1992.gada 5.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pagaidīsim, kolēģi! Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 58 deputāti zālē. Kaut gan zālē ir cits skaitlis, bet reģistrējušies 58 deputāti.

Godājamie kolēģi! Mums jāizlemj, ko darīt ar trešajiem lasījumiem. Lai pēc Kalniņa kunga ierosinājuma samazinātu kvorumu, ir vajadzīgs kvorums. Mums būtu jāizskata ceturtais darba kārtības jautājums- par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā, bet tas arī ir trešais lasījums. Šobrīd to darīt būtu visai nenopietni. Jākobsones kundze sēž un gaida, kad varēs uzstāties, bet deputāti saka, ka vēl esot jāzvana. (Zvans.) Tikai tad mēs norunāsim tā, ka vienu uzstājīgu deputātu- to pašu Līgotņa kungu, jo viņš izpilda amatpersonas pienākumus, vajadzēs deleģēt uz blakuszāli un piespiedu kārtā vest deputātus uz šejieni. Paldies. Mēģināsim izskatīt. Deputāti nāk klāt.

Ceturtais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" trešajā lasījumā.

Lūdzu, Jākobsones kundze!

V.Jākobsone, Advokātu kolēģijas priekšsēdētāja vietniece: Viens pants no pagājušās reizes palika otrajā lasījumā. Tas ir 96.pants.

Priekšsēdētājs: 96.pants otrajā lasījumā ir palicis. Lūdzu.

V.Jākobsone: 96.pants ir šā projekta 15.punkts, kurā fiksēts, ka par aizstāvi krimināllietā var būt tikai Latvijas Republikas advokāts. Ārvalsts advokāts var būt aizstāvis krimināllietā tikai starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Pagājušajā reizē deputāte Ždanoka iesniedza priekšlikumu. Viņa ierosināja 96.pantu izteikt šādā redakcijā: "Aizstāvjiem atļauts piedalīties lietā no personas aizturēšanas brīža vai no kriminālnozieguma izdarīšanas aizdomās turēto personu izsaukšanas brīža. Par aizstāvi var būt jebkura persona, ko izraudzījis aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais."

Šis priekšlikums šā gada 23.janvārī tika izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā un noraidīts. Pamatojums bija tāds, ka republikas likumdošanā un arī starptautiskajās tiesību normās ir fiksēts, kas ir aizstāvis un ko nozīmē aizstāvība. Latvijas Republikas konstitucionālā likuma 15.panta otrajā daļā "Cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumi" ikvienam ir garantētas tiesības no aizturēšanas brīža pieaicināt advokātu. Tieši tā arī ir ierakstīts- nevis jebkuru personu, bet advokātu.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 18.pants- "Aizstāvības tiesību nodrošināšana aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem un tiesājamam", 121.pants- "Aizdomās turētais", Kriminālprocesa kodeksa 95.pants- "Apsūdzētais", 96.pants- "Aizstāvju piedalīšanās kriminālprocesā", 97.pants- "Aizstāvja pienākumi un tiesības", 97.1pants- "Apstākļi, kas liedz advokātam tiesības piedalīties lietā", 98.pants- "Aizstāvja obligāta piedalīšanās", 99.pants- "Atteikšanās no aizstāvja". Visi šie likumi regulē aizstāvību kriminālprocesā. Visos šajos likumdošanas aktos ir runa par aizstāvi- advokātu.

Jauninājums, ko mēs liekam priekšā, ir tāds, ka kriminālprocesā par aizstāvi var piedalīties republikas advokāts, Latvijas Republikas advokāts, ja ar starptautiskajiem līgumiem nav noteikts citādi. Tās ir starptautiskās tiesību normas. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11.panta pirmajā daļā ir noteikts (es necitēšu absolūti visu), ka ikvienam iztiesāšanā ir jānodrošina aizstāvēšanās iespējas. Ir vēl arī starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, uz kurām atsaucas deputāte Ždanoka. Arī šeit ir noteikts, ka jānodrošina aizstāvība kriminālprocesā un šī aizstāvība var notikt vai nu personīgi, vai ar aizstāvja palīdzību, kuru izraugās pati persona. Turklāt arī šajā paktā ir noteikts, ka gadījumā, ja personai nav attiecīgu līdzekļu, lai tā varētu apmaksāt aizstāvja darbu, tad tas ir jādara valstij.

Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu viedokli pārstāv Vīnes tikšanās nobeiguma dokuments. Te ir noteiktas tiesības uz taisnīgu un atklātu iztiesāšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā tiesā, ieskaitot tiesības izvirzīt juridisku argumentāciju un pēc savas izvēles izraudzīties advokātu sevis aizstāvēšanai. Arī šeit ir runa tieši par advokātu. Ir cilvēciskās dimensijas Kopenhāgenas konference, kur ir atkārtots tieši šis pats teksts. Starptautiskās juristu asociācijas juridisko profesiju neatkarīgo standartu, kas pieņemti 1990.gadā, 19.punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja persona vēlas, lai tās intereses tiesā pārstāvētu kāds advokāts no citas valsts kopā ar tās valsts advokātu, kura izskata lietu, tad vietējai advokātu asociācijai ir jārūpējas par to, lai likumā noteiktajā kārtībā tāds advokāts varētu piedalīties. Likumā noteiktā kārtība būtu tāda, ka ir starptautisks nolīgums, kurā fiksēts, kādā kārtībā tad var piedalīties citas valsts advokāti. Lūk, tāds ir šis pamatojums.

Jāņem vērā tas, kādas funkcijas tad vispār advokāts kā aizstāvis kriminālprocesā veic. Viņš ir procesa dalībnieks, un viņš ir vienīgais, kas realizē aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā aizstāvību. Vairāk neviena tāda procesā nav. Tādā aspektā advokāts realizē tiesiskas valsts principus kriminālprocesā. Bez šaubām, viņš var realizēt tikai savas valsts tiesiskos principus. Tādēļ arī ir paredzēts, ka tikai šīs valsts advokāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. 96.pants otrajā lasījumā. Lūdzu, deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Man ir jautājums. Tāds cilvēktiesību aizstāvis Bogdanovs avīzē "Ruskaja obščina", ja nemaldos, izsakās tieši par šo 1966.gada politisko un ekonomisko tiesību starptautisko dokumentu, ka šis mūsu variants, ko komisija piedāvā, neatbilstot šim starptautiskajam paktam. Viņš draud, ka armija ņems ieročus un izrēķināsies ar mums. Ko jūs varētu paskaidrot? Citējot šo 1966.gada starptautisko dokumentu, jūs lietojāt nevis vārdu "advokāts", bet vārdu "aizstāvis". Kā varētu šīs viņa pretenzijas un pārmetumus komentēt saistībā ar to, ka šajā 1966.gada paktā ir vārds "aizstāvis", nevis "advokāts", uz ko viņš, kā es saprotu, norāda.

V.Jākobsone: Tur ir rakstīts "aizstāvis". Iepriekšējos starptautiskajos dokumentos, piemēram, Cilvēktiesību deklarācijā, ir runa par aizstāvjiem vispār. Bet ko nozīmē aizstāvis? Aizstāvis nozīmē to personu, kas piedalās kriminālprocesā kā aizstāvis. Saskaņā ar republikas likumiem, arī ar nesen pieņemto konstitucionālo likumu, tas ir advokāts, nevis kura katra persona. Tas ir noteikts Vīnes nobeiguma dokumentā, kas tika pieņemts jau 1989.gadā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Tomēr visos starptautiskajos tiesību dokumentos ir skaidri un gaiši pateikts, ka apsūdzētais var pats izvēlēties aizstāvēšanas dažādas iespējas un variantus. Bet šeit veidojas izteikts aizstāvēšanas monopols- tikai Latvijas Republikas advokāts, turklāt viņam noteikti jābūt arī Advokātu kolēģijas sastāvā. Mēs ļoti labi zinām, ko nozīmē Advokātu kolēģija. Tā var iespaidot katru advokātu. Šeit es nekādu demokrātiju nesaskatu. Es redzu tiešu pretrunu ar starptautiskajām cilvēktiesību normām.

V.Jākobsone: Kāds ir jūsu jautājums?

S.Dīmanis: Vai jūs neredzat šo pretrunu?

V.Jākobsone: Nē, es neredzu pretrunas. Es nosaucu visus tos starptautiskos dokumentus, kuros ir noteikts, ka šai personai ir jābūt advokātam. Mūsu republikā pašlaik ir tāda kārtība, tā tas ir noteikts ar likumu, ka advokāts ir Advokātu kolēģijas loceklis, tāpēc mēs Kriminālprocesa kodeksā ierakstījām nevis "Advokātu kolēģijas loceklis", bet "Latvijas Republikas advokāts". Ja vēlāk tiks noteikts citādi, tad šo jēdzienu paplašinās. Tādā gadījumā būs šī persona, ko mēs saprotam likumā ar vārdu "advokāts". Tā nav jebkura persona, kas vispār var atrasties tiesas zālē.

S.Dīmanis: Bet vai obligāti ir jābūt Advokātu kolēģijas sastāvā?

V.Jākobsone: Pašlaik, jā. Pašlaik tā ir.

S.Dīmanis: Bet vai šajos labojumos nav nepieciešams fiksēt kaut ko citu?

V.Jākobsone: Ko jūs gribat fiksēt? Ierosiniet!

S.Dīmanis: Mēs jau likām priekšā, taču mūsu variantu nepieņēma.

V.Jākobsone: Jūs likāt priekšā "jebkura persona". To jūs ļoti labi saprotat, ka jebkura persona nevar būt aizstāvis kriminālprocesā. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Tam ir jābūt profesionālam juristam, advokātam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

M.Bekasovs: */Man jums ir tāds jautājums. Atbilstoši pilsonības likuma projektam mēs sagaidām, ka Latvijā apmēram viens miljons cilvēku sākuma periodā nesaņems Latvijas pilsonību. Vai nu viņi būs ārzemnieki, vai vispār cilvēki bez pilsonības. Pieļausim, ka šeit būs ukraiņi, baltkrievi, krievi, kuri vēlēsies pieaicināt tās valsts advokātu, kurai viņi pieder. Kā jautājumu varēs atrisināt tādos gadījumos? Vai varēs, pieņemsim, ukraiņi aicināt advokātus no Ukrainas, krievi- no Krievijas?/

V.Jākobsone: */Mēs paredzam, ka šis jautājums atrisināsies.../ Šis jautājums ir atrisināts. Mēs fiksējām, ka šo jautājumu atrisinās starpvalstu līgumi. Ja mums būs tādi cilvēki, kuri vēlēsies, lai viņiem būtu advokāts, respektīvi, aizstāvis no citas republikas vai no valsts, pareizāk būtu teikt- no valsts, tad mums būs starptautisks līgums, kurā būsim paredzējuši, ka kopā ar šejienes advokātu var piedalīties arī tās valsts advokāts. Bet tas vēl ir jāatrisina, kā mēs tieši to noregulēsim, jo lielāko tiesu valstīs ir tā, ka var piedalīties citas valsts advokāts, bet viņš piedalās kā novērotājs. Viņš nepiedalās tieši procesā, bet ir klāt tad, kad tiesā viņa valsts pilsoni. Tāda ir kārtība.

M.Bekasovs: */Es jūs saprotu, bet ar šo Kriminālprocesa kodeksa pantu mēs to izmeklētājam aizliedzam darīt, jo atbilstoši likumam viņam nav tiesību aicināt šo advokātu sava apsūdzētā aizstāvēšanai. Saprotiet, mēs šajā pantā sakām, ka viņam atbilstoši likumam nav tiesību to darīt. Jo izmeklētājs taču ir pakļauts likumam, nevis starptautiskam līgumam./

V.Jākobsone: Jā, starptautiskie nolīgumi un starptautiskās normas, tas ir paredzēts kriminālprocesā. Ja tiešām tāds līgums būs, tad viņš piedalīsies tādā kārtībā, kā ir noteikts šajā līgumā.

M.Bekasovs: */Vai nebūtu pareizāk izmainīt šo formulējumu un ierakstīt, ka tas tiek regulēts ar starptautiskajiem līgumiem, bet ne tik kategoriskā formā, kā rakstīts tagad?/

V.Jākobsone: Visi šie starptautiskie dokumenti, kurus es nosaucu, to reglamentē. Es nekur neatradu, ka citur kaut kas būtu reglamentēts. Šie dokumenti taču neparedz, kā konkrētā valstī, teiksim, Latvijā to risina vai kā Amerikas Savienotajās Valstīs to risina. To nosaka pati valsts, kā ar citām valstīm šis jautājums tiks risināts. Mums jau tādi starptautiskie nolīgumi pastāv, piemēram, attiecībā uz civillietām.

Priekšsēdētājs: Deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, kā būt tādā gadījumā, ja starptautiska tiesību aizsardzības organizācija, piemēram, "International Amnesty", gribēs ņemt savā aizsardzībā kādu apsūdzēto un viņa aizstāvībai sūtīs savu advokātu. Vai tad mēs atzīsim šo organizāciju un ļausim advokātam aizstāvēt apsūdzēto?/

V.Jākobsone: "International Amnesty" nav advokātu apvienība, tā ir pilnīgi cita organizācija, kas sabiedriskā kārtā veic dažādus uzdevumus. Piemēram, cīnās par to, lai nāves sods tiktu atcelts, lai citi jautājumi tiktu risināti, bet tā nav advokātu organizācija, tādēļ šīs organizācijas loceklis nevienā valstī nevar būt advokāts.

A.Aleksejevs: */Jūs mani nesapratāt. Es nebiju domājis, ka "International Amnesty" pati aizstāvēs apsūdzēto. Bet tā var būt ieinteresēta kādā politiskā procesā un palīgā apsūdzētajam var algot advokātu. Tāpēc es gribu uzzināt, vai tāds variants ir iespējams?/

V.Jākobsone: Iespējams, ja tas būs attiecīgi fiksēts mūsu likumdošanā.

A.Aleksejevs: Pateicos jums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Šapovālov!

P.Šapovālovs: */Man jums ir tāds jautājums. 1990.gada decembrī Latvijas Augstākā padome pieņēma likumu par uzņēmējdarbību. Atbilstoši šim likumam, kas jau stājies spēkā un darbojas, Latvijas teritorijā ir atļauta juriskonsultu, notāru un advokātu individuāla darbība. Tur pat, preambulā, vienā no pantiem teikts, ka visi normatīvie akti, kas ir pretrunā ar šo likumu, jāsaved kārtībā atbilstoši šim likumam par uzņēmējdarbību. Bet jūs līdz šim laikam cenšaties apgalvot, ka krimināllietās apsūdzēto var aizstāvēt tikai tas jurists, kas sastāv Advokātu kolēģijā, tas ir, praktiski neatļaujot privātiem advokātiem piedalīties aizstāvībā krimināllietās. Kā tas ir savienojams ar tiem likumiem, kurus pieņēmusi Augstākā padome?/

V.Jākobsone: */Ko jūs saprotat ar "privāts advokāts"?/

P.Šapovālovs: */Tas ir katrs cilvēks, kas saņēmis advokāta prakses licenci. Tieslietu ministrija kopš šā gada 1.janvāra izdod licences privātai juridiskai praksei. Katrs jurists, kas atbilst noteiktām prasībām un saņēmis tādu licenci, var sniegt konsultācijas, uzstāties saimnieciskās tiesās un tā tālāk, kas atbilst likumam par uzņēmējdarbību. Advokātu kolēģija līdz šim laikam nekādus labojumus likumiem nav ierosinājusi, kaut gan, es atceros, jau 1990.gadā Augstākā padome tādus norādījumus ir devusi. Taču jūs tāpat kā agrāk turaties pie tā, lai Kriminālprocesa kodeksa 96.pantā izskanētu tas pats princips, ka krimināllietās par aizstāvi var būt tikai tas, kas sastāv Advokātu kolēģijā. Bet ja advokāts negrib būt Advokātu kolēģijā?/

V.Jākobsone: Tas, kas nav advokātu apvienības loceklis, nav advokāts. Licences, kuras tagad izdod, netiek izdotas advokātiem. Tās tiek izdotas juriskonsulta darbībai.

P.Šapovālovs: */Bet jūs paņemiet likumu par uzņēmējdarbību! Tur tomēr ir rakstīts: "Juriskonsults un nodarbošanās ar juridisko praksi". Un tālāk norādītas atsevišķas kategorijas. Atsevišķā rindā izdalīta "advokāta prakse", atsevišķā rindā izdalīta "notāra prakse". Tas ir, katrs cilvēks, kas saņēmis advokāta prakses licenci... Likumā teikts, ka normatīvie akti, kas ir tam pretrunā, jāsakārto atbilstoši šim likumam. Vai jūs gatavojaties izsniegt licences, vai būs tādas licences?/

V.Jākobsone: Pagaidām ne.

P.Šapovālovs: */Tas nozīmē, ka jūs pārkāpjat Augstākās padomes likumu./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai šī diskusija nav pārāk ieilgusi? Mums pilnīgi viss ir skaidrs. Mums arī ir skaidrs, ka jautājums ir par to, kas aizstāvēs Rubika kungu, Parfjonova kungu un citus kungus. Tā ka varat arī tiešus jautājumus uzdot. Mēs jau pagājušajā reizē izdiskutējām to un atstājām komisijas ziņā. Tagad mums vienkārši būtu jābalso.

Zaļetajeva kungs vēl vēlas runāt. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Man ir radies jautājums sakarā ar pašlaik izskatāmajiem jautājumiem. Vai jūs nevarētu man pateikt, kāds piedāvātā likuma pants reglamentē to, ka krimināllietā var piedalīties tikai Advokātu kolēģijas loceklis? Kur tas ir rakstīts?/

V.Jākobsone: */Tas nav rakstīts. Tur jau tā lieta, ka tā nav rakstīts. Tur rakstīts:/ Latvijas Republikas advokāts, nevis Advokātu kolēģijas loceklis. Tas, ko likumdošana noteiks, kas ir advokāts, tas arī piedalīsies kā advokāts.

S.Zaļetajevs: Bet tagad tas nav noteikts, kas ir Latvijas Republikas advokāts.

V.Jākobsone: Bet paņemiet taču un paskatieties! Šeit ir fiksēts, kas ir Latvijas Republikas advokāts. Tas, kas likumā noteiktajā kārtībā ir uzskatāms par advokātu, arī piedalīsies. Tā taču ir.

S.Zaļetajevs: Bet šis likums par advokātiem vēl tikai top.

V.Jākobsone: Tagad ir nolikums par advokatūru, bet ir iesniegts arī likumprojekts "Par advokatūru", par Latvijas advokatūru. Tur mazliet citādi tas tiks reglamentēts.

S.Zaļetajevs: Bet kā tagad ir reglamentēts?

V.Jākobsone: Tagad ir reglamentēts tā, ka ir Latvijas Advokātu kolēģija.

S.Zaļetajevs: Vai tā ir nolikumā?

V.Jākobsone: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Lūdzu zvanīt! Līgotņa kungs varētu aiziet arī uz blakustelpu un palūgt kolēģus, lai viņi atnāk uz šejieni un lai mēs varētu nobalsot par 96.panta redakciju otrajā lasījumā.

Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 102 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma "Par papildinājumiem Kriminālprocesa kodeksā" 96.panta redakciju. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 64, pret- 16, atturas- 12. Tātad esam akceptējuši šo 96.pantu otrajā lasījumā.

V.Jākobsone: Pagājušajā reizē, kad skatījām šo projektu, tika saņemts arī deputāta Muciņa ierosinājums attiecībā uz 116.pantu. Būtība ir tāda, ka Kriminālprocesa kodeksa 116.pantā bija paredzēta vesela virkne izziņas iestāžu. Bet Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādāšanas komisija principiāli uzskata, ka šīs izziņu iestāžu funkcijas var uzticēt tikai Iekšlietu ministrijas attiecīgajām struktūrām, tas ir, policijai, jo pilnīgi ir mainījusies izziņas iestāžu kompetence un neprofesionāliem cilvēkiem to uzticēt nevar. Vienīgais izņēmums, kuru mēs pašlaik uzskatījām par iespējamu, ir tālbraucēju kuģu kapteiņi, jo tur vienkārši nav iespējams pieaicināt izziņas iestāžu darbiniekus.

Bet deputāts Muciņš uzskata, ka vajadzētu par šīm izziņas iestādēm uzskatīt arī robežapsardzības iestādes un muitas iestādes. Kas attiecas uz robežapsardzību, tad, kā viņš arī savā vēstulē norāda, tas ir saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas valsts robežu" 23.panta 2.punktu. Taču es gribētu teikt, ka šis pants ir grozīts pagājušā gada 1.oktobrī un no 3., 4. un 5.nodaļas ir izslēgta šī funkcija robežapsardzības iestādēm. Tur ir diezgan plaši aprakstīts, kādā veidā tām būtu jāsadarbojas ar izziņas iestādēm un kāda palīdzība ir vajadzīga no izziņas iestādēm. Attiecībā uz muitu Muitas kodeksā ir ierakstīts, ka muita ir izziņas iestāde, un arī Kriminālprocesa kodeksā līdz šim tas tā ir (116.panta 6.punkts), ka muita ir izziņas iestāde kontrabandas lietās.

Jautājums ir principiāls: vai mēs atkal rīkosim šīs resoru izziņas iestādes vai nerīkosim? Es zinu, ka ir dažādi iebildumi. Deputāts Muciņš droši vien tagad iebildīs un teiks, ka nav benzīna un nevar atbraukt un nebrauc, un ka tad, kad ir vajadzīgs, tad viņu nav un tā tālāk. Bet likumus jau mēs pieņemam nevis šodienai un nevis šodienas benzīna krīzei. Likumus pieņemot, mēs taču domājam par to, kā kvalitatīvāk šīs lietas varētu izmeklēt, jo muitas iestāžu darbinieki nav speciālisti, viņi nevarēs ne ierosināt krimināllietas, ne arī izdarīt attiecīgas izmeklēšanas darbības. Sākotnējās pārbaudes, protams, viņiem ir jāizdara, viņiem arī ir tiesības aizturēt tās personas, kas ir pārkāpušas muitas noteikumus, bet tas būtu darāms administratīvā kārtā, nevis kriminālprocesuālā kārtībā. Ja jau ir nozieguma pazīmes, tad ir jāiesaistās attiecīgajām iestādēm, kas nodarbojas ar procesuālo izmeklēšanu un meklēšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Tas ir nevis deputāta Muciņa viedoklis, bet likumdevēja viedoklis, kurš acīmredzot ir izstrādājis likumus gan par robežsargiem, gan par muitu. Bet mani visvairāk, protams, saintriģēja tas, ka šeit neatrodas ne deputāts kolēģis Stepičevs, ne deputāts kolēģis Geidāns. Un, ja viņiem tas ir tik vienaldzīgi, tad es nepastāvu uz tādu balsojumu. Lai tad ir tā, kā jūs piedāvājat, un es tikai brīdinu par smagajām sekām, kas radīsies. Ne jau man tur būs jāstāv, kad tā kontrabanda tiks atrasta un tas robežas pārkāpējs tiks aizturēts, es tikai nezinu, kas notiks tālāk. Vai pēc trim vai piecām stundām tur kāds ieradīsies, ja mums pat pie līķa neierodas pēc sešām stundām, tad es šaubos, vai policija ieradīsies tik ātri pie robežsargiem vai pie muitniekiem, kuri atrodas tālā nomalē pie robežas. Es noņemu savu priekšlikumu.

V.Jākobsone: To robežsargu jau tagad vairs nav. Pēc jaunās redakcijas tie arī nav paredzēti...

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl par kādu pantu mums ir kaut kas diskutējams?

V.Jākobsone: Deputāti, atvainojiet, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka mēs vēl ietilpinājām vienu pantu- 405.pantu, kas ir izslēgts no Kriminālprocesa kodeksa sakarā ar to, par ko jūs tikko kā nobalsojāt Kriminālkodeksā, jo runa ir par to, ka vairs nav piespiedu ārstēšanas no alkoholisma. Un, ja jau tādas nav, tad arī mēs Kriminālprocesa kodeksā nevaram paturēt pantu, kur ir noteikta kārtība, kādā nosaka šo ārstēšanu. Tas ir 405.pants, respektīvi, 48.punkts, šajā projektā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Nav. Laikam reģistrēties mums nevajadzētu.

Geidāna kungs ieradies no robežas. Lūdzu.

I.Geidāns: Es tiešām no robežas, jo tur arī pašlaik iet karsti. Man ir tāds jautājums. Es ierosināju, es nezinu, vai līdz jums tas ir nonācis, 116.pantā svītrot vārdu "milicija". Jūs pieņemat tādu labojumu?

V.Jākobsone: Jā, tā varētu. Mēs to ielikām tādēļ, ka bija noteikts, ka līdz šā gada jūlijam tā var būt gan milicija, gan policija.

I.Geidāns: Es tikko kā nopratināju Čevera kungu, un viņš arī atzina, ka vajag svītrot.

V.Jākobsone: Jā, tā var būt.

I.Geidāns: Un otrs jautājums. Vai jūs piekrītat, ka muitai tomēr jāatstāj tiesības veikt izziņu kontrabandas jautājumos?

V.Jākobsone: Mēs teicām, ka nē, mūsu priekšlikums bija ...

I.Geidāns: Bet, piedodiet, es jums vienu piemēru pateikšu. Piektdienas vakarā muitnieks aiztur uz robežas kravu. Līdz pirmdienai neviena prokurora, nedz kriminālpolicista nebūs. Tas nozīmē, ka mēs atņemam iespēju vispār kādam sekot.

V.Jākobsone: Par to ir jāvienojas abiem šiem resoriem.

I.Geidāns: Un vēl viena lieta. No 10 pēdējiem gadījumiem deviņos izziņas veica muitnieki. Kriminālpolicija bija spējīga tikai vienu veikt. Tas nozīmē, ka mēs kontrabandai vispār likvidējam izziņas iespēju.

V.Jākobsone: Es jums vispār ieteiktu darīt tā. Es domāju, ka tajos posteņos, kur ir robežsargi, noteikti jābūt arī policijai. Tas ir mans ieskats, jo vismaz šajā situācijā, kāda ir pašlaik, vajag, lai momentā sāktu izziņu.

I.Geidāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Kolēģi, es ierosinu balsot un balsot pozitīvi par to, ka šeit muitai ir jābūt. Es ierosinu šajā jautājumā balsot par.

Priekšsēdētājs: Tāds priekšlikums ir, varam balsot. Balsosim par to, lai papildinātu 116.pantu, ka kontrabandas lietās izziņas iestāde ir muita. Lūdzu rezultātu. 66- par, 4- pret, 12- atturas. Lēmums pieņemts. Tātad muitas iestādes tiek iekļautas izziņas iestāžu skaitā kontrabandas lietās.

V.Jākobsone: Un tad vēl viens lūgums. Ja jūs vispār uzskatīsit par vajadzīgu to pieņemt, vai jūs nevarētu arī nobalsot par tādu punktu, ka šis likums stājas spēkā ar 1.martu, jo tas mums ir kopā ar Kriminālkodeksu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tur laikam nekādu pretenziju nav, par to varam nobalsot kopā ar trešo lasījumu, papildinot, ka likums stājas spēkā ar 1992.gada 1.martu. Pretenziju nav? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas likumu "Par papildinājumiem un grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā". Vispirms akceptēsim kriminālprocesā, pēc tam būs administratīvie pārkāpumi. Lūdzu, par akceptu trešajā lasījumā kriminālprocesa labojumiem. Lūdzu rezultātu. Par- 71, pret- 5, atturas- 16. Paldies, tas ir akceptēts.

Un otrs balsojums ...

V.Jākobsone: Tur vispār nebija nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet mums tik un tā ir jābalso, tātad par papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā trešajā lasījumā.

V.Jākobsone: Kā jūs redzat, viss attiecas uz tiem gadījumiem, kad cilvēki bez attaisnojošiem iemesliem neierodas pēc tiesas izziņas iestāžu un izmeklētāju uzaicinājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par- 75, pret- 1, atturas- 7. Akceptēts.

Un tagad es lūdzu kolēģus balsot kopumā par 134.dokumentu- par Latvijas Republikas likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Lūdzu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 75- par, 5- pret, 8- atturas. Likums pieņemts. Godātie kolēģi var turpināt darbu komisijās.

Godājamie kolēģi, sestais darba kārtības jautājums- Darba likumu kodeksa projekts otrajā lasījumā. Lūdzu, Birkava kungs, jums vārds. Otrais lasījums. Atgādinu, ka apspriežam pa pantiem.

V.Birkavs: Godātie kolēģi, mums stāv priekšā visai sarežģīts darbs, jo Darba likumu kodeksa papildinājumi ir gari, sarežģīti un brīžiem varbūt arī nesaprotami. Bet jums ir pirmā lasījuma grāmatiņa, kurā ir minēti visi vecie panti un arī jaunie panti. Otrajam lasījumam sagatavotajā dokumentā ir tikai jaunie panti.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību diviem momentiem. Ēlerta kunga ļoti precīzos priekšlikumus mēs pēc iespējas iestrādājām jaunajā- otrajā lasījumā, kā arī iestrādājām arodbiedrību priekšlikumus. Šis likumprojekts visticamāk darbosies samērā īsu laiku, jo darba grupa principā ir vienojusies par nepieciešamību atjaunot valsts civildienesta likumu. Bet ir nepieciešams šis starpposms, kurā mēs no komandējošās ekonomikas pārejam uz brīvākām attiecībām arī darba likumā. Es ierosinātu ņemt pēc kārtas pa pantiem un balsot par attiecīgajiem variantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Kolēģi, dokumenta 1.punkts. Lūdzu. Vai deputātiem ir kas sakāms? Es mēģināšu šoreiz lēnāk, lai paspētu atnākt līdz mikrofonam. 1.pants. Par vārdu un dažādu vēsturisku jēdzienu izslēgšanu. Nav nekādu iebildumu. Paldies.

2.punkts. Par preambulas izslēgšanu. Nav iebildumu. 3.punkts- par 1.panta jaunu redakciju. Lūdzu. Atgādināšu, ka otrajā lasījumā mēs apskatām tikai tos pantus, par kuriem ir iesniegti rakstiski labojumi un kuri ir izdalīti deputātiem. Nekādi citi labojumi un ierosinājumi netiek izskatīti, izņemot redakcionālus labojumus un svītrojumus. Es to saku tāpēc, ka tepat uz vietas ir parādījušies dažādi labojumi, bet tas ir pārāk sarežģīts darbs, lai tā mēs spriestu.

Par 3.punktu nav nekas sakāms? Paldies. 4.punkts- 2.panta jauna redakcija- darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi. Lūdzu. Nav. 5.punkts- par 3.panta izslēgšanu. Nav. 6.punkts- 4.panta jauna redakcija. Nav.

7.punkts.

V.Birkavs: 7.punkta redakcija, kura iesniegta ar manu vārdu. Tā faktiski sakrīt ar arodbiedrību un ar komisijas priekšlikumu, tādēļ būtu priekšlikums nobalsot par to šādā veidā.

Priekšsēdētājs: Ja nevienam nav iebildumu un pretenziju, tad mums nav jābalso.

V.Birkavs: Paldies.

Priekšsēdētājs: 8.punkts- 6.panta redakcija. Nav. 9.punkts- par 7.pantu. Nav. 10.punkts- 2.sadaļas nosaukums. Nav. 11.punkts- par 8.panta redakciju. Arī nav. 12.punkts- par pantu izslēgšanu. Nav. 13.punkts- 14.panta redakcija. Nav iebildumu. 14.punkts- par 15.panta redakciju. Vai Ēlerta kungam nav iebildumu? Nav. Paldies. Brīnišķīgi.

15.punkts- par 16.pantu. Nav. 16.punkts- par 18.panta izslēgšanu. Nav. 17.punkts- par 19.panta redakciju. Nav. Paldies. 18.punkts- par 20.panta izslēgšanu. Nav.

19.punkts. Deputāts Edmunds Krastiņš vēlas izteikties.

E.Krastiņš: Man nav skaidrs, kāpēc šajā pantā ir atstāta trešā daļa- aizliegts pieprasīt no darbiniekiem likumdošanā neparedzētus dokumentus. Es domāju, ka uzņēmējs, lai noskaidrotu darbinieka kvalifikāciju, viņa godīgumu un apzinības līmeni, ir tiesīgs prasīt gan rekomendācijas no iepriekšējām darbavietām, gan arī kādus citus dokumentus, ne tikai diplomu vai citu dokumentu par izglītību. Es domāju, ka mēs darba devējus nevaram šādā veidā ierobežot, atļaujot viņiem pieprasīt tikai trīs dokumentus. Tad, kad darba tirgū pastāvēs konkurence un būs jāizvēlas starp daudziem gribētājiem, tad acīmredzot darba devējs vēlēsies ņemt sev kvalificētāko darbinieku. Tāpēc piedāvāju šā panta pēdējo teikumu svītrot.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Un Birkava kungam?

V.Birkavs: Komisijas viedoklis bija, ka šis moments ir papildu strādājošo aizsardzībai, bet man nav iebildumu, ja mēs balsojam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 32- par, 6- pret, 7- atturas. Svītrots. Deputāta Krastiņa ierosinājums ir nobalsots.

20.punkts- par 22.panta trešās daļas izslēgšanu. Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Mans priekšlikums ir nodrukāts 131.dokumentā. Tas attiecas uz 22.panta pirmo daļu. Pašreizējā Darba likumu kodeksā tas skan šādi: "Noslēdzot darba līgumu, var, pusēm vienojoties, noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai strādnieks vai kalpotājs atbilst viņam uzticētajam darbam." Es iebilstu pret šiem diviem vārdiem: "pusēm vienojoties", jo tas, manuprāt, ierobežo uzņēmēju tiesības pārbaudīt, vai nākamais darbinieks var strādāt vai nevar strādāt. Turklāt pārbaudes maksimālais laiks tiek saīsināts (tā ir nākamā panta redakcija) līdz trim mēnešiem, agrāk maksimums bija seši mēneši. Es domāju, ka ar šādu obligātu pārbaudi, ja to darba devējs uzskata par vajadzīgu, netiek nevienam kaitēts.

V.Birkavs: Komisijas motivācija ir fiksēta noraidījuma pamatojumā. Ja Ēlerta kungs uzstāj uz balsošanu, par to var balsot.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balsojam par Ēlerta kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 32- par, pret- nav, 9- atturas. Ēlerta kunga labojums par svītrošanu pieņemts.

21.punkts- par 23.pantu. Te ir divi varianti.

V.Birkavs: Es piebildīšu, ka mums ir noteikts pārbaudes termiņš trīs mēneši. Strādnieku savienība iestājas par pārbaudes termiņu- viens mēnesis. Igaunijā ir noteikti seši mēneši, Lietuvā- trīs mēneši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir jābalso par variantiem. Lūdzu. Pirmais balsojums- trīs mēneši, otrais balsojums- viens mēnesis.

Balsosim par trim mēnešiem. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 41- par, pret- nav, atturas- 4. Paldies. Lūdzu dzēst!

Otrs balsojums- par vienu mēnesi. Lūdzu rezultātu. 4- par, 21- pret, atturas- 16.Tātad paliek pirmais variants- trīs mēneši. Paldies.

22.punkts- par vārdu svītrošanu no 24.panta. Vai nav nekas sakāms? Lūdzu! Vai jums bija rakstisks iesniegums? Nu, tad atvainojiet, jo mēs skatām tikai to, kas ir nodrukāts.

A.Vītoliņa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības galvenā speciāliste: Es jautājumā par 24.pantu, ņemot vērā, ka plenārsēdē tika pieņemts deputāta Ēlerta priekšlikums. Tā kā tika nobalsots, ka nav "pusēm vienojoties", bet darba devējs faktiski diktē noteikumus par pieņemšanu vai nepieņemšanu darbā, arodbiedrība kategoriski iestājas par to, lai 24.pantā tiktu izslēgti vārdi, ka tajā gadījumā, ja cilvēks neiztur pārbaudi, viņš tiek atbrīvots no darba bez saskaņošanas ar uzņēmuma arodkomiteju.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai jums ir šis teksts, lai jūs varētu svītrot vārdus?

A.Vītoliņa: Diemžēl šajā izrakstā tā nav, jo tas acīmredzot netika uzskatīts par konceptuālu labojumu. Bet, tā kā mainījās 22.panta redakcija, tad uzskatām par konceptuālu.

Priekšsēdētājs: Konceptuālie balsojumi ir pirmajā lasījumā.

A.Vītoliņa: Tika svītroti vārdi: "pusēm vienojoties". Pēc šīs redakcijas tikai darba devējs vienpusīgi nosaka. Bet par to var diskutēt, vai tas ir konceptuāls labojums vai nav. Ja vērtējam darba līgumu, tad, es domāju, ka noteikti ir.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai jūs varat balsot par svītrošanu, ja jums nav teksta? Jums jāiesniedz trešajam lasījumam ar visu svītrojumu, tad mēs varēsim balsot.

A.Vītoliņa: Es ļoti lūdzu jūs padomāt. Jo tagad jau praksē eksistē nelikumīgs kontrakts un terminētais līgums, ir iestādes, kur cilvēkiem piespiedu kārtā jāiet bezalgas atvaļinājumā. Šobrīd sastopami daudzi likumdošanas pārkāpumi. Tāpēc es ļoti lūdzu deputātus par to padomāt.

Priekšsēdētājs: Deputāti domās līdz trešajam lasījumam, kad tas tiks iesniegts tādā veidā, lai varētu balsot.

V.Birkavs: Es gribētu piebilst, ka acīmredzot visā dokumentu pieņemšanas gaitā jau ir vairāki iesniegti likumprojekta papildinājumi, kuri būtu jāņem vērā, bet, tā kā tie nav rakstiski, es ierosinātu tos šobrīd neapspriest, bet ņemt vērā, lai Darba likumu kodeksa komisija var izvērtēt iespēju iestrādāt tos trešajā lasījumā, pirms trešā lasījuma speciāli nobalsojot. Es domāju, ka mēs ar šādām problēmām saskarsimies vēl vairākas reizes.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vienosimies, ka skatīsim un balsosim tikai par tiem labojumiem, kuri ir rakstiski, kurus jūs varat izlasīt un par kuriem varat spriest. Visi tie priekšlikumi, kuri ir mutiski, paliek uz vēlāku laiku.

23.punkts- par 26.panta grozījumiem. Nav. 24.punkts- par 28.pantu. Mēs tikko norunājām. Tie, kas ir rakstiski 131.dokumentā.

A.Katlaps, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības galvenais speciālists juridiskajos jautājumos: 28.pantu par pagaidu pārcelšanu citā darbā sakarā ar dīkstāvi mēs ierosinājām atstāt vecajā redakcijā. Ir paredzēts otro teikumu svītrot, bet tad nav skaidrs, kā samaksāt un kādas garantijas ir darbiniekam par pārcelšanas laiku. Tātad arodbiedrību priekšlikums ir 28.pantu par pagaidu pārcelšanu atstāt vecajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Deputāti prasa, kurā vietā tas ir.

A.Katlaps: Citādi likumā paliek robs.

Priekšsēdētājs: Bet deputāti jautā, vai šis labojums ir ietverts 131.dokumentā.

A.Katlaps: Nav.

Priekšsēdētājs: Ja nav, tad mēs nevaram balsot.

25.punkts- 30.pants. Nav. 26.punkts- par 31.panta redakciju. Nav. 27.punkts- svītrot 32.pantu. Nav.

28.punkts- par 33.panta redakciju. Lūdzu. Deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Es par 28.punkta 3.apakšpunktu. Tur ir likts priekšā izteikt 3.apakšpunktu šādā redakcijā: "Ja darbinieks bez attaisnojošiem iemesliem sistemātiski (otro reizi darba gada laikā) neizpilda pienākumus", un tā tālāk. Es piedāvāju šajā tekstā svītrot vārdus "sistemātiski otro reizi darba gada laikā", kā arī pēdējo palīgteikumu: "un ja darbiniekam pēdējā darba gada laikā uzlikts disciplinārsods" un atstāt tikai tekstu: "ja darbinieks bez attaisnojošiem iemesliem neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums". Noskaidrot šo faktu varēs tiesa, ja būs vēlēšanās to darīt. Pie tam šāds formulējums arī atbilst Latvijas Republikas Civillikumam par darba līgumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ēlerts. Lūdzu. Par citu? Tad mums vispirms ir jānobalso par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Pēc tam deputāts Ēlerts izteiks savu.

Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par- 40, pret- 2, atturas- 3. Labojums pieņemts.

Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Man ir iebildumi par 33.panta 1.apakšpunkta jauno redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es šoreiz gribētu izteikt viedokli kā LTF frakcijas vadības pārstāvis, ka tādos gadījumos, kā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas nodošana no vienas iestādes pakļautības citā, īpašnieka maiņa, apvienošana, sadalīšana, izbeigt darba līgumu var tikai tad, ja samazina darbinieku skaitu, tātad tas ietilpst arī pārējā apakšpunkta tekstā. Bez tam atcerēsimies, ka uzņēmējdarbības likumā ir aizliegts reorganizēt, piedošanu, aizliegts likvidēt uzņēmumu reorganizācijas nolūkā. Tātad te varētu būt tikai likvidācija vai darbinieku skaita samazināšana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāts Ēlerts ierosina 1.apakšpunktā svītrot vārdu "reorganizācija". Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par deputāta Ēlerta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 28- par, 3- pret, 6- atturas. Šis labojums pieņemts. Vārds "reorganizācija" ir svītrots.

29.punkts- par 34.panta redakciju. Nav. Paldies. 30.punkts- par 35.panta redakciju. Lūdzu.

A.Vītoliņa: Es aicinu balsot par arodbiedrību priekšlikumu, ka atbrīvošanas gadījumā darbinieks jābrīdina ne mazāk kā divus mēnešus iepriekš. Tāds variants, tāda likuma norma ir spēkā arī šobrīd. Un argumentācija ir pavisam vienkārša. Pirmkārt, darba devējam tas neprasa nekādus materiālos līdzekļus. Otrkārt, kārtīgs darba devējs divus mēnešus iepriekš zina, cik cilvēku viņam būs vajadzīgi. Un, treškārt, šajā laikā tomēr darbinieks var mēģināt atrast darbu. Mēs zinām, ka prakse ir tāda, ka šajos divos mēnešos daudzi cilvēki sameklē citu darbu un tiek atbrīvoti pārcelšanas kārtībā. Es domāju, ka daudzi deputāti, kuri izmanto ārzemju materiālus, zina, ka Vācijā šis brīdināšanas termiņš ir ļoti liels. Tas ir atkarīgs no darba stāža konkrētajā uzņēmumā. Maksimums ir tāds, ka sešus mēnešus iepriekš pat brīdina par to, ka tev pēc sešiem mēnešiem tiks uzteikts darbs. Deputāti, lūdzu, izšķirieties un balsojiet par divu mēnešu brīdinājuma termiņu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Diemžēl pie mums nav Vācija un ne tuvu nav tik labi un jauki kā Vācijā. Tātad rēķināsimies ar pašreizējo stāvokli, ka divi mēneši uzņēmumam var būt izšķirošs laiks. Ja viņam būs divi mēneši jāmaksā visiem darbiniekiem, bet nebūs izejvielu, ar ko strādāt, viņš bankrotēs. Vai mēs esam ieinteresēti šajos bankrotos? To vajadzētu padomāt. Es domāju, ka mēnesis ir ļoti liels laiks šim brīdinājumam. Šis termiņš līdz šim ir ļoti traucējis. Es domāju, ka pat mēnesis vēl ir par daudz, bet lai nu būtu mēnesis!

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi viedokļi ir izteikti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Pirmais balsojums par vienu mēnesi, otrais- par diviem mēnešiem.

Lūdzu, balsosim par vienu mēnesi. Lūdzu rezultātu. 24- par, 15- pret, 10- atturas. Lūdzu dzēst.

Otrs balsojums par diviem mēnešiem. Lūdzu rezultātu. 28- par 13- pret 11- atturas. Tātad vairākums ir par diviem mēnešiem. Lūdzu, atzīmējiet savos projektos!

Ņemot vērā balsošanas skaitliskos rezultātus, ļoti iespējams, ka trešajā lasījumā vēl var būt dažādas izmaiņas.

31.punkts- par 36.panta redakciju.

V.Birkavs: Es lūgtu papildināt 254.panta tekstu, jo tehnisku iemeslu dēļ 2.apakšpunkts ir izkritis. Un tas skan šādi: "Ja darbinieks, kura tiešā rīcībā ir naudas vai preču vērtības, rīkojas prettiesiski un tādēļ zaudējis administrācijas uzticību". Respektīvi, saglabāt arī šo normu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: 36.panta otrajā daļā ir uzskaitīts, kādos gadījumos nevar atlaist, laužot darba līgumu, bez saskaņošanas ar attiecīgo arodbiedrību. Vienkārši absurda ir 33.panta pirmā daļa, kur ir fiksēts gadījums, ja uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē. Tātad, ja arodbiedrība būs pret, tad uzņēmumu nevarēs likvidēt. Tas pats attiecas arī uz 2.apakšpunktu. Mēs jau tikko par to faktiski balsojām. Ja konstatē, ka darbiniekam ir nepietiekamas profesionālās iemaņas, tas ir 2.apakšpunkts. Es ierosinu svītrot 33.panta 1. un 2.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs, jūsu viedoklis!

V.Birkavs: Tas ir balsojams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Katlaps: Attiecībā uz 33.panta 1.apakšpunktu jāteic, ka tas izriet no likuma "Par arodbiedrībām" 15.panta. Tur ir teikts, ka tādi gadījumi kā atlaišana pēc administrācijas vai pēc darba devēja iniciatīvas, kura nav saistīta ar darba disciplīnas pārkāpumiem, pie kuriem pieder arī štatu samazināšana un likvidācija, ir iepriekš jāsaskaņo ar arodbiedrības komiteju, ar arodbiedrības institūciju. Tas ir viens.

Otrs- man būtu priekšlikums papildināt šajā pantā minēto gadījumu skaitu, kad atlaišana ir jāsaskaņo ar arodbiedrības komiteju, ar Darba likumu kodeksa 24.pantu, tas ir, atlaižot pēc administrācijas iniciatīvas sakarā ar pārbaudes neizturēšanu. Jo tas arī ir viens no atlaišanas veidiem pēc darba devēja iniciatīvas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs, komentējiet!

V.Birkavs: Es domāju, ka par šiem priekšlikumiem ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Vītoliņa: Es atvainojos, es vēl gribēju precizēt attiecībā uz 33.panta 1.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Stādieties priekšā!

A.Vītoliņa: 33.panta 1.punktā iekavās varētu precizēt, ka tas attiecas arī uz gadījumiem, ja uzņēmumā samazina darbinieku skaitu. Tas bija absurds, ka likvidācijas gadījumā ar arodkomiteju nesaskaņoja. Vajadzētu tikai precizēt, jo 33.pants, kā mēs zinām, aptver abus gadījumus- gan likvidāciju, gan darbinieku skaita samazināšanu. Ja gribam būt konsekventi, jāprecizē, kā arī gadījumos, ja samazina darbinieku skaitu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lai Birkava kungs precizē balsojumu! Tātad ir divi balsojumi- deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājums un arodbiedrību pārstāvja Katlapa kunga ierosinājums.

Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājumu- svītrot 1. un 2.punktu. Lūdzu rezultātu. Vēlreiz balsosim.

Balsošanas režīmu! Vēlreiz balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 33- par, 3- pret, 7- atturas. Ierosinājums pieņemts. Lūdzu dzēst.

Otrs balsojums ir par arodbiedrību pārstāvja Katlapa kunga ierosinājumu papildināt. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 15, pret- 10, atturas- 19. Nav pieņemts šis labojums.

Deputāts Edmunds Krastiņš vēlreiz pie mikrofona. Pēc tam deputāts Ēlerts.

E.Krastiņš: Šķiet, ka nākamajā šā panta daļā ir aizmirsts pierakstīt vienu 33.panta punktu, proti, 8. "Ja izdarīta darba devēja naudas izlaupīšana, kas atzīta ar likumīgu spēkā stājušos tiesas spriedumu" un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Birkava kungs! Vai mums ir jābalso? Varbūt mēs varam akceptēt, ja jūs piekrītat?

V.Birkavs: Es domāju, ka tas ir jāakceptē. Un arī 254.pantā ir jāparedz, ja "darbinieks, kura rīcībā ir naudas līdzekļi vai preču vērtības, rīkojies prettiesiski", tad arī šajā gadījumā...

Priekšsēdētājs: Jā, par to bija runa. Varbūt nav jābalso. Nē, Birkava kungs neaizmirsīs. Viņš jau atzīmēja, es pats redzēju.

Nākamais ir 32.punkts- par 37.panta jauno redakciju. Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Kopš pirmā lasījuma ir parādījusies jauna- otrā daļa, kas nebija pirmajā lasījumā, tas ir, izbeidzot darba līgumu 33.panta 1.punktā minēto iemeslu dēļ (tātad runa ir par uzņēmuma likvidāciju vai darbinieku skaita samazināšanu)- ne mazāk kā divu mēnešu (pat ir piedāvāts variants- trīs mēnešu) vidējās izpeļņas apmērā vai apmērā, kas paredzēts Latvijas Republikas likumdošanas aktos, darba koplīgumā vai darba līguma pusēm vienojoties. Es aicinu svītrot šo otro daļu, jo tādā gadījumā mēs pusgadu praktiski maksājam algu, kuru nevar maksāt. Tas ir brīnišķīgs bezdarbnieku pabalsts. Jo mēs zinām, ka bezdarbnieku pabalsts ir tikai sešus mēnešus un mazāks par minimālo algu. Šeit ir vidējā izpeļņa, kuru maksā piecus mēnešus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es vienīgi deputātiem tādu papildu informāciju gribēju pateikt. Anekdotes jau tiek stāstītas, ka ir vesela virkne valsts ierēdņu, kuri pamanās atrast organizācijas, kuras tiek likvidētas. Teiksim, likvidē Tautas kontroli, tur ilgu laiku var pavadīt līdz dažādiem likvidācijas laikiem. Bez tam jāatrod vēl kāda cita organizācija, kuru likvidē. Un tā, neko nedarot, var ļoti labi dzīvot.

Priekšsēdētājs: Paldies par informāciju. Lūdzu.

A.Vītoliņa: Es gribu oponēt iepriekšējiem runātājiem, ka tieši šo iemeslu dēļ, ka bezdarbnieku pabalsts ir tikai 90 procenti no minimālās darba algas. Neskatoties uz to, cik tu čakli esi strādājis, kādu darba algu esi saņēmis, neskatoties uz to, cik lielu sociālo nodokli esi maksājis. Un tieši tāpēc, lai būtu kaut neliels morālais un materiālais gandarījums, es ierosinu balsot par kompromisa variantu- divi mēneši. Tieši tāpēc, ka bezdarbnieks var būt katrs mūsu ģimenes loceklis. Diemžēl latvieši, kā jūs zināt, nav nemaz tik apsviedīga tauta. Šobrīd tāda ir realitāte.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir divi ierosinājumi. Katlapa kungs vēl vēlas izteikties.

A.Katlaps: Par motīviem. Es vēl gribēju piemetināt, ka arī atlaišanas pabalstu maksā uzņēmējs, darba devējs no saviem līdzekļiem. Bet, ja mēs saīsinātu to laiku, tad uzvelsim uz valsts budžeta pleciem kā bezdarbnieku, lai viņš no turienes saņem šo pabalstu. To, lūdzu, arī ņemiet vērā balsojot! Pirms balsošanas es piebildīšu, ka lietuviešu likumā analogā gadījumā atkarībā no darba stāža izmaksas laiks ir līdz 18 mēnešiem.

Priekšsēdētājs: Lietuva ir bagāta valsts. Godājamie kolēģi, mums ir divi varianti. Ēlerta kunga variants- svītrot, un otrs variants- samazināt, ja mēs nesvītrotu. Vispirms balsosim par šiem diviem mēnešiem.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ēlerta kunga piedāvājumu- svītrot. Lūdzu rezultātu. 7- par. Paldies.

Nākamais balsojums ir par šiem diviem mēnešiem. Par trim. Vispirms par trim. Es atvainojos, mēs noskaidrosim. Vispirms balsosim par trim mēnešiem, pēc tam par diviem, tad par visiem variantiem būs balsots.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par trim mēnešiem. Lūdzu rezultātu. 29- par. Paldies. Lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums ir par diviem mēnešiem. Lūdzu rezultātu. 21- par. Tātad palika variants- trīs mēneši. Paldies.

33.punkts- par 38.panta redakciju. Nav. Paldies. 34., 35., 36., 37., 38. Nav. 39. Nav.

40.punkts.

V.Birkavs: 40.punktā es lūgtu pievērst uzmanību šādām nepieciešamām izmaiņām: svītrot šā panta beidzamajā daļā vārdus: "sievietes, kam ir bērni no trīs līdz četrpadsmit gadu vecumam (bērni invalīdi līdz 16 gadu vecumam), kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus", tad seko cipars 4, tas būs 5. Tālāk seko teksts: "personas, kas, nepārtraucot darbu, mācās vispārējās izglītojošās skolās un arodskolās- mācību dienās". Tam sekojošais teksts jāsvītro, jo tur ir atkārtošanās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tehniski labojumi, kurus mēs ņemam vērā.

Vai vēl ir kas sakāms par 40.? Nav. 41. Nav. 42. Nav. 43. Nav. 44., 45., 46., 47., 48., 49.

Lūdzu, deputāts Edmunds Krastiņš izteiksies par 48.punktu.

E.Krastiņš: Man būtu saprotama 85.panta- "Darba samaksas organizācija"- pirmā daļa, ja šeit būtu runāts par valsts uzņēmumiem. Tā kā šeit ir runāts pilnīgi par visiem strādājošajiem un par visiem uzņēmumiem, tad man šī pirmā daļa absolūti nav saprotama. Ieklausieties! "Darba tarifikāciju, amatu un profesiju kvalifikācijas pamata prasības, to nosaukumus un sadalījumu pa strādājošo kategorijām nosaka valdība." Tas nozīmē, ka es savā privātuzņēmumā esmu ierobežots tādos rāmjos, ka es nevaru mainīt ne amatu kvalifikācijas pamatprasības un pat ne nosaukumu. Vai nu šeit ir jāpapildina, ka tas attiecas uz valsts uzņēmumiem un varbūt arī uz pašvaldību uzņēmumiem, vai šī daļa vispār jāsvītro.

V.Birkavs: Otrā daļa to faktiski precizē, bet, lai nerastos pārpratumi, pirmo daļu varbūt vajadzētu svītrot.

E.Krastiņš: Tātad varētu svītrot šo pirmo daļu?

V.Birkavs: Vai arī jāprecizē virsraksts- "Darba samaksas organizācija valsts uzņēmumos un iestādēs".

Priekšsēdētājs: Vai jūs par šo pašu, Freimaņa kungs?

J.Freimanis: Jā, par šo pašu pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Birkavs: Valsts un pašvaldību.

Priekšsēdētājs: Tā. Vienu mirklīti, Freimaņa kungs! Vai deputātam Edmundam Krastiņam ir iebildumi, ja papildina ar vārdiem "valsts un pašvaldību"? Nav. Jautājums atrisināts.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Bet tādā gadījumā padomāsim, kādai redakcijai ir jābūt trešajā daļā attiecībā uz kvalifikācijas kategorijām. Jo tur arī privātajās iestādēs pavisam cits likums darbosies, nevis ruļļi par 5., 6., 4. un 3.kategoriju. Tad tur arī jāpapildina. Es pilnīgi piekrītu Krastiņa kunga labojumam, bet tad arī šī daļa jālabo.

V.Birkavs: Freimaņa kungs, ja nosaukums mums būs, ka šis...

Priekšsēdētājs: Nosaukums.

V.Birkavs: Ja tas attieksies uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem, tad pārpratumi neradīsies.

Priekšsēdētājs: Mēs tikko grozījām nosaukumu, Freimaņa kungs. Paldies.

49. Nav. 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57. Nav. 58., 59.

Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Par 58.punktu, tas ir, par 97.panta redakciju. Ja darbinieks neizpilda normu, tad atkarībā no tā, vai viņš ir vai nav vainīgs, pašreiz piedāvātajā variantā viņam samaksā par faktiski paveikto darbu. Es ierosinu tomēr gadījumā, ja darbinieks nav vainīgs (tas ir dots iekavās kā šā panta variants), tad viņam ir jāsamaksā kā par izpildītu, jo tas ir darba devēja vainas dēļ, bet, ja tas ir citu darbinieku vainas dēļ, tad darba devējam ir tiesības pieprasīt atlīdzināt zaudējumus no šā vainīgā darbinieka. Te tomēr vajadzētu aizstāvēt darbinieku, un viņam vajadzētu samaksāt kā par izpildītu darba normu, ja tas nav viņa vainas dēļ.

Priekšsēdētājs: Paldies. Divi balsojumi. Pirmais ir komisijas variants. Otrs ir deputāta Ēlerta iesniegtais priekšlikums. Tātad pirmais balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par komisijas variantu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi! Ēlerta kungam visnotaļ var piekrist, bet padomāsim, kā tas ir šīsdienas apstākļos, blokādes apstākļos, kad vainīgs nav ne darbinieks, ne rūpnīcas vadība, jo nav izejvielu. Krievija uzliek blokādi uz pusgadu, bet kas būs vainīgs? Kas kam maksās?

Priekšsēdētājs: Tā ir dīkstāve, Freimaņa kungs. Par dīkstāvi tiek maksāts citādi.

V.Birkavs: Tas ir mazliet tālāk. Tas ir 99.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Pirmais- par komisijas variantu. Lūdzu rezultātu. 11- par. Paldies. Lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums- par deputāta Ēlerta variantu. Lūdzu rezultātu. Par- 38. Tādējādi deputāta Ēlerta priekšlikums ir guvis vairākumu.

Lūdzu, deputāts Ēlerts vēlreiz.

I.Ēlerts: Par 59.punktu, tas ir, par 98.panta redakciju. Tur ir pilnīgi tāda pati problēma. Ja darbinieks ir izgatavojis brāķa produkciju, bet vainīgs pie tā, ka brāķis radies, ir vai nu cits, vai materiālu defekts, tad strādnieks nav vainīgs un viņam ir jāapmaksā pilnā apmērā. It īpaši, ja vainīgs ir kāds cits, ka viņš izgatavojis brāķi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par komisijas, tad par deputāta Ēlerta variantu. Lūdzu, balsosim komisijas variantu. Lūdzu rezultātu. 15. Paldies. Lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums ir par deputāta Ēlerta variantu. Lūdzu rezultātu. 34- par. Vairākumu guvis deputāta Ēlerta variants. Paldies.

60.punkts- par 99.panta redakciju.

V.Birkavs: Ir divi varianti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par pirmo variantu, pēc tam par otro variantu- par vidējo izpeļņu. Pirmais balsojums par pirmo variantu. Lūdzu rezultātu. 18- par. Paldies. Lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums ir par otro variantu. Lūdzu rezultātu. 19- par. Tātad ar vienas balss pārsvaru ir pieņemts otrais variants- vidējās izpeļņas apmērā.

61. Nav. Paldies. 62., 63., 64., 65., 67., 68., 69., 70. Es atvainojos, 68.punktā ir variants. Jābalso par diviem variantiem. Sākumā par pirmo un pēc tam par otro- par 111.panta svītrošanu. Nē, tā tas nav. Es atvainojos, kolēģi! Pirmais balsojums būtu par 111.panta svītrošanu, jo citādi nav loģiski.

V.Birkavs: Jā, tas ir 111.pants, kurā ir fiksēta līdzšinējo izcenojumu saglabāšana uz noteiktu laiku strādniekiem un kalpotājiem- izgudrotājiem un racionalizatoriem. Tātad strādniekiem un kalpotājiem, kuri ir autori izgudrojumiem vai racionalizācijas priekšlikumiem, kas bijuši par pamatu jaunu normu noteikšanai, līdzšinējie izcenojumi saglabājami sešus mēnešus no dienas, kad ieviestas jaunās normas. Citiem darbiniekiem, kuri izgudrotājam vai racionalizatoram palīdzējuši ieviest priekšlikumu, līdzšinējie izcenojumi saglabājami trīs mēnešus. Līdzšinējie izcenojumi saglabājas arī tad, ja izgudrotājs vai racionalizators agrāk nav strādājis darbu, kuram normas un izcenojumi grozīti sakarā ar viņa priekšlikumu ieviešanu, bet viņš šajā darbā pārcelts pēc priekšlikuma iesniegšanas. Norma, kas stimulē izgudrotājus un racionalizatorus...

Priekšsēdētājs: Vispirms balsosim par svītrošanu, bet pēc tam par šo redakciju, ja neizsvītrojam. Par svītrošanu vajag absolūto balsu vairākumu. Ja mēs neizsvītrojam, tad mēs varam balsot par šo redakciju.

Lūdzu, balsosim par izslēgšanu. Ēlerta kungs divreiz skrēja pie mikrofona un divreiz gāja atpakaļ. Lūdzu rezultātu. 23 un 23, ja es pareizi māku skaitīt. Tātad paliek.

V.Birkavs: Jā, es esmu par to, lai paliek.

Priekšsēdētājs: Jā, paliek. Birkava kungs vēl roku pacēla, tātad nekādu strīdu nav. 111.pants paliek. Otrais balsojums ir par šo redakciju.

V.Birkavs: Es ceļu roku par palikšanu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, kolēģi, bet mums faktiski nav jābalso. Ja mēs neesam nobalsojuši par svītrošanu, tad pretenziju pret šo redakciju nav. Es atvainojos, es esmu jūs maldinājis.

69. Nav. 70. Garantijas darbiniekiem, kurus ievēlēja amatos, attiecas arī uz deputātu kungiem un dāmām, protams. Vai iebildumu nav? Paldies.

71. Nav. 72. Nav. 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82. Deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: 83.

Priekšsēdētājs: 83.punkts. Un deputāts Krastiņš.

E.Krastiņš: Man gan ir jāatsaucas arī uz citiem pantiem. Šajā 132.pantā figurē termins "darba disciplīna". Taču tālāk mums ir runāts par darba kārtību uzņēmumos. Es piedāvāju šajā 132.pantā lietot nevis terminu "darba disciplīna", bet "darba kārtība" un 133.pantu, kurā ir runāts par darba disciplīnu, svītrot. Attiecībā uz darba kārtību ir skaidri un gaiši pateikts, ka tie ir iekšējās darba kārtības noteikumi, kurus pārkāpjot tiek piemērotas attiecīgas sankcijas. Bet, kas ir šī mistiskā "darba disciplīna", man, godīgi sakot, nav skaidrs.

V.Birkavs: Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu. Pieņemts bez balsojuma. Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Man ļoti jāatvainojas, ka es aizkavējos, tātad par 104.panta ceturto daļu, tas ir 131.dokumenta 8.priekšlikums. Patlaban tiek izslēgta tā darba kodeksa norma, kas fiksēja to, ka darba normas nav pārskatāmas, ja darbinieks vai brigāde ir palielinājuši darba ražīgumu pēc savas iniciatīvas, pielietojot jaunus darba paņēmienus, vai pašu spēkiem. Šī norma būtībā ir ļoti līdzīga šai racionalizācijas lietai, tikai manā priekšlikumā nav šis sešu mēnešu laiks, tas būtu saskaņojams ar šiem sešiem mēnešiem un atstājams, manuprāt.

V.Birkavs: Ēlerta kungs, to varētu darīt, bet jūsu variantā ir beztermiņa ierobežojums, kas ir pretrunā ar 105.pantu un ar koplīguma likumu.

I.Ēlerts: Šim iebildumam es pilnīgi piekrītu, tādēļ es lūdzu ņemt vērā manu priekšlikumu par sešu mēnešu ierobežojumu.

V.Birkavs: Izstrādāt sešu mēnešu normu?

I.Ēlerts: Sešu mēnešu termiņu.

V.Birkavs: Labi.

Priekšsēdētājs: Nav problēmu.

V.Birkavs: Es tikai gribētu precizēt. Vai mēs bez balsojuma svītrojam 133.pantu, ko ierosināja Krastiņa kungs?

Priekšsēdētājs: Es domāju, nobalsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 133.panta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 28- par, 4- pret, 6- atturas. Vairākums ir. Tātad esam svītrojuši 133.pantu.

85., 86. un 87.punkts. Lūdzu. Deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Varbūt es kļūdos, taču šķiet, ka 136.panta norma arī ir attiecināma tikai uz valsts uzņēmumiem.

V.Birkavs: Katrā ziņā.

E.Krastiņš: Tad acīmredzot...

Priekšsēdētājs: Tātad analoģisks papildinājums: "valsts un pašvaldību uzņēmumos". Labojums izdarīts.

Godājamie kolēģi! Mēs šajā grāmatā esam nonākuši tieši līdz ģeogrāfiskajam vidum. Un es domāju, ka īstais laiks ir pusstundas pārtraukumam līdz pulksten pieciem. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas un turpināsim darbu! Varbūt mēs pat varam paātrināt šo procesu, lai nesauktu vienu punktu pēc otra, un trenēties skaitļa izrunā. Mēs varētu vienkāršot un iet uz priekšu pa lappusēm. Tikai tad uzmanīgāk vajadzēs sekot līdzi tiem godājamajiem deputātiem, kuri gatavojas sniegt priekšlikumus un ierosinājumus, lai aptvertu uzreiz visu lappusi. Bet tie, kuri gatavojas, jau zina, par kuru pantu viņi vēlas kaut ko teikt.

15.lappuse- no 88. līdz 96.punktam. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Varbūt es kļūdos, bet man ir iebildumi pret 141.panta redakciju. Proti, šis pants saucas- "Sodi par darba disciplīnas pārkāpšanu". Mans priekšlikums- vai nu šo pantu svītrot, vai arī attiecināt tikai uz valsts uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Kādas ir Birkava kunga domas?

V.Birkavs: Es iebilstu pret šā panta svītrošanu. Ja Krastiņa kungs uzstās, tad vajadzēs balsot.

E.Krastiņš: Bet par attiecināšanu tikai uz valsts uzņēmumiem un iestādēm? Es domāju, ka faktiski tas var būt tomēr attiecināms uz visiem.

Priekšsēdētājs: Man arī te iebildums. Ko tas nozīmē, ja privātuzņēmējs izsaka piezīmi vai rājienu? Vai izdomā, ka jāpiemēro miesas sodi.

E.Krastiņš: Miesas sodu piemērošana mums ir aizliegta ar citiem likumiem, protams. Līgumdarbu var lauzt par darba kārtības pārkāpšanu. Es neredzu īstas jēgas disciplinārsodu pielietošanai privātā uzņēmumā. Ko tas īsti nozīmē?

Priekšsēdētājs: Edmunds Krastiņš piedāvā kompromisa variantu un ielikt frāzi "valsts un pašvaldības uzņēmumos".

E.Krastiņš: Uzņēmumiem un iestādēm.

Priekšsēdētājs: Uzņēmumiem un iestādēm.

V.Birkavs: Bet principā ir tā: ja privātuzņēmējs neuzskatīs par vajadzīgu piemērot šādus sodus, viņš tos nepiemēros. Kādēļ mums tas būtu jāfiksē? Mums tas pats būs jāfiksē arī visos citos pantos, teiksim, apbalvojumi par panākumiem darbā. Neierobežosim viņu šajā ziņā!

E.Krastiņš: Manuprāt, apbalvojumi ir izslēgti. Ja nemaldos, 140.pantā tika izslēgts, 139.pantā tika izslēgts, 138.pants tika izslēgts. Vienīgi paliek 137.pants.

Priekšsēdētājs: Varbūt iespējams kompromisa variants, ka darba devējs var piemērot šādus disciplinārsodus noteiktā formā.

E.Krastiņš: Manuprāt, būtu loģiski šo pantu formulēt tādā pašā formā kā 137.pantu. Par sodiem formulēt tāpat kā par apbalvojumiem. Es domāju, ka privātuzņēmējs var atrast citus sodus.

V.Birkavs: Principiālu iebildumu nav. Vai nu var, vai arī jāmaina formulējums. Tad to vajadzēs rakstiski iestrādāt. Ja mēs pieņemam Krastiņa kunga priekšlikumu, tad nekas nav jāgroza, mēs ietveram šos vārdus un orientējam, nevis ierobežojam.

Priekšsēdētājs: Tiek pieņemts. Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Es uzskatu, ka šim pantam tieši par šo disciplinārsodu piemērošanu nav nekādas nozīmes. Tas savu nozīmi ir zaudējis. Principā jau rājienus un piezīmes var izteikt. Bet vai tad kāds labums no tā ir? Es uzskatu, ka tie nav vajadzīgi. Tāpēc es lūdzu to vispār svītrot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Situācija ir kļuvusi vienkāršāka. Vispirms balsosim par 141.panta svītrošanu. Ja neizsvītrosim, tad varam mainīt redakciju. Balsošanas režīmu, lūdzu! Jūs domājat, ka vajag? Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 60 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 141.panta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 37- par, 5- pret, 7- atturas. Tas ir vairākums. 141.pants un līdz ar to disciplinārsodi ir svītroti. Par kādu balsojumu var runāt, ja ir svītrots? Pants ir svītrots, nav vairs nekādas redakcijas ko grozīt. Vismaz otrā lasījuma stadijā.

A.Vītoliņa: Es ļoti lūgtu atļaut izteikt īsu, juridiski nenoformulētu piezīmi. Svītrojot šo pantu, mums jūk tie panti, par kuriem esam nobalsojuši. Teiksim, atlaišana. Tā ka nevar te tik viegli pieiet. Pēc gada būs jauns kodekss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es vēlētos tikai atgādināt, ka 33.panta, ja nemaldos, trešajā vai piektajā daļā, pēc mana priekšlikuma, tas tika izslēgts. Var atlaist, ja netiek ievērots darba līgums, nevis par kaut kādiem sistemātiskiem pārkāpumiem.

Priekšsēdētājs: Mēs jau iepriekš esam svītrojuši visus šos disciplinārsodus. Par ierosinājumiem tika nobalsots.

E.Krastiņš: Vienīgi šā panta svītrošana jāizskata Likumdošanas jautājumu komisijai, kā arī nākamie panti, kuri nav iekļauti šajā labojumu paketē, proti, 142.pants, 143.pants, 144.pants, 145.pants, kur ir fiksēta šo disciplinārsodu uzlikšanas un noņemšanas procedūra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Labi, ka zālē nav žurnālistu, citādi viņi atzīmētu, ka tieši arodbiedrības iestājas par disciplinārsodiem.

Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi, es skatos, ka zālē ir palicis ārkārtīgi maz juristu. Es tomēr aicinātu uzticēties komisijai- docentam Birkavam, kā arī šā projekta izstrādātājai Duburei, kas ir viena no kompetentākajiem cilvēkiem Latvijas Republikā darba tiesību jautājumos. Mēs jau pietiekami esam sevi diskreditējuši, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Neturpināsim tā uz priekšu!

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ir noticis balsojums. Mēs esam svītrojuši 141.pantu. Ja ir citi ierosinājumi, tad ir jāanulē iepriekšējais balsojums un jābalso no jauna. Vai kāds šādu ierosinājumu ir izteicis?

V.Birkavs: Es ierosinu balsot par Krastiņa kunga variantu, jo šajā gadījumā mums sabrūk šā likuma, respektīvi, sabrūk kodekss, kurā jēdziens "disciplinārsods" ir lietots, bez tam krīt ārā īpaši nolikumi par disciplināro atbildību, kas ir saistīti ar dzelzceļu un citām nozarēm. Es pieļauju, ka Krastiņa kunga ierosinājums ir iestrādājams, bet šā likumprojekta otrajā lasījumā tādā redakcijā, svītrojot pantu, nav iestrādājams. Mēs nonākam situācijā, kurā ir jāpārstrādā šis likumprojekts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es, protams, pievienojos Čepānes kundzei un nemaz neapšaubu autora godprātību un augsto kvalifikāciju. Tikai diemžēl es negribu mūsu darbībā pakļauties šim sociālisma absurdam. Ir taču 136.pants, kurš nosaka, ka atsevišķās tautsaimniecības nozarēs ir iespējams piemērot speciālus disciplināros likumus, kuros ir jābūt noteiktam, kādi ir šie sodi, par ko tie uzliekami, kāda ir uzlikšanas kārtība, kāda ir pārsūdzēšanas kārtība un viss pārējais. Es to nemaz neapstrīdu. Vēlreiz atgādinu, ka 33.pantā tika izdarīts šis grozījums. Varbūt vēl kaut kur ir šie disciplinārsodi. Es nešaubos, ka šī nodaļa var būtiski mainīties. Tai vajadzētu saukties nevis darba disciplīna, bet darba kārtība, jo mēs izsvītrojām arī 133.pantu par darba disciplīnas nodrošināšanu, runājot galvenokārt par darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Līgotni!

A.Līgotnis: Paklausot kolēģa Krastiņa priekšlikumiem, mēs balsojam automātiski un izdarām vienu kļūdu pēc otras. Patlaban mēs sagraujam ne tikai šā Darba likumu kodeksa struktūru, bet sagraujam arī to atbildību, kas paredzēta par valsts dienesta pārkāpšanu, konkrēti, runājot par to daļu valsts dienestā, kur ir fiksēts darba dienests, jo darba disciplīnas pārkāpumi valsts dienestā ir atkārtoti pārkāpumi, par kuriem iestājas administratīva atbildība. Bet, ja mums nebūs pat šīs disciplinārās atbildības, ja nebūs šis sods iepriekš noteikts, nekāda atbildība neiestāsies. Tāpēc es arī esmu viens no tiem, kuri aicina anulēt iepriekšējo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaščerinski!

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi, ja es pareizi sapratu, bija divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums bija svītrot, otrais priekšlikums- papildināt ar vārdiņu "var". Par pirmo priekšlikumu mēs nobalsojām, par otro- nenobalsojām. Varbūt otrs priekšlikums gūs vairākumu. Ja ir jāizšķiras starp diviem variantiem, tad paliek tas, kurš iegūs balsu vairākumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Es lūgtu saprast, kur tā vaina rodas. Mēs ar vienu likumu gribam aptvert visus- tos, kuri strādā tā, un tos, kuri strādā civildienestā vai par valsts ierēdņiem. Katram šis atbildības mērs ir citāds. Tie cilvēki, kuri domā par vienu kategoriju, balso, bet citi domā par otru kategoriju. Es tomēr uzskatu, ka ir balsots un nobalsots, mēs nevaram citādi. Nedomāsim, ka tie ir muļķi, kuri balsoja. Es ierosinu tomēr strādāt pie valsts ierēdņu likuma. Ja mēs mēģināsim ielikt šajā likumā visus, nekas nebūs. Es piekrītu- ja tās normas nav, tas jau neaizliedz speciālus sodus attiecībā uz grupām. Man liekas, ka te nekāda traģiskuma nav. Ja kādam liekas kaut kas absurds, tad balsošanas rezultāts kaut ko parādīja. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Es tomēr gribētu lūgt likt uz balsošanu otro formulējumu, ka par darba disciplīnas pārkāpumu darba devējs var piemērot šādus disciplinārsodus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Atbildot Līgotņa kungam, es vēlreiz atgādinu, ka ir 136.pants par disciplināro nolikumu pielietošanu. Šos disciplināros nolikumus var izstrādāt arī par valsts ierēdņiem, tas ir, par valsts iestāžu ierēdņiem. Pirms mēs atjaunojam šo likumu vai pieņemam to, ko Birkava kungs minēja, varētu būt disciplinārais nolikums arī valsts iestāžu darbiniekiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir ierosināts izdarīt divus balsojumus. Līgotņa kungs ierosināja balsot par iepriekšējā balsojuma anulēšanu un Zaščerinska kungs- par to, ka jānobalso par otro variantu, papildinot ar vārdiņu "var". Līgotņa kungs noņem savu priekšlikumu par labu Zaščerinska kungam.

Godājamie kolēģi! Jo vairāk kāds cenšas kādu pierunāt, jo mazākas kļūst iespējas vienoties. Tas ir psiholoģijas likums, kas šajā plenārsēžu zālē darbojas nevainojami. Tie, kuri vismazāk aizstāv savu priekšlikumu, parasti uzvar.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro variantu, ko izvirzīja Zaščerinska kungs. Viena balss papildus "par", atvainojos, divas balsis papildus "par". Iepriekšējā balsojumā bija 37 balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 37, pret- 10, atturas- 7. Tā kā Birkava kungs arī balsoja "par", tad 38. Vairākumu ir ieguvis Zaščerinska kunga piedāvātais variants. Šis pants tiek papildināts ar vārdiņu "var". Konflikts atrisināts.

Kolēģi! Vai vēl ir kas sakāms par 15.lappusi no 88. līdz 96.punktam? Nav. Paldies. 16.lappuse- no 97. līdz 99.punktam. Nav. Paldies. 17.lappuse- no 100. līdz 104.punktam. Nav. 18.lappuse- no 105. līdz 109.punktam.

Lūdzu, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Man jautājums cienījamajam Birkava kungam. Kādēļ 107.punktā, tas ir 165.panta redakcijā, pazudusi pirmā daļa par invalīdiem, pirmajā lasījumā bija fiksēts, ka Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību" paredzētajos gadījumos darba devējam jāpieņem darbā invalīdi atbilstoši Ministru padomes noteiktajai kvotai.

V.Birkavs: Tad man jālūdz komisijas locekļus paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Atbilde ir skaidra. Likumā "Par nodarbinātību" netika iekļauta šāda norma, tāpēc to nevarēja arī iekļaut darba likumdošanā.

I.Ēlerts: Bet acīmredzot tomēr šādai kvotai ir jābūt. Nav jau obligāti tā jāietver likumā "Par nodarbinātību", kas faktiski ir likums par bezdarbu.

Priekšsēdētājs: Bet, kolēģi, šīs normas nav. Varbūt mēs varam sarunāt, ka deputāts Ēlerts varētu...

V.Birkavs: Jā, varētu iesniegt rakstisku papildinājumu, un mēs nākamajā reizē nobalsotu.

Priekšsēdētājs: Nākamajā reizē mēs atcerētos, ka 107.punkts par 165.panta redakciju tiek atstāts akceptam otrajā lasījumā pirms trešā lasījuma. Problēmu nav, mums tāda prakse ir.

Lūdzu, vēl par šo 18.lappusi. 105.-109.punkts. Vairāk nav? Paldies. 19.lappuse- no 110. līdz 115.punktam. Nav. Paldies. 20.lappuse- no 116. līdz 120.punktam. Nav. Paldies. 21.lappuse- no 121. līdz 126.punktam.

V.Birkavs: Tur ir varianti.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos, te ir varianti. 122.punktā ir variants. Pirmais variants: atlaist ar obligātu iesaistīšanu darbā, otrs variants- svītrot "obligātu iesaistīšanu darbā". Mums ir jābalso tikai par svītrošanu. Viens balsojums par svītrošanu. Svītrot "obligātu iesaistīšanu darbā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim.

V.Birkavs: Ministru padome prasa svītrot.

Priekšsēdētājs: Balsosim par svītrošanu, ko pieprasa Ministru padome. Lūdzu rezultātu. Par- 22, pret- 5, atturas- 7. Tātad svītrota šī obligātā iesaistīšana darbā. Paldies.

Nākamais variants ir 126.punktā par 182.panta redakciju.

V.Birkavs: Jā.

Priekšsēdētājs: "Jaunākas par 18" un variants- "jaunākas par 21 gadu". Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Man ir jautājums par šo pantu. Kas ir jāsaprot ar "tikumībai kaitīgiem apstākļiem"?

Priekšsēdētājs: Piemēram, striptīza programma, Felsa kungs, pēc vispārējām Rietumu tradīcijām.

V.Birkavs: Tas, Felsa kungs, ir lielas diskusijas priekšmets.

Priekšsēdētājs: Kungi! Vai par šo jautājumu mēs diskusijas atklājam? Neviens nevēlas? Paldies. Tātad mums ir jābalso par šiem gadiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par 18 gadiem, otrs balsojums par 21 gadu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 33- par, 1- pret, 3- atturas. Paldies.

Nākamais balsojums par 21 gadu. Lūdzu rezultātu. 13- par, 5- pret, atturas- 16. Tātad paliek 18 gadu variants. Tas ir 182.pantā. Paldies.

22.lappuse- no 127. līdz 132.punktam. Deputāts Ēlerts. Lūdzu.

I.Ēlerts: Es par 131.punktu, tas ir, par 191.panta redakcijas otro daļu. Es vēlētos atbalstīt arodbiedrību priekšlikumu svītrot šajā daļā vārdu "arodizglītības" un šo punktu dot tādā redakcijā, ka darba devēja pienākums ir radīt nepieciešamos apstākļus, kas jāparedz darba koplīgumā, lai darbinieki, kuri, nepārtraucot darbu, iesaistījušies arodapmācībā vai mācās mācību iestādēs, varētu savienot darbu ar mācībām. Tātad svītrot tikai vārdu "arodizglītības", kas ir ierobežojums, un attiecināt to uz visām mācībām mācību iestādēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man par šo pašu pantu, tikai nevis par otro daļu, bet par...

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Varbūt mēs vispirms varam nobalsot par deputāta Ēlerta ierosinājumu, un pēc tam izteiksies deputāts Edmunds Krastiņš. Tas netraucēs? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Ēlerta ierosinājumu- svītrot vārdu "arodizglītības". Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par- 35, pret- nav, atturas- 7. Svītrots.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Mani interesē šī paša 191.panta pirmā un trešā daļa. Vai Birkava kungs varētu paskaidrot, ko nozīmē šī pirmā daļa? Vai tā nozīmē, ka jāorganizē, vai tā nozīmē, ka var organizēt?

V.Birkavs: Tur nav rakstīts, ka jāorganizē. Tur ir rakstīts "organizē".

E.Krastiņš: Tad tādā gadījumā es nesaskatu šādas daļas nepieciešamību.

Priekšsēdētājs: Nepieciešamība... Pēdējie vārdi ir "darba devēja līdzekļiem"...

V.Birkavs: Jā.

E.Krastiņš: Bet atvainojiet, ja viņš gribēs organizēt, tad nevis "var", viņš var organizēt par saviem līdzekļiem arī bez šīs daļas, šī daļa neaizliedz organizēt apmācību par cita līdzekļiem.

V.Birkavs: Krastiņa kungs, acīmredzot šeit ir tieši tas, ko uzsvēra Eglāja kungs. Šeit ir mēģinājums aptvert visu, kā valsti, tā arī privātuzņēmēju, šai normai ir ieteikuma raksturs. Ja mēs to svītrosim, nekādas būtiskas tiesiskas sekas tas neizraisīs.

E.Krastiņš: Tātad varētu arī svītrot un izvairīties no liekvārdības.

Un par trešo daļu. Man šķiet, ka trešā daļa vispār neiederas šajā pantā. Vai tā ir nepieciešama? Jo "izvirzīšana darbā" jau notiek pēc citos pantos noteiktajām prasībām pret kvalifikāciju un pret visu pārējo.

V.Birkavs: Varu piekrist Krastiņa kungam, jo šī norma tiešām ir kaut kas starp sociālistisko darba kodeksu un jauno. To var svītrot, nekas būtisks no tā nemainīsies.

Priekšsēdētājs: Tipiskas Latvijas Republikas normas...

V.Birkavs: Jā.

E.Krastiņš: Jā, runājot par pirmo daļu, tur nekas nemainīsies, bet tomēr šeit ir jau izteiksme "jāievēro". Tātad var sākties tiesāšanās pret darba devēju, jo darba ņēmējs var uzskatīt, ka netiek ievērotas viņa sekmes, viņa izglītība, profesionālā sagatavotība un tā tālāk, un griezties tiesā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Edmunds Krastiņš piedāvā svītrot gan pirmo, gan trešo daļu, jo tās neko neizsaka. Vai tā var teikt? Jā, trešā daļa izsaka. Nu, tad mums ir jābalso. Balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu- svītrot 191.panta pirmo un trešo daļu. Pareizi, balsosim atsevišķi. Pirmais balsojums būs par pirmo daļu. Lūdzu rezultātu. 23- par, 5- pret, 9- atturas. Pirmā daļa svītrota. Paldies. Lūdzu dzēst.

Balsošanas režīmu! Balsosim par trešās daļas svītrošanu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 23- par, 4- pret, 10... nē, nē... 24- par, 4- pret, 10- atturas. Svītrota arī trešā daļa. Paldies. Vai par šo 22.lappusi ir vēl kas sakāms? Nav. Paldies.

23.lappuse- no 133. līdz 140.punktam. Deputāt Fels, lūdzu!

A.Felss: Es atvainojos, bet es nedaudz aizkavējos. Es par to pašu 192.panta tekstu, par "teorētiskās nodarbības, praktisko apmācību, ja sagatavo darbiniekus tieši ražošanā darba laikā" un tā tālāk, kā te rakstīts tekstā, "saskaņā ar likumdošanas aktiem". Vai tāds ieraksts ir vajadzīgs? Šī procedūra kā tāda ir jāreglamentē?

V.Birkavs: Felsa kungs, šeit ir trīs varianti, tātad likumdošanas akti, darba koplīgums un darba līgums, pusēm vienojoties. Es domāju, ka visas šīs trīs formas vienkārši nosaka apmācības iespējas darba laikā vai ārpus darba laika.

A.Felss: Bet vai tā nav darba devēja prerogatīva, kad viņš apmāca savus darbiniekus?

V.Birkavs: Jā, bet atsevišķos gadījumos tas varētu būt noteikts ar likumdošanas aktiem, kaut gan patlaban man nenāk prātā neviens akts, kur tas būtu noteikts.

A.Felss: Es arī it kā nezinu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Esam vienojušies. Lūdzu, Katlapa kungs!

A.Katlaps: Arodbiedrības kategoriski iebilst pret 13.nodaļā paredzēto samaksāto mācību atvaļinājumu un citu atvieglojumu anulēšanu tiem, kuri savieno darbu ar mācībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nosauciet pantu!

A.Katlaps: 194., 195., 196., 197., 198, 199. un 200.pants...

Priekšsēdētājs: Tas ir 134.punkts.

A.Katlaps: Jā, 134.punkts un 136.punktā minētais 202., 203., 204., 205., 206.pants, lai gan likumā "Par tautas izglītību" nav minētas šīs nodaļas, tomēr oficiāli šīs vakara un neklātienes nodaļas nav likvidētas, tās turpina pastāvēt. Un tā tika teikts, ka šis kodekss ir pagaidu kodekss, tad vismaz lai tie, kuri ir iesākuši mācības, varētu pabeigt un saņemt šos apmaksātos mācību atvaļinājumus un atvieglojumus, jo kolektīvajā līgumā tas nav atrisināms un nosakāms.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ēlerts par to pašu.

I.Ēlerts: Es šoreiz gribētu atbalstīt arodbiedrības, bet ne pilnīgi. Es uzskatu, ka acīmredzot nevar likt darba devējam apmaksāt mācību atvaļinājumu, bet viņam būtu obligāti jāpiešķir šie mācību atvaļinājumi. Es šo jautājumu lūgtu atlikt uz trešo lasījumu, es centīšos iesniegt redakciju, lai šo problēmu varētu atrisināt.

V.Birkavs: Ēlerta kungs, ja atmiņa mani neviļ, šis bija konceptuāls balsojums, par kuru pirmajā lasījumā mēs vienojāmies, ka šādā veidā tiks iestrādāts. Bet tas acīmredzot neizslēdz iespēju iesniegt arī jums savu variantu. Darba grupai radās tāda doma (tiešām varētu iestrādāt trešajā lasījumā), ka šis mācību atvaļinājums obligāti varētu būt valsts eksāmenu kārtošanas, diplomprojekta un diplomdarba aizstāvēšanas laikā, saglabājot vai nesaglabājot darba algas saglabāšanos, bet attiecīgi nosakot dienas (10, 20 vai 30), lai nepieļautu šos ārkārtīgi lielos mācību atvaļinājumus, kuri iet tukšgaitā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs vienojāmies, ka neakceptējam otrajā lasījumā, bet atstājam šo otro lasījumu pirms trešā lasījuma. Deputāts Ēlerts mēģinās izstrādāt formulējumu un arī darba grupa, protams, kurai jau ir iestrādes. Esam vienojušies. Paldies.

Vai par 23.lappusi ir vēl kas sakāms? Nav. Paldies. 24.lappuse- no 141. līdz 145.punktam. Deputāts Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Es par 219.pantu. Tur acīmredzot ir kaut kāda kļūda, laikam pārrakstīšanās. 36.pantā bija fiksēts, ka bez attiecīgās arodorganizācijas iepriekšējas piekrišanas nevarēja atlaist 33.panta 1.1 un 6.punktā paredzētajos gadījumos. Savukārt 33.pantā 3., 4., 7. un 8.punktā bija fiksēts, ka šāda piekrišana nav vajadzīga. Šeit tas pēkšņi parādās, ka tomēr ir vajadzīga.

V.Birkavs: Šie panti ir jāsaskaņo, bet es momentā nevaru pateikt. Es redzu, ka arī 254.panta 2.punkta nav.

E.Krastiņš: Es 254.pantu neaiztiku, tik sīki neesmu izsekojis. Bet šeit noteikti ir jāsvītro 3., 7. un 8.punkts un jāiekļauj 1.1 un 6.punkts. Par 4. es pašlaik nevaru pateikt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Te laikam ir analoģiska situācija, ka te ir jāpiestrādā līdz trešajam lasījumam.

V.Birkavs: Jā, sakarā ar to, ka mainījās... Nu, nāc paskaidro...

A.Vītoliņa: Es atļaušos paskaidrot, ka par 36.pantu ir nobalsots, tur ir divi varianti. Pirmajā daļā- ir vajadzīga iepriekšēja piekrišana, un otrajā daļā- šī piekrišana arī ir vajadzīga, bet tā vairs nav iepriekšēja, to var saskaņot arī pēc tam. 219.pants ir jāpapildina ar 2.punktu. Tas bija izkritis arī no 36.panta. Šeit ir fiksēts process, ko darīt gadījumos, kad nav bijusi iepriekšēja arodorganizācijas institūcijas piekrišana. Tiek izstrādāts nolikums par darba strīdu izskatīšanas kārtību, un šajā nolikumā viss process tiks regulēts. Tā ka te viss ir skaidrs.

A.Felss: Man ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Man ir jautājums cienītajai kundzei. Vai nu es kaut ko nesaprotu, vai ir arī kādi citi iemesli, kāpēc es to nevaru izdarīt... Jūs teicāt, ka var saskaņot pirms atbrīvošanas vai arī pēc. Es saprotu, ka ir loģiski skaņot pirms atbrīvošanas, lai noskaidrotu, vai to var izdarīt, bet ja cilvēks ir atbrīvots, kas tad vēl jāsaskaņo ar arodbiedrību? Kur šeit ir loģika?

A.Vītoliņa: Es gribētu paskaidrot, ka likumā "Par arodbiedrībām", kuru pieņēma 1990.gada decembrī, arodbiedrības panāca, ka tās dos savu piekrišanu tikai tad, ja darbinieku atlaiž gadījumos, kad viņš nav vainīgs. Bet daudzi tam nepiekrita. Strādnieku savienība iestājās pret to, tiesu darbinieki, arī mēs, atklāti sakot, arī Universitātes mācību spēki, zinātnieki uzskata, ka tas nav pareizi, tāpēc ir šī otrā daļa 36.pantā, kas pieļauj dot arodorganizāciju piekrišanu arī gadījumos, kad šī piekrišana nebija panākta iepriekš. Tie ir tie gadījumi, kad atlaiž darbinieka vainas dēļ. Pašreizējā situācijā, kad mēs nevaram atteikties no šīs normas tāpēc, ka cilvēks ne vienmēr ir aizsargāts un ne vienmēr viņu atlaiž pareizi. Es domāju, ka te nav nekā sarežģīta, ja nolikumā "Par darba strīdu izskatīšanas kārtību" viss šis process tiktu attiecīgi regulēts, cik ilgā laikā darbiniekam jāgriežas arodorganizācijā un cik ilgā laikā arodorganizācijai jāizskata darbinieka pieteikums. Tas ir domāts cilvēku aizsardzībai vārda vistiešākajā nozīmē. Bet es atkārtoju, ka likuma "Par arodbiedrībām" 15.pantā tas nav paredzēts. Tātad tas tiešām ir, bet šo likumu jau var grozīt. Visi cilvēki, kuri pie mums ir griezušies (pie mums nāk ļoti daudzi cilvēki no citām arodbiedrībām), ir lūguši atstāt 36.pantu tādā veidā, kā pašlaik ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es atvainojos, bet tagad es vispār nesapratu, par ko šeit tiek runāts. Es skaidri redzu 36.pantu, kuru mēs paši tagad nobalsojām, kur ir pateikts, kādos gadījumos ir jāsaskaņo ar arodbiedrību un kādos gadījumos šīs arodorganizācijas iepriekšēja piekrišana nav vajadzīga. Tas ir precīzi pateikts. Šī piekrišana nav vajadzīga 33.panta 3., 4., 7., 8.punkta gadījumos. Es skatos 219.pantu, un te ir precīzi uzskaitīts 3., 4., 7. un 8.punkts, ka ir vajadzīgs.

V.Birkavs: Krastiņa kungs! Es ierosinu vienkārši 219.pantu saskaņot precīzi ar nobalsoto redakciju un izskatīt to otrajā lasījumā pirms trešā lasījuma.

E.Krastiņš: Jā, ļoti jauki.

Priekšsēdētājs: Tā ka lielas skaidrības te laikam nav nevienam, tad atstājam otrā lasījuma stadijā līdz trešajam lasījumam, iepriekš saskaņojot ar jau izdarītajiem labojumiem un grozījumiem. Paldies.

24.lappusē vairāk nav nekā? Paldies. 25.lappuse- no 146. līdz 153.punktam. Nav iebildumu? Paldies. 26.lappuse- no 154. līdz 159.punktam. Deputāts Ēlerts. Lūdzu.

I.Ēlerts: Par 159.punktu, tas ir, par 247.panta redakciju. Galvenajai tehniskās uzraudzības pārvaldei pēc arodbiedrību sabiedriskošanas ir uzdota valsts uzraudzība pār pilnīgu visu nozaru darba drošības un darba aizsardzības normām. Tādēļ ir pilnīgi lieki vārdi: "ka atsevišķās rūpniecības nozarēs un dažos objektos". Tie ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav, vienošanās panākta- svītrots. Lūdzu, kas vēl ir sakāms par šo lappusi? Nav. Paldies. 27.lappuse no 160. līdz 165.punktam. Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: 160.punktā, respektīvi, kodeksa 248.pantā ir 1. un 2.apakšpunkts, bet faktiski tajos ir fiksēts viens un tas pats. Tātad ir Latvijas Republikas galvenais valsts sanitārais ārsts un viņa vietnieki, bet 2.apakšpunktā ir parādījies kaut kāds mistisks republikas epidemioloģiskais galvenais ārsts un viņa vietnieki. Būtībā tas ir viens un tas pats.

V.Birkavs: Precizējot šā panta redakciju, komisija to saskaņoja ar Ministru padomi. Tā ir Ministru padomes redakcija.

I.Ēlerts: Konkrēti kurš lūdza Ministru padomei to darīt?

V.Birkavs: Smaidiņas kundze lūdza.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, varbūt mūsu mediķi, kas tagad pārzina jauno Labklājības ministrijas struktūru, varētu pateikt, vai ir divi sanitārie ārsti Latvijā vai tomēr viens ir palicis?

V.Birkavs: Kolēģi, nelauzīsim šķēpus! Precizēsim vēlreiz un izskatīsim pirms trešā lasījuma, tāpat kā iepriekšējo pantu redakciju.

Priekšsēdētājs: Un, protams, arī noskaidrosim, kura republika tā ir, varbūt tā ir mūsu kaimiņvalsts. Tad viss ir kārtībā. Paldies. Redakcionāli to precizēs, kas tur ir domāts.

Par 27.lappusi ir vēl kas sakāms?

V.Birkavs: Tā, 251.pantā ir fiksēti darba atvieglojumi dažu kategoriju strādniekiem, bet vajadzētu- darbiniekiem. Tā ir redakcionāla neprecizitāte. Un tekstā nav vis "īpašus darba nosacījumus", bet ir "atvieglojumus dažu kategoriju darbiniekiem". Respektīvi, precizēta terminoloģija.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav pretenziju? Paldies. 28.lappuse no 166. līdz 168.punktam. Nav. Paldies. Paldies, Birkava kungam un visiem, kas piedalījās apspriešanā, kaut gan iespaids bija tāds, ka varēja sapulcēties Ēlerta kungs, Edmunds Krastiņš, Birkava kungs un darba grupa un visu mierīgi izspriest. Paldies. Bet mēs jau bijām tie galvenie. Mēs balsojām.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus- "par", pat divas- "par", četras- "par", piecas- "par". Lūdzu rezultātu. Piecas balsis papildus- "par". Par- 54, pret- nav, atturas- 2.

Godājamie kolēģi! Vajadzēja prasīt reģistrāciju, balsojot pa pantiem. Tad bija vienalga. Tātad ir akceptēts otrajā lasījumā. Bet, protams, vēl ļoti daudz jāstrādā līdz trešajam lasījumam. Visus tos, kuri vēlēsies iesniegt kādus redakcionālus labojumus, izņemot tos pantus, kurus mēs atstājām otrā lasījuma stadijā, lūdzu iesniegt rakstiski un laikus, lai tos varētu izdalīt! Izņemot dažus svītrojumus, kuri nav rakstiski jāiesniedz.

Godātie kolēģi! Diena iet uz beigām. Mums darba kārtībā palicis jautājums "Par ārvalstnieku un bezpavalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (otrais lasījums) un autoceļi. Tie ir grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā pirmajā lasījumā. Ārvalstniekus vēl ir kādas cerības izskatīt, bet ar autoceļiem, man liekas, būs bēdīgi.

Lūdzu, kolēģi, kas ziņo?

No zāles: Par ārvalstniekiem lūdzu dot vārdu Pļavnieka kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pļavnieka kungs, vārds jums! Otrais lasījums. Apspriedīsim pa pantiem.

M.Pļavnieks, Migrācijas lietu departamenta direktors: Godājamie deputāti! Likumprojektā otrajā lasījumā...

Priekšsēdētājs: Pļavnieka kungs, pagaidiet, kamēr deputāti atstās zāli, un tad mēs turpināsim! Gandrīz visi ir aizgājuši. Lūdzu.

M.Pļavnieks: Likumprojektā otrajā lasījumā nekādu būtisku papildinājumu vai svītrojumu nav. Ir redakcionāli labojumi, kurus izdarīja Likumdošanas jautājumu komisija un Ekonomikas komisija, kā paskaidrojumu rakstā minēts, gan pēc Kiršteina kunga rakstiska iesnieguma, arī pēc Juridiskās daļas rakstiskiem priekšlikumiem. Šodien ir nācis klāt Ārlietu komisijas ierosinājums. Bet arī šajā dokumentā, kuru mēs ņemsim vērā, sagatavojot likumu trešajam lasījumam, nav izteikta prasība likumā kaut ko svītrot. Likumā ir izdarīti redakcionāli labojumi, loģiskā secībā sakārtotas nodaļas, kā arī atsevišķu pantu izvietojums. Tas man būtu viss, par ko jums šodien ziņot.

Priekšsēdētājs: Gribētu pievērst godājamo kolēģu uzmanību, ka pēdējā lappuse ir veltīta paskaidrojumiem attiecībā uz izdarītajiem labojumiem un precizējumiem. Bet, tā kā tas ir otrais lasījums, mums nekas cits neatliek kā izskatīt pa pantiem. Vai Freimaņa kungs vēlas kaut ko bilst?

J.Freimanis: Kolēģi, mums ir divi dokumenti- 122.dokuments un tad vēl uz balta papīra. Bet mūsu darba kārtībā nav norādīts, par kuru dokumentu runājam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir tikai viens dokuments- 122.dokuments. Pļavnieka kungs, kāda ir jūsu versija?

M.Pļavnieks: 122.dokuments.

Priekšsēdētājs: 122. Paldies. Vispirms par likumā lietotajiem terminiem. Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Man ir jautājums: vai jūs esat konsultējušies ar mūsu Terminoloģijas komisiju? Latvijas Zinātņu akadēmijas Filoloģijas institūta Terminoloģijas komisiju?

M.Pļavnieks: Es momentā nevaru uzminēt, uz ko šis jautājums attiecas?

I.Silārs: Uz "bezvalstniekiem", vajadzētu lietot terminu "ārvalstnieks".

M.Pļavnieks: Tas ir viennozīmīgs Juridiskās komisijas slēdziens, ka lietojams termins "bezvalstnieks".

I.Silārs: Būsim korekti! Atbildiet, lūdzu, uz jautājumu!

M.Pļavnieks: Šo likumu ir skatījušas ne tikai komisijas, bet arī Augstākās padomes redaktori. Termins "bezvalstnieks" jau tiek lietots Augstākās padomes pieņemtajos dokumentos.

Priekšsēdētājs: Jautājums, Pļavnieka kungs, bija par to, vai jūs esat griezies pie Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas?

M.Pļavnieks: Man nebija nepieciešamības to darīt, jo mani pilnībā pārliecināja juristi.

Priekšsēdētājs: Varētu uzzināt, kurš personīgi?

M.Pļavnieks: Rikarda kungs tūlīt paskaidros, jo...

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs ir materiālu pretestības speciālists. Lūdzu, Rikarda kungs dos atbildi.

R.Rikards: Mēs Likumdošanas jautājumu komisijā ilgi strīdējāmies. Es personīgi biju par to, lai saglabātu veco terminu "bezpavalstnieks". Bet Plotnieks teica, ka Juridisko terminu vārdnīcā, kuru akceptējusi Valodas un literatūras institūta Valodas komisija, ir termins "bezvalstnieks". Vārdnīcā ir skaidrojums, ka pavalstniecība ir tikai tur, kur ir monarhs. Bet latviski, protams, ir iegājies tas bezpavalstnieks. Es personīgi esmu par bezpavalstnieku, nevis bezvalstnieku. Bet komisijā virsroku guva Plotnieka viedoklis, viņš balstās uz Juridisko terminu vārdnīcu. Varbūt deputāts Apsītis vēl varētu papildināt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Mums nav jaunākas Juridisko terminu vārdnīcas kā 1970.gadā izdotā vārdnīca. Visus terminus, kuri ir lietoti šajā vārdnīcā, apstiprinājusi Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Tie visi ir Zinātņu akadēmijā apstiprināti. Šis termins, ja mēs konkrēti runājam par bezvalstnieku, vienkārši nav, tā sakot, izvalkāts kā jauna kurpe, kuru mēs 20 gadus, 22 gadus valkājam, bet ļoti reti lietojam. Bet šo terminu ir akceptējuši gan juristi, gan valodnieki.

I.Silārs: Nav skaidrs arī termins "reemigrants". Palasiet 15.pantā! Reemigrantu ieceļošana. Bet nekur neparādās tāds termins kā imigrants. Emigrants- emigrē, bet imigrants ieceļo. Kā var būt tāds teikums kā reemigrantu ieceļošana izskatāma vispārējā kārtībā.

M.Pļavnieks: Man liekas, tas ir analoģisks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs, varbūt jūs varētu paskaidrot.

R.Apsītis: Es personīgi neesmu šo terminu pārbaudījis pēc Juridisko terminu vārdnīcas. Es nevaru apgalvot, vai tas ir pareizs vai nav pareizs. Varbūt darba grupas vadītājs to var pateikt?

I.Silārs: Es saprotu, ka klasisks emigrantu piemērs ir Svetlana Alilujeva, kura vienreiz emigrēja, pēc tam atgriezās atpakaļ un devās reemigrācijā. Bet šeit, kā jūs paredzat, reemigrants var ieceļot...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mēs te varam strīdēties kaut vai līdz vēlai naktij, mēs varam arī nepieņemt, ka šeit ir rakstīts "apatrīds". Ja kādu tā nosauks, viņš apvainosies. Varbūt tomēr līdz trešajam lasījumam, kad mums ir jāizdara redakcionāli labojumi, palūgsim par visiem šiem terminiem atzinumu no valodniekiem, no Valodas un literatūras institūta. Varbūt arī no tiem juristiem, kuri ir Juridisko terminu vārdnīcas autori, palūgsim īsu atzinumu par šo terminu atbilstību latviešu valodas prasībām.

M.Pļavnieks: Un tas tiks pievienots...

Priekšsēdētājs: Jā, pievienots klāt. Jo tik un tā ar balsošanu mēs nenoskaidrosim, kā ir pareizi. Lūdzu, deputāt Dozorcev! Paldies. Par terminiem mēs tad izspriedīsim, bet tagad varam norunāt, ka tādā veidā vienojamies par terminoloģiju. Pļavnieka kungs to visu organizēs.

1.nodaļa. Lūdzu, deputāt Dozorcev!

V.Dozorcevs: Pirms apspriešanas es Pļavnieka kungam jautāju, kam adresēts šis likums- tiem ārvalstniekiem jeb bezvalstniekiem, kuri tikai grib braukt vai brauc uz šejieni, vai tiem, ar kuriem būs pilna republika saskaņā ar mūsu lēmumu par pilsonību? Pļavnieka kungs man atbildēja, ka mēs netaisīsim nekādu trako māju un ka tas attieksies tikai uz tiem, kuri brauks uz šejieni.

Tātad man ir tāds jautājums: vai jūs neuzskatāt, ka 1.nodaļā jārediģē pirmā un otrā rindkopa? Es iesniedzu priekšlikumu rakstveidā. Pirmās nodaļas pirmo rindkopu es ierosinu šādā redakcijā: "Ārvalstnieks- persona ar citas valsts pilsonību, pavalstniecību, kurš nav pastāvīgais Latvijas Republikas iedzīvotājs." Un otrā rindkopa: "Bezvalstnieks jeb bezpavalstnieks (kā jūs gribat), apatrīds- persona bez pilsonības vai pavalstniecības, kura nav pastāvīgais Latvijas Republikas iedzīvotājs."

M.Pļavnieks: Dozorceva kungs, varbūt nesāksim no jauna diskusiju par pastāvīgo iedzīvotāju kā tādu, kas ir juridiski absurds termins.

Priekšsēdētājs: Tātad, Dozorceva kungs, tāda termina mūsu likumdošanā nav.

M.Pļavnieks: Jebkurš Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs ir vai nu Izraēlas pilsonis, vai Krievijas pilsonis, vai Latvijas pilsonis, kurš šeit dzīvo pastāvīgi. Neviens Latvijas Republikas pilsonis, kas dzīvo šodien Amerikā vai Austrālijā, nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs. Tas ir loģiski. Ja viņš atgriezīsies šeit, tad viņš pastāvīgi dzīvos šeit. Nevajag maisīt kopā pilsonību un pastāvīgu vai nepastāvīgu atrašanās vietu.

V.Dozorcevs: Ja tā ir atbilde, tad es prasu laiku uzstāties debatēs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, atcerēsimies, ka mums ir otrais lasījums. Ir izvirzīts priekšlikums izskatīt pa pantiem un balsot par iepriekš rakstiski iesniegtiem un pavairotiem labojumiem. Ja šādi labojumi nāk otrā lasījuma gaitā, mēs varam balsot par svītrošanu, kā arī izdarīt likumprojektā sīkus redakcionālus labojumus. Ja labojumi ir novēloti, tad mēs izņēmuma kārtā varam atstāt tos uz trešo lasījumu un nobalsot otrā lasījumā pirms trešā lasījuma. Citas izejas mums nav.

V.Dozorcevs: Lūdzu, paskaidrojiet vēlreiz, kam adresēts šis likumprojekts? Ja es pareizi sapratu, jūs pirms apspriešanas apstiprinājāt, ka šis likums attiecas tikai uz tiem, kuri brauks uz šejieni, bet ne uz tiem, kuri būs ārvalstnieki un bezpavalstnieki saskaņā ar pilsonības likumu.

Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs, kā es saprotu, jūs aicināt uzsākt diskusiju par nevienam no jums neizdalītu un līdz galam neuzrakstītu dokumentu. Tas būs lēmums par šā likuma realizācijas kārtību, un tas būs tad, kad šā lēmuma projekts jums būs rokās un visi kolēģi varēs par to izteikties. Manuprāt, tad būs jāatklāj šī diskusija.

V.Dozorcevs: Es tomēr prasu atbildi uz jautājumu. Es ļoti skaidri uzdevu jautājumu, kam šis likums adresēts?

M.Pļavnieks: Visiem, kam šādi likumi jāievēro. Tātad jebkuram pilsonim vai nepilsonim šis likums ir adresēts, jebkuram, ko šeit pieņemat, Dozorceva kungs.

V.Dozorcevs: */Tādā gadījumā, Pļavnieka kungs, es uzskatu, ka tas, ko jūs man iepriekš atbildējāt uz manu tiešo jautājumu, ka tieši tas likumā teiktais attieksies tikai uz tiem, kas iebrauks turpmāk, bet ne uz republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, es uzskatu par tīriem meliem./

M.Pļavnieks: Tādēļ jūs uzskatāt, ka man šeit šodien no tribīnes ir Augstākās padomes vietā un Augstākās padomes vārdā jau jādeklarē kaut kas cits. Es nevaru uzņemties šādu atbildību. To deklarēs deputāti, kopīgi izspriežot un kopīgi nolemjot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir otrais lasījums. Mēs apspriežam likumu pa pantiem saskaņā ar iepriekš rakstiski iesniegtiem un pavairotiem labojumiem. 2.nodaļa, 1.pants. Lūdzu, par 1.pantu, kungs. Jautājumus mēs uzdevām pirmajā lasījumā, mēs tā aiziesim līdz bezgalībai.

S.Dīmanis: Es domāju, ka šis jautājums ir ļoti korekts, tāpēc ka...

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons. Deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Tad man jānoskaidro, ko mēs apspriežam un uz ko attiecas šis likums. Pirms iet pa pantiem, ir jānoskaidro ļoti konkrēti jautājumi. Vai tas ir domāts par tiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un arī par tiem, kuri iebrauks un kuriem ir citas valsts pilsonība? Vai viņi ir apatrīdi? Tas ir jānoskaidro. Kā mēs varam iet uz priekšu?

Priekšsēdētājs: Dīmaņa kungs, tikko Pļavnieka kungs atbildēja uz Dozorceva kunga jautājumu, ka tas tiks nolemts, pieņemot lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

M.Pļavnieks: Lēmums būs uz trešo lasījumu, kā tas parasti ir bijis. Lēmuma projektu jūs varēsit skatīt arī otrajā un trešajā lasījumā.

S.Dīmanis: Bet, ja nav skaidra priekšstata, kam šis likums ir domāts, kā mēs varam to apspriest? Izskaidrojiet! Tas taču ir loģiski. Vai tad tiešām tas nav saprotams?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, to laikam nesaprot ne Pļavnieka kungs, ne pārējie. Neko nevar darīt. Ja nesaprot, tad nesaprot! Es atvainojos, Dozorceva kungs. Tagad ir otrais lasījums. Otrais lasījums, kam ir sava kārtība. Lūdzu, atcelsim otrā lasījuma kārtību, pieņemsim jaunu lēmumu par likumprojekta izskatīšanas kārtību un sāksim vispārēju diskusiju. Tas ir iespējams. Bet patlaban ir otrais lasījums. Ja netiks akceptēts otrajā lasījumā, tad tas būs pirmajā atkal komisijā un izstrādāšanas stadijā, un tad arī varēs diskutēt par šādiem jautājumiem.

Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Par balsošanas motīviem saskaņā ar izskatīšanas kārtību. Otrajā lasījumā mums ir pieņemts pievienot visus priekšlikumus un uzskaitīt, kādi ir bijuši, kādi ir ņemti vērā un kādi nav ņemti vērā. Es lūdzu jūs uzšķirt 11.lappusi. Tā kā vispārējā kārtība ir pārkāpta, es personīgi nevarēšu piedalīties balsošanā.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, kāds ir jūsu priekšlikums saskaņā ar to, ka nav ievērota procedūra. Vai jūs ierosināt atcelt vai turpināt skatīt? Paldies.

M.Pļavnieks: Es sākumā paskaidroju, ka visi rakstiski iesniegtie priekšlikumi, izņemot tos, kuri ir nenozīmīgi un kuri absolūti nav mainījuši būtību, ir ņemti vērā, un tas ir fiksēts kā Likumdošanas jautājumu komisijā, tā Ekonomikas komisijā. Vai tad vajadzēja sīki norādīt, ka 24.pants ir pārvietots un kļuvis par 22.pantu, ka 21. ir kļuvis par 25. Es to varēju izdarīt, bet tas tehniski nebija nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Vai kāds uzskata, ka šie labojumi kaut kādā veidā traucē izskatīt otrajā lasījumā? Vai ir kāds deputāts, kas uzskata, ka šis likums nav skatāms otrajā lasījumā parastajā kārtībā? Deputāts Dozorcevs. Deputāte Marjaša. Un vēl vairākas rokas. Tātad ir ierosināts atlikt šā likumprojekta izskatīšanu. Tā es saprotu. Paldies. Jābalso, protams, ir.

Tātad vairāki deputāti ir ierosinājuši atlikt šā likumprojekta izskatīšanu, kamēr labojumi un papildinājumi nebūs ieviesti tādā kārtībā, kādā tas ir parasti, respektīvi, kamēr nebūs uzskaitīts par katru pantu, kādi labojumi izdarīti un kādā veidā. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 58 deputāti reģistrējušies.

Deputāts Dozorcevs par balsošanas motīviem.

V.Dozorcevs: */Mēs šodien jau pieņēmām vienu likumu, kas pamatojas uz pilsonības jēdzienu, par kuru šodien vēl nevienam nav priekšstata. Tas ir likums par medībām. Tagad mēs otrajā lasījumā pieņemam jau otro likumu, kas pamatojas uz pilsonības jēdzienu, kas patiesībā vēl nemaz neeksistē. Es piedāvāju, manuprāt, pietiekami maigu, delikātu formu, lai izlabotu šo strupceļa situāciju. Un ne šī projekta vadītājs Pļavnieks, ne arī, kā es saprotu, daļa citu deputātu, kas ir noskaņoti tāpat kā Pļavnieka kungs, negrib pieņemt pat tādu pietiekami diplomātisku formu. Es piedāvāju procedūru, atbilstošu tieši otrajam lasījumam, jo pamatojos uz Pļavnieka apgalvojumiem par to, ka šis likums attiecas tikai uz tiem, kas varēs iebraukt pēc šī likuma pieņemšanas. Cik es saprotu, runa ir par tīšu mānīšanos, vienkāršu bērnu spēlīti, un ne par ko vairāk. Ja atstātu tā, kā tas ir projektā, tad no it kā nevainīgas redakcionālas situācijas, nevainīgas lingvistiskas situācijas tas kļūst par likumu. Tāpēc es lūdzu par to nebalsot, bet noņemt no apspriešanas. Jo tas izvērsīsies šādā veidā.

Atbilstoši lēmumam par pilsonību, pēc kura mēs varam vadīties šodien, jo likuma par pilsonību mums vēl nav, pilsoņi ir tikai tie, kas šeit dzīvoja līdz 1940.gadam, un viņu pēcnācēji, kuriem ar šo lēmumu pilsonība ir atjaunota. Uz šodienu pārējie, kā to jau varēja sagaidīt, ir apatrīdi vai ārvalstnieki. Lūk, Freimaņa kungs piekrizdams māj ar galvu. Brīnišķīgs redzesviedoklis! Tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā, kad šis likums būs stājies spēkā, katrs Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, neatkarīgi no tā, cik gadus viņš šeit būs nodzīvojis, katrs, kas nebūs spējis vai nebūs varējis naturalizēties, tādu būs apmēram 700-750 tūkstoši cilvēku, būs spiests Pļavnieka resorā lūgt dzīvošanas atļauju. Un lūgt ne vienu reizi vien, bet katrreiz, kad nāksies izbraukt ārpus republikas robežām vai tajā atgriezties atpakaļ. Lūk, tādas būs šī likuma pieņemšanas sekas! Ja tas ir radikāli noskaņoto deputātu slepens uzdevums, tad Pļavnieks lai man pasaka viennozīmīgi: jā, tas ir objekts, kas man nolīgts, tieši tā arī paredzēts, lai 700-750 tūkstošus cilvēku noliktu idiotiskā situācijā! Tad es kā deputāts tagad rīkotos citādi. Tad es ar citiem līdzekļiem atrastu veidu, kā ietekmēt šo apspriešanas gaitu. Bet, tā kā projekta vadītājs bezkaunīgi apmānīja, tad viņš ir radījis situāciju, kad es kā deputāts vairs nevaru izmantot nevienu citu līdzekli, kā tikai vienu- vērsties pie normāli domājošajiem šeit sēdošajiem cilvēkiem, pie viņu iekšējās inteliģences un lūgt viņus balsot par to, lai noņemtu šo projektu no apspriešanas, lai atgrieztu to komisijai šī jautājuma normālai izdiskutēšanai un pēc tam pieņemtu civilizētu lēmumu./

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis par balsošanas motīviem.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es domāju, ka mums pašreizējā momentā ir darīšana ar tīru obstrukciju. Mums ir Augstākās padomes noteikta kārtība, kas būs šie pilsoņi un kas nevar būt, mēs tur neko nevaram darīt. Tā tas ir. Šeit ir rakstīts: `'Ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā". Godājamais Pļavnieka kungs nav atbildējis par to, ko mēs šeit nolemsim. Un manas domas ir tādas, ka šeit jābūt ir tieši tā, jo mums ir pilsoņi un mums viņu nav. Mums ir cilvēki, kas nav un nekad nebūs pilsoņi. Un tādēļ šim dokumentam ir jābūt ar šādu virsrakstu un ar šādu saturu. Un nenodarbosimies ar obstrukciju.

Priekšsēdētājs: Deputāt Rikard, lūdzu!

R.Rikards: Cienījamie kolēģi, mums līdz vasarai ir jānoslēdz austrumu robežas. Un tas nozīmē, ka uz robežas būs kontrole. Un neiebrauks šeit visādi mafiozi cilvēki no Krievijas un no citām valstīm, bijušās Savienības sastāvdaļām. Vienkārši neiebrauks. Tātad jābūt kontrolei. Stingrai kontrolei.

Otrām kārtām mums jāreģistrē visi iedzīvotāji, kas atrodas šeit iekšā, tātad Latvijas valsts robežās. Lūk, mēs pieņēmām likumu "Par iedzīvotāju reģistru". Iedzīvotāju reģistram ies cauri visi Latvijas Republikas pilsoņi, viņu kopums ir noteikts ar 15.oktobra lēmumu, un kopumu nosaka arī 1919.gada pavalstniecības likums. Nevajag teikt, ka nav likuma, kas nosaka pilsonību. Ir likums. Ir likums un lēmums. Reģistrēsies visi. Reģistrēsies pilsoņi, reģistrēsies dažādu citu valstu pilsoņi, absolūti visi, kas atrodas mūsu valsts robežās. Tātad tas ir likums "Par iedzīvotāju reģistru". Otrais likums arī ir vajadzīgs, kā iebraukt un izceļot. Šis ir tas likums, kas mums jāpieņem. Tas ir absolūti skaidrs. Attiecībā uz tiem citu valstu pilsoņiem, kuri jau šodien atrodas Latvijā, kā mēs sakām, pastāvīgi pierakstīti, būs lēmums par šā likuma stāšanos spēkā, un tur būs noregulēts, kādā veidā tas viss notiks. Bet šeit ir ārvalstnieki, tāpēc bezpavalstnieku ieceļošanas likums ir vajadzīgs. Es aicinu turpināt apskatīt un izbeigt šo obstrukciju.

Es aicinu normāli pieņemt visu likumu paketi un turpināt strādāt, nevis nodarboties ar obstrukciju.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dīmanis par balsošanas motīviem.

S.Dīmanis: Studiju gados bija tāda interesanta paruna, kuru mēs ļoti bieži izmantojām. Var, bet nedrīkst. Bez šaubām, jūs varat pieņemt šo likumu otrajā lasījumā, bet to nedrīkst darīt, ja mums nav skaidrības, ko nozīmē ārvalstnieks un ko nozīmē bezpavalstnieks attieksmē pret pastāvīgiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir loģiski. Un otrs. Es domāju, ka ir jābeidz uzkrāt sabiedrībā negatīvais potenciāls, staigājot apkārt pilsonības problēmai. Es piekrītu Dozorceva kungam, ka ir jānoskaidro pilsonības jēdziens, un tad mēs varēsim loģiski risināt visus šos jautājumus. Es ļoti lūdzu noņemt šo jautājumu, šo likumu no šodienas darba kārtības. Bez šaubām, šā likuma saturs lielas pretenzijas neizraisa, bet, kā izrādās, mums nav skaidrības par galveno šā likuma subjektu. Tāpēc es lūdzu to neizskatīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad ir divi ierosinājumi. Viens priekšlikums- atlikt šā jautājuma izskatīšanu sakarā ar to, ka nav ievērota procedūra par papildinājumiem un labojumiem, kam ir jābūt pavairotiem uz otro lasījumu. Tas bija viens variants, ko deputāte Marjaša izteica un citi deputāti atbalstīja. Otru priekšlikumu izteica Dīmaņa kungs un vēl citi deputāti, ka šis likumprojekts jānoņem no darba kārtības.

Mēs esam nobalsojuši, ka ir darba kārtībā, mēs pat esam sākuši to skatīt. Par terminiem esam norunājuši. Tagad ir izvirzīti divi priekšlikumi. Es domāju, ka mēs varētu balsot par katru no šiem variantiem. Trešais variants nav jābalso. Šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā, un mēs jau to skatām. Tātad balsosim par procedūras pārtraukšanu ar dažādu motivāciju. Radikālākais ir Dīmaņa kunga priekšlikums- izslēgt šo jautājumu no darba kārtības un atdot to atpakaļ komisijai. Vai ir nepieciešams vēlreiz reģistrēties? Ir. Lūdzu, reģistrēsimies.

Deputāti izstrādājuši ārkārtīgu roku veiklību. Divas balsis es neskaitīšu pie reģistrācijas papildus. Lūdzu rezultātu. 60 deputāti ir reģistrējušies pēc šiem elektroniskajiem datiem. Es varu teikt, ka 58 noteikti. Ne vairāk.

Godājamie deputāti! 60 deputāti ir reģistrējušies. Pirmais balsojums par radikālāko priekšlikumu, kuru ierosināja Dīmaņa kungs- vispār izslēgt šo likumprojektu no izskatīšanas un novirzīt atpakaļ komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Dīmaņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par- 18, pret- 33, atturas- 5. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu. Paldies.

Lūdzu otrais variants, kuru ierosināja deputāte Marjaša. Atlikt šā jautājuma izskatīšanu otrajā lasījumā uz citu plenārsēdes dienu, lai sagatavotu rakstiskos papildinājumus un labojumus saskaņā ar mūsu pieņemto procedūru. Lūdzu, balsosim par deputātes Marjašas un citu deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 34- par, 11- pret, 12- atturas. Paldies.

Un trešais balsojums- turpināt izskatīšanu otrajā lasījumā. Tas loģiski izriet laikam no visa pārējā, jo arī tāds ierosinājums tika izteikts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka mēs turpinām šo likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 25, pret- 18, atturas- 12. Tātad vairākumu ir guvis balsojums par procedūras jautājumu, ka mēs šā likumprojekta izskatīšanu atliekam un uzdodam komisijai tos labojumus, kas ir 11. un 12.lappusē, sakārtot tādā veidā, kā tas ir pieņemts.

Deputāt Rikard, lūdzu!

R.Rikards: Es ierosinu nobalsot, lai to iekļauj nākamās nedēļas darba kārtībā, un uzdot Pļavniekam rakstiski sagatavot, lai nav tā, ka šis likumprojekts pazūd kaut kur nebūtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs varam balsot par iekļaušanu nākamās nedēļas darba kārtībā. Vai jūs, Rikarda kungs, ierosināt kādu konkrētu dienu un laiku? Vispār nākamās nedēļas darba kārtībā. Paldies. Tātad deputāts Rikards ierosināja balsot par šā likumprojekta iekļaušanu nākamās nedēļas darba kārtībā, uzdodot Pļavnieka kunga vadītajai komisijai sakārtot šos labojumus un papildinājumus saskaņā ar mūsu pieņemto procedūru.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Rikarda ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par- 33, pret- 15, atturas- 8. Esam iekļāvuši nākamās nedēļas darba kārtībā, Pļavnieka kungam līdz ar komisiju dots uzdevums labot radušās kļūdas. Paldies. Līdz darba dienas beigām ir palikušas 15 minūtes.

Godājamie kolēģi, viens jautājums mums ir palicis. Caunes kungs pat gribēja, lai mēs to iebalsojam kā pirmo. Viņš laikam paredzēja, kas var notikt šīsdienas vakarpusē.

Lūdzu, Caunes kungs! Jūs stāvot zaudējāt gandrīz pusminūti. Pirmais lasījums. Lūdzu godājamos deputātus pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

I.Caune: Mēs izskatām 113.dokumentu. Jums šis dokuments ir izdalīts pirms nedēļas. Es domāju, ka šeit sevišķi daudz ko paskaidrot un ko stāstīt nav. Uzrakstīts ir viss- gan tas, kādi paredzēti labojumi, gan arī pašreizējā redakcijā. Tas ir sakarā ar to, ka pašreizējā administratīvo sodu uzlikšanas sistēma un arī tie sodi ir ļoti nenozīmīgi. Ir domāts pārstrādāt, lai tie būtu efektīvāki un lai tos vairāk respektētu. Ja būs jautājumi, es atbildēšu. Šeit- kas attiecas uz autoceļiem.

Piemēram, 210.pantā ir par maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un par radioiekārtu uzstādīšanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpumiem. Redakcijas labojums ir tajā sadaļā, kurā noteikts, kas var uzlikt un cik lielu sodu. Tur ir ieviesusies kļūda, ka autoceļu valsts tehniskās inspekcijas priekšnieks un galvenais inspektors uzliek naudas sodu līdz 50 rubļiem. Tur ir jābūt līdz 500 rubļiem. Tā ir vienkārši mašīnrakstīšanas kļūda un pavairošanas kļūda.

Man principā tas būtu viss. Vai ir kādi jautājumi?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi Caunes kungam! Nav jautājumu. Paldies, Caunes kungs, par ziņojumu. Vai deputāti ir pierakstījušies debatēs? Nav. Es ceru, ka Silāra kungs nenāk debatēt? Nē. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 41, pret- 5, atturas- 6. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Pirms beidzam plenārsēdi, es atgādinu kolēģiem, ka rīt būs zināmas pārvietošanās grūtības Augstākās padomes ēkā un teritorijā. Un pēc pulksten trijiem te būs pavisam "švaka" ienākšana. Tā ka lūdzu ņemt to vērā. Tādi ir apstākļi. Paldies. Uz redzēšanos!

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Nekādu redzēšanos vēl.

Priekšsēdētājs: Caunes kungam vēl ir paziņojums. Lūdzu.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Lūdzu, nevajag aizmirsties! Ja ir kādam priekšlikumi, lūdzu līdz pirmdienai iesniegt, lai nākamnedēļ mēs varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi to ir ņēmuši vērā. Plenārsēde slēgta.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde