1992.gada 3.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies 115 deputāti.

Par darba kārtību 3. un 4.martam. Vispirms uzstāsimies komisiju vārdā vai izskatīsim atsevišķu deputātu ierosinājumus par svītrošanu. Pēc tam balsosim par piedāvāto darba kārtību. Un pēc tam būs papildinājumi.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man ir procedūras jautājums par sēdes vadīšanas kārtību. Lieta tā, ka mums pagaidām vēl nav pieņemts reglaments, tāpēc jautājums par darba kārtību ir tieši tāds pats jautājums, kā visi citi Augstākās padomes plenārsēdē izskatāmie jautājumi. Šī jautājuma izskatīšanas procedūra nedrīkst atšķirties no citu jautājumu izskatīšanas procedūras. Arī šajā jautājumā tieši tāpat jābūt deputātu grupas sagatavotam lēmuma projektam, jāapspriež priekšlikumi, izmaiņas šajā lēmuma projektā. Lēmums jāpieņem balsojot. Vienīgā atšķirība ir tā, ka visos pārējos jautājumos dokumenta autoru kolektīva vārdā uzstājas atbildīgais deputāts, kas izklāsta savus secinājumus un argumentus, un pēc tam atbild uz deputātu jautājumiem, bet tajās reizēs, kad mēs izskatām plenārsēdes darba kārtību, mums nav deputāta, kas varētu atbildēt uz jautājumiem par piedāvāto lēmuma projektu, sniegt argumentus un secinājumus, kas likti piedāvātā lēmuma projekta pamatā.

Tāpēc man ir lūgums Augstākās padomes priekšsēdētājam, kas uzstājas Prezidija vārdā, kas būtībā ir piedāvātā projekta autors, ja nav nepieciešamības izskaidrot mums piedāvāto dokumentu, tad vismaz atbildēt uz jautājumiem, kas ir radušies, iepazīstoties ar šo dokumentu./

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev, es jūs nesaprotu! Kas jums liedz uzdot jautājumus par darba kārtībā piedāvātajiem jautājumiem, kurus ieteikušas attiecīgas komisijas?

S.Zaļetajevs: */Tāpēc, ka tūlīt tiek prasīti konkrēti priekšlikumi, nevis dota iespēja deputātiem noskaidrot nesaprotamos momentus./

Priekšsēdētājs: Godājamais kolēģi! Ja jums ir kādi konkrēti priekšlikumi, lūdzu, iesniedziet tos Prezidijam vai plenārsēdei. Un tad apspriedīsim. Tagad jūs vienkārši- es atvainojos!-, manuprāt, prātojat par to, kā būtu, ja būtu. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Es drīkstu uzdot jautājumu vai ne?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Man ir priekšlikums 4.marta darba kārtībā neiekļaut 10.jautājumu, tas ir, likumprojektu par kooperatīvās mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju, ņemot vērā to, ka, lai šo jautājumu izskatītu, būtu nepieciešams uzziņas materiāls par to, kādi šie kooperatīvi ir, cik daudz to ir un cik daudzi no tiem pieder, piemēram, armijas cilvēkiem, ievērojot to, ka šobrīd vēl nav skaidrs iedzīvotāju statuss. Tāpēc, es domāju, šobrīd to izskatīt būtu pāragri un es aicinu neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 4.marta darba kārtības 10.jautājumu tiks balsots atsevišķi.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūgtu cienījamos kolēģus pārcelt 4.marta 15.jautājumu par labojumiem likumā par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām uz 3.martu. Bez tam es lūdzu par šo darba kārtības punktu nobalsot kā par steidzamu, jo patiešām mums ir vajadzīgs šis labojums, it sevišķi tādēļ, ka laukos ir vajadzība veidot šīs tehnikas kopdarbības sabiedrības, bet juridiskās personas šeit nevar būt iekļautas. Tāpēc man būtu lūgums pārcelt šo punktu uz šodienu. Un otrs- balsot par tā steidzamību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī par šo punktu balsosim atsevišķi.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj un deputāti! Man būtu priekšlikums apsvērt jautājumu par 6.lēmuma projekta izskatīšanu šajā nedēļā. Šis jautājums tika nodots komisijām izskatīšanai pagājušās ceturtdienas Prezidija sēdē. Tas ir jautājums par UNESCO Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu. Pašreiz šis Satversmes teksts ir stipri nepilnīgs, un es stipri šaubos, vai mēs plenārsēdes darba gaitā varēsim to pilnveidot tādā mērā, lai pašiem pēc tam nebūtu kauns.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums?

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums šonedēļ to svītrot no darba kārtības, lai komisijas varētu iesniegt priekšlikumus Tautas izglītības un kultūras komisijai, kā arī Juridiskajai pārvaldei. Satversmes teksts ir jāsaved kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par šo jautājumu balsosim atsevišķi.

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Mums 4.marta darba kārtībā iekļauts 10., 11., 12., 13., 14., 15.punkts. Visi tie ir likumprojekti pirmajam lasījumam. Dokumentus par šiem jautājumiem mums izsniedza šodien no rīta. Tāpēc es jūs vēlreiz gribu iepazīstināt ar mūsu pašu dokumentu, kas saucas "Likumprojektu izskatīšana"./ "Par likumprojektu izskatīšanas kārtību", 9.pants. Tur ir rakstīts: "Sagatavoto likumprojekta tekstu un ar to saistītos materiālus izsniedz deputātiem un Ministru padomei ne vēlāk kā trīs dienas pirms likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā Augstākās padomes plenārsēdē." */Es uzskatu, ka 4.martam piedāvātais 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punkts ir tiešā pretrunā ar šo pašu pieņemto lēmumu, tāpēc es ierosinu visus šos punktus izslēgt no darba kārtības./

Priekšsēdētājs: Es jums sniedzu informāciju: kanceleja man ziņo, ka jūs varējāt tos saņemt piektdien. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Mani pārsteidz tas fakts, ka šeit atsevišķi Prezidija locekļi tagad ierosina grozīt to darba kārtību, kura ir izskatīta un akceptēta Prezidija sēdē. Tāpēc es aicinātu tomēr patlaban atturēties un atsevišķus jautājumus "izvirzīt augstāk", dodot tiem lielāku prioritāti. Ne mazāk svarīgs ir arī likums "Par Latvijas Banku", kas ir ļoti ilgi aizkavējies sakarā ar to, ka mums vajadzēja saņemt ārvalstu ekspertu atsauksmes. Un, ja tagad tiks mainīta jau noteiktā kārtība šiem pirmajiem lasījumiem, tad tas varētu nozīmēt, ka likumprojekts "Par Latvijas Banku" vispār šinī nedēļā netiek izskatīts pirmajā lasījumā un vēl par nedēļu aizkavējas tā virzība uz priekšu. Tāpēc es aicinātu deputātus nebalsot par šeit piedāvātajām darba kārtības izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Jūs, kolēģi, es ceru, man piekritīsit, ka šie jautājumi ir jāliek uz balsošanu atsevišķi, ja kāds no deputātiem to ierosina. Paldies.

Lūdzu vēlreiz reģistrēties. Uzgaidīsim Breša kungu. Lūdzu rezultātu. Paldies. Ir 117 deputāti.

Balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, izņemot 3.martā- 6.punktu, 4.martā- 10. un 15.punktu, par kuriem būs atsevišķi balsojumi. Lūdzu, balsosim. Rezultātu: 94- par, 2- pret, 6- atturas. Darba kārtība ir apstiprināta.

Pirmais bija deputāta Cilinska ierosinājums- 4.marta darba kārtībā neiekļaut likumprojektu par kooperatīvās mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju pirmajā lasījumā. Viņa argumentus mēs dzirdējām. Lūdzu, balsosim par deputāta Cilinska priekšlikumu. Rezultātu! 54 par un 44... Vārdu sakot, vairākums ir "pret". Netiek iekļauts.

Nākamais ir deputāta Grūbes ierosinājums- 4.martā likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" 3.martā izskatīt kā steidzamu. Argumentus jūs dzirdējāt. Arī Edmunda Krastiņa argumentus dzirdējāt. Varam balsot? Lūdzu rezultātu. Par- 55, 1- pret, atturas- 30. Tiek izskatīts šodien kā steidzams... Diemžēl es atsaucu savu konstatējumu, jo kā steidzamam tam vajadzīgs cits balsu skaits. Likumprojekts tikai tiek iekļauts šodienas, tas ir, 3.marta, darba kārtībā.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man ir ierosinājums darba kārtībā iekļaut vēl vienu jautājumu. Vai drīkstu pašreiz to izteikt?

Priekšsēdētājs: Tūlīt, vēl tikai Laķa kungs izteiksies, bet pirms tam Endziņa kungs ierosināja neiekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par Latvijas Republikas UNESCO Nacionālās komisijas Satversmes apstiprināšanu.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Tā kā tas skar mūsu komisiju, tad es pateikšu dažus vārdus. Ir zināmi apsvērumi, kādēļ šis lēmuma projekts tika uzskatīts par steidzamu. Tas ir saistīts ar mūsu iekļaušanos šajās UNESCO struktūrās. Un, tā kā es diemžēl šo priekšlikumu dabūju dzirdēt tikai šeit, zālē, es pieļauju, ka tur ir nepilnības, bet es to nevaru atsaukt, jo nezinu, kāda veida šīs pretenzijas ir. Es to dzirdēju tikai pirms piecām minūtēm, tādēļ mēs lūdzam uzturēt šo prasību.

Priekšsēdētājs: Jūs visi dzirdējāt argumentus. Mūsu tradīcija ir balsot par deputāta priekšlikumu, kaut gan šeit visādi varētu būt, bet mums tā ir bijis, ka visos pārējos gadījumos balsojam par deputāta priekšlikumu. Arī šoreiz balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu- neiekļaut. Komisijas viedokli jūs jau dzirdējāt. Lūdzu rezultātu. 50- par. Tas ir vairākums. Netiek iekļauts.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es aicinātu iekļaut darba kārtībā vēl vienu jautājumu, proti, Sakaru departamenta direktora ziņojumu jeb paskaidrojumu plenārsēdei sakarā ar, manā uztverē, nenormālo naudas pārvedumu sadārdzinājumu. Iedomājieties- ja tagad no alimentiem 20 procenti tiek ieturēti, tad tā, manuprāt, ir visīstākā bērna aplaupīšana. Tas ir rekets pret bērniem, kuri ir visneaizsargātākā mūsu sabiedrības daļa. Varbūt tiešām mēs varētu šo ziņojumu noklausīties vakarpusē, teiksim, pulksten sešos vai pat pēc plenārsēdes, jo darba kārtība patiesi ir ļoti pārslogota. Tomēr es uzskatu, ka šāda Sakaru departamenta rīcība ir šokējoša. Tā ir laupīšana gaišā dienas laikā, bet galvenais- tā ir bērnu aplaupīšana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet kādu amatpersonu konkrēti jūs gribētu dzirdēt?

Dz.Ābiķis: Tas varētu būt Sakaru departamenta direktors vai Transporta ministrijas vadība, lai gan pašreiz tur ir tikai vietas izpildītājs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Mums te vienu brīdi bija iedibinājusies tāda tradīcija, ka mēs izskatām arī turpmāko darba kārtību, tos jautājumus, ko iekļauj nākamajās nedēļās. Vārdu sakot, vakar mums bija Politiskās komisijas sēde, un mēs izskatījām stratēģiski principiālu jautājumu- kādi likumdošanas akti būtu jāizskata vistuvākajā laikā. Mums ir uzrakstīts arī tā pamatojums, un šo dokumentu mēs iesniegsim. Tomēr es tagad nosaukšu tos galvenos likumdošanas aktus, kuri acīmredzot būtu jāizskata "avārijas" kārtībā.

Pirmais- antikrīzes programma.

Tālāk. Ņemot vērā to, ka valdība nespēj nodrošināt Latvijas tautsaimniecību ar degvielu, rezerves daļām un komplektējošajiem materiāliem, vajadzētu izskatīt jautājumu par to, ka uz Krievijas robežas varētu izveidot nelielu brīvās tirdzniecības zonu, kur zemnieki var aizbraukt, pārdot savu bulli un dabūt vietā degvielu. Pretējā gadījumā vasarā mūs gaida posts.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs...

J.Bojārs: Nākamais. Pagaidiet, es...

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos- pagaidiet! Kā jūs tā- paņemat mikrofonu un tagad par kaut ko aģitējat?

J.Bojārs: Atvainojiet- pagaidiet!

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti!

J.Bojārs: Man ir tiesības ierosināt darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti!

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Iesniedziet Prezidijā vai sekretariātā savus priekšlikumus rakstiski!

J.Bojārs: Vai tad šodien visi, kuri uzstājas, to iepriekš iesniedza Prezidijā? Man ir konkrēts likumdošanas aktu uzskaitījums, kuri no tiem ir jālaiž prioritāri. Kurš tad iesniedz? Es nosaukšu trīs vai četrus aktus un tad iesniegšu. Kāpēc jūs man nedodat vārdu? Uz kāda pamata?

Tālāk. Izskatīt un pieņemt likumu par referendumu, tas jau ir iesniegts. Rikarda kungs to iesniedza.

Tālāk. Pieņemt pilsonības likumu, ja nepieciešams, to var nodot referendumam.

Tālāk. Izskatīt Satversmes jauno redakciju, ja nepieciešams- nodot pilsoņu referendumam.

Tālāk. Prioritāri izskatīt jauno vēlēšanu likumu. Ļoti steidzami Augstākajā padomē jāpieņem ārpolitikas koncepcija. Vajag izveidot apakškomisiju cīņai ar organizēto noziedzību.

Un pēdējais priekšlikums. Mums ir iespēja visas Augstākās padomes plenārsēdes translēt pa radio, jo mums tagad būs trīs programmas Rīgas radio, izņemot tās, par kurām mēs speciāli nobalsosim, lai tās netranslē.

Lūk, šādi ir mani priekšlikumi. Tos atbalsta Jaunatnes progresa savienība un vesela virkne deputātu. Es iesniegšu šos priekšlikumus sekretariātā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Ko mums tagad darīt pēc jūsu paziņojuma, Bojāra kungs? Balsot? Nebalsot? Ko man tagad darīt?

J.Bojārs: Tātad man ir priekšlikums šos priekšlikumus iesniegt komisijās un no komisijām saņemt spriedumu par šīs darba kārtības apstiprināšanu. Lūk, tāds ir mans priekšlikums. Nedēļas laikā to vajadzētu izlemt.

Priekšsēdētājs: Bet kam iesniegt? Kas iesniegs?

J.Bojārs: Mēs iesniedzam šo projektu jums, bet jūs nododiet to izskatīšanai komisijās, cienījamais priekšsēdētāja kungs. Kas jums liekas nesaprotams? Tātad nedēļas vai divu nedēļu laikā mēs gribētu saņemt komisiju apstiprinājumu vai noraidījumu, zināt to attieksmi pret šādu darba kārtību. Kas te ir nesaprotams?

Priekšsēdētājs: Bet kas jums traucē to darīt?

J.Bojārs: Es lūdzu par to nobalsot. Tas nav vienīgais likumprojekts, kas ir nozūmēts šeit, Augstākajā padomē, cienījamais priekšsēdētāj...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Es gribētu precizēt, tā kā te rodas dažas neskaidrības sakarā ar pārcelšanu. Vai mēs varam precīzi fiksēt, ka tieši pulksten 17.00 tiek izskatīts attiecīgais darba kārtības jautājums? Es gribētu, lai par to nobalso.

Priekšsēdētājs: Par to jau ir nobalsots. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man būtu lūgums par procedūru. Priekšsēdētājam tomēr vajadzētu lūgt deputātus ievērot procedūru, jo šādi priekšlikumi ir jāiesniedz Prezidijam, nevis plenārsēdē jābalso par šādiem priekšlikumiem. Es saprotu- Bojāra kungs vienkārši izmanto šo auditoriju, lai popularizētu sevi un savu partiju. Es šo rīcību saprotu tieši tā...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Anatolij Valerianovič! Cienījamo Prezidij! Es lūdzu trešdienas darba kārtībā iekļaut jautājumu- es atbalstu Ābiķa kungu- par sakaru ministra noklausīšanos par to, kāds ir pamatojums, lai noklausītos Augstākās padomes deputātu telefona sarunas. Tāda informācija būs interesanta. Es domāju, ka viņš varēs paskaidrot, uz kāda likuma pamata tas tiek darīts, kas ir devis tādu rīkojumu un kāpēc. Es šo priekšlikumu iesniedzu rakstiski./

Priekšsēdētājs: Pirmais ir deputāta Ābiķa ierosinājums- šodien pulksten...

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Es lūdzu piedošanu, jūs mani neievērojāt.../

Priekšsēdētājs: */Jā, par nožēlu./

A.Aleksejevs: */Man ir priekšlikums iekļaut darba kārtībā Latvijas Republikas aizsardzības ministra Jundža kunga informāciju par citu valstu pilsoņu pieņemšanu darbā savas ministrijas sistēmā. Tas sakarā ar to, ka laikrakstā bija publicēts, ka viens no ministra vietniekiem ir Amerikas Savienoto Valstu pilsonis. Man radies jautājums: vai viņš ir devis solījumu būt uzticīgs Latvijas Republikai vai tikai devis uzticības solījumu Savienotajām Valstīm? Vai arī devis divus solījumus? Taču tas ir pakārtots jautājums, mani vairāk interesē, kāda būs ministrijas prakse turpmāk, kādā veidā ārvalstu pilsoņi nokļūst mūsu Aizsardzības ministrijas sistēmā?

Un otrais. Es gribu atbalstīt deputāta Zatulivitera priekšlikumu, jo arī es domāju, ka telefona sarunu noklausīšanai jāizmanto labāka tehnika nekā tā, kas pašlaik tiek izmantota. Tā rada pārāk daudz traucējumu, droši vien šī noklausīšanās nedod iespēju iegūt informāciju pilnā apjomā./

Priekšsēdētājs: Mēs visu varam izšķirt balsojot. Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es tikko ievēroju, ka šeit, zālē, sēž ekonomisko reformu ministrs Kalniņa kungs. Varbūt viņš varētu tūlīt konkrētāk kaut ko par šo jautājumu paskaidrot, respektīvi, noteikt to personu, kura ir kompetentākā ziņot par šo jautājumu. Jo, iespējams, tā nav Sakaru departamenta pavēle, bet tā nāk no Ministru padomes "augstākajiem plauktiem"...

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Ābiķa priekšlikumu- šodien pulksten 18.00 noklausīties šeit, plenārsēdē, informāciju par pasta pārvedumu sadārdzināšanos. Lūdzu, balsosim. Un Daudiša kungs pēc balsojuma paskaidros, kuru aicināt. Lūdzu rezultātu. Par- 65, tas ir vairākums. Ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais, kā es saprotu, ir deputāta Zatulivitera priekšlikums- iekļaut informāciju par telefona sarunu noklausīšanos. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Cienījamo priekšsēdētāj! Man tomēr par šādu jautājumu izskatīšanas kārtību būtu viens jautājums sēdes vadītājam: vai mēs principā varam iekļaut balsošanā jautājumus, kuriem absolūti nav nekādas faktoloģiskās bāzes? Es, piemēram, varu iedomāties, ka mani jau trešo dienu kāds izseko. Un tādā gadījumā varu piedāvāt to izskatīt. Taču varbūt man ir halucinācijas... Mēs nevaram balsot par priekšlikumiem, kuriem nav absolūti nekādas faktoloģiskās bāzes. Ja šādu faktoloģisko bāzi cienījamais deputāts var šeit kolēģiem sniegt, tad mēs varam balsot. Pašlaik tā ir fantāzija.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums nav reglamenta, kurā šis jautājums būtu strikti noteikts, jo faktoloģiskā bāze ir ļoti relatīvs jēdziens. Mēs par daudziem jautājumiem šeit balsojam bez šīs faktoloģiskās bāzes. Un es, vadīdams sēdi, personīgi domāju, ka šo jautājumu daudz ātrāk un efektīvāk var izšķirt balsojot, jo mūs tiešām gaida izskatāmie jautājumi. Un šeit nevar nemitīgi apspriest tādus jautājumus. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons: Par balsošanas motīviem. Vai mēs varam būt pārliecināti, ka tad, ja nobalsosim par šo jautājumu, varēsim šeit paaicināt, teiksim, Pirmās galvenās pārvaldes tiesību pārņēmēju vai Galvenās izlūkošanas pārvaldes tiesību pārmantotāju, kuri ir bijušās PSRS struktūras, lai viņi atskaitītos, vai turpina vai ir pārtraukuši noklausīties?

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es aicinu balsot! Es jau izteicu savu viedokli, ka mēs izšķiežam dārgo rīta puses laiku, lai apspriestu mūs personīgi interesējošus jautājumus. Balsosim par deputāta Zatulivitera priekšlikumu. Deputāts Zatuliviters ierosināja, lai mēs šeit uzaicinātu atbildīgās personas, kuras sniegtu informāciju par telefonsarunu noklausīšanos. Lūdzu rezultātu. Par- 35, viens cēla roku, pret- 23, 22- atturas. Netiek pieņemts.

Nākamais ir deputāta Aleksejeva ierosinājums- uzklausīt aizsardzības ministra informāciju par kadru politiku. Jā, lūdzu, tulkojiet pats!

A.Aleksejevs: Aizsardzības ministrijas informācija par ārzemju pilsoņu uzņemšanu darbā ministrijas sistēmā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Deputātam Aleksejevam vajadzētu zināt, ka Augstākā padome ir pieņēmusi lēmumu, kur ir noteikts pilsoņu kopums. Viņš ir Latvijas valsts pilsonis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Jūs tur blakus sēžat- izskaidrojiet viens otram! Lūdzu rezultātu. Par- 25. Es sapratu, ka jūs bijāt "par"? Par- 25, 38- pret, 13- atturas. Netiek iekļauts. Bojāra kungs neuzstāj par sava priekšlikuma balsošanu. Tātad lai Politiskā komisija iesniedz komisijām, bet tās iesniegs savas domas Prezidijā.

J.Bojārs: Neuzstāju. Ja deputāti neiebilst pret tādu variantu, kādu es ierosināju, balsot nav nekādas vajadzības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ļoti jauki. Visi balsojumi par ierosinājumiem ir izdarīti.

Sāksim izskatīt 1.jautājumu. Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Saskaņā ar plenārsēdes balsojumu sāksim izskatīt valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un programmu.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Vispirms daži vārdi ievadam. Ekonomikas un Rūpniecības komisija šajā nedēļā turpināja kopīgo darbu pie šā 242. (bijušā 179.) projekta. Izskatot visus no komisijām, no atsevišķiem deputātiem, kā arī no sabiedriskajām organizācijām saņemtos priekšlikumus, šie priekšlikumi sadalījās trijās loģiskajās grupās. Pirmā grupa- priekšlikumi, kuri attiecas uz šo lēmumu un kuri šeit ir iestrādāti vai atspoguļoti variantos. Otrā priekšlikumu grupa būs izskatāma, apspriežot konkrēto likumprojektu, sākot no 6.punktā redzamās paketes. Tur ir sarakstīts, pie kādiem dokumentiem strādāsim tuvākajā laikā. Un trešā grupa- priekšlikumi, kuri būtu jāizmanto Ministru padomei, pilnveidojot savu privatizācijas dokumentu, kas pirms trim dienām jaunajā variantā bija publicēts laikrakstā "Diena". Visi diskusijas materiāli par šo privatizācijas problēmu, tas ir, visu mūsu sēžu stenogrammas, komisiju atzinumi, deputātu priekšlikumi, kā arī sabiedrisko organizāciju priekšlikumi un citi materiāli, ir sagatavoti. Pēc šā lēmuma pieņemšanas (ja tas tiks izdarīts), tie tiks attiecīgi iesniegti Ministru padomē, lai speciālisti, gatavojot, koriģējot un pilnveidojot savu pašreizējo privatizācijas dokumentu, varētu tos izmantot.

Īpaši, cienījamie kolēģi, mēs gribam izteikt visdziļākās cieņas apliecinājumu un pateicību mūsu konsultantiem un ekspertu grupai, kuru vada godājamais Aleksandra kungs. Šo grupu, kā zināms, finansē īpaša Eiropas komisija. Tā ar mums tieši sadarbojas jau divus mēnešus- kopš 6.janvāra. Šai komisijai jau ir uzkrāta pieredze, konsultējot privatizācijas procesus citās valstīs, un šo pieredzi mēs izmantojam un izmantosim. Mēs esam jau saņēmuši no cienījamiem konsultantiem diezgan daudz materiālu, kuri ļoti noderēs darbā pie konkrētiem likumprojektiem, kā arī pie citiem normatīvajiem aktiem un metodiskajām izstrādnēm. Darbā pie šā mūsu lēmuma projekta viņi ir ekspertu lomā, un tas, es domāju, ir ļoti labi. Un viņi izsaka priekšlikumus vai iebildes pie attiecīgā punkta. Es tās tagad nosaukšu, jo tās tikai vakar ienāca un vēl nav iestrādātas. Konsultācijas turpinājās pēc šā 242.projekta pavairošanas un izdalīšanas deputātiem vakar vakarā un vēl arī šorīt. Līdz ar to dažos punktos jau ir radušies precizējumi, kurus es pateikšu pie attiecīgā punkta.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi. Kā jau iepriekš esam balsojuši un vienojušies, tad šo lēmuma projektu izskatīsim pa punktiem, balsojot par katru no tiem ar vienkāršu balsu vairākumu. Un pēc tam balsosim par lēmuma projektu kopumā vismaz ar 66 balsīm "par". Par šādu izskatīšanas kārtību mēs iepriekš jau esam vienojušies. Tātad praktiski mēs, kā es saprotu, Špoģa kungs, iesim tādu pašu ceļu, kā izskatot un pieņemot likumus otrajā lasījumā.

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūsu rīcībā ir dokumenti un papildinājumi, tāpēc izskatīsim pa punktiem.

Vai godājamajiem deputātiem par preambulu ir kādas pretenzijas? Nav. Paldies. 1.punkts.

K.Špoģis: 1.punktā, kā redzat, ir jau iestrādāti varianti- ir Plotnieka kunga priekšlikums apvienot 1.1. un 1.2.punktu un teikt vienkārši "pārdošana-izsole". Bez tam šorīt es saņēmu vēl dažus jaunus precizējumus, kuru līdz šim nebija ne valdības, ne arī Ekonomisko reformu ministrijas priekšlikumos. Arī tādu priekšlikumu, kurš pēc būtības sakrīt ar šo Plotnieka kunga priekšlikumu.

Es tikai gribētu vēl paskaidrot, kādu motīvu dēļ visā savā darbā gan abas komisijas, gan arī pārējie kolēģi, kuri piedalījās šā dokumenta veidošanā, ir īpaši izdalījuši objektus, ko nepieciešams pārdot ārvalstu privātpersonām un privātfirmām par ārvalstu konvertējamo valūtu.

Ir pieci galvenie motīvi. Pirmkārt, tas, ka mums ir ārkārtīgi nepieciešama šī valūta. Es negribu tērēt laiku plašākam skaidrojumam. Man liekas, ka tas katram ir absolūti saprotams. Otrkārt, mums ir jāveido pastāvīga nodokļu bāze valūtā, kuru pēc tam maksās. Treškārt, mums ir ārkārtīgi nepieciešama Rietumu tehnoloģija. Ceturtkārt, mums ir vajadzīga strauja modernizācija un, piektkārt, īsta darbmācība. Tāpēc bija šāds variants, un mēs arī ierosinām to pieņemt tādā veidā, kāds ir komisijas priekšlikumā.

Vienīgi es esmu nokļuvis lielās grūtībās sakarā ar to, ka tiešām tikai pusstundu pirms plenārsēdes sākuma es saņēmu šo priekšlikumu, un tas vēl nav izdalīts. Protams, šo Ekonomisko reformu ministrijas priekšlikumu vairs nevarēja paspēt izdalīt jums, bet varbūt tomēr pamēģināsim strādāt un 1.1.punktā izsvītrot vārdus, ko viņi ierosina: "ārvalstu privātpersonām un privātfirmām". Tātad 1.1.punktā runa ir tikai par svītrojumiem- par pārdošanu izsolē tikai par brīvi konvertējamo ārvalstu valūtu. Ja tāds priekšlikums būtu pieņemts, tad līdz ar to, es domāju, automātiski atkristu arī Plotnieka kunga iebildums, jo tad viss nostājas savās vietās. Un tad 1.1.punkts ir normāls punkts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Gorbunovs.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es ar Mucenieka kunga atļauju gribēju runāt par procedūru. Mums ir ļoti grūti, ja darīsim tādā veidā. Es ierosinu rīkoties tā. Tātad, kā jau Krastiņa kungs teica, mēs apspriežam katru punktu un balsojam, ņemot vērā balsu vairākumu. Un pēc tam kopumā ir jāsaņem 66 balsis. Tas ir skaidrs. Tātad mēs apspriežam katru punktu, jo mums ir komisijas priekšlikumi, ir frakciju priekšlikumi un ir atsevišķu deputātu priekšlikumi. Es ierosinātu vispirms balsot par komisijas priekšlikumu, nevis gari apspriest, kas tur ir un kā tur ir. Vajadzētu ļoti īsi pateikt komisijas viedokli un balsot par komisijas priekšlikumu. Tālāk varētu balsot par frakciju piedāvāto, jo frakcija ir kaut kāds lielāks kopums, un tad par atsevišķu deputātu ieteikumu. Kurš priekšlikums gūs balsu vairākumu, to varētu atstāt kopējam balsojumam. Citādi, man liekas, mums būs liels sajukums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par procedūru vēl kāds vēlas izteikties? Nav.

V.Mucenieks: Es gribu precizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Par 1.1.punktu. Es nezinu, kā te būs. Mēs liksim uz balsošanu, bet, ja paliek tā, kā ir ierakstīts tekstā: "ārvalstu privātpersonām", tad pirmām kārtām es šeit tomēr saredzu klaju diskrimināciju attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kaut gan mēs uzsveram, ka tieši Latvijas pilsonis ir tas, kuru mēs gribam visādi nodrošināt.

Un otrkārt- ko nozīmē "ārvalstu privātpersona"? Teiksim, Izraēlas pilsonis- ja viņš ir tikai Izraēlas pilsonis, tad viņš ir ārvalstu persona, tā es saprotu. Taču, ja viņš vienlaikus ir arī Latvijas pilsonis, vai tad arī viņš par ārzemju valūtu vairs nedrīkstēs pirkt šo uzņēmumu? Un tātad arī es piedāvāju šo "ārvalstu" svītrot...

Par brīvi konvertējamo valūtu- lūdzu! Taču nevajag diskriminēt Latvijas pilsoņus, un, ja tas "ārvalstu" paliek, tad lūdzu precizēt- tiem, kuriem ir Latvijas un ārvalstnieka statuss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es runāšu par 1.punktu, jo mēs vēl neesam... Ir frakcijas "Satversme" priekšlikums par 1.1.punktu, un tas lasāms 245.dokumentā. Ir priekšlikums izteikt atsevišķi 1.1.punktu 1.7.punkta vietā: "noteikt, ka valsts un pašvaldību objektu privatizācija notiek, atsevišķi pārdodot kustamo un nekustamo mantu". Tātad, ja to rakstām 1.7.punktā, tad tas tiek parādīts jau kā atsevišķs gadījums, ka tā var būt, bet var arī nebūt. Frakcija "Satversme" ierosina to kā vispārēju principu, ietērpjot to tādā redakcijā, kādā tas ir 245.dokumentā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs piedāvājat 1.1.punktu izteikt 1.7.punkta redakcijā?

E.Cilinskis: Nē, 245.dokumentā paredzētajā redakcijā, kura ir izdalīta deputātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es atvainojos, bet man nav īsti skaidrs... Mēs, vismaz vakar skatoties šo problēmu, risinājām to šādi- tā kā šis dokuments ir sagatavots, mēs runājām tikai par svītrošanu. Un par to vienojāmies iepriekš. Ja "Satversmes" frakcija tagad izdalītu šo... Man nav šo dokumentu... Es gan nezinu, vai mēs tagad iesim priekšā un katrs izteiksim vārdiski?

Priekšsēdētājs: Šie ir tie dokumenti, kuri ir izdalīti iepriekšējā plenārsēdē. Tātad viss komplekts, un deputātiem ir šis dokuments, Bērziņa kungs! Vienam otram gan varbūt nav, man arī, piemēram, negadījās šis dokuments, tā ka... Taču tas jau ir tehnisks jautājums.

Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Tātad 1.daļa. Par procedūru. Es tomēr iestātos par to, ka deputātiem ir tiesības rakstveidā iesniegt priekšlikumus un ka tie ir jāpavairo. Arī es iesniedzu priekšlikumu vienā konkrētā jautājumā. Nezinu, vai tas tiks pavairots vai ne, jo tagad, izrādās, tas ir jāsaskaņo... Mūsu parlamentu jau ir pārņēmis saskaņošanas drudzis, un ir deputāti, kuriem pavairos, un ir tādi, kuriem nepavairos. Varbūt šajā ziņā tomēr būsim demokrāti. Un tagad par lietas būtību.

Tātad es varētu izteikt komplimentu Špoģa kunga vadītajai grupai, kas tiešām ir mēģinājusi atspoguļot dažādas pozīcijas. Un tas ir visnotaļ demokrātiski, bet ir viens moments, kuru es aicinātu mūs visus pavērtēt. Ja mēs nodalīsim latus un brīvi konvertējamo valūtu un tā kā visi dokumenti, it īpaši šāda rakstura dokumenti, ārvalstīs momentā tiek novadīti līdz interesentiem, tad ziniet, ka ar šo latu neviens nerēķināsies, jo mēs jau iepriekš esam pateikuši, ka iekšzemē mēs to neveidosim pat iekšēji par konvertējamo valūtu. Un neatkarīgi no tā, cik pārliecināti mēs esam, visi spriedīs pēc mūsu vārdiem, nevis pēc mūsu darbiem, jo ārvalstīs muļķu nav! Tas ir pirmais.

Otrais moments šajā sakarībā. Ja jau mēs tā nodalām, tad paskatīsimies uzmanīgi. Ja 1.2.punktā paliek, ka "pārdošanā izsolē privātuzņēmējiem par šā lēmuma 2.punktā noteiktajiem maksāšanas līdzekļiem...", tad tur būtu jābūt "3.punktā". Tā ir drukas kļūdiņa, bet šeit atkārtojas tas pats. Tā nevar konstruēt aktus, ka atkārtojas viens un tas pats: vienā gadījumā- par brīvi konvertējamo valūtu, otrā gadījumā- par brīvi konvertējamo valūtu un plus vēl kaut ko.

Priekšsēdētājs: Tā, priekšlikumu gan mēs nedzirdējām. Turklāt Plotnieka kungam vajadzētu drusciņ uzmanīgāk izturēties pret loģiku, jo, ja ārvalstīs muļķu nav, tad iznāk, ka viņi visi ir koncentrējušies Latvijā... Bet tā jau ir mūsu nelaime, protams...

Lūdzu, deputāt Godmani!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka 1.1. un 1.2.punkta nodalīšanai, ko ierosina cienījamais deputāts Plotnieks, varētu piekrist, taču te ir viena principiāla lieta, par kuru ir jāizšķiras parlamentam. Tas ir viens no principiālākajiem jautājumiem.

Es paskaidrošu, kāpēc aizstāvu tādu variantu, kā ir ierakstīts 1.1. un 1.2.punktā. Īsi koncentrējoties, es pateikšu vienu lietu. Ja mēs gribam veidot kaut kādu valsts politiku- es uzsveru- valsts politiku!-, kas ir viennozīmīgi saistīta ar ekonomiku, tad mums acīmredzot ir iespējams... Par to, kādā līmenī, tas ir jādiskutē atsevišķi- vai šo sarakstu apstiprina Augstākā padome vai Ministru padome un deleģē šīs tiesības, bet lai būtu iespējams skaidri veikt valsts politiku, kuras ārvalsts uzņēmējus mēs varētu iesaistīt vienā vai otrā sfērā. Piemēram, ja ir runa par būvmateriālu ražošanu, tad, piemēram, vācu firmas jau faktiski ir izteikušas vēlēšanos te piedalīties. Ja ir runa par servisu, tad tur varētu iesaistīt, piemēram, Tālo Austrumu- kaut vai Taivānas un citas firmas. Katrā ziņā šis 1.1.punkts... Ne velti arī Lietuvā tika pieņemts šis saraksts- vairāk nekā 100 uzņēmumu, kuri tiek pārdoti izsolē tikai ārvalstniekiem. Tā ir valsts politika.

Un otrs. Es gribētu atgādināt to, ko teica cienījamais deputāts Repša. Visi to nedzirdēja, bet tas bija ļoti būtiski. Katrā biznesā ir svarīgas tā sauktās naudas- pirmā nauda, otrā nauda un trešā nauda. Es nešaubos, ka tad, ja pie izsoles mēs laižam klāt pilnīgi visus, pirmo naudu varēs savākt visi, bet tālāk perspektīvā attīstīt ražotni un ielikt otro naudu, kuriem jau ir gatava pieeja pie Rietumu tirgus... Tās neapšaubāmi būs šīs ārvalstu firmas atšķirībā no mūsu vietējiem ražotājiem, kuriem tādu iespēju nebūs. Un nebūs ne šīs tehnoloģijas, ne tehnoloģiskās pieejas, kuru var nodrošināt ārzemju investors. Tāpēc agri vai vēlu šī situācija, ja 1.1.punktā mēs to izsvītrosim ārā, novedīs pie tā, ka tas, kurš vinnēs šeit konkursu, agri vai vēlu meklēs ārzemju partneri, un viņš būs vienīgi starpnieks. Vai mums obligāti vajag visās sfērās šādus starpniekus- es neesmu pārliecināts. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt tomēr to variantu, ka ir ne sevišķi liels, ierobežots, tomēr noteikts objektu skaits, kuriem ir jāpiesaista tieši ārzemju firmas. Un starp tām ir jārīko tenders. Paldies.

Priekšsēdētājs: Te jau vajadzēja gandrīz vai sekretariātā pierakstīties... Un tagad uzstāsies deputāts Panteļejevs, tad deputāti Vaivads un Lucāns, tad deputāts Kide un tad Siliņa kungs. Lūdzu.

A.Panteļejevs: Es gribētu atbildēt uz kvēlo Plotnieka kunga runu. Acīmredzot to muļķu nav ne tikai Latvijā, bet arī, teiksim, Vācijā. 1948.gadā nomainīja reihsmarkas pret doičmarkām, un pagāja vēl aptuveni vairāk nekā pieci gadi, kamēr doičmarka kļuva konvertējama. Ja jūs domājat, ka varat uzreiz ieviest konvertējamo latu, tad tā ir muļķība. Tad tiešām jāsaka, ka Latvijā ir muļķi. Skaidrs, ka lats vēl nebūs konvertējams vispārējā nozīmē, kad tas tiks ieviests, un tāpēc ir pilnīgi loģiski nodalīt ārvalstu konvertējamo valūtu no lata. Es uzsveru vēlreiz Vācijas precedentu 1948.gadā- pagāja vismaz pieci gadi vai vairāk, kamēr doičmarka kļuva konvertējama.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Kolēģi, es mazliet par procedūru. Piekrītot tam, ko par 1.1. un 1.2.punktu teica pārējie runātāji, ierosinu par 1.punktu nobalsot, jo tam ir divi varianti. Tātad ir šis variants, kas minēts 242.dokumentā, un ir 245.dokumentā dotā redakcija, tāpēc lūdzu nobalsot un tad virzīties uz priekšu. Mēs pašlaik atkal lēkšojam turp un atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns: Pret 1.1.punktu man it kā nebūtu iebildumu. Man liekas saprotami visi šie apsvērumi, kas tika izteikti. Bet ir vēl viens viedoklis, kas manī rada šaubas par šo punktu. Un tas ir tāds.

Protams, ārvalstnieki ar savu kapitālu labprāt nāks tādās nozarēs, kuras viņus interesē. Un vai šinī gadījumā mums nevajadzētu, iekams izšķiramies par šāda punkta rakstīšanu, tomēr pateikt tās nozares, kurās mēs nedrīkstētu laist ārvalstu kapitālu iekšā, teiksim, tās, kur ārvalstu kapitāls kaut kādā mērā varētu nopietni apdraudēt Latvijas intereses. Es, piemēram, par tādu nozari uzskatu kokapstrādi. Vienīgais izejmateriālu avots, kas reāli Latvijā ir, ir koks, tas ir viens no retajiem avotiem, un, ja šajā nozarē, teiksim, ielaižam ārvalstu kapitālu, tad var gadīties, ka mēs attiecībā uz šo vienu no retajām dabas bagātībām paliksim ar minimālu peļņu. Lūk, šajā sakarībā man gribētos, lai šinī punktā varbūt tomēr būtu atrunāts, kurās nozarēs ārzemju kapitālu ielaidīsim iekšā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Par balsošanas motīviem. Manuprāt, balsojumu par 1.punktu sarežģī tas apstāklis, ka visu laiku ar ārvalstniekiem mēs sapratām patiešām ārvalstniekus Rietumu pusē, lai gan pašlaik par ārvalstniekiem kļūst arī visas NVS pilsoņi, kā arī tie ārvalstnieki, kuri nesaņems pilsonību, bet dzīvos Latvijā. Tātad visiem šiem NVS pilsoņiem un arī tiem, kuri dzīvos Latvijā, būs priekšrocības salīdzinājumā ar latviešiem, kaut gan varbūt arī latvietim būs dolāri. Tādēļ uzskatu, ka nav svarīgi, vai viņš ir ārvalstnieks vai ir iekšvalstnieks, bet, ja viņam ir konvertējamā valūta, viņš varētu pirkt. Un es domāju, ka latvietis nemaz nav tik dumjš, lai nevarētu nopirkt tehnoloģiju un rīkoties ar šo tehnoloģiju, ja viņam šī konvertējamā valūta ir, un viņš jebkuru valūtu, pat latus, mainīs pret valūtu, ja lats netiks pielīdzināts konvertējamai valūtai. Viņš pirks un veidos. Tā ka es būtu par to, lai abus punktus apvienotu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāj Siliņa kungs!

A.Siliņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: Man ir neskaidrības par 1.3.2.punktu. Tas redakcionāli "lūst" nost no 1.3.punkta, tāpēc acīmredzot tur vajadzēja runāt par uzņēmuma darbiniekiem rezervējamo akciju daļu.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungs, mēs gan pašlaik skatām 1.1. un 1.2.punktu un ar to saistīto problēmu. Tā pagaidām jums paies garām, par to nu gan patlaban nebalsos...

Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Vidzemes zonas Privātuzņēmēju asociācija arī modelēja šo situāciju un nolēma, ka tiešām Plotnieka kunga uztraukumam ir pamats. Ielaižot ārzemju konvertējamo valūtu mūsu tirgū tajā brīdī, kad darbojas lats, mūsu tautsaimniecība tiešām cietīs krahu. Es te absolūti nevaru atbalstīt premjera domu, jo tad, ja latu kāds grib stabilizēt, viss ir jāpērk par latiem, un šis lats ir jāpērk par valūtu, nevis kā citādi. Tāpēc mums bija konkrēts priekšlikums (es tikai nezinu, kāpēc tas nav pavairots), kas, manuprāt, arī tuvinātu abas puses.

Tātad vajag pieņemt šo 1.1.punkta variantu, bet to uzsākt ar trijiem vārdiņiem: "Līdz lata ieviešanai... pārdošanā-izsolē tikai ārvalstu privātpersonām par brīvi konvertējamo valūtu." Pretējā gadījumā mēs latu vispār varēsim spraust uz nagliņas. Es ļoti atvainojos, bet tāds priekšlikums bija. Ja jūs atrodat kādu kompromisu, tad varētu arī to likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Es atvainojos, ka mums jūk debates, es tomēr gribētu izteikties par 1.punktu- par frakcijas "Satversme" ierosinājumu atdalīt visos gadījumos kustamo īpašumu no nekustamā īpašuma.

Es uzskatu, ka šāds uzskats ir kļūdains, tāpēc nevaru iedomāties, ka tiek pārdotas uzņēmējsabiedrības akcijas atsevišķi uz kustamo un atsevišķi- uz nekustamo īpašumu. Man vismaz tā liekas, ka ir tikai divi gadījumi, kad tiek atsevišķi pārdots kustamais un nekustamais īpašums, tas ir, uzņēmuma bankrota gadījumā, lūk, viens gadījums. Un tad, ja ir īpatnējs uzņēmums, piemēram, transporta uzņēmuma gadījumā, kur var privatizēt atsevišķi kustamos pamatlīdzekļus, tas ir, autotransporta vienības, un nekustamo īpašumu, tas ir, teiksim, garāžas un tamlīdzīgi. Lai nenonāktu zināmā konfliktā ar šo priekšlikumu, ir ļoti kritiski jāpieiet vakar Latvijas Tautas frontes frakcijā nobalsotajam 1.7.punktam, ka to vajag izslēgt. Es domāju, ka to nevajadzētu izslēgt, bet varētu atstāt šo iespēju privatizēt arī šādus īpatnējus uzņēmumus, iepriekš to patlaban nenosakot, taču nekādā gadījumā nevar mākslīgi atdalīt kustamo īpašumu no nekustamā īpašuma.

Priekšsēdētājs: Tā, pēdējais uzstāsies deputāts Buka, un tad sāksim balsot. Lūdzu.

S.Buka: */Cienījamie deputātu kungi! Es uzskatu, ka premjeram tiešām ir taisnība: tas ir konceptuāls jautājums. Tomēr mums jāatceras, ka, pirmkārt, mums ir likums par ārvalstu investīcijām, kur, starp citu, teikts, ka ir ierobežojumi atsevišķām nozarēm, ka ārzemju kapitālam nedrīkst piederēt akciju kontrolpakete vai akciju lielākā daļa. Otrkārt, ne pārāk pārliecinošs ir premjera nosauktais Lietuvas piemērs, jo tur par konvertējamo valūtu piedāvāts pārdot viesnīcas, tirdzniecības centrus un tiem līdzīgus objektus, un nekur nav rakstīts, ka tikai ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām. Tur vienkārši piedāvāts pārdot par brīvi konvertējamu valūtu, ar to radot apstākļus konkurencei. Ja brīvi konvertējamā valūta ir lietuviešu firmām- lūdzu, ja tā ir zviedru vai amerikāņu firmām- arī laipni lūdzam.

Tāpēc es ierosinu 1.1.punktu izteikt šādā veidā: "Objekti, kurus valdība piedāvā pārdot par brīvi konvertējamu valūtu". Kas būs pretendenti- tā jau ir uzņēmēju lieta. Ja uzvarēs latviešu firma ar savu valūtu un savu tehnoloģiju- brīnišķīgi, ja uzvarēs ārvalstu firma- arī labi. Ne jau nu katra ārvalstu firma šeit ienesīs savu pirmrindas tehnoloģiju. Jau šodien ir draudi, ka par savu brīvi konvertējamo valūtu tā var šeit ienākt ar netīru tehnoloģiju./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs varam sākt balsot, jo citādi... Mēs varam balsot par to, kas mums ir iesniegts rakstiski.

Vēl Godmaņa kungs grib izteikt repliku. Lūdzu.

I.Godmanis: Piedodiet, ka runāju otro reizi. Es atbalstītu Ziediņa kunga priekšlikumu. Protams, tas ir saistīts ar risku. Bet, no otras puses, tas uzliek ļoti smagus nosacījumus lata ieviešanas procedūrai kā tādai. Faktiski, ja mēs šādu priekšlikumu pieņemam, tas nozīmē, ka latu nedrīkstam izlaist, ja tas vismaz iekšēji nav konvertējams. Tāpat kā Polijā zlots. Un šinī ziņā tas ir uzdevums, ka mēs tādā gadījumā nedrīkstam izlaist latu kā naudu, kas faktiski ir absolūti nesaistāma ar jebkuru ārzemju valūtu vispār. Risks ir liels, bet, es domāju, tas ir arī liels stimuls un liels uzdevums.

Es Ziediņa kunga priekšlikumu atbalstīju, bet tajā pašā laikā attiecībā uz šo atdalīšanu es vēlreiz gribu uzsvērt, ka konceptuāli man tad ir jāpasaka arī otra puse: vai mēs, deputāti, esam ieinteresēti starpnieku firmu radīšanā, kurai pamatā acīmredzot būtu vietējais kapitāls? Jo mums Latvijā nav tādu kapitālu, ar kuru palīdzību, piemēram, var uzcelt jaunu vai rekonstruēt veco Brocēnu rūpnīcu, kā arī uzcelt, teiksim, celulozes kombinātu, kas maksā vismaz 700 miljonus dolāru. Mums nav tāda kapitāla, un te nav vienam otru ko mānīt.

Tātad pastāv vēl tāds jautājums: vai var iet uz kopējo konkursu? Tad Latvijā var radīt attiecīgi vienu kompāniju, kura uzmeklēs starpniekus. Tā būs starpniece, tā uzmeklēs ārzemju firmu un darbosies. Starpība būs vienīgi tā, ka starpnieks paņems daļu peļņas savā kabatā.

Tagad ir vēl tāds jautājums: vai mēs esam ieinteresēti, lai būtu šādi starpnieki? Es turklāt neesmu sevišķi pārliecināts, ka vienmēr ārzemnieki būs ieinteresēti, lai šādi starpnieki būtu klāt. Un tad ir jautājums par to, vai mēs paveram vaļā durvis tieši šiem ārvalstu kapitāla ieguldījumiem. Runājot par to, kuri objekti var ceļot no viena saraksta uz otru,- tas ir darba kārtības jautājums. Un, ja jūs uzskatāt, ka Ministru padome nav tiesīga to izskatīt, tad mēs katrā ziņā pēc Ekonomikas komisijas pieprasījuma varam jums iesniegt sarakstu, kā var mainīties, lūk, šis sarakstu skaits. Ja izvēlēsimies to variantu, ka visu saliksim vienā maisā, tad, esmu pārliecināts, mēs iemantosim lielu starpnieku slāni, kuri pamatā, piedodiet par izteicienu, parazitēs uz ārzemju firmām, kuras tik tiešām būs spiestas daļu viņiem maksāt. Vai šādā situācijā ir ieinteresēta valsts, par to es neesmu pārliecināts, jo viss tas tiks ielikts izcenojumos un cenā tai produkcijai, ko ražos attiecīgā firma. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir jāsāk balsot. Mēs varam līdz bezgalībai šādā veidā diskutēt par šiem konceptuālajiem jautājumiem. Varbūt norunāsim tā: tā kā Bojāra kungs ir ļoti uzstājīgs un jau stāv pie mikrofona, tad dosim viņam vārdu, bet pēc tam vairs neviens pie mikrofona klāt netiek. Es palūgšu atslēgt visus mikrofonus.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es esmu izskatījis cauri visu privatizācijas praksi pasaulē un varu teikt, ka tur rīkojas šādi: nosaka, ko nedrīkst pārdot ārzemniekiem, vai to, cik daudz drīkst pārdot. Teiksim, no kāda uzņēmuma pārdod 20 procentus, bet ne vairāk. Taču tur nekad nenosaka- tikai ārvalstu privātpersonām. Bijušajās sociālistiskajās valstīs noteica, ka tik un tik mēs pārdosim vai ka šo uzņēmumu pārdosim par brīvi konvertējamo valūtu. Tā ir nepareiza pieeja, tāpēc vārdus "tikai ārvalstu privātpersonām" un "privātfirmām" vispār vajag svītrot. Vispār izsvītrot!

Un Godmaņa kungam nav taisnības, ka mums nav bagātu firmu. Atvainojiet, tai firmai, kuru mums te kar kaklā un ar kuru mēs sadarbojamies kā partija, pamatkapitāls ir 50 miljoni dolāru. 50 miljoni! Pagājušā gada peļņa tai ir 5 miljoni dolāru. Tāpēc teikt, ka te nav bagātu firmu... Un tā nemaz nav tā bagātākā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Špoģa kungs- lūdzu!

K.Špoģis: Tikai viena piebilde attiecībā uz Lucāna kunga šaubām. Te jau tas viss būs- to jautājumu mēs izlemsim, izskatot sarakstu. Un šodien nav nekādas vajadzības to apspriest, tas nav šā lēmuma uzdevums. Tā ka tas, kas ir atļauts, nekur garām, Lucāna kungs, nepaies. Kad būs iesniegts valdības saraksts, tad arī izskatīsim.

Apkopojot vairāku runātāju priekšlikumus, kā arī ņemot vērā premjera kunga priekšlikumu, 1.1.punkts varētu skanēt šādi: "Līdz lata ieviešanai pārdošanā-izsolē... tikai par brīvi konvertējamo ārvalstu valūtu." Par to tad arī varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad vispirms mēs, kā vienmēr, balsosim par komisijas variantu, bet pēc tam būs šis balsojums par apvienošanu. Jā, godājamie kolēģi, katrā ziņā pirmais balsojums mums būs par komisijas variantu.

K.Špoģis: Bojāra kungs lūdza vēlreiz atkārtot...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atkārtojiet, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Tātad skatāmies tekstu: "Līdz lata ieviešanai pārdošanā-izsolē... tikai par brīvi konvertējamo ārvalstu valūtu."

Priekšsēdētājs: Batarevska kungs, jūs vairs netiksit pie vārda, jo es palūgšu izslēgt mikrofonu. Es atvainojos- mēs par visu balsosim pēc kārtas. Tātad vispirms balsosim par 1.punktu komisijas pirmajā variantā. Bez papildpunktiem. Bet par nākamo balsosim to, kas ir izteikts 245.dokumentā, to, ko iesaka frakcija "Satversme".

Reģistrēsimies! Lūdzu reģistrāciju. Paldies. Rezultātu! Reģistrējušies 118 deputāti.

Balsosim par 1.punktu. Pirmais balsojums- komisijas variants. Pēc tam balsosim par 1.punktu, bet pirmais balsojums būs par komisijas variantu. Es to saku jau ceturto reizi. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu: 74- par, 9- pret, 21- atturas. Paldies.

Otrs balsojums. Tas ir 1.punkts tādā redakcijā, kādu iesaka frakcija "Satversme". Tas ir 245.dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par frakcijas "Satversme" variantu. Divas balsis papildus "par", viena- "pret". Lūdzu rezultātu. Par- 31, pret- 39, atturas- 34. Tātad vairākumu ir guvis komisijas 1.punkta variants.

Tālāk balsosim par 1.1.punktu tādā redakcijā, kādu izteica deputāts Špoģis. Vai visi atceras tekstu? Tas sākas ar vārdiem: "Līdz lata ieviešanai".

Lūdzu, Špoģa kungs, nolasiet vēlreiz!

K.Špoģis: "Līdz lata ieviešanai pārdošanā-izsolē... tikai par brīvi konvertējamo ārvalstu valūtu."

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balsosim par šo 1.1.punkta variantu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par- 88, pret- 5, atturas- 12. Vai ir vēl kāda 1.1.punkta redakcija, ko kāds gribētu ierosināt? Nav. Paldies.

Par 1.2.punktu.

K.Špoģis: Te varētu būt redakcionāls papildinājums: "Pārdošanā-izsolē..." tad seko iespraudums: "Latvijas Republikā reģistrētam", un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi?

K.Špoģis: Tad nevajag. Var atstāt tā, kā ir.

Priekšsēdētājs: Tātad komisijas variants ir tāds, kāds tas ir nodrukāts 1.2.punktā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.2.punktu. Lūdzu rezultātu. 94- par, 1- pret, 6- atturas. Paldies. Vai ir citi 1.2.punkta varianti? Nav.

Mums ir otrais variants, kur rakstīts Plotnieka kunga ierosinājums- apvienot 1.2. un 1.1.punktu saīsinātā redakcijā. Plotnieka kungs balsojumu atsauc. Paldies.

1.3.punkts. Nav. Paldies. 1.3.1.punkts? Nav. Paldies.

1.3.2.punkts. Deputāt Lemberg, lūdzu!

A.Lembergs: Es piedāvāju 1.3.2.punktu svītrot, jo uzskatu, ka tad, ja tiek ieviesti sertifikāti, tie nosacīti ataino attiecīgā cilvēka līdzdalību šā valsts īpašuma radīšanā, un tāpēc radīt vēl kaut kādas priekšrocības attiecīgajā uzņēmumā strādājošiem nebūtu mērķtiecīgi. Turklāt būs virkne nozaru, kuras netiks privatizētas, un līdz ar to šajās nozarēs strādājošie ar šādām privilēģijām tiek diskriminēti.

Minēšu konkrētu piemēru. Teiksim, Rīgas 1. vai 49.vidusskola, kāds bērnudārzs vai bērnunams, vai republikas nozīmes veselības aizsardzības iestāde netiks privatizēta. Līdz ar to šo 20 procentu atlaidi šajā nozarē strādājošie nesaņems, bet saņems tie, kuri strādā attiecīgi ražojošajā sfērā, kaut gan viņu nopelns tur nav lielāks par skolotāja, ārsta, kultūras darbinieka vai dziedātāja nopelnu. Tāpēc lūdzu svītrot šo punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Siliņa kungs, no Brīvo arodbiedrību savienības!

A.Siliņš: Es pilnīgi piekrītu iepriekšējā runātāja teiktajam. Es iesaku šo 1.3.2.punktu izteikt šādā redakcijā: "Uzņēmuma darbiniekiem rezervējamo daļu...", nevis tā, ka atlaiž.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Atbalstu Lemberga kunga izteiktos priekšlikumus, jo mums, kolēģi, ir jābūt konsekventiem. Privatizējot lauksaimniecības uzņēmumus, netika dotas nekādas privilēģijas ne tajā fermā strādājošajiem, ne arī tajā zāģētavā vai kaltē strādājošajiem. Tāpēc es viennozīmīgi lūgtu jūs būt konsekventiem līdz galam un svītrot 1.3.2.punktu kā tādu, un cauri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Es domāju, ka to nevajadzētu svītrot dažādu iemeslu dēļ. Es nepiekrītu Lemberga kungam, ka visu problēmu atrisinās sertifikācija. Jo sertifikāti, bez šaubām, spēs aptvert tikai daļu no neražojošās sfēras, bet tie dzelži un dūmojošie skursteņi bieži vien būs vajadzīgi tikai šā uzņēmuma darbiniekiem. Un, lai palielinātu viņu motivāciju konkrētajā darbavietā, kā arī ņemot vērā viņu maksāšanas iespējas, bez šaubām, šis nelielais procents, kas ir saistīts ar zināmiem atvieglojumiem, nav nekas briesmīgs. Es domāju, ka tas tikai uzlabos motivāciju konkrētajos ražošanas uzņēmumos. Es domāju, ka to vajadzētu atstāt, tieši atstāt ar šo atvieglojumu momentu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kalniņa kungs vēlas izteikties. Lūdzu.

A.Kalniņš, ekonomisko reformu ministrs: Mums ir priekšlikums 1.3.2.punktu atstāt, bet tikai mazliet mainītā redakcijā. Un tā būtu šāda: "Līdz 20% uzņēmuma darbiniekiem rezervējamo daļu". Lai privatizācijas komisija vai kāds cits orgāns, kas šos jautājumus risinās, varētu izmantot elastības principu. Tomēr šādu formu būtu lietderīgi iestrādāt, lai uzņēmumu darbiniekiem šāda iespēja paliktu. To var praksē neizmantot vai izmantot, bet atstāt šādu ierakstu būtu vēlams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es pilnīgi piekrītu profesoram Kalniņam. Viņam ir pilnīga taisnība. Šī redakcija ir jāstrīpo un jāatstāj zināmas daļas rezervēšana darba kolektīviem. Tāds modelis ir arī Amerikā. Tas ir ieinteresēšanas modelis. Ļoti daudzās kapitālistiskajās valstīs šo modeli jau ir lietojuši. Es iestātos par to modeli, ko ieteica Kalniņa kungs.

Priekšsēdētājs: Deputāt Godmani, lūdzu!

I.Godmanis: Es domāju, ka tad, ja mēs pieņemam šos dokumentus, mums ir jābūt skaidrībai, ko nozīmē atlaide un ko nozīmē rezerve. Atlaide var būt tāda, ka zemi pārdod par nominālu. Atlaide var būt arī tāda, ka pārdod tikai par nominālu, bet reizē tas arī nozīmē, uz cik ilgu laiku rezervē, piemēram, uz vienu gadu, kamēr iepērk, un tā tālāk. Krievijas privatizācijas programmā ir izstrādāta vesela nodaļa par atlaidēm uzņēmumā strādājošajiem. Tur ir ieviestas tādas normas, ka 30 procentus faktiski pārdod vai atdod. 20 procentus pārdod ar atlaidi. Un, ja vispār nepiedalās šajā akciju sabiedrībā, tad 10 procentus no kopējās vērtības pārskaita tiem cilvēkiem uz rēķina, kuri tur kādreiz ir strādājuši, lai nav valstij uzreiz jāmaksā bezdarba pabalsts. Es noteikti domāju, ka to nedrīkst svītrot.

Starp citu, jautājumā par to, ka cietīs skolotāji... Visi necietīs tāpēc, ka, jo vairāk cilvēku nopirks šīs akcijas ar atlaides palīdzību, jo lielāki būs arī līdzekļi privatizācijas fondā, kurus daļēji, kā mēs šeit runājām, gan ar pensiju fondu, gan ar visu pārējo varēs izmantot, lai atbalstītu tieši tos, kuriem klājas grūtāk pēc šīs sākotnējās privatizācijas veikšanas. Es noteikti domāju, ka 1.3.2.punktu vajadzētu atstāt, bet jautājums par rezervēm vai atlaidi ir atsevišķa likuma jautājums, kurš ir jāizstrādā. Taču izslēgt to nevar. Es domāju, ka mēs politiski noteikti pārrēķināsimies, ja to izdarīsim.

K.Špoģis: Komisijas viedoklis ir tāds, ka te ir divi diametrāli pretēji, krasi konceptuāli atšķirīgi priekšlikumi. Komisijas izstrādātais nozīmē to, ka ir līdz 20 procentu atlaide. Turklāt ievērojiet vārdiņu "iespējamo"! Šeit tā ir ļoti elastīga norma. Pastāv līdz 20 procentu atlaide akciju iegādē.

Otrs bija Siliņa kunga priekšlikums- līdz 20 procentiem mantas rezervēšana vispār. Komisijas lūdz balsot par šo 1.3.2.punkta redakcijas komisijas variantu, kuru vairums deputātu atbalstīja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mucenieka kungs vēlas izteikties laikam par balsošanas motīviem, jo mēs jau diskusiju beidzām.

V.Mucenieks: Varētu teikt- jā! Es domāju, ka šo punktu tiešām varētu saglabāt un par to kā tādu arī balsot. Bet vai ir lietderīgi atstāt tieši šo skaitli- 20 procenti?

K.Špoģis: Līdz! Līdz 20 procentiem!

V.Mucenieks: Bet arī "līdz"... Tas būs atsevišķā likumā rūpīgi jāizstrādā. Viss jāizrēķina un tā tālāk. Citi procenti mums nekur nav uzrādīti. Tikai šeit tāds ir vienīgais gadījums. Es domāju, ka tad, ja to formulētu vispārīgākā veidā, nebūtu arī šo strīdu.

K.Špoģis: Varbūt tiešām varētu piekrist Mucenieka kungam? Kā jūs domājat?

Priekšsēdētājs: Mums ir konkrēti balsojumi. Pirmais balsojums būs par 1.3.2.punkta komisijas variantu, kāds jums ir uzrakstīts šeit.

Nākamais būs radikālākais priekšlikums- variants par 1.3.2.punkta svītrošanu.

Trešais būs apvienotais variants, ko ieteica ministrs Kalniņa kungs,- līdz 20 procentiem noteikt uzņēmumu darbiniekiem rezervējamo daļu.

K.Špoģis: Mucenieka kunga priekšlikumu varētu pieņemt uzreiz pirmajā balsojumā, bet "līdz 20 procentiem" varētu svītrot. Es ar komisijas locekļiem jau sazinājos.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs tikai piedāvājat 1.3.2.punktu bez uzņēmuma darbiniekiem domātās atlaides akciju iegādei? Arī komisija uzskata, ka "līdz 20 procentiem" būtu jāsvītro.

Lūdzu, Kalniņa kungs!

A.Kalniņš: Es esmu pret šā procenta svītrošanu. Jo tad var iznākt tā, kā līdz šim,- kad akciju sabiedrības taisīja uzņēmumā strādājošajiem no 40 līdz 50 procentiem un tā tālāk... Es esmu pret to. Šī norma iestrādāta tāpēc, lai pēc tam strādājošie cīnītos līdz 25 procentiem- lai viņi papildus piepirktu akcijas, dabūtu kontrolpaketi un saimniekotu šajā uzņēmumā, nevis vienkārši uzreiz atstāt atvērtas durvis. Viņi paņems šo kvotu, un šajā uzņēmumā nekas nemainīsies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Kalniņa kungam ir taisnība. Procentus nekādā gadījumā nedrīkst svītrot. Citādi viņi paņems sev 60-70 procentus, cik gribēs. Tā nevar darīt. Šis procents šajā redakcijā, kādu lika priekšā komisija, ir jāatstāj. Tad balsosim papildus par vēl vienu punktu, ko ierosināja Kalniņa kungs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man ar jums jākonsultējas- izslēgt mikrofonus vai ne? Izskatās, ka tomēr ne.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es ieteiktu kolēģiem, kuri iebilst pret šo procentu svītrošanu, vispirms kārtīgi izlasīt tekstu. Tur nav "rezervējamā daļa", bet "atlaide", cik liela tā varētu būt, pērkot akcijas. Te ir runa par naudas izteiksmi, nevis to, cik tiek rezervēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Mēs un jūs savulaik mūsu sabiedrības rekonstrukciju pamatojām ar to, ka iepriekšējā sistēma aplaupīja savus pavalstniekus, neizmaksājot viņiem pilnu darba algu. Un, lūk, tāpēc šodien es gribētu jūsu uzmanību pievērst tam, ka, pieņemot šo likumu, mēs izvēlamies šādu pozīciju: piesavināties to, kas tika salaupīts, pēc jūsu vārdiem, vai atgriezt to, ko bija piesavinājusies iepriekšējā sistēma. Tāpēc es atbalstu to redzesviedokli, ka šeit nevajag noteikt procentu, bet turpmākajā likuma izstrādes gaitā to precizēt, lai ar to iedzīvotāji saņemtu atpakaļ to, ko viņi nav saņēmuši no iepriekšējām valdībām. Tāpēc es pievienojos tiem, kas teica, ka pašlaik procentu norādīt nevajag./

Priekšsēdētājs: Paldies. Diskusija ir beigusies. Tātad pirmais balsojums ir par komisijas ierosināto variantu- svītrot "līdz 20 procentiem" atlaidi, uzņēmuma darbiniekiem iegādājoties akcijas. Nākamais- radikālākais- variants par 1.3.2.punkta svītrošanu. Pēc tam- Kalniņa kunga ieteiktais variants. Par rezervējamo daļu, nevis atlaidi. Tur ir rezervējamā daļa.

Pirmais balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.3.2.punkta komisijas variantu, kur ir atlaide uzņēmuma darbiniekiem akciju iegādei. Lūdzu rezultātu. Viena balss papildus "par". 59- par, 18- pret, 30- atturas. Paldies.

Otrs balsojums ir par radikālāko priekšlikumu- svītrot 1.3.2.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par- 31, pret- 48 un atturas- 20. Paldies.

Trešais balsojums... Lūdzu, Ziediņa kungs, par motīviem!

Z.Ziediņš: Cienījamais vadītāj! Es atkārtoti lūdzu ieklausīties Edmunda Krastiņa teiktajā. Mēs nevaram balsot vienā jautājumā par divām dažādām lietām. Runa ir vai nu par atlaidi, vai par kaut kādas daļas rezervēšanu. Tas nav viens un tas pats. Šis jautājums nav balsojams šajā punktā. Tas ir iestrādājams absolūti citur, ja to kāds ļoti vēlas. Tikai ne šajā apakšpunktā...

Priekšsēdētājs: Par motīviem. Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Tagad padomājiet, par ko mēs esam nobalsojuši. Sev var atlaist arī 99 procentus... Vai jūs to saprotat? Ja mēs izsvītrojam 20 procentus, kā te tika ierosināts...

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jums tika atkārtots trīs reizes- gan deputāts Špoģis to atkārtoja, gan arī es jums nolasīju... Vai tiešām ir tik grūti ieklausīties, par ko jūs balsojat? Komisijas variants bija izsvītrot "20 procentus". Tas tika atkārtots vairākkārt. Ja kāds nedzirdēja- tad tas ir cits jautājums. Nav svarīgi, vai tas ir skandāls vai nav skandāls, bet pagaidām par to ir nobalsojuši 59 deputāti.

Lūdzu, deputāt Godmani!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu, lai mēs precīzi koncentrējamies, par ko īsti balsojam. Tiešām, ir radusies zināma putra. Man jāsaka, ka arī es šajā putrā esmu vainīgs un daļēji arī ministrs.

Te ir divas lietas. Ir rezervēto akciju skaits, kuras var rezervēt. Ja 20 procentus rezervē, tad viņi tās var nopirkt. Tad pietiek piepirkt vēl 5 procentus klāt, un ir protesta akciju pakete, kas neļauj pārējiem principā brīvi rīkoties ar šīs akciju sabiedrības īpašumu vai tās tālāko darbību. Tas šeit nav ierakstīts. Krastiņa kungam ir pilnīga taisnība. Te ir runa par ko citu. Te nav pateikts, cik akcijas strādājošie var nopirkt- 20, 10 vai 3 procentus. Te ir pateikts tikai viens, ka līdz 20 procentiem šo akciju var pārdot tālāk strādājošajiem.

Tagad man ir atbilde lauciniekiem. Laucinieki visur teiks, ka viņi nav izbaudījuši nekādu atlaidi vispār. Tā ir absolūta nepatiesība, jo, ja man sāks apgalvot, ka kolhozā bija tikai kolektīvais īpašums un ka tur nebija valsts investēto līdzekļu, tad es apgāzīšu jebkurus šādus apgalvojumus. Tā ka laucinieki šeit nav apvainoti.

Runa ir par to, ka šo 20 procentu atlaidi vajadzētu saglabāt, jo saprotiet- ne velti mēs drusciņ pārvērtējam mūsu cilvēku psiholoģiju. Igaunija uzsāka trīs vai četras frizētavas privatizēt brīvi, bez jebkādām atlaidēm strādājošajiem, un momentā pēc četru frizētavu privatizēšanas bija milzīgs pūlis Tallinas centrā, kas šo lietu nobremzēja. Lietuvā mēģināja izdarīt to pašu, un rezultāts bija tāds pats. Mēs nebāžam galvu cilpā, tikai drusku pārspīlējam realitāti. Tie 20 procenti no nomināla nav nekas briesmīgs, cilvēki, mīļie!

Priekšsēdētājs: Vai par motīviem vēl kāds vēlas izteikties pirms balsojuma? Deputāts Plotnieks bija pirmais. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es tomēr ierosinātu šīs formulas nodrukāt, jo tagad ir skaidrs, ka katrs ir balsojis par ko citu, ja izrādās, ka mēs paši nesaprotam, vai esam izsvītrojuši 20 procentus vai kādus citus procentus... Tā nevar radīt likumus. Šajā sakarībā es ierosinātu ļoti precīzi pateikt, kādu procentu akciju un ar kādu atlaidi strādājošie var iegādāties. Es saprotu, ka ar atlaidi nevar iegādāties 100 procentus akciju. Taču tad tas ir jāieraksta. Šeit šobrīd ir pilnīgi neskaidras formulas. Tas, par ko mēs nobalsojām, vispār ir nonsenss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Atbilde tiem dažiem deputātiem, kuri ir sacēluši tādu paniku zālē, ka nespēj rimties pat pēc uzstāšanās pie mikrofona. Manuprāt, te nevajadzētu minēt nevienu konkrētu skaitli, jo par katru no šiem punktiem ir praktiski paredzēts pieņemt detalizētu un konkrētu likumu.

Par 1.3.punktu un uzņēmumu pārveidošanu statūtu sabiedrībā. Kolēģi, kuri ir atnākuši uz plenārsēdi, neizlasot dokumentus līdz galam, var paskatīties 6.punktu, kur ir rakstīts, ka līdz 15.martam vajag iesniegt likumprojektu par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtu sabiedrībās. Tur jābūt precīzi pateiktam, kādā kārtībā šī atlaide tiek realizēta, kādi ir šie maksimālie skaitļi un viss pārējais. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo variantu, jo mēs esam par to nobalsojuši, un necelt šeit zālē nevajadzīgu paniku un histēriju.

Priekšsēdētājs: Deputāti, pašlaik Krastiņa kungs intensīvi lasa dokumentu, tā ka zināmas sekmes būs.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es tomēr lūdzu balsot par variantu, kas ir dots... Komisija laikam atteicās no šā 1.3.2.punkta varianta, ka ir līdz 20 procentu atlaide uzņēmuma darbiniekiem akciju iegādei. Pamatojot to ar argumentu, ka tad, ja šāda norma būs šajos likumos, būs strīdi par atlaidēm un katrā likumā būs mēģinājums traktēt to citādāk, tāpēc šo spiedienu no dažādām pusēm mēs vienkārši nevarēsim izturēt, un līdzsvars šajā procesā nebūs panākams. Tāpēc es lūdzu šos procentus atstāt un balsot par 1.3.2.punktu tādā redakcijā, kāda šeit ir dota. Komisija gan atteicās no šādas redakcijas, bet tomēr par to vajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Cienījamo kolēģi! Es lūdzu jūs klausīties, kad runā citi deputāti, nevis tikai tad, kad runā mūsu premjers. Jo tik tiešām... Es te skatos, ka tad, kad premjers kaut ko saka, jūs beidzot verat vaļā acis un skatāties, ka šie 20 procenti nav citi 20 procenti. Lai mēs šodien virzītos uz priekšu, man ir ierosinājums 1.3.punktu atstāt uz otro lasījumu, un šos procentus...

Priekšsēdētājs: Paldies, Ziediņa kungs! Taču mums nav ne otrā, ne trešā lasījuma, jo šis ir pirmais un pēdējais. Tas ir lēmums. Dokumenta pašā augšā ir rakstīts, ka tas ir lēmums.

Z.Ziediņš: Cienījamais vadītāj, bet jautājums par šiem 20 procentiem ir jāpārbalso! Jo, kad balsoja par viena...

Priekšsēdētājs: Paldies, Ziediņa kungs! Mēs pārbalsosim, jo, izrādās, lielākā daļa deputātu nav sapratuši, par ko balso.

Lūdzu, deputāt Birkav!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Runa ir par divām lietām, kuras faktiski var apvienot vienā punktā, bet tas prasa rakstisku redakciju. Es ieteiktu šo redakciju pārtraukumā sagatavot, jo runa ir tikai par atlaidi, kuru mēs neierobežojam, bet mēs neesam noteikuši to akciju daļu, kuru vispār strādājošajiem var rezervēt. Tātad, ja mēs...

K.Špoģis: Nekādā gadījumā!

V.Birkavs: Lai mēs balsotu par apvienotu redakciju, tā pārtraukumā ir jāsagatavo un jāiesniedz rakstiski.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 94 deputāti. Špoģa kungs, lūdzu tribīnē!

Kolēģi! Tātad pirmais balsojums ir Grūbes kunga iesniegtais redakcijas komisijas variants, kas satur arī tekstu "līdz 20 procentiem". Grūbes kungs, vai jūs uzturat savu balsojumu? Jā?

Ir nepieciešamība atkārtoti reģistrēties? Balsošanas režīmu! Jā, tā kā tekstā! Lūdzu balsot par 1.3.2.punkta redakciju bez vārdu "līdz 20 procentiem" svītrošanas. Tieši tā, kā tekstā. Rezultātu! 49- par, pret- 8, atturas- 13. Par vēl 50.balss. Pagaidām paliek 59 balsis par variantu bez vārdiem "līdz 20 procentiem".

Nākamais balsojums ir par tikko iesniegto 1.3.5.punkta papildinājumu: "līdz 20 procentiem uzņēmuma darbiniekiem rezervējamo akciju daļu". Lūdzu balsošanas režīmu. Vai visi ir saņēmuši tekstu? Lūdzu balsot. Rezultātu! 27- par, 22- pret, 23- atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais balsojums...

J.Bojārs: Atvainojiet, cienījamais priekšsēdētāj! Deputāti nezināja, par ko viņi balso, jo...

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, 1.3.5.punkta redakcija jau bija izdalīta. Patlaban dala 1.3.2.punkta redakciju, kuru iesniedza deputāts Birkavs. Vai visi to ir saņēmuši, lūdzu?

J.Bojārs: Nav sadalīts. Jāpārbalso. Cilvēki nezināja, par ko balso.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Biezajam. Lūdzu.

J.Biezais: Man neērti aizrādīt jaunajam sēdes vadītājam, bet par 1.3.2.punktu divās redakcijās mēs balsojām, pastāvot dažādam kvorumam. Līdz ar to šie rezultāti nav salīdzināmi. Vai nu tas jāpārbalso vēlreiz...

Priekšsēdētājs: Biezā kungs, tas nav jāpārbalso.

J.Biezais: Kad bija pirmais balsojums, mums bija daudz lielāks deputātu skaits. Tagad tas ir mazāks.

Priekšsēdētājs: Bet reglamentā ir noteikts, ka tas neatstāj iespaidu uz balsošanas rezultātiem. Mums katrā ziņā balsojumā ir dažāds deputātu skaits.

Sakiet, lūdzu, vai 1.3.2.punkta redakcija, kurā ir teksts "20 procentu uzņēmuma darbiniekiem rezervējamo daļu, kuru var realizēt ar atlaidi", ir izdalīts?

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es aicinu deputātus balsot pret šo variantu, jo te ir gan rezervēšana, gan atlaide. Man liekas, mēs vienu variantu jau atbalstījām ar diezgan pārliecinošu balsu vairākumu. Un šeit uzņēmuma darbiniekiem vēl papildus tiek paplašinātas tās tiesības, kuras jau bija paredzētas Ekonomikas komisijas variantā.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ļoti aicinātu balsot par šo 1.3.2.punkta redakciju: "20 procentu uzņēmuma darbiniekiem rezervējamo daļu, kuru var realizēt ar atlaidi". Pirmkārt, te ir vārdiņi "var realizēt ar atlaidi". Man ir priekšlikums balsot "par" vairāku iemeslu dēļ. Lūdzu, neaizrausimies ar teorētisko ekonomiku. Citādi ļoti slikti beigsim. Šeit ir ļoti smags sociālais moments. Prakse to rāda Lietuvā un Igaunijā, par ko es jau teicu. Ļoti lūdzu nobalsot par šo 1.3.2.punktu!

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 1.3.2.punktu šādā redakcijā: "20 procentu uzņēmuma darbiniekiem rezervējamo daļu, kuru var realizēt ar atlaidi". 3 balsis papildus "par". Lūdzu rezultātu. 48 plus trīs- "par" tātad 51 balss. Tādējādi šobrīd paliek spēkā pirmajā balsojumā nobalsotā redakcija, kur 1.3.2.punktā ir fiksēta tikai atlaide uzņēmuma darbiniekiem akciju iegādei. Visi pārējie varianti vajadzīgo balsu skaitu nav saņēmuši. Tika balsoti divi varianti, bet viens variants saņēma 59 balsis. Šajā variantā ir atlaide uzņēmuma darbiniekiem akciju iegādei. Mans iesniegtais variants saņēma 51 balsi, tā ir tā paša punkta redakcija, bet tā nav guvusi balsu vairākumu.

Par 1.3.3.punktu. Vai ir kādi iebildumi? Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Man ir sakāms par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi, mums kādreiz bija tāda prakse- atcerieties, kad Gorbunova kungs vadīja plenārsēdi, ka sakarā ar mūsu ļoti... (es ceru, ka radio translācijas nav) diezgan skolniecisko uzvedību šeit. Ja par vienu jautājumu balso pirms pārtraukuma un pēc tā, tad tās balsis vairs nevar salīdzināt, jo mūsu te fiziski vairs nav. Kādreiz tāds jautājums "izgāja cauri". Es gan nezinu, vai tas tagad ir vēl spēkā vai nav, bet katrā ziņā ierosinu pārbaudīt to, par ko nobalsojām pirms pārtraukuma.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, reglaments man neatļauj pārbaudīt, tādēļ lūdzu balsošanas režīmu, ja par 1.3.3.punktu nav nekas sakāms.

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Par 1.3.3.punktu. Es domāju, ka šī dokumenta galvenā problēma ir valsts īpašuma ierobežošana un atvalstiskošana. Tajā pašā laikā ar šo pašu punktu faktiski valstij dodam pilnīgu iespējas brīvību noteikt savu daļu, tajā skaitā arī 50 un 60 procentus. Tāpēc es ierosinu šajā punktā, atšķirībā no 1.3.2.punkta, kur 20 procentus izslēdzām, ierakstīt galējo valsts daļu, kura iespējama valsts statūtsabiedrībās, un noteikt to līdz 30 procentiem./

Priekšsēdētājs: Bukas kungs, jums nav rakstiska priekšlikuma. Tas- viens. Otrs- šis punkts tiks precizēts likumā, kas tiks pieņemts. Tādēļ es lieku uz balsošanu šo variantu, kāds tas ir tekstā.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.3.3.punktu. Viena papildu balss. Nē, divas papildu balsis. Tātad 50 balsis- par, 15- pret, 10- atturas. Punkts pieņemts.

Par 1.3.4.punktu. Nekādu piezīmju vai iebildumu nav. Ir vēl otrais variants. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ierosina 1.3.4.punktu svītrot. Vai komisija uztur savu priekšlikumu?

K.Špoģis: Neuztur.

Priekšsēdētājs: Neviens neuztur? Tad nebalsosim. 1.4.punkts.

J.Bojārs: Atvainojiet...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Atvainojiet, cienījamais priekšsēdētāj! Pēc 1.3.4. nāk 1.3.5.punkts. Te notika kļūdaina balsošana. Mēs balsojām par šo punktu tad, kad materiāls deputātiem vēl nebija izdalīts. Es tomēr gribētu, lai mēs nobalsotu. Dodiet man iespēju paskaidrot šo punktu. Tas ir ekonomisko reformu ministra Kalniņa priekšlikums, mans priekšlikums, kā arī deputāta Kides priekšlikums. Tas ir augstākais procents, ko Rietumu eksperti rekomendē pārdot darba kolektīvam. Pretējā gadījumā darba kolektīvs sāk strādāt savā labā, nevis tirgum.

1.3.5.punkts ar līdz 20 procentu atlaidi ir viens modelis. Bez tam tas ir dzīvotspējīgs modelis, kuru lieto arī Rietumu pasaulē. Taču ir arī cits modelis- līdz 20 procentiem no visām akcijām pārdod darba kolektīvam. Lūk, arī tas, Godmaņa kungs, ir sociāls mērķis. Es jums piekrītu. Tomēr es tagad lūgtu par šo punktu nobalsot, jo deputāti visu ir saņēmuši un izlasījuši.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, par šo punktu...

J.Bojārs: Nē, nebija taču izdalīts, visiem nebija izdalīts šis materiāls! Arī man tas nebija iedots, kaut gan mēs ar Kalniņu bijām autori.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, par šo punktu tika nobalsots. Tas balsu vairākumu nesaņēma. Tādēļ nav nepieciešamības atkārtoti balsot, jo vairāk tāpēc, ka šis punkts radās sakarā ar 1.3.2. punkta apspriešanu. Tādēļ par to tika balsots pie 1.3.2.punkta. Ir ierosinājums virzīties uz priekšu. Lūdzu.

Vai par 1.4.punktu kādam ir iebildes? Nav. Par 1.5.punktu? Nav. Par 1.6.punktu? Nav.

Par 1.7.punktu?

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Par 1.7.punktu varētu būt redakcionāls Birkava kunga papildinājums. Tātad būtu valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija, kurā var pārdot atsevišķi... Tātad teksts ir papildināts ar tekstu "var pārdot", ko vakar vakarā iestrādāja.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot par šo labojumu? Nav. Paldies.

Par 1.8.punktu. Ir divi varianti. Vispirms- komisijas variants. Zeltkalnes kundze uztur savu variantu, lūdzu!

B.Zeltkalne: Es piekrītu šim formulējumam: "Dzīvojamo namu un dzīvokļu pārdošana saskaņā ar īpašu likumu." Un var nebalsot par svītrošanu, jo vakar komisijas sēdē mēs izanalizējām privatizāciju kā tādu. Bez tam mums ir lēmuma projekts, tā ka mēs varam pieņemt šo, bet par tālākajiem punktiem es...

Priekšsēdētājs: Paldies. Zeltkalnes kundze atsauc savu priekšlikumu.

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Bet šeit ir vēl 246.dokuments, un tur ir priekšlikums svītrot 1.7.punkta tekstu. Tas netika nemaz apskatīts. Iespējams, ka tas tika atsaukts, es nezinu. Dokuments visiem ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Tā. Vai par 1.8.punktu ir vēl piezīmes? Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man ir jautājums šā punkta autoriem: vai laukos šos dzīvokļus praktiski var privatizēt saskaņā ar lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas likumu? Bet vai šādā redakcijā tas ir atļauts? Un vai ir vajadzīgs vēl īpašs likums?

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, lūdzu, paskaidrojiet!

K.Špoģis: Mums tas ir paredzēts... Paskatieties, Grūbes kungs, 6.punktu! Tur ir paredzēti divi likumi speciāli par dzīvokļiem, un tur mēs iestrādāsim nodaļu par laukiem un par pilsētām ar visiem variantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir nepieciešamība balsot? Nav. 2.punkts.

K.Špoģis: 2.punktā konsultāciju gaitā radās mazs redakcionāls precizējums. Pēc vārdiem "Latvijas valsts" ir iespraudums: "pašvaldību vai citu juridisko personu".

Priekšsēdētājs: Jā. Šis priekšlikums ir izdalīts arī rakstiski.

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es tieši gribēju teikt par Birkava kunga priekšlikumu. Es pilnīgi piekrītu, ka varētu būt juridiskās personas, jo juridiskajām personām nevar būt mantinieku, jo viņi tiesā nepierāda savas tiesības un pēctecību, bet šeit ir nianses. Teiksim, akciju sabiedrības vai būvsabiedrības statūtos bija noteikts, ka likvidācijas gadījumā šo sabiedrību manta pāriet konkrētu fizisko personu īpašumā. Teiksim, pilsonim Kalniņam bija, lūk, šī māja. Viņš nelikvidēja šīs akciju sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā, bet to likvidēja Sarkanā armija. Kā ir šīs nianses gadījumā? Vai tā ir atspoguļota vai nav? Es gribētu dzirdēt Birkava kunga atbildi.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rikarda kungs! Uzklausīsim Ēlerta kungu.

I.Ēlerts: Es gribētu runāt par šo pašu punktu, bet mazliet citā aspektā. Mēs šeit, nosaucot likumu, kurš vēl tikai būs jāpieņem, jau kaut kādā veidā solām izmaksāt kompensāciju. Acīmredzot par kompensāciju būs iespēja iegūt citu īpašumu, bet vārdu "izmaksāšana" tomēr vajadzētu svītrot gan šajā, gan 6.1.punktā.

K.Špoģis: Pilnīgi pareizi!

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamais vadītāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka mēs vēlreiz esam nonākuši pie vienas ļoti konceptuālas situācijas. Pirmā mums bija tad, kad runājām par ārzemniekiem. Otrā bija tad, kad runājām par atlaidēm. Un tagad, lūk, šis priekšlikums, ko iesniedza frakcija "Satversme".

Jautājums ir šādas dabas. Ja mēs pieņemam (es runāju par 2.punktu), ka šis likums top ļoti ātri un ka šajā likumā ir noteiktas visas normas, kā atjaunot īpašuma tiesības un kā šīs kompensācijas piešķirt, tad man rodas viens ļoti principiāls jautājums: vai šeit būs iekļauta tāda norma, ka atkal vajag noteikt trīs gadus, kamēr parādīsies likumīgais īpašnieks? Un kamēr viņš neparādīsies, tikmēr privatizācija praktiski visos Rīgas rūpniecības objektos, jo tie 95 procentos gadījumu ir celti pirms kara... Ir tikai aptuveni 11 rūpnīcas, kas celtas pēc kara. Un tajā gadījumā, ja šis minētais laiks būs trīs gadi, mums privatizācija- vienalga, vai tas notiks akcionēšanas veidā, pārdošanā izsolē ārzemniekiem un vietējiem,- uz trim gadiem absolūti apstāsies. Tāpēc, pirms mēs par šo normu runājam, man nav iluzoras ticības, ka radīsim brīnumainu likumu, kas visu to precīzi izklāstīs uz papīra. Es gribētu, lai deputāti- it sevišķi tā autori- pateiktu viennozīmīgi savu viedokli.

Es šajā sakarā varētu izteikt priekšlikumu, ka īpašumā var rezervēt zināmu tiesu akciju, iekams vēl nav parādījies bijušais īpašnieks, un noteikt šo procentu, ja nav skaidrības par to, vai tur īpašnieks bija vai nebija. Taču šīs akciju sabiedrības izveidošana ir jāsāk nekavējoties. Lūk, parādās īpašnieks, un viņš saņem savu akciju procentu. Ja izrādās, un to var pierādīt, ka šo akciju ir par maz, lai kompensētu viņa īpašumu (tas viņam būs jāpierāda), tad tādā gadījumā nāksies viņam daļu kompensēt ar sertifikātiem, kā mēs šeit runājām par šo kompensāciju mehānismu. Un tikai tā, manuprāt, mēs varam privatizāciju izkustināt no vietas.

Ja cienījamā frakcija "Satversme" piedāvā citu mehānismu, un tas ir apmēram tāds, kā attiecībā uz dzīvojamajiem namiem, tad es jums ļoti autoritatīvi varu paziņot, ka ne bijusī Leibovica fabrika, ne "Ruso-Balt", ne "Fenikss" un vesela virkne citu, ka visas šīs struktūras, kuras faktiski darbojās no pagājušā gadsimta līdz 1913.gadam, kad Rīgā apogeju sasniedza rūpniecības attīstība, tās absolūti visas tiks nostabilizētas uz nulli un nekāda privatizācija vispār tur nenotiks. Ja es nesaņemšu no frakcijas "Satversme" viennozīmīgu atbildi, kā viņi domā šo jautājumu risināt tajā likumā, tad mani šoreiz neapmierina atbilde, ka tas būs skaists likums. Un, ja es nesaņemšu šo atbildi, kas man būs saprotama, tad es balsošu pret šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es gribētu runāt šajā pašā 2.punkta kontekstā par 6.1.punktu, kur paredzēts Ministru padomei uzdot iesniegt Augstākajai padomei līdz 16.martam likumu par šīm kompensācijām. Un tagad parādās šī situācija. Ja mēs pieņemam šādu 2.punktu, bet likums par šīm kompensācijām bijušajiem īpašniekiem, kā arī par sertifikātiem par nostrādāto laiku Latvijas Republikā netiek pieņemts un šo sertifikātu reāli nav, tad tas nozīmē, ka privatizācija gan attīstās, bet neviens Latvijas Republikas iedzīvotājs, kuram nav uzkrājumu, bet kurš cer piedalīties privatizācijas procesā ar šo sertifikātu, reāli šajā procesā nevar piedalīties. Nevarēs piedalīties arī tie bijušie īpašnieki, kuriem īpašumu nevarēs atdot šādu vai citādu iemeslu dēļ (kaut vai tāpēc, ka šis īpašums nav saglabājies). Un tāpēc mani interesē valdības atbilde par to, vai šis 6.1.punktā minētais datums- 16.marts- ir reāls, un vai mēs to tiešām pieņemsim pirms privatizācijas procesa sākuma vai palaidīsim privatizāciju un tad teiksim: "Lūk, mēs veiksim privatizāciju un visu ko pārējo!"

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Es varu atbildēt: Kalniņa kungs lūdza termiņu pagarināt līdz 30.aprīlim. Tas ir pirmais.

Un otrais- par 2.punktu. Mūsu eksperti kategoriski iesaka svītrot pilnībā šo 2.punktu. Tā vienkārši ir informācija pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs, lūdzu!

V.Mucenieks: Es domāju, ka principā mēs nekādā gadījumā nedrīkstam apturēt privatizāciju kā tādu. Nevienu dienu, nevienu stundu! Manuprāt, šobrīd pats svarīgākais tomēr nav atgriešanās pagātnē, bet mums ir jāskatās un jāiet uz priekšu. Ja mēs neizkustināsim ekonomiku no sastinguma un sabrukuma stāvokļa, tad visi mūsu labie un gaišie nodomi būs graša vērti. Tad nebūs nekādas kompensācijas un nebūs nekādu laimīgo īpašnieku. Tātad šāda apturēšana nevar notikt. Es neesmu ekonomists, tāpēc nevaru pateikt, kā šīs pretrunas būtu atrisināmas. Bet, ja mēs ieliekam šo punktu šādā redakcijā, tad stāvēsim uz vietas. Tad ekonomika brūk un nelikumīgie privatizācijas veidi... tad, piedodiet, ķēvi notaksē par diviem rubļiem, un tas notiek šodien šeit pat pie mums. Turklāt mēs esam bezspēcīgi, bet mūsu īpašumi rūk ik dienu, ik stundu. Bet mēs šeit strīdamies par to, kā bija pirms 15 gadiem, un dodam tam prioritāti. Prioritāte ir jādod ceļam uz priekšu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Rikarda kungs jau ilgi stāv pie mikrofona. Lūdzu!

R.Rikards: Es gribēju atbildēt Godmanim.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, vispirms es jums atbildēšu. Tātad attiecībā uz juridisko personu objektiem. Ja akciju sabiedrība, kura ir pastāvējusi Latvijas Republikas laikā, šobrīd var legāli pati likvidēties, un šo īpašumu, kas ir kādreiz tai bijis, padarīt par privātīpašumu, tad tādā gadījumā šis privātīpašnieks varētu ar likuma burtu (ja mēs to tādu pieņemsim) pretendēt uz savu daļu. Bet saskaņā ar akciju sabiedrību statūtiem pārsvarā gadījumu nebūs iespējams likvidēties likumiskā ceļā. Paldies.

Cilinska kungs,lūdzu!

E.Cilinskis: Godmaņa kungs, runājot par 2.punktu, šķiet, nebija izlasījis līdz galam beidzamo teikumu. Proti, ka šī norma neattiecas uz 1.3.punktā paredzētajiem gadījumiem, kur tad būtu iespējams tas mehānisms, par kādu runāja Godmaņa kungs. Tādēļ šis 2.punkts šādā redakcijā lielā mērā ir kompromisa priekšlikums. Un šī privatizācija neapstāsies. Līdz ar to faktiski tiks pilnīgi ierobežota pārdošana vai nodošana nomā ar izpirkšanas tiesībām, bet šī pārveidošana statūtu sabiedrībās netiktu ierobežota. Bez tam nekur nav teikts, ka ir jānosaka, teiksim, trīs gadi. Mēs par to varam diskutēt- noteikt gadu vai varbūt vēl mazāku termiņu. Ja Augstākā padome tā izlems. Ja mēs nolemtu pilnībā atteikties no šā punkta, kā to ieteica arī Špoģa kungs, viņa eksperti un arī Godmaņa kungs, tad teiktu, ka mēs faktiski attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem negribam vispār šīs viņu īpašuma tiesības atzīt, ka atzīstam šo nacionalizāciju. Un tādā gadījumā es baidos, ka "Satvermes" frakcija nevarēs balsot par šo lēmumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cilinska kungs! Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, acīmredzot šo 2.punktu varētu tomēr pārveidot tādējādi, lai, mēģinot kaut ko veicināt, reizē arī kaut ko garantētu. Es nevaru iesniegt jums šobrīd priekšlikumu rakstiski, taču, ja šī ideja ir pieņemama, tad- lūdzu, esmu gatavs to sagatavot. Tātad šīs normas jēga varētu būt tāda: noteikt, ka, privatizējot objektus, kas uzcelti pirms 1940.gada 17.jūnija, bijušajiem īpašniekiem ir rezervējama akciju daļa, kas faktiski atbilst saglabātā īpašuma daļas vērtībai. Tādā gadījumā būtu zināma garantija, ka procesi var virzīties uz priekšu. Ja šī doma ir pieņemama, tad es to iesniegšu rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: 1.3.1.punktā tas ir tieši paredzēts un precīzi noteikta bijušajiem īpašniekiem rezervējamā daļa.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Es vēl gribētu atbildēt Godmanim. Tātad te ir runa tikai par laiku līdz likuma pieņemšanai attiecībā uz īpašuma tiesību atjaunošanu. Tātad valdībai šis likums ir jāiesniedz līdz 16.martam, kā ir noteikts 6.1.punktā. Un valdība tad varēs paredzēt kaut vai tikai mēnesi šo pieteikšanās termiņu. Un, ja tas būs cauri, tad būs cauri.

Un, otrkārt, tas neattiecas uz pārveidošanos statūtu sabiedrībās. Tātad valdībai šis likums ir jāiesniedz līdz 16.martam, un šeit ir tikai ierobežojums līdz likuma pieņemšanai attiecībā uz īpašuma tiesību atjaunošanu. Citādi var iznākt tā, ka valdība rīkojas ar sev nepiederošu īpašumu, kā tas bija gadījumā ar "Metropoli". Vienkārši izsaimnieko vai rīkojas ar to īpašumu, kas tai nepieder. Tā nevar būt. Tā ka šis 2.punkts, kolēģi, ir kompromiss šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rikarda kungs! Vārds Grūtupa kungam.

A.Grūtups: Es arī gribētu teikt, ka 2.punktā ir atsauce uz 1.3.punktu, kas jau rezervē šo bijušā īpašnieka daļu tanīs statūtu sabiedrībās, kuras veidosies. Tā ka 2.punktā varētu būt runa par citiem gadījumiem. Un, ja mēs šā lēmuma preambulā rakstām un atsaucamies uz 20.marta lēmumu, tad, kamēr šis lēmums nav atcelts un kamēr tur ir precīzi pateikts, kas mums ir atzīstams no bijušajiem īpašumiem, mēs nevaram šo 2.punktu izsvītrot. Pretējā gadījumā ir jāatceļ 20.marta lēmums. Tas ir viens.

Otrkārt, man ir būtiski iebildumi arī pret 242.dokumentā minēto priekšlikumu, kas papildina attiecībā uz Latvijas valsts un juridisko personu īpašumu. Kāpēc? Skatīsim tīri juridiski. 5.septembrī mums tika pieņemts lēmums, kas garantē ārvalstu juridisko personu īpašuma tiesības Latvijā. Ja mēs šeit, 2.punktā, vēl gribam papildināt ar juridisko personu, tad mums iepriekš ir jāatceļ 5.septembra lēmums, kurā mēs garantējam arī ārvalstu juridisko personu īpašuma tiesības. Tā mēs tomēr nevaram jokot. Tā ka, manuprāt, te var diskutēt.

Es domāju, ka trīs gadi, ko minēja premjers, šajā gadījumā nav arguments. Bez šaubām, termiņus var noteikt arī īsākus, taču es domāju, ka attiecībā uz šiem namīpašumiem var atrast saprātīgu kompromisu, bet šādam punktam tomēr ir jābūt. Jo pretējā gadījumā, manuprāt, ar šo lēmumu tiek vispār lielā mērā praktiski izsvītrotas bijušo īpašnieku tiesības. Es negribu šeit filozofiski raksturot, ko tas nozīmē, jo esmu jau pietiekami daudz par to runājis, bet šādam punktam ir jāpaliek, kaut gan tas ir ļoti miglains un nevar saprast, uz ko tas īsti attiecas, jo 1.3.punktā lielā mērā runa ir par to, par ko šeit jau runāja, ka, lūk, šī rezervējamā daļa... Taču, ja mēs to izsvītrojam, tad es uzskatu, ka te notiek pilnīga konceptuāla maiņa. Un tad ir jāatceļ 20.marta lēmums, šī preambula un 5.septembra lēmums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūtupa kungs! Tā kā es esmu šā priekšlikuma autors, tad atļaušos paskaidrot, ka 5.septembra lēmums attiecas uz ārvalstu juridiskajām personām. Šinī gadījumā tas attiecas uz tām juridiskajām personām, kuras ir Latvijā.

Repšas kungs lūdz vārdu. Lūdzu.

R.Repša: Es aicinātu tomēr kolēģus pievērst uzmanību arī šā jautājuma, teiksim, tīri politiskās taktikas pusei. Man liekas, ka tad, ja mēs sāksim salīdzināt LTF frakciju un "Satversmes" frakciju, tad šinī jautājumā vispār neko nepieņemsim. Tas jāpatur prātā.

Otrs. Acīmredzot mums neizdosies pilnīgi ignorēt to, ka tomēr samērā konsekventi ejam bijušo īpašnieku tiesību atjaunošanas ceļu, piemēram, attiecībā uz namīpašumiem pilsētās, tāpat arī attiecībā uz zemes reformu laukos un zemes reformu pilsētās. Mums neizdosies argumentēti paskaidrot, ka mēs ar mazāku pietāti pieejam šai problēmai, lūk, šinī jautājumā- valsts īpašuma privatizācijas procesā.

Un vēl- par to, ka šis process kaut kādā veidā ar šo punktu tiek bremzēts. Es domāju, ka atšķirībā no jautājumiem, kad mēs atdodam zemes gabalus vai namus bijušajiem īpašniekiem, kuru skaits Latvijā ir ārkārtīgi liels, un tur, kur nav iespējams veikt kaut kādu individuālu ekspertīzi, mums ir jāiet šis pieteikšanās termiņu ceļš attiecībā uz valsts īpašuma objektiem. Tātad attiecībā uz rūpnīcām un citiem ražošanas objektiem, kuru skaits varētu būt daži tūkstoši, es domāju, mēs vispār varētu atteikties no jebkādiem pieteikšanās termiņiem. Bet katrā ziņā varētu veikt šā objekta individuālu ekspertīzi no šo bijušo īpašnieku viedokļa. Tad varētu izpētīt katru gadījumu- atrast vai neatrast bijušos īpašniekus un tādējādi risināt jautājumu. Starp citu, šī ideja galu galā ir ielikta arī visās valdības līdzšinējās programmās. Tā ka, es domāju, mēs varētu pieņemt šo kompromisa lēmumu un varbūt balsot par labojumu, kas ir ietverts 242.dokumentā. Manuprāt, to varētu likt uz balsošanu un noteikti mēģināt pieņemt tādā veidā vai līdzīgā izskatā šo 2.punktu, bet nevajag to noraidīt pilnībā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Repšas kungs! Es ierosinu par balsošanas motīviem noklausīties Bukas kungu un Gorbunova kungu, bet pēc tam balsot. Nav iebildumu? Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Cienījamie deputātu kungi! Šis punkts tiešām ir konceptuāls, un tiešām šeit politiskie momenti ir nomainījuši tīri ekonomiskos mērķus, kuri būtu jāpanāk ar mūsu lēmumu. Nav šaubu, ka bijušo īpašnieku intereses ir jāatspoguļo, bet tās jau ir atspoguļotas 1.3.1., 3.1. un 6.1.punktā. Tas nozīmē, ka tik stingras formas ieraksts nepieciešams nevis bijušo īpašnieku interešu atspoguļošanai, bet citu iemeslu dēļ. Ja vajadzīgs, pastiprināsim 6.1.punktu, bet šodien aizkavēt privatizāciju tādēļ, ka katrā lielākā pilsētas objektā ir 5 vai 10 procenti bijušo īpašnieku mantas, mēs nekādi nevaram. Mums jau bija piemēri ar namīpašumiem, un šis process ļoti ieilga. Tāpēc ierosinu 6.1.punktā precizēt galējo termiņu, kas saistīts ar likumprojektu, bet 2.punktu izsvītrot./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Es pilnīgi piekrītu Godmaņa kunga teiktajam, ka šeit ir divas konceptuālas lietas, uz kurām mums jādod atbildes. Attiecībā uz pirmo mēs jau esam devuši atbildi. Kāda būs reakcija- to redzēsim. Mēs pirmajā balsojumā esam devuši atbildi attiecībā uz strādājošajiem. Galu galā strādājošie, kas tiešām ir vairākums mūsu valstī, mums atbildēs, kā mēs esam nobalsojuši par šo punktu un parādījuši savu attieksmi pret strādājošajiem.

Nākamais konceptuālais jautājums ir mūsu attieksme pret bijušajiem īpašniekiem. Ja mēs konceptuāli nepateiksim savu nostāju šinī jautājumā, tad nekādā gadījumā privatizācijas lieta nevirzīsies uz priekšu. Un tāpēc es aicinu to pateikt.

Ir tikai tāds jautājums- kādā veidā to pateikt. Es gribu sev atbildēt. Ja mēs nepieņemam likumu par bijušo īpašuma tiesību atjaunošanu, vai mēs varam atbildēt uz šo jautājumu? Man liekas- nevaram. Ko mēs tad teiksim, ja tagad sāksim privatizēt, bet pēc tam pieņemsim likumu un atjaunosim šīs tiesības? Es katrā ziņā nevienā normālā auditorijā nevarēšu neko paskaidrot, ja tas nebūs izdarīts. Tāpēc es tomēr aicinātu... Šeit bija runa par izmaksāšanu, par vārda "izmaksāšana" svītrošanu, bet attiecībā uz visu pārējo- es gan piekristu frakcijai "Satversme" nevis tāpēc, ka viena vai otra frakcija to ir iesniegusi, bet tikai tāpēc, ka mums jau ar zemes īpašumiem ir šī pati problēma. Tas ir primāri. Ja ar tiem netiek galā, tad mēs uz priekšu vienkārši netiksim. Tātad ir jāpieņem likums un jāvirzās uz priekšu. Taču es piekrītu Godmaņa kungam, ka tur ir jābūt šiem termiņiem, ka mēs nevaram stiept un ievilkt trīs, četrus vai piecus gadus. Tad tā ir bremzēšana.

Un pēdējā doma. Galu galā vakar Tautas frontes frakcijā mēs šādu kompromisu akceptējām. Šis kompromiss, kas ir ierakstīts, neattiecas uz 1.3.punktā paredzētajiem gadījumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Gorbunova kungs! Tātad mums ir trīs balsojumi. Es vispirms lūgšu Špoģa kungu, lai viņš nolasa komisijas variantu, kāds tas tagad izskatās, jo tur ir notikušas dažas redakcionālas izmaiņas.

K.Špoģis: Jā. Lasu: "Noteikt, ka līdz Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma tiesību atjaunošanu un kompensāciju" pieņemšanai privatizējami tikai pēc 1940.gada 17.jūnija pilnīgi no jauna uzceltie objekti un tie, kuri 1940.gada 17.jūnijā bija Latvijas valsts, pašvaldību vai citu juridisko personu īpašumā. Šī norma neattiecas uz 1.3.punktā paredzētajiem gadījumiem."

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā es savu priekšlikumu noņemu. Mēs balsosim par komisijas variantu. Un otrais variants ir Bukas kunga priekšlikums- svītrot šo punktu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par komisijas variantu, ko nolasīja Špoģa kungs. Vai ir nepieciešamība reģistrēties? Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultātu! Ir 112 deputāti. Paldies.

Vai par procedūru? Lūdzu.

J.Kinna: Man ir jautājums par jauno redakciju, kuru Špoģa kungs nolasīja. Vai vārdiņš "kompensācija" šajā punktā ietver arī darba sertifikātus? Varbūt tā ir tikai kompensācija par bijušo īpašumu?

K.Špoģis: Šeit ir runa par īpašuma kompensāciju.

J.Kinna: Taču tādā gadījumā ir iespējama pilnīga privatizācija, bet darba sertifikācija vispār paliek kaut kur ārpusē. Par to nekas nav atrunāts.

K.Špoģis: Kā tad ne? Viss šis punkts taču ir... Izlasiet rūpīgi!

Priekšsēdētājs: Paldies, Kinnas kungs! Lūdzu, Plotnieka kungs! Par procedūru?

A.Plotnieks: Par procedūru. Ņemot vērā to, ka piedāvātajās redakcijās tā ideja, kuru es šeit izteicu, neizskanēja, un tā kā mēs visu laiku balsojam par nolasītām formulām, tad arī to formulu, kuru piedāvāju es, tomēr vajadzētu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Plotnieka kungs to ir iesniedzis rakstiski vienā eksemplārā. Tā kā tā nav izdalīta deputātiem, tad par to nav jābalso. Mēs šādā veidā varam balsot tikai par svītrošanu, Plotnieka kungs.

Lūdzu balsošanas režīmu!. Tiek balsots par komisijas variantu, kuru nolasīja Špoģa kungs. Lūdzu balsot. Rezultātu! 71- par, 20- pret, 13- atturas. Paldies.

Otrs balsojums- Bukas kunga priekšlikums par šā panta svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! 29- par, 45- pret, 14- atturas. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

3.punkts. Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Te ir redakcionāls precizējums par darba sertifikātiem- "un" vietā ir ielikts komats: "darba, īpašuma sertifikātu kompensācijas". Citu nav.

Priekšsēdētājs: Vēl bija Ziediņa kunga priekšlikums- "brīvi konvertējamā ārvalstu valūtā", seko papildinājums: "līdz lata ieviešanai".

K.Špoģis: Nē, nē, tas bija citur! Par to jau mēs nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Vai šajā punktā tas neparādīsies?

K.Špoģis: Nē, nē, šeit nē! Šeit tikai uzskaitīti maksāšanas līdzekļi.

Priekšsēdētājs: Labi, paldies. Vai ir nepieciešamība balsot par 3.punktu? Čepāņa kungs, lūdzu!

A.Čepānis: Man ir priekšlikums. 3.punkta ceturtajā rindkopā, kur ir runa par apgrozībā esošajiem maksāšanas līdzekļiem: "5-10 procenti no privatizējamā objekta vērtības līdz lata ieviešanai..." Un tālāk ir tāds teikums: "Šā punkta noteikumi neattiecas uz pašvaldību." Man ir priekšlikums šeit rakstīt: "Šie ierobežojumi neattiecas...", un tālāk kā tekstā. Kungi, tas ir būtiski tāpēc, ka tad, ja mēs ierakstīsim tā, kā ir te, pašreiz esošais maksāšanas līdzeklis- rublis- mazo objektu privatizācijā piedalīties nevarēs. Tas ir redakcionāla rakstura labojums, bet būtisks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs tātad liekam uz balsošanu 3.punktu komisijas variantā.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Kā es saprotu, mēs šajā konkrētajā gadījumā runājām par 3.punktu vispār. Es sagatavoju un ir arī izdalīts mans priekšlikums- papildināt 3.punktu ar apakšpunktu par sertifikātiem. Tad, ja mēs gribam balsot vispār, mums jāizlemj arī jautājums par šo apakšpunktu. Un šajā sakarā es atļaušos turpināt to visnotaļ pareizo domu, kuru iesāka kolēģis Gorbunova kungs. Mēs tagad esam devuši atbildi tiem, kuri kaut kur strādā. Mēs esam devuši atbildi bijušajiem īpašniekiem, bet neesam devuši atbildi Latvijas iedzīvotājiem vispār. Vakar Jelgavas rajonā es vismaz pusstundu dabūju dzirdēt pārmetumus no skolotājiem, mediķiem un citiem, kuriem galu galā privatizācijas procesā netiek garantēts nekas. Tāpēc es teiktu, tas ir superprincipiāls jautājums. Un vienreiz ir jāieraksta, ka 30 procentus mēs privatizēsim par darba sertifikātiem, lai katrs Latvijas iedzīvotājs uz šo jautājumu saņemtu atbildi.

Priekšsēdētājs Paldies. Lūdzu, Špoģa kungs! Atvainojiet, Plotnieka kungs grib turpināt...

A.Plotnieks: Es pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka valdības programmā ir piedāvāts līdz 30 procentiem. Parlamentam tomēr laikam vienreiz ir jāizšķiras par kaut ko konkrētu. Nevar visu laiku teikt "līdz", tas ir, no 1 līdz 30. Jāieraksta trešā daļa, tā kā valdība ir piedāvājusi maksimumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Es lūgtu uzmanīgi ieklausīties! Plotnieka kungs, uzmanīgi ieklausieties! Es jums pastāstīšu, cik sarežģīta ir situācija ar šiem procentiem un ar šo problēmu. Un mēs varam izdarīt, kā saka, nelabojamu kļūdu, ja šodien nobalsosim par konkrētiem procentiem. Mēs komisiju sēdēs esam ļoti daudz diskutējuši, un ļoti daudz šo jautājumu pētījuši, un rezultātā mēs izsvītrojām šo normu. Kāpēc? Es jums paskaidrošu ar dažiem skaitļiem. Uzmanīgi klausieties! Tas aizņems varbūt divas, trīs minūtes, bet es jūtu, ka tas ir nepieciešams, lai mēs varētu pareizi orientēties, kas tieši to cilvēku interesē. Mēs nedrīkstam šeit ierakstīt punktu.

Redziet, ko nozīmē, piemēram, 20 procenti, kas bija minēti iepriekšējā variantā. Mums nacionālā bagātība noapaļojot sastāda 50 miljardus rubļu. No tās, ja mēs tagad atskaitām nost privātkapitālu, kas jau ir, ja mēs atskaitām nost sadzīves iekārtas, kas man ir, un ja atskaitām apgrozījuma līdzekļus, kurus nesadalīs, un ja atskaitām 2 miljardus, tad speciālisti lēš, ka kompensācijām būs nepieciešami aptuveni 1,7-2 miljardi. Un tad mums paliek aptuveni 19 miljardu, kas būtu, teiksim, privatizējamā daļa. Valsts kapitāla privatizējamā daļa. Un, ja tagad rakstām 20 procentus, tad parēķiniet! Vārdu sakot, pareiziniet 19 ar 2- cik tas būs? Tas ir aptuveni pieci vai seši miljardi. Bet 31 miljons gadā... Tātad 100 rubļu gadā. Tā ir smieklīgi maza summa. Cik iznāks- pieci, seši? Vidēji ap 40-50 gadu var salasīties vienai normālai ģimenei, kas visu mūžu šeit divas paaudzes strādājusi. Tātad pareiziniet, un iznāk 45 000 šīsdienas rubļos. Ja ierakstām 30 procentus, tad būs 6000, ja sadala- nepilni 200-180 rubļu. Tātad runa var būt tikai par aptuveni 50 procentiem, jo vismaz 10 miljardu vajag sadalīt, un tad varētu jau būt runa par šo summu- ka par šiem sertifikātiem var nopirkt dzīvokli, kur cilvēks visu mūžu nodzīvojis. Bet, ja tagad ierakstām 50, tad arī mēs varam kļūdīties. Pašreiz ir piesaistīta liela zinātnieku grupa, kura pamatīgi šo jautājumu izstrādā. Top attiecīgais likums par sertifikātiem, un tur mēs varēsim kapitāli izdiskutēt, visu sagatavot, zinātniski pamatot ar izziņām un pieņemt šo lēmumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds Siliņa kungam.

A.Siliņš: Es tomēr gribētu atbalstīt to domu, ko izteica Plotnieka kungs,- ka šis jautājums noteikti jārisina ļoti principiāli. Ja principiāli iestājamies par privātīpašniekiem un konkrēti pasakām, kas viņiem būs, tad acīmredzot tas pats ir jāizdara arī attiecībā uz šodien Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri ir radījuši ļoti lielu daļu tā īpašuma, kurš tiks privatizēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Lucāna kungam.

J.Lucāns: Vispirms jautājums Špoģa kungam. Sakiet, vai šis punkts attiecināms arī uz dzīvokļu privatizāciju? Varbūt tas būs izņēmums?

K.Špoģis: Redziet, kad mēs pieņemsim likumu par sertifikātiem un pieņemsim likumu par dzīvokļiem, tad es paredzu, ka būs atļauts dzīvokļus arī nopirkt. Es pat negribu paredzēt, vai tur būs tieši dzīvoklis. Faktiski tam cilvēkam, kam ir pašam sava dzīvojamā māja... Skaidrs, ka viņš saņems sertifikātus, bet viņam nebūs jāmaksā par šo dzīvokli, tātad nevajadzēs ne akcijas nopirkt, ne mantu, ne varbūt arī dzīvokli. Es tā domāju. Tā ka varbūt sertifikāti būs universāli.

J.Lucāns: Nē, es domāju tieši par šo ierobežojumu 5 līdz 10 procentu apmērā no privatizējamā objekta vērtības. Vai tas pilnā mērā attiecas arī uz dzīvokļiem?

K.Špoģis: Tā ir detaļiņa, kurai pašās beigās mēs vēl varētu pielikt punktu...

J.Lucāns: Redzat, kāpēc es uzdodu šo jautājumu. Tautas daļai, kurai ir, teiksim, uzkrājumi daži desmiti tūkstošu rubļu, ko tā tomēr tā vai citādi ir ar savu godīgo darbu nopelnījusi... Viņi no īpašuma labākajā gadījumā var pretendēt tikai uz savu dzīvokli. Un, ja mēs, teiksim, šo naudu tik un tā būsim spiesti izņemt no apgrozības, ja būs naudas reforma, tad vispirms šos cilvēkus aplaupīsim. Un no šā viedokļa man liekas, ka tas būtu visnetaisnīgākais variants, kādu mēs varētu pieņemt, ja viņiem nevaram ļaut par rubļiem sākt sava dzīvokļa privatizāciju, neierobežojot viņus ar šiem pieciem vai desmit procentiem. Tā sakot, mēs gandrīz uz katru cilvēku iedarbosimies netaisnīgā formā.

K.Špoģis: Tas paredzēts otrajā variantā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lucāna kungs, izlasiet, lūdzu, savu dokumentu! Vārds Bojāra kungam.

J.Bojārs: Es vienmēr Lucānam esmu piekritis, bet šoreiz- nē. Jo man nav pat to dažu desmitu tūkstošu, tātad es pat laikam pie skrandu proletāriešiem nepiederu, ja skatāmies pēc maniem uzkrājumiem.

Taču es gribēju runāt par ko citu. Špoģa kungs, es jums nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka mēs aprēķinātu privatizējamo vērtību pēc vecajām cenām, jo tagad cenu sistēma taču ir absolūti mainījusies. Dažās jomās cenas ir cēlušās pat simtkārt. Kā mēs varam vadīties pēc šīs vecās summas, pēc vecās fondu vērtības? Tas ir absolūti nereāli. Tā nevar rēķināt.

K.Špoģis: Uz papīra jau var daudz sarēķināt...

Priekšsēdētājs: Vārds Plotnieka kungam.

A.Plotnieks: Tikai divus vārdus. Visnotaļ ņemot vērā Špoģa kunga pareizo apsvērumu, es ierosinu tajā normiņā, kuru jums piedāvāju, papildus ierakstīt trīs vārdiņus "ne mazāk kā". Tad teksts skanētu tā: "Darba sertifikātos sadalāmi ne mazāk kā 30% no privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma vērtības."

Priekšsēdētājs: Paldies. Zeltkalnes kundze, lūdzu!

B.Zeltkalne: Man būtu priekšlikums Dzīvokļu komisijas vārdā. Mēs vakar komisijā vienojāmies, ka dzīvokļu privatizācija par rubļiem nevar notikt, jo šeit ir speciāli cilvēki, kuriem ir daudz naudas. Tas nozīmē, ka viņi varēs privatizēt savus dzīvokļus. Man būtu lūgums svītrot to, kas attiecas uz dzīvojamiem namiem otrajā variantā un uz dzīvokļiem. Tas ir ļoti nopietns jautājums.

K.Špoģis: Tad jūs iesakāt svītrot visu otro variantu?

B.Zeltkalne: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bukas kungs, lūdzu!

S.Buka: */Deputātu kungi! Šis ir viens no tiem punktiem, kuru cilvēki lasīs, un pēc šī punkta spriedīs par to, ka mēs viņiem pliku kaulu esam nometuši, jo tas, ko mēs viņiem dodam, varbūt dos iespēju tikai dzīvokli nopirkt, viņi nevarēs piedalīties tajā privatizācijā, par kuru mēs runājam pirmām kārtām- rūpnieciskās ražošanas privatizācijā. Tie 50 miljardi, par kuriem Špoģa kungs runāja, tie ir īpaši miljardi, tie nav naudas veidā mūsu kabatās, tas ir pirmām kārtām nekustamais īpašums. Tā ka šeit rēķini var būt pavisam citi. Un šeit mums privatizācija ir jāizkustina no vietas, tādēļ šim procentam jābūt maksimālam, tie Plotnieka piedāvātie 30 procenti ir minimālākais. Citādi mēs iedzīvotājiem radīsim tikai šķietamību, ka kaut kad kaut ko viņiem devām, ka izmantojām to ideju, ko mums savulaik izvirzīja Tautas fronte. Lūk, saņemiet sertifikātus un lieciet mūs mierā! Ja mūs tiešām interesē privatizācija, tad minimālais ir 30 procenti. Ar drebošu sirdi es nosaucu šo skaitli, kaut gan pašreizējos apstākļos tam būtu jābūt 50. Tāpēc aicinu balsot par deputāta Plotnieka priekšlikumu, tas ir, par minimālajiem 30 procentiem./

Priekšsēdētājs: Paldies, Bukas kungs! Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamais vadītāj, cienījamie deputāti! Man šķiet, ka mums diskusija šeit ir izvērtusies samērā decentralizēti.

Pirmais. Attiecībā uz procentiem un sertifikātiem. Es baidos, ka katrā nozarē tie var būt dažādi. Ja mēs tagad pateiksim precīzi 30 procenti, un tikai 30 procenti, tad varam arī kļūdīties elementāra iemesla dēļ. Ja pieņemsim tādu variantu, ka 70 procenti vai vēl vairāk ir sertifikāti, tad kas notiks ar visiem tiem maksāšanas līdzekļiem, kuri mums ir uz rokas? Teiksim, dažiem ir rubļi, bet dažiem, piemēram, ir dolāri. Pēc kāda laika ir iespējams, ka parādīsies citi rubļi. Tātad rodas jautājums: kur tie visi aizies? Tie tepat kaut kur ceļos pa patēriņa sfēru un radīs mums vienmēr veikalos trūkumu. Tas ir viens punkts.

Otrais. Es šeit neliktu sertifikātu procentus, bet piemērotu attiecīgajās nozarēs dažādus sertifikātu koeficientus.

Nākamais- attiecībā uz neiespējamību dzīvokļus privatizēt par rubļiem. Es nepiekrītu šādai nostājai elementāra iemesla dēļ. Pieņemsim, ka mums ir noteikts sertifikātu skaits, kas ir saņemts proporcionāli nostrādātajam gadu skaitam. Taču mums ir dažāda tipa dzīvokļi. Vienam cilvēkam šis dzīvoklis ir tik mazs, ka viņš mierīgi ar sertifikātiem nosedz visu šā dzīvokļa vērtību un viņam paliek vēl pāri, lai nopirktu kādu akciju, teiksim, firmā vai tajā rūpnīcā, kurā viņš strādā.

Taču otrs variants ir tāds, ka viņam dzīvoklis ir liels, bet sertifikātu skaits pamazs, jo viņam ir liela ģimene, un bērni taču nekādu lielu sertifikātu skaitu nesaņem. Tātad viņš ir spējīgs nomaksāt tikai par dzīvokļa vienu daļu. Līdz ar to rodas jautājums: ar ko viņš nomaksās to pārējo daļu? Dolāros? Bet dolāru viņam nav. Jūs varat teikt tā, lai viņš paņem savus rubļus un izmaina tos "Pareksā" pret dolāriem un nomaksā. Rezultāts ir triviāls. Taču "Pareks" uzpumpē augšā kursu, un nekas labs neiznāks ne tam, kurš maksā, ne arī valstij.

Trešais variants. Viņš nemaksā neko, bet atliek to maksājumu, tā sakot, uz vēlāku laiku. Tad es palūgšu cienījamos pašvaldību pārstāvjus, kuri te viens otrs sēž, lai viņi izskaidro, kā viņi tad eksistēs, ja būs šī nesamaksātā nauda. Kā tad varēs uzturēt komunālo sfēru un tā tālāk? Es nedomāju, ka tas ir krimināls variants, ja runa ir tikai par dzīvokļiem. Es uzskatu, ka pamatā maksājumam ir jābūt ar sertifikātiem, bet es neizslēdzu arī tādu iespēju, ka pašreizējā situācijā sakarā ar rubļa pašreizējām izmaiņām pārpalikumu var samaksāt arī rubļos. Ja nebūs rubļa, tad maksās ar to maksāšanas līdzekli, kāds dotajā brīdī eksistēs. Attiecībā uz dzīvokli ir šī specifiskā izņēmuma situācija.

Cita lieta ir tad, ja es, teiksim, nomāju veikalu vai pērku uzņēmumu. Lūk, tad es nevaru visu rubļos nomaksāt. Tad es nomaksāju šos 5 līdz 10 procentus no sākotnējās vērtības un tālāk maksāju jau valūtā, visu laiku rēķinot attiecībā pret dolāra kursu. Pretējā gadījumā mēs vienkārši panāksim tādu situāciju, kas "pakārsies" gaisā, kad būs jāizmaksā trīs ceturtdaļas dzīvokļu un kad praktiski nav līdzekļu ar ko samaksāt pārējo. Es neizslēdzu arī to. Vakar viens no deputātiem izteicās, ka jānosaka to personu loks, kuras ir tiesīgas uz šim dzīvokļiem. Taču tā jau ir cita norma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Man ir palicis maz ko piebilst. Tomēr vienu argumentu tad, kad izskatīsim jautājumu par dzīvokļu privatizāciju par rubļiem, vēl gribētu nosaukt. Vienam momentam jāpievērš ļoti nopietna uzmanība- tam apstāklim, ka mums eksistē tāds institūts kā pierakstīšanās. Tāpēc man pilnīgi nav saprotami šeit nesen izskanējušie apgalvojumi, ka parādīsies cilvēki ar bieziem makiem un par rubļiem izpirks dzīvokļus. Atvainojiet, varbūt tas skan naivi, bet privatizēt taču varēs tikai to dzīvokli, kurā tu esi pierakstīts! Cita iespēja tev netiks dota. Tā būs vienīgā iespēja. Lai kādi miljoni tev būtu iekrāti, tu varēsi izpirkt tikai to dzīvokli, kurā tu esi pierakstīts. Tieši šī pierakstīšanās institūta esamība dod iespēju dzīvokļu privatizācijai izmantot tos līdzekļus, kuri pašlaik ir Latvijas iedzīvotāju vairākumam. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Mucenieka kungs, lūdzu!

V.Mucenieks: Es gribētu turpināt Zaļetajeva kunga iesākto tēmu par to, ka var privatizēt to dzīvokli, kurā katrs dzīvo. Es ļoti labi saprotu, ka ar lielāko prieku privatizēs tā saukto Gorkija ielas 76.namu. Bet, teiksim, manā pilsētas vēlēšanu apgabalā Klusajā ielā, kur kārtīga, sevi cienoša žurka negrib dzīvot, es nedomāju, ka kāds normāls, saprātīgs cilvēks šādu dzīvokli gribēs sev privatizēt. Es nezinu, kurš gribēs privatizēt dzīvokli Āgenskalna priedēs, kur šo masīvu jau pirms 20 gadiem vajadzēja nojaukt, un tikai tāpēc, ka nav kur dzīvot, tas nav izdarīts. Tā ka šī privatizācija tik vienkārši nemaz nebūs paveicama. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Cik maksā dzīvoklis, un cik vērtīgs būs šis sertifikāts? Es domāju, ka normāls dzīvoklis šobrīd maksā aptuveni pusmiljonu rubļu vai tamlīdzīgi.

Tālāk. Tātad vajag sertifikātus pareizināt ar šo skaitli un apskatīties, kas tur iznāks. Ja sertifikāts maksās tikai tūkstoš rubļu, tad tas ir miljards, bet, ja 10 tūkstošus, tad 10 miljardus un tā tālāk... Parēķiniet konkrētos skaitļos un tad sapratīsit, ka tā sertifikācijas bilde ir visai fantastiska. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Es gribētu tomēr vēl drusku paturpināt šo tēmu, lai gan savas domas jau pateicu iepriekšējā plenārsēdē, un proti, piekrītot Mucenieka kungam, kam mēs privatizēsim un ko privatizēsim, ir jādomā arī par to, vai šīs komunālās istabas arī, vai arī šos graustus, šīs pažobeles, kur daudzviet 50 gadus nav pirksts pielikts un remonts izdarīts. Tas ir viens.

Un otrs. Par pierakstu. Kāds tad mums būs kritērijs? Vai tiešām tik ārkārtīgi vienkārši iedomājamies šo privatizācijas problēmu. Mēs zinām, ka simtiem un tūkstošiem cilvēku šeit dzīvo vispār nelikumīgi bez pieraksta, kuri ir pierakstīti, kā mēs zinām, vēl joprojām šajās namu pārvaldēs. Piemēram, tie paši atvaļinātie virsnieki,- lai piedod man kolēģi! Un ir desmitiem un simtiem gadījumu, kad cilvēki ir nelikumīgi pierakstīti par zināmām naudas summām. Es par to esmu runājusi jau gadiem. Vai tas tiešām būs kritērijs, tagad privatizējot dzīvokli? Tikai tāpēc vien, ka viņš šeit ir atbraucis, ka viņš te dzīvo un ka viņam ir nauda? Uz ko tad mēs ejam, kolēģi! Ko mēs šeit vispār darām?

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeltkalnes kundze! Vārds Ēlerta kungam.

I.Ēlerts: Ir praktiski tikai viens ceļš, kā apmierināt abu galveno runātāju, tas ir, Godmaņa kunga un Zeltkalnes kundzes vēlmes par dzīvokļu privatizācijas jautājumiem. Un tas varētu būt- nesteigties ar dzīvokļu privatizāciju. Godmaņa kungs pareizi teica, ka mums galvenais (to viņš teica referātā par privatizāciju, kad izskatījām tās koncepciju) ir uzņēmumu privatizācija. Un, ja dzīvokļus neprivatizēs tajā laikā, kamēr nav lata, tad šī problēma visā visumā atrisināsies. Katrā ziņā arī es esmu pret to, lai tie cilvēki, kuri ir nodzīvojuši Latvijā īsu laiku... Līdz ar to viņiem būs maz sertifikātu, lai viņi savus dzīvokļus nevarētu izpirkt, bet augstā īres maksa viņus piespiedīs meklēt mazākus, varbūt arī sliktākus dzīvokļus. Jā, es esmu par to. Nopietni visi padomāsim!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Kides kungs vēlas izteikties.

E.Kide: Es nevaru nekādi piekrist ne Zeltkalnes kundzei, ne Ēlerta kungam. Zeltkalnes kundzei nevaru piekrist tādēļ, ka viņa, lai norobežotu kaut kādu noteiktu iedzīvotāju daļu no privatizācijas, negrib privatizēt dzīvokli nevienam. Arī tā daļa, kura ir tiesīga privatizēt, nesaņems itin nekā.

Un es nevaru piekrist arī Ēlerta kungam, ka tas nav tik svarīgi. Mēs zinām, ka tautas lielākā daļa ar uzņēmējdarbību nenodarbosies un nespēj ar to nodarboties, ka tikai īpaši cilvēki var nodarboties ar uzņēmējdarbību. Un vienīgais, kas cilvēku interesē, ir divas lietas- paēst un lai būtu jumts virs galvas. Un mēs zinām, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam cilvēki uzkrāja kapitālu kā privātīpašumu, bet no 1940.gada 17.jūnija līdz 1987.gadam privātīpašums vispār nepastāvēja. Ir nulle. Un visai šai paaudzei ir tikai nulle, ir palikuši tie 15 tūkstoši, par ko Lucāna kungs teica un ko Ēlerta kungs liek devalvēt un pagaidām vispār neaiztikt tos. Tad visi šie cilvēki, kuri nenodarbosies ar privāto uzņēmējdarbību, vispār paliks tukšā un bez dzīvokļiem, turklāt, ja vēl saka, ka tie miljardi attiecībā uz sertifikātiem ir tik mazi... Tad jāprasa- ko mēs atbildēsim tautai, tai tautas daļai, kas savu mūžu ir nodzīvojusi Latvijā un tagad vispār paliek ārpus likuma kā tāda.

Es esmu par to, ka tomēr vajag atstāt tos 5 līdz 10 procentus, lai var privatizēt par rubļiem, lai tie cilvēciņi var samaksāt un piemaksāt klāt, kā Godmaņa kungs teica, vai nu konvertējamajā valūtā, vai ar ko citu. Lai viņi to dzīvoklīti varētu nopirkt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Arī es noteikti gribētu atbalstīt šo otro variantu, jo diemžēl tie argumenti, kuri izskanēja pret, man pašlaik atgādina vēlmi sodīt godīgus cilvēkus. Un es neredzu iespēju aizkavēt dzīvokļu privatizācijas gaitu, jo, veidojoties darbaspēka tirgum, ir jāveidojas arī dzīvokļu tirgum. Un, ja mēs to neveidosim legāli, tas veidosies nelegāli. Turklāt tas jau pastāv nelegāli, un tie cilvēki, kuriem šie maksāšanas līdzekļi ir, tos dzīvokļus tik un tā dabūs, neskatoties uz visām mūsu pūlēm. Mēs tikai aizkavēsim godīgiem cilvēkiem iegūt dzīvokli savā īpašumā. Bet attiecībā uz tiem, kuri nav pierakstīti vai ir nelikumīgi pierakstīti, tur ir pavisam cita procedūra, kā ar šiem cilvēkiem tikt galā. Tāpēc aicinu balsot par otro variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krastiņa kungs! Tātad mums ir pieci balsojumi. Pirmais- komisijas variants, otrais variants, ko iesniedzis un kas ir tekstā,- Plotnieka kunga variants. Plotnieka kungs, vai jūs pastāvat uz balsošanu? Tā, otrs variants, kurā šā punkta noteikumi neattiecas uz pašvaldību objektiem. Tas ir Plotnieka kunga iesniegtais priekšlikums ar labojumu: "ne mazāk kā 30%", un Čepāņa kunga ierosinātais labojums- šie ierobežojumi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums būs par komisijas variantu, izslēdzot visus pārējos. Lūdzu balsot. Rezultātu! 47- par, 20- pret, 18- atturas.

Nākamais balsojums būs par otro variantu, kurā apvienoti lati un ārvalstu brīvi konvertējamā valūta. Tas ir Plotnieka kunga ierosinājums. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 9- par, 35- pret, 46- atturas.

Nākamais balsojums būs par otro variantu- "šā punkta noteikumi neattiecas", un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! 68- par, 8- pret, atturas- 19. Tātad otrā varianta formulējums tiek iestrādāts šajā tekstā.

Tagad balsosim par Plotnieka kunga izteikto papildinājumu- "darba sertifikātos sadalāmi ne mazāk kā 30 procenti no privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma vērtības". Lūdzu balsošanas režīmu!. Rezultātu! 39- par, 27- pret, atturas- 25. Balsojums nav guvis vairākuma atbalstu.

Čepāņa kunga ierosinājums ...

K.Špoģis: Tas tagad pats par sevi atkrīt... Ak tā, pareizi, tur ir labojums otrajā variantā. To var pieņemt, tas nav redakcionāls labojums...

Priekšsēdētājs: Čepāņa kungs ierosina vārdu "šā punkta noteikumi" vietā "šie ierobežojumi". Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Rezultātu! 69- par, 1- pret, 13- atturas. Tādējādi Čepāņa kunga labojums ir pieņemts.

Nākamais- 4.punkts.

K.Špoģis: 4.punktā ekonomisko reformu ministrs lūdz 30.marta termiņa vietā rakstīt 30.aprīli, tātad lūdz pagarināt šo termiņu, bez tam mūsu cienījamie ārvalstu eksperti iesaka 4.2.punktu papildināt ar mazliet maigāku piebildi, tātad norādot, kurus no tiem būtu ieteicams... Varētu tātad būt maigāka piebilde, lai būtu drusciņ brīvākas rokas.

Priekšsēdētājs: Tātad 4.punktā nāk klāt papildinājums: "kurus būtu ieteicams". Vai šajā daļā ir vēl kādi citi papildinājumi?

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Deputātu kungi! Es ierosināju 4.punktā atstāt tikai to sarakstu daļu, kas valdībai jāiesniedz Augstākajai padomei, tas ir, atstāt 4.1., 4.2., un 4.2.3. Visus pārējos sarakstus vajag svītrot. Tā ir vai nu valdības, vai to organizāciju lieta, kas atbilstoši likumdošanai ar to nodarbosies. Citādi mēs šos sarakstus apspriedīsim līdz savu pilnvaru beigām./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs izskatām pa punktiem. Par 4.punktu vairāk iebilžu nebija. Tad par 4.1.punktu.

K.Špoģis: Jā, te 4.punktā bija tikai šāda izmaiņa- marta vietā ir aprīlis.

Priekšsēdētājs: Jā, datuma izmaiņa. Vai ir nepieciešams balsot par datuma izmaiņu? Labi.

Lūdzu, Panteļejeva kungs, pie mikrofona!

A.Panteļejevs: Es tomēr ierosinu nobalsot par to datumu, kas te ir noteikts. Es uzskatu, ka mums vairs nav laika vēl vienu mēnesi vilcināties.

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu balsošanas režīmu. Taču vispirms balsosim par komisijas piedāvāto Kalniņa variantu.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Tas gan komisijā nav apspriests. Tad jau drīzāk... Komisijas variants ir tas, kas te ir rakstīts.

Priekšsēdētājs: Tātad vispirms balsosim par šajā punktā fiksēto datumu- "līdz 30.martam". Lūdzu balsot. Rezultātu! 71- par, pret- 1, atturas- 8.

Vai Kalniņa kunga variants jāliek uz balsošanu? Līdz kuram datumam tur bija rakstīts, Špoģa kungs?

K.Špoģis: Mēnesi vēlāk- līdz 30.aprīlim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par punktu, kura termiņš ir pagarināts par vienu mēnesi- "līdz 30.aprīlim". Lūdzu balsot. Rezultātu! Par- 15, pret- 28, atturas- 38. Tātad paliek marta mēneša termiņš, kāds ir ierakstīts komisijas variantā.

4.1.punkts. Nav iebildumu? Nav.

4.2.punkts.

K.Špoģis: Tur ir šī piebilde, par kuru es jau teicu: "kurus no tiem būtu ieteicams". Ar tādu piebildi.

Priekšsēdētājs: 4.2.punktā ir papildinājums: "kurus būtu ieteicams". Nav vajadzīgs balsot?

Tad 4.2.1.punkts. Te ir divi varianti. Vai Plotnieka kungs uztur balsojumu par savu variantu? Tātad pirmais balsojums...

Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Šeit atkal ir minētas ārvalstu privātpersonas un firmas.

K.Špoģis: Jā, jā, tāpat kā tur...

V.Mucenieks: Pirmajā gadījumā mēs izsvītrojām, tad ir jāsvītro ārā arī šeit.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, lūdzu, nolasiet redakciju, kurā mēs balsosim 4.2.1.punktu.

K.Špoģis: "Pārdot izsolē tikai par brīvi konvertējamu ārvalstu valūtu."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Lai neatkārtotu vēlreiz to diskusiju, kas bija par 1.1. un 1.2.punktu, es piedāvāju saskaņot to ar šo redakciju. Tur mēs tikai izmainījām: "Līdz lata ieviešanai pārdošanā-izsolē tikai ārvalstu", un tā tālāk. Tādu pašu formulējumu varētu lietot arī šeit un neatsākt visu diskusiju no jauna.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs savu priekšlikumu noņem. 4.2.1.punkta redakcija tiek saskaņota ar 1.1.punkta redakciju. Tādēļ nav nepieciešams balsot.

K.Špoģis: Paliek: "Līdz lata ieviešanai pārdot izsolē tikai par brīvi konvertējamo ārvalstu valūtu."

Priekšsēdētājs: Par 4.2.2.punktu. Tur 2.punkta vietā tagad ir 3.punkts. Vai nav citu iebildumu?

4.2.3.punkts. Nav iebildumu. 4.2.4.punkts. Nav iebildumu. 4.2.5.punkts. Nav iebildumu.

4.2.6.punkts ir "Satversmes" redakcijā.

K.Špoģis: Te ir redakcionāls precizējums. Tas radies konsultāciju rezultātā jautājumā par to, kurus objektus privatizējot var pārdot atsevišķi kustamo un nekustamo īpašumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: LTF frakcija vakar sēdē vienojās un lūdz šajā gadījumā 4.2.6.punktu svītrot, kā arī svītrot nākamo- otro- variantu, tātad visu šo tekstu līdz 5.punktam svītrot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, pirmais balsojums būs par priekšlikumu- svītrot 4.2.6.punktu. Tad par otro variantu un jauno "Satversmes" iesniegto variantu, kurš ir lasāms dokumentā. Es atvainojos- 4.2.5.punktu.

E.Krastiņš: Es atvainojos- par 4.2.6.punktu. Te ir tieši tā pati situācija, kas 4.2.1.punktā, jo mēs jau esam atstājuši šajā punktā 1.7.punkta redakciju attiecībā uz valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, kur var pārdot atsevišķu kustamo un nekustamo mantu. Saskaņā ar to arī šeit ir jābūt tādam pašam formulējumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Mēs nezin kādēļ 1.7.punktam pārlēcām pāri un ātri nobalsojām. Tā ka vilciens ir aizgājis. Man ārkārtīgi lielas bažas rada šis punkts, ka var nekustamo īpašumu, tas ir, darbgaldus, no rūpnīcām izmontēt un visas iekārtas pārdot, bet pēc tam atliek privatizēt tukšu čaulu. Man ļoti bail, ka šo punktu izmantos nolūkā, lai, teiksim, dubultīgi privatizētu. Vispirms to, kas ir derīgs iekšpusē, un pēc tam to, kas nederīgs ārpusē. Es tomēr būtu par to, lai šo punktu atstātu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Man arī jāpiekrīt tam, ko teica Krastiņa kungs. Ja vienreiz ir nobalsots, tad tur neko nevar darīt un ir jāatstāj šis vārdiņš "var". Es noņemu šo balsojumu, jo vienreiz jau par to ir nobalsots. Tur neko nevar darīt.

Priekšsēdētājs: Tādējādi, Špoģa kungs, formulējiet, lūdzu!

K.Špoģis: 4.2.6.punktā ir runa par to, kurus objektus privatizējot var pārdot atsevišķi kustamo un nekustamo mantu. "Var (!) pārdot", nevis "pārdod", bet "var" pārdot. Protams, atsevišķos gadījumos.

Priekšsēdētājs: Mums tik un tā paliek divas redakcijas, jo dokumentā ir 2.4.5.punkta "Satversmes" variants, kurā vēl ir jānosaka kompensācijām un sertifikātiem, kā arī nekustamās mantas pirmpirkuma tiesībām. Vai kolēģi no "Satversmes" ir gatavi vēl pamatot savu priekšlikumu? Varbūt vienkārši liksim uz balsošanu? Kuru no divām redakcijām "Satversme" uztur? Viens variants ir tas, kuru tikko nolasīja Špoģa kungs un kurš ir pamatdokumentā. Par to mēs balsosim vispirms. Pēc tam balsosim par "Satversmes" dokumentu, kur 4.2.6.punktam ir cita redakcija.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 4.2.6.punktu, kāds ir lasāms pamatdokumentā! Rezultātu! Viena balss papildus "par". 51- par, 5- pret, 25- atturas.

Otrs balsojums ir "Satversmes" piedāvātā redakcija. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 28- par, 25- pret, atturas- 23. Pieņemts ir tāds 4.2.6.punkta variants, kāds ir lasāms pamatdokumentā.

Lūdzu, 5.punkts.

K.Špoģis: 5.2.punktā ir redakcionālas izmaiņas, kur būtu ieteicams izteikt domu mīkstinātā veidā.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungam vārds.

J.Kinna: Par pašu 5.punktu. Šeit, manuprāt, būtu jāprecizē, par kura līmeņa pašvaldībām ir runa- vai pagasts viens pats publicēs savus sarakstus vai rajons publicēs kopīgus sarakstus?

Otrais jautājums: vai mēs uzskatīsim, ka īpašuma atrašanās pašvaldības bilancē dod arī īpašuma tiesības uz šo īpašumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Es domāju, ka nevajadzētu to ierobežot. Ir rajons kopumā, bet pagasts ir pagasts. Vajadzētu visām pašvaldībām ļaut darboties un lemt, domāt un spriest. Kāpēc gan tās ierobežot?

J.Kinna: Bet, ja netiek precizēts, kam tas ir jādara, tad es gribu gandrīz vai garantēt, ka neviens to neizdarīs. Pagasts gaidīs uz rajonu, bet rajons- uz pagastu. Un vēl pilsēta...

K.Špoģis: Varētu minēt pagastu, pilsētu un rajonu, ja jums tā patīk...

Priekšsēdētājs: Paldies, Kinnas kungs. Lūdzu.

J.Kinna: Par atrašanos bilancē un īpašumā...

Priekšsēdētājs: Atrašanās bilancē nerada īpašuma tiesības.

J.Kinna: Mēs nekur neesam reglamentējuši, kas tad īsti noteiks, vai tas ir pašvaldības īpašums vai tas ir valsts īpašums?

Priekšsēdētājs: Tas tekstā ir tieši norādīts. Lūdzu, izlasiet dokumentu līdz galam!

Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Es tikai atbildēšu Kinnas kungam. Pirmkārt, mums ir sadalījums pa pašvaldībām, kuru bilancē vai īpašumā kurš īpašums atrodas. Tālāk ir 7.5.4.punkts. Pabeigt valsts un pašvaldību īpašumu nodalīšanu! Bez tam mums ir iestrādāts attiecībā uz pašvaldību īpašumiem, ka līdz noteiktā likuma pieņemšanai nedarbojas šī atlikšana. Es domāju, ka tekstā tas viss šeit ir.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krastiņa kungs! Biezā kungs vēlas izteikties. Lūdzu.

J.Biezais: Es to pašu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bukas kungs, lūdzu!

S.Buka: */Es nesaprotu, kāpēc priekšsēdētājs, apspriežot iepriekšējo punktu, nelika balsošanai manu priekšlikumu par šo sarakstu vienas daļas svītrošanu. Prasīt izmaiņas un par tām balsot- tās taču ir mūsu tiesības.

Tagad par 5.punktu. Es ierosinu atstāt tikai šī punkta pirmās divas rindiņas, pilnīgi izsvītrojot visus pārējos apakšpunktus- no 5.1. līdz beigām. Tas nozīmē, ka pašvaldībām jādod uzdevums līdz 31.maijam šos sarakstus publicēt. Kādus sarakstus publicēt- tā ir pašvaldību darīšana, ne mums to noteikt. Arī attiecības savā starpā- ko par konvertējamu valūtu, ko par latiem, ko nodot nomā un tā tālāk. Tas nozīmē, ka 5.punktam jāatstāj tikai pirmās divas rindiņas./

K.Špoģis: Tas ir otrais variants- Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Mēs par šo punktu daudz debatējām. Es domāju, ka pašvaldībām šis punkts radīs lielas grūtības.

Pirmkārt, īpašuma jautājums galīgi nav noteikts. Nodošana valdījumā jeb nodošana pārvaldē vēl neizšķir īpašuma jautājumu. Bilancē it īpaši. Tas ir viens.

Otrkārt, grūtības radīsies tāpēc, ka šeit tomēr nav noteikts, par kādām pašvaldībām ir runa. Tas jautājums droši vien būtu precizējams. Varbūt būtu atstājams kā citādi.

Vēl iebilde pret šo punktu. Kāpēc? Tāpēc, ka šis īpašumu skaits ir milzīgs. Un kur šo īpašumu sarakstu publicēt- tas jautājums ir galīgi neskaidrs. Vienkārši nebūs vietas, kur to publicēt, bet pastāvēs šis lēmuma punkts. It īpaši ja runājam par pagastu īpašumiem. Atcerēsimies, ka šis īpašumu saraksts ir ļoti liels. Tie ir vairāki tūkstoši objektu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Škapara kungs! Man ir priekšlikums uzklausīt Freimaņa kungu un Godmaņa kungu, bet pēc tam būs Dobeļa kunga informācija, tā ka balsošanu varēs sarīkot pēc pārtraukuma.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es varētu piekrist tam, ka 5.punktā mēs kaut kādā veidā konkretizētu, par kurām pašvaldībām šeit ir runa. Tomēr nekādā ziņā nevaru piekrist tam, ka atstājam tikai šīs divas rindiņas, kā minēja Bukas kungs, bet visu pārējo svītrojam. Jo situācija ir tāda, ka ir pašvaldības, kuras to vien gaida, lai šie apakšpunkti tiktu svītroti, un tādā gadījumā mums uz vietām radīsies lēmumi, kas principiāli izies ārpus visa šā lēmuma. Tādēļ katrā ziņā svarīgākie jautājumi, kas minēti apakšpunktos, noteikti ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, cienījamais vadītāj! Es gribētu pateikt galveno ideju. Mēs šeit nedrīkstam pieļaut vienu lietu. Pašvaldības organizē privatizāciju pēc kaut kādas pilnīgi citas shēmas, pēc kaut kādiem pilnīgi citiem principiem, jo mums patlaban nav valsts kontroles, kas to varētu izkontrolēt. Valdībai nav tādu pilnvaru, lai valdība to varētu izdarīt. Tāpēc es nepieļauju tādu situāciju, ka pašvaldības tiktu atstātas brīvā peldējumā. Nekādā gadījumā! Kāpēc? Ir pieņemts valdības 171.lēmums, kurš tik tiešām ir tāds, ka tos objektus, kuri atradās pašvaldību bilancē, valdība nodod pašvaldību īpašumā, bet valsts īpašuma forma mainās. Tas savukārt nozīmē tikai vienu, ka šis process nav pabeigts. Tas ir 1.punkts.

Te bija pareiza piezīme, ka tas ir jāturpina līdz galam. Un tur ir strīdi, un tur būs šie strīdi. Bet tas nav pats galvenais. Pats galvenais ir tas, ka tad, ja pašvaldībām dos pilnīgi brīvu peldējumu, var rasties tāda situācija, kāda mums ir vairākās pilsētās, piemēram, Daugavpilī. Viņi privatizē tirdzniecības sfēru. Tas it kā ir pozitīvs fakts, tomēr man ir tāds sīks jautājums. To, ko Škapara kungs teica, vajag izdarīt. Jā, ir problemātiski republikāniskajā presē publicēt sarakstu, jo ir milzīgs objektu skaits. Bet, ja to neizdarīs rajona presē, tad tas viss nebūs atklātībai pieejams; tad es jums simtprocentīgi garantēju situāciju, ka uztaisīs "kabineta" tipa privatizāciju, un tur būs cilvēki, kas stāv tuvu attiecīgajām struktūrām. Viņi tad noprivatizēs pēc radniecības principa. To nevar pieļaut. Tāpēc te neko nedrīkst ņemt ārā. Arī uz pašvaldībām būs jāattiecina tie likumi un tās normas, kuras mēs pieņemsim, balstoties uz šo. Palūgsim tām pašvaldībām, kas nebūs to izdarījušas, atcelt savus privatizācijas aktus, ja tās būs rīkojušās pēc sava prāta.

Priekšsēdētājs: Biezā kungs, vai jums vēl ir kas sakāms? Bet īsi.

J.Biezais: Es, atbalstot Godmaņa kungu, tikai atgādināšu, ka Lietuvā šāda nodošana pašvaldībām nenotika, bet Igaunijā tika nodots ar diezgan stingriem noteikumiem. Mums ir vajadzīga kaut kāda likumīga regulēšana.

Priekšsēdētājs: Paldies, Biezā kungs! Vārds nepolitiskam paziņojumam Dobeļa kungam. Špoģa kungs, paldies! Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Man jums ir naudiska rakstura informācija. Lūdzu, informējiet visus savus palīgus, lai viņi steidzami sazinās ar grāmatvedību vai ar kasi sakarā ar algas izmaksām. Lūdzu, esiet tik laipni un izdariet to ļoti ātri!

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī