1992.gada 15.aprīļa sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu, turpināsim debates! Debatēs vēl ir pierakstījušies divi deputāti: Zaščerinska kungs un Kiršteina kungs.

Vārds Zaščerinska kungam.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Mēģināšu izteikties pēc iespējas īsāk, lai neaizkavētu laiku. Pirmkārt, gribētu atzīmēt, ka šodien, noklausoties debates, nācās konstatēt, ka daži mūsu kolēģi ir tik pārliecināti par savu patiesību, vienīgo un īsto, ir tik paštaisni, ka atļaujas savus kolēģus nosaukt par ābečniekiem.

Otra lieta, ko gribētu uzsvērt un par ko lūgt padomāt, ir tāda. Manuprāt, pašreizējos pārmaiņu laikos daudzu dvēselēs cīnās divas nostādnes: no vienas puses, tā ir mantaskāre un tieksme dabūt pēc iespējas vairāk sev, no otras puses, zināmā mērā arī citu līdzcilvēku izpratne, iecietība, godaprāts, es pat teiktu- arī kultūras līmenis. Es pazīstu ļoti daudz bijušo īpašnieku, represēto bijušo īpašnieku, kuri nebūt neuzskata, ka būtu taisnīgi un godīgi atdot viņu īpašumā bijušās zemes un tās daudzās ģimenes, kas tur pa šiem garajiem gadiem uzbūvējušas mājiņas, iedzīvojušās, izveidojušas savas saimniecības, padarīt par nomniekiem. Viņi uzskata, ka tā ir līdzīga tai represēšanai, kas savā laikā bija vērsta pret viņiem.

No otras puses, viņi nevar saprast, kāpēc cilvēkiem, kuri šajos ilgajos gados, dažādu likteņu spiesti, bija pārvietojušies uz jaunām dzīvesvietām, iedzīvojušies tur, izveidojuši lielākas vai mazākas saimniecības un uzbūvējuši savas mājiņas, iestādījuši dārzus, varbūt apglabājuši savus radiniekus, nav un nebūs iespēju tur pieprasīt un iegūt zemi.

Un pēdējais. Mēs nesen pieņēmām likumu "Par zemes reformas pirmo kārtu". Ja mēs paši tagad gribam būtiski grozīt šo likumu un pieņemt citu, kas ir pretrunā ar pirmo, tad laikam mums vispirms būtu jāatceļ tas, kas ir pieņemts nepareizi. Un kārtīgs godaprāta cilvēks tad, ja viņš ir kļūdījies un viņa kļūdas dēļ ir cietuši daudzi cilvēki, ja tā saistīta ar cilvēku likteņiem, atkāpjas no amata. Es uzskatu, ka mums arī tas būtu jādara.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Kiršteina kungam.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! 6.panta pēdējā rindkopa ir šāda: "Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi dabā nevar atdot, tad viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai saņemt kompensāciju." Civillikumā tas ir pateikts daudz labāk: "Kas uzcēlis ēku uz svešas zemes aiz atvainojamas maldības, var, kad no viņa pieprasa zemi tās īpašnieks, neizpildīt šo prasību līdz tam laikam, kamēr nedabū apliecību par savu zemi. Atlīdzību var prasīt vienīgi par tām ēkām, kas skaitāmas pie nepieciešamiem izdevumiem. Bet, ja ēka pieder pie derīgiem vai greznuma izdevumiem, tad piemērojami cita panta noteikumi."

Ko mēs esam sasnieguši? Vai esam uzrakstījuši labāku pantu nekā Civillikumā vai sliktāku? Protams, mēs esam uzrakstījuši daudz neskaidrāk. Neko jaunu te nepasakām, bet pirmām kārtām mēs neesam atdalījuši šos nepieciešamos izdevumus no derīgiem un greznuma izdevumiem. Un te sākas šī putrošanās. Jo māja un zemnieku saimniecība nav vasarnīca, nav dārza mājiņa. Jūs zināt, ka septiņdesmitajos gados dārza mājiņas bija līdz 45 kvadrātmetriem, tās faktiski bija kapitālas būves, bet tās nebija tik lielas kā vasarnīcas. Tātad arī laivu novietnes, kuras ir uzbūvētas uz zemes, ūdens malā, nav pirmās nepieciešamības lietas. Tas viss ir uzskatāms par greznuma izdevumiem. Latvijas Civillikums ļoti precīzi atdala šīs lietas, bet mēs tās jaucam. Mums viens un tas pats ir gan māja, gan vasarnīca, kas ir otrās vai trešās pakāpes nepieciešamības lieta. Un tā laikam ir tā principiālā kļūda, kas pāriet no viena likuma uz otru. Un tūliņ būs likums par vasarnīcu un garāžu privatizāciju, par laivu novietņu privatizāciju, un atkal parādīsies šīs pašas kļūdas, ko mēs visu laiku pieļaujam. Un šiem īpašniekiem, kuri varētu, piemēram, saskaņā ar šo pašu 6.pantu dabūt īpašumu, šīs īpašuma tiesības ir būvētas uz smiltīm, jo tikpat mierīgi pēc dažiem gadiem kāda cita likumdošanas iestāde varētu atsaukties uz Civillikumu un atcelt šo pieņēmumu. Tāpēc šeit vajadzētu precīzi nošķirt. Mēs varam nestrīdēties par zemnieku saimniecībām un piemājas saimniecībām. Loģiski, ka nekādi individuālie augļu dārzi tur nevar būt. Ja tas ir ražojošs dārzs, tad pēc 15 vai 20 gadiem tas ir jāizcērt. Ja tas ir augļu dārzs skaistumam, tad tas tur, protams, var augt un pāraugt kādus 50 gadus. Ja tas pēc 10 vai 15 gadiem tiks izcirsts, kāpēc tad šo zemi neatdot?

Un par pēdējo- tātad dzīvojamo māju un vasarnīcu uzturēšana. Kā jau teicu, tās dārza mājiņas un viss pārējais, protams, ir jāsvītro. Rodas loģisks jautājums: kāpēc tas viss tiek uzrakstīts tādā redakcijā? Jo mēs jau esam ierakstījuši, ka it kā atjaunojam Civillikuma mantošanas tiesības un šos pantus. Tur tas viss ir daudz skaidrāk pateikts.

Kas to noteiks? Protams, tiesa. To visu var noteikt tiesa, kādā pakāpē un cik liela ir nepieciešamība pēc šīm lietām. Un te man daudzi jautā: kā mēs šo lietu atrisināsim? Tieši tāpat, kā mēs te esam ierakstījuši. Par to jau runāja arī Mucenieka kungs. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem dabā nevar atdot zemi, tad viņiem ir tiesības uz līdzvērtīgu zemi vai kompensāciju. Viņiem ir divas iespējas: vai nu īpašnieks nopērk no viņa šo māju, vai otrādi. Jaunais zemnieks vai saimnieks, vai tas, kas ir uzbūvējis šo ēku, samaksā bijušajam īpašniekam nepieciešamos līdzekļus, lai viņš zemi nopirktu citā vietā, ja viņam tā ir vajadzīga.

Te izvirzās sholastisks jautājums: kur tad jaunais zemnieks ņems naudu, ja viņam jākompensē īpašuma tiesības? Nu, tas ir cits jautājums. Tur var būt dažādi risinājumi. Var būt kaut kādi privatizācijas fondi. Un tas jau ir darba kārtības jautājums, kādā veidā visas šīs kompensācijas un to mehānismu izstrādāt. Bet likumā, es domāju, mums ir jāpieturas pie 970.panta precīzas redakcijas.

Lai neaizkavētu jūsu dārgo laiku, es gribētu pievērst uzmanību tam, ka neizvairīsimies no lēmuma par šiem dārza mājiņu kooperatīviem. Es jums varu teikt, ka konkrēti Saulkrastos 10000 ir sacēluši šīs dārza mājiņas. Mēs arī zinām, cik daudz dažādu armijas kooperatīvu ir sabūvējuši šīs dārza mājiņas. Un, ja mēs politisku iemeslu dēļ tagad izvairāmies šo jautājumu kaut kādā mērā apskatīt, tad, es domāju, neviens mums nepārmetīs, ja šeit pielietosim Civillikuma kategoriju par tiem izdevumiem, kas skaitās derīgi, un greznuma izdevumiem, kas nav nepieciešami. Un sāksim strādāt pie šā lēmuma par visiem tā sauktajiem dārzkopības kooperatīviem, jo mēs no tā neizvairīsimies. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs vairs neviens nav pierakstījies, tādēļ sāksim balsošanas procedūru par 6. un 7.pantu. Lūdzu, Seiles kundze! Boruka kungs, lūdzu tribīnē!

Vispirms reģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 104 deputāti. Seiles kundze, kādi būs jūsu priekšlikumi par balsošanas kārtību?

A.Seile: Tā kā deputāti ir iesnieguši rakstveida priekšlikumu, bet vairāki konceptuāli priekšlikumi izskanēja arī debatēs, tad es aicinu sēdes vadītāju ņemt par pamatu mūsu iesniegtos dokumentus.

Pirmais ir Čepānes kundzes priekšlikums: apvienot 6. un 7.pantu, jo izskanēja arī domas pilnībā atbalstīt Čepānes kundzes redakciju. Es aicinu šo jautājumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze pati vēlas izteikties. Lūdzu.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, kā jau debatēs teicu, saņemot iepriekšējā variantā šo likumprojektu, es centos juridiski korekti uzrakstīt šīs lietas. Pirmo reizi bija runa, ka šie izņēmumi attiecas tikai uz Latvijas Republikas pilsoņiem, tāpēc es arī šo normu iestrādāju. Bet jau pirmajā uzstāšanās reizē es teicu, ka nebūtu godīgi tagad, kad runājam par Latvijas Republikas Civillikumu, neietvert šo 6.panta otrajā rindkopā paredzēto izņēmumu. Es piekrītu savai redakcijai tikai ar tādu noteikumu, ja balsojam, ka šie izņēmumi attiecas ne tikai uz Latvijas Republikas pilsoņiem, bet arī uz pārējām fiziskajām personām.

A.Seile: Tas varētu būt pirmais konceptuālais balsojums. Man Čepānes kundzei ir jautājums. Principā šīs redakcijas neatšķiras, izņemot Zaščerinska kunga priekšlikumu, par kuru mēs varētu balsot. Ja balsojam par to, ka pirmajā rindkopā ietveram šo pilsonības jautājumu, un par Zaščerinska kunga priekšlikumu, vai mēs varam atstāt par pamatu komisijas sagatavoto variantu 6. un 7.pantā?

I.Čepāne: Jūs varat atstāt, es jums teicu, ka jēga nemainās, bet tas ir juridiski nepareizi formulēts. Jums ir jāapspriež balsojums par šiem izņēmuma gadījumiem. Tas ir pirmais konceptuālais balsojums.

Nākamais ir par Zaščerinska kunga papildinājumu, jo tā nebija iepriekšējā variantā.

A.Seile: Cienījamais sēdes vadītāj, ir ierosinājums papildināt pirmo rindkopu ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņiem". Mums mūsu redakcijā ir ierakstīts "citām fiziskajām personām". Es gribu paskaidrot jautājuma būtību. Visi šie izņēmumi attiecībā uz nepilsoņiem jau ir fiksēti otrajā rindkopā. Tā kā zemi var piešķirt tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, manuprāt, šis ieraksts- "Latvijas Republikas pilsoņiem"- nav vajadzīgs, kā to saka Čepānes kundze.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es tomēr gribētu, ja tas ir iespējams, lai tiktu dalītas divas lietas. Tātad pirmajā un otrajā rindkopā ir runa par to, ka bija jāpiesakās līdz 1991.gada 20.jūnijam. Otrajā un trešajā rindkopā, pareizāk sakot, trešajā rindkopā, jau ir runa par to, kādu procedūru noteikt pēc 20.jūnija. Varbūt mēs varētu mēģināt sakārtot šīs daļas un tad nebūs tā, ka viens runā par māti, otrs par meitu, bet trešais- par kleitu. Tāpēc man būtu lūgums šādā veidā izskatīt un risināt tos jautājumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Es domāju, ka mēs vispirms varētu apskatīties, kuru konstrukciju ņemt par pamatu, un tad varētu attiecīgi balsot par to, vai izslēgt vai papildināt. Un jau iepriekš varam ņemt vērā, ka Čepānes kundzes priekšlikums ietver domu, kas saskan ar redakcijas komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Es apmēram to pašu gribu teikt. Mums jābalso par to, kuru variantu ņemt par pamatu: vai nu Čepānes kundzes variantu, vai komisijas variantu. Es iestājos par Čepānes kundzes variantu ar visiem pilsoņiem. Es brīnos, kāpēc gribam atteikties no pilsoņiem. Dažus desmitus baltkrievu zemnieku mēs uzņemsim pilsoņos, bet tos 30 tūkstošus migrantu, kas šeit, Pierīgā, sagrābuši zemi, ne. Pirmajam balsojumam jābūt par to.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze vēlreiz lūdz vārdu.

I.Čepāne: Cienījamais Rikarda kungs, es rakstīju šos priekšlikumus nevis lai iztaptu radikāļiem, bet lai juridiski formulētu šo iepriekš iesniegtā likuma variantu. Runa bija tikai par Latvijas Republikas pilsoņiem. Vēlreiz jums atgādinu, ka, jau pirmo reizi uzstājoties, es ierosināju šo variantu, tikai man nebija praktiska risinājuma, kā šo jautājumu varētu atrisināt, runājot par nepilsoņu īpašuma tiesībām.

Es jums vēlreiz saku- ja atjaunojam īpašuma tiesības, kā to prasa Rikarda kungs, tad šiem nepilsoņiem, kuriem ir piemājas saimniecības un zemnieku saimniecības, būs morālais guvums, nevis materiālais. Ja šeit paliek spēkā valsts īpašums, tad viņi maksā likumā noteikto valsts nodokli, nevis nomas maksu bijušajam īpašniekam. Protams, tas mums ir jāizšķir. Es atvainojos, bet nevar ņemt par pamatu vienu vai otru. Birkava kungs, jūs saprotat, ka šeit ir juridiski korekti izteikta visa problēma.

A.Seile: Tā ir redakcionāla.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Varēju arī nenākt tribīnē, jo Čepānes kundze ar pēdējo frāzi pateica lietas būtību. Vai ir pareizi teikt- ņemt par pamatu vai neņemt par pamatu? Jāņem taču pareizākā un juridiski precīzāk formulētā redakcija. Čepānes kundzes redakcija, manuprāt, ir juridiski pareizāk noformulēta un noformēta. Ja tur kaut ko liekam iekšā vai ņemam nost un grozām, tad tā ir viena lieta. Tas ir daudz vieglāk izdarāms nekā mēģināt regulēt vai grozīt tās pašas tēzes redakcijas komisijas variantā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums nav jābalso par to vai citu redakciju. Mums ir jāizdala konceptuālie balsojumi. Manuprāt, mums ir jāizskata pēc kārtas pa rindkopām, jākonstatē, kas attiecīgajā rindkopā ir konceptuāls, un par to jābalso.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Abas rindkopas gan Čepānes kundzes variantā, gan redakcijas komisijas variantā būtībā ir vienādas, izņemot frāzi par Latvijas Republikas pilsoņiem, kas ir Čepānes kundzes variantā. Es gribu pateikt (ja gadījumā žurnālisti to dzird), ka neviens neesam pret to, lai zemi īpašumā dabūtu nepilsoņi. Pirmajā rindkopā rakstām: "fiziskās personas un Latvijas Republikas pilsoņi", nevis vienīgi "Latvijas Republikas pilsoņi", un nozīmē tas tikai vienu, ka mēs attiecinām šos izņēmumus gan uz pilsoņiem, gan uz tiem nepilsoņiem, kuri līdz 1940.gadam bija īpašnieki.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es tomēr apbrīnoju formulējumu, lai būtu juridiski korekti izteikts gan viens, gan otrs. Pietiekami juridisks ir gan viens variants, gan otrs variants. Bet runa ir tieši par konceptuālo pieeju. Komisija piedāvā variantu, ka zemes reformas pirmajā kārtā zeme tiek piešķirta lietošanā. Bet Čepānes kundzes variantā šis jautājums paliek karājamies gaisā, līdz ar to veidojas situācija, par kuru runāja Zaščerinska kungs. Kas tādā gadījumā notiek ar zemes reformas pirmās kārtas likumu? Vai mums tas ir jāatceļ vai jārīkojas kaut kā citādi? Manuprāt, tieši komisijas piedāvātais variants ir pietiekami korekts arī no juridiskā viedokļa. Nekādu neskaidrību te nav.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs vēlreiz vēlas vārdu.

E.Cilinskis: Nevarētu teikt, ka abi priekšlikumi ir vienādi. Čepānes kundzes priekšlikumā, manuprāt, daudz pareizāk ir noformulēti izņēmumi nekā komisijas variantā, jo runa nav par individuālajiem augļu dārziem. Tāpēc nevar teikt, ka tie ir vienādi priekšlikumi.

A.Seile: Par katru izņēmumu, par katru rindiņu balsosim atsevišķi, kā to deputāti ir ierosinājuši un kā ir pavairoti priekšlikumi, pilnīgi par katru rindiņu. Čepānes kundzei ir mazāk šo izņēmumu, un par tiem mēs arī balsosim. Mēs izlemsim balsojot, vai izslēgt kādu no komisijas priekšlikumiem vai pieņemt Čepānes kundzes variantā.

Priekšsēdētājs: Uzklausīsim vēl Kodoliņa kungu un Grūbes kungu un sāksim balsot.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es tomēr gribētu atgādināt cienījamiem deputātiem, ka skatām šo likumu pirmajā lasījumā. Es uzskatu, ka ir nemērķtiecīgi un nepareizi tagad balsot par katru rindiņu un pēc tam otrajā un trešajā lasījumā atkal to pašu procedūru atkārtot. Mums ir jāizlemj, kurš no variantiem tiek ņemts par pamatu un kurš konceptuāli tiek atbalstīts. Viens balsojums, un nekāda rindiņu skatīšana, manuprāt, nav vajadzīga. Nevajag jaukt dažādus variantus kopā.

A.Seile: Es tam nevaru piekrist, jo 6.pantā ir ietvertas daudzas konceptuālas domas. Es uzskatu, ka ir jābalso par atsevišķām tēzēm.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Mēs nevaram virzīties uz priekšu, kamēr nav šo balsojumu. Tāpēc vēlreiz atkārtoju, ka pirmām kārtām mums ir jātiek skaidrībā par 6.panta pirmo un otro daļu. Es gribu lūgt sākt ar 6.panta pirmo daļu, jo te ir pirmais konceptuālais jautājums, vai kaut kādi izņēmumi attiecas uz visām fiziskajām personām vai tikai uz Latvijas Republikas pilsoņiem. Skaidri un gaiši. Šeit nevajadzētu mēģināt uz vienu vai uz otru pusi. Tas ir jānobalso. Pēc tam ir jautājums, vai tas attiecas uz zemnieku saimniecībām, piemājas zemi, uz šiem nelaimīgajiem augļu dārziem vai uz vasarnīcām, mājām un tā tālāk. Par katru lietu jābūt balsojumam.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu precizēsim! Pirmais uz balsošanu tiek likts redakcijas komisijas iesniegtais variants tieši tādā redakcijā, kādā tas ir formulēts 387.dokumentā, līdz vārdiem "personām". Tālāk mēs atsevišķi balsosim par zemnieku saimniecībām, piemājas zemi un augļu dārziem.

Lūdzu balsošanas režīmu. Kolēģi, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu.

A.Seile: Ja atļautu, es vēlreiz gribētu deputātiem...

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, pabeigsim reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 104 deputāti reģistrējušies.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es tikai gribēju atgādināt, ka nepilsoņiem šīs tiesības mēs fiksējām šā panta otrajā daļā. Un tādēļ vajadzētu attiecināt uz visām fiziskajām personām, kurām mēs tagad piešķirsim tiesības, balsojot par katru rindiņu atsevišķi. Lai cik liela patriote es arī būtu, es saprotu, ka dažiem nepilsoņiem līdz 1940.gadam bija mājīpašums, bet uz citiem tas neattiecas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, vēlreiz balsosim par 6.pantu, tas ir, par 387.dokumentu- redakcijas komisijas iesniegto variantu- līdz vārdiem "fiziskajām personām", tātad par pirmo rindkopu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 73- par, 10- pret, 10- atturas.

Tagad balsosim par katru rindkopu, tie ir izņēmumi. Pirmais: "izņemot tām zemnieku saimniecībām..." Atvainojos. Rikarda kungs!

R.Rikards: Ir ierosinājums vienkārši papildināt pēc vārdiem "fiziskajām personām- Latvijas Republikas pilsoņiem". Tas ir konceptuāls balsojums.

Priekšsēdētājs: Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Es tagad pirmo reizi no projekta izstrādātāju grupas vadītāja- esmu agrārās komisijas loceklis- dzirdu, ka ar fiziskajām personām jāsaprot arī nepilsoņi, kas republikas teritorijā dzīvoja līdz 1940.gadam. Es lūdzu izskaidrot šo interpretāciju. Šis jautājums agrārajā komisijā nav izskatīts un apspriests./

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es patiešām lūdzu sēdes vadītāju, jo mēs nevaram virzīties uz priekšu bez šā balsojuma. Es tomēr lūdzu nobalsot. Viens variants: mēs atzīstam, ka šie izņēmumi attieksies uz visām fiziskajām personām. Otrs variants: tie attieksies tikai uz Latvijas Republikas pilsoņiem. Ja izšķirsimies par vienu no šiem variantiem, tad varēsim gatavot projektu trešajam lasījumam. Ja šo balsojumu nebūs, nekur tālāk netiksim.

Priekšsēdētājs: Liekam uz balsošanu Rikarda kunga ierosinājumu: papildināt aiz vārdiem "citām fiziskajām personām" ar vārdiem "Latvijas Republikas pilsoņiem".

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es gribēju komentēt Stroganova kunga teikto. Es pēc Stroganova kunga izteikšanās tik tiešām nojautu nelielas briesmas. Un es jūtu, ka mūsu komisija tomēr ir pieļāvusi kļūdu, skaidri neierakstot aiz vārdiem "bijušie īpašnieki" vārdus "līdz 1940.gada 21.jūnijam". Tad nekādu pārpratumu vairs nevarēs būt un arī šis balsojums par pilsoņiem vai nepilsoņiem būs pamatotāks.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. 105 deputāti. Tātad balsosim par 6.panta redakciju, kurā, pēc Rikarda kunga ierosinājuma, aiz vārdiem "fiziskajām personām" seko vārdi "Latvijas Republikas pilsoņiem". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 37- par, pret- 30, 25- atturas.

Nākamais balsojums- par zemnieku saimniecībām.

A.Seile: Lūdzu, mazs komentārs. Ir runa par zemnieku saimniecībām, kuras izveidotas uz bijušo īpašnieku zemes reformas pirmajā kārtā. Galvenokārt tie ir Breša zemnieki. Varbūt mums otrajā lasījumā vajadzētu ietvert kādu papildinājumu tieši par mežiem, jo šis jautājums Breša zemniekiem tik tiešām ir ļoti aktuāls. Bijušais īpašnieks dzīvo turpat blakus un savu mežu dabūt nevar.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu izteikties tikai par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Jautājums par balsošanas motīviem. Šeit figurē jēdziens "zemes reformas pirmajā kārtā". Kā es saprotu, zemes reforma sākās 1990.gada 21.novembrī. Tātad šeit ir jāprecizē, vai tās ir zemnieku saimniecības, kuras izveidotas pēc šā 21.novembra. Breša zemnieki izveidoja savas saimniecības pirms zemes reformas pirmās kārtas. Kas tās izveidoja reformas pirmās kārtas laikā, tie ir pavisam citi. Jāņem vērā arī nianses. Ir zemnieki, kuru saimniecības izveidojās daļēji uz savas zemes, daļēji uz kaimiņa zemes un kuri tagad neiet ne pa labi, ne pa kreisi. Un ir arī tādi, kuri saimnieko pilnīgi uz svešas zemes un kurus mēs tomēr it kā nevaram dzīt projām.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

P.Simsons: Dzīt viņu, cilvēku, projām.

Priekšsēdētājs: Tā, Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es gribētu atbildēt Simsona kungam. Viņš lieliski zina, ka visas zemnieku saimniecības neatkarīgi no tā, vai tās izveidojušās pirms mūsu lēmuma pieņemšanas vai pēc, bija pakļautas zemes reformas pirmajai kārtai un visas tika vai nu apstiprinātas, vai neapstiprinātas.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Balsosim. Par izņēmumiem zemnieku saimniecībām.

Vēlreiz Simsona kungs. Lūdzu.

P.Simsons: Vēl mazs precizējums. Visas zemnieku saimniecības, par kurām sprieda zemes komisijas un kuras bija izveidotas pirms pirmās kārtas uzsākšanas, tika apstiprinātas. Tā ka tāda "vai nu, vai" nemaz nebija. "Vai nu, vai" attiecas uz tām zemnieku saimniecībām, kuras tika izveidotas reformas pirmajā kārtā, tātad pēc 1990.gada 21.novembra. Par tām bija diskusija. Par to, vai atzīt par likumīgām vai neatzīt tās saimniecības, kuras izveidojušās pirms 21.novembra, vispār netika diskutēts pirmajā kārtā.

A.Seile: Bet pirmajā kārtā tām tika piešķirta zeme, arī šīm Breša saimniecībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā izņēmuma attiecināšanu uz zemnieku saimniecībām. Lūdzu rezultātu. 80- par, 3- pret, 9- atturas. Pieņemts.

Nākamais izņēmums- piemājas saimniecības. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultāts: 89- par, 2- pret, 3- atturas.

Nākamais izņēmums- dzīvojamo māju, vasarnīcu uzturēšana un celtniecība. Stop! Piedodiet- individuālie augļu dārzi. Tātad individuālie augļu dārzi.

Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Ja jau mēs balsojot neesam ietvēruši projektā papildinājumu par Latvijas Republikas pilsoņiem, tad es domāju, ka gan šajā apakšpunktā, gan nākamajā- par vasarnīcām- tas ir jāizslēdz.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs! Par balsošanas motīviem.

V.Seleckis: Es saprotu tā, ka nākamā rindkopa šo jautājumu atrisina, jo tajā ir pateikts, ka tas viss, par ko mēs balsojam, attiecas tikai uz pilsoņiem. Tā ka šeit nekādu pretrunu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Seiles kundze grib komentēt. Atsauciet, lūdzu, balsošanu!

A.Seile: Es gribu teikt, ka mēs varētu nedaudz grozīt šā nosaukuma- individuālie augļu dārzi- redakciju. Mēs to varam darīt arī nākamajā lasījumā, jo tas ir tikai redakcionālas dabas grozījums. Un gribu paskaidrot, ka šeit tiešām ir domāti tikai tie mazdārziņi, kuri jau pirmajā kārtā ir piešķirti lietošanā, un nebūt ne dārzkopības sabiedrības, kurām kā fiziskajām personām zeme nav piešķirta lietošanā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es arī gribēju teikt, ka mums patiešām šajā gadījumā ir neveiksmīga redakcija, ja mēs uzskatām, ka jautājums risināms individuāli. Jautājumu daļā Punovska kungs atgādināja, ka ir atsevišķas sabiedrības vai kaut kādas apvienības un tā tālāk. Šis jautājums tātad netiek skatīts.

Priekšsēdētājs: Cupruna kungs, lūdzu!

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Es piekrītu, ka jāprecizē. Bet es jums pastāstīšu, kas tās vēl ir par zemēm. Talsos un ne tikai Talsos, bet arī citās pilsētās savā laikā deva tikai 600 kvadrātmetrus piemājas zemītes. Tad apdomājās, ka 600 kvadrātmetru pietiek, kā saka, kur kaķim izskriet kārtot dabiskās vajadzības. Un tādēļ vēl iemērīja 600 kvadrātmetrus ārpus pilsētas. Un tā arī ir tā zemīte. Varbūt neveikls nosaukums, bet arī tie gabali ir tajā nosaukumā. Saprotiet, lūdzu, kas tā par zemi!

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Mēs pašreiz, godātie kolēģi, godīgi sakot, pērkam kaķi maisā. Un, ja kāds no godājamiem deputātiem uzskata, ka šajā rindkopā nav domāti tie dārzkopības kooperatīvi, biedrības vai sabiedrības, kuri saskaņā ar zemes reformas pirmās kārtas noteikumiem jau ir pārvērtušies par kaut kādu individuālu zemes lietotāju, es teiktu, matemātisku summu, tad viņš maldās. Tie nāk šeit apakšā. Ja mēs tos sviežam...

A.Seile: Nē!

A.Plotnieks: Seiles kundze, tad mēs līdz ar to revidējam likumu par zemes reformu, tas ir pavisam kas cits.

A.Seile: Nē, izlasiet, Plotnieka kungs, uzmanīgi ievadteikumu, kurā ir teikts "fiziskajām personām". Dārzkopības sabiedrība nav fiziskā persona.

A.Plotnieks: Nē, Seiles kundze, es ļoti atvainojos. Visā republikā saskaņā ar mūsu paša pieņemto likumu par zemes reformu šo dārzkopības biedrību biedri iesniedza pieteikumus un pagasti viņiem iedeva zemi lietošanā.

A.Seile: Nomā!

A.Plotnieks: Nē, es atvainojos, lietojumā, nevis nomā. Tā taču ir fundamentāla apbūve.

A.Seile: Tā ir pagasta zeme, pagastam piešķirta zeme, kuru lieto šie kooperatīvi. Katrā ziņā šīs dārzkopības sabiedrības nav domātas šajā rindkopā. Ir runa tikai par fiziskajām personām.

A.Plotnieks: Seiles kundze! Seiles kundze, es vēlreiz uzsveru, ka šobrīd pagastos zemes reformas ietvaros ir pieņemti attiecīgi lēmumi. Ja jūs gribat šo līdzsvaru ap Rīgu uzspridzināt, tad rēķinieties, ka jūs saņemsit apmēram 200 tūkstošu neapmierinātu cilvēku pretenzijas. Ko tad mēs ar viņiem darīsim? Sviedīsim ārā?

A.Seile: Šie iepakotie dārziņi galvenokārt izveidoti nolīstās mežu platībās. Plotnieka kungs, lasiet pirmo teikumu. Šis izņēmums attiecas tikai uz fiziskajām personām. Dārzkopības kooperatīvs nav fiziskā persona.

A.Plotnieks: Es vēlreiz uzsveru, ka zemes reformas gaitā visur ir pieņemti attiecīgi lēmumi. Tad mums jārevidē likums!

Priekšsēdētājs: Paldies, Plotnieka kungs! Punovska kungs, lūdzu!

A.Punovskis: Es arī gribētu akcentēt, ka šajā trešajā rindkopā minētie individuālie augļu dārzi nav tie dārzi, kas paredzēti dārzkopības sabiedrībām. Tie ir pavisam citi dārzi, par tiem būs runa ceturtajā rindkopā. Pie tiem mēs vēl varētu atgriezties, runājot par ceturto rindkopu. Bet šajā rindkopā nav ietverta dārzkopības sabiedrībām paredzētā zeme.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es vēlreiz gribu uzsvērt un vēlreiz visiem kolēģiem paskaidrot, ka zemes reformas pirmajā kārtā dārzkopības un sakņkopības sabiedrībām nebija tiesību pieprasīt zemi kā fiziskajām personām. Šīm sabiedrībām bija tiesības tikai pieprasīt zemi koplietošanas ceļiem, laukumiem un stāvvietām. Pārējiem pilsoņiem, kuriem bija šī dārza mājiņa vai šis augļu dārzs, bija jāpieprasa zemes reformas pirmajā kārtā katrai fiziskajai personai. Es redzu, ka šeit atsevišķās vietās, arī Punovska kungs uz to norādīja, ir pārkāpts likums. Ja likums ir pārkāpts, tad arī tiem cilvēkiem, amatpersonām, kuras pārkāpušas šo likumu, būs jānes atbildība. Bet šeit ir domāti tikai fizisko personu individuālie augļu dārzi. Pilnīgi un galīgi.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Es gribētu mazliet precizēt. Tad, kad es gribēju pirms gadiem desmit dabūt zemi, kur izveidot augļu dārzu, man bija jāiestājas dārzkopības sabiedrībā. Tagad saskaņā ar zemes reformas pirmo kārtu esmu individuāli pieprasījis to zemi. Ne vairs kā dārzkopības sabiedrības dalībnieks, bet individuāli kā šī dārza lietotājs. Tas nozīmē: ja mēs atstāsim šo punktu, tad tās zemes īpašnieks, uz kuras ir mans dārzs, nekad nedabūs atpakaļ savu zemi. Tāpēc ierosinu šo te svītrot.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūs iepazīstināt ar nolikuma par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu 19.punktu. Klausieties uzmanīgi! Tur ir teikts, ka, pirmkārt, runa ir par dārzkopības sabiedrībām kā par juridiskajām personām un, otrkārt, par šo dārzkopības sabiedrību atsevišķo biedru statusu. Proti, 19.pantā ir teikts, ka dārzkopības sabiedrības kā juridiskās personas pastāvīgā lietošanā var pieprasīt tikai dārzkopības sabiedrību koplietošanas zemi (ielas, laukumus, ūdens objektus un citus). Dārzkopības sabiedrību biedri, kuri vēlas saņemt zemi individuālā lietošanā, iesniedz pieprasījumu tā pagasta tautas deputātu padomē, kura teritorijā atrodas zemes gabals, norādot pieprasāmās zemes platību un pievienojot zemes gabala plānu vai shēmu.

Lai gan mūsu likumdošanā ir tik lielas pretrunas, mums ir arī likums par kooperatīvajām sabiedrībām, šis likums attiecas arī uz dārzkopības sabiedrībām. Bet pagaidām gandrīz neviena dārzkopības sabiedrība nav pārreģistrējusi savus statūtus un vadās vēl pēc vecajiem statūtiem. Tātad mums balsojot ir jāizlemj, jo faktiski šie dārziņi, ja kāds tos ir pieprasījis līdz zemes reformai, būs fiziskajai personai, nerunājot par citām problēmām- par koplietošanu un tā tālāk. Es domāju, ka šīs dārzkopības sabiedrības kā tādas izputēs.

Vārdu ir lūdzis viens no dārzkopības sabiedrību galvenajiem šefiem. Lai viņš paskaidro, kā tas ir praksē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Safonova kungs!

A.Safonovs: */Es gribu nedaudz papildināt. Kolēģis gandrīz visu pastāstīja pareizi. Tāda ir situācija. Atbilstoši likumam par zemes reformu, kuru pieņēmām 1990.gadā, visi dārzkopības un dārzeņkopības sabiedrību biedri savās pagastu padomēs iesniedza pieprasījumus. Es pazīstu dažus cilvēkus, kuri kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ pieprasījumus nav iesnieguši, bet vairākums tos ir iesnieguši. Es baidos to apgalvot par visu republiku, tādēļ runāšu tikai par Rīgas rajona pagastu padomēm.

Kolēģis drusciņ kļūdījās, nosaukdams 200 tūkstošus. Patiesībā ir nedaudz vairāk nekā 200 tūkstoši. Ne fizisko, ne juridisko personu- dārzkopības kooperatīvu- iesniegumus Rīgas rajona pagastu padomes līdz šai dienai nav izskatījušas. Tās gaida dokumentu, kuru mēs šodien gribam pieņemt pirmajā lasījumā. Un es ļoti pārliecinoši lūdzu- lai gan speciāli par to vairs negribas runāt, jo par to jau agrāk esmu runājis,- pievērst uzmanību vienam apstāklim. Pēc būtības mēs šodien gribam ļoti daudziem absolūti godīgiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu republikā, atņemt to mazo laimes gabaliņu, ko saucam par sešām simtdaļām zemes. Tas ir pirmkārt.

Un otrais, kam gribu pievērst jūsu uzmanību. Mēs ar tādu savu darba ritmu sākam nedaudz "ieciklēties"- šo vārdu tagad bieži min Krievijas parlamentā- un varam aizrunāties līdz briesmīgām lietām. Padomājiet par vienu situāciju. Mēs kategoriski negribam dot nevienu kvadrātmetru zemes nepilsoņiem. Vai mēs tiešām tiem nepilsoņiem, kas tagad pilsētās, ciematos un laukos apglabāti divos kvadrātmetros zemes, to viņiem atņemsim? Vai arī tai piešķirsim nomājamas zemes statusu? Padomājiet par to! Jo var taču atrasties, teiksim, ne pārāk gudrs izpildītājs pagasta padomē, kas rīt, balstoties uz mūsu likumu, liks izrakt miroņus no kapiem. Par to padomājiet!/

A.Seile: Es vēlreiz gribu atkārtot, ka nepilsoņi tiešām šajā gadījumā nedabūs zemi īpašumā, bet lietošanas tiesības taču viņiem saglabājas uz kādu laiku! Uz cik ilgu laiku- to gan mēs nezinām. Viņiem jācenšas tikt ātrāk par pilsoņiem vai jābrauc mājās.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Es gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs nodarbojamies ar pirmo lasījumu. Es lūdzu sēdes vadītāju nedot vārdu tiem, kuri apspriež redakciju. Manuprāt, vajag aprobežoties ar konceptuāliem balsojumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kodoliņa kungs! Tātad attiecībā uz šo rindu par individuālajiem augļu dārziem ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums bija svītrot, tas ir radikālākais, otrs- pieņemt šajā redakcijā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par priekšlikumu svītrot šo rindkopu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 29- par, 36- pret, 26- atturas. Nav pieņemts.

Nākamais balsojums ir par komisijas ierosināto variantu attiecībā uz individuālajiem augļu dārziem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 60, pret- 17, atturas- 17. Pieņemts.

Nākamais balsojums par nākamo rindu- dzīvojamo māju, vasarnīcu uzturēšanai un celtniecībai.

Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka daudzi no mums nesaprot, par ko balso, jo nav saprotama terminoloģija. Kas ir domāts ar "individuālajiem dārziem"? Kolēģis Grūbe skaidro, ka tas ir iestādītie augļu koki, bet es saprotu, ka tur aug tulpes. Šajā jēdzienā mēs varam ielikt ļoti dažādu saturu. Un, ja mēs pat šeit, Augstākajā padomē, to tulkojam dažādi, tad kā to tulkos tiesas? Mēs nedodam viennozīmīgu jēdzienu. Es lūdzu, lai komisija katram apakšpunktam dotu viennozīmīgu skaidrojumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Tā kā te bija tik ļoti daudz iebildumu pret vasarnīcām, es domāju, ka varētu par šo ceturto rindkopu balsot tādā redakcijā: "Dzīvojamo māju uzturēšanai un iesāktās celtniecības pabeigšanai."

Priekšsēdētājs: Mums gan nav rakstveidā iesniegts šis priekšlikums.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Lai kā mēs brīžam gribētu uzskatīt, ka mums nav ne vasarnīcu, ne dārza māju, diemžēl tādas tomēr ir. Un es nezinu cilvēku, kas varētu paskaidrot, kāda atšķirība ir starp vasarnīcu, dārza māju un dzīvojamo māju, ja šīs vasarnīcas un dzīvojamās mājas ir būvētas pēc saskaņota projekta un atbilst visām celtniecības normām. Atšķirības nav. Atšķirība ir radīta mākslīgi, un tā ir noteikta LPSR Civilkodeksā, ja nemaldos, 108. vai 107.pantā, kur ir fiksēts, ka vienam pilsonim nevar būt īpašumā dzīvoklis un dzīvojamā māja. Lai izvairītos no šīm normām, dzīvojamās mājas parasti nokristīja par vasarnīcām vai dārza mājām. Protams, to jau nenokristīja paši celtnieki, bet likumdevēji, lai izvairītos no konflikta ar Civilkodeksu. Līdz ar to mums atšķirībā no citām valstīm nezin kādēļ ir vasarnīcas un dārza mājas, bet citās zemēs, cik zinu, ir tikai kotedžas, villas vai kaut kas tamlīdzīgs.

Mēs patlaban cīnāmies par to, lai vasarnīcu uzturēšanai nevarētu saņemt zemi īpašumā. Tas, manuprāt, ir absurds, jo jebkurā gadījumā to vasarnīcu, kura patlaban pēc celtniecības normām (ar ierobežotu sienu biezumu un ierobežotu platību) skaitās vasarnīca, var pārbūvēt par kapitālu dzīvojamo māju, kurā cilvēki var apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Termins "vasarnīca" būtībā ir atmirstošs. Tādēļ mums nevajadzētu runāt par šo vasarnīcu svītrošanu, jo šobrīd tās vēl pastāv. Pēc tam, kad pieņemsim likumu (ja tādu pieņemsim) par vasarnīcu un dārza māju privatizāciju, šis likums atrisinās tās problēmas, kuras patlaban izvirzās. Uzskatu, ka tāda redakcija, kāda tā ir šobrīd, jāatstāj, pretējā gadījumā tie cilvēki, kuriem, pēc pašreizējās terminoloģijas, ir vasarnīca, vienkārši nevarēs saņemt zemi, kaut gan būtībā tā ir dzīvojamā māja.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es arī atbalstītu Kinnas kunga priekšlikumu. Ņemot vērā to, ka pašreiz krasi dalās domas šajā jautājumā, balsot par pirmo rindkopu: "dzīvojamās mājas uzturēšanai un celtniecības pabeigšanai", un otrs balsojums varētu būt- "vasarnīcas, dārza mājas uzturēšanai un celtniecības pabeigšanai". Dalīsim divās daļās, tad mēs varētu operatīvi virzīties uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins: Šis jautājums nav skaidrs tikai Punovska kungam. Es vēlreiz atgādinu, ka Punovska kungam vajag izlasīt Civillikuma 865.pantu. Mēs jau tā esam visu saputrojuši, bet tagad putrojam vēl vairāk. Vasarnīca nav tas pats, kas māja. Ja neizsvītrojam vasarnīcas, tad mums vispār nevajag šeit runāt par kaut kādu Civillikuma darbības atjaunošanu Latvijā. Es vēlreiz atgādinu, ka ir nepieciešamie izdevumi, derīgie izdevumi un dažādi greznumizdevumi. Un vasarnīca nav tas pats, kas māja. Tas ir pavisam kas cits. Absolūti cits. Un, ja mēs šeit runājam par to, ka mums jāatstāj mājas, tad nekādā gadījumā šeit nevar būt arī vasarnīcas. Tad ir jātaisa kaut kāds jauns likums par vasarnīcām, par dārza mājiņām, kā jau teicu. Par personisko lidlauku un tā tālāk. Tā jau mēs nonāksim līdz absurdam. Un man rada izbrīnu tas, ko darīsim tālāk. Atteiksimies no Civillikuma vai sāksim visu Civillikumu labot no sākuma līdz galam? Tāpēc es arī aicinu svītrot rindu par vasarnīcām.

Es gribētu atgādināt Safonova kungam, ka viņam nekādas zemes te nav, ko viņam grasītos atņemt. Neviens tiem īpašniekiem šo zemi nav atņēmis. Mēs taču nevaram teikt, ka ar kaut kādu nacionalizācijas vai citu likumu pēkšņi visa zeme ir nonākusi Safonova kunga īpašumā un mēs, ļaundari, gribam viņam to atņemt. Tas taču ir nepareizs traktējums.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: No Punovska kunga viedokļa, šī rinda par vasarnīcām ir svītrojama, jo nevajag divos dažādos vārdos nosaukt vienu un to pašu lietu. Un arī no Kiršteina kunga viedokļa šis vārds ir svītrojams. Tā ka neredzu nekādu iespēju, lai šo vārdu atstātu.

Priekšsēdētājs: Safonova kungs, lūdzu!

A.Safonovs: */Nu, paldies Kiršteina kungam par viņa rūpēm par mani! Es gribētu izteikt divus papildinājumus. Punovska kungs nedaudz nepareizi traktē dārza mājiņu jēdzienu. Statūti precīzi nosaka, kas ir dzīvojamā māja un kas ir dārza mājiņa. Es to stāstu tiem, kam nav dārza mājiņu, lai viņiem būtu priekšstats, par ko ir runa. Ir noteiktas cilvēkam paredzētās dzīvojamās platības normas, kas dārziņos ir samazinātas. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, dārza mājiņu vai vasarnīcu sienām ir noteikti tādi parametri, kas nedod iespēju tur dzīvot ziemā. Treškārt, dārza mājiņās nedrīkst būt šķidrā kurināmā katli, centrālās baterijas un apkures iekārtas, kas paredzētas dzīvojamām mājām. Tās ir galvenās principiālās atšķirības.

Otrais. Es tomēr lūdzu šajā punktā, ko pašlaik izskatām, lai turpmāk to nevarētu iztulkot dažādi, lai cilvēki, kuri uz dzīvi skatās ar skaidru saprātu, arī turpmāk savai dzīvei redzētu skaidru perspektīvu, iekļaut tādu jēdzienu kā mazdārziņš. Tad izvairīsimies no pārpratumiem, kurus Čepānes kundze šeit minēja, apelējot vienam no frakcijas "Satversme" kolēģiem. Kāpēc mēs baidāmies to darīt? Visi taču saprotam, par ko ir runa. Par nožēlu vai par laimi republikas iedzīvotāji, mūsu un jūsu vēlētāji vispār arī to saprot, par ko ir runa. Kāpēc cits ar citu spēlējam paslēpes? Paldies./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, jautājums ir skaidrs. Vēlreiz vārds Endziņa kungam.

A.Endziņš: Man ir priekšlikums atstāt tādā redakcijā, kādu komisija ir iestrādājusi. Vēl jo vairāk, es lūgšu tomēr nejaukt šeit klāt Civillikumu un tā skaidrojumu attiecībā uz to, kas ir greznumpriekšmets, kas nav greznumpriekšmets. Varbūt vakar kādam zābaki bija greznumpriekšmets, bet šodien tas ir ikdienas nepieciešamības priekšmets. Un varbūt rīdzinieku daudzbērnu ģimenei, kurai tā ir vienīgā iespēja izrauties no akmeņiem un pabūt svaigā gaisā, vasarnīca nav greznuma lieta, tā ir nepieciešamības lieta. Acīmredzot to katrā konkrētā gadījumā risinās tiesa. Varbūt man klavieres ir greznumpriekšmets, jo tās man stāv kā mēbele un es tās nespēlēju, bet Kalniņa kungam acīmredzot tas ir darba instruments un pirmās nepieciešamības lieta. Tāpat varbūt arī jārisina jautājums par vasarnīcām.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs, lūdzu!

V.Mucenieks: Es domāju, ka tās vasarnīcas tomēr ir jāatstāj. Jo, lūk, kas par lietu. Man ir gadījies būt Plakanciemā. Tur tajos dārza pleķīšos vienam otram patiešām ir dārza mājiņa, bet vienam manam paziņam tur ir divstāvu māja ar garāžu, kura piedevām vēl nodēvēta par "mauzoleju". Rodas jautājums, kā dalīsim šīs kategorijas. Lai nu kā kurš ir varējis uzbūvēt- likumīgi vai nelikumīgi-, bet uz tiem pašiem pleķīšiem pastāv dažādu kategoriju būves. Un es domāju, ka tām visām šeit jābūt aptvertām.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Lai es zinātu, kā balsot, man ir vajadzīga speciālistu konsultācija. Ja es uz īpašnieka zemes uzbūvēšu čukču jamangu vai kirgīzu jurtu, vai tā man būs dzīvojamā māja vai vasarnīca?

Priekšsēdētājs: Vai Seiles kundze var paskaidrot?

A.Seile: Jā. Es gribu teikt, ka kādreiz šīs vasarnīcas tika būvētas tādēļ, ka cilvēkam nedrīkstēja būt divi īpašumi, divi mājīpašumi. Tagad šāda ierobežojuma nav. Un ļoti liela daļa no tām jau iekļausies terminā "dzīvojamā māja", kaut gan sākuma posmā tā tika celta kā vasarnīca. Un mēs ar Veitnera kungu kā darba grupas pārstāvji apspriežoties nolēmām, ka mēs labprāt pievienojamies Kinnas, Grūbes un Kiršteina priekšlikumam šo vasarnīcu svītrot. Ja vasarnīca ir vagoniņa tipa būve, tad tā tur var arī neatrasties un zemi var atdot īpašniekam.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Man šķiet, ka ar šiem formulējumiem, kurus mēs patlaban gribam ieviest, iesēsim ap Rīgu un vēl ap vienu otru pilsētu tādas ienaida sēklas, ka šo ražu mēs varēsim pēc tam gadu desmitiem ievākt.

Šajā sakarībā ierosinu, pirmkārt, nekādā veidā neizmantot 1937.gada Civillikumu, nesaprotot, par ko ir runa. Atvainojos, varbūt es ļoti nepieklājīgi pateicu. Es iepriekš atvainojos. 1937.gada Civillikums paredzēja, ka zeme ir vispirms un namīpašums tikai pēc tam. Ja mēs jautājumu izlemsim tā, tad jāteic, ka pēc pieciem vai septiņiem gadiem mums vajadzēs Rīgas apkārtnē visos šajos vasarnīcu un dārzkopības kooperatīvos fundamentālas divstāvu un pat trīsstāvu ēkas jaukt nost. Kas to darīs, un kā tas notiks? Kas atlīdzinās īpašniekiem? Tie taču arī ir īpašnieki!

Otrkārt, 1937.gada Civillikums tāpat kā jebkurš civillikums respektē īpašumu. Ja paredzēsim, ka dārzkopības biedrību biedrus, kuri šodien ir it kā individuāli ēku īpašnieki, rīt varēs no šā zemes gabaliņa padzīt, tad tādā gadījumā vairs par īpašumu vispār nav ko runāt.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Tie ir balsošanas motīvi. Un beidzot trešais moments, kas mums jāņem vērā. Nevar nošķirt dažāda veida ēkas ar šādiem ierakstiem. Neviens nevar definēt, ar ko tad vasarnīca atšķiras no dzīvojamās mājas, jo viena otra vasarnīca ir fundamentālāka par dzīvojamo ēku. Tā ka šeit ir jāsaglabā iespējami plašas formulas, lai radītu Latvijā īpašniekus, nevis lai sanaidotu cilvēkus.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Jautājums ir pilnīgi skaidrs. Atsevišķi jābalso par dzīvojamo māju uzturēšanu un iesāktās celtniecības pabeigšanu un par vasarnīcām. Manuprāt, mēs varētu pārtraukt šo diskusiju par balsošanas motīviem. Ja kāds vēl uzstāj, tad jau var izteikties.

Punovska kungs bija pirmais.

A.Punovskis: Man ir konkrēts priekšlikums. Lai izvairītos no diskusijām par to, kas ir vasarnīca- vagoniņš vai kapitālas mājas-, es liktu priekšā ceturtajā daļā šādu redakciju: "mazstāvu dzīvojamās apbūves uzturēšanai un celtniecībai". Turklāt šī dzīvojamā apbūve tādā gadījumā tiktu saskaņota ar terminoloģiju par zemes reformu, kas ir 12.pantā attiecībā gan uz pilsētu, gan laukiem. Tur ir lietots termins "dzīvojamā apbūve". Es lūdzu par tādu priekšlikumu balsot.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, tā būs redakcija otrajam lasījumam.

A.Punovskis: Bet tādā gadījumā mums šobrīd nevajadzētu strīdēties par svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es piekrītu jūsu priekšlikumam sākt balsošanu. Man bija ļoti interesanti uzzināt, kuram kolēģim ir vasarnīca un kuram nav.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs grib sniegt uzziņu.

A.Kiršteins: Man ir vienkārši uzziņa. Es ļoti atvainojos, bet Plotnieka kungs acīmredzot nav iepazinies ar Latvijas Civillikumu, jo 970.pants saka tieši to, par ko jūs runājāt, Plotnieka kungs. Māja nav jājauc nost. Ja kāds savas nezināšanas dēļ šo māju ir uzbūvējis, tad viņš šo māju patur. Safonova kungs patur savu māju, kamēr nesaņem kompensāciju. Tikai šeit ir apmainītas vietas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Man parasti pēdējā mirklī dūša apskrienas. Es teikšu, ka šo te 600 kvadrātmetriņu dēļ nav vērts celt pilsoņu karu, it īpaši ņemot vērā, ka tagad ieejam ārkārtīgi grūtos laikos. Varbūt tur būs tā vietiņa, kur to kartupelīti izaudzēt, un varbūt tur būs tā vieta, kur pārgulēt, kad Rīgas mājās visi kā prusaki salsim. Un tāpēc tā patiešām ir svēta vieta šim grūtajam laikam. Necelsim pilsoņu karu tur, kur nav nekādas jēgas to celt.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par šā izņēmuma redakciju: "dzīvojamo māju uzturēšanai un iesāktās celtniecības pabeigšanai". To ierosināja Seiles kundze, Kinnas kungs, Grūbes kungs un Kiršteina kungs. Lūdzu, balsosim. Par vasarnīcām balsosim atsevišķi. Lūdzu balsošanas rezultātu. 53- par, 18- pret, 8- atturas.

Nākamais balsojums: "vasarnīcu uzturēšanai". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 58- par, 15- pret, 18- atturas. Pieņemts.

Nākamais balsojums ir 6.panta otrā daļa. Vai Seiles kundzei ir kādi komentāri?

A.Seile: Jā, ir komentārs. "Valsts rezerves zemes" vietā, tā ir priekšpēdējā rindiņa ar 24.numuru, varētu būt- "pašvaldību zeme".

Priekšsēdētājs: Vai to jūs uzskatāt par konceptuālu balsojumu? Tādā gadījumā lai tas paliek otrajam lasījumam.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Ja tas netiek izbalsots šodien, tad es uzskatu, ka jāraksta "valsts zeme", nevis "pašvaldību zeme", Seiles kundze. Jo mums vēl nav tāda formulējuma kā "pašvaldību zeme".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Šis formulējums vairāk vai mazāk radās kopdarbības rezultātā. Un es gribētu pastāvēt uz to, ka paliktu tomēr "valsts zeme", nekādā gadījumā "pašvaldību". Motivācija? Nākamā parlamenta vēlēšanas ir ļoti tuvu, un es domāju, ka šī būs viena no panta daļām, uz kuru daudzi balstīs savu vēlēšanu platformu. Tad šeit būs pamats par to strīdēties. Un arī parlamentam lemt. Ja šo jautājumu mēs vienkārši atdosim pašvaldībām, tad strīds turpināsies. Tāpēc mans priekšlikums ir atstāt valsts zemju kategoriju, vēl labāk man likās- valsts rezerves zemes. Nu es saprotu, ka ir jānoņem šis jautājums, tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut pašvaldību zemju statusu. Pašvaldības ir viens no īpašnieku veidiem, tāpat kā juridiskā, fiziskā un tā tālāk persona.

A.Seile: Šajā gadījumā tas ir konceptuāls jautājums, un es ierosinu balsot par to, vai svītrot vārdiņu "rezerves". Tad viss ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: Tātad Seiles kundzes priekšlikums ir konceptuāls balsojums par vārdiņa "rezerves" svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 43- par, 19- pret, 15- atturas. Balsosim par šā panta daļas redakciju kopumā, bez vārdiņa "rezerves". Nē, tikai panta daļas- 6.panta otrās daļas. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 54- par, 14- pret, 8- atturas.

6.panta trešā daļa. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: 6.panta trešajā daļā ir vairāku deputātu ierosinājums: Cālītis, Caune, Cilinskis, laikam arī Čepānes kundze ierosina svītrot 29.rindā vārdus "vai juridiskajai". Pēc tam svītrot pēdējo teikumu šajā daļā.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms konceptuāls balsojums par vārdu "vai juridiskajai personai" svītrošanu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūgtu paklausīties, kādas ir šā svītrojuma sekas, lai katrs apzinātos un izšķirtos. Tās divas rindkopas, ko mēs apskatījām un nobalsojām, ir reformas pirmās kārtas jautājumi. Šī trešā daļa attiecas uz pēcreformas posmu. Un šeit ir vairāki momenti. Tātad juridiskās personas, kas varētu pieteikties. Pieteikties var paplašināts mantinieku loks pēc 1937.gada Civillikuma un arī tie, kuri nepieteicās līdz 1991.gada 20.jūnijam. Šāda automātiska "juridiskās personas" svītrošana rada tādu stāvokli, ka mēs dodam lielākas tiesības tiem, kas pieteiksies tagad, nekā tiem, kam devām iespēju pieteikties līdz 20.jūnijam. Tāpēc arī mans priekšlikums bija tāds, lai izkļūtu no šīs situācijas: nevis aicināt vienkārši automātiski svītrot, bet ierosināt šīs tiesības ierobežot septiņu gadu garumā. Kāpēc? Mēs vēl nebūsim paguvuši sakārtot pirmās kārtas jautājumus, kad jau radīsies reformas otrās kārtas jautājumi. Pirmā kārta beigsies 1996., 1997.gadā. Tā ka katram deputātam jāizšķiras, par ko viņš reāli iestājas.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Tā kā man nav pārliecības, ka mēs nosvītrosim pēdējo rindu, tad, drošs paliek drošs, mums tā "juridiskā persona" ir jāizsvītro. Bet man nav saprotams, ko nozīmē vārdi "vai rezervēta". Manuprāt, šiem vārdiem šeit vispār nevajadzētu būt. Rezervēta...

A.Seile: Tie ir termiņu pieprasījumi, Simsona kungs, un tie, kas reģistrēti kā neapmierinātie pieprasījumi.

P.Simsons: Tieši tas manī izraisa šaubas. Vai rezervēta juridiskajai personai? Par to, kas ir rezervēts fiziskajai personai, man šaubu nav. Bet šeit var saprast, ka, lūk, ja mēs atstājam "juridisko personu", kurai ir rezervēta arī zeme, tad īpašniekam nekā.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, lūdzu!

V.Seleckis: Es arī domāju, ka ir jāsvītro vārdi "juridiskajai personai". Tādēļ ka tagad, pēc Civillikuma atjaunošanas, rodas iespējas daudzām personām pieprasīt zemi un, ja šie vārdi nav svītroti, šiem cilvēkiem praktiski nav iespējas zemi dabūt, jo tā ir kolhoza lietošanā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu, neaizmirstiet pie mikrofona nosaukt savu uzvārdu un vēlēšanu apgabalu.

Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Augstākās padomes un dažu kolēģu vainas dēļ laikus spēkā nestājās Civillikums. Un mēs tagad gribam turpināt šo iesākto netaisnību, turpināt šo nelikumību. Tagad mēs neļaujam darboties Civillikumam, nostādām mantinieku loku neizdevīgā pozīcijā- zaudētāja lomā. Tāpēc man ir priekšlikums likt punktu aiz vārdiem "atdota dabā" un tālāko svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Man arī bija priekšlikums svītrot vārdu "vai juridiskajai" tikai tādēļ, ka tagad ir mainījušies apstākļi. Ir zināms kompensācijas apmērs, ir radušies citi nosacījumi attiecībā uz mežiem un tamlīdzīgi, arī cilvēki varbūt pārdomājuši.

Tālāk. Šeit ir rakstīts, ka "pēc juridisko personu zemes lietošanas tiesību izbeigšanās". Bet sakiet, kur tas tiks publicēts, ka tās izbeigušās, lai kāds tad varētu pieteikties? Man jau bija priekšlikums, ka vajag saglabāt zemes reformas pirmās kārtas 12.panta noteikumus, lai pašreizējās paju sabiedrības nenostādītu tādā stāvoklī, ka tām ferma jālikvidē tikai tādēļ, ka bijušais īpašnieks pieprasa attiecīgo zemi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es ierosinu vēl vienu konceptuālu balsojumu par vārdu "vai rezervētu" svītrošanu. Ja zeme ir rezervēta kādai fiziskajai personai, kura nav bijušais īpašnieks un kura vēl neko nav sākusi darīt, tad ir viena lieta, bet, ja šis cilvēks ir sācis ko darīt, tad vairs nevar būt runa par rezervēšanu. Ja ir likumīgais īpašnieks, tad, es domāju, nav nekāda pamata šajā gadījumā lietu nepārskatīt par labu likumīgajam īpašniekam. Cits jautājums ir, ja esam rezervējuši likumīgajam īpašniekam. Bet šeit par to nav runas. Tāpēc es aicinātu balsot par vārdu "vai rezervētu" svītrošanu. Un tālāk, protams, svītrot arī vārdus "juridiskajai personai". Paldies.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Man ļoti lielas bailes, ka atkal radīsim neatgriezeniskas sekas, ja neņemsim vērā vakar otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu. Īpašnieks, par kuru vakar bija runa, ne savas vainas dēļ, bet simtprocentīgi Augstākās padomes vainas dēļ nedrīkstēja iesniegt pieteikumu uz savu zemi. Tikai mūsu vainas dēļ, jo mēs viņu jau izslēdzām ar likumu par pirmo kārtu. Tagad viņš pieteiksies, un, ja neliksim punktu tur, kur Šteina kungs ierosina, mēs šodien ieskicēsim variantu, ka viņš ne tikai lietošanā, bet arī īpašumā nepaņems. Tāpēc ar šo argumentāciju aicinu atbalstīt Šteina kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs, lūdzu!

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu ņemt vērā, ka ir runa par ierādīšanu dabā un par tiem, kas pieprasījumus iesniegs pēc 20.jūnija, tagad. Ja mēs tādu likumu pieņemam, visi, kas iesniedz iesniegumu, saņems dabā un praktiski mums zemes reforma būs jāsāk no jauna. Ar to brīdi, kad tādu lēmumu pieņemam, juridiskā persona vairs neeksistē, neeksistē paju sabiedrība, ar to brīdi vairāk nekā nav.

Priekšsēdētājs: Safonova kungs, lūdzu!

A.Safonovs: */Es esmu par to, ka termins "juridiskā persona" ir jāatstāj divu, pat triju apstākļu dēļ. Es jau teicu, ka tādā gadījumā, ja tas attiecas uz tik mazu iedzīvotāju grupu kā dārzkopji, kuri vēl praktiski nav noformējušies kā fiziskas personas, tad jāņem vērā dārzkopju biedrības kā juridiskas personas. Tas ir pirmkārt.

Bet, ja uz dažiem mūsu kolēģiem tas neiedarbojas kā arguments, tad padomāsim par vienu svarīgāku argumentu. Uz šodienu mums sovhozi un kolhozi jau likvidēti, pareizi? Pareizi. Tie tagad saucas par kooperatīvajām paju sabiedrībām. Tas nozīmē, ka arī tās juridiskās personas, un es ļoti šaubos par to, ka šodien, kad pieņemam likumu pirmajā lasījumā, tās visas jau ir noformējušas savas struktūras. Iespējams, šur tur šī procedūra vēl turpinās, un, ja mēs tām kā juridiskām personām nerezervēsim zemi, kuru tās tagad izmanto, tad tās nonāks neprognozējamā situācijā.

Un pēdējais. Padomājiet par to, ka tas, ko mēs šodien gatavojamies pieņemt, ir pretrunā ar mūsu pašu likumu, kuru, ja mana atmiņa neviļ, mēs pieņēmām 1990.gada oktobrī. Šis likums saucas "Likums par zemes reformu Latvijas Republikā"./

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Tātad ir priekšlikums svītrot vārdus "juridiskā persona". Es tomēr piedāvātu otru variantu, ka juridiskajai personai garantijas laiks ir ne ilgāks par septiņiem gadiem. Tas ir 397.dokumentā. Es saprotu, ka Seiles kundzei ir citas domas, bet es vienkārši lūdzu izdarīt divus balsojumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Šī trešā daļa tāda, kāda tā ir formulēta, tomēr vairāk vai mazāk atbilst spēkā esošajam likumam par zemes reformu. Tad, kad sākām šeit ieviest visdažādākās atrunas un svītrot, mēs faktiski sākām revidēt jau pieņemtu likumu. Bet parlaments nevar ar vienu likumu grozīt otru un nepārtraukti radīt haosu. Tāpēc ierosinu saglabāt formulējumu tādu, kāds tas ir. Jo, ja paredzēsim, ka tomēr var atkal sākt citu stumdīt un grūstīt, mēs iegūsim bezgala daudz civiltiesisku strīdu un neko vairāk.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Es vairākkārt šodien šeit dzirdēju frāzi, ka esot mainījušies apstākļi. Varbūt tie mainījušies tāda iemesla dēļ, ka vairāki deputāti ir pieprasījuši vai nolēmuši pieprasīt zemi. Bet vai objektīvi mēs varam teikt, ka ir mainījušies apstākļi ražošanas apjoma izvietojumā? Vai mēs šobrīd objektīvi varam teikt, ka jaunizveidotās zemnieku saimniecības nodrošina visu to ražošanas potenciālu, kāds mums ir vajadzīgs? Es gribu pateikt godīgi, ka ne. Un, ja kāds vēlas iepazīties ar statistiku, es varu to iedot, man tā ir. Tāpēc atbalstu šo vārdiņu "vai rezervēta" svītrošanu, jo, ja tā ir rezervēta kādam citam, tad, loģiski, tur nekas nav darīts. Tāpēc ierosinu pirmo teikumu līdz vārdiem "fiziskajai vai juridiskajai personai" atstāt, arī vārdus "juridiskā persona". Par otrā teikuma formulējumu mēs varam, protams, strīdēties, kad, kādā veidā izbeidzas lietošanas tiesības tiem, kuriem kā juridiskajām personām tās ir piešķirtas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, tādējādi mums ir pieci konceptuāli balsojumi.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es gribu paskaidrot, ka tas bija Ēlerta kunga priekšlikums, kurš jums visiem ir izdalīts,- ielikt vārdus "vai rezervēta". Apspriežoties mēs abi, kas aizstāvam šo likumu, sapratām, ka šie vārdi jāsvītro, jo tiešām te ir pārpratums. Mēs rezervējam citai personai, nevis bijušajam īpašniekam. Tātad uzreiz varam piekrist svītrot šos vārdus, ja nerodas kāds, kas pieprasa tos atstāt.

Tagad par Šteina kunga priekšlikumu, kuru atbalstīja arī Seiksta kungs. Es nekādi nevaru atļauties pielikt punktu pēc vārdiņa "dabā", jo jūs saprotat, kas tad notiks. Tad visi tie, kuri nepieteicās līdz 20.jūnijam, neņēma galvā mūsu pirmās kārtas likumu, zemi dabūs uzreiz neglābjami, nevis tie, kas pieteicās, laikus izgāja visu šo garo tirādi. Tādēļ iesaku nevis likt punktu pēc vārdiem "tiek atdota dabā", bet gan ar noteikumu, ja šī zeme pieprasījuma iesniegšanas brīdī nav piešķirta lietošanā citai fiziskai personai. Lai arī uz tiem, kuri pieteiksies pēc 20.jūnija, attiektos tie izņēmumi, par kuriem nobalsojām, par šīm vasarnīcām, par tām mājām un Breša saimniecībām. Jūs saprotiet, ko mēs izdarām tagad. Apdomājiet, izlasiet likumu!

Atšķirībā no darba grupas man ir savs individuālais viedoklis. Es pilnīgi atbalstu fizisko personu svītrošanu no šejienes un pēdējās rindkopas, piedodiet, juridisko personu svītrošanu, un arī Zaščerinska kunga ierosināto pēdējā teikuma svītrošanu, jo visas garantijas juridiskajām personām esam iedevuši 7.pantā, kur ir pateikts, ka tām tiek dotas šīs nomas tiesības no īpašnieka. Tāds ir mans viedoklis. Tātad varētu visu svītrot.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts: Cienījamā kolēģe! Es lūdzu ņemt vērā tikai vienu. Jūs runājat par tiem, kas ir nogulējuši. Es runāju par tiem, kuri nedrīkstēja iesniegt saskaņā ar mūsu likumdošanu, kuri to drīkstēs darīt tikai tad, kad likums būs pieņemts trešajā lasījumā. Viņi ne pie kā nav vainīgi, bet viņi zaudē visu.

Un vēl viena lieta. Es šodien neesmu pārliecināts, vai 7.panta otrā daļa tiks nobalsota.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Seiksta kungam varu pateikt, ka viņa jautājums, kas attiecas uz baznīcas īpašumu, pašreiz vispār netiek apskatīts, jo mēs jau esam nobalsojuši par 3.pantu, kur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka šis privatizācijas likums attiecas uz to zemi, kas ir bijusi fizisko personu īpašumā. Un par to zemi, kas ir bijusi Rīgas pašvaldības, baznīcu un tā tālāk īpašums, šajā likumā vispār netiek runāts. Tā ka, Seiksta kungs, jums nav taisnība.

Kas attiecas uz svītrošanu, es lūgtu likt uz balsošanu, ka šīm juridiskajām personām septiņus gadus saglabājas lietošanas tiesības.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums ir pieci balsojumi. To vajadzētu pirms starpbrīža izdarīt. (Zālē kņada.) Vai vēl par balsošanas motīviem? Lūdzu, Zaļetajeva kungs. Pēc tam- Simsona kungs.

S.Zaļetajevs: */Es prasu pirms balsošanas izdarīt reģistrāciju!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribētu precizēt. Seiksta kungs šeit domāja tos mantiniekus, pret kuriem Grūbes kungs kategoriski uzstājās iepriekšējo likumu pieņemšanas laikā. Šeit ir domāti mantinieki, kuri tiks atzīti ar 1937.gada Civillikumu.

Priekšsēdētājs: Tā. Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Atļaujiet Apvienotās budžeta komisijas vārdā nedaudz izgaisināt šīs kaislības un lūgt pēc šā balsojuma izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā". Tas ir ļoti svarīgi Latvijas Republikai. Ja mēs šo likumprojektu nepieņemam, tad 27.aprīlī, kad paredzēts mūsu uzņemšana Starptautiskajā valūtas fondā, šis jautājums netiks risināts. Tas tiks atlikts uz nenoteiktu laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Safonova kungs, lūdzu!

A.Safonovs: */Priekšsēdētāja kungs! Mēs šeit ilgi runājām, es ierosinu par procedūru: pirms jūs liksiet uz balsošanu piecus priekšlikumus, tos visus nolasīt, lai mēs saprastu, par ko ir runa./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Esmu spiests atbildēt Simsona kungam. Simsona kungs, pirmās kārtas likumā zemi varēja pieprasīt jebkurš, vienalga, kādas pakāpes mantinieks viņš būtu. Varbūt viņa pieprasījums nav apmierināts, bet pieprasīt varēja jebkurš. Un nav tāda precedenta, ka kāds pieprasījums pagastā netiktu ņemts pretī un reģistrēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrācijas režīmu.

A.Seile: Es gribēju tikai piebilst, ka...

Priekšsēdētājs: Seiles kundze! Reģistrācijas režīms. Paldies. Reģistrēsimies, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 101 deputāts reģistrējies.

Kolēģi! Tātad balsojumi ir šādi. Viens no ierosinājumiem- svītrot vārdus "vai rezervēta". Seiles kundze saka, ka tas nav konceptuāls balsojums, viņa piekrīt. Tātad mēs par to nebalsojam. Nākamais balsojums, pareizāk, pirmais balsojums ir par vārdu "vai juridiskajai personai" svītrošanu. Tad ir priekšlikums svītrot visu tekstu aiz vārda "dabā" - līdz trešās daļas beigām. Pēc tam ir priekšlikums svītrot tikai trešās daļas pēdējo teikumu. Un vēl ir priekšlikums balsot par 397.dokumentu, kur pēc vārdiem "zeme tiek atdota dabā" seko teksts "ne vēlāk kā septiņu gadu laikā".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par vārdu "vai juridiskajai personai" svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 42 balsis- par, 32- pret, 13- atturas. Piedodiet, viena balss klāt. Tātad 43. Viena balss jānoskaita nost. Es nospiedu nepareizo pogu.

Nākamais balsojums- svītrot visu tekstu trešajā daļā aiz vārda "dabā".

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Par balsošanas motīviem. Vai vispār mēs varam to likt uz balsošanu? Ja mēs tādā veidā izdarām, tad tiem, kuri ir iesnieguši savlaicīgi, atdodam zemi ar nosacījumiem, bet, ja es šodien esmu atmodies, tad man uzreiz dabā viss ir jādod atpakaļ. Padomājiet, ko mēs darām! Un par ko mēs balsojam!

A.Seile: Es arī tā uzskatu. Tā nevar.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Priekšlikums ir nosaukts, tāds bija ierosinājums, par balsošanas motīviem visi ir izteikušies, un notiek balsošana. Lieku balsošanai priekšlikumu- svītrot trešajā daļā...

A.Seile: Es varu komentēt?

Priekšsēdētājs: ...pēc vārda "dabā" visu tālāko tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 17, 52- pret, 21- atturas. Nav pieņemts.

Nākamais balsojums- svītrot teikuma daļu pēc vārdiem "juridisko personu zemes lietošanas tiesību izbeigšanās", un tālāk pēc teksta. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 37- par, 29- pret, 23- atturas.

Pēdējais priekšlikums- par 397.dokumentu, kur aiz vārdiem "zeme tiek atdota dabā" seko teksts "ne vēlāk kā septiņu gadu laikā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 47- par, 28- pret, atturas- 14.

Starpbrīdis, kolēģi!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vispirms, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 95 deputāti.

Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma ienāca deputāta Ozola priekšlikums par to, lai mēs izskatītu likumprojektu "Par Latvijas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā". Ņemot vērā, ka mums būs brīvdienas un 27.aprīlī jau ir Starptautiskā valūtas fonda sēde, es liktu priekšā dot vārdu referentam Černaja kungam un nobalsot par šiem ļoti svarīgajiem jautājumiem.

Lūdzu, Vaivada kungs! Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Birkava kungs, mums nav tāda precedenta, ka mēs iesāktu procesu pārtraucam.

Priekšsēdētājs: Ja Kinnas kungs uzstāj, mēs varētu likt šo jautājumu uz balsošanu.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Uzstāju uz balsošanu, jo man šķiet, ka mums šeit, kā saka, aste vien vairs ir palikusi.

Priekšsēdētājs: Tātad, lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Jautājums, kā teica, ir ļoti nopietns. Mēs ar to varam ļoti ātri tikt galā. Bet neaizmirsīsim, ka tomēr ir vajadzīgs šis balsu skaits, lai tos likumus pieņemtu. Mēs jau vienu likumu būtu pieņēmuši, kamēr šeit strīdamies.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Domāju, ka neviens deputāts neizies no zāles, kamēr nebūsim pabeiguši zemes reformu. Tās izskatīšanu nevar pārtraukt. Ļoti maz ir palicis.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad lieku uz balsošanu jautājumu par to, vai tūdaļ otrajā lasījumā izskatām likumprojektu par iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu rezultātu. 56 balsis- par, 23- pret, atturas- 6.

Lūdzu Černaja kungu tribīnē! Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Tātad, cienījamie kolēģi, attiecībā uz likumprojektu "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā" nekādi priekšlikumi un ierosinājumi par grozījumiem un papildinājumiem nav saņemti. Jums šis likumprojekts tiek piedāvāts tieši tajā pašā redakcijā, kādā tas bija iesniegts pirmajā lasījumā. Tāpēc lūdzu par to nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumu un papildinājumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Divas balsis papildus "par". Trīs balsis papildus "par". Lūdzu rezultātu. Četras balsis papildus "par". 90 balsis- par.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Lūdzu nobalsot arī par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā". Šeit ir tikai viens grozījums 2.punktā: vārdu "konvencijas" aizvietot ar vārdiem "šā likuma", jo mums likumā nav minētas konvencijas, un tas ir saskaņots ar projekta autoriem. Šis grozījums precizē, ka lēmums attiecas tikai uz tām normām, ko mēs esam paredzējuši šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Ir jautājumi, papildinājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Četras balsis papildus "par". Lūdzu rezultātu. 86- par. Paldies.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, mēs varētu tikt galā arī ar republikas iestāšanos Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā. Tas ir otrs likums.

Priekšsēdētājs: Jā, Černaja kungs tādēļ dodas uz tribīni.

R.Černajs: Situācija ir analoģiska ar iepriekšējo likumu, ko pieņēmām. Tā ka varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam vispirms par likumu. Lūdzu rezultātu. Trīs balsis papildus "par". 87- par. Balsojam par lēmumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 79. Divas balsis papildus "par". Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Gribu atgādināt, ka mums palika līdz galam neatrisināts jautājums par peļņas nodokļa grozījumiem, jo lēmuma projektu par spēkā stāšanos mēs nepieņēmām.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kodoliņa kungs! Par to mēs neesam balsojuši, tādēļ nobalsosim. Nav iebildumu? Kodoliņa kungs, lūdzu, pasakiet, kurš dokuments tas ir, lai nebūtu problēmu!

A.Kodoliņš: Tas ir 396.dokuments. Likumu mēs pieņēmām. Palicis ir lēmums par šā likuma spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Tātad, kolēģi, balsojam par šo dokumentu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 74 balsis- par, 2- atturas. Paldies, kolēģi!

Lūdzu Seiles kundzi tribīnē. Turpinām izskatīt jautājumu par zemi. Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Man, cienījamie kolēģi, ir ļoti neomulīga sajūta. Varbūt Dievs nav devis saprašanu, bet es, godīgi sakot, nezinu, ko mēs esam sabalsojuši šajā trešajā rindkopā. Aprunājos ar vairākiem kolēģiem, un viņi staigā ar tādām pašām sajūtām. Negribu pārmest, ka kāds kaut ko īpaši te ir centies izdarīt, bet, ja godīgi paskatās, kas mums ir iznācis, tad tāpat kā podniekam tomēr ir jāatzīst, ka šis pods mums nav izdevies. Un tādu piedāvāt citiem būtu, man liekas, ne visai korekti. Tādēļ man ir elementārs priekšlikums: šādā veidā šo rindkopu neatstāt. Lieku priekšā anulēt visu balsojumu, kas bija saistībā ar šo rindkopu un lūgt komisiju to uzrakstīt par jaunu. Vai otrs variants ir šāds: es liktu priekšā to rindkopu no Čepānes kundzes priekšlikuma ņemt par pamatu un nobalsot par to, bet to pārējo turpināt apspriest otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, jums būs kāds komentārs?

A.Seile: Es personiski ļoti atbalstu Vaivada kunga priekšlikumu par šīs rindkopas balsojumu. Es nezinu, kā to formulēt: vai anulēt, vai atļaut komisijai izstrādāt jaunu variantu, ņemot vērā Čepānes kundzes priekšlikumus?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gan nevarētu piekrist, jo balsojumi tomēr ir bijuši. Saprotu, ka dažādas ir cīņas metodes un dažādi ir varianti. Bet katrā gadījumā balsojums ir bijis, un es uzskatu, ka šeit nevarētu būt pretrunas. Kāds ir rezultāts, tas ir cits jautājums. Es saprotu, ka kādreiz arī zaudēt vajag ar godu. Tāpēc mans lūgums būtu sagatavoties otrajai un trešajai tūrei, bet nemēģināt atkal sākt visu no gala.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Varbūt šajā gadījumā nebūtu jārunā par to, ko tur anulēt un ko neanulēt. Domāju, ka šobrīd mums visiem patiešām nav skaidrs, kas šeit ir sanācis. Tādēļ priekšlikums būtu pārtraukt pirmo lasījumu, atdot likumprojektu atpakaļ komisijām un frakcijām un tad atgriezties pie tā. Tātad priekšlikums ir pārtraukt šobrīd pirmo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Pirmkārt, šajā situācijā es nevaru uztvert to tekstu kopumā, tāpēc atsaucu savu priekšlikumu un atstāju to komisijai. Otrkārt, principā es varētu balsot, kā Grūbes kungs saka, par visu juridiski tiesisko, kas tur ir, bet neredzu un arī nevaru saprast, kas tur palicis pāri. Tāpēc atturēšos.

Priekšsēdētājs: Berķa kungs, lūdzu!

A.Berķis: Es tomēr domāju, ka mēs nevarētu vis atvirzīt šo likumprojektu kaut kur atpakaļ, iesim vien uz priekšu! Tās domstarpības tur nebija tik lielas, un visu var labot līdz otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs!

A.Felss: Es tieši gribēju papildināt to, ko Berķa kungs teica. Galu galā, ja mēs esam par kaut ko nobalsojuši, bet kādam kaut kas nepatīk, tad otrajam lasījumam, kad būs balsošana pa punktiem, katrs varēs iesniegt savu redakciju. Nesāksim radīt precedentus tam, ka vienā lasījumā neskaitāmas reizes pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es par procedūru gribētu. Man liekas, mēs esam sapinušies un pārkāpjam pirmā lasījuma procedūru. Pirmā lasījuma procedūra neparedz, ka balso par katru vārdu pa punktiem. Šeit balso pēc dzirdes. Kas būs beigās, tas nav redzams. Par šādiem grozījumiem var balsot tikai otrajā lasījumā, kad viss ir nodrukāts, lai katrs redz. Tagad ir grūti atšķirt, kuru ierosinājumu uzskatīt par konceptuālu, kuru var pārbalsot, kuru nevar pārbalsot. Zūd pirmā lasījuma jēga. Ierosinu turēties pie pirmā lasījuma izpratnes.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Pilnīgi atbalstu Eglāja kunga priekšlikumu un aicinu turpināt izskatīšanu pirmajā lasījumā, jo šis jau tā mums ir vēl nebijis precedents, kad pirmajā lasījumā izskatām divus likuma pantus. Mums nav bijis šāda precedenta likuma izskatīšanā. Konkrētas rindkopas likt uz balsošanu un izsvītrot varēs vienmēr, pat trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mēs balsojām par trim svītrojumiem, kurus komisija uzskata par konceptuāliem. Un balsojām par vienu dokumentu, kas ir rakstveidā. Tāpēc es kategoriski nevaru piekrist Eglāja kungam, ka šie nav konceptuāli jautājumi. Lūdzu, virzīsimies uz priekšu!

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Gribēju paskaidrot tiem deputātiem, kuri saka, ka nevar saprast, par ko mēs esam tagad nobalsojuši 6.pantā. Lieta ir ļoti vienkārša: mēs esam atstājuši visu pantu komisijas sagatavotajā redakcijā, izņemot divus papildinājumus. Esam izsvītrojuši vārdus par rezervēšanu, "vai rezervēta", un esam iestrādājuši noteikumu, ka juridiskajām personām laika posmā līdz septiņiem gadiem ir jāzaudē savas lietošanas tiesības bijušo īpašnieku labā. Pārējais teksts paliek tāds, kādu esam pieņēmuši. Tomēr es rīkotos pret savu sirdsapziņu, atstājot šīs "juridiskās personas", taču nepieprasu pārbalsot. Es par to varu cīnīties vēl otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tādējādi, godājamie kolēģi, nav absolūti nekāda pamata atcelt iepriekšējos balsojumus. Vienīgais, es varu likt uz balsošanu priekšlikumu pārtraukt pirmo lasījumu. Viens to ierosināja. Ja tas uzstāj, tad tā ir cita lieta, bet citādi mēs turpinām un balsojam par nākamo rindkopu.

Ja nekādu iebildumu nav, tad, lūdzu, Seiles kundze! 6.panta ceturtā daļa.

A.Seile: Rakstveida iesniegumu nav. Ja deputātiem priekšlikumu nav, tad es uzskatu, ka šeit vispār nav jābalso. Bija daži redakcionāli labojumi, ar kuriem starpbrīdī pienāca vairāki deputāti, bet varbūt, lūdzu, izsakiet šos iebildumus pie mikrofona!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Tātad par to, kas mums šobrīd ir pēc tam, kad esam nobalsojuši par Grūbes kunga priekšlikumu. Mums ir šāds teksts: "Bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kas zemes pieprasījumu iesnieguši pēc 1991.gada 20.jūnija, viņu īpašumā bijusī zeme tiek atdota dabā ne vēlāk kā septiņu gadu laikā, ja šī zeme uz pieprasījuma iesniegšanas brīdi nav piešķirta lietošanā citai fiziskajai vai juridiskajai personai." Tātad pēc šā labojuma tādā redakcijā, kādu bija iesniedzis Grūbes kungs, mēs ne tikai neierobežojam šīs juridiskās personas lietošanas tiesības, bet esam pieņēmuši tādu labojumu, ka bijušajiem īpašniekiem pat tādā gadījumā, ja zemi neviens nav pieprasījis, to var atdot septiņu gadu laikā. Bet citā gadījumā to nevar dabūt vispār.

A.Seile: Līdz septiņiem gadiem...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es sapratu, ka mēs tos septiņus gadus iebalsojām tikai attiecībā uz juridiskajām personām. Tas taču bija viennozīmīgi un skaidri pateikts. Tāpēc šī interpretācija, ko tagad dzirdējām, man ir nesaprotama.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es atbildu Simsona kungam. Kur tas rakstīts? Tas ir ierakstīts stenogrammā, jo es lūdzu tieši šādā veidā likt uz balsošanu: juridiskajām personām šī lietošana tiek saglabāta ne ilgāk kā septiņus gadus. Tātad stenogrammā šis ieraksts ir. Tikai šeit radās pretruna tāpēc, ka sēdes vadītājs it kā vienkārši atsaucās uz šo dokumentu. Šī pretruna bija. Bet stenogrammā ir precīzi pateikts, kādu balsojumu es lūdzu izdarīt. Es no sava balsojuma neatsakos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es atbalstu Vaivada kunga priekšlikumu, ka jānodrukā viss pants, jārestaurē pēc stenogrammas, kāds tas pants izskatās pēc balsojuma. Jo tagad viss ir gaisā izkūpējis, faktiski ir noticis nelikumīgs otrais lasījums. Pirmajā lasījumā mēs esam rīkojušies kā otrajā lasījumā. Pirmajā lasījumā bija jānobalso par trim konceptuāliem jautājumiem, nevis par katru vārdu. Es ierosinātu 6.pantu pēc stenogrammas nodrukāt, lai zinām, par ko balsot kopumā, jo tur ir daudz juridisku pretrunu un nesakarību. Cilinska kungs pilnīgi pareizi teica, ka pēdējais balsojums tur absolūti absurds iznācis. Tā ka vajag uzlikt uz papīra, tad mēs zināsim, par ko balsot. Citādi es nevaru balsot. Es nezinu, par ko balsoju.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, par svītrojumiem nekad rakstveida iesniegumi nav bijuši. Ja komisija uzskata šos svītrojumus par konceptuāliem, tad tos varēja likt uz balsošanu. Rikarda kungs, protams, pareizi saka, ka vajag tekstu sagatavot nākamajam lasījumam pēc stenogrammas.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Gribu iebilst, ka galu galā, ja pirmajā lasījumā ir runa par konkrētu tekstu, tad pēc balsojuma, kad šis teksts ir grozīts, nepārtrauc lasījumu, lai to uzdrukātu atkal no jauna.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es nebūšu tik kategorisks savā prasībā kā Rikarda kungs. Bet man ļoti patika tas, kā Cilinska kungs nolasīja savu versiju. Varbūt Grūbes kungs būtu ar mieru nolasīt pilnu tekstu savā versijā, tad mēs to, kas ir stenogrammā, pieņemtu par dokumentālu tekstu un varētu iet tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man liekas, ka ne jau tādā veidā, kā lika priekšā Cilinska kungs... Grūbes kungs, cik es sapratu, ierosināja konceptuālu balsojumu par to, ka juridiskajām personām saglabājas šīs lietošanas tiesības septiņu gadu laikā...

A.Seile: Ne vēlāk kā...

A.Endziņš: Ne vēlāk kā pēc septiņiem gadiem. Tādā veidā. Kā konkrētais teksts izskatās, tas jālemj darba grupai, to sagatavojot otrajam lasījumam, tad mēs varēsim konkrēti izskatīt pa pantiem. Te ir jāizlemj konceptuāli. Pašreiz tas nav būtiski, vai komats tur ir vai nav.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, te nav absolūti nekādas pretrunas. Mēs par 6.panta trešās daļas redakciju kopumā vispār vēl neesam balsojuši. Mēs esam balsojuši par trim svītrojumiem un par Grūbes kunga papildinājumiem. Lai mēs varētu balsot par 6.panta trešo daļu kopumā, mums patiešām ir vajadzīga jauna rakstveida redakcija, kas iesniedzama nākamajā reizē tā, kā Rikarda kungs teica. Tad mēs varēsim nobalsot par šo trešo daļu kopumā.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gan gribēju dot prioritāti Grūbes kungam.

G.Grūbe: Es precīzi citēju šo trešo daļu: "Bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas zemes pieprasījumu ir iesnieguši pēc 1991.gada jūnija, viņu īpašumā bijusī zeme tiek atdota dabā, ja šī zeme uz pieprasījuma iesniegšanas brīdi nav piešķirta lietošanā citai fiziskajai personai. Juridiskajai personai zeme jāatdod bijušajam īpašniekam ne vēlāk kā septiņu gadu laikā." Tas izrietēja no mana priekšlikuma. Stenogrammā šāds priekšlikums ir.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs!

P.Simsons: Es tagad sapratu. Vai es tam piekrītu vai nepiekrītu, tā ir cita lieta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Seiles kundze, par ceturto daļu!

A.Seile: Par pēdējo daļu nav rakstveida iebildumu. Ja kādam no deputātiem par šo kompensāciju ir kāds ierosinājums, tad lūdzu pie mikrofona to izteikt. Bet es saprotu, ka šeit nav konceptuālu jautājumu, tie vairāk ir redakcionāli jautājumi.

Priekšsēdētājs: Redakcionālus jautājumus šajā gadījumā neapspriedīsim. Mucenieka kungs, lūdzu!

V.Mucenieks: Man bija rakstveida priekšlikums. Te ir rakstīts, ka tas tiks iestrādāts 4.pantā, bet diemžēl mums ir trīs daļas, kur šī tēma ir skarta, un katrā daļā tā būs citādā redakcijā. Ja šo priekšlikumu iestrādās 4.pantā, tad to vajag iekļaut arī šeit, es tā domāju.

Priekšsēdētājs: Pirmajā lasījumā tas nebūtu balsojams.

V.Mucenieks: Var nebalsot, ja piekrīt bez balsošanas.

A.Seile: Ja jums būtu tas priekšlikums, ko jūs rīta pusē iesniedzāt, proti, vispār nemaksāt kompensāciju, tad tas ir konceptuāls jautājums. Bet, kurā panta daļā iestrādāt, tas nav konceptuāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, attiecībā uz 6.pantu ir vēl konceptuālie balsojumi, ko ir ierosinājis Simsona kungs. Tas ir priekšlikums, ka minētie ierobežojumi nav attiecināmi uz politiski represētām personām. Simsona kungs uztur šo jautājumu, balsojam.

P.Simsons: Es noteikti uzturu šo konceptuālo tēzi, bet neredzu, kā vienā vārdā, vienā teikumā to var iekļaut un vai šeit būs tā jēga. Tā doma jau nav tāda, ka tagad, ja uz politiski represētā zemes būs uzbūvējis māju kāds cits, viņam to māju ņems nost un dzīs viņu projām. Šeit ir domāti tie gadījumi, kad politiski represētais nevarēja iegūt zemi, viņam netika pirmajā kārtā dota zeme lietošanā un šobrīd viņš vispār ir atbīdīts nost. Tie gadījumi, kad tur nebija nekādas būves saglabājušās, vai daudzi citi tādi gadījumi. Šeit ir jābūt atšķirībai starp to zemes īpašnieku, kurš labprātīgi pārdevis savu īpašumu un aizgājis uz pilsētu, un to, kurš tika padzīts, kuram visu nopostīja un kurš 40 gadus nav varējis atgriezties. Tagad to iemeslu dēļ, kurus esam paredzējuši pirmās kārtas likumā, viņš vispār nav ticis klāt pie pīrāga dalīšanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamais Simsona kungs, man jums jautājums. Vai jūs varat šodien noteikt to personu loku, uz kurām attiektos šis jēdziens? Jo es atceros, ka tad, kad apspriedām šo jūsu likumprojektu, tika izteikta doma, ka visa latviešu tauta ir politiski represēta- gan tieši, gan netieši. Ja gribam šādu terminu ieviest, tad mums ir jāzina, kāds būs šo personu loks. Likumā konkrētai personai jāpasaka: "Jā, tev ir prioritāras tiesības." Jūs kā jurists, es domāju, mani saprotat.

P.Simsons: Jā, es, protams, jūs saprotu, saprotu arī to, ka šobrīd mēs netaisāmies nosaukt konkrētus uzvārdus, iedot konkrētu sarakstu par konkrētiem gadījumiem. Mēs esam gatavi iedibināt šādu jēdzienu un noteikt politiski represētas personas statusu, par to mums, manuprāt, domstarpību nebija. Runa bija tikai par šā loka plašumu.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Simsona kungs, man šajā sakarībā vēl viens jautājums. Sakiet, lūdzu, kā tad būs ar politiski represēto un viņa mantinieku saskaņā ar 1937.gada Civillikumu?

P.Simsons: Es nesapratu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Safonova kungs!

A.Safonovs: */Es vēl trešo reizi pamēģināšu kaut pats saprast, iespējams, kopā ar jums. Mēs tagad gribam pieņemt pantu tādā redakcijā, ka dārzkopības sabiedrības eksistēs tikai septiņus gadus. Tāpēc ka uz šodienu, es to uzsveru trešo reizi, juridiskās personas ir tikai dārzkopības kooperatīvi, sabiedrības un tā tālāk. Privātpersonas vēl nav kļuvušas par īpašniekiem, vispār nav kļuvušas par personām, jo pašvaldības, pagastu padomes līdz šī likuma pieņemšanai šos jautājumus neizskata. Ja tagad noteiksim septiņu gadu termiņu, neviens neko nerisinās./

Priekšsēdētājs: Safonova kungs, par jautājumu ir nobalsots, un mēs to vairs neapspriežam.

A.Safonovs: */Septiņu gadu laikā visi nomirs, tieši tā arī pateiksim./ Pēc tam pateiksim, un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Simsona kungs, vēlreiz atkārtoju savu jautājumu. Jūs ierosināt radīt politiski represētajiem kaut kādas priekšrocības attiecībā uz īpašumu. Īpašums nekad nepazūd, mirstot pašam īpašniekam, tas tiek mantots. Vai saskaņā ar mūsu 1937.gada Civillikumu var saprast, ka jūs politiski represētā priekšrocības gribat attiecināt arī uz visiem mantiniekiem?

P.Simsons: Cienītais Kinnas kungs! Es jums varētu atbildēt ar piemēru. Es kā politiski represētais pēc Latvijas PSR mantošanas noteikumiem nevaru atgūt sava tēvabrāļa īpašumu. Es nevaru dabūt viņa zemi, tāpēc ka pirmajā kārtā mani neatzīst par mantinieku. Lūk, kur ir tā problēma. Tas neattiecas uz mani, bet, lai būtu vieglāk saprast, es jums skaidroju tādā veidā. Šeit ir runa par tiem gadījumiem, kad sava nepilnīgā jeb subjektīvā likuma dēļ esam atbīdījuši nost 1937.gada Civillikuma likumiskos mantiniekus, politiski represētos, neskatoties uz to, ka viņiem īpašums ir atņemts ar varu, ka īpašums ir nopostīts. Viņi šobrīd netiek tam klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais Simsona kungs! Vai jūs runājat par 6.panta trešo daļu? Par tiem, kuri iesniegs tagad, kuri nevarēja iesniegt pieprasījumu līdz 20.jūnijam? Padomājiet tagad par loģiku. Jūsu paša sagatavotajā likumprojektā par politiski represētajiem mēs atzinām veselu grupu par netieši politiski represētajiem. Tad būtībā norakstīsim šo normu, ja mēs tādā veidā iebalsojam.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Man ir jautājums Simsona kungam.

Priekšsēdētājs: Mums ir sākusies diskusija, par kuru mums nav...

V.Mucenieks: Un tomēr. Es ļoti reti diskutēju. Ja runājam par zemes īpašumiem, tad jājautā, kuri un cik tādu bija, kas dibināja kolhozus un kolhozos gāja labprātīgi. Visiem pārējiem īpašums tika atņemts piespiedu kārtā. Viņi visi tika represēti tieši vai netieši. Un arī mani vecāki tādā pašā veidā nokļuva kolhozā ar visu zemi, ar visu īpašumu, ar lauksaimniecības inventāru, lopiem un tā tālāk. Es neredzu, uz kuriem neattiecināt. Mēs visi esam represēti, un visi esam vienādi.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, vai jūs varētu formulēt mūsu nākamā balsojuma priekšmetu? Es neredzu, kā mēs varētu patlaban par kaut ko balsot.

P.Simsons: Pēc šādas tik sarežģītas 6.panta graizīšanas un maisīšanas es, gluži dabiski, nevaru vienā teikumā formulēt, jo biju piedāvājis 6.pantu pilnīgā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Man ir ierosinājums. Ja Simsona kungam ir ļoti konkrēti priekšlikumi, nākamajā lasījumā mēs pie šā jautājuma varam atgriezties, konkrēti papildinot rindkopas, kurās jāiestrādā normas par labu represētajiem. Varbūt tas ir vajadzīgs. Bet mums jāredz šī konkrētā redakcija. To mēs varētu apspriest otrajā lasījumā. Bet es gribu paskaidrot: represētajam cilvēkam zemi nepiešķīra tādēļ, ka netika atdots mājas īpašums, jo prioritāte pirmajā kārtā bija tam, kam ir saglabājusies māja. Un šie gadījumi ir noregulēti pirmajā kārtā, jo visiem tiek iedalīta valsts rezerves zeme. Tas tiek darīts Augstākās padomes Zemes komisijā, kur šie strīdi nonāk, garantējot, ka pēc tam, kad tiks atgūtas īpašumtiesības uz māju, atdabūs arī zemi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es esmu gatavs uz nākamo lasījumu iedot konkrētu variantu, bet man bail, ka nākamajā lasījumā konceptuāls labojums vairs netiks pieņemts. Tādēļ mums ir jāvienojas par koncepciju- vai ņemam vērā politiski represētā statusu vai neņemam. Ja nobalsojam, ka ņemsim vērā politrepresētā statusu un attiecīgā vietā to iekļausim, tad tā ir viena lieta. Bet šeit nav tikai tas gadījums, ko Seiles kundze teica par namīpašumiem. Ir politrepresētie cilvēki, kuriem vairs nekā nav. Tur ir tukša vieta. Un šajā vietā kaimiņš ir paņēmis zemnieku saimniecību, tādēļ šis cilvēks nevar atgriezties, jo uz šīs viņa zemes viņam ēku vairs nav. Tur ir tukša vieta.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tātad Simsona kungs ierosina šādu balsojumu: balsot par to, ka politiski represētajiem tiek piešķirtas kaut kādas prioritāras tiesības, kuru juridisko formulējumu viņš iesniegs pēc tam. Bet vai mēs par to varam balsot? Es domāju, ka nevaram likt jautājumu šobrīd uz balsošanu.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Tā kā vēl nav skaidrs, par ko būs jābalso, nevaram to darīt. Manuprāt, vajag vienoties par to, ka nākamajā lasījumā skatāmies šādus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es gribētu atkārtot vēlreiz to, ko kolēģi jau pateica, kad runājām par latviešu tautu kā tādu. Būtībā jebkura fiziskā persona, kurai tika savulaik nacionalizēta zeme, ir politiski represēta persona. Un ar šādu atrunu mēs uzliekam krustu visam- gan zemes reformas pirmajai kārtai, gan šim likumam un tā tālāk. Par kādām citām politiski represētajām personām tagad vēl gribam runāt?

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es nekādā gadījumā negribētu, lai mēs ar šo jautājumu saspīlētu šeit attiecības. Es esmu par to, lai mēs komisijā saņemtu Simsona kunga priekšlikumus. Uz nākamo lasījumu mēs tos izskatītu, un, ja šeit nebūs ne vienai, ne otrai pusei iebildumu vai arī būs prasības, kā tos iestrādāt, es domāju, ka jebkurā gadījumā mēs tos varam iestrādāt, šāda iespēja otrajā lasījumā mums nav liegta. Lauksaimniecības komisija nav pret politiski represētajiem, bet te patiešām vajadzētu izšķirties, par kādu loku ir runa, lai neiznāk, ka tas attiecas uz visiem gadījumiem. Mums nebūtu nekādu iebildumu strādāt kopā ar Simsona kungu un atrast kompromisa variantu.

Priekšsēdētājs: Vai Simsona kungs piekrīt?

P.Simsons: Es labprāt, ja varētu atbildēt diviem iepriekšējiem runātājiem. Grūbes kungs, ja atceraties, es divas reizes esmu iesniedzis jūsu komisijai rakstveidā priekšlikumus uz divām lapām katru reizi. Pirmā reize bija pirms pirmā lasījuma, otrā reize- pēc pirmā lasījuma. Neviens no maniem priekšlikumiem nav ņemts vērā. Tā ka man nav cerību, ka, trešo reizi iesniedzot, tas tiks iekļauts projektā.

Otrā atbilde ir Endziņa kungam. Jūsu argumenti ir saistīti ar to, ka jūs neesat lasījis lēmuma projektu šajā jautājumā, kur ir noteikti tie dokumenti un tā kārtība, pēc kuriem un kā mēs atzīsim cilvēkus par politiski represētajiem. Tas lēmumā ir paredzēts. Tā nebūs visa latviešu tauta.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es ierosinu rīkoties šādi. Simsona kungs gatavo priekšlikumus. Komisija tos izskata, un nākamajā reizē mēs apspriežam Simsona kunga redakciju. Paldies.

7.pants.

A.Seile: No priekšlikumiem, kas sagatavoti attiecībā uz 7.pantu, Salīša kunga priekšlikums acīmredzot vairs nav balsojams. Tas ir 3.lappuses apakšā. Tas ir tāpēc, ka 7.pantu mēs esam veidojuši tikai par juridisko personu zemes lietošanas tiesību saglabāšanu un šo tiesību regulēšanu. Tur fizisko personu vairs nav. Par pārējiem priekšlikumiem- tie ir Mucenieka un Cilinska izteiktie priekšlikumi- ir jābalso un jānoklausās, ja kādam ir vēl kādi citi iebildumi.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamā Seiles kundze un pārējie kolēģi! Juridisko personu zemes lietošanas tiesību saglabāšana jau faktiski ir paredzēta iepriekšējā- 6.pantā. Tur visas šīs garantijas ir. Šajā pantā ir runa par nomas tiesībām. Un man diemžēl jums ir jāaizrāda, ka jūs esat pilnīgi ignorējuši fizisko personu nomas tiesības.

Un vēl es gribētu teikt, ka šī redakcija ir samērā neskaidra- ar bijušā īpašuma atdošanu dabā un nodošanu īpašumā. Šeit koncepcija ir tāda: bijušajam īpašniekam tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz papīra. Tā ir? Un runa ir par nomas tiesībām, lai visi saprastu. Bet jāpadomā tomēr arī par fizisko personu nomas tiesībām, ko paredz likums par zemes lietošanu un zemes ierīcību, kas šeit faktiski ir apiets, it kā fiziskajām personām nebūtu uz to tiesību.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, lūdzu!... Jūs gribējāt atbildēt? Es atvainojos! Lūdzu, Boruka kungs!

A.Boruks, Agrorūpnieciskās ekonomikas institūta darbinieks: Uz jautājumu par nomu. Sakarā ar balsojumu par 6.panta pirmo daļu mēs tagad skaidri un gaiši esam pateikuši, ka attiecīgos gadījumos bijušie īpašnieki nevar zemi dabūt atpakaļ. Tā mēs te nobalsojām. Tātad praktiski attiecībā uz fiziskajām personām vairs nekādi nomas gadījumi nevar būt. Noma vispār, jo zemes lietošanas apstākļos noma ir atļauta. Acīmredzot tā būs atļauta arī īpašuma apstākļos, bet tas jau ir Civillikuma jautājums. Tur ir vesela nodaļa par nomu, renti un tā tālāk. Vai šajā likumā tas būtu vajadzīgs? Es vismaz šādu vajadzību nesaskatu.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es šeit nevaru pastāvēt tieši uz to redakciju, kāda tā ir. Esmu iesniedzis rakstveidā, bet tur tā mazliet nepareizi ir nodrukāta, turklāt šobrīd arī pants ir mainījies. Bet to varētu neņemt vērā, jo šis ir pirmais lasījums, kad mēs balsojam konceptuāli. Tātad mans konceptuālais priekšlikums ir tāds, ka šī noma, kura ir atļauta zemes īpašniekam, kam zeme it kā ir atdota dabā, bet īstenībā tikai uz papīra, un kurai zemes lietotājs juridiskā persona piekrīt, ir uz zināmu termiņu, nevis uz noteiktu laiku. Mans priekšlikums ir noteikt triju gadu termiņu, bet mēs varam par to runāt arī otrā lasījuma laikā. Principiālais balsojums būtu par to, ka šī noma ir terminēta. Tāds ir šis konceptuālais balsojums, kuru es piedāvāju. Par tiem gadiem mēs varam izlemt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, lūdzu!

V.Seleckis: Cik es saprotu, tad pēc tam, kad esam nobalsojuši par 6.panta trešo rindkopu, kur ir paredzēts, ka bijušie īpašnieki nevar dabūt to zemi, kas piešķirta lietošanā juridiskajai personai, tad praktiski šāda situācija, kādu paredz 7.pants, nemaz nevar izveidoties. Jo bijušais īpašnieks šo zemi vairs nevar dabūt un līdz ar to nevar arī iznomāt. Saskaņā ar 6.pantu viņam to nemaz nedod, tā jau atrodas juridiskās personas rokās. Tātad tā ir neiespējama situācija, un līdz ar to šī norma un šis pants ir bezjēdzīgi.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Cienījamais Selecka kungs, es ļoti lūdzu izlasīt 7.panta pirmo daļu. 7.panta pirmā daļa paskaidro šos gadījumus, kas doti 6.panta pirmajā daļā. Šī shēma attiecas uz tiem, kuriem bijuši pieteikumi līdz 1991.gada 20.jūnijam. Tieši uz šīm juridiskajām personām.

Kas attiecas uz 6.panta trešo daļu, tad te ir runa par tiem pieteikumiem, kuri nāk pēc reformas pirmās kārtas īstenošanas. Tā ka šeit pretrunas nav.

Kas attiecas uz 7.panta otro daļu, tur es varētu Čepānes kundzei piekrist, ka šeit ir neveikla redakcija.

Man gribētos pateikt arī par 7.panta pirmo daļu un tomēr atgriezties pie pirmajā lasījumā izskanējušā priekšlikuma, ka šo juridisko personu lietošanas tiesības nevar būt mūžīgas. Tāpēc ir priekšlikums papildināt tekstu 7.panta trešajā rindā pēc vārdiem "lauku apvidos" ar vārdiem "ne vairāk kā piecus gadus".

Priekšsēdētājs: Paldies. Salīša kungs!

B.Salītis: 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka zeme tiek atdota dabā bijušajiem īpašniekiem, izņemot konkrētus gadījumus, turpretī 7.pantā nav paredzēts, ka fiziskās personas zemi atgūt nevar. 6.pantā ir piebilde, ka nevar atgūt, izņemot tos gadījumus, kad ir zemnieku saimniecības, piemājas saimniecības. Saskaņā ar 7.pantu fiziskās personas nedabū vairs neko. Pirmajā variantā bija paredzēts, ka atbilstoši Ministru padomes tarifiem noteiktu nomas maksu saņem gan fiziskās, gan juridiskās personas. Šeit fiziskās personas paliek ar īpašumu uz papīra un vairāk nesaņem neko.

A.Boruks: Es gribētu atbildēt uz šo jautājumu. 6.panta pirmajā daļā mēs pasakām, ka atdodam zemi bijušajiem īpašniekiem, izņemot šos gadījumus. Tajos gadījumos īpašnieks zemi nesaņem atpakaļ, un šī zeme paliek lietošanā vai pēc tam arī īpašumā šiem zemniekiem, kas par tādiem kļuvuši līdz reformai. Par to mēs nobalsojām. Tur vairs nav nomas varianta. Īpašnieks zemi atpakaļ tur nedabū. Bet attiecībā uz juridiskajām personām viņš zemi īpašumā atpakaļ dabū, tāpēc 7.pantā ir jāgarantē šo juridisko personu tiesības. Kā Grūbes kungs ierosināja, jānosaka šie pieci gadi, kad viņam tiek grantēta būtībā šī piespiedu noma no īpašnieku puses. Īpašnieks šajā laikā var saņemt šo nomas maksu.

B.Salītis: Tas viss man ir skaidrs. Bet šeit īpašnieks praktiski nedabū ne kompensāciju, ne ko citu. Viņš uz papīra dabū zemi. Bet vairāk neko.

A.Boruks: Jā, tieši tā. Pēc pieciem gadiem viņš iegūst tiesības zemi apsaimniekot kā pilnīgs īpašnieks. Tur jau ir tā būtība.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, lūdzu! Stroganova kungs, jūs bijāt pirmais? Es nesapratu, kurš uz kuru rāda.

F.Stroganovs: */Ja mēs piekritām un pieņēmām labojumu 6.pantā par nomu septiņus gadus, tad es atļaujos šaubīties par mērķtiecību, izdarot labojumu 7.pantā par piecu gadu nomas termiņu. Es centīšos paskaidrot- kāpēc. Mēs nosakām, padarām likumīgu nomu, kāda tā bija 19.gadsimtā, ar termiņu ierobežotu nomu. Zemi nodot nomā uz pieciem gadiem- tas nozīmē apzināti to pārvērst pelnos./

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Es vairāk jautāt gribēju. Vai šīs abas rindkopas pantā ir savienojamas, vai te tomēr kaut kas nav jāizdala atsevišķi? Ja ir runa par zemes īpašniekiem, kā es sapratu no Grūbes kunga teiktā, tad tie ir tie, kuriem nekādu problēmu nav, viņi ir saņēmuši šo zemi īpašumā un var to iznomāt. Ja tas ir tā, kāpēc viņu tiesības ir jāierobežo? Viens uz vienu gadu var iznomāt, otrs- uz trīs gadiem. To jau paredz līgums, neviens viņus tur regulēt nevar. Kāpēc mums viņi ir jāregulē? Ja tur ir kāda cita doma, tad es neesmu sapratis. Tā taču nav piespiedu noma? Kā es saprotu, tad šeit ir paredzēta piespiedu noma.

A.Boruks: Piespiedu.

A.Gorbunovs: Ja piespiedu noma, tad tas ir kas cits... Es sapratu no Grūbes kunga, ka tā nav piespiedu noma.

A.Boruks: Es mēģināšu īsi skaidrot. 6.pantā noteiktajos gadījumos zemnieku piemājas zemi bijušajiem īpašniekiem atpakaļ nedodam. Viņiem ir iespējams saņemt zemi citur vai kompensāciju. Ja šī zeme reformas pirmajā kārtā ir piešķirta juridiskajai personai, mēs atdodam īpašuma tiesības bijušajam īpašniekam, un tādā gadījumā parādās tā piespiedu noma, kuru Grūbes kungs liek priekšā noteikt uz pieciem gadiem. Tā ir piespiedu noma.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es precizēju, kādos gadījumos šī piespiedu noma iespējama. Iespējama piespiedu noma uz to zemi, kas ir termiņa pieprasījumā, un uz to zemi, kas ir reģistrā. Šie divi gadījumi ir piespiedu nomas gadījumi. 6.panta pirmajā daļā runāts par to, ka visa zeme, kas ir pieprasīta, tiek atdota. Netiek atdota zeme, kas ir termiņa pieprasījumā un kas ir neapmierināto pieprasījumu reģistrā. 7.panta pirmajā daļā tas ir paskaidrots. Šajos gadījumos ir piespiedu noma.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze grib paskaidrot.

A.Seile: Es gribēju šeit paskaidrot, ka fiziskā persona- bijušais īpašnieks- ne vienmēr varēja dabūt savu zemi. Piemēram, tad, ja tur virsū bija lopu ferma un tika izrēķināts, cik zemes kolhozam vajag. Taču īpašnieks ir nesamierināms, grib zemi atpakaļ un tiek ierakstīts reģistrā. Lūk, tie ir šie gadījumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stroganova kungs!

F.Stroganovs: */Vai nu es pilnīgi nesaprotu 6.pantu, vai arī tas tiek tulkots pilnīgi no citas puses. Mēs zinām, ka uz šodienu reģistrā ierakstītas ne tikai tās zemes, kuras izmanto paju sabiedrības, bet arī zemes, uz kurām šodien strādā zemnieki. Tas taču ir tā? Taču šinī gadījumā mēs 6.pantā runājam par juridiskām personām. Vai tas attiecas arī uz tiem jaunsaimniekiem, kuri savas saimniecības ir izveidojuši ne uz savas bijušās zemes, bet uz citu kādreizējo īpašnieku zemēm?/

A.Boruks: 6.panta pirmajā daļā mēs nobalsojām par šiem izņēmumiem, kad bijušais īpašnieks nevar...

F.Stroganovs: */Tad man nav skaidrs, kāpēc mēs nomai nosakām termiņu. Ja skatāmies kopumā, tad ar šo likumu paju sabiedrības ir nolemtas. Tad kāpēc gan mēs apmānām paši sevi un cilvēkus? Tad mums 6.pants jānoņem no darba kārtības./

A.Seile: Cienījamais Stroganova kungs, es tomēr domāju, ka šāds laiks ir vajadzīgs, jo paju sabiedrības pašreiz pārveidojas, sadalās mazākās sabiedrībās. Un ir jādod garantijas bijušajam īpašniekam, tādēļ mēs arī visu laiku rakstām: "ne vēlāk kā". Bet es joprojām gribu atgādināt, ka mums nevajag balsot uzreiz par trim vai pieciem gadiem. Mums jābalso par Cilinska priekšlikumu vispār ielikt šo laiku uz nākamo lasījumu vairākos variantos.

F.Stroganovs: */Es nesaprotu. Tas nozīmē, ka mēs šodien, pieņemot 6.pantu, nosakām, ka paju sabiedrības varēs eksistēt ne ilgāk kā sešus, atvainojiet, septiņus gadus. Bet tas taču ir absurds!/

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Šeit vairākkārt ir izskanējusi tāda doma: ja nu paies šie seši gadi, tad viss tiks likvidēts. Nē, mainīsies zemes tiesiskās attiecības. Pirmajā gadījumā zemes lietotājs maksā valstij nodokli, otrā gadījumā viņš nemaksā nodokli, bet maksā nomas maksu. Tas taču ir jāsaprot. Mēs nelikvidējam dārzkopības sabiedrības ar varu (mūs baida, ka nāks virsū ar rungām un tā tālāk)! Mainās vienkārši zemes tiesiskās attiecības.

Bet es tomēr gribētu uzstāt uz savu priekšlikumu. Visu laiku neesmu uzstājusi. Paskatieties, kāds ir priekšlikuma saturs. Tur ir teikts, ka zemes īpašniekam ir tiesības saņemt nomas maksu. Piekrītot Kinnas kungam, ar kuru mēs kuluāros runājām, pieliekot klāt divdabja teicienu: "izņemot 6.panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus, kuru maksimālos lielumus nosaka Latvijas Republikas Ministru padome". Tāda tā jēga.

A.Seile: Mēs pilnīgi piekrītam Čepānes kundzes precizējumam. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka mēs mākslīgi samudžinām lietas, kas sen ir noteiktas un ir skaidri zināmas.

Šajā redakcijā, kāda ir 7.pantā, ja paliek tā, kā ir ierakstīts,- bez termiņiem, bez kaut kādiem gadiem, nomas līgums ir bez termiņa, ko atkal regulē Civillikums. Ļoti skaidri. Pēc īpašnieka uzteikuma sešu mēnešu laikā šis nomas līgums beidzas. Un tas nevar notikt jebkurā laikā, bet, kā mēs zinām, tikai no 23.aprīļa. Tātad no pavasara, kad ir iesēts, līdz rudenim paiet šie seši mēneši.

Vēl es gribu pie viena, lai man nevajadzētu otrreiz nākt, pateikt, ka arī strīdi par maksu ir pilnīgi lieki. Visā pasaulē par nomātiem īpašumiem var maksāt gan naudā, gan arī citās atvietojamās lietās, ko arī noregulēs Civillikums. Rakstīt par kaut kādiem gadiem, par Ministru padomi... Mēs tā samudžināsim savu likumdošanu... Saprotiet, tam, ko mēs te lemjam, nav pat nekādu tiesisko seku. Jebkuru mantošanu Saeima taču atcels kā pilnīgi analfabētisku.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es jau esmu pazaudējis šīs apspriešanas jēgu. Cik saprotu, piespiedu nomas ideja radās no likuma par zemes reformu pilsētās. Izejot no tādas situācijas, kad zeme atrodas viena īpašnieka rokās, bet nekustamais īpašums uz šīs zemes pieder citam. Šādu kolīziju var atrisināt tikai ar piespiedu nomu, kad nekustamā īpašuma īpašnieks saņem garantiju, ka viņu no šī zemes gabala nepadzīs. Likumā par zemes reformu pilsētās nav nekādu laika ierobežojumu, cik es atceros, sakarā ar to, ka tajā cienīts nekustamais īpašums. Šeit mums parādās zināma šī secinājuma revīzija. Tas ir, es ne sevišķi labi saprotu, kas notiks ar nekustamās mantas īpašnieku, kad būs pagājuši šie trīs, četri, pieci vai septiņi gadi un zemes īpašnieks teiks: "Tagad viss. Nomas līgums beidzies." Kā tiks nodrošinātas īpašuma tiesības tam, kam būs nams uz šīs zemes? Kas regulēs šo jautājumu?/

A.Seile: Civillikumā noteiktajā kārtībā. Jo tas stāsies spēkā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es visādā ziņā esmu skeptiskāk noskaņots nekā Kiršteina kungs par to, ka... Var jau būt, ka mēs pieņemsim šo Civillikumu. Var jau būt, ka rudenī Saeima (es patiešām nezinu, kāds būs tās sastāvs) tieši šo Civillikumu atcels savā pirmajā sēdē. Es nezinu, kā tas viss joks būs.
Tāpēc es negribētu... Gribētu lūgt palikt pie šīs redakcijas. Sakarā ar to, ka līdz 7.panta 2.punkta redakcijai, bez šaubām, var runāt par to- dabā vai nav dabā, tomēr jautājumā par nomas maksu, kamēr ir šāda situācija, kamēr Civillikums nav pieņemts, kamēr ir šī Ministru padome, kamēr ir vēl šī Augstākā padome, pie šādas kārtības palikt. Kādu pieņems Saeima- lai Dievs dod tai veselību! Lai pieņem citādus noteikumus.

Kas attiecas uz šo termiņu- ne ilgāk par pieciem gadiem. Es tomēr uzstāju par balsojumu, jo tad vismaz ir kādas garantijas, vai tie pieci gadi būs vai nebūs. Atkal tiks mainīts ar likumu, nevis ar citiem likumdošanas aktiem, kuri pastiprināti var vai nu saasināt šo situāciju, vai pavilkt uz otru pusi. Tāpēc es vēlētos, lai šajā likumā viss būtu redzams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, praktiski mums tomēr ir viens balsojums, kas saistīts ar terminēto nomu. Mucenieka kungs vēl?

V.Mucenieks: Man ir jautājums par nomu. Šeit ir runa par juridiskajām personām. Par bijušo īpašnieku un juridisko personu attiecībām. Bet iepriekšējā variantā 7.punktā bija arī fiziskās personas. Kur tās tagad paliek?

A.Seile: Mēs jau trim deputātiem uz šo jautājumu esam atbildējuši, ka fiziskajām personām atdodam zemi īpašumā, tās nestājas nomas attiecībās ar bijušo īpašnieku. Tādēļ arī no 7.panta ir izņemtas. Trīs deputāti par to nupat jautāja.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es domāju, ka jautājumu var likt uz balsošanu. Vēl Kinnas kungs vēlas. Lūdzu.

J.Kinna: Es atvainojos, Seiles kundze, jūs mazliet neprecīzi traktējāt šo jautājumu. Es atbildēšu Mucenieka kungam jūsu vietā.

Pastāv vēl citi iespējamie fizisko personu zemes lietošanas veidi bez 6.pantā minētajiem. Tāpēc Čepānes kundzes priekšlikums ir absolūti korekts, tas nemaina mūsu domu 7.pantā, ka zemes īpašniekam ir tiesības saņemt nomas maksu no juridiskajām personām, izņemot četrus izņēmuma gadījumus.

A.Seile: Jā, protams, bet šo priekšlikumu mēs jau pieņēmām. Un nomas attiecībās, protams, var stāties ar jebkuru fizisko personu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Praktiski pirmais balsojums būtu par to, ka šī piespiedu noma ir terminēta. Grūbes kunga ierosinājums bija aiz vārdiem "lauku apvidos" likt vārdus "ne ilgāk kā piecus gadus". Cilinska kungs piekrita šādai redakcijai, bet neuzstāja par konkrētu termiņu, ko varētu atstāt otrajam lasījumam. Kādi būs priekšlikumi par balsojumu? Grūbes kungs?

G.Grūbe: Es lūgtu balsot par pirmo daļu. Protams, ja būs citi priekšlikumi par otro lasījumu, par visiem būs jābalso, bet lai šis princips būtu jau tekstā iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojumu par terminēto nomu gadu skaitu mēs neuzskatām par konceptuālu, taču pašu terminēšanas faktu uzskatām par konceptuālu jautājumu.

G.Grūbe: Tieši tā!

Priekšsēdētājs: Tātad liekam uz balsošanu Grūbes kunga priekšlikumu, ka zemes lietošanas tiesības saglabājas ne ilgāk kā piecus gadus.

Vispirms lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 84 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Atkārtoju, ka vēlreiz balsojam par Grūbes kunga priekšlikumu, kas attiecas uz terminēto nomu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 40- par, 20- pret, 16- atturas. Tātad Grūbes kunga variants ir pieņemts.

Tagad balsosim par 7.panta pirmās daļas redakciju. Vai komisija uzskata, ka tas kopumā ir konceptuāls balsojums? Ar Grūbes kunga papildinājumu? Tas ir, ka noma ir terminēta?

A.Seile: Noma ir terminēta, bet es joprojām uzskatu, ka šie septiņi gadi nav nemaz tik obligāti, jo Cilinska priekšlikums, par kuru nebalsojām, bija vispār terminēt nomu. Varbūt mēs noteiksim vienu gadu.

Priekšsēdētājs: Mēs gadus neuzskatām par konceptuālu jautājumu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tagad man ir lūgums balsot par šā panta otro daļu. Ir Čepānes kundzes ierosinājums, tam es pilnīgi piekrītu, tikai arī otrajā daļā jābūt noteiktam, ka samaksas kārtību un maksimālo lielumu regulē Ministru padome. Tātad kopā ar Čepānes kundzes priekšlikumu balsot par otro daļu šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Bet par pirmo daļu, jūs uzskatāt, vairs nav vajadzīgs balsot?

A.Seile: Nē.

G.Grūbe: Nē.

Priekšsēdētājs: Labi. Čepānes kundze, lūdzu, formulējiet savu priekšlikumu precīzi un saprotami visiem deputātiem.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, vai šeit paliek tikai fizisko personu nomas tiesību tiesiskais regulējums? Tas ir, tikai juridisko personu?

A.Boruks: Nē, varētu piekrist, ka fizisko.

G.Grūbe: Tātad paliek tikai pirmā daļa.

A.Boruks: Varētu piekrist arī par fiziskajām personām, jo Kinnas kungs pareizi aizrādīja, ka būs atsevišķi gadījumi, kas 6.panta pirmajā daļā nav minēti.

I.Čepāne: Tādēļ mans priekšlikums ir šāds: zemes īpašniekam ir tiesības saņemt no zemes lietotāja nomas maksu, izņemot 6.panta pirmajā daļā paredzētos izņēmuma gadījumus. Maksimālo nomas maksas lielumu nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.

A.Seile: Lielumu un kārtību.

I.Čepāne: Jā, lielumu un kārtību.

A.Seile: Jā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai ir saprotama konceptuālā balsojuma jēga? Lūdzu balsošanas režīmu.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Tad arī es lieku priekšā nobalsot vispār par šā teikuma svītrošanu. Es jau teicu, ka visā pasaulē nomas maksu var maksāt gan naudā, gan arī citās atvietojamās lietās- kā Ministru padome noteikusi.

Priekšsēdētājs: Paldies Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Tādā gadījumā man ir lūgums pievērst uzmanību 6.panta otrajai daļai, kur ir runa par to, ja nav fiziskās personas, tad ieskaita valsts zemē, saglabājot fiziskajai personai zemes lietošanas tiesības. Ja zeme pieder valstij, tad arī nomas maksa pienāktos valstij. Tātad atruna, kā liek priekšā Briņķes kundze, attiecībā uz 6.panta pirmo daļu, atkal rada pretrunas. Zeme valsts fondā, bet nauda ies kādam citam. Tad vajag būt atrunai arī 6.panta pirmajā un otrajā daļā.

A.Boruks: Tagad 6.panta otrajā daļā mums ir runa par tiem gadījumiem, kad šie cilvēki ir republikas iedzīvotāji, bet nav pilsoņi. Tas ir tas gadījums. Bet mēs runājām, ka fiziskās personas varētu arī izmantot šīs nomas tiesības, jo mums 6.panta pirmajā daļā ir atrunāti tikai četri gadījumi: kad īpašniekam atdod zemi atpakaļ, neatdod atpakaļ, bet tā paliek šiem zemniekiem piemājas saimniecībām, un tā tālāk. Taču ir vēl arī gadījumi, kad reformas gaitā zeme fiziskajai personai būs piešķirta citām vajadzībām. Un tad var rasties šīs nomas attiecības, kad zeme tiek atdota īpašniekam, bet reformas pirmajā kārtā zeme šai fiziskajai personai iedota citām vajadzībām, kas mums te nav minētas, un regulēt var tad šī piespiedu noma.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Man ne sevišķi labi saprotams šis teiciens: "ir tiesības saņemt nomas maksu". Atvainojiet, bet ja likumā tas nebūs rakstīts, tad zemes īpašniekam nebūs tiesību iznomāt savu zemi? Dabiski, ka būs. Tad kāpēc gan to rakstīt likumā? Šeit runa ir par ko citu, nevis par to, ka zemes īpašniekam ir tiesības saņemt nomas maksu. Tieši otrādi- tādēļ lai zemes izmantotājam garantētu nomas līguma saglabāšanu. Lūk, par ko ir runa, likumā tā arī jāformulē./

A.Seile: Tieši tā ir ierakstīts šajā punktā: ja dabū bijušais īpašnieks atpakaļ, juridiskajai personai saglabājas lietošanas tiesības; uz cik ilgu laiku- tas ir cits jautājums. Un es vispār ierosinu šo diskusiju pārtraukt. Atrisinājumus varam iestrādāt otrajā lasījumā, bet tagad mēs bezjēdzīgi atkārtojamies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Seiles kundze! Kiršteina kungs, jūsu priekšlikums bija svītrot otro daļu. Vai es pareizi saprotu? Jā.

Tātad ir divi priekšlikumi, par kuriem mums ir jābalso. Viens ir Kiršteina kunga priekšlikums 7.panta otro daļu svītrot vispār. Otrs priekšlikums ir Čepānes kundzes formulējums. Konceptuālais.

A.Kiršteins: Es atvainojos, nevis vispār, bet...

Priekšsēdētājs: Kurā vietā jūs liekat punktu? Aiz vārda "maksu" tiek likts punkts? Ja? Un tālākais teksts tiek svītrots.

A.Seile: Cienījamie deputāti! Man liekas, Kiršteina kungs nav īsti iedziļinājies. Es gribu paskaidrot: ja mēs izsvītrosim šo otro rindkopu un atstāsim tikai pirmo, mēs bezgalīgi saglabāsim lietošanas tiesības juridiskajām personām un absolūti neko negarantēsim šim īpašniekam, kuram it kā atjaunosim īpašuma tiesības vienīgi ar Civillikumu, par kuru mēs vēl strīdamies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Kiršteina kunga priekšlikums tomēr jāliek uz balsošanu. Kiršteina kunga priekšlikums kā svītrojums ir radikālāks.

No zāles: Pusi tikai.

Priekšsēdētājs: Pusi? Labi. Tātad liekam uz balsošanu ienākšanas kārtībā, ja strīdamies par priekšlikumu radikalitāti. Pirmais priekšlikums ir Čepānes kundzes konceptuālais priekšlikums.

A.Seile: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu.

A.Seile: Kuru atbalsta komisija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 53 balsis- par, 16- pret, 3- atturas. Pieņemts.

Lieku uz balsošanu Kiršteina kunga priekšlikumu- svītrot 7.panta otrajā daļā vārdus "kuras maksimālo lielumu" un tālāk pēc teksta līdz teikuma beigām. Balsošanas režīmu! Balsosim. Vēl viena balss "pret". Paldies. Rezultāts: 18- par, 38- pret, 17- atturas.

Tādējādi 6. un 7.pantam esam izgājuši cauri, mums atliek nobalsot par likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" pieņemšanu pirmajā lasījumā kopumā, ieskaitot to daļu, kuru pieņēmām iepriekšējā reizē. Lūdzu balsošanas režīmu.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Par balsošanas motīviem. Pirmkārt, mums ir jābalso tikai par šiem diviem pantiem pirmajā lasījumā, jo par pārējiem jau esam nobalsojuši. Pie tiem vairs nav jāatgriežas.

Otrkārt, par motīviem, kāpēc es nevaru balsot par šiem diviem pantiem kopumā, jo diemžēl, taisot šo 6.panta trešo daļu pēc Grūbes kunga priekšlikuma, ir izveidojusies pilnīgi absurda situācija. Es baidos, ka tad, kad deputāti balsoja par šo priekšlikumu, ne visiem bija skaidrs, par ko viņi balso. Proti, šiem cilvēkiem, kuri piesakās pēc 1991.gada 20.jūnija, īpašuma tiesības it kā atjauno šā likuma 5.pants, bet zeme dabā netiek atdota septiņus gadus. Tas vēl nebūtu nekas, bet mēs esam saglabājuši arī teikumu par to, ka pēc juridisko personu zemes lietošanas tiesību izbeigšanās zeme tiek piešķirta zemes reformas pirmajā kārtā paredzētajā kārtībā. Mēs esam paredzējuši, ka pēc šiem septiņiem gadiem eksistēs zemes komisijas, kuras izvērtēs, kuram tad nu piešķirt. Manuprāt, šī konstrukcija ir izveidojusies pietiekami absurda, tādēļ es nevarēšu par to balsot kopumā pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Par balsošanas motīviem. Es vēlreiz atgādinu, ka esmu ar mieru iet uz kompromisu, ja otrā pusē ir Latvijas Republikas pilsonis. Bet, kad tur stāv kolonists, es neesmu ar mieru ne uz kādiem kompromisiem. Tāpēc iesaku likumu nosaukt par zemes nacionalizācijas likumu. Mēs varam nacionalizēt zemi par labu pilsonim, tas ir skaidrs, bet nekādā ziņā ne par labu kolonizatoram. Rīgas rajonā vien ir 3000 vasarnīcu, kas pieder sarkanās armijas virsniekiem. Tās ir Carnikavā, Lilastē, Saulkrastos, Ādažos. Viņi ir sagrābuši labākās zemes. Un tagad šī zeme tiek nacionalizēta par labu šiem kolonistiem, sarkanās armijas virsniekiem. Es esmu pilnīgi pret šādu pieeju. Es balsošu pret šo likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, mēs iepriekšējā reizē nobalsojām par likumprojektu kopumā, izņemot 6. un 7.pantu. Tagad esam nobalsojuši par visiem 6. un 7.panta konceptuālajiem balsojumiem, tādēļ mums ir jābalso par likumprojektu kopumā pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu.

Seiles kundze, es atvainojos.

A.Seile: Es gribu atbildēt uz Rikarda kunga repliku. Mēs nevienam nepilsonim ar 6. un 7.pantu neesam atdevuši zemi īpašumā. Nevienam. Lietošanā viņiem ir iedots uz laiku. Ja viņi kļūs pilsoņi, tā ir cita lieta. Lūdzu, nemaldiniet deputātus!

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Vēl viena balss "par", divas. Rezultāts: 44- par, Kiršteina kungs, kā jūs balsojāt? Tātad: 43- par, 20- pret, 18- atturas. Paldies. Neviens neizvirza jautājumu par likumprojekta publicēšanu tautas apspriešanai? Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, kad būs otrais lasījums? Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Tā kā "Lauku Avīze" bija pasteigusies publicēt darba variantu, darba grupa ir saņēmusi ļoti daudz priekšlikumu. Es ceru, tie nonāks Lauksaimniecības komisijā. Es domāju, ka publicēšana tik obligāta vairs nav. Mēs tūlīt pēc Lieldienām varētu to izskatīt plenārsēdē otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Līdz kuram datumam deputātiem jāiesniedz savi priekšlikumi? Seiles kundze, līdz kuram datumam jāiesniedz priekšlikumi?

A.Seile: Man nav klāt kalendāra, bet pirmajā nedēļā pēc Lieldienu brīvdienām vēl varētu iesniegt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Man tomēr darba grupai ir liels lūgums iesniegt tādu likuma tekstu, kāds tas pieņemts pirmajā lasījumā, jo ļoti daudzas lietas tika pieņemtas no mutvārdu priekšlikumiem, un vajadzīgs zināms laika posms no tā laika, kad būs izdalīts pirmā lasījuma teksts, līdz tam variantam, kas tiks piedāvāts otrajam lasījumam, lai deputātiem fiziski būtu iespējams iesniegt savus priekšlikumus rakstiski. Vismaz trīs dienas kā minimums. Varbūt darba grupa tam piekritīs un ievēros to turpmākajā darbā, lai nebūtu nekādas nesaprašanās./

Priekšsēdētājs: Paldies. Seiles kundze, lūdzu, ņemiet vērā Zaļetajeva kunga priekšlikumu!

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj un deputāti! Kolēģi! Tā kā mēs netikām pie divu likumu izskatīšanas, kas saistīti ar Civillikuma mantošanas tiesību daļas atjaunošanu un grozījumiem Civillikumā, lūdzu tagad plenārsēdē nobalsot, ka to izdarīsim 29.aprīlī pēc atgriešanās no Lieldienu brīvdienām, pulksten 10.00. Tas būs trešdien. Jālemj tagad, jo tas ir saistīts ar speciālistu uzaicināšanu.

Priekšsēdētājs: Par mantošanas tiesību atjaunošanu Civillikuma mantošanas tiesību daļā. Paldies. Un otrs jautājums?

A.Endziņš: Tie ir divi likumi. Viens ir likums...

Priekšsēdētājs: Skaidrs!

A.Endziņš: ...par mantošanas tiesību daļas grozījumu Civillikumā.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Ja runa ir par to, kā strādāt tālāk, es liktu priekšā saglabāt esošo secību, tas ir, lai pēc brīvdienām neparādītos šie punkti citā secībā, jo tas izjauc kārtību un iespēju normāli strādāt. To es gribēju teikt. Tādējādi būtu jāsāk ar likumu par radio un televīziju, pēc tam- likums par zinātnisko darbību, kura dēļ es arī runāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Ja jau Endziņa kungs izvirza šādu priekšlikumu, tad es arī noteikti gribētu vai nu atbalstīt to, ka tiek ievērota secība, vai arī fiksēt likumu par Latvijas Banku, kas arī vairs ilgāk nav noliekams malā un ir jāskata.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi! Tātad mums ir šādi priekšlikumi! Endziņa kunga priekšlikums jautājumu par mantošanas tiesībām izskatīt 29.aprīlī pulksten 10.00, Vaivada kunga un Krastiņa kunga priekšlikumi ir vienādi- strādāt tajā secībā, kāda bija paredzēta šodienas darba kārtībā, izskatot likumu par radio un televīziju pirmo.

Vispirms balsosim par Endziņa kunga priekšlikumu, pēc tam par Vaivada kunga priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par to, ka mantošanas tiesības un Civillikuma atjaunošana tiek skatīta 29.aprīlī pulksten 10.00. Lūdzu rezultātu. 51- par, 6- pret, 6- atturas.

Nākamais ir Vaivada kunga priekšlikums- ievērot to kārtību, kāda bija noteikta šodienas darba kārtībā: sākt ar likumu par radio un televīziju, pēc tam izskatīt likumu par Latvijas Banku un likumu par zinātnisko biedrību. Otrādi, es atvainojos. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 42- par, 9- pret, atturas- 9. Tātad pirmais jautājums ir jautājums par Civillikumu.

No zāles: Tādā gadījumā es lūgtu nobalsot arī par...

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Tādā gadījumā es lūgtu nobalsot arī par Latvijas Bankas likumprojekta iekļaušanu šajā pašā dienā pulksten 12.00, jo tas arī ir saistīts ar cilvēku pieaicināšanu. Šā likumprojekta izskatīšanā vēlējās piedalīties arī finansu ministrs, bankas prezidents un vēl daudzi citi speciālisti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Tā mēs katrs varam nākt ar savu priekšlikumu, un atkal sāksies viss no gala. Labi, ja par Civillikumu ir nobalsots, tad, es domāju, pēc tā varētu strādāt tādā secībā, kāda jau ir pieņemta.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums nevajadzētu balsot tālāk, jo kā pirmos mēs izskatām Civillikuma jautājumus, bet tālāk ievērojam apstiprināto darba kārtību, kā kolēģi Vaivads un Krastiņš lika priekšā.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! 29.aprīlis ir trešdiena. Un otrdien nekas nav balsots. Uz otrdienu laikam esam nobalsojuši par kaut ko citu. Es nezinu... Šeit izvērsās strīdi. Es lūdzu par trešdienu, tas ir, 29.aprīlis.

Priekšsēdētājs: Nekādu strīdu nav. 28.aprīlī ies pieņemtajā secībā. Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Es domāju, ka viss ir skaidrs. Tātad ir zināma secība otrdien. Kad pienāks trešdiena, arī par trešdienu ir nobalsots.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Viss ir kārtībā1 Visas puses ir apmierinātas. Es novēlu jums priecīgas Lieldienas! Labu atpūtu! Uz redzēšanos pēc brīvdienām!

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī