1992.gada 28.aprīļa sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu- skatīsim likumprojektu "Par zinātnisko darbību". Vaivada kungs, lūdzu tribīnē! Tātad mums ir balsojums par 14.panta akceptēšanu. Ja to neakceptējam, tad tiek iesniegta jauna tā redakcija. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Kā jūs zināt, tad man ir absolūti nekonfliktējošs raksturs. Un mēs vienojāmies ar Vaivada kungu, ka es viņam iesniegšu ļoti īsu papildinājumu 14.panta sadaļā, un, ja viņš piekrīt tādam variantam, diskusija būs izsmelta, un tad viss ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad vēl bija Freimaņa kunga ierosinājums balsot par to vārdu, kurus mēs svītrojām, atjaunošanu. To mēs varam darīt tikai tajā gadījumā, ja plenārsēde nobalso par iepriekšējā balsojuma atcelšanu.

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es tieši par to pašu gribēju teikt. Mēs attiecībā uz to 12.pantā nupat par šo nobalsojām. 52 balsis bija par svītrošanu, 5- atturējās un 2 bija pret.

Priekšsēdētājs: Mēs nedrīkstam pārbalsot, kamēr neesam atcēluši iepriekšējo balsojumu.

R.Rikards: Mēs nedrīkstam pārbalsot. Jā, tas attiecas uz 12., 13. un 14.pantu. Tā arī mēs balsojām. Pēc kādiem pāris pantiem atkal no jauna atgriezties pie tā un pēc nākamajiem trim pantiem atkal atgriezties atpakaļ... (Deputāts Freimanis no zāles kaut ko iebilst.)

Priekšsēdētājs: Jā, Freimaņa kungs, jums ir tādas tiesības. Tādēļ man ir jāliek uz balsošanu jautājums- vai likt uz pārbalsošanu nobalsotos svītrojumus, respektīvi, vai atcelt iepriekšējo balsojumu. Vaivada kungs man palīdzēs precizēt. Tātad 12.pants.

J.Vaivads: Mēs nobalsojām, ka 12., 13. un 14.pantā, kur ir apvienojums- "augstskolas vai zinātniskās iestādes"- mēs svītrojam vārdus "zinātniskās iestādes". Tātad tiek ierosināts balsojums šo lēmumu atcelt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es jums gribētu dot mazu informāciju, par ko jūs neesat lietas kursā. Par šo jautājumu Zinātnes padomē nav nobalsots, pretēji tam, kā mēs te viens otrs varbūt esam dzirdējuši. Zinātnes padomes sēdē ceturtdien šo jautājumu akcentēja vienīgi Vaivada kungs. Un sagadījās tā, ka opozīcijas tur nebija. Ja šo balsojumu neizdarām, tad ir jāanulē 14 nostrifikācijas, habilitācijas un promocijas padomes Zinātņu akadēmijā un vēl trīs citās iestādēs. Tātad puse no jau esošajām un strādājošajām habilitācijas un promocijas padomēm kļūst nelikumīgas. Tieši tādēļ ierosinu pārbalsot šo mūsu pārsteidzīgo lēmumu.

J.Vaivads: Arī es esmu spiests dot vēl nelielu paskaidrojumu. Es neesmu sniedzis tādu informāciju, ka par šo jautājumu Zinātnes padomē būtu nobalsots. Es teicu, ka informēju Zinātnes padomi par šāda priekšlikuma būtību. Un no Zinātnes padomes locekļu puses neesmu saņēmis kategoriskus iebildumus.

Otrs moments. No Freimaņa kunga teiktā par to, ka ir jāpārtrauc dažu padomju darbs, pieņemsim, habilitācijas... Piedodiet, bet es tam īsti negribētu piekrist. Lēmumā par šā likuma stāšanos spēkā mēs varam paredzēt procedūru par šo padomju apvienošanu ar esošajām padomēm, kas jau ir pie augstskolām. Ja mēs šīs padomes apvienotu ar atbilstošajām padomēm, kādas jau ir pie augstskolām, no tā neciestu ne to iestāžu prestižs, ne arī šo padomju darbības efektivitāte. No tā absolūti nekas neciestu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: reģistrējušies 73 deputāti plus deputāts Vaivads.

Balsosim par Freimaņa kunga priekšlikumu atcelt balsojumu, ar kuru mēs svītrojām vārdus "zinātniskās iestādes" no 12. un turpmākajiem pantiem. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "par", viena balss papildus "pret". Rezultāts: 16- par, 32- pret, 13- atturas. Iepriekšējais balsojums netiek atcelts.

Balsosim par 14.pantu kopumā, ņemot vērā, ka Bojāra kungs iesniegs savus priekšlikumus un tie tiks ņemti vērā trešā lasījuma gaitā un nobalsoti. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 26- par, 25- atturas, 1- pret. Panta redakcija nav pieņemta.

16.pants.

J.Vaivads: Par 16.pantu nekādu papildu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Vaivada kungs maldās- ir. 16.pantā ir ierosinājums svītrot divus vārdus. Tātad runa ir par 6.apakšpunktu, kurā, kā jau te kolēģi minēja, Ministru padomei nav jāliek nodarboties ar tai galīgi neraksturīgām lietām, proti, mērķim izdalīto līdzekļu ietvaros nosakot šo līdzekļu izlietojuma kontroli. Ierosinu svītrot vārdus "kārtību un", jo ne jau Ministru padomei jāspriež, kā es izlietoju savu granta naudu. Tādējādi es ierosinu izsvītrot vārdus "kārtību un".

J.Vaivads: Es personīgi varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Balsošanai tiek likts Freimaņa kunga priekšlikums 16.panta 6.punktā svītrot pēdējos vārdus: "kārtību un kontroli". Lūdzu.

J.Vaivads: Vārds "kontrole" paliek.

Priekšsēdētājs: Tikai vārdu "kārtību"? "Kārtību un", es atvainojos. Tātad svītrot tikai divus vārdus- "kārtību un". Vārds "kontrole" paliek. Lūdzu, balsosim. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: 28- par, 2- pret, 17- atturas. Labojums pieņemts.

J.Vaivads: Tālāk par 17.pantu. Tātad 17.pants sākotnējā, tas ir, 353.dokumentā ir sadalīts. Respektīvi, runājot par Latvijas Zinātnes padomi, atsevišķi izdalīts tās statuss, tālāk- kompetence un vēl tālāk- sastāvs. Tātad 17.pants- Latvijas Zinātnes padome- tagad nosaka tikai šo statusu. Un par to nekādu iebildumu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Ja jūs paskatītos 407.dokumentā, kur 1.punktā ir mani priekšlikumi, tad redzētu, ka es, vadoties pēc 353.dokumenta, kur nebija paredzēts šis nolikums, kļūdaini arī ierosināju iestrādāt normu, ka Zinātnes padomes tiesības un pienākumus regulē īpašs nolikums. Kā redzu, tad šajā likumprojektā bez numura tas ir paredzēts. Tā ka tas viens mans lūgums ir izpildīts.

Bet, kas attiecas uz Zinātnes padomes kompetenci, jāteic, ka šajā likumā šī Zinātnes padomes kompetence ir izvērsta ārkārtīgi plaši. Vaivada kungs, vai jums nešķiet, ka šo kompetenci vajadzētu vairāk paredzēt šajā nolikumā, nevis tik plaši izvērst šajā likumā? Jo tādā gadījumā, piemēram, būtu loģiski arī norādīt republikas augstskolu kompetenci, Zinātņu akadēmijas kompetenci šajā jomā un tā tālāk, jo, it sevišķi ņemot vērā to, ka iepriekšējā pirmajā lasījumā vispār 25.pants ir pilnīgi... Un par šīm ekspertu komisijām vispār tur ne vārda nebija.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, par 17.pantu jums iebildumu nav? Tātad pārejam pie 18.panta apspriešanas.

J.Vaivads: Cienītie kolēģi! Attiecībā uz šo kompetences sadalījumu un norādi, kāpēc tam varbūt vajadzētu būt tik izvērstam likumā, jāsaka, ka komisija vadījās pēc tā, ka Ministru padomes apstiprinātajam nolikumam vairāk ir jābūt tieši šī izpildīšanas mehānisma realizācijas kārtībai, ja varētu tā teikt, bet pilnvaras, kas tiek piešķirtas Zinātnes padomei, lielā mērā var būt tādas, kuras Ministru padome pat būtu gatava vairākos momentos apstrīdēt. Un, ja nenorādām šīs pilnvaras likumā, tādā gadījumā var izveidoties situācija, ka Zinātnes padome faktiski būs tikai ar tādām pilnvarām, ko Ministru padome uzskatīs par nepieciešamu deleģēt. Un tāda situācija... Es domāju, ka, gluži otrādi, mums ar likumu ir jāizdala šī kompetence, lai nevarētu veidoties situācija, ka Zinātnes padome ar visu turpmāko zinātnisko darbību būtu pakļauta Ministru padomei. Un šeit ir izdalīti tie svarīgākie kompetences punkti, kuri, pieņemot šo likumu, automātiski tiek atstāti Zinātnes padomes pilnvaru un kompetences jomā. Pretējā gadījumā, kā jau teicu, var veidoties situācija, ka zinātne tiks pabāzta zem Ministru padomes, proti, ja skatīsimies, kādas kompetences Ministru padome piešķir Zinātnes padomei.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Man ir ierosinājums- pašreizējā redakcijā 3.apakšpunktā ceturtais, nē- piektais vārds ir "un". Tas šķietami ir sīkums, bet šis "un" ir jāņem ārā tādēļ, ka pašreizējā redakcijā 18.panta 3.apakšpunkts pilnīgi dublē 30.pantu. Bet runa ir par to, ka Zinātnes padomei ir pilnībā jānosaka kritēriji un procedūra, kādā veidā šos budžeta līdzekļus sadala. Par pašu sadalīšanas procesu runa ir 30.pantā. Tādēļ šis piektais vārdiņš "un" ir pilnīgi lieks. Tā, man liekas, ir drukas kļūda, Vaivada kungs.

J.Vaivads: Jā, to varētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Vai nav nepieciešamības balsot? Neviens neiebilst? Tātad par 18.pantu Čepānes kundzei arī konkrēta priekšlikuma nav? Tādējādi varam virzīties tālāk.

19.pants. Vai Preinberga kungam ir par 18.pantu?

G.Preinbergs: Es lūdzu mani atvainot, es gribētu atgriezties pie 16.panta, ja man ir atļauts.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, uzklausīsim Preinberga kungu, lai gan nobalsojām tikai par vienu svītrojumu, bet par pantu kopumā ne.

G.Preinbergs: Jā, jā, par svītrojumu. Man liekas nepieņemams 16.pantā uzskaitījums, ka Latvijas Republikas Ministru padome pieņem lēmumus par valsts politiku zinātnē. Vai tas ir vajadzīgs šajā likumā? Es gribētu to saprast.

J.Vaivads: Kolēģi, būsim tādā mazliet iecietīgā attieksmē arī pret Ministru padomi. Teiksim, arī Ministru padome ar savu institūciju starpniecību piedalās, ja ne zinātnes tādā nozīmē, tad regulēšanā. Tādēļ arī šis 18.pants ar šo kompetenci ir nepieciešams. Tiesības iespaidot politiku zinātnē, manuprāt, ir jebkurai institūcijai un tādā nozīmē arī pārvaldes institūcijai- Ministru padomei. Un tas var būt, pieņemsim, kaut vai ar noteiktiem, konkrētiem līdzekļiem, proti, finansiāli.

Otrs variants. Tā kā mums ir ļoti daudz valsts zinātnisko iestāžu (galvenokārt ir valsts zinātniskās iestādes), to pārvalde un, teiksim, darba organizācija pati par sevi paredz Ministru padomes līdzdarbošanos zinātnē. Un kāpēc mums iet ar kaut kādu īpašu barjeru priekšā Ministru padomei, proti, ka tā nav tiesīga lemt jautājumus, kas skar zinātnes politiku?

G.Preinbergs: Tas, ko jūs pateicāt, viss jau ir turpat, 2.punktā.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, lūdzu!

P.Laķis: Man ir par 19.pantu.

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka Preinberga kungs neuzstāj uz balsojumu? Paldies.

Lūdzu, Laķa kungs, par 19.pantu!

P.Laķis: Man ir priekšlikums šajā uzskaitē iekļaut arī Augstāko padomi, tās pārstāvniecību, jo galu galā 16.pantā Augstākajai padomei tiek uzliktas zināmas funkcijas. Vismaz finansiāla tipa funkcijas. Es domāju, ka te tā saistība reāli varētu būt arī ar zināmu valsts programmu izstrādi, nevis izstrādi, bet piedāvājumu analīzi. Tādēļ ir konkrēts priekšlikums šo sarakstu papildināt ar 6.punktu, proti, ar vismaz vienu Augstākās padomes pārstāvi. Lai gan, ja mēs Ministru padomei deleģējam trīs pārstāvjus, es domāju, ka te varētu būt pat paritātes princips.

J.Vaivads: Jā, labi, paldies. Es varbūt atļaušos arī komentēt 19.pantu par šīm pārstāvniecības normām. Šeit ierosinātais sadalījums faktiski ir apspriests komisijā un ieteikts ar domu, ka mēs šo punktu uz vietas varam vēl tādā variantā precizēt un izteikt arī priekšlikumus, kādā veidā šī pārstāvniecība būtu normāla. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka šīs pirmās četras, tas ir, Ministru padome, Zinātņu akadēmija, Zinātnieku savienība un Augstskolu rektoru padome, varētu tomēr principā strādāt uz pilnīgi identiskas paritātes principiem. Respektīvi, no katras šīs institūcijas varētu būt pa diviem pārstāvjiem. Tādā gadījumā, es domāju, lielā mērā būtu izveidots līdzsvars. Godīgi sakot, nebūtu pamata, ja Zinātnieku savienība startētu ar trim pārstāvjiem tajā laikā, kad Zinātņu akadēmija tur būtu it kā ar vienu pārstāvi. Es ierosinu pats personīgi, kā arī bija tādas domas, ka varētu tikt lemts arī šeit. Tātad ierosinu noteikt pa diviem pārstāvjiem no visām šeit uzskaitītajām institūcijām.

Es neiebilstu pret Laķa kunga priekšlikumu par Augstākās padomes pārstāvi. Mēs uz vietas varam izteikt gan argumentus "par", gan varbūt arī argumentus "pret". Pēc tam vienkārši nobalsotu par to, ka šajā Zinātnes padomē varētu būt arī kāds Augstākās padomes pārstāvis.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamais Vaivada kungs, paldies, es jūs atbalstu, jo noteikti būtu nepieciešams šāds papildinājums, jo tik tiešām tad Preinberga kunga bažas piepildās visā pilnībā, ja Ministru padomi pārstāv trīs, Zinātņu akadēmiju- viens, Augstskolu rektoru padomi- viens.

J.Vaivads: Tātad apkopojot es ierosinātu noteikt pa diviem pārstāvjiem no uzskaitītajām institūcijām plus viens pārstāvis no Augstākās padomes. Pēc tam par to jānobalso.

Priekšsēdētājs: Tātad Vaivada kunga priekšlikums... Vēl Silāra kungs vēlas izteikties par šo pašu. Lūdzu.

I.Silārs: Man tīri redakcionāls jautājums: vai 5.apakšpunktā nav tomēr domāts "zinātnes nozaru"?

J.Vaivads: Jā, jā, jā.

I.Silārs: Un jautājums tātad- cik?

J.Vaivads: Pašlaik ir 14. Tas nozīmē, ka no katras šīs nozaru ekspertu komisijas pa vienam pārstāvim.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu, precizējiet, par ko mēs balsosim? Attiecībā uz likumu.

J.Vaivads: Tātad ierosinu balsot, ka 19.panta 1., 2., 3. un 4.apakšpunktā pārstāvniecība būtu noteikta visur vienāda, proti, pa diviem cilvēkiem, plus pirms 5.punkta ielikt vēl papildus: "Latvijas Republikas Augstākā padome- viens pārstāvis".

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai nav iebildumu? Liekam šo priekšlikumu balsošanai. To var rakstveidā arī neiesniegt, jo mainās tikai cipari. Lūdzu, balsosim. Trīs balsis papildus "par". Rezultāts: 40- par, 1- pret, 11- atturas.

Tālāk, 20.pants.

J.Vaivads: Pie 20.panta nekādu rakstveida priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Man šķiet, ir Zinātņu akadēmijas priekšlikumi.

J.Vaivads: Tagadējā numerācijā tas ir jau 23.pants.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu, par 20.pantu!

J.Freimanis: Es kategoriski iebilstu pret šajā pantā un nākamajā pantā, tas ir, divās vietās ielikto frāzi, ka Latvijas Zinātnes padomes darbu var nodrošināt algoti darbinieki, kuru skaitu un atalgojumu nosaka atbilstoša valsts pārvaldes institūcija. Es atvainojos, Kapenieka kungs gan galīgi nezina, cik lielu pārvaldi vajag vai nevajag Zinātnes padomei. Ir lietas, kuras lemj paši zinātnieki, tādēļ lūdzu tajos jautājumos nejaukties! Tātad ierosinu to pēdējo rindiņu izbalsot. Tāpat arī nākamajā pantā- tas pats atbilstošais. Šī pēdējā rindiņa (13.rindiņa) jāanulē.

J.Vaivads: Jā, es varu izteikt tikai savas domas, ka tas nav būtiski, proti, tas nav tāds principiāls jautājums. Un kas nolems, cik tad šo algoto štata darbinieku var būt Zinātnes padomē? Es domāju, ka tikpat labi to var pateikt Zinātnes departaments, vienojoties un strādājot kopā ar Zinātnes padomi. To var izlemt arī pati Zinātnes padome, ja tai nepieciešams zināms skaits šādu darbinieku. Līdz ar to arī jautājums par līdzekļiem jālemj pašai Zinātnes padomei. Tā ka es varu pateikt Freimaņa kungam, ka to var izmest ārā.

J.Freimanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par Freimaņa kunga priekšlikumu svītrot 20.panta pēdējo rindkopu, tas ir, sākot no vārdiem "kuru skaitu un atalgojumu nosaka", līdz teikuma beigām. Lūdzu, balsosim. Četras balsis papildus "par". Rezultāts: 33- par, pret- nav, 17- atturas. 21.pants.

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Tas priekšlikumos ir Nr.6 un ir minēts kā 18.pants, bet tas pēc šīs numerācijas ir 21.pants. Tas ir tikai precizējums. Tā ir otrā rindkopa pēc tā 4., ka ekspertu komisijas ievēl pastāvīgi strādājošie zinātnieki, kuru kvalifikācija apstiprināta atbilstoši šā likuma prasībām. Bet tā palīgteikuma vietā vienkārši vajadzētu precīzi pateikt, kas ir pastāvīgi strādājošie zinātnieki ar doktora un habilitētā doktora grādiem. Tad būtu absolūti precīzi. Te jau tā ir domāts, bet tomēr vajadzētu precīzi uzrakstīt.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Jā, es gan negribu, jo komisijas atzinums ir ierakstīts, ka noraidīt saskaņā ar šā likuma 10.pantu. Zinātniskā kvalifikācija citus grādus vispār neparedz un to atkārtot varbūt nav nepieciešams. Bet, godīgi sakot, tas ir tā, kā katram labāk liekas. Un tā arī var tikt nobalsots.

Priekšsēdētājs: Ja Rikarda kungs uzstāj uz balsošanu, tad, lūdzu, noformulējiet precīzi savu balsojumu! Piedodiet, tas ir papildinājumos. Tas ir redakcionāls labojums, jo būtība te nemainās.

R.Rikards: Tātad tas ir 21.pantā pēc 4., kur sākas rindkopa ar vārdiem: "kas ievēlē ekspertu komisijas". Rakstīt: "pastāvīgi strādājoši zinātnieki," nenorādot palīgteikumu, "kuru kvalifikācija apstiprināta atbilstoši šā likuma prasībām", bet šā palīgteikuma vietā rakstīt- "pastāvīgi strādājoši zinātnieki ar doktora un habilitētā doktora grādiem". Te jau domāts tas pats, vienīgi tas ir redakcionāls precizējums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsojam par 393.dokumenta 6.punktu- Rikarda kunga ierosinājumu. Viena balss papildus "pret". Divas balsis papildus "par". Rezultāts: 21- par, 11- pret, atturas- 18. Šis labojums nav pieņemts.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: 21.pantā man ir ierosinājums šajā pašā rindkopā, kuru mēģināja plucināt Rikarda kungs, izslēgt teikumu: "Zinātnes nozaru sadalījumu nosaka atbilstošā valsts pārvaldes institūcija." Tas ir otrs tāds pats kuriozs, kad Kapenieka kungs pateiks, cik pavisam būs ekspertu komisiju. Šī lieta ir jāatstāj zinātnieku kompetencē. Ļausim kurpniekiem strādāt ar kurpēm! Tātad šis teikums- "Zinātnes nozaru sadalījumu nosaka atbilstošā valsts pārvaldes institūcija"- jāņem ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Redziet, te varbūt ir šāda lieta. Lai mēs šo likumu iedarbinātu tīri tādā juridiski procesuālā kārtībā, mums no kaut kā būs jāsāk. Jo nevar būt, piemēram, uzreiz automātiski jeb stihiski veidotas noteiktas nozares ar atbilstošām nozaru komisijām. Kaut kur ir jādzimst šim sākotnējam sadalījumam un arī šai ekspertu komisiju izveidošanas procedūrai. Pēc tam no šīm ekspertu komisijām... arī tālāk Latvijas Zinātnes padome. Un tikai tādēļ šai procedūrai faktiski tīri formāli būtu jāsākas no kaut kurienes, tas ir, no Zinātnes departamenta. Protams, šeit slēpjas tāds variants, ka Zinātnes departaments var pateikt, ka mums ir nevis 14 zinātnes nozares, bet mums, pieņemsim, ir deviņas. Tādējādi piecas likvidē. Te tādu situāciju, kā zināms, ir daudz. Bet, no otras puses, tādā gadījumā Freimaņa kungam ir jāierosina, kas tad noteiks šo sadalījumu, ja Zinātnes padome kā tāda tiks veidota tikai caur šo procedūru, proti, ar ekspertu komisiju starpniecību.

J.Freimanis: Es paskaidrošu. Visu zinātnes nozaru sadalījums jau ir izveidojies, tādēļ velosipēds nav jāizgudro. Mēs nesākam no nulles, mēs sākam no reāla stāvokļa. Un jebkurā gadījumā to, kādas būs zinātnes nozares, pateiks zinātnieki un nevis birokrātiska iestāde.

J.Vaivads: Bet kādā veidā?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mēs neesam zinātniskā sapulcē. Lūdzu, ļaujiet man jums dot vārdu! Un nosauciet arī savu vārdu!

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Vaivada kungs, man būtu tāds priekšlikums astotajā rindkopā, kur ir rakstīts: "Par ekspertu komisijas locekļiem nevar būt..." un tālāk ir palīgteikums- "kā arī zinātnisko iestāžu pārvaldes amatpersonas", kuru papildināt ar teikumu- "kā arī zinātnisko iestāžu un augstskolu pārvaldes amatpersonas". Jo arī augstskolas nodarbojas ar zinātnisko darbu, un it kā nebūtu lietderīgi, ja augstskolas vadītājs būtu...

J.Vaivads: Es jums paskaidrošu. Jaunajā, tas ir, 21.pantā šis formulējums ir precizēts, proti, "kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki". Šis definējums "pārvaldes amatpersonas" var izrādīties tāds ļoti plašs, mēs nevaram zem tā palikt konkrēti. Bet, ņemot vērā nākamo pantu- "Zinātniskā darbība Latvijas Republikas augstskolās"-, kurā Latvijas Republikas augstskolas jautājumos, kas saistīti ar zinātnisko darbību, pielīdzināmas valsts zinātniskajām iestādēm vai to apvienībām... No tā arī automātiski izriet attiecībā uz zinātnisko darbību, tas ir, uz šīm ekspertu komisijām un tā tālāk, nevar būt to iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki, tas nozīmē- arī rektori un prorektori.

E.Kide: Jā, tas pants kompensē.

J.Vaivads: Tā ka ir jau sakārtots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Es visnotaļ gribētu atbalstīt profesoru Freimani, jo tik tiešām, arī Vaivada kungs sacīja, ka var būt tāda situācija, ka, teiksim, valsts pārvaldes institūcijas darbinieks izdomā, ka no 14 nozarēm deviņas, iespējams, ir labāk. Un mēs zinām, ka zinātne nereti, pat samērā bieži, var nesakrist ar administratīvo institūciju viedokli. Tāpēc es gribētu atbalstīt deputātu Freimani un lūgt balsot par šā teikuma izsvītrošanu. Paldies.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi, arī es esmu visnotaļ tas, kas atbalsta zinātnes patstāvību un autonomiju. Un tādēļ arī neiebilstu, ja tā tiktu nobalsots.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies, Freimaņa kungs! Rezultāts: 74 deputāti. Lūdzu, balsosim par Freimaņa kunga un Preinberga kunga priekšlikumu 21.pantā svītrot vārdus- "zinātnes nozaru sadalījumu nosaka atbilstošā valsts pārvaldes institūcija". Trīs balsis papildus "par", 41. Čepānes kundzes balss nost no "pret", 10, 9- atturas. Labojums pieņemts.

Nākamais pants.

J.Vaivads: Nākamais ir 22.pants. Tur nekādu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Nākamais.

J.Vaivads: Nākamais ir 23.pants- Latvijas Zinātņu akadēmija. Pirmajā variantā tas bija 20.pants. Tātad šis jautājums ir arī 193.dokumentā, kurā ir Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšlikums par šo pantu. Komentējot šo pantu, es varu tikai izteikt to, kas tika spriests arī komisijā, proti, ka viennozīmīga viedokļa par Zinātņu akadēmijas statusu un procedūru, kādā šis statuss tiek noteikts, nav. Acīmredzot šis pants ir jāizdiskutē. Ko ierosina Zinātņu akadēmija? Zinātņu akadēmija principiāli iesaka to, ka Zinātņu akadēmijas harta vai statūti (pašlaik ir runa par hartu) tiek apstiprināta Augstākajā padomē.

Komentējot šo situāciju, jāatzīmē, ka tas ir nopietns jautājums. Tā faktiski ir attieksme pret Zinātņu akadēmiju kā tādu, tās statusu kā tādu pašreiz un arī nākotnē. Un tādēļ šis jautājums ir izraisījis diezgan nopietnas diskusijas gan komisijā, gan arī darba grupā, kur viss šis likumprojekts arī tika sagatavots. Es personiski iepazinos ar ļoti daudziem materiāliem par Zinātņu akadēmijas statusu un par pašreizējo situāciju, ka tīri attiecībā uz valsts varas un pārvaldes institūcijām... Un varu pateikt, ka simtprocentīgi visas zinātņu akadēmijas ir dibinātas, pamatojoties uz augstāko varas orgānu lēmumiem, ja tā varētu teikt, vai tas ir parlaments, vai vēl agrāk, kad tika veidotas zinātņu akadēmijas, kuru pamatā bija karaļa dekrēts.

Tālāk. Šīs akadēmijas laika gaitā ir dažnedažādi transformējušās, ir mainījušies to statūti, ir mainījušās darba procedūras, kārtības un noteikumi, un tā tālāk. Un faktiski nekur šāda statūtu apstiprināšanas procedūra nav realizēta. Un bijis tikai viens gadījums, ar kuru es iepazinos, kad ir tikusi pārtraukta akadēmijas darbība. Proti, tas notika Itālijā, kad Musolīni varas laikā tika slēgta, šķiet, tā saucās zinātņu akadēmija, taču pēc kara tās darbība tika atjaunota. Un atjaunošanas procedūra arī tika realizēta ar parlamenta lēmumu. Bet, teiksim, zinātņu akadēmijas pēc to nodibināšanas ir darbojušās autonomi.

Tagad jautājums par Latvijas Zinātņu akadēmiju. Pēc kara Latvijas Zinātņu akadēmija ir dibināta, pamatojoties uz PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu, kurš pēc tam dublējās ar Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lēmumu. Jautājums par Zinātņu akadēmijas turpmāko transformāciju un par statūtu grozījumiem kādreiz tiešām bija Ministru padomes kompetencē. Varētu teikt, ka visus statūtu grozījumus un statūtus faktiski apstiprināja un to darbību uzturēja Ministru padome. Zinātņu akadēmija praktiski bija kā zinātnes ministrija. Ministru padomes sastāvā automātiski bija arī Zinātņu akadēmijas prezidents.

Tagad jautājums par to, kādai pašlaik jātop un kā patlaban jātransformējas Zinātņu akadēmijai. No šādas sistēmas, kas ietver gan zinātnieku kopu, gan institūtus, gan virkni dažādu organizāciju, Zinātņu akadēmijai jātransformējas pēc zināma, jau pasaulē esoša standarta vai kārtības, kas pamatā nosaka to, ka zinātņu akadēmijas ir personālas zinātnieku kopas. Šis transformācijas process ir sācies arī Latvijas Zinātņu akadēmijā. Es domāju, ka šis process pilnīgi līdz tādai reālai skaidrībai un situācijai vēl nav nonācis. Un man personīgi šķiet, ka tāda hartas apstiprināšana pirmām kārtām neko neizšķir, jo harta pēc savas būtības vairāk ir dekoratīvs dokuments, kas it kā paredz šīs akadēmijas uzdevumus un tamlīdzīgi. Ja pie šā jautājuma pieiet no juridiskā viedokļa, tad varētu būt runa par statūtu apstiprināšanu. Taču apstiprināt tikai kaut kādus izvirzītus mērķus un tamlīdzīgi, es domāju, nav juridiski pamatoti.

Ja runājam par šādu statūtu apstiprināšanu, tad, manuprāt, tā ir diezgan sarežģīta procedūra. Tādā gadījumā parlaments faktiski būtu spiests iejaukties Zinātņu akadēmijas iekšējās dzīves organizācijā. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka tas nav nepieciešams. Zinātņu akadēmija ir iekļauta likumā, visā kopējā zinātniskajā situācijā. Zinātņu akadēmijas definīcija 23.pantā nosaka arī tās statusu. Un es domāju, ka īpaša procedūra, lai apstiprinātu hartu vai statūtus Augstākajā padomē, manuprāt... Tas ir mans personiskais viedoklis. Tiks izteikti arī citi viedokļi, proti, ka tādi nav nepieciešami. Bet es saku, ka tas pants ir diskutējams un šeit uz vietas arī izlemjams.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Tātad jautājums ir par to, kas ir Latvijas Zinātņu akadēmija? Vaivada kungs jau teica, ka pasaulē akadēmijas ir dibinātas, pamatojoties uz karaļa dekrētu, parlamenta lēmumu un tā tālāk. Bet zem Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas dibināšanas pavēles ir Berijas paraksts. Tātad mēs ar to esam slaveni, tas ieies vēsturē, un to nevar izdzēst. Tas ir viens.

Otrs. Protams, ir progresīvi zinātnieki, tādi kā Jānis Stradiņš, kas mēģināja reformēt šo Berijas dibināto akadēmiju, kura bija viens no stagnācijas balstiem, bet joprojām akadēmijā turpina uzņemt un ievēlēt zinātniekus, kas absolūti neatbilst nekādam statusam, kas tāpat bija slavējuši to iepriekšējo sistēmu. Tātad gan notiek pozitīvas reformas, bet stipri jāšaubās. Un zinātnieku aprindās tiek runāts par to, ka var tikt dibināta tiešām demokrātiska Latvijas nacionālā Zinātņu akadēmija, kas nebūtu saistīta ar šo Berijas parakstu. Tādējādi Latvijā var būt divas zinātņu akadēmijas. Itālijā ir 14 zinātņu akadēmijas. Un tās ir personālas akadēmijas. Šīs akadēmijas faktiski ir sabiedriskas organizācijas. Un nekur nav tā kā PSRS, kur faktiski ir resors. Un šī Krievijas Zinātņu akadēmija, kas bija personālā akadēmija un arī finansēta, faktiski kā resors pārveidojas par PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa piedēkli. Un savukārt Latvijā tā tika iedēstīta analoģiski, nevis nodibinājās kā dabiski izveidojusies akadēmija.

Un tāpēc, manuprāt, no 23.panta vispār... Par kaut kādas hartas apstiprināšanu vispār nevar būt ne runas, jo tā ir personālā akadēmija, tā faktiski ir sabiedriska organizācija. Tad kāpēc tā mums jāapstiprina ar hartu? Tā nav autonoma valsts universitāte. Svītrot vārdus "valsts subsidēta". Jo mēs nezinām, cik varam subsidēt. Teiksim, Dānijā zinātņu akadēmijai tiek dotas valsts subsīdijas apmēram 15 līdz 20 procentu apjomā. Bet šeit, ja būs ierakstīts "valsts subsidēta", tad Zinātņu akadēmija, šī pusstagnātiskā akadēmija, prasīs simtprocentīgu finansējumu. Ja mēs šeit svītrotu tos vārdus un varētu finansēt 15-20 procentu apjomā tieši to personālo akadēmiju. Šeit ir runa nevis par zinātnisko institūtu subsidēšanu, jo tie tiek finansēti caur Zinātnes padomi, zinātniekiem, bet šeit ir runa par pašas personālās akadēmijas, par šo akadēmiķu finansēšanu. Tātad ir runa par joprojām tādu akadēmiķu kā Mālmeisters, Drīzulis un Šteinbergs finansēšanu. Tieši kā personālas akadēmijas finansēšanu. Es ierosinātu tomēr svītrot vārdus "valsts subsidēta".

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Vispirms es tomēr gribētu lūgt, ja mēs 23.pantu nepaplašinām, tad vismaz atstāt šo pantu tādā redakcijā, kādā tas patlaban mums ir iesniegts. Jo, ja runājam par Zinātņu akadēmijas hartu, tad mēs patiesībā runājam par zinātnes vietu mūsu sabiedrībā. Jo pašreiz statūtus nosaka pašu zinātnieku kolektīvs, pašu zinātnieku ansamblis, bet harta raksturo zinātnes vietu mūsu sabiedrībā. Tieši tā ir šī jēga, kādēļ parlamentam tomēr harta būs jāapstiprina.

Otrkārt. Es negribētu piekrist tam, ka mēs šeit ielaižamies garās diskusijās par to, kas bija Zinātņu akadēmija kādreiz un kas tā ir tagad. Jo tie zinātnieki, kurus Zinātņu akadēmijā kādreiz apstiprināja Latvijas PSR, nav pie tā vainīgi, ka viņus toreiz apstiprināja tādi cilvēki. Šo demagoģiju es noraidu. Un tas, ka šodien Zinātņu akadēmijā nauda būs vajadzīga tam, lai algotu Šteinbergu un Mālmeisteru, tā ir otra demagoģija, jo Zinātņu akadēmijā neviens akadēmiķis nesaņem vairāk, kā viņš saņem attiecīgajā institūcijā.

Kolēģi, tāpēc ierosinu 23.pantu apstiprināt. Vienīgi vēl būtu atsevišķi jāvienojas, vai mēs šo hartu arī apstiprinām vai ne. Šajā jautājumā es esmu "par".

Priekšsēdētājs: Paldies. Laķa kungs, lūdzu!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Manuprāt, es tomēr nevarētu piekrist Freimaņa kungam, ka attiecībā uz šiem džentlmeņiem, kuri šeit tika nosaukti, tā ir demagoģija.

Redziet, lieta jau ir ļoti vienkārša. Mēs gluži vienkārši LPSR akadēmiķus esam pārņēmuši Latvijas Republikas akadēmiķu statusā. Un šajā sakarībā es negribu iejaukties citās nozarēs, bet tajā nozarē, kurā es jūtos daudzmaz kompetents. Es, piemēram, gribētu zināt (katrā ziņā es vēl neesmu dzirdējis), lai man nosauc vienu Latvijas Republikas akadēmiķa Valentīna Šteinberga zinātnisko darbu. Kaut vienu! Es absolūti nerunāju par politiskām lietām, proti, ka viņš bija Centrālās komitejas loceklis, vai ko viņš darīja tad un tad. Nē, bet es gribētu redzēt, lai man parāda vienu zinātnisku rakstu. Un es baidos, ka šādu argumentu varētu attiecināt vēl uz dažiem cienījamiem džentlmeņiem. Tad kāpēc mūsu Augstākajai padomei uzņemties vēl šo, piedodiet, nesmukumu un apstiprināt hartu ar visiem šiem cienījamajiem džentlmeņiem, kuri tagad būs Latvijas Republikas akadēmiķi? Runa nav par naudu, kuru maksā vai nemaksā. Runa ir par principu. Un es personīgi šādu principu nevaru atbalstīt. Zinātņu akadēmijai bija visas iespējas veikt reorganizāciju, nevienam nenoņemot šo LPSR vai PSRS akadēmiķa nosaukumu. Taču automātiski piešķirt Latvijas Republikas akadēmiķa nosaukumu es neuzskatu par vajadzīgu. Tā ir zinātnieku sabiedrības iekšējā darīšana. Ja zinātnieku sabiedrība to uzskata par pieņemamu- lūdzu! Es domāju- mums pietiek savu nepatikšanu, lai vēl šo pilienu ieskaitītu savā kontā.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, lūdzu!

E.Buķele: Es gribētu sākt ar to, ar ko Laķa kungs beidza. Man patiešām nav skaidrs, vai mums šeit ir jāapspriež akadēmijas personāliju lietas. Un, ja mēs ar šiem likumprojekta pantiem esam pašreiz šādā līmenī nonākuši, tad atļaujiet man jautāt, vai mums nav jāatgriežas atpakaļ pašā sākumā? Patlaban kaut kas vairs nav pareizi, ko mēs darām.

J.Vaivads: Jā, tad atļaujiet man izteikt arī dažus vārdus. Proti, arī es esmu pilnīgi pret to, ka mēs, parlaments, vērtētu kaut kādu zinātnisku darbību, jo parlaments nav ne zinātnes padome, ne zinātnes savienības padome, ne arī zinātniskā sabiedrība kā tāda. Kaut gan mēs, neteiksim visi, bet gan daļa varam būt arī zinātnieki un piedalīties zinātniskajā dzīvē. Un varbūt, raugoties arī no tāda viedokļa, ka šajā pantā Zinātņu akadēmija ir definēta šajā zinātnes sistēmā, ir apzīmēta tās vieta, noteikts tas, ka akadēmija strādā, vadoties pēc savas hartas un statūtiem,- tas viss ir noteikts likumā. Tālāk ir runa par to... godīgi sakot, es uzskatu, ka Augstākajā padomē tiešām tas nebūtu darāms. Buķeles jautājums, vai tad mums ir jāiet kaut kur prom? Es domāju, ka nekur mums nav jāatgriežas, mums ir jāpaliek tajā līmenī, kā tas ir ieteikts 23.pantā.

Tālāk es gribu izteikt savas domas par Rikarda kunga ierosinājumu svītrot vārdus "valsts subsidētu". Kā jau teicu, iepazīstoties ar visu, ne visu, bet lielu skaitu zinātņu akadēmiju darbības statusu un principiem un tā tālāk, piedodiet, faktiski visas akadēmijas, ar kurām es iepazinos, valsts finansiāli atbalsta. Rikarda kungs no šā panta grib izdarīt tādu secinājumu, ka visu akadēmijas darbību finansē valsts. Es personīgi domāju, ka vārdi "valsts subsidēta" nenozīmē, ka principā valsts uzturētu. Tās ir divas dažādas lietas. Valsts dod zināmu daļu caur Zinātnes padomi, un, cik tā uzskata par iespējamu piešķirt tikai Zinātņu akadēmijai, atbalstot Zinātņu akadēmijas darbību, tas ir debatējams jautājums jau pašā Zinātnes padomē. Es domāju, ka nevajadzētu šos vārdus svītrot, jo Zinātņu akadēmijas darbība var būt pozitīva pilnīgi visās jomās, piedodiet, arī sabiedrisko zinātņu jomā ar laiku var kļūt pozitīva, ja tā savā laikā nav tāda bijusi. Katrā ziņā valstij ir jābūt tiesībām atbalstīt to, ko tā uzskata par nepieciešamu.
Es negribētu, ka tos vārdus svītro, jo tad mēs it kā klaji nostājamies pozīcijā, ka absolūti neatbalstām Zinātņu akadēmiju. Es domāju, ka Zinātņu akadēmijas darbība, ja tā notiek valsts interesēs un zinātnes interesēs, ir jāatbalsta un jāveicina. Tādēļ es ierosinu to pantu saglabāt tādu, kāds tas ir.

Freimaņa kunga priekšlikums- nobalsot par to, vai hartu un statūtus apstiprina Augstākā padome,- ir balsojams.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, es jūs lūgtu komisijas viedokli un savu personīgo viedokli precīzi nodalīt.

Vārds Felsa kungam.

A.Felss: Protams, man ir skaidrs, ka ir bijuši dažādi zinātnieki, kuri pētījuši dažādas problēmas. Bet, cienījamais Vaivada kungs, apspriežot šo likumu, man patiešām izraisa bažas tas, ka jūsu cienījamie kolēģi, kuriem sociālisma laikā ir piešķirti šādi tādi zinātniskie grādi, arī ir nesaprašanā par šo likumu. Viņiem nav skaidri vairāki jautājumi. Varbūt jūs varētu precizēt, kad un kā ir apspriests šis likumprojekts, ja jau jūsu kolēģiem ir tik daudz problēmu. Apspriežot šo likumprojektu, mēs šobrīd neproduktīvi patērējam tik daudz laika.

J.Vaivads: Piedodiet, es negribētu tā teikt, ka nav skaidrs. Es nezinu, varbūt lai paceļ roku tie, kam nav skaidrs. Bet, ka kādam var būt viedoklis, kas atšķiras no darba grupas viedokļa, ir ļoti normāla parādība. Tāpēc jau mēs strādājam, lai pieņemtu likumus, nevis tikai apstiprinātu to, ko ir sagatavojusi darba grupa.

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs, lūdzu!

A.Panteļejevs: Man tomēr vēlreiz jautājums, vai "valsts subsidēta" un "harta" nav saistīti? Vai šis pants nevarētu skanēt tā, ka Latvijas Zinātņu akadēmija un akadēmijas ir autonomas? Kur ir teikts, ka tikai viena akadēmija un tikai tā, kurai ir uzrakstīta harta? Kāpēc mēs ar Laķa kungu nevarētu sanākt kopā, uzrakstīt savu hartu un kļūt par akadēmiju? Te tas jautājums nav īsti skaidrs.

J.Vaivads: Lūdzu, ierosiniet! Jūsu argumenti var būt. Ierosiniet labojumus, pēc tam balsosim.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs! Es domāju, ka mēs varētu ķerties pie balsošanas. Šobrīd mums ir šādi balsojumi. Vispirms ir jau iesniegtais balsojums, kas formulēts 393.dokumentā. Tajā ir paredzēts, ka Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar Augstākās padomes apstiprinātu hartu un statūtiem. Ir balsojums, kas saistīts ar Rikarda kunga priekšlikumu svītrot vārdus "valsts subsidēta". Vai Panteļejeva kungs uzstāj uz to, ka par vārdu "akadēmijas" varētu balsot daudzskaitlī? Paldies.

Lūdzu, vispirms balsosim par to, ka Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar Augstākās padomes apstiprinātu hartu. Viena balss papildus "par". Divas balsis papildus "pret". Rezultāts: 22- par, 16- pret, 16- atturas. Mazākums. Turpināsim balsošanu.

Tātad balsosim par Rikarda kunga priekšlikumu- svītrot vārdus "valsts subsidēta".

J.Vaivads: Rikarda kungs noņem.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs noņem priekšlikumu.

J.Vaivads: Ļaujiet tomēr izteikt viedokli par Panteļejeva kunga ierosināto priekšlikumu par daudzskaitli. Piedodiet, tādā gadījumā mums ir jāatgriežas pie panta, kas nosaka Latvijas zinātnes, proti, pie ceturtās nodaļas- Zinātniskās darbības organizēšana. Tajā ir 4.punkts, kur norādīts, ka zinātniskās darbības organizatoriskajā sistēmā ir Latvijas Zinātņu akadēmija, bet ne zinātņu akadēmijas. Mēs jau esam praktiski akceptējuši to, ka mums pašlaik ir Zinātņu akadēmija, kura iekļaujama šajā zinātniskās darbības organizatoriskajā sistēmā un struktūrā. Ja mēs ejam uz šādu izplūdušu formulējumu, ka mums var būt daudz un dažādas akadēmijas, tādā gadījumā mums ir jāatgriežas arī pie šā jautājuma kā tāda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Protams, es neuzstāju par vārdu "akadēmijas". Es vairāk to ierosināju provokatīvi, lai norādītu uz pretrunu, kas šodien vispār ir akadēmijas problēmas risinājumā. Jo, ja rīt jums nav nekāda mehānisma, kas pateiktu, kas šobrīd tieši ir tā Latvijas Zinātņu akadēmija... Te jau bija piemērs ar Laķa kungu. Ja rīt daļa no akadēmiķiem uzskatīs, ka viņi nevar strādāt ar to otro akadēmiķu daļu un aizies un veidos savu akadēmiju, tad mēs būsim šīs pretrunas priekšā. Es tikai gribēju to norādīt. Šeit vienkārši iebalsot- nav jēgas, jo, protams, ir jābūt tikai vienai akadēmijai.

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs! Likums par bezpeļņas organizācijām paredz, ka jūs ar Laķa kungu varat dibināt šādu akadēmiju.

Tātad lieku uz balsošanu 23.pantu darba grupas piedāvātajā variantā. Lūdzu, balsosim. Četras balsis papildus "par". Rezultāts: 28- par, 1- pret, 18- atturas. Pants pieņemts. Lūdzu, turpinām.

J.Vaivads: Valsts zinātniskās iestādes. Es varbūt mazliet komentēšu tādā nozīmē, ka sākotnējā, pirmajā, lasījumā mums bija runa vispār par zinātniskām iestādēm. Taču diskusijas rezultātā, turpinot strādāt pie šā likuma sagatavošanas otram lasījumam, ir skaidrs, ka mēs ar likumdošanu nevaram aizbraukt tālāk nekā tur, kur valsts savu pilnvaru robežās var iejaukties. Tas ir tikai attiecībā uz valsts zinātniskajām iestādēm.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, vai pie šā panta ir rakstveida priekšlikumi?

J.Vaivads: Tieši pie šā panta nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 25.pants.

J.Vaivads: Par valsts zinātniskās iestādes dibināšanu nav nekā.

Priekšsēdētājs: 26.pants.

J.Vaivads: Par statūtiem nav.

Priekšsēdētājs: 27.pants, 28.pants.

J.Vaivads: Vienu mirklīti! Pie 28.panta pēdējās rindkopas, kas nosaka, ka pārvaldes amatpersonas vienlaikus nedrīkst būt uzņēmējdarbības organizētāji, lēmējinstitūciju locekļi, ir iesniegts priekšlikums ar šādu papildinājumu: "ar kurām valsts zinātniskā iestāde ir līguma attiecībās". Tas ir nevis izslēgt vispār iespēju būt saistītam, bet tikai tajā privātuzņēmējdarbības sfērā, kurā ar šo valsts zinātnisko iestādi ir līguma attiecības. Proti, lai nerodas šī saslēgtā sistēma, kāda tagad ir vairākos institūtos, kā arī jau faktiski veidojas.

Priekšsēdētājs: Vai šis priekšlikums ir rakstveidā?

J.Vaivads: Tas man rakstveidā ir noformulēts, bet nav izdalīts.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es atvainojos. Mēs skatām tik ātri, ka Vaivada kungs nav nolasījis rakstiskos priekšlikumus. Runa ir par iesniegto ierosinājumu 24.pantā iekļaut normu, ka valsts zinātniskās iestādes tiek atbrīvotas no peļņas, valūtas un zemes nodokļa. Reālā situācija pašreiz ir tāda, ka zinātniskie institūti šodien visā Latvijā ir uz bankrota robežas, jo institūtiem par šiem izdevumiem ir jātērē vismaz 50 procenti no asignētām grantu summām. Citiem vārdiem sakot, ja mēs minēto jautājumu šeit kaut kā neiestrādāsim, tādā gadījumā tas būs valsts zinātnisko iestāžu krahs. Šajā dokumentā ir rakstīts, ka ir jāiestrādā nodokļa likumā. Varbūt tā ir taisnība, bet, ja gaidīsim, kad šis jautājums parādīsies nodokļa likumā, valsts zinātnisko iestāžu vairs nebūs.

J.Vaivads: Es atvainojos Freimaņa kungam un pilnīgi piekrītu viņa teiktajam par to, ka šī problēma mums ir jāatrisina.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, jums ir ļoti neveiksmīga redakcija, jo man kā juristam jāsaprot, ka valsts zinātniskās iestādes vispirms atbrīvo no īpašuma, pēc tam atbrīvo no zemes un tikai tad no valūtas nodokļa.

Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es esmu kategoriski pret to, ka a priori kaut ko atbrīvo vispār no kaut kādiem nodokļiem. Teiksim, runājot par zemes nodokļiem, pasaulē ir pieņemts, ka visi ir nodokļu maksātāji. Ja šodien ir zinātniskās iestādes, bet rīt būs bāreņu nami, parīt būs slimnīcas, aizparīt būs kaut kas cits- rezultātā zeme atkal būs bez vērtības. Nodokļi ir jāmaksā visiem. Cita lieta, kā pēc tam norēķinās. Tur var būt dažādas kombinācijas. Principā nodokļus maksā visi. Es domāju, ja zemes nodokli nemaksā, pietiek mums šīs ekstensīvās zinātnes, kura iet uz horizontālo izplešanos. Vajag to spiest vairāk iet pa intensīvās attīstības ceļu. Līdz ar to es tiešām esmu pret to, ka a priori vispār noņem nodokli. Nodokļiem šeit ir jābūt un to var regulēt atsevišķā likumā.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Es arī esmu pret jebkādu nodokļu regulējumu šajā likumā. Tam ir jābūt nodokļa likumā.

Faktiski zemes nodoklis jāmaksā īpašniekam. Bet, ja zemes īpašnieks ir valsts un arī ēku īpašnieks ir valsts, vai tad valsts pati sev maksā? Tas zemes nodokļa likumā mums kaut kā ir jākoriģē. Tas ir viens. Otrs, šis ir diezgan ievērojams valsts īpašums, kas faktiski atrodas valsts zinātnisko iestāžu pārvaldījumā. Teiksim, es zinu Elektronu institūtu, kura ēkas vienu ceturto daļu aizņem valsts zinātne, trīs ceturtdaļas no šīs mājas institūts izīrē kooperatīviem. Tādējādi viņi barojas no valsts īpašuma, kuru viņi izīrē, bet kas faktiski pieder valstij. Šeit ir tā pretruna.

Es uzskatu, ka nevar tā atbrīvot, tas nozīmē, ka viņi vienkārši ir sagrābuši par daudz lielas platības un uz tā rēķina viņi it kā paši pelna naudu, proti, uz valsts īpašuma, uz sveša īpašuma rēķina pelna administrācija. Tā ka šīs lietas nevar likt iekšā. Tam jābūt nodokļa likumā.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es ļoti lūdzu kolēģus uzklausīt cilvēkus, kuri strādā Zinātņu akadēmijas institūtos un nevis kaut kur citur. Es ļoti lūgtu, pamatojoties uz dažiem negatīviem piemēriem, nerunāt par visiem Zinātņu akadēmijas institūtiem kopumā. Es to nopietni lūdzu, un nepārvērtīsim šo jautājumu par anekdoti. Es vienkārši vēlreiz pastāvu, ka šis jautājums ir jāparedz. Draud krahs.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs lūdzu!

L.Muciņš: Es gan nepiederu pie zinātniekiem, bet ļoti mīlu sistēmu visās lietās. Un tādēļ brīnos, ka Ekonomikas komisija klusē. Bet es kā Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvis paziņoju, ka mēs šādu jautājumu nevaram likt balsošanai, jo katra lieta ir jārisina attiecīgā likumā. Cik esmu dzirdējis, esot tāda zinātne- sistemoloģija. Tātad nodokļu jautājumi jārisina nodokļu likumos. Šeit kaut ko runā par to, ka valstij pieder institūti un tā tālāk, bet neaizmirsīsim, ka zemes nodoklis, ja man atmiņa neviļ, sadalās starp pašvaldību. Tur ir pavisam citas attiecības. Tādēļ neuzsāksim šodien par to kaut kādas diskusijas, lai veiktu kaut kādu grupu mēģinājumu kaut ko izvilkt cauri. Proti, ja nevaram izvilkt cauri nodokļu likumā, raug, tad izvelkam cauri šeit. Tā sacīt, šeit pa kluso var. Es aicinātu tomēr nelikt šo jautājumu balsošanai, bet nosūtīt uz attiecīgo Ekonomikas komisiju, lai tā nodokļu likumu kontekstā izskata nepieciešamos labojumus, tos akceptē vai noraida.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Vēl papildinot Muciņa kunga teikto, es gribētu informēt, ka likumā par budžetu finansēšanas izdevumu tāmē ir iekļauti tie nodokļu maksājumu segumi, kuri atbilst praktiski likumiem par nodokļiem. Tā ka tas jautājums ir skatāms daudz plašāk un noteikti ne šajā likumā. Un turklāt es gribētu cienījamiem kolēģiem atgādināt, ka citus valsts īpašuma lietotājus mēs neatbrīvojam no nodokļiem. Manuprāt, sociālās sfēras objekti, izglītības objekti, kā arī šajā gadījumā Zinātņu akadēmijas objekti ir liekami pilnīgi vienā svaru kausā ar šiem objektiem. Un tāpēc pilnīgi atbalstu Muciņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Freimaņa kungs savu priekšlikumu ir iesniedzis atbilstoši procedūrai. Proti, viņš ir iesniedzis rakstveidā un laikus. Un, ja viņš uzstāj uz balsošanu, es esmu spiests šo ierosinājumu likt uz balsošanu. Ja viņš piekrīt, ka var meklēt citādu atrisinājumu, ņemot noteikti vērā, tad mēs varam nonākt pie kompromisa.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Freimaņa kungs noņem, bet es varbūt uzturēšu šādu priekšlikumu, proti, ka tomēr šī nodokļu atvieglojumu politika mums ir jāveido. Pašlaik esam ļoti stagnātiski un plakani tieši šajā nodokļu politikā. Mums nav procedūras, kādā veidā ar nodokļu atvieglojumiem valsts kaut ko stimulē. Tās vienkārši nav.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs! Vai var jūs lūgt iesniegt Ekonomikas komisijai attiecīgus priekšlikumus par nodokļu atvieglojumiem zinātnē? Un varbūt tiešām šeit nediskutēsim.

J.Vaivads: Bet es domāju tādā gadījumā lūgt varbūt nobalsot par to, ka šāda likumprojekta sagatavošanu ir akceptējusi plenārsēde, lai tam būtu jēga. Pretējā gadījumā es varu aiziet uz Ekonomikas komisiju, bet viņi pasaka- piedodiet.

Priekšsēdētājs: Jums kā deputātam ir tiesības jebkuru savu priekšlikumu novadīt līdz plenārsēdei, tādēļ par to nav jābalso.

Tātad nākamais pants, pie kura mēs kavējamies, ir 28.pants, attiecībā uz kuru, Vaivada kungs, jums bija nerakstīts priekšlikums. To var iestrādāt trešajā lasījumā, lai balsotu.

29.pants. Freimaņa kungs par 27.pantu?

J.Freimanis: Jā. Kolēģi, šeit ir ieviests viens anahronisms, proti, 27.panta 6.punkts. Šodien jebkuri finansējumi zinātniskajiem institūtiem nāk no grantiem. Vienīgais finansējums, kurš nāk uz zinātniskajiem institūtiem. Nekāda valsts zinātniskās iestādes budžeta nav. Šis valsts zinātniskās iestādes budžets ir grantu summa. Un atkal valsts zinātnisko iestāžu pārvaldes institūcijām nav ko iesākt ar šo iestādes budžetu, jo, cik Zinātnes padome pieliek priekšā, cik parlaments nobalso, tik ir. Tā ka 27.pantā 6.apakšpunkts ir jāizmet.

Priekšsēdētājs: Man šķiet, ka šeit ir domāta tāme, nevis budžets.

J.Freimanis: Nē, nav citu finansu, kā tikai grantu finansējumi. Nav vēl papildu infrastruktūras finansējuma. Nav tāds vēl izgudrots. Tas 6.apakšpunkts šodien ir lieks.

J.Vaivads: Freimaņa kungs! Es tikai gribu atgādināt vienu lietu, proti, ka katrs šāds grants, šāda tēma, kas saņem finansējumu no valsts, tiek realizēta noteiktā institūtā, kurā daļa aiziet kopējām vajadzībām. Un šīs kopējās vajadzības var izlemt, apspriest un apstiprināt tikai kopēji. Nekādu citādu variantu nav. Tātad šai kompetencei par šo kopējo vajadzību apmierināšanu caur šīs iestādes kopējo budžetu ir jābūt. Es tur neredzu nekādu pretrunu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Kolēģi, vai drīkst jums uzdot jautājumu? Proti, ko jūs esat domājuši ar šo 6.punktu?

J.Vaivads: Jā, es saprotu, ka te vārds "budžets" kaut kā laikam nepatīk. Visi domā par budžetu valsts nozīmē. Nē, tas ir iestādes kopējais finansiālais izlietojums, līdzekļu izlietojums.

V.Zeile: Taču, kolēģi, piedodiet! Jūs esat Budžeta komisijas loceklis. Ko jūs tur vēl vairāk varat grozīt, kā pa pantiem būs šeit apstiprināts un nobalsots?

J.Vaivads: Bet, piedodiet, iekšējais sadalījums.

V.Zeile: Kāds iekšējais sadalījums? Tad, kad jūs taisīsit projektu, tad finansu pamatojumam jums būs jābūt šim iekšējam sadalījumam pa valsts budžeta attiecīgajiem pantiem. Un viss pārējais, kas būs jūsu ārpusbudžeta ienākumi, būs jūsu ārpusbudžeta ienākumi. Bet jūs taču pretendējat uz to, ka jūs budžeta finansējumus iekšēji dalīsit pa pantiem- līdz pirmajai reizei, kamēr jūs pārbaudīs Finansu inspekcija un jūs tiksit sodīts.

J.Vaivads: Nē, piedodiet, lūdzu! Tādā gadījumā jūs varētu man palīdzēt noformulēt precīzi šo apakšpunktu. Bet doma absolūti nav tāda, ka kaut ko revidēt attiecībā uz Zinātnes padomes izdarītiem...

V.Zeile: "Apstiprināt iestādes budžetu un grozījumus tajā"- es lasu tā, kā te ir uzrakstīts.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos Vaivada kungam, bet tā nauda, kas ir nonākusi institūta rīcībā, proti, cik ir infrastruktūrai, cik ir zinātnei- to nekādos apstākļos nepateiks iestāde no augšas. To labākajā gadījumā izlems Zinātnes padome par visiem institūtiem kopā, sliktākajā gadījumā- institūta iekšpusē- Zinātniskā padome. Viss. Tas jau mums nav vajadzīgs.

J.Vaivads: Bet tas jau Zinātnes padomes kompetencē ir ielikts.

J.Freimanis: Nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, jums, šķiet, bija vēl jautājumi? Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Es nolasīšu, kā tam jābūt, lai nerastos pārpratumi. Tātad: "Apstiprināt iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi un grozījumus tajā." Tā ir tāme, tas nav budžets. Vienkārši no grantiem tiek dots, paņemta kaut kāda nauda. Kredītrīkotājs ir tēmas vadītājs. Viņš atdod, teiksim, par infrastruktūras uzturēšanu 20 procentus, vienalga, cik procentus. Tas ir līgums starp granta turētāju un iestādes administrāciju. Un, lūk, viņi pasaka, ka vajag apkurei tik un tik. Un tā ir tāme. Ieņēmumu un izdevumu tāme. Tas nav budžets.

Priekšsēdētājs: Dosim vēl vārdu Zeiles kundzei. Man ir priekšlikums šo punktu līdz trešajam lasījumam kopā ar budžeta speciālistiem noformulēt.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Man ir jautājums profesoram Rikardam. Vai jūs esat redzējis tāmi?

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, nepratināsim šeit cits citu. Nebalsosim arī par šo punktu. Atstāsim to darba komisijai, lai tā līdz trešajam lasījumam sakārto šo pantu atbilstoši grāmatvedības jēdzieniem.

V.Zeile: Kolēģi, es tikai gribēju pateikt, ka strikti pa budžeta tiesībās noteiktajiem pantiem tiek sastādīta arī šī tāme, kas ir attiecīgās budžeta iestādes ieņēmumu un izdevumu tāme, tas ir, šīs iestādes budžets. Un tas, ko mēs šeit apstiprinām, arī ir budžets. Tā ka jūs nevarat teikt, ka tāme ir viens un budžets šeit ir cits. Tāme ir šīs jūsu pirmatnējās zinātniskās iestādes attiecīgais finansējumu budžets, izdevumu daļa, turklāt strikti pa tiem pantiem.

J.Vaivads: Cienījamā Zeiles kundze!

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, vai jūs pieņemat manu priekšlikumu- nākamajā reizē, līdz trešajam lasījumam?

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj! Es jūtu, tikko es veru muti vaļā, tā jūs gribat jau kaut ko darīt tālāk, lai man neļautu runāt. Kāda ir ideja- zinātniskā iestāde nedzīvo tikai no budžeta līdzekļiem. Taču nedzīvo tikai no šiem līdzekļiem! Tādā veidā nevar visu to lietu izlemt. Būs arī citi līdzekļi, par kuriem iestāde ir tiesīga pati lemt. Labi, es piekrītu priekšlikumam, ka mēs ar Zeiles kundzi šo 6.apakšpunktu precizēsim.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Pēdējais. Es tik ļoti maz runāju. Bet tādā gadījumā jums tā galviņa- "tikai tās kompetencē ir"... Augstākais, ko jūs šeit varat taisīt, ir sastādīt iestādes projektu un grozījumus tajā, bet ne apstiprināt.

J.Vaivads: Piedodiet, vārds "tikai" jaunajā variantā jau ir izņemts. Nav vairs "tikai".

Priekšsēdētājs: Labi, kolēģi, man šķiet, ka mēs esam atraduši kompromisu un laikā līdz nākamajam lasījumam pa starpu mums būs grāmatvedības kursi.

28.pants.

J.Vaivads: Līdz galam vairāk ierosinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vairāk nevienam deputātam papildinājumu nav.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu drusku pakavēties pie 5.nodaļas, jau sākot ar pašu virsrakstu. Redziet, kā mēs esam ierakstījuši jau ar pirmo teikumu, tad šis likums pamatojas uz valsts rūpēm par zinātni. Vai jūs nebūtu tik labs un tomēr negribētu finansēt zinātni, liekot virsrakstu- "Zinātnes finansēšana"? Jo arī 30.pantā ir zinātnes finansēšana. Man gribētos, lai līdz trešajam lasījumam iedotu valodniekiem. Redziet, arī tālāk 32.pantā- rakstīts: "ārvalstu zinātnieks atbilstoši savai zinātniskajai kvalifikācijai". Vai nepietiktu vienkārši rakstīt- "atbilstoši savai kvalifikācijai". Pēc līdzības es jums pateikšu- ārvalstu mākslinieks atbilstoši savai mākslinieciskajai kvalifikācijai. Vienkārši vārds "zinātniskais" ir lieks, tā kā tajā pašā 30.pantā atkal atkārtojas, proti, rakstīts- "zinātniskās nozares". Nevis zinātnes nozares, bet zinātniskās nozares.

J.Vaivads: Paldies. Es, protams, pateicos par katru šādu priekšlikumu, kas uzlabo šā likuma kvalitāti.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Vaivada kungs, vai jums neliekas, ka 30.panta trešā rindkopa nebūtu jāsāk ar vārdu "atskaiti", bet ar vārdu "pārskatu"? Cik man zināms, filologi vārdu "atskaite" raksta, apzīmējot matemātisku darbību.

J.Vaivads: Es domāju, ka te savas domas varētu izteikt Budžeta komisija vai arī cilvēki, kas ir tuvu valsts kontrolei, kuras vēl nav. Es domāju, piemēram, kaut vai Ozola kungs.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Man ir jautājums par 29.pantu īpaši tādēļ, ka arī pirmajā lasījumā tādā veidā šāda panta nebija, proti, tajā teikts: "Par asistentiem var ievēlēt personas, kurām ir maģistra akadēmiskā izglītība." Tātad jautājums ir par to, kā ir ar personām, kuras augstskolu beigušas līdz šim? Viņām vienkārši ir padomju laika augstākā izglītība. Vai šī augstākā izglītība arī tiks kaut kādā veidā pārskatīta atbilstoši maģistra vai bakalaura grādam? Tātad kā tas attieksies uz tiem cilvēkiem?

J.Vaivads: Paldies. Tas varbūt ir pareizi izvirzīts jautājums. Es varu pateikt, ka, manuprāt, mums to vajadzētu atrisināt ar lēmumu par šā likuma stāšanos spēkā, nosakot, ka ar šā likuma spēkā stāšanos, bet līdz tam iegūto augstāko izglītību mēs varētu pielīdzināt maģistra akadēmiskās izglītības variantam. Tāds varētu būt risinājums.

E.Cilinskis: Paldies. Un otrs jautājums attiecībā uz cilvēku, kuram, piemēram, ir Latvijas PSR laikā piešķirtais zinātņu kandidāta grāds, bet šis cilvēks nav vēlējies iziet šo procesu un viņš nav habilitēts. Tātad viņam nav tiesību vispār ieņemt kādus amatus? Kā tas būs?

J.Vaivads: Te ir tas variants: ja viņš zinātniskajā dzīvē vēlas iesaistīties pilntiesīgāk, tad viņam šī nostrifikācija būtu jāiziet. Citu variantu es neredzu. Protams, lēmumā varētu noteikt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai šādu mehānismu iedarbinātu un realizētu, bet es domāju, ka cita ceļa nav. Tātad, ja mēs šo procedūru nekārtojam, tad...

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamais Vaivada kungs! Tā kā iepriekšējā lasījumā tāda termina "vadošais pētnieks" vispār nebija, tad man tagad jautājums. Šeit ir minēts pētnieks un vadošais pētnieks. Vai līdzšinējie jaunākie zinātniskie līdzstrādnieki būs tie pētnieki un tie vecākie zinātniskie līdzstrādnieki būs tie vadošie pētnieki?

J.Vaivads: Redziet, varbūt kaut kur tas iepriekšējais modelis tagad uzreiz automātiski pārtaps. Un ir ļoti patīkami, ja nav nekādu pretrunu, un vienam plauktiņam uzreiz pretī ir gatavs otrs plauktiņš. Tādā gadījumā tikai samaina nosaukumus, un viss ir kārtībā. Te ir mazliet citādi. Te vispirms ir sašaurinātāk. Patlaban ir piecas zinātnisko darbinieku gradācijas. Tā ir PSRS ieviestā sistēma. Jau no sākuma kļuva skaidrs, ka šī sistēma ir pārāk detalizēta un tā tālāk. Pārejot uz četru variantu, atbilstošai kvalifikācijai arī katra zinātniskā padome ievēlēs pētnieku, vadošo pētnieku un tā tālāk. Un varbūt automātiski nav jānovelk, vai tas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks uzreiz būs pētnieks, bet varbūt- asistents? Tā jau ir padomes izvēle.

I.Čepāne: Sakiet, lūdzu, vai šī terminoloģija "pētnieks" un "vadošais pētnieks" mums komisijā...

J.Vaivads: Redziet, to pašu tādā nozīmē atbalsta arī filologi. Šī terminoloģija jau oficiāli tiek lietota augstskolās, to satversmēs. Un es domāju, ka sākotnējās asociācijas, kuras varbūt rada šis vārds, pamazām norims un aizmirsīsies. Un es domāju, ka vārds "pētnieks" savā būtībā nemaz nav slikts vārds.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Vaivada kungs, man ir divi jautājumi jeb priekšlikumi. Pirmais- par 30.panta pēdējo rindkopu, kur ir rakstīts, ka atskaiti par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas Zinātnes padome iesniedz Latvijas Republikas Finansu ministrijai un Valsts kontrolei. Priekšlikums- Valsts kontroli svītrot, jo likums par Valsts kontroli neparedz ikgadēju pārskatu un atskaišu nosūtīšanu izskatīšanai Valsts kontrolē. Ja vajadzēs, tur nodos Finansu ministrija un tad to izskatīs Valsts kontrole vai arī Finansu inspekcija. Ir priekšlikums vārdus "Valsts kontroli" svītrot, jo tas neatbilst likumam.

J.Vaivads: Šie vārdi tika ielikti pēc tam, kad iepazināmies ar dažādiem pirmskara Latvijas likumiem, tajā skaitā par Latvijas laika valsts uzņēmumu, par valsts iestādēm. Šajos likumos bija ierakstīts, ka praktiski visas šādas budžeta iestādes sniedza atskaiti Valsts kontrolei. Mums tas nav ierakstīts. Pareizi- likumā par Valsts kontroli tas nav ierakstīts. Taču var veidoties situācija, ka Valsts kontrole pieprasīs atskaiti par šo līdzekļu izlietojumu. Mēs pateiksim, ka tas ir pretrunā ar likumu.

E.Kide: Vaivada kungs! Šeit ir likums, kas paredz, ka gada pārskata iesūtīšana Valsts kontrolei ir obligāta. Valsts kontrole pārbaudīs tad, kad būs nepieciešams. Tas ir pirmais.

Otrs. Par 31.panta diviem variantiem. Jums ir viens un otrs variants.

J.Vaivads: Jā.

E.Kide: Man ir priekšlikums. Otrais variants jums faktiski atkārto likuma par bezpeļņas organizāciju vienu pantu, proti, par līdzekļu izlietošanu. To, manuprāt, vajadzētu svītrot, jo to jau nosaka bezpeļņas organizācijas likums. Bet es ierosinātu pirmo variantu papildināt ar to, ka papildu ienākuma izlietojumu nosaka iestādes statūti (kā šeit rakstīts) un likums par bezpeļņas organizāciju, jo visa tā līdzekļu izlietošana, kas ir otrajā variantā, jau tajā likumā ir paredzēta. Līdz ar to mēs būsim tikuši vaļā no diviem variantiem un būsim balstījušies uz pieņemto likumu par bezpeļņas organizāciju. Kā jūs skatāties uz šo lietu?

J.Vaivads: Likumā par bezpeļņas organizāciju ierakstīts, ka līdzekļi, kas pārsniedz izdevumus, ieskaitāmi attīstības fondā. Tādā gadījumā, lūk, ir grūtības ar atšifrējumu. Vai, piemēram, ja zinātniskā iestāde tagad slēdz kaut kādas grupas līgumu, vai arī šā līguma izpildes ietvaros, piemēram, ir tiesības maksāt zinātniekam par šo darbu papildus arī tad, ja viņš no valsts jau saņem algu. Un te rodas jautājums- vai to var tādā veidā darīt caur šiem ienākumiem vai nevar? Un, lai izbēgtu no tādas situācijas, tāpēc ir šis otrais variants, kur ļoti vienkārši un precīzi pateikts, ka arī alga plus materiālā stimulēšana ir pieskaitāma šiem izdevumiem.

E.Kide: Negribu šeit diskutēt, bet, Vaivada kungs, atcerieties, ka par materiālo stimulēšanu bezpeļņas organizācijas likumā ir noteikts un var piemaksāt.

J.Vaivads: Labi, man nav nekādu tādu īpašu... Es tikai domāju, ka tas ir izvērstāks un konkrētāks, jo atkal atsaukties uz citu likumu...

E.Kide: Parasti mēs tikai nosaucam likumu un neatkārtojam likuma pantus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, lūdzu!

P.Laķis: Man ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums attiecas uz 29.pantu, proti, ka jāsvītro priekšpēdējā rindkopa. Tātad nedeterminēt šo saikni starp akadēmisko un zinātnisko, pareizāk sakot, amatiem un grādiem, jo argumentācija ir ļoti vienkārša- iepazīstoties ar pašreiz esošajām bakalaura un maģistra programmām, kādas ir kaut vai Latvijas Universitātē, es domāju, ka tur ir tik neviendabīgi noteikumi, ka mēs nevarēsim iziet uz to, ka, piemēram, maģistru varēs pielīdzināt visiem augstskolu beidzējiem un tā tālāk. Es domāju, ka tas ir tik neviendabīgi. Ja determinēsim vismaz apakšējo līmeni, kas attiecas uz šo asistentu, tad šie ierobežojumi būs ne visai korekti. Tādēļ to varētu vienkārši izsvītrot.

Otra lieta attiecībā uz šiem 31.panta variantiem. Man ir priekšlikums tomēr jau tagad balsot par vienu no šiem variantiem, lai nepaliktu uz trešo lasījumu. Ņemot vērā mūsu reālo praksi, es personīgi ierosinu atbalstīt pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kides kungs, lūdzu vēl!

E.Kide: Es atvainojos, ka vēlreiz nāku pie mikrofona, bet jāsaka par 33.pantu.

Priekšsēdētājs: Kides kungs! Varbūt patlaban nobalsosim par to, kas bija ierosināts. Proti, vispirms par Laķa kunga ierosinājumu svītrot 29.panta ceturto daļu.

J.Vaivads: Es ierosinātu apmierināties ar ceturtās rindkopas pirmā teikuma svītrojumu. Ja ir runa par pētniekiem, vecākajiem pētniekiem un profesoriem, tad varētu palikt šis doktors un habilitētais doktors.

Priekšsēdētājs: Vai Laķa kungs piekrīt pirmā teikuma svītrošanai? Lūdzu, balsosim par 29.panta ceturtās daļas pirmo teikumu. Trīs balsis papildus "par". Rezultāts: 34- par, 1- pret, 6- atturas. Pieņemts. Tātad ir divi 31.panta varianti.

J.Vaivads: Es atvainojos, 30.pantā bija Kides kunga priekšlikums svītrot vārdus "Valsts kontroli".

Priekšsēdētājs: Kides kunga priekšlikums, manuprāt, nav balsojams, jo viņam ir taisnība, ka tas ir pretrunā ar likumu. Es domāju, ka līdz trešajam lasījumam tas vienkārši jānoprecizē.

J.Vaivads: Labi, piekrītu.

Priekšsēdētājs: 31.panta pirmais variants, otrais variants... Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Kolēģi! Es ierosinātu tomēr, ņemot vērā esošo praksi, un kā jau te teica, tomēr atbalstīt tieši otro variantu, jo šis otrais variants ir dzīvotspējīgāks.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms balsosim par pirmo variantu, pēc tam- par otro variantu. Rezultātu izšķirs balsu vairākums. Lūdzu, balsosim par 31.panta pirmo variantu. Trīs balsis papildus "pret". Rezultāts: 15- par, 13- pret, 7- atturas.

Lūdzu, balsosim par otro variantu. Trīs balsis papildus "par". Rezultāts: 18 balsis- par, 6- pret, 13- atturas. Ar balsu vairākumu pieņemts otrais variants. Pirmajam variantā- 15 balsis, otrajam- 18.

Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Vaivada kungs, par 33.pantu! Vai jūs nesaskatāt pretrunas starp pirmo rindkopu, kur teikts, ka par noslēgtajiem starptautiskajiem sadarbības līgumiem atbild pats līguma slēdzējs, tas ir, tā zinātniskā institūcija, kas slēdz līgumu. Un tūdaļ otrajā rindkopā teikts, ka atbild Zinātniskā padome. Kas tad atbild? Vai tad otro rindkopu nevajadzētu svītrot, ja jau īstais atbildētājs ir tas, kas līgumu noslēdz?

J.Vaivads: Es atvainojos, Kides kungs! Es nezinu, cik tas veiksmīgi ir iznācis, bet es domāju, ka šeit jāsaprot, ka otrā rindkopa attiecas uz starpvaldību nolīgumiem, nevis uz atsevišķu iestāžu vai zinātnieku grupu sadarbības līgumiem. Tātad tā ir valstu atbildība par starpvalstu līgumos ietvertajām saistībām, kuras turpina realizēt Zinātnes padome.

E.Kide: Kā tad saprast terminoloģiju "starptautiskās sadarbības līgums", ja par līgumiem, kas noslēgti starp uzņēmumiem, neatbildēs Zinātniskā padome?

J.Vaivads: Ja, piemēram, līgumu slēdz iestāde ar iestādi, universitāte ar universitāti, zinātnieks ar zinātnieku...

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nekādu citu iebildumu par balsojumu nav? Strazdiņa kungs, lūdzu!

I.Strazdiņš: Es nezinu, vai tas juridiski ir kaut kāds atrisinājums, bet varbūt, ka labāk būtu rakstīt- "starptautisku sadarbības līgumu". Tātad runa ir par starptautiskajiem līgumiem, nevis par starptautisku sadarbību.

J.Vaivads: Jā, paldies. Tas, manuprāt, ir...

Priekšsēdētājs: Jā, veicot redakciju, to novērsīsim. Vai kolēģiem vairāk nav neviena labojuma vai papildinājuma? Tādā gadījumā mēs varam balsot par likumprojektu kopumā.

Lūdzu, vispirms reģistrēsimies! Rezultāts: reģistrējušies 75 deputāti. Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par zinātnisko darbību" otrajā lasījumā kopumā. Rezultāts: 48- par, 4- pret, 15- atturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Vaivada kungs, kad būs trešais lasījums? Līdz kuram datumam jāiesniedz priekšlikumi?

J.Vaivads: Es ierosinātu nedēļas laikā iesniegt redakcionālos labojumus un pēc tās nedēļas, respektīvi, pēc divām nedēļām, likumprojektu skatīt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, kolēģi, priekšlikumi jāiesniedz līdz 4.maijam ieskaitot.

Paziņoju, ka sākas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu! Nākamais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmējdarbību"" otrajā lasījumā.

Špoģa kungs, lūdzu!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet 383.projektu! Likumprojekta 1.pantā nekādu labojumu nav bijis, nav izdarīti, nav iesniegti. Arī par 2.pantu tāpat nav nekas iesniegts.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem ir kādi iebildumi un papildinājumi? Nav. Lūdzu, turpinām!

K.Špoģis: 3.pants, tas ir, 3.pozīcija, ir tehnisks labojums, kas pirmajā lasījumā nebija. Bet tas nav konceptuāls, jo nācis klāt kā tehnisks labojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, turpinām!

K.Špoģis: 8.pantā nav iesniegti nekādi labojumi.

Priekšsēdētājs: Deputātiem, lūdzu! Neredzu. Paldies.

K.Špoģis: 12.pantā ir iestrādāts komisijas viedoklis. Bet, kas te redzams, ir Ministru padomes priekšlikums. Komisija pieņēma Ministru padomes priekšlikumu, bet Juridiskā pārvalde, tās speciālisti šo labojumu uzskata par nevajadzīgu, jo tajā redakcijā, kura bija, ir vārds "likumdošana", kas ietver arī normatīvos aktus. Tā kā acīmredzot komisijas viedoklis gan ir tāds, bet Juridiskās pārvaldes uzskats cits, tad grūti pateikt, vai te balsojums ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Tas jau neko nemaina.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, iebildumi? Man gan Juridiskās pārvaldes slēdziena te nav.

K.Špoģis: Tas ir atsevišķi. Visi tie slēdzieni ir mapē.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, varbūt noformulējiet tos jautājumus, lai deputāti izšķirtos, vai balsot vai ne.

K.Špoģis: Tā viņi arī raksta, ka vārds "likumdošana" ietver arī terminu- "normatīvie akti". Tā ka vispār šo varētu...

Priekšsēdētājs: Principiālas nozīmes tam nav. Turpinām.

K.Špoģis: Pēc deputāta Kramiņa priekšlikuma 14.pantā visur ir ierakstīts- "un zvejnieka". Un pēc deputāt Ēlerta priekšlikuma 14.panta redakcija visnotaļ ir uzlabota.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi citi iebildumi, papildinājumi? Nav. Paldies.

K.Špoģis: 15.pantā, kā redzams, vairākās vietās iestrādāts arī deputāta Kramiņa ierosinātais vārds "zvejnieks". Pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma ir uzlabota 4. un 5.daļas redakcija. Bet šeit ir viens ļoti principiāls jautājums, proti, pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma 4.daļā vārdiņš "un" tika aizvietots ar "vai". Tātad, kā redzat, individuālā ģimenes uzņēmuma nosaukumā ir jābūt īpašnieka uzvārdam vai vārdkopai- "individuālais uzņēmums". Tā ir tagadējā redakcijā, bet Muciņa kungs uzskata, ka jāatstāj tā, kā bija, proti, jāatjauno vārdiņš "un". Tā kā ir divu deputātu atšķirīgi viedokļi, tad acīmredzot ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es labāk gribētu dzirdēt vārda "vai" piekritēju argumentus, jo es esmu par saglabāšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Mans priekšlikums balstījās uz pašreizējo praksi. Ja mēs paskatāmies AP un MP "Dienas" pielikumā, tad mēs redzam, ka individuāliem uzņēmumiem ļoti reti tiek pievienots īpašnieka uzvārds. Un man ir grūti pateikt- vai tā ir kautrība vai bailes no reketieriem, vai kas cits, bet šī prakse pastāv. Un es tomēr neuzskatu, ka šim uzvārdam obligāti ir jābūt. Un es arī vēroju, ka pasaules praksē nebūt ne vienmēr viena īpašnieka uzņēmuma nosaukumā ir uzvārds. Tādēļ es arī aicinu liberalizēt un tomēr ievērot arī pašreizējo praksi un atļaut individuālam uzņēmumam lietot izdomātus nosaukumus, taču, protams, lai būtu saprotams, ka tas ir individuāls uzņēmums. Un šī prakse, ka ir vārdi "individuāls uzņēmums", vienmēr tiek ievērota.

Priekšsēdētājs: Paldies. Muciņa kungs!

L.Muciņš: Mani argumenti par labu saglabāšanai pirmām kārtām būtu atsauksme uz diskusiju, pieņemot šo likumu pirmo reizi. Ja es nemaldos, tas bija 1990.gadā. Un es ļoti labi atceros profesora Špoģa argumentus. Bija runa gan par to, ka tādā veidā mēs paaugstinām cilvēka atbildību par savu nodibināto uzņēmumu, gan arī par to, ka reizēm mums varbūt nav vajadzīgs vēl papildus skaidrot. Tad jau tas uzvārds pats par sevi ir individuālais uzņēmums un tā tālāk. Tas man absolūti nav pieņemami- vismaz divi no Ēlerta kunga argumentiem.

Pirmais- man nav pieņemams tas, ka mēs paskatāmies šīs reģistru publikācijas "Dienā" un tiešām konstatējam, ka ir atkāpes no likuma. Tādēļ man gribētos zināt, kādēļ Uzņēmumu reģistrs pieļauj tādas atkāpes no likuma, jo šobrīd vismaz Liepājas reģionā, kur notiek reģistrācija, tiek ļoti stingri un strikti prasīts, ka ir jābūt uzvārdam un vārdkopai "individuālais uzņēmums". Var būt pievienots arī vēl kāds nosaukums. Bet vienmēr ir uzvārds un vārdkopa "individuālais uzņēmums". Tajā pašā laikā tiešām, it sevišķi pārskatot pēdējos "Dienas" numurus, es konstatēju, ka ir tāda prakse. Es domāju, ka tā ir nelikumīga un nepamatota.

Un otrs jautājums - par bailēm no reketieriem. Es domāju, ka pret to mums ir jāreaģē attiecīgi citādi. Bet es gribu pateikt vienu no tiem argumentiem, kas savā laikā, šeit pirmoreiz pieņemot, varbūt netika minēts, bet ko es, iepazīstoties ar šo problēmu sīkāk, vēlāk esmu konstatējis. Jau agrāk vispār pasaulē tika lietoti tikai īpašnieku uzvārdi, no kuriem pēc tam izveidojās šis nosaukums. Ja, teiksim, nebija īpašnieka nosaukuma, tad lika klāt "un dēli". Bet, ja bija meitas, kuras precējās, tad vienalga saglabājās šis uzvārds. Vēlāk tas jau sāka atdalīties no īpašnieka uzvārda. Bet, tā kā mums šī lieta ir jauna, manuprāt, tomēr vajadzētu atstāt "un". Tādējādi es tomēr pastāvu šeit uz balsojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Es arī šajā gadījumā gribētu atbalstīt Muciņa kungu, jo Ekonomikas komisijā tādas vienprātības nebija. Un es domāju, ka mums nebūtu šeit jāapstiprina tā nelikumīgā prakse, kāda divu gadu laikā ir izveidojusies Uzņēmumu reģistrā. Bez tam, tāpat kā man, droši vien daudziem ne visai patīk šie samākslotie firmu nosaukumi. Un daudz labāk atbildīs realitātei tas, ja šo individuālo uzņēmumu nosaukumā tiks ietverts īpašnieka uzvārds. Tas būs nesalīdzināmi labāk, nekā veidot šos samākslotos nosaukumus, kuri bieži vien nemaz neatbilst ne latviešu valodas stilam, ne gramatikai, ne arī valodai vispār.

Priekšsēdētājs: Paldies, Špoģa kungs! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 62 deputāti, kā arī divi deputāti papildus bez reģistrācijas. Špoģa kungs, vispirms balsosim par Muciņa kunga priekšlikumu, tas ir, 15.panta otrajā rindiņā vārda "vai" vietā tiek likts vārds "un". Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 41- par, 2- pret, 6- atturas. Paldies.

K.Špoģis: 16.pantā nekādu labojumu nebija. 17.pantā arī nebija nekādu labojumu. Pēc tam, kad materiāls jau bija pavairots, tika iesniegts Lagzdiņa kunga priekšlikums ar ceturtās daļas uzlabotu redakciju. Un arī tas sakrīt ar Muciņa kunga priekšlikumu. Tā ka 17.pants trešajā lasījumā tiks redakcionāli uzlabots.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi, papildinājumi?

K.Špoģis: 22.pantā ir tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Nav.

K.Špoģis: Attiecībā uz 25.pantu nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem, lūdzu, būtu kādi ierosinājumi? Nav.

K.Špoģis: Pēc Ministru padomes iesnieguma 26.panta otrā daļa ir izteikta precīzākā redakcijā. Man jāsaka, ka Ekonomikas komisija tam nav piekritusi, proti, vadoties pēc Ministru padomes priekšlikuma, 26.pantā svītrot trešo daļu, kura pēc šīs otrās daļas skan šādi: "Citus normatīvus un maksājumus uzņēmums nenosaka." Tātad dariet, ko gribat, ar tiem uzņēmumiem. Tas šeit nav iestrādāts un netika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, labojumi šajā pantā? Nav. Lūdzu, turpinām!

K.Špoģis: 29.pantā ir tehnisks labojums. Vienkārši no arbitrāžas un sabiedrisko tiesu...

Pārējam pie 32.panta. Vispirms jāsaka, ka te tagad ir iestrādāts pilns teksts, lai viss būtu skaidrs un sanumurēts ar visiem apakšpunktiem, lai varētu ļoti labi orientēties, tā kā pants patlaban ir diezgan plašs. Kas te ir noticis pēc pirmā lasījuma?

Pirmkārt, 1.punktā pagaidām nav (bet es pateikšu drusciņ vēlāk) nekādu labojumu. 2.punkta 1.apakšpunkts "Ģeodēziskie darbi" pārcelts uz trešo daļu un pēc deputāta Emša priekšlikuma iestrādāts, tātad attiecīgi pārcelts uz trešo daļu, uz augstāku līmeni. Un pēc deputāta Bukas priekšlikuma 2.apakšpunkta sākumā pierakstīti vārdi- "vietējās nozīmes derīgo izrakteņu", tas ir, lai precizētu, ka pašvaldības šīs licences var izdot attiecībā tikai uz vietējās nozīmes derīgajiem izrakteņiem.

Tagad par apakšpunktiem. 8.apakšpunktā ir Muciņa kunga redakcionāls labojums, priekšlikums, kas ir iesniegts jau vēlāk. Proti, viņš vārdu "iestāžu" ierosina apmainīt ar vārdiem "slimnīcu un stacionāru", respektīvi, konkretizēt, par kādām iestādēm ir runa. Papildus ir iestrādāts 11.apakšpunkts, proti, treneru, sporta instruktoru, sporta metodiķu prakse. Tas ir iestrādāts papildus 2.punktā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs! (Deputāts L.Muciņš runā no zāles.)

K.Špoģis: Tas ir tālāk... Es pateikšu...

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, lūdzu, turpiniet!

K.Špoģis: Tātad 3.punktā, kas ir tikai ar Ministru padomes atļauju vai arī ar tās institūciju atļauju, ir šādi labojumi. 6.apakšpunktā pēc Satiksmes ministrijas lūguma (iepriekš nebija) ir labojums, lai būtu aptverti visi satiksmes veidi, proti, zemes, gaisa un dzelzceļa satiksme.

17.apakšpunktā par dārgmetāliem ir iestrādāta redakcija, vadoties pēc finansu ministra divreiz atkārtoti precizētiem priekšlikumiem un arī pēc jaunā mūsu Finansu inspekcijas priekšnieka, toreizējā ministra vietnieka, precīzas redakcijas. Bet šodien tika iesniegts Muciņa kunga priekšlikums, kā arī mēs jau aprunājāmies ar Budžeta komisijas priekšsēdētāju, ar dažiem citiem kolēģiem. Līdz ar to es ierosinu šo punktu atlikt. Mēs to vēl izskatīsim komisijā, visiem autoriem klātesot, nopietni izdiskutēsim. Pēc tam par šo punktu trešajā lasījumā varētu nobalsot atsevišķi kā par otrā lasījuma nobeigumu.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, tas ir 17.apakšpunkts?

K.Špoģis: Jā, 17.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Tikai šo 17.apakšpunktu? Paldies.

K.Špoģis: Jā, tikai šo 17.apakšpunktu. Jā, runājot par tā pārnešanu uz pirmo daļu. Ja deputātu kungi piekristu, tad būtu ļoti labi, racionāli, jo tas ir nopietns jautājums, kurš ir jāizdiskutē. Šajā lietā mēs varam pieļaut kļūdas.

Priekšsēdētājs: Vai pie 32.panta ir vēl kādi papildinājumi?

K.Špoģis: Jā, tālāk vēl ir. Pie 32... Jāsaka, ka pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma tagadējā 32.panta teksts ir sakārtots racionālāk. Pēc Muciņa kunga priekšlikuma 3.punktā ir divi papildinājumi, proti, "zvērināta mērnieka prakse" un "zvērināta taksatora prakse". Uzskatīsim, ka šie ierosinājumi ir pieņemti un iestrādāti. Par 3.punktu ierosinājumu vairāk nav.

4.punktā nekādu grozījumu nav. 5.punktā pēc Muciņa kunga priekšlikuma attiecīgi atkal ir papildinājums par zvērināta revidenta, mērnieka un taksatora praksi. Trešajā lasījumā šeit tas ir ierakstīts. Taču pēc Muciņa kunga ierosinājuma izsvītroti vārdi "treneru, sporta instruktoru", kuri šeit nav vajadzīgi.

L.Muciņš: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Tomēr acīmredzot būs jāatstāj. Patlaban te gan nav neviena no Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas, bet pagājušajā nedēļā bija publicēts izskaidrojums, kas tad ir pedagogs. Man tas svītrojums bija piedāvāts tāpēc, ka mums bija vārds "pedagogi". Likās, ka šie jautājumi ir lieki. Bet tagad nez kādēļ trenerus un sporta instruktorus neuzskata par pedagogiem. Es nezinu, kā tas viss būs.

K.Špoģis: Tad jūs atsaucat?

L.Muciņš: Jā, es to noņemu.

K.Špoģis: Tad jau viss ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Špoģis: Vēl 32.panta 8.punktā ir tāda tehniska kļūda. Es ļoti atvainojos, bet tur ir 30 gadi, bet ir jābūt 32 gadiem.

8.punkta trešajā un ceturtajā daļā ir redakcionāls satura precizējums, vadoties pēc deputāta Bukas priekšlikuma. 32.pantā vairs nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tātad ir priekšlikums, ņemot vērā, ka šis pants ir ļoti garš (šis laikam ir garākais pants mūsu likumdošanas vēsturē), nobalsot tā, kā ierosināja Špoģa kungs, proti, par visu pantu kopumā, izņemot šā panta trešās daļas 17.apakšpunktu- par dārgmetāliem. Minētais apakšpunkts būtu atstājams otrajā lasījumā, par to balsojot pēc attiecīga precizējuma pirms trešā lasījuma un arī atceļot to daļu, kuru Muciņa kungs atsauca kā savu priekšlikumu.

Vai Rikarda kungam vēl ir kāds iebildums? Lūdzu.

R.Rikards: Arī par tā paša garā 32.panta ceturto daļu tā īsti skaidrs tomēr nav. Tātad tikai korporācijas, profesionālas savienības, par pedagogiem te jau teica. Teiksim, vai repetitors, kas pasniedz stundas, skaitās pedagogs? Un kāda biedrība to vispār dos, jo mums ir vairākas profesionālas savienības, proti, Latvijas Inženieru asociācija, kurā ir krieviski runājošie inženieri, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība. Radīsies vēl kāda korporācija, un kas noteiks, kura korporācija būs tā, kas dos? Izveidosies vēl vairākas advokātu kolēģijas vai arī advokātu savienības,- kas tad būs tā, kas dos?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: To mēs pagājušo reizi izdebatējām. Kā atceramies, Krastiņa kunga priekšlikums bija pavisam citādākā redakcijā. Un bija Muciņa kunga priekšlikums atstāt šo redakciju. Un balsošanas rezultātā ar ļoti spēcīgu balsu pārākumu pirmajā lasījumā speciāli palika tā, kā tagad šeit ir.

R.Rikards: Tad būs vēl cits likums. Muciņš saka, ka par šīm lietām būs vēl cits likums, kas regulēs šo korporāciju tiesības.

Priekšsēdētājs: Tad varbūt lai deputāts Muciņš arī paskaidro.

L.Muciņš: Uzbrukumi šim pantam turpinās. Un, lai cik tas arī būtu paradoksāli, no pilnīgi pretējām pozīcijām. Protams, vieni saka, ka atdosim visu regulāciju valstij, arī šā 4.punkta jautājumus. Otri saka, ka neregulēsim nemaz, proti, es esmu izcils arhitekts un, ko gribu, to daru.

Vārdu sakot, apspriežoties ar ārzemju juristiem, es esmu nonācis pie secinājuma, kā arī ir dots tāds padoms, ka vairākās valstīs eksistē likumi par profesionālo darbu jeb par profesionālo biznesu. Vārdu sakot, es domāju, ka pie mums to varētu nosaukt par likumprojektu par intelektuālo darbu. Minēto likumprojektu ir nepieciešams izstrādāt un iesniegt. Šā panta 4.punkts būtu izņemams ārā. Un šīm fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar zobārstniecību, medicīnu un veterinārmedicīnu, kā arī advokātiem, arhitektiem un būvinženieriem, kā arī trešajā daļā minētajām profesijām, kurās nodarbojas tikai fiziskās personas- juriskonsulti, notāri, revidenti, auditori, tagad klāt nāks arī taksatori un mērnieki. Par viņiem ir jāizveido atsevišķs likums, jo viņi nav ne darba devēji, ne darba ņēmēji. Viņi faktiski pārdod savu intelektuālo darba projektu, tas ir, darba produkciju. Un šeit tas ir speciāli jāregulē. Visā pasaulē tas diezgan specifiski tiek regulēts. Tas tik daudz netiek regulēts ne ar uzņēmējdarbību, ne ar darba tiesībām. Tam ir nepieciešama speciāla regulācija. Un es varu apsolīt un apņemties vismaz šādu likumprojektu izstrādāt un iesniegt. Tādēļ es aicinātu šobrīd nemēģināt atsākt iepriekšējo diskusiju. Pirmajā lasījumā mēs to jautājumu konceptuāli izlēmām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins: Man principā bija tas pats, bet te ir vairākas problēmas. Un, ja pirmajā lasījumā tā prakse vēl nebija pārbaudīta, tad es piekrītu Muciņa kungam, ka likums ir vajadzīgs.

Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai lietai, proti, ka Arhitektu savienībā šis pants pašreiz darbojas diezgan apšaubāmi. Un kāpēc- to varbūt nākamajā kārtā vajadzētu padomāt vispirms. Te jau minēja, ka var būt 4, 5 un pat 10 profesionālas organizācijas. Otrām kārtām- pašreiz ir gan Arhitektu savienība, gan Arhitektu biedrība, kurā ir vecie arhitekti, kas pirms kara bija Rīgas arhitektu biedrībā. Tajā pārsvarā bija vācu arhitekti. Un situācija diemžēl ir tāda, ka Arhitektu savienībā neuzņem cilvēku, kam nav augstākās izglītības. Vai arī, ja arī viņiem nav šīs izglītības, tad izņēmuma kārtā uzņem pēc vairākiem gadiem. Un kas tagad notiek? Pieņemsim, ir tehniķis, kas visu laiku ir projektējis, un viņam ir ļoti daudzas mājas. Taču viņš nevar šo licenci dabūt, jo vispār nav Arhitektu savienības biedrs. Nākamais jautājums attiecībā uz inženieri. Viņš var sev uztaisīt kādu šķūnīti, ja viņš nav šis būvinženieris. Un atkal ārzemēs, teiksim, Amerikā, ir prakse, ka līdz 4 tūkstoši kvadrātpēdām, proti, apmēram līdz 400 kvadrātmetriem viņiem šī licence nav vajadzīga. Un tur ir tik daudz jautājumu, kuri uzpeld tikai tad, kad sāk izsniegt licences. Un tagad, kad šīs licences izsniedz, praktiski tādi gadījumi ir 20 procenti, kad neviens nezina, vai tās var izsniegt vai nevar. Tāpēc, manuprāt, pie tā ir ļoti nopietni jāpiestrādā.

K.Špoģis: Paldies. Mēs to noteikti kopā ar Muciņa kungu...

L.Muciņš: Es iepazinos Arhitektu savienībā...

K.Špoģis: Nevajag, izstrādāsim likumprojektu un pēc tam...

L.Muciņš: Jā, es iepazinos ar šo jautājumu un varu smalki ziņot. Bet es domāju, ka mums nav ko iedziļināties diskusijās.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Manuprāt, mēs varētu balsot, ņemot vērā visus izteiktos iebildumus. Tātad vēlreiz atgādinu: 17.apakšpunktu atstājam otrajā lasījumā, papildinot apakšpunktu ar "taksatoriem" un "mērniekiem", kā arī no 4.punkta noņemam Muciņa kunga priekšlikumu par sporta instruktoriem un sporta metodiķiem.

K.Špoģis: Jā, tas paliek, kā bija.

Priekšsēdētājs: Jā, tas paliek tā, kā bija šeit. Lūdzu, balsosim par 32.pantu. Rezultāts: 40- par, pret- neviena, 7- atturas. Lūdzu, turpinām!

K.Špoģis: Pēc Ministru padomes priekšlikuma 33.panta izteiksme ir tāda vispārinātāka. Vecajā redakcijā bija mēģinājums uzskaitīt dažus no tiem veidiem. Protams, ka visus nekad neuzskaitīs, tādējādi pants vienmēr būs nepilnīgs.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Nav.

K.Špoģis: 34.pantā ir tehnisks labojums. 35.pants ir precizēts ar vārdiem- "vai tās pilnvarotas institūcijas". Tas ir ļoti loģiski. Šeit vairāk arī nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 36.pants- pēdējais.

K.Špoģis: Nav nekādu grozījumu.

Priekšsēdētājs: Nav. Vai deputātiem ir vēl kādi papildinājumi, ierosinājumi? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā. Rezultāts: 41- par, 3- pret, atturas- 5. Likumprojekts pieņemts.

K.Špoģis: Paldies. Cienījamie kolēģi, ir tikai lūgums paskatīties pievienoto lēmuma projektu. Un, ja ir priekšlikumi par precizējumiem, tad būtu lūgums arī šos priekšlikumus šodien un rīt iesniegt.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, tātad līdz trešajam lasījumam, tas ir, līdz 4.maijam, jāiesniedz visi priekšlikumi?

K.Špoģis: Nē, šodien un rīt. Es domāju, nekādu lielu diskusiju te arī nebija. Un to mēs ceturtdien...

Priekšsēdētājs: Tātad šodien un rīt.

K.Špoģis: Jā, un mēs ceturtdien tad varēsim...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, ņemiet to vērā.

Nākamais darba kārtības jautājums.

K.Špoģis: 302.dokuments- likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par akciju sabiedrībām"" otrajā lasījumā. 1.punktā ir jauns 6.panta papildinājums. Proti, pēc deputāta Ēlerta ierosinājuma pants ir mazliet citā sakārtojumā. Tas nav konceptuāls labojums, tāpēc tas arī ir iesniegts papildus.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi, papildinājumi? Paldies.

K.Špoģis: 10.pantā nav nekādu grozījumu. 15.pantā arī nekādu ierosinājumu nav bijis. 32.pantā arī nav. 35.pantā arī nekādu labojumu no jauna nav. 52.pantā arī nebija. 53.pantā arī nebija. 55.pantā...

Priekšsēdētājs: 53.pants ir liels. Varbūt deputātiem ir kādi papildinājumi vai priekšlikumi? Nav.

K.Špoģis: 55. un 56.pantā arī nav ierosinājumu. 65. un 71.pantā ir sīki redakcionāli teksta precizējumi. Tur nekādu šaubu nevarētu būt. 73.pantā tāpat.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi?

K.Špoģis: 87.pantā arī no jauna nav nekādu labojumu. 89.pantā ir precizējums. Pēc Ēlerta kunga priekšlikuma bija, ka "budžetā", bet pēc tam mēs vienojāmies, ka "budžetā" nebūtu pareizi. Un komisijas redakciju jūs redzat, proti, daļu ieskaita ārpusbudžeta fondā.

Ir parādījies precizējums, kas ir saskaņots ar Ēlerta kungu un būs trešajā lasījumā. Proti, būs rakstīts, ka pamatkapitāla daļu ieskaita attiecīgos ārpusbudžeta vai valsts, vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos, lai tas ienāktu atpakaļ apritē un sekmētu šo privatizāciju. Vairāk ierosinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par šo likumprojektu ir kādi papildinājumi? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā. Rezultāts: par- 46, pret- 5, atturas- 4. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

K.Špoģis: Nākamais ir 384.dokuments, proti, likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". Šeit ir 1.punkts. 6.pantā nav nekādu labojumu. Šā panta otrā daļa precizēta pēc Ēlerta kunga priekšlikuma. Bet Muciņa kungs grib svītrot šo palīgteikumu no tās vietas, kur teikts, ka, izņemot ārvalstu un jaukta kapitāla sabiedrības, kurās ārvalstu kapitāls ir vairāk nekā 40 procenti pamatkapitāla. Komisijas viedoklis šeit ir redzams, proti, ka to nevajadzētu svītrot, jo tādā gadījumā radīsies lielas papildu grūtības un dziļa neizpratne sakarā ar ārvalstnieku ieguldījumiem un ārvalstnieku investīcijām, kā arī traucēs likuma par ārvalstu ieguldījumiem darbībai. Tā ka mēs gribētu, lai Ēlerta kunga priekšlikumā tomēr paliktu šis papildinājums, proti, tā, kā jau šeit tas ir.

Priekšsēdētājs: Vai Muciņa kungs uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Paldies.

K.Špoģis: Vēl 8.pantā bija Ēlerta kunga priekšlikums papildināt 1.punktu ar vārdiem "kā uzņēmumi". Šis punkts mums nosaka, kas var būt dibinātāji un dalībnieki. Un noteikts ir gan šajā likumā, gan likumā par uzņēmējdarbību, kur uzskaitīti visi tie uzņēmēji, kas var būt uzņēmēji. Un liekas, ka šeit vārds "uzņēmums" ne visai iederas, jo tur tās ir uzskaitītas, tas ir, fiziskās personas, ģimene, uzņēmuma sabiedrība, valsts, pašvaldības, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, jo katram uzņēmumam ir uzņēmējs vai saimnieks. Komisijā tas tika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, vai tur ir kāds balsojums?

K.Špoģis: Vienīgais ir Ēlerta kunga ierosinājums. Ja Ēlerta kungs kategoriski pastāv uz savu ierosinājumu, tikai tad vajadzētu balsot. Ja Ēlerta kungs neiebilst, tad varētu palikt tā, kā ir šajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, kāds ir jūsu viedoklis? Paldies.

K.Špoģis: 10.pantā nav nekādu iebildumu. Kā redzams, vēl pie 8.panta ir Muciņa kunga priekšlikums, kā arī vēl pie turpmākiem pantiem, proti, pie 31., 41. un 43.panta. Tie ir ļoti diskutējami jautājumi. Man šķiet, ka pārtraukumos un pusdienas laikā mēs ar Muciņa kungu vienojāmies. Ja viņš nav pārdomājis, tad es sapratu, ka mēs šo izstrādāsim atsevišķi. Mēs nenoraidām komisijā, bet ļoti mierīgi jāizdiskutē. Pēc tam kādā nākamajā paketē šos labojumus varēs izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es sapratu, ka mēs runājam par trešo lasījumu, bet, ja runā par kaut kādu tik bezgalīgu atlikšanu, tad, Špoģa kungs, mēs viens otru neesam sapratuši.

K.Špoģis: Tas attiecas uz 31., 41. un 43.pantu. Redakcionāli to varam grozīt trešajā lasījumā. Par 8.pantu ir ļoti smags, diskutējams jautājums.

L.Muciņš: Tas ir ļoti smags jautājums. Iznāk, ka man tas jāsāk ar pirmo lasījumu, proti, jāiesniedz kā atsevišķs priekšlikums. Es saprotu, ka tas kaut kur tuvojas konceptuālam labojumam, pret to es nevaru iebilst. Tad es jums lūgtu trešo, ceturto un piekto noraidīto, jo tie pēc būtības atbilda likumam. Vienkārši tas ir precizējums.

K.Špoģis: Tie ir redakcionāli labojumi, to varam izdarīt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Muciņa kungs! Špoģa kungs, lūdzu turpināsim!

K.Špoģis: Es ļoti atvainojos, vēl 6.panta 1.punktā ir minētas zvejnieku saimniecības. Tas ir Kramiņa kunga priekšlikums, kuru varam skatīt. Tas ir pieņemts.

Par 10.pantu nav nekādu priekšlikumu. Par 12.pantu- nav. Par 19.pantu- nav. 21.pantā ir tikai redakcionāli labojumi, kurus nevajag īpaši apspriest. Attiecībā uz 36.pantu ir sīki stilistiski uzlabojumi. 38.pantā ir Muciņa kunga iesniegtie papildu priekšlikumi, kuri nozīmē labāku risinājumu. Tie parādīsies trešajā lasījumā. Proti, 4.punkta palīgteikumā ietverto normiņu sadalīt, jo tā labāk iederēsies 44. un 47.pantā nekā šeit. Tā kā pēc būtības tur nekas nemainīsies, tikai šīs pašas normiņas izvietojums pa pantiem. Tas ir pēc Muciņa kunga priekšlikuma.

43.pantā- nav. 44.pantā arī nekādu labojumu nav. 50.pantā pēc pirmā lasījuma ir papildinājums. Ir tikai precizēts- 50.panta redakciju papildināt ar 4.pantu, tas ir, lai SIA likvidācijas gadījumā valsts kapitāls netiktu pakļauts kaut kādai iniciatīvai. Tas nav konceptuāli, tādēļ liekas, ka nevarētu būt nekādu īpašu iebildumu, ka otrajā lasījumā ir iesniegts šāds papildinājums. 53.pantā nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, ierosinājumi, labojumi? Vairs nav. Lūdzu, balsosim par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" otrajā lasījumā. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: 45- par, pret- nav, atturas- 7.

Nākamais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par Latvijas Banku" otrajā lasījumā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Mums jāizskata 388.dokuments, kas gan, vismaz man, ir pavairots ļoti sliktā kvalitātē. Tam ir pievienoti noraidītie priekšlikumi, kurus bija iesniegušas Likumdošanas jautājumu komisija, Finansu ministrija un Komercbanku asociācija. Protams, arī daudzu šo komisiju un ministriju iesniegtie priekšlikumi ir ievēroti, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.

Varbūt mēs varētu skatīt pa pantiem? Ja kolēģiem radīsies kādi iebildumi, tad arī balsosim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs, 1.pants!

E.Krastiņš: Pirmajos sešos pantos praktiski ir izdarīti tikai redakcionāla rakstura grozījumi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir papildinājumi? Paldies. Lūdzu, turpinām.

E.Krastiņš: Lielākas diskusijas bija par 7.pantu, kur ir runa par norēķina un maksājuma sistēmas organizāciju Latvijas Republikā. Bet beigās kopā ar Latvijas Bankas pārstāvjiem un Komercbankas pārstāvjiem Ekonomikas komisijā izdevās vienoties par šo redakciju, kas ir piedāvāta jums apstiprināšanai. Latvijas Banka organizē visu šo maksājuma sistēmas darbību Latvijā kā pēdējais garants. Ja gadījumā šī maksājuma sistēma nedarbojas, tad Latvijas Banka organizē tās darbu, tajā pašā laikā pieļaujot privātu norēķina centru jeb šādu šķirošanas centru pastāvēšanu Latvijā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem pie 7.panta ir kādi papildinājumi? Nav.

E.Krastiņš: 12.pants ir precizēts saskaņā ar to, ko teica daži kolēģi, uzstājoties debatēs pirmajā lasījumā. Proti, par bažām, ka Latvijas Banka pārmērīgi uzņemsies rīcību ar valsts līdzekļiem. Tāpēc te ir arī teikts, ka Latvijas Banka neatver kontus citām personām, kā arī neveic valsts budžeta kases izpildes operācijas. Un šeit ir arī pievienota attiecīga norma par valdībai atvērtajos kontos uzglabājamo līdzekļu aprites kārtību un informācijas sniegšanu Finansu ministrijai pēc Finansu ministrijas priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Paldies.

E.Krastiņš: Pēc kolēģu priekšlikuma ir izslēgts arī pants, kas bija šeit pirmajā lasījumā, proti, par Latvijas Bankas struktūrā veidojamām pārvaldēm un nodaļām, atstājot to Latvijas Bankas ziņā, kā tas arī noteikts vienā no turpmākajiem pantiem, proti, ka Latvijas Banka pati izveido tās struktūrvienības, kas nepieciešamas tās darbības nodrošināšanai.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, turpinām.

E.Krastiņš: Turpmākajos pantos principā ir precizēta tikai redakcija. 1.nodaļas pantos nekādi būtiski grozījumi nav izdarīti.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem vairāk nav nekādu papildinājumu?

Lūdzu, 2.nodaļa.

E.Krastiņš: Attiecībā uz 2.nodaļu pirmajā lasījumā un arī Ekonomikas komisijā bija diezgan karstas debates par Latvijas Bankas pamatkapitāla nepieciešamību un rīcību ar to. Bija attiecīgi priekšlikumi arī no Likumdošanas jautājumu komisijas. Tāpēc 18.pants ir papildināts ar tēzi, ka pamatkapitālu nevar izmantot Latvijas Bankas saimnieciskajā darbībā. Būtībā arī tas pilda šīs rezerves kapitāla funkcijas. No 19.panta svītrota arī tā daļa, kur bija runa par iespējamo zaudējumu segšanu no valsts līdzekļiem. Tādējādi Latvijas Banka tiešām tiek padarīta neatkarīga no valsts. Banka var brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem, bet tajā pašā laikā tai ir arī jāuzņemas atbildība par savu darbību.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir priekšlikumi, papildinājumi 2.nodaļā? Paldies.

E.Krastiņš: 2.nodaļā vairāk nekādi sevišķi labojumi nav izdarīti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 3.nodaļa.

E.Krastiņš: Attiecībā uz 3.nodaļu, kur runāts par Latvijas Bankas pārvaldi, Ekonomikas komisija izdiskutēja divus variantus- 22.pantā par bankas padomes locekļu iecelšanas kārtību, izšķiroties par variantu, ka bankas padomes locekļus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Augstākā padome pēc bankas prezidenta priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, iebildumi? Nav. Paldies. Turpinām.

E.Krastiņš: Izslēgts pants, kurā bija noteikts, ka prezidents var tikt atcelts no amata tikai pēc tam, kad stājies spēkā Augstākās tiesas lēmums attiecībā uz viņu. Tātad šī norma ir izslēgta. Līdz ar to Augstākā padome nepieciešamības gadījumā prezidentu no amata var atcelt arī citādi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi pie šā panta? Nav. Paldies.

E.Krastiņš: Lielākas diskusijas Ekonomikas komisijā un arī darba grupā bija par 30.pantu, proti, par bankas darbinieku un vēlēto amatpersonu darba samaksas kārtību, jo bija Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikums par to, ka arī šiem darbiniekiem darba samaksa būtu jāreglamentē noteiktā kārtībā. Varbūt, teiksim, tādā pašā kārtībā, kā tas ir citās budžeta iestādēs. Taču diskusiju rezultātā nācām pie slēdziena, ka šī lieta tomēr jāatstāj pašas bankas lemšanā, jo pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka komercbanku darbinieku apmaksa ir ļoti laba. Un, ja netiks attiecīgi samaksāts arī centrālās bankas darbs, tad no tā, protams, cietīs gan valsts intereses, gan arī visas banku sistēmas intereses. Arī komercbankas ir ieinteresētas spēcīgas centrālās bankas pastāvēšanā. Komercbanku asociācijas pārstāvji šeit arī teica, ka būtu jāļauj bankai pašai noteikt savu darbinieku algu apmēru.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi? Lūdzu, Godmaņa kungs, pie mikrofona!

I.Godmanis: Cik es skaidroju, tad attiecībā uz apmaksām Latvijas Bankā ir tāda situācija, ka gan prezidents, gan viceprezidents, gan vispār arī zemākā vadība bez pastāvīgi noteiktās algas saņem vēl 50 procentus prēmiju (es nezinu par ko, no peļņas vai). Vai šo praksi arī jūs atbalstāt, Krastiņa kungs?

E.Krastiņš: Redziet, es šeit neko neatbalstu un neko nenoliedzu. Es tikai kolēģiem sniedzu informāciju par to, kā šis likumprojekts ir sagatavots otrajā lasījumā. Es kolēģus varu tikai informēt, ka pirms kara Latvijas Republikā kredītlikums noteica kārtību, ka Latvijas Bankas, tātad arī šīs valsts bankas darbinieki, saņēma tantjēmus, kas tika maksāti arī no peļņas. Bija gan noteikts attiecīgs procents, kādu peļņas daļu var izmantot tantjēmu izmaksai. Protams, mēs tagad vēlamies stingri veidot divu līmeņu banku sistēmu. Pirms kara Latvijā tomēr šī sistēma nebija tik strikti nodalīta, un centrālās bankas funkcijas bija zināmā mērā saplūdinātas ar komercbanku funkcijām. Tāpēc jau šie divi viedokļi tika izdiskutēti.

Es redzu, ka ir tādi līdzekļi, lai to ierobežotu, proti, šīs Augtākās padomes kontroles funkcijas pār Latvijas Bankas darbību. Ir noteikts, ka šo samaksas sistēmu nosaka bankas padome, kuru tomēr apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Un tātad es ceru, ka tur būs cilvēki, kas saprātīgi pieies šai samaksas kārtībai.

Un trešā lieta. Manuprāt, galu galā šī komercdarbība vistuvākajā laikā mums šajā gadījumā jāatdala no centrālās bankas funkciju veikšanas. Tad arī būs, es domāju, zināmas grūtības ar šādu peļņas iegūšanu visām pārējām lietām.

I.Godmanis: Paldies, Krastiņa kungs!

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem vēl ir kādi papildinājumi pie 3.nodaļas? Paldies. Lūdzu, turpinām.

E.Krastiņš: Tātad 4.nodaļa- valūtas instrumenti. 36.pants ir papildināts ar jaunu normu par Latvijas Bankas iespējām piešķirt īstermiņa kredītus valdībai, proti, saistot tos ar budžeta gada ieņēmuma apmēru, kā arī svītrota tā norma, ka Latvijas Banka var izsniegt ilgtermiņa kredītus, ilgtermiņa aizdevumus.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi?

E.Krastiņš: Jeb, pareizāk sakot, nevis svītrot, bet skaidri pateicu, ka tā nepiešķir ilgtermiņa aizdevumus.

Priekšsēdētājs: Nav. Lūdzu, turpinām.

E.Krastiņš: 38.pantā pēc Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikuma pēdējā teikumā ir noteikts, ka procentu likme, tātad būtībā šī soda procentu likme, nedrīkst būt lielāka par desmitkārtīgu Latvijas Bankas īstermiņa kredīta procenta likmi, lai tomēr kaut kādā veidā šeit radītu zināmu sistēmu un arī šīm pārējām komercbankām būtu skaidrāka atbildības sajūta, kā arī lai šīs procentu likmes nevarētu mainīties pilnīgi patvaļīgi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, ierosinājumi? Nav. Paldies.

E.Krastiņš: Nekādu būtisku grozījumu šajā likumprojektā vairāk arī nav.

Priekšsēdētājs: Vai tas ir domāts arī par 5. un 6.nodaļu?

E.Krastiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem uzstāj par pielikumā noraidīto priekšlikumu, par kuriem Krastiņa kungs runāja, nobalsošanu?

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ārkārtīgi gribētu, lai jūs uzklausītu arī finansu ministru, jo finansu ministram bija uzdots sagatavot valdības viedokli jautājumā par šo likumprojektu. Diemžēl patlaban ir izveidojusies tāda situācija, ka darba kārtība ir stipri grozīta. Burtiski nupat aizskrēja, lai zvanītu finansu ministram. Man rodas tāda sajūta, ka tas dokuments tiek "rauts cauri", absolūti neuzklausot citu domas.

Man personīgi apspriešanai ir šāds jautājums: kā ir ar šo normu, kas tika noraidīta attiecībā uz to, ka Latvijas Banka neapkalpo budžetu? Es vairāk nevaru profesionāli izteikties, bet šis ir jautājums, ko es esmu apspriedis ar Starptautisko valūtas fondu un Pasaules banku. Un stāvoklis ir tāds, ka, teiksim, varētu būt budžeta rēķina konts ārpus valsts bankas. Taču man nekļūst skaidrs, ka visu budžetu nodosim kādas budžeta bankas rokās? Tas ir pirmais jautājums, ko es gribētu uzdot. Es tomēr lūgtu, lai cienījamie deputāti uzklausītu finansu ministru.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs! Mums ir apspriešana otrajā lasījumā, kad debates un nekāda noklausīšanās nenotiek. Jautājumu apspriešana notiek, vadoties pēc darba kārtības. Un es neredzu valdības priekšlikumus rakstveidā.

E.Krastiņš: Es atvainojos, vienu mirklīti varbūt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Krastiņš: Pirmkārt, es nekādi nevaru piekrist Godmaņa kunga vērtējumam, ka šis projekts kaut kādā veidā tiek "rauts cauri" vai ka ir grozīta darba kārtība. Šodien darba kārtībā šis jautājums bija paredzēts kā pēdējais. Tagad pulkstenis ir bez 10 minūtēm seši. Es domāju, ka nekas nav ne ātrāk, ne vēlāk "rauts". Likumprojekts jau tika izskatīts pirms divām nedēļām, tā ka laika bija diezgan. Ir saņemti arī Finansu ministrijas priekšlikumi, kuri kopā ar Latvijas Banku ir izanalizēti. Attiecīgi ir pamainīti šie nepieciešamie panti. Un es vēlreiz uzsveru, ka šis ir Latvijas centrālās bankas likums, būtībā statūti. Nekur šeit nav ierakstīts, ka neviena banka neveiks valsts budžeta kases izpildes operācijas. Bet pēc tam, kad šī centrālā banka tiešām būs nodalīta kā centrālā banka, vispār ir jautājums, vai tā fiziski būs spējīga apkalpot šo budžeta kases izpildi.

Ja ir nepieciešamība radīt tādu valsts banku, kas veiktu šādu operāciju izpildi, nenododot to privātbanku ziņā, tas nozīmē, ka visā Latvijas Republikā ir jābūt attiecīgo iestāžu tīklam. Skaidrs, ka centrālajai bankai tāda tīkla nebūs. Jau sarunā ar finansu ministru es teicu, ko ir nepieciešams piedāvāt no šīs pašreizējās valsts banku sistēmas, kur ielikt šo budžeta izpildi. Minētās problēmas var risināt tās pašas banku sistēmas reorganizācijas gaitā, kuras koncepcija mums tomēr būtu jāizstrādā un būtu attiecīgi jāizskata. Es, protams, saprotu, ka finansu ministram šajā gadījumā ir daudz vienkāršāk un vieglāk pateikt, lai to ieraksta likumā, lai to pilda centrālā banka. Tikai jautājums: kā centrālā banka tos spēs reāli izdarīt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Pilnīgi pareizi- tajā beigu daļā, ko Krastiņa kungs teica, iezīmējas šī tendence. Tātad kas mums jau ir? Mums ir pieņemts likums par bankām, un šodien mēs šeit skatām likumprojektu "Par Latvijas Banku". Bet šajā likumprojektā "Par Latvijas Banku" nonākam vienas neatrisinātas lietas priekšā. Vai tas ir jau konceptuāli skaidrs, ka likumu "Par Latvijas Banku" mēs ņemam kā likumu par banku banku? Un tātad- kā reorganizējas Latvijas Bankas pašreizējā struktūra? Šeit mēs to neredzam. Man par to ir ļoti lielas bažas. Es piekrītu, ka būtu ļoti korekti patlaban uzklausīt finansu ministru, jo runa ir par to, kas pēc šā likuma pieņemšanas apkalpos republikas valsts budžetu un pašvaldību budžetus? Ja mēs tos nododam komercbankās, tad pilnīgi pareizi, ka komercbankas ņems šos procentus par budžeta izpildi un uzskaiti. Un, lūdzu, mīļie deputāti, jūs visi sastapsities ar to, ka jūsu nodokļu likumdošana būs jāpalielina, lai samaksātu par šo budžeta apkalpošanu. Es piekrītu Krastiņa kunga teiktajam, ka tādā gadījumā vienlaikus ir jādomā par lēmumu par Latvijas Bankas reorganizāciju, beidzot strikti pasakot, kā banka atdalīsies un kā Latvijas Banka pildīs šīs divu līmeņu funkcijas, un par ko pārveidosies pašreizējās valsts bankas.

Manuprāt, būtu korekti, lai mēs neizmestu pašu būtību. Šodien te izdiskutējam, par šo likumprojektu otrajā lasījumā tomēr nebalsojam, bet sagatavojam paralēli arī lēmumu par Latvijas Bankas reorganizāciju, kad Latvijas Bankai kopā ar valdību un Finansu ministriju ir jāizlemj jautājums, kas būs tā institūcija, kas turpmāk apkalpos Latvijas valsts budžetu un pašvaldību budžetus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ozola kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Varbūt es varētu atbildēt uzreiz, lai neaizmirstos izvirzītie jautājumi, jo tad būs grūtāk to visu noskaidrot. Pirmkārt, kolēģi, paskatieties 12.pantā, tur ir pievienota 3. un 4.daļa, ņemot vērā Finansu ministrijas priekšlikumus. Proti, valdībai atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžeta un speciālo fondu līdzekļus. Tātad būs, kur tos uzglabāt. Latvijas Banka neatsakās no šīm funkcijām. Un arī Finansu ministrija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt ziņas par šiem līdzekļiem, kā arī pārbaudīt to izlietojumu. Tātad likumā zināmas normas budžeta apkalpošanai ir paredzētas.

Nākamais. Lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību ir izdalīts deputātiem jau pirmajā lasījumā. Un priekšlikumus es gaidu jau vairāk nekā mēnesi. Diemžēl man neviens rakstveida priekšlikums par lēmuma projektā ietveramajiem punktiem, kur varētu paredzēt arī šo Latvijas Bankas reorganizācijas kārtību, nav iesniegts. Ja es gribētu atgādināt, tad jāsaka, ka Latvijas Banka iesniedza šādu lēmuma projektu, ka līdz naudas reformas beigām attiecīgā Latvijas Bankas reorganizācija netiek pilnībā izdarīta, tātad turpinās Latvijas Bankas komercdarbība.

Lūdzu, kolēģi, dodiet priekšlikumus! Turklāt lēmuma projektā, ko rīt mēs izskatīsim kā pirmo, ir paredzēts, protams, ja mēs šo lēmumu pieņemsim, uzdot Prezidijam izveidot attiecīgu darba grupu Latvijas Bankas reorganizācijai. Šis punkts ir iekļauts pēc mana priekšlikuma. Tas ir jūsu ziņā, vai šo lēmumu pieņems un vai šis punkts tur paliks. Bet es negribētu nekādā ziņā piekrist, ka šis likums nebūtu jāpieņem otrajā lasījumā. Pieņemsim otrajā lasījumā un strādāsim pie lēmuma projekta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, es jums gribētu atgādināt manis teikto, kad es no šīs tribīnes aizstāvēju lēmuma projektu par valūtas budžetu, kura beigu daļā pakavējos un pievērsu jūsu uzmanību tam, ka mums iesniegtajā likumprojektā "Par Latvijas Banku" pirmajā lasījumā nav atrisinātas un nodrošinātas valsts budžeta izpildes uzraudzības funkcijas, kuras līdz šim veica Latvijas valsts banka. Es jums minēju tādu piemēru, ka pašreiz kredītbanku tīklā nodotās valūtas kases operāciju izpilde praktiski absolūti netiek uzraudzīta, netiek kontrolēta, kas ir neiedomājami darbietilpīgs process. Arī mēs to praktiski vēlētos papildus uzdot kredītbanku tīklam, kas prasītu ievērojamu valūtas budžeta līdzekļu papildus izdalīšanu, proti, lai apmaksātu kredītbankai. Tā, protams, ir gatava. Es interesējos, vai kāds ir aprēķinājis, cik tas izmaksās Latvijas valsts budžetam, ja likums "Par Latvijas Banku" tiks realizēts šajā redakcijā? Ko tas maksās papildus mūsu nodokļu maksātājiem? Pagaidām šis jautājums nav atrisināts.

Protams, pret to var iebilst, ka pirmajā lasījumā šis jautājums vēl netika saasināts. Bet es varētu jums atgādināt, ka frakcijas dalībnieki pirmajā lasījumā saņēma jau trīs dienas iepriekš, tas ir, iepriekšējā dienā pirms izskatīšanas, bet pārējie deputāti šo likumprojektu saņēma pirmajā lasījumā no rīta un tajā pašā dienā šis likumprojekts pirmajā lasījumā praktiski tika izskatīts, lai gan mēs to nebijām vēl izvērtējuši.

Es konsultējos ar Finansu ministriju un finansu ministru personīgi attiecībā uz 12.pantu. Tas ir pants, kurā, kā Krastiņa kungs atzīmēja, it kā pēc finansu ministra vienošanās ar bankas prezidentu (par ko ar mani runāja bankas prezidents) vēl ir ieviesti papildinājumi. Krastiņa kungs, jāsaka, ka pēc konsultācijas ar Siliņa kungu, redzams, ka tas precīzi neatbilst tam, kā mani informēja Siliņa kungs. Un es personīgi uzskatu, ka 12.pantā pēc pirmā lasījuma izdarīti ļoti nopietni konceptuāli grozījumi, kas zināmā mērā atsaucas uz visu republikas budžeta izpildi. Teiksim atklāti, mēs šeit lemjam, ka faktiski atdodam prioritāti, diktāta tiesības uz finansiālo varu komercbankas sistēmai. Vai mēs atstājam Latvijas valsts bankas vai tās veidoto, pieņemsim, otrā līmeņa valsts komercbanku tīklam visu šo valsts budžetu un pašvaldību budžetu izpildi? Un līdz ar to, kā līdz šim, nākotnē praktiski neatmaksājam kases operāciju izpildi, ko pašreiz komercbankas konsekventi pieprasa no saviem klientiem.

Tālāk. Jebkuras papildu uzraudzības funkcijas, kā arī papildu apmaksas kā tādas. Un tas ir tik nopietns konceptuāls jautājums, kuru neizdiskutējot katrā ziņā mēs nevaram pieņemt lēmumu un virzīt tālāk. Un es šajā jautājumā noteikti atbalstu Zeiles kundzi un gribētu arī lūgt par šo lietu izteikties Siliņa kungu. Es viņu pats lūdzu, es atvainojos Siliņa kungam, ka es viņam tik vēlu piezvanīju, jo tas praktiski tika risināts tik pēkšņi, ka es patiešām lūgtu šo jautājumu nopietni pārdomāt. Jo no mūsu lēmuma praktiski būs atkarīgs mūsu budžeta liktenis nākotnē un arī visu mūsu nodokļu maksātāju aplikšana ar maksājumiem.

E.Krastiņš: Es saprotu, protams, ja kāds likumprojekts tiek izskatīts laikā, tad tā ir pēkšņa izskatīšana. Un pilnīgi saprotama šī kolēģa piezīme.

Bet, runājot par 12.pantu, jāsaka, ka šis pants tika konceptuāli diskutēts pirmajā lasījumā. Un diemžēl to diskutētāju un debatētāju nebija tik daudz, kā varbūt mēs to vēlējāmies. Un par vienīgo konceptuālo grozījumu mēs te varētu uzskatīt to, kas ir šā palīgteikuma otrajā daļā, proti: "kā arī neveic valsts budžeta kases izpildes operācijas". Tas ir vienīgais, ko šeit varētu uzskatīt par konceptuālu grozījumu. Visas pārējās izmaiņas ir tīri precizējošas un redakcionālas. Un, ja kolēģiem ir šāda prasība, protams, jebkurā brīdī mēs varam nobalsot, vai atstāt šo ierakstu vai neatstāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vēciņa kungs!

Ē.Vēciņš, Latvijas Bankas prezidenta konsultants: Es negribētu piekrist tam viedoklim, kuru nupat kolēģi izteica, proti, ka šis jautājums šodien tiek risināts pēkšņi, nesaskaņojot ar Finansu ministriju, personīgi ar Siliņa kungu. Repšes kungs bija audiencē pie Siliņa kunga. Pēc tam vēl bija viņu telefoniskas sarunas. Mēs nolēmām, ka to tekstu, kuru jūs tikko dzirdējāt no Krastiņa kunga, papildus iestrādāsim otrajā lasījumā. Bet, ņemot vērā, ka Siliņa kungam bija vēl dažas piebildes, kuras mēs nolēmām iestrādāt, sagatavojot šo pašu tekstu trešajā lasījumā, es jums atļaušos nolasīt šīs pēdējās piezīmes, kuras esam ņēmuši vērā, sagatavojot šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Tātad te ir runa par to, ka Latvijas Banka nevar un nedrīkst fiziski veikt budžeta kases izpildes operācijas, jo šodien mēs neesam centrālā banka, bet gan banka ar visām komercoperācijām un tā nevar veikt budžeta kases izpildes operācijas. Tāpēc mēs šo 12.panta otro teikumu formulējam, precizējot, ka Latvijas Banka neatver kontus citām personām, tā neveic valsts budžeta kases izpildes operācijas, bet nodrošina dokumentu apriti budžeta asignējumu sadales un novadīšanas procesā. Tātad mēs ņemam vērā to, ka mēs kā centrālā banka paturam struktūrvienību, kur ar visu dokumentu plūsmu par budžeta asignējumu novadīšanu iet caur centrālo Latvijas Banku un tālāk uz tām struktūrām, kuras veiks šo budžeta kases izpildi. Ja šo budžeta kases izpildi nolems (bet tas ir nākotnes jautājums) veikt kādai komercbankai vai arī tā būs valsts banku turpmākās izveidošanas gaitā radītā struktūra, tad arī šāda struktūra veiks šīs operācijas. Bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka mums šī šodienas sēdē neatrisināmā jautājuma dēļ būtu jāatmet vispār jautājums par likumprojekta nobalsošanu. Es neredzu iemeslu šai situācijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Cienījamais Krastiņa kungs! No jūsu teiktā es sapratu tā, ka patlaban eksistējošās rajonu banku nodaļas turpmāk vairs nebūs nekādā kopsakarībā ar Latvijas Banku. Tās top par atsevišķām Komercbankas struktūrām. Vai es pareizi sapratu?

E.Krastiņš: No manis teiktā nekas tāds neizriet. Ne es izlemju Latvijas banku sistēmas reorganizācijas kārtību. Un kā jūs varat saprast, Latvijas banku sistēmas reorganizācijas kārtības un šādas koncepcijas joprojām nav. Un kā jūs varat saprast no šeit notiekošās diskusijas, šādas koncepcijas diemžēl nav arī Finansu ministrijai. Šis likums attiecas uz Latvijas Banku kā centrālo banku. Un tie ir Latvijas centrālās bankas statūti. Un, pieņemot šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā, lēmuma projektā mums jānosaka tā kārtība. Vismaz, manā skatījumā, ir tā, ka bankas prezidentam vai finansu ministram, vai Ministru padomes priekšsēdētājam varbūt būs citi uzskati. Viņi tos varēs izteikt, proti, ka ir reorganizējama šī sistēma, ko mēs paši būtībā esam izveidojuši pagājušā gada 3.septembrī. Un atļaušos arī atgādināt Ozola kungam, ka būtībā šo valūtas līdzekļu uzglabāšanu veic nevis Latvijas Banka kā centrālā banka, bet gan PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Rīgas nodaļa, kura 3.septembrī tika nodota Latvijas Bankas pārziņā. Un jautājums, ko ar to darīt turpmāk, ir jāizlemj, pieņemot šo likumu galīgajā lasījumā. Un tas nenotiks šodien.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs vēl?

A.Felss: Es nepabeidzu domu, ja drīkst?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

A.Felss: Jūs teicāt, ka nebūs mehānisma, struktūras, pamatojoties uz kuru, Latvijas Bankai saglabājot pašreizējo izskatu, realizēt šīs funkcijas līdz galam. Tā es sapratu, tādā aspektā es jautāju.

E.Krastiņš: Es precizēšu. Jebkura Rietumu eksperta, Starptautiskā valūtas fonda un visu citu pārstāvju viena no pamatprasībām ir Latvijā izveidot, nevis atjaunot tādu banku sistēmu, kāda Latvijā pastāvēja pirms kara. Turklāt izveidot Latvijā stingri nodalītu divu līmeņu banku sistēmu. Proti, ir centrālā banka, kura veic tās funkcijas, kas noteiktas šajā likumprojektā. Šīs funkcijas ir naudas emisijas, komercbanku kontrole un tā tālāk. Un otrais līmenis ir pārējās bankas, kuras darbojas jau uz uzņēmējdarbības principu pamata. Vai tās būtu valstij piederošas akciju bankas, vai tās būtu pašvaldībām piederošas bankas, vai tās būtu privātbankas- tas ir cits jautājums. Jautājums- ko darīt ar tām banku nodaļām, kas atrodas visos rajonos, tas ir tas pats jautājums, ko darīt ar valsts uzņēmumiem privatizācijas procesā? Kāda veidā to izdarīt?

A.Felss: Paldies. Tātad pēc šā ieraksta otrajā teikumā skaidrs, ja arī zemnieki un visas pārējās personas griezīsies bankā, tām būs jāiet komercbankā, lai savu rēķinu turētu un maksātu attiecīgus procentus.

E.Krastiņš: Bez šaubām, Latvijas Banka kā centrālā banka neatvērs nekādus kontus fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot bankas, jo tā ir banku banka. Bet tas ir tajā brīdī, kad centrālās bankas funkcijas būs nodalītas no Latvijas Bankas komercfunkcijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš, finansu ministrs: Tātad runa ir par 12.pantu. Cienītie deputāti, es jau vairākkārt esmu jūs lūdzis pievērst uzmanību šim pantam un vēlreiz gribētu pie tā atgriezties. Kaut gan principā es gribētu piebilst, ka mēs ar bankas prezidentu Repšes kungu esam šo jautājumu saskaņojuši savās pārrunās, un mums it kā domstarpību nav. Bet pašreizējā redakcija, kura šodien šeit tiek iesniegta, bez šaubām, neatbilst tām prasībām, ko mēs esam saskaņojuši. Tātad mēs šeit varam norunāt to (vai nu ieraksts būs stenogrāfisks), ko pēc tam trešajā lasījumā varētu palabot.

Par ko ir runa? Runa ir par to, ka Latvijas Banka kā centrālā banka ir valsts budžeta kases turētāja. Tā pārzina budžeta kontu. Visi ieņēmumi, kas tiks savākti caur banku iestādēm, kur klienti izdara budžeta operācijas, tiek ieskaitīti šīs centrālās bankas kontā, valsts kasē. Šī banka tātad ir valsts kases turētāja. Un arī no šī konta viennozīmīgi ir jāizdara izdevumi, proti, ne tikai ieņēmumi, bet arī izdevumi, arī šīs summas jāpārskaita tām attiecīgajām bankām, kurā klients tur savu budžeta rēķinu. Ja mēs runāsim par Labklājības ministriju, kurai vienā no komercbankām būs rēķins, bet kā budžeta kases izpildītāja centrālā banka savus līdzekļus, barteru finansējumu šai institūcijai ieskaita tajā bankā, kur tā atrodas. Tāda saruna mums ir, tāda noruna mums ir, un šeit mums acīmredzot nekādu domstarpību nav. Bet tāpēc 12.pantā pateiktais, ka neveic valsts budžeta kases operācijas, tomēr ir jāpalabo jeb jāprecizē.

Līdz šai dienai mēs saprotam, ka valsts budžeta kases operācijas nav nodarbošanās ar skaidru naudu, bet tā ir valsts budžeta līdzekļu savākšana speciālā budžeta kontā un kredītu vai finansējumu atvēršana no šī konta tām iestādēm, kuras budžeta līdzekļus izmanto. Ja mēs šo pantu precizētu, izslēdzot vārdus "kā arī neveic valsts budžeta kases operācijas", bet nākamo rindkopu papildinātu ar to, ka finansē valsts budžeta izdevumus, es domāju, ka jautājums būtu atrisināts. Tad varētu rakstīt tā, ka valdībai atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžeta un speciālo fondu līdzekļus un finansē valsts budžeta izdevumus no šiem kontiem. Man liekas, šeit nekādu domstarpību nebūtu. Tas ir tas, ko mēs ar Repšes kungu esam norunājuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Repšes kungs, lūdzu!

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Es gribētu apstiprināt to, ka mums tāda saruna bija un domstarpību nav. Proti, pilnīgi viennozīmīgi, kā to atspoguļo 12.panta redakcija. Tātad centrālā banka neveic šīs tiešās kases izpildes operācijas, bet viss budžeta ienākums satek vienā budžeta kontā centrālajā bankā. Savukārt no šī konta līdzekļi tiek novadīti komercbankām, kur atrodas vai nu attiecīgo budžeta finansējamo iestāžu konti, vai arī, kā nupat minēja ministrs, atbilstošo ministriju konti, lai tālāk sadalītu šos budžeta līdzekļus konkrētiem klientiem. To visu centrālā banka neapšaubāmi izpildīs. Turklāt izpildīs ļoti vienkārši: tiklīdz no Finansu ministrijas tiks saņemts konkrēts maksājuma uzdevums par viņu budžeta konta, kas atrodas centrālajā bankā, rīcībā esošo līdzekļu pārskaitīšanai uz jebkuru citu banku.

Par to mēs patiešām ar ministra kungu vienojāmies. Es tikai gribētu minēt, ka šobrīd budžets tiek pildīts citādi. Pašlaik ar budžetu ir diezgan liels haoss un bieži vien notiek tā, ka budžeta ienākumi ienāk vienā bankā, savukārt izdevumi tiek izdarīti pavisam no citas bankas. Tātad pašreizējais budžeta aprites stāvoklis neapmierina ne banku, ne, cik es saprotu, Finansu ministriju. Un mūsu grāmatveži kopā ar Finansu ministrijas darbiniekiem strādā pie tā, lai tas drīz tiktu novērsts.

Lai to fiksētu stenogrammā, es vēlreiz labprāt apstiprinu, ka tiešām 12.pants ir domāts tieši tā, kā tas te tika izklāstīts. Proti, ka, saņemot finansu ministra parakstītu maksājuma uzdevumu, centrālā banka, protams, no budžeta konta pārskaita tur, kur ir norādīts. Taču šo maksājumu uzdevumu uzraksta un paraksta, protams, Finansu ministrija kā līdzekļu patiesā rīkotāja. Ja mums par šo lietu nav domstarpību, tādā gadījumā nepieciešamos labojumus 12.pantā mēs varētu izdarīt trešajā lasījumā kā redakcionālus precizējumus.

E.Siliņš: Un otrs moments, ja varētu...

Priekšsēdētājs: Varbūt es došu vārdu Zeiles kundzei. Pēc tam, Siliņa kungs, jums vēlreiz būs iespēja izteikties.

V.Zeile: Man ir jautājums prezidentam Einaram Repšem. Vai visas šīs operācijas tiek izdarītas par maksu vai bez maksas? Kurā likumdošanas pantā tas ir formulēts? Vai par budžeta kases izpildi kāds maksā? Vai tās izdarītas bez maksas, kā tas notiek vairumā pasaules valstīs, kad centrālā banka vai attiecīgā banka, kura pilda šīs funkcijas, uzskata par savu goda lietu apkalpot valsts budžetu bez maksas?

E.Repše: Valsts banka budžetu labprāt apkalpos bez maksas.

V.Zeile: Kurā likuma normā tas ir ierakstīts šajā likumprojektā?

E.Repše: Ja jūs uzskatāt, ka tas ir speciāli jāieraksta likumā, tādā gadījumā acīmredzot šis pants ar to ir jāpapildina. To varam atļauties trešajā lasījumā. Turpretī par budžetu... Es redzu šeit dažus protestus. Bet, ja bija domāts to ietvert otrajā lasījumā, manuprāt, kārtība ir tāda, ka iesniedz rakstveidā jau pirms tam. Komisija apskata un pēc tam izlemj. Pret to, ka centrālā banka neņemtu maksu, mums nav nekādu iebildumu. Ir tāds?

E.Krastiņš: Par bezmaksas pakalpojumu ir rakstveida priekšlikums.

E.Repše: Kas attiecas uz komercbankām, kurās savukārt glabāsies, kā arī finansu ministrs to paredzējis, ministriju konti vai budžeta iestāžu konti, tad uzspiest komercbankām, lai tās par katru cenu izpilda šos pārvedumus bez maksas... Pirmām kārtām es neredzu mērķtiecību. Otrām kārtām tādā gadījumā pret šādiem darījumiem būs atbilstoša privātbanku attieksme. Trešām kārtām- zaudējumi būs daudz būtiskāki, jo tādā gadījumā, protams, attiecīgās ministrijas nevarēs izvirzīt jautājumu par atbilstošo līdzekļu procentiem. Jo, kamēr šie līdzekļi glabājas minētajās bankās... Līdz šim komercbankas bieži ir cilājušas jautājumu, vai nu tās maksā procentu par līdzekļu glabāšanu un līdz ar to saņem arī procentus par pārējām darbībām, uzskatot ministriju par parastu klientu, jeb ir cita saruna. Manuprāt, es personīgi neieteiktu šajā lietā kaut ko uzspiest komercbankām. Bet tas vispār nav šā likuma objekts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs!

E.Siliņš: Es varētu vēl sniegt komentāru pie pēdējā teiktā. Arī Zeiles kundze laikam to gaida. Principā jārēķinās ar to, ka budžeta līdzekļu kustība tādā pašā apmērā, cik tā tiek apstiprināta parlamentā, izies caur centrālo banku par velti. Un tādā pašā apmērā izies caur komercbankām par naudu, kas acīmredzot nav pieņemams, ja zinām pirmā pusgada mūsu budžetu, kurš ir seši miljardi, un, piemērojot to maksu, kādu komercbanka ņem par pakalpojumiem, valstij rodas ļoti ievērojami zaudējumi. Tomēr pasaules prakse pierāda to, ka valsts budžeta kases aprūpe ir valsts funkcija, par ko maksa nav jāņem. Mēs neņemam par depozītiem. Tā ka par to nevar būt runas. Redziet, ja tas ir Latvijas Bankā, par depozītiem mēs neņemam. Šī nauda zināmu laiku uzkrājas. Un tad banka ar šiem līdzekļiem var operēt. Bet komercbankās tas tā nenotiks. Ja manis nosauktā Labklājības ministrija komercbankā ieskaita zināmu summu, atver kredītus budžeta iestādēm, slimnīcām, pansionātiem, tajā pašā dienā nauda aiziet tam patērētājam, kur ir pretī izdevumi- alga, medikamenti, veselības aizsardzības un citi pasākumi. Šeit nekādā gadījumā nevarētu būt maksa par depozītiem. Vienīgi varētu rasties zaudējumi izdevumu veidā par bankas operācijām. Tāpēc, manuprāt, šis nebūtu pareizs gājiens, jo tādas prakses nav, ka valstij būtu jāmaksā par valsts budžeta kases aprūpi.

Bet man otrs jautājums bija citā plāksnē. Mēs ar Repšes kungu norunājām, ka valsts centrālā banka- Latvijas Banka- pārzina dārgmetālu fondu. Šeit nekur tas nav atzīmēts. Mums ir arī norunāts, ka tas šeit var rast tādu risinājumu, vai arī var tikt ierakstīts atsevišķs punkts un trešajā lasījumā šāds punkts noteikti parādīsies. Tā mēs norunājām. Ja tas paliek spēkā, es, protams, uzturu to prasību.

E.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, atšķirībā no visiem pārējiem, manuprāt, šāds priekšlikums par šo dārgmetālu fondu pārzināšanu rakstveidā gan nav iesniegts. Es vismaz tādu neesmu redzējis. Ja jums šajā sakarībā ir bijušas kādas personīgas sarunas ar Repšes kungu, tad es tomēr vēlētos, lai tās materializētos arī rakstveida priekšlikumos. Precizējot pilnīgi piekrītot tam: ja jau banka ir ar mieru pildīt bez maksas, man nav problēmu, proti, šo bezmaksas kārtību, runājot par komercbankām, ieslēgsim trešajā lasījumā.

Siliņa kungs, pirmām kārtām es tomēr gribētu dzirdēt precizējumu, kurās valstīs tad īsti privātbankas apkalpo valsts budžetu bez maksas? Tā ir viena lieta. Tad konceptuālu pieeju. Es labi zinu, ka citās valstīs valsts iestādēm, budžeta iestādēm arī pasts ir bez maksas. Bet šeit taču visas budžeta iestādes, tajā skaitā arī ministrijas, maksā par pasta sūtījumiem. Tas ir ļoti ciešā saistībā ar visu šo lietu. Jābūt kādai vienotai kārtībai. Redziet, ja mums ir valsts pasts, tad maksāsim, bet privātām bankām par norēķina kārtību mēs nemaksāsim.

E.Siliņš: Es nezinu visu pasaules praksi attiecībā uz budžeta izpildi. Man grūti par to runāt. Bet es biju Vācijā, lai speciāli šo jautājumu pārrunātu. Es tikos gan Finansu ministrijā, gan ar bankas pārstāvjiem, kuri paskaidroja, ka valsts kases operācijas pilnā mērā notiek bez maksas. Privātās bankas tādā gadījumā neapkalpo valsts kasi. Pie Bundesbankas speciāli ir centrālā banka, kas veic visas šīs operācijas. Par to mēs runājām.

E.Krastiņš: Centrālā banka tam pilnīgi piekrita, ka tas tā notiks, bet jūs to pieprasāt attiecībā uz privātajām bankām, proti, attiecībā pilnīgi uz visām bankām. Šī ārzemju pieredze tomēr neatbilst tam, ko jūs nupat teicāt.

E.Siliņš: Vācijā ir tāda kārtība.

E.Krastiņš: To jūs teicāt attiecībā uz centrālo banku.

V.Zeile: Tas jau ir pieņemts- likums par bankām.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Es gribēju uzsvērt vienu momentu, proti, ministrs teica, ka ir jābūt iestrādātam noteikumam, kur tad glabāsies Latvijas Republikas dārgmetāli. Cik man zināms, tad sākumā bija ievadīta saruna, ka glabāsies (ja es kļūdos, tad Repšes kungs mani palabos) bez maksas Latvijas Bankā. Bet kāds stāvoklis ir šodien, es nezinu. Ir tādas aizdomas, ka patlaban jūs vairs nevēlaties Latvijas Bankā šo funkciju nodrošināt. Kam tad jūs to deleģēsiet? Un cik atkal tas maksās?

Un otrs. Ja reiz šeit notiks diskusijas par to, ka komercbankām būs jāmaksā par Latvijas budžeta izpildi, tad es ļoti vēlētos, lai likumprojekta izstrādātāji, konkrēti Finansu ministrija kopā ar Latvijas Banku, deputātiem sniegtu pārskatu, cik tas maksās, lai būtu analogs un etalons skaidri zināms, par ko balsosim. Lai visi nodokļu maksātāji zinātu, cik šī koncepcija viņiem papildus maksās.

E.Krastiņš: Protams, tikai ar visiem aprēķiniem par depozīta procentiem. Runājot par zelta rezervēm, 5.panta otrajā daļa ir skaidri rakstīts, ka valdība Latvijas Bankā glabā ārvalstu valūtas zelta rezerves. Ja vēl ir runa par kāda cita dārgmetāla fonda pārvaldīšanas kārtību, ja jūs uzskatāt, ka tas neiekļaujas šajā, tad ir jāiesniedz attiecīgi rakstveida priekšlikumi. Es diemžēl nevaru iestrādāt un komisija nevar apspriest jautājumus, kas nav iesniegti rakstveidā.

E.Siliņš: Varbūt varam uzklausīt Repšes kungu, jo mums šajā jautājumā ir vienošanās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Es tūlīt pilnīgi paskaidrošu jautājumu par dārgmetāliem. Vispirms par daudz diskutēto jautājumu attiecībā uz komercbankām un valsts budžetu. Tas nav vairs šā likuma objekts. Tas ir vai nu likumā par bankām, kura vēl nav trešajā lasījumā, vai likumā par budžetu. Un ar to es beidzu. Es arī pilnīgi piekrītu jūsu nostādnei, ka par to var būt diskusija. Tikai jautājums, kādu risinājumu izvēlēties?

Par dārgmetālu. Tātad valsts banka jau pašā sākumā piekrita un ne mirkli nav atkāpusies no tā, ka ir gatava glabāt valsts dārgmetāla fondus divās iespējamās formās, kā tas ir pieņemts arī pasaules banku praksē. Neizgudrosim neko jaunu. Viena iespējamā forma ir zelta depozīta konts. Un tas ir normāls konts. Vismaz visās ārzemju bankās, kur mēs runājām par zeltu, ir zelta depozīta konts. Un tas ietilpst jēdzienā "konti". Un to es arī labprāt apliecinu, lai fiksētu stenogrammā, ka, tiklīdz zelts būs iesniegts nolikšanai depozīta kontā, tas nekavējoties tiks pieņemts. Un nav nekādas sarunas par to, ka par šādu rīcību mēs varētu prasīt maksu. Drīzāk ir otrādi, ka lai no mums netiktu prasīts kāds noteikts procents par šā depozīta glabāšanu. Pasaules praksē arī ir skaidri zināmi standarti, kā zelts ir jānoformē, lai to iesniegtu šajā depozīta kontā. Tātad tiem ir jābūt noteiktas proves, noteikta lieluma, speciāli sagatavotiem stieņiem. Šajā jautājumā mums ar finansu ministru arī nav domstarpību. Protams, Latvijas Banka zelta depozīta kontā nevar pieņemt zobu kronīšus, gredzenus un citus izstrādājumus ar dažādām provēm, kuri ir sverami un berami. Tā nekur nenotiek. Ja gadījumā ir kādi citi vērtīgi izstrādājumi, tajā skaitā dārgmetālos, piemēram, jebkuri juvelierizstrādājumi, tad ir otra iespēja to ielikt bankā glabāšanā, proti, Finansu ministrijas vai dārgmetālu fonda aizzīmogotā kastē, uzrādot vērtību. Tādā gadījumā banka atbild par šīs kastes glabāšanu, neieskaitot to depozīta kontā. Šīs abas minētās formas pilnīgi apmierina, un šajā lietā problēmu vairs nav.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka te jau jautājums nav tikai par valsts budžeta 6 miljardiem, bet atcerēsimies, ka vēl ir sociālās apdrošināšanas budžets, kas visur pasaulē ir valsts budžeta sastāvdaļa, un valsts budžets kopā ar sociālās apdrošināšanas budžetu tikai pirmajā pusgadā ir 11 miljardi. Un 11 miljardus mēs nododam praktiski kā privātbiznesa līdzekļus, par kuriem maksāsim ne tikai no valsts budžeta nodokļu maksājumiem, bet arī no sociālās apdrošināšanas budžeta. Un es teikšu, ka tas ir ļoti nopietns konceptuāls jautājums.

Tādēļ es personīgi ierosinu atdot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai to principā izdiskutētu, izvērtētu un lai kopā ar šo likumprojektu praktiski būtu arī koncepcija par visas valsts bankas sistēmas reorganizāciju, par valsts kredītbankas sistēmas izveidi kā valsts bankas otro līmeni atbilstoši Vācijas praksei. Tā mēs varētu nodrošināt visu valsts budžeta un iespēju robežās arī pašvaldību budžeta izpildi pilnīgi bez maksas uz valsts kredītbankas peļņas rēķina, ko tās iegūs, kad tām nodosim šos 11 miljardus rubļu. Ja mēs tādu lēmumu pieņemtu, tad arī varētu konkrēti vienoties un izveidot darba grupu šādas koncepcijas izstrādei. Un praktiski tikai tad šis likums varētu stāties spēkā par valsts banku kā banku, kad ir konkrēts realizācijas termiņš par visas valsts bankas sistēmas reorganizāciju. Es pasvītroju vēlreiz- tieši valsts budžeta, sociālās apdrošināšanas budžeta interešu aizstāvības vārdā un galvenokārt mūsu nodokļu maksātāju interešu aizstāvības vārdā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Ulmes kungs, lūdzu!

A.Ulme: Man kā no bankām ļoti tālu stāvošai personai ir ļoti interesanti šeit klausīties dažādas diskusijas. Un tagad esmu kļuvis mazliet gudrāks, bet tik gudrs, ka es varētu balsot, laikam nekļūšu. Un būtu ļoti lietderīgi, ja šīs diskusijas objekti, kaut kādi priekšlikumi man tiktu iesniegti rakstveidā. Pēc tam mēs varētu tā ļoti vienkārši nobalsot. Un tie, kas tās banku lietas labi saprot, sanāktu kopā, savstarpēji izrunātu un nonāktu pie kāda secinājuma. Tā kā mūsu darba laiks arī tuvojas beigām (atlikušas divas minūtes), tad es domāju, ka varbūt mēs varam atlikt, ja nekas šausmīgs nenotiek.

E.Krastiņš: Es atvainojos, es tomēr nekādā ziņā negribētu piekrist šiem Ozola kunga iebildumiem, ka jāatdod pirmajā lasījumā, ka jāpārskata koncepcija. Vismaz manā skatījumā problēma ir vienkārša. Vienošanās par 12.pantu praktiski ir panākta. Ja šo vienošanos grib nostiprināt... Ulmes kungs, otrā pusītē ir Finansu ministrijas rakstveida priekšlikums attiecībā uz 20.pantu (tas pants gan neatbilst), proti, papildināt, ka visas valsts kases operācijas Latvijas Banka izpilda bez atlīdzības. Ja tā mums neuzticas, domājot, ka mēs trešajā lasījumā to neieliksim, deputāti var nobalsot un papildināt 12.pantu arī ar šo lietu.

Runājot par komercbankām. Likums par bankām joprojām nav pieņemts. Tātad, ja deputāti atzīst par nepieciešamu, es to apņemos uzrakstīt, un, ja mēs šodien tā nolemjam, mēs varam nobalsot, ka trešajā lasījumā jāieliek šāds papildu pants. Tāpēc man liekas, ka mēs šodien to varam mierīgi nobalsot, jo citu iebildumu pret šo likumprojektu nav. Un arī visi Finansu ministrijas iebildumi attiecībā uz šo likumprojektu, manuprāt, ir uzklausīti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vēciņa kungs! Pēc tam- Godmaņa kungs. Un tad pārtraucam mūsu diskusiju.

Lūdzu, Vēciņa kungs!

Ē.Vēciņš: Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribu atgriezties pie sava iepriekš teiktā, ka šodien mēs apskatām Latvijas Bankas statūtus likuma formā. Un, ja mēs šodien bankas statūtu izskatīšanas gaitā, 12.panta apspriešanas gaitā atzīstam, ka ir vajadzīgs konceptuāli izstrādāt likumu vai lēmumu par banku sistēmu, par kredītbanku sistēmu vai vēl par kādu citu sistēmu, kura varētu būt izstrādāta, tad es nesaprotu, kādā mērā tas šodien jāsaista ar šā likumprojekta otrā lasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Es absolūti neredzu šeit sakara. Mēs runājam par likumu, par bankas statūtiem, bet koncepcija par banku vispārējo struktūru ir pavisam kas cits. Un nekādā mērā tā nevar būt tikt iestrādāta bankas statūtos.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu pie jums griezties ļoti nopietni. Lūgšu nelielu uzmanību!

Šis jautājums ir viens no jautājumiem, kurš ir jāizdiskutē, vienalga, lai cik arī laika tas prasītu. Es jums minēšu vienu piemēru no citas operas, bet kur pārsteidzīgi spriedumi noved pilnīgi pie valsts ekonomiskās situācijas totālas novājināšanas. Tā, piemēram, vadoties pēc Ekonomikas komisijas ierosinājuma, jūs nolikvidējāt valdības valūtas fondu, kuru, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā, Augstākā padome varēja normāli kontrolēt un atcelt to normu, ka bija jāmaksā 1,80 rubļi par vienu dolāru. Nē, šo fondu likvidēja, nepieņemot tos visus trīs nodokļu likumus, tajā skaitā arī par peļņu. Un tagad rezultāts ir triviāls. Tiekoties ar Igaunijas premjeru, es uzzināju, ka tur valūtas budžets ir 100 miljoni, turpretī mums- 7 miljoni.

Tagad iesim tālāk. Kāpēc šis jautājums ir jāizdiskutē, lai visi deputāti to pamatīgi saprastu. Tāpēc, ka es varētu Vēciņa kungam precīzi piekrist, ka tiešām mēs pilnīgi abstrakti izskatām, ka tie ir centrālās bankas statūti, ka tā ir banka, kādas mums vēl nav un kura vēl ir jāizveido. Tad es esmu ar mieru cīnīties par šo 12.pantu. Jo man, piemēram, tomēr labāk apmierina tā situācija, kas ir 1923.gada bankas statūtos, kur 2.pantā ir rakstīts, kā izpildīt valsts kases operācijas. Tagad šeit tika sākta diskusija. Es neesmu pārliecināts, vai visi deputāti precīzi zina šo mehānismu.

Saprotiet, patlaban tā banka mums ir pārejas stāvoklī. Man ir svarīgi vienu lietu saprast. Tātad likums par bankām. Cik es saprotu, konceptuāli koncepcija mums šeit precīzi izzināta nav. Tagad mēs paņemam šādu lēmumu. Tātad- vai valsts komercbankas būs tās, kas patlaban ir banku nodaļas? Tās pārtaps par valsts komercbankām un izies otrajā līmenī. Bez tam vēl ir privātās komercbankas. Es gan ļoti atvainojos, man tās grūti nosaukt par privātām, jo 95 procenti statūtu kapitāls tām praktiski veidots uz valsts uzņēmuma kapitāla bāzes. Tātad ir atsevišķa runa, kas ar to kapitālu notiks turpmāk? Vai nu pilnīgi veidosies privātbankas? Un tagad visa tā banku koncepcija ir lieka?

Es tikai vienai lietai nevaru piekrist, ka mēs šo jautājumu izskatām pilnīgi abstrakti, it kā aizejot prom no realitātes. Jo tas, ko šeit teica Siliņa kungs, patlaban ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs apstiprinām budžetu, piemēram, otrajam pusgadam. Tas būs ļoti ātri, jau jūlijā. Tad konkrēts jautājums: ja 12.pants paliek tāds, kā te ir rakstīts... Labi, es piekrītu, piemēram, ka tad mums jau varētu būt centrālā banka un visas nodaļas jau būtu komercializētas. Kaut gan es īsti nezinu, kā banka iesniegs šos komercializācijas grafikus. Ja šīs bankas nav komercializētas, vai ir ļoti būtiski... Jo, piemēram, ja ir runa par budžetu, tie ir milzīgi līdzekļi. Nav tik vienkārši šeit spēlēties ar depozīta procentu un ar to procentu, ka apkalpo banka. Tās ir divas dažādas lietas. Turklāt es ļoti atvainojos, kā būs ar garantijām? Ja tā lieta tiek virzīta caur privāto komercbanku, kas ir garants, ka tā nauda, valsts budžeta nauda, kas tur glabājas, netiek izmantota kā kredīta resurss.

Un, ja diemžēl banka, privātā komercbanka savā politikā ir kļūdījusies un tā paziņo, ka zināt, mēs bankrotējām un tie valsts budžeta līdzekļi izkūpēja. Kas tad tur būs tas garants? Kā to atrunāsim šeit? Kā atrunāsim šos jautājumus? Es tomēr gribētu, lai deputātiem būtu pilnīga skaidrība, jo es minēju, ka mēs pieļāvām kļūdu par valūtas fonda veidošanu, turklāt totālu kļūdu. Un tāpēc ir situācija, ka Lietuvā ir ap 200 miljoniem valūtas, mums ir tikai 7 miljoni. Pareizi, arī valdība pie tā ir ļoti vainīga. Es piekrītu. Taču pārmērīgas bija atsauces uz šo lēmumu. Tāpēc, runājot par 12.pantu, es ļoti atvainojos, es tomēr uzskatu, ka to, ko ierosināja Siliņa kungs, vajadzētu ļoti nopietni apdomāt.

Valdības atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžeta un speciālos fonda līdzekļus un finansē valsts budžeta operācijas. Šeit nav runas, ka tam šajā tekstā ir jābūt iekšā. Un būtu ļoti labi, ja būtu elementāra shēma. Un tas acīmredzot ir jāuzdod izdarīt trešajā lasījumā. Taču es nezinu, ja nav konceptuāli skaidrs, tad diez vai varēs pieņemt. Jo, redziet, iznāk kaut kāda mozaīka. Likums par bankām ir uzkāries kaut kur gaisā. Patlaban ir likums par centrālo banku, kurš būs daļēji uzkarināts gaisā. Praktiskā mehānisma, kā notiks finansējumi, nav. Vismaz deputātiem skaidrības nav. Un tagad mēs vienu, otru, trešo... ejam uz priekšu. Un es tiešām Krastiņa kungam varu piekrist, ka koncepcija ir vajadzīga. Man ir sajūta, ka koncepcija pirmajā lasījumā netika izdiskutēta.

E.Krastiņš: Paldies, Godmaņa kungs, ka jūs man tik daudz piekrītat. Es gan nevaru...

I.Godmanis: Vairāk es jums nekur nepiekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, atļaujiet man rezumēt. Pirmkārt, darba diena ir beigusies. Otrkārt, rītdienas darba kārtībā mums pirmais jautājums ir par neatliekamiem pasākumiem finansiālā stāvokļa stabilizācijai tautas saimniecībā un norēķinu sistēmas reorganizācija Latvijas bankās. Pēc šodienas plenārsēdes balsojuma šā jautājuma izskatīšanā jāpiedalās kā Godmaņa kungam, tā Repšes kungam. No šodienas balsojumiem, kamēr mēs skatījām projektu, valdības pārstāvju nebija klāt, tādējādi par četriem valdības priekšlikumiem netika speciāli nobalsots. Tādēļ mans priekšlikums- šodien plenārsēdi beigt un rīt plenārsēdi turpināt ar lēmuma par neatliekamiem pasākumiem diskusiju, kurā acīmredzot tā vai citādi tiks izdiskutēti arī šie jautājumi. Rīt arī jāatgriežas pie balsojumiem.

Ja deputātiem nav iebildumu, paziņoju, ka plenārsēde ir slēgta.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde