1991.gada 29.oktobra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Sakarā ar šīm Baltijas asamblejas vēlēšanām Ozola kungs izteiks kārtību, kādā būs balsošana, un pēc tam turpināsim budžeta jautājumu apspriešanu. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man Geidāna kunga prombūtnes laikā izpildīt balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja pienākumus un informēt par kārtību, kā organizēsim balsošanu pēc kandidātu saraksta Baltijas asamblejas parlamentam no Latvijas Republikas Augstākās padomes. Šodien, jau nākamajā pārtraukumā, pie Pededzes jaunkundzes personīgi katram ir jāsaņem balsošanas biļetens. Balsošanas biļetenā mums ir 43 kandidāti. Šie biļeteni līdz rītdienai ir jāizskata un personīgi jānodod atpakaļ Pededzes jaunkundzei ar atzīmi, ka ir nodots, atstājot biļetenā 20 jūsu atbalstītos kandidātus. Pārējos, pret kuriem jūs esat, jūs izsvītrojat. Tātad no 43 minētajiem kandidātiem 23 tiek izsvītroti. Tie 20, kuri savāks balsu vairākumu, arī būs jūsu deleģētie pārstāvji Baltijas asamblejai- asamblejas parlamentam. Vai sapratāt konkrēti šo priekšlikumu?

Man ir jāatvainojas: burtiski pirms minūtes es šo biļetenu ieraudzīju, jo jautājumu risināja Geidāna kungs. Baidos, ka mēs neesam tādā pārstāvniecībā, lai mēs varētu praktiski jautājumu lemt, jo, man šķiet, reģistrācijas gaitā mēs būsim 50 procenti no visa parlamenta. Es domāju, ka rīt vēl varēsim papildināt ar tiem mūsu kolēģiem, kuri rīt piedalīsies plenārsēdes pirmajā daļā. Tāpēc, es domāju, ka attiecīgi šā jautājuma risinājums būtu jāpabeidz rīt. Vai ir citi priekšlikumi?

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jūs, izklāstot par šo biļetenu dalīšanu, minējāt, ka tas varētu notikt nākamajā pārtraukumā. Laikam skatīsimies pēc situācijas nākamajā pārtraukumā un tad lemsim, jo pagaidām nav iespēju. Vairāki mūsu kolēģi ir komisijās un tamlīdzīgi, jo viņu vietas ir tukšas, bet vietās ir atstāti dokumenti. Tas neko daudz nenozīmē, bet ir atstāti portfeļi un somas, tādēļ, manuprāt, kolēģi atgriezīsies.

Turpināsim debates par budžetu. Lūdzu, vārds deputātam Grūbem. Gatavojas deputāte Albertiņa.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi deputāti, cienījamais sēdes vadītāj! Jautājums par budžeta grozījumiem, es domāju, ir sagatavots pietiekami korekti. Es patiešām neuzstājos vispār pret šā likuma pieņemšanu, taču jautājumā par pielikuma 36.punktu gribu pateikt tikai to, ka mani kā Augstākās padomes deputātu ļoti uztrauc pašreizējās muitas darbs. Tā kā 36.punktā ir tieši minēts, ka šis algu pielikums ir Muitas departamenta centrālajam aparātam, tad es ierosinu svītrot pirmā pielikuma 36.punktu- par Muitas departamenta centrālā aparāta papildu finansēšanu 115 000 rubļu apmērā. Uzskatu: ja mēs šodien pieņemam šo papildu finansējumu, tad arī Augstākā padome sankcionē šīs nelikumības, kas notiek Muitas departamentā. Es domāju, ka, bez šaubām, var iebilst, ka tas nav korekti pret visiem cilvēkiem, kuri strādā centrālajā muitas aparātā, bet tajā pašā laikā man jāsaka atklāti, ka es arī esmu sūtījis uz Ministru padomi vairākus iesniegumus par šīm nelikumībām. Atbildes parasti netiek saņemtas. Tāpēc es uzskatu, ka šis ir galīgais līdzeklis. Lūdzu atbalstīt minēto svītrojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds deputātei Albertiņai. Gatavojas deputāts Jundzis.

S.Albertiņa: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Pusdienas laikā es ievācu informāciju par jautājumu, kas man radīja ļoti lielu neizpratni, proti, par mūsu lēmuma 2.punkta 4.apakšpunktu- palielināt Augstākās padomes izdevumus par 500 000 rubļu autobāzes uzturēšanai. Redziet, lieta ir tāda, ka te viss iznācis ļoti savādi. Šoferi ir pārgājuši uz Augstākās padomes autobāzi. Kādā veidā mēs vēlāk šo autobāzi izmantosim Augstākās padomes vajadzībām? Vai diplomātiskajiem dienestiem? Vai arī priekš visiem tiem, kuri Augstākajā padomē brauc ar savām automašīnām? Tas, protams, ir darba jautājums, tas ir organizatorisks jautājums. Tāpēc, es domāju, ja mēs to savedīsim kārtībā, ja to iekārtosim tā, ka to varēsim lietot,- tas mums būs tikai ieguvums, nevis zaudējums. Es šeit nesaskatu nekādu līdzekļu izšķērdēšanu.

Runājot par šīs autobāzes ekspluatāciju, gribu darīt jums zināmu, ka tie mūsu šoferi, kuri ir pārgājuši uz šo autobāzi... es šeit runāju kā komisijas priekšsēdētāja vietniece. Es nupat tikos ar mūsu komisijas šoferi. Starp citu, šoferi nav saņēmuši algu. Viņi pašreiz ir tādā nogaidošā situācijā, proti, kas ar viņiem notiks, kamēr mēs beidzot šīs lietas nokārtosim. Tāpēc man Ozola satraukums liekas ļoti jocīgs. Es vispār nevaru saprast, kas viņam tā ir par dīvainu informāciju, ar kuru viņš mani iepazīstināja, un nekādā gadījumā negribu viņam piekrist visās tajās lietās, kuras man viņš te cēla priekšā. Pārgājuši uz jauno autobāzi ir mūsu komisijas šoferi- un, piedodiet, Ozola kungs, godīgi, kārtīgi un darbīgi šoferi. Tā nevajag teikt, ka it kā tur būtu tie sliktākie. Un tie, kuri palika tur,- tie ir tie labākie un tamlīdzīgi. Šādām runām nav pilnīgi nekāda pamata.

Un tāpēc, manuprāt, godātie kolēģi, par šo jautājumu vajag padomāt. Mums vienkārši šī bāze ir jāiekārto. Tā patiešām pašreiz ir ļoti sliktā stāvoklī. Kas pie tā ir vainīgs- to mēs varam noskaidrot vēlāk darba gaitā. Kāpēc tur patiešām īpašums ir izvazāts diezgan pamatīgi un kurš to darīja- tas ir noskaidrošanas jautājums, tas ir jādara. Bet tas, ka tā ir jāsaved kārtībā un ka tā mums nav nekāda naudas izšķiešana,- tas ir galīgi skaidrs. Paldies, ka mani uzklausījāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds deputātam Tālavam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu izteikt lielu atzinību Budžeta komisijai, kurā, kā zināms, strādā visu mūsu deputātu komisiju pārstāvji, kuri veic šo ārkārtīgi nepateicīgo un ārkārtīgi grūto darbu. Arī šodienas debatēs mēs arvien vairāk pārliecināmies, ka kaislības ir norimušas un ka sāk prevalēt veselais saprāts. Mēs konstatējam, ka vispār viss jau ir pareizi salikts pa vietiņām. Jāsaka atklāti, tieši pie šāda secinājuma nonācu, klausoties debates un iepazīstoties ar sagatavoto likumprojektu par izmaiņām 1991.gada valsts budžetā. Esmu nonācis arī pie secinājuma, ka par šo budžetu mēs tiešām varētu balsot tā, kā tas tiek piedāvāts, ar šīm izmaiņām.

Konkrēti es gribu aizskart tikai divus šos strīdus punktus, par kuriem te tiek izteikti dažādi atšķirīgi viedokļi. Un pirmais jautājums, par kuru Ozola kungs runāja un par kuru viņš laikam dažus vārdus bildīs, tā kā mēs ar viņu pārtraukumā aprunājāmies... arī jautājums, par kuru runāja Albertiņas kundze.

Tiešām, cienījamie kolēģi, iepazīstoties ar šo autobāzes problēmu un ar šiem 500 000 rubļu, no vienas puses, liekas, ka summa ir liela. Bet, no otras puses, ja mēs paskatāmies Brenčeva kunga dokumentos un konstatējam, ka šajos aizvadītajos mēnešos mēs jau esam vairāk nekā 500 000 rubļu pārskaitījuši Ministru padomes autobāzei, kura tajā laikā vēl nenodrošināja nedz diplomātiskos dienestus, nedz policijas bataljonu, nedz Zemessardzi, tad padomāsim, cik mums tas izmaksās, piemēram, nākamajā gadā.

Otrais moments. Es tiešām gribu akcentēt jūsu uzmanību uz to, ka šī autobāze veiks autoparka apkalpošanu tām institūcijām, kuras jau ir izveidotas pie Augstākās padomes, kuras vēl veidojas un kuras diemžēl vēl veidosies arī nākamajā un aiznākamajā gadā. Un pirmais šis institūts jeb institūcija ir Zemessardze, kura tiek nodrošināta ar minētās autobāzes automašīnām, tas ir, arī mūsu policijas atsevišķais bataljons, kurš sargā mūs un ne tikai mūs. Tas sargās arī diplomātus, kā arī veiks citas funkcijas. Lūk, šīs institūcijas, nemaz nerunājot par citām mūsu institūcijām, kuras ir izveidotas.

Tālāk es gribu teikt, ka tiešām- cilvēki, kas kādreiz strādāja šajā Ministru padomes autobāzē un kas ir pārnākuši pie mums, manuprāt, ir cilvēki, kurus paši esam izvēlējušies un uz kuriem varam paļauties. Kas attiecas uz Ministru padomes autobāzi, tad ne vienmēr šāda paļāvība ir bijusi. Kaut vai atceramies, ka četri bijušie šīs autobāzes šoferi savā laikā pārgāja OMON rīcībā. Un visbeidzot- par šīs bāzes tehnisko nenodrošinātību. Es konsultējos mūsu Lietu pārvaldē un iepazinos ar tiem plāniem, kādi ir, lai šo autobāzi tiešām savestu pienācīgā kārtībā. Kā izrādās, tad ir paredzēti un noslēgti... un ievadītas sarunas ar mūsu pašmāju firmām, ar autorūpniecības ievirzes firmām un arī ar ārzemju firmām, kuras palīdzēs mums šīs iekārtas uzstādīt. Es domāju: ja visi tie plāni piepildīsies, un acīmredzot ir pamats domāt, ka tie pildīsies, tad mūsu bāze pēc zināma laika tehniskās nodrošinātības ziņā varētu kļūt pat labāka nekā Ministru padomes bāze.

Visbeidzot es gribētu dažus vārdus pateikt par muitas dienesta finansēšanai paredzētajiem 115 000. Cienījamie kolēģi, tam, ka muitas dienesta darbs neapmierina arī mūs un mūsu komisiju, manuprāt, jūs visi piekritīsiet, jo mēs esam šos jautājumus vairākkārt skatījuši komisijas sēdēs, vairākkārt esam izbraukuši uz muitas posteņiem, esam realizējuši uz vietas videofilmēšanu un pēc tam rādījuši Latvijas televīzijā. Esam darījuši visu, ko varējuši, bet rezultāta nav. Par to liecina arī mūsu publikācijas presē. Tas man diemžēl šodien ir jāatzīst. Bet, lai šo jautājumu risinātu tādā veidā, kā ierosina cienījamais deputāts Grūbe, es domāju, ka diez vai tas būs pareizi. Pirmkārt, tas ļauj mums parakstīties mūsu bezspēcībā. Tas ir zināmā mērā objektīvs fakts. Bet, no otras puses, tas būs bremzējošs faktors, lai mēs Muitas departamentā iepludinātu jaunus kadrus. Es domāju tieši tagad, kad mēs, beidzot arī valdība esam sapratuši, ka šajā resorā ir jāizdara pietiekami nopietnas kadru reformas, ja mēs šos līdzekļus neiedalīsim un šā resora jeb departamenta darbinieki būs zemāk apmaksāti, mēs pie šiem jaunajiem kadriem netiksim. Tāpēc, manuprāt, tas mums ir jāpatur vērā un nevajadzētu saistīt šos divus lielumus, bet tiešām visiem būtu aktīvi jāpanāk tas, lai kadru reformas šajā departamentā tiktu izdarītas, jo mans ieskats ir tikai tāds, ka bez tā šis darbs Muitas departamentā laikam netiks aktivizēts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Buķelei.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Manuprāt, mūsu šīsdienas balsojums par šiem diviem strīdīgajiem punktiem budžetā- par autobāzes un muitas finansējumu- nedrīkstētu iespaidot ne šoferu, ne muitas darbinieku algas. Taču mans priekšlikums būtu par šiem diviem punktiem tomēr šodien nebalsot. Tam arguments ir tāds, ka mēs šādā veidā varētu piespiest attiecīgās institūcijas godīgi šo jautājumu risināt un skaidri un gaiši mums pasacīt, kas tiks darīts, lai kardināli uzlabotu darbu Muitas departamentā un nokārtotu arī šo autobāzes jautājumu. Man ļoti žēl, bet tāda situācija veidojas, ka citādi mēs nevaram attiecīgās institūcijas, attiecīgos valdības dienestus piespiest šo lietu kārtot normāli, kā tas būtu vispār pieņemts civilizētajā pasaulē. Tāds ir mans priekšlikums- neiespaidojot šo cilvēku algas, protams, bet vienkārši, lai tas no mūsu puses būtu solis, kas piespiestu attiecīgās institūcijas šos jautājumus risināt normāli. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, pirms es dodu noslēguma vārdu Zeiles kundzei, es gribētu arī izmanot savas tiesības šeit pie mikrofona. Diemžēl man nav kolēģa, kas man dotu vārdu. Es varētu iet tribīnē, tikai es gribētu atzīmēt- ko Buķeles kundze jau ļoti pareizi pateica,- ka mums laikam nav tiesību neizmaksāt algu ne šoferiem, ne muitniekiem. Nepiešķirot šos budžeta asignējumus minētajām institūcijām, mēs liedzam algas muitniekiem. Un, ja kādam nepatīk Saliņa kungs, un varbūt daudziem no mums viņš un viņa darbības stils nepatīk, tas nenozīmē, ka mēs varam apturēt normālu algu izmaksu muitniekiem, kuri tiešām strādā un savu darbu veic. Tas būtu viens jautājums.

Otrs jautājums- par Augstākās padomes autobāzi. Es savā amatā ar šiem jautājumiem varbūt esmu saskāries vairāk nekā deputāti jau tad, kad dibinājās mūsu Augstākā padome, kas ļoti atšķiras no iepriekšējās, kura LPSR laikā tiešām bija tikai Ministru padomes un Centrālās komitejas piedēklis. Šī nepieciešamība pēc Augstākās padomes autobāzes ir radusies jau ļoti sen, proti, jau sākot mūsu darbu. Un ar to ļoti saskārās gan Augstākās padomes vadība, gan Lietu pārvalde, katru reizi prasot un lūdzot Ministru padomei izdalīt šīs automašīnas. Nav strīdu, ka daudziem deputātiem, kas remontēja savas automašīnas Ministru padomes autobāzē, tas bija labāk izdarāms, jo tur ir labāks tehniskais aprīkojums. Bet Augstākās padomes autobāzi, kura ir būvēta uz Centrālās komitejas bāzes, mēs diemžēl saņēmām jau daļēji izlaupītu, par ko parūpējās Rubika kungs un viņa komanda tanīs dienās, pirms mēs šo autobāzi pārņēmām. Tātad šis jautājums.

Otrkārt, mēs nevaram prasīt no Lietu pārvaldes vai autobāzes vadības iesniegt kaut kādu nopietnu projektu par reorganizāciju un uzlabošanu, ja viņiem nav zināms... tagad jau ir zināms, ka nekāda nauda netiks piešķirta un neko tur uzlabot un reorganizēt nevarēs. Varbūt vienīgi varēs pārdot tos pašus nobrauktos automobiļus, kuri pašlaik šajā autobāzē ir. Lai kaut ko reorganizētu un taisītu, ir nepieciešama nauda. Un tas viss maksā tos pašus rubļus. Un, ja mēs šos rubļus nepiešķirsim, tad ne mums, Augstākajai padomei, ne arī Augstākās padomes institūcijām šā autotransporta nebūs. Autobāze faktiski jau darbojas, tā ir pārņemta ar Prezidija lēmumu. Tajā, kā saka, ir izveidots Augstākās padomes autoparks, ir arī darbinieki. Tagad tikai ir jāsāk pašiem maksāt algas. Bet nevis Ministru padomei maksāt šo naudu, kas šajā gadā tiešām jau ir notērēta vairāk nekā pusmiljons tikai tāpēc, lai no Ministru padomes iznomātu automašīnu Augstākajai padomei. Un piedāvātais projekts par vienotas autobāzes radīšanu ir tikai projekts. Un mēs ļoti labi zinām, kā mums ar mūsu valdību veicās dažādu projektu īstenošanā, proti, kad tas realizēsies. Bet šodien ir jābrauc, turklāt diezgan intensīvi. Arī autoparks ir jāmaina. Tāpēc es uzaicinātu godājamos kolēģus tomēr paļauties uz šo Budžeta komisijas, kurā ir arī citu komisiju pārstāvji, atzinumu un lemt saskaņā ar to, ko mums iesaka mūsu kompetentā komisija, kurai mēs esam uzticējuši šā jautājuma izstrādāšanu, un aizmirst varbūt tīri personiskus apvainojumus, proti, kuram ir piešķirta automašīna, kuram nav. Ja viena vēlēšanu apgabala vidusskolai nav piešķirta automašīna no Augstākās padomes autobāzes, tas varbūt nebūtu pamats, lai tāpēc noraidītu šo budžeta punkta pozīciju.

Godājamie kolēģi! Šinī sakarībā es gribētu dot vārdu Zeiles kundzei. Un ņemt vērā, ka Grūbes kungs rakstiski ir ierosinājis svītrot 36.punktu- par Muitas departamentam piešķirtajiem 115 tūkstošiem rubļu. Ir arī ierosinājums svītrot 500 tūkstošu rubļu asignējumu Augstākās padomes autobāzes darbības uzsākšanai. Tie ir divi ierosinājumi balsošanai.

Lūdzu, Zeiles kundze, jūsu rezumējumi!

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Es gribētu pateikt paldies visiem, kas aktīvi piedalījās budžeta grozījumu projekta apspriešanā. Budžeta komisija, gatavojot šo projektu otrajam lasījumam, paņems visas stenogrammas un izvērtēs jūsu priekšlikums, bet šodien es vēl gribētu papildus sniegt informāciju par strīdīgajiem jautājumiem. Un pirmām kārtām- par autogarāžu.

Augstākās padomes autogarāžas izveidošana praktiski notika 3.oktobrī, tad, kad sadalījās automašīnu parks starp Ministru padomes garāžu un Augstākās padomes garāžu. Es esmu bijusi Augstākās padomes garāžā un apskatījusi uz vietas šo situāciju. Un situācija ir tiešām tāda, kā teica Krastiņa kungs un citi kolēģi, ka tur ir šīs ēkas ar tām mašīnām, kuras mums ir palikušas pāri no partijas mašīnu parka pārņemšanas. Šo mašīnu sadale tiešām ir valdības un Augstākās padomes Prezidija kompetencē.
Un ar visu to, ko izteica Selecka kunga, es arī pie jums gribētu vērsties. Visus šos jautājumus un priekšlikumus var risināt Augstākās padomes Prezidijā, bet tas jautājums nav saistāms ar Augstākās padomes garāžu un tās finansēšanu. Tās ir divas dažādas lietas.

Otrs, ko es gribētu teikt,- visi mūsu Augstākās padomes Prezidija šoferi šobrīd jau strādā šajā garāžā. Un viņi strādā bez algām. Viņi gaida algas. Algas viņi laikā nav saņēmuši, jo Ministru padomes garāžā ļoti strikti tūlīt pēc 3.oktobra novilka šo svītru, burtiski izmeta viņus, tā teikt, ar pliku mašīnu ārā, izņemot ārā visu, kas no šīs mašīnas bija izņemams: piemēram, sanitārās aptieciņas un paliktņus, paklājiņus un tamlīdzīgi. Labi- to mēs visu pārdzīvojām, bet es redzu, ka mums ir tikai viena izeja, proti, materiāli un tehniski nostiprināt šo garāžu un veidot to tādu, lai perspektīvā tā arvien mazāk dzīvotu no budžeta asignējumiem un kaut vai daļēji kļūtu par sevi apmaksājošu iestādi. Taču tas, ka šeit ir jāiegulda līdzekļi, visiem ir skaidrs.

Otrs jautājums. Jau ir sākusies ļoti intensīva kadru formēšana, vadoties pēc attiecīgajiem štatu sarakstiem. Šobrīd jau var teikt, ka remontdarbus, kaut arī uz slikta aprīkojuma bāzes, veic jau šīs garāžas darbinieki.

Un trešais. Nu, padomājiet ekonomiski! Bez šaubām, ja kaut kas tiek radīts tukšā vietā, tad vienreizējie sākotnējie finansējumi ir nepieciešami. Bet šie 500 tūkstoši rubļu ir tikai minimums, lai radītu normālus apstākļus šīs autobāzes darba funkcionēšanai. Tālāk. Tātad es pajautāju kolēģim Brenčevam: cik tad mums 1991.gadā maksāja autotransporta uzturēšana, ko mums uz nomas pamata, uz maksas pakalpojumu izsniegšanas pamata, ir devusi Ministru padomes autogarāža? Un tikai par piesaistīto transportu vien ir samaksāts pāri par 500 tūkstošiem rubļu. Un, ja vēl visu pārējo darbinieku algas, kas ir... Bet tur jau ir pāri miljonam. Nekādā gadījumā, es domāju, šeit nevarētu būt runa par to, ka patstāvīgas, neatkarīgas autobāzes garāžas radīšana varētu būt neperspektīva un mazrentabla. Arī to ir iespējams padarīt rentablu, saprātīgi saskaņojot šo mūsu mašīnu apkalpošanu un plus vēl arī maksas pakalpojumu sniegšanu citiem. Tāpēc, manuprāt, lai neciestu mūsu garāžas šoferi, es jūs aicinu izdarīt balsojumu par šiem 500 tūkstošiem rubļu. Bez šaubām, es piekrītu tam, ko Ozola kungs teica... un arī ar Brenčeva kunga palīdzību, un visi mēs varam runāt par šīs bāzes perspektīvo attīstību.

Nākamais jautājums- par Muitas departamentu. Es gribētu informēt deputātus par sekojošo: pašreiz valdībā tiek apspriests jautājums par Finansu ministrijas funkciju paplašināšanu. Valdības projektā ir paredzēts, ka Muitas departaments tiks izņemts no Ministru padomes pakļautības kā departaments un muitas sistēma tiks iekļauta Finansu ministrijas pārziņā un sistēmā. Es ļoti ceru, ka valdībai pietiks saprāta iet uz radikālo variantu, kāds parasti ir, notiekot reorganizācijai. Šeit var būt divi risinājumi: vai nu Finansu ministrija visu mantojumu, šos kadrus, pārņems savā klēpī, vai arī var iet otru ceļu, pieņemot lēmumu par Muitas departamenta likvidāciju un jauna Muitas departamenta izveidošanu Finansu ministrijas sastāvā. Ka finansu ministram ir tiesības pilnīgi veidot pēc saviem ieskatiem kadrus un arī šā departamenta vadību, tas tuvākajā perspektīvā tiks risināts. Vakar Budžeta komisijas sēdē par to ziņoja finansu ministrs Siliņa kungs. Tāpēc es šobrīd par Muitas departamentu aicinu nobalsot... paturēt tātad tiesības deputātiem prasīt no Finansu ministrijas un valdības to, kā notiks šī reorganizācija, arī šīs sistēmas kvalitatīvais uzlabojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir gaidāma reģistrācija un konceptuāls balsojums pirmajā lasījumā. Pa pantiem, dabīgi, mēs varam atsevišķi otrajā lasījumā, kad godājamie deputāti jau ir iedevuši rakstisku pieteikumu par to. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 105 deputāti ir reģistrējušies.

Par balsošanas motīviem- tātad deputāts Ozols un deputāts Grūbe.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es jau savā ziņojumā pakavējos pie jautājuma, ka manā rīcībā nav informācijas, kura man sniegtu pietiekamu uzziņas materiālu par šā budžeta labojuma punkta, kas attiecas uz garāžas finansēšanu, atbalstīšanu. Mūsu pusdienas pārtraukumā es iepazinos ar visu reorganizācijas plānu priekšlikumiem un strukturālajiem risinājumiem, kurus, par nožēlošanu, mēs neesam saņēmuši vienlaikus ar mums izskatāmo likumu. Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Kā jau es teicu, es savā slimības periodā arī biju palaidis garām un nezināju to, ka jau ir Augstākās padomes Prezidija lēmums par šīs autobāzes izveidi, transportlīdzekļu piešķiršanu un konkrētu starpvienību apstiprināšanu. Mēs esam fakta priekšā, ka principā jau ir jānodrošina mūsu apkalpojošo darbinieku darba algu apmaksa. Tajā pašā laikā mēs neesam saņēmuši informāciju par Ministru padomes autobāzes darba ietilpības ievērojamas samazināšanas rezultātā radušos brīvo štata vienību izmantošanu, kā arī tehnisko resursu, remontzonas platību izmantošanu kā tādu. Un man ir konkrēts priekšlikums, ko es atļaušos rakstiski iesniegt, proti, uzdot mūsu Augstākās padomes Prezidijam izveidot komisiju, kura izvērtētu Ministru padomes autobāzes darbību, lai tās turpmākais noslogojums un izmantošana kalpotu Latvijas valstiskajām interesēm. Tas ir otrkārt.

Treškārt. Es lūgtu manu priekšlikumu par mūsu autobāzes finansēšanas liegumu atsaukt. Es to atsaucu. Un katrā gadījumā uzskatu, ka tā šajā konkrētajā situācijā noteikti ir jāatstāj. Tajā pašā laikā, neatstājot šo jautājumu bez tālākā risinājuma, jau ar mūsu Augstākās padomes Prezidija lēmumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs, par motīviem.

G.Grūbe: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi deputāti! Es tomēr lūgtu pirmajā lasījumā konceptuāli nobalsot par 36.punkta svītrošanu. Es uzskatu, ka tas ir konceptuāls jautājums, tādēļ jābalso pirmajā lasījumā. Es gribu pateikt, ka neviena struktūra nevar pretendēt uz papildu algas pielikumu, ja tā nepilda savus tiešos pienākumus. Tāda ir mana motivācija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Godājamie deputāti! Šis likums visā kopumā, lietojot kādreizējo terminoloģiju, ir neatkarīgās Latvijas ierēdniecības triumfa gājiens. Un šā triumfa gājiena bungu sišanai 21 miljonu asignēt es atsakos. Es balsošu pret.

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu, vēl par motīviem. Deputāts Krūmiņš.

J.Krūmiņš: Man diemžēl nebija iespējas...

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Es domāju, ka tomēr mums vajadzētu savu autobāzi. Tas būtu arī mūsu neatkarības materiālais garants- vairāk vai mazāk. Tūlīt šeit būs apmēram 20 ārzemju vēstniecību. Mēs apkalposim ne tikai šeit, bet mēs varēsim kādu mazu kapeiciņu nopelnīt, lai mūsu valsts izskatītos starptautiska. Mēs izīrēsim šīm vēstniecībām automašīnas un veiksim veselu kaudzi citu darbiņu. Turklāt- lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no kaut kādu ierēdņu patvaļas. Es lūdzu Ārlietu komisijas vārdā un savā personīgajā- tomēr balsot par savas neatkarīgas autobāzes izveidošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču pārējie kolēģi, pirms klausās par motīviem, ievērojiet mazliet klusumu, jo ļoti grūti dzirdēt, ko kolēģi tieši grib motivēt.

Lūdzu, deputāts Seleckis, pēc tam- deputāts Freimanis.

V.Seleckis: Ļoti iespējams, ka taisnība ir Krūmiņa kungam un tāpat arī citiem. Taču es tikai aicinātu neskatīties uz Ministru padomes autobāzi kā uz kaut ko svešu un mums pretēju. Mums jāsaprot, ka Ministru padome galu galā tiek finansēta no tiem pašiem līdzekļiem, no kuriem tiks finansēta arī Augstākā padome. Un tātad valstiska pieeja būtu tad, ja tiktu izrēķināts, kāda ir situācija, cik līdzekļu vajadzīgs vienā gadījumā, cik- otrā gadījumā, un tad izlemt. Nevis, teiksim, tā, it kā, to naudiņu pārliekot no vienas kabatas otrā, kaut kas mainītos. Ja mēs redzētu, lūk, tieši šādu argumentu, tad arī būtu skaidrs, kā un kuram variantam piekrist.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu paziņot, ka es arī noteikti nebalsošu par šo projektu, jo es uzskatu, ka šis labojumu projekts ir sistēmas triumfs. Un man nav nekādas garantijas, nekādas pārliecības, ka godājamā Budžeta komisija kaut drusku ievēros to, ko mēs viņai te sakām.

Priekšsēdētājs: Tā, kolēģi! Par motīviem esam izteikušies. Reģistrēsimies vēlreiz! Reģistrācijas un balsošanas laikā es tomēr atturētos balsot arī ar šiem biļeteniem, jo tā dubultbalsošana vien sanāks, un rezultātā nekā laba nebūs. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 110 deputāti ir reģistrējušies.

Godājamie kolēģi! Tātad pēc kolēģa Grūbes pieprasījuma pirmais mums ir konceptuālais balsojums par pirmā pielikuma 36.punktu un pēc tam kopumā, jo netika pieprasīts balsojums par atsevišķiem punktiem. Lūdzu, balsosim par pirmā pielikuma 36.punkta akceptu pirmajā lasījumā. Par deputāta Grūbes priekšlikumu, par akceptēšanu, godājamie kolēģi! Mēs taču balsosim par akceptu! Lūdzu dzēst!

Godājamie kolēģi, mēs balsojam par likumprojekta punktu akceptēšanu. Ja 36.punkts, balsojot atsevišķi, neiegūs mūsu balsu vairākumu, tas nebūs akceptēts un līdz ar to šajā likumā neietilps. Pēc tam balsosim par visu pārējo likumprojektu kopumā. Ja likumprojekts neiegūs balsojošo deputātu balsu vairākumu, tas nozīmē, ka tas netiks akceptēts pirmajā lasījumā, jo mēs par lasījumiem balsojam- par akceptēšanu vai neakceptēšanu. Un tikai galīgajā, šajā gadījumā- otrajā, lasījumā balsojam par pieņemšanu.

Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Cienījamo sapulces vadītāj! Es otro reizi griežos pie jums ar lūgumu nenodarboties ar likumu skaidrojumu. Un atkārtoju to, ko esmu jums jau teicis, proti, akcepts vai neakcepts nav viens un tas pats, kas balsot par punktu svītrošanu vai neizsvītrošanu. Tas ir sevišķs jautājums. Grūbes kungs ierosināja šo punktu svītrot, un punkts. Un nevis, ja tas būs akceptēts, tad būs, bet, ja tas nebūs,- tad nebūs. Tā nevar tos jautājumus traktēt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ziediņa kungs! Tikai jūs laikam sēžat sapulcē, bet es plenārsēdē. Tur tā starpība mums traktējama. (Zālē smiekli.)

Tātad, lūdzu, balsosim atsevišķi par 36.punkta akceptēšanu vai neakceptēšanu. Rezultāts: 37- par, 27- pret, 33- atturas. Tātad 36.punkts nav ieguvis vairākumu no balsojošo skaita un pirmajā lasījumā netiek akceptēts. Paldies.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta akceptēšanu kopumā pirmajā lasījumā- jau bez 36.punkta. Rezultāts: par- 74, pret- 8, atturas- 19. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Zeiles kundze mums pavēstīs, kad viņa būs gatava otrajam lasījumam.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Ar jūsu atļauju Budžeta komisija pašreiz gribētu paralēli strādāt savā komisijas sēdē. Un tad, kad būsim gatavi, mēs lūdzam šo jautājumu iekļaut otrajā lasījumā. Būtu ļoti vēlams, ja tas būtu šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Kiršteina kungs lūdz piecas minūtes par balsošanas motīviem sakarā ar Baltijas asambleju. Bet visi jau ir nobalsojuši... lielākā daļa no tiem, kuri ir zālē. Tagad, ja nu motīvi tā... Lūdzu.

A.Kiršteins: Man prasīja jautājumus, bet es redzu, ka visi skrien, taču vēl ir laiks pietiekami pārdomāt. Daudzi prasīja par komisijām, jo nesaprata. Komisijas būs, mums bija šeit septiņas, varbūt būs piecas. Viens cilvēks varēs ieiet arī divās un trijās komisijās. Katras delegācijas tiesības- šie 20 cilvēki, kas tiks ievēlēti, sanāks kopā un apspriedīsies, kā šīs komisijas tiks veidotas. Un, vienīgais, es gribētu aģitēt tikai par to, lai tie cilvēki, kuri tur tiešām arī brauks un piedalīsies, nevis brauks kaut kur sestdien makšķerēt... Un lai būtu no visām organizācijām, varbūt arī kāds no pretējās puses- no Demokrātisko iniciatīvu centra vai no citurienes. Būs jocīgi, ja visi ievēlētie atkal būs no vienas frakcijas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Motivāciju jūs saņēmāt, bet tas jau ir par vēlu, jo lielākā daļa no jums jau ir nobalsojuši.

Godājamie kolēģi! Kas vēl gatavojas iemest šo biļetenu urnā, lūdzu, iemetiet! Un tad sāksim nākamo darba kārtības jautājumu. Un pārējos, kuri nav izšķīrušies, lūdzu to izdarīt nākamā pārtraukuma laikā.

Godājamie kolēģi! Trešais darba kārtības jautājums- par telpu piešķiršanu Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības izveidošanai. Tā ir sanācis, ka es pats esmu tas ziņotājs, un es arī pats sevi piesaku. Lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Jau, lūdzot jūs iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, es mazliet devu arī motivāciju. Gribu vēl paskaidrot.

Tātad jau apmēram mēnesi darbojas neoficiāla komisija, kurā ietilpst Augstākās padomes pārstāvji. Šo komiju izveidoja pēc mūsu stratēģiskās grupas iniciatīvas, tajā ir arī Ministru padomes, Rīgas pilsētas pašvaldības un Jūrmalas pašvaldības pārstāvji. Komisija šajā laikā ir strādājusi, lai atrastu un novestu līdz galam šo telpu ierādīšanu ārzemju vēstniecībām. Diemžēl esam nonākuši tādā situācijā, ka arī tad, ja mēs nolemjam, ka attiecīgās telpas atbilst vēstniecību prasībām, ko apstiprina arī attiecīgo valstu eksperti, kuri ir ieradušies un pārbauda šo telpu kvalitāti un drošības atbilstību, nav iespējams panākt vēlamo rezultātu, jo vai nu valdības, vai pilsētas pašvaldības neizdarības dēļ, vai kādu citu motīvu dēļ šis darbs apstājas. Tādējādi mēs esam nonākuši situācijā, kad Amerikas Savienotās Valstis izsaka neizpratni par mūsu situāciju Latvijas Republikā. Viņi bija ieplānojuši šeit praktiski tādu kā rezidentūras vēstniecību, lielāko Baltijas valstīs, ar plašu štatu un darbiniekiem. Taču tagad viņiem šķiet, ka tas varbūt būtu ērtāk Viļņā vai Tallinā, kur tiek piedāvātas šādas telpas. Izmantojot iespēju, ka es šeit uzstājos, varu dot informāciju par šo stāvokli, kā arī gribu pavēstīt tādus interesantus datus, ar kuriem es sastapos tikai tagad, strādājot pie šā jautājuma.

Tā, piemēram, par telpu trūkumu Rīgā. Telpu tiešām trūkst, katastrofāli trūkst, jo mūsu uzskati par to, kas ir komfortablas un labas telpas, diemžēl neatbilst ārvalstu diplomātisko dienestu darbinieku uzskatiem par to, kas ir komfortablas un labas telpas. Tur šie vērtību kritēriji ir dažādi. Bet tādu telpu Rīgā nav mazums. Un te es gribētu pievērst Augstākās padomes deputātu uzmanību un aicināt viņus uz iniciatīvu un aktīvu darbību, varbūt pat uz revolucionāriem lēmumiem. Jo situācija ir tāda, ka bēdīgi slavenais Baltijas kara apgabals aizņem Rīgā 17 miljonus 957 130 kvadrātmetrus. Es atgādinu- 17 miljonus, kas ir 1795,7 hektāri zemes. Tas ir tikai Rīgas pilsētas robežās, proti, 250 adreses Rīgā, sākot no vismazākajiem kantorīšiem, beidzot ar milzīgām platībām. Visas šīs telpas aizņem PSRS Bruņotie spēki. Līdz šim tie praktiski ir atbrīvojuši vienas telpas- Raiņa bulvārī 13, apmēram 3000 kvadrātmetru platībā. Par pārējo jautājumu- nekust ne no vietas. Es domāju, ka tas ir drusku pat aktuālāks jautājums un jāsāk jau pirms visādu oficiālu sarunu veikšanas. Tā mums ir rezerve, kur izvietot gan diplomātisko korpusu, gan dzīvokļus, gan visu pārējo, gan arī valsts institūcijas un iestādes un tā tālāk, un tā joprojām.

Tā ka mēs esam šādā situācijā, ka telpas potenciāli ir, bet pagaidām varam ierādīt tikai tās, izlemt tikai par tām, kuras atrodas Latvijas Republikas institūciju pārziņā. Divas no tādām telpām tiek piedāvātas, varētu teikt- tas ir pagaidu un vienīgais variants, Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības izvietošanai, jo viņu uzaicinātie eksperti piekrita minētās telpas izmantot šim nolūkam. Un tas ir Raiņa bulvārī 7, kur ir Arhitektūras un celtniecības ministrija. Par to bija valdības mutiska piekrišana. Problēmu neesot, tikai Prūša kungam esot jāpārvācas uz citām telpām. Šis jautājums esot nokārtots, bet pēc tam gāja nedēļas, un izrādījās, ka problēma kaut kāda ir un kaut ko nevar... Nākamais variants ir- Smilšu ielā 7, par ko arī bija neliela cīņa, proti, tā ir ēka blakus kafejnīcai "Tornis", kuru restaurēja un remontēja. Tā ir otrā ēka drusku uz Smilšu ielas pusi, kā tas ir minēts šajos dokumentos. Zinot, ka šodien Augstākās padomes plenārsēdē tiks izskatīts šis jautājums (citas izejas mums tik tiešām vairs nav), pirmās rīta sēdes laikā man tika atsūtīts un nolikts uz galda Latvijas Republikas Ministru padomes rīkojuma projekts bez numura, kurā ir dažādas vīzas, ka to projektu atbalsta, ka arī Ministru padome uzskata, ka minētās ēkas var tomēr atdot šai sūtniecībai. Taču, kā mēs zinām, Ministru padomes sēde, pirmkārt, būs tikai rīt. Godmaņa kungs tajā nepiedalīsies, taču rīkojumus paraksta premjerministrs un tā tālāk, tā ka mums nekādas paļaušanās nav. Un, ja tā saka, ka dubults neplīst, tad Ministru padome var izdot savu rīkojumu, pamatojoties arī uz Augstākās padomes lēmumu.

Gribētu brīdināt godājamos kolēģus deputātus, ka ar šādu pašu stāvokli mums nāksies sadurties, izskatot arī jautājumu par citu valstu vēstniecībām, sūtniecībām, vai diplomātiskajām misijām, jo stāvoklis tik tiešām ir tāds, ka pozitīvu un rezultatīvu lēmumu var pieņemt tikai Augstākā padome un, izejot no šā lēmuma, tad arī tālāk tos jautājumus var risināt. Citādi mēs nokļūsim tikpat neveiklā situācijā, kā nonācām sakarā ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību, kā arī vēl ar vienas otras citas valsts vēstniecību vai sūtniecību, kā arī ar sūtņu un diplomātisko darbinieku dzīvokļiem un rezidencēm.
Es jums tiešām visiem gribu vēl atgādināt par šiem 17 miljoniem kvadrātmetru Rīgas pilsētā, kuri nav mūsu pārziņā, un mums ir jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk arī šī platība pārietu mūsu pārziņā. Paldies. Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Jā- vēl viens papildinājums: šajā tekstā ir rakstīts "sūtniecība". Oficiālajos valdības dokumentos tā ir vēstniecība. Lūdzu izlabot visiem savos projektos, ka tā ir vēstniecība. Lūdzu.

L.Muciņš: Man būtu jautājums: vai tiešām mēs šos jautājumus skatīsim arī turpmāk? Vai arī varbūt jāskata viens jautājums- par valdību? Kā jūs uzskatāt, lūdzu?

A.Krastiņš: Es uzskatu, kamēr mēs neesam sākuši skatīt jautājumu par valdību, mums ir jāturpina skatīt. Lūdzu.

R.Repša: Vai es varētu balsot... vai būtu bijis vēlams, lai uz šo sēdi uzaicinātu, teiksim, ministru vai ministra vietnieku, kuri tiešām apstiprina šo te... Ir jau dzirdētas tās baumas par to, ka tiešām Arhitektūras un celtniecības ministrija var pārcelties citur. Taču, nopietnu lēmumu pieņemot, kaut kādu apstiprinājumu tam vajadzētu dzirdēt.

A.Krastiņš: Kā apstiprinājumu es jums varu minēt Latvijas Republikas Ministru padomes rīkojuma 2.punktu, proti, rīkojuma projekta, kurš tiks pieņemts un kur minēts: "uzdot Arhitektūras un celtniecības ministrijai līdz 1991.gada 15.novembrim atbrīvot ēku Raiņa bulvārī 7 sakarā..." un tā tālāk. Kā mūs informē valdības lietu ministrs Līcis- divas komisijas sēdes iepriekš -, tad neesot problēmu ar Arhitektūras un celtniecības ministrijas izvietošanu citās viņiem pakļautās ēkās. Starp citu, es pats arī esmu pārliecinājies, ka ar tādām, kuras ir Arhitektūras un celtniecības ministrijas institūciju rīcībā, ir pilna Vecrīga. Tās tikai ir tik nolaistā stāvoklī, ka diemžēl ārzemju diplomāti tajās nevēlas iet iekšā.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Ja es nemaldos, kādreiz bija arī cits priekšlikums par tās ēkas atbrīvošanu, kur pašlaik vēl atrodas, šķiet, Latvijas pionieru organizācija, bijusī komjaunatnes Centrālā komiteja, tas ir, pretim Ogres trikotāžas veikalam. Kāda iemesla dēļ atkrita šis variants?

A.Krastiņš: Jā, ārzemju vēstniecību eksperti, kas ieradās, kategoriski noraidīja šo ēku, jo šīs ēkas piektajā stāvā ilgu laiku atradās Valsts drošības komitejas Rīgas pilsētas pārvalde, tādēļ šī ēka ir pilnīgi piebāzta ar tādu inventāru, kas absolūti nav vajadzīgs ārzemju vēstniecībām. Turklāt paietu ļoti ilgs laiks, kamēr vēstniecības to iztīrītu.

Ja jautājumu nav, tad sākam debates. Godājamie kolēģi, sekretariāts ziņo, ka debatēs neesot neviens pierakstījies. Tātad mēs varam balsot. Bojāra kungs?

J.Bojārs: Vajag balsot, ko mēs te vilcinām laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi ir reģistrējušies. Lūdzu, balsosim par dokumentu Nr.380, ņemot vērā to vienu izmaiņu, proti, vārdu "sūtniecības" nomainīt ar- "vēstniecības". Rezultāts: par- 79, pret- 2, atturas- 4. Tātad lēmums ir pieņemts. Paldies.

Mēs varam pāriet pie nākamā mūsu darba kārtības jautājuma. Jāgatavojas Grūtupa kungam. Tātad ceturtais darba kārtības jautājums- par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā. Grūtupa kungs paskaidros un precizēs, kā viņš piedāvā šo jautājumu apspriest un balsot.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi! Jautājums par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā principā jāizskata otrajā lasījumā. Šajā izdalītajā tekstā ir iekļauti visi tie labojumi, kuri tika iesniegti šajā jautājumā pagājušajā sēdē, kad vairāku apstākļu dēļ minētais likumprojekts netika pieņemts. Jautājums par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem ir jāskata trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad dokuments Nr.370- likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā".

Pirms apspriešanas laikam Bojāra kungam bija kas sakāms. Lūdzu.

J.Bojārs: Vai es varu uzdot jautājumu Grūtupa kungam?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tā kā tas ir tāds...

J.Bojārs: Cienījamais Grūtupa kungs! Es ļoti ilgi pētīju šo jūsu dokumentu, un mani tomēr pārsteidza tas, ka tajā nav nekādas likumiskās, tā teikt, bāzes. Nav atbalsta ne uz spēkā esošo Civilkodeksu, ne uz Civillikumu. Pirmais jautājums- kā jūs to izskaidrojat un kā izskatītos visa šī jūsu pakete Latvijas Republikas 1938.gada Civillikuma gaismā? Jo es šajā gadījumā citu pieeju neredzu.

A.Grūtups: Jūs droši vien domājat 1937.gada Civillikumu?

J.Bojārs: Atvainojiet, jā- 1937.gada.

A.Grūtups: Tas 1938.gadā stājās spēkā... Ko jūs konkrēti... Kāda norma jums izraisa bažas, ka nav sasaistes ar pašreizējo Civilkodeksu? Kāda norma konkrēti? Es nevaru tā vispārīgi pateikt...

J.Bojārs: Pētot no viena gala līdz otram galam šo Civillikumu, man ir radies iespaids, ka par šiem īpašumiem ir iestājies noilgums. Ko jūs varat sacīt par šo aspektu?

A.Grūtups: Es varu pateikt to, ka visā pasaulē, pieņemot īpašuma reformas likumus, noilgumu nosaka likumdevējs. Tas ir mūsu spēkos un rokās, un tā arī to risināja tuvāki un tālāki kaimiņi. Tā ka šeit nav nekas tāds ekstraordinārs. Mēs arī pasakām par noilgumu kā tas būtu mērāms, no kura atskaites punkta un cik ilgi...

J.Bojārs: Nē, nekas nav pateikts par noilgumu. Man būtu lūgums atļaut 10 minūtes izteikties par šo jautājumu, proti, par noilguma jautājumu.

A.Grūtups: Nu kā- ir pateikts, ka...

J.Bojārs: Ja cienījamie kolēģi man to atļaus...

A.Grūtups: Ir pateikts, ka trīs gadi no šā likuma pieņemšanas brīža. Tas ir prasības vai pieteikuma noilgums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! No rīta, balsojot par darba kārtību, mēs nobalsojām atsevišķi par šiem punktiem, un nospriedām, ka tie tiek skatīti tā, kā paredzēts mūsu lēmumā par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Tātad šis dokuments tiek skatīts otrajā lasījumā, tiek apspriests pa pantiem. Un, tikko kāds pants būs, kas atbildīs tam, ko Bojāra kungs grib ierosināt vai labot, vai grozīt, tā viņam, dabīgi, kā jebkuram citam, tiks dots vārds, un viņš varēs izteikties par šo konkrēto pantu. No rīta balsojot mēs pieņēmām, ka tos skatām, vadoties pēc mūsu parastās kārtības. Ja mums tagad atkal ir nepieciešams atklāt vispārējas debates, tad ir jāatceļ rīta balsojums un jānosaka speciāla kārtība šā dokumenta apspriešanai. Citas iespējas nav.

A.Grūtups: Par šo jautājumu jau divreiz ir balsots, ka tas ir otrajā lasījumā... saskaņā ar reglamentu.

Priekšsēdētājs: Tā kā citas situācijas nav, mēs varam sākt no 1.panta, kā mēs arī to darīsim, un iesim tālāk. Pie attiecīgajiem pantiem lūdzu kolēģus izteikties. Lūdzu. Grūtupa kungs, varbūt vēlreiz nosauciet dokumentu, kuru apspriežam, lai visi var koncentrēties. Un sākam no 1.panta.

A.Grūtups: Latvijas Republikas likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"- likumprojekts otrajā lasījumā. Tie ir visi kopā, cits pēc cita iet... pēdējais dokuments šajā dokumentu paketē, kuram atsevišķs numurs nav uzlikts.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai visi ir atšķīruši dokumentu atvērumā? Lūdzu, 1.pants. Kādi ir labojumi vai papildinājumi? Nav. Paldies.

2.pants. Deputāts Caune tomēr grib par 1.pantu? Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Grūtupa kungs! Vai dokumenta otrajā rindkopā tieši tā ir rakstīts: "Par muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecību ieskaitīšanu..."? Kulaku lauksaimniecību nav, ir kulaku saimniecības.

A.Grūtups: Jā, Caunes kungs, bet mēs pieturējāmies pie precīza teksta. Tur tiešām ir ierakstītas tās "lauksaimniecības", kaut arī tas tā jocīgi skan.

I.Caune: Tad jau to ir rakstījuši cilvēki, kas no lauksaimniecības "ļoti daudz saprot".

A.Grūtups: Es arī neko augstu nevērtēju tos, kuri izdarīja nacionalizāciju, tā ka... Tos uzvārdus jau mēs varam atrast...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Man tomēr par 1.pantu. Cienījamie kolēģi! Jūs mani, tā liekas, gribējāt maldināt... Civillikuma 1024.pantā ir noteikts 10 gadu ieilgums nekustamiem īpašumiem... Es gribu prasīt šīs 10 minūtes, lai pierādītu, ka, balstoties uz Civillikuma...

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, jūs esat ļoti viltīgs cilvēks, bet 1.pantā nekas nav teikts par Civillikumu, par noilgumu un par 10 minūšu debatēm. Lūdzu- pēc tam. Paldies.

J.Bojārs: Nē, nu 1.pantā jau nav. Bet, cienījamie kolēģi, uz šiem īpašumiem ir iestājies ieilgums.

Priekšsēdētājs: Bet 1.pantā ir runa, ka atzīt par spēkā neesošiem boļševiku pieņemtos dažādos likumus. Tā ka tur absolūti nav par to teikts.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribētu zināt kolēģa Grūtupa viedokli, proti, vai viņam attiecībā uz 2.pantu ir pieņemami mani papildinājumi, kurus es viņam šorīt iedevu?

A.Grūtups: Patlaban mēs skatām 1.pantu, Simsona kungs!

P.Simsons: Pie 1.panta nē, pie 2. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Tātad par 1.pantu mums nav iebildumu, arī rakstisku nav? Lūdzu, 2.pants.

A.Grūtups: Jā, es varu komentēt, Simsona kungs, ka šā panta redakcija, kuru jūs man šorīt iesniedzāt, faktiski atbilst pašreizējā Civilkodeksa 48.pantam un turpmākajiem pantiem. Tur ir ietverti visi tie gadījumi, un tiesās tie tiek skatīti, tā ka viss tur ir! Gan pārkāptas pilnvaras, gan par cenām. Tā ka tas pašreiz ir Civilkodeksā...

P.Simsons: Tas varētu nozīmēt, ka tā rindkopa varētu arī nebūt?

A.Grūtups: Jā, Civilkodeksā tā ir, proti, seši septiņi panti, kuri reglamentē...

P.Simsons: Paldies. Tādā gadījumā- par pēdējās rindkopas mainīto redakciju.

A.Grūtups: Jā, attiecībā uz labticīgu ieguvēju vispār tomēr, manuprāt, pieņemama tā formula, ka viņš ir sekmējis nodošanu sev. Tā ka "sekmējis atņemšanu"... jo mēs šeit runājam par ieguvēju. Ja ieguvējs saistās ar represijām un šo represiju rezultātā sekmējis šo īpašumu nodošanu sev, tad viņš nav uzskatāms par labticīgu. Tā es to saprotu, jo, ja viņš ir sekmējis nodošanu citiem, tad ir jāskatās, kas ir šie citi, proti, vai viņi atbilst labticīgam statusam vai ne.

P.Simsons: Tas nozīmē, ka būtu jāpierāda, ka viņš ir sekmējis tieši šā konkrētā īpašuma atņemšanu un iegūšanu sev?

A.Grūtups: Jā.

P.Simsons: Nevis, teiksim, ka viņš šo konkrēto īpašumu ir ieguvis tāpēc, ka ir aktīvi darbojies, lai šajā te īpašumā...

A.Grūtups: Nē, redziet, Simsona kungs. Tad mums ir jāpieņem atsevišķs likums par to īpašumu nacionalizāciju, kuri pieder visiem tiem, kas piedalījušies represijās un tā tālāk. Tad tas ir atsevišķs... Tie ir sen īpašuma tiesību vēsturē zināmi gadījumi, kad tiek nacionalizēti īpašumi zināmai iedzīvotāju kārtai, šķirai un tamlīdzīgi. Ja mēs tā, tikai no vienas pazīmes vadoties..., tad nolīdzinām viņus līdz ar zemi, ieskaitot arī atņemamo īpašumu. Vai ne? Taču šā likumprojekta uzdevums ir mazliet citādāks. Tas ir- atgriezt īpašumu.

P.Simsons: Paldies par padomu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Cienījamais Grūtupa kungs! Lai kā es gribētu runāt par 2.punktu, man tomēr iznāk atgriezties pie 1.punkta. Pirmajā punktā jūs pieminat 1940., 1941. un vēlreiz- 1941.gada lēmumus, dekrētu un tā tālāk. Bet 1948.gadā ir bijis vēl LPSR Ministru padomes lēmums Nr.884, kas paredzēja nelielo namīpašumu nacionalizāciju, tas ir, 220 kvadrātametrus. Kāpēc šī norma... Kāpēc šā lēmuma te nav?

A.Grūtups: Redziet, kolēģi! Tas viss ir pareizi, jo te ir runa par 1940.gada 28.oktobra dekrētu kā bāzes dekrētu, uz kura pamata ir izdota vesela virkne dekrētu un valdības lēmumu, tajā skaitā arī 1948.gada 28.jūlija... Un šeit ar formulu... uz visa šā dekrēta pamata izdotos normatīvos aktus iekļauj...

G.Preinbergs: Paldies.

A.Grūtups: Vēl ir 1941.gada un vēl citi...

Priekšsēdētājs: Vēl par 2.pantu? Nav? Paldies. Lūdzu, 3.pants. Arī nav. Paldies.

Lūdzu, 4.pants. Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es domāju, ka man kā padomju varas pārstāvim ir pienākums labot iepriekšējo varasvīru nelikumības, ne tikai pamatojoties uz īpašnieka iesniegumu, bet arī uz to faktu, ja es zinu, ka šis īpašums ir nacionalizēts. Un tāpēc es ierosināju 3.pantu papildināt, ka ir pamats izskatīt jautājumu par namīpašumu denacionalizāciju, ja ir konstatēts nacionalizācijas fakts vai arī ir īpašumu likumīgo mantinieku pieteikums. Proti, pats fakts jau ir pamats, lai veiktu denacionalizāciju.

A.Grūtups: Es komentēšu. Te tomēr tā denacionalizācija, kā jebkura īpašuma atgriešana, saistās ar konkrētu personu. Un, ja nav šīs personas vai vairs nav arī šo mantinieku un neviens nepiesakās, tad, es domāju, attiecībā uz šo īpašumu acīmredzot denacionalizāciju nevar veikt, jo tā vienmēr ir personāla... jebkura īpašuma atgriešana ir personāla... ja? Tā ka pats fakts ar šā lēmuma pieņemšanu... jau mēs pašu faktu arī pasakām. Savu tiesību turpmāka realizācija jau ir atkarīga no katras personas. Civiltiesībās ir dispozitivitātes princips, proti, man ir brīva griba, es varu arī neatprasīt savu īpašumu. Droši vien būs arī tādi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ neatprasīs. Tā ka izdarīt šo denacionalizāciju pret īpašnieka vai mantinieka gribu- diez vai tas tā būtu pareizi.

P.Simsons: Es mēģināšu paskaidrot savu pozīciju. Es vados pēc analoģijas ar reabilitācijas procesu, ka ne katrs notiesātais uzņemas prasīt, lūgt savu reabilitāciju.

A.Grūtups: Jā, reabilitācija tomēr ir no krimināltiesību sfēras, un krimināltiesībās tādas lietas notiek un amnestijas notiek neatkarīgi no pašu tiesājamo gribas. Tad, kad viņi sēž, likumdevējs viņus visus amnestē, un viņiem nav jāraksta iesniegums. Vai ne? Bet šeit tomēr ir civiltiesības, kuras realizē tad, kad es to gribu. Ja es negribu, tad tā ir mana darīšana. Tā ka es domāju, ka pats fakts jau ir likums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl par 3.pantu?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Neradīsim problēmas tur, kur to nav. Šajā gadījumā Grūtupa kunga redakcija ir ļoti precīza. Ja mēs automātiski, kā to ierosina Simsona kungs... Teiksim, pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu, ka attiecīgajā teritorijā visi nacionalizētie nami tiks atdoti atpakaļ to īpašniekiem. Tas būs absurds, jo daudzi bijušie īpašnieki diemžēl jau ir iznīcināti. Kā tauta iznīcināti, piemēram, ebreji, kuriem Rīgā piederēja ļoti daudzi nami. Ja mēs atdosim atpakaļ, tad šis nams kļūs par bezīpašnieka namu. It kā pieņemsim lēmumu... tad nebūs nevienam...

A.Grūtups: Jā, tāda situācija arī var būt.

Priekšsēdētājs: Vēl par 3.pantu? Jundža kungs, lūdzu!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es nedomāju, ka ir tik viennozīmīgi, kā to mans kolēģis Lagzdiņa kungs tikko formulēja, jo Simsona kunga doma ir ļoti vienkārša, proti, ka var būt mantinieki, kuri vienkārši neapzinās to, ka viņi ir mantinieki. Un tāpēc Simsona kunga redakcija, kura gan, kā es jūtu, diez kāpēc nav izdalīta deputātiem... konkrēti, runa ir par to, ka attiecīgo pašvaldību orgānu uzdevums būtu šos īpašniekus vai- visticamāk- mantiniekus apzināt un meklēt.

A.Grūtups: Jā, Tālav, es tev pilnīgi piekrītu, bet, redzi, denacionalizācijas apliecība ir jāraksta konkrētam cilvēkam- atgriežam Jānim vai Pēterim, vai Īzakam, vai kādam, ja? Ja mēs ierakstīsim tā, tad mums ir it kā jāveic bezpersoniska denacionalizācija, jo mēs pat nezinām, kas pieteiksies. Tāda ir tā situācija.

T.Jundzis: Ja drīkst...Tad es saprotu, ka te vajadzētu šo Simsona kunga redakciju precizēt un runāt par to, ka vietējo pašvaldību varas un pārvaldes institūciju pienākums ir meklēt šos īpašniekus vai mantiniekus.

A.Grūtups: Jā, mēs esam ierakstījuši lēmumā par spēkā stāšanos- "apzināt". Un tas arī tiek darīts, tas process jau ir aizgājis ļoti tālu. Es domāju, ka šajā brīdī vismaz trīs ceturtdaļas ir jau pieteikušās.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es te varu izteikt komentāru, ka mēs varam tieši lēmumā par spēkā stāšanos iekļaut, lūk, šo normu un pat uzlikt stingrākus noteikumus, proti, ka vietējām pašvaldībām ir jāpublicē sludinājums noteiktā kārtībā par to, ka tāds un tāds īpašums, kas bijis nacionalizēts, ir... lūdzu pieteikties iespējamos īpašniekus un mantiniekus. Un to mēs varam iekļaut lēmumā, bet tas ir punkts lēmumā par spēkā stāšanās kārtību, nevis likuma punkts.

A.Grūtups: Vēl valdībai ir jāizstrādā arī nolikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Es šajā sakarībā arī gribu pateikt, ka 1.pants faktiski atceļ tos normatīvos aktus attiecībā uz visu nacionalizāciju, neatkarīgi no tā, vai kāds ir pieteicies vai nav pieteicies. Un tā es saprotu, ka to triju gadu laikā... un, ja vajadzēs, tad varēs atjaunot to termiņu, ja būs pamatoti iemesli, ja? Principā tad, kad tiks publicēts tas likums, tad tas būs zināms arī ārpus mūsu robežām. Pēc tam galu galā tas viss nokārtosies, un, ja kādam denacionalizētam namam tiešām neatradīsies īpašnieki, nu, tad ar tiem rīkosies pašvaldības.

A.Grūtups: Jā, tad jau to, kā tas būs, reglamentēs cits likums.

Priekšsēdētājs: Vai par 3.pantu ir vēl kādi konkrēti labojumi? Paldies. 4.pants. Nav par 4.pantu. Paldies.

5.pants. Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Es tomēr aicinātu no 5.panta otrās rindiņas svītrot vārdu "pilsētās", kā arī vispār svītrot rindkopu, kura attiecas uz laukiem. Manuprāt, tā nu ir... Vadoties pēc savas tiesiskās izpratnes, es to uzskatu par ļoti nekorektu paņēmienu, ja mēs pilsētām nosakām vienu mantinieku loku un laukiem- otru mantinieku loku. Tas, ka laukos ir iesākusies zemes reforma, nevar būt par pietiekamu pamatu šādai atšķirībai, jo zemes reforma laukos ir tikai iesākusies, tā netuvojas nobeigumam.

A.Grūtups: Jā, es varu tikai vēlreiz atkārtot, ka tas bija Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikums. Es saprotu, ka var būt dažādas pieejas, bet tā...

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Simsons ierosina no 5.panta svītrot otro daļu, kas sākas ar vārdiem "lauku apvidos" un ar tādiem pašiem vārdiem arī beidzas. Vai es pareizi sapratu? Un otrajā- vārdu "pilsētās"? Kolēģi, mums ir jābalso, jo tas ir ierosinājums par svītrojumu. Vai vēl par šo pašu?

Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Pašreiz notiek Zemes komisijas sēde, un Lauksaimniecības komisija mani ir pilnvarojusi aizstāvēt šo ierakstu pret manu cienījamo kolēģi Simsona kungu, jo tādā gadījumā ir jāmaina arī zemes reforma, kuras pirmā kārta ir notikusi nevis saskaņā ar kādu citu likumu, bet saskaņā ar īpašām mantošanas tiesībām, kādas noteiktas pirmajā kārtā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein, vēl par 5.pantu.

A.Kiršteins: Es domāju, ka mēs tiešām mainīsim un tagad svītrosim... to zemes likumu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Pagājušajā reizē mums notika diskusijas par šo punktu, un mēs izcīnījām šo otro daļu, lai galīgi nesagrautu reformu, kura jau tā mums galīgi klibo. Es tomēr aicinātu atstāt otro daļu, kuru izcīnījām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, pagājušajā reizē vienkārši bija tā otra deputātu puse, kuras šodien nav, un tagad citi cīnās par šo punktu.

Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Kolēģi! Mēs nedrīkstam jaukt zemes reformu, zemes īpašumu ar namīpašumu. Jautājums ir par namīpašumu denacionalizāciju. Kā nama denacionalizācija var ietekmēt zemes reformu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Berklav!

E.Berklavs: Es domāju, ka deputātam Simsonam ir taisnība,- mums nevajadzētu šķirot šīs īpašumtiesības, proti, pilsētniekus no lauksaimniekiem. Es atbalstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputāts Šteins arī teiks kādu vārdu?

V.Šteins: Es katrā ziņā esmu par to, ka šo nenormālo momentu vajag novērst. Otro daļu vajag svītrot, proti, "lauku apvidos". Ja zemes reformā ir jāienes korekcijas- likums par zemes reformu tika pieņemts pirms neatkarības iegūšanas -, tad pārskatīsim zemes reformu, bet neturpināsim iesākto kļūdu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Es pirmo reizi par šo punktu runāju. Man jautājums Grūtupa kungam. Cik zināms, tad šī denacionalizācija notiks pilsētās. Vai ļoti daudz ir tādu namīpašumu, kurus skars... kuri atrodas lauku apvidū?

A.Grūtups: Zināms skaits ir. Ne pārāk liels, jo nacionalizāciju attiecināja arī uz biezi apdzīvotām vietām. Tā ka zināms skaits tomēr ir, kaut gan laukos dominēja citas atņemšanas formas. Bet es tikai vēlreiz gribētu kolēģiem teikt, ka acīmredzot ir grūti ar šo speciālo likumu lāpīt kopējo mantošanas problēmu, kas jau ir ielikta šajā zemes reformā. Un no juridiskā viedokļa, ja mēs pilnīgi vienādosim, tad var būt sarežģījumi. Jo vienīgais, kas mums jārespektē, kamēr neesam atraduši risinājumu, ir tie likumi un lēmumi, kurus esam pieņēmuši. Kamēr tos neatceļam, tikmēr tie ir spēkā. Tas ir kopējs princips, bet viss ir jūsu rokās.

T.Jundzis: Tad es gribu pateikt savas domas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

T.Jundzis: Es gribu izteikt savu viedokli par šo pantu. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka juridiski tas ir absurds, par ko smiesies vēl daudzas paaudzes. Iedomājieties, ja pilsētās būs...

Priekšsēdētājs: Jundža kungs, es atvainojos, es palūgšu divas nianses. Lūdzu deputātus mazliet klusāk un Jundža kungu- mazliet skaļāk, tad viss būs kārtībā.

T.Jundzis: Mums vajadzētu kaut ko darīt ar tiem mikrofoniem, jo katram...

Priekšsēdētājs: Varbūt, Jundža kungs, pārejiet pie otrā mikrofona, jo trešais ir tālu...

T.Jundzis: Labi gribot, var jau arī skaļāk, bet Lietu pārvaldei vajadzētu risināt jautājumu par mikrofoniem. Droši vien zālē sēdošajiem jautājumus savukārt vajadzētu risināt klusāk.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka ne viena vien paaudze par mums smiesies, ja mēs likumdošanā pieņemsim tādu absurdu, ka laukos ir viens mantinieku loks un pilsētās- cits mantinieku loks. Tas ir kaut kas neredzēts! Bet pragmatiskā pieeja šim jautājumam arī nav tik bēdīga, kā, manuprāt, lauksaimnieciski tā iezīmēta. Runa ir par pilsētām šajā nacionalizācijas likumā, kas tika pieņemts. Protams, pie šīm pilsētām tajā laikā pieskaitīja ne vienu vien apdzīvotu vietu, kura tagad bieži vien ir pilsētas statusā. Tāpēc tur nekādas... nedomājot radīsies milzīgas problēmas lauku zemes reformas realizācijas gaitā, ja vienam otram, protams, nāksies arī vadīties, piešķirot it kā tagadējos lauku apvidos, atdodot atpakaļ šo īpašumu. Tāpēc es aicinātu atbalstīt to variantu, ko piedāvā Simsona kungs, proti, svītrot pirmajā rindkopā vārdu "pilsētas" un otro rindkopu šajā 5.pantā vispār svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe! Pēc tam- deputāts Lagzdiņš.

G.Grūbe: Es ļoti lūgtu paklausīties visus juristus un arī pilsētu pārstāvjus, lai te neteiktu, ka laucinieki ieved kaut kādu obstrukciju. Katrā gadījumā 5.pants un šī otrā daļa tieši precīzi attiecas uz zemes reformu laukos. Bet es gribētu pateikt, kas ir ierakstīts lēmumā par pilsētas zemes reformu, proti, tur ir precīzi ierakstīts, ka 1937.gada Civillikuma paredzētajā kārtībā. Un tas, ko piedāvā pirmajā daļā, nebūt precīzi neatbilst 1937.gada Civillikumam. Tāpēc, cienījamie pilsoņi pilsētnieki, nevainojiet lauciniekus par obstrukciju. Tieši jūs to ievedat, jo šeit ir lejupejošie mantinieki, bet pilsētas reformā ir 1937.gada Civillikums. Mēs vismaz esam konsekventi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Lagzdiņš, jurists no pilsētas.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Grūtupa kunga un lauksaimnieku piedāvātā redakcija konkrētajā situācijā, kad mēs šīs nesakritības esam ielaiduši tik tālu un mantinieku loku dažādos normatīvajos aktos, kurus mēs esam pieņēmuši kopš pagājušā gada 20.jūnija, kad mēs sākām agrāro reformu, esam tā dažādojuši, ka vismaz četros normatīvajos aktos tas mums ir dažāds... Proti, Civilkodeksā- viens, lēmumā par agrāro reformu- otrs, lēmumā par pilsētu zemēm- trešais, un šeit ir ceturtais variants. Piedāvātais variants ir optimālais. Tajā mēs šo nesaskaņu vismaz neturpinām, bet vismaz sistematizējam un sakārtojam.

A.Grūtups: Vēl var būt kompromisa variants, ka tiek izsvītrots un atstājam to Civilkodeksa...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, par šo pantu priekšlikums ir viens, praktiski divi- svītrot no 5.panta pirmās daļas vārdu "pilsētās", kas seko aiz vārda "kompensāciju", un svītrot pilnībā otro daļu. Pretējais priekšlikums- ka nekas nav jāsvītro. Godājamie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies. Sekretariāts varētu piezvanīt, jo tie kolēģi, kas pašlaik ir citās telpās, atnāks un nobalsos.

Godātie kolēģi! Mēs, kas esam plenārsēžu zālē, šajā mājā esam palikuši vieni paši, jo neviens cits vairs nenāk. Lūdzu reģistrācijas rezultātu: 100 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu, balsosim par deputāta Simsona un citu deputātu ierosinājumu svītrot no 5.panta pirmās daļas vārdu "pilsētās" un visu otro daļu. Rezultāts: par- 50, pret- 19, atturas- 20. No 5.panta pirmās daļas svītrots vārds "pilsētās" un visa otrā daļa. Paldies.

Godājamie kolēģi, lūdzu, par 6.pantu! Nav par 6.pantu. Paldies. Lūdzu, 7.pants. Nav. Lūdzu, 8.pants. Nav par 8.pantu.

Trešā sadaļa, 9.pants. Lūdzu, deputāt Kirštein! Pēc tam- deputāts Simsons.

A.Kiršteins: Es aicinu svītrot 9.panta otro rindkopu, proti, par tām divām reizēm, jo tas ir kuriozs. Nobalsot par svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Man ir jautājums: vai tas varētu nozīmēt, ka mani rakstiskie priekšlikumi, kuri kaut ko papildina, varētu tikt izskatīti trešajā lasījumā?

A.Grūtups: Simsona kungs prasīja veidot pavisam citu konstrukciju. Tāda, kāda ir jūsu... ja mēs nobalsotu par otrās daļas izsvītrošanu, tad ir tā, kā jūs tur rakstāt. Visos gadījumos īpašnieks saņem īpašumu, bet viņam neatlīdzina, lūk, šos uzlabojumus. Tāda ir jūsu priekšlikumu būtība. Ja otro daļu izsvītro, tad saglabājas tā, kā jūs prasāt, jo tālāk nosaka jau 11.pants, proti, ka Civilkodeksa noteiktajā kārtībā. Tur ir paredzēts, ka uzlabojumus un tā tālāk var prasīt. Tas ir viss. Kiršteina viedoklis aptver to visu.

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs.

J.Zaščerinskis: Es gribētu iebilst pret priekšlikumu svītrot 9.panta otro daļu un to pamatoju šādi: ir ļoti daudz gadījumu, sevišķi laukos, kad 60.gados, 70.gados pussagruvušas būdiņas, vēl no kara laikiem palikušās sagrautās mājas ir atdotas par malkas vai citu vērtību cilvēkiem, kuri, ieguldot lielus kapitālus, atjaunojuši, uzbūvējuši tās mājas, kurās dzīvo tagad jau 20-30 un vēl vairāk gadu. Un tagad šādā situācijā iznāk, ka uz būdiņas pamata principiāli šis cilvēks pazaudē visu. Galu galā- viņa kapitāls arī ir viņa īpašums. Acīmredzot tam, kurš ir ieguldījis lielāku īpašuma daļu, būtu arī jādod šīs prioritātes tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es arī gribētu ierosināt izsvītrot šo rindkopu. Jo lieta ir tāda: ja mēs šo rindkopu atstājam, tad praktiski nevaram denacionalizēt pilnīgi neko. Tāpēc, ka nav pateikts, kas tā ir: piebūve, pārbūve vai rekonstrukcija. Jūs varat iesist vienu naglu, un tā jums būs piebūve. Un pateikt to, cik lielā mērā šodien ir pieaugusi namīpašumu vērtība... vismaz desmit reižu, ja ne vairāk. Tādā gadījumā, ja mēs atstājam šo rindkopu, mēs vispār neko vairs nevaram denacionalizēt. Es ierosinu šo otro rindkopu tiešām izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tā kā man nav iespēju uzstāties, es tikai gribētu ienest šaubas, neaģitējot ne par vienu. Proti, mani ļoti interesē, kurš būs tas, kas noteiks, vai tā namīpašuma vērtība ir pieaugusi 1,98 reizes vai divas reizes. Un kāda ir vērtība tajā brīdī, kad uz tās sagruvušās būdiņas pamata sāk būvēt jaunu pili? Kuri būs tie, kuri precīzi noteiks? Vai tur neslēpjas ļoti lielas iespējas manipulēt ar šīm divām reizēm?

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Man ir kaut kāds kompromisa variants, ja tas varētu interesēt, bet tas ir saistīts ar papildu rindkopas iekļaušana. Tātad 9.panta pirmā rindkopa: "Likumīgajam īpašniekam ir dota prioritāte atgūt namīpašumu, atlīdzinot līdzšinējam lietotājam vai labticīgajam ieguvējam namīpašuma uzturēšanai, uzlabošanai ieguldītos līdzekļus, atskaitot iegūto peļņu." Varbūt tad...

A.Grūtups: Simsona kungs, saprotiet, ja šo 9.panta otro rindkopu svītro, tad saglabājas tā pati kārtība, ka īpašnieks ir tiesīgs saņemt atpakaļ šo namīpašumu, bet tad viņam šie uzlabojumi ir jāatlīdzina saskaņā ar 11.pantu, tad nav vajadzīga šī speciālā norma. Jūs pasakāt vēl- dubults neplīst. Ja mēs visus pantus dublēsim, tad...

P.Simsons: Tāpēc, ka es neesmu pārliecināts, vai mēs esam gatavi to otro daļu svītrot. Un, ja mēs atstājam otro daļu, to nesvītrojot, tad situāciju varētu labot mans papildinājums.

A.Grūtups: Jūsu papildinājums ir tas pats, kas svītrot šo daļu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, ja gadījumā mēs izrādīsimies nespējīgi svītrot šo otro daļu, tad jūs iesniegsiet, pavairosiet un visiem izsniegs, un pēc tam varēs balsot par kompromisa variantu. Es domāju, ka mūsu sekretariāts pārtraukumā to organizēs.

Godājamie kolēģi! Mums ir palikušas divas minūtes. Tos deputātus, kuri iet uz bufeti, proti, deputātu Laķi un citus, es palūgšu uzkavēties zālē. Viņi to nedarīja. Balsosim bez viņiem. Lūdzu, deputāts Ābiķis vēlējās pateikt kaut ko? Nē. Tomēr. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinātu arī svītrot, lai ievērotu taisnīguma principu. Iedomāsimies, ka tā bija jaunsaimniecība, ne pārāk liela saimniecība. Pēc kara šādas saimniecības bieži vien ieguva tāds, kam bija vara kolhozā, kas par valsts naudu šo māju apdrošināja un uzcēla velns viņu zina ko virsū. Un katrā ziņā bijušā īpašnieka intereses šeit netiek ievērotas.

Priekšsēdētājs: Balsosim, kolēģi! Citas izejas pierādīt savu taisnību mums nav, kā tikai spiežot to pogu. Lūdzu, balsosim par vairāku mūsu kolēģu ierosinājumu- svītrot 9.panta otro daļu. Rezultāts: par- 50, pret- 15, atturas- 15. Tātad 9.panta otrā daļa tiek svītrota.

Lūdzu, 10.pants. Nav ierosinājumu.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, ieņemsim, lūdzu, vietas! Grūtupa kungs to jau ir izdarījis. Tātad esam pabeiguši par 9.pantu.

10.pants. Par 10.pantu nav. 11.pants. Arī nav. 12.pants. Arī nav nekādu iebildumu.

13.pants. Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Man ir ierosinājums 13.panta pirmo rindu papildināt ar diviem vārdiem: "denacionalizētā nama īpašniekam trīs gadus ir obligāti līdzšinējo valdītāju noslēgtie īres un nomas līgumi". Ielikt termiņu- trīs gadi. Jo tad viņam vismaz ir kāda cerība, ka viņš kādreiz tiks vaļā no tiem nomas un īres līgumiem, kādus ir noslēdzis iepriekšējais valdītājs.

A.Grūtups: Es tikai, kolēģi, atļaušos teikt īsu komentāru. Pašreizējais Civilkodekss paredz, ka šādi nomas līgumi, kurus slēdz organizācijas, iestādes ar veikaliem un tā tālāk, nedrīkst būt ilgāki par pieciem gadiem. Varam, bez šaubām, to izdarīt. Iespējams, bet...

P.Simsons: Es paskaidrošu, kāpēc es minēju trīs gadus. Tas ir maksimālais mūsu varas periods. Pēc mums tad var būt...

A.Grūtups: Es domāju, ka diez vai tā būtu pareizi, ka pēc mums kaut vai ūdens plūdi. Es tikai domāju tā, ka civiltiesībās ir tāds jēdziens- līguma likums, proti, noslēgtais līgums ir jāpilda abām pusēm. Ja mēs tagad šo no pieciem uz trijiem gadiem..., tad (es jau paskaidroju iepriekšējā reizē) daudzi no šiem līgumiem var būt spēkā tikai vēl gadu vai pusotru gadu un ir tikai ļoti nedaudz tādu līgumu, kuri varbūt ir slēgti pavisam nesen un būs spēkā turpmākos piecus gadus. Tā ka tomēr padomājiet, jo tas skars arī mūs visus. Tas skars veikalus, garāžas un tā tālāk, kā jau es minēju- arī iestādes. Tas mums var radīt problēmas. Es vienkārši piedāvāju mierīgākā veidā, proti, atrisināt līgumu likuma robežās, jo jebkurš nomnieks rēķinās ar noslēgto līgumu. Rēķinās, ka pēc šā līguma termiņa notecēšanas viņam kaut kas būs jādara. Es domāju, ka, pārmērīgi radikalizējot, mēs nodarīsim tikai ļaunumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Man ir jautājums. Es saprotu, ka šeit ir runa arī par īres līgumiem, un tas attiecas arī uz dzīvojamo telpu īri.

A.Grūtups: Par īres līgumiem ir atsevišķs vai sevišķs statuss. Un par īres līgumu laušanu mēs runājam turpmākajos pantos. Un tāds princips ir spēkā daudzos reformas likumos.

P.Simsons: Nu jā, bet 13.pantā ir: "noslēgtie īres vai nomas līgumi". Tātad īres līgumi ir...

A.Grūtups: Jā, īres līgumi ir beztermiņa. Un to laušanas... var būt arī termiņi atsevišķos gadījumos, bet principā ir beztermiņa. Par īres līguma laušanu mēs runājam turpmākajos pantos, jau speciālās normās.

Priekšsēdētājs: Es izmantošu iespēju un uzdošu vienu jautājumu Grūtupa kungam. Ko darīt ar tiem atsevišķu pašvaldību noslēgtajiem nomas līgumiem pašreiz, kas, pēc starptautiskajām normām, ir ilgtermiņa līgumi- uz 90 un 99 gadiem?

A.Grūtups: Es varu tikai pateikt, ka šie līgumi šajā brīdī neviens nav spēkā. Vadoties pēc pašreizējā Civilkodeksa, tas ir spēkā, ja ir noslēgts uz 99 gadiem, tad tas var būt spēkā tikai uz pieciem gadiem. Tam, ka tur ieraksta tos 99 vai 150 gadus, nav nekādas nozīmes. Jo, redziet, likumam ir obligāti punkti, daļa no kuriem ir paredzēta pašā likumā. Un, ja likumā ir noteikta skaidra un precīza norma, tad jebkurā līgumā tā ir jāievēro. Ja šo normu neievēro, tad spēkā vienmēr būs likums, nevis līgums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Simsona kungs, vai jūs pastāvat uz balsojumu? Pastāv. Paldies. Es domāju, ka šo balsojumu mēs varam izdarīt arī bez rakstiski izdalīta priekšlikuma, jo te ir tikai viens cipars un viens vārds, proti, 13.panta pirmajā daļā aiz vārda "ir" jāraksta: "3 gadus", tādējādi iznāk, ka "īpašniekam ir 3 gadus obligāti...". Tā ka mēs to varbūt varam bez rakstiska... Grūtupa skaidrojumu par šo divu vārdu atbilstību pašreizējiem spēkā esošajiem likumiem jūs dzirdējāt. Lems plenārsēde.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 94 deputāti. Lūdzu, balsosim par deputāta Simsona ierosinājumu- 13.panta pirmajā daļā aiz vārda "īpašniekiem" ielikt divus vārdus: "3 gadus". Rezultāts: par- 27, pret- 27, atturas- 29. Šis priekšlikums nav ieviests. Paldies. Lūdzu, vēl par 13.pantu. Nav.

Lūdzu, 14.pants. Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Varbūt es drīkstētu nemaz neiet prom no mikrofona?

Priekšsēdētājs: Kā jums ērtāk.

P.Simsons: Jau pagājušajā reizē šeit bija jautājums par vārdu "nama". Man ir ierosinājums- "nama" vietā varbūt varam rakstīt "dzīvokļu".

A.Grūtups: Tas ir redakcionāls labojums, un es pieņemu šo labojumu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs noņem kontrargumentus. Ir komunālās mājas, kurās īres maksa ir par visu namu. Ko tādā gadījumā darīt?

P.Simsons: Tajā gadījumā, cienījamo priekšsēdētāj, arī dzīvokli saprot kā visu māju. Principā, es domāju, ka no tā...

Priekšsēdētājs: Visādā ziņā šajā gadījumā ir iespējams kāzuss...

P.Simsons: Nu, tad var rakstīt: "nama vai dzīvokļa".

Priekšsēdētājs: Piekrītu, Simsona kungs. Nav nekas pretī tādam labojumam. Grūtupa kungs! Nama vai dzīvokļa?

A.Grūtups: Nē, nē.

Priekšsēdētājs: Nav. Tātad to mēs bez balsošanas varam ieviest.

A.Grūtups: Tikai precizējot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Bērzs par 14.pantu.

A.Bērzs: Mans priekšlikums ir 14.pantu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par deputāta Bērza ierosinājumu, proti, svītrot 14.pantu, kuru mēs tikko izlabojām. Rezultāts: par- 19, pret- 39, atturas- 25. Šis deputāta Bērza ierosinājums nav guvis piekrišanu. Lūdzu, vai vēl ir par 14.pantu? Nav.

Lūdzu, 15.pants. Deputāts Simsons. Viņam prioritāte.

P.Simsons: Man ir ierosinājums mainīt 15.panta redakciju. Teksts būtu tāds: "Pašvaldībām ir jākompensē namīpašniekam atgūtā nama kapitālā remonta izdevumi un ekspluatācijas rezultātā radītie zaudējumi vai jāsniedz cita veida palīdzība, kāda noteikta pašvaldības dzīvokļu fondam."

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, es negarantēju, ka mūsu deputāti ir gatavi balsot par jūsu mutisko priekšlikumu.

P.Simsons: Šorīt netika sankcionēta šī mana priekšlikuma pavairošana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Es tikai gribu izteikt nelielu repliku. Praktiski tika piedāvāta tāda redakcija, kas uzlika par pienākumu pašvaldībām atvērt maku un maksāt par kapitālo remontu. Tas jau nebūtu slikti, bet es baidos, vai pašvaldības ir gatavas tādu nastu panest un vai tas vispār ir reāli. Ierakstīt jau mēs varam, tikai kādā situācijā mēs nostādīsim paši sevi?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg! Pēc tam nolemsim, ko darīt.

G.Preinbergs: Iepriekšējo pantu mēs neizsvītrojām, un palika tā, ka īres maksa nedrīkst pārsniegt republikas Ministru padomes noteikto īres maksas līmeni. Ļoti labi, apzinoties, ka mūsu apstākļos par šo īres maksu mēs pat pindzeli nevaram nopirkt, nerunājot par krāsu. Tad nu es nesaprotu, vai ar 15.pantu mēs varam noteikt, ka, lūk, šā nama kapitālā remonta izdevumus tagad segs pašvaldība? Tas man nav absolūti skaidrs.

A.Grūtups: Es te varbūt tikai komentēšu, ka 14.pantā ir paredzēta īres maksa pēc reformas, kas, cik man zināms, noteiktos gadījumos novedīs pie brīvām īres maksām. Un 15.pants, kāds tas ir, tāds tas ir. Te es vairāk nekā komentēt nevaru. Tas faktiski dotu tiesības pašvaldībām sniegt aizdevumus vai subsīdijas- tādas tiesības pastāv.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, iziet no situācijas, ka Simsona kungs mums ir piedāvājis jaunu redakciju, bet tā nav rakstiski nodrukāta, pavairota un izsniegta deputātiem, var vienīgi tā, ka mēs balsojam atsevišķi par 15.panta akceptēšanu. Ja pants netiks akceptēts, tad uz trešo lasījumu tā arī paliek kā otrajā lasījumā, un deputāts Simsons pa to laiku var iesniegt šo ierosinājumu rakstiski. Mēs pirms trešā lasījuma varam atsevišķi nobalsot par 15.pantu. Taču šajā gadījumā, ja mēs to neakceptējam tādā redakcijā, kā tas tiek... Nav iebildumu? Nav. Lūdzu, balsosim atsevišķi par 15.panta akceptēšanu otrajā lasījumā tādā redakcijā, kādu ir iesniegusi komisija. Rezultāts: 65- par, 4- pret, atturas- 11. Tātad 15.pants ir akceptēts, bet veiksmes gadījumā Simsona kungam ir izdevība trešajā lasījumā šo pantu vēl redakcionāli labot. Es domāju, ka tas galīgi nav izslēgts. Paldies. 16.pants. Deputāt Bērz, lūdzu!

A.Bērzs: Mans priekšlikums ir otrajā rindiņā aiz vārda "kārtībā" turpmāko tekstu svītrot. Tātad rakstīt: "Izlikšana no denacionalizējamiem namiem pieļaujama tikai Latvijas dzīvokļu kodeksā noteiktajā kārtībā", turpmāko tekstu svītrojot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Simsons par šo pašu pantu.

P.Simsons: Jā, es par šo pašu pantu, bet man atkal ir tā pati problēma, ka mans priekšlikums jau nav pavairots. Šorīt man tāda sankcija netika dota- pavairot un izplatīt visiem. Tāpēc es nezinu, vai man tagad lasīt vai nelasīt. Mans variants atšķiras no kolēģa Bērza varianta.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, varbūt mēģināsim šo situāciju atrisināt tādējādi, ka kolēģa Bērza priekšlikums ir radikālāks, jo viņš aicina svītrot lielāko panta daļu. Un, ja šie deputāta Bērza ierosinājumi netiks pieņemti, tad mēs domāsim, ko darīt ar jūsu jauno redakciju. Tas gan ir tāds puslīdzeklis, bet mēģināsim to izmantot. Lūdzu, balsosim par deputāta Bērza ierosinājumu svītrot 16.pantā visu to daļu, kas ir pēc vārdiem "noteiktajā kārtībā". Rezultāts: 21- par, 31- pret, 28- atturas. Deputāta Bērza priekšlikums nav guvis vairākumu. Lūdzu, Simsona kungs, kāds ir jūsu 16.panta risinājums?

P.Simsons: Es piedāvāju variantu, ka 16.pants tiktu papildināts ar jaunu pirmo rindkopu, kura skanētu tā: "Denacionalizētā nama īpašniekam ar ģimeni ir tiesības aizņemt savā namā veselības un ģimenes stāvoklim un profesionālajām vajadzībām atbilstošu iepriekšējo vai citu dzīvokli, kā arī nodrošināt ar atbilstošiem dzīvokļiem savas ģimenes locekļus un likumiskos mantiniekus." Tālāk tā, kā 16.panta tekstā. Tā būtu otrā rindkopa, ieskaitot arī septiņu gadu moratoriju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Es tikai nelielu repliku. Principā jau mēs 17.pantā to pasakām. Šis Simsona kunga formulējums ir tāda ārkārtīgi skaista, visaptveroša deklarācija, kuru varēs īstenot tad, kad būs jau atbrīvojies kāds dzīvoklis, proti, tiklīdz īpašnieks ir atguvis savu īpašumu vai arī kāds dzīvoklis atbrīvojas dabiskā vai kādā citā ceļā. Dabiski, ka viņš ir kungs pār šo dzīvokli. Un tad viņš var iemitināt ne tikai savus radiniekus, bet arī kādu citu personu loku: sev tuvus cilvēkus vai ko... Tā ir viņa brīva griba. Bet 17.pantā jau mēs dodam iespēju, mēs esam noņēmuši visus šos filtrus, kas eksistēja par uzskaitē atrašanos, tā vairs nav vajadzīga. Tā ka, manuprāt, ja mēs šādu jautājumu iekļausim, tad tas atkal momentā nav realizējams.

P.Simsons: 17.pants paredz, ka tikai kopā ar īpašnieku dzīvojošie ģimenes locekļi...

A.Grūtups: Nu, redziet, jūs sakāt, ka reizē arī mantiniekus... Mantinieki vispār stājas tad, kad pats īpašnieks ir miris. Tad mēs dodam īpašniekam jau iemitināt mantiniekus iekšā, ja? Varbūt viņš ilgāk nodzīvo par tiem mantiniekiem? Nu, var jau tādas formulas rakstīt.

P.Simsons: Ar to es domāju, piemēram, mazdēlu.

A.Grūtups: Nu, jā, viņš mantinieks ir tad, kad mantojuma atstājējs ir miris. Tā mēs parasti civillietās nerakstām, proti, kamēr īpašnieks ir dzīvs, mēs nerakstām, ka viņam blakus dzīvo... Sadzīvē var lietot tā, bet viss ir mūsu pašu ziņā.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs varbūt vēl padomās un iesniegs trešajā lasījumā. Es domāju, ka nebūs problēmas ar pavairošanu, kā arī ar kolēģiem, lai trešajā lasījumā papildinātu likumprojektu ar jaunu rindkopu. Kaut gan tas nav konceptuāls papildinājums- neko darīt, bet tā tomēr ir jauna rindkopa, par kuru bez pavairošanas un lasīšanas mēs nevaram balsot- tas arī ir skaidrs.

Paldies, mums jau te sarunas ir tādas brīvas un tas ir dabīgi, bet mēģināsim tad uz trešo lasījumu... tomēr tādu sankciju dabūs Simsona kungs.

Vai ir vēl par 16.pantu? Nav. Atcerēsimies, ka Simsona kungs gatavos vēl vienu rindkopu, un paturēsim to prātā.

Lūdzu, 17.pants. Lūdzu, deputāts Cilinskis, pēc tam deputāte Marjaša un deputāts Preinbergs.

E.Cilinskis: Vispirms ir jautājums: kas saprotams ar tekstu: "vai- atkarībā no savām iespējām- par citādu jautājuma risinājumu"?

A.Grūtups: Tas ir domāts- dažādu maiņas variantu... Lēmumā par spēkā stāšanos mēs esam ierakstījuši, ka jāstimulē vai jāsekmē tamlīdzīgi iespējamā maiņa. Jārada atviegloti noteikumi, kurus speciāli mēs esam norādījuši. Šis cits ierosinājums varētu būt saistīts... viens no piemēriem ar iespējamo maiņu. Tur nāk pretī attiecīgi...

E.Cilinskis: Vai, pamatojoties uz šādu tekstu, tas netiks iztulkots gluži vienkārši kā iespēja nedot?

A.Grūtups: Redziet, šis 17.pants tagad ir atkarīgs no trijiem momentiem: no pašvaldības iespējām, bijušā īpašnieka vēlmēm un zināmā mērā no iespējām un no īrnieka iespējām un vēlmēm. Tātad šis jautājums trijatā jāatrisina. Iepriekšējā redakcijā bija šis nelaimīgais nolikums par dzīvojamās platības sadales kārtību. Virkne deputātu to pamatoti kritizēja, ka tam vispār vairs nav ilga mūža un ka tie ir mākslīgi šķēršļi. Tam es piekrītu. To izslēdza ārā, un tagad ir savā ziņā atstātas brīvas rokas visiem šo jautājumu risināt, vienojoties ar ģimenes locekļiem un tā tālāk.

E.Cilinskis: Tādā gadījumā es ierosinu šo daļu svītrot, jo tas neizslēdz iespēju to risināt citādi. Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka uz šā iesnieguma pamata pašvaldība izlemj jautājumu par dzīvojamās telpas piešķiršanu.

A.Grūtups: To pārējo daļu izsvītrot ārā?

Priekšsēdētājs: Paldies. Priekšlikumi skaidri. Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Man ir priekšlikums. Tā kā vienā no agrākajiem variantiem ir nevis- "kopā ar viņu dzīvojošie ģimenes locekļi", bet "nama īpašnieks un viņa ģimenes locekļi", tad kāpēc tikai kopā?

A.Grūtups: Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tas ir vēl viens svītrojums. Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: 17.pants man izraisa ārkārtīgu izbrīnu, jo zināmā mērā ir tāda necieņa pret otru īpašnieku, ja viņam, lai iekļūtu savā namā, jālūdz atļauja pašvaldībai. Un pašvaldība vēl domās: vai dot vai nedot. Man šāda jautājuma nostādne nav skaidra.

A.Grūtups: Preinberga kungs, es jau pagājušajā reizē teicu, ka šīs normas faktiski darbojas tikai tik ilgi, kamēr namā nav neviena brīva dzīvokļa. Līdzko es esmu īpašnieks un namā atbrīvojas dzīvoklis, kā tas dzīvē notiek, tad, dabiski, es pats esmu kungs un ķeizars, un nekādas saistības ar šīm te normām nav.

G.Preinbergs: Un tad nav jāgriežas ne pie pašvaldības, ne...

A.Grūtups: Tas ir jūsu dzīvoklis. Taisiet veikalu vai darbnīcu, vai kā...

Priekšsēdētājs: Deputāts Simsons.

P.Simsons: Drīkstu vienu repliku? Īpašniekam bieži vien ir svarīgi, ka atbrīvojas nevis vispār kāds dzīvoklis, bet lai viņa dzīvoklis tajā namā būtu dabūjams. To iespēju mēs izslēdzam.

A.Grūtups: Jā, mēs varam precizēt. Bet jūs jau arī savā formulējumā sakāt, ka dzīvoklis vai tas pats viņu bijušais dzīvoklis. Jūs arī savā formulējumā pieļaujat alternatīvu. Tādu alternatīvu mēs varam... Tas būtību negroza.

Priekšsēdētājs: Replika no prakses. Ir zināms namīpašums, kur ir brīnišķīgi dzīvokļi, bet nama īpašnieks bija aizņēmis vissliktāko, vismazāko dzīvokli, lai par pārējiem dzīvokļiem varētu dabūt lielāku peļņu. Tāda prakse kādreiz diemžēl ir bijusi.

A.Grūtups: Sliktākos augļus patur- labākos pārdod. Tas tā ir.

Priekšsēdētājs: Mēs varam balsot par diviem svītrojumiem 17.pantā. Lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi! Tātad no vārdiem "un kopā ar viņu dzīvojošie ģimenes locekļi" svītrot "kopā ar" un attiecīgi redakcionāli labot. Otrs svītrojums- arī pirmās daļas beigās aiz vārdiem "telpas piešķiršanu" likt punktu un pārējo- līdz teikuma beigām- svītrot. Divi balsojumi.

Vispirms balsosim par deputātes Marjašas ierosinājumu svītrot "kopā ar" 17.panta pirmajā teikumā. Vai viss ir skaidrs? Rezultāts: par- 53, pret- 5, atturas- 20. Šis labojums ir pieņemts.

Otrs svītrojums- pirmās daļas beigās pēc vārdiem "telpas piešķiršanu" visu pārējo svītrot. Lūdzu, balsosim par deputāta Cilinska ierosinājumu. Rezultāts: 30- par, 20- pret, atturas- 21. Priekšlikums nav guvis vairākumu.

Lūdzu, 18.pants. Deputāts Simsons. Deputātam Simsonam ir prioritāte. Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Attiecībā uz šā paša panta otro daļu jau pagājušajā lasījumā man bija ierosinājums šo pantu svītrot vai arī iestrādāt tajā vārdus: "līdzšinējā līdzvērtīgā dzīvojamā telpa". Es vēlreiz gribu pamatot, cienījamie kolēģi! Laukos, kad atgriežas zemnieks savā īpašumā un dzīvo vienā istabiņā, kura izlīmēta ar tapetēm, un mitinās tikai tāpēc, lai apsaimniekotu to zemi, kas ir ap viņa māju, mums nav morālu tiesību piespriest, lai viņu izliek ārā no trīsistabu vai četristabu dzīvokļa, ja viņam šis dzīvoklis ir kaut kur citur. Un nevar te skatīties caur cauru nabu... to es rādu uz jums. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu- svītrot šo otro daļu vai papildināt ar vārdu- "līdzvērtīgu".

A.Grūtups: Kolēģi, man nav principiālu pretenziju pret tādu nostādni. Tikai ar to mēs sašaurinām pašvaldības iespējas, teiksim, šo pašu maiņas variantu risināt starp īpašnieku un viņa namā dzīvojošo īrnieku. Mēs vienkārši tad sašaurinām pašvaldības iespējas meklēt kaut kādu risinājumu. Taču viss ir jūsu rokās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl par 17.panta otro daļu? Deputāte Seile, lūdzu!

A.Seile: Es gribu parādīt citu piemēru un atbalstīt, ka nekādi nedrīkst izsvītrot šo rindkopu. Jo, ja, piemēram, Ziediņa kungam ir deputāta dzīvoklis Rīgā, Lubānas ielā, un varbūt, piemēram, Skaņākalnā ir uzcelta kolhoza māja un viņš atgūs divus trīs īpašumus vēl citā vietā, šo deputāta dzīvokli un to Skaņākalna māju viņam gan vajadzēs atbrīvot.

Priekšsēdētājs: Māju gan ne, tas ir viņa īpašums.

A.Grūtups: Man ir bezkaislīga pozīcija, jo man nav deputāta dzīvokļa un nevienas atgūstamas mājas. Tā ka viss ir jūsu rokās.

Priekšsēdētājs: Situācija par dzīvokļiem un mājām ir skaidra. Vadoties pēc deputāta Ziediņa ierosinājuma, mums būtu jāsvītro 17.panta otrā daļa. Lūdzu, balsosim par deputāta Ziediņa ierosinājumu- svītrot 17.panta otro daļu. Rezultāts: diemžēl deputātam Ziediņam piekrīt tikai 19 deputāti. Tas nav vairākums.

Lūdzu, 18.pants. Deputāts Simsons.

P.Simsons: Ja atceraties, es pagājušajā reizē minēju, ka pašvaldībām mēs neuzliekam nekādus pienākumus un atņemam vienu otru tiesību. Un tāpēc man ir 18.panta cita redakcija: "Neatkarīgi no denacionalizētā namā nodzīvotā laika nav izliekami bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas vientuļi, pensionēti un darba nespējīgi īrnieki. Pašvaldībām ārpus kārtas jāpiešķir šīm personām viņu veselības stāvoklim atbilstoša cita apdzīvojamā platība, neņemot vērā kārtību, kāda noteikta dzīvokļu apstākļu uzlabošanai." Lūk, šī pēdējā frāze ir svarīga, jo pretējā gadījumā, ja vientuļam īrniekam kvadratūra ir pietiekama, tad nekādā gadījumā nevar pārvietot uz citu dzīvokli.

A.Grūtups: Man nav iebildumu. Tie faktiski ir papildinājumi, ar kuriem mēs uzliekam pašvaldībām šādu pienākumu. Vispār pašvaldības jebkurā gadījumā... Bez šāda pienākuma neviens neliedz tām piešķirt šādiem cilvēkiem dzīvokli. Bet, ja tas ir pašvaldības spēkos, varam rakstīt. Kāda ir mana doma? Proti, šajā likumā mums vajadzētu ielikt tās garantijas, bet to, ko var dot un risināt, to varētu darīt, pamatojoties uz dzīvokļu likumdošanu. Var pamatot šādu pozīciju, ja pašvaldības to var panest.

P.Simsons: Vai šādai 18.panta redakcijai vai līdzīgiem labojumiem savā redakcijā jūs piekrītat?

A.Grūtups: Mani tikai mulsina doma, ka, neņemot vērā kārtību, kāda noteikta dzīvokļu apstākļu uzlabošanai. Vai nebūs kādi... Vienam būs iedots tāds dzīvoklis, otram- tāds, ja vispār varēs tā iedot.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs! Šeit ir vienkāršs atrisinājums, jo tas pamatā ir redakcionāls labojums, un trešajā lasījumā mēs pilnīgi mierīgi varam par to nobalsot. Turklāt Grūtupa kungs solās trešajā lasījumā to iekļaut.

A.Grūtups: To var iekļaut, tas neko sliktu nedara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz! Deputāts Bērzs nevēlas.

Lūdzu, 19.pants. Nav. 20.pants. Nav iebildumu.

Godājamo sekretariāt, es lūdzu ilgi un pamatīgi zvanīt. Lūdzu, reģistrēsimies. Notiek reģistrācija. Liekas, ka, pārņemot PSRS Bruņoto spēku īpašumus, mums jāpaņem tas signāls, kas ir zemūdenēm, kad pirms ieniršanas tiek dots signāls. Tas ir ļoti spēcīgs un labāks par šo zvanu. Mūsu zvanam deputāti vairs neatsaucas. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. 99 deputāti ir reģistrējušies.

Par balsošanas motīviem- kopumā par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Ņemot vērā to, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas konsekvence 5.pantā tika izsvītrota, ir pamats domāt, ka tas radīs vēl lielāku sajukumu zemes reformas praktiskajā realizācijā, jo zemes reforma, gribam vai negribam, ir saistīta ar īpašumiem, ēkām un zemes platībām. Es uzskatu, ka kopumā par šo likumprojektu balsot nevar. Es aicinu arī kolēģus no tā atturēties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Es aicinu balsot par šo likumprojektu. Lauksaimnieku apgalvojumam absolūti nav pamata. Jo, pirmām kārtām, nacionalizēto māju lauku apvidos ir ļoti maz. Tie ir tie retie gadījumi, kad bija māja pilsētā un laukos, tādēļ kopā nacionalizēja. Vai arī bija kādas sevišķi lielas ēkas. To ir tiešām maz.

Otrām kārtām, cienījamie lauksaimnieki, beigsim vilkt atpakaļ. Atcerēsimies, kāda bija politiskā situācija, kad mēs pieņēmām šādu lēmumu. Iesim tomēr konsekventi uz priekšu, balsosim par. Kad mums būs civilkodeksi un mantošanas nodaļa, tad šīs lietas koriģēsim, nevis tagad vilksim dibenā to, ko... mēs vismaz ejam konsekventi uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūtups.

A.Grūtups: Es tikai dažus vārdus. Tas tik tiešām tā ir, ka nacionalizācija galvenokārt bija pilsētās, rūpniecības punktos un biezi apdzīvotās vietās. Tā ka šis likumprojekts varētu skart agrāro reformu. Divi vārdi. Bez šaubām, es kā autors aicinātu balsot par. Viena apsvēruma dēļ izskan doma, ka Latvijas Saeima šo jautājumu varēs atrisināt daudz veiksmīgāk un izšķirt vispareizāk, taisnīgāk, daudz radikālāk un tā tālāk. Es baidos, ka tas ir maldīgs priekšstats, jo pašreiz esošais privatizācijas spiediens, es gribētu teikt, kā ar kamolu, ar dziju vai ar diegu ir aptīts privatizācijas attiecībām, katram namīpašumam, un mēs katru dienu ar saviem lēmumiem privatizācijas jomā cenšamies to izdarīt un pēc tam cirst kaut ko- tas būs desmit reižu grūtāk. Tagad to var atrisināt daudz bezsāpīgāk. Bez tam es gribētu redzēt, kā to varēs atrisināt. Tas man viss tikai par motīviem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēlreiz reģistrēsimies, jo vairāki deputāti tikai tagad ir ieradušies zālē. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 102 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas likumprojekta "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" akceptu otrajā lasījumā. Viena balss ir papildus "par"- tā ir Grūtupa kunga balss. Rezultāts: par- 61, pret- 14, atturas- 17. Tātad likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi! Jā, es redzu Zeiles kundzes izmisīgi pacelto roku. Zeiles kundze- mūsu Budžeta komisijas vadītāja- ierosināja izskatīt otrajā lasījumā labojumus budžetā (lai drusku atvilktu elpu no šiem denacionalizācijas jautājumiem).

A.Grūtups: Vienīgais- ja mēs šodien vairāk neturpināsim skatīt, tad vajadzētu noteikt, kad turpināsim.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šodien turpināsim skatīt, jo, cik es zinu, Zeiles kundzei nekādu rakstisku iesniegumu par labojumiem nav. Un es domāju, ka Grūtupa kungs pārāk tālu varētu neiet un...

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Rakstisku ierosinājumu mēs esam saņēmuši no deputāta Jāņa Freimaņa. Par tā būtību es paskaidrošu. Par visiem pārējiem priekšlikumiem, kuri šeit tika izteikti, deputāti varēs izteikt savu attieksmi, balsojot par katru pantu. Un attiecībā uz deputāta Freimaņa priekšlikumiem es gribu paskaidrot sekojošo: tātad par preambulu, kas attiecas uz darba samaksas paaugstināšanu valsts pārvaldes republikas līmeņa institūcijām. Šī preambula varbūt nav iznesta atsevišķi, bet tā ir iestrādāta 1.punktā. Un līdz ar to 1.punkts, kā jūs redzat, ir šāds: "Palielināt Latvijas Republikas ministriju un resoru izdevumus pārvaldes iestāžu finansēšanai par 21,3 miljoniem rubļu, lai novērstu neatbilstību darba samaksā starp strādājošajiem tautsaimniecībā un valsts pārvaldē."

Paredzēt summas arī zinātnei- kā es teicu, es saprotu, ka tas ir darba samaksas paaugstināšanai zinātniekiem. Es vēlreiz atkārtoju deputātiem, ka situācija ir šāda: ja brīvās cenas nepalaidīsim vaļā ātrāk, nekā valdība iecerējusi, proti, no 1.janvāra, tad darba samaksa sociālajai sfērai un arī zinātnes darbiniekiem ir paredzēta 15.decembrī. Ja situācija veidosies tāda, ka brīvās cenas tiks ieviestas ātrāk, tad automātiski arī darba samaksas reforma visai sociālajai sfērai tiks pārcelta ātrāk.

Attiecībā uz asignējumu samazināšanu muitai un Stešenko departamentam savu attieksmi varam izteikt, individuāli balsojot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču par muitu jau esam nobalsojuši.

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Pirmajā lasījumā tas jau konceptuāli ir izslēgts no likumprojekta. Tur mēs otrajā lasījumā vairs neko nevaram darīt, Zeiles kundze.

V.Zeile: Paldies. Es sapratu.

Priekšsēdētājs: No šā likuma 36.punkts ir ārā.

V.Zeile: Deputāts Freimanis ierosina precizēt 12.pozīciju. Tas ir finansējums Izglītības ministrijai. Līdz ar to darba kārtībā mēs šo pozīciju precizējām. Un tiešām- te paliek tikai tās summas, par kurām viss šodien ir skaidrs un kas ir izskatītas Budžeta komisijā. Visas pārējās summas, kas ir uzrādītas šajā sadalījumā, tiek izņemtas ārā.

Reducēt ministriju centrālo aparātu izdevumus. Es saprotu, ka šeit ir principiāls jautājums, proti, vai mēs šodien pieņemam šo darba samaksas paaugstinājumu ministrijām un pēc tam skatām ministriju reorganizāciju un Ministru kabineta reorganizāciju, un štatus samazinām, vai arī par šo jautājumu šodien nebalsojam. Es domāju, ka par to atkal var katrs individuāli izteikt savu attieksmi, balsojot par šā projekta 1.pantu, kur ir runa par darba samaksas palielinājumu, tas ir, par 21,3 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Tātad mēs...

V.Zeile: Pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Pa pantiem varam balsot. Tātad Zeiles kundze ierosināja balsot par 1.pantu. Tātad mums ir jābalso.

V.Zeile: Par visiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Par visiem pieciem pantiem- tādā nozīmē, ne jau par pielikuma punktiem. Es tā saprotu?

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies, jo ir mainījies deputātu sastāvs. Rezultāts: 102 deputāti ir reģistrējušies.

Godājamie kolēģi, tātad balsosim par budžeta likumprojekta 1.pantu. Rezultāts: 79- par, 1- pret, 15- atturas. Tātad esam akceptējuši 1.pantu.

Lūdzu, Zeiles kundze, varbūt atgādiniet, par kuriem pantiem mums ir jābalso, jo ne jau par visiem. 2.pants- tas ir visplašākais.

V.Zeile: Es esmu mazliet apjukusi. Tātad, ja par pārējiem punktiem nekādu principiālu iebildumu nav un ir tikai, lūk, šie, kas saistīti ar deputāta Freimaņa priekšlikumiem, tad varētu arī par ļoti daudziem pantiem balsot kopumā.

Priekšsēdētājs: Apakšpunktu- jūs domājāt?

V.Zeile: Jā. Un es gribētu atgādināt, ka mēs balsosim par dokumentu Nr.372.

Priekšsēdētājs: Jā, gluži pareizi. Dokuments Nr.372 sastāv no pieciem pantiem, bet 3.pantā ir vairāki apakšpunkti- pavisam 14. Es atvainojos, 2.pantā ir 14 apakšpunkti. Mums laikam terminoloģija ir dažāda, tāpēc mums tāda nesaprašanās. Lūdzu, jūs norādiet, kuros apakšpunktos ir grozījumi un par kuriem mums ir atsevišķi jābalso.

V.Zeile: Man vairāk grozījumu nav, varētu balsot kopumā.

Priekšsēdētājs: Tātad var balsot kopumā par 2.pantu. Lūdzu, deputāts Bērzs par 2.pantu.

A.Bērzs: Es jau pirmajā lasījumā izteicu pretenzijas pret 21 miljons 339 000 rubļu. Tāpēc es aicinu neapstiprināt, neakceptēt 2.panta 1.apakšpunktu.

V.Zeile: Jā, to es arī deputātiem teicu, ka par daudziem šiem punktiem var balsot individuāli. Es ņēmu vērā jūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Ja pirmajā lasījumā ir izslēgts jautājums par muitas papildu finansēšanu, tad mēs esam nepareizi nobalsojuši par 1.pantu. Tad tā summa neatbilst vairs. Un Zeiles kundze runājot teica savu summu- 21 miljons 399 000- tā bija summa no 2.panta, nevis no 1.panta. Mēs esam nobalsojuši par vēl mazākām budžeta izmaiņām.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, jums ir taisnība, es kļūdījos. Un vispār 1.pants attiecas uz ieņēmuma daļu, bet 2.pants attiecas uz izdevuma daļu. Es nezinu, kā man rīkoties. Es esmu sajukusi galīgi.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, varbūt uz rītdienu atstāsim?

V.Zeile: Nē.

Priekšsēdētājs: Nē? Taču, ja mēs nevaram tikt galā ar to, kas ir izslēgts un kas nav izslēgts, tad mums ir ļoti grūti balsot.

V.Zeile: Kolēģi, saprotiet, par ko bija runa: 1.pants- jūs redzat paši, ka ir runa par ieņēmuma daļu. Ieņēmuma daļa tiek palielināta par 25 miljoniem. Taču es kļūdījos un jums par 1.pantu nosaucu izmaksas 21,3 miljoni- republikas darba algas paaugstināšanai valsts institūcijām.

Priekšsēdētājs: Par 1.pantu mēs esam nobalsojuši, tajā nav nekādu grozījumu, tādēļ nekādas problēmas nav. Tāpēc mēs skatīsim 2.pantu, kurā šie grozījumi ir. Pirmais ir tas, ko esam izdarījuši pirmajā lasījumā, izslēgdami muitu, jo muitai mēs kategoriski atteicāmies paaugstināt algas, pirms tā nav izdarījusi reorganizāciju.

V.Zeile: Tādā gadījumā 2.pants...

Priekšsēdētājs: Tur vajag- mīnus tos 115 000...

V.Zeile: Būtu jābalso par summu 21,3 miljoni mīnus Muitas departaments, kas ir 115 000...

Priekšsēdētājs: 115 000, gluži pareizi, tādu aritmētisku labojumu mēs visi varam izdarīt savos likumprojektos. Tā, izdarīts. Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs par 2.pantu!

J.Freimanis: Zeiles kundze, es tā arī nesapratu, kādas šīs neatbilstošās, kā jūs pati teicāt, pozīcijas no izglītības punkta jūs esat izņēmusi ārā? Un cik tas ir? Un, otrkārt, kas mums galu galā palika ar Stešenko kungu? Es tā arī nesapratu.

V.Zeile: Stešenko kungu lūdzu... Ja ir jūsu priekšlikums, tad tas ir...

J.Freimanis: Jā, tāds priekšlikums ir.

V.Zeile: ...jāskaita. Pasakiet, lūdzu, kāds Stešenko kungam ir numurs budžeta grozījumos.

J.Freimanis: 52.

V.Zeile: Kurš?

J.Freimanis: 52- tas ir pirmais. Un otrais- jūs runājāt par 12.punktu, ka kaut ko esat izņēmusi ārā. Es gribētu zināt, ko jūs esat izņēmusi ārā.

V.Zeile: Pagaidiet, pagaidiet! Jūs mani nenervozējiet!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, varbūt drusku lietišķāk! Tikko mēs uzzinājām, ka Stešenko kungam ir 52.numurs. Visi būtu priecīgi uzzināt savu numuru. Tagad, lūdzu, iesim tālāk. Lūdzu, lietišķāk, Zeiles kundze un Freimaņa kungs! Pasakiet punktu, un mēs runāsim.

V.Zeile: Tātad atrodam 52.punktu, kas jau ir skaitliskais materiāls budžeta grozījumos. Tur tātad Nacionālo jautājumu departamentam ir paredzēts 43 000 rubļu samaksas paaugstinājums. Tātad es saprotu, ka mums ir atkal jāliek uz balsošanu, vai mēs vispār šo darba samaksu Stešenko kungam akceptējam vai slēdzam ārā. Atkarībā no tā, kāds būs balsojums, mēs 2.punktu koriģēsim mazāku. Es neredzu citas izejas, kā lai atrisina jūsu priekšlikumu.

J.Freimanis: Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Freimanis ierosina, akceptējot 2.pantu, revidēt to skaidrojošā pielikuma 52.punktu, kur Nacionālo jautājumu departamentam paredzēts algu pielikums par 43 000 rubļu, un svītrot.

J.Freimanis: Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Plus 43 000 rubļu, atbilstoši parediģējot 2.panta attiecīgo apakšpunktu. Pareizi. Deputāts Bērzs par šo pašu.

V.Zeile: Bet man...

A.Bērzs: Man bija visradikālākais priekšlikums, proti, vispār 21 miljonu 339 000 rubļu svītrot. Un tad atkrīt visi: Stešenko, muita un visi pārējie, jo tie tajā iet iekšā. Un tad, ja mans priekšlikums nav pieņemts, var runāt par katru šo punktu atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bērzs ierosina arī nefinansēt visus šos pārņemtos īpašumus un tamlīdzīgi. Nefinansēt arī ugunsdzēšanas un glābšanas dienestu un visu pārējo. Absolūti tos nefinansēt. Tūlīt mēs nobalsosim par to visu.

Godājamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, bet es kā plenārsēdes vadītājs esmu spiests atzīt, ka šoreiz mūsu Budžeta komisija nav sagatavojusi likumprojektu otrajam lasījumam, lai arī būtu ļoti liela vēlēšanās šodien pieņemt. Izmantojot savas pilnvaras, es noņemu šodien to no izskatīšanas. Rīt mēs to skatīsim jau sagatavotu, tad mums būs arī svaiga galva. Paldies, Zeiles kundze!

V.Zeile: Paldies, bet es tā arī nesapratu, kur bija mana vaina.

Priekšsēdētājs: Man liekas, mēs rīt to atrisināsim. Lūdzu, Grūtupa kungs, turpināsim mūsu iepriekšējā darba kārtības jautājuma izskatīšanu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Cienījamo priekšsēdētāj un kolēģi! Man būtu tāds ierosinājums: tā kā tomēr likumprojekts ir ļoti svarīgs un diena jau tuvojas beigām un palikusi vairs pusstunda, mēs varam iestrēgt atkal diskusijās kaut kur vidū, rīt cits kontingents mēģinās atkal turpināt. Manuprāt, ir drauds, ka mēs varam iestrēgt un samuļļāt šo likumprojektu, kas ir ļoti svarīgs, un būtu vēlams to tomēr vienā normālā izskatīšanā pieņemt. Nākamie punkti atlikušajā pusstundā ir tādi, kurus var izskatīt ļoti mierīgi, varbūt bez kādām īpašām emocijām, un varbūt nav nepieciešama svaiga galva. Tāpēc man ir priekšlikums izskatīt nākamos punktus un rīt no rīta sākt šo svarīgo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Varbūt jūs piedāvātu arī to, kādus punktus atlikušajā pusstundā mēs varam izskatīt? Kuri ir absolūti tādi, kuri neizraisīs nekādas emocijas?

J.Vaivads: Nu, piemēram, par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Rūpniecības komisijas sastāvā.

Priekšsēdētājs: Man ir tādas aizdomas, ka Rūpniecības komisijas priekšsēdētājs celsies kājās un teiks, ka šodien to nevar izskatīt, jo nepietiks deputātu. To mēs esam divreiz atlikuši tieši tādu iemeslu dēļ. Var izskatīt.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj! Vai drīkstētu sniegt vienu informāciju? Man vienkārši ir bail, ka pēc pusstundas var būt ļoti maz deputātu.

Priekšsēdētājis: Lūdzu. Mums pēc pusstundas beidzas plenārsēde.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Sagatavotos materiālus likumprojektam par ārzemnieku investīcijām jau šovakar ir iespējams saņemt Kancelejā. Rīt, kā jūs zināt, šie materiāli ir iekļauti darba kārtībā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Grūtupa kungs iet tribīnē, tādēļ balsojot mums ir jāizlemj, vai turpinām šodien izskatīt denacionalizācijas un namīpašumu atdošanas jautājumus vai pārliekam tos uz rītdienu? Jo atcerēsimies, ka esam nobalsojuši plenārsēdē, ka rīt kā pirmo sākam skatīt pilsonības jautājumu. Tas ir plenārsēdes balsojums.

A.Grūtups: Atļaujiet man arī.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Man arī būtu priekšlikums- tomēr izskatīt rīt no rīta pulksten desmitos, jo minētie dokumenti tikai izskatīšanai plenārsēdē atrodas pusgadu. Un vispār- 22.novembrī jau būs gads, kopš tie atrodas komisijas darba grupas darba kārtībā. Tā ka, es domāju, viņiem būtu tiesības tos izskatīt.

Un otrs ir tīri subjektīvs iemesls, kāpēc es tomēr lūgtu, lai tos izskatītu rīt no rīta pulksten desmitos, jo kopš piektdienas esmu diezgan stipri apaukstējies un arī šobrīd mana temperatūra... es mēģinātu līdz rītdienai iedzert aspirīnu, tēju un domāju, tas būtu veiksmīgāk. Tas ir mans subjektīvs iemesls.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, mūsu medpunktā ir amerikāņu palīdzība, proti, aspirīns. Es ieteiktu jums tur griezties un sagatavot sevi rītdienas plenārsēdei.

A.Grūtups: Es to izmantošu.

Priekšsēdētājs: Bet, cienījamie kolēģi, tad mums ir vajadzīgi divi balsojumi- jāatceļ iepriekšējais plenārsēdes balsojums par to, ka rīt pirmo izskatīsim pilsonības jautājumu, un jāiebalso, ka rīt pirmo tātad izskatīsim, lūk, šo likumprojektu. Vai esam gatavi balsot? Lūdzu, Kehra kungs vēl vēlas izteikties.

O.Kehris: Es atbalstītu šādu izkārtojumu, bet tikai ar vienu papildinājumu, ka pēc šā pirmā, par ko ziņotu Grūtupa kungs, mēs izskatītu likumprojektu par ārvalstnieku investīcijām, par kuru arī ir plenārsēdes balsojums, ka tas jāizskata trešdien, pēc divām nedēļām trešdien. Proti, ka mēs to pieņemam otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Šajā gadījumā tas jau neizslēdz iespēju, Kehra kungs, ka mēs to arī izskatīsim trešdien.

O.Kehris: Tāpēc es lūgtu to kā otro aiz šā jautājuma par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem.

Priekšsēdētājs: Jūs, Kehra kungs, vienkārši izmantojat to, ka šeit nav klāt ne Bojāra kunga, ne Lagzdiņa kunga. Lagzdiņa kungs ir... Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es arī atbalstu šos priekšlikumus, ko teica Kehra kungs, tāda iemesla dēļ, ka ir parādījušies daži papildu lēmuma projekti attiecībā uz pilsonību, kuri būtu jāizskata paralēli ar šo likumu un kopā. Tāpēc es atbalstītu to domu, ka rīt mēs skatītu denacionalizāciju un ekonomiskos likumus un nobalsoto par pilsonību pārceļam kā pirmo uz nākamo nedēļu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Katrs mēs tagad varam ierosināt daudz ko. Pagaidām mums ir tā. Lūdzu, reģistrēsimies. Balsosim par procedūru. Grūtupa kungs, ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka jūs varat iet reģistrēties un balsot kopā ar citiem. Vai visi ir reģistrējušies? Paldies. Rezultāts: 95. Tātad 10 minūšu laikā mūs ir atstājuši septiņi deputāti.

Lūdzu, pirmais balsojums, ar kuru atceļam iepriekšējās plenārsēdes balsojumu par to, ka rīt no rīta pirmo izskatām likumu par pilsonību. Rezultāts: 53- par, 20- pret, atturas- 14.

Presei, kura šeit ir klāt un intensīvi pieraksta, es atgādināšu, ka Cilinska kungs, kurš ir darba grupā, paskaidroja to iemeslu, proti, pēdējā brīdī vēl ir ienākuši vairāki lēmuma projekti, kuri ir jāsagatavo. Paldies.

Tātad esam atcēluši iepriekšējo balsojumu. Nākamais balsojums ir par to, ko ierosināja Grūtupa kungs,- lai mēs likumprojektu par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem trešajā lasījumā rīt izskatītu pirmo, pulksten 10.00. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par- 56, pret- 15, atturas- 13. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, otrais balsojums par to, lai mēs otro izskatītu jautājumu par ārzemnieku investīcijām. Budžets mums vienmēr iet ārpus kārtas... Lūdzu, balsosim par ārzemnieku investīcijām. Rezultāts: 68- par, 7- pret, 11- atturas. Tātad jautājumu par ārzemnieku investīcijām mēs izskatām kā otro. Dabiski, tikko Budžeta komisija būs sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu par grozījumiem budžetā un būs gatava ziņot, mēs uzreiz arī to izskatīsim.

Godājamie kolēģi! Lūdzu ierosinājumus! Mums vēl ir jāstrādā 29 minūtes. Izlemsim, kādu jautājumu šodien varam izskatīt. Lūdzu ierosinājumus!

Novērtējot deputātu skaitu zālē, Rūpniecības komisija noņem savu ierosinājumu izskatīt šo jautājumu.

Pašlaik plenārsēdes zāli atstāj vismaz pieci deputāti, nē, četri... Viņi vienkārši savas vietas atstāj. Mēs par Kostandu nevaram balsot, jo deputāts Kostanda apmēram pirms minūtēm 15 atstāja plenārsēdes zāli kopā ar savu portfeli, tā ka diez vai viņš atgriezīsies.

Nav jautājumu, kurus mēs šodien varētu skatīt? Paldies, godājamie kolēģi! Uz redzēšanos rīt pulksten 10.00!

(Sēdes beigas)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem