1992.gada 19.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas un reģistrēsimies! Rezultāts: 91 deputāts reģistrējies. Paldies.

Pirms sākam darbu plenārsēdē, ir paziņojums: pēc Apvienotās budžeta komisijas lūguma pulksten 11.30 sāksies ārkārtas Prezidija sēde. Kā Zeiles kundze paziņoja, tā ilgs ne vairāk kā 10-12 minūtes. Mēģināsim Prezidija sēdē ievērot šo reglamentu.

Godātie kolēģi! Par šodienas darba kārtību Budovska kungs un pēc tam - Škapara kungs. Lūdzu.

M.Budovskis: Cienītais plenārsēdes vadītāj, kolēģi! Pēc Mandātu un deputātu ētikas komisijas un Likumdošanas jautājumu komisijas apvienotās sēdes mēs nonācām pie kompromisa ar deputāta statusu, bet sakarā ar to, ka šo likumprojektu vajadzētu vēl pavairot, es gribētu lūgt jūsu piekrišanu, lai pirmo izskatītu 19.2.punktu, tas ir, par Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai. Un pēc tam par deputāta statusu skatīt kā otro jautājumu, kad būs gatavi dokumenti un jums izdalīti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs piekritīsim šim ierosinājumam, tā kā to lūdz komisijas priekšsēdētājs.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Man jums ir ļoti liels lūgums: izskatīt tagad ļoti īsu, bet nepieciešamu jautājumu, proti, mums ir jāpagarina par divām nedēļām radio un televīzijas sadalīšanas termiņš. Tas ir, termiņu vajadzētu pārcelt no 30.jūnija uz 15.jūliju. Tā kā praktiski aizkavējās ģenerāldirektora apstiprināšana, šī lieta nedaudz ieilga. Tāpēc lūgums būtu apstiprināt tagad kā vienu no pirmajiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tas ir 639.dokuments, kas ir izdalīts.

Kolēģi, mums jānobalso par šā dokumenta izskatīšanas iekļaušanu darba kārtībā. Citādi - vai mēs skatīsim vai neskatīsim - tas nebūs likumīgi. Lūdzu, balsosim par Škapara kunga ierosinājumu par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Rezultātu: par - 55, pret - 3, atturas - 12. Papildus vēl viena balss "par". Tātad: 56 - par. Paldies. Tādējādi šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Škapara kungs ierosināja izskatīt uzreiz, tā kā tas ir, ja tā var teikt, formāls dokuments.

Lūdzu, Škapara kungs! Ja nevienam deputātam nav iebildumu, tad tūlīt arī izskatīsim šo dokumentu. Pēc tam turpināsim.

J.Škapars: Jā, es atkārtoju tikai to, ko es jau teicu. Sakarā ar to, ka Latvijas Radio ģenerāldirektora apstiprināšana aizkavējās par divām nedēļām, kā arī nākamā nedēļa būs svētku nedēļa, būtu nepieciešams par divām nedēļām pagarināt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumu sadalīšanas termiņu, respektīvi, kad notiks to atdalīšanās vienam no otra. Tātad datuma "30.jūnijs" vietā vajadzētu likt "15.jūlijs". Dokumentā tas ir atspoguļots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi Škapara kungam? Nav jautājumu. Paldies. Ozola kungs grib vienu frāzi iebilst. Lūdzu.

I.Ozols: Tas ir saistīts ar to, ka Uzņēmumu reģistrā teorētiski un praktiski nav iespējams reģistrēt abus jaundibinātos uzņēmumus, jo burtiski tikai vakar tas tika apstiprināts Prezidijā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt termiņa pārcelšanu uz 15.jūliju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav neviens pieteicies. Paldies. Lūdzu, balsosim par 639.dokumentu - par šā lēmuma pieņemšanu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 63, pret - 3, atturas - 7. Lēmums nav pieņemts. Tā ka lūdzu komisijai atkārtoti izvirzīt šā lēmuma pieņemšanu. Lēmums nav pieņemts... Skaitļi ir acīm redzami. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums, kā mēs esam nosprieduši, ir 19.2.punkts - likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai" pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir iesniegts likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai". Varbūt vispirms, kāpēc šāds projekts ir tapis? Lieta ir tāda, ka mēs esam pieņēmuši likumu "Par Ministru padomi", bet pati Augstākā padome un Augstākās padomes struktūras līdz ar Latvijas PSR Konstitūcijas spēkā neesamību pašreiz nepastāv. Un kaut arī laiks, cik ilgi vēl pastāvēs Augstākā padome un Augstākās padomes struktūras, ir nosacīts, nevar būt pārāk ilgstošs, tātad praktiski tikai līdz Saeimas vēlēšanām, tad pašreiz ir izveidojies vakuums, ka mums nav neviena normatīva akta, kas reglamentē Augstāko padomi, Augstākās padomes Prezidiju, kā arī Augstākās padomes priekšsēdētāja, tā vietnieku, sekretāra kompetenci. Un tāpēc šis vakuums ir jāaizpilda, jo jūs ļoti labi saprotat arī to, ka pat neviena sporta spēle nenotiek bez zināmiem noteikumiem, un tāpēc arī Augstākā padome nevarētu būt tas izņēmums.

Izstrādājot šo likumprojektu, ir mēģināts ietvert to nepieciešamo, kas jau izrietēja no iepriekšējās konstitūcijas un ko praktiski Augstākā padome un tās institūcijas patlaban dara, kā arī sabalansēt, jau ietvert zināmas normas un tātad jau ieviest dzīvē arī dažas normas no Latvijas Republikas 1922.gada Satversmes. Un praktiski projekta 1.pants ir Satversmes 64.pants. Projekta 3.pants atbilst Satversmes 16.pantam, 4.pants atbilst Satversmes 16.pantam, ir arī 6.pantā par Prezidiju... Tas gan ir tikai viens punkts, ka sasauc Augstākās padomes sesijas, un virkne citu. Arī pārejas noteikumos mēs mēģinājām iestrādāt 1922.gada likumu "Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu", ko Satversmes sapulce bija pieņēmusi 1922.gada 20.jūnijā. Proti, tātad šajā projektā mēs piedāvājam pirmām kārtām jau 1.pantā noteikt to, ka līdz 5.Saeimas sanākšanai, likumdošanas tiesības pieder Augstākajai padomei, kas sastāv no Latvijas Republikas tautas deputātiem, kā arī Latvijas tautai, jo šāds formulējums ir Satversmē vai arī citos likumos paredzētajā kārtībā un apmēros. Tātad būtībā šeit, kā jau es teicu, ir gandrīz viens pret vienu Satversmes 64.panta formulējums.

Mēs esam mēģinājuši dot arī Augstākās padomes kompetenci, bet principā centāmies vadīties un rīkoties tā: ja kaut kas no kompetences jau ir noteikts mūsu pašu pieņemtajos likumos vai tas izriet, tad mēs šeit centāmies arī neatkārtoties. Un arī attiecībā uz Augstākās padomes Prezidiju, proti, 3.pants nosaka, ka Augstākā padome ievēlē savu priekšsēdētāju, divus viņa vietniekus un sekretāru, kas, savstarpēji vienojoties, sadala savā starpā savus amata pienākumus atbilstoši šim likumam. Kā jau es teicu, tas atbilst Satversmes 16.pantam. Arī 4.pants atbilst Satversmes 16.pantam, kas nosaka... Tikai starpība tā, ka Saeimas darbu organizē Prezidijs. Pašreiz tātad Saeimas nav, ir Augstākā padome. Augstākās padomes darbu organizē tās Prezidijs, kas darbojas nepārtraukti līdz 5.Saeimas sanākšanai, un sastāv no Augstākās padomes priekšsēdētāja, diviem viņa vietniekiem, sekretāra un Augstākās padomes komisiju priekšsēdētājiem. Tātad ir saglabāta tā struktūra, kādā patlaban mums ir veidots Augstākās padomes Prezidijs. Augstākās padomes Prezidija kompetencē ir ietverti arī tie jautājumi, ar ko Augstākās padomes Prezidijs pašreiz nodarbojas, kas bija fiksēts arī Latvijas PSR Konstitūcijā. Un acīmredzot bez šīm funkcijām arī Augstākās padomes Prezidijs un Augstākā padome kopumā iztikt nevarētu.

Tālāk. 8.pantā, kur ir noteikta Augstākās padomes priekšsēdētāja kompetence, 1.punktā sacīts, ka reprezentē valsti starptautiski, kas atbilst Satversmes 41.pantam. Un 4.punkts arī atbilst Satversmes 41.pantam. Pārējais ir tas, kas jau līdz šim ietilpa Augstākās padomes priekšsēdētāja kompetencē. 10.pants, kur ir runa par gadījumiem, kad Augstākās padomes priekšsēdētājs ir atvaļinājumā vai citu iemeslu dēļ pagaidām nespēj pildīt savu amatu, tad viņš savus amata pienākumus nodod vienam no viņa vietniekiem. Tas ir Satversmes 52.panta analogs.

Gribētu pievērst jūsu uzmanību 13., 14. un 15.pantam, kuri būtībā ir pārejas panti, pārejas punkti, kā būtu jārīkojas pēc Saeimas vēlēšanām. Un 12.pants atbilst manis jau minētā likuma "Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanās kārtību" 7.punktam, proti, ka 5.Saeimas pirmo sēdi sasauc un atklāj Augstākās padomes priekšsēdētājs vai Augstākās padomes Prezidija uzdevumā cits Prezidija loceklis un vada to tik ilgi, kamēr Saeima ievēlē savu priekšsēdētāju. Šeit tātad ir Augstākās padomes priekšsēdētājs, tur bija Satversmes sapulces priekšsēdētājs, jo pašreiz tāda nav.

14.pants atbilst šā likuma 8.punktam, proti, ka no 5.Saeimas sanākšanas līdz valsts prezidenta ievēlēšanai Saeimas pieņemtos likumus izsludina Augstākās padomes priekšsēdētājs. Tātad tas izriet arī no šā pārejas likuma.

Un 15.pants - visās institūcijās, kurās piedalās Augstākās padomes locekļi, tie turpina piedalīties, kamēr Saeima viņu vietā neieceļ savus locekļus. Tas atbilst šim pārejas laika likuma 9.pantam. Jo arī pašreiz vairākās citās institūcijās, kaut vai veidojot Valsts Radio un televīzijas padomi, ir Augstākās padomes pārstāvji no deputātu vidus. Un tādēļ tie Augstākās padomes deputāti, kas tur ir iekļauti iekšā, līdz Saeima nozīmēs jaunus locekļus, turpina pildīt šos pienākumus. Tāds īsumā būtu šis projekts, kas tiek jums nodots apspriešanai. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi, godājamie kolēģi! Pierakstījušies laikam vēl nav, bet pirmais cēla roku Šteina kungs. Pēc tam ir Bula kungs, pēc tam - Edmunds Krastiņa kungs.

V.Šteins: Man būtu jautājums par 9.pantu: "Augstākās padomes priekšsēdētājs izdod rīkojumus..." Vai tie ir "ukaza" tipa, vai tas ir prezidentālais valdījums, proti, kas ar to ir domāts?

A.Endziņš: Augstākās padomes priekšsēdētājs izdod rīkojumus, tas ir, iekšējos darba organizācijas jautājumos. Tie nav normatīva rakstura.

V.Šteins: Bet šeit nav... Te ir rakstīts, ka izdod rīkojumus. Es to lasu, kā saka - kā cars izdod "ukazus".

A.Endziņš: Es jums atkārtoju vēlreiz - tie nav nekādi jūsu izpratnē "ukazi", vai kuriem ir normatīvs raksturs. Tie ir iekšējās darba kārtības jautājumi, kas skar aparāta darbu vai kaut kas tamlīdzīgs.

V.Šteins: Vai tad jūs uzskatāt, ka tajā pantā to nevajag pielikt klāt? Pantā arī vajadzētu tā uzrakstīt, ka tas skar tikai iekšējās darbības jautājumus.

A.Endziņš: Varam tādu precizējumu pievienot. Pret to es neiebilstu, lai nerastos varbūt šaubas, jo šeit ir runa tikai par to. Tikai par to.

V.Šteins: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bul!

A.Buls: Par 15.pantu. No Saeimas sanākšanas līdz valsts prezidenta ievēlēšanai likumus izsludina Augstākās padomes priekšsēdētājs. Pašreiz Augstākās padomes priekšsēdētājs ir Gorbunova kungs. Un kā notiks tad, ja, teiksim, Saeimā Gorbunova kungs netiks ievēlēts? Vai viņš varēs izsludināt šos likumus?

A.Endziņš: Kā jau es teicu - 8.pants ir pārejas pants. Es jums varu nolasīt, kāds tas ir šajā 1922.gada likumā "Par Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu". Proti, 8.pants: "Līdz valsts prezidenta ievēlēšanai viņa vietu izpilda Satversmes sapulces prezidents." Tātad šeit ir daudz plašāk, pat visas funkcijas - valsts prezidenta funkcijas. Komisijā mēs arī diskutējām par to. Sākuma variantā arī bija līdzīgs formulējums, bet šeit ir atstāta tikai viena šī funkcija, proti, kas izriet no Satversmes, ka likumu ieviešanu izsludina valsts prezidents. Šī ir viena no tām funkcijām, kas jāpilda. Un tas ir neatkarīgi no tā, vai viņš ir ievēlēts vai nav ievēlēts.

A.Buls: Sakiet, lūdzu, kāpēc šajā starpposmā no Saeimas darbības sākuma līdz valsts prezidenta ievēlēšanai likumus nevar izsludināt Saeimas priekšsēdētājs, nevis Augstākās padomes priekšsēdētājs?

A.Endziņš: Redziet, tikai tāpēc, ka centāmies turēties pie 1922.gada Satversmes, kur tas ietilpst valsts prezidenta funkcijās. Un, izejot arī no šiem pārejas noteikumiem, kas kādas funkcijas pilda, teiksim, tāpat kā pirmo Saeimas sesiju atklāj Augstākās padomes priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā kāds cits no Prezidija locekļiem, tā arī šeit centāmies to konsekvenci saglabāt.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man jautājums par 6.panta 4.apakšpunktu: sakarā ar ko tāds ir radies? Varbūt esmu palaidis garām kādu likumu?

A.Endziņš: Par tautas nobalsošanu?

E.Krastiņš: Jā. Kādā sakarībā Prezidijam ir tāda funkcija - tautas nobalsošanas izsludināšana?

A.Endziņš: Kādā sakarībā? Kam tad jūs gribētu to piedēvēt? Vai Augstākajai padomei?

E.Krastiņš: Bez šaubām...

A.Endziņš: Ir, kā saka, arī 1992.gada likums "Par tautas nobalsošanu", kuru mēs vēl neesam atjaunojuši jaunā redakcijā. Tajā ir runa par to, ka var ierosināt arī tauta, savācot nepieciešamo balsu skaitu. Lai tas operatīvāk varētu risināties, to varētu veikt arī Prezidijs.

E.Krastiņš: Bet, ja nemaldos, tad šajā pirmskara republikas likumā "Par tautas nobalsošanu" nebija paredzēti nekādi prezidiji. Mums Prezidijs tomēr nav izveidots kā politiskās pārstāvniecības institūcija, bet pavisam pēc citiem principiem. Es tomēr ierosinātu šo apakšpunktu izsvītrot. Un, kamēr mums nav pieņemts vai atjaunots likums "Par tautas nobalsošanu", priekšlaikus šos jautājumus nerisināt.

A.Endziņš: Tas ir deputātu apspriešanai.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairs nav. Tad es arī varbūt atļaušos, izmantojot šo iespēju, Endziņa kungam pajautāt: sakiet, lūdzu, vai netika apspriests komisijā variants, ka Augstākās padomes Prezidija funkcijās līdz Saeimas sasaukšanai būtu arī politiskā patvēruma piešķiršanas tiesības?

A.Endziņš: No sākuma variantā tas bija iekļauts, pēc tam diskutējot viena daļa no komisijas iebilda, ka mums tādi jautājumi vispār vēl nav jārisina. Un tāpēc tas tika izmests ārā. Manuprāt, saprotami, ka šāds punkts varētu būt, jo tāda situācija var rasties, taču mums absolūti nav neviena normatīvā akta, kam būtu piekritība šo jautājumu risināt.

Priekšsēdētājs: Es varu arī paskaidrot...

A.Endziņš: Acīmredzot līdzīga situācija ir arī par tautas nobalsošanu. Tas ir diskutējams jautājums. Kā saka, to var neparedzēt Prezidijam, ja ir tādas šaubas. Teiksim, var ielikt šo jautājumu Augstākās padomes kompetencē, bet acīmredzot, ja šāda problēma rodas, kas tad atkal risinās šos jautājumus. Protams, ka mēs varam turēties pie Latvijas PSR Konstitūcijas un pateikt, ka Augstākā padome var visu un var lemt jebkuru jautājumu, bet no juridiskā viedokļa normālāk tomēr būtu, ja šāda reglamentācija tiktu noteikta. Un es katrā gadījumā varētu jums piekrist, ka jāatjauno šis punkts, kas mums sākotnējā variantā bija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vienkārši ilustrācijai deputātiem pateikšu, ka pašlaik ir iesniegti lūgumi apmēram no trijiem dažādu arābu valstu, kurās ir totalitārais režīms, pilsoņiem, kurus tur vajā. Viņi lūguši Latvijā politisko patvērumu, bet mēs diemžēl viņiem nevaram palīdzēt, jo mums nav nekādu normatīvo aktu, kas to reglamentētu.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Man jautājums par šo 12.pantu. Un otrais jautājums pēc tam būs par 6.pantu. Sakiet, lūdzu, Endziņa kungs, kā jūs iztulkosiet to frāzi, ka Latvijas teritorijā darbojas tikai tie likumdošanas akti, kas nav pretrunā ar Satversmi, un strīdus gadījumi atkal izšķirami Satversmes noteiktajā kārtībā? Bet ja mums šīs Satversmes konkrēti nav?

A.Endziņš: "Saeima", tur nav rakstīts "Satversme", proti, kas nav pretrunā ar Satversmi. Te jau bija runa. Tie arī ir pārejas noteikumi.

J.Kinna: Es runāju par 12.pantu. Es vienkārši nesaprotu, kā piemēros tā pēdējos divus teikumus.

A.Endziņš: Strīdus gadījumos jautājumu par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Saeimas noteiktajā kārtībā.

J.Kinna: Bet manā eksemplārā ir - "Satversmes".

A.Endziņš: Nē, "Saeimas"...

J.Kinna: Skaidrs. Paldies. Un sakiet par 6.panta 1.apakšpunktu: "sasauc Augstākās padomes sesijas", bet ja nu nesasauc?

A.Endziņš: Redziet, tas ir viens pret vienu ar Satversmes 19.pantu, kur ir ierakstīts.

J.Kinna: Nu, bet es atvainojos. Prezidijs un Satversme...

A.Endziņš: Es atvainojos vēlreiz, Kinnas kungs, es jums tūlīt nolasīšu Latvijas Republikas 1922.gada Satversmes 19.pantu, kurš skan šādi: "Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka kārtējās vai ārkārtējās sēdes."

J.Kinna: Endziņa kungs! Saeimas Prezidijs un Augstākās padomes Prezidijs taču ir divas dažādas lietas.

A.Endziņš: Tā ir Prezidija kompetence. Kam tad, pēc jūsu domām, vajadzētu sasaukt Augstākās padomes sesijas?

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, lūdzu, jautājiet!

J.Bojārs: 8.panta 3.punktā ir teikts, ka priekšsēdētājs paraksta Augstākās padomes lēmumus un aktus. Bet mums ir precedenti, ka viņš arī neparaksta. Tāpēc šeit nav atbildes uz jautājumu, kas notiek, ja viņš atsakās parakstīt? Mūsu reglamenta projektā bija šāds variants (man gan jāatzīst, ka reglaments ir iestrēdzis). Tātad šeit nav atbildes uz jautājumu, ko darīt tādā gadījumā, ja priekšsēdētājs neparaksta dokumentu? Vai tas ir spēkā vai nav spēkā? Kas notiek tālāk?

A.Endziņš: No šā dokumenta izriet, ka Augstākās padomes priekšsēdētājam ir jāparaksta, ja to pieņem...

J.Bojārs: Bet viņš neparaksta... Bija taču precedents, ka viņš atteicās parakstīt. Kas notiek tālāk?

A.Endziņš: Lūdzu, dodiet priekšlikumu, iestrādāsim uz otro lasījumu. Jūs to varat izdarīt arī tajā laikā, kamēr mēs likumprojektu diskutējam komisijās.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies Endziņa kungam par ziņojumu un atbildēm uz jautājumiem. Debatēs pagaidām pierakstījies viens deputāts.

Lūdzu, Rikarda kungs, jums vārds! Un gatavojas deputāts Birkavs.

R.Rikards: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tātad mums vispirms ir jāpieņem likums, kas nav pretrunā ar Satversmi. Un es saskaitīju, ka šajā likumprojektā ir vismaz astoņas pretrunas ar Satversmi. Pirmkārt, 5.panta 4.apakšpunkts - Prezidijs izsludina tautas nobalsošanu. Saskaņā ar Satversmi tautas nobalsošanā - 78.pants pilnīgi skaidri pasaka, ja no pilsoņiem ir savākta desmitā daļa parakstu par tautas nobalsošanu, tad tā notiek neatkarīgi no kaut kāda Prezidija. Tādējādi tas ir pretrunā. Tātad, ja ir desmitā daļa vēlētāju parakstu, tautas nobalsošana notiek. Likums paredz, ka tai jānotiek ne vēlāk kā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad tas ir konstatēts. Un nekāds Prezidijs nevar izsludināt.

Likumu par tautas nobalsošanu mēs ar Birkavu iesniedzām pagājušā gada 23.oktobrī. Cilvēka tiesību komisija to ir izskatījusi, bet Likumdošanas jautājumu komisija vēl līdz šim šo likumu nav izskatījusi. Likuma atjaunojumu.

Otrā pretruna - 4.panta beigu daļa šajā iesniegtajā projektā ir pretrunā ar Satversmes 16.pantu. Šajā pantā ir skaidri pateikts, kas sastādīja Prezidiju, - komisiju priekšsēdētāji tur nav iekšā. Tātad tas ir pretrunā ar 16.pantu.

Trešā pretruna. 8.pants - par Augstākās padomes priekšsēdētāju. Augstākās padomes priekšsēdētājs mums ir tikai spīkers un nekas vairāk. Viņš nav valsts prezidents, kā daži to te mēģināja iztēloties. Nekādi viņš nevar reprezentēt valsti starptautiskajā arēnā, jo tādas tiesības ir tikai valsts prezidentam, nevis spīkeram. Tikai valsts prezidenta nāves gadījumā Saeimas priekšsēdētājs pārņēma viņa funkcijas un varēja reprezentēties starptautiskajā jomā.

Ceturtā pretruna. 13.pants - 5.Saeimas sēdi sasauc un atklāj Augstākās padomes priekšsēdētājs. Tātad no brīža, kad ir paziņoti vēlēšanu rezultāti, kad ievēlēta Saeima, tā ir likumdevēja institūcija. No tā brīža, kad ir paziņoti rezultāti, kad ir ievēlēta Saeima, tā rīkojās pilnīgi kā Satversme. Un kādā sakarā šeit ir Augstākās padomes priekšsēdētājs? Šeit vajadzēja tā... Teiksim, Igaunijā pat ir pieņemts analogs likums - Konstitūcija un likums par tās spēkā stāšanos. Konstitūcija stāsies spēkā, kad referendumā tas būs pozitīvi izlemts. Un tajā dienā, kad paziņos referenduma rezultātus, stāsies spēkā Konstitūcija. Savukārt par Valsts domes vēlēšanām viņiem ir doma: ka no tā brīža, kad ir paziņoti Valsts domes vēlēšanu rezultāti, likumdevējs ir Valsts domes deputātu kopums. Valsts domes sēde sanāk desmitajā dienā pēc rezultātu paziņošanas. Šādu normu arī mēs varētu ieviest: pēc Saeimas vēlēšanu rezultātu publicēšanas desmitajā dienā Saeima sanāk uz savu pirmo sēdi. Bet augstākais likumdošanas orgāns tā ir jau tajā brīdī, kad kļūst zināmi Saeimas vēlēšanu rezultāti. Ar to pašu dienu izbeidzas Augstākās padomes pilnvaras. Šeit mums ir atšķirība no tā, kas bija... Mēs nevaram rīkoties analoģiski, kad bija Satversmes sapulces pāreja uz pirmo Saeimu. Tur bija Satversmes sapulce, kuru vēlēja Latvijas Republikas pilsoņi. Tur Satversmes sapulce bija absolūti likumīga. Tā bija pilsoņu vēlēta. Un pirmo Saeimu arī paši pilsoņi bija vēlējuši. Tā arī ir liela diference, tā kā Augstākās padomes vienu trešdaļu vēlēja citas valsts pilsoņi.

Tālāk - arī 14.pantu vajag svītrot, proti, ka Augstākās padomes priekšsēdētājs pat turpina vadīt Saeimas sēdes, kamēr ievēlēts Saeimas priekšsēdētājs. Tāpēc, ka viņš ir spīkers, viņš jau vada sēdes. Protams, 14.pants arī ir absolūti nepieņemams. Tiklīdz Saeimas priekšsēdētājs ir ievēlēts, tajā brīdī viņš ir pirmā persona. Viņš vada Saeimas sēdes līdz valsts prezidenta ievēlēšanai. Un viņš saskaņā ar Satversmi arī paraksta likumdošanas aktus, kamēr nav valsts prezidenta. Tā funkcijas pilda Saeimas priekšsēdētājs. Ja viņš ir ievēlēts, kāpēc tad šīs valsts prezidenta funkcijas jāpilda Augstākās padomes priekšsēdētājam - to es nesaprotu.

Vispirms es ierosinu: šāds likums principā ir vajadzīgs, bet tādā formā to nevar pieņemt pirmajā lasījumā, jo tajā ir vismaz astoņas pretrunas ar Satversmi. Man ir šāds ierosinājums: šo likumprojektu pat nevar likt uz balsošanu, tā kā tas ir pretrunā ar Satversmi. Tātad uzdot Likumdošanas jautājumu komisijai sakārtot šo projektu pilnīgi atbilstoši Satversmei, respektīvi, tādu, kas nav pretrunā ar Satversmi, un pēc tam izskatīt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Birkav! Gatavojas deputāts Šteins.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Es sākšu ar to, ar ko beidza Rikarda kungs. Šis likums ir vajadzīgs. Kāpēc? Tādēļ, ka, patiesību sakot, mēs esam situācijā, ka šai Augstākajai padomei un tās institūcijām nav īsta konstitucionāla pamata. Lai arī cik ilgi mēs te sēdētu, šis konstitucionālais pamats tomēr ir vajadzīgs. Latvijas PSR Konstitūcijas normas vairs nedarbojas. Satversme ir mūsu konstitucionālais pamats, bet tā nerealizējas pilnīgi, pilnā apjomā.

Tātad šis ir tas dokuments, kurš, patiesību sakot, nosaka status quo, kādā mēs atrodamies. Es pilnīgi piekrītu Rikarda kungam, ka pats galvenais šā dokumenta uzdevums ir neradīt jaunas pretrunas ar Satversmi. Un tās būtu novēršamas.

Un otrs galvenais šā dokumenta uzdevums ir skaidri un gaiši pateikt, kādā veidā Satversme sāks mūsu valstī realizēties pilnā apjomā. Lai arī kāda būs ievēlētā Saeima, šis dokuments nosaka to, ka ar to brīdi, kad Saeimas deputāti sanāks šajā zālē un pulksten 10 dienā šeit apsēdīsies, tajā mirklī Satversme sāk realizēties pilnā apjomā.

Mums šeit ir uzkrāta pietiekami liela pieredze. Un mums patiešām vajadzētu līdz otrajam lasījumam rūpīgi pārdomāt, kādam jābūt mehānismam, kādam jābūt pārejas periodam. Man arī nav pieņemami visi šie pārejas perioda noteikumi, tajā skaitā tas, ka Saeimas pieņemtos likumus izsludina Augstākās padomes priekšsēdētājs. Man tas neliekas visai loģiski. Bet tas ir novēršams līdz otrajam lasījumam. Es lūgtu deputātus šajā pirmajā lasījumā par minēto dokumentu tomēr nobalsot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Štein! Gatavojas deputāts Bojārs.

V.Šteins: Godātie kolēģi! Pretēji iepriekšējiem runātājiem es uzskatu, ka šāds dokuments nav vajadzīgs, un lūdzu balsot par to, ka vispār mums tāds dokuments nav vajadzīgs. Un nesaprotu to, kādu vēl īsti konstitucionālu pamatu mēs gribam tagad piedot Augstākajai padomei? Augstākajai padomei ir viens uzdevums - sarīkot Saeimas vēlēšanas. Bet mums izsniegtajā dokumentā es lasu to, kā vēl faktiski uzlabot Augstāko padomi. Taču faktiski jau netiek uzlabota Augstākā padome, bet es redzu, ka šeit ir mēģinājums caursist jaunas pilnvaras, papildu pilnvaras Prezidijam, pacelt to vēl virs Augstākās padomes. Un vēl dot papildu pilnvaras priekšsēdētājam. Tas ir pilnīgi nepieņemami, arī no politiskā aspekta, mēģināt tagad ar šādu likumu palīdzību dabūt apakšā kādu konstitucionālu bāzi. Tagad, kad ir jānāk pie varas Saeimai... Izdarīsim to savu pēdējo darbu un sarīkosim šīs vēlēšanas. Varbūt, ka ir vajadzīgs cits dokuments. Es piekrītu tam, ko Birkava kungs teica, ka tāds dokuments, kā sākt strādāt Satversmei, ir vajadzīgs. Varbūt kāds pārejas dokuments - kā iedarbināt to mehānismu. Par to varētu diskutēt. Bet tas, kas šeit ir teikts, nerunājot par šīm pretrunām ar Satversmi, tas ir pilnīgi nepieņemami un arī politiski nepieņemami. Un es aicinu balsot vispār "pret" šādu likumu kā tādu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist mūsu cienījamajiem "Satversmes" pārstāvjiem, kas ļoti centīgi mēģina šeit izgāzt un daudzos gadījumos arī izgāž ļoti svarīgus konstitucionālus aktus un vispārpolitiskus aktus, kuriem būtu jābūt praktiski vispārējās stabilitātes, politiskās stabilitātes labad. Es uzskatu, ka šādu likumdošanas aktu mums nepieciešams pieņemt. Protams, ka tas ir nākamo vēlēšanu pagaidu dokuments. Un tāpēc mani arī pārsteidz (es šajā jautājumā varētu piekrist Šteinam), ka šajā projektā par to, kas izsludina vēlēšanas, vispār nav pateikts. Un šai Augstākajai padomei un nevienam citam vajadzētu izsludināt vēlēšanas. Tas vismaz būtu jāierosina, 11.punktā ierakstot: izsludina vēlēšanas. Un pēc tam arī visu to pārējo.

Mīļie kolēģi, mani satrauc vēl kāda lieta, par kuru es teicu jau vakar. Proti, ka valdība bez jebkādas kontroles ņem aizdevumus. Šie aizdevumi vispār neparādās republikas budžetā. Neviens nezina, kādas ir šīs summas un kā tās ietekmēs budžetu vispār. Un te jūs vakar klausījāties gan galveno baņķieri, gan mūsu premjerministru. Un viņš ļoti izvairījās runāt par šiem aizņēmumiem. Es uzskatu, ka šajā brīdī Augstākajai padomei šī kompetence obligāti ir jāņem uz sevi. Ja Augstākā padome to neizdarīs un laikus nepārņems jebkura aizdevuma, ārvalstu aizdevuma sankcionēšanu šeit, tad valdība bez mūsu ziņas mums un mūsu bērniem var uzkraut milzīgus parādus, tā kā to izdarīja boļševiku valdība Polijā, kurus tā nav spējīga apmaksāt un kuri vienkārši ir jāatlaiž, jo šī valdība netiek galā pat ar procentiem. Tāpēc es uzskatu, ka, tāpat kā budžetu, ārējo aizņēmumu var sankcionēt tikai Augstākā padome. Tikai Augstākā padome to var darīt. Un to vajadzētu ierakstīt tūlīt aiz budžeta jautājuma. Pārējais viss vairāk vai mazāk ir pieņemams.

Te var strīdēties par dažiem pantiem, pret kuriem mēs varētu balsot vai arī tos atbalstīt, bet es vēl tomēr atgādinu, ka 8.pantā pēc 3.punkta jeb 3.punktu vajadzētu papildināt, ierakstot tur, kas notiek, tādā gadījumā, ja Augstākās padomes priekšsēdētājs neparaksta likumu vai lēmumu, kā viņš to jau vienreiz šeit ir darījis. Kas notiek? Tādā gadījumā, kā mēs izskatījām šo jautājumu tad, kad gatavojām reglamenta projektu, mēs varētu balsot par likumu plenārsēdē vēlreiz. Un, ja likums ir pieņemts vēlreiz, tas stājas spēkā parastajā kārtībā arī bez Augstākās padomes priekšsēdētāja paraksta. Un tālāk tas ir tehnikas jautājums, kas paraksta: sekretārs vai jebkurš no priekšsēdētāja vietniekiem. Tas man arī aptuveni viss.

Jā, cienījamie deputāti, vēl es gribu teikt: es redzu, ka puse no mums vai vismaz krietna daļa no mums uzskata, ka šai Augstākajai padomei ir jāaiziet, un jo ātrāk, jo labāk. Tomēr ir daļa, kas nemaz nesteidzas no šejienes prom un labprāt nosēdētu visus piecus gadus, cik pienākas. Bet es uzskatu, ja te tiks pietiekami ilgi sēdēts, kaut vai līdz nākamajam septembrim, kā esam jau nobalsojuši (citu balsojumu mums nav), tad jebkurā gadījumā ar šo dokumentu ir par maz. Ir atsevišķi jautājumi, kurus vajadzētu detalizētāk reglamentēt. Konkrēti savā reglamenta projektā (toreiz Rikards vēl nebija pārbēdzējos no mūsu grupas, toreiz Eglājs bija un vēl daži bija, un vispār Augstākā padome, Tautas frontes frakcija nebija sašķēlusies) mēs Augstākās padomes priekšsēdētājam vēl noteicām divas interesantas kompetences, kuras es jums ierosinātu pārdomāšanai. Tātad mēs ierakstījām, ka ne retāk kā reizi sesijā viņš Augstākajai padomei sniedz ziņojumu par stāvokli valstī. Redziet, tas gandrīz būtu tā, kā ASV prezidentam. Tā ir nevis kompetence, bet pienākums. Un jāsniedz ziņojums arī par svarīgiem valsts iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem.

Un vēl viens nopietns punkts. Jūs atcerieties, sākumā, kad bija ļoti nozīmīgas starptautiskās tikšanās, mēs ļoti nervozi uzņēmām to, ko Gorbunova kungs runā un par ko vienojas. Un sākotnēji Gorbunova kungs mums un pēc tam arī žurnālistiem pēc tādām nopietnām reizēm dziļāk pastāstīja par jebkuras šīs starptautiskās tikšanās būtību. Tā bija viņa darīšana. Un tāpēc mums te arī bija ierakstīts, ka pirms svarīgiem starptautiskiem pasākumiem nostādni galvenajos jautājumos saskaņo ar Augstāko padomi un pēc tam laikus informē par rezultātiem. Tādi man būtu papildinājumi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par likumprojektu vairāk deputātu debatēs nav pieteikušies. Mans saraksts beidzas ar Bojāra kungu. Vai kāds deputāts vēl pretendē uzstāties debatēs? Nav. Paldies. Vai kāds no godājamiem kolēģiem ierosina kādu konceptuālu balsojumu par atsevišķiem pantiem?

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es jau jautājumā izteicu priekšlikumu. Tā kā šā likumprojekta liktenis vēl nav zināms, vai tas tiks pieņemts vai noraidīts pirmajā lasījumā, tad tomēr es lūgtu nobalsot un izslēgt no 6.panta 4.apakšpunktu, jo ir arī 12.apakšpunkts - realizēt citos likumos noteiktās pilnvaras. Un, ja likumā par tautas nobalsošanu būs noteikta šāda kārtība, ka Prezidijs izsludina šo tautas nobalsošanu, tad tas tā arī varēs būt. Un tāpēc lūdzu nobalsot un izslēgt 4.apakšpunktu, ka Prezidijs var izsludināt tautas nobalsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs! Pēc tam - Rikarda kungs.

J.Bojārs: Es ļoti lūdzu atvainošanu par to, ka mēs drusku pārkāpjam to sistēmu, kā mēs strādājam šajā zālē, jo savu labojumu es vēl neesmu iesniedzis rakstveidā, bet uzskatu, ka mēs varētu konceptuāli nobalsot par to, vai Augstākās padomes kompetencē ir izsludināt vēlēšanas vai ne. Es uzskatu, ka tas ir konceptuāls jautājums, un ideja, ko pasaku, ir tik vienkārša, ka deputāti ir spējīgi to uztvert arī bez teksta.

Un kā nākamo es gribētu, lai konceptuāli nobalsotu par to, vai Augstākā padome ņem uz sevi ārvalstu aizdevumu sankcionēšanu vai ne. Es to, protams, iesniegšu rakstveidā, bet tie ir konceptuālas dabas jautājumi. Es domāju, ka tas arī ir ļoti vienkāršs jautājums: vai Augstākā padome sankcionē ārvalstu aizdevumus vai nesankcionē? Un tas ir ļoti būtiski šajos apstākļos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Rikard! Pēc tam - deputāts Ābiķis.

R.Rikards: Es piekrītu Edmundam Krastiņam, ka varētu balsot par 6.panta 4.apakšpunkta izslēgšanu. Tas ir viens. Bet vēl varētu būt arī šādi konceptuāli balsojumi, jo tas pārejas mehānisms ir izstrādāts 12., 13., 14. un 15.pantā, bet tas ir absolūti pretrunā ar Satversmi. Tādējādi konceptuāli varētu būt šādi balsojumi: ka Augstākās padomes pilnvaras izbeidzas vai nu ar Saeimas sanākšanu, vai ar Saeimas vēlēšanu pasludināšanu un ka Saeimai jāsanāk desmitajā dienā pēc Saeimas vēlēšanu pasludināšanas. Tas varētu būt. Te ir atšķirības.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs! Jūs, lūdzu, izsakieties precīzāk. Vēlēšanas pasludina pirms vēlēšanām... Rezultātus pasludina...

R.Rikards: Es atvainojos. Saeimas vēlēšanu rezultātu publicēšanas dienā izbeidzas Augstākās padomes pilnvaras. Tas ir viens. Un Saeima sanāk desmitajā dienā pēc šo rezultātu publicēšanas.

Priekšsēdētājs: Ko darīt, Rikarda kungs, ja nepublicē?

R.Rikards: Tālāk - otrais. Kas atklāj Saeimas pirmo sēdi? Ir variants - vai nu Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, vai Augstākās padomes priekšsēdētājs, vai vecākais Saeimas deputāts arī varētu būt.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, es tikai jums gribu pateikt, ka jūsu ierosinātie balsojumi varbūt arī ir konceptuāli, bet šādā veidā jūs esat nosaucis jau septiņus balsojumus. Es jums varu garantēt, ka nekāda balsošana nesanāks.

R.Rikards: Un kas paraksta likumus pēc Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanas? Vai Saeimas priekšsēdētājs vai Augstākās padomes priekšsēdētājs? Tas arī ir konceptuāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet varbūt to varētu iesniegt rakstveidā otrajā lasījumā, jo te tomēr ir detalizēts pantu izklāstījums. Konceptuāli šie balsojumi tiek domāti tomēr drusku citādi...

Ābiķa kungs bija nākamais. Pēc tam Šteina kungs, tad - Bērziņa kungs.

Dz.Ābiķis: Es deputātiem ierosinu tomēr nedaudz padomāt par 6.panta 5.apakšpunktu, proti, par politiskā patvēruma piešķiršanu. Atceramies, cik grūti gāja somiem, kad viņiem vajadzēja dabūt ārā no Somijas rumāņus. Un Somija tomēr ir daudz spēcīgāka valsts, un arī attiecīgās valsts institūcijas ir nesalīdzināmi spēcīgākas nekā mums. Manuprāt, radot precedentu un piešķirot patvērumu Latvijā iedzīvotājiem no bijušās NVS valstīm, mēs radīsim precedentu, un Latvija tuvākajā laikā var tikt pārplūdināta ar "politiskajiem" (pēdiņās) bēgļiem. Tā ka es ierosinu šo pantu svītrot, kamēr parlaments vispār jautājumu nav rūpīgi izdiskutējis. Bet šeit ir rakstīts: "lemj par politiskā patvēruma piešķiršanu".

Priekšsēdētājs: Kurā vietā jūs to izlasījāt? Kur šo dokumentu jūs dabūjāt, Ābiķa kungs?

Dz.Ābiķis: Tā ir vecā redakcija.

Priekšsēdētājs: Tas, Ābiķa kungs, ir absolūti slepens darba dokuments, tā ka jums jāizstāsta, kur jūs to dabūjāt.

Dz.Ābiķis: Jā, es atvainojos, man ir vecā redakcija. Bet varējāt ātrāk man to pateikt.

Priekšsēdētājs: Tādējādi jautājums laikam ir izlemts.

Dz.Ābiķis: Man ir redakcija, kas datēta 92.1.06.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Man tomēr būtu lūgums izdarīt pirmo balsojumu par to, ka šāds likums vispār mums nav vajadzīgs. Vai ir iespējams tāds balsojums?

Priekšsēdētājs: Jā, protams, bet tas ir jau pie balsošanas par akceptēšanu vai neakceptēšanu.

V.Šteins: Tātad, ka vispār tāds likums nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Tas ir pie kopējā balsojuma par akceptēšanu vai neakceptēšanu. Ja jūs uzskatāt, ka nav vajadzīgs, jūs balsosiet "pret", un līdz ar to šis likums nav vajadzīgs.

V.Šteins: Taču bija Rolanda Rikarda priekšlikums, ka...

Priekšsēdētājs: Konceptuāli balsojumi ir par tekstu. Es domāju tā, ka šos Rikarda kunga balsojumus mēs patlaban nevaram balsot, jo tie ir tikai labojumi.

V.Šteins: Es atvainojos. Nē, tas, ko viņš teica debatēs, ko ierosināja, ir tas, ka jāpārveido projekts pirmajam lasījumam, bet es uzskatu, ka principā tāds likums nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Jā, neakceptējot jau tas tā būs, un pēc tam tikai lemsim, ko ar to darīt tālāk: vai vispār noņemt no izskatīšanas vai nodot atpakaļ komisijā? Tas ir cits jautājums.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es gribētu atbalstīt sēdes vadītāju: principā šeit ir viens konceptuāls balsojums: "par" vai "pret". Ja nobalso par šo likumprojektu, tad, strādājot ar otro lasījumu, uzreiz mēs varam iesniegt visu - gan Krastiņa kunga izvirzītos priekšlikumus, gan Rikarda kunga ierosinājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es saprotu, ka Bērziņa kungs mums piedāvā jaunu reglamentu, kādā kārtībā izskatīt. Redziet, es nebalsošu par šo likumprojektu kopumā, ja nebūs izslēgts attiecīgais punkts, ko es uzskatu par vispār nepieņemamu un kas ir arī pretrunā ar Satversmi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Pirms mēs balsosim, es gribu atgādināt, ka debatēs izskanēja, es gan aizmirsu, kurš to teica, tomēr, lai būtu skaidrība, jānobalso konceptuāli par 14.pantu, kas izraisa gandrīz vai katra deputāta debatēs zināmas pārdomas. Tātad par to vienkārši būtu jānobalso, lai būtu skaidrība.

Endziņa kungs, jūs noklausījāties visus izteikumus, varbūt izsakiet savus atzinumus par to, kas būtu konceptuāli balsojams un kas ne.

A.Endziņš: Acīmredzot lieta ir tā, ka mums nav atrisināts jautājums. Es biju projām, es nezinu, vai Prezidijs skatīja vai ne, bet bija priekšlikums, ko gatavoja Juridiskā pārvalde. Tātad - kas būtu saprotams ar konceptuālo balsojumu un kas ne? Un kāda ir kārtība, kas nosaka šos konceptuālos balsojumus? Taču, cik es saprotu, tas laikam nav skatīts un pieņemts. Tā būtu viena lieta.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, man Birkava kungs čukst priekšā, ka tas ir pieņemts un deputātiem pat esot izplatīts. Taču jūs zināt, ka ar lasīšanu mums ir tā mazliet pagrūti...

A.Endziņš: Es nebiju šeit klāt, tāpēc es to nevaru pateikt. Taču varbūt atļaujiet man pāris vārdos atbildēt arī uz to, kas izskanēja šeit runās. Un pirmām kārtām varbūt par to, ko ierosināja Rikarda kungs, proti, ka likumprojektā ir ļoti daudzas pretrunas ar Satversmi. Cienījamais Rikarda kungs, esiet taču tik laipns un izlasiet pats ļoti rūpīgi Satversmi! Skaidrs, ka Satversmē nav teikts neviena vārda, ka pastāv tāda Augstākā padome, Augstākās padomes Prezidijs, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks. Tur ir minētas pavisam citas institūcijas. Bet acīmredzot, pieņemot attiecīgos dokumentus gan 4.maijā, gan pēc augusta puča, mēs tajos ierakstījām, ka pašreiz, līdz jaunas Saeimas sanākšanai, ir Augstākā padome. Un tāpēc tagad mēģināt atrast neatbilstību Satversmei... Jā, skaidrs, ka šādā gadījumā neviena no šīm normām neatbilst Satversmei, tāpēc ka patlaban ir nevis Saeima, bet Augstākā padome. Un attiecīgi nav arī tādas amatpersonas, kādas bija.

Bet, ja mēs tagad konkrēti runājam par tiem punktiem, ko jūs sakāt, teiksim, par Prezidija kompetenci attiecībā uz tautas nobalsošanu, es neiebilstu, ka tas varētu tikt izslēgts no šī punkta. Bet pēc likuma ne tikai tauta varēja ierosināt, tautas nobalsošanu varēja ierosināt arī valsts prezidents. Mūsu pašreizējā situācijā nav valsts prezidenta, tādēļ šīs funkcijas mēs ielikām Augstākās padomes Prezidijam. Es saprotu, ka vienam otram šādas paralēles vilkšana izraisa milzīgas šaubas - tā ir cita lieta. Acīmredzot mēs paši laikam tomēr baidāmies no tautas, ka, lūk, Prezidijs kādu jautājumu nodos tautai nobalsošanai un kas tad pēc tam notiks. Bet tas, protams, ir diskutējams jautājums un varētu tikt arī izslēgts no šā projekta. Tas būtībā nebūtu nekas briesmīgs.

Runājot vēl par tiem iebildumiem, kurus te izteica attiecībā uz to, vai reprezentē valsti starptautiski un tamlīdzīgi. Bet te ir tas pats... Jūs sakāt - ir tikai spīkers. Jā, spīkers. Bet spīkers, kurš pašreiz pārstāv mūsu valsti un darbojas. Un acīmredzot laikam, kamēr mēs neievēlēsim Saeimu un mums nebūs valsts prezidenta, tikmēr arī tāda situācija būs.

Vēl šeit tika ierosināts un izteiktas šaubas par likumu izsludināšanu, ka to vajadzētu atstāt nevis Augstākās padomes priekšsēdētāja kompetencē, līdz tiek ievēlēts valsts prezidents, bet ka to varētu darīt Saeimas priekšsēdētājs. Bet kas tad izsludinās pašu likumu, piemēram, par Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanu? Vai Saeimas priekšsēdētājs? Šeit paliek pretruna. Un acīmredzot, ja ir tikai vienīgais izņēmums un atruna, ka nevar atteikties to darīt, tad to varētu atrisināt.

Tālāk, runājot par jaunievēlētās Saeimas pilnvarām, kad tās sākas. Ja jau mēs esam konsekventi, tad ņemsim un pievērsīsimies Satversmei, konkrēti, Satversmes II nodaļai, kurā ir runa par pašu Saeimu. Un tajā 11.pantā ir noteikts, kad ir Saeimas vēlēšanas, 12.pantā rakstīts, ka jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, kad arī beidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras. Tātad skaidri un gaiši ierakstīts, ka sanāk pirmajā, nevis tad, kad ievēlē. Tad iedomāsimies, ja paiet kaut vai viena vai divas dienas, vai desmit dienas, - kas tad ir? Tad ir vakuums. Šeit ir šī pēctecība. Un Satversmes sapulces locekļi, arī pieņemot likumu par spēkā stāšanās kārtību, to pašu ņēma vērā, ka ir jābūt šim pārejas posmam, ka nevar būt nekāda varas vakuuma un tamlīdzīgi, jo dzīve tomēr nestāv uz vietas. Tātad acīmredzot vajag arī uzmanīgi lasīt Satversmi. Un, izejot no tā, ko es teicu, tad arī risināt jautājumus par balsošanu. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, godājamie kolēģi, es domāju, pirms balsosim kopumā, vai mēs vispār pieņemam šo likumprojektu tādā vai citādā formā, mēs konceptuāli varētu nobalsot tātad par divām lietām. Proti, pirmais - vai Augstākās padomes kompetencē iekļaut Saeimas vēlēšanu izsludināšanu. Otrais - vai iekļaut Augstākās padomes kompetencē ārvalstu ārējo aizdevumu sankcionēšanu vai akceptēšanu (kā jau tas ir redakcionāli). Un trešais, ko ierosināja deputāts Edmunds Krastiņš, - tātad svītrot likumā paredzētā kārtībā, ka Prezidijs izsludina tautas nobalsošanu.

Endziņa kungs gan paskaidroja, bet es uzskatu, ka konceptuāli jānobalso arī par Augstākās padomes priekšsēdētāja šīm tiesībām izsludināt likumus līdz valsts prezidenta ievēlēšanai. Visādā ziņā var būt, ka tas nav konceptuāls balsojums, bet tad te būtu jāpaskaidro, līdz kuram laika posmam, jo tiešām paliek neskaidrs, ko tad darīs jaunievēlētais Saeimas priekšsēdētājs, un kāpēc viņš ir sliktāks nekā Augstākās padomes priekšsēdētājs, kura pilnvaras praktiski ir beigušās. Te to vienkārši redakcionāli var labot, kaut kādā veidā paskaidrot, ka pēdējais likums, ko paraksta Augstākās padomes priekšsēdētājs, ir par Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Tas varbūt tiešām ir redakcionāls precizējums.

Tātad paliek šie trīs balsojumi: par tautas nobalsošanu Prezidija funkcijās, Augstākās padomes kompetencē - vēlēšanu izsludināšana un ārvalstu aizdevumu akceptēšana jeb sankcionēšana. Vai nav iebildumu? Bez tam mēs varam jau balsot kopumā par šā likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Endziņa kungam vēl ir papildinājums.

A.Endziņš: Man būtu vienīgi tomēr iebildums attiecībā uz Augstākās padomes kompetenci par vēlēšanu izsludināšanu. Es jau ziņojuma ievadā teicu, ka mēs centāmies projektā nelikt to, kas izriet no citiem likumiem. Un, ja kolēģi atceras, likumprojekta pirmajā lasījumā par Saeimas vēlēšanām ir šī kārtība, ka to Augstākā padome... Ka tas būtu konceptuāli, es nezinu, varam atkārtoti ierakstīt arī šeit, lai ir skaidri un gaiši saprotams. Vai tas tik tiešām ir tik konceptuāli, es nezinu. Man liekas, ka šeit vajag konkrētos rakstveida priekšlikumus, un tad to var risināt. Bet patlaban te ir ļoti briesmīgi izprast, ka būtībā iznāk, ka katrs komats tad ir konceptuāls...

Priekšsēdētājs: Nākamais bija deputāts Edmunds Krastiņš. Pēc tam deputāts Šteins un tad - deputāts Vaivads.

E.Krastiņš: Es tikai gribētu precizēt, ja liks uz balsošanu, ka ir runa nevis par ārvalstu aizdevumiem, bet par ārvalstu aizņēmumiem, lai pēc tam otrajā lasījumā mums nebūtu domstarpību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: Es domāju, ka par vēlēšanām tas tomēr ir konceptuāls balsojums, jo tas tomēr ir galvenais uzdevums, kas Augstākajai padomei vēl ir jāizdara. Un tas ir jāietver šajā likumā. Tāpēc lūdzu par to balsot kā par konceptuālu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Es varētu piekrist tam, ko teica deputāts Endziņš, ka te jau katrs punkts ir konceptuāls tādā nozīmē, jo tas ir faktiski likums par to, kā tiks realizēta valsts vara pārejā līdz Saeimas sanākšanai. Un tādēļ man ir tāds jautājums: kā būs, ja tagad, piemēram, uz otro lasījumu mēs iesniegsim labojumu par cita tipa mehānismu, nodrošinot šo varas kontinuitāti un pāreju? Kā mēs tagad uzskatīsim, kā Likumdošanas jautājumu komisija to traktēs: ja pirmajā lasījumā mēs patlaban esam pieņēmuši šādi, tad pateiksim, ka par to ir konceptuāli nobalsots, un jebkurš cits piedāvājums tiks faktiski ignorēts? Es gandrīz neredzu citu iespēju, kā skatīt pa pantiem, nobalsojot principā, vai piekrītam šādam pantam vai ne, jo likumprojektā katrs pants ir konceptuāls.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es saprotu to tādējādi: ja tiek iesniegti rakstveida priekšlikumi, tie tiek apkopoti. Un, ja komisijai ir citas domas, tad katrā gadījumā tas ir jāliek uz balsošanu plenārsēdē, vēl vairāk, ja tas nāk no frakcijas. Jo pašreiz tik tiešām, ja runājam par kompetenci, tad ir skaidrs, ka konceptuāls ir katrs punkts. Tikai es atkārtoju vēlreiz, ka tas ir diskutējams, bet diskutējams acīmredzot tad, kad visiem deputātiem ir izdalīti konkrētie priekšlikumi. Es saprotu, ka konceptuāli varētu būt runa par to, ka kāds principiāli iebilda attiecībā uz tautas nobalsošanu. Tas ir būtiskākais, pārējais ir, teiksim, detaļas, tehniski labojumi... Ja būs rakstveida priekšlikumi, būs kaut kāda diskusija, tad arī plenārsēde varēs lemt, bet pašreiz spriest mutvārdos ir diezgan problemātiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Tādā gadījumā, es domāju, mēs varam, vienkārši balsojot, vienoties tikai par to, kas izskanēja vairumā deputātu runu, tas ir, ka šāds likums ir vajadzīgs. Un ka acīmredzot tās konkrētās normas ir jāieliek rakstveida priekšlikumos. Pēc tam vēlreiz jādiskutē šeit un par katru konkrēti ir jābalso. Bet pateikt, ka patlaban mēs konceptuāli esam piekrituši pirmajā lasījumā, es domāju, tāds formulējums arī šim balsojumam nevar būt.

Priekšsēdētājs: Godājamais Vaivada kungs! Nobalsojot par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, jūs nobalsojāt, ka tāds likumprojekts ir apspriežams. Un par to, vai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, jūs balsojat, akceptējot vai neakceptējot pirmajā lasījumā. Tā ka šādu jūsu konceptuālo ievirzi es noraidu.

Godājamie kolēģi! Domāju, ka nekāds liels ļaunums necelsies, ja mēs tiešām par šiem jautājumiem nobalsosim "jā" vai "nē". Tātad - par vēlēšanu izsludināšanas kompetenci Augstākajai padomei, par ārvalstu aizņēmumu sankcionēšanu Augstākajā padomē un par to, ka no Prezidija kompetences jāsvītro tautas nobalsošana. Un pārējo, lūdzu, iesniedziet rakstveidā uz otro lasījumu, ja gadījumā mēs akceptēsim pirmajā lasījumā, tad diskutēsim, izskatot otro lasījumu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 94 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Pirmais konceptuālais balsojums - Saeimas vēlēšanu izsludināšanas iekļaušana Augstākās padomes kompetencē. Rezultāts: par - 75, pret - 2, atturas - 8. Tātad šāds princips akceptēts. Paldies.

Otrs - ārvalstu aizņēmumu sankcionēšana kā Augstākās padomes kompetence. Rezultāts: par - 74, pret - 2, atturas - 10. Akceptēts arī šāds princips Augstākās padomes kompetencē.

Un trešais - svītrot no 6.panta 4.apakšpunkta normu, ka Prezidija kompetencē ir tautas nobalsošanas izsludināšana. Rezultāts: 64 - par, 4 - pret, 10 - atturas. Tātad šādas Augstākās padomes Prezidija pilnvaras konceptuāli ir svītrotas.

Un tagad, lūdzu, balsosim kopumā par šā likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 72 - par, 9 - pret, 9 - atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Godājamos kolēģus lūdzu iesniegt uz otro lasījumu rakstveida priekšlikumus Likumdošanas jautājumu komisijai.

Godājamie kolēģi! Izveidojusies situācija, ka likumprojektu par tautas deputāta statusu tehnisku iemeslu dēļ pagaidām nav... Ierosinu, ka tādā gadījumā mēs ietu pārtraukumā, bet Prezidija locekļi varētu pulcēties Prezidija zālē un spriest visādas lietas, kuras mums ierosinās Budžeta komisija.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas! Sāksim plenārsēdi.

Godājamie kolēģi! Mūsu šodienas darba kārtības pēdējais jautājums ir 640.dokuments. Lūdzu, kas ziņos par šo dokumentu? Budovska kungs? Lūdzu.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu ievērībai, izskatīšanai un akceptēšanai ir nodots 640.dokuments. Praktiski tas ir veidots uz 572.dokumenta un 596.dokumenta bāzes. Ņemti vērā arī daudzu deputātu ierosinājumi. Komisija ar dziļu gandarījumu deputātiem saka vislielāko paldies un viņu aktivitāti uzskata kā uzmanības apliecinājumu šim jautājumam, kas mums ir ļoti nozīmīgs.

Tātad mēs šobrīd izskatām likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu"". Es gribētu teikt, ka tas ir likums par mums pašiem, un zināmā mērā arī norāda uz mūsu attieksmi, kādi esam tautas priekšā. Tātad tas arī ir mūsu goda jautājums.

640.dokumentā faktiski ir trīs rakstura grozījumi. Pirmais visvienkāršākais - redakcionāli labojumi. Par tiem es arī minēšu. Tad ir papildinājumi tieši uz otro lasījumu. Un, protams, ir ņemti vērā tie konceptuālie balsojumi, kuri notika pirmajā lasījumā.

Tātad 4.pants - deputāta amata pildīšana. Pirmais teikums ir redakcionāli labots. Tātad deputātam pastāvīgi jāpiedalās Augstākās padomes darbā. Iepriekšējā redakcijā bija tāda pati būtība, tikai bija vēlamā forma. Mēs uzskatījām, ka šeit ir skaidri jāformulē. Ar nākamo teikumu līdz šīs rindkopas beigām tas ir ieviests no jauna. Un būtība ir tāda, ka deputātam tomēr ir jāsniedz savu ienākumu deklarācija. Iepriekšējā diskusiju gaitā patiešām parādījās domas, ieteikumi par to, ka to vajadzētu darīt katru mēnesi. Komisija uzskata, ka tas ir nereāli. Bet tajā pašā laikā atzīst, ka šāda deklarācija ar visiem tiem nosacījumiem, kas minēti šajā rindkopā, būtu jāiesniedz divas reizes gadā pēc Mandātu un deputātu ētikas komisijas pieprasījuma. Es domāju, ka tas ir reāli, un tā arī ir nepieciešamība.

Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par deputātu un viņa pienākumiem, viņa atbildību pret saviem vēlētājiem, pret tautu kopumā, tādā gadījumā priekšpēdējais teikums šajā rindkopā ir: "Deklarācija ir publiski pieejama." Mēs uzskatījām, ka tā ir nepieciešama lieta. Tā novērsīs visas tās divdomības, tās aizdomas un varbūt dažādus, pat zināmā mērā nepamatotus spriedumus vai nu masu informācijas līdzekļos, vai vienkārši, kā tautā saka, "no mutes mutē", tādēļ zināmā mērā šis teikums ir deputātu aizstāvībai.

Konceptuālā daļa - tā ir nākamā rindkopa. Par to jau ir nobalsots. Tālāk - rindkopa, kurā ir teikts, ka deputāta statuss nav savienojams ar atrašanos militārajā dienestā. Mēs uzskatījām par nepieciešamu vēlreiz precizēt un izteikt, ka arī tiesnešu un prokuroru amatā. Es domāju, ka tas viss ir pamatoti un tas principā mums jau ir pieņemts.

Vēl redakcionāls labojums ir šā panta pēdējā rindkopā. Proti, ja deputāts ieņem amatu... Un tālāk kā tekstā: "kas nav savienojams ar deputāta pienākuma pildīšanu". Līdz ar to es gribētu jums teikt, ka 4.panta redakciju ar visiem labojumiem šī apvienotā komisija, kurā piedalījās Mandātu un deputātu ētikas komisijas locekļi un Likumdošanas jautājumu komisijas locekļi, pieņēma vienbalsīgi, bez kontrargumentiem.

Nākamais ir par 5.pantu. Par šā panta 2.apakšpunktu ir konceptuāli nobalsots pirmajā lasījumā. Tātad faktiski mēs atjaunojam to demokrātisko normu, ka vēlētāji atsauc deputātu, ja patiešām vēlētājiem tādi priekšlikumi būs un viņi spēs sanākt kopā un izteikt viennozīmīgi savu attieksmi pret deputātu, turklāt negatīvu. Tad tam arī tā ir jābūt.

Nākamais ir 4.pants. Šeit redakcionāls labojums ir pirmajā teikumā: "Augstākā padome lemj par deputāta mandāta anulēšanu." Proti, ielikti vārdi "lemj par". 1.apakšpunktā: "vienas sesijas laikā bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis vairāk nekā pusi no plenārsēdēm vai komisiju sēdēm". Tātad ir lietots vārds "vai". Līdz ar to mēs pastiprinām atbildību šinīs divās deputāta darbības daļās, tas ir, plenārsēdē un komisijās, faktiski starp tām liekot vienlīdzības zīmi.

No jauna ir iekļauts 2.apakšpunkts. Un tas saistās ar 4.panta labojumu. Tātad ja 4.pantā paredzētajā termiņā nav iesniedzis ienākumu deklarāciju vai uzrādījis tajā nepatiesas ziņas. Tā kā tur bija arī teikts, ka deputāts parakstās, tātad atbildība ir pilnīga. Es domāju, ka mūsu vidū nav neviena tāda, kas atļausies sniegt nepatiesas ziņas, kuras pēc tam iespējams publicēt un tā tālāk.

4.apakšpunkts ir papildinājums, proti, ka notiesāts par tīšu noziegumu. Tātad šis noziegums kvalificēts kā tīšs.

5.pants.

Priekšsēdētājs: 5.panta otrās daļas 5.apakšpunkts.

M.Budovskis: Lai tad tā arī būtu... Tātad šeit ir divi varianti. Pirmais variants ir apvienotās komisijas vairākuma viedoklis. Otro variantu iesniedz deputāts Zaļetajevs, kā arī uztur prasību par to balsot. Es domāju, cienītie kolēgas, ka jūs to varēsit tūliņ izvērtēt, un tāpēc patiešām varbūt tas būtu viens no balsojumiem, kad mēs varētu izšķirties - pieņemt šo apvienotās komisijas variantu vai deputāta Zaļetajeva iesniegto variantu.

Un - visbeidzot - noslēguma daļa, tas ir, ar kādu balsu vairākumu jeb ar cik balsīm mēs šādus Augstākās padomes lēmumus varēsim pieņemt. Komisijas variants ir, ka lēmums tiek pieņemts vismaz ar divu trešdaļu balsu vairākumu no balsojošo deputātu skaita, ja šis vairākums pārsniedz pusi no Latvijas Republikas tautas deputātu kopskaita. Principā šāda norma mums ir paredzēta atbildīgos balsojumos. Un tad tas rada patiešām zināmu politisku stabilitāti, kā arī palielina atbildību par mūsu lēmumiem. Tajā pašā laikā es esmu spiests komentēt, ka ar šādu normu praktiski ir ļoti grūti strādāt un līdz šim mums gandrīz ir bijis neiespējami strādāt. Mums tomēr ir bijuši arī gadījumi, kad esam anulējuši deputātu mandātus, kā tas bija ar militārpersonām. Un tad mēs gājām vienkāršotu procedūras ceļu, kā tas ir pieņemts, mums ikdienā darbojoties Augstākajā padomē.

Attiecībā uz šo daļu deputāts Līgotnis ir iesniedzis savu labojumu. Es gribētu lūgt jūs atrast 626.dokumentu. Minētajā dokumentā ir divi labojumi. Cik saprotu, no pirmā labojuma deputāts Līgotnis atsakās un neuztur spēkā. Un otrais priekšlikums ir par 5.panta ceturtās daļas redakciju, kurā pēc idejas vispārējā kārtība, kādā mēs lemjam, tajā skaitā arī par personālijām, ir saglabāta.

Tas ir viss, ko varēju teikt. Vēlreiz pateicos visiem, kuri piedalījās šajā patiešām atbildīgajā darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Budovska kungs! Tātad otrais lasījums. Nekādi jautājumi un nekādas debates. Apspriešana pa pantiem. Dabiski, ka arī par daļām un apakšpunktiem.

Pirmajam vārds Edmundam Krastiņam. Tātad viņš runās par 4.pantu. Un būtu vēlams tiešām skatīt no augšas uz leju. Pēc tam runās Dobeļa kungs un pēc tam - Ozola kungs.

E.Krastiņš: Tātad es joprojām uzturu spēkā savu priekšlikumu, ko izteicu arī vakar, proti, svītrot visus vārdus pirmās daļas otrajā teikumā starp vārdu "deputātam" un "jāsniedz ziņas", jo man liekas, ka šis mehānisms nevarēs efektīvi darboties attiecībā uz visiem iegūtajiem ienākumiem. Redziet, ja kāds no kolēģiem, kas bieži braukā uz ārzemēm, ienākumu deklarācijā aizmirsīs norādīt kādus 50 dolārus dienas naudas, kas, pārrēķinot pēc Latvijas Bankas oficiālā kursa, līdzinās deputāta mēnešalgai, tad kāds cits deputāts mierīgi varēs ierosināt šā deputāta mandāta anulēšanu. Un, lai izslēgtu šādas absurdas situācijas, es tātad lūdzu izslēgt šo daļu, atstājot otrajā teikumā tikai vārdus: "deputātam jāsniedz ziņas par viņam piederošo īpašumu uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmumos un jāpaziņo, kādus amatus viņš ieņem citās valsts un pašvaldību iestādēs" un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Dobeli! Pēc tam deputāts Ozols, tad - deputāts Freimanis un deputāts Grūbe.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu atgādināt, ka mēs esam pārejas laika institūcija un neviens no mums nezina, cik ilgi mēs strādāsim - vai pusgadu vai gadu. Tas absolūti nav skaidrs. Un tāpēc tādas lietas, kādas ir sarakstītas 4.pantā, varētu attiecināt uz tiem, kuri strādā pastāvīgi un kuriem ir skaidra un stabila situācija. Tādējādi mans priekšlikums - visu šā 4.panta redakciju vienkārši izņemt ārā, jo tā ir absolūti lieka. Es lūgtu balsot par šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Par kādu priekšlikumu, Dobeļa kungs?

J.Dobelis: Visu 4.pantu vispār izņemt ārā.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs ierosina svītrot visu 4.pantu. Paldies. Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Man ir atšķirīgs viedoklis par 4.pantu. Es visnotaļ atbalstu 4.pantā fiksētās normas, bet uzskatu, ka trešajā rindā aiz vārdiem "saņemtās summas" ir jānorāda: "kā rubļos, tā arī konvertējamā valūtā". Un minēšu, kāpēc.
Valūtas fonda pārbaudes gaitā esmu pārliecinājies, ka mums summāri vairākkārt ir pārtērēti komandējumu valūtas limiti. Un šis būtu viens no ceļiem, kā mēs varētu analītiski secināt, kur šī nauda praktiski ir aizgājusi, kas un kādā nolūkā ir galvenie šīs konvertējamās valūtas patērētāji? Tā ka es noteikti iesniegšu šādu priekšlikumu un praktiski nodošu to balsošanai.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, tikai jau kā speciālistam finansu lietās jums patlaban būtu jāzina, ka komandējuma naudas nav ieskaitāmas ienākumos. Diemžēl nav. Ozola kungs, apskatieties instrukciju par nodokļu iekasēšanu... Tur viss ir skaidri pateikts, proti, ka komandējuma naudas ienākumos neietilpst.

Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Kolēģi! Attiecībā uz 4.pantu man gribētos aizrādīt to, ka skatīties otra cilvēka makā, tas ir ļoti slikts paradums. Un tādēļ, Krastiņa kungs, es ierosinu no 4.panta svītrot šādu daļu: tātad no vārda "divas" otro rindiņu ārā, trešo rindiņu ārā, tādējādi teksts sākas ar vārdiem - "jāsniedz ziņas", proti, "deputātam jāsniedz ziņas", jo par amatiem tiešām varbūt ir interesanti zināt. Un tālāk vārdiņa "deklarācijas" vietā rakstīt "šīs ziņas ir publiski pieejamas". Tātad veikt šādu amputāciju. Vai es skaidri pateicu?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas 90 procentos sakrīt ar deputāta Edmunda Krastiņa piedāvāto.

J.Freimanis: Tātad es skaidri pateicu, ja?

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe! Pēc tam deputāts Kurdjumovs, tad - deputāts Šteins.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā es nekādi nevaru piekrist 4.panta svītrošanai vai arī pirmās daļas izņemšanai, jo redzēju, ar kādu azartu tie paši deputāti, kuri šodien uzstājas par šā panta svītrošanu, prasīja šādas normas iekļaušanu likumā "Par Ministru padomi" attiecībā uz valdības locekļiem. Tātad es saprotu, ka šajā projektā varbūt šīs normas ir cietākas, bet arī tajā tika paredzēts. Es saprotu, ka vienam otram kā nākamajam Saeimas deputātam ne visai patiksies, ka viņa deklarācija būs pieejama arī potenciālajiem vēlētājiem. Es to saprotu, bet katrā ziņā tomēr lūgtu... Ja nemaldos, šāda prakse ir pat Amerikā, ka pat prezidents sniedz šādas ziņas, un viņa ienākumi visu laiku tiek kontrolēti. Kolēģi juristi mani var palabot, ja man varbūt nav taisnības. Bet es uzskatu, ka šāda nepieciešamība ir, jo beidzot vai nu šis mīts ir jāizklīdina, vai arī jāapstiprina, ka visi Augstākās padomes deputāti vai daļa Augstākās padomes deputātu saņem blakusienākumus. Un tāpēc šī norma tomēr arī ir korekta. Un es nekādā veidā neredzu, ka būtu apdraudēti kādi komandējumi, ja tie ir korekti komandējumi, vai arī būtu kādi citi ieņēmumi, kas būtu kādam deputātam pieejami. Tāpēc es tomēr aicinātu nesvītrot un ļoti aicinātu visus izteikties, kā arī tos, kas aicina šo pantu svītrot, lai būtu tātad redzams, kaut arī dažiem ļoti nepatīk šāda atklātība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: ?/Cienījamie kolēģi! 4.pantā ir tāds punkts:/ "Deputāts nedrīkst pats, ne arī citas personas vārdā saņemt no valsts pasūtījumus vai koncesijas." ?/Mums nav likuma par koncesijām, nav arī likuma par valsts pasūtījumiem. Jēdziens "valsts pasūtījums" ir tikai likumā par valsts uzņēmumiem. Ievērojot to, ka valdība premjera personā no šīs tribīnes mums ziņoja, ka turpmāk viņš neparedz nodarboties ar materiāli tehnisko apgādi, tas ir, negatavojas ko nebūt apgādāt, es saprotu, ka jēdziens "valsts pasūtījums" republikā vienkārši jau ir pazudis. Es ierosinu šo apakšpunktu, visu šo rindkopu izsvītrot, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas viss, kur deputāts var piepelnīties, jau noteikts pirmajā rindkopā. Bet šī rindkopa, izņemot tīri emocionālu slodzi, neko sevī nesatur. Es ierosinu to izsvītrot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: 4.pantā lūdzu svītrot pirmo rindkopu, jo uzskatu, ka tā ir elementārā pretrunā ar cilvēka tiesībām, un atstāt, sākot ar vārdiem: "deputāts nedrīkst pats". Pēdējās trīs rindkopas atstāt. Svītrot visu pirmo rindkopu.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmās piecas rindiņas jūs ierosināt svītrot, jo pirmā rindkopa ir 4.panta pirmā daļa. Mums par to jāvienojas.

V.Šteins: Atstāt, sākot no vārdiem: "deputāts nedrīkst pats, ne arī uz citas personas vārda saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas" un līdz beigām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs ierosināt svītrot visu pirmo daļu. Paldies.

Deputāts Kide, lūdzu! Pēc tam deputāts Ābiķis.

E.Kide: Es ļoti brīnos, ka deputāts Dobelis un arī deputāts Šteins uzstājas par pirmās rindiņas svītrošanu. Dobeļa kungs taču vienmēr ir cīnījies, lai deputāti piedalītos Augstākās padomes darbā. Es domāju, ka šis 4.pants to arī risina. Minētajā pantā ir rakstīts: "Augstākās padomes darbā". Tas nozīmē gan komisiju darbā, gan tikšanās ar vēlētājiem, gan ministrijās, risinot jautājumus, tas ir, darbā, nevis kaut kur projām. Tātad es esmu par to, lai šo pirmo rindkopu atstāj, tas mūs tomēr disciplinēs.

Par otro daļu. Es esmu, lai nesvītrotu nemaz, jo, ja mēs Augstākās padomes darbā atrodamies pilnas piecas dienas, tad sestdienā un svētdienā mums nevar būt tik grandiozi ieņēmumi ne krievu rubļos, ne valūtā, kurus mums būtu bailes uzrādīt, lai tauta redzētu un lai to mītu, par kuru Grūbes kungs teica, ka tauta sakot, ka mēs pelnot citur, patiešām varētu sagraut. Tāpēc viss 4.pants jāatstāj tāds, kāds tas ir. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Redziet, es varu runāt pavisam droši, jo man, izņemot honorārus par rakstiem un par mācību grāmatu (es pat ārzemju komandējumā neesmu bijis ar Augstākās padomes akceptu)... Tā ka es nedomāju, ka Grūbes kunga pārmetumi attiecībā uz visiem, kas atbalsta 4.panta pirmo rindkopu, būtu īsti vietā. Mēs paši, parlaments, jau sākotnēji savā darbībā esam pieļāvuši kļūdu, samierinoties ar to, ka Augstākajā padome var būt arī deputāti, kuri nestrādā šeit pastāvīgi. Bet, tā kā mēs to esam pieļāvuši, un es šaubos, vai mēs to vairs atcelsim, jo tas ir pilnīgi neiespējami, tad loģiski, ka pirmo rindkopu no 4.panta tomēr vajadzētu svītrot. Tas ir elementāri. Pretējā gadījumā, jāsaka atklāti, ka mēs šo likumu vispār nepieņemsim. Un atcerieties, kāda bija sākotnējā šā likuma tapšanas iecere. Proti, mēs nepieņemsim, ja atstāsim šā 4.panta pirmo rindkopu. Skaidrs, ka nepieņemsim arī visu šo likumu.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz vārds Dobeļa kungam. Lūdzu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Tā kā jūs redzat, ka ir ārkārtīgi dažādas domas, un šis pants ir pietiekami garš, es ierosinu tagad sākt balsot vienkārši pa rindkopām, jo nav vairs nekādas jēgas - katrs kāps augšā tribīnē un filozofēs. Paliks tā rindkopa, kura iegūs vairāk balsu. Un tāpēc es sāku ar to, ka konkretizēju savu pirmo piedāvājumu. Deputāts Stepičevs ir ļoti skaļš, tādēļ viņš man drusku traucē. Pirmo rindkopu tādā redakcijā...

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs! Es ļoti atvainojos, ziniet, bet te ir viens cits cilvēks, kurš nosaka, par kuru rindkopu balsos un par kuru nebalsos.

J.Dobelis: Es piedāvāju...

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Dobelis: Krastiņa kungs! Es piedāvāju pirmajā rindkopā atstāt vienīgi pirmo teikumu: "Deputātam pastāvīgi jāpiedalās Augstākās padomes darbā." Visus pārējos svītrot. Tas ir mans konkrētais piedāvājums balsošanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Dobeļa kungam ir korekcijas pie viņa piedāvājuma.

M.Budovskis: Pirms balsojuma dažus vārdus...

Priekšsēdētājs: Jā, Budovska kungam, protams, arī ir tiesības izteikties. Vienu mirklīti, Budovska kungs! Savus apsvērumus vēl teiks Muciņa kungs. Pēc tam jūs uzstāsities ar galavārdu.

L.Muciņš: Es tomēr cienījamos kolēģus aicinātu korespondēt šo balsojumu ar pašreiz spēkā esošo tekstu un lūgt Krastiņa kungu varbūt izmantot kā priekšlikumu, jo pirmās daļas pirmais teikums korespondē ar patlaban spēkā esošā 4.panta pirmo un otro daļu. Tātad, ja mēs izsvītrojam pirmo teikumu, tad mums pēc būtības ir jālemj jautājums par pašreizējās pirmās daļas atstāšanu spēkā, kā tas šobrīd ir. Kā jau šeit Ābiķa kungs izteicās. Un tālāk nāk pirmās daļas pārējais teksts un attiecīgi pa daļām uz leju.

Man būtu priekšlikums, ja Krastiņa kungam ir vecais teksts. Ja nav - es varu piedāvāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs, jūsu apsvērumi!

M.Budovskis: Kolēģi! Zināmā mērā man izraisa izbrīnu pašreizējā diskusija un priekšlikumi. Es gribētu teikt, ka mēs runājām ar katru deputātu atsevišķi. Tādā gadījumā izpratne ir absolūta, ka visam tam, kas likumprojektā ir ietverts, tajā jāpaliek. Bet, līdzko mēs to gribam pārvērst par normu, pēc kuras mums ir jādzīvo un pēc kuras ir jāvadās, tā piepeši gaisā parādās kaut kāds drauds, ko viens vai otrs grib nosvītrot. Ar tādiem priekšlikumiem mēs esam nonākuši tik tālu, ka mums vairs nevajag piedalīties Augstākās padomes darbā, ka mums pašlaik nevajadzētu runāt arī par to, kur vēl esam aizņemti un kā nodrošinām savu dzīvi ar to. Mēs aizrunājamies tiktāl, ka komandējuma izdevumi arī skaitās kā ienākumi, kaut gan komandējuma naudu izmaksā absolūti tikai par izdevumiem.

Mēs esam nonākuši tiktāl, ka Ozola kungs (man ļoti žēl to teikt) sāk lietot teikumu, ka mēs varot pārvērsties par valūtas patērētājiem... Tālāk nav vairs kur iet.

Cienījamie kolēgas! Es gribētu teikt tā: ja kādu šeit uztrauc summas un kāds grib tās uzrādīt valūtā, tad sakiet, vai kādam nav vienalga, vai viņš to summu dolāros pārvērš rubļos pēc esošā kursa un pēc tam uzrāda to miljonu vai ne? Es pašlaik īsti nevaru saprast, no kā mēs esam nobijušies?

Un, cienījamais Freimaņa kungs, tā nav skatīšanās cita kabatā. Ikvienā valstī ir noteikta tā kompensācija, ko deputāts var saņemt, piedaloties vienā, otrā vai trešā darbā. Amerikāņiem pat ir noteikta viena lieta: ja deputāts lasa lekcijas, viņš par to nevar saņemt naudu, proti, par sabiedriskām lekcijām. Un tajā pašā laikā honorāri nedrīkst pārsniegt 100 dolārus, jo citādi tā slēptā veidā ir apmaksa par deputāta pakalpojumu.

Cienījamie kolēgas! Šobrīd, vadoties pēc tiem pašreiz izteiktajiem priekšlikumiem, es gribētu teikt, ka mēs praktiski aktīvi ejam uz to, lai neko negrozītu, proti, kādi mēs šeit esam, tādi esam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Sāksim balsot. Mums, kā saka, ir viena "liste" ar balsojumiem. Tātad vajadzētu sanumurēt. Radikālākais ir Dobeļa priekšlikums - svītrot visu 4.pantu, izņemot pirmo teikumu, ka deputātam tomēr ir jāpiedalās Augstākās padomes darbā. (Zālē troksnis, balsis.)

Lūdzu, Dobeļa kungs, vai es precīzi pierakstīju?

J.Dobelis: Cienījamais Krastiņa kungs! Tāpēc es otrreiz lūdzu vārdu, lai precizētu savu priekšlikumu. Un, ja deputāti te nepļāpātu un klausītos, tad šā trokšņa nebūtu. Man ir ļoti konkrēts priekšlikums: nevis uzreiz balsot par visu pantu, bet izskatīt šo pantu pa rindkopām. Konkrēti, pirmais mans priekšlikums ir attiecībā uz pirmo rindkopu, no kuras jāatstāj pirmais teikums, pārējos svītrojot. Es domāju, ka tas ir ļoti saprotams priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tas ir precizēts. Tātad Šteina ierosinājums svītrot visu pirmo daļu kļūst par radikālāko priekšlikumu. Es tiešām domāju, ka skatīsim pa rindkopām. Pārējais būs šis Edmunda Krastiņa priekšlikums un vēl dažu deputātu ieteikumi par atsevišķu rindiņu svītrošanu.

Tātad vispirms balsosim par deputāta Šteina priekšlikumu. Lūdzu, vispirms reģistrēsimies. Godājamie kolēģi! Prasīsim vienu izdruku, pēc tam varēsim pavairot. Tātad, lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrējas arī deputāts Budovskis. Rezultāts: 97 deputāti reģistrējušies. Piektdienas pusdienlaikā tas ir ļoti pieklājīgi.

Tātad pirmais balsojums - deputāta Šteina ierosinājums svītrot pirmo rindkopu, tas ir, svītrot visu 4.panta pirmo daļu. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 7, pret - 56, atturas - 25. Šis deputāta Šteina priekšlikums nav guvis vairākumu.

Nākamais ir deputāta Dobeļa priekšlikums - svītrot pirmo daļu, izņemot pirmo teikumu. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 20, pret - 44, atturas - 25. Šis Dobeļa kunga priekšlikums nav guvis vairākumu. Tātad pirmā daļa netiek svītrota.

Tagad būs šie atsevišķie balsojumi. Tātad deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums svītrot šo ienākumu deklarācijas daļu, atstājot visu pārējo. Ozola kungs, par papildinājumiem mēs balsosim vēlāk. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 26 pret - 39, atturas - 23. Šis priekšlikums nav guvis vairākumu.

Tātad par pirmo rindkopu mums vēl ir Ozola kunga papildinājums. Tūlīt Budovska kungs to nolasīs. Lūdzu.

M.Budovskis: Ceturtajā rindā, kur ir minētas summas, ir papildinājums aiz summām rakstīt "rubļos un konvertējamā valūtā".

Priekšsēdētājs: Otrajā lasījumā balso par rakstveida priekšlikumiem, kuri ir nodrukāti, izdalīti deputātiem un iesniegti komisijā. Komisija speciāli strādāja ļoti agri, Ozola kungs, un savāca visus priekšlikumus. Mēs balsojam par svītrošanu. Varbūt šoreiz, kolēģi, izņēmuma kārtā piekritīsim, jo tas ir skaidrojošs, redakcionāls papildinājums, kuram nav nekādas jēgas, tā kā rubļus "Parex" maiņas punktā var pārvērst konvertējamā valūtā un otrādi. Lūdzu.

E.Krastiņš: Es tomēr ieteiktu reglamentā piedāvāto vispārējo ceļu, proti, balsot tikai par rakstveida priekšlikumiem un svītrojumiem. Redziet, ja ir pieņemts šis variants, tad ir vajadzīgi ļoti daudzi papildinājumi: kādā formā jāiesniedz deklarācija, kas jāuzrāda. Redziet, Budovska kungs uzskata, ka komandējuma izdevumi, tas ir, komandējuma nauda, nav jāuzrāda. Es uzskatu, ka ir. Viņš ir Ārlietu komisijas loceklis, es viņu saprotu. Šīs mūsu kursu starpības ir tik lielas, ka dažam labam deputātam tas var izrādīties lielāks par gada algu. Te ir ļoti daudz detaļu, kas jāprecizē. Tāpēc es domāju, ka varbūt uz trešo lasījumu tur būs jāiestrādā kāds precizējums, kas apstiprinās kārtību un varbūt pat nolikumu par šo deklarāciju aizpildīšanu. (Zālē liels troksnis, rosība.)

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Edmundam Krastiņam. Viņam ir taisnība. Mēs nevaram pieņemt šo Ozola kunga priekšlikumu, kaut arī tas ir parakstīts. Lūdzu, uz trešo lasījumu sagatavot! Tas ir redakcionāli skaidrojošs labojums, par ko mēs sekmīgi varēsim nobalsot trešajā lasījumā.

Kas attiecas uz atkārtoto deputāta Krastiņa skaidrojumu par komandējuma naudu, savukārt arī es paskaidroju atkārtoti: ienākumi ir tikai tas, par ko tiek maksāts nodoklis un vienīgi. (Zālē balsis, starpsaucieni, sašutums.) Es atvainojos, tas ir ar nodokli neapliekams ienākums, kas nevienā pasaules valstī netiek uzrādīts nekādā deklarācijā. Ja jūs, godājamais Krastiņa kungs, šovakar kazino vinnēsit 10 tūkstošus dolāru, jums arī tas nebūs jāuzrāda nevienā deklarācijā.

Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu pāriet pie otrās rindkopas.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, vēl par pirmo rindkopu... Lūdzu, nobalsosim kopumā par 4.panta pirmās daļas akceptēšanu. Trīs balsis papildus "par". Rezultāts: 70 - par, 4 - pret, 10 - atturas. Tātad 4.panta pirmā daļa akceptēta redakcijas variantā. Paldies.

Otrā daļa. Ir jau Kurdjumova kunga ierosinājums - svītrot.

M.Budovskis: Tādā gadījumā, cienījamie kolēgas, mans balsojums nevar būt par Kurdjumova kunga priekšlikumu. Bet, tā kā tas ir plenārsēdes balsojums, mums ir jāatceļ šis balsojums, un pēc tam varam izdarīt grozījumu.

Priekšsēdētājs: Ir ierosināts par otrās daļas svītrošanu. Tātad, lūdzu, par otro daļu. Pirmais bija Freimaņa kungs.

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu lūgt tomēr balsot par manu rakstveida priekšlikumu. Tātad šajā lielajā lapā - 597.dokumentā - ir runa par to, ka deputāts nedrīkst pats saņemt valsts komercpasūtījumus. Es gribētu paskaidrot savu domu. Eksistē ļoti daudzi pasūtījumi, kuri nekādā ziņā nav apgrūtināti šādā veidā, tas ir, zinātniskie granti, tie ir pasūtījumi brīvajām profesijām. Un es domāju, ka šajā sakarībā mums būtu jārunā par tādiem komercpasūtījumiem, kuri attiecas uz uzņēmējdarbību. Jo pretējā gadījumā, teiksim, Kalniņš nevarēs rakstīt kaut kādu mūziku, Bojāra kungs nevarēs risināt zinātnisku tēmu. Es domāju, ka te mēs drusku pārspīlējam.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs! Risināt jau varēs, tas nav ierobežojums. Risina kaut vai nepārtraukti. Saņemt naudu, tas ir cits jautājums. Nākamais bija Ozola kungs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka no Krastiņa kunga komentāra izriet, ka arī dažāda veida pabalsti, kuri netiek aplikti ar nodokļiem, nav ienākums. Es nekādā gadījumā tam nevaru piekrist. Visa veida naudas iemaksas, kurās...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atvainojos, es jūs nepārtraucu!

Priekšsēdētājs: Es jūs pārtraukšu, jo mēs pašlaik apspriežam otro daļu.

I.Ozols: Jūs man nedevāt vārdu tad, kad es jau stāvēju pie mikrofona.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ļoti atvainojos, ja ir tāda kļūda, bet mēs pašlaik apspriežam otro daļu. Tur nekas nav teikts ne par pabalstiem, ne par komandējumiem. Nekā tamlīdzīga! Tā ka lūdzu!

Tagad vārds Ābiķa kungam, pēc tam - Vaivada kungam. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Man rodas tāda sajūta, ka zālē sēž viena daļa tādi naivulīši, un otra daļa ir tie, kas, protams, apzināti grib izgāzt šo likumu. Kas grib, lai nepieņem 4.pantu vispār. Tas ir skaidri redzams. Vai tad, teiksim, Lembergs, Teikmanis, Bērziņš, Jundzis, varbūt Geidāns drīz atgriezīsies? Vai tad viņi atstās savus amatus? Pats pirmais teikums: "Deputātam pastāvīgi jāpiedalās Augstākās padomes darbā." Mēs taču sākotnēji esam pieļāvuši to, ka Augstākajā padomē mums strādā gan pastāvīgi strādājošie deputāti, gan nepastāvīgie. Un ka viss šis 4.pants, kuru Dobelis pilnīgi pareizi ierosināja svītrot, ir bezjēdzīgs. Mēs taču to nevaram īstenot. Es nezinu, kas te zālē sēž? Tādi apmāti cilvēki, piedodiet, lūdzu, man par izteicienu. Piedodiet, lūdzu, par maniem izteicieniem. Es lūdzu balsot arī par Dobeļa kunga priekšlikumu - svītrot 4.pantu. Un miers.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs atteicās no šā priekšlikuma. Un, lūdzu, nevajag uzņemties, Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis: Tādā gadījumā es uzturu to spēkā kā savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, par to nobalsosim pašās beigās, kad pantu būsim pilnīgi apsprieduši.

Dz.Ābiķis: Ja mēs te gribam vispār kaut ko pieņemt, ja ne, tad ejam mājās.

Priekšsēdētājs: Paldies. To drīz darīsim, Ābiķa kungs! Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Es attiecīgi gribēju komentēt Kurdjumova kunga priekšlikumu par otrās rindkopas svītrošanu. Es gribu tikai atgādināt, ka tas praktiski ir paņemts no Satversmes. Tieši tādā formulā ir arī Satversmē. Un es domāju, ka šeit vispār nevajadzētu par šo lietu diskutēt. Manuprāt, vajadzētu ņemt vērā Freimaņa kunga ierosinājumu redakcionāli precizēt, ko tas nozīmē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs! Pēc tam Dobeļa kungs.

G.Grūbe: Es arī aicinātu atstāt šo rindkopu. Es tajā neredzu nekādus apdraudējumus ne pret Freimaņa kungu, ne arī pret kādu citu. Un tāpēc, ja precizējumi ir nepieciešami, tos var iesniegt uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Kolēģi, diemžēl mēs paši esam pieņēmuši to, ka nekādus citus labojumus nevar iesniegt, izņemot svītrot to, kas ir šeit tekstā. Diemžēl deputāta Freimaņa ierosinājums nozīmē atkal kaut ko pielikt klāt.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Dobeļa kungs, lūdzu, iepazīstieties ar 597.dokumentu. Tas ir rakstveida labojums, kas iesniegts deputātiem.

J.Dobelis: Jā, viss ir pareizi, bet šajā gadījumā konkrēti pirmām kārtām ir jāskatās par principu: vai nu svītrot visu ārā, vai atstāt. Un tikai pēc tam runāt, ko tur vēl pielikt klāt. Tāpēc, pirmkārt, vajadzētu par svītrošanu. Otrkārt, ja atstāj, tad varam balsot par to vēl atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dobeļa kungs! Šeit nav runas par svītrošanu vai pielikšanu klāt, bet te ir runa par citu redakciju, kas ir izsniegta deputātiem.

Tātad kā pirmo mēs balsosim deputāta Kurdjumova priekšlikumu par otrās daļas svītrošanu. Ja tas negūs vairākumu, tad balsosim par deputāta Freimaņa priekšlikumu. Būs divi balsojumi. Viens būs par komisijas variantu, otrs būs par deputāta Freimaņa variantu.

Lūdzu, Endziņa kungs vēl vēlas ko teikt?

A.Endziņš: Es vienkārši gribu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka tā ir daļa, par ko pirmajā lasījumā tika nobalsots konceptuāli. Tādējādi vispirms vajag risināt jautājumu par šā konceptuālā balsojuma atcelšanu. Un pēc tam varēsim risināt jautājumu par Kurdjumova kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs, ka palabojāt! Tiešām, man stenogrammas nav priekšā. Ja tas bija konceptuāls balsojums, vai tad Kurdjumova kungs uztur to, ka jāatceļ šajā daļā pirmās daļas akcepts? Kurdjumova kungs uzstāj. Tātad, lūdzu, balsosim par tā balsojuma atcelšanu, ar kuru pirmajā lasījumā par šo daļu tika konceptuāli nobalsots. Tātad par balsojuma atcelšanu pirmajā daļā. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par atcelšanu - 21, pret - 40, atturas - 17. Nav atcelts. Šis svītrojums tātad nevar tikt balsots. Varam vienīgi balsot par Freimaņa kunga komisijā rakstveidā iesniegto labojumu, tas ir, citu redakciju. Tātad pirmais balsojums būs par komisijas variantu. Otrais balsojums - par Freimaņa kunga redakciju.

Lūdzu, balsosim par komisijas variantu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 60, pret - 4, atturas - 10. Paldies.

Nākamais balsojums - par Freimaņa kunga variantu. Lūdzu rezultātu: 14 - par, 34 - pret, 22 - atturas. Vairākumu ir guvis komisijas variants. Paldies.

Trešā daļa - deputāta statuss un atrašanās militārajā dienestā. Jā, ar papildinājumu - "tiesneši un prokurori". Nevienam nav nekādu iebildumu. Paldies. Turpināsim.

Ceturtā daļa. Nav nekādu iebildumu. Pēdējā daļa, pēdējā rindkopa. Nav. Paldies.

Lūdzu, Birkava kungs, vēl par 4.pantu kopumā!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Es nezinu, kādu iemeslu dēļ nebiju klāt apvienotajā komisijas sēdē, bet no 4.panta ir pazudusi tā norma, par kuru pamatoti uztraucas Ābiķa kungs. Manā variantā, ko es iesniedzu pašā sākumā, bija rakstīts skaidri un gaiši, ka deputāta amatu nevar savienot ar citu algotu darbu, izņemot gadījumus, ja deputāts tiek iecelts vai apstiprināts attiecīgā amatā ar Augstākās padomes lēmumu. Es nesaprotu, kāpēc tas ir pazudis? Jo, ja mēs pieņemsim šādu redakciju, tad, es atvainojos, Godmaņa kungam tūdaļ ir jāatkāpjas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs! Pēc tam Endziņa kungs.

J.Bojārs: Man, protams, ļoti žēl Godmaņa kunga, bet, ja pieņemsim tādu redakciju, kā jūs ierosināt, tad te pusei zālē sēdošo būs jāatkāpjas, jo visi kaut kur vēl kaut ko piestrādā un vēl kaut ko saņem.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs! Izskan ļoti ass protests pret vārdu "visi". Tā ka lūdzu atzīmēt arī stenogrammā, ka deputāti noliedz, ka visi vēl kaut kur piepelnās.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es gribu atgādināt deputātiem, ka šādas normas jau nebija pašā pirmajā dokumentā. Pēc tam, kad Likumdošanas jautājumu komisija tika apkopojusi "Satversmes" priekšlikumus. Tātad tas ir dokumentu pamats, ko mēs apspriedām vispār, ka atteicāmies no jebkādas sankcijas došanas, vai kaut kas tamlīdzīgs. Un tā jau bija pašā sākumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, jautājums noskaidrots. Lūdzu, Vaivada kungs, vai par šo pašu?

J.Vaivads: Jā. Es tā īsti nesadzirdēju, ko Endziņa kungs teica, bet saprotu tā, ka likums par deputāta statusu kopumā tomēr mums jau ir spēkā un šie ir papildinājumi un labojumi, kuri tagad tiek ienesti. Un tātad tajā likumā skaidri un gaiši ir uzskaitītas arī tās profesijas, ar kurām deputāts var nodarboties, tās ir: zinātne, pedagoģija un tā tālāk, tā ka, manuprāt, tas nekādā ziņā netiek izsvītrots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums praktiski ir noskaidrots, tā ka mums atliek balsojums par 4.pantu kopumā. Ābiķa kungs ierosināja šo pantu vispār svītrot, bet to mēs arī redzēsim balsojot. Tātad pirmais balsojums ir Ābiķa kunga ierosinājums vispār svītrot 4.pantu. Un pēc tam mums būs balsojums par šā panta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Tātad - divi balsojumi.

Pirmais - Ābiķa kunga ierosinātais par 4.panta svītrošanu. Lūdzu, balsosim. Papildus divas balsis "pret". Rezultāts: 16 - par, 50 - pret, 15 - atturas. Ābiķa kunga priekšlikums nav guvis vairākumu.

Godājamie kolēģi, pirms nākamā balsojuma, lūdzu, reģistrēsimies, jo citi laikam atnākuši vēlāk vai arī nav paspējuši reģistrēties. Papildus reģistrējas Budovska kungs, paceļot roku. Rezultāts: 96 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu, balsosim kopumā par 4.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 74, pret - 5, atturas - 8. Pants akceptēts.

5.pants. Pirmā daļa. Tā laikam jāskatās pa apakšpunktiem. Pirmā daļa, 1.apakšpunkts.

 

No zāles: Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pirmā daļa, 2.apakšpunkts. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es tomēr vēlētos precīzāku paskaidrojumu, kāpēc ir atjaunots vai iekļauts šis punkts? Vai tas ir tikai tāpēc, lai nomierinātu sabiedrisko domu un presi, lai parādītu, cik mēs esam gatavi atkāpties, ja vēlētāji to prasīs, vai arī ir paredzēts konkrēts mehānisms, kā to varēs veikt? Un tādā gadījumā, kad tiks iesniegts attiecīgais likumprojekts?

M.Budovskis: Es domāju, ka likumprojekts kā tāds nav zudis. Vienīgi mums bija izslēgta šī norma...

E.Krastiņš: Kurš Latvijas PSR likums ir atcelts? Kurš nedarbojas? Mums ir skaidri pateikts, kuri likumi mums darbojas pēc 21.augusta.

M.Budovskis: Jā, es tam varētu piekrist.

E.Krastiņš: Un tādā gadījumā, pat ja mēs pieņemsim likumu, kuri būs tie cilvēki, kuri atsauks deputātus? Kā zināms, mums pat netiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas to deputātu vietā, kuri ir izstājušies, jo pašlaik precīzi nav zināms vēlētāju loks. Tieši tāpēc tiek veikta iedzīvotāju reģistrācija, lai šo loku noskaidrotu un lai varētu sarīkot Saeimas vēlēšanas. Man pilnīgi nav skaidrs. Es saprotu motīvus, kāpēc tas ir iekļauts, lai, kā saka, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, parādītu sevi no pozitīvās puses. Taču, tā kā šeit nav nekāda reāla mehānisma, lai to nodrošinātu, es pieprasu izslēgt šo punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamais Budovska kungs! Sakiet, vai kaut kur likumdošanā ir šī atsaukšanas kārtības procedūra, par kuru nupat jautāja Krastiņa kungs?

M.Budovskis: Tādas procedūras acīmredzot vairs nav.

I.Čepāne: Taču, ja mēs tagad arī pieņemam, tad tā norma nedarbosies.

M.Budovskis: Tātad tā ir jāsaista ar šīs normas atjaunošanu.

I.Čepāne: Tātad noteiks ar kaut kādu normatīvo aktu, kas tiks izstrādāts, balstoties uz šo?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es ļoti saprotu deputātus, kuri tagad uztraucas, ka ir ietverta šāda norma par atsaukšanu. Bet, cienījamie deputāti, tie bijāt jūs, kas pirmajā lasījumā konceptuālajā balsojumā, ko piedāvāja deputāts Zaļetajeva kungs, vairākums nobalsojāt "par". Un tāpēc arī darba grupa bija spiesta šo punktu šeit ietvert.

Priekšsēdētājs: Man ir jāapstiprina, ka tas tiešām tā bija, jo es vadīju to plenārsēdi. Bet arī toreiz es jau izteicos, ka šis konceptuālais balsojums nebija par likuma tekstu. Un tur nebija tāds lūgums papildināt konkrētu pantu ar konkrētu normu. Bet, dabiski, šāds balsojums bija noticis, un tas ir fakts, ka deputāti vairākumā bija nobalsojuši. Taču, godājamie kolēģi, tik tiešām nav tāda likumdošanas akta, kas regulētu deputātu atsaukšanas kārtību. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, Latvijas Republikas 1922.gada Satversmē arī nav paredzēts izdarīt tādas darbības.

Treškārt, kā jau minēju, šobrīd mums nav zināms vēlētāju loks, bet tie ir skaidri argumenti "par" un "pret". Tā ka mums būs jāizšķiras, balsojot par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Ņemot vērā to, ka tas konceptuālais balsojums, kā mēs tagad konstatējām, ir pieņemts apmēram ar 30 balsīm, kā arī ievērojot to, ka tomēr vairākumā pasaules valstu deputātu atsaukšanas mehānisma jeb institūta vispār nav, es ierosinu vienkārši atcelt šo iepriekšējo balsojumu, kā nupat izdarījām. Mēs jau nupat tā nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev! Lūdzu.

S.Zaļetajevs: ?/Attiecībā uz to argumentu, ka šī norma tagad nedarbosies. Tiešām tagad tā nedarbosies! Bet, ja to svītrotu, tad vispār nebūs iespējams pieņemt likumu vai pat kādu mehānismu. Nav zināms, izdosies vai neizdosies to izdarīt, bet, ja tomēr tas tiks izsvītrots, tad vispār visam vajadzēs pārvilkt krustu. Ja mēs šo normu ieviesīsim, tad tas būs pirmais solis uz to, ka tālāk turpināsim darbu. Tas ir pirmais.

Attiecībā uz to, ka šīs normas nav Satversmē. Jāņem vērā tas, pēc kāda principa tika ievēlēti Saeimas deputāti. Notika proporcionālā balsošana, vēlētāji balsoja par partiju sarakstiem. Tajā gadījumā deputātu atsaukšana bija pilnīgi neiespējama. Deputāts neatskaitījās kāda pilnīgi konkrēta vēlēšanu apgabala priekšā. Tagad katrs deputāts kaut kādā ziņā ir atbildīgs savam vēlēšanu apgabalam, un to apliecina arī 5.panta pēdējā norma. Tur precīzi pateikts par vēlēšanu apgabaliem. Tāpēc tagad noņemt deputātu atbildību savam vēlēšanu apgabalam nevaram principā. Runa ir par principu. Mēs neesam tiesīgi to darīt, jo jāņem vērā deputātu ievēlēšanas princips, kas atšķiras no tā principa, kā deputāti tika ievēlēti Saeimā./

Priekšsēdētājs: Liekas, ka Zaļetajeva kungs ir beidzis. Paldies. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es joprojām uzturu spēkā savu priekšlikumu, jo, atšķirībā no Zaļetajeva kunga, es taisos te vēl pavadīt gadus trīs. Turklāt domāju, ka vēlēšanas būs jau pietiekami tuvā laikā, un mēs nepaspēsim ne pieņemt šādu likumu, ne arī ko citu izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir priekšlikums, ko izteica deputāts Bojārs, proti, atcelt iepriekšējā, pirmā lasījuma tā saukto konceptuālo balsojumu. Un otrs laikam bija deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums - vienkārši svītrot. Es domāju, pareizāk būtu atcelt šo balsojumu, kas bija izdarīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim par pirmajā lasījumā izdarītā balsojuma (pēc Zaļetajeva kunga priekšlikuma) atcelšanu, anulēšanu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 32 - par, 25 - pret, 18 - atturas. Iepriekšējā lasījuma balsojums nav atcelts.

Tātad nākamais ir deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums par šīs... Es atvainojos, Grūbes kungs, nevajag māt ar rokām. Es vēlreiz jau paskaidroju situāciju: pirmajā lasījumā tika izdarīts šis balsojums, kas tika nosaukts kā konceptuāls. Bet lieta tāda, ka tas neattiecas uz šā likumprojekta tekstu. Tikpat labi varēja nobalsot, ka Zeme ir plakana, nevis apaļa. Un jūs būtu nobalsojuši. Bet tas galīgi neattiecas uz šo likumprojekta tekstu. Tā ka, lūdzu, balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu svītrot pirmās daļas 2.apakšpunktu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 33 - par, 23 - pret, 20 - atturas. Tādā veidā 2.apakšpunkts paliek. Paldies.

Pirmās daļas 3.apakšpunkts. Paldies. Nav ierosinājumu. Pirmās daļas 4.apakšpunkts. Nav priekšlikumu. Otrās daļas 1.apakšpunkts. Nav ierosinājumu. Paldies. Otrās daļas 3.apakšpunkts. Nav. Paldies 4.apakšpunkts. Arī nav priekšlikumu.

5.apakšpunkts divos variantos. Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Es gribu visiem paskaidrot, ko nozīmē pirmais variants un ko nozīmē otrais variants. Vispirms tātad, kas kuram variantam ir autori. Pirmajam variantam autori ir Apsītis un Marjaša, mūsu kolēģi. Otrajam variantam autors ir kolēģis Zaļetajevs.

Spriežot par šiem variantiem, mēs nācām pie slēdziena, ka vienīgā iespēja tā solīdi noskaidrot savas attiecības ar tiem kolēģiem, kuri puča laikā ir sevi sakompromitējuši, tas ir pirmā varianta ceļš. Es esmu konsultējies arī ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Zemrībo kungu, jo gribēju dzirdēt viņa domas attiecībā uz to, ja jautājums tiktu risināts tā, kā paredzēts otrajā variantā. Tas ir ceļš uz nekurieni. Jo patlaban Augstākajā tiesā ir divas tiesu kolēģijas - Krimināllietu kolēģija un Civillietu kolēģija. Un šādu lietu, kāda šeit tiek paredzēta izskatīšanai Augstākajā tiesā, vadoties pēc viena procesuāla likuma, Augstākā tiesa pašreiz nevar izskatīt. To varētu darīt tad, ja Augstākajā tiesā tiktu izveidots Senāts kā konstitucionālās uzraudzības instance. Bet tas būs pēc pusotra vai diviem gadiem. Tātad, ja tiks pieņemts otrais variants, tas nozīmē, ka šo jautājumu mēs savu pilnvaru laikā nekad neatrisināsim.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: ?/Pirmkārt, es gribu precizēt otrā varianta formulējuma autorību. Es esmu šī formulējuma autors. Tas variants, kas tika piedāvāts komisijā, no tā atšķīrās. Otrais variants ir komisijas kopējā darba rezultāts. Man bija tāds iespaids, ka komisijas locekļu vairākums to atbalstīja, kaut gan - tas jāatzīst - balsošanas nebija ne par pirmo, ne par otro variantu. Tas ir pirmais.

Otrais. Es gribu pievērst uzmanību tam, kāpēc es pastāvu uz to, lai katrā gadījumā būtu paredzēta tiesas procedūra. Es nezinu, attiecībā pret kuriem deputātiem tiks vērsti šie pasākumi un viss pārējais, bet šiem deputātiem vismaz tiesas procedūrā būs iespējams dzirdēt visas apsūdzības, uzstāties ar saviem iebildumiem un izmantot kvalificētu juridisko palīdzību. Un tas nav mazsvarīgi, jo ne visi deputāti ir juristi un advokāti.

Tālāk. Tiesā cilvēki nebūs ierobežoti ar tām procesuālajām normām, kādas valda Augstākajā padomē - 10 minūtes debatēs, un viss. Paspēji pateikt vai nepaspēji pateikt - uz tevi tas neattiecas. Tāpēc katrā gadījumā tiesas procedūra ir nepieciešama, un šos jautājumus izlemt Augstākā tiesa ir spējīga, ja tai šāds uzdevums tiks dots.

Un trešais. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tajā lapiņā, uz kuras formulēti deputātu priekšlikumi, ir arī deputāta Bukas priekšlikums, kas arī attiecas uz šī panta saturu. Šajā gadījumā norma skan šādi:/ "Augstākā padome var lemt par deputāta atsaukšanas procesa sākšanu, ja deputāts darbojas pretī Latvijas Republikas Satversmei un likumiem, Augstākās padomes un tās institūciju lēmumiem un ja tas ir konstatēts ar Augstākās padomes komisijas lēmumu." ?/Tā kā mēs atstājām spēkā normu par deputātu atsaukšanu, tad šī norma var konkretizēt tikko pieņemtā lēmuma 2.punktu par deputāta atsaukšanas iespējām, un arī šis variants ir apspriešanas un balsošanas priekšmets./

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide! Pēc tam - deputāts Apsītis.

E.Kide: Es nezinu, kurš ir autors pirmajam variantam, kurš ir autors otrajam variantam, bet gan pirmajā, gan otrajā variantā pirmajā teikumā ir rakstīts, ka pārkāpis Latvijas Republikas tautas deputāta statusu, darbojies pretī Latvijas Republikas Satversmei un tās likumiem. Un man ir tāda izpratne: ja tiesiskā valstī darbojas pretī likumiem, tad to izlemj tiesa, nevis komisija. Manuprāt, lai nodalītu tiesas varu no lēmējvaras, korektāks tomēr būtu Augstākās tiesas lēmums, nevis balstīšanās tikai uz pastāvīgās komisijas lēmumu, paceļoties pāri visu vēlētāju lēmumam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs! Es šo diskusiju par 5.apakšpunktu pārtraukšu pilnīgi, jo tas ir pirmā lasījuma konceptuālais balsojums... Ja kāds no deputātiem ierosina atcelt pirmā lasījuma konceptuālu balsojumu, lūdzu! Mēs varam balsot par pirmā lasījuma konceptuālā balsojuma atcelšanu. Un pēc tam jau varam runāt par dažādām redakcijām.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Es vispirms gribētu pievērst kolēģu deputātu uzmanību 5.panta 1.apakšpunktam, neaizejot līdz 5.apakšpunktam. Jo, man liekas, ka pašlaik mēs it kā esam pārlēkuši tiem pāri. Vajadzētu vispirms izlemt šo apakšpunktu likteni...

Priekšsēdētājs: Par šiem apakšpunktiem mēs izlēmām, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Mēs varētu runāt par 5.apakšpunktu, bet vai mēs esam nobalsojuši par 1.apakšpunktu?

Priekšsēdētājs: Jā, esam izskatījuši visus apakšpunktus, Apsīša kungs. Un balsojuši pie otrā, kur bija kaut kādas pretenzijas.

R.Apsītis: Tādā gadījumā es atvainojos. Man liekas, ka mēs šo neesam izlēmuši.

Priekšsēdētājs: Mēs esam visu izlēmuši. Uzprasiet, lūdzu, saviem kaimiņiem! Mēs visu laiku diskutējām.

R.Apsītis: Ja es drīkstu, es gribētu izteikt savas domas par 5.apakšpunkta diviem variantiem. Es domāju, ka 5.apakšpunktā abu variantu sāls, centrālais jautājums, ir jautājums par tā saukto juridisko tīrību, tas ir, vai par šo jautājumu galavārds jāsaka tiesai vai nav jāsaka tiesai. Principā es domāju, ka sakārtotā sabiedrībā un sakārtotas sabiedrības sakārtotā valstī galavārds būtu jāsaka tiesai, bet ne jau parastai tiesai, bet gan konstitucionālajai tiesai. Taču mums šādas konstitucionālās tiesas nav. Mēs gan esam lēmuši par to, ka tā tiks izveidota tiesu reformas īstenošanas rezultātā, bet, ka mums būs šāda konstitucionāla tiesa, tas ir nākotnes jautājums. Tā ir iecerēta kā mūsu Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts. Mums vēl nav šā Senāta. Līdz ar to mums nav institūcijas, kas izlemtu šo jautājumu. Nav tādas tiesas. Un kolēģis Līgotnis jau paskaidroja, ka Augstākā tiesa pašreizējā sastāvā un struktūrā izskata civillietas un krimināllietas. Taču, redziet, šī lieta nav krimināllieta. Drīzāk gan, un es esmu cieši pārliecināts, ka tā ir lieta, kas skar deputāta statusa pārkāpumus, kas skar deputāta ētikas pārkāpumus. Un kas tad šādus pārkāpumus izskatīs? Vai tiešām tos izskatīs Augstākā tiesa, vai arī tas būtu jāizskata mums šeit, savās mājās? Es domāju, ka tas ir jāizskata mūsu Augstākajai padomei. Ja kāds uzskata, ka, lūk, mēs, pieņemot šo likumu, it kā piešķirsim šim likumam atpakaļejošu spēku, es tam arīdzan nevarētu piekrist. Jo mums taču vairāk nekā pirms diviem gadiem, proti, 1990.gada 28.maijā, ir pieņemts likums par deputāta statusu, un tur 1.pantā, tāpat arī 14.pantā, ir ierakstītas rindas, kas katram deputātam obligāti ir jāievēro. Proti, mums ir jāpilda sava konstitūcija, mums ir jāpilda citi likumi, mums ir jārīkojas tā, lai šos likumus mēs izskaidrotu un lai panāktu, ka visi tos izpildītu, nevis lai darbotos pretēji šim likumam. Tā ka es domāju, ka šis jautājums arīdzan ir atrisināts.

Principā es uzskatu, ka tiesības uz eksistenci ir 5.apakšpunkta pirmajam variantam. Un es domāju, ka to ir sākusi apjaust arī opozīcija, jo priekšlikumu sarakstā, piemēram, mēs lasām deputāta Matvejeva ierosinājumu. Viņš principā tam piekrīt, tikai viņš iesaka izšķirt šo jautājumu Augstākajā padomē ar kvalificētu balsu vairākumu. Par to var diskutēt, par to var strīdēties, jo galu galā, ja man prasītu pēc sirdsapziņas, kā es atbildētu uz šo jautājumu, es atbildētu un arī teiktu, ka šis lēmums nav ikdienišķs un nav parasts lēmums. Ka diez vai to var pieņemt tā kā jebkuru citu lēmumu. Bet pats princips ir skaidrs, ka Augstākā padome ir tiesīga šādu jautājumu lemt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pie mikrofona jau stāvēja Dobeļa kungs, bet situācija ir tāda, ka balsojums pirmajā lasījumā ir konceptuāls. Mēs varam balsot par rakstveidā iesniegtajiem variantiem, kas ir izdalīti deputātiem. Tas ir 5.apakšpunkta pirmais variants un otrais variants. Nekādi citi balsojumi netiks izdarīti. Ja godājamie deputāti grib vēl uzstāties, tad mēs to varam darīt, bet balsojumu tas neiespaidos.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es, protams, runāšu par to tekstu, kurš man ir. Un ko es gribētu akcentēt? Mēs šeit, plenārsēdē, apstiprinājām savu komisiju. Īpašu komisiju, kurai bija konkrēts uzdevums. Šī komisija savu pienākumu ir veikusi, un tās rīcībā ir attiecīgais materiāls par konkrēto deputātu rīcību. Šajā lietā galvenais jau ir tas, ka Augstākās padomes deputāti paši ir spējīgi nolemt par attiecīgo mandātu anulēšanu, un tas nav jājauc ne ar kādu tiesāšanu. Pie tās tiesāšanas varēs ķerties pēc tam. Nav obligāti, ka visi tie, kuriem anulēs mandātus, tūlīt ir jātiesā. Bet pirmais solis ir - deputātiem, kuri apzinīgi darbojušies pret Latvijas Republiku, nepieļaut vairs darboties, jo tādiem deputātiem nav vietas Augstākajā padomē. Tik daudz taču ir jāsaprot, un šajā ziņā nemaz nav jāsaistās ar tiesu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kurdjumovs vēlas izteikties.

L.Kurdjumovs: ?/Es gribu turpināt Apsīša kunga kvēlo runu un kolēģu deputātu uzmanību pievērst tam, ka mūžībā aizgājušajai Padomju Savienībai arī nebija konstitucionālās tiesas, un tur ar citādi domājošajiem tika darītas visneiespējamākās lietas. Tur ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu atņēma pilsonību, izsūtīja, ieslodzīja psihiatriskajās slimnīcās, un pēc visa tā šo valsti atzina par beztiesisku valsti, kura ar ārpustiesas procedūrām izlēma cilvēku likteņus. Mēs ar šo 5.panta pirmo variantu ejam šo pašu ceļu. Ar to dodam iespēju savu valsti uzskatīt par beztiesisku, jo ārpustiesas procedūrā kvalificēsim cilvēka darbību kā noziedzīgu vai nenoziedzīgu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, godājamie kolēģi, balsojums mums ir skaidrs. Ar plenārsēdes vadītāja tiesībām es pārtraucu turpmāko izteikšanos par šo punktu, jo mums ir tikai divi balsojuma varianti.

A.Aleksejevs: ?/Par balsošanas motīviem./

Priekšsēdētājs: Paldies, mēs esam beiguši. Godājamie kolēģi! Tādā gadījumā es ierosinu plenārsēdei nobalsot par to, ka pārtraucam izteikties par motīviem attiecībā uz 5.apakšpunktu un pārejam pie balsošanas. Lūdzu, balsosim par manu ierosinājumu pārtraukt izteikties par motīviem. "Par" un "pret", protams. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: par - 57, pret - 19, atturas - 5. Esam pārtraukuši izteikties par motīviem, par procedūru un tā tālāk.

Tātad ir divi balsojumi. Krūmiņa kungs piesakās, tātad viņš balsos, paceļot roku... Tātad ir divi balsojumi. Pirmais ir par 5.apakšpunkta pirmo variantu. Lūdzu, reģistrēsimies. Papildus reģistrējas arī Budovska kungs, paceļot roku. Rezultāts: 97 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu, balsosim par 5.apakšpunkta pirmo variantu. Trīs balsis papildus "par". Godājamie kolēģi, esiet, lūdzu, uzmanīgāki. Rezultāts: par - 58, pret - 27, atturas - 6. Paldies. Tā kā tas izdrukā ir, tad vēlāk balsu skaitīšanas komisija var labot...

Lūdzu balsosim par otro...

A.Safonovs: ?/Kā balsu skaitīšanas komisijas loceklis es gribu iebilst. Tur nav.../

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atslēdziet pirmo mikrofonu! Lūdzu, ieņemiet savu vietu! Lūdzu, balsosim par otro variantu. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 32, pret - 40, atturas - 10. Tātad akceptēts 5.apakšpunkta pirmais variants.

A.Aleksejevs: ?/Man par sēdes vadīšanu./

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: ?/Endeles kunga nav zālē. Es gribu zināt, kā viņš ir nobalsojis. Lūdzu./

Priekšsēdētājs: Jā, ar šo jautājumu, lūdzu, griezieties pie balsu skaitīšanas komisijas vai arī saņemiet izdruku, Aleksejeva kungs!

A.Safonovs: ?/Kā balsu skaitīšanas komisijas loceklis gribu teikt, ka zālē nav 97 deputāti./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, griezieties pie balsu skaitīšanas komisijas vai pārbaudiet elektronisko mašīnu! (Zālē troksnis un neapmierinātība.) Safonova kungs, ieņemiet vietu! Plenārsēdē runā tikai pie mikrofoniem ar plenārsēdes vadītāja atļauju.

Godājamie kolēģi! 5.panta trešā daļa. Par balsošanas kārtību, par šo visu, lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Kolēģi deputāti! Kā jūs redzat, šajā likumprojekta variantā šī pēdējā rindkopa ļoti būtiski atšķiras no tā, par ko tika balsots pirmajā lasījumā. Un atšķirība ir tā, ka, lai anulētu deputātu mandātus, pēc kolēģa Matvejeva priekšlikuma šeit ir iekļauta ļoti sarežģīta kārtība ar šo kvalificēto vairākumu. Es esmu iesniedzis savu priekšlikumu par redakciju šai daļai. Minētā redakcija ir redzama 626.dokumentā. Ja jums tas ir, tad, lūdzu, paskatieties! Un šis mans priekšlikums no projektā esošā atšķiras ar diviem faktoriem. Tātad pirmām kārtām - es ierosinu, ka būtu nepieciešams parastais kvorums, vienkāršais balsu vairākums. Un to es pamatoju tādējādi, ka tad, kad mēs mandātus apstiprinājām pirmajā plenārsēdē, mēs tos apstiprinājām ar vienkāršu balsu vairākumu. Mandātu anulēšanā mums jau ir precedents - kad anulējām mandātus virsniekiem, tad izgājām no vienkārša balsu vairākuma. Mēs svarīgākus jautājumus, proti, likumus, pieņemam ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja jūs atceraties, mēs konstitucionālo likumu par pilsoņu tiesībām pieņēmām ar vienkāršu balsu vairākumu. Tas būtu absurds, ja lēmumu mēs pieņemtu sarežģītākā kārtībā, nekā patlaban pieņemam likumus.

Vēl ir otrs faktors. Manuprāt, tas ir morālas dabas. Šajā jums jau iesniegtajā projektā redzams, ka deputātu mandātu anulēšana ir paredzēta vienlaikus ar attiecīgo vēlēšanu apgabalu reorganizāciju. Tas, manuprāt, ir pilnīgs absurds, jo, kamēr deputāts atrodas amatā, ir neētiski projektēt viņa apgabala reorganizāciju. Tas ir tas pats, kā dzīvam cilvēkam rakt kapu. Tāpēc lūdzu visus balsot par manu iesniegto redakciju, kas ir redzama 624.lappusē. Minētā redakcija paredz vienkāršu balsu vairākumu, kā arī noteikts, ka šī vēlēšanu apgabalu reorganizācija notiek pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par mandātu anulēšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Dobelis.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Pilnīgi atbalstot Līgotņa kunga piedāvājumu, es vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs lemjam par savu Augstākās padomes deputātu iespējamo turpmāko darbību šeit. Un tā absolūti neatšķiras no šā lēmuma, vai mēs atbalstām to, ka bijušajām vai esošajām militārpersonām anulējam tos mandātus. Tas ir pilnīgi viens un tas pats. Mēģinājums radīt jaunas normas ir apzināts mēģinājums, lai mēs šādu dokumentu vispār nevarētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Matvejev!

K.Matvejevs: ?/Dažus vārdus 640.dokumenta redakcijas aizstāvībai, runāšu pēc iespējas ļoti īsi. Manuprāt, šeit var piesaukt tikai vienu argumentu, bet, no mana viedokļa raugoties, ļoti svarīgu. Tā ir attīstīto demokrātiju pieredze, noslīpēta pieredze. Man vēlreiz jāuzsver, ka tur mandāta atņemšana, deputāta mandāta anulēšana ir saistīta ar veselu rindu ierobežojošu procedūru. Kvalificētais vairākums - tā ir tikai viena no daudzām, pati minimālākā procedūra.

Gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka lēmums, kas piedāvāts 640.dokumentā, jau pats par sevi ir kompromiss, jo jebkuri analogi ar rietumvalstu konstitucionālo likumdošanu - tās nav vienkārši divas trešdaļas, kā mums rakstīts, bet visa deputātu korpusa divas trešdaļas, ne divas trešdaļas no puses, bet divas trešdaļas no visa sastāva. Tas ir, piedāvātā redakcija jau ir latiņas pazemināšana, tas ir kompromisa variants. Iesaku pievērst uzmanību šim apstāklim. Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs. Pēc tam - deputāts Freimanis.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es ne bieži atbalstu opozīciju, tas notiek ļoti reti. Bet domāju, ka mums vajag būt pietiekami uzmanīgiem tāpēc, ka, ja mēs anulēsim deputātu mandātus ar 66 balsīm, tad drīz vien nonāksim līdz tam, ka es ierosināšu anulēt Freimaņa kungu un Freimaņa kungs ieteiks anulēt mani. Domāju, ka mums vajag šo latiņu turēt pietiekami augstu. (Zālē troksnis, skaļas sarunas.) Es vēlreiz atgādināšu, ka tās ir divas trešdaļas no balsojušajiem, bet vairāk par pusi. Tātad praktiski 50+1, bet 50 procenti no balsojušajiem. Es negribētu, lai sāktos kaut kāda savstarpējās izrēķināšanās ķēdīte.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani! Pēc tam - deputāts Krūmiņš.

J.Freimanis: Kolēģi! Es ierosinātu divas izejas; vai nu mēs varam piekrist Līgotņa kunga ierosinājumam, kas praktiski ir ekvivalents tam, ja izslēdzam no šīs daļas pirmās trīs rindiņas un vienlaikus vienu vārdu no nākamās rindiņas. Uzskatu, ka mums tas jādara vai nu tādā, vai citā formulējumā tādēļ, ka godājamais demokrāts un civiltiesību aizstāvis Matvejeva kungs sajaucis normālu balsošanu ar konstitucionālo balsošanu. Mēs šeit nerisinām konstitucionālus jautājumus, tādēļ jebkuras sarunas par divām trešdaļām ir vienkārši liekas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

Ģ.Krūmiņš: Es aicinātu visus balsot par Līgotņa kunga iesniegto priekšlikumu, jo citādi mēs aizrunāsimies līdz tam, ka kādu deputātu varēs atbrīvot tikai tad, ja visi deputāti vienbalsīgi nobalsos par to, kas, protams, nekad nenotiks.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide. Pēc tam - deputāts Safonovs.

E.Kide: Mēs noņēmām nost tiesas spriedumus, uzskatām par nevajadzīgu, ja deputāts izdarījis noziegumus un likuma pārkāpumus. Bet, ja pēc tam mēs vēl paliekam arī ne pie divām trešdaļām balsu plenārsēdē, bet pie 67 balsīm, kā Bojāra kungs teica, man šķiet, šis slieksnis ir stipri par zemu. It īpaši nākamajai Saeimai, ja šis likums paliks spēkā attiecībā uz nākamo Saeimu.

Priekšsēdētājs: Nepaliks, Kides kungs, nepaliks! Esiet mierīgs.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Safonov!

A.Safonovs: ?/Es gribu pievērst jūsu uzmanību, cienījamie deputāti vienam interesantam apstāklim. 5.pantā mēs sakām, ka katrs no mums var zaudēt deputāta mandātu, ja pārkāps Latvijas Republikas konstitūciju vai kādu no tās likumiem. Es jums garantēju, ka, kaut vai sākot ar pagājušā gada augustu, katrs no šeit zālē sēdošajiem vismaz vienu reizi ir pārkāpis Latvijas Republikas konstitūciju vai kādu no tās likumiem. Var paskatīties izdrukas un pārliecināties. Kāpēc? Mēs un jūs 1990.gada 4.maijā pieņēmām Deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Tās 1.pantā teikts, ka starptautisko tiesību normām ir prioritāte pār Latvijas tiesiskajām normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, kuru mēs pārkāpjam, 6.pantā teikts, ka katram cilvēkam, neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas, ir tiesības uz savas subjektivitātes atzīšanu. Mēs šīs tiesības noliedzam. Likums par tautas deputāta statusu, kuru pieņēmām mēs, 2.pantā nosaka, ka deputāta statuss balstās uz republikā spēkā esošās konstitūcijas nosacījumiem. Tagad mēs gribam to pārkāpt. 1922.gada Satversme, tās 2.pants, 1992.gada 21.augustā pieņemtais Konstitucionālais likums, tā 1.pants, 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas 2.pants, - tajos visos rakstīts: "Visa vara Latvijas Republikā pieder Latvijas tautai." Likums par vēlēšanām, uz kura pamata mēs un jūs esam ievēlēti, nosaka, ka deputātus ievēlē Latvijas tauta. Mēs tagad piesavināmies, uzurpējam šīs tiesības. Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 59.pantā teikts, ka darbības, kas virzītas uz valsts varas gāšanu Latvijas Republikā, izskata tikai Latvijas Republikas Augstākā tiesa. Mēs to pārkāpjam, tāpēc katram no mums var atņemt deputāta mandātu. 1991.gada 10.decembrī pieņemtā Konstitucionālā likuma 18.panta trešajā daļā teikts, ka.../

Priekšsēdētājs: Safonova kungs, jūsu laiks ir beidzies...

A.Safonovs: ?/...ka atbilstoši darbības laikā spēkā esošajam likumam personas var atzīt par vainīgām noziegumos, bet 18.panta ceturtajā daļā teikts, ka katram ir tiesības uz taisnīgu, atklātu lietas izmeklēšanu kompetentā, neatkarīgā un atklātā tiesā, kas izveidota atbilstoši likumam. Bet mēs tagad sevi nostādām zemāk par jebkuru pilsoni, pastāvīgo iedzīvotāju, ārvalstnieku vai jebkādu abstraktu personu. Rīt jebkuram no mums var atņemt deputāta mandātu./

Priekšsēdētājs: Safonova kungs, jūsu laiks ir beidzies. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu! Lūdzu, deputāt Matvejev! Lai izteiktos par motīviem, laiks ir ierobežots.

K.Matvejevs: ?/Ļoti īsi. Izskanēja arguments, diezgan interesants, ka mums jau ir precedents ar karavīriem. Atvainojiet, man tas liekas ne visai korekts, jo tā bija pavisam cita situācija! Ja cilvēks ir karavīrs, tad tas ir fakts, kas pats par sevi neprasa pierādījumu, karavīrs ir karavīrs. Šajā gadījumā mums jāņem vērā apstākļi, kas prasa pierādījumus, tādēļ salīdzināšana, manuprāt, ir nekorekta.

Un vēl dažus vārdus. Šeit izskanēja frāze par to, ka arī deputāts Matvejevs, opozīcijas pārstāvis, atbalsta šī konflikta ārpustiesas atrisināšanas variantu. Atvainojiet, šeit mana pozīcija izteikta ne visai pareizi. Es pilnīgi atbalstu 5.panta otro variantu./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tātad ir divi balsojumi. Pirmais balsojums - par mums dokumentā iesniegto variantu, kuru iesniedzis deputāts Matvejevs, bet kurš skaitās komisijas variants. Otrais ir deputāta Līgotņa rakstveidā jums visiem izsniegtais variants, tas ir, 526.dokumenta 2.punkts.

Taisnības labad mums ir jābalso, sākot ar tā saucamo komisijas variantu, kas ir 640.dokumentā. Ja kāds no jums, kas ienāca zālē, vēlas piedalīties balsošanā, var nākt uz savām vietām un balsot.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 89 deputāti. Pirmo balsosim deputāta Matvejeva variantu, proti, komisijas akceptēto deputāta Matvejeva variantu. (Zālē smiekli, čalas.) Tātad deputāts Freimanis labo - viņš ir balsojis "pret". Tātad svītrojam vienu balsojumu "par", liekam klāt vienu "pret". Deputāts Freimanis to ir izdarījis. Rezultāts: par - 37, pret - 29, atturas - 18. Paldies.

Nākamais balsojums par deputāta Līgotņa variantu, kas izteikts 626.dokumentā. Viena balss - Budovska kunga balss - papildus "par". Rezultāts: par - 48, pret - 26, atturas - 10. Vairākumu ir guvis deputāta Līgotņa variants.

Godājamie kolēģi! Tā kā esam nobalsojuši par 5.panta apakšpunktiem, lūdzu, balsosim par 5.pantu kopumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 50, pret - 21, atturas - 10. 5.pants akceptēts.

Lūdzu, balsosim par 640.dokumenta - "Par grozījumiem likumā "Par tautas deputāta statusu"" ar izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem akceptu otrajā lasījumā. Papildus "par" viena balss. Rezultāts: par - 55, pret - 18, atturas - 10. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Pirms plenārsēdes slēgšanas Daudiša kungam ir paziņojums.

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi! Man ļoti patīkami paziņot, proti, es jūs aicinu uz pirmo stāvu, lai ielīgotu Jāņus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plenārsēde slēgta.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde