1991.gada 6.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Viens mirklītis jāpagaida. Lai mūsu aparāta darbinieki ļoti apburoši nesmaidītu, uz mums skatoties, varbūt reģistrēsimies! Lūdzu, ieņemsim vietas un reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Tātad 71 deputāts ir reģistrējies. Nupat ienāca vēl trīs.

Godājamie kolēģi! Mums ir jāapspriež mūsu pēcpusdienas plenārsēdes darba kārtība, jo šajā 413.dokumentā minētais darba kārtības jautājums 5.un 6.novembrim ir izskatīts. Kādi būtu ierosinājumi par mūsu tālāko darbu?

O.Kehris: Mums būtu priekšlikums- tomēr strādāt pēc tā saraksta, kurš mums ir un par kuru mēs nobalsojām, proti, pirmo izskatīt likumprojektu par Latvijas Republikas Naudas reformas komiteju, jo mums ir uzaicināti cilvēki. Un kā otro mēs labprāt izskatītu likumprojektu par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu otrajā lasījumā. Tas ir ļoti svarīgs, ar cenu jautājuma risināšanu saistīts likumprojekts. Šos divus jautājumus Ekonomikas komisija lūgtu izskatīt kā pirmos un pēc tam visus pārējos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Punovskis.

A.Punovskis: Es atgriežos pie priekšlikuma attiecībā uz lēmuma projektu par vēlēšanām. Es, protams, neesmu projekta autors, bet es ceru, ka autori varētu to aizstāvēt jau tūlīt. Un es savus argumentus jau izteicu iepriekšējā sēdes daļā, kādēļ ir nepieciešams šo jautājumu obligāti izskatīt šodien. Laiks iet uz priekšu, un arī finansu līdzekļi šajās vēlēšanās jau tiek ieguldīti. Mums ir jāizlemj, vai tām ir jānotiek vai nav jānotiek.

Priekšsēdētājs: Pirms piecām minūtēm esot izdalīts 421.dokuments. Tā autori ir deputāti Batarevskis un Rikards. Rikards kunga nav, Batarevska kungs ir šeit. Bet to mēs izlemsim, kuru no dokumentiem skatīsim.

Lūdzu, pie pirmā mikrofona, man liekas, ka deputāts Preinbergs laikam bija pirmais. Vai deputāts Bojārs? Lūdzu, jūsu ierosinājumi.

J.Bojārs: Atvainojiet! Par pilsonības likumu nobalsoja 75 cilvēki. Tātad pilsonības likumam pēc balsojuma skaita tagad ir prioritāte. Tas, ka mēs atbīdām pilsonības likumu aizvien astē un astē un izbīdām ārā vispār no darba kārtības, jau ir nepieklājīgi. Jau pa otram lāgam te šodien bija atbraucis itāļu korespondents, kas bija tad, kad mēs apspriedām pirmo reizi pilsonības likumu. Viņš brīnās, ka tas vēl joprojām atrodas tajā pašā lasījumā. Mēs esam nobalsojuši, izlēmuši, un es lieku priekšā turēties pie nobalsotās darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es gribētu pievērst jūsu uzmanību 422.dokumentam. Mums nebūtu "jāfunktierē", nebūtu jāgudro. Mums ir sagatavots saraksts, un pēc tā būtu jāstrādā. Es varētu piekrist, jā, es varētu piekrist vienīgi tam, ko piedāvāja kolēģis Punovskis. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, un es domāju, ka tas aizņems tik tiešām nelielu laika sprīdi, te mēs varētu izdarīt tādu izņēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Es domāju, cienījamie kolēģi, ka mums jāciena tas, ko mēs esam pieņēmuši, un tas ir precīzi atainots tajā dokumentā ar numuru 422. Un precīzi jāiet pēc šiem punktiem. Ja, bez šaubām, kāda komisija noņems savu lēmumu vai likumprojektu, tad tas tiks pavirzīts tālāk. Ja viņi uzskata, ka tas ir jāizskata, tad tas ir jāizskata. Un es domāju, ka diskusija būtu jāizbeidz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad visi ierosinājumi bija par to, izņemot Punovska kungu, kurš lūdza pārcelt 13.jautājumu augstāk mūsu sarakstā, tam arī piekrita Kehra kungs, kas uzskatīja, ka otro var. Un visi pārējie argumenti bija par to, lai jautājumu izskatītu darba kārtības saņemto balsu secībā. Vienīgais jautājums tad laikam būs Apvienotajai budžeta komisijai par tā dokumenta gatavību otrajam lasījumam, kuru mēs izskatījām pirmajā lasījumā. Par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 22.decembra likumā "Par Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetu"".

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija starp pirmo un otro lasījumu savā sēdē izskatīja iesniegto priekšlikumu papildināt Latvijas Republikas Augstākās padomes izdevumus ar līdzekļiem, kas paredzēti Apsardzes dienesta uzturēšanai. Un šajā sakarībā es lūdzu 2.punktā palielināt Latvijas Republikas Augstākās padomes izdevumus un labot "par 10 miljoniem 701,6 000 tūkstošiem rubļu, tajā skaitā Augstākās padomes Prezidija uzturēšanai, tā kā šeit ir norādīts; sesijas izdevumiem- tā kā norādīts; septiņi miljoni 542,6 tūkstoši rubļu Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienestam. Līdz ar to 1. un 2.punktā mainās arī skaitļi attiecībā uz kopsavilkumu.

Tātad 1.punktā 16 miljoni 867,6 tūkstoši. Un izdevumu 2.punktā arī ir tāds pats skaitlis. Un mainās arī cipari kopsavilkumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Zeiles kundzei? Nav. Debatētāji arī nav pierakstījušies. Tad es palūgšu sekretariātam zvanīt, lai pārējie deputāti, kuri ir šajā mājā, tomēr ierodas zālē, jo mums ir balsojums otrajā lasījumā. Un deputātus, kas sēž zāles pēdējā rindā, es lūdzu atnākt uz savām vietām un reģistrēties. Ja viņi to vēlas, protams.

V.Zeile: Viņi nedzird.

Priekšsēdētājs: Godājamais deputāt Lagzdiņ! Ja jūs vēlētos atnākt savā vietā, mēs varētu sākt reģistrāciju no jauna. Deputāts Alksnis arī, kuru es nepamanīju.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 85 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 416.dokumentu- Latvijas Republikas likumu par grozījumiem budžetā ar tiem papildinājumiem, kurus ierosināja komisijas priekšsēdētāja Zeiles kundze. Tie deputāti, kuri ieradās vēlāk, var balsot arī ar roku pacelšanu, ja viņi balso "par", protams. Lūdzu rezultātu. 72- par un vēl viens papildus, 73- par, pret- nav un atturas- 10. Tātad likums par budžeta grozījumiem pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Un varbūt mēs bez balsošanas varam vienoties par devīto darba kārtības jautājumu- par likumprojektu "Par Latvijas Republikas Naudas reformas komiteju"- un gatavoties ziņot par 421.dokumentu.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātais sēdes vadītāj, godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai tiek nodots likumprojekts par Latvijas Republikas Naudas reformas komiteju. Tas ir izklāstīts 308.dokumentā. Šā likumprojekta nepieciešamību, mūsuprāt, nosaka trīs apstākļi.

Pirmais. Šie naudas reformas termiņu priekšnoteikumi un norises kārtība nekur nav diskutēta, to nevar visos sīkumos izspriest arī parlamentā un valdībā.

Otrkārt. Tas nostiprinās to cilvēku atbildību, kuri tiek iekļauti šajā Naudas reformas komitejā.

Treškārt. Neaizkavēt naudas reformas īstenošanu apstākļos, ja tādu vai citādu iemeslu dēļ izpildvara vai lēmējvara varētu ilgi, varbūt pat nedēļām ilgi, nepieņemt lēmumu, jo lēmumi varbūt būs jāpieņem ļoti, ļoti strauji. Turklāt šo naudas reformas jautājumu nāksies saskaņot pirmām kārtām ar mūsu kaimiņvalstīm- Lietuvu, Igauniju, kuras arī iet tieši šādu ceļu attiecībā uz naudas reformu. Tādējādi likumprojekts nosaka Naudas reformas komitejas izveidošanu un darbību, naudas reformas realizēšanu un Latvijas Republikas valūtas ieviešanas kārtību. Tiek piedāvāts izveidot šo Latvijas Republikas Naudas reformas komiteju, kuras sastāvā pēc amatiem iekļaut Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju kā komitejas priekšsēdētāju, Latvijas Bankas prezidentu kā komisijas locekli un Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētāju kā komisijas locekli, tātad pēc amatiem.

Tāpat ir paredzēts, ka gadījumā, ja komitejas priekšsēdētājs vai komitejas loceklis tādu vai citu apstākļu dēļ nespēj, mēs uzsveram- nespēj (te nav domāti atvaļinājumi vai neilga prombūtne) veikt savus pienākumus no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ, tad viņus attiecīgi aizstāj. Un mēs esam pārdomājuši šo formulējumu, proti, Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks un- mēs liekam iekavās- valdības loceklis, kas atbild par ekonomiskās reformas jautājumiem, ja tāda nav (mums ir iespējamas dažādas reorganizācijas), tad finansu ministrs. Latvijas Bankas prezidenta funkcijas var pildīt vietnieks vai, ja kaut kas mainītos,- viceprezidents. Pašlaik mums ir vietnieks. Un attiecīgi Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Tātad 3.pants paredz, ka Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas pilnvarās ietilpst reformas sagatavošana, arī termiņu, priekšnoteikumu un norises kārtības noteikšana. Par svarīgu mēs uzskatām 6.pantu, kas nosaka, ka Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas lēmumi tiek pieņemti, ja par tiem balso visi komitejas locekļi. Tātad pēc consensus principa. 5.pants paredz, ka Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja ir atbildīga Latvijas Republikas Augstākajai padomei un pēc nepieciešamības sniedz tai pārskatu par savu darbu. Likumprojekts arī paredz, ka komiteja savā darbībā ievēro atklātības principu, ciktāl tas neaizskar valsts intereses. Pilnīga informācija par komitejas darbību ir pieejama pēc komitejas pilnvaru izbeigšanās vai arī pēc speciāla Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma. Šo likumprojektu esam apsprieduši Ekonomikas komisijā un ņēmuši vērā Latvijas Bankas iesniegtos papildinājumus. Šo likumprojektu atbalsta Latvijas Bankas prezidents un Ministru padomes priekšsēdētājs. Esam saņēmuši pozitīvu atsauksmi no Latvijas Republikas Augstākās padomes Rūpniecības komisijas.

Bez tam mēs esam saņēmuši vēl trīs atsauksmes. Tā kā tās skar konceptuālus jautājumus, tad es jums par tām ziņošu. Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Kalniņa kungs iesaka, ka naudas reformas koncepcijai, tieši koncepcijai, vajadzētu noteikt svarīgākos reformas principus, bet komisija būtu tiesīga noteikt šo principu realizācijas kārtību un termiņu. Mēs principā piekrītam šādam viedoklim. Bet tad ir vajadzīgs Augstākās padomes lēmums, ka Augstākajā padomē ir jābūt iesniegtai izskatīšanai naudas reformas realizēšanas koncepcijai. Mēs varētu lēmuma projektā par šā lēmuma spēkā stāšanās kārtību vēlreiz ietvert prasību- iesniegt mums izskatīšanai šo koncepciju. Un, protams, ja Augstākā padome apstiprinās šādu koncepciju, tad komiteja varēs darboties tikai šīs koncepcijas ietvaros, bet lēmumi būs, protams, jāpieņem ļoti konkrēti uz šo trīs cilvēku consensus principa. Bet mēs uzskatām, ka to nebūtu nepieciešams iestrādāt likumā.

Otro atsauksmi esam saņēmuši no Apvienotās budžeta komisijas, kura rekomendē izveidot Latvijas Republikas Naudas reformas komiteju piecu cilvēku sastāvā un papildināt to ar Latvijas Republikas finansu ministru un Latvijas Republikas Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāju. Mēs izskatījām šo priekšlikumu komisijā un, vadoties no Latvijas Bankas viedokļa, uzskatījām, ka tas nebūtu vēlams. Un otrs arguments ir tas, ka šeit ir paredzēts consensus princips, tāpēc ar trim cilvēkiem būtu pilnīgi pietiekami. Mūsuprāt, nebūtu nepieciešams paplašināt šo komiteju. Zināms arguments ir arī tas, ka lietuvieši jau ir izveidojuši šādu komisiju trīs cilvēku sastāvā.

Budžeta komisija ierosina gadījumā, ja Augstākā padome nolemtu veidot Naudas reformas komiteju trīs cilvēku sastāvā, Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietā ievēlēt Latvijas Republikas finansu ministru. Mēs neiebilstam, ka Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietā varētu būt cita kandidatūra. Igaunijā trešais cilvēks ir neatkarīgs ārzemju eksperts, Lietuvā- Augstākās padomes priekšsēdētājs. Tomēr mēs kategoriski iebilstam, ka tas būtu finansu ministrs vai arī šajā komitejā būtu divi cilvēki no valdības. Tas jau viennozīmīgi diktētu to, ka virsroku gūtu noteikti valdības un tikai valdības viedoklis. Mēs arī esam pret to, un pret to iebilst arī Latvijas Banka. Mēs domājam, ka šai komitejai vajadzētu balstīties uz trim kājām. Viena- izpildvara- Latvijas Banka, otra- Augstākā padome, trešā- Ministru padomes priekšsēdētājs. Protams, var apspriešanā piesaistīt jebkurus ekspertus vai ministrus, tā būtu viņu kompetence. Tādējādi šis mehānisms varētu darboties. Pamatojoties uz šiem argumentiem, komisija priekšlikumu noraida.

Turklāt mēs vēl esam saņēmuši Juridiskās pārvaldes atzinumu, kura uzskata, ka šis likumprojekts būtu izsakāms lēmuma veidā, jo tajā izklāstītais teksts nesatur likumā ietvertos normatīvos noteikumus.

Mēs, pilnībā nenoraidot tādu viedokli, tomēr uzskatām, ka būtu nepieciešams šo komiteju fiksēt likuma formā. Izskatot projektu pirmajā un otrajā lasījumā, būtu iespējams apdomāties, vai nepieciešami kādi redakcionāli labojumi, ja šodien nobalsotu par koncepciju, tādus labojumus varētu ņemt vērā. Mēs uzskatām, ka šis ir svarīgs likums. Kaut gan ir paredzēts, ka tas būs spēkā tikai kādu laiku, respektīvi, līdz naudas reformas ieviešanai, tomēr būtu labāk, ja tas būtu likums. Mūsu kaimiņvalstis arī iet un ir gājušas šo likuma pieņemšanas ceļu.

Mūsu domas ir tādas, ka tam jābūt likumam, un aicinām to pieņemt konceptuāli pirmajā lasījumā. Redakcionāli pēc tam ir iespējams arī iestrādāt precizējumus un papildinājumus, ja tādi būs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, uzdosim jautājumus ziņotājam. Pierakstījies laikam nav neviens vai ir? Lūdzu! Jā, ir viens disciplinēts deputāts. Tas ir deputāts Bels, kurš arī pirmais uzdos jautājumu. Pārējie, lūdzu, pierakstieties!

A.Bels: Pirmajā pantā ir teikts, ka likums nosaka Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas izveidošanu un darbību, kā arī Latvijas Republikas valūtas ieviešanas kārtību. Taču pati kārtība likumprojektā tomēr nav noteikta. 3.pantā ir teikts, ka komitejas pilnvarās ietilpst šīs kārtības noteikšana, kam es pilnīgi piekrītu. Taču, tā kā kārtība ir likumprojektā noteikta, es jautāju: vai tiešām ir vajadzīgs tas palīgteikums, kas rada zināmu disonansi?

O.Kehris: Paldies, Bela kungs. Mēs varētu apspriest šā palīgteikuma nepieciešamību līdz nākamajam lasījumam, tomēr mēs vadījāmies no tā, ka Augstākā padome ir devusi uzdevumu un gatavojas izskatīt koncepciju, tātad koncepciju izskatīs un pieņems Augstākā padome, bet ar kārtību mēs sapratām to, kas ir reglamentēts 3.pantā, proti, republikas valūtas ieviešanas atklātības principu un lēmuma pieņemšanas consensus principu. Tātad organizatorisko kārtību. Bet šis likums neparedz ekonomisko mehānismu, kāds tiks ieviests. Bet, protams, tādu priekšlikumu par precizēšanu varētu apspriest. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide uzdos jautājumu, un gatavojas deputāts Zaļetajevs. Deputāts Kide. Deputāts Kide ir pieteicies debatēm. Jautā deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: 3.pants tur rakstīts: "Komiteja realizē visas šajā likumā paredzētās pilnvaras". */Vai jūs nevarētu precizēt, kur konkrēti likumā uzskaitītas šīs pilnvaras? Kādas pilnvaras un kurā vietā tās likumā uzrādītas?/

O.Kehris: Es centīšos atbildēt cienījamam deputāta kungam. Manuprāt, šajā pašā 3.pantā ir pateikts, ka Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas pilnvarās ietilpst naudas reformas sagatavošana, īstenošana un pabeigšana, arī naudas reformas termiņu, priekšnoteikumu un norises kārtības noteikšana. Un es varētu citēt arī pārējos pantus, kuri runā par atklātību un par šo consensus principu. Šis likumprojekts sastāv no pieciem pantiem un, manuprāt, ir vienkārši izlasāms.

S.Zaļetajevs: */Man vēl ir jautājums. Lai realizētu naudas reformu, protams, būs nepieciešams veikt vairākus pasākumus. Kas noteiks, ka kāds konkrēts pasākums, teiksim, desmit tūkstošu jauniešu iesaukšana valsts dienestā un viņu apbruņošana, tiešām ir nepieciešams, piemēram, bankas un valūtas punktu apsardzei? Tur var rasties kādas nekārtības sakarā ar naudas reformu. Kas varēs noteikt, ka šāds pasākums tiešām ir saistīts ar naudas reformu. Saprotiet, šīs konstrukcijas nenoteiktība dos iespēju, vispārīgi runājot, veikt jebkādu pasākumu, tas ir- komiteja triju cilvēku sastāvā saņem faktiski diktatoriskas pilnvaras, jo katrā momentā varēs atrast "nepieciešamību" naudas reformas dēļ. Kur ir tas moments, kas tomēr dos iespēju ierobežot ar šo likumprojektu dotās pilnvaras?/

O.Kehris: Paldies. Manuprāt, šis mehānisms tiek paredzēts. Šis mehānisms, mūsuprāt, sastāv no trim galvenajām sastāvdaļām. Pirmkārt, būs naudas reformas ieviešanas koncepcija, ko apstiprinās Augstākā padome. Otrkārt, ir šī komiteja, kuras sastāvā ietilpst premjerministrs, Latvijas Bankas vadība un Augstākās padomes pārstāvis. Ja būs nepieciešamība, Ministru padomes priekšsēdētājs, tā kā viņš pats ietilpst komitejas sastāvā, varēs pieņemt attiecīgus lēmumus. Un trešais drošības mehānisms ir tas, ka jebkurā brīdī jebkuru pieņemto lēmumu Augstākā padome var pārskatīt, var to koriģēt un var to atcelt pat pēc pieņemšanas. Tas ir Augstākās padomes pilnvarās, un tas ir paredzēts arī šajā likumā. Bet, ja būs jāveic šādi pasākumi, ja es jūs pareizi sapratu, tad nebūs iespējams par to diskutēt plenārsēdē, šie pasākumi būs jāveic. Un atbildīga būs tieši šī komiteja, arī Augstākās padomes priekšā. Pēc tam Augstākā padome varēs izdarīt savas korekcijas un pieņemt savus lēmumus.

S.Zaļetajevs: */Un vēl viens jautājums, ja var. Es gribu zināt, vai šīs komitejas lēmumus varēs apstrīdēt tiesas ceļā? Izskatīt tiesiskā kārtībā?/

O.Kehris: Šeit ir norādīts, ka komiteja darbojas šā likuma noteiktajos ietvaros. Ja tā būs pārkāpusi šos noteikumus, šo vai jebkuru citu likumu, tad acīmredzot viņus varēs saukt pie likumā paredzētās atbildības tāpat kā jebkuras amatpersonas.

S.Zaļetajevs: */Acīmredzot tas vienkārši ir izslīdējis no projekta autoru uzmanības loka, jo tajā nav norādītas šīs komitejas pilnvaru beigas- tā pati nosaka savas darbības pabeigšanas beigu termiņu. Vai tas speciāli tā domāts vai iznācis nejauši?/

O.Kehris: Šo jautājumu mēs apspriedām, bet to varētu vēl apspriest, ja būtu priekšlikumi. Mums sākotnēji bija variants, ka noteikt uz pieciem gadiem. Igaunijas Republikā ir uz pieciem gadiem, ņemot vērā, ka šajā laikā noteikti tiks realizēta reforma. Tomēr bija argumenti, ka reformu var realizēt daudz ātrāk, un Augstākā padome jebkurā gadījumā var pieņemt lēmumu par komitejas darbības pārtraukšanu, proti, pēc šīs naudas reformas īstenošanas. Ja ir priekšlikumi par konkrētiem termiņiem, tas būtībā ir jautājums, kuru varētu atrisināt lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lai gan, manuprāt, datumu, kad šī naudas reforma tiks ieviesta, varēs noteikt, apspriežot konceptuāli. Es ceru, ka to darīsim vēl šogad, ka, apspriežot koncepciju, varētu arī noteikt šādu termiņu, vai arī to varētu noteikt lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību. Ja būs priekšlikumi, mēs tos apspriedīsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Cienījamais Kehra kungs! Man kā birokrātam netiek īsti skaidrs, un likums to arī nereglamentē, respektīvi, nekas netiek reglamentēts ar rakstiskiem lēmumiem. Consensus ir laba lieta, bet ļoti bieži sarunās liekas, ka šis consensus tiek panākts, bet, tikko šis consensus jāuzliek uz papīra, tas nav tik vienkārši panākams. Vai jūs neuzskatāt, ka šai komitejai tomēr būtu jāreglamentē protokolēšanas kārtība? Mums bija viens precedents ar Aizsardzības komisiju, ka mēs nekādi nevarējām uzzināt, kādus lēmumus tad galu galā komisija ir pieņēmusi.

O.Kehris: Šādu jautājumu mēs neesam apsprieduši komisijā. Es personīgi uzskatu, ka tā ir obligāta prasība, ka šīm sēdēm ir jābūt protokolētām un šiem protokoliem ir jābūt. Ja būtu priekšlikumi, kā to ierakstīt likumprojektā, es domāju, ka to varētu iestrādāt uz otro lasījumu. Es domāju, ka to ir iespējams darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man jautājums sakarā ar 2.pantu. Tās, pareizāk sakot, ir bažas. Lūdzu izkliedējiet manas bažas par to, ka šajā komisijā nav neviena profesionāla finansista. Jūsu argumentācija ir tāda, ka esat specializējies finansu un kredīta jautājumos. Pārējie komitejas locekļi nav finansisti, ir fiziķi un citu profesiju pārstāvji. Jūs esat ekonomists, bet kāda ir jūsu specializācija? Vai jūs esat finansists vai ekonomists kādā citā jomā?

O.Kehris: Es varu atbildēt ļoti konkrēti, jo mēs šo jautājumu apspriedām. Es esmu beidzis Finansu un tirdzniecības fakultāti, mana specialitāte ir tirdzniecības ekonomika. Esmu aizstāvējis kandidāta disertāciju par ekonomikas vadības jautājumiem. Stingri ņemot, nevaru uzskatīt sevi par lielāko speciālistu tieši naudas reformas ieviešanas jautājumos, bet šīs komitejas mērķis būtībā ir organizatoriskas lietas. Mēs uzskatījām, ka šeit nav lietderīgi un nevar būt lietderīgi iekļaut speciālistu, bet neiekļaut Ministru padomes priekšsēdētāju, vai arī iekļaut citu speciālistu, bet neiekļaut Latvijas Bankas prezidentu. Tādēļ ar speciālistiem (mēs pieļaujam, ka gan valdībā, gan bankā tādi ir) konsultēsies bankas vadība un valdības vadība, tāpat to ir iespējams darīt man, bet lemšana un atbildība, ja mēs esam to uzticējuši Ministru padomes priekšsēdētājam, Latvijas Bankas vadībai un attiecīgām Augstākās padomes institūcijām, ir jāuzņemas viņiem. Un, manuprāt, nevar būt runa par citām amatpersonām. Te ir runa par lēmuma pieņemšanas atbildību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautātāju nav pierakstījies. Lūdzu debates! Debatēs pierakstījies viens deputāts- deputāts Kide. Lūdzu.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Kopumā atbalstot Ekonomikas komisijas iesniegto likumprojektu par Naudas reformas komitejas veidošanu, Apvienotā budžeta komisija, apspriežot šo likumprojektu, izteica dažas savas piezīmes, kuras jums centīšos izklāstīt.

Pirmais, Kehra kungs jau teica, ar ko atšķiras Budžeta komisijas viedoklis no Ekonomikas komisijas viedokļa, ir tas, ka mēs uzskatām, ka tajā komitejā patiešām vajadzētu būt trim cilvēkiem, bet šo Naudas reformas komiteju pamatā vajadzētu akcentēt uz valdību un banku, tēlaini izsakoties, tai vajadzētu stāvēt nevis uz trim kājām, bet uz divām kājām, atstājot otrajā ešelonā parlamentu. Kādēļ? Jo pēc šā paša likumprojekta Naudas reformas komitejai ir jāatskaitās parlamenta priekšā par savu darbību, un, kā Kehra kungs arī teica, nepieciešamības gadījumā parlaments var pieņemt lēmumu par viena vai otra lēmuma atcelšanu vai grozīšanu. Šādā gadījumā, mūsuprāt, būtu labāk, ja parlamenta pārstāvis Naudas reformas komitejā nebūtu.

Turpretī mēs liekam priekšā Naudas reformas komitejas trīs cilvēku sastāvā ietvert finansu ministru, jo uzskatām, ka Bankas prezidents, finansu ministrs un valsts galva kā priekšsēdētājs patiešām var kompetenti un ļoti konfidenciāli risināt šos Naudas reformas komitejas specifiskos jautājumus. Mūsu priekšlikuma pirmais variants: Ministru padomes priekšsēdētājs- komitejas priekšsēdētājs, Latvijas Bankas prezidents- komitejas loceklis un finansu ministrs- komitejas loceklis.

Ja šādu priekšlikumu parlaments nepieņemtu, tad Budžeta komisija piedāvā otru- alternatīvu- variantu- Naudas reformas komiteju veidot piecu cilvēku sastāvā un Ekonomikas komisijas piedāvāto trīs cilvēku sastāvu, tas ir, pēc amatiem- Ministru padomes priekšsēdētāju, Latvijas Bankas prezidentu un Ekonomikas komisijas priekšsēdētāju papildināt ar finansu ministru un Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāju. Kāpēc tur jābūt Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājam? Tāpēc, ka Budžeta komisija pašlaik pārņem arī valūtas lietas un ir izveidota valūtas apakškomisija, un Naudas reformas komitejas kompetencē ir arī valūtas jautājumi. Tad tādā gadījumā, ja komitejas sastāvā ir pieci cilvēki, būtu lietderīgi, ka parlamentu pārstāvētu divas komisijas, kas ir saistītas ar finansēm: Ekonomikas komisija un Apvienotā budžeta komisija.

Un vēl viena izmaiņa, ko piedāvājam 2.pantā. Mums bažas rada tas, ka gadījumā, ja kāds no Naudas reformas komitejas locekļiem nevar darbu turpināt, kā rakstīts likumprojektā, tad viņu aizvieto vai nu finansu ministrs, vai kāda cita persona. Mūsuprāt, Naudas reformas komitejas darbs ir specifisks un prasa šauru informēto personu loku, tāpēc mēs liekam priekšā iet citu ceļu: ja kāds no komitejas locekļiem nevar darbu turpināt, tad viņu pārvēlē, bet atstāj kā komitejas locekli ar pilnu atbildību.

Lūk, tādi ir Apvienotās budžeta komisijas priekšlikumi parlamentam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais debatēs runā Latvijas Bankas prezidents Einars Repše.

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Labdien, godātie kolēģi! Pirms kāda laika Ekonomikas komisija griezās Latvijas Bankā ar šo iniciatīvu un jautājumu, vai Latvijas Banka atbalsta šādas Naudas reformas komitejas izveidošanu vai ne. Mēs, apsprieduši bankā šo jautājumu, nolēmām, ka atbalstām ar nelielām izmaiņām, kuras jau tika iestrādātas likumprojekta tekstā. Līdz ar to šis teksts ir pilnībā saskaņots ar banku. Tur ir dažas nianses, pie kurām pakavēšos sīkāk.

Kāpēc šāda Naudas reformas komiteja ir nepieciešama? Tāpēc, ka lēmumi par naudas reformas konkrētajām norisēm būs jāpieņem operatīvi, ātri, varbūt dienas laikā, turot visu informāciju pie rokas par norisēm Latvijā un operatīvi reaģējot. Šie lēmumi ir jāpieņem bez vilcināšanās. Līdz ar to ir jābūt ļoti nelielam, bet autoritatīvam lēmumu pieņēmējam. Nelielam skaita ziņā.

Otrām kārtām, šie lēmumi ir jāpieņem slepeni, lai nedotu iespēju kaut kādām spekulācijām pēdējās dienās pirms naudas reformas un arī lai novērstu nevajadzīgu paniku. Šim lēmumam ir jānāk pēkšņi.

Latvijas Bankas koncepcija šobrīd ir darīt visu, lai īstenotu stingru naudas reformu, lai mūsu jaunais lats būtu uzreiz ar tā saukto iekšējo konvertējamību, tātad tam būtu stingrs ciešās valūtas segums un tas būtu stingrs vērtības mērs un maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Īsos vārdos varu teikt, ka tas ir tieši tas modelis, kas, pēc Rietumu speciālistu apgalvojuma, mums ir vajadzīgs. Par to, kas mums ir jādara, šobrīd nav vienprātīgas pārliecības pat mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs. Es varu teikt, ka šī reforma, ja to izdosies padarīt stingru, nebūs diez ko populāra pirmajā brīdī. Mēs zinām, ka tad, kad vienu no pasaules vēsturē vissekmīgākajām naudas reformām realizēja Erhards Vācijā, aiz viņa stāvēja ģenerālis Keiss ar armiju, ar amerikāņu armiju. Šis ģenerālis, kurš faktiski sasauca ekonomistu pulku ar Erhardu priekšgalā, un tie izstrādāja projektu, ar saviem zaldātiem pateica: tā būs, un punkts. Mums, kā arī to ieteica ārzemju banku pārstāvji, ir jāizgudro savs ģenerālis Keiss. Šajā gadījumā, protams, analoģijas ar armiju nebūs, bet ņemiet vērā, ka naudas reformas brīdī ļoti daudzi cilvēki griezīsies ar sūdzībām un šī stingrā reforma pirmajā brīdī nebūs populāra. Kādam būs jāuzņemas politiskā atbildība par šo soli. Ja lēmumu par naudas reformu visos sīkumos pieņems parlaments, tad tas būs parlaments, kurš uzņemsies pilnīgu politisko atbildību, un arī jums būs jāatbild savu vēlētāju priekšā. Pēc pieciem gadiem cilvēki novērtēs stingras naudas reformas priekšrocības, kā to novērtēja arī Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņi (tur naudas reforma patiešām bija ļoti veiksmīga), bet tas nāks vēlāk. Un tāpēc varbūt ir ļoti labi, ka šī atbildība tiek uzlikta nelielai Naudas reformas komitejai, kurā pienācīgā kārtā ir pārstāvēta Latvijas Banka, Latvijas Republikas valdība un Latvijas Republikas parlaments. Tāpēc šīs trīs personas ir, manuprāt, visoptimālākās Naudas reformas komitejas sastāvam.

Vai vajadzētu Naudas reformas komiteju palielināt ar speciālistiem? Nē, nevajadzētu. Latvijas banka piekrita darboties un piekrita šādas Naudas reformas komitejas veidošanai tikai ar noteikumu, ka lēmumam ir jābūt pieņemtam ar consensus principu, visiem trim vienojoties, jo ir tikai divas institūcijas, kuras varētu atbildēt par rezultātiem. Tā ir Latvijas Banka, jo tikai Latvijas Banka rūpēsies par naudas sistēmas stabilitāti Latvijā, par lata stabilitāti un lata vērtību. Tikai Latvijas Banka. Vienīgi tajās valstīs, kurās ir pilnīgi nodrošināta valsts emisijas bankas neatkarība kā no valdības, tā arī no valdošās politiskās partijas, izdodas izvairīties no pārāk liela inflācijas līmeņa. Kāpēc? Tāpēc, ka, normālai naudas sistēmai darbojoties, jebkurā gadījumā valdība un arī valdošā partija, tuvojoties vēlēšanām, ir ieinteresēta nodrukāt vairāk naudas. To sauc par valsts budžeta deficīta finansēšanu ar monitāriem līdzekļiem, darbinot naudas drukāšanas mašīnu. Tam ir ļoti stingri jāstāv pretī neatkarīgai un neietekmējamai valsts bankai, kura pilnībā sargā šīs naudas sistēmas intereses. Tāpēc mēs arī pastāvējām uz consensus principa, un tas tika atbalstīts. Ja ir consensus princips, tad ir pilnīgi skaidrs, ka komitejas papildināšana kaut vai ar vienu lieku cilvēku nozīmē, ka ļoti stipri samazinās šī consensus sasniegšanas iespēja. Ja tas tā nebūtu, mēs varētu domāt, ka vajadzētu šo komiteju paplašināt ar speciālistiem, ministriem, Augstākās padomes apakškomisiju vadītājiem, citu komisiju vadītājiem, mēs varam šo uzskaitījumu turpināt... Es piedāvāju citu pieeju: valdība, valdības pārstāvis un valdības galva ir komitejā, viņa pakļautībā ir finansu ministrs un citi ministri, tā ka ir saikne pilnīgi ar visiem, gan ar speciālistiem, gan ministriem. Latvijas Bankas vadībai, protams, ir saikne ar pārējo Latvijas banku vadību. Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājam savukārt jāpārstāv Augstākā padome un Ekonomikas komisijas speciālistu viedoklis. Tā ir šo personu atbildība.

Es esmu pret komitejas paplašināšanu un konkrēti pret finansu ministra ietveršanu tieši komitejas sastāvā. Es esmu pret nevis tāpēc, ka mums būtu slikts finansu ministrs, bet tāpēc, ka centrālās bankas un Finansu ministrijas intereses, gluži dabīgi, ir pretējas. Finansu ministrijai ir fiskālas intereses, tātad interese par valsts kases piepildīšanu un tērēšanu. Bankai ir monetāras intereses, interese par naudas sistēmas stabilitāti, par naudas daudzumu apgrozībā. Finansu ministrija (to mēs šobrīd redzam, analizējot nodokļu likumdošanas tapšanu Ministru padomē) ir ieinteresēta papildināt valsts kasi. Ir tikai divi paņēmieni, kā to izdarīt- palielināt nodokļus vai nodrukāt naudu. Senjorāžas ienākumi, nodrukātā nauda ir valsts kases ienākums. Protams, nodrukātā nauda, ja tas ir izdarīts par daudz, izsauc inflāciju, un reizēm tā pat ir grūti pamanāma, bet nodokļa veidā uzguļas tiem pašiem iedzīvotāju pleciem.
Bet tā ir gluži dabiska valdības, it sevišķi Finansu ministrijas, nosliece. Tāpēc es baidītos šā jautājuma risināšanā par naudas reformu, kuras uzdevums ir uzreiz nodrošināt šīs naudas stabilitāti un vērtību, tieši iesaistīt arī Finansu ministrijas pārstāvi. Turklāt es uzskatu, ka netieši viņš ir pārstāvēts.

Visbeidzot par naudas reformas koncepciju kā tādu. Patlaban Latvijas Banka strādā tieši pie tā modeļa, ko es jums minēju, lai nodrošinātu pilnu iekšēju konvertējamību latam tā ieviešanas brīdī. Jābūt precīziem aprēķiniem, cik daudz naudas mums ir jāapmaina, kādā attiecībā jāapmaina, kādām ir jābūt ārzemju valūtas rezervēm bankā. Kur tās rezerves ņemt? Pie šā jautājuma mēs patlaban strādājam. Varbūt ne tuvākajā laikā, bet pienācīgā drīzumā tiks iesniegti priekšlikumi nopietnai apspriešanai. Šobrīd varu pateikt (tas jau ir arī izpausts presē), ka tehniski gatavi naudas reformas īstenošanai mēs būsim nākamā gada septembrī. Tehniskā gatavība ietver monētas un papīra naudu. No vienas puses, tas varētu izskatīties vēlu, bet, no otras puses, gribu uzsvērt, ka sekmīgai naudas reformas īstenošanai mums būs nepieciešamas, pirmkārt, brīvas cenas un jau nostabilizētas struktūras un mehānismi, kā arī zināma prakse funkcionēšanai brīvo cenu apstākļos. Otrkārt, nepieciešams jau zināms privātā sektora īpatsvars tautsaimniecībā.

Domāju, ka nākamā gada otrajā pusē mēs varētu būt ne tikai tehniski, bet arī ekonomiski nobrieduši naudas reformas īstenošanai. Ļoti baidos, ka apstiprināsies baumas, kas dzirdamas par lietuviešu kaimiņiem, proti, ka viņi naudas reformu izdarīs tuvākajā laikā, turklāt neizmantojot šo naudas piesaisti stingri konvertējamai ārzemju valūtai. Tādā gadījumā viņi pēc kāda laika būs spiesti drukāt jaunu naudu un izdarīt otru naudas reformu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vairs debatēs neviens nav pieteicies. Kehra kungam galavārds, pēc tam mēģināsim balsot.

O.Kehris: Es ļoti pateicos kolēģiem par priekšlikumiem, kurus mēs izskatīsim līdz otrajam lasījumam. Īpaši pateicos Apvienotajai budžeta komisijai par daudzajiem priekšlikumiem. Tomēr es gribu pateikt tikai trīs punktus, kurus uzskatu par konceptuāliem un par kuriem, manuprāt, jānobalso pirmajā lasījumā, pārējos varētu izskatīt arī otrajā lasījumā. Šie priekšlikumi izriet no Kides kunga teiktā.

Pirmkārt, tas būtu priekšlikums- svītrot 2.panta otro sadaļu un nenorādīt, kas izpilda komitejas priekšsēdētāja vai tās locekļu funkcijas, ja viņi nespēj veikt savus pienākumus. Es noteikti aizstāvu, ka tam ir jābūt, jo tas tiešām ir paredzēts tikai tādēļ, ka var nebūt laika pārvēlēt. Protams, es ceru, ka tas nebūs nekad vajadzīgs, bet līdzīga veida likumos tieši šis drošības moments ir nepieciešams. Es uzskatu- tas ir šeit jāatstāj.

Otrs priekšlikums- paplašināt piecu cilvēku sastāvā. Es uzskatu to par konceptuāli nepieņemamu, argumenti šajā sakarībā tika izteikti. Es lielā mērā atbalstu to, ko teica Repšes kungs par consensus principu. Tas tikai apgrūtinātu darbu un mazinātu atbildību. Es pilnīgi esmu pret to, ka tiktu paplašināts bloks ar cilvēkiem, kuri pārstāvētu fiskālās intereses. Jo naudas reformas ideja ir tāda, ka tai jābūt pietiekami cietai, jo mēs nevarēsim nekādā ziņā drukāt naudu vairāk, nekā to mums atļaus tie vai citādi līgumi vai šī koncepcija, ko mēs pieņemsim. Tādēļ es domāju, ka nebūtu jāpastiprina šis bloks.

Un trešais jautājums bija par sastāvu. Teorētiski, manuprāt, tad jau drīzāk varētu tikt nostiprināts bankas bloks, jo būtībā bankai būtu jānes vislielākā atbildība. Tādēļ es esmu pret, ja trīs cilvēku sastāvā būtu divi Ministru padomes pārstāvji. Ja mēs pieņemam, ka komitejai jābūt trīs cilvēku sastāvā, tad diviem, tas ir, Ministru padomes priekšsēdētājam un Latvijas Bankas prezidentam, tur ir jābūt. Tas ir pilnīgi skaidrs. Ja būtu priekšlikumi līdz trešajam lasījumam, mēs varētu izskatīt iespējamās trešā kandidatūras. Ir zināma taisnība, kā teica Kides kungs, ka Augstākajai padomei vajadzētu stāvēt malā. Un tur ir argumenti. Bet tad mums jāizskata kandidatūras. Es būšu pilnīgi pret, ja komitejā būs vēl kāds no valdības. Varētu būt kāds speciālists. Es domāju, ka šis jautājums varētu būt trešā lasījuma jautājums, proti, pašlaik pēc amata pirmā kandidatūra ir Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs. Ja būs citas, varētu apspriest. Pašlaik citu konkrētu priekšlikumu pēc amatiem nav. Es uzskatu, ka šeit tiešām jābūt amatam ar tā aizvietošanas iespējām, nevis konkrētām personām. Jo amati var mainīties, cilvēki var tikt pārvēlēti.

Tie ir trīs punkti, kurus es uzskatu tiešām par principiāliem. Domāju, ka tie būtu izšķirami šajā lasījumā, jo tas viedoklis būtībā ir pretrunā ar to likumprojekta koncepciju, kuru es jums izklāstīju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu. 85 deputāti reģistrējušies.

Godājamie kolēģi! Deputāts Kide ierosināja un komisijas priekšsēdētājs deputāts Kehris atbalstīja, ka ir nepieciešami vairāki konceptuāli balsojumi. Pirmais konceptuālais balsojums par pirmo variantu, ko ierosināja deputāts Kide,- Naudas reformas komiteju izveidot no Ministru padomes priekšsēdētāja, Bankas prezidenta un finansu ministra. Kehra kunga un Repšes kunga izteiktos iebildumus jūs dzirdējāt.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šo deputāta Kides ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 17- par, 29- pret, 28- atturas.

Otrs balsojums ir par komisijas ieteikto variantu. Divi balsojumi, lai viss būtu godīgi. Lūdzu dzēst šo balsošanas režīmu, nākamais komisijas variants- komiteja sastāv no Ministru padomes priekšsēdētāja, Bankas prezidenta un Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja. Lūdzu rezultātu. 55- par, 3- pret, 16- atturas. Konceptuāli par šo esam nobalsojuši. Deputāts Kide piedāvā vēl otru alternatīvu variantu, ja gadījumā par šo netiktu nobalsots, papildinot šo sarakstu ar finansu ministru un Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāju kā komisijas locekli.

Kides kungs vēlas ko teikt. Lūdzu.

E.Kide: Es atreferēju Budžeta komisijas priekšlikumus. Pašlaik komisijas priekšsēdētājas nav klāt, bet Repšes kunga un Kehra kunga argumenti, manuprāt, pārliecina mūs par trīs cilvēku sastāva nepieciešamību. Tādēļ es atļaušos noņemt otru priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kides kungs, uzreiz atrisināsim par aizvietošanu. To jūs uzturat spēkā vai arī noņemat?

E.Kide: Aizvietošanu mēs uzturam spēkā, jo nebūtu konsekvences. Ja finansu ministru nevar fiskālu interešu dēļ iesaistīt, tad nevar arī kā vietnieku iesaistīt. Tāpat fiskālās intereses varētu attiecināt arī uz Ekonomikas komisijas amatu, tādēļ ka aiz tā stāv rūpniecība un lauksaimniecība.

Priekšsēdētājs: Kides kungs lūdza nobalsot kā konceptuālu balsojumu: ja gadījumā Naudas reformas komitejas priekšsēdētājs vai kāds loceklis nevar pildīt savus pienākumus, tad tiek vēlēts jauns, nevis tiek aizvietots ar kādu no amatpersonām.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Ja drīkst, es tikai paskaidrošu, ka šeit tiešām ir runa par nelaimes gadījumiem. Un tādā gadījumā ir jābūt konkrētai personai, un tas tik tiešām var būt finansu ministrs, kas aizvieto Ministru padomes priekšsēdētāju. Tādēļ mēs paliekam pie šāda aizvietošanas principa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viedokļi izteikti. Es aicināšu vēlreiz reģistrēties, jo tieši šobrīd daudzi deputāti ieradās plenārsēžu zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu: 95 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Balsosim par deputāta Kides izvirzīto priekšlikumu konceptuāli: ja Naudas reformas komitejas priekšsēdētājs vai kāds loceklis nevar pildīt savus pienākumus, tad tiek vēlēts jauns, nevis aizvietots, kā tas ir mūsu komisijas likumprojektā. Lūdzu, balsosim par šo deputāta Kides priekšlikumu. Konceptuāls balsojums. Lūdzu balsot par deputāta Kides priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par- 44, pret- 8, atturas- 33. Lūdzu dzēst!

Balsosim par komisijas variantu. Tāpat kā iepriekšējo reizi. Otrs balsojums par komisijas izteikto 2.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu. Par- 35, pret- 12, atturas- 36. Vairākumu ir guvis deputāta Kides ierosinājums. Lūdzu ņemt to vērā komisijai, precizējot dokumenta projektu. Ja kāds no komitejas locekļiem nevar pildīt savus pienākumus, tad viņa vietā speciāli tiek izvēlēts jauns komitejas loceklis. Paldies.

Ja par citiem pantiem nav priekšlikumu attiecībā uz konceptuālu balsojumu, tad balsosim kopumā par likumprojekta "Par Latvijas Republikas Naudas reformas komiteju" akceptu pirmajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu. 72- par, pret- nav, 17- atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums, par kuru gan bez balsošanas vienojāmies, ir par vēlēšanu problēmām. Man gan te priekšā ir Batarevska kunga zīmīte, kurā viņš lūdz atlikt izskatīšanu uz vienu stundu. Man jāpārliecinās, vai šī viena stunda ir pagājusi vai vēl ne? Batarevska kungs, vai mēs varam skatīt vai...

O.Batarevskis: Teksts ir nedaudz pārstrādāts un nodots pavairošanai. Vienkārši ir problēma ar izdalīšanu.

Priekšsēdētājs: Ja ir nodots pavairošanai, tad mēs, protams, nevaram skatīt, kamēr nav pavairots. Laikam deputāti tam piekrīt, jo teksts ir nopietni pārveidots. Godājamos lēmuma autorus tikai lūgšu ievērot, ka tad, kad teksts tiks pavairots, nebūs kam to izdalīt.

Godājamie kolēģi, desmitais darba kārtības jautājums par individuālo ģimenes uzņēmumu pirmajā lasījumā. Pasakiet to Batarevska kungam. Mēs to jautājumu neskatām pašlaik.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, es gribētu atgādināt mūsu komisijas priekšsēdētāja izteikto komisijas lūgumu apmainīt vietām 14. ar 10.darba kārtības jautājumu. Mēs desmit minūšu laikā mēģinātu izskatīt 14., jo sakarā ar tautsaimniecības interesi tas mazāk laika prasītu nekā desmitais.

Priekšsēdētājs: Diemžēl pirms tam deputāti ļoti krasi uzstājās, ka viss ir jāskata tādā kārtībā, kā ir saņemtas balsis. Mums bija sarežģīti. Man arī bija tāda doma, ka varbūt izskatīt tos, kurus var izskatīt... Komisija pagaidām atsakās desmito jautājumu izskatīt.

Nu tad mums ir tāds globāls jautājums ar 11.kārtas numuru- par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu un par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā par Latvijas Republikas likuma par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju spēkā stāšanās kārtību. Grūbes kungs rāda ļoti izteiksmīgu žestu, ka tas neiet cauri. Bojāra kungs, par likumprojektu "Par pilsonību", 12. Neredzu tikai vairs nevienu itāļu korespondentu zālē, pat mūsējo vairs nav... Lūdzu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Ar jūsu atļauju es došu nelielu teorētisku ievadu un detalizēti par katru punktu, ko mēs un kā iestrādājām, ziņos cienījamais Geidāna kungs. Es tikai varu runāt par to, kas mums bija jāizdara un ko esam izdarījuši, tāpēc nolasīšu: "Priekšsēdētājs. Balsošanu par likumu "Par pilsonību" pirmajā lasījumā izdarīt tikai tad, kad darba grupa šo likumu būs pārstrādājusi un tas būs saskaņots ar Latvijas Republikas Augstākās padomes likumu "Par pilsoņu tiesību atjaunošanas un naturalizācijas pamatnoteikumiem", pievienosim arī tos ierosinājumus, kurus deputāti izteica debatēs šajā otrajā variantā, un pievienosim arī to, ka tādā gadījumā mēs otrdien balsosim par jau pārstrādātu un iestrādātu likumprojektu." Kaut arī es pēc tam ļoti nežēlīgi protestēju, mani pārbalsoja, un mēs bijām spiesti iestrādāt arī to, ko deputāti mums iesniedza uz lapiņām, zīmītēm un tā tālāk rakstiskā veidā. Tāpēc es jūs lūdzu nebrīnīties par to, kas ir jūsu priekšā.

Bez tam, cienījamie deputāti, ja jau mums bija jāiestrādā jūsu priekšlikumi, tad darba grupa atzina par pareizu iestrādāt arī savus priekšlikumus, jo atsevišķi formulējumi tai, ilgāk strādājot pie tiem, nelikās tik pilnvērtīgi un tā uzskatīja par nepieciešamu šos formulējumus izlabot un darīt labākus. Taču jūs jebkurā gadījumā izlemsit, kā gribēsit un balsosit par to vai citu risinājumu.

Kas ir nācis klāt? Ir nākušas klāt divas formulas. Mēs pirmajā lappusē tādu terminu ietvērām kā ibso facto... Mēs mēģinājām šo formulu aizstāt ar tādu vai citu latviešu analogu, bet neatradām tādu analogu. Diemžēl man jāatzīst, ka latīņu terminu ibso facto juridiski lieto visās pasaules valstīs. Tātad pateicoties laulībai jeb caur laulību pilsonis iegūst pilsonību vai arī vēl cita juridiska fakta dēļ.

Šodien jums tika izdalīti materiāli par mūsu emigrantiem, jūs redzat, ka arī viņus mēs tā vai citādi ņēmām vērā. Es vēlreiz atgādinu, ka mums darba grupā bija briesmīgi, ļoti karsti strīdi par to, kā izturēties pret emigrāciju. Mēs mēģinājām savas domas ietvert 10.pantā par dubulto pilsonību, un arī citos pantos tas tika iestrādāts, taču mums šajā jautājumā ir arī otrs variants, kuru ierosina Rikards. Ar to jūs arī varēsit iepazīties.

Tātad Otrā pasaules kara laika emigranti. Jūs zināt, ka viņi paši sevi grib saukt par trimdiniekiem, bet tāds vārds kā "trimda" juridiskajā literatūrā un likumdošanas tekstos nepastāv. Rainis arī bija trimdinieks, tas vairāk piederas literatūrai... Bet es domāju, ka mūsu izstrādātā Otrā pasaules kara laika emigrantu definīcija jūs apmierinās, jo, manuprāt, tur viss ir.

Mēs tā saukto Lagzdiņa lēmumu iestrādājām, cik nu godprātīgi varējām. Patiesībā visu iestrādājām. Geidāna kungs mums strādāja kā ģenerālsekretārs un ļoti uzmanīgi un nežēlīgi sekoja, lai tiktu iestrādāti gan visi lēmuma principi, gan arī tie jūsu labojumi, kurus jūs mums likāt priekšā un kuri bija iesniegti rakstiskā veidā.

Cienījamie kolēģi, es lūgšu jūs pievērst uzmanību 10.pantam, kas, protams, ir viens no visasākajiem šajā likumprojektā. Mēs to vairākkārt gan tā, gan citādi mēģinājām saīsināt, gan atkal... Patiesībā izveidojām no diviem pantiem vienu. Bet jūs apskatieties, kas jums labāk patīk. Vai jūs to atbalstāt?

Tātad mums ir tāda formula, ka Latvijas Republikas pilsonis nedrīkst būt arī citas valsts pilsonis vai pavalstnieks un pildīt citas valsts pilsoņa vai pavalstnieka pienākumus. Ja nemaldos, kaut kādas līdzīgas idejas aizstāvēja Seiles kundze, bet, ja es runāju pareizi, tad viņa, protams, pati pateiks pareizāk.

Tālāk. Ja Latvijas Republikas pilsoni saskaņā ar ārvalstu likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par ārvalstu pilsoni vai pavalstnieku, tad tiesību attiecībās ar Latvijas Republiku viņu uzskata vienīgi par Latvijas Republikas pilsoni. Tas ir, cienījamie kolēģi, vienīgais, ko mēs varam atļauties, jo nevaram pateikt, ka viņš nav Amerikas pilsonis. Ja, piemēram, mans bērns dzimst Amerikas teritorijā, viņš automātiski iegūst Amerikas pilsonību, es varu to atzīt vai neatzīt, bet viņš ir Amerikas pilsonis. Bet attiecībā pret mūsu valsti viņam ir jāpilda mūsu valsts pilsoņa pienākumi, viss pārējais mūs neinteresē. Un arī citas valstis neko vairāk nevar pieprasīt.

Un pēdējais. Pilngadīgs Latvijas Republikas pilsonis, brīvprātīgi naturalizējoties citā valstī, zaudē savu Latvijas Republikas pilsonību. Pavalstniecības likuma 8.pantā, tātad 1938.gada labojumos, kurus pieņēma Ulmanis savā laikā, ir tieši tāda frāze. Acīmredzot Ulmanis visu to saistīja ar faktu, ka vācieši gatavojās braukt prom no Latvijas. Ja jūs braucat, tad uz neatgriešanos... vai ne? Tad labāk uz visiem laikiem. Tātad bija jāizvēlas- vai nu, vai.

Tagad jums ir iesniegts arī emigrācijas variants pirmajā lappusē. Tā kā mēs tagad skaram to dubulto pilsonību, es gribētu atbildēt tūlīt, lai mums nebūtu dažādu domu. Redziet, pirmajā lappusē viņi raksta, ka viņus grib izslēgt no Latvijas pilsoņu kopuma. Mēs negribam viņus izslēgt no Latvijas pilsoņu kopuma. Ja jūs uzmanīgi apskatīsities formulu, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi, tad 3.panta pirmajā daļā ar iekaviņu jūs redzēsit, ka tur patiesībā emigrācija ir iekšā. Viņiem neviens neko neatņem. Tālāk otrajā daļā (tajā viens un iekava) ir pateikts, kā viņi apliecina savu piederību, šeit diemžēl mēs bijām spiesti ierakstīt Lagzdiņa variantu, jo tā jūs nobalsojāt, un nekā mēs tur nevaram darīt.

Rikards arī ļoti uzstāja, ka mums vajadzētu atstāt emigrantiem dubulto pilsonību. Bet, ja mēs pieļaujam emigrantiem dubulto pilsonību, tad mums tādā gadījumā jāpiekāpjas opozīcijas priekšā un visiem PSRS migrantiem jāatļauj saglabāt dubulto pilsonību, kas acīmredzot būtu absolūti nepieņemami.

Tālāk otrajā lappusē emigranti, respektīvi, Pasaules brīvo latviešu apvienība, kritizē Lagzdiņu. Es viņu šajā jautājumā aizstāvu, bet lai Lagzdiņš pats sevi beigu beigās aizstāv. Viņi kritizē lēmumu, bet es runāšu tikai par principu- atgūt sev nelikumīgi atņemto Latvijas Republikas pilsonību. Mēs viņiem negribam neko atņemt un neatņemam, jo beigu beigās 3.panta pirmajā punktā pateicām, ka tie ir Latvijas Republikas pilsoņi, bet, ja viņi neatsakās no savas mītnes valsts pilsonības... Redziet, viņi saka, ka vairums Rietumos dzīvojošo latviešu praktisku iemeslu dēļ nevar atļauties uzdot savas rietumvalstu... Jūs saprotiet, praktisku iemeslu dēļ. Ir skaidrs, ko viņi ar to grib teikt. Tās ir viņu algas, viņu pensijas un tā tālāk. Bet es tomēr esmu pārliecināts, ka mēs ar saviem ķermeņiem to savu Dzimteni nosargājām. Emigrācija mums palīdzēja. Jā! Bet mēs te bijām. Un, ja mūsu šeit nebūtu un visi būtu aizbēguši prom... Piemēram, manu tēvu arī saķēra uz ielas vācieši pēdējās dienās, un uz kuģi vedīs prom... Viņš aizbēga no automātiem, visi mūsu mājas iedzīvotāji aiztaisīja visas durvis, un pat namīpašnieks neaizbēga, jo mēs nospriedām, ka mēs visi paliksim Latvijā, lai tur vai kas. Bet, ja visa Rīga tā būtu aizbraukusi prom, kā vācieši dzina... Kas bija tajā vecumā, tie atceras... Žandarmi gāja pa mājām un visus dzina ārā uz kuģiem vai uz Kurzemi. Mēs to nosargājām.

Bet tagad paskatīsimies uz šādu problēmu šajā dubultajā pilsonībā. Saskaņā ar šo Ulmaņa labojumu, kas ir pavalstniecības likumā 1938.gadā pieņemts, viņi ir atteikušies no Latvijas pilsonības saskaņā ar mūsu likumdošanu. Bet tagad paskatīsimies, ko viņi ir izdarījuši saskaņā ar amerikāņu likumdošanu. Saskaņā ar amerikāņu un jebkuras citas mītnes valsts likumdošanu, nododot zvērestu, viņi ir atteikušies vēlreiz no mūsu pilsonības pilnīgi un galīgi. Es jums nolasīšu ASV pilsoņa zvērestu.
Un citādas iespējas nebija nevienā citā valstī... Persona, kura vēlas naturalizēties, pirms pilsonības piešķiršanas atklātā tiesas sēdē zvēr: atzīt Savienoto Valstu Konstitūciju, ar zvērestu pilnīgi un galīgi negrozāmi atteikties no jebkuras uzticības un padevības jebkādam ārvalstu princim, monarham, valstij vai suverenitātei, kā pakļautībā vai pilsonībā iepriekš bijis subjekts. Atbalstīt un aizstāvēt Savienoto Valstu Konstitūciju, likumus un tā tālāk. Tātad viņi jau divreiz ir zaudējuši pilsonību- saskaņā ar amerikāņu likumiem un saskaņā ar mūsu 1919.gada likumu. Bet es neredzu nekādus šķēršļus, ja emigranti grib braukt mājā. Lai viņi atgūst pilsonību, man šķiet nebūtu absolūti nekas iebilstams. Bet viņi tad sāk argumentēt, ka viņi nedabūšot pensiju un tā tālāk... Es uzskatu, ka mums kā neatkarīgai valstij vajag ar lielu steigu noslēgt šos pensiju līgumus ar galvenajām mītnes zemēm par pensiju pārvešanu, un viss tad būs kārtībā. Es tomēr neuzskatu, ka mēs varam pieļaut dubulto pilsonību mūsu emigrācijai, kā viņi to prasa. Viņi saka, ka mēs nedrīkstam viņiem atņemt pilsonību, bet mēs tač
u neatņemam. Šajā sakarībā viņi ir iesnieguši veselu kaudzi dokumentu. Tā.

Kas vēl ir tāds kritisks, kam es varētu pievērst jūsu uzmanību? Ir viena lieta, kur es Lagzdiņam un viņa sagatavotajam lēmumam galīgi nevaru piekrist. Man jāatzīstas, ka Škapars mani pierunāja, lai es nepretojos mīļā miera labad šā lēmuma pieņemšanai. Es viņam apsolīju, sēdēju mierīgi un nerunāju pretī nevienam, nevienām muļķībām. Bet paskatieties, cienījamie kolēģi! Viņš mums liek pierādīt tiesā visu šo kriminālu, tātad visus kopmateriālus, kas ir šķērslis pilsonības iegūšanai. Tas tā nekur pasaulē nenotiek, jo jebkur pasaulē, izņemot Amerikas Savienotās Valstis, naturalizācija ir administratīvā procesa ietvaros un tur nekādai tiesai nekas nav jāpierāda. Mums tagad ir viens miljons imigrantu, ja mums viena miljona lietās būs jāpierāda, ka interfrontietis ir Interfrontes loceklis, tā vietā, lai parādītu kserokopiju no saraksta, tad mēs absolūtā purvā ieslīgsim un tiesas nodarbosies tikai ar šiem jautājumiem, lai pierādītu katru mazāko kriminālu. Tāpēc mums šeit ir divējāda pieeja, kuru liekam jums priekšā.

21.pants, tas ir 5.lappusē pirmais ar iekaviņu apakšpunkts. Lūk, te mēs ietvērām tādu formulējumu: ar antikonstitucionālām metodēm (tas ir saskaņots ar Lagzdiņa variantu) vēršas pret Latvijas Republikas neatkarību, kā arī tās demokrātiski parlamentāro valsts iekārtu. Un mēs šeit arī ejam pa demokrātisku ceļu, pa demokrātiskāku nekā kapvalstīs un nekā Padomju savienībā. Ja fakts ir dokumentāli pierādīts, nevis tiesā, bet dokumentāli. Ja mēs visi redzējām televīzijā, kā šeit janvārī pārņem varu, tad mēs tās sejas pazīstam, un tur neko vairāk nevajag, nekāda tiesa nav vajadzīga. Ja mums ir avīzes raksts, kuru uzrakstījusi kāda persona, ja mums ir augusta puča proklamācija, kuru ir parakstījusi persona, kas pati atzinās, ka viņa atbalstīja šo proklamāciju, tad mums šo faktu nevajag pierādīt tiesas ceļā. Turpretī mēs pilnīgi piekrītam formulējumam attiecībā uz personām, kuras izdarījušas starptautiskus noziegumus. Skaidrs, ka tas ir jāpierāda tiesas ceļā. Ja viņš ir noziedznieks, tad tas ir jāpierāda tiesas ceļā. Tā ka mēs šeit izraudzījāmies divējādus variantus. Ir lietas, kuras varētu pierādīt normāli administratīvā procesa ietvaros ar dokumentiem, tā kā mēs parādām, lūk, šim prasītājam. Redziet, mums šeit ir dokuments, ko jūs esat darījis. Bet otrs variants ir tad, kad jābūt tiesas pierādījumiem. Nu, katrā ziņā jāņem vērā, vai persona ir tiesāta un sodīta vai ne, tas taču ir tiesas process, tātad tas ir pats par sevi saprotams.

Lieki nestiepjot garumā, es pievērsīšos 40.pantam, kurš patiesībā te tika iekļauts Cilinska kunga iniciatīvas dēļ. 40.panta pēdējā daļa, kā es saprotu pēc jūsu reakcijas, nerada pārliekas šaubas, bet šaubas jūsu vidū izraisīja 40.panta pirmā daļa, kuru es lūdzu, it sevišķi pirmo rindiņu, uzmanīgi izlasīt . "Šā likuma normas esošā Latvijas Republikas pilsoņu kopuma noteikšanai stājas spēkā ar šā likuma pieņemšanas brīdi." Tātad jūs šo likumu laižat darbā. Tā pilsoņu kopas noteikšana jau notiek saskaņā ar Lagzdiņa lēmumu. Tā jau notiek, bet, lūk, šā likuma normas stāsies spēkā tad, kad likums būs spēkā, un ne agrāk. Turpretī likums kā tāds stāsies spēkā tā, kā mums tas ir parasti- vai nu ar likuma pieņemšanas brīdi, vai 10.dienā pēc tā pieņemšanas. Jautājumos, kas skar naturalizāciju, šī tēze mums arī it kā būtu saskaņota ar Lagzdiņa kunga lēmumu, tātad trešā likuma nodaļa stājas spēkā 1992.gada pirmajā... Atvainojiet... 1992.gada 1.jūlijā... un tur ir tautas nobalsošana... Mēs iestrādājām to tekstu par tautas nobalsošanu, Rikards mums nāca klajā ar šo tautas nobalsošanas likumu.

Tas īsumā būtu viss. Ja jums ir kādi jautājumi vai iebildes un problēmas un tā tālāk, mēģināšu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums ir palikušas 30 sekundes līdz pārtraukumam. Varbūt šajā laikā mēs varētu...

J.Bojārs: Jā, uz vienu jautājumu...

Priekšsēdētājs: Varbūt mēs varētu šajā laikā izspriest procesuāli, ko darīsim, jo mēs esam jautājuši un debatējuši, bet tagad ir nākušas klāt jaunas normas, pie tam konceptuālas. Vai atklāsim no jauna jautājumu un debašu procedūru? Silāra kungs teic, ka obligāti. Vai kāds domā, ka neobligāti? Neviens nedomā, ka to nevajadzētu darīt. Tātad jautājumi un debates. Ja Silāra kungs vēlas... Jā, labi, tad pēc pārtraukuma.

Tātad pārtraukums 30 minūtes- līdz pulksten pieciem. Lūdzu sekretariātā pierakstīties jautājumiem un debatēm.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Varbūt vispirms reģistrēsimies. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 51 deputāts reģistrējies.

No zāles: Par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu par procedūru- deputāts Silārs.

I.Silārs: Cienījamo sēdes vadītāj un cienījamie kolēģi! Ņemot vērā šā izskatāmā jautājuma tik tiešām lielo nopietnību ne tikai parlamentā, bet arī ārpus parlamenta sienām, tautā un arī starptautisko skanējumu, vai būtu mums vērts šodien sākt iztirzāt šo likumprojektu? Ja mēs galarezultātā šodien balsosim ar kādām 20 vai 12 "par" un 14 "pret", bet pārējie būs "atturējušies", manuprāt, tas vienkārši liecinātu par mūsu nenopietno attieksmi pret pilsonības jautājumu. Līdz ar to ierosinu šā jautājuma izskatīšanu šodien atlikt un pārcelt uz nākamo nedēļu. Par ko, protams, ierosinu balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl par procedūru sakarā ar Silāra kunga ierosinājumu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Es atbalstu deputāta Silāra priekšlikumu un ierosinu šo jautājumu kā pirmo izskatīt nākamajā plenārsēdē. Ar radiotranslāciju, ja tā nolems deputāti. Kā pirmo jautājumu nākamajā plenārsēdē./

Priekšsēdētājs: Kas vēl vēlas izteikties par procedūru?

J.Bojārs: Man ir brīv?

Priekšsēdētājs: Noteikti, es domāju, ka Bojāra kungam ir brīv.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es tā savā dzīvē neesmu radis "bakstīties", vaļsirdīgi sakot. Ja esam sākuši darīt kādu darbu, tad darīsim, ja nepaspēsim šo apspriešanu novest līdz galam, turpināsim pirmdien. Kas liedz kādam no mums izteikties "par" vai "pret" šo variantu, kas ir iesniegts?

I.Silārs: Papildināt pie sacītā, jūs saprotat, ja mēs...

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs.

I.Silārs: Paldies. Nākamnedēļ būs trīsreiz vairāk deputātu, viņi nebūs dzirdējuši ne atbildes uz jautājumiem, ne arī debates, ja mēs šodien sāksim debatēt, un atkal viss sāksies no gala. Ar to mēs novilksim laiku, paši sevi nogurdināsim un sāksim atkal no jauna.

J.Bojārs: Silāra kungs, man liekas, ka deputātiem jābūt darbā no rīta līdz vakaram. Un, ja deputāts nav bijis darbā, tad tā ir viņa problēma, nevis parlamenta problēma, tā nedrīkstētu būt parlamenta problēma, ka deputāts nenāk darbā.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kirštein, lūdzu!

A.Kiršteins: Es arī ierosinu atlikt, jo, pirmkārt, nav izsniegti vajadzīgie dokumenti. Mēs tagad esam dabūjuši dažus pavairotus materiālus no Pasaules brīvo latviešu apvienības. Šodien es esmu dabūjis tādu Levita pamatojumu, ka Vācijā, piemēram, tie, kas bija aizbēguši no nacistiem, respektīvi, vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, varēja, paturot otras valsts pavalstniecību, kļūt arī par Vācijas pilsoņiem. Te ir daži juridiski dokumenti nākuši klāt, par ko Bojāra kungs, būdams šā likumprojekta autors, nav informējis deputātus. Daudzi nezina, kas notiek tādos gadījumos, kad cilvēki kara vai okupācijas apstākļu dēļ ir spiesti braukt prom. Es gribu teikt, ka nav izanalizēta līdzīgu valstu pieredze. Ne tikai Vācijā, bet arī Portugālē un Grieķijā ir līdzīga situācija. Es domāju, jautājums absolūti nav sagatavots.

J.Bojārs: Varu pateikt tūlīt.

A.Kiršteins: Tagad, kamēr cilvēki ir zālē, lai nav vēlreiz viss jāsāk no gala.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, varbūt lai izsakās deputāti. Jums kā ziņotājam, protams, būs galavārds. Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Es atbalstu iepriekšējo uzstāšanos un tāpat uzskatu, ka nākamajam lasījumam jānotiek nākamajā nedēļā, jo tas būs īsts izsmiekls, ja 50 deputāti izlems pilsonības likteni Latvijā. Šeit Bojāra kunga pamatojums, ka "cik ir- tik ir" neder. Tas mūs nevar apmierināt, jo nebūs pilnīgas informētības un, otrkārt, problēma vēl ir tā, ka parādījusies vesela rinda dokumentu, kas ir pamatīgāk jāizskata, ne tikai vienam pašam Bojāra kungam, bet visai darba grupai, kas ar šo problēmu nodarbojas. Tas nav aicinājums Bojāra kungam, bet par procedūras jautājumu priekšsēdētājam./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ! Pēc tam deputāts Rikards. Deputāts Krūmiņš startēja pirmais, tikai viņš pusceļā apstājās. Nu, vienalga, izlemiet paši, kurš vispirms.

J.Krūmiņš: Es tomēr ierosinātu izskatīt šo likumprojektu šodien, jo, pirmkārt, daudzi deputāti vēl ir šajās telpās, viņi uz balsošanu solījās atnākt, otrkārt, es uzskatu, ka piedalās tie, kurus šie jautājumi interesē. Ja cilvēki ir aizgājuši projām, tad tā ir viņu personīgā darīšana, un, treškārt, mēs te runājam par atlikšanu uz nākamo nedēļu kā pirmo un tā tālāk, lai gan skaidri zinām, ka nākamnedēļ mēs ar šo jautājumu nenodarbosimies, un nezin kad vēl ar to nodarbosimies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Kā visiem zināms, 15.-17. novembrī ir Tautas frontes kongress. 19.novembrī ir PBLA konference Rīgā. Es ierosinātu atlikt nevis uz nākamo nedēļu, bet uz aiznākamo, tātad uz 20.novembri, kamēr šie jautājumi nav noskaidroti visplašākajos forumos. Cilvēki, kam arī ir tiesības par to lemt, ir Latvijas tauta. Es uzskatu, ka LTF pārstāv Latvijas tautu un PBLA pārstāv visus Rietumu latviešus, kas ir daļa no Latvijas tautas. Kad divi šie reprezentablākie forumi būs savu nostāju parādījuši, mēs varētu skatīt tālāk šeit plenārsēdē. Tātad mans priekšlikums ir 20.novembrī.

J.Bojārs: Rikards kā vienmēr nostājas nodevīgā pozīcijā pret savu darba grupu. Tas ir pirmais, ko gribu teikt. Otrais, ar ko jūs, Rikarda kungs, iesit uz šo kongresu, ja neesat publicējis šo likumu?

R.Rikards: Bojāra kungs, mēs taču norunājām, ka jūs pašās beigās teiksit par visiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs laikam.

S.Zaļetajevs: */Gribu nosaukt vēl dažus argumentus pierādījumam, ka šis jautājums, neskatoties uz tā steidzamību, tomēr ir jāatliek. Pirmais. Šis projekts nav izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē, neskatoties uz to, ka ir Prezidija lēmums, Augstākās padomes Prezidija lēmums, ka šādi projekti Likumdošanas jautājumu komisijā jāizskata.

Otrais. Kāpēc šeit tik maz cilvēku? Vakar mēs nobalsojām par darba kārtību, tajā tika iekļauti astoņi jautājumi, deputāti orientējās uz pieņemto darba kārtību, uzskatot, ka šonedēļ tiks apspriesti šie astoņi jautājumi. Tagad mēs esam sākuši izskatīt papildjautājumus. Tas ir sava veida ekspromts. Deputāti, kas ir ieinteresēti šī jautājuma apspriešanā, vienkārši nezina, kāda situācija ir izveidojusies. Tas jāzina un jāievēro. Citas izejas nav, tāpēc jautājums jāpārceļ uz nākamo otrdienu, sesija jāsāk tieši ar šī jautājuma izskatīšanu./

Priekšsēdētājs: Nākamais laikam ir deputāts Geidāns. Deputāts Biezais? Lūdzu.

J.Biezais: Es pievienojos Silāra kunga un Zaļetajeva kunga izteikumiem, tieši tā arī formulējot. Pārcelt kā pirmo jautājumu pēc organizatoriskiem jautājumiem uz nākamo sesiju.

J.Bojārs: Sesiju, sesiju! Uz nākamo gadu varbūt labāk?! Ko tad nu uz sesiju, uz nākamo gadu! (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka Biezā kungs labos.

J.Bojārs: Nu, Biezā kungs pateica to, ko viņš domā.

Priekšsēdētājs: Tik riskantu piedāvājumu viņš diez vai būtu gatavs teikt. Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Godājamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Mums šodien ir pirmā lasījuma trešais turpinājums. Kaut kāds punkts jāpieliek pirmajam lasījumam. Mēs šeit esam tie, kuriem interesē strādāt, un tie arī lielākoties uzstājas, vērtē un nāk ar saviem priekšlikumiem. Tāpēc man ir lūgums tomēr izskatīt to, kas jau ir bijis iesniegts rakstiski, un pieņemt pirmajā lasījumā, lai mums būtu kāds dokuments. Ja vērtē, tad lai ir ko vērtēt. Bet pagaidām nav ko vērtēt. Mēs jau neesam pat pirmo lasījumu pieņēmuši. Un strādāsim, mīļie kolēģi, tā kā vienmēr. Pieņemsim pirmo lasījumu, un pēc tam kaut vai tūkstoti rakstisku labojumu iesniedziet, mēs visus skatām cauri. Bet vienreiz vajag pielikt punktu šim pirmajam lasījumam. Un tāpēc, cienījamo Rikard, es arī uzskatu, ka tā ir nodevība, nodevīga pozīcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons, pēc tam Bojāra kungs pateiks visu, ko viņš domā, un tad balsosim.

O.Ščipcovs: */Man nākas uzstāties vēl reizi. Biezā kunga priekšlikums liecina par labu tam, ka man ir pareiza informācija par to, ka šis projekts tālāk par pirmo lasījumu mūsu parlamentā vispār netiks izskatīts. Tomēr es vēlreiz gribu iebilst deputātam Rolandam Rikardam. Man liekas, ka mums nevajadzētu gaidīt jaunās centrālās komitejas sēdi vai PSKP kongresu jaunajā izpildījumā. Es prasu likt uz balsošanu deputāta Zaļetajeva jautājumu par to, ka otrdien ar radiotranslāciju šis jautājums jāizskata pirmajā lasījumā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Man ir priekšlikums, kas attiecas tieši uz sēdes priekšsēdētāju. Manuprāt, ja mēs stingri sekojam procedūrai, tagad nav nepieciešamības sākt debates. Vispirms jāliek uz balsošanu jautājums par izmaiņām Augstākās padomes sesijas darba kārtībā, jo šodienas sēdes darba kārtība mums ir apstiprināta. Jautājumu ieslēgt vai jautājumu izslēgt- par to ir jābalso. Es prasu nobalsot par izmaiņām šodienas darba kārtībā. Balsošanas rezultāts dos atbildi, bet tālāk- izslēgt vai ieslēgt, es domāju...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Grūbe! Pēc tam deputāts Rikards, tad deputāts Bojārs, un beigsim apspriest, jo visi deputāti būs izteikušies.

G.Grūbe: Jautāju es tāpēc, ka skatījos 413.dokumentu. Tur ir precīzi uzrakstīta plenārsēdes darba kārtība, bet šis jautājums nav. Es tomēr piekristu Rikarda kungam. Ja jau mēs neesam spējuši, pateicoties arī Bojāra kungam un viņa operatīvajai darbībai, šo dokumentu sagatavot triju nedēļu laikā, tad es domāju, ka divas nedēļas, kamēr notiks Tautas frontes kongress un arī Brīvo latviešu apvienības kongress, mēs varam pagaidīt. Tāpēc es ierosinu tiešām atbalstīt Rikarda kunga variantu par 20.datumu. Mēs būsim saņēmuši arī Bojāra kunga turpinājumus "Atmodā", un visi uzzināsim arī par sevi, kas mēs esam. Es domāju, ka tad, kad skaidrība būs daudz lielāka, varēsim turpināt šīs diskusijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Es gribētu Ščipcova kungam paskaidrot sakarā ar to, ka viņš salīdzināja PSKP kongresu ar LTF kongresu. PSKP ir noziedznieku grupa, kas sagrābusi bruņotā ceļā varu un neko nepārstāv, izņemot sevi, bet LTF ir demokrātiski vēlēta organizācija, šeit ir tā lielā atšķirība. Nevar salīdzināt PSKP kongresu ar LTF kongresu.

Priekšsēdētājs: Tikai par lietu, Rikarda kungs. Lūdzu, Bojāra kungs, jūsu galavārds, un pēc tam reģistrēsimies un balsosim!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Acīmredzot šeit nekāds galavārds nav vajadzīgs. Jūs visi ļoti labi redzējāt, kas uzstājas pret šā likumprojekta pieņemšanu, un viņi visu laiku uzstājas pret likumprojekta pieņemšanu. Grūbes kungs vispār ļoti aktīvi ir "pret", bet viņam nekādu argumentu nav. Grūbes kungs, ko mēs tur argumentēsim. Balsosim "par" un "pret", jo bez balsošanas mēs tik un tā skaidrībā netiksim. Es domāju, ka šajā gadījumā pareizs bija opozīcijas viedoklis. Faktiski runa ir par darba kārtības grozīšanu. Tātad balsosim par darba kārtības izmaiņām. Viss. Es aicinu beigt, cienījamie kungi. Bet šo likumu mēs pieņemsim tik un tā, agri vai vēlu. Un, ja mēs ejam uz kongresu, tad mums jāiet uz kongresu ar dokumentu. Nevis PBLA pieņems šo dokumentu, mēs pieņemsim, bet, ja kādam ir bail izlemt, tad tā arī pasakiet. Paldies.

Priekšsēdētājs: Reģistrācija. Lūdzu reģistrēties. Reģistrācijā būs vismaz divas balsis vairāk nekā deputātu zālē, tā vizuāli. Lūdzu rezultātu. 70. Lai būtu 70.

Godājamie kolēģi! Mums ir vairāki balsojumi. Pirmais balsojums ir par to, vai mēs turpinām izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par pilsonību", jo par darba kārtību es tomēr atturēšos runāt. Ja tik strikti mēs ņemam 422.dokumentu, tad par darba kārtību nav nekas teikts. Tātad pirmais balsojums mums būs par to, vai turpinām izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par pilsonību". Ja gadījumā mēs nobalsojam, ka nevar izskatīt, tad mums būs divi balojumi par to, kad izskatīt, jo bija divi priekšlikumi- nākamnedēļ kā pirmo un aiznākamnedēļ.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu- pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu šodienas plenārsēdē. Balsosim par Silāra un citu deputātu ierosinājumu- pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu šodienas plenārsēdē. Lūdzu rezultātu. 34- par, 16- pret, 12- atturas. Tātad ar balsu vairākumu no balsojošo skaita mēs esam nobalsojuši, ka šodien šā jautājuma izskatīšanu pārtraucam. Lūdzu dzēst!

Nākamais balsojums būs par to, kad mēs skatām šo jautājumu. Pirmais balsojums- pēc vairāku deputātu ierosinājuma- nākamnedēļ, tas ir, otrdien, kā pirmo. Lūdzu balsošanas režīmu.

No zāles: Par motīviem...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nesteidzieties, par motīviem vēlas izteikties deputāts Silārs.

I.Silārs: Ja es nekļūdos, mēs spriedām par to, ka nākamnedēļ izskatīsim likumprojektu par Ministru padomi, bet šonedēļ izskatīsim ekonomikas problēmas. Es lūdzu to atcerēties pirms balsošanas!

Priekšsēdētājs: Jā, tikai tas nebija plenārsēdes balsojums, Silāra kungs. Tā bija cita sapulce, kur par to balsoja. Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Mēs pieņēmām lēmumu, ka tiek noteikts pilsoņu kopums. Šis lēmums nedarbojas tāpēc, ka mums nav izskatīts jautājums par imigrācijas vai pilsonības (kā nu mēs to nosaucam) departamentu. Latvijas prokurors paziņoja presē, ka mēs visi esam PSRS pilsoņi, jo joprojām neviens nezina, kas te kas ir. Un saprotiet, PSRS pilsoņi var dzīvot ārpus PSRS piecus gadus, tas ir PSRS likumā. Faktiski mums tomēr vajadzētu sākt izstrādāt kārtību, kādā tiek noteikts šis pilsoņu kopums, un tad steigties tālāk. Tad mums ir jāizskata likumprojekts par šo pilsonības vai migrācijas departamentu, ar kuru noteiks, kādi dokumenti ir vajadzīgi, lai šie pilsoņi varētu pieteikties.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kiršteina kungs, es sapratu. Jūsu motivācija ir tāda, ka nav ko steigties ar noteiktas dienas nozīmēšanu. Vai Bojāra kungs vēl vēlas ko teikt? Tātad ir motīvi par nākamo otrdienu, 12.novembri.

J.Bojārs: Es uzskatu, ka tas viss, kas notiek šeit, zālē, pierāda, ka tas, no kā mēs brīdinājām, ka notiks netīras manipulācijas ap šo pilsonības problēmas risinājumu, ka mēģinās to ievilcināt un apstāties jebkurā brīdī pie šā Lagzdiņa kunga lēmuma, ir pilnībā attaisnojies. Un šeit, zālē, ir vesela komanda cilvēku, kas rīkojas negodīgi, līdz ar to atbalstot opozīciju, kas negrib vispār nekādu pilsonības likumu un grib dzīvot tādā pašā bezizmēra padomju pilsonībā kā līdz šim. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Balsosim, kolēģi! Tātad piedāvājums izskatīt nākamo otrdien, 12.novembrī, pulksten 10.00 no rīta likumprojektu "Par pilsonību" pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 41, skaitīsim tikai "par". Paldies, tagad runās deputāts Geidāns. Pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Godājamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šis balsojums bija nenopietns. Mēs jau vairākkārt esam tā trešdienas vakaros nobalsojuši, ko mēs liksim otrdien kā pirmo, un pēc tam otrdien, protams, viss sākas no gala. Mēs esam sākuši kaut kā nenopietni strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nākamais balsojums- 19.novembrī pulksten 10.00 no rīta. Lūdzu, balsosim. 19. nav svētki, tā ir diena pēc svētkiem.

J.Bojārs: Atvainojiet, Krastiņa kungs, jūs teicāt 19.decembrī, vai es pareizi sapratu?

Priekšsēdētājs: Novembrī. Es vispār mēnesi neminēju. 19.datumā pulksten 10.00 no rīta. Vai visi ir nobalsojuši par 19.datumu? Lūdzu rezultātu. 27- par. Tātad par nākamo nedēļu bija acīm redzams vairākums.

Vai būtu vēl kādi varianti? Es domāju, ka Biezā kunga variants- par nākamo sesiju- bija kļūda. Tātad jūs pastāvat, Biezā kungs, ka nākamajā sesijā, tas ir, pēc jaunā gada? Pastāv. Paldies. Tātad Biezā kungs ierosina pārcelt pilsonības jautājumu uz nākamo sesiju, uz to, kas būs pēc Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Biezā ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 17. Tas ir mazākums. Tātad ar balsu vairākumu mēs esam vienojušies par 12.novembri. Esam vienojušies, ka šo jautājumu mēs gatavojamies izskatīt 12.novembrī pēc pulksten 10.00. Jo 10.00 laikam būs balsojums par darba kārtību.

Godājamie kolēģi! Man ir jāgriežas pie jums ar jautājumu, vai mēs esam šodien spējīgi izskatīt vēl kādu jautājumu? Darba kārtība ir izskatīta. Ja mēs gribam būt konsekventi, tad mums ir jābalso par kāda jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un izskatīšanu. Nav. Paldies.

Plenārsēde ir slēgta. Tiekamies 12.novembrī pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī