1992.gada 21.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godāti kolēģi! Ieņemsim, lūdzu, vietas! Šis zvans attiecas arī uz Augstākās padomes darbiniekiem un žurnālistiem, kuriem tiek lūgts netraucēt.

Lūdzu, Škapara kungs, jums vārds!

J.Škapars: Es gribētu precizēt divus jautājumus: par aiziešanu opozīcijā un par partijām.

Pirmām kārtām-par aiziešanu opozīcijā. Es neaizeju opozīcijā. Es vienīgi aizeju no priekšsēdētāja amata un tāpat kā līdz šim turpināšu strādāt pie atsevišķiem likumiem un dažiem citiem jautājumiem. Taču es ceru lielā mērā arī atbrīvot sevi no milzīgā jautājumu loka, kas katru dienu bija jārisina attiecībā uz pašvaldībām un citām lietām. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, es ceru, ka es tomēr arī no savas puses varētu noteiktāk izvirzīt nostādnes, kas bija Tautas frontes otrajā programmā un kas bija priekšvēlēšanu platformā. Es vēlreiz atgādinu, ka es tās tiku izlasījis ļoti nopietni un esmu konstatējis, ka mēs, patiesību sakot, esam būtiski aizgājuši no šā jautājuma nostādnēm.

Otrais-par partijām. Šī lieta ir sarežģītāka. Partijas jau veidojas pašas par sevi. Bet attiecībā uz mūsu frakciju jautājums ir sarežģīts tajā ziņā, ka mēs pirmo, stabilo mērķi it kā esam atrisinājuši, proti, ir iegūta Latvijas neatkarība. Patlaban mūsu priekšā ir vēl sarežģītāks jautājums: kādai jābūt Latvijai? Un šajā jautājumā Tautas frontes frakcijai viedokļi diemžēl stipri atšķiras. Es negribu teikt, ka šie viedokļi ir polāri, kaut gan dažu uzskati ir arī polāri. Taču es gribu teikt, ka viedokļi stipri atšķiras. Ja vieni Latviju redz kā demokrātisku valsti, tad ir liela daļa cilvēku, kas tomēr risinājumu redz centralizētā valstī, kurā ir centralizēta, pat autoritāra vara. Diemžēl šis autoritārais viena cilvēka oreols mums ir stiprs ne tikai Augstākajā padomē, bet arī lielā daļā sabiedrības, jo mēs esam pie tā pieraduši. Un mums šķiet, ka viens cilvēks var atrisināt visus jautājumus, bet šobrīd mēs galīgi neticam sistēmai.

Es uzskatu: ja mēs gribam saglabāt Tautas frontes frakciju, šai frakcijai ir nepieciešama koncepcija jeb platforma. Es runāju par ekonomisko koncepciju, par to, ka valdībai nav ekonomiskās koncepcijas. Toreiz, kad ekonomikas grupā mēs apspriedām tautsaimniecības koncepciju, mēs konstatējām, ka mums nevienam nav skaidra šī koncepcijas platforma. Tikpat neskaidra šī koncepcija mums ir arī attiecībā uz Latvijas valstiskajām, politiskajām un sabiedriskajām struktūrām. Un tāpēc mums ir tik grūti un tik sarežģīti iet uz priekšu. Tāpēc es precizēju sava jautājuma otro daļu un domāju: ja mēs gribam normāli iet uz priekšu, tad ir vajadzīga koncepcija.

Un vēl viens faktors-uz priekšu mums tomēr ir jāiet radikāli, jautājums ir jārisina radikāli, ātri, nevilcinoties. Mums dotais laiks ir īss. Ja šo laiku palaidīsim garām, tad būsim to pavadījuši veltīgi, un nekas no mums neiznāks. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele, uzdodiet jautājumu!

J.Endele: Cienījamie kolēģi! Pret jūsu darbību es vienmēr esmu izturējies un arī šodien izturos ar ļoti lielu cieņu, īpaši janvāra notikumu dienās. Es pārliecinājos, ka jūs esat konsekvents un nelokāms cilvēks. Un tāpēc man ir šāds jautājums: šodien "Neatkarīgās Cīņas" pirmajā lappusē ir rindkopa par LTF ideāliem atbilstošas jaunas partijas izveidošanu. Vai tā ir nejaušība, ka jūsu atteikšanās un šī paziņojuma publicēšana sakrīt? Vai jūs esat šīs partijas veidotājs? Vai es maldos, varbūt tā ir nejauša sakritība?

J.Škapars: Es domāju, ka "Neatkarīgajai Cīņai" nāktos atbildēt pašai par sevi, un es gribētu atbildēt pats par sevi. Es pilnīgi un konsekventi esmu par demokrātisku Latviju. Un, ja šāda partija, kas varētu konsekventi iestāties par demokrātiskas, decentralizētas Latvijas valsts izveidošanu, dibinātos, es būtu par to. Ir jautājums: vai tas tā būs? Tā kā manā rīcībā ir šī informācija, es pat varu teikt, ka no tādas partijas mēs esam vēl milzīgi tālu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs jautājumu nav. Paldies, Škapara kungs! Tagad uzsāksim debates. Debatēs kā pirmais ir pieteicies deputāts Freimanis. Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Šīsdienas jautājums manī izsauc ļoti dziļu nožēlu. Un kaut gan es domāju, ka ne tikai es vien, lielā mērā pievienojos tam, ko Škapara kungs teica par mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas lēno darbību un par to juridisko monstru. Nezinu, es varbūt šo izteicienu nelietošu, apstākļos, kad mums ir tādi trūkumi, es tam pilnīgi piekrītu.

Taču Škapara kungu es vērtēju ļoti augstu, un šodien gribētu aicināt viņu ņemt atpakaļ to savu iesniegumu un pārdomāt. Es esmu dziļi pārliecināts, ka šodien Škapara kungam vienkārši ir vājuma brīdis, kāds var uznākt katram deputātam, kas ļoti daudz strādā. Vājuma brīži nemēdz būt cilvēkiem, kuri tikai sēž un balso. Vājuma brīži mēdz būt cilvēkiem, kuri strādā no rīta līdz vakaram. Un tāds ir Škapara kungs. Lai viņu attaisnotu, es gribu teikt, ka šis pašvaldību likums, kuru Škapara kungs minēja kā vienu argumentu, kādēļ viņš vairs neuzskata par iespējamu strādāt, nebūt nav tik slikts. Frakcijā "Satversme" mēs pieņēmām lēmumu atbalstīt tieši šo variantu. Tādēļ es ļoti lūgtu Škapara kungu mainīt savu viedokli. Un kolēģiem darīt to pašu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gorbunov!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Mums, protams, nav tādas prakses. Es saprotu, ka mūsu kolēģis var paņemt atpakaļ savu iesniegumu, tā tas var būt. Bet apspriest atkāpšanos... Kā es saprotu, parlamentārajā praksē notiek tā, ka apspriež uzticību vai neuzticību. Kas attiecas uz atkāpšanos, tad, cik man zināms, to neapspriež. Un tāpēc no tāda aspekta Škapara kunga iesniegumu es nemaz negribētu apspriest. Atkāpšanās ir atkāpšanās. Viņš pat formulē šos iemeslus. Vismaz man liekas, ka tos komentēt ir ļoti grūti, ja ne vairāk.

Kas attiecas uz Augstākās padomes aparātu, tad, protams, tā darbs ir jāuzlabo un jāuzlabo vienmēr. Deputātiem ir tiesības par šo darbu izteikt savu vērtējumu.

Runājot par Juridisko pārvaldi, par tās krasi negatīvo vērtējumu, man ir jāinformē jūs, ka Augstākās padomes Prezidijā šie viedokļi bija dažādi. Tika izteikti arī citi viedokļi, kas šīs Juridiskās pārvaldes darbu vērtēja pretēji, proti, ļoti pozitīvi, ko arī atklāti pateica. Tāpēc es negribu kaut kādā veidā šeit izteikt vienu vai otru viedokli.

Bet es tikai gribētu komentēt citu faktu, lai kolēģus deputātus informētu. Proti, Augstākajā padomē nenotiek aparāta centralizācija, bet tieši otrādi: pirms divām vai trīs sēdēm Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu par decentralizāciju. Konsultanti, kuri strādāja komisijās, tagad visi ir nodoti pilnīgi komisiju pārziņā, un viņi nekādā veidā vairs nepakļaujas Augstākās padomes kancelejai. Un par šo principu, ka galvenais darbs ir komisijās, es iestājos vienmēr. Līdzko komisiju vadītāji iestājas par kaut kādām lietām, saistītām ar komisijām, vismaz es vienmēr atbalstīju. Arī Prezidijs to atbalstīja. Patlaban Augstākās padomes komisijas lūdz papildu štata vienības: gan atbrīvoto komisijas vadītāja vietnieku, gan komisiju konsultantu. Tā kā Augstākās padomes Prezidijs ir komisiju vadītāju kopums, tad mums pat ir neētiski, ja viena komisija lūdz papildu štatus, bet otras komisijas vadītājs pret to iebilst. Tāpēc mēs vienbalsīgi atbalstījām visas komisijas, kuras pieprasīja papildu štatus. Pašreiz viņi ir komisijās. Runājot par Augstākās padomes štatu varbūtējo palielināšanu, jāsaka, ka tā tiešām ir notikusi. Ar Prezidija lēmumu pāris štata vienību tika iedalītas arī Baltijas asamblejai. Jo, ja mēs gribam, lai tā strādātu kā Ziemeļu padome, tad ir vajadzīgas šīs pāris štata vienības, kuras darbotos Baltijas asamblejā.

Un vēl. Pēc Prezidija lēmuma tiek veidots Ārlietu sekretariāts, kuram arī tika piešķirtas dažas štata vienības. Šajā sakarībā jāsaka, ka diemžēl līdz šim Augstākajā padomē tādu štata vienību vispār nebija, lai gan jebkurā parlamentā ir Ārlietu sekretariāts.

Vēl jāatzīmē tāda lieta, ka diemžēl Augstākās padomes priekšsēdētājam atbilstoši mūsu varas hierarhijai un sistēmai gribot vai negribot ir jāpilda arī valsts galvas funkcijas. Tā kā, vai mēs gribam vai negribam, mēs esam iesaistīti starptautiskajā apritē un mums ir vajadzīgi cilvēki, kuri speciāli ar to nodarbojas.

Manis teikto es nekādā gadījumā negribētu kaut kādā veidā pretstatīt tam, ko sacīja Škapara kungs, bet vienkārši daru jums to zināmu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatētāju nav pieteikušies. Mums atliek tikai balsot par 81.dokumentā izklāstīto lēmuma projektu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 100 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Ja nav nekādu iebildumu, mēs varētu sākt balsošanu. Lūdzu, balsosim par lēmumu par deputāta Jāņa Škapara atbrīvošanu no Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja pienākumiem. Rezultāts: 49-par, 10-pret un 32-atturas. Lēmums nav pieņemts. Neviens, kā saka, nevar arī neko piebilst, jo tāds ir balsojums. Lai atbrīvotu no ieņemamā amata, ir nepieciešams pieņemt lēmumu. Nav savākts vajadzīgais balsu skaits. Tātad lēmums nav pieņemts, un Škapara kungs turpina pildīt pienākumus.

Godājamie kolēģi! Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanas, noklausīsimies Budovska kunga paziņojumu. Lūdzu. Pēc tam ir Čepāņa kunga iesniegums.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Mēs savā plenārsēdē noteicām tos 20 deputātus, kuri būs Baltijas asamblejā. Mums bija nolemts šodien noturēt Latvijas parlamentāriešu grupas sēdi. Dokumenti bija izdalīti un atrodas jūsu personīgajās mapītēs. Tajā pašā laikā uz sēdi ieradās seši cilvēki. Es gribētu lūgt šo sēdi atkārtot rīt pulksten 12.30 Prezidijā zālē. Lūdzu ierasties visus!

Vēl kāds paziņojums: Baltijas asamblejas pirmā plenārsēde notiks Rīgā no 24. līdz 26.janvārim. Rīt jūs visi saņemsit darba kārtību. Jūs esat laipni lūgti piedalīties Baltijas asamblejas plenārsēdes darbā. Plenārsēde norisināsies Augstākās padomes telpās. Šajā sakarā man ir viens būtisks lūgums: palūkojieties savās atvilktnēs, mēģiniet tās iztukšot, materiālus aiznesiet uz komisiju telpām. Tas patiešām radīs labāku situāciju visiem tiem deputātiem un ārzemju viesiem, kuri ieradīsies un piedalīsies mūsu plenārsēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies! Ir ienācis iesniegums ar lūgumu izskatīt 8.darba kārtības jautājumu, tā kā ir ieradušies pieaicinātie speciālisti. Čepāņa kungs uzskata, ka šā jautājuma izskatīšana neaizņems vairāk par septiņām līdz desmit minūtēm. To atbalsta arī Kodoliņa kungs. Mums ir jālemj par grozījumiem mūsu darba kārtībā. Vai arī komisiju vadītāji, kuri te ir atbildīgi par ziņojumiem citos darba kārtības jautājumos, klusējot piekrīt, ka tagad ir kārta Čepāņa kungam? Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Pulksten 15.19 tātad izskatām 8.darba kārtības punktu. Lūdzu, Čepāņa kungs! Man ir pierakstīts, ka šajā jautājumā oponents ir deputāts Ziedonis Ziediņš.

A.Čepānis: Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu no rīta, 18.decembrī mēs paši pieņēmām likumu "Par apgrozījuma nodokli". "Jumta" likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" ir noteikts, ka izmaiņas nodokļu iekasēšanas sistēmā parasti stājas spēkā pēc trim mēnešiem. 18.decembrī mēs paši pieņēmām lēmumu, ka šis apgrozījuma nodokļa iekasēšanas termiņš sākas 1992.gada 1.janvārī. Šajā sakarā ir radušies sarežģījumi minētā nodokļa iekasēšanā no daudziem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām. Sevišķi tas skar mūsu komisijas pārziņā esošo nozari-tirdzniecību. Daudzām veikalā esošajām pārtikas precēm, piemēram, maizei, gaļai, šā apgrozījuma nodokļa nav, taču cepumiem un gaļas konserviem ir. Tas ārkārtīgi sarežģī šīs nozares darbu.

Bet runa nav par to. Svarīgākais ir tas, ka 75.dokumentā ir rakstīts-lēmuma projekts. Likums tika publicēts tikai 10.janvārī, un Finansu ministrijas izstrādātā instrukcija par šā nodokļa pieņemšanas kārtību vietējām pašvaldībām tika izplatīta tikai 13.janvārī, bet tirdzniecības organizācijas to saņēma pagājušās nedēļas ceturtdienā. Tieši tāpēc Ekonomikas komisija, Tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu komisija lūdz jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu un pieņemt tādu lēmumu, kāds tas ir ietverts 75. dokumentā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi Čepāņa kungam? Lūdzu, Cilinska kungs! Pēc tam-Preinberga kungs.

E.Cilinskis: Vai šāda lēmuma pieņemšana attiecīgajiem uzņēmumiem neradīs iespēju izdarīt dažāda veida blēdības, manipulējot ar dienu, sākot ar kuru tie ir veikuši šo iekasēšanu?

A.Čepānis: Finansu ministrija ir izstrādājusi instrukciju par nodokļu iekasēšanas kārtību, ar to ir iepazinusies mūsu komisija un Ekonomikas komisija. Abas komisijas uzskata: ja Finansu inspekcija savu instrukciju pārstrādās atbilstoši Latvijas Republikas 18.decembrī pieņemtajam likumam, tad šādas ļaunprātības var izslēgt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Čepāņa kungs! Likumu "Par apgrozījuma nodokli" mēs pieņēmām apmēram decembra vidū.

A.Čepānis: 18.decembrī.

G.Preinbergs: Tātad pieņemts 18.decembrī, taču aizkavējās publicēšana laikrakstā "Diena". Tādējādi šajā jautājumā faktiski ir vainojams laikraksts "Diena". Vai es pareizi saprotu?

A.Čepānis: Preinberga kungs! Es nevaru par to spriest. Nav jau pirmā reize, jūs pats labi zināt, cik ļoti daudz svarīgu likumu un lēmumu, kurus mēs esam pieņēmuši, tiek publicēti ar milzīgu nokavēšanos, vai tā ir laikraksta vaina vai mūsu komisijas vaina-es neņemos spriest.

G.Preinbergs: Paldies. Toties, vai nebūtu pareizi, ja Augstākās padomes attiecīgās komisijas šajā jautājumā ieviestu skaidrību, jo tik tiešām, kā pilnīgi pareizi saka Čepāņa kungs, bieži vien mūsu lēmumi un likumi tiek publicēti pārāk vēlu. Atkal atduramies pret laikrakstu "Diena". Man būtu priekšlikums Augstākajai padomei, varbūt sēdes vadītājam...

A.Čepānis: Es arī to gribētu teikt, ka tas nav mūsu komisijas kompetencē.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, to jums vajadzēja pateikt debatēs. Tas, ko jūs sacījāt, nebija jautājums. Vai ir vēl jautājumi? Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Cienījamais Čepāņa kungs! Šeit ir noteikts, ka mazumtirdzniecībā sāk maksāt, sākot ar 1.februāri, bet praktiski mēs, pircēji, šo starpību, tas ir, 12 procentu ietvaros, esam sākuši jau maksāt, sākot ar 1.janvāri. Kas notiks ar to summu, kura ir iekasēta no mūsu, tas ir, nodokļu maksātāju, kabatām, bet valsts budžetā aizies tikai pēc mēneša-1.februārī. Vai šeit arī nav pretruna?

A.Čepānis: Jā, ir pretruna. Bet lielākā pretruna, Endziņa kungs, ir tā, ka Latvijas Republikas budžets jau ir sabalansēts, ieskaitot šo apgrozījuma nodokli, un šo budžetu arī mēs esam it kā akceptējuši. Te ir pretruna, bet es gluži vienkārši neredzu citu iespēju, kā iziet no situācijas.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Sakiet, lūdzu, vai ir kaut kāda uzskaite par to, kādi uzņēmumi jau ir sākuši ieviest šo nodokli, iekļāvuši to cenā un kādi ne?/

A.Čepānis: Visi uzņēmumi, kuri ir sākuši maksāt apgrozījuma nodokli, to jau ir ņēmuši vērā, jo ražošanas uzņēmumos šā apgrozījuma nodokļa aprēķināšanu ieviest ir nesalīdzināmi vienkāršāk nekā tirdzniecības uzņēmumos. Minētajos uzņēmumos ir vairāk vai mazāk vienveidīgāka produkcija. Tādēļ visi tie, kas produkciju ražo, apgrozījuma nodokli maksā, sākot ar 1.janvāri. Tirdzniecības uzņēmumos, kamēr nav apzināti preču atlikumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tīklā, vienkārši nav spējīgi to pareizi aprēķināt un līdz ar to maksāt.

Priekšsēdētājs: Vairs jautātāju nav. Paldies, Čepāņa kungs! Kā tas arī bija paredzēts, Ziediņa kungs šajā jautājumā vēlas sniegt koreferātu.

Z.Ziediņš: Paldies, cienījamais vadītāj! Tas ir labi, ka arī jūs maksājat nodokļus. Tādā gadījumā par šo jautājumu es mēģināšu runāt, saistot to ar jūsu maku un kabatu. Nostādne nav viennozīmīga.

Cienījamie kolēģi! Apgrozījuma nodokļa lietā mums visiem vajag iedziļināties. Principā jau apzināti tā nosaukumā ir noslēpts jaunradītās vērtības nodoklis. Un būtība ir tur, ka, nosaucot to par apgrozījuma nodokli, kurš visā savā smagumā iznes jaunradītās vērtības nodokli, ko maksā visi ražotāji visā pasaulē, mums it kā liekas, ka šis nodoklis saistās tikai ar pirkšanas un pārdošanas operācijām. Un Čepāņa kunga izbīdīšana tribīnē kārtējo reizi atkal apstiprina to domu, ko, manuprāt, ir noslēpusi Ekonomikas komisija, proti, ka tas ir pirkšanas-pārdošanas nodoklis.

Cienījamie kolēģi, jāsaka pavisam atklāti, ka tas nebūt tā nav. Es nezinu, kas ir apzināti sajaucis vai mēģina sajaukt šā nodokļa īsteno jēgu. Protams, būtu labi, ja te būtu tāfele, bet es nevaru to izmantot, tāpēc mēģināju uzzīmēt, kas ir šis nodoklis. Ja mums te ir materiālās izmaksas, tad, saražojot kaut kādu jaunu produkciju un pārdodot to, šajā produkcijā ieiet materiālās izmaksas, ieiet darba alga, visas organizācijas un citas izmaksas. Tajā ieiet peļņa. Ar šo jaunradītās vērtības nodokli, kas mistiski ir nosaukts par apgrozījuma nodokli, tiek aplikta visa šī jaunradītās vērtības daļa.

Un tagad man gribas saasināt jūsu uzmanību uz trim jautājumiem, kuri absolūti nav atrisināti.

Pirmkārt, ar šo nodokli tiek atkal aplikta darba alga, ar šo nodokli zināmā mērā tiek aplikta samaksa par īpašumu. Tātad tas ir īpašuma nodoklis, jo tiek aplikta amortizācija. Ar šo nodokli klasiskā veidā tiek aplikta peļņa.

Tātad mūsu Latvijas Republikas Augstākās padomes "Ziņotāja" 27.numurā publicētā likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 4.pants viennozīmīgi deklarē, ka vienu un to pašu objektu attiecīgā maksāšanas periodā var aplikt ar viena veida nodokli un tikai vienu reizi. Tagad skatāmies, kas ir tie objekti? Latvijas Republikā tiek noteikti šādi apliekamie objekti un tiem atbilstošie nodokļi un nodevas: uzņēmumu peļņas apliekamais veida-peļņas nodoklis, objekts-īpašums, apliekamais veids-īpašuma nodoklis un tā tālāk, un tā joprojām. Vai mums tas patīk vai nepatīk, taču šeit apzināti divreiz ar nodokļiem tiek aplikti vieni un tie paši ienākumi.

Protams, es jums varētu stāstīt, ka no tās pašas darba algas, ko patlaban saņem uzņēmējs, vispirms attiecīgi pēc skalas tiek nomaksāts ieņēmuma nodoklis. Pēc tam no šīs darba algas, lai to varētu ielikt kabatā, tiek nomaksāts sociālais nodoklis. Un, ja mēs saprotam, ka procenti dalās uz visu šo masu, tad pie šīs summas 10 vai 12 procentu apmērā vēl ir jāpieskaita šis apgrozījuma nodoklis, kas principā tiek nosaukts maskēti. Tagad iznāk tā: lai uzņēmējs ieliktu savā kabatā desmit rubļus, viņam kā mazam uzņēmējiņam, es nerunāju par tiem monstriem, kas visu laiku jums neiziet no prāta, jānopelna gandrīz 18 rubļi un 50 kapeikas. Viss aiziet nodokļos, nemaz nerunājot par zemes nodokli un par citiem nodokļu maksāšanas veidiem.

Otrs jautājums, pie kā es gribēju apstāties, ir tas, ka, neskatoties uz to, ka šis nodoklis ir lielāks un ir kopēts pagājušajā gadā Ministru padomē absolūti nelikumīgi pieņemtais lēmums par tā saucamo Gorbačova un Godmaņa nodokļa ieviešanu Latvijas Republikā, ko mēs jau mēģinām, sākot ar pagājušā gada septembri, dabūt nost un atzīt par nelikumīgu, tagad ir trīs projekti. Šis jautājums nav izkustējies. Tā vietā mēs tagad būvējam jaunu skalu un dzenam cauri, lai rīt pieņemtu nodokli, lai gan veco, nelikumīgo nodokli vēl neesam atcēluši. Un tas ir reāls fakts. Var iznākt tā, ka viens kungs pacels pirkstu un pateiks: "Jūs maksāsiet!" Un mēs arī maksājam. Gada laikā mēs nevaram tikt vaļā no šādas nelikumības. Es nezinu, vai mēs esam tā augstākā lēmējinstitūcija vai neesam?

Trešā pozīcija mani satrauc vēl vairāk. Es tiešām nezinu, vai tas ir apzināti vai nav apzināti. Pie mums inflācija pieaug desmit reižu gadā. Es nezinu, cik tas ir procentos. Tagad jūs padomājiet, kāda no visa tā veidojas situācija? Mēs nopērkam kaut kādu materiālu: dzelzi, audumu, kokmateriālu un tā tālāk. par kādu noteiktu cenu. Apstākļos, kad inflācija katru mēnesi ir 100 vai 200 procenti, to pārdodam par citu, nesalīdzināmi lielāku cenu. Komisija pārrēķinu absolūti nevērtē un pārrēķinu neatļauj. No šīs kopējās cenas atņemam sākotnējo materiāla izmaksu un par visu nomaksājam nodokli. Bet par šā gada realizāciju maksājam nodokli 100 procentu apmērā, jo par pagājušajā gadā iegādāto mēs it kā vispār neesam maksājuši. Vai jūs saprotat, ko cilvēki izdomā, lai uzņēmējam noņemtu rublīti! Par pagājušajā gadā iekrāto mantu vispār nav pārrēķina, tas tiek izslēgts. Visai uzņēmēja šogad saražotai vērtībai, neatņemot nevienu kapeiku, vēlreiz nāk virsū šis nodoklis.

Protams, jūs varat lemt un varat nelemt. Es gribu pateikt godīgi, ka cilvēkam, kas ir saistījies ar uzņēmējdarbību, situācija ir absolūti bezcerīga. Dievs ar to nodokli, jūs varat lemt, kā jūs gribat, bet katrā ziņā Latvijā ražošana ir apturēta. Es nezinu, vai tas kādam ir bijis izdevīgi un mērķtiecīgi, vai arī tas ir bijis aiz nemākulības. Katrā ziņā es ierosinu šo lēmumu minētajā jautājumā noteikti atlikt, lai vismaz trijos mēnešos, kurus likums mums dod, izdotos varbūt kādu vest pie prāta. Ja ne, tad uz priekšu!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Jūs noklausījāties Ziediņa kunga apsvērumus šajā jautājumā. Pierakstījies ir Kodoliņa kungs, kurš arī vēlas izteikties par šo jautājumu. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Vispirms es runāšu par lietas būtību, proti, par lēmuma projektu par apgrozījuma nodokļa ieviešanu. Vispirms šo lēmuma projektu sagatavoja Ekonomikas komisija apspriešanai Prezidija sēdē. Prezidijs neuzskatīja, ka šāda lēmuma pieņemšana būtu tā kompetence. Bet jāsaka, ka lēmumā ir maza, bet visai būtiska atšķirība, proti, 1.punkta pašreizējā redakcijā ir rakstīts, ka tiek novadīta instrukcija par nodokļa iekasēšanas kārtību. Praktiski tomēr vēl pirms instrukcijas izplatīšanas, mutisku un cita veida konsultāciju līmenī šī instruktāža starp Finansu inspekciju un tirdzniecības uzņēmumiem notika. Un daļa tirdzniecības uzņēmumu, kā jūs, iespējams, to pamanījāt veikalos, sāka ņemt apgrozījuma nodokli jau pirms attiecīgās instrukcijas saņemšanas. Tāpēc, manuprāt, precīzāks ir tas teksta variants, kāds sākumā bija Ekonomikas komisijai. Manuprāt, vārdu "tiem novadīta instrukcija par nodokļu maksāšanas kārtību" vietā būtu jāraksta: "veikta preču atlikuma inventarizācija". Līdz ar to mēs tomēr panāktu to, ka, ja šo nodokli ņems ātrāk par 13., 14. un 15.janvāri, kā nu kur tas tika saņemts, lai šī summa tiktu ieskaitīta valsts budžetā, nevis nonāktu tirdzniecības organizācijas peļņā. Tas ir par lietas būtību.

Tagad par to diskusiju, kuru šeit iesāka mūsu cienījamais kolēģis Ziedonis Ziediņš, kas gan absolūti, manuprāt, nav saistīta ar mūsu apspriežamo lēmumu, bet kura būtu nepieciešama, apspriežot likumu "Par apgrozījuma nodokli". Es šeit negribu izplūst garās debatēs, bet tikai pateikšu, ka Ziediņa kungs nenolasīja pilnībā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8.pantu, kur ir uzskaitīti visi objekti un attiecīgie nodokļi. Tātad pirmais tiešām ir uzņēmuma peļņa un peļņas nodoklis, otrais ir īpašums un īpašuma nodoklis, trešais ir ieņēmumi no atsevišķu preču apgrozījuma, tas ir, akcīzes nodoklis, ceturtais-ieņēmumi no preču vai pakalpojumu apgrozījuma-apgrozījuma nodoklis. Es tālāk pat nelasīšu. Tātad mēs ne tikai neesam principā ieviesuši kaut kādu jaunu nodokli, bet ieturam tikai to nodokli, kas ir paredzēts mūsu pašu vairāk nekā gadu atpakaļ pieņemtajā likumā "Par nodokļiem un nodevām". Un vēlreiz es atkārtoju, ka šis nav jauns nodoklis, kā arī presē tas izskan, bet tiek atcelts vecais apgrozījuma nodoklis un tiek piemērots cits apgrozījuma nodoklis. Tātad nav runas par jaunu nodokli, bet par jaunu, tirgus attiecībām atbilstošu nodokļa ņemšanas kārtību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatētāju nav pierakstījušies. Labojumi arī nav iesniegti. Mani ļoti interesē, ko nozīmē tās paceltās rokas zālē... Jā, te ir tas redakcionālais labojums.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Replika. Cienījamie kolēģi, es pilnīgi piekrītu, ka mums likumdošanā ir ietverts apgrozījuma nodoklis. Es lūdzu jūs atcerēties, ar ko es sāku runu, proti, ar to, ka šis nav apgrozījuma nodoklis tajā izpratnē, kā tas ir visā pasaulē. Šis ir jaunradītās vērtības nodoklis, kas atkārtoti gulstas uz pārējo nodokļu bāzi. Ja mēs precīzi nosaucam, kas ir kas, tad jautājumi atkrīt. Bet šoreiz tie jautājumi, manuprāt, es nezinu, lai nu es kļūdītos, ir apzināti samezgloti.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs arī vēlas izteikt repliku. Vai par balsošanas motīviem? Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Runājot par balsošanas motīviem, es, nosodot pats savu bezatbildīgo rīcību, kad acīm redzami es tomēr pienācīgi nemēģināju paust savu attieksmi pret tādu lēmumu, kādu mēs ar šo nodokli šobrīd realizējam, kad, atsakoties no trīs mēnešu termiņa, mēs gribējām nodokli iedarbināt momentā, tikai lai atkal iepildītu kādu naudas summu, rezultātā jāteic, ka šis jaunais lēmums ir mēģinājums glābt situāciju, bet tā reizē ir arī zināma kauna zīme mums visiem.

Un otrs moments. Man jāsaka: vai mēs visi apjēdzam, ka, balsojot par šo nodokli, faktiski nobalsojam par cenu paaugstinājumu 10 procentu apmērā? Vai tādam bija jābūt šā nodokļa mehānismam? Pat parlamentā mēs nepārtraukti stimulējam cenu paaugstināšanu tā vietā, lai ar nodokļiem stimulētu kaut kādu ekonomisko nokārtojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Par balsošanas motīviem. Ziediņa kunga teiktais pilnīgi atbilst patiesībai un īstenībai, un varu viņam pateikt paldies par populārzinātnisku lekciju ekonomikas jautājumos, bet, kā saka viens no mūsu valsts vadītājiem, likums "Par apgrozījuma nodokli", cienījamās dāmas un godājamie kungi, ir pieņemts. Ja mēs šodien atbalstām Ziediņa kunga koncepciju, mums ar savu lēmumu ir jāatceļ 18.decembrī pieņemtais likums "Par apgrozījuma nodokli" un jāsāk tas viss no jauna. Mūsu komisijas un Ekonomikas komisijas iesniegtais lēmuma projekts šodien nosaka tikai šā nodokļa iekasēšanas kārtību, bet ne paša nodokļa būtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviens negrib izteikties par motīviem? Tātad ir viens labojums, par kuru ziņoja Kodoliņa kungs, proti, 1.punkta priekšpēdējā rindā vārdu "tiem novadīta instrukcija par nodokļu maksāšanas kārtību" vietā būtu jāraksta vārdi: "veikta preču atlikuma inventarizācija". Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 92 deputāti ir zālē. Vairs neviens nevēlas aizteikties par motīviem? Nevienam nav vēlēšanās izteikties par motīviem. Tādā gadījumā balsosim par 75.dokumentu, ņemot vērā Kodoliņa kunga ieteikto redakcionālo labojumu. Rezultāts: par-47, pret-4 un atturas-34. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais ir 4.darba kārtības jautājums-likumprojekts "Par rajona pašvaldību". Par 78.dokumentu ziņo Skultes kungs. Lūdzu.

D.Skulte: Cienījamie kolēģi! Es gribu informēt par situāciju, kāda ir šā jautājuma izskatīšanas brīdī. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu, kuru mēs apspriedām pirmajā lasījumā. No komisijām, no atsevišķiem deputātiem ir saņemti priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir apspriesti komisijā un tātad ir arī iesniegti deputātiem uz otro lasījumu. Kad bija garām jau visi termiņi, pagājušajā nedēļā tika saņemts Grūbes kunga iesniegums. Mēs vienojāmies, ka Grūbes kungs nedēļas laikā, tas ir, līdz šai otrdienai, iesniegs alternatīvu likumprojektu, par kuru arī mēs draudzīgi vienojāmies.

Situācija ir šāda: vai nu mēs šodien plenārsēdē izšķirsimies par to, vai turpināt šo otro lasījumu vai arī to noņemt un atgriezties pie Grūbes kunga iesniegtā likumprojekta apspriešanas komisijās un frakcijās, kas ir gan uzsākta, bet nav izdarīta līdz galam, un atkal atliekam, vai pieņemam šodien šo lēmumu, uzskatot, ka katrs no deputātiem var izšķirties un šajā jautājumā paust savu vēlētāju viedokli.

Jautājumā par taktiku, proti, kādā veidā risināsim rajonu pašvaldību problēmas, lēmums ir jāpieņem plenārsēdē. Negribēdams uzspiest savu viedokli, es informēju, ka Pašvaldības komisijā šis jautājums ir izskatīts, izņemot jautājumu par alternatīvo projektu, par ko tika runāts iepriekšējās konsultācijās, kas gan nav ieprotokolēts komisijas sēdē. Tātad komisija patur spēkā šo otro lasījumu ar esošajiem grozījumiem un papildinājumiem, kuri ir iesniegti laikus. Patlaban jautājums ir atkarīgs no tā, vai turpināsim alternatīvā projekta izskatīšanu komisijās vai šodien izlemsim citādi.

Priekšsēdētājs: Paldies, Skultes kungs! Tas nozīmē, ka, pirms kaut ko lemjam un darām, mums savukārt ir jālemj, ko mums darīt? Lūdzu godājamos deputātus izteikties: ko darīsim?

Deputāte Albertiņa, lūdzu!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Ja jūs visi tagad paņemtu rokās 78.dokumentu, tad redzētu, ka Grūbes kungs piedāvā Latvijas Republikas likumu par apriņķa pašvaldību. Tas ir ļoti jauki, tikai diemžēl apriņķu nav. Tā kā šo likumprojektu piedāvā Ogres grupa, tad es esmu spiesta teikt, ka Ogres grupa to var darīt, vēl jo mazāk tāpēc, ka vispār Ogres apriņķa nemaz nav bijis. Tādējādi, ja mums tagad būs apriņķi, tad Ogre ir jāsadala vairākās daļās. Tā ka paldies par kolēģa Grūbes un viņa darba grupas darbu, tas ir ļoti jauki. Šo viņa piedāvāto projektu varēs izskatīt nākotnē, vai ne?

Turpinot skatīties šo dokumentu, konkrēti, 6.lappusi, kur ir vietējo pašvaldību un rajonu tautas deputātu padomes saskaņošanas paraugnolikums, redzam, ka arī tas ir ļoti jauks darbs, kas mums nākotnē ļoti noderēs, jo pārējās rajona pašvaldības varēs to izmantot šādu komisiju veidošanā. Jāteic, ka kolēģu iesniegto materiālu ir jāprot novērtēt.

Un tā mēs esam nonākuši līdz 3.materiālam, kurš atrodas 7.lappusē un saucas-"Priekšlikumi likumprojektam "Par rajona pašvaldību"". Šajā vietā man būtu jāapstājas un jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka, ļoti rūpīgi izlasot šos priekšlikumus, es redzēju, ka šeit ir ļoti daudz visādu interesantu lietu, kuras mēs noteikti varam iekļaut Pašvaldības komisijas sagatavotā likumprojekta trešajā lasījumā.

Tāpēc es ļoti gribētu lūgt, ja vien tas būtu iespējams, rūpīgi izskatīt šos priekšlikumus, par tiem nobalsot, vai nu pieņemot, vai noraidot, un iet tālāk. Faktiski mums nav absolūti nekāda pamata šodien atlikt otro lasījumu vēl jo vairāk tādēļ, ka patlaban visas komisijas ir šeit uz vietas, materiāls ir sagatavots. Nu ko tur vairāk skatīties? Lai gan vakar es frakcijā teicu citādi, bet, kad mājās iepazinos ar to dokumentu, konstatēju, ka mums ir jāsāk strādāt no šīs vidusdaļas, no šīs lappuses. Manuprāt, te nav nekādu problēmu. Tāpēc es aicinu sākt skatīt otro lasījumu. Tā sakot, aiziet uz priekšu! Paldies, ja klausījāties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Rikard! Cik es saprotu, jūs izteiksit frakcijas viedokli. Lūdzu.

R.Rikards: Es pateikšu frakcijas "Satversme" viedokli attiecībā uz rajonu pašvaldību reorganizāciju, ko mēs izskatījām vakar frakcijas sēdē. Arī mēs principā uzskatām, ka Latvijā jābūt viena līmeņa pašvaldībai, kāda bija, sākot no 1923.gada. Varētu teikt, ka faktiski tā bija pusotra līmeņa pašvaldība, nevis divu līmeņu pašvaldība. Mēs pilnīgi atbalstām to principu, ka nākotnē ir jāpāriet uz šādu modeli, bet tas ir jādara tikai pēc jaunām pašvaldību vēlēšanām, tas ir, pēc Saeimas ievēlēšanas. Kad būs jaunās pašvaldību vēlēšanas, tad varēs pāriet uz šādu modeli. Šodien, kad šīs pašvaldību vēlēšanas nav notikušas, to nevar izdarīt. Tāpēc komisija atbalsta Škapara variantu un aicina to izskatīt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam gan frakcija atbalsta.

R.Rikards: Es atvainojos, frakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bērziņa kungs arī vēlas izteikties par to, ko par šo jautājumu domā Tautas frontes frakcija.

I.Bērziņš: Tautas frontes frakcija vakar šo jautājumu neapsprieda. Es domāju, ka deputātiem kā suverēniem deputātiem šajā jautājumā pilnībā ir savs viedoklis. Arī Birkava kungs savu viedokli varētu izteikt, jo frakcijas vadība apsprieda šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Bērziņa kungs nebija, kad frakcija apsprieda šo jautājumu (es atvainojos-pašās beigās, vakara cēlienā) un praktiski nolēma, ka šo jautājumu varētu vai nu atlikt uz nedēļu, vai apspriest šajā plenārsēdē. Tādēļ tas paliek apspriešanai deputātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies! Godātie kolēģi, rezumēsim! Komisijas pārstāvis deputāts Skulte izteicās, ka tas ir jāizšķir plenārsēdei: vai atlikt vai skatīt otrajā lasījumā. Latvijas Tautas frontes frakcija uzskata, ka arī tas ir jāizspriež plenārsēdē: vai nu atteikt, vai nu skatīt otrajā lasījumā iepriekšējo 609.dokumentu. Frakcija "Satversme" konsekventi iestājas par to, ka jāturpina skatīt otrajā lasījumā likums "Par rajona pašvaldību". Deputāte Albertiņa no Ogres izteicās, ka par rajona pašvaldībām arī būtu skatāms otrajā lasījumā, ka nevar skatīt par apriņķiem, jo apriņķu vēl nav.

Godājamie kolēģi, mums vēl divi varianti. Vēl izteiksies deputāts Grūbe. Lūdzu.

G.Grūbe: Katrā gadījumā man nav ko teikt. Šā jautājuma iedarbināšanā tika ņemta vērā smagā artilērija, ieskaitot Škapara kunga demisiju un vēl citādus variantus. Es tikai nevaru saprast, kāpēc Pašvaldības komisijai un arī Augstākajai padomei vajadzēja uzņemt darba kārtībā vai pieņemt lēmumu pagājušajā nedēļā, lai mēs iedotu likumprojektu, kuru varētu apspriest. Es saprotu, ka darbu iedeva, bet apspriešana nenotiks. Paldies. Es katrā gadījumā saprotu, ka man ar šo jautājumu jānodarbojas līdz trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav īsti skaidrs, kam teica paldies Grūbes kungs, bet es domāju, ka Škapara kunga demisija drīzāk salīdzināma ar stratēģisko kodolieroču lietošanu, nevis ar smago artilēriju šajā jautājumā. Tā ka mēs mēģināsim balsot.

Mums ir divi varianti: skatīt, sūtīt uz komisiju atpakaļ, lai tā turpinātu darbu pie šiem diviem alternatīvajiem likumprojektiem un mēģinātu radīt kaut ko vienu. Pašlaik tiešām ir ļoti grūti, jo ir pat pieci dažādi dokumenti ar dažādiem viedokļiem. Viens variants: turpmāk jāsavāc viss, kas ir par rajona pašvaldību. Otrs: abstrahēties no visa tā, ko mēs esam pagājušo reizi sprieduši un darījuši un kas ir iesniegts. Konsekventi iet otrā lasījuma ceļu, atbalstīt to variantu, kas ir izstrādāts komisijā.

Tātad ir divi balsojumi. Vispirms laikam radikālākais: sūtīt visu papildus izstrādāšanai uz komisiju un atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Otrs balsojums-tupināt otro lasījumu. Citu variantu laikam nebija.

Lūdzu, balsosim par radikālāko variantu-nodot likumprojektu izskatīšanai komisijā un šodien atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Rezultāts: par-33, pret-25 un atturas-16. Paldies.

Otrs balsojums-skatīt otrajā lasījumā 609.dokumentu, kas ir pamatā Latvijas Republikas likumam "Par rajona pašvaldību". Rezultāts: 48-par, 8-pret, 18-atturas.

Skultes kungs, es jūs lūdzu tribīnē. Kolēģus lūdzu gatavoties otrajam lasījumam, apspriedīsim pa pantiem. Ja es nemaldos, pamatā ir 609.dokuments. Skultes kungs precizēs.

D.Skulte: Lūgums deputātiem, kuri neiet ārā no zāles, arī Grūbes kungam, sameklēt 609.dokumentu, kas ir datēts ar 19.decembri, kā arī deputātu papildinājumus, kuri ir apspriesti komisijā. Tātad jāvadās pēc 612.dokumenta.

Priekšsēdētājs: Skultes kungs, vēl ir jautājums, lai precizētu: vai 49.dokuments arī ir ņemams vērā? Proti, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu veidlapas.

D.Skulte: Sakarā ar Grūbes kunga papildinājumu ir tāda situācija, ka šie jautājumi tiešām atšķiras konceptuāli, un, ja mēs esam pieņēmuši lēmumu turpināt izskatīt šo jautājumu, man ir ļoti grūti...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mūsu priekšā ir 609.dokumenta un 612.dokumenta otrais lasījums.

D.Skulte: Vēl viens papildinājums, lai nerastos domas, ka šeit ir kādi personīga rakstura konflikti: mēs saņēmām Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas ierosinājumus, kuri šajā komisijā ir nobalsoti un arī tika izskatīti un iekļauti šajos labojumos. Grūbes kungs varēja aktīvi iekļauties šajā darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sākam darbu. 1.pants.

D.Skulte: 1.pants bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. 2.pants.

D.Skulte: 2.pants arī ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. 3.pants.

D.Skulte: 3.pants arī ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. 4.pants.

D.Skulte: Pēc pirmā lasījuma, ņemot vērā Lauksaimniecības komisijas priekšlikumu, 4.pantā pirms vārda "pašvaldības" teksts tiek papildināts ar vārdu "rajona". Lai nebūtu šo pārpratumu, 3.punkts ir papildināts ar teikumu: "citos Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās padomes, Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumos paredzēto funkciju izpildi".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. 5.pants.

D.Skulte: 5.pantā, pēc Likumdošanas jautājumu komisijas vadītāja Endziņa kunga ierosinājuma, ko atbalstīja arī Tirdzniecības komisija, vārds "arbitrāža" aizstāts ar vārdu "saimnieciskā tiesa".

Priekšsēdētājs: Problēmu nav. Paldies. 2.sadaļa, 6.pants.

D.Skulte: 6.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. 7.pants.

D.Skulte: 7.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: 8.pants.

D.Skulte: Ņemot vērā Lauksaimniecības komisijas ierosinājumu, 8.pantā vārds "padome" aizstāts ar vārdiem "pašvaldības institūcijas".

Priekšsēdētājs: Citu ierosinājumu nav? Paldies. 9.pants.

D.Skulte: 9.panta pirmā daļa ir papildināta, aiz vārdiem "rajona teritorijas attīstības" rakstot vārdus "apbūves un tās kontroles". Šo priekšlikumu iesniedza Tirdzniecības komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. 10.pants.

D.Skulte: 10.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav pretenziju. 11.pants.

D.Skulte: Bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: 12.pants. Pagaidiet, par 11.pantu.

V.Biķis: Es ierosinu svītrot visu 12.pantu, jo šaubos, vai rajonos vēl būs vajadzīgs organizēt jaunas vēlēšanas un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Skultes kungs, kāds ir jūsu viedoklis?

D.Skulte: Situācija ir saistīta ar rajona pašvaldības institūciju un rajona padomes priekšsēdētāja atcelšanas kārtību, pamatojoties uz šo pantu. Ar šo sadaļu septembrī mēs papildinājām pagastu un pilsētu likumus, un situācija ir tāda: ja līdz vēlēšanām ir palicis mazāk par gadu, vēlēšanas netiek rīkotas, ja ir vairāk par gadu-tad tiek rīkotas. Bet diemžēl tas atkal konfrontē ar mūsu pieņemto lēmumu, proti, likums konfrontē ar lēmumu par visu veidu pašvaldību vēlēšanu atcelšanu līdz Saeimas vēlēšanām. Šeit ir ļoti interesanta situācija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāti, balsojot mums ir jāizlemj, vai līdz Saeimai pašvaldības kaut kad vēlēs vai ne? Komisija pieņēmusi lēmumu par šīm vēlēšanām, bet ir paredzēta vēl vēlēšanu kārtība.

D.Skulte: Var būt variants no 1.jūlija, kad mēs pieņēmām šo lēmumu par vēlēšanu apturēšanu vietējās pašvaldībās. Tomēr var izveidoties situācija, ka lēmums par Saeimas vēlēšanām tiek pieņemts garākā periodā, tādēļ ir priekšlikums-atstāt, lai nebūtu problēmu un pēc tam nebūtu papildus jātērē laiks.

Priekšsēdētājs: Izšķirsimies balsojot par 12.panta svītrošanu, ko iesaka deputāts Biķis. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 29-par, 12-pret, 14-atturas. Tik un tā vairākums ir nobalsojis par 12.panta svītrošanu. Ņemot vērā, ka citi deputāti atstāj zāli, drīz vien mums būs diezgan oriģināli balsojumi.

Lūdzu, 13.pants.

D.Skulte: 13.pants bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. 14.pants.

D.Skulte: 14.pantā tika svītroti vārdi "ne retāk kā četras reizes gadā". To arī ieteica Tirdzniecības komisija, lai netiktu reglamentēts sesiju biežums.

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav? Nav. Paldies. 15.pants.

D.Skulte: 15.pantā ir svītrots vārds "ārkārtējs". Tas arī ir Tirdzniecības komisijas ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Iebildumus neredzu. Paldies. 16.pants.

D.Skulte: 15.pantā vārdi "padomju vietā" ir aizstāti ar "padomju sesiju". Tas bija Lauksaimniecības komisijas ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. 17.pants.

D.Skulte: 17.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. 18.pants.

D.Skulte: 18.pants arī ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Ja spriež pēc tabulas, tad līdz 25.pantam nekādu izmaiņu nav. Vai deputātiem būtu kādi labojumi? Nav.

25.pants.

D.Skulte: 25.pantā ir noraidīts Tirdzniecības komisijas ieteikums svītrot 7.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai Tirdzniecības komisija neiebilst, ka priekšlikums ir noraidīts?

D.Skulte: Likumdošanas iniciatīvas tiesības mēs laikam nedrīkstam sajaukt... šo struktūru un izslēgt rajona padomes no spēles.

Priekšsēdētājs: Paldies. 26.pants.

D.Skulte: 25.pantā ir Lagzdiņa kunga priekšlikums 13.punktā izslēgt vārdu "izmantošanu". Tas ir pieņemts. Vēl ir Lauksaimniecības komisijas priekšlikums aiz vārda "uzņēmums" 13.punkta beigas izteikt šādā redakcijā: "iecelt amatā un atcelt no amata to vadītājus". Tas ir pieņemts arī komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 25.pantu vairāk priekšlikumu nav? Paldies. 26.pants.

D.Skulte: Nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungam priekšlikums par 26.pantu?

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Varbūt tāds visai radikāls priekšlikums, bet, ja jūs uzmanīgi izlasīsit 26.panta četrus punktus, tad redzēsit, ka saskaņā ar 4.punktu var noteikt atbildību par jebkuru pārkāpumu, ja tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Pirmie trīs punkti ne ar ko nebagātina saturu. Ja ar likumu ir aizliegts noteikt administratīvo atbildību par pārkāpumu, tad to nevar darīt. Ja tas nav aizliegts, tad padome to var darīt. Tad tā arī jāieraksta.

Šajā sakarībā tīri redakcionāla piezīme. Izlasiet uzmanīgi: "paredzēt administratīvo atbildību jautājumos un par jautājumiem". Par jautājumiem nevar būt atbildība. Atbildība var būt tikai par pārkāpumiem. Es ierosinātu izsvītrot pirmos trīs punktus un saglabāt pēdējo-4.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds ir komisijas viedoklis?

D.Skulte: Tas komisijā nav apspriests, bet es varētu arī vienpersoniski pateikt savu attieksmi, ka varētu iet šādu ceļu, jo tas katrā ziņā nemaina šā likuma būtību. Var piekrist.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā, ja ir panākta vienošanās, mums nekāds balsojums nav vajadzīgs.

27.pants.

D.Skulte: Ņemts vērā ierosinājums 27.panta otro un trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Rajona padomes vai rajona valdes nelikumīgus lēmumus aptur Latvijas Republikas ģenerālprokurors." Un tālāk: "Latvijas Republikas ģenerālprokuroram pēc nelikumīga rajona padomes vai rajona valdes lēmuma apturēšanas mēneša laikā ir jāgriežas tiesā, kura lēmumu atceļ vai atjauno tā darbību." Tas arī ir saistīts ar mūsu jau reālo pieredzi, kas gūta, šajā laikā darbojoties ar šiem lēmumiem. Piemēram, Jūrmalas gadījums... Komisijā ir pieņemts minētais Lagzdiņa kunga priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 28.pants.

D.Skulte: 28.pantā ir papildināta pēdējā daļa, proti, aiz vārdiem: "Latvijas Republikas likums" rakstot "Latvijas Republikas Augstākās padomes vai Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums", un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Mēs tiešām pārgalvīgi esam izsvītrojuši 12.pantu. Cienījamie kolēģi, jums visiem teksts ir priekšā un ir redzams, ka tiek izlaista rajona padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas procedūra. Līdz ar to es iesaku 12.panta pēdējo teikumu-"rajona padomes priekšsēdētāju ievēlē, deputātiem rajona padomē aizklāti balsojot, uz rajona padomes pilnvaru laiku"-ielikt 8.panta sākumā, turpinot teikumu ar vārdiem: "rajona padomes priekšsēdētājs ir pakļauts padomei". Pretējā gadījumā šī ievēlēšanas procedūra vairs neparādās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Skultes kungs!

D.Skulte: Katrā ziņā atbalstu šo Blažēviča kunga ieteikumu, jo pēdējā rindkopa vienkārši ir palaista garām. Lai reāli nesarežģītu situāciju, lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Protesti nav redzami. Paldies. Tātad tas ir pieņemts. 29.pants.

D.Skulte: 29.panta 5.punktu izteikt šādā redakcijā: "Aptur rajona pilsētu padomju un valžu, kā arī pagasta padomju valžu nelikumīgos lēmumus, un mēneša laikā pēc lēmuma apturēšanas griežas tiesā, kur lēmumu atceļ vai atjauno tā darbību." Tas ir saistīts ar normālu procesu, tādēļ arī šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu komisija ir akceptējusi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: 26.pantā es izlasīju: "atgriezties". Kolēģi, vienalga, kaut arī izsvītrojam tos trīs Plotnieka kunga ieteiktos apakšpunktus, taču jūs apskatieties, tas ir neloģiski formulēts, ka rajona padome tiesīga paredzēt administratīvo atbildību... Paliek 4.punkts, kurā teikts: "par citiem jautājumiem, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem".

Priekšsēdētājs: Par pārkāpumiem.

I.Silārs: Par pārkāpumiem... Bet kā tad paliek šis 4.punkts?

D.Skulte: ...noteikumus un paredzēt atbildību par pārkāpumiem, nevis par jautājumiem.

I.Silārs: Sapratu, paldies.

Priekšsēdētājs: Kaut gan te arī, atklāti sakot, pateikts diezgan dīvaini, jo iznāk, ka pārkāpums nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Tātad redakcija tiks izstrādāta uz trešo lasījumu.

D.Skulte: Ir lūgums Plotnieka kungam savu ierosinājumu iesniegt uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, atzīmējiet, ka trešajā lasījumā pie šā jautājuma mēs vēl pakavēsimies.

Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Man ir priekšlikums, ka 29.panta 5.punktu pašreizējā redakcijā nevarētu pieņemt, jo iznāk tā, ka valdei ir dotas tiesības apturēt pilsētu un pagastu padomju lēmumus. Es domāju, ka tas ir nepareizi un aplam, un tāpēc šo 5.punktu vajadzētu pārcelt jau uz 25.pantu, kur ir runa par padomes tiesībām, jo valdei šādas tiesības lemt un atcelt padomes lēmumus noteikti nevarētu dot.

D.Skulte: Es varētu paskaidrot 29.panta 5.punktu. Protams, zināmas problēmas ir. Arī komisijā par to domas dalījās. Ja jau Selecka kungs izvirza šo jautājumu, tad man ir priekšlikums tomēr likt uz balsošanu, lai nebūtu jāuzņemas atbildība. Mēs tad kopīgi izlemtu, vai padome to var, vai arī šīs funkcijas varētu deleģēt valdei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par Selecka kunga priekšlikumu 29.panta 5.punktu pārcelt uz 25.pantu, tas ir, rajona padomes kompetencē, šajā gadījumā būs diezgan interesanti vērot, kāds būs rezultāts, jo viena daļa deputātu, protams, nav dzirdējusi, par ko jābalso. Rezultāts! 48-par, 3-pret un atturas-5. Ar pārliecinošu balsu vairākumu deputāta Selecka priekšlikums ir nobalsots. Paldies.

Vēl par 29.pantu.

D.Skulte: 29.panta 13.punktā ir Lagzdiņa kunga ieteiktais papildinājums ietvert šo vispārējo tradicionālo normu: "pilda citas Latvijas Republikas Augstākās padomes likumos, Ministru padomes lēmumos noteiktās funkcijas". Konkrēti valdēm tiek uzdots ar Ministru padomes vai Augstākās padomes lēmumiem, lai pēc tam nebūtu šīs problēmas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Liekas, ka nekādu pretenziju nav. Godājamie kolēģi, skatoties labojumos, es redzu, ka līdz 38.pantam nekādu rakstisku iesniegumu nav.

D.Skulte: Ir. 19.punkts-deputātes Seiles iesniegtais labojums, kas iesaka kādā no pantiem paredzēt izpildorgānu veidošanu. Tas ir ņemts vērā 30.pantā, izsakot diezgan vispārīgā formā, kas nelimitētu šo izpildinstitūciju veidošanu atkarībā no situācijas rajonā un attiecībām ar pirmā līmeņa pašvaldībām. Tātad 30.pants ir izteikts šādā jaunā redakcijā: "Rajona valde tās kompetencē esošo jautājumu izpildes nodrošināšanai var izveidot izpildinstitūcijas. Lēmumu par izpildinstitūciju izveidošanu pēc valdes priekšlikuma pieņem rajona padome."

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ēlert, par šo pašu!

I.Ēlerts: Es atvainojos, es lūdzu atgriezties pie 31.panta, par kuru Rūpniecības komisija ir iesniegusi rakstisku priekšlikumu, tas ir, 50.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Jā, ir tāds dokuments.

I.Ēlerts: Šis pants otrā lasījuma tekstā ir parādījies no jauna, tādēļ priekšlikums nevarēja būt ietverts priekšlikumu tabulā un ir atsevišķi. Rūpniecības komisija aicina šo pantu izslēgt, tātad atstāt likumu tādu, kāds tas bija pirmajā lasījumā, proti, bez šā panta, jo te būtībā tiek reglamentēta nevis padomes kompetence, nevis rajona padomes kompetence, bet gan Ministru padomes kompetence un tiek uzlikts par pienākumu Ministru padomei vai ministrijai valsts uzņēmumu vai valsts pārvaldes institūciju vadītājus iecelt tikai pēc rajona valdes priekšlikuma. Protams, rajona valde var dot priekšlikumus par uzņēmumu vadītājiem, to var dot arī pilsētu un pagastu padomes un valdes, to, manuprāt, var dot arī kolektīvs un pat jebkurš pilsonis, jebkura persona, bet tādēļ tas nebūtu pieminams šajā likumā. Es aicinātu deputātus tomēr apsvērt, vai šādu normu, kas likumu padara arī nesaprotamu, ietvert?

D.Skulte: Šis priekšlikums tika ietverts, taču pēc pirmā lasījuma tas parādījies no jauna pēc Lagzdiņa kunga ieteikuma. Arī par to domas dalījās, bet ar balsu vairākumu komisijā tika nolemts iekļaut otrajā lasījumā, taču, ja deputātiem ir pretenzijas, mēs to varam... Nav nekādu pretenziju, ja tiktu vēlreiz pārbalsots plenārsēdē un izlemts pilnīgi un galīgi.

Priekšsēdētājs: Tātad Rūpniecības komisija ir ierosinājusi svītrot 31.pantu. Par to pašu, Selecka kungs?

V.Seleckis: Jā, par to pašu. Es tomēr domāju, ka, vadoties pēc reālās situācijas, kāda tā ir rajonos, rajona pašvaldībai tomēr būtu jādod vismaz šādas iespējas lemt arī par to uzņēmumu, kuri atrodas rajona teritorijā, vadītājiem. Un es domāju, ka būtu pat nepieciešams šo pantu vēl papildināt ar domu, ka ne vien ieceļ, bet arī izsaka priekšlikumus par viņu atbrīvošanu no darba. Es reālajā praksē zinu daudzus tādus gadījumus, ka viens vai otrs uzņēmums, kas atrodas rajona teritorijā, piemēram, Tukuma rajonā, daudz ko dara pretēji rajona interesēm. Taču rajona vadība šo uzņēmuma vadītāju nekādi nevar ietekmēt. Līdz Rīgai tālu, un rezultātā rodas diezgan, manuprāt, asa, nepatīkama un nevajadzīga situācija. Tāpēc rajona vadībai vajadzētu tomēr dot iespēju vismaz šādā veidā iedarboties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es gribu teikt, ka šī redakcija ir neskaidra. Tādēļ varbūt uz trešo lasījumu to vajadzētu mazliet apdomāt un palabot. Bet lietas būtība ir tā, ka katrā rajonā ir arī tā sauktais Lauksaimniecības departaments, kura dzīvei vajadzētu noritēt ļoti lielā saskaņā ar rajona padomi. Un, ja viņiem nav nekādas ietekmes uz šiem cilvēkiem, izvēloties kandidatūru, tas jau tad kļūst bīstami. Tāpēc, manuprāt, doma ir jāatstāj, bet redakcija jālabo.

Priekšsēdētājs: Departaments laikam gan nebūtu valsts uzņēmums, es atvainojos.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es, protams, neiebilstu, ka rajona padome var iesniegt priekšlikumus gan par valsts uzņēmumu, gan par valsts pārvaldes institūciju, kas ir arī šis departaments, vadītāju iecelšanu un atbrīvošanu. Taču vai tas ir jāraksta likumā? Nevar taču būt tāda situācija, ka ministrs atbild par valsts uzņēmuma darbu vai par valsts institūcijas darbu, bet vadītāju viņš var iecelt tikai pēc padomes vai kādas citas organizācijas priekšlikuma. Tad jau ir tas pats, kas mums bija, ka visus valsts uzņēmumu vadītājus apstiprināja pēc partijas priekšlikuma. Piedodiet, tāds stāvoklis bija. Mēs atgriežamies pie tā paša, ka faktiski nosaka viens, bet atbild cits-tā ir galīga nejēdzība, piedodiet. Priekšlikumus iesniegt var, bet tas nav jāraksta likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par 31.pantu? Lūdzu.

D.Skulte: Tātad, runājot par 31.pantu, redzam, ka saduras šīs divas tendences. Juridiski ir skaidrs, ka pašvaldības tiešā veidā nevarētu ietekmēt valsts uzņēmumu vadītājus. Nākamais solis jau varētu būt privātuzņēmēji un citas saimniekošanas formas, piemēram, akciju sabiedrības, kad pašvaldībām radīsies karsta vēlēšanās iejaukties. Tādēļ ir priekšlikums, sagatavojot trešo lasījumu, ieinteresētajām pusēm sapulcēties, bet patlaban šo pantu izslēgt no otrā lasījuma teksta. Ir ieteikums izveidot mazu saskaņošanas grupu, kurā varētu piedalīties Selecka kungs, Rūpniecības komisija, un izdomāt, ko mums darīt: vai radīt citu likumu vai izslēgt minēto punktu, tas ir, kā lai mēs likumprojektā normalizējam šo juridisko, emocionālo un reālo situāciju.

Priekšsēdētājs: Tātad Skultes kungs ierosina neakceptēt otrajā lasījumā, bet pašlaik nebalsot arī par svītrošanu, bet vienkārši neakceptēt otrajā lasījumā, lai mēs pie tā atgrieztos trešajā lasījumā.

Lūdzu, Plotnieka kungs, vārds priekšlikumam!

A.Plotnieks: Es ierosinātu šo saskaņoto pozīciju veidot tādējādi, ka 35.panta normu pārcelt uz 29.pantu, kur ir runa par rajona valdi, un tad būs iespēja to arī pateikt tieši sakarā ar rajona valdes darbību, jo citādi ir neloģiski, ka vienu pilnvaru mēs esam izdalījuši atsevišķā pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies, to noteikti ņems vērā šī saskaņošanas grupa.

D.Skulte: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai līdz 38.pantam ir vēl ierosinājumi? Šteina kungs, lūdzu!

V.Šteins: 34.pants, kurā teikts, ka rajona valdes sēdes tiek protokolētas, protokolus paraksta visi klātesošie rajona valdes locekļi, man šķiet anekdotisks.

D.Skulte: Jā, es varbūt...

V.Šteins: Vai tad likumā jāietver tādas lietas, kā kura sēde tiek protokolēta un kā tiek parakstīts protokols?

D.Skulte: Es varbūt paskaidrošu šo situāciju, jo konkrēti ar to mēs sadūrāmies, izmeklējot lietu par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona antikonstitucionālo un pretvalstisko darbību augusta puča dienās. Izrādījās, ka minētajā situācijā ir notikušas sēdes. Liela daļa šo sēžu dalībnieku gan noliedza, bet tajā pašā laikā protokoli tika rakstīti drudžainā steigā. Vēlāk tos bija iespējams saņemt atsevišķu lietvežu dzīvokļos. Tātad šī norma ir paredzēta, lai izslēgtu recidīvu, ka protokoli tiek skaisti noformēti ar atpakaļejošu datumu, lai atrādītu kaut kādai komisijai no Rīgas, bet lai protokols tiešām ir darba dokuments, kuru paraksta konkrētas sēdes beigās attiecīgi cilvēki, nevis kaut kāds solīdi noformēts papīrs priekš atrādīšanas.

Priekšsēdētājs: Skultes kungs! Tas neizslēdz iespēju, ka tiek protokolēts vienu dienu vēlāk. Tad jau jāraksta, ka ir jābūt stenografētam vai kaut kā tamlīdzīgi.

J.Ruško, Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs:Varbūt varētu mazliet dalīties praktiskajā pieredzē, proti, jāsaka, ka attiecīgajā dienā uzrakstīt protokolu un uzreiz parakstīt patiesībā nav iespējams, it sevišķi, ja lemj svarīgas lietas.

D.Skulte: Tas nozīmē, ka jūs neatbalstāt šo otro teikumu, ka paraksta visi klātesošie rajona valdes locekļi?

Priekšsēdētājs: Te jau nekas nav teikts, kad tieši paraksta. Var jau parakstīt arī pēc gada, tas ir, tad, kad atnāk kontrole.

No zāles: Diemžēl tā tas bija reāli dzīvē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apšīša kungs!

R.Apsītis: Man ir tāds jautājums: vai rajona padomē raksta arī reglamentu, gatavo reglamentu, pieņem reglamentu?

D.Skulte: Jā, katrā rajona padomē ir reglaments.

R.Apsītis: Tādā gadījumā, ja šāds reglaments ir, vai tad minētais jautājums nav reglamenta lieta?

D.Skulte: Jā, tas varētu būt reglamenta jautājums, ja tas ir reāli ietverts reglamentā. Tā mums piespiež šo jautājumu realizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Šis pants ir ar visai nopietnām juridiskām sekām. Konkrēti runājot par Jūrmalas pilsētas padomi, mēs, Augstākā padome, uzdevām Prokuratūrai, ģenerālprokuroram pārbaudīt, kā ir noformēti un pieņemti lēmumi Jūrmalas padomē. Izrādās, ka Čebotarenoka laikam ir atbrīvota pirms trīs mēnešiem. Taču šis protokols vēl šodien nav noformēts. Manuprāt, tāpēc protokolu vajadzētu parakstīt tūlīt sēdes beigās tādu, kāds tas ir, un tas ir viss. Pašreiz šajā ļoti dinamiskajā laikā tie ir būtiski momenti. Un diez vai ir vērts lauzt šķēpus par to, vai tas ir vajadzīgs vai nav. To mums ierosināja pagastu un pilsētu pašvaldības, un tas nāk iekšā rajona likumā. Man liekas, ka to vajadzētu atstāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, ņemot vērā, ka līdz pārtraukumam ir palikušas deviņas minūtes, mums ir iespēja izskatīt šo likumprojektu. Un, ja kādam trešajā lasījumā būs ļoti vērtīgi padomi, kā to formulēt, tad šo redakcionālo labojumu ļoti labi varēs izdarīt arī trešā lasījuma laikā.

Par 32.pantu mēs norunājām, ka to neizvirzīsim akceptēšanai otrajā lasījumā, bet atstāsim saskaņošanai trešajā lasījumā.

D.Skulte: 31.pantu.

Priekšsēdētājs: 31.pantu, es atvainojos. Lūdzu, kādi vēl ir ierosinājumi līdz 38.pantam? Nav. 38.pants.

D.Skulte: Attiecībā uz 38. un 43.pantu es gribētu informēt par situāciju, jo šie panti arī ir reāli radušies konkrētas prakses rezultātā sakarā ar pašvaldību problēmām Daugavpilī un citur. Šos papildinājumus mēs diezgan vienprātīgi arī iekļāvām septembrī skatītajos pagastu un pilsētu likumos.

Tātad no 38. līdz 43.pantam šī juridiski tiesiskā reglamentācija ir pilnīgi analoga, kaut gan tā ir radījusi diezgan nevēlamu reakciju. Manuprāt, tā gan ir diezgan loģiska reakcija, kāda bija Pašvaldību savienības kongresā. Es gribu informēt godātos deputātus. Pašvaldību savienība to uzskata par demokrātijas formu pārkāpšanu, ja padomes, kuras regulāri neievēro likumus, nav atlaižamas un nav aizskaramas. Katrā ziņā es gribētu atbalstīt šo variantu un tomēr balsot par to, ka mēs jauno nodaļu iekļaujam īpaši, jo argumentācija bija ļoti interesanta, proti, ka pašreizējā Augstākā padome nav īpaši likumīga un ka tikai Saeima varēs atlaist šīs pašvaldības. Tātad, lai neradītu konfrontāciju, lūgums ir akceptēt šo jauno nodaļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Man ir priekšlikums svītrot 39.panta 1.apakšpunktu un 3.apakšpunkta otro daļu.

Priekšsēdētājs: Jā, tas jau izriet no 12.panta, tādēļ par to laikam pat nav jābalso, tas ir jāsvītro. Šos labojumus likumā mēs jau esam izdarījuši.

D.Skulte: Ir liels lūgums Cilinska kungam kopā strādāt pie jautājuma, kas ir ļoti cieši saistīts, nosakot Saeimas vēlēšanu vēlāko termiņu, kad būtu jānotiek šīm vēlēšanām, kas arī atrisinātu šīs pretrunas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par šo nodaļu. Mums ir jānobalso atsevišķi par šīs jaunās trešās nodaļas akceptēšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim par pantu, sākot no 38. līdz 43.pantam, akceptu otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts! 55-par, 1-pret un 5-atturas. Šie panti ir akceptēti.

Lūdzu, 44.pants.

D.Skulte: Bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: 45.pants. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Uz ko pamatojoties jūs 44.pantā rakstāt, ka esošie dabas resursi var būt īpašums? Tie taču ir pagasta vai rajona pilsētu īpašums. Tāpēc man ir priekšlikums šo daļu svītrot.

Priekšsēdētājs: Tātad svītrot vārdus: "un tā teritorijā esošie dabas resursi".

D.Skulte: Cienītais Grūbes kungs, varētu jums daļēji piekrist, bet šeit nav rakstīts par īpašumu, bet gan par ekonomisko pamatu. Manuprāt, tās tomēr ir dažādas lietas.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, ir atlikušas četras minūtes līdz pārtraukumam. Lūdzu.

G.Grūbe: Tās nav dažādas lietas. Tāpēc es lūdzu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu svītrot no 44.panta vārdus "un tā teritorijā esošie dabas resursi". Lūdzu.

S.Albertiņa: Lūdzu, vai drīkstētu par balsošanas motīviem?

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze, es atvainojos, mums notiek balsošana. Rezultāts: 32-par, 8-pret un 10-atturas. Svītrots. Es atvainojos, Albertiņas kundze, es nepamanīju, bet ir jau nobalsots.

45.pants.

D.Skulte: 45.panta pēdējā daļā tekstu aiz vārda "iegūst" papildināt ar vārdu "lietošanā", un tālāk kā tekstā. Tas ir Seiles kundzes ierosinājums, un komisijā tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais labojums ir 48.pantā.

D.Skulte: Lagzdiņa kungam 48.pantā bija ierosinājums no rajona budžeta nepieciešams finansēt izdevumus, lai nesamazinātu rajona pašvaldību institūciju funkciju izpildi. Šis priekšlikums ir noraidīts, jo es domāju, ka arī tas ir solis pretim Grūbes kunga koncepcijai, lai mēs nedarītu to, ko nevajag, pārejot uz viena līmeņa vai pusotra līmeņa pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lagzdiņa kungs, kura nav klāt, neiebilst, ka šis viņa ierosinājums ir noraidīts. Varam turpināt.

D.Skulte: Tātad pārējos pantos, tas ir, 49., 50. un 51.pantā, ne grozījumu, ne papildinājumu, ne labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem būtu kas sakāms? Pēc tam vairs jautājumu nebūs, jo notiks balsošana. Šteina kungs, lūdzu!

V.Šteins: Es saprotu, ka likums ir par rajona pašvaldību. Taču, kad atgriezīsimies pie apriņķu iedalījuma Latvijā, mums ir jāatjauno Ilūkstes apriņķis. Kā jūs domājat, kā šajā gadījumā risināsies šī apriņķa valdes jautājums, vai šīs pārvaldes institūciju dibināšana? Tas ir vienīgais gadījums, kad mums ir jāatjauno apriņķis. Daudzi citi rajoni tiks apvienoti, bet šis viens apriņķis mums ir jāatjauno.

D.Skulte: Šteina kungs! Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā ļoti gaida jūsu priekšlikumus, jo jūs tikāt iekļauts darba grupā, kura strādā pie šā jautājuma. Diemžēl laiks iet uz priekšu, bet priekšlikumi netiek iesniegti. Es domāju, ka otrais lasījums varbūt būs stimuls, lai rīkotos un izlemtu, kad ir īstais un pareizais laiks risināt šo apriņķa problēmu un kādā veidā un kādā secībā to darīt. Es saprotu, ka šajā lietā arī ir divas pozīcijas. Viena, ka tas jādara pēc Saeimas vēlēšanām, otra pozīcija-pirms šīm vēlēšanām. Tātad tās ir ļoti cieši saistītas lietas, tādēļ mums ir jādiskutē kopīgi. Ļoti gaidām šos priekšlikumus.

V.Šteins: Vai to pantu patlaban izsvītrojam?

D.Skulte: Jā, 12.pantu mēs izsvītrojam tikai tādu iemeslu dēļ, ka uzskatām, ka pārejas periodā, līdz Saeimas vēlēšanām, šīs padomes strādās.

V.Šteins: ...jauns vajadzīgs.

D.Skulte: Es domāju, ka mēs varētu to tad lemt arī atsevišķi.

V.Šteins: Paldies.

Priekšsēdētājs: Šteina kungs! Rajona padomes strādās, bet, ja būs apriņķi, tad būs jāvēlē apriņķa padomes, un tas vairs neatbildīs šim likumam.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man būtu jautājums, kad tomēr tiks pieņemta vai iesniegta Augstākajai padomei tā daļa, kas bija 1991.gada 24.aprīļa lēmumā, ka jāiesniedz likumprojekts par to, kādā veidā tiek saskaņots vai arī izšķirts strīds starp pagastu padomēm un rajonu padomēm, un Ministru padomi tajā skaitā. Albertiņas kundze jau ļoti smuki teica, ka Pašvaldības komisija patlaban izskatīs visus tos priekšlikumus, kuri attiecas uz rajona pašvaldības likumu. Bet es saprotu, ka tāda doma jau tagad ir noraidīta.

D.Skulte: Grūbes kungs, visus jūsu iesniegtos priekšlikumus katrā ziņā, ja būs iespējams, iestrādāsim trešajā lasījumā. Mēs ļoti aicinām jūs piedalīties komisijas sēdē.

Runājot par šo saskaņošanas likumu, es domāju, ka mums tā ir vienreizēja laime, ka jūs, būdams Ministru padomes likuma darba grupas vadītājs, vienlaikus arī iesniedzat priekšlikumus par pagastu un rajona pilsētu valžu veidošanu. Tātad, izskatot šo jautājumu, es katrā ziņā augsti vērtēšu priekšlikumu par šīm saskaņošanas padomēm rajona līmenī. To mēs izmantosim, un tas būs arī šā likumprojekta pamats.

G.Grūbe: Skultes kungs! Es gan tam neticu un tāpēc gribu lūgt kolēģus nobalsot, lai šajā likumprojektā tiktu iestrādāta tēze par rajona saskaņošanas komisijas izveidošanu. Šie visi materiāli jums ir iesniegti. Un tāpēc es lūdzu izdarīt šajā reizē konceptuālu balsojumu, lai Pašvaldības komisijai šī lieta vienkārši neaizmirstos.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs! Neņemot vērā visas manas simpātijas pret jums, man tomēr jāsaka, ka negribu uzvelt sev kaklā tādu akmeni, ka otrā lasījuma beigās balsošu konceptuāli par tēzēm. Tas ļoti slikti var atsaukties uz mūsu turpmāko darbību. Tā ka jādomā cits veids, kā to varētu iekļaut likumprojektā.

D.Skulte: Es gribētu tagad lūgt vārdu un paskaidrot, ka Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir gatava reizē ar trešo lasījumu iesniegt paraugnolikumu par šīm saskaņošanas komisijām rajonos. Daudzos rajonos tās jau ļoti sekmīgi darbojas. Tā, piemēram, Rīgas un Ogres rajonā. Es domāju, ka šo paraugnolikumu mēs varētu pievienot trešajā lasījumā.

G.Grūbe: Es gribētu precizēt, ka tā nav abstrakta lieta. Tātad 27.pantā man ir piedāvāta redakcija, kura ir izvērsta arī paraugnolikumā: "Rajona padomes un rajona valdes lēmumi, kas attiecas uz vietējām pašvaldībām, saskaņojami ar vietējo pašvaldību pilnvaroto pārstāvju sanāksmi, apvienību caur saskaņošanas padomi." Tas ir viss, un nekādu konceptuālu grozījumu likumprojektā nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs, tas ir pretrunā ar jūsu iepriekšteikto, ka ir vajadzīgs konceptuāls balsojums. Bez šaubām, tāds ierosinājums ir. Varbūt atstāsim 27.pantu otrajā lasījumā līdz trešajam lasījumam, lai, nepārkāpjot procedūru, uzsākot darbu pie trešā lasījuma, sākumā varētu nobalsot par 27.pantu ar šiem labojumiem, pēc tam-par 31.pantu un tad turpināt izskatīt pārējos pantus trešajā lasījumā. Tādā gadījumā mēs vismaz saglabāsim procedūru un pieklājību pret to procedūru, kāda mums ir. Nav iebildumu? Paldies.

Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Es gribu paskaidrot Grūbes kungam un pārējiem par šo saskaņošanas komisiju. Latvijas Pašvaldību savienība ir pieņēmusi nolikumu par saskaņošanas komisiju, kura ir liela un attiecas arī uz rajona līmeni un arī uz republikas līmeni. Tāds mehānisms pastāv. Un, ja mēs no Augstākās padomes turpināsim pašvaldībām diktēt, kā tām apvienoties un strādāt, es nedomāju, ka tas mums nāks par labu. Bez šaubām, šādu paraugnolikumu var pieņemt, bet es vēlreiz saku, ka šobrīd Latvijas Pašvaldību savienība tādu nolikumu jau ir pieņēmusi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas bija skaidrojums. Bet es tomēr riskēšu un tagad likšu uz balsojumu, jo deputātu zālē paliek arvien mazāk un mazāk, un rezultāts par otro lasījumu būs pavisam nepieklājīgs.

Lūdzu, kā jau norunāts, balsosim otrajā lasījumā par likumprojekta "Par rajona pašvaldību" akceptu, izņemot 27. un 31.pantu, kuri mums paliek otrajā lasījumā līdz trešā lasījuma sākumam. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 60-par, 2-pret un 3-atturas. Paldies, godājamie kolēģi!

Patlaban sākas pusstundu ilgs pārtraukums.

D.Skulte: Vēl viens mazs paziņojums. Pašvaldības komisija līdz nākamajai otrdienai gaida rakstiskus priekšlikumus trešajam lasījumam, tas ir, nedēļas laikā.

Priekšsēdētājs: Vakara sēde sāksies piecas minūtes vēlāk.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Vai mēs vispār kādu lēmumu varam pieņemt? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 64 deputāti ir reģistrējušies. Tas nozīmē, ka lēmumus mēs pieņemt nevaram. Ieradies 65.deputāts, ja viņa vietā nav tikai reģistrējies kolēģis.

Vēl ieradās deputāts Edmunds Krastiņš. Tātad zālē ir 66 deputāti, un lēmumus varam pieņemt.

Godājamie kolēģi! Es tikai gribēju vēlāk palūgt, ja kādam tas interesē, izdruku par tiem, kas balsoja, ka pulksten 18.00 ir jāklausās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas Prezidija priekšsēdētāja informācija par darbu, proti, cik no tiem, kas nobalsoja par šo informāciju, būs zālē?

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir par grozījumiem dažādu komisiju sastāvā. Pirmo skatām jautājumu "Par grozījumiem Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā". Līdz šim mums ir tikai Izglītības ministrija, bet komisija nodarbojas ar tautas izglītību. Lūdzu, vai ziņo Laķa kungs? Vai arī kāds cits ziņo par šo jautājumu? Ziņotāju laikam nav. Lēmums ir ļoti īss. Tas nosaka, ka Dainis Īvāns ir izteicis vēlēšanos darboties šajā komisijā, un formāli mums ir jāpieņem Augstākās padomes lēmums par Daiņa Īvāna iekļaušanu šīs komisijas sastāvā.

Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, jo vēl ieradās vairāki deputāti. Rezultāts: 71 deputāts. Paldies. Lūdzu, balsosim par lēmumu, kas izteikts 64.dokumentā,-"Par grozījumiem Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā".

I.Silārs: Es redzu, ka te kaut kas nesaskan.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs, labojiet!

I.Silārs: Es redzu, ka pirms tam vēl ir lēmums, proti, 58.dokuments, kas arī skar šo pašu komisiju. Šajā dokumentā ir pavisam cits deputātu skaits. Vispirms te parādās, ka skaitlis 16 jāaizstāj ar 15, bet te parādās 19. deputāts-Īvāna kungs. Tātad, ja mēs pieņemam lēmumus, kuri cits ar citu nesaskan... Proti, ja aiziet, teiksim, Dainis Vanags un vietā nāk Dainis Īvāns, tad skaitam nevajadzētu mainīties, bet es šeit redzu, ka katrā dokumentā ir pavisam atšķirīgs skaitlis.

Priekšsēdētājs: Paldies, Silāra kungs! Jūsu piezīme atmodināja Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, un divi pārstāvji tagad grib uzstāties.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Mūsu komisija nesastādīja šā dokumenta tekstu, un man ir jāatvainojas. Ja mēs balsojam vispirms par Daini Īvānu, tad šeit ir kļūda. Mūsu komisijā ir 17 cilvēki, nevis 18, respektīvi, būtu 17 un 18. Ja mēs vēl balsosim par Daini Vanagu, tad jāiziet no tiem skaitļiem, kādi būs radušies, nobalsojot par Daini Īvānu. Tādējādi te patlaban ir redakcionāla nesaskaņa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Jā, tas ir pilnīgi pareizi. Mēs sagatavojām visus dokumentus, izņemot skaitlisko sastāvu. Un, nezinot, kurš no šiem dokumentiem ir pirmais: vai tas ir par Īvāna vai par Vanaga kungu, es arī nezināju, par ko balsot. Bet praktiski skaits nemainās, jo viens aiziet un viens pienāk klāt. Mēs šo skaitu neesam tur ierakstījuši. Šī kļūda ir radusies neatkarīgi no mums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Šo kļūdu, kura ir 64.dokumentā, var ļoti vienkārši novērst, svītrojot 2.punktu. 59.dokumentā svītrot 4. no beigām, jo skaits nemainās.

Priekšsēdētājs: Deputātu kungi, vai tas tiešām tā ir? Lūdzu, kas vēl patlaban var nodarboties ar rēķināšanu? Vai Endeles kungs pareizi aprēķināja? Laķa kungs māj ar galvu, ka esot tā, kā teica Endeles kungs. Ticēsim, jo visiem laikam ir slinkums pašiem rēķināt. Katrā gadījumā būtiski tas neko negroza. Vispirms balsosim par 59.dokumentu ar tām izmaiņām, ko ierosināja Endeles kungs. Pēc tam balsosim par 64.dokumentu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 78. Lūdzu, balsosim par 59.dokumentu, tas ir, lēmumu par grozījumiem divu komisiju sastāvā. Rezultāts: 73-par, pret-nav un atturas-1. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 64.dokumentu, tas ir, par Daiņa Īvāna ievēlēšanu Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā. Rezultāts: 71-par, pret-nav un atturas-3. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts ir lēmuma projekts "Par pievienošanos 1968.gada 1.jūlija Starptautiskajam kodolieroču neizplatīšanas līgumam".

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Jums ir izsniegti pilnīgi visi dokumenti, tajā skaitā arī svarīgāko pantu izraksti, ar kuriem jūs varat iepazīties. Lūdzu jūs balsot par šo pievienošanos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Bērziņa kungam? Godājamie kolēģi, riskēsim un balsosim par 63.dokumentu, tas ir, lēmuma projektu "Par pievienošanos 1968.gada 1.jūlija Starptautiskajam kodolieroču neizplatīšanas līgumam". Rezultāts: 71-par, pret-nav un atturas-1. Vajadzēs palūgt izdruku, lai redzētu, kurš vienīgais atturas. Paldies.

7.darba kārtības jautājums ir "Par Latvijas Republikas likuma "Par amnestiju" piemērošanas kārtību".

Lūdzu, Panteļejeva kungs, ziņojiet!

A.Panteļejevs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamās dāmas un kungi! Es ceru, ka, neskatoties uz saasināto kvoruma situāciju, jūs tomēr atbalstīsit un mēs šodien varēsim pieņemt lēmumu par likuma stāšanos spēkā. Likumu mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā, un ir sagatavots lēmums par stāšanos spēkā. Es pievērsīšu uzmanību dažiem aspektiem, kuri šo lēmumu atšķir, teiksim, no iepriekšējiem lēmumiem par amnestijām.

Pirmkārt, mēs neesam izvairījušies no tā, ka nepiemēro amnestiju tiem, kas it kā atrodas vēl tā sauktajā ārstēšanā, turpina pretalkohola ārstēšanās ciklu. Tiem, kas tur it kā ārstējas, šoreiz nepiemērojam, jo uzskatām, ka ārstēšanās cietumā pret alkoholismu praktiski nav nekāda ārstēšanās. Tā ir tīrā fikcija, tāpēc attiecībā uz tādiem nevar ierobežot amnestijas piemērošanu.

Otrkārt, specifisks moments attiecībā uz naudas sodu. Mēs šeit izdarījām tā, lai cilvēks, kurš ilgāk ir novilcinājis naudas soda samaksāšanu, it kā kaut ko neiegūtu, jo viņš maksāšanu ir novilcinājis tik ilgi, ka amnestijas rezultātā viņam atceļ naudas sodu. Mēs šeit ļoti ierobežojām naudas soda atcelšanu un attiecinām to tikai uz cilvēkiem, kuriem naudas sods ir noteikts ar tiesas lēmumu jau pēc tam, kad ir pieņemts likums par amnestiju. Tātad noziegums ir izdarīts pirms tam, bet spriedums ir pieņemts pēc amnestijas likuma piemērošanas. Tādā gadījumā tiesa uzreiz atbrīvo no naudas soda. Bet tiem cilvēkiem, kuriem tiesa bija piespriedusi pirms amnestijas likuma pieņemšanas, naudas sods ir jāsamaksā. Un es domāju, ka vispār mums jāiet uz to, ka naudas sods, kā saka, ir tā vissvētākā forma. Var būt, ka tā ir jāattīsta pat vairāk, salīdzinot ar visiem citiem sodiem. Tāpēc attiecībā uz naudas sodu mēs šeit atstājām diezgan stingras prasības.

Es kuluāros dzirdēju iebildumus pret to, ka amnestiju piemēro nevis attiecībā tikai uz tiem cilvēkiem, kuri ir notiesāti un atrodas ieslodzījuma vietās, bet arī uz tiem cilvēkiem, kuri atrodas izmeklēšanā, ja attiecīgā panta sankcija ir, teiksim, mazāka par 5 gadiem. Ja panta sankcija ir lielāka par 5 gadiem, tad, protams, ir jāsagaida tiesa, jo tādā gadījumā amnestija būs atkarīga no sprieduma. Bet, ja ir skaidrs, ka tas ir pants, kurš neparedz lielāku sankciju, tad mēs uzskatām, ka amnestiju var piemērot jau izmeklēšanas stadijā.

Es saprotu, ka varētu būt iebildumi, kāpēc nevar sagaidīt tiesu un kāpēc amnestiju nevar piemērot tikai tiem, kuri ir notiesāti? Es gribētu teikt, ka varbūt to varētu darīt, ja mums būtu normāla valsts ar normālu izmeklēšanas procedūru, kad izmeklēšana notiek normāli īsā periodā. Bet mūsu valstī faktiski dažreiz pat par nieka lietām izmeklēšana un turēšana iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā velkas gadu, divus un trīs gadus. Un tas notiek no cilvēka neatkarīgu apstākļu dēļ, tādēļ, ka, teiksim, tajās tiesu mājās tek jumts, nevar noturēt tiesas sēdes ziemā, jo ir auksts un tiesnešiem nav kažoku. Rezultātā tiesa mēnešiem ilgi tiek atlikta. Tādējādi nelielu pārkāpumu izmeklēšana velkas gadiem ilgi. Tāpēc mums ir aktuāli, ka amnestiju tomēr lieto arī attiecībā uz tiem, kuri atrodas izmeklēšanā uz minēto pantu pamata.

Es atkārtoju vēlreiz: ja mums būtu normāli izmeklēšanas un tiesāšanas apstākļi, ja nebūtu šie pilnīgi neadekvātie izmeklēšanas termiņi, tad varbūt mēs varētu domāt un tiešām amnestiju lietot tikai tiem, kuri ir ieslodzījuma vietās. Bet mums tādas situācijas nav. Mums izmeklēšana norit nenormāli un termiņi ir nenormāli, un faktiski cilvēki, pret kuriem piemērojamā sankcija varbūt pat ir mazāka par trim gadiem, izmeklēšanas izolatorā vai kaut kur citur atrodas ilgāku laiku, nekā paredz attiecīgais pants. Tādēļ mēs uzskatām, ka šīs amnestijas piemērošana arī izmeklēšanas procesā ir svarīga. Tas būtu īsumā viss. Es varētu atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Bet te laikam tie ir komentāri, ka cilvēks var izvēlēties, var arī nepiekrist amnestijas piemērošanai un var pieprasīt, lai viņa lietu izskata tiesā un tamlīdzīgi. Bet, ja viņš uzskata, ka viņš ir jāreabilitē, tad reabilitēšana notiek.

Lūdzu, kādi ir jautājumi Panteļejeva kungam? Lūdzu, Silāra kungs!

A.Panteļejevs: Varbūt Dātava kungs man palīdzēs...

I.Silārs: Man radās jautājums jūsu skaidrojuma rezultātā, kas attiecas uz tiem, kuru lieta vēl ir tikai izmeklēšanā. Galu galā tikai tiesa atklāj vainu, un var gadīties, ka izmeklēšana notiek par pantu, par nozieguma sastāvu, par kuru Kriminālkodeksā ir paredzēts sods līdz 5 gadiem, bet, ja šī lieta nonāks iztiesāšanā tiesā, var izrādīties, ka tā vaina ir pavisam cita, un galarezultātā tiesas procesā viņam atklājas tāds nozieguma sastāvs, par kuru varbūt paredzēts sods 10 gadi. Tātad vai jums nešķiet, ka šādā veidā mēs šo normālo procesu pārtraucam?

A.Dātavs, Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes vadītājs: Pirmkārt, es pateikšu, ka nešķiet. Un atkārtoju, ka pašlaik Latvijā gandrīz vai nav normālu procesu.

A.Panteļejevs: Par to attiecīgo gadījumu. Pirmkārt, es gribu teikt, ka cilvēks varbūt vispār uzskata sevi par nevainīgu un var atteikties.

Kas attiecas uz jūsu teikto, tad es saprotu, ka jebkurā gadījumā, atklājoties papildu faktiem, var ierosināt, lai tiesa lietu atdod atpakaļ izmeklēšanā. Ja izmeklēšanā parādās kaut kādi papildu dati, tad, uzsākot izmeklēšanu, protams, formulē citu pantu un pret šo cilvēku atkal uzsāk krimināllietu. Cik es saprotu, tiesa nekad nespriež tādu pantu, kas nav parādījies izmeklēšanā, bet tiesa atdod atpakaļ papildu izmeklēšanā.

I.Silārs: Jā, bet to var tiesa...

A.Panteļejevs: Jā, bet formāli jūs jau redzat, kurā stadijā mēs to pārtraucam. Vienalga, tas nonāk atpakaļ izmeklēšanā, ja tiesas procesā parādās kas jauns. Ir pietiekami liela varbūtība, lai tas parādītos arī vēlāk izmeklēšanas procesā, izmeklējot citus noziegumus vai kaut ko citu un pārformulējot pantus. Turklāt es domāju, ja izmeklētājam būs kaut mazākās aizdomas, ka iespējams cits pants, tad, risinot jautājumu par amnestijas piemērošanu, tas noteikti tiks ņemts vērā, un prokurors arī to ņems vērā.

Var arī turpināt šīs jūsu domas loģiku, proti, arī pēc tiesas sprieduma, teiksim, pārsūdzībā vai kaut kur citur, var atklāties jauni fakti, pamatojoties uz kuriem var piespriest vēl kādu pantu. Līdz ar to mums tā piecu gadu robeža... cilvēks jau sēž cietumā, bet attiecībā uz viņu pēkšņi atklājas vēl jauni fakti, un tiek pielikti klāt gadi. Bet mēs viņu te atbrīvojām, tā ka te tās ķēdītes pārtraukšana varbūt... Nu, es nezinu... Es tomēr sliecos uz to, ka mums ir jāņem vērā šis...

I.Silārs: Tagad konkrēts jautājums par 15.punkta 1.apakšpunktu. Kā jāsaprot teiciens "ievērojot smaguma pakāpi"?

A.Panteļejevs: Starp citu, par šo pantu bija arī diezgan lielas debates. Ja jūs paņemsit 15.panta beigas, tas ir, pēdējo rindkopu, pēdējo teikumu, jūs izlasīsit, ka attiecībā uz personām, kuras norādītas šā punkta 1.apakšpunktā, "jāpieņem motivēts lēmums par amnestijas nepiemērošanu". Redziet, mēs to ņemam vērā, it kā vadāmies pēc diviem faktiem. No vienas puses, mēs it kā mēģinām 15.pantā maksimāli uzskaitīt un matemātiski precīzi noteikt kritērijus. No otras puses, tomēr kaut minimāli ielikt iespējas arī administrācijai kaut kādā veidā dot savu novērtējumu par šeit pieņemto lēmumu. Tie trīs disciplinārsodi ir dažādas kategorijas. Tas ir vienīgais pants, kur mēs esam pieļāvuši arī administrācijai ļoti mazu iespēju šajā gadījumā zināmā mērā piemērot arī savu viedokli, nosakot smaguma pakāpi. Tur nāk tā motivācija, kas ir pieņemta pirmajā, ja mēs izņemtu to pēdējo, tad atstātu šo formulējumu tīri matemātisku, un tad faktiski nepaliktu neviens... Mēs tomēr gājām uz to, ka tādu minimālu iespēju vajadzētu atstāt.

I.Silārs: Jautājums attiecībā uz 17.pantu: kā jāsaprot vārdi-"pabeigtu noziegumu" un "personām, kas izdarījušas ilgstošus un turpinātus noziegumus, amnestiju piemēro tikai tad, ja tie paveikti līdz šī likuma pieņemšanai". Vai pareizāks nebūtu vārds "pārtraukti"?

A.Dātavs: Tas jau ir tas pats. Redziet, tur ir runa par, teiksim, tādu sastāvu kā nelikumīga ieroču glabāšana. Tas ir ilgstošais noziegums. Izvairīšanās no alimentu maksāšanas-ilgstošais noziegums. Tajā brīdī ir jābūt kādam fiksētam momentam, kad šis noziegums ir izdarīts. Jābūt fiksētam arī beigu momentam: vai viņš labprātīgi ir pieteicies par vainīgu, vai izmeklētāji viņu ir saukuši pie atbildības. Citādi mēs šo amnestiju varam izteikt bezgalīgi, un šis noziegums var turpināties gadiem, un ir, teiksim, nelikumīga ieroču glabāšana.

I.Silārs: Viņš ir it kā sācis glabāt pirms amnestijas pieņemšanas?

A.Dātavs: Jā, te vajag kādu fiksētu brīdi, lai mums būtu atskaites punkts, vai amnestiju piemērot vai nepiemērot.

I.Silārs: Jā, bet ja ir ilgstoša zādzība?

A.Dātavs: Nu, tas tomēr vienreizēji, tā ir epizode. Ja amnestiju piemēros cilvēkam, kuram visas epizodes ir notikušas līdz spēkā stāšanās brīdim, bet, ja viņam kaut vai viena epizode ir pēc tam, tad tādā gadījumā amnestiju jau vairs nepiemēro.

I.Silārs: Es domāju, ja viņš nebūtu ievietots iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā, tādējādi piespiedu kārtā pārtraucot viņa darbību, viņš būtu turpinājis, bet viņu arestēja.

A.Dātavs: Jūs saprotat, tas atkal ir neloģisks jautājums. Vajag tomēr iziet no nevainības prezumpcijas un teikt: ja tas cilvēks nebūtu noķerts, viņš noteikti pats būtu labojies.

I.Silārs: Mans pēdējais jautājums ir par pēdējo punktu: "ja tām nav radinieku, kas varētu tās ņemt savā apgādībā". Piedodiet, kas noteiks to, vai šīs personas kāds varētu vai nevarētu ņemt apgādībā? Radinieks teiks, ka viņš nevar. Bet tāda komisija varēs teikt: "Nē, viņš varētu ņemt apgādībā."

A.Panteļejevs: Protams, tas viss ir nedaudz traģikomisks tādā nozīmē, ka ir vairāk simbolisks nekā reāls. Situācija, protams, ir traģiska attiecībā uz cilvēkiem, kuri tagad iziet no ieslodzījuma vietām, tiek amnestēti vai vispār atgriežas, bet viņiem nav kur palikt. Šiem cilvēkiem sakarā ar mūsu pieņemtajiem likumiem par namīpašumu atdošanu ir radušās lielas grūtības. Jau tā viņus nekur nevar ievietot. Centrā viņus vispār nevar ievietot. Runa ir par 1.pantu, kur bija rakstīts par I un II grupas invalīdiem. Cik es saprotu, vārds "varētu" attiektos uz tiem, kuriem nav neviena, kas par viņiem gādātu. Saprotiet, kā gribat! Es domāju, ka tur nav domāts...

Priekšsēdētājs: Laikam domāts: "kurš uzņemas apgādību".

A.Panteļejevs: Jā, varētu teikt: "kurš uzņemas". Piespiest, protams, nevienu nevar, tādēļ te nav domātas kaut kādas juridiskas saistības.

I.Silārs: Es to saprotu, bet vai, pastāvot šādam lēmumam, nebūs tā, ka pašvaldība vienkārši pateiks: "Nē, jums ir radinieks, kurš varētu uzņemties par jums gādību, tādēļ mums par jums nav nekādas daļas."

A.Panteļejevs: Jā, es varbūt piekristu, ka jāraksta "uzņemas", nevis "varētu". Es piekrītu šādam redakcionālam labojumam.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Man liekas, ka pareizāk būtu rakstīt "jāuzņemas".

A.Panteļejevs: Jā.

L.Muciņš: Es gribētu turpināt deputāta Silāra domu. Proti, jurisprudencē liela nozīme ir arī tradīcijām. Ja mani atmiņa neviļ, iepriekšējā likumā par amnestiju mēs tomēr gājām tikai šo tiesas ceļu. Kādēļ šajā likumā mēs to esam atmetuši?

A.Panteļejevs: Nē, tā nav. Visās iepriekšējās amnestijās vienmēr ir arī izmeklēšana. Mēs to pārbaudījām, tur nav iets tas ceļš.

L.Muciņš: Labi, es ceru, ka tā tas ir. Un otrs jautājums: kad tad šis likums un lēmums stāsies spēkā? Un otrs papildu jautājums: kā jūs domājat, vai Augstākajai padomei, nodibinot savu avīzi, būtu kāda iespēja tomēr beidzot žurnālistiem noteikt, ka tādi svarīgi likumi ir jāpublicē tekstā, nevis kaut kādās lapelēs, kuras saucas, teiksim, "NP" un "LP" un kuras mēs neesam dibinājuši? Es ierosinātu tomēr papildināt šo lēmumu par likuma spēkā stāšanās datumu ar norādi: "Nākamajā dienā publicēt." Tas ir ļoti svarīgi, un tāda prakse vienmēr ir bijusi.

A.Panteļejevs: Runājot par publicēšanu, es jums nepiekristu no tāda viedokļa, ka man negribētos, lai mēs šodien pieņemam kaut ko tādu, ko rīt neizpilda. Tad mēs nonāksim divdomīgā situācijā ar mūsu presi. Bet, kas attiecas uz to, ka jānorāda, kad likums stājas spēkā, es būtu gandrīz ar mieru pielikt šajā gadījumā precīzu punktu, ka likums stājas spēkā šodien, ņemot vērā, ka te bija atrautība starp...

L.Muciņš: Tad es tomēr aicinātu noteikt, ka arī jāpublicē divu dienu laikā. Ja tas netiks izdarīts, jāatceļ attiecīgā preses izdevuma redaktors, nevis jābaidās nonākt kaut kādā smieklīgā situācijā. Smieklīgā situācijā mēs nonākam tad, kad mēnesis jau ir pagājis, bet likums vēl joprojām nav publicēts, piemēram, par apgrozības nodokli un vēl viens otrs dokuments. Toties par pulkveža pakāpju piešķiršanu mums ir piedrukātas pilnas avīzes. Paldies.

A.Panteļejevs: Ja jūs piekrītat tādai redakcijai, ka likums stājas spēkā ar šodienu un tas jāpublicē laikrakstā "Diena", vai jūs domājat, ka tā būtu jādara? Mēs principā varam ierakstīt šo punktu, ka ar 20.datumu.

Priekšsēdētājs: Tātad teksts būtu šāds: "Likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un publicējams laikrakstā "Diena" līdz 1992.gada 24.janvārim."

Lūdzu, deputāt Lazda!

P.Lazda: 1.panta 1.apakšpunktā tekstu aiz vārdiem "par kurām lietas un materiāli līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atrodas tiesā un nav izskatīti" vajadzētu papildināt šādi: "ja tiesai nav šaubu par apsūdzības kvalifikāciju". Es varu pamatot šo lūgumu ar konkrētu piemēru. Liepājas tiesā pašreiz izskatīšanā atrodas krimināllieta, kur apsūdzētais, tagad jau tiesājamais, atzīst, ka viņš ceļa negadījumā ir izdarījis noziegumu atbilstoši 213.pantam. Proti, bojā ir gājis cilvēks, bet faktiski lietas apstākļi pierāda, ka ir izdarīta slepkavība. Bet tiesājamais pastāv un atzīstas, ka šis cilvēks ir gājis bojā ceļa negadījumā. Tātad šādā situācijā nevarētu atļaut, ka tiesa šo lietu izbeidz un amnestē šo cilvēku, kas faktiski šajā lietā ir viltus apsūdzētais, un pret šo cilvēku, kas tagad ir tiesāts, ir jāturpina izmeklēšana.

A.Dātavs: Amnestiju jau nepiemēro tad, kad lieta ienāk tiesā, amnestiju piemēro tikai tad, kad tiesa pilnībā ir veikusi tiesu izmeklēšanu un palicis tikai spriedums. Taisot spriedumu, piemēro amnestiju. Tātad šaubas par to, ka tiesa piemērojusi amnestiju apstākļos, kad varētu būt nepārbaudīti materiāli, nevarētu būt pamatā, jo tiesai izmeklēšana obligāti jāizdara līdz galam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl ir jautājumi? Jautājumu nav. Preinberga kungs, pagaidiet, pirms balsošanas motīviem vēl notiek debates. Paldies, Panteļejeva kungs! Jautājumu vairs nav. Vai kāds deputāts ir pieteicies debatēs? Nav.

Pirms balsošanas par balsošanas motīviem vārds deputātam Preinbergam. Lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Es piekrītu lēmumam pilnībā, tomēr mani nepārliecina 1.1.punkts. Es vēlētos, lai par 1.1.punktu nobalsotu atsevišķi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Rezultāts: 80 deputāti ir reģistrējušies.

Pirmais balsojums ir par 1.punktu. Pēc tam balsojums kopumā par lēmumu ar izdarītajiem grozījumiem un papildinājumiem. Lūdzu, balsosim par šā lēmuma 1.punktu. Rezultāts: par-64, pret-2, un atturas-1. Tātad 1.punkts ir akceptēts. Paldies.

Lūdzu, balsosim par lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par amnestiju" piemērošanas kārtību". Papildus viena balss. Rezultāts! Par-69, pret-1 un atturas-1. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši praktiski visu šodienas darba kārtību. Vēl ir atlicis pēdējais-informatīvais jautājums, kuru pēc Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas ierosinājuma bija paredzēts skatīt pulksten 18.00. Taču Grosberga kungs jau ir ieradies, un tādējādi mēs šo jautājumu varam izskatīt tūlīt. Tātad klausīsimies Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības palātas Prezidija priekšsēdētāja Grosberga kunga informāciju. Tā kā tā ir informācija, tad debates neatklāsim, vienīgi būs iespēja uzdot jautājumus.

Lūdzu, Grosberga kungs, tribīnē! Lūdzu, cik laika jums vajadzēs informācijai?

A.Grosbergs, Tirdzniecības un rūpniecības palātas Prezidija priekšsēdētājs: Es domāju, ka vairāk par 15 minūtēm nevajadzēs.

Priekšsēdētājs: Tātad Grosberga kungs prasa 15 minūtes. Lūdzu.

A.Grosbergs: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es gribu sākt ar to, ka jebkuras nacionālas valsts izdzīvošanas, stabilitātes un prestiža pamatā ir harmoniski izvērsta un pārdomāta saimnieciskā dzīve. Brīva un neatkarīga, bet veidota ciešā saskaņā ar valsts iekšējo un ārējo politiku. Civilizētā pasaule ir pierādījusi, ka tas vislabāk izdarāms valdībām, kas atbalsta brīvu privātu vai oficiālu tirgotāju un rūpnieku organizāciju-tirdzniecības un rūpniecības palātu-veidošanos, savstarpēji līdzsvarojot valsts un uzņēmēju intereses un virzot saimniecisko dzīvi tautai vajadzīgā virzienā.

Tirdzniecības palātu pirmsākumi ir meklējami brīvās tirgotāju apvienībās jau 13.gadsimtā Spānijā, vēlāk 15.gadsimtā Vācijā (Hamburgā), Francijā un citās Rietumeiropas valstīs. Jau tajā laikā valsts vara tās izmantoja kā padomdevējas saimnieciskās politikas interesēs, kas bija saistītas ar kapitāla uzkrāšanu un pavairošanu, pozitīvas valsts tirdzniecības bilances izveidošanu, preces vairāk izvedot nekā ievedot.

Ar tirdzniecības palātu apzīmē privātas vai oficiālas tirgotāju vai rūpnieku pārstāvniecības organizācijas, kuru pamatuzdevums bija un ir arī šodien pārstāvēt un aizstāvēt uzņēmēju intereses gan savā valstī, gan ārzemēs un veicināt uzņēmējdarbību.

Privāttiesiskās palātas darbojas Lielbritānijā, tās bijušajās kolonijās, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Beļģijā un citās valstīs. Tomēr Eiropā vislielākā ietekme ir Francijas un Vācijas parauga oficiālajām palātām, kas darbojas uz īpašu likumu pamata, kas nosaka tirgotāju un rūpnieku obligātu piedalīšanos tajās kā palātas locekļiem.

Oficiālo palātu uzdevums ir pārstāvēt tirgotāju un rūpnieku saimnieciskās intereses un izpildīt valsts pārvaldes orgānu palīgu un padomdevēju funkcijas saimnieciskajos jautājumos, tāpat valsts uzdevumā izpildīt arī zināmus pārvaldes pienākumus. Pašreiz visā pasaulē ir pāri par 10 tūkstošiem tirdzniecības palātu. Amerikas Savienotajās Valstīs to vien ir apmēram 3 tūkstoši, Francijā-160, Vācijā-140, Lielbritānijā-200, Itālijā-100. Valstīs, kur palātu skaits ir liels, atsevišķu rajonu palātu darbība apvienota pilsētu, apgabalu palātās, kuras savukārt apvienojas organizācijās visas valsts mērogā.

Attīstoties lielražošanai un transporta sakariem, lai veicinātu preču apmaiņu starp valstīm, 1920.gadā Parīzē pasaules uzņēmējiem apvienojoties zem Ādama Smita Brīvās tirdzniecības karoga, nodibinājās Starptautiska tirdzniecības palāta, kurā 1935.gadā par locekli tika uzņemta arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta jeb, kā to toreiz sauca, kamera.

Šodien darbojas arī Eiropas Ekonomiskās asociācijas tirdzniecības palāta, kurā ietilpst šīs asociācijas dalībvalstu tirdzniecības palātas. Pašreiz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta piedalās arī Ziemeļvalstu palātu asociācijas darbā, kā arī Baltijas jūras valstu palātu konferences darbā.

Jāsaka, ka pēc divām dienām, tas ir, 23.janvārī, Ķīlē, Vācijā, sanāk Baltijas jūras valstu palātas, lai nodibinātu Baltijas jūras valstu palātu, kurā ietilpst arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta. Zviedrijā un Polijā esam piedalījušies divās sagatavošanas sanāksmēs.

Runājot par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, man gribētos citēt tā laika bankas prezidenta Bērziņa runu par periodu no 1922. līdz 1934.gadam, ko es lasīju, studējot arhīva dokumentus par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru: "Ekonomika attīstījās bez kādas sistēmas un kārtības; dažas rūpniecības nozares uzplauka, koncepcijas un atļaujas tika izdotas, neizejot no lietderības, bet gan no tā, vai koncepcijas prasītāji bija tuvu kādai iespaidīgai grupai, partijai vai atsevišķiem līderiem." Tad arī tika izstrādāts likums par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izveidošanu. Vajadzēja izšķirties, kāds no tirdzniecības palātu tipiem ir vairāk piemērots tā laika Latvijai-brīvā tiesiskā, kā Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Beļģijā un Skandināvijas valstīs, vai oficiālā-kā Francijā, Vācijā, Austroungārijā, Čehoslovākijā vai citās valstīs.

Argumenti par un pret tajā laikā bija šādi, es turpinu citēt: "Ja jau zemēs, kur pastāv zināmas tirdzniecības un rūpniecības tradīcijas un lielāka sadarbība kā tirgotāju, tā arī rūpnieku starpā, pirmā tipa palātas attīstījušas auglīgu darbību un ir guvušas lielu iespaidu, tad Latvijā vēl vāji nokārtotos apstākļos, pie Latvijas uzņēmēju mazas interešu apziņas un daudzējām tautu un novirzienu grupām, palātām pēc Eiropas kontinenta parauga-kā Vācijas, Francijas, Austroungārijas, Čehoslovākijas-oficiālām, saistošām palātām noteikti ir dodama priekšroka. Tirgotāju un rūpnieku organizēšanās atsevišķās organizācijās pēc nozarēm varbūt ir laba lieta, bet šādā kārtā radītas organizācijas nekādi nevar sakopoti pārstāvēt visu Latvijas tirdzniecību un rūpniecību, pildīt tos uzdevumus, kādi būtu jāveic palātām. Izpaužot kādas mazākas grupas centienus, tās gribot negribot ir partijiskas, viņu balsīs trūkst vajadzīgās autoritātes. Pie tam nav jāaizmirst, ka privātās organizācijas nogrupējušās pēc tautību piederības, kas vēl vairāk mazina viņu nozīmi vispārējās lietās."

Gribu atzīmēt, ka līdz likuma par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pieņemšanai pastāvēja Latvijas ebreju apvienība, Amatnieku biedrība, Jēkabpils latviešu rūpnieku un tirgotāju biedrība, Latgales kristīgo frizieru, īpašnieku biedrība, Rīgas vācu tirgotāju biedrība un Latviešu grāmattirgotāju biedrība. Savas biedrības bija celtniekiem, konditoriem un tamlīdzīgi. Savas biedrības bija izveidotas Rīgai, Liepājai, Jelgavai un Bauskai. Bija arī Latvijas tirgu tirgotāju biedrības, Rīgas Centrālā tirgus biedrība un tā tālāk. Tajā laikā Latvijā pavisam bija pāri par simts dažādu biedrību. Grūti iedomāties, ka šīs un vēl daudzās nenosauktās biedrības kādreiz varētu sanākt kopā, lai vienotos un izstrādātu kādu likumprojektu, kas skar visu šo biedrību locekļu intereses. Un tā 1934.gada 21.decembrī tika izdots likums par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Tajā laikā Latvijā visas palātas tika dēvētas par kamerām.

Kāds stāvoklis ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātu ir šodien? 1940.gadā padomju vara pārtrauca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras darbību. 1947.gadā ar attiecīgiem lēmumiem Latvijā tika izveidota PSRS Tirdzniecības un rūpniecības nodaļa un pēc pāris gadiem-republikas palāta, kas bija pakļauta PSRS Tirdzniecības un rūpniecības palātai un republikas Ministru padomei. Kaut gan tā skaitījās sabiedriska organizācija, tā faktiski iekļāvās valsts pārvaldes sistēmā.

Es nekavēšu laiku, lai atspoguļotu tās darbību. Galvenokārt tai bija jāveic uzņēmumu un organizāciju apkalpošanas funkcijas. Tās uzdevums bija informācija, konsultācijas, izstāžu darbība, simpoziji, reklāma, importa un eksporta preču ekspertīze, licenču, patentu pakalpojumi, tulkošana un citi darbi.

1990.gada 14.decembrī, tas ir, pirms gada, sasaucām ārkārtas kongresu, kurā vienbalsīgi pieņēmām lēmumu par izstāšanos no PSRS Tirdzniecības un rūpniecības palātas. Tika pieņemti jauni statūti, kā arī lēmums par pirmskara palātas darbības atjaunošanu un simbolikas pārņemšanu. Tā kā 30.gados palāta bija oficiāli izveidota ar likumu, mēs tūdaļ vasarā izstrādājām likumprojektu un iesniedzām izskatīšanai Ministru padomē, Ekonomikas ministrijā, Tieslietu ministrijā un Finansu ministrijā. Izņemot finansu ministru, kurš atbildēja piekrītoši, pārējās atbildes bija līdzīgas, ka pašreiz ir risināmi svarīgāki jautājumi, lai strādājam uz brīvprātības pamatiem, kā iepriekš.

Šodien palātā ir 311 biedru: valsts rūpniecības uzņēmumi, Zinātņu akadēmijas un resoru institūti, visas augstskolas, tirdzniecības organizācijas, bāzes, universālveikali, kā arī Latvijas dzelzceļš, Jūras kuģniecība, Tirdzniecības osta, vairākas lauksaimniecības firmas-"Ādaži", "Lāčplēsis", "Uzvara", zvejnieku uzņēmumi "Engure", "Alda" un citi. 1991.gadā no jauna ir nākuši klāt vairāk nekā 70 jaunie privātuzņēmēji, tā ka šā gada sākumā viena trešā daļa no mūsu biedriem ir privātuzņēmēji.

Ir izstrādāta palātas darbības jaunā koncepcija, kas pieņemta padomē 1991.gada martā, kā arī jaunie statūti, kas izveidoti, pārņemot Rietumu-galvenokārt Vācijas un Holandes-palātu pieredzi, kā arī izmantojot 30.gadu Latvijas palātas likumus un instrukcijas.

Lai palātas darbam būtu perspektīva un tā atjaunotu savu darbību starptautiskās organizācijās, tās pamatprincipiem, struktūrai un darbības virzieniem jāatbilst Rietumeiropas tirdzniecības palātu darbībai.

Pēc kongresa esam nostrādājuši vienu gadu, un šodien varu teikt, ka esam guvuši atzinību, arī oficiālu, no daudzām Eiropas valstu palātām, kā arī no starptautiskām palātām. To apliecina kontakti un sadarbības līgumi ar Vācijas palātām, Norčēpingu, Stokholmu, Helsinkiem, kā arī ar Kopenhāgenas palātu un Roterdamas palātu. Pateicoties šo palātu ieteikumiem, mēs ar novērotāju tiesībām jau piedalāmies Eiropalātas darbā. Pagājušajā gadā esam piedalījušies arī divās konferencēs.

Runājot par mūsu statusa atjaunošanu Starptautiskajā tirdzniecības palātā, jāsaka, ka šogad ir apsolīts izskatīt mūsu iesniegumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas darbības mērķi ir pakļauti galvenajam-Latvijas brīvības un neatkarības idejai. Mēs vēlamies tuvināties attīstīto valstu tirdzniecības palātu darbības veidam un kvalitātei. Esam apņēmušies noskaidrot uzņēmēju viedokli un aizstāvēt viņu intereses kā savā valstī, tā arī ārzemēs.

Kā padomdevēja palāta piedalās valsts ekonomiskās politikas izstrādē un ekonomisko likumu sagatavošanā. Šajā sakarā darbojas komisijas ar uzņēmumu vadītāju un speciālistu piedalīšanos. Esam piedalījušies Augstākās padomes pastāvīgo komisiju darbā, kā arī turpmāk piedalīsimies Ekonomisko reformu ministrijas komisiju darbā. Palātai ir atvērtas pārstāvniecības Latvijā: Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī. Šogad ir paredzēts atvērt pārstāvniecību Valmierā un, ja izdosies, arī Rēzeknē. Ārzemēs darbojas palātas pilnvarotas personas. Pašreiz Vācijā un Austrijā ir paredzēts tādas pilnvaras piešķirt Izraēlas un Itālijas biznesmeņiem.

Par palātas funkcijām un struktūru, un paveikto sīkāk es nerunāšu. Daļēji tas ir atspoguļots jums izsniegtajos materiālos. Ja būs jautājumi, es uz tiem atbildēšu.

Nobeigumā es gribētu runāt par to, kas traucē palātai strādāt vēl mērķtiecīgāk un efektīvāk. Uzskatu, ka vēl nav pietiekami ciešas sadarbības starp palātas komisijām un Augstākās padomes deputātu komisijām, kā arī Ministru padomes komisiju likumprojektu izstrādāšanai. Domāju, ka būsit ar mani vienisprātis, ka uzņēmumos arī strādā gudri vadītāji, speciālisti, ekonomisti, juristi, kuri, zinot faktisko stāvokli uz vietas, labi prot novērtēt, kas likumā veicina uzņēmuma darbību un kas traucē. Palātas komisijas savas domas ir apkopojušas un iesniegušas priekšlikumus kā Augstākās padomes komisijām, tā arī Ministru padomes komisijām. Bet palātai ir jācīnās par tiesībām piedalīties plenārsēdēs un aizstāvēt uzņēmēja viedokli līdz likuma pieņemšanai. Šie priekšlikumi bieži paliek bez atbildes.

Pēdējais gadījums, piemēram, ir par nodokļa likuma nepareizu piemērošanu uzņēmumos. Trijām deputātu komisijām mēs iesniedzām ierosinājumus un lūdzām izskatīt Augstākās padomes plenārsēdē. Tāpat galīgi nav izprotams jautājuma risinājums par bijušās LKP Centrālās komitejas mājas, kas jau piecus mēnešus valstij nes ievērojamus zaudējumus, izmantošanu, lai gan varēja būt otrādi. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta jau pagājušā gada augustā pati pirmā pēc puča iestājās par šīs ēkas izmantošanu Starptautiskā tirdzniecības centra vajadzībām. Nosūtījām vēstules personīgi gan Gorbunova kungam, gan Godmaņa kungam ar pamatojumu un priekšlikumu par ekspluatāciju. Cik zināms, Augstākās padomes Prezidija lēmums nav izpildīts. Jādomā, ka valsts var atļauties šādu greznību, ja jau negribēja ļaut izveidot uzņēmējsabiedrību, kā mēs ieteicām. Gluži dabiski, ka palātas komisijas locekļi ir sašutuši un prasa no palātas, lai tā nokārtotu jautājumu par iespēju aizstāvēt savu viedokli Augstākajā padomē un Ministru padomē, jo citādi nav ko šķiest dārgo laiku, sevišķi patlaban, kad rūpnīcās ir kritisks stāvoklis.

Un galvenais, vadoties pēc pašreiz spēkā esošajiem likumiem, kā arī likumprojekta par sabiedriskajām organizācijām, likumdevējam nepieņemot papildu lēmumu, palātu nav iespējams reģistrēt valsts reģistrā. Kāpēc es runāju par pārreģistrēšanu? Tāpēc, ka 1990.gada decembrī, tas ir, kad notika kongress, tika pieņemti jauni statūti un tika nolemts pārņemt 30.gadu palātas tiesības un simboliku. Šodien likumdevējam vajadzētu pieņemt lēmumu par Tirdzniecības un rūpniecības palātas piereģistrēšanu kā bezpeļņas organizāciju ar esošajiem statūtiem par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Līdz ar to jautājums būtu atrisināts.

Un otrs. Tirdzniecības un rūpniecības palāta ir jāatbrīvo no nodokļu maksāšanas, jo visā pasaulē, arī pirms kara, tirdzniecības palātas nav bijušas apliktas ar nodokļiem. Tirdzniecības palātas finanses veidojas vienīgi no biedru naudas. Pakalpojumi galvenokārt tiek sniegti, izmantojot biedru naudas, un pakalpojumi biedriem ir jāsniedz bez maksas. Palātas izdevumi ir lieli, bet tie ir ne tikai savu biedru labā, bet arī visas sabiedrības labā. Līdzekļus prasa iestāšanās un darbošanās starptautiskajās organizācijās, informācijas un katalogu materiālu izdošana, kā arī programmu izpilde, ārzemju delegāciju nodrošināšana, nemaz nerunājot par iekšējiem izdevumiem.

Augstāko padomi vēl gribu informēt par to, ka Ministru padomes 1988.gada 3.jūnija 174.lēmums par telpu iedalīšanu palātai vēl līdz šai dienai nav izpildīts. Pēc tam ir bijuši izpildkomitejas lēmumi un Ministru padomes rīkojums, bet bez rezultātiem. Kas ir apmeklējis palātu, zina, ka kāpņu telpa ir kopēja ar kafejnīcu "Sigulda", kuras apmeklētāji kāpnes nereti izmanto tualetes vietā. Ārzemnieki jāpieņem darba kabinetos, un darbinieki strādā neciešami saspiestos apstākļos. Saprotams, ka ir kauns to ārzemnieku priekšā, kuri apmeklē palātu. Viņiem rodas arī vērtējums par to, kāda šeit pret viņiem ir attieksme, zinot, kādas ir palātas ārzemēs.

Pirms kara palātai piederēja trīs lieli nami: Amatu ielā 4-Galvenā arhitektūras pārvalde, Amatu ielā 6-Lielā ģilde un Krišjāņa Valdemāra ielā 35. Kaut šodien izpildkomiteja atrisinātu jautājumu par šī nelielā nama, kura platība ir 500 kvadrātmetri, Krišjāņa Valdemāra ielā 35 izīrēšanu palātai, kamēr vēl nav pieņemts likums par īpašuma atdošanu juridiskajām personām. Esam izpildkomitejai prasījuši arī tādu variantu, bet atbildi neesam saņēmuši.

Pateicoties jums par uzmanību un pacietību mani uzklausīt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi būtu jautājumi Grosberga kungam? Lūdzu, deputāt Bul!

A.Buls: Runājot par funkcijām, ir minēts, ka palāta sniedz pakalpojumus par preču cenām. Pašreiz Rietumu tirgus cenas kļūst aktuālas, ja rodas ļoti praktiska vajadzība pēc norēķinu un aprēķinu izpildīšanas šajā cenā, pārdodot, kā arī iepērkot produkciju austrumu tirgū. Sakiet, lūdzu, kāda ir iespēja ar jūsu palātas starpniecību regulāri dabūt informāciju par ķīmiskās rūpniecības, konkrēti, par farmaceitiskās rūpniecības, kas mani visvairāk interesē, izejvielām un farmaceitiskās produkcijas cenām rietumu tirgū?

A.Grosbergs: Es sapratu jautājumu. Cenas, kā jūs zināt, var būt aptuvenas, un katrā valstī un katrā reģionā tās atšķiras. Informāciju var dabūt par atsevišķām valstīm, teiksim, par Vāciju, Dāniju un Holandi. Taču jāzina konkrētās preces nosaukums ar konkrētu starptautisku nomenklatūru. Tad mēs pieprasām informāciju attiecīgajai palātai, ar kuru mums ir līgums.

A.Buls: Mēs jums iesniegsim sarakstu ar konkrētiem nosaukumiem, konkrētām firmas zīmēm un konkrētu receptūru. Vai tad jūs minēto informāciju par cenām varēsit nodrošināt?

A.Grosbergs: Es nevaru atbildēt, vai mēs būsim spējīgi to nodrošināt, bet jūsu pieprasījumu attiecīgi aizsūtīsim. Tā kā iepriekš esam saņēmuši atbildes, iespējams, ka kaut ko varēsim jums palīdzēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Cienījamais Grosberga kungs! Acīmredzot Latvijas rūpniecība sekmīgi kā konkurētspējīga varēs attīstīties tikai tad, ja tā orientēsies kā uz Rietumu tehnoloģiju, tā uz Rietumu materiāliem, kā arī uz Rietumu tirgu, vismaz daļēji. Šis jautājums ir ārkārtīgi aktualizējies pēdējā laikā sakarā ar attiecībām ar Krieviju, kuras ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī, tādēļ rūpniecībai draud apstāšanās. Ko praktiski ir darījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta, ko tā gatavojas darīt šajā lietā? Varbūt tā uzstāsies kā likumdošanas iniciatore? Es saprotu, ka tai kā sabiedriskai organizācijai tādas tiesības neapšaubāmi ir. Kā jūs palīdzēsit Latvijai risināt šo ļoti aktuālo un ļoti smago jautājumu?

A.Grosbergs: Ja es pareizi sapratu jautājumu, tas tiek izvirzīts par to, kā ieinteresēt Rietumu firmas investēt un sadarboties ar mūsu uzņēmumiem Latvijā.

I.Ēlerts: Jā, precīzi.

A.Grosbergs: Pirmām kārtām, par Austrumiem. Pagājušā gada maijā bez Baltijas valstīm mēs saaicinājām 12 palātu priekšsēdētājus. Ar visām republikām, arī Krieviju, ir noslēgti līgumi par palīdzību uzņēmumiem, tas ir, par tiešajiem sakariem, lai sagādātu izejvielas un materiālus.

Runājot par ārzemēm, jāsaka, ka ir tāda sistēma, kuru mēs jums parādījām arī šajā materiālā. Tātad kompjūterā mums ir zināmi bankas dati par visām palātas biedru uzņēmumu vajadzībām, kā arī attiecīgā informācija par ārzemju uzņēmumiem.

Visi delegāciju piedāvājumi, kuri tiek izteikti tikšanās laikā, pirmām kārtām tiek novadīti attiecīgajiem mūsu ieinteresētajiem uzņēmumiem. Mūsu galvenā funkcija ir savest kopā ieinteresētās puses un pie mums atrast īsto partneri. Par šo jautājumu ir atsevišķi projekti. Vismaz pāris simts uzņēmumu jau ir kontaktējušies ar Holandi. Ir izstrādāts plāns par sešām nozarēm, kurās katram mūsu uzņēmumam atbilstoši ir pretī uzņēmums Holandē. Līdzīgi ir arī ar Dāniju, ar Zviedriju un Vāciju. Tādējādi, savedot kopā ieinteresētās puses, tās turpina darboties patstāvīgi. Ir izstrādātas programmas un projekti par to, ko patlaban varbūt vajadzētu darīt Ekonomisko reformu ministrijai, proti, kur būtu vairāk jāinvestē, kas būtu mūsu primārais uzdevums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Es te izlasīju visu jūsu komisiju nosaukumus, kuras darbojas. Man ir jautājums par koordināciju. Patlaban mums būs Starptautiskais tirdzniecības centrs, kas iemitināsies bijušā LKP CK mājā. Mums ir "Interlatvija", mums bija Ārējo ekonomisko sakaru departaments, ar kura funkcijām tagad nodarbojas Ārlietu ministrija. Katrā ministrijā mums bija faktiski ārējo sakaru komisija. Es skatos, ka jums arī ir tāda tirdzniecības komisija, kuru vada Martinsona kungs. Ārējās tirdzniecības komisijas galvenie darbības virzieni ir informācijas vākšana, starptautisko formu veicināšana, Latvijas likumdošanas apspriešana. Patlaban mēs varētu nosaukt kādas 20 organizācijas, kas Latvijā nodarbojas tieši ar to pašu informācijas vākšanu un izstāžu organizēšanu.

Tādēļ man ir jautājums: kā notiek jūsu darba koordinācija? Tā kā šī palāta darbojas faktiski no 1948.gada kā Latvijas PSR tirdzniecības palāta, tad pasakiet, kā 1990.gadā procentuāli ir mainījies jūsu darbinieku sastāvs? Vai tie ir darbinieki, kuri 70. un 80.gados uzkrājuši to lielo pieredzi, vai tomēr šie darbinieki ir nomainījušies?

A.Grosbergs: No to gadu darbiniekiem, ieskaitot mani, ir palikuši trīs vai četri cilvēki. Puduļa kungs, kuram ir liela prakse, kādreiz strādājot tā sauktajā "Lenfingtorgā". Pārējie visi darbinieki, tas ir, 24 cilvēki, ir pieņemti jauni.

Par koordināciju. Tirdzniecības un rūpniecības palāta ar visu pārējo komisiju vai departamentu, vai kā mēs tos nosauksim, kuri ir valsts struktūrās, ministrijās, koordinēšanu nenodarbojas. Šodien mēs vienīgi gribam sadarboties, ko arī darām, ar uzņēmējiem, ar uzņēmēju apvienībām un ar uzņēmēju savienībām. Tādēļ paplašinām jauno privātuzņēmēju skaitu. Kā es teicu, pašreiz viņu ir pāri par 70. Viņu specifisko interešu aizstāvēšanai mēs izveidojām uzņēmēju komisiju, jo, salīdzinot ar valsts uzņēmumiem, šīs intereses ir atšķirīgas. Mēs neizvirzām sev mērķi koordinēt šo darbu visā republikā. Šis mērķis būtu sasniegts tad, ja mūsu republikā šodien būtu pieņemts likums par Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības palātu. Tad visi šie kanāli sanāktu vienā centrā, kur tos varētu apkopot un aizstāvēt vispārējo interesi, ja es pareizi sapratu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Sakiet, lūdzu, vai komisiju sastāvā galvenokārt ir lielo rūpnīcu vadītāji, ļoti spēcīgo saimniecību vadītāji vai jūsu Tirdzniecības palāta principā darbojas viņu interesēs? Man ir jautājums: kā jūs paredzat stimulēt mazo uzņēmumu darbību, kuri šodien rodas un kuri nodarbotos tieši ar ražošanu, kā arī jaunos uzņēmumus, kuri ir iesācēji? Vai šiem uzņēmējiem ir zināmi atvieglojumi maksas ziņā?

A.Grosbergs: Jā, tieši visa palātas darbība un tās izpildaparāta nodaļu darbība juridiskajā, informācijas jomā, kā arī starptautisko likumu un standartu lietošanā, atklāti sakot, ir jauno, mazo uzņēmēju rīcībā. Jo, kā jūs zināt, vecajiem, lielajiem uzņēmumiem, kaut arī tiem ir labi organizēti visi dienesti, šodien ir diezgan grūti ko palīdzēt. Šiem uzņēmumiem var palīdzēt atrast labu ārzemju firmu, kas veicinātu tos pārorientēt un pārkārtot tehnoloģiju, lai kopīgi ražotu kvalitatīvu produkciju, kas tirgū būtu konkurētspējīga. Un tādēļ šodien visaktīvāk palātā griežas mazie uzņēmumi, lai, sākot ar visiem to dibināšanas dokumentiem un juridiskajiem aktiem, ar kontraktu slēgšanu, meklētu godīgu un stabilu ārzemju partneri, jo šodien, kā jūs zināt, apkārt klīst ļoti daudz tādu ārzemju firmu, kuras ir gatavas ar šiem uzņēmējiem noslēgt kaut kādu tām izdevīgu kontraktu un pēc tam pazust. Tādēļ pa mūsu kanāliem mēs meklējam un pārbaudām ārzemju firmas, jo tādu pieprasījumu ir ne mazums.

Ja ir runa par izejvielu meklēšanu, tad šodien tādu piedāvājumu palātas rīcībā ir ļoti daudz. Katru ceturtdienu mēs tos publicējam "Rīgas Balsī". Diemžēl patlaban mēs neesam tik bagāti, lai izdotu paši savu informācijas biļetenu. Tāds biļetens mums iznāk vienreiz trijos mēnešos. Arī palātā attiecīgā informācija par visiem šiem firmu piedāvājumiem ir atrodama. Un ļoti daudz cilvēku tiešām meklē to, kas viņam ir vajadzīgs. Cik ir mūsu spēkos un kā mēs pašreiz varam, visu savu uzmanību mēs pievēršam jaunajiem uzņēmējiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Cienījamais Grosberga kungs! Kā es saprotu, jūsu biedri galvenokārt ir lieli uzņēmumi, tas ir, valsts uzņēmumi. Mēs 1990.gadā pieņēmām likumu "Par valsts uzņēmumu". Mani interesētu, kas jūs neapmierina šajā likumā, kurš tagad regulē valsts uzņēmumu darbu. Un kā jūs vērtējat pirmskara likumu, kas arī bija par autonomu valsts uzņēmumu? Ko mēs varētu jūsu valsts uzņēmumu labā darīt savā likumdošanā? Kas jūs neapmierina, ko jūs ierosinātu?

A.Grosbergs: Jautājums nav viennozīmīgs, tādēļ uz to nevar īsi atbildēt. Es personīgi domāju, ka vajadzētu izstrādāt stingru koncepciju par ekonomikas, valsts uzņēmumu turpmāko attīstību Latvijā. Šai koncepcijai vajadzētu būt tieši valdības, ministriju un to institūciju rīcībā. Mums tādu spēku un zinātnieku nav, kas šādus projektus varētu izstrādāt.

Kas šodien neapmierina? Kā redzams, vienreiz vajadzētu visu salikt pa plauktiņiem un būt skaidrībā, kas mums ir atstājams, kas Latvijai noder turpmāk un kas šodien ir likvidējams. Vai mums šodien ir vajadzīgs, pieņemsim, saglabāt kaut kādus ķīmijas vai stiklšķiedras uzņēmumus vai "Alfu", vai citus? Varbūt tie ir jāpārveido vai jāsadala, kas patlaban jau stihiski notiek tāpēc, ka cilvēki ir jāatlaiž, jo ražošanai nevar dabūt izejvielas. Tādā veidā ir sadalījies "VEF", tuvākajā laikā sadalīsies "Radiotehnika", varbūt arī citi uzņēmumi pārveidosies par mazām firmām, mazākiem uzņēmumiem. Ar to sakarā ir arī nodokļu jautājums, izdzīvošanas jautājums. Bet tas notiek pēc viņu iniciatīvas, no apakšas. Gribētos, lai iztaisītu inventarizāciju, ja tā varētu izteikties, un zinātu konkrēti, ko mums vajag saglabāt, kādu ražošanu attīstīt Latvijas interesēs. Ja runa ir par mašīnbūvi, vai vilcienu ražošana pašreiz ir jāsaglabā vai nav jāsaglabā? Vai lauksaimniecības mašīnas vajadzētu ražot, vai ķīmijas nozari vajadzētu attīstīt? Diemžēl šodien tādas politikas republikas mērogā nav. Un palāta jau droši vien ar saviem cilvēciņiem un spēkiem nebūs tā, kas Latvijā šo politiku izstrādās.

V.Eglājs: Es ļoti atvainojos, es gribēju saņemt drusku citādu atbildi. Ir likums "Par valsts uzņēmumu". Konkrēti pret kuriem pantiem un kādām normām jums būtu pretenzijas un kādi būtu jūsu priekšlikumi par to, kas tajā būtu jāgroza? Jūs sakāt, ka vajag izstrādāt, bet konkrēti kādi ir jūsu ieteikumi?

A.Grosbergs: Es gribēju teikt, ka patlaban man šā likuma nav klāt, tādēļ es momentā neesmu gatavs atbildēt par tā punktiem. Bet, ņemot vērā jūsu ierosinājumu, komisijai tiks uzdots pie šā jautājuma strādāt. Tikai pasakiet, kurai komisijai vai jums personīgi jānosūta atbilde uz jūsu jautājumu. Tātad atbilde jānosūta Rūpniecības komisijai. Jūs to saņemsit.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairs nav. Grosberga kungs, paldies par informāciju! Ņemsim to vērā, turpmāk izlemjot attiecīgos jautājumus.

Paldies. Plenārsēde ir slēgta. Tiksimies rīt pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde