1991.gada 6.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sāksim darbu! Vispirms lūdz vārdu nelielam ziņojumam Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Ražuka kungs. Lūdzu.

R.Ražuks, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs: Labrīt, Augstākās padomes deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību un atgādināt, ka nākamnedēļ 15., 16. un 17.novembrī strādās Latvijas Tautas frontes 4.kongress. Šoreiz tas ir darba kongress. Paralēli plenārsēdēm darbs noritēs desmit darba grupās, kas pamatā atbilst Latvijas Republikas Augstākās padomes komisiju darbības pamatvirzieniem. Mēs centīsimies izstrādāt rīcības programmu, kas vairāk vai mazāk noteiks politiskās virsbūves attīstību tuvākajā laikā un mūsu dzīves stabilitāti valstī. Tāpēc es aicinu visus Latvijas Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas deputātus aktīvi iesaistīties kongresa darbā, darboties un līdzdarboties darba grupās.

Es domāju, ka šis Tautas frontes 4.kongress ir mūsu kopējā lieta. No tā, vai mēs varēsim pārvarēt nesaskaņas vai domstarpības, vienoties par pamatpostulātiem un pamatprincipiem, uz kuru pamata būvēsim mūsu turpmāko darbību, būs atkarīga mūsu kongresa norise.

Lūdzu uzskatīt šo manu īso informāciju par oficiālu ielūgumu Latvijas Tautas frontes frakcijas deputātiem uz kongresu. Personāli ielūgumi būs saņemami šopirmdien frakcijas sēdē pie frakcijas sekretāres. Paldies.

Priekšsēdētājs: Mums nepieciešams pabeigt vakar aizsākto jautājumu par zemes reformu pilsētās, taču Ozola kungam ir ziņojums par Budžeta komisijas lietām.

I.Ozols: Cienījamo sēdes vadītāj! Es lūgtu izņēmuma kārtā pirms jūsu minētā jautājuma beigšanas nobalsot par 417.dokumentu, kurā mēs balsu skaitīšanas rezultātā esam izveidojuši darba grupu darbam Baltijas asamblejā. Bet šīs balsu skaitīšanas rezultāti nav apstiprināti ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu. Tas ir tīri procedūras jautājums, tas laiku neaizņems, bet dokuments ir juridiski jānoformē.

Priekšsēdētājs: Jūs sapratāt, ka mēs neesam apstiprinājuši to deputātu sarakstu, kurus esam ievēlējuši Baltijas parlamentam. Mums šobrīd vajadzētu formāli apstiprināt šo deputātu sarakstu. Lūdzu reģistrāciju! Rezultāts: 126. Šī saraksta apstiprināšana nav īpaši jāiekļauj darba kārtībā, tā jau bija, mēs vienkārši neesam pabeiguši procedūru, ko vajadzēja darīt.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Mēs nezin kāpēc apšaubām savas vēlēšanas, kas ir notikušas šajā parlamentā, aizklātās vēlēšanas. Mēs esam ievēlējuši, vēlēšanu komisija atbild par sava darba pareizību. Manuprāt, tas ir samērā absurdi. Mēs esam ievēlējuši, vēlēšanu komisija paziņojusi rezultātus, un nekādi rezultāti nav jāapstiprina. Tas taču ir absurds. Mēs vēlreiz apstiprinām to, kas vienreiz jau ir izdarīts. No justīcijas viedokļa tas nav pareizi un nekāda apstiprināšana nav vajadzīga. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, jums ir pilnīga taisnība. Loģiski tas tā ir, bet formāli mēs neesam balsojuši par Augstākās padomes lēmumu izveidot šādu grupu. Mēs esam nobalsojuši tikai par sarakstu aizklātā balsošanā. Tieši tāpēc mums Juridiskās pārvaldes konsultanti lūdz izdarīt šo formalitāti.

Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Cienījamie deputāti! Es lūdzu piedošanu par to, ka vēlreiz izteikšu savu domu. Ja nu runa ir par saraksta apstiprināšanu, es vēlreiz lūdzu opozīcijai iedalīt kaut minimālo kvotu. Tas būtu pēc civilizētu parlamentu tradīcijas. Lai nevienam nerastos priekšstats, kā opozīcijai, tā man, ka es tur sev personīgi gribu vietu, savu kandidatūru es atsaucu. Pateicos./

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi! Mums ir aizklātā balsošanā izvēlētu deputātu saraksts, un šobrīd mēs varam šo lēmumu par parlamentārās grupas izveidošanu apstiprināt vai neapstiprināt. Mums ir visas iespējas.

Balsosim par lēmumu "Par Latvijas Republikas tautas deputātu grupu darbam Baltijas asamblejā". Grupas locekļi ir ievēlēti aizklātā balsošanā. Rezultāts: 83- par. Lēmums ir pieņemts.

Tagad mums vajadzētu beigt balsošanu par likumprojektu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Alkšņa kungs, cik es atceros, vakar mēs pabeidzām izskatīt visus punktus, mums atliek galīgā balsošana.

Lūdzu, par 12.punktu!

L.Alksnis: Labrīt, godātie kolēģi! Godāto priekšsēdētāj! Mēs vakar palikām pie 12.punkta, par kuru sāka izvērsties debates. Pirms mēs atsākam varbūt šā likumprojekta pēdējo apspriešanu, es gribu, ievērojot kolēģa Bela lūgumu, vēlreiz paskaidrot šā likumprojekta būtību attiecībā uz tagadējiem zemes lietotājiem, kuru zemes varētu nonākt bijušo zemes īpašnieku īpašumā. 12.pants paredz šādu iespēju, ka bijušajiem zemes īpašniekiem tiek dota priekšroka izvēlēties savu īpašuma tiesību atjaunošanu arī uz tādiem zemes gabaliem, kuri šajos piecdesmit gados ir apbūvēti. Tikai šeit ir piebilde, ka bijušais zemes īpašnieks var savas īpašuma tiesības uz šo zemes gabalu atjaunot ar noteikumu, ka viņš no nomnieka ir tiesīgs saņemt nomas maksu, kuras maksimālo lielumu nosaka Latvijas Republikas Ministru padome. Īsāk runājot, es gribu teikt, ka apstākļi, kādi šim nomniekam faktiski ir šodien un bija visus šos 50 gadus, nemainīsies arī nākotnē. To es lūdzu saprast, ka šāda norma likumā ir iestrādāta. Ja es to neesmu pietiekami izskaidrojis, es labāk to izskaidrot jums nevaru. Protams, jūs savu attieksmi paši varēsit izteikt ar savu balsojumu. Tas man īsumā viss par 12.pantu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Es iesniedzu priekšlikumu par 12.pantu un esmu saņēmis atbildi, ka mans priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts likumprojektā. Bet izrādās, ka tā tas nav, jo šis 12.pants vienu netaisnību likvidē, bet rada vietā desmit netaisnības, jo šie cilvēki, kas likumīgi saņēmuši atļauju būvēties pilsētās, tur ir uzbūvējušies 20, 30 un vairāk gadu atpakaļ. Ļoti daudzos gadījumos tie ir tieši šie izsūtītie. Konkrēti: ielā, kurā es arī dzīvoju, ir desmit mājas, no tām septiņās dzīvo izsūtītie cilvēki, kas ir te uzbūvējušies, jo savās lauku mājās viņi netika ielaisti. Tagad viņu bērni, mazbērni un mazmazbērni būs mūžīgie nomnieki. Ja lauku likumā ir priekšroka uz šo zemes gabalu lietošanu un pēc tam pārņemšanu īpašumā tam, kuram ir bijis likumīgi atļauts uzbūvēties uz šīs zemes, tad arī pilsētā likumam ir jābūt tādam pašam. Nevar, radot vienu taisnību, darīt daudzas netaisnības. Šis zemes īpašnieks tik un tā to gabalu nevar atgūt, ja tur ir kaut kas uzbūvēts. Principiāls īpašnieks teiks: es to zemes gabalu nepārdodu, un viss.
Bērni un mazbērni būs mūžīgie nomnieki. Cilvēks nekad neiegūs savu īpašumu, kaut gan viņš tur uzcēlis savu māju un daudz strādājis. Es domāju, ka vajag lauku zemes reformas likumu piemērot arī pilsētās. Īpašnieks nevar pretendēt uz īpašumu, ja radušies daudzi citi apstākļi. Viņš saņem kompensāciju, samaksu, kāda pienākas, lai tas nevilktos daudzās paaudzēs.

Priekšsēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Jūs vēlaties, lai redakcija būtu tāda, kā jūs esat šeit ierakstījis? Par to mēs nobalsosim.

I.Caune: Pirmajā rindkopā aiz vārdiem "izņemot gadījumus" iekļaut vēl otru apakšpunktu. Tas, kas ir tekstā, būtu pirmais apakšpunkts, otrais apakšpunkts būtu ierakstīts šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: 386.dokumentā tas ir. Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Godātais kolēģi Caunes kungs! Es gribu jums paskaidrot, ka esmu ievērojis jūsu rakstisko iebildumu simtprocentīgi. Bet, manuprāt, mūsu domstarpības ir tajā apstāklī, ka mēs dažādi izprotam to, kas ir pirmpirkuma tiesības. Man ir šis oriģināls, ko jūs iesniedzāt. Šis pats oriģināls ir fiksēts 386.dokumentā. Jūs rakstāt konkrēti sekojošo: ja uz bijušās īpašnieka zemes uzbūvēta dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām, pirmpirkuma tiesības Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā par zemes vērtību pilsētā ir faktiskajam zemes izmantotājam. Likumprojektā ir ierakstīta norma, ka pirmpirkuma tiesības ir faktiskajam zemes izmantotājam- nomniekam, ja pilsētas pašvaldība no savām pirmpirkuma tiesībām atsakās. Es uzskatu, ka tā ir tā pati norma. Bet visa nelaime mūsu domstarpībās acīmredzot ir tā, ka jūs ar pirmpirkuma tiesībām saprotat atpirkuma tiesības, par kurām es jau vakar runāju. Civilizētā pasaulē tāda tiesību norma kā izpirkuma tiesības nepastāv.

I.Caune: Man jāatvainojas jums. Es varbūt neprecīzi esmu uzrakstījis. Skaidri uzrakstīju, ka šo priekšlikumu attiecinu uz pirmo rindkopu, bet šeit tas iznāk attiecināts uz trešo apakšpunktu. Tam jābūt pirmajā rindkopā un tad tas ir pareizi un likumsakarīgi. Es esmu mazliet neprecīzi izteicies. Es par to atvainojos.

Priekšsēdētājs: Paldies, Alkšņa kungs! Balsosim vēlāk par Caunes kunga redakciju. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es esmu spiests vēlreiz atgādināt, ka šis likumprojekts tāpat kā cienījamā Grūtupa likumprojekts nav izanalizēts no 1937.gada Civillikuma viedokļa, saskaņā ar kuru, sākot ar 998. un beidzot ar 1029.pantu, ir iestājies desmit gadu ilgais ieilgums. Šīs privātīpašuma tiesības šajā sakarā atjaunot nevar. Es pilnīgi piekrītu Caunes kungam, ka ar šo likumu visvairāk tiks aizskarti represētie.

Man ir daudzas vēstules no mana vēlēšanu apgabala Siguldā. Es gribu nolasīt īsāko daļu visīsākajā no šīm vēstulēm. Es varu nosaukt arī adresi un personu, kas rakstījusi.

"Katrs zemes gabals pilsētā pirms 50 gadiem kādam ir piederējis. Zeme pilsētā nav neizmantota, 50 gados tā tika apbūvēta, jo pilsēta auga. Cilvēki uzcēluši ģimenes mājas. Zeme piešķirta mājas celšanai. Katram bija tiesības domāt, ka tas ir uz ilgiem laikiem. Bet tagad taisnīguma vārdā viņiem paziņo, ka zeme būs jāatpērk no bijušā īpašnieka, kurš, pēc gadiem spriežot, sen jau miris, tātad viņam šis taisnīgums nav vajadzīgs. Daudzi, ļoti daudzi cilvēki nebūs spējīgi atpirkt šo zemi. Tātad taisnīguma vārdā atpirks (vai atsavinās) arī māju, ja jau nepieder zeme, uz kuras māja uzcelta. Kā gan lietot savu māju?

Secinājums viens: kaut ko netaisnīgāku grūti pat iedomāties. Un kas maksās bijušajiem īpašniekiem par to zemi, uz kuras uzcelti dažādi valsts objekti? Maksās vēlreiz tie paši nabaga cilvēki ar nodokļiem un cenu celšanos. Tā kā valsts manai ģimenei nav piešķīrusi dzīvokli, nopirku māju Siguldā. Mājas inventarizācijas vērtība bija 6000 rubļu, bet par māju samaksāju 30 000 rubļu. Pieckārtīgu mājas vērtību es samaksāju par to, ka savā īpašumā ieguvu 100 kvadrātmetru zemes. Uzskatu, ka par savas mājas zemi esmu pilnībā samaksājusi bijušajam mājas īpašniekam. Lai otrreiz pirktu savu zemi, šoreiz no bijušā zemes īpašnieka, kurš sen miris, man nav līdzekļu. Visi ģimenes līdzekļi tika ieguldīti mājas pirkšanā un rekonstrukcijā. Bez tam ģimenē ir otrās grupas invalīdi. Tāda pati vēsture ir daudziem apkārtnē dzīvojošajiem represētajiem. Vai tiešām tas atkārtosies vēlreiz, šoreiz saskaņā ar citu mūsu valdības pieņemtu lēmumu!

Tāds pats stāvoklis manam kaimiņam Grišānam- represēts, atņemta lauku māja, bijis izsūtījumā. Tagad pāri par 70 gadu vecs."

Redziet, kas par lietu, šie cilvēki vairs nav spējīgi savas dzīves laikā atpirkt šo īpašumu. Es vēlreiz atgādinu, ka manis minētajiem Civillikuma pantiem ir iestājies ieilgums, jo visi šie cilvēki ir labticīgi ieguvēji. Viņi domāja, ka iegūst šo zemes gabalu saskaņā ar toreiz spēkā esošajiem likumiem. Tagadējā likumdošana nevar viņus nostādīt citādākās līguma attiecībās, nekā tas ir bijis tad, kad līguma attiecības nodibinātas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs, komentējiet!

L.Alksnis: Godātais kolēģi Bojāra kungs! Jūs esat neuzmanīgi izlasījis likumprojektu. Šā paša 12.panta pirmajā rindkopā ir norma, kura aizstāv šādus labticīgus namīpašuma ieguvējus. Ja viņi šos namīpašumus uz bijušo īpašnieku zemēm ieguvuši, pirkdami no šiem bijušajiem īpašniekiem šos namus, tad šis likums aizstāv tagadējos namīpašniekus attiecībā uz zemes gabala platību, kā jūs pats teicāt, uz tiem 1200 kvadrātmetriem dodot viņiem priekšroku nomāt, saņemt lietošanā vai izpirkt šo zemi, ja viņi šos namus ieguvuši labticīgi. Šis likums aizstāv šādus labticīgus ieguvējus.

Bet tie, kas nav ieguvuši šos namus labticīgi vai šo zemi nav ieguvuši labticīgi, kas ir apbūvējuši neapbūvētu zemi, uz tiem šis likums neattiecas. Tur priekšroka izvēlēties tiek dota bijušajam zemes īpašniekam. Viņš, protams, var izvēlēties otro variantu vai trešo variantu, tādā veidā dodot tomēr prioritāti šim bijušajam īpašniekam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs, jums atbildes replika!

J.Bojārs: Es vēlreiz cenšos no diviem referētājiem gan par namīpašumu denacionalizāciju, gan par zemes denacionalizāciju panākt atbildi, kā viņi izturas pret 1937.gada likumdošanu kopumā un konceptuāli pret ieilguma jautājumiem, kas ir pateikts šajā likumā. Nez kāpēc no likuma grib izraut tikai mazas daļiņas, kas ir izdevīgas mums, šābrīža īpašniekiem.

L.Alksnis: Pēc manām domām, īpašuma tiesībām noilguma nav.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Celmiņam.

J.Celmiņš: Cienījamie kolēģi, es gribētu pievērst jūsu uzmanību 386.dokumentā iesniegtajiem maniem priekšlikumiem par 12.pantu, kurus darba grupa noraidīja. Es personiski uzskatu, ka mums ir jābalso par 12.panta atgriešanu otrajā lasījumā, lai konceptuāli vēlreiz šo pantu apspriestu, jo pirmajā lasījumā koncepcija mums bija pavisam cita, bet otrajā lasījumā ar ļoti nelielu balsu vairākumu un nelielu balsotāju skaitu šis 12.pants konceptuāli tika izmainīts. Šis 12.pants šobrīd iedibina feodālas zemes attiecības, un mēs nebūt nevaram būt pārliecināti, ka tas veicinās ekonomisko progresu. Gluži otrādi, ja zeme ir nomas rīcībā, cilvēki nejūtas droši un nevar droši ieguldīt līdzekļus, lai šo zemi apsaimniekotu. Mans priekšlikums ir dot iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem un pašvaldībām izpirkt šo apbūvēto zemi. Šādā veidā mēs varētu apmierināt gan bijušo īpašnieku intereses, gan arī to Latvijas Republikas pilsoņu intereses, kas šo zemi ir apbūvējuši.

Starp citu, zemes lietošanas pāriešana zemes īpašuma tiesībās ir ļoti daudzu zemes reformu tiešais saturs. Arī Latvijas Republikas agrārās reformas rezultātā zeme, zemes lietojums pārgāja zemes īpašumā. Šobrīd es uzskatu, ka zemes reformas ietvaros, ja mēs šo likumu saucam par zemes reformu, mēs šādi varam risināt šo jautājumu. Tādēļ ierosinu vēlreiz balsot par 12.panta atgriešanu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šteinam.

V.Šteins: Celmiņa kungs, protams, ka privātīpašums uz zemi nav sociālistiskās īpašuma attiecības, ja jūs aizstāvat sociālistiskās attiecības, un privātīpašums uz zemi nebūt nav feodālās attiecības.

Attiecībā uz noilgumu. Paldies Jurim Bojāram, ka viņš paskaidroja. Mums vēl ir deviņi gadi un daži mēneši, jo pēc 21.augusta stājās spēkā Latvijas Republikas likumdošana, un šis noilgums iestāsies pēc deviņiem gadiem. Piecdesmit okupācijas gadi nevar tikt skaitīti iekšā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Rikardam.

R.Rikards: Cienījamais Bojāra kungs! Es gribētu dot atbildi uz jūsu priekšlikumu par ieilguma tiesībām. Izlasiet Civillikuma 1005.pantu! Tur ir teikts, ka uz noziedzīgā ceļā iegūtu īpašumu neattiecas ieilgums. Ja mēs atzīstam, ka okupācijas vara ir bijusi legāla, tad jums ir taisnība. Ja mēs atzīstam, ka okupācijas vara ir nelikumīga, tad uz to neattiecas ieilgums.

Es gribētu nolasīt 18.pantu no mūsu pagājušā gada 19.jūlija likuma "Par likumprojektu izskatīšanas kārtību": "Trešā lasījuma gaitā jauni likumprojekta labojumi un papildinājumi, izņemot redakcionālus labojumus, nav atļauti."

Turēsimies stingri pie mūsu pieņemtajiem likumiem! Otrajā lasījumā mēs akceptējām likumu "Par zemes reformu", bet tagad skatīsim pa pantiem. Tātad es ierosinu balsot par 12.panta 1.punktu un 12.panta 2.punktu. Ja ir redakcionāli labojumi, tad tos vajag ieviest, un viss. Balsosim konkrēti par punktiem! Neļausim šeit, es teiktu tā, "sarkanajiem" ņemt virsroku!

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Albertiņai.

S.Albertiņa: Kolēģi, man ir jautājums. Tikai es ļoti lūgtu mani nesaukt par "sarkano". Tas attiecas tikai uz latviešiem un Latvijas pilsoņiem, starp citu, jo visi ienācēji, kas ienāca Ogrē no citām republikām, sevi ir nodrošinājuši ar lieliskām dzīvesvietām jaunuzceltajās mājās. Tas, par ko es gribu jums jautāt, attiecas tikai uz latviešiem. Jo Ogrē pārsvarā tikai latvieši būvēja mājas uz dažādām zemēm (ar ļoti retiem izņēmumiem). Tātad uz pusotra hektāra, kurš piederējis, piemēram, vienā gadījumā bijušajam īpašniekam, pašreiz atrodas piecas privātmājas, kuras cilvēki ir uzbūvējuši tādējādi, ka, bez šaubām, kā jums tas ir labi zināms, pusotra hektāra nevienam apbūves gabalam pilsētā neatstāja. To jūs zināt, kolēģi. Man ir jautājums: kas šie cilvēki tagad skaitīsies, vai viņi ir noziedznieki? Kas viņi īsti ir? Vai labticīgie ieguvēji? Kādā kategorijā viņi tagad ieskaitāmi? Kā tur tagad izskatīsies ar viņiem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Viņi ir normāli mūsu iedzīvotāji, mūsu pilsoņi, ja viņi šo pilsonību iegūs, uz viņiem absolūti neattiecas nekādi represīvi akti vai formas. Vienīgi attiecībā uz zemes izmantošanu. Ja bijušais zemes īpašnieks vēlēsies atgūt īpašumā šo zemi, ar kuru viņš faktiski nevarēs rīkoties, tad šie zemes izmantotāji maksās viņam tādu pašu nomas maksu, kādu līdz šim ir maksājuši Ogres pilsētas pašvaldībai. Nekas viņu attiecībās nemainīsies. Gluži pretēji, viņiem tiks dotas iespējas runāt ar šo zemes īpašnieku par savas daļas izpirkšanu.

S.Albertiņa: Jā, kolēģi, tādā gadījumā man ir vēl viens papildinājums. Nejauciet šīs divas lietas: nomu un nodokli pašvaldībai! Tā ir ļoti liela starpība, manuprāt. Tas nav viens un tas pats.

L.Alksnis: Šajā gadījumā tas ir viens un tas pats.

S.Albertiņa: Viens un tas pats?

L.Alksnis: Nomas maksa ir viens un tas pats, tajā ir ietverts zemes nodoklis, ko maksā nomnieks.

S.Albertiņa: Tātad nomnieks jeb nomātājs drīkstēs ņemt nomu tikai nodokļu apmēros?

L.Alksnis: Tas ir ierakstīts likumā. Ministru padomes noteiktajā lielumā.

S.Albertiņa: Nomas noteiktajā apmērā, bet tad... Nesakiet man, lūdzu, ka tas būs tieši tikpat liels kā nodoklis.

L.Alksnis: Zemes nodoklis vienmēr ir mazāks par zemes nomu. Zemes nodoklis ir mazāks.

S.Albertiņa: Paldies. To es arī gribēju zināt. Tātad nomnieki mūžīgi mūžos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Cienītie kolēģi, tikai atcerēsimies, ka šodien mēs apspriežam būtībā balsošanas motīvus, jo, kad mums vajadzēs izšķirties par redakciju, mēs balsosim tikai par šiem rakstiskajiem priekšlikumiem, par to iekļaušanu vai neiekļaušanu, par redakcijas komisijas priekšlikumu.

A.Seile: Es gribu atbalstīt šo likumprojektu tieši tādā redakcijas variantā. Un kāpēc? Es gribu pamatot un mazlietiņ oponēt savai kolēģei Albertiņai. Tieši Ogres rajonā Lielvārdē ir šāds gadījums.

Lielvārde pašreiz kļūst par pilsētu. Cilvēkam ir bijusi 1,6 hektāru liela zemīte Lielvārdē, un viņš vairs nedzīvo uz tās zemes. Turpat blakus, gabaliņu tālāk viņam ir māja uz 600 kvadrātmetriem. Šis cilvēks tagad saka tā: es ņemu atpakaļ savus 1,6 hektārus, bet tos 600 kvadrātmetrus svešās zemes, kur esmu uzbūvējis māju, es esmu ar mieru nomāt. Bet kā mēs turpmākās attiecības nokārtosim? Tas būs pirkšanas-pārdošanas jautājums. Un šīm tirgus attiecībām jāstājas spēkā.

Es vēl gribu paskaidrot, ka Dzelzkalna kungs Vācijas reformā tieši tāpēc ir ieviesis šādu īpašuma atjaunošanas principu: pirkšanas-pārdošanas paātrināšanu, lai valstij nebūtu jāmaksā šīs kompensācijas. Cilvēki paši visu nokārtos. Aicinu balsot par Alkšņa variantu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Selecki, lūdzu!

V.Seleckis: Pirmām kārtām es izsaku neizpratni un protestu pret to, ka Rikarda kungs var faktiski par noziedzniekiem nosaukt milzīgu daļu Latvijas visīstenāko pilsoņu, pateikdams, ka šie cilvēki, kuri lieto pašlaik zemi, ko viņiem iedeva māju būvniecībai, to ir ieguvuši noziedzīgā ceļā. Viņi to nav ieguvuši noziedzīgā ceļā. Viņi to ieguvuši saskaņā ar tiem likumiem, saskaņā ar kuriem mēs dzīvojām visu laiku un saskaņā ar kuriem viņi varēja šo īpašumu iegūt. Viņi nav noziedznieki. Tāpēc mētāties ar tādiem teicieniem un vārdiem, tā ir, varētu teikt, no pašu deputātu puses ļoti noziedzīga rīcība.

Tāpat es nevaru saprast, ko tad īsti aizstāv šie deputāti, kuri pieprasa, lai būtu arī nomas princips. Manā skatījumā te nav vis cīņa starp "sarkanajiem" un kapitālisma piekritējiem, bet te ir runa par feodālismu. Atjaunot un iedibināt šo nomas principu nozīmē aizstāvēt un atjaunot Latvijā visīstāko feodālismu. To vajag apzināties. To iekārtu, to kārtību, kāda bija pasaulē, pirms notika revolūcijas daudzās valstīs, kuras šo iekārtu likvidēja. Nomas līgums nozīmē, ka cilvēki, kuri ir nokļuvuši šīs nomas atkarībā, kā arī viņu bērni visu mūžu būs atkarīgi no šā īpašnieka. Tāda kārtība pastāvēja pirms franču revolūcijas, kas notika 18.gadsimtā, un tā tālāk un tā tālāk.

Vai tiešām mēs Latvijā gribam atjaunot tādu pašu kārtību? Jāņem vērā: ja uz pilsētu, uz pilsētas zemēm tiks attiecināts šis princips, tad agri vai vēlu tas var tikt attiecināts arī uz lauku zemi. Un tas ir absolūti bīstami Latvijas nākotnei. Tāpēc aicinu deputātus svītrot no 12.panta 1.apakšpunktu, kurš nebija šinī likumā pēc pirmā lasījuma un parādījās tikai pēc otrā lasījuma, tādā veidā ļoti būtiski mainot šā likuma koncepciju.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Es ļoti atvainojos. Mēs varētu piekrist Selecka kunga priekšlikumam un atstāt vispār vecos likumus. Tie bija ļoti jauki. Bet es vienīgi mazu piezīmi gribu pateikt. Bojāra kungs, būdams padomju jurists, ir vairākas reizes teicis par noilgumu. Es pateikšu to, ko nepateica Rikarda kungs. Šajā 1003.pantā ir teikts tā, ka noziedzīgā ceļā dabūtu lietu nevar ar ieilgumu dabūt par īpašumu ne pats nozieguma izdarītājs (tā ir okupācijas vara), ne arī trešā persona, kas savas tiesības atvasina no viņa. Tātad šinī gadījumā šī trešā persona ir tā, kas nopirka šo māju, nopirka no pašvaldībām, no valsts, tātad no padomju varas, no nozieguma izdarītājas.

Un te ir teikts tālāk: šis ieilguma aprobežojums izbeidzas tikai pēc tam, kad kāda lieta nonākusi atpakaļ īpašnieka varā. Tātad elementāra saskaņa ne tikai ar Latvijas Civillikumu, bet arī ar Eiropas civiltiesībām. Šis īpašums tiek atdots atpakaļ īpašniekam. Un pēc tam trešā persona kārto šīs lietas ar īpašnieku. Šajā likumā ir visi gadījumi paredzēti.

Tāpēc es aicinu balsot bez izmaiņām par šo pantu un tālāk balsot pa punktiem, ja ir kaut kādas pretrunas. Nediskutēsim vairāk, jo šajā likumā ir absolūti visi gadījumi paredzēti!

Es vēl gribu piebilst. Es atvainojos, bet nav absolūti nekā briesmīga, ja uz kādas zemes kaut kas ir uzbūvēts. Teiksim, uz manas zemes arī ir uzbūvēta kolhoza ferma, un es nebūt netaisos patriekt šo fermu. Mēs varam ļoti labi vienoties uz pieciem vai desmit gadiem. Tāpēc nevajag sagrozīt šeit, ka ir nopirkts, ka tie noziedznieki ir... Rikarda kungs neteica, ka noziedznieki ir šie pilsoņi. Rikarda kungs apzināti sajauca šo kārtību. Noziedznieks bija padomju vara, un ieguvēji bija šīs trešās personas, kuras bija apmuļķotas. Bet viņām tiek dotas iespējas nokārtot likumīgi savstarpējās attiecības.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Cuprunam.

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Man ir priekšlikums iestrādāt tomēr normu, ka visu var atstāt. Likums ir labs. Tas ir atstājams tāds, kāds tas ir. Taču vajag iestrādāt vienu normu, ka tagadējam lietotājam ir nevis pirmpirkuma tiesības, bet atpirkuma iniciatīvas tiesības. Ja kāds no tagadējiem lietotājiem vēlas un spēj samaksāt par zemi, tad ir jādod tiesības to nopirkt. Saprotiet, nomas attiecību saglabāšana nav izslēdzama. It īpaši tādēļ, ka uz priekšu tādas veidosies. Neizbēgami veidosies. Taču, ņemot vērā šo situāciju, ir jāiestrādā šīs normas.

Pie viena atgādināšu kādu lietu: pirmajā balsojumā šī norma par īpašuma tiesību atjaunošanu vispār tika izbalsota. Otrajā lasījumā ar komisijas iniciatīvu tā tika iestrādāta. Iebalsota tā tur nebija, jo mēs balsojām par to, lai svītrotu šo normu, nevis lai šo normu iestrādātu. Par to, lai svītrotu, bija 28 deputāti. Pret- 28. Atturējās- 9. Tāds tas balsojums bija. Tā ka šeit viss tīri nav arī no juridiskā viedokļa, ka tāda norma parādījās likumā.

Bez tam, Rikarda kungs, jūs saucat dažus par "sarkanajiem". Man paliek tiesības kādreiz nosaukt jūs tādā vārdā, kā es par jums domāju. To jūs paturiet prātā! Bez tam man šeit ir viens interesants saraksts par cilvēkiem, kuri "noziedzīgi" ieguvuši zemi Talsos. Jāsaka gan, ka šeit ir mazdārziņi, bet tā pati problēma ir arī ar mazdārziņu apbūves gabaliem. Zināt, šo papīru ir parakstījuši cilvēki, kas šeit dzimuši 1918., 1922., 1937., 1927., 1930., 1923., 1915.gadā un tā tālāk. Mēģiniet viņus saukt par noziedzniekiem, ja jums ir dūša, tā sakot!

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muceniekam.

V.Mucenieks: Pēc šā likuma un tā aizstāvju runām es saprotu, ka mūsu tauta tiek sadalīta divās daļās, tas ir, bijušo īpašnieku radinieki un pārējā tauta, kura, lūk, nav spējusi nosargāt šos viņu īpašumus un kurai tagad par visu ir jāmaksā, kura faktiski ir pasludināta par noziedzniekiem. Šis princips man nav pieņemams. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir, es nesaprotu, ka mēs katru rītu ceļamies un gulēt ejam ar savām dziesmiņām. Tas ir tas, ka zeme var piederēt tikai Latvijas pilsoņiem. Un otra ir, ka nedrīkst būt nekāda dubultpilsonība. Tagad pēkšņi mūsu "gaišie prāti" elementāras lietas vairs nespēj saprast un abus punktus sāk apšaubīt. Arī šinī likumā ir iekšā, ka pilsētās uz zemi, uz zemes īpašumu tāpat neatkarīgi no pilsonības var pretendēt bijušo īpašnieku radi un mantinieki. Es uzskatu, ka tādā gadījumā vismaz vajadzēja ierakstīt, ka varētu pretendēt uz kompensāciju, bet nekādā gadījumā ne uz zemi, ja to mēs uzskatījām par svētu principu.

Es uzskatu, ka ar šo likumu, ja to tādā veidā pieņemsim, mēs atgriezīsimies atpakaļ 1940.gadā, tikai daudz lielākā mērogā. Tāpēc es aicinu visus būt saprātīgiem un balsot pret, ja likums paliks tādā redakcijā kā šobrīd.

Priekšsēdētājs: Vispirms mēs balsosim par 12.pantu. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Es pirmoreiz šeit runāšu kā noziedznieks, jo es arī noziedzīgi lietoju zemi. Tātad es esmu cieši ieinteresēta persona. Kolēģi, es uzskatu, ka nekāda īpaša problēma nevarētu būt, ja mēs pieņemtu tādā redakcijā, jo Ministru padomes noteiktās nomas maksas būs smieklīgi niecīgas, tās būs noteiktas rubļos. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ja mēs ātri pieņemsim likumu par kompensācijām, tad būs tas, ko Cupruna kungs teica, tātad šī tiesība atpirkt. Šī problēma tiks atrisināta, ja mēs veiksmīgi pieņemsim šo likumu.

Bet principā es uzskatu, kolēģi, ka, lai būtu taisnīgāk, 1.punkts un apakšpunkts būtu jāizsvītro. Bet, ja netiks izsvītrots, nekāda nelaime arī nebūs.

Man ir viena piezīme tīri formas ziņā. Tātad 12.panta otrā daļa skaidri nenosaka, vai bijušajam īpašniekam un viņa mantiniekiem ir tiesības saņemt visas šīs 1., 2. un 3.apakšpunktā paredzētās kompensācijas un nomas maksas. Šeit vajadzētu ietvert vārdus, ka "bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc to izvēles ir tiesības". Lūdzu tādu redakcionālu labojumu ietvert, lai būtu skaidrība, lai nebūtu tā, ka nāktu šie bijušie īpašnieki un teiktu: dodiet man gan zemi, gan nomas maksu, gan arī visu pārējo. Tā nedarīsim!

Priekšsēdētājs: Jā, nu tas ir pieņemams. Es sapratu no Alkšņa kunga. Vārds deputātam Berķim.

A.Berķis: Redziet, kungi, vienmēr ir ļoti nepatīkami, ja mirušie ceļas augšā no kapa. Mēs vienmēr apraudam viņu sūro likteni un žēlojam viņus miršanas stundā. Un vienmēr esam nepatīkami pārsteigti, ka viņi ir piecēlušies augšā no kapa un grib, tā sakot, kaut kur iekārtoties. Un mēs jau esam aizņēmuši viņu vietas. Es domāju, ka viss te tiek dramatizēts.

Caunes kungs runāja par tiem represētajiem, kas iekārtojušies pilsētās. Bet paskatīsimies, ko tad viņi paši darīja ar saviem lauku īpašumiem! Vai tad viņi tur visu atstāja tā, kā ir? Katrs jau iekārtojās tajā pilsētas īpašumā tikai tad, ja tas viņam bija izdevīgāk. Patiesībā, ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad esam ieinteresēti, lai katrs atgrieztos tur, kur viņš ir bijis, jo tad tā Latvija atkal būtu pilna, ne tikai Rīga un Ogre vien piepildīta.

Otrkārt. Es gudroju, kā tas ir, ka mēs, aizstāvēdami it kā privātīpašumu, tik ārkārtīgi slimīgi skatāmies, lai par šo privātīpašnieku nekļūtu bijušais īpašnieks, bet jebkuram citam mēs esam gatavi atdot. Jā, sertifikāti dažādā veidā viņus izkārtos par īpašniekiem. Viņš saņems nomu, šis īpašnieks. No nomas viņš maksās nodokļus. Viņam būs visādi pienākumi. Tik tiešām, nekā dramatiska nav. Tas nepavisam nav uz gadu simteņiem, jo cilvēki dzimst, mirst, iedzīvojas bagātībā un izput vienas paaudzes laikā, bet mēs domājam, ka tas būs uz gadu simteņiem. Es domāju, ka šis pants ir pilnīgi labs un pieņemams. Es esmu par to.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienai normai šajā 12.pantā. Pirmkārt, pēc pirmā lasījuma pants ir kļuvis garāks, tagad tas aizņem pusotras lappuses, kas droši vien nav tā labākā konstrukcija, jo ir pat apgrūtinoši dot atsauci uz to. Tā, par ko gribu runāt, ir priekšpēdējā vai pēdējā norma: "Nosakot īpašuma tiesības uz zemi bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, pilsētu pašpārvaldēm jāievēro tie bijušo zemes lietotāju kapitālieguldījumi, kas ir palielinājuši konkrētā zemes gabala vērtību." Ko nozīmē "jāievēro"? Nu, atvainojiet, jūs esat ieguldījis kaut kādu naudu, uzbūvējis ūdensvadu, kanalizāciju, ievilcis elektrību, ierīkojis tramvaja vai trolejbusa līniju. Kas no tā izriet? Kādām saistībām šeit jāseko? Tas ir ļoti svarīgs jautājums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

L.Alksnis: Kolēģi Zaļetajev! Tā ir norma, ko es esmu iestrādājis tieši pēc otrā lasījuma vai pēc pirmā lasījuma pēc jūsu rakstiskā priekšlikuma. Konkrēti jūs šo rakstisko priekšlikumu iesniedzāt. Ja šajos 50 gados šis zemes gabals, kā saka, ir kļuvis vērtīgāks caur to, ka tas ir uzbērts, tajā ir iekārtota meliorācija, tam ir pievadīti inženiertīkli, tad, lūk, pašvaldībai, atjaunojot bijušā zemes īpašnieka tiesības uz šo zemes gabalu, ir jānosaka šī vērtības starpība un tā jāpiedzen no šā ieguvēja, kurš iegūst mantu citā vērtībā. Tā ir visa jēga šim punktam.

S.Zaļetajevs: */Tad taču likumā tā arī vajadzēja ierakstīt!/

L.Alksnis: Tā tur arī ir uzrakstīts...

S.Zaļetajevs: */Bet šeit... Nē, rakstīts vienkārši "jāievēro". Tas neko nenozīmē, nekādas saistības neuzliek. Jāievēro, bet kādā apjomā, kādā vērtībā? Es arī tieši tāpat domāju, ka tādai normai jābūt, kā jūs nupat teicāt, bet šeit, likumā, par nožēlu formulēts tādā veidā, ka nekādas saistības neuzliek. Tāpēc es gribētu, lai šī norma būtu redakcionāli pārstrādāta./

L.Alksnis: Nu, es tikai domāju, ka vēl mums būs vairākas instrukcijas, kā šo likumu pielietot praktiskajā dzīvē. Tur šīs fineses būs ierakstītas.

S.Zaļetajevs: */Tā ir ļoti bīstama metode, ja likumu sāk papildināt ar dažādiem nolikumiem, instrukcijām un tā tālāk. Tad birokrāti var pa savam likumu tulkot. Tas ir ļoti bīstami. Mums jau, paldies Dievam, ir liela pieredze. Tāpēc es tomēr gribētu, lai norma likumā būtu skaidra, precīza, lai nebūtu divdomību un iespēju to izprast dažādi./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt jums vienu faktu, pirms jūs izšķiraties par balsošanu, proti, visi tie represētie, kas cieta no sarkanā terora, kad atgriezās Latvijā, bija otršķirīgi cilvēki un viņiem neiedalīja valsts dzīvokļus par velti kā citiem. Viņi nevarēja arī atgriezties savās mājās, jo viņiem tās bija atņemtas. Vienīgā iespēja tikt pie dzīvokļa šiem represētajiem bija celt māju uz sava rēķina, nevis uz valsts rēķina saņemt par brīvu dzīvokli. Tagad viņi ir uzcēluši, bet atšķirībā no tiem, kas ir saņēmuši par velti no valsts, skaita, ka viņi ir noziedzīgi saņēmuši šo zemi īpašumā. Es atbalstu Celmiņa kunga un Cupruna kunga priekšlikumu. Likuma 12.pants arī ir labi izstrādāts. Tikai vajag atgriezt otrajā lasījumā un iestrādāt pašreizējā īpašnieka prioritārās tiesības ne pirkšanai, bet atpirkšanai ar iniciatīvu un ierosmi no pašreizējā īpašnieka. Pretējā gadījumā genocīda upurus mēs otrreiz repatriēsim uz laukiem, kā Berķa kungs ieteica.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es domāju, ka ar 12.pantu mēs veco problēmu vietā varam iegūt ļoti asas jaunas problēmas. Tāpēc, pirms izšķiramies, nevajadzētu baidīties zaudēt laiku, mums vajadzētu šos jautājumus izdebatēt ar vislielāko nopietnību, vienalga, kaut vai desmito reizi, bet to vajag darīt.... Es piekrītu tam, ko teica vairāki no deputātiem attiecībā uz deportētajiem. Tie ir vairāki desmiti tūkstošu, un viņu liktenis līdz šim joprojām nav atrisināts. Ja visas pilsoņu kustības, visi tik daudz vērības veltī Augstākajai padomei un tamlīdzīgi, tad attiecībā uz šo cilvēku likteni praktiski neviens pa īstam nedomā. Tā ir viena no jautājuma pusēm.

Otra jautājuma puse ir tīri praktiskā puse. Arī šie labdabīgie cēlāji, kas cēla un būvēja sev mītni, nevarēja dabūt dzīvokļus. Jūs taču zināt, kādas bija dzīvokļu problēmas. Cilvēkiem nācās kārpīties. Daudzi cilvēki (es pats zinu daudzus tādus), lai uzceltu savu mājiņu, ir veltījuši tam visu mūžu. Viņi, salīdzinot ar tiem, kuriem tika iedoti dzīvokļi, arī bija otrās šķiras pilsoņi, jo viņiem vajadzēja pašiem izcīnīt to. Tagad man grib apgalvot, ka nomas tiesības būs ļoti solīdas, ka tās būs ļoti augstsirdīgas un džentlmeniskas un tamlīdzīgi, ka tās būs līdzvērtīgas, vai mēs maksāsim pašvaldībai vai maksāsim īpašniekam. Nebūs līdzvērtīgas! Nebūs līdzvērtīgas tāpēc, ka nauda vienā gadījumā plūdīs viena cilvēka kabatā, bet pašvaldībai atdotā nauda tomēr paliks tajā pašā pašvaldības teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Nodoklis un noma...

Es gribētu jums visiem atgādināt, un es domāju, ka to jūs labi saprotat, ka tās nav līdzvērtīgas kategorijas ne tiesiskā ziņā, ne apjoma ziņā. Tās ir dažādas kategorijas. Ja mēs negribam iet uz krasu saasinājumu šeit pat parlamentā, mūsu frakcijā un ja mēs negribam sociālās pretrunas saasināt, kuras jau tā ir ļoti asas, es piedāvāju tomēr vēlreiz pie šā panta atgriezties, atgriezt to otrajā lasījumā un izdebatēt pozīcijas. Es domāju, ka šajās visās pozīcijās izšķirošais tomēr ir šis 12.panta 1.punkts. Par to mums vajadzētu tikt skaidrībā, ko te darīt. Acīmredzot tomēr ir jāatrod kaut kāds kompromiss.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, bet jūs jau runājāt!

E.Kide: Es tikai stenogrammai. Es pārteicos un teicu "pašreizējie īpašnieki"... "lietotāji". Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Mīļie kolēģi! Es domāju, ka jums visiem ir skaidrs, ka šo likumu, vienalga, kāds tas būs- labs vai slikts, pieņems un izlems Latvijas pilsoņi, kuri šeit sēž, jo mēs esam vairākumā. Es neviena slikta vārda negribu teikt par tiem runātājiem, kuri, no sirds aizstāvot varbūt savas sasāpējušās problēmas, šeit runāja un kā kolēģis Lagzdiņš pat atzinās noziegumā, kuru viņš pats nav izdarījis... Es šeit runāju kā cilvēks, kurš nav vairs noziedznieks, jo pagājušajā gadā es tiku reabilitēts ar visām no tā izrietošajām sekām. Es saprotu, ka mēs visi savā mūžā esam komunistisko domāšanas veidu un izpratni sevī uzņēmuši, bet tāpēc nevarētu atzīt, ka farizejiskumu mēs pasniedzam kā augstu tikumības pazīmi. Ja mēs šobrīd aizstāvam represēto tiesības, tas ir ļoti jauki no jūsu puses, cienījamie kolēģi, bet atcerēsimies, ka trijos iepriekšējos likumos esam šo represēto tiesības noniecinājuši, neesam viņiem devuši iespēju atgūt savus lauku īpašumus, neesam devuši iespēju atgūt viņiem savas lauku zemes. Šis ir pirmais korektais likums, kur ir paredzēti dažādi gadījumi gan tam represētajam, kurš ir atgriezies atpakaļ un uzbūvējis mājiņu uz bijušā īpašnieka zemes, gan arī tam mantiniekam, kurš tur ir palicis, kā saka, bojā aizgājis... Man varbūt īsti nav skaidrs, kāpēc mēs paredzam tomēr pirmpirkuma tiesības pašvaldībām un pēc tam tikai izmantotājam. Tas varbūt ir saistīts ar to, ka šeit ir iekšā dažādi lietotāji un dažādi objekti uz šīs zemes. Bet, draugi mīļie, nerunāsim par represēto interešu aizstāvību! Atcerieties vienu lietu! Tie, kuriem kādreiz atņēma īpašumu, atņēma zemi un kuri gadījuma pēc ir atgriezušies, bija paredzēti fiziskai iznīcināšanai, un tie cilvēki, kuri šeit ir šo zemi ieguvuši un arī ir grūti strādājuši un būvējuši, tiem tomēr ir laimējies palikt dzīviem. Lūk, šeit ir tā atšķirība!

Tāpēc es nevaru piekrist vairs nekādiem citiem argumentiem pēc tam, kad kolēģis Berķis šeit jau visu ir pateicis. Likums ir ļoti korekts, tas paredz visus, absolūti visus gadījumus. Es domāju, ka nav atšķirības, vai maksās nomu valstij vai īpašniekam kabatā, jo tas īpašnieks savukārt nodokli maksās no šīs iegūtās summas. Draugi mīļie, atcerieties, kad mēs aiziesim no šīs zāles projām, un mūsu vietā nāks citi, tad, vienalga, uz mūsu sirdsapziņas būs likums, kādu mēs būsim pieņēmuši!

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Batarevskim.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Mēs šeit dzirdējām dažādas runas, bet, manuprāt, debašu laiks ir pagājis, un es vienkārši aicinu jūs balsot par piedāvāto likumprojektu un savu attieksmi izteikt balsošanā, lai mēs redzam, kāda tad ir attieksme pamatā šeit Augstākajā padomē, cik cilvēku ir pārliecināti par savu taisnību, cik ir mūsu pusē.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi Batarevski! Es domāju, ka tiešām tā tas varētu būt, bet trīs mūsu deputāti stāv pie mikrofona, lai viņi pasaka savu viedokli. Tad mēs mēģināsim rezumēt šo apspriešanu.

Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Mēģinot iztikt bez debatēm, uzskatu, ka likumprojekts ir pietiekami izsvērts. Ja jau mēs reiz esam izšķīrušies par denacionalizāciju, respektīvi, par īpašuma tiesību institūta un mantojuma institūta respektēšanu, tad tas šajā projektā ir. Bez sarežģījumiem mēs neiztiksim tā kā tā. Es aicinu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Es aicinu tomēr pārdomāt par tiem argumentiem, ko šeit mēģina izlikt pret šā likuma balsošanu. Es aicinu balsot "par". Tie argumenti, kas šeit izteikti gan no Škapara kunga puses, gan no Bojāra kunga puses, nav korekti. Prezidija locekļiem vajadzētu zināt, ka ir komisija, kas nodarbojas ar represēto jautājumiem, un ka šie jautājumi tiek risināti, un tagad neizmantot represēto jautājumu demagoģiskiem mērķiem. Likums ir pietiekami izsvērts. Jāsaprot, ka, kamēr mēs neatjaunosim Civilkodeksu un neierakstīsim tur servitūta tiesības (tātad- pretrunas par zemi, kas pieder vienam, un ēku, kas pieder otram, un kā tās atrisināt)... Mēs tagad cenšamies 12.pantā ierakstīt veselu Civilkodeksa nodaļu, kura... Tādēļ arī tas pants mums ir sācis augt. Beigsim šo neauglīgo mēģinājumu, nobalsosim par šo likumu!

Es aicinu balsot "par" un mudīgi ķerties pie Civilkodeksa, kur visus šos gadījumus paredzēsim, kad ir jāizstāv viena intereses, kad otra, kad ir pirmpirkums, kad nav, kad ir uzbūvēts, kad nav uzbūvēts, kādas ir pašvaldības tiesības un tā tālāk... Nemēģināsim tagad 12.pantā ierakstīt jaunu Civilkodeksu! Es aicinu balsot "par".

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bresim.

V.Bresis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka 12.pantā, par kuru mēs šeit strīdamies, ir paredzēti divi gadījumi. Pirmais ir tad, ja īpašnieka zeme ir apbūvēta. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs visu laiku strīdamies tieši par šo gadījumu. Otrs gadījums ir tad, ja saskaņā ar pilsētas plānojumu un apbūves projektiem ir paredzēta kādu citu objektu būve. Es nedzirdēju neviena kolēģa iebildumus, ka mēs apstrīdētu šo gadījumu. Tāpēc man, Alkšņa kungs, būtu liels lūgums (vai nu pie balsošanas vai tālākas redakcijas)- to gadījumu, ja paredzēta perspektīvā apbūve, atstāt tieši tādā redakcijā, kā tas ir šeit, proti, ka bijušajam īpašniekam ir pilnas tiesības atgūt to zemi, kura ir paredzēta kaut kādu objektu būvniecībai. Lai nebūtu tā, ka, rediģējot pirmo sadaļu, ja tāda redakcija notiks pēc balsošanas, tiktu izmainīts arī šis otrais variants.

Priekšsēdētājs: Paldies, Breša kungs! Šobrīd starp visiem "par" un "pret", ko jūs dzirdējāt, es redzu būtībā trīs tādus pamatbalsojuma variantus, kas neizslēdz, protams, iespēju šo priekšlikumu atgriezt atpakaļ otrajā lasījumā, jo tas būs jebkurā gadījumā, ja mēs nenobalsosim par 12.pantu.

Tātad viens ir- svītrot pirmo apakšpunktu. Tas bija konkrētais priekšlikums. Otra redakcija ir tāda, kādu devusi redakcijas komisija. Trešais variants ir, ko piedāvā deputāts Caune. Atgriešana atpakaļ otrajā lasījumā, kā vairāki deputāti pieprasīja, būs iespējama tad, ja mēs, galīgi balsojot par to variantu, kuru tad mēs izvēlēsimies, nenobalsosim ar balsu vairākumu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pēc reglamenta, un te jebkurā gadījumā varam izteikt savu attieksmi.

Lūdzu, deputāt Alksni, jūsu rezumējumu!

L.Alksnis: Man vairāk nav ko piebilst. Es tikai vēl gribēju pateikt to, ko principā pateica kolēģis Biezais. Ja mēs esam uz īpašuma privatizāciju, uz valsts īpašuma konversiju, tad es saprotu, ka mums šis process ir jāsāk. Ja mēs atzīstam vispār tirgus attiecības, tad mums ir jāatgriežas pie šīm īpašuma formām, pie šīm attiecībām. Es gribu vēl tikai pasvītrot to, ka, manuprāt, šī feodālā norma- noma- mums ir bijusi visus šos 50 gadus. Ja mēs šo likumu, teiksim, nepieņemsim, tad tiešām paliksim tajā statiskajā stāvoklī, kādā bijām visus šos 50 gadus. Bet es saprotu, ka mēs taču negribam palikt šajā statiskajā stāvoklī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Zvaniet, lūdzu, ja gadījumā kāds kolēģis ir blakustelpā, jo balsojums ir ļoti principiāls. Pagaidīsim kādas pāris minūtes. Vēl viens deputāts nāk. Lēni, bet nāk. Reģistrācijas rezultāts: 123.

Visiem jums ir redzama deputāta Caunes redakcija, par kuru viņš pieprasīja balsošanu šajā dokumentā. Balsosim tādā kārtībā. Vispirms par deputāta Caunes redakciju, jo viņš pirmais uzstājās.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Man ir priekšlikums nobalsot par pirmo apakšpunktu, tad varbūt izmainīsies situācija.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, kā var izmainīties? Ja jūs gribat balsot tādā redakcijā, kā jums ir, tā neskar tikai 1.punktu.

I.Caune: Man ir priekšlikums nobalsot vispirms par 1.apakšpunkta svītrošanu. Tad, iespējams, es savu priekšlikumu noņemšu.

Priekšsēdētājs: Vispirms mēs balsosim relatīvi. Mēs izvēlēsimies trīs variantus. Jūs varat balsot gan par savu, gan par 1.apakšpunkta svītrošanu.

I.Caune: Radikālākais ir svītrot, tas ir, pirmais. Ja nobalsosim par pirmo, varbūt trešā balsojuma nevajadzēs.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka nevienam deputātam nav iebildumu, ja Caunes kungs grib mainīt balsošanas kārtību. Pirmā redakcija- bez 1.apakšpunkta. Otrā redakcija- kā piedāvā Caunes kungs. Trešā redakcija- kā piedāvā redakcijas komisija.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu norādīt- būsim korekti! Šim pantam ir divi pirmie apakšpunkti: otrā panta otrās daļas 1.apakšpunkts, ceturtās daļas 1.apakšpunkts.

L.Alksnis: Pirmās daļas 1.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Par pirmās daļas 1.apakšpunktu ir runa.

I.Silārs: Pirmajai daļai vispār nav apakšpunkta. Apakšpunkti ir otrajai daļai.

L.Alksnis: Pēc otrās rindkopas.

I.Silārs: Tur ir divi pirmie apakšpunkti. Pēc tam lai nebūtu protesta.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, nolasiet šo apakšpunktu, lai visiem ir skaidrs, par kura izslēgšanu mēs balsosim.

L.Alksnis: Pirmais balsojums būs par šāda 1.apakšpunkta svītrošanu: "Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir priekšrocības tiesības..." Sekojoši svītrot: "...pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no apbūves īpašnieka (plānotās celtniecības gadījumā- pilsētas pašvaldības) nomas maksu, kuras maksimālo lielumu nosaka Latvijas Republikas Ministru padome."

Priekšsēdētājs: Skaidrs visiem? Balsosim par 12.panta redakciju pēc šā teksta, kuru tikko nolasīja mūsu kolēģis deputāts Alksnis. Balsošana, Rikarda kungs!

R.Rikards: Nav izdalīts šis teksts, es protestēju.

Priekšsēdētājs: Teksts, cienījamais Rikarda kungs, ir šeit. Man liekas, ka jūs netraucē neviens šo tekstu izlasīt. Rezultāts: 46. Kāds deputāts nesaprata, par ko balsoja?

K.Šļakota: Pilnīgi neskaidrs formulējums balsošanai, Īvāna kungs! Tādā veidā nedrīkst izvirzīt jautājumu balsošanai.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs, es lūdzu speciāli Alkšņa kungu nolasīt to tekstu, kas tiek svītrots. Lūdzu, atsauksim balsošanas rezultātu, jo deputātiem nav saprotams, par ko balso. Es arī nesaprotu, kas nav saprotams Šļakotas kungam! Acīmredzot nav saprotams. Lūdzu vēlreiz... Vai var būt skaidrāk, ja Alkšņa kungs nolasa šo pantu? Pirmais apakšpunkts, pats pirmais cipariņš 1., kas parādās 12.panta apakšā. Es ceru, ka profesoriem tas ir saprotams.

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es pieprasu nomainīt sēdes vadītāju pret Krastiņu, jo šeit vajag ļoti akurāti vadīt sēdi. Es pieprasu, lai Krastiņš vadītu šo sēdi.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, es jūsu pieprasījumu neņemu vērā un palieku sēdi vadīt. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es ierosinu šo jautājumu formulēt tā, kā es pateikšu, un atstāt sēdes vadītāju. Kas ir par to, lai svītrotu Alkšņa kunga tikko nolasīto 1.apakšpunktu? Tā vajadzētu jautāt.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, kā jūs piedāvājat?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Ļoti vienkārša ir mūsu rīcība, laikam sēdes vadītājam vienmēr jāaicina, ka ir jābalso par deputāta izvirzīto priekšlikumu, par šā priekšlikuma pieņemšanu. Par to ir jābalso, un tā tas tiks stādīts, tā ka nekādu problēmu nav.

Priekšsēdētājs: Vienkārši dažiem deputātiem ir ārkārtīgi neskaidrs un tāpēc... Deputāti, balsosim vēlreiz! Vainojiet tagad sevi, ja jūs vienkārši negribat saprast, par ko mēs balsojam!

Balsosim par 12.panta 1.apakšpunkta svītrošanu. Rezultāts: 48- par.

Balsosim par deputāta Caunes piedāvāto 12.panta redakciju. To jūs varat izlasīt 386.dokumentā. Rezultāts: 33.

Balsosim par tādu redakciju, kāda ir šeit lasāma. Lūdzu, atvienojiet trešo mikrofonu! Nobalsosim par redakcijas komisijas redakciju, tad jūs varēsit izteikt vēl papildu redakciju. Būs vēl Celmiņa kunga redakcija, ņemiet vērā!

Balsosim par to, ko piedāvā redakcijas komisija. Rezultāts: 51 . Šeit ir 386.dokumentā Celmiņa kunga redakcija. Celmiņa kungs nav noņēmis šo priekšlikumu. Visi deputāti ir iepazinušies. Vakar sākām izskatīt šo dokumentu, tagad izteiksim savu attieksmi. Simsona kungs, jums arī redakcija?

P.Simsons: (Runā no zāles.)

Priekšsēdētājs: Balsosim par Celmiņa kunga redakciju šajā dokumentā. Rezultāts: 47.

Rezultātā visvairāk balsu šajā balsojumā ir ieguvusi redakcijas komisijas piedāvātā redakcija- 53 balsis. Ar balsojošo vairākumu šis 12.pants ir jāapstiprina trešajā lasījumā. Mēs to varam noraidīt. Ja nebūs balsojošo vairākuma, tad tas pāriet atpakaļ uz otro lasījumu.

Lūdzu, par balsošanas motīviem! Tagad mēs izlemsim par 12.pantu principā, kā komisija piedāvāja. Tas variants, ko mēs sākumā izraudzījāmies. Lūdzu.

J.Bojārs: Rikarda kungs, es biju pirmais. Cienījamie kolēģi! Sapratīsim šo problēmu ļoti vienkāršā formā, proti, balsojot par 12.pantu, kāds tas ir, mēs uzliekam sev personiski un saviem bērniem feodālo nodevu, kura būs lielāka par valsts nodokli, kāds būs par zemes izmantošanu. Tad mēs velkam no kabatas ārā savu naudiņu, un ne tikai no savas kabatas, bet no savu bērnu un bērnubērnu kabatām un tā tālāk līdz pasaules galam, ja mēs tā nobalsosim. Tas jāsaprot ļoti skaidri. Te nav nekāda sentimenta, it sevišķi Rikarda kunga personā. Viņš mūs nosauca par "sarkanajiem", mēs viņu varam nosaukt par "baltgvardu". Tad viss būs pavisam skaidrs.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem Rikarda kungs grib izteikties.

R.Rikards: Es sapratu, ka mēs nobalsojām par 12.panta 1.punktu, bet mums vēl jāapskata šā panta 2., 3., 4. un 5.punkts. Pēc tam par visu 12.pantu kopumā balsosim.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs! Mēs izvēlējāmies no visām piedāvātajām redakcijām to redakciju, ko piedāvā redakcijas komisija. Tagad mēs, tā kā esam izvēlējušies šo variantu, nobalsosim par šo variantu trešajā lasījumā, par visu 12.pantu kopumā.

R.Rikards: Bet 12.panta 2.punkts nav vēl izskatīts.

Priekšsēdētājs: Nav bijis nekādu priekšlikumu. Par visiem nobalsojām. Arī par Celmiņa kunga rakstisko variantu, par Caunes kunga priekšlikumu. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie kolēģi! Padomju tiesību profesors Bojārs vēlreiz izteica aicinājumu it kā nobalsot par šo pantu. Bet es gribu atgādināt visiem vienu lietu, proti, pat ja šai trešajai personai paliks šis īpašums, jaunieguvējiem būs jāizpērk šī zeme tik un tā. Daudzi deputāti man to ir prasījuši. Viņi iedomājas, ka tiem, kas ir uzbūvējuši mājas, šī zeme uz mūžīgiem laikiem ir iedota par velti. Bet tā jau nebūs. Tā zeme arī būs jāizpērk. Atšķirība ir viena, proti, ka vieni cilvēki jau ir samaksājuši par šo zemi, teiksim, 1939.gadā. Bet otrā gadījumā viņš dabūs tik un tā maksāt. Tikai šoreiz nevis valstij, bet īpašniekam. Tāpēc nelolojiet ilūzijas! Ministru padomes noteiktā nomas maksa, ja to kontrolēs valdība, būs līdzvērtīga tai pašai maksai, ko jaunajam īpašniekam vajadzētu samaksāt, vēlreiz šo zemi izpērkot. Vajadzēs tik un tā izpirkt. Tāpēc nevar teikt, ka vieni dabūs par velti, bet otri to ir pirkuši.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, varbūt īsāk, jo mēs tā jau esam daudz par šo jautājumu runājuši. Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Par procedūru. Tā kā mēs nemainījām 12.pantu, ja tur nav vairāk labojumu, mums jāiet uz priekšu un jāskata 13.pants. Mums nav jābalso kopumā, ja...

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, mums jābalso, jo tā mūsu reglaments prasa, ja gadījumā mēs esam izvēlējušies vairākus variantus. Lūdzu!

P.Simsons: Oponēju profesoram Bojāram. Vakar mēs lielā vienprātībā, kad runājām par armijas īpašumiem, balstījāmies uz Vīnes 1983.gada konvenciju. Es tikai gribu papildināt, ka tur ir runa ne tikai par īpašuma pārmantošanu, bet arī par parādu pārmantošanu. Es gribu uzsvērt, ka mums ir jāatmaksā tas parāds, ko ir ietaisījusi iepriekšējā padomju vara.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Mazu komentāru pie Kiršteina teiktā. Neviens, Kiršteina kungs, šeit nedomā iegūt par velti. Viss skaidrs, ka tā zeme būs jāpērk un ka tam līdz 1940.gadam bijušajam īpašniekam ir jāsaņem atlīdzība. Bet lai nebūtu tāds stāvoklis, ka varētu šis īpašnieks izvirzīt kaut kādus principus un ka nevarētu ar viņu panākt vienošanos, lai to zemi varētu nopirkt. Šajā likumā būtu paredzēts, ka var nopirkt. Neviens par velti neiegūs, visi pirks.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, lūdzu! Bojāra kungs jau ir runājis. Lucānam priekšroka.

J.Lucāns: Cienījamie kolēģi! Es šeit varu runāt vienlaikus kā cilvēks, kas saprot, un kā cilvēks, kas it kā ir ieinteresēts. Man arī pienākas zeme, un es arī varētu kādam uzlikt nomu. Tajā pašā laikā es apzinos ko citu: tas, kas pašreiz notiek zālē starp deputātiem, tas pats tikai stiprākā mērā un ieinteresētākā veidā notiks tautā. Man gribas aicināt tomēr mainīt šā panta redakciju tā, lai šis satraukums tautā un tai skaitā arī šeit, zālē, būtu pēc iespējas mazāks. Beigu beigās mums ir jādomā ne tikai par atsevišķa cilvēka, atsevišķa pilsoņa interesēm, bet par Latvijas kopējām interesēm. Mēs jau esam pietiekami daudz sasējuši iemeslu, kuru dēļ tautā rodas savstarpējs naids. Tāpēc es gribu aicināt šinī gadījumā nebalsot par 12.pantu.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, es atgādināšu procedūru. Mēs balsojam ar balsojošo vairākumu. Tie, kas nebalso, tie netiek ieskaitīti. Pēc tam, kad balsosim par trešo lasījumu kopumā, tad gan. Jūs aicināsit balsot pret, nevis nebalsot. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Kiršteina kungam nav taisnības. Brīvības cīņu veterāni arī saņēma zemi par velti zemes reformas rezultātā. Tā ka nevar teikt, ka visi ir pirkuši zemi. Tāpēc pateikt, ka tas ir vienīgais modelis, nav pareizi.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam. Un tad droši vien balsosim.

G.Preinbergs: Man liekas, ka pašreiz mums notiek "riņķa dancis". Visi argumenti joprojām atkārtojas pa aploci.

Mans priekšlikums ir virzīties uz priekšu un savu attieksmi izteikt balsojot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Preinberga kungs. Balsosim par, pret vai atturoties attiecībā uz panta pieņemšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: 49- par. Cik tas kopā? Tātad tas nozīmē, ka nav pieņemts, ja? No balsojošo skaita vajadzēja vairākumu.

No zāles: Nav pieņemts!

Priekšsēdētājs: Nav pieņemts. Pants tiek atgriezts otrajā lasījumā.

Pirms turpinām strādāt tālāk ar pārējiem pantiem, pie mums ir ieradusies Eiropas Parlamenta delegācija tās vicepriekšsēdētāja Zigberta Albēra kunga vadībā.

Albēra kungs, mēs sveicam jūs Latvijas parlamentā. Jums tiek dots vārds, lūdzu! (Aplausi.)

Z.Albērs, Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs (runā vācu valodā, tulkojums latviešu valodā): Prezidenta kungs, deputāti, dāmas un kungi! Man ir liels gods kā Eiropas deputātam un tāpat gandrīz kā pilsonim un tautietim runāt šeit, šajā Augstajā namā.

Man ir liels prieks, ka to drīkstu darīt atkal brīvas zemes parlamentā. Parlamentā, kuru pārstāv tauta, ko mēs ļoti apbrīnojam par neatkarības atgūšanu. Jūs, kuriem 50 gadus Hitlera un Staļina pakta noslēgšanas dēļ tika atņemta šī brīvība, paši sasniedzāt neatkarību. Tas mani piepilda ne tikai ar prieku, bet arī lepnumu, jo jūs īstenojāt tieši tos centienus, kurus pašlaik Eiropa sasniedz. Tādēļ varu teikt, ka pamatā jūs esat vairāk eiropeiski nekā Eiropa. Jūs parādījāt drosmi, jo bijāt kā Eiropā gatavi vienmēr aizstāvēt savu brīvību. Lai gan man jāsaka, ja mums būtu bijusi drosme izcīnīt šo neatkarību, es to atsauktu. Tādēļ, es atkārtoju, ka jūs esat eiropeiskāki nekā eiropieši, un tādēļ jūs esat Eiropas dodošā daļa.

Mēs Eiropas Parlamentā pirms mēneša dibinājām delegāciju attiecībām ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, lai pierādītu mūsu saistību ar šīm zemēm. Mūsu delegācija šodien ir šeit kā Latvijas draugi, un mēs atgriezīsimies mājās kā jūsu zemes draugi un arī kā vēstnieki.

Bieži saka, ka Eiropas Kopiena ir vairāk orientēta ekonomikā. Tas tiešām tā nav, jo Eiropas Kopiena pamatā ir miera kopiena, kura celta uz tautu sadraudzības pamata, uz cilvēku tiesību tolerances pamata. Tādēļ Latvija pieder pie Eiropas tautu ģimenes.

Mūsu vēsturē kādreiz būs jāizskata jautājums, kā jāizturas pret tām tautām, kuras izcīnījušas brīvību. Nevis kā mēs veidojam ekonomiku, bet kā saglabājam brīvību. Protams, mums Eiropas Kopienā ir jādomā par konsolidēšanos, pirms ejam tālāk. Pie šā konsolidēšanās procesa pieder arī Eiropas iekšējā tirgus stabilizēšana, kuru raksturo četras galvenās iezīmes: preces, kapitāls, komunālie pakalpojumi, cilvēki. Un tas ir vissvarīgākais. Tā kā tas bija tajos tā sauktajos viduslaikos- strādāt visur (ja mēs par to domājam) kā māksliniekiem, arhitektiem, arī profesoriem. To atkal gribam sasniegt. Eiropa nav radīta no jauna. Eiropa ir atkal atklājums. Ja esam godīgi, jāatzīst, ka politikā viduslaiki nebija pirms 500 gadiem, tie bija 20.gadsimtā.

Pie šīs Eiropas tolerances kultūrjomā mēs gribam atgriezties. Iekšējais tirgus tam ir tikai viens pamats. Tas paver milzīgas iespējas. Rūpnieciskā izaugsme, arī apmaiņa. Lai īstenotu šo iekšējo tirgu, mums būs nepieciešami tikai 228 likumi, no kuriem divas trešdaļas ir pieņemti. Ne tādēļ, ka mēs tā kā agrāk iekšējos likumus harmonizējam, bet tādēļ, ka īstenojam pamatā abpusēju atzīšanu. Tas nozīmē, ka tas, kas ir atļauts vienā zemē, ir atļaujams pārdošanai arī otrā zemē. Vienīgi, ja atšķirības ir par lielu un rodas dažādas domstarpības, mēs harmonizējam. Tas nozīmē, ka mums pietiek ar 228 likumiem.

Pēc iekšējā tirgus mēs īstenosim valūtas ūniju, jo bez Eiropas valūtas tirgošanās bezrobežu kontrole nav iespējama. Bet tagad šī Eiropas valūta svārstās no 4 līdz 4,5. Nevar, protams, tirgoties, ja nevar izkalkulēt, izrēķināt. Ko mēs teiktu tad, ja nebūtu stingra metramēra, ja vienu dienu metramērs būtu 98 cm un citā dienā- 103 cm, vai arī būtu kilogramā kādu dienu 980 grami un nākamajā dienā būtu 1400. Kādēļ gan būtu jābūt citādi attiecībā uz valūtu! Tādēļ valdības komisija nodarbojas ar šo jautājumu, kas drīzumā arī parādīsies atklātībā.

Nākamais solis būtu politiskā savienība. Mēs gribam kopīgu Eiropas ārlietu politiku. Mēs gribam kopīgu Eiropas drošības politiku. Un gribam Eiropas demokratizāciju, kurā Eiropas Parlaments kļūtu par īstu likumdevēju. Dažas nacionālas valstis domā, ka ar to pazaudēs Eiropā savu suverenitāti. Mēs to neredzam, ir gluži pretēji. Suverenitāti atgūs atpakaļ. Ja man, piemēram, ir suverenitāte tādā jomā kā dabas aizsardzība, bet puse no visiem piesārņojumiem nāk no citām zemēm un ja ekonomiskie sakari ir tik cieši, tad iegūtā suverenitāte tomēr liek kopīgi izšķirties. Mēs visu negribam eiropeizēt, tikai tās lietas, ko tagad varam darīt visi kopīgi. Mums galvenais princips ir suverenitāte. Tas nozīmē, ka katrai atsevišķai valstij jāizšķiras par to, par ko tā pati vislabāk var izšķirties, bet par to, kas ir jādara kopā, par to ir jāizšķiras Eiropai.

Šodien nepareizi saprasts nacionālisms īstenībā ir provinciālisms. Īsts nacionālisms ir pluralitātes fundaments. Tādēļ mēs gribam saglabāt un stiprināt nacionālo identitāti. Tikai labs francūzis var būt labs eiropietis, labs anglis var būt labs eiropietis, un tikai labs latvietis var būt labs eiropietis. Bet viens tālāk turpmāk neder, ir jābūt abiem kopā. Tādēļ šai parlamenta ūnijai ir nepieciešams tas, ka Eiropas Parlaments saņem pilnas tiesības. Mums ir jau visas pilnvaras budžeta jautājumos. Mums ir pilna kompetence arī attiecībā uz sadarbību ar citām zemēm. Tādēļ mēs iestājamies par to, lai arī Baltijas valstis tiktu uzņemtas tā sauktajā "F" programmā. Kas attiecas uz tehniskās palīdzības programmu, mums jau ir noslēgti līgumi dažādām apmaiņas programmām ierēdņiem, tiek sagatavota vienošanās ar Baltijas valstīm tirdzniecībā, kas caur šo vienošanos arī varētu īstenot jūsu zemes iestāšanos kooperācijā.

Eiropas Parlamentā esam 518 deputāti. Mums nav proporcionāla deputātu skaita atbilstība valsts lielumam. Tā, piemēram, mazajai Luksemburgai, kurā ir tikai 350 000 iedzīvotāju, ir 6 deputāti. Tajā pašā laikā Lielbritānijai, Vācijai, Itālijai katrai ir tikai 61. Ja ņemtu salīdzinājumā par pamatu Luksemburgas iedzīvotāju skaitu, tad tām lielajām zemēm katrai vajadzētu apmēram 1000 deputātu. Bet tieši to mēs nevēlamies, tādēļ ka nevienam nevajadzētu dominēt Eiropā pār otru. Eiropā mēs visi esam mazākumtautības. Un tas ir par pamatu tam, kāpēc šī Eiropa tik labi funkcionē.

Tirdzniecība ir tas, kur Eiropa īstenojas. Mēs vienmēr runājam par kopīgu Eiropas māju. Bet svarīgāk ir, kurš dzīvo šajā mājā. Tiem ir jābūt draugiem. Tiem ir jābūt cilvēkiem, kuri abpusēji saprotas, sadarbojas. Svarīgākais kopīgā mājā ir kopīga ģimene.

Mums, protams, jau ir Eiropas Kopiena, bet mums nav kopīgas Eiropas nacionālās himnas. Mēs ņemam Bēthovena 9.simfoniju ar tekstu. Tur saturā ir tas, ko Eiropa vēlas. Visi cilvēki kļūs par brāļiem. No labiem apsvērumiem to sauc par odu priekam.

Celt Eiropu- tas ir prieks. Viens no Eiropas dibināšanas tēviem kādreiz teica, ka sākumā Eiropa bijusi nedaudzu sapnis, bet kļuvusi par daudzu cerību. Šodien tā ir nepieciešamība mums visiem. Nepieciešamība tādēļ, ka Eiropa nozīmē- miers. Tādēļ, ka Eiropa saucas- nākotne. Un tādēļ, ka Latvija ir šīs Eiropas daļa, es vēlētos pabeigt vēlreiz ar pateicības vārdiem par jūsu drosmīgo cīņu par brīvību un neatkarību. Lai pierādītu to, ka jūs jau esat gandrīz Eiropas Kopienas biedri, simboliski es jums gribētu pasniegt Eiropas karogu. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Paldies godātajam Albēra kungam par viņa silto uzrunu un par vārdiem, kas tika veltīti Latvijai. Paldies Eiroparlamenta delegācijai.

Informācija mūsu deputātiem: acīmredzot darbu sāksim 10 minūtes pēc 12.00. Prezidija locekļus lūdzu pulcēties Augstākās padomes priekšsēdētāja kabinetā, tūlīt, nekavējoties.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, 12.pantā mēs esam nonākuši pie zināmas skaidrības. Pēc tam atgriezīsimies pie šīs problēmas tālāka risinājuma apspriešanas. Varbūt izskatīsim līdz galam 13., 14., 15.pantu un tad nospriedīsim, kā rīkosimies tālāk.

Kādi ir priekšlikumi par 13.pantu? Rikarda kungam ir par 13.pantu?

R.Rikards: Vēl es gribētu atgriezties pie šā balsojuma. Mēs ar šo balsojumu esam pārkāpuši 21.augusta Konstitucionālo likumu.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, es ļoti lūdzu, pabeigsim līdz 15.pantam un tad atgriezīsimies! Tad mēs par 12.pantu vēl atsevišķi parunāsim. Man vienkārši ir lūgums pārējiem deputātiem izteikt priekšlikumus vai pretenzijas tad, kad atgriezīsimies, lai tiešām normāli izrunātu, ko darīsim tālāk.

Par 13.pantu bija kādi iebildumi vai priekšlikumi? Nav. Paldies.

Par 14.pantu. Nav.

Par 15.pantu? Nav. Tātad, cienītie kolēģi, visi panti trešajā lasījumā ir akceptēti. Mums nevajadzēja par tiem balsot, jo praktiski tie ir akceptēti, priekšlikumu nebija.

Tātad vēlreiz mēs skatām tikai 12.pantu. Rikarda kungam vārds par 12.pantu.

R.Rikards: Tātad par 12.panta balsojumu. Ar šo balsojumu mēs esam pārkāpuši 21.augusta Konstitucionālo likumu. Mēs varam pieņemt jebkurus likumus šeit, nepārkāpjot mūsu konstitucionālos likumus. Kādi konstitucionālie likumi mums šobrīd ir spēkā? Pirmais- 4.maija Deklarācija kā konstitucionālais likums, otrais- 21.augusta Konstitucionālais likums un trešais- Latvijas Republikas Satversme.

Lūk, 21.augusta Konstitucionālais likums nosaka, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai, Satversmes 80.pants nosaka, ka tas ir Latvijas Republikas pilsoņu kopums. Tātad par svarīgiem jautājumiem var lemt tikai pilsoņi. Pilsoņu kopums ir noteikts 15.oktobrī.

Lūk, balsojuma rezultāts ir šāds: "par" bija 48, bet atturējās vai "pret" bija 55, tātad mīnus 7. Šo "pret" un atturējušos vidū ir 18 PSRS pilsoņi. Paņemiet izdruku! Tātad 48, kas balsoja "par", visi ir Latvijas Republikas pilsoņi. Savukārt atturējušos un "pret" balsojošo vidū ir 37 Latvijas Republikas pilsoņi. Kā mēs skaitīsim? Kam šodien pieder suverēnā vara? Vai ir tā, kā nosaka 21.augusta Konstitucionālais likums un 15.oktobra Augstākās padomes lēmums? Vai mēs pieļausim, ka PSRS pilsoņi, kas nekādi nevar tikt pieskaitīti pie Latvijas tautas, izlems Latvijas pilsoņu vietā?

Jāizšķiras, kam šodien pieder vara Latvijā. Šis ir pamatjautājums. Konstitucionālie likumi nosaka, ka vara pieder Latvijas tautai. Un Konstitucionālais likums nosaka, ka mēs nedrīkstam pieņemt nevienu likumu, kas ir pretrunā ar Satversmi, 21.augusta Konstitucionālo likumu un 4.maija Deklarāciju. Tātad, kam šodien pieder vara?

Un es vēl gribu piebilst, ka Lietuvā no 15.novembra mandāti tiek atņemti visiem, kas nav Lietuvas Republikas pilsoņi. Vēl es gribu piebilst- ja Latvijas Republikas pilsoņi pieņem tiešām jebkuru "vissarkanāko" lēmumu, tad es pakļaujos tam, jo, kā tauta lems, tā arī būs, bet es negribu, ka Latvijas tautas vietā izlemj citas valsts pilsoņi. To es negribu pieļaut. Tātad šeit ir jāizlemj varas jautājums, nav runa par atsevišķiem pantiem, bet par to, kam pieder vara pēc 21.augusta.

Priekšsēdētājs: Paldies, Rikarda kungs! Bet es gribu aizrādīt, ka jūs pārkāpāt Latvijas Satversmi, jo jūs vienpersoniski izšķīrāt, kurš no mums ir pilsonis un kurš nav pilsonis, bez dokumentāliem pierādījumiem.

Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es tikai gribēju piezīmēt, ka, ja mēs sekojam šim principam, kuru nupat deklarēja cienījamais Rikarda kungs, tad mums tūlīt nekavējoties jāpieņem lēmums par Augstākās padomes darbības pārtraukšanu un jaunām vēlēšanām, un tas ir viss. Mums tad nav nekādas vajadzības šeit sēdēt, ja mēs šādā veidā to jautājumu regulēsim.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, varbūt jautājumu par varu un par Augstākās padomes atlaišanu mēs lemsim, ja būs tāds ierosinājums, kādā citā plenārsēdē, bet tagad izdomāsim, ko darīt ar šo mūsu tik grūto 12.pantu.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Deputāts Rikards pēdējā laikā ir nācis ar daudziem likumprojektiem un lēmuma projektiem. Viņš ir ļoti daudz strādājis, un tas ir saprotams, ja šajā saspringtajā atmosfērā, kāda ir plenārsēžu zālē, dažkārt ir ļoti grūta situācija. Tādēļ es lūdzu deputātus uztvert aukstasinīgi šos priekšlikumus un neatklāt debates. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Paldies. Zālē ir aplausi- uzņemt aukstasinīgi visus priekšlikumus, kas dzirdami plenārsēžu zālē. Man būtu ierosinājums, bet deputāts Alksnis precīzāk pateiks. Kā parasti, ja mēs nevaram nonākt pie kompromisa- jūs ļoti labi redzējāt, kā šeit bija, kad balsis sadalījās, un ja mēs pieņemsim vienu galējo variantu vai otru, tad mēs vispār ne par ko nenobalsosim. Tas nozīmē, ka komisijai ir vēlreiz jāstrādā pie 12.panta, ņemot vērā šīsdienas diskusijas, un jāatrod kompromisa variants vai arī jāsagatavo divas redakcijas balsojumam.

Es domāju, ka nav vajadzības atgriezties vairs pie šiem priekšlikumiem, jo tad no jauna sāksies diskusijas. Mums jau vispār pamatnostādnes ir skaidras, un visi deputāti, kuri šodien šeit nāca ar labiem priekšlikumiem, uztver priekšlikumus aukstasinīgi. Lai viņi iet un strādā komisijā, lai meklē kompromisu starp dažādu viedokļu piekritējiem, jo citas iespējas, manuprāt, šeit nav. Lūdzu, deputāt Biezais!

J.Biezais: Pilnīgi atbalstot tikko teikto, praktiski, cik es sapratu, tad balsojums "izietu cauri", ja lietotājam būtu atpirkuma vai izpirkuma tiesības. Ja to var komisija noformulēt, tad par to šodien pat var nobalsot.

Priekšsēdētājs: Jā, Biezā kungs! Bet tad ejiet un strādājiet komisijā, es domāju! Jums vēl ir kāds cits priekšlikums?

L.Alksnis: Es pateicos visiem par priekšlikumiem, tikai uzaicinu tos, kuri vēlas man palīdzēt, manai grupai palīdzēt, pienākt pie manis. Es pateikšu, kurā vietā mēs strādājam. Es būtu ļoti pateicīgs, ja juristi- Lagzdiņš, Muciņš, arī Rikards un citi kolēģi- varētu ierasties manā darba grupā. Tad mēs, es domāju, galā tiktu, un nākamajā reizē nebūtu tik lielu domstarpību. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: 18.pantā mums šis gadījums precīzi paredzēts. Šeit ir teikts tā: ja trešajā lasījumā netiek akceptēta kāda no tēzēm, to balsojot vai nu izslēdz vai nodod papildu izskatīšanai komisijām, atliekot likumprojekta izskatīšanu plenārsēdē. Tas ir, mums nav jāatgriežas otrajā lasījumā, bet vienkārši papildus jāizskata šis jautājums un jāturpina trešais lasījums.

Priekšsēdētājs: Jā, pareizi, Eglāja kungs, mēs tā arī darīsim. Alkšņa kungs paziņos, kurā telpā un cikos būs apspriede. Lūdzu, uzaiciniet visas ieinteresētās personas, jo man liekas, ka lielākā daļa no zāles grib būt liecinieki nevis oriģināliem priekšlikumiem, bet vienam oriģinālam kompromisam, lai mēs varētu vismaz kaut ko pieņemt sakarā ar šo zemes privatizāciju.

Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts budžetā. Lūdzu Zeiles kundzi, kura pašlaik atrodas Prezidija sēdē, doties mūsu virzienā! Mēs pagaidīsim pāris minūtes. Arī visus pārējos deputātus, kuri blakustelpās strādā un ir ieinteresēti budžeta jautājumos, lūdzu nākt uz zāli. Savukārt tie, kurus šie jautājumi neinteresē, var doties uz blakustelpām.

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Kamēr Zeiles kundze nāk, man būtu tāds ierosinājums. Varbūt šodien varētu izskatīt lēmuma projektu, kurš ir ar 13.punktu darba kārtībā noteikts un saistās ar vēlēšanām. Kaut arī par to balsu skaits ir 74 un tas ir atvirzīts tālāk darba kārtībā gluži praktisku iemeslu dēļ, mums ir jāizlemj, vai šīs vēlēšanas rīkot vai nerīkot. Vēlēšanu darbā patlaban tiek ieguldīti naudas līdzekļi un velēšanu komisijas ir sākušas strādāt, mums pēc iespējas ātrāk ir jāpasaka, vai viņām šis darbs jāturpina vai ne. Tādēļ es lūgtu šo jautājumu varbūt izskatīt uzreiz pēc budžeta. Tīri praktisku apsvērumu dēļ, jo laiks iet uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, es jūs faktiski atbalstītu, bet, saprotiet, pēc vakardienas ļoti nopietnā balsojuma man negribētos mainīt kārtību, jo var sākties tas pats, kas vakar: mēs stundu balsosim.

A.Punovskis: Es pilnīgi piekrītu, bet, saprotiet, ja pēc nedēļas mēs skatīsim, šajā pasākumā jau tiks ieguldīti naudas līdzekļi. Tas, manuprāt, nebūtu mērķtiecīgi. Varbūt mēs varam pārbalsot, ja plenārsēde atbalsta šo priekšlikumu skatīt to tagad, ja neatbalsta, tad, protams, kā tas ir iekļauts.

Priekšsēdētājs: Izskatīsim par budžetu un tad atgriezīsimies pie tā. Vai Zeiles kundze ir gatava ziņot?

V.Zeile: Cienītie kolēģi deputāti! Šodien saskaņā ar Augstākās padomes Prezidija darba kārtību Apvienotā budžeta komisija iesniedza izskatīšanai likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetā". Tas ir valdības iesniegto budžeta grozījumu pirmās daļas otrais lasījums.

Tātad strādāsim ar 410.dokumentu. Es negribu atkārtot visu, kas tika izteikts, šo budžeta projektu apspriežot pirmajā lasījumā. Budžeta komisija šajā laikā ir strādājusi, lai ņemtu vērā deputātu izteiktos priekšlikumus, kā arī ir strādājusi ar valdību papildus. Šodien šie budžeta grozījumi otrajam lasījumam ir pieņemti, ņemot vērā sekojošo.

Pirmkārt, no šā dokumenta ir izslēgti naudas asignējumi darba algu palielināšanai Muitas departamentā. Es vēlāk pateikšu, ko darīsim ar Muitas departamentu. Ir saskaņots ar valdību, ka, ņemot vērā darba algas paaugstinājumu republikas līmeņa valsts institūcijām, vidējā posma un visu sociālo sfēru darba algas jautājumi tiks atrisināti jau ar 15.novembri. Šajā sakarībā ir sagatavots speciāls Augstākās padomes lēmums, ko es lūgtu vēl arī papildus skatīt. Principā vairāk nekādu papildu priekšlikumu nebija. Jums tiek dotas iespējas izteikties vai balsot par šiem grozījumiem otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Budžeta likums ir nedaudz savādāks nekā visi pārējie. Kā mēs darām? Vai mēs to skatāmies pa pantiem vai kopumā? Acīmredzot kopumā, jo sakarā ar atsevišķu pantu maiņu reizē mainās arī pārējie panti.

Vai ir jautājumi Zeiles kundzei? Jautā deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Man jums ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Pirmdien notikušās tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību priekšsēdētāju viņš mūs informēja, ka valdība ir izstrādājusi programmu cīņai ar bezdarbu, kas maksās 73 miljonus gadā. Un viņš prasīja, lai šie 73 miljoni vai tā daļa, kura nebūs izlietota, tiktu rezervēta nākamajam gadam. Sakarā ar to man ir jautājums. Kurā budžeta pantā ir šie 73 miljoni? Cik no tiem ir izlietoti un cik šogad vēl varēs izlietot?/

V.Zeile: Es atbildu kolēģim Aleksejevam, ka visi pabalsti sakarā ar bezdarbu tiek maksāti no sociālās apdrošināšanas budžeta, kas veidojas no 37 procentu atskaitījumiem no darba algas fonda. Dokuments, ko mēs šeit skatām, ir valsts budžets. Šeit nekādi pabalsti bezdarbniekiem nav ietverti. Bet jautājums, ko jūs izvirzāt, tiek risināts. Šīs summas tiks ietvertas, kad 1992.gada pirmajai pusei apstiprināsim sociālās apdrošināšanas budžetu.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums, bet jūs mani nesapratāt. Es nedomāju par pabalstiem bezdarbniekiem, bet par valdības programmu, kā bezdarbu novērst. Es gribu uzzināt, kur ir šie līdzekļi. Bet, kā es saprotu, jūs to nezināt, un es netērēšu jūsu laiku. Man ir otrs jautājums.../

V.Zeile: Jā, šādu programmu neviens un nekur nav redzējis. Ja tā tiks apspriesta, tad tiks iesniegta izskatīšanai. Šodien divos 1992.gada budžeta projektu skata valdības sēdē.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums. Man jums ir otrs jautājums. Godmaņa kungs paziņoja, ka rūpniecībā strādājošajiem kopā ar arodbiedrībām jāpanāk darba algas pieaugums, ka valdība nepiedalīsies šī jautājuma risināšanā. Ja rūpniecībā tiks paaugstinātas darba algas, samazināsies ienākumi no nodokļiem. Es gribētu zināt, kā tas atsauksies uz budžetu, kāds minimālais algu pieaugums ir paredzēts, lai rūpniecībā tas neatpaliktu no darba algu kāpuma budžeta iestādēs?/

V.Zeile: Šis jautājums šajos budžeta grozījumos nav ietverts, kolēģi Aleksejev. Otrkārt, budžeta grozījumi attiecībā uz darba samaksu ražošanas sfērā nekādus papildu līdzekļus neparedz, tā tiek maksāta no uzņēmumu iekšējiem līdzekļiem. Kādu iespaidu tas atstās uz nodokļiem, tur jums ir pilnīgi taisnība. Līdz ar to Ekonomikas ministrijai, manuprāt, būs jādod prognozes par iespējamām nodokļu izmaiņām. Tas būs ietverts 1992.gada pirmā pusgada budžeta projektā.

A.Aleksejevs: */No tā izriet, ka jūs rūpējaties tikai par priekšniekiem un pavisam nerūpējaties par tiem, kas strādā rūpniecībā. Tas nozīmē, ka jūs neparedzat.../

V.Zeile: Aleksejeva kungs, es jums vēlreiz saku, ka valsts budžets nedod asignējumus rūpniecības uzņēmumiem darba algu samaksai, rūpniecības un citos materiālās ražošanas uzņēmumos darba samaksa ir šo uzņēmumu kompetencē.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Ja atļausit, tad maza replika. Siliņa kungs tiešām bija mūsu komisijā. Tas, par ko tikko te informēja cienījamais Aleksejeva kungs, ir vienkārši viņa fantāzijas auglis. Viņš ļoti brīvi interpretē to, ko teica Siliņa kungs komisijā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamā Zeiles kundze, mēs zinām, ka ar 15.novembri paredzēta algu paaugstināšana medicīnas darbiniekiem, it sevišķi, runājot par māsiņām, feldšeriem un tā tālāk. Sakiet, lūdzu, vai šīs summas, kas būs saistītas ar šiem darba algu paaugstinājumiem, šeit ir ietvertas? Vai mēs tādā gadījumā skatīsim budžetu par jaunu?

V.Zeile: Tātad šodien mums vispār ir jāvienojas, ka pieņemsim Augstākās padomes lēmumu, lai Ministru padome šo darba samaksas palielinājumu sociālās sfērās darbiniekiem veic ne ar 15.decembri, kā valdība bija paredzējusi savā iepriekšējā lēmumā, bet gan par veselu mēnesi agrāk- ar 15.novembri. Šis lēmuma projekts, kas ir izdalīts, paredz, ka valdībai ir jāaprēķina summas, cik tas maksās, un jāatrod resursu avoti, no kā šo algas paaugstinājumu segt. 1991.gada atlikušajos pusotros mēnešos tas varētu maksāt apmēram 200 miljonus rubļu, bet visa mūsu darba samaksas reforma, ieskaitot republikas līmeņa valsts institūcijas, rajonu un sociālās sfēras iestādes un uzņēmumus, nākamā gada budžetam varētu maksāt 2,5-3 miljardus. Šajos konkrētajos budžeta grozījumos šīs sfēras algu paaugstinājums nav ietverts, jo mums par to vēl jāvienojas, ja mēs gribam, lai tas tiktu izdarīts ar 15.novembri.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Man tāds būtisks jautājums, kas mani nodarbina. Lasot šeit 1.punktu, ka tiek palielināti Latvijas Republikas ministriju un resoru izdevumi pārvaldes iestāžu finansēšanai, man gribētos noskaidrot, kad Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās tā sauktās labošanas darbu iestādes pārstās maksāt zemes nodokli, ienākumu nodokli un peļņas nodokli. Kad tās no peļņas uzņēmumiem tiks pārveidotas par budžeta iestādēm? Pašreizējā situācija ir tāda, ka cietumi pelna, iemaksā budžetā un, lūk, pārvaldes sistēmai atkal jāatprasa no budžeta atpakaļ. Tas ir vismaz absurdi.

V.Zeile: Paldies, kolēģi Silār! Ar šiem budžeta grozījumiem tam nav nekāda sakara. Šī problēma kā tāda pastāv. Šeit varētu ne tikai Iekšlietu ministrijas cietuma iestādes likt klāt, bet arī skolas, veselības aizsardzības, kultūras un visas iestādes. Tas ir īpašs jautājums, kuru kā problēmu vajag apskatīt un izvirzīt un tad lemt Nodokļu komisijai, Ekonomikas komisijai, Budžeta komisijai, jo tas tiešām budžeta apgrozījumu mākslīgi palielina.

I.Silārs: Pieņemiet to kā šīs problēmas izvirzījumu!

V.Zeile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi Zeiles kundzei? Jautājumu nav. Otrā lasījuma reglaments prasa apspriest pa pantiem. Bet Ozola kungs ir pieteicies debatēs. Es saprotu, ka viņš grib runāt vispārīgi par šo budžetu.

Paldies, Zeiles kundze. Varbūt pagaidām jūs tepat tuvumā palieciet! Ozola kungam vārds debatēs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Ja jūs uzmanīgi salīdzināt izskatīšanai iesniegto likumprojektu par grozījumiem šā gada valsts budžetā iepriekšējā variantā ar 416.dokumentu, jūs redzat, ka tajā tāpat kā šajā dokumentā nav iekļauts papildu budžeta līdzekļu iedalījums Latvijas Radio un televīzijas komitejas darbinieku darba algu paaugstināšanai. Turklāt šis jautājums ir ļoti aktuāls. Aktuāls ir tāpēc, ka jau 3.oktobrī Latvijas Republikas Augstākā padome saņēma no komitejas vadības ekonomisko pamatojumu (konkrēti algu apmaksas shēmu veidā) ar lūgumu iedalīt piecus miljonus 367 tūkstošus rubļu. Bet, ja nav iespējams šo summu iedalīt no valsts budžeta, tad atļaut izmantot to līdzekļu ekonomiku, kuru viņi iegūst sakarā ar to, ka Maskavas pirmās programmas, "Majak", Vissavienības pirmās televīzijas programmas apmaksu izdara Vissavienības teleradiokompānija Latvijas Sakaru ministrijai un kura bija paredzēta un apstiprināta 1991.gada budžetā. Ņemot vērā, ka mums iesniegtais ekonomiskais pamatojums šajā algu fonda mehānismā bija bez sociālās aizsardzības garantijas komitejas darbiniekiem, tika noraidīts šis ekonomiskais pamatojums. Tas netika arī Budžeta komisijas sēdē izskatīts, jo nebija reālas summas, par kuru runāt. Jautājumā gan par līdzekļu iedalīšanu, gan arī par atļaujas izsniegšanu no šiem ieekonomētajiem līdzekļiem komitejas vadība viennozīmīgi pieņēma Budžeta komisijas viedokli, tajā pašā laikā ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti un zināmu neizpratni no Budžeta komisijas puses.

Pēc Budžeta komisijas iniciatīvas ar mūsu Prezidija lēmumu izveidota komisija Latvijas Radio un televīzijas komitejas saimnieciski ekonomiskās darbības izvērtēšanai. Komisijas uzdevums bija izanalizēt saimnieciski ekonomiskos aspektus, novērtēt neizmantotos iekšējos resursus. Uzdevums bija līdz 15.novembrim sagatavot informāciju un sniegt ziņojumu Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēdē.

Pirmās nedēļas darbības gaitā mēs sastapāmies ar tādiem faktiem Radio un televīzijas komitejas vadības rīcībā, kas minēti mūsu Juridiskās pārvaldes ekspertīzes slēdzienā, ko es jums tūlīt nolasīšu: "Sakarā ar to, ka Latvijas Republikas Radio un televīzijas komitejas priekšsēdētājs R.Labanovskis 1990.gada 20.septembrī, prettiesiski rīkojoties, neapspriežot koleģiāli jautājumu par struktūras izmaiņām, ar savu pavēli iekļāvis visus sistēmā strādājošos 2200 darbiniekus komitejas sastāvā..."

Ar komiteju sapratīsim pārvaldes institūciju, kura iepriekšējā struktūrā sastāvēja no 42 pārvaldes struktūras darbiniekiem, bet kuru jaunajā struktūrā vairs nav. Turpinu citēt dokumentu. "...tika likvidēta komiteja kā pārvaldes institūcija. Ar komitejas priekšsēdētāja rīkojumu ir izveidots valsts uzņēmums, kuru finansē no republikas budžeta, uz kuru nav attiecināma tā darba samaksas sistēma, kura nosaka darba algu pārskatīšanas mehānismu pārvaldes institūciju darbiniekiem.

Tajā pašā laikā mūsu komisija izdarīja secinājumu, izvirzot problēmu darba algas jautājumā kā sociāli ļoti aktuālu, jo komitejas darbinieku darba algas tiek formētas uz 1982.gadā apstiprinātās Padomju Savienības Radio un televīzijas komitejas rīkojuma pamata, kā rezultātā vidējā darba alga šīs komitejas darbiniekiem ievērojami atpaliek no tautsaimniecībā strādājošo vidējās darba algas."

Izvirzīja viedokli, ka ar speciāliem nosacījumiem un korekcijām varētu tikt šī shēma pielāgota atbilstoši tam projektam, ko izstrādājusi Ministru padome un ko pašlaik piedāvā ar 15.novembri ieviest visā republikā arī pārējiem Radio un televīzijas komitejas darbiniekiem, turklāt atbilstoši tam, kā ir visās pārējās pārvaldes institūcijās, nosakot to ar 1.septembri.

Piedāvājam komitejas vadībai izstrādāt ekonomisko pamatojumu darba algu shēmas veidā un iesniegt apstiprināšanai kā pieprasījumu Budžeta komisijā, kuru mēs arī saņēmām, ar kopējo pieprasījuma summu 7,2 miljoni rubļu. Iepazīstoties ar šo dokumentu, mēs sastapāmies ar dažiem mums neizprotamiem faktiem. Tā, piemēram, piedāvātajā darba algas shēmā intelektuālais radošais darbs tiek vērtēts ar zemāku koeficientu nekā tehnisko un saimniecisko darbinieku darbs. Faktiski šeit ir pielāgotas klasiskās proletariāta diktatūras sabiedrības darba novērtēšanas normas. Ņemot vērā to, ka likumā par republikas Radio un televīzijas valsts komiteju komitejas priekšsēdētāja kompetencē ietilpst tiesības vienpersoniski lemt un (ko mēs paši pagājušajā gadā 27.novembrī esam pieņēmuši) noteikt brīvi darba algas, nevadoties ne pēc vienas reglamentējošas shēmas, tad dabiski, radot nekontrolējamu darba algu fondu, praktiski komitejas vadībai ir iespējas šo, es teiktu, sociāli pretrunīgo algu saraksta pamatshēmas dokumentu apstiprināt un realizēt dzīvē. Turklāt šā dokumenta realizācija dzīvē pēc 15.novembra, kad tiks ieviestas vienotas darba algas apmaksas likmes no valsts budžeta finansējamās republikas iestādēs, novestu pie tā, ka atsevišķu kategoriju darbiniekiem tiktu pazemināta darba alga pat līdz 180 un 220 rubļiem. Jūs stādieties to laiku priekšā, kādas tam varētu būt sekas, kad dzīves dārdzība aug, bet darba alga, ieviešot vienotu mehānismu republikā, tiek samazināta!

Turklāt komitejas vadība lūdza mūsu komisiju akceptēt šo darba algas realizācijas mehānismu, kas absolūti neietilpst mūsu komisijas kompetencē. Jo, kā jau es teicu, ne jau koleģiālais orgāns risina darba algas jautājumus komitejā, bet tikai un vienīgi komitejas priekšsēdētājs ar savu pavēli.

Tajā pašā laikā, analizējot budžeta stāvokli Radio un televīzijas komitejā, mēs konstatējām, ka pašreizējā mirklī reāli Radio un televīzijas komitejas rīcībā ir vairāk nekā astoņi miljoni rubļu. Šo naudu, protams, Radio un televīzijas komiteja nav tiesiska novirzīt darba algu paaugstinājumiem bez mūsu lēmuma.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka mums savukārt it kā nebūtu tiesiska pamata teikt, ka nav ekonomiskā pamatojuma, kuru mēs esam akceptējuši, dot atļauju šo līdzekļu jeb papildu līdzekļu iedalīšanai, tas ir, atļaut izmantot šos ekonomiskos līdzekļus sešu miljonu rubļu apmērā, kuri ir izdevumu fondā, kā arī praktiski izskatīt jautājumu par papildu asignējumu iedalīšanu. Ņemot vērā to sociālo spriedzi, kāda ir izveidojusies komitejas struktūrā, un zemo materiālo nodrošinātību, es uzaicinu kolēģus deputātus jums izsniegtajā 420.dokumentā par Latvijas Republikas Augtākās padomes lēmumu "Par budžeta iestāžu darbinieku darba samaksu" iekļaut tādu papildu normu: "Atļaut Latvijas Republikas Radio un televīzijas komitejai izmantot darbinieku algu paaugstinājumam līdzekļu atlikumu no izdevumu fonda." Tie ir seši miljoni rubļu. Turklāt, lai varētu ar pilnu atlīdzību garantēt, ka šie līdzekļi tiks saimnieciski mērķtiecīgi un sociāli taisnīgi sadalīti starp komitejā strādājošajiem, mūsu komisijas vārdā rīt mēs griezīsimies Augstākās padomes Prezidijā ar lūgumu paplašināt mūsu komisijas pilnvaras, lai mēs varētu ne tikai izpildīt koleģiāla orgāna funkcijas, bet, protams, ja mēs nobalsosim par to, uzrādīt arī šo atļauto līdzekļu izmantošanu valsts fonda palielināšanai un komitejas darbinieku darba algu palielināšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze, kā jūs varat komentēt šo lūgumu?

V.Zeile: Konkrēti es lūdzu secīgi vispirms strādāt un nobalsot par dokumentiem. Tātad pirmais ir 410.dokuments- "Likums par grozījumiem republikas valsts budžetā". Otrais dokuments ir 420. Tas attiecas uz darba samaksas paaugstināšanu budžeta iestādēs no 15.novembra. 2.punkts ir tas, ko papildināja deputāts Ozols. Šādā secībā. 420.lēmuma projektā es lūdzu izdarīt redakcionālas dabas labojumu, padarīt to latviskāku. "Lai novērstu neatbilstību darba samaksā strādājošiem tautsaimniecībā un budžeta iestādēs, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj..." tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: 420. attiecas arī uz to, ko Ozola kungs prasīja.

V.Zeile: Otrais punkts ir tas papildinājums, ko iesniedza deputāts Ozols.

Priekšsēdētājs: 420.dokumentā? Paldies. Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Par balsošanas motīviem. Par šīm budžeta izmaiņām. Cienījamie kolēģi! Ja jūs atceraties, tad es biju viens no tiem, kas lūdza grozīt budžeta izmaiņas par muitas darbinieku centrālā aparāta algu paaugstinājumiem. Šobrīd, kā jūs redzat, iepazīstoties ar projektu, Muitas departaments ir iekļauts Finansu ministrijas sastāvā. Es domāju, ka tās ir būtiskas izmaiņas, un es šeit saku lielu paldies Budžeta komisijai. Bet šajā pašā sakarā man būtu lūgums ne Budžeta komisijai, bet valdības vadītājam sakarā ar to, ka es vakardien saņēmu Bišera kunga parakstītu dokumentu par manu pieprasījumu.

Ja jūs atceraties, es to iesniedzu sakarā ar publikāciju "Latvijas Jaunatnē"- "Jupiteri dibina Union". Šeit ir pievienota Bišera kunga atbildei arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tautas deputātu padomes priekšsēdētāja Kļimoviča kunga parakstīta atbilde. Es citēju: "Rakstā "Jupiteri dibina Union" minētie fakti atbilst patiesībai. Rajona tautas deputātu padomes revīzijas komisija dokumentāli apstiprināja minētos faktus Latvijas Republikas prokuratūrā." Tāpēc es griežos pie cienījamā valdības vadītāja Godmaņa kunga, lai saņemtu precīzu paskaidrojumu par pieprasījumā minēto prasību izvērtēt tomēr Muitas departamenta direktora Saliņa kunga darbību šajā sfērā.

Beidzot savu runu, lūdzu atbalstīt šo budžeta izmaiņu, bet valdības vadītāju lūdzu atbildēt uz deputāta pieprasījumu pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Paldies, Grūbes kungs!

V.Zeile: Es gribētu sniegt šādu komentāru. Tātad šajā budžeta grozījumā, kas ir 410.dokumentā, nav darba algas paaugstinājuma Muitas departamentam. Bet tūlīt tālāk es lūgtu jūs skatīt arī 414.dokumentu, kas ir mūsu budžeta grozījumu otrā daļa pirmajā lasījumā, kurā, lūk, Muitas departamenta darba algas samaksa jau ietverta Finansu ministrijas summā. Varbūt tad mēs sāksim arī izdebatēt šo jautājumu par Muitas departamentu un dosim vārdu arī premjeram, ja viņam būs ko teikt. Bet šeit es lūdzu tātad skatīt tikai šo 410.dokumentu. Ja vairāk jautājumu nav, tad vajag aicināt par to balsot.

Priekšsēdētājs: Jā, pēc Zeiles kundzes paskaidrojuma ir skaidrs, ka mēs atgriezīsimies pie šiem jautājumiem, kas tika uzdoti nākamajā dokumentā. Es sapratu, ka Blažēviča kungam arī bija par to pašu jautājumu? Tāpēc arī varbūt varam balsot par 410.dokumentu. Nav nekādu citu iebildumu vai priekšlikumu?

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 129. Balsosim par likumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts budžetā" otrajā lasījumā. 410.dokuments, par ko mēs balsojam. Tā kā tas ir budžeta jautājums, otrais lasījums ir galīgais. Rezultāts: 115- par, pieņemts.

V.Zeile: Kompleksā ar budžeta grozījumiem ir arī šis Augstākās padomes lēmums "Par budžeta iestāžu darbinieku samaksu", ko es lūdzu nobalsot ar izteiktajiem labojumiem.

Priekšsēdētājs: Tas ir 420.dokuments.

V.Zeile: Tas ir 420.dokuments- Augstākās padomes lēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Man tomēr Ozola kungam jautājums, ja reiz viņš referēja par šo tematu, jo Zeiles kundze par to nereferēja. Divi jautājumi tika apspriesti viens pēc otra, neiekļaujot pat darba kārtībā.

Man ir jautājums- vai šo līdzekļu ekonomiju nevar izlemt pati organizācija un vai ir vajadzīgs Augstākās padomes lēmums? Varbūt pietiek ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu?

I.Ozols: Varu paskaidrot, ka pietiek ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu. Kad šis jautājums tiek risināts kompleksi, mēs esam tiesīgi šo lēmumu pieņemt. Ar to šodien mēs jau faktiski dodam tiesības atvērt iespējamo bankas norēķina kontu un līdzekļus izmantot algu paaugstinājumam. Man būtu lūgums- līdz rītdienas pēcpusdienai šo jautājumu neatstāt, vēl vairāk tāpēc, ka rīt pulksten 9.00 grupa Augstākās padomes deputātu tiksies ar Latvijas Radio un televīzijas komitejas darbiniekiem un mēs gribētu skaidri un atklāti pateikt to, kāda ir situācija.

J.Blažēvičs: Prezidijs savas funkcijas šajā jautājumā nepilda.

I.Ozols: Pilda, bet vainīgi esam mēs, ka neesam iesnieguši agrāk šo jautājumu.

J.Blažēvičs: Jūs uzraudzīsit un sadalīsit šīs piemaksas, jūs un jūsu vadītā komisija? Kamēr nauda, tikmēr spēlē? Vai arī atbildība par televīziju tiks prasīta no jūsu komisijas?

I.Ozols: Nekādā gadījumā. Mūsu komisijas funkcijās ietilpst saimnieciski ekonomiskās darbības izvērtēšana. Tā kā mums tika iesniegti divi profesionāli nekorekti ekonomiskie pamatojumi, tas radīja mūsu komisijā pārliecību, ka mēs nevaram ar garantiju teikt, ka, iedodot brīvu algas fondu un atstājot spēkā nolikuma punktu, kurā ir noteiktas komitejas priekšsēdētāja funkcijas pilnīgi brīvi lemt par darba algu likmju noteikšanu komitejas darbiniekiem, nerēķinoties ne ar kādām shēmām vai ierobežojumiem, netiks pieļauta, mūsu komisijas skatījumā, politiska kļūda.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Vai tagad, papildinot 420.lēmumu ar 2.punktu, nevajadzētu papildināt vēl ar 3.punktu, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi? Citādi mēs aizkavēsim šo procesu.

I.Ozols: Paldies, Ēlerta kungs! Jūsu priekšlikums ir vērā ņemams, to noteikti atbalstu kā autors.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Vaivadam.

J.Vaivads: Sakiet, lūdzu, vai tas ir pareizi, ka pašlaik Radio un televīzijas komiteja ir atstādināta no savu pilnvaru pildīšanas?

I.Ozols: Nesapratu jūsu jautājumu, Vaivada kungs. Par komitejas atstādināšanu neviens nerunāja. Jūs domājat varbūt- par komitejas vadības? Tā jūs jautājat? Nē. Komitejas vadība pilda precīzi savas funkcijas atbilstoši nolikumam par Latvijas Radio un televīzijas komiteju, izņemot tikai tos jautājumus, kuri ir kolēģijas kompetencē. Kā jūs visi zināt, tad Latvijas Radio un televīzijas komitejas vadība nav iesniegusi priekšlikumus Augstākajā padomē kolēģijas apspriešanai, un kolēģija nav apstiprināta. Līdz ar to tiek pārkāpts nolikuma punkts, kurā ir noteikts tas jautājumu loks, ko ir tiesīga komitejas vadība lemt tikai ar koleģiālā orgāna lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kinnam.

J.Kinna: Ozola kungs! Es nedzirdēju jūsu ziņojumu. Vai 1.punkts nozīmē, ka ar 15.novembri visās budžeta iestādēs strādājošajiem tiks maksātas algas pēc šīs koeficientu sistēmas? Vai daži būs pēc koeficientu sistēmas un dažiem būs kaut kādas noteiktas pamatalgas vai kaut kas tamlīdzīgs?

I.Ozols: Cienītais Kinnas kungs, Ministru padomē ir izstrādāta vienota no valsts budžeta finansējamo iestāžu un organizāciju darbinieku, respektīvi, to darbinieku kategoriju apmaksas shēma, kuri saņem darba algas no valsts budžeta. Tajā ir 20 gradāciju pakāpes, kas nodrošinās to, ka nākotnē mums nebūs vienā budžeta iestādē, piemēram, slimnīcā elektriķim 120 rubļu alga, bet otrā budžeta iestādē tieši tādas pašas kvalifikācijas elektriķim- 200 rubļu alga un trešajā- 310 rubļu. Slimnīcā avārijas gadījumā mirst cilvēks uz operācijas galda. Otrā gadījumā skolā pārtrauc nodarbības uz 30 minūtēm. Bet darba algas var būt atšķirīgas. Šī vienotā Ministru padomes izstrādātā budžeta iestāžu darba algas sistēma likvidēs šo sociālistiskās sabiedrības mantojumu un nodrošinās visās budžeta iestādēs, tas ir, neražojošajā sfērā pilnīgi viena kritērija sistēmām atbilstošas darba algas garantijas. Turklāt šeit ir iestrādāts arī sociālās aizsardzības mehānisms, kurš atspoguļosies ar attiecīgo oficiāli valdības noteikto darba algas minimuma noteikšanu.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Man referentiem ir šāds jautājums. Ar 420.dokumentu mēs uzdodam Ministru padomei pieņemt lēmumu par algas paaugstinājumu budžeta iestādēs. Sakiet, vai tas ir saskaņots ar Ministru padomi, uzliekot tai šādu politisko lēmumu, jo tā ir pilnīgi jauna skala pārvaldes sistēmas apmaksai? Vai šādu politisko lēmumu nevajadzētu uzņemties pašam parlamentam?

V.Zeile: Cienītais kolēģi Kide! Kad vispār mēs sākām izskatīt Budžeta komisijā jautājumu par darba samaksas palielināšanu republikas līmeņa valsts institūcijās, tad mēs lūdzām valdību, lai nosaka secību, kādā darba alga tiks paaugstināta arī rajona līmeņa attiecīgajās valsts institūcijās un visās budžeta iestādēs. Valdība ļoti operatīvi pieņēma lēmumu- ar 15.novembri palielināt rajona līmeņa institūcijās un ar 15.decembri- visās budžeta iestādēs. Šodienas situācija ir tāda, ka nav skaidrs, kad notiks cenu liberalizācija. Gaidīt līdz 15.decembrim šajā situācijā, kad ir palielināta darba alga republikas līmeņa valsts institūcijās, manuprāt, būtu pārāk ilgi. Tāpēc tās nedēļas laikā, kas bija starp pirmo un otro lasījumu, mēs esam vienojušies ar Finansu ministriju, kura ir aprēķinājusi savas iespējas finansēt mēnesi agrāk algu paaugstinājumu, un arī, kā es saprotu, šodien Ministru padome savā sēdē ir piekritusi veikt ātrāku darba algas paaugstinājumu visai sociālajai sfērai.

E.Kide: Es, Zeiles kundze, runāju nevis par grafiku, nevis par šā lēmuma būtību, bet par politiskās atbildības būtību, proti, vai to uzņemties Ministru padomei ar savu lēmumu vai Augstākajai padomei ar savu lēmumu, ņemot vērā, ka šis lēmums iegūs plašu rezonansi iedzīvotājos, jo tā ir pavisam jauna apmaksas kārtība pārvaldes sistēmā.

V.Zeile: Šo lēmumu Augstākajai padomei mēs izvirzām balsošanai tikai tādēļ, lai būtu komplektā ar 420.dokumentu. Uzskatu, ka šie dokumenti jāskata saistībā. Es neredzu nekā slikta, ja mēs uzņemamies atbildību par šādu Augstākās padomes lēmumu un lūdzam valdību atsaukties uz šo lēmumu.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endelem.

J.Endele: Turpinot deputāta Kides jautājumu sēriju, man tomēr liekas, ka šo algu reformu, kas patiešām ir ļoti nopietna un samērā grandioza, turklāt lielai daļai deputātu nezināma, tomēr vajadzētu skatīt šeit. Kāpēc? Tāpēc, ka ir izveidotas divas bāzes, Augstākajai padomei ir viena bāze- vidējā alga. Pārējiem, zemākā tipa klerkiem, ir otra bāze- iztikas minimums. Par to ir šī milzīgā tabula. Nebūsim naivi! Uz vienas bāzes algu reforma ir palaista- mums jau nauda ir kabatā. Uz otras- nav palaista. Ja jūs drusku padomāsit, tad jums būs jāatzīst, ka tā ir bāze, uz kuras mūsu algas ir veidotas. Tūliņ nākošajā ciklā vidējās algas grandiozi pieaugs, un mēs būsim pirmie, kas momentāli saņems jauno algu, salīdzinot ar šo, apmēram divkāršu.

Jautājums: vai tiešām jūs neuzskatāt, ka šis jautājums būtu jāizskata vispirms šeit un tikai tad varētu akceptēt Ministru padomes tālāko darbību?

V.Zeile: Kolēģi! Es gribētu tikai teikt, vai jūs paredzat, kura no attiecīgajām komisijām uzņemsies šo Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un vispār valdības darbu? Varētu būt cits jautājuma risinājums. Kad līdz 15.novembrim valdība izlems šo jautājumu par finansēšanas avotiem, daļu sedzot no savām rezervēm, daļu prasot no valsts budžeta papildus, mēs, apskatot šo balsojumu, varam šeit lūgt valdību, lai iesniedz šīs 20 rangu darba algas, lai salīdzinājumam iesniedz darba algas, kas jau tagad ir apstiprinātas Augstākajai padomei, Ministru padomei un ministrijām, mēs tikko nobalsojām ar 420.lēmumu. Tad varētu detalizēti komisijās izskatīt un šo jautājumu šeit apspriest. Es neredzu, kā mēs šobrīd spriedīsim par šo jautājumu.

J.Endele: Tad man konkrētāks jautājums. Vai jūs uzskatāt, ka šīs divas bāzes patiešām ir objektīvi nepieciešamas? Vai nevarēja šo likumu, kas attiecas uz algām, izveidot uz vienas bāzes, lai katram cilvēkam ir absolūts skaitlis, kā tas tiek rēķināts?

V.Zeile: Tagad gan es lūdzu, lai premjers pasaka savu viedokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribētu panākt pilnīgu skaidrību. Šodien mums būs valdības sēde. Esmu absolūti pārliecināts, ka tiks pieņemts lēmums par sociālās sfēras budžeta iestādēs strādājošo algu pieaugumu. Tā nebūs indeksācija. Jo indeksācija trešajā ceturksnī rāda- ko? Budžeta iestādēs alga pieaugusi par 109,6 procentiem. Iestādēs, kas nav saistītas ar budžetu, par 124 procentiem. Cenu indekss trešajā ceturksnī- 107,6 procenti. Ja mēs ejam indeksācijas ceļu, tad vispār alga nav jāmaksā. Tai pašā laikā visi valdības soļi ir saistīti vienā shēmā. Ir pienācis laiks, kad ir jāpalielina alga sociālajā sfērā. Palielinājums būs ļoti būtisks. Es tagad negribu nosaukt skaitli, bet te nebūs runa par procentiem. Būs ļoti būtisks palielinājums šajā sfērā. Te nevarēs salīdzināt pat bāzes izejas. Tikai es gribu likt pie sirds, ka šis palielinājums pats par sevi vien nedarbosies. Sekos arī turpmākie valdības soļi. Saprotiet mani, ko es saku! Viss.

J.Endele: Mans jautājums, cienījamo premjer, bija pavisam cits. Kāpēc ir izveidotas divas bāzes? Viena- mums, otra- pārējiem?

I.Godmanis: Tāpēc, ka, es domāju, jūs esat deputāti, ir valdībā strādājošie cilvēki un ir tie, kas nestrādā valdībā un kas nav deputāti. Visa atbilde. Paņemiet jebkuru pieredzi pasaules valstīs!

J.Endele: Man tomēr- kašķīgs jautājums. Kāpēc jebkuram pilsonim nebūtu tiesības skaidri redzēt, ka viss ir veidots uz vienādas bāzes? Es esmu par to, ka mūsu koeficients ir grandiozs. Mēs milzīgu darbu darām. Bet šobrīd nabaga pilsonis un liela daļa deputātu arī nevar izrēķināt, nevar pārbaudīt, kā tas notiek.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, komisija ir pieņēmusi, cik es saprotu, Ozola kunga papildinājumu.

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Principā ir pieņemams piedāvājums, ka lēmums ar šiem papildinājumiem, kurus Ozola kungs ļoti plaši izklāstīja un par kuriem atbildēja uz jautājumiem, un ar papildinājumu, ka lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, ir balsojams. Lūdzu reģistrāciju. Godātie kolēģi, steidzieties uz zāli! Reģistrācijas rezultāts: 120.

Balsosim par lēmumu "Par budžeta iestāžu darbinieku darba samaksu" ar deputāta Ozola ieteiktajiem papildinājumiem, ko visi tikko noklausījās. Rezultāts: 94- par, 6- pret, 8- atturas. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie 416.dokumenta- likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 22.decembra likumā "Par Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetu"".

V.Zeile: Cienījamie kolēģi, 416.dokuments ir valdības iesniegto budžeta grozījumu otrā daļa plus vēl tie papildu jautājumi, kas ienākuši Augstākajā padomē šajā laikā, kas pagājis, kopš valdība iesniedza budžeta grozījumu projektu. Tas būtībā attiecas uz sekojošo. Šeit ir ņemtas vērā tās izmaiņas, kas bija pirmajā budžeta grozījumu daļā, konkrēti, speciāli ar Ministru padomes protokolu Muitas departaments ir nodots no Ministru padomes Finansu ministrijas pakļautībā. Līdz ar to Finansu ministrijai tiek palielināti līdzekļi par 11,9 miljoniem rubļu, kur 11,8 miljoni rubļu attiecas uz darba algas palielināšanu Muitas departamenta centrālajam aparātam. Vienlaikus ir samazināti Ministru padomes Muitas departamenta izdevumi.

Ir palielināti izdevumi republikas Augstākajai padomei. Prezidija uzturēšanai un arī sesiju izdevumu segšanai ir iesniegta tāme par 100000 rubļiem. Vienreizējs pabalsts darbības uzsākšanai tiek dots Rīgas biznesa institūtam. Līdz ar to izmaksas tiek palielinātas republikas Tautas izglītības ministrijai. Pavisam neliela summa- 22tūkstoši- paredzēta izdevniecībai "Zinātne", jo, kā atceraties, rudenī mums bija zinātniskā konference par komunistiskā totalitārisma un genocīda praksi Latvijā. Šīs konferences materiālus ir ieteikts izdot.

5.punkts attiecas uz republikas Veselības aizsardzības ministriju, tās izdevumi jāpalielina par 5,6 miljoniem rubļu. Tas ir saistīts ar Vissavienības pakļautības Dzelzceļa poliklīnikas un arī aptieku pārņemšanu Latvijas Republikas jurisdikcijā. Līdz ar to ir nepieciešams papildu finansējums. Budžeta komisija, izskatot šo jautājumu savā komisijas sēdē, bija aicinājusi pie sevis arī Veselības aizsardzības ministriju, Ārstu biedrību. Šeit var teikt, ka šis finansējums attiecas tikai uz 4.ceturksni. Šajā laikā tiks izskatīts jautājums arī par iespējamu šīs sistēmas reorganizāciju, veidojot alternatīvu struktūru neatkarīgi no farmācijas, lai līdz ar to būtu iespējas arī citiem nodarboties ar zāļu pārdošanu.

Priekšsēdētājs: Pieteicies uz jautājumu tikai viens deputāts- Andrejs Krastiņš. Lūdzu!

A.Krastiņš: Godājamā Zeiles kundze! Vai šajā 416.dokumentā 2.punkta 2.apakšpunktā ir iekļauts arī Augstākās padomes apsardzes dienests?

V.Zeile: Es pateicos kolēģim, ka atgādināja par to. Ar apsardzes dienestu situācija bija tāda. Budžeta komisija skatīja piektdien šo jautājumu savā komisijas sēdē un atgrieza šo tāmi atpakaļ ar piebildi, ka ir ļoti liels lūgums saistīt šo jautājumu kopā ar citām aizsardzības institūcijām un vēlreiz pārskatīt šo tāmi samazināšanas virzienā. Šodien mēs esam saņēmuši šo tāmi un pēc pirmā lasījuma to skatīsim un lemsim jautājumu par ieslēgšanu otrajā lasījumā.

A.Krastiņš: Mans otrs jautājums. Vai jūs pieļaujat iespēju konceptuāli nobalsot pirmajā lasījumā, ka tiek ieslēgts 2.punkta 2.apakšpunktā arī Augstākās padomes apsardzes dienests saskaņā ar iesniegto tāmi?

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl jautājumi? Jautājumu vairāk nav. Debatēs vārdu lūdz Andrejs Krastiņš.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Es pirms pusdienas pārtraukuma jūs centīšos aizkavēt pavisam īsi, kaut gan reglamentā atļautā laika robežās Dainis Īvāns man atļāvis 15 minūtes, bet es nepretendēju uz tādu laiku.

Kā jums 416.dokumentā redzams, 2.punkta 2.apakšpunktā ir runa par Augstākās padomes izdevumiem no valsts budžeta. Zeiles kundze jau daļēji atbildēja uz manu jautājumu par to, ka šajos Augstākās padomes izdevumos nav ietverts apsardzes dienests un ka augsti godājamā Budžeta komisija lūgusi pārskatīt iesniegto tāmi, saskaņojot to ar citām analoģiskām struktūrām citās valsts iestādēs.

Gribēju informēt godājamos kolēģus, ka analoģiskas struktūras citās valsts iestādēs nepastāv. Tāpēc mums būs praktiski pašiem jālemj, kāda summa tiek atvēlēta apsardzes dienestam sakarā ar viņu pienākumu pildīšanu. Es šeit auditorijā un atklātā sesijas sēdē negribētu kavēties pie sīkākām detaļām, taču gribētu tomēr informēt.

No preses diemžēl un no citiem informācijas avotiem ir mazliet pretējs priekšstats. Tomēr Augstākās padomes apsardzes dienests pašreiz Latvijas Republikā ir tas vienīgais formējums, kas praktiski spēj pildīt aizsardzības koncepcijā uzdotos pienākumus un nodrošināt nepieciešamo drošību un kārtību ne jau kaut kādu kriminālnodarījumu rezultātā, bet, ja ir nepieciešams, to nodrošināt visas Latvijas Republikas mērogā. Tam atbilst arī iespējamie apsardzes dienesta štati un nolikums, ko esam apstiprinājuši iepriekš. Bija izteikti pārmetumi arī iepriekš par štatiem. Te es varu dot precīzas ziņas, ka uz šo brīdi Augstākās padomes apsardzes dienestā ir 360 ierindas un komandējošā sastāva darbinieku, arī tehniskie darbinieki ir. Līdz gada beigām, tas ir, par ko tiek prasīts šis budžeta asignējums Augstākās padomes apsardzes uzturēšanai, šis štats var pieaugt saskaņā ar štatu sarakstu līdz 500 cilvēkiem. Tādam cilvēku daudzumam- gan virsnieku, gan ierindas sastāvam un tehniskajiem darbiniekiem- tiek plānotas darba algas.

Bez tam apsardzes dienestam ir nepieciešams iekārtot jau iegūtās telpas šeit pat Jēkaba ielā- bijušajā Zemesprojekta ēkā, kuras nav piemērotas apsardzes dienesta funkciju pildīšanai. Praktiski jāizremontē un jāiekārto nams Grostonas ielā 5, kurš tika izdemolēts OMON iebrukumā puča laikā 19.augustā. Tāpat arī ir jāuztur tehnika, jāiegādājas tāds ekipējums, kāds pienākas apsardzes dienestam. Cerēt uz to, uz ko viens otrs cer, proti, ka PSRS Bruņotie spēki, atstājot Latvijas Republikas teritoriju (un kad viņi vēl to atstās), mums par velti kaut ko atdos, mēs varam. Protams, mēs varam gaidīt un cerēt, kaut ko mēs no viņiem varbūt prasīsim, taču attiecīgais ekipējums ir vajadzīgs jau šobrīd, jau šodien un rīt. Diemžēl situācija ir izveidojusies tāda, ka to var pirkt par naudu. Tāpat kā kritika, kas ir par formas tērpiem un visu pārējo, ir atrisināma un trūkumi novēršami tikai tad, ja šos formas tērpus un pārējo ietērpu aiziet un nopērk, jo bez naudas neviens neko nedod.

Tātad, ja mēs gribam, lai šis apsardzes dienests funkcionē, lai tas ir apģērbts, lai ir apauts un ekipēts ar visu nepieciešamo, ir vajadzīga nauda. Lūdzu, rēķiniet 500 cilvēku militārai vienībai visu, kas ir vajadzīgs!

Tika izvirzīta prasība šajās kuluāru apspriedēs, ka ir vajadzīgs ekonomiskais pamatojums. Gribu uzsvērt, ka militārai vienībai ekonomiskā pamatojuma nav. Militāra vienība ir tikai zaudējumi valstij tīri no ekonomikas viedokļa un nekas cits. Tātad tai ekonomiska pamatojuma nevar būt. Tai ir tikai politisks pamatojums un tai ir tikai mūsu valsts drošību garantējošs pamatojums.

Tāpēc es lūdzu godājamos kolēģus nobalsot konceptuāli tagad pirmajā lasījumā, lai papildinātu 2.panta 2.punktu ar izdevumiem Augstākās padomes apsardzes dienesta finansēšanai saskaņā ar tāmi, ko tagad arī izskatīs starp pirmo un otro lasījumu Apvienotā budžeta komisija, un palielināt arī 1.pantā kopējo budžeta ieņēmumu izdevumu summu par to summu, ko Budžeta komisija nolems, kas ir nepieciešama Augstākās padomes apsardzes dienestam saskaņā ar iesniegto tāmi.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Tādā gadījumā mums ir vēlreiz jāreģistrējas un jābalso par likumprojektu pirmajā lasījumā. Arī par piedāvāto konceptuālo papildinājumu. Lūdzu, reģistrēsimies! Tad deputāts Endele nāks jautāt. Lūdzu!

J.Endele: Man par procedūru.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

J.Endele: Cienījamais sēdes vadītāj! Balsošanu varbūt varētu atlikt ar tādu motīvu, ka komunistu frakcija un arī liela daļa no Tautas frontes frakcijas ieņēmusi rindu pie kioska, un palūgt, lai kiosku atver 16.30.

Priekšsēdētājs: Es nezinu, kādas frakcijas tur atrodas, man liekas, ka pie kioska visas frakcijas kļūst par vienu frakciju, bet tā ir to deputātu problēma, kas tur atrodas. Tā ka mēs balsosim. Ja Budžeta komisijas priekšsēdētājai nav iebildumu un ja citiem nav iebildumu, tad mēs uzreiz pirmajā lasījumā varam balsot arī par šo Krastiņa kunga ieteikto papildinājumu, ja ne, mēs balsosim atsevišķi par tā iekļaušanu. Nav iebildumu? Nav.

Tādā gadījumā balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā ar papildinājumu 2.panta 2.apakšpunktā, kas attiecas uz mūsu apsardzes dienestu. Rezultāts: 75- par. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Starpbrīdis līdz pulksten 15.00. Deputāts Daudišs vēlas informēt. Kolēģi, pagaidiet drusciņ!

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi! Vienu sekundi. Es jūs neaizkavēšu. Es tikai gribēju pateikt, lūk, ko: pirmdien, 11.novembrī, ir Lāčplēša diena. Atceres diena. Brāļu kapos notiks piemiņas brīdis un svētās uguns aizdegšana. To organizē Brāļu kapu komiteja un LNNK.

Mūsu parlamenta deputāti tiek laipni aicināti piedalīties šajā ceremonijā. Tā notiks pirmdien 14.00. Autobuss pie Augstākās padomes ēkas būs 13.20. Tos, kuri vēlas piedalīties, laipni lūdzu!

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem