1991.gada 17.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ eit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. īs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņ.

Prieksēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim vietas! Pulkstenis ir 10.00. Lūdzu reģistrācijas re˛īmu. Reģistrēsimies. Lūdzu, reģistrēsimies. Man tikko bija saruna ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Paredzama Latvijas Republikas uzņemana Apvienoto Nāciju Organizācijā pulksten trijos piecpadsmit pēcpusdienā pēc Ņujorkas laika jeb 20.15 pēc Rīgas laika. Ja visi ir reģistrējuies, tad lūdzu reģistrācijas rezultātu. 116 deputāti reģistrējuies. Paldies.

Darba kārtība 17. un 18.septembrim ir jūsu priekā. Kādi ierosinājumi un labojumi? Lūdzu, deputāt Vulfson! Otrais mikrofons.

M.Vulfsons: Cienījamie deputāti, es lūdzu ietvert darba kārtībā jautājumu par grozījumiem da˛u Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju sastāvā. Runa ir par to, ka deputāts Juris Cibulis lūdz, lai viņu atbrīvo no Ārlietu komisijas locekļa pienākumiem, jo viņ pāriet uz Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Mēs lūdzam atbrīvot deputātu Valdi Birkavu no Likumdoanas jautājumu komisijas locekļa pienākumiem, lai viņu ievēlētu Ārlietu komisijā, jo Ārlietu komisijā nav neviena speciālista jurista. Mums tagad arvien bie˛āk un bie˛āk jāsaskaras ar da˛ādu starptautisku lēmumu un starptautisku dokumentu akceptēanu, mēs vienkāri nevaram bez jurista iztikt.

Prieksēdētājs: Paldies. To jums, Vulfsona kungs, vajadzēs runāt tad, kad mēs lemsim o jautājumu. Cik es saprotu, ie dokumenti tiek pavairoti im darba kārtības jautājumam. Pirmais laikam bija Gavrilova kungs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Sakarā ar darba kārtību ir āds iesniegums. Demokrātisko iniciatīvu centra deputātu grupa. Latvijas Republikas Ministru padome 11.septembrī pieņēma lēmumu par Latvijas ekonomikas stabilizācijas fonda izveidoanu, kurā paredzēts, ka visi valsts uzņēmumi, izņemot lauksaimniecības uzņēmumus, 1991.un 1992.gadā ajā fondā pārskaita 10 procentus no viņu rīcībā esoās peļņas. DIC deputātu grupa uzskata, ka Ministru padome ir pārsniegusi savas pilnvaras. ādu jautājumu var izlemt tikai Augstākā padome savā sesijā pēc apsprieanas atbilstoajās Latvijas Republikas Augstākās padomes komisijās. Lūdzam iekļaut darba kārtībā jautājumu par ī Latvijas Republikas Ministru padomes lēmuma atcelanu./

Prieksēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts Endziņ.

A.Endziņ: Es lūdzu tomēr neiekļaut darba kārtībā Ārlietu komisijas prieksēdētāja piedāvājumu, jo is jautājums nav izskatīts Likumdoanas jautājumu komisijā. Un galu galā Likumdoanas jautājumu komisijā Birkavs ir pastāvīgās komisijas prieksēdētāja vietnieks, tā ka situācija ir sare˛ģīta. Ja man atdod uz Likumdoanas jautājumu komisiju Lagzdiņu no kapara komisijas, tad varētu būt vēl kaut kāda runa.

Prieksēdētājs: Skaidrs. Paldies. Drīz mums laikam nāksies deputātiem tāpat kā sporta komandās da˛ādus maksājumus izdarīt.

Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāts Dinevičs.

J.Dinevičs: Cienījamo sēdes vadītāj! Es aicinu plānot mūsu darba kārtību tādējādi, lai rīt no pulksten 15.00 būtu iespējams noturēt frakcijas sēdi.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kodoliņ, treais mikrofons!

A.Kodoliņ: Es lūgtu divas minūtes vārdu paziņojumam.

Prieksēdētājs: Paldies. Tad, kad mēs būsim beigui diskutēt par darba kārtību, Kodoliņa kungam tiks dots vārds.

Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts kapars.

J.kapars: Es aicinātu "tirgu" par to, kur uz kurieni pāries, tieām izbeigt. To vajadzētu ļoti nopietni pārrunāt, ja jau eit rodas domstarpības. Un es domāju, ka tā vilkana no vienas komisijas uz otru vienkāri mūs savā starpā, tā sakot, saērcinās. Es domāju, ka tas nebūtu svētīgi.

Prieksēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Man divi prieklikumi par darba kārtību. Pirmajam prieklikumam āds raksturs. Es uzskatu, ka būtu mērķtiecīgi uzklausīt Ārlietu komisijas prieksēdētāja ziņojumu par mūsu politiku un attieksmi pret Baltkrieviju un Ukrainu, kas nesen pasludināja savu valstisko neatkarību. Es uzskatu, ka- iespējams, es nezinu- kaut kādā pakāpē jāatzīst vai nav jāatzīst o valstu neatkarība, bet katrā gadījumā noskaidrot savu pozīciju noteikti vajag, īpai pēc tam, kad Polijas Republika ir atzinusi Baltkrievijas neatkarību. Jāievēro tas, ka īs valstis ir mūsu tuvākie kaimiņi, mūsu kopējās interesēs ir noskaidrot situāciju. Tas ir pirmais prieklikums.

Otrajam prieklikumam āds raksturs. Es ierosinu sarīkot- vislabāk to izdarīt rītdien no rīta- debates par pilsonību. Kas ar to jāsaprot? Mēs tādu procedūru vēl ne reizi neesam izmēģinājui, taču tas nenozīmē, ka no tās jāatsakās, vajag izmēģināt kaut vienu reizi. Debatēs vārds tiek dots deputātam, kuram ir noteikta deputātu skaita- teiksim, desmit- atbalsts. Visas ziņas tiek nodotas sekretariātam. Debatēs runājuie deputāti iesniedz izskatīanai sēdē.../

Prieksēdētājs: Es atvainojos, Zaļetajeva kungs, jūs izteicāt savu prieklikumu, bet nolikumu, lūdzu, iesniedziet rakstiski, lai varam rakstiski arī apstiprināt. Mums ir jāstrādā tālāk. Jūs izteicāt savu prieklikumu. Balsosim par to.

S.Zaļetajevs: */Jā, es domāju, ka tas, ka es uzstājos, ir daļa no sesijas darba. Tāpēc vēl nedaudz laika ir vajadzīgs, lai es pabeigtu savu domu. Tā, lūk, tie, kas uzstājas debatēs, piedāvā savas tēzes. Tā var būt, teiksim, tēze par to, kam tiek dota pilsonība- tam, kas Latvijā ir dzimis, vai tam, kas te dzīvojis desmit gadus, un tā tālāk. Iespējama tēze par to, ka, teiksim, pilsonība nav jāsaņem tiem, kas ir karadienestā un tā tālāk. Tas ir, ādas tēzes tiek nodotas prieksēdētājam rakstiski, pēc debau beigām par visām iesniegtajām tēzēm notiek referatīva balsoana, lai vairāk vai mazāk kļūtu skaidrs, kāda tēze, kāds prieknoteikums, cik lielā apjomā saņem Augstākās padomes atbalstu, lai pēc tam vismaz Tautas frontes frakcijas sēdē, kas veltīta jautājumam par pilsonību, parādītos kaut kādi jauni apsprieanas momenti, lai tā noritētu, ievērojot to, kādā mērā tā vai cita tēze izmantojama.../

Prieksēdētājs: Zaļetajeva kungs, vai tieām jūs domājat, ka to, ko jūs tagad stāstāt, spēj uztvert? Lūdzu, uzrakstiet savu prieklikumu, pārtulkosim valsts valodā un tad izdalīsim deputātiem, lai viņi var izpētīt to komisijās, un tad arī par jūsu prieklikumu mēs, protams, balsosim.

S.Zaļetajevs: */Protams, ļoti grūti ir uztvert, ja īsa runa vairākas reizes tiek pārtraukta./

Prieksēdētājs: Lūdzu, treais mikrofons.

D.Skulte: Cienījamo prieksēdētāj, ir prieklikums 15.jautājumu par Latvijas Republikas arodbiedrības īpauma aizsardzību, kur jau pagājuajā nedēļā bija iekļauts kā steidzams, bet tagad nez kādēļ ir saraksta otrajā galā, izskatīt odien dienas pirmajā pusē. is lēmums nav gar. Bet situācija ir tāda, ka o strīdus jautājumu ir ļoti daudz, vajag apturēt o nekontrolējamo konversiju, kas notiek. Prokuratūrā jau palaik ir vairāk nekā piecas lietas. Ja vilcināsimies ar ā jautājuma izskatīanu, o konfliktsituāciju skaits var palielināties. Liels lūgums- iekļaut to kā ceturto vai piekto jautājumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Balsosim. Lūdzu, treais mikrofons.

P.Laķis: Es tikai kā komisijas...

Prieksēdētājs: Treais mikrofons, deputāts Laķis.

P.Laķis: Es tikai kā komisijas prieksēdētājs, kur iesniedza o likumprojektu par arodbiedrību īpaumu aizsardzību, lūdzu atbalstīt o prieklikumu. Projekts nav liels, bet tie izsaimniekoanas tempi ir grandiozi. Ja mums nebūs kaut minimāla likumdoanas aizsardzība, tad vairs Prokuratūru nevarēsim apkraut ar darbiem.

Prieksēdētājs: Paldies. Kādi vēl prieklikumi par darba kārtību? Vai deputāti vēlas kaut ko ietvert? Treais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es gribu atgriezties pie sava prieklikuma, kuru izteicu pagājuajā nedēļā, tas ir, pie deklarācijas par starpnacionālajām attiecībām projekta apsprieanas. Pagājuajā nedēļā tika pieņemts lēmums, ka o prieklikumu izskatīs Prezidijs. odien es gribu to atkal izvirzīt, lai beigu beigās tomēr līdz 11.februārim tas tiktu apspriests./

Prieksēdētājs: Paldies. Nav vairs neviena. Godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs varam balsot par Prezidija piedāvāto darba kārtību un pēc tam papildināt ar attiecīgajiem jautājumiem. Vispirms principiāli balsosim par deputāta Dineviča frakcijas vārdā iesniegto lūgumu- strādāt rīt tikai dienas pirmo pusi, lai otrajā pusē varētu notikt frakcijas sēde. Un pēc tam iesim tādā kārtībā, kādā bija izteikti prieklikumi par darba kārtību.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies, jo daudzi deputāti ir mazliet nokavējuies. Paldies. Lūdzu rezultātu. 128 deputāti reģistrējuies. Pirmais balsojums- par Prezidija piedāvāto darba kārtību, pēc tam balsosim par papildinājumiem. Balsosim par jums izsniegto darba kārtību. 172.dokuments. Lūdzu rezultātu. Par- 111, pret- nav, atturas- 10. Esam apstiprinājui o darba kārtību.

Un tagad par papildinājumiem. Pirmais ir deputāta Vulfsona ierosinājums iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Ārlietu komisijas, Zinātnes, kultūras un izglītības komisijas un Likumdoanas komisijas sastāvā. Dokumenti tiek pavairoti. Endziņa kungs un arī kapara kungs iebilda, bet mums ir jābalso un jāizsaka sava attieksme. Lūdzu, balsosim par deputāta Vulfsona ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par- 59, pret- 52. Jautājums iekļauts darba kārtībā, tas ir 9.punkts, kur ir runa par izmaiņām komisiju sastāvā. Paldies.

Nākamais bija deputāta Gavrilova ierosinājums- iekļaut darba kārtībā jautājumu par Ministru padomes 11.septembra lēmuma atcelanu par 10 procentu atskaitīanu ajā fondā. Komisijās is jautājums nav izskatīts, bet lemsim par iekļauanu vai neiekļauanu darba kārtībā. Izsakiet savu attieksmi par deputāta Gavrilova ierosinājumu! Lūdzu balsoanas re˛īmu, balsosim! Lūdzu rezultātu. Par- 49, pret- 23, 24, atturas- 44. Jautājums nav iekļauts darba kārtībā.

Jāatvainojas Dineviča kungam, es aizmirsu kā pirmo nobalsot jautājumu par darba kārtību rītdienai. Tātad ierosinājums- rīt strādāt līdz pusdienas pārtraukumam un pulksten trijos sākt frakcijas sēdi. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par Dineviča kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par- 97, pret- nav, atturas- 2. Esam noteikui ādu darba kārtību rītdienai. Rīt strādāsim līdz pusdienas laikam.

Nākamais ir deputāta Kodoliņa lūgums- dot viņam divas minūtes paziņojumam. To, es domāju, mēs varam nebalsot; pirms sāksim darbu, mēs deputātam Kodoliņam īs divas minūtes dosim.

Nākamie ir divi Zaļetajeva ierosinājumi. Pirmkārt, Ārlietu komisijas prieksēdētāja deputāta Vulfsona ziņojums par politisko attieksmi pret Baltkrievijas un Ukrainas neatkarību, tātad globāli jautājumi. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par Zaļetajeva kunga prieklikuma iekļauanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par- 41, pret- 24, atturas- 46. is jautājums nav iekļauts darba kārtībā. Nākamais arī ir deputāta Zaļetajeva prieklikums- rīt no rīta atklāt brīvas debates par pilsonības jautājumu. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par o deputāta Zaļetajeva prieklikumu. Tikai 35 deputāti izsakās par o prieklikumu. Tātad nav iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Skultes prieklikums- dienas pirmajā pusē kā ceturto vai piekto jautājumu izskatīt 15.jautājumu par arodbiedrības īpauma aizsardzību. Tātad pārcelt to no 15. uz 5.pantu. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par deputāta Skultes prieklikumu, ko atbalstīja arī deputāts Laķis. Lūdzu rezultātu. Par- 65. Iekļauts darba kārtībā. Tātad 15.jautājums tiks izskatīts kā piektais un piektais tiks izskatīts kā sestais. Paldies.

Pēdējais ir Aleksejeva kunga kārtējais ierosinājums- apspriest deklarāciju. Lūdzu, kārtējo reizi balsosim. Aleksejeva kunga prieklikums. Lūdzu rezultātu. 31 deputāts atbalsta o prieklikumu. Tātad nav iekļauts darba kārtībā.

Godājamie kolēģi! Bet vispirms vārds divām minūtēm deputātam Kodoliņam. Un tad sāksim izskatīt likumprojektu par personu amnestiju, kas izdarījuas militāros noziegumus.

A.Kodoliņ: Cienījamie kolēģi! 26.augustā no īs tribīnes deputāts Jagupecs paziņoja, ka informācija "Dienā", kurā ir teikts, ka tiei deputāts Jagupecs parakstījis jums visiem zināmo uzsaukumu Latvijas tautai, ir nepareiza un ka viņ o paziņojumu nav parakstījis.

Mana paziņojuma būtība- un es atvainojos, ka es to nevarēju izdarīt ātrāk, jo biju slims,- ir tāda, ka vai nu no īs tribīnes deputāts Jagupecs runāja nepatiesību, vai arī sē˛u zālē, jo, apsprie˛ot jautājumu, vai frakcija ir vai nav parakstījusi paziņojumu, sē˛u zālē, sē˛ot savā vietā, viņ frakcijas biedriem skaļi un saprotami, ko arī es dzirdēju, paziņoja, ka viņ ir parakstījis paziņojumu gan kā frakcijas "Līdztiesība" dalībnieks, gan arī kā Centrālkomitejas loceklis. Paldies. Tas ir viss.

Prieksēdētājs: Paldies. Tātad tagad pirmais darba kārtības jautājums- "Par personu amnestiju, kas izdarījuas militāros noziegumus". Otrajā lasījumā kā steidzams.

Lūdzu ziņotāju- Endziņa kungu- tribīnē.

A.Endziņ: Cienījamo prieksēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums ir iesniegts otrajam lasījumam likumprojekts par personu amnestiju, kas izdarījuas militāros noziegumus.

Prieksēdētājs: Godājamie kolēģi! Es atvainojos. Lūdzu cieņu pret runātāju! Kam ir jāiet ārā no zāles, tas lai iziet. Kas paliek, tas paliek, bet lūdzu klusumu!

A.Endziņ: Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu likumprojektā ir izdarīta viena izmaiņa, proti, ierosinājums, kuru izteica deputāts Silārs, lai būtu precīzi ierakstīts, kas tas ir par likumu, ar kuru mēs izņemam no Kriminālkodeksa attiecīgos pantus. Tas ir izdarīts. Citas izmaiņas ajā likumprojektā izdarītas nav. Un arī citu iesniegumu nav bijis.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas sakāms? Likums ir ļoti īss. Lemjoajā daļā ir divi punkti. Un treais- par tā pieņemanu. Nav jautājumu? Vai mums ir jābalso par katru atseviķi? Laikam nebūtu. Paldies.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Un balsojam par o likumu "Par personu amnestiju, kas izdarījuas militāros noziegumus" otrajā lasījumā kā steidzamu. Un, ja nav labojumu, tad arī galīgajā variantā. Lūdzu rezultātu. Plus vēl četras balsis. Par- 96, pret- 3, atturas- 12. Likums pieņemts.

Nākamais ir lēmums par piemēroanas kārtību. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņ: Cienījamie deputāti! Es jūs jau informēju tad, kad notika ā likumprojekta pirmais lasījums, ka, tā kā runa ir arī par to personu atbrīvoanu no kriminālatbildības, kuras izcie sodu citās republikās, nepiecieams speciāls lēmums, ar kuru Augstākā padome grieztos pie PSRS savienoto republiku vai arī pie to republiku, kuras ir deklarējuas savu neatkarību, augstāko padomju prezidijiem, lai tiktu veikti pasākumi un atbrīvotas tās personas, kuras ir iesauktas Latvijas Republikas teritorijā un ir izdarījuas ādus noziegumus saskaņā ar Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, kas bija analoģiski Latvijas Republikas Kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, vai arī ar citu savienoto republiku attiecīgiem Kriminālkodeksa pantiem. Lai o jautājumu varētu risināt, tāds lēmums ir nepiecieams. Tāpēc mēs arī lēmumā paredzam, ka republikas Augstākajai padomei jāgrie˛as pie īm republikām ar lūgumu atbrīvot īs personas no soda izcieanas. Lēmuma projekts jums ir izdalīts. Tas man īsumā būtu viss.

Prieksēdētājs: Paldies, Endziņa kungs! Kādi ir jautājumi, papildinājumi, labojumi pie ā lēmuma projekta? Nav. Paldies.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par o lēmumu. Lūdzu rezultātu. Par- 100, 101, pret- 2, atturas- 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums- lēmuma projekti par Daugavpils pilsētas pagaidu valdes prieksēdētāja, kā arī Rēzeknes pilsētas un Rīgas Kurzemes rajona pagaidu val˛u prieksēdētāju apstiprināanu.

Lūdzu ziņotāju- kapara kungu- tribīnē.

J.kapars: Cienījamie deputāti! Pagājuajā otrdienā Augstākā padome izskatīja jautājumu par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona deputātu padomju atlaianu, kā arī pieņēma grozījumus pavaldību likumprojektā attiecīgajos jautājumos. Tredien visos trijos reģionos sanāca demokrātisko spēku pārstāvniecības- piedalījās gan Tautas fronte, gan LNNK, gan Darba demokrātiskā partija, gan sociāldemokrātiskās partijas un citu partiju pārstāvji- un kopīgi izskatīja jautājumus par to, kā atbilstoi likumam komplektēt jaunās valdes un izvirzīt prieksēdētāja kandidatūras. Ceturtdien, pagājuajā Prezidija sēdē tika izskatīts is jautājums. Prezidijs ierosina prieklikumu, kas jums ir izsniegts lēmuma projekta veidā. Es ierosinātu minēto lēmumu apspriest atseviķi pa reģioniem, respektīvi, Daugavpils pilsētu, Rēzeknes pilsētu un Rīgas pilsētas Kurzemes rajonu atseviķi.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Nav jautājumu. Paldies, kapara kungs! Vai deputāti vēlas uzstāties debatēs un izteikties gan par būtību, gan par konkrētām kandidatūrām? Nav tādu?

Lūdzu, deputāt Seikst! Jūs nevēlaties? Vai par Daugavpili pēc būtības un par kandidātiem kāds vēlas uzstāties? Nevēlas. Par Rēzeknes pilsētu?

Deputāts Seiksts, lūdzu, treais mikrofons.

A.Seiksts: Tā kā es plenārsēdē runāju par Rēzeknes pilsētas lemtspēju vai, pareizāk, par lemtnespēju, es uzurpēju sev tiesības bilst vienu teikumu par o sastāvu. Pazīstot os cilvēkus, man ne pret vienu no viņiem absolūti nav nekādu iebildumu, bet es eit redzu tautfrontisko daļu un "centristus". Lai vara būtu leģitīmāka, vai nebūtu lietderīgi vienu minūti uzklausīt Avota kungu. Varbūt tai nometnei, kas nav spējusi laikus nostāties Latvijas neatkarības pozīcijās, ir kādi profesionāļi, kurus varētu iekļaut valdes sastāvā, protams, ar diviem noteikumiem: ja viņi ir bijui absolūti lojāli puča dienās un ja viņi ir aizgājui no kompartijas pirms mūsu lēmuma par kompartijas darbību. Kāpēc es to saku? Zinot pilsētas sastāvu- eit es redzu ļoti veiksmīgu nacionālo sastāvu -, es aubos, vai ir pārstāvēts viss politiskais spektrs. Es domāju, ka viena vai divu cilvēku iekļauana no tās nometnes negrozītu sastāvu, bet padarītu vēl leģitīmāku.

Prieksēdētājs: Varbūt kapara kungs varētu atbildēt?

J.kapars: is jautājums Rēzeknē tika apspriests vairākkārt. Arī pēc Prezidija sēdes vēlreiz atgriezās pie ā jautājuma. Es domāju, ka vajadzētu respektēt visu demokrātisko partiju un demokrātisko kustību prieklikumu. Taču es piekrītu Seiksta kunga prieklikumam, ka Avota kungu ajā ziņā vajadzētu uzklausīt, jo viņam is darbs būs darāms.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties pēc būtības un arī par personālijām par Rīgas pilsētas Kurzemes rajonu? Nevēlas.

Godājamie kolēģi! Mums ir jānolemj, vai uzklausīsim Rēzeknes pilsētas valdes prieksēdētāju Avota kungu. Jā, kandidātu. Ir nepiecieams uzklausīt? Ir. Paldies, kapara kungs! Atbrīvosim vietu tribīnē Avota kungam. Lūdzu Avota kungu tribīnē. Cik mēs dosim minūtes Avota kungam? Prieklikums- piecas. Līdz piecām minūtēm. Lūdzu.

V.Avots, Rēzeknes pilsētas valdes prieksēdētāja amata kandidāts: Kā jau eit teica, demokrātiskie spēki izvirzīja jūsu iesniegtā saraksta kandidātus. Būtībā es neesmu pilnvarots o sarakstu papildināt, bet eit atrodas arī Narvicka kungs. Es domāju, ka viņ kā profesionālis atbilstu, bet līdz im laikam es publiski neesmu dzirdējis viņa attieksmi pret Komunistisko partiju un tās darbību. Es tāpēc nevaru ieteikt, jo, iespējams, ka viņ sevi sirdī uzskata par piederīgu tai līdz ai dienai. Es negribētu arī piekrist, ka mums simtprocentīgi ir pārstāvēts demokrātiskais bloks un "centristi", jo mūsu deputātu padome nebija sadalīta frakcijās. is jautājums ir strīdīgs. Ja cienījamie deputāti uzskata, ka varētu papildināt o sarakstu, tad es varētu ieteikt bijuo deputātu Ļubenko, bet, kas attiecas uz Narvicka kungu, es bez viņa publiskās uzstāanās un savas attieksmes izteikanas nevaru viņu ieteikt.

Prieksēdētājs: Paldies, Avota kungs! Es domāju, ka mēs varētu balsot par mums jau izsniegto sarakstu. Nepārzinot situāciju, diez vai mēs varētu uzņemties atbildību un lemt par citiem. Paldies, Avota kungs!

kapara kungs vēl vēlas teikt kaut ko.

J.kapars: Mums tieām ir jārespektē īs Rēzeknes demokrātiskās kustības, bet vajadzētu ņemt vērā arī rekomendācijas, ko odien izteica Seiksta kungs,- vēlreiz atgriezties pie ā jautājuma un apspriest tādā plāksnē, kā ierosināja Seiksta kungs.

Prieksēdētājs: teina kungs laikam vēlas izteikties. Pēc tam balsosim par katru valdi atseviķi.

V.teins: Man būtu jautājums kapara kungam. Vai Latvijas Atdzimanas partija ir pārstāvēta ajā sarakstā? Tā ir viena no spēcīgākajām Latgalē, un arī Rēzeknē tā ir spēcīga.

Prieksēdētājs: Kas var atbildēt uz deputāta teina jautājumu? Laikam kapara kungs. Pirmais mikrofons.

J.kapars: Es tieām nepazīstu visu partiju biedrus jeb dalībniekus, tāpēc es jums āda rakstura paskaidrojumu nevarēu dot. Katrā ziņā es pamatprincipu izteicu, proti, ka visas demokrātiskās kustības piedalījās ajā sanāksmē un būtībā pēc consensus principa vienojās par to, kāds būs is sastāvs.

Prieksēdētājs: Vēl tikai viens jautājums. Vai par kādu no kandidatūrām Daugavpils pilsētā, Rēzeknes pilsētā vai Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā ir izteiktas kategoriskas pretenzijas? Ja tādu nav, tad mēs varam balsot.

Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Es lūdzu, lai Rēzeknes pilsētas pagaidu valdes sastāvā atseviķi tiktu balsots par Pakēviča kandidatūra. Cik man ir zināms, viņ bija galvenā persona, kas savā laikā, vulgāri izsakoties, "noēda" Vidiņu. (Zālē troksnis.)

Prieksēdētājs: Redziet, kā ir, ja nepārzina situāciju. Seiksta kungs apgalvo, ka tas ir bijis...

A.Bērzs: Ja te ziņo, ka cits, tad es atsaucu savu prieklikumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Tātad mēs varam balsot. Godājamie kolēģi! Man ir ierosinājums par balsoanu. Balsojamais ir 185.dokuments. Balsosim par katru valdes sastāvu- par Daugavpili, Rēzekni un par Kurzemes rajonu- un pēc tam par lēmumu kopumā. Nav iebildumu? Nav.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Pirmais balsojums būs par Daugavpils pilsētas pagaidu valdi un tās prieksēdētāju. Lūdzu balsot. Plus vēl divas balsis būs. Lūdzu rezultātu. Par- 67, pret- 5, atturas- 13. Lēmums par Daugavpils pilsētas valdi pieņemts.

Rēzeknes pilsēta. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Cienītie kungi un dāmas! Lūdzu, paceliet rokas savlaicīgi, lai es laikus varētu pateikt, cik balsis būs plus. Plus četras balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 72, pret- 5, atturas- 11. Apstiprināts.

Un pēdējais balsojums par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona pagaidu valdi un tās prieksēdētāju. Lūdzu, laikus paceliet rokas tie deputāti, kas balso par. Plus četras balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- 6, atturas- 10. Arī is valdes sastāvs ir apstiprināts.

Godājamie kolēģi! Balsosim par Augstākās padomes lēmumu par pagaidu valdes izveidoanu kopumā. Lūdzu. Plus četras balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- 6, atturas- 9. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par diplomātiskajiem rangiem" otrajā lasījumā. Deputāt Bērziņ, lūdzu, tribīnē.

I.Bērziņ: Cienījamie deputāti, sakarā ar to, ka pirmajā lasījumā is likums par diplomātiskajiem rangiem faktiski tika pieņemts bez labojumiem, otrajā lasījumā ir tikai viens labojums, kuru jūs varat redzēt. Tas ir Likumdoanas jautājumu komisijas piedāvātais variants 7.panta redakcijai. Es aicinu sēdes vadītāju balsot par o likumprojektu kā par steidzamu, lai varētu pēc tam pieņemt otrajā lasījumā galīgi.

Prieksēdētājs: Paldies. To mēs, protams, varam izdarīt, kaut gan otrajā lasījumā, ja nav labojumu, mēs arī tāpat varam pieņemt.

I.Bērziņ: Viens labojums ir.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Kas par to, lai mēs o likumu pieņemtu kā steidzamu? Tas tieām ir ļoti steidzami vajadzīgs. Plus vēl piecas balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 85, tātad mēs to izskatām kā steidzamu.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņ: Es lūdzu cienījamos deputātus izķirties par 7.pantu, jo Likumdoanas komisija ir piedāvājusi otru variantu un Ārlietu komisija atbalsta Likumdoanas komisijas prieklikumu par otro variantu, bet, tā kā mēs negribējām vienu punktu principā svītrot, tad atstājām abus variantus. Ārlietu komisija un Likumdoanas komisija aicina balsot par otro variantu.

Prieksēdētājs: Tātad komisija mūs aicina balsot par otro variantu. Ir divi balsojumi. Pirmo balsojam komisijas variantu, tātad otro variantu, un pēc tam pirmo. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Pirmo balsojam otro variantu. Ar vienkāru balsu vairākumu. Lūdzu. Plus vēl piecas balsis būs. Lūdzu rezultātu. Par- 79, pret- 1, atturas- 8.

Būsim godīgi pret Ārlietu ministriju un balsosim arī par tās variantu. Balsosim par pirmo variantu- Ārlietu ministrijas piedāvāto redakciju. Lūdzu rezultātu. Par- 22, tas ir acīm redzams mazākums, tātad ir pieņemts otrais variants. Citu nav?

Ja deputātiem nav iebildumu, balsosim likumu "Par diplomātiskajiem rangiem" kopumā un jau galīgajā variantā. Lūdzu, paceliet rokas! Plus vēl piecas balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 84, pret- nav, atturas- 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir ceturtais- "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par ceļu nodokli"". Lūdzu ziņotāju tribīnē.

V.Mucenieks: Cienījamie deputāti! 9.maijā Jūras lietu komisija iesniedza prieklikumu par izmaiņām ceļu nodokļa redakcijā, respektīvi, ceļu nodoklis mums bija pārvērties par sava veida akcīzes nodokli uz degvielu. Bet, tā kā zvejas flote, kura atrodas tālu jūrās un okeānos, nekādā veidā neizmanto republikas ceļus un jūrnieki vispār da˛kārt vairākus mēneus un pat gadus neatgrie˛as atpakaļ republikā, tad āds ceļu nodoklis attiecībā uz to degvielu, kura tiek izmantota zvejas kuģos, nav loģisks. Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir tā, ka āda degvielas mākslīga sadārdzināana rada zaudējumus republikas zvejas flotei un republikas zvejas kuģi degvielu saņem ne tikai no republikas tankeriem un bāzes kuģiem un ne tikai republikas ostās, bet arī citās Padomju Savienības ostās, galvenokārt Melnās jūras ostās, tāpēc parādās degviela ar da˛ādu, būtiski atķirīgu cenu. Un, tā kā degvielas uzņemana bie˛i vien notiek vienlaikus ar nozvejotās produkcijas nodoanu, tad iem zvejas kuģiem nav izdevīgi nodot produkciju tiem kuģiem, no kurienes viņi saņem dārgo degvielu. Līdz ar to republikas ostās iegriezīsies mazāk kuģu no mūsu kaimiņrepublikām, un o republiku kuģi atteiksies pārdot savu lēto degvielu mūsu republikas zvejas flotes kuģiem. Bez tam tiek gatavoti nodokļi un nodevas, kuras speciāli attieksies tiei uz kuģiem, tas ir, bāku nodeva, kanālu nodeva, tonnā˛as nodeva, loču nodeva, ostas nodeva un tā tālāk. Tātad ir skaidri redzams, ka is tā sauktais ceļu nodoklis attiecībā uz to degvielu, kas ir paredzēta kuģiem, ir galīgi nepamatots kā ekonomiski, tā arī pēc loģikas principiem. ajā sakarībā es lūdzu atbalstīt grozījumu ceļu nodoklī, ka is ceļu nodoklis neattiecas uz to degvielu, kura tiek izmantota kuģu dzinējos.

Kas attiecas uz o jautājumu, tad mums, Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijai, bija kopēja apspriede ar pārstāvjiem no Enerģētikas ministrijas, no Zivsaimniecības ministrijas, no Satiksmes ministrijas un no apvienības "Degviela". Mēs nonācām pie secinājuma, ka ī prasība ir pamatota un ka āds grozījums likumā ir jāizdara. Tas ir 9.maija 11.dokuments ar pielikumiem. eit viss ir diezgan pamatīgi uzrakstīts. Es domāju, ka vairāk nekādi paskaidrojumi obrīd nebūtu nepiecieami. Ja būtu kādi jautājumi, tad tā ir cita lieta. is jautājums tika izskatīts arī Ekonomikas komisijā. No Ekonomikas komisijas arī ir saņemta pozitīva, piekrītoa atbilde. Likumdoanas jautājumu komisija arī atbalsta ādu izmaiņu. Apvienotā bud˛eta komisija ajā sakarībā vēlētos izteikties īpai.

Prieksēdētājs: Paldies. Tātad pirmais lasījums. Jautājiet ziņotājam. Deputāts Ābiķis un deputāts Bla˛ēvičs.

Dz.Ābiķis: Kā būs ar individuālo motorlaivu īpaniekiem? Jau tagad, cik man zināms, ā transporta īpanieki dodas arī jūrā piekrastes zvejā. Kā būs ar iem īpaniekiem?

V.Mucenieks: Tie grozījumi, kas ir paredzēti eit, uz tādām laivām, respektīvi, uz individuālajām laivām, neattiecas, izņemot izmantojamās zivsaimniecību flotes kuģu vajadzībām.

Dz.Ābiķis: Tātad kolektīvajās saimniecībās?

V.Mucenieks: Jā, zivsaimniecībās...

Prieksēdētājs: Lūdzu, treais mikrofons.

J.Bla˛ēvičs: Sakiet, lūdzu, vai ir izskatīts arī tāds variants, ka ajā nodoklī paliek pavaldību daļa; republikas daļa varētu neiet bud˛etā, bet pavaldību daļa varētu ieiet pavaldību bud˛etos, jo jūrnieki, nokāpjot no kuģiem, tomēr staigā un braukā pa ceļiem, ko uztur pavaldība.

V.Mucenieks: Tie, kuri braukā pa republikas ceļiem, vai tie būtu jūrnieki vai kājnieki, katrā ziņā o nodokli maksā, jo viņi patērē degvielu, kura tiek saņemta benzīna uzpildes stacijās, un tā ir aplikta ar o nodokli.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies ziņotājam. Sākam debates. Pirmais ir deputāts Einiņ, un otrais- deputāts Kide. Lūdzu.

V.Einiņ: Godājamais prieksēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu vērst jūsu uzmanību, ka piedāvātais dokuments nodots izskatīanai jau 9.maijā, pēc tam, kad zvejniecības kopsaimniecības, valsts zvejniecības organizācijas un Zivsaimniecības ministrija bija izteikusi neizpratni un prasību- izskaidrot un labot likumu. odien, pēc četriem mēneiem, kad beidzot tomēr sākam izskatīt o labojumu, Jūras lietu komisijas vārdā man ir jāatvainojas plaajai Latvijas jūrasbraucēju saimei par to komisiju, kurām tika uzticēts izskatīt o projektu, neattaisnojamo vilcināanos, un tomēr gribu izteikt pārliecību, ka is pārmetums neatsauksies uz balsoanas rezultātiem. Pie reizes gribu ierosināt izskatīt to kā steidzamu sakarā ar to, ka ārkārtīgi novilcināta ā dokumenta apsprieana.

Uzskatu, ka ceļu nodokļa piemēroana flotes kuģiem ir netaisnīga un absurda. Absurda tāpēc, ka neviens pasaulē vēl nav redzējis, ka kuģis brauktu pa bruģi, oseju vai citu sauszemes ceļu, bet, runājot par ceļu, mēs automātiski ar to saprotam sauszemes ceļu. Arī cienījamais satiksmes ministrs Janovska kungs, kura vadībā tika izstrādāts is likums, likumprojekta lasījuma apsprieanas gaitā uz jautājumu- vai is nodoklis tiks attiecināts uz kuģiem- loģiski atbildēja, ka ne, ka tas attiecas tikai uz transporta līdzekļiem, kuri brauc pa zemi, par to liecina arī stenogramma. Tāpēc patīkami apzināties, ka ne tikai jūrasbraucēji un ministri, bet arī mēs, deputāti, zinām, ka pasaules okeānā un jūrās ir arī jūras ceļi, ir ostas, kanāli, moli un citas ostas aizsargbūves. Bāka ir bākas bojas un citādu signāluguņu aprīkojums, ir radionavigācijas aprīkojums pat ar speciālu mākslīgo zemes pavadoņu palīdzību.

Jūras ceļu aprīkojums, ostu, piestātņu izbūve, regulāra kanālu padziļināana pēc aizsērējumiem, to aprīkoana, apkalpoana un ekspluatācija prasa milzu līdzekļus, un pagaidām tos iem mērķiem neviens neizdala. Tāpēc tiek gatavoti projekti par valsts nodevām jūrniecībā un zvejniecībā, un mēs loģiski saprotam, ka tos drīkst iekasēt tikai no kuģiem un to īpaniekiem, nevis no sauszemes transporta vai gājējiem.

Gribu arī piebilst, ka mēs nekādi neapstrīdam nodokļa maksāanu par jūrniecības organizāciju rīcībā esoo sauszemes transportu. Netaisnīgs is likums pret zvejniekiem ir arī tāpēc, ka, neizmantojot kuģus braukanai pa sauszemes ceļiem, bet maksājot par to, mēs it kā uzliekam tiem vēl netieu papildu nodokli, kas novedis tos pie grūta materiālā stāvokļa, kas robe˛ojas pat ar bankrotu. Fakts ir vispārzināms- nozvejotajai un ra˛otajai zivju produkcijai, tāpat kā lauksaimniecības produkcijai, ir noteiktas cietas, fiksētas cenas, bet is nodoklis sadārdzina produkcijas paizmaksu par 30,9 miljoniem rubļu.

Otrkārt, zivju transportkuģi, kā jau minēja cienījamais referents, zinot mūsu degvielas dārgumu salīdzinājumā ar citām ostām, neiegrie˛as mūsu ostās un nepiegādā zivju izejvielu mūsu pārstrādes uzņēmumiem un kombinātiem, radot tur ra˛oanas pārtraukumus, bankrotu un bezdarba draudus.

Trekārt, tālajos zvejas rajonos, okeānā zvejojoie mūsu kuģi ir spiesti stāvēt dīkstāvē, jo tankkuģi, kas iznākui no PSRS ostām, pagaidām pastāvot centralizētajai apgādei, vienkāri nedod o degvielu mūsu zvejas kuģiem, jo, lūk, mēs viņiem o pau degvielu pārdodam par 248 rubļiem, bet viņu degviela maksā tikai 152 rubļus par tonnu.

Tātad vienīgā pareizā izeja būtu papildināt likuma "Par ceļu nodokli" 3.pantu, pēc vārdiem "pirmējās realizācijas" papildināt tekstu ar vārdiem "izņemot izmantojamo zivsaimniecības flotes kuģu vajadzībām". Tā principā būtu minimālā prasība.

Bet, ja mēs atzītu savu kļūdu un izteiktu vēlēanos to labot- par jūsu labo gribu es neuzdrīkstētos aubīties -, tad izteiku savu prieklikumu: nelabot kļūdu tikai daļēji, bet pilnībā, attiecinot o grozījumu ne tikai uz zivsaimniecības kuģiem, bet uz visiem kuģiem, arī tirdzniecības un upju flotes kuģiem. Un tad is labojums būtu īsāks un korektāks, proti, "izņemot izmantojamo kuģu vajadzībām". Par to es arī lūgtu balsot. Kāpēc tas netika izdarīts ajā dokumentā, kuru mēs ierosinājām jau maija sākumā? Tāpēc, ka tirdzniecības flotes kuģi no ā nodokļa cie ļoti maz, jo lielāko tiesu kuģu dzinējos lieto mazutu, kur atkal mūsu vainas dēļ nav iekļuvis 3.pantā ar nodokli apliekamo objektu sarakstā.

Nobeigumā es gribu lūgt balsot par iem diviem prieklikumiem, tas ir, izskatīt kā steidzamu un, otrkārt, labot jau mūsu iesniegto prieklikumu tā, kā es teicu.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Cienījamie deputāti! Jautājums par to, lai ceļu nodoklis neattiektos uz zvejas kuģiem, faktiski radās tajā laikā, kad mēs pieņēmām likumu par ceļu nodokli. Atcerieties ā nodokļa pieņemanas vēsturi! Sākumā tas idejiski dzima kā akcīzes nodoklis visai degvielai, kas tiek izlietota Latvijas Republikā. Pēc tam akcīzes nodokļa variants pārgāja uz ceļu nodokli, un, protams, nav loģiski, ka viss is nodoklis, kas faktiski ir akcīzes nodoklis, kā ceļu nodoklis koncentrējas Ceļu ministrijas bud˛etā. Cik es atceros, bija 270 miljoni, un tos izlieto, es saprotu, tikai sauszemes ceļiem. Es saprotu, ka ir netaisnīgi no jūras kuģniecības ņemt nodokli, kura mērķim vajadzētu būt gan ostu, gan doku, gan visas jūras saimniecības uzturēana, un izlietot os līdzekļus sauszemei, lai pēc tam veidotu jaunu nodokļu sistēmu, kā jau eit runātāji izteicās,- ar nodevām, kuras tiks izmantotas jūras ceļu atjaunoanai. Mums vajadzētu risināt o jautājumu konsekventi. Mēs nevaram odien, un arī Bud˛eta komisija tā lēma, izņemt no bud˛eta, kas jau ir izplānots ar izdevuma daļu, apmēram 30 miljonus rubļu, ja es nemaldos, neparedzot, ar ko mēs tos aizvietosim. Es uzskatu, ka jautājums ir pamatoti izstrādāts un izanalizēts Jūras komisijā, bet nav līdz galam nokārtots ne Ekonomikas komisijā, ne Bud˛eta komisijā, ne Finansu ministrijā. Nav skaidrs, kā aizpildīt o robu. Es piekrītu Bud˛eta komisijas lēmumam ajā jautājumā, ka mēs nedrīkstam izņemt o nodokļa daļu, neatrodot tehnisku kompensējumu im nodoklim.

Man būtu prieklikums Ceļu ministrijai, Jūras lietu komisijai, Bud˛eta komisijai, Ekonomikas komisijai un Finansu ministrijai saiet kopā un atrisināt o jautājumu pēc būtības. Es pilnīgi saprotu Jūras komisijas ba˛as: ja netiks atrisināts is jautājums, tad jāceļ cenas. Varbūt arī Finansu ministrijai un valdībai ir jāpārskata jautājums par cenu celanu. Tas ir ļoti komplekss un sare˛ģīts jautājums, un mēs nedrīkstam, manuprāt, izraut tikai vienu problēmu tādā kontekstā, kas atrisina Jūras lietu komisijas intereses un neatrisina kopējās bud˛eta intereses.

Līdz tam laikam, kamēr is jautājums netiks kopēji izskatīts, manuprāt, ir pārlieku agri izņemt o nodaļu no bud˛eta. Varbūt ir jāievie akcīzes nodoklis, jo tomēr degviela, kuru patērē arī kuģu saimniecība, pēc akcīzes nodokļa principa būtu apliekama ar akcīzes nodokli. Bet ie jautājumi ir jāizskata kompleksi, nevis atrauti. Tāpēc es ierosinu par o jautājumu pagaidām nebalsot līdz pilnīgai izlemanai.

Prieksēdētājs: Deputāts Ozols. Palaik notiek debates. Vai kāds vēlas vēl pierakstīties debatēs? Deputāts Ozols. Lūdzu. Pēc tam deputāts Salītis.

I.Ozols: Cienītie kolēģi! Mūsu apskatāmais likumprojekts, es personīgi uzskatu, pareizējā virzienā ar savu mērķi un uzdevumu zināmā mērā attaisnojams. Un kāpēc? Mēs obrīd atrodamies situācijā, ka mums neplānoti un grūti prognozējami pieaug bud˛eta izdevumu daļa, pirmkārt, sakarā ar jaunu struktūru veidoanos, ar jaunu mūsu republikas valstisko statusu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, viennozīmīgi pievienojoties Kides kunga teiktajam, es atbalstu viedokli, ka ceļu nodoklis nav saprotams ne tikai zivsaimniekiem, tas faktiski nav saprotams visiem, kuri saistīti ar aeroflotes apgādi ar degvielu, dzelzceļu, komunālo saimniecību apgādi, tas nav saprotams me˛saimniekiem un daudziem citiem. Pieņemot o labojumu, mēs faktiski radām precedentu bud˛eta deficīta izveidei, orientējoi tas ir 270 miljoni rubļu summāri, pēc Finansu ministrijas pēdējās informācijas. Vai mūsu bud˛ets pareizējā situācijā būs spējīgs palikt- par to es ļoti aubos.

Viens no argumentiem, kāpēc tika izskatīts is jautājums, bija tas, ka mūsu zvejas flote savas nozvejas nodod ārpus republikas teritorijas un tur arī par lētākām cenām iepērk degvielu. Es domāju, ka odien is arguments vairs nevarētu būt spēkā. odien mēs esam citā valstiskā statusā. Latvijas Republika ir neatkarīga republika, un mums republikas intereu vārdā ir jārada tādi nodroinājuma mehānismi, kas par normu nosaka, ka Latvijas jurisdikcijai padotie uzņēmumi un sabiedriskās formācijas, kas nodarbojas ar rūpniecisko nozveju, nodod savu produkciju atbilstoi Latvijas Republikas interesēm. Tāpēc mums vajadzētu pārskatīt jautājumu un zemes nodoklī būtu jāizdara tie labojumi, kurus mēs savā laikā, manuprāt, kļūdaini noraidījām. Būtu jānosaka akcīzes nodoklis, bet nekādā ziņā nevajadzētu samazināt republikas bud˛eta ieņēmuma daļu. Tāpēc es ierosinu o likumprojektu par labojumiem ceļu nodoklī odien neatbalstīt. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Salīti! Pēc tam Bud˛eta komisijas vārdā runās deputāte Zeile.

B.Salītis: Cienījamie deputāti! Es gribēju uzstāties tikai tāpēc, ka Kides kungs laikam nav lietas kursā, jo is jautājums tika skatīts pārāk ilgi un apspriests gandrīz visos līmeņos. Vairākas komisijas sanāca, piedalījās arī zivsaimniecības ministrs, satiksmes ministra vietnieks, finansu ministra vietnieks un "Latvijas naftas" pārstāvis. Kopīgi risinot o jautājumu, viņi nonāca pie vienīgā slēdziena, ka odien ir nepiecieams izdarīt tādus grozījumus ajā likumā. Un kāpēc? Vispirms ir jāizprot, ka nafta tiek piegādāta no visiem reģioniem. Arī vakar Zivsaimniecības ministrijā bija tāda koordinācijas sanāksme, kur četru republiku valdību pārstāvji nonāca pie tāda slēdziena, ka zivsaimniecībā, kura pārstāv ļoti daudzus zvejas rajonus, ir vajadzīgi apmēram deviņi pārstāvji, kas vadītu o zvejniecību da˛ādos zvejas rajonos gan Klusajā okeānā, gan Atlantijas okeānā, gan Indijas okeānā. Un tāpēc ir izlemts, ka arī turpmāk is darbs ir jākoordinē. Būs speciāls neliels koordinācijas centrs, ne tāds, kāds bija Rietumu baseina apvienība, kur bija simtiem cilvēku. is centrs koordinēs visu darbu- gan īs produkcijas piegādi, gan degvielas piegādi un tā tālāk.

Ņemot vērā, ka odien degvielas cena ir da˛āda un mums ir visaugstākā cena, vajadzētu visiem saprast, ka mūsu flote ir nostādīta ausmīgos apstākļos. Degvielu mēs nevaram saņemt no citām republikām, jo tā krietni lētāka, bet mūsu tankeri piedāvā degvielu par augstāku cenu nekā citās republikās, un principā mūsu tankeri nevar apgādāt zvejas floti visos deviņos zvejas rajonos. Tāpēc es lūdzu saprast, ka is nodoklis nav taisnīgs arī tāpēc, ka visi energoresursi netiek aplikti ar o nodokli. Tirdzniecības flote, kura principā nodarbojas ar komercdarbību, ar pārvadājumiem, izlieto mazutu, kur vispār netiek aplikts ne ar kādu nodokli. Tāpēc arī ī pēdējā sanāksme, kurā piedalījās visas ieinteresētās puses, izlēma, ka is labojums ir jāizdara odien un nākotnē jāizstrādā jauns likums, kas apliktu ar nodokli visus os resursus, kuri tiek izmantoti flotē citām vajadzībām. Es ļoti lūdzu, lai mēs visi saprastu, ka zivju produkcijai ir fiksētas cenas, tās ir vairumcenas, par kurām mums jānorēķinās; mūsu apmaksas tiek izdarītas gan republikā, gan arī ārpus republikas, jo tās ir saistītas ar valsts pasūtījumu un mūsu valdības vienoanos. Godmaņa kungs jau savā laikā solīja, ka zivsaimniekiem tiks grozītas cenas un ar 1.septembri būs brīvās cenas. Sakarā ar tām izmaiņām, kas notika mūsu republikā politiskajā plāksnē un arī citā jomā, republikai patlaban tādu iespēju nav, lai no bud˛eta paredzētu līdzekļus, kas ir vajadzīgi zivsaimniecībai. is grozījums ir vajadzīgs, citādi ī nozare nevarēs pastāvēt, jo principā taču ienākuma avots ir viens, ja visu izejvielu un materiālu lielākā daļa nāk no Austrumiem. Cenas ir pieauguas desmitkārtīgi. Es ļoti lūdzu o labojumu pieņemt, bet turpmāk, protams, jāstrādā pie jauna likumprojekta, kas paredzētu nodokli no visiem energoresursiem, arī no mazuta, jo mazuts tiek patērēts daudz.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Bud˛eta komisijas vārdā deputāte Zeile, un pēc tam deputāts Kehris, cik es saprotu, par ekonomiku- savā vārdā. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Cienītie deputāti! is ir tas gadījums, kad mūsu pieņemtie lēmumi ir jāizvērtē nevis atseviķi, individuāli, no situācijas kādā atseviķā nozarē, bet precīzi, ņemot vērā visas republikas, mūsu Latvijas valsts intereses. Un eit ir vairāki aspekti. Pirmais ir tas, ka deputātiem katrā konkrētā gadījumā, pieņemot o vai citu likumu, ir jāapzinās- sākas ā likuma darbība un ai likuma darbībai ir noteiktas sekas. Es gribētu atgādināt, ka mūsu pieņemtais likums par ceļu nodokli, ko mēs pieņēmām martā, izraisīja diskusijas, kad mēs to apspriedām. Un atcerēsimies, ka is likums tapa, transformējot valdības iesniegto likumprojektu par akcīzes nodokli. Mēs acīmredzot kļūdījāmies, pieņemot likumu par ceļu nodokli. Likums par ceļu nodokli paredz, ka ienākoās nodokļu summas tiks izlietotas ceļiem. Un visu summu paredzēts izlietot sauszemes ceļiem. Tā bija pirmā neprecizitāte, kura radīja odienas precedentu. Tātad tie, kas lieto degvielu un brauc pa jūras ceļiem, uzskata, ka viņiem is nodoklis nav vajadzīgs, jo viņi sauszemes ceļus nelieto. Bet Zivsaimniecības ministrijas iesniegums var izraisīt ļoti tālejoas sekas, jo pēc ā atbrīvojuma, ja mēs tādu dosim, tūlīt sekos lauksaimnieku iesniegums, kurā varētu būt tāds pamatojums: daudzi traktori un cita lauksaimniecības tehnika novāc ar kombainu ra˛u un brauc pa republikas, rajona vai vietējās nozīmes sauszemes ceļiem tikai uz ā lauka. Pēc tam var sekot me˛saimnieku iesniegums, kuri arī lieto me˛a izstrādes tehniku, patērē degvielu, bet neizmanto sauszemes ceļus. Es nedomāju, ka klusēs arī aviācija, kura lieto gaisa ceļus un tāpat patērē degvielu. Mēs īs izmaiņas bud˛etā izdarām gada vidū, un mums ir jāuzņemas atbildība par to, ka o izmaiņu rezultātā bud˛etā būs apmēram 30 miljonu rubļu mīnusos.

Nākamais. odienas situācijā bud˛eta izdevumi krasi pieaug. Un tie pieaug sakarā ar to, ka mums pilnīgi no jauna, negaidīti, pēkņi un strauji rodas lieli izdevumi, veidojot valsts institūcijas un nodroinot to darbību. Tāpēc mēs, Bud˛eta komisija, pieņēmām ādus lēmumus: pirmkārt, o lēmumu par atbrīvojamo ceļu nodokli, ko iesniedza Zivsaimniecības ministrija, odien noraidījām, otrkārt, nolēmām uzdot Ekonomikas komisijai un seviķi nodokļu apakkomisijai kopā ar ieinteresētajām citām komisijām steidzīgi sākt pārskatīt jautājumu par ceļu nodokli un aizvietot to ar akcīzes nodokli.

Es saprotu cienītos kolēģus zivsaimniekus. Tā ir pilnīgi analoga situācija, kādā pirms neilga laika bija Lauksaimniecības ministrija, ka sakarā ar degvielas cenu strauju kāpinājumu ceļas viņu ra˛otās produkcijas paizmaksa. Un līdz ar to rentabilitāte ir kritusies, un daudzos gadījumos tā tuvojas nullei. Meklēsim arī ajā situācijā loģisku ekonomisku risinājumu un izvirzīsim valdībai jautājumu par vairumtirdzniecības cenu tūlītēju paaugstināanu. Lai valdība meklē iespējas, kā o starpību starp cenām nosegt. Es paredzu, ka eit varētu būt arī zivrūpniecības produkcijas cenu paaugstinājums.

Un nobeigumā gribu teikt, ka tādā gadījumā mēs esam ļoti tuvu tam, ko mums valdība visu laiku nesniedz. Mums jāprasa no valdības, lai tā iesniedz darba samaksas reformas programmu un tādējādi reaģē uz o cenu celanos. Tāpēc mūsu prieklikums- o lēmumu neatbalstīt.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Man pilnībā jāpiekrīt tam, ko teica Zeiles kundze. Tieām ī problēma, kuru izvirzīja zvejnieki, pastāv, un tā ir jārisina vai nu ar bud˛etu, vai ar cenām, bet jārisina tā ir nevis ar grozījumiem nodokļu likumprojektos. Vienas mazas, kaut arī svarīgas problēmas risināanai tas nav pareizais ceļ, no tā mums būs ļoti grūti atgriezties uz kaut kāda ekonomiskās loģikas ceļa. Bet, manuprāt, īs problēmas sakne ir dziļāka, un tā zināmā mērā ir saistīta ar nodokļu likumprojekta izskatīanas procedūru un kārtību Augstākajā padomē. Es jau sen ierosināju, ka visiem nodokļu likumprojektiem būtu jābūt koncentrētiem vienā komisijā, kas ir atbildīgā komisija. Un acīmredzot tā ir Ekonomikas komisijas nodokļu apakkomisija, tad arī no tās varētu prasīt atbildību.

Pareizējā brīdī tas tā ir, izņemot trīs nodokļus: o apskatāmo ceļu nodokli, kas būtībā ir akcīzes nodoklis uz benzīnu, uz degvielu (degviela mums paliks arvien dārgāka, tādēļ taisīt os atseviķos izņēmumus ir ļoti grūti); otrs ir sociālais nodoklis, kuru sagatavoja Sociālās nodroināanas komisija; treais ir zemes nodoklis, kuru sagatavoja Lauksaimniecības komisija, kas jau kop janvāra nav iesniegusi mūsu vērtēanai valdības iesniegtos labojumus. o jautājumu es izvirzīu tuvākajā Prezidija sēdē. Un es pieļauju, ka Prezidijs varētu to neatbalstīt, jo vienreiz jau tā bija. Pēc tam mēs par o jautājumu lemsim plenārsēdē. Bud˛ets no nodokļiem veidojas zināmā kopsakarībā, par to runāja arī Zeiles kundze.

Protams, paralēli ir jārisina jautājums par valdības reorganizāciju, un to mūsu komisija tieām darīs, lai valdībā beidzot būtu viens centrs. Tajā paā Dānijā ir ekonomikas un nodokļu ministrs un ministrija nodarbojas ar nodokļiem. Tas varbūt nav tik svarīgi, vai ar to nodarbosies Finansu ministrija vai jaunā Tautsaimniecības ministrija, bet ir jābūt vienam centram, kas ar to nodarbojas. Jo, ja mēs risināsim atseviķas problēmas un apmierināsim atseviķas vēlmes, kas varbūt tieam ir sasāpējuas, mēs pie normālas nodokļu likumdoanas nenonāksim.

Prieksēdētājs: Paldies. Deputāts Edmunds Krastiņ.

E.Krastiņ: Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi, jo es jau dzirdu saucienus no piektās rindas, ka jāpārtrauc debates. Es gribētu atbildēt tikai da˛iem kolēģiem, kuri stāv īs izmaiņas pozīcijās. Es te nepārtraukti dzirdēju, ka mums ir dārgākā degviela, tikai es sapratu, ka dārgākā degviela bijuās PSRS teritorijā. Man nav skaidrs, cik ilgi zvejnieki vēl plāno saņemt ādu degvielu. Manuprāt, Jeļcins ir neskaitāmas reizes pateicis, ka degviela tiks tirgota par pasaules cenām. Un tad jūs varēsit izvēlēties, vai pirkt ASV degvielu par dolāriem vai pirkt Krievijas degvielu. Jūs apmēram varat prognozēt, kādas būs cenas rubļos, paskatoties, kādas ir cenas Krievijas bir˛ās.

Prieksēdētājs: Es ļoti atvainojos. Es lūdzu no vietas nerunāt.

E.Krastiņ: Un, ja jūs paskatīsities, kāda jebkurā valstī ir degvielas cenu struktūra, sākot no ASV un beidzot ar visām Rietumeiropas valstīm, tad jūs redzēsit, ka apmēram pusi degvielas cenā sastāda nodokļi. Un tie ir akcīzes nodokļi, nevis ceļu nodokļi. Un mēs pieļāvām kļūdu, pieņemot ceļu nodokli tādā veidā un būtībā pakļaujoties ministra resorisko intereu izpausmēm, jo faktiski vienas ministrijas rīcībā tika nodoti vesela nodokļa radītie bud˛eta ieņēmumi. Tas ir kaut kāds bezprecedenta gadījums, un ādu gadījumu mēs turpmāk vairs nedrīkstam pieļaut. Visiem nodokļiem ir jāiet kopējā valsts kasē, lai attiecīgi varētu iedalīt līdzekļus pēc nepiecieamības un pēc parlamenta un valdības uzskatiem.

Bez tam tādā formā, kādā palaik ir ceļu nodoklis, degvielas cenas celsies, tas ir neapaubāmi. Un, tā kā is nodoklis ir noteikts absolūtās mērvienībās, tad tā procents ajā cenā aizvien kritīsies. Tas ir noteikts kapeikās- nelieli pieci procenti no kopējās realizācijas. Un es domāju, ka iemesls ir viens: jārisina ekonomiskās problēmas. Un es jau esmu saskāries ar ādiem risinājumiem arī mūsu komisijā. Pie mums nāca no "Sadzīves pakalpojumiem" un teica, lai viņiem noņem to nodokli, jo viņi nespējot dzīvot. Ir jārisina pamatproblēmas. Beidzot ir jāsāk nopietna cenu liberalizācija. Ir pagājis gads. Vakar mums premjerministrs stāstīja par pakāpenisko reformu. Pēc gada mēs lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas cenās esam turpat, kur gadu iepriek. Mēs esam tiei tādā paā situācijā. Cenu liberalizācija beidzot ir jāsāk, lai cik tā būtu sāpīga tai vai citai nozarei, tam vai citam iedzīvotāju slānim. Un tālāk jārisina iedzīvotāju izdzīvoanas problēma. Tāpēc es nevaru atbalstīt ā nodokļa grozījumus, drīzāk es esmu gatavs atbalstīt variantu, ka is nodoklis turpmāk tiek pārvērsts par akcīzes nodokli.

Prieksēdētājs: Paldies. Runātāji ir beigui. Vārds ziņotājam. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu. Lūdzu godājamo sekretariātu zvanīt, lai deputāti ierastos zālē uz balsojumu.

V.Mucenieks: Cienījamie deputāti! Es jūtu, ka daudzi neizprot situācijas būtību un nopietnību. Un tas, protams, ir bēdīgi. Jo fakts ir tāds, ka ne jau ie 30 miljoni ir vienīgais, kas uztrauc zvejniekus. Tie ir tie zaudējumi, kurus viņi cie sakarā ar degvielas sadārdzinājumu. Bet fakts jau ir tāds, ka arī pati zivju produkcija republikā vairs neienāk. Jo tie kuģi, kuri iebrauc republikā cerībā uzņemt vienlaikus degvielu, meklēs citas ostas, kur vienlaikus var nodot produkciju un saņemt o lēto degvielu. Tā ir viena problēma.

Otra problēma- jūras un okeāni. Pie mūsu bāzes kuģiem vairs nepiebrauks kuģi, lai nodotu produkciju, tā iemesla dēļ, ka mūsu degviela ir gandrīz divas reizes dārgāka, nekā viņi var saņemt no tiem kuģiem, kas ir no da˛ādām PSRS republikām. Tas, ka ar laiku jāpārorientējas uz pasaules cenām, ir skaidrs. Mēs taču nevaram pieļaut, lai mūsu zvejas flote bankrotē tiei pārejas priekvakarā, jo obrīd tomēr īs saites un ī kooperācija kaut kādā veidā ir jāsaglabā, un tās iespējas, kādas tā dod un tā rada, būtu jāizmanto. Jo momentā pāriet un pārorientēties uz citu saimniekoanas veidu un citām cenām mēs taču nevaram. Tas nav vienas dienas laikā izdarāms. Turklāt vairumtirdzniecības cenas palielinās, un tas neatrisina jautājumu. Tādā gadījumā ir jāpalielina mazumtirdzniecības cenas. Bet arī tas galu galā neko nedos, ja ī degvielas cenu starpība tik un tā pastāv, jo tik un tā pastāv ī problēma, ka mūsu bāzes kuģiem, mūsu transporta kuģiem neviens o zivju produkciju negribēs nodot tā iemesla dēļ, ka vienlaikus nav izdevīgi saņemt degvielu, kas būs nesalīdzināmi dārgāka.

Tāpēc es domāju, ka tomēr ādu labojumu izdarīt vajag, un es aicinu balsot par, jo, kā jau teicu, is jautājums tika izskatīts ne tikai mūsu komisijā, bet piedalījās arī visu ieinteresēto ministriju pārstāvji- Satiksmes ministrija, Enerģētikas ministrija, Finansu ministrija, Zivsaimniecības ministrija. Mēs tur nonācām pie kopēja secinājuma, ka āds labojums ir jāizdara. Un tas, ka nākotnē vajadzēs kaut ko principiāli mainīt, ir cits jautājums, bet obrīd mēs nedrīkstam vilcināties tā iemesla dēļ, ka mūsu zivsaimniecības flote ir uz bankrota robe˛as. Es aicinu balsot par.

Prieksēdētājs: Paldies. Es ļoti atvainojos, mēs tagad reģistrēsimies, balsosim kā par steidzamu un tad varēsim runāt par balsoanas motīviem. Visi jau izteicās gan par, gan pret, kāpēc vajag un kāpēc nevajag pieņemt. Mēs dzirdējām. Tagad pārliecināt ar replikām arī var. Tas viss mums ir paredzēts.

Lūdzu reģistrācijas re˛īmu. Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 102 deputāti reģistrējuies. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Par balsoanas motīviem. Es lūgtu deputātus padomāt par ādu situāciju. Jau patlaban pie īm zemajām vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām mums ir situācija, ka savu produkciju Zivsaimniecības ministrijas uzņēmēji realizē ārpus republikas. Ja mēs atbrīvojam viņus no ā ceļu nodokļa, tad situācija nemainīsies un joprojām turpināsies īs lētās produkcijas realizācija ārpus republikas. Un mēs im procesam būsim devui savu republikas nodokļu maksātāju algu. Tas ir absurds. Padomājiet par to!

Prieksēdētājs: Domāsim, godājamie kolēģi. Salīa kungs arī aicinās domāt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es domāju, ka Bud˛eta komisijai vajadzētu zināt, ka republikas valdība ir noslēgusi vienoanos ar citām republikām par zivju produkcijas piegādi. Un kopumā valsts pasūtījums, ja tā var izteikties, veido apmēram 98 procentus. Un o programmu republikas zivsaimniecības uzņēmumi pilda par zemajām vairumcenām. Jo principā bankas par augstākām cenām nemaz neapmaksā o apjomu, jo uzskata, ka uz Austrumiem aiziet. Tā nav taisnība. Nauda aiziet par tām paām cenām, mūsu republikas valdība varētu norēķināties arī par citām, no Austrumiem saņemtām izejvielām un materiāliem. Un, godīgi runājot, tas nav tik vienkāri. Republikas zivsaimniecības organizācijas savus degvielu fondus var pāradresēt uz citām ostām, kuras nav mūsu republikas. Tādā veidā viņi tik un tā nemaksās, bet zivsaimniekiem tas iznāks nevis lētāk, bet dārgāk. Jo būs jāiet tur saņemt, ja nerisinās pareizi o jautājumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Es domāju, ka balsosim pēc pārtraukuma. Tad būs miermīlīgāks garastāvoklis. Vienu mirklīti! Vadot plenārsēdi, var ļoti labi dzirdēt un redzēt to, ko neredz zālē. Varbūt mums tieām vajadzētu uzsākt eit, Augstākajā padomē, paralēli valodas kursiem tādus deboļevizācijas kursus- arī valodā. Un varbūt atcerēsimies, ka Latvijas valsts ir Latvijas valsts. Un tās citas republikas ir PSRS administratīvi teritoriālās vienības. Un atcerēsimies, ka mēs tomēr esam valsts. Vismaz iekēji jutīsimies kā neatkarīga valsts. Un nepārtraukti nedaudzināsim, tāpat kā mūsu radio un televīzija,- republika, republika! Tas atgādina to slaveno dziesmu "Plauksti, mana republika". Varbūt atskaņosim to katru rītu, lai atcerētos savā runā un arī eit.

Pārtraukums 30 minūtes. Balsosim pēc tam.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņ.

Prieksēdētājs: Kolēģi, ieņemsim vietas! Sekretariātu lūdzu intensīvi zvanīt, jo mums darba kārtībā palaik ir balsoana. Lūdzu reģistrācijas re˛īmu. Reģistrēsimies. Lūdzu reģistrēties, godājamie deputāti! Paldies. Lūdzu rezultātu. 104 deputāti reģistrējuies.

Tātad balsosim par akceptu pirmajā lasījumā Latvijas Republikas likumam "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par ceļu nodokli"". Tika ierosināts, pirmkārt, balsot par o likumprojektu kā par steidzamu. Tas būs pirmais balsojums. Pēc tam par paa likumprojekta akceptu. Un pēc tam balsosim par vārda "zivsaimniecības" svītroanu un attiecināanu uz visiem flotes kuģiem.

Deputāti, kuri ir pārkāpui mūsu darba kārtību un nokavējuies, lūdzu, pārreģistrējieties. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas re˛īmu, un pārreģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 108 deputāti.

Par papildinājumiem mums rakstiski ir jāiesniedz komisijā, un tas ir uz otro lasījumu. Mēs par svītrojumiem varam te konceptuāli balsot, bet nevaram iebalsot mutiski. Tātad pirmais balsojums ir par to, lai o likumprojektu izskatītu kā steidzamu. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par to, lai is likumprojekts būtu izskatāms kā steidzams. Lūdzu rezultātu. Par- 54, pret- 14 un atturas- 26. Jā, divu tredaļu nav. Tas kā steidzams nav izskatāms, bet, ja labojumu uz otro lasījumu nav, tad tas tāpat iznāk kā steidzams.

Tātad vispirms, lūdzu, balsosim par to papildinājuma tekstu, ko ir ierosinājusi komisija, un pēc tam par vārda "zivsaimniecības" svītroanu. Un par to papildinājumu mēs varam balsot jau otrajā lasījumā, kad būs rakstiski izsniegts deputātiem. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par ā likumprojekta akceptēanu pirmajā lasījumā. Un pēc tam būs otrs balsojums. Ja tiks akceptēts, tad varam balsot par to svītroanu. Lūdzu rezultātu. Par- 48, pret- 16, atturas- 26. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu dzēst. Otrs balsojums- par ierosinājumu svītrot vārdu "zivsaimniecības". Tas ir konceptuāls balsojums, attiecinot uz visu floti. Lūdzu balsot par vārda "zivsaimniecības" svītroanu. Lūdzu rezultātu. Par- 48, pret- 12, atturas- 31. Līdz ar to esam svītrojui vārdu "zivsaimniecības".

Pārējos redakcionālos un citus labojumus lūdzu iesniegt rakstiski komisijai uz otro lasījumu. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ar o vienu konceptuālo labojumu ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir tas, ko mēs pārcēlām no 15. uz 5.,- tātad par arodbiedrību īpauma aizsardzību. Lūdzu.

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pagājuā gada beigās, pieņemot likumu par arodbiedrībām, bija arī lēmums par tā spēkā stāanās kārtību. Lēmumā tika noteikts, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam kopā ar...

Prieksēdētājs: Es atvainojos, Vaivada kungs. Godājamie kolēģi, es ļoti lūgu tomēr visas savas darīanas kārtot ārpus plenārsēdes zāles.

J.Vaivads: Tātad ajā lēmumā bija uzdots Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam un Latvijas Republikas Ministru padomei izveidot kopēju komisiju vai vispār komisiju, kas izdarītu arodbiedrību īpaumu revīziju un izstrādātu prieklikumus par turpmākās izmantoanas kārtību. Diem˛ēl is lēmums netika izpildīts. Un kā sekas tagad faktiski ir izveidojusies situācija un radusies vesela konfliktu virkne, kas saistīta ar to, ka tiesiskā ceļā nav noregulēts is īpauma statuss, kas kādreiz bija arodbiedrības pārziņā.

Tagadējā republikas Brīvo arodbiedrību savienība varbūt pieiet vienpusīgi, būdama visa īpauma mantiniece, taču ir gan pamatoti, gan varbūt arī nepamatoti protesti un izveidojusies konfliktsituācija, kad ļoti daudzus uzņēmumus piesavinājuās atseviķas biedrības un līdz ar to faktiski mums ir jāatgrie˛as pie sākotnējā stāvokļa, lai mēs varētu normālā veidā turpināt darbu.

Ir jau iesniegtas prasības Prokuratūrā, bet es baidos, ka Prokuratūra arī bez āda tiesiskā statusa noregulējuma, kādu var dot tikai Augstākā padome, faktiski būs bezspēcīga un situācija nebūs atrisināta. ā lēmuma pamats faktiski ir pārtraukt jebkuras manipulācijas ar arodbiedrību īpaumu vai, pareizāk sakot, arodbiedrību pārziņā esoo īpaumu, kamēr is jautājums nebūs atrisināts. Un o jautājumu atrisināt varētu, pieņemot likumu par arodbiedrībām, tas ir, izveidojot komisiju, kura sagatavotu konkrētus prieklikumus par turpmāko arodbiedrību īpauma statusu. Stāvokli sare˛ģī tas, ka pēc neatkarības iegūanas un pēc vissavienības arodbiedrību uzņēmumu īpaumu pārnākanas republikas jurisdikcijā atkal ir parādījusies papildu problēma ar o īpaumu pārņemanu. Valdība ir reaģējusi un izveidojusi komisiju, kas izskatītu jautājumu par atpūtas namu, kūrortu, sanatoriju un tā tālāk pārņemanu republikas jurisdikcijā un sagatavotu prieklikumu par to tālāku izmantoanu. Taču īs komisijas darbības lauks tiek mākslīgi paplaināts, un tajā ar valdības rīkojumu Nr.348 iekļauti arī republikas kūrorti, sanatorijas un tā tālāk. ādā veidā jautājums tiek vēl vairāk sare˛ģīts, jo vienai īpauma daļai, kura atrodas republikas arodbiedrību pārziņā, it kā tiek revidēts statuss, bet viss pārējais joprojām nav atrisināts.

Tātad no ā viedokļa valdības rīkojums Nr.348 tādā redakcijā, kādā tas pareiz ir, faktiski nav pieņemams. Varbūt ī komisija, kas izlems jautājumus par visa arodbiedrību pārziņā esoā īpauma turpmāko statusu, var deleģēt daļu jautājumu, piemēram, attiecībā par kūrortiem, lūk, ai komisijai, bet obrīd jautājums par republikas arodbiedrību pārziņā esoo īpaumu ir strupceļā un nav atrisināts.

Mans prieklikums ir o lēmuma projektu, tas ir, 154.dokumentu, pieņemt, neizvērot nekādas diskusijas, jo mēs neko īpai izspriest nevaram, jo ir vajadzīga konkrēta situācijas analīze un tā tālāk. Mēs varēsim diskutēt tad, kad būs sagatavoti prieklikumi. Es aicinu pieņemt o lēmumu tādā veidā, kādā tas sagatavots, tikai ar nelielām redakcionālām izmaiņām. is lēmuma projekts tika sagatavots izskatīanai jau pagājuajā nedēļā, jo jautājums ir steidzams, tādēļ arī īs komisijas izveide ir steidzama un projektā bija ierakstīts 15.septembris. is datums būtu jāmaina un jāieraksta 20.septembris, tas ir, īs nedēļas laikā. Tas ir viens prieklikums attiecībā uz redakcionālām izmaiņām.

Un otrs prieklikums, ko iesaka juristi, ir āds: vārdkopu "kas atrodas arodbiedrību īpaumā" aizvietot ar vārdkopu "arodbiedrību pārziņā esoā īpauma". Arī o prieklikumu varētu pieņemt bez kādas apsprieanas. Tas ir vienkāri, lai precizētu juridisko statusu, jo citādi mēs ar Augstākās padomes lēmumu jau it kā atzīstam, ka viņi ir īpanieki.

Un ir vēl viens redakcionāls prieklikums. Es domāju, ka tas arī neizraisīs nekādas diskusijas. Ir prieklikums 1.punktā svītrot vārdu "saimnieciskos", tātad jebkurus darījumus, arī juridiskus, un svītrot vārdu "nekustamā". Ja mēs runājam vispār par īpaumu, nav speciāli jānorāda, ka tas ir nekustamais īpaums.

Es lūdzu arī par iem prieklikumiem balsot un pieņemt o lēmumu pilnībā.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu jautājumus. Pirmais ir pierakstījies deputāts ļakota. Lūdzu, otrais mikrofons.

K.ļakota: Cik es saprotu no lēmuma teksta, tad ā lēmuma mērķis ir aizliegt valdībai pārņemt savā īpaumā vissavienības arodbiedrības pārziņā esoās sanatorijas un atpūtas namus. Tā no teksta izriet. Ko jūs varat ajā jautājumā paskaidrot?

J.Vaivads: Es vispirms gribu pateikt, ka no ā teksta tas absolūti neizriet. Par vissavienības arodbiedrību īpauma pārņemanu jau ir izveidota komisija, un tā jau strādā. Un tā var turpināt strādāt kontekstā attiecībā uz vissavienības arodbiedrību īpaumu. Bet stāv malā is republikas arodbiedrības pārziņā esoā īpauma jautājums. Tas netiek risināts. Un lēmuma mērķis ir pārtraukt manipulācijas, kamēr nav atrisināts is tiesiskais statuss, pārtraukt manipulācijas tiei ar republikas arodbiedrību pārziņā esoo īpaumu.

Piedodiet, bet es domāju, ka ai preambulai nav jāaptver tās aktualitātes, kas tagad nāk klāt. Mums jāatgrie˛as pie tās situācijas, kuru neesam risinājui. Un tas ir ā lēmuma mērķis. Bet tas, kas notiek tādā variantā, es domāju, ir blakusjautājums. Mums jau nav viss jāatspoguļo preambulā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi! Cik es saprotu, tad arī deputāts teins vēlas jautāt. Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Man ir jautājums tāpēc, ka mūsu komisijas priekniecības pareiz nav klāt, bet sēdē is jautājums nav izskatīts. Tā kā viena no arodbiedrības lielākajām īpauma daļām tiei ir sanatorijas un atpūtas nami, vai ar mūsu komisijas vadību is jautājums ir vai nav saskaņots?

J.Vaivads: Tiei ar jūsu komisiju? Es domāju, ka jūsu komisijas viedoklis ir ļoti būtisks, sastādot valdības rīkojumu par visu PSRS atpūtas namu un tā tālāk pārņemanu. Savukārt, ja ir runa par republikas, tad es domāju, ka jums tikai jāpiekrīt, ka tas ir jārisina.

J.Gulbis: Es gribēju zināt, kāpēc arī komisijas sastāvā, un tā tālāk.

J.Vaivads: Par komisijas sastāvu jūs varat izteikt savus prieklikumus. Es domāju, ka jūs...

J.Gulbis: Vai ar mūsu vadību tas ir saskaņots vai nav?

J.Vaivads: Es neesmu tiei ar jūsu vadību skaņojis. Es domāju, ka jūsu ieinteresētība ir maksimāla, lai is jautājums tiktu risināts.

Prieksēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts teins.

V.teins: Cik es saprotu no jūsu teiktā, tad nosaukums ir nepareizs, jo runa ir nevis par arodbiedrību īpaumu, bet par valsts arodbiedrību pārziņā esoo īpaumu. Tā būtu jāmaina virsraksts.

J.Vaivads: Es jau teicu, ka vārdkopa "arodbiedrību īpaums" visur jāaizstāj ar vārdkopu "arodbiedrībā esoo īpaumu". Tas attiecas arī uz virsrakstu.

V.teins: Bet te jau faktiski runa ir par bijuo valsts arodbiedrību vai esoo valsts arodbiedrību. Mums jau nav vēl arodbiedrības.

J.Vaivads: Piedodiet, es neuzņemos teikt, ka nav. Mums ir Brīvo arodbiedrību savienība, tā ir oficiāla un juridiska persona, tātad tā eksistē. Un tās pārziņā ir arī virkne īpaumu, tas ir faktiski viss īpaums, kas kādreiz bija valsts arodbiedrībai. Bet turpmākais ā īpauma liktenis ir jārisina, un tas jau jautājuma būtību neatrisina, ja mēs pasākām, ka mums nav.

Prieksēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi ziņotājam? Nav. Paldies.

J.Vaivads: Es atvainojos, man bija vēl viens prieklikums, ko es aizmirsu pateikt, tas attiecas uz 3.punktu- komisijas sastāvā iekļaut arī deputātu Andri Grūtupu, jo viņ īpauma lietās tomēr ir lielākais speciālists, tātad lūgums arī viņu iekļaut ajā komisijā.

Prieksēdētājs: Vai deputāts Grūtups neprotestē? Paldies.

J.Vaivads: Jautājums ir saskaņots.

Prieksēdētājs: Vairs jautājumu nav? Ir jautājumi. Lūdzu, deputāte Buķele, pirmais mikrofons.

E.Buķele: Man ir prieklikums: tā kā is jautājums mūsu komisijā detaļās nav apspriests, bet tikai vispārīgos vilcienos, iekļaut no mūsu komisijas kolēģi Jāni Gulbi tajā komisijā.

J.Vaivads: Paldies. Ja Gulbja kungs piekrīt, tad problēmu nav.

Prieksēdētājs: Gulbja kungs neprotestē. Paldies Vaivada kungam par ziņojumu. Lūgumu ir iesniedzis Brīvo arodbiedrību savienības prieksēdētājs Siliņa kungs. Dosim viņam vārdu.

A.Siliņ, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prieksēdētājs: Cienījamo prieksēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums ir ļoti sare˛ģīts, un jau kop pavasara Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība risināja o jautājumu divās plaknēs. Pirmkārt, tā bija cīņa ar vissavienības arodbiedrībām, lai pārņemtu visu Latvijas Republikā esoo arodbiedrību īpaumu Latvijas arodbiedrību pārziņā. Un varu jums teikt, ka ī cīņa ir vainagojusies ar panākumiem. Mūsu rīcībā ir dokuments, ar kuru vissavienības arodbiedrību vadītāji atzīst, ka tas ir republikas arodbiedrību īpaums.

Un, otrkārt, vēl līdz ai dienai notiek cīņa- un diem˛ēl diezgan bezcerīga cīņa- ar mūsu pau kādreiz ieceltajiem arodbiedrību funkcionāriem, kuri obrīd pārvalda o īpaumu. Un jāsaka atklāti, ka ī cīņa diem˛ēl nav vainagojusies ar panākumiem. ajā sakarībā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kopā ar citām arodbiedrībām- es gribu to akcentēt- ir izstrādājusi ā īpauma izmantoanas koncepciju, liekot par pamatu principu, ka is īpaums kalpo visu arodbiedrību mērķu īstenoanai Latvijas Republikā.

Otrkārt, ja no ā īpauma veidojas kaut kāda peļņa, tad tiek veidoti tikai un vienīgi labdarības fondi tādu sociālo jautājumu risināanai kā bezdarbnieku pabalsti, invalīdu pabalsti un citi tamlīdzīgi jautājumi. Ar o koncepciju ir vienisprātis arī mūsu valdības vadītājs Godmaņa kungs, ar kuru ir bijuas veselas trīs tikanās, viņ o koncepciju atbalstīja. Diem˛ēl, kā es jau teicu, atseviķi funkcionāri obrīd dara visu iespējamo, lai jautājumu pagrieztu pavisam savādāk un, es pieļauju pat tādu domu, lai panāktu īs sabiedriskās organizācijas īpauma pārveidoanu par privātīpaumu.

Kas attiecas uz tālāko rīcību, tad galīgi nesaprotams obrīd ir tas, ka faktiski arodbiedrības ir nostādītas vienādā statusā ar Latvijas kompartiju, kurai, kā jūs zināt, īpaums ir nacionalizēts, obrīd tāds nacionalizācijas akts ar valdības rīkojumu ir izdarīts arī attiecībā uz arodbiedrību īpaumu. Tas dziļi aizvaino ne tikai arodbiedrību funkcionārus, kurus es eit pārstāvu, bet manā rīcībā ir ziņas, ka tas ļoti aizvaino arī republikas strādājoos, kas veido mūsu organizācijas lielāko daļu. Galīgi nesaprotami ir tas, kādēļ valsts īpaumā jāpārņem arodbiedrību īpaums, lai nokārtotu reģistrācijas jautājumu. Mums ir sagatavoti visi dokumenti, lai o īpaumu reģistrētu. Bez tam ir panākta vienoanās par to, ka tiek fiksēts tas ieguldījums ā īpauma radīanā, kas ir veidojies no Latvijas arodbiedrību biedru maksām. Un mēs esam pilnīgi gatavi jebkurā brīdī atdot o īpaumu, kur nav Latvijas arodbiedrības biedru radīts. eit nekāda problēma nepastāv. Diem˛ēl reģistrācijai tiek likti visi iespējamie ķērļi.

Vēl vairāk nepatīkami ir tas, ka obrīd atseviķas valdības institūcijas ārkārtīgi brīvi traktē o jautājumu. Piemēram, vakar Veselības aizsardzības ministrijas pārstāvis paziņoja, ka is valdības rīkojums, kuru mēs uzskatām par nelikumīgu, attiecas arī uz visām apkalpojoās sfēras organizācijām, kas ir arodbiedrību pārziņā. Tas nozīmē, ka arodbiedrību organizācijām tiek atņemta visa materiālās apgādes sistēma, transports un tamlīdzīgi, un tas, protams, ir galīgi nenormāli.

Manuprāt, is jautājums ir jārisina ārkārtīgi steidzami, jo diem˛ēl visa ī sare˛ģītā situācija, kura turpina pastāvēt līdz odienai, ir radījusi nopietnas bankrota briesmas visām īs sfēras organizācijām. Jo obrīd nav tādas situācijas, lai visu produkciju, ko ra˛o īs iestādes, varētu nopirkt Latvijas iedzīvotāji. Tas acīmredzot būs iespējams 20-30 procentu ietvaros. Un mums jau vakar vajadzēja atrisināt jautājumu par to, lai realizētu ceļazīmes, lai realizētu produkciju ārpus mūsu valsts robe˛ām, tas ir, citās republikās, citās valstīs. Kamēr is jautājums nav principiāli atrisināts, mēs faktiski nevaram neko izdarīt, lai atrisinātu o sāpīgo jautājumu.

Otrkārt, galīgā neizpratnē obrīd ir iestā˛u vadītāji un iestā˛u darbinieki, kuri faktiski ir bezizejas stāvoklī. Tādēļ es domāju, ka ļoti pareizi būtu odien piedāvātajā projektā ierakstīt, ka steidzami jārisina is jautājums. Es domāju, ka arī arodbiedrību pārstāvju piedalīanās ā jautājuma risināanā būtu obligāta. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Vaivada kungs mums ziņoja par redakcionāliem labojumiem un svītrojumiem, kas ir ajā lēmuma projektā. Tas ir ļoti īss. Mēs varētu nobalsot- par, pret vai atturoties -, ņemot vērā visus Vaivada kunga izteiktos redakcionālos labojumus. Vai ir nepiecieams vēlreiz reģistrēties? Ir.

Lūdzu reģistrācijas re˛īmu. Reģistrēsimies vēlreiz. Preinberga kungs tūlīt būs reģistrējies un varēs uzstāties pie pirmā mikrofona. Lūdzu rezultātu. 104 deputāti ir reģistrējuies.

Lūdzu, Preinberga kungs, par balsoanas motīviem!

G.Preinbergs: Par balsoanas motīviem. Es pilnīgi piekrītu Vaivada kungam par to, ka jautājuma risināanā par arodbiedrību pārziņā esoajiem īpaumiem liela nozīme būtu tiei Sociālās nodroināanas un veselības aizsardzības komisijai. Un, manuprāt, izveidojamās komisijas saraksts būtu jāpapildina vēl ar diviem cilvēkiem no īs komisijas. Un es konkrēti ierosinu dakteri Eniņu un Buķeles kundzi.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai ieteiktie deputāti protestē? Neredzu. Nav. Buķeles kundze neiebilst. Eniņa kunga nav zālē. Tātad komisijas sastāvā deputāti Vaivads, Celmiņ, Skulte, Grūtups, Gulbis, Eniņ un Buķele. Saraksts noslēgts.

Balsoanas re˛īmu! Balsosim kopumā par o lēmumu ar izteiktajiem labojumiem un papildinājumiem komisijas sastāvā un arī tekstā. Lūdzu balsot. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par- 84, pret- 1, atturas- 10. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums- pēc saraksta piektais- "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pirmajā lasījumā. 169.dokuments.

Deputāts Černajs. Lūdzu.

R.Černajs: Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Jums ir ierosināts apspriest likumprojektu par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". ie grozījumi ir nepiecieami sakarā ar valdības lēmumu paaugstināt Latvijas Republikā minimālo darba algu- 260 rubļu mēnesī. Līdzīgus grozījumus mēs jau izdarījām aprīlī un martā. Mums laikam tāds formāls akts jāizdara, lai is neapliekamais minimums vienmēr tiktu iestrādāts nodoklī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtajiem likuma grozījumiem.

Faktiski ajā grozījumā mainās tikai īs summas, kas ir uzrādītas, un tekstuālās izmaiņas ir tādas paas, kā mēs pieņēmām iepriekējos grozījumos. Tas īsumā man būtu viss. Varbūt ir kādi jautājumi!

Prieksēdētājs: Jautājumu nav.

R.Černajs: Ja jautājumu nav, tad ir prieklikums o likumprojektu pieņemt kā steidzamu.

Prieksēdētājs: Par steidzamu mums ir jābalso vispirms un pēc tam par tā akceptēanu pirmajā lasījumā. Tomēr deputātam Stroganovam ir jautājums. Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Paskaidrojiet, lūdzu, 9.pantu! Invalīdiem 320-380 rubļi netiek aplikti ar nodokļiem? Tāpat kā 260 rubļi? Tā tas paredzēts?/

R.Černajs: Jā, jā.

F.Stroganovs: Paldies.

Prieksēdētājs: Jautājumu vairs nav. Paldies, Černaja kungs! Vai debatēs vēlas kāds uzstāties? Nevēlas. Paldies.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Pirmkārt, balsosim par steidzamību. Vajadzīgas divas tredaļas no balsojoo skaita. Lūdzu deputātus ar spējām matemātikā uzmanīgi vērot rezultātus. Pirmais balsojums par steidzamību. Lūdzu rezultātu. Nu, liekas, ka par steidzamību te nav vajadzīgs aprēķins. Simtprocentīgs balsojums. Paldies. Lūdzu dzēst.

Un nākamais balsojums par ā likumprojekta akceptēanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu komisiju gatavot to otrajam lasījumam.

R.Černajs: Redzot balsoanas rezultātus un debau un jautājumu rezultātus, ir prieklikums iekļaut odienas darba kārtībā likumprojektu otrajā lasījumā un lēmuma projektu par spēkā stāanos.

Prieksēdētājs: Vai lēmuma projekts par spēkā stāanos mums ir? Balsosim. Kas par ā likumprojekta iekļauanu tūlīt un nekavējoties darba kārtībā otrajā lasījumā?

Lūdzu balsot par iekļauanu darba kārtībā nekavējoties. Lūdzu rezultātu. Par- 83, pret- 3, atturas- 4. Iekļauts darba kārtībā. Tātad balsojums otrajā lasījumā par likumu. Es domāju, ka Černaja kungam nevajadzētu nākt un ziņot, jo nekādas izmaiņas acīmredzot nav notikuas. Balsosim par likumprojekta akceptēanu otrajā lasījumā. Balsoanas re˛īmu! Plus viena balss. Plus divas balsis, es atvainojos. Lūdzu rezultātu! Par- 91, pret- nav, atturas- 1. Likums pieņemts.

Tagad lēmums par spēkā stāanās kārtību. Vai ir kādas problēmas ar o lēmumu? Visi ir iepazinuies? Bud˛eta komisijai nav iebildumu? Ekonomikas komisijai nav iebildumu? Nav. Paldies! Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par lēmumu par spēkā stāanās kārtību. Plus divas balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 91, pret- nav, atturas- nav. Lēmums pieņemts.

Sestais darba kārtības jautājums- lēmuma projekts "Par parlamentārās darba grupas izveidoanu sporta un fiziskās kultūras jautājumu risināanai Latvijas Republikā".

Deputāt Ābiķi, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Cienījamie deputāti! Es ceru, ka is jautājums lielas debates neizraisīs. Faktiski jau parlamentā ilgu laiku darbojas tāda entuziastu grupa, kas cenas palīdzēt gan Sporta komitejai, gan Olimpiskajai komitejai risināt sasāpējuus jautājumus. Jo nav noslēpums, ka tomēr pastāv zināmas domstarpības starp Olimpisko komiteju un Sporta komiteju atseviķos jautājumos, un patlaban ir iestājies tāds sare˛ģīts posms, kad Latvijai jāiziet starptautiskajā arēnā. Abas organizācijas ir ieinteresētas, lai parlamentā būtu āda cilvēku grupa, pie kuriem varētu oficiāli griezties un risināt da˛ādus jautājumus. Ar o lēmumu ai entuziastu grupiņai vienkāri ir jāiznāk no pagrīdes, ja tā varētu izteikties. Un jāņem vēl vērā tas apstāklis, ka parlamentā nav tādas komisijas, kura nu it kā pilnībā varētu nodarboties ar iem jautājumiem. Daļēji tas ir Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas kompetencē, daļēji tas ir Sociālās nodroināanas un veselības aizsardzības komisijas kompetencē. Un, ja jau āda grupa reāli pastāv, tad man ir tāds lūgums- leģitimēsim o grupu, lai tā varētu darboties.

Un vēl. Jums izdalītajā likumprojektā, 153.dokumentā, sarakstā ir papildinājums, jo pēc ā dokumenta izplatīanas vēlēanos darboties ajā grupā izteicis arī cienījamais deputāts Einārs Cilinskis, kur, kā zināms, pats ir aktīvs sportists un vēl tagad labprāt piedalās sacensībās un vēlas nodarboties ar iem jautājumiem, arī deputāts no Rēzeknes- Andrejs Reetņikovs. Ja deputātiem nav iebildumu, varētu atbalstīt o cilvēku kandidatūras.

Prieksēdētājs: Lūdzu, vai ir iebildumi par saraksta papildināanu? Vai ir kādas pretenzijas pret iem... Lūdzu, deputāts Preinbergs vēlas uzdot jautājumu un arī papildināt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Neapstrīdot to, ka āda komisija mums ir vajadzīga, man būtībā ir iebildumi pret o sastāvu kā tādu. Par to es jau teicu kolēģim Ābiķim. Faktiski visi ajā sarakstā ietvertie cilvēki ir jau aizņemti četrās, piecās un vairāk komisijās. Vai tas būtu prāta darbs uzkraut iem cilvēkiem uz pleciem vēl vienu komisiju? Man nav iebildumu pret papildinājumiem, bet ajā aspektā viedoklis man ir tāds.

Prieksēdētājs: Cik es sapratu, Preinberga kungs, ie cilvēki pai ir uzņēmuies os pienākumus un pai vēlas strādāt. Viņiem to neviens neuzliek par pienākumu.

Dz.Ābiķis: Tiei tā! Un reāli os jautājumus zināmā mērā risina parlamentā jau iepriekējos mēneos. Pai uz savas iniciatīvas pamata.

Prieksēdētājs: Taču paldies Preinberga kungam par rūpēm. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Es tomēr gribētu aicināt atbalstīt o sastāvu, jo sastāvs faktiski ir veidojies no tiem aktīvajiem parlamenta cilvēkiem, kuri pai trenējas un aktīvi darbojas. Un mums ir ļoti ērti pēc treniņa duā apspriest tiei ar sportu saistītos jautājumus. Un tikai tas, kas pats uz savas ādas izbaudījis visu o sporta "virtuvi", var kompetenti un kvalificēti spriest un novērtēt situāciju. Ar to es negribētu teikt, ka mums būtu izsmeltas visas mūsu parlamenta potenciālās iespējas. Droi vien mūsu rindās ir sportisti, bijuie sportisti, kuri varētu piedalīties mūsu grupas darbā, bet durvis slēgtas. Mēs priecāsimies par katru, kur iesaistītos mūsu jautājumu risināanā. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Paldies, Ozola kungs. Es ceru, ka tās nav duas durvis, kas ir slēgtas. Manuprāt, ir ļoti labi tas, ka ajā komisijā ir pārstāvji no da˛ādām komisijām. Tur ir no Bud˛eta komisijas, kas ir ļoti svarīgi, no Ekonomikas komisijas, ir arī no Likumdoanas jautājumu komisijas un citām komisijām.

Prieksēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons, Kalniņa kungs!

I.Kalniņ: Man ir prieklikums papildināt o lēmumu ar punktu, kur uzdotu jaunajai komisijai sagādāt deputātiem biļetes uz Barselonas olimpiskajām spēlēm.

Prieksēdētājs: Paldies. Tur būs vajadzīga atseviķa deputātu grupa, kas nodarbosies ar o jautājumu. Paldies. Tas viss skanēja ļoti optimistiski. Lūdzu, balsosim. Balsoanas re˛īmu! Balsosim par īs darba grupas lēmuma pieņemanu. Pagaidām redzu- plus viena balss. Ābiķa kungs, jau divas, plus četras balsis "par". Lūdzu rezultātu. Es atvainojos, plus piecas balsis. Par- 87, pret- 1, atturas- 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums- "Par uzņēmējsabiedrībām un nomas uzņēmumiem, kurus izveidojui bijuie vissavienības pakļautības uzņēmumi". Rūpniecības komisija ziņo. Ēlerta kungs, lūdzu! 170.dokuments.

I.Ēlerts: Cienījamo prieksēdētāj! Cienījamie deputāti! Pamatojoties uz Augstākās padomes 24.augusta lēmumu par Latvijas valsts ekonomisko pamatu nodroināanu, Ministru padome nākamajā dienā pieņēma savu lēmumu Nr.215, kurā tika risināti vissavienības uzņēmumu pārņemanas jautājumi, bet ajā lēmumā nav atrisināti pilnīgi visi jautājumi. To var saprast, lēmums ir tapis vienā dienā. Tādēļ Rūpniecības komisija iesniedz ādu lēmuma projektu, ar kuru uzdod Ministru padomei veikt to, ko, pēc mūsu ieskatiem, tā nav veikusi. Tas ir, pārskatīt tās uzņēmējsabiedrības, kuras ir izveidotas pēc PSRS likumiem un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā būtībā reģistrētas nepamatoti.

Kādas eit ir galvenās problēmas? Vissavienības uzņēmumu privatizācija notika pēc PSRS Ministru padomes lēmuma Nr.162, atdodot 49 procentus pamatkapitāla Padomju Savienībai un nosakot darbiniekiem 51 procentu. is 51 procents ir nepamatoti liels apjoms, pasaules praksē ī daļa, ko parasti iegādājas darbinieki, ir 10-20 procenti, pasaules praksē patieām ir tāds skaitlis. Un turklāt tika paredzēta nepamatoti liela atlaide- 75 procenti no akciju nominālvērtības. Tātad 37,5 procentus no uzņēmuma pamatkapitāla faktiski tika paredzēts atdāvināt. Atgādināu, ka Latvijas Republikas likums par akciju sabiedrībām paredz darbinieka akcijas, kuru nominālvērtības kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatkapitāla. Turklāt tās var būt pilnīgi bezmaksas. Tātad tikai 10 procentus no pamatkapitāla var atdot darbinieka akcijās, un tām ir jābūt segtām ar īpaumu.

ajā sakarībā mēs uzdodam Ministru padomei pārskatīt reģistrācijas jautājumus un panākt akcionāru pilnsapulces sasaukanu tajos uzņēmumos, kuri jau ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, piemēram, akciju sabiedrība "Alfa", kura tika reģistrēta februāra sākumā. Kas pirms tam notika- to mēs ļoti labi zinām. Akciju sabiedrības "Alfa" administrācija bija pateikusi pavisam vienkāri valdībai: vai nu mūs reģistrēs, vai mēs organizēsim streiku.

Otrs jautājums ir par nomas uzņēmumiem. o jautājumu mums ierosināja Ekonomikas komisija, kura iesniedza prieklikumu ajā lēmumā; citēju Ekonomikas komisijas iesniegumu: "Noteikt, ka ar ā lēmuma spēkā stāanos visi nomas līgumi tajā daļā, kas attiecas uz uzņēmuma izpirkanu, zaudē spēku." Konsultējoties ar Rūpniecības ministriju un ar Likumdoanas jautājumu komisiju, mēs tomēr nolēmām, ka tāds lēmums ir mazliet par striktu, un patlaban jūs varat izlasīt lēmuma projekta 2.punktu, kuru ir uzdots Ministru padomei pārskatīt. Bez tam Ekonomikas komisija ierosināja arī Finansu ministrijai pārbaudīt uzņēmuma izpirkanai uzkrāto līdzekļu aprēķināanas pareizību. Mēs tam piekrītam un uzskatām, ka is jautājums ir iestrādāts mūsu lēmuma projekta 3.punktā, es atvainojos, apakpunktā. is 3.apakpunkts atrisina arī problēmu, par kuru līdz im nav oficiāli runāts un par kuru uztraucās o akciju sabiedrību akcionāri, kā arī to akciju sabiedrību akcionāri, kuras tiek pārņemtas Latvijas Republikas īpaumā kā valsts uzņēmums saskaņā ar Ministru padomes 215.lēmumu. Ministru padomei skaidri jāpasaka tiem darbiniekiem, kuri ir nopirkui akcijas, kā tiks izmantoti uzkrātie, iemaksātie līdzekļi. Tas man būtu viss, es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Prieksēdētājs: Godātie kolēģi, vai ir jautājumi ziņotājam? Vienu mirklīti. Pirmais jautājumu uzdod deputāts ļakota, gatavojas deputāts Cilinskis.

K.ļakota: Man jautājums attiecībā par 1.punkta 3.apakpunktu. Vai ar o apakpunktu mēs nenosakām Ministru padomei kārtību, kādā tai jāstrādā, jau iepriek pieņemot, ka visi ie līdzekļi, kas izmantoti izpirkanai, ka izdarītās iemaksas ir nelikumīgas un atsavināmas? Es domāju, ka pilnīgi pietiek ar abiem pirmajiem apakpunktiem. is treais jau ir diktējos. Ļausim Ministru padomei tikt galā ar o lietu.

I.Ēlerts: Tāpēc mēs arī uzdodam Ministru padomei noteikt kārtību, kādā ie uzkrātie līdzekļi turpmāk ir izmantojami.

Prieksēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Vai nebūtu pareizāk 1.1.punktā vārda "pārskatīt" vietā rakstīt "atcelt" vai "anulēt"? Tie varētu no jauna reģistrēties. Bet pārskatīt? Var arī nepārskatīt. Vai nevajadzētu precizēt?

I.Ēlerts: Cilinska kungs! ajā grupā ietilpst astoņas akciju sabiedrības, un mēs neuzskatām, ka tās visas ir izveidotas nelikumīgi.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Man pa vienam jautājumam attiecībā uz katru punktu.

Par 1.punktu. Vai no tā var izsecināt, ka Uzņēmumu reģistrs ir darbojies, pārkāpjot likumību, vai, teiksim, kāda puse ir piespiedusi rīkoties tā un ne citādi?

I.Ēlerts: Būtībā- jā.

S.Dīmanis: Tas nozīmē, cik es saprotu, ka Uzņēmumu reģistra darbības pamatā nav bijusi nekāda reāla likumdoana?

I.Ēlerts: Reģistrs lielākoties ir pamatojies uz to, ka atbildīgi Ministru padomes darbinieki ir, kā saka, vīzējui un devui atļauju reģistrēt.

S.Dīmanis: Par 2.punktu. Tīri praktiski. Izpirkanā piedalījās divas puses- pats kolektīvs un bijuais ā īpauma pārvaldnieks- savienības resors. Vai tas nozīmē, ka faktiski tas viss, kas ir izdarīts nomas lietās, tiks likvidēts?

I.Ēlerts: Es tā negribēju teikt. Tiei tādēļ ir ierakstīts: pārskatīt os lēmumus, lai konstatētu, vai tie nerunā pretī mūsu pau 3.decembra lēmumam par valsts īpauma aizsardzības jautājumiem. Ja tas būs pretrunā ar o lēmumu, tad acīmredzot tiks anulēts, bet es neizslēdzu iespēju- arī pārskatīt. is vārds "pārskatīt".

S.Dīmanis: Bet visa nauda lielā mērā ir aizgājusi uz Austrumiem. Tas nozīmē, ka nelikumība ar to jau ir apliecināta. Vai tā ir?

I.Ēlerts: Man jāpiekrīt jums.

S.Dīmanis: Pēdējais jautājums par 3.punktu. Manās rokās nonāca tāds likumprojekts, ka praktiski visa privatizācija ar rubļiem tiks atcelta. Tas nozīmē, ka izdarītās iemaksas privatizācijai jau ir zuduas. Vai var izdarīt ādu secinājumu?

I.Ēlerts: Tādu secinājumu nevar izdarīt. Likumprojekts, kur ir nonācis kā jūsu, tā arī manās rokās, paredz ierobe˛oanu, nevis apturēanu. Un gandrīz visos gadījumos ir paredzēts, ka īs iemaksas turpmāk izmantos uzņēmumu privatizācijai pēc Latvijas Republikas likumiem.

S.Dīmanis: Paldies.

Prieksēdētājs: Vai vēl ir jautātāji? Nav. Paldies. Vai debatēs kāds ir pieteicies? Nav. Drobota kungs nāk pie mikrofona.

J.Drobots: */Komisijā es jau runāju par 2.punktu, ka tas jāpārskata atbilstoi līgumam, Latvijas Republikas likumam par nomu. Tāda likuma taču nav, un es domāju, ka frāzi "atbilstoi likumam" vajag izsvītrot. Pareizi būtu "atbilstoi Augstākās padomes lēmumam"./

I.Ēlerts: Es nevaru cienījamam kolēģim piekrist, jo Latvijā ir spēkā Latvijas Republikas Civilkodekss. Tā ka likumi ir. Ka tie nav pilnīgi- tam gan es piekrītu.

J.Drobots: */Saprotams. Un otrais jautājums par dokumentu kopumā. "Uzdot Ministru padomei līdz 15.oktobrim..." Tas nozīmē, ka Ministru padome to pārskatīs. Vai mēs atkārtoti pie ī jautājuma atgriezīsimies pēc tam, kad Ministru padome noteiks pārreģistrācijas kārtību, izveidoanu, līdzekļu izlietoanu un tā tālāk? Vai mēs pie ā jautājuma un dokumenta atgriezīsimies?/

I.Ēlerts: Ja mūs apmierinās Ministru padomes pieņemtais lēmums, tad acīmredzot mēs neatgriezīsimies. Ja mūs is lēmums neapmierinās, tad mums ir tiesības o lēmumu vai nu pārskatīt, vai atcelt. Parastā kārtībā.

J.Drobots: Paldies.

Prieksēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Debatētāji? Arī nav. Balsoanas re˛īmu! Balsosim par ā lēmuma pieņemanu. Paldies. Lūdzu, atceliet balsoanu! Ieslēgsim reģistrācijas re˛īmu. Es lūdzu sekretariātu intensīvi zvanīt, jo vairākas komisijas strādā blakustelpās. Visi ir ieraduies. Lūdzu reģistrēties. Reģistrācija turpinās. Lūdzu, vēl var zvanīt. Vai komisiju prieksēdētājiem ir kādas ziņas par iem bez vēsts pazuduajiem deputātiem? Paradoksāli, ka visi ir pazudui no īs otrās rindas. Izrādās, ka ir pazudusi Aizsardzības komisija. Tā laikam pilda savas funkcijas. Lūdzu rezultātu. 108 deputāti ir reģistrējuies. Paldies.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par ā lēmuma pieņemanu, tas ir, 170.dokumentu. Deputāti, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav reģistrējuies, paceliet roku. Plus viena balss "par", divas balsis "par". Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- 8, atturas- 15. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtības nākamais jautājums- Muitas kodekss otrajā lasījumā un likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem da˛os likumdoanas aktos muitas jomā. Lūdzu atbildīgo ziņotāju.

Apsīa kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Godātais prieksēdētāj! o jautājumu būtu lietderīgi izskatīt tad, ja būtu klāt Muitas departamenta pārstāvji, kuri bija orientēti uz pēcpusdienas sēdi. Vajadzētu pārbaudīt, vai viņi ir atnākui, un, ja nav, tad būtu vēlams vispirms izskatīt kādu citu jautājumu.

Prieksēdētājs: Nevienu legālu Muitas departamenta darbinieku es eit neredzu, tā ka viņu laikam palaik nav zālē.

Labi! Tādā gadījumā mēs varam sākt nākamo darba kārtības jautājumu, un, tikko ieradīsies Muitas departamenta pārstāvji, mēs atgriezīsimies pie ā jautājuma. Cik es saprotu, Aizsardzības un ieklietu komisijas atbildīgie deputāti arī neatrodas zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums- par izmaiņām Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sastāvā un, kā mēs no rīta nobalsojām, par grozījumiem arī Ārlietu komisijas, Tautas izglītības, zinātnes un kultūras, kā arī Likumdoanas jautājumu komisijas sastāvā. Čepāņa kungs runās par tirdzniecību.

A.Čepānis: Tirdzniecības komisija savā sēdē izskatīja jautājumu par deputātu Jurija Antona un Mihaila Ivanova izslēganu vai, pareizāk sakot, par atbrīvoanu no darba Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā. Iemesls tam ir tikai viens- ajā gadā, tas ir, 1991. gadā, Jurijs Antons ir bijis uz vienu komisijas sēdi. Mihails Ivanovs ir piedalījies nedaudz vairākās sēdēs. Un jautājums ir tāds: mums tagad ir 11 komisijas locekļi; lai mēs noturētu juridiski pamatotu sēdi un varētu pieņemt lēmumus, ir vajadzīgi vismaz sei komisijas locekļi. Ja mums būs tikai deviņi, jo ie kolēģi tā kā tā nenāk, tad mums vajadzēs piecus, lai būtu kvorums. Kaut vai o iemeslu dēļ ierosinu plenārsēdei nobalsot komisijas prieklikumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Varbūt ir kādi jautājumi? Nav jautājumu. Paldies. Vai debatēs vēlas kāds uzstāties? Vēlas. Lūdzu. Deputātiem debatēs ir tiesības runāt. Lūdzu, otrais mikrofons!

J.Antons: */Es pastāvīgi nestrādāju Augstākajā padomē, tāpēc man nebija iespēju apmeklēt komisiju. Es atvainojos Čepāņa kunga priekā par to, ka komisijas darbā ogad nevarēju aktīvi piedalīties, bet es domāju, ka komisijas darbu jau sāku nedaudz saprast, tāpēc lūdzu mani komisijā atstāt, es turpmāk tajā strādāu./

Prieksēdētājs: Paldies! Jūs dzirdējāt deputātu Antonu. Lūdzu, vēlreiz otrais mikrofons.

M.Ivanovs: */Čepāņa kungam, par no˛ēlu, ir taisnība, es tieām nevarēju pastāvīgi strādāt komisijā, sava darba specifikas dēļ. Pēc izpildkomitejas darba reglamenta divas reizes mēnesī ceturtdienās mums bija izpildkomitejas sēdes, vienu reizi deputātu diena un vienreiz darbs komisijās. Tagad man ir cits darbs, un es domāju, ka varēu pastāvīgi strādāt deputātu komisijā un piedalīties plenārsēdēs./

Prieksēdētājs: Paldies. Jūs dzirdējāt abu deputātu- Jurija Antona un Mihaila Ivanova- domas par savu darbību komisijā un dzirdējāt arī komisijas prieksēdētāja domas. Jūsu priekā ir 178.dokuments. Visu izķirs balsoana. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par lēmuma projektu par grozījumiem Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sastāvā. Deputāti, kuri nav reģistrējuies, balsojiet, paceļot roku. Plus divas balsis, plus trīs balsis "par". Lūdzu rezultātu. Par- 62, pret- 16, atturas- 14. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais- 166.dokuments ir ļoti sare˛ģīts, ar vairākiem pārvietojumiem komisiju sastāvā. Lūdzu uzmanīgi vērot. Es ieteiktu sekretariātam vēlreiz zvanīt vai arī es būu spiests lūgt, lai atkal pielietotu deputātu cieņu aizskarous paņēmienus un aizslēgtu ciet bufeti pirmajā stāvā plenārsē˛u darba laikā.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņ: Cienījamie deputāti! īs izmaiņas, kuras jūs redzat 166.dokumentā, ir nepiecieamas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka mūsu Ārlietu komisijā nav neviena jurista. Tā nu tas bija, ka mūsu Augstākā padome, sākot savu darbu, ārlietām nepievērsa pietiekamu uzmanību ne Augstākajā padomē kopumā, ne mūsu frakcijā. Tagad situācija ir krasi mainījusies. Kā jūs zināt, visās civilizētajās valstīs un arī mūsu valstī, kas pretendē uz civilizētu valsti- neapaubāmi mēs ejam uz to -, visās demokrātiskajās valstīs Ārlietu komisijas ir svarīgākās komisijas vai vienas no svarīgākajām komisijām. Ja tās strādā veiksmīgi, tās var dot milzīgu labumu, bet, ja tās strādā neveiksmīgi, tā var nodarīt milzīgu ļaunumu savām valstīm. Tāpēc es uzskatu, ka arī mūsu Latvijas valstī Ārlietu komisiju vajadzētu nostiprināt vismaz ar vienu juristu. Tas ir iespējams, jo viens no mūsu komisijas biedriem- Cibuļa kungs- izteica vēlēanos pāriet darbā uz Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, jo ī komisija viņam, ņemot vērā iepriekējā darba specifiku, ir daudz tuvāka, un arī ī komisija, uz kuru viņ grib pāriet, neiebilda. Un tas bija iespējams arī tāpēc, ka Birkava kungs piekrita pārnākt uz mūsu komisiju un strādāt mūsu komisijā ar to darba daļu, kur tieām ir vajadzīgs profesionāls jurists, jo, ticiet man,- ir ļoti grūti mūsu komisijā iztikt bez jurista. āda vienoanās tika panākta, tāpēc es lūdzu deputātus ļoti nopietni pieiet im jautājumam un atbalstīt mūsu komisijas lūgumu. Paldies.

Prieksēdētājs: Vai ir, lūdzu, jautājumi Bērziņa kungam? Lūdzu, deputāt Seikst!

A.Seiksts: Man absolūti nav nekādu iebildumu pret to, ka ai komisijai ir vajadzīgs jurists, un vēl jo vairāk pret cienījamā Birkava kunga kandidatūru, tur absolūti, manuprāt, problēmu nav. Man ir cits jautājums. Tad, kad pirms pusotra gada formējās mūsu komisijas, Cibuļa kungs no vienas citas komisijas kā daudzu valodu pratējs bija pārcelts uz jūsu komisiju. Vai jūs neuzskatāt par iespējamu vienkāri cienījamo Birkava kungu pievienot jūsu komisijai? Vai Cibuļa kunga valodu zināanas jums vairs nav noderīgas? Tas man vajadzīgs savam balsojumam.

I.Bērziņ: Kas attiecas uz valodu zināanām, tad jāteic, ka ir tulki, un ar tām vien nepietiek. eit ir cits jautājums- Cibuļa kunga paa vēlēanās strādāt tur, kur viņ grib. Jūs saprotat? Mēs nedzenam viņu projām, saprotiet mūs pareizi. Te ir vienoanās ar konkrētiem cilvēkiem.

Prieksēdētājs: Vai Endziņa kungs izteiks savus argumentus vai jautās?

A.Endziņ: Man ir jautājums. Kāpēc tomēr tādā pagrīdes veidā tas notiek? Tas, ka is jautājums tiek diskutēts. Man liekas, ka Ārlietu komisijai bija skaidri zināms... Es teicu, ka Likumdoanas jautājumu komisija varētu o jautājumu apsvērt tikai tādā gadījumā, ja man komisijā kā papildinājums nāk Lagzdiņa kungs, kur ir profesionāls jurists. Paskatieties, kāda darba slodze ir Likumdoanas jautājumu komisijā, kur ir vajadzīgi profesionāli juristi. Nu, tad varbūt likvidējam Likumdoanas jautājumu komisiju, izdalām to pa visām citām komisijām, un miers un Dievs, jo visur ir vajadzīgi juristi.

Prieksēdētājs: Paldies, tas gan bija vairāk apgalvojums. Lūdzu, treais mikrofons, Laķa kungs!

P.Laķis: Mums ir ierosinājums nobalsot par Cibuļa kungu, jo te acīmredzot domstarpību nav, mūsu komisijai nav nekādu iebildumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs balsosim par katru punktu atseviķi. Tikai tādā veidā varēsim kaut ko panākt. Es lūgu sekretariātu vēlreiz zvanīt, mani ļoti uztrauc tas, ka pulkstenis ir tikai viens un trīs minūtes, bet mūsu rindas ir tik retas. Uz zvanu ir atsaucies tikai Vulfsona kungs. Paldies viņam par to.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par ā lēmuma 1.punktu- atbrīvot deputātu Juri Cibuli no Ārlietu komisijas locekļa pienākumiem. Divas balsis vēl klāt papildus, trīs balsis "par", četras balsis "par". Lūdzu rezultātu. Piecas balsis "par". Par- 70, pret- 6, atturas- 13. Tātad 1.punktu esam akceptējui.

Lūdzu reģistrācijas re˛īmu. Pārreģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 103 deputāti reģistrējuies. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par 2.punktu- atbrīvot deputātu Valdi Birkavu (Vecumnieku 112.vēlēanu apgabals) no Likumdoanas jautājumu komisijas locekļa pienākumiem.

A.Endziņ: Es vēlreiz par balsoanas motīviem...

Prieksēdētājs: Es atvainojos, Endziņa kungs, jūs odien jau divas reizes teicāt, ka Birkava kungu nedrīkst atbrīvot...

A.Endziņ: Bet es gribu izteikties par balsoanas motīviem...

Prieksēdētājs: Es atvainojos, bet mums ir balsoanas re˛īms... balsoana ir pasludināta. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 33, pret- 20, atturas- 40. Birkava kungs paliek Likumdoanas jautājumu komisijā.

Balsosim par deputāta Jura Cibuļa ievēlēanu Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 74, pret- 8, atturas- 9.

Godājamie kolēģi, laikam teorētiski nebūtu iespējams balsot par 4.punktu, jo tad Birkava kungs būtu ar pilnvarām uzreiz divās komisijās. Ar reglamentu gan tas ir pretrunā. Nevar pēc reglamenta, arī Bērziņa kungs atsakās... Tātad par 4.punktu mēs nebalsojam.

Lūdzu Ārlietu komisiju sarunāt ar Likumdoanas jautājumu komisiju par iespējamiem pārejas noteikumiem, un tad o jautājumu var izskatīt atkārtoti. Lūdzu, balsosim kopumā par 166.dokumentu, izņemot 4.punktu un 2.punktu. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim, izņemot 2. un 4.punktu. Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- 7, atturas- 8. Lēmums pieņemts bez 2. un 4.punkta. Paldies.

Nākamais ir desmitais darba kārtības jautājums par valsts īpauma privatizācijas komisijām. Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Cienīto prieksēdētāj! Cienītie kolēģi! ā gada 13.martā, kad Augstākā padome pievērsās konversijas jautājumiem, tika pieņemts lēmums par konversijas principiem un institūcijām, kura 3.punktā tika noteikts, ka Augstākā padome apstiprina Valsts īpauma konversijas departamenta vadītāju, apstiprina ā departamenta nolikumu, kā arī nolikumu par privatizācijas komisijām. Saskaņā ar o lēmumu departaments Ziemeļa kunga personā ādu nolikumu iesniedza, un to vispirms skatīja Nacionālā īpauma aizsardzības un konversijas komisija. Tas notika pirms augusta notikumiem. Mēs, būdami piesardzīgi, ieteicām nolikumu sadalīt divās daļās- nolikumā par valsts īpauma privatizācijas komisijām un likumprojektā par pavaldību īpaumu privatizācijas komisijām. Taču, projektam nonākot Ekonomikas komisijā, kuru es tagad pārstāvu, tika nolemts, ka ā jautājuma vēlreizēja dalīana un atlikana, kā arī ceremonija, kas attiecas uz likumprojektu ar trijiem lasījumiem, mūsu apstākļos nav vajadzīga. Ieteica apstiprināt minēto nolikumu, attiecinot to gan uz valsts īpauma privatizācijas komisijām, gan uz pavaldību īpauma privatizācijas komisijām.

Prieksēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi Biezā kungam? Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Mēs o jautājumu apspriedām komisijā, bet es gribētu precizēt. eit norādīta komisijas apmaksa, piektā sadaļa, 3.punkts. eit ne visai precīzi ir formulēts. Mani interesē, vai ie līdzekļi- tālāk ir tabula ar procentiem- ir iedalīti visai komisijai? Vai tas ir personāli? Tur teikts: "komisijas locekļu darba apmaksai valsts īpauma privatizēanā tiek izmantoti līdzekļi, kuri aprēķināmi procentos no to līdzekļu summas, kas ieņemti, privatizējot konkrēto objektu"./

J.Biezais: Tāds ir arī visai komisijai. Starp citu, mēs to jau iepriek apspriedām, un mums principā nekādi iebildumi neradās, jo summas ir ļoti minimālas.

M.Gavrilovs: */Protams, ja mēs o jautājumu tagad esam protokoliski precizējui, tad te jautājumu nebūs. Un tad man nākamais jautājums. Ceturtās sadaļas 1.punkta otrajā rindkopā ir runa par to, ka komisija savus lēmumus pieņem koleģiāli. Bet nākamajā lappusē 2.punktā teikts, ka prieksēdētājs vienpersoniski var pieņemt lēmumu par izpildes apturēanu. eit nedaudz neskaidri, ir pretruna. Tas ir koleģiālais lēmums, kuram prieksēdētājs var vienpersoniski pretoties? Kāds ir jūsu viedoklis ajā sakarā?/

J.Biezais: Jāsaprot tā, kā tas ir ajā tekstā. 2.punktā ir runāts par tiesībām pieņemt lēmumus. Ja rodas kaut kādi sare˛ģījumi, tad, lai darbība būtu operatīva, komisijas prieksēdētājs lēmumu neilgu laiku var aizturēt. Tas ir operativitātes labad.

Prieksēdētājs: Paldies. Jautājumu vairs nav. Paldies, Biezā kungs! Vai debatēs ir kāds pieteicies? Debatēs jau ir pieteikuies deputāti Ēlerts, Seile un arī deputāts Gavrilovs, cik es saprotu.

Godājamie kolēģi! Tikai te ir viena nianse. Kad apstiprinām nolikumus, mēs tajos neko grozīt nevaram. Mēs tos varam apstiprināt vai neapstiprināt, vai arī sūtīt atpakaļ uz Ministru padomi, bet neko grozīt un nekādus redakcionālus labojumus izdarīt nevaram.

Lūdzu, deputāt Ēlert! Gatavojas deputāte Seile.

I.Ēlerts: Cienījamo prieksēdētāj, cienījamie deputāti! Apzinoties, ka mums patieām ir jāpieņem tāds nolikums viens pret vienu, es pateiku, kādēļ konversijas komisijā ierosināju o nolikumu sadalīt nolikumā "Par valsts uzņēmumu privatizācijas komisijām" un likumā "Par pavaldību īpauma privatizācijas komisijām".

Nolikuma 4.2.nodaļas 4.punktā teikts: "Pavaldības īpauma privatizācijas komisijas sastāvu saskaņo ar Latvijas Republikas Ministru padomes Valsts īpauma konversijas departamentu." āda saskaņoanas kārtība un saskaņoanas termiņi, un strīdu atrisināanas procedūra saskaņoanas gaitā nav paredzēta. Es paredzu, ka is nolikums varētu nestrādāt attiecībā uz pavaldības komisijām. Tiei tādēļ kolēģiem ierosinātu nolikumu neapstiprināt, lai tiktu sagatavots atseviķs nolikums "Par valsts uzņēmumu privatizācijas komisijām" un likums "Par pavaldību īpauma privatizācijas komisijām", kur ie jautājumi būtu strikti formulēti. Un, manuprāt, būtu jāierosina beigt o praksi- censties paātrināt dokumentu pieņemanu, nosaucot tos par nolikumiem. Es baidos, ka praksē to pieņemana izrādīsies garāka nekā likumu pieņemana. Es aicinu nepieņemt o nolikumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Seile! Gatavojas deputāts Gavrilovs.

A.Seile: Cienījamie klātesoie! Man ir tas uzdevums runāt Lauksaimniecības komisijas vārdā par o nolikumu. Kaut gan mums nav stingri nobalsots par Lauksaimniecības komisijas viedokli, es tomēr gribu izteikt da˛as domas.

Pirmkārt, 4.punktā, par to jau runāja Ēlerta kungs, nav īstas skaidrības, ko nozīmē ī saskaņoana. Saskaņot ar tiesībām izmainīt komisijas locekļu sastāvu vai vienkāri pieņemt zināanai? Manuprāt, o problēmu varētu atrisināt, ja tūlīt pēc pusdienas mums komisija iesniegtu mazliet skaidrāku redakcionālu labojumu. Un tad varbūt varētu par o nolikumu arī balsot. Principā atbalstot o nolikumu un neizvirzot tik striktu prasību- par to nebalsot odien-, tomēr gribu minēt vienu trūkumu, ka nav fiksēta īs komisijas locekļu, un it seviķi vadības, atbildība. 5.sadaļas 11.apakpunktā ir stingri noteikts, ka īs privatizācijas komisijas prieksēdētājs var apturēt visus komisijas lēmumus, tomēr ir arī jābūt lielai skaidrībai par to, kas ir tad, ja viņa lēmums bijis voluntārs un neatbilst Latvijas Republikas likumiem.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Jautājums svarīgs, jo tas ir organizatoriskais mehānisms, ar kādu reāli jānotiek privatizācijai Latvijas Republikā. Sakarā ar to gribu atzīmēt, ka piezīme par to, it kā mēs nevaram neko mainīt, izraisa neizpratni, jo savus labojumus varam izdarīt. Man liekas, ka bez vairākiem labojumiem dokuments būs nelīdzsvarots un praksē radīs kolīzijas. Piemēram, jautājums, par kuru es jau runāju. Atkārtoju vēlreiz: ceturtā sadaļa, 1.punkts, otrā rindkopa. Tur ļoti precīzi teikts, ka komisija pieņem koleģiālus lēmumus. No tīri juridiska, procesuāla redzesviedokļa tā ir pilnīgi noteikta procedūra. Bet, lūk, 2.punktā teikts, ka komisijas prieksēdētājs vai viņa prombūtnē prieksēdētāja vietnieks ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par izpildes apturēanu. Ir motivācija, skaidrs, ka var rasties tik sare˛ģīta situācija, kad vajag apturēt. Taču pēc tam ī punkta nākamajā rindkopā ir runa par atkārtota lēmuma pieņemanu ajā sakarā. eit komisija sanāk triju dienu laikā, pieņem lēmumu un, ja tā nepiekrīt prieksēdētāja vienpersoniskajam lēmumam, tā var Īpaumu konversijas departamentam lūgt, lai tas dod rīkojumu atjaunot izpildi. Tāds formulējums rada neizpratni, vēl jo vairāk tāpēc, ka noliedz iepriekējo principu. Komisija var atgriezties pie izskatīanas, taču tai is jautājums jāizskata kolektīvi, ja mēs reiz esam ierakstījui, ka komisija kolektīvi atbild par savu lēmumu. Tāpēc otrā rindkopa liekas nedaudz aubīga. Varbūt var ierakstīt, ka prieksēdētājs vienpersoniski var atlikt lēmuma pieņemanu, teiksim, uz trim dienām, uz nedēļu, lai vēlreiz to atgrieztu komisijā. Lai cik situācija būtu sare˛ģīta, ja esam ierakstījui "koleģiāli", tad lēmumam jābūt pieņemtam tikai koleģiāli. Tas ir pirmais.

Otrais. īs paas ceturtās sadaļas 3.punkts, paās beigās. Es to nolasu: "Strīdus par komisijas darbību, privatizējot pavaldību īpaumu, ja is nolikums neparedz citu izskatīanas kārtību, izskata atbilstoā pavaldība, kuras lēmums ir galīgs." Ja es pareizi saprotu, formulējums "galīgs" neder ai instancei. Galīgs ir tikai tiesas lēmums. ādu formulējumu nedrīkst atstāt, jo nevaram zināt, kā lems pavaldība, iespējams, tur var rasties atkal kaut kas nepareizs. eit esam aizgājui no varas dalīanas problēmas. Tiesai ir jābūt galējai instancei ādos strīdos. Tas ir, ie labojumi jāizdara, turklāt arī pirmajā rindkopā. Tāds formulējums kā "pārsūdzēt lēmumu Ministru padomē"- nezinu, vai tas var tikt pieņemts. Manuprāt, pārsūdzēt var tiesu sistēmas instancēs, bet lēmumu pārsūdzēt strīdus gadījumā Ministru padomē, man liekas, ir nepareizi. ie formulējumi jāmaina. Ja mēs to tagad nevaram izdarīt, tad palaik nolikumu pieņemt nevar./

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Plotniek, izsakiet Likumdoanas jautājumu komisijas viedokli!

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Likumdoanas jautājumu komisija arī izvērtēja o nolikuma projektu. Mūsu sēdē uzmanības centrā bija vairāki jautājumi, kuri, mūsuprāt, ir konceptuāla rakstura un par kuriem vajadzētu tomēr rūpīgi padomāt. Kas tad ir pats būtiskākais ajā sakarībā? Es varētu solidarizēties ar to, ka nevajadzētu tomēr jaukt valsts īpaumu un municipālā īpauma privatizāciju un vienā aktā noteikt abu komisiju darbības niansītes, procedūru un tā tālāk. Diez vai tas ir efektīvi Es varētu solidarizēties ar to. Tajā paā laikā paliek arī citi jautājumi, kas ir un paliek strīdīgi.

Pirmais. Ja pieņemam ādu nolikumu un vēlamies visu o procesu precīzi juridiski reglamentēt, tad pamatjautājums ir jautājums par to, kādā sastāvā ī komisija tiek veidota. Mēs jau zemes reformas noritē pārliecinājāmies, ka, parlamentā nepievērot pienācīgu uzmanību tiesiskajai reglamentācijai, praksē rodas un radīsies grūtības, ķērļi un visda˛ādākās nelaimes. Runājot par otrās daļas treo normu, es gribētu aicināt jūs iedziļināties kaut vai tādā formulējumā- "...privatizācijā ieinteresētos valsts un pavaldības varas un pārvaldes deputātu pārstāvjus". To var saprast ļoti da˛ādi. Var saprast, ka tur būs ieinteresēti nepieļaut izsaimniekoanu, var saprast arī tādējādi, ka tiem, kas visvairāk gribēs ieņemt, jābūt ajā komisijā pārstāvētiem. Acīmredzot eit jābūt precīzai nostādnei. Ir jābūt valsts un pavaldību pārstāvjiem, jābūt arī zināmam profesionālam līmenim. eit jāprasa, lai būtu finansu speciālisti un lai būtu juristi. Var teikt, ka viņu ir maz, bet neko nevar darīt. Tomēr darbs jāorganizē tā, lai nodroinātu zināmu kvalitāti.

Otrs jautājums: ja jau pavaldības īpauma privatizācija ir bijusi lieka, tad kāpēc eit komisijas sastāvs ir jāsaskaņo ar Konversijas departamentu? Tas ir tāpat kā vecajos, labajos laikos. Visi skaņo, bet neviens ne par ko neatbild. Ja pavaldība privatizē savu īpaumu un veido komisiju, tad tā atbildēs par to, ja būs o īpaumu izsaimniekojusi.

Treais moments. ajā nolikuma projektā ir vesela virkne tādu normu, kuras nepasaka neko. Tā ir tuka čaloana bez jebkāda satura. Izlasiet uzmanīgi treo daļu: "Valsts un pavaldību īpaumu privatizācijas komisijas kompetence". Tur nav pateikts nekas. Ja mēs ierakstītu, ka komisija ir tiesīga iepazīties ar to un to, pieprasīt to un to un tā tālāk, un tamlīdzīgi, tad būtu konkretizēts. Bet eit atkal ir vispārēja čaloana: cik labi būtu, ja ī komisija labi strādātu! Tāpēc es ierosinātu vai nu o treo daļu ļoti precīzi formulēt, izsmeļoi pasakot, ko un kā drīkst darīt, vai arī vispār no tās atteikties.

ā paa apsvēruma pēc jāatsakās no ceturtās daļas 1.punktiņa 1.rindkopas, kas arī ir čaloana. Fiksējot komisijas atbildību par savu darbību, komisijas un tās vadītāju savstarpējās attiecības, katrā ziņā nolikums ievirza lietu attīstību tādā gultnē, ka komisija kaut ko lems, prieksēdētājs rīkosies. Es nezinu, ar ko varētu salīdzināt o juridisko konstrukciju, man pat nav tāda piemēra, ka juridiskā prakse ietu ādu ceļu. Risinājums var būt tikai viens: komisija strādā prieksēdētāja vadībā- un ne vairāk! Tāpēc īs ceturtās daļas 2.punkts vispār ir svītrojams. Kā jebkurā institūcijā, kas lemj koleģiāli, arī eit prieksēdētāja loma aprobe˛ojas ar darbu- vadīt. Ja tā nevar sastrādāties, tai jāatsakās pildīt savas pilnvaras un jādemisionē.

No ā paa viedokļa jārunā par piektās sadaļas 4. un 5.punktu. Vai pārāk daudz atkal nedala os līdzekļus? Katrā ziņā ir jāatmaksā darbs, bet veltīt tam īpau normu, kas neko nepasaka, man ķiet, ir pilnīgi nevajadzīgi un nelietderīgi.

Un beidzot pats pēdējais moments attiecībā uz otro sastāvdaļu par o komisiju izveidoanu. eit rodas viena, manuprāt, ļoti būtiska problēma vai nākamo problēmu sakne. Tātad mēs redzam, ka:

1) ajā nolikumā nav skaidrs komisijas organizācijas princips, tās sastāvs nolikumā;

2) nav skaidras attiecības starp prieksēdētāju un komisijas locekļiem;

3) komisija faktiski pati var pārorganizēties, reorganizēties savās interesēs un pēc sava ieskata.

Pavērtējiet no ā viedokļa 2.9.punktiņu, kas paredz, ka tā ne vien var risināt jautājumus par savu skaitlisko sastāvu, bet arī ieteikt apstiprināanai kandidatūru. Vai neveidosies tāda situācija, ka kliķe izveidos komisiju, pēc tam tā vai citādi to noformēs, atbrīvojoties no tiem, kas tai nav patīkami. Beidzot vēl prieksēdētājs uzliks veto tam vai citam lēmumam. Beigās mēs iegūsim tādu struktūru, kas neko nebūs spējīga risināt. Uzskatot, ka tie ir konceptuāli jautājumi, man ķiet, ka tie ir pietiekami jāizvērtē un jāpieņem lēmums tikai tad, kad varēsim teikt: mēs veidojam tādu struktūru, kas darbosies rezultatīvi.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai Lagzdiņa kungam ir uzziņa par o jautājumu?

Godājamie kolēģi! Ir pusdienas pārtraukums. Ko darīsim? Turpināsim spriest vai iesim ēst pusdienas? Es domāju, godājamie kolēģi, paēdīsim pusdienas, pēc tam mums būs labāks garastāvoklis. Bet pirms tam Strīķa kungam ir paziņojums. Pirms pārtraukuma. Lūdzu, treais mikrofons.

V.Strīķis: Lūdzu Lauksaimniecības komisijas deputātiem pulksten 14.00 pulcēties uz komisijas sēdi par agrārās reformas, proti, zemes privatizācijas vai denacionalizācijas, jautājumiem. Lūdzu visus piedalīties.

Prieksēdētājs: Paldies. Pēcpusdienas sēdei lūdzu gatavoties tos darbiniekus, kuriem ir jāierodas sakarā ar jautājumu izskatīanu darba kārtībā.

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī