1991.gada 24.septembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs! Pēc maniem pierakstiem, par 15.pantu vēl vēlējās runāt deputāti: Vaivads, Ābiķis, Kide un Marjaša. Es neatceros, vai deputāts Vaivads jau runāja vai vēl nerunāja? Liekas, ka runāja.

Deputāt Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Es domāju, ka deputātam Plotniekam, kura diemžēl pašreiz nav klāt, taisnības nav absolūti. Tā ir elementāra lieta bagātajās valstīs, kur ir bagāti pilsoņi, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, kur pilsoņiem pieder pat pilis. Valsts viņiem palīdz. Ja tā ir kultūrvēsturiska vērtība, valsts ir ieinteresēta to saglabāt. Stādieties priekšā: ja kāds kultūrvēsturisks piemineklis Rīgā tagad nonāktu privātīpašnieka rokās, vai tad valsts nebūtu ieinteresēta palīdzēt to saglabāt! Šis pants ir jāatstāj tāds, kāds tas ir. Obligāti!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Attiecībā uz 15.pantu domāju, ka Plotnieka kungam te īsti nav taisnība. Ja mēs esam teikuši "a" par 14.pantu un pieņēmuši, ka Ministru padome ierobežo īres griestus, kas nedod peļņu namīpašumiem, tad mums jāsaka arī "b"- 15.pants, kurā jānorāda, ka mums ir jākompensē privātīpašniekiem šī nesamaksātā īres nauda no vietējām pašvaldībām. Pretējā gadījumā neviens namīpašnieks tos neuzturēs. Mani gan neapmierina vārdi 15.pantā, ka "pašvaldības iestādes ir tiesīgas". Ko nozīmē- "ir tiesīgas"? Tas nozīmē: ja maciņš plāns, var arī nemaksāt. Ko tad darīs tas namīpašnieks, kas nevarēs nosegt šo starpību? Es liktu priekšā, tā kā 14.pants paredz, ka īres maksas kārtību nosaka Ministru padome, tad pašvaldības ir nevis tiesīgas, bet piešķir namīpašniekam nama kapitālā remonta un ekspluatācijas izdevumu kompensācijai subsīdijas vai sniedz citu palīdzību līdz normatīvajam Ministru padomes noteiktajam līmenim. Ir, protams, absurds, ka mēs ieplūdinām pašvaldību kapitālu privātīpašumu kapitāla daļā. Bet, ja pieņēmām 14.pantu, tad vajag noteikt šo daļu, citādi neviens īres nama jaunais īpašnieks tādu namu necels, lai gūtu peļņu.

Un pēdējais pie Ābiķa kunga teiktā. Rietumu pasaulē, cik es zinu, ir municipālie dzīvokļi, kuri dzīvo ar šādu dotāciju. Tie ir lētie dzīvokļi. Bet ir arī dārgie dzīvokļi, kurus ceļ namīpašnieki, lai iegūtu peļņu par ļoti dārgiem dzīvokļiem. Mums arī par to vajadzētu padomāt, kā dalīt dzīvokļu fondu municipālajos dzīvokļos, lētajos tautas dzīvokļos un tādos, kur dzīvo uzņēmēji un maksā bezgalīgi dārgu cenu, jo viņi grib dzīvot superkomfortā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Es gribu atbalstīt 15.pantu tādā redakcijā, kādā tas šeit ir piedāvāts. Dzīvojamais fonds, neatkarīgi no tā, kam tas pieder, privātam īpašniekam vai valstij, zināmā mērā organiski ir savienots. Katra nama tehniski sanitārais stāvoklis ir saistīts ar citiem. No tā, kādā stāvoklī ir šis nams, ir atkarīgs arī visa rajona, mazas pilsētas vai ielas un kvartāla stāvoklis. Tādēļ municipalitāte, bez šaubām, ir ieinteresēta, lai viss tai pakļautais kvartāls, ciemats vai pilsētiņa būtu attiecīgā kārtībā. Ja tiks konstatēts, ka nama īpašnieks savas vainas dēļ pārkāpj šos noteikumus, pašvaldība saskaņā ar likuma dotajām tiesībām uzliks viņam sodu. Bet, ja par nama īpašnieku kļuvusi tā pati jūsu daudzinātā tantiņa un ja pašvaldība redzēs, ka tā tantiņa vienkārši nav spējīga, ka viņai nav naudas, lai elementāri saglabātu un uzlabotu savu māju, lai tā iekļautos kopīgajā organismā, tad pašvaldība būs tiesīga šai tantiņai palīdzēt. Tā es domāju. Tāpēc es lūdzu jūs nobalsot par 15.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums atliek tikai balsot par akceptēšanu vai neakceptēšanu. Lūdzu, reģistrēsimies.

Tikai terminoloģijas vienotības dēļ laikam vajadzēs mainīt municipālo uz pašvaldības dzīvojamo fondu, jo mums tāda termina pagaidām nav.

Rezultāts: 87 deputāti reģistrējušies. Balsosim par 15.panta akceptēšanu. Rezultāts: 51- par, 10- pret, 11- atturas. Akceptēts.

16.pants. Lūdzu, godājamie deputāti, kādi labojumi, piebildes par 16.pantu? Nav neviena. Jā, Grūtupa kungs gribēja.

A.Grūtups: Jā, es tikai... Šeit faktiski ir divi balsojumi, jo ir 3 vai 5 gadi un 5 vai 7 gadi. Man nav nekā.

Priekšsēdētājs: Tas mums jāizlemj balsojot. Vai kāds vēlas motivēt, kāpēc 3, kāpēc 5 un kāpēc 7?

A.Grūtups: 3 un 5 ir no Vācijas pieredzes. Bet darba grupā un arī paplašinātajā darba grupā tika izteikts viedoklis, ka šie 3 un 5 ir nedaudz par maz mūsu situācijā, tāpēc iekļāvām 5 un 7 arī. Katrā ziņā darba grupā beidzot nostabilizējās viedoklis, ka 5 un 7 gadi varētu būt optimālais variants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man nav saprotams, kāpēc Rīgā šis cenzs ir augstāks?

A.Grūtups: Mēs vadījāmies...

G.Grūbe: Es tomēr gribētu, lai mēs balsotu par vienu tad vismaz.

A.Grūtups: Man nav iebildumu. Mēs vadījāmies no tā, ka vācieši Berlīnē uzlika lielāku šo skaitli, tāpēc mēs Rīgai, ņemot vērā, ka īrnieku daudzums ir lielāks, un tā. Bet varētu arī būt vienots skaitlis, bez šaubām.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie kolēģi, varbūt izdarīsim tik tiešām divus balsojumus. Viens būtu par 3 gadiem vispārīgi un par 5- Rīgā. Otrs- par 5 vispārīgi, 7- Rīgā. Trešais balsojums būs atkarībā no tā, kurš būs uzvarējis. Tad balsosim par vienotu variantu visā Latvijas Republikas teritorijā. Kaut gan ir iespējams arī tāds balsojums, ka mēs sākumā nobalsojam par to, ka ir vienots šis laiks, un pēc tam atsevišķi balsojam par šo laiku. Bet tas praktiski nemaina būtību.

Daudzi nav reģistrējušies. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 95 deputāti reģistrējušies.

Varbūt tomēr nobalsosim par šiem gadiem, lai mums būtu kāds pieturas punkts. Tātad pirmais balsojums par to, ka 3 gadi vispārējais un 5- Rīgā. Rezultāts: par- 27, 17 un 31.

Otrs balsojums- par 5 un 7 gadiem. Tad balsosim, vai mēs vēlamies, lai būtu visur vienādi. Mums ir jāizlemj, no kāda pieturas punkta iziet par to vienādo. Lūdzu, otrais balsojums, 5 gadi vispārējais un 7- Rīgā. Rezultāts: 55- par, 12- pret un 9- atturas. Tātad par pamatu ņemam 5 un 7 gadus.

Tagad jūsu priekšlikums. Ja mēs par vienoto balsojam, tad no kura mēs sākam- no minimālā vai maksimālā?

A.Grūtups: Ar vislielāko atbildības sajūtu es gribētu, ka sāktu ar maksimālo- 7 gadi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Par balsošanas motīviem. Par Grūbes priekšlikumu. Nedomājiet, ka vācieši nedomāja, pieņemot šādu diferenciāciju laukos un pilsētās. Jāatceras, ka pilsētās pamatā tas ir tikai nams, bet laukos ap šiem namiem ir arī zeme, kura vairumā gadījumu ir jāapstrādā. Un tāpēc ir svarīgi, lai tieši laukos šī skaidrība būtu ātrāk, jo tur šī problēma saistās arī ar zemes izmantošanu. Tādējādi es esmu pret Grūbes priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es tieši iebilstu pret citu motivāciju. Rīgā grib ilgāk nodrošināties nekā laukos. Es atvainojos, tas nav nopietni.

Priekšsēdētājs: Tā, godājamie deputāti, parādīsim savu nopietnību un balsosim par to! Divi balsojumi. Sākotnējais balsojums praktiski ir par to, lai būtu vienāds šis gadu skaits visā Latvijas Republikas teritorijā, nešķirojot laukus un pilsētas. Ja šis priekšlikums iegūs vairākumu no balsojošo skaita, tādā gadījumā mēs tālāk balsosim jau par konkrētiem gadiem.

Balsosim par šo principu, ka ir vienāds gadu skaits laukos un pilsētās. Rezultāts: par- 62, pret- 8, atturas- 7. Tātad ar lielu vairākumu esam nobalsojuši, ka šim gadu skaitam jābūt vienādam. Tagad pastrīdēsimies, cik gadiem jābūt. Grūtupa kungs ierosināja 7 gadus.

A.Grūtups: Jā, es tikai varu pateikt vienu atskaitījuma punktu. Lietuvieši noteica 10 gadus. Vienu skaitli- 10 gadus. Es tikai informēju, spriedīsim paši.

Priekšsēdētājs: Tātad citu piedāvājumu nav. Te mums ir divi skaitļi- 5 gadi un 7 gadi. Darba grupas vadītājs Grūtupa kungs piedāvā 7 gadus, ar to arī sāksim.

Balsosim par 7 gadiem. Rezultāts: (plus vēl 2 balsis) 58- par, 12- pret, atturas- 10.

Nākamais balsojums- par 5 gadiem. Rezultāts: mazākums, tikai 27 deputāti. Tātad esam nolēmuši 16.pantā, ka visā Latvijas Republikas teritorijā šis termiņš ir 7 gadi.

Lūdzu, 17.pants. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es šoreiz atkal runāju Lauksaimniecības komisijas vārdā. Ir tā, ka mēs jau esam apstiprinājuši tiesības īpašniekam, ja viņš atgūst savu namīpašumu, saņemt jaunajā namā zināmu skaitu istabu, kas atbilst ģimenes locekļu skaitam. Man ir zināms ļoti konkrēts gadījums Sabilē, kur pašvaldība nevar saprast, kā tikt galā. Bijušā īpašnieka nelielā mājiņa atrodas Sabilē. Viņš it kā atgūs savas īpašnieka tiesības un vēlas šeit dzīvot. Rīgā viņam ir trīsistabu dzīvoklis. Tas cilvēks, kas dzīvo Sabilē viņa namiņā, labprāt pārceltos uz viņa Rīgas dzīvokli, bet bijušais īpašnieks patur abus. Mēs uzskatām, ka tas nav taisnīgi. Tāpēc lūdzu balsot par mūsu priekšlikumu.

A.Grūtups: Es varu komentēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs grib komentēt.

A.Grūtups: 17.pantā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ierosina šādu punktu: "Ja īpašnieks atgūtajā namā vēlas aizņemt dzīvojamo platību, tad viņam jāatbrīvo līdzšinējā platība." Tas izriet no 17.panta jēgas, bet man nav nekādu iebildumu, ja mēs dublējam to ar pastāvošo nolikumu par dzīvojamās platības sadali.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es varētu dot Marjašas kundzei priekšroku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Godājamais Grūtupa kungs, vai jūs nepiekristu, ka 17.pants paredzētu tiesības ieņemt savā mājā dzīvokli ar šiem nosacījumiem ne vien pašam īpašniekam, bet arī viņa ģimenes locekļiem, turklāt ne tikai kopā ar viņu dzīvojošiem, bet vispār viņa ģimenes locekļiem?

A.Grūtups: Jā, man jūsu labojums ir, es domāju, ka mēs to varētu iestrādāt.

R.Marjaša: Jūs piekrītat?

A.Grūtups: Jā.

R.Marjaša: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeltkalne, ja Ābiķa kungs jums dod priekšroku!

B.Zeltkalne: Paldies. Man ir priekšlikums un ierosinājums. Vai mēs nevarētu svītrot no 17.panta šīs rindas, kuras tik tiešām ir sociālisma palieka? Mēs zinām, ka daudz kas ir mainījies. Mums no 18 rindām tagad ir trīs rindas. Bet es esmu pārliecināta, ka jau nākamajā gadā šo rindu nebūs, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzi šajās rindās pašreiz ir uzņemti ar dažādām fiktīvām izziņām. Šajā jautājumā tiek strādāts, un šīs rindas pārbauda.

Otrkārt, pašreiz top likumprojekts par valsts un pašvaldību palīdzību maznodrošinātajām ģimenēm, kur tiks noteiktas kategorijas. Tie ir Sociālās nodrošināšanas ministrijas ieteiktie priekšlikumi, ko nodrošinās valsts un pašvaldības. Var būt runa par palīdzību, nevis vairs par rindām, kurās valsts dos dzīvokli.

Man ir priekšlikums, lai viss paliek tā, tikai vajadzētu svītrot otrajā rindiņā vārdkopu ? "noteiktā kārtībā ir uzņemts uzskaitē", jo tie cilvēki, kas dzīvo Latvijas valsts robežās, pašreiz nav uzņemti nekādā rindā un nevar būt uzņemti.

Pie manis ir griezušies vairāki cilvēki, arī tie, kuri vēlas atgriezties savos namos. Viņi nav bijuši nekādā rindā. Tālāk- vai nevarētu likt punktu un paredzēt, ka šos jautājumus kārto pašvaldība, nevis ka viņus uzņem atkal rindā. Ko dos šī rinda? Pašvaldībām ir ļoti konkrēti jārisina šie jautājumi, bet ne jau tā, ka šie cilvēki atkal jāuzņem rindā. Tāds ir mans konkrētais lūgums un priekšlikums.

A.Grūtups: Es varu uzreiz atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu sniegt komentāru!

A.Grūtups: Es tikai gribētu atgādināt, ka laiks atrisinās šo problēmu. Kamēr ir šī uzskaite, kamēr tā pastāvēs zināmu laiku, es domāju, arī pašvaldības fonds, kā arī ņemot vērā to, ka īpašuma mantinieku skaits var būt praktiski neierobežots, mēs tomēr bijām spiesti kaut kādus kritērijus noteikt. Es domāju, ka pagaidām varētu darboties arī šī kārtība. Citādi šo problēmu ir ļoti grūti atrisināt.

B.Zeltkalne: Grūtupa kungs, vai mēs neradīsim lieku rindu, ja ar jauno gadu šīs rindas likvidējam? Kādā veidā iziesim no situācijas?

A.Grūtups: Vēl jau tās nekur nav likvidētas. Es saprotu, ka ir pietiekami liels pašvaldības fonds, kur arī šī rindas sistēma darbosies. Acīmredzot ar jauno gadu kā ar nazi nogriezt nevarēs. Bet es tikai gribētu atgādināt, ka mēs 100 gadiem likumu nerakstām. Es vēlreiz uzsveru, ka šajā ziņā laiks atrisinās ļoti daudz. Nevajadzētu tikai iekļaut tādas normas, kas varētu radīt pirmajā brīdī kādas nevēlamas sekas un šo lietu sabojāt. Es tā uzskatu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es aicinu deputātus pievērst uzmanību pēdējam teikumam 17.pantā. Kur ir problēma? Laukos tomēr (es runāju par iepriekšējo pantu), atšķirībā no pilsētas īpašumiem, bieži vien īpašuma iegūšana ir saistīta arī ar zemes izmantošanu. Laukos ir ļoti svarīgi paātrināt šo procesu, jo bijušajam īpašniekam tiek piešķirta zeme, bet nav kur dzīvot.

Pilsētā ir drusku savādāka situācija. Šeit uz šā iesnieguma pamata pašvaldības izpildinstitūcija izlemj jautājumu un tā tālāk. Cik man zināms, tad attiecīgais jautājums izpildinstitūcijai jāizskata mēneša laikā. Tā ir, Grūtupa kungs? Un jāsniedz atbilde.

Vispārējais termiņš ir mēnesis. Laukos, kur pagasta iedzīvotāju skaits nav sevišķi liels, un mazās pilsētās tas ir iespējams. Bet vai Rīgā un Daugavpilī, kur ir ļoti liels iedzīvotāju skaits, mēneša laikā izpildinstitūcija paspēs šo jautājumu atrisināt, vai šo termiņu nevajadzētu pagarināt un papildināt šo teikumu, aiz vārda "izpildinstitūcija" norādot, ka lauku apvidū tas jāizdara mēneša laikā, bet pilsētās- attiecīgi ilgākā laikā?

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi, tas tomēr ir zināmā mērā lietvedības jautājums, kas ir reglamentēts citos normatīvajos aktos. Iznāk tā, ka mēs kaut ko globālu risinām un pēkšņi kaut kādu šauru jautājumu nosakām. Varbūt mēs to varam iekļaut lēmumā par spēkā stāšanās kārtību kā atsevišķu punktu? Man negribētos likumā tik sīku jautājumu reglamentēt.

Dz.Ābiķis: Atļaujiet pavisam īsi jautāt attiecībā uz lauksaimnieku priekšlikumu! Ko darīt tādā gadījumā, ja īpašnieks pašreiz dzīvo ASV, Zviedrijā vai kaut kur citur?

A.Grūtups: Es saprotu, ka šī norma neattiecas uz viņu, bet es saku, ka šeit laiks visu atrisinās. Es arī nedomāju, ka viņš momentāli cīnīsies ar zobiem un nagiem tā viena dzīvokļa dēļ. Mana prakse liecina, ka tomēr tik traki nav. Ar laiku viss atrisināsies. Nevar momentā gribēt. Es domāju, ka šie septiņi gadi būs pietiekams laiks, lai daudzkas atrisinātos. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man jāsaka, ka es daļai Ābiķa kunga teiktā varētu piekrist, bet daļai- ne, jo uzskatu pilnīgi pretēji tam, ko viņš pašreiz minēja. Pirmā daļa ir par to, ka patiešām laukos zemes īpašums jāsaista ar namīpašumu. Pašreiz nenormāla situācija ir tā, ka bijušais īpašnieks var saņemt zemi, bet tai pašā laikā viņa mājā dzīvo īrnieks. Šeit absolūti nav risināts jautājums, kādā veidā nokārtot šā īrnieka un īpašnieka jautājumu. Ābiķa kungs minēja, ka laukos var atrisināt šos dzīvokļu rindas jautājumus. Es uzskatu, ka nebūt tā nav, jo šobrīd laukos dzīvokļus vairs nebūvē. Nav parādīts šinī likumprojektā tas mehānisms, kādā veidā šie īrnieki var tikt pie dzīvokļa tieši laukos, jo pašvaldībām šādu līdzekļu nav. Lauku pašvaldības šobrīd ir plikas, salīdzinot ar lielajām pilsētām. Uzskatu, ka 17.panta beidzamais teikums ir lieks. Nevajadzētu mānīt vismaz lauku iedzīvotāju daļu.

A.Grūtups: Es varu uzreiz atbildēt. Lēmumā par spēkā stāšanos mums ir jau zināmas normas sagatavotas. Būtu dabiski, ka valdībai uzliktu par pienākumu izstrādāt īpašu programmu. Tajā jāparedz jautājums par apbūves gabalu piešķiršanu, par iespējām dzīvokļu kooperatīvā iestāties vai to dibināt. Tā ka tas ir risināms. Tā jau nav, ka šeit ir absolūts strupceļš, tikai to nevar atrisināt ar likuma normu, tas jārisina ar veseliem pasākumiem, kompleksiem pasākumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins: Sakiet, Grūtupa kungs, ko nozīmē 17.pantā tā norma: ja īpašnieks grib atgriezties savā namīpašumā un aizņemt dzīvokli, kur katram ģimenes loceklim ir viena istaba, taču ne lielāku. Ja vīrs vai sieva grib atgriezties savā trīsistabu dzīvoklī, tas nozīmē, ka viņiem nav tiesību to darīt?

A.Gūtups: Es domāju, ka mēs vārdus "ne lielāku" varētu svītrot ārā.

A.Kiršteins: To frāzi "taču ne lielāku" jūs varētu svītrot ārā. Bet frāzi, ka katram ģimenes loceklim ir viena istaba? Te ir konkrēts jautājums. Ja mums nav likvidētas okupācijas sekas un divi cilvēki grib atgriezties četristabu dzīvoklī, bet viņu dzīvoklī dzīvo Padomju armijas virsnieks, vai viņiem ir tiesības atgriezties savā dzīvoklī vai nav?

A.Grūtups: Es gribētu teikt, ka šī norma ir nabadzības dēļ.

A.Kiršteins: Grūtupa kungs, es atvainojos, Latvijā taču katram kaut kāds dzīvoklis bija, cik es saprotu!

A.Grūtups: Bija, jā.

A.Kiršteins: Man ir jautājums, kā tas ir kontekstā ar šo deokupācijas programmu, kuru mums vajadzētu izstrādāt. Kā rīkoties, ja kāds svešs ir iegājis manā dzīvoklī, iztaisījis komunālo dzīvokli nelikumīgi? Es saprotu, ka šī norma neparedz nekādu atrisinājumu, tā legalizē esošo nelikumīgo situāciju.

A.Grūtups: Tā paredz zināmu atrisinājumu. Laiks atrisinās, nevajag tagad momentā, nekas momentā nevar atrisināties. Es domāju, ka mums tas arī ir skaidrs, ka momentā nevar to atrisināt.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs! Es izmantoju to, ka arī esmu pie mikrofona. Vai netika arī ievērots, kā ir Rietumos, tur nav sanitāro normu, bet tur ir vidējās normas? Tur ir paredzēts, ka katrā ģimenē viena istaba ir katram ģimenes loceklim plus vēl viena istaba. Tas skaitās minimums, lai apdzīvotu dzīvokli. Kāpēc mums ir zem minimuma?

A.Grūtups: Mēs vadījāmies pašreiz pēc mūsu reālajām iespējām.

Priekšsēdētājs: Viņš tomēr ir īpašnieks, viņš atgriežas savā īpašumā, vai viņš tiešām nevar dzīvot tādā dzīvoklī, kādā uzskata par nepieciešamu?

A.Grūtups: Katrā ziņā mēs redakciju varam pārstrādāt.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Es, pirmkārt, gribu atbalstīt to priekšlikumu, ko izteica Seiles kundze no Lauksaimniecības komisijas puses. Ir pārāk daudz šo ierobežojumu, kuri ir jāizpilda, lai bijušais īpašnieks varētu pretendēt uz dzīvokli paša mājā, ja mēs ņemam vērā to priekšlikumu. Šinī sakarā man ir konkrēts priekšlikums, proti, svītrot 17.panta pirmās trīs rindiņas, izņemot vārdus "ja nama". Tas būtu sākums jaunajam teikumam. Līdz ar to samazinātos tas nosacījumu plašums. Faktiski tie neko būtisku neizsaka, ja mēs ņemam vērā to, ko teica Zeltkalnes kundze, ka šīs rindas tiks pārskatītas un būtiski likvidētas. Tomēr bijušajam īpašniekam būtu jādod tiesības, neatkarīgi no tā, vai viņš ir šobrīd rindā vai nav, atgriezties, vienlaikus atbrīvojot pašvaldības vai valsts dzīvokli.

A.Grūtups: Es varu atbildēt. 17.pants pašās beigās, runājot par citādu risinājumu, paredz pavisam citus ceļus. Nav noslēpums, ka daudzi dzīvokļi bijušajos īpašnieku namos stāv tukši. Tā kā te atrisināsies daudz kas. Dabiski, ka viņam atjauno īpašuma tiesības, jo viņš ir saimnieks tiem tukšajiem dzīvokļiem. Tikai lēmumā par spēkā stāšanos mēs ierakstītu kaut kādu normu, kas aizliegtu steidzīgā kārtā iemitināt tur kādu. Es nedomāju, ka bez šā formulējuma nebūs citu iespēju. Mēs esam iekļāvuši, ka tādas iespējas var pastāvēt un ka tās ir legālas.

R.Krūmiņš: Vai jūs noraidāt iespēju svītrot pirmās trīs rindiņas?

A.Grūtups: Iesniedziet pēc tam konkrēti rakstveidā priekšlikumu trešajam lasījumam, lai mēs varam izslīpēt 17.panta redakciju.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es atgādināšu, ka otrajā lasījumā mēs balsojam tikai rakstiskus priekšlikumus par papildinājumu ievietošanu. Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns: Es gribu teikt tā, ka pašreiz šī situācija laukos jau ir radījusi ļoti daudz pretešķību. Katrā lauku rajonā ir simtiem ģimeņu, kurām draud šis izlikšanas stāvoklis, un konflikts starp bijušajiem īpašniekiem un tagadējiem īrniekiem ir realitāte. 17.panta nobeiguma daļa, pēc manām domām, zināmā mērā noņem šo spriegumu. Tāpēc es gribu aicināt deputātus, iekams izšķirties par kaut kā noraidīšanu, padomāt par to, ka tas lauku rajoniem ir diezgan liels sprieguma novadītājs un ka tomēr būtu jāatbalsta šī doma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Koroševskis: Gribu papildināt Lauksaimniecības komisijas priekšlikumu vēl ar vienu vārdu. Te ir aizstāvēšanas runa it kā valsts un pašvaldības dzīvokļiem. Bet vajadzētu zināt, kāda veida kooperatīva īpašumā kas ir. Tāpēc varētu šeit rakstīt, ka jāatbrīvo līdzšinējā apdzīvojamā platība, ja tā atrodas valsts, pašvaldības vai kooperatīva īpašumā. Es nedomāju 1949.gada kooperatīvus, bet tos, kas tagad organizējās. Arī bijušie īpašnieki dzīvo šajos dzīvokļos. Papildināt ar vārdiem- "vai kooperatīva īpašumā". Varbūt varētu kādu citu vārdu izmantot.

A.Grūtups: Koroševska kungs, ar kooperatīvajiem dzīvokļiem ir daudz sarežģītāk. Mēs jau faktiski projektā rakstām, ka vajag nodot pilnīgā īpašumā šo dzīvokli, jo cilvēki par to ir maksājuši.

P.Koroševskis: Tas ir kaut kādas biedrības, sabiedrības...

A.Grūtups: Sabiedrisko organizāciju fonds. Tam var piekrist.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Grūtupa kungs, šeit par ārpuskārtas rindu man tāds jautājums, lai es varu balsot. Pagastos pašlaik un ilgu laiku nebūvēs dzīvokļus. Rajona saimniecība it kā šobrīd izzūd, pagastu būves nebūs. Par pašvaldības budžeta līdzekļiem, ja valsts izlemj šādus jautājumus tagad, nevarētu būvēt. Vai jūs savā lēmuma projektā varat paredzēt tādu normu, ka šo papildu dzīvokļu būvniecību paredz valsts un valsts arī veic šo būvniecību?

A.Grūtups: Lietuviešiem ir lēmumā īpaša programma. Mums tas arī jāiekļauj. Neaizmirsīsim vienu, ka mēs esam vienojušies par šiem septiņiem gadiem. Tā tas varētu būt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs debatētāju par 17.pantu nav. Tika izteikti dažādi priekšlikumi, kurus es ļoti lūgtu formulēt rakstiski un iesniegt trešajam lasījumam, lai tos varētu pavairot un lai deputāti varētu zināt, par ko tieši balsot. Pagaidām mums vienīgais balsojums ir par 17.panta akceptēšanu vai neakceptēšanu ar šo lauksaimnieku piebildi, par ko Grūtupa kungs jau ziņoja. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. (Četras balsis papildus ir "par".) Rezultāts: 57- par, 12- pret, 11- atturas. Tātad esam akceptējuši 17.pantu otrajā lasījumā.

18.pants ir pēdējais. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Man rokās ir bijušās Latvijas PSR dzīvokļu kodekss. Tajā 147.pantā ir šādas rindiņas: "Individuālā dzīvokļu fonda mājā izīrētājam uz kapitālā remonta laiku nav jāierāda īrniekam cita dzīvojamā telpa." Šādā sakarībā es un arī Lauksaimniecības komisija lūdz iekļaut arī 18.pantā atrunu sakarā ar 147.pantu no dzīvokļu kodeksa. Tā, piemēram, manā Kolkas jūrmalā ir ļoti daudz vecu cilvēku, kuri ir pārdevuši savas mājas rīdziniekiem ar tādu norunu, ka viņus no mājas ārā neliks un ka viņi tur var palikt un nodzīvot sava mūža pēdējās dienas. Turklāt lībiešu ir ļoti daudz. Bet, ja mēs neieliekam šo normu, īpašniekam, kurš māju ir nopircis, ir tiesības šo veco cilvēku izlikt. Bieži viņi tiek izlikti tiešā ceļā uz pansionātiem, ja īpašnieks noformē mājai kapitālo remontu.

A.Grūtups: Es varu uzreiz atbildēt. Redziet, 18.pantā mēs runājam par īres attiecībām. Šis vecais cilvēks savu māju pārdevis ar nosacījumu, ka viņš saglabā dzīvošanas tiesības šajā mājā līdz mūža galam. Viņš nav īrnieks. Te veidojas pavisam citas attiecības. Viņu no šīs mājas nevar izlikt kā īrnieku. Viņu nevar izlikt faktiski nekādos apstākļos.

Priekšsēdētājs: Tas ir mūža apgādes līgums, Seiles kundze. Tas ir pavisam cits jautājums. Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Lauksaimniecības komisija izteikusi viedokli tikai par to, ka iekļaut visu 149.un papildināt ar 147.pantu. Mans personiskais viedoklis ir, ka mēs varētu dalīt šīs daļas, atstājot 149. un 147.pantu- par vientuļām, darba nespējīgām personām un vientuļiem pensionāriem- un 149.pantu, kurā minēt tos, kas nodzīvojuši vairāk par 40 gadiem. Tas būtu vismaz korekti pret tām nespējīgajām personām un arī pret vientuļiem pensionāriem.

A.Grūtups: Es tomēr esmu pret šādu dalīšanu. Es tomēr lūgtu atstāt tikai 149.pantu, jo 147.pants runā par kapitālo remontu. Redziet, ja mēs iekļaujam tādu normu, ka virkni personu vispār nevar ne pie kādiem apstākļiem pa kapitālremonta laiku izlikt, tad mēs arī kapitālremontu daudzos gadījumos vispār nevaram izdarīt.

G.Grūbe: Grūtupa kungs, tieši uz 147.panta pamata šobrīd laukos notiek šo pensionāru, šo nespējīgo cilvēku izlikšana. Tieši uz 147.panta pamata. Tāpēc es ierosinu to dalīt divās daļās, lai aizsargātu vismaz šo cilvēku kategoriju, kuriem varbūt patiešām nav palicis daudz laika dzīvot, bet tajā pašā laikā mūsu pansionāti un visas citas iestādes ir absolūti nespējīgas viņus uzņemt.

A.Grūtups: Mēs nupat akceptējām 16.pantu ar abām daļām, tā ka tā prakse, kas bija līdz šim, uz visiem šiem gadījumiem nevar attiekties. Es nedomāju, ka tur vajadzētu ielikt 147.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ivar Krastiņ!

I.Krastiņš: Iedomājieties situāciju, ka dzīvoklī dzīvo pirmās grupas invalīdu ģimene: vīrs- pirmās grupas invalīds, sieva- pirmās grupas invalīde. Pēc pašreizējā 18.panta formulējuma īpašnieks var viņus izlikt ārā, jo viņi formāli nav vientuļi. Vai jums tomēr tas nešķiet drusku netaisnīgi? Viena iespēja būtu svītrot vārdu "vientuļi", tas paplašina to personu loku.

A.Grūtups: Es domāju, ka to var papildināt, ņemot vērā jūsu piebildi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kirštein! Pēc tam deputāts Plotnieks.

A.Kiršteins: Man tomēr viena lieta nav skaidra. Tā, piemēram, 1940.gadā kādā dzīvoklī ir iegājis kāds Iekšlietu tautas komisariāta darbinieks, teiksim, Šustins, un nodzīvojis 50 gadus šajā dzīvoklī, kura īpašnieki ir izsūtīti vai represēti. Tagad viņš tur dzīvo. Vai jebkurš vientuļš pensionārs tad paliek, vai tur ir kāds papildinājums?

A.Grūtups: Redziet, ja jau tāds kā Šustins tur dzīvos, es ceru, ka viņu tiesās un notiesās, tad dzīvokļa problēma atrisināsies pati par sevi. Tā ka es nezinu...

A.Kiršteins: Jā, bet vai tur nevajag kaut kā sīkāk minēt trešajā lasījumā, kas tie ir par vientuļiem pensionāriem, vai tie ir nelikumīgi atbraukuši vai vietējie iedzīvotāji, vai tas ir kaut kas cits? Mums taču ir zināms, ka Rīgā ir tūkstošiem, varbūt pat simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir nelikumīgi ieradušies pēdējos 10 gados. Kas to visu pētīs, uz ko tas attiecas?

A.Grūtups: Varbūt jūs kaut kādu zināmu formulējumu izstrādājiet un iesniedziet!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs, trešajam lasījumam dodiet ierosinošu normu!

A.Grūtups: Es domāju, ka jā. Konceptuāli tas nemaina būtību, bet nianses jau var būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Man, godājamie kolēģi, jāsaka tā: ja tās normas, kuras ir no 1.līdz 15.pantam, būtu vērstas uz to, lai mēs atjaunotu, restaurētu īpašuma tiesības, tik tālu te, nestrīdoties par detaļām, viss būtu normāli. Bet tagad, ja jūs uzmanīgi saliekat no 16. līdz 17.pantam, tad 18.pants tagad pieliek te izsaukuma zīmi. Te visur vīd izlikšana.

Padomāsim, kas būs, kad šis likums būs pieņemts un tiks publicēts! No šī viedokļa, man šķiet, ka 18.pants, pirmkārt, ir pilnīgi nesabalansēts. Kāpēc ilgāk par 40 gadiem? Kāpēc ne ilgāk par 35 gadiem? Ar ko cilvēks, kas dzīvojis 40 gadus, ir labāks par cilvēku, kas dzīvojis 20 gadus? Te var būt dažādi cilvēki, kuri ir atbilstoši dažādām kategorijām. Iepriekšējais jautātājs pareizi formulēja prasību. 50 gadus atpakaļ ne visai godīgi ir ieņēmuši dzīvokļus daudzi cilvēki, un 40 gadus atpakaļ- tāpat. Tas nav kritērijs. Savukārt vientuļus pensionārus it kā nevarētu izlikt, bet divus pensionārus var izlikt? Es atvainojos, kur tad šeit parādās mūsu humānisms?

Man šķiet, ka tīri konceptuāli 18.pants ir jāpārstrādā, tā vai citādi to saistot ar 16. un 17.pantu, jāparedz garantijas īrniekam. Mums ir garantijas īpašniekam, bet nav garantiju īrniekam, un tomēr šo īrnieku ir daudz.

Es ierosinu, ka šādā redakcijā, kāda ir šobrīd, projekts ir jānoraida un jāpārstrādā, konceptuāli aptverot visu to sociāli aizsargājamo personu loku, kurām šeit jāparedz garantijas.

A.Grūtups: Nu, pirmkārt, nepareizi tiek traktēts. Te ir runa par vientuļām darba nespējīgām personām jeb vientuļiem pensionāriem... Tas ir, man šķiet, tur likumā daudzskaitlī ierakstīts, ja? Daudzskaitlī.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es nezinu, kā ir partijas sapulcēs, bet pie mums no vietas nerunā. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Es gribu palīdzēt Grūtupa kungam un vērst jūsu uzmanību un arī cienījamā profesora Plotnieka uzmanību uz to, ka viss šis likums principā paredz izlikšanu tikai, ierādot platību. Kur ir tikai izlikšana bez ierādīšanas, ir atsauce uz dzīvokļu kodeksu. Tur ir tikai trīs gadījumi, kad var izlikt arī tikai caur tiesu bez ierādīšanas, ja sistemātiski nemaksā īres naudu, ja sistemātiski tīši bojā telpas un ja praktiski tur nedzīvo. Viss pārējais ir tā garantēts ar telpu ierādīšanu, ka pat 17.pants, kuru mēs iepriekš apspriedām, ierobežo maksimāli īpašnieka tiesības ieņemt vienu dzīvokli savā mājā ar to, ka viņš ir uzskaitē. Kad nebūs uzskaites, tad būs visādas pārbaudes, pirms pašvaldības palīdzēs viņam izvietot izliekamos īrniekus. Tātad vajag pareizi akcentus likt, te nav faktiski sarežģījumu pat ar kapitālremontu saistītos gadījumos. Mēs nobalsojām par tik milzīgiem termiņiem- 7 gadi.

Vēl tur otrā daļa paredz: ja pa to laiku nav ierādīts dzīvoklis, tad izlikšana tiek apturēta. Es domāju, ka nevajag te spēlēties ar to. Šis likums tik optimāli aizsargā īrnieku, ka vairāk aizsargāt vispār nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 100, ar Dobeļa kungu ir 101. Godājamie kolēģi, balsosim par 18.panta akceptēšanu pirmajā lasījumā! Kā jau es teicu, visus labojumus un grozījumus, lūdzu, trešajā lasījumā. Neaizmirsīsim, ka tie visi tiek rakstiski iesniegti un pavairoti. Rezultāts: 68- par. Tātad 18.pants ir akceptēts.

Tūlīt Škapara kungs ieņems vietu, un mēs varēsim nobalsot galīgā varianta par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem ar visiem tiem šodienas labojumiem un svītrojumiem akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par- 73, pret- 13, atturas- 9. Likums ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu trešajam lasījumam gatavot visus papildinājumus, grozījumus un citu rakstiski, citādi atkal mums būs liels sajukums.

Nākamais ir likumprojekts "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā". 182.dokuments. Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Godājamie kolēģi, es jau savos ievadvārdos principā apskatīju problemātiku, kas saistās ar abiem likumprojektiem, jo jautājumos par īrnieku garantijām tie faktiski ir absolūti identiski. Kas attiecas uz citām sadaļām, tad tās faktiski pārsvarā reglamentē procedūras jautājumus. Kas attiecas uz kompensācijas kārtību, tad acīmredzot mums te būs jālemj, kā darīt ar diskusiju, jo iepriekšējā likumprojektā šī kompensācijas kārtība faktiski tika noraidīta. Es domāju, ka varētu uzreiz sākt. Varbūt var arī šur tur pa nodaļām skatīt šo likumu.

Priekšsēdētājs: Sāksim laikam ar pantiem. Ja nebūs nekādu piezīmju, tad mēs vienkārši iesim uz priekšu.

1.pants- atzīšana par spēkā neesošu. Nav nekādu iebildumu?

2.pants. Nav.

3.pants- denacionalizācijas termiņi un kārtība, 2.nodaļa. Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Es piedāvāju tomēr kopīgu noilgumu kā iepriekšējā likumā- 3 gadus.

A.Grūtups: Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Nav problēmu. Darba grupa piekrīt, tātad- 3 gadi ir noilgums.

4.pants. Lūdzu, deputāt Bresi!

V.Bresis: Cienījamais Grūtupa kungs! Vai nebūtu lietderīgi komisijas uzdevumos, kas ir minēti 4.panta otrajā rindkopā, pierakstīt arī tādu uzdevumu, ka šai komisijai būtu jānosaka kompensējamās vērtības samazinājuma vai īpašuma vērtības pieauguma summa. Pretējā gadījumā būs jādibina vēl viena komisija, kura tiešām apskatīs namīpašumu un tad atkal par jaunu novērtēs.

Man šķiet, ka ar šo vajadzētu papildināt otro rindkopu, kā arī trešo rindkopu, jo arī izpildkomiteja tādā gadījumā lems ne tikai par atdošanu vai kompensāciju, bet arī par vērtības pieaugumu vai samazināšanos.

A.Grūtups: Jā, cienījamais Breša kungs, es domāju, ka varbūt to varētu 3.nodaļā. Tur ir faktiski visa tā kompensācijas kārtība, tur ir speciāla nodaļa. Varbūt, ka tur tad var, bet te ir jāvienojas principiāli, ko ar šīm kompensācijām darīt. Es principā piekrītu, tas ir loģiski.

B.Zeltkalne: Man ir priekšlikums 4.pantā. Tas ir arī Dzīvokļu komisijas ierosinājums, proti, rakstīt, ka pieteikumus izskata ne tikai rajona vai pilsētas tautas deputātu padomes izveidotās komisijas, bet- rajona pilsētas vai pilsētas rajona...

A.Grūtups: Jā, es piekrītu.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tad nav problēmu. Nav jābalso.

A.Grūtups: Tas vienkārši ir aizmirsts, par to jau bija runāts, ka tas ir vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par 4.pantu norunāts, ka par kompensācijām vēl atgriezīsimies komisijā. Tagad 5.pants.

Godājamie kolēģi, vai mēs vēlreiz atgriezīsimies pie 1937.gada Civillikuma, ja iepriekšējā likumdošanas aktā par to... Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Es domāju, ka mēs esam izdiskutējuši. Arī attiecībā uz pilsētām jau iepriekšējā normatīvajā aktā pateicām savu viedokli par šo vienu pakāpi, ka pie tā laikam vajadzētu pieturēties.

Priekšsēdētājs: Nav problēmu, cienījamie deputāti? Mēs iepriekš jau nobalsojām.

A.Grūtups: Vēl jo vairāk, ka denacionalizācija pamatā ir pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās.

Priekšsēdētājs: Deputāte Seile vēlas izteikties, lūdzu!

A.Seile: Vai lauksaimnieku papildinājums tiek pieņemts šajā 5.pantā, kas ir analoģisks iepriekšējā likuma 9.pantam?

A.Grūtups: Es jau teicu, ka uzskatu, ka mēs jau esam izdiskutējuši un ka tur varētu būt tāpat kā iepriekšējā likumā, kurā es atzinu jūsu papildinājumu.

A.Seile: Tātad lauksaimnieku papildinājums ir pieņemts?

A.Grūtups: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad 5.pantu apstiprinām šinī pirmajā variantā ar lauksaimnieku papildinājumu, kā mēs nobalsojām iepriekšējā likumprojektā par 9.pantu. Paldies.

6.pants. Lūdzu, deputāt Bresi!

V.Bresis: Man ir jautājums par 6.panta pēdējo rindkopu. Ja dokumentu nav vai tie nav saglabājušies pilnībā, namīpašuma sastāvu, kā arī īpašuma tiesības nosaka tiesa.

Sakiet, lūdzu, Grūtupa kungs, vai šeit nav paslēpts ārkārtīgs birokrātijas mehānisms? Ja, piemēram, bijušajam īpašniekam pietrūks vienas kaut kāda izziņas, kuru kāds ir iedomājies (mēs nezinām to dokumentu komplektu, kāds ir jāiesniedz), tad bijušais īpašnieks tiks nepārtraukti dzenāts, vai arī varbūt mākslīgi tiks nozīmēta tiesa, un līdz ar to bijušajam īpašniekam tiks radīti ārkārtīgi šķēršļi īpašuma atgūšanā. Vai šeit nevajadzētu konkretizēt, ka gadījumos, ja ir domstarpības ar vietējo pašvaldību, tad varbūt to tiesa izskata, bet, ja vienas izziņas trūkst, kuru, piemēram, nacionalizācijas komisija pat nedeva uz rokas, tādā gadījumā visiem bijušajiem īpašniekiem jāiet caur tiesu. Tas, man liekas, nav loģiski.

A.Grūtups: Es jums tūlīt pateikšu. Redziet, šī kārtība faktiski pastāv jau arī tagad. Tā ir civilprocesā tā saucamā sevišķā tiesvedības kārtība. Tas faktiski ir tikai atkārtojums. Mēs faktiski nākam cilvēkam pretī, lai neradītu strupceļus, jo te ir gājuši kari, revolūcijas un viss kaut kas, dokumenti nav pilnībā saglabājušies, bet, kad ir runa par īpašuma tiesībām vai mantinieku tiesībām un ir runa tomēr par lieliem īpašumiem, tomēr jābūt diezgan precīzai skaidrībai. Tāpēc arī šī tiesas kārtība šeit ir iekļauta. Tiesā, ja cilvēks iesniedz pierādījumus un dokumentus, nav tādu problēmu.

Bet pārbaudīt vajag, jo īpašuma tiesībās tomēr ir vajadzīga precizitāte. Ja dokumentu nav pilnībā, ja, teiksim, nav pirkuma un pārdevuma līguma, bet ir saglabājusies apdrošināšanas polise? Dabiski, ka tāds dokuments nav pilnvērtīgs īpašuma dokuments, bet, ja šīs polises ir vairākas un ja vēl kādi liecinieki to apliecina, tad tiesa, profesionāli vērtējot, spriedumā var to noteikt. Tā ir sevišķā tiesāšanas kārtība, faktu konstatēšana. Tā rīkojas daudz kur pasaulē. Tomēr tas ir vērsts uz to, lai neradītu strupceļu, tikai tādēļ.

Kas attiecas uz birokrātiju, tad mēs jau zinām, ka neatkarīgi no tā visur var radīt birokrātiju. Tagadējās izpildkomitejās šo nepamatoti represēto lietu izskatīšana arī velkas pa trim gadiem, tiešām tā ir birokrātiska šo jautājumu vilcināšana. Laikā nav izprasīti no arhīviem dokumenti, tagad arhīvi ir pārslogoti, un rezultāti ir tādi. Pret birokrātiju laikam ir jācīnās ar citām metodēm, ko mēs tur darīsim...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 7.pants. Nav iebildumu?

8.pants. Nav iebildumu.

9.pants. Kompensācijas kārtība. Deputāte Marjaša. Lūdzu.

R.Marjaša: Es piedāvāju svītrot pēdējo rindkopu, kurā ir ierakstīts: ja īpašnieks atsakās saņemt namīpašumu, tad kompensāciju var samazināt, bet ne vairāk kā par pusi. Par ko mēs viņu sodām? Pēc kādiem kritērijiem mēs viņu sodām? Kas to noteiks? Es piedāvāju to izsvītrot.

A.Grūtups: Es tikai varu paskaidrot, kāda bija doma. Mēs bijām ieinteresēti tomēr, lai šis īpašnieks saņem šo namu. Tādējādi arī likumā tika iekļauts, lai stimulētu tomēr izvēlēties mantu, nevis naudu. Es tikai paskaidroju, kādi bija apsvērumi. Kā deputāti nobalsos, tā lai paliek, es negribu uzspiest.

R.Marjaša: Es tikai domāju, ka mūsdienu apstākļos viņu nav par ko sodīt. Bez tam nav zināms, kādi kritēriji. Ne mazāk kā puse, un ne vairāk kā puse. Neskaidra norma, kas stimulē patvaļu. Es piedāvāju izsvītrot.

A.Grūtups: Es domāju, lai balsošana to izlemj. Man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: 9.pants. Tātad pirmās daļas otrā daļa praktiski attiecas uz tiem namīpašumiem, kuri nav saglabājušies. Ja mēs rīkojamies pēc analoģijas ar iepriekšējo likumu, tad pagaidām mēs vismaz nepieņemam šo kārtību. Es lūdzu to daļu arī šajā likumā svītrot, kamēr nav izstrādāta cita kārtība, kurā būtu tas precizēts. Es šeit neredzu pamatojumu, ka lielajiem namiem būtu jānosaka un mazajiem- nebūtu. Tie, kuru lielie nami nav saglabājušies (tagad mēs virzām to), saņems atlīdzību un kompensāciju, bet par mazajiem- mēs izsvītrojām ārā. Ja nav noteikta kārtība, tad arī šeit es neredzu vajadzību atstāt.

A.Grūtups: Te ir tiešām principiāls jautājums. Varbūt par šo nodaļu vajag tad risināt. Faktiski šī nodaļa atkārto mūsu 20.martā pieņemto lēmumu gandrīz viens pret vienu, bet vajag principiāli izlemt, ko mēs darīsim ar šo nodaļu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Nodaļa paliek nodaļa, bet mums ir jāizskata pa pantiem. Tad mēs varam nobalsot, vai šādu nodaļu akceptējam vispār, jo mēs nevaram nodaļu diskusiju uzsākt, ja konkrētas normas tomēr neizdiskutējam.

Šajā gadījumā mums ir jānobalso par 9.panta akceptēšanu vai neakceptēšanu, pēc tam par to svītrojumu, ko ieteica Marjašas kundze, proti, pēdējās rindkopas svītrojumu. Par svītrošanu mēs varam balsot jebkurā laikā.

Balsosim par 9.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 52 balsis- par, 9- pret, 11- atturas. Akceptēts.

Tagad balsosim par pēdējās rindkopas svītrošanu, kas sākas ar vārdiem- "ja īpašnieks" un beidzas ar vārdiem- "par pusi". Balsosim par Marjašas kundzes ierosinājumu svītrot šo pēdējo daļu. (Viena balss papildus "par".) Rezultāts: par- 52, pret- 5, atturas- 12. Pēdējā rindkopa ir svītrota.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad 9.pants ir saglabājies vispār kā tāds. Es tomēr ierosinātu svītrot pirmo daļu, kur ir runa par situāciju, kad namīpašums nav saglabājies. Tātad šo daļu tomēr vajag svītrot, jo mēs analoģiski nemaksājam kompensācijas arī par mazajiem namīpašumiem.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, te tomēr vajadzīgs teksts. Ja izsvītrojam vārdus "kad namīpašums nav saglabājies", zūd jēga visam tekstam.

G.Grūbe: Es atvainojos. Paliek 2.pantā minētie gadījumi. Tātad paliek tā, ka, ja labticīgie īpašnieki iegūst īpašumā, tad paliek kompensācija, bet, ja namīpašums nav saglabājies, tad kompensācija nevar palikt. Tātad šeit 9.panta pirmajā daļā ir divas daļas.

Priekšsēdētājs: Bet jums ir jāpasaka, Grūbes kungs, tieši kurus vārdus jūs piedāvājat svītrot. Tieši vārdus, nevis jēdzienus.

G.Grūbe: "Kad namīpašums nav saglabājies".

Priekšsēdētājs: Bet iznāk tā, ka arī citam tekstam nav jēgas. Te tad jālabo redakcionāli.

G.Grūbe: Redakcionāli tas ir labojams, taču 2.pantā minētie gadījumi jāpatur šajā panta daļā, bet otrā daļa, kas attiecas uz namīpašumiem, kuri nav saglabājušies, tātad- uz kompensāciju, nesaglabājas, mēs arī iepriekšējā likumā to nobalsojām.

A.Grūtups: To redakcionāli var izlabot.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs apņemas redakcionāli tekstu savest loģiskā kārtībā.

A.Grūtups: Ja nobalsos, protams.

Priekšsēdētājs: Tātad Grūbes kungs piedāvā balsot, lai jēdziens- "par namīpašumiem, kuri nav saglabājušies"- tiek svītrots. Grūtupa kungs apņemas redakcionāli visu salikt kopā. Nav iebildumu par tādu balsojumu deputātiem, jo Grūbes kungs pieprasa? Nav.

Lūdzu, balsosim. Grūtupa kungs apņemas visu sakārtot. Ar tādu nosacījumu.

A.Grūtups: Man cits nekas neatliek.

Priekšsēdētājs: Rezultāts: 41- par, 12- pret, 13- atturas. Ar balsu vairākumu esam svītrojuši šo jēdzienu. Paldies. Tātad 9.pants ir šādā redakcijā.

Lūdzu, 10.pants.

A.Grūtups: Es tikai varu pateikt, ka 10.pants pilnīgi atkārto 20.marta lēmuma formulējumu. Pilnīgi precīzi. Tā jau ir pieņemta norma. Ja mēs šo noraidām, tad (smejoties) mēs esam atcēluši 20.marta lēmumu.

Priekšsēdētājs: Neviens neprotestē. Paldies.

Lūdzu, 11.pants.

A.Grūtups: Par 11.pantu jālemj principiāli.

Priekšsēdētājs: Jo iepriekšējā likumprojektā mēs savādāk balsojām.

A.Grūtups: Jā, jā, 11.pants jālemj principiāli. Šeit būtu jābalso, vai atstāt vai...

Priekšsēdētājs: Iepriekšējā likumprojektā mēs esam to svītrojuši.

A.Grūtups: Svītrojuši, jā.

Priekšsēdētājs: Tur tas arī sakrita, tas bija 11.pants.

A.Grūtups: Jā, jā- 11.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Šeit es domāju, ka nebija runas par to, ka vispār vajadzētu svītrot. Iepriekšējā reizē arī to, bez šaubām, svītroja, bet šeit jau bija par to daļu, kurā nevar saprast, kādā veidā ir samazinājums vai palielinājums. Iepriekšējā likumprojektā tika svītrots, varbūt tagad var piedāvāt citu variantu. Es tikai gribu atgādināt, ka iepriekšējā likumprojektā to svītrojām.

Priekšsēdētājs: Tā tas notika. Lūdza, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es vēlreiz tomēr atkārtotu to pašu piedāvājumu, kuru jums izteicu, runājot par iepriekšējo likumprojektu. Par ko šai sakarībā būtu jārunā? Būtu jārunā par to, ka šis namīpašums daļēji ir, piemēram, sabojāts, piemēram, aktīvas fiziskās vai juridiskās personas darbības rezultātā puse no tā nojaukta. Tad acīmredzot ir tā vai citādi vērtība jāatlīdzina. Kam tas jādara? Jādara tai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas to ir pastrādājusi. Tādus piemērus mēs varam sameklēt Rīgā, Jelgavā un jebkurā pilsētā.

Tātad ir jābūt normai, kas paredz kompensēt to kaitējumu, kas ir nodarīts fiziskās vai juridiskās personas aktīvas darbības rezultātā.

Otrs gadījums. Šobrīd mums ir Rīgā darīšana ar vienu otru namu, kas ir kapitāli pārbūvēts, tā vērtība varbūt ir divas un trīs reizes lielāka, nekā tā kādreiz bija. Ko tas nozīmē? Mēs atdosim, neko nesaņemot pretī? Nauda, kas tur ieguldīta, taču ir nodokļu maksātāju nauda. Tā ir jākompensē.

Es ierosinu to pašu piedāvājumu, kuru izteicu iepriekšējā likumprojektā. Abas šo likumprojektu normiņas tādā veidā vajag sabalansēt.

A.Grūtups: Ja es pareizi sapratu, tad mēs 11.pantu varam atstāt, tikai konkretizējam samazinājumu, precīzi vadoties pēc vainas mehānisma. Šis otrais palīgteikums attiecībā uz ieguvēju tāpat saglabājas. Mēs tikai konkretizējam, ko tad no viņa prasīt. Tad varam balsot, man nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai kāds no deputātiem pieprasa šī panta svītrošanu? Iepriekšējā likumā, es atgādinu, mēs to svītrojām.

A.Grūtups: Varbūt tiešām, pirmo likumu pieņemot, mēs mazliet pārsteidzāmies? Mēs varam konkretizēt, vērtējot pēc vainas pakāpes vai citādi.

Priekšsēdētājs: Bet mums pašlaik nav teksta, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Nu jā, mēs varam tikai principā akceptēt...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Man ir lūgums nobalsot par 11.panta otro daļu, ka mēs to saglabājam, bet 11.panta pirmās daļas balsojumu atstāsim trešajam lasījumam.

A.Grūtups: Labi.

Priekšsēdētājs: Visi dzirdēja Grūbes kunga piedāvājumu? Balsosim par 11.panta otrās daļas akceptēšanu pirmajā lasījumā un nebalsosim par pirmo daļu, kuru atstājam tālākai sagatavošanai trešajam lasījumam. Tātad tikai par 11.panta otro daļu.

Rezultāts: (plus viena balss) 55- par. Tātad esam akceptējuši 11.panta otro daļu.

Es atgādinu, ka arī trešajā lasījumā mēs tik un tā atgriezīsimies pie tiem pantiem, vismaz daļas no tiem, kurus neesam akceptējuši arī iepriekšējā likumprojektā, jo tie ir palikuši otrā lasījuma stadijā. Sāksim trešo lasījumu tieši ar šiem pantiem.

Lūdzu, 12.pants.

A.Grūtups: Es varbūt nelielu komentāru, ja var? 12.panta otrā un trešā daļa ir ārkārtīgi svarīga. Faktiski tiek paredzēta iespēja pašreizējam valdītājam vienoties ar bijušo īpašnieku, kas neapšaubāmi notiks daudzos gadījumos. Šīs divas daļas atļauj viņiem to darīt, savstarpēji norēķinoties. Tad pašreizējam valdītājam tiek atstātas īpašuma tiesības. Domāju, ka tā ir ļoti elastīga norma, kas ir piemērota šodienas situācijai. Man būtu lūgums- nesvītrot to. Faktiski tā balstījās uz daudziem priekšlikumiem par tādu mehānismu nepieciešamību, arī uz mūsu pretējās frakcijas priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nav iebildumu. Par 12.pantu nav pretenziju? Nav. Paldies.

Lūdzu, 13.pants.

A.Grūtups: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit varētu. Visa nodaļa ir precīzi tāda pati, kāda ir iepriekšējā likumā. Varbūt mēs varam akceptēt šo nodaļu tādā pašā veidā, kā runājām par iepriekšējo likumu?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai varam akceptēt 4.nodaļu?

A.Grūtups: Ar tiem priekšlikumiem...

Priekšsēdētājs: Ar tiem labojumiem, kas bija iepriekšējā likumprojektā.

A.Grūtups: Tie ir viens pret vienu faktiski.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs iebilst. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es gribēju atgādināt arī par šo 17.pantu, par lauksaimnieku priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Bet mēs akceptējām tādā formā... (tālāk saruna kļūst neskaidra).

G.Grūbe: Es atvainojos, es vienkārši gribēju precizēt.

A.Grūtups: Jā, jā, bez šaubām, kā gan citādi.

Priekšsēdētājs: Taču garantijas nekādas. Garantijas būs tad, kad nobalsosim.

A.Grūtups: Jā.

Priekšsēdētājs: Lai nebūtu pretenziju, nobalsosim par 4.nodaļu tādā redakcijā, kādā tā tika pieņemta iepriekšējā likumprojektā. Rezultāts: (plus viena balss) 52- par. Esam akceptējuši 4.nodaļu.

Lūdzu, 19.pants.

A.Grūtups: Es varbūt nelielu komentāru. 19.pants balstās arī uz Latvijas Republikas pieredzi, uz to, ka divdesmitajos gados tika noteikta arī kontrole pār šiem namīpašumiem, zemēm un tā tālāk. Tas nav nekas boļševistisks, jo Latvijas Republika tādā veidā regulēja gan zemes īpašuma, gan lielo namu pārdošanu divdesmitajos gados. Zemes īpašuma pārdošanas atļaujas deva Centrālā zemes komisija, attiecībā uz citu nekustamo mantu- Tieslietu ministrija. Par to ir divdesmitajos gados pieņemti normatīvi akti.

Es domāju, ka šajā haosa situācijā mums vajadzētu šo kontroles iespēju atstāt. Ja vēlāk nevajadzēs, tad palabosim. Bet šobrīd vajadzētu apskatīties, kam grib pārdot tālāk. Es domāju, ka te daudzās runās izskanēja šī doma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 19.pantu? Nav. Par 20.pantu? Arī nav.

Balsosim par likumprojekta "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" akceptēšanu otrajā lasījumā ar izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem. Reģistrēties, liekas, nevajag, jo visi jau reģistrējušies. (Plus trīs balsis "par".) Rezultāts: 61- par, 4- pret un 17- atturas. Tātad esam likumprojektu akceptējuši otrajā lasījumā.

Varbūt Grūtupa kungs varētu ziņot, kad varam gaidīt trešo lasījumu?

A.Grūtups: Es domāju, kolēģi, ka vajadzētu tomēr noteikt termiņu. Tas arī disciplinētu mūs. Noteiksim varbūt nākamo trešdienu.

Priekšsēdētājs: Ja mēs trešdien strādāsim. Ja ne, tad pēc divām nedēļām otrdienā.

A.Grūtups: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad Grūtupa kungs piedāvā ne nākamajā, bet aiznākamajā nedēļā otrdien iekļaut trešo lasījumu. Nav ierosinājumu? Tas tāpēc, ka trešdien mēs esam atkarīgi no frakcijas sēdēm.

A.Grūtups: Labāk jau drošāk (smejoties).

Priekšsēdētājs: Ja Šteina kungs frakcijai noteiks sēdi, tādā gadījumā mums nenotiks plenārsēde pēcpusdienā.

A.Grūtups: Es domāju, ka nedēļa starpā būtu reāli, lai mēs varētu pastrādāt un visus viedokļus izdiskutēt. Bet pēc tam tajā nedēļā otrdien būtu normāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pieņemts. Tātad tas ir saistoši Augstākās padomes Prezidijam.

A.Grūtups: Vajag balsot?

Priekšsēdētājs: Nobalsosim. Grūtupa kungs ierosina nobalsot. Grūtupa kungam tas uzliek saistības sagatavot projektu trešajam lasījumam.

A.Grūtups: Bez šaubām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. (Plus viena balss "par", pat plus divas balsis "par", Freimaņa kungs arī atvainojas un balso "par"). Rezultāts: 61- par, 1- pret, 10- atturas. Tātad trešajā lasījumā skatām pēc divām nedēļām otrdien. Paldies, Grūtupa kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" otrajā lasījumā. 171.dokuments. Lūdzu.

L.Alksnis: Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jūsu vērtējumam tiek nodots likumprojekts otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, kolēģi, lūdzu klusāk! Tie, kuri iet ārā, tie izies ārā, tad mēs, pārējie, varēsim klausīties likumprojektu.

L.Alksnis: Likumprojekts "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" otrajā lasījumā. Šajā sakarībā es jūs lūdzu skatīt sekojošus dokumentus: 173.dokumentā ir apkopoti visu deputātu un citu institūciju priekšlikumi šim likumprojektam. Pats likumprojekts ir 198.dokumentā, kas ir uzlabots salīdzinājumā ar 171.dokumentu, kas jums tika izdalīts jau pagājušajā nedēļā, bet 198.dokumentu jūs saņēmāt šodien no rīta. Šeit šie uzlabojumi ir ļoti minimāli, ievērojot tos deputātu priekšlikumus, kurus es saņēmu pagājušajā nedēļā, konkrēti no Ilmas Čepānes, kā arī no cienījamā Breša kunga.

Kopumā es gribu pateikt, ka likumprojekts salīdzinājumā ar pirmo lasījumu būtiski nav mainījies, vienīgi varētu runāt par 12.pantu, kurā, ja jūs atceraties, pirmajā lasījumā mēs bijām paredzējuši daļējus ierobežojumus attiecībā uz īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem. Otrajā lasījumā pilnīga prioritāte tiek dota bijušajiem īpašniekiem pašiem izvēlēties ar noteiktiem konkrētiem nosacījumiem, kādā veidā viņiem šīs īpašuma tiesības uz bijušajiem zemes īpašumiem var tikt atjaunotas, ja viņi paši to vēlas.

Es domāju, ka vairāk nekomentēšu. Es gribētu lūgt priekšsēdētāju skatīt pa pantiem. Ja būs kādi jautājumi, iebildes vai labojumi, tad mēs varētu to darīt līdzīgi tam, kā darījām, izskatot kolēģa Grūtupa likumprojektus.

Priekšsēdētājs: Cik es sapratu, 198.dokuments būs pamatā.

L.Alksnis: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Ar tiem papildus, kas ir 173.dokumentā?

L.Alksnis: Tieši tā, cienījamais priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Par termiņiem nav jautājumu, liekas? Tie jau tika izrunāti. Paldies.

1.nodaļa 1.pants. Nav.

2.pants. Zemes reformas mērķis. Te bija deputāts Punovskis...

L.Alksnis: ...kā arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes...

Priekšsēdētājs: Jā, deputāta Punovska nav, tātad viņš laikam neapstrīd komisijas atzinumu. Mēs vienkārši nevaram to pārbaudīt. Nav runātāja. Balsosim tā, lai mēs varam turpināt.

3.pants, 1.punkts. Rīgas pilsētas zemes ierīcības darba grupa. Tas saīsinājums gan ļoti nedaiļskanīgs.

L.Alksnis: To es lūdzu reklamēt. Gribu teikt, ka Rīgas pilsētas zemes ierīcības darba grupā strādā arī mūsu tautietis- zemes ierīkotājs no Vācijas- Dzelzkalns-Dzelzkalēja kungs, kas mums tiešām ļoti daudz palīdzēja, sagatavojot šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Tur ir pieņemti labojumi. Kādi ir iebildumi deputātiem pie 3.1.? Nav. Par 3.pantu kopumā varbūt ir kādi iebildumi, jo es saprotu, ka visi labojumi tur ir pieņemti? Nav par 3.pantu?

4.pants. Zemes reformas pamatprincipi. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man ir jautājums par 4.3.1. Šeit ir rakstīts: "atjauno zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem- fiziskajām un juridiskajām personām". Mēs esam pieņēmuši attiecīgu, varētu teikt, konstitucionālu likumu par īpašuma tiesībām Latvijas Republikā, kas ir iekļauts šajās agrākajās Latvijas PSR Konstitūcijas normās, kurās ir skaidri pateikts, ka zemes īpašums Latvijā var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, tātad- fiziskajām personām un nekādā veidā ne juridiskajām personām. Kā jūs to saskaņojat?

L.Alksnis: Šī ir norma, par kuru mēs runājām jau pirmajā lasījumā. Šeit lūdzu atšķirt divas pozīcijas: bijušos zemes īpašniekus un nākamos, potenciālos zemes īpašniekus. Mēs savās Konstitūcijas normās esam ierakstījuši, ka zemi no jauna īpašumā tiešām varēs iegūt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Bet šī norma, kas ir šajā pantā ierakstīta (4.3.1.) attiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem- gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Es jau toreiz pasvītroju, ka, manuprāt, atjaunojot šīs īpašuma tiesības, es pasvītroju- atjaunojot -, mums nav tiesību dot šīs īpašuma tiesības juridiskajām personām. Bijušajām. Es šeit nerunāju- no jauna.

E.Krastiņš: Es tomēr gribētu, pirmkārt, apšaubīt šo jūsu apgalvojumu. Otrkārt, pašlaik vispār ir neskaidra juridisko personu īpašuma tiesību atjaunošana. Tā mums vēl nav skaidri pateikta. Šeit ir jānoskaidro attiecīgās juridiskās personas pārmantojamības tiesības. Tāpēc es tomēr aicinu stingri turēties pie principa, ka Latvijas Republikā zeme var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņu īpašums, izņemot gadījumus, kad tā tiek atdota fiziskajām personām- citu valstu pilsoņiem, kam tā ir bijusi īpašumā pirms 1940.gada nacionalizācijas.

L.Alksnis: Nu, tā ir norma, par kuru mēs izstrīdējāmies jau pirmajā lasījumā. Tad mēs akceptējām šo pozīciju, kāda ir fiksēta otrajā lasījumā. Gribu arī minēt, ka šajā likumprojektā ir pateikts, kā juridiskā persona var pierādīt savu īpašuma tiesību pēctecību. Tas ir nepieciešams, ja šaubu gadījumā šo īpašuma tiesību pēctecība ir jāpierāda tiesas ceļā. Tas ir teikts... es momentā nevaru šo pantu atrast.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es gribētu gan atbalstīt jautājuma nostādni, ko izteica kolēģis Krastiņš, gan arī varbūt tīri no juridiskā dogmatiskās analīzes viedokļa vērst uzmanību uz zināmām pretrunām.

Izlasiet uzmanīgi 4.3.1.! Tur ir teikts: "atjaunot īpašuma tiesības īpašniekiem vai to mantiniekiem". Un tālāk- "fiziskajām un juridiskajām personām". Tas nozīmē, ka mēs atzīstam juridiskās personas par mantiniekiem. Vispār es nesaprotu, ko kāda juridiskā persona var mantot vai uz ko tā var pretendēt?

Es vēl turpinu. 4.3.3. ir pretrunā ar šo 4.3.1., jo šeit ir skaidri un gaiši pateikts, ka juridiskajām personām nevar būt mantojuma tiesību. Tāds mantošanas institūta traktējums 4.3.1. ir, manā izpratnē, paradoksāls.

L.Alksnis: Varbūt šeit es varētu piekrist, ka nav pareizi formulēta šī doma. Es piekrītu, ka juridiskajām personām nevar būt tāds mantinieks, kādu mēs saprotam fiziskajām personām. Tur es pilnībā jums gribu piekrist. Šeit, manuprāt, varētu ieviest attiecīgas korekcijas. Bet, ja juridiskā persona savu pēctecību var pierādīt, tad mums nav tiesību liegt šai juridiskajai personai atjaunot zemes īpašuma tiesības. Mēs toreiz jau runājām pirmajā lasījumā. Es kā piemēru minēju Rīgas Latviešu biedrību, kā arī studentu korporācijas, kuras savā laikā šos zemes gabalus ir pirkušas no Rīgas pašvaldības. Ja šīs juridiskās personas ir saglabājušās un var pierādīt savu pēctecību, tad tās jāatzīst. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Berķi!

A.Berķis: Man ir tīri formāls iebildums pret 4.3.5., kurš paredz atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem. Man liekas, ka to vajadzētu ievietot 4.3.1. sākumā, jo citādi mēs atkal bijušos īpašniekus it kā atstājam beigās.

L.Alksnis: Berķa kungs, lūdzu, skatieties 198.redakciju, jo 171.dokumentā tiešām šī zemes īpašnieka tiesību atjaunošana ir piektā pozīcija, bet 198.dokumentā tā ir primārā, likuma pamats.

Priekšsēdētājs: Mēs, Berķa kungs, ņemam 198.dokumentu. Jūs neatšķīrāt īsto.

L.Alksnis: Jūs tieši izteicāt to priekšlikumu, kas ir ņemts vērā 198.redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man ir jautājums par šo 4.pantu saistībā ar 9.pantu, jo 9.2.2. paredz, ka Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos noteiktie zemes īpašumu tiesību subjekti var pieprasīt zemi īpašumā. 4.pantā arī tad būtu tas jāatspoguļo, bet man nav skaidrs, kādēļ šie subjekti saņems zemi, kas tās ir par organizācijām, kas slēdz šos starptautiskos līgumus, un kas to akceptē. Es neredzu 4.panta un 9.panta saistību.

L.Alksnis: Es jau minēju, ka šeit ir būtiska atšķirība: 4.pantā ir runa par bijušo zemes īpašnieku tiesību atjaunošanu gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, bet 9.pantā ir pateikts, kas var būt no jauna šā īpašuma subjekts. No jauna zemes īpašnieki saskaņā ar mūsu labojumiem Konstitūcijā var būt Latvijas Republikas pilsoņi un juridiskās personas, ko mēs esam noteikuši starptautiskajos līgumos. Tādus līgumus, es uzskatu, var slēgt mūsu Augstākā padome, mūsu Ministru padome. Neviens cits, es domāju, šādus starptautiskus līgumus nevarētu slēgt. Vēl varētu to darīt attiecīgas valsts institūcijas, kuras ir pilnvarotas šādai rīcībai.

G.Grūbe: Jā, tad es, Alkšņa kungs, galīgi nesaprotu. Jūs, piemēram, 4.3.2. rakstāt, ka pašvaldības nodod zemi īpašumā vai arī piešķir to lietošanā valsts varas un pārvaldes institūcijām. Vai šeit ir runa par tām zemēm, kas tām bijušas, vai te pašreiz kaut kas neiet kopā?

L.Alksnis: 4.3.1. ir runa par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Šīs īpašuma tiesības tiek atjaunotas ne tikai bijušajām fiziskajām personām, bet arī bijušajām juridiskajām personām, tai skaitā arī valsts varas un pārvaldes institūcijām. Neviens neliedz, piemēram, Ārlietu ministrijai šodien prasīt atjaunot zemes īpašuma tiesības uz tai piederējušiem zemes gabaliem. Pašvaldība tikai savu zemi var nodot īpašumā vai piešķirt lietošanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Atvainojiet, Ārlietu ministrijai nebija nekādu zemes īpašumu. Tā bija valsts zeme. Un Ārlietu ministrija bija valsts instance. Tās ir, kā Odesā saka, divas lielas atšķirības. Es gribētu teikt par 4.3.1. Es lieku priekšā tomēr šīs juridiskās personas svītrot. Kas patlaban notiek? Kaut kādi cilvēki piesakās, ka esot Latviešu biedrība. Pēc tam piesakās vēl kādi citi Pēteri, Jāņi, tie arī saka, ka Latviešu biedrība. Viņi visi grib izmantot Latviešu biedrības namu un kāst to naudu, ko tur varēs iekāst, pēc tam, kad viņi iegūtu kontroli pār šo Latviešu biedrības namu. Ņemot vērā, ka šeit tiešu šo organizāciju vai šo personu pēctecību, kuras pretendē, nevar pierādīt, es lieku priekšā šīs juridiskās personas izsvītrot. Pretējā gadījumā es arī pretendētu un dabūtu tiesības iegūt šo naudu.

L.Alksnis: Cienījamais Bojāra kungs, ja jūs apskatīsities 3.nodaļas 9.1.2., tad tur ir pateikts: ja rodas šaubas attiecībā uz juridisko personu zemes īpašumu pēctecību, tad šaubu gadījumā šī pēctecība var tikt noteikta tiesas ceļā, kad likumā noteiktajā kārtībā tiesa atzīs tiesību pārmantošanas kārtību.

J.Bojārs: Dotajā gadījumā ir absolūti neiespējami pierādīt, ka es neesmu Latviešu biedrības pārmantotājs, bet, lūk, mans cienījamais kolēģis Eglājs ir pārmantotājs. Tas praktiski ir galīgi neiespējami. Tāpēc labāk visu to svītrot.

L.Alksnis: Tad jūsu viedoklis ir, ka bijušie zemes īpašnieki- juridiskās personas- nevar savus zemes īpašumus atgūt atpakaļ privātīpašumā. Tā es saprotu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, te Laķa kungs klausās un ir ļoti dusmīgs. Es domāju, ka 30 minūšu starpbrīdī viņi atrisinās šo jautājumu ar Bojāra kungu, un pēc pārtraukuma mēs nobalsosim visu ātri un mierīgi.

30 minūtes starpbrīdis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Lūdzu reģistrēties. Mūsu elektroniskā sistēma ir sabojājusies. Bet nekas, pārreģistrēsimies vēlreiz pirms balsošanas. Vizuāli zālē ir 45 deputāti plus vai mīnus viens.

Lūdzu, Alkšņa kungs! 4.pants mums palika nepabeigts. Praktiski jautājums bija par juridiskajām personām. Pārējais neprasa neko vairāk kā tikai redakcionālus labojumus. Vai turpināsim debates?

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Es vēlreiz lieku priekšā šīs "juridiskās personas" svītrot, uzskatot kā ārkārtīgi apšaubāmu tagad šo juridisko personu tiesību atjaunošanu. Īpašuma tiesību atjaunošana obligāti būs saistīta ar lielām blēdībām, jo nav nepārtrauktības viņu darbībā, nav šīs nepārtrauktības. Var būt jebkuri, kā krievi saka, "samozvanci".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Atkal par kompensācijām. Pilsētas deputāti it kā zina, ka šobrīd pilsētas budžetā, lai uzturētu slimnīcas, veco ļaužu pansionātus un tā tālāk, pietrūkst gandrīz 50 miljonu rubļu. Šeit mums tagad nāksies kompensēt no pašvaldību budžeta bijušos īpašniekus, kuru īpašumi nav saglabājušies. Tie būs neskaitāmi miljardi. Es tomēr gribu dzirdēt kaut vai aptuvenu ciparu, cik tas var maksāt. Mēs nedrīkstam, absolūti neko nezinot, vienkārši ņemt un balsot. Tā taču nevar, tas nav nopietni. Mums iesniegs rēķinu, tā ir nopietna saruna. Mēs dodam tiesības, uz tām pastāvēs, mēs taču nevaram palikt, kā saka, āksta lomā, ka esam pajokojuši, ka faktiski jau nebijām domājuši maksāt. Mums būs jāmaksā, ja mēs šeit likumā to pieņemsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Vēl par juridiskajām personām. Mēs, starp citu, pirmajā lasījumā konceptuāli nobalsojām. Tas konceptuālais balsojums ir iekļauts 9.panta 1.punkta 2.apakšpunktā. Es piekrītu Bojāram, ka daudzi viltvārži uzradīsies šajā sakarā kā šo juridisko personu mantinieki. Bet mums ir skaidri pateikts, ka bijušajiem zemes īpašniekiem- juridiskajām personām- tiek atjaunotas īpašuma tiesības tikai pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā tiesa atzīs tiesību pārmantošanas faktu. Tātad katrai juridiskajai personai jāgriežas tiesā, nekā citādi.

Latviešu biedrībai būs jāgriežas tiesā, lai pierādītu, ka šī Latviešu biedrība ir mantiniece tai. Teiksim, studentu korporācijām gan ir pilnīgi šīs tiesības, vecie biedri tās atjaunoja. Faktiski viņi pagrīdē darbojās visu šo laiku. Visām studentu korporācijām tiesā būs jāpierāda, teiksim, ka šodienas "Selonija" ir šīs "Selonijas" tiesiskā mantiniece. Es uzskatu, ka tikai studentu korporācijas varēs to pierādīt, ka ir tiesiskas, un nacionālās kultūras biedrības, neviens cits nepierādīs, tikai šīs divas juridisko personu grupas varēs pierādīt tiesā, nevis tikai šaubu gadījumos. Tā ka par 9.1.2. mēs vienojāmies pirmajā lasījumā un konceptuāli nobalsojām par juridiskajām personām.

Es varbūt gribētu Edmundam Krastiņam iebilst, ka mums Konstitūcijā ir ierakstīts, ka zemi pārdot vai nodot īpašumā no jauna var tikai pilsoņiem, bet atjaunot īpašuma tiesības var visiem. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Jautājums Rikarda kungam. Kurā konstitūcijā? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es tomēr iesaku un lieku priekšā par kompensēšanu svītrot, jo es uzskatu, ka zemi var atpirkt, var to pārdot, bet kompensēt var to, kas ir gājis bojā, kā vairs nav. Ja runā par zemi, tad to var atpirkt. Tas, kādas ir zemes īpašnieka tiesības, ka viņš var pārdot, atpirkt, tā ir cita lieta. Tā ka kompensēšanu, man liekas, vajadzētu svītrot. Es tā ieteiktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 85 deputāti.

Berķa kungs vēl vēlas kaut ko teikt. Lūdzu.

A.Berķis: Es tikai gribu piebilst, ka pēc tam, kad atzinām visām ārvalstīm viņu sūtniecības par īpašumiem un atjaunojām viņu tiesības, būtu tomēr diezgan, kā saka, slikti pret saviem pilsoņiem, pret savām juridiskajām personām rīkoties citādi. Tāpēc es domāju, lai paliek tā, kā ir rakstīts.

Priekšsēdētājs: To mēs balsojot noskaidrosim.

L.Alksnis: Es tikai gribētu vēl piebilst, ka šie jautājumi, par kuriem mēs tagad pārrunājam un it kā strīdamies, visi tika izskatīti pirmajā lasījumā. Otrajā lasījumā šīs pozīcijas ir palikušas nemainīgas.

Priekšsēdētājs: To mēs atceramies, Alkšņa kungs, bet neko darīt, ja pieprasa šādus svītrojumus, par tiem mums ir jābalso. Tātad tiek piedāvāts svītrot 4.3.1. vārdus otrajā rindiņā "un juridiskajām personām", kā arī priekšpēdējā un pēdējā rindiņā- "vai kompensē zemes īpašumus atbilstoši pastāvošai likumdošanai". Rikarda kungs, es zinu jūsu nostāju, jūs tikko pateicāt. Visi ļoti labi atceras.

R.Rikards: Tātad par...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Tātad par kompensāciju. Tur nevajag runāt par kompensāciju, bet vienkārši, lai ierāda zemes gabalu citā vietā. Tā nav kompensācija. Vienkārši mērnieks, ja viņš nevar atgriezt īpašumu tur, var ierādīt zemes gabalu citā vietā.

Priekšsēdētājs: Tā ir kompensācija, Rikarda kungs.

R.Rikards: Tā nav kompensācija.

Priekšsēdētājs: Tā ir kompensācija ar citu īpašumu. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es tomēr lūdzu atdalīt šos divus balsojumus, jo mans priekšlikums bija par šīm juridiskajām personām. Tai pašā laikā es atbalstu to kompensācijas kārtību, kāda šeit ir.

Priekšsēdētājs: Dabiski, Krastiņa kungs, tās ir divas dažādas lietas un divi dažādi balsojumi. Pirmais balsojums mums ir par vārdu "un juridiskajām" svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Ja Kinnas kungs arī cels roku, tik un tā es to neņemšu vērā. Rezultāts: nav vairākuma. Paliek- "un juridiskajām".

Es atvainojos, Bojāra kungs, jūs atkal runājat no vietas. Otrs balsojums būs par svītrošanu 4.3.1.pantā- "vai kompensē zemes īpašumus atbilstoši pastāvošai likumdošanai". Balsosim par svītrošanu. Rezultāts: nav ieguvis vairākumu šis ierosinājums. Tātad paliek kā tekstā.

Balsosim par 4.pantu kopumā, tāpēc ka tas ir pirmais, kas rada tādas diskusijas.

L.Alksnis: Priekšsēdētāj, man tikai viena iebilde.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Alksnis: 4.panta 3.punkta 5.apakšpunktā ir ieviesusies neliela kļūdiņa. Tur būtu jālasa: "patur to zemi savā rīcībā, uz kuru šā likuma 6.1.pantā noteiktā termiņā nav pieteikušies tās bijušie zemes īpašnieki". Ierakstīts ir- "var pieteikties", vajag- "nav pieteikušies".

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi var izlabot, ja? Vēl Bojāra kungs vēlas pirms 4.panta...

J.Bojārs: Man ir vispār principiāli iebildumi pret to, kā ir uzbūvēts šis likums. Jūs apskatieties 4.pantu! Jūs atvainojiet, kurš no jums ir redzējis likumu ar tik garu pantu! Tā jau ir nodaļa. Tas taču ir izsmiekls, tas nav nekāds pants, tā ir nodaļa. Varēja uzrakstīt- "pamatprincipi". Vispār šā likuma uzbūve ir absolūti absurda, cienījamie kungi!

Priekšsēdētājs: Cienītie kungi laikam nebalsos par to, ka uzbūve ir absurda. Tas nav vajadzīgs. To vajadzēja spriest pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4.pantu. Rezultāts: par- 46, pret- 13, atturas- 12. Esam akceptējuši otrajā lasījumā 4.pantu.

2.nodaļa, 5.pants. Zemes reformas kārtas. Lūdzu. Nav neviena. 6.pants. Zemes reformas pirmā kārta. Kādi iebildumi, labojumi? Nav.

L.Alksnis: Godātais priekšsēdētāj, es atvainojos. 6.1.pantā ir variants par pieteikšanās termiņu: 1992.gada 20.jūnijs vai 1993.gada 20.jūnijs.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, jā.

L.Alksnis: Par to mums būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Balsosim sākumā par pirmo variantu, tātad- 1992.gada 20.jūnijs. Otrs balsojums būs par 1993.gada 20.jūniju. Ar vienkāršu balsu vairākumu.

L.Alksnis: Es esmu par pirmo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu- par 1992.gadu. Rezultāts: 44- par. Otrs balsojums- par 1993.gadu. Rezultāts: 23- par. Tātad 1992.gada 20.jūnijs ir termiņš.

Par 6.pantu vairs mums nav? Nav. Paldies.

7.pants. Zemes reformas otrā kārta. Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Varbūt precizējums 7.4.pantā. Tātad sākumā tur teikts: "veic piespiedu zemes lietošanas tiesību izbeigšanu". Varbūt šeit varētu būt vienkārši- "izbeidz zemes lietošanas tiesības".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Šeit tomēr ir būtiski uzsvērt šo vārdu "piespiedu" attiecībā uz zemes lietošanas tiesību pārtraukšanu, jo "jumta" likumā mēs esam iestrādājuši tādu normu un arī Latvijas laikā pastāvēja atsevišķs likums par piespiedu zemes atsavināšanu. Visās valstīs pastāv tāda norma. Tādēļ es tomēr gribētu, lai tas vārds "piespiedu" paliek.

G.Grūbe: Bet es atvainojos, ja izbeidz zemes lietošanas tiesības, tad tās var dažādi izbeigt, var brīvprātīgi, var arī piespiedu veidā. Es tā vismaz saprotu.

L.Alksnis: Šeit ir domāts tajos gadījumos, ja šie zemes lietotāji nenāk un no jauna nepārreģistrē savu zemes lietojumu. Tad pašvaldībām tiek dotas tiesības šādu zemes lietošanu pārtraukt piespiedu kārtā.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, lūdzu.

S.Buka: */Man jautājums par 7.2.pantu. No tā izriet, ka līdz otrajam periodam pilsētu pašvaldības faktiski neizstrādās savu pilsētu ekonomiskās un sociālās attīstības programmas, jo Augstākā padome ar šo likumu dod sev tiesības atļaut tās neizstrādāt. Es vēl saprotu to, ka 7.3.pants koriģē ekonomiskās un sociālās attīstības projektus un tā tālāk. Tas ir saprotams. Taču izstrādāt tikai otrajā periodā, kas nozīmē veselu gadu būt bez pilsētu ekonomiskās un sociālās attīstības plāniem! Tas nav reāli. Varbūt vērts ir rakstīt tā: "7.3. Koriģē pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmas projektus, pilsētas plānojumu", un tālāk kā tekstā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Šeit būtu jāsaprot, ka pēc šo zemes pieprasījumu apkopošanas un analīzes katra pilsētas pašvaldība izstrādā nākamajam laika periodam savas pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu. Savukārt uz šīs apstiprinātās programmas pamata 7.3.pantā ir pateikts, ka ir jākoriģē pilsētas plānojuma projekti atbilstoši šai programmai.

S.Buka: */Bet šīs programmas taču jau šodien ir un tiek sastādītas. Tas nozīmē, ka mēs tās iesaldēsim. Iespējams, tās, visu šo ievērojot, jākoriģē?/

L.Alksnis: Protams, protams, arī šodien pastāv šīs programmas. Bet programma pati koriģēsies, apkopojot šos pieprasījumus. Jums varbūt ir iebildumi, ka izstrādā it kā jaunu? Mēs varētu teikt, ka koriģē pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu pēc pieprasījumu analīzes. Tam es vēl varētu piekrist, ka šis process nesākas no nulles. Katrā brīdī katrai pilsētai ir sava attīstības programma. Tam es varētu piekrist. Vārda "izstrādā" vietā varētu rakstīt- "koriģē". Tāpat kā 7.panta 3.punktā.

Priekšsēdētājs: Lūk, labojums panākts. Vēl par 7.pantu? Tātad tas labojums ir izdarīts, tas ir redakcionāls.

8.pants. Zemes reformas trešā kārta. Nav iebildumu? Paldies.

3.nodaļa. 9.pants. Zemes īpašuma tiesību subjekti. Lūdzu.

I.Čepāne: Es atvainojos, Krastiņa kungs, šeit jūs runājāt, ka nav iebildumu, es vienkārši nepaspēju.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, lūdzu.

I.Čepāne: Es atvainojos, Krastiņa kungs, es nepaspēju tik ātri pateikt. Šeit runāja par 12.panta noteikumiem.

L.Alksnis: Mēs neesam tik tālu tikuši.

I.Čepāne: Jā, mēs neesam tik tālu tikuši. Tāpēc nevaram akceptēt 8.panta 1.punktu, jo 12.pantā būtiski ir mainīta koncepcija, salīdzinot ar pirmo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, varbūt piekritīsim, ka 8.pantā mēs piekrītam visam, izņemot 1.punktu, pie kura atgriezīsimies, kad runāsim par 12.pantu.

I.Čepāne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Tātad par 9.pantu, par 9.2.2. Šeit ir minēti Latvijas Republikas starptautiskos līgumos noteiktie zemes īpašuma tiesību subjekti. Es uzskatu, ka galvenais ir, ka šiem starptautiskajiem līgumiem jābūt akceptētiem Augstākajā padomē. Tātad lūgums papildināt- "kas akceptēti Augstākajā padomē".

L.Alksnis: Es tam piekrītu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet Latvijas Republikas līgumi jau paši par sevi paredz, ka tie ir ratificējami Augstākajā padomē.

G.Grūbe: Es atvainojos, mums nevienā likumdošanas aktā tas nav minēts. Tā kā arī šīs konstitucionālās normas ir zaudējušas spēku, tad tas šeit būtu ļoti būtiski.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs neiebilst, tātad papildinām- "Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos, kas ratificēti noteiktajā kārtībā" un tā tālāk.

G.Grūbe: Augstākajā padomē, kas ratificēti Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Nu, nav citas vietas, kur ratificēt. Pagaidām.

G.Grūbe: Par 9.panta 3.punktu es uzskatu, ka šis uzskaitījums- 9.3.1. un 9.3.2. ir šaurāks, nekā tas ir minēts likumā par zemes lietošanu un zemes ierīcību. Šeit ir daudz plašāk. Tāpēc es lūdzu aizvietot šo 9.3.1. un 9.3.2. ar vārdiem: "saskaņā ar likumu par zemes lietošanu un zemes ierīcību". Tur ir minēts viss, uz ko var pretendēt katra juridiskā vai fiziskā persona.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs, jūsu komentāri!

L.Alksnis: Domāju, ka tas ir redakcionālas nozīmes papildinājums. Es gan uzskatu, ka tas 9.panta 3.punktā jau ir pateikts, bet esmu ar mieru apskatīties un, izejot no likuma par zemes lietošanu, precizēt šos zemes lietošanas veidus atbilstoši šim likumam, par ko jūs runājat. Līdz trešajam lasījumam es to izdarīšu. Varbūt jūs arī iesniegsit rakstiski?

Priekšsēdētājs: Tā, jautājums noskaidrots. Tātad līdz trešajam lasījumam Alkšņa kungs sagatavo šo plašāko tekstu.

L.Alksnis: Es domāju, būtība tur ir pateikta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Plotnieks: Mēs vienojāmies par to, ka 4.3.1.pantā tomēr neatzīstam, ka viena juridiskā persona manto otras juridiskās personas kaut kādu mantu. Tas it kā būtu neapstrīdami, par to mēs esam vienisprātis. Bet tādā gadījumā 9.1.2. pašreizējā redakcijā izraisa būtiskus iebildumus. Te jau nav runa, ka bijušie zemes īpašnieki- juridiskās personas atjauno īpašuma tiesības, runa ir par viņu tiesību pārmantotājiem.

Var veidoties situācija, ka viena juridiskā persona toreiz saucās kaut vai Ķuzes rūpnīca, bet tagad neviena vairs nav. Taču kāds šeit, momentā izmantojot šo pašu nosaukumu, nodibina firmu un saka, ka ir tiesību pārmantotājs, lai atzīstot viņa īpašuma tiesības, jo viņš uzņemtos varbūt pat parādus, viņam tas ir izdevīgi, jo ienākumi nosegs izdevumus.

Tāpēc es ierosināju no šo tiesību pārmantošanas atteikties un runāt tikai par juridisko personu īpašuma tiesību atjaunošanu. Ja "Shell" firmai ir bijis zemes gabals, tad tā var to saņemt savā īpašumā, bet nekāds tiesību pārmantotājs to nevar.

L.Alksnis: Plotnieka kungs, es domāju, ka jūs tagad nonākat mazliet pretrunā. Varbūt es jaucu, Bojārs bija vispār pret to, ka juridiskajai personai var piederēt. Jā, nu es principā tam piekrītu, mēs par to nobalsojām, bet tas taču neizslēdz šo papildu formu! Ja ir kādas šaubas par šo juridisko personu, ka tā nav tiesību pārmantotāja, tad lai tā pierāda savu pārmantošanas pēctecību tiesas ceļā.

A.Plotnieks: Es ļoti atvainojos, ja principiāli vērtē pozīciju, es būtu par to, lai mēs par juridiskajām personām vispār nerunātu. Ja reiz deputāti nobalsoja, ka respektējam īpašuma tiesības, es pakļaujos balsošanas rezultātiem. Bet tādā gadījumā tiesa var konstatēt tikai to, ka juridiskā persona ir īpašnieks, nevis to, ka kāds manto tiesības. Jūs saprotiet, no juridiskā viedokļa tas atkal ir nonsenss.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, jūs taču esat juridisko zinātņu doktors! Nav nonsenss.

A.Plotnieks: Nē, nu kā? Nevar viena juridiskā persona mantot otras juridiskās personas mantu.

Priekšsēdētājs: Šeit nav par mantošanu runa. Lūdzu, dodiet savu redakciju, citādi mēs nevaram balsot.

A.Plotnieks: Es ierosinu šādi: "šinī strīdus gadījumā tiesa konstatē šīs īpašuma tiesības". Viss.

L.Alksnis: Tā ir ierakstīts manā saprašanā.

Priekšsēdētājs: Vajadzīgs ir teksts, par kuru balsot, sevišķi tik ļoti svarīgā vietā. Lūdzu, Plotnieka kungs, tekstu! Tad trešajā lasījumā varēsim balsot. Ir vajadzīgs pavairot. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es gribu atgādināt, ka Plotnieka kungam nevajadzētu uztraukties. Mēs pieņēmām šo diskutējamo 4.3.1.pantu pēc tam, kad Rikarda kungs mums paskaidroja, ka eksistē šis 9.1.2.pants. Pilnīgi pareizi, 9.panta 1.punkts ir domāts, lai likvidētu viltvāržus. Es domāju, ka 9.panta 1.punktam ir jāpaliek šeit. Tā ir ekvilibristika, ar ko nodarbojas Plotnieka kungs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, varbūt nebalsosim! Par mutisku formulējumu mēs nevaram balsot.

A.Plotnieks: Tas ir tīri redakcionāls labojums. "Pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtā tiesa atzīs to īpašuma tiesības." Viss.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, mēs to ļoti veiksmīgi iebalsosim trešajā lasījumā. Tieši redakcionāls labojums. Es negribu riskēt un piedāvāt deputātiem balsot. Būs pavairots tāpat kā šie labojumi.

Godājamie deputāti, it sevišķi tie, kuri šodien ļoti daudz uzstājas, vai tiešām nevarētu tāpat, vai pārējie ir sliktāki, kas ir sagatavojuši šos priekšlikumus, kurus pavairoja un nodrukāja? Es domāju, ka jāatgriežas pie mūsu prakses un tas jādara.

Par 9.pantu nobalsosim, atsevišķos pantos izdarīti labojumi, kādi bija vajadzīgi, pārējie redakcionālie labojumi iespējami trešajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par 9.pantu. Rezultāts: 47- par, 6- pret, 9- atturas. Tātad esam akceptējuši.

4.nodaļa. 10.pants. Zemes pieprasījuma saturs un pamatojums. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Šeit jautājums ir par 10.panta beidzamo daļu. Jūs atsaucaties, ka piešķiršana īpašumā un lietošanā ir saskaņā ar likumu par pilsētu zemēm. Jāsaka, ka šobrīd pilsētas zemēm nav vispār likuma. Tas ir viens.

Otrs. Par lietošanu vajadzētu vismaz atsauci uz likumu par zemes lietošanu un zemes ierīcību. Vismaz ir lietošanas daļa. Bet likuma par pilsētas zemēm šobrīd nav. Vispār jāsvītro šī daļa.

L.Alksnis: Mums bieži vien nav daudz citu likumu. Arī likuma par kompensācijas kārtību pagaidām nav. Bet mēs to izstrādāsim.

Kas attiecas uz likumu par pilsētas zemēm, tas principā ir izstrādāts un visiem deputātiem izsniegts martā. Tas ir tā sauktais jumta likums. Diemžēl tas pagaidām nav nonācis līdz mūsu plenārsēdei. Tas, protams, nonāks, šis likums, šis "jumta" likums. Bet es pieņemu jūsu piezīmi, ka mēs varētu šo normiņu par zemes gabala piešķiršanu lietošanā paplašināt un pielikt klāt, ka "ievērojot spēkā esošo likumu par zemes lietošanu".

Priekšsēdētājs: Ir vienojušies deputāts Grūbe un deputāts Alksnis. Nav nepieciešams.

Par 10.pantu?

I.Čepāne: Es tomēr gribētu aicināt no komisijas viedokļa. Šeit Grūbes kungs runāja sev pretī. Arī likumā par zemes lietošanu un zemes ierīcību pašā sākumā runāja par pilsētas zemēm un lauku apvidus zemēm. Ir minēti tādi normatīvie akti, kuri ir tikai sagatavošanas stadijā. Paskatieties, lūdzu!

L.Alksnis: Es jau arī tā Grūbes kungam paskaidroju.

Priekšsēdētājs: Par 10.pantu esam atrisinājuši problēmas. Paldies.

11.pants. Zemes pieprasījumu izskatīšana. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad šeit par pieprasījumu izskatīšanu. Es domāju, ka vajadzētu precizēt. Šeit nevarētu būt, ka atsaucas tikai uz izmaiņām. Pamatlikums ir likums par zemes komisijām. Tālāk ir likums par izmaiņām šajā likumā par zemes komisijām. Trešais- kāda strīdu izskatīšanas kārtība ir tieši noteikta likumā par zemes lietošanu un zemes ierīcību. Vajadzīgas atsauces šajā daļā uz visiem trim.

L.Alksnis: Es piekrītu, Grūbes kungs. Lūdzu, uzrakstiet uz trešo lasījumu!

Priekšsēdētājs: Ir panākta saskaņa. Grūbes kungs trešajam lasījumam iesniegs šo redakcionālo papildinājumu.

12.pants. Pirms tam varu pateikt, ka ir deputāta Bojāra rakstiskais iesniegums. Viņš prasa svītrot 12.panta 1.punkta pirmo daļu kā absurdu. Lūdzu.

J.Bojārs: Es...

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, jūs dāmai norāvāt nost mikrofonu, tas gan nav solīdi. Lūdzu, Čepānes kundze! (Deputāte Čepāne nerunā.)

J.Bojārs: 12.panta 1.punkts, cienījamie kolēģi, ir absolūti absurds. Tas jāsvītro ārā, tāpēc ka te nav nekāda satura. Dot prioritātes un atjaunot īpašuma tiesības agrāk piederošiem zemes gabaliem? Kam tad vēl var atjaunot? Šai normai nav absolūti nekādas jēgas. Tā vienkārši jāsvītro. Jūs padomājiet par saturu! Prioritāti dot tam, kas atjauno šīs tiesības! Bet kam tad vēl var dot prioritāti? Kas tad vēl atjauno? Uzmanīgi izlasiet šo tekstu, un jūs sapratīsiet, ka tas jāsvītro. Es lieku priekšā balsot par svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: Man ir iebildums pret otro rindkopu: "Zemes un tās apbūves īpašuma tiesību atjaunošana skatāma kopā, bet katrā gadījumā individuāli..." Tālāk es lieku priekšā svītrot: "...ievērojot pilsētas izbūves ģenerālplāna..." Vai tad īpašuma tiesības ir skatāmas kopā ar ģenerālplānu, kas, pirmkārt, pilsētās sen izstrādāti un novecojuši? Tā, piemēram, Ziepniekkalna tiltu varbūt būvēs, varbūt nebūvēs. Ģenerālplānā tas ir paredzēts. Tādējādi neatjaunos Daugavas krastā īpašuma tiesības. Es neredzu šo principiālo saistību. Turklāt neredzu ģenerālplānu kā tādu dokumentu šodien, kas būtu mums pieņemams kā likums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Godātais Šteina kungs! Es tomēr gribu lūgt jūs padomāt! Es personiski saskatu ļoti ciešu sakaru, skatot šo procesu par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem zemes īpašniekiem. Vadoties no tā, ko katrā konkrētajā gadījumā pastāvošais pilsētas izbūves ģenerālais plāns mums diktē, mēs noteiksim, uz kādiem noteikumiem atjaunojam bijušā zemes īpašnieka tiesības uz šo zemes gabalu. Šeit ir atšķirība. Īpašuma tiesības ir īpašuma tiesības. Tad jūs, lūdzu, izlasiet tālāk 12.panta 2.punktu! Tas ir ciešā saistībā ar šo normu. Otrā pozīcija.

Priekšsēdētājs: Kamēr Šteina kungs izlasa, trešais mikrofons.

A.Grūtups: Sakiet, Alkšņa kungs, vai tiešām 12.panta 1.punkta otrā daļa nebūtu jāiekļauj kādā speciālā normatīvajā aktā? Te ir rakstīts, ka zeme un apbūve skatāma kopā. Vai neizveidosies tāda situācija, kā kādreiz bija ar pierakstīšanos un darbu? Kamēr nav pierakstījies, nedod darbu, bet, kamēr nav darba, tikmēr nepieraksta. Apburtais loks. Mums būtu šeit pēc laika kādā speciālā nolikumā jāpadomā par to. Pagaidām tas var radīt zināmas grūtības, kaut gan doma ir pareiza.

Man ir priekšlikums tomēr šo jautājumu pagaidām šeit nerisināt, atstājot to citiem normatīvajiem aktiem, kas konkretizēs šo reformas likumu. Tāds ir mans priekšlikums.

L.Alksnis: Man gan negribētos simtprocentīgi piekrist, jo es personiski ar savu darba grupu prognozēju, ka ar īpašuma tiesību atjaunošanu uz nekustamo īpašumu mēs saprotam gan zemi, gan namīpašumus. Es pat prognozēju, ka praktiskajā procesā šīs komisijas varētu strādāt kopā, gan zemes komisija, gan namīpašumu atgriešanas komisija.

A.Grūtups: Ir virkne jautājumu, kas jārisina tiesā. Tas atkal saistās ar civilprocesa izmaiņām, jo pagaidām tiesā tikai ļoti retos gadījumos skata šos zemes jautājumus. Vai tas neradīs papildu grūtības?

L.Alksnis: Pirmajā lasījumā mēs šo normiņu pieņēmām. Ja ir kādi iebildumi, varētu atsevišķi arī balsot tieši par šo normu. Papildus.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso, Alkšņa kungs, jo Bojāra kungs pieprasīja svītrot. Tā kā tā mums būs balsojums. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Krastiņa kungs, vai es drīkstu runāt par saviem papildinājumiem? Vispirms nobalsosim par to, lai pārējiem neaizmirstas.

Priekšsēdētājs: Varbūt nobalsosim par to. Kad būsim nobalsojuši, ko svītrot un ko nesvītrot, tad, lūdzu, papildinājumus. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es tagad gribētu runāt par 12.panta 3.punktu. Nezin kāpēc beidzamā daļa atrodas tieši beigu daļā. Tā taču ir attiecināma uz bijušajiem īpašniekiem! Tagad tai būtu jābūt pašā sākumā, un pārējie tiktu nosaukti pēc tam. Šeit vienkārši uzbūve ir nepareiza, manā skatījumā.

L.Alksnis: Tam varētu piekrist. Man nav iebildumu, ka mēs varētu šo pēdējo rindkopu pārcelt kā pirmo. Tas, manuprāt, būtību nemaina.

G.Grūbe: Saglabājas šīs tiesības.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Tas tiks izdarīts. Lūdzu, deputāt Bresi!

V.Bresis: Es šeit gribētu atbalstīt cienījamo Alkšņa kungu par 12.panta 1.punktu, ka zemes un īpašuma tiesības ir skatāmas kopā. Bet varbūt varētu iestrādāt šo ideju, ka, atdodot šo īpašumu, jāvadās pēc tā likuma, kas atdod šo īpašumu ātrāk. Zemes reforma var ievilkties, bet namīpašumu var atdot ātrāk. Es domāju, ka šinī gadījumā būtu jāvadās pēc tā likuma, kurš atgriež šo īpašumu ātrāk īpašniekam.

Bet tanī pašā laikā es tomēr vēlreiz gribētu, Alkšņa kungs, jums atgādināt: man liekas, šī norma tomēr var radīt zināmas domstarpības ar šiem ģenerālajiem plāniem. Te es gribētu atbalstīt Šteina kungu. Es esmu pats pārliecinājies, ka šie plāni ir ļoti novecojuši. Es uzskatu: ja mēs ierakstīsim šādu normu, tad daudzās pilsētās, vadoties no ģenerālplānu interesēm, daudzi īpašnieki gluži vienkārši ilgu laiku nesaņems savus īpašumus.

L.Alksnis: Viņi saņems, bet viņi saņems ar noteiktiem konkrētiem noteikumiem, izejot no šo ģenerālplānu koncepcijas. Viņi saņems. Likums absolūti nenoteic, ka viņiem varētu būt šajā gadījumā kādi šķēršļi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums tik un tā par 12.panta 1.punktu ir balsojums. Bojāra kunga ierosinājums ir svītrot pilnīgi 12.1. Otrs priekšlikums bija svītrot ārā šo ģenerālplānu. Mēs to visu svītrosim. Nobalsosim. Bojāra kungam- pirmā daļa, Šteina kungam- otrā daļa, un kopā nepaliek nekas no tā panta. Mēs to izdarīsim. "Apbūves noteikumus" laikam Šteina kungs var atstāt. Deputāts Zaļetajevs grib runāt. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Man jautājums par 12.2.punktu. Īpašumu tiesību atjaunošana zemes gabaliem, uz kuriem ir kapitālas būves. Par šo jautājumu pirmā lasījuma laikā bija konceptuāla balsošana. Kādā mērā šī norma ir mainīta pēc lēmuma pieņemšanas pirmajā lasījumā? Cik tiesiskas ir šīs izmaiņas pēc balsojuma pirmajā lasījumā?/

L.Alksnis: Par to mēs, godājamie deputāti, spriedīsim. Pašā sākumā, pirms mana ziņojuma, es pateicu, ka ievēroti veselas rindas deputātu priekšlikumi: Rikarda, Muciņa, Ziediņa un vēl daudzu citu deputātu priekšlikumi, kā arī mūsu tautieša Dzelzkalna priekšlikumi. Mēs šo normu esam, kā saka, pasnieguši citā redakcijā, mēs esam no šā likumprojekta izsvītrojuši šo normu, kas mums bija pirmajā lasījumā, ka zemes īpašnieks var zaudēt savas īpašuma tiesības. Man pārmeta, ka šis termins nav ētisks un pareizs. Par to mēs balsosim.

S.Zaļetajevs: */Tādā gadījumā ir noteikta kārtība. Tomēr jāpaliek tai normai, par kuru pirmajā lasījumā tika nobalsots, un visi deputāti tādā pašā kārtībā kā visi pārējie iesniedz savus priekšlikumus.../

L.Alksnis: Es nepabeidzu savu domu... */Šajā sarakstā.../

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zaļetajeva kungs. Parasti noklausās, ko saka, un pēc tam runā. Tāda ir kārtība. Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Šī norma ir pārtapusi 12.panta 2.punktā, kur būtībā ir tas pats pateikts, kas pirmā lasījuma redakcijā. Pirmā lasījuma redakcijā bija pateikts, ka šajos gadījumos īpašuma tiesības tiek atņemtas bijušajiem īpašniekiem, bet šinī gadījumā tiek pateikts, ka šīs īpašuma tiesības saglabājas, bet ar noteikumu, ka pašreizējās kapitālās apbūves īpašnieks vai nākotnē pilsētas pašvaldība, kurai šīs zemes būs vajadzīgas, maksā zemes īpašniekam nomas maksu, kuras galīgos "griestus" nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.

S.Zaļetajevs: */Es to visu ļoti labi saprotu. Taču es nesaprotu to... Tādi paši priekšlikumi tika iesniegti arī pirmajā lasījumā. Ar balsošanu šie priekšlikumi tika noraidīti. Nevis šā tā, bet ar balsošanu./

Priekšsēdētājs: Godājamais Zaļetajeva kungs! No tā, vai jūs runāsit vai nerunāsit, nekas nebūs. Līdzēt var tikai ar balsošanu. To mēs tūlīt darīsim. Lūdzu, deputāt Grūtup!

A.Grūtups: Es tomēr domāju, ka būtu jābalso par visu 12.panta 1.punkta otro daļu. Es apšaubīju pašu sākumu, Breša kungs arī to apšaubīja. Arī Šteina kungs domā, ka par otro daļu būtu jābalso, vai tai nav vieta kaut kādā instrukcijā, bet ne likumā.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ulme, lūdzu!

A.Ulme: Es arī aicinu deputātus ļoti uzmanīgi novērtēt šo pantu, jo faktiski šeit ir šā likuma sāls. Stūrakmens, uz kā būvēts šis likums, ir atdot bijušajiem zemes īpašniekiem to, kas viņiem jau pieder. Ja kāds grib celt kaut kur lidlaukus vai nezin ko, tad viņš iet pie šā īpašnieka vai pilsētas pārvaldes un lūdz, lai pārdod. Bet viss ir jāatdod zemes īpašniekam. Un miers. Tas ir tas pamatu pamats.

Priekšsēdētājs: Sāksim balsot. Pirmais balsojums ir deputāta Bojāra iesniegums- svītrot 12.panta 1.punkta pirmo daļu. Rezultāts: 20, 33- kopā atturas un pret. Deputāta Bojāra labojums nav ieguvis vairākumu.

Nākamais, radikālākais variants ir- svītrot visu 12.panta 1.punkta otro daļu. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: nav vairākuma. Paliek otrā daļa.

Bija vēl variants- no 12.panta 1.punkta otrās daļas svītrot "ģenerālplānus" kā galīgi arhaiskus.

Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Es te gribu piebilst, cienījamie kolēģi, ja deputāts Šteins liek priekšā svītrot vārdus "pilsētas izbūves ģenerālplānu" un liek priekšā atstāt "apbūves noteikumus", tad principā jēga paliek, jo apbūves noteikumi ir dokuments, kurš izstrādāts, pamatojoties uz apstiprinātā pilsētas izbūves ģenerālā plāna. Tikai tas ir sekundārs dokuments, kā šo ģenerālo plānu realizēt praktiski. Vai nu jāsvītro abas šīs normas, kas ir saistītas, vai neviena, bet, izsvītrojot vienu, mēs būtībā neko nepanākam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šteina kungs, jūsu variants!

V.Šteins: Svītrosim abas ārā, jo tā ir utopija, šie ģenerālplāni, kas ir novecojuši, jau sastādot.

Priekšsēdētājs: Tātad Šteina kungs ierosina svītrot abas. Teksts tad beidzas ar vārdu- "individuāli".

L.Alksnis: Cienījamie kolēģi, vēl viena piebilde! Es tikai gribu pateikt, ka mēs tagad savas jaunās valsts apstākļos šos ģenerālos plānus tomēr izstrādāsim pareizus. Šeit jau ir domāts, ka mēs bāzējamies jau uz attiecīgi koriģētiem ģenerālajiem plāniem, nevis uz vecajiem. Tas ir pateikts iepriekš.

Priekšsēdētājs: Es domāju, nobalsosim, kā būs ar tiem ģenerālplāniem un noteikumiem, arī pie reizes. Balsosim par Šteina kunga priekšlikumu svītrot vārdus: "ievērojot pilsētas izbūves ģenerālplāna un apbūves noteikumu prasības". Rezultāts: 25- par, 38- pretējās domās. Paliek gan noteikumi, gan ģenerālplāni, nekas cits neatliks, kā tos laikam koriģēt.

Lūdzu, vēl par 12.pantu, par svītrošanu. Te ir saraksts, ko iesniedzis Bojāra kungs, un te ir svītrošanas vaina. Tātad Bojāra kungs ierosina svītrot 12.panta 2.punkta otro daļu. Lūdzu.

J.Bojārs: Vispirms, kā izrādās, šeit ir blēdība, jo mēs konceptuāli to nomu izmetām ārā. Jūs iedomājieties, kāda būs situācija? Bija milzīgie Rīgas nomales rajoni, kur bija visādi privātie ģimenes dārziņi un diez kas, tagad uz tāda maza pleķīša stāv divdesmit stāvu nams. Īpašnieks tagad iekasēs, un viņa mazmazbērni dzīvos un mierīgi nestrādās, bet cirps no maniem mazmazbērniem talonus. Tas mani galīgi neapmierina, it sevišķi, ņemot vērā, ka mēs nobalsojām pirmajā lasījumā pret. Mēs nedrīkstam likt otrajā lasījumā tādus variantus, par kuriem pirmajā balsojumā nobalsojām pret. Es lieku priekšā strīpot ārā.

Priekšsēdētājs: Jūs te, Bojāra kungs, rakstāt par 12.panta 2.punkta otro daļu. Otrā daļa, nu te ir...

J.Bojārs: Tas ir tas par nomu.

Priekšsēdētājs: Jā, praktiski 1.apakšpunkts, jo gluži otrā daļa tā laikam nav. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Celmiņš: Es arī ierosinu balsot par 12.panta 2.punkta 1.apakšpunkta svītrošanu, jo būtībā tā ir feodālo attiecību iedibināšana. Uz bijušo īpašnieku zemes ir uzbūvējušies daudzi Latvijas Republikas pilsoņi, īpaši mazpilsētās, un šeit ir ierakstīts, ka Latvijas Republikas Ministru padome nosaka nomas maksu. Bet agri vai vēlu pienāks laiks, kad Latvijas Republikas Ministru kabinets šo nomas maksu atļaus brīvi noteikt. Praktiski bijušie īpašnieki iegūs tiesības ar mākslīgi paaugstinātu nomas maksu jaunos īpašniekus, kuri ir labticīgi uzbūvējušies pēdējos gados, padzīt no šīs zemes. Ierosinu balsot par šā apakšpunkta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es par to pašu 12.panta 2.punktu. Citādi ir mazpilsētās, kur labticīgie ieguvēji tik tiešām uzbūvēja par saviem līdzekļiem mājas, atšķirībā no lielpilsētas Rīgas, kur zemes īpašnieki tika varmācīgi padzīti. To izdarīja kompartija. Uzbūvēja migrantiem šos dzīvokļu tūkstošus. Es ierosinātu tomēr saglabāt šo normu. Dzelzkalns-Dzelzkalējs, kas ir kolosāls zemes ierīcības speciālists un nostrādājis 40 gadus, saprot, ko tā nozīmē, un tieši viņš lika priekšā kompromisa variantu. Es ierosinātu nebalsot par svītrošanu, bet saglabāt tieši tādā redakcijā, kā šeit ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bresi!

V.Bresis: Godātie kolēģi, paldies, ka es paguvu apdzīt Plotnieka kungu. Bet es gribētu teikt to, ka šo normu nekādā gadījumā nedrīkst svītrot. Ja atstājam tos "ģenplānus" un šo normu izsvītrojam, tad līdz ar to dodam tiesības pilsētas izpildkomitejai ģenerālplānā paredzēto objektu teritorijā vispār neatjaunot bijušā īpašnieka tiesības. Līdz ar to, manā uztverē, tas ir galīgi neloģiski. Tāpēc šo normu nekādā veidā nevar svītrot. Cita lieta varētu būt par nomu. To mēs varētu koriģēt. Bet vispār šāda norma ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Es domāju gan, ka šie ģenerālplāni trešajā lasījumā pazudīs, ņemot vērā lielāku kvorumu. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Paldies, godātie kolēģi! Runa faktiski ir par vienu vārdiņu. Kaut arī mums šķiet, ka, respektējot bijušo īpašnieku tiesības, var ar vieglu roku nobalsot par to, lai šo vārdiņu saglabātu, es gribētu ļoti mierīgi un bez kaislībām jūs aicināt tomēr apjēgt, ko mēs darām.

Pirmkārt, nomas institūts ir tipisks feodālo tiesību institūts. Var teikt, kaut arī feodālais, bet savs, Latvijas. Vai mēs gribam to neatkarīgo valsti, kuru tagad šeit tomēr sākam būvēt, veidot kā pagājušā gadsimteņa vai nākamā gadsimteņa valsti? Jūs varat man iebilst. Jā. Es varbūt daudz ko neesmu mācījies, bet katrā ziņā nekad neeju tajās jomās, kuras nepārzinu, ar priekšlikumiem un secinājumiem.

Padomāsim tālāk! Ja mēs vēlamies stimulēt tautsaimniecības attīstību Rīgā, vai esam padomājuši, ka ar šo normu faktiski restaurēsim sava veida barona institūtu, pret kuru divdesmitajos gados Latvijā it kā sekmīgi cīnījās un uzvarēja. Mēs faktiski restaurēsim pilsētās muižas, sava veida "baronijas", kurām būs jāmaksā nomas maksa.

Tālāk, vēl trešais moments. Labi, mēs ar vieglu roku, lai dotu iespēju vienai nelielai iedzīvotāju daļai saņemt solīdus ienākumus, nobalsosim. Sakiet, mani godājamie kolēģi, vai esam par to padomājuši, ka, šādi risinot zemes jautājumus pilsētās, tas tāpat būs jārisina arī laukos? Es zinu, ka šodien ir viens otrs, kas teiks: tikai tā! Laukos īpašnieku, bet zemnieks lai ir nomnieks! Sakiet, vai visur pasaulē šī nomnieku sistēma ir cietusi sakāvi? Šteina kungs! Kas zaga? Vai šodien zemnieks, kas jūs un mani baro, vai tas zaga? Tā nav demagoģija!

Bet šai zālei es vēlreiz atgādinu, ka liela deputātu daļa ir vēlēti no zemniekiem, un, lūdzu, jutīsim tomēr zemnieku priekšā kaut kādu atbildību. Šis ir pirmais solis, lai ieviestu šīs nomas attiecības laukos. Es to kvalificēju tikai tā, ka tas ir vērsts pret šodienas Latvijas zemnieku, ar kādiem daiļiem vārdiem mēs arī šo soli attaisnotu!

Beidzot pēdējais arguments. Vai nomas attiecības normālas tirgus ekonomikas apstākļos eksistē? Jā, tās eksistē! Bet man ir iespēja pašam izlemt, vai es slēgšu šo līgumu vai ne. Tagad šajā veidā jūs faktiski leģitimējat to faktu, kas ir bijis, ka viena zemes platība tiek izmantota tām vai citām vajadzībām, un šim labticīgajam zemes lietotājam mēs šodien grasāmies uzkraut šo nomas jūgu. Vai esam tiesīgi to darīt? Es ierosinu noteikti izslēgt no šī 12.panta 2.punkta norādi uz nomu. Vai nu modernais kapitālisms, vai feodālisms, tāda ir mūsu izvēle.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt būsim turpmāk drusku konstruktīvāki, te nav politisks mītiņš, bet plenārsēde. Otrkārt, mēs nevis valsti būvējam, bet atjaunojam. Tā ir kļūda metodē pašā sākumā.

Lūdzu, Kurdjumova kungs!

L.Kurdjumovs: */Man jautājums un neliela piezīme. 12.panta pēdējā frāze: "saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā". Es gribētu zināt, ar kādu likumu ir noteikta kompensācijas kārtība?/

L.Alksnis: Pagaidām šā likuma vēl nav, mēs pie šā likuma izstrādāšanas strādājam.

L.Kurdjumovs: */Tādā gadījumā, ja tāda likuma vēl nav, bet ar to izteikts 12.panta saturs- visi kompensāciju veidi- pieņemt likumu ar norādi uz nezināmu likumu, kurā, iespējams, deputāti būs mainījuši savu attieksmi pret šo pantu un likumu,- tas nav mērķtiecīgi, jo viens likums var atcelt otra likuma postulātus. Es lūdzu ievērot, ka kompensāciju var noteikt vecajai purvainajai Purvciema zemei un jaunajai, kultivētajai, kas būs miljoniem reižu lielāka. Kā var izskatīt likuma normu, kas balstās uz nezināmiem apstākļiem?/

L.Alksnis: Es tikai vēl papildus varu paskaidrot, ka šī norma ir ņemta, ievērojot tos aspektus, kurus jau agrāk esam akceptējuši 20.marta lēmumā, kurā mēs akceptējām principā mūsu privatizācijas ceļu.

L.Kurdjumovs: */Tādā gadījumā vispirms pieņemsim bāzes normu likumam par kompensācijām, un tikai pēc tam visus likumus par īpašumu atdošanu. Tas būs loģiskāk./

L.Alksnis: Nu, mums ir daudz tādu...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tagad laikam diskusiju izvērst nevajadzētu, bet domas tika izteiktas. Tātad viena daļa deputātu uzskata, ka šīs nomas attiecības no 12.panta ir jāsvītro. Deputāts Bojārs un deputāts Plotnieks uzskata, ka ir jāsvītro ārā un jābūvē viss no jauna. Citiem deputātiem ir pretējas domas. Taisnību noskaidrosim balsojot, kaut gan arī tā laikam nebūs absolūti... Jā, lūdzu, Breša kungs!

V.Bresis: Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs 4.panta 4.punktā jau pieņēmām normu, ka vienlaikus uz līdztiesiskiem pamatiem var pastāvēt pilsoņu īpašums un zeme, kā arī fizisko un juridisko personu zemes lietošanas formas, tā ka faktiski mēs jau esam šo punktu pieņēmuši. Šeit ir tikai šā punkta tālākā detalizācija, kuras ierobežojumus dod Ministru padome, tāpēc es domāju, ka tomēr ir jābalso par.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs vēl vēlas izteikties. Lūdzu.

A.Bērzs: Es par balsošanas motīviem. Plotnieka kungs te runāja par muižiņām un tamlīdzīgi. Šis likums, manuprāt, attiecas uz pilsētas zemi, bet viņa uzstāšanās mani pilnā mērā pārliecināja, ka man ir jābalso par. Pļavnieku masīvā uz 200 kvadrātmetriem manu senču zemes tagad dzīvo kādi pāris simti migrantu. Manuprāt, būtu taisnīgi, ja viņi man maksātu nomu par mana tēva zemi.

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Bojāra ierosinājumu svītrot 12.panta 2.punktu, kurš paredz nomu. Rezultāts: par- 27, pret- 30, atturas- 9. Deputāta Bojāra ierosinātais un deputāta Plotnieka uzturētais labojums nav pieņemts. Paliek šīs nomas attiecības.

Balsosim par nākamo deputāta Plotnieka ierosinājumu, tātad svītrot tikai vārdu "noma". Nu, bet tas jau tas pats ir! Tas jau tas pats ir, Plotnieka kungs, nekādi neiznāk izsvītrot vienu pašu vārdu "noma", jo tad vispār tur nekādas jēgas vairs nav. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es ierosināju svītrot 12.panta 2.punkta 1.apakšpunktu, atstājot 2. un 3.apakšpunktu, bet mans priekšlikums netika likts uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Mēs tikko balsojām par to.

J.Celmiņš: Mēs balsojām par visu 12.pantu.

Priekšsēdētājs: Nē, par 12.panta 2.punkta otro daļu.

J.Celmiņš: Otrajā daļā ir visi trīs apakšpunkti.

Priekšsēdētājs: Mēs precizējām to, ka Bojāra kungs bija domājis šo 1.apakšpunktu. To jau mēs iepriekš bijām precizējuši, ka viņš bija domājis tieši šo. Tā ka tas jau tika noraidīts. Jūsu un Bojāra kunga priekšlikums diemžēl neguva vairākumu.

Lūdzu, vēl par 12.panta 2.punkta visu apakšpunktu vai daļas, kā mēs to sauksim, svītrojumu. Vēl ir kādi? Nav. Tādā gadījumā Čepānes kundzei ir pretējs viedoklis par papildināšanu. Tā es saprotu.

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Krastiņa kungs! Es ļoti lūgtu jūs uzklausīt. Šoreiz es cīnos ne par savām interesēm, bet vairāk tieši par Gaujas nacionālā parka interesēm un citu kultūrvēsturisko Latvijas tautas mantojumu. Vai nu mēs gribam vai ne, es tiešām gribu teikt, ka šis pants ir konceptuāli mainīts, salīdzinot ar pirmo lasījumu. Man jāpiekrīt kolēģiem. Šeit īpašuma tiesības mēs absolutizējam. Visos gadījumos. Bet, kā pierāda balsošanas rezultāti, acīmredzot šī ir politiska lieta.

Es tomēr gribētu jūsu uzmanību pievērst 200.dokumentam. Paņemiet, lūdzu, to priekšā! Es ļoti lūdzu, lai šīs nomas tiesības netiktu attiecinātas uz vispārnacionālajām Latvijas dabas bagātībām, proti, ar tādu piebildi: ja uz bijušo īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājamie dabas un kultūrvēsturiskie objekti, kuru sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja vai Kultūras ministrija (es laboju- nevis "un", bet "vai"), bijušajiem īpašniekiem pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju vai viņu mantiniekiem ir prioritāras tiesības saņemt (nevis "pieprasīt") īpašumā vai lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu tās pašas pilsētas administratīvajās robežās vai saņemt paaugstinātu kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Cienījamie kolēģi! Citās valstīs, lai nodrošinātu nacionālo parku tiesisko režīmu, valsts par bargu naudu pērk šīs īpaši aizsargājamās teritorijas. Es domāju, ka mēs neesam tik bagāti, lai šodien, fetišizējot šo īpašumu tiesību atjaunošanu, atdotu atkal privātīpašumā (šeit ir runa par apmēram 6-7 gadījumiem Siguldas teritorijā), piemēram, Gleznotāju kalnu un citas vietas.

Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, ja uz bijušo īpašnieku zemes ir iekārtotas, piemēram, dziesmusvētku estrādes vai kādi citi vērtīgi pieminekļi. Ne jau visur ir ļeņinekļi uzcelti. Par to runāju arī pagājušajā reizē. Es domāju, ja arī šie radikāļi, mani kolēģi deputāti, kuri vienmēr runājuši par latvisku Latviju, šoreiz nenobalsos par šo pantu, tad mēs redzam, ka šeit nav runa par latvisku Latviju, šeit ir runa par šo radikālo deputātu ieinteresētību. Ja kāds man grib teikt, ka es šeit varbūt paužu komunistiskus uzskatus, tad gribu kolēģiem atgādināt, ka šajā organizācijā nekad neesmu bijusi kā daži labi radikāļi, kuri šodien uzstājās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Es neesmu tajā organizācijā sastāvējis. Bet es zinu citu, proti, to, ka valsts ir sliktākais saimnieks. Un tas nav pamatojums, kāpēc šī teritorija nevarētu atrasties privātā īpašumā. Tieši privātās rokas varētu saudzēt šo konkrēto objektu. Drīzāk šeit ir runa par lietošanas noteikumiem šajā teritorijā. Bet tāpēc tam nav jāatrodas valsts īpašumā. Es protestēju pret to.

Priekšsēdētājs: Man viens kungs ir atrakstījis vēstuli, ka viņam ir īpašuma tiesības uz Gaiziņkalnu. Tā ka ļoti labi saskan.

Gaiziņkalns, atklāti sakot, jau ir pieķēzīts, ja mēs tā runājam. Bet jautājums tagad ir par šo labojumu, ko Čepānes kundze ierosina. Vai dokuments ir deputātiem? Man vienkārši nav laimējies, man nav tāda labojuma. Tāpēc es apjautājos. Lūdzu.

I.Čepāne: Es atvainojos, viena replika attiecībā uz Šteina kungu. Šeit viņš aizstāv privātīpašumu. Bet es gribētu teikt, ka šajos piecdesmit gados mūsu tauta ir kļuvusi tik ekoloģiski neizglītota, šajā gadījumā arī vides aizsardzības kontroles dienests vēl ir nenokārtots. Mēs ar to nepanāksim, kā rāda arī citu valstu pieredze, ka šeit atpērk šos īpašumus. Es vēl aizmirsu pateikt, ka arī jūsu daudzinātajā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumā ir šāda norma paredzēta, ka valsts vai sabiedrības interesēs šīs īpašuma tiesības var ierobežot, nevis ierobežot, bet vispār izbeigt.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz Šteina kungs. Pēc tam balsosim par deputātes Čepānes ierosinājumu.

V.Šteins: Es tomēr arī gribētu pateikt publiski par šo konkrēto gadījumu. Gaiziņkalns ir manā vēlēšanu apgabalā. Gaiziņkalns pieder diviem saimniekiem. Šeit ir runa ar pašvaldību tikai par lietošanas noteikumiem, jo tas, kā ir piedraņķots Gaiziņkalns, ko valsts ir izdarījusi šajos gados, tas ir vienkārši neaptverami. Vienkārši šeit ir runa ar pašvaldību par konkrētiem lietošanas noteikumiem, lai to saglabātu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Godātie kolēģi, atļaujiet man izteikt savu viedokli!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Es gribu pateikt tikai sekojošo. Manuprāt, nacionālā parka vai kāda cita dabas rezervāta statuss nedod tiesības mums liegt īpašuma tiesību atjaunošanu tā bijušajiem īpašniekiem, kuriem bija zemes īpašumi šajās teritorijās. Tikai, atjaunojot šīs īpašuma tiesības, mums ir jāsaka, ka šī teritorija tagad ir iekļauta nacionālajā parkā. Šajā parkā ir noteikts konkrēts šīs teritorijas izmantošanas režīms. Šis režīms jāievēro šim zemes īpašniekam. Visos gadījumos, ja zemes īpašnieks neizpilda pienākumus un uzdevumus jeb kārtību, kāda ir noteikta konkrētajā teritorijā, kā šo zemi lietot, pašvaldība šādam zemes īpašniekam zemes īpašuma tiesības var izbeigt piespiedu kārtā. Tā tas bijis vienmēr, tā tas bija Latvijā, tā tas šodien pastāv citās demokrātiskajās valstīs.

Priekšsēdētājs: Vēl Bojāra kungs vēlas.

J.Bojārs: Es tikai gribu iebilst cienījamajam referētājam. Es nupat biju vēlēšanu apgabalā. Man tur izstāstīja veselu virkni gadījumu, ka privātīpašnieks vienkārši piekauj cilvēku, kurš mēģina iebilst pret to, kā viņš rīkojas savā teritorijā. Apkārtējiem nācās īpašniekam uzlikt barjeru un mācīt šo privātīpašnieku, lai nebrauc manā teritorijā. Privātīpašnieks nopircis gāzes baloniņu un visiem, kuri tuvojas, vienkārši špricē ģīmī, bet pēc tam piekauj cilvēku, kas ir bezsamaņas stāvoklī. Nu, ir ļoti dažādi varianti. Tā rīkojas privātīpašnieki. Es jums paziņoju vienkārši faktu no dzīves.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, jums savā vēlēšanu apgabalā vajag pastiprināt audzināšanas darbu. (Zālē smiekli.) Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Berķis: Bojāra kungs uzskatāmi pierāda, cik lieliski rezervātam būtu šādi privātīpašnieki.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Čepānes kundzes papildinājumu pie 12.panta 2.punkta. 200.dokuments. Rezultāts: jāatzīst, ka ir vairākums. Papildinājums pieņemts.

Cienītās dāmas un godātie kungi! Balsosim par 12.pantu kopumā ar izdarītajiem svītrojumiem un papildinājumiem. Rezultāts: tātad esam akceptējuši 12.pantu kopumā. Mums tikai laikam būs jāsistematizē, arī kaut kā kodificējot, tas darbs, ko te dara ar šiem izrakstiem no mūsu balsošanas, jo par katru balsojumu no ieinteresētās puses tika pieprasīts izraksts, kā kurš ir balsojis. Tas, man liekas, tā morāli visai iespaido deputātus, jo nav zināms, kas būs pēc tam.

13.pants. Zemes nodošana īpašumā un piešķiršana lietošanā.

L.Alksnis: Mēs visi kopumā.

Priekšsēdētājs: Nu, par 12.pantu nobalsojām kopumā, jo mēs jau par papildinājumiem sākām balsot.

J.Bojārs (no zāles): Pagaidiet, pagaidiet, bet 12.panta 3.punkts nav apspriests vispār.

No zāles: Ir, ir, ir. Visi ir apspriesti.

Priekšsēdētājs: Man ir jāatvainojas, protams, Bojāra kungam, viņš ir ļoti viltīgs cilvēks.

J.Bojārs: Te ir rakstiski uzrakstīts.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Viņš sākumā iesniedza rakstiski un pēc tam papildināja mutiski. Te viņam iznāk divkārši. Gluži pareizi. Mēs par to varam balsot. Mēs esam par 12.pantu nobalsojuši, bet tagad varam balsot par svītrojumiem 12.pantā.

J.Bojārs: Par balsojuma motīviem.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs tātad vēlas svītrot 12.panta 3.punkta pirmo daļu un 12.panta 3.punkta pēdējā daļā labot "10 gadus" uz "2 gadiem". Tas ir iespējams pēc tam, kad esam nobalsojuši par 12.pantu.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es gribu pateikt, ka iepriekšējā lasījumā mums tāda milzīga noilguma- 10 gadi- nebija, cienījamie kungi. Mums nebija 10 gadu noilguma. To es gribu atgādināt. Tā ir otra blēdība, kas jau ir šajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, varbūt nevajag komentārus. Visi apmēram jau ir iedziļinājušies 12.panta būtībā. Tātad Bojāra kungs lūdz svītrot 12.panta 3.punkta pirmo daļu.

Balsosim par šo Bojāra kunga priekšlikumu. Rezultāts: par- tikai 15 deputāti. Nav šis labojums pieņemts. Otrs labojums, ko Bojāra kungs ierosina,- 12.panta 3.punkta pēdējā daļā labot "10 gadus" uz "2 gadiem". Deputāts Plotnieks vēlas izteikties par šo variantu. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Ja jau mēs esam ieviesuši šajā likumā normu, kas paredz, līdz kuram termiņam var iesniegt pieprasījumu, tad sakiet, kādā sakarībā šeit spēku ir zaudējušas tās vai citas tiesības? Mēs jau vienreiz esam jautājumu izlēmuši. Šis pēdējais teikumiņš vispār ir jāizsvītro, jo citādi būs vienā likumā divas normas, kas nepārtraukti konfliktēs. Nevar būt vienā likumā tāda situācija. Tad jau ieviesīsim vēl trešo, kura noteiks, kurā gadījumā mēs vadāmies pēc 6.panta 1.punkta un kurā gadījumā- pēc 12.panta 3.punkta pēdējās normas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs, vai jums būs komentārs?

L.Alksnis: Es tikai gribu paskaidrot, kā šī norma radās. Šī norma radās pārrunu kārtībā ar mūsu tautieti Dzelzkalna kungu. Pēc starptautiskajām normām īpašuma tiesības, ja īpašnieks nepārreģistrē tās noteiktajā kārtībā, ir spēkā 30 gadus. Dzelzkalna kungs arī mums sākumā ieteica šādu normu ierakstīt. Mēs darba grupā tam pretojāmies un nonācām pie tāda vienota varianta, ka varētu piekrist šiem 10 gadiem. Tas nozīmē: ja mums ir zināms, ka šīs zemes ir piederējušas, mēs vienkārši ar šīm zemēm attiecīgi rīkojamies, lai tomēr būtu tiesības, ja īpašnieks parādās, lai ar īpašnieku šīs attiecības varētu kārtot šajā laika periodā. Tāda ir doma šai normai. Bet tas nenozīmē, ka tā izslēdz pieteikšanās termiņu. Mēs aicinām visus, protams, noteiktajā termiņā pieteikties, lai šīs attiecības varam noregulēt. Bet mēs pieļaujam, ka visi bijušie zemes īpašnieki nepieteiksies. Daudzi nepieteiksies. Tādēļ tās zemes, par kurām mēs zināsim, ka tām bijuši īpašnieki, nodosim vai nu nomā, vai lietošanā bez mantošanas tiesībām.

J.Bojārs (no zāles): Ierakstīsim- "mūžīgi mūžam".

L.Alksnis: Nē, "mūžīgi mūžam" ne. Bet šī 30 gadu norma pastāv. Tā ir starptautiska norma. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es laikam ierosināšu Plotnieka kungam...

L.Alksnis: Tas neliedz mums rīkoties ar šo zemi.

Priekšsēdētājs: ...ierosināšu Plotnieka kungam un Bojāra kungam izsniegt individuālus mikrofonus, lai viņi var no vietas runāt, kamēr pārējie runā, stāvot pie mikrofona.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Šeit ir viena pretruna. Pieprasīšanas termiņu esam noteikuši 1992.gada 20.jūniju, ja nemaldos?

L.Alksnis: Jā.

G.Grūbe: Tātad 1992.gada 20.jūnijs. Šeit nevar būt runas, ka vēl, kā saka, 10 gadus, līdz 2002.gada 20.jūnijam. Bet jautājums var būt par šo daļu. Par atjaunošanu. Tātad- īpašuma tiesību atjaunošana. Šeit var būt tas 10 gadu noilguma periods. Bet par pieprasīšanu mums ir noteikts viens gads, kad var pieprasīt. Tā ka es domāju, ka šeit jūs kaut ko jaucat pašreiz.

L.Alksnis: Tā tas arī ir domāts. Es piekrītu jūsu redakcijai, mēs palabosim.

G.Grūbe: Tātad jāsvītro šeit beidzamajā daļā vārds- "pieprasījis". Ka nav atjaunojis, tas ir cits jautājums, bet par pieprasīšanu ir vajadzīgs konkrēti gads.

L.Alksnis: Tā tas tieši arī domāts. Es redakciju palabošu atbilstoši šai jēgai.

Priekšsēdētājs: Praktiski tātad tas pieprasījums tiek svītrots, arī vienošanās ir panākta. Vai Bojāra kungs vēl pastāv, ka tādā gadījumā tie 10 gadi jālabo uz 2?

J.Bojārs: Tāpēc, ka mums bija līdzīgs termiņš iepriekšējā balsojumā. Un mēs par to nobalsojām konceptuāli. 10 gadu ilgs noilgums, lai pieteiktos uz īpašumu. Parādiet man kādu likumu pasaulē, kur...

Priekšsēdētājs: Nē, tikko vienojāmies, Bojāra kungs, ka pieteikšanās vairs nav pieprasījums, ka tiek svītrots pieprasījuma noilgums. Tas attiecas tikai uz reālu atjaunošanu pēc pieprasījuma iesniegšanas. Tātad laikam vairs nav jābalso?

L.Alksnis: Es koriģēšu, tur ir kļūdains.

Priekšsēdētājs: Tas tiks koriģēts trešajā lasījumā, tad vēlreiz varam apstāties. Tātad par 12.pantu mēs esam nobalsojuši. Labojumi ir izdarīti.

Priekšsēdētājs: 8.panta 1.punkts ir noregulēts. Tā es sapratu, kad Čepānes kundze iebilda. Pie tā vairs nav jāatgriežas? Paldies.

13.pants. Kādi iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

14.pants. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Šeit pirmajā daļā ir neprecizitāte. Pilsētas zemes komisija neapmierinātos pieprasījumus iesniedz rajona zemes komisijai. Šeit ir runa tikai par rajona pilsētām, kas var nosūtīt tikai rajona zemes komisijai. Par republikas pakļautības pilsētām ir tālāk.

L.Alksnis: Tā tas arī ir domāts.

Priekšsēdētājs: Līdz trešajam lasījumam Alkšņa kungs izdarīs vajadzīgos redakcionālos labojumus. Tur tādi senvārdi ir ieklīduši laikam.

Lūdzu, 15.pants. Nav iebildumu pret 15.pantu?

Balsosim par visa likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā kopumā. Alkšņa kungs varēs padomāt, kad varētu sagatavot trešajam lasījumam. Rezultāts: 49- par, 13- pret, 9- atturas. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Alkšņa kungs, kad mēs varētu skatīt trešo lasījumu?

L.Alksnis: Trešajā lasījumā šo likumprojektu mēs varētu skatīt pēc divām nedēļām, vienlaikus ar Grūtupa likumprojektiem. Viņš arī tā pateica- pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Domāju, ka nav jābalso, tas praktiski automātiski mums iznāk.

Godātie kolēģi, mums gan šodien darba kārtībā vēl daudz kas ir palicis neizdarīts, bet palikušas 10 minūtes līdz plenārsēdes beigām. Es domāju, ka prātīgāk būs, ja mēs tagad iesim mājās un turpināsim darbu rīt.

Uz redzēšanos rīt pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde