1991.gada 3.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Paldies. Zālē reģistrējušies 122 deputāti.

Par darba kārtību 3. un 4.septembrim. Lūdzu, deputāts Šļakota.

K.Šļakota: Es lūgtu plenārsēdi 4.septembra darba kārtībā kā 6. un 7.punktu iekļaut medību likumu pirmajā lasījumā. Būtībā jautājums ir divu problēmu dēļ. Pirmkārt, likums jau apmēram pirms diviem mēnešiem ir izdalīts deputātiem, ar to iepazinušās attiecīgās komisijas. Otrkārt, šis likums pagaidām mums dod vienīgo iespēju apbruņot zemniekus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vairāk nav priekšlikumu? Par papildinājumu balsojam atsevišķi, jo ir informācija no kancelejas par tīri tehniskām lietām attiecībā uz medību likumu. Tāpēc es ierosinu vispirms balsot par Augstākās padomes Prezidija piedāvātās darba kārtības visiem punktiem. Pēc tam atsevišķi izskatīt deputāta Šļakotas ierosinājumu.

Lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību. Rezultāts: 107- par, pret- nav un atturas- 3. Visi darba kārtības jautājumi ir apstiprināti izskatīšanai plenārsēdē.

Tagad tiks dota informācija par medību likumu.

Dz.Pededze, Augstākās padomes kancelejas Organizatoriskās nodaļas vadītāja: Medību likuma pēdējais variants tika iesniegts 30.jūlijā ar Prezidija starpniecību. Man ir dziļas aizdomas, vadoties pēc atmiņas, krievu teksta deputātiem nav, ka ir tikai latviešu teksts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Un kādas iespējas ir krievu valodā? Kolēģi, tātad situācija ir tāda, ka mūsu kanceleja šo tekstu krievu valodā var sagatavot, un, ievērojot reglamentu, jo tas ir likuma pirmais lasījums, to mēs varam izdarīt līdz nākamajai nedēļai, tas ir, sagatavot uz otrdienas sēdi. Ja ir citi priekšlikumi, tad, lūdzu, balsosim. Jūs, kolēģi Šļakota, varbūt izsakiet savu viedokli. Deputāts Šļakota ar tādu paskaidrojumu- izskatīt nākamajā nedēļā- ir pilnīgi apmierināts.

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmais jautājums- Latvijas Bankas prezidenta atskaite. Apvienotā budžeta komisija, lūdzu, kāds ir jūsu priekšlikums, kādā veidā mēs izskatām šo jautājumu.

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija ierosina šādu procedūru: noklausīties Latvijas Bankas prezidenta Pāvila Saksa atskaiti par savu darbību iepriekšējā periodā. Deputātiem ir iespējas uzdot jautājumus par šo darbību un izteikt savu vērtējumu par Latvijas Bankas prezidenta darbu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, Saksa kungs! Saksa kungs, jūs uzreiz nosakiet reglamentu.

P.Sakss, Latvijas Bankas prezidents: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Latvijas Banka tika izveidota pagājušā gada 31.jūlijā saskaņā ar likumu par bankām, kurā noteikts, ka Latvijas Banka ir banku banka attiecībā pret komercbankām, un Latvijas Banka ir vienots nacionālo naudas zīmju emisijas centrs republikas teritorijā. Tika izveidota Latvijas Bankas padome, kura saskaņā ar nolikumu par Latvijas Banku vada arī bankas darbu. Bankas padome, Latvijas Banka tika izveidota uz līdzenas vietas, bet ne uz kādas citas Latvijā esošas bankas bāzes. Un šajā sakarā jau sākotnējā stadijā radās virkne grūtību ar šīs bankas darba orgāna- valdes- veidošanu un tālākas darbības koordinēšanu. Šajā laika posmā Latvijas Banka kā banku banka attiecībā pret komercbankām veica veselu virkni pasākumu, izstrādāja normatīvos aktus par komerciālo banku darbību, to darbības regulēšanu, veica šo banku reģistrēšanu Latvijas Bankā, noteica atsevišķus normatīvus, izsniedza šīm komercbankām licences ārvalstu operāciju veikšanai. Un pateicoties tam, ka mēs neskatījāmies, kā uz to reaģēs PSRS Valsts banka, četras komercbankas republikas teritorijā ar panākumiem veica ārvalstu valūtas operācijas.

Pildot Augstākās padomes lēmumu par valūtas tirgus veidošanu, Latvijas Banka izstrādāja noteikumus, kā šo uzņēmējdarbību veikt republikas teritorijā, un attiecīgi izsniedza licences uzņēmējsabiedrībām šā darba veikšanai. Šodien valūtas pirkšanas un pārdošanas licences izsniegtas 29 uzņēmējiem 35 valūtas pirkšanas un pārdošanas punktos septiņās republikas pilsētās. Patlaban ekonomisti un zinātnieki veic virkni pētījumu, lai noteiktu šā pasākuma efektivitāti, un kādi Latvijas Republikā var būt ekonomiskie rezultāti no šādas turpmākās darbības.

Šajā laikā ir nodibināti labi sakari ar Rietumu bankām. Nodibinātas korespondentu attiecības ar Vācijas un Zviedrijas bankām, kā arī vācu bankas apmācījušas un turpinās apmācīt banku speciālistus savās bankās. Nodibināti sakari arī ar citu valstu bankām, un attiecīgi šeit tiek turpināts darbs.

Liels darbs tika paveikts jautājumā par nacionālās naudas sistēmas izveidošanu. Iesniegtas Augstākajā padomē konceptuālas nostādnes, attiecīgi lēmuma projekti jautājumā par nacionālās naudas vienības ieviešanu. Latvijas Banka saņēmusi vairāku firmu piedāvājumus par papīrnaudas iespiešanu, par maiņas monētu kalšanu. Šie piedāvājumi ir izvērtēti, ar šīm firmām nodibināti konkrēti sakari. Šī sadarbība ar attiecīgajām firmām turpinās.

Kā jau es minēju, bankas darbības veikšanai tika ievēlēta Bankas padome. Bankas padomē bija iecelti seši locekļi. Divi no šiem locekļiem aizstāvēja komercbanku intereses un viens loceklis aizstāvēja finansu resora intereses. Situācijā, kad nebija stingras valdes, kas varēja šo melno darbu veikt, bieži vien padomes sēdēs nevarēja pieņemt tādus lēmumus, kādus izvirzīja attiecīgas bankas prezidents un padome, lai tie atbilstu republikas interesēm. Konkrēts piemērs ir jautājums par kredītpolitiku, ko izvirzīja bankas padomes apspriešanā un ar lielāko balsu vairākumu noraidīja, jo neesot nepieciešams kredītpolitiku veidot uz rubļu bāzes.

Gribētu arī atzīmēt to, ka gada laikā no republikas budžeta bankas darbības veicināšanai jeb pamatkapitāla veidošanai netika izdalīts neviens rublis statūtfondu veidošanai. Tas savukārt atstāja iespaidu uz darbību, uz ienākumu formēšanu, attiecīgi komplektējot bankas kadru sastāvu. Ja šodien zinām, ka citu banku- komercbanku- vidējais algas līmenis sasniedz 910 rubļus, tad Latvijas Bankas, kura šodien pārtiek no valsts budžeta līdzekļiem, vidējais algas līmenis ir 450 rubļi.

Gribētu arī atzīmēt, ka šajā laika periodā notika vesela virkne dažādu koncepciju strīdu, karu un likumstrīdu, kad galvenās ekonomiskās sviras atradās PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskās bankas rokās. Tie ir kredītu resursi, tā ir skaidrā nauda un tā ir norēķinu veikšana. Un vēl jāatzīmē, ka Latvijas Republikā, kura nav pārbagāta ar ekonomistiem, sevišķi banku lietās, ja vienā namā notiek koncepcijas izstrādāšana un cīņa par vienu naudu, bet blakusnamā notiek varena cīņa par otru naudu, tad pie laba gala tas nevarētu novest. Un, no vienas puses, lai bankas varētu funkcionēt un attiecīgi veidot kredītpolitiku, ir nepieciešami naudas līdzekļi. Bet, ja tajā pašā namā uzskata, ka Latvijas Bankai nav nepieciešami naudas līdzekļi pamatkapitāla veidošanai, bet ir jāveido kredītpolitika, tad ar kādiem līdzekļiem visu to varētu veikt? Man būtu tāds novēlējums, lai šis darbs tiktu koordinēts un dažādas vadības struktūras atrastu kopīgu valodu ar banku iestādēm.

Koncepciju, viedokļu dažādības, kā arī likumu karš nevar neatstāt savu iespaidu arī uz cilvēku veselību. Šajā sakarībā ir iesniegts mans lūgums Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam.

Priekšsēdētājs: Paldies jums. Vai viss?

P.Sakss: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, es lūdzu mazu uzmanību. Es lūdzu sekretariātu tūlīt izraidīt no zāles žurnālistu, kurš atļaujas intervēt Dīmaņa kungu laikā, kad mums notiek ziņojums no šīs tribīnes. Dīmaņa kungs saņem piezīmi.

Es lūdzu sekretariātu sekot līdzi arī tam, kas notiek zāles otrajā galā. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Saksa kungs! Pēc struktūras jūs, valsts banka jeb Latvijas Banka, esat pakļauti tikai Augstākajai padomei. Dabiski, ka operatīvo kontroli no Augstākās padomes puses acīmredzot īstenoja Ekonomikas komisija un banku jautājumu apakškomisija. Vai jūs šodien varat pateikt, kāda bija šīs apakškomisijas kontrole? Vai tika sniegta nepieciešamā palīdzība tajos gadījumos, kad jūs paši netikāt galā, vai šī palīdzība bija efektīva? Tas ir, ko ir darījusi Augstākā padome, kurai jūs esat pakļauti, apakškomisijas un komisijas personā, lai banka šajā periodā tiešām varētu kaut ko izdarīt?/

P.Sakss: Man jāatzīmē, ka pagājušā gada sākumā, kad Latvijas Banka sāka darboties, protams, ka nebija tāda cieša kontakta starp Latvijas Banku un Ekonomikas komisiju. Taču mēs un Ekonomikas komisija to izprata, tādēļ atsevišķi tika iecelts apakškomisijas vadītājs Repšes kungs, kurš šo apakškomisiju vadīja. Mums ar viņu bija ciešs kontakts. Vienmēr viņu aicinājām uz bankas padomes sēdēm. Pirms izskatījām jautājumu, mēs apspriedāmies arī ar viņu. Atsevišķi jautājumi tika izskatīti arī Ekonomikas komisijā. Tā ka mūsu turpmāko sadarbību un sadarbību līdz šim brīdim es vērtēju pozitīvi.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi? Paldies, Saksa kungs! Jautājums sekretariātam: vai kāds vēlas debatēs runāt par bankas prezidenta atskaiti? Nav. Lūdzu komisiju.

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija piedāvā pieņemt zināšanai Paula Saksa ziņojumu un pāriet pie nākamo jautājumu izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Vai ir citi priekšlikumi? Ir vajadzīgs balsot? Neviens neuzstāj uz balsošanu? Paldies.

Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikā esošo banku iestāžu reorganizāciju". Ekonomikas komisija un Apvienotā budžeta komisija- lūdzu.

O.Kehris: Kolēģi, es gribu pateikt tikai to, ka par šo projektu abu komisiju vārdā- Ekonomikas komisijas un Apvienotās budžeta komisijas vārdā- ziņos deputāts Einars Repše.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Repše: Godātie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, reglamentu, lūdzu, pasakiet.

E.Repše: Ziņojumam- 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

E.Repše: Šobrīd mums darba kārtībā ir dokuments Nr.129- "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju". Jāsaka, ka šodien tas ir viens no vissarežģītākajiem lēmumiem. Šeit noteikti ir arī ļoti konceptuāli jautājumi, par kuriem mums komisijās un arī baņķieru vidū bija ilgas konsultācijas un viedokļu apsvēršanas par un pret. Pavisam īsos vārdos to var skatīt kā jautājumu par to, vai Latvijas Bankai šodien šajos apstākļos vajadzētu attīstīties pēc Lietuvas parauga vai pēc Igaunijas parauga. Mazliet citiem vārdiem- vai Latvijas Bankai vajadzētu arī turpmāk mēģināt attīstīties uz tās konceptuālās bāzes, kāda bija jau kopš Latvijas Bankas dibināšanas, vai mēģināt šajā situācijā kaut ko radikāli šodien mainīt. Vēl, citiem vārdiem sakot, tas ir jautājums par to, vai Latvijas Bankai būt tikai vienam nelielam kantorim Rīgas centrā, kurš nodarbotos tikai ar banku kreditēšanu un mēģinātu izmantot tradicionālos kredīta politikas un komercbanku ietekmēšanas līdzekļus, kurus varbūt šajā situācijā neizdotos pilnīgi efektīvi piemērot, vai Latvijas Bankai būt stiprai bankai ar savām nodaļām Latvijas rajonos, tātad atgriezties pie Latvijas Republikas prakses, ka Latvijas Banka ir gan emisijas banka, gan esošo komercbanku kreditētāja, gan arī reālo klientu apkalpotāja, norēķinu un kreditēšanas operāciju veicēja pret klientiem.

Apsverot "par" un "pret"- ko mēs iegūstam variantā, ja gadījumā Latvijas Banka turpina to ceļu, kādu jau ir iesākusi un gājusi šo gadu kopš dibināšanas? Tādā gadījumā vienīgais faktiskais pozitīvais, ko saskatām šajā virzienā, ir tas, ka mums jau ir iedibināta divlīmeņu banku sistēma. Varbūt nākotnē tas mums palīdzētu tuvināties pasaules praksei, jo pasaulē patiešām lielāko tiesu pastāv šī divlīmeņu banku sistēma: centrālā banka kā banku banka, kas neapkalpo reālus klientus, tikai baņķierus. Bet arī tas, ka mēs rūpīgi izsvērām apstākļus, būtu vienīgais šobrīd taustāmais rezultāts.

Ko mēs zaudētu? Pirmām kārtām, komercializējoties esošajām valsts bankām, protams, ka Latvijas Bankai būtu ļoti lielas problēmas ar savu kadru sastāvu. Otrām kārtām, tādā gadījumā Latvijas Bankai būtu problēmas ar telpām. Trešām kārtām, Latvijas Banka patiešām varētu izmantot tikai tradicionālos komercbanku ietekmēšanas līdzekļus, pārdodot tām kredītresursus, skaidro naudu, nosakot obligātās rezerves normas, ko komercbankas glabātu Latvijas Bankā. Varbūt lietojot vēl kādus spēcīgākus finansu regulēšanas mehānismus, ko visu varētu paredzēt likumdošanā, bet šodienas Latvijas apstākļos tomēr visi šie mehānismi varētu arī nedot vēlamos rezultātus. Noteiktu laiku vēl pastāvēs nepieciešamība gan saglabāt mazrentablus uzņēmumus, gan kreditēt atsevišķas nozares ar atvieglotiem noteikumiem, apkalpot budžeta iestādes. Šādos apstākļos banku sistēma Latvijā nevar darboties tikai uz komerciāliem pamatiem. Bez tam mēs šodien esam bezdibenī, ja skatāmies uz Latvijas Bankas sistēmu un tās pašreizējo attīstības stāvokli. Un šis bezdibenis padziļinās.

Tāpēc šobrīd vienīgais atrisinājums, ko apsprieda un piedāvā tātad gan divi cilvēki, kuri jau šeit jūsu priekšā tika minēti- Bergs-Bergmaņa kungs un es -, gan Ekonomikas komisija, gan Apvienotā budžeta komisija; mēs visi ļoti nopietni pie šā jautājuma strādājām un tātad nonācām gandrīz pie vienprātīga secinājuma, ka tomēr Latvijas Bankai ir jāiet tas ceļš, kas ir formulēts lēmuma projektā Nr.129. Patlaban paļauties tikai uz komercbankām būtu liela kļūda, jābūt kontrolei un ietekmei, kamēr spējam sakārtot banku sistēmu Latvijā. Tātad, pārņemot bijušās valsts bankas, bijušās specializētās valsts bankas Latvijas Bankas struktūrā, arī normalizētos un vienkāršotos norēķinu sistēma Latvijā, rastos iespēja visas ar budžetu saistītās operācijas apkalpot vienā bankā un, iespējams, pēc Lietuvas pieredzes- pat vienā kontā. Tādā gadījumā mums neveidotos situācija, ka budžeta ienākumi nokļūst Sociālās attīstības bankā un tur saldo ir pozitīvs, bet budžeta patēriņš- izdevumi- tiek ņemti no citas bankas- no Rūpniecības bankas, un tur šis saldo ir negatīvs. Un viena banka otrai bankai šo naudu vienkārši nepārskaita dažādu iemeslu dēļ. Norēķinos ir haoss, jābūt zināmai vienotībai. Un arī šeit mēs redzam iespējas norēķinus sakārtot.

Bez tam vēl tas apsvērums, ka šī pieredze Latvijas Bankai ir bijusi jau arī pirmskara Latvijā. Varbūt šodien pirmām kārtām nevajadzētu vis mēģināt ieviest šeit kādu ārzemju praksi, bet mēģināt atgriezties pie tās labās pieredzes, kas ir bijusi Latvijas Republikā. Tas, starp citu, attiecas ne tikai uz konkrētu Latvijas Bankas struktūru un funkcijām. Tas attiektos uz vispārējo kredītiestāžu tīkla struktūru un uz kredīta likumdošanas struktūru. Bet tas jau ir tālāks jautājums.

Tādēļ, atgriežoties pie dokumenta Nr.129, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes 24.augusta lēmumu "Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu", Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj, ka Latvijas Bankas īpašumā un struktūrā tiek pārņemta PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskā banka un tās Skaitļošanas centrs, Latvijas republikāniskā Inkasācijas pārvalde, Agrorūpniecības banka, Rūpniecības un celtniecības banka, Valsts komercbanka un Skaitļošanas centrs, Latvijas Valsts sociālās attīstības banka un šīm bankām pakļautās iestādes. Latvijas Bankas struktūrā tiek pārņemta arī Ārējās ekonomiskās darbības republikāniskā komercbanka un Rīgas uzskaites un kredīta tehnikums. Par šo tehnikumu, protams, turpmāk varētu būt jautājums, vai to patur Latvijas Banka savā pakļautībā vai nodod Izglītības ministrijai, bet tas jau ir nākotnē risināms jautājums.

Bijusī PSRS Valsts krājbankas nodaļa šobrīd ir pārveidojama par Latvijas Republikas Krājbanku. Darbs pie tā jau tiek veikts Krājbankā un acīmredzot sekmīgi tiks turpināts. Protams, problēma ir ar tiem iedzīvotāju noguldījumiem, kas atrodas šajā bankā. Faktiski tie vairs neatrodas šajā bankā, bet atrodas Maskavā. Taču pašreizējos apstākļos, ņemot vērā mūsu neatkarības oficiālo atzīšanu, rodas iespējas jautājumu par šo būtībā PSRS Krājbankas parādu mūsu republikas Krājbankai risināt uz godīgiem un daudzmaz tātad abpusēji pieņemamiem pamatiem.

3.punkts ir nepieciešams, lai banku sistēmā tūlīt nesāktos haoss. Šis 3.punkts uzdod 1. un 2.punktā minētajām iestādēm pārņemšanas periodā turpināt savu normālu darbību līdz turpmākam rīkojumam. 4. un 5.punkts ir par ārvalstu mantiskajām pretenzijām. 6.punkts, pēc komisiju ieteikuma un arī pēc valdības ieteikuma, risinās jautājumu par tām telpām, kurās līdz 1940.gadam bija bankas, bet tagad tās aizņem dažādas citas iestādes, sākot no universālveikaliem un beidzot ar kara resora daļām. Patlaban Ministru padome, atbrīvojot dažas citas populāras ēkas Rīgā, varētu risināt jautājumu par iestāžu pārvietošanu no minētajām ēkām. Rezultātā ēkas nokļūtu banku rīcībā. Saraksts ir uz vairākām, tas ir, uz četrām, lapām. Šodien, kad Latvijas bankas netiek galā ar klientu apkalpošanu, banku jautājums ir īpaši aktuāls.

Tas man būtu īsumā viss par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms uzdodam jums jautājumus, es ļoti atvainojos referentam un kolēģiem deputātiem. Pirmais aicinājums: es ļoti lūdzu deputātus tagad veicināt darba atmosfēru. Tas attiecas uz deputātu Škaparu un deputātu Lagzdiņu. Tas nenozīmē, ja tur korespondents varēja tā izrīkoties, tad tagad var izrīkoties deputāti zāles beigās. Lūdzu, izmantojiet komisiju telpas vai blakustelpas, ja citādi nevar, tad es savu kabinetu atdošu, lai jūs varētu tur strādāt, nevis šeit, zālē.

Otrs- man jāatvainojas, jo man jādodas piedalīties akreditācijas un diplomātisko attiecību nodibināšanas procedūrās. Tāpēc lūdzu tālāk sesiju vadīt, tas ir, plenārsēdi vadīt Daini Īvānu.

Kas attiecas uz tikšanos ar prezidentu Jeļcinu un vakardienas telefonsarunu ar Bušu (man ir uzdots jautājums), es jums izdevīgā un man brīvā laikā šodien pirms pusdienas pārtraukuma vai cita pārtraukuma šo informāciju sniegšu. Paldies. Bet deputāts Škapars un Lagzdiņš manu aicinājumu tomēr nedzirdēja.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs, jūsu jautājums.

M.Gavrilovs: */Repšes kungs! Man ir viens jautājums, var teikt, ka teorētisks, par lēmuma Nr.129 1.punktu- par pārņemšanu. Vienotās centralizētās banku sistēmas koncepcija liecina par to, ka banku sistēmā mums ir uzņemts kurss ne uz tirgus mehānismu, bet uz komandējoši administratīvo iekārtu. Lūdzu, paskaidrojiet, ar ko tas saistīts? Ja tas ir tikai pagaidām, tad kādu reālu termiņu jūs dodat šai sistēmai, jo visi deputāti ir ienākuši parlamentā ar tirgus koncepciju?/

E.Repše: Jā, tirgus koncepciju es pilnībā atbalstu. Ja jūs runājat par termiņiem, tādā gadījumā, ja tiek pieņemta šī koncepcija, es domāju, ka tā pastāvēs, nu, teiksim, tuvākos divus līdz trīs gadus. Es gribu paskaidrot, ka tas nav tik viennozīmīgi kā atkāpšanās no tirgus ekonomikas principiem... un pat jāsaka, ka ir rūpīgi jāpārdomā, vai tas, ko jūs sakāt, atbilst patiesībai. Jo kas tad šobrīd notiek?

Šobrīd mums ir valsts banku tīkls, kuras pāris gadus atpakaļ viena valsts banka sadalīja tā sauktajās specializētajās bankās. Šobrīd tomēr tās ir valsts bankas, un es, protams, saprotu, ka liela baņķieru daļa ir ieinteresēta, un tas ir normāli, šīs bankas pārvērst par komercbankām, pēc tam par akciju komercbankām un pēc tam varbūt arī par privātbankām. Principā tātad tas no privatizācijas viedokļa būtu apsveicams solis, bet paskatīsimies, ko iegūstam tieši šodien. Šodien mēs tādā gadījumā iegūstam trīs lielas komercstruktūras, trīs komercstruktūras, vāju valsts banku, un rezultātā mums no tā, no kā jūs ļoti baidāties, proti, no valsts bankas zināmas ietekmes, izveidojas triju lielu komercbanku ietekme. Mēs tieši esam pret šo procesu.

Šodien neuzskatām, ka ir iespēja atdot valsts banku tīklu komercbankām, bet, kas attiecas uz komercbanku veidošanos, tātad uz citiem principiem, tas visādi tiks sekmēts un atbalstīts. Tātad, ja kāds privātuzņēmējs grib atvērt banku un turpinās arī darboties tādas bankas, kas līdz šim Latvijas Republikā ir reģistrētas kā komercbankas, un ja arī sapulcēsies akcionāri, kas vēlēsies uz līdzenas vietas dibināt jaunu komercbanku (šeit varētu būt paraugs Agrobankas vadība, kas patiešām ir sapulcinājusi akcionārus), tādā gadījumā viņiem tiks pat palīdzēts, atrodot telpas un dodot iespējas darboties. Mēs esam par to, lai būtu konkurence, lai veidotos komercbankas. Mēs esam pret to, ka šobrīd, šajā situācijā, Latvijas Banka ir ļoti neapskaužamā stāvoklī, viennozīmīgi atdodot Latvijas valsts bankas komercstruktūrā.

M.Gavrilovs: */Otrais jautājums. Ja mēs izveidosim tādu sistēmu, var rasties pretrunas. Tāda sistēma sevi ir parādījusi 60 gadu praksē. 1931.gada banku reforma ekonomiku ietekmēja tā, ka saimnieciskā dzīve norobežojās, kļuva noslēgta. Kā šī banku sistēma saskanēs ar to ekonomisko kursu, kuru esam ieņēmuši? Pie mums atveras sūtniecības, paplašinās ekonomiskie sakari ar ārvalstīm. Bet šāda banku sistēma ārējiem ekonomiskajiem sakariem nebūs piemērota. Vēl jo vairāk- ir taču šādas sistēmas 60 gadu bēdīgā pieredze. Kā jūs domājat, vai šī sistēma darbosies apstākļos, kad mums strauji jāpaplašina ekonomiskie sakari ar ārvalstīm?/

E.Repše: Jā, jums ir zināma taisnība, ka daļa ārzemju partneru izvairās stāties sakaros ar bankām, kurās vai nu ir liela daļa valdības vai valsts īpašuma, vai kuras pieder vai tiek kontrolētas no valsts vai valsts bankas. Tā ir zināma taisnība, bet, kā jau vēlreiz teicu, neliegsim arī citām bankām nodarboties ar ārējo ekonomisko darbību. Drīzumā tas viss tiks reglamentēts likumdošanā, kur, mēs ceram, tiks ietverta un tātad arī minēta komercbanka, kura veidojas, var teikt, no tiem cilvēkiem, kas līdz šim strādāja pie Agrobankas. Arī tai ir zināmi plāni, kas attiecas tieši uz ārējo ekonomisko darbību. Bet tieši šajā situācijā mēs ļoti lielu lomu piešķiram tomēr Latvijas Bankai kā valsts bankai gan ārējā ekonomiskā darbībā un sakaru veidošanā, gan arī iekšzemes norēķinu sakārtošanā. Un, protams, ka tad, kad būsim tikuši un daudzmaz normalizējuši banku stāvokli iekšzemē, mēs tālāk domāsim par to, kā šos procesus virzīt uz turpmāku reorganizāciju, lai sasniegtu faktiski to praksi, kāda ir banku sistēmā pasaulē.

Atsaukties šodien, šajā situācijā, uz pasaules praksi ir pagrūti. Mums te nav tā situācija, šeit varam atsaukties drīzāk tiešām uz mūsu kaimiņpraksi. Mums ir divi piemēri: mums ir Igaunijas Bankas paraugs un Lietuvas Bankas paraugs. Igaunijas Banka, pateicoties tās vadības un prezidenta īpašai neatlaidībai un darbaspējām, patiešām gada laikā ir kaut ko sasniegusi. Bet Lietuvas Banka šobrīd atstāj jau daudz spēcīgāku iespaidu, tā ir daudz nopietnāk spējīga būt trešais valsts balsts blakus parlamentam un valdībai. To ļoti labi redzējām, kad bijām pie viņiem ciemos. Un mums pašreizējā situācijā sākt no nulles, iet igauņu variantu, vienkārši nav laika un spēka.

M.Gavrilovs: */Un pēdējais precizējums. Vai tas, ko jūs stāstījāt par šo banku struktūru pārņemšanu, neizslēdz to, ka komercbankas var rasties?/

E.Repše: Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Šļakota.

K.Šļakota: Repšes kungs! Mani ļoti satrauc jūsu pieeja jautājumā par PSRS Krājbankas nodošanu Latvijas Republikas Krājbankai. Šeit tas pats atjaunojas arī mūsu piedāvātajā lēmuma projektā. Es tomēr gribētu uzsvērt, ka ir apmēram trīs miljardi rubļu, tātad ievērojami kredītresursi un viss pārējais. Šajā sakarībā es piedāvātu 2.punktu tomēr papildināt un Latvijas Republikas Bankas prezidentam uzdot nekavējoties sākt sarunas ar PSRS Krājbanku par noguldījumu atdošanu.

Un otrs jautājums šajā sakarībā ir par 1.punktu, kur teikts, ka bankas tiek pārņemtas, sākot ar 1.augustu. Ja par pārējām bankām nekādu būtisku iebildumu nebūtu, tad jāsaka, ka Krājbankai šo resoru noplūde uz PSRS banku sastāda 200 miljonus mēneša laikā. Pārņemot šo bilanci 1.augustā un faktiski sākot darboties no 1.septembra, mēs uzdāvinām 200 miljonus, kāpēc?

E.Repše: Kāpēc? Jā. Tas 1.augusts ir minēts tikai 1.punktā, tas nav minēts atbilstoši Krājbankai. Krājbanka šos jautājumus risina autonomi, Krājbankai ir sava vadība. Šobrīd Krājbanku nav paredzēts iekļaut bankas struktūrā. Varu jums pateikt, ka patiešām Krājbankas vadība to ļoti nopietni ņem vērā un šobrīd strādā attiecībā uz vienkāršoto pieeju, lai pārņemtu PSRS Krājbankas nodaļu. Patiešām tie bija trīsarpus miljardi rubļu, vadoties pēc Gorbačova koeficienta, kas acīmredzot mums arī tomēr būs jāņem vērā, tie tagad jau ir pieci miljardi rubļu.

Ja šī saruna būtu notikusi pirms apvērsuma mēģinājuma, tādā gadījumā mēs būtu likuši priekšā paturēt PSRS Krājbanku Latvijā un veidot paralēlo Latvijas Krājbanku ar tādu domu, ka iedzīvotāji varētu savus noguldījumus pakāpeniski izņemt no PSRS bankas skaidrā naudā un ieguldīt Latvijas Bankā. Tātad tiem, kam tas neizdosies, par to pilnībā atbildētu PSRS Krājbanka. Taču šodien, pašreizējos apstākļos, kad mūsu valsts ir neatkarīga, pilnīgi neatkarīga, mēs uzskatām par neiespējamu vairs šādā veidā slēpties būtībā no savu iedzīvotāju noguldījumu garantēšanas un jautājuma risināšanas, lai varētu turpināt tādā veidā, ka šo Krājbanku paturētu PSRS Krājbankas statusā. Protams, ka šodien jautājums par to, kādā veidā tiks garantēti tieši iedzīvotāju noguldījumi, nav atrisināts. Pilnībā man nav nekas iebilstams, ja šajā punktā tiek ierakstīts jūsu minētais formulējums par to, ka nekavējoties jāuzsāk sarunas. Es pat uzskatu to par tik acīm redzamu, lai tas tiktu darīts, manuprāt, pat nebūtu vajadzīgs to formulēt. Tas ir pirmais jautājums šodien.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Cienījamo kolēģi Repše! Ja 4.punktā runājam par valsts bankas pārveidošanu un arī par to, ka uzņemamies saistības ar ārzemju valstīm, tad 2.punktā par Krājbankas garantijām mēs nerunājam, kurā galvenokārt ir individuālie noguldītāji. Vai jūs neuzskatāt, ka mums 2.punktā vajadzētu ierakstīt vēl vienu rindkopu, ka Latvijas Krājbanka uzņemas garantijas, kādas bija līdz šim?/

E.Repše: Jā, tā...

F.Stroganovs: */Citādi, ja to nedarīsim, noguldītāju vidū var rasties ažiotāža./

E.Repše: Tieši šādu ierakstu šodien neesam gatavi izdarīt un nedrīkstam ierakstīt. Jo šodien mums tās sarunas nav notikušas, nav sasniegti rezultāti. Mēs nevaram pateikt, vai tiešām varēsim garantēt vai ne. Šodien tas jautājums vēl nav atrisināts. Es piedāvāju to tuvākajā laikā paziņot, pēc tam, kad jautājums būs atrisināts. Ja mēs šodien vienkārši ierakstītu, ka to garantējam, tad nākamais jautājums būs, kur ņemt 5 miljardus skaidrā naudā. Tāpēc es noteikti piedāvāju šodien tādu punktu šeit neiekļaut līdz atbilstošām sarunām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs jautājumu nav. Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu, deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Šodien atkal ir tāda diena, kad lēmuma pieņemšanai atkal jāizdara ļoti nopietna izvēle. Ir iespējams izveidot mazus kooperatīvus, lielus kooperatīvus, kopējus uzņēmumus- daudzi no tiem būs zaudētāji. Tādēļ jau ir tirgus, lai vieni uzvarētu un citi zaudētu. Šajā momentā runa ir par ārkārtīgi sarežģīto Latvijas Republikas banku sistēmu, to sistēmu, no kuras faktiski ir atkarīga republikas ekonomikas turpmākā virzība, kā banku sistēma ekonomiski strādās. Tāpēc šis lēmums mums jāpieņem ar pilnu atbildību un apsvērtību.

Faktiski šeit ir divi varianti. Pirmais variants, kas šinī gadā neattīstīsies, ir tā sauktā divu līmeņu banku sistēma. Bet pašlaik mums tiek piedāvāta viena līmeņa banku sistēma, kādu Staļins ieviesa 1931.gadā, kad viņš beidza NEP un zem industrializācijas, komandējoši administratīvajām saimnieciskajām attiecībām tika radīta tām atbilstoša jauna banku sistēma. Tādā veidā tā ir arī šeit pie mums pārceļojusi.

Es par to runāju tāpēc, lai mēs ar pilnu atbildību izlemtu šo jautājumu. Protams, var iebilst, ka pagaidām arī šādu sistēmu var pieņemt. Bet mēs zinām, ka nav nekā pastāvīgāka kā tas, kas tiek pieņemts uz laiku. Ne vienreiz vien šeit par to ir runāts. Tāpēc man ir tāds priekšlikums, es to vēl neesmu formulējis, bet bez tā iztikt nevar.

Ja šis lēmums tiks pieņemts, tad 2.punktā burtiski jāieraksta, ka nekavējoties jāsastāda programma šīs sistēmas pārveidošanai par divu līmeņu banku sistēmu. Jo šī sistēma var ļoti viegli iekonservēties, pēc tam mainīt to būs grūti. Tāpēc jāizstrādā programma, kā to pa etapiem izmainīt. Tajā jānorāda termiņi. Šī programma visīsākajā laikā jāiesniedz parlamentam, lai būtu skaidri redzama perspektīva, kā šī sistēma transformēsies par divu līmeņu banku sistēmu, jo ar viena līmeņa sistēmu ieiet pasaules tirgū mums nav iespējams. Kaut gan arī šeit ir tas, ko piedāvā Repšes kungs,- komercbankas kā tādas var veidoties. Un ir labs nodoms radīt jauno, nesagraujot veco. Taču tad nevajag aprobežoties tikai ar vēlēšanos, ka dibināsies kaut kādas komercbankas, bet jāizstrādā konkrēta un stingra programma šīs sistēmas pārvēršanai par divu līmeņu banku sistēmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka runa ir par konkurenci, un es, piemēram, nedomāju, ka tad, ja visas šīs valsts specializētās bankas tiktu pārnestas uz komerciāliem pamatiem, tās pārvērstos par monstriem. Tām ir daudz nodaļu, filiāļu, katrai no šīm nodaļām un filiālēm var dot patstāvīgas komercbankas statusu, vismaz to piedāvāt. Un tad mums tādu banku būtu vairāk, pat desmitiem, un caur šīm bankām varētu īstenot konkurences mehānismu, vēl jo vairāk tāpēc, ka 1940.gadā tikai Rīgā vien bija 100 komercbankas un to kontroli varēja nodrošināt.

Un nobeigumā es vēlreiz gribu teikt, ka šo lēmumu var pieņemt tikai tajā gadījumā, ja tajā 2.punkts būs par stingru ekonomisko programmu, par termiņiem, kādos šī sistēma transformēsies par divu līmeņu banku sistēmu. Ja tas netiks ierakstīts, mēs nokļūsim ļoti bīstamā situācijā. Šī banku sistēma mūs nožņaugs. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Debatēs vēl pieteikušies Plotkāna kungs un Bergs-Bergmanis. Vārds Plotkāna kungam.

E.Plotkāns, valdības administrācijas padomnieks ekonomiskajos jautājumos: Cienījamie deputāti! Gribētu vērst jūsu uzmanību uz šā jautājuma ārkārtējo nopietnību. Man šobrīd ir jārunā kā Ministru padomes administrācijas pārstāvim, jo diemžēl laika trūkuma dēļ Ministru padomē šo jautājumu apspriest neizdevās. Es gribētu arī atzīmēt, ka šobrīd uzdrošināšos runāt arī gandrīz visu komercbanku vārdā, kā arī gribētu pārstāvēt veselu rindu banku speciālistu, ar kuriem konsultējos vakar.

Šobrīd mēs gribam izveidot monstru, kurā būs koncentrēti 95 procenti visu republikas kredītu apjomu. Es šaubos, vai šis koloss būs spējīgs šobrīd reaģēt uz tirgus ekonomikas niansēm. Arī ārvalstu investori vienmēr pārsvarā uzticas tieši privātstruktūrām. Un, vai līdz ar to mēs iegūsim kaut kādu imidžu ārzemnieku acīs, es stipri šaubos. Komercializējot banku sistēmu, valsts jau šobrīd var ieguldīt tajās komercbankās, kuras veidojas, zināmu daļu valsts kapitāla, pat līdz 30 procentiem, tas ir pilnīgi reāli. Un līdz ar to iegūt zināmu kontroli pār šīm bankām, realizēt caur šo ieguldījumu savu valsts politiku. Stipras bankas: tas nenozīmē, ka stiprai bankai jābūt lielai bankai. Stiprai bankai jāieņem stratēģiskie posteņi. Ja mēs šobrīd pārņemam Ārējo ekonomisko sakaru banku, ja šobrīd pārņemam PSRS Valsts bankas republikānisko kantori, mēs iegūstam pietiekami daudz varas, spēka un zināmu mehānismu, kādā veidā realizēt valsts kredīta politiku. Mums vairāk nekas nav vajadzīgs. Mēs iegūstam pārvaldīšanu pār valūtas līdzekļiem, normatīvajiem aktiem, iespēju normālā, civilizētā veidā ietekmēt visas bankas sistēmas attīstību.

Es gribētu vienkārši vērst jūsu uzmanību uz tiem negatīvajiem momentiem, kādi ir raksturīgi šai piedāvātajai banku sistēmas reorganizācijai. Tātad pirmām kārtām bankas sistēmas reorganizācijas galamērķis ir izveidot divu līmeņu banku sistēmu, kuras priekšgalā ir Latvijas Banka kā banku banka. Bet piedāvātais variants mūs ievērojami attālina no sākotnējā mērķa. Latvijas Bankas un Ministru padomes divu pēdējo gadu darbs bija veltīts tieši divu līmeņu banku sistēmas izveidei. Divu līmeņu banku sistēmu mēs šobrīd Latvijā varam izveidot burtiski līdz 1.decembrim. Mums atliek tikai reāli pārveidot par akciju komercbankām trīs specializētās bankas, nostiprināt Latvijas Banku uz PSRS Valsts bankas republikāniskā kantora bāzes un iegūstam jau gatavu divlīmeņu banku sistēmu. Un tas ir fakts. Šobrīd ir pieņemts arī Ministru padomes lēmums par to, lai par akciju sabiedrību pārveidotu Latvijas Komercbanku, Sociālo banku. Šis darbs jau ir sācies, un mēs to burtiski mēneša laikā varētu beigt. Turklāt valsts īpašuma īpatsvars šajā bankā sastādīs 30 procentus. Tas nozīmē, ka mēs reāli varētu ietekmēt šīs bankas darbu, jo 30 procenti ir pietiekami daudz.

Latvijas Republikas likumu par bankām un nolikumu par Latvijas Banku pozitīvi ir novērtējuši visi Latvijas eksperti. Savukārt piedāvātais variants ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu. Gan Latvijas Agrorūpniecības banka, gan Latvijas Valsts sociālās attīstības banka, gan Latvijas Rūpniecības un celtniecības banka ir patstāvīgas, darboties un attīstīties spējīgas bankas, kuru iekļaušana Latvijas Bankas struktūrā izsauktu nenovēršamu klientu pāriešanu uz komercbankām, nenovēršamu. Minētās trīs bankas savas attīstības iespējas gan ir izsmēlušas, un tām ir nepieciešama pāreja uz akciju īpašuma formām. Pēc mūsu prāta, tas ir vienīgais ceļš, kā uzlabot banku darbu un panākt darbinieku ieinteresētību banku darbības rezultātā.

Piedāvātais variants praktiski ir atgriešanās pie 1987.gada banku sistēmas modeļa, kurš, kā zināms, neapmierināja pat tā laika stagnatīvo vadību. Realizējot piedāvāto banku reorganizācijas variantu, turpināsies labāko banku kadru noplūde uz komercbankām. Tas ir viennozīmīgi. Lai realizētu kredītu un naudas tirgus regulāciju, Latvijas Bankai nav nepieciešams savstarpējo filiāļu tīkls. Pilnīgi pietiek ar ekonomiskajiem normatīviem un to izpildes kontroli. Latvijas Bankai nav obligāti jānodarbojas ar budžeta izpildi un lauksaimniecības kreditēšanu. To varētu veikt jebkura komercbanka, kurā izveidots attiecīgs valsts pasūtījums šo operāciju veikšanai. Piedāvājot lēmuma projektu, tā autori nenoliedz, ka nākotnē tomēr būtu nepieciešama pāreja uz divlīmeņu banku sistēmu. Tas nozīmē, ka piedāvātais projekts ir tikai pagaidu variants un banku sistēmu nāksies reorganizēt vēl vienu reizi. Un tāpēc mēs pakļausim mūsu banku sistēmu divkāršai reorganizācijai.

Ņemot vērā minētos argumentus, arī to, ka nesekmīgai banku reorganizācijai var būt ārkārtīgi nevēlamas sekas Latvijas ekonomikā, lūdzam galīgo lēmumu par Latvijas Bankas struktūru pieņemt pēc problēmas detalizētas apspriešanas ar finansistiem, baņķieriem, ekonomistiem un ārvalstu speciālistiem. Reāli šobrīd tātad Latvijas Banka varētu būt veidota uz PSRS Valsts bankas republikāniskā kantora bāzes, iekļaujot tajā gan Skaitļošanas norēķinu centru, gan pakļaujot Latvijas Ārējo ekonomisko sakaru banku. Ar to pilnīgi pietiktu, lai realizētu valsts politiku banku sistēmā. Tajā pašā laikā mēs tomēr atbalstām pasākumus, tūlītēju Latvijas banku pārvaldes reorganizāciju, kad var izveidot darbotiesspējīgu kolektīvu. Paldies, man viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bergs-Bergmaņa kungs, lūdzu!

A.Bergs-Bergmanis, PSRS Valsts bankas Latvijas republikāniskās bankas valdes priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Lai pieņemtu lēmumu, mums laikam šodien jāanalizē esošā reālā situācija. Kāda pašlaik ir reālā situācija? Neskatoties uz to, ka pastāv daudzas specializētas bankas, republikā valda bankas monopols. Viennozīmīgi. Turklāt esošās struktūras, tas ir, esošais banku tīkls, pašreizējā periodā neapmierina nevienu klientu. Kādi ir rezultāti? Šodien klientiem, lai atvērtu kontu jebkurā no šīm specializētajām bankām, pieprasa samaksu 500 rubļu. Turklāt ne katra banka to uzņemas. Tagad ir runa attiecībā uz to, ka, tās privatizējot, pārvēršot par komercbankām, šīs problēmas it kā tiks atrisinātas. Tās netiks atrisinātas tādēļ, ka banku tīkls nepaplašināsies. Kāds tas ir, tāds tas paliks. Tādēļ, izstrādājot šo koncepciju un ļoti labi saprotot, ka pēc kāda laika tomēr nāksies varbūt arī Latvijas Bankai atteikties no klientu apkalpošanas un tīri pildīt tās funkcijas, kuras pilda banku banka, es uzskatu, ka šodien vienīgais reālais ceļš tai ir pārņemt šīs specializētās bankas savā rīcībā. Ja notiks privatizācijas process tādā veidā, kā Plotkāna kungs te izteicās, tad saglabāsies tie paši banku monopoli, kuri diktē savus noteikumus. Lūdzu, mēs uzskatām, ka jebkurā situācijā banku privatizācijai, privatizācijas procesam ir jānotiek. Mēs to apsveiksim. Bet tam jānotiek tā, ka tiek radītas jaunas konkurētspējīgas bankas, kuras tādā gadījumā būs spiestas atbilstoši piedāvāt savus pakalpojumus.

Otrs moments, kuru es gribēju pateikt: ja šis lēmums netiks pieņemts, tad Latvijas nacionālā banka būs nīkuļojoša organizācija. No PSRS Valsts bankas Latvijas Republikas bankas speciālistiem, kas strādājuši kaut kur republikas līmenī, ir palikuši tikai tik daudz, ka var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Gluži otrādi, lielākā šo speciālistu daļa ir centrēta republikas līmeņa specializētajās bankās. Un diemžēl, ja tās netiks iekļautas, tad es ļoti šaubos, vai šie speciālisti iekļausies Latvijas nacionālajā bankā, un Latvijas nacionālās bankas liktenis, es uzskatu, tādā gadījumā būs viena vienīga nīkuļošana. Tas attiecas arī uz telpām. Pašreizējās telpās K.Valdemāra ielā 2a atrodas Rūpniecības un celtniecības banka, kas aizņem telpu lielāko daļu. Skaitļošanas centram un būtībā, teiksim, vadības aparātam, tā kā šī mūsu PSRS Valsts bankas Latvijas Republikas struktūra ir minimāla, ir tikai pāris telpu. Un Latvijas Banka uzņemtos tās funkcijas, kuras tai jārisina. Un jārisina pirmām kārtām tas, kas saistīts ar valūtu, savas valūtas ieviešanu. Jāizveido attiecīgas struktūras, jāizveido spēcīgs juridiskais dienests. Šeit galvenais un viens no svarīgākajiem jautājumiem Latvijas Bankai ir tas, lai būtu arī savi valūtas krājumi, ar kuriem tā varētu garantēt valdības programmas. Tādēļ ir jāizveido attiecīgas struktūras. Pagaidām es neredzu cita ceļa, kā šo problēmu atrisināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kazimirs Šļakotas kungs! Lūdzu. Nē, es domāju, ka šajā gadījumā to var uzdot.

K.Šļakota: Man būtu viens jautājums. Vai jūs kā kompetents cilvēks varat iedomāties tādu situāciju, ka rajonos varētu būt valūtas rēķini? Vai to Latvijas Banka ir spējīga realizēt vai nav?

A.Bergs-Bergmanis: Es domāju, ka tāda iespēja ir. Ja būs Latvijas Bankai izvirzīts attiecīgs... Es domāju, ka mēs pašlaik šo jautājumu risinām attiecībā uz to, ka Latvijas Banka pārņem Ārējo ekonomisko sakaru bankas funkcijas. Tādā gadījumā jebkurai no bankas nodaļām, ja ir pietiekami sagatavoti kadri, var uzticēt valūtas kontrolēšanu. Bet tie arī būs Latvijas Bankas valūtas resursi. Lai kurā kontā tie glabātos, tos pārvaldīs Latvijas Banka.

K.Šļakota: Un otrs jautājums, lai būtu pilnīga skaidrība: vai jūs uzskatāt, ka šāda banku koncentrācija valsts rokās ir pieļaujama tagad, kad mēs strādājam ar citas valsts valūtu? Es pilnīgi pievienojos, mums citas izejas pašreiz nav. Kā jūs uzskatāt, tajā gadījumā, kad mēs ieviesīsim republikas valūtu, savu naudu, vai šī sistēma nebūs kārtējo reizi jāreorganizē?

A.Bergs-Bergmanis: Nē, es uzskatu, ka tām komercbankām, kurām ir valūtas konti, lai šie valūtas konti paliek un lai tās nodarbojas ar šo jautājumu. Jautājums ir par citu. Lai Latvijas Bankai, nacionālajai bankai, būtu savas valūtas resursi, ar kuriem tā varētu garantēt valdības programmas. Diemžēl ierodas daudzi ārzemnieki, man ir bijušas sarunas arī ar daudziem ārzemju baņķieriem. Pirmais jautājums, ko viņi uzdod: kādas garantijas jūs kā centrālā banka varat dot? Ko jūs varat garantēt? Tas ir viens. Un, otrkārt, es uzskatu, man ir stingri uzskati: ja mēs visu laiku priecājamies, ka uzņēmumiem un organizācijām bija valūtas konti ārzemēs, tas bija saprotams, lai tie nenokļūtu Savienības pārvaldīšanā, tad šodien, es uzskatu, ka Latvijas Bankā jābūt izsmeļošām ziņām un šie valūtas resursi ir jāpārvalda. Tāda ir citu Rietumvalstu prakse.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs arī vēlas uzdot jautājumu, cik es saprotu.

Z.Ziediņš: Mans jautājums ir drusku līdzīgs. Manās rokās ir Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums Nr.117, ar kuru cienījamais Godmaņa kungs ir noteicis Latvijas Republikas Augstākās padomes nesankcionētu valūtas nodokli. Šā lēmuma 6.punkts, jūs droši vien esat iepazinies ar šo dokumentu, nosaka, ka līdz šai pašai dienai, līdz šim rītam, ir spēkā 20 procentu valūtas līdzekļu atskaitīšana jeb, precīzāk, kā te rakstīts, pārdošana Latvijas Republikas valdības valūtas fondam par rubļiem pēc komerckursa, ko nosaka pati banka. Man šajā sakarībā ir divi jautājumi. Sakiet, lūdzu, kā jūs izturaties pret Augstākajā padomē nesankcionētu, mūsu cienījamā Godmaņa noteiktu atsevišķu valūtas nodokli? Un otrais: uz kāda pamata līdz šim šī summa tika iekasēta, ja tā ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanu?

A.Bergs-Bergmanis: Kas attiecas uz šo jautājumu, tad ko es gribētu pateikt. Laikam Augstākajai padomei, parlamentam šis jautājums būs jāizskata. Es domāju, ka Latvijas Banka kopīgi ar valdību šajā jautājumā nāks ar saviem priekšlikumiem. Jebkurai valstij ir jābūt savām valūtas rezervēm. Cits jautājums, ja parlaments nav apstiprinājis, tas ir cits jautājums, bet parlamentam laikam ar šo problēmu nāksies sadurties. Un mēs gribam, lai valsts rīcībā būtu zināmi valūtas resursi.

Z.Ziediņš: Paldies. Es jums piekrītu, bet jautājums ir tieši par šo otro daļu. Uz kādām tiesībām pamatojoties jūs strādājat, ar kādām tiesībām Latvijas Banka strādā, vadoties pēc Latvijas Republikā nesankcionētiem likumiem?

A.Bergs-Bergmanis: Es vēlreiz gribu jums uzsvērt vienu domu un pateikt, ka PSRS Valsts bankas Latvijas Republikas banka šo lēmumu nepildīja tādēļ, ka valūtas konti nav pie mums, tie atradās Ārējo ekonomisko sakaru bankā. Kā jums arī zināms, likumā par Latvijas Banku ir noteikts, ka visu banku likumi atrodas un ir pildāmi. Un Latvijas Banka tos pildīja. PSRS Valsts banka šajā procesā nav iejaukta, jo tur mēs neko neesam pildījuši. Mēs esam respektējuši Latvijas likumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs jautājumu nav. Berga-Bergmaņa kungs, paldies jums! Lūdzu, Repšes kungs, ja Ekonomikas komisijai nav kaut kas bilstams vēl papildus, lūdzu nāciet un sāksim šā lēmuma pieņemšanu. Motivācija ir izskanējusi, un deputāti varēs izšķirties.

Es praktiski nedzirdēju arī nevienu šā lēmuma redakcionālu labojumu. Būtībā izskanēja principiāla argumentācija par vai pret. Bija pietiekami daudz "pret" un pietiekami daudz "par". Ja neizskan neviens cits deputātu lēmums, tad ir priekšlikums, ka mēs varētu balsot.

Lūdzu, dodiet zvanu balsošanai un reģistrējamies!

E.Repše: Tātad vēl pēdējais galavārds.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Tātad patiešām mēs šeit dzirdējām arī valdības administrācijas padomnieka Plotkāna kunga viedokli, kurā viņš ierosināja šo jautājumu atlikt un turpināt apspriest ar finansistiem, baņķieriem un speciālistiem. Varu tomēr jūs informēt, ka apspriedes ar visiem šiem minētajiem vīriem ir izdarītas un viedokļi ir zināmi. Konkrēti arī vakar divu komisiju- Apvienotās budžeta komisijas un Ekonomikas komisijas- kopsēdē piedalījās premjerministra vietnieks Kalniņa kungs, kurš savā uzstāšanās reizē aplūkoja gan par, gan pret, nenostādamies krasi nevienā pusē. Tur piedalījās finansu ministrs, kurš pilnībā atbalstīja to lēmuma projektu, kāds ir dokumentā Nr.129, tātad mūsu koncepciju. Tur piedalījās arī baņķieri. Baņķieriem ir zināms, ka Sociālās bankas vadītājs ir pret, jo viņš tātad ir izdarījis zināmu darbu, lai sagatavotu akciju komercbankas veidošanu. Savukārt Agrobankas vadītājs neiebilst un faktiski ir par. Viņš teica, ka Agrobanka jau sen bija gatava kļūt par Latvijas Banku. Viņam pašam kopā ar saviem daudzajiem kolēģiem gan ir plāni veidot akciju komercbanku, kā mēs sakām, uz līdzenas vietas, nepārņemot esošo valsts banku, un tamlīdzīgi. Tātad šie viedokļi ir izdiskutēti, un es domāju, ka šobrīd vilcināties ar lēmuma pieņemšanu nebūtu pareizi.

Kas attiecas uz ierosinātajiem redakcionālajiem labojumiem, mēs esam saņēmuši tikai vienu, tepat no godātā Kazimira Šļakotas par to pašu 2.punktu- "Par Krājbankas reorganizāciju", kurā tātad viņš ierosina izveidot Latvijas Republikas Valsts krājbanku un Latvijas Bankas prezidentam nekavējoties uzsākt sarunas ar PSRS Krājbanku par Latvijas iedzīvotāju noguldījumu atdošanu. Tāpat mēs tomēr pastāvam uz to, kā esam ierakstījuši, kā tas arī ir apspriests komisijā, mēs tik ātri nevaram šeit svaidīties ar formulējumiem, neapdomājot to kārtību. Tātad mēs pastāvam uz formulējumu par to, ka tiek pārveidota PSRS republikāniskā krājbanka par Latvijas Krājbanku. Un šis sarunu jautājums ir komplekss. Tas tiek izvirzīts kopā tātad starpvalstu sarunās par noguldījumu atdošanu, par valsts iekšējā parāda saistīšanu ar šo un par valsts ārējo parādu. Tādas sarunas noteikti tiks risinātas. Taču šobrīd konkrētus formulējumus steigā neierakstīsim. Līdz ar to mēs lūdzam balsot par komisijas iesniegto formulējumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs! Paldies, Repšes kungs!

K.Šļakota: Godājamie kolēģi! Es gribētu aizstāvēt savu viedokli, formulējot to burtiski dažos teikumos. Es gribētu pateikt, ka tas pašreiz priekš mūsu republikas budžeta ir pārāk liels risks, jo tas ir vienīgais, kurš var garantēt kredīta noguldījumu izmaksu gadījumā, ja sāksies noguldītāju ažiotāža. Šādā gadījumā, ja mēs veidojam Latvijas Krājbanku un pārņemam palēnāk šos noguldījumus sarunu ceļā vai pārņemam, vienkārši izņemot no pagaidām pastāvošās PSRS Krājbankas noguldījumus, ieskaitot tos, kas ir Latvijas Krājbankā, mēs neiesaistām šeit valstiskas struktūras. Šādā formulējumā, kāds ir tagad, mēs faktiski uzņemamies ar vienīgo, kas mums ir, uzņemamies atbildību ar savu budžetu. Vai mēs tādu varam uzņemties? Padomājiet šodien par to un apsveriet.

Priekšsēdētājs: Repšes kungs, varbūt nolasiet šo Šļakotas kunga redakcionālo labojumu, jo Šļakotas kungs uzstāj, ka par to vajadzētu balsot. Es tā sapratu. Tad pirmais balsojums- mēs vispirms izšķirsimies par šo balsojumu un pēc tam balsosim kopumā.

E.Repše: Tātad 129.dokumenta 2.punkta vietā Šļakotas kungs ierosina šādu redakciju: "Izveidot Latvijas Republikas Valsts krājbanku un Latvijas Republikas Bankas prezidentam nekavējoties uzsākt sarunas ar PSRS Krājbanku par Latvijas iedzīvotāju noguldījumu atgriešanu."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Mums acīmredzot būtu jāliek uz balsošanu šīs dažādās redakcijas, bet pieņemt citu redakciju, kā pašlaik ir noformulēta, patlaban balsojot zālē, es kategoriski uzskatu, ka mēs nedrīkstam. Tādā gadījumā, ja jūs tā uzskatāt, šis punkts būs jāatgriež. Mēs vēlreiz varam visu izsvērt, bet mēs nevaram 130 vai vairāk cilvēku šeit zālē risināt tādā veidā šo miljardu jautājumu. Šai problēmai ir dažādi risinājuma veidi. Mēs izšķīrāmies par tādu, visādā ziņā to aizstāvēja gan Bergs-Bergmaņa kungs, gan Repšes kungs. Pašlaik mums ir vismaz cilvēki, kas apmēram ir, lai atbild par to. Jo mums, protams, būs jārunā par mantiskām, par materiālām, par valūtas lietām ar PSRS. Ja pēc šā priekšlikuma jaunā bankas vadība vai citādi runās tikai par trīs vai pieciem miljardiem, kas nenoliedzami ir ļoti svarīga lieta, bet tajā pašā laikā PSRS varētu atrisināt šo jautājumu, bet tad pateikt, ka maksājiet mums PSRS parāda daļu vai ārējā parāda daļu, vai mēs jums neko no dimanta fonda un tādām lietām, kur valdībai, vai mums ir jau kaut kādas šādas zināmas iestrādnes.

Tāpēc atraut šo vienu jautājumu no pārējiem, par to vispirms nevienojoties un neapspriežot komisijā... par šādu praksi, runājot par tik lielām summām,- es esmu kategoriski pret, ka mēs tādā veidā to risinām. Lai gan tad, ja tiešām kolēģi var balsot, tad tādā gadījumā mēs ņemsim atpakaļ šo punktu, mēs varam to izskatīt un tamlīdzīgi. Mēs to praktiski esam darījuši. Ja deputātiem ir šaubas, tad tas jāatgriež.

Priekšsēdētājs: Paldies. Izšķirsimies, ja mēs nobalsosim par Šļakotas kunga priekšlikumu, tad konsekvences būs tādas, kā Kehra kungs teica, attiecībā uz visu lēmuma projektu. Lūdzu, reģistrējamies. Rezultāts: 114.

Balsojam vispirms par lēmuma projekta 2.punkta variantu, kuru piedāvāja deputāts Kazimirs Šļakota. Pēc tam balsosim par redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: 38.

Lūdzu, balsojam par redakcijas komisijas variantu. Rezultāts: 75.

Lūdzu, balsojam par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju." Rezultāts: 87- par, 2- pret un 15- atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais- likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par bankām"", ko mēs izskatām kā steidzamu, un lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par bankām"" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Es, godājamais priekšsēdētāj un godātie deputāti, esmu mazlietiņ apjucis procedūrā. Vai mums nevajag par šo steidzamību nobalsot, jau pirms sākam apspriest?

Priekšsēdētājs: Jā, es domāju, ka ir balsots. Bet, ja nav balsots, tad mums vispirms ir jānobalso. Komisija ir ierosinājusi kā steidzamu, tātad mums ir jābalso. Vai mēs šo likumprojektu pieņemam kā steidzamu vai ne? Lūdzu, balsojam, ka mēs šo likumprojektu par grozījumiem likumā par bankām izskatām kā steidzamu. Paldies.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Godātie kolēģi! Dokuments Nr.130- likums "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par bankām"" un dokuments Nr.131- par šā likuma spēkā stāšanās kārtību ir orientēts uz to, lai mēs varētu atrisināt ļoti nepieciešamo banku vadības reorganizācijas jautājumu. Es tieši uzsveru, ka banku vadības kā struktūras, nevis varbūt kā atsevišķu cilvēku. Jāatzīst, ka, veidojot Latvijas Banku pirms gada bez jebkādas pieredzes, tika pieļautas, iespējams, vairākas kļūdas vai pārrēķināšanās. Pie kļūdām es pieskaitu vairāku cilvēku, kas ir ļoti ieinteresēti, iekļaušanu Latvijas Bankas padomes nelielajā personālsastāvā. Tātad komercbanku pārstāvjus, citu banku pārstāvjus. Es šeit runāju arī par Finansu ministrijas pārstāvi.

Tātad rezultātā bankas padomē, kura būtu aicināta faktiski lemt un strādāt tikai un vienīgi pie Latvijas Bankas un Latvijas banku sistēmas attīstības problēmām, sadūrās dažādas intereses. Rezultātā bankas padome bieži tika paralizēta un izrādījās nespējīga pieņemt lēmumu. Tātad šī ir viena no kļūdām, ko mēs pielaidām jau pašā sākumā.

Otra- es drīzāk to uzskatītu par pārrēķināšanos. Mēs pārrēķinājāmies, veidojot bankas vadību pēc pasaulē pieņemtās divu līmeņu prakses, proti, bankas parlamentu un bankas valdību, tātad bankas padomi un bankas valdi. Abstrahējoties pat no tiem faktiem, ko jau minēja par bankas padomes sastāvu, praksē izrādījās, ka bankas valdei faktiski vairs nav iespējams atrast cilvēkus kvalificētu kadru trūkuma dēļ. Līdz ar to un ņemot vērā nepieciešamību šodien enerģiski sākt risināt ar Latvijas Banku saistītos jautājumus, mēs piedāvājam grozīt likuma "Par bankām" 11.pantu, faktiski vienīgo pantu, kas šajā likumā attiecas uz Latvijas Bankas vadību, proti, grozīt šā panta redakciju. Turpmāk, vismaz tuvākajā laikā, uzdot Latvijas Banku vadīt pastāvīgi strādājošai valdei, kuru veido speciālisti, pilnībā pārzinoši situāciju. Valde risina arī operatīvos jautājumus, rezultātā tā nekādā ziņā nav atrauta no bankas kā organisma funkcionēšanas. Valde, zinot visus sīkumus un nianses, tad arī pieņemtu lēmumus, kas attiektos uz banku sistēmu kopumā.

Tātad šobrīd mēs iestājamies par to, lai bankai būtu viena vienīga vadība, viena vienīga atbildība- tā būtu Latvijas Bankas valde, kuru apstiprina, ieceļ un vajadzības gadījumā arī atbrīvo Latvijas Republikas Augstākā padome. Un uz to ir orientēts šis likuma grozījums.

Kas attiecas uz pēdējo rindiņu, kur ir rakstīts: "Latvijas Bankas darbību nosaka Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Banku"." Šo likumu faktiski vajadzēja izstrādāt jau sen, bet līdz šim brīdim Latvijas Banka apmierinājās ar nolikumu par Latvijas Banku, kurš ir apstiprināts ar Augstākās padomes lēmumu.

Kā jūs redzat nākamajā dokumentā, par ko es varbūt ziņošu atsevišķi, tur arī ir teikts, ka šis likumprojekts "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankai vistuvākajā laikā jāiesniedz Augstākajai padomei diskutēšanai un pieņemšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Repšes kungam? Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cupruns: Repšes kungs, es ierosinu šādu labojumu: valdi vada Latvijas Bankas prezidents, tas ir, bez vārdiem "vai viņa vietnieks". Jo šīs vadības it kā var saskanēt vienā laikā, tātad vienlaikus gan prezidents, gan vietnieks. Kad vietnieks vada banku, noteiks instrukcija. Bet vienlaikus vadīt gan prezidents, gan vietnieks nevar.

E.Repše: Jā, neapšaubāmi. Tā tas arī ir domāts, ka būtībā valdi vada viena no šīm divām padomēm. Valdi nevar vadīt cita persona. Ja šīs divas personas nav klāt, tādā gadījumā valdes sēde nevar notikt. Bet gadījumā, ja bankas prezidents atrodas komandējumā vai kādā citā prombūtnē, tādā gadījumā valdes sēdes var uzticēt vadīt prezidenta vietniekam.

Šobrīd, nejūtot principiālas pretenzijas pret šādu nostādni, es tomēr aicinātu atstāt tieši tā, kā ir piedāvātajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl ir priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Es nezinu, vai te būtu vērts balsot, jo man liekas, tomēr precīzāks ir Repšes kunga piedāvātais variants, proti, šī skaidrība tomēr ir pilnīgi noteikta.

Lūdzu, reģistrējamies vēlreiz, jo daži deputāti ir izgājuši no zāles. Rezultāts: 100.

Lūdzu, balsojam par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem likumā "Par bankām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā kā steidzamu. Tātad tūlīt pat tuvākajā laikā vajadzēs izskatīt otro lasījumu. Rezultāts: 92.

Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Tā kā ir pieņemts komisijā apspriestais un piedāvātais variants, tad es aicinu arī tūlīt pat nobalsot par šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Nevienam deputātam nav citu ierosinājumu? Tātad balsosim arī par šā likuma pilnīgu pieņemšanu, tātad otrajā lasījumā, kā to prasa mūsu procedūra, pieņemot Latvijas Republikas likumus. Un es vēlreiz palūgšu reģistrēties, jo daži deputāti ir paspējuši tikko ienākt zālē un mums balsu skaits ir svarīgāks nekā iepriekšējā balsojumā. Rezultāts: 105.

Lūdzu, balsojam par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem likumā "Par bankām"" pieņemšanu. Rezultāts: 89- par, 2- pret un 2- atturas. Likums pieņemts.

Un lēmums. Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Godātie kolēģi! Dokuments Nr.131, kura 1.punkts nosaka, ka tikko pieņemtais likums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.

2.punkts atceļ jau minētā "Nolikuma par Latvijas Banku" 3.nodaļu, kurā tātad tiek mēģināts teorētiski risināt bankas pārvaldes jautājumus, kas nav realizējies. Tā ka tur ir rakstīts tas, kas līdz šim un arī tagad ir pilnīgi pretrunā tam mūsu likuma grozījumam, ko mēs esam izdarījuši. Līdz ar to šī nodaļa vienkārši šobrīd ir jāatzīst par spēku zaudējušu, lai Latvijas Banka turpmākajā savā darbībā nenonāktu tīri formālā pretrunā ar šo nolikumu.

3.punkts. Ja Latvijas Bankai tiek uzdots līdz 1.novembrim izstrādāt un iesniegt Augstākajai padomei likumprojektu par Latvijas Banku, kas tad jau pilnīgi nāks šā minētā nolikuma vietā, tad nolikums tiks atcelts galīgi un tā vietā nāks likums.

Un tātad 4.punkts- tā kā mums tomēr būs laiks divi mēneši, kurā rakstīsim likumu un risināsim daudzus citus neatliekamus jautājumus, noteikt, ka līdz likuma pieņemšanai Latvijas Bankas darbu pārvalda un organizē Latvijas Bankas valde. Šī ir tāda pārejas formula. Ceram, ka bankas valdes personālsastāvu varēsim ierosināt vistuvākajā laikā.

Ja ir kādi jautājumi par šo lēmuma projektu, lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti? Jautājumu nav. Priekšlikumu arī nav. Lūdzu, balsojam par lēmumu "Par likuma "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par bankām"" spēkā stāšanās kārtību". Rezultāts: 96- par, 2- pret un 4- atturas.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, tur ir kādas problēmas? Ir kādas problēmas? Lūdzu, sāksim darbu. Cienījamie kolēģi, tātad gan priekšsēdētājs, gan priekšsēdētāja vietnieks šobrīd pieņem ārzemju delegācijas. Es esmu vienīgais, kas no šiem četriem šobrīd vēl varētu vadīt sēdi. Vai jūs man atļausit to darīt? Paldies.

Ceturtais jautājums- lēmuma projekts "Par Latvijas Bankas prezidenta un Latvijas Bankas padomes locekļu atbrīvošanu". Ziņo Ekonomikas komisija un Apvienotā budžeta komisija.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi, es jums ziņošu par dokumentu Nr.132- par Latvijas Bankas prezidenta un padomes locekļu atbrīvošanu. Tā kā mēs šorīt jau noklausījāmies Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Saksa atskaiti, es izdarīšu tikai samērā nelielu pārskatu jeb ziņojumu.

Izklāstot hronoloģiski, šā gada 8.augustā Ekonomikas komisija un Apvienotā budžeta komisija, izskatot pieejas republikas tautsaimniecības attīstības programmai, kurā bija arī banku darbs, pieņēma šādu lēmumu. Proti, pirmais- uzskatīt Latvijas Bankas darbību kopš tās dibināšanas par neapmierinošu. Otrais- uzskatīt par nepieciešamu reorganizēt tās vadību. Tolaik uzdevām mūsu apakškomisijas priekšsēdētājam Repšes kungam apkopot priekšlikumus par šīs reorganizācijas iespējamo saturu.

Tālāk. 15.augustā mēs Ekonomikas komisijas sēdē vēlreiz apspriedām šo jautājumu. 29.augusta Apvienotās budžeta komisijas un Ekonomikas komisijas kopējā sēdē noklausījāmies Saksa kunga pārskatu par Latvijas Bankas darbību un Latvijas Bankas padomes darbību laikā kopš to izveidošanas pagājušā gada augustā. Balsošanas rezultātā abās komisijās ar nospiedošu balsu vairākumu tika atzīts, ka ir nepieciešams atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu no viņa pienākumu pildīšanas. Reorganizējot arī Latvijas Bankas vadību, atbrīvot no bankas padomes locekļu pienākumiem Andri Bērziņu, Jāni Ozoliņu, Elmāru Siliņu, Elmāru Zelgalvi un Andri Ruseli. Pēc tam- hronoloģiskā secībā- 30.augustā mēs saņēmām Saksa kunga iesniegumu, kurā viņš lūdz atbrīvot sevi no Latvijas Bankas prezidenta pienākumiem veselības stāvokļa dēļ. Šāds iesniegums ir mūsu lietvedībā. Tādējādi, vadoties pēc šiem dokumentiem, arī ir sastādīts šis lēmuma projekts.

Tagad tikai dažus argumentus pēc būtības, kas tika izteikti šajās mūsu komisiju sēdēs, mūsu komisiju slēdzienos. Proti, pēc gada pastāvēšanas Latvijas Banka joprojām nepildīja tās funkcijas, kādas tai noteica likums "Par bankām" un "Nolikums par Latvijas Banku". Latvijas Banka nav kļuvusi par banku un naudas kredītu valsts politikas īstenotāju valstī. Latvijas Banka nav veikusi būtisku uzraudzību pār komercbanku dibināšanu un darbību republikā. Un, proti, Latvijas Banka nav noteikusi ekonomiskos normatīvus komercbankām, nesaņem un neanalizē komercbanku bilances, nav izstrādāta komercbanku veidošanās koncepcija privatizācijas apstākļos republikā. Tāpat Latvijas Banka nav noteikusi precīzu savu attieksmi pret ārvalstu kapitālu iesaistīšanu kredītu resursu un banku pamatkapitāla veidošanā. Latvijas Bankai nav bijusi konsekventa nostāja jautājumā par banku filiāļu un pārstāvniecību, tai skaitā ārvalstu banku, veidošanu republikā.
Tāpat mēs uzskatām, ka Latvijas Banka nepietiekami aktīvi organizē un vada republikas naudas sistēmas ieviešanas programmu, visu, kas saistīts arī ar lata ieviešanu. Latvijas Bankas pasivitātes rezultātā daudzi procesi banku un naudas apgrozības un kredītu jomā ir noritējuši samērā stihiski. Dažus no šiem jautājumiem Latvijas Bankas vietā sāka risināt citas struktūras, proti, Augstākā padome un Ministru padome. Kā jau redzējām, Ministru padome zināmā mērā bija spiesta nonākt līdz tam, ka mums iesniegtajā valdības tautsaimniecības pārskatā un programmā būtībā prasīja nodot Latvijas Banku tiešā Ministru padomes pakļautībā.

Mēs uzskatām, ka Latvijas Bankas neapmierinošās darbības galvenie cēloņi ir šādi: Latvijas Bankas aparāts netika nokomplektēts ar speciālistiem, proti, gada laikā tikpat kā nav pieņemts neviens bankas speciālists, nav izveidota paredzētā bankas valde, bankas padomes locekļi tāpat nav iesaistījušies kardinālu problēmu risināšanā.

Tādēļ diemžēl esam spiesti konstatēt, ka prezidents Sakss ir pilnīgi skaidri parādījis savu nespēju un arī zināmā mērā nevēlēšanos organizēt darbu atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem. Mēs noteikti uzskatām, ka bankas vadība turpmāk ir jānostiprina ar banku speciālistiem.

Gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka liela daļa atbildības jāuzņemas arī mums- Augstākajai padomei, protams, arī mūsu komisijai. Jo, izveidojot šo Latvijas Bankas padomi, no ieteiktajām vairāk nekā desmit kandidatūrām, galvenokārt politisko apstākļu vai principu dēļ, mēs izvēlējāmies tikai sešus. Ļoti iespējams, ka nebūt ne visspējīgākās un atbilstošākās kandidatūras šai bankas padomei. Tā ka šie bankas padomes komplektēšanas principi un arī tieši šī konkrētā mūsu pagājušā gada augusta sēde mums ir jāvērtē un jāuzņemas zināma atbildība par to, ko esam šajā laikā darījuši.

Bez tam šeit izskanēja viedokļi, ka bankas padomē galvenā nelaime bijusi tā, ka tajā ir daži komercbanku pārstāvji, kas bija viena no principiālajām neprecizitātēm vai varbūt pat kļūdām. "Nolikuma par Latvijas Banku" 15.pantā tika paredzēts, ka Latvijas Banka pieņem lēmumus ar divu trešdaļu no klātesošo padomes locekļu balsu skaitu, tātad ne kvorums, es atvainojos,- kvorums ir divas trešdaļas, proti, četri cilvēki. Bankas padome pieņem lēmumus ar bankas padomes locekļu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā balss ir bankas prezidentam. Līdz ar to pilnīgi pietiktu ar trim bankas padomes locekļiem, lai varētu realizēt visus bankas padomei uzticētos pienākumus. Tādēļ mēs domājam, ka arī bankas padomes locekļiem un mūsu republikas finansu ministram Elmāram Siliņam ir jāuzņemas liela atbildība. Tas pats attiecas arī uz mūsu kolēģi deputātu Andri Bērziņu, Universitātes profesoru Elmāru Zelgalvi un diviem komercbanku pārstāvjiem: Andri Ruseli un Ozoliņa kungu.

Tādējādi mūsu priekšlikums ir pieņemt šo lēmumu tādā redakcijā, kāda tā ir šajā Augstākās padomes lēmuma projektā "Par Latvijas Bankas prezidenta un Latvijas Bankas padomes locekļu atbrīvošanu".

Priekšsēdētājs: Paldies, Kehra kungs! Vai ir kādi jautājumi sakarā ar ziņojumu? Nav jautājumu. Debatēs pieteicies deputāts Einars Repše. Lūdzu.

E.Repše: Godātie kolēģi, no formālā viedokļa ir arī taisnība tam, ko, tikko ziņojot, teica Ekonomikas komisijas vadītājs Ojārs Kehris. Es tikai vēlējos teikt, ka ir bijuši ļoti daudzi objektīvi, subjektīvi un citi apstākļi, kas patiešām Latvijas Bankai nav ļāvuši strādāt likumdošanas ietvaros. Tas bija bankas vadības struktūras dēļ, tās personālsastāva dēļ, šodien jau minēto iekšējo pretrunu dēļ, kā arī daudzu citu iemeslu dēļ. Es patlaban gribu tomēr atzīmēt, ka bankas prezidents Pāvils Sakss ir izcēlies ar savām lielajām darbaspējām un vēlēšanos strādāt. Varbūt ir bijušas zināmas kļūdas, un varbūt bija noteikti apstākļi- gan objektīvi, gan subjektīvi -, par kuriem es jau teicu.

Apskatot situāciju pagātnē, šodien varam konstatēt, ka Latvijas Bankas prezidentam varbūt vajadzēja ne tik daudz mēģināt pildīt Latvijas Republikas pieņemtos likumus, kādi tie ir, bet ar iniciatīvu un ļoti radoši iejaukties šo likumu pārveidošanā, lai veidotu to bāzi, uz kuras Latvijas Banka varētu attīstīties. Es vēlreiz varu uzsvērt, ka Saksa kungs šā gada laikā mēģinājis daudz darīt, cik tas ir viņa spēkos. Un arī tajos konkrētajos jautājumos, kur ir bijusi vajadzīga vienkārši darbība; šeit es varu konkrēti minēt arī Latvijas naudas sagatavošanas tehniskos jautājumus, viņš ir izrādījis ļoti lielu pašaizliedzību, rūpību un pienākuma apziņu.

Tāpēc es šobrīd piedāvāju bez jebkādām turpmākām debatēm, apzinoties situāciju, kāda tā ir, par ko mēs jau šajās dienās esam daudz runājuši, ka Latvijas Bankas vadībā ir nepieciešama reorganizācija, ka mēs jau to esam iesākuši, ņemot vērā arī Latvijas Bankas prezidenta lūgumu par viņa atbrīvošanu veselības stāvokļa dēļ, es ierosinātu pieņemt piedāvāto lēmuma projektu tieši tādā redakcijā, kā tas ir, apmierinoties un iztiekot bez turpmākām debatēm šajā jautājumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un tomēr man būtu jādod vārds mūsu kolēģei deputātei Zeilei- komisijas priekšsēdētājai. Viņa lūdza vārdu.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Manu kolēģu iepriekšējās uzstāšanās liecināja par to, kādos apstākļos un pie kādiem normatīvajiem dokumentiem bija jāstrādā Latvijas Bankai, tās padomei un tās prezidentam. Vēl tātad es šeit gribētu piebilst tikai to, ka Latvijas Bankas prezidentam un padomei, pastāvot koncepcijai, ka tā ir divpakāpju bankas sistēma, vēl tika izrādīta vairāku spēku liela pretestība. Pirmām kārtām tās bija komercbankas, kas ļoti stipri noteica un regulēja bankas padomes darbību. No otras puses, jūs arī dzirdējāt, kāds ir valdības padomnieka viedoklis Latvijas Bankas koncepcijā un jautājumā. Un tāpēc es gribētu tikai teikt to, ka ne simtprocentīgi visu vainu šodien varam uzvelt Latvijas Bankas bijušajam prezidentam. Bet par to es vairs nerunāšu.

Kāpēc Apvienotā budžeta komisija piekrita prezidenta maiņai un padomes locekļu atbrīvošanai no viņu pienākumiem? Tikai izejot no tā, ka šī pastāvošā koncepcija attiecībā uz Latvijas Banku nenostrādāja mūsu reālajā situācijā. Pieņemot jauno koncepciju un jauno Latvijas Bankas pārvaldes struktūru, kurā tātad ir divas amatpersonas- prezidents un viņa vietnieks- un bankas valde kā koleģiāls, kā profesionāli strādājošs orgāns -, mēs balsojām par variantu reorganizēt banku, tās valdi, tās padomi, pārvaldes struktūru un izveidot jaunu pārvaldes struktūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bija ierosinājums- debates neturpināt, bet balsot par iesniegto lēmuma projektu. Vai ir kādas citas domas? Nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 115 deputāti. Lūdzu.

S.Buka: */Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Savā laikā mēs diezgan daudz strīdējāmies un daudzas reizes balsojām par katru no šīm kandidatūrām. Šodien viņus visus atbrīvojam, pat neuzklausījuši šeit, Augstākajā padomē, katra Latvijas Bankas padomes locekļa redzesviedokli. Dažus viedokļus komisijā uzklausījām. Šodien mēs saprotam, ka ne tuvu visi stāv personiskās pozīcijās par savu vēlēšanos strādāt vai nestrādāt. Varbūt tomēr mums, Augstākajai padomei, pirms balsot par galīgo dokumentu, vēlreiz vajadzētu aicināt tribīnē visus Latvijas Bankas padomes locekļus un uzklausīt viņus? Kas konkrēti ir traucējis viņiem strādāt? Mēs taču personāli viņus apstiprinājām. Vajag viņus uzklausīt, lai turpmāk neatkārtotu tādas pašas kļūdas./

Priekšsēdētājs: Es gribētu dzirdēt vispirms mūsu abu komisiju viedokli.

E.Repše: Godātie kolēģi, šobrīd nav runa tik daudz par personālijām. Šīs personālijas ir ierakstītas atklāti lēmuma projektā tikai tāpēc, ka mūsu juristi, proti, Juridiskā pārvalde, teica, ka tādā veidā šis dokuments ir jānoformē. Šobrīd jautājums ir pilnīgi viennozīmīgi par bankas vadības atbrīvošanu. Un jāaizrāda, ka pēc mūsu izdarītajiem grozījumiem likumā "Par bankām" un pēc lēmuma par spēkā stāšanos Latvijas Bankas padome kā struktūrvienība vairs nepastāv. Un es piedāvāju visiem tūlīt balsot par šo lēmuma projektu bez jebkādas turpmākas personāliju tincināšanas un izskatīšanas. Pie personāliju jautājumiem mēs atgriezīsimies tad, kad tiks stādīta priekšā jaunā Latvijas Bankas valde- saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, kolēģi, mēs varētu balsot, jo jautājums tiešām ir saistīts ar banku reorganizāciju, nevis pirmām kārtām ar kaut kādām personālijām. Nav iebildumu? Lūdzu, balsojam, izsakot attieksmi pret šo lēmuma projektu, proti, dokumentu Nr.132. Rezultāts: 94- par, pret- 1, un 13- atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais- 5.jautājums- lēmuma projekts "Par Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu". Ekonomikas komisija, Apvienotā budžeta komisija, kas, lūdzu, ziņotājs? Kehra kungs, lūdzu.

O.Kehris: Godātie kolēģi, mūsu komisija, apspriedusi vairākās savās sēdēs un noklausījusies iespējamās amatpersonas, iesaka Augstākajai padomei iecelt par Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši, par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku iecelt Alfrēdu Bergu-Bergmani.

Es gribu pasvītrot, ka mēs piedāvājam minētās kandidatūras zināmā tandēmā šādu četru galveno iemeslu jeb galveno argumentu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka, izskatot dažādas iespējas, mēs Berga-Bergmaņa kungu uzskatām par kompetentāko centrālās bankas speciālistu mūsu republikā, kurš pašlaik ir reāli spējīgs jau tūlīt pat sākt strādāt un pārņemt bijušās PSRS bankas filiāles un veidot Latvijas Banku.

Otrkārt, Berga-Bergmaņa kungs mūsu komisijas sēdēs un Latvijas Tautas frontes frakcijas sēdēs kategoriski oficiāli pateicis, ka viņš nekandidēs un nav gatavs kandidēt uz pirmās personas, šajā gadījumā uz Latvijas Bankas prezidenta, posteni dažādu iemeslu dēļ, bet galvenokārt arī savu gadu skaita dēļ.

Treškārt, Berga-Bergmaņa kungs ir pasvītrojis to: lai viņš varētu strādāt, viņam ir nepieciešams strādājošs prezidents un arī konsultācijas ar šo prezidentu. Bergs-Bergmanis uzsvēra, ka pēdējā pusgada kopējais darbs ar Einaru Repšes kungu viņu ir pārliecinājis, ka par prezidentu varētu būt Repšes kungs.

Ceturtkārt, kopš tā laika, kad Einars Repše kā Ekonomikas komisijas banku un naudas aprites apakškomisijas vadītājs uzsāka šo darbu, mēs uzskatām (un tas ir noticis, varbūt tas ir drusku mazāk bijis redzams daudziem kolēģiem deputātiem), ka viņš ir apguvis un audzis burtiski ne pa dienām, bet, es gribētu teikt, tiešām pa stundām. Man ir ļoti lielas cerības: ja tas tā turpināsies, tad viņš var kļūt par ļoti labu bankas speciālistu. Repše pats to ļoti labi apzinās, ka viņš šodien nav bankas prezidents, teiksim, pasaules banku prezidentu izpratnē. Bet, manuprāt, ir ļoti vērtīgi, ka viņš to apzinās, ka viņš tik tiešām ir gatavs... Un mēs uzskatām, ka viņam ir spējas par tādu kļūt. Tāpat uzskatām, ka viņa pašreizējā izglītība ir ļoti vērtīga, jo viena no Latvijas Bankas nākotnēm ir banku elektronizācija. Repšem šajā jomā ir pieredze, tādēļ viņš varētu būt ļoti noderīgs. Mēs arī izvērtējām, ka mūsu apstākļos nav tik mazsvarīgas viņa valodas zināšanas. Uzskatām, ka arī viņa deputāta statuss un viņa autoritāte sabiedrībā, strādājot šajā tandēmā, var nākt un nāks tikai par labu. Tādēļ, izvērtējot dažādas iespējas, mēs jums ierosinām apspriest un balsot par šādu lēmumu, uzsverot, ka tas tiešām ir zināms tandēms. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kehra kungs! Lūdzu, vai ir kādi jautājumi Kehra kungam? Jums ir jautājums? Vai arī jūs gribat uzstāties šajā sakarībā? Tātad jautājumu nav. Paldies.

Vārds Zeiles kundzei.

V.Zeile: Cienītie deputāti! Latvijas Republikas valstiskās neatkarības nodrošinājuma jautājums ļoti lielā mērā būs atkarīgs no tā, kāda ar Augstākās padomes akceptu tiks izveidota Latvijas Banka. Tā kā Latvijas Banka ir viena no republikas finansu sistēmas sastāvdaļām, no kuras struktūras, funkcijām, personālijām būs atkarīgas kreditēšanas iespējas, naudas apgrozība, norēķini, pat valsts budžeta apjoms un tā izpildes nodrošināšana, tad arī Apvienotā budžeta komisija neatkarīgi no Ekonomikas komisijas ļoti ātri pēc 19.augusta notikumiem pieslēdzās šo jautājumu izskatīšanai.

Apvienotā budžeta komisija šo jautājumu izskatīja gan patstāvīgi, gan kopā ar Ekonomikas komisiju. Sākumā vairākos principiālos jautājumos viedokļi bija atšķirīgi. Par tiem atklāti tika runāts komisijas sēdēs. Tika panākts kopējs viedoklis par tiem jautājumiem, par kuriem jūs dzirdējāt. Par to gribu pateikt paldies Ekonomikas komisijas kolēģiem, kuri ar sapratni uzklausīja arī mūsu viedokli. Tas atspoguļojās kopējos iepriekšējos dokumentos un koncepcijās. Papildus vēl gribu iebilst: mēs šodien nedrīkstam atstāt plenārsēžu zāli, neievēlot Latvijas Bankas prezidentu un viņa vietnieku, jo šiem cilvēkiem nekavējoties ir jāsāk strādāt un virzīt uz priekšu visu to, par ko mēs runājām. Neapšaubāmi- optimālais variants ir divu cilvēku tandēms, kopīgs darbs Latvijas Bankas labā. Un šie cilvēki ir Einars Repše un Alfrēds Bergs-Bergmanis. Vakar Latvijas Tautas frontes frakcijas sēdē tika izskatīts gan Ekonomikas komisijas piedāvātais variants, kur pirmais prezidents ir Einars Repše un otrais- Alfrēds Bergs-Bergmanis, gan arī frakcijā tika izteikts Apvienotās budžeta komisijas priekšlikums, tas ir, ka varētu būt arī tāds variants, ka šis tandēms veidojas, bet šādā sakarībā- pirmā persona- Bergs-Bergmanis, vietnieks- Einars Repše. Frakcija šo variantu neizskatīja tādēļ, ka Bergs-Bergmanis savu kandidatūru no pirmās personas amata noņēma, tāpēc par to šodien neziņoja kolēģis Kehris.

Lai šodien panāktu bankas vadības ievēlēšanu, gribu izteikt savas komisijas viedokli, jo vēl šodien kolēģi mani lūdza par to pateikt. Ja piedāvātais Tautas frontes frakcijas variants kādam izraisa šaubas, tad varētu būt cita pieeja. Kāpēc Apvienotā budžeta komisija uzskata, ka šajā situācijā pirmā persona varētu būt arī Bergs-Bergmanis? Viņš šo sistēmu pārzina perfekti, pārzina kadrus, viņu uzskatus, viņu lojalitāti Latvijas Bankas piedāvātajai koncepcijai. To pamatīgi zina tieši viņš.

Otrām kārtām, Latvijas Bankai šajā tapšanas periodā būs kārtojamas ļoti daudzas lietas ar PSRS, konkrēti, ar PSRS Valsts banku, tās norēķinu pārvaldi, ar PSRS Ārējo ekonomisko sakaru banku un tā tālāk. Šos jautājumus labāk pārzina Bergs-Bergmanis.

Kāpēc Bergs-Bergmanis atteicās no pirmās personas, jūs dzirdējāt: viņa pieredze likumdošanas projektu sagatavošanā varbūt ir nedaudz mazāka, viņa informētība jautājuma risināšanā par nacionālo naudu, citas viņa zināšanas bankas darbības jomās. Bet pats galvenais, manuprāt, ir tas, ka Bergs-Bermanis ir saņēmis piedāvājumu par šo otrās personas variantu no atsevišķiem cilvēkiem. Taču šeit tātad nav izteikts Augstākās padomes viedoklis. Tāpēc ir jānoklausās visi piedāvātie varianti. Mēs dzirdējām, ko vakar teica premjers, ko teica finansu ministrs. Bet es gribētu pateikt to, ka lēmumu, kas šodien būs bankas prezidents, personāli uz sevi uzņemas katrs deputāts. Tāpēc es nenoliedzu vakar Tautas frontes frakcijā izvērtēto variantu, bet arī piedāvāju, ka varētu būs šāds personālais sakārtojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cienījamie deputāti! Vai kāds gribētu izteikties par šo jautājumu, par lēmuma projektu kopumā, skarot šīs kombinācijas? Vai mēs tūlīt varētu jau apspriest konkrētas kandidatūras? Vispirms kopumā. Kehra kungs, jūs gribējāt kaut ko piebilst? Lūdzu.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es domāju, ka būtu pareizi, ja mēs dotu vārdu šīm kandidatūrām.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs tūlīt to darīsim. Es vienkārši pavaicāju, vai kāds kopumā grib izteikties. Man ir pierakstījies deputāts Mucenieks. Lūdzu, vārds frakcijas vadītājam Dineviča kungam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Kā jebkurā kritiskā brīdī, es tomēr gribētu aicināt jūs balsot tā, kā vakar vienojās frakcija, kā mēs vakar esam nobalsojuši frakcijas sēdē. Ņemot vērā to, ka Berga-Bergmaņa kungs pats nepretendē uz pirmo personu šīs bankas sistēmā, es domāju, ka pacelt vēlreiz šo problēmu plenārsēdē ir vienkārši nevajadzīgi. Mēs nevaram kā iepriekšējos laikos ar politbiroja lēmumu vai ar citu lēmumu piespiest Bergu-Bergmani ieņemt tādu amatu, kam viņš nepiekrīt. Es aicinu balsot par šo personālo izkārtojumu tādu, kā šeit tika ziņots, tas ir, Einars Repše un Bergs-Bergmaņa kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tomēr man ir jāvaicā Bergam-Bergmaņa kungam, vai viņa domas, kādas tās tika izteiktas vakar Tautas frontes frakcijas sēdē, nav grozījušās?

A.Bergs-Bergmanis: Es viennozīmīgi vēlreiz uzsveru, ka es pirmās personas amatam nepiekrītu. Kādi man ir iemesli, kāpēc es pirmās personas amatam nepiekrītu? Pirmām kārtām, ja tagad varētu tā izteikties, bankas darbā būs jārisina divi jautājumu kompleksi. Pirmais jautājumu komplekss, kas ir saistīts ar Latvijas valūtas iespiešanu, izgatavošanu un tā tālāk. Ar minēto jautājumu es, būdams pašreizējā amatā, neesmu ne nodarbojies, ne iedziļinājies, ne arī... Otrs jautājumu loks, kas ir saistīts ar likumdošanu. Šodien parlamentā izskanēja domas, ka ļoti daudzi jautājumi ir risināmi tīri juridiski. Būdams bankas praktiķis, es varu izteikt viedokli, koncepciju, bet to ietvert likumdošanas formā, jūs mani atvainojiet, man tādas iespējas nekad nav bijušas, es pie šiem jautājumiem neesmu strādājis. Visi esat pārliecinājušies, ka šajos jautājumos pietiekami kompetents ir Repšes kungs. Vēl ir vesela virkne jautājumu, kuri būs saistīti ar likumdošanu attiecībā uz valūtu. Arī šajā jautājumā, atklāti sakot, man nav pieredzes.

Un otra jautājumu grupa jeb jautājumu loks, attiecībā uz kuru visiem klātesošajiem parlamenta deputātiem šodien ir ļoti labi jāapzinās, ka lolot kādas ilūzijas, ka pāris mēnešu laikā mums republikā būs sava naudas vienība, es domāju, ka tas ir nereāli tādēļ, ka vēl nav noslēgts praktisks līgums ar to, kas šo naudu varētu iespiest.

Tātad, ko es uzskatu, kas ir pirmais un svarīgākais pašlaik šīs pārejas situācijas uzdevums, tas ir, ka jācenšas ar visiem līdzekļiem normalizēt un noturēt kādos rāmjos esošo naudas apgrozību. Pirmām kārtām sarunās ar PSRS Valsts banku ir jāpanāk kāda vienošanās. Ja izdosies panākt vienošanos uz laiku, tad to mēs izmantojam, lai iespiestu savu valūtu. Mēs izmantojam rubļus. Es domāju, ka visos variantos mēs esam ieinteresēti, lai tas rublis būtu stabils. Kāpēc? Tādēļ, ka tās ekonomiskās saites pašlaik ir starp Austrumiem un mūsu republiku. No tām vaļā tik ātri netiksim. Pārkārtot saimniecību nevarēsim, protams, ir labi, ja kaimiņam arī ir stabila valūta. Es domāju, ka arī jaunā Krievijas valdība veiks pasākumus, lai stabilizētu rubli.

Priekšsēdētājs: Berga-Bergmaņa kungs, es ļoti atvainojos, es gribēju, lai jūs atbildat uz galveno jautājumu.

A.Bergs-Bergmanis: Es atbildēju viennozīmīgi, ka es no pirmās personas pienākumiem atsakos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iespējams, ka jūs kā vietnieka kandidāts stāsities tribīnē, tad varēsit izklāstīt savu pozīciju un atbildēt uz jautājumiem. Paldies.

Man ir šāds priekšlikums, cienījamie kolēģi! Tātad Bergs-Bergmaņa kungs noņem savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Tādā gadījumā mēs saskaņā ar šo lēmuma projektu varētu aicināt tribīnē kandidātu Einaru Repši, uzklausīt viņu un uzdot viņam jautājumus. Vai nav iebildumu? Lūdzu. Cik laika jums būtu vajadzīgs?

E.Repše: Es pacentīšos iekļauties 10 minūtēs. Šodien es jau daudz esmu runājis, tādēļ runāšu varbūt īsāk. Tātad Latvijas Bankas darba reorganizācijas jautājumus mēs jau izskatījām, un tie ir viens no elementiem, kas jārisina konkrēti, ņemot vērā jauno bankas struktūru.

Kādus šodien es redzu Latvijas Bankas galvenos jautājumus un uzdevumus, kādā virzienā tai ir jāstrādā? Šobrīd ir ļoti sarežģīta situācija ar naudas emisiju Latvijā. Ar šo brīdi jaunajā struktūrā Latvijas Banka būs centrālā emisijas banka, kas izlaidīs skaidro naudu apgrozībā un kas sadalīs, pārdos centralizētos kredīta resursus. Bet diemžēl mūsu mazā Latvija ir tādā situācijā, ka rublis nav Latvijas nauda. Bet šis rublis skaidras naudas veidā ieplūst pāri robežai. Tātad, ja mēs apskatām to, tad Latvija ir kaut kāds analogs ārējai otrai emisijai, ieplūdei no ārienes skaidrā naudā un arī ar kredītresursiem. Tātad šis ir viens no jautājumiem, kas Latvijas Bankai tuvākajā laikā būs jārisina konceptuāli, kā skatīties uz ārvalstu kredītresursu iesaistīšanu Latvijas Republikā rubļos un kā skatīties, lai, ieplūstot rubļu masai pāri robežai, nav sliktākā situācijā tie cilvēki, kas saņem algas mūsu Latvijas Republikā no tā naudas mazumiņa vai daudzuma, ko saņemam caur Latvijas Banku centralizēti.

Otrais jautājums, kas šobrīd ir visaktuālākais, ir jautājums par mūsu nacionālo naudu. Šeit ir darīts viss, lai minēto jautājumu nodrošinātu tehniski. Rezultāti būs, bet līdz šim vēl nav izdarīts pietiekami daudz, lai izstrādātu naudas reformas koncepciju, piesaistot visus spēkus- gan cilvēkus, kas pārzina situāciju iekšienē, gan ārzemju speciālistus, kuri savukārt zina, kā tās lietas sekmīgi vai mazāk sekmīgi ir darītas pasaulē. Lai sintezētu un vistuvākajā laikā, ja mēs domājam, ka mums fiziski lats varētu tikt nodrukāts apmēram nākamgad, tad no tā vēl nebūt neizriet, ka nākamgad to patiešām arī ieviesīs. Tas ir konceptuāls jautājums, kas ir risināms teorētiski. Tas ir otrs jautājums, pie kā Latvijas Bankai būtu jāstrādā.

Tālāk. Šeit jau šodien pieskārās kredītresursu problēmām un iedzīvotāju naudas līdzekļu piesaistīšanas problēmai. Šobrīd 5 miljardi, aptuveni 5 miljardi, noguldīti Krājbankā un aizvesti uz Maskavu, un ir nopietns pamats domāt, ka vismaz otrtik šobrīd iedzīvotājiem ir zeķē vai rokās. Un apstākļos, kādi mums ir ar skaidru naudu, neizdarīt visu, lai piesaistītu šos noguldījumus, kas atrodas iedzīvotājiem mājās, neizdarīt visu šajā jautājumā, var teikt, būtu ļoti nopietna kļūda. Tāpēc varbūt ļoti vajadzētu pārskatīt Latvijas laika pieredzi, pārskatīt un steidzami izmantot šo pieredzi, proti, ka Latvijas laikā caur krājaizdevumu kooperāciju bija piesaistīta faktiski lielākā daļa iedzīvotāju noguldījumu uz iedzīvotājiem ļoti izdevīgiem pamatiem. Protams, šajā gadījumā likumdošanas bāzei nenoliedzami ir jābūt ļoti stiprai un pārdomātai, lai cilvēki vispār riskētu savu naudu nest uz kaut kādu... vai tā tagad būtu Latvijas Republikas kredītiestāde. Viņiem ir jābūt garantijai un ticībai Latvijas banku iestādēm.

Kas attiecas uz likumdošanu, tad šobrīd mums tā attiecīgos jautājumos ir bērnu autiņos. Es šeit varu parādīt kādu Latvijas laika kredītlikumu, kurš ir bieza grāmatiņa. Un tādi likumi, tradicionāli kredītlikums ir viens no pamata un galvenajiem. Latvijas laikā bija arī likums par kredīta piešķiršanu lauksaimniecības vajadzībām būvkokos. Tātad, trūkstot skaidrai naudai, mēs arī šodien varētu mūsu lauksaimniekiem vai kādām citām nozarēm, kuras gribētu stimulēt ekonomisko darbību, dot kredītus mantā, novērtējot pēc kaut kādas taksācijas metodikas. Un atmaksa par šo materiālu kredītu saņemšanu vēlāk būtu naudā, varbūt pat Latvijas naudā. Turklāt Latvijas laika pieredze bija tāda: ja šie kredīti un materiāli bija izmantoti tam nolūkam, kam tie arī tika piešķirti, tādā gadījumā šos kredītus var atvieglot.

Es varētu runāt par daudzām citām problēmām, piemēram, par kreditēšanu tajās nozarēs, kuras šobrīd ir mazrentablas un kuras nevar nopirkt kredītu resursus par to tirgus cenu. Šis jautājums arī ir risināms, bet, lai mēs būtu godīgi pret abām pusēm, tātad arī pret banku, kura ir spiesta rēķināties ar situāciju šajos apstākļos un tādējādi celt maksu par saviem kredītiem. Tādā gadījumā acīmredzot parlaments nolemj, ka kāda noteikta nozare ir kreditējama privileģētā kārtā. Tādā gadījumā jāmeklē līdzekļi, kā to kompensēt bankām, kas to izdara. Aptuveni šādā veidā. Ja mēs nolemjam, ka kādam ir jādod līdzekļi, tad mums ir jābūt avotam, no kurienes šos līdzekļus paņemt. Jo jāapzinās, ka šodien visa Latvijas Republikas nauda, pat tā, kas ir privātiedzīvotāju kabatās, tomēr ir nauda Latvijas Republikā, kaut kādā nozīmē Latvijas Republikas līdzekļi. Un ar to mums ir jārīkojas.

Šobrīd es negribu vairs aizkavēt jūsu uzmanību ar daudzajām jo daudzajām problēmām, bet labprāt atbildēšu uz jautājumiem, ja tādi būs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi būtu jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, kā jaunā banka garantēs iedzīvotāju noguldījumus, kas šodien ir gan aizņēmumu obligāciju veidā, gan mantu aizņēmuma veidā, kas tika izsniegtas kā avanss vai valdības parāds, apsolot izsniegt kaut kādus sadzīves priekšmetus?/

E.Repše: Šajā brīdī no Augstākās padomes tribīnes es jums nekādas konkrētas garantijas un solījumus minētajā jautājumā nevaru dot. Bet es noteikti domāju, ka to varēsim darīt tuvākajā laikā. Taču šis jautājums ir konkrēti jāizpēta. Šajā brīdī man nav zināms, ne kāds ir obligāciju apjoms, ne citu valsts saistību apjoms. Kā jūs zināt, jautājums ir ne tikai par šādām lietām, bet arī par iedzīvotāju noguldījumiem un ar to saistītām garantijām. Tā ka atbildes uz visiem šiem jautājumiem būs, bet patlaban viens pats, tā teikt, no zila gaisa nemēģināšu jums formulēt kādas konkrētas garantijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Man ir viens jautājums. Vai jūsu komisijā kādreiz ir runāts par to, kāds apmēram būtu vajadzīgs valūtas, es domāju, cietās valūtas- zelta, nodrošinājums lata ieviešanai?

E.Repše: Jā, par šo jautājumu ir runāts, bet, tā kā tas ir ļoti stipri saistīts ar lata ieviešanas koncepciju kā tādu, es, protams, nepateikšu neko jaunu, ja teikšu, ka šodien pasaulē zelta standarts kā valūtas sedzējs vairs nav izplatīts. Lielākās pasaules valstis no zelta standarta ir atkāpušās. Būtībā šodien modernākā naudas aprites koncepcija ir nauda kā valsts bankas izlaists vērtspapīrs ar savām noteiktām īpašībām, proti, ar tām īpašībām, ka tā tiek izlaista stingri limitētos daudzumos, to izlaiž tikai centrālā banka, kas rūpējas par naudas sistēmas stabilitāti. Šis maksāšanas līdzeklis tiek pieņemts visos maksājumos un tiek pieņemts tieši tāpēc, ka tas tiek pieņemts, lai cik tas būtu paradoksāli. Un būtībā šajos apstākļos nauda ir prece, kuras vērtība pret citām precēm iestājas pēc ļoti daudzu likumu mijiedarbības. Pirmām kārtām šeit ir tirgus procesi, kurus ietekmē arī visa pārējā ekonomiskā konjunktūra. Tāpēc šobrīd jautājums par stingri nepieciešamo valūtas segumu Latvijas nākamajai naudai ir jautājums, kas būs saistīts ar to latu ieviešanas koncepciju, par kādu mēs nobalsosim un vienosimies. Vai ne? Tas jautājums ir izstrādāšanas stadijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es vēl lūgtu dot savu novērtējumu tam dokumentam, ar kuru mūs šeit iepazīstināja Ziedonis Ziediņš. Man liekas, viņš uzdeva šo jautājumu Bergam-Bergmaņa kungam: kā rīkosies Latvijas Banka attiecībā uz šo Ministru padomes lēmumu jeb rīkojumu par to, ka uzņēmumiem piespiedu kārtā jāpārdod Latvijas valsts kasē par mākslīgi pazeminātiem kursiem valūta, kuru tie ir ieguvuši?

E.Repše: Mākslīgi pazemināti kursi- tas ir kaut kas, kas drīzāk ir piederošs vecajai sistēmai. No tā mums ātrāk ir jātiek vaļā. Bet, kas attiecas uz Latvijas Bankas rīcību sakarā ar valdības lēmumiem un likumiem, tad Latvijas Banka nav iestāde, kas nosaka nodokļus, nodevas vai kādus citus maksājumus. Līdz ar to Latvijas Bankas attieksmei, manuprāt, vajadzētu būt tikai un vienīgi vienai- pārbaudīt, kā tas saskan ar spēkā esošo likumdošanu. Un, ja šobrīd likumdošanā ir kādi robi, kas atļauj tos dažādās nozīmēs traktēt un pieņemt lēmumus, kas tātad ir konfliktā ar parlamenta viedokli, tad tādā gadījumā šie robi ir steidzami jāaizpilda likumdošanā noteiktajā kārtībā. Latvijas Banka pildīs Latvijas Republikas likumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi? Nav. Paldies, Repšes kungs! Vai kāds gribētu uzstāties? Nē. Tad, cienījamie kolēģi, mēs varētu balsot par šā lēmuma projekta...

Mucenieka kungs, lūdzu.

V.Mucenieks: Cienījamie kolēģi! Es pat nezinu, kā lai to saku. Līdz šim bija tāds uzskats, ka katrā specialitātē, katrā nozarē ir vajadzīgs cilvēks ar atbilstošu izglītību: vai tā ir lauksaimniecība, vai tā ir medicīna, vai tā ir kultūra vai izglītība, vai kāda cita nozare. Vienīgais, ar ko varēja nodarboties jebkurš un kur izglītība varēja būt pat traucējošs faktors, tā bija politika. Tagad es jūtu, ka no šodienas politikai piebiedrosies arī finansu joma. Es saprotu, ka cilvēks, kurš ir 30 gadus jauns, ir gatavs ar pilnu sparu mesties iekšā jebkurā pasākumā un pretendēt uz pašu augstāko amatu. Es te nesaskatu neko nosodāmu. Tas ir labi, ka ir drosmīgi cilvēki. Bet es domāju, ka tie cilvēki, kuri šādu cilvēki bīda, uzņemas noteiktu atbildību un atbildību uzņemas arī katrs no mums.

Ja mēs varam citās nozarēs eksperimentēt un, teiksim, tas labais un sliktais efekts būs varbūt ne sevišķi bīstams un plašs, tad finanses ir tā nozare, kur varam pazudināt daudz ko no tā, kas mums ir palicis. Un diez vai cilvēks bez stabilām zināšanām būs spējīgs šo nozari pacelt. Es saprotu, ka dotajā brīdī Einaram Repšem būs stabils padomnieks- viņa vietnieks, bet tas ir vājš mierinājums. Mums ir jādomā arī par perspektīvu, ka šis tandēms tādu vai citādu iemeslu dēļ jebkurā brīdī var pajukt, vai tas ir personīgo domstarpību dēļ vai veselības, vai citu apstākļu dēļ. Šajā sakarībā es domāju, ka mēs šo jautājumu nevaram lemt nenopietni. Un par to, ka nevarētu būt citu pretendentu, ka mums tiek piedāvāts tikai viens, es mazliet šaubos. Jo nesaprotu, kur ir palikuši visi tie daudzie desmiti un simti Latvijas Universitātes Ekonomikas un finansu fakultātes absolventi? Ar ko viņi nodarbojas? Kāpēc uz šādu pašu augstāko amatu- uz finansistu numur viens Latvijas Republikā- pretendē cilvēks, kuram nav pat elementāras oficiālas izglītības šajā jomā, kurš nav strādājis par grāmatvedi pat visvienkāršākajā kantorī un kurš ar finansēm ir sastapies praktiski tikai algas dienā pie kases lodziņa?

Un tādējādi, kā es vēlreiz saku: man kā pret censoni pret pretendentu Einaru Repši nav nekādu pretenziju, bet es diemžēl nevaru uzņemties šādu atbildību un nevaru balsot par viņu kā par Latvijas Bankas prezidentu šo manis minēto apsvērumu dēļ. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kas vēl gribētu uzstāties? Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Atļaujiet man teikt pāris vārdu par Einaru Repši no politiķa viedokļa. Es gribētu ieteikt domu, ka šis amats, kuram mēs pašlaik piemeklējam kandidatūru, noteikti lielā mērā ir arī politisks amats. Un par Einaru Repši, kuru es pietiekami sen pazīstu, es varu teikt, ka viņš ir cilvēks ar ārkārtīgi augstu politisko kultūru un ar ārkārtīgi augstu cilvēcisko kultūru. Tātad no šā viedokļa Einars Repše atbilst visiem mums pieņemtajiem standartiem. Einaram Repšem piemīt vairākas īpašības, uz kurām varam paļauties. Pirmkārt, viņš ir komunikabls cilvēks. Jaunajā banku lietā cilvēkam būs jābūt komunikablam: uz Rietumiem, uz Austrumiem. Un tieši šis tandēms, kurš pašreiz tiek dibināts, ļauj mums paļauties, ka Einara Repšes īpašības mums to nodrošinās.

Otrs jautājums ir Einara Repšes drosme uzņemties atbildību. Te Mucenieka kungs izteicās, kur ir tie mūsu Universitātes banku un finansu speciālisti? Tur jau ir tā lieta, kolēģi, ka mums šo speciālistu ir pietiekami daudz, bet mums ļoti trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi uzņemties atbildību. Jā, ja vēlaties, kas būtu gatavi sevi upurēt šai lietai. Un Einaram Repšem šī atbildības sajūta un šī drosme neapšaubāmi ir.

Un trešais jautājums ir, ka Einars Repše ir nevainojami godīgs cilvēks. Savā laikā mēs riskējām, vai apstiprināt par izglītības ministru Andri Piebalgu, kurš līdz tam bija skolotājs. Mēs riskējām un pozitīvi izšķīrām jautājumu. Tāpat savā laikā viens otrs runājām, un vai mēs neriskējām, apstiprinot ārlietu ministra kandidatūru? Un šī izvēle arī bija pareiza. Es uzskatu, ka šajā sakarībā, ja arī mēs kaut kādā mērā riskējam, tad Einara Repšes kandidatūra ir pieņemama. Es personīgi viņam uzticos, un es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt Einara Repšes kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds vēlas uzstāties? Tātad, cienījamie kolēģi, mums būtu jābalso par šā lēmuma 1.punktu.

K.Šļakota: Es tikai par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

K.Šļakota: Godājamie kolēģi, es atceros, ka vēl nepilnu gadu atpakaļ mēs izvēlējāmies pilnīgi politisku Latvijas Bankas pārvaldi. Un šodien redzējām, kas no šīs politiskās pārvaldes iznācis.

Priekšsēdētājs: Tā, tātad balsojam par... Mēs norunājām, ka pārtraucam debates, bet lūdzu.

A.Aleksejevs: */Par motīviem. Cienījamie deputāti! Es gribu izteikties par Repšes kungu. Pirmkārt, tāpēc, ka viņš ir viens no tiem nedaudzajiem, no kura mutes neesmu dzirdējis muļķības. Otrkārt, viņš tiešām atstāj pārliecināta cilvēka iespaidu. Treškārt, es uzskatu, ja jau mēs nebaidījāmies riskēt, fiziķi ieceldami par premjerministru, tad mums jāriskē, fiziķi ieceļot par bankas pārvaldnieku. Tāpēc balsošu par Repšes kungu./

Priekšsēdētājs: Tagad balsosim par lēmuma 1.punktu, kurš skan: iecelt Einaru Repši par Latvijas Bankas prezidentu. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu: 115. Tagad balsojam par lēmuma 1.punktu. Rezultāts: par- 74, pret- 8, atturas- 22. 1.punkts ir pieņemts.

Pārejam pie šā lēmuma projekta 2.punkta, proti, iecelt Alfrēdu Bergu-Bergmani par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku. Cienījamie kolēģi! Vai ir nepieciešama Berga-Bergmaņa uzstāšanās? Nav. Vai viņam ir kādi jautājumi? Nav. Mēs varētu tūlīt balsot par šā lēmuma 2.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par- 107, pret- 1, atturas- 1. Tātad šā lēmuma 2.punkts arī ir pieņemts.

Un tagad balsojam par visu lēmumu kopumā. Rezultāts: par- 96, pret- 3, atturas- 6. Tātad lēmums ir pieņemts. Līdz ar to esam iecēluši Einaru Repši par Latvijas Bankas prezidentu un Alfrēdu Bergu-Bergmani par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi, kā jūs no rīta dzirdējāt, Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs apsolīja mums sniegt nelielu informāciju par Krievijas prezidenta Jeļcina vizīti un par vakardienas sarunu ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džordžu Bušu. Anatolijs Gorbunovs tūlīt būs klāt, un mēs šo informāciju varēsim uzklausīt.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi, deputāti! Vispirms informācija par prezidenta Buša vakardienas telefona zvanu. Praktiski es visu pateicu preses konferencē. Šodien tas viss ir publicēts presē. Vai man vajadzētu visu atkārtot vēlreiz?

Īsos vārdos varbūt par to, kas mani personīgi īpaši interesē. Tās ir divas lietas. Kāpēc Amerikas Savienotās Valstis tomēr ir kavējušās? Jā, par to, ka šī atzīšana būs, laikam tādu lielu šaubu nebija, bet kāpēc kavējušās? Kā es sapratu no prezidenta Buša teiktā, turklāt viņš pats to pateica, es viņam to nejautāju, jo viņam tāda informācija bija par mūsu satraukumu un par satraukumu arī citur, tad viņš minēja divus faktorus: pirmais faktors tas, ka viņš tomēr ir zināmā mērā analizējis situāciju Maskavā un arī pie mums šeit, Latvijā. Un viņš uzskatīja, ka vakar ir tieši tas brīdis, kad to varēja un vajadzēja darīt. Kas attiecas uz Maskavu, tad es saprotu, ka viņam ir bijuši kontakti visaugstākajā līmenī. Es tā personīgi domāju. Acīmredzot viņš šo informāciju, pozitīvu informāciju, ir arī saņēmis. Tā es personīgi domāju. Tas man ir vienīgais komentārs pie visa, ko jūs esat dzirdējuši, kas jau ir presē, kā arī skanējis radio, kad tika pārraidīta preses konference. Vienīgais, ko varu pateikt, ka ceturtdien pie mums ieradīsies kongresmeņu grupa. To vadīs, kā mani informēja, Stens Hoijers. Acīmredzot tad arī notiks kādas oficiālas lietas, kuras būtu saistītas ar procedūru par diplomātisko, konkrēti, par diplomātisko attiecību atjaunošanu.

Nākamais jautājums, par kuru jūs gribēju informēt, ir par to nelāgo situāciju, kurā pašreiz esmu nokļuvis. Un šī situācija sākās pirmām kārtām ar OMON. Mums tajās dienās, kā jau jūs atceraties, nebija svarīgāka uzdevuma, kā atrisināt šo- es pat nezinu, kā to nosaukt,- problēmu tādā veidā, lai OMON Latvijā nebūtu. Pēc tam kad mēs bijām Maskavā, pēc tam, kad izjutām šo konkrēto atbalstu, un pēc tam, kad sākās jau konkrēta rīcība, kārtējo reizi dažādā veidā šīs mūsu sarunas jeb pārrunas, uz kurām attiecīgi bija pilnvaroti mūsu kolēģi, tika atliktas, atliktas un atliktas. Un pat tad, kad jau mēs daudzkārt bijām griezušies pie tām PSRS struktūrām, kuru pienākums bija rīkoties, lai šī problēma tiešām tiktu atrisināta, pat pēc tam nāca dažādi priekšlikumi no OMON un arī no mūsu deputātu puses uzsākt diskusiju, kurā OMON varētu izteikt savu viedokli un tā tālāk. Es nezinu, vai mēs rīkojāmies pareizi vai nepareizi. Mēs te teicām, ka nekādas diskusijas nevar būt, ir šauts, ir pazemoti cilvēki, ir upuri un tā tālāk. Viena lieta ir izmeklēšana, bet otra lieta- no morālā viedokļa. Un OMON šeit, Latvijā, atrasties nevar. Un vēl jo vairāk, kad attiecīgās struktūras bija pieņēmušas savu lēmumu. Un faktiski tā arī radās situācija, kad nekādas diskusijas par OMON, bet ir jāizpilda tas, kas norunāts.

Uz šā pamata Aizsardzības padomē, kad mēs trīs reizes dienā sanācām kopā, radās doma, ka nevis diskutēt tagad par OMON, bet konkrēti izpildīt to, kas mums ir pieņemts kopā ar attiecīgām PSRS struktūrām. Jo mums bija vismaz tāda izjūta un tādi konstatējumi, ka ar šīm diskusijām grib arvien vairāk attālināt šo jautājumu risināšanu, lai mēs paliekam fakta priekšā, ka tā ir mūsu realitāte, tādi mēs te esam. Un tāpēc tāds lēmums tika pieņemts. Protams, man jārunā arī par otru gadījumu un tad jāizdara secinājumi.

Tagad par prezidentu Jeļcinu. Jā, es jau sen biju ielūdzis prezidentu Jeļcinu un viņa dzīvesbiedri ierasties pie mums Latvijā, jo viņš, kā jūs zināt, jau vienreiz bija pie mums un atpūtās. Un šādu ielūgumu es viņam atkārtoju. Šāds lēmums ierasties, kā jūs tagad arī zināt, no viņa puses tika pieņemts. Protams, ka mēs nesaskaņojām protokolu līmenī, vai tā ir privātā vizīte, darba vizīte vai oficiāla vizīte. Skaidrs bija viens, ka tā nav oficiāla vizīte. Tas bija pilnīgi skaidrs. Un es uzskatīju par savu pienākumu šo savu ielūgumu, kuru biju viņam izteicis, šo ielūgumu arī realizēt, ja tāda piekrišana tiktu dota. Bet jums vienkārši ir varbūt jāsaprot arī mana situācija. Sakarā ar OMON vēl tādu risinājumu līdz galam jeb perspektīvu risinājumu mums nebija, jo mums katru dienu šie risinājumi tika atlikti un atlikti, šeit mūsu apsardze, lai cik tas paradoksāli arī būtu, vienā kritiskā brīdī bija palikusi tikai ar diviem automātiem. Tā kā es esmu atbildīgs par šo apsardzi, tas mani pilnīgi pārliecināja, ka šai apsardzei ir jābūt pilnīgi Augstākās padomes rīcībā un pilnīgi jāatbild par visu struktūru, pilnīgi par visu, kas šeit notiek. Protams, ka īsā laikā viss tika vērsts uz labo pusi. Es jums vienkārši varu pateikt, ka tagad šīs ieroču problēmas šeit nav. Tiek darīts viss, lai šī struktūra darbotos tiem nolūkiem, kam tā ir radīta, lai tā darbotos efektīvi.

Un redziet, šajā situācijā, kad pats prezidents Jeļcins neuzskatīja par vajadzīgu pateikt, ka viņš brauc un kādā nolūkā viņš brauc, un pat pa kādu maršrutu viņš brauc (viņš brauca uz vienu pusi, bet aizlidoja uz otru pusi un tā tālāk), es vienkārši nestādījos priekšā, ja mēs sāksim šīs trīs dienas pārvērst par žurnālistu, godājamo mūsu kolēģu... bet viņi dažreiz uzvedas nekorekti. To es biju spiests konstatēt šodien šajā zālē, kad viens runā no tribīnes, bet žurnālists... Kurā parlamentā žurnālists var tā uzvesties, ka zāles beigās intervē deputātus? Tas gan attiecas uz mūsu deputātiem, kuri tādā veidā sniedz intervijas... Es neuzskatīju, ka šī lieta tādos apstākļos var būt normāla, ka neskaitāmi žurnālisti... par mums es te nerunāju, bet mums arī neskaitāmi ārzemju žurnālisti bija... ka šīs trīs dienas tādā veidā tiks organizētas vai pavadītas. Neskatoties uz to, viens žurnālists pārrāpās pāri sētai. Paldies Dievam, ka apsardze bija izturēta, žurnālistu tikai aizturēja, bet netika lietoti kaut kādi līdzekļi. Tas arī liecina par mūsu izpratni, kā un ko var darīt tādās reizēs.

Redziet, varbūt tagad ir šāds jautājums un tā ir mācība uz priekšu, kā tādās reizēs rīkoties. Atklāti jāpasaka, ka man tikko pietika laika sasaukt Aizsardzības padomi. To nu jūs paši man uzticējāt: ja ir kādi konkrēti jautājumi, tad tie ir jāizskata. Aizsardzības padome vienmēr tika sasaukta, dažreiz pat trīs reizes dienā. No mūsu kolēģiem man nekādu noslēpumu nebija. Jāteic, ka šeit ir arī pozitīvi momenti, ne tikai negatīvi. Jāteic, ka no mūsu puses tāda noruna un sistēma, neskatoties uz visām šīm detaļām, darbojās perfekti. Visa tā informācijas noplūde, un tas viss, kas tur sākās, sākās pavisam no citām struktūrām, nevis pie mums Latvijas Republikā. Tāpēc es domāju, ka te ir vienkārši tāda zināma mācība, un ir jāpadomā par to, kā citreiz tādās reizēs darboties. Es, protams, varu iedomāties, ka tas žurnālistiem sagādāja ne tikai nepatiku, bet zināmus apvainojumus. Es katrā ziņā esmu gatavs atvainoties, bet reizēm mums ir kopīgi jādomā, lai šī sistēma tādos kritiskos brīžos darbotos, protams, darbotos citādi, nevis tā, kā tagad tā darbojas.

Par prezidentu Jeļcinu, par mūsu darba pusi. Mēs tikāmies un runājām par mūsu problēmām. Es varētu atgādināt tikai sekojošo: ka vismaz es ne agrāk, ne arī tagad nevaru konstatēt kaut kādu prezidenta Jeļcina nekonsekvenci jeb vienreiz tādus uzskatus, citreiz tādus uzskatus Baltijas jautājumā. Viņš ir konsekvents no paša sākuma,- ko varējis, to arī darījis, lai nostāja būtu konsekventa. Un viņš uzskata, ka tieši tāds risinājums, kādu viņš piedāvāja, ko prezidents Gorbačovs ir ļoti lūdzis nedarīt, tas ir, atzīšanu pēc kongresa un tā tālāk, proti, tajā savā stilā: pēc tam un tad jau redzēsim un tā tālāk. Prezidents Jeļcins uzskatījis ir tā, kā viņš ir darījis un ir darījis pareizi: ka tikai tādā veidā uz tiesiskiem pamatiem var regulēt starpvalstu attiecības, var regulēt visas problēmas, kuras ir gan pašā Baltijā, gan starp Baltiju un Krieviju. Tas man arī viss.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības... Praktiski sākas pārtraukums. Nē, Krastiņa kungs saka, ka var paspēt izskatīt nākamo jautājumu, jo mums, kungi, tomēr ir arī jāstrādā.

Lūdzu, Krastiņa kungs, 13 minūtes laika.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi. Es uzdrošinājos aizkavēt jūs pirms iešanas pārtraukumā ar manā likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegto lēmuma projektu par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta izveidošanu", dokuments Nr.133.

Godājamais Gorbunova kungs uzstādamies jau minēja radušās problēmas ar apsardzes dienestu, proti, kādas tās bija šajās dienās, kā arī pēc tā izveidošanas. Situācija ir tāda, ka šis apsardzes dienests daļēji ir pakļauts Augstākajai padomei. Tā dod stratēģiskās līnijas un pavēles, bet saimnieciski, finansiāli, arī organizatoriski līdz šim šis dienests ir pakļauts arī Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, no kuras tas saņēma ekipējumus, ieročus un dažādas citas specifiskas ekipējuma detaļas. Pirmajā lēmumā mēs apzināti pagaidām atstājām šo it kā divkāršo pakļautību, jo domājām, ka vēlāk varēs izveidot apsardzes dienestu un štābu, kas būs pilnīgā Augstākās padomes pakļautībā, kad tas pilnībā tiks apbruņots, ekipēts, materiāli nodrošināts.

Šajā brīdī varbūt zināma personiska konflikta dēļ un tādēļ, ka šī jaunā struktūra zināmā mērā nespēja sadarboties ar vecajām struktūrām, izveidojusies situācija, ka šāda ekipēšanas līdzdalība no Iekšlietu ministrijas puses praktiski ir izsmelta. Vairāk Iekšlietu ministrija nespēj dot vai nevar dot. Tas ar katru dienu izpaužas arvien aktīvāk. Vēl jo vairāk- no Iekšlietu ministrijas tiek sūtītas dažādas pārbaudes, nepārtrauktas inventarizācijas un tā tālāk.

Tāpēc tiek piedāvāts Augstākajai padomei mainīt šo lēmumu par apsardzes dienestu. Konkrēti, 1.punktu mainot tādā veidā, lai šo apsardzes dienestu vairs nebūtu uzticēts pildīt Iekšlietu ministrijas 1.policijas bataljonam, bet gan izveidot Augstākās padomes aizsardzības dienestu no 1.policijas bataljona personālsastāva. Turpmākie punkti jau nosaka šo pakļautību. Praktiski, ja runā pavisam vienkārši, šis policijas bataljons tajā sastāvā, kāds tas ir tagad, kļūs par Augstākās padomes apsardzes dienestu. Tas vairs nav Iekšlietu ministrijas pakļautībā, bet pilnīgā Augstākās padomes pakļautībā. Tas ir atšķirts no izpildstruktūrām un pilda tikai Augstākās padomes priekšsēdētāja, vienlaikus arī šī apsardzes dienesta priekšnieka, rīkojumus un pavēles. Tas ir arī nepieciešams, jo mūsu apsardzes dienesta pienākumi un funkcijas bieži vien būs atšķirīgas no tām, kādas ir Iekšlietu ministrijai.

Varu vēl papildus paziņot, ka tiek veidotas jaunas Augstākās padomes apsardzes dienesta struktūras: gan personāla apsardze, gan ēku un transporta apsardze, transporta daļa, tehniskā daļa, vēl dažas citas specifiskas šādam apsardzes dienestam nepieciešamās daļas, lai vistuvākajā laikā tas varētu pilntiesīgi strādāt kā jebkuras neatkarīgas valsts parlamenta apsardzes dienests.

Un dabiski, ka tad tam ir jādarbojas autonomi, protams, koleģiāli ar Iekšlietu ministriju, bet pilnīgi autonomi Augstākās padomes vadībā. Kā zinām, tad mūsu draudzīgajā kaimiņvalstī uz austrumiem arī šis apsardzes dienests pilnībā ir pakļauts PSRS prezidentam, nepakļaujot to iekšlietu vai valsts drošības dažādām iestādēm. Tāda ir arī Eiropas prakse.

Tāpēc es aicinu godājamos kolēģus deputātus nobalsot par šīm izmaiņām, lai mūsu apsardzes dienests varētu veiksmīgi darboties arī turpmāk, lai varētu risināt šā dienesta materiāli tehnisko apgādi, kā arī atrisināt šīs pakļautības jautājumus. Lūdzu jūs balsot par šīm divām izmaiņām, proti, lēmuma 1. un 6.punktā. Nolikums par apsardzes dienestu tiek izstrādāts un nākamnedēļ tiks piedāvāts Prezidija uzmanībai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamo referent! Vispirms es gribu izteikt gandarījumu, ka jūs esat nonākuši pie tā paša slēdziena, kuru es ierosināju mainīt jau pirmajā redakcijā, proti, ka nevar to pakļaut Iekšlietu ministrijai. Bet man ir lūgums, vai jūs uzskatītu par iespējamu 6.punktā izdarīt redakcionālu labojumu, kas faktiski ir juridisks labojums jūsu redakcijā. Un vai nebūtu labāk, ja mēs ņemtu šādu tekstu: "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienesta priekšnieku iecelt Juri Vectirānu, vienlaikus atbrīvojot viņu no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 1.policijas bataljona...", un tā tālāk kā tekstā.

A.Krastiņš: Piekrītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Man ir radies viens jautājums pēc būtības. Mūsu priekšā uzstājās Cielavas kundze, kas teica, ka tad, kad... Es nolasīšu:/ "Bet bija tādi mirkļi, kad Aizsardzības padomes darbs, kuru vadīja Gorbunova kungs, bija uzsākts, kad vairāk vai mazāk tomēr bija vērojams haoss. Jā, tās bija haosa situācijas, bet bieži radās bīstamas konfliktsituācijas." */Lūk, šajā plānā es gribētu uzdot jautājumu. Iespējams, ka tomēr būtu labāk, ja šie formējumi būtu pakļauti Tautas frontes domes valdei, kā tas bija barikāžu laikā. Cielavas kundze teica, ka tad bija kārtība, bet haoss radās tad, kad vadību pārņēma Augstākās padomes oficiāls orgāns. Tas nozīmē: kādas gan ir garantijas, ka Augstākā padome arī šoreiz neradīs haosu šo formējumu darbībā?/

A.Krastiņš: Es domāju, ka šis Aleksejeva kunga jautājums nebūt nav tik asprātīgs, kā viņš pats domā, bet par to, ka tas nebūs haoss, Aleksejeva kungs varēs pārliecināties, pats personīgi atrodoties šeit Augstākajā padomē.

A.Aleksejevs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Silāra kungs!

I.Silārs: Es piedāvātu 1.punkta pašas beigas drusku precizēt, jo šeit ir par to uzdošanu: "Uzdot nekavējoties nokomplektēt štatus." Es stipri šaubos, vai to var izdarīt nekavējoties. Vai, tavuprāt, nebūtu labāk, ja mēs uzdotu nekavējoties uzsākt štatu komplektēšanu un materiālo nodrošināšanu, ko pabeigt, teiksim, mēneša laikā.

A.Krastiņš: Jā, varu atbildēt. Materiālā nodrošināšana un štatu komplektēšana ir sākta jau kopš apsardzes dienesta dibināšanas dienas un pat laikam kādu dienu agrāk. Ir izdots attiecīgs Ministru padomes rīkojums, kas uzliek par pienākumu jebkuru personu no Iekšlietu ministrijas ar virsnieka un seržanta dienesta pakāpi atbrīvot no darba Iekšlietu ministrijā, ja tā vēlas pāriet uz apsardzes dienestu. Šī komplektēšana norit pilnā sparā. Tā ka es domāju, ka tādā gadījumā šis formulējums ir korekts. Un es domāju, ka nedēļas, divu nedēļu laikā tas darbs tiks pabeigts.

I.Silārs: Vārdu sakot, es piedāvāju svītrot vienu vārdu "nekavējoties".

A.Krastiņš: Labi, varētu piekrist.

I.Silārs: Tad svītrot šo vārdu.

A.Krastiņš: Vārdu "nekavējoties".

I.Silārs: Tas vārds ir lieks, manuprāt.

A.Krastiņš: Es varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Es visumā varu piekrist šim dokumentam. Man ir cits jautājums. Bataljona uzturēšanai šeit ir ļoti daudz dažādu ārišķību, atklāti sakot. Patlaban šeit ir daudz Rietumu korespondentu, un dažreiz pat paliek neērti, varbūt to tomēr vajadzētu noformēt kaut kā citādi, jo tiešām ļoti daudz ārišķību.

A.Krastiņš: Šie cilvēki, kas pilda pienākumu, uzskata, ka viņi darbojas saskaņā ar reglamentu un līdzšinējo kaujas pieredzi, kas nodrošina zināmu drošību. Tas tomēr ir tīri militārs jautājums, kādā veidā šo drošību... Un es domāju, ka dažreiz mums vajadzēs pielietot kaut kādu ārišķību, jo pastāv arī godasardzes princips un viss pārējais.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Cienījamo kolēģi Krastiņ! Vai jūs neuzskatāt, ka 6.punktā teiktajam šajā redakcijā ir tāda nozīme, ka zināmā mērā tiek nomainītas Iekšlietu ministrijas funkcijas, jo rakstām: "uz laiku atcelt viņu no ieņemamā amata". Es domāju, ka Iekšlietu ministrijai bez Augstākās padomes lēmuma būtu jāpieņem attiecīgi lēmumi par to, kas tiek iecelts šajā amatā. Ja tā rakstām, tad zināmā mērā pildām iekšlietu ministra funkcijas. Ministrija viņu ir pieņēmusi un ministrijai viņš jāatbrīvo. Es ierosinātu otrajā daļā pēc komata svītrot vārdus: "tajā pašā laikā atbrīvojot viņu no 1.policijas bataljona komandiera pienākumiem". Bet tālāk lasīt pēc teksta: "un uzdodot viņam". Lai ministrija pilda savas funkcijas./

A.Krastiņš: Teorētiski varētu piekrist deputātam Stroganovam, taču tas izriet no niansēm, kas ir pirmajā lēmuma redakcijā, kur mēs veidojam šo apsardzes dienestu uz 1.policijas bataljona bāzes. Tātad mēs to it kā iekļāvām Augstākajā padomē, it kā šajā te sistēmā, un mēs to atbrīvojam.

Otrkārt, varu tikai pragmatiski pateikt, ka šis jautājums ir saskaņots. Mūsu Juridiskā pārvalde, kas izstrādāja šo dokumentu, ir saskaņojusi ar Iekšlietu ministriju. Šis formulējums atbilst abu resoru interesēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Bekasovs: */Kā man zināms, 1.policijas bataljons Iekšlietu ministrijas sistēmā tika radīts kā apakšvienība cīņai ar organizēto noziedzību republikā. Tagad tādas iespējas Iekšlietu ministrijas apakšvienībai mēs liedzam. Tās faktiski nebūs. Kā jūs domājat, kādā veidā Iekšlietu ministrijai varēs kompensēt šo zaudējumu un vai ir iespējams cīņā pret organizēto noziedzību to aizvietot?/

A.Krastiņš: Situācija ir tāda, ka, pieņemot jauno likumu par Latvijas Republikas policiju, tur arī paredzēta šāda formējuma veidošanās.

Un, pirmkārt, es varu pateikt, ka tīri praktiski šādi formējumi tiek veidoti. Varbūt uz šiem formējumiem pāries daļa no 1.policijas bataljona vīriem, kas vēlas strādāt tieši šādā darbā.

Un, otrkārt, jāņem vērā, ka organizētās noziedzības akcijas tikpat labi var būt vērstas pret Augstāko padomi, tās deputātiem, īpašumu un tā tālāk. Tā ka, apsargājot Augstāko padomi, tas ir, augstāko valsts varas nesēju Latvijas Republikā, arī šāda cīņa būs. Un, kā es jau minēju, šā apsardzes dienesta sastāvā, visai iespējams, būs apakšvienības ar specifisku nozīmi. Tās nodarbosies ar konkrētiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna.

J.Kinna: Krastiņa kungs! Es neapšaubu šādu dienesta izveidošanas nepieciešamību un arī šādas izmaiņas. Ņemot vērā to, ka institūts "Zemesprojekts" šobrīd vēl joprojām līdz šai baltai stundai sēž uz koferiem, bet valdība nav spējīga izlemt jautājumu, kurā mājā to var pārvietot, vai šajā sakarā nav jāraksta speciāls Augstākās padomes lēmuma punkts, ka valdībai dienas vai divu dienu laikā jāatrisina institūta "Zemesprojekts" izvietošana?

A.Krastiņš: Es jums piekristu, jo praktiski tāds jautājums ir, kuru diemžēl, praktiski darbojoties, vēl nespēj atrisināt. Es neiebilstu, ja arī šeit tāds punkts būtu un būtu garantija, ka valdība dažādās instancēs izpildītu, lūk, šo mūsu rīkojumu. Jo tāds rīkojums ir, taču to praktiski nepilda.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungam vēl ir informācija par to. Lūdzu.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es ierosinātu tādos brīžos rīkoties citādi. Mums pēcpusdienā būs Aizsardzības padomes sēde. Tā kā mēs uzdevām ļoti konkrēti atbrīvot šo ēku burtiski divu stundu laikā, tad mēs nevaram nemitīgi sēdēt un rakstīt lēmuma projektus, apspriest un pēc tam atkal sēdēt, un atkal no jauna apspriest. Mēs Aizsardzības padomē izlemsim par tām amatpersonām, kuras nav izpildījušas mūsu lēmumu par to, lai institūts nesēdētu uz koferiem. Es nedomāju, ka Aizsardzības padome pieņems kaut kādu lēmumu, kurā būs kaut kādi konkrēti norādījumi, bet mēs Aizsardzības padomē lūgsim konkrētu amatpersonu to izdarīt attiecībā uz tām amatpersonām, kuras nav izpildījušas šo lēmumu. Jo citādi, ja visu skatīsim te, Augstākajā padomē, un pēc tam katru izpildīšanu vai neizpildīšanu... tad man būs grūti kaut ko ...

J.Kinna: Otrs jautājums- tas, ko es uzdevu, kad mēs pieņēmām jau pirmo lēmumu. Var jau būt, ka šāds dienests ir nepieciešams un visā pasaulē tāds ir un tā tālāk. Bet tikai Augstākā padome, vismaz deputāti, ir klaji konstatējuši Iekšlietu ministrijas nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem. Mēs veidojam struktūru, kura teorētiski arī varētu pakļauties Iekšlietu ministrijai. Ja mēs to izveidojam pie Augstākās padomes, ja mēs šādu precedentu turpināsim, tad mums, teiksim, izveidosies Augstākās padomes dārzeņu sagādes dienests vai kaut kas tamlīdzīgs.

A.Krastiņš: Situācija ir mazliet citāda nekā attiecībā uz dārzeņu sagādes dienestu. Es domāju, ka to veiksmīgi varēs realizēt Zemnieku savienības biedri Augstākajā padomē. Kas attiecas uz apsardzes dienestu, tad patiešām tas ir vajadzīgs Augstākajai padomei un tiešām ārpus jebkurām citām valsts pārvaldes struktūrām un tamlīdzīgi. Jo nekur nav teikts, ka vienu brīdi Iekšlietu ministrs mums nebūs, teiksim, Pētersons vai Ivanovs, kuram nepatiks Augstākā padome. Un viņš, kā mums kādreiz ir bijis, ņem un izdod pavēli, ka visiem šiem apsargiem tiešām ir jāiet lasīt kartupeļus vai sargāt kādu citu māju. Mēs nedrīkstam šādām varbūtībām paļauties, tāpēc mums ir jābūt apsardzes dienestam, kurš ir mūsu rīcībā, mūsu pakļautībā, garantē mūsu drošību un atbild par to.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs vēl vēlas jautāt. Es ceru, ka pēc tam balsosim.

Dz.Ābiķis: Man jums jautājums kā juristam: vai Aizsardzības padomei ir tiesības izlikt no apdzīvojamās platības organizācijas?

A.Krastiņš: "Zemesprojekts" nav apdzīvojamā platība, tā ir neapdzīvojamā platība, par kuru tiek lemts citādi. Es domāju, ka galvenais ir Latvijas Republikas intereses, kā arī pašas šīs iestādes darbinieku vēlēšanās pārvākties uz telpām, kas piemērotas viņu darbībai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrējamies. Lūdzu, balsojam par grozījumiem Augstākās padomes lēmumā "Par Augstākās padomes apsardzes dienesta izveidošanu". Rezultāts: 93- par, 3- pret un 3- atturas.

Pirms pārtraukuma nolasīšu vienu iesniegumu, ko, manuprāt, visiem deputātiem vajadzētu zināt, lai mēs arī zinām savu attieksmi pret kolēģiem. Deputāts Mihails Ivanovs šeit iesniegumā paziņo, ka viņš ir izstājies no frakcijas "Līdztiesība".

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī