1992.gada 9.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, turpinām darbu. Karnupa kungs, lūdzu tribīnē! Apspriedīsim 3.punktu.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es saprotu, mēs izsvītrojām 2.punktu. Līdz ar to atstājām atklātu jautājumu par tiem, kam šeit ir pastāvīgais pieraksts. Tad man šķita, ka šim 3.punktam it kā nav sevišķas loģikas, jo te mēs pasakām tikai to, kuriem nekad nebūs šīs uzturēšanās atļaujas. Bet, ņemot vērā, ka deputāti tomēr uzskata, ka jau šobrīd būtu svarīgi to pateikt tiem, kuriem nekad nebūs šīs uzturēšanās atļaujas, es savu priekšlikumu par 3.punkta svītrošanu noņemu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Preinberga kungs, pēc tam Rikarda kungs.

G.Preinbergs: Es ceru, ka mēs nepieļausim tādu kļūdu un 3.punktu nesvītrosim. Tādā gadījumā es lūgtu otrajā rindā svītrot vārdus: "šeit dislocēto", ceturtajā rindā svītrot vārdu "tūlīt". Mēs zinām, ka šeit sabrauca atvaļinātās militārpersonas ne tikai no Latvijas, ne tikai no Baltijas, bet no visas Savienības. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es gan nerunāšu par 3.punktu, bet par to pašu, par ko teica Cupruns, taču varbūt Cupruns nepateica precīzi. Proti, par to pašu papildinājumu šim lēmumam, kas ir uzrakstīts 576.dokumentā. Tas bija domāts punkts pēc 1.punkta. Tātad tas it kā ir pirms 3.punkta, tad patlaban tas būs starp 1. un 3.punktu. Faktiski tas būs 2.punkts attiecībā uz legāliem imigrantiem. Vai arī mēs skatāmies pēc tā 3.punkta. Taču tas bija domāts kā papildinājums, kā papildu punkts pēc 1.punkta. Tagad tas būs 2.punkts.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, tādā gadījumā mēs pabeigsim šo, nobalsosim par to kā papildu pantu. Tikai, lūdzu, kopā ar Cupruna kungu precizējiet to piezīmi, ko viņš ierosināja kā papildinājumu.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Lai mēs būtu konsekventi, tad tādā gadījumā, ja izsvītrojām lēmuma projekta 2.punktu, acīmredzot ir jāizsvītro arī 3.punkts. Tāpēc, ja deputāts Cilinskis atsauca savu priekšlikumu par šī panta svītrošanu, tad man nu nākas uzstāties ar priekšlikumu šo punktu svītrot.

Otrais. Ja šo priekšlikumu deputāti neatbalstīs, es prasu likt uz balsošanu priekšlikumus, kas ir formulēti 573.dokumentā. Jo tie būtībā ir tikai nedaudz parediģēti priekšlikumi, kurus formulēja Latvijas Republikas Augstākās padomes Juridiskā pārvalde./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kostina kungs, lūdzu!

V.Kostins: */Es lūdzu atbalstīt deputāta Cilinska iepriekš izvirzīto priekšlikumu par 3.punkta svītrošanu. Kāpēc? Tāpēc, ka ir divi momenti. Pirmais. Kolēģi šeit uzstājās un teica, ka redz pārkāptus divus starptautiskus dokumentus. Es atradu piecus tādus dokumentus. Mūsu pārstāvis Anatolijs Gorbunovs ANO pieņemšanā brīvprātīgi uzņēmās saistības tos ievērot, balstoties uz ANO statūtu 55. un 56.pantu. Tas ir pirmais.

Un otrais. Es jau uzstājos un uzdevu jautājumu. Šeit ir klāt mūsu kolēģis deputāts, mūsu premjers. Mēs atkal graujam valdības autoritāti, kura griezās pie karadienestā esošajiem, lai viņi pārtrauc aktīvo dienestu PSRS Bruņotajos spēkos un atgriežas dzimtenē. Tagad ar šo 3.punktu mēs nevis ejam uz kompromisu, bet uz konfrontāciju tieši ar to valdības lēmumu, kuru aktīvajā karadienestā esošie izpildīja, atgriezās Latvijā, atbrauca pēc aktīvā dienesta. Mēs viņiem tagad ar 3.punktu aizliedzam saņemt pat uzturēšanās atļaujas uz laiku, nemaz nerunājot par pastāvīgajām. Tāpēc prasu atbalstīt un likt uz balsošanu priekšlikumu par 3.punkta svītrošanu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, tātad mums ir četri balsošanas varianti. Pirmais priekšlikums - izslēgt, otrais - darba grupas variants, trešais - Plotnieka kunga variants un ceturtais - Zaļetajeva kunga variants 573.dokumentā. Domāju, ka Preinberga kungs neiebildīs, ja, pieņemot darba grupas variantu, mēs pēc tam nobalsosim par svītrojumiem un labojumiem, ko šajā punktā iesniedza Līgotņa kungs. Paldies.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs, vēlreiz!

S.Zaļetajevs: */Tūlīt tiks balsots par priekšlikumu izsvītrot 3.punktu, un es gribu izteikties par balsošanas motīviem. Uzskatu, ka šajā momentā, kad notiek saspringtas sarunas starp Latviju un Krieviju par PSRS Bruņoto spēku izvešanu, būtu ārkārtīgi nesaprātīgi jau iepriekš mūsu valdībai apgrūtināt diplomātisku manevru iespējas. Es uzskatu, ka šī problēma var tikt atrisināta tad, kad būs noslēgta atbilstoša vienošanās starp Latvijas un Krievijas valdībām./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: reģistrējušies 95 deputāti. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, ja es draudzīgi aicinātu nobalsot par šo 3.punktu jeb tagad par 2.punktu, un pēc tam nākamajā gājienā pieņemt Līgotņa kunga labojumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim pēc kārtas par četriem variantiem. Pirmais variants - izslēgt 3.punktu. Rezultāts: par - 30, pret - 30, atturas - 18.

Nākamais - darba grupas variants. Pagaidām bez Preinberga kunga un Līgotņa kunga ierosinātajiem labojumiem, par kuriem pēc tam balsosim atsevišķi. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par - 43, pret - 17, 12 - atturas. Paldies.

Plotnieka kunga variants. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 13, pret - 24, atturas - 37.

Lūdzu, balsosim par Zaļetajeva kunga variantu. Viena balss papildus "par", viena "pret". Rezultāts: par - 23, pret - 42, atturas - 14. Tātad pieņemts ir darba grupas variants.

Nākamie balsojumi ir šādi: vispirms balsosim par Līgotņa kunga priekšlikumu - 3.punkta piektajā rindā vārdus "viņu ģimenes locekļiem" aizstāt ar vārdiem "personām, kas Latvijā ieradušās kā viņu ģimenes locekļi". Lūdzu, reģistrēsimies, tā kā vēl ieradušies kolēģi. Rezultāts: 90 deputāti. Balsosim par Līgotņa kunga labojumu. Rezultāts: par - 60, pret - 15, atturas - 10. Līgotņa kunga labojums pieņemts.

Nākamie divi labojumi ir par svītrojumiem. Vispirms balsojums par vārdu "šeit dislocēto" svītrošanu. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 47 - par, 20 - pret, atturas - 13. Svītrots. Balsosim par vārda "tūlīt" svītrošanu ceturtajā rindā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 50 - par, 51 - par, 10 - pret, 9 - atturas.

Lūdzu, balsosim par 3.punktu kopumā ar šīm izmaiņām. Rezultāts: 64, 65 - par, 17 - pret, 6 - atturas.

Lūdzu, turpināsim. 4.punkts. Vai par 4.punktu deputātiem ir kādi iebildumi, papildinājumi, jautājumi? Nav. Lūdzu, balsosim par 4.punktu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 65 - par, 11 - pret, atturas - 3.

5.punkts. Ņemot vērā jau šeit Krastiņa kunga izteiktās piezīmes, tas ir 35.pants. Lūdzu, balsosim par 5.punktu. Rezultāts: 65 - par, 12 - pret, atturas - 5.

Nākamais balsojums par lēmuma projektu kopumā. Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Pēc 1.punkta kā otrais.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Lūdzu, skatiet 576.dokumentu, ko iesniedza frakcija "Satversme". Tajā šis punkts, attiecīgi mainot numerācijas kārtību, būtu otrais, turklāt tā beigās ir vēl papildinājums, proti, "tajā gadījumā, ja tie nepieprasa Latvijas Republikas pilsonību".

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Ja balsojam par šādu 2.punktu, tad es saprastu, ka tam būtu loģika, ja būtu palicis 2.punkts, kuru izsvītrojām. Tagad iznāk tā, ka mēs šīs personas nostādām sliktākā situācijā nekā visus citus, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Loģikas šeit nav absolūti nekādas. Un tas, ka frakcija "Satversme" mēģina saistīt ar lēmumu par pilsonības atjaunošanu, ar denacionalizācijas pamatnoteikumiem, tad tas ir jārisina citādā veidā. Proti, vai nu ar atsevišķu Augstākās padomes lēmumu, jo tas paredzēja šīs kategorijas pilsoņiem iespēju tikt uzņemtiem Latvijas Republikas pilsonībā līdz likuma par pilsonību pieņemšanai, bet ne jau, kā saka, ar šo lēmumu, kas saistās ar imigrāciju un stājas spēkā ar 1.jūliju un attiecas tikai uz tiem, kuri iebrauks pēc 1.jūlija. Tas ir absurds.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Tas, ko teica Endziņa kungs, nav gluži pareizi. Izsvītrojot 2.punktu, mēs vienkārši atlikām šo jautājumu, kā tas ir ar tiem, kuri pašlaik dzīvo ar pastāvīgu pierakstu. Tas jautājums mums būs jārisina. Bet mēs to nerisinām ar šo lēmumu, tas būs jārisina kaut kādā citādā veidā. Turpretī, ja esam gatavi lemt par tiem cilvēkiem, kas ir minēti šajā projektā, ko piedāvāja Rikarda kungs, tad mēs jau šinī brīdī varam skaidri un gaiši pateikt, ka viņiem nekādu ierobežojumu nav, un viņi šo pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ja to vēlas, var saņemt jau tūlīt. Tātad principā mēs varam balsot par šo priekšlikumu, un īpašu pretrunu tur nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ščipcova kungs, lūdzu!

O.Ščipcovs: Vai par balsošanas motīviem drīkst izteikties?

Priekšsēdētājs: Ščipcova kungs, runa pagaidām ir nevis par lēmuma projektu, bet par frakcijas "Satversme" priekšlikumu. Vai jūs par to vēlaties runāt?

O.Ščipcovs: Es gribēju runāt par projektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā vispirms pabeigsim šo jautājumu. Dīmaņa kungs arī vēlas runāt kopumā. Rikarda kungs, paliek, ka mēs balsojam. Godātie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies, jo vairāki deputāti ienāca zālē. Rezultāts: reģistrējušies 104 deputāti. Balsosim par priekšlikumu, kas ir 576.dokumentā, proti, papildinājums teikuma beigās: "tajā gadījumā, ja viņi nepieprasa Latvijas Republikas pilsonību". Rezultāts: par - 43, 18 - pret, 27 - atturas. Darba grupu vienīgi lūdzu attiecīgi grozīt numerāciju, jo šis ir 2.punkts. 43 - par, 27 - pret - es ļoti atvainojos, matemātiska kļūda. Nav pieņemts.

Tātad balsosim par lēmuma projektu kopumā. Par balsošanas motīviem Ščipcova kungs, pēc tam - Dīmaņa kungs.

O.Ščipcovs: */Cienījamie deputāti! Vakar mēs klausījāmies, ka šķiras tiesības ir augstākas par cilvēktiesībām. Šodien mums nācijas tiesības ir augstākas par cilvēktiesībām - tā visas dienas garumā tiek sludināts no Tautas frontes frakcijas puses. No centristu puses es dzirdēju tikai Vladilena Dozorceva balsi. No tā izriet, ka kopš pagājušās nedēļas otrdienas pie mums nekāda centrisma nav. Es uzskatu, ka mēs tagad, ja nobalsosim, pieņemsim apkaunojošu aktu. Lai šis akts tiek pieņemts, tāpat kā turpmākie! Visus godīgos deputātus - centristus es aicinu nepiedalīties šajā farsā! Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dīmaņa kungs!

S.Dīmanis: Man liekas, ka parlaments ne sevišķi saprot, cik nopietns jautājums patlaban ir darba kārtībā, tik vienkārši to lemjot. Frakcijai tomēr ir atbildības sajūta. Mēs nevaram tagad piedalīties izlemšanā. Mums ir vajadzīgs pusstundas pārtraukums, kas ir atbilstoši reglamentam. Pirms balsošanas prasām 30 minūšu pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Frakcijai šādas tiesības ir. Tātad - pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Pirmais pie mikrofona Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Mēs pārāk lielus trumpjus dodam rokā opozīcijai. Un tāpēc es ierosinu korekti nobalsot par jautājumu, par kuru neesam balsojuši, respektīvi, balsot par Likumdošanas jautājumu komisijas 2.punkta variantu. Tad viss būs savās vietās, skaisti un mierīgi, un tā, kā to ir iespējams realizēt. Šis jautājums nav bijis uz balsošanu. Tātad ierosinu nobalsot par 2.punkta pašu pēdējo rindkopu. Te ir pierakstīts klāt - Likumdošanas jautājumu komisija.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, es atbildu uz jūsu repliku, ka par šo variantu ir nobalsojuši 13... Mēs to izsvītrojām. Jums taisnība.

J.Bojārs: Atvainojiet! Par 2.punktu nobalsoja, neņemot vērā, ka vēl ir otrs variants. Tāpēc balsojuma par Likumdošanas jautājumu komisijas variantu vispār nav bijis.

Priekšsēdētājs: Pareizi. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienītie deputāti! Mani interesē tikai viens jautājums (un ļoti žēl, ka nebiju sākumā), proti, kas notiek ar tiem, kuri dzīvo Latvijā, nav militāristi un nav saistīti ar militāro imigrāciju šeit, kas šeit ir dzimuši vai ieradušies ekonomisku apstākļu dēļ un kam ir pastāvīgs pieraksts? Kas ar tiem notiek? Jo man nekļūst skaidrs, vai viņi pastāvīgo uzturēšanās atļauju dabū automātiski, vai to, kam dot, noteiks Ministru padome? Ja mēs pirmo ņemam 4.punktu, es varu kategoriski teikt, ka Ministru padome to nedarīs. Tas ir jāizlemj šeit ar pilnu atbildību.

Es saprotu, ka ir uzrakstīts tā: ja nav pastāvīgā pieraksta, tad uzreiz ir jālemj jautājums, vai var dot uzturēšanās atļauju uz laiku un tā tālāk. Kas ir ar tiem, kuri nav saistīti ar bruņotajiem spēkiem, bet atrodas šeit un ir pastāvīgi pierakstīti, dzīvo un strādā? Vai viņiem ir šī atļauja? Lūdzu skaidri un gaiši atbildēt uz šo jautājumu. Ja tas ir pilsonības likuma uzdevums, tad, lūdzu, šeit tā arī ierakstiet.

Priekšsēdētājs: Karnupa kungs, lūdzu!

V.Karnups: Kā es saprotu, lēmumu un 1.pantu jeb 2.punktu... Vienkārši, kad deputāti izsvītroja 2.punktu, tad šie cilvēki turpinās dzīvot Latvijā tāpat, kā viņi dzīvojuši līdz šim. 1.punkts attiecas uz visiem, kuri iebrauks pēc šā likuma stāšanās spēkā, arī uz tiem, kuriem nav pastāvīga pieraksta. Bet tie, kam ir pastāvīgi pieraksti un viņi nav militāristi, turpinās dzīvot Latvijā tāpat, kā dzīvojuši līdz šim.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Mans priekšlikums, kad ierosināju svītrot 2.punktu, bija šāds. Proti, ar vienu šādu lēmuma punktu mēs nevaram noteikt uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību visiem tiem, kuri šeit dzīvo kā tā sauktie pastāvīgie iedzīvotāji ar pastāvīgo pierakstu. Tāpēc, ja pieņemsim šo lēmumu, viņi turpinās dzīvot kā pastāvīgi pierakstītas personas un viņiem nekas nemainīsies. Pēc kāda laika Augstākajai padomei vai Saeimai acīmredzot būs jāpieņem cits normatīvs akts, pēc kura vadoties, viņiem tiks piešķirta uzturēšanās atļauja vai dažiem arī ne, skatoties, kā tas tiks pieņemts. Tātad mēs ar šo vienu lēmumu vienkārši nevaram atrisināt problēmu par stāšanos spēkā. Tas, manuprāt, ir cita likuma jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zaļetajeva kungs! Pēc tam - Plotnieka kungs.

S.Zaļetajevs: */Esmu nedaudz pārsteigts, ka uz premjerministra jautājumu atbild līdzstrādnieks, kas ir pakļauts premjerministram - viens no Pilsonības un imigrācijas departamenta vadītājiem.

Gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka būt atbildīgai par šo likumprojektu ir uzdots būt Ekonomikas komisijai, starp citu, neviens no šīs komisijas nav uzstājies sakarā ar lēmuma projektu par šī likuma stāšanos spēkā. Atsevišķu deputātu un atsevišķu ierēdņu viedokļus uzklausīt ir interesanti, taču tas tomēr ir tikai atsevišķu personu viedoklis. Gribu zināt atbildīgās komisijas vadītāja vai pārstāvja viedokli šajā jautājumā. Ja šāda viedokļa nav, tad nav saprotams, kāpēc tieši šī komisija ir nozīmēta būt atbildīgai par šīs problēmas risināšanu./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, jums Biezā kungs tūlīt atbildēs Ekonomikas komisijas vārdā.

J.Biezais: Ekonomikas komisija ir iesniegusi pamatdokumentu, līdz ar to komisija savu nostāju ir izteikusi. Mēs esam par šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Plotnieka kungs! Pēc tam - Panteļejeva kungs.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es domāju, ka tomēr kādai no komisijām premjeram ir jāatbild. Es šajā gadījumā no Likumdošanas jautājumu komisijas varu atbildēt ļoti īsi un konkrēti. Šis variants, par kuru nezin kāpēc zālē šodien vispār nedz runāja, nedz balsoja, ļoti skaidri pasaka, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram ir šis pastāvīgais pieraksts, automātiski saņem šo uzturēšanās atļauju. Līdz ar to jebkādas bažas un šaubas tiek noņemtas. Ja tagad kārtējo reizi parlamentā gaidīsim nākamo likumu, lēmumu un tā tālāk, tad jūs saprotiet, mēs producēsim jaunas un jaunas pretrunas, producēsim jaunus un jaunus robus likumdošanā. Un galu galā iedzīvotājiem ir tiesības prasīt no šā parlamenta sastāva, ja reiz viņš pie kāda jautājuma pieķeras, tad lai vismaz atrisina līdz galam.

Un tāpēc es šodien šim lēmumam kā tādam, kas varētu rasties šajā zālē, neredzu citu iespēju, kā tikai nobalsot vēlreiz par šo 2.punkta otro variantu, par ko nav balsots. Un, ja to pieņemsim, tad visiem būs dota skaidra atbilde par to, kādas ir viņu tiesības. Un nebūs situācija, ka Latvijā ārkārtīgi liela pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju daļa nezina, kas būs ar viņiem rīt. To mēs atļauties nedrīkstam. Tāpēc es ierosinātu balsot par šo variantu un līdz ar to noņemt pretrunas.

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es ļoti atvainojos, tā iznāca. Toreiz mēs ar Cilinska kungu sarunājām par 2. un 3.punkta svītrošanu. Un 3.punkts ir palicis. Es gribu norādīt klātesošajiem, ka šeit ir ielikta liela loģiska pretruna. Izsvītrojot 2.punktu, mēs pateicām, ka šis likums attiecas tikai uz tām personām, kuras veic šo iebraukšanas funkciju pēc šā likuma stāšanās spēkā, un neattiecas uz visiem tiem šeit dzīvojošajiem, kuriem ir pastāvīgs pieraksts. Un mēs pateicām, ka to regulēsim ar citu normatīvo aktu, kā Cilinska kungs teica, un ar citu lēmumu. Tas nozīmē, ka visi civilie iedzīvotāji, kuri dzīvo ar pastāvīgo pierakstu, bet nav Latvijas Republikas pilsoņi, nav spiesti saņemt nekādas uzturēšanās atļaujas, neko citu, jo šis likums viņus nespiež.

Tad pēkšņi seko 3.punkts, kurš visai neloģiskā kārtā paziņo, ka tomēr daļa no šiem iedzīvotājiem nesaņems uzturēšanās atļauju. Bet, atvainojiet, nekur nav pateikts, ka viņiem ir jāsaņem uzturēšanās atļauja, jo mēs taču izsvītrojām 2.punktu un ar 1.punktu pateicām, ka uzturēšanās atļauja jāsaņem tikai tiem, kas iebrauc. Līdz ar to, kāpēc cilvēkam, kuram nav jāsaņem uzturēšanās atļauja, mēs sakām: bet, ziniet, jūs nesaņemsiet uzturēšanās atļauju. Te nav nekādas loģikas. Neviens neliek tam civiliedzīvotājam vai tiem virsniekiem, kuriem ir pastāvīgais pieraksts, iet un prasīt kaut kādu uzturēšanās atļauju. Līdz ar to vienkārši nav loģikas atstāt 3.punktu. Ja esam nolēmuši regulēt šo kontingentu, kam ir pastāvīgais pieraksts, ar citu likumprojektu, nevis ar šo likumprojektu, vai ar citu normatīvo aktu, tad mums ir jāizdara konsekventi. Nevis kaut kādā dīvainā kārtā jāpaziņo vienai cilvēku grupai, ka tā saņems to, kas tai principā nemaz nav jāsaņem, jo neviens likums tai neliek to saņemt.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze! Pēc tam Dīmaņa kungs, tad - Ābiķa kungs.

R.Marjaša: Turpinot Panteļejeva kunga domas, es vēl gribu papildināt un brīdināt par balsošanas motīviem, kādēļ nevarēšu balsot par šo lēmumu sakarā ar 3.punktu. Lieta tāda, ka, spriežot par pilsonības piešķiršanas pamatprincipiem, mēs jau esam pieņēmuši lēmumu attiecībā uz bijušajām militārpersonām, atvaļinātajiem un tā tālāk. Tātad savu attieksmi jau esam izteikuši. Bet šajā lēmumā starp šiem cilvēkiem, kuri minēti 3.punktā, ir visi, lai arī viņu nav daudz, Lielā Tēvijas kara dalībnieki, tajā skaitā arī Lielā Tēvijas kara invalīdi. Es nevarēšu šeit balsot par to, lai visai pasaulei paziņotu, ka šī grupa ir tāda, kas tūlīt dzenama ārā no Latvijas, tā kā citādi šo 3.punktu nevar iztulkot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Dīmaņa kungs!

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Es negribētu runāt par kaut kādiem opozīcijas trumpjiem. Saprotiet taču pareizi, runa ir par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Viennozīmīgi ir jātiek skaidrībā, ka uz viņiem neattiecas nekādi speciāli dokumenti par uzturēšanās tiesībām šeit. Proti, uz pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Šo dilemmu, par ko runāja Panteļejeva kungs, es ļoti labi saprotu. Un, ja ir runa par uzturēšanās tiesībām pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, tad vēlreiz ir jālasa likums. Un mēs redzam, ka šīs uzturēšanās tiesības ļoti vienkārši var tikt anulētas. Nekādā gadījumā tam nevarētu piekrist.

Ja šis likums attiecas uz tiem, kuri ieklaiņos pēc šā likuma pieņemšanas, mēs esam ar abām rokām "par". Vienreiz nospriedīsim par visām šīm lietām. Ko mēs šeit mokāmies! Starp citu, es piekrītu Marjašas kundzei, ka pirmo reizi parlamentā ir izskanējuši izsūtīšanas motīvi. Mēs praktiski krāpjam tos cilvēkus, kuriem esam pateikuši: būs jums pilsonība vai nebūs, jūsu tiesības atšķirsies tikai minimāli. Un ko mēs tagad runājam? Vispār parlaments patlaban ir kļuvis nodevējs attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri par to ir balsojuši. Tas vispār ir kaut kas neiedomājams parlamentārisma vēsturē. Apmēram tāda ir nostāja, kaut gan šoreiz es diezgan spēcīgi improvizēju, taču tiešām tas ir šīs pusstundu ilgās apspriešanas rezultāts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka mums no šīs situācijas tomēr kaut kā vajadzētu iziet, jo pretējā gadījumā vispār lēmumu par likuma stāšanos spēkā, es jūtu, nepieņemsim, tāpēc tas zināmā mērā sarežģīs turpmāko situāciju. Es piedāvāju šādu risinājumu. Zināmā mērā var piekrist Marjašas kundzei, jo 3.punkts, lai gan tas attiecas uz specifisku kontingentu, proti, uz militārpersonām, tomēr zināmā mērā izriet no 2.punkta. Tāpēc sākotnēji Cilinska kunga piedāvājums svītrot 2. un 3.punktu bija samērā loģisks. Manā uztverē mums vajadzētu pieņemt punktu apmēram tādā redakcijā, ka ārvalstnieku un bezvalstnieku, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvuši pastāvīgo pierakstu, uzturēšanos Latvijā noteiks speciāls likumdošanas akts. Jo tiešām šī problēma ir tik komplicēta, ka es jūtu - šodien šinī auditorijā mēs pilnībā minēto problēmu nespēsim atrisināt. Tas varētu būt kompromisa piedāvājums, lai vispār pieņemtu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs, pēc tam Bojāra kungs, tad - Rikarda kungs.

A.Endziņš: Manuprāt, šis lēmums būtu pieņemams tikai tādā gadījumā, ja pieņemam šā lēmuma 1.punktu, bez 2.punkta izsvītrojam arī 3.punktu. Un pēdējais, kur ir uzdevumi, kas saistīti ar mehānisma radīšanu, lai šis likums nākotnē varētu sākt strādāt. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. 3.punkts pašreiz pieņemtajā variantā, kā jau Panteļejeva kungs teica, uzreiz ir pretrunā ar 1.punktu. Un skaidrs, ja mēs šo punktu tādā veidā pieņemsim, tad es nezinu, gan no juridiskā viedokļa un vēl jo vairāk arī no politiskā viedokļa arī 3.punkts... Manuprāt, šīs problēmas jārisina starpvalstu sarunās, nevis ar šādu dekoratīvu lēmumu. Un mēs vienkārši atkal, kā saka, tik tiešām dodam trumpi, lai parādītu, kāds ir parlaments.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es aizmirsu jums norādīt vēl uz vienu aspektu, kuru apspriedām Likumdošanas jautājumu komisijā. Proti, ka šā lēmuma realizācijas laikā mēs varēsim tomēr ieviest zināmu tiesisku kārtību republikā jautājumā par klejojošajiem noziedzniekiem, klaidoņiem un tā tālāk, kam vispār nav nekāda sakara ar mūsu teritoriju. Tās ir visas tās narkomafijas, kas te brauc iekšā un pastāvīgi uzturas. Un, ja mēs iebalsojam iekšā to 2.punkta variantu, kādu ierosināja Likumdošanas jautājumu komisija, mums būs ļoti noteikts un stingrs atbalsta punkts. Tāpēc es uzstāju uz šo balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies Rikarda kungs!

R.Rikards: Es uzskatu, ka lēmums ir jāpieņem, jo 1.punkts mums dod ļoti daudz. 1.punkts ir tie 150 000 tā sauktie "bomži", kas vispār šeit dzīvo bez pieraksta gadiem ilgi. Un te uzreiz ir pamats skatīt, kas viņi tādi ir. Tas ir viens.

Attiecībā uz 2.punktu, jāsaka, ka tas nevar būt tik elementārs, kā piedāvā Plotnieka kungs. Es uzskatu, ka te jābūt atsevišķam lēmumam. Un šim lēmumam ir jārodas tad, kad būs pabeigts iedzīvotāju reģistrs. Teiksim, septembrī - tad būs skaidrs. Jo šodien 80 procenti no tiem nepilsoņiem, kuri reģistrējas, vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību. Nezināsim, cik vēlēsies iegūt Latvijas pilsonību. Tie, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, uzreiz saņems pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Pilsonību viņi varbūt saņems pēc gada, pēc diviem, trijiem, pieciem - kā nu kurš.

Tālāk. Kas vēlēsies iegūt Krievijas pilsonību vai Baltkrievijas pilsonību, kas varbūt vēlēsies izbraukt - tur viss būs norādīts. Tātad pēc iedzīvotāju reģistra pabeigšanas, respektīvi, pēc lielākās daļas, tas ir, septembrī, mēs uz 2.punkta bāzes varēsim izvērst lēmumu, kur katrs tiks nolikts savā vietā. Šodien ar vienu teikumu, protams, nevaram visu noregulēt.

Attiecībā uz militārpersonām ir viennozīmīgi tāpēc, ka viņi nepārtraukti, visu laiku atvaļinās, saņem pases. Kostins viņiem izraksta pases ar Kostina viltotu parakstu. Un ir skaidrs, ka te pret viņiem ir pateikta attieksme, ka šeit visas PSRS Bruņoto spēku militārpersonas, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi, ir svešas šajā valstī. Un viņiem šeit nekādas palikšanas nebūs, viņiem ir jāiet atpakaļ uz savu pilsonības valsti, tas ir, uz Krieviju. Tātad 3.punkts ir korekts.

Es domāju, ka minētais punkts ir jāpieņem tāds, kāds tas ir. Bet attiecībā uz 2.punktu tas nozīmē, ka mēs atliekam uz kādiem trijiem mēnešiem, proti, kad būs skaidrs iedzīvotāju reģistrs.

Priekšsēdētājs: Kides kungs! Pēc tam - Škapara kungs.

E.Kide: Lai balsotu par šo lēmuma projektu, tomēr vajadzētu zināt pilnīgāku atbildi uz to jautājumu, ko uzdeva Godmaņa kungs. Atbilde netika saņemta. Proti, visi pastāvīgie iedzīvotāji vienkārši turpinās dzīvot. Tas ir, vai ar tām PSRS pasēm, tās valsts, kura vairs kā tāda nepastāv. Un, cik man zināms, tad tiek drukātas un būs pastāvīgo iedzīvotāju personības apliecības. Man gribas zināt, vai viņiem tās apliecības tad tiks dotas, bet, ja tās tiks dotas, tad tā faktiski jau ir uzturēšanās atļauja bez visa šā punkta, ko ierakstām. Tādēļ vajadzētu dot lielāku skaidrību. Tā ir pirmā lieta.

Un otrā lieta. Ja izsvītrojam 2.punktu un 3.punktu, tad vismaz šajā lēmumā jāpasaka tas, ko mēs šeit runājam, ka turpmāk tas tiks lemts. Jo šā lēmuma virsraksts tiem cilvēkiem liecina, ka šis lēmums nosaka kārtību par turpmāko uzturēšanos. Bet mēs nepasakām ne ar vienu punktu tiem cilvēkiem, kā tad viņi turpmāk uzturēsies. Mēs šeit dzirdam to, bet viņi to nedzird. Tad vajadzētu ierakstīt vismaz vienu punktu, ka to nolems turpmākajos likumdošanas aktos, tas ir, noteiks kārtību par tiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri turpinās šeit dzīvot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, ka tādā variantā, ja mēs pieņemtu tikai 1. un 3.punktu, es katrā ziņā nevaru balsot. Kāpēc? Tāpēc, ka 1.punkts un 3.punkts - tās ir divas dažādas, pilnīgi atšķirīgas problēmas. Jūs padomājiet, kas tās par problēmām, ar kādām iedzīvotāju kategorijām šeit ir darīšana? Vieni ir tie, kas ieradušies un pēc likuma pieņemšanas pat dzīvo bez pieraksta. Un otra kategorija ir pavisam cita. Tātad šādā variantā pieņemt nevarētu. Es piedāvāju divus risinājuma veidus. Un tie jau šeit ir izskanējuši.

Pirmais. Ja mēs izsvītrojam pilnīgi 2. un 3.punktu un atstājam tikai 1.punktu, tas varētu būt viens risinājums.

Otrais. Ja mēs liekam visus trīs punktus, tad acīm redzami mums tomēr nav citas izejas, kā 2.punktu likt vai nu no tā iepriekšējā varianta, vai Likumdošanas jautājumu komisijas izstrādātajā variantā. Un tad mums vajadzētu vēl izdomāt 3.punkta galīgo redakciju. Tāds varētu būt variants. Tātad šādi divi varianti, kuros es redzu savienojamas lietas. Citādāk mēs ienesīsim kaut ko ļoti kroplīgu, par ko pēc tam mums pašiem būs stipri vien neērti.

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Es varbūt par šīm problēmām esmu sācis interesēties tādā kontekstā, ka Godmaņa kungs droši vien rīt valdības sēdē ierosinās, lai Pilsonības un imigrācijas departaments būtu valsts ministra pakļautībā. Un līdz ar to es paredzu to, kāds radīsies darba apjoms, ja gadījumā šis lēmuma projekts tiks pieņemts tādā veidā, ka 2.punkts ir galīgi izņemts un palicis šis 3.punkts.

Tāpēc mans priekšlikums ir pavisam vienkāršs: vai nu ir jāizņem arī 3.punkts (2. un 3.punkts, cik es saprotu, Cilinska kungs sākotnēji tā arī piedāvāja), vai, ja 3.punkts paliek, tad ir jāatstāj pēdējā rindkopa, jo citādi tas darba apjoms ir fantastisks, un minētais departaments vienkārši netiks ar to galā, jo, kamēr tas nebūs pabeidzis iedzīvotāju reģistru, ķerties pie vēl viena tāda uzdevuma ir nereāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Es arī jūtu, ka starp 1. un 3.punktu ir ļoti liela pretruna tādā ziņā, ka bijušo militārpersonu ģimenes locekļu vidū ir cilvēki, kuri patlaban jau ir ieguvuši pastāvīgā iedzīvotāja statusu, un neviens vairs nevar pateikt, vai viņš ir nācis no militārpersonu ģimenes, vai arī viņš ir nācis no strādnieku ģimenes, vai viņš vienkārši pats brīvprātīgi ir izceļojis. Un līdz ar to, lai šos cilvēkus kaut kādā veidā varētu nošķirt un pamanīt, ka viņš ir no attiecīgas ģimenes, tad gandrīz vai par katru no šiem ieceļotājiem ir jātaisa kaut kāda izmeklēšana. Praktiski tas ir absolūti neiespējami. Un paveras milzīgas iespējas dažādiem subjektīviem spriedumiem un izpildvaras darbībai rīkoties gandrīz vai tā, kā kurā gadījumā iepatīkas. Praktiski līdz ar to šis punkts ir nerealizējams.

Un tāpēc, ja ir nepieciešams šeit kaut ko vēl precizēt, tad šo punktu vajag izteikt detalizētāk. Bet es domāju, ka mums jau ir skaidrs, ka par tiem, kuri ir ieguvuši pastāvīgā iedzīvotāja statusus saņemot pastāvīgu pierakstu, jau 1.punktā mūsu attieksme ir pateikta. Un līdz ar to viss šeit ir skaidrs, un tur neko mēs grozīt nevaram. Militārpersonas un viņu pašreizējie ģimenes locekļi, kuri nav pastāvīgi pierakstīti, nav pakļauti tai kārtībai, kāda ir noteikta 1.punktā. Un līdz ar to izriet, ka 3.punkts ir lieks. Tas taču loģiski.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, Vaivada kungs, tad - Ždanokas kundze.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Man ir lietišķs priekšlikums. Proti, neskatoties uz mūsu politiskajām simpātijām vai antipātijām pret šo punktu, pret šo lēmumu, es domāju, ka vismaz viens trūkums tam ir. Un tas ir acīm redzams, proti, loģiskā nesakārtotība un loģiskās pretrunas. Un, šādu loģiski pretrunīgu lēmuma projektu pieņemot, mēs tā vai citādi nostādīsim Dineviča kungu vai kādu institūciju visai neveiklā situācijā.

Tādēļ man ir konkrēts priekšlikums: atlikt šā lēmuma projekta pieņemšanu līdz rītdienai pulksten 10.00, sakārtot, lai šī sistēma tomēr būtu kaut cik skaidra. Jo ne pret 1.punktu, ne pret 3.punktu kā tādu īpašu iebildumu nevarētu būt, bet šie punkti savstarpēji ir dažādās plaknēs, dažādās dimensijās. Tā ir formāli loģiska kļūda, ar ko mēs tālu netiksim. Kas grēko pret loģiku, iekļūst arī praktiskās grūtībās. Tādēļ es lūgtu nobalsot, lai mēs šo lēmuma projektu pieņemtu ar vēsu galvu rīt pulksten 10.00, tas ir, pēc tam, kad tas būs izskatīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vaivada kungs!

J.Vaivads: Tā kā es biju tas, kas uzreiz ierosināja neizsvītrot šo 3.punktu, bet vienkārši par to diskutēt, bet tagad, vērtējot šīs diskusijas rezultātus un arī dzirdot ministra kunga argumentus par to, kas jau tuvākajā laikā būs jādara departamentam un ka mēs jau šādos divos punktos varbūt steigā nevaram uzreiz likt tam uz to visu nepieciešamo darbu, es arī liktu priekšā, ka uz 2. un 3.punkta bāzes ielikt vienu punktu, kas faktiski būtu kaut kur analogs tam, kāds jau bija iepriekšējā dokumentā, proti, ka šos jautājumus regulēs atsevišķa likumdošana. Un varbūt uz tā bāzes arī izbeigt un likt priekšā tātad, kā Laķa kungs teica, Karnupa kungam uz rītdienu sagatavot jaunu lēmuma projektu, kurā šis variants jau būtu izņemts ārā. Tas ir, 2. un 3.punkts būtu faktiski izņemts. Tas ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Varbūt, lai tiešām pārtrauktu diskusijas, mēs varētu ierosināt šo balsojumu un darba grupai uzdot sakārtot 2. un 3.punkta redakciju. Pēc tam rīt pulksten 10.00 pie tā atgriezīsimies.

Lūdzu, Ždanokas kundze! Un pēc tam balsosim.

T.Ždanoka: Es domāju, ka, piekrītot tam priekšlikumam, ka vajag atlikt, mums šodien tomēr konceptuāli ir jāatrisina viens jautājums. Proti, tas ir jautājums, ko mēs arī uzdodam pirms balsošanas par pašu likumu. Un tāpēc mēs arī nebalsojam par likumu, jo nav skaidrs, uz kādu cilvēku loku šis likums ir attiecināms. Un tomēr šodien ir jāizšķir, vai tas ir attiecināms tikai uz tiem, kā tas ir minēts 1.punktā. Jo tas formulējums, ko cienījamais Vaivada kungs mums piedāvā, arī neko konkrētu cilvēkiem nepasaka. Cilvēkiem, kas šeit dzīvo, kas ir pierakstīti, tomēr jāpasaka, vai uz viņiem, ja viņi nebūs Latvijas Republikas pilsoņi, tas likums tiks attiecināts tālākajā nākotnē vai ne? Rikarda kungs minēja, ka reģistrs nav pabeigts un tā tālāk.

Tāpēc man ir tāds konceptuāls priekšlikums, proti, mums tagad ir jārunā par kādu pārejas periodu, lai cilvēkam dotu iespēju tomēr lemt, un stingri pateikt, ka uz tiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas šeit bija pierakstīti līdz 4.maijam, tas neattiecas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs tiešām varētu izšķirt šo jautājumu - turpināt diskusiju pie mikrofoniem vai neturpināt - ar balsošanu. Un tos priekšlikumus, kurus izsaka Ždanokas kundze, kā arī pārējie kolēģi, lūdzu iesniegt rakstveidā. Rīt mēs par tiem varēsim nobalsot.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 107 deputāti. Tātad uz balsošanu tiks likts priekšlikums darba grupai uzdot sakārtot 2. un 3.punkta redakciju, izejot no šodienas diskusijas, un rīt pulksten 10.00 šā jautājuma balsošanu turpināt.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Man ir tikai viens jautājums: kas strādās šajā darba grupā?

Priekšsēdētājs: Karnupa kungs, lūdzu, atbildiet! Pēc tam balsosim.

V.Karnups: Principā departaments un Cilinska kungs, Rikarda kungs un Černaja kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par priekšlikumu turpināt sakārtot lēmuma projekta tekstu un turpināt apspriešanu rīt pulksten 10.00. Rezultāts: par - 81, pret - 7, atturas - 17. Es tikai gribētu atgādināt Ekonomikas komisijai, ka neviens no tās nav noņēmis atbildību par likumprojekta novešanu līdz galam.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es tomēr ierosinātu šajā grupā ietvert kaut vienu juristu. Šajā grupā ir par daudz nosliece uz vienu pusi. Mēs no jauna dabūsim frakcijas "Satversme" variantu. Un rīt cilvēki atkal to izgāzīs.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs! Atbildīgā ir Ekonomikas komisija, no tās arī prasīsim atbildību. Komisijā ir arī juristi.

Godātie kolēģi! Turpināsim darba kārtībā iekļauto jautājumu apspriešanu. Nākamais jautājums - likumprojekta "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" trešais lasījums.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāja vietniek, kolēģi deputāti! Pēc likumprojekta "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" izskatīšanas otrajā lasījumā ir saņemti 20 rakstveida priekšlikumi trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tos, kuri atstāj zāli, lūdzu šajā sakarībā atgriezties uz balsošanu. Mēs skatīsim pa pantiem. Sāksim ar 7.pantu. Lagzdiņa kungs, lūdzu! Zālē ievērosim klusumu!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāja vietniek! Faktiski mums diemžēl ir jāsāk ar likumprojekta 4.pantu, jo deputāts Teikmanis ir iesniedzis rakstveidā priekšlikumu, kas attiecas gan uz likumprojektu, gan arī uz lēmuma projektu. Proti, deputāts Teikmanis ierosina no lēmuma projekta 6.punktu pārcelt uz likumprojekta 4.pantu kā pēdējo rindkopu. Tātad, ja būsim nobalsojuši, trešajā lasījumā pieņēmuši likumprojektu, tad nevarēsim šo darbību izdarīt. Tāpēc mums šobrīd ir jāatrisina šis jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai būs kādi komentāri? Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es lūgtu tiešām šo rokādi izdarīt, jo faktiski šis 6.punkts nav lēmuma punkts par spēkā stāšanos, tā ir vispārēja norma, kam ir jābūt šajā likumā, kam ir jābūt arī citos likumos par pašvaldību, proti, universāla norma, ka prokuroram ir jābūt klāt, kad lēmumi tiek nosūtīti valdībām un parlamentam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai būs kādi komentāri?

J.Lagzdiņš: Komentārs būs tāds: lai šis 6.punkts loģiski iekļautos likumprojekta 4.pantā, šeit ir jāizslēdz pirmie divi vārdi "noteikt, ka" un vārda "institūciju" vietā ir jāraksta "institūcijas", un "jānosūta" vietā - "nosūta". Tātad nepieciešami šādi redakcionāli grozījumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu - 6.punktu no lēmuma pārcelt uz likuma 4.panta ceturto daļu. Rezultāts: par - 42, 1 - pret, atturas - 5. Pieņemts.

J.Lagzdiņš: Runājot par deputāta Teikmaņa iesniegumu par 7.panta otro rindkopu, šie priekšlikumi daļēji ir ievēroti.

Priekšsēdētājs: Vai Teikmaņa kungs uzskata, ka jābalso? Nav jābalso? Labi.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 7.panta otro rindkopu ir Rīgas pilsētas rajonu tautas deputātu padomju priekšsēdētāju priekšlikums svītrot no šā teksta vārdus "izņemot valsts un pašvaldību". Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskatīja, ka pašvaldību uzņēmumu un arī banku vadītāji un valžu locekļi var būt gan pilsētas, gan rajonu valžu locekļi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu.

A.Ūbelis, Latgales priekšpilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs: Manuprāt, lai neradītu liekus precedentus, tomēr vajadzētu šo iekaviņu izņemt, jo tajā brīdī, kad mums pašvaldībā ir vajadzīgs izpilddirektors pašvaldības uzņēmumā vai arī bankai, tad labāk, lai viņš strādā tur, bet vienlaikus nepārstāv pašas valsts vai pašvaldību uzņēmumu intereses arī valdē vai domē.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es domāju, ka jautājumu izšķirsim balsojot. Lūdzu balsosim par priekšlikumu - svītrot vārdus "izņemot valsts un pašvaldību". Rezultāts: par - 22, 3 - pret, 22 - atturas. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 10.panta otro daļu atkal ir Rīgas pilsētas rajonu tautas deputātu padomju priekšsēdētāju priekšlikums izteikt to šādā redakcijā: "Domes sastāvā nevar būt pārstāvēta vairāk nekā 1/3 no pilsētas vai attiecīgo rajonu priekšpilsētu valdes locekļiem." Šis priekšlikums ir pieņemts daļēji tādējādi, ka ir palielināta iespēja Rīgas domniekiem, proti, pieci Rīgas domnieki vienlaikus var būt arī Rīgas pilsētas valdes locekļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Pūķis, Kurzemes rajona pagaidu valdes priekšsēdētāja vietnieks: Es gribētu pievērst īpašu uzmanību šai 10.panta otrajai daļai, jo jautājums ir ļoti nozīmīgs. Būtībā tas ir jautājums par to, kāda būs šī dome atbilstoši tiem uzdevumiem, kas ir izvirzīti likumā. Jo galvenais pamatojums tam, ka jāuzliek šis ierobežojums pārstāvībai no valdes, bija varas dalīšanas princips. Taču šinī konkrētajā gadījumā galvenā domes funkcija, kas ir ielikta likumā (varētu teikt, tās pat ir divas - viedokļu saskaņošana un līdzekļu dalīšana, proti, atskaitījumu normu noteikšana), ir saskaņot principā konkurējošus septiņu vienāda līmeņa valžu viedokļus. Un šajā sakarībā tātad ir jautājums: vai tur būs cilvēki, kuri domē tiešām reāli pārstāvēs dažādas komisijas, dažādus viedokļus, turklāt, zinot lietas apstākļus, demokrātiski balsojot, izšķirs, vai arī būs liela daļa cilvēku, kas, teiksim, vadoties pēc šā likuma, padomes sēdēs piedalās tikai divas reizes gadā un nezina? Un tāpēc priekšlikums ir tāds: tā kā tiešā veidā nav pieņemts šis rajonu piedāvātais variants "ne vairāk kā trešdaļa", tad man būtu priekšlikums svītrot 10.panta otro daļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Kreituss, Centra rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs: Par šo pašu otro daļu. Tātad es atbalstu Pūķa kunga priekšlikumu - vai nu vispār otro daļu svītrot, vai, sliktākajā gadījumā, atstāt tā, kā ir iesniegtajā priekšlikumā, proti, domē viena trešdaļa drīkst būt valdes locekļi. Jo, redziet, princips šeit it kā ir pareizs, ka ir jānošķir lēmējvara no izpildvaras, bet šo pareizo principu nevar šeit absolutizēt līdz absurdam, jo gan dome ir lēmējvara savā līmenī, gan arī katras pašvaldības institūcijas valde ir lēmējvara savā līmenī. Un reālā prakse šobrīd jau rāda (mēs daudz strādājam tādā veidā), ka domei viena no svarīgākajām ir koordinācijas funkcija. Ja pašreiz kopā sanāk pašvaldību vadītāji, koordinē savu darbību un pieņem koordinējošus lēmumus, kā tas izskatīsies, ka tie deputāti, kas savu lietišķo vai citu īpašību dēļ pat nav spējuši tikt savā valdē, tagad tiks izvirzīti domē un domē lems, teiksim, jautājumus par pašvaldību koordināciju? Tā ka man būtu priekšlikums - vai nu svītrot, vai atstāt normu viena trešdaļa, kas ir mūsu labojums.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es kolēģus tomēr lūgtu atstāt redakcijas variantu, jo ir elementāra matemātika... Ja izsvītrosim otro daļu, tad domē var būt apmēram trīs ceturtdaļas valžu locekļu. Tas praktiski nozīmē, ka nav vairs atšķirības starp lēmējvaru un izpildvaru. Pašlaik maksimums ir viena ceturtdaļa ... Šis variants to pieļauj. Es domāju, ka darba koordinācijai ir diezgan pietiekami, un dome ir tā institūcija, par kuru rajoni faktiski tik ļoti cīnījās. Taču nevajadzētu sākt jau tagad pašā saknē viņus noniecināt, ka viņi nu būs tie vājākie, kuri netiek valdē, bet viņus nu iebīdīs domē, lai lemj... Es domāju, ka dome tomēr ir augstākā pašvaldības institūcija Rīgā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, ar jūsu piekrišanu tātad mēs pārtraukumā neejam? Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Ūbelis: Nav korekts apgalvojums, ka valdei ir tikai izpildfunkcijas. Valdē ir cilvēki, kuri ir vēlēti, kuri nav pastāvīgā darbā šinī valdē. Tātad viņi ir deputāti, tādējādi vienlaikus tā ir arī lēmējinstitūcija. Un savukārt domē mums ir vajadzīgi cilvēki, kuri ir maksimāli informēti par situāciju konkrētajā priekšpilsētā un par situāciju pilsētā vispār. No tā viedokļa - vai nu rindkopu svītrot, vai arī atstāt tādu, kāda tā ir.

Priekšsēdētājs: Izšķirsim jautājumu balsojot. Vai Zaļetajeva kungs vēl par balsošanas motīviem?

S.Zaļetajevs: */Gribu atgādināt deputātiem, ka jautājums par 10.panta otro daļu jau tika apspriests otrajā lasījumā un par to jau tika pieņemts lēmums. Tas ir pirmais.

Otrais. Es gribu oponēt argumentiem, kurus tikko izteica Pūķa kungs, jo nekas nav aizliedzis valdes locekļiem saskaņot lēmumus ārpus domes rāmjiem. Tā taču ir normāla parādība. Viņi jebkurā momentā var sapulcēties, apspriesties, atrisināt visas pretrunas, un tad saskaņoti iesniegt domei normāli sagatavotu lēmuma projektu. Bet jālemj tomēr nevis izpildvaras pārstāvjiem, bet deputātiem, kuri būs pārstāvēti domē. Tas ir ļoti svarīgs moments, tāpēc es negribu novest līdz absurdam šo varu atdalīšanu. Domē ir paredzēta valdes pārstāvju piedalīšanās, viņiem ir tāda iespēja, tomēr mums ir jāsaprot un jāatšķir administratīvās izlemšanas metodes no demokrātiskajām./

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es tikai nosaukšu sešus skaitļus, kas ilustrēs visus trīs priekšlikumus. Ja pieņemsim Pūķa kunga priekšlikumu, tas ir, svītrot otro rindkopu, tad no 60 domniekiem... var būt rajonu un valžu locekļi. Ja pieņemsim Rīgas pilsētas rajonu tautas deputātu padomju priekšsēdētāju kolektīvo priekšlikumu, proti, ka ne vairāk kā trešdaļa no valdes locekļiem, tad domnieku skaitā var būt 38 valžu locekļi. Bet, ja pieņemsim redakcijas komisijas un Pašvaldības komisijas variantu, tad no 60 domniekiem tikai 17 var būt valžu locekļi. Un šis valžu locekļu skaits ir pietiekams, it īpaši no rajoniem. Problēmas varētu būt Teikmaņa kungam pilsētā, bet rajoniem nekādā ziņā problēmu šeit nevarētu būt.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir trīs balsojumi. Pirmo balsosim priekšlikumu par 10.panta otrās daļas svītrošanu. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 7, pret - 18, 21 - atturas.

Kā otro balsosim priekšlikumu, kas ir pievienots variantu dokumentam, ko iesnieguši Rīgas pilsētas rajonu tautas deputātu padomju priekšsēdētāji. Papildus viena balss, kas atturas. Rezultāts: 14 - par, 12 - pret, 13 - atturas. Nav pieņemts.

Balsosim par 10.pantu likumprojekta tekstā esošajā redakcijā. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: par - 41, pret - 2, atturas - 3. Turpināsim.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 11.pantu deputāts Punovskis iesniedzis priekšlikumu - svītrot vārdus "un domes sekretāru". Bez tam Punovska kungs ierosina šo vārdkopu svītrot vēl astoņos citos pantos. Tātad minētā ierosinājuma būtība ir tā, ka mēs Rīgas pašvaldības sistēmā likvidējam tādu amatpersonu kā domes sekretārs.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešams balsot par šo punktu? Punovska kungs, lūdzu! Ir pieņemts.

A.Punovskis: Vai tad ir pieņemts? Es sapratu, ka nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Tas ir noraidīts.

A.Punovskis: Tāpēc es arī tomēr gribētu aizstāvēt savu priekšlikumu, kaut vai tā iemesla dēļ, ka sekretāra funkcijas šajā likumā faktiski nav noteiktas, un nevis tikai likumā, bet praktiski sekretāra funkcijas nav fiksētas, tādējādi sekretāram nav nekādas atbildības attiecībā uz likumu. Vienīgais, ko dara sekretārs atbilstoši šim likumam, ir tas, ka paraksta sesijas sēžu protokolus. Es uzskatu, ka šādu aktu var veikt sesijā ievēlēts sekretārs, proti, katrā sesijā katru reizi no jauna ievēlēts sekretārs, tādēļ pastāvīgi vēlēta sekretāra amatpersona padomē praktiski nav nepieciešama.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Pēc tam balsosim.

J.Lagzdiņš: Visās Latvijas pašvaldībās - gan rajonu, gan pilsētu, gan pagastu padomēs - ir tāda amatpersona - sekretārs. Un viņas tiesības un pienākumus nosaka nevis likums, nevis attiecīgie pašvaldību likumi, bet gan attiecīgo padomju pieņemtie sēžu kārtības ruļļi jeb nolikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Punovska kunga priekšlikumu - svītrot vārdus "un domes sekretāru". Rezultāts: par - 9, pret - 13, atturas - 13. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 12.panta 3.apakšpunktu ir deputāta Teikmaņa priekšlikums to svītrot. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Un vēl 11.pants, kas atbrīvo viņu no ieņemamā amata. Tas arī ir pieņemts.

J.Lagzdiņš: Jā, deputāta Punovska priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es atvainojos, man tāds ļoti piezemēts jautājums: kas tādā gadījumā nosaka algu?

J.Lagzdiņš: Kam?

I.Godmanis: Tam, ko svītro tagad ārā. Tas ir punkts, kas nosaka algu. Ja šo punktu svītro, tad man jautājums: kas nosaka algu? Es atvainojos: kam bija šis priekšlikums? Tā ka es precīzi klausos. Izsvītrojot šo punktu, ko teica Lagzdiņa kungs, tiek izņemts tas punkts, kurš paredz, ka nosaka algu, tas ir, dome nosaka algu amatpersonām.

Priekšsēdētājs: Tas acīmredzot ir tālāk.

J.Lagzdiņš: Tas ir punkts, kurš nav ietverts šajā trešā lasījuma redakcijā. Tas ir izsvītrots, tādēļ patlaban par to netiek balsots.

Priekšsēdētājs: Tātad attiecībā uz 4.priekšlikumu nebija iebildumu. 5.priekšlikumā - nebija. 6.priekšlikums.

J.Lagzdiņš: Rīgas pilsētas rajonu deputātu padomju priekšsēdētāji ierosina svītrot 12.pantu. Šis priekšlikums vispār nav saprotams, jo augstākajai lēmējinstitūcijai - Rīgas pilsētas domei - ir jāizskata jautājums par saistošiem noteikumiem, kā to dara citas pašvaldību un lēmējinstitūcijas.

Priekšsēdētājs: Vai kāds uztur prasību, ka nepieciešams balsot par šo pantu? Paldies. Virzīsimies tālāk.

J.Lagzdiņš: Deputāts Teikmanis ierosina 19.pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: "Rīgas domes lēmumi stājas spēkā ar parakstīšanās brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi." Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Nav nepieciešamības balsot? Paldies.

J.Lagzdiņš: Deputāts Teikmanis attiecībā uz 22.pantu ierosina 2.punktā svītrot vārdus "Rīgas pašvaldību un...". Kolēģi deputāti, jāatvainojas, ka šis priekšlikums nav pieņemts. Šeit ir nepareizi ierakstīts, ka tas ir pieņemts. Komisija uzskatīja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs reizē pārstāv gan augstāko lēmējinstitūciju - Rīgas domi -, gan visu Rīgas pašvaldību kopumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Redziet, mans priekšlikums svītrot šos vārdus saistījās ar tām pilnvarām, kas šajā likumā paredzētas domes priekšsēdim. Teiksim, ja viņam ir pilnvaras pārstāvēt Rīgas pašvaldību kopumā, tas ir, septiņas pašvaldības institūcijas, tad otrā pusē viņam jānāk arī pilnvarām attiecībā uz šīm institūcijām. Viņam šeit pilnvaru nav. Viņam ir spīkera funkcijas attiecībā uz Rīgas domi, tāpēc viņš nevar pārstāvēt vienlaikus arī visas septiņas valdes, jo viņam nav nekādu pilnvaru, nekādu tiesību attiecībā uz šīm institūcijām. Nav loģiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kreitusa kungs!

I.Kreituss: Es atbalstu komisijas priekšlikumu - nepieņemt šo labojumu, jo Rīgas pašvaldību sistēma sastāv no septiņām institūcijām, un ir nepieciešams, lai Rīgas domes, kas simbolizē jeb aptver visu šo sistēmu, priekšsēdētājs pārstāvētu Rīgu kopumā. Jo pretējā gadījumā nebūtu pareizi, ka kādai no šīm septiņām viena līmeņa pašvaldību institūcijām deleģētu tiesības pārstāvēt Rīgu kopumā. To var pārstāvēt tikai dome un domes priekšsēdētājs. Un tas kādreiz bija paša Teikmaņa kunga priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Pēc tam balsosim.

J.Lagzdiņš: Pilnvaras Rīgas domes priekšsēdētājam ir, jo priekšsēdētāju ievēlē dome, kuru savukārt ir ievēlējušas visas padomes. Attiecībā uz tiesībām, piemēram, Rīgas domes priekšsēdētājam ir veto tiesības, proti, apturēt jebkuru domes lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu. Rezultāts: par - 14, pret - 6, atturas - 9 (Lagzdiņa kungu ieskaitot). Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Par 23.panta otro daļu ir šāds Teikmaņa priekšlikums: "Komisijas sastāvā ar padomdevēja balsstiesībām var ievēlēt arī rajonu padomju deputātus, kuri nav domnieki." Šis priekšlikums tika noraidīts, jo komisija uzskatīja, ka demokrātiski būtu, ja komisijās būtu arī rajonu un pilsētu padomju deputāti, jo vairāk, ņemot vērā to, ka Rīgas domnieki ir tikai 60. Rīgas domē būs daudz komisiju, kuras komplektēsies no domniekiem. Un, ja mēs runājam par padomdevēja balsstiesībām, tad jau šobrīd ikvienam vietējo padomju deputātam ir padomdevēja balsstiesības jebkurā pašvaldības institūcijā, kurā viņš neietilpst. Tātad arī bez šīs īpašās normas šādas tiesības ir saskaņā ar likumu "Par tautas deputāta statusu".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Tieši šīs padomdevēja balsstiesības es arī gribētu saglabāt. Šajā sakarā es lūgtu ņemt vērā arī pirmām kārtām to vienkāršo aritmētiku, ka Rīgas domē ir 60 deputātu, Rīgā ir 600. Ja, teiksim, domes komisijā ir seši domes locekļi un pie viņiem komisijā tiek ievēlēti 16 dažādu padomju deputāti, vadoties pēc likuma, viss tiek izšķirts ar vienkāršu balsu vairākumu. Tādā gadījumā man rodas jautājums: kāpēc tur vispār domnieki ir vajadzīgi? Piedalīties var jebkurš, dot padomus var ikviens, bet domes komisijas sastāvā ar lēmējtiesībām var būt vienīgi domnieki. Man liekas, Augstākajā padomē ar lēmējtiesībām komisijās piedalās un lemj tikai Augstākās padomes deputāti. Pārējie sniedz padomus un piedalās tāpat ar padomdevēju balsstiesībām.

Priekšsēdētājs: Kreitusa kungs!

I.Kreituss: Es gribētu turpināt tieši ar to, ar ko Teikmaņa kungs beidza. Proti, Augstākajā padomē ar lēmējtiesībām piedalās Augstākās padomes deputāti. Un tātad šeit arī komisija piedāvā, lai Rīgas deputāti piedalītos komisijās ar balsstiesībām. Tā kā dome ar savu lēmumu apstiprina domes komisijas sastāvu, tad deputātiem noteikti būtu jādod balsstiesības. Turklāt komisija tikai sagatavo lēmumus, bet jautājumus tik un tā izlemj dome.

Priekšsēdētājs: Pūķa kungs!

M.Pūķis: Es gribētu pilnīgi pievienoties Kreitusa kunga domām un pateikt, ka, ja gadījumā šeit būs tikai domnieki, tad vienkārši šīs komisijas pilnvērtīgi nevarēs nokomplektēt. Un dalīšana padomdevējos un tajos, kam ir īstās balsstiesības, novedīs pie tā, ka būs atsevišķas komisiju sēdes, kurās, teiksim, piedalīsies trīs domnieki un 10 cilvēki no pilsētas un rajona deputātiem, taču nekā prātīga nevarēs nolemt.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Es domāju, ka deputātiem pašiem ir jāsaprot. Un visa tā būtība jau ir tieši tajā apstāklī: ja jau mēs domi veidojam, tad radām tādu orgānu, kas atbild par pilsētu, un, ja tagad tik brīvi tādā veidā, kā Teikmaņa kungs jau šeit pareizi teica, iesaistīsim visus, tad jau dome pazaudēs vispār savu nozīmi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie pašvaldību vadītāji, nosauciet sevi, lai stenogrammā tiktu atspoguļots, kas runāja.

A.Ūbelis: Es piekrītu komisijas domām, ka komisijās jābūt pārstāvētiem visiem Rīgas deputātiem. Un tas būs turpinājums tai labajai praksei, kas pašreiz jau notiek, ka viena daļa no Rīgas padomes veidotajām komisijām, kur strādā rajonu cilvēki, ir kļuvušas daudz efektīvākas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vispirms balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu. Viena balss (Cilinska kunga) papildus "pret". Lagzdiņa kungs atturas. Rezultāts: par - 17, pret - 6, atturas - 15. Nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim.

J.Lagzdiņš: Deputāts Gulbis ir iesniedzis priekšlikumu 25.pantu papildināt ar 12.punktu šādā redakcijā: "atceļ pilsētas valdes nelikumīgus lēmumus". Šeit ir runa par pilsētas padomi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Tāda pati norma ir arī nākamajā, 26.pantā. Es ierosinātu kolēģus tomēr nepieņemt šo papildinājumu, jo tas zināmā mērā runā pretī kopējai likuma koncepcijai, proti, ka tiesība atcelt valžu lēmumus, kā arī padomju lēmumus ir domei. Un tā ir domes ekskluzīva tiesība un instruments, kā tā var reāli koordinēt visu darbu pilsētā. Ja tagad, teiksim, padome atcels valdes lēmumus, dome atcels padomes lēmumus, vārdu sakot, būs vairāk putras...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kreitusa kungs!

I.Kreituss: Es gribētu atbalstīt Gulbja kunga priekšlikumu, jo šeit ir runa tikai par nelikumīgiem lēmumiem. Dome var atcelt gan nelikumīgus, gan nelietderīgus lēmumus. Un, ja padome ir izveidojusi valdi, tad tā ir elementāra, man liekas, tiesība arī valdei, arī padomei atcelt valdes nelikumīgus lēmumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā šis punkts ir pieņemts, tad balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu šo punktu nepieņemt. Cilinska kungs - "pret", Lagzdiņa kungs - "par". Rezultāts: par - 17, pret - 9, atturas - 12. Teikmaņa kunga priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Deputāts Gulbis ierosina, nenorādot konkrētu likumprojekta pantu un punktu, iestrādāt šādu normu: "Ja deputāts - domes loceklis, valdes loceklis, komisijas loceklis - bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis trīs reizes no vietas Rīgas domes, pilsētas un rajona valžu vai komisiju sēdes, tad attiecīgais deputāts uzskatāms par izstājušos no domes, pilsētas vai rajona valdes vai komisijas." Pašvaldības komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums ir lietderīgs, bet tas ir jāiestrādā universālajā likumā "Par tautas deputāta statusu", kurā mēs līdz šim esam risinājuši deputātu disciplīnas jautājumus. Un, ja mēs iestrādātu šo normu atsevišķā, proti, šajā Rīgas pašvaldības likumā, tad tas būtu jāpārnes un jāiestrādā arī pārējos trijos pašvaldību likumos, bet laika taupīšanas labad, lietderības labad un, tā teikt, sistēmas labad tas ar vienu rāvienu ir jāiestrādā "jumta" likumā "Par tautas deputāta statusu". Kaut gan principā komisija vienbalsīgi piekrita šim priekšlikumam.

Priekšsēdētājs:Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Un es tomēr lūdzu deputātu kungus to tā neatstāt, jo vienreiz ar to vispārējo likumu par pašvaldībām mēs jau nokļuvām divu gadu ilgā izolācijā. Un es nezinu, kad atkal būs tas labojums vispārējā likumā par deputātu statusu. Jau pagājušajā reizē es jums teicu, ka šāda norma bija Latvijas laika bijušajā Rīgas pašvaldības likumā. Un vēl teicu, ka tas ir ļoti vajadzīgs, jo šeit tiešām ir mazs sastāvs un valdes komisiju darbība, kā arī domes darbība atkarīga no profesionālu cilvēku piedalīšanās, proti, lai nebūtu tā, ka viņi nenāktu uz šo darbu. Un tāpēc, ja jūs tiešām vēlaties, lai pilsēta strādātu, tad nepieciešams balsot par to, lai šī norma būtu mūsu pašvaldības likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Gulbja kungs, es tikai gribētu precizēt, vai vārdi "no vietas" nav aizvietojami ar vārdiem "pēc kārtas"?

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj, kolēģi! Ja gadījumā šis Gulbja ierosinājums tiks atbalstīts, tad tas būtu jāiestrādā likumprojekta 4.nodaļā kā 34.pants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Gulbja kunga priekšlikumu deputātu disciplīnas jautājumos. Vai Cilinska kungs "par"? Divas balsis papildus "par". Rezultāts: 28 - par, 1 - pret, 9 - atturas. Pieņemts.

J.Lagzdiņš: Vēl deputāts Gulbis ierosina 37.panta 11.punktā aiz vārdiem "veselības aizsardzības" likt arī vārdu "izglītības". Šajā pantā ir runa par Rīgas pilsētas valdes kompetenci. Es gribētu atgādināt apspriešanas gaitu otrajā lasījumā, kad pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma mēs likvidējām to situāciju, kas dublēja rajonu valžu un pilsētas valžu kompetenci, un nolēmām, ka izglītība pilnībā pāriet rajonu valžu pārziņā. Šis viedoklis, vismaz pirms mēneša, tika saskaņots arī ar izglītības ministru.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs!

J.Gulbis: Ja mēs šādā veidā strādāsim un neklausīsimies tos cilvēkus, kuri strādā uz vietas (es pats esmu pilsētas skolu valdē un Izglītības, kultūras un reliģijas lietu komisijā), tad jums jāatceras, ka pilsētā ir arī tādas mācību iestādes, kuras atrodas visas Rīgas pakļautībā, kuras nav rajoniem. Šīs iestādes ir tieši mūsu pārvaldīšanā. Ja jūs tagad nobalsosit, ka jūs to izņemat ārā, tad es gribu redzēt, ko rajoni ar tām darīs. Paliek vispār kaut kāds absurds. Ne internātskolas, ne arī pārējās skolas, tāpat specializētie (slimajiem bērniem), kā arī visi kopējie bērnudārzi un citas pašreizējās iestādes ir vajadzīgas.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Kolēģi! Pirmkārt, attiecībā uz jau esošo situāciju teikšu, ka Rīgā ir specializētās izglītības iestādes - sporta skolas, mūzikas skolas, vēl dažas citas skolas, kuras šodien ir pilsētas pārziņā, kuras, protams, var jau arī nodot kāda rajona pārziņā. Bet, atklāti sakot, man bail, ka tās nepiemeklē līdzīgs liktenis, kāds, teiksim, Latgales priekšpilsētā ir komercskolai, par kuru Latgales priekšpilsētai nav nekādas intereses, jo uz rokas pirkstiem var saskaitīt tos bērnus, kuri šajā skolā mācās no Latgales priekšpilsētas. Tādēļ priekšpilsētai nav nekādas intereses uzturēt šādu skolu.

No otras puses - Rīgas pilsētas dome pirms gada ir pieņēmusi lēmumu par skolu reformu Rīgā. Un tas ir saskaņots arī ar rajoniem. Vismaz pirms gada vēl bija saskaņots, ka mums ir jānodala divi līmeņi Rīgas pilsētā: pilsētas nozīmes skolas, teiksim, ģimnāzijas, liceji un tā tālāk, un rajonu nozīmes skolas, tas ir, vietējās un mikrorajonu obligātās izglītības skolas. Šie divi līmeņi ir jāsadala. Tad būs gan pilsētas līmeņa izglītības iestādes, gan rajona līmeņa izglītības iestādes. Ja mēs to neieliekam likumā, tad likums izrādīsies traucēklis normālai skolu reformai.

Priekšsēdētājs: Kreitusa kungs!

I.Kreituss: Es gribētu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, jo komisija likumā centās iestrādāt pamatdomu, ka par katru lietu jābūt vienam atbildīgajam, nevis vairākiem. Taisnība ir Gulbja kungam un Teikmaņa kungam, ka ir tādas skolas, kur mācās bērni no visas Rīgas, kā arī no Rīgas rajona (bijusī 1.vidusskola un 50.vidusskola). Bet jau vakar man par to bija runa ar Piebalga kungu. Un arī viņš ir par tādu variantu, ka šīs skolas, kurām ir visas Rīgas nozīme vai pat republikas nozīme, ministrija varētu pārņemt savā tiešajā pakļautībā. Tādējādi Rīgā nebūtu vajadzīgs veidot vēl vienu institūciju, ka rajoni pilnībā nodrošinātu pamatizglītību līdz 12.klasei. Taču šīs specializētās skolas tiešām būtu ministrijas pakļautībā.

Priekšsēdētājs: Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu, Zaļetajeva kungs! Pēc tam balsosim.

S.Zaļetajevs: */Es gribu, lai deputāti saprastu, par šo punktu balsodami, uz kādu laika posmu vispār ir paredzēta šī Rīgas dalīšana rajonos. Kā var paredzēt, visdrīzāk pēc gada vai diviem Rīgas rajonu eksistence beigsies. Vai mums ir jēga visu izglītību, visu izglītības sistēmu saistīt tikai ar Rīgas sadalījumu rajonos, ja šis dalījums jau ir apšaubāms, ja ir apšaubāms, cik ilgi tas eksistēs? Agri vai vēlu tiks pieņemts lēmums, kā saglabāt iespēju ietekmēt izglītības attīstību pilsētā. Tas jau tagad ir vairāk nekā nepieciešams. Tāpēc es lūdzu atbalstīt deputāta Gulbja priekšlikumu./

Dz.Ābiķis: Es varbūt kaut ko esmu palaidis garām, bet tikai gribu atgādināt: Izglītības likumā noteikts, ka pamatizglītība, respektīvi, līdz 9.klasei, ir mikrorajonu princips. Tātad tas ir rajonu princips.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem vēl Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es nezinu, es domāju, ka jautājums ir ļoti principiāls. Redziet, Rīgā ir tāda prakse, ka tajās labajās skolās mācās arī bērni no laukiem, piemēram, 1.vidusskolā un 50.vidusskolā, un tā tālāk. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ministra Piebalga priekšlikums nav zemē metams. Par sporta skolām vēl gribu pateikt tikai vienu lietu, ka man visu laiku šķiet, ka var iznākt tāda situācija: ja tās skolas ir rajonā, bet par tām atbild Rīga, tad tās tik un tā griezīsies pie rajona, lai remontē jumtus un risina visas tās problēmas, kas ir uz vietas. Kaut gan, godīgi sakot, lai varētu nobalsot, mani interesē, kāds attiecībā uz to ir viedoklis konkurējošajām pusēm? Ir, teiksim, fizikas un matemātikas skolas, kur pamatā vāc talantīgus cilvēkus no visas Latvijas. Tas pats savā laikā bija ar ķīmijas skolām, arī ar valodu skolām (nu jau tas ir atmiris). Kāds viedoklis par to ir konkurējošajām pusēm?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, te ir konkurējošā puse.

A.Teikmanis: Es negribētu nekādā gadījumā uzskatīt, ka lieta vispār tiktu nostādīta kaut kādā konkurences plāksnē. Saprotiet, mēs tiešām šo situāciju pilsētā esam ļoti nopietni izanalizējuši. Patiešām ir nepieciešamas mikrorajonu skolas, lai būtu nodrošināta pamatizglītība mikrorajonos. Un šī izglītība būtu pilnīgā rajonu pārziņā un atbildībā. Minētajās skolās mācītos attiecīgā mikrorajona bērni. Šodien ir lielas problēmas ar labākajām skolām, kurās grib mācīties no visas pilsētas. Tādā gadījumā jāsaskaņo ar rajona izglītības nodaļu, jo rajons ir ieinteresēts ņemt tikai savus bērnus. Bet tajā skolā grib mācīties no visas pilsētas. Loģiski rodas prasība šīs skolas nodalīt, proti, pilsētas skolās un mikrorajonu skolās, lai uz tām skolām tiešām var braukt no visas pilsētas, iekļūt tajās uz konkursa pamata vai kā citādi.

Taču nepieciešamība nodalīt šos divus līmeņus rodas. To visu mēs izanalizējām pirms gada, proti, pagājušā gada maijā, pilsētas padomes sesijā pieņēmām lēmumu par skolu reformu, tas ir, par šo divu līmeņu nodalīšanu. Es atkārtoju vēlreiz - toreiz (varbūt kāds rajons var mani apšaubīt) šis lēmums tika pieņemts pilnīgā saskaņā ar visiem rajoniem. Un visi rajoni šo lēmumu atbalstīja. Saprotiet, dome var izlemt, vai tās skolas dalīs vai nedalīs. Bet, ja mēs šodien to neierakstīsim, tad, lai veiktu skolu reformu Rīgā, būs nepieciešami likuma grozījumi. Cienījamie kolēģi, kāpēc jums ir jāuzņemas atbildība par skolu reformu Rīgā, ja par to ir jāatbild Rīgas domei?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis: Daļēji Teikmaņa kungam varētu piekrist, bet es gribētu teikt tikai to, ka šī dubultā sistēma pašreizējos apstākļos, kad izglītības pamatfinansēšana ir ņemta no valsts budžeta, visu ievērojami sarežģīs, jo nāksies atsevišķi rēķināt uz pilsētas budžetu to, kas iet izglītībai, un atsevišķi visas šīs esošās mērķsubsīdijas - uz rajona budžetu. Daudz vienkāršāk patlaban ir likvidēt vienu papildu institūciju Rīgā. Un faktiski to, kas Rīgā jau ir priekš visiem pilsētas rajoniem un pamatā ir arī republikai, pārņemt ministrijai.

Priekšsēdētājs: Kreitusa kungs, es domāju, ka mēs varēsim izšķirt jautājumu balsojot. Lūdzu.

A.Ūbelis: Es domāju, ka te būtu iespējams gan viens, gan otrs risinājums, tā kā attiecībā uz izglītību kompetence varētu būt arī dalīta, un tur nekādas traģēdijas nav. Proti, abas - gan vienas, gan otras padomes - racionāli strādā un stimulē izglītību.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, zālē ir notikusi diezgan liela kustība. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 67 deputāti. Lūdzu, balsosim par Gulbja kunga priekšlikumu pie vārdiem "veselības aizsardzības" likt vārdu "izglītības". Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 42, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts.

J.Lagzdiņš: Deputāts Teikmanis ierosina 37.pantā svītrot 20.punktu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Teikmanis neuztur savu prasību.

J.Lagzdiņš: Vēl deputāts Teikmanis ierosina 37.pantā 24.punktu izteikt šādā redakcijā: "Pilsētas valde lemj par pilsētas zemju piešķiršanu, atsavināšanu, citu zemes jautājumu risināšanu." Kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu? Tādēļ, ka jautājumus par pilsētas zemju piešķiršanu un atsavināšanu, kā arī piešķiršanu lietošanā un pārdošanu izšķir dome. Tas ir ļoti svarīgs Rīgas pilsētas jautājums. Un šo jautājumu var izlemt nevis valde, nevis 15 vīri, šeit, Valdemāra ielā, bet to izlems Rīgas dome.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi! Kāpēc ir šāds priekšlikums? Redziet, zemes piešķiršanas jautājumi, zemes ierīcības jautājumi neizbēgami ir saistīti ar pilsētas plānošanu. Pilsētas plānošana ir viena no svarīgākajām pilsētas funkcijām, un to var izdarīt vienīgi tā, kā tas notiek šodien, proti, pilsētas valde, kur ir gan pilsētas galvenais arhitekts, gan pilsētas zemes ierīcības dienests. Ģeodēziskais centrs, arī citi zemes likumi šodien paredz, ka šī kompetence ir pilsētas institūcijām. Mums ir viena Pilsētas zemes komisija, kurā darbojas arī rajonu padomju un pilsētas padomes pārstāvji. Jebkurā gadījumā - lai pirmām kārtām varētu risināt pilsētas plānošanas jautājumu un koordinēt visus zemes jautājumus pilsētas mērogā, tai funkcijai obligāti ir jābūt pilsētas valdes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, jūs droši varat pagriezties pret auditoriju, ieņemot ērtāku pozīciju pie mikrofona.

Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis: Vērtējot šo jautājumu, ir jābūt konsekventiem, jo, ja Rīgas domes kompetencē ir ielikts viss 13.pants, kurā noteikts, ka Rīgas dome risina pat administratīvās atbildības jautājumus, lai gan bija daudzi priekšlikumi tos deleģēt vienai vai otrai institūcijai, tad tik būtisku jautājumu kā pilsētas zeme būtu neloģiski nodot citai institūcijai. Cita lieta ir institūcija, kas gatavo lēmumus, bet galīgie lēmumi šajā jautājumā ir jāpieņem augstākajai lēmējinstitūcijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es patiešām lūgtu atbalstīt pašreizējo redakciju, tā kā patlaban visa likumdošana, kas attiecas uz zemi, nosaka to, ka piešķiršanas procedūru veic augstākā institūcija, tas ir, šajā gadījumā vai nu padome vai Rīgas dome. Taču nekādā gadījumā šos jautājumus nevar lemt izpildinstitūcija. Profesionāli sagatavot dokumentus - tas ir cits jautājums. Bet lemšana ir jāveic augstākajai institūcijai. Tāpēc es lūdzu atbalstīt tomēr redakcijas komisijas piedāvāto variantu.

Priekšsēdētājs: Kreitusa kungs, lūdzu!

I.Kreituss: Es arī atbalstu komisijas piedāvāto variantu, jo ir jābūt konsekvencei, tā kā Rīgas domes funkcijās ietilpst lemt par nekustamo īpašumu, par ēkām. Dome, teiksim, nosaka, kuras ēkas nedrīkst pārdot un kuras ir pārdodamas. Pilnīgi analoģiski ir jābūt arī ar zemi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu, kas formulēts 14.punktā. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par - 14, pret - 19, atturas - 15. Nav pieņemts. Turpināsim.

J.Lagzdiņš: Deputāts Teikmanis ierosina 37.pantu papildināt ar 25.punktu šādā redakcijā, proti, ka pilsētas valde uztur pilsētas administratīvās ēkas. Tik tiešām jau šobrīd pilsētas valde uztur tās administratīvās ēkas, kuras nepieciešamas tās funkciju veikšanai. Un tā tam būtu jābūt. Turklāt rajonu valdēm jāuztur ēkas, kuras nepieciešamas to funkciju veikšanai.

Priekšsēdētājs: Vai Teikmaņa kungs uztur? Paldies. Turpinām.

J.Lagzdiņš: Vēl deputāts Teikmanis ierosina 37.pantu papildināt ar šāda satura 26.punktu: "pārzina vides aizsardzības jautājumus Rīgas pilsētā". Pašvaldības komisija uzskatīja, ka vides aizsardzības jautājumi jārisina speciālajos likumos noteiktajā kārtībā. Proti, jārisina tām institūcijām, kuras šie speciālie likumi nosaka. Šajā likumā minētā problēma nebūtu jārisina.

Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es domāju lūgt kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, kuru viennozīmīgi atbalsta Augstākās padomes Vides aizsardzības komisija, kas speciāli skatīja šo jautājumu. Starp citu, tieši tāpat Augstākās padomes Arhitektūras un celtniecības komisija skatīja šos kompetences jautājumus un viennozīmīgi lēma, ka zemes jautājumi izšķirami pilsētas valdē. Redziet, vides aizsardzībā pašvaldībām ir diezgan specifiski uzdevumi, kuri turklāt stipri daudz izmaksā, tā kā tie ir saistīti ar diezgan dārgu aparatūru lietošanu, ar kontroles sistēmu veidošanu. Pašreizējos apstākļos šo funkciju decentralizēt - es vienkārši baidos - nav pa kabatai. Šodien tas notiek pilsētas padomē, turklāt notiek, es gribētu teikt, visai veiksmīgi. Tāpēc es neredzu nekādu nepieciešamību šo funkciju decentralizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis: Es gribētu teikt, ka šajā lietā ir tieši pretējs piemērs, kad pašreizējā centralizācija minētajā jautājumā atsevišķos aspektos ir neapšaubāmi veiksmīga, bet ļoti daudz kas te ir ielikts nepareizs. Principā nepareizs tādā veidā: ja reāli šo kontroli par piesārņošanu nespēj veikt, kā mēs esam pārliecinājušies, nedz Augstākās padomes pakļautībā izveidotā institūcija, nedz Rīgas pārziņā izveidotā institūcija, tad vienīgā iespēja ir to nodot zemākajam līmenim. Tāpēc es domāju, ka šeit to nevajadzētu atrunāt. Neapšaubāmi, paliks pilsētā šīs centralizētās funkcijas, bet ielikt to likumā nevajag. Jo ir ļoti nepieciešams, lai arī apakšējā līmenī šie paši jautājumi risinātos. Un to var operatīvi izlemt Rīgas dome. Bet pašlaik tiek vienkārši rupji pārkāpti, tajā skaitā arī Augstākās padomes pieņemtie, likumi par dabas resursu nodokli. Voluntāri Rīgas pilsēta pārskaita to Rīgas pilsētas budžetā, it kā pamatojoties uz to, ka tā ir labāk. Taču rezultātā šie jautājumi tiek risināti vienpusīgi. Proti, aptverts netiek viss spektrs, bet tiek izlemti un risināti tikai atsevišķi jautājumi.

Priekšsēdētājs: Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Cienījamie kolēģi! Manuprāt, nekā slikta nav, ja pilsēta uzņemas atbildību par vides aizsardzību. Nekāda situācija nepasliktinās, bet tieši otrādi - uzlabojas. Tāpēc nevar iebilst pret to, kas situāciju uzlabo, nevis pasliktina.

Priekšsēdētājs: Kreitusa kungs!

I.Kreituss: Es gribētu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu. Kāda iemesla dēļ? Tad, kad rajoni ar pilsētu vienojās par funkciju sadali, vides aizsardzība bija tā funkcija, attiecībā uz kuru šo vienošanos panākt neizdevās. Un, teiksim, nodalīt šo funkciju vai nu tikai rajoniem, vai tikai pilsētai, nebija iespējams un tas arī nebūtu pareizi. Jo, piemēram, tāds jautājums kā transporta piesārņojums, neapšaubāmi, ir pilsētas kompetencē. Viens rajons to nevar atrisināt. Taču, no otras puses, neviens labāk nerūpēsies par tīrību, nekontrolēs piesārņojumu un tā tālāk uz vietām kā vietējā pašvaldība. Ja mēs pieņemsim Teikmaņa kunga variantu, proti, šo jautājumu ierakstīsim likumā, ka tas ir pilsētas padomes kompetencē, līdz ar to mēs nogriezīsim piedāvāto variantu, tad domei būs tiesības lemt to, kādi vides aizsardzības jautājumi jārisina pilsētai un kādi jautājumi jārisina lokālā līmenī. Es domāju, ka tas šo likumu padarīs tikai darboties spējīgāku, un no tā iegūsim mēs visi.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es, protams, neesmu Vides aizsardzības komisijā, bet es zinu, cik lieli strīdi bija tieši par šo jautājumu vairāk nekā pirms gada, kad uzsākām darbību. Es domāju, ka Vides aizsardzības komiteja Rīgas pilsētas komisijā ar Zaļoksni priekšgalā šo jautājumu sekmīgi atrisināja. Un tagad rajoni atkal mēģina to sarežģīt. Es domāju, ka tas vienkārši ir neprāts, ko darīja, tā kā ir koncentrēti lieli līdzekļi, kas dod iespēju gan attīrīšanas, gan visu pārējo iekārtu mobilizācijai. Tas ir pirmšķirīgas nozīmes jautājums. Ja mēs šos līdzekļus saskaldīsim, nekā normāla vairs neizdarīsim. To es jau redzu, skatoties no malas. Vai tiešām rajonu kungiem tas nav skaidrs?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Es pilnīgi piekrītu Teikmaņa priekšlikumam. Vienīgi es gribētu šo tekstu drusku citā redakcijā. Proti, ka nepārzina, bet risina vides aizsardzības jautājumus. Tas būtu konkrētāk, nekā teikt "pārzina".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Pavisam īsi. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu uzsvērt: vides aizsardzība ir specifisks jautājums, nevis jebkurš jautājums, lai gan vispār viss ir saistīts ar vides aizsardzību. Sētnieks ar slotu patiešām ir saistīts ar tīrību un vides aizsardzību. Un šodien sētnieks ar slotu ir ekspluatācijas rajona kompetencē. Viņš arī tur paliks, līdz ar to arī vides aizsardzības jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Nav komentāru. Vai mums būtu jābalso arī par redakcionālo labojumu "risina"? Nebalsosim.

Lūdzu, balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu - pārzina vai risina vides aizsardzības jautājumus. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: par - 43, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

J.Lagzdiņš: Vēl deputāts Teikmanis ierosina 37.pantu papildināt ar 27.punktu šādā redakcijā: "Pilsētas valde organizē pilsētas ārējos sakarus." Komisija uzskatīja, ka pašreizējos apstākļos ārējos sakarus var organizēt jebkura pašvaldības institūcija.

Priekšsēdētājs: Nepieciešams balsot. Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Kolēģi! Es tikai gribu akcentēt vienu lietu. Šodien tieši pilsētas līmenī ir organizēti šie ārējie sakari, ir sāktas dažādas kopīgas sadarbības programmas gan ar mūsu sadraudzības partneru pilsētām, gan arī ar citām pilsētām, kā arī ir informācijas bāze par to. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, sakarus var organizēt pilsētas līmenī. Un tā to saprot jebkura cita pilsēta, proti, ka sakari tiek organizēti pilsētas līmenī. Taču tas absolūti netraucē šos sakarus uzturēt arī rajonu pašvaldībām. Bet koordinējošai, es vēlreiz uzsveru - koordinējošai, funkcijai ir jābūt pilsētai, jo citādi mēs dažu labu brīdi varam nonākt tādā nepatīkamā situācijā, ka pilsēta kaut ko nezina, kas notiek pilsētā un kādi sakari tiek veidoti. Jāņem vērā, ka visa šī informatīvā bāze jau šodien ir, un šodien mūsu ārējos sakaros mēs iesaistām arī visus rajonus, visu rajonu pašvaldības. Es domāju, ka visi mani kolēģi no rajona pašvaldībām var to apliecināt.

Priekšsēdētājs: Kreitusa kungs tūlīt apliecinās.

I.Kreituss: Teikmaņa kungam ir pilnīga taisnība. Apstākļos, kad nebija Rīgas domes, bet bija tikai Rīgas padome, protams, Rīgas padome bija uzņēmusies to smago nastu koordinēt un vadīt ārējos sakarus. Tagad, kad ir Rīgas dome, kad tās galvenais uzdevums ir koordinēt šos ārējos sakarus, ja Rīgas dome simbolizē Rīgu kopumā, tad skaidrs, ka Rīgas domei ir jāatbild par ārējiem sakariem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es atvainojos, ka iejaucos, bet gribētu pateikt, ka ir šausmīgi bīstami... tas ir tā, kurš gandrīz vai brauc ārzemju komandējumos, te tad jāieraksta tā norma: ja runā par Rīgas problēmām kopumā. Un nav noliedzams, ka Rīgas vadība šeit ir dominējošā. Nelaime ir tajā apstāklī: ja, piemēram, runā par tā saukto Ķīpsalas projektu, tad attiecībā uz to ir gan Rīgas intereses, gan Kurzemes rajona intereses. Ja ir runa par Mežaparku, kurš šausmīgi izskatās, es nezinu, ko lai tur mēs darām. Tā kā tur viss ir izdemolēts un nodedzināts, ir jāmeklē nauda. Tur ir Rīgas pilsētas intereses, jo Mežaparkā atpūšas faktiski Rīgas iedzīvotāji. Tajā pašā laikā tas ir attiecīgā Ziemeļu rajona, ja nemaldos, interesēs. Ja rakstām, ka to dara pilsētas valde, tad man vienkārši gribētos ierakstīt - vai nu saskaņojot, vai vienojoties, vai koordinējot savu darbību ar rajona valdēm. Jo, redziet, var iznākt tāda mazliet nepatīkama situācija, ka pilsētas valde kādai firmai saka: celsim šajā vietā, bet vietējie tiem ārzemniekiem iebilst, ka šeit mēs nepieļausim celt, panāksim, ka vietējie iedzīvotāji sarīko tādu mītiņu, ka te neviens pat ne ķieģeli neieliks.

Es piedāvāju kompromisa variantu. Proti, iestrādāt tādā veidā, ka tomēr ārējiem sakariem šī darbība ir jākoordinē, nevis vienkārši ekskluzīvi to dara tikai valde. Tādā gadījumā tur noteikti perspektīvā, attīstībā un tā tālāk būs pretrunas.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Redziet, šeit tik tiešām jāņem vērā tas, ka ir izveidota dome. Un, ja vēl šajā vidusposmā ieviesīsim koordinējošo institūciju, būs ārkārtīgi liels juceklis. Es domāju, ka to, kā šie ārējie sakari tiks organizēti, vienkārši var izlemt dome pati. Tāpēc es katrā ziņā ļoti atturētos šādu punktu, šādu redakciju pašreiz papildus ieviest. Pat tad, ja viņi sāks koordinēt, šī vidusinstitūcija radīs ārkārtīgi lielu jucekli, ņemot vērā, ka domei ir šīs izšķirošās lēmējfunkcijas.

Priekšsēdētājs: Bukas kungs, lūdzu!

S.Buka: */Es domāju, ka Godmaņa kungs pareizi teica: kas ko meklē ārējo sakaru koordinācijā. Rajoni meklē iespēju, kā šo smago nastu noņemt no pilsētas pleciem, tas ir, no pilsētas deputātu pleciem, bet man ir vienkāršāk, jo nekur neesmu braucis. Teikmaņa kungam nedaudz sarežģītāk, jo viņš ir braucis, bet rajonu deputāti, cik es zinu, arī diezgan daudz ir braukuši šīs tā sauktās ārējo sakaru koncepcijas ietvaros. Mums droši vien jāsāk domāt citādi, jāsāk domāt par to, kā kopumā no šiem ārējiem sakariem gūt pilsētai lielāku labumu. Tas neliegtu arī rajoniem nodarboties ar šiem ārējiem sakariem, neviens viņiem šīs funkcijas negrib atņemt, tas nemazina arī domes tiesības šajā jomā, tāpēc es aicinu tomēr balsot par Teikmaņa kunga priekšlikumu, neatņemot šīs tiesības nedz domei, nedz rajoniem ar šiem ārējiem sakariem nodarboties./

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, vai jūs runāsit?

J.Gulbis: Es domāju, ka no šīs situācijas var iziet ar to kompromisu, ko šeit jau ierosināja Godmaņa kungs, vārda "organizē" vietā liekot vārdus "koordinēt pilsētas ārējos sakarus". Tāds būtu mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, lūdzu!

A.Teikmanis: Kolēģi! Es domāju, ka kompromiss šeit jau ir.

No zāles: Es dzirdu, es atvainojos! Škapara kungs, turpinot no vietas, ka ir bīstams, es tomēr gribētu teikt: "Škapara kungs, ja jums būtu bijis vairāk atbildības sajūtas, tad mūsu likums jau sen būtu pieņemts. Tāpēc es nebaidos no atbildības."

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, lūdzu!

A.Teikmanis: Kolēģi! Var jau pasmieties par tiem ārējiem sakariem. Es jūs vienkārši informēju par esošo praksi. Proti, šodien, teiksim, uz mūsu sadraudzības pilsētu Dalasu pārstāvēt Rīgas pilsētu brauc Punovskis, uz Oslo, uz kongresu, brauc Kreituss un Vanags. Baltijas pilsētu savienībā mūs pārstāv Ūbelis... Šis ir līdzšinējais darbs ārējo sakaru organizēšanā. Tāpēc šis jau ir tas kompromisa variants. Proti, ne jau vada tos ārējos sakarus, bet organizē. Organizēšana - tā vairāk ir izpildfunkcija, regulārs ikdienas darbs, nevis lemšana. Domei nav izpildinstitūcijas, kas regulāri, ik dienas, varētu organizēt. Ķīpsalas projekts ir desmitiem reižu saskaņots ar Kurzemes rajonu, tādēļ ar rajonu problēmu mums nav. Problēmas ir ar zviedriem. Tā ka šodien šī koordinēšana jau notiek. Un vismaz ārējos sakaros mēs esam centušies atbalstīt - gan es esmu rakstījis, teiksim, uz Stokholmu, lai kāda no komūnām regulāri veido tiešos sakarus ar Vidzemes priekšpilsētu. Mums nav bijuši nekādi strīdi. Vienkārši galvenais ir esošā informācija, esošās programmas, lai šī jau pilsētā esošā bāze nezustu. Es domāju, ka rajoni nekad nav jutuši, it kā tiem būtu darīts pāri.

Priekšsēdētājs: Ūbeļa kungs!

A.Ūbelis: Es arī piekrītu, ka reālā prakse varētu būt tāda, ka jautājums risinās normāli. Bet mums ir arī tāda prakse, ka mēs dažkārt absolutizējam ierakstus likumos. Raugoties no tā viedokļa, manuprāt, tāds ieraksts nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs! Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu, balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu - "organizēt pilsētas ārējos sakarus". Vai koordinēt? "Koordinēt" neliekam - "organizēt". Viena balss papildus "par" (Lagzdiņa kungs). Rezultāts: 33 - par, 8 - pret, atturas - 9. Vai ir nepieciešams balsot par vārdu "koordinēt"?

J.Lagzdiņš: Jā, jā, jā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - "koordinē pilsētas ārējos sakarus". Viena balss papildus "par". Rezultāts: 32 - par. Iepriekšējā gadījumā - 33 "par". Tātad - "organizē". Lūdzu, turpināsim.

J.Lagzdiņš: Ir pieņemts deputāta Punovska priekšlikums attiecībā uz 37.panta 18.punktu.

Priekšsēdētājs: Nav nepieciešams balsot. Lūdzu, turpināsim.

J.Lagzdiņš: Deputāts Punovskis ierosina 38.pantā svītrotā 13.punkta vietā rakstīt: "nodrošina siltumtīklu ekspluatācijas remontu".

Godājamie kolēģi, atcerēsimies - otrā lasījuma laikā mēs no 38.panta redakcijas izbalsojām rajonu valžu pienākumu nodrošināt rajonu siltumapgādi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Man tikai nav skaidrs, kam tad īsti paliek siltumapgādes, siltumtīklu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanas funkcijas: pilsētai vai rajonam?

J.Lagzdiņš: Saskaņā ar otrā lasījuma balsojumu šo jautājumu izlemj dome.

A.Punovskis: Tādā gadījumā arī par elektroapgādi un par citām funkcijām likumā nav jēgas rakstīt, jo to visu var izlemt dome. Ja jau mēs nodalām šeit šīs funkcijas, tad tās jānodala arī attiecībā uz siltumapgādi.

J.Lagzdiņš: Godājamo kolēģi! Es pilnībā jums pievienojos, ka likumā vajadzētu izsmeļoši uzskaitīt visas funkcijas. Jo mazāk šo funkciju nodosim izlemšanai domei, jo būtu labāk, bet diemžēl tāds bija Augstākās padomes balsojums.

A.Punovskis: Tādā gadījumā es ierosinu atgriezties nevis pie 38.panta, kur ir runa par rajonu valžu funkcijām, bet par pilsētas valdes funkcijām, siltumapgādi nododot pilsētas valdei.

J.Lagzdiņš: Jābalso!

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu, formulējiet balsojuma priekšmetu!

J.Lagzdiņš: Deputāts Punovskis rakstveidā ir iesniedzis priekšlikumu par 38.panta 13.punktu. Un par šo viņa redakciju ir jābalso, proti, par to, ka rajonu valžu funkcijās iekļaut to, ka rajonu valdes nodrošina siltumtīklu ekspluatāciju un remontu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Jā, es tomēr vēlreiz koriģēšu. Otrajā lasījumā šo funkciju izsvītroja no rajona valžu funkcijām sakarā ar to, ka pilsētas padome neilgi pirms tam bija pieņēmusi lēmumu nodot siltumapgādes visu organizatorisko un ekspluatācijas darbu rajoniem. Un šajā gadījumā tomēr ierosinu atgriezties atpakaļ un uzskatīt, ka šī funkcija jāpatur pilsētas valdei. Un šai funkcijai ir jābūt 37.pantā.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs! Tādā gadījumā mums ir jāatceļ iepriekšējais balsojums.

A.Punovskis: Nē, iepriekšējais balsojums... Mēs ļoti pareizi esam izdarījuši, ka to esam izsvītrojuši no rajona funkcijām. Un es esmu ierakstījis atpakaļ rajonā. Bet šajā brīdī es nepastāvu uz rajonu, bet gluži otrādi - uz pilsētas funkciju, kas sakrīt ar iepriekšējā balsojuma rezultātu. Mēs esam izsvītrojuši no rajona funkcijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Punovska kunga priekšlikumu. Divas balsis papildus "pret". Viena - "par". Rezultāts: 23 - par, 14 - pret, atturas - 13. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Deputāts Punovskis bez tam ierosina 43.pantā aiz vārdiem "Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumus" papildināt ar vārdiem - "un Latvijas Republikas tiesu lēmumus".

Godātie kolēģi! Es atgādināšu, par ko ir runa 43.pantā. Proti, tajā ir runa par to, ka gadījumā, ja Rīgas pašvaldības institūcijas vai Rīgas domes priekšsēdētājs un citas amatpersonas pārkāpj Latvijas Republikas likumus, mūsu lēmumus un Ministru padomes lēmumus, tad ģenerālprokurors Augstākajā padomē var ierosināt jautājumu par šo institūciju un amatpersonu atsaukšanu.

Taču deputāts Punovskis ierosina paredzēt, ka atsaukšanu var ierosināt arī tajā gadījumā, ja šīs amatpersonas un institūcijas neizpilda Latvijas Republikas tiesu lēmumus. Par šo jautājumu mēs debatējām jau otrā lasījuma laikā. Un es varu atkārtot tos argumentus, kurus atkārtoju toreiz, proti, ka mūsu Latvijas Republikas likumos, Civilprocesa kodeksā, attiecīgās instrukcijās ir reglamentēta tiesas spriedumu izpildes kārtība. Gadījumā, ja kāda amatpersona noteiktajā termiņā neizpilda tiesas spriedumus, tad ir tiesu izpildītāji, ir paredzētas soda sankcijas pret šīm amatpersonām. Un ar šo sankciju, ar šo amatpersonu palīdzību, ja šie cilvēki godprātīgi izpilda savus darba pienākumus, var piespiest attiecīgās amatpersonas pildīt šos lēmumus. Ja gadījumā tiktu iebalsota šāda redakcija, tad, neapšaubāmi, būtu arī jāgroza pārējo trīs pašvaldību likumu attiecīgo pantu normas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Tiešām, mēs otrajā lasījumā par to sākām diskutēt, bet nebalsojām, jo nebija rakstveida priekšlikuma. Un mēs vienojāmies, ka par to balsosim trešajā lasījumā, ja tas netiks jau pieņemts komisijas sēdē. Es tiešām pastāvu uz balsojumu šobrīd, kaut vai tādēļ, ka šī sankcija, kura tiek piemērota pret personām, kuras nav pildījušas tiesas spriedumu, parasti ir 100 līdz 500, augstākais - 1000 rubļu apmērā. Tātad šīs sankcijas būtībā ir smieklīgas. Un es domāju, ka daudziem nav noslēpums, ka pašvaldības un pašvaldību vadītāji ne vienmēr pilda arī tiesas spriedumus. Protams, ka dzīve turpinās un ir jāizdara korekcijas arī citos likumos, kuri ir pieņemti līdz šim, tas ir, arī rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldību likumos. Bet es domāju, ka mums vienreiz ir jāfiksē šī atbildība un pēc tam jāizdara labojumi arī citos likumos. Tā ka es pastāvu uz šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es gribu atgādināt deputātiem, ka mums pirmajā lasījumā ir izskatīts likumprojekts jautājumā par necieņu pret tiesu. Būs arī otrais lasījums. Tātad minētās problēmas būtu jārisina jau šā likuma ietvaros. Ja rīkosimies tā, kā ierosina Punovska kungs, tad mums būtībā gandrīz visos likumprojektos, kur kaut kas tiek paredzēts, ir jābūt iekšā šādai normai. Tad mēs vienmēr atgādināsim, ka, lūk, tomēr tiesas spriedums ir jāizpilda. Es domāju, ka tas nav pieņemami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Punovska kunga priekšlikumu. Četras balsis papildus "pret". Rezultātu: par - 9, 15 - pret, atturas - 24. Nav pieņemts.

Sakarā ar Lagzdiņa kunga priekšlikumu balsot par likumprojektu kopumā otrdien apspriesto, bet nenobalsoto likumprojektu balsošanas laikā, mēs varam pāriet pie lēmuma projekta apspriešanas.

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es biju iesniedzis vēl vienu rakstveida priekšlikumu, bet nesaprotu, kāpēc tas šeit nekur nav parādījies?

J.Lagzdiņš: Konkrēti kāds priekšlikums?

J.Gulbis: Es gribētu informēt par 11.panta 8.punktu. Pēc otrā lasījuma un tā fakta, ka Rīgas pilsēta atdeva poliklīnikas rajoniem, pie mums rakstveidā griezās visu pilsētas 26 poliklīniku galvenie ārsti. Šeit, Augstākajā padomē, notika Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sanāksme kopā ar visiem galvenajiem ārstiem. Tika nopietni apspriests jautājums par to, kā viņi turpmāk izdzīvos. Un kopējais šīs sanāksmes secinājums bija (es ceru, ka tas ir izsniegts, lai gan šeit neredzu savus vadītājus), ka šis lēmums jāizsūta visām komisijām, prasot pārskatīt otrā lasījuma balsojumu par Rīgas kopbudžetu. Tika sīki izanalizēta situācija, ka no šīm 26 poliklīnikām tikai septiņas poliklīnikas ir autonomas, tas ir, pieder vienīgi rajoniem. Pārējās apkalpo jauktos kolektīvus. Tādēļ tika ierosināts šo balsojumu tomēr pārskatīt.

Uz to pamatojoties, es iesniedzu priekšlikumu arī rakstveidā, lūdzot pārskatīt Rīgas kopbudžetu. Es saprotu, tas ir ļoti nopietns jautājums, bet vēlreiz gribēju vērst uzmanību uz to, lai deputāti kārtīgi pārdomātu šo jautājumu, jo ne ar kādiem nodokļu atskaitījumiem, ne ar ko citu šo lietu no jauna koriģēt nevarēs. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Un tāpēc es tomēr gribēju, lai to pārskatītu. Ja Augstākā padome to atsaka, tad, kā saka, labi...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie deputāti! Es gribētu paskaidrot, ka tik tiešām deputāts Gulbis iesniedza rakstveidā formulētu ideju, ka, balstoties uz veselības aizsardzības iestāžu darbinieku izteiktajām vēlmēm, būtu jākoriģē Rīgas pilsētas pašvaldības likumā noteiktā budžeta veidošanās kārtība - tātad konceptuāli jāgroza visa šā likumprojekta sadaļa, kas attiecas uz budžetu. Cik saprotu, Gulbja kungs, šis veselības aizsardzības iestāžu darbinieku ierosinājums nāca tādēļ, ka Rīgas pilsētas padome ir pieņēmusi vispārzināmo lēmumu par poliklīniku un veselības aizsardzības iestāžu nodošanu rajonu pārvaldīšanā. Bet ja jūs, Gulbja kungs, būtu uzmanīgi paskatījies 37. un 28.panta redakciju, tad redzētu, ka veselības aizsardzības jautājumi un veselības aizsardzības iestādes ir nodotas gan rajonu valžu, gan pilsētas valdes pārziņā. Tieši to, kuras poliklīnikas, kuras slimnīcas būs nodotas attiecīgā rajona vai visas pilsētas valdes pārziņā, noteiks arī dome. Jo šajā situācijā citu kompromisu mēs atrast nevarējām. Ar to es gribēju teikt, ka šis ierosinājums, kuru iesnieguši veselības aizsardzības iestāžu vadītāji un darbinieki, principā ir atrisināts šajā likumā, cik mēs kā likumdevēji to varam izdarīt. Turpmāko veiks Rīgas dome. Un šā ierosinājuma dēļ nav nepieciešams grozīt tos jautājumus, kuri skar budžetu. Tā ir pavisam cita lieta.

Priekšsēdētājs: Kreitusa kungs, lūdzu!

I.Kreituss: Es gribētu teikt, ka par jautājumu par budžetu vienreiz konceptuāli jau ir nobalsots. Un, ja šodien pieņemtu Gulbja kunga ideju, mums nāktos grozīt vismaz kādus desmit pantus un principā pārrakstīt visu 8.nodaļu, tā kā tas radikāli groza visa šā likuma būtību. Es domāju, ka šobrīd tas nav pieņemams.

Priekšsēdētājs: Pūķa kungs, lūdzu!

M.Pūķis: Es gribēju to pašu teikt.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Es neteiktu, ka tā bija Gulbja ideja. Es - Gulbis - vienkārši biju tajā sanāksmē un arī mūsu komisijas klātbūtnē. Ļoti žēl, ka tas nav apspriests citās komisijās, kā bija ieteikts. Un acīm redzami šie lēmumi nav arī aizsūtīti šīm komisijām. Taču mans pienākums tomēr bija darīt to zināmu Augstākajai padomei, jo šis jautājums ir tiešām nopietns. Un minētais punkts, pēc maniem uzskatiem, šo jautājumu neatrisinās. Bet vairākums jau to izlēma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Situācija tomēr ir tāda, ka no tām sfērām, kas nav rentablas, visi kratās vaļā. Un neviens negrib tām īpaši dot līdzekļus. Tādējādi praktiski var rasties situācija, ka veselības aizsardzības jomā paliksim bezpalīdzīgi. Es vienkārši piedāvāju šo Gulbja kunga priekšlikumu - ideju realizēt tādējādi, ka no rajona valdes funkcijām jāizsvītro veselības aizsardzības iestādes un tās jāpatur tikai pilsētā. Taču jūs saprotiet: ja kāda poliklīnika būs viena pārziņā, otra - kāda cita pārziņā, pilsētā rast kādu normālu nodrošinājumu tomēr nav iespējams. Mums būs tā parastā situācija: ja ir deviņas aukles, bērns ir bez acīm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ūbeļa kungs!

A.Ūbelis: Vispirms jau ir jānošķir jautājums par kopbudžetu un par veselības aizsardzības iestāžu finansēšanu, kas ir divas dažādas lietas. Un var pat konkrēti runāt par veselības aizsardzības finansēšanu vai nu no viena, vai otra budžeta. Un tas ir cits jautājums. Tos nevar siet kopā ar kopbudžetu, jo tas jau ir konceptuāli atrunāts šajā lēmuma projektā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi! Ne par katru svītrojumu mēs varam balsot trešajā lasījumā. Lūdzu, vēl Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es biju tajā vēsturiskajā sēdē, kad pieņēma šo lēmumu. Es biju Rīgas padomes sesijā. Pēc tam es visus praktiski noklausījos... varētu teikt par Rīgas gaismu, proti, ir daudzas organizācijas, kas ir Rīgas organizācijas. Stabili, ka reakcija ir ļoti vienkārša. Mums ir kaut kāda tendence atsvešināties no lokālās varas. Tas ir loģiski. Jo es esmu tālāk no lokālās varas, jo es mazāk esmu šīs varas, tā teikt, ietekmē. Tādējādi es esmu daudz patstāvīgāks. Pēc idejas tur es redzu to loģiku. Finansiālajā ziņā šeit nekāda uzvara neiznāks, jo nauda tik un tā būs viena: vai tā paliek valstij, vai tā paliek pilsētai, vai tā tiek sadalīta pa rajoniem - nauda būs viena. Naudu vinnēt šeit nevarēsim. Man ir pilnīga skaidrība, ka, skatoties pēc budžeta, šodien jau laikam neiznāks, bet, kad būs runa par budžetu, tad tur jums būs pilnīgi saprotams, ka ekstremāla budžeta apstākļos cerēt, ka, kaut kādā veidā izkombinējot naudu, var kaut ko vinnēt, tam es neticu.

Ir cita problēma, kas mani uztrauc. Redziet, ja rajonā atrodas poliklīnika, bet rajons par šo poliklīniku neatbild, tad ir divi varianti: pirmais variants - rajons var izdomāt visādus, teiksim, zemes nodokļa grozījumus un tā tālāk, lai, uzturot savā rajonā poliklīniku kā svešķermeni, izturētos pret to kā pret tādu. Kāds no tā būs rezultāts? Negatīvs.

Otrs. Ja rajonā ir poliklīnika un rajons par to neatbild, tad nav diskusiju par to, kas tur notiek ar jumtiem, vai tur nav bojāta kanalizācija un tā tālāk. Rajons visu laiku sūta - ejiet uz pilsētu, risiniet tur jautājumu! Bet pilsēta ir relatīvi tālu, tādēļ ir problēmas.

Ja runa ir par republikas slimnīcu, tad tas ir vēl tālāk. Un te ir tā otra problēma. Šoreiz mēs principā ar šo likumu gribam iziet, man šķiet, uz vienu ļoti drosmīgu un bīstamu eksperimentu. Protams, bet tas sākas ar visu valsti, ka mēs spriedīsim tagad par pašvaldību un valsts budžeta attiecībām, un par to, kā mainās, lūk, šīs pilnvaras starp pašvaldībām un valsti. Tas ir tas pats, tikai vienu līmeni augstāk. Es domāju, ka mēs to centralizēto sistēmu... Tā ļoti skaisti skan, ka var koordinēt, var sadalīt, var nodrošināt. Es domāju, ka stabili neko tādu izdarīt nevar. To var izdarīt tikai tad, ja pirmām kārtām uz vietām ir kārtība. Un tikai pēc tam no vietām nāk koordinācija uz augšu. Tā ir mana dziļa pārliecība, kaut gan pēc idejas man vajadzētu aizstāvēt citādu viedokli, jo vēlāk, kad būs runa par pašvaldību un valdības attiecībām, tas jau attieksies uz mani.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es gribētu paskaidrot. Deputāts Gulbis neierosina izdarīt grozījumus 38.panta 9.punktā un svītrot no šā punkta ārā vārdu "veselības". Tas tad mainītu šo kompetenču sadali. Deputāts Gulbis ir iesniedzis noformulētu viedokli par to, ka budžeta sistēma būtu jākoriģē un jāpārveido, bet tas ir pirmā lasījuma jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi! Tā kā Teikmaņa kungs arī vairs nevēlas neko teikt... Vēl Gulbja kungs grib ko piebilst.

J.Gulbis: Es uz to praktiski skatos tā, ja jau arī Sociālās nodrošināšanas veselības aizsardzības komisija nav uzskatījusi par vajadzīgu šo domu darīt zināmu un nav nodevusi komisijai kā prasību, tad es noņemu savu jautājumu, lai tad iet...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad sāksim lēmuma projekta apspriešanu.

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj! Es gribētu ierosināt par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Ierosinu šodien nebalsot par likumprojektu trešajā lasījumā, bet pāriet pie lēmuma projekta apspriešanas. Arī par to nebalsot trešajā lasījumā, taču par abiem šiem dokumentiem balsot rīt no rīta pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Vai pirms ārzemnieku uzturēšanās lēmuma?

J.Lagzdiņš: Rindas kārtībā - tātad pēc.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kreitusa kungs, lūdzu!

I.Kreituss: Drukas kļūdas dēļ mums mazliet ir aizmirsies... Lagzdiņa kungs, tur, kur bija 13.pants, 13.pantu svītrot. Mēs tā runājām. Tā acīmredzot ir drukas kļūda, jo tā vietā mums bija labojums 12.pantā. Rakstveidā mums bija iesniegts, ka 12.panta pēdējā rindkopa jāpapildina, kur bija runa, ka dome var izlemt jebkurus jautājumus, kas ir valžu kompetencē. Mēs ierosinājām papildināt, ka domei ir arī tiesības nodot atsevišķus savas kompetences jautājumus citām Rīgas pašvaldības institūcijām. Man būtu lūgums šo mūsu priekšlikumu tomēr likt uz balsošanu.

J.Lagzdiņš: Kreitusa kungs! Par šo jūsu priekšlikumu ir nobalsots otrajā lasījumā un tas ir noraidīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad vairāk par likumprojektu nekādu piezīmju, papildinājumu un labojumu nav.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, skatīsim lēmuma projektu!

J.Lagzdiņš: Lēmuma projekta 1.punktā ir runa par to, ka Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomei, rajonu tautas deputātu padomēm uzdod noteiktā termiņā ievēlēt Rīgas domniekus un valdes. Īpaša situācija ir ar Kurzemes rajona domniekiem. Šajā sakarā Pašvaldības komisija ierosina noteikt tādu sistēmu, ka domnieku kandidatūras no Kurzemes priekšpilsētas Augstākajai padomei apstiprināšanai iesniedz Kurzemes rajona pagaidu valde. Par to ir deputāta Gulbja rakstveida priekšlikums. Gulbis ierosina, ka šīs kandidatūras var iesniegt ne tikai Kurzemes rajona pagaidu valde, bet arī sabiedriskās organizācijas, kā tas bija iepriekšējā gadījumā pagājušajā rudenī, kad tika atcelta Kurzemes rajona padome. Šim priekšlikumam varētu pievienoties.

Bez tam komisija ierosina mazliet pagarināt termiņus un 1.punktā 20.jūnija vietā likt 1.jūliju, 2.punkta 1.apakšpunktā 1.jūlija vietā likt 15.jūliju. Un, tā kā mēs jau iepriekš ar balsošanu pieņēmām priekšlikumu 6.punktu pārcelt uz likumprojekta 4.pantu, tad 6.punkts no lēmuma projekta redakcijas ir izņemts. Tas īsumā ir viss.

Priekšsēdētājs: Tātad 1.pantā mums ir redakcijas grozījumi - tātad 1.jūlijs... Gulbja kunga priekšlikums: kā tas skan?

J.Lagzdiņš: Gulbja kunga priekšlikums ir šāds: aiz 1.punkta otrās daļas pēdējā vārda "valde" likt vārdus - "un sabiedriskās organizācijas".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Man būtu priekšlikums 1.punktā likt tikai vienu datumu, proti, 1.jūliju, jo praktiski... Kolēģi, es esmu praktiķis un zinu, ka jūlijā neviens nestrādā un neko neveido. Un, ja izveidos, tad to izdarīs līdz 1.jūlijam, proti, izveidos gan domi, gan valdes. Neredzu nekādu nepieciešamību pieņemt divus termiņus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Šādam priekšlikumam var pievienoties...

Priekšsēdētājs: Kreitusa kungs, lūdzu!

I.Kreituss: Man būtu priekšlikums 1.punktā pēdējo palīgteikumu, kur ir teikts: "bet Rīgas pilsētas valdi un rajonu valdes līdz 1.augustam", svītrot. Tas tādēļ, ka izstrādāt valdes shēmu, izvēlēties izpilddirektorus un izveidot visu valdi ir sarežģīti. Un, no otras puses, - jūlijā sasaukt sesijas, lai būtu kvorums, praktiski nebūs iespējams. Jo, kā jau liecina pieredze, dažās padomēs, kur bija mēģināts izveidot valdi, tas ir ļoti sarežģīti. Un līdz Jāņiem, kad tuvojas brīvdienas, tas nebūs iespējams. Un jūlijā panākt kvorumu nebūs iespējams. Tas, ka valde netiek izveidota līdz 1.augustam, pilnīgi netraucē domes darbu. Tiek ievēlēti domnieki, kuri sāks strādāt. Tas, ka valdēm jāsāk darboties 1.oktobrī, ir pateikts 3.punktā. Tā ka šeit vispār nevajadzētu reglamentēt, kādos termiņos rajoni ievēlē valdi.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Es vispār skatos samērā skeptiski uz šo situāciju, domnieku kandidatūras no Kurzemes rajona izvirza arī sabiedriskās organizācijas. Es esmu par to, ka Kurzemes rajona valde vienreiz jau noteikta. Un, ja mēs iesim uz vēl vienām vēlēšanām, es domāju, ka mēs ar to apsteigsim procesu. Lai taču notiek Saeimas vēlēšanas, pēc tam būs vietējās varas vēlēšanas. Ko tad mēs jauksimies iekšā ar šādām lietām, organizējot vēlēšanu procedūru? Šajā rajonā es nekādus labus vēlēšanu rezultātus neparedzu. Es domāju, ka Kurzemes valde, vismaz vadoties pēc tās darbības, ko tā ir darījusi, līdz šim atrazdamās vissmagākajos apstākļos, drosmīgi nosakot pagaidu tarifus attiecībā gan uz siltumu, gan uz silto ūdeni, gan īri, faktiski ir viena no labākajām. Tāpēc mēs vēl nedosim tiesības izvirzīt savus pārstāvjus, bet iejauksim sabiedriskās organizācijas. Man grūti teikt. Tas ir pavisam cits jautājums. Vispirms pieņemsim likumu par sabiedriskajām organizācijām un partijām. Pēc tam sāksim spēlēt ar vēlēšanām. Tas ir tāds stiepts jēdziens. Es tomēr gribētu deputātus neatbalstīt jautājumā par šo sabiedrisko organizāciju ielikšanu.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka valdes izveidošana ir daudz aktuālāka nekā domes dibināšana. Ar likuma pieņemšanas dienu izpildkomiteja ir nelikumīgs veidojums. Kurš darīs un kurš organizēs reālo ikdienas pašvaldības darbu? Dome sanāks un lems par nodokļu atskaitījumiem budžetos, piedodiet, pirmajā pusgadā, tas ir, otrajā pusgadā tas vispār neattieksies, un viss sāks darboties tikai 1993.gadā. Jo otrā pusgada budžets tūlīt tiks apstiprināts gan pilsētai, gan pilsētas rajoniem. Domei tur vairs nebūs ko darīt. Šajā pusgadā es neredzu iespēju, ka dome praktiski tur kaut ko varētu grozīt. Tā ka reāli domes darbs parādīsies kaut kad vēlāk. Valdēm ir jāsāk strādāt tūlīt.

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs!

J.Gulbis: Man deputāti ir jāinformē par to, ka Kurzemes rajona sabiedriskās organizācijas ir jau iesniegušas gan Tautas frontes, gan Sociāldemokrātiskās partijas, gan Pilsoņu komitejas, gan Zaļo partijas pārstāvju un citu saskaņotus kandidātus, kurus minētās organizācijas vēlas redzēt papildus šajā sastāvā. Jāņem vērā, ka pagājušajā reizē viņi bija tie, kuri rekomendēja šo pagaidu valdi. Ja šodien viņiem pateiksim, ka tagad jūs neesat vajadzīgi, tad diez kas nebūs. Šis rajons ļoti plašā mērogā praktiski balstās uz šīm organizācijām. Es domāju, ka to noraidīt un nemaz neņemt vērā... Cita lieta, kā izlemj attiecībā uz viņu izvirzītajām kandidatūrām. Tās kandidatūras, kuras ir saņēmušas vairāku organizāciju atbalstu, nemaz necaurskatīt, es domāju, vai tas būtu pareizi.

Priekšsēdētājs: Pūķa kungs, lūdzu!

M.Pūķis: Es gribēju runāt par šiem datumiem. Es domāju, ka varbūt 1.jūlijs ir par agru. Bet es gribētu iebilst pret Teikmaņa kunga izteikumu, ka šeit nebūs darīšana ar otrā pusgada budžetu. Ar otrā pusgada budžetu, neapšaubāmi, būs darīšana. Es domāju, kamēr šīs valdes nebūs izveidotas, tikmēr arī nebūs apstiprināti otrā pusgada budžeti, tā kā strādāt bez budžeta praktiski nav iespējams. Un strādāt kaut kādā citā struktūrā, kas ir ārpus tās, arī nav iespējams. Tāpēc pirmajā rindkopā varbūt vajag kaut kādu kompromisa priekšlikumu par to 1.augustu un 1.jūliju.

Kas attiecas uz Gulbja kunga priekšlikumiem - vienkārši interesanti, kāpēc Tautas fronte nebija informēta par šādām sabiedrisko organizāciju sanāksmēm?

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es arī gribēju piebilst, ka man nav nekādas informācijas, ka Zaļo partija šajā rajonā būtu izteikusi tādu viedokli...

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, lūdzu!

J.Gulbis: Ja deputāti vēlas, viņi var iepazīties ar tiem iesniegtajiem kandidātiem. Turklāt ņemiet vērā, ka tie, kurus viņi atbalsta, ir no bijušajiem vai esošajiem Kurzemes rajona deputātiem. Nedomājiet, ka tie Tautas frontes frakcijas deputāti ir no ielas paņemti cilvēki.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es tiešām ļoti šaubos par iespēju sabiedriskajām organizācijām dot likumdošanas funkcijas. Jo mums vēl nav likuma par sabiedriskajām organizācijām. Domāju, ka problēmu var atrisināt, kā kompromisa variantu Kurzemes rajonā dodot iespēju izvirzīt kandidatūras domei ne tikai Kurzemes rajona valdei, bet arī Augstākās padomes deputātiem. Sabiedriskās organizācijas var darboties caur saviem Augstākās padomes deputātiem, un tādā veidā problēmu var atrisināt pašreizējās sistēmas rāmjos./

Priekšsēdētājs: Felsa kungs!

A.Felss: Manuprāt, pats labākais kompromiss ir tūlīt nobalsot un noskaidrot viedokli, un velti netērēt laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies, Felsa kungs! Tā arī darīsim. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējies 61 deputāts.

Lagzdiņa kungs, vai pirmais balsojums būtu otrajā rindkopā 1992.gada 1.jūlijs?

J.Lagzdiņš: 20.jūnija vietā rakstīt 1.jūliju.

Priekšsēdētājs: Man šķiet, ka nebija nepieciešamības par to balsot, jo nebija domstarpību. Tālāk ir jautājums: vai nu 1.jūlijs, vai svītrojam pēdējo teikumu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, pēdējo teikuma daļu mēs nevaram svītrot, jo tādā gadījumā nebūs noteikts termiņš, kādā rajonu padomēs un pilsētas padomei ir jāievēlē valde. Tā ir galvenā funkcija šajā pārejas periodā...

Priekšsēdētājs: Vai Teikmaņa kungs uzstāj, ka par termiņu 1.jūlijs jābalso? Nē? Lūdzu, balsosim par Teikmaņa kunga priekšlikumu - termiņš 1.jūlijs. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: 47 - par (plus Dīmaņa kunga balss "par"?), pret - 1, atturas - 4.

J.Lagzdiņš: Nākamais ir deputāta Gulbja priekšlikums papildināt 1.punkta otro rindkopu ar vārdiem "un sabiedriskās organizācijas".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Gulbja kunga priekšlikumu par sabiedriskajām organizācijām. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: 7 - par, 21 - pret, 22 - atturas. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Par 2.punkta 1.apakšpunktu ir priekšlikums termiņa "1.jūlijs" vietā likt "15.jūliju".

Priekšsēdētājs: Šķiet, par to mums nav nekādu domstarpību. Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es lūdzu nobalsot par manu priekšlikumu: domes deputātus no Kurzemes rajona var izvirzīt Augstākās padomes deputāti, jo deputāta Gulbja priekšlikums tika noraidīts./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Zaļetajeva kunga priekšlikumu. Divas balsis papildus "pret". Vai Dīmaņa kungs "par"? Rezultāts: par - 16, pret - 30, atturas - 8. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš: Vairāk priekšlikumu par lēmuma projektu nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi, papildinājumi? Paldies. Tādā gadījumā balsosim rīt pēc lēmuma projekta par ārzemnieku uzturēšanos pieņemšanas.

Punovska kungs, lūdzu!

A.Punovskis: Es atvainojos, es gribu teikt par 8.punktu. Manuprāt, ka likums nevarētu stāties spēkā ar publicēšanas dienu, bet gan ar 1.jūliju, proti, pēc tam, kad tiks izveidotas valdes, jo likums jau attiecas uz jauno struktūru. Likums taču nevar sākt strādāt ātrāk, kamēr nav izveidotas struktūras.

J.Lagzdiņš: Likums tiks publicēts gan agrāk par 1.jūliju.

A.Punovskis: Likums jau neattiecas uz valžu veidošanu. Uz to veidošanu attiecas lēmums.

J.Lagzdiņš: Es varu atkārtot tikai vēlreiz: likums, ja mēs to pieņemsim, tiks publicēts agrāk par 1.jūliju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Teikmaņa kungs, lūdzu!

A.Teikmanis: Katrā gadījumā man ir jautājums: kad stājas spēkā lēmums, kas uzdod veidot valdes? Līdz 1.jūlijam, kamēr tas nav spēkā, nevienam nav pienākuma valdes veidot, kā arī nav tiesību to darīt.

J.Lagzdiņš: Lēmums būtu jāpapildina ar 9.punktu, kas noteiktu, ka šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem ir iebildumi? Nepieciešamības balsot nav. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu objektu un to mantas novērtēšanas kārtību".

Godātie kolēģi! Pārtraukums mums bija, pateicoties frakcijai "Līdztiesība", bet, ja deputāti jūtas ļoti noguruši, mēs varētu pasludināt plenārsēdi par slēgtu. Paldies. Pasludinu plenārsēdi par slēgtu.

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī