1992.gada 16.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 107 deputāti.

Par plenārsēžu darba kārtību. Faktiski prioritātes šajā jautājumā ir sabalsotas, bet, ja deputātiem nedēļas laikā tomēr ir radušies kādi citi viedokļi vai priekšlikumi, tad mēs tos izskatītu. Tā būtu pareizāk. Lūdzu.

E.Cilinskis: Man būtu divi priekšlikumi par šodienas darba kārtību. Vispirms es gribētu aicināt no šīsnedēļas darba kārtības izsvītrot 3.3.punktu, proti, jautājumu "Par kooperatīvās un mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju", kurš ir izsniegts tikai šodien. Tas ir ļoti nopietns likums, un mēs nevaram... Tam ir iedota nepamatoti augsta prioritāte starp citiem privatizācijas jautājumiem. Es domāju, ka minētais punkts šīsnedēļas darba kārtībā būtu jāsvītro. Mēs to varbūt varētu izskatīt nākamnedēļ.

Otrs mans priekšlikums - svītrot no darba kārtības 17.punktu - likumprojektu "Par pilsonību", jo pašreizējos apstākļos, kad Augstākajai padomei līdz pārtraukumam ir ļoti daudz kas jāpaveic, kad arī politiskā situācija nav tik viennozīmīga, šā likumprojekta izskatīšana vēl vairāk saasinās šo politisko situāciju. Es domāju, ka šā likumprojekta iekļaušana darba kārtībā zināmā veidā jau ir provokatīva. Tādēļ es aicinātu šobrīd izslēgt šo likumprojektu no darba kārtības. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribētu piedāvāt cienījamajiem kolēģiem nepopulāru balsojumu, proti, tas būtu par šodienas darba kārtības 3.punktu pie apspriestajiem, bet nenobalsotajiem lēmuma projektiem par to, ka atcelt un atlikt uz nedēļu balsošanu par piedāvāto Latvijas Bankas padomes locekļu sastāvu, un atlikt uz nedēļu, lai bankas prezidents piedāvātu šo sastāvu visā pilnībā. Manuprāt, nekas nenotiks, ja pašreiz piedāvātie kandidāti, kuri ir bankas darbinieki, nedēļu vēl netiks iecelti par padomes locekļiem. Es saprotu, ka man būs grūti gūt atbalstu, bet es lūgtu par šādu priekšlikumu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bojārs, lūdzu! Pēc tam - Freimanis.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es esmu pret darba kārtības grozīšanu attiecībā uz pilsonības likumu, jo pilsonības likums ir viens no tiem, attiecībā uz kuru desmitiem komisiju, kuras ir braukušas šurp no Eiropas parlamenta, mums aizrādījušas, ka mūs nevar uzskatīt par demokrātiski tiesisku valsti, kamēr nav visnotaļ darbībā esoša, demokrātiski moderna pilsonības likuma. Es uzskatu, ka šā likumprojekta izskatīšana ir jāpatur darba kārtībā, it sevišķi, ja mēs gribam šo jautājumu virzīt uz referendumu.

Priekšsēdētājs: Freimanis, pēc tam Krastiņš.

J.Freimanis: Man būtu divi priekšlikumi. Pirmais - es noteikti atbalstītu Cilinska kunga priekšlikumu tādēļ, ka pilsonības jautājums - tas ir Saeimas kompetencē, un šajā lietā nebūtu ko strēbt karstu. Bet man ir ļoti konkrēts priekšlikums, kas saistīts ar mūsu darbu. Nesaprotamu iemeslu dēļ 19.jautājums par mūsu pašu darbu ir nobīdīts pašās beigās. Man būtu ierosinājums pārcelt šo 19.bloku tūlīt pēc 8.punkta, tātad pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa un tā tālāk šajā lietā, kas arī ir Endziņa kunga rīcībā. Tātad 19.punktu pārlikt pēc 8., kur reitings ir 69. Man ir tāds priekšlikums, un lūdzu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Ekonomikas komisijas vārdā es lūdzu izslēgt no darba kārtības 9.punktu - likumprojektu "Par vērtspapīriem", jo ir nepieciešams pastrādāt, vadoties pēc ienākošajiem priekšlikumiem.

Un viena piezīme pie Grūbes kunga teiktā, proti, Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu nav iespējams atlikt uz vienu nedēļu, jo pēc nedēļas ir svētku dienas. Tātad, ja mēs runājam par šā lēmuma projekta izskatīšanas atcelšanu, tad var būt runa par atcelšanu tikai uz divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Preinbergs, lūdzu.

G.Preinbergs: Man ir jautājums un lūgums sakarā ar likumprojektu "Par veterinārmedicīnu" trešajā lasījumā. Sakiet, lūdzu, vai nākamajā nedēļā 25.jūnijā ir paredzēta plenārsēžu diena?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kā jūs pats ierosināt?

G.Preinbergs: Es atturos šoreiz... Ja nē, tad man būtu lūgums šo veterinārmedicīnas likumu skatīt 30.jūnijā vai 1.jūlijā, bet ne šajā nedēļā, jo tas saistīts ar to, ka šonedēļ Veterinārmedicīnas fakultātē notiek valsts eksāmeni, un tās grupas locekļi nevar piedalīties. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu provokāciju. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji ir oficiāli paziņojuši, ka Helsinku drošības un sadarbības galotņu konferencē tiks izskatīti cilvēktiesību pārkāpumi Latvijā, tajā skaitā arī Latvijas jaunais pilsonības likums. Tā kā ar likumprojekta pirmo lasījumu uz Helsinkiem nevar aizbraukt, var aizbraukt tikai ar 1919.gada pavalstniecības likumu, kas ir demokrātiskāks nekā daudzās Eiropas valstīs. Un, lūk, šajā brīdī iziet priekšā Bojāra kungs, lai Krievijas Ārlietu ministrijai būtu ko darīt Helsinkos, un uzreiz pakalpīgi piedāvā mums pieņemt šo likumu. Kaut gan ar Krieviju nav notikušas nekādas sarunas par šo pilsonību. Kamēr šis karaspēks ir šeit, sarunas nenotiek un nav notikušas, kā mums ir ierakstīts. Un nav arī līguma starp Krieviju un Latviju par šiem jautājumiem. Bojāra kungs, pats būdams pirmajā delegācijā, to ļoti labi zina. Tā ka es aicinu neļauties provokācijai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es nevaru pietiekami augstu novērtēt Kiršteina kunga uzstāšanos, kas piedāvā ņemt veco likumu, kurš, kā es saprotu, pašlaik nav spēkā, un tādā veidā maldināt pasaules sabiedrību. Es domāju, ka tas varbūt tiešām var būt ļoti ērts diplomātisks triks - paņemt līdzi to likumu, kas nedarbojas, un teikt; "Skatieties, kāds mums demokrātisks likums!" Es atbalstu šo uzstāšanos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Man pēc tā vairs nav ko teikt... Kurš no mums - Kiršteins vai es - ir provokators, varēs izpētīt tikai tad, kad paskatīsies mūs abus divus kailus. Tas ir pirmais.

Otrais. Es negribu neko vairāk teikt, tikai to, ka frakcija "Satversme" un mūsu opozīcija pilsonības jautājumā pirmajā lasījumā balsoja kopēji pret šo likumprojektu. Tas tā pārdomām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Es gribētu iesniegt priekšlikumu. Es redzu, ka vairāk priekšlikumu nav. Vai es varu iesniegt papildu priekšlikumus?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Es gribētu dienas kārtībā iekļaut divus nelielus jautājumus. Pirmais. Par republikas iedzīvotāju reģistrācijas, tas ir, par Iedzīvotāju reģistra sastādīšanas beigu termiņu. Lieta ir tāda. Pilsonības un imigrācijas departamenta jaunais direktors kā beigu termiņu ir nosaucis 1.septembri. Pagājušajā nedēļā tieslietu ministrs paziņoja, ka vidēji republikā ir reģistrēti 4 procenti no iedzīvotājiem. Sakarā ar to, ka pie manis griežas iedzīvotāji gan manā dzīvesvietā, gan vēlēšanu apgabalā, es apzvanīju visas Rīgas priekšpilsētas. Izrādās, ka katrā priekšpilsētā ir tikai pa vienam reģistrēšanas punktam. Vidzemes priekšpilsētā vakar vienai iedzīvotājai nācies stāvēt rindā no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Šiem punktiem caurlaides spēja ir ļoti maza. Starp citu, pašlaik sākas atvaļinājumu periods. Aizvadītajos četros mēnešos nekas nav darīts. Mums šis pasākums jāpārdomā un jāizlemj. Es ierosinu beigu termiņu noteikt nevis 1.septembrī, bet 1.novembrī. Līdzās tam mums jānorāda pašvaldībām, ka tām reģistrēšanas punktiem jānodrošina lielāka caurlaides spēja. Es ierosinu izskatīt īsu jautājumu par reģistrēšanas beigu termiņa noteikšanu, lai cilvēki nenonāktu tādā situācijā kā tad, kad Pavlovs lika divu dienu laikā apmainīt naudu. Atceraties? 1991.gada janvārī.

Otrais priekšlikums - par to, lai Iedzīvotāju reģistra sastādīšanā, iedzīvotājiem reģistrējoties, netiktu pieļauta pilsoņa apliecības kā oficiāla dokumenta izmantošana. Paskaidroju. Par šo lietu, pirmkārt, ir dažādi izskaidrojumi. Dombrovska kungs, uzstājoties radioraidījumā "Doma laukums", uzskaitīja veselu rindu dokumentu, kuriem var piekrist. Taču viņš teica, ka der arī Pilsoņu komitejas izdotās pilsoņu apliecības. Kāpēc der? Tāpēc, ka tajā esot norādīts dokuments, uz kura pamata cilvēkam var piešķirt pilsonību. Bet piedodiet! Pilsoņa apliecība ir neoficiāls dokuments, un, kaut arī tajā norādīts kāds oficiāls dokuments, uz kura pamata šī apliecība izdota, tomēr reģistrācijas punktā jāuzrāda tieši šis oficiālais dokuments. No citas puses - Dombrovska kungs apgalvo, ka šodien var nākt tikai ar pasi, nē, to apgalvo departamenta direktors, bet ne Dombrovska kungs. Bet šajā lietā nedrīkst būt dažādu tulkojumu. Tur jābūt precīzai skaidrībai, jābūt precīzai kārtībai.

Kāpēc es runāju par šīm apliecībām? Kungi! Tāpēc, ka mums jau zināmu laiku eksistē paralēlā vara, un, ja mēs tagad dosim iespēju izmantot tās dokumentus, tad man liekas, ka šie soļi noteiktā virzienā var aizvest pie otrās varas. Es jums to izskaidroju vienkārši. Es ierosinu šos divus jautājumus iekļaut, jo tie satrauc ļoti daudzus iedzīvotājus. Jāpanāk pilnīga skaidrība šajos jautājumos. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Runājot par Iedzīvotāju reģistru, mēs labi zinām, ka nupat Ministru padomē ir izmaiņas šajā jautājumā. Departaments, kurš pakļāvās Tieslietu ministrijai, patlaban tai vairs nav padots. Patlaban departamentā ir iesācies jauns darbs. Es domāju, ka absolūti nav nekādas vajadzības Augstākajai padomei tur jaukties iekšā. Ļausim vispirms departamenta darbiniekiem sagatavoties. Un pēc tam, kad viņiem būs konkrētais darba plāns tuvākajam laikam, mēs varam valsts ministru Dineviča kungu palūgt sniegt mums paskaidrojumus.

Otrs jautājums - par pilsonību. Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju neaiztikt neko, kas ir saistīts ar pilsonību, ar pavalstniecību, tik ilgi, kamēr mums nebūs absolūtas skaidrības par okupācijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Redzot katru dienu šo okupācijas armiju Latvijā, mēs nevaram vienlaikus spriest par tik demokrātisku lietu kā pavalstniecības likums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 120 deputāti reģistrējušies.

Izskatīsim priekšlikumus iesniegšanas secībā. Un es pēc tam nepārskaitīšu visus, kuri atbalstīja un kuri bija pret. Pirmais - deputāta Cilinska priekšlikums - svītrot likumprojekta "Par pilsonību" izskatīšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par - 58, pret - 32, atturas - 9. Ir svītrots.

Nākamais ir Grūbes kunga ierosinājums - atlikt uz divām nedēļām Latvijas Bankas padomes apstiprināšanu. Rezultāts: nav vairākuma, paliek darba kārtībā.

Cilinska kungs ierosināja svītrot no šīsnedēļas darba kārtības arī 3.3.punktu "Par kooperatīvās un mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu, laivu novietņu privatizāciju" sakarā ar to, ka likumprojekts tikai nupat izsniegts, atliekot to uz vēlāku laiku.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es gribētu tiešām piekrist Cilinska kungam, ka 3.3.punktā ietvertais likumprojekts ir ļoti nopietns. Gribu arī atgādināt visiem saviem kolēģiem, ka mēs esam pieņēmuši lēmumu par to, ka visas kooperatīvās sabiedrības ir jāpārreģistrē līdz 1.jūlijam, bet šīs sabiedrības nevar pārreģistrēties, jo Ministru padome joprojām nav izstrādājusi šo sabiedrību paraugstatūtus. Un paraugstatūtus tā nav izstrādājusi savukārt tādēļ, ka mēs vēl neesam pieņēmuši likumu par mazstāvu dzīvojamās apbūves privatizāciju. Un man būtu lūgums tomēr atstāt šo jautājumu šīsnedēļas darba kārtībā, varbūt arī vienojoties ar Cilinska kungu un visiem pārējiem kolēģiem, ka to mēs izskatīsim 18.jūnijā, lai līdz tam laikam varētu iepazīties. Rezultātā - līdz 13.jūlijam, kad mēs iesim atvaļinājumā, šis likums tomēr būtu jāpieņem galīgajā variantā. Tātad mans priekšlikums ir apspriest pēc divām dienām, tas ir, 18.jūnijā, lai būtu laiks ar minēto likumprojektu iepazīties.

Priekšsēdētājs: Vai jūs runājāt komisijas vārdā?

A.Punovskis: Šis jautājums vakar tika izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā, bet, tā kā es esmu projekta autors, runāju kā likumprojekta autors, kā iesniedzējs.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, vai jūs neiebilstat?

E.Cilinskis: Es gribētu tomēr uzturēt savu priekšlikumu par šā punkta svītrošanu no šīsnedēļas darba kārtības. Man nav iebildumu, ja to izskatītu aiznākamajā nedēļā, bet šajā nedēļā mēs minēto jautājumu izskatīt nevaram. Manuprāt, tas vismaz ir jāapspriež arī mūsu frakcijā un varbūt arī citās frakcijās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es jums tūlīt došu vārdu, bet pagaidām mums būs divi balsojumi. Uzmanību! Tātad Cilinska kunga priekšlikums - svītrot un iekļaut darba kārtībā nākamajās nedēļās. Un Punovska priekšlikums - skatīt pēc divām dienām, tas ir, 18.jūnijā. Varbūt būs arī citi priekšlikumi? Lūdzu.

R.Marjaša: Es gribu atbalstīt vismaz Cilinska kunga pēdējo ierosinājumu: katrā ziņā neskatīt šodien, bet pēc divām dienām. Es biju ļoti iedziļinājusies šajā likumprojektā. Tikai pagājušās nedēļas beigās man bija iesniegts pašreizējais projekts. Un es savukārt esmu iesniegusi ļoti nopietnus iebildumus un papildinājumus. Turklāt šis likumprojekts otrajā lasījumā ir papildināts ar konceptuālajiem pantiem, kuru pirmajā lasījumā nebija. Tāpēc es lūdzu vismaz atlikt uz nākamo nedēļu un dot iespēju vēl apspriest varbūt tiešām komisijās.

Kas attiecas uz to, ka Ministru padome nevar izstrādāt jaunos paraugstatūtus, es domāju, ka paraugstatūtu projektu pilnīgi var izstrādāt jau tagad, kamēr vēl šis likumprojekts otrajā un trešajā lasījumā nav pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Likumdošanas jautājumu komisijā šis projekts tika izskatīts un tika pārrunāti arī tie priekšlikumi, kas bija iesniegti tā sagatavošanas gaitā. Nekāda principiāla un kardināla pārveide salīdzinājumā ar pirmo lasījumu nav notikusi. Mūsu komisija minēto likumprojektu ieteica izskatīt plenārsēdē. Ja projekts ir izsniegts šodien, tad nekas mums neliek to izskatīt, kā arī nekavē to skatīt vai nu rīt, vai parīt. Es neredzu šeit problēmu, ar kuru mums būtu jānodarbojas gandrīz vai stundu. Un es gribētu mums atgādināt, ka nezin kāpēc viens likumprojekts par privatizāciju "iet kā karstas pankūkas": tiklīdz tas ir uz galda - tā uz priekšu; otri nezin kāpēc mums ir jāsver un jāsver, un jāvelk. Cik ilgi mēs varam tā vilkt? Es uzskatu, ka tā ir visnotaļ nekonsekventa pieeja. Tāpēc es aicinu minēto likumprojektu saglabāt darba kārtībā. Tāda ir Likumdošanas jautājumu komisijas pozīcija. Ja ir vajadzīga diena vai divas, lai iepazītos, lūdzu - pārvirzīsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Divi balsojumi: Cilinska kunga priekšlikums - svītrot, atliekot izskatīšanu nākamajās nedēļās; Punovska kunga priekšlikums - pārcelt par divām dienām un izskatīt 18.jūnijā. Vispirms balsosim par Cilinska kunga priekšlikumu. Paldies. 74, divas balsis vēl klāt - 76. Vai mēs skaitām paceltās rokas? Labi.

Balsosim par Punovska kunga priekšlikumu. Rezultāts: 29 - par. Šo jautājumu iekļausim darba kārtībā nākamajās nedēļās.

Deputāts Freimanis, motivējot kā svarīgus, neatliekamus Augstākās padomes darba organizācijas jautājumus, ierosina tos pārcelt 8.blokā, izskatot, protams, 8.1. līdz 8.4.punktu, tad 8.5.punktu. Pēc tam nāk neatliekamie Augstākās padomes organizācijas jautājumi.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Par šiem motīviem. Redziet, par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par tautas deputāta statusu"" tika balsots pagājušajā nedēļā, un tas saņēma 59 balsis. Tātad jebkurā gadījumā tam automātiski vajadzētu iet kā 14.punktam. Bet tajā pašā laikā šis jautājums jau ir ielikts kā 19.punkts. Principā es, protams, arī atbalstu Freimaņa priekšlikumu pacelt minēto jautājumu mazliet augstāk, bet, ja par to nenobalso, tad, manuprāt, šim 19.punktam pēc reitinga automātiski vajadzētu iet kā 14.punktam, jo neviens šo balsojumu nav atcēlis.

Priekšsēdētājs: Man liekas, katrā ziņā Cilinska kungam ir taisnība. Jo, ja mēs izdarām šos grozījumus, kādu punktu, par kuru jau ir balsots, paceļot uz augšu, tad tas jāceļ uz augšu tikai ar reitinga palīdzību, jo citādi zūd mūsu sistēma. Tātad man liekas, ka Cilinska kungam ir taisnība tajā apstāklī, ja gadījumā tam jautājumam patlaban būs zemāks reitings, tad es nezinu, bet tam jāieņem vieta aiz 59.reitinga, tas ir, aiz Latvijas Bankas prezidenta atskaites. Bet, ja tas iegūst augstāko vērtējumu, tad jāiebīda tur, kur parādīs tā pašreizējais reitings.

Lūdzu, balsosim. Izsakiet savu attieksmi par neatliekamajiem Augstākās padomes darba organizācijas jautājumiem, dodot attiecīgu reitingu, kas atbilst šīsdienas viedoklim. Rezultāts: 59. Tātad jautājums paliek, kur tas jau ir. Deputātu viedoklis ir ļoti konsekvents: tātad aiz Latvijas Bankas prezidenta atskaites.

Kolēģi Krastiņ, ja jums ir iebildumi, tā kā šim jautājumam, tas ir, par šiem neatliekamajiem organizatoriskajiem jautājumiem, ir vienādi punkti ar Latvijas Bankas prezidenta atskaiti, tad mēs par abiem varam pārbalsot: kurš no tiem iegūs vairāk balsu, tādā secībā tos arī liksim. Ja jūs uzstājat. Nē? Paldies. Edmunda Krastiņa priekšlikums nav balsojams, jo viņš runāja komisijas vārdā, lai tiktu izslēgts punkts par vērtspapīriem.

Preinbergs izteica dažus apsvērumus par svētku dienām. Bet, tā kā viņam pašam nebija priekšlikumu, ko darīt tajās svētku dienās, tad es saprotu, ka mēs atbalstām viņu, proti, par veterinārmedicīnu izskatām 30.jūnijā vai 1.jūlijā. Mēs izskatīsim Augstākās padomes Prezidijā.

G.Preinbergs: Redziet, šim likumprojektam nav noteikta reitinga. Vai par likumprojekta nebūtu jābalso? Ja par to nav jābalso, nebūtu vajadzīgs, ka mēs to iekļaujam tikai tanīs dienās.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka Augstākās padomes Prezidijs jūsu lūgumu noteikti ņems vērā un 30.jūnijā vai 1.jūlijā iekļaus.

Tagad Ščipcova kungs, Kiršteina kungs! Jūs piedalījāties debatēs. Vai jums nebija kādi principiāli jautājumi (es te neesmu atzīmējis)? Nav. Paldies. Ščipcova kungs ierosina nobalsot, ka darba kārtībā jāieslēdz jautājums par Iedzīvotāju reģistra beigu termiņa noteikšanu.

Lūdzu, Cilinskis.

E.Cilinskis: Par šiem motīviem. Principā tur ir zināma taisnība, un acīmredzot tuvākajā laikā šāds lēmums mums būs jāpieņem. Tas ir, par grozījumiem lēmumā par likuma "Par Iedzīvotāju reģistru" spēkā stāšanos. Es arī runāju ar departamenta direktoru Karnupa kungu. Tuvākajā laikā viņš solīja sagatavot šos priekšlikumus par to, cik ilgā laikā reģistru reāli varēs pabeigt. Tajā pašā laikā to nav iespējams noteikt jau šajā nedēļā, jo viņam trūkst datu. Un tādēļ es aicinātu šobrīd atturēties pieņemt šādu lēmumu, proti, iekļaut minēto jautājumu šīs nedēļas darba kārtībā. Bet es domāju, ka direktors Karnupa kungs noteikti iesniegs šos termiņus vistuvākajā laikā. Tas varētu būt pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Ščipcova kungs, jūs neiebilstat, ka šo jautājumu mēs izskatīsim, balsojot par nākamās nedēļas darba kārtību? Paldies. Nākamais jautājums - Ščipcova kungs ierosina iekļaut darba kārtībā jautājumu par pilsoņu apliecību uzrādīšanas nepieļaujamību reģistrācijas laikā.

Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Kolēģi! Es aicinātu atturēties patlaban pieņemt kaut kādu lēmumu, jo man liekas, ka tas viss ir saistīts ar to, kas patlaban notiek, reorganizējot pilsoņu reģistrācijas darbu. Izskatīsim visu to kopā, neraustīsim šo departamentu atsevišķi par katru lietu. Tāpēc es aicinu atturēties atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Es gribētu izteikt vēl vienu lielu motivāciju. Bojāra kungs un citi deputāti bieži runā par valsts aparāta korumpētību, tas ir, ierēdņiem bieži tiek izteikta neuzticība. Šinī gadījumā pilsoņu apliecības ir izsniegtas pēc kaut kādiem, iespējams, arī pareiziem dokumentiem, bet daudzos gadījumos pats Dievs nenoskaidrotu, kad un kur tie izrakstīti. Mēs, valsts vara, pilnībā nevaram uzticēties neoficiālai organizācijai. Tāpēc, ja ir dokuments, uz kuru norādīts pilsoņa apliecībā, tad esiet tik laipni un atnesiet to uz reģistrāciju! Bet šo pilsoņu apliecību, ja gribat, arī ņemiet līdzi, bet tā nav un nevar būt kā pamatojums. Es baidos no visādām nepareizībām un neprecizitātēm un visa tā, par ko krievi saka - "kā nebūt"./

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze, lūdzu!

S.Albertiņa: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es ļoti atvainojos, ka es varbūt neattapos laikus, bet man ir ļoti liels lūgums: vai mēs nevarētu tomēr atlikt jautājumu par līguma par brīvo tirdzniecību starp Latvijas Republiku un Zviedrijas Karalisti ratificēšanu līdz tam, kamēr to būs izskatījusi Budžeta komisija, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, kā arī Vides aizsardzības komisija? Proti, šajā lietā ir dažas nianses. Tādēļ es ļoti lūgtu tomēr manu lūgumu ņemt vērā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs! Es ļoti jums atvainojos, bet vai nebūtu pieņemamāka tāda kārtība - ja mēs kaut ko darām vienā jautājumā, tad nobalsosim. Pēc tam pāriesim pie otra. Mums vajadzētu nobalsot par deputāta Ščipcova ierosinājumu, jo tagad deputāti būs neizpratnē, par ko viņi balsos: par Albertiņas priekšlikumu vai deputāta Ščipcova ierosinājumu. Procedūra ir tāda, ka tagad balsosim par deputāta Ščipcova priekšlikumu. Pēc tam uzstāsies Indulis Bērziņš.

Tātad balsosim par deputāta Ščipcova priekšlikumu. Viena balss "par". Rezultāts: 36 - par. Tas nav vairākums. Paldies.

Lūdzu, tagad deputātes Albertiņas ierosinājums. Vārds Indulim Bērziņam.

I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi! Tie, kas bija Prezidijā, atceras, ka es konkrēti griezos pie visām komisijām un tos cilvēkus, kuri bija klāt, saucu pat uzvārdos, lai pievērstu uzmanību, ka šis jautājums jāizskata tieši tādēļ, ka tas ir tik steidzams. Tas nav tādēļ, ka mums pēkšņi sagribējās šo līgumu ratificēt. Šīs nedēļas sākumā to ir izdarījušas visas komisijas. Ar Grūbes kungu es vakar tieši runāju.

Runājot par neskaidrajiem jautājumiem, kuri radās arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, proti, jautājumā par lauksaimniecības produkciju un jautājumā par mežu, tad, tā kā Godmaņa kungs ir šeit, viņš man jau vakar apsolījās atbildēt plenārsēdē uz visām šīm neskaidrībām. Tiks arī pieaicināti cilvēki, kuri gatavoja šo līgumu. Arī viņi atbildēs uz visiem jautājumiem. Mēs ļoti labi apzināmies, kur ir šaubīgās vietas. Un tādēļ uz šejieni tiek uzaicināti visi speciālisti, kuri gatavoja līgumu, un arī valdības pārstāvji, kuri līgumu parakstīja. Vai mēs līgumu ratificēsim vai ne - tur neko nevar darīt. Rīgā ieradīsies Zviedrijas delegācija, tādēļ es lūgtu šo jautājumu neatlikt un izskatīt, jo Ekonomikas komisija, kā Kodoliņa kungs apgalvoja, līgumu jau ir izskatījusi. Ārlietu komisija no ārlietu viedokļa līgumu ir izskatījusi. Arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ir izskatījusi un attiecīgi saņēmusi daļēju atbildi. Un ceru, ka šodien saņems atbildi arī uz pārējiem jautājumiem. Tādējādi man liekas, ka šis jautājums jāliek darba kārtībā, lai līgumu ratificētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Pēc tam - Bērza kungs.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es arī ļoti lūgtu šo jautājumu neatlikt tā vienkāršā iemesla dēļ, jo vismaz trīs vai četri finansiāli vai komerciāli darījumi ir apturēti tieši tāpēc, ka zviedru pusei nav skaidrs, kas tad te galu galā notiek. Tādēļ, lūdzu, nekavēsimies ar ratifikāciju.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs!

A.Bērzs: Es domāju, ka mēs nevaram ratificēt nevienu ārvalstu līgumu līdz tam laikam, kamēr nebūs atrisināts pamatprincipu jautājums. Pagājušajā nedēļā parlaments noraidīja ārlietu ministra ārlietu politikas pamatprincipus. Tātad mēs neatzīstam Ārlietu ministrijas realizēto ārpolitiku. Kā mēs varam tagad skatīties jautājumu par atsevišķu līgumu ratificēšanu vai neratificēšanu, ja to organizē ministrs, kuram mēs pagājušajā nedēļā izteicām neuzticību?

Priekšsēdētājs: Godmani, lūdzu!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Man ir tāds lūgums, cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj, jautājumu par līgumu tomēr skatīt. Šajā lietā, ja vajadzēs, būs arī izsmeļoša informācija. Jo līgumā tiešām ir divi jautājumi: par lauksaimniecības produkciju un par meža produkciju. Pirms slēdzām līgumu, tie bija arī galvenie jautājumi valdībā. Attiecībā uz lauksaimniecības produkciju jautājumu nav, jo tie ir atrunāti pašā līgumā. Tas, kas saistās ar meža produkciju, ir atrunāts memorandā, tajā dokumentā, kas jums izsniegts. Un es lūgšu, lai ārlietu ministra vietnieks precīzi atbild uz jūsu jautājumiem. Es saprotu, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija var izvirzīt kaut kādus iebildumus. Es tikai domāju, ka labāk, ja mēs tos izskatām šeit. Taču, ja ir jautājumi, tad līgumu var atlikt, turklāt uzreiz, kā ierosināja cienījamais Bērza kungs. Es saprotu - viņam ir sava politiskā nostāja. Bet tas nenāks par labu mūsu tirdzniecības attiecībām ar Zviedriju un vispār politiskajām attiecībām ar tām valstīm, ar kurām mēs gribam tirgoties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi! Atļaujiet man ļoti īsi izteikt savu viedokli. Riodežaneiro man bija tikšanās ar kancleru Kolu un arī ar Zviedrijas valdības vadītāju Bildta kungu, kurš pēc vienas nedēļas ieradīsies vizītē pie mūsu valdības, kā arī būs mūsu parlamentā. Lieta ir tāda, ka diemžēl ļoti daudz ko mēs darām lozungu līmenī. Tāpat ir arī ar Eiropu. Stundu ilgā saruna ar Kolu man deva vairāk nekā dažreiz nedēļu gara apspriešana savā starpā, kad mēs te lozungu līmenī ejam uz Eiropu jeb atbalstām Eiropu vai kaut ko citu darām. Tur ir ļoti daudz konkrētu jautājumu. Tajā skaitā arī Eiropas Kopienā. Tas pats arī ar Zviedriju. Viņi gaida. Tiesa, ne tādā veidā, ka tas, ko viņi saka, uzreiz ir pieņemams. Mēs visi atbalstām, un, ko viņi mums teiks, tā mēs arī darīsim. Tāpat arī: ko mums teiks Kols, tā mēs arī darīsim, ieejot Eiropas Kopienā. Bet viņi gaida no mums konstruktīvu darbību. Tas ir: "jā" vai "nē". Ja sakām "nē", viņi ir gatavi kopīgi izskatīt un tā tālāk, bet viņi nejūt šo konstruktivitāti no mūsu puses.

Tāpēc es arī aicinu izskatīt šo jautājumu un nekādā gadījumā tagad nesvītrot, bet, ja ir kādas konkrētas lietas, kuras jāprecizē un uz kurām jāsniedz atbildes, tad jāuzaicina ārlietu ministrs, lai viņš sniedz šīs atbildes. Un, ja vajadzīgs, jālūdz ienest kaut kādas korekcijas un tā tālāk, jo citādi mēs paliksim tikai lozungu līmenī. Es arī aicinātu tomēr atstāt darba kārtībā.

Taču Albertiņas ierosinājums ir - svītrot. Un mēs balsosim par Albertiņas kundzes ierosinājumu. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: 13 - par, 60 - pret, 23 - atturas. Paliek darba kārtībā.

Liekas, ka ir visi jautājumi. Varam sekmīgi turpināt savu darbu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pirmais darba kārtības jautājums - par Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektora iecelšanu.

Škapara kungs, lūdzu, tribīnē!

J.Škapars: Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija piedāvā atkārtoti kandidatūras Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektora amatam. Mēs piedāvājam apspriešanai četras kandidatūras.

Pirmkārt, Austriņa kunga kandidatūru atkārtoti izvirzīja deputāts Jānis Gavars. Otrkārt, Brūvera kandidatūru izvirza frakcija "Satversme" un deputāts Lazda. Treškārt, Klotiņa kunga kandidatūru izvirza Latvijas Radio kolektīvs un arodbiedrība. Ceturtkārt, Semēvica kandidatūru izvirza deputāti Jurševics un Tomašūns.

Komisija apsprieda visas četras kandidatūras. Balsis dalījās. Austriņa kandidatūra saņēma trīs balsis, Klotiņa - divas un Semēvica - piecas balsis. Jau iepriekšējā reizē jūs esat iepazīstināti ar Austriņa kunga kandidatūru. Viņš bija arī šajā tribīnē.

Dažos vārdos es pieminēšu Brūvera kunga kandidatūru, kaut gan domāju, ka detalizētāk par šo kandidatūru varētu runāt frakcija "Satversme", kura izvirzīja. Brūvera kungs strādā radio "Brīvā Eiropa" Minhenē. Viņš ir dzimis Rīgā 1949.gadā. Jums bija šī uzziņa ir izsniegta.

Arnolda Klotiņa kunga kandidatūra. Klotiņa kungs ir muzikologs. Viņš ir strādājis Komponistu savienībā, vairākkārt strādājis arī televīzijā.

Semēvica kungs ir radio inženiertehniskais darbinieks. Radio viņš ir strādājis ilgāku laiku. Viņš strādāja arī pie likumprojekta par radio un televīziju. Un būtībā nolikums par radio ir viņa izstrādāts.

Tādas ir šīs četras kandidatūras. Visas četras mēs šodien piedāvājam apspriešanai.

Daži vārdi attiecībā uz procedūru. Mēs piedāvājam to pašu procedūru, kāda bija pagājušajā reizē, kad jūs apspriedāt šīs kandidatūras. Es negribētu atkārtot visu, kas šeit teikts, bet mums ir priekšlikums nobalsot par to, ka mēs apspriežam visas četras kandidatūras. Noklausāmies katras kandidatūras 10 minūšu ilgu ziņojumu. Pēc tam 10 minūtes jautājumiem. Visu kandidatūru apspriešana ilgtu vienu stundu. Balsosim par visiem. Balsot var vairākkārt, respektīvi, katrs deputāts varētu balsot par visām kandidatūrām. Ievēlēta skaitās tā kandidatūra, kura saņēmusi visvairāk balsu, bet ne mazāk par 66. Ja neviena no izvirzītajām kandidatūrām nav saņēmusi 66 balsis, tad atkārtoti balso par to kandidatūru, kura pirmajā kārtā saņēma visvairāk balsu. Tas būtu viss, ko es varētu teikt šinī lietā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi! Es gandrīz pilnībā piekrītu šim Škapara kunga atzinumam par procedūru, tikai ar vienu iebildi: es gribētu lūgt nobalsot par to, lai mēs otrajā kārtā balsotu nevis par vienu, bet par diviem, kas ir savākuši visvairāk balsu. Piedāvātais variants praktiski nozīmē to, ka mūsu izšķiršanās notikusi jau pirmajā kārtā, un otrā kārta jau ir uzspiests balsojums. Es domāju, ka demokrātiskāk būtu, ja mēs pirmajā kārtā atlasām divus stiprākos un pēc tam laižam uz otro kārtu. Tad mēs savāksim nepieciešamās 66 balsis. Es ierosinu par šo ieteikumu nobalsot.

J.Škapars: Varētu piekrist šim Freimaņa kunga priekšlikumam, bet tādā gadījumā var iznākt trīs balsošanas kārtas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Es gribu atbalstīt komisijas priekšlikumu attiecībā uz balsošanas nobeigumu. Par to Freimaņa kungam nevajadzētu uztraukties. Iepriekšējā reizē mēs balsojām, bet vairākumu balsu saņēmušais beigu beigās tā arī netika ievēlēts. Šis ceļš ir pilnīgi demokrātisks un reāls. Es aicinu atbalstīt to, ko ierosināja Škapara kungs./

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs! Es vēlētos precizēt: vai jūs uzskatāt, ka, balsojot pēc jūsu metodes, būs nepieciešama arī trešā kārta, ja neviens nesaņems vairākumu?

J.Freimanis: Godātie kolēģi! Es intuitīvi domāju, ka trešās kārtas nebūs, bet, ja tā būs vajadzīga, tad būs vajadzīga. Tas mums aizņems papildus trīs minūtes.

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Godātie kolēģi! Tātad mums ir divi priekšlikumi: viens ir Škapara kunga ierosinātā procedūra, kaut gan viņš īpaši neiebilst pret Freimaņa kunga papildinājumu, bet to uztur Ščipcova kungs. Un otrs - procedūra ar Freimaņa kunga papildinājumu.

Vispirms balsosim par Škapara kunga priekšlikumu. Otro - Freimaņa kunga priekšlikumu. Kurš saņems vairāk balsu, pēc tādas procedūras vadīsimies.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 91 deputāts. Vispirms balsosim par Škapara kunga priekšlikumu. Rezultāts: 31 - par, 18 - pret, 28 - atturas.

Balsosim par Freimaņa kunga priekšlikumu. Rezultāts: 58 - par, 13 - pret, atturas - 8. Tādējādi priekšroku ir guvis Freimaņa kunga priekšlikums. Un pēc tam, ja būs divi kandidāti, balsosim otrajā, iespējams, arī trešajā kārtā. Paldies.

Škapara kungs! Mēs vadīsimies arī pēc iepriekšējās tradīcijas - kandidatūras apspriedīsim alfabēta kārtībā. Tātad - Austriņa kungs, Brūvera kungs, Klotiņa kungs, pēc tam - Semēvica kungs.

Lūdzu, Austriņa kungs, tribīnē!

I.Austriņš, Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektora amata kandidāts; Latvijas Radio II programmas direktors: Labrīt, cienījamie deputāti! Es esmu pateicīgs liktenim, ka man atkārtoti ir iespēja no šīs tribīnes pievērst jūsu uzmanību valsts radio situācijai Latvijā, kaut vai tikai pretendējot uz šo iespējamo ģenerāldirektora posteni.

Sākšu ar nelielu līdzību, jo trijās nedēļās pēc televīzijas ģenerāldirektora ievēlēšanas gan šajā zālē, gan citur procesi nav apstājušies uz vietas. Tātad pēdējos gados dažādos parlamentos ir populārs salīdzinājums par šķiršanos, par laulības šķiršanu un mantas dalīšanu. Es gribētu to attiecināt arī uz situāciju, kas ir saistīta ar Latvijas radio un televīziju. Šoreiz Augstākā padome, pieņemot likumu par radio un televīziju Latvijā un nolemjot sadalīt līdzšinējo komiteju, ir uzņēmusies savā ziņā tiesneša lomu. Teorētiski es šajā tribīnē varētu būt Latvijas Radio interešu, īpašuma aizstāvis vai advokāts.

Un tātad par šo situāciju. Pirmkārt, es gribētu paskaidrot, ka pēdējos 10 gados radio darbiniekiem solīja: pēc tam, kad pabeigs celt kompleksu un iekārtot šo kompleksu Zaķusalā, tātad televīziju, tad sāksies Latvijas Radio modernizācija. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka valda tēze: "Līdz šim iztikām ar kopīgo, tagad iztiksim katrs ar savu."

Otrkārt, kopīga īpašuma dalīšana starp radio un televīziju ir atkarīga no sagatavotās juridiskās un finansiālās bāzes, lai veiktu šādu radikālu soli. Cik es saprotu situāciju, ar šo sagatavošanas darbu bija jānodarbojas Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai. Ja šobrīd Radio un televīzijas komitejas likvidācijas komisijas priekšsēdētājam ir jāizklāsta komisijas vairākuma viedoklis, ka Augstākās padomes lēmumā norādītie termiņi nav reāli ne no darba likumdošanas viedokļa, ne no īpašuma vērtības noteikšanas viedokļa, tad kaut kas nav kārtībā. Turklāt tiek piedāvāts grozīt Augstākās padomes lēmumu, kā arī šā Augstākās padomes lēmuma izpildes termiņus. Jūsu jau tā saspringtā darba grafika apstākļos es saprotu, ka gandarījumu tas deputātos neizraisa.

Šajā situācijā ir divas secinājumu iespējas: ja iepriekšējais Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas darbs ir virzīts, lai vājinātu Latvijas Radio un televīzijas komitejas darbaspējas, tad paveikts tiešām ir daudz. Un otrs secinājuma variants ir: ja komisijas līdzšinējo darbību šā procesa sagatavošanā var uzskatīt par nepārdomātu, ar lieliem robiem juridiskajā un finansiālajā pamatojumā, tad jums, cienījamie deputāti, tika piedāvāts balsot par laulības šķiršanu ar jau iepriekš zināmu rezultātu, ka bērnu veselība šajā gadījumā tika vienīgi traumēta.

To es gribētu atgādināt arī tiem pretendentiem, kuri uzstāsies pēc manis, cerot uz Latvijas Radio ģenerāldirektora posteni. Tā ir šā mantojuma rūgtākā daļa, kura mums ir pietiekami labi jāapzinās. Ir arī tā daļa, par kuru attiecībā uz Latvijas Radio es varētu teikt, ka tā ir Latvijas iedzīvotāju, tātad radio reālās auditorijas uzmanība tām Latvijas Radio programmām, kuras tiek piedāvātas. Un šobrīd tās ir divas 19 stundu programmas diennaktī. Un darbadienās tā ir arī trešā - kultūras programma.

Vēl atlikušās minūtes es gribētu veltīt, lai izklāstītu galvenās problēmas, kuras redzu un no kurām atkarīga radio vieta masu informācijas līdzekļu struktūrā.

Pirmkārt, ir jānoskaidro, kas veidos radio finansēšanas pamatelementus nākotnē. Ņemot vērā iepriekšējo gadu radio klausīšanās tradīcijas un radio vietu iedzīvotāju informēšanā, ir jāsaglabā valsts pasūtījums informatīvajiem, kultūrvēsturiskajiem, izglītojošajiem un bērnu raidījumu blokiem, kā arī jāņem vērā tas, ka drīz arī Latvijas Radio būs jārespektē pasaulē pieņemtās autortiesību normas.

Ir jābūt skaidrībai, kādu daļu no radio uzņemas finansēt valsts. Šobrīd Latvijas Radio vēl ir nepietiekami attīstītas savas komercstruktūras. Mūsu pašu reklāmas aģentūras izveide, es uzskatu, ir viens no patiesajiem finansēšanas avotiem. Ir iespējama arī raidlaika īre un citi komercdarbības veidi. Jānāk sadarbībā ar nopietnākajiem preses koncerniem republikā. Ir jāveido radio un televīzijas programmas izdevums, jo "Rīgas Viļņu" līdzšinējā izdošanas prakse ir pierādījusi savu bezspēcību.

Otrais valis (tādā salīdzinājumā), kura esamība nosaka radio skanējumu, ir mūsu tehniskās iespējas. Šobrīd radio strādā ar morāli un fiziski nolietojušos tehniku. Pēdējo desmit gadu laikā bija prakse piešķirt jaunu tehniku televīzijai. Latvijas Radio šobrīd savos starptautiskajos sakaros orientējas uz iespējamu Dānijas radio līdzdalību mūsu tehniskās nodrošināšanas modernizācijā. Diemžēl konspektīvi un konceptuāli šobrīd nav atrisināts jautājums par mūsu, tātad programmas ražotāju, attiecībām ar Radio un televīzijas centru, kas kā tehniskais izpildītājs tiek finansēts no mums piešķirtajiem līdzekļiem, kaut gan atrodas Ministru padomes pakļautībā.

Trešais pamatelements radio darbībā ir mūsu programmu tematiskā struktūra. Pēdējos gados radio darbinieku pūliņi ir veltīti izvēles iespēju radīšanai Latvijas iedzīvotājiem. Kā jau es teicu, Latvijā darbojas divas paralēlas 19 stundu programmas un trešā - kultūras programma - darbdienu vakaros. Savas klausāmības izdevīgākajos laikos - 7 no rīta - Latvijas Radio I un II programma piesaista pavisam 850tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, bet mūsu kopējā auditorija sasniedz 1miljonu 700 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, auditorijas apjoms radio ir palielinājies. Domāju, ka nākamajos Latvijas ekonomiskajos apstākļos radio loma iedzīvotāju informēšanā palielināsies arī turpmāk. Ir uzsākta radio reorganizācija - veco struktūru nojaukšana un decentralizācija agrāko daudzpakāpju, cenzūrai vajadzīgo struktūru vietā. Tas, protams, skar cilvēku intereses un bieži izraisa pašsaglabāšanās instinktam raksturīgas reakcijas.

Nopietna radio darbinieku daļa ir pieņēmusi pamatpatiesību, ka efektivitāte ir atkarīga no operatīvas darbības un administratīvām iespējām nodrošināt tam nepieciešamos apstākļus. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka informatīvi muzikālie bloki nostiprina savas pozīcijas klausītāju apziņā ne tikai rīta un dienas laikā, bet arī vakara stundās, kad pasaulē - gan Austrumos, gan Rietumos - jau ir stabila televīzijas monopolsituācija. Mēs varam palielīties, ka televīzija Latvijā nedod šādu situāciju, ka Latvijā tomēr arī vakarā nopietna klausītāju auditorija pievēršas radio.

Radio kolektīvs ļoti labi apzinās, ka Latvijas ekonomiskā situācija arī turpmāk var saasināties, līdz ar to var notikt štatu samazināšana Latvijas Radio darbinieku vidū. Tādēļ ir arī iekšējas bažas, dažkārt arī ārējs satraukums.

Un vēl vienu reizi par galveno manā programmā. Tātad es uzskatu, ka arī turpmāk jāattīsta informatīvi ētiskā stabilitāte, ir jābūt demokrātiskām iespējām izmantot radio spēkus, ievērojot likumā paredzētās normas. Iekšpolitiskās stabilitātes veicināšanai ir jāveido raidījumi krievu valodā un citās Latvijas mazākumtautu valodās. Latvijas Radio izglītojošās un vērtību orientējošās tradīcijas ir jāturpina arī nākotnē. Jāveido sava komercnodaļa, tālāk jāattīsta sakari ar starptautiskajām radioorganizācijām, kas dotu iespēju attīstīt Eiropas pieredzi šeit, uz vietas. Šādi pasākumi jau notiek. Esam pateicīgi tām ārējo sakaru struktūrām, kuras devušas iespēju vairākiem radiodarbiniekiem iepazīt ārzemju pieredzi, jo es ļoti labi saprotu, ka turpmāk mūsu pamats ir mūsu pašu mācības šeit, uz vietas.

Savas programmas noslēgumā varu teikt tikai to, ka man nav vienaldzīgs arī Latvijas Radio nākotnes liktenis, jo es pietiekami lielu savas dzīves daļu esmu nostrādājis šajā organizācijā un man nav vienalga, vai tā pilnveidojas un reorganizējas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, kādi ir jautājumi? Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamo pretendent! Latvijas Radio ik pa divām nedēļām veltī vienu stundu raidījumam "Gadsimta griežos", kas ir veltīts represēto problēmām. Šobrīd, kā jūs zināt, Augstākajā padomē ir izveidota Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija, tātad arī šeit notiek zināms darbs. Un ar šā darba norisēm būtu jāiepazīstina gan visa tauta, gan arī represētie. Te varētu runāt gan par tiesiskajiem jautājumiem, gan par sociālo nodrošināšanu un tā tālāk. Vai jums nešķiet, ka šis vienu stundu ilgais raidījums vienu reizi divās nedēļās ir daudz par maz?

I.Austriņš: Es uzskatu, ka tā ir pietiekami nopietna tematika, lai tai pievērstu nopietnu Latvijas Radio programmu uzmanību. Man šķiet, ka mēs jau varam darīt, arī turpmāk iekļaujot šo tematiku savos informatīvajos, populārzinātniskajos un citu raidījumu blokos. Šajā gadījumā neuzskatu, ka raidījums "Gadsimta griežos" ar savu regularitāti būtu vienīgais, kas varētu aktualizēt šo tematiku. Domāju, ka tas, ka šis darbs ir uzsākts gan Latvijas Radio, gan Augstākajā padomē, gan citās sabiedriskajās struktūrās, šim tematam pievērš pastiprinātu uzmanību. Es domāju, tas ir vajadzīgs.

Godīgi sakot, ir arī dažas manas tīri subjektīvas izjūtas, jo arī mans tēvs savā laikā ir cietis 58.13.panta dēļ, lielu savas dzīves daļu pavadīdams Magadanā. Es ļoti labi apzinos, ka šiem cilvēkiem būtu ļoti lielas tiesības prasīt papildu laiku Latvijas Radio un citos masu informācijas līdzekļos.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi Austriņa kungam? Nav. Paldies. Nākamais tribīnē tiek lūgts Brūvera kungs. Lūdzu.

Brūvera kunga nav. Vai ir kāds, kas viņu pārstāv. Rikarda kungs, vai jums ir pilnvara?

R.Rikards: Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Brūvera kungs frakcijā "Satversme" uzstājās 1.jūnijā ar savas programmas detalizētu izklāstu. Attiecīgais materiāls ir 571/1 ar dokumentu, kurā viņa koncepcija un programma izlikta, kā arī ietverti daži dati. Bet, ja nepieciešams, es varētu sniegt dažus komentārus.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti vēlas dzirdēt Rikarda kunga komentārus par Brūvera kungu? Daži māj ar galvu uz augšu, citi - uz leju. Lūdzu, Rikarda kungs, runājiet! Endziņa kungs gan iebilst. Lūdzu.

A.Endziņš: Es atvainojos, man nekā nav par personālo izskatīšanu, šeit mēs laikam klausāmies paša kandidāta programmu, kad mēs varam viņam uzdot arī jautājumus.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šo jautājumu atrisināsim ļoti vienkārši: mums ir debates, un Rikarda kungs debatēs izklāstīs savu viedokli par Brūvera kungu. Paldies.

Nākamais tribīnē tiek lūgts Klotiņa kungs. Lūdzu.

A.Klotiņš, Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektora amata kandidāts; Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskais līdzstrādnieks: Godātie deputāti, godājamais priekšsēdētāj, dāmas un kungi! No pirmā acu uzmetiena varētu likties, ka jautājums ap radio ir ieguvis pārāk lielu asumu pēdējā laikā, jo mēs visi pārliecināmies, ka radio strādā desmitiem un desmitiem lietpratīgu un godprātīgu cilvēku. Un, pateicoties viņu darbam, domāju, ka radio ieies vēsturē kā ļoti pozitīvs faktors to politisko pārmaiņu veicināšanai, kas notikušas pēdējos gados.

Un tomēr redzams, ka radio turpmāk vairs nevar strādāt tikai aiz inerces. Radio ir jāmeklē jauns modelis, kurš būtu piemērots ne jau vairs atmodas periodam, bet gan Latvijas valsts uzbūves periodam. Un fiziski šis brīdis radio vēsturē sakrīt ar Latvijas nacionālā radio statusa maiņu, kas virzīts uz uzņēmumu, kad tiks veidota uzņēmējsabiedrība. Šīs pārmaiņas tiešām nostāda radio krustcelēs un prasa ļoti nopietnu mērķu izvirzīšanu, ļoti nopietnu spēku koordināciju un galveno, primāro uzdevumu noteikšanu. Šis brīdis prasīs arī ļoti nopietnu ekonomisko un juridisko problēmu risināšanu. Tāpēc, pēc manām domām, juridiskais un ekonomiskais dienests būs viens no svarīgākajiem. Tāds ir jārada radiofonā, un tas būs viens no svarīgākajiem.

Mazliet par ekonomisko pusi. Jā, nevarētu paļauties uz ilūzijām, ka radio izmaksas samazināsies. Nesamazināsies kaut vai elektroenerģijas dēļ. Un mēs nevarēsim, radio nevarēs atteikties no vidējo viļņu programmu raidīšanas gluži vienkārši tāpēc, ka Latvijā nav pietiekami daudz ultraīsviļņu radioaparātu, kuri būtu desmitiem reižu lētāki. Vai nu tīši vai netīši radiorūpniecība ir bijusi tāda, ka ultraīsviļņu radioaparātu, kurus cilvēks varētu nēsāt līdzi darbā un tamlīdzīgi, kā tas notiek laukos, mums vienkārši nav. Ultraīsviļņus ar mazajiem, portatīvajiem radioaparātiem nevar uztvert. Tāpēc šīs izmaksas turpināsies.

Jā, ir tiesa - radio ir par uzņēmējsabiedrību un kaut ko arī pelnīs naudas izteiksmē. Piemēram, ar reklāmu. Bet nav grūti aprēķināt, ka reklāma dod tikai nelielu procentu no radio gada budžeta. Ja reklāmai atvēlēti 4 procenti, tad lietderības koeficients runā pats par sevi. Reklāma varētu būt izdevīgāka, ja radio būtu tiesības arī reklāmas ražot, ne tikai pārraidīt. Bet pašlaik radio saista daži Radio un televīzijas komitejas neizdevīgi noslēgtie līgumi. No tiem vajadzētu tik vaļā, bet nezinu, ko par to teiks juristi.

Ienākumus varētu dot arī ārpusraidījumu pakalpojumi. Koris, kas brauc uz ārzemēm, vai kāds, kas grib kaut ko raidīt ārzemēs. Vai arī, ja kāds grib raidīt mūzikas kino vai radio ierakstīto mūziku platēs - viņam ir godīgi jāsamaksā. Līdz šim tas nav noticis. Magnetofona lentītes satur ne tikai materiālu, ne tikai radioaparatūru, ne tikai cilvēku darbu. Tas ir arī intelektuāls īpašums, kas pieder vienīgi radiofonam, jo tur ieguldīts cilvēku intelektuālais darbs. Ja mēs nenodrošināsim šīs tiesības uz radio īpašumu, mēs netiksim galā arī tad, kad pievienosimies starptautiskajām konvencijām par autortiesībām. Tātad ir nelielas pelnīšanas iespējas.

Un tomēr nacionālais radio nekad nebūs tikai viena no Latvijā esošajām radiokompānijām, kura iztiek nedaudz no reklāmas un ar ārzemēs sadabūtu disku atskaņošanu. Latvijas nacionālais radio nu reiz ir tā nepieciešamā greznība, kas jāatļaujas katrai neatkarīgai valstij. Kāpēc? Te jābūt pilnīgā skaidrībā par to (un tas ir svarīgākais jautājums), kas tad īsti ir valsts atbalstīta masu saziņas līdzekļa virsuzdevums. Mazā valstī sevišķi radio ir tas masu saziņas līdzeklis, kuram ir jāveido un jāuztur tāds priekšstats pašai sabiedrībai par sevi, ir jāveido tāda sabiedrības pašapziņa, kas nodrošina šīs sabiedrības optimālu stāvokli, izdzīvošanu, virzīšanos uz priekšu, stabilitāti, mērķu sasniegšanu. Tas tā neapšaubāmi ir. Un radio faktiski ir sabiedrības ideālā pašapziņa.

Pašapziņa nevar iztikt vismaz bez četriem priekšnoteikumiem, kas arī ir četri svarīgākie radio darbības bloki; stipra pašapziņa nevar iztikt bez patiesa priekšstata par sevi un par pasauli. Tā ir informācija, ko sniedz radio. Stipra pašapziņa nekad nebūs arī bez zināmām ilūzijām par sevi, kas dod nepieciešamo komforta sajūtu. Tāpēc radio tiecas uz perfektu formu un arī uz izklaidējoša rakstura pasniegšanas veidu. Trešais. Pašapziņai nebūs stabilitātes, ja sabiedrībai nebūs ideālu. Šos ideālus veido kultūras un populārzinātniskie raidījumi. Beidzot - nepieciešama daudz lielāka izglītojošā un instruktīvā informācija par praktiskās dzīves jautājumiem.

Sākšu ar ceturto - ar izglītojošo. Zināšanas un prasmes orientācija praktiskajā dzīvē - tas ir katrā ziņā patlaban radio jākāpina. Es domāju, tas ir svarīgāks fakts par politisko uzskatu izklāstu radioviļņos vienā otrā gadījumā. Ja mūsu mainīgās dzīves apstākļos cilvēks iegūst nepieciešamo informāciju likumdošanas, privatizācijas, darba un daudzos citos jautājumos, tas ir ļoti daudz. Un nevajag to saprast ļoti vienkāršoti.

Mums informācija pat nāk no ārzemēm, lielākoties tai ir reklāmas raksturs. Cilvēku lielākajā daļā patlaban ir noskaņojums, ka pietiek tikai pievienoties Eiropai un tad būs paradīzes dārzs. Īstenībā mūsu cilvēka apziņā vēl nav precīzas skaidrības par to, ko nozīmē strādāt brīvas konkurences apstākļos. Nav arī pietiekamas propagandas par to, ka Eiropa ar savu negausīgo patērēšanu īstenībā nonāks strupceļā. Un Brazīlijas mežus izcērt tieši tāpēc, ka ir, kas tos cērt. Un cirtēji ir tie, kas uzstāda par dzīves standartu personisko helikopteru. Ar to es gribu teikt, ka sabiedrībā jārada arī jauns priekšstats par vērtībām, par to, kas ir dzīves ideāls. Lūk, arī par to ir jārūpējas radio.

Vēl ko es gribu teikt. Ir dīvaini, ka par latviešiem, kas dzīvo ārzemēs, radio runā varbūt pat mazāk nekā "Dzintarkrasta" laikā. Tas ir paradokss. Tas ir viens no paradoksiem, ka mēs nespējam no atmodas pāriet uz valsts celtniecību. Daudz vairāk ir jārunā arī par Krievijas latviešiem.

Es pāreju pie nākamās tēmas - par kultūras raidījumiem. Kultūras raidījumi svarīgi ar to, ka tie nodrošina sabiedrībā vienotu kultūras ideālu. Zviedrijas otrā valsts persona - Ārlietu ministrijas sekretārs - nesen kādā konferencē teica, ka Zviedrija ir zaudējusi vienotu kultūras ideālu un šajā sakarā pieminēja arī Baltiju, kurai ir tāds kultūras ideāls. Pieminēja Dziesmu svētkus un mūsu folkloras festivālus. Latvieši dažkārt neapzinās, cik liela vērtība ir vienots kultūras ideāls. Un tikai noteikta kultūras ideāla kontekstā var uzņemt arī citu kultūru informāciju adekvātā veidā. Un mums šī citu kultūru informācija ir jāpadziļina (šeit es lieku cerības uz trešo programmu). Bet mums nav jāiet un jāņem pirmā kultūras informācija, ko mums pasniedz un kas nāk no ārzemēm. Tā ir reklāmas rakstura, un tā ir nepatiesa. Tāpēc, ja runā par kādas angļu valodas programmas raidīšanu, tad es domāju, ka tai ir jābūt nevis amerikāņu populārajai programmai, bet mums vajadzētu paskatīties, kādas ir angliskās programmas Ziemeļvalstīs, un no tām ņemt kaut ko vērtīgu. Bez šaubām, ka kultūras programma tikpat lielā mērā attiecas arī uz minoritātēm. Sevišķi novārtā ir atstāti krievu bērni un skolēni, uz kuriem mēs vēl varam likt kādas cerības. Bet diemžēl radio viņus līdz šim neaprūpē, kā to vajadzētu.

Treškā funkcija, par ko es gribētu runāt, tā ir izklaidējošā, dekompensējošā funkcija. Tāpēc nebrīnīsimies, ka radio ir diezgan daudz saldas un agresīvas mūzikas, jo radio vienmēr ir mazliet arī sapņu fabrika. Un tomēr šai izklaidējošajai, šai iracionālajai garīgajai plūsmai, kas nāk no radio, nevajadzētu sasniegt dezintelektējošu saturu, kad katra pārraide tiek pārsātināta ar mūziku bez mēra. Jo iracionālisms un antiintelektuālisms - tie ļoti labi jūtas. Un varbūt ir adekvāts haosa apstākļos. Tāpēc visi romantiskie laikmeti mīl haosu kā lielu iespēju lauku. Bet mums ir tomēr jāiet uz garīgumu, disciplīnu un uz sistēmu. Šajos apstākļos nekāda dezintelektualizācija mums nevar palīdzēt.

Beidzot - par informāciju un politiskajām idejām radio, par patiesības un plurālisma attiecībām. Politiskās un sabiedriskās patiesības nekad nav pilnībā verificējamas, tāpēc vienmēr būs daudz vērtīgu ideju. Bet kā lai radio nekļūst tādos apstākļos plurālistisks? Tikai tā, ka radio patur sev tiesības arī kritiski izteikties par tām idejām, ko radio pats noraida, pārraida savos mikrofonos. Tas nozīmē, ka ikvienam politiķim jāapzinās, ka tas, ko viņš saka mikrofonā, tas var būt arī no radiokomentētāju puses komentēts. Es varbūt šo tēmu varu turpināt, ja jums radīsies jautājumi. Taču mans uzstāšanās laiks ir beidzies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Klotiņa kungs! Lūdzu, kādi būs jautājumi? Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Klotiņa kungs! Iedomāsimies uz vienu mazu mirklīti, ka mēs jūs ievēlam. Sakiet, kādu jūs iedomājaties savu tuvāko komandu, proti, savus pāris vietniekus (lai mums būtu priekšstats, kas jūs tāds esat)?

A.Klotiņš: Jā, ir daži cilvēki, ar kuriem es ļoti labprāt sadarbotos. Es neriskēju pieļaut domu, ka tikšu ievēlēts, bet es ar šiem cilvēkiem sadarbotos jebkurā darbā. Viens no tiem ir ilggadējais radio skaņu režisoru grupas vadītājs un ilggadējais skaņuplašu ierakstu vadītājs Jāzeps Kulbergs. Viņš ir arī tagadējais radio skaņu režisoru grupas vadītājs. Viņš pilnībā pārzina radio mākslinieciskās iespējas un prasības. Un vēl es ļoti labprāt sadarbotos un varbūt pirmām kārtām - ar Aigaru Semēvicu, kurš ir ļoti labs speciālists - radioinženieris un, kā mēs visi zinām, arī patriots, turklāt pārzina radio darbu no ļoti daudziem, ja ne no visiem, viedokļiem. Šādus divus cilvēkus es gribētu minēt. Tālāk es pašreiz negribētu iet.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs! Pēc tam - Ščipcova kungs.

G.Preinbergs: Klotiņa kungs! Pazīstot jūs jau no pirmās domes laikiem, tomēr man gribētos uzdot līdzīgu jautājumu kā iepriekšējam pretendentam. Proti, jūsu attieksme pret raidījumu "Gadsimta griežos", kas ir veltīts represētajiem. Pašreiz, kā jau es teicu, ir viena stunda divās nedēļās. Šī ir tā ļaužu grupa, kuru dzīve vēl joprojām nav nokārtota. Kāds ir jūsu viedoklis attiecībā uz raidījuma laiku? Vai jūs uzskatāt, ka pietiek, vai vajadzētu palielināt, vai tāpat kā domā iepriekšējais runātājs - izšķīdināt pa citiem raidījumiem?

A.Klotiņš: Jā, es atbildēšu. Es domāju, ka svarīgās iekšpolitiskās un ārpolitiskās problēmas radiofonā ir jādod ar daudz lielāku skaidrību un ar daudz lielāku intensitāti. Un šī ir viena no iekšpolitiskajām problēmām. Jo, kā jau es teicu, radio īstenībā ir sabiedriskās apziņas spogulis, un šis spogulis nedrīkst rādīt sabiedrībai sevi tādu, kas neveicina tās gaitu uz priekšu. Tāpēc domāju, ka par šiem cilvēkiem ir jārunā ne tikai šajās pārraidēs, bet arī citās pārraidēs. Vispār komentāru tonim ir jābūt daudz pašapzinīgākam, nekā tas ir līdz šim. Un šiem jautājumiem īpaši ir jāvelta ja ne vairāk laika, tad vismaz ar to jānodarbojas biežāk. Bet ļoti iespējams, ka rastos iespējas tam veltīt arī vairāk laika.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Ščipcova kungs, lūdzu!

O.Ščipcovs: */Aptaujas un socioloģiskie pētījumi rāda, ka pēdējā laikā aug informatīvi muzikālā raidījuma "Doma laukums" popularitāte. No citas puses, katru dienu tas ir savdabīgi unikāls, jo tam ir dažādi vadītāji, kas raidījumā ienes savas īpatnības un kolorītu. Sakarā ar to man ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Kurā dienā jums labāk patīk šis informatīvi muzikālais raidījums, ja jūs to klausāties?

Un otrais jautājums./

A.Klotiņš: Vai es varu pajautāt pretī - kā tas saprotams: */"kurā dienā"/?

O.Ščipcovs: */Teiksim, pirmdienās to vada komentētāja Alla Toboļnova, viņai ir sava specifika. Otrdienās - vienmēr Natālija Kļučņikova, trešdienās - Larisa Ovšina, ceturtdienās - Andrejs Ločmelis, piektdienās - Valentīna Bočkova un tā tālāk. Viņiem ir ļoti atšķirīgi raidījumi./

A.Klotiņš: Pirmkārt, šie socioloģiskie pētījumi, ja tie ir pietiekami reprezentabli, pierāda to, ka arī radio darbā tur, kur tas ir izdevīgi klausītājam, ir nepieciešams pamazām pāriet uz tā saukto radošo grupu principu, lai ienestu pārraidēs vairāk individualitātes, cilvēka radošās izpausmes. Es personiski dotu priekšroku Ločmeļa raidījumiem. Varbūt tas būtu pārāk sīkumaini apstāties pie šo raidījumu trūkumiem, bet principā man patīk raidījumi "Domskaja ploščaģ" vairāk tādos gadījumos, kad tie veicina gan krievvalodīgās publikas etnisko kultūru, gan tajā pašā laikā tie ir vērsti uz to, lai arī krievvalodīgajai auditorijai būtu iespējas integrēties tajā relatīvi vienotajā kultūras ideālā, ko es uzskatu par nepieciešamu Latvijai kā nacionālai valstij. Tā es varētu atbildēt visumā un kopumā.

O.Ščipcovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu Klotiņa kungam nav. Paldies.

A.Klotiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais tribīnē tiek aicināts Semēvica kungs. Lūdzu.

A.Semēvics, Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektora amata kandidāts; Latvijas Radio vadošais skaņu tehnikas inženieris: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Dabiski, ka šis laika sprīdis, lai izklāstītu savu programmu, ir ļoti īss. Tāpēc laikam būtu pareizāk, ja pilnu programmu varēs izlasīt radio statūtos jeb nolikumos vai arī izpaudīsies darbā pie radio likuma, tā kā pie šā likuma es strādāju gandrīz gadu, lai gan absolūti nedomājot, ka es varbūt pretendēšu uz radio ģenerāldirektora amatu, bet šinī lietā, cik bija iespējams, tik es arī savu enerģiju ieguldīju.

Es varbūt ļoti īsi un deklaratīvi pateikšu savu koncepciju. Koncepcija būtu tāda, ka es uzskatu Latvijas Radio ar visām tā programmām un kolektīvu par Latvijas nacionālo bagātību. Un, ja gadījumā man būtu gods tikt ievēlētam, es cīnītos par šīs bagātības saglabāšanu. Tas būtu deklaratīvs jautājums.

Bet tagad, cienījamie deputāti, es gribētu varbūt pievērst jūsu uzmanību pavisam citam jautājumam, kas virmo gan sabiedrībā, gan radio kolektīvā un, domāju, arī parlamentā. Es gribu apskatīt šo problēmu, piedāvājot arī risinājumu. Acīmredzot šī problēma vairāk tuvotos politiskam jautājumam. Lai mēs apskatītu šo jautājumu, ir vajadzīgi kādi izejas dati. Un es šos izejas datus mēģināšu jums nosaukt. Atcerēsimies, kas pēdējos 50 gadus un kādiem mērķiem veidojis radio. Es domāju, ka nevienam šeit, zālē, šaubu nav, ka tas ir bijis kompartijas rupors. Un vēl otrs moments - radio ir bijis vēl šīs partijas ļoti draudzīgās organizācijas uzmanības centrā. Tas ir viens no izejas datiem.

Nākamais izejas dats: lai šis rupors varētu pilnvērtīgi strādāt (un tā ir viena no radio īpatnībām), radio ir nokomplektēts ar ļoti profesionāliem kadriem. Viņi varēja nebūt partijas biedri, bet savā līmenī viņi bija profesionāli kadri, un kā tādi viņi vēl ir saglabājušies. Tā būtu otrā pazīme.

Trešā pazīme būtu, ka radio ir īpatnējs ar to, ka ir ļoti minimāla kadru mainība. Praktiski cilvēki strādā vai nu visu savu apzinīgo mūžu, vai 10, 15, 20 gadus. Tātad kadru mainība ir ļoti minimāla. Ja arī notiek kāda rotācija, tad līdz šim galvenokārt tā ir bijusi horizontālā plāksnē. Nekad vertikālie slāņi nav jaukti, bet pārbīdes pamatā ir notikušas tikai horizontālās plāksnēs. Tādi ir mūsu izejas dati.

Tālāk es jums gribētu minēt piemēru, kurš varbūt būs līdzība, bet, uz kura balstoties, mēs varētu mēģināt atrast risinājumu. Pieņemsim, ka senos laikos cilvēks, kuru mēs nosauksim par sējēju, ir gatavojies apsēt labības tīrumu. Viņš sastrādāja zemi, iebēra graudus, bet naktī pēc šī sējuma velns iesēja savas nezāļu sēklas. Pēc kāda laika zemnieks jeb sējējs aizgāja apskatīties savu tīrumu un pēkšņi šausmās konstatēja, ka šos maigos asnus, kuri tikko izlīduši no zemes, ir pārņēmušas nezāles. Viņš metās šajā laukā, gatavs tās raut ārā. Tad pienāca kāds ļoti gudrs cilvēks un teica: "Sējēj, attopies, vai tad tu neredzi, cik vārgi ir tava sējuma asni, un, raudams nezāles, tu pats iznīcini visu savu sējumu. Pagaidi, rudenī tava labība pārņems šīs nezāles, bez gaisa telpas un gaismas tās iznīks, un tu varēsi iegūt ļoti labu ražu, tavi graudi saguls klētīs." No šī piemēra redzam, kādā situācijā mēs atrodamies.

Pirmām kārtām šī nakts, kad velns varēja iesēt šīs sēklas, acīmredzot būs bijis 1940.gads. Kurā situācijā mēs pašlaik atrodamies? Pašlaik atrodamies situācijā, kad šis sējējs ir pienācis pie lauka, kurā ir uzdīguši asni, un ieraudzījis arī nezāles. Šinī situācijā, pēc manām domām, mēs pašlaik atrodamies.

Tātad kāda ir mūsu turpmākā rīcība? Mums ir trīs rīcības varianti. Viens variants - atļaut, lai šis process notiek dabiskā gaitā. Un acīmredzot pēc noteikta laika būsim sasnieguši mērķi. Ir otrs variants - meklēt kādu speciālu vielu, kas varētu kaitēt tikai nezālēm, bet nekaitētu labībai. Diemžēl tādas mūsu rīcībā nav. Tātad paliek vēl trešais variants - stimulēt šīs labības augšanu. Un, ja man, pieņemsim, būtu gods šo procesu vadīt, tad es izvēlētos tieši šo variantu: demokrātiski stimulētu attīstību ar jauniem spēkiem, lai Latvijas Radio attīstītu tālāk.

Tas galvenokārt bija arī viss attiecībā uz šo problēmu. Es ceru, ka jūs sapratāt lietas būtību. Esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kolēģi, kādi būs jautājumi? Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamo pretendent, es gribētu jums uzdot tieši to pašu jautājumu, ko jūsu kolēģiem. Proti, jūsu attieksme pret raidījumu "Gadsimta griežos": vai pietiktu ar vienu stundu divās nedēļās, vai raidījums būtu jāpalielina, vai arī jāizšķīdina citos raidījumos?

A.Semēvics: Es ļoti labi zinu, par kuru raidījumu jūs runājat - tas ir Ingrīdas Ābolas veidotais raidījums. Vai ne?

G.Preinbergs: Jā, jā.

A.Semēvics: Šis raidījums ir ļoti labs un vajadzīgs. Es pats personīgi arī to ļoti bieži klusos, ja man ir iespējas. Bet atbildi uz šo jautājumu: vai to vajadzētu palielināt vai samazināt, vai pārcelt uz citu laiku, es gribētu atstāt profesionāļu ziņā, kuri izvērtēs situāciju un dos galīgo atbildi. Es domāju, ka mums radio daudz kas nav izvērtēts. Tāda būtu mana atbilde.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Stroganova kungs, lūdzu!

F.Stroganovs: */Cienījamo ģenerāldirektora posteņa pretendent! Vai jūs uzskatāt par normālu tādu situāciju, kad radio, propagandējot neizvērtētas lietas, republikas ekonomikai rada lielus zaudējumus, pēc tam apklust uz mūžu mūžiem, neuzskatot par vajadzīgu pat atvainoties republikas iedzīvotājiem? Es domāju par to propagandu, ko pirms diviem gadiem radio izvērsa pret Daugavpils HES celtniecību, kaut gan speciālisti pierādīja, cik svarīgi ir nodrošināt republiku ar saviem energoresursiem. Šodien tā jau ir īstenība. Kad tika propagandēta celulozes un papīra kombināta slēgšana, tā vietā, lai runātu par jaunām tehnoloģijām, tika ieteikta tikai kombināta slēgšana. Mūsu radio bija tikai tāda propaganda. Pēc tam es netiku dzirdējis, ka par šīs propagandas kļūmēm tiktu izteikta publiska atvainošanās. Pēc analoģijas vēl var nosaukt piemēru ar Ventspils uzņēmumiem. Es atceros absurdu, kad radio propagandēja etilētā benzīna aizliegumu, kas notika 1988.gada aprīlī. Vai tad, kad jūs būsit ievēlēts par ģenerāldirektoru, jūs kaut kādas metodes izmantosit pret darbiniekiem, kas pieļauj tādu propagandu?/

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Ir pārtraukums, tādēļ mums atliek izšķirties, vai Semēvica kungs īsi atbildēs tagad vai pēc pārtraukuma. Ja īsi, tad tagad, ja gari - pēc pārtraukuma.

Lūdzu, Semēvica kungs!

A.Semēvics: Labi, atbildēšu ļoti īsi. Pirmām kārtām jautājums, ko jūs pacēlāt, ir žurnālistu jautājums, ētikas jautājums. Ja jūs interesē mans personīgais viedoklis, tad teikšu, ka, manuprāt, bieži vien mēs vaimanājam, paceļam problēmu, bet nekad necenšamies atrast šās problēmas risinājumu. Un es būtu ļoti priecīgs, ja žurnālisti, izvirzījuši kādu problēmu, mēģinātu atrast arī risinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Turpināsim darbu. Vai ir vēl deputāti, kuri vēlētos uzdot jautājumus Semēvica kungam? Es redzēju, ka Jurševica kungs tā kā gatavojās... Nav? Paldies.

Sekretariātu lūdzu dot debatētāju sarakstu. Debatēs pierakstījušies: Jurševica kungs, Silāra kungs, Freimaņa kungs, Rikarda kungs un Tomašūna kungs. Saskaņā ar mūsu reglamentu uzstāšanās laiks - piecas minūtes.

Pirmajam vārds Jurševica kungam.

E.Jurševics: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie klātesošie, cienījamie kolēģi! Kāpēc es kā ārsts un strādājot komisijā, kas ir visai attāla no radio lietām, izvirzīju Semēvica kunga kandidatūru uz šo posteni. Nonākot šajā visai sarežģītajā situācijā, bet varbūt ne tik sarežģītā kā ar valsts kontrolieri, kad mums varbūt šobrīd nav tik daudz to kandidātu kā radio vadītāja postenim, es neviļus sāku domāt par grūtajiem brīžiem, ko mēs pārdzīvojām janvārī un augustā, it sevišķi augustā, jo mūsu komisijai tā situācija bija tāda, ka mēs strādājām plecu pie pleca ar radioļaudīm, jo mūsu medpunkts, kur sniedzām palīdzību, un radio preses centrs atradās tieši blakus. Un mēs redzējām, ar kādu atbildības sajūtu ir noorganizēts šis radio darbs. Burtiski divas minūtes pēc tam, kad tika pārtraukts radio oficiālais ēters, turpinājās šīs pārraides. Es līdz pēdējam laikam īsti nezināju, kas ir šo darbu organizējis. Patlaban, šajā situācijā, sāku interesēties: kas tad bija organizators visai šai būtībā ļoti sarežģītajai lietai? Noskaidrojās, ka Semēvica kungs bija tas, kurš pēc savas iniciatīvas bija veicis šo visai atbildīgo darbu, pieaicinājis savu komandu (arī ārzemju speciālistus). Un šī shēma darbojās vēl līdz neilgam laikam. Tāpēc tas arī varbūt bija viens no iemesliem, kāpēc Semēvica kunga vārds nebija tik plaši pazīstams, jo saprotamu iemeslu dēļ šī situācija varēja atkārtoties, un šī shēma bija spējīga darboties jebkurā momentā.

Es domāju, ka ar šo darbu Semēvica kungs sevi parādīja kā labu organizatoru, tādēļ, būdams radio vadītāja amatā, viņš spēs noorganizēt arī darbu radio. Lai nebaida tas, ka Semēvica kungam ir tikai tehniskā izglītība, ka strādājis vienīgi tehnisku darbu. Radio viņš ir nostrādājis ilgus gadus un perfekti pārvalda gan tehnisko, gan arī radošo pusi. Varētu minēt to, ka Semēvica kungs ir strādājis pie radio statūtu projekta, ka viņš ir strādājis arī pie likuma par radio un televīziju. Par labu Semēvica kungam runā arī tas, ka viņš ir arī Centra rajona deputāts.

Es domāju, ka Semēvica kungs varētu būt tas cilvēks, kurš šo situāciju radio varētu vērst par labu, jo zināms, ka tur ar visām šīm kolīzijām, ar šiem amata kandidātiem un arī ar visu pārējo situāciju atmosfēra pašreiz varbūt nav tik veselīga.

Klotiņa kungs atbildēja pozitīvi uz to, ka viņš varētu strādāt tandēmā ar Semēvica kungu. Un es saskatu, ka šis tandēms varētu būt visai ideāls variants. Runājot ar Semēvica kungu, arī viņš nenoliedz šo sadarbības iespēju ar Klotiņa kungu, proti, ka tīri psiholoģiski viņi varētu labi sastrādāties. Un tāpēc aicinu deputātus balsot par Semēvica kunga kandidatūru šim postenim. Es arī neiestājos pret Klotiņa kunga kandidatūru, bet deputātus aicinātu tomēr balsot par Semēvica kungu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais debatēs runās Freimaņa kungs, jo Silāra kungs brīdināja: ja viņš neieradīsies, lai tad vārdu viņam dotu vēlāk. Pēc tam - Rikarda kungs.

J.Freimanis: Godāto priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Šodien mums ir ļoti interesanta diena, manuprāt, tādēļ, ka risināmais jautājums mums visiem nav viegls, jo visi četri kandidāti, kas mums ir acu priekšā vai izvēles priekšā, ir ļoti nopietni izvēlēti, kā arī ir ļoti spēcīgas kandidatūras. Tā kā mēs izteiksim savu viedokli par diviem cilvēkiem, es gribētu arī pateikt viedokli par diviem kandidātiem, kas, to vai citu iemeslu dēļ, man ir vispieņemamākie.

Man ļoti žēl, ka šeit nepiedalās Brūvera kungs, jo Brūvera kungam ir viena ļoti liela priekšrocība, proti, Brūvera kungs nekādi nav saistīts ar agrāk eksistējošām struktūrām. Un katrā ziņā viņš ir tas cilvēks, kas varētu rīkoties bez iepriekšējiem aizspriedumiem, neņemot vērā kastas intereses, kādas ir jebkurā profesionālā kolektīvā, citiem vārdiem sakot, varētu savu programmu, kas, manuprāt, izvēlēta ļoti nopietni (mēs to varam lasīt), realizēt brīvi, bez iepriekšēja priekšsprieduma, kāds noteikti būs tiem cilvēkiem, kas nāks no mūsu pašu vidus. Tātad viena šī kandidatūra ir Brūvera kunga kandidatūra, par kuru mēs arī spriedām frakcijā "Satversme".

Bet otrs kandidāts, kas man personīgi ir dziļi simpātisks, ir Klotiņa kungs. Es gribētu teikt, ka tieši viņš bija tas, kas teica, ka šodien mums Latvijā ir citi apstākļi, ka mums nav runas par Latvijas nodibināšanu, bet par Latvijas valsts nostiprināšanu. Klotiņa kungu es pazīstu ļoti sen, es gribētu apliecināt, ka tas ir cilvēks ar ļoti dziļu dvēseles inteliģenci un enciklopēdiskām zināšanām. Tas ir tieši tas, kas nepieciešams, lai atrisinātu jautājumu: uz kurieni iet?

Otrkārt, Klotiņa kungs ir cilvēks ar problēmisku domāšanu. Katram viņa izteiktajam spriedumam, viņa tēzei pretī ir antitēze. Tātad katrs "par" ir apsvērts tā, ka ir paralēli bijis arī "pret". Viņš nav cilvēks ar taisnvirziena domāšanu. Manuprāt, tieši šeit taisnvirziena domāšana ir kaitīga.

Un trešais, kas manī vieš uzticību, ir tas, ka mums šodien ir ne tikai fiziski jāizdzīvo, bet, protams, mums ir jāizdzīvo garīgi. Un būs ļoti slikti, ka mēs izdzīvosim kā mankurti, bet mums ir jāizdzīvo kā kultūras cilvēkiem. Un tieši tādēļ man liekas, ka Klotiņa kungs ir tas, kas mums varēs akcentēt kultūras prioritātes masu informācijas līdzeklī. Domāju, ka tas šajos apstākļos ir ļoti, ļoti svarīgi. Un domāju, ka Klotiņa kungs varbūt spētu risināt arī kadru jautājumus, jo viņa atbilde par viņa komandu mani pilnīgi apmierināja. Tādēļ Klotiņa kungs būs otrs cilvēks, kam es noteikti atdošu savu balsi, un aicinu jūs darīt to pašu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runās Rikarda kungs. Pēc tam - Silāra kungs.

R.Rikards: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es jau teicu, ka Brūvers ar savu programmu uzstājās 1.jūnijā frakcijas "Satversme" sēdē. Šo savu programmu viņš izklāstīja ļoti pārliecinoši. Arī 571.1.dokumentā ir tie seši bloki par to, kā viņš grib reorganizēt radio. Tātad: informācijas, komentāru bloks, jaunu ideju ģenerēšana, tautas dvēseles kopšanas bloks, valdības paziņojumi un reklāma. Es sevišķi gribu vērst jūsu uzmanību uz ceturtā bloka - tautas dvēseles kopšana - saturu. Bet, protams, to, ko viņš gribētu, varētu izstāstīt tikai pats Brūvers. Es gribu atgādināt jums, ka 1976.gadā čeka safabricēja pret viņu lietu par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Un viņš galu galā bija spiests no Latvijas aizbraukt uz Vāciju, kaut gan viņa noziegums, ja tā varētu teikt, bija tas, ka viņš ar savu brāli gribēja vienkārši veikt socioloģiskus pētījumus par to, vai tad tiešām visa tauta vienbalsīgi atbalsta šo režīmu... Vienkārši aptaujāt, lai redzētu, kādi ir dažādie viedokļi. Savukārt varu teikt, ka viņš kopš 1979.gada strādā radio "Brīvā Eiropa" Minhenē. Šī radio direkcija sūtīja viņu mācīties. Viņš pusgadu speciāli ir mācījies biznesa skolā kā radio menedžeris un divus gadus Starptautiskajā korespondentu institūtā Briselē, uz kurieni arī tika sūtīts mācīties tieši no radio. Tātad viņš ir profesionālis šajās lietās, un viņa ievēlēšana noteikti Latvijas Radio iztaisītu par tādu eiropeisku, progresīva tipa radio.

Frakcija "Satversme" ir izvirzījusi Brūveri, bet frakcija "Satversme" pozitīvi novērtēja arī Klotiņa programmu, respektīvi, frakcija "Satversme" atbalsta abas kandidatūras: Brūveru un Klotiņu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runā Silāra kungs. Debates noslēdz Tomašūna kungs.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Šoreiz ir tāds gadījums, kad ir izvirzīta kandidatūra, par kuru es nešaubos. Un tas ir Arnolds Klotiņš. Un šajā reizē man vēl ir viegli runāt tādēļ, ka visi tie telefona zvani, kas manā dzīvoklī ir atskanējuši, ir aicinājuši mani atbalstīt Arnoldu Klotiņu. Un pēc viņa uzstāšanās parlamentā mana pārliecība vēl pieauga, jo šajā cilvēkā redzu to, kas patlaban mums visvairāk ir vajadzīgs, tas ir, dziļas kultūras cilvēks ar ļoti plašu redzesloku. Dziļa kultūra, erudīcija, inteliģence - tā nav tikai izglītība, ko dod skola, tā ir arī pašizglītības auglis, tā ir tautas sastāvdaļa cilvēkā, kurš spēj izprast to, kas ir vairāk nepieciešams tautai šajā brīdī. Un es redzu viņā dziļi ieinteresētu cilvēku šo ideju realizēt, ja viņam būs dota šī iespēja to darīt. Reizē arī gribu teikt, ka man nav personisku iebildumu ne pret vienu no pārējiem kandidātiem. Es domāju, ka viņi visi varētu dot ieguldījumu Latvijas Radio rītdienā.

Nobeigšu ar aicinājumu visiem atbalstīt Arnolda Klotiņa kandidatūru. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Tomašūna kungam.

A.Tomašūns: Cienījamie kolēģi! Es šajā tribīnē esmu kāpis ļoti reti. Un arī šoreiz nācu tikai tāpēc, ka gribētu pievērst jūsu uzmanību vienai domai, tas ir, varbūt vienreiz sāksim skatīties uz cilvēkiem, ne tikai vadoties pēc tā, ko viņi dara, bet sāksim vērtēt viņus arī pēc tā, ko viņi ir darījuši un dara.

Un šajā sakarībā es gribētu šodien jūs aicināt un mudināt balsot par Aigara Semēvica kandidatūru uz radio uzņēmuma ģenerāldirektora amatu. Kāpēc? Pirmkārt, šis cilvēks ir pierādījis savu prasmi, spēju, nevis tikai runājot un varbūt stāstot par to, kā vajadzētu būt un kā trūkst, bet reāli darbojoties radio tieši Latvijai grūtajās dienās, kas bija pagājušā gada janvārī un augustā.

Otrkārt, šis cilvēks, nedomājot par to, ka viņš varbūt kādreiz varētu kandidēt un kļūt par radio ģenerāldirektoru, ir jau darbojies radio, toreiz arī televīzijā, piedaloties likumprojekta izstrādē, kas skar tieši tos jautājumus, par kuriem mēs patlaban šeit spriežam.

Un trešais, varbūt ne pārāk liels arguments, bet tomēr, es gribētu teikt, ka šis cilvēks nāk no radio, no radio vides un ļoti labi zina, kas tur ir labs un kas tur ir slikts. Un tāpēc es gribētu jūs visus ļoti lūgt un aicināt balsot šajā izšķirīgajā brīdī par Aigaru Semēvicu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sekretariātu vēlreiz lūdzu zvanīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 109 deputāti.

Godātie kolēģi! Tātad balsosim šādā kārtībā: vispirms par Austriņa kungu, pēc tam par Brūvera kungu, pēc tam par Klotiņa kungu un pēc tam par Semēvica kungu.

Pirmais balsojums par Austriņa kungu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 39 - par, 17 - pret, 42 - atturas.

Balsojums par Brūvera kungu. Lūdz, balsosim. Rezultāts: 41 - par, 22 - pret, 38 - atturas.

Balsojums par Klotiņa kungu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 61, pret - 15, atturas - 24.

Balsojums par Semēvica kungu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 39, pret - 13, atturas - 46.

Saskaņā ar mūsu iepriekš pieņemto lēmumu nākamais balsojums par Brūvera kungu un Klotiņa kungu. Lūdzu, vai Škapara kungs vēlas ko piebilst? Paldies.

Tātad balsosim otrreiz par diviem kandidātiem, kuri ir saņēmuši balsu vairākumu. Rezultāts: par - 34, pret - 18, atturas - 45. Otrs balsojums par Klotiņa kungu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 67 - par, 13 - pret, 19 - atturas.

Ar balsu vairākumu par Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektoru iecelts Klotiņa kungs. Vēlreiz apsveicam.

Lūdzu, Škapara kungs! Tagad jānobalso par lēmuma projektu, kurš tika izdalīts iepriekšējā reizē kopā ar materiāliem par Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru. Minētajā lēmumā ir divi punkti, proti, iecelt un lēmums stājas spēkā. Tātad vieta, kas attiecas uz iecelšanu, bija tukša. Pašreiz tur jāieraksta: "Iecelt Arnoldu Klotiņu par Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektoru", kā arī jāieraksta, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Lūdz, balsosim par šo lēmumu kopumā. Rezultāts: 81 - par, 2 - pret, 17 - atturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par līguma "Par brīvo tirdzniecību starp Latvijas Republiku un Zviedrijas Karalisti" ratificēšanu".

Bērziņa kungs, lūdzu, tribīnē!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jūsu rīcībā ir nodots lēmuma projekts "Par līguma "Par brīvo tirdzniecību starp Latvijas Republiku un Zviedrijas Karalisti" ratificēšanu". Kā jau es teicu Prezidija sēdē, arī šorīt no rīta es aicināju visas ieinteresētās komisijas pēc iespējas īsākā laikā izskatīt šo jautājumu. Ārlietu komisija nav kavējusi šo jautājumu. Tiklīdz tas mums tika iesniegts, Ārlietu komisija ārkārtas sēdē pozitīvi izskatīja šo jautājumu, vērtējot minēto līgumu no tā aspekta, kā tas Ārlietu komisijai jāvērtē. Jo Ārlietu komisija visus aspektus nevar ņemt vērā. Tieši tādēļ mēs arī lūdzām lēmumprojektu par šā līguma ratificēšanu izskatīt arī Ekonomikas komisijā, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā un visās pārējās ieinteresētajās komisijās, tajā skaitā arī Likumdošanas jautājumu komisijā.

Kā es jau teicu, Ārlietu komisijas viedoklis ir pozitīvs. Bet jau no rīta šeit izskanēja doma par to, ka ir nepieciešams uzdot jautājumus. Zālē ir ministra vietnieks Gaiļa kungs, kurš varētu atbildēt konkrēti uz jautājumiem, kuri rodas praktiski divos strīdīgajos punktos, tas ir, jautājumā par lauksaimniecības produkciju un jautājumā par mežu. Es lūdzu sēdes vadītāju dot iespēju Gaiļa kungam uzdot jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gaiļa kungs, tribīnē! Pirmais jautājumu uzdod Plotnieka kungs.

A.Plotnieks: Godātais Gaiļa kungs! Šis likumprojekts ir visnotaļ simpātisks, bet tajā pašā laikā šaubas izraisās vienā jautājumā. Tātad brīva tirdzniecība, nekādas muitas attiecībā uz jebkuru preču eksportu, importu un tā tālāk. Kas notiks tajā gadījumā, ja viss Latvijas koks turpmāk tiks eksportēts vai nu uz Rietumeiropu, vai Austrumeiropu, vai Āziju caur Zviedriju?

M.Gailis, ārlietu ministra vietnieks: Es sapratu jautājumu. Pirmkārt, es gribētu deputātiem atvainoties par to, ka jums netika iedots pilns līguma komplekts. Tā bija mūsu Ārlietu ministrijas darbinieku vaina, un mēs centīsimies darīt visu, lai nākošreiz tādu pārpratumu nebūtu. Runa ir par to, ka šim līgumam, kurš oriģinālā tika parakstīts angļu valodā, bija divi pielikumi, kuros tika atrunāti izņēmumi, uz ko šis līgums neattiecas. Pirmām kārtām paša līguma tekstā, proti, punktā četri, punktā divi, ir rakstīts, ka līgums attiecas uz produkciju, kas ir aprakstīta harmonizētajā sistēmā no 25.-97.nodaļai, kas izslēdz lauksaimniecības un pārtikas produktus. Un pielikuma (memoranda) 3.punktā ir rakstīts, ka Latvijas puse turpinās pielietot eksistējošo eksporta nodokļu tarifu sistēmu uz kokmateriālu un neapstrādātiem mežmateriāliem. Tas nozīmē, ka saskaņā ar šo pielikumu, kura 23.punktā attiecīgi ir teikts, ka tā ir neatņemama līguma sastāvdaļa, tātad uz kokmateriāliem šis neattiecas. Un principā, lai varbūt preventīvi atbildētu uz iespējamajiem jautājumiem, jāsaka, ka šis brīvās tirdzniecības līgums neattiecas uz pārtiku, lauksaimniecības produktiem, uz kokmateriāliem un neapstrādātu koku, mežmateriāliem un vēl arī tām izejvielām, kuras mēs vēlamies saglabāt un negribētu ļaut, lai tās izved. Tās ir ģipsis, neapstrādātas ādas, kaļķakmens, dolomīts cementa ražošanai, kuģi, kas ir domāti pārstrādāšanai metāllūžņos un paši metāllūžņi. Uz pārējo visu tātad līgums attiecas.

A.Plotnieks: Vēl otrs jautājums. Gaiļa kungs! Pirmā atbilde visnotaļ rosina optimismu. Taču, tā kā mums, kā jūs teicāt, jādarbojas ar visnotaļ nepilnīgiem materiāliem, manī izraisa zināmas šaubas vēl kāda lieta. Tātad pirmajā pielikumā ir minēta produkcija, uz kuru neattiecas eksporta ierobežojumu atcelšana. Bet šeit tas attiecas uz Zviedriju. Tātad Zviedrija sev tomēr nodrošina iespēju saglabāt ne vien melno metālu, bet, es saprotu, arī krāsaino metālu, radot visādus šķēršļus šā metāla eksportam uz Latviju. Kaut gan tā ir diezgan fantastiska situācija, bet vai mēs esam paredzējuši kaut ko arī attiecībā uz krāsaino metāllūžņu un tā tālāk eksportu, jo šeit nekas nav atrodams.

M.Gailis: Es vēlreiz atvainojos, šeit ir tas pielikuma angļu oriģināls, kuru parakstījis Godmaņa kungs. Minētajā pielikumā no Latvijas puses ir tas viss, ko es nosaucu: ģipsis, kaļķakmens, cementa izejviela, ādas, metāllūžņi un tie kuģi.

A.Plotnieks: Bet ar metāllūžņiem mēs saprotam arī krāsainos, jebkurus metāllūžņus.

M.Gailis: Jā, šeit ir iekšā arī krāsainie metāllūžņi.

A.Plotnieks: Paldies.

M.Gailis: Viss, kas ir metāllūžņi, arī krāsainie ir metāllūžņi.

Priekšsēdētājs: Jautā Kides kungs.

E.Kide: Sakiet, lūdzu, Gaiļa kungs: tā kā Bērziņa kungs ziņoja tieši par Ārlietu komisijas viedokli tajā aspektā, vai jūs nevarētu īsumā pateikt, ko nozīmē brīvā tirdzniecība? Tas ir viens.

Otrs. Ko tas dod Latvijas Republikai, Latvijas Republikas budžetam - plusos vai mīnusos tieši ekonomiskā aspektā?

M.Gailis: Es sapratu. Tātad brīvā tirdzniecība ir nākamais solis atbilstoši mūsu tuvināšanās pamatprincipiem. Visa Eiropa tirgojas brīvās tirdzniecības režīmā. Kā jūs zināt, Eiropā pastāv divas tirdzniecības institūcijas. Tā ir Eiropas kopiena un EFTA valstis. Mūsu plāns, par kuru mēs runājām arī šeit, Augstākajā padomē, ir apmēram gada laikā noslēgt līdzīgus līgumus ar visām EFTA valstīm. Tātad brīvās tirdzniecības līgumus. Ko tas dod? Tas nozīmē to, ka Latvijas produkcija beidzot var brīvi konkurēt tajā tirgū, jo no valsts, uz kurieni šo produkciju eksportējam, netiek uzlikti muitas ierobežojumi. Tātad mēs varam sākt konkurēt ar viņu produkciju. Un jāsaka, ka situācijā, kad mēs ieviešam savu naudu, kad esam sasnieguši jau praktiski brīvas cenas un mūsu cenas strauji tuvojas pasaules līmenim, tas ir vienīgais variants, kā nodrošināt pozitīvu (vai vismaz tuvu tai) ārējo maksājumu bilanci. Ja ne, tad mūsu lats būs pagalam. Mums, kā zināms, ir jāiepērk energomateriāli un vēl dažādi citi materiāli, lai nodrošinātu savu ražošanu. Turklāt tikai ar eksportu mēs varam panākt pozitīvu maksājumu bilanci, jo viss ies caur latu, caur to mūsu naudu. Tātad tas būtu pirmais solis uz tirgu, uz brīvu tirgu ne tikai šeit, bet arī pasaulē. Un mēs ceram, ka pienāks brīdis un mēs būsim gatavi asociētam statusam Eiropas Kopienā, un pēc kāda laika, pēc gadiem, arī kopienā.

E.Kide: Gaiļa kungs, tā kā mūsu prece tās pašizmaksas dēļ ir ļoti konkurētnespējīga, vai nevar veidoties situācija, ka ārzemju preces sakarā ar to brīvo tirgu nospiež mūsu ražojumus, bet mūsu prece savas konkurētnespējas dēļ nevar iziet uz Zviedrijas tirgu?

M.Gailis: Nē, te ir otrādi. Mēs vedam uz turieni. Un, tā kā zviedri nepielieto muitas barjeras, tad mūsu precei, kurai, kā jūs teicāt, ir augsta pašizmaksa, taču sakarā ar pagaidām vēl nelielām darba algas izmaksām vēl spēj konkurēt arī Zviedrijas tirgū. Protams, patlaban zviedri var vest preci uz Latviju pēc tādiem pašiem noteikumiem. Taču, protams, Zviedrijas prece ir kvalitatīvāka, tādēļ arī daudz, daudz dārgāka. Zviedrijā ir viens no augstākajiem dārdzības līmeņiem. Es domāju, tas mums šobrīd nebūt nedraud.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir vēl jautājumi? Stroganova kungs, lūdzu!

F.Stroganovs: */Cienījamais kolēģi Gaili! Jūs runājat par brīvo tirdzniecību. Valūtas fonds izvirzīja stingru jautājumu par valsts protekcionisma nepieļaušanu attiecībā uz Latvijas lauksaimniecību. Par kādu brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem var būt runa un par kādu konkurētspēju Rietumu tirgū, ja visā Eiropas Savienībā to dotē, ka tur noteikts valsts protekcionisms attiecībā uz lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu? Vai te nenotiks tas pats, kas notika ar Polijas zemniekiem, kad tā noslēdza līdzīgus līgumus, jo mūsu produkcija nevar būt konkurētspējīga ar Eiropas produkciju, kas ir valsts dotēta, bet mūsējā nesaņem neko? Un tā esot valsts politika! Tas nozīmē to, ka šis līgums virzīts uz to, ka mēs atbalstām Eiropas Savienības protekcionismu un atveram tirgu viņu lauksaimniecības produkcijai, bet viņi savai eksporta produkcijai saņem valsts dotāciju, dažviet šī dotācija sasniedz 85 procentus, piemēram, Zviedrijā. Viņiem šodien 25 procenti zemes netiek izmantoti, taču arī par to zemnieki saņem dotāciju. Tagad šī zeme tiks iekļauta rotācijā, un papildu lauksaimnieciskās produkcijas straume, Zviedrijas valsts dotēta, ieplūdīs mūsu tirgū, mūsu zemnieks tādas valsts politikas rezultātā tiks izputināts./

M.Gailis: Es drīkstu atbildēt, Stroganova kungs? Tas galīgi neattiecas uz pašreiz apskatāmo tēmu. Līguma (kas ir arī jums) 2.pantā ir rakstīts: "Šis līgums attiecas uz to Latvijā vai Zviedrijā ražoto produkciju, kas ietverta harmonizētā preču apraksta un kodifikācijas sistēmas 25.-97.nodaļā." Šajā harmonizētajā sistēmā no 1.-25.nodaļai ir aprakstīta visa pārtika un visa lauksaimniecība. Tas pilnīgi neattiecas uz lietu, tas ir ārā.

F.Stroganovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lucāna kungs, lūdzu!

J.Lucāns: Gaiļa kungs, sakiet, lūdzu, varbūt jūs spētu nosaukt dažus piemērus: kāda mūsu ražotā prece varētu iet uz Zviedriju un tur mēģinātu kaut kādā veidā iekarot zviedru tirgu?

M.Gailis: Pirmkārt, es gribētu teikt, ka mēs nupat saņēmām no Zviedrijas Eksporta un importa pārvaldes interesantus datus, kas parādīja, ka diezgan aktīvi tirgojamies ar Zviedriju. Pagājušajā gadā apgrozījums ir bijis 100 miljonu zviedru kronu. Mani personīgi pārsteidza, ka eksports no Latvijas bija 60 miljonu un imports no Zviedrijas 40 miljonu. Protams, ka tur ir arī kokmateriāls, kā arī, ņemot vērā tās eksporta muitas, kuras mēs piemērojām. Bet tajā pašā laikā tas nozīmē, ka lietas sekmējas. Tirdzniecība bija notikusi apmēram (es nevaru jums precīzi pateikt) par astoņām pozīcijām, tajā skaitā arī pārtika, bez šaubām, ievērojot eksporta barjeras. Es domāju, ka ir diezgan daudz dažādu produktu, kā arī rūpniecības ražojumu, kurus mēs varētu eksportēt. Bet galvenais valdības un Augstākās padomes uzdevums ir sagatavot kanālu un nodrošināt iespēju mūsu augošajai privātiniciatīvai sākt šo tirdzniecību. Tas ir mūsu galvenais uzdevums.

J.Lucāns: Es saprotu, bet domāju, vai šajā gadījumā valsts sektors, teiksim, rūpnīcas, kas valstij vēl joprojām patlaban pieder, teiksim, tās varētu iziet ar kaut kādu produkciju? Varbūt jūs varētu nosaukt kaut dažus šīs produkcijas veidus, kas varētu iet no valsts sektora?

M.Gailis: Tā varētu būt arī kaut kāda aparātu būve. Varētu būt parfimērija. Es domāju, varētu būt ļoti daudz dažādu lietu. Es tiešām jums nevaru šodien konkrēti nosaukt kaut kādus produktus, bet, manuprāt, jebkurā jomā tas varētu būt, jo cena mūsu produktam ir salīdzinoši daudz lētāka nekā tur, tā kā mums ir ļoti maza darba algas sastāvdaļa salīdzinājumā ar viņu darba algu izmaksām. Jūs jau apmēram zināt, kādas darba algas saņem Rietumos, it sevišķi Zviedrijā, kur ir ārkārtīgi augsts nodokļu līmenis.

J.Lucāns: Es, protams, to visu saprotu. Redziet, šis jautājums slēpj tās bažas, par kurām jau te vairākkārt tika runāts: vai tomēr nebūs tā, ka ar laiku visa šī lieta apgriezīsies pavisam citādi, proti, ka vairāk ievedīs nekā izvedīs? Tādējādi mūsu valūtas krājumus faktiski deldēs, nevis mēs tos varēsim palielināt.

M.Gailis: Jā, šajā sakarā, kungi, būtu ļoti svarīgi atzīmēt, ka līgumā ir klauzula par speciālas komisijas darbu, kura seko līdzi tirdzniecības bilancei. Un, ja uz vienu vai otru pusi parādās ārējās tirdzniecības bilances problēmas, tad ir tiesības ieviest aizsargājošus pasākumus. Tas nozīmē: uz kādu laiku, kamēr normalizējas situācija, var uzlikt eksporta vai importa nodokli. Tas šeit ir atrunāts attiecīgos punktos. Manuprāt, tas praktiski izslēdz šādas bažas, ka varētu būt lielas nepatikšanas.

J.Lucāns: Arī to es saprotu, ka tas viss ir tā iespējams, bet tajā pašā laikā es gribu uzstādīt jautājumu šādā veidā: no viņiem nāks kvalitatīvas un dārgas preces, un tomēr atradīsies cilvēki, kuri varēs tās nopirkt. No mums aizies lētas preces un lielākā daudzumā... Un, lūk, šāda bilance formāli var būt sabalansēta, bet faktiski tā var izrādīties pavisam nesabalansēta.

M.Gailis: Ja tā būs bilance, ārējā tirdzniecībā tiek rēķināta naudā. Neviens nevar izrēķināt gabalos. Mēs viņiem pārdodam vienu lietu, viņi mums pārdod citu lietu. Naudā šai bilancei ir jātuvojas nullei. Un tam, kā es teicu, ir radīts mehānisms, kas tam sekos. Zināmā periodā - ik pa trim mēnešiem vai ik mēnesi - tiks izrēķināts, kāda ir bilance. Ja tā kļūs negatīva vienā vai otrā virzienā, iedarbosies aizsargmehānisms. Tātad uz attiecīgo preču grupām tiek uzlikti muitas tarifi, lai nobremzētu vai nu kaut kādu viņu ļoti labo mantu ieplūšanu šeit, ko visi šeit pērk, vai - tieši pretēji - viņi liks kaut ko virsū, lai aizsargātu sevi no mūsu lētās preces.

Beidzot mums ir jāsāk tirgoties. Un vienīgais veids ir pēc iespējas atvieglot mūsu tirgotājiem ceļu, lai būtu iespējams šo tirdzniecību veikt.

J.Lucāns: Vai tad šis līgums mums atļaus atkal sākt regulēt ar muitas tarifiem?

M.Gailis: Jā, es tūlīt varu atrast...

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka Lucāna kungs pats atradīs.

M.Gailis: Paskatieties 80.punktu!

J.Lucāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā Bojāra kungs.

J.Bojārs: Ja šī tirdzniecības bilance tiešām ir tāda, kā jūs sakāt, tas tiek uzskatīts par pozitīvu pazīmi. Bet vai jūs, Gaiļa kungs, nevarētu pateikt, kur palika tā nauda, kura iegūta par šo pozitīvo bilanci? Vai tā ir atnākusi šurp, vai tā ir nogūlusi Zviedrijas bankā? Tas ir ļoti būtiski.

M.Gailis: Jā, tas, protams, ir interesants un labs jautājums. Šajā sakarā šo dokumentu, ko es saņēmu no Zviedrijas, Ārlietu ministrija nosūtīja Muitas pārvaldei un Ārējās tirdzniecības ministrijai, lai tiktu salīdzināts ar datiem, kuri saņemti šinī pusē, un atrastu, kur tad ir tā noplūde, ja vispār tāda ir bijusi. Šeit nav runas par valdības valūtas budžetu, runa ir par tirdzniecības apgrozījumu, kas ir noticis divu valstu uzņēmēju starpā.

J.Bojārs: Jā, bet, tā kā mēs tomēr liekam nodokļus valūtā, tad tas visnotaļ atsaucas uz valdības valūtas budžetu. Tātad vai ir noskaidrots, kur ir palikusi šī nauda? Kāda ir šīs naudas plūsma par šo eksportu?

M.Gailis: Bojāra kungs! Līdz šim vēl nav noskaidrots, vai vispār tur ir kaut kas nelikumīgs vai nepareizs noticis. Kā es teicu, mēs šos dokumentus aizsūtījām Muitas pārvaldei, Finansu inspekcijai un Ārējās tirdzniecības ministrijai, lai tiktu salīdzināts ar tiem faktiem, ar to statistiku, kas ir mūsu rīcībā.

J.Bojārs: Tātad naudas bilance, proti, kur nauda atrodas, kurās bankās - vēl nav noskaidrots?

M.Gailis: Nē, šobrīd nav. Minētais dokuments laikam pirms 10 dienām ir saņemts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Kad tas līgums ir parakstīts?

M.Gailis: Līgums ir parakstīts 10.martā Stokholmā.

A.Endziņš: Un kas šo līgumu ir parakstījis?

M.Gailis: Godmaņa kungs un Bildta kungs.

A.Endziņš: Un kas rakstīts 24.pantā par spēkā stāšanos? Kas - 25.pantā par līgumtermiņu? Lēmuma projektā mums ir teikts, ka minētais līgums stājas spēkā 24.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Taču 24.pants ir tikai nosaukums - spēkā stāšanās; 25.pants - līguma termiņš. Uz kādu termiņu tas līgums ir noslēgts? Kādi ir šie noteikumi, tas mums paliek neskaidrs. Šeit ir tukša vieta.

M.Gailis: Jā, es vēlreiz atvainojos. Tiešām, man ir ārkārtīgi neērti un nav saprotams, kādā veidā tas ir izkritis no jūsu dokumenta. Es nolasīšu 24.punktu: `'Šis līgums ir jāratificē, ratifikācijas instrumenti jāapmaina cik ātri vien iespējams. Līgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko ratifikācijas instrumentu apmaiņas dienai." Līguma termiņš: "Šis līgums sākotnēji tiek noslēgts uz divu gadu periodu. Līgums tiek automātiski pagarināts par vienu gadu, ja viena no pusēm rakstveidā nebrīdina otru pusi par līguma denonsāciju sešus mēnešus pirms tā spēka zaudēšanas." Es pieņemu kritiku...

I.Cālītis: Ģeologi nav atraduši Latvijā krāsainā metāla ieguves, tomēr valdības nolaidīgās politikas dēļ Latvija ir kļuvusi par ievērojamu krāsaino metāllūžņu eksportētājvalsti. Vai tagad jaunais līgums ar Zviedriju nekļūs par papildu ventili mūsu bagātību izlaupīšanai, turklāt nekontrolētai izlaupīšanai?

M.Gailis: Es jūs sapratu. Tātad šajā līgumā ir iestrādāta vēl viena klauzula par tā saukto preču izcelšanās sertifikātu izsniegšanu. Tas nozīmē, ka katru eksporta kravu pavada sertifikāts, kas apstiprina, ka prece ir radīta Latvijā. Un šis viss uzreiz neattiecas uz eksportu, tas viss neattiecas uz tranzītu. Tas attiecas tikai uz preci, kas ir radīta vai pārstrādāta Latvijā. Vismaz tik daudz, lai mainītos četras zīmes pēc harmonizētās sistēmas. Un vēl es atkārtoju, ka metāllūžņi - gan krāsainie, gan melnie - ir atrunāti 1.pielikumā. Un uz to neattiecas šis brīvās tirdzniecības līgums. Tas nozīmē, ka krāsaino metāllūžņu eksportu mums ir tiesības regulēt tā, kā uzskatām par vajadzīgu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Cienījamo sēdes vadītāj! Lūdzu noņemt šo jautājumu no izskatīšanas kā absolūti nesagatavotu. Es uzskatu, ka Latvijas Augstākajai padomei ir zem tās goda izskatīt dokumentu, kuram trūkst gan pielikuma, gan tik būtisku kļūdu labojumu, kā mēs nupat šeit dzirdējām. Lūdzu manu jautājumu likt uz balsošanu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Vai patlaban Gaiļa kungam nav citu jautājumu? Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, vai šī līguma rezultātā Latvijā palielināsies darba vietu skaits vai skaitliski samazināsies?/

M.Gailis: Tas viss attiecas uz prognozes sfēru. Līgums, kā jūs zināt, vēl nav stājies spēkā. Turklāt stāsies spēkā tikai mēnesi pēc tam, kad jūs līgumu ratificēsiet. Bet es domāju, ka darba vietu skaits varētu tikai palielināties, jo mums rodas eksporta iespējas. Darba vietu skaitu jau nepalielina ar pirkšanu, darba vietu daudzumu palielina ar ražošanu.

A.Aleksejevs: */Es pilnīgi saprotu jūsu emocijas, man arī ļoti gribas pakļauties tādām pašām emocijām. Taču tad, kad tiek parakstīts līgums, vienmēr ir prātā kāds aprēķins. Tāpēc es no jums gribu dzirdēt konkrētus skaitļus, bet ne emocijas. Eksportu pavada imports. Kas šajā gadījumā būs pārsvarā? Vai tiešām jums nav nekādas prognozes, bet tikai šādi vispārīgi pārspriedumi?/

M.Gailis: Es nezinu, vai, šeit nolemjot, ka mēs mainām ekonomikas sistēmu, pārejot no plānveida uz tirgus ekonomikas sistēmu, kāds aprēķināja un varēja aprēķināt nākamā nacionālā ienākuma lielumu un to, cik radīsies jaunu darba vietu? Mēs pilnīgi mainām sistēmu. Un tā ir brīvā tirdzniecība, tā ir tirgus ekonomika. Es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs, kas ar to ir domāts...

Priekšsēdētājs: Paldies. Gaiļa kungs, vai es arī drīkstu vienu jautājumu? Jautājums būs tāds: sakiet, lūdzu, kādiem dokumentiem būtu jātiek izdalītiem deputātiem, lai viņiem būtu pilnīgs priekšstats par ratificējamo līgumu?

M.Gailis: Viņiem bija jābūt izsniegtam līgumam ar diviem pielikumiem. Diemžēl viens pielikums ir izpalicis, kas gan bija ļoti īss, un es to nolasīju.

Priekšsēdētājs: Gaiļa kungs! Tātad runa ir, es atvainojos, par šā līguma 1. un 2.pielikumu. Vai tas attiecas arī uz protokolu "A" un uz 24. un 25.panta saturu?

M.Gailis: 24. un 25.panta saturu es nolasīju. Tās bija divas rindiņas. Es tiešām nevaru saprast, kā tas varēja pazust, jo manā latviešu variantā tas ir. Un tā ir tikai tehniska kļūda, par kuru es ļoti atvainojos. Es to nolasīju, es ļoti lūdzu tomēr līgumu ratificēt, jo visi tie slidenie punkti un pārpratums radās tikai tādēļ, ka šeit nebija 2.pielikuma. Tikai tādēļ radās iebildumi, ka kokmateriāls ir iekļauts šīs brīvās tirdzniecības līgumā, par ko pamatoti satraucās gan Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, gan Vides aizsardzības komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies, Gaiļa kungs! Es domāju, ka mēs to izlemsim, plenārsēde to izlems.

Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Es ļoti atvainojos, ka otro reizi nāku pie mikrofona. Cienījamo kolēģi Gaili! Jūs atsaucāties uz lielu dokumentu, kas ir jūsu rīcībā, bet kura deputātiem nav. Bet, ja uzmanīgi ielūkosimies šī likuma 7.pantā, tad ieraudzīsim, ka te teikts, ka līgumslēdzējas puses nepieņems nekādus citus lēmumus, kas ierobežotu tirdzniecību, tajā skaitā arī šī panta 2.apakšpunktā minēto lauksaimniecisko produkciju. Bet tas pavisam nav minēts likumā. Tomēr līguma pants runā par to, ka netiks pieņemti citi dokumenti, kas ierobežotu tirdzniecību. Tāpēc man nav saprotama jūsu atbilde uz manu jautājumu. Jūs teicāt, ka tas neattieksies uz lauksaimniecisko produkciju. 7.pantā teikts, ka daļu no lauksaimnieciskās produkcijas var pārdot. Kas to regulēs, jo šis likums to neregulē?/

M.Gailis: Tas ir līgums. Protams, ka ir iespējams un pat ir nepieciešams Zviedrijai pārdot lauksaimniecības produktus. Iespējams, ka nepieciešams arī pirkt lauksaimniecības produktus no Zviedrijas, kā to arī darām, runājot par graudiem, kuru mums pietrūkst. Bet es vēlreiz saku, ka šis līgums nosaka brīvo tirdzniecību. Brīvā tirdzniecība nozīmē, ka nav ne eksporta, ne importa muitas tarifu, tie neeksistē. Un 2.pantā ir rakstīts, ka šis līgums neattiecas uz lauksaimniecības produktiem. Tātad attiecībā uz lauksaimniecības produktiem eksistē šie tirdzniecības ierobežojumi, proti, šie muitas tarifi. Tas jau nenozīmē, ka mēs netirgosimies, mēs tikai ievērosim tās aizsargbarjeras. Un 7.punktā ir rakstīts, ka abas puses deklarē gatavību veicināt, cik ļauj šo pušu lauksaimniecības politika, harmonisku tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. Man liekas, tas ir normāli. Runāt varbūt par kādiem atsevišķiem produktiem, tas jau ir mūsu attiecīgo ministriju darbs. Varbūt kādi produkti tiks pārdoti arī bez eksporta muitas ierobežojumiem, piemēram, puķes. Zviedrijas tirgū dominē Holandē ražotās puķes. Kādēļ mums vajadzētu likt kaut kādus muitas ierobežojumus? Lai mūsu puķu tirgotāji ved tās puķes uz Zviedriju un pārdod. Kādēļ mums vajag to ierobežot? Tikai nāktu valūta. Un tas arī ir pie tās pašas lauksaimniecības produkcijas. Bet varbūt kāda cita produkcija mums ir jāaizsargā?

F.Stroganovs: */Bet mūsu produkcija nevar konkurēt tirgū, jo tā nav dotēta. Viņiem 70 procentu apmērā tā ir valsts dotēta./

M.Gailis: Es to saprotu, bet es vēlreiz saku, ka šis līgums neattiecas uz lauksaimniecības produktiem. Tajā ir vienīgi rakstīts, ka mēs esam gatavi veicināt attiecības. Tas jau ir kaut kas cits. Tas nozīmē - mēs runājam par konkrētām lietām, par vienu vai par otru produktu.

Priekšsēdētājs: Jautā Lucāna kungs, pēc tam - Bojāra kungs.

J.Lucāns: Gaiļa kungs, jūs man norādījāt uz 8.pantu, ka tur ir atrunāts jautājums par to, ka mēs varēsim aizsargāties pret tādām precēm, kas īpaši varēs iztukšot mūsu naudas tirgu.

M.Gailis: Tas ir minēts 18.pantā.

J.Lucāns: 18.pantā?

M.Gailis: Jā, neraugoties uz 4.5.punkta noteikumiem, puse var saskaņot ar citiem tās starptautiskajiem pienākumiem, ieviest tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, ja puse nonākusi vai var nonākt nopietnās maksājumu bilances grūtībās.

J.Lucāns: Jā, bet es jums...

M.Gailis: Šiem pasākumiem jābūt īslaicīga rakstura.

J.Lucāns: Es jums atgādināšu 8.pantu, kur rakstīts, ka puses atturēsies no jebkādas prakses, kas tieši vai netieši noteiktu diskrimināciju pret vienā vai otrā pusē ražotu līdzīga veida produkciju.

M.Gailis: Pilnīgi pareizi.

J.Lucāns: Bet tādā gadījumā es saprotu, ka nav šīs aizsardzības.

M.Gailis: Ir šī aizsardzība. Izlasiet 80.pantu: "Aizsardzība nav vajadzīga, kamēr tirdzniecība noris normāli un bilance ir izlīdzināta." Protams, neviens nepiemēro nekādas fiskālas metodes. Ja bilance tiek izjaukta, tad stājas spēkā 80.pants, kurā aprakstīta tā procedūra, kā jāpaziņo un tā tālāk.

J.Lucāns: Tādā gadījumā nesaprotu 8.panta jēgu, kurš speciāli ir uzrakstīts, ka nebūs šāda...

M.Gailis: Redziet, šis līgums nozīmē, ka tiek atcelti jebkādi muitas ierobežojumi, plus līgums nozīmē, ka nedrīkst būt piemēroti dažādi protekcionisma paņēmieni. Bet, ja tirdzniecības gaitā jums atklājas, ka jūsu imports pārsniedz eksportu, mums ir tiesības ieviest attiecīgus ierobežojumus ar tiem instrumentiem, kurus tādos gadījumos lieto. Viens no tiem, bez šaubām, ir muitas tarifs.

Priekšsēdētājs: Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Jūs teicāt, ka pirksim graudus no Zviedrijas. Protams, tas būs pasaules tirgus cenās un valūtā. Vai nebūtu lētāk mūsu pašu zemniekiem maksāt valūtā un pasaules tirgus cenās?

M.Gailis: Es piekrītu.

J.Bojārs: Šajā gadījumā - kāpēc mēs to nedarām?

M.Gailis: Tāpēc, ka mums nav naudas.

J.Bojārs: Bet pirkt par pasaules tirgus cenām ir nauda?

M.Gailis: Runājot par Zviedriju, paziņoju, ka esam saņēmuši humāno palīdzību, par kuru samaksāja Zviedrijas valdība.

Priekšsēdētājs: Jautā Zaščerinska kungs.

J.Zaščerinskis: Pēc 2.panta iznāk, ka it kā uz lauksaimniecības produkciju līgums neattiecas. Tajā pašā laikā 7.panta 2.apakšpunktā teikts, ka puses noslēgs vienošanos, kas veicina tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, kā arī ievieš brīvu tirdzniecību ar atsevišķiem lauksaimniecības produktiem, atsevišķiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un atsevišķiem zivju produktiem. Brīvu tirdzniecību, tas ir, tirdzniecību bez muitas.

Man ir jautājums: kādā līmenī šīs papildvienošanās tiks noslēgtas? Vai Lauksaimniecības ministriju līmenī par atsevišķiem produktiem vai produktu grupām? Ar šo līgumu tiek atmesti visi muitas tarifi attiecībā uz Zviedriju, runājot par tiem produktiem, kuri te norādīti. Ja mēs gribam kaut ko papildināt, tad ministrijas vienojas... Mans piemērs bija tāds, ka mēs apstiprināsim šādu līgumu: Lauksaimniecības ministrija, pamatojoties uz 7.panta otro daļu, varēs noslēgt tiešo vienošanos, neatkarīgi vairs no...

M.Gailis: Jums taisnība. Lauksaimniecības ministrijas var noslēgt vienošanos, bet lauksaimniecības ministrs ir atbildīgs Augstākās padomes priekšā. Jūs varat viņu izsaukt un noskaidrot.

J.Lucāns: Praktiski tādā veidā varam nonākt pie tā, ka lauksaimniecības produkcija ieiet bez jebkādiem tarifiem un izkonkurē mūsu vietējo produkciju.

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Pēc divām minūtēm sāksies obligātais balsošanas laiks. Tādēļ šajā sakarībā pārtrauksim šā jautājuma izskatīšanu. Es lūgtu Gaiļa kungu un atbildīgo komisiju izplatīt deputātiem trūkstošo līguma daļu.

Lūdzu sekretariātu zvanīt!

Pirmais apspriesto, bet nenobalsoto likumprojektu balsošanai paredzēts likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par peļņas nodokli"". Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 110 deputāti.

Vai ir kāds deputāts, kas vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ļoti lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, lai varētu efektīvi strādāt Finansu inspekcija, lai varētu beidzot noskaidrot kaut vai uzskaites sistēmu tiem uzņēmumiem, kuri divu un vairāku gadu laikā, transformējoties no viena uzņēmuma otrā, iemanījušies nemaksāt vispār nekādus nodokļus. Tas ir viens.

Otrs. Tā ir Starptautiskā valūtas fonda prasība, lai mums būtu sakārtota nodokļu iekasēšanas sistēma. Un tāpēc, grozot peļņas nodokli, tas ir ietverts un ņemts vērā.

Trešais - lai mēs varētu šo nodokļu iekasēšanas sistēmu turpmāk uzlabot un attiecināt ne tikai uz peļņas nodokli, bet arī uz citiem, tajā skaitā šo sistēmu piemērot uz ievedmuitas nodokļiem un tā tālāk.

Gribu pateikt tikai vienu: ja nobalsosim par šo likumprojektu, tas ievērojami atvieglos darbu Finansu inspekcijai un līdz ar to dos nepieciešamo sakārtotību nodokļu iekasēšanā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par šo likumprojektu trešajā lasījumā, Rezultāts: 85 - par, 4 - pret, atturas - 14. Paldies. Likums pieņemts.

Vai autori man ko pateiks attiecībā uz lēmumu par spēkā stāšanās kārtību? Mēs esam to apsprieduši. Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Pilnībā atbalstot nupat pieņemto likumu, gribētu vērst deputātu uzmanību uz šā lēmuma par spēkā stāšanās kārtību 2.punktu. Proti, ja mēs kaut drusku sevi cienām, šā lēmuma par spēkā stāšanās kārtību 2.punkta pirmajā teikumā ir jāizsvītro vārdi: "līdz 1992.gada 31.decembrim". Ja mēs pieņemam kādu lēmumu un tas stājas spēkā ar pieņemšanas dienu, tad mēs nevaram - es atkārtoju un vēlreiz saku - mēs nevaram atbalstīt šo Ministru padomes ieviesto praksi vērst zināmā mērā sankcijas pret tiem uzņēmumiem, kuri izveidojušies līdz šā lēmuma pieņemšanas brīdim un kuri savā finansu plānā jau ir ietvēruši domu, ka tie divu gadu laikā no šā nodokļa maksājuma ir atbrīvoti. (Zālē sanoņa, troksnis.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Man ir liels lūgums atbalstīt šo lēmuma projektu. Iespējams, es ļoti labi saprotu motivāciju no privātīpašnieku puses. Un tas ir ļoti normāli. Atpakaļejoša datuma šeit nav, Ziediņa kungs. Patlaban mums ir 16.jūnijs. Likums stājas spēkā ar 1.jūliju. Nekādas atpakaļejošas sankcijas šeit nav. Es saprotu - ir problēmas, ja ir rēķināts, ka divus gadus nav jāmaksā nekas. Jā, bet tā nevar dzīvot, ka nemaksā neko. Mēs varam vēlāk apspriest, ka var šos nodokļus diferencēt, bet, jūs saprotat, kur ir pats bīstamākais - ka nemaksā neko. Tas ir kontakta trūkums starp to, kurš ražo, un starp nodokļu institūciju. Nevienā valstī pasaulē šādu lietu nepieļauj. Pie mums tika pieļauts tikai viena iemesla dēļ: lai atsaldētu ekonomiku. Un divu gadu laikā tā ir pietiekami atsaldēta, Ziediņa kungs. Tas, ko jūs piedāvājat arī turpmāk, tas ir, joprojām pelnīt, valstij par to galīgi neko nemaksājot, es domāju, ka tas nav tas ceļš, kas mums turpmāk būtu jāiet.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par balsošanas motīviem deputāti ir izteikušies.

Z.Ziediņš: Es atvainojos, es uzturu spēkā...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Es uzturu spēkā prasību nobalsot vienīgi no uzņēmēju viedokļa par šo trīs vārdu svītrojumu, proti: "līdz 1992.gada 31.decembrim". Tas tomēr ir atpakaļceļš. Premjerministrs tomēr ļoti izsmeļoši paskaidroja.

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Tieši šis balsojums tika izdarīts iepriekšējā reizē, tādēļ nav nepieciešamības pārbalsot. Šis lēmuma projekts tika nobalsots tieši tādā veidā, kāds tas ir patlaban. Tādēļ, lūdzu, balsosim par spēkā stāšanās kārtību. Rezultāts: 77 - par, 4 - pret, 21 - atturas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais balsojums - par dažu Latvijas Republikas rajonu tautas tiesnešu pilnvaru termiņa pagarināšanu. Vai ir deputāti, kuri izteiksies par balsošanas motīviem?

Lūdzu, Simson!

P.Simsons: Es gribu izteikt savu atzinību iepriekšējās sēdes vadītājam Krastiņa kungam kā politiķim un kā juristam. Un tāpēc - pilnīgi dabīgi, ka man radās vēlēšanās pārlasīt stenogrammu, lai pārliecinātos, par ko tad mēs pagājušoreiz esam balsojuši. Es atļaušos kā balsošanas motīvus citēt dažus fragmentus no stenogrammas: (savas runas nobeigumā es teicu)... Un tas nozīmē, ka pirmām kārtām mēs nevarētu balsot par visu sarakstu kopumā. Mums tomēr vajadzētu balsot par katru cilvēku atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Ja kādam deputātam ir pretenzijas pret kādu konkrētu tiesnesi, tad tādā gadījumā mēs varētu par šo konkrēto tiesnesi balsot atsevišķi. Vai kādi kolēģi izsakās konkrēti pret kādu no tiesnešu kandidatūrām, kuru pilnvaras tiek pagarinātas?

P.Simsons: Es lūdzu atsevišķu balsojumu - 2.lappusē augšā ir minēta Zigrīda Deisone (Talsu rajona tautas tiesa) un 2.lappuses apakšā minēta Elita Kalniņa - arī Talsu rajona tautas tiesas tautas tiesnese.

Priekšsēdētājs: Deputāts Simsons pieprasa atsevišķi balsot par tautas tiesnešiem Zigrīdu Deisoni un Elitu Kalniņu. Lūdzu, balsosim par Talsu rajona tautas tiesas tautas tiesneses Zigrīdas Deisones pilnvaru pagarināšanu. Rezultāts: par - 43, pret - 3, atturas - 24. Vairākums ir par pagarināšanu.

Balsosim par tautas tiesneses Elitas Kalniņas pilnvaru pagarināšanu. Rezultāts: 43 - par, pret - 2, 22 - atturas.

Neskatoties uz mūsu pēc tam notikušo dialogu ar sēdes vadītāju, no tā izriet, ka mēs esam nobalsojuši par šīm divām konkrētajām kandidatūrām. Tāpēc man ir atgādinājums: ja jūs šobrīd nepiekrītat balsot principā par katru atsevišķi, tad varam balsot par visu sarakstu, izņemot par divām šīm kandidatūrām, kuras ir jāizņem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es gribētu deputātu uzmanību pievērst tam, ka, manuprāt, šis lēmuma projekts neatbilst juridiskajām normām, tiem likumiem, kas pieņemti agrāk un kas arī tagad vēl ir spēkā. Likums par tiesnešu vēlēšanām paredz piecu gadu periodu, kad tiesnesis pilda savus pienākumus. Latvijas PSR Konstitūcija paredz desmitgadīgu tiesneša amata posmu, un beidzot - 1922.gada Satversme nosaka, ka Saeimas ieceltie tiesneši nav nomaināmi. Piedāvātais variants pagarināt tiesnešu pilnvaras uz pusotru gadu neatbilst nevienam no šiem likumdošanas aktiem. Par nožēlu. Tas ir pirmais.

Otrais. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka reizē ar šo lēmumu mēs turpinām ievēlēt tiesnešus uz desmit gadiem, turklāt starp kandidātiem ir arī tādi, kas līdz šim vispār nav strādājuši par tiesnešiem. Iznāk paradokss. Cilvēki, kas par tiesnešiem nav strādājuši, tiek ievēlēti uz desmit gadiem, bet tiem, kam jau ir liela pieredze, pilnvaras tiek pagarinātas tikai uz pusotru gadu. Tā ir pilnīgi absurda situācija. Es domāju, ka pašlaik atrodamies sarežģītā situācijā, jo tiesnešu pilnvaras beidzas 20.jūnijā. Es negribu atrasties tā cilvēka lomā, kas grauj mūsu tiesu sistēmu, tāpēc man liekas, ka tiesnešu pilnvaras jāpagarina vismaz uz pieciem gadiem. To var izdarīt pavisam operatīvi, teiksim, lēmuma projektā 1993.gada 31.decembra vietā ierakstot 1997.gada 31.decembri. Tāds ir mans priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl deputāti, kas vēlētos izteikties par balsošanas motīviem? Nav. Skudras kungs, lūdzu! Neatņemsim ministram tiesības.

V.Skudra, tieslietu ministrs: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jūs tagad balsosit par tiesnešu pilnvaru pagarināšanu. Tāpēc man gribētos vērst jūsu uzmanību uz tām vairākām varbūt filozofiskajām tēzēm.

Parlamentu jebkurā valstī var izveidot dažu mēnešu laikā. Valdību var gāzt un izveidot nedēļas laikā. Turpretī tiesu vara - trešā vara -, kurai jābūt līdzvērtīgai šīm divām iepriekšējām, jāveido gada, pat vairāku gadu laikā. Šobrīd esam tajā situācijā, ka tuvojas likuma par tiesu varu pieņemšana un tā stāšanās spēkā, kad tiek atjaunots Civillikums, un mēs šobrīd diskutējam par to, vai mums vispār ir nepieciešama tiesa. Tiesnešiem, par kuriem šobrīd runājam, pilnvaru termiņš beidzas 20.jūnijā. Tātad - ko mēs darīsim pēc 20.jūnija? Vai Latvija vispār var palikt bez tiesas? Es domāju, ka šādu soli diez vai esam tiesīgi spert.

Kas attiecas uz balsošanu par katru tiesnesi un tiesnešu vēlēšanām, tad praktiski Tieslietu ministrija, ja deputātu kungi uzskatīs par nepieciešamu, jau sen ir sagatavojusi un parlamentam iesniegusi attiecīgus dokumentus. Tā ka arī to var darīt. Tikai es domāju, ka laikā no šodienas līdz 20.jūnijam tas praktiski ir nereāli.

Kas attiecas uz to termiņu, tad šeit tas ir stingri saistīts ar Saeimas vēlēšanām. Tāpēc šajos apstākļos es aicinu deputātus nobalsot par iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Lēmuma projekts iepriekšējā reizē ir apspriests. Un, tā kā mēs šeit balsojam nevis individuāli, bet par pilnvaru termiņa pagarināšanu republikas tautas tiesnešiem, es neredzu iemesla nelikt šo jautājumu uz balsošanu kopumā. Trīs balsis papildus "par". Rezultāts: par - 76, pret - 11, atturas - 15. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts "Par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu". Šajā gadījumā mums jābalso par katru kandidatūru atsevišķi. Grūbes kungs, jūsu priekšlikums netika ņemts vērā. Lūdzu, jūsu apsvērumus!

G.Grūbe: Jā, es saprotu, ka jābalso par katru kandidatūru atsevišķi, un katrai ir jāsaņem 66 balsis. Un šajā sakarībā es lūgtu vienkārši deputātus padomāt. Bija Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas ierosinājums, ka pusei no šīs bankas padomes ir jābūt baņķieriem un pusei - tautsaimniecības speciālistiem, katrā gadījumā nenorādot, kādā veidā tas notiek. Pašreiz šāds princips nav ievērots. Un tāpēc, lai gan viena daļa par to balsos tā, kā to piedāvāja Einars Repše, otra daļa tādēļ, ka šajā sarakstā ir viņu cilvēki, es tomēr aicinātu šodien lielāko daļu deputātu no balsošanas atturēties un tādējādi balsot par citu koncepciju, kurā būtu pārstāvēti visi šie viedokļi. Nākamajā reizē, kad materiāls būs iesniegts šādā veidā, tad varētu nobalsot arī "par". Tāpēc es šodien aicinu atturēties balsot par konkrētajām kandidatūrām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Cienījami kolēģi! Gluži otrādi - es gribētu piezīmēt, ka mums ir vajadzīgs komplektēt šo grupu no cilvēkiem, kuri orientējas finansēs un banku lietās. Jo ļoti žēl, bet diemžēl tāda ir īstenība, ka daudzi tautsaimniecības speciālisti daudz ko sajēdz par lauksaimniecību un vēl par kaut ko citu, bet no fiskālām un mantu lietām nesaprot praktiski nekā. Un tādēļ, manuprāt, sāksim ar to, ka šos cilvēkus ievēlēsim. Vēl divi krēsli ir brīvi, kā arī vēl vietnieka amats ir brīvs. Lūdzu, taču darīsim tā, kā mūs aicina rīkoties Repšes kungs, un šajos brīvajos krēslos ieliksim tādus enerģiskus, tautsaimnieciskus darbiniekus, kuri kaut ko saprot arī no bankām. Tā ka vēlēsim vien atsevišķi!

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Plotnieka kungs - par balsošanas motīviem!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Ja veido Bankas padomi, tad tomēr laikam var sagaidīt, lai tā būtu reizē profesionāli augstā līmenī un vienlaikus tas būtu arī institūts, kas spēj ietekmēt bankas darbību, ņemot vērā ekonomisko biznesa stāvokli Latvijā. Un beidzot tas tomēr būtu arī politiski konsultatīvs veidojums. Manā izpratnē, patlaban mums piedāvā padomi, kas faktiski ir bankas darbinieku arodbirojs. Vai arī nosauksim to vēl kādā citā vārdā? Man šķiet, ka šeit nav līdzsvara. Un no šā viedokļa par tādu piedāvāto padomes sastāvu es gribētu teikt, ka tā ir bankas prezidenta "kabatas institūcija". Es par to balsot nevaru.

Priekšsēdētājs: Biķa kungs, lūdzu! Pēc tam - Godmaņa kungs.

V.Biķis: Es aicinātu šodien nebalsot un neapstiprināt, jo tā nav nekāda padome, tā ir viena daļa no bankas valdes. Es tā to varētu nosaukt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es arī aicinātu nebalsot šodien, bet balsot pēc bankas atskaites. Kāpēc? Es izlasīju bankas atskaiti. Kas mani interesē visvairāk? Es uzskatu, ka ir pietiekami spēcīgi uzrakstīti visi jautājumi, kuri attiecas uz skaidrās naudas plūsmām, kas attiecas uz to, kā ir saņemti centralizētie kredīti, līdz tam brīdim, kamēr tie tiks saņemti. Bet, kas attiecas uz kredītstruktūru 1991.gadā, tad diemžēl tas dokuments... es nezinu - tas nebija dokuments, jo tā informācija, ko es dabūju vēl no demisionējušā Berga-Bergmaņa kunga, bija daudz izvērstāka, nekā tā ir šajā atskaitē.

Sakarā ar to, ka tieši šajā atskaitē minētā kredītu struktūra netika atsegta (turklāt es domāju, ka prezidents to atsegs šeit savā referātā) es redzu zināmu problēmu. Jo tik un tā bankas politikas pamatā, bez tās pamatfunkcijām, būs arī jautājums par kredītiem. Tas parādās mums valdībā, tas parādās šeit - parlamentā. Tātad kredīti ir vajadzīgi lauksaimniekiem, kredīti ir nepieciešami enerģētiķiem, arī rūpnieki, kā arī tirdzniecība prasa kredītus. Es piekrītu tam, ka nedrīkst vienkārši dot kredītus tām struktūrām, kuras vairs nav dzīvotspējīgas. Tās ir vai nu jāpārstrukturē, vai pēc bankrota jādod šie kredīti... Šis principiālais jautājums jāizstrīd jau padomē.

Es esmu par to, ka padomē bez bankas prezidenta, protams, ir jābūt vienam vai diviem cilvēkiem, kuri ir tīri, absolūti banku speciālisti, bet priekš pārējām vietām ir jāatrod cilvēki, kuri vairāk vai mazāk pārstāv vai ir tiesīgi pārstāvēt mūsu tautsaimniecības galvenās nozares. Kāpēc? Tāpēc, ka bankas padome nav bankas valde. Un es uzskatu, ka tās ir divas lietas. Un, ja jau padomē šis darbs notiks, tad man ir ticība, ka šis jautājums nebūs risināts tādējādi, ka banka strādā, risinot savus jautājumus (un tie ir ļoti svarīgi), lai banka nebankrotētu, lai visa šī situācija bankā no finansiālā viedokļa būtu pietiekamā kārtībā, bet neignorējot to, kas notiek tautsaimniecībā, labā nozīmē. Un tāpēc, manuprāt, padomē ir jābūt ietvertiem speciālistiem. Un es nedomāju, ka varētu uzreiz nobalsot par visām četrām kandidatūrām. Es, protams, nebalsošu par četrām kandidatūrām. Es gribētu noklausīties Repšes kunga atskaiti par viņa kredītpolitiku. Pēc tam mēs varētu runāt tālāk. Tāds ir mans viedoklis. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Man žēl, ka te atsākās tās pašas debates, kas jau notika pagājušonedēļ, izskatot kandidātus. Es tikai vienkārši gribētu deputātiem pirms balsošanas atgādināt, ka saskaņā ar likumu par Latvijas Banku padomes locekļi ir atbrīvoti darbinieki, kuriem tātad būs jāpamet savs iepriekšējais amats, un tādējādi nevarēs teikt, ka tie ir bankas ierindas darbinieki. Tie jau būs padomes locekļi pastāvīgā darbā. Un, runājot par kredītpolitiku, jau no brīža, kad Latvijas Banka kļūs par centrālo banku, tā nenodarbosies ar tautsaimniecības kreditēšanu. Tā izsniegs kredītus tikai bankām. Tā būs banku kreditētāja. Un tādā izpratnē, kā mēs runājām visus šos gadus par kredītpolitiku, par to runāt vairs nevarēs. Jautājums būs - par kādām procentu likmēm centrālā banka izsniegs kredītus. Un šajā lietā konkrētu nozaru speciālistu domas, protams, varbūt ir svarīgas, bet tām vairs nebūs tik liela nozīme, jo daudz lielāka nozīme būs naudas politikas stabilitātei.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, lūdzu!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Es nesaprotu šo ažiotāžu, šādu ietekmēšanu, ko pašreiz cenšas izdarīt Krastiņa kungs un daži citi kolēģi. Jūs saprotiet, cilvēks, kas ir speciālists, viņš mūžīgi būs bankas darbinieks, un viņš aizstāvēs bankas intereses. Jūs atvainojiet, es esmu lauksaimnieks, un tomēr es saprotu to jautājumu labāk, un vienalga, kurā komisijā es arī būtu, lai arī būtu atbrīvots no darba, es tomēr lauksaimniekus aizstāvēšu vienmēr. Krastiņa kungs, jūs netēlojiet šeit nezin ko! Tie cilvēki pašreiz ir padoti Repšem. Un, kaut arī viņi saņems algu pēc cita algu saraksta, viņi tik un tā būs tā pati vienotā komanda. Un tāpēc es arī esmu par to, ka šajā padomē ir jābūt ne vairāk kā trīs cilvēkiem - bankas speciālistiem, lai nu patiešām nepieņemtu kaut kādas aplamības. Un pārējiem padomes locekļiem jābūt pārstāvjiem no visām tautsaimniecības nozarēm.

Priekšsēdētājs: Černaja kungs, lūdzu!

R.Černajs: Cienījamie kolēģi! Šos jautājumus mēs jau diskutējām, apspriežot Bankas padomes locekļu kandidatūras. Un tajā plenārsēdē, kad apstiprinājām, nebija neviena noraidījuma attiecībā uz šiem Bankas padomes locekļiem. Mums patlaban atliek tikai izdarīt šo balsojumu. Bez tam mēs arī paši esam nobalsojuši par to, ka prioritāti dodam Bankas padomes locekļu apstiprināšanai. Un tikai pēc tam - noklausīties bankas prezidenta atskaiti. Tādējādi es aicinu apstiprināt šīs Bankas padomes locekļu kandidatūras un pieņemt lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Stroganova kungs, lūdzu!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Kad mēs apspriedām kandidatūras, tad zinājām, ka viņi ir tikai daļa no Latvijas Bankas padomes sastāva. Personīgi es gribētu zināt visu Latvijas Bankas padomes sastāvu, un tikai pēc tam balsot par vienu vai otru kandidatūru. Nekādā gadījumā es neesmu ar mieru šodien balsot par vienu vai otru kandidatūru tikai personīgu motīvu dēļ. Taču lieta tā, ka šodien ļoti daudziem no mums jau ir skaidrs Latvijas Bankas un tās padomes konceptuālais stāvoklis nākotnē. Lai izveidotu bankas fiskālo sistēmu, jāizstrādā koncepcija. Un tad valdībai, ja tā izstrādātu savu attieksmi pret vienu vai otru nozari un censtos realizēt savu protekcionistisko politiku, bet banka tam pretotos, nekas nesanāktu, lai kā Godmaņa kungs censtos to darīt. Un, ja runā par to, ka Latvijas Banka kreditēs citas bankas, tad tā ir dziļa maldīšanās. Jo Latvijas Banka var kādai bankai kredītu dot vai nedot atkarībā no tā, kādu politiku tā vai cita komercbanka īsteno, bet nevis no tīri fiskālām interesēm. No valsts interesēm. Taču, lūk, tieši šo koncepciju no Repšes kunga mutes pagaidām šajā zālē neesam dzirdējuši. Un es ierosinu atbalstīt kolēģa Grūbes priekšlikumu, ka vispirms jāuzzina viss Latvijas Bankas padomes sastāvs un tās koncepcija, un tikai tad mēs varēsim izlemt, vai katra no piedāvātajām kandidatūrām ir derīga vai nav./

Priekšsēdētājs: Es lūdzu kolēģus ievērot klusumu zālē, kā arī reglamentu, izsakoties par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Par procedūru. Es vienkārši deputātiem lūdzu vai, pareizāk sakot, atgādinu, ka pagājušajā reizē Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija izteica citu viedokli, un tas bija oficiāls komisijas viedoklis. Tā ka es gribētu paskaidrot, ka Ekonomikas komisija šajā gadījumā deputātus vienkārši ved, kā saka, maldīgā virzienā. Proti, bija cita Bankas padomes izveidošanas koncepcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 109 deputāti. Balsošanas kārtība būs šāda: vispirms balsosim par Alijevas kundzi un Buša kungu, pēc tam - par Kolotovas kundzi un Zariņa kungu. Par tiem Bankas padomes locekļiem, kuri saņems nepieciešamo balsu skaitu, būs nobalsots kopā, tā sakot, pieņemot visu lēmumu kopumā.

Balsosim par Gaļinu Alijevas kundzi. Rezultāts: par - 61, 12 - pret, atturas - 29. Balsosim par Buša kungu. Rezultāts: par - 52, pret - 9, atturas - 40. Balsosim par Kolotovas kundzi. Rezultāts: par - 61, pret - 6, atturas - 34. Balsosim par Zariņa kungu. Rezultāts: 59 - par, 5 - pret, atturas - 33.

Tā kā neviens no Bankas padomes locekļu kandidātiem nav saņēmis 66 balsis, par lēmuma projektu turpmāk netiek balsots.

Pēdējais balsojums pirms pārtraukuma - "Par grozījumiem 1992.gada pirmā pusgada valsts budžetā" otrajā un tātad galīgajā lasījumā. Vai ir kāds, kas vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nav. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 78, pret - 2, 15 - atturas. Likums pieņemts. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde