1992.gada 10.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Sāksim darbu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: reģistrējušies 113 deputāti.

Saskaņā ar darba kārtību mēs turpinām jautājumu par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

Karnupa kungu lūdzu tribīnē.

V.Karnups, Pilsonības un imigrācijas departamenta galvenais speciālists: Godājamie deputāti! Vakar darba grupa izstrādāja variantu lēmumam par likuma spēkā stāšanās kārtību. Tas ir 584.dokuments. Principā izmaiņa bija tā, ka strīpojām 2.punktu, strīpojām 3.punktu un ielikām jaunu 22.punktu, nosakot, ka statusu un uzturēšanās kārtību ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvuši pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikā, nosaka īpašs likums.

Šorīt esmu iepazinies ar frakcijas "Līdztiesība" iesniegumu. Principā lēmuma teksts ir tas pats, izņemot 2.punktu. Kā es jau minēju, darba grupa bija tādās domās, ka tomēr nevar vienkārši lēmumā regulēt šā lielā cilvēku skaita statusu. Tas saistīts ne tikai ar administratīvajām lietām, bet, protams, arī ar politiskajām un sabiedriskajām lietām. Tāpēc darba grupas viedoklis bija, ka tomēr vajag īpašu likumu, kas regulētu šo cilvēku statusu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad abi lēmuma teksti atšķiras ar 2.punktu. Par 1.punktu mēs esam nobalsojuši, 2.punkts ir jaunā redakcijā, tādēļ, ņemot vērā, ka šeit ir divi varianti, mums atliks izvēlēties vienu no tiem ar balsošanu.

Lūdzu, Dīmaņa kungs!

S.Dīmanis: Es gribu griezt jūsu vērību uz to, ka mūsu variantā 2.punkts loģiski izriet no likuma teksta. Mēs gribam pateikt vienu vienkāršu lietu, proti, šis likums neattiecas uz tiem, kuri ir likumīgi ieguvuši pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikā. Kas attiecas uz pastāvīgā iedzīvotāja statusa noteikšanu, tā ir pavisam cita problēma, kuru var risināt kopā ar pārējo likumu paketi, kas attiecas uz pilsonību un pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā ka mēs tomēr piedāvājam nobalsot par mūsu varianta 2.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Man nevis par būtību, bet par 3.punktu, par termiņiem. Šodien ir 9.jūnijs... Man jautājums cienījamajam referentam, jo viņam būs jāpilda tas, kas ir rakstīts 3.punktā. Vai 10 dienu laikā tas būs izdarāms? Vai atkal mēs te kaut kādus datumus liekam, zinot, ka tie reāli nedarbosies?

V.Karnups: Mums ir jau sagatavots nolikuma projekts par termiņiem un pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību, kā arī par rīkojuma kārtību. Mums nolikuma projekts ir gatavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, izšķirsimies par 2.punktu un tad ķersimies pie 3.punkta!

Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš: Man ir ļoti lielas šaubas, vai ar vienu īpašu likumu varēs visas šīs ļoti plašās kategorijas statusu noregulēt. Cik es saprotu, pilsonības likums noregulēs to personu statusu, kuras iegūs pilsonību. Likums par ārvalstniekiem attieksies uz tiem, kuri kļūs par ārvalstniekiem vai bezvalstniekiem. Var veidoties arī citas atsevišķas kategorijas, piemēram, PSRS Bruņoto spēku virsnieki, kuri izbrauks.

Es šeit saskatu iespēju, ka šīs plašās kategorijas statusu regulēs vairāki likumi un lēmumi un ka tas būs diezgan plašs process, tāpēc, no formālā viedokļa, es iebilstu pret to, ka šeit tas tiek paredzēts ar vienu likumu. Reāli tas tā nenotiks.

Priekšsēdētājs: Īvāna kungs, lūdzu!

D.Īvāns: Es ierosinātu 2.punktu vispār svītrot ārā. Tas tomēr būtu trešais variants. Es tūlīt paskaidrošu- kāpēc. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kurš ir ieguvis pastāvīgo pierakstu, jau ir ieguvis zināmu statusu, un es nezinu gan, ar kādu likumu tad mēs vēl regulēsim to viņa statusu attiecībā uz pilsonības iegūšanu. Tā ir viņa paša izvēle un viņa iespējas, vai viņš to var iegūt vai ne. Tāpēc mans priekšlikums ir vispār šo punktu svītrot, jo es nevaru balsot ne par "Līdztiesības" variantu, ne arī par to 2.punkta variantu, kas ir darba grupas tekstā.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Mani drusciņ izbrīnī atkal tas naivums, ar kādu te gan Celmiņa kungs, gan Īvāna kungs izliekas, ka viņi nesaprot, par ko ir runa. Šis likums, kas ir iesniegts darba grupas variantā, principā nav pretrunā pat ar to, ko iesniedza frakcija "Līdztiesība", izņemot vienu mazu, sīku detaļu. Likumīgi pastāvīgu pierakstu, kā mēs zinām, Latvijā ieguvusi vismaz trešā daļa gan par naudu, gan saskaņā ar PSRS likumiem, atvaļinoties no armijas, gan saskaņā ar PSRS likumiem cilvēki, kuri netika pierakstīti Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā un citās pilsētās. Mani izbrīnī tie Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, kuri izliekas, ka viņi to nesaprot. Šajā kategorijā ir vismaz 30 procenti no nepilsoņiem, kas Latvijā ir likumīgi pierakstīti pēc PSRS likumiem. Viņu darbību un uzturēšanos šeit regulē šis likums. Varbūt pat vairāk.

Otrs. Ja mēs pieņemam to koncepciju, ko izvirza Dīmaņa kungs, ka visi, kas te ir bijuši armijā un pēc tam pierakstījušies, ir likumīgi, tad loģiski, ka visi vācieši, kas ir bijuši Krievijā, varētu būt Krievijas pilsoņi un visi Irākas kareivji varētu būt Kuveitas pilsoņi. Tā ka es aicinu balsot par to variantu, ko ir iesniegusi darba grupa.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es gribētu runāt vēl asāk. Un gribu atsaukties uz vakardien runāto par to, ka mums nav jāmaldina cilvēki un ka jau šobrīd jāpasaka, kāda ir situācija. Konkrēti es runāju par militārpersonām. Nelikumīgā valstī nevar būt likumības kā tādas, it īpaši tas attiecas uz pierakstīšanos. Mēs zinām, cik likumīgi šī pierakstīšanās tika veidota.

Es arī saprotu, ka šajā sakarībā ir pieņemams zināms kompromiss, bet katrā ziņā jāzina, par ko un cik dārgi tas maksā. Ja mēs atstājam tādā redakcijā, neminot, ka tas neattiecas uz militārpersonām un viņu ģimenēm, tad es varu pateikt, ka parlamenta rīcība robežojas ar nodevību.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs!

V.Seleckis: Runājot par dokumentu, ko iesniegusi frakcija "Līdztiesība", es domāju, ka šis punkts nav nepieciešams, jo praktiski nav vajadzības noteikt lēmumā to cilvēku loku, uz kuru likums neattiecas. Ar lēmumu nosaka to cilvēku loku, uz kuriem tas attiecas. Tas jau ir pateikts 1.punktā. Ja mēs sākam noteikt to cilvēku loku, uz ko tas neattiecas, tad šo sarakstu var turpināt un padarīt ļoti garu, plašu un tā tālāk. Tāda prakse, kā es saprotu, nekur likumdošanā netiek ievērota, jo vienmēr ir runa par to cilvēku loku, uz kuriem attiecīgais juridiskais akts attiecas. No tā izriet, ka šis 2.punkts, kuru piedāvā frakcija "Līdztiesība", ir lieks.

Runājot par otru dokumentu, par tajā minēto 2.punktu, manuprāt, arī šajā gadījumā šāda veida 2.punkts ir lieks. Ja būs nepieciešamība pēc šāda dokumenta, tad to varēs iesniegt jebkurā brīdī. Nav nepieciešamības šinī dokumentā uzrādīt, ka, lūk, būs vēl kaut kāds dokuments, kas noteiks jūsu statusu. Tas tikai palielina un saglabā pašreizējo politisko spriedzi, nenoteiktību un tā tālāk.

Ja deputātu grupai vai kādam atsevišķam deputātam radīsies kādi priekšlikumi par šādu dokumentu, tos varēs iesniegt jebkurā brīdī un izskatīt. Kāpēc šinī brīdī vajag pacelt tādu Damokla zobenu pār cilvēku galvām un pateikt, ka, lūk, jūs vēl dabūsit to un to piedzīvot... Tas nav vajadzīgs, un tas ir lieki. Tāpēc 2.punkts ir jāsvītro. Es atbalstu minēto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs!

R.Rikards: Vispirms es aicinātu nobalsot, kuru dokumentu ņemt par pamatu- 584. vai 588., un tad runāt par konkrētu dokumentu, jo mēs nevaram runāt uzreiz par diviem dokumentiem. Ir jānobalso, kuru ņemt par pamatu un par kuru mēs vispār balsosim. Tas ir pirmais.

Otrais. Jebkurā valstī ir trīs cilvēku kategorijas: šīs valsts pilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki. Latvija nav kaut kāda īpaša valsts, tāda pati valsts kā visas, tikai tas ir jāsakārto. Vakardienas likums un šis lēmums ir viena no šā procesa sastāvdaļām. Ar šo lēmumu mēs neatrisināsim visu. Tā ir tikai viena no tā garā procesa sastāvdaļām, kuru sākām pagājušā gada 15.oktobrī un beigsim varbūt pēc kādiem 5 vai 10 gadiem. Mēs nevaram pabeigt šo procesu ar vienu lēmumu, tas ir jāsaprot.

Tieši tāpēc ir jāpasaka, ka Latvijā ir trīs kategoriju personas tāpat kā jebkurā neatkarīgā valstī: pilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki. Pašlaik notiek reģistrācija. Kad reģistrācija būs pabeigta, tad būs zināms konkrēti, kas tie ir par cilvēkiem. Tieši tāpēc attiecībā uz ārvalstniekiem un bezvalstniekiem statuss jānosaka ar īpašu likumu, jo viņu vidū ir militārpersonas, virsnieki, viņu ģimenes locekļi, ir civiliedzīvotāji un dažādi citi. Tieši tāpēc ir vajadzīgs īpašs likums. Uzskatu, ka 2.punktam ir jābūt darba grupas variantā un ka par to ir jānobalso.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rikarda kungs! Taču mums nav jābalso, kuru dokumentu ņemt par pamatu, jo tie atšķiras tikai 2.punktā.

Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Frakcijas "Līdztiesība" iesniegtais 2.punkts praktiski iznīcina likumu, kuru mēs vakar pieņēmām. Tāpēc es nevaru par to balsot. Bet uzskatu, ka arī par frakcijas "Satversme" 2.punkta variantu, kas ir 584.dokumentā, tikpat labi nevar balsot, jo tas neko neizskaidro šajā problēmā. Absolūti neko neizskaidro. Es domāju, ja mēs tiktu vaļā no militāristiem, tad ar pārējiem tīri civilizēti tiktu galā. Tāpēc lieku priekšā nobalsot tomēr tāpat kā vakar par 575.dokumenta pēdējo rindkopu 2.punktā, respektīvi, Likumdošanas komisijas variantu, kas ir 575.dokumenta 11.lappusē.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi! Man šķiet, ka dokuments, ko iesniegusi "Līdztiesība", un otrs dokuments- 584. atšķiras tikai ar vienu vienīgu lietu, proti, vai mēs, pirmkārt, samierināsimies uz nenoteiktu laiku ar nelegālajiem migrantiem un tā tālāk, kas ir ienākuši pie mums, vai apsolāmies vēl ar viņiem strādāt. Līdz ar to, protams, Dīmaņa kunga variants ir absolūti nepieņemams. Bet mani īpaši neapmierina arī 584.dokuments, jo uzskatu, ka šis 2.punkts vēl ir pārāk maigs. Tādēļ gribētu ieteikt, pirmkārt, nobalsot pamatā par 2.punktu pēc 584.dokumenta. Pēc tam es ieteikšu vēl vienu papildinājumu, vēl vienu papildu teikumu, jo tur mēs neesam pateikuši visu.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es tomēr ierosinu atstāt tādā redakcijā, kādu darba grupa ir sagatavojusi. Ja mēs pieņemam Bojāra kunga piedāvājumu, ja tikai to mēs pieņemam, jo par militārpersonām mums nekas nav, tad esam automātiski sametuši vienā katlā pilnīgi visus, kas te ir iebraukuši kā militārpersonas, viņu sievas un tā tālāk. Šajā koncepcijā mēs svītrojam gan 2., gan 3.punktu.

Varbūt sēdes vadītājs varētu brīdināt zālē sēdošos, lai nejaucas pa vidu.

Priekšsēdētājs: Es brīdinu zālē sēdošos nejaukties.

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka vienīgais pieņemamais variants ir komisijas iesniegtais. Varēja tikai piekrist Celmiņa kungam, ka kārtību nosaka nevis īpašs likums, bet citi likumdošanas akti. Un viss. Ļoti korekts lēmums. Balsosim!

Priekšsēdētājs: Lūdzu zālē ievērot klusumu. Bērza kungs!

A.Bērzs: 2.punkts šajā redakcijā melo, ka uzturēšanās kārtību nosaka īpašs likums. Nav tāda likuma, kas nosaka. Tātad ir jābūt vismaz- "noteiks īpašs likums". Skaidrības dēļ varēja pielikt beigās klāt- "par dekolonizāciju".

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs!

A.Seiksts: Daudz jau teikts par frakcijas "Līdztiesība" iesniegto variantu. Es gribu tikai pateikt, ka tas ir kategoriski jānoraida viena apsvēruma dēļ. Par to negrib runāt autori, bet skaidrs ir viens. Tā ir situācijas iemūžināšana vai ievilcināšana.

Es ļoti gribu šeit oponēt cienījamajam kolēģim Seleckim. Lieta ir vienkārša. Taisni tas būs Damokla zobens, ja mēs nekā nepateiksim, jo visi zina, ka gan mēs, gan Saeima, gan politiskie spēki nesamierināsies. Tāpēc ir skaidri un gaiši jāpasaka.

Bet man ir priekšlikums. Izejot no Bērza kunga un Rikarda kunga teiktā, gan hronoloģiski, gan konceptuāli 2.punkts ienestu skaidrību, ja mēs to rediģētu un teiktu tā: "noteiks īpašs likums, izejot no Iedzīvotāju reģistra datiem". Tad būtu gan hronoloģiski skaidrs, ka tas būs tad, kad būs reģistrs beidzies, un būs arī skaidrs, ka šis likums būs. Bet nerunāt par to nevarēs. Es iesaku balsot par 584.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Ja runājam par 584.dokumentu, tad es joprojām domāju, ka 2.punkts ir nevajadzīgs, jo runa ir par ieceļotājiem, nevis par tiem, kuri jau šeit atrodas.

Runājot par 3.punktu, es domāju, ka jāsvītro būtu ārā 2.apakšpunkts, jo nekādi saraksti ar nepieciešamajām specialitātēm mums nav vajadzīgi. Tas ir absolūti lieki. Nav tādu specialitāšu, kuru saraksti mums būtu speciāli jātaisa un kuras mums būtu tik bezgala nepieciešamas.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs!

J.Škapars: Es noraidītu frakcijas "Līdztiesība" piedāvāto 2.punkta redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu zālē klusāk!

J.Škapars: Bet es arī esmu pret šo darba grupas izstrādāto 2.punkta redakciju tāpēc, ka, patiesību sakot, tā paredz tikai vienu slāni. Patiesībā šeit armija jau ir izslēgta. Te ir palikuši tikai tie ar pastāvīgo pierakstu. Tāpēc, es domāju, ir normāli jāraksta likums, bet nav jādod šie mājieni. Jābūt skaidram likumam.

Turklāt par vairākām grupām ir jābūt likumam. Ir jābūt likumam par tiem, kam ir pastāvīgais pieraksts. Acīmredzot par armiju, tā sakot, ir jābūt. Jāreglamentē ir sīkāk un jāpasaka pilnīgi skaidri šis jautājums. Šeit mēs atstājam pietiekami daudz mājienu, bet būtībā jautājumus nekādi neatrisinām. Es domāju, ka vakardien jau ļoti daudz debatējām arī par Likumdošanas komisijas variantu. Arī šis 2.punkta redakcijas teksts ir ļoti miglains.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs!

I.Silārs: Manī 2.punkts izraisa tās pašas pārdomas, par kurām runāja deputāts Bērzs. Principā piekrītot, ka šādam punktam lēmumā ir jābūt, domāju, ka būtu jāparedz, ka "statusu un uzturēšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu", kuru vajadzētu uzdot izstrādāt Ministru padomei līdz 1992.gada 1.oktobrim. Līdz 1.septembrim ir paredzēts pabeigt reģistru, arī šajā laikā (līdz 1.septembrim) var domāt, kā to darīt, un 1.oktobrī varētu jau iesniegt šo likumprojektu. Jo ir taisnība, ka nav tāda īpaša likuma. Ka "nosacīs īpašs likums", arī tā ir pārāk izplūdusi forma. Šeit, es domāju, ja mēs gribam runāt konkrēti, tad arī ir kādam konkrēti jāstrādā pie šā likumprojekta un ir jābūt konkrētam termiņam, kad tas ir iesniedzams.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, rakstiski man iedodiet, lūdzu! Vārds Vaivada kungam.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs netiksim uz priekšu šādā veidā un ilgi ņemsimies, bet rezultāts būs diezgan niecīgs. Ja atceramies vakardienu, tad faktiski šis nav darba grupas variants, bet tas bija tas, par ko visi it kā vienojāmies, ka izmetam 2., 3.punktu un ieliekam to, ka šo kārtību regulēs atsevišķi īpaši likumi. Es piekrītu, ka varētu būt Ābiķa kunga priekšlikums, ka- "nosaka īpaši likumdošanas akti". Tādā gadījumā, es domāju, arī Freimaņa kungs varētu būt mierā, jo pašreiz ir spēkā dažādi Ministru padomes lēmumi, kuri regulē šo jautājumu. Ja paredzam, ka "nosaka īpaši likumi un likumdošanas akti", tādā gadījumā jautājums ir aptverts. Ar to mēs varētu beigt šīs diskusijas un mierīgi nobalsot.

Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: Kad vakardien sēdes vadītājs paziņoja, kas ir tās grupas sastāvā, kurai it kā bija jāizstrādā kompromisa variants, cik es atceros, zāle smējās. Tas nav nekāds kompromiss. Tas ir tikai uz laiku atlikts šis pats gājiens, vairāk nekas. Tāpēc es nevaru balsot par šo dokumentu, ja šeit ir 2.punkts. Aicinu visus balsot "pret", ja šeit paliks 2.punkts. Uzskatu, ka 1.punkts satur visu skaidrību. Tas nosaka, uz ko attieksies šis likums, kuru mēs pieņēmām vakardien, un kam tas nav adresēts. Tur viss ir skaidrs. Pēc tam parādījās šis 2.punkts, kurš it kā apsola kaut kādu īpašu uzturēšanās kārtību tiem, kuriem jau 1.punkts paskaidro, kas uz viņiem attiecas un kas neattiecas. Vai nav par daudz tiem cilvēkiem, kuriem jau skaidrs šodien, ka viņiem nebūs tiesību balsot, ka viņiem nebūs daļēji tiesību, teiksim, uz mantu, uz zemi, uz īpašumu, vēl tagad pateikt, ka būs kaut kāds atsevišķais statuss un uzturēšanās kārtība? Turklāt viņi izlasīs vakardienas likumu, kurš ir ļoti sīks un kurā viss ir skaidrs. Vai vajag vēl tagad draudēt viņiem, pakarot gaisā vēl šo perspektīvu par kaut kādu īpašu uzturēšanās kārtību, kas viņiem apsolīta? Es balsošu "pret". Tas jau ir par daudz, es pateikšu atklāti. Es aicinu balsot "pret".

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Šis lēmuma projekts atdzimst tāpat kā fēnikss, bet izrādās, ka viņam no astes izrautas spalvas un ka diez vai to var saukt par kaut kādu fēniksu. Es gribētu teikt, ka mūsu rīcība šajā jautājumā ir ļoti nekorekta.

Konkrēti, pirmkārt, vakar esam nobalsojuši par šā 2.punkta darba grupas variantu. Viss ir skaidrs. Likumdošanas jautājumu komisijas variants uz balsošanu netika likts nedz vakar, nedz šodien. Izrādās, ka mēs esam panākuši mistisku vienošanos par to, ka, lūk, tikšot radīts šāds jauns variants. Es atvainojos, kurš no klātesošajiem deputātiem par šo mistisko vienošanos ir balsojis? Tāda balsojuma nebija.

Tagad mums ir jauns lēmuma variants. Teic, ka te viss esot it kā saskaņots, bet mēs vakar nobalsojām par 3.punktu iepriekšējā dokumenta, 575.dokumenta redakcijā. Tātad mums šis balsojums ir jāatceļ. To mēs arī neesam darījuši. Acīmredzot tomēr tā taisīt lēmumus un likumus nevar.

Šajā sakarībā vēl viens moments, ko gribētu vēlreiz visiem atgādināt. Ja mēs uzmanīgi palasām šo jauno 584.dokumenta 2.punktu, tad redzam, kādi ļoti savdabīgi termini šeit ir. Lielai, pie tam ļoti lielai pastāvīgo iedzīvotāju daļai mēs sakām, ka viņiem būs kaut kāda uzturēšanās kārtība, bet kāda, to nesakām. Vēl pasakām, ka par šo uzturēšanās kārtību uzzināsim pēc pāris mēnešiem. Vai parlaments, kuram jāskatās ir visiem acīs, var atļauties pateikt, ka kādai grupai būs šī īpašā kārtība un īpašais likums, kas vēl jāpagaida! Ja jau mēs pie šā jautājuma esam ķērušies, tad tas tomēr vispārējos vilcienos ir jāieskicē. Šeit ir jāpasaka, ka tādai un tādai iedzīvotāju daļai ir šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Šajā sakarībā es vēlreiz aicinātu tomēr beigu beigās par šo Likumdošanas jautājumu komisijas piedāvāto variantu nobalsot. Ja kādu uztrauc termins "likumīgs", es gribētu visus lūgt šajā sakarībā ņemt vērā, ka tā vai cita konkrēta lēmuma pieņemšanas procedūra un pats lēmums ir likumīgs saskaņā ar tiem likumiem, kādi toreiz bija un kādi bija pārkāpti. Mēs visi to zinām, un to taču var katrā atsevišķā gadījumā konstatēt, ja rodas kaut kādas domstarpības. Kas mūs šeit uztrauc? Ja šādu atbildīgu dokumentu radām, mums tomēr jāpasaka visiem, kāda ir mūsu nostāja. Vienreiz ir jābeidz spēlēt paslēpes.

Priekšsēdētājs: Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Kā Demokrātiskās iniciatīvas centra parlamentārās grupas loceklis arī es gribu teikt, ka darba grupas iesniegtie dokumenti ir absolūti nepieņemami. Tie sāk to procesu, kas iezīmējas pēdējās dienās,- iekšējās kārtības lēnas destabilizēšanās procesu Latvijas Republikā. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt tos spēkus, kuri ir tik viltīgi, ka, stāstot, ka viņi ir latviešu tautas draugi, patiesībā tai sit ar dūri pa muguru. Man liekas, ka katrs, kā jau es vakar teicu, godīgs deputāts nevar balsot par šo projektu, kas sevī slēpj sprādzienbīstamību sabiedrībā./

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs!

R.Rikards: Šeit ir priekšlikums, ko izteica deputāts Ābiķis, deputāts Celmiņš un arī Druvis Skulte. Tā kā 2. un 3.punktā vakar bija runa par militārpersonām, mēs 2. un 3.punktu it kā izslēdzām un apvienojām vienā. Tātad visas militārpersonas arī šeit ir iekšā, tās ir pastāvīgi pierakstītas, dzīvo Imantā un citur. Varētu būt tādas beigas, ka "ārvalstnieka un bezvalstnieka statusu un uzturēšanās kārtību noteiks īpaši likumdošanas akti un starpvalstu līgumi". Par militārpersonu klātbūtni šeit noteikti noteiks starpvalstu līgumi. Tādas varētu būt beigas šim punktam.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, šobrīd mums ir šādi balsošanas varianti. Vispirms es gribētu Plotnieka kungam pateikt, ka vakar bija balsojums, kurā tika nolemts, ka darba grupa apvieno 2. un 3.variantu.

Tātad mums ir šādi priekšlikumi. Pirmais- svītrot 2.punktu. Otrais- frakcijas "Līdztiesība" variants. Trešais- darba grupas variants. Un ceturtais- Plotnieka un Bojāra kunga ierosinātais iepriekšējā dokumenta 2.punkta variants Likumdošanas jautājumu komisijas redakcijā. Tātad pēc tam, kad mēs būsim izšķīrušies, kuru variantu pieņemam, balsosim par tām izmaiņām, kuras ierosināja Seiksta kungs, Rikarda kungs un Silāra kungs.

Vispirms lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: reģistrējušies 133 deputāti. Balsosim par 2.punkta svītrošanu. Ir nepieciešams vēlreiz reģistrēties? Atsauciet, lūdzu!

Vēlreiz reģistrācijas režīms. Rezultāts: 132. Balsojums par 2.punkta svītrošanu. Rezultāts: par- 59, pret- 46, atturas- 20.

Nākamais balsojums- par frakcijas "Līdztiesība" variantu. Rezultāts: par- 38, pret- 72, atturas- 12.

Darba grupas variants. Izmaiņas mēs izdarīsim pēc tam. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par- 66, pret- 26, atturas- 30. Jūs nospiedāt "pret" vai "atturas" pogu, Berklava kungs? Pret. Mīnus viena un plus viena.

Balsosim par 2.punkta Likumdošanas jautājumu komisijas variantu. Rezultāts: 20- par, 58- pret, 37- atturas. Tādējādi ar 67 balsīm ir pieņemts darba grupas variants.

Ir trīs priekšlikumi, kā to izmainīt. Es vispirms visus nolasīšu, tad pēc kārtas balsosim. Seiksta kunga variants- noteiks īpašs likums, izejot no Iedzīvotāju reģistra datiem. Rikarda kunga variants- noteiks īpaši likumdošanas akti un starpvalstu līgumi. Variants, ko ierosināja Silāra kungs,- jānosaka īpašam likumam, kuru uzdot izstrādāt Ministru padomei līdz 1992.gada 1.oktobrim. Vēl Škapara kunga variants- uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz šā gada 1.septembrim iesniegt Augstākajā padomē likumu par ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir ieguvuši pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikā.

Pirmais bija Preinberga kungs.

G.Preinbergs: Man būtu priekšlikums aiz vārda "un bezvalstniekiem" ielikt vārdus "tajā skaitā militārpersonas un viņu ģimenes". Ja vajadzīgs rakstiski, es tūlīt varu iesniegt.

Priekšsēdētājs: Uzrakstiet, Preinberga kungs! Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, esošais pagaidu reglaments neatļauj balsot par dokumentiem, kuri nav deputātiem izdalīti, tajā skaitā par variantiem. Tā nevar balsot. Tagad ir pieci varianti, no kuriem... Pieceliet jebkuru deputātu, lai viņš citē, kā kurš ir pateicis! Tā nevar balsot, cienījamie kungi!

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts: Cienītie kolēģi, es nevaru iebilst pret to, ka jāizdala rakstiski. Es gribu divus argumentus minēt par redakciju, kuru es iesniedzu nupat. Mēs nevaram garantēt, ka reģistrs beigsies līdz noteiktam datumam, tāpēc akcentēt kādu noteiktu datumu, manuprāt, nebūtu mērķtiecīgi. Taču reģistrs notiks un tas kādreiz beigsies (lai Dievs dod, ka ātrāk). Tas savukārt stimulēs reģistrāciju, tas vērsīs uzmanību uz to, ka mēs, izejot no šiem datiem, rīkosimies.

Vienīgais, es šeit gribētu piebilst, ka uzskatu par loģisku Rikarda kunga priekšlikumu. Ja balsotu, es piekāptos, vadoties no Iedzīvotāju reģistra datiem un no tā, kas bija par starpvalstu līgumiem. Es piekrītu balsošanai par reģistra atstāšanu tekstā.

Priekšsēdētājs: Endeles kungs!

J.Endele: Man liekas, ka Bērza kungs savu ierosinājumu nenoņēma. Līdz ar to būtu jābalso par to, ka vārdu "īpašs likums" vietā rakstām "dekolonizācijas likums". Bērza kungs pastāv uz savu...

Priekšsēdētājs: Bērza kungs nepastāv. Vaivada kungs!

J.Vaivads: Man liekas, ka šādu jaunu ideju un jaunu variantu izvirzīšana faktiski ir vērsta uz šā procesa maksimālu paildzināšanu un kaut kādu bezrezultativitāti. Es ierosinu palikt pie tiem priekšlikumiem, jo uzskatu, ka Seiksta kungs ir savu priekšlikumu noņēmis. Mēs pat varētu samazināt variantus. Ja ir runa par Škapara kunga priekšlikumiem, tad tādus var izteikt katrs iniciatīvas kārtībā un pieņemt atsevišķu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Tomēr mums ir vairāki priekšlikumi, kurus paši autori pašlaik jau maina, atsauc un kombinē. Manuprāt, ļoti prātīgs ir Bojāra kunga priekšlikums tomēr šos četrus esošos priekšlikumus formulēt rakstiski un izdalīt, lai mēs ne tikai tā ar ausi uztvertu šos cilvēka likteni lemjošos punktus, bet pēc tam varētu nobalsot atsevišķi, kad tie būs izdalīti.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, patiešām mēs varētu balsot noklausoties, ja jums būtu viens priekšlikums. Bet šajā situācijā... Jautājums ir ļoti svarīgs, tādēļ visus autorus es ierosinu savus papildinājumus rakstiskā veidā noformulēt sekretariātā. Nobalsosim par šo jautājumu pēc tam, kad tas būs izdalīts rakstiski deputātiem. Nav iebildumu pret to? Pieci dokumenti, godājamie kolēģi! Mēs nevaram par to balsot. Reglamentu ievērosim, ja nobalsosim tad, kad būs visiem izdalīts. Tas neaizņems pārāk ilgu laiku.

Ņemot vērā, ka zālē ir visi deputāti, es lūgtu tribīnē Lagzdiņa kungu, lai balsotu par Rīgas pašvaldības likumu un lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību, kuru vakar apspriedām.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāj, vietniek! Komentāri šeit ir lieki. Atlicis tikai balsot gan par likumu, gan par lēmumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vakar mēs nolēmām balsot šodien. Pirmais uz balsošanu tiek likts likumprojekts "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību". Trešais galīgais lasījums. Debates vakar bija, jautājumi uzdoti, atbildes saņemtas.

Balsosim par likumu par Rīgas pašvaldību. Lūdzu, deputāti, uzmanīgi, trešais lasījums. Ozola kungs vēl steidzas. Viena balss papildus "par", Bērziņa kunga balss. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: par- 86, pret- 4, atturas- 28.

Nākamais balsojums par lēmuma projektu par likuma stāšanos spēkā. Divas balsis papildus "par". Lūdzu balsot! Rezultāts: 85- par, 2- pret, 23- atturas. Apsveicu Rīgas pašvaldību ar beidzot pieņemto likumu!

Godātie kolēģi, es domāju, kamēr sekretariāts gatavo rakstiskos priekšlikumus, mēs varam ķerties pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Ja es nekļūdos, tas ir likumprojekts "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu un to mantas novērtēšanas kārtību". Vai ir ziņotājs? Neredzu ziņotāju. Ir? Lūdzu, Bula kungs, es atvainojos, es neredzēju.

A.Buls: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! 546.dokuments, kas kļūdaini ir nosaukts par 246. Trešais lasījums. Likumprojekts par valsts un pašvaldību īpašuma novērtēšanas kārtību. Pēc otrā lasījuma būtisku izmaiņu nav. Ir dažas redakcionāla rakstura izmaiņas, par kurām tagad ziņošu.

4.pantā, kā jau nobalsojām otrajā lasījumā, tiek strīpots- "novērtēšanas rezultātā pielietojamais maksāšanas līdzeklis dolāri". Paliek šāds teksts ar ieteikto papildinājumu: "Objekta mantas nosacītā cena nosakāma Latvijas Republikā spēkā esošajos maksāšanas līdzekļos." Tā ir tā pati norma, kas bija otrajā lasījumā. Tagad nāk papildinājums: "Ja objektu paredzēts pārdot par brīvi konvertējamu valūtu, tas jānovērtē brīvi konvertējamā valūtā."

Tālāk. Kā redzat no lietotajiem terminiem, no 2.panta ir izslēgti vārdi "auditoru firmas un auditori". Pašreiz top likums par auditoru darbību. Šis likums precīzi noteiks, kas ir šīs firmas, kas ir šie auditori un kāda ir viņu darbība. Tāpēc mēs pašreiz nevaram sasteigt un pirms šā likuma ielikt skaidrojošo tekstu par šiem terminiem. Līdz ar to 2.pantā jēdziens "eksperti, kurus pieaicina pie novērtēšanas", ietver sevī visu ar šo novērtēšanas darbu saistīto juridisko vai fizisko personu piedalīšanos, tajā skaitā auditorus un auditoru firmas.

Tālāk. 4.pantā ir izlaists viens vārds otrajā rindkopā, kur ir runa par pasaules cenām. Lūdzam ierakstīt pareizi- "pasaules tirgus cenām". Vārds "tirgus" ir izlaists. Tas ir viss, kas tika izmainīts pēc darba grupas priekšlikuma.

Ir iesniegts deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kurš satur sevī trīs paskaidrojošus tekstus, trīs redakcionālus labojumus. Pirmais. Tā kā divos izskatītajos likumos par privatizāciju mēs runājām par īpašuma objektiem, arī šis likums no tās pašas likumu paketes nebūtu jānošķir ar vienu tādu pašu tekstu kā pašreiz. Tāpat ir ierosinājums pēc "īpašuma objektiem" iekavās ierakstīt vārdu "uzņēmumiem" visur tur, kur šajā likumprojektā ir šis teksts. Darba grupa šo ierosinājumu pieņem.

Otrs ir deputāta Lagzdiņa redakcionālais priekšlikums. Tas attiecas uz 2.pantu un uz 6.pantu, kur ir runa par pašvaldībām. Te ir precizēta norma, ka nevis pašvaldība vispār šā jēdziena izpratnē, bet konkretizēta kā šīs pašvaldības valde, kas var pieaicināt ekspertus. Līdz ar to arī teksts ir- attiecīgā rajona, pilsētas rajona vai pagasta valde. Respektīvi, ir konkretizēta institūcija, kura ir tiesīga pieaicināt ekspertus gan pie novērtēšanas, gan pie sākotnējās vērtības koriģēšanas.

Trešais deputāta Lagzdiņa redakcionālais priekšlikums ir par 3.pantu, kur ir runa par inventarizāciju. Mūsu tekstā, kā jūs redzat, ir sadalīta inventarizācijas kārtības noteikšana atsevišķi valsts uzņēmumiem un pašvaldības uzņēmumiem. Es konsultējos ar speciālistiem Finansu ministrijā par šo jautājumu un redzēju jau sagatavotos dokumentus par inventarizācijas lietām. Manā rīcībā pagaidām ir tikai viens pagaidu nolikums par Latvijas Republikas budžeta iestāžu pārskaitījumiem un bilancēm, kur atsevišķa nodaļa runā par inventarizāciju. Tāds pats pagaidu nolikums pašreiz top arī par tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem.

Ar "uzņēmumiem" mēs saprotam sabiedriskā aprēķina uzņēmumu inventarizāciju, kura arī būs klāt pie pārskata un bilanču nolikuma kā sadaļa. Tas vēl gan nav, bet es izdaru secinājumu, ka būs, ka ir un būs vienota kārtība inventarizācijā gan valsts uzņēmumos, gan pašvaldību uzņēmumos.

Tāpēc šo otro rindkopu 3.pantā precizēsim. Nedalīsim atsevišķi valsti un pašvaldību, bet noteiksim vienotu kārtību gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumos! Deputāta Lagzdiņa tekstā ir minēts konkrēts termins šajā normā, kuru es pašreiz jums nododu apspriešanai. Ko mēs ar to darīsim? Deputāts Lagzdiņš saka, ka, balstoties uz Ministru padomes nolikumu, šodien likumā nevaram iestrādāt šādu terminu, jo, kā jau teicu, tāda nolikuma nav un nez vai būs. Pašreiz ir, kā jau teicu, pagaidu nolikums, kuru apstiprinājusi Finansu ministrija. Tajā nav atsevišķi par inventarizāciju, bet ir par pārskatiem un bilancēm. Tā ir mūsu tradīcija. Visu laiku strādājam tā, ka inventarizācijas instrukcijas bija tieši šajos grāmatvedības pārskatu un bilanču nolikumos, metodiskajos norādījumos. Tāda kārtība arī saglabāsies. Tāpēc es iesaku tikai šo normu apvienot- "valsts un pašvaldību uzņēmumos inventarizāciju veic Ministru padomes noteiktajā kārtībā". Un ar to arī aprobežosimies. Vairāk nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man šķiet, ka zālē es neredzu nevienu, kas vēlētos kaut ko papildināt. Tādēļ mēs varētu balsot.

Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Ja mēs pievēršam uzmanību terminiem, tad otrajā rindkopā ir tāds termins- "nepabeigtā celtniecība". Celtniecību nevar ne pirkt ne pārdot, ne novērtēt. Tas ir process. Nepabeigtās celtnes var pirkt, pārdot, privatizēt, novērtēt. Kā jūs uzskatāt?

A.Buls: Šis termins "nepabeigtā celtniecība" varbūt ir tulkots no krievu valodas vai no angļu valodas, to es nezinu. Līdz šim visur praksē mēs lietojām šo terminu. "Nepabeigtās celtnes"- tāda termina nebija. Es pašreiz nevaru būt tik drosmīgs un mainīt šo terminu, kāds pašreiz pastāv praktiskajā darbībā, ar kaut ko citu.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka valodnieki varētu to precizēt, jo likuma jēgu tas nemaina.

Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Man liekas, ka šeit ir būtiska atšķirība, jo nepabeigtā celtniecībā ir ne tikai celtnes, bet tur ir arī iekārtas, kas jau ir iepirktas, kā arī vēl dažādas citas lietas. Tā ka vienkārši šeit izdarīt kaut kādu latviskojumu varētu, bez šaubām, bet nemainot būtību. Taču "celtnes" izmaina šo būtību. Tā ka es nevaru piekrist Bojāra kungam.

A.Buls: Visādā ziņā atbalstāms ir deputāta Grūbes paskaidrojums, jo ne tikai iekārtas, te ir arī darbi vai cita veida darījumi, kas saistīti ar šo nepabeigto celtniecību. Tos nevar izstumt ārā no vērtības gan pie novērtēšanas, gan arī pie uzskaites.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Es ierosinu izteikt tādā redakcijā- "nepabeigtās celtniecības objekti". Tad tur viss tiek atrisināts.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģi piekrīt? Ja vairāk nekādu iebildumu nav, lūdzu reģistrācijas režīmu! Rezultāts: 101 deputāts.

Balsosim par likumprojektu trešajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Divas balsis papildus "par". Rezultāts: 91- par, pret- nav, 6- atturas.

Lūdzu, par lēmuma projektu!

A.Buls: Lēmums nesatur nekādas būtiskas normas, kas kaut ko var paskaidrot vai papildināt likumu. Tas tikai nosaka termiņu, kādā ir jāstājas spēkā šim likumam, proti, 1.jūlijā. Līdz ar to noteikts vēl viens šodien ļoti saspringts termiņš- 15.jūnijs.

Par nolikumu. Tā ka jūs, godātie deputāti, esat savu dokumentu klāstā sen jau saņēmuši šā nolikuma projektu. Tad, kad mums jau pirmajā lasījumā tika izsniegts šis likums, patiesībā nolikums bija gatavs. Un tur problēmu nekādu lielu nav. Tā ka 15.jūnijs var arī palikt šajā lēmumā. Tas tiks visādā ziņā arī izpildīts.

Par 3.punktu. Pašvaldībām vajag ievērot novērtēšanas kārtību tādā pašā veidā, kā būs paredzēts Ministru padomes apstiprinātajā nolikumā, precizējot un piemērojot savām vajadzībām.

Priekšsēdētājs: Jautājumi deputātiem ir? Nav. Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs? Nav. Balsosim par lēmumu. Rezultāts: par- 87, pret- nav, atturas- 5. Lēmums pieņemts. Bula kungs, nākamo jautājumu! Vai tur būs cits referents? Tātad cits. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" trešajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Runa ir par 561.dokumentu. Es jūs lūdzu nelietot 577.dokumentu, kuram bez sliktās poligrāfiskās kvalitātes vēl ir dažas liekas kļūmes.

Tātad 561.dokuments. Kopš otrā lasījuma darba grupa un abas komisijas saņēmušas vienu deputāta priekšlikumu- Eināra Cilinska kunga priekšlikumu. Tas ir pievienots tekstam. Es ierosinu šo priekšlikumu izskatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad preambulā ir redakcionāli precizējumi. Man ir jāatvainojas par kļūdu. Preambulas otrajā rindkopā iznāk, ka runa ir par 1991.gada 5.marta Latvijas Republiku. Tas, protams, tā nav. Runa ir par Latvijas Republikas 1991.gada 5.marta likumu. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Nav nekādu iebildumu, jautājumu, papildinājumu?

I.Ēlerts: Jā, es atvainojos. Visā likumprojektā ir ievērots princips, ka viss, kas ir mainīts vai no jauna nācis, ir kursīvā, tā ka jūs to ļoti labi varat redzēt.

1.pantā ir izmainīta otrā daļa. Ir jāieinteresē valsts uzņēmumi ieguldīt līdzekļus uzņēmējsabiedrībās. Ja dividendi, kas pienākas valstij, jo tā ir valsts manta šajā uzņēmējsabiedrībā, ieskaitītu valsts budžetā, uzņēmumi nebūtu ieinteresēti šādā saimnieciskā darbībā. Rezultātā budžets nevis iegūtu, bet zaudētu. Tādēļ ir noteikts, ka kapitāla daļas turētājs šajā gadījumā ir valsts uzņēmums, bet valsts kapitāla daļas attiecīgo dividendi ieskaitām valsts uzņēmuma ienākumos. Toties pilnvarnieku pārstāvi ieceļ un atbrīvo ministrija. Tāda ir izmaiņa 1.panta otrajā daļā.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? Nav. Lūdzu.

I.Ēlerts: 2.pantā ir tikai redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nekādu piezīmju nav. Paldies.

I.Ēlerts: Tas pats man būtu sakāms par 3.pantu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem ir kas sakāms? Nekas. Paldies.

I.Ēlerts: 4.pantā ir redakcionāli labojumi un deputāta Cilinska priekšlikums, kuru darba grupa un abas komisijas neatbalstīja. Protams, ir zināms pamats, ka pašvaldības amatpersona var, piedaloties šādas uzņēmējsabiedrības akcionāru sapulcē, zināmā mērā pašvaldības īpašumu atviegloti piešķirt šai uzņēmējsabiedrībai. Taču mēs redzam problēmu, ka pašvaldībai varētu rasties grūtības ar šāda pilnvarnieka sameklēšanu. Jāņem vērā, ka tomēr tie cilvēki, kuru tiesības pārstāvēt pašvaldību Cilinska kungs gribētu ierobežot, ir pašvaldības deputāti, izņemot tos valdes locekļus, attiecībā uz kuriem likums nosaka, ka trešdaļa varētu nebūt deputāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es domāju, ka mēs tomēr varētu nobalsot par šo priekšlikumu, lai deputāti parāda, kāda ir attieksme šajā jautājumā. Es domāju, ka šinī gadījumā tomēr būtu pareizi, lai šīs funkcijas būtu dalītas. Es domāju, ka gan jau pašvaldība atradīs vēl kādu pilnvarnieku pārstāvi, vai nu tik traki būs, ka vienīgie iespējamie ir tikai tie, kuri ir valdes locekļi. Tāpēc es aicinātu balsot par šo priekšlikumu.

I.Ēlerts: Atvainojos, es nepateicu, ka dokumentā ir kļūda. Tātad ir runa par papildinājumu 4.panta pirmajā daļā, nevis 11.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad balsosim par Cilinska kunga priekšlikumu. Rezultāts: 36- par, 8- pret, atturas- 22.

Balsosim par 4.panta redakciju Rūpniecības un ekonomikas komisijas variantā. Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Lūdzu, atsauciet balsošanas režīmu!

J.Lagzdiņš: Es arī atvainojos referentam un priekšsēdētājam. Es gribētu iesniegt redakcionāla rakstura labojumu 4.panta sestajā daļā- vārda "pašvaldība" vietā rakstīt vārdus- "attiecīgā rajona, pilsētas, pilsētas rajona vai pagasta valde". Tā ir vienīgā vieta, kur vārda "pašvaldība" vietā jāliek šis vārdu salikums, lai savstarpēji saskaņotu visus šos privatizācijas likumus.

I.Ēlerts: Jā, paldies, es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par 4.panta redakciju ar Lagzdiņa kunga ierosināto izmaiņu. Viena balss, divas balsis papildus "par". Rezultāts: par- 60, pret- nav, atturas- 13. Paldies. Turpinām.

I.Ēlerts: Es saprotu, ka Cilinska priekšlikums pieņemts.

Priekšsēdētājs: Jā, pieņemts.

I.Ēlerts: 5.pantā ir redakcionālas dabas uzlabojumi un ir noteikts, ka ieskaitīšanu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos arī Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumā noteiktajā kārtībā pagaidām likums vēl nenosaka.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādas piezīmes? Nav. Paldies.

I.Ēlerts: 6.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu sekretariātu zvanīt. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 98 deputāti.

Balsosim par likumprojektu "Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās". Trešais lasījums. Seiles kundzes balss papildus "par". Vulfsona kungs savu attieksmi neizsaka. Rezultāts: 88- par, pret- nav, atturas- nav. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, par lēmuma projektu.

I.Ēlerts: Lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Pirmkārt, ir paredzēts, ka likums stājas spēkā normālā kārtībā, tātad piektajā dienā pēc tā publicēšanas. Šajā lēmumā ir galvenokārt Ministru padomes noliktie darbi, kas ir nepieciešami likuma izpildei, un darbi, kas ir saistīti ar šo attiecību nokārtošanu jau esošajās uzņēmējsabiedrībās. Tas pats ir 2.lēmuma punktā.

Priekšsēdētājs: Tas būtu viss?

I.Ēlerts: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Ēlerta kungam? Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 104 deputāti. Lagzdiņa kungs, par balsošanas motīviem?

Balsosim par lēmuma projektu. Rezultāts: 89- par, pret- nav, 3- atturas. Lēmuma projekts pieņemts.

Godātie kolēģi! Varbūt Seiles kundzes projektu par kompensācijas termiņa pagarināšanu mēs varētu tūlīt pieņemt? Endziņa kungs, pieņemsim Seiles kundzes projektu, un tūdaļ pēc tam es došu jums vārdu!

A.Seile: Cienījamie deputāti! Mēs pagājušajā gadā esam izsludinājuši pieteikšanos uz kompensāciju par lauku apvidos esošo zemi līdz šā gada 20.jūnijam. 20.jūnijs tuvojas strauji, un cilvēki ir nesapratnē, vai ņemt kompensāciju par zemi, cik liela šī kompensācija būs, jo mēs neesam pieņēmuši likumu par zemes īpašuma privatizāciju lauku apvidū. Tāpēc lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību par zemes privatizāciju ir paredzēts pagarināt pieteikšanos uz kompensāciju vēl uz trim gadiem. Iznāk tā, ka paliek neliels starpposms no šā gada 20.jūnija līdz 1993.gada 1.janvārim, kad cilvēki faktiski vairs nevar pieteikties uz kompensāciju. Mums nekas cits neatliek kā uzlabot mūsu agrāk pieņemto lēmumu "Par kompensācijas termiņiem" un pagarināt to līdz 1993.gada 1.jūlijam. Lēmuma projekts ir jūsu priekšā. Tā numurs ir 574. Es domāju, ka teksts ir īss un skaidrs. Ja mēs visi vienprātīgi un aši varētu nobalsot, tad būtu ļoti jauki.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Endeles kungs, lūdzu!

J.Endele: Man ir tāds konkrēts jautājums. Cilvēks ir iesniedzis pieprasījumu zemei, tas ir atteikts. Tagad ticis līdz rajonam. Rajonā šis jautājums ir iestrēdzis. Viņš izmisīgi jautā, ko darīt? Jautājums nav izlemts ne pa labi, ne pa kreisi. Vai viņš nepazaudēs arī kompensāciju? Pašlaik viņa dokumenti vēl atrodas darba kārtībā.

A.Seile: Cienījamais Endeles kungs! Lai jūsu cilvēks kompensāciju nepazaudētu, mums tieši par šo pagarinājumu ir jānobalso. Bez visa tā, ka viņš vēl nav izšķīries, vai ņemt kompensāciju vai zemi atkarībā no tā, kā rajons izlems, vēl jau strādā Augstākās padomes Zemes komisija, kur strīdu turpinās pārskatīt. Ja cilvēks būs pārdomājis un gribēs šo kompensāciju, tad nekāda pārtraukuma nebūs, ja mēs nobalsosim par šo lēmuma projektu.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, zālē atkal ir diezgan krietna kustība, tādēļ, lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 105 deputāti. Balsosim par 574.dokumentu. Rezultāts: 89- par, pret, atturas- nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamo sēdes vadītāj un deputāti! Man būtu liels lūgums- tagad izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu par Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību. Diemžēl mēs visu laiku runājam par to, ka ir nepieciešams ātrāk atjaunot Latvijas 1937.gada Civillikuma darbību, bet tajā pašā laikā klāt pie tā netiekam. Mantošanas tiesības esam izskatījuši pirmajā lasījumā, lietu tiesības vēl neesam skatījuši. Tās ir divas svarīgākās sadaļas. Cik ātri mēs tās skatīsim, tik ātri arī varēsim ieviest tās darbībā. Man ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, vai jūs varat prognozēt, cik ilgu laiku aizņems šā jautājuma skatīšana?

A.Endziņš: Tā kā būtībā pretrunas, kuras pastāvēja, tika atrisinātas, izskatot pirmo jautājumu par mantošanas tiesībām, es domāju, ka šeit sevišķas diskusijas nevarētu būt. Darba grupas vadītājs profesors Vēbers lūdza ziņojumam līdz 15 minūtēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Saprotot, cik Civillikums ir ārkārtīgi nepieciešams un svarīgs, es tomēr lūdzu rēķināties ar mūsu laiku. Mēs jau otro nedēļu gaidām. Vakar ar visaugstāko reitingu- 105 balsīm- mēs nobalsojām, ka šodien iekļausim darba kārtībā. Rīt vesela grupa izbrauc uz Zviedriju par zemesgrāmatas likumu. Mēs vairs nepaspēsim aizstāvēt. Es lūdzu turpināt mūsu iesākto zemes privatizāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es arī atzīstu, ka patiešām Civillikuma jautājumi ir svarīgi, bet tomēr jāciena būtu arī balsojums. Man ir priekšā darba kārtība. Mēs neesam atcēluši iepriekšējos balsojumus par darba kārtību. Šeit ir arī Civillikums. Kurā punktā, tas ir cits jautājums, bet reitings tika sastādīts. Vakardien tika nobalsots. Lūdzu sēdes vadītāju sekot, lai ievērotu kārtību pēc nobalsotajiem punktiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie deputāti, arī šajos jautājumos, ko skar Grūbes kungs un Seiles kundze, proti, par zemi, un arī citos visos mēs saduramies uzreiz ar Civillikumu, ar atbilstību vai neatbilstību tam. Vai nebūtu tomēr pareizāk sākt ar zirgu un pēc tam ar ratiem?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Ir samērā sarežģīta situācija. Mēs patiešām esam nobalsojuši par reitingu, un civiltiesību jautājumi mums diemžēl ir diezgan tālu. Es gribētu ierosināt, ņemot vērā to, ka civiltiesību jautājumi mums tika nobalsoti blokā, šo lietu tiesību jautājumu tomēr iznest atsevišķi un nobalsot, vai skatām vai ne.

Albertiņas kundze, lūdzu!

S.Albertiņa: Godātais kolēga, es domāju, ka situācija galīgi nav sarežģīta, jo mēs vakardien jau nobalsojām. Starp citu, visu dienu sakarā ar nākamā pusgada budžeta likumu šeit nosēdēja finansu ministrs, viņa vietnieks un tamlīdzīgi. Šodien mēs arī gaidām savu kārtu uz šo ļoti svarīgo lietu, jo, kā jūs zināt, mēs nevarēsim iet atvaļinājumā, ja budžets nebūs pieņemts. Tā ka es pieprasu arī tomēr neaizmirst to, ka pēc šā zemes likuma nākamais ir budžeta likums.

Priekšsēdētājs: Varbūt tiešām situācija nav nemaz tik sarežģīta. Ja liksim šo jautājumu uz balsošanu, tas vienkārši izšķirsies pats no sevis. Bet daudzi deputāti protestēs. Grūbes kungs, nenāciet! Jā, pilnīgi pareizi. Mums būs vispirms jābalso par vakardienas balsojuma atcelšanu. Rezultātā notērēsim stipri vairāk laika, lai gan mums ir palikušas 10 minūtes līdz starpbrīdim. Ja Endziņa kungs uzstāj uz balsošanu, es, protams, varētu to tomēr likt, bet, Endziņa kungs, es domāju, tomēr vajadzētu izšķirties sekot paredzētajai darba kārtībai.

A.Endziņš: Es vienkārši apbrīnoju to, ka mēs visu laiku runājam, uzsverot Civillikumu, Civillikumu, Civillikumu, un tajā pašā laikā risinām citus jautājumus, kuri izriet un ir saistīti ar Civillikumu, bet negribam to apzināties. Te ir tā paradoksālā situācija.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs! Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, sveicināti! Man ir lūgums saglabāt kārtību. Es paskaidrošu- kāpēc. Ja budžets aiziet tālāk, tad par budžetu es gribu pateikt jums vienu lietu. Tas līdz šim jums nav teikts, bet par to man grūti runāt. Bojāra kungs tā taisa ar roku. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es saprotu, ka ir zināmas tradīcijas. Tradīcijas ir jāievēro. Cienījamie deputāti, ir viena informācija, kuru es gribētu jums pateikt, lai aizstāvētu šo kārtību. Tas attiecas uz to, ka nedrīkst budžeta jautājumu stiept un likt kaut ko pirms budžeta iekšā. Tā problēma ir saistīta ar šādu apstākli.

Bija ilgstošas sarunas ar Starptautisko valūtas fondu, Budžeta komisiju, un visu komisiju pārstāvji piedalījās šajās sarunās. Valdība tikās apmēram deviņas stundas. Tas notika vairākkārtēji. Ir ļoti smagi nosacījumi, kuri, pēc Valūtas fonda domām, ir jāiestrādā jau budžetā. Tie ir saistīti ar nodokļu likumdošanas izmaiņām. Es minēšu vairākus. Praktiski visu peļņas nodokļa atvieglinājumu atcelšana, apgrozījuma nodokļa iedibināšana uz visu preci, tajā skaitā uz pārtiku. Trešais- ievedmuitas nodoklis uz visu- 15 procenti, tajā skaitā uz benzīnu un degvielu. Tās ir lietas, kas ir ārkārtīgi smagi pieņemamas.

Bet Starptautiskā valūtas fonda nosacījums ir šāds. Ja mēs gribam pretendēt uz palīdzību un atbalstu it sevišķi mūsu valūtas izveidē, tad nepietiks ar to, ka izskatīsim budžetu un pēc tam, atgriežoties no atvaļinājuma, sāksim skatīt tālāk, lūk, šīs nodokļu izmaiņas, lai varētu saskaņot kopējo memorandu, ko Valūtas fonds Vašingtonā iesniegs potenciālajiem donoriem, tām valstīm, kuras būtu ar mieru piešķirt līdzekļus. Tā ka problēma paliek ārkārtīgi svarīga. Viņu nosacījums ir tāds, ka tajā brīdī, kad budžets tiks pieņemts (tas reāli var notikt jūlija vidū, ne agrāk), ir jābūt arī šīm izmaiņām nodokļu likumā. Pretējā gadījumā viņi atsakās ar mums slēgt līgumu. Ir jābūt parlamentā akceptētiem pamatprincipiem memorandā ar visām no tā izrietošajām sekām. Ja mēs šos jautājumus visu laiku bīdīsim, bīdīsim, mēs praktiski visu šo situāciju nojauksim. Žēl, ka šeit nav Budžeta komisijas priekšsēdētājas. Tāpēc es ļoti lūgtu nelikt te vēl kaut ko pa starpu iekšā. Tas ļoti slikti beigsies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Godmaņa kungs, mēs stingri ievērosim mūsu nobalsoto kārtību.

Simsona kungs, jūs vēlaties vēl ko teikt?

P.Simsons: Cienītie kolēģi! Es vienkārši gribu atgādināt, ka tas vissliktākais, kā mēs varam plānot likumdošanas stratēģiju, ir nobalsot un ar balsu vairākumu to izlemt. Ir jābūt kādam racionālam graudam, kādā kārtībā spriest. Kolēģis Endziņš teica, ka Civillikums ir vajadzīgs šodien vai vēlākais rīt. Man šķiet, ka lauku zemes privatizācija notiks ne agrāk kā nākamajā gadā, tā ka varbūt viena diena šeit nespēlē nekādu lomu.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Attiecībā uz darba kārtības 5.punktu. Gribu ierosināt nelielu izmaiņu šajā punktā. Man nav saprotams, kāpēc mēs sākumā izskatām nākamā pusgada budžetu, un tikai pēc tam skatām atskaiti par pagājušo gadu. Man liktos loģiski darīt otrādi: vispirms apspriest lēmuma projektu par budžeta izpildi pagājušajā gadā un pēc tam izmaiņas pašreizējā pusgada budžetā, un tikai pēc tam apspriest budžeta projektu nākamajam pusgadam./

Priekšsēdētājs: Es domāju, kolēģi, to, kādā kārtībā izskatīs budžeta jautājumus, Apvienotā budžeta komisija pateiks tad, kad sāksim skatīt budžeta jautājumu. Ņemot vērā, ka patlaban sekretariāts vēl gatavo priekšlikumus par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, es domāju, ka zemes jautājuma skatīšanu mēs tagad nesāksim, bet tūdaļ pēc starpbrīža nobalsosim un pabeigsim šo lēmuma projektu.

Tagad starpbrīdis, bet Prezidija locekļus lūdzu sapulcēties mazajā zālītē viena jautājuma ātrai izlemšanai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Tūdaļ tiks izdalīti rakstiski priekšlikumi par ārvalstnieku uzturēšanās kārtību.

Lūdzu Karnupa kungu tribīnē! Lūdzu deputātus iepazīties ar 589., 590., 591. un 592.dokumentu. Tie visi ir pie 584.dokumenta 2.punkta, par kuru jau ir nobalsots un ar balsu vairākumu pieņemts. Es ierosinātu tādu kārtību, ka mēs vienkārši pēc kārtas par tiem balsojam un izšķiramies, kādā redakcijā tie ieiet lēmuma projektā.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Rikarda kungu reģistrēties. Rezultāts: 104 deputāti. Kamēr godātie kolēģi iepazīstas ar rakstiskajiem priekšlikumiem, trīs paziņojumi.

Pirmais: lūdzu, atcerieties, ka rīt strādājam, turklāt strādājam nevis kā parasti līdz pusdienas laikam, bet rīt plenārsēde ir visu dienu.

Otrs: Prezidija sēde notiks piektdien pulksten 10 no rīta.

Trešais paziņojums: lūdzu visas ieinteresētās frakcijas, deputātu grupas un deputātus līdz otrdienai iesniegt savus priekšlikumus par valsts kontrolieri. Nākamajā nedēļā trešdien valsts kontroliera amats tiks skatīts plenārsēdē. Iesniegt lūdzu Likumdošanas jautājumu komisijai.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Pavisam jauna informācija, kas saskaņota ar Starptautisko valūtas fondu, kurš ir ticies ar valdību un ar Budžeta komisiju. Rīt pulksten 16.30 Starptautiskais valūtas fonds vēlas tikties ar Augstākās padomes Prezidija locekļiem.

Priekšsēdētājs: Rīt pulksten 16.30 ar Prezidiju. Paldies.

Tātad deputāti ar priekšlikumiem ir iepazinušies. Vai varam balsot? Vispirms Seiksta kunga priekšlikums. Seiksta kungs uztur savu balsojumu.

Balsojam par Seiksta kunga papildinājumu 2.punktam. Rezultāts: 25- par, 23- pret, 28- atturas.

Nākamais papildinājums. Silāra kungs, ja es pareizi sapratu, tas ir tālāk pie 2.punkta kā turpinājums? (Deputāts Silārs no zāles kaut ko paskaidro.) Jā, paldies, vienkārši cita redakcija. Balsosim par Silāra kunga priekšlikumu. Rezultāts: 23- par, 20- pret, 36- atturas.

Nākamais ir Škapara kunga priekšlikums. Rezultāts: 26- par, 26- pret, 31- atturas.

Nākamais priekšlikums- Freimaņa kunga priekšlikums par papildinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 30- par, 23- pret, 22- atturas.

Nākamais ir Rikarda kunga priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Trīs balsis papildus "par". Viena balss papildus "pret". Kiršteina kungs ir pret? Jūs nospiedāt "par"? Tātad četras balsis papildus "par". Rezultāts: 61- par, 20- pret, 11- atturas. Pieņemts 2.punkts darba grupas redakcijā ar Rikarda kunga papildinājumiem.

Nākamais ir 3.punkts. Šajā punktā līdz šim man ir viens iesniegums mutiski- svītrot 2.apakšpunktu. Mucenieka kungs uztur savu apsvērumu? Balsosim par Mucenieka kunga priekšlikumu svītrot 2.apakšpunktu.

Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Par svītrošanas motīviem... Faktiski šis punkts jau izriet no likuma. Tā kā likumu esam pieņēmuši, tad mainīt nevaram. To vispār nevar likt uz balsošanu. Stādieties priekšā, ka militārie speciālisti Latvijai būs vajadzīgi! Kāpēc viņiem nedot atļaujas ilgāk uzturēties? Tā kā tas ir ierakstīts likumā, tad mēs lēmumā nevaram to svītrot ārā, tad mums likums arī jāmaina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es jau nesaku, ka nebūs tādu cilvēku, kuriem šādas atļaujas netiks dotas. Bet radīt speciālu sarakstu, viņus uzskaitīt un tā tālāk, es domāju, tas ir lieki un nevajadzīgi. Vispār tikai no tā viedokļa es lieku priekšā to svītrot.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, ja tas ir likumā paredzēts, tad tas likums ir jāpilda. Arī tad, ja lēmums nav pieņemts...

Dz.Ābiķis: Gadījumā, ja mēs balsosim "par", tad te atkal ir redakcionāla vaina, te ir jāskan šādi: "Apstiprināt Latvijas Republikas tautsaimniecībā nepieciešamo specialitāšu sarakstus." Citādi tas latviski nav salasāms.

Priekšsēdētājs: Vai par šo pašu punktu? Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Es gribu pateikt, ka 588.projektā ir tieši tāds formulējums. Tas vispār nav salasāms, kas ir 584.dokumenta 2.apakšpunktā. Te ir redakcionāli...

Priekšsēdētājs: Tātad redakcionāli uzlabotajā variantā. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Par 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Pabeigsim, kolēģi, 2.punktu! Tātad Mucenieka kunga priekšlikums bija svītrot 2.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Mucenieka kunga priekšlikumu. Rezultāts: 31- par, 9- pret, atturas- 33. Nav pieņemts.

Kādi kolēģiem vēl ir priekšlikumi par 3.punktu? Nav. Balsosim par 3.punktu kopumā!

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Manuprāt, 3.punkts nav atrisinājis visas tās lietas, un paliek daudz neskaidru problēmu. Jau tā problēma, ko teica Ābiķa kungs par militārajiem speciālistiem.

Otrs, ko Marjaša vakar atzīmēja, ka visi tie kara invalīdi, vecie kara invalīdi, arī iet zem visas šīs lietas. Arī šis jautājums būtu jāizskata tāpat kā par tiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem šodien šeit ir uzturēšanās un it kā jau pierakstīšanās. Strīpot tad līdz ar to.

Priekšsēdētājs: Ko tad, lūdzu, svītrot?

E.Kide: 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad Kides kungs ierosina balsojumu par 3.punkta svītrošanu.

E.Kide: Jā, jo tas ir neizstrādāts.

Priekšsēdētājs: Bula kungs, lūdzu!

E.Kide: Es runāju par 3.pamatpunktu, nevis par apakšpunktu! Par 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Labi, ja Kides kungs uzskata, ka tas ir balsojams, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kides kunga priekšlikumu svītrot 3.punktu vispār. Šteina kungs ir pret? Es nesaprotu jūsu rokas mājienu... Jā, viena balss papildus "pret", divas balsis papildus "pret". Rezultāts: par- 27, pret- 30, atturas- 27. Nav pieņemts.

4.punkts. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es uzskatu, ka nekorekti ir rakstīt- Labklājības ministrijai. Jāraksta ir- Ministru padomei. Kam uzticēs Ministru padome, tas jau ir cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka deputātiem nebūs iebildumu, ja pieņemsim šo labojumu. Lūdzu sekretariātu zvanīt! Kamēr deputāti vēl ierodas, tikmēr Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Man tā liekas, ka mēs kaut ko nepareizi darām. Galu galā ir ļoti labi, ka esam pieņēmuši Rikarda labojumu 2.punktā, bet tas neizslēdz arī citus labojumus, kaut vai mūsu un Freimaņa kunga labojumu. Tie taču nav pretrunā, tie viens otru neizslēdz. Mēs par katru nobalsojām, bet, ja dažādas lietas tiek ieliktas un izvēlas vienu no dažādām, te taču nav pretrunas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis pārpratums noskaidrots, jo visi šie punkti ir iesniegti kā 2.punkta papildinājums.

Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš: Es gribēju dažus vārdus pateikt par balsošanas motīviem, balsojot par šo lēmumu. Es domāju, ka mēs šeit esam aicināti tomēr vairāk veikt likumdošanas darbu, nevis nodarboties ar solījumiem. Ja mēs arī solām, tad šajos savos solījumos vajadzētu tomēr būt konsekventiem. It īpaši es gribētu griezties pret tiem deputātiem, kuri pagājušā gada oktobrī, balsojot par lēmumu par pilsonību, balsoja par solījumu pilsonību piešķirt tiem, kuri šeit ir nodzīvojuši 16 gadus. Šobrīd mēs šo solījumu esam aizmirsuši un tā vietā solām īpašu statusu un ar likumu noteikt uzturēšanās kārtību. Pirmkārt, es domāju, mums nevajadzētu mētāties ar šādiem solījumiem. Otrkārt, savos solījumos vajadzētu ievērot arī zināmu konsekvenci. Tāpēc es personīgi par šo lēmumu nevaru balsot un aicinu arī nebalsot.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem- Kiršteina kungs.

A.Kiršteins: Neliels paskaidrojums pie Celmiņa kunga teiktā. 1919.gada pavalstniecības likums nav atcelts, un tur ir cits kritērijs, proti, tie, kuri ir vajadzīgi Latvijas valstij, saņem šo pavalstniecību pēc pieciem gadiem, bet tie, kuri nav vajadzīgi, nesaņem nekad. Tad ir pilnīgi neargumentēti šie iebildumi par 16 gadiem. Tāpēc es pretēji Celmiņa kungam aicinu balsot. Katru dienu mēs laikrakstā varam izlasīt, ka vai nu kaukāziešu izcelsmes, vai kādas citas izcelsmes NVS pilsonis ir aplaupījis vai nositis kādu, aplaupījis taksometru vadītājus. Mums nav vīzu, un mēs novilcinām jau veseliem mēnešiem un ceturkšņiem šo pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem, lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Tā kā 3.punktā palika 2.apakšpunkts, tad pirms balsošanas to vismaz vajadzētu formulēt tādā redakcijā, lai var saprast, kas tur ir domāts. Pašreiz tur ir murgs, piedošanu par izteicienu.

Priekšsēdētājs: Mēs par to vienojāmies, ka uzlabotā redakcijā. Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Par balsošanas motīviem. Balsojot kopumā par šo lēmumu, es tomēr deputātiem gribu atgādināt, ka viesnīcā "Tūrists", piemēram, praktiski visos numuros dzīvo ieceļotāji no Aizkaukāza, kuriem nav pastāvīgā pieraksta. Nepārtraukti tiek aizdzītas mašīnas no Latvijas. Pamatā šos noziegumus izdara šie nelegāli iebraukušie, kam nav pastāvīgā pieraksta. Praktiski, tagad nenobalsojot par lēmumu, mūsu valstī nevar uzsākt nekādu normālu pretdarbību pret šīm te drausmīgajām nelikumībām, pret noziegumiem, ko izdara šie cilvēki, kuri šeit uzturas bez pastāvīgā pieraksta, jo šo noziegumu skaits ir ārkārtīgi liels. Tikai tāpēc es aicinu balsot par šo lēmumu. Mēs esam panākuši zināmu kompromisu, un es aicinu balsot par šo lēmumu, lai attiecībā tieši uz cilvēkiem, kam nav pastāvīga pieraksta, likums varētu sākt darboties. Ko varēsim atbildēt saviem vēlētājiem, ja turpināsies tas, kas notiek Rumbulā, Centrāltirgū, stacijā un citur?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Celmiņa kungs te pieminēja pilsonības likumu. Es gribētu atgādināt, ka tur gan nav runas par militārpersonām. Tā ka ar tiem solījumiem tā ir, kā ir. Runājot par balsošanas motīviem, lūdzu ņemt to vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Dozorceva kungs!

V.Dozorcevs: Es gribu atbildēt Ābiķa kungam.. Par tiem, kuri strādā Rumbulā un dzīvo "Tūristā", viss ir pateikts 1.punktā. Un vairāk nekas. Šis 2.punkts ir vērsts nevis pret viņiem, bet pret pastāvīgajiem iedzīvotājiem, pret tiem, kuriem ir pieraksts šeit. Tāpēc es aicinu balsot pret šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Jāsaka, ka pirmo reizi šoreiz es tiešām nesaprotu Dozorceva kungu un Celmiņa kungu. Viņš aicina, lai pusmiljons cilvēku ar PSRS pasēm, tie, kam ir pastāvīgais pieraksts, arī paliktu ar vienīgo legālo dokumentu, ar PSRS pasēm, šeit. Lai kādu pilsonības likumu mēs pieņemtu, tas būs process. Tie būs 10 gadi, 5 gadi, 16 gadi vai vairāk, tas būs process. Tas nozīmē, ka būs liels skaits cilvēku, kuri nolēmuši kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem un mācās latviešu valodu. Viņi paredz, ka pēc gada vai diviem viņi kļūs par Latvijas Republikas pilsoņiem. Tagad jūs viņus gribat atstāt vienkārši ar PSRS pasēm, kuras jau no 1.janvāra vairs nebūs derīgas. Es atvainojos, tas ir nekorekti.

Es uzskatu, ka viņu juridiskais statuss ir jāformulē, bet tieši tāpēc šo juridisko statusu nevar regulēt šis likums, jo šis likums attiecas uz tiem, kuri brauc iekšā. Šā specifiskā kontingenta (kas ir specifisks Latvijai, kas nav nekur Eiropā sastopams) tiesiskais statuss ceļā uz pilsonību ir jāregulē specifiskam likumam. Un tas ir 2.punkta saturs. Nevis PSRS pasei. Ar 1.janvāri PSRS pases vairs nekur neņems pretī. Tad jūs atstāsit visu pusmiljonu ar PSRS pasēm?

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Es absolūti nesaprotu Dozorceva vēlēšanos pieņemt kādu likumu, kurš nāktu par ļaunu personām, kuras te ir pierakstītas, bet kuras nav Latvijas pilsoņi. Es domāju, ka parlamentam, kurš rūpējas par visu Latvijā esošo cilvēku labklājību, ir vislabākie nolūki, gatavojoties pieņemt likumu, kas vislabākā variantā atrisinātu šo cilvēku problēmas. Kāpēc Dozorceva kungs domā, ka ir kādi ļauni nolūki? Es to nesaprotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: reģistrējušies 127 deputāti. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 90- par, 8- pret, 18- atturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par zemes privatizāciju lauku apvidos otrajā lasījumā.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais priekšsēdētāj, lūdzu tribīnē arī Veitnera kungu, kurš varētu būt līdzatbildīgs par šā likuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Veitnera kungs!

A.Seile: Tātad pagājušajā reizē mēs tikām līdz 16.pantam. 16.pantā ir vairāki ierosinājumi par zemes lielumu, kas piešķirama vienai fiziskajai personai. Mūsu likumprojektā ir paredzēti 100 hektāri. Mēs jau aizsākām diskusiju, bet par šo pantu nenobalsojām. Es gribu paskaidrot, ka Šļakotas kungs, kurš ierosināja un pieprasīja ielikt normu, ka mežu ne vairāk par 50 hektāriem piešķirt, savu priekšlikumu noņem. Un arī komisija atbalsta šo vārdu izsvītrošanu pirmajā teikumā- "bet meža par 50 hektāriem". Es aicinātu plenārsēdi par to balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Arī es pagājušo reizi šķīros no šā jautājuma apspriešanas tieši pie šā mikrofona. Vēlreiz, kolēģi, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mums nevajadzētu, manuprāt, kā deputātiem pārņemt sevī skolotāju funkcijas un mācīt cilvēkus, ko un kā viņiem apsaimniekot. Latvijas lauki ir Latvijas mentalitāte. Vienīgā bāze. Vienīgā. Citas vispār laukos nav. Paredzēt kaut kādus ierobežojumus, ka zemes nevar būt vairāk par 100 hektāriem vai ka meža nevar būt vairāk par 50, vai zemnieku saimniecība būs tikai tad, ja būs 10 vai 15 hektāri, manuprāt, ir absolūts nihilisms pret to cilvēku, kurš grib saglabāt savu latvieša mentalitāti, kurš grib iet uz laukiem un grib tur saimniekot. Es viennozīmīgi lūdzu jūs visus šo jautājumu pārdomāt un iestāties pret jebkādiem ierobežojumiem pret zemnieku saimniecībām.

Viens jautājums mums ir nenokārtots. Mums nestrādā bankrots, zemnieku saimniecību bankrots. Ministru padome to neveic. Bet bez tā zemniecība neattīstīsies. Vai viņš bankrotēs ar 103 hektāriem zemes vai ar 3 hektāriem zemes, tas ir jāatstāj šā zemes īpašnieka ziņā.

A.Seile: Cienījamais Ziediņa kungs, komisija apsprieda jūsu priekšlikumu un tomēr nolēma neatbalstīt, it sevišķi tāpēc, ka pašreiz mēs pieņemam likumu par zemes reformas gaitu. Pēc tam jūs varēsit piepirkt varbūt 500 hektārus, tie jau būs citi noteikumi. Bet zemes reformas gaitā par samazinātu faktisko cenu mēs piešķiram un dalām zemi, no jauna to atdodot privātīpašumā. Tādēļ komisija uzskata, ka nebūtu vēlams palielināt šo platību virs 100 hektāriem.

Z.Ziediņš: Zemes reformas gaitā ir runa gan par iedoto zemi, gan par īpašumā esošo zemi. Es negribu te minēt tādu šausmīgu piemēru, bet, ja jums ģimenē ir 10 bērni un viens iet bojā, tad tas ir tāpat, ja man ir 53 hektāri mantotas zemes, bet viens Jānis atnāk un atņem 3 hektārus. Zemei, vēlreiz es saku, manā skatījumā, nedrīkst būt ierobežojumu.

A.Seile: Šajā nodaļā nav runas par mantoto zemi, bet- no jauna iedalīto zemi. Tā kā mantinieku ir vairāk, par to jau mēs bijām nobalsojuši citā pantā, tomēr komisija paliek pie sava lēmuma.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es ļoti lūgtu iedziļināties šajā jautājumā. Šī lieta nav par to, ka mēs gribētu patiešām panākt, lai ir tikai 100 hektāri, un viss. Process, kādā veidā virzīsies, cik hektāru būs, Latvijā ir ierobežots. Vai vispār zemes privātīpašums nebūs ierobežots? Tas jau ir Civillikuma jautājums. Bet šobrīd par zemes reformu es varu pateikt, ka šodien daudzās vietās cilvēki neapzinās šā īpašuma vērtību. Ir ļoti būtiska atšķirība, vai šie 100 hektāri ir pie Rīgas vai Latgalē. Tātad šī problēma nav vienkārša. Es gribētu, lai kolēģi iepazīstas arī ar divdesmito gadu stenogrammām un uzzina, kas notika Saeimā. Mēs šobrīd, kamēr cilvēki neapzinās šo vērtību, piešķiram lielas, ļoti lielas platības. Mēs varam nonākt pie tā, ka vēlreiz ir jātaisa reforma un muižniekiem jāatņem zeme tāpat kā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Es negribētu, lai Latvijā vēlreiz veidotos šāda situācija, tāpēc reformas gaitā mēs paredzam 100. Par to, kas notiks tālāk, bez šaubām, lems Saeima, vai būs Civillikumā ierobežojumi vai nebūs. Bet tas jau ir cits jautājums.

Tagad es lūdzu vienkārši nepaļauties emocijām. Mēs nevienu neapspiežam, atļaujam lietošanā turēt arī lielākas platības. Ja mainīsies šie noteikumi, tad arī cilvēkiem būs lielākas platības iespējams iegūt īpašumā. Bet reformas gaitā tomēr vajadzētu palikt pie šiem 100 hektāriem.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs! Pēc tam- Godmaņa kungs.

V.Mucenieks: Es domāju, ka pie šā ierobežojuma ir jāpaliek, jo galu galā visa Latvija ir tikai nieka 64,5 tūkstoši kvadrātkilometru. Turklāt nebūt ne lielākā daļa no šīs zemes ir lauksaimniecībā izmantojama. Kas attiecas uz Ziediņa kunga izteikto latvisko mentalitāti un visu pārējo, tad, es domāju, viņam varbūt vajadzēja atturēties no šādas terminoloģijas lietošanas, jo viņš ir atļāvies savu dzimto kolhozu praktiski par grašiem nopirkt. Piedošanu, pēc tā mēs nevaram spriest, kā veikt zemes reformu Latvijā kopumā.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, es kategoriski atbalstu to normu, kas šeit ir ierakstīta, elementāru iemeslu dēļ. Faktiski pietiktu tikai ar vienu argumentu. Nav jau pilnīgi simtprocentīgi pamatota zemes cena, kas ierakstīta ar tiem rudziem un zemes ballēm. Var strīdēties, vai ir 26 vai 30 balles. Tas ir viens.

Otrs. Vai rudzu cena, kāda bija, ir tas vienīgais un normālais pamats, lai noteiktu šo cenu, jo zeme izsolē netiek likta. Ja būtu runa vēl par izsoli! Bet izsoles šeit nebūs. Tātad šeit ir šīs reformas pirmais posms.

Un vēl. Ja politiski padomājam, tad tur sāksies lielas problēmas. Es varu noorganizēt ātri tādu kampaņu, ka, būdams pietiekami izveicīgs un piesaistot kapitālu, it sevišķi, ja vēl rubļi tur darbojas, vai sapērkot sertifikātus, nopērku gandrīz vai pusi Latvijas. Un samērā ātrā laikā, jo man ir pietiekami spēcīgi draugi gan Austrumos, gan Rietumos. Tad būs jātaisa otra reforma.

Priekšsēdētājs: Breša kungs!

V.Bresis: Godātie kolēģi, man jums jādara zināmi divi viedokļi. Pirmais- Ekonomikas komisijas viedoklis, kura bija tomēr pret šādu ierobežojumu. Mēs uzskatām, ka ir jāļauj Latvijas zemniecībai augt kā modernai zemniecībai un nevajag to ierobežot ar šo nelielo 50 hektāru platību.

Otrs viedoklis ir mans personīgais viedoklis. Es vēlreiz, cienījamie kolēģi, griežos pie jums ar tādu pārdomu priekšlikumu. Ko tad mēs gribam atšķelt, nosakot šo 50 hektāru robežu? 100 hektāru, piedošanu. Mēs gribam atšķelt visu intensīvi strādājošāko Latvijas zemniecības daļu.

Es, piemēram, piektdien tikos ar vienu Latvijas fermeri, ja tā varētu teikt, ne jau zemnieku, kuram jau ir 101 hektārs un kurš intensīvi šo zemi apsaimnieko un grib privatizēt vēl 100 hektārus. Lūk, viņam mēs nogriezīsim ceļu! Vai tas ir tas prātīgākais, ka mēs aģitējam Latvijas zemnieku uz Indrānu tipa retro saimniecību, uz mazu mehanizāciju, uz dārgu produkciju, ko paši pēc tam veikalā nevarēsim nopirkt?

Es tomēr, Seiles kundze, gribētu zināmā mērā arī protestēt pret jūsu teikto, jo zemes cenu parlaments vēl nav noteicis. Un jums nav tiesību šeit deklarēt, ka tā būs lēta. Es, piemēram, iestājos par to, ka zeme jāpērk katram par tādu cenu, kāda tā faktiski ir. Un nekāda dāvināšana ne pirmās, ne otrās pakāpes reformā nevar notikt. Tas, kurš šo zemi var nopirkt, var to arī apstrādāt.

Ja mēs gribam ievērot to, lai Latvijā tiešām, kā saka, notiktu agrārā reforma tā, kā tai jānotiek, tad parūpēsimies, cienījamie, par to, lai strādātu zemes lietošanas likums. Jo patiešām būs varbūt pat 20 tūkstoši zemnieku, kuri šogad vispār zemi neapars. Bet mūsu likums paredz, ka pēc gada šāda zeme ir jāatsavina. Kāpēc mēs par to nerunājam? Gribam, no vienas puses, ierobežot, bet, no otras puses, absolūti neliekamies ne zinis par tiem īpašniekiem, kuri vispār negrib zemi apstrādāt. Tāpēc, es domāju, mums nebūtu jāierobežo šie hektāri, bet jārūpējas, lai mūsu pieņemtie likumi strādātu un lai mēs būtu principā konsekventi visās vietās.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, pēc tam- Šteina kungs.

V.Seleckis: Zinādams reālo situāciju, kāda ir laukos, es aicinātu saglabāt pašreizējo 16.panta variantu kaut vai tā viedokļa dēļ, ka nav vienādā situācijā pašlaik laukos visi cilvēki, kuri gribētu to zemi iegūt. Es varu galvot: ja nebūs kaut vai šāds ierobežojums, tad pašlaik, kad notiek vēl tikai zemes sadale, kolhozu bijušajai un esošajai oligarhijai radīsies pavisam citādas iespējas paturēt savās rokās arī zemi, tāpat kā tas šobrīd notiek ar tehniku. Arī tā iemesla dēļ ir vajadzīgs šis ierobežojums. Es nešaubos, ka vēlāk, protams, veidosies saimniecības, kurās būs 200, 300, 400 un varbūt vairāk hektāru. Bet šobrīd ir runa tikai par zemes sadali. Tāpēc šis ieraksts pašlaik vēl ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Šteina kungs, lūdzu!

V.Šteins: Es kategoriski iebilstu pret jebkādiem ierobežojumiem šeit un pilnīgi simtprocentīgi atbalstu Breša kunga teikto. Izbrīnu rada tas, ka mēs runājam par privatizāciju, runājam par normālu demokrātisku sabiedrību, bet tajā pašā laikā pastāv šī mazgruntnieku psiholoģija vai psihe, tas sociālisms, kas sēž iekšā cilvēkos, proti, tomēr katram iedosim, bet iedosim visiem vienādi, mazlietiņ iedosim. Visiem iedosim, katram pa cimdiņam iedosim. Nevar pārkāpt to sociālistisko sevī iekšā. Tas, es saprotu, prasa laiku. Varbūt tu esi iestājies mazgruntnieku partijā, un visiem tagad jābūt mazgruntniekiem. Tas ir viens, ko es gribēju teikt.

Otrs ir tirgus. Un tirgus noteiks cenu. Arī zemei būs sava cena, un tā būs augsta cena. Ne jau kāds nobalsos par cenu. Ja mēs balsotu par cenu, tad atkal būtu tanī pašā sociālismā.

Treškārt, dabas apstākļi Latvijā ir ļoti dažādi. Nevar noteikt, ka 100 hektāru liels drīkst būt purvs vai ka mežs drīkst būt 50 hektāri, un mākslīgi graizīt šīs teritorijas neatbilstoši dabas apstākļiem, jo daudzās vietās daba diktēs savus izmērus. Nevis padomju vara noteiks, cik lielam jābūt purvam.

Priekšsēdētājs: Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Ja uzmanīgi izlasām 16.panta pirmo rindkopu, tad saprotam, ka šeit nav runa par izmantojamo platību vispār, bet par īpašumu, un tas nozīmē, ka saimniecībai var būt kaut 1000 hektāru, bet pārējā platība var būt nomāta vai nu no valsts, vai cita īpašnieka. Ja daži saka, ka koncentrācijas un specializācijas attīstībai ir ierobežojumi, tad tā nav taisnība. Kāpēc? Jā, šodien ir zemnieku saimniecības, kuru platība ir lielāka par 100 hektāriem. Tādas ir gan bijušo īpašnieku saimniecības, gan dažas nesen izveidojušās zemnieku saimniecības. Taču 16.pants nav ar to pretrunā. Ja lasām šī panta otro daļu, tad pārliecināmies, ka jautājumus par lielākām zemes un mežu platībām var atrisināt Augstākās padomes Zemes komisija, ja to ierosina pašvaldības. Tiešām, ja tāds zemnieks pagastā ir parādījies, pašvaldība var griezties ar savu priekšlikumu Augstākās padomes Zemes komisijā, kas šo ierobežojumu var noņemt. Bet, ja šodien šo ierobežojumu vispār noņemsim, tad dažās vietās daļa zemnieku kļūs par bezdarbniekiem. Šajā pārejas periodā mums tas ir jāņem vērā. Nav šaubu, ka tālākā nākotnē dzīve šajā 16.pantā ienesīs savas izmaiņas. Šodien šis ierobežojums ir nepieciešams, jo mēs vēl neesam atrisinājuši jautājumus par zemes reformas pirmo kārtu laukos, bet šī jau ir otrā kārta. Tāpēc šis ierobežojums, ko iesniegusi Lauksaimniecības komisija, ir taisnīgs./

Priekšsēdētājs: Endeles kungs!

J.Endele: Man vispirms jautājums: vai Šļakotas kungs ir atteicies no šā ierobežojuma par mežiem? Uz balsošanu tas netika likts?

A.Seile: Mēs varam plenārsēdē likt uz balsojumiem, ja kāds uztur, jo komisija atbalsta to, ka Šļakotas kungs noņem šo pēdējo teikumu, ko es nolasīju.

J.Endele: Es tomēr gribētu uzturēt par šiem 50 hektāriem, kaut gan es gribētu tur citu formulu. Formula būtu tāda, ka- ne vairāk par pusi no zemes platības. Tas būtu loģiski, vēl loģiskāk nekā, teiksim, 50 hektāri. Cilvēks pieteicies uz 52 hektāriem, 2 hektārus viņš paņem aramzemes un 50 hektārus meža, jo tas nerunā pretim.

A.Seile: Jā, protams, bet ļoti daudziem cilvēkiem ir aizaugusi šī zeme. Varbūt viņš vēlāk to padarīs par lauksaimniecības zemi. Tādēļ varbūt šāda formula- 50 hektāri- ir racionālāka. No 100 hektāriem 50 hektāri. Ja viņš, piemēram, paņem 80 hektārus kopumā, arī tad viņš var paņemt 50 hektārus šo aizaugušo zemi ar mežu, kas pašreiz ieskaitīta mežu zemēs.

J.Endele: Labi, tādā gadījumā, es uzturu Šļakotas kunga iesniegto priekšlikumu par 50 hektāriem.

Otrkārt, es atbalstu komisijas ieteikto 100 hektāru augšējo robežu. Mums būtībā likumā ir jārunā par starta noteikumiem. Šie starta noteikumi tomēr maksimāli, cik mūsu apstākļos ir, jānodrošina kaut cik vienlīdzīgi. Ja mēs noņemsim šo normu... Nav taču noslēpums, kā rokās šodien atrodas tehnika, principā, kā rokās atrodas sadales vara. Tā rokās, kura rokās šobrīd ir šī tehnika. Bijušo kolhozu vai tagadējo padomju sabiedrību principā sagrābs viens cilvēks. Lai tālāk zemes tirgus izšķir, kas izputēs un kas to nopirks! Bet starta noteikumus vajadzētu puslīdz vienlīdzīgus.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs!

P.Simsons: Es ceru, ka kolēģis Šteins mani neuzskata par sociālistu un nepārmetīs, ka es nepiekrītu viņa tēzei. Ir divas zemes, un būs divas zemes īpašnieku kategorijas: pirmie ir likumīgie zemes īpašnieki, kuriem mēs šobrīd daudzos gadījumos nedodam zemi. Otra kategorija ir jaunsaimnieki, jaunie ieguvēji. Šobrīd iepriekšējās valdības nodibinātās zemnieku saimniecības bieži vien izveidotas uz bijušā īpašnieka, likumīgā īpašnieka zemes. Zemnieks jau pāris gadu laikā ir kļuvis stiprs. Protams, ka viņam to 100 hektāru ir par maz un viņš varētu apsaimniekot arī lielāku platību. Bet diemžēl tas likumīgais īpašnieks ir padzīts no saviem 10, 20, 30, 50 hektāriem, uz kuriem ir izpleties šis ar jau nostiprināto zemnieka saimniecību. Ja mēs neliksim ierobežojumu jaunieguvējiem... Kā šeit iepriekšējie kolēģi minēja, pašreiz sociālisma iekarojumi dažiem ir kabatā un viņi ar šiem sociālisma iekarojumiem tiešām varēs uz likumīgā īpašnieka rēķina apsaimniekot daudz lielāku platību. Bet to mēs varam pieļaut tikai tad, kad ir apmierināti likumīgie īpašnieki, un tad no tā, kas ir bankrotējis, var nopirkt šis spējīgais zemnieks kaut vai 500 hektārus.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribēju atbalstīt kolēģa domas, ka tas ir starta moments, un pateikt, ka patiešām šobrīd zemniecībai tādas naudas nav, izņemot atsevišķus pirmos tā sauktos, es ļoti atvainojos, Breša zemniekus, kuriem ir kapitāls un kuri varētu nopirkt lielas platības zemes. Citiem ne Latvijas valsts, ne Latvijas Banka šādu naudu nevar iedot. Runāt par to, ka tagad citi ir spējīgi, izņemot Rietumu vai Austrumu "naudas maisus", nopirkt šo zemi arī par īsto vērtību, kāda ir šodien, diemžēl ir pāragri.

A.Seile: Un konservatīvā partija, kurai laikam ir nauda.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze... Bojāra kungs, tad Kurdjumova kungs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Ja jūs paskatīsities kaimiņu, visu Eiropas valstu statistiku, tad jūs nekur neatradīsit, ka 100 ha ir mazgruntnieks. Tās ir blēņas. 100 ha ir lielgruntnieks pat Vācijā. Pat Vācijā. Un arī Zviedrijā, kura pēc teritorijas ir daudzkārt lielāka par Latviju.

Bet es negribēju runāt par to, es gribēju teikt par otro daļu. Es balsotu pret otro daļu 16.pantā, jo patiesībā otrā daļa pirmo pilnīgi iznīcina.

Kas mums rīkojas ar zemi? Pagasta valdes ieteikumi. Pagasta valdē sēž "savi zēni", viņi ieteiks Augstākajai padomei, Augstākā padome, protams, nekā nejēdz, kādas ir tās vietējās attiecības starp cilvēkiem un kas tur ir kas. Tātad praktiski te var piešķirt 500, 1000, 10 000 hektārus. Es iesaku balsot par otro daļu. Pirmajā etapā pilnīgi pietiks ar šo pirmās daļas tēzi. Jo nevar iebalsot tādu normu, kura patiesībā ir tā sauktā gumijas norma.

A.Seile: Cienījamais Bojāra kungs! Šī norma tika iestrādāta tikai tāpēc, ka var gadīties, ka, piemēram, dziļi Latgalē paliek zeme pāri un neviens uz to nepretendē. Ja tā būs, tad ar lēmumu izlems. Gribu teikt, ka Lauksaimniecības komisija gan nav tāda, kura galīgi neko nejēdz. Tur ir ļoti daudz pārstāvju no laukiem.

J.Bojārs: Bet tā ir. Tā jēdz. Bet mēs šeit, Augstākajā padomē, nezināsim, par ko balsojam.

A.Seile: Lauku zemes komisija balso, nevis Augstākā padome.

J.Bojārs: Ja šeit būtu normatīvs ierobežojums... Šteins pareizi teica, ka dabā robežas ir ļoti dažādas. Vienam 10, 15 hektārus var pielikt klāt. Bet, ja šeit nav vispār nekāda normatīvā ierobežojuma, es kategoriski balsotu pret šādu normu. Te varētu būt kaut kādi plusi un mīnusi, kā veidojas robežas dabā.

Priekšsēdētājs: Kurdjumova kungs, lūdzu!

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Mēs tagad stāvam tāda labā onkuļa pozā, kas cenšas izdāļāt to, kas viņam nepieder. Es gribētu samierināt, ja tas iespējams, Breša kunga un Stroganova kunga priekšlikumus. Jā, būtu vēlams, lai rastos daudz zemnieku saimniecību, bet es tomēr esmu pret ierobežojumiem zemes piešķiršanā. Vienlaikus ar zemes vērtības noteikšanu jāieslēdz progresīvais nodoklis par zemes neizmantošanu. Tas ir- lai ir iespējams paņemt 100 un 1000 hektārus, bet jānosaka termiņš zemes apgūšanai. Ja zemnieks, kas paņem daudz zemes, jau iepriekš zinās, ka par neizmantotu zemi viņam būs jāmaksā vairāk nekā par produkcijas zaudēšanu, tad strīdi būs par auglīgākajām un elitārākajām zemēm, jo nav taču runa par tukšajām, par grūti apstrādājamajām Latgales zemēm. Un valstij ir svarīgi, lai šī zeme tiktu pilnīgi izmantota, intensīvi apstrādāta, lai tā dotu produkciju. Ja mēs cilvēkiem dosim zemi, bet neparādīsim, ko no tās var iegūt, tad tāds mūsu lēmums būs nepareizs. Tāpēc ierosinu 17.pantu vai kādu citu pantu pēc komisijas ierosinājuma izstrādāt Ministru padomei zināmā laika posmā, bet ne vēlāk par 1.septembri, kad no jauna iemērītajās saimniecībās sāksies nopietnākie darbi. Bet tiem, kas zemi neapstrādās, izveidot aplikšanu ar progresīvo nodokli par zemes neizmantošanu, tad tas būs kaut kāds regulējošs mehānisms. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

I.Godmanis: Pirmkārt, ir pieņemts likums par zemes lietošanu, kur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka neapstrādātājam nevis nodoklis ir jāmaksā, bet zemi ņem nost. Tas ir viens.

Otrs. Es domāju, ka nevajag aizrauties ar tādu ideju, ka zemnieki tagad dabūs zemi, nopirks un ka varēs viņam piemērot uzreiz lielus nodokļus. Reāli to nevarēs izdarīt. Ja zemniekam nevar nodrošināt kredītu, tad kādā veidā viņš maksās to nodokli? No kā? No savas peļņas, ja pirmos trīs, četrus, piecus gadus viņš nodarbosies izmisīgi, lai vispār kaut ko izaudzētu, it sevišķi, ja viņš saņem nebūt ne labi apstrādātu iepriekšējo kolhozu zemi, bet apaugušu un tā tālāk? Tā ka cerēt uz to, ka varētu pielikt klāt šo progresīvo nodokli un pilnīgi noņemt ierobežojumu, es domāju, nav pareizi. Es no galvas neatceros diemžēl 1937. vai 1938.gada statistiku, bet atceros, ka bija pāri par 250000 saimniecību. Ja mani atmiņa neviļ, tad saimniecības vidējais izmērs nebūt nebija lielāks, man šķiet, par 50 hektāriem. Un tas bija maksimums. Lielākais skaits. Es ārkārtīgi šaubos, vai mēs te kaut kādu citu variantu panāksim.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Es domāju, ka ir pienācis laiks balsot. Mums ir šādi balsojumi. Ja es kļūdīšos, Seiles kundze mani palabos. Tātad priekšlikumos, kuri ir pievienoti likumprojektam, ir trīs balsojumi, tas ir, 16.panta pirmā daļa attiecībā uz mežu platību, otrā daļa- attiecībā uz zemes un mežu platību iegūšanu īpašumā, kas var notikt tikai pirkšanas ceļā. Šā panta svītrošana vispār. Varbūt mēs sāksim tā. Pirmais priekšlikums bija- svītrot šo pantu vispār. Bez tam ir- svītrot vai atstāt mežu 50 hektārus. Un tas arī ir viss.

Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Man ir bezgalīgs prieks, ka varu šoreiz atbalstīt Bojāra kunga priekšlikumu un uzturēt to spēkā- svītrot tikai šā panta otro daļu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet ir arī priekšlikums- svītrot visu pantu.

Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Man ir priekšlikums tomēr varbūt nesvītrot otro daļu, bet papildināt pirmo rindiņu. Ja ir brīva zeme. Vārdu sakot, iestarpināt. Pagasts var dot priekšlikumu par palielināšanu, ja ir brīva, nepieprasīta zeme.

A.Seile: Bet varbūt tas pats sevi ir saprotams?

J.Zaščerinskis: Pēc pašreizējā teksta tas nav saprotams. Tas atbilst, Seiles kundze, starp citu, jūsu izskaidrojumam.

A.Seile: Es saprotu, ka atbilst. Bet varbūt mēs varam tās debates kaut kā mazliet iegrožot? Mēs, lauķi būdami, tik gari runājam un pie viena panta sēžam jau stundu.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Man šķiet, ka izvirzās jautājums par kompetenci Lauku zemes komisijā. Varu teikt tikai to, ka viens no rādītājiem, kas to acīmredzot raksturo, ir izskatāmo strīdu skaits. Katru otrdienu tiek izskatīti desmitiem strīdu. Ir speciāls konsultantu dienests. Protams, galīgo lēmumu nepieņem Zemes komisija. Faktiski galīgo lēmumu tā vai tā pieņem vietējā pašvaldība. Zemes komisija iesaka. Tā ka nav teikts, ka Zemes komisija pilnīgi pārņem, tā var apstrīdēt. Ja vēl tas tiek apstrīdēts, tad var iesūdzēt tiesā. Tur vēl tālāk iet. Tur ir vesela juridiskā ķēde. Ja šo pilnīgi izsvītros, tad mēs tiešām laikam pavisam matemātiski ierobežojamies. Jo tas, ko Seiles kundze teica, ir ļoti precīzi. Pirmkārt, te ir jautājums par dabiskajām robežām, kas ir loģiski, ko teica Šteina kungs. Otrs jautājums ir par atpalikušajiem novadiem, kur tiešām zeme var palikt pāri. Arī tādi fakti Latgalē mēdz būt.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Es arī kā ģeogrāfs aicinātu nesvītrot šo otro daļu. Es nedzirdēju, ko Šteina kungs teica. Latvijā taču daudzās vietās potenciālās vai esošās saimniecības atrodas mežu ielokā vai ierobežotas ar kādiem ūdens šķēršļiem, dabiskiem šķēršļiem. Var būt tā platība, teiksim, 110 hektāru. Nebūtu nekādas loģikas, ja tos 10 hektārus nedotu apstrādāt. Tāpēc vajadzētu to otro daļu arī atstāt.

A.Seile: Bet balsosim, nerunāsim!

Priekšsēdētājs: Balsosim, kolēģi, tūdaļ! Vēl Stroganova kungs pateiks pēdējo vārdu.

F.Stroganovs: */Man nav statistikas datu- liekas, ka Lauksaimniecības ministrijai tie ir,- cik republikā ir no jauna izveidoto zemnieku saimniecību, kuru platība lielāka par 100 hektāriem. Ja atbalstīsim priekšlikumu par 16.panta otrās daļas svītrošanu, tad mums šai zemnieku saimniecību daļai zeme būs jāņem nost. Atbilstoši šai izmaiņai. Bet to labāk izdarīt zemes reformas gaitā. Darīt to tagad būs kļūda. Zemnieka psiholoģija netic nestabilitātei. Es lūdzu Bojāra kungu atsaukt savu priekšlikumu vai arī pantā atrunāt. Citādi aicinu balsot pret šo priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Izlasīsim vēlreiz šo normu! Tā ir absolūti neprecīza. Šeit vajag vai nu precizēt vārdus- "ja ir brīva zeme" un tad- cik procentu ietvaros. Pretējā gadījumā otrā norma- 16.pantā- pilnīgi likvidē pirmo. Tad pirmajai nav nekādas nozīmes. Tad jau mēs tikpat labi vispār varam nenoteikt šos hektārus. Šo normu vajag precizēt. Pateikt, vai ir brīva zeme. Ja ir brīva, tad cik lielos ietvaros- 10, 50. Jābūt normai. Šeit nav vispār nekādu normu.

A.Seile: Rakstisku priekšlikumu nav, aicinu balsot, kā jūs likāt priekšā.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es, protams, aicinu balsot par redakcijas variantu, bet es gribēju savas domas izteikt par tiem meža ielokiem un tā tālāk, kur, lūk, tās zemes ir bišķiņ vairāk un tamlīdzīgi. Bet, piedodiet, ja tur ir pāri par 100 hektāriem, tātad to vēl var sadalīt divās daļās pa 50 hektāriem, un tā ir pietiekami solīda saimniecība. Šeit nekādas problēmas nerodas.

Var būt arī tāds meža ieloks, kur ir 500 hektāru un tamlīdzīgi. Vai tad tāpēc jāatdod noteikti vienam, kā saka, privileģētam kaut kādam pretendentam? Tā ka šeit nav nekādas problēmas- 100 hektāri zemes, 50 hektāri meža, nekādi plusi un mīnusi. Mīnusi var būt, plusi- ne. Paldies, un balsojam!

Priekšsēdētājs: Felsa kungs!

A.Felss: Es aicinātu sēdes vadītāju tomēr dzelžaini ievērot disciplīnu un neļaut trīs un četras reizes runāt par vienu un to pašu lietu. Galu galā viedokļi ir noskaidroti un attiecību noskaidros balsojot.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, nav tāda reglamenta punkta, kas atļautu atņemt deputātam runāttiesības. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: reģistrējušies 97 deputāti.

Vispirms tiek balsots par priekšlikumu- svītrot 16.pantu vispār. Rezultāts: par- 11, pret- 65, atturas- 11.

Kā otrais tiek balsots priekšlikums- svītrot šā panta otro daļu. Rezultāts: 9- par, 59- pret, 17- atturas.

Nākamais rakstiskais priekšlikums 6.lappusē- pirmās daļas palīgteikumu izteikt citā redakcijā.

A.Seile: Nē, šī redakcija ir jau daļēji iestrādāta mūsu pantā. Es saprotu, ka par to nav jābalso, bet jābalso ir par deputāta Endeles izteikto priekšlikumu, kurš uztur Šļakotas kunga priekšlikumu, ko mēs jau esam iestrādājuši.

Priekšsēdētājs: Paldies, Seiles kundze! Tātad balsosim par vārdu "bet meža par 50 hektāriem" svītrošanu. Lūdzu, Grūbes kungs, precizējiet!

G.Grūbe: Komisija piekrita šos 50 izņemt. Tagad ir jābalso par to, ka Endeles kungs prasa, lai būtu šie 50...

Priekšsēdētājs: Tātad, kolēģi, tekstā rakstītajam neticiet! Tas jau ir svītrots, un mēs balsojam par to, lai šie vārdi paliktu.

Balsosim par to, lai paliktu šie vārdi. Rezultāts: 42- par, 26- pret, 14- atturas. Tātad tekstā paliek šis priekšlikums.

A.Seile: Slikti, bet nekā nevar darīt. Endeles kunga priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Balsosim par 16.pantu kopumā. Rezultāts: par- 74, pret- 3, atturas- 3. Paldies. Pants pieņemts. Lūdzu, turpināsim.

A.Seile: 17.pantā ir Caunes kunga ierosinājums- svītrot vārdu "īpašumā", aizstājot to ar "lietošanā". Tas nozīmē, ka meliorācijas būves var nodot tikai lietošanā. Komisija ir pret šādu Caunes kunga ierosinājumu. Ja Caunes kungs atteiktos, tad mēs varētu par šo pantu nerunāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Caunes kungs jau ir atteicies. Paldies Caunes kungam.

A.Seile: 18.pants. Samaksas apmērs par zemes piešķiršanu īpašumā. Simsona kunga rakstiskais priekšlikums, ko jūs varat izlasīt tekstā, ir noraidīts. Vai Simsona kungs uztur savu priekšlikumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es varbūt savas nekompetences dēļ nespēju izprast, kāpēc darba stāžs lauksaimniecībā ir faktors maksas samazināšanai. Man nav bijusi iespēja lauksaimniecībā strādāt 30 gadus kopš atgriešanās no Sibīrijas, tāpēc ka mani nelaida uz manas tēva zemes atpakaļ strādāt. Es arī varbūt gribu, teiksim, nopirkt kādu par lētāku naudu. Es domāju, ka šāda norma un 75 procenti... Tas ir kādas vienas grupas, šķiras vai kategorijas interesēs. Tas nav objektīvs rādītājs.

Priekšsēdētājs: Tātad mums būtu šis Simsona kunga priekšlikums balsojams. Lūdzu tātad ieskatīties priekšlikumos. Pie 18.panta ir Simsona kunga labojums... Pirmajā daļā? Vai tikai otrajā daļā?

A.Seile: Pašreiz viņš runāja par trešo rindkopu tekstā. Faktiski priekšlikums sastāv no divām daļām. Pagasta tautas deputātu padomi aizstāt ar Ministru padomi... Bet kur tad tas ir?... Tas ir otrajā daļā. Trešajā daļā ir par šo samaksas samazināšanu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, precizējiet, lai deputātiem būtu skaidrs!

P.Simsons: Es uzturu abus savus variantus.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim pēc kārtas. Vispirms pirmais Simsona kunga priekšlikums- aizstāt vārdus "pagasta tautas deputātu padome" ar vārdiem "Ministru padome". Rezultāts: par- 16, pret- 18, atturas- 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsosim par Simsona kunga priekšlikumu panta otrajā daļā. Rezultāts: par- 25, pret- 18, atturas- 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai 18.pantā ir vēl kādi papildinājumi?

A.Seile: Ir Čepānes kundzes priekšlikums, kura ierosina šajā pantā noteikt arī samaksu par mežu. Mēs uzskatām, ka šīs normas varētu iestrādāt Ministru padomes nolikumā, kur tiks sīki izstrādāti visi novērtējumi zemēm, tajā skaitā arī meža zemēm. Tas nav šā likuma uzdevums, it sevišķi tāpēc, ka mēs vēl neesam pieņēmuši vispār arī kopējo likumu par kompensācijām.

Priekšsēdētājs: Tātad šeit ir iestrādāts tas punkts tādā veidā pēdējā pantā? Pēdējā panta daļā?

A.Seile: Tikai ļoti vispārējā teikumā tas ir iestrādāts. Bet šīs normas iestrādātas nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Iestrādāts ir arī pirmajā daļā, ka nosaka samaksu par... Un tā tālāk Tātad vispārējā formulā ir iestrādāts šis priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Čepānes kundzes gan nav, bet te nav arī jābalso. Tātad nav jābalso speciāli, jo tas ir iestrādāts, tikai citā redakcijā.

Nākamais priekšlikums ir Blažēviča kunga priekšlikums.

A.Seile: Attiecībā uz Blažēviča kunga ierosinājumiem komisija domā, ka pārāk sīka ir šī reglamentācija un ka likumā tas tādā veidā nebūtu jāiestrādā. Tie ir nolikuma jautājumi.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uztur šo priekšlikumu, ka par to būtu jābalso? Blažēviča kunga gan nav... Lūdzu. Paldies, Simsona kungs!

Balsosim par Blažēviča kunga priekšlikumu 18.pantam. Rezultāts: 10- par, 14- pret, 35- atturas. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk ir Ēlerta kunga priekšlikums. Ēlerta kungs neuztur savu prasību. Paldies.

Balsosim par 18.pantu kopumā. Rezultāts: par- 66, pret- 1, atturas- 2. Lūdzu, turpināsim.

A.Seile: Par 19.pantu nav nekādu ierosinājumu. Es domāju, ka par to atsevišķi nav jābalso.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Seile: Par 20.pantu ir Simsona kunga ierosinājums- papildināt 2.punktu ar prasību: ja jau plāns ir iesniegts, pieprasot zemi lietošanā, tad otrreiz tas nav jāiesniedz.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs uztur? Ir nepieciešams balsot? Lūdzu.

P.Simsons: Mani ierosinājumi ir rakstīti tik sen, ka esmu paguvis aizmirst. Bet man ir jautājums pie 20.panta 2.apakšpunkta... Īpašumā pieprasāmās zemes nogabala plāns... Kāpēc tātad prasītājam ir jāuztaisa šis plāns? Es saprotu, ka plānu var sastādīt jau pēc citiem parametriem, ņemot vērā pilnīgi citus apstākļus, nevis to, ko es kā prasītājs būšu uzzīmējis un iesniedzis komisijai.

Z.Veitners, Zemes ierīcības departamenta direktors: Lai būtu skaidrība, kādu zemi lietotājs prasa īpašumā, šis plāns ir vajadzīgs pie šā pieprasījuma nevis kā tiesību dokuments, bet kā pielikums pieprasījumam, jo varētu būt arī situācija, ka viņš īpašumā pieprasa mazāku platību, nekā ir prasījis lietošanā. Tāpēc izslēgt šo variantu acīmredzot nevajadzētu un nevajadzētu arī uzskatīt par šā īpašuma pieprasījuma pielikuma dokumentu to dokumentu, kas tika prasīts līdz pagājušā gada 20.jūnijam, pieprasot zemi lietošanā vispār.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Vai šeit neradīsies tāda situācija, ka būs kāda labi apmaksāta iestāde, kurai būs monopola tiesības izgatavot pieprasāmo zemes gabalu plānus, kā tas šobrīd ir ar individuālajām būvēm? Es, pats būdams arhitekts, nedrīkstu izgatavot plānu un uzbūvēt māju, man ir jāgriežas attiecīgajā birojā.

Z.Veitners: Nē, šādas bažas acīmredzot nav pamatotas, jo zemes privatizāciju mēs veiksim pēc tam, kad būs šie zemes gabali ierādīti dabā un pašreizējiem lietotājiem būs izsniegti lietošanas tiesību dokumenti. Tātad viņiem šie plāni jau būs. Šie plāni tiek izgatavoti par valsts budžeta līdzekļiem. Tā ka te nevar būt, ka tagad tam lietotājam nav šā plāna, ka viņam nav ko iesniegt un vajag meklēt kaut kādu kantori.

P.Simsons: Ja tagad lietotāja rīcībā ir plāns, vai tas nozīmētu, ka viņam šis plāns obligāti būs jādod atpakaļ, pieprasot zemi īpašumā?

Z.Veitners: Nē, tas jau ir tehnisks jautājums. Var izgatavot kopiju kaut vai 100 eksemplāros.

Priekšsēdētājs: Vai Simsona kungs uztur savu priekšlikumu par balsošanu? Paldies Simsona kungam. Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Cienījamie kolēģi, es domāju, ka šo 2.apakšpunktu 20.pantā vajag vispār svītrot, jo tas bijušajiem īpašniekiem un pārējiem daudzos gadījumos sarežģīs šo jautājumu atrisināšanu, jo plānu dabā nav, būs jāmeklē atkal pa arhīviem, bet zemes ierīkotāji to var dabā jau atrisināt. Kādēļ jāpievieno vēl kaut kāds atsevišķs plāns? Es ierosinu to svītrot.

A.Seile: Cienījamais Caunes kungs! Es atvainojos, ka pārtraucu, bet šeit nav runas par bijušajiem īpašniekiem šajā nodaļā, šeit ir runa par jaunieguvējiem. Šajā nodaļā mēs runājam tikai par tiem, kas zemi dabū no jauna, un nevis par atjaunošanu.

I.Caune: Tad es atvainojos, ka pārtraucu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka šeit ir arī bažas par šo plānu vajadzību vai nevajadzību, bet jūs iedomājieties, kā var izskatīt priekšlikumu, ja vispār nav plāna vai arī iesniegumam netiek pievienots dokuments, ko cilvēks vēlas. Kādā veidā to realizēt? Tas jau ir tehnikas jautājums, bet iesniegumu bez šāda dokumenta nevar noformēt un vispār izskatīt. Es ļoti lūdzu atvainot un saprast šo lietu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka balsosim par 20.pantu kopumā.

A.Seile: Vairāk priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par- 58, pret- 1, atturas- 3.

21.pants.

A.Seile: 21.pantā Bērziņa kungs ierosina svītrot pēdējo daļu. Tādējādi visu izlemtu zemes komisijas un tiesās nevarētu tikt pārskatīti zemes komisiju lēmumi. Komisija noraida šādu variantu, jo ir ļoti daudzi gadījumi (ko es arī zinu, darbojoties Lauku zemes komisijā Augstākajā padomē), ka jautājumi tiek izlemti subjektīvi. Tiesai ir jādod iespēja pārskatīt lēmumus par zemes atdošanu īpašumā.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Es noteikti atbalstu Seiles kundzes priekšlikumu, jo šajā likumā jau tā ir tik daudzas normas iestrādātas pēc principa, ka labam cilvēkam nekā nav žēl. Ja vēl mēs šeit izslēgsim tiesas, tad tas pilnībā realizēsies. Es noteikti uzturu šo prasību, ka šīs strīdīgās lietas jāizskata tiesā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Bērziņa kunga iesniegto priekšlikumu svītrot otro daļu. Viena balss "pret". Rezultāts: 1- par, 55- pret, 12- atturas.

A.Seile: Līdz pat 24.pantam, tas ir, par zemes privatizācijas kārtības tīri tehniskajiem jautājumiem, deputāti nav gribējuši neko ierosināt, tāpēc es domāju, ka par šiem pantiem mums nav jābalso, jo rakstisku priekšlikumu nav. Pāriesim pie 24.panta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Seile: Ir Caunes kunga priekšlikums- 24.panta pirmo daļu papildināt ar jums redzamo tekstu. Komisija ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs: Vai Caunes kungs uztur? Nē. Paldies Caunes kungam. Ēlerta kunga priekšlikums.

A.Seile: Ēlerta kunga priekšlikums ir jau iestrādāts tekstā.

Priekšsēdētājs: Arī Kinnas kunga priekšlikums ir iestrādāts tekstā.

A.Seile: Jā, tas ir iestrādāts tekstā, tas bija ļoti vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Tad paliek Grūtupa kunga priekšlikums. Bet tas ir tikai par jauno nodaļu.

A.Seile: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad mums atliek apspriest vienīgi 26. un 28.pantu. Tie ir Grūtupa kunga priekšlikumi.

A.Seile: Grūtupa kungs ierosina atklāt jaunu nodaļu- darījumi ar zemi. Komisija ir noraidījusi.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungu es neredzu, bet, lai nerastos domstarpības, lūdzu nobalsosim. Kas par Grūtupa kunga priekšlikumu? Viena balss papildus "pret", 2 balsis papildus "pret". Rezultāts: par- 14, pret- 20, atturas- 33.

A.Seile: Līdz ar to mēs būtu veiksmīgi izgājuši cauri zemes reformas likumam otrajā lasījumā, ja mums nebūtu 6.panta. Un tagad atgriežamies pie nenobalsotā 6.panta. Tas ir 550.dokuments. Mēs to sagatavojām apmēram tādā redakcijā, ka, balsojot vēlreiz pagājušajā plenārsēdē, kur mēs izskatījām šo jautājumu, vairākums tika atbalstījis. Te nu ir tas rezultāts. Bet mēs nevarējām par šo pantu vienkārši nobalsot kopumā.

Ja deputātiem ir kādi ierosinājumi vēl bez Freimaņa un Ziediņa priekšlikumiem, tad lūdzu par tiem izteikties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Man būtu priekšlikums par šiem noraidītajiem priekšlikumiem nobalsot, jo par tiem nav balsots. Atkarībā no tā, vai nu pieņemt, vai nepieņemt 6.pantu. Pirmais priekšlikums tādā gadījumā būtu- svītrot otrās daļas pēdējos vārdus- "fiziskajai personai saglabājot zemes lietošanas tiesības". Jautājumu es jau paskaidroju. Grūbes kungs, ja jūs gribat, lai 6.pants "iziet cauri", visticamāk, ka tas būs ar kaut kādām korekcijām attiecībā uz Breša zemniekiem. Pieņemsim, ka tik, cik melns aiz naga, bet šīs korekcijas būs. Citādi "neizies cauri". Šis kompromiss ir jau sameklēts, es domāju. Man tāpēc ir lūgums visiem jums- padomāt: ja šīs korekcijas Breša zemniekiem, kaut "melns aiz naga", kaut ne lauksaimnieciskā zeme, kaut meži, tomēr tiks saglabātas, ja mēs neizsvītrosim šīs otrās daļas pēdējos vārdus, ka fiziskajai personai tiek saglabātas zemes lietošanas tiesības pret personu, kura nav Latvijas Republikas pilsonis, mēs viņus nostādīsim privileģētā stāvoklī pret Latvijas Republikas pilsoņiem- Breša zemniekiem... Tā kā zeme ir valsts īpašums, šis pants arī saglabā valsts īpašuma tiesības uz šo zemi. Lai valsts lemj tā, kā lemj, nevis mēs te tā ne īsti Saeima, ne īsti parlaments, kādi esam, tagad dosim priekšroku apsaimniekot zemi personām, kuras nav Latvijas pilsoņi. Lūdzu balsot par šīs iedaļas svītrojumu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribēju runāt kopumā par šiem priekšlikumiem un pateikt arī, ko mēs esam izdarījuši. Mēs esam pieņēmuši Freimaņa kunga ierosinājumu un arī to, par ko bija šīs garās diskusijas, kas bija par izmaksāto daļu. Tas ir pieņemts. Es lūdzu kolēģus tātad pirmajā daļā patiešām izlasīt, ka tas ir izdarīts... Pirmajā un trešajā daļā tātad ir izdarīts.

Otrs priekšlikums ir par to, ko piedāvā svītrot otrajā daļā deputāts Ziediņš. Iepriekšējā reizē mēs par šo jautājumu balsojām. Jāatzīst, ka deputāts Ziediņš tomēr vairākumu neieguva. Tā ka viņam vajadzētu izvērtēt, vai ir vēlreiz jābalso.

Kas attiecas uz tā sauktajiem Breša zemniekiem, šeit patiešām ir atsevišķi uzdrukāts nākamajā lapaspusē. Deputāti Rāzna, Seile un Jaunkļaviņš parakstījuši šos labojumus. Par to, bez šaubām, deputātiem ir jāizlemj. Kas attiecas uz komisiju, tai bija vēlreiz īpaša sēde šajā jautājumā. Komisijas vairākums tomēr šādu variantu neatbalstīja. Kāds būs jūsu lēmums, to jūs izteiksit balsojumā.

A.Seile: Cienījamais Birkava kungs, man mazliet gribētos par procedūru. Varbūt mums ir jārunā par katru no šiem konkrētajiem priekšlikumiem atsevišķi. Ja mēs iesākām ar Ziediņa kunga priekšlikumu- svītrot otrajā rindkopā pēdējos vārdus attiecībā uz nepilsoņiem, tad arī par to balsosim un tad runāsim par pārējiem.

Priekšsēdētājs: Jā, es tieši tā arī domāju. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Man šeit ir tikai divas lietas. Viena lieta ir tā, ka šeit ir skaidri un gaiši nodefinēts: zeme drīkst piederēt tikai Latvijas Republikas pilsonim. Tas nekur šeit netiek pārkāpts, un tas šeit ir ievērots. Tas ir 1.punkts. Ja es lietoju zemi un tā man nav īpašumā, ja mēs šo normu velkam, ka lietot zemi nedrīkst Latvijas Republikas nepilsoņi, tad man uzreiz ir problēma pretī. Ko mēs darīsim ar kaut kādiem investoriem, kuri būtu ar mieru investēt laukos un mēģināt kaut ko taisīt? Viņi to zemi lietot varētu. Kāpēc jūs gribat viņiem šīs tiesības liegt? Piemēram, Dobelē kāda Kanādas agrosaimniecība, ja nemaldos, ir paņēmusi lietošanā tūkstoti hektāru uz zināmiem noteikumiem ar vietējo pašvaldību un tā tālāk. Īpašnieki viņi tur nekad nebūs, bet zemi viņi lietos. Ja šo izsvītro, tad ir zināmas problēmas...

A.Seile: Godmaņa kungs, šeit ir runa tikai par fiziskajām personām nepilsoņiem...

I.Godmanis: Bet tikpat labi tās firmas vietā var būt viens cilvēks. Es domāju, ka tā, kā ir uzrakstīts šeit, ir uzrakstīts ļoti normāli, vajadzētu atbalstīt visu tekstu, kas te ir uzrakstīts. Es domāju, ja iesim pa visiem atsevišķiem priekšlikumiem, mēs neko labāku neuzrakstīsim.

Z.Ziediņš: Es šeit gribētu paskaidrot. Ir jautājumi. Piemēram, Kuldīgas rajonā, varbūt jūs zināt, ir tāda Jūrkalne. Tā ir ļoti skaistā vietā, bijušajā slēgtajā zonā. Viss jūras krasts no Jūrkalnes līdz Ventspilij ir kolosāla atpūtas vieta. Šeit jau kolēģi zina. Bet tas principā bija armijas īpašums. Es pats zinu, ka uz šīm zemēm ir noslēgtas fizisko personu zemes lietotāju tiesības vai nu ar vietējo pašvaldību pirms sešiem septiņiem gadiem, vai ar to pašu karaspēka daļu, kurai bija poligons. Šeit jau nav runas par to, ka jūs tos varēsit atcelt vai neatcelt. Ministru padome šādas tiesības saglabā. Bet, ja mēs ierakstām, ka fiziskajai personai saglabājas šīs zemes lietošanas tiesības, tad jūs vai jūsu pēcgājēji netiks vairs šim militāristam klāt un no tā Jūrkalnē saņemtā zemes pleķīša nevarēs viņu izsēdināt. Bet te ir pilnīgi pretēja doma. Ministru padome vienmēr saglabās tiesības iejaukties šīs zemes nomā kā zemes īpašnieks, kā Ministru padome, tā Augstākā padome, kam Latvijas Republikā pieder zeme īpašumā. Ja te nebūs ar likumu noteikts, to nevarēs darīt. Un man nav pieņemami, ka tieši šajā skaistajā piejūras vietā pašreiz savus fizisko personu zemes gabaliņus izmanto Latvijas nepilsoņi. Viņiem šādas privilēģijas nevar atļaut. Lūdzu balsot!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es tomēr atbalstu 550.dokumenta 6.panta redakcijas otro daļu. To vajadzētu saglabāt obligāti, jo Dobeles rajonā, kas bija mans pirmais vēlēšanu apgabals, ir daudzas lielas saimniecības, kurās ir ļoti liela nepilsoņu pārstāvība. Piemēram, bijušais Dobeles sovhozs, kurš praktiski viss sastāv no nepilsoņiem. Katrs no viņiem kaut kādu lietojamo gabalu ir atradis. Ja nepieņemsim šādu redakciju, tad tie cilvēki vispār ir jādeportē no Latvijas. Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepieņemami, tāpēc šī otrā daļa tomēr ir jāsaglabā.

Z.Veitners: Varbūt neliela uzziņa. Es par šo jautājumu jau pagājušajā plenārsēdē runāju. Tātad, ja mēs atstājam šo normu, ka zeme paliek valsts īpašums, līdz ar to darbojas likums par zemes lietošanu, un valsts ir tiesīga dot lietošanā šo zemi saskaņā ar šo likumu. Ar šo papildinājumu mēs uzsveram tikai to, ka tiem republikas iedzīvotājiem, kuri reformas pirmajā kārtā ir šo zemi lietošanā jau saņēmuši, nepieprasīs jautājuma pārskatīšanu un ka viņi varēs šo zemi lietot. Tādējādi netiks atcelts reformas pirmās kārtas rezultāts. Tas jautājums, ka viņi kādreiz lietojuši, kā Ziediņa kungs teica, pirms 5, 10, 20 gadiem, bija jāatrisina reformas pirmajā kārtā.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Es gribētu minēt piemērus no savas prakses rajona darbā. Kad pēdējos gados no Krievijas iebraukušie cilvēki pieprasīja zemi zemnieku saimniecībām, saskaņā ar iepriekšējo likumu vietējai varai nebija nekāda pamata viņiem to nedot, jo toreiz neprasīja ne īpašnieka piekrišanu, ne kaimiņa piekrišanu, absolūti nekā. Ja pamēģināja nedot, tad cilvēks gāja sūdzēties ļoti augstās instancēs. Tikai, uzņemoties atbildību uz sevi, mums tomēr izdevās nedot tam cilvēkam, tam iebraucējam to zemi, skaidri zinot, ka turpat blakus kolhozā dzīvo likumīgais īpašnieks, kurš agri vai vēlu gribēs pretendēt uz šo zemi. Bet es domāju, ka Latvijā visur ir amatpersonas, kuras uz savu galvu ir likušas kādus šķēršļus šiem iebraucējiem zemes iegūšanā.

Z.Veitners: Ir amatpersonas, kuras uz savu galvu ir likušas kādus šķēršļus, lai šie iebraucēji nevarētu iegūt zemi. Tā kā mēs pirmās kārtas likumā tā sauktos Breša zemniekus esam nolikuši privileģētā stāvoklī visos gadījumos, tad, ja mēs neizsvītrosim, pēc Ziediņa piedāvājuma, šo garantiju, ka viņi var to zemi lietošanā paturēt, tad ir skaidrs, ka īpašnieks nekad nedabūs to zemi, ko šobrīd lietošanā ir saņēmis iebraucējs no citurienes.

A.Seile: Es tikai gribēju komentēt, ka šeit vismazāk ir Breša zemnieku. Šeit ir arī visi tie cilvēki, kuri 20, 30, 40 gadus ir nodzīvojuši Latvijā un saņēmuši zemes reformas gaitā savu zemes gabaliņu lietošanā. Īpašumā mēs viņiem nedodam, bet lietošanā. Es domāju, te varbūt debates ir liekas, varbūt tomēr vajag vienkārši balsot par Ziediņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma vēl nobalsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 97 deputāti. Balsosim par Ziediņa kunga priekšlikumu. Rezultāts: 23- par, 41- pret, 24- atturas. Nav pieņemts.

Mēs varētu vēl divu minūšu laikā nobalsot par nākamo priekšlikumu. Tātad nākamais Ziediņa kunga priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu.

A.Seile: Es saprotu, ka nevar tik vienkārši balsot par šo Ziediņa kunga priekšlikumu. It sevišķi tāpēc, ka pats Stefans Rāzna kopā ar mani un Jaunkļaviņa kungu ir sagatavojuši jaunu redakciju attiecībā uz pirmsreformas laikā izveidotajām zemnieku saimniecībām.

Priekšsēdētājs: Paldies, Seiles kundze! Tādā gadījumā pārtraukums. Spriedīsim par to pēc pārtraukuma. Grūbes kungs, jūs gribējāt vēl ko teikt auditorijai? Lūdzu uzmanību! Grūbes kungs vēl kaut ko grib teikt visiem.

No zāles: Labu apetīti! (Smiekli.)

G.Grūbe: Tagad jau ir par vēlu. Es gribēju lūgt vienkārši pabeigt.

Priekšsēdētājs: Paldies.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde