1991.gada 21.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Reģistrāciju, lūdzu! Rezultātu! Caunes kungs, lūdzu!

I.Caune: Cienījamais priekšsēdētāj, kolēģi! Man būtu divi jautājumi. Pirmais- par plenārsēdēm. Es pagājušajā nedēļā ierosināju, ka šonedēļ vajag strādāt četras dienas, un Prezidijs to ir ņēmis vērā, bet, redziet, šeit, pēc manas saprašanas, ir nepareizība, jo par to, ka būs strādāšana trīs vai četras dienas, ir jāpaziņo vismaz nedēļu iepriekš, nevis otrdien, kā tas notika šodien. Cilvēki jau ir ieplānojuši savus darbus un nevar uzreiz pārorientēties. Tādēļ man būtu novēlējums Prezidijam- ja tā tiek izlemts, tad tas ir jāpaziņo deputātiem vismaz nedēļu iepriekš. Un otrais jautājums...

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, jums tāpat būtu novēlējums- iepriekš paredzēt, ka vajadzēs sēdēt četras dienas...

I.Caune: Es to ieteicu, bet jūs neņēmāt vērā...

Un otrais. Cienījamie kolēģi! Vakar masu informācijas līdzekļi paziņoja, ka Amerikas un Padomju Savienības Pretvēža asociācija šo dienu ir izsludinājusi par nepīpētāju dienu. Es aicinātu jūs visus šodien pievienoties šai dienai! (Zālē aplausi.)

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tie, uz kuriem tas attiecas, to saprata...

Lūdzu, sāksim darbu. Izskatīsim likumprojektu "Par nodarbinātību" otrajā lasījumā. To iesniegusi Likumdošanas jautājumu komisija.

Aleksejeva kungs, lūdzu!

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka būtu pareizāk šo likumu izskatīt ar arodbiedrību pārstāvju piedalīšanos, vismaz lai mēs būtu iepazīstināti ar arodbiedrību viedokli, jo citādi, manuprāt, tādu likumu grūti apspriest. Ja nav ne slēdziena, ne arodbiedrību pārstāvju, tad es ierosinātu šo jautājumu atlikt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Arī komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu noņemt no izskatīšanas. Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības pastāvīgā komisija ir iesniegusi savus priekšlikumus par citādu pieeju attiecībā uz šo likumprojektu, un tāpēc mēs... Kamēr tie nav izskatīti komisijas sēdē, nebūtu vēlams tos izskatīt plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs. Tad izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas Nekustamo īpašumu reģistru" pirmajā lasījumā.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Ir izveidojusies nepieciešamība izskatīt arī jautājumu par Nekustamo īpašumu reģistru. Tas nepieciešams sakarā ar mūsu pieņemtajiem likumiem un arī ar tiem likumprojektiem, kuri pašreiz ir apspriešanā, un tie ir likumi "Par namīpašumiem" (tādi ir divi, kuri ir pieņemti) un ar tiem saistītie lēmumi, kā arī likumi par zemi pilsētās un laukos. Sakarā ar to ir sagatavots un iesniegts šis likumprojekts. To ir sagatavojusi Augstākās padomes Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisijas darba grupa un iesniegusi mums, Ekonomikas komisijai. Komisija izskatīja šo likumprojektu (tas ir 398.dokuments, cienījamie kolēģi!) un atzina par iespējamu iesniegt to izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Es gribētu jūs informēt, ka Latvijā jau ilgus gadus visā tās teritorijā darbojas ēku jeb namu, pēc būtības visa nekustamā īpašuma tehniskās inventarizācijas dienesti, un viss, praktiski viss nekustamais īpašums ir reģistrēts, ja neskaitīsim varbūt tās dinamiskās izmaiņas, kas notiek katru gadu, un, protams, zemes īpašumus, kuru pagaidām vēl nav. Inventarizētas un novērtētas ir visas būves, kā arī reģistrētas to īpašumtiesības un ar būvēm saistītie zemes lietojumi, nevis īpašums. Šī sistēma darbojas, pamatojoties uz Ministru padomes lēmumiem un ministrijas apstiprinātajiem nolikumiem. Šim tehniskās inventarizācijas dienestam ir attiecīgie arhīvu materiāli, ir materiāli tehniskā bāze, ir arī kadri un pieredze darbā, strādājot daudzus gadu desmitus. Pagājušajā gadā izveidots uz tās pašas bāzes patstāvīgs Tehniskais inventarizācijas centrs ar teritoriālajiem dienestiem. Un šogad 29.augustā Latvijas Republikas Ministru padome izdeva 220.lēmumu par namīpašumu vienotu valsts uzskaites sistēmu. Šī valsts uzskaites sistēma ir izveidota uz tā paša Tehniskā inventarizācijas centra un tā dienesta bāzes. Šī sistēma joprojām darbojas un reģistrē visas īpašuma izmaiņas, kādas pašreiz notiek.

Taču, cienījamie kolēģi, dzīve acīmredzot prasa, un arī mēs visi redzam, ka ir bijis pareizs valsts īpašuma aizsardzības komisijas priekšlikums pacelt visu šo darbu augstākā līmenī, pacelt to likuma līmenī, un sakarā ar to ir radies arī šis dokuments. Šādā nolūkā mūsu kolēģa Biezā kunga vadītā darba grupa ir izstrādājusi šo projektu.

Sākotnējais šis grupas projekts, kā jūs būsit ievērojuši, bija pavairots un izdalīts, un tagad jau ir saņemts Likumdošanas jautājumu komisijas plašs atzinums un priekšlikums par šo sākotnējo izdalīto materiālu, kas pēc būtības deva mums iespēju, pateicoties viņu priekšlikumiem, likumprojektu kapitāli pārstrādāt, un tagad jums ir šis jaunais variants- tātad 398.dokuments. Vienlaikus mēs saņēmām ļoti konkrētus un lietišķus priekšlikumus arī no Ministru padomes padomniekiem, no Tehniskā inventarizācijas centra speciālistiem un Komunālās saimniecības departamenta. Tad šo likumprojektu pārņēma Ekonomikas komisija un izveidoja attiecīgu darba grupu, kura tagad ir sagatavojusi šo variantu. Šajā darba grupā Jāņa Biezā vadībā strādāja kolēģi no iepriekšējās darba grupas, no Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisijas, kā arī valdības padomnieks Kadiķis un Tieslietu ministrijas nodaļas vadītāja Skaidrīte Krūmiņa, Juridiskās pārvaldes speciāliste Varnas kundze, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais notārs Valdis Strauta kungs, Tehniskā inventarizācijas centra vadītājs Janelsītis un Komunālās saimniecības departamenta direktora vietnieks Lišmanis un citi nepieciešamie speciālisti.

Ekonomikas komisija pašreiz uzskata, ka šo projektu mēs varētu konceptuāli pieņemt un uz tā bāzes darboties tālāk ar jūsu palīdzību, ar jūsu priekšlikumiem jau kopīgi veidojot otro lasījumu tāpat, kā tas parasti tiek darīts. Gan jāpiezīmē, ka šinī projektā jau ir ieguldīts redaktoru darbs, redaktori savu jau ir paveikuši, tā kā diezgan ilgi bija jāgaida. Pateicoties mūsu 4.stāva dāmu darbam, pie atsevišķiem formulējumiem un pie vairāku pantu redakcijām vēl ir jāpiedomā un līdz otrajam lasījumam būs jāpadiskutē. Starp citu, vakar pie manis pienāca Kinnas kungs un jau izteica piezīmi, ka tur nav pietiekami atspoguļots tas mehānisms, kādā veidā un uz kādu dokumentu pamata tiks reģistrēti zemes īpašumi, jo par pārējiem īpašumiem tas ir skaidrs, tā kā tur ir ļoti ilggadēja pieredze. Tātad ar to mums būs jāpapildina attiecīgie panti un to mēs arī izdarīsim uz otro lasījumu. Protams, būsim ļoti pateicīgi par jūsu izteiktajiem priekšlikumiem, šodien šeit apspriežot šo likumprojektu. Lūk, tas būtu īss ievads, ko gribēju jums pateikt. Paldies, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Deputāts Cilinskis šobrīd ir tuvāk pie mikrofona, bet deputāts Alksnis runās nākamais.

E.Cilinskis: Godājamais referent! 4.pantā ir tāda norma, ka tad, ja nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, kā piemērojams likums, Nekustamo īpašumu reģistra padome iesniedz pieprasījumu kopā ar komentāriem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam un tā tālāk. Vai tomēr nebūtu laiks šādos gadījumos griezties tiesā?

K.Špoģis: 4.pantā?

E.Cilinskis: Jā, 4.pantā.

K.Špoģis: Vai jūs lasāt 398.dokumentu? Mēs apspriežam 398.dokumentu, jūs, kā es redzu, esat paņēmis kaut kādu veco likumprojektu, kurš ir jau pavisam...

E.Cilinskis: Atvainojiet!

K.Špoģis: 398.dokuments ir datēts ar 28.oktobri, tas ir jau no jūnija...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Alksni!

L.Alksnis: Cienījamais referent! Likumā figurē tāds jēdziens kā īpašuma pretendenti, un ir viena tāda funkcija, ka reģistrē šo pretendentu darījumus. Vai jūs, lūdzu, nevarētu tuvāk paskaidrot, kas šie ir par pretendentiem un kas šie ir par darījumiem?

K.Špoģis: Kā es skatos, tā ir 9.panta pēdējā rindiņa. Redziet, ar tiem darījumiem acīmredzot...

L.Alksnis: Tas ir arī 6.pantā.

K.Špoģis: ...faktiski ne darījumi, bet pretendentu vēlmes. Pareizāk sakot, reģistrē viņu priekšlikumus, viņu vēlmes, vai viņi vēlas pārdot vai pirkt, vai veikt kaut kāda citāda veida darījumus ar nekustamo īpašumu, un tas ir jāprecizē... Šeit ir domātas viņu vēlmes, priekšlikumi, lai būtu skaidri redzams, ko viņi grib darīt, nevis paši darījumi.

L.Alksnis: Tad tādā veidā, ja?

K.Špoģis: Jā.

L.Alksnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl būtu jautājumi? Paldies, Špoģa kungs! Debatēs grib izteikties deputāts Leonīds Alksnis, lūdzu!

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Bez šaubām, likums ir vajadzīgs. Īpašumi mums radīsies, tie jau ir un arī būs, un mums būs jāreģistrē.

Kādas būtu manas iebildes? Manuprāt, es nejūtu šajā likumprojektā akcentu uz to, ka nodarbosimies arī ar zemes īpašumu reģistru. Šeit figurē šis zemes lietojuma reģistrs, par kuru mums vajadzētu padebatēt, vai šā likuma un vai šā reģistra uzdevums būtu reģistrēt šos zemes lietojumus. Pamatā mēs taču gribam pieņemt likumu, saskaņā ar kuru reģistrēs mūsu nekustamo īpašumu, arī zemi un namus uz šiem zemes gabaliem. Šajā sakarībā es gribu uzsvērt, ka, manuprāt, ja runājam īpašumu aspektā, tad redzam šeit četrus īpašuma- zemes īpašuma un arī nekustamā īpašuma- subjektus: tā ir valsts, tā ir pašvaldība, tā ir juridiskā persona, un tā ir fiziskā persona. Manuprāt, nebūtu par ļaunu, ja mēs šajā likumā atsevišķā pantā uzskaitītu arī nekustamā īpašuma subjektus, kas tie tādi varētu būt.

Ja runājam par zemes lietojumu, tad, manā skatījumā, šis zemes lietojums praktiski radīsies līdz ar zemes īpašumu, kā arī ar visu pārējo un nekustamo īpašumu, kas piederēs pašvaldībām, un pašvaldības pašas ar saviem lēmumiem gan zemi, gan namus nodos citu subjektu lietojumā. Vai būtu lietderīgi, teiksim, šo lietojuma reģistru jaukt ar īpašuma reģistru? Man ir tāda intuīcija, ka šis sajaukums nebūtu lietderīgs. Īpašuma reģistru es faktiski tiešām uzskatu par fiksācijas funkciju, bet lietojums jau ir tāda funkcija, kas, manā skatījumā, ir darbība, kas mainās daudz biežāk nekā, teiksim, īpašuma reģistra jautājumi. Ja mēs ejam uz Nekustamo īpašumu reģistru, tad, manuprāt, mums, veidojot šīs struktūras, vajadzētu padomāt, vai tajās nevajag iesaistīt arī mūsu ģeodēzijas un zemes ierīcības pārstāvjus. Vai tās nevajadzētu veidot, daļēji respektējot šos ģeodēzijas un kartogrāfijas reģionālos centrus, kuri mūsu republikā arī tiks veidoti? Tehniskais inventarizācijas birojs, protams, labi var veikt savas funkcijas attiecībā uz namiem, bet es šaubos, vai tā speciālisti simtprocentīgi varēs tikt galā ar zemes reģistru...

Vēl viena būtiska piezīme. Manuprāt, zemes reģistrā, kā tas vismaz bija agrāk, un arī Nekustamo īpašumu reģistrā kopumā visi dokumentu oriģināli tika glabāti šajā reģistrā un īpašniekiem tika izsniegti tikai noraksti. Tāda bija kārtība, izejot no tā, lai maksimāli varētu nodrošināt šo dokumentu glabāšanu. Lasot šo dokumentu, es saprotu, ka reģistrā tiek glabāti noraksti, bet oriģināldokumenti ir pie paša īpašnieka vai lietotāja.

Manā skatījumā, likumā ir vēl dažas neprecizitātes. Piemēram, 3.pantā, kur ir runa par Nekustamo īpašumu reģistra uzdevumiem, ir tāda norma: ja lietojuma tiesības un arī īpašuma tiesības ir pierādītas pilnā apjomā... Manuprāt, likumā mēs nevaram lietot tādu terminu kā "pilnā apjomā", bet mums būtu jāpasaka, kam tur ir jābūt- kādiem ir jābūt šiem dokumentiem, kas šīs īpašuma un lietošanas tiesības tiešām pierāda. Es neizprotu arī šo pretendentu reģistrāciju uz šiem nekustamajiem īpašumiem.

Man liekas, ka reģistra uzdevums ir fiksēt šo faktu. Ja ir parādījies īpašnieks, ja darījums ir noslēgts pie notāra un ja jaunajam īpašniekam ir līgums par to, ka viņš ir ieguvis tādu vai citu īpašumu, tad šis līgums ir pirmtiesīgs dokuments, un reģistra uzdevums ir tikai šo dokumentu pārņemt savā zināšanā un nodrošināt tā saglabāšanu, bet īpašniekam izdot attiecīgu šā dokumenta oriģināla norakstu. Un šī pretendentu reģistrācija, es domāju, nav tā funkcija. Reģistrs vienkārši ar to netiks galā.

Ja runājam par zemes lietojumu, tad šī pretendentu reģistrācija varētu notikt pašvaldībās, kas tiešām kontaktētos un redzētu, kādas tad ir vēlmes attiecībā uz zemi vai uz citu īpašumu.

Tad vēl 10.pants- "Nekustamo īpašumu reģistrācijas dokumentācija". Manā skatījumā, reģistrācijas dokumentācija ir tikai, lūk, šie pirmie divi dokumenti- nekustamo īpašumu reģistra grāmata (agrāk tā sauktā zemesgrāmata) un nekustamo īpašumu lietas, bet nekādā gadījumā par dokumentiem nedrīkst uzskatīt nekustamo īpašumu uzskaites alfabētisko kartotēku. Tā ir vienkārša sistēma, kādā veidā mēs šos dokumentus pārskatām. Tas pats attiecas arī uz šo pēdējo dokumentu- pretendentu reģistrācijas žurnālu. Es ļoti apšaubu šāda mehānisma praktisko iespēju funkcionēt Nekustamo īpašumu reģistrā.

Arī 16.pantā vajadzētu precizēt otro rindkopu, jo šeit ir rakstīts šādi: "Katrā lietā glabājas īpašuma tiesības nodibinošo dokumentu noraksti." Es jau par to runāju, jo uzskatu, ka ir jāglabā oriģināli, zemes gabalu plānu kopijas, dokumenti, kuriem nav viennozīmīgi noteikti īpašuma apjomi (arī tā ir ļoti slidena norma), kā arī citi dokumenti, uz kuru pamata ir izdarīti ieraksti Nekustamo īpašumu reģistra grāmatā. Kas tie ir par citiem dokumentiem- arī to noteikti vajadzētu precizēt.

Arī dažās citās vietās ir ļoti sarežģīti definējumi, kurus ir ļoti grūti izprast. Piemēram, 3.pantā šāda normiņa: "Nodrošināt valsts kontroli pār tiesībām uz nekustamo īpašumu un pār ierobežojumiem, kuri, pamatojoties uz īpašumu formu daudzveidību un līdztiesību, noteikti tiesībām rīkoties ar šo īpašumu." Tas latviski ir ļoti sarežģīti uzrakstīts. To vajadzētu pateikt vienkāršāk. Pretējā gadījumā ļoti grūti konstatēt un izsecināt, taču kopumā uzskatu, ka šis reģistrs ir vajadzīgs. Es esmu sagatavojis arī dažus rakstiskus priekšlikumus un tos iesniegšu. Es domāju, ka rezultātā mēs varēsim viņiem dot vajadzīgu un labu likumu mūsu īpašumu reģistrācijai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 77. Tā kā deputāts Muciņš nebija pieteicies debatēs, bet viņš lūdz vārdu tikai tagad, tad dodu viņam vārdu. Lūdzu.

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es sekoju līdzi debatēm daļēji pa radio un arī gribētu izteikt savu viedokli par Nekustamo īpašumu reģistru. Es piekrītu kolēģim Alksnim, ka tā ir vajadzīga lieta. Un tā nav kaut kāda tāda lieta, kura mums šobrīd neeksistētu galīgi un pilnīgi. Mums šobrīd eksistē tehniskās inventarizācijas biroji, kuri pēc būtības jau risina šos jautājumus. Es šeit lielā mērā pievienojos Alkšņa kunga uzskatiem par šā likuma kvalitāti, taču mani, protams, pārsteidza viņa galīgais aicinājums tomēr balsot par šo likumu pēc visiem viņa izteiktajiem pārmetumiem. Tomēr es bez tiem norādījumiem, ko Alkšņa kungs šeit deva, gribētu runāt vēl arī par dažiem juridiskajiem aspektiem.

Pirmām kārtām būtu jāņem vērā tas, ka mēs Likumdošanas jautājumu komisijā esam vienojušies par 1937.gada Civillikuma atjaunošanu, un tāpēc mums vairāk vajadzētu pieturēties pie tā terminoloģijas. Šobrīd bijušā Latvijas PSR Civillikuma labojumos, ko esam izskatījuši divos lasījumos, mēs runājam par nekustamo īpašumu tādā aspektā, ka tā ir zeme ar ēkām, un ir vēl speciāli uzskaitītas lietas. Šeit, šajā likumā, mēs runājam tikai par tāda īpašuma reģistrēšanu, kas ir saistīts ar zemi. Zeme un ēkas. Tātad pirmām kārtām tas ir Nekustamo īpašumu reģistrs. Tagad mums ir jāizlemj, vai tas darbojas vairākās vietās. Teiksim, ja kuģi no juridiskā viedokļa uzskatām par nekustamo īpašumu, tad no praktiskā viedokļa tas liekas nesaprotami, bet tā nu tas ir, un tā reģistrācija notiek speciālā reģistrā. Tātad šeit nebūtu pareizi runāt par Nekustamo īpašumu reģistru. Tad varbūt mums ir jārunā par tām pašām zemesgrāmatām. Varbūt šeit tomēr ir jāpadomā par šo problēmu, jo mums tad izveidojas situācija, ka visā Civilkodeksā, 1937.gada Civillikumā tagad ir jāsvītro "zemesgrāmatas" un jāraksta "Nekustamo īpašumu reģistrs". Tas būtu no terminoloģijas viedokļa.

Bez tam šajā likumā es neredzu to, ka, teiksim, šeit būtu kaut kādā veidā atsevišķi reģistrēti tie izņēmumi, kas bez zemes un ēku sakarības parādās kaut kādā citā veidā. Tātad tālāk šajā pašā likumā visu laiku runa ir faktiski tikai par zemesgrāmatām vai zemesgrāmatu nodaļām, kā tās sauca Latvijas laikā. Tas būtu viens moments. Tātad, ja mēs likumā runājam par Nekustamo īpašumu reģistru, tad, pirmkārt, nevar taču ierakstīt tā, kā te ir rakstīts, ka nekustamais īpašums nozīmē zemi, ēkas un citas celtnes. Nav tā! Varbūt mēs vadāmies pēc tā, ko tad ir teicis vismaz likumdevējs, kas divos lasījumos jau izskatījis labojumus bijušajā Latvijas PSR Civilkodeksā? Taču, ja ejam uz Civilkodeksa, uz 1937.gada Civillikuma atjaunošanu, tad tā lietiņa izskatās druscītiņ citāda. Tas ir viens.

Protams, 3.pantā lasāmais ieraksts, ka tas, kuram nav īpašnieka, tiek reģistrēts kā valsts īpašums, arī tas šeit būtu apšaubāms. Vai mēs liekam pamatā tomēr ēku vai zemi? Es domāju, ka pie reģistrācijas tomēr pamatā ir jāliek zeme, jo citādi tik tiešām visu saputrosim galīgi un pilnīgi. Tā ka pie visa tā...

Es neatkārtošu Alkšņa kunga viedokli, kas šeit ir izteikts, taču šobrīd mums ir institūcija, kas ar šo jautājumu nodarbojas, un tas ir šis Tehniskās inventarizācijas birojs. Es tomēr šaubos par tiem lēmumiem, kuri mums tagad pēdējā brīdī, var pat teikt- Tautas frontes 4.kongresā, ir pieņemti par Latvijas Civillikuma atjaunošanu. Es, būdams jurists, nevaru balsot pirmajā lasījumā par tādu likumu. Arī jums es iesaku padomāt, vai atkal iesim to pašu ceļu, ka mēs mudīgi pieņemsim pirmajā lasījumā un tad galīgi un pilnīgi to pārstrādāsim? Vai tas būtu pats labākais? Varbūt tomēr vēl pastrādāsim pie tā, ņemot vērā visus iebildumus, kuri te tika izteikti, un saskaņosim to ar 1937.gada Civillikumu, ko gatavojamies tūlīt atjaunot, un izlemsim arī jautājumu, ar kuru tiešām šo lietu nosauksim par zemesgrāmatu un zemesgrāmatu nodaļām.

Un otrām kārtām. Šeit druscītiņ, atvainojiet, atkal "smird" pēc partijas birokrātijas. Virspusē. Tātad ir izveidojies kārtīgs mehānisms. Galu galā visa šī darbība- ierakstīšana vai neierakstīšana šajās zemesgrāmatās vai Nekustamo īpašumu reģistrā- ir pārsūdzama tiesas kārtībā, un tā tad arī ir tās jēga. Vai mums ir vajadzīga šī augšupvērstā birokrātiskā struktūra, kas te ir paredzēta likumā? Es par to ļoti šaubos. Tā ka es ar jums esmu dalījies savās šaubās. Tas, ka tāds likums būs nepieciešams šajā virzienā, es domāju, ir labi. Un tā kā tas ir neliels, tad, manuprāt, tomēr vajadzētu pie tā vēl piestrādāt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, lūdzu!

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi! Neatkarīgi no balsošanas rezultātiem es gribētu izteikt dziļu pateicību Alkšņa kungam. Tik un tā tas viss pēc tam būs jāiestrādā šajā projektā, un es ceru, ka viņš arī rakstiski iedos savus priekšlikumus.

Es varbūt došu tikai dažus paskaidrojumus par to, kas jau ir iestrādāts un kāpēc tur ir parādījies zemes lietojums. Varbūt tas ir tāpēc, ka pie mums ir paredzēts, ka juridiskajām personām zeme pagaidām ir tikai lietošanā, nevis īpašumā, tomēr arī tas acīmredzot ir jāreģistrē. Tātad, ja būs jūsu priekšlikumi, skatīsimies tālāk. Īpašums ir īpašums, bet lietojums būs tam, kuram nebūs īpašumā. Tātad nams vai kaut kāda būve būs vai nebūs, taču zeme pie tās būs neizbēgami. Zeme viņam nebūs īpašumā, tātad to nereģistrēt- atkal kaut kā... Tāpēc tas ir parādījies, un, turpinot darbu, piedomāsim pie šā momenta.

Tālāk. Kas attiecas uz... Bija ļoti pareizs priekšlikums, un, kā jau es pašā sākumā teicu, tas mums jau ir izlemts. Kad vēl pieslēgsim klāt... Kontakti ar Zemes ierīcības institūta direktoru un ar attiecīgajiem speciālistiem. Un tad precizēsim attiecīgās vietas, kas saistītas ar Zemes īpašumu reģistru.

Vai ir vajadzīgs to darīt atsevišķi? Muciņa kungam šeit bija iebildumi. Es domāju, ka katrs pats izšķirsies, jo Likumdošanas jautājumu komisijas oficiālais slēdziens uz sešām lapām tika saņemts, turklāt piedalījās visi komisijas locekļi. Tas tiešām mums bija pamats sākotnējā varianta pārstrādei. Cilinska kungs šo variantu vēl turēja rokā. Un katrā ziņā ir jāizšķiras- vai nu tur, vai tur. Tā ka es ļoti pateicos par deputātu priekšlikumiem un domāju, ka tie netraucē. Komisijas priekšlikums paliek spēkā, mēs to nenoņemam. Tie nekādā gadījumā netraucē to pieņemt. Un arī nekādas steigas šeit nav un nebūs, jo nekāda steiga nav vajadzīga. To var darīt mierīgā garā, visu saskaņojot un apdomājot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par Nekustamo īpašumu reģistru" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu. Par- 52, pret- 3, atturas- 10. Tas ir balsojošo vairākums.

Tālāk izskatīsim likumprojektu "Par ienākuma nodokli" otrajā lasījumā. Lūdzu, deputāt Kodoliņ!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Vispirms mums būtu jāvienojas par vienu problēmu. Kā liecināja šā likumprojekta izskatīšana Apvienotajā budžeta komisijā, kā arī ļoti daudzie iesniegumi, kas savā ziņā ir pretrunīgi, par šo likumprojektu, it īpaši par tā 7.nodaļu- par vienu no centrālajām nodaļām, proti, par budžeta kompetenci,- tad visi šie dažādie un pretrunīgie apsvērumi situācijā, kad Finansu ministrija vēl nav līdz galam izstrādājusi un iesniegusi budžeta projektu, kad vēl arvien nav attiecīgās vienošanās par dažādu līmeņu budžeta kompetenci, par dažādu līmeņu budžeta nodalīšanu... Lūk, izskatīt šo 7.nodaļu šinī situācijā jau otrajā lasījumā, liekas, nebūtu pareizi. Tāpēc mums ir priekšlikums izskatīt visas likumprojekta nodaļas, izņemot 7.nodaļu, kuras izskatīšanu otrajā lasījumā varētu atstāt līdz laikam, kamēr tiks iesniegti attiecīgie budžeta projekti. Manuprāt, Ekonomikas komisijai, Apvienotajai budžeta komisijai un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai ir jāapvienojas un jāizanalizē šī situācija ar pašvaldību budžetiem, lai nākamajā gadā atšķirībā no šā gada tomēr būtu diezgan precīzi skaidras katra budžeta tiesības un nodokļu sadalījums pa budžetiem. Tāpēc man ir priekšlikums izskatīt likumprojektu 2.lasījumā bez 7.nodaļas.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Ja komisija nav gatava to darīt, tad, protams, mēs to nevaram izdarīt. Tātad sāksim skatīt pa pantiem.

1.nodaļa, 1.pants. Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Man ir jautājums par 1.pantu. Tas daļēji saistīts arī ar citiem pantiem. Proti, šeit ir runa par nodokļa maksātāja kodu un vēlāk ir runa, teiksim, arī par šādu reģistru. Kā jūs stādāties priekšā- vai šis kods un šis reģistrs būs saistīts ar Iedzīvotāju reģistru? Vai tas būs tas pats kods, kas ir Iedzīvotāju reģistrā, vai tas būs pilnīgi atsevišķs reģistrs?

A.Kodoliņš: Mūsu pilnīga pārliecība un arī praktiskā prasība ir tāda, ka ir jābūt vienotam reģistram, un tātad šis kods iet cauri arī attiecībā uz nodokļu maksāšanu un visām citām nepieciešamajām dzīves jomām. Tā ka mēs šeit redzam šo kodu tikai kā Iedzīvotāju reģistra kodu.

E.Cilinskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi vai priekšlikumi par 1.pantu?

2.pants. Par 2.pantu nav neviena ierosinājuma? 3.pants. 2.nodaļa. 4.pants. 5.pants- "Ienākumu avoti".

6.pants. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Komisija ir izskatījusi profesora Neimaņa iesniegto priekšlikumu un izslēgusi apakšpunktu, ka netiek aplikts ar nodokli ienākums, kas gūts no īpašuma pārdošanas. Es šeit domāju sava īpašuma pārdošanu. Kāds tam ir pamatojums, ja īpašums tiek iegūts, maksājot par to ar nodokli apliktu algu un tamlīdzīgi?

A.Kodoliņš: Šis pamatojums ir tāds, ka ir ļoti grūti nodalīt īpašumus- kurš ir īpašums un kura vienkārši ir lieta. Tātad principā, ja mēs iekļaujam ienākumus no īpašuma pārdošanas, tad mums uzreiz ir jābūt ļoti precīzi noteiktam, kas ir īpašums un ko šinī gadījumā pie tā pieskaitīt. Jūs saprotat- praktiski jebkura lieta un jebkura manta ir īpašums, un visus šos ienākumus nekādi nebūs iespējams reģistrēt. Tātad veidosies tieši šīs praktiskās grūtības, ja mēs te iekļautu šos ienākumus. To darīt mūs pamudināja profesora Neimaņa izteiktās šaubas par šā apakšpunkta lietderību, un mēs šīs šaubas arī ņēmām vērā un to izslēdzām.

I.Ēlerts: Es neizprotu šīs šaubas. Es tomēr domāju, ka tad, ja es, teiksim, savā veikalā pērku un pārdodu lietas, tad tā ir uzņēmējdarbība. Šis ienākums, mana peļņa, dabiski, tiks aplikta ar nodokli; tas ir nešaubīgi, jo mans ienākums tiks aplikts ar nodokli, bet, ja es pārdodu kādu sev piederošu lietu, kuru esmu nopircis par algu, kura ir bijusi aplikta ar ienākuma nodokli, tad šeit nekādu šaubu nav, ka šis ienākums nav jāapliek ar nodokli, vienalga, cik šī lieta būtu liela. Es protestēju pret to un lūdzu nobalsot par šā apakšpunkta atgriešanu atpakaļ 6.pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

P.Gabrānovs: Man 6.pantā bija priekšlikums par lauksaimniecībā izmaksājamām dividendēm un par izmaksātajām pajām. Ir rakstīts, ka tas ir pieņemts, bet likumā par pajām nav ierakstīts. Ja, piemēram, saimniecībām nošķirs pajas, tad inspekcijā liks maksāt nodokli. Piemēram, nošķirs trīs traktorus, bet viens būs jāatdod nodoklī, taču šeit, likumā, tās pajas nav ierakstītas. Ja tās skaidri nebūs ierakstītas, tad lauksaimnieki no lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla apmēram trešo daļu atdos nodoklī.

A.Kodoliņš: Jā, šis moments, bez šaubām, varētu būt, tomēr principā ir jāskatās tā: jūs skatieties vispirms 5.pantu, kas tur ir ieslēgts iekšā- tas ir ienākums. 6.pants ir neapliekamā daļa. Šī paja nav ieslēgta ienākumā, tātad tā automātiski nav apliekamā daļa. Šeit principā es nevaru jums piekrist tāpēc, ka tas nav nepieciešams, jo tā neparādās 5.pantā.

P.Gabrānovs: Ja skaidri nav ierakstīts, uzliek nodokli. Inspekcija kontrolē un soda. Tā ir. To zina visi lauksaimnieki. Pajas ir jāieraksta- vai nu nošķiramas izmaksātajām pajām... Likumā ir jāieraksta lauksaimnieciskās ražošanas potenciāls, tas ir, traktori, lopi un tā tālāk. Tas jānodala nost, citādi iznāk, ka ir izmaksa, un tad liek trešo daļu kā nodokli virsū; ja tā ir ierakstīts, tad tā būs.

A.Kodoliņš: Tā būs. Taču tikai tādā gadījumā, ja mēs ierakstīsim attiecīgo ierakstu 5.pantā, tad to apliek, bet ja tikai 6.pantā, tad mēs tādā gadījumā to neapliekam.

P.Gabrānovs: Kas nav atbrīvots, tam visam liek nodokli virsū. Pajas vajag ierakstīt 6.pantā.

A.Kodoliņš: Pajas vajag ierakstīt tikai tādā gadījumā, ja ierakstām arī... Mēs esam iekļāvuši lauksaimniecības peļņas dividendi otrajā sadaļā.

P.Gabrānovs: Dividende ir, bet paju nav.

A.Kodoliņš: Pajas netiek apliktas ar ienākuma nodokli.

P.Gabrānovs: Tas nav rakstīts, ka netiek apliktas.

Priekšsēdētājs: Paldies, Gabrānova kungs! Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais Kodoliņa kungs! Jums, ekonomistam, ir zināms, ka brīvā tirgus ekonomikā viens no lielākajiem un ienesīgākajiem uzņēmējdarbības veidiem ir tirdzniecība ar kapitālu.

A.Kodoliņš: Tā ir. Kā uzņēmējdarbība tā ir ienesīga.

J.Bojārs: Tādā gadījumā kāpēc no 6.panta 33.apakšpunkta izriet, ka šis ārkārtīgi ienesīgais uzņēmējdarbības veids- tirdzniecība ar kapitālu- vispār netiek aplikts ar nodokli? Jo es varēšu likt miljoniem dažādās bankās un iegūt no šā nodokļa peļņu. Tā ir tirdzniecība ar kapitālu. Es ieguldu bankā naudu tikai tāpēc, lai tādā veidā pelnītu. Un ir skaidrs, ka mums tajā brīdī, kad radīsies lieli kapitāli, tas būs ļoti skaists uzņēmējdarbības veids. Šeit tas "izkrīt" no nodokļu aplikšanas. Tas nav pareizi. Kapitālistiskās valstis apliek šos ienākumus ar nodokli.

A.Kodoliņš: Es jums šajā ziņā, profesora kungs, nevaru piekrist. Tirdzniecība ar kapitālu ir tirdzniecība tikai tad, ja es ieguldu un tirgojos ar procentu, ko man dod augstāku nekā par noguldījumu kredīta iestādēs. Tikai tad tā būs tirdzniecība ar kapitālu, bet vienkāršu noguldījumu kredīta iestādēs nekādi nevarētu nosaukt par tirdzniecību ar kapitālu.

J.Bojārs: Es nekādi nevaru jums piekrist. Banku procents tagad labās kredīta iestādēs ir tirdzniecība, ja es aizdodu savu kapitālu. Arī tagad es aizdodu savu kapitālu, lai arī cik sīks tas būtu. Man ir noguldīts 700 rubļu. Es aizdodu tos valstij. Ir tā vai nav?

A.Kodoliņš: Jā, un saņemat principā procentu, kas varbūt ir mazāks nekā inflācijas procents...

J.Bojārs: Tas tagad tā nedarbojas, bet normālā tirgus ekonomikā tā ir tirdzniecība ar kapitāliem. Es ielieku to bankā un aizdodu savu kapitālu. Es aizdodu savu kapitālu! Un, ja šeit tas nav aplikts ar nodokli, tad tas principā ir nepareizi, ja šis likums ir domāts brīvā tirgus ekonomikai. Es aicinātu balsot pret šo normu, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātais referent, es runāšu par 6.pantu saistībā ar piekto. Jūs priekšlikumu izvērtējumā it kā esat noraidījuši profesora Neimaņa priekšlikumu par 5.pantu, pēc tam apgalvojot, ka 6.pants ir grozīts. Katrā ziņā jūsu pozīcija nav īsti skaidra. Es šajā sakarībā gribētu izteikt vienu apsvērumu: vai nevajadzētu 5.panta 10.apakšpunktu pārcelt uz 6.pantu? Mūsu rīcība atgādina šiem aizgājušajiem gadiem tipisku situāciju, piemēram, ja kāds kaut kur saņēma kādu dāvanu, tad viņam šī dāvana bija jānes uz attiecīgu iestādi un tur jānodod. Tagad mēs veidosim tādu situāciju, ka strādniekam vai kādam kalpotājam, saņemot dzimšanas dienas dāvanu 500 rubļu vērtībā, var gadīties, ka naudas vērtība būs tik zema, ka mēs apliksim šo dzimšanas dienas dāvanu, ko piešķīrusi organizācija, ar nodokli. Mēs šajā ziņā kļūstam vienkārši smieklīgi.

A.Kodoliņš: Te jāsaka tā: šeit tikai mazlietiņ ir noraidīts profesora Neimaņa piedāvājums svītrot 4.apakšpunktu, bet pēc jaunās numerācijas tas ir 5.apakšpunkts. Proti, tas ir apakšpunkts, attiecībā uz kuru profesors Neimanis piedāvāja svītrot ienākumus no līdzdalības uzņēmējsabiedrībās, ja tās pastāvīgi nemaksā peļņas nodokli. Tas bija piedāvājums no profesora Neimaņa puses, un tas bija 5.pantā.

A.Plotnieks: Tādā gadījumā pati secība un tās apraksts ir pilnīgi neatbilstoši. Tomēr es gribu jautāt: vai jūs neuzskatāt, ka tad, ja cilvēks godīgi ir strādājis kādā uzņēmumā un gada laikā no šā uzņēmuma saņēmis trīs dāvaniņas, katru 200 rubļu vērtībā, mēs viņu taisāmies aplikt ar ienākuma nodokli?

A.Kodoliņš: Es uzskatu, ka principā dāvanas var būt ļoti labs veids, kā atalgot savus darbiniekus, un šis veids tiek lietots šinī brīdī ļoti plaši. Principā atalgojums tiek izsniegts komandējuma veidā, tiek dotas dāvanas. Arī pašreiz spēkā esošajā likumā mēs principā par šo punktu ļoti ilgi diskutējām un aplikām ar nodokli. Tā principā ir norma, kas tiek pārnesta no pašreiz spēkā esošā likuma.

A.Plotnieks: Godātais referent, es ierosinātu nevadīties pēc šodienas deformētās situācijas. Mēs pašreiz dzīvojam tādos deformētos apstākļos, ka es baidos, ka tad, kad likums stāsies spēkā, varbūt šie 500 rubļi būs šodienas piecu rubļu vērti. Tāpēc vadīsimies pēc normālas situācijas un paredzēsim to, ka dāvanas, kuras darbinieki saņem no iestādēm, mēs neapliekam ar nodokli. Es iestājos par šā punkta pārcelšanu uz 5.pantu. Lūdzu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es gribētu pateikt vienu lietu un atbalstīt kolēģa runu par pajām. Un gribētu teikt, ka patlaban ne tikai lauksaimniekiem ir pajas, šobrīd pajas ir arī zvejnieku saimniecībām un kooperatīvu savienībām. Šajā likumā autoriem tomēr vajadzētu izšķirties, kur tās ierakstīt un kādā veidā to formulēt. Bez šaubām, es būtu pret to, ka šodien vienkārši par to balsotu. Trešajā lasījumā autoriem šajā jautājumā būtu jābūt noteiktai nostājai. Un es patiešām uzskatu: ja tas nebūs nekur ierakstīts, tad tās vienkārši tiks ierakstītas apliekamajā sarakstā. Tāpēc attieksmei pret šo jautājumu tomēr ir jābūt. Es nepiekrītu Plotnieka kunga teiktajam par to, ka mums ir jāraksta likums ideālai sabiedrībai. Mūsu likums šobrīd jāraksta tādai sabiedrībai, kāda tā ir. Šīs dāvanas patiešām pārvērtīsies par nenormālību. Es domāju, ka šeit, likumā, šī nenormālība ir jāregulē.

A.Kodoliņš: Cienījamais Grūbes kungs! Manuprāt, ir tā: ja balsojumā, ko ierosināja deputāts Ēlerts, mēs 5.pantā iebalsosim atpakaļ, ka īpašumu realizācija tiek aplikta ar nodokli, tad principā... Ja mēs to rakstām 5.pantā, tad tas tiek uzsvērts. Es tādā gadījumā nesaprotu Ēlerta kunga priekšlikumu, jo šīs pajas 6.pantā parādās kā neapliekamas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kodoliņa kungs! Es rūpīgi pārskatīju 6.pantu. Sakiet, lūdzu, vai šeit kaut kādā veidā nebūtu jāiestrādā pozīcija, kas attiektos uz privātpersonu žēlsirdības ziedojumiem citai privātpersonai, jo šodien mums šādi žēlsirdības ziedojumi ir ļoti populāri un pat nepieciešami. Un šeit vienīgi 18.punktā ir minēts tāds ļoti amorāls punktiņš- palīdzība stihijas, nelaimes un citos ārkārtējos gadījumos, ja tā tiek sniegta uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmuma pamata. Piedodiet, bet tam nav nekāda sakara. Vai šo punktu nevarētu kaut kā iestrādāt? Varbūt tas, jūsuprāt, jau ir ietverts? Runa ir par žēlsirdības ziedojumiem privātpersonām visādos gadījumos. Tas ir pirmais.

A.Kodoliņš: Tādi žēlsirdības ziedojumi principā varētu tikt iestrādāti. Jā, es to piezīmēju malā, un mēs šo jautājumu izskatīsim.

J.Freimanis: Kodoliņa kungs, mans otrais jautājums ir konceptuālas dabas. Es nekādā ziņā nepiekrītu Bojāra kunga eksaltācijai attiecībā uz ienākumiem par noguldījumiem. Tāpēc gribu izvirzīt šo jautājumu plašāk. Mēs šodien esam ieinteresēti un vēl ilgi būsim ieinteresēti, lai privātpersonas ieguldītu savus privātos ieguldījumus dažādos pasākumos, lai notiktu kapitāla uzkrāšanās. Jo, ja nebūs kapitāla uzkrāšanās, tad, Bojāra kungs, mēs ar jums neko te neražosim. Sakiet tomēr, lūdzu, kādā veidā ir jābūt komponētai šai atbrīvošanai, lai mēs būtu ieinteresēti šajā kapitāla uzkrāšanā, nevis glabātu naudiņu zeķē?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Freimaņa kungs! Kapitāla uzkrāšanai brīvā tirgus ekonomikā ceļ procentu, ko maksā banka, ja ir vajadzība piesaistīt kapitālu.

Bet man, Kodoliņa kungs, jums ir šāds jautājums. Man pirmajā lasījumā bija priekšlikums šo normu beigt ar šādiem vārdiem. Es vairs burtiski neatceros, taču ideja bija tāda (tas ir 6.pants, 3.punkts): "ja šis ienākums nepārsniedz minimālo ar nodokli apliekamo summu". Tad tas būtu korekti. Man ir noguldījumi, bet ienākums, ko es iegūstu no šiem noguldījumiem, nepārsniedz minimālo ar nodokli apliekamo summu. Tad tas būtu pareizi. Rietumos cilvēks maksā atkarībā no noguldījuma procenta. Ko jūs? Jūs nezināt, cilvēki, mīļie! Visās kapitālistiskajās valstīs maksā atkarībā no procenta, ko gadā iegūst no savas bankas.

A.Kodoliņš: Cik ļoti tas sarežģīs situāciju! Mums ir bijis daudz sarunu ar konsultantiem no ārzemēm. Viņi paši saka: "Ja jūs uztaisīsit tik briesmīgu šo deklarācijas sistēmu, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kur cilvēkiem 15.aprīlis ir visnelaimīgākā diena, jo tad viņi saņem deklarāciju, kura ir vesels žurnāls, un tad viņiem jāsāk aizpildīt šis žurnāls..." Principā viņš ir pilnīgi bezspēcīgs aizpildīt šo deklarāciju, tāpēc viņam ir jāiet pie attiecīgajām firmām, un arī firmas tikai vairāku dienu laikā tiek galā ar šo uzdevumu. Ja centīsimies iekļaut visus šos lēmumus, visus atbrīvojumus visdažādākajās variācijās, tad nonāksim līdz tādai situācijai, ka normāls cilvēks nebūs spējīgs aizpildīt šo deklarāciju.

J.Bojārs: Jā, bet šeit ir robs, pa kuru lielais bizness apies mūsu nodokļu maksāšanu. Te jau nav runa par maniem štrunta 700 rubļiem, bet lielais bizness to apies, ja mums nebūs šādas piebildes.

A.Kodoliņš: Es šaubos, vai lielais bizness pārtiks no bankas procentiem. Es neticu šādam variantam. Kas nu tas par biznesu!

J.Freimanis: Godātais Kodoliņa kungs! Jūs neko neatbildējāt uz manu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs gaida atbildi. Vai viņam ir jāpasaka, ka jūs neatbildēsit uz šo jautājumu?

A.Kodoliņš: Es par žēlsirdību atbildēju. Un es jums principā piekrītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Man bija priekšlikums, un es atļaušos to precizēt: ienākumus no sava īpašuma pārdošanas ar nodokli neaplikt. Tātad ar nodokli netiks aplikts arī tas ienākums, ko gūst pajas īpašnieks, pārdodot paju kādam citam un par to pretī saņemot naudiņu. Tas būtu pilnīgi loģiski. Ja cienījamie kolēģi ir saglabājuši 224.dokumentu, kur ir pirmā lasījuma teksts, tad tur šis 6.punkts precīzi skan: "Ar nodokli neapliekamajā ienākuma daļā ir ieskaitīti ienākumi no īpašuma realizācijas, ja tas nav radies vai iegādāts pārdošanas nolūkā."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Arī man būtu aicinājums autoriem. Redziet, mēs taču nepieņemam kaut kādu jaunu likumu. Mums jau eksistēja likums par ienākuma nodokli. Mēs pagājušajā reizē gari un plaši to izdiskutējām un principā panācām kaut kādu vienošanos. Man tomēr būtu aicinājums: ja nu kaut kur grandiozi nav jālauž sistēma, tad tomēr šīs diskusijas par ienākumu, pārdošanu un procentiem... Es precīzi atceros, ka pirms gada šī diskusijas bija tādā līmenī, kā mēs tagad diskutējam...

Es gribu izteikt vēl otru aicinājumu un pabrīnīties par ekonomistiem. Mēs taču redzam, ka inflācija ir milzīga un naudas vērtība krītas. Nerakstīsim taču kaut kādus 500 rubļus, bet ierakstīsim: "ko nosaka valdība vienas vidējās algas lielumā". Tas būtu attiecībā uz dāvanām. Līdz ar to mēs atrisināsim šīs problēmas. Taču tagad mēs atkal diskutējam par to, ko jau pagājušajā gadā izdiskutējām. Tomēr, ja ir kaut kas būtisks, tad mēs to mainām kardināli. Tagad es saprotu. Tad komisija to pamato un pasaka: "Tā bija kļūda!" Balstīsimies uz praksi! Mēs tagad nodarbojamies ar savām emocijām. Bojāra kungam liekas, ka viņš atrodas Zviedrijā, bet man liekas, ka es atrodos Padomju Savienībā. Un te jau ir tā mūsu uzskatu atšķirība. Taču es aicinātu balstīties uz praksi. Gadu ir darbojusies Finansu inspekcija. Var pateikt, ka mēs to nevaram pārbaudīt, vai cilvēki ienākumus uzrāda vai neuzrāda. Tas ir grūti. Tad vajag par 50 cilvēkiem palielināt štatus. Tad mēs to saprotam, tad nav ko...

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Es tomēr vēlreiz argumentēšu to pamatojumu, kurš šeit jau ietver plašākas diskusijas par šiem ienākumiem un arī par pajām. Es vēlreiz paskaidroju, ka šis punkts ir izslēgts tāpēc, ka tas neparādās 5.pantā ienākumos. Ja paskatāmies, ko tad apliek ar nodokli, tad atrodam to 5.pantā. Šinī gadījumā 5.pantā tas nav paredzēts, ka apliek ienākumus, kas gūti no īpašuma vai mantu pārdošanas. Tas nav paredzēts. Tāpēc nav loģiski to ielikt 6.pantā. Lūk, viss pamatojums!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Es atvainojos, ka jau trešo reizi runāju par šo pantu. Jo mēs precīzāk ierakstīsim likumā, jo tas būs labāk visiem mums, visai Latvijas tautai. Es atgādināšu, ka pašreiz spēkā esošā likuma 5.pantā ir 9.apakšpunkts, kas paredz, ka ar nodokli netiek aplikti ienākumi no personiskās mantas realizācijas. Manuprāt, pašreizējais formulējums ir daudz precīzāks.

A.Kodoliņš: Es domāju, ka to var labot. Mēs uzrakstīsim tā, lai tas būtu principā vairāk domāts aģitācijas materiālam, nevis likumam nepieciešama norma.

Priekšsēdētājs: Ir deputāta Ēlerta priekšlikums, par kuru vajadzētu balsot, arī Bojāra priekšlikums. Deputāta Bojāra pašreiz nav šeit. Deputātam Plotniekam ir priekšlikums pārcelt 5.panta 10.apakšpunktu uz 6.pantu. Šis priekšlikums ir par lauku pajām. Visām pajām. Diemžēl tas nav noformulēts, bet mēs pie tā vēl atgriezīsimies. Komisija to var izskatīt citā veidā. Varam balsot arī par Gabrānova priekšlikumu.

A.Kodoliņš: Priekšlikums par pajām ir paketē ar priekšlikumu par ienākumiem no īpašuma realizācijas. Tiklīdz parādīsies ienākumi no īpašuma realizācijas, es apsolu, un arī komisija sola, ka principā klāt pierakstīs šīs pajas, kā arī ienākumus no paju izmaksas lauksaimniecībā.

Priekšsēdētājs: Es īsti nezinu, vai ir jāreģistrējas vai nav. Lūdzu, vispirms balsosim par deputāta Ēlerta priekšlikumu par apakšpunkta, kas bija pirmajā lasījumā, atgriešanu atpakaļ šajā likumprojektā. Deputāts Ēlerts vairākkārt paskaidroja šā panta būtību. Mēs to iekļausim, ja par to būs nobalsojis balsojošo vairākums, bet pēc tam ar balsojošo vairākumu apstiprināsim visu pantu. Lūdzu. Par- 36. Pieņemts.

Otrais, manuprāt, ir visskaidrākais priekšlikums, par kuru varētu balsot. Un tas ir- pārcelt 5.panta 10.apakšpunktu uz 6.pantu.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, taču principā šā 5.panta 10.apakšpunkts korespondē ar 6.panta 11.apakšpunktu. Es iesaku izlasīt to un tikai tad uzturēt spēkā šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, izlasiet, lai jūs skaidri zināt, par ko balsojat. Un deputāts Plotnieks to motivēs. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Ja mēs pieņemam kādu lēmumu, tad mums tomēr ir jādomā par to, kā uz to reaģēs tauta. Es vakar divas stundas runāju Kalnciemā un varu jums teikt, ka par cenām, par muitu, par darba algu un tā tālāk. cilvēki ir ārkārtīgi neapmierināti. Ja mēs tagad, zinot, ka viens pāris kurpju maksā 700 rubļu, apliksim kurpju pāri, kuru viņš saņēmis darbavietā kā dāvanu, ar nodokli, tad es baidos, ka mūs vienkārši apmētās ar dubļiem un prasīs: "Bet kādu jūs saņemat algu?" Tātad vismaz dāvanas mūsu algas apmērā mēs nedrīkstam aplikt ar nodokli. Tāpēc es ierosinātu, ka vajag grozīt 6., paceļot šo kopējo vērtību vismaz līdz mūsu algas apmēram, un izslēgt tādā gadījumā no 5.panta šo 10.apakšpunktu. Tad vismaz būs skaidrs, ko neapliek, bet pārējo var aplikt, un tas būs korekts risinājums.

A.Kodoliņš: Profesor, pirmajā lasījumā šī summa bija 100 rubļu, tad mēs pacēlām līdz 500... Es piekrītu deputāta Muciņa ierosinājumam, ka šeit vajadzētu rakstīt, teiksim, mēneša vidējās algas apmērā.

Priekšsēdētājs: Jā, vidējo izpeļņu pēc koeficienta varētu formulēt.

A.Kodoliņš: "Izpeļņas apmērā" vai tamlīdzīgi. Taču principā šī norma, ka dāvanas tomēr... Ir jāņem vērā, ka dāvanas nevar kļūt par samaksas veidu, par samaksu natūrā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Es gribu pateikt, ka nekādā gadījumā summas likumā nevar minēt, jo pašreizējās hiperinflācijas apstākļos mēs nezinām, kas turpmāk no 500 rubļiem būs palicis pāri. Tāpēc nekādas konkrētas summas tur nevar likt iekšā.

Priekšsēdētājs: Varbūt, Kodoliņa kungs, vismaz, ja runājam par summu, šeit nebūtu strīdu. Mēs abstrahējamies, un jūs atrodiet formulējumu. Acīmredzot būs jāņem vērā koeficients, kā tas viss mums tagad ir. Viena vidējā alga.

A.Kodoliņš: Summa, kādu varētu aplikt, un pats šis princips varētu tikt precizēts uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Tam tāpat kā mūsu algām ir koeficients.

A.Kodoliņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Attiecībā viens vai divi, vai tā tālāk. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es cienījamos kolēģus patiešām aicinātu koncentrēties un atstāt šo 5.panta 10.apakšpunktu šādā pašā redakcijā, precizējot, kā jau Kodoliņa kungs teica, šo summu- vienalga, vai tā būs vidējā mēneša alga vai kāda cita, bet katrā ziņā neatbalstīt deputāta Plotnieka priekšlikumu, jo patiešām veidojas nenormāla situācija, ka simtiem tūkstošu rubļu sāks veidoties kā vienkārši dāvinājumi. Un tas šinī situācijā nav normāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viss skaidrs. Un mēs esam vienojušies, ka šeit tātad nebūs 500 rubļu summas, bet būs kāds vidējais koeficients, kurš, dabiski, reizē ar inflāciju skaitliskajā izteiksmē var mainīties. Taču par deputāta Plotnieka priekšlikumu- pārcelt šo 5.panta 10.apakšpunktu uz 6.pantu- mēs balsosim tagad.

Lūdzu balsošanas režīmu.

A.Kodoliņš: Es gan nezinu, bet tādā gadījumā tas ir par punkta svītrošanu. Es esmu pret to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. 11- par. Deputāta Plotnieka priekšlikums nav pieņemts.

Par lauku pajām. Varbūt vispirms tiksim galā ar Bojāra kunga priekšlikumu? Taču Bojāra kunga joprojām nav zālē...

A.Kodoliņš: Par lauku pajām es varu teikt tā: tā kā mēs iebalsojām deputāta Ēlerta priekšlikumu, tad tur iekļausies arī punkts par lauku pajām. Un par pajām vispār. Tātad es uzskatu, ka komisija to darīs neatkarīgi no balsojuma.

Priekšsēdētājs: Jā, tātad tas tiks nokārtots saskaņā ar deputāta Ēlerta priekšlikumu.

A.Kodoliņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Labi. Deputāts Bojārs vairs neuztur savu priekšlikumu. Tad mums nav par to jābalso.

A.Kodoliņš: Vēl jo vairāk, ka par to ir maz skaidrības.

Priekšsēdētājs: Tā kā mums nav skaidrības un nav arī deputātu, kas mums šo skaidrību nestu, tad balsosim par 6.pantu kopumā, tā akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu. 31- par, 3- pret un 5- atturas. Pants ir pieņemts.

7.pants- nav priekšlikumu. 8.pants- nav.

9.pants. Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Man ir tāds naivs jautājums: kā Augstākā padome noteiks neapliekamā minimuma apmēru katru mēnesi un katru gadu? Kā mēs to darīsim? Lūdzu, pastāstiet to kaut vai īsos vārdos, kā tas notiks!

A.Kodoliņš: Starp citu, arī pašlaik Augstākā padome nosaka šo mēneša neapliekamo minimumu. Mēs ik pa laikam grozām likumu "Par ienākuma nodokli", nosakot šo summu. Sākumā tā bija 190 rubļu, turpretī tagad ir, piemēram, 260 rubļu. Tātad mēs ar to nodarbojamies. Par to, vai šeit ir vajadzīga Augstākā padome vai Ministru padome, par to, bez šaubām, varētu padomāt.

Priekšsēdētājs: Vēl? 10.pants. Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Es ļoti atvainojos, taču man nav īsti skaidrs un, es domāju, arī tiem, kuriem būs jālieto šis likums, nav skaidrs, kā summējas vai nesummējas 3. un 5.apakšpunkts? Tātad nepilngadīgs bērns arī var mācīties. Tas no šā teksta nav skaidrs. Es domāju, ka to vienkārši vajadzētu paskaidrot.

A.Kodoliņš: Jā, šeit bija domāts tā, ka principā tas attiecas uz tiem, kuriem jau ir pilngadīgi bērni. Tātad šis 5.punkts ir par tiem bērniem, kuri jau ir izgājuši no nepilngadīgo vecuma.

I.Ēlerts: Tad tā arī vajadzētu paskaidrot, lai neiznāk dubulti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 11.pantu. Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Šeit nu ir ļoti nopietna lieta, ko likumā ir ieviesis autors. Runa ir par to, ka visi pieļaujamie atvieglojumi, tas ir, viss 10.pants par bērniem, ir jāapliecina ar izziņu. Tātad apmēram katrs trešais Latvijas iedzīvotājs dosies uz namu pārvaldi, uz pagasta padomi un tā tālāk, un tad nu sāksies lielā papīru rakstīšana. Padomāsim, vai tas ir vajadzīgs. Vai šos papīrus kāds spēs izkontrolēt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka nodokļu maksājumus kontrolēs izlases veidā. Turklāt visi šie dati ir pieejami Iedzīvotāju reģistrā, un Finansu inspekcijai kā valsts kontroles iestādei ir tiesības iepazīties ar šā reģistra ziņām. Tur ir pateikti arī bērni. Turklāt, ja bērni dzīvo kaut kur citā adresē, tad šeit pat namu pārvalde neko nespēs līdzēt, turpretī Iedzīvotāju reģistrā viss būs skaidrs.

Es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu. Izslēdzot 2.punktā trīs vārdus: "un pieļaujamo atvieglojumu", mēs tādā veidā likvidētu šo birokrātismu, kas neizbēgami paplašināsies. Tas jau pastāv namu pārvaldēs un citās organizācijās, un būs jāalgo vēl papildu cilvēki. Es domāju, ka Latvija nav tik bagāta, lai izdotu miljonus par Iedzīvotāju reģistru. Turklāt vēl uzturēt šo pilnīgi nevajadzīgo birokrātiju...

A.Kodoliņš: Jā, par to varētu, bez šaubām, diskutēt, tikai ir jāņem vērā, ka tad, ja mēs attiecīgo normu neierakstīsim, mums būs jāalgo ļoti liels Finansu inspekcijas štats, kas pārbaudīs deklarācijas, vai tiešām ir šie bērni, un tā tālāk. Tā principā, pēc manas izpratnes, atbrīvojoties no vienas birokrātijas, mēs būsim spiesti uzturēt citu- daudz lielāku birokrātiju, proti, to, kura pārbaudīs šīs deklarācijas atbilstību patiesībai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Kodoliņa kungs, vai jūs patiešām domājat, ka Finansu inspekcija pārbaudīs visas deklarācijas, visus skaitļus? Es domāju, ka to var izdarīt izlases veidā. Pārbaudīt tos, kuriem ir mazāks nodoklis, un kāpēc tā iznācis. Tas ir ļoti vienkāršs princips, kā pārbaudīt deklarācijas.

A.Kodoliņš: Bez šaubām, visas deklarācijas nepārbaudīs. Tomēr, ņemot vērā, ka Iedzīvotāju reģistrs vēl nebūs nostabilizējies, ka praktiski šī kompensācijas programma nebūs novesta līdz galam un katrs inspektors uz sava galda nevarēs nospiest pogu un saņemt visu nepieciešamo informāciju, vismaz uz nākamo gadu, man liekas, šī norma ir nepieciešama.

I.Ēlerts: Kodoliņa kungs, es ļoti atvainojos! Deklarācijas acīmredzot rakstīsim aiznākamā gada februārī. Es domāju, ka līdz tam laikam Iedzīvotāju reģistrs būs kaut cik stabils.

Priekšsēdētājs: Mums ir divi redakcijas varianti. Ir deputāta Ēlerta piedāvātais svītrojums, un par to mēs balsosim vispirms. Un ir arī redakcijas komisijas piedāvātais variants.

Lūdzu, balsosim par deputāta Ēlerta priekšlikumu no 11.panta 2.sadaļas svītrot trīs vārdus "un pieļaujamo atvieglojumu". Lūdzu. 34- par.

Un tagad, lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas priekšlikumu. 6- par. Tādā gadījumā mums šis svītrojums ir izdarīts. Un mums faktiski ir jānobalso par visu šo 11.pantu kopumā, jo par 11.pantu vairāk labojumu nebija.

Balsosim par tā pieņemšanu otrajā lasījumā ar balsojošo vairākumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 36- par.

3.nodaļa, 12.pants.

A.Kodoliņš: 12.pantā jau pirmajā lasījumā bija konceptuāls balsojums par nepieciešamību izteikt visu ar skalu- nevis absolūtos skaitļos, bet relatīvos rādītājos. Tas ir mēģināts darīt, un tāpēc šis pants ir iesniegts divos variantos- variantā "a" un variantā "b". Pēdējais atbilst šim konceptuālajam balsojumam pirmajā lasījumā. Taču tajā pašā laikā, vismaz mums tā likās, šis likums tomēr būtu jāizprot jebkuram cilvēkam. Šāda redakcija cilvēkiem tomēr liksies ne visai skaidra un izprotama. Un tāpēc, manuprāt, mēs šeit negribam uzspiest komisijas viedokli, tomēr iesakām par to nobalsot vēlreiz, lai zinātu, kuru variantu izvēlēties. Ja izvēlēsimies "a" variantu, tad nekontrolētas inflācijas apstākļos varbūt nonāksim pie nepieciešamības mainīt šā panta likmes, tomēr tas visiem cilvēkiem būs skaidrs.

Ja izvēlēsimies "b" variantu, tad, bez šaubām, nepieciešamības kaut ko grozīt šinī likumā nebūs, tomēr es baidos, ka daudziem tas paliks neizprotams kā ķīniešu ābece.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēlas izteikties par kādu no šiem abiem variantiem? Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es domāju, ka "b" variants tomēr nav ķīniešu ābece, jo tā prakse, ka mēs katrus trīs mēnešus un pie tam ar krietnu nokavēšanos mainījām likumus, tomēr būtu jābeidz. Turklāt šis summārais neapliekamais minimums acīmredzot tiks publicēts nākamā gada janvārī, un visiem tas būs skaidrs. Un es domāju, ka avīzes tomēr vēl iznāks un cilvēki tās vēl lasīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Kodoliņa kungs, man ir tāds jautājums: vai to "b" variantu nevarētu traktēt tādā veidā, ka, piemēram, gada apliekamais ienākums pirmajā intervālā ir vienāds, teiksim, ar desmitkārtīgu vidējo mēneša ienākumu? Ja varam izrēķināt vidējo mēneša darba algu, kas republikā ir noteikta, tad, pareizinot šo ar, teiksim, kaut kādu konstantu koeficientu, kurš atbilst tiem pašiem 8 tūkstošiem, ko jūs esat izvēlējies, vai, teiksim, 10 vai 12... Tad varētu noteikt, ka šādā veidā ir aprēķināms tas gada ienākums, kurš ir apliekams ar nodokli 20 procentu apmērā, tātad izejot no vidējās darba algas republikā.

A.Kodoliņš: Tātad jūsu priekšlikums ir mainīt neapliekamo minimumu "b" variantā pret vidējo?

A.Punovskis: Jā, jā, pret vidējo darba algu! Tas būtu vienkāršāk aprēķināms, protams, attiecīgi pamainot koeficientu, lai šie skaitļi būtu aptuveni līdzīgi.

A.Kodoliņš: Jā, principā...

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka faktiski šeit ir atlikusi tikai detalizēšana. To jūs varēsit izskatīt līdz trešajam lasījumam. Vai par abiem šiem variantiem vairs neviens negrib izteikties? Tad vienkārši nobalsosim un galīgi to izšķirsim.

Par pirmo balsojumu. Vispirms balsosim pa "a" variantu un tad par "b" variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Kurš no deputātiem ir par "a" variantu, kaut gan iepriekšējā sēdē mēs jau izvēlējāmies? Lūdzu. Par- 14.

Un tagad, lūdzu, balsosim par "b" variantu. Par- 28. Un, tā kā te bija vēl citi priekšlikumi par precizēšanu, par vidējām summām, tad to jūs trešajā lasījumā vēl komisijā varat paskatīties.

13.pants- nav. 4.nodaļa, 14.pants- nav. 15.pants. Tātad šeit, Kodoliņa kungs, ir tas...

A.Kodoliņš: Jā, šeit tātad automātiski ir "b" variants.

Priekšsēdētājs: Jā, pēc analoģijas ar pirmo balsojumu. 16.pants, 17.pants, 18.pants, 19.pants.

A.Kodoliņš: Tātad šeit 3.apakšpunktā arī, bez šaubām, būs "b" variants.

Priekšsēdētājs: Jā. Tad 5.nodaļa, 20.pants- nav. 21.pants, 22.pants. 6.nodaļa, 23.pants. 7.nodaļa...

A.Kodoliņš: Par 7.nodaļu mēs vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Jā, to mēs atstāsim uz nākamo lasījumu. 8.nodaļa, 27.pants, 28.pants, 29.pants, 30.pants, 31.pants, 32.pants, 33.pants, 34.pants, 35.pants un 36.pants.

Tātad mums ir jābalso par likuma pieņemšana otrajā lasījumā, izņemot 7.nodaļu, pie kuras vēl atgriezīsimies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pieņemšanu otrajā lasījumā, izņemot 7.nodaļu. Lūdzu. 38- par, 1- pret, 5- atturas.

Tālāk ir jāizskata likumprojekts "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" otrajā lasījumā. Iesniedz Rūpniecības komisija.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Runa ir par 355.dokumentu, kuram ir pielikums ar 355.2 numuru, kurā ir deputātu priekšlikumi (arī krievu valodā), un tas viss ir vienā dokumentā.

Pirms sākam skatīt pa pantiem, es lūgšu deputātus apskatīt to dokumentu, kuru šodien neapskatām,- tas ir lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Tajā ir izmaiņas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu. Tur Ministru padomei un tām institūcijām, kurām ir tiesības apturēt uzņēmumu darbību, ir uzdots pārskatīt visus normatīvus, jo pagājušajā reizē daudziem deputātiem bija iebildumi par šo normatīvu nepamatotību. Bez tam kopš likumprojekta izstrādāšanas ir mainījies arī mūsu valsts statuss; arī tas prasa šo dokumentu pārskatīšanu un pārapstiprināšanu, ja tas ir pieņemams.

Un tad tālāk mēs varētu skatīt pa pantiem. Man vienīgi ir lūgums- tā kā 1., 8. un 10.pants ir pagarš un sastāv no vairākiem apakšpunktiem, tad varbūt šos pantus vajadzēs skatīt arī pa apakšpunktiem, bet es katrā pantā informēšu, kas tur ir mainīts.

Priekšsēdētājs: Vai par terminiem nav nekādu precizējumu?

I.Ēlerts: Attiecībā uz terminiem ir redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tad sāksim. Par 1.pantu.

I.Ēlerts: Tātad par 1.pantu deputāts Felss bija iesniedzis priekšlikumu, kura būtība ir samazināt to personu loku, kas var apturēt uzņēmumu darbību. Komisija dažos gadījumos viņa priekšlikumu ņēma vērā: ir izslēgti inspektoru vietnieki, jo tas nebija pamatoti. Tas ir saskaņots ar Vides aizsardzības inspekcijas nolikumu. Bet tomēr katrā gadījumā arī tur, kur mēs nepiekritām Felsa kungam, tas viss ir skatīts, lai katrā Latvijas rajonā būtu inspektors, kuram ir tiesības apturēt. Jo, pieņemot šo priekšlikumu, tāds stāvoklis nebūtu, tad pa vairākiem rajoniem būtu tikai viens inspektors. Komisija uzskatīja to par nenormālu situāciju, un tādā ziņā mēs esam šo priekšlikumu noraidījuši. Ir pieņemti arī priekšlikumi par grozījumiem attiecībā uz šo institūciju, kurai ir tiesības apturēt... Vai ir kādi priekšlikumi?

Priekšsēdētājs: Nav jautājumu? Un priekšlikumu? Runa ir par 1.pantu ar visām tā apakšnodaļām. Paldies.

2.pants.

I.Ēlerts: 2.pants nav mainīts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav ierosinājumu? Nav. Tad 3.pants.

I.Ēlerts: 3.pants ir mainīts būtiski. Pirmajā lasījumā bija paredzēts, ka, izmainot normatīvus, var pieļaut, ka trīs gadus uzņēmumi tos pārkāpj. Tas acīmredzot tomēr nebija pareizi, un te bija ļoti daudz iebildumu. Turpretī tagad ir paredzēts, ka normatīvos ir jānosaka laiks, pēc kura tie stājas spēkā, un arī tādi normatīvi, kuru pārkāpšanas gadījumā varētu apturēt, taču tie drīkst stāties spēkā ne agrāk par trim gadiem pēc to publicēšanas, tas ir, pēc to pieņemšanas. Protams, šis laiks var būt ilgāks, jo tas prasa daudzu uzņēmumu pārkārtošanu.

Šā panta otrajā daļā ir ņemts vērā deputāta Freimaņa ierosinājums par gadījumiem, kad atklājas jauni, līdz tam nezināmi fakti par kāda procesa kaitīgumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Man ir jautājums. Taču tādā gadījumā būtībā var saprast, ka šā panta pirmā daļa ar šiem trim gadiem attiecas arī uz tiem jautājumiem, kas ir otrajā panta daļā. Varbūt par jauniem, nezināmiem tehnoloģiskajiem kaitīgumiem tomēr paliek šie seši mēneši?

I.Ēlerts: Par jauniem, nezināmiem kaitīgumiem paliek seši mēneši, kuros Ministru padomei ir uzlikts par pienākumu izlemt.

Priekšsēdētājs: Vēl par 3.pantu? Jautājumu un priekšlikumu nav. 4.pants.

I.Ēlerts: 4. un 5.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: 6.pants.

I.Ēlerts: 6. un 7.pants ir ar niecīgām redakcionālām izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav priekšlikumu? 8.pants.

I.Ēlerts: 8.pantā papildinājumi un precizējumi pēc Vides aizsardzības komitejas un to Ministru padomes institūciju ierosinājumiem, kuras ir tiesīgas apturēt uzņēmumus.

Priekšsēdētājs: Nav? Tad 9.pants.

I.Ēlerts: Ir redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

I.Ēlerts: Arī precizējumi- ir izslēgti ministriju nosaukumi, kas, kā redzat, bija lietderīgi.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

I.Ēlerts: Ir redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

I.Ēlerts: Nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

I.Ēlerts: 13.pants ir papildināts ar kaitējumu atlīdzināšanu, ja uzņēmums turpina darbu pēc tam, kad tas ir ticis apturēts.

Priekšsēdētājs: 14.pants.

I.Ēlerts: Nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: 15.pants.

I.Ēlerts: 15.pants ir pārveidots. Pirmajā lasījumā tas paredzēja tikai valstij un pašvaldībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, turpretī tagad ir noteikta jebkuru zaudējumu atlīdzināšana.

Priekšsēdētājs: Un 16.pants.

I.Ēlerts: 16.pantā ir precizēta redakcija pēc deputātes Čepānes priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Varam balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likuma "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu. 44- par, atturas- 1... nē, 45- par.

Zināšanai- šodien pulksten 17.00 ir Augstākās padomes Prezidija sēde, tātad plenārsēdē strādāsim līdz pulksten 16.30. Sekos pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Nākamais jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem Laulības un ģimenes kodeksā" pirmajā lasījumā. Vai no attiecīgās komisijas ir kāds pārstāvis, kurš gatavs ziņot par grozījumiem Latvijas Laulības un ģimenes kodeksā? Tos ir iesniegušas divas komisijas- Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija un Likumdošanas jautājumu komisija. Par to esam nobalsojuši. Vai no šīm komisijām šeit nav neviena, kas pārstāvētu tās atbildīgo personu līmenī? Labi. To ņemsim vērā, kad citreiz spriedīsim par darba kārtību.

Līdz ar to nākamais jautājums- "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām"" pirmajā lasījumā. Lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Valdība ir iesniegusi likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 24.jūnija likumā "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām"". Priekšlikums satur būtiskas konkrētā budžeta sākuma un beigu perioda izmaiņas attiecībā uz mūsu apstiprināto likumu. Valdība ir ierosinājusi par budžeta gada sākumu fiksēt 1.jūliju, bet par budžeta gada beigām- 30.jūniju.

Kāpēc valdība ir ierosinājusi šādu priekšlikumu? Pirmkārt, tāpēc, ka 1.janvārī vēl nav noformulēts un rezumēts iepriekšējā gada budžeta atskaitījumu stāvoklis.

Otrkārt, valdība saskata nenoliedzamas nepilnības nodokļu likumdošanas sistēmā. Šī nodokļu likumdošanas sistēma pilnībā nestimulē uzņēmējdarbības visu iespējamo formu attīstību. Jau tagad mēs reāli redzam, ka ir notikusi valdības reorganizācija, tāpēc praktiski uz 1.janvāri reālu, ekonomiski pamatotu budžetu parlamentam apstiprināšanai valdība vēl nevarēs iesniegt. Tāpēc mēs Apvienotās budžeta komisijas sēdē apspriedām šo jautājumu un pieņēmām labojumus, jo sākuma variantā bija iekļauts, ka tas notiks ar 1.jūniju, nevis ar 1.jūliju. Mēs novērtējām arī to, ka pašreizējā mirklī mūsu grāmatvedības atskaišu sistēma ir vērsta uz to, ka tiek izstrādāta ceturkšņa bilance, ceturkšņa atskaites, un ieteicām to atlikt vienu mēnesi vēlāk. Valdība to pieņēma un akceptēja.

Tagad jautājums paliek attiecībā uz pirmo pusgadu. Vadoties pēc likuma "Par budžeta tiesībām", ir noteikums, ka tad, ja nav iesniegts līdz 1.janvārim, nākamā finansu gada budžets tādā gadījumā tiek finansēts 1/12 daļas apmērā no iepriekšējā gada budžeta. To mēs uzskatījām par absolūti nereālu, jo tad, kad mēs izstrādājām šo likumu "Par budžeta tiesībām", nebija sasniegts tāds rubļa devalvācijas līmenis, kāds tas ir pašreizējā mirklī.

Un vēl. Mūs katrā ziņā neapmierina mehāniska, tukša 1/12 daļas izmaksa ar attiecīgo koeficientu, kā to valdība piedāvāja, jo, mūsu skatījumā, ir daudzas parazitējošas struktūras gan valdībā, gan dažādu zinātniskās pētniecības sistēmu ietvaros, kuras šādā veidā automātiski vēl uz pusgadu saņemtu finansēšanu. Tāpēc mēs esam ierosinājuši un šo jautājumu valdībai nodevuši ar tādu priekšlikumu:

"Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei izstrādāt līdz 1991.gada 1.decembrim un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei valsts budžeta projektu laikposmam no 1992.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Latvijas Republikas Ministru padomei organizēt republikas pašvaldību budžetu izstrādāšanu ar saviem normatīvajiem aktiem."

Pēc mūsu Apvienotās budžeta komisijas viedokļa, pieņemot praktiski šādu likumprojektu, tas rada iespēju mums pirmā pusgada budžeta apstiprināšanas gaitā ieviest reālas korekcijas atsevišķās struktūrās un visā sistēmā kopumā. Protams, tas prasa, lai valdība sagatavotu un iesniegtu likumdošanas iniciatīvas kārtībā arī priekšlikumus par izmaiņām, kuras attiecināmas tikai uz 1992.gada budžeta veidošanu, jo, kā jūs zināt, ir likums "Par budžeta tiesībām", kas to pagaidām neparedz.

Šie ir tie galvenie argumenti, ar kuriem griežos pie jums ar lūgumu atbalstīt šīs izmaiņas, kas konceptuāli ir ļoti būtiskas. Mēs, ieejot civilizētās pasaules apritē, pēc analoģijas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, faktiski ar šo likuma labojumu, ja to pieņemam, mainām sava finansu gada sākumu un beigas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi? Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Mums principā budžets sastāv no divām galvenajām daļām: no ienākumu daļas un no izdevumu daļas. Ja pārejam uz principu, ka budžeta gads sākas no gada vidus, vai mums arī nodokļu ņemšanā tādā gadījumā nevajadzētu pāriet uz šo principu? Mēs nupat otrajā lasījumā apstiprinājām likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kur ir domāts, ka šis nodokļu periods ir kalendārais gads. Vai šinī gadījumā, jūsuprāt, nav jāpāriet arī visu nodokļu un attiecīgo budžetu ienākumu daļas aprēķinos uz budžeta gadu?

I.Ozols: Kodoliņa kungs, es pilnīgi jūs saprotu un atbalstu, bet pirmām kārtām mums konceptuāli ir jāizlemj, vai mainām finansu gada sākumu un beigas- jā vai nē? Un tikai pēc tam sekundāri, kad esam pieņēmuši to konceptuāli, mums ir jāuzdod valdībai izdarīt labojumus un korektīvas visos tajos nodokļu likumdošanas aktos, kuri praktiski paredz cikliskumu nodokļu ievākšanā. Es pilnīgi atbalstu to, bet primārās šinī gadījumā tomēr ir budžeta gada sākuma un beigu izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Varbūt kādam ir ideja, ko viņš gribētu apspriest vai apstrīdēt? Nē, tas nozīmē, ka varam balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 55. Lūdzu, balsosim par likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 27.jūnija likumā "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu. 44- par un 6- atturas. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Ņemot vērā to, ka ir ļoti svarīgi šo likumu pieņemt ļoti ātri, lai no valdības varētu pieprasīt pirmā pusgada budžetu, man būtu lūgums- ja vien nav konceptuālu iebilžu- to iekļaut nākamās nedēļas otrdienas darba kārtībā kā steidzamu otrajā lasījumā un iekļaut to kā 2.punktu pēc Radio un televīzijas komitejas jautājuma izskatīšanas, par kuru mēs vakar nobalsojām kā par pirmo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to veidojas jauna darba kārtība.

I.Ozols: Taču tas ir ļoti svarīgs, jo nevar...

Priekšsēdētājs: Es saprotu, jā. Un deputāts ierosināja balsot. Mēs gan šeit esam tikai ceturtā daļa no Augstākās padomes deputātiem, taču var būt, ka mēs ar savu mazākumu varam diktēt. Varam, ja? Ja reiz ir tāda izdevība...

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Ozola priekšlikumu, ka šo likumprojektu kā steidzamu izskatīsim otrdien kā darba kārtības otro jautājumu. Tas, manuprāt, tiešām prasīs tikai kādas divas trīs minūtes, vairāk ne. Lūdzu. Par- 40.

Tālāk izskatīsim lēmuma projektu par Latvijas Republikas Augstākās padomes 15.oktobra lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumu piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem".

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es domāju, ka mums šobrīd nav nekādas jēgas skatīt šo likumprojektu, kuram ir vajadzīgas vismaz 67 balsis.

Priekšsēdētājs: Tā domā Cilinska kungs, viens no projekta iesniedzējiem. Līdz ar to noņemam šo jautājumu no mūsu darba kārtības. Nekas cits neatliek. Taču kā tad atkal būs ar darba kārtību, kuru mēs otrdien sāksim apstiprināt? Deputāt Endziņ, varbūt mēs varam izskatīt Laulības un ģimenes kodeksa jautājumu, jo jūs ļoti aktīvi par to savulaik iestājāties? Tas ir pirmajā lasījumā, tā ka varam to skatīt. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirmajam lasījumam tiek iesniegts likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Laulības un ģimenes kodeksā" (tas ir 396.dokuments).

Jāteic, ka Augstākās padomes Prezidijs ir izveidojis darba grupu perspektīvā 1937.gada Civillikuma atjaunošanai. Tiek plānots, ka laulības un ģimenes likumdošana būs civilās likumdošanas sadaļa. Tātad perspektīvā plānotās izmaiņas būs ļoti nopietnas. Pašreiz šis iesniegtais grozījumu bloks, kas jums tika izsniegts, būtībā paredz izdarīt tikai nelielus labojumus, lai pirmām kārtām noņemtu nost it sevišķi preambulu, kas runā par sociālistisko un komunistisko sabiedrību, un dotās pamācības. Tāpēc arī ir formulētas un precizētas laulības un ģimenes likumdošanas izmaiņas 1.pantā, kā arī nelielas izmaiņas citos atsevišķos pantos.

Proti, 7.panta un 13.panta otrā daļa ir dota jaunā redakcijā, arī 15.2.pants ir jaunā redakcijā. Attiecībā uz laulību vecuma samazināšanas iespējām atsevišķos izņēmuma gadījumos varētu noteikt termiņu, kāds tas varētu būt.

Arī 76.panta redakcija, kas runā par alimentiem, ir šeit. Kā jūs varbūt redzat pēc darba kārtības, tai ir cits dokumenta numurs, jo sākumā tas bija kā atsevišķs dokuments, bet, tā kā tas netika izskatīts, tad galavariantā šis pants ir iekļauts šajā 396.dokumentā. Gribas teikt arī to, ka attiecībā uz 76.pantu bija diskusija Likumdošanas jautājumu komisijā, jo tam bija dažāda pieeja. Un tātad šis jautājums ir diskutējams attiecībā uz alimentu apmēriem. Bija runa arī par to, ka ir jāņem vērā inflācijas process. Jāņem varbūt vērā arī tas, ka izpeļņā nav ietverta tikai darba alga vien, bet arī citi ienākumi, tāpēc varbūt šeit varētu būt arī cita veida pieeja. Es domāju, ka deputāti, apspriežot šo projektu, izteiks savus priekšlikumus, un mēs centīsimies tos ņemt vērā.

Un vēl šajā projektā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 168. un 169.pantu. Tie būtībā, it sevišķi 169.pants, virzās uz to, lai mēs dotu iespēju republikas Tieslietu ministrijai operatīvi noteikt kārtību, kādā veidā notiek civilstāvokļa aktu grozīšana, apvienošana un reanimēšana. Jo, kā teica Tieslietu ministrija, varētu noteikt jaunas civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatu formas un apliecību veidlapas, jo pašreiz vēl arvien Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas izsniedz vecā parauga laulību apliecības un vecā parauga dzimšanas apliecības. Tas jo sevišķi aktuāli ir tāpēc, ka visi sagatavošanas darbi jau ir veikti, tātad vienīgi ir jādod šādas iespējas, šādas tiesības republikas Tieslietu ministrijai rīkoties.

Atkārtoju vēlreiz, ka tās ir tikai nelielas izmaiņas. Turklāt jāteic, ka arī praktiķi, kas strādā rajonu un pilsētu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļās, izsaka diezgan daudz priekšlikumu par nepieciešamību izdarīt vēl veselu virkni citu grozījumu, jo pašreiz diemžēl ar Dzimtsarakstu biroju palīdzību bieži vien tiek kārtoti sadzīves jautājumi. Risinājums tiek meklēts. Tātad šeit ir runa par dzīvokļu problēmām, par fiktīvām laulībām un laulību šķiršanām, arī, teiksim, par dzimšanas vietas fiksāciju. Līdz ar to būtu jāmēģina ar likumdošanas palīdzību radīt noteiktus šķēršļus šādam procesam.

Tāpēc es uzsveru, ka pašreiz tas ir tikai neliels solis. Būtībā šis dokuments un šīs izmaiņas ir vajadzīgas pirmām kārtām tāpēc, lai šai likumdošanai mazliet attīrītu šo komunistisko ievirzi, kas šeit sākumā tika noteikta, kā arī lai radītu priekšnoteikumus tam, lai var izstrādāt jauna parauga veidlapas un ieviest tās praksē. Un tālāk darba grupa strādās pie šīs sadaļas Civilkodeksā, un tas nebūs vis atsevišķs Laulības un ģimenes kodekss, bet gan sadaļa Civilkodeksā. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds rezumējumam deputātei Buķelei.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt galvenokārt par šā 396.dokumenta 6.pantu, kas ir 76.pants Laulības un ģimenes kodeksā. Kā jau jūs zināt, mēs vēl joprojām turpinām dzīvot pēc vecās sociālisma laika likumdošanas, kur laulības līgums tiek noslēgts, tikai pasakot "jā" vārdiņu, bet netiek slēgti laulības kontrakti un netiek paredzētas laulāto tiesības un- galvenokārt- laulāto pienākumi. Vecajā šā panta redakcijā bija paredzēts, ka katram bērnam pienākas saņemt ceturtdaļu, trešdaļu vai vienu pusi no vecāku- alimentu maksātāju- ienākumiem, un tur bija tāda nobeiguma frāze- "bet ne mazāk kā 20 rubļus mēnesī". Diemžēl šī norma pašreiz ārkārtīgi labi darbojas, turklāt darbojas tieši šā likuma norma, jo ir daudzi tēvi, diemžēl arī mātes, bet galvenokārt tēvi, kuri ārkārtīgi efektīvi šo lietu izmanto. Izmanto to, ka mums nav noteikts obligātais piespiedu darbs. Viņi darbavietas neuzrāda. Un, patiesību sakot, tiesu izpildītāji, kuriem ir jārūpējas par alimentu piedzīšanu, ir bezspēcīgi, tāpēc ļoti daudz bērnu patiešām saņem tikai 20 rubļu mēnesī.

Vēl viens moments. Veidojas zemnieku saimniecības, un ļoti daudz tēvu varbūt patiešām ir brīnišķīgi jaunsaimnieki, bet viņi nav sevišķi apzinīgi tēvi. Viņi ir paņēmuši aizdevumu saimniecības veidošanai. Bet deklarācijas par ienākumiem netiek rakstītas un droši vien vēl kādu laiku arī netiks rakstītas, un tādējādi bērni praktiski nesaņem pilnīgi neko vai labākajā gadījumā tiešām šos 20 rubļus.

Tad, kad mēs komisijās gatavojām šā panta redakciju tādu, kāda tā ir šinī 396.dokumentā (tas bija pirms pāris mēnešiem), tad inflācija vēl nebija tik briesmīga, kāda tā ir šodien. Patlaban mēs zināmā mērā esam neveiklā situācijā, jo man tagad jau gribas piedāvāt drusciņ citādāku šā panta nobeigumu. Jo pēc tās redakcijas, kāda ir ierakstīta šajā dokumentā, iznāk, ka ne mazāk kā attiecīgo daļu no minimālās darba algas apjoma. Ja ģimenē ir viens bērniņš, par kuru maksā alimentus, tad tas bērniņš saņem 65 rubļus mēnesī, ja ir divi, tad katram bērniņam ir 41 rublis, bet ja ir trīs, tad katram bērniņam pienākas 43 rubļi.

Es domāju, jūs piekritīsit, ka tas vairs nav tāds iztikas apjoms, ar kuru varētu pabarot bērnu. Labākajā gadījumā par to bērnam var nopirkt maizi un pienu, bet neko citu, ko uz tās maizītes uzlikt. Un tāpēc gribētos jūs lūgt konceptuāli to pārdomāt un izteikt savu viedokli par drusciņ citādu šā panta nobeigumu. Es vēlreiz atvainojos, jo laiks ir pagājis un situācija ir tik strauji mainījusies, ka neesmu paguvusi to iesniegt rakstiski, bet esmu uzrakstījusi. Un, proti, ka šo pantu vajadzētu nobeigt ar tādu palīgteikumu: "bet ne mazāk kā vienu pusi no iztikas minimuma katram bērnam mēnesī". Ja pašreiz iztikas minimums ir 260 rubļi, tad tas nozīmētu, ka katram bērniņam tēvs vai māte, kas maksā alimentus, samaksātu 130 rubļus. Otru pusi tad varētu nodrošināt otrs no vecākiem. Vai tas ir daudz vai maz? Es domāju, ka par to jūs varat spriest paši. Manuprāt, tas nav daudz.

Bez tam es gribētu lūgt pievērst uzmanību vēl vienam momentam. Zināmā mērā ir paradoksāla situācija arī ar augšējo alimentu robežu, un tie, kuri maksā godīgi un godprātīgi alimentus saviem bērniem, kuri neslēpj savus ienākumus, ir nonākuši atkal citā situācijā, ka tas bērniņš, kuram maksā alimentus, kurš dzīvo vecajā ģimenē un kuru audzina otrs no vecākiem, saņem lielāku naudas summu, nekā tie bērni, kuri dzīvo jaunizveidotajā ģimenē. Un es lūdzu jūs to apdomāt un izteikt savus priekšlikumus, kad gatavosim šo dokumentu uz otro lasījumu. Tad varēsim noteikt arī šo augšējo robežu. Es domāju, ka tas varētu būt iztikas minimums katram bērnam, bet ne mazāks kā tā naudas summa, ko saņem ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar alimentu maksātāju jaunajā ģimenē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātu kungiem un dāmām būtu kādi jautājumi vienam vai otram ziņotājam? Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Man ir jautājums Endziņa kungam, bet jūs varat atbildēt arī abi kopā. Mani interesē tāds jautājums: vai jūs varat precīzāk pateikt, kad domājat izdarīt šos nepieciešamos labojumus vai nu Civilkodeksā, vai arī būs jauns Laulības un ģimenes kodekss? Te runa ir par tiem labojumiem, par kuriem runāja Endziņa kungs, ka tie tiks gatavoti. Kad tie būs? Pēc mēneša, gada vai diviem?

A.Endziņš: Darba grupa sola iesniegt projektu decembra vidū.

A.Punovskis: Paldies. Un otrais jautājums: vai jūs neuzskatītu par iespējamu arī šajā likumprojektā izdarīt dažas izmaiņas, kas jau sāktu regulēt tās nenormālības, kuras pie mums notiek? Es varbūt vēlāk uzstāšos un par tām izteikšos, bet jūs taču zināt, par ko es domāju... Tās ir visas šīs fiktīvās laulības, bērnu dzimšanas gadījumi, kad speciāli ierodas šeit, lai bērns piedzimtu Rīgā, un tamlīdzīgi. Vai tās normas jau tagad tomēr nevarētu iekļaut šajā likumprojektā?

A.Endziņš: Jā, varētu. Varbūt jau var domāt par iekļaušanu, it sevišķi par to dzimšanas vietas noteikšanu, kaut gan pašreiz tas, ka bērns ir piedzimis Rīgā un ka tas ir fiksēts, kaut gan vecāki... ka māte ir ieradusies kaut kur no Čitas vai Irkutskas tikai, lai šeit dzemdētu, tas pašreiz nekādas sekas šim bērnam nerada, kas būtu saistībā ar pilsonību vai kaut ko tamlīdzīgu. Tomēr, teiksim, kaimiņrepublikā Igaunijā šādos gadījumos tiek ierakstīta dzimšanas vieta, nevis vecāku dzīvesvieta, ka tā ir Tallina, vai, teiksim, ka tā ir Igaunija kā tāda. Un te jau varētu kaut ko daļēji izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Jautājums abiem referentiem: vai jums nešķiet, ka vajadzētu tajos labojumos, kas ir 5. un 10.punktā, abos variantos tomēr paredzēt kaut kādus pamatojumus, piemēram, uz kāda pamata ir atļauts samazināt laulības vecumu, teiksim, vīriešiem un pat par diviem gadiem sievietēm, jo no prakses taču ir zināms, ka tas praktiski ir grūtniecības gadījumos... Varbūt tur vajadzētu padomāt par pamatojumu.

Arī attiecībā uz 173.panta 10.punktu- vārda, tēvvārda un uzvārda maiņu. Arī šeit taču ir jābūt pavisam nopietniem pamatojumiem, kamdēļ dod atļauju mainīt vārdu, tēvvārdu un uzvārdu, jo mēs taču zinām, ka no tādas maiņas pēc tam ir atkarīga vesela virkne civilstāvokļa aktu, kā arī civilstāvokļa attiecību attīstība. Kā jūs domājat, vai tomēr nevajadzētu par to padomāt un vienā un otrā punktā kaut cik reglamentēt pamatojumus?

A.Endziņš: Es varētu atbildēt šādi: gan vienā, gan otrā gadījumā šo kārtību nosaka attiecīgās instrukcijas, kas jau darbojušās iepriekš. Šeit tātad būtībā ir noteiktas tikai izmaiņas, kurš dod šo piekrišanu... Piemēram, 5.punktā ir teikts, ka rajona, pilsētas vai pilsētas rajona Dzimtsarakstu nodaļa vai rajona, pilsētas vai pagasta valde var samazināt, bet ne vairāk... Teiksim, tādējādi tas tiek precizēts, un 173.pantā ir teikts, ka šeit ir vajadzīga Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atļauja. Ja atmiņa mani neviļ, tad iepriekš laikam šeit bija minētas arī izpildkomitejas, jo būtībā paraksta izpildkomitejas priekšsēdētājs. Šeit ir noteikta īpaša kārtība, kādas ir prasības vārda, uzvārda vai tēvvārda maiņas vai arī atjaunošanas gadījumā. Šeit ir veselas lietas, kas tiek ieviestas, un būtībā ir īpaša lietvedība. Bieži vien, teiksim, rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, parakstot to, faktiski nav spējīgs iedziļināties un arī nepārzina visu šo lietu būtību. Tā ka šeit ir izmaiņas tādā aspektā.

R.Marjaša: Jā, taču es baidos, ka tā, gluži vienkārši ierakstot likumā, tas negarantēs...

A.Endziņš: Es jūs saprotu, Marjašas kundze. Acīmredzot mēs vienkārši tam pievērsīsim uzmanību un, gatavojot šo projektu uz otro lasījumu, apskatīsimies, vai ir šāda nepieciešamība... Varbūt šeit vajadzēs izdarīt kaut kādus precizējumus.

R.Marjaša: Jā, tur kaut kur tomēr...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es vēlreiz gribēju vērst uzmanību uz 6.punktu, uz 17.panta šo otro daļu ar palīgteikumu. Es, pirmkārt, domāju, un arī Endziņa kungs zināmā mērā piekrīt, ka šeit ir vajadzīgs: "bet ne mazāk kā attiecīgi..." Te jau ir jautājums par ceturto vai trešo daļu, un tur ir vajadzīga atsauce uz pirmo daļu. Taču es katrā ziņā domāju, ka arī Buķeles kundzei pašai bija būtisks iebildums, un tāpēc es tomēr lūgtu, lai abas komisijas sagatavo šo jautājumu precīzāk, jo pretējā gadījumā mēs šodien, nobalsojot par koncepciju, kur šeit katrs vārds vai katrs teikums tomēr ir koncepcija... tad es nezinu, kā jūs nākamajā lasījumā no šīs situācijas izkļūsit.

E.Buķele: Redziet, kad es sacīju konceptuāli, tad gribēju, lai mēs nobalsotu pašos pamatos par to, ka apturam šo 20 rubļu normas darbību, jo es nezinu, kas šodien ir 20 rubļi. Diemžēl ir ārkārtīgi daudz signālu visās instancēs, kas nodarbojas ar bērniem, par to, ka šī situācija tiek ļoti plaši izmantota. Un pēc tam otrajā lasījumā mēs varētu patiešām diskutēt, vai noteikt pusi no iztikas minimuma katram bērnam un vai 130 rubļu būtu daudz vai maz, jo visi alimentu maksātāji- gan tēvi, gan mātes- ir darbspējīgā vecumā, kuri var strādāt un pelnīt. Ja reiz viņi gādāja bērniņu, tad ir jāuzņemas arī atbildība gādāt par viņa uzturēšanu.

G.Grūbe: Jā, Buķeles kundze, un tieši tāpēc es jums teicu. Jūs piedāvājāt par iztikas minimumu, bet šeit ir runa par minimālo darba algu. Ja mēs jau šodien balsosim par vienu vai otru variantu, tad nākamajos variantos jums, kā saka, vienkārši zudīs manevra iespēja. Es uz to gribēju vērst uzmanību.

A.Endziņš: Es atvainojos, Grūbes kungs! Taču šeit šī saistība ar minimālo darba algu jau ir saistībā ar tām izmaiņām, kuras esam jau izdarījuši Darba likumu kodeksā, jo tur jau ir noteikts, ka šī minimālā darba alga tiek saistīta ar iztikas minimumu...

G.Grūbe: Jā, patiešām vajadzētu precizēt šo jautājumu.

A.Endziņš: ...un saistībā ar to, ka valdība nosaka, teiksim, šo iztikas minimumu, un no tā tad arī minimālā darba alga var iznākt mazāka par iztikas minimumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es gribētu ierosināt pagaidām par šo 6.punktu tomēr konceptuāli nebalsot, piekrītot Buķeles kundzei, ka šeit ir dažādi apsvērumi un dažādas šaubas. Es gribu teikt, ka arī Likumdošanas jautājumu komisijā šīs formulas mums izraisīja ļoti lielas šaubas, jo mēs visi zinām, no kurienes tās nāk. Tās nāk no Krievijas Federācijas Laulības un ģimenes kodeksa, un tikai padomju tiesību sistēmai raksturīgais formālisms varēja noteikt vienu ceturto daļu, vienu pusi un tā tālāk, galīgi neinteresējoties, kas bērnam ir nepieciešams un ko viņš šinī gadījumā saņems. Šeit pēc būtības ir jābūt formulai, kas noteic, ka viņš saņem nepieciešamo uzturu. Bez tam varētu būt atsauce: "...bet tad, kad mātei vai tēvam ir vairāki bērni (jo abām pusēm var būt vairāki bērni), viņi visi saņem vienādu daļu", jo viņiem visiem tiek noteikta daļa, bet noteikti ir jāatsakās no šīs puses un šīs ceturtdaļas, jo tas ir formālisma kalngals. Vienā gadījumā šī puse varbūt ir tūkstoši, bet otrā gadījumā šī puse ir pieci rubļi, bet bērni taču paliek bērni, un viņiem vienādā mērā ir jādzīvo un viņi jāuztur.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man gribētos precizēt šā projekta 5.punktu, kur ir runa par 15.panta otro daļu. Sakiet, vai tas ir kaut kāds nepārprotams juridisks termins- "laulības vecums", jo es saprotu, ka mana laulība ir 21 gadu veca? Un ko šeit nozīmē- "samazināt atsevišķos gadījumos laulības vecumu par vienu vai diviem gadiem"? Tad man tagad var teikt, ka mana laulība būs jaunāka? (Zālē smiekli.)

A.Endziņš: Cienījamais Silāra kungs! Laulības un ģimenes likumdošanā tāds jēdziens tiek lietots. Varbūt jums ir kādi priekšlikumi, kā to varētu pateikt labskanīgāk vai latviskāk?

I.Silārs: Nē, es domāju, ka vajag pateikt nepārprotamāk. Nē, tas skan pietiekami labi, es tikai gribēju zināt, vai tas ir konkrēts juridisks termins.

A.Endziņš: Jā, jo laulības vecums tiek saistīts ar pilngadību, ar 18 gadiem. Tāpēc arī šeit ir ielikts tāds formulējums.

I.Silārs: Tātad tas ir nepārprotami un to nevar saprast tā, kā es to saprotu? Es to tā nepareizi saprotu.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Paldies. Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Cienītie kolēģi! Arī es pieteicos debatēs, bet, dzirdot atbildi, kādu Endziņa kungs deva Punovska kungam, sapratu, ka kodekss ir sagaidāms decembrī, tāpēc acīmredzot es šeit pārāk neizteikšos. Te bija vairāki priekšlikumi, bet vienu gan es gribēju teikt, ka mēs nevaram pieļaut tādus vārdiņus kā "sabiedrības morāles principiem", jo tātad vajag audzināt bērnus saskaņā ar sabiedrības morāles principiem... Tas ir 1.pantā. Es lūdzu Endziņa kungu šo vārdiņu "sabiedrības" izņemt ārā, jo nav tādas morāles. Morāle ir tāda- tā ir sena un veca, ja tā var teikt, un pamatā ir noteikti klasiskie morāles principi, kādi tie ir. Un, ja mēs rakstām klāt "sabiedrības morāles principiem", tad, draugi mīļie, būs tā- kāda būs sabiedrība, tādu mēs to bērnu taisīsim un tādu veidosim viņa psihi. Ja sabiedrība ir nolaista līdz pūļa līmenim, tad pūļa bērnu arī gatavosim nākotnē, ja? Tā iznāk pēc tiem uzskatiem. To vārdiņu iekšā likt mēs nevaram. Un nevaram arī prasīt ģimenei, lai tā nākamo bērnu audzina pēc šīs sabiedrības principiem. Mēs jau 70 gadus, mūsu republikā- 50 gadus, kā saka, dzīvojam vienas sabiedrības interesēs, un es baidos, ka arī pašreizējā sabiedrībā nav tās morāles, saskaņā ar kuru mums vajadzētu bērnus audzināt. Tāpēc es pret to iestājos.

Tālāk par 4. un 5.pantu. Man tas nav saprotams, un es negribu, ka tur paliek šāda norma, ka atļauju pirms noteiktā vecuma stāties laulībā var dot Dzimtsarakstu nodaļa. Ja tur ir Dzimtsarakstu nodaļa un valde, tad tas viss automātiski pāries tikai uz Dzimtsarakstu nodaļu un valde nekad vairs ar to nenodarbosies.

Man šajā sakarībā jāpaskaidro, kāpēc es to nevēlētos. Jo zemāk attīstīta sabiedrība, jo zemāka kultūra, jo agrāk cilvēki stājas laulībā un jaunāks ir viņu vecums. Tāpēc es saprotu, ka valdēm ir daudz darba. Taču viņiem būtu arī šis jautājums jārisina, lai viņi vismaz zinātu, kāds līmenis ir mūsu sabiedrībā, un lai tas katru brīdi arī viņiem atgādinātu, kas ir jādara, lai celtu ģimenes lomu mūsu sabiedrībā. Tāpēc es negribētu piekrist, ka šī norma tur paliek. Es esmu tikai par to, lai šos jautājumus izšķir attiecīgā valde. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Arī es nerunāšu daudz, tomēr dažos vārdos gribētu izteikties par šo likumprojektu. Ir lietas, kas mums ir diezgan sasāpējušas un steidzamas, un tāda lieta, kā zināms, ir Dzīvokļu kodekss; tas viss ir saistīts ar dzīvokli un ar Laulības un ģimenes kodeksu šajā pašā aspektā. Es, protams, te negribu runāt par ģimenes būtību un tās uzdevumiem, jo to tiešām var izstrādāt darba grupa un vēlāk mums iesniegt, bet ir dažas citas, manā uztverē, steidzamas lietas. Es paskatījos, teiksim, Laulības un ģimenes kodeksa kaut vai 13.pantu. Tur ir noteikts, ka ir jābūt zināmam termiņam no pieteikšanās dienas līdz laulības reģistrācijai, un tas ir viens iemesls. Es domāju, ka šī norma galīgi nav vajadzīga, jo, ja divi cilvēki ir nodomājuši noslēgt laulību, tad tas viņiem ir jāatļauj nekavējoties, nevis jāuzliek kaut kāds pārbaudes laiks. Ja atceraties, tad uz šo pārbaudes laiku tika izsniegtas tā sauktās zīmītes uz veikaliem, par kurām varēja iepirkties deficītas preces. Un daudzi cilvēki tikai tādēļ vien piereģistrējās, lai varētu dabūt šīs zīmītes un iepirkties. Es domāju, ka šis pants būtu vispār jāsvītro, un līdz ar to arī likumprojektā šis 4.punkts būtu jāizsvītro.

Tālāk es gribētu teikt, ka tomēr ir starpība starp laulības noslēgšanu un laulības reģistrāciju. Vismaz manā uztverē ir starpība. Ja cilvēki noslēdz laulību un pēc tam reģistrējas, tātad Dzimtsarakstu nodaļa to izdara vienlaikus, bet, ja cilvēki noslēdz laulību baznīcā, kā tas arī bieži vien mēdz būt, tad šo reģistrāciju baznīca neizdara. To atkal izdara Dzimtsarakstu nodaļa. Un tādēļ, manuprāt, ir nepieciešams ļoti steidzami nošķirt šīs divas lietas, kas kodeksā nav izdarīts. Kodeksā ir pateikts, ka laulību noslēdz un laulību reģistrē valsts iestādē, vienalga, vai tā ir Dzimtsarakstu nodaļa vai kāda cita institūcija, ja, teiksim, Dzimtsarakstu nodaļas nav. Šīs lietas ir jānodala. Un tas, manuprāt, ir jādara steidzami.

Tālāk vēl dažas lietas, kas ir saistītas ar bērnu dzimšanas vietu. Tātad kodeksa 176.pants paredz, ka bērna dzimšanas vieta ir tā, kur viņš ir piedzimis. Man diemžēl šobrīd nav līdzi šo skaitļu, bet vismaz tie cilvēki, kuri ar šīm lietām nodarbojas, bija man iesnieguši un rādīja šos skaitļus, ka pie mums, Rīgā, iebrauc no citām vietām, tagad jau jāsaka- no citām valstīm, sievietes tikai tādēļ, lai šeit viņām piedzimtu bērni, lai viņas dabūtu šo ierakstu, ka bērns ir dzimis Rīgā, Latvijā. Un šis skaitlis ir ļoti liels. Un tas atkal ir jautājums, kas steidzami jāatrisina.

Tālāk. Laulības jau pašas par sevi faktiski zināmā mērā ir migrācijas sūknis. Tad, kad mēs izskatījām imigrācijas likumu, izsvītrojām šajā likumā kvotas un ar to it kā noteicām, ka pie mums imigrācija faktiski ir ārkārtīgi ierobežota, bet tajā pašā laikā nekas netiek domāts par to, ka ar šo fiktīvo laulību palīdzību šī migrācija turpinās un kļūs vēl aktīvāka, jo mēs esam izsvītrojuši kvotas. Un tad tas nozīmē, ka reālā iebraukšana vairs nav iespējama, bet laulības joprojām paliek iespējamas. Tātad īslaicīgas laulības, un pēc tam sekundāra palikšana šeit uz dzīvi Latvijā- arī šis jautājums nav atrisināts. Tā ka, manuprāt, visas šīs lietas faktiski ir diezgan ātri jāatrisina, un, ja reiz Laulības un ģimenes kodekss tiek labots, tad tas ir jādara nopietni. Un šiem labojumiem, kuri šobrīd ir izdarīti un izsniegti izskatīšanai, manā uztverē, nav nekādas nozīmes, jo šeit tika izlabots redakcionāli: "izpildkomiteju" vietā ir "valdes", ir izmainīts 1.pants, kur ir runa par komunistisko ģimeni. Tur tagad ir ielikta iekšā citāda redakcija.

Es domāju, ka šo 1.pantu vispār kā tādu varētu svītrot no kodeksa, un nekas no tā nemainītos. Ar to visu es gribu pateikt, ka par šo projektu nav jābalso. Tas nemaz nav jāpieņem tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, toties komisijai ir steidzami jāstrādā pie tiem jautājumiem, par kuriem es šeit runāju. Es katrā ziņā par šo projektu nebalsošu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs, vai jūs vēlaties teikt galavārdu?

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, varam par šo nelielo projektu nebalsot, taču es atkārtoju vēlreiz: lai radītu visu no jauna, Punovska kungs, to nevar izdarīt vienā dienā! Diemžēl tādā gadījumā mums ir jāgroza visa likumdošana, un pēc kādas tiesiskās apziņas tad mēs vadīsimies- pēc jūsu vai pēc manas, vai pēc kāda cita? Tāpēc pašreiz tomēr šī likumdošana ir vajadzīga, un es vēlreiz atkārtoju, ka šeit pašreiz pats galvenais ir ietverts, lai dotu Tieslietu ministrijai iespēju izstrādāt un ieviest jauna parauga dzimšanas apliecības un laulības apliecības. Pārējam, teiksim, šeit nav būtiskas nozīmes. Te tik tiešām ir izdarīti šie precizējumi.

Es atkārtoju vēlreiz, ka ir izveidota šī darba grupa, ka darbs pie tā ritēs tālāk. Un nebūt nevar tik viennozīmīgi pieiet viena vai otra jautājuma risināšanai attiecībā uz laulību. Es jums varētu piekrist tajā ziņā, ka varbūt tik tiešām nav vajadzības noteikt šo vienu mēnesi līdz reģistrācijai, kas galvenokārt tik tiešām tiks izmantots, lai mēģinātu iegādāties kaut kādas deficīta preces sakarā ar to, ka tiek dibināta jauna ģimene. Jā, bieži vien tas bija ļaunprātīgi.

Uz otro lasījumu varētu sagatavot arī šo papildu fiksāciju par bērna dzimšanas vietu. Bet visu pārējo varētu atlikt tikai tāpēc vien, ka, lūk, ir vajadzīgas daudz kardinālākas pārmaiņas... Tā mēs varam daudz ko atlikt un neko neatrisināt uz priekšu. Es tomēr aicinu šajā sakarībā šo projektu akceptēt. Mēs to vēl precizēsim uz otro lasījumu, bet, kā es teicu jau pašā sākumā, tiks arī izdarītas kardinālas izmaiņas laulības un ģimenes likumdošanā, kas būs civilās likumdošanas sastāvdaļa, Civilkodeksa sastāvdaļa... Un tad mēs atgriezīsimies šinī ziņā būtībā pie Latvijas Republikas prakses, taču to diemžēl nevar izdarīt vienā dienā. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs! Būtu lūgums uz otro lasījumu atbilstoši priekšlikumiem tomēr sagatavot dažādus alternatīvus balsojumus, jo tik tiešām katrā variantā var būt pilnīgi atšķirīgs viedoklis un atšķirīga koncepcija. Un tad par katru pantu mums vajadzētu diskutēt atsevišķi.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es katrā ziņā aicinātu kolēģus balsot par šo projektu jau sakarā ar to vien, ka 9.punkts šeit ir ļoti būtisks, kā jau Endziņa kungs teica. Bet tajā pašā laikā es aicinātu konceptuāli šodien nebalsot par 6.punkta vai, pareizāk, 70.panta precīzu redakciju, redakcijas balsojumu varētu izdarīt tikai otrajā lasījumā. Jo es sapratu, ka šeit patiešām ir konceptuāli jāizdomā, kādā veidā tīri ekonomiski varētu aizsargāt bērnu tiesības. Manuprāt, šādu normu šodien nevarētu pieņemt kā konceptuālu.

Priekšsēdētājs: Droši vien tad mums ir jādara tā. Tā kā šie panti nav tik ļoti saistīti savā starpā, tad 6.pants, par kuru bija visvairāk pretenziju un neskaidrību... Mēs šobrīd vienkārši nobalsosim par to pilnīgi atsevišķi, vai to konceptuāli pieņemt vai ne, un tad balsosim par pārējiem.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es katrā ziņā ierosinātu atstāt un tad to mainīt, bet redakcijas precizējumus izdarīt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Ja redakcijas komisija ir ar mieru...

G.Grūbe: Tātad mainīt to vajag, bet tas šeit ir jāatstāj kā 6.pants. Par precīzu tā redakciju vienkārši lūgsim balsot otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, es jūs saprotu, bet, ja redakcijas komisija pati uzskata, ka tā var darīt, tad mēs uz to iesim. Lūdzu.

A.Endziņš: Es uzskatu, ka var piekrist Grūbes kungam un 6.pantu atlikt uz otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu, reģistrēsimies. Ir 72 deputāti. Balsosim par likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Laulības un ģimenes kodeksā" pirmajā lasījumā, izņemot 6.pantu. Lūdzu. 61- par un 3- atturas. Likums ir pieņemts.

Reāli mēs varētu skatīties līdz pārtraukumam, jo pulksten 15.00 ir paredzēts Aizsardzības un iekšlietu komisijas likums "Par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā" pirmajā lasījumā, jo tas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri ir uzaicināti. Mēs varētu skatīties vai nu 20.pozīciju- likumprojektu par grozījumiem Latvijas Krimināl... Ā, faktiski tas viss ir vienā blokā, kā es saprotu. Vai tā, Endziņa kungs? Jā!

Tātad skatīsim konstitucionālo likumprojektu otrajā lasījumā. Vai varam to skatīt? Lūdzu.

K.Liepiņš: Cienījamie kolēģi! Es jums piedāvāju izskatīšanai 424.dokumentu. Tas ir Latvijas Republikas konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". Es piedāvātu tādu apspriešanas gaitu. Otrajā brošūriņas daļā ir lasāmi šie papildinājumi, kuri ir pieņemti un kuri nav pieņemti. Tātad es komentēšu tos.

Jā, vēl es piebildīšu, ka mums Latvijas Liberālā partija bija iesniegusi ne īsti labojumus, bet gandrīz vai veselu projektu, kas gan stila ziņā, saprotiet, mums nebija pieņemams, jo tur teksts precīzi burts burtā bija pārrakstīts no starptautisko cilvēktiesību dokumentiem, un nekas vairāk. Vārdu sakot, mēs to izņēmām cauri un konstatējām, ka mūsu likumā visas šīs tēmas ir iekšā. Tas ir pirmais moments.

Pēc tam mēs izskatījām Latvijas Zinātnieku savienības Politiskās komisijas priekšlikumus, salīdzinājām tos ar savu projektu un arī konstatējām, ka mums nekas nav izlaists.

Un pēdējais. Šeit, Latvijā, viesojās Eiropas Padomes ekspertu grupa, kura izskatīja gan pilsonības likumu, gan arī šo likumu. Tā rezultātā ir radušies vairāki papildinājumi, kurus, kā saka, dzīvā veidā formulējis kolēģis Bojārs. Un tāpēc pielikumā šie papildinājumi minēti ar Bojāra kunga uzvārdu.

Un tagad sāksim skatīt konkrēti. Pirmais ir deputāta Bela ierosinājums papildināt 1.pantu ar vārdu "dzīvību". Komisijā mēs uzskatījām tā: ja tur ir runa, ka cilvēka dzīvība... Tātad cilvēks, protams, ir dzīvs pats par sevi, tas, pirmkārt. Un, otrkārt, nospriedām, ka šī tēma par dzīvību ir aprunāta 13.pantā. Bez tam, ņemot vērā arī padomes speciālistu ierosinājumu, ka ir jābūt vēl papildu atrunai, kas jau ir gatavajā tekstā iekšā...

Priekšsēdētājs: Deputātam Belam ir jautājums vai priekšlikums?

A.Bels: Komisijas slēdzienā ir teikts, ka mans papildinājums ir noraidīts, jo tas ir izteikts 13.pantā.

K.Liepiņš: Plašākā nozīmē.

A.Bels: Loģiski vērojot, šeit nav īsti precīza atbilde. Es tomēr pieprasu atzīt, ka cilvēka dzīvība ir arī Latvijas valsts augstākā pamatvērtība, bet 13.pantā ir teikts, ka cilvēka tiesības uz dzīvību aizsargā valsts. Tās ir divas pavisam dažādas lietas. Elementārā loģika runā pretim tādam komisijas slēdzienam. Tāpēc es iesaku tomēr nopietni pārdomāt šo tēzi, ka cilvēks un viņa dzīvība ir valsts augstākā pamatvērtība, un tomēr ierakstīt šo vārdiņu "dzīvība", šo vārdu, kas ir viens no vissvētākajiem vārdiem.

K.Liepiņš: Tas, kolēģi, ir 1. un 3.pantā.

Priekšsēdētājs: Jā. Ja mēs balsojam par pirmo, tad, loģiski, mainās arī 3.panta redakcija. Tātad vispirms balsosim par deputāta Bela ieteikto redakciju 1. un reizē arī 3.pantam. Un tad balsosim par komisijas piedāvāto redakciju.

Deputāt Eglāj, lūdzu!

V.Eglājs: Arī es biju komisijā, kad to apspriedām. Un tomēr es uzskatu, ka tad, ja ir rakstīts "cilvēks", tad ir saprotams, ka tas ir dzīvs cilvēks, tāpēc šinī vietā likt klāt vārdu "dzīvība"... Mēs tiešām konstatējām, ka tā nav, jo tomēr nevar saprast, ka cilvēks- tas ir beigts cilvēks. Tā ka mums doma bija tāda un mēs diskutējām apmēram tā. Tas bija par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bel, lūdzu!

A.Bels: Nupat mēs dzirdējām tipisku zinātnisku pataloganatoma pieeju. Šeit, šajā zālē, tomēr vajadzētu demonstrēt humanitāru pieeju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Bet kā jūs zināt- ja viņš ir dzīvs, tad viņš ir vesels? Jo ne katrs dzīvais ir vesels. Tad varbūt atteiksimies no "dzīvības" un ieviesīsim "veselība"? Līdz ar to būs plašāks jēdziens un domstarpības būs likvidētas, jo veselību vispār starptautiskajos dokumentos tomēr atzīst kā vērtību.

K.Liepiņš: Cienījamais kolēģi Plotniek! Rakstiski šāds priekšlikums netika iesniegts, un šobrīd mēs to nevaram izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Bela ieteikto redakciju.

K.Liepiņš: Tad varbūt darīsim to uzreiz par abiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Protams, par abiem pantiem uzreiz, jo automātiski tas ir abu pantu termins.

Par dzīvību. Lūdzu. 32- par, 2- pret, 12- atturas.

Lūdzu, balsosim par redakcijas komisijas piedāvāto tekstu. 19- par. Balsu atsaucība bija lielāka deputātam Belam. Par 2. un 3.pantu vairs nav priekšlikumu.

K.Liepiņš: Līdz 8.pantam nav. 8.pantā bija Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšlikums. Tas ir pieņemts. Un vēl bija ieteikums 8.pantu papildināt ar trešo daļu, ka pilsoņiem ir tiesības dibināt politiskas partijas. Šis papildinājums radās diskusijā ar Eiropas Padomes juristiem.

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav. Paldies. 9.pants.

K.Liepiņš: Par 9.pantu priekšlikumu nav. Ir divi varianti. Kā tas radās? Uz to momentu bija pieņemts šis Bišera kunga lēmums par izbraukšanu uz Poliju. Tāpēc faktiski radās divi varianti, kas pilnīgi nav atšķirīgi, bet uzstāj, ka var izbraukt uz jebkuru valsti. Tā ka es lieku šo jautājumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka neviens vairs negrib izteikties. Balsosim par 10.panta pirmo variantu. Deputāt Rikard, lūdzu!

R.Rikards: Es gribu pateikt, ka šie varianti tomēr atšķiras. Tiesības izbraukt uz jebkuru valsti ir šaurāks jēdziens nekā tiesības izbraukt no Latvijas un atgriezties. Piemēram, es gribu aizbraukt uz Antarktīdu. Tā nav valsts. Varbūt es gribu sestdienā apbraukt apkārt Roņu salai.

Es izbraucu no Latvijas un atgriežos atpakaļ tajā pašā dienā, bet es neaizbraucu ne uz vienu valsti. Es aizbraucu uz centrālajiem ūdeņiem. Izbraukt no Latvijas un atgriezties tajā ir ievērojami plašāks jēdziens nekā tikai izbraukt uz kādu valsti.

K.Liepiņš: Komisija arī pievienojas šādam viedoklim, jo nevajag detalizēti...

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais variants- pilsoņi var izbraukt... Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es vēl gribētu pievērst uzmanību tam, ka pirmais variants ir drusku nepareizs, jo tiesības izbraukt uz kādu konkrētu valsti nav regulētas, kā arī iebraukšana tajā valstī. Tā ka mēs praktiski varam no Latvijas izbraukt tikai tur, kur mums ir robežas vai neitrālie ūdeņi. Tā ka es aicinu balsot par otro variantu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par pirmo variantu- par, pret vai atturoties. Lūdzu. Par 3. Un tagad, lūdzu, par otro variantu! Lūdzu, tālāk.

K.Liepiņš: Te ir Bojāra priekšlikumi, kas Eiropas Padomē tika konsultēti, un tā tālāk, ka 11.pantu vajag papildināt ar trešo daļu- pilsonim tikai pašaizsardzības nolūkos ir tiesības turēt ieročus. Jūs paši saprotat šo stāvokli- cits to darīs puslīdz oficiāli, cits- neoficiāli. Klīst baumas, ka ieroči faktiski natūrā jau ir, tāpēc vajadzētu tomēr tos legalizēt. Tas gan uzliek attiecīgus pienākumus un tā tālāk, tā ka...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Šis formulējums liekas diezgan divdomīgs. Jo var izrādīties, ka visi vienas citas valsts pilsoņi nevar izmantot pašaizsardzības nolūkos... Tā ka ir jāzina, kādos nolūkos un kādus ieročus. Šeit man liekas tā norma...

K.Liepiņš: Toreiz, kad runājām Mednieku biedrībā, mēs noskaidrojām, ka viņiem ir savi- mūsu Iekšlietu ministrijas izstrādāti noteikumi. Tas ir ietverts likumā "Par ieroču turēšanu republikā, to reģistrāciju, lietošanu" un tā tālāk. Tā ka visiem, kuri sastāv Mednieku biedrībā, kā arī nepilsoņiem šie medību ieroči tur būs aprunāti.

V.Eglājs: Es centīšos iesniegt vienu papildinājumu uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Es uzskatu, ka šai normai par tiesībām turēt ieročus nevajadzētu vispār būt cilvēktiesību likumā. Tas jāreglamentē atsevišķā likumā, kurš var turēt ieroci un kādā veidā tas jāreģistrē. Šī nav cilvēktiesību likumu norma. Darba grupa bija pret to. Bojārs viens pats iestājās par šo teikumu. Es ierosinātu šo pēdējo teikumu izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Es atbalstu šo normu, bet man tikai... Tāpēc man ir jautājums: vai tur nevajadzētu juristu palīdzību, kaut kādu reglamentēšanu attiecībā uz tiem ieročiem? Jo es varbūt nopērku raķeti, un arī tā ir ierocis?

K.Liepiņš: Ir divas ieroču kategorijas: gludstobru un vītņstobru.

J.Gulbis: Varbūt- jā. Principā es atbalstu to. Tiesību normā tas ir ļoti būtiski, vai es varu aizsargāties vai nevaru aizsargāties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Man jāsaka tā: ja reiz mēs nobalsojām par dzīvību 1.pantā un ja vakar pārliecinājāmies, ka mūsu policija mūsu dzīvību šodien nespēj garantēt un acīmredzot nespēs arī rīt, tad nevaram augstā stilā spriest par kaut ko abstraktu un visai vēlamu. Tāpēc mums ir jāieraksta, ka cilvēkam ir šādas tiesības, un tās ir jāsaista ar reģistrētām tiesībām. Viens vārdiņš- "reģistrēt". Es iesniegšu rakstiski šo papildinājumu, tomēr kategoriski iestājos par to, ka šī norma ir jāsaglabā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Es gribu vērst jūsu uzmanību. Šeit izskanēja zināma neizpratne- ko darīt ar medību bisēm? Te ir runa par mērķi, to, kādam mērķim ir domāts šis ierocis. Divos vai trijos gadījumos ir atļautas medību bises- medīšanai, objekta apsardzei un sportam. Taču medību bise nav paredzēta pašaizsardzībai. Protams, tas nenozīmē, ka to nevar izmantot pašaizsardzībai, taču šeit ir runa par konkrētu ieroča iegādes un turēšanas mērķi- par pašaizsardzību. Nevis medīšanai, bet pašaizsardzībai. Tas ir viens variants.

Un otra lieta. Šeit tas tiek reglamentēts tā, ka tādas tiesības ir tikai pilsonim. Lai mūsu valstī kaimiņvalsts pilsoņi nedzīvotu apbruņoti ar šaujamajiem ieročiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu- padomājiet drusku kā politiķi! Ir ļoti daudzas lietas, uz kurām pilsoņiem ir tiesības, bet nepilsoņiem nav. Tas ir īpašums, zeme un tā tālāk, un tas viss ir regulēts attiecīgajos likumos. Šinī konstitucionālajā likumā, lūdzu, neiestrādāsim normu, kura izklausās necivilizēti un diskriminējoši. Jo šeit ir termins- "pašaizsardzība", un te pateikts, ka ir tiesības pašaizsargāties. Lūdzu, neiestrādājiet šādu normu šajā likumā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Arī es domāju, ka šo pantu vajag svītrot, jo tas vispār ir kaut kas amorāls, ka pilsonis drīkstēs aizstāvēt savu dzīvību, bet nepilsonis, kuram ir it kā atļauts dzīvot šeit, Latvijā, savu dzīvību nedrīkstēs aizstāvēt un turēt ieroci.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Man būtu nedaudz citāds priekšlikums: vai mēs nevarētu uzrakstīt tā, ka cilvēkam un pilsonim ir tiesības uz pašaizsardzību? Kāda tā būs- tas būs atkarīgs no politiskā stāvokļa un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

K.Liepiņš: Tādas lietas kā ieroči pirmām kārtām ir jāreģistrē. Nevar vienkārši.... Un šodien tāda situācija ir. Vai jūs zināt, cik gāzes pistoļu ir cilvēkiem? Tas gan nav nāves ierocis, bet arī šādu pistoli vajadzētu labāk legalizēt nekā nēsāt bez legalizēšanas.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir divas redakcijas. Viena redakcija ir tāda, kur 11.pantam ir svītrots pēdējais teikums. Un otrā redakcija ir tāda, kā šeit ir rakstīts, pievienojot, protams, reģistrāciju. Es domāju, tas ir pieņemami, ka šeit ir klāt trešā daļa. Mēs varam balsot, jo šo redakciju mēs papildināsim. Tātad pirmais balsojums būs par 11.pantu bez šā pēdējā teikuma. Un otrais balsojums būs par tādu redakciju, kāda šeit ir lasāma. Lūdzu. Nē, nevajag reģistrēties! Kurš ir ienācis pēc reģistrācijas?

Tad, lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu, balsosim par 11.panta redakciju bez pēdējā teikuma. Lūdzu. 27- par.

Un tagad balsosim par tādu 11.panta redakciju, kāda tā ir lasāma šeit. Tikai tā būs jāprecizē attiecībā uz reģistrēšanu. Lūdzu. Es atvainojos, jo nepieskaitīju jūsu balsi. Vai jūs bijāt par šo? Par- 27. Redziet, ka šoreiz... Jā, lūdzu.

K.Liepiņš: Šādā gadījumā paliek redakcijas variants.

Priekšsēdētājs: Neviens praktiski neapstiprinājās. Es domāju, ka tādā gadījumā atstāsim tā, kā ir, bet pēc tam varam atgriezties.

K.Liepiņš: Plotnieka kungam bija priekšlikums papildināt ar šo- "turēt reģistrētus ieročus", jo cilvēkiem ir pilnas rokas ar nereģistrētiem ieročiem.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es tomēr ieteiktu varbūt padomāt, jo tā ir tīri būtiska lieta, un trešajā lasījumā pie tā atgriezties. Tad, kad būs vairāk deputātu.

K.Liepiņš: Ir prasība iesniegt rakstiskus priekšlikumus par šo pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 12.pants.

K.Liepiņš: Par 12.pantu nav. Ir priekšlikums 13.pantu papildināt ar otro daļu: "Nāves sodu var piespriest tikai izņēmuma gadījumos par sevišķi smagiem noziegumiem"; šeit kolēģi no Eiropas Padomes teica: "Ja jūs ierakstāt tikai to, kas bija, ka cilvēka tiesības uz dzīvību aizsargā valsts, tad valstij nav tiesību atņemt šo dzīvību." Vārdu sakot, mēs ar šādu ierakstu momentāni atceļam nāves sodu, ja nepapildinām to ar otro teikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Es uzstāju uz to, ka 13.panta otro daļu vajag izslēgt, un lūdzu par to nobalsot!

Priekšsēdētājs: Tas ir būtisks jautājums. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godātie kolēģi! Es iestājos par gluži pretējo- ka pašreizējā momentā nāves sods ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Arī es uzskatu, ka nāves sodu šajā situācijā, kādā mēs atrodamies, atsaukt būtu neprāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es esmu saņēmis milzīgas mapes (angļu valodā), kurās ir izteikti aicinājumi atteikties no nāves soda. Tomēr tajā pašā laikā viņu pašu izplatītajās monogrāfijās ir ļoti bagātīgs materiāls par to, ka vairākumā pasaules valstu to izmanto, un ne tādā situācijā, kāda ir pie mums. Un, ja mēs par kidnepingu un bērnu slepkavošanu nenoteiksim nāves sodu, tad es baidos, ka mums beigu beigās būs noziedznieku paradīze. Tā ka nevar atteikties no šīs daļas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Es runāšu nevis par nāves sodu, bet par to, ka 13.panta pirmā daļa šādā redakcijā atkārto 3.pantu tādā veidā, kādā to esam pieņēmuši. Lūdzu svītrot 13.panta pirmo daļu! Attiecībā uz nāves sodu var teikt: diemžēl tā tas ir, ka šodien mēs neesam gatavi to atcelt.

K.Liepiņš: Tā kā mēs par Bela kunga priekšlikumu esam nobalsojuši, tad es domāju, ka tam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Par nāves sodu vēl var izteikties, ja kāds uzskata, ka viņš iespaidos pārējos kolēģus. Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Redziet, šis ir tik svarīgs jautājums, ka izlemt to pustukšā zālē nebūtu īsti korekti, jo vienkārši ar vienas balss pārsvaru to var atstāt vai izņemt ārā. Plaša diskusija sabiedrībā par to joprojām nav bijusi. Ir viedokļi par un viedokļi pret. Un abu viedokļu aizstāvjiem ir argumenti. Un tāpēc es aicinātu vispār atturēties no balsošanas šajā pustukšajā zālē. Es pats esmu gatavs balsot pret, taču par šo jautājumu bijusi plaša diskusija. Es uzskatu, ka bez plašas diskusijas sabiedrībā šeit mēs nevaram vienkārši ar balsojumu vienas minūtes laikā to izšķirt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka šis patiešām ir tik nopietns jautājums, kuru varētu risināt vienīgi tautas nobalsošanā, nevis parlaments šeit pašreiz pārdesmit cilvēku sastāvā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Tā kā es šo jautājumu esmu pacēlis televīzijas līmenī ne vienu reizi vien, es esmu saņēmis ļoti daudz vēstuļu. Šis jautājums ir apspriests presē, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pašreizējā situācijā, kaut arī principā esmu pret nāves sodu, ir jārēķinās ar sabiedrību, kādā mēs pašreiz dzīvojam. Es gribu jūs informēt, ka nāves sodu par slepkavībām mēs tomēr nepiespriežam visiem. Pašreiz Daugavpilī vien ar cietumsodu par slepkavībām ar iepriekšēju nodomu ir notiesāti 67 cilvēki, tas ir, tikai cietumā. Tā ka, manuprāt, šī redakcija, kāda mums tiek ierosināta, ir ļoti korekta un tā atspoguļo reālo situāciju no abām pusēm. Šeit ir atsevišķi minēti izņēmuma gadījumi, un tādi ir. Diemžēl pašreiz sabiedrība vēl nav nonākusi pie tā, lai izprastu noziedzības cēloņus. Un, kamēr tie nav izprasti, kas rada šos slepkavas, mēs nevaram no tā atteikties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es gribētu tikai piebilst pie iepriekšteiktā, jo daži mani ir pārpratuši, ka arī es esmu par to, lai panta trešā daļa obligāti paliktu esošajā redakcijā.

K.Liepiņš: Ja drīkst, piebildīšu pāris vārdu. Lieta ir tāda. Silāra kungs jau pateica par sabiedrības nostāju, arī es esmu saņēmis lērumu vēstuļu, un, cienījamie kolēģi, nevienā no tām nav runas par atcelšanu. Nevienā! Ir pat tādas zvērības iekšā, ka tad, ja cilvēkam ir otrā sodāmība, tad viņu vajag publiski pakārt... Tas ir kaut kāds kalngals, bet, vārdu sakot, nevienā vēstulē nav...

Ņemiet vērā arī tādu momentu, ka ieslodzījumu vietās gan cietumu administrācija, gan paši ieslodzītie ir pret atcelšanu. Arī šajos slepkavu cietumos, jo, pirmkārt, nebūs, kas iet strādāt uz šiem cietumiem, un paši cietumnieki savu iekšējo hierarhiju... Jūs viens otrs varbūt zināt, kas tur darās, kāda viņiem ir tā sistēma. Viņi vienkārši baidās, ka būs tā: tie cilvēki, tie neprofesionālie noziedznieki, kuri tur sēž gadu desmitiem un viņiem uz ielas nav ko darīt... Iekšpusē viņš ir ķeizars un valdnieks un viņš var griezt katru nedēļu pa cilvēkam nost, un nekas viņam par to nebūs, saprotiet... Diemžēl reālā situācija pašlaik ir tāda. Tas ir viens. Atcerieties, laikam vakardienas "Dienā" bija informācija, ka Francija ir atcēlusi nāves sodu aptuveni pirms 10 gadiem, bet šodien aptaujā jau 55 procenti iedzīvotāju prasa atjaunot nāves sodu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 13.panta izmaiņām, kā es sapratu, visi piekrita, ka šo cilvēku tiesības uz dzīvību aizsargā valsts. Mēs to ņemam ārā, jo tas citos pantos jau ir iebalsots iekšā. Šobrīd mēs balsosim par panta izslēgšanu un panta apstiprināšanu tādā veidā, kādā tas ir. Būtībā tā jau ir izslēgšana, jo, ja svītro šo otro teikumu, tad mums jau tur nekas nepaliek pāri no panta. Taču tā kā šie divi varianti ir, tad nobalsosim par tiem ar relatīvu vairākumu un pēc tam apstiprināsim pantu, ja deputāti nobalsos par to.

Lūdzu, kurš ir par 13.panta pašreiz lasāmā otrā teikuma svītrošanu, par šādu redakciju? Lūdzu. Par- 9.

Un tad vēl ir jābalso par 13.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir lasāms, izņemot pirmo teikumu. Jā, par nāves sodu izņēmuma gadījumos, kā šeit ir rakstīts. Lūdzu. 41- par.

Lūdzu, 14.pants.

K.Liepiņš: Tā, 14.pantā labojumu nav. Priekšlikumu par to, ka 15.panta ceturto daļu vajag izteikt rakstītajā redakcijā, komisija pieņēma. Vai iebildumu nav?

Priekšsēdētājs: Par 15.pantu- nav. Tālāk, lūdzu.

K.Liepiņš: Tālāk. Bija priekšlikums 15.panta sestajā daļā aizstāt vārdu "savu" ar vārdu "noteikt". Jo savs var būt katram, bet tev var pilnīgi kaut kādu citu viedokli uzspiest un likt liecināt par kaut ko un tā tālāk. Tur ir dažādi politiskie momenti... Arī šo priekšlikumu mēs pieņēmām.

16.pantā izmaiņu nebija, bija priekšlikums 17.panta pirmajā daļā vārdu "telesakaru" aizstāt ar "tālsakaru". Tas ir latviskāks jēdziens.

Tālāk. Priekšlikums 18.panta trešo daļu pēc vārdiem "ir tiesības" papildināt ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā". Tas tika noraidīts, jo tas ir izteikts 18.panta jēgā. To nosaka arī Kriminālprocesa kodekss un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es gan gribu norādīt, ka mans priekšlikums bija nevis mainīt "tele-" ar "tāl-", bet svītrot vispār šo pirmo daļu. Kā tad jūs iedomājaties- ja es sūtu tepat Rīgas robežās vēstuli, tad to drīkst kontrolēt, bet, ja es sūtu uz ārzemēm, tikai tad nedrīkst kontrolēt... Un vai vietējās telefonsarunas no viena kabineta uz otru drīkstēs noklausīties? Jebkuri sakari, kā ir noteikts Sakaru ministrijas... jebkuri sakari ir konfidenciāli, un neviens manos sakaros nedrīkst iejaukties. Nevar tikai "tālsakarus"... Tātad vajag svītrot pirmo daļu un atstāt "sakarus".

K.Liepiņš: Es tam pilnīgi varētu piekrist, bet zīmītē, kura man bija rokās, bija tieši šādas domas...

Tālāk par šā 13.panta trešo daļu. Kā jau es teicu, tas ir noraidīts, jo tas ir izteikts 18.panta jēgā. Tagad spēkā esošajā Kriminālprocesa kodeksā šī procedūra jau ir iekšā.

Priekšsēdētājs: Jā. Tālāk, lūdzu. Līdz 30.pantam izmaiņu nav.

K.Liepiņš: Līdz 30.pantam nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Acumirklīti! Vai kolēģiem nav neviena iebilduma? Lūdzu, tālāk.

K.Liepiņš: Tā. Bija priekšlikums svītrot 30.panta pirmās daļas otro teikumu. Šis teikums ir par cenzūru. Ziniet, tā ir pārāk nopietna lieta, jo šis emociju vilnis nesenā pagātnē, kad tika izņemta informācija... Komisija uzskatīja, ka tas tomēr ir jāatstāj... Šo tiesību īstenošanu nedrīkst ierobežot ar cenzūru. Tas paliek pēc komisijas slēdziena, jo tas tomēr šodien ir aktuāli. Un tas ir jāuzsver.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

K.Liepiņš: Bija priekšlikums 31.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus "cita veida bezpeļņas" ar vārdu "politiskās". To mēs noraidījām, bez tam komisija iesaka vispār svītrot "vai cita veida bezpeļņas" un atstāt tā, kā tekstā pašlaik ir.

Priekšsēdētājs: Jā, tālāk.

K.Liepiņš: Priekšlikums 31.panta otrajā daļā aizstāt vārdu "biedrības" ar vārdu "organizācijas", jo tas ir plašāks jēdziens. "Biedrības" var būt diezgan šaurs jēdziens. Jau pašam šim vārdam, ka dažādas teroristu biedrības vai organizācijas... Tā ka mēs piekritām vārdam "organizācijas" un to pieņēmām.

Priekšlikumu 32.panta pirmajā daļā svītrot otro teikumu mēs lūdzam likt uz balsošanu, jo nevarējām komisijā vienoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai par 32.panta otrā teikuma svītrošanu ir kādi priekšlikumi? Tātad mums šeit par to ir jābalso, kaut gan neviens neizvirza priekšlikumu svītrot šo pantu.

K.Liepiņš: Tas ir: "To rīkošanai valsts institūciju atļauja nav nepieciešama." Tas ir tas teikums.

Priekšsēdētājs: Ā, tas ir tas: "to rīkošanai valsts institūciju atļauja nav nepieciešama."

K.Liepiņš: Jo pirmajā teikumā taču jau ir teikts, ka valsts garantē, un tad viss ir kārtībā. Un tādu aizliegumu vai faktiski atļauju jau neviens nav prasījis pat tajos grūtajos laikos pirms pāris gadiem... Tu piesaki, un, ja tev tajā vietā neļauj, tad ir jādod iespēja citā vietā, un arī deva atļauju citā vietā rīkot.

Priekšsēdētājs: Vai kāds uzstāj, ka šis teikums ir jāatstāj? Otrais teikums 32.pantā. Neuzstāj. Tad mums nav jābalso.

K.Liepiņš: Tālāk. 34.pantu papildināt ar vārdiem un saņemt atbildi likumā noteiktajā kārtībā". Komisija uzskatīja, ka tas būtu jāpieņem, taču diemžēl reālā dzīve ir tāda, ka tomēr arī šādas pašsaprotamas lietas ir vēlreiz jāuzsver, un neko nevar darīt.

Priekšsēdētājs: Nav? Lūdzu.

K.Liepiņš: 36.panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "mātes" ar vārdu "sievietes". Kas te ir par problēmu? "Mātes" tomēr ir sašaurināts jēdziens, bet sievietes stāvoklis līdz mātei, kamēr viņa kļūst par māti, no attiecīgā momenta līdz tam, kamēr ir piedzimis bērns, arī šis moments lai būtu aizsargājams un lai būtu arī kaut kāds stabils tiesību garantējums. To mēs pieņēmām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār! Jūs par šo pantu? Nē?

K.Liepiņš: Tad tālāk: 36.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: "Rūpēties par bērniem, viņu audzināšanu un izglītošanu pirmām kārtām ir vecāku un arī aizbildņu tiesības un pienākums." To mēs pieņēmām daļēji. Skatieties jaunajā tekstā! Vai iebildumu nav?

Priekšsēdētājs: Nē.

K.Liepiņš: Tā: 36.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: "Sabiedrība un valsts rūpējas, lai vecāki un aizbildņi pilda savus pienākumus pret bērniem, garantē īpašu palīdzību un aizsardzību bērniem, kuri palikuši bez vecāku vai aizbildņu gādības." Mēs pieņēmām daļēji šo pantu, to panta daļu, kas attiecas uz bāreņu problēmu, kas arī ir samilzusi, un mūsu komisijai ar to nākas saskarties. Tātad mēs papildinājām 30.pantu ar sesto daļu, atsevišķi izceļot to, ka "valsts garantē īpašu palīdzību un aizsardzību bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man ir iebildumi pret šādu konstrukciju, ka sabiedrība un valsts rūpējas... Lai vecāki pilda! Lai vecāki pilda un rūpējas! Manuprāt, valstij ir jārūpējas, lai vecākiem būtu iespējams pildīt- lūk, tas ir valsts pienākums. Lai vecākiem un aizbildņiem būtu iespējams pildīt savus pienākumus.

K.Liepiņš: Tam varētu piekrist, tikai, lūdzu, iesniedziet rakstisku formulējumu!

I.Silārs: Jā, tad "pilda" vietā ir jāraksta "lai būtu iespējams pildīt"...

Priekšsēdētājs: Jā, bet tad to redakcionāli līdz trešajam lasījumam vajag pielikt. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Liepiņa kungs, bet tomēr... Ja mēs tā kārtīgi iedziļināmies 36.pantā... Viss jau ir ļoti labi, bet šis pants ir ļoti deklaratīvs, jo pašreizējā momentā ar to pašu pēdējo teikumu... Mēs, protams, par bērniem rūpēsimies, par šiem nabaga bāreņiem un pamestajiem, bet šāda konstrukcija realizē to, ka šo bāreņu un pamesto bērnu skaits augs, tāpēc ka vecākiem nebūs nekādas atbildības par to, ko viņi, tā teikt, ir laiduši pasaulē. Es gribētu zināt, vai mēs uz otro pusi arī skatāmies- ne tikai par vecāku tiesībām, par valsts kompensāciju, bet vai nav jādomā arī par to, lai vecākiem būtu arī kaut kādi pienākumi? Varbūt paskaidrojiet, jo tas konflikts ir interesants?

K.Liepiņš: Pie mums griezās Bāreņu biedrība ar visu informāciju, ar statistiku, ar materiāliem, ieskaitot to, cik likumpārkāpēju nonāk ieslodzījuma vietās tieši no šā bāreņu kontingenta, un stāvoklis ir diezgan briesmīgs. Viņi grib veidot tādu kā patversmi, jo pašlaik ir iestājies tāds moments, ka viņš beidz skolu... Agrāk, piemēram, pēc noteikumiem, ja viņš no pavasara līdz rudenim iekārtojās kaut kur darbā vai mācību iestādē, viņš varēja dzīvot šajā internātā. Pašlaik pēc jaunās sistēmas viņu pavasarī uzreiz izmet uz ielas. Un kas ar viņu notiek pa šo laiku? Tieši bāreņu kategorijas problēma ir ārkārtīgi smaga. Ticiet man! Un mēs tāpēc piekritām, ka šis bāreņu moments ir noteikti jāizceļ. Noteikti!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Par pirmo teikumu. Es jau darba grupā teicu, ka tur vajadzētu faktiski uzsvērt mātes un bērna tiesības, jo ir konvencija par mātes un bērna tiesībām. Jo sievietēm vispār ir... Viņas ir tāpat aizsargātas kā jebkurš cilvēks, bet tieši mātes... Jo māte ir arī topošā māte... Tātad nevis sievietes, bet mātes un bērna tiesības- tas būtu precīzāk.

K.Liepiņš: Pirmajā reizē bija "mātes", bet mēs uzskatījām- atcerieties toreiz, kad mēs runājām -, ka termins "sieviete" tomēr paplašinās šo te...

R.Rikards: Jā, bet sievietes tad ir jebkuras sievietes, bet šeit ir domātas tieši tās sievietes, kas jau vai nu ir mātes, vai gatavojas kļūt par mātēm. Jā, ir mātes cerībās, jo konvencija ir par mātes un bērna tiesību aizsardzību, tieši tādā pasvītrojumā, un tas būtu precīzāk. Jo šeit, ja ir minēts "sievietes", tad te ir domātas absolūti visas sievietes, lai gan visas sievietes ir aizsargātas tāpat kā visi cilvēki kopumā. Te ir jābūt mātes un bērna tiesībām. Tātad: "Ģimeni, laulību, kā arī mātes un bērna tiesības aizsargā valsts", bet "mātes" tomēr būtu precīzāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

K.Liepiņš: Lūdzu, izsakieties! Vai arī liksim uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par terminu "sieviete" vai "māte". Silāra kungs, lūdzu jūs!

I.Silārs: Es kā vienīgais specialitātes pārstāvis šeit, parlamentā, arī aizstāvu mātes, jo tā ir oficiāli mātes un bērna aizsardzības pārvalde, jo tur jau ir domāta topošā māte, un tikai tā, jo, grūtniecībai iestājoties, viņa tiek ņemta īpašā uzskaitē...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Līdzšinējā mūsu likumdošanā vienmēr ir runāts par sieviešu tiesību aizsardzību, jo tas ir plašāks jēdziens un tas aptver visas problēmas, kas rodas sakarā ar šo jautājumu, tātad varbūt šo tēzi, šo deklaratīvo tēzi saskaņosim ar mūsu likumdošanas vispārīgajām tendencēm. Darba likumdošanas kodeksā ir nodaļas par sieviešu darba īpašiem atvieglojumiem, nevis par mātēm, un tur vajadzētu ietvert, neapšaubāmi, arī māšu tiesību aizsardzību.

I.Silārs: Bet lasiet šo pantu, konkrētā likuma konkrēto pantu, kur ir ģimene, laulība, un tālāk seko māte... bērns.

K.Liepiņš: Es personiski piekristu Silāra kungam kā speciālistam šajā nozarē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Man ir jautājums Silāra kungam kā lielam speciālistam: vai sieviete, kas ir grūtniecības stāvoklī, ir māte vai sieviete?

I.Silārs: Viņa reizē ir māte un sieviete.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par redakcijas variantu, kurā mēs aizstāvam mātes...

I.Silārs: Un vēl es šeit gribu atbildēt, ka ar to, ko jūs ielabojāt konstitucionālā likuma 1.pantā, ka cilvēks un viņa dzīvība ir aizsargājama... Tad es gribu teikt, ka vai tam, kurš tagad taisīs abortus... Tad kam- vai tagad mirušam taisīs to abortu un atņems to dzīvību? Kādēļ tad iet to abortu taisīt? Ar šo likumu tūdaļ... Ja šis pirmais konstitucionālais pants ir spēkā, tad tūdaļ ir jāseko nākamajam- ir jāaizliedz abortu taisīšana. Un kam tad aborti tiek taisīti? Vai tā nav māte, kura ir ieņēmusi grūtniecību?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par šā panta redakciju ar vārdu "māte" un tad balsosim par to, kas ir tekstā. Lūdzu. Redakciju, kur "sievietes" vietā būtu rakstīts "māte". Lūdzu rezultātu. 34- par.

Lūdzu, balsosim par redakcijas variantu, kas šeit ir lasāms projektā. Lūdzu. Par- 15.

Turpināsim darbu pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī