1992.gada 28.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 112 deputāti.

Apspriedīsim plenārsēžu darba kārtību 28. un 29.janvārim. Procedūru atstāsim tādu pašu- vispirms komisijas vai atsevišķi deputāti ieteiks svītrojumus, bet pēc tam balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto plenārsēžu darba kārtību. Un visbeidzot izskatīsim papildinājumus. Vai jums ir ierosinājums par svītrošanu?

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma "Par likumprojektu izskatīšanas kārtību" 9.punktā teikts: "Sagatavotie likumprojekti un tiem pievienotie materiāli tiek izsniegti deputātiem un Ministru padomei ne vēlāk kā trīs dienas pirms likumprojekta izskatīšanas Augstākās padomes plenārsēdē pirmajā lasījumā." Sakarā ar to nevis lūdzu, bet pieprasu izslēgt no dienas kārtības likumprojektu par radio un televīziju pirmajā lasījumā, jo mēs materiālu esam saņēmuši nevis pirms trim dienām, bet tikai pašlaik. Tas ir dziļā pretrunā ar mūsu noteiktajām normām. Paldies./

Priekšsēdētājs: Par svītrošanu? Lūdzu.

P.Simsons: Mūsu komisijai ir lūgums 13.punktu šodien svītrot un pārcelt to uz rītdienas darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs to pārceļam?

P.Simsons: Pārceļam. Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Man lūgums deputātiem. Jautājumu par radio un televīziju izskatīt pēc tam, kad būs izplatīts mans lēmuma projekta par radio un televīziju, kas tika iesniegts 1991.gada janvārī kā alternatīvs projekts, un izskatīt tos abus kopā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Škapara kungs, vienu sekundīti... Kolēģi, varbūt vienosimies? Tātad vienīgais jautājums, kas mums rodas, ir par radio un televīziju. Par pārējiem mums jautājumu nav. Tāpēc, lūdzu, apstiprināsim darba kārtību bez jautājuma par radio un televīziju un tad sāksim diskusiju par radio un televīzijas projektu un citiem priekšlikumiem, kuri jau šeit ir.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, ka nav pamata neapstiprināt arī jautājumu par radio un televīziju. Kāpēc mēs gatavojamies atkal izdarīt tādu izņēmumu? Patiesībā visiem kolēģiem bija laiks to apdomāt. Mēs šo likumprojektu komisijā izdalījām jau novembra beigās. Mēnesis vai pusotra ir jau pagājis no šā laika, un visi varēja iesniegt savus projektus. Tāpēc es domāju, ka to vajadzētu izskatīt kopā ar citiem, kā mēs saskaņā ar procedūru esam paraduši to darīt. Un tad par Aleksejeva kunga un citu kungu atsevišķajiem priekšlikumiem varam balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai no sekretariāta kāds var sniegt paskaidrojumu par Zaļetajeva kunga izvirzīto prasījumu?

Dz.Pededze, Augstākās padomes kancelejas Organizatoriskās nodaļas vadītāja: Ko Zaļetajevs izvirzīja? Tātad šis radio un televīzijas likuma variants tiešām ir izsniegts šorīt, bet es aicinātu deputātus atcerēties, ka šis pats projekts nedaudz citā redakcijā divreiz ir bijis izsniegts- decembrī un janvāra sākumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs! Vai jūs par šo pašu jautājumu?

A.Endziņš: Es gribētu jūs informēt sakarā ar Zaļetajeva kunga paziņojumu, ka vakar Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja šo projektu. Un tātad viņam bija iespēja iepazīties ar to, strādājot komisijā. Bez tam komisijā netika pieņemts tāds lēmums, ka to vajadzētu svītrot no darba kārtības. Ja citas komisijas uztur šādu prasību, tad tā ir cita lieta. Mēs uzskatām: lai gan šeit ir iebildumi, šo jautājumu varētu konceptuāli apspriest.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es domāju, jūs man piekritīsit, ka ir pamats balsot par radio un televīziju atsevišķi, nesaistot to kopā ar pārējo darba kārtību, kuru izvirza Augstākās padomes Prezidijs.

Tāpēc, lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību. Bet par radio un televīziju, kā arī par pārējiem papildinājumiem balsosim atsevišķi. Lūdzu rezultātu. 96- par. Darba kārtība ir apstiprināta.

Es ļoti atvainojos, pirmais bija Batarevska kungs, bet nu pirmā ir Zeiles kundze. Taču pabeigsim vispirms jautājumu par radio un televīziju. Vai vēl kāds grib izteikt savu viedokli? Lūdzu.

V.Zeile: Jā, arī es par radio un televīziju. Tātad mēs iepriekšējo projektu izskatījām komisijā, un tur mums bija neskaidrības, taču šo projektu, ko saņēmām šodien, mēs neesam skatījuši. Mēs ļoti gribētu lūgt iespēju šo projektu, kas ir ar precizējumiem, izskatīt arī no budžeta finansējuma viedokļa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, bet īsi! Jūs jau otrreiz teiksit savus argumentus. Vārds Zaļetajeva kungam.

S.Zaļetajevs: */Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka piedāvātais dokuments Nr.105 būtiski atšķiras no tā, kas deputātiem bija izsniegts 6.janvārī. Šajā dokumentā ir atsauces uz likumu par uzņēmējdarbību, kuru iepriekšējā projektā nebija. Šajā likumprojektā ir atsauces uz vairākiem citiem likumiem, kuru arī iepriekšējā likumprojektā nebija.

Kas attiecas uz šā likumprojekta izskatīšanu Likumdošanas jautājumu komisijā, tad tiešām vakar komisija šo jautājumu izskatīja. Taču, pirmkārt, komisija nav visi deputāti, nav visa Augstākā padome, otrkārt, tajā likumprojekta eksemplārā, kas tika iesniegts mūsu komisijai, nezin kāpēc nebija 13.panta, kuru mēs fiziski nevarējām izskatīt. Tā ka es nevaru būt apmierināts ar to, kā šis jautājums tika izskatīts komisijā. Pat ja uzskata, ka deputāti, kas ir mūsu komisijā, vakar likumprojektu ir izskatījuši, tad vienalga tas nav trīs dienas, kā to prasa Augstākās padomes pieņemtie noteikumi. Runa ir par to, vai likums tiks ievērots vai netiks. Lūk, par ko ir runa! Balsošana parādīs, vai mēs esam par likuma ievērošanu vai ne. Tikai tā to var saprast./

Priekšsēdētājs: Paldies. Skaidrs. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Ļoti imponē tas, ka deputātiem ir ieinteresētība attiecībā uz radio un televīzijas likumu, taču es gribētu piebilst, ka šinī projektā konceptuālu, būtisku izmaiņu, izņemot dažas pozīcijas, nav. Likumprojekts ir sakārtots no juridiskā viedokļa, tajā ir nedaudz mainīta struktūra un sakārtoti panti attiecībā uz tīri juridiskiem formulējumiem.

Par Apvienotās budžeta komisijas priekšlikumu. Arī attiecībā uz budžeta finansējumiem šeit nebūs it nekādu izmaiņu. Pat ne mazāko izmaiņu nebūs. Tāpēc es domāju, ka tad, ja šeit ir kaut kādas problēmas, kas rodas Apvienotajai budžeta komisijai, tās varēs novērst tad, kad apspriedīsim otro lasījumu, jo tad būs runa par atsevišķām pozīcijām. Un šīs pozīcijas var formulēt arī lēmumā par likuma spēkā stāšanos. Un tas ir viss. Tā ka šeit, es domāju, praktiski nav nekādu problēmu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varam balsot. Par ko? Par to, ko apspriežam! Sekojiet tam līdzi! Mēs par priekšlikumu par radio un televīzijas jautājuma iekļaušanu darba kārtībā balsosim atsevišķi. Kurš ir par to, lai šo jautājumu iekļautu darba kārtībā? Vai nu jūs esat par iekļaušanu? Vajag dzēst? Jūs neesat sapratuši... Varam dzēst un balsot no jauna. Nav nepieciešamības? Škapara kungs pieprasa dzēst. Lūdzu, dzēsīsim. Tagad balsosim ar jaunām atziņām. Kurš atbalsta šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, balsojiet "par". Lūdzu rezultātu. 67- par. Līdz ar to Škapara kungam nevajag izrakstu.

Nākamais uzstājas Batarevska kungs.

O.Batarevskis: Frakcija "Satversme" lūdz ietvert darba kārtībā lēmuma projektu par komisijas izveidošanu Valsts drošības komitejas arhīva izpētei un lūdz to izskatīt trešdien no rīta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iedodiet savu formulējumu! Es atvainojos, tas jau ir šeit, tas vienīgi nebija pie manis. Paldies.

Deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Rīt ir sagaidāms, ka šeit ieradīsies Krievijas vicepremjers Šahraja kungs un būs kaut kādas sarunas par armiju. Būtu ļoti vēlams šodien vakarpusē noklausīties Dineviča kungu par sarunu platformas nostādnēm, jo mēs to nekad neesam dzirdējuši un pamatā uzzinām pēc tam, kad ir jau kaut kas noticis...

Priekšsēdētājs: Paldies. Dobeļa kungs grib sniegt informāciju.

J.Dobelis: Man ļoti žēl, ka mēs nesekojam līdzi pēdējām ziņām. Vakar tika paziņots, ka šī vizīte ir aizkavējusies, var teikt, tā tiek pārcelta. Iemesls it kā ir Šahraja kunga slimība. Un tātad šis jautājums šonedēļ netiks skatīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man ir jāatvainojas cienījamajam priekšsēdētājam un kolēģiem, ka aizmirsu iekļaut darba kārtībā, pareizāk sakot, ierosināt Prezidija sēdē, lai darba kārtībā ietvertu lēmuma projektu par saimnieciskās tiesas tiesnešu apstiprināšanu. Tāpēc man būtu lūgums iekļaut darba kārtībā 104.dokumentu. Tas ir izdalīts deputātiem, un varbūt rīt no rīta mēs varētu izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es jau ierosināju šo jautājumu iekļaut darba kārtībā un gribu to darīt vēlreiz, jo sestdien laikraksts "Diena" jau mūs iepazīstināja ar vienu no traģiskajiem gadījumiem, kas ir sekas mūsu neuzmanīgajai attieksmei pret dzīvokļu problēmām. Un es prasu iekļaut darba kārtībā valdības ziņojumu par valdības politiku dzīvokļu problēmas risināšanā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kurš no jums bija pirmais? Freimaņa kungs, jūs?

J.Freimanis: Kolēģi, es absolūti nesaprotu Dobeļa kunga loģiku. Ja Šahraja kungs ir viegli sasirdzis, tad tas nenozīmē, ka mums jārīkojas pēc "ugunsdzēsēju" principa. Es uzskatu, ka mums ir pēdējais laiks runāt par to, ko Eglāja kungs izvirzīja. Turklāt mēs vispār vēl neko neesam runājuši par šo tematu. Es atbalstu Eglāja kunga priekšlikumu un uzskatu, ka Dobeļa kunga paziņojums šeit neko nenozīmē.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, varbūt uzrakstiet savu priekšlikumu formulētā veidā.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Arī es tomēr aicinātu deputātus padomāt par to, ko teica Eglāja kungs. Varbūt tiešām Dineviča kungs šodien varētu arī neuzstāties, to varētu ar viņu saskaņot un izdarīt rīt plenārsēdes laikā. Tomēr mani kā Zaļās partijas deputātu izbrīna tas, ka šīm sarunām delegācijas sastāvā ir ietverts Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Indulis Emsis, bet viņš nekad nevienā darba grupā nav ticis pieaicināts sarunās par šo tematu, tā ka man ir absolūti nesaprotama šī jautājuma nostādne- kā var iet uz sarunām, darba grupai vispār nesapulcējoties un neizlemjot, ar kādām pamatnostādnēm tad mēs iesim uz šīm sarunām. Un, ja rēķina to, ko videi Latvijā ir nodarījusi armija, tad tie rādītāji ir katastrofāli lieli. Tā ka Dineviča kunga nostādnes parlamentā būtu vēlams noklausīties.

Priekšsēdētājs: Deputāt Emsi, lūdzu!

I.Emsis: Jā, kolēģi, šeit ir problēma ar to, ka mums ir jāsagatavo materiāls sarunām un mums ir nepieciešams saņemt informāciju, ko man gatavot uz šīm sarunām- kādā virzienā tās notiks, kādi dokumenti tur ir obligāti. Kaut kas ir jāsāk darīt jau tagad. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi! Es Ābiķa kungam gribētu atbildēt. Šāda tikšanās darba grupai bija paredzēta šodien pulksten 17.00. Vakar vakarā Dineviča kungs par to pat bija sācis izziņot, bet viņš atsauca savu tikšanos, un, kā es saprotu, līdz Emša kungam šī informācija, paldies Dievam, nebija aizgājusi, tāpēc nevajadzēja to atsaukt, jo mēs uzzinājām par nelaimi, kas notikusi ar Šahraja kungu. Taču es neiebilstu pret jautājuma apspriešanu, es vienkārši precizēju par šo konsultēšanos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es domāju tā, ka šī saruna principā ievirzās ļoti nekorektā gultnē. Man liekas, ka būtiskais ir nevis tas, vai Šahraja kungs ir saslimis vai nav saslimis. Tas nevarētu būt pretrunā ar to, ka ir laikus jāsagatavojas šīm sarunām. Tāpēc par šīm pamattēzēm un sarunu galveno virzienu, es domāju, ir absolūti nepieciešams informēt parlamentu, lai arī tas izteiktu savus tālākos ieteikumus šādu sarunu koncepcijas veidošanā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo jautājumu, ka Dineviča kungs nāk pie mums un izsakās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atcerieties šos argumentus tad, kad balsosim par šo jautājumu. Tagad balsosim par papildinājumiem iesniegšanas kārtībā. Pirmais- par komisijas izveidošanu Valsts drošības komitejas arhīva izpētei. Lūdzu, balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Paldies. Priekšlikums ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir Endziņa kunga priekšlikums- par saimnieciskās tiesas apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu. Paldies, arī tas ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Aleksejeva priekšlikums- valdības ziņojums par dzīvokļu politikas īstenošanu. Lūdzu rezultātu. Vairākuma nav. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Tagad būtu jāskata Eglāja kunga ierosinājums: "Lūdzu iekļaut darba kārtībā Dineviča kunga informāciju par sarunu platformu ar Krievijas vicepremjeru Šahraja kungu." Kā es saprotu, Eglāja kungs neuzstāj par konkrētu laiku un datumu.

V.Eglājs: Jā, nav svarīgi, bet svarīgi ir šonedēļ šo jautājumu izskatīt. Šonedēļ! Un tas nav nekādi saistāms ar slimību. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Tad balsosim! Lūdzu rezultātu. Ir iekļauts darba kārtībā.

Viss! Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu. Lūdzu.

G.Preinbergs: Es atvainojos, vai es drīkstu uzdot vienu jautājumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Preinbergs: Man nav skaidrs, vai darba kārtībā vispār 9.jautājums nav izkritis?

Priekšsēdētājs: Te ir tehniska kļūda, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Darba kārtības pirmais jautājums ir lēmuma projekts "Par militāro resoru pārziņā esošo objektu uzskaiti un kontroli". Ziņo Dobeļa kungs. Lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm. Lūdzu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka tieši šā dokumenta apspriešanā aktīvi piedalīsies visi tie cilvēki, kuriem ļoti rūp šis jautājums, un pēc tam arī praktiski viņi palīdzēs, lai mums nebūtu tā milzīgā starpība, kāda ir starp uzstāšanos šeit pie mikrofoniem un pēc tam, kad vajag reāli strādāt, un tad tikpat kā tādu cilvēku nav. Jo šī karaspēka izvešanas problēma tagad ir nokļuvusi tādā kā "vidusspēles" stadijā. Tas ir, protams, Krievijas puse vilcina šīs oficiālās starpvalstu sarunas un vilcinās arī tālāk, jo tās politika ir skaidra- palikt šeit tik ilgi, cik vien tas būs iespējams. Kaut vai tāpēc, lai aizstāvētu savas visu veidu pozīcijas un papildus radītu spiedienu uz šejienes valdību. Par to jau runāja atklāti, pilnīgi atklāti to varēja dzirdēt arī pēdējā Baltijas padomē, kur vairs nerunāja par bērniņu un sieviešu smagajām problēmām un par citām sociālajām problēmām, bet šad un tad militārie speciālisti pilnīgi atklāti pateica, ka šeit ir jāaizstāv Krievijas valstiskās intereses.

Acīmredzot, runājot starptautiskajos forumos, mums arī ir jāizbeidz šī runāšana par kaut kādu sociālo problēmu risināšanu, bet jārunā skaidri un gaiši par Krievijas tīšu vilcināšanos tikai tāpēc, lai aizstāvētu savas impēriskās intereses. Protams, ka lielvalstij savai izejai uz jūru ir vajadzīga maksimālā kontrole un maksimālais spiediens uz vietējo varu. Un tieši tāpēc izbeigsim visu veidu sarunās lietot tādus vārdus kā "statuss" vai "bāze". Šeit nav un nevar būt nekāda šī svešās valsts karaspēka statusa, un es aicinātu visus politiķus izvairīties no šādu vārdu lietošanas. Tas ir nelikumīgi ienācis karaspēks, kurš šeit ir pārāk ilgi aizkavējies un aizmirsis, ka tam ir jādodas atpakaļ. Un tas ir viss tā statuss. Arī par kaut kādu formālu bāzu minēšanu pilnīgi ir jāatmet jebkuras sarunas.

Ir jāizmanto starptautiskais forums, lai pēc iespējas varētu šeit nodrošināt kaut cik stabilu situāciju, un tāpēc mums ir vajadzīgas šīs starptautiskās tikšanās, šīs iespējas ar starptautisko domu ietekmēt tos agresīvi noskaņotos spēkus, kuri šeit kaut ko grib ar varas palīdzību mainīt. Tā ir viena lieta. Taču mūsu uzdevums ir arī negaidīt šīs starptautiskās sarunas vien, negaidīt to, ka, lūk, atnāks te Dineviča kungs un atskaitīsies par mūsu platformu, bet gan domāt, kādā veidā mēs varam šinī pretarmijas kampaņā, šīs izvešanas veicināšanā iesaistīt Latvijas valsts visdažādākās varas iestādes.

Kā jūs atceraties, 5.novembrī mēs šeit, Augstākajā padomē, pieņēmām lēmumu, pēc tam Ministru padome izveidoja komisiju karaspēka pārziņā esošā īpašuma pārņemšanai. Tagad būtu laiks apskatīt vietējo varas iestāžu iespējas. Es tikai lūgtu atcerēties arī to, ka nav nekāda armijas īpašuma. Mēs ļoti bieži nepareizi lietojam jēdzienu "armijas īpašums". Tai nav nekāda īpašuma un nav arī nekad bijis. Armijai nekas nevar piederēt. Tā nav kaut kāda atsevišķa struktūra vai struktūrvienība. Kādreiz mēs ļoti bieži dzirdējām un redzējām saukli: "Armija un tauta ir vienotas!" Jā, tautas īpašums varētu būt, tur vēl varētu padomāt par šo jēdzienu, bet nekādā gadījumā nevar lietot jēdzienu "armijas īpašums". Ir tikai militāro resoru pārziņā esošais īpašums.

Es domāju, ka šo darbību mēs varētu iesākt ar pilnvaru piešķiršanu, jo daudzas vietējās varas iestādes jau reāli strādā, un tām reizēm rodas grūtības tieši ar to, ka tām aizrāda: "Kas jūs tādi esat, kas jūs pilnvarojis ar mums sākt kaut kāda veida sarunas?" Ja tas notiks ar Augstākās padomes pilnvaru palīdzību, tad būs arī, es domāju, pavisam cita attieksme, vismaz dažās armijas daļās, jo bieži vien ir vajadzīgs tikai šis formālais spiediens no Augstākās padomes puses. Un bez tam otrs moments ir tas, ka ir vietējās varas iestādes, kuras domā- jo mazāk vajag darīt, jo labāk. Diemžēl tāda ir dažu ierēdņu politika šodien, un šāds dokuments viņus mudinātu lielākai aktivitātei.

Tagad teikšu dažus vārdus tieši par tekstu. Paņemiet, lūdzu, lēmuma projektu- 91.dokumentu. Pārrunās ar vietējās varas pārstāvjiem mums nācās ievērot viņu aizrādījumus un izdarīt dažus labojumus. Tātad tur, kur beidzas pirmā lielā rindkopa, sākas otrā: "Ne visi pašvaldību institūciju vadītāji ir organizējuši..." Tā kā vairākās vietās šis darbs tomēr ir bijis, tad, lai šis dokuments izklausītos mazliet maigāk, pirms vārda "organizējuši" ir ierosinājums ielikt vārdu "pietiekami". Tātad "ne visi ir pietiekami organizējuši".

Tālāk. 1.punkts. Tur par vārdiem "Rīgas pilsētas" pilsētas vadības bija zināmi protesti, jo mēs esam aizmirsuši, ka pilsētai arī ir vadība, tātad teksts būtu šāds: "Rīgas pilsētas un tās rajonu". Tādējādi aiz vārda "pilsētas" nāk klāt " un tās rajonu".

Tālāk. 2.punktā, kur ir uzskaitītas visas ministrijas, pēdējā ir Satiksmes ministrija. Tagad šis teksts skan nedaudz citādāk- trīs vārdi "un citiem speciālistiem" tiek izņemti ārā, un vienkārši ir runa par to, ka "ministrijās, kuras risinātu problēmas ...".

3.punktā arī ir mazas izmaiņas. Otrā rindkopa sākas ar vārdu "grupu"- tātad "izveidot darba grupu", un tālāk tiek svītroti šādi vārdi: "kopā ar bijušās PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem", jo tas tikai bremzēs šo grupu darbu. Tāda pieredze jau ir. Mums var būt sarunas starp Augstākās padomes vai citiem pilnvarotiem pārstāvjiem, bet darba grupās... tur viņi tikai formāli skaitīsies un no viņiem būs maza jēga. Tātad "kopā ar bijušās PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem" vajag strīpot un tālāk nāk: "veiktu visu karaspēka daļu". Jā, un pārējais ir kā tekstā.

4.punktā tomēr ir lūgums vēl atsevišķi pievienot "gaisa karaspēku". Tātad "Ziemeļrietumu karaspēka grupa, Baltijas jūras kara flote, gaisa karaspēks", un tālāk kā tekstā. Tātad vajag ielikt iekšā vēl atsevišķi "gaisa karaspēku".

Un vēl pēdējais. Es domāju, ka tas ir vērā ņemams ierosinājums par 1.3.punktu. Es mēģināšu to nolasīt, jo doma ir ļoti vienkārša. Doma ir tāda, ka vajag informēt par visiem pārkāpumiem, kas šajos objektos notiek, lai mūsu oficiālās iestādes saņemtu oficiālu informāciju. Un, ja mums šīm vietējām varas iestādēm ir pilnvarotas personas, tad viņas arī varētu sniegt oficiālu informāciju. Tātad 1.3.punkts varētu būt ar šādu tekstu: "Informēt Latvijas Republikas Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisiju un Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisiju..." Tātad tās informētu šīs divas komisijas par Latvijas Republikas likumu pārkāpumiem militārajos objektos. Līdz ar to vietējām varas iestādēm būtu iespējas sniegt pilnīgu informāciju par visu veidu likumpārkāpumiem. Es domāju, ka te mēs varētu iesaistīt visus speciālistus, it sevišķi tos, kuri saistīti ar vides aizsardzību, ekoloģiju. Un tur mums būs pilnīgi atsevišķas smagas sarunas.

Lūk, tāds īsumā ir viss šis teksts, šie papildinājumi un labojumi, kuriem varētu piekrist. Es aicinu jūs, protams, pieņemt šo dokumentu pēc iespējas ātrāk, jo, ja mēs runājam par iespēju kaut ko darīt, tad tas būs tikai tad, kad varēs maksimāli šajā darbā iesaistīt visas vietējās varas iestādes. Paldies visiem tiem, kuri ir klausījušies, un es ceru, ka vismaz puse no kolēģiem kaut ko arī dzirdēja. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dobeļa kungs! Pirmais jautājumu uzdod deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Atkārtojiet, lūdzu, vēlreiz 2.punktu, jo es sapratu tā, ka beigās tiek izmests ārā teksts, ka ministrijās ir grupas... Varbūt nolasiet vēlreiz!

J.Dobelis: Ministrijās ir šīs grupas.

A.Kiršteins: Jā, bet nolasiet vēlreiz, kā šis punkts skan?

J.Dobelis: Vienkārši šie "citi speciālisti" ir izmesti ārā. Tātad: "Satiksmes ministrijas..."

A.Kiršteins: No sākuma...

J.Dobelis: Labi, es nolasīšu visu tekstu, kāds tas ir tagad: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei no Arhitektūras un celtniecības, Ārlietu, Finansu, Iekšlietu, Jūras lietu, Labklājības, Lauksaimniecības, Mežu, Rūpniecības un enerģētikas un Satiksmes", un tālāk ir nevis "ministrijas", bet "ministrijās", tātad vārds "no" paliek lieks.

A.Kiršteins: Tātad "no" ir jāizsvītro. Tad tā nebūs koordinācijas grupa, bet katrā ministrijā būs atsevišķa grupa?

J.Dobelis: Jā, tieši tā. Kā to dara Vācijā...

A.Kiršteins: Paldies. Es to gribēju zināt. Bet tagad jautājums par 3.punktu: vai šīs grupas to darīs un kā tās koordinēsies, teiksim, ar Aizsardzības ministriju? Vai arī to tad nevajadzēja pateikt? Ka tās strādā kopā?

J.Dobelis: Koordinācijai būtu jānotiek ar Ministru padomes palīdzību, ar to komisiju, kura jau strādā. Tā jau strādā, tai jau ir bijušas trīs sēdes. Šo komisiju vada pietiekami ietekmīga persona, un tas ir Dineviča kungs. Viņa ietekmes sfērā ir arī visu ministriju darbības koordinācija vispār. Un, ja viņš vienlaikus vada šo komisiju, tad es domāju, ka Jundža kungs ar viņu lieliski sapratīsies. Un arī Aizsardzības ministrijā ir sava darba grupa, kura jau strādā. Taču šādā ziņā, es domāju, būtu ļoti labi viņus saistīt ar šo komisiju.

A.Kiršteins: Paldies. Es nebūtu šo jautājumu uzdevis, ja 1.punktā nebūtu teikts, ka strādā kopā, bet šeit tas nav minēts.

J.Dobelis: Es ceru, ka izskaidroju jums šo situāciju.

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs uzdod jautājumu. Lūdzu.

I.Silārs: Mani interesē, kādēļ 2.punktā nav iekļauta Aizsardzības ministrija?

J.Dobelis: Situācija ir tāda, ka Aizsardzības ministrija jau pati ir aktīva iniciatore visai šai lietai. Tā ka, Silāra kungs, te nav problēmas, un, ja Jundža kungam nav nekādu iebildumu, mēs to mierīgi varam ierakstīt.

I.Silārs: Es domāju, ka, raugoties pēc teksta, tas būtu obligāti. Jo šeit ir arī: "plānot, praktiski vadīt".

J.Dobelis: Varbūt debatēs Jundža kungs pateiks savas domas šajā jautājumā.

I.Silārs: Un vēl jautājums par 4.punktu. Man galīgi nav skaidrs, kā Augstākā padome: "nolemj...", un tālāk seko 4.punkts.

J.Dobelis: Kāpēc mēs to nevaram nolemt? Karaspēks taču atrodas šeit. Mēs jau tikai piedāvājam viņiem sniegt šo palīdzību. Viņi jau ir tie, kuri līdz šim ir runājuši, ka mēs, redziet, neko nevaram izdarīt. Un mēs viņiem piedāvājam reālu darbu. Un ja viņi no šā darba atsakās...

I.Silārs: "Augstākā padome nolemj: karaspēka pavēlniecībām, bijušās PSRS Aizsardzības ministrijas uzņēmumu vadītājiem..." Labi, es uz jautājumu atbildi saņēmu. Paldies.

J.Dobelis: Es uzskatu, ka viņiem ir jāsniedz šī palīdzība, ja viņi grib normāli sadarboties.

Priekšsēdētājs: Es atļaušos īsu komentāru. Arī man izsauc šaubas šis 4.punkts. Taču situācija ir tāda, ka visām šīm karaspēka vienībām nav eksteritoriālu tiesību uz šo teritoriju. Tā ka mūsu Jundža kungam jebkurā laikā ir tiesības ieņemt šo teritoriju un tā tālāk, un tā tālāk. Līdz ar to te laikam tādu punktu var likt. Tomēr te ir vēl tāds piedāvājums, ka nevis "sniegt palīdzību", bet mēs viņiem uzliekam par pienākumu nodrošināt viņu pārziņā esošo objektu netraucētu apsekošanu, tas ir, lai viņi apsargā un nepieļauj nekādas provokācijas.

J.Dobelis: Tādai jautājuma nostādnei varētu piekrist. Mums galvenā ir šī viņu iniciatīva, lai arī viņi parāda savu iniciatīvu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endele uzdod jautājumu.

J.Endele: Vispirms man ir mazs precizējošs jautājums. Sākumā te ir runāts par īpašumu, bet tālāk 1.punkta tekstā ir runa par objektiem. Vai tas nozīmē, ka šeit ir runa tikai par nekustamo īpašumu?

J.Dobelis: Ko šinī gadījumā nozīmē "nekustamais īpašums"? Saskaņā ar starptautiskajām konvencijām viss nekustamais īpašums, kas atrodas sveša karaspēka pārziņā, karaspēkam atstājot mūsu teritoriju, pilnīgi pāriet mūsu ziņā. Tā tas ir pēc starptautiskajām konvencijām.

No zāles: Bet te ir citādi...

J.Dobelis: Es ļoti atvainojos, Bojāra kungs, dokumentu jūs varat saņemt, ja vēlaties, un to redzēt, ja neesat to lasījis. Tādā gadījumā, saprotiet, tā ir oficiālā nostādne, bet mēs beigās pārejam pie vārda "objekts" tāpēc, ka mūs interesē viss, kas tur notiek, jo runa nav tikai par to, ka mēs pārņemam īpašumā, bet runa ir par to, kā karaspēks tur uzvedas. Mums visur, kur atrodas šie objekti, vajag būt regulārai kontrolei.

J.Endele: Tātad "objekts" šajā gadījumā nozīmē visu, kas tur ir iekšā?

J.Dobelis: Visu, kas tur ir iekšā, jo viņš ar to kustamo īpašumu var aiziet aiz sētas un to kustamo īpašumu izliet zemē. Un tad jums būs ekoloģiski zudumi.

J.Endele: Otrais jautājums ir tīri praktiskas dabas. Tad, kad tajā pagastā nodibinās šo komisiju, viņi aizies pie vārtiem: tuk, tuk, tuk!- bet neviens iekšā nelaiž...

J.Dobelis: Tādā gadījumā šī komisija sniedz par to ziņojumu Augstākajai padomei un mēs braucam vai zvanām. Mēs uzreiz reaģējam, mums tad ir cita attieksme, jo viņiem, šai komisijai, ir Augstākās padomes pilnvaras. Mēs taču uzreiz, pieņemot šo lēmumu, informēsim šeit esošā karaspēka vadību par to, ka ir tāds lēmums, un aicināsim viņus uz šo sadarbību. Un, ja tādā gadījumā viņi no tās atteiksies, tad mums būs starpvalstu līmeņa protests, turpretī patlaban to ir grūti noformēt.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Varbūt mans jautājums īsti nesaskan ar šā lēmuma projekta virsrakstu un nostādi, tomēr... Redziet, šeit 2.punktā ir runa par ministriju darba grupām, kas rūpēsies par karaspēka izvešanas gaitu. Taču man tomēr Dobeļa kungam ir jautājums kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas speciālistam: vai Latvijā pašreiz ir reāli radīt tādu komisiju, kas vispār nodarbotos ar armijas atrašanos šeit un ar to saistītajām problēmām? Jo, teiksim, ir viena ļoti liela problēma. Apmēram 30 000 (pēc aptuveniem aprēķiniem) militārpersonu bērnu mācās Latvijas mācību iestādēs. Ir arī tā sauktās garnizonu skolas. Skrundā pašreiz vietējā pašvaldība ir atteikusies uzturēt šo Skrundas 2.vidusskolu. Tajā pašā laikā Izglītības ministrijā ar šo jautājumu praktiski nenodarbojas, jo no Aizsardzības ministrijas puses tāda iniciatīva nav nākusi. Vai nevajadzētu iekļaut kādu Izglītības ministrijas speciālistu arī šādā darba grupā, lai kompleksi risinātu arī šīs problēmas? Lai gan mans jautājums īsti neattiecas uz šo tēmu, bet varbūt tomēr es varētu dzirdēt atbildi?

J.Dobelis: Es, Ābiķa kungs, domāju, ka šajā jautājumā ir zināma jēga, bet tas skar tikai šo pagaidu brīdi, kamēr tā armija ir šeit. Un tāpēc, redziet, šo komisiju un vietējo varas iestāžu darbs galvenokārt ir saistīts ar armijas uzvedību un armijas attieksmi pret visu šo īpašumu.

Attiecībā uz šīm sociālajām problēmām es domāju, ka šīs problēmas, protams, ir jāuzskaita. Taču, redziet, par ko mums ir bailes,- mēs te briesmīgi uztraucamies par to, ko tad viņi te ēdīs, ko tad mēs viņiem dosim ēst. Jūs uztraucaties, kā mēs viņus skolās mācīsim, tomēr neuztraucamies, kā viņi no šejienes aizies projām. Lūk, un tāpēc šis jautājums acīmredzot ir jāiekļauj. Varbūt tiešām jums ir taisnība, ka te būtu vēlams iekļaut arī kādu humanitāro zinātņu pārstāvi, kurš tiešām zināmā mērā varētu noņemt spriedzi šā jautājuma risināšanā šinī brīdī, jo tā būtu spriedzes noņemšana. Tas būtu, ka mēs izrādām savu interesi par armiju, lai tā šobrīd justos cilvēciski, kamēr tā ir šeit, taču es teicu, ka tā ir runga ar diviem galiem, jo sāksies atkal šī pati kritiskā runāšana, ka, lūk, re, ko jūs gribat: jūs te gribat viņus mācīt, jūs te vēl skolas taisāties viņiem celt un tā tālāk. Tā ka varbūt vienkārši te varētu iekļaut, lai ar viņiem aprunātos, kā mēs šo laiku sadzīvosim. Tā es varētu šo jūsu jautājumu saprast. Un tad varbūt vajadzētu arī uzklausīt Izglītības ministrijas viedokli šinī jautājumā. Ja mēs viņiem uzliksim kaut ko, viņi prasīs: "Kas mums jādara?"

Dz.Ābiķis: Jā, es katrā ziņā ceru, ka jūs šo jautājumu tomēr risināsit arī ar Izglītības ministriju.

J.Dobelis: Es domāju, ka risināt mēs to noteikti risināsim. Jautājumus ir tikai par to, vai šajā tekstā iekļaut arī Izglītības ministriju. Taču tas ir pavisam cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav. Paldies, Dobeļa kungs! Sākam debates. Pagaidām debatēs ir pierakstījies viens deputāts. Un tas ir deputāts Jundzis. Lūdzu.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es tiešām gribu pateikt tikai to, ka, manuprāt, te viss ir skaidrs, kā saka Dzintars Ābiķis. Un es aicinātu šo lēmuma projektu atbalstīt, jo šīs "pilnvaroto institūcijas" ir ārkārtīgi vajadzīgas, lai kaut kādā veidā ietekmētu tos negatīvos procesus, kuri saistīti ar armijas īpašuma apsekošanu. Es no jautājumiem sapratu arī deputātu bažas: kā to izdarīt? Taču, ja mēs tikai plātīsim rokas un tūlīt samierināsimies, ka neko nespējam izdarīt, tad nebūs arī mūsu virzības uz priekšu. Es saprotu, ka būs sarežģījumi, būs grūti šiem pilnvarotajiem, kuri paredzēti 1.punktā, bet šis darbs ir jādara.

Tad varbūt vēl īsi par dažiem momentiņiem. Manuprāt, preambulā varbūt tomēr varētu izslēgt no pirmās rindkopas vārdus: "ignorē Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus". Ja reiz mēs tūlīt to ieliekam konstatējošajā daļā (pie tam tas nav saistīts tieši ar lēmuma saturu), tad jau līdz ar to paredzam, ka viņi arī šo lēmumu nepildīs. Diezin vai mums vajadzētu jau sākumā pateikt, ka mēs... Šo frāzi es aicinātu svītrot.

Tad varbūt 1.punktu, kur ir runa par to, ka šis pilnvaroto institūts nozīmē atbildīgos darbiniekus, kuri uzskaita un apseko visus viņu teritorijā esošos objektus, vēl varētu papildināt ar vārdiem: "kontrolē, lai netiktu iznīcināts vai izsaimniekots šo resoru pārziņā esošais īpašums". Jo ar uzskaiti un apsekošanu vien tomēr ir par maz. Mums ir svarīgi kontrolēt, lai netiktu iznīcināts vai izsaimniekots šis īpašums.

Attiecībā uz Silāra kunga piezīmi, ka arī Aizsardzības ministrijas sistēmā varētu izveidot darba grupu. Es domāju, ka tas ir pieņemami, kaut gan mūsu ministrijā, kā teica Dobeļa kungs, speciāla nodaļa jau strādā. Tā ir Ekspertu un inspekcijas nodaļa, kura nodarbojas tikai ar šiem jautājumiem, bet to varētu paplašināt arī ar darba grupu no citām ministrijām.

Un, visbeidzot, es gribu teikt, ka 3.punktā, lai arī cik labi ir domājis deputāts Juris Dobelis, diez vai tomēr būtu pareizi- un Emša kungs droši vien te varēs izteikties- izslēgt šos vārdus "kopā ar bijušās PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem". Jo, redziet, jurisprudencē ir ļoti labi zināms princips: ja vainīgais nepiedalās, tad tam visam nav nekādas jēgas. Neviena tiesa neko nepiedzen, ja vainīgais nepiedalās. Cita lieta, ja šis vainīgais, teiksim, atsakās piedalīties. Tad to fiksē aktā, bet nevar nekādā ziņā rīkoties tā, ka viņus vispār neuzaicina. Viņi ir vismaz jāuzaicina. Tāpēc es aicinātu tomēr šo 3.punktu atstāt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja deputāti ievērotu klusumu, tad arī Silāra kungs varētu piedalīties debatēs... Lūdzu.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību. Uzskatu, ka 2.punktā ir vajadzība iekļaut Aizsardzības ministriju, jo citādi tam nav jēgas, ja šeit mēs to neparedzam, jo, kā Jundža kungs saka, ir zināmas struktūras... Taču šeit tomēr ir Augstākās padomes lēmums, kas skar militārā resora pārziņā esošo objektu uzskaiti un kontroli, tāpēc nedrīkst izslēgt no šā darba Aizsardzības ministriju.

Tālāk. Es piekrītu argumentam, kas tika izsacīts par 3.punktu, ka tam ir jānotiek kopā ar PSRS Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Es pilnīgi piekrītu Jundža kunga izteiktajai argumentācijai. Taču aicinu tīri no loģikas viedokļa koriģēt 4.punktu. Ja reiz ir teikts, ka Augstākā padome nolemj, tad mums arī tiešām ir jānolemj kā savas zemes saimniekiem, un mēs prasām... Jo šeit ir jābūt tekstam, ko nolemj- tātad nolemj prasīt Ziemeļrietumu karaspēka grupu vadītājiem nodrošināt pašvaldību institūciju pilnvarotajiem karaspēka pārziņā esošo objektu netraucētu apsekošanu. Vajag prasīt, lai viņi nodrošina netraucētu apsekošanu. Tad, manuprāt, viss ir skaidrs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Karaspēka izvešana tomēr ir process, kurš norit tikai tad, kad tas ir sācies. Taču, tā kā praktiski šis process vēl nav sācies, es ierosinu papildināt šo 2.punktu ar vārdiem- "ar bijušās PSRS Aizsardzības ministrijas karaspēka daļu atrašanos Latvijā, to izvešanas gaitu", un tālāk kā tekstā. Te vajadzētu iekļaut vārdus "atrašanos Latvijas Republikā". Ja tiek iekļauti šie trīs vārdi, tad arī es ierosinu papildināt ar Izglītības ministriju, jo tomēr gribētu, lai arī Izglītības ministrija iesaistītos šajās problēmās, ņemot vērā to, ka Latvijā ir divas augstākās karaskolas, kas nosauktas Jāņa Fabriciusa un Jēkaba Alkšņa vārdā, un faktiski tās zināmā mērā ir izglītības iestādes.

Priekšsēdētājs: Galavārdu saka Dobeļa kungs.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Visi, kuri šeit uzstājās, izrādīja vēlēšanos papildināt šo dokumentu un to uzlabot. Tā ka es labprāt pieņemu visus šos papildinājumus, jo tie būtiski absolūti neko nemaina. Es tagad aicinātu atbalstīt un balsot par šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi dokumenta labojumi šeit ir pieņemti, arī par Izglītības un Aizsardzības ministriju, par 4.punktu, lai nodrošinātu netraucētu apsekošanu. Problēmu nav, tāpēc, lūdzu, reģistrēsimies, kolēģi! Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. Ir 113 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 91.dokumentu- lēmuma projektu "Par militāro resoru pārziņā esošo objektu uzskaiti un kontroli" ar izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem. Lūdzu rezultātu. Par- 92, pret- 1, atturas- 4. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Darba kārtības otrais jautājums ir par Moldovas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu. Lūdzu, Ārlietu komisija! Ziņo Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Arī Latvijas Republika beidzot ir nonākusi līdz tādam pašam līmenim atzīšanas jautājumā kā Zviedrija. Kā jūs zināt, Zviedrija ir atzinusi visus, izņemot Gruziju, kuras stāvoklis ir neskaidrs.

Ārlietu komisija jums šodien ierosina... (Es teikšu par nākamajiem četriem lēmumiem uzreiz, jo tie praktiski ir identiski.) Komisija ierosina atzīt bijušās Savienības tās neatkarīgās valstis, kuras līdz šim vēl nebija atzītas tā iemesla dēļ, ka Ārlietu komisija gribēja šo atzīšanu realizēt divos posmos, lai tieši uzsvērtu savu dažādo attieksmi pret šīm valstīm. Būsim godīgi, arī šo valstu attieksme pret Latviju tās neatkarības cīņu laikā ir bijusi dažāda. Šobrīd es aicinātu jūs balsot par lēmumiem, kas skar Moldovas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu, Tadžikijas valstiskās neatkarības atzīšanu, Turkmēnijas un Uzbekijas valstiskās neatkarības atzīšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Ābiķa kungs vēlas jautāt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man ir jautājums jums kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājam: vai nebūtu mērķtiecīgi tagad, kad mēs praktiski esam atzinuši, ja nemaldos, visas NVS valstis... (Gruzija, kā zināms, nav NVS valsts.) Un tūlīt pēc šo visu valstu atzīšanas mēs varētu pieņemt arī lēmumu-aicinājumu, respektīvi, ka sakarā ar NVS valstu neatkarības atzīšanu Latvijas Republikas Augstākā padome uzdod Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai nekavējoties uzsākt sarunas ar šo valstu valdībām par savu pilsoņu atsaukšanu no Latvijas Republikā dislocētajiem NVS bruņotajiem spēkiem.

I.Bērziņš: Es varu paskaidrot situāciju. Šādas sarunas jau ir sākušās, teiksim, kad mums bija tikšanās reize ar Baltkrieviju. Mēs runājām arī ar Krieviju un Gruziju. Es domāju, ka šāda jūsu ideja ir pareiza. Mēs tuvākajā Ārlietu komisijas sēdē varētu uzrakstīt konkrētu tekstu un iesniegt izskatīšanai plenārsēdē. Es pilnīgi jums piekrītu. Šāds aicinājums absolūti nebūs lieks, kaut arī visas šīs valstis to jau zina. Tomēr mums vēlreiz vajadzētu stingri, kā jūs jau teicāt, šai Neatkarīgo Valstu Sadraudzībai izteikt šo savu attieksmi. Jo Latvija, tiklīdz mēs tikām atzīti, tūdaļ atsauca visus- gan virsniekus, gan kareivjus- , kas ir no Latvijas, arī krievus. Es jums pilnīgi piekrītu. Tādu dokumentu mēs varētu pieņemt.

Dz.Ābiķis: Šodien mēs atzīstam Vidusāzijas valstis. Demogrāfiskā situācija NVS pašreiz ir tāda, kā apmēram puse no jauniesaucamajiem nāk no Vidusāzijas.

I.Bērziņš: Latvijā tā nav, bet principā es jums piekrītu.

Dz.Ābiķis: Karaspēkā aziātu ir ārkārtīgi daudz.

I.Bērziņš: To mēs darīsim nākamajā sēdē.

Priekšsēdētājs: Papildinu- pirms divām nedēļām Baltijas padome pieņēma analoģisku lēmumu un nosūtīja to visiem NVS vadītājiem.

I.Bērziņš: Ābiķa kungs tikai vēlreiz gribēja atkārtot.

Priekšsēdētājs: Protams, tas ir jādara, taču tāda informācija šīm valstīm jau ir. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Bērziņa kungs, kāds ir pamatojums tam, ka Turkmēnijas, Uzbekijas un Tadžikijas atzīšanas lēmumā mums nav uzdots sākt konsultācijas par diplomātisko attiecību nodibināšanu?

I.Bērziņš: Tāpēc, ka Ārlietu komisija šo jautājumu ierosina šādā formā. Ja jūs balsosit par citādu, ir iespējama jebkura forma. Saprotiet, ka šīs valstis pašas par sevi ir neatkarīgas un neatzīt tās mēs nevaram nekādā gadījumā neatkarīgi no tā, vai mums šie režīmi patīk vai nepatīk. Tāpat ir ar šīm visām valstīm, ar kurām ir uzsākti konkrēti darījumi. Un, kā mums paskaidroja Ārlietu ministrijas un Ministru padomes pārstāvji, ļoti nopietni darījumi ir noslēgti tieši ar Uzbekiju, kuras režīms visvairāk var pārsteigt, ja tā varētu formulēt. Tāpēc šeit nav konkrēta ieraksta. Tikai tāpēc, lai Ārlietu ministrija varētu šo procesu uzsākt, teiksim, pēc saviem ieskatiem, ja ne gluži nekavējoties, tad drusku vēlāk.

Kāpēc nav tāds pats ieraksts kā attiecībā uz Moldāviju? Tāpēc, ka ir reālas šīs divpusējās konkrētās attiecības. Ar pārējām šīm trim Vidusāzijas valstīm jau ir sākušās nopietnas sarunas un ir noslēgti konkrēti līgumi. Likt valdībai kaut ko darīt ar atpakaļejošu datumu būtu muļķīgi. Sadarbība jau ir sākusies, šie līgumi ir noslēgti, un mēs tāpēc vienkārši uzrakstām vienu teikumu, atzīstot šo valstu neatkarību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bērziņa kungs! Vairāk jautātāju nav. Tikai pēc šīs loģikas iznāk tā, ka mums Kubas režīms dikti patīk, jo ar to tiek nodibinātas diplomātiskās attiecības...

Vai ir kāds pieteicies debatēs? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 92.dokumentu- par Moldovas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu. Lūdzu. Sekretariāts varētu zvanīt, varbūt vēl kāds vēlas ierasties un balsot par neatkarības atzīšanu. Lūdzu rezultātu. Par- 82, pret- nav, atturas- 6. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk ir 93.dokuments- par Tadžikijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 93.dokumentu. Lūdzu rezultātu. Par- 83, pret- nav, atturas- 3. Paldies.

Tagad balsosim par 94.dokumentu- par Turkmēnijas valstiskās neatkarības atzīšanu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par- 82, pret- 1, atturas- 4. Paldies.

Pēdējais, piektais, ir 95.dokuments- par Uzbekijas valstiskās neatkarības atzīšanu. Lūdzu, balsosim par to. Rezultātu! Par- 79, pret- 1, atturas- 4. Lēmums ir pieņemts. Paldies. Ārlietu komisija, protams, informēs šo valstu attiecīgās institūcijas, ka mēs šādus lēmumus esam pieņēmuši. Paldies.

Sestais un septītais jautājums ir skatāms kopā- par pievienošanos konvencijām. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi deputāti! Ārlietu komisija ierosina jums izskatīt divus lēmuma projektus - "Par pievienošanos 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem" un "Par pievienošanos 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijai par konsulārajiem sakariem". Kā redzat, šie divi lēmuma projekti ir uz vienas lapiņas vai pat nedaudz vairāk nekā uz vienas lapiņas, arī otrā pusē ir to teksts, kur ir dots īss paskaidrojums, kāpēc mēs uzskatām, ka šiem dokumentiem šobrīd vajadzētu pievienoties, tas ir, te ir pateikts, kas ir šie dokumenti un kāds ir šo dokumentu teksts. Man pašlaik ir visu šo dokumentu teksts angļu un krievu valodā, tās ir Apvienoto Nāciju Organizācijas valodas. Ārlietu komisija tuvākajā laikā mēģinās darīt visu, lai kāda no Latvijas valsts institūcijām nodarbotos ar šo dokumentu tulkošanu valsts valodā. Galvenais- lai tie būtu autentiski, lai pēc tam būtu, kas apstiprina, ka šie dokumenti tiešām atbilst oriģinālam, nevis vienkārši iztulkot šo tekstu. Taču pagaidām šie teksti ir šajās divās valodās. Ja kādai komisijai vai deputātam tie ir vajadzīgi, Ārlietu komisija var jebkurā valodā izsniegt šo tekstu vai arī ļaut iepazīties ar to pie sevis.

Šeit, zālē, atrodas mūsu Ārlietu komisijas juriskonsults. Ja ir kādi jautājumi tieši par juridisko pusi, es lūgtu arī viņu šeit būt klāt, un mēs mēģināsim tad atbildēt uz tiem. Ja jautājumu nav, tad es lūgtu visus deputātus balsot par pievienošanos šīm divām konvencijām.

Priekšsēdētājs: Visās komisijās ir šis teksts krievu un angļu valodā. Jebkura komisija savās telpās var iepazīties ar šīm konvencijām.

Godājamie kolēģi, vai nebija jautājumu Bērziņa kungam? Jautājumu nav. Bojāra kungam vārds replikai, ja viņš nāk tribīnē.

J.Bojārs: Man tieši ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, es jūs aicinu tribīnē, lai Bojāra kungs jums varētu uzdot jautājumu un jūs varētu atbildēt.

J.Bojārs: Es jau vairākas reizes esmu uzdevis šo jautājumu. Mēs esam pievienojušies veselai virknei dokumentu, sakiet, lūdzu, vai ir aizsūtītas vēstules uz depozitārijiem?

I.Bērziņš: Jā, tas tiešām ir nopietns jautājums. Kopš es kļuvu par šīs komisijas vadītāju, es un arī mūsu komisijas aparāta darbinieki sāka nopietni par to interesēties, kuras ir aizsūtītas un kuras- nav. Jūsu jautājums ir pamatots. Ir bijuši gadījumi, kad Ārlietu ministrija ir uzskatījusi, ka kaut kas sūta, bet mēs esam uzskatījuši, ka sūta Ārlietu ministrija, un tas nav noticis. Tā tas bija pēdējā gadījumā, kad pirms nedēļas pēc Ārlietu komisijas priekšlikuma tika pieņemta šī pievienošanās kodolieroču neizplatīšanas konvencijai, kura ir jāaizsūta vismaz vienai no šīm valstīm, piemēram, Anglijai, kā mums ieteica Anglijas sūtnis. Es nezinu, vai šis darbs ir izdarīts, bet katrā ziņā Ārlietu ministrija un Ārlietu komisija to nodrošinās. Šajā gadījumā visā turpmākajā darbībā mēs to darīsim. Jūsu jautājums ir pamatots, un pie tā strādājam.

J.Bojārs: 97.dokumenta pirmajā teikumā ir kļūda, ka konvencija tika izstrādāta 18.aprīlī. 18.aprīlī to pieņēma. Nevienu konvenciju vienā dienā neizstrādā.

Taču ne par to es gribēju jautāt. Normālas diplomātiskās attiecības nodibina starp valstīm, noslēdzot starptautiskos līgumus. Tāpat arī konsulārās attiecības nodibina, noslēdzot konsulārās konvencijas. Es saprotu, ka Latvijai pirms kara bija diplomātiskās un konsulārās attiecības ar daudzām valstīm. Tās var atjaunot ar notu vai kādā citā veidā. Taču tagad mums ir nodibinātas diplomātiskās attiecības arī ar tādām valstīm, ar kurām tās nav bijušas. Vai jūsu komisija vai Ārlietu ministrija gatavo šīs konvencijas, starptautiskos līgumus par diplomātisko attiecību nodibināšanu saskaņā ar Vīnes konvencijas noteikumiem un vai gatavo konsulārās konvencijas par konsulāro sakaru nodibināšanu saskaņā ar 1963.gada Vīnes konvenciju? Tas ir nākamais.

Un trešais: vai Ārlietu ministrija gatavo konsulāro reglamentu. Jo, cik man zināms, konsulārajā darbībā pašlaik mūsu republikā, atvainojiet par izteicienu, ir ļoti liela nekārtība. Lūk, šos trīs aspektus es gribētu dzirdēt.

I.Bērziņš: Ja ar vienu vārdu atbildu, es varu teikt: "Jā, gatavojam."

Kāpēc Ārlietu komisija spēra šādu soli, lai pievienotos šīm konvencijām? Ārlietu ministrija bija mums iesniegusi dokumentu, kurā bija šis reglaments. Bet, tā kā mēs nebijām pievienojušies šīm konvencijām un šis reglaments nebija pietiekami nopietni izstrādāts, kā mēs konsultējāmies ar juristiem... Tā laikam varētu to traktēt.

Un treškārt. Sakarā ar to, ka mums šādu reglamentu nevajadzētu apstiprināt. Taču, ja mēs pieņemam likumu tāpat kā lietuvieši, ja to pieņem kā likumu, tad jāteic, ka šobrīd šāda likuma teksta mums nav. Bet mēs domāsim gan Ārlietu komisijā, gan aicināsim Ārlietu ministriju darīt to, lai šis likuma teksts tiktu izstrādāts. To varētu apspriest Ārlietu komisijā un iesniegt arī jums. Pagājušajā Ārlietu komisijas sēdē tieši šis jautājums radās, un mēs mēģinājām uz to rast atbildi. Pirmajam solim ir jābūt- jāpievienojas šīm konvencijām, lai mēs varētu strādāt tālāk.

J.Bojārs: Tas ir pareizi. Vai mēs gatavojam arī līgumus par diplomātiskām attiecībām, kur visi šie jautājumi tiek detalizēti risināti saskaņā ar vienu konvenciju? Pareizi, abām konvencijām ir jāpievienojas. Vai mēs gatavojam konsulārās konvencijas ar attiecīgajām valstīm? Kā mēs risināsim konsulāros sakarus? Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

I.Bērziņš: Tas ir ļoti svarīgi. Es teikšu godīgi, ka Ārlietu komisija ar to nevar nodarboties, jo Ārlietu komisija ir tikai Ārlietu komisija. Šiem dokumentiem būtu jānāk no Ārlietu ministrijas. Es domāju, ka tagad, kad mēs būsim pievienojušies visām šīm valstīm, par kurām runājām, tas ir, šo Neatkarīgo Valstu Sadraudzībai, mums ir vajadzīgi šie dokumenti, lai mēs varētu veidot attiecības. Es domāju, ka Ārlietu ministrija tagad ķersies pie darba un darīs to. Katrā ziņā es ņemšu vērā to un arī jūsu jautājumu kā norādījumu. Cik tas būs manos spēkos, es interesēšos, lai Ārlietu ministrija pēc iespējas ātrāk to darītu.

J.Bojārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Te man ir viens labojums. Bērziņa kungs kļūdījās, teikdams, ka mēs pievienojamies Neatkarīgo Valstu Sadraudzībai, šīm valstīm. Tas ir labojums stenogrammai.

I.Bērziņš: Nekādā gadījumā mēs nepievienojamies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bērziņa kungs! Visi nomierinājās. Tā bija neliela "tehniska" kļūme.

Godājamie kolēģi! Vai ir kādi pieteikušies debatēs par šiem diviem dokumentiem? Nav pieteikušies debatēs. Paldies. Tādā gadījumā sekretariātu lūdzu intensīvi zvanīt. Lūdzu reģistrāciju. Notiek reģistrācija. Rezultātu! Reģistrējušies 96 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 96.dokumentu- "Par pievienošanos 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijai par konsulārajiem sakariem". Lūdzu rezultātu. 84- par, pret- nav, atturas- 1. Paldies.

Un otrs balsojums- lēmuma projekts "Par pievienošanos 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem". Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 84- par, pret- nav, atturas- nav. Tātad abi lēmumi ir pieņemti.

Astotais darba kārtības jautājums. Kā ziņotājs esmu ierakstīts es, tāpēc tagad iešu tribīnē un pacentīšos atbildēt arī uz jūsu jautājumiem, jo tas praktiski ir tikai taktikas jautājums.

A.Krastiņš: Godātie kolēģi! Tātad par 102.dokumentu- par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta pārdēvēšanu. Tas ir formāls lēmums, kas izriet no tā, ka ir jau izskanējusi kritika un jautājumi par to, ka šis mūsu līdzšinējais apsardzes dienests, kur tik daudzi cilvēki sargājot... Es te drusku plašāk izvērsīšu šo jautājumu. Tātad mēs sargājam tiešām ļoti daudz, jo pēc vienošanās ar mūsu Ārlietu ministriju, pēc Iekšlietu ministrijas lūguma un pēc vienošanās ar attiecīgajām diplomātiskajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā mūsu apsardzes dienests jau labu laiku realizē ārzemju diplomātisko pārstāvniecību, vēstniecību apartamentu, dzīvesvietu un tā tālāk ārējo apsardzi. Tātad tas ir jauns pienākums, kas prasa arī papildu uzmanību un spēku pārdali apsardzes dienestā, jo Iekšlietu ministrija to nevar nodrošināt, un arī citu organizāciju, kas to varētu izdarīt, nav. Un tāpēc tas bija jāuzņemas šim Augstākās padomes dienestam.

Bez tam pēc tagad jau apstiprinātajiem štatu sarakstiem, kad šim dienestam štati ir samazināti par 200 cilvēkiem, tas ir iedalīts trijās kategorijās. Izņemot dienesta vadību un štābu, vēl papildus ir tātad šīs apakšvienības, tas ir, pretterorisma vienība, speciālā sevišķo uzdevumu vienība un stacionāro objektu apsardzes vienība, neskaitot, lūk, šīs viņu darbības nodrošināšanas struktūras- transporta sakarus, finanses, medicīnisko apkalpošanu un tā tālāk.

Tātad pēc štatu samazināšanas vienības tagad tiek pārdalītas trijos lielos blokos, kur katra veic savu uzdevumu. Un šajā sakarībā tad apsardze ir tikai viens no trijiem galvenajiem blokiem un varbūt ne tas noteicošākais. Un tāpēc ir ierosinājums pārdēvēt Augstākās padomes apsardzes dienestu par Augstākās padomes drošības dienestu (pēc analoģijas ar pasaules valstu vairākuma parlamentiem un valdībām), kur visur eksistē šo valdības un valsts varas struktūru drošības dienests. Tātad, ierodoties jebkuras citas valsts parlamentā, jūs noteikti sastapsit šos vīrus ar uzrakstu "security" ("drošība"), un tas arī ir saprotams tiem ļaudīm, kuri brauc mūs konsultēt vai tamlīdzīgi, jo viņiem vienmēr izraisījās šaubas, vai viņiem vajag sargus kaut kādā veidā konsultēt, ja viņi ir drošības speciālisti. Un viņi konsultē šos sargus valsts diplomātiskās drošības un citos jautājumos.

Tāpēc ir ierosinājums pēc analoģijas ar citu valstu analoģiskām struktūrām pārdēvēt Augstākās padomes apsardzes dienestu par drošības dienestu un izdarīt mūsu pieņemtajā lēmumā attiecīgos grozījumus. Bez tam varu paskaidrot, ka uz ceturtdienu jau ir sagatavots mūsu drošības dienesta jaunais nolikums, kas tiks iesniegts Prezidijam izskatīšanai.

Lūdzu, esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

I.Silārs: Man ir tāda doma: vai vispār šeit vajadzētu saglabāt tos divus vārdus "Augstākās padomes"? Ja reiz mēs rīkojamies pēc analoģijas, tad es domāju, ka, ņemot vērā vēl arī to, ka tas tiešām apsargās arī citu valstu vēstniecības, sūtniecības, konsulātus, ka tas cīnīsies arī pret terorismu, vai tad nebūtu loģiskāk, ka tas nebūtu tikai šauri Augstākās padomes drošības dienests, bet atbilstoši tā funkcijām- Latvijas Republikas drošības dienests?

A.Krastiņš: Paldies. Tas varbūt patiesi vairāk atbilst tām funkcijām, kas tiešām pašlaik ir uzliktas šim dienestam, bet tas prasa diezgan būtiski pārveidot šo nolikumu, un tad tur ir jāpaskaidro, kā pakļautībā atrodas šis dienests, kādā veidā tas veic savus pienākumus un tā tālāk. Jo līdz šim šī pakļautība bija saistīta tieši ar Augstāko padomi pa vertikāli, bet pa horizontāli šim dienestam nekādas pakļautības nav. Un tas ir normāli, tā tam arī ir jābūt, lai tas nebūtu pakļauts nekādām citām pārvaldes struktūrām, kur ir kaut kāda materiālā ieinteresētība un tā tālāk. Taču, ja nobalso, tad man nekas nav iebilstams pret to, ka nosaukumā tas ir vienkārši Latvijas Republikas drošības dienests. Vienīgais iebildums varētu būt tāds, ka paši dienesta darbinieki var izteikt iebildumus "konkurējošām firmām", jo šāds drošības dienests ir arī Iekšlietu ministrijā, tikai tam nav šā nosaukuma. Bez tam vēl šādas tādas organizācijas veido savu drošības dienestu. Kaut gan šis nosaukums "Latvijas Republikas" to arī izsaka.

I.Silārs: Es tieši tā arī domāju, jo citi ir ministrijas vai kaut kādu uzņēmumu, bet šis ir Latvijas Republikas drošības dienests.

A.Krastiņš: Šeit es varu izteikties...

I.Silārs: Šeit tas pēc struktūras, manuprāt, visu izsaka.

A.Krastiņš: Šeit es varu izteikties tikai kā deputāts, ka man personīgi nav nekas iebilstams pret to, ka būtu šāds nosaukums. Un, cik es zinu, arī drošības dienesta vadībai, kura pašlaik ir komandējumā tepat kaimiņvalstī,- arī tai nekas nebūtu pretī...

I.Silārs: Es domāju, ka tas novērstu daudzas neskaidrības un vispār daudzas liekas runas.

A.Krastiņš: Paldies par ierosinājumu.

J.Celmiņš: Man, noklausoties, Krastiņa kungs, jūsu uzstāšanos, radās iespaids, ka mēs tomēr nerunājam tikai par šā apsardzes dienesta nosaukuma mainīšanu. Šeit, manuprāt, ir runa vai nu par šā dienesta statusa maiņu, vai vismaz par tā reorganizāciju. Un tādā sakarā man ir jautājums: vai mūsu lēmuma nosaukumā nebūtu lietderīgāk rakstīt: "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta reorganizāciju", nevis tikai par pārdēvēšanu. Ar pārdēvēšanu mēs visi saprotam tikai nosaukuma maiņu.

A.Krastiņš: Situācija ir tāda, ka ar Augstākās padomes 26.augusta lēmumu tika nodibināts un arī šobrīd ir apsardzes dienests, bet tā funkcijas un štatus saskaņā ar šo lēmumu nosaka Augstākās padomes Prezidijs. Pagājušajā Prezidija sēdē tika grozīts Augstākās padomes apsardzes dienesta štatu saraksts, to samazinot, un tika apstiprināts jaunais štatu saraksts, kā arī attiecīgās izmaksas un tamlīdzīgi.

Tādēļ šo funkciju, štatu maiņu, to samazināšanu un palielināšanu iekšējā struktūrā- to Augstākā padome nodevusi Prezidija kompetencē. Tāpēc mēs, labojot šo lēmumu, ko pieņēmām 26.augustā, tiešām varam runāt tikai par nosaukumu.

J.Celmiņš: Tādā gadījumā man rodas otrais jautājums: vai tad Augstākās padomes Prezidijs nevarēja arī patstāvīgi izdarīt tādu sīku labojumu, kā izmainīt nosaukumā vienu vārdu?

A.Krastiņš: Nevarēja, jo šis nosaukums ir noteikts ar Augstākās padomes lēmumu...

J.Celmiņš: Paldies.

A.Krastiņš: ...ar plenārsēdes lēmumu.

Lūdzu, kādi vēl būtu jautājumi? Paldies. Ja jautājumu nav, tad es aicinātu balsot par šo lēmumu par nosaukuma maiņu ar deputāta Silāra izdarīto grozījumu.

(Tālāk A.Krastiņš runā kā sēdes priekšsēdētājs.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 102.dokumentu- "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta pārdēvēšanu" ar tiem labojumiem gan 1., gan 2.punktā, ko ierosināja deputāts Silārs. Lūdzu balsot. Rezultātu! 74- par, pret- nav, atturas- 5. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi, mums vēl ir deviņas minūtes laika darbam, un mēs jau esam tikuši līdz 10.darba kārtības punktam. Deputāts Kalniņš ierosina doties agrāk pārtraukumā pēc tik intensīva darba, lai kompensētu patērēto enerģiju. Laikam būs jāpiekrīt...

Godājamie kolēģi, pirms pārtraukuma vārdu lūdz deputāts Budovskis. Lūdzu.

M.Budovskis: Kolēģus no Mandātu un deputātu ētikas komisijas lūdzu tūlīt sapulcēties mūsu telpās uz sēdi. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Desmitais darba kārtības jautājums- lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Zemes komisijas sastāva apstiprināšanu". Jaunajā darba kārtības variantā tas būs jau ar pareizo numerāciju.

Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es jums gribu atgādināt, ka pagājušā gada 12.jūnijā mēs pieņēmām lēmumu par pasākumiem zemes reformas nodrošināšanai Latvijas Republikas pilsētās, kurā mēs ierakstījām, ka Rīgā izveidojama vienota Zemes komisija. Priekšlikumus par personālijām šai Zemes komisijai bija tiesīgas iesniegt visas Rīgas pilsētas rajonu padomes, kā arī pilsētas padome. Bez tam pilsētas padomei bija uzdots apkopot šos priekšlikumus, akceptēt savu Zemes komisijas variantu un iesniegt šo savu akceptēto variantu mums Augstākajā padomē apstiprināšanai.

Šodien jūsu uzmanībai tiek piedāvāts 98.dokuments, kurā redzam Rīgas pilsētas Zemes komisijas sastāvu, ko ir apstiprinājusi Rīgas padome savā 12.sasaukuma 16.sesijā šā gada 10.janvārī. Mēs redzam, ka šīs Zemes komisijas sastāvā ietilpst četri Rīgas padomes deputāti un seši attiecīgo Rīgas rajonu padomju deputāti. Komisijas priekšsēdētājs ir mūsu kolēģis Andris Teikmanis. Un, manuprāt, mums nav ne formāla, ne juridiska pamata apstrīdēt šo Rīgas padomes priekšlikums. Un tādēļ es gribu uzaicināt jūs nobalsot par šo priekšlikumu, ko ir apstiprinājusi sesija, un tādā veidā ļaut, lai sāk strādāt šī Rīgas pilsētas Zemes komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Lūdzu, vai ir kāds pieteicies debatēs? Nav. Sekretariātu lūdzu iepriekš profilaktiski zvanīt.

Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj par procedūru, vai balsosim par katru no šīm kandidatūrām atsevišķi.

No zāles: Kopā! Kopā!

Priekšsēdētājs: Ierosinājums ir balsot par tām kopā, bet, protams, tas ir zināms risks. Taču, ja nav tāda ierosinājuma, lai balsotu atsevišķi, tad balsosim par lēmumu kopumā, ja nav nekādu ierosinājumu vai jautājumu.

Lūdzu, ieslēgsim reģistrāciju. Sāksim reģistrēties. Laikam tai otrajai rindai, skatoties no sienas, ir kāda infekcija, jo tur praktiski trūkst visu deputātu neatkarīgi no viņu piederības kādai konkrētai komisijai. Arī uz zvanu neviens neatsaucas. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Reģistrējušies 85 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 98.dokumentu- par lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas Zemes komisijas sastāvu". Lūdzu rezultātu. Par- 74, pret- nav, atturas- 3. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums pēc jaunā, labotā saraksta ir lēmuma projekts "Par grozījumiem Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sastāvā".

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīs komisijas sastāvā. Pirmām kārtām lūdzam izslēgt no komisijas deputātu skaita Alekseju Vidavski šāda iemesla dēļ. Viņš praktiski ir pārtraucis jau 8-10 mēnešu laikā apmeklēt komisijas sēdes, jo tādas iespējas viņš neatrod. Es domāju, ka šajā gadījumā praktiski nebūtu jēgas viņa palikšanai komisijas sastāvā.

Attiecībā uz otru deputāti- Brigitu Zeltkalni- varu teikt, ka mums bija saruna par viņas palikšanu komisijā, bet viņa izteica tādu vēlēšanos, jo viņa ir apstiprināta par Dzīvokļu komisijas priekšsēdētāju, tāpēc viņa reāli neatrod iespēju darboties vienlaikus arī mūsu komisijas sastāvā, jo tā komisija, kurā viņa strādā, ir saistīta ar ļoti lielu darbu. Katrā ziņā divās komisijās vienlaikus viņa strādāt nespēj.

Un trešais lēmuma punkts ir saistīts ar to, ka mēs lūdzam izdarīt attiecīgas izmaiņas arī komisijas skaitliskajā sastāvā, tas ir, apstiprināt mūsu komisiju 12 deputātu sastāvā, jo mēs jau agrāk izslēdzām no tās vairākus deputātus.

Priekšsēdētājs: Paldies, Škapara kungs! Varbūt jums būs jautājumi. Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies. Vai ir kāds pieteicies debatēs? Arī nav.

Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, jo vairāki deputāti ir ieradušies ar nokavēšanos. Rezultātu! Ir 82 deputāti. Tas nekas, Kalniņa kungs, citi toties, kā saka, ir parūpējušies par reģistrācijas rezultāta labāku iznākumu... Kalniņa kungs balsos, paceļot roku.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 101.dokumentu- par lēmuma projektu "Par grozījumiem Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu pastāvīgās komisijas sastāvā". Lūdzu rezultātu. Par- 69, pret- nav, atturas- 4. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Šīsdienas darba kārtības 11.jautājums ir likumprojekts "Par biržām" trešajā lasījumā. To sagatavojusi Ekonomikas komisija.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ, nāciet tribīnē! Tā kā tas ir trešais lasījums, apspriedīsim redakcionālus labojumus pa pantiem.

E.Krastiņš: Tātad es gribētu kolēģus informēt, ka pats diemžēl nebiju šeit klāt otrā lasījuma laikā, taču tagad sakarā ar pienākumu sadali Ekonomikas komisijā, šis likumprojekts ir nonācis manā pārziņā. Tāpēc varbūt, ja radīsies kādi sarežģītāki jautājumi, es gribētu lūgt arī citus kolēģus no Ekonomikas komisijas man palīdzēt.

Es ceru, ka deputātiem likumprojekts tika izdalīts jau laikus, taču tikai šorīt no rīta es saņēmu mūsu Juridiskās pārvaldes iesniegtos labojumus, kurus tā uzskata par redakcionāliem šajā trešajā lasījumā.

Bez tam laikā starp otro un trešo lasījumu bija iesniegts arī Ministru padomes priekšlikums, ka šādu likumprojektu nevar pieņemt, jo vēl nav izveidojušies attiecīgie apstākļi, lai likumprojektu pieņemtu, un tika piedāvāts pieņemt lēmumu par biržu darbības tiesisko regulēšanu. Tika iesniegts arī šā lēmuma projekts. Taču, konsultējoties ar ekonomisko reformu ministra vietnieku Rītiņa kungu, mēs panācām mutisku vienošanos, ka šo likumprojektu tomēr ir iespējams pieņemt sakarā ar to, ka otrajā lasījumā no šā likumprojekta tika izslēgta Biržu uzraudzības komiteja. Rītiņa kungs atzina, ka šādā redakcijā likumprojekts tomēr būtu pieņemams.

Pēc otrā lasījuma priekšlikumus iesniedza arī deputāts Ēlerts un Likumdošanas jautājumu komisija. Bija arī deputāta Bukas priekšlikums lēmumam par likuma spēkā stāšanās kārtību. Praktiski visi iesniegtie priekšlikumi tika ņemti vērā un ir grozītas attiecīgo pantu redakcijas. Tāpēc arī likumprojektam nav pievienots noraidīto priekšlikumu saraksts, jo tādu praktiski nebija.

Runājot par Juridiskās pārvaldes priekšlikumiem, par kuriem informācija parādījās vakar, bet teksts tikai šodien, varu teikt, ka sarunās ar Juridiskās pārvaldes pārstāvjiem es piekritu, ka varētu izdarīt atsevišķus redakcionālus labojumus, un tad es par to, izskatot attiecīgos pantus, varētu kolēģus informēt. Tā ka tālāk mēs varētu skatīt likumprojektu noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad tiešām skatīsim likumprojektu noteiktajā kārtībā.

1.nodaļa. Par likumā lietotajiem terminiem. Vai ir kādi redakcionāli labojumi?

E.Krastiņš: Juridiskā pārvalde uzskata, ka saskaņā ar likumprojektu pašreiz pastāvošo noformēšanas kārtību ir maināma nodaļu numerācija un likumā lietotie termini būtu jāliek sākumdaļā ārpus atsevišķajām nodaļām, un līdz ar to būtu maināma arī visa nodaļu numerācija.

Priekšsēdētājs: Kādi ir praktiskie apsvērumi tādai darbībai? Vai komisija tam piekrīt?

E.Krastiņš: Tā kā Juridiskā pārvalde uzskata, ka likumi ir noformējami šādi, un tas tā arī notiek, tad mums nekādu iebildumu nav.

Priekšsēdētājs: Tātad iebildumu nav, un šis priekšlikums tiek pieņemts. Tas praktiski ir redakcionāls labojums. Paldies. Vai par bijušās 1.nodaļas pašu saturu tagad ir kādi labojumi?

E.Krastiņš: Kolēģiem ir izdalīti Juridiskās pārvaldes priekšlikumi, kur terminos ir piedāvāts mainīt akcijas un obligācijas definējumu, nosakot to atbilstoši likumam "Par akciju sabiedrībām". Varētu tam piekrist attiecībā uz akcijām, turpretī attiecībā uz obligācijām es šo priekšlikumu... Es ceru, ka jums ir izdalīts arī 106.dokuments, kur šie priekšlikumi ir redzami. Taču attiecībā uz obligācijām es gribētu šo priekšlikumu noraidīt, jo obligācija šinī likumā ir izprotama plašāk, nekā šīs obligācijas jēdziens ir formulēts likumā "Par akciju sabiedrībām". Šeit ir domātas ne tikai akciju sabiedrības izlaistās obligācijas, bet arī dažādas citas iespējamās obligācijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai pretējs viedoklis tam, kāds tas ir komisijai, nav nevienam? Ir.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienītais Krastiņa kungs! Bet tādā gadījumā mums ir jāmaina "jumta" likums, kas tieši runā par šiem jēdzieniem. Nevar būt tāda situācija, ka vienā likumā mums ir viens formulējums, bet otrā likumā ir cits formulējums. Un šeit ir arī papildinājums attiecībā uz precēm, kas netika minēts. Man liekas, ka šeit ir jāpadomā. Un nevar vienreiz formulēt tā, bet otrreiz- šitā.

E.Krastiņš: Es atvainojos, Endziņa kungs, par kādu "jumta" likumu jūs runājat?

A.Endziņš: Par to, kurā jau ir dots, lūk, šis formulējums.

E.Krastiņš: Bet kurš ir tas likums?

A.Endziņš: Šeit jums ir uzrādīts, ka tas ir likumā "Par akciju sabiedrībām". Tur ir noteikti akciju un obligāciju jēdzieni. Esiet tik laipns un tādā gadījumā iesniedziet priekšlikumu par nepieciešamajām izmaiņām šajā likumā, lai būtu vienveidība. Pēc kā tad jūs vadīsieties praksē? Vienā likumā būs tā, bet otrā likumā- citādi.

E.Krastiņš: Es atbildēšu uz šo jautājumu. Pirmkārt, manā skatījumā likums "Par akciju sabiedrībām" nav nekāds "jumta" likums attiecībā uz likumu par biržām. Vienkārši biržas tiek veidotas akciju sabiedrību veidā. Un attiecībā uz akciju sabiedrībām obligācija ir vērtspapīrs, ko izlaiž akciju sabiedrība. Šeit nav runa par obligācijām, ko izlaistu birža kā akciju sabiedrība, bet gan par vērtspapīriem, kuru tirdzniecība notiek biržā. Un tādējādi šeit obligācijas jēdziens ir atšķirīgs no tā jēdziena, kas ir dots likumā par akciju sabiedrībām. Un te ir detalizēts šā vērtspapīra definējums, kurš, protams, būs jāsaskaņo arī ar to, kas tiks dots likumā par vērtspapīriem. Tas pašlaik atrodas izstrādes stadijā un tuvākajā laikā, es ceru, tiks iesniegts atkārtoti pirmajā lasījumā Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Endziņa kungs tādā gadījumā pastāv uz balsojumu par šiem diviem dažādajiem formulējumiem? Endziņa kungs pašlaik ir aizņemts.

Godājamie kolēģi, vai mums ir nepieciešams balsojums šinī gadījumā par abiem variantiem? Laikam gan nav, jo komisija noraida un arī Juridiskā pārvalde to neuztur. Paldies. Tātad laikam esam tikuši ar terminiem galā.

Par bijušo 2.nodaļu jeb tagadējo 1.nodaļu- "Vispārīgie noteikumi". 1.pants.

E.Krastiņš: Nav nekādu izmaiņu, kas nebūtu ņemtas vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas sakāms? Nav.

2.pants. Par likuma kompetenci.

E.Krastiņš: 2.pantu Juridiskā pārvalde ierosināja formulēt- "Likuma darbība", un šis formulējums ir dots šajā jums izdalītajā tekstā. Principiālu iebildumu man pret šādu formulējumu nebūtu, jo tas šeit būtību nemaina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad šis labojums 2.pantā ir pieņemts. Paldies.

3.pants. Nav iebildumu.

E.Krastiņš: 3.panta 5.punktu Juridiskā pārvalde piedāvā svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādas ir jūsu domas?

E.Krastiņš: Es domāju, ka viena no biržas funkcijām tomēr ir arī šī darījumu slēgšanas nodrošināšana atbilstoši visiem statūtiem un arī darbības noteikumiem biržas tirgū.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, mūsu komisijā arī šie jautājumi tika izdiskutēti. Es tomēr atbalstītu priekšlikumu- 5.punktiņu izslēgt tāpēc, ka visi pārējie- 1., 2. un 3.- prasa tieši to, kas 5.punktā ir izdalīts it kā kaut kāds īpašs postulāts. Jo, ja nav likumības un kārtības, tad neviena darbība nav iespējama. Tas ir elementāri. Tas ir pilnīgi lieks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad komisija atbalsta izslēgšanu. Lūdzu, balsosim.

E.Krastiņš: Es vienīgi gribētu piebilst, ka, protams, ir jautājums par to, kas šo kārtību un likumību uzrauga. Kārtības un likumības uzraudzīšanai mums, kā zināms, valstī ir speciālas institūcijas, taču šeit šī funkcija primāri jau tiek nodota pašas biržas pārziņā.

Priekšsēdētājs: Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Juridiskās pārvaldes ierosinājumu, ko uzturēja arī deputāts Plotnieks,- svītrot 3.panta 5.apakšpunktu. Lūdzu rezultātu. Par- 21, pret- 8, atturas- 17. Tātad nav izslēgts, un 5.apakšpunkts paliek. Paldies.

Lūdzu, 4.pants.

E.Krastiņš: 4.pantā nav nekādu...

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav.

5.pants. Biržas statūti.

E.Krastiņš: Arī nav.

Priekšsēdētājs: Arī deputāti priekšlikumus nav iesnieguši.

Lūdzu, 6.pants.

E.Krastiņš: 6.pantā Juridiskā pārvalde, pirmkārt, pirmajā daļā piedāvā svītrot palīgteikumu: "tos pieņem biržas biedru pilnsapulce". Tā kā tas jau ir atrunāts iepriekš, tam redakcionāli varētu arī piekrist, jo tas ir noteikts jau iepriekšējos pantos. Tā arī piedāvā no 6.panta izslēgt "un sankcijas", atstājot tikai biržas sodus. Tas ir tīri juridisks jautājums, un es varētu šim labojumam piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad ir saņemta piekrišana šiem labojumiem un nav nekādas vajadzības balsot. Paldies. Vai ir vēl kādi citi labojumi? Nav. Paldies.

7.pants.

E.Krastiņš: Nākamais pants, kurā būtu Juridiskās pārvaldes labojumi, ir 8.pants.

Priekšsēdētājs: Vai par 7.pantu nav nevienam kas sakāms? Paldies.

Lūdzu, 8.pants.

E.Krastiņš: 8.panta pirmajā daļā Juridiskā pārvalde piedāvā precizējumu- starp vārdu "citi" un "ienākumi", vēl iespraust tekstu "šā likuma 9.pantā norādītie ienākumi", lai vienkārši precizētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāda ir jūsu attieksme pret šādu priekšlikumu?

E.Krastiņš: Tam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Ir saņemta piekrišana, tāpēc nav nepieciešams balsot. Vai deputātiem būtu vēl kādi labojumi vai papildinājumi? Nav. Paldies.

9.pants.

E.Krastiņš: 9.pantā nekas nav mainīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. 10.pants.

E.Krastiņš: 10.pantā Juridiskā pārvalde piedāvā otrajā daļā svītrot pirmo vārdu "citas". Tas ir tīri redakcionāls labojums, arī tam var piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad ir piekrists arī šim svītrojumam. Vai deputātiem ir kādas citas domas? Nav.

11.pants.

E.Krastiņš: Nākamā Juridiskās pārvaldes iebilde ir par 14.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai līdz 14.pantam deputātiem ir kādi labojumi vai iebildumi? Nav. Paldies.

Lūdzu, 14.pants.

E.Krastiņš: Šeit ir diezgan būtiska Juridiskās pārvaldes piedāvātā izmaiņa, bet es pret to gribētu iebilst. Saskaņā ar mūsu piedāvāto koncepciju par biržas dibinātājiem un biedriem var būt fiziskās un juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kā uzņēmēji. Tātad tās ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Savukārt Juridiskā pārvalde piedāvā šeit labojumu, ka arī fiziskajām personām ir jābūt reģistrētām kā uzņēmējiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kāds, kurš aizstāv šo Juridiskās pārvaldes atziņu? Nav. Tātad arī komisija neatzīst par nepieciešamu izdarīt tādu labojumu. Tā kā balsot neviens nepieprasa, varam skatīt tālāk.

Lūdzu, 15.pants.

E.Krastiņš: Šeit nekādu piezīmju nebija. Nākamās piezīmes ir par 16.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Krastiņš: Šeit tās sakrīt ar iepriekšējo piezīmi, tātad ar šo prasību, ka arī fiziskajām personām būtu jābūt reģistrētām Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Tādējādi, ja mēs iepriekš noraidījām...

Priekšsēdētājs: Ja iepriekšējā reizē noraidījām, tad šeit vairs nav nepieciešamības kaut ko grozīt. Paldies.

17.pants.

E.Krastiņš: Tātad 17.panta 3.punktā Juridiskā pārvalde piedāvā aiz vārdiem "trešo personu vārdā" papildināt ar tekstu "kas viņu pilnvarojusi likumā noteiktajā kārtībā".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāda ir jūsu attieksme?

E.Krastiņš: Tas ir tikai redakcionāls precizējums, tam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad šim labojumam ir piekrišana. Paldies. Vai deputātiem ir vēl kādi labojumi par 17.pantu? Nav. Lūdzu, tālāk.

E.Krastiņš: Faktiski tālākajos pantos līdz pat 28.pantam nekādu iebildumu nav. 28.pantu, ja deputātiem nav nekādu iebildumu, Juridiskā pārvalde piedāvā izteikt šādā precīzākā redakcijā: "Fiziskās un juridiskās personas Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par zaudējumiem biržai, ja viņas apzināti vai bezdarbības dēļ uzrādījušas nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas." Šis formulējums atbilst likumā "Par akciju sabiedrībām" dotajam formulējumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāda ir jūsu attieksme pret to?

E.Krastiņš: Tam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs piekrītam šim 28.panta labojumam? Vai līdz 28.pantam, kolēģi, kādam bija kāds ierosinājums? Nav. Paldies. Lūdzu, tālāk.

E.Krastiņš: Par tālāko tekstu Juridiskajai pārvaldei nekādu iebildumu nebija. Atliek uzzināt kolēģu domas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi! Izsakieties, no 29.panta sākot, līdz pat pašām beigām, līdz 38.pantam. Vai ir kādi labojumi, papildinājumi, iebildumi? Nav. Tātad sekretariātu lūdzu intensīvi zvanīt. Arī Krūmiņa kungs, Bērziņa kungs un citi kungi varbūt varētu pāris minūšu uzkavēties zālē. Es jūs saprotu, jā, bet... jums naudiņu maksā par to, ka jūs strādājat arī šeit, zālē. Tas ir tāds ne visai solīds atgādinājums, un tomēr.

Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies, cienījamie kolēģi! Paldies. Lūdzu rezultātu. 97. Mums vēlas kaut ko teikt Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Man ir jāatvainojas par vienu ļoti novēlotu jautājumu, bet varbūt pirms balsošanas mums referents varētu to paskaidrot. Sakiet, lūdzu, kāda atbildība biržai vai kādam tās brokerim vai māklerim, vai vienalga kam citam rodas tanī situācijā, ja šīsdienas politiskajos apstākļos, kad darījums ar Krieviju var būt noslēgts caur biržu, bet tas nenotiek tāpēc, ka Krievijas puse, teiksim, uzliek savu blokādi? Kā ir ar materiālo un juridisko atbildību, teiksim, šā līguma slēdzējpusēm? Tas ir novēlojies jautājums, bet diemžēl šī politiskā situācija tagad ir tāda.

E.Krastiņš: Man tādā gadījumā būtu jāaicina izteikties civillietu juristus, kuri izskaidrotu par šo līgumu slēgšanas kārtību un par atbildību, kas ir paredzēta... Jā, te laikam Rītiņa kungs vēlas paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet mums tagad ir trešais lasījums, kad iespējami tikai redakcionāli labojumi. Es ļoti atvainojos, Freimaņa kungs, varbūt jūs varat palūgt individuālu konsultāciju? Mums vienkārši tas šobrīd nav apspriešanas objekts un mēs varam ieslīgt diskusijās...

E.Krastiņš: Krastiņa kungs, varbūt dosim vārdu ekonomisko reformu ministra vietniekam, varbūt viņš varēs precīzāk paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Ja tas interesē kolēģus... lai gan mēs patlaban drusku iekavējam laiku. Lūdzu, dodiet īsu atbildi Freimaņa kungam un citiem interesentiem!

D.Rītiņš, ekonomisko reformu ministra vietnieks: Pašreizējā situācijā biržas tirdzniecībā bieži ir tādi gadījumi, ka tiek noslēgts līgums, bet beigās izrādās, ka viena no līgumslēdzējām pusēm nav spējīga izpildīt šā līguma prasības. Daļā no biržām pirms līgumu slēgšanas ir vienkārši jāiemaksā attiecīga komisijas nauda, un tad, ja šis līgums tiek slēgts, tad vainīgais vienkārši samaksā attiecīgu summu un katrā atsevišķā gadījumā... Parasti naudas ziņā tiek sodīts tas, kurš to līgumu ir slēdzis, kurš nav dabūjis iepriekš licenci vai ko citu... Tāda ir kārtība. Diemžēl haoss ir... Un tad viņi katrs mēģina kaut kā tikt cauri. Taču tā ir biržas iekšējā kārtība. Ja viņi tur ir dabūjuši licences, tad nekādu problēmu nav, un, ja viņi savā starpā noslēdz, tad cieš tas, kurš ir piedāvājis līgumu vai piedāvājis preci. Un, ja viņš beigās nevar to preci piegādāt, tad viņš vienkārši... Ja attiecīgajā biržā ir tādas prasības, tad viņš samaksā soda naudu pircējam.

Priekšsēdētājs: Paldies par konsultāciju. Lūdzu, godājamie kolēģi, balsošanas režīmu! Tie, kuri varbūt ierodas vēlāk, var izņēmuma kārtā nobalsot, paceļot roku.

Lūdzu, balsosim par likuma "Par biržām" akceptēšanu trešajā lasījumā un galīgajā variantā. Papildus divas balsis "par". Lūdzu rezultātu. Par- 88, pret- nav, atturas- 2. Likums ir pieņemts.

Un tagad izskatīsim lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību.

E.Krastiņš: Jā, tātad lēmums kopā ar likumprojektu ir izdalīts vienā paketē. Vienīgais papildinājums, ko mēs vakar ar Juridisko pārvaldi apspriedām un piedāvājam iekļaut šajā lēmuma projektā, ir tas, ka 5.punktā vajadzētu noteikt, ka visām biržām, kuras nodibinās pirms šā likuma stāšanās spēkā līdz 1992.gada 1.jūlijam, ir jāpārreģistrējas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošināta to statūtu atbilstība Latvijas Republikas likumam par biržām.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi ziņotājam par likuma spēkā stāšanās kārtību? Jautājumu nav. Paldies. Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs par šo lēmumu? Nav. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies. Rezultātu! 88. Paldies.

Vai Bojāra kungs grib izteikties par lēmumu?

J.Bojārs: Man ir viens neliels jautājums.

Priekšsēdētājs: Jautājumi mums jau bija, un neviens nepieteicās jautāt...

J.Bojārs: Nē, nē, man ir citāda rakstura jautājums: kas gatavos tagad Kriminālkodeksa izmaiņas sakarā ar visiem šiem likumiem, cienījamie kungi! Tas taču viss ir ļoti nopietni. Kas gatavos izmaiņas Kriminālkodeksā sakarā ar šīm ļoti nopietnajām izmaiņām civilajā likumdošanā, jo šis ir...

E.Krastiņš: Ja Bojāra kungs būtu uzmanīgi izlasījis 4.4.punktu, tad tur ir ierakstīts, kam ir uzdots gatavot priekšlikumus attiecībā uz izmaiņām likumdošanas aktos un kas sagatavos mums civilo likumdošanu. Tas, man liekas, mums visiem, kuri piedalījās lēmuma pieņemšanā par Latvijas 1937.gada Civillikuma atjaunošanu, ir labi zināms. Un, tā kā Latvijas Republikā biržas darbojas, tad es domāju, ja Bojāra kungs palasītu Civillikumu, viņš visas šīs nepieciešamās civilās normas atrastu šajā likumā.

J.Bojārs: Atvainojiet, kamēr jūs jauki dzīvojāt Amerikā, tikmēr mēs nospriedām, ka Civillikumu vienā dienā nevarēsim atjaunot, cienījamais Krastiņa kungs. Tomēr šie ir ļoti nopietni darījumi, kas neiekļaujas Latvijas Krimināllikumā, kas pašlaik darbojas. Pirms kara darbojās Sodu likums, tā darbība nav atjaunota, un tas viss ir ļoti nopietni, cienījamie kungi! Te ir vajadzīgas steidzamas izmaiņas un steidzīga projektu sagatavošana.

Priekšsēdētājs: Paldies, ar to laikam nodarbosies Likumdošanas jautājumu komisija, jo nevienam citam tas nav uzdots.

Vai par šo konkrēto lēmumu nevienam nav nekas sakāms? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu "Par likuma "Par biržām" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu rezultātu. Par- 80, pret- nav, atturas- 3. Tātad lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par radio un televīziju" pirmajā lasījumā.

Godātie kolēģi, man vēl ir kāds paziņojums. Šorīt no rīta man piezvanīja mūsu kolēģis Valdis Šteins, ka viņš nevar ierasties uz šā likuma apspriešanu objektīvu iemeslu dēļ, jo guļ mājās ar plaušu karsoni. Tā ka lūdzu viņu atvainot, bet viņš uztur spēkā visus savus labojumus un priekšlikumus.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījami kolēģi! Mēs esam iesnieguši pirmajam lasījumam likumprojektu "Par Latvijas radio un televīziju". Kādas ir pašas konceptuālākās nostādnes attiecībā uz tagadējo radio un televīziju?

Pirmkārt. Tiek likvidēta Radio un televīzijas komiteja kā administratīva pārvaldes institūcija, un tās vietā tiek izveidota padome, kuras galvenā funkcija ir koordinācija. Šim likumprojektam cauri vijas viena tendence, proti, decentralizēt un demokratizēt Latvijas Radio un Latvijas Televīziju un padarīt šo masu mediju par autonomu attiecībā uz visām varas un pārvaldes institūcijām.

Pirmais jautājums, ko mēs jau risinām likumprojektā attiecībā uz valsts radio un valsts televīzijas decentralizāciju, ir atdalīt radio no televīzijas kā patstāvīgus valsts uzņēmumus.

Nākamais. Mēs dodam iespēju valsts radio un valsts televīzijas institūcijā veidot atsevišķas struktūras pat ar juridiskās personas tiesībām, kas varētu šeit darboties patstāvīgi un būt kā alternatīvas struktūras, lai tās radītu konkurenci pašā radio un televīzijā. Otrkārt, lai dotu skatītājam izvēles iespējas attiecībā uz programmu. Es domāju, ka tas lielā mērā likvidētu to monopolu, kas pašreiz ir izveidojies, un demokratizētu situāciju valsts radio un valsts televīzijā. Tādā veidā mums ir paredzēts, ka ar saviem darbības statūtiem un savu juridisko statusu ienāk telefilma "Rīga" un arī vairāki citi radio un televīzijas uzņēmumi, piemēram, radio un televīzijas tehniskais centrs un arī raidošais centrs. Turklāt mēs domājam, ka ir pienācis laiks un iespējas alternatīvas radio un televīzijas programmas, kā arī uzņēmumu veidošanai.

Mums ir atrisināts arī jautājums par reģionālajām jeb pašvaldību radio un televīzijas studijām. Otrkārt, mums ir saņemti vairāki pieteikumi attiecībā uz citu neatkarīgo televīzijas sabiedrību veidošanos. Šobrīd ir izdevīgi arī materiālie apstākļi, lai šādas radio un televīzijas programmas, studijas un uzņēmumi izveidotos, jo būtībā to centrālo kanālu vietā, kas mums bija līdz šim, pastāv iespējas dot raidlaikus šīm neatkarīgajām radio un televīzijas studijām. Tas ir prāvs raidlaika stundu skaits, apmēram līdz 40 stundām nedēļā, kuras mēs varētu jau šobrīd sadalīt citām radio un televīzijas studijām.

Es domāju, ka mums kā konkurences moments Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā ir jādod arī iespēja parādīties ārzemju raidstacijām. Manuprāt, tas mūsu kopējo televīzijas kultūru varētu ievērojami paaugstināt. Tādi pieteikumi šobrīd ir saņemti vairāki. Viņiem gan šobrīd vairāk ir reklāmas, teiksim, arī sports, un programmām pārsvarā ir izklaidējošs raksturs. Taču kopumā, es domāju, tas palīdzētu celt mūsu radio un televīzijas līmeni.

Nākamais jautājums, kas risināts šajā likumprojektā, ir par to, ka radio un televīzija kā masu mediji ir autonomi. Un Augstākā padome attiecībā uz tiem var realizēt vienīgi tiesisko uzraudzību. Atkrīt tas, kas bija līdz šim,- ikdienas praktiskā iejaukšanās radio un televīzijas darbībā. Pēc būtības te ir panti, kas nosaka šo autonomiju. Valsts intereses ir saglabātas ar dažiem pantiem, kur mēs nosakām, kādu raidlaiku valsts radio un valsts televīzija atvēl Augstākajai padomei, Ministru padomei un citām valsts institūcijām. Pārējā laikā tām ir pilnīga autonomija un tās darbojas patstāvīgi.

Valsts realizēs savas intereses arī ar budžeta palīdzību. Valsts apstiprinās budžetu valsts radio un valsts televīzijai.

Mēs esam gājuši pa demokratizācijas ceļu arī vienā citā rādītājā, proti, vadošo struktūru vadītājus apstiprinās un iecels konkursa kārtībā galvenokārt Augstākā padome. Es domāju, ka tieši tādu struktūrvienību vadītājus, kāda ir Koordinācijas padome, un abus ģenerāldirektorus.

Vēl nedaudz par Radio un televīzijas padomi. Par Radio un televīzijas padomi tiek izstrādāts atsevišķs nolikums, kur detalizētāk tiks izstrādāti gan tās izveidošanas, gan darbības nosacījumi. Taču kopumā Radio un televīzijas padome ir sabiedriska institūcija, ko veido dažādas sabiedriskās organizācijas, galvenokārt, kā jūs redzat likumprojektā, tās ir radošās un kultūras organizācijas. Tajā ir pārstāvji no dažādām radio un televīzijas programmām, un tur ir arī deputāti. Te varētu runāt un debatēt par šīm proporcijām, kādās šie pārstāvji tiek ievēlēti. Taču tā tiek veidota demokrātiskā ceļā un ir sabiedriska institūcija. Tās funkcijas ir precīzi noteiktas, un tās galvenokārt ir koordinējošas funkcijas. Tai ir zināma uzraudzība pār to, lai uzturētu pietiekami augstu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kultūras līmeni, lai netiktu zaudēta mūsu radio un televīzijas nacionālā specifika. Arī raidlaiku sadalījums, tā kā mums raidlaiks būs atkarīgs... Pašreiz tas ir koncentrēts vienās rokās, taču vēlāk arī raidlaiku sadalījums būs šīs padomes kompetencē.

Strādāt pie šā likumprojekta bija ļoti sarežģīti, jo pati par sevi radio un televīzija ir neparasti sarežģīta institūcija. Mēs esam izmantojuši dažādus materiālus. Mums bija iesniegts Levita projekts. Tas gan tajā variantā, kādu iesniedza Levits, bija paredzēts tikai valsts radio un valsts televīzijai. Tagad mums šis likumprojekts ir paredzēts visai televīzijai un visam radio.

Nākamais. Mums bija speciāli uzaicināts profesors Deringers, kas ir strādājis pie daudziem Eiropas radio un televīzijas likumiem. Arī mums viņš izstrādāja daudzas pozīcijas. Kā jūs zināt, notika ļoti karstas debates arī šeit, Augstākajā padomē, un pamatos mēs esam ņēmuši vērā šos priekšlikumus. Nesen Krastiņa kungs speciāli minēja deputāta Valda Šteina priekšlikumus. Daļēji mēs tos ņēmām vērā, it īpaši tajos punktos, kur tika runāts par valsts radio un valsts televīzijas prioritāti. Atsevišķi momenti vedina uz apspriešanu, un es domāju, ka tas būtu debatējams, tālāk iztirzājot likumprojektu pa pantiem otrajā lasījumā. Tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies, Škapara kungs! Lūdzu, kādi ir jautājumi? Pirmais jautājumu uzdod deputāts Bels.

A.Bels: Škapara kungs, kāds ir jūsu viedoklis par ASV jurista Ivara Bāra likumprojektu, kas mums ir iesniegts 578.dokumentā? Kāpēc jūs nevirzījāt tālāk šo projektu? Es gribu zināt galvenos motīvus.

J.Škapars: Manuprāt, amerikāņu autora Ivara Bāra projekts ir ļoti interesants, un mēs to jums iesniedzām, lai ar to varētu iepazīties visi deputāti. Ar ko tas ir interesants? Tas rada konkurenci starp radio un televīzijas sabiedrībām. Būtībā tur ir izveidotas četras sabiedrības tagadējo divu vietā. Taču šādu sabiedrību izveide prasa pilnīgi visu sadalīt, arī materiāli tehnisko bāzi. Mums šīs bāzes šobrīd nav. Es domāju, ka nākotnē varētu uz šo orientēties. Tas praktiski prasa pārdalīt visu radio namu un visu televīzijas namu, pārdalīt visu šo bāzi un izveidot četras sabiedrības divu vietā. Tie ir lieli materiālie un tehniskie ieguldījumi. Es neredzu iespēju, ka mēs varētu pietiekami finansēt tagadējo televīziju, kur nu vēl tad, ja mēs izdarām šos pārveidojumus. Šinī ziņā, es uzskatu, nākotnē mums vajadzētu censties pāriet uz šādu variantu.

A.Bels: Paldies, Škapara kungs! Otrais jautājums ir tāds. Protams, Bāra projekta 21.pantā ir precīzi teikts, ka starp sabiedrībām Latvijas TV-1 un Latvijas TV-2 ir programmu konkurence un tās nedrīkst sadarboties programmu iegādē vai sagatavošanā. Kā jūsu iesniegtajā projektā šī problēma ir atspoguļota? Vai tā ir tur iekšā vai es vienkārši neesmu atradis šīs problēmas atspoguļojumu? Es runāju par programmu konkurenci.

J.Škapars: Programmu konkurence mums paredzēta radio un televīzijas alternatīvo programmu un uzņēmumu izveidē. Un tā reāli notiks, tiklīdz šādas programmas tiks izveidotas. Mums tas ir pietiekami, dodot tām raidlaikus.

Otrkārt, programmu konkurence notiks pašas radio un pašas televīzijas ietvaros. Ir dotas iespējas, un tādas radošās grupas jau veidojas, tas ir, patstāvīgas programmu grupas, kas veidosies radio un televīzijas iekšienē. Dabiski, ka to starpā pastāvēs šī konkurence. Reāli, teiksim, pastāv jau konkurence. Šādi konkurences momenti ir jau tādā uzņēmumā kā, piemēram, "Labvakar". Kā patstāvīgs uzņēmums veidojas arī telefilma "Rīga". Es domāju, ka tādi būs arī vistuvākajā nākotnē, ja likums pavērs šādu iespēju. Un pēc tam arī statūti, kas būs izstrādāti atsevišķi radio un televīzijai, kur tas būs speciāli paredzēts.

A.Bels: Škapara kungs, ja es jūs pareizi sapratu, tad jūs uzskatāt, ka tēze ir tāda: katrs cilvēks konkurē pats ar sevi pats savā ķermenī?

J.Škapars: Tā ir asprātīga replika, bet tā derētu tikai vienā nozīmē, ko es jums teicu par programmām un uzņēmumiem pašas televīzijas iekšienē. Tām varētu būt arī juridiskās personas tiesības. Taču tas galīgi neder attiecībā uz otru pusi- attiecībā uz alternatīvajiem uzņēmumiem. Alternatīvos uzņēmumus tagad vairs neregulēs Radio un televīzijas komiteja. Tās vairs nebūs, bet būs pavisam cita institūcija, kas vairs nebūs atkarīga vai sakarīga ar valsts radio un valsts televīziju. Un tādas sabiedrības tagad jau ir pieteikušās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Seikst!

A.Seiksts: Cienījamais Škapara kungs! Man praktiski ir divi jautājumi: vai jūs nebūtu ar mieru 11.pantā tur, kur ir uzskaitīts, kas varētu darboties sabiedriskajā padomē, ietilpināt arī Augstākās padomes Reliģijas lietu konsultatīvās padomes vienu pārstāvi. Es īsi komentēšu pāris teikumos, kāpēc tas, manuprāt, būtu nepieciešams. Līdzšinējā prakse ir tāda, ka no reliģijas tālu stāvoši cilvēki komentē vai kontrolē šo raidījumu saturu. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt. Ir ļoti kritiska situācija šādā jautājumā: es atļaušos šajā gadījumā teikt- pilnīgi no malas stāvošs cilvēks, kāda sīka viena konfesija, pat ne konfesija, bet grupa, nopērk Sakaru ministrijā sev laiku un uz citu reliģisko konfesiju rēķina aizņem ēteru, kā tas no rītiem ir bijis, pie tam plaģiāta veidā, par ko pat no ārzemēm ir bijuši protesti. Šādu cilvēku klātbūtne... Tas būtu jādara, lai novērstu šos juridiskos jautājumus un sekmētu, teiksim, to ļoti optimālu risināšanu. Vai jums būtu iebildumi? Jo redziet, konsultatīvā padome nav, kā saka, tādas likumdošanas iniciatīvas institūcija.

J.Škapars: Jā, Seiksta kungs, man jautājums ir skaidrs. Mēs debatējām stipri daudz par to, ko iesaistīt šajā konsultatīvajā padomē. Bija pat viens tāds variants, ka šeit varētu ietilpt politisko partiju pārstāvji, taču no tā mēs atteicāmies pavisam noteikti, jo domājam, ka radio un televīzijai šinī ziņā vajadzētu būt neitrālai. Tai nevajadzētu svaidīties no kampaņas uz kampaņu.

Bet attiecībā uz reliģisku organizāciju bija tāda doma un bija pat ierakstīts viens pants, kur bija noteikts pārstāvju skaits, un tur bija arī reliģiskās organizācijas, tur bija arī Konsultatīvā tautību padomē, nacionālo biedrību pārstāvji, tur bija arī Juristu biedrības pārstāvis un tamlīdzīgi. Tomēr tad mums argumentēja, ka atradīsies vēl daudz tādu organizāciju, kurām būtu jābūt pārstāvētām šinī padomē. Izejot no tā, mēs... Es negribētu zoboties par to, jo tas ir ļoti nopietns priekšlikums, Bojāra kungs! Tāpēc mēs atteicāmies no tā. Es domāju, ka tas ir apsveicams jautājums.

A.Seiksts: Ja drīkst, es pateikšu vienu teikumu, neatņemot jums laiku. Tad es pierakstīšos debatēs un mēģināšu pamatot nevis kaut kādas šauras intereses, bet objektīvā situācija ir tāda, kas, manuprāt, pieprasa šādu te... Taču tas ir debašu jautājums.

Otrs jautājums ir par 20.pantu. Mēs Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijā, apspriežot projektu, ierosinājām ierakstīt, ka valsts televīzijas raidlaikā ir paredzēta vieta arī reliģisko jautājumu atspoguļošanai, par kuru saturu atbild raidījumu autori. Jo- es vēlreiz atkārtoju- līdzšinējā praksē bija daudz recidīvu, kad ateistiski noskaņoti vai kādi citi cilvēki kontrolēja šos raidījumus.

J.Škapars: Jā, es esmu pilnīgi tādās pašās pozīcijās, ka šo jautājumu varētu otrajā lasījumā ietvert, ja jums būs iesniegts konkrēts rakstisks priekšlikums.

A.Seiksts: Mēs iesniegsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi komentējot Seiksta kunga uzstāšanos par šo stāvokli pašreiz Latvijas televīzijā, atliek domāt, ka par to gandrīz vai jāsāk interesēties kriminālpolicijas ekonomiskajai nodaļai. Es domāju attiecībā uz reliģiskajiem raidījumiem.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Man ir daži jautājumi. Pirmais jautājums. Atbilstoši likumam par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, tā otrajai nodaļai, masu informācijas līdzekļus reģistrē tikai Tieslietu ministrija, bet reģistrēšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav nepieciešama. Bet preses izdevumi dod peļņu. Šeit tiek ieviesta kaut kāda papildu norma, kas prasa no radio un televīzijas uzņēmumiem reģistrēties kā Uzņēmumu reģistrā, tā arī vēl atsevišķi Tieslietu ministrijā. Kā jūs skaidrojat tādu pašreizējās likumdošanas normu būtisku maiņu?/

J.Škapars: Es uzskatu, ka tas bija pilnīgi nepieciešams sakarā ar radio un televīzijas specifiku. Un te ir vismaz divi jautājumi, kas prasa īpašu risinājumu.

Pirmais ir frekvences jautājums. Un otrs ir raidlaiku sadalījums. Mēs varētu brīvāk izturēties pret raidlaikiem tad, ja mums būtu vairākas raidstacijas. Mums ir tas pats viens raidlaiks, kas mums ir, un kādam tas ir jākoordinē un jāsadala. Tāpēc šeit pie reģistrācijas nāk klāt šie papildu jautājumi.

S.Zaļetajevs: */Es, godīgi sakot, nesapratu, kādā veidā Tieslietu ministrija var regulēt jautājumu par frekvenču sadali, taču pāriešu pie nākamā jautājuma./

J.Škapars: Es par Tieslietu ministriju pateikšu tikai vienu, ka Tieslietu ministrija nevis regulēs, bet reģistrēs. Izlasiet visu likumu! Tur par pārējo regulēšanu ir pateikts.

S.Zaļetajevs: */Es atkal apelēju pie likuma par presi un masu informācijas līdzekļiem. Tajā ieviesti tādi jēdzieni kā "dibinātājs", "izdevējs" un "redakcija", atbilstoši tiem ieviestas normas, kas regulē tiesiskās attiecības starp tiem. Piedāvātajā projektā savukārt ieviesti tādi jēdzieni kā "tehniskais uzņēmums" un "radošais uzņēmums". Varam samanīt zināmu analoģiju starp redakciju un radošu uzņēmumu. Tomēr tie ir divi patstāvīgi jēdzieni, tāpat kā izdevēji un tehniskais uzņēmums. Attiecības starp viņiem un dibinātājiem, kas noteiktas likumā par presi, tagad it kā vairs netiek regulētas. Vai tomēr tiek regulētas? Man tas nav saprotams./

J.Škapars: Es gribētu teikt tikai vienu: mums agrākajos likumprojektos nebija šā dalījuma. Juristi mums stipri kategoriski pieprasīja, ka ir nepieciešams šāds precīzs dalījums. Es domāju, ka par šo jautājumu varētu brīvi spriest un debatēt, un arī kopīgi izlemt, kā šeit vajadzētu rīkoties. Mums dažos variantos tas jau sākotnēji ir paredzēts.

S.Zaļetajevs: */Nākamais jautājums. Mani pārsteidz, ka šajā projektā piedāvāts mainīt jau esošo likumu normas. Tāpēc es pievēršu jūsu uzmanību 2.pantam, kurā pieļauti izņēmumi likumam par presi un masu informācijas līdzekļiem. Un ir vēl viens pants, tūlīt es centīšos to atrast, kurā izdarīti izņēmumi no likuma par valsts uzņēmumiem. Jā, tas ir 16.pants. Kā to lai saprot? Ja mēs kaut kādā veidā mainām esošo likumdošanu, tad praksē pieņemam speciālu likumu, kurā izklāstītas šīs izmaiņas. Teiksim, likumu par izmaiņām likumā par presi vai likumā par valsts uzņēmumiem. Bet šeit ir ieviesta norma.../

J.Škapars: Es sapratu jūsu jautājumu, Zaļetajeva kungs, taču jūs jau pārejat uz debatēm attiecībā uz izmaiņu. Šis likums jau tāpēc ir radies, ka tomēr radio un televīzijai ir specifiski apstākļi atšķirībā no preses likuma un atšķirībā no likuma "Par uzņēmējdarbību". Un tāpēc tā ir parasta juridiskā prakse, ka mēs sakām: "Saskaņā ar tā un tā likuma tādu un tādu normu..." Uz šo te tas neattiecas, un tas būtu normāli. Te varētu debatēt par jautājumu pēc būtības, bet tas ir debašu jautājums, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Un vēl viens jautājums. Šeit, lai reģistrētu teleradioraidījumu uzņēmumu, vajadzīga izziņa par frekvences un raidījuma laiku iedalīšanu. Tomēr, kā jums zināms, eksistē tādas sistēmas kā kabeļu televīzija un radiotranslācija pa vadiem. Kāpēc vispār ir ignorēta tādu uzņēmumu specifika? No tādiem uzņēmumiem nav jēgas prasīt kaut kāda frekvences diapazona vai televīzijas kanāla iedalīšanu./

J.Škapars: Tur ir speciāls fonds. Ja jūs izlasīsiet visu likumprojektu, tad redzēsit, ka attiecībā uz kabeļsistēmu, uz šiem uzņēmumiem tur viss ir pateikts. Tie ir patstāvīgi valsts uzņēmumi, kuriem gan atsevišķi jautājumi būs jāsaskaņo ar šo Koordinācijas padomi, bet viņiem būs tiesības lemt atsevišķus jautājumus arī patstāvīgi, piemēram, attiecībā uz kabeļtelevīziju.

S.Zaļetajevs: */Bet, atvainojiet, šeit ieviesta tāda likuma norma./

Priekšsēdētājs: Atvainojiet mani, Zaļetajeva kungs, bet jums būs iespēja runāt debatēs. Patlaban ir jautājumu uzdošana.

S.Zaļetajevs: */Tad man ir tāds jautājums./

Priekšsēdētājs: Sakiet, lūdzu, Zaļetajeva kungs, cik jums jautājumu vēl būs, lai mēs varētu orientēties?

S.Zaļetajevs: */Man vēl ir trīs jautājumi./

Priekšsēdētājs: Paldies. Uzdodiet pēdējo jautājumu. Un pēc tam jūs varēsit debatēs izklāstīt pārējo.

S.Zaļetajevs: */Bet es neesmu vainīgs, ka mums likumprojekts tādā veidā izsniegts, man vienkārši nebija iespējams.../

Priekšsēdētājs: Uzdodiet, lūdzu, jautājumu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Jautājums tāds. Kādas ir tiesiskās garantijas radiofrekvences izsniegšanai? 13.panta 1.apakšpunktā teikts, ka tiek norādītas radiofrekvences, televīzijas kanāli un laiks to izmantošanai. Es gribu zināt, kādas tam ir garantijas? Paskaidrošu jautājumu. Teiksim, kādai organizācijai, kādam uzņēmumam ir iedots televīzijas kanāls. Sākas pārraižu gatavošanas darbs. Laiks rit, bet pārraižu vēl nav. Tiek pieņemts lēmums kanālu atņemt. Kad pārraide gatava, kanāla vairs nav. Kur šeit garantijas?/

J.Škapars: Jautājums man ir skaidrs. Garantijas ir noteiktas šinī likumā un likumā "Par presi". Ja jūs esat izlasījuši likumu "Par presi", tad tur ir teikts, ka tad, kad ir jāizlemj jautājums par programmas pieteikumu, ja šinī laikā jautājums nav izlemts, attiecīgais uzņēmums automātiski skaitās reģistrēts, bet, ja ir atteikums, tad tam ir jābūt argumentētam un to var pārsūdzēt tiesā, kā ir precīzi teikts likuma pantos.

S.Zaļetajevs: */Tur ir runa par izdevniecību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Ēlerts uzdod jautājumu.

I.Ēlerts: Cienījamais Škapara kungs! Kādēļ jūs attiecībā uz valsts radio un televīzijas uzņēmumiem esat izvēlējies par pamatlikumu likumu "Par valsts uzņēmumu"? Valsts uzņēmums jau pēc definīcijas paredz peļņu, tad kādēļ jūs neizvēlējāties daudz tuvāku šim uzņēmumam- likumu "Par bezpeļņas organizāciju"?

J.Škapars: Ēlerta kungs uzdeva man vienu no vissarežģītākajiem jautājumiem, par kuru arī man bija ļoti liels strīds ar Juridisko pārvaldi un Likumdošanas jautājumu komisiju, un es jums teikšu, ka viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu nevaru. Es arī neteiktu, ka šeit tik viennozīmīgi būtu lietojams šis bezpeļņas uzņēmuma tiesiskais statuss. Kāpēc? Tāpēc, ka aizvien vairāk radio, bet vēl vairāk televīzija centīsies gūt arī peļņu. Un diezgan nopietni domās par peļņu. Reklāma demokrātiskajās valstīs un tagad arī pie mums sāk ieņemt aizvien nopietnāku vietu, un ienākumi no reklāmas relatīvi ieņems ļoti lielu vietu.

Man paliek vairākas problēmas, kuras arī mums vajadzētu ļoti nopietni izdebatēt. Es atbalstu šo problēmu izdebatēšanu attiecībā uz valsts televīziju un valsts radio kā uzņēmēju. Vajadzētu salīdzināt un samērot, kā te ir piemērojams šis uzņēmēja statuss. Es esmu par to, lai mēs ļoti pamatīgi šo jautājumu kopīgi izdebatētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Paldies, Ēlerta kungs, par jautājumu, kuru jūs uzdevāt, jo tas bija arī mans jautājums. Taču nākamie divi jautājumi man ir šādi: sakiet, kurā no ekonomiska rakstura komisijām šis jaunajā konceptuālajā risinājumā piedāvātais likumprojekts ir apspriests?

J.Škapars: Likumprojekts būtībā tika iesniegts visām komisijām. Es atgādināšu, ka tas tika iesniegts novembra beigās un ar Prezidija lēmumu tika noteikts datums- 10.decembris-, kad mums vajadzēja saņemt atbildes no visām komisijām. Attiecībā uz šīm izmaiņām, kas šeit ir izdarītas, var pateikt, ka tās izdarītas galvenokārt no jurisdikcijas viedokļa. Te ir precizēta projekta struktūra un pantu formulējumi, taču attiecībā uz konceptuālajiem jauninājumiem te varbūt ir tikai dažas pozīcijas, par kurām debatēs varētu nopietni runāt. Un pirmām kārtām es lūgtu pamatīgi izdebatēt šo pozīciju, par kuru runāja Ēlerta kungs.

I.Ozols: Paldies. Nākamais jautājums. 2.pantā jums ir teikts, ka šis likums darbojas atbilstoši Latvijas likumiem. Ir uzskaitīti visi galvenie likumi un arī pārējie likumi. Taču tajā pašā laikā es gribētu pievērst šā likuma varianta autoru uzmanību tam, ka mēs esam izdarījuši labojumu likumā "Par uzņēmējdarbību", kur ir noteikts, ka tikai ar republikas Ministru padomes vai tās pilnvarotas institūcijas atļauju licences veidā drīkst realizēt bezvada sakaru pakalpojumus, radio un televīzijas raidījumus, izņemot kabeļtelevīzijas pakalpojumus. Vai jūs nesaskatāt šinī punktā pretrunu ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem? Varbūt jums tas nav paredzēts?

J.Škapars: Drīzāk pretrunu veido tas, ka mēs radio un televīziju paņēmām Augstākās padomes kompetencē. Un tas rada arī šīs atbilstošās pretrunas, ko jūs teicāt attiecībā uz Ministru padomi. Te vajadzētu domāt par nākamajiem lasījumiem, kad mums būs iesniegts jau uz otro lasījumu arī lēmuma projekts, un acīmredzot tad varētu visu izspriest un novērst šīs pretrunas.

I.Ozols: Paldies, Škapara kungs, jūs atbildējāt uz manu trešo jautājumu. Jo patiešām likumā par uzņēmējdarbību nav noteikts, ka Augstākā padome vai tās institūcijas varētu kontrolēt vai organizēt, vai uzraudzīt valsts uzņēmumu darbību, kas ir ielikts šajā likumā. Tā ir galvenā pretruna ar spēkā esošo likumdošanu, un acīmredzot šeit būtu jāpārskata vai nu viens, vai otrs likumprojekts. Tā ka te ir būtiska konceptuāla izmaiņa salīdzinājumā ar iepriekšējo variantu, kur tas nebija minēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamais Škapara kungs, es turpināšu kolēģa Ozola uzdoto jautājumu, proti, man ir jautājums par 17.pantu. Pirmkārt, man liekas, ka tas ir pretrunā ar 4.pantu. Bez tam arī attiecībā uz Ozola kunga uzskaitītajiem likumdošanas aktiem es gribētu zināt, kā jūs praktiski domājat šo pantu realizēt, kur ir teikts, ka Latvijas Radio valsts uzņēmumus un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumus, tātad tos, kuri ir norādīti šā likumprojekta 1.pantā, dibina, likvidē vai reorganizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Tur taču ir ļoti svarīgi darba tiesiskie jautājumi un civiltiesiska rakstura jautājumi un tā tālāk. Kā tad Augstākā padome var ar to nodarboties? Piemēram, Vides aizsardzības komiteja ir Augstākās padomes pakļautībā, bet tur par šo uzņēmumu dibināšanu un reorganizāciju taču lemj pati Vides aizsardzības komiteja.

J.Škapars: Jā, ja mēs uzmanīgi lasām 17.pantu, tad redzam, ka te ir runa tikai par diviem uzņēmumiem, tas ir, par valsts uzņēmumiem, bet te nav runas par pārējiem radio un televīzijas uzņēmumiem. Tieši tā ir precīzi ierakstīts 17.pantā, un šos valsts uzņēmumus dibina Augstākā padome. Ja būtu pieņemts arī Ivara Bāra priekšlikums par četrām sabiedrībām, tad taču būtu jāpieņem attiecīgs Augstākās padomes lēmums. Es domāju, ka dibinātājs būtu Augstākā padome. Ļoti uzmanīgi izlasiet, te nav domāts par pārējām- privātajām, reģionālajām jeb pašvaldības vai citām televīzijas sabiedrībām. Tām ir cits statuss. Šeit ir domātas tikai šīs divas.

I.Čepāne: Es atvainojos, bet arī neatkarīgi no tā, ja ir runa par 16.pantu- par valsts uzņēmumu-, arī tad tā ir ārkārtīgi sarežģīta procedūra.

J.Škapars: 17.pantu...

I.Čepāne: Jā, runājot par 16. un 17.pantu... arī tad ir ārkārtīgi sarežģīta procedūra, ja šādu normu mēs atstājam šajā likumprojektā.

J.Škapars: Bet kā gan citādi, jo tad mums ir jāmaina viss,- tad mums televīzija pēc būtības ir jānodod no Augstākās padomes pakļautības kompetences Ministru padomes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Škapara kungs, es ļoti rūpīgi izlasīju izsniegtos dokumentus, un man šajā sakarībā ir viens tehnisks un viens principiāls jautājums. Tehniskais jautājums ir šāds: kur ir reglamentēta kārtība, kādā veidā es, privātpersona Jānis Kalniņš, varu pretendēt uz kādu raidlaiku vai nu savās, vai kooperatīva interesēs? Kā tas notiek? Teiksim, kas man ir jādara- vai par naudu vai kaut kā citādi? Kas man ir jādara, lūdzu? Nesmaidiet, atbildiet nopietni.

J.Škapars: Man šķiet, ka manā sejā nav ne mazākā smaida, nupat varbūt parādījās vienīgais... Taču es domāju, ka to varētu... Tas ir reglamentēts likumā "Par presi", tur tas ir pateikts un dažas lietas ir precizētas. Ir jāiesniedz... Es jūtu, ka Gavara kungs grib palīdzēt... Tas ir pilnīgi precīzi noteikts. Izlasīsim 3.pantu: "Lai fiziskā vai juridiskā persona varētu sagatavot un izplatīt radio vai televīzijas programmas, tai ir pienākums izveidot radio un televīzijas radošo uzņēmumu kārtībā, kādu nosaka Latvijas Republikas likums "Par uzņēmējdarbību", reģistrēt to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un kārtībā, kādu nosaka šis likums, reģistrēt to kā radio un televīzijas masu informācijas līdzekli Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā."

J.Freimanis: Godājamais Škapara kungs, es taču izteicos latviešu valodā...

J.Škapars: Es arī.

J.Freimanis: Es negribu veidot sabiedrību, es gribu kaut ko tautai pateikt. Man nav nekāda sabiedrība te jāveido. Sakiet, kā tas notiek? Es jums prasu pilnīgi skaidru jautājumu, bet jūs man gribat...

J.Škapars: Šeit jums neprasa sabiedrību, te runa ir par programmām...

J.Freimanis: Nē, man nevajag arī programmu, man vajag piecas minūtes. Lūdzu, konkrēti atbildiet uz jautājumu!

J.Škapars: Ja jums ir vajadzīgas, Freimaņa kungs, piecas minūtes, tad pastāv normāla kārtība, vai nu paņemiet telefonu un piezvaniet... Taču pastāv arī otrs, varbūt vēl tiesiskāks ceļš, tas varbūt ir vairāk noformēts, un tas ir- uzrakstiet attiecīgu pieteikumu Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijas vadībai un prasiet, ka jums vajadzīgas piecas minūtes.

J.Freimanis: Es atvainojos, Škapara kungs... Labi, par to es vēl uzstāšos debatēs, bet otrs jautājums man ir principiāls. Jūs teicāt, ka Šteina kunga iesniegums jeb projekts esot šeit tā vai citādi izmantots. Ziniet, es gribētu jums oponēt- pasakiet, kā tad tas galu galā ir izmantots, jo ir vairāk nekā puse principiāli neapšaubāmu punktu, kas vispār nav ievēroti, kaut gan jūs teicāt pretējo? Kā jūs saprotat, lūk, šo ievērošanu? Nulle te ir!

J.Škapars: Mēs, Freimaņa kungs... Es domāju, ka tad vajadzētu izlasīt visu projektu, lai teiktu šādu repliku par nulli. Šeit pamatos ir ievēroti tie priekšlikumi, kurus izteica Valdis Šteins. Proti, mums divās vietās- divos pantos- attiecībā uz valsts radio un valsts televīzijas prioritāti... tie ir noņemti nost. Pēc būtības tiesiskais statuss tagad ir pilnīgi vienāds tām un citām organizācijām. Tas ir izšķirošais, ja mēs izlasām visus šos Valda Šteina priekšlikumus. Tā ka, es domāju, mēs ar šo statusu valsts televīzijai atņēmām monopoltiesības. Mēs attiecīgi sadalījām iespēju raidīt starp dažādām radio un dažādām televīzijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Man ir ļoti liela neskaidrība šajā likumā par šiem tehniskajiem uzņēmumiem. 1.pantā ir teikts, ka radio un tehniskie uzņēmumi... 3.pantā ir teikts par radošu uzņēmumu, par tā reģistrāciju, bet 4., 5. un citi panti ir tikai par radošajiem uzņēmumiem. Nekas nav sacīts arī 9.pantā... Ir tikai sacīts, ka radio un televīzijas radošie uzņēmumi paši var izveidot savus radio un televīzijas tehniskos uzņēmumus, saņemot licenci "šajā likumā noteiktajā kārtībā". Taču šajā likumā es to nevaru atrast. Bez tam radio un televīzijas radošie uzņēmumi... valsts uzņēmumi nevar izveidot savus... Te nav redzams, kādi tad ir šie tehniskie uzņēmumi, un nekur nav sacīts ne par valsts, ne par šo... Kas reglamentē šos tehniskos uzņēmumus?

J.Škapars: Tehniskos uzņēmumus, Eglāja kungs... Jums vajadzēja varbūt pašam tad arī skatīties Likumdošanas jautājumu komisijā. Patiesībā tas ir Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikums, turklāt bija arī diezgan liels spiediens, lai šo dalījumu izdarītu. To mēs ņēmām vērā un izdarījām šo dalījumu, kas ir redzams 1.pantā. Jau Ēlerta kungs uzdeva man šo jautājumu. Es saku, ka tas ir jautājums, par kuru mums vajadzētu līdz galam izdebatēt un tad arī šo jautājumu izšķirt. Tas ir viens no mezgla punktiem, par kuru mums šodien vajadzētu debatēt un arī konceptuāli šo jautājumu izskatīt. Tepat ir klāt arī Plotnieka kungs, viņš ļoti neatlaidīgi iestājās par to, lai šāds dalījums būtu. Es domāju, ka viņš šodien argumentēs, kāpēc šāds dalījums bija nepieciešams.

V.Eglājs: Tad man ir vēl tāds jautājums. Esošā valsts radio un televīzija visu šo laiku bija kā viens veselums, bet, sakiet, cik tagad pēc šā likuma pieņemšanas un stāšanās spēkā šeit būs valsts uzņēmumu?

J.Škapars: Es domāju, ka praktiski televīzijai var veidoties divi valsts uzņēmumi. Tas ir, var veidoties radošais un tehniskais uzņēmums. Tāds kādreiz ir pastāvējis arī agrāk kā patstāvīgs valsts uzņēmums. Tad neatkarīgi no radio un televīzijas vēl ir tā sauktais raidošais centrs. Tas ir televīzijas tornis ar visu pārraidīšanas sistēmu. Tas ir agrāk pastāvējis pilnīgi pie citas sistēmas, tas ir, pie Sakaru ministrijas. Arī tagad tas ir neatkarīgs valsts uzņēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Man ir jautājums par 20.pantu. Tur ir runa par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas I programmu, arī II programmu, un ir noteikts, kas un kurā programmā tiek pārraidīts. Es neesmu pārliecināts, tāpēc man ir jautājums: vai bija prātīgi likumā tik precīzi reglamentēt, jo var būt, ka šodien mums ir divas programmas, bet pēc gada būs četras... Vai tad mēs labosim šo likumu vai rakstīsim jaunu likumu? Ko tad mēs darīsim?

Un vispār, ko nozīmē termins "nacionālā programma"? Vai tas ir tas, kas ir latviešu valodā vai, teiksim, kaut kādā veidā ir saistīts ar latviešu kultūru, vēsturi un tā tālāk? Tas ir ļoti stiepjams jēdziens. Vai tad te citā valodā nedrīkstēs runāt? Vai šāda reglamentācija, teiksim, likumā bija nepieciešama, vai to nevarēja kaut kā citādi formulēt?

J.Škapars: Šā panta mērķis ir aizsargāt arī nacionālo radio un nacionālo televīziju. Un tāpēc par pirmo varbūt mums būtu lietderīgi ierakstīt. Tas ir domāts gan attiecībā uz nacionālo valodu, gan attiecībā uz mūsu nacionālo problemātiku. Man šķiet, ka to vajadzētu atstāt.

Runājot par otro jautājumu, manuprāt, par šo tēmu varētu debatēt, kaut gan arī minoritātēm vajadzētu dot savas iespējas; tam te vajadzētu būt, bet te varētu būt arī šīs alternatīvās televīzijas, kas izmantotu šo otro programmu. Tas varētu būt sarežģītāks jautājums. Par šo jautājumu mums vajadzētu arī pašiem šodien padebatēt un kopīgi izšķirties, kā tad īsti darīt. Varētu varbūt arī tā, ka mēs likumā neierakstām par otro un par pirmo programmu, bet, manuprāt, tas ir stipri principiāli, tāpēc domāju, ka tur vajadzētu aizsargāt nacionālo televīziju, un tā vajadzētu tomēr ierakstīt.

V.Mucenieks: Tātad varbūt nerakstīt otro, bet neaprobežoties tikai ar divām programmām, jo var būt arī vairākas.

Un vēl otrais jautājums. 21.pantā ir rakstīts, ka Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome tātad nedrīkst savu raidījumu kopējo laiku ņemt lielāku par 8 procentiem televīzijā un par 4 procentiem- radio. Vispirmām kārtām gribu zināt: no kurienes ņemti šādi skaitļi, ar ko tie ir pamatoti, kāpēc televīzijā ir divreiz vairāk, bet radio uz pusi mazāk?

Un otrkārt. Līdz šim problēmas ir sagādājis tieši tas, ka, teiksim, deputāti un valdības pārstāvji netiek šajos informācijas līdzekļos iekšā. Tā ka varbūt ir tieši otrādi, tāpēc vajadzēja rakstīt, ka jānodrošina vismaz šāda, teiksim, raidījuma laika daļa, lai viņiem ir arī kaut kādas iespējas uzstāties, nevis teikt- "ne vairāk".

J.Škapars: Attiecībā uz šo pantu priekšlikumi nāca nevis no mums un nevis no mūsu radio un televīzijas. Levita pirmajā projektā pastāv šāds procents, un tā ir Rietumu pieredze. Otrkārt, tad, kad mēs aicinājām kā ekspertu Beringera kungu, arī viņš atbalstīja šo pašu procentu. Es saprotu, ka rietumvalstīs tomēr šie griesti ir noteikti, un diez vai mums nevajadzētu ņemt viņu pieredzi vērā.

V.Mucenieks: Skaidrs, paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ulme!

A.Ulme: Es domāju, ka mēs te laikam otrajā lasījumā... Tur ir tādas pantu maiņas, bet konceptuāla rakstura jautājums varbūt ir vienkārši aizmirsies vai tiek uzskatīts par mazsvarīgu, tas ir, vides aizsardzības institūcijas klātbūtne šajā radio un televīzijas darbībā. Ne tas ir 10.pantā, ne 15.pantā. Tas kaut kā visu laiku tiek aizmirsts, bet ir jāsaprot, ka tieši tie, kuri iedzīvojas bagātībā uz dabas rēķina, ka viņiem vienmēr būs iespēja tikt gan Koordinācijas padomē, gan arī raidlaikus nopirkt... Tomēr tieši vides aizsardzība un vispār mēs te... Te ir likts akcents uz šīm radošajām savienībām un citām kultūrinstitūcijām, kas, protams, ir ļoti labi... Un arī uz nacionālo kultūras vērtību saglabāšanu, bet vispār nav minēts par nācijas izdzīvošanu kā tādu. Tur arī vides aizsardzības institūcijas vajadzētu ielikt. Vai tas vienkārši ir izlaists? Manuprāt, tas tiešām ir konceptuāli, lai tur būtu arī vides aizsardzības institūcija.

J.Škapars: Vai padomes sastāvā? Ja? Tā es šo priekšlikumu saprotu.

A.Ulme: Jā, arī Koordinācijas padomes sastāvā. Un varbūt arī attiecībā uz 15.pantu būtu jāpadomā, ka šai televīzijai būtu jārūpējas par šiem vides aizsardzības jautājumiem, cilvēku izglītošanu un tā tālāk. Tagad, kad tepat Augstākajā padomē grib atomstacijas būvēt, tas ir ļoti... Mēs citādi vienkārši netiksim klāt, ja likumā tas nebūs ierakstīts.

J.Škapars: Jā, es jūsu priekšlikumu saprotu. Tāpēc būtu lūgums, ja varētu, uz otro lasījumu tomēr iesniegt to rakstiskā veidā- kā to darīt. Tas ir diezgan pagrūti ieliekams, jo tad uzreiz būs arī citi, kas arī prasīs. Kaut gan es saprotu, ka vide, vides aizsardzība ir ļoti būtisks faktors, un varbūt jūs- gan komiteja, gan arī komisija- varētu sagatavot savu priekšlikumu otrajam lasījumam. Tāds būtu lūgums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi, uzdodiet jautājumu!

Dz.Ābiķis: Te jau Mucenieka kungs nedaudz pieskārās problēmai par nacionālo televīziju. Manā uztverē jums nedaudz nav skaidrs, ko nozīmē šis jēdziens. Ko vispār nozīmē jēdziens "nacionālā valoda"? Vai vispār ir tāds jēdziens "nacionālā valoda"? Redziet, es savu uzstāšanos vairāk pārvērtīšu retoriska jautājuma formā: vai Nacionālajā operā visas izrādes ir latviešu valodā? Nav taču!

Tātad faktiski valsts televīzija... Valsts televīzijas sinonīms varētu būt "nacionālā televīzija". Vai, pēc jūsu domām, šis dalījums divos kanālos- kaut kādā mistiskā nacionālajā kanālā un otrā, kas vairs nav nacionālais kanāls... Kas tas būs par kanālu- vai internacionālais kanāls? Manā uztverē... Es atvainojos, ka varbūt kaut kur sākšu debates.

Priekšsēdētājs: Bet jūs tiešām nedebatējiet, Ābiķa kungs, jo ir sešas minūtes un vēl ir kādi četri deputāti...

Dz.Ābiķis: Es atsakos no debatēm.

J.Škapars: Es esmu gatavs atbildēt uzreiz uz šo jautājumu.

Dz.Ābiķis: Vai jums neliekas, ka prātīgāk latviešu valodas aizsardzību nodrošina Valodu likums, kas paredz, ka uzstāšanās tiek vai nu dublētas, vai arī ir subtitri, kas saglabātu krievisko tekstu?

J.Škapars: Ābiķa kungs, es jums varu atbildēt uz šo jautājumu. Jautājums ir stipri plašāks- ne tikai par valodu vien. Redziet, attiecībā uz televīziju mēs runājām ar vairākiem speciālistiem, piemēram, ar nopietniem televīzijas speciālistiem no Kanādas, Austrijas un tamlīdzīgi. Jautājums ir par nacionālo identitāti. Lieta tāda, ka tieši televīzijā šī nacionālā identitāte ļoti bieži tiek sagrauta. Un sevišķi smagi to izjūt tādas televīzijas sabiedrības kā Kanādas. Mums bija speciāla saruna par šiem jautājumiem. Šis pants ir domāts, lai šo identitāti kaut kādā mērā aizsargātu, jo mums jau tagad laužas iekšā no ļoti spēcīgām raidstacijām. Arī tas pats cienījamais Bāra kungs ar saviem piedāvājumiem. Šeit ir daudz dzirdīgu ausu, kas saka: "Ņemiet, kāpēc lai mēs neņemtu, ja par velti mums dod." Bet būtībā viņi spiež ārā mūsu pašu nacionālo televīziju. Es varbūt nevaru jums to formulēt līdz galam teorētiski, bet izjūtu ziņā es jums... Es domāju, ka mums jāatstāj pants, kas aizsargā šo nacionālo identitāti.

Dz.Ābiķis: Bet vai jums neliekas, ka tā ir diezgan bīstama tendence, jo mēs pārvēršam vienu programmu par programmu latviešu valodā, bet otru programmu par programmu krievu valodā, kas stipri bremzēs krieviski runājošo cilvēku integrēšanos latviešu sabiedrībā. Jo viņi uzskatīs, ka viņiem ir it kā sava televīzija. Manuprāt, par to derētu padomāt, vai šeit likumā vajadzētu arī citu apsvērumu dēļ norādīt, ka ir divas programmas un konkrēti pateikt, kas tur ir iekšā?

J.Škapars: Man ir lūgums, Ābiķa kungs! Jūs droši vien diezgan precīzi izlasījāt 20.panta pirmo rindkopu. Ja šeit mēs kaut kādā veidā varētu papildināt, varbūt jūs tomēr varētu iesniegt savus priekšlikumus. Man būtu ļoti liels lūgums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanu turpināsim pēc pārtraukuma, jo vienkārši patlaban nebūs laika.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es vēlētos dzirdēt, Škapara kungs, jūsu paskaidrojumu par vienu novitāti, kas mums ir uzradusies šajā likumā, proti, par radošo uzņēmumu. Tur 3.pantā ir teikts, ka šo radošo uzņēmumu izveido kārtībā, kādu nosaka likums par uzņēmējdarbību. Cik man zināms par šā likuma saturu, tad tur nekas nav teikts par radošajiem uzņēmumiem.

J.Škapars: Es gribētu neatbildēt uz šo jautājumu līdz galam. Es vēlreiz uzsveru to, ko es jau trīs reizes esmu teicis, jau sākot ar Ēlerta kunga uzdoto jautājumu. Šī pozīcija mums radās pavēlu. Tā nākusi no Juridiskās pārvaldes un Likumdošanas jautājumu komisijas puses. Acīmredzot šajā sakarībā vajadzētu izsvērt arī no tā izrietošās sekas. Es jums piekrītu, ka šeit jautājums paliek it kā neatbildēts. Taču es negribu atbildēt par kaut ko vienkārši tāpēc, ka es šodien nevaru atbildēt.

E.Krastiņš: Es te gribu saskaņot ar pastāvošo likumdošanu.

Jautājums par 4.pantu. Šeit ir noteikts, ka vispirms šī novitāte, šis radošais uzņēmums reģistrējas Uzņēmumu reģistrā un pēc tam dodas uz Tieslietu ministriju, lai iesniegtu reģistrācijas pieteikumu kā šīs programmas sagatavotājs. Man nav skaidrs, kāpēc ir šādas izmaiņas, kaut gan likumā par uzņēmējdarbību ir noteikta tieši pretēja kārtība, ka vispirms uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums saņem attiecīgo licenci un tikai tad dodas reģistrēties Uzņēmumu reģistrā, kurš nemaz to nereģistrēs, ja nebūs attiecīgās licences?

J.Škapars: Tas Tieslietu ministrijā reģistrējas kā masu medijs. Tā ir cita rakstura reģistrācija.

E.Krastiņš: Likuma par uzņēmējdarbību 32.pantā ir skaidri noteikts, ka bezvadu pārraidēm un radio un televīzijas programmas sagatavošanai ir jāizņem licence.

Priekšsēdētājs: Atbildes nav. Silāra kungs, varbūt vispirms paēdiet pusdienas un pēc tam uzdodiet jautājumu...

I.Silārs: Mans sakāmais saskan ar iepriekš runāto. Lielo pusi no mana jautājuma jau uzdeva Edmunds Krastiņš. Līdz ar to es gribu norādīt, ka nesaprotu, kāpēc otrā nodaļa saucas "Par radio un televīzijas izveidošanu un reģistrāciju". Jo par izveidošanu- es pārlasīju vairākkārt- šajā nodaļā nav teikts ne vārda. Šeit būtībā ir runāts tikai par radošā uzņēmuma reģistrācijas kārtību. Tā "izveidošana" ir palikusi ārpus šīs nodaļas acīmredzot projekta autora prātos... Tādēļ paskaidrojiet, kāpēc ir likts šāds nosaukums...

J.Škapars: Būtībā 3.pants ir tuvāks šai otrajai nodaļai. Tur ir runāts par šo izveidošanas kārtību.

I.Silārs: Te ir reģistrācijas kārtība...

J.Škapars: Es tāpēc saku, ka acīmredzot te ir nedaudz jāmaina pantu kārtība, jo 3.pants ir tuvāks otrajai nodaļai tieši pēc sava rakstura.

I.Silārs: Es lasu- "pienākums izveidot". Tas ir 3.pantā.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, jūs varbūt abi ar Škapara kungu palasīsit pārtraukumā... Pārējie ies ēst pusdienas. Ir ļoti maz klausītāju...

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī