1991.gada 29.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Man jāizmanto šis mikrofons, lai lūgtu no manas pieņemamās telpas atnest dokumentus sēdes vadīšanai. Lūdzu, atnesiet dokumentus veicīgi! 125 deputāti ir reģistrējušies! Paldies. Izskatīsim darba kārtību 29. un 30.oktobrim. Otrais mikrofons- deputāts Kiršteins. Lūdzu.

A.Kiršteins: Es gribētu lūgt atļauju nolasīt kandidātu sarakstu Baltijas valstu Parlamentārajai asamblejai. Šie uzvārdi ir ievadīti datorā, lai varētu sagatavot biļetenus. Kandidātu saraksti ir saņemti no komisijām, bet varbūt kāds zālē grib papildināt, jo katram ir tiesības ieteikt arī sevi.

Priekšsēdētājs: Diemžēl es secību neredzēju, tāpēc jūs izšķirieties paši. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es lūgtu vērst jūsu uzmanību uz to, ka ar darba kārtības 3. un 4.punktu patiesībā republikā mainās īpašuma formas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, tas ir vesels revolucionārs pagrieziens, tāpēc es lūgtu divas lietas: vēlreiz atklāt par šo jautājumu diskusijas un atļaut izteikties deputātiem, bet neaprobežoties vienkārši ar formālu balsošanu pa pantiem. Tas ir pirmais, ko es gribētu lūgt.

Un otrām kārtām gribētu lūgt nobalsot par to, lai šajā tik svarīgajā jautājumā būtu pilnīgs atklātums, respektīvi, lai būtu radiotranslācija. Es domāju, ka šis jautājums ārkārtīgi interesē republikas iedzīvotājus.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bojāra kungs. Es precizēju jūsu priekšlikumu- par translāciju man viss ir skaidrs, bet vai jūs aicināt mainīt reglamentu?

J.Bojārs: Nē, nē, es neaicinu mainīt reglamentu, es aicinu vienoties par to, ka mēs par 3. un 4.darba kārtības punktu atļaujam deputātiem izteikties 10 minūtes, nevis "izraut" caur auditoriju tikai pantus, balsojot par tiem. Jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons, pēc tam otrais un tad pirmais.

A.Aleksejevs: */Es ierosinu iekļaut darba kārtībā vairākus jautājumus. Pirmais. Valdības ziņojums par valdības programmu brīvo cenu ieviešanā un sociālajām garantijām iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka šis jautājums ir pilnīgi nobriedis un tā apspriešanu Augstākajā padomē nedrīkst mainīt ar izskatīšanu frakcijā, jo tur parasti sanāk vienādi domājošie un rit ļoti draudzīga saruna. Bet iedzīvotājiem jāzina patiesā situācija, jo par šo tēmu šodien klīst ļoti daudz baumu.

Un otrais jautājums. Enerģētikas ministra informācija par enerģētikas problēmām republikā. Reizē ar to man jāsaka, ka iepriekšējā sesijā mums bija, ja tā var teikt, tradīcija- otrdienās vai trešdienās, labi vairs neatceros, noklausīties valdības pārstāvjus. Nezinu, kāpēc mēs tagad šo paradumu esam atmetuši. Es nedomāju, ka tagad lietas pie mums labāk virzās uz priekšu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Andrejs Krastiņš.

A.Krastiņš: Es ierosinātu šodien kā trešo izskatīt 380.dokumentu, tas ir lēmuma projekts par telpu piešķiršanu ASV vēstniecības izvietošanai. Te ir kļūda, jo ir izveidojusies tāda situācija, ka diemžēl Latvijas Republikas augstākajam valsts varas orgānam ir jālemj par šādiem jautājumiem, jo esošās pārvaldes un pašvaldības struktūras nav spējīgas atrisināt šo jautājumu dažādu birokrātisku iemeslu dēļ. Stratēģiskajā grupā nolēma, ka šādos bezizejas momentos ir jālemj Augstākajai padomei. Tas ir ļoti īss lēmums un ļoti ātri izskatāms, jo neprasa komentārus. 380.dokumentu par telpu piešķiršanu ASV vēstniecības izvietošanai Rīgā es lūdzu izskatīt kā trešo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Ščipcovs.

O.Ščipcovs: */Es ierosinu sarīkot vēl vienu plenārsēdi- ceturtdien, 31.datumā, pulksten 10.00, tajā noklausīties un apspriest premjerministra Godmaņa kunga ziņojumu, viņa analīzi par saimniecisko situāciju Latvijā sakarā ar pāreju tirdzniecībā ar Krieviju un PSRS uz pasaules cenām, šī procesa seku ekspertvērtējumu, ekonomikas attīstības prognozi un nepieciešamajiem pasākumiem. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Man būtu lūgums Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas vārdā 5.punktā svītrot pirmo pusi, tas ir, par grozījumiem Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sastāvā, sakarā ar šīs komisijas locekļu darba apstākļu izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Svītrojam un neapspriežam šo jūsu priekšlikumu, jo jūs vienkārši noņemat no darba kārtības. Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Es ierosinu iekļaut darba kārtībā- ja mēs strādāsim ceturtdien, tad jau ceturtdien- Latvijas Bankas prezidenta deputāta Repšes informāciju par to, kas sagaida iedzīvotājus, realizējot mantu obligācijas, trīsprocentīgās obligācijas un pārējo šinī plānā. Vēlētājiem par šīm problēmām ir ļoti daudz jautājumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Par darba kārtības 3. un 4.punktu. Es gribētu teikt, ka, tādā veidā formulējot, mēs faktiski esam pārkāpuši lēmuma par likumprojektu pieņemšanas kārtību 18.punktu, kas paredz: ja par likuma pieņemšanu nenobalso, tad to svītro no darba kārtības vai nodod atpakaļ otrā lasījuma stadijā, bet to nevar atkal atlikt atpakaļ it kā trešajā lasījumā, tā kā to svītroja nevis tāpēc, ka pati koncepcija būtu pilnīgi nepieņemama, bet tāpēc, ka mēs neesam to risinājuši kontekstā ar privatizāciju kā tādu, tas ir, kontekstā ar to, kādi būs sertifikāti un kāda būs dzīvokļu privatizācijas kārtība. Šajā sakarībā es ierosinu: ja mēs šo jautājumu atstājam darba kārtībā, tad tikai otrajā lasījumā, turklāt izvēršot konceptuālas debates.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Jundzi!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es komisijas vārdā lūgtu noņemt šodien no darba kārtības 8.punktu- lēmuma projektu "Par pasākumiem PSRS Bruņoto spēku īpašumu pārņemšanai" un pārcelt to uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūtup!

A.Grūtups: Likumprojekts par namīpašumu denacionalizāciju otrajā lasījumā tiek izskatīts šodien, bet namīpašumu atdošana ir trešajā lasījumā. Tā ka šeit nekādu pretrunu nav, dokumentā ir norādīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Lucāns: Man būtu ierosinājums (tāda doma jau izskanēja) tomēr atrast iespēju šonedēļ nopietni izskatīt jautājumu par benzīnu, jo pašreiz situācija ir tik nenoteikta, ka tomēr prasās rast kaut kādu noteiktību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, pirms mēs balsojam par jautājumiem, kurus piedāvā izskatīt Augstākās padomes Prezidijs, vienīgā neskaidrība ir par 3. un 4.darba kārtības punktu. Kolēģi, lūdzu uzmanību! Mums tūlīt būs jāizsaka savs viedoklis par 3. un 4.punkta iekļaušanu tādā redakcijā, kādā tas ir, bet to apšauba deputāts Plotnieks. Šajā sakarā es lūdzu Andreju Krastiņu no tribīnes sniegt īsu paskaidrojumu, lai būtu skaidrība.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Es pagājušajā reizē vadīju šā likumprojekta izskatīšanu, respektīvi, viena no šiem likumprojektiem. Kā jūs atceraties, tur palika tikai balsojuma stadija, jo zālē nebija pietiekami daudz deputātu, lai varētu nobalsot un otro izskatīt. Kā deputāts Plotnieks, tā arī pārējie deputāti, kuri pārstāv viņa proklamētās idejas par denacionalizāciju un namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, pagājušajās debatēs ļoti plaši un gari uzdeva jautājumus, debatēja un tā tālāk, tomēr viņiem neizdevās gūt pārākumu ar savu ideju. Tagad ir trešais lasījums, kā arī ir iespēja debatēt pa pantiem. Es domāju, ka nav nekāda pamata vienas politiskās nostājas dēļ atcelt mūsu iepriekšējo reglamentu, tāpēc 3.darba kārtības jautājumu, kur tiešām ir vajadzīgs balsojums otrajā lasījumā, un otru likumprojektu mēs varam izskatīt tā, kā tas ir paredzēts, un nobalsot. Es uzskatu, ka nav nekāda pamata izslēgšanai no darba kārtības vai mūsu reglamenta par likumprojektu pieņemšanu kārtības maiņai. Debates ir iespējamas plenārsēdes gaitā un atbilstoši mūsu lēmumam par likumprojektu pieņemšanas kārtību. Un arī šajās debatēs pa pantiem ir iespējams izteikt savu viedokli un panākt vajadzīgo redakciju, ja vairums nobalso par attiecīgā panta attiecīgo redakciju. Tā ka nekādu problēmu nav.

Kas attiecas uz translāciju, tad mūsu spēkos ir nobalsot par jebkura punkta radiotranslāciju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, es izteikšu mazu precizējumu. Tātad pareizāk tomēr būtu, ja darba kārtības 4.punkts- likumprojekts par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem- tātad tiktu rakstīts otrajā lasījumā.

A.Krastiņš: Pareizāk būtu, ka rakstītu "otrajā lasījumā", bet tas nav balsojuma moments.

G.Grūbe: Par denacionalizāciju ir otrajā lasījumā un par namīpašumu atdošanu- trešajā lasījumā.

A.Krastiņš: Tad trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos. Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Man ir jautājums Krastiņa kungam. Es saprotu, ka pagājušajā reizē netika virzīts tālāk šis likums un pabeigts nevis tāpēc, ka pietrūka balsu, bet tāpēc, ka bija daudz iebildumu un nobalsoja "pret". Šobrīd abi šie likumi ir mazliet mainītā redakcijā, un man tīri dabiski rodas problēma sakarā ar vakar saņemto jauno redakciju. Man ir ierosinājumi un papildinājumi, bet es nezinu, ko ar tiem tagad darīt. Vai man no tribīnes būs iespēja tos izteikt? Vai man būs iespēja tos pavairot un izplatīt? Kas tagad galu galā būs?

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs jūs sapratām. Kolēģi, lai būtu pilnīga skaidrība un nebūtu jāpārkāpj mūsu reglaments un citādas norunas, mēs balsosim tūlīt. Mums nav pamata izslēgt no darba kārtības ne 3., ne 4.punktu, bet, tā kā šajā sakarībā izraisās debates- gan deputātam Plotniekam ir komentāri, gan deputātam Simsonam-, tad es aicinātu par visiem pārējiem jautājumiem, izņemot, protams, tos, kurus komisijas pašas svītroja, tūlīt nobalsot, un pēc tam balsosim par katru atsevišķi. Es ceru, ka mēs arī nemainīsim Prezidija iesniegto darba kārtību, jo nav nekāda pamata mainīt lēmumu, tātad iesniedzam 3. un 4.punktu, bet, ja kolēģi uzskata, ka ir jābalso par katru atsevišķi, tad balsosim par 3. un 4.darba kārtības punktu atsevišķi un, protams, par tiem priekšlikumiem, kuri šeit papildus ir iesniegti attiecībā uz darba kārtību. Vai iebildumu nav? Nav.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies. Balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, izņemot tos jautājumus, par kuriem balsosim atsevišķi. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. 127 deputāti. Paldies. Balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, izņemot tās iebildes, kuras es izteicu. Lūdzu rezultātu. Paldies. 109- par. Lēmums pieņemts.

Tagad atsevišķi par 3. un 4.darba kārtības punktu, ko piedāvājis Augstākās padomes Prezidijs. Par 3.punktu- "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" otrajā lasījumā un par 4.- "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" trešajā lasījumā.

Balsosim par likumprojekta "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" otrajā lasījumā iekļaušanu darba kārtībā. Argumentus jūs dzirdējāt, tāpēc varat izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu rezultātu: 93- par, 6- pret, atturas- 14. Darba kārtībā iekļauts.

Un tagad balsosim par likumprojekta "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" trešajā lasījumā iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 75- par, 12- pret, atturas- 20. Iekļauts darba kārtībā.

Lai šie jautājumi būtu skaidri, deputāts Bojārs ierosināja translēt pa radio. Lūdzu, balsosim. Par 3. un 4.darba kārtības punkta translāciju izsakiet savu viedokli! Lūdzu rezultātu. Par- 59, pret- 32, atturas- 27. Ko nu darīt? (Zālē troksnis.) Bojāra kungs, vai jūs pēc labākās sirdsapziņas nekomentētu šo lēmumu? Godīgi tikai. (Smejas.)

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Vispirms es uzskatu, ka balsošana notiek nepareizi. Mums reglamenta projektā tāpēc bija labojumi, jo nevaram ņemt vērā, mēs varam tikai kvorumā ņemt vērā tos, kuri atturas. Tie, kuri atturas, ir tie, kuri nevar izlemt. Tātad viņu balsojums vispār atkrīt. Jāņem vērā "par" un "pret". Cienījamie kolēģi, tā tas notiek jebkurā parlamentā. Un šo labojumu, šo reglamenta... (Zālē liels troksnis.)

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe, un tad izbeigsim apspriest šo problēmu.

G.Grūbe: Es domāju, ka arī Bojāra kungam, ja viņš zaudē, vajadzētu koleģiāli atzīt, ka ir zaudēts, jo vairākums nav iegūts.

Priekšsēdētājs: Jā, tiešām vairākuma nav. Jūs, kolēģi, aicināt mani izteikt savu viedokli. Es domāju, ka tam, kas vada Augstākās padomes sēdes, tomēr zināmā mērā jāorientējas uz vairākumu. Un tā kā šeit nav vairākuma, tad es nevaru orientēties uz to. Tā ka netranslējam. Jūs par...

No zāles: Man bija jautājums, bet jūs jau pateicāt...

Priekšsēdētājs: Par translāciju?

No zāles: Man tajā pašā sakarībā bija jautājums, bet jūs jau...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad mums vajadzētu izdarīt to, ko deputāts Kiršteins ierosināja, un pašā sākumā nolasīt kandidatūras, kuras komisijas izvirzījušas Baltijas asamblejai, lai mēs varētu pavairot biļetenus, zināmā mērā iekustināt mūsu vēlēšanu darbību un tiešām varētu piedalīties Baltijas asamblejas darbā. Vai ir vajadzīgs balsojums, vai tas ir pats par sevi saprotams, ka mums vispirms vajadzētu tās kandidatūras nolasīt, lai varētu papildināt vai kādu atsijāt, ja jums kādi iebildumi radīsies. Nevajag balsojumu, ja? Paldies.

Deputāts Aleksejevs ierosina vismaz trīs jautājumus, nē, divus. Divus, es atvainojos. Pirmais jautājums- valdības atskaite vai referāts par brīvo cenu ieviešanu un sociālajām garantijām iedzīvotājiem. Lūdzu rezultātu. Par- 51, pret- 30. Vairākuma nav. Pietrūka divu balsu, lai būtu vairākums.

Nākamais deputāta Aleksejeva piedāvātais jautājums- enerģētikas ministra informācija par enerģētikas problēmām republikā. Es tulkoju tā, kā jūs esat uzrakstījis. Balsosim. Izsakiet savu attieksmi! Lūdzu rezultātu. 77- par, 20- pret, atturas, es atvainojos, 71- par, 20- pret, 18- atturas. Darba kārtībā ir iekļauts.

Lūdzu, kādi motīvi, ja esam nobalsojuši. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es, protams, esmu apmierināts, ka pirmo reizi ir pieņemts mans priekšlikums. Taču ir arī sarūgtinājuma elements. Es baidos, ka mans priekšlikums tika pieņemts tādēļ, ka deputātu vairākumam ir automašīnas un jautājums viņus skar personīgi. Bet jautājums par brīvajām cenām acīmredzot jums nav tik aktuāls, tādēļ ļoti žēl./

Priekšsēdētājs: Šodien mēs saskaņosim ar enerģētikas ministru mūsu darba kārtību un trešdien no rīta precīzi izlemsim, kurā laikā skatīsim. Vai par jūsu priekšlikumu ir jābalso?

Kolēģis Krastiņš kā trešo jautājumu ierosina iekļaut darba kārtībā dokumentu, kas jums ir izsniegts. Tas ir 380.dokuments par telpu piešķiršanu Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai.

Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, bet es vēl par iepriekšējo jautājumu. Tā kā mums ir ļoti piesātināta darba kārtība gan šodien, gan rīt, es ierosinu tiem, kam šis jautājums interesē, šodien noklausīties pusseptiņos vakarā.

Priekšsēdētājs: Mēs jūsu ierosinājumu ņemsim vērā, bet domāju, ka kaut vai tīri organizatoriski mums ir jāsarunā ar ministriju, lai šāda atskaite būtu sagatavota. Bet, ja ministrija būs gatava šovakar, tad katrā ziņā pirms pusdienām mēs jūs informēsim, lai visi deputāti varētu orientēties. Jūs informēs kolēģis Daudišs pirms pusdienas. Bet par kolēģa Krastiņa ierosinājumu par telpu piešķiršanu ASV vēstniecībai ir jābalso.

Balsosim. Lūdzu rezultātu. 98- par. Iekļauts darba kārtībā. Deputāt Ščipcov, ja es pareizi saprotu, tad mēs par jūsu priekšlikumu jau esam balsojuši, jo tas bija kopējs ar deputāta Aleksejeva priekšlikumu. Kā, lūdzu?

O.Ščipcovs: */Es uzskatu, ka Aleksejeva priekšlikums ir lokāls, kā maza sastāvdaļa tas ietilpst tajā jautājumā, kuru es ierosināju./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tūlīt lasu, un balsosim. Premjerministra Godmaņa referāts jeb atskaite- saimnieciskās situācijas analīze Latvijā sakarā ar pāriešanu uz pasaules cenām tirdzniecībā ar Krieviju un PSRS. Situācijas attīstības prognoze, veicamie pasākumi un ekspertu ziņojums šajā sakarā. Tāds ir deputāta Ščipcova priekšlikums.

Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Ozols.

I.Ozols: Es gribētu aicināt dot iespēju Godmaņa kungam atgriezties Latvijas teritorijā un šo jautājumu sagatavot, un tikai tad izskatīt šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 43- par, pret- 24, atturas- 32. Vairākuma nav. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāta Zatulivutera priekšlikums- bankas prezidenta informācija par problēmām, kas saistītas ar obligācijām. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 37- par, pret- 33, 23- atturas. Nav vairākuma, netiek iekļauts.

Deputāta Plotnieka ierosinājumu un, kā es sapratu, arī deputāta Bojāra ierosinājumu varēs izskatīt tad, kad konkrēti apspriedīs 3. un 4.darba kārtības punktu, tagad tie gan ir citādā numerācijā, tas ir, par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, jo tagad tur ir runa par procedūru un par reglamenta maiņu, kā es saprotu, bet to varēs apspriest, konkrēti izskatot šos jautājumus. Jundža kungs noņēma jautājumu, tas jau ir izskatīts.

Lucāna kungs, es saprotu, ka par jūsu priekšlikumu jau ir nobalsots un, cik var spriest, pozitīvi. Mēs esam iekļāvuši darba kārtībā, ja? Un, tā kā par jautājumu ir nobalsots un Lucāna kunga arī nav klāt, tad šis jautājums nerada nekādas problēmas. Paldies.

Kolēģi, mēs norunājām, ka deputāts Kiršteins informēs mūs, un tad mēs sāksim izskatīt darba kārtības jautājumus.

A.Kiršteins: Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs esam ļoti demokrātisks parlaments, es gribētu nolasīt šo sarakstu, lai bez tiem kandidātiem, kurus ieteica komisijas un vadība un kuri paguva paši pieteikties, varētu ietvert jūsu ieteiktās kandidatūras.

Sestdien bija darba organizācijas sanāksme Tallinā. Mēs vienojāmies par to, ka tiks ievēlēti 20 kandidāti, 20 šīs starpparlamentārās asamblejas dalībnieki jeb biedri. Un es jums nosaukšu septiņas komisijas, kādas pašreiz ir izveidotas, bet tās varbūt pirmajā kopsēdē tiks samazinātas. Pašreiz ir septiņas komisijas: Tiesību komisija, Ekonomisko un sociālo jautājumu komisija, trešā- ekoloģija un enerģētika, ceturtā- komunikācijas, transporta sakari, tūrisms, autoceļi, piektā komisija- kultūras, izglītības un zinātnes jautājumi, sestā- Aizsardzības un drošības, un septītā komisija- Stratēģiskās plānošanas vai ārlietu.

Tagad es jums nolasīšu šo sarakstu nevis alfabēta kārtībā, bet tādā kārtībā, kādā iesniedza komisijas, jo alfabēta kārtībā mums ir ielikts datorā. Aizsardzības un iekšlietu komisija- Tālavs Jundzis, Mihails Stepičevs; Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības...

Priekšsēdētājs: Lēnāk, lūdzu!

A.Kiršteins: ...Gunārs Preinbergs, Emerita Buķele; Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija- Kārlis Liepiņš, Eduards Berklavs; Arhitektūras un celtniecības komisija- Ojārs Blumbergs, Imants Geidāns, Visvaldis Mucenieks, Ivans Cupruns; Ārlietu komisija- Māris Budovskis, Aleksandrs Kiršteins; Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija- Jānis Vaivads, Dainis Vanags, Juris Cibulis; Apkārtējās vides aizsardzības komisija- Indulis Emsis, Oļegs Batarevskis, Skaidrīte Albertiņa, Einārs Cilinskis; Rūpniecības komisija- Antons Buls; Lauksaimniecības komisija- Guntis Grūbe, Voldemārs Strīķis, Kazimirs Šļakota; Ekonomikas komisija- Artūrs Kodoliņš, Raits Černajs, Ojārs Kehris; Tirdzniecības komisija- Juris Karlsons; Tautas pašvaldības komisija- Arnolds Bērzs, Ints Cālītis; Demokrātiskā centra iesniegums- Staņislavs Buka, Oļegs Ščipcovs. "Līdztiesība" gan nav piedalījusies līdz šim darba sēdēs, bet ir iesniegusi savus kandidātus- Jevgēņijs Drobots, Sergejs Dīmanis, Tatjana Ždanoka. Likumdošanas jautājumu komisija - Valdis Birkavs, Juris Bojārs, Aivars Endziņš; Augstākās padomes vadība- Anatolijs Gorbunovs, Imants Daudišs; Apvienotā budžeta komisija- Valentīna Zeile; LTF frakcija- priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.

Tātad šobrīd ir 41 kandidāts. Vai ir kādi priekšlikumi un papildinājumi?

Priekšsēdētājs: Jūs teicāt, ka Augstākās padomes vadība, un nosaucāt divus uzvārdus. Mēs neesam iesnieguši. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Es ļoti lūdzu no Budžeta komisijas vēl papildināt ar Induli Ozolu, mūsu valūtas apakškomisijas priekšsēdētāju.

A.Kiršteins: 42.- Indulis Ozols.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav, priekšlikumu nav. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Lūdzu, pierakstiet mani. Es izvirzītu savu kandidatūru.

A.Kiršteins: Paldies. Freimaņa kungs ir 43. Es atvainojos, es aizmirsu, jo šie kandidāti tika sarakstīti agrāk. Tallinā tika panākta vienošanās, ka sakarā ar to, ka darbojas Baltijas padome, Augstāko padomju priekšsēdētājiem jābūt lietas kursā, tā ka viņi piedalās šajā sanāksmē, bet viņi nav jāietver delegācijas sastāvā, jo viņi piedalās ārpus šiem 20. Mums nav jābalso, es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Tad svītrojiet ārā attiecīgo uzvārdu.

A.Kiršteins: 42 paliek.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk priekšlikumu nav? Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Man būtu priekšlikums, ka Ārlietu komisija tomēr ieteiktu 20 cilvēku sarakstu, sabalansējot šīs komisijas un ņemot vērā to, kādas komisijas tur ir paredzētas. Es vismaz būtu gatavs balsot par šādu sarakstu, nevis svītrot no šī saraksta. Manuprāt, jebkurš tur varētu būt, bet šeit ir jāņem vērā zināma lietderība un sabalansētība. Jo es saprotu, ka tur ir jābrauc strādāt, tāpēc jāveido diezgan konkrētas komisijas, vismaz mēs, ekonomisti, gribam atrisināt ar šīm struktūrām ļoti konkrētas funkcijas un konkrētas lietas. Tāpēc es ierosinu, lai Ārlietu komisija dod savu priekšlikumu. Saprotams, deputāti var izvēlēties un var svītrot, vai arī kā citādi rīkoties. Paldies.

A.Kiršteins: Paldies. Tieši pirms vēlēšanām, kad būs biļeteni, mēs priekšlikumus dosim. Bet mēs pašreiz nevaram šeit aizliegt izvirzīt kandidātus demokrātiskā kārtībā. Pēc tam dosim motivāciju, kādiem cilvēkiem tur vajadzētu būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Es gribētu papildināt Kehra kunga teikto. Acīmredzot būtu mērķtiecīgi šajā sarakstā atsevišķi pasvītrot tās kandidatūras, kuras pēc savas profesijas un orientācijas, pēc savas darbības mūsu pamatkomisijā atbilst Kiršteina kunga minētajām potenciālajām septiņām komisijām.

A.Kiršteins: Es aizmirsu pateikt, cik tas ir nopietni. Sakarā ar to, ka ir nodibināta Baltijas Investīcijas banka, vesela rinda projektu tiks finansēti tikai tad, kad tos kopīgi būs izdebatējusi Latvija, Lietuva un Igaunija. Tā ka tas būs nopietni.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, acīmredzot mums jāturpina darbs pie biļetenu drukāšanas, pavairošanas un izsniegšanas, jo te var būt dažādi varianti. Kiršteina kungs, kurš uzņēmies šo organizatorisko pusi, mums ir piedāvājis vienu variantu. Ja principiālu iebilžu nav, tad laikam jāvirzās uz priekšu, jo varianti te var būt dažādi, pat tāds, ka katrai komisijai izvirza daudzas kandidatūras un ar balsu vairākumu ievēlē. Es domāju, ka te acīmredzot būs parastais variants, jo diez vai mums tā iznāks precīzi.

Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man ir cits priekšlikums, nekā izteica Kehra kungs. Es domāju, ka mēs neesam tik kompetenti, lai spriestu, kurš komisiju pārstāvošais deputāts patiešām ir nepieciešams. Vai nebūtu loģiskāk, ja to izlemtu Prezidijs, kurā ir pārstāvēti visu komisiju priekšsēdētāji. Komisiju priekšsēdētāji varētu vienoties par to cilvēku sarakstu, kuriem tur noteikti ir jābūt un bez kuriem varētu iztikt. Es nevaru uzņemties atbildību izlemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es pilnīgi piekrītu Silāra kungam. Varētu tā risināt, jo pašām komisijām jāvienojas par šiem diviem cilvēkiem. Jo citādi var iznākt tik idiotiska situācija, ka, teiksim, no attiecīgā profila komisijas tiks izsvītroti visi un šis virziens vispār nebūs pārstāvēts. Varbūt pat šajā pārtraukumā komisijas var sanākt un vienoties, ka no katras komisijas pa diviem cilvēkiem. Pa diviem cilvēkiem, kurus atbalsta komisija. Un tie pārējie, kuri uzstāj par sevi, varētu būt šajā sarakstā kā papildinājums. Mums būtu vismaz skaidrs, cik konkrēti ir tie komisiju atbalstītie un cik ir to, kuri par katru cenu tur grib aizbraukt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Es vēlreiz gribu atgādināt, ka komisijas ieteiktie būs. Pašreiz ir septiņas komisijas, varbūt paliks tikai piecas. Bet mums ir 16 reizināts ar divi, tas ir, 32. Mums ir cilvēki, kas neieiet komisijās. Tā ka šeit tas nav obligāti.

Otrkārt, es aizmirstu pateikt, ka sadarbība starp atsevišķām komisijām arī notiks. Būs sekretariāts, kurš koordinēs sadarbību starp vienu Aizsardzības komisiju un otru Aizsardzības komisiju. Tas nenozīmē, ka cilvēks, kas strādā Vides aizsardzības komisijā, nevarētu ieiet Komunikāciju komisijā, kas izskatīs ar Baltijas autoceļiem saistītos ekoloģiskos jautājumus. Te nevar tik šauri skatīties, ka tikai tādā komisijā, kādā strādā šeit.

Priekšsēdētājs: Vēl jo vairāk tāpēc, ka Vides komisija, kā es saprotu, četras kandidatūras piedāvāja, nevis divas.

A.Kiršteins: Turklāt katra komisija izskatīja un iesniedza. Tā ka šeit nevajadzētu uztraukties, ja kāds... Mēs vēl pirms balsošanas izklāstīsim Ārlietu komisijas viedokli. Es vienkārši negribu tērēt laiku, bet mēs gribam, lai šis loks būtu pēc iespējas plašāks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet ņemiet vērā Silāra un Ābiķa kunga priekšlikumus, un, līdzko biļeteni būs nodrukāti, mēģināsim komisiju vadītāju demokrātiskos ieteikumus izteikt. Es atvainojos, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Tā kā šeit ir uzzīmēta tik skaista bilde, notiek tik demokrātiskas vēlēšanas, ka radusies doma arī man pašam šajās vēlēšanās piedalīties. Es lūdzu mani iekļaut šajā sarakstā kā neatkarīgu deputātu./

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi Aleksejev, diemžēl izvirzīšana un viss pārējais jau ir noticis- svītra pilnīgi pavilkta. Jūs tagad esat tikai starp balsotājiem. Nevajadzēja gulēt. Jums bija visas tiesības sevi izvirzīt. Lūdzu, ierakstiet biļetenā zem svītras deputātu Aleksejeva kungu. Jo mēs bijām pabeiguši visu procedūru- gan kandidatūru izvirzīšanu, gan apspriešanu.

Krastiņa kungs būtu ļoti vēlams.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mūsu darba kārtības pirmais punkts- lēmuma projekts "Par valsts valodas lietošanu Augstākajā padomē". Lūdzu Rikarda kungu tribīnē. Gatavosimies jautājumu uzdošanai un debatēm. Lūdzu, pierakstieties sekretariātā.

R.Rikards: Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Jums tiek piedāvāts izskatīt lēmumu "Par valsts valodas lietošanu Augstākajā padomē". Šo lēmumu koleģiāli sagatavoja Valodas komisijas priekšsēdētāja vietniece Blinkena, deputāts Ābiķis un es. Lēmums ir īss un būtībā satur tikai vienu punktu. Faktiski šā lēmuma darbība attiecas uz Augstāko padomi, uz to, kas notiek šajā mājā, šajās sienās. Bet tā ietekme var būt visai liela. Ar to mēs varam pierādīt, ka Valodu likums nepaliks tikai tukša deklarācija, kā to daži vēlas, tomēr tiks ieviests visā Latvijā. Jo valoda ir pēdējā barjera, aiz kuras tauta aiziet nebūtībā. Nevar būt tā, ka latvietis savā tēvzemē jūtas kā trimdā, un tā šodien ir realitāte ne tikai Daugavpilī un Rēzeknē, bet arī Rīgā.

Es jums varu pastāstīt notikumu, kas pagājušajā nedēļā norisinājās Kurzemes priekšpilsētas izpildkomitejā. Ir zināms, ka šī izpildkomiteja visu laiku bija kompartijas bastions Rīgā. Šeit pašlaik darbojas pagaidu valde. Pagaidu valdes municipālais direktors Upmalis man atstāstīja šādu gadījumu. Pie viņa uz izpildkomiteju ir atnākusi pavecāka latviešu kundze, lai viņš palīdzētu atrisināt kādu problēmu. Diemžēl viņš nav varējis palīdzēt, un kundze apbēdināta aizgājusi. Tomēr pēc brīža viņa nāk atpakaļ ar puķēm un saka: "Paldies, ka šajā iestādē es pirmo reizi pēc daudziem gadiem varēju runāt latviski." Jādara viss, lai nebūtu nākotnē tā, ka latvietim jāpateicas par to, ka kāds valsts ierēdnis ar viņu runā valsts valodā. Mums ir neapšaubāmi jādara viss, lai likums par valsts valodu tiktu ieviests. Un mums pašiem ir jārāda priekšzīme. Vai jūs varat iedomāties Maskavā kādu valsts ierēdni, kas nezina krievu valodu? Vai jūs varat iedomāties Maskavā kādas lielas rūpnīcas direktoru, kurš neprot runāt krieviski? Kaut gan Krievijā dzīvo 70 000 latviešu un viņi ir gan valsts ierēdņi Krievijā, gan arī lielu uzņēmumu direktori, viņi visi prot runāt krieviski.

Tātad lēmuma saturs. Šeit ir runa par 6.pantu. Valodu likuma 6.pants ir šāds: Latvijas valsts pārvaldes orgānos gan lietvedības, gan sēžu, arī plenārsēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Šīs valodas nepratēji sēdēs un apspriedīs, vai lietot krievu valodu vai, pēc vienošanās, kādu citu valodu. Ja kāds lieto citu valodu, tad nepieciešamības gadījumā jātulko valsts valodā. Bet mēs paši pārkāpjam šā likuma normas, jo šeit ir tā, it kā valsts valoda būtu krievu valoda- tulkojums notiek nevis valsts valodā, bet svešvalodā- krievu valodā notiek tulkojums. It kā krievu valoda būtu otra valsts valoda. No šīs tribīnes var runāt jebkurā valodā- baltkrievu valodā, poļu valodā, lietuviešu valodā, krievu valodā, bet tulkojumam jābūt valsts valodā, ja kāds to pieprasa. Tāda ir 6.panta pirmās daļas norma.

6.panta otrā daļa. Latvijas valsts varas un pārvaldes orgānu aktus pieņem un publicē latviešu valodā, likumdošanā noteiktajos gadījumos tiek dots autentisks tulkojums krievu valodā. Redziet, kas par lietu. Mēs paši pārkāpjam šo daļu. Mēs pagājušā gada 19.jūnijā pieņēmām lēmumu par likumprojekta izskatīšanas kārtību. Mēs to saucam par mazo Kārtības rulli. Un šā mūsu pašu akceptētā likuma 20.pants noteic, ka Augstākās padomes pieņemto likumu tekstu latviešu valodā paraksta Augstākās padomes priekšsēdētājs un sekretārs. Tas būtu skaidrs. Par oriģinālu tiek uzskatīts šajā pantā noteiktajā kārtībā parakstītais teksts latviešu valodā. Tātad vienīgais oriģinālais likuma teksts ir latviešu valodā. Jebkurā citā valodā tulkotu likuma tekstu autentiskumu ar savu parakstu apstiprina Augstākās padomes sekretārs. Var tulkot angļu, vācu, franču, krievu un jebkurā citā valodā, bet šo tulkoto tekstu paraksta tikai sekretārs. Tas ir autentisks tulkojums, nevis likuma oriģināls. Likuma oriģināls ir viens. Satversmes sapulcē arī tika pieņemta Satversme, un tekstu latviešu valodā parakstīja prezidents Čakste. Pēc tam tika dots autentisks tulkojums. 1925.gadā iznāca grāmata, kur ir Satversme sešās valodās- vācu, angļu, franču, krievu, poļu. Bet tas bija tikai Satversmes autentisks tulkojums, nekas cits. Likuma oriģināls ir tikai vienā valodā- latviešu valodā. Pēc šā teksta vadās prokuratūra, tiesa.

Augstākajā padomē pašlaik ir absolūti nepareiza situācija, ka it kā divas valodas- latviešu un krievu- ir valsts valodas. Augstākās padomes "Ziņotājā" jābūt tikai likumu tekstiem latviešu valodā. Ja ir tulkojums citās valodās, tad tie vienkārši uzskatāmi par autentiskiem tulkojumiem. Tos var izdot atsevišķā brošūrā kā autentiskus tulkojumus. Un tāpat oriģināls ir "Dienā" publicētais latviešu teksts, pēc kā ir jāvadās tiesām un prokuratūrai. Bet "Dienā" publicētais krievu teksts ir tikai autentisks tulkojums. Jo valoda nav tik tālu formalizēta, lai to varētu viennozīmīgi saprast. Teiksim, var Puškinu tulkot latviski un Raini tulkot krieviski, bet tas nav formāli viens un tas pats. Protams, juridiskā valoda ir daudz formālāka, bet arī tā nav tik formalizēta. Ja mēs varētu valodas skaitļojamajā mašīnā- foturānā uzrakstīt likumu, tad, protams, tas būtu viens un tas pats.

Runājot par spēkā stāšanos, jāteic, ka formāli Valodu likums stājas spēkā ar lēmumu, kas arī tepat ir blakus. Tātad formāli Valodu likuma 6.pants stājas spēkā 1992.gada 5.maijā. Jūs atceraties, ka sākumā bija noteikts nevis trīs gadu termiņš, bet divu gadu termiņš visai Latvijai un Daugavpilij- 5 gadu termiņš. Un, lai visā Latvijā, arī Daugavpilī, būtu vienādi, tad visa Latvija bija ar mieru veselu gadu gaidīt, lai arī Daugavpilī varētu ieviest ar 5.maiju. Faktiski ir pagājuši divarpus gadi, bet nekas nav izdarīts. Divarpus gadus viss stāv uz vietas, arī šeit, Augstākajā padomē. Kaut gan pēc Valodu likuma pieņemšanas 1989.gadā daudzas iestādes pieņēma lēmumu pāriet, tātad ieviest Valodu likumu dzīvē tūlīt. Es zinu, ka Rīgas Tehniskā universitāte divas nedēļas pēc Valodu likuma pieņemšanas- 1989.gada 20.maijā- pieņēma lēmumu ieviest Valodu likumu pilnībā. Un nebija nekādu problēmu. Visi tie krievu profesori, kas pirms tam nerunāja latviski, sāka runāt, un tagad viņi runā tekoši. Tātad reāli vajag radīt situāciju, ka valoda ir nepieciešama. Un tad viņi arī runās. Bet, ja nebūs nepieciešams, viņi arī nekad nerunās.

Ar administratīvām metodēm nevar uzspiest mācīties valodu. Var iztērēt 50 miljonus, 500 miljonus un 5 miljardus. Nekas nebūs. Bet vajag vienkārši ievērot likumu, ka valsts valoda ir valsts varas un pārvaldes orgānu darba valoda un izglītības valoda.

Es uzskatu, ka divarpus gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai Augstākā padome varētu pāriet uz valsts valodu. Atcerēsimies, ka uz Augstāko padomi skatās visa Latvija. Tātad šajā lēmumā mēs ierosinām pāriet uz valsts valodu Augstākajā padomē, sākot ar 1.novembri.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Vai jūs nepaskaidrotu tuvāk, kā mēs Augstākās padomes darbā saskaņā ar šo lēmumu lietosim 6.panta normu: "nepieciešamības gadījumos rīkotājs nodrošina tulkojumu"? Kā tiek konstatēts šis nepieciešamības gadījums? Kā tiek pieņemti lēmumi par nepieciešamības gadījuma spēkā stāšanos?

R.Rikards: Kā man paskaidroja Blinkenas kundze, kas ir rakstījusi tieši šo likumu, nevar no likuma izraut vienu teikumu vai teikuma daļu. Tas ir jālasa kopā ar iepriekšējo teikumu, ar visu normu. Tātad: "Valoda ir valsts valoda." Tas ir pirmais teikums. Bet šīs valsts valodas nepratēji sēdēs un sanāksmēs var lietot arī kādu citu valodu. Ja viņi lieto citu valodu, tad nepieciešamības gadījumā, lai saprastu šeit, sēdē, tiek tulkots valsts valodā. Teiksim, ja kāds runā poļu valodā vai baltkrievu valodā, ko visi varbūt nepārvalda, tad var pieprasīt tulkojumu. Ja ir deputāti, teiksim, no laukiem, kuri neprot krievu valodu, viņi var pieprasīt tulkojumu latviešu valodā. Tātad šeit, tribīnē, var runāt jebkurā valodā, bet tulkojumam, ja kāds to prasa, jānotiek valsts valodā.

A.Bērzs: Es jau jautāju, kā tiek konstatēta šī nepieciešamība tulkot?

R.Rikards: Piemēram, deputāts Caune nesaprot, ko deputāts Gavrilovs saka krievu valodā. Un, ja deputāts Caune pieprasa tulkojumu valsts valodā, tad tiek tulkots. Ja neviens nepieprasa, tad netulko. Piemēram, kāds runā baltkrievu valodā. Ja kāds pieprasa tulkot valsts valodā, tad tiek tulkots, ja neviens nepieprasa, tad viņš norunā baltkrievu valodā, un nekādu problēmu nav. Es tā saprotu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis uzdod jautājumu.

J.Freimanis: Rikarda kungs, man ir divi jautājumi. Sakiet, lūdzu, kādā sakarībā jūs esat izvēlējies šim lēmumam tādu apjomu un runājat tikai par Augstāko padomi? Mēs runājam par pašsaprotamām lietām. Kādēļ tas attiecas tikai un vienīgi uz Augstāko padomi? Tas ir pirmais jautājums.

R.Rikards: 1989.gada 5.maijā vēl vecā Augstākā padome pieņēma šo Valodu likumu. Vai zināt, kāds bija sākotnējais projekts, kādi bija sākotnējie termiņi un kādu to pataisīja kompartija? Tautā to iesauca par Klaucēna likumu. Tas tika pilnīgi apgriezts. Kompartija jau tos trīs gadus tikai tautai pateica, bet īstenībā tā prātā pielika vēl divas nulles un darīja visu, lai tie būtu 300 gadi. Bet lēmumā par stāšanos spēkā ir teikts, ka trīs gadu laikā absolūti visā Latvijā, tātad arī Daugavpilī, jebkurā iestādē no 5.maija pilnā apjomā jādarbojas šim Valodu likumam. Bet mēs uzskatām, ka Augstākā padome var pāriet jau šodien. Divarpus gadi ir pagājuši. Ļoti daudzas iestādes jau sen pārgājušas uz Valodu likumu, tāpēc mēs to attiecinām uz Augstāko padomi. Bet tam ir jābūt visā Latvijā. Mēs tikai rādām priekšzīmi visai Latvijai. Citādi cilvēki pamodīsies 5.maijā, un nekas nebūs izdarīts.

J.Freimanis: Otrs jautājums, Rikarda kungs. Sakiet, lūdzu, kādēļ jūs patvaļīgi traktējat 6.pantu attiecībā uz šiem nepieciešamības gadījumiem? Es nesaprotu, kurā valstī jūs vēl, tā sakot, paredzat to, ka var runāt kaut vai ķīniešu valodā un jātulko, teiksim, franču valodā. Es atvainojos, es pabeigšu. Normālās valstīs ir viena valsts valoda, un, kā pārējie to saprot,- tas ir viņu inteliģences jautājums. Kādēļ jūs šinī gadījumā pieļaujat šo klauzulu? Es rīt sākšu runāt ķīniešu valodā, un mani tulkot būs jūsu problēma.

R.Rikards: Redziet, Valodu likumā pieļauj, ka no šīs tribīnes var runāt, jo mums ir nacionālās grupas. Tā bija arī Saeimā. Saeimā bija tā, ka vācu deputāti varēja runāt vācu valodā no Saeimas tribīnes, krievi varēja runāt krievu valodā, poļi- poliski. Es nezinu, kā toreiz bija ar tulkošanu, bet principā viņiem tas bija atļauts. Mums ir nacionālās grupas, tā tas ir. Nācija ir viena- latviešu nācija, bet nacionālo grupu mums ir daudz, sākot ar lietuviešiem un beidzot ar igauņiem. Dažas nacionālās grupas ir ļoti lielas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Es gribētu zināt, kas šā lēmumprojekta iniciatorus neapmierina Augstākās padomes darbā- konkrēti momenti vai motīvi? Kas konkrēti projekta iniciatorus neapmierina tās darbā, ja reiz radusies nepieciešamība pēc šāda lēmuma projekta?/

R.Rikards: Pats galvenais ir tas, ka šajā Augstākajā padomē valsts valoda ir krievu valoda, jo tulkojums notiek krievu valodā. Tātad valsts valoda ir krievu valoda. Respektīvi, tas ir ieviesies no Centrālkomitejas laikiem, kad kompartijas Centrālā komiteja valdīja arī pār Augstāko padomi. Tā ieviesa tādu normu, ka šeit valsts valoda ir krievu valoda, jo mēs tulkojam krievu valodā. Lai izbeigtu šo praksi, ka valsts valoda Augstākajā padomē, kas ir Latvijas parlaments, ir krievu valoda. Vismaz divas- latviešu un krievu. Bet Latvijā nekad otra valsts valoda nebūs krievu valoda. Kamēr kaut vai 10 latvieši paliks. To jums vajag saprast. Te ir Latvija, un te vienmēr valsts valoda būs tikai latviešu.

S.Zaļetajevs: */Tas nozīmē, ka konkrēti jūs neapmierina tas, ka šeit ir sinhronais tulkojums krievu valodā?/

R.Rikards: Tas būtībā liecina, ka valsts valoda ir krievu valoda.

S.Zaļetajevs: */Nevajag ideoloģiskā uzslāņojuma! Konkrēti jūs neapmierina, ka šeit ir sinhronais tulkojums krievu valodā? Tā? Vai ne? Un viss./

R.Rikards: Mani neapmierina tas, ka šeit valsts valoda ir krievu valoda.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungam jau tika atbildēts. Pārējie izteiksies debatēs. Vairāk neviens deputāts nav pierakstījies jautājumu uzdošanai. Paldies Rikarda kungam.

Sākam debates. Debatēs pagaidām ir pierakstījušies trīs deputāti. Vārds deputātam Ščipcovam.

O.Ščipcovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ļoti grūti negatīvi vērtēt šo lēmumu, jo šī situācija man personīgi atgādina situāciju pēc viena Hruščova laika CK plēnuma, kad tika pasludināts lozungs: "Komunisms ir padomju vara plus elektrifikācija plus ķimizācija." Kad sasauca kopā visus mūsu institūta pasniedzējus, lai ar savu lēmumu atsauktos uz šo lozungu, mūsu pasniedzējs, pareizāk- ķīmijas katedras vadītājs, jau bija sapratis, ka iestājusies viņa zvaigžņu stunda. Viņš ierosināja kā desmito vai divpadsmito punktu jau gatavajā lēmuma projektā ierakstīt, ka visiem pasniedzējiem jānoliek eksāmens ķīmijā augstskolas programmas apjomā. Visocka dziesmas vārdiem runājot,- "uz mirkli zālē iestājās klusums". Atradās kāds cilvēks, kas mierīgi pienāca pie tribīnes un ieteica izveidot komisiju, kas izstrādātu šī pasākuma plānu...

Es gribu atgādināt cienījamajam referentam, ka tikai kopš Bagramjana laikiem, kas vienreiz Centrālās komitejas sanāksmē uzstājās armēņu valodā, Latvijas kompartijas CK sēdes notika krievu valodā.

Un vēl es gribu atgādināt, ka mums vienmēr ir vēlēšanās iet laikam pa priekšu, visiem priekšā. Piemēram, kad parādījās lēmums par fizkultūru, Latvijas kompartijas CK sekretāra kabinetā parādījās stienis, kaut gan viņš bija vīrs jau krietni gados. Par līdzīgiem piemēriem es varētu turpināt un turpināt. Vispār es tā saprotu, ka pēc sešiem mēnešiem Valodu likums stājas spēkā automātiski, bet mūs krata paātrinājuma drudzis. Sākumā arī Gorbačovs runāja par paātrinājumu, bet tad tauta pateica: "Paātrinājums ir labs faktors, bet neizturēja reaktors."

Es domāju, ka šis lēmums ir aktuāls, bet nepietiekams. Es piekrītu deputātam Freimanim- ne tikai Augstākajā padomē, bet arī citur šis jautājums jāforsē. Ja ko darām, tad tas jādara pamatīgi un bez humora, ar nopietnu piegājienu. Es domāju, ka šajā lietā mums nav jāizrāda tāda nepacietība, kā talantīgā krievu rakstnieka Jurija Trifonova romāna "Nepacietība" varoņi. Mums tas jādara pamatīgi un mierīgi.

Sakarā ar to es tomēr ierosinu dokumentu Nr.367 noņemt no izskatīšanas kā nepietiekamu. Ierosinu izveidot komisiju, kam jāizstrādā divu lēmumu projekti. Pirmais- Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par latviešu valodas lietošanu Augstākajā padomē, Ministru padomē, ministrijās, komitejās, iestādēs, uzņēmumos un organizācijās. Tajā mēs varētu norādīt termiņus šo pasākumu veikšanai, lai nenotiktu tas, kas ir noticis Kurzemes priekšpilsētā. Nākamais- Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par valsts programmu latviešu valodas funkcionēšanas nodrošināšanai.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Godātie deputāti! Es uzskatu, ka jebkuras valodas prašana- bet Latvijā pirmām kārtām latviešu valodas prašana- liecina par augstu kultūru, tā grezno cilvēku un demonstrē cieņu. No otras puses, es griežos pie latviešu tautības kolēģiem- deputātiem, kuri perfekti prot latviešu valodu. Ja jūs vēl līdz šim laikam neesat sapratuši, tad šīs zāles sienas gan ir sapratušas, ka latviešu valodas, pret kuru es neuzstājos, prašana nav galvenais kritērijs, jūs paši par to esat pārliecinājušies, tāpat kā cieņai, augstai kultūrai, augstām morālām īpašībām un deputātu demokrātismam. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāte Marjaša, lūdzu!

R.Marjaša: Godātie kolēģi! Es nemēģināšu izmantot šo iespēju ne daiļrunībai, ne emocijām, kā to diemžēl darīja iepriekšējie runātāji, bet gribu pamatot savu domu par to, ka šis lēmums ir nevajadzīgs kaut vai tamdēļ, ka 6.pants pie mums tiek realizēts. Mums šeit, Augstākajā padomē, valsts valoda ir latviešu valoda. Tulkojums tiešām tiek nodrošināts sakarā ar to, ka tas līdz šim, manuprāt, ir bijis nepieciešams. Mūsu normatīvie akti tiek pieņemti un publicēti latviešu valodā, un krievu valodas tulkojumi ir autentiski. Kā pareizi šeit jau tika teikts, cienījamais Rikarda kungs, visām emocijām ir viens motīvs, lai turpmāk mums vairs nebūtu translācijas krievu valodā un lai netiktu izplatīti dokumenti krievu tulkojumā. Tad jau vajadzētu pateikt tā, ka nav tādas nepieciešamības tulkot krievu valodā. Manuprāt, šī nepieciešamība nav zudusi.

Es nezinu, kāda mūsu parlamenta ievēlēto deputātu daļa, bet viena daļa nepārvalda latviešu valodu. Patīk tas mums vai nepatīk, atbilst tas mūsu emocijām vai ne, bet tā ir realitāte, un šie deputāti ir ievēlēti uz tādiem pašiem pamatiem kā mēs- visi pārējie. Viņiem ir deputāta statuss, un viņu pienākums un tiesības ir piedalīties likumdošanas procesā. Ja šeit, parlamentā, nebūs nodrošināta tulkošana viņiem saprotamā valodā, tad viņi mūsu vainas dēļ tiks izslēgti no likumdošanas procesa. Vai tas ir vajadzīgs? Vai tas ir likumīgi? Vai tas ir demokrātiski? Spriediet paši! Manuprāt, nav.

Mēs nevaram visiem tiem deputātiem, kuri nepārvalda latviešu valodu, šodien izvirzīt tās prasības, kuras acīmredzot izvirzīsim, piešķirot pilsonību. Es atgādinu, ka mums vēl nav pieņemts pilsonības likums. Kad tas būs pieņemts, tad tiešām, uzņemot pilsonībā, būs jāzina latviešu valoda, un, ja šie cilvēki, kuri pārstāv zināmu iedzīvotāju daļu, vēlēsies kļūt par pilsoņiem, viņi iemācīsies. Es šaubos, vai viņi iesniegs tādu pieteikumu, bet tās prasības varēs izvirzīt tikai tad. Diemžēl šodien šeit vēl nav Saeima, un Saeimai tiešām būs šie tulkojumi jādod, kā to pateica Rikarda kungs. Ja cilvēks grib runāt poļu vai ebreju valodā, tad ir jānodrošina tulkojums valsts valodā. Bet tas būs Saeimā, tas būs nākotnē, tas būs tad, kad Saeimā varēs sēdēt tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

Un beidzot es gribētu pateikt, ka, manuprāt, pieņemot šādu priekšlikumu šeit, parlamentā, zināmā mērā negatīvi tiks iespaidota savstarpējo attiecību kultūra. Mēs labi atceramies, kā viens otrs no otras frakcijas deputātiem izturējās pret mums grūtajos brīžos. Bet tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Viņu lojalitāte pret mums ir uz viņu sirdsapziņas, bet mūsu lojalitāte pret viņiem ir uz mūsu sirdsapziņas. Un tādēļ aicinu nebalsot par šo lēmumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es gribētu izteikt tādu domu: ja augstākajās valsts varas institūcijās pusotra gada laikā, respektīvi, no 4.maija, cilvēks nav iemācījies runāt latviešu valodā, tad var būt tikai trīs iemesli, kādēļ viņš to nav izdarījis.

Pirmais iemesls ir slinkums, otrs iemesls- apzināta negribēšana un trešais- garīga nepilnvērtība. Es ierosinātu katram pārdomāt, kurš gadījums attiecas uz viņu. Mums ir...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Freimaņa kungs! Es domāju, godājamie kolēģi, ka pašlaik mēs runājam latviešu valodā.

J.Freimanis: Jā.

Priekšsēdētājs: Un tie, kuri saprot šo valodu, varētu tomēr apsēsties un noklausīties vai iziet ārā no zāles, ja viņi nevēlas klausīties. Jo fons ir tāds, ka diemžēl lielākā daļa nevar saprast, ko runā deputāts Freimanis.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es domāju, ka mums kā likumdošanas institūcijai vairs nav jādara tas, ko kādreiz vajadzēja darīt Klaucēna likumam, bet mums vienkārši jārada nepieciešamība runāt valsts valodā visās pienācīgajās vietās valstī. Ir beidzies aiz rokas vadāšanas laikmets, pielūgšanās laikmets un iemaksāšanas laikmets. Šāda veida likumam bija jābūt.

Esmu ļoti daudz reižu pēdējā laikā ticies ar saviem vēlētājiem, kuri ir prasījuši tieši to pašu un arī daudz vairāk. Un tieši tādēļ es gribētu oficiāli iesniegt priekšlikumu šo lēmumu nosaukt nevis tā, kā tas ir nosaukts,- mēs par daudz pulvera tērējam pašsaprotamām lietām -, bet par valsts valodas lietošanu valsts varas institūcijās. Jo ir apkaunojoši, ka mēs šeit runājam un tērējam laiku tikai par savu iekšējo darba kārtību vai lietvedību. Apkaunojoši ir tas, ka Augstākā padome algo speciālus cilvēkus, kas nodarbojas ar dokumentu tulkošanu no vienas valodas uz otru. Un tad mēs vēl runājam, ka mums ir budžeta grūtības.

Mums šis lēmums ir jāpaplašina tā, lai šis Valodu likuma 6.pants ar 1.novembri darbotos nevis tikai mūsu mīļajā iestādē, tas ir pašsaprotami, bet lai tas darbotos vismaz augstākajās valsts varas institūcijās. Lai nebūtu tādu gadījumu, kā Rikarda kungs aizkustinoši stāstīja par šo Kurzemes rajonu, ka viena dāma atnākusi un iedevusi puķes tikai par to, ka var runāt latviski. Un, ja mēs pieņemsim lēmumu tikai par valsts valodas lietošanas kārtību Augstākajā padomē, tad šī dāma vēl joprojām tajā Kurzemes rajonā dabūs klausīties visas iespējamās valodas. Tādēļ mums šā lēmuma formulējums ir jāpaplašina. Tātad kā virsrakstā, tā arī 1.punktā "realizēt valsts varas institūcijās, Latvijas Republikas Augstākajā padomē utt.".

Vēl bez tam varētu apspriest, bet tas ir diskusijas jautājums, vai nevajag ietvert papildu punktu, jo man absolūti nav saprotams, kādēļ mums ir jārunā par 6.punkta pēdējo teikumu. Kolēģi, tas ir vienkārši neloģiski. Amerikas Savienotajās Valstīs ir apmēram 60 minoritātes. Vai godājamā Marjašas kundze tiešām domā, ka Amerikas Savienoto Valstu Senātā vai parlamentā tiek nodrošināts sinhronais tulkojums visām šīm 60 minoritātēm? Nē, tur ir viena valsts valoda- angļu valoda, un, es atvainojos, tur visi papūlas iemācīties angļu valodu, arī minoritātes. Tātad te runa ir nevis par to, ka mums vajadzētu kaut kādu pārspīlētu pieklājību tēlot, bet runa ir par elementāriem valsts likumiem. Valsts valoda ir viena, un valodas lietošana ir viena. Ja šeit iebrauc citas valsts pilsonis, tad tā ir pilnīgi cita situācija. Piemēram, ja cilvēks ir iebraucis no Polijas, viņš runā poliski, cits kolēģis ir iebraucis no Vācijas, viņš runā vāciski, jā, tad no šīs valodas var būt tulkojums latviešu valodā.

Nobeidzot es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka ierosinu šo lēmumu paplašināt ar formulējumu par valsts valodas lietošanu Latvijas Republikas valsts varas institūcijās, un attiecīgi grozīt arī 1.punktu.

Tā kā man vēl dažas minūtes palikušas, es gribēju pateikt, ka vienā no plenārsēdēm man bija maza nesaprašanās ar sapulces vadītāju. Es atzīstu, ka man toreiz nebija taisnība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ābiķi! Vai jums ar septiņām minūtēm pietiek? Jā? Paldies.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Mēs esam veltīgi uzsākuši garas diskusijas, jo tas jautājums ir tik vienkāršs un elementārs, ka gari diskutēt nevajadzētu. Mūsu komisijas patlaban gatavo attiecīgus likumdošanas aktus, kas nepieciešami, lai Valodu likumu tiešām praktiski ieviestu, tāpat mēs gatavojam arī šā likuma grozījumus, jo atsevišķi panti neatbilst mūsu pašreizējai likumdošanai, piemēram, ir pretrunas ar Izglītības likuma 5.pantu.

Kāpēc šis lēmums ir jāpieņem? Pirmkārt, es gribētu griezties pie Tautas frontes frakcijas. Ja jau mēs par šādu soli esam izšķīrušies, ka parlamentā šis attiecīgā likuma pants jāievieš ātrāk, un esam to jau paziņojuši tautai, tad par lēmumu jānobalso. Par šo mūsu eventuālo lēmumu ir rakstīts avīzēs, es, uzstājoties raidījumā "Valdības viedoklis" kopā ar Bišera kungu un Zeikata kungu, kad izskanēja valdības pārmetums parlamentam, kā mēs paši mokāmies ar valodas ieviešanu Augstākajā padomē, publiski paziņoju, ka mēs esam uz otrdienu sagatavojuši šādu lēmumu. To dzirdēja Latvijas iedzīvotāji. Tādēļ es psiholoģisku apsvērumu dēļ griežos pie Tautas frontes frakcijas biedriem ar aicinājumu, ka mums vajadzētu šodien nobalsot par šo lēmumu, jo citādi latviešu tauta, neiedziļinoties jautājuma būtībā, nepārprotami to iztulkos tā, ka mēs negribam atbalstīt Valodu likuma ieviešanu.

Otrkārt, es griežos arī pie pretējās frakcijas deputātiem. Es personīgi uzskatu un līdz šim neesmu mainījis savus uzskatus, ka arī pretējā frakcijā ievēlētie deputāti tomēr ir ar augstāku intelekta līmeni nekā vidusmēra cilvēki, jo tauta taču centās ievēlēt gudrākos cilvēkus. Tāpēc arī es domāju, ka viņiem šis te laiks kopš Valodu likuma pieņemšanas, šie divarpus gadi, bija pilnīgi pietiekami, lai elementāri apgūtu latviešu valodu. Jo kā gan citādi jūs varat īstenot savu latviešu vēlētāju intereses, ja jūs vienkārši ar viņiem nevarat sarunāties.

Un, treškārt, jādomā arī par taupību. Mums trūkst enerģijas, mums nav benzīna, trūkst elektrības. Bet tajā pašā laikā mēs pavairojam milzīgu kalnu dokumentu- katra deputāta ierosinājumu un labojumu pavairojam un tulkojam divās valodās. Bet tie taču ir zināmi materiālie resursi. Mums ir jāmaksā vairāk algas mūsu darbiniekiem un tā tālāk. Tā ka lēmums ir ļoti elementārs. Es vienīgi aicinātu svītrot no šā lēmuma teksta 2.punktu, jo tas faktiski nav vajadzīgs, 1.punktā jau ir uzrakstīts termiņš- 1.novembris. 2.punkts ir pilnīgi lieks, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Es uzskatu, ka nekādas garas diskusijas te nevajadzētu, vienkārši jābalso par šo lēmumu, jo tas tikai parādīs mūsu tautiešiem, ka mēs tiešām esam sākuši domāt par Valodu likuma realizēšanu. Tas cittautiešiem Latvijā dos zināmu psiholoģisku efektu, un viņi sapratīs, ka tiešām ar Valodu likumu nekādu joku nav, ka pēc 1992.gada 5.maija, ja tu gribēsi strādāt valsts institūcijās, ja gribēsi būt ierēdnis valsts institūcijās, ja gribēsi strādāt apkalpojošajā sfērā, bez latviešu valodas zināšanām tu vienkārši iztikt nevarēsi. Es aicinu gari nediskutēt, nobalsot un pielikt punktu. Nāciet palīgā mūsu komisijai, iesniedziet ierosinājumus, lai varētu izstrādāt Valodu likuma attiecīgus dokumentus un attiecīgus aktus, kas būtu vajadzīgi Valodu likuma īstenošanai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 12.00. Pēc pārtraukuma debatēs piedalās deputāts Kostins.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Turpinām debates. Vārds deputātam Kostinam.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi tautas deputāti! Cienījamais šīs plenārsēdes vadītāj! Šodien mēs atkal izskatām vienu no tādiem dokumentiem, ar kuriem steidzamies darīt tā, lai cits citu nesaprastu. Pirms manis jau ir uzstājušies četri kolēģi, katrs no viņiem izteicis atšķirīgu redzesviedokli, katram ir savi uzskati par apspriežamo jautājumu. Man jāsaka, ka arī es esmu tāds pats tautas deputāts, kā tie, kas uzstājās, kā zālē sēdošie, un negribu un nevaru pozitīvi pieņemt to faktu, ka mēs no 1.novembra nesapratīsim cits citu, šajā zālē darot vienu un to pašu likumdošanas darbu. Acīm redzami šī lēmuma pieņemšana praktiski nav savienojama ar tiem uzdevumiem, kurus mēs kā kolēģi, kā Latvijas Augstākās padomes deputāti risinām. Es uzskatu, ka šis likumprojekts nav tikai, iespējams, tīri cilvēcisku tiesību aizskārums, bet uzskatu un gribu tam pievērst jūsu uzmanību: ja šis lēmums tiks pieņemts, būs traucēta arī mana un manu biedru deputātu pienākumu pildīšana.

Esmu pārliecināts par to, ka neviens no krievvalodīgajiem iedzīvotājiem ievēlētais deputāts, kas šeit pārstāv krievvalodīgo iedzīvotāju intereses un patlaban neprot latviešu valodu tādā līmenī, kā to prot Latvijas pamatiedzīvotāji, Latvijas tautas deputāti, neiestājas pret to, ka Augstākajā padomē valsts valoda ir, bija un būs latviešu valoda. Un nevajag šeit meklēt kaut kādus zemūdens akmeņus, it kā Augstākajā padomē eksistētu divas valsts valodas vai ka valsts valoda ir krievu valoda. Tas nav tiesa. Šeit valsts valoda bija, ir un būs latviešu valoda. Un, manuprāt, mūsu praktiskajā darbībā, kā mēs pildām savus deputātu pienākumus, ne Valodu likuma, ne kādu citu likumu pārkāpumu nav.

Paskatīsimies nedaudz dziļāk. Kas ir valoda? Valoda ir cilvēka galvenais saziņas līdzeklis. Valoda ir nesaraujami saistīta ar domāšanu, viens no līdzekļiem, kas nosaka cilvēku uzvedību. Kāpēc gan mēs ar šo lēmumu gribam atņemt cilvēkiem iespēju sazināties un saprasties, reizē ar to lielai daļai vēlētāju liedzot tiesības laikus uzzināt un saprast visu, ko lemj un nospriež tā valsts, kurā viņi šobrīd dzīvo, augstākais varas orgāns? Tas, manuprāt, pavisam nav mēģinājums konsolidēt sabiedrību tiem uzdevumiem, kas stāv Latvijas valsts priekšā, bet varbūt vēl neliels, tomēr mēģinājums to sašķelt, iet uz konfrontāciju. Tas man nekādi nav saprotams. Kāpēc un kā interesēs šodien tas tiek darīts? Mums ir kvalificēti tulki. Kam šie tulki šodien traucē? Kāpēc viņi kolēģiem deputātiem nepatīk? Kā šis tulkojums kungiem traucē? Jā, es saprotu, ir bijušas kļūdas, bet tās nav radušās apzināti. Jā, kādu laiku nebija krievu valodas tulkojuma valsts valodā, bet, man liekas, tas ir izlabots. Droši vien jums šī mana uzstāšanās tiek translēta dzimtajā valsts valodā. Iepriekšējā nedēļā tā bija. Ja ne, tad to var izlabot.

Es cienu kolēģus, kas šeit runāja, cienu viņu zinātniskos grādus. Taču nesaprotu, kas ar viņiem noticis. Kāpēc viņi tā steidzas pazemot, zināmā mērā par kurlmēmiem padarīt savus kolēģus tautas deputātus? Daļu no maniem kolēģiem un viņu vēlētājus? Kāds mērķis tam visam? Jo 6.pantā tā visa nav, kaut gan šeit kolēģis Rikards runāja par to, ka tiks organizēts un nodrošināts tulkojums valsts valodā. Pantā rakstīts, ka "nepieciešamības gadījumā organizators nodrošina tulkojumu". Tas nozīmē- tulkojumu katrā valodā, ja ir nepieciešamība. Tas nozīmē, ka valsts valodā, bulgāru, ebreju, lietuviešu, jebkurā valodā, ja Augstākās padomes sēžu zālē ir radusies nepieciešamība. Šeit tā rakstīts, tāpēc stāstīt kaut ko citu, citādi traktēt ir juridiski nepareizi. "Organizators nodrošina tulkojumu." Un šāds tulkojums līdz šodienai bija un ir.

Es gribu apstāties pie tā, lai mēs varētu cits citu pareizi saprast. Vispirms pie jautājuma par likumu. Jo mēs ar savu lēmumu šodien atceļam likumu, ko mūsu kolēģi pieņēmuši pirms mūsu kā deputātu darbības. Likums ir normatīvs akts, ko pieņēmis valsts varas augstākais orgāns konstitucionālā kārtībā. Tam ir lielāks juridiskais spēks attiecībā uz visiem citiem normatīvajiem aktiem: dekrētiem, lēmumiem un tā tālāk. Tāpēc nevienam nav atļauts to brīvi traktēt. Likums ir likums, un tas jātraktē tā, kā tas uzrakstīts un pieņemts. Ne ar kādu lēmumu nav tiesību izdarīt kaut kādas izmaiņas likumā un tā normatīvajos aktos. Tādēļ šodien nobeigumā gribu teikt, ka tiešām pēdējā laikā mūsu plenārsēžu zālē bieži sāk skanēt tādi vārdi kā "humānisms", "labestība", "savstarpējā cieņa". Tie acīmredzot adresēti ne tikai kolēģiem deputātiem, kas sēž šeit zālē, bet arī mūsu vēlētājiem. Tādēļ es gribu atbalstīt mūsu kolēģi Marjašu un piekrist viņai. Tiešām- viņas šodienas runā, viņas priekšlikumos šī doma spilgti izskanēja. Lai šodien pirms tam, kad katrs no mums nospiedīs balsošanas pogu, tā izsakot savu attieksmi pret šo likumprojektu, katrs no mums apzinātos, ka sirdsapziņa ir tīra ne tikai attiecībā pret sevi pašu, bet arī attiecībā uz mani kā savu kolēģi un maniem vēlētājiem, jo šie vēlētāji nav tikai krievi, ukraiņi un baltkrievi, bet arī pamatiedzīvotāji. Liels paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pakavēties pie pēdējā runātāja domām. Man šķiet, ka viņa teiktais šajā reizē ir ļoti korekts, ja neskaita, protams, secinājumu, ka nevajadzētu pieņemt. Man šķiet, ka mums šis lēmums ir jāpieņem un jāpieņem kā atgādinājums tam, ka 1992.gada maijā Valodu likums pilnā mērā stāsies spēkā. Tas ir viens no galvenajiem momentiem.

Otrkārt, es gribētu atgādināt kolēģim Ščipcovam, kas runāja par masveida valodas ieviešanu augstskolās, ka arī pie mums, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bija periods, kad ārkārtīgi uzcītīgs rektors centās par visām varītēm par apmācības valodu ieviest krievu valodu. Tas ir bijis, to mēs aizmirst nevaram un ar to mums ir jārēķinās. Tāpēc nedomāju, ka šā jautājuma izvirzīšana Augstākās padomes līmenī būtu kāds aizvainojums kādam no šeit klātesošajiem.

Man ļoti skumji, ka no Ministru padomes, kas ir viena no augstākajām valsts institūcijām, bieži nākas saņemt dokumentus gan uz krievu valodā sagatavotām veidlapām, gan arī pašu dokumenta tekstu krievu valodā. Un tas jau nu ir tāds pārkāpums, par kuru klusēt mēs vienkārši nedrīkstam, tāpēc es visnotaļ piekrītu kolēģa Freimaņa teiktajam, ka lēmuma virsraksts ir jāpaplašina. Tam jābūt tādam, kādu viņš ierosināja- par valsts valodas lietošanu valsts varas institūcijās. Tas, man liekas, būtu daudz korektāks, daudz pareizāks.

Pie viena gribu atgādināt par to, kā mēs paši lietojam valsts valodu. Ieklausieties vien runās- cik reižu gribam kļūt īsāki, cik reižu negribam izplūst un šo to pielaist un tā tālāk. Tā ka arī mums pašiem par to valodas druvu būtu jārūpējas.

Es gribu savu īso runu beigt ar to, ka šim lēmumam ir jābūt par brīdinājumu ne tikai valsts institūcijā, bet starp rindām jāsaprot, ka valsts varas vadītājiem jāpadomā arī par tiem lielo uzņēmumu direktoriem un citiem vadītājiem, kuri ir ļoti, ļoti tālu no mūsu valodas un no vēlēšanās to saprast. Acīmredzot ir jāsagatavo kadri, kuri varēs savu darbu veikt atbilstoši valsts likumam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dozorcev!

V.Dozorcevs: Cienījamie kolēģi! Es griežos pie Tautas frontes frakcijas biedriem. Es aicinu balsot pret Rikarda projektu tikai tāpēc, ka šis projekts neko jaunu neienes. Tas tikai konstatē stāvokli, kāds pastāv. Vairāk neko. Te nav nekā jauna. Cita lieta ir likums, kurš sāks darboties 5.maijā. Un gluži cita lieta ir pārtraukt tulkojumu, kā tika pieprasīts. Es aicinu arī neatbalstīt šos pieprasījumus tāpēc, ka deputāti, kuri pieprasa pārtraukt tulkojumu, jauc divas lietas. Viena lieta ir valoda sadzīves līmenī. Es uzskatu, ka varu runāt sadzīves līmenī, bet otra lieta ir likumdošana ar savu terminoloģiju, ar visām niansēm un tā tālāk. Vai mēs to nesaprotam? Man, piemēram, vajag tulkojumu. Ja Augstākajai padomei trūkst budžeta līdzekļu, es varu maksāt par tulkojumu kā deputāts, bet man obligāti vajag tulkot visus dokumentus, es nevaru piedalīties likumdošanā bez tulkojumiem. Pieņemt tādu dokumentu tikai tāpēc, ka viens otrs deputāts apsolījis no televīzijas ekrāniem? Ziniet, tas ir tikai emociju līmenis, un vairāk nekas. Nevajadzēja jau iepriekš uzskrūvēt publiku. Man liekas, ka mums jārealizē likums, kas jau ir pieņemts, nevis jālabo tas ar tādiem lēmumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatēs neviens pierakstījies nav. Vai deputāts Rikards vēlas teikt galavārdu pirms balsošanas?

R.Rikards: Paldies visiem runātājiem par priekšlikumiem. Es gribu komentēt tikai Freimaņa priekšlikumu. Tātad Freimaņa priekšlikums ir tāds, lai šis lēmums ar 1.novembri attiektos ne tikai uz Augstāko padomi, bet uz visām valsts varas un pārvaldes institūcijām visā Latvijas teritorijā. Es uzskatu, ka tas tomēr nav reāli, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī, jo viņiem vienkārši nav pat rakstāmmašīnu ar latviešu burtiem. Manuprāt, lai paliek, ka visā Latvijas teritorijā Valodu likums stājas spēkā ar 5.maiju, tā kā tas kādreiz bija paredzēts, arī valsts varas un pārvaldes institūcijās Rēzeknē, Daugavpilī un Krāslavā, bet šis lēmums lai attiecas uz šīm sienām, uz šo Augstāko padomi, tātad faktiski uz šo Jēkaba ielas namu. Tātad mēs rādīsim priekšzīmi visai Latvijai, lai veicinātu Valodu likuma ieviešanu, un mudināsim gatavoties tam, lai ar 5.maiju to ieviestu pilnā apmērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Ir iesniegti vairāki rakstiski priekšlikumi. Deputāta Freimaņa priekšlikumu jau komentēja deputāts Rikards, nav apspriežams deputāta Ščipcova priekšlikums- noņemt no izskatīšanas, jo mēs ar savu lēmumu esam jau iekļāvuši izskatīšanai, viņš piedāvā tradicionālo variantu par komisiju dibināšanu un tamlīdzīgi, bet tad tas bija jāiekļauj darba kārtībā. Tā kā to mēs neesam izdarījuši, tad darba kārtībā ir šis dokuments, nevis kāds cits.

Un pēdējais rakstiskais priekšlikums ir 20 deputātu pieprasījums attiecībā uz šā likumprojekta personālo balsošanu, balso parastajā kārtībā ar mūsu elektronisko balsošanas sistēmu, un pēc tam balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs nolasa izdruku un deputāti koriģē, ja gadījumā šie tehniskie dati ir nepareizi. Tā ka problēmu nav. Pieprasījums ir, un mums tas ir jāizraksta. Es atvainojos, 21 deputāts ir parakstījis, viens vēl ir otrā pusē. Tātad balsošana. Grozījumi šajā tekstā nav izdarīti, kā mums ziņoja šīs darba grupas priekšsēdis Rikarda kungs, un mēs varam balsot par 367.dokumentu "Par valsts valodas lietošanu Augstākajā padomē".

V.Čebotarenoka: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Čebotarenoka: Es lūdzu balsot tomēr arī par Freimaņa kunga izvirzīto priekšlikumu, ka lēmums attiecas ne tikai uz Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, bet arī uz citām augstākajām varas institūcijām, arī uz pašvaldībām. Tas nenozīmē attiecināt uz visu republiku, bet uz augstākajām gan, jo ministrijās, Ministru padomē un pašvaldībās vadošajiem darbiniekiem arī ir jāzina valsts valoda.

Priekšsēdētājs: Čebotarenokas kundze, augstākā valsts varas institūcija ir tikai viena, tā ir Augstākā padome.

V.Čebotarenoka: Es atvainojos. Es domāju pārvaldes institūcijas.

Priekšsēdētājs: Tātad par valsts valodas lietošanu Augstākajā padomē, Latvijas Republikas Augstākajā padomē un Ministru padomē...

V.Čebotarenoka: Un pašvaldībās... Es ierosinātu.

Priekšsēdētājs: Tas ir viens un tas pats. Vai Freimaņa kungs pastāv uz balsojumu? Būtu apmēram tāda kārtība, ka mēs nobalsojam par šo lēmuma projektu un tad balsotu par papildinājumu. Virsrakstā un 1.punktā Freimaņa kunga priekšlikums skanētu tā: "Par valsts valodas lietošanu Latvijas Republikas Augstākajā padomē un visās valsts varas un pārvaldes institūcijās." Ko nevajag?... No vietas runājot, nevar saprast. Ābiķa kungs, lūdzu pie mikrofona!

Dz.Ābiķis: Par balsošanas motīviem. Es tomēr uzskatu, ka mums pakāpeniski ir jāiet konsekvences ceļš un šo Freimaņa priekšlikumu pagaidām nevajadzētu atbalstīt. Pagaidām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs balsosim par pamattekstu un pēc tam par Freimaņa kunga papildinājumu šim tekstam. Marjašas kundze, lūdzu- trešais mikrofons.

R.Marjaša: Par balsošanas motīviem. Tā kā mums tas jautājums diemžēl ir formāli likts priekšā, iznāks tā, ka tie, kuri balsos pret, būs it kā pretī jau sen pieņemtajam likumam, saskaņā ar kuru valsts valoda šeit ir latviešu valoda. Es gribu paskaidrot, ka es, balsojot pret, balsošu tikai pret to, lai mums tiktu pārtraukts sinhronais tulkojums krievu valodā un tiktu pārtraukta dokumentu izsniegšana krievu valodā tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri nepārvalda latviešu valodu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par motīviem ir viss. Balsosim par pamattekstu, tas ir, 367.dokumentu. Ja mēs to pieņemsim, tad balsosim par deputāta Freimaņa papildinājumu, kas paplašina šā lēmuma darbību.

Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti! Reģistrācija turpinās. Lūdzu rezultātu. 120 deputāti reģistrējušies. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu, tas ir, 367.dokumentu, "Par valsts valodas lietošanu Latvijas Republikas Augstākajā padomē". Un pēc tam vēl balsosim par papildinājumu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 66, pret- 27, atturas- 14. Lēmums pieņemts, jo mūsu deputātu skaits vairs nav 201, bet gan 198. Lēmums pieņemts. Paldies.

Balsosim otru balsojumu par papildinājumu, respektīvi, par Freimaņa kunga papildinājumu: pievienot virsrakstam frāzi "un visās valsts varas un pārvaldes institūcijās" un 1.punktā: "realizēt Latvijas Republikas Augstākās padomes darbā un visās varas un pārvaldes institūcijās" un tālāk kā tekstā.

Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Par balsošanas motīviem. Es gribu atbalstīt Freimaņa kunga priekšlikumu un pateikt to, ka Rikarda kunga arguments attiecībā uz Daugavpili nebija korekts. Tas attiecas uz Daugavpils pašvaldību, bet Freimaņa kunga priekšlikumā ir "valsts pārvaldes institūcijas".

Priekšsēdētājs: "Valsts varas un pārvaldes institūcijas".

A.Bērzs: Varas un pārvaldes, nevis pašvaldības.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir tas pats, Bērza kungs. Lūdzu, deputāts Budovskis un deputāts Ābiķis.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu par balsošanas procedūru divus vārdus. Mēs patiešām pieņemam lēmumu. Tepat blakus mums sēž divas komisijas, apmēram 20 deputāti. Vai nevarētu tomēr dot zvanu. Jo balsošana tomēr ir balsošana.

Priekšsēdētājs: Zvans bija, Budovska kungs. Mēs zvanīsim vēlreiz. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es saprotu, ka mums visiem gribas izskatīties kā lieliem patriotiem- latviešu valodas patriotiem. Bet, lai mēs varētu konsekventi realizēt, aprobežosimies ar šodien pieņemto lēmumu. Mums nav attiecīgās likumdošanas, lai varētu šo Freimaņa kunga priekšlikumu šobrīd konsekventi ar 1.novembri realizēt. Iesim konsekventu, likumīgu ceļu, un viss būs kārtībā. Netēlosim kavalēristus!

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards.

R.Rikards: Mums bija 66 balsis, tas ir tieši tik, cik vajadzīgs, lai lēmumu pieņemtu. Un pieņemts ir lēmums, par kura tekstu jūs visi balsojāt. Lēmums ir pieņemts, ko te vairs labot. Ja Freimanis grib, lai viņš iesniedz jaunu lēmuma projektu, un tad varam par to balsot. Bet lēmums ar šo tekstu ir jau pieņemts. 66 balsis ir kopumā.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, neviens nestrīdas par to, ka lēmums ir pieņemts. Jautājums ir par to, ka Freimaņa kungs iesniedza papildinājumu šim lēmumam un ierosināja par to balsot. Viņa papildinājums paplašina šā lēmuma tekstu un rezultātā arī tā saturu. Un jauns dokuments nav jāiesniedz, Rikarda kungs, tas ir papildinājums šim lēmumam.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien neiesāksim, tad neturpināsim. Es ļoti lūdzu nobalsot arī par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viss ir skaidrs, zvans ir izskanējis, papildinājums arī ir skaidrs. Tas attiecas uz nosaukumu un 1.punktu.

Un tagad balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Geidāna kungs saņems izdrukas. Visi ir balsojuši. Paldies. Lūdzu rezultātu. 45- par, 29- pret, 27- atturas. Papildinājums nav pieņemts. Ir pieņemts tāds lēmuma teksts, kāds bija 367.dokumentā. Vienīgi mēs precizējām nosaukumu, un tas ir "Par valsts valodas lietošanu Latvijas Republikas Augstākajā padomē". Tas ir dabīgi. Paldies.

Geidāna kungs, vai jūsu rīcībā ir izdruka? Ir. Deputāti, lūdzu uzmanību Geidāna kungam, aplieciniet vai noraidiet, ja gadījumā ir kļūda šajā izdrukā. Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šoreiz izdruka ir apgabalu secībā, tāpēc nav pēc alfabēta. Es ļoti atvainojos, esiet uzmanīgi.

Panteļejevs nebalsoja

Marjaša pret

Eglājs par

Kiršteins par

Krūmiņš Ģirts par

Ozols par

Batarevskis par

Cālītis par

Stefanovičs pret

Smirnovs pret

Ļaļins pret

Žuks atturas

Rikards par

Ābiķis par

Zaļetajevs pret

Morozļi pret

Mihailovs pret

Kehris par

Apsītis par

Kostins pret

Maharevs nebalsoja

Romašovs pret

Āboltiņš pret

Kurdjumovs pret

Ivanovs Ivans pret

Buka pret

Ždanoka pret

Šapovālovs pret

Matvejevs atturas

Aleksejevs pret

Karlsons par

Cīrulis atturas

Punovskis par

Ēlerts par

Cilinskis par

Gavrilovs pret

Dīmanis pret

Smoļuks atturas

Freimanis par

Stepičevs par

Budovskis par

Priščepovs pret

Kramiņš par

Ivanovs Mihails pret

Žarkovs pret

Drobots pret

Preinbergs par

Geidāns par

Bērziņš Indulis par

Alksnis Leonīds par

Čebotarenoka par

Dozorcevs atturas

Silārs par

Einiņš par

Bērzs par

Lagzdiņš par

Muciņš pret

Mantuļņikovs pret

Feršalovs pret

Bartaševičs nebalsoja

Bekasovs pret

Rešetņikovs nebalsoja

Mačtams par

Kalnbērzs par

Caune par

Līgotnis par

Cibulis par

Vanags par

Buķele par

Endele par

Skulte nebalsoja

Rāzna par

Černajs par

Zaščerinskis atturas

Laķis nebalsoja

Gabrānovs par

Mednis par

Felss par

Strazdiņš atturas

Bresis atturas

Plotnieks par

Kokorišs par

Zeltkalne par

Jurševics par

Aizezers par

Kalniņš par

Emsis par

Kārkla atturas

Stroganovs pret

Berklavs par

Gavars nebalsoja

Krūgaļaužs par

Mucenieks par

Liepiņš par

Jundzis atturas

Grūbe par

Špoģis par

Ūdris nebalsoja

Kodoliņš par

Biezais par

Grūtups par

Buls atturas

Vaivads par

Bojārs atturas

Bels par

Ulme nebalsoja

Berķis par

Kostanda par

Seile par

Simsons par

Celmiņš atturas

Seleckis nebalsoja

Lazda par

Jaunkļaviņš par

Krastiņš Andrejs par

Bērziņš Andris atturas

Dinevičs par

Ziediņš nebalsoja

Geige nebalsoja

Strīķis nebalsoja.

Vai ir kādi labojumi?

Priekšsēdētājs: Paldies. Labojumus neredzu, tātad lēmums pieņemts un balsošanas rezultātus esam apstiprinājuši. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts budžetā" pirmajā lasījumā. Kā steidzams nav jāliek, jo budžeta jautājumi visi iet divos lasījumos. Lūdzu, Zeiles kundze! Deputāti, sagatavojieties jautājumu uzdošanai un debatēm.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Vispirms es jūs lūdzu sameklēt divus dokumentus, kuri attiecas uz budžeta grozījumiem. Ar tiem mēs tagad strādāsim.

Viens ir 17.oktobra 26.dokuments, ko valdība iesniegusi Augstākajai padomei, tas ir valdības piedāvātais budžeta grozījumu projekts. Un otrs ir 372.dokuments, ko pēc šā projekta izskatīšanas Augstākajai padomei iesniedz Apvienotā budžeta komisija. Par 26.dokumentu, tas ir, par valdības piedāvāto budžeta projektu, atļaujiet man pateikt sekojošo.

Šodien plenārsēdē nav ietverts 2.2.punkts, kas paredz Veselības aizsardzības ministrijai palielināt izmaksu par 5,9 miljoniem rubļu republikas jurisdikcijā pārņemto bijušo vissavienības pakļautības medicīnas iestāžu finansēšanai. Šis jautājums tikai vakar tika skatīts Budžeta komisijā, un mēs to iesniegsim otrajā kārtā šiem budžeta grozījumiem. Lūdzu, paskatieties arī 2.4.punktu, kas paredz ražošanas apvienībai "LITTA" 1,1 miljonu rubļu izdalīšanu vērtspapīru iespiešanas iekārtu iegādei, un 2.5.punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijas Iedzīvotāju nodarbinātības departamentam 598 tūkstošu rubļu izdalīšanu vietējo iestāžu finansēšanai. Šos jautājumus mēs pagaidām neliekam budžeta grozījumos zināmu apsvērumu dēļ.

Apvienībai "LITTA" saskaņā ar 1991.gada 22.augusta rīkojumu Nr.308r šie līdzekļi tika izdalīti no valdības rezerves fonda. 598 000 rubļu Ekonomikas ministrijas Iedzīvotāju nodarbinātības departamentam arī tika izdalīti saskaņā ar 1991.gada 12.jūnija Ministru padomes rīkojumu Nr.229r. Tagad Ministru padome vēlas, lai Augstākā padome akceptē šos finansējumus un atdod tos Ministru padomes rezerves fondam. Mēs papildus šos jautājumus vēl skatīsim, lai noskaidrotu, kāpēc pastāv tāda prakse, jo tā vēršas arvien plašumā. Vispirms Ministru padome no sava rezerves fonda kaut ko izdala un pēc tam lūdz akceptēt no budžeta līdzekļiem. Viss pārējais, kas ir ietverts šajā valdības iesniegtajā projektā, ir ietverts arī Budžeta komisijas piedāvātajos grozījumos un papildus vēl daži punkti.

Attiecībā uz 372.dokumentu es gribētu tikai komentēt lielākos un svarīgākos budžeta izdevumu posteņus. Pirmām kārtām mums ir paredzēts par 21,3 miljoniem rubļu palielināt Latvijas Republikas ministriju un resoru izdevumus pārvaldes iestāžu finansēšanai, lai novērstu neatbilstību darba samaksā starp strādājošiem tautsaimniecībā un valsts pārvaldē. Tas praktiski nozīmē, ka ar 1.septembri tiek paaugstināta darba samaksa Augstākās padomes, Ministru padomes un visu ministriju, un citu valsts institūciju republikāniskā līmeņa darbiniekiem. Kad Budžeta komisija saņēma šo valdības projektu un izskatīja to savā komisijas sēdē, tad pamatoti tika izvirzīts šāds jautājums. Es lūdzu deputātus mani uzmanīgi uzklausīt. Runa ir tikai par darba samaksas palielināšanu republikas līmeņa valsts institūciju darbiniekiem. Mēs lūdzām Ministru padomi to skatīt nevis atrauti, bet kopumā ar darba samaksas reformu republikā. Pēc mūsu priekšlikuma valdība 17.oktobrī izskatīja šo jautājumu un pieņēma lēmumu- līdz 1.novembrim iesniegt republikas Ministru padomei priekšlikumus par vienotu darba samaksas sistēmu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem, paredzot, ka republikas valsts pārvaldes institūciju vietējās iestādēs šī sistēma stāsies spēkā no 1991.gada 15.novembra un pārējās iestādēs no šā gada 15.decembra.

Es gribētu arī deputātus informēt, ka ar 1.septembri palielinātas darba algas visiem republikas līmeņa institūciju darbiniekiem, valdība vēl bija akceptējusi arī darba samaksas palielināšanu lauksaimniecības departamentiem rajonos. Tas sastāda kopā 3,3 miljonus rubļu. Vairāki Budžeta komisijas locekļi vērsa uzmanību uz to, ka nav īsti skaidrs, kāpēc šīs priekšrocības tiek dotas tieši lauksaimniecības departamentiem, nevis arī citām rajona līmeņa institūcijām. Tāpēc ierosinām patlaban akceptēt tikai šo darba algas paaugstinājumu republikas līmeņa institūcijām, bet lauksaimniecības departamentam tad, kad būs rajona līmeņa institūcijām darba samaksas palielināšana, tas ir, 15.novembrī.

Tiesa gan, man uzreiz jāpiebilst, ka pret šo Budžeta komisijas priekšlikumu iebilda gan Lauksaimniecības ministrijas, gan arī Lauksaimniecības komisijas deputāti. Bet mūsu mērķis bija panākt vienotu pieeju bez kaut kādiem izņēmumiem, lai arī tas būtu tik svarīgs departaments kā Lauksaimniecības departaments, kas šobrīd nodarbojas ar zemes reformas reorganizāciju republikā. Tas ir tādā veidā izdarīts.

Vēl es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka 15.decembrī ir paredzēta darba samaksas palielināšana izglītības, veselības aizsardzības un kultūras iestāžu darbiniekiem. Bet vai šis termiņš tomēr nav par garu? Vai tie cenu liberalizācijas procesi, kas republikā acīmredzot noritēs novembra mēnesī, nebūtu par pamatu tam, lai mēs varētu izdiskutēt jautājumu, vai šī darba samaksas palielināšana visām pārējām iestādēm nebūtu nepieciešama ar 15.novembri? Protams, tas prasīs republikai papildu naudas līdzekļus, bet līdz ar to šī sociālā aizsardzība iedzīvotājiem, kuri strādā šajā sfērā, būtu daudz nopietnāka nekā tad, ja to darba samaksu palielinātu tikai ar 15.decembri.

Un vēl daži komentāri par šo projektu. 9.punktā ir fiksēti 3,9 miljoni rubļu, kas paredzēti no Savienības pakļautības pārņemto mācību iestāžu finansēšanai. Jautājumus šajā sakarībā jūs varēsit uzdot gan izglītības ministram, gan viņa vietniekam, gan arī finansu ministra vietniekam. Bet, izskatot šo jautājumu Budžeta komisijā, atklājās, ka te daudz kas darāms un daudz kas noskaidrojams. Bet reālā situācija ir tāda, ka mēs šīs izglītības iestādes pārņēmām praktiski augusta beigās un septembra sākumā, kad mācības jau bija uzsāktas. Lai izlemtu, kuras no šīm mācību iestādēm ir atstājamas un pārprofilējamas un kādā apjomā, ir vajadzīgs zināms laiks. Šobrīd Izglītības ministrija pamatoti saka, ka tā no citām republikas ministrijām (Rūpniecības, Satiksmes, Transporta ministrijas) nav saņēmusi konkrētus pieprasījumus speciālistu sagatavošanai. Līdz 1.decembrim acīmredzot tas tiks izdarīts. Tā ka visa šī inventarizācija iespaidos 1992.gada budžeta finansējumus.

Pārējo es sīkāk nekomentēšu, jums ir dokuments. Ja ir kādi jautājumi, esmu gatava atbildēt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdosim jautājumus. Tūlīt sekretariāts iesniegs sarakstu. Pirmais jautā deputāts Ābiķis. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, bet mans jautājums vairāk adresēts Izglītības ministrijas pārstāvjiem. Varbūt viņi...

V.Zeile: Cienītais ministr, ministra vietniek! Laipni lūdzu!

Dz.Ābiķis: Mēs jau aizkulisēs runājām, bet es tomēr gribētu, lai plenārsēdes dalībniekiem- deputātiem- arī būtu lielāka skaidrība par šiem apmēram četriem miljoniem rubļu. Tas, ka mēs esam pārņēmuši, ir skaidrs. Bet es tomēr gribētu konkrēti zināt, vai jūs nedomājat maksāt stipendijas arī citu valstu pilsoņiem un apmaksāt viņu apmācību. Piemēram, Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā, kur vairāk nekā trīs ceturtdaļas studentu diemžēl ir iebraucēji no citām valstīm. Varbūt jūs varētu konkretizēt un pamatot šos skaitļus?

G.Tomsons, tautas izglītības ministra vietnieks: Cienījamie deputāti, kad izskatījām šo jautājumu par PSRS bijušās pakļautības mācību iestāžu pārņemšanu, mēs pieprasījām no tām atskaites, cik katrā mācību iestādē mācās mūsu republikas iedzīvotāju. Un šie aprēķini ir izdarīti, ņemot vērā mūsu republikas iedzīvotājus, kuri mācās šajās PSRS bijušajās pakļautības mācību iestādēs. Un visas summas ir veidotas, balstoties uz šo principu.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, vai šī atbilde jūs apmierina?

Dz.Ābiķis: Daļēji.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Freimanis jautā.

J.Freimanis: Zeiles kundze, man būtu divi jautājumi. Pirmais jautājums ir tāds: kādā sakarībā visos tajos virzienos, kuros cilvēkiem algas paaugstinām (un pamatoti paaugstinām), absolūti neviens vārds nav runāts par zinātni?

V.Zeile: Tāpēc, ka pēc Ministru padomes piedāvātā grafika darba samaksas paaugstināšana zinātnes iestādēs ietverta pārējās no budžeta finansējamās iestādēs, un tajās darba samaksas paaugstināšana saskaņā ar Ministru padomes projektu paredzēta ar 15.decembri. Tātad šajos budžeta grozījumos tās praktiski nav ietvertas, jo šeit mēs akceptējam un sadalām ministriju griezumā tikai paaugstinājumus no 1.septembra, un tas attiecas tikai uz republikas līmeņa institūcijām.

J.Freimanis: Tas vēl tikai būs.

V.Zeile: Jā, un mums šodien jāizdebatē, vai lai tas ir ar 15.decembri, vai mēs vēlētos un lūgtu atrast iespējas pārcelt uz 15.novembri.

J.Freimanis: Un otrs jautājums. Manuprāt, šis likums neievēro šīsdienas realitātes. Proti, mēs spriežam, ka Enerģētikas ministrijai tik un tik naudas vajag valsts pārvaldes iestādēm. Vai nebūtu lietderīgi kaut kādā mērā ņemt vērā to, ka dažos gadījumos būs nepieciešamas dotācijas par benzīnu? Kaut arī tirgus benzīns celsies augšā, dažos gadījumos un dažām iedzīvotāju grupām būs nepieciešamas dotācijas par benzīnu. Vai šis jautājums nav apspriests?

V.Zeile: Nē, šajos budžeta grozījumos šī problēma nav skatīta. Šeit ir skarts tikai darba algu paaugstinājuma jautājums.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Es tabulā redzu, ka Materiālo resursu ministrijas darbiniekiem algas palielinātas par 431 tūkstoti rubļu. Es atļaušos nelielu preambulu.../

V.Zeile: Kolēģi, nosauciet, lūdzu, numuru, kura ir šī ministrija, lai man vieglāk... Paldies.

L.Kurdjumovs: */Uzņēmumos mēs esam pieraduši, ka tad, ja neizpildām darbu apjomu un mums nav naudas, ko maksāt cilvēkiem, mēs cilvēkus atlaižam no darba. Arī tad, kad gribam darbiniekiem algas paaugstināt, mēs atkal samazinām štatus. Kā man zināms, Materiālo resursu ministrija, kurai pārvaldes aparāta uzturēšanai ir pilns budžeta asignējums, savas saistības materiālo resursu sagādāšanā republikai ir izpildījusi ne vairāk kā par 50 procentiem. Vai jūs nedomājat, ka pareizāk būtu ministrijas aparātu samazināt par 50 procentiem- pēc tā paša principa, kā to dara uzņēmumi,- un ar to atbrīvotu algu fondu algu palielināšanai, sākot ar novembri?/

V.Zeile: Kolēģi, tādus jautājumus kā, piemēram, jautājumu par Materiālo resursu ministriju mēs varētu paplašināti traktēt un attiecībā uz vairākām citām ministrijām tieši tādu pašu argumentu izvirzīt, ka mainās ministriju funkcijas un ministriju ieguldījums uzņēmumu saimnieciskās darbības nodrošināšanā sakarā ar patstāvīgu uzņēmumu darbību. Bet darba samaksas palielināšana šobrīd netika izdarīta uz štatu samazināšanas rēķina. Es tikai gribētu teikt, ka acīmredzot šis jautājums ļoti krasi izvirzīsies, jo, izskatot 1992.gada pirmā pusgada budžetu, mēs, bez šaubām, sīki skatīsimies ministriju aparātu un to skaitlisko sastāvu saistībā ar jaunajām funkcijām. Jūsu minētajam piemēram par Materiālo resursu ministriju es būtībā varētu piekrist, bet šajā gadījumā tas nav ņemts vērā. Valdība to neņēma vērā. Valdība nebalstījās uz štatu samazinājumu, tā vienkārši palielina darba samaksu visiem pašreizējiem štatiem.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu mani atvainot, bet gribētu uzsvērt: es nerunāju par izmaiņām ministriju funkcijās, es runāju par ministrijai uzliktu pienākumu neizpildīšanu atbilstoši šīs ministrijas nolikumam. Es saprotu, ka tagad ar atpakaļejošu datumu nevar izlikties par gudru, taču tas jāņem vērā kā norma, regulējot ministrijām darba apmaksu nākotnē. Funkciju maiņa, protams, rada jaunus apstākļus darba apmaksai, bet, ja ministrija, kuras galvenais uzdevums ir materiālo resursu ievešana, to nepilda, tad jāreaģē operatīvi un šim mērķim paredzētā nauda jāatņem./

V.Zeile: Es gribētu jums pateikt paldies par priekšlikumu un lūgt jūs rakstiski iesniegt un argumentēt. Jums varbūt ir zināmi fakti par šo darbību, tos mēs labprāt ņemtu vērā, izskatot 1992.gada budžeta projektu, kas faktiski sāksies novembrī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Selecki!

V.Seleckis: Es gribētu sīkāku informāciju par to, kādēļ ir radusies nepieciešamība Augstākajai padomei veidot atsevišķu autobāzi un šim nolūkam izdalīt 500 tūkstošus rubļu? Līdz šim Ministru padomei un Augstākajai padomei darbojās kopīga autobāze un tādi izdevumi nebija nepieciešami.

V.Zeile: Šis jautājums izvirzījās septembrī, kad tika pārņemta Centrālās komitejas automašīnu garāža. Tāda reorganizācija ir notikusi, un pašreizējā Ministru padomes garāža apkalpo tikai Ministru padomes ministriju mašīnas, bet Augstākās padomes un tās institūciju mašīnas atrodas bijušās Centrālās komitejas autobāzē, kura tātad ir pārņemta saskaņā ar mūsu lēmumu un kurai šīs funkcijas uzsākšanai ir nepieciešami tādi līdzekļi.

V.Seleckis: Bet jautājums ir par to, kāpēc Ministru padomes un Augstākās padomes transports nevar būt vienā autobāzē. Līdz ar to būtu viens pārvaldes aparāts, kopīga grāmatvedība un tā tālāk.

V.Zeile: Es varētu savu viedokli pateikt šajā jautājumā, bet redzu, ka Brenčeva kungs sēž. Brenčeva kungs, lūdzu, nāciet un atbildiet uz šo jautājumu. Kāpēc radās tāds lēmums? Pagaidiet, kolēģi, es Brenčevu aicinu.

Z.Brenčevs, Augstākās padomes Lietu pārvaldes priekšnieks: Cienījamie kungi! Šī vajadzība radās tāpēc, lai varētu...

Priekšsēdētājs: Brenčeva kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā! Lūdzu, ieslēdziet trešo mikrofonu!

Z.Brenčevs: Šī nepieciešamība radās tāpēc, lai normāli nodrošinātu Augstākās padomes un tai pakļauto institūciju darbu. Es domāju, tie, kuri saskārās ar autotransportu, zina, ka mēs šajā sakarībā saņēmām ļoti daudz sūdzību. Un es varētu teikt Selecka kungam to, ka šie 500 tūkstoši ir nieks salīdzinājumā ar to, ko mēs maksājām Ministru padomes autobāzei tad, kad tur iznomājām transportu. Par visu transportu mēs maksājam no sava budžeta. Jūs zināt, ka vēl pie tam radās nepieciešamība nodrošināt ar transportu arī zemessardzi un policijas bataljonus tieši tajās dienās. Un visbeidzot es gribētu teikt, ka šīs autobāzes pārņemšana zināmā mērā nodrošināja to, lai šis republikas īpašums netiktu izvazāts.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Brenčeva kungs, vienu mirklīti! Vēl deputāts Ozols tieši jums gribēja uzdot jautājumu.

I.Ozols: Cienītais Brenčeva kungs! Es iepazinos ar abu autobāžu tehnisko nodrošinājumu un ar to situāciju, kādā atradīsies, pārņemot bijušo Centrālās komitejas autobāzi, Augstākās padomes un tās institūciju autotransporta tehniskās apkalpes nodrošinājums. Un zināmu izbrīnu radīja tas, ka nevis mūsu izpildorgāns, kura rīcībā ir visa materiāli tehniskā apgāde un iekārtojums, pārņem šo bāzi ar savām saimnieciski ekonomiskajām iespējām, bet pārņem jau gatavo bāzi un mums, augstākajam likumdevēja orgānam, atstāj šo tehniski nenodrošināto bāzi, kas mums radīs veselu rindu problēmu. Vai jūs neuzskatāt, ka šis lēmums nākotnē radīs problēmas autotransporta ekspluatācijas nodrošinājumā Augstākajai padomei un tās institūcijām?

Z.Brenčevs: Protams, problēmas jau ir radušās, un tās radīsies. Bet es gribētu ar visu nopietnību un atbildību teikt, ka tās nebūs ne mazākas, ne lielākas par tām, kādas ir bijušas līdz šim.

Priekšsēdētājs: Paldies Brenčeva kungam. Jautājumu uzdod deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Man ir jautājums par 36.punktu. Muitas departamenta centrālā aparāta finansēšanai papildus paredzēti 115 tūkstoši. Vai tas ir speciāli, lai papildus finansētu šo vadību, kura nespēj un negrib nodrošināt normālu darbu? Kāpēc tieši centrālajam aparātam, kurš nestrādā normāli?

V.Zeile: Kolēģi, tas ir jautājums par attiecīgo valsts dienestu darbības izvērtēšanu. Es jums pilnīgi piekrītu, ka mēs no Muitas departamenta varētu vēlēties kvalitatīvāku darbu. Bet tas jau ir Ministru padomes jautājums, ko atbrīvot no darba, ko iecelt, sākot ar priekšniekiem, ar centrālo aparātu. Bet principā arī uz šo departamentu attiecas lēmums par darba samaksas paaugstināšanu, kas notiek no 1.septembra.

G.Grūbe: Es atvainojos, Zeiles kundze, bet Saliņa kungam mēs tomēr palielināsim algu arī par šo nenormālo darbu.

V.Zeile: Cienītais kolēģi, šo priekšlikumu izvirzīja valdība, un mums ir visas tiesības lūgt par šo punktu individuāli balsot un izteikt savu attieksmi pret šo jautājumu balsojot.

G.Grūbe: Es tieši tāpēc gribēju lūgt sēdes vadītājam par 36.punktu speciāli nobalsot un lemt par tā svītrošanu.

V.Zeile: Es atvainojos! Pupčenoka kungs, jūs varbūt gribat vēl kaut ko pateikt šajā jautājumā?

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Grūbes kungs, bet ja Saliņu, piemēram, rīt nomaina? Vai Augstākā padome speciāli skatīs jautājumu par Muitas departamenta izdevumiem?

G.Grūbe: Es domāju, ka mēs tūlīt pēc 15.datuma skatīsim atkārtoti. Es tā sapratu.

J.Pupčenoks: Kamēr Saliņa kungs ir savā vietā, viņam jāsaņem tāda alga, kāda ir noteikta valdības lēmumā.

G.Grūbe: Arī nedarot darbu?

J.Pupčenoks: Tad viņš ir jāatbrīvo no darba.

G.Grūbe: Es domāju, ka tas Ministru padomei ir jāizdara un tikai tad jāizvirza priekšlikumi par centrālā aparāta algu, nevis otrādi.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, par to, kas jādara Ministru padomei, jūs izteiksities debatēs. Veselas 10 minūtes jums ir tiesības to darīt.

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, vai ir paredzēta Ministru padomes janvāra lēmuma izpilde par dzīves līmeņa indeksāciju, kādas summas un kurā vietā budžetā tās redzamas? Un kāds indekss ir šodien?/

V.Zeile: Šajos budžeta grozījumos indeksācijas summa nav paredzēta.

A.Aleksejevs: */Tātad būs papildu lēmums./

V.Zeile: Valdība seko līdzi situācijai, kā realizējas cenas un kā mūsu ienākumi aug. Un tiklīdz būs cenu masveida liberalizācija, būs nepieciešama arī indeksācija, un indeksācijas aprēķinātā summa būs jāizdala no budžeta.

A.Aleksejevs: Es saprotu, Pupčenoka kungs gribēja kaut ko pateikt konkrētāk.

J.Pupčenoks: Cik es zinu, tagad cenu indeksācijas pieaugums bija 7,9 procenti 3.ceturksnī. Algas auga straujāk. Un sakarā ar to pēc 3.ceturkšņa rezultātiem principā nav paredzēts pielikt, vienīgi tiks mainīts algas minimums.

A.Aleksejevs: Alga jau var augt tāpēc, ka cilvēks vairāk strādā, nevis sakarā ar kompensāciju.

J.Pupčenoks: Jā, bet tā ir paredzēts Ministru padomes lēmumā par indeksāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Kas tas ir par ārzemnieku pansionātu "Pravda", kuru Latvijas Republika ir ņēmusi savā aprūpē?

V.Zeile: Tas bija Savienības pakļautības pansionāts, kuru pārņēma savā jurisdikcijā Latvijas Republika.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks uzdod jautājumu.

V.Zeile: Jūrmalā atrodas šis pansionāts, Bērza kungs, tas tiek pārņemts republikas īpašumā un apkalpos Latvijas Republikas iedzīvotājus, tāpēc tam izbeidzas finansējums no PSRS budžeta un tā uzturēšanai ir vajadzīgs finansējums no mūsu budžeta.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks uzdod jautājumu, gatavojas deputāts Ābiķis.

A.Plotnieks: Godājamai referentei jautājums par 9.pantu. Par to it kā bija runa, bet skaidrības, manuprāt, tomēr nav. Par kādām augstākajām mācību iestādēm ir runa? Kuras mēs tagad finansēsim un savukārt kurām arodskolām atņemsim šos 4 miljonus rubļu?

V.Zeile: Es gribētu, lai šo jautājumu sīkāk paskaidro ministra vietnieks Tomsona kungs.

G.Tomsons, tautas izglītības ministra vietnieks: Republikas jurisdikcijā tiek pārņemts Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts, Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta Rīgas filiāle, Kaļiņingradas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehniskā institūta Rīgas filiāle, kura ir ietverta RTU sastāvā. Tās ir visas augstskolas. Un bija jautājums arī par arodskolām.

A.Plotnieks: Par arodskolām bija jautājuma otrā daļa. Kādas arodskolas mēs pārtraucam finansēt?

G.Tomsons: Tas ir mazliet cits jautājums. Savā laikā Finansu ministrijā bija izveidota neliela rezerve, apmēram 11 miljoni rubļu. Pārņemot šīs skolas republikas pakļautībā, izrādījās, ka no šīs summas, kas toreiz bija rezervēta šajā sakarībā (mēs bijām aptuveni to summu noteikuši), parādījās rezerve 3 miljoni 992 tūkstoši rubļu. Tā ir summa, kas faktiski šīm arodskolām nav vajadzīga.

A.Plotnieks: Tātad no atbildes izriet, ka galu galā arodskolām nekas netiek atņemts.

G.Tomsons: Nē.

A.Plotnieks: Tagad mēs dodam 4 miljonus. Cik tālu šos 4 miljonus mēs esam izsvēruši, ka, dodot šīm trim augstskolām vai trim filiālēm, mēs gatavosim Latvijas Republikai nepieciešamos kadrus? Vai šie 4 miljoni nav tomēr vēlreiz jāizvērtē? Vai tie nav jāatdod vai nu Latvijas Valsts universitātei, vai Tehniskajai universitātei? Vai ir tāds pamatojums?

G.Tomsons: Šo jautājumu mēs izskatījām kopā ar deputātu komisiju, tika dots laiks, lai mēs tiešām varētu precizēt šos jautājumus, jo, godīgi sakot, šajā ātrajā tempā pārņemot šās augstskolas, mums vēl vajag precizēt un kopā ar pasūtītājām ministrijām izstrādāt, tieši kādas specialitātes mūsu augstskolās jāgatavo. Mēs tās finansējam tikai līdz janvārim, ņemot vērā to, ka ir uzsākts mācību process. Šo programmu mums palīdz izstrādāt Lavendeļa kungs ar savu grupu. Līdz 1. vai 15.decembrim mēs precizēsim, kādas specialitātes jāgatavo.

A.Plotnieks: Ja priekšsēdētājs man atvēlēs, es atļaušos uzdot trešo jautājumu. Vai nebija tomēr mērķtiecīgi, pirms iedalām kaut vienu rubli, ļoti konkrēti izvērtēt, vai šis finansējums tiek īstenots Latvijas Republikas interesēs. Ja šīs augstskolas gatavo kadrus, kuros mēs neesam ieinteresēti, vai gatavo kadrus citām republikām, tad ļoti normāli būtu turpināt tos gatavot, bet saņemt attiecīgo finansējumu, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem. Mēs taču nevaram 4 miljonus iedalīt, absolūti nesajēdzot, kur un kāpēc tie tiek iedalīti...

G.Tomsons: Tas ir iedalīts tikai tiem, kurus mēs gatavojam tieši mūsu republikas vajadzībām. Tikai tiem. Pārējais ir no pašfinansēšanās un uz līgumiem. Tā kopējā summa vispār ir...

Es gribētu papildināt, ka daļa naudas no šiem 4 miljoniem aiziet augstskolu finansējuma palielinājumam. Attiecībā uz šīm mācību iestādēm jāteic, ka šajos 4 miljonos ir arī Latvijas Universitātes budžeta palielinājums, bet Tehniskās universitātes sastāvā jau ieiet arī Kaļiņingradas filiāle un Dzelzceļa transporta institūta filiāle. Tātad faktiski tā aiziet tieši Latvijas mācību iestādēm. Vienīgais jautājums paliek par Civilās aviācijas inženieru institūtu. Tur tiek finansēta tā daļa, kurā ir Latvijas iedzīvotāji. Netiek finansēti tie cilvēki, kuri ir no citām republikām. Un, kā jau ievērojāt, tad arī šeit netiek finansēta tāda mācību iestāde kā Augstākā aeronavigācijas skola, jo Latvija tādus kadrus nepieprasa. Tātad šāds izvērtējums tomēr ir izdarīts.

V.Zeile: Es tikai gribētu kolēģiem pateikt, ka abās komisijās (arī Tautas izglītības komisija piedalījās) bija izsaukti visu šo augstskolu rektori un arī vidējo mācību iestāžu direkcijas. Viņiem visiem tika pateikts, ka viņu rīcībā ir laiks līdz 1.decembrim, lai kopā ar Izglītības ministriju izvērtētu arī attiecības starp dienas, vakara un neklātienes nodaļām, jo daudzos gadījumos ir liels neklātnieku īpatsvars, bet tā, pēc mūsu ieskatiem, ir neefektīva apmācības forma.

Otrkārt, tika lūgts arī izvērtēt mācību valodu, jo visās šajās iestādēs, ko mēs pārņemam, un visās specialitātēs, kas šeit ir, līdz šim ir tikai krievu mācību valoda. Tā ka latviešu skolēniem mācīties praktiski līdz šim nav bijis iespējams. Mēs lūdzām, lai šis punkts viņu nākamās darbības programmās būtu ietverts. Mēs atrodamies izvēles priekšā, jo septembrī, oktobrī, un tuvojas jau novembris, šie cilvēki nav saņēmuši ne algas, ne studenti- stipendijas, ne arī viņiem ir iespējas apmaksāt savus kārtējos maksājumus. Bez šaubām, mēs kaut cik avansējām viņus, bet, ja jūs piedāvājat kādu striktāku variantu, mēs varam to izskatīt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis uzdod jautājumu.

Dz.Ābiķis: Cienījamā Zeiles kundze! Vai jums kā Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājai neliekas, ka, ievērojot absolūti butaforisku Nacionālo jautājumu departamenta darbību vai, pareizāk sakot, bezdarbību, nebūtu vērts viņiem tos izdevumus palielināt? Vērojot šā departamenta darbību, mans viedoklis ir tāds, ka es nezinu, ar ko tas nodarbojas, un nekādi nevaru to uzzināt. Vai ir mērķtiecīgi palielināt tās algas? Varbūt vajag samazināt darbinieku skaitu, un tad jau tās algas palielināsies...

V.Zeile: Kolēģi, paldies. Tas ir analogs jautājums tam, uz kuru es atbildēju sakarā ar Materiālo resursu ministriju. Mēs šeit nespriežam par tā vai cita departamenta vai ministrijas funkcijām un darba kvalitāti. Mēs ņemam vērā to, ka šis departaments darbojas, valdība tur štatus nav samazinājusi, likvidēt nav paredzējusi, un saskaņā ar šo Ministru padomes lēmumu šīs institūcijas tiek iekļautas darba samaksas paaugstinājumā. Manuprāt, visi šie jautājumi par tās vai citas institūcijas funkcijām un darba kvalitāti būs spriežami tad, kad runāsim vai nu par valdības reorganizāciju, vai, labākajā gadījumā, par nākamā gada budžeta projektu.

Dz.Ābiķis: Es jums piekrītu, atbilde mani apmierina. Mēs te savā starpā konsultējāmies, bet nekādi nevaram saprast, kas tas vadības ārpilsētas punkta pansionāts tāds ir? Vienkārši tā, intereses pēc...

V.Zeile: Ja jūs esat strādājuši darba grupā, kura ir izbraukusi uz Līgatni, tad jūs zināt šo objektu...

Dz.Ābiķis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk jautātāju nav? Es atvainojos, Bukas kungs, bet mums visi deputāti pierakstās, ja vēlas jautāt. Visiem taču ir viena kārtība...

S.Buka: Nebija lēmuma, ka nepieņemt...

Priekšsēdētājs: Kā varēja nepieņemt?

S.Buka: */Nu, mēs neesam pieņēmuši lēmumu, ka no mikrofona nedrīkst uzdot./

Priekšsēdētājs: Mēs vienmēr esam pierakstījušies, Bukas kungs, nevajag ākstīties...

Sāksim debates. Pirmais ir pierakstījies deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Es atvainojos, ka tribīnē parādos otro reizi, bet laikam tomēr vajadzēja.

Šis likums atšķirībā no visiem citiem budžeta likumiem, kurus mēs esam pieņēmuši, ir ļoti politisks likums. Un tieši tādēļ tā pamatojums mani absolūti neapmierina. Paskatieties, kas notiek! Ministru padome izstrādā kaut kādu noteiktu shēmu, kā, viņasprāt, vajadzētu palielināt algas,- cik vajadzētu palielināt Gorbunova kungam, cik vajadzētu Ozola kungam un cik visiem pārējiem. Šīs skavas jau tiek realizētas. To mēs visi ļoti labi zinām. Un mums nav ne mazākā pārskata par to, vai tas ir tas variants, kas mums visiem vajadzīgs. Mēs parasti ejam notikumiem aizmugurē, mums parasti Ministru padomes institūcijas iesniedz šos labojumus, un mēs parasti tos štancējam, turklāt triecientempā- pāris stundu laikā.

Bet, ja rūpīgi ieskatāmies, tad Grūbes kungs vienkārši nav konsekvents. Viņam iekrita acīs Muitas departaments. Bet ziniet, man iekrīt acīs visi ministriju centrālie aparāti. Skatieties, kas notiek! Statistikas komisija (es nezinu, kādu statistiku viņi tur taisa)- pusmiljons, Finansu ministrija (nezinu, kā mums ar tām finansēm iet)- arī pāri par pusmiljonu, un tā tālāk...

Ja šo likumu, kas varbūt arī ir savā ziņā pamatots, mēs publicēsim bez preambulas, tad nākamajā dienā Zeiles kundze saņems vismaz 3 kilogramus vēstuļu- ko jūs darāt!... Tātad te bija vajadzīga preambula, lai cilvēkiem un vēlētājiem paskaidrotu, kādēļ mēs aizvērtām acīm palielinām algas visām pārvaldes institūcijām, kas Ministru padomē jau tā ir uzpūstas līdz neprātam. Mēs to zinām. Mēs katru dienu par to runājam un tajā pašā laikā maigi un mīlīgi dodam atkal un atkal to pašu naudu.

Ja arī mēs šo likumu gribētu dabūt cauri, mums, gluži otrādi, vajadzēja likt akcentu uz tām dzīves nozarēm, kur tiešām tas varbūt ir vairāk vajadzīgs, nekā jebkur citur. Es, teiksim, abām rokām varētu balsot par veselības aizsardzību, par tautas izglītību, par kultūru, par Sociālās nodrošināšanas ministriju. Tur būtu viss kaut kādā veidā skaidrs. Vēl varētu būt viena otra, kur tiešām ir ļoti vajadzīgs. Bet tā- pēc kārtas visiem? Tas vienkārši nav saprotams. Turklāt tuvojas gada beigas, un mums visur kur vajadzēs šo naudu.

Un beidzot. Būdams zinātnes pārstāvis, es absolūti nesaprotu, kādā sakarībā mēs esam zinātni vispār aizmirsuši. Es atvainojos Zeiles kundzei, ka neesmu mierā ar viņas paskaidrojumu, jo pašā pēdējā lappusītē zinātnei ir ielikta svītriņa. Es nezinu, vai Budžeta komisijā skatīja šo jautājumu vai neskatīja. Laķa kunga komisija nodarbojas ar intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanu un tā tālāk, bet es baidos, kungi, ka mums drīz vien nebūs ko nostiprināt. Pašreizējā momentā ļoti daudzi kolēģi vienkārši nenovērtē to graujošo kritisko situāciju, kāda mums ir visās iestādēs, kas saistītas ar zinātni. Un tajā pašā laikā Budžeta komisijā atradās cilvēki, kas saprata, kas ir zinātne un vai tā atšķiras no sētniecības vai neatšķiras. Tur bija cilvēki, kas zināja, kas ir zinātne. Es uzskatu, ka šajā ziņā mēs rīkojamies pārsteidzīgi.

Un beidzot. Piebalga kungs argumentēja par Tautas izglītības ministriju. Un ne tikai Piebalga kungs, bet arī pārējie runāja par šīm augstākajām mācību iestādēm. Visa Latvijas Republika ļoti labi zina, ka Kaļiņingradas zivju pētniecības institūts (lai Salīša kungs uz mani nedusmojas) ir... (es gribētu parlamentāri izteikties) iestāde, kas pilna ar atvaļinātiem virsniekiem un daudziem citiem līdzīgas kategorijas cilvēkiem. Un šīs iestādes vajadzība republikai ir katram skolēnam skaidra. Bet mēs tai palielinām asignējumu. Mēs ieskaitām šo brīnišķo iestādi Lavendeļa kunga iestādē un tad kaut kādā veidā piemetam naudu klāt. Es domāju, ka tas nav taisnīgi. Ja jau palielinām šiem inkorporētajiem institūtiem, tad es gribu zināt, cik un kur. Paskatīsim, vai šie interfrontiskie institūti mums tiešām ir vajadzīgi, kuri bez tā visa arī neko nedod Latvijas Republikai. Vai mēs varam atļauties dot naudu vienkārši tā... ar labo roku, tā kā sējējs.

Es neiebilstu, ka šāds likuma grozījums ir vajadzīgs. Bet ļoti lūgtu Augstāko padomi šodien par šo jautājumu nebalsot un palūgt Budžeta komisijai to mazliet pārstrādāt un padomāt par pamatojumu, lai mēs nepaliktu ar šo administratīvā aparāta stimulēšanu smieklīgi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu pateikt, ka principā piekrītu tam, ko nupat teica cienījamais Freimaņa kungs, un negribu atkārtot viņa teikto, bet es savā īsajā runā gribu pievērst jūsu uzmanību tam pašam jautājumam, par kuru jautāju ziņotājiem. Proti, par to, vai ir nepieciešams izdalīt pusmiljonu jaunas autosaimniecības izveidošanai. Es pilnīgi saprotu, ka šinī brīdī mūsu valstī rodas nepieciešamība palielināt pārvaldes izdevumus sakarā ar drošības sistēmas izveidi, ar diplomātiskā aparāta izveidi un tā tālāk, un šie izdevumi būs ļoti lieli, taču vienlaikus mums ir jādomā par to, kā samazināt tos pārvaldes izdevumus, kurus ir iespējams samazināt, un tādus noteikti mēs varam atrast daudzās jomās. Priekšzīmi šajā ziņā vajadzētu rādīt pašai Augstākajai padomei, nevis rīkoties gluži pretēji, proti, palielināt šos izdevumus. Kad notika partijas īpašuma pārņemšana, tad, protams, pilnīgi dabiski Augstākās padomes Lietu pārvalde izrādīja iniciatīvu sakarā ar to, ka šis transports tika nodots Augstākajai padomei, un darīja visu iespējamo, lai nodrošinātu šā transporta saglabāšanu un tā tālāk. Taču man pavisam nav skaidrs, kāpēc tagad ir nepieciešams veidot otru autosaimniecību, jo tas, pirmkārt, ir saistīts ar jaunas tehniskās bāzes izveidi. Otrkārt, tas ir saistīts ar jaunu pārvaldes aparātu un tā tālāk. Un man tā vien liekas, ka šeit ir tādas zināmas aparāta spēlītes un nekas vairāk.

Es domāju, ka var palikt iepriekšējā kārtība, ka viena autosaimniecība apkalpoja gan Augstāko padomi, gan Ministru padomi, gan ministrijas. Un līdz ar to šie izdevumi nebūtu nepieciešami. Katrā ziņā es uzskatu, ka šis jautājums vēl ir sīkāk jānoskaidro, lai varētu piešķirt pusmiljonu līdzekļu šim mērķim. Bet šobrīd, kamēr praktiski nav redzama nekāda vajadzība, es aicinu svītrot sagatavotajā projektā attiecīgo punktu par šo līdzekļu izdalīšanu.

Vienlaikus es gribētu pievērst deputātu uzmanību tam, ka nezināmu iemeslu dēļ no partijas pārņemtais transports un tā izmantošana ir tāda, ka nav varēts sniegt palīdzību pat vislielākajam mūsu valsts pabērnam. Bija Invalīdu biedrības, Bāreņu biedrības, Daudzbērnu ģimeņu biedrības iesniegumi. Katrai biedrībai varēja izdalīt vismaz vienu transporta līdzekli. Es domāju, ka bija taču iespējams Augstākās padomes Prezidijam, kuram ir attiecīgs mūsu komisijas iesniegums, atrast iespēju un šīs trīs mašīnas iedalīt, lai viņi varētu vismaz kaut drusciņ savu stāvokli labot, lai mēs savu parādu viņu priekšā mazliet nolīdzinātu. Tomēr šis iesniegums Prezidijā līdz pat šim brīdim nav izskatīts. Un mēs, līdz ar to Augstākā padome nesam atbildību par šādu attieksmi un praktiski nerēķināmies ar šīs sabiedrības daļas lūgumiem.

Es domāju, ka Augstākās padomes Prezidijam tūlīt pat, nekavējoties vajadzētu šīs prasības apmierināt un šo transportu piešķirt, lai šīm biedrībām palīdzētu. Jo citādi iznāk tā, ka mēs visu partijas īpašumu pārņemam paši un vēl prasām pusmiljonu klāt, lai to varētu vēl apsaimniekot. Vārdu sakot, paši palielinām valsts izdevumus. Kā tad tāda Augstākā padome var prasīt no citām institūcijām, lai tās samazinātu savus izdevumus? Tad mums zūd morālas tiesības šādi izturēties pret citām institūcijām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Es gribētu pakavēties pie diviem jautājumiem, kuri tieši attiecas uz mūsu apspriežamo likumprojektu.

Pirmais jautājums ir saistīts ar darba algām. Mēs esam lēmuši par darba algu pārskatīšanu Augstākās padomes aparātam un deputātu korpusam. Šis jautājums risinās kompleksi ar valdības aparātu un valdības aparāta institūcijām. Un tas ir jārisina kompleksi. Nevar atsevišķās valdības institūcijās, skatoties tikai caur šīs institūcijas produktivitātes prizmu, koriģēt darba algas jautājumu pārskatīšanu. Jo tas ir tikai un viennozīmīgi kompleksi risināms jautājums. Protams, ideāli būtu, ja valdībai būtu jau pieņemta gatava programma, mēs būtu akceptējuši to, un visās no valsts budžeta finansējamās iestādēs un organizācijās būtu ieviesta vienāda apmaksas shēma. Tad nebūtu jāklausās ne Freimaņa kunga izteiktie pārmetumi, ne Kurdjumova kunga izteiktās pretenzijas, bet šajā situācijā mums ir jāuzskata šis algu paaugstinājums par īslaicīgu organizatorisku pasākumu, lai glābtu situāciju, kāda ir izveidojusies pie šīs straujās inflācijas, kad nepārtraukti aug dzīves dārdzība. Es ierosinu pie šā jautājuma nepakavēties un bez tālākām diskusijām pieņemt to tādā konkrētā piedāvājumā, kā tas projektā ir iekļauts.

Otrs jautājums, pie kā es gribētu kavēties, ir autobāzes jautājums. Tieši mūsu Augstākās padomes autobāzes jautājums. Šeit ir ļoti daudzi "bet". Mēs zinām un redzam, ka mums ir vajadzīgs pusmiljons rubļu asignējumu, bet, teikšu atklāti, es neredzu konkrēti, kā vārdā. Ja patlaban esošā autobāze var savās sienās brīvi izvietot līdz 200 autovienībām un šī platība nav izmantota un nav noslogota, ja esošā Ministru padomes autobāze ir apgādāta ar vismodernāko autodiagnostikas tehniku, augsti kvalificētiem un ārzemēs gatavotiem speciālistiem, kuri ir spējīgi kvalificēti tehniski apkalpot ne tikai pašreizējo autoparku, bet arī augošo autoparku, kāds būs nākotnē... Tāpēc vēl mazāk ir saprotams, ko mēs iegūsim ar šīm jaunajām telpām, izdalot pusmiljonu papildu asignējumus. Varu teikt tikai to, ka momentāni pieaugs pārvaldes aparāts. Pēc tās informācijas, kas ir manā rīcībā, tiek veidots otrs pārvaldes aparāts ar 32 štata vienībām bijušās Centrālkomitejas autobāzes telpās, turklāt bez jebkādām, es pat teiktu, visprimitīvākajām autodiagnostikas iekārtām, autoremontbāzes speciālistiem, kuri varētu šo tehniku apkalpot. Faktiski jāsāk, teiksim atklāti, no nulles. Un es arī atbalstītu viedokli, ka šis pusmiljons jāsvītro no likumprojekta. Turklāt tas ir tiešākais Ministru padomes uzdevums- domāt, kā kompleksi risināt abu šo autobāžu organizāciju. Pēc manām domām, to pilnīgi varētu realizēt ar vienu pārvaldes aparātu, lai varētu nodrošināt gan ar augsti profesionāliem kadriem, gan ar tehniku un remontbāzi. Iespējams, ka nākotnē mums būs jāatsakās no tās autotehnikas izmantošanas, kāda pašreiz ir mūsu rīcībā, jo mēs redzam, ka mēs nesaņemam rezerves daļas.

Un, kad mēs redzēsim, kā konkrēti šī problēma tiks risināta, pie tam mums nav jāizslēdz arī tāda potenciāla iespēja, ka būs jādomā par diplomātiskā korpusa autotransporta tehniskās apkalpes un izvietošanas organizāciju, tad arī risināsim šo finansēšanas jautājumu. Citādi iznāk, ka visam pāri prevalē naudas summa, bet nav redzams, kādam konkrētam mērķim un nolūkam šī nauda ir vajadzīga. Es gan domāju, ka tas ir nevis Augstākās padomes kompetences jautājums, bet gan Ministru padomes jautājums. Mūsu uzdevums ir tikai pēc tam, kad ir konkrēts, racionāls un argumentēts risinājums, dot tam finansiāli ekonomisko segumu. Šobrīd es šo seguma pamatojumu kā tādu neredzu.

Nobeigumā es gribētu vēl atgriezties pie algu jautājuma. Algu jautājums nav atrisināts ne tikai zinātnei, arī sociālajai sfērai šajā mirklī tas nav atrisināts. Mūsu komisija, tā ir komisija Latvijas Radio un televīzijas komitejas darbības izvērtēšanai, tieši saskaras ar to, ka šajā masu mediju sistēmā darba algas saņem pēc 1982.gada Padomju Savienības Televīzijas un radiokomitejas apstiprinātajām algas shēmām. Un es negribētu teikt, ka tā ir vienīgajā mūsu tautsaimniecības nozarē. Bet mēs it kā epizodiski izraujam tikai atsevišķus fragmentus no mūsu reālās dzīves, pagaidām risinot darba algas jautājumu. Es gribētu akcentēt, ka pagaidām, līdz tam mirklim, kad mēs ieviesīsim un tiesiski pamatosim viennozīmīgu no valsts budžeta finansējamo darbinieku darba algu apmaksu sistēmu. Bet tas tomēr būs reāls risinājums kaut daļai mūsu sabiedrības. Nesvītrosim ārā atsevišķas kategorijas, vadoties pēc personālijām un pēc viņu darbības spējas vai nespējas. Jo tas jau ir valdības reorganizācijas jautājums, un tā jau ir cita problēma, kuru risināsim tajā mūsu darbības sadaļā, kurā skatīsim valdības reorganizācijas problēmu kā sistēmu kopumā.

Es aicinātu tomēr šobrīd atbalstīt izstrādāto likumprojektu par budžeta labojumiem tādā redakcijā, kādā tas pašreizējā mirklī ir. Es lūdzu ņemt vērā manu konkrēto priekšlikumu- pagaidām neizskatīt jautājumu par līdzekļu izdalīšanu Centrālkomitejas autogarāžas aparātam un visas tālākās saimniecības izveidošanai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe. Es atvainojos, ir pienācis pusdienu pārtraukums. Pēc pārtraukuma uzstāsies deputāts Grūbe. Es viņam personīgi ļoti atvainojos.

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem