1991.gada 4.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Es atvainojos par nokavēšanos.

Godājamie kolēģi, mums trijos bija paredzēts ziņojums par situāciju, kāda ir ar Latvijas Republikas pasēm. Ziņos Iekšlietu ministrijas Vīzu un ārzemju pilsoņu reģistrācijas daļas priekšnieks A.Baltača kungs. Lūdzu.

A.Baltacis, Iekšlietu ministrijas Vīzu un ārzemju pilsoņu reģistrācijas daļas priekšnieks: Cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Augstākās padomes nodibinātā komisija Latvijas jauno pasu izstrādei no vairākiem ārzemju firmu piedāvājumiem Latvijas Republikas pasu izgatavošanai izvēlējās vācu firmu no Minhenes. Minētā komisija, kas bija nodibināta 25.septembrī, Iekšlietu ministriju sankcionēja kā pasūtītāju. 1991.gada 11.oktobrī es kā Iekšlietu ministrijas pārstāvis kopā ar Eihenšteina kungu no vācu firmas parakstīju kontraktu par pasu izgatavošanu. Pilsoņu pases būs divi miljoni, bezpavalstnieku apliecības- pieci simti tūkstošu, jūrnieku grāmatiņas- simts tūkstošu, diplomātiskās pases- 3000 par kopējo summu četri miljoni 664 tūkstoši vācu marku. 1991.gada 2.novembrī noslēdzām papildu līgumu ar vācu firmu, precizējot dažas detaļas pēc mūsu mākslinieka Šēnberga kunga viesošanās Vācijas firmā. Bez tam 1991.gada 30.oktobrī ar šo firmu noslēdzām līgumu par pasu noformēšanas tehnikas iegādi par vienu miljonu 807 tūkstošiem 65 vācu markām. Kopējā līguma summa sastāda sešus miljonus 471 tūkstoti 65 vācu markas. Latvijas kuģniecība šo naudas summu jau pārskaitīja Latvijas Republikas Ministru padomei. Savukārt Ārējo ekonomisko sakaru departaments vācu firmai pārskaitīja avansu- vienu miljonu 399 tūkstošus 200 vācu marku. No vācu puses šajā ziņā pretenziju nav. Tuvākajā laikā ar Beļģijas bankas starpniecību tiks atvērti akreditīvi par pārējo līgumā norādīto summu. Tātad finansiālais jautājums principā ir nokārtots.

No līguma izriet, ka, saņemot no Latvijas Republikas visus datus par izgatavojamajām pasēm, pēc trim mēnešiem tiks piegādāti apmēram simts tūkstoši pasu mūsu republikai. Bet tas būs pēc tam, kad Ministru padome un Augstākā padome apstiprinās visu jauno pasu paraugus, kas būs saņemti, tekstuāli un arī ar vāciņiem. No Latvijas puses zināma kavēšanās iznāca, precizējot ar izpildītāja pusi detaļas par pasu māksliniecisko apstrādi. Pēdējā precizēšana notika 22.novembrī, kad uz Vāciju aizsūtīja visām pasēm saskaņotus rastru pamatzīmējumus. Patlaban gaidām visu četru pasūtīto dokumentu paraugus ar zīmējumiem. Tuvākajās dienās tie jāsaņem. Pēc tam mēs šos paraugus apstiprināsim un nosūtīsim atpakaļ. Tekstus firma pati saliks un paraugus mums atsūtīs pēc tam, protams, pēc mūsu iedotā teksta runa ir tikai par izvietojumu lapaspusēs. Vāciņu paraugus, kas būs tumši zili vai ķiršbrūni, atsūtīs vai nu kopā ar zīmējumiem, vai atsevišķi. Pēc tam mēs izlemsim, kādu krāsu atstāt. Vāciņu pēdējos zīmējumus mēs aizsūtījām apmēram pirms pusotras nedēļas. Tur bija runa par ģerboņiem, viņiem nepatika tie izmēri, viņi prasīja tieši tāda mēroga, kādā tie būs uz vāciņa. Kad sāks iespiest, mūsu māksliniekam Šēnbergam atkal būs jādodas uz Vāciju un vēlreiz jāprecizē, lai redzētu šo tonējumu lapaspusēs, jo mēs saņemsim paraugus uz cita papīra, nevis uz tā, uz kura iespiedīs pases. Tas papīrs būs ar ūdenszīmēm, zīmējumiem un ar aizsargtīkliņu. Tāpēc tad, kas iespiedīs pases, tur jābūt klāt mūsu māksliniekam Šēnberga kungam, kas skatīsies, vai atbilst tam, ko mēs prasījām. Martā es plānoju pats aizbraukt pie pasūtījuma izpildītāja un kontrolēt situāciju, lai mēs saņemtu kontraktā paredzētajā laikā. Ja šie pasu tapšanas un veidošanas procesi būtu noritējuši straujāk, tad būtu cerība 1992.gada janvārī vai februārī saņemt pirmo pasu sūtījumu. Patlaban visreālākais termiņš varētu būt, labākajā gadījumā, marts, bet principā aprīlis un maijs, jo vēl nav atsūtīti paraugi, kurus mēs apstiprināsim un sūtīsim uz turieni. Tāpēc kontraktā ir ierakstīti seši mēneši, tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā atsūtīs pirmo sūtījumu- apmēram pusmiljonu.

Kādu izeju es saredzu, lai līdz 1992.gada jūlijam mēs noteiktu Latvijas Republikas pilsoņu kopumu? Jāatjauno Latvijas Republikas pilsoņu tiesības bez pasu izsniegšanas. Kā tas izdarāms?

Augstākajai padomei būtu ātrāk jāizskata tie priekšlikumi, kurus mēs un citi resori iesniedzām Ministru padomei sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem". Pēc tam 1992.gada janvārī visu Latvijas Republikas rajonu vīzu un pasu dienesti uzsāktu intensīvu nepieciešamo dokumentu pieņemšanu no tiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri atjauno savu pilsonību, un viņu pēctečiem. Tas viss sakrātos rajona uzskaites kartotēkās, lai, saņemot jaunās pasu veidlapas un to aizpildīšanas tehniku, uzsāktu pasu noformēšanu un izsniegšanu. Bet mums pirms tam būs jau zināms Latvijas pilsoņu kopums. Tā būtu tikai tehniskā puse, ka pasi saņem vēlāk. Sakarā ar darba apjoma lielo pieaugumu mēs Latvijas Republikas Ministru padomei iesniedzām uzskaitījumu par štatu palielināšanu un attiecīgi līdzekļu palielināšanu visos rajonos, visās pasu nodaļās. Principā tas man būtu viss. Ja būtu jautājumi, es varētu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad kārta jautājumiem. Mums jāvienojas, cik ilgi uzdosim jautājumus. Vai ar 15 minūtēm pietiks? Pietiks. Paldies.

Lūdzu, Krūmiņa kungs, jums vārds!

Ģ.Krūmiņš: Man būtu tāds jautājums. Kā es saprotu, tad būs viena parauga pases gan ārzemju braucieniem, gan lietošanai šeit. Vai nebūs speciālas ārzemju pases? Vai nebūs divas vai vairākas pasu kategorijas?

A.Baltacis: Latvijas pilsoņiem būs viena pase, kas paredzēta gan braukšanai uz ārzemēm, gan arī dzīvošanai uz vietas.

Ģ.Krūmiņš: Tad man vēl būtu tāds lūgums: kārtojot tās pasu lietas, nevajadzētu runāt par pilsonības atjaunošanu, jo mums tā nekad nav atņemta. Mēs vienkārši to tagad esam legalizējuši. Mēs to neatjaunojam, tā mums ir bijusi visu laiku. Tā ka oficiālajos dokumentos nevajadzētu rakstīt, ka tiek atjaunota pilsonība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Sakiet, lūdzu, kas tās pases izdos? Vai pilsoņus reģistrēs Pilsonības un imigrācijas departaments, vīzu un pasu daļas vai arī...

A.Baltacis: Saskaņā ar policijas likumu šīs funkcijas jāveic mums, vīzu un pasu daļas darbiniekiem. Mēs arī to veiksim. Ja būs uzskaitīti tie dokumenti, kuri jāapstiprina Augstākajā padomē, lai pierādītu pilsonību, tad pietiks ar tiem dokumentiem... tad pilsonība būs tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja līdz 1940.gada 17.jūnijam, un viņu pēctečiem. Bet pēc tam tie, kuriem jāiegūst pilsonība, to iegūs caur Imigrācijas departamentu. Viņi iesniegs tur dokumentus un tur visu noformēs. Mēs tikai kārtosim tehnisko pusi, tas ir, izsniegsim pasi, kad būs pierādīts tajā Imigrācijas departamentā, respektīvi, Pilsonības un imigrācijas departamentā, tā tas laikam saucas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards.

R.Rikards: Man līdzīgs jautājums Cilinska kunga jautājumam. Visi mūsu likumi un lēmumi, respektīvi, likums "Par Iedzīvotāju reģistru" un "Imigrācijas likums", ir virzīti uz to, lai esošo pilsoņu reģistrāciju izdarītu Pilsonības un imigrācijas departaments. Un, protams, kaut kad nākotnē tas arī naturalizēs pilsoņus. Bet pašreiz runa nav par naturalizāciju. Naturalizācija varbūt būs pēc ilga laika. Vispirms notiks esošo pilsoņu reģistrācija. Un visi mūsu likumi ir pieņemti tā, lai Pilsonības un imigrācijas departaments to izdarītu. Bet jūs teicāt, ka iekšlietu daļas nenodarbosies ar reģistrāciju. Kā to saprast?

A.Baltacis: Ja mēs izdodam to pasi un saņemam visus dokumentus, tad- lūdzu. Jūs varat to kārtību ieviest, ka visus migrācijas lietu un pilsoņu lietu dokumentus departaments pieņem un tad virza uz vīzu un pasu nodaļu rajonā. Tad mēs tikai gaidām, kad ir tās pases, un izrakstām, kad saņemam pasu veidlapas. Man nav iebildumu.
Jo vecos laikos- Latvijas laikā- to darīja policija. Valdība taču noteica un arī tagad Augstākā padome noteiks tos dokumentus, uz kuru pamata tikai drīkst izdot pasi. Tāpēc nekāds eksāmens nav jāliek tiem pilsoņiem, kuri iegūs pilsonību. Nekas tāds nav jādara.

R.Rikards: Es uzskatu, ka Pilsonības un imigrācijas departaments varētu veikt visu reģistrāciju un kārtot visus dokumentus. Pēc tam dokumentālo daļu varētu pārsūtīt jums, un jūs tikai tehniski izsniegtu.

A.Baltacis: Es biju domājis, ka pilsoņus reģistrēs uzreiz, lai nebūtu dubultdarba. Tas nebūtu vajadzīgs, manuprāt. Tie paši Imigrācijas departamenta darbinieki sēdēs arī tajās vīzu un pasu nodaļās. Viņiem būs kopā jāstrādā. Tā ir tikai tāda spēle.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi? Deputāt Preinberg, lūdzu!

G.Preinbergs: Daļai deputātu ir diplomātiskās pases. Sakiet, cienījamo referent, vai tās ir iespējams jau tagad apmainīt?

A.Baltacis: Tās pret jaunām vispār nav iespējams apmainīt, jo visas pases nāks vienlaikus. Martā, aprīlī vai maijā būs gatavas diplomātiskās pases, jūrnieku apliecības, bezpavalstnieku apliecības un arī pilsoņu pases.

Priekšsēdētājs: Deputāts Čepānis jautā.

A.Čepānis: Divi miljoni republikas pilsoņu pasu izmaksā sešus miljonu marku, katra pase- trīs markas. Pēc pašreizējā kursa tas ir 120 rubļi.

A.Baltacis: Cienījamo deputāt, jūs neesat uztvēris. Seši miljoni ar tiem simtiem un tūkstošiem izmaksā kopumā par visu tehniku un visu veidu pasēm.

A.Čepānis: Nu, labi, nevis trīs, bet divas markas. Vai koncepcijā ir paredzēts par naudu izsniegt pases vai uz valsts rēķina?

A.Baltacis: Koncepcijā mēs varam paredzēt izsniegt tikai par rubļiem. Varbūt tāda koncepcija pastāvēs. Pirmo reizi braucot uz ārzemēm, lai cilvēks kaut kādā veidā pirmo atzīmi izdarītu un tad varētu saņemt arī valūtu. Tajā laikā būs lati, tad valūta nebūs vajadzīga.

A.Čepānis: Bet tiem, kuri nebrauks uz ārzemēm?

A.Baltacis: Tiem, kuri nebrauks, būs jāizdod par to mazāk naudas. Mēs nevarēsim atmaksāt.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi ziņotājam? Nav jautājumu. Paldies, Baltača kungs, par informāciju! Godājamie kolēģi, pirms turpinām savu darbu, mums vajadzētu reģistrēties. Lūdzu reģistrāciju. Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 88. Tas ir diezgan liels kvorums. Kādi ir ierosinājumi par darba kārtību?

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

J.Krūmiņš: Ja tiešām ir reģistrējušies 88 cilvēki, tad Ārlietu komisija ierosina iekļaut darba kārtībā Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par Ukrainas atzīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums vispirms ir jābalso par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Ja to iekļaujam darba kārtībā, tad uzreiz varam izdarīt šo nepieciešamo balsojumu.

Godājamie kolēģi! Ir sagatavots 549.dokuments, kuru tūlīt varētu izdalīt, ja mēs šo jautājumu iekļautu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par- 67, pret- nav, atturas- 6. Iekļauts darba kārtībā ar lielu balsu vairākumu.

Krūmiņa kungs, vai jūs tūlīt varat ziņot par šo dokumentu? Es palūgšu arī sekretariātu zvanīt, jo varbūt kolēģi aizkavējušies vestibilā. (Zvans zālē.)

J.Krūmiņš: Tātad 24.augustā notika Ukrainas neatkarības pasludināšanas akts. Lēmums, kuru esam sagatavojuši, ir pavisam īss un konkrēts, jo mēs negribētu un nebūtu arī vajadzīgs atkārtot visus Ukrainas Augstākās padomes 24.augusta akta nosacījumus. Ukrainas valstiskumu ir atzinusi Krievija un daudzas pasaules valstis. Ukraina saglabā savu pārstāvniecību Apvienotajās Nācijās, jo tā visu laiku ir bijusi tur pārstāvēta. Sakarā ar to, ka Latvijas Republikā dzīvo pietiekami, varētu pat teikt, ļoti liels skaits ukraiņu tautības cilvēku, sakarā ar to, ka arī mūsu parlamentā viņi ir pārstāvēti, un sakarā ar to, ka mēs demonstrējam savu gribu sadarboties ar visām valstīm, kuras ciena mūsu suverenitāti un kuras ir starptautisko tiesību subjekti, es domāju, ka nevajadzētu rasties domstarpībām par Ukrainas atzīšanu. Mums būtu ieteikums Augstākās padomes priekšsēdētājam nosūtīt vēl arī telegrammu Ukrainas prezidentam, kurā būtu minēti tie nepieciešamie nosacījumi, kuru šoreiz trūkst preambulā. Es runāju arī ar opozīcijas frakcijas pārstāvjiem, viņi teica, ka viņiem nebūtu iebildumu, un es ceru, ka tādu nebūs arī citiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krūmiņa kungs! Kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu. Pirmais jautā Silāra kungs un otrais- Rikarda kungs.

I.Silārs: Es tikai gribētu zināt, kāds ir Ukrainas valsts oficiālais nosaukums?

J.Krūmiņš: Jā, es varu pateikt. Ukrainas valsts oficiālais nosaukums ir */Ukrainas valsts, Ukraina/ tātad latviski vienkārši- Ukraina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Latvijas Republika Ukrainas neatkarību atzina 1921.gadā. 1921.gadā ir noslēgts Latvijas un Ukrainas miera līgums, kurā atzīta Ukrainas neatkarība. Vai šī ir atjaunota valsts vai no jauna izveidota valsts? Kā tas saprotams?

J.Krūmiņš: Ukraina 1921.gadā nebija starptautisko tiesību subjekts.

R.Rikards: Bet Latvijas Republika Ukrainu ir atzinusi 1921.gadā.

J.Krūmiņš: Es nezinu, lemiet, jums ir...

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, es jums varu paskaidrot. Ukrainas valsts neatjaunoja savu neatkarību, tā deklarēja no jauna savu neatkarību. Tas ir tas jūsu jautājums. Jo ir mainījušās robežas un ir arī dažas citas īpatnības.

J.Krūmiņš: Man ir Ukrainas neatkarības pasludināšanas akta pilns teksts. Ja vajag, es varu nolasīt.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungam vēl jautājums. Lūdzu.

G.Preinbergs: Es visnotaļ atzīstu šo lēmumu, bet man ir jautājums attiecībā uz Armēniju. Armēnijā visa šī neatkarības pasludināšana notika daudz agrāk. Kāpēc mēs neesam vēl līdz šim atzinuši Armēniju? Vai te ir teritorijas lielums vai kādi citi apstākļi?

J.Krūmiņš: Attiecībā uz Armēniju mums nebija skaidrs, vai Armēnija iekļausies šajā suverēno valstu savienībā vai ne. Ukraina savu gribu tagad ir viennozīmīgi konstatējusi, Ukraina būs neatkarīga valsts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Vai lēmuma nosaukumā nebūtu labāk- par Ukrainas valstiskās neatkarības atzīšanu? To, ka tāda Ukraina bija, visi atzina, bet mēs jau atzīstam tās valstisko statusu.

J.Krūmiņš: Tas mums ir lemjošās daļas 1.punktā- atzīt Ukrainas valstisko neatkarību.

V.Eglājs: Bet vai nosaukumā nebūtu labāk...

J.Krūmiņš: Man nav nekādu iebildumu. Mēs varam šo nosaukumu grozīt.

V.Eglājs: Man liekas, ka formulējums "Ukrainas atzīšana" neizsaka lēmuma būtību. Man liekas, ka vajadzētu...

J.Krūmiņš: Man nav nekādu iebildumu. Ja vairākums uzskata, ka tā ir labāk, mēs varam rediģēt.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es ierosinu balsot par jautājumu pārtraukšanu un pieņemt šo lēmumu bez debatēm.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēl vēlas debatēt? Neviens nav pieteicies? Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Krūmiņa kungs pieņem, ka nosaukums varētu būt šāds: "Par Ukrainas valstiskās neatkarības atzīšanu". Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrāciju, godājamie kolēģi! Noteikti reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. 88 deputāti reģistrējušies. Ozola kungs varēs balsot, paceļot roku. Lūdzu dzēst reģistrāciju.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu "Par Ukrainas valstiskās neatkarības atzīšanu". Divas balsis papildus "par", tie ir kolēģi, kuri dažādu iemeslu dēļ nav reģistrējušies. Tie ir Budovskis un Ozols. Vēl ierodas kolēģis Bērzs. Viņš arī var izteikt savu gribu, paceļot roku. Trīs balsis papildus "par"- kolēģi Ozols, Bērzs un Budovskis. Lūdzu rezultātu. Par- 87, pret- nav, 2- atturas. (Aplausi.) Paldies. Lūgsim mūsu Ārlietu komisiju steidzami nosūtīt attiecīgo telegrammu Ukrainas prezidentam un valdībai.

Godājamie kolēģi! Atgriezīsimies pie mūsu akceptētās darba kārtības. Mūsu kvorums ir diezgan liels, bet visai svārstīgs. Es paredzu, ka pēc šā svinīgā notikuma var mazināties mūsu skaits zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu" otrajā lasījumā.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi, vispirms nedaudz vārdu ievadam. Pēc pirmā lasījuma un pēc diskusijas par šo likumprojektu tika saņemti ļoti būtiski papildinājumi un labojumi. Tie deva mums iespēju uzlabot un pilnveidot šo projektu, nemainot, protams, konceptuālos principus, kuri ir šā likuma pamatā un kurus mēs pieņēmām pirmajā lasījumā.

Pirmais būtiskākais papildinājums nāca no Lauksaimniecības ministrijas ar ministra Ģēģera parakstu un no Zemes komisijas Kinnas personā. Šo papildinājumu atbalstīja arī Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs, un tas skan šādi: papildus iestrādāt nepieciešamās normas, kuras papildina pantu tekstu attiecībā uz likumu par zemnieku saimniecību un, pēc deputāta Celmiņa priekšlikuma, arī uz lauku amatnieku, tas ir, kalēju un tā tālāk saimniecībām.

Otrs, ko gribu pateikt, ir tas, ka pēc Likumdošanas jautājumu komisijas un profesora Torgāna, kā arī Juridiskās pārvaldes speciālistu priekšlikuma visi terminu skaidrojumi ir sakoncentrēti 1.nodaļā, tie bija izkaisīti pa visu likumprojektu.

Un trešais ir tas, ka specifiskās ģimenes un cilvēcisko attiecību normas, kurām pirmajā lasījumā īpaši bija veltīti vairāki panti, tas ir, no 10. līdz 17.pantam, tagad tomēr uzticētas ģimenes kodeksam un Civilkodeksam un no šā projekta ir izņemtas, atstājot tikai nepieciešamo, to, kas ir šā likuma kompetencē.

Ceturtais, kam es pievēršu uzmanību, ir tas, ka mainās arī pantu sakārtojums, tie tika izvietoti loģiskās grupās un loģiskā secībā.

Tagad varam pāriet pie konkrētām nodaļām un pantiem saskaņā ar otrajam lasījumam nepieciešamo procedūru. Cienījamie kolēģi, ņemot vērā, ka likumprojekta pielikumā, sākot ar 9.lapaspusi, ir fiksētas visas izmaiņas, kādas tur bija, un arī 12. un 13.lapaspusē, es lūdzu noplēst 12. un 13.lapaspusīti un nolikt blakus, jo tie ir priekšlikumi, kuri šorīt vai vakar papildus tika saņemti no Likumdošanas jautājumu komisijas. Tie ir iestrādāti šajā likumprojektā.

Tātad vispirms par 1.nodaļu. 1.nodaļā, kā redzat, ir papildinājumi par zemnieka saimniecību un par amatnieka saimniecību, kā arī precizēti visi pārējie definējumi un pārējie termini. Un vēl bez tam ir iestrādāti labojumi pēc Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikuma. Tur ir izsvītroti vārdi "un zeme"; tā kā vēl nav likuma par zemes īpašumu, tos vārdiņus mēs izsvītrojām. Un tūlīt pēc pirmās rindkopas, kur ir runa par ģimenes uzņēmumu, ir papildinājums no šā dokumenta, kas visiem ir izdalīts: uz ģimenes uzņēmumu attiecas visi šā likuma noteikumi par individuālo uzņēmumu. Tas ir pareizi, un tā mēs varam rīkoties. Par 1.nodaļu vairāk man nav ko teikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, izsakieties par 1.nodaļu, godājamie kolēģi, un par terminiem. Kādas pretenzijas un ierosinājumi? Nav. Paldies.

K.Špoģis: Būtībā no jauna ir izveidots 1.pants.

2.pantā ir precizēta pirmās daļas redakcija, kā ierosināja deputāts Ēlerts. Šis pants ir papildināts ar otro un trešo daļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakieties par 1. un 2.pantu. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, 3.pants.

K.Špoģis: 3.pants ir tāds, kāds jums ir priekšā. Tajā iestrādāti tie priekšlikumi, kas bija saņemti, bet tagad Likumdošanas jautājumu komisija dod mazliet citādu redakciju. Tā ir 3.panta 2.pozīcija. Šo ierosinājumu vajadzētu pieņemt, šķiet, tā ir veiksmīga redakcija, ka individuālajam uzņēmumam jāatlīdzina kaitējums, ko viņa darbinieki, pildot darba pienākumus, nodarījuši trešajām personām.

Priekšsēdētājs: Vai ir kas sakāms par 3.pantu? Nav. 4.pants.

K.Špoģis: 4.pantā ir vienkārši mašīnrakstīšanas kļūda. Pirmās rindiņas teksts "uzņēmējs, kurš atbild par sava uzņēmuma saistībām" ir aizlikts kaut kur tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 5.pants.

K.Špoģis: 5.pants pirmajā lasījumā bija 6.pants. Tas precizēts un papildināts pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Juridiskās pārvaldes un Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem par 5.pantu ir kādi iebildumi? Nav.

6.pants.

K.Špoģis: 6.pants ir jauns. Tas ir par Uzņēmumu reģistru. Tas ir standartpants, kas nepieciešams katrā likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. 7.pants.

K.Špoģis: 7.pantā pēc pēdējā Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikuma pēdējais vārdiņš "noteikumus" ir aizstāts ar vārdiem "nolikumu vai statūtus", tātad "iesniedz nolikumu vai statūtus". Lai būtu vienota terminoloģija, visur lietosim "nolikumu", citādi vienā vietā ir nolikums, bet citā- noteikums. Šis labojums nepieciešams tāpēc, ka vienam vai otram dokumentam ir jābūt, jo pilnīgi dabiski, ka individuāls uzņēmums var būt, sākot ar vienu personu vai trim personām, tas ir, strādājošajiem ģimenes locekļiem, un beidzot ar vairākiem tūkstošiem strādājošo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Špoģa kungs, man tomēr jāatzīmē, ka 7.pants būs pretrunā ar 5.panta trešo daļu, kurā ir skaidri teikts, ka gadījumā, ja uzņēmuma statūti vai nolikums netiek sastādīti, ir tas un tas. Ko darīsim?

K.Špoģis: Ir jāprecizē. Kurā pantā tas ir?

I.Ēlerts: 5.panta trešā daļa. "Ja uzņēmuma statūti vai nolikums netiek sastādīts, uzņēmuma pārvaldnieka pilnvaras..." un tā tālāk.

K.Špoģis: Mēs 5.pantu precizējam tā, ka to var attiecināt tikai uz zemnieku saimniecībām, bet pārējiem individuālajiem uzņēmumiem var būt arī tas lielais darbinieku skaits. Mēs precizēsim 5.pantu atbilstoši...

I.Ēlerts: Vai būtu pareizi prasīt no katra individuālā uzņēmuma statūtus vai nolikumu? Varbūt tad, ja tiek izmantots algots darbaspēks? Varbūt pēc šīs pazīmes var prasīt statūtus un nolikumu?

K.Špoģis: Pagaidiet, tā arī ierakstīsim, ka izmanto algotu darbaspēku...

Priekšsēdētājs: Tātad ir pieņemts. Eglāja kungs arī kaut ko vēlas teikt.

V.Eglājs: Man neskaidrību rada formulējums par personām, kuras vēlas dibināt individuālo uzņēmumu uz sava īpašuma bāzes. Vai varētu būt kāds cits variants? Vai var individuālo uzņēmumu dibināt uz cita īpašuma bāzes? Ja jau nosaukumā ir minēts par to bāzi, vai tajā vietā vajadzētu rakstīt?

K.Špoģis: Tas ir 7.pantā- uz sava īpašuma bāzes. Pilsoņi, kas vēlas dibināt individuālo uzņēmumu uz... Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniedz pieteikumu par individuālā uzņēmuma darbības nolikumu. Varbūt tas patiešām nav vajadzīgs.

V.Eglājs: Nekur likumā es neatradu citu kārtību, ka varētu kaut kā citādi dibināt savu uzņēmumu.

K.Špoģis: Tā gan ir. Tātad svītrojam tos četrus vārdiņus "uz sava īpašuma bāzes".

V.Eglājs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Viss ir pieņemts. 8.pants.

K.Špoģis: 8.pantā ir precizēta redakcija, tur būtisku izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, izsakieties par 8.pantu!

K.Špoģis: Kinnas kungam ir kaut kas sakāms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es atvainojos, profesor, bet pēc definīcijas iznāk, ka šis dokuments jāparaksta arī nepilngadīgajiem bērniem. Bet ko darīsim, ja mans dažus mēnešus vecais dēls neprot parakstīties?

K.Špoģis: Jā, bet kur tu redzi te, 8.pantā? Jā, jā, tie acīmredzot būs pieaugušie ģimenes locekļi.

Priekšsēdētājs: "Pilngadīgo ģimenes locekļu"- tā laikam ir jāraksta.

K.Špoģis: Pilngadīgo. Paldies. 9.pantā ir ņemts vērā kolēģa Ēlerta un Juridiskās pārvaldes priekšlikums. Tas ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, vai par 9.pantu ir kādi apsvērumi? Nav. Paldies.

10.pants.

K.Špoģis: 10. un 11.pantā ir tikai Juridiskās pārvaldes juridiskie kārtojumi.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Vai 11. un 12.pants neizsauc šaubas?

K.Špoģis: 12.pantā ir jauna redakcija. Tur ir ierakstīts, ka pēc Uzņēmumu reģistra priekšlikuma. Tas ir Uzņēmumu reģistra galvenā reģistratora Strauta kunga priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: 12.panta 4.apakšpunktā parādās kaut kāds parakstīts iesniegums par ieguldītās mantas vērtību, vērtīgāko mantu īss apraksts un novērtējums. Es domāju, ka tāds aptuvens dokuments nebūtu pamatojams. Manuprāt, ģimenes uzņēmumam tomēr obligāti jāprasa ģimenes locekļu līgums, to jau mēs apspriedām, veidojot likumu "Par uzņēmējdarbību", pretējā gadījumā būs lielas problēmas. Es domāju, ka šim ģimenes līgumam būtu jābūt obligāti.

K.Špoģis: Tad ierakstīsim šeit tā, kā tas ir ierakstīts "jumta" likumā.

Priekšsēdētājs: Šis priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, 13.pants. Deputātiem laikam nav nekādu iebildumu pret tādu formulējumu?

K.Špoģis: Jā, tik tiešām. 13. un 14.pantā ir tikai Juridiskās pārvaldes slīpējums un ņemts vērā deputāta Ēlerta priekšlikums par nodaļu apvienošanu. Te ir tagad izveidots labāk, pirms tam bija pa divām nodaļām izmētāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. 15.pants.

K.Špoģis: 14.pantā ir vēl piebilde, ka "nedrīkst atsavināt uzņēmumu pamatlīdzekļus, apgrozības līdzekļus, atlikušo peļņas daļu un citas materiālās vērtības". Tas ir labots, ņemot vērā pēdējo, jaunāko Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumu, respektīvi, pants ir papildināts ar vārdiem: "izņemot bankrota gadījumu". Tātad bankrota gadījumā var atsavināt, bet citos gadījumos īpašums ir aizsargāts. Tā tas ir domāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Karlson!

J.Karlsons: Es ļoti atvainojos, bet gribētu atgriezties pie 14.panta, jo tomēr ir liela pretruna ar 2.pantu un 14.pantu par atbildību ar visu mantu. Ir arī Birkava kunga priekšlikums par šo pašu pantu svītrošanu.

K.Špoģis: Es saku, ka šie trīs vārdi- "izņemot bankrota gadījumu" ir no Birkava kunga priekšlikuma. Ja ir bankrots, tad darbojas pārējie likumi.

J.Karlsons: Bet tad iznāk, ka to uzņēmumu nedrīkst pārdot, ja ir runa par atsavināšanu.

K.Špoģis: Nē, es saku- izņemot bankrota gadījumu. Nedrīkst atsavināt, izņēmums ir bankrota gadījums, tad var atsavināt.

J.Karlsons: Bet vai pats īpašnieks var pārdot? Tā arī ir atsavināšana.

K.Špoģis: Tātad jāprecizē, par kādu atsavināšanu ir runa. Te ir domāts tā, ka patvarīgi to nevar atņemt.

J.Karlsons: Es saprotu, jā... Tas ir...

K.Špoģis: Jā, tas būtu jāprecizē, tā redakcija nav visai skaidra.

Priekšsēdētājs: Atzīmēsim to. 15.pants. Deputāts Eglājs vēlas izteikties. Lūdzu.

V.Eglājs: Man liekas, ka vārdi "bez citu institūciju starpniecības" šeit ir lieki un pat kaitīgi, jo...

K.Špoģis: Varu piekrist. "Jumta" likumā nav, bet šeit tas ir iekļuvis...

V.Eglājs: ...jo to var iesaistīt arī ar starpniecību, ja ir kādi darbā iekārtošanas biroji.

K.Špoģis: Jā, jā, te ir pārcentušies, te viss ir kārtībā, vārdi "bez citu institūciju starpniecības" ir izsvītroti.

Priekšsēdētājs: Tātad jau svītrots. 16.pants.

K.Špoģis: 16.pantā arī ir tikai Likumdošanas jautājumu komisijas un Juridiskās pārvaldes slīpējumi. Pirmajā lasījumā bija 20., 21. un 22.pants. Tagad tas ir savilkts kopā vienā pantā.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu?

K.Špoģis: Tālāk seko 5.nodaļa, kas ir izveidota no jauna, te ir arī jauni panti, kuru nebija. Tie būtībā ir vajadzīgi šajā likumā, tā ir Juridiskās pārvaldes speciālistu redakcija, un mēs to pieņēmām. Panti nav gari, tie ir diezgan precīzi. Tātad 17., 18., 19., 20. un 21.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Vai no 17. līdz 21.pantam ir kādi labojumi vai precizējumi? Nav.

K.Špoģis: 6.nodaļa, 21.pants.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, es visu laiku vēroju deputātu Ēlertu, kad viņš būs izlasījis šos četrus pantus. Nav nekādu pretenziju? Nav. Paldies. Tātad 22.pants.

K.Špoģis: 22.panta redakcija ir precizēta, bet 23. un 24.pants par kontroli un par darbības apturēšanu ir no jauna iestrādāti pēc Juridiskās pārvaldes speciālistu un arī Likumdošanas jautājumu komisijas pirmā priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Vai par 6.nodaļu nav iebildumu? Paldies. Varam iet tālāk.

K.Špoģis: 7.nodaļa pirmajā lasījumā bija 8.nodaļa. 25.panta redakcija precizēta pēc Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikuma. 26.pants pēc Uzņēmumu reģistra priekšlikuma ir papildināts ar pēdējo teikumu un iestrādāts 27.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi! Nav nekādu iebildumu? Varam iet tālāk.

K.Špoģis: 8.nodaļā redakcionāli labots 29.pants, ievērojot Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumu. 30.pants precizēts, ņemot vērā deputāta Ēlerta priekšlikumu. 31.pantā nav nekādu labojumu, un 32.pants labots, ievērojot valdības padomnieka Lustes kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man būtu jautājums par 31.pantu. Vai tas ir pamatots, ka Ministru padome nosaka darbības, kuras aizliegtas individuālā darba veicējiem? Mums ir likums "Par uzņēmējdarbību", kas nosaka, kāda uzņēmējdarbība ir pieļaujama tikai valsts uzņēmumos un kāda uzņēmējdarbība ir licencējama. Ja kāds individuāli nodarbojas ar notāra praksi, viņam ir jāizņem licence, un viss. Vai šeit būtu vajadzīgi kādi Ministru padomes ierobežojumi?

K.Špoģis: Tas laikam patiesi attiecas arī uz individuālo uzņēmumu, kas rakstīts tajā...

I.Ēlerts: ... ja nekādu uzņēmumu nav.

K.Špoģis: Tad mēs to svītrojam, tik tiešām tev ir taisnība. Jā, svītrojam 31.pantu.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs piekrīt svītrot 31.pantu.

K.Špoģis: 32.pantā, kā jau es teicu, ir bijušā padomnieka Lustes kunga precizējumi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs vēlas izteikties par 32.pantu. Lūdzu.

V.Eglājs: Es ļoti atvainojos, bet te tik ātri pārskrēja pāri. Es gribētu izteikties par 23.pantu, ja drīkstu.

K.Špoģis: Jā.

V.Eglājs: Pirmajā rindkopā teikts, ka individuālais uzņēmējs var algot revidentu un ka funkcijas nosaka statūtos. Vai to vajadzētu rakstīt? Man liekas, ka viņš var algot visu ko. Vai nevajadzētu to daļu svītrot? Likumā vajadzētu ierakstīt to, ko var algot.

K.Špoģis: Ja kolēģi neiebilst, tad to tiešām var svītrot.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģi neiebilst pret svītrojumu, ka revidentu var algot? Neiebilst.

Deputāt Muciņ, lūdzu!

L.Muciņš: Par 32.pantu. Te ir tāds pats gadījums, kāds bija 31.pantā. Šeit ir izveidota tāda īpatnēja juridiska konstrukcija. Man ir grūti pateikt, ko darīs Ministru padome, bet man liekas, ka šeit ir atkal atstātas durvis vaļā, pa kurām var izsoļot tāds brīnums, ka pēc tam mēs visi brīnīsimies un nevarēsim saprast, kā mēs kaut ko tādu esam izveidojuši. Ja svītrojam 31.pantu, tad mums ir jāizsvītro arī 32. Es tagad neizvirzu uz balsošanu, bet to vajadzētu visu kopā apspriest pirms trešā lasījuma, jo, manuprāt, abi divi šie panti ir saistīti.

K.Špoģis: Individuālā darba... Paklausies, te ir nevis individuālais uzņēmums, bet individuālais darbs... Agrāk šajā sakarībā bija vesels blāķis visādu normatīvo aktu. Bija valdības lēmums, bija nolikums, bija kaut kāda reģistrēšanas, licencēšanas un patentu izsniegšanas kārtība. Tagad tas viss ir zaudējis spēku. Lustes kungs domāja, ka kaut kam vajag būt, ka kaut kas ir jāizstrādā. Var būt, ka darba gaitā precizēsim trešā lasījuma redakciju.

L.Muciņš: Jā, jo pretējā gadījumā veidojas situācija, ka tas ir turpinājums tai pašai "velna kājai", kas parādījās likumprojektā par Ministru padomi. Kamēr parlaments vilcinās un nepieņem likumus, tikmēr Ministru padome tos raksta un ražo.

K.Špoģis: Priekšlikums pieņemts. Trešajam lasījumam to iestrādāsim.

Priekšsēdētājs: Tātad ir ņemts vērā. Ja Muciņa kungs uzrakstīs, tad neaizmirsīsim uz trešo lasījumu.

Līdz ar to esam beiguši izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Vajadzētu reģistrēties un nobalsot. Kinnas kungs grib teikt kaut ko. Mazliet par vēlu, bet- lūdzu.

J.Kinna: Es par balsošanas motīviem, protams. Man, pirmkārt, jāatvainojas Lauksaimniecības komisijas vārdā likuma autoram. Lauksaimniecības komisija ir ļoti pateicīga, ka šeit ir ietverts arī zemnieku saimniecību statuss, bet mēs neesam šo likumu izskatījuši, tāpēc mums ir bailes, ka šajā ļoti ātrajā tempā nevarējām visas fineses uztvert. Mēs gribam rezervēt sev tiesības sagatavošanas laikā vēl iesniegt profesoram papildinājumus un labojumus. Tas ir mazliet vairāk, nekā trešajā lasījumā ir pieņemts. Nē, konceptuālus, protams, ne, bet mēs vienkārši baidāmies, ka visu to, ko vajadzētu uztvert, mēs neuztvērām.

Priekšsēdētājs: Nav nekādu problēmu. Lūdzu, godājamie kolēģi, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 76 deputāti ir reģistrējušies un vēl Grūbes kungs, kas pašlaik ierodas zālē.

Lūdzu, godājamie kolēģi, balsosim par Latvijas Republikas likumprojekta "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu" akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par- 65, pret- nav, atturas- 4. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Šodien mēs pieņēmām likumprojektu par labojumiem 1991.gada budžetā. Tas ir 536.dokuments. Ēlerta kungs uzstādīja jautājumu, uz kuru, es atvainojos viņam un arī kolēģiem, es nenoreaģēju, ka nav iekļauts šajā likumprojekta variantā punkts par kompensāciju iedalīšanu sakarā ar atvieglojumu atcelšanu studentiem un audzēkņiem braukšanai sabiedriskajā transportā.
Mēs šo labojumu esam iekļāvuši 548.dokumentā, bet par to neesam balsojuši. Tā kā tas ir politiski ļoti svarīgs jautājums, varu paskaidrot, ka šī kļūda ir ieviesusies tehnisku iemeslu dēļ. Jau sesto mēnesi mēs cīnāmies par Budžeta komisijas personālo kompjūteru, kurā varētu ievadīt budžetu. Mēs neesam vairs spējīgi tā strādāt, ka mums trijās dažādās vietās dažādos kompjūteros atrodas atsevišķas detaļas no kopējā budžeta un pie budžeta labojumiem mēs nevaram dabūt visu kopā. Es ceru, ka mums līdz gada beigām izdosies šo problēmu atrisināt, tad būs izslēgtas šādas situācijas. Man jāpaskaidro, ka tas jau ir trešais gadījums mūsu praksē. Jo sarežģītāki budžeta likumprojektu labojumi tiek izstrādāti, jo grūtāk mums ir strādāt. Ar kabatas kalkulatoru un skaitāmiem kauliņiem mēs nespējam visu budžetu precīzi apstrādāt.

Un tāpēc man ir lūgums jums- izņēmuma kārtā atbalstīt un piekrist šā likumprojekta labojumam, tas ir, 548.dokumenta ietveršanai plenārsēdē ārpus kārtas pirmajā lasījumā, lai mēs varētu to pievienot pie 536.dokumenta. Jums visiem tas ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu izteikties!

A.Kiršteins: Es esmu par. Par studentu kompensācijām ir jāiekļauj, kā es no jums sapratu. Ja?

I.Ozols: Jā.

A.Kiršteins: Bet... (Tālāk nerunā mikrofonā.)

I.Ozols: Es atvainojos, nevis studentiem, bet attiecīgajām ministrijām tiek izdalīts šajā dokumentā paredzētais pielikums, lai apmaksātu braukšanas brīvbiļetes. Tas bija saistīts ar studentu streiku un viņu dāvanu mūsu valdībai. Varētu jau iet otru ceļu un palielināt studentu stipendijas, bet līdz gada beigām pārrēķināt un sabalansēt mēs vienkārši tehniski nevarēsim, bet...

A.Kiršteins: Bet Godmaņa kungs teica, ka nav nekādas vajadzības un ka mēs turpmāk ar šīm kompensācijām nenodarbosimies. Es īsti nesaprotu, vai tad mēs atgriežamies atpakaļ uz to pašu sociālistisko subsidēšanu? Viņi taču pagaidām vēl nemaksā milzu naudas par studijām, bet katrs nopelnīt sev transportam var.

I.Ozols: Uz šo jautājumu droši vien labāk atbildēs Pupčenoka kungs, jo tas ir viņa priekšlikums.

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Man liekas, ka studentiem brīvbiļetes ir gandrīz vai visās attīstītajās valstīs, jo patiešām studentam par biļeti tomēr jāmaksā mazāk. Sevišķi svarīgi tas ir šodien, jo biļete maksā gandrīz trīs četras reizes dārgāk. Tā ka es domāju, ka studenti to panāca- un pareizi darīja.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man ir tādas aizdomas, ka mūsu studentiem nav naudas, ar ko maksāt par tām studijām. Tas jau arī ir fakts.

Godājamie kolēģi! Mums ir jālemj principiāls jautājums. Vai mēs šo tehnisko kļūdu, kas ir kompjūtera un arī komisijas vainas dēļ iezagusies šajā likumprojektā, varam labot, tūlīt nobalsojot par grozījumiem šajā likumprojektā, tas ir, par papildinājumiem šajā likumprojektā par budžeta grozījumiem? Vai mēs esam gatavi to darīt? Jo situācija ir tāda, ka mums laikam nav sevišķi daudz vairs ko spriest šajā plenārsēdē.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Man tomēr ir vēl viens jautājums. Ozola kungs, man šķiet, ka 2.panta otrā rindkopa skan visai dīvaini. Ieklausieties: "Sakarā ar atvieglinājumu atcelšanu studentiem un audzēkņiem braukšanai sabiedriskajā transportā un kompensāciju iedalīšanu". Vai es pareizi saprotu, ka mēs šo naudiņu nododam veselai virknei ministriju? Vai pareizi esmu sapratis? Tad es nesaprotu, par ko mēs... (No zāles kaut ko atbild.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt mēs tomēr varētu civilizētā veidā apspriest šo jautājumu? Godājamie kolēģi! Mēs tā neesam raduši, Pupčenoka kungs, Preinberga kungs! Jūs varbūt izejiet blakus telpā, tur ir ļoti skaista zāle, tur ir korespondenti, aprunājieties tur... Mums nav interesanti klausīties un skatīties.

Godājamie kolēģi! Vai jūs visi dzirdējāt mūsu kolēģa Ozola ierosinājumu? Steidzami jālabo kļūda, kas ir ieviesusies, jo situācija ir tāda kā parasti grāmatvedībā vai veikalā- kad skaita kopā, tad kopējā summa sanāk, bet pa vidu šis tas neklapē. Parasti jau to kopējo summu skatās un neviens nepamana, ka pa vidu kaut kā trūkst, bet šajā gadījumā var rasties zināmi sarežģījumi.

Vai mēs esam gatavi? Vai visiem ir izdalīti dokumenti? Ozola kungs, vai ir izdalīti? Paldies.

Godājamie kolēģi, tātad 548.dokuments. Projekts pirmajam lasījumam. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu sekretariātu intensīvi zvanīt. Pagaidīsim tos kolēģus, kuri vēl kaut kur kavējas. Turpinās reģistrācija. Vai visi deputāti, kuri atrodas zālē, ir reģistrējušies? Arī Krūmiņa kungs un Apinīša kungs? Lūdzu rezultātu. 86 deputāti. Vēl divi deputāti ieradās zālē.

Godājamie kolēģi! Tiek ierosināts balsot par Latvijas Republikas likumu "Par labojumiem Latvijas Republikas 1991.gada 4.decembra likumā "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 22.decembra likumā "Par Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetu""" pirmajā lasījumā... Es atvainojos, par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim par iekļaušanu darba kārtībā. Viena balss papildus "par", divas balsis papildus "par". Un vēl trešā papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par- 75, pret- 4, atturas- 5. Iekļauts darba kārtībā.

Ozola kungs, lūdzu, tribīnē! Vismaz formāli ziņojiet par problēmu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Vēlreiz mūsu komisijas un savā vārdā es atvainojos par kļūmi, kuras dēļ man ir jāaizkavē jūsu uzmanība.

Ja jūs paņemtu 536.dokumentu un izlasītu 15.panta 3.apakšpunktu, tad apstiprinātā Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžeta ieņēmumos un izdevumos, kur ir uzrādīta summa 4 miljoni 822 tūkstoši 615 rubļi, šī summa nemainās. Tā matemātiski precīzi atbilst šim pantam, kas paredz izdalīt budžeta asignējumus tām ministrijām, kuru struktūrās ir augstākās un speciālās vidējās mācību iestādes. Es gribētu lūgt jūs pievērst uzmanību tam, ka matemātiski šis likums, kurš jums tika iesniegts otrajā lasījumā un kuru jūs pieņēmāt, galarezultātā jau ir sabalansēts.

Tajā pašā laikā palielinās tikai 1.pantā ieņēmumu kopējā summa un arī dažādu nenodokļu ieņēmumu summa. Tā ir minēta 548.dokumenta 1.punktā. 2.punktā ir uzskaitītas tās mūsu republikas tautsaimniecības nozaru ministrijas, kuru struktūrās, kā jau es teicu, ir augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes. Un šeit ir arī atspoguļotas koriģētās naudas summas.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi ziņotājam? Pirmais jautā deputāts Eglājs. Viņš paguva pirmais pieteikties, otrais ir deputāts Kiršteins, trešais- deputāts Kinna un ceturtais- deputāts Bērzs. Lūdzu.

V.Eglājs: 2.punkta otrajā daļā ir uzskaitītas visas tās ministrijas, kādas mēs pieņēmām. Šeit, piemēram, ir Tautas izglītības ministrija, bet tagad ir Izglītības ministrija. Nav vairs Tirdzniecības ministrijas, nav Veselības aizsardzības ministrijas, Lauksaimniecības ministrijai ir cits nosaukums.

I.Ozols: Es atvainojos, uz šo jautājumu es atbildēju jau no rīta. Visas šīs iepriekšējās nomenklatūras ministrijas kā juridiskās personas patlaban vēl funkcionē, jo darba likumdošanā ir noteikta kārtība, kādā var likvidēt jebkuru Latvijas teritorijā strādājošu uzņēmumu, pārvaldes vai valdības institūciju un iestādi. Bankā tās kā juridiskās personas figurē ar iepriekšējo nosaukumu. Tās, kuras mēs apstiprinājām ar jauno likumu, kā juridiskās personas pašlaik nav reģistrētas, un tās nav arī Valsts bankas juridisko personu sarakstā.

Priekšsēdētājs: Es varu apliecināt, Eglāja kungs, ka jums jau Ozola kungs vienreiz atbildēja uz šo jautājumu.

Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Man ir viens konceptuāls jautājums. Es saprotu, ka tagad būs dažādas mācību iestādes arī ministrijās. Mums taču ir kaut kādi ārzemju studenti, kas šeit maksā lielu naudu. Viņi brauc privāti, tāpat kā viņi brauktu uz Amerikas privātajām augstskolām. Viņi maksā tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu dolāru, piemēram, medicīnas institūcijām. Man nav skaidrs pats princips. Vai būs kaut kāda vienmērīga sadalīšana? Vai tā būs kaut kāda daļēja kompensācija?

I.Ozols: Cienījamais Kiršteina kungs! Ārzemju studentu īpatsvars mūsu augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs ir zemāks par vienu procentu.

A.Kiršteins: Mani principā interesē: ja viens students no Saūda Arābijas ir miljonārs, vai vajag kompensāciju vai nevajag?

I.Ozols: Runa ir par Latvijas Republikas iedzīvotājiem, nevis par tiem, kuri uz komerclīguma pamata studē Latvijas augstākajās vai vidējās speciālajās mācību iestādēs, jo attiecībā uz šiem studentiem mums ir starpvalstu līgumi, uz kuru pamata viņi šeit atrodas. Un nav jau arī tā, ka individuāli, pēc paša vēlēšanās atbrauc un iestājas mūsu augstskolā. Ir noslēgti konkrēti līgumi. Kā jūs zināt, šos līgumus noslēdza jau iepriekšējā valdība. Es konkrēti runāju par Medicīnas akadēmiju. Pirms trim gadiem tika noslēgts līgums, pašlaik šie arābu studenti ir trešajā kursā.

A.Kiršteins: Kāpēc nevar individuāli atbraukt un iestāties? Jebkurā pasaules valstī var iestāties.

I.Ozols: Man nav tādas informācijas, ka uz Latvijas augstskolu kāds būtu atbraucis mācīties, pamatojoties uz individuālu iesniegumu, izņemot varbūt mūsu tautiešus no ārienes.

A.Kiršteins: Mūsu pašu emigrācijas likums dos šīs tiesības iestāties mūsu mācību iestādē, un miljonārs ar mersedesu varēs braukt uz augstskolu. Mans jautājums bija konceptuāls. Vai viņam arī būs šī braukšanas kartīte?

I.Ozols: To izspriedīs katra konkrētā augstskola, jo šie līdzekļi tiks ieskaitīti attiecīgajā fondā. Katra mācību iestāde pati risinās šos jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Pirmais jautājums. Kāpēc mēs turpinām tādu sadalīšanu pa ministrijām? Galarezultātā visa šī nauda taču nonāks Satiksmes ministrijas pakļauto uzņēmumu uzturēšanai. Kāpēc mēs dalām šo naudu pa ministrijām?

Otrs jautājums. Kas reāli kontrolēs, vai šie 2 miljoni, kas tiek iedoti Lauksaimniecības ministrijai, tiešām tiks izmantoti studentu braukšanas kartīšu apmaksai vai šos 2 miljonus rubļu iztērēs decembrī?

I.Ozols: Tas ir Finansu ministrijas jautājums.

J.Pupčenoks: To, vai nauda nonāks līdz mācību iestādēm un līdz studentiem, kontrolēs Finansu ministrija, jo mēs atvērsim kredītus, attiecīgo naudiņu iedosim un precīzi kontrolēsim, kur tā nauda aiziet.

Uz otru jautājumu atbildot, varu teikt, ka bija divi varianti. Varēja iedot visu naudiņu Satiksmes ministrijai un risināt jautājumu tā, kā to darīja agrāk, kad pastāvēja plānošanas sistēma. Bet mēs tomēr gājām pa tādu ceļu, ka katrs samaksā pilnu rubli. Ja es apsēžos autobusā, es samaksāju pilnu rubli. Bet man augstskola kompensē daļu no biļetes vērtības, kad es nododu biļeti, jo šajā gadījumā neviens autobusu parks nezaudē. Ja mēs atdotu to naudu Satiksmes ministrijai, kā to varētu sadalīt katram autouzņēmumam? Vai 10 vai 100 studenti brauc- to jau nekā nevar izvērtēt.

J.Kinna: Es atvainojos, Pupčenoka kungs, tad es saprotu. Es kā students pirkšu biļeti un šo biļeti nodošu?

J.Pupčenoks: Jā. Principā- jā. Jūs vismaz to uzrādīsit, lai jums kompensētu daļu no biļetes cenas.

I.Ozols: Kinnas kungs, vai jūs, norēķinoties par savu komandējumu, iesniedzat transporta biļeti, lai jums atmaksā? Iesniedzat. Tas ir grāmatvedības atskaites dokuments.

J.Kinna: Un pēdējais jautājums. Vai šie 2 miljoni rubļu ir vajadzīgi studentu braukšanai decembrī? Es saprotu, ka mēs apstiprināsim grozījumus decembrim, jo šis budžeta gads beidzas.

J.Pupčenoks: Sakarā ar to, ka valdība jau iepriekš pieņēma tādu lēmumu, tas jau mācību iestādēs notiek.

J.Kinna: Bet no kura datuma šie aprēķini tiek ņemti vērā? No tā brīža, kad Godmanis apsolīja šo lēmumu pieņemt?

J.Pupčenoks: No tā brīža, kad Godmanis parakstīja lēmumu.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man jautājums pavisam vienkāršs. Kā tagad Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki maksā par braukšanu valsts transportā? Vai viņi pērk biļetes, ja viņi ir formās?

J.Pupčenoks: Policijas likumā ir paredzēts, ka viņi brauc bez maksas.

A.Bērzs: Bet vai tad Iekšlietu ministrijas kursanti nebrauks par velti?

J.Pupčenoks: Viņi ir studenti, viņi nav policisti.

Priekšsēdētājs: Visi jautājumi ir noskaidroti. Paldies. Ozola kungs var apsēsties savā vietā. Noskaidrosim, vai ir debatētgribētāji. 15 minūtes līdz pārtraukumam. Vai debatēs ir kāds pieteicies? Nav.

Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu rezultātu. 80 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 70- par, 1- pret, 8- atturas. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Ozola kungs, jūsu piedāvājums par otrā lasījuma laiku un vietu.

I.Ozols: Man ir lūgums nekavējoties izskatīt otrajā lasījumā, lai mēs varētu šorīt pieņemto likumprojektu koriģēt un sabalansēt visas summas.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi godājamajiem deputātiem? Deputāts Kide iebilst. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es ļoti gribu atbalstīt, jo šim likumprojektam ir jāsāk darboties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atbalsts ir iegūts. Nekādi pieteikumi nav iesniegti. Debatēs neviens nerunāja. Tā kā nekādu pretenziju nav, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likuma akceptēšanu otrajā lasījumā un galīgajā variantā. Lūdzu rezultātu. Par- 67, pret- 1, atturas- 8. Likums pieņemts. Lūdzu, Ozola kungs, jūsu komisijai izdarīt vajadzīgās korekcijas budžeta labojumos.

Godājamie kolēģi, mums tagad ir jālemj, ko darīt tālāk. Vai deputāts Černajs ziņos par likumprojektu "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām"? Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Černajs: Darba kārtībā mums ir likumprojekts "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām". Man diemžēl jāatvainojas kolēģiem, ka šo likumprojektu saņēmām tikai pusdienas pārtraukumā, un tāpēc mums jālemj, vai varam to skatīt vai ne. Ziņotājs ir ieradies, bet tas jautājums ir jūsu ziņā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, izsakieties par iespējamību izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Kas vēlas izteikties? Ozola kungs? Nē? Lūdzu, godājamie kolēģi, izsakieties par iespējamību izskatīt šo likumprojektu. Tas ir darba kārtības desmitais jautājums.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ja mēs gribam būt korekti, tad jāteic, ka paši esam nobalsojuši par izskatīšanu. Mēs arī nobalsojām bez dokumenta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad problēmu nav, neskanēja neviena balss, ka nevaram skatīt. Lūdzu ziņotāju tribīnē. Sekretariātu lūdzu parūpēties, lai arī uz Prezidija galda būtu šis dokuments.

R.Černajs: Ziņo Preimates kundze.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Preimate, darba grupas pārstāve: Mans uzvārds ir Preimate, un es ziņošu autoru kolektīva vārdā, jo mums ir kolektīvs darbs, pie šā likumprojekta strādāja vairāki cilvēki.

Cienījamie deputāti! Šis likums nosaka kārtību, kādā tiek sagatavots, izvietots un pildīts pasūtījums darbu veikšanai dažādām piegādēm valsts vajadzībām, lai nodrošinātu sabiedrības prioritāro vajadzību apmierināšanu un valsts ekonomiskās un sociālās struktūrpolitikas īstenošanu. Agrāk administratīvi komandējošās vadības sistēma paredzēja, ka valsts pasūtījums ir direktīvs rādītājs, kurš tiek apstiprināts un novadīts kā obligāts plāna rādītājs. Pārejot uz tirgus ekonomiku, šī pieeja kardināli jāmaina, un tas jau ir darīts, jo, sākot ar 1991.gadu, republikā valsts pasūtījuma pamats ir līgums starp valsts pasūtītāju un piegādātāju.

Šajā likumprojektā attiecībā uz darbiem un piegādēm valsts vajadzībām ir paredzēts, ka valsts pasūtījumā var iekļaut tikai tos darbus un piegādes, par kuriem maksā ar valsts pasūtītāja rīcībā esošajiem budžeta līdzekļiem. Mēs uzskatām, ka valsts pasūtījuma darbu un piegāžu lokam ir jābūt nelielam, iekļaujot pašu nepieciešamāko valsts vajadzību apmierināšanu, jo ļoti plašu valsts pasūtījumu loku praktiski nav iespējams nodrošināt ar visām tām priekšrocībām, kuras ir paredzētas valsts pasūtījumā. Šeit ir fiksētas tādas priekšrocības kā materiālu piegāde no valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem, nodokļu atvieglojumi un arī citi noteikumi.

Pēc mūsu domām, valsts pasūtījums kā ekonomiskā svira sāk zaudēt savu nozīmību. Mūsu likumprojektā ir paredzēts, ka valsts pasūtītāji ir republikas ministrijas un departamenti, kā arī republikas pilsētu un rajonu pašvaldību izpildinstitūcijas. Valsts pasūtītājs var pilnvarot arī jebkuru valsts institūciju vai pašvaldību institūciju, iestādi, organizāciju vai uzņēmumu stāties līgumattiecībās ar valsts pasūtījumu izpildītāju.

Darbus un piegādes var uzņemties kā fiziskās, tā arī juridiskās personas. Likumā ir fiksēti darbu pasūtīšanas un piegāžu izpildes nosacījumi. Šis likums nosaka, ka darba vai piegāžu izpildes tiesības var piešķirt izsoles veidā, konkursā vai bez izsoles vai konkursa. Neatkarīgi no pasūtījuma izpildes tiesību piešķiršanas ir jānoslēdz līgums par darba vai piegāžu izpildi.

Likumā tiek atspoguļota arī līguma sastādīšanas un apstiprināšanas kārtība, noteiktas līgumslēdzēju pušu attiecības, kā arī nosacījumi, pie kuriem līgumu var grozīt vai lauzt. Gatavojot šo likumprojektu, bija doma, ka no šā likumprojekta varētu atsevišķi izdalīt nolikumu par izsoli un konkursu. Tomēr autoru kolektīvs nāca pie secinājuma, ka šim likumprojektam jābūt vienotam. Pēc mūsu domām, nevar atraut darbu uzdošanas un pildīšanas mehānismu no kopējā likuma.

Šis jautājums par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām ir ļoti svarīgs, tas ir valstiski svarīgs, tāpēc visam šim mehānismam ir jābūt precīzi formulētam viennozīmīgi vienā likumā. Kā rāda pieredze, šādi pielikumi un nolikumi, kuri papildina likumu, var traucēt izpildīt šo likumu. Pēc autoru kolektīva domām, likums atbilst pārkārtojumiem Latvijas saimnieciskajā dzīvē, un, ievērojot valsts piegāžu un darbu kā valsts interešu realizācijas līdzekļa nozīmību, tas veicinās valsts pasūtījuma lomas pieaugumu ekonomisko attiecību sistēmā. Mēs domājam, ka šis likums varētu stāties spēkā ar 1992.gada 1.jūliju un pilnībā darboties 1993.gadā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, jautājiet ziņotājai. Pierakstieties, lūdzu, sekretariātā. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Ēlerts. Pārējie pierakstās sekretariātā, lai nebūtu sacensības pie mikrofoniem.

I.Ēlerts: Man cienījamai autorei ir jautājums par 41. un 42.pantu. Kāda tiem ir jēga, ja tie neregulē valsts pārvaldes institūciju attiecības ar pasūtījuma izpildītājiem? Tas ir gadījums, kad vai nu neviens neņem šo pasūtījumu, vai tas nav izdevīgs. Tās ir 4.nodaļas beigas.

I.Preimate: Jā, es redzu. Varētu piekrist. Mēs domājam, ka tie ir nepieciešami.

I.Ēlerts: Bet kāpēc? Mani tieši interesē, kādēļ jūs uzskatāt, ka tie ir nepieciešami?

I.Preimate: 41.pantā ir paredzēta iespēja veikt šo darbu saimnieciskā kārtā. Kas uzņemsies šo darbu, ja tas netiks piešķirts izsolē?

I.Ēlerts: Sakiet, lūdzu, ja šā panta nebūtu likumā, vai to darbu nevarētu izpildīt saimnieciskā kārtā?

I.Preimate: Varētu. Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Salītis uzdod jautājumu, un gatavojas deputāts Kide.

B.Salītis: Tas nav nopietni, ka mēs izskatām šo likumprojektu. Es personīgi ar to neesmu iepazinies, jo mēs to nupat saņēmām. Varbūt tās komisijas, kuras ir skatījušas, ir lietas kursā par šo likumprojektu, bet es nevaru piedalīties tā izskatīšanā. Es uzskatu, ka tas nav nopietni.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es šo jautājumu par izskatīšanu uzdevu trīs reizes, pirms mēs to sākām izskatīt. Neviens, izņemot Grūbes kungu, neatsaucās.

Turpinām jautājumu uzdošanu. Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Vai jūs varētu paskaidrot tuvāk, kā ar valsts pasūtījumu tiks nodrošinātas sociālās sfēras, tas ir, kultūra, veselības aizsardzība un izglītība, kuras patiesībā pastāv tikai uz valsts pasūtījumu un kuru produkcija ir neizdevīga kā tāda. Šeit es kā objektus 2.pantā redzu nevis nozares, kuras tiek ar valsts pasūtījumu apgādātas, bet gan preču piegādes rūpniecībai, lauksaimniecībai. Bet man interesē visa šī sociālā sfēra. Kā, ieejot tirgus ekonomikā, šis likums nodrošinās šo valsts pasūtījumu, kas patiesībā ir neizdevīgs?

I.Preimate: Šajā likumprojektā ir rakstīts, ka var izdarīt valsts pasūtītājs. Var konkretizēt, ka tās ir ministrijas un izpildkomitejas. Likumā ir rakstīts, ka var izdarīt valsts pasūtījumu par šo iestāžu rīcībā esošajiem budžeta līdzekļiem. Sociālā sfēra mums tiek uzturēta no budžeta, un tas ir iespējams. Te ir citi darbi valsts vajadzībām. Varbūt es jums piekristu, ka šeit vajadzētu to fiksēt.

E.Kide: Man būtu priekšlikums, ja jums nekas nebūtu iebilstams, ka vajadzētu uzskaitīt tieši sociālās sfēras uzņēmumus.

I.Preimate: Tie ir "citi darbi valsts vajadzībām". Var jau to fiksēt, ja jūs domājat, ka tas ir nepieciešams... Principā piekrītu.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Pirmais jautājums. Sakiet, lūdzu, kas šo likumprojektu ir izstrādājis, kad faktiski tas ir izstrādāts, un kad tas ir iesniegts?/

Priekšsēdētājs: Mēs latviešu valodā atbildam...

I.Preimate: Es atvainojos. Šis likumprojekts tika izstrādāts jau sen, pirms pusotra gada. Bet likumprojekts ir labots un precizēts. Pēdējie labojumi tika izdarīti apmēram pirms diviem mēnešiem.

M.Gavrilovs: */Bet kas ir autors?/

I.Preimate: Visi autori ir minēti. Tas ir autoru kolektīvs septiņu cilvēku sastāvā. Tie ir Āboltiņš, Ušakovs, Preimate, Groshaufmans, Cebulis, Prūde, Asičkina.

M.Gavrilovs: */Paldies. Un otrais jautājums man jums tīri tehnoloģisks. Paskaidrojiet, lūdzu, kā jūs šajā likumprojektā saprotat terminu "valsts pasūtījums"?/

I.Preimate: Šajā likumā "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" varētu arī izvairīties no vārda "valsts pasūtījums", bet mēs saprotam, ka valsts pasūtījumam ir pilnīgi cita jēga, nekā tas bija agrāk, kad šis valsts pasūtījums bija apstiprināms rādītājs. Likumos par nodokļu atvieglojumiem ir runa par valsts pasūtījumu. Un šim valsts pasūtījumam ir pilnīgi cita jēga, vienīgi nosaukums ir palicis. Tās ir "valsts vajadzības".

M.Gavrilovs: Kāda cita jēga?

I.Preimate: Jēga tāda, ka valsts pasūtījums nav direktīvs rādītājs, tas ir rādītājs, kurš uzlikts, pamatojoties uz vienošanos, pamatojoties uz līgumu starp pasūtītāju un izpildītāju. Pasūtītāji pasūta darbus valsts vajadzībām. Šeit varbūt var būt runa par formulējumu. Var rakstīt nevis "valsts pasūtītājs", bet "darbi un piegādes valsts vajadzībām". Varbūt vajadzētu padomāt par precizējumu. Tam es varu piekrist...

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, neliela konsultācija. Es ļoti atvainojos ziņotājai. Mums pašlaik ir sācies pārtraukums, bet šķiet, ka nevienu citu darba kārtības jautājumu, izņemot šo, mēs vairs izskatīt nevaram, jo pārējie ir vai nu lēmumi, vai trešie lasījumi. Es ierosinātu pabeigt izskatīt šo likumprojektu un pēc tam atvadīties līdz nākamnedēļai. Nav iebildumu?

Bula kungs uzdod jautājumu, un gatavojas deputāte Seile.

A.Buls: Tā kā es neesmu dzirdējis jūsu atsauksmi par Rūpniecības komisijas ieteiktajiem priekšlikumiem un nezinu, vai tie noraidīti vai pieņemti, man jums ir jājautā. Jautājums būs par 2.pantu. Vispirms tas ir 2.pantā, vēlāk šur tur parādās arī citos pantos. Runa ir par finansēšanu. Ja finansēšana būs tikai no valsts budžeta, tātad valsts, nevis pašvaldību, tad valsts pasūtījums vai pasūtījums valsts vajadzībām tiks kolosāli sašaurināts salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik. Es minēšu vienu piemēru. Kā būs ar tādu pasūtījumu, kuru varētu un labprāt finansētu no citiem avotiem, bet tas ir liegts? Piemēram, valdība uzskata, ka vajadzētu stimulēt un organizēt reģionālo lauksaimniecības mašīnbūvi mūsu pašu rūpnīcās, kuras nav specializētas, un grib pasūtīt, teiksim, dīzeļrūpnīcā. Šis uzņēmums varbūt nelabprāt ņems, bet ņems kā valsts pasūtījumu. Vai ir vajadzība tērēt budžeta līdzekļus, ja šo darbarīku var apmaksāt tas, kas to pirks? Vai valsts pasūtījumam ir vajadzīgi tikai šauri specializēti budžeta finansējumi? Vai var būt arī citi avoti?

I.Preimate: Mūsu koncepcija ir tāda, ka šodien valsts pasūtījums nav vienīgā ekonomiskā svira, ar kuru varētu regulēt saimnieciskos jautājumus, tāpēc ir ļoti paplašināts valsts pasūtījumu loks. Tur diemžēl praksē iekļūst arī tādi produkcijas veidi, es nerunāju, protams, par reģionālo mašīnbūvi, kurus nemaz nevajadzētu iekļaut valsts pasūtījumā, tos varētu arī citādi regulēt. Mēs uzskatām, ka šis loks ir ar laiku (varbūt ar 1992.gadu vai ar 1993.gadu) jāsašaurina, valsts pasūtījumam ir jāiegūst tiešām valsts pasūtījuma statuss, lai tas būtu izdevīgs un lai uzņēmumi cīnītos par šo valsts pasūtījumu. Tā mēs esam domājuši.

A.Buls: Par agru.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāte Seile.

A.Seile: Sakiet, lūdzu, vai šis likumprojekts nenonāks pretrunā ar jau pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz meža materiālu izstrādi? Kā zināms, ir pieņemts Ministru padomes lēmums, ka meža izstrādāšanā jebkuram pasūtījumam, jebkuram izstrādātājam 50% jāizpilda valsts pasūtījums? Vai mēs būsim tiesīgi uzturēt spēkā šādu noteikumu pēc jūsu likumprojekta pieņemšanas?

I.Preimate: Ja tiks pieņemts šis likumprojekts, tad būs jādomā vai nu par grozījumiem, vai par kaut ko citu.

A.Seile: Tā kā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija nav redzējusi šo likumprojektu, mēs balsot par to nevarēsim. To es saku komisijas vārdā.

I.Preimate: Es diemžēl neesmu redzējusi nekādus...

Priekšsēdētājs: Vēl deputāts Seleckis vēlas jautāt.

V.Seleckis: Vai šajā likumprojektā kaut kādā veidā valsts pasūtījums ir attiecināts arī uz izglītības jomu? Šeit arī varētu būt zināmi valsts pasūtījuma elementi.

I.Preimate: Šim valsts pasūtījumu likumam ir konceptuāla pieeja- viss, kas ir, ir par budžeta līdzekļiem. Ja tie ir valsts pasūtītāja rīcībā, kurš ir ieinteresēts šos darbus kā valsts pasūtījumu pasūtīt, tad tas ir pilnīgi iespējams, jo tas ir attiecināts uz visu. Bet maksā ar budžeta līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautātāju nav. Debatēs pierakstījies viens deputāts- deputāts Gavrilovs. Lūdzu. Mēs vienojāmies, ka pabeigsim šā jautājuma izskatīšanu un iesim nevis starpbrīdī, bet gan mājās.

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Uz lielu uzstāšanos es nepretendēju, bet daži vārdi šajā sakarā man jāpasaka.

Pirmkārt, mēs visi no mūsu daudz cietušās ekonomikas vēstures zinām, kas ir valsts pasūtījums, atceramies pēdējo gadu diskusijas ap šo jautājumu, un tāpēc šeit mums jābūt tehnoloģiski ļoti precīziem. Valsts pasūtījums bijušā valstiskā sistēmā vienmēr ir bijis nodrošināts ar resursiem. Tajā valstiskajā sistēmā citādi nebija, labi, ka tā. Valsts pasūtījumam bija resursi. Bet ko mums šeit piedāvā? Mums saka, ka valsts pasūtījums nav obligāts un ar resursiem nav garantēts. Vismaz likumprojektā tā visa nav. Kas gan tas par valsts pasūtījumu, ko tas nozīmē? Šeit iespējami divi varianti.

Ko mūsu milzīgajam valsts sektoram pēc šī likumprojekta būtības nozīmē valsts pasūtījums? Valsts sektoram, kurā ietilpst lielumlielā daļa mūsu jaudu, valsts pasūtījums vienalga būs valsts pavēle. Ko valsts pasūtījums nozīmē valsts sektoram? Nevajag šo spēlīti spēlēt! Abalkina kungs pārbūves karstumā mums vairākus gadus skaloja smadzenes. Bet ko valsts pasūtījums nozīmē nevalstiskajam sektoram? Rietumos ir precīzi noslīpēta valsts iepirkuma sistēma. Tad nu precīzi nodalīsim: neņemsim aiz rīkles šo daudz cietušo valsts sektoru, tas paātrināti jāprivatizē, bet, ja neņemam no valsts sektora, tad runa ir par valsts iepirkumiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums pastāvīgi saka, ka iepirksim par valsts budžeta līdzekļiem. Mums šeit, parlamentā, jāsēž un nepārtraukti jāseko līdzi, kā tiek tērēts valsts budžets. Ja valsts iepirkumiem, tad dabiski, ka jāapgūst viss naudas apgrozības mehānisms, arī nodokļu atlaides- lūdzu, bet nodokļu atlaides tikai valsts iepirkumiem. Tad viss būs skaidri un precīzi. Tāpēc šajā situācijā, kad mums ar privatizāciju nekas vēl nav saprotams, kad ir aizdomas, ka zināmas aprindas mums grib šo īpašuma daļu atstāt vēl uz vairākiem gadiem, mēs valsts sektorā, kas rūpniecībā ir lielā pārsvarā, saņemsim valsts pasūtījumu- pavēli bez valsts resursiem. Praksē tas reāli būs. Tāpēc es ierosinu nebalsot, tas ir, es personīgi par šo likumprojektu nebalsošu. Jo tas pavisam neiederas tirgus ekonomikas reformu paketē.

Bet kas attiecas uz konkursiem un visu citu- tas ir pareizi, tas var palikt, bet tikai attiecībā uz valsts iepirkumiem. Lūdzu, izsludinām konkursu, projektam iedalām zināmu summu, dodam uzdevumu, izvēlamies labāko projektu. Bez tā mēs atkal iebrauksim purvā. Mums jau tā ir nosliece uz valsts formu pārākumu. Ja mēs vēl šo pieņemsim, tad nezinu, kā no valsts īpašuma purva izkļūsim. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vēl ir pieteicies deputāts Černajs. Cik es saprotu, viņš komisijas vārdā vēlas ko teikt.

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums piedāvātajam likumprojektam "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" ir pavisam citāda konceptuāla nostādne, bet jautātāji un debatētāji gribēja to vilkt atpakaļ uz veco, labo un pierasto valsts pasūtījumu sistēmu. Šis likums tieši grib no šīs ierastās sistēmas tikt vaļā un pāriet uz civilizēto sistēmu.

Mazliet par likumu kā tādu. Šis likums ir skatāms vairākās daļās. Viena daļa tieši reglamentē piegādes valsts vajadzībām un darbus valsts vajadzībām, likumā ir arī sadaļa par izsolēm. Tā ir ļoti nopietna un plaši izstrādāta, un nepieļauj nekādas voluntāras iespējas. Sadaļa par konkursiem tātad ir alternatīva izsolei. Un šādā gadījumā nevar būt nekādi voluntāri pasākumi, lai valsts ar likumu vai direktīvām uzspiestu valsts pasūtījumu. Šis pasūtījums tik tiešām tiek realizēts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Cītīgi lasot likumu, kolēģis Gavrilovs būtu izlasījis arī to, ka neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida un formas šīs piegādes un darbus valsts vajadzībām var izpildīt jebkurš uzņēmējs, lai kādu īpašuma formu viņš pārstāvētu. Bez tam arī valsts garantē šī pasūtījuma izpildi, paredzot zināmus atvieglojumus. Tas ir 7.pants, kurā ir rakstīts, ka ir paredzēti nodokļu atvieglinājumi, apgāde ar valsts rīcībā esošajām izejvielām, enerģētiskajiem un kurināmā resursiem, garantēta piegāde, priekšrocības kredītiem un daudzi citi atvieglojumi.

Protams, es negribētu teikt, ka šis likums ir pati pilnība. Apspriežot Ekonomikas komisijā, mums bija daudz jautājumu un priekšlikumu likuma autoriem. Bet problēma ir tāda: vai nu mēs šos jautājumus kārtojam likumīgi, likumdošanas ceļā, vai tomēr paļaujamies uz diezgan izplūdušo Ministru padomes lēmumu par valsts pasūtījumu. Mums laikam jāiet likumdošanas ceļš.

Es aicinu kolēģus balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai tik tiešām to varētu plaši apspriest, lai mēs saņemtu priekšlikumus, kurus ir iespējams pēc tam iestrādāt. Es ceru, ka priekšlikumu būs daudz. Likumprojekts no tā tikai iegūs. Ekonomikas komisijā šis likumprojekts ir guvis atbalstu, tāpat šo likumprojektu ir atbalstījusi Rūpniecības komisija. Negribētu piekrist Lauksaimniecības komisijai, ka nav bijis iespējams ar šo likumprojektu iepazīties, jo Prezidijs to jau 14.novembrī ir nosūtījis komisijām. Tā ka laiks bija. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to šā likumprojekta pirmā lasījuma apspriešana ir beigusies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu vai arī neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 28, pret- 12, atturas- 19. Tādējādi šis likumprojekts pirmajā lasījumā nav akceptēts. Komisijai tas būtu jāvirza vēlreiz.

Godājamie kolēģi, kā jau es iepriekš teicu, izpētot mūsu darba kārtību, tiešām var konstatēt, ka ir palicis tikai kāds trešais lasījums un viens otrs lēmums, kas nav izskatīts. Ja ir tāds kvorums, tad to izskatīt ir visai pagrūti. Es atvainojos, Ozola kungs! Vai jūs tiešām gribat izgāzt savu lēmuma projektu? Negribat. Paldies. Parlamenta darba organizācija ir tāda, ka sen vajadzēja būt pārtraukumam. Mēs strādājam bez pārtraukuma ar norunu, ka pēc tam iesim mājās. Varbūt racionalizēsim nākamnedēļ? Norunāts!

Paldies, godājamie kolēģi! Tiekamies nākamajā otrdienā pulksten 10.00. Prezidija locekļi tiekas rīt pulksten 16.00.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde