1991.gada 29.augusta sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

Priekšsēdētājs: Šobrīd no tiem četriem, kuri šeit sēž priekšā, esmu palicis viens. Vai jūs man atļausit vadīt šo sēdi? Paldies.

Darba kārtībā ir palikuši divi jautājumi, par kuriem ir arī attiecīgie dokumenti. Jau iesāktais- par muitas kodeksu. Un otrs- par DOSAAF.

Vispirms par Muitas kodeksu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 87 deputāti ir zālē.

Turpinām izskatīt Muitas kodeksu. Kā man teica iepriekšējais sēdes vadītājs Dainis Īvāns, komisijas vārdā runās deputāts Bekasovs. Lūdzu.

M.Bekasovs: */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Apspriežot Muitas kodeksa projektu Likumdošanas jautājumu komisijā, mēs nonācām pie šādiem secinājumiem. Pirmais. Muitas kodeksa projekts iesniegts izskatīšanai ļoti "jēls". Augstākās padomes Juridiskā pārvalde ir pielikusi daudz pūļu, lai to sakārtotu kaut cik pieņemamā struktūrā, kam jāatbilst kodeksa prasībām. Līdzās tam jāņem vērā pašreizējā situācija, kas prasa muitas kontroles steidzamu noregulēšanu, kurai pašlaik nekāda tiesiskuma nav. Es domāju, ka daudzi deputāti ir piedzīvojuši to, ka Latvijas Republikas Muitas departamenta nenoregulētā tiesiskuma dēļ ir radušies nopietni sarežģījumi.

Sakarā ar to, izskatot Muitas kodeksa projektu, komisija secināja, ka šis Muitas kodeksa projekts pašreizējā redakcijā ir pieņemams tikai kā koncepcija, jo tam ir deklaratīvs raksturs, tas prasa nopietnu pārstrādāšanu. Līdzās tam komisija secināja, ka projekta pārstrādāšanai no deputātu pārstāvjiem, no Juridiskās pārvaldes un Muitas departamenta pārstāvjiem ir jāizveido darba grupa. Sakarā ar ko ir šis priekšlikums? Sakarā ar to, ka kodeksā pirmām kārtām jābūt ietvertām juridiskajām normām, kas noteiktu muitas dienesta tiesības un pienākumus, tā locekļus un viņu pienākumus, izdarot muitas kontroli. Pantiem jābūt konkrētiem, bez divdomību pazīmēm, bez vispārīgiem terminiem.

Ņemsim, piemēram, šā kodeksa 31.pantu. "Viņu pienākums ir muitas ierēdņiem parādīt dokumentus, kas nepieciešami muitas kontrolei." Kādus dokumentus? Kas noteiks, kādi dokumenti jāparāda? Kodeksā tas ir konkrēti jānorāda, bet dokuments var būt tikai viens- deklarācija, un nekādu citu dokumentu! Muitas inspektors tam, kas pakļauts kontrolei, neko vairāk nedrīkst prasīt. Citādi var iznākt visatļautība: inspektors var pieprasīt kaut kādu izziņu, pavadzīmi un pēc tam vēl kaut ko citu. Tas ir, šeit konkrēti jānorāda, kāds dokuments vajadzīgs sakarā ar muitas kontroli.

Tālāk pievērsīsimies 40.pantam par muitas kontroles vietu un laiku. Izlasiet pēdējo rindkopu! "Muitas kontrolei atbilstoši šā kodeksa 20.pantam jānotiek citā vietā un citā laikā." Bet atšķirsim 20.pantu un apskatīsim, par ko tur ir runa. "Muitas nodeva par sniegtajiem pakalpojumiem muitas kontroles laikā." Norāde pilnīgi neatbilst tam, par ko ir runa 40.pantā. Par nākamo, 36.pantu. "Iestādes, uzņēmumi, pašpārvaldes ar muitas orgānu atļauju var izveidot muitas apskates komisijas." Tieši kādas komisijas? Ko tajās komisijās iekļaut? Kas tās organizēs? Tas ir, tas viss paliek, gaisā karājoties, vai arī šos jautājumus izlems muitas kontrole ar kādiem saviem resoriskajiem aktiem? Es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Visiem šiem jautājumiem jābūt noregulētiem jau kodeksā.

Es neapstāšos pie pārējiem šā kodeksa pantiem, bet arī tie, uzmanīgi iepazīstoties, prasa ļoti lielu piestrādāšanu. Nepieciešams daudz precīzāk noteikt muitas kontroles kārtību, tās galvenos noteikumus. Tālāk. Attiecībā uz dokumentiem, kas tiek noformēti muitas kontroles procesā, uz rekvizītdokumentiem, uz personu pienākumiem un tiesībām, kas strādā muitas dienestā, jāizstrādā kāds vienots dokuments, pieņemsim- protokols. Tajā jābūt obligātajām ziņām par to, kas tiek pakļauts kontrolei, kādi ir muitas kontrolei pakļauto personu pienākumi un tiesības, tas ir, tām jāzina, kādas ir viņu tiesības un kas viņiem jādara muitas kontroles procesā. Tam visam jābūt atspoguļotam Muitas kodeksā.

Tālāk. Projektā praktiski nekas nav teikts par preces konfiskāciju, tās glabāšanu, realizāciju, kompensācijām par to preču konfiskāciju muitas punktos, kuras vest pāri robežai ar likumu nav aizliegts. Tas ir, aizturētās preces un priekšmeti atbilstoši jāglabā, jānosaka to uzglabāšanas termiņi un realizēšanas kārtība, kompensēšanas kārtība. Ja konfiscēs mantu bez jebkādas kompensācijas, tad faktiski tā būs laupīšana. Kodeksā par to nav ne vārda. Nekas nav arī par rekvizītiem un deklarāciju iesniegšanas kārtību. Kodekss ir juridiski tiesisks dokuments, adresēts ne tikai muitas darbiniekiem, bet arī visām personām, kas pakļautas muitas kontrolei, tam jābūt saprotamam, pirmām kārtām adresētam mūsu republikas iedzīvotājiem un viesiem, kas pakļauti muitas kontrolei. Kodeksā tā visa nav.

Tālāk. Kodeksa projektā ir tikai atsauce uz to, ka muitas kontroles nelikumīga darbība ir pārsūdzama atbilstoši likumam. Bet ir atsevišķi gadījumi, kad nav nepieciešama pārsūdzēšana tiesā, nav nepieciešams griezties pie augstākstāvošām iestādēm vai arī vienkārši nav laika rakstīt sūdzības. Atsevišķos gadījumos daži jautājumi jāizlemj uz vietas. Vairumā gadījumu tādi jautājumi jāizlemj turpat muitas kontroles vietā.

Tālāk. Sastādot šo kodeksa projektu, 80-90 procenti ir pārrakstīti no PSRS muitas kodeksa. Mēs uzskatām, ka bija jāizmanto arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas muitas kodeksi, kuros ir noteikts ļoti augsts demokrātisma un muitas kontroles līmenis. Jo daudz kas no tā, kas derēja Savienības muitas orgāniem, vairs nederēs mums. Mums jāmeklē vairāk piemēroti kodeksu paraugi, uz tādu dokumentu pamata jāizstrādā savs kodekss. Gribu ieteikt deputātiem padomāt arī par to, ka Latvijas jaunajā muitas dienestā ir ļoti maz profesionāļu, tāpēc šā kodeksa izstrādāšanai un pieņemšanai visiem deputātiem jāpieiet ar vislielāko uzmanību, visiem jāpieslēdzas kodeksa pārstrādāšanai. Sakarā ar teikto, ievērojot dokumenta svarīgumu, mēs prasām pieslēgties arī to darba grupu, kas šodien tiks izveidota.

Mans redzesviedoklis ir tāds, ka turpmāk, nākotnē, vajadzētu izvairīties no plaši ieviestās nepareizās prakses, kad Muitas departaments un citi departamenti paši sev raksta likumu projektus. Varbūt vispār šādu praksi aizliegt, jo sakarā ar to rodas daudz nesaprašanos. Kodeksu un citu likumprojektu izstrādāšana jāuztic mazāk ieinteresētām personām, kas būs objektīvākas. Šo kodeksa projektu ir sastādījis Muitas departaments, zinot, ka pēc šī kodeksa viņiem būs jāstrādā, tāpēc sev uzņemas vismazāk atbildības par savu darbību. Sakarā ar to es vēlreiz aicinu izveidot darba grupu, lai uz otro lasījumu nopietni sagatavotu šo likumprojektu, ievērotu visus tā trūkumus, konkretizētu normas tā, lai Muitas departamentam būtu ne tikai tiesības, bet arī pienākumi to personu priekšā, kas būs pakļautas muitas kontrolei. Tas man ir viss. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Palieciet, lūdzu, tribīnē! Izveidojusies diezgan dīvaina situācija. Izskatīšanai Augstākajā padomē šo jautājumu ierosināja komisija. Tagad jūs, maigi izsakoties, lupatās izkritizējāt šo dokumentu, šo kodeksu. Kā rīkoties deputātiem?

M.Bekasovs: */Es jau teicu, ka kodeksu kā koncepciju var pieņemt pirmajā lasījumā, bet līdz otrajam lasījumam jāizveido darba grupa, kas pie tā turpinātu strādāt. Lai pieņemtu deputātu priekšlikumus, būs vajadzīgas apmēram trīs nedēļas. Ierosinu šajā darba grupā iekļaut Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes pārstāvjus un Muitas departamenta pārstāvjus. Tad kodeksu varēs objektīvāk pārstrādāt, konkretizēt un iesniegt otrajam lasījumam./

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Paldies. Debatēs vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Tikko esam noklausījušies visai emocionālu ziņojumu. Protams, ir grūti varbūt deputātiem, kas tik cītīgi nav iepazinušies ar šo likumprojektu, saprast, kā saka, uz kuru pusi nu vilkt. Par vai pret.

Es arī dažus vārdus par vēsturi. Šis kodekss Augstākās padomes sienās tiek grozīts kā karsts kartupelis jau no pagājušā gada janvāra. Varbūt ne tikai par šo kodeksu runājot, es gribu strīdēties pret to, ko teica Bekasovs, ka neesot pareizi, ka kodeksus un likumus izstrādā pašas iestādes.

Bet, manuprāt, viens ir skaidrs, proti, nav pieņemams, ka valdība, kurai būtu jābūt šim filtram, šim cenzoram, iesniedz mums absolūti juridiski nesagatavotus un arī varbūt citādi nesagatavotus dokumentus. Tas ir kauns valdībai, kura savā sēdē izskatījusi šādu dokumentu. Juristi tur arī ir skatījuši un atļāvušies nosūtīt to mums. Tas ir kauns valdībai.

Bet tā jau ir pagātne, viss ir noticis ziemā, un cerēsim, ka valdība kaut ko būs sapratusi. Neskatoties uz mūsu komisijas lielo iepriekš veikto darbu, komisija pietiekami nopietni skatīja šo jautājumu vēl pavasarī. Juridiskā pārvalde pie tā strādāja visu vasaru, lai ņemtu vērā tās piezīmes, kuras mēs izteicām un acīmredzot arī Likumdošanas jautājumu komisija. No tā ārkārtīgi "šķidrā" varianta ir iznācis tas, ko jūs redzat. Nenoliedzami, ka tas ir daudz labāks, nekā bija pirmajā variantā. Tas ir, pirmkārt, pārstrādāts.

Te vajadzētu, manuprāt, tomēr atšķirt divas lietas, par kurām arī nekļuva īsti skaidrs no deputāta Bekasova ziņojuma. Vieni viņa pārmetumi bija tīri juridiska rakstura, par kuriem ir nenoliedzami jātiek skaidrībā un kuri jānovērš. Konkrēti es vēl gribētu iebilst un arī viens no deputātiem par to jautāja, kāpēc šajā kodeksā ir panti, kuri paredz administratīvo atbildību. Es domāju, ka mēs nevaram pārkāpt šo vispārējo principu, ka administratīvā atbildība ir koncentrēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šie panti, manuprāt, šī 14.nodaļa būtu vienkārši jāizslēdz un jāparedz sadaļa Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kāpēc šī nodaļa ir nonākusi šajā kodeksā? Gan Muitas departamenta pārstāvji, gan, manuprāt, arī Juridiskās pārvaldes darbinieki bija informēti par to, kāpēc tas tā ir, un piekrita izslēgt, cik es sapratu. Tas bija tāpēc, ka PSRS muitas kodeksā, kas ir vissavienības likums un kas pagājušā gada beigās parādījās kā jauns likums, tiešām bija ielikta sadaļa par administratīvo atbildību. Bet tas notika tikai tāpēc, ka nav vissavienības administratīvo pārkāpumu kodeksa. Mums šādas problēmas nav. Tāpēc te, kā saka, "špikot", mēģināt līdz ar to graut mūsu vispārējo likumdošanas shēmu nebūtu pieņemami.

Mūsu komisija no laika gala ir iebildusi pret konkrēti 82.pantā paredzēto normu, kas muitai piešķir izziņas iestādes tiesības. Tā tas tiešām visu laiku ir bijis PSRS muitā. Mūsu koncepcija par izmeklēšanas reorganizāciju tomēr neparedz izziņas iestādes tiesības atstāt visiem tiem pašiem iestādījumiem, ja tā drīkst izteikties, kuri neprofesionāli ar šiem jautājumiem ir nodarbojušies un gremdējuši nākamās krimināllietas.

Šie juridiskie jautājumi, protams, būtu jāatrisina. Bet tajā pašā laikā es, kolēģi, aicinātu uz cēlsirdību un žēlastību pret likumprojekta autoriem attiecībā uz tām normām, kuras varbūt vietām nenoliedzami ir ļoti deklaratīvas, kurās ir atsauce vēl uz kaut kādiem noteikumiem, kas ir jāizstrādā, kurās ir atsauce uz kaut kādām komisijām, kā deputāts Bekasovs pareizi teica, kaut nav skaidrs, kas tajās būs.

Uz visiem jautājumiem vienkārši vēl šodien nevaram atbildēt. Neviens nevar nedz šajā zālē, nedz arī departamentā. Departaments ir dzimis, kā saka, "baltā vietā". Tagad tikai mēs kopā ar departamentu izstudēsim pirmām kārtām PSRS muitas pieredzi, mēģinot tikt pie skaidrības, kas tur ir pozitīvs. Izstudēsim, kā te jau ierosināja citu valstu muitas praksi. Vērtēsim savu līdzšinējo darbību, jo vēl jau muita nav reāli sākusi funkcionēt. Tāpēc prasīt, lai jau tagad, kamēr mums vēl nekā nav, būtu paredzētas visas šīs detaļas un rastas atbildes likumprojektā uz visiem jautājumiem, ir neiespējami. Mēs nemaz neizvirzām tādu mērķi. Tā ir mana pārliecība.

Es vēl gribēju trešo momentu pateikt, ka muitas jautājums mums ir ārkārtīgi aktuāls. Jūs zināt, ka lietuvieši jau šo problēmu ir atrisinājuši. Lietuvā Lietuvas Republikas muita jau ir pārņēmusi iepriekšējās PSRS muitas funkcijas. Kāpēc lietuvieši to varēja un kā viņi to varēja? Varbūt der atgādināt. Lietuviešiem jau no pagājušā gada ir likums par muitu. Tātad viņiem ir stabila likumdošanas bāze. Kaut gan šī stabilā likumdošanas bāze arī ir visai nosacīti stabila, jo sastāv šis likums no pāris lapiņām. Muitas likums no pāris lapiņām. Bet tomēr tas ir labāk nekā mūsu valdības nolēmums šajā jautājumā.

Arī no tā viedokļa izriet, ka mums nav pašreiz nekādu problēmu reāli pārņemt šo muitu. Tas faktiski jau ir noticis arī Latvijā, ja savās rokās Latvijas Republika pārņēmusi šo muitas darbību arī uz bijušās PSRS robežas. Es gribu jums likt saprast, ka mēs nevaram kavēties ar šā kodeksa pieņemšanu. Termiņi, par kuriem runāja iepriekšējais kolēģis, ir pilnīgi nepieņemami. Normālos apstākļos te būtu ko strādāt trīs dienas. Jādibina ir ārkārtēja komisija ar ārkārtējām darba spējām un trīs dienu laikā šis kodekss jāsagatavo otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Ziediņam.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, prognozējot notikumu attīstību, varu teikt, ka mēs burtiski pēc dažām minūtēm nobalsosim par šā likumprojekta pirmo lasījumu. Pēc tam, strādājot superātros termiņos, pēc trim dienām, balsojot otrreiz, laikam maz ko te vairs varēsim labot, lai gan jautājums ir ļoti būtisks, jo primāri ir jāatbild uz jautājumu, kam vispār mums ir Latvijā muita vajadzīga? Vai tā ir vajadzīga, lai aizsargātu Latvijas iekšējo tirgu, vai ir vajadzīga, lai Latvijas tirgum papildus piesaistītu preces no citurienes, vai tā ir vajadzīga pašam Muitas departamentam, lai, izpildot šeit simt un vienu priekšrakstu, iekasētu naudu un šo naudu ieskaitītu mūsu republikas budžetā, kur jau 800 miljoni guļ priekšā, darot kaunu gan mums, gan man.

Tāpēc pirmajā lasījumā es gribu tīri tautsaimnieciski paskatīties un paaicināt jūs palūkoties, kāda situācija veidojas ap pašu muitas nodevas jēdzienu. Kas ir muitas nodoklis? Pašreiz, jūs zināt, jebkuram preču izvedumam no republikas eksistē licencēšana. Tīri administratīvs iestādījums, kad no kaut kādas Latvijas Republikai uzticīgas meitenītes "jā" vai "nē" iegribas veidojas vesela saimniecisko attiecību kopa. Tā kā man personiski ir nācies saskarties ar licenču izrakstīšanu gan mūsu Tirdzniecības ministrijā, gan Lauksaimniecības ministrijā, gan departamentos, es varu pateikt, ka situācija ir nenormāla. Nenormāla sistēma ir ar licencēšanu.

Tātad ir jāiet uz kaut ko citu. Ir jāveic muitas nodokļa izstrādāšana, vai šie uzdevumi ir jānodod kādam citam. Pašreiz, manuprāt, pēc šā likumprojekta mēs vienkārši visus šos uzdevumus atdodam muitai. Man absolūti nav skaidrs, ko tad muita īsti izņems. Ja tā izņem muitas nodokli, kura apstiprināšana ir tikai mūsu un vienīgi mūsu uzdevums, ja muita sāk iejaukties, tad vispār te mums nav ko sēdēt, jo kaut kādi klerki sāks diktēt Augstākajai padomei, cik ņemsim, ko ņemsim un par ko ņemsim. Es ļoti atvainojos, jūs pasmaidījāt, tāpēc es tā asi atbildēju.

Šajā jautājumā nevar būt nekāda runa par kaut kādām summām, ko tagad iekasēs muita ar savu departamentu. Ja tas ir muitas nodoklis, tad tā ir vesela nodokļu likumdošanas pakete, kas būtu jāizskata Ekonomikas komisijā, jāiestrādā, jāizpēta, jāapskatās, kā un kādas tautsaimniecības nozares konkrēti tā veicinās, nevis vispār kaut ko. Tad mēs šo likumu par muitas nodokli pieņemsim. Pieņemsim, nevis šeit paketē. Tātad mana pirmā prasība, tas nav lūgums, ir obligāti šo termiņu mest ārā. Obligāti izmest. Tas nevar palikt uz otro lasījumu, lai nedarītu kaunu jums un mums.

Otru jautājumu, par ko es gribēju runāt, jau drusku Jundža kungs aizskāra. Es neesmu jurists, bet mani arī satrauc juridiskās neprecizitātes šajā likumā. Tā, piemēram, 25.pantā ir runa par caurlaidi, šķērsojot Latvijas Republikas muitas robežu. Turpat ir rakstīts: atļauja pagaidu ievešanai vai pagaidu izvešanai. Kas tā būs- caurlaide, atļauja vai varbūt tiks prasīts vēl kāds trešais dokuments? Kaut kāda vīza vēl? Galu galā, ja jūs izstrādājat šādu likumdošanas aktu, tad turieties pie vieniem nosaukumiem, jo mēs, nebūdami tik kolosāli speciālisti kā jūs, sākam te grimt, nezinot, vai būs vajadzīga tagad caurlaide vai atļauja.

Es negribu norādīt te uz daudziem citādiem juridiskiem kāzusiem, ko mēs labosim otrajā lasījumā, bet gribu apstāties vēl pie 3.punkta. Pamatā tas ir pirmais jautājums. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šādā likumā aiziet muitas nodoklis, tas ir nepieļaujami.

Bet apstāties gribu vēl pie trešās pozīcijas, tas ir, pie vairāk vai mazāk ieskicētās domas par muitas, es šeit gribētu teikt, pašfinansēšanos. Tātad par to procedūru, cik vienkārši, cik viegli muita tiks pie līdzekļiem, kuri tiks izņemti cilvēkiem, kas šādi vai citādi nav ievērojuši muitas robežas šķērsošanas noteikumus.

Pieņemsim, 56.pants. Es nezinu, ko juristi te, piemēram, saka. Ja tu esi nozaudējis to papīrīti, ko iesniedz muitai, un te ir rakstīts, ja tu nevari pierādīt, ka tev tas ir nozagts, tad tu maksā otru reizi pilnā apmērā muitas nodokli. Man grūti pateikt, ko jurists teiks par šādu normu, jo ne jau man ir jāpierāda, ka tas papīrītis man ir nozagts. Taču druscītiņ ejiet atpakaļ uz normālu civilizētu cilvēku likumdošanu! Ja jūs man otrreiz piedzīsit muitas nodokli, tad jums ir jāpierāda, nevis man jāpierāda. Šī tendence nepārtraukti muitas kabatā bāzt naudu, es ļoti atvainojos, ka es tā vulgarizēju šo jautājumu, jāizskauž visā šajā likumprojekta pirmajā lasījumā.

Tātad es domāju, ka varētu pirmajā lasījumā balsot obligāti, izslēdzot nodokļa jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Apsītim.

R.Apsītis: Godātie deputāti, arī es vakar piedalījos mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē, kurā tika apspriests šis Latvijas Republikas Muitas kodeksa projekts. Mēs sēdē par šo projektu runājām diezgan detalizēti, kā jūs jau nopratāt no mūsu komisijas locekļa kolēģa deputāta Bekasova uzstāšanās, jo viņš bija, manuprāt, visvairāk iedziļinājies šā projekta saturā. Pēc manām domām, visai labticīgi viņš centās atklāt šā projekta trūkumus, lai mēs galīgajā variantā šos trūkumus iespējami novērstu.

Tajā pašā laikā man jāsaka, ka nevajadzētu uztvert kolēģa Bekasova daudzās piezīmes kā mēģinājumu šo projektu pavisam nogremdēt. Tā tas nav. Viņam bija citi labticīgāki mērķi. Atbalstot principā viņa izteiktās kritiskās piezīmes, es gribētu varbūt mēģināt izteikt lakoniskāk šo piezīmju būtību.

Pirmkārt, pēc komisijas domām, vajadzētu skaidri un gaiši noteikt muitnieku tiesību ietvarus. Stingrus muitnieku tiesību ietvarus. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, vajadzētu noteikt muitojamo personu tiesības, lai nebūtu tā, ka muitas punktā šī muitojamā persona, kas tur ieradusies, stāv kā tāds nabaga jēriņš, un tagad nu muitnieki viņu apstrādā. Ir jādomā arī par šo personu tiesībām.

Treškārt, vajadzētu atbalstīt kolēģa deputāta Jura Bojāra domas par to, ka šajā projektā būtu jāiestrādā vismaz divu konvenciju pamatprincipi. Protams, tie principi, kuri attiecas uz muitas jautājumiem. Pirmkārt, tā ir 1961.gada Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām, otrkārt, tā ir 1963.gada Vīnes konsulārā konvencija.

Lūk, lielās līnijās runājot, tas būtu tas jautājumu loks, kas noteikti būtu jāpatur prātā, strādājot turpmāk pie šā projekta.

Mūsu likumdošanas jautājumu komisijas principiālais viedoklis ir tāds, ka pirmajā lasījumā būtu jāpieņem un šie trūkumi jāmēģina novērst vistuvākajā laikā, gatavojot projektu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, iepriekšējo runātāju teiktajiem kritiskajiem vārdiem es lielā mērā varu piekrist. Uzskatu, ka mēs nedrīkstam nekādā ziņā pārņemt un dublēt tās sliktās PSRS muitas īpašības, kas ir veidojušās šajos ilgajos administratīvās un totalitārās sistēmas gados. Man liekas, ka tā neilgā pieredze, kamēr strādā Latvijas muita, kamēr strādā Lietuvas muita, ir parādījusi, ka šīm muitām ir tendence pārņemt šīs sliktākās īpašības.

Lielā mērā tur varbūt nav vainojami paši muitas darbinieki, bet valdību pieeja muitas lietu risināšanā, šī ekonomiskā politika, kas tiek realizēta gan Latvijā, gan Lietuvā. Tāpēc es domāju, ka tiešām, kā teica arī Apsīša kungs, ir precīzi jānosaka gan muitnieka, gan šī muitas robežas šķērsotāja tiesības un pienākumi, lai nebūtu tā, kā bija ar PSRS muitu, ka cilvēks nezināja, vai notiek kāda darbība saskaņā ar likumu, vai ir kāda slepena vai pusslepena instrukcija. Būtībā cilvēks bija neaizsargāts šā muitnieka priekšā ar visiem no tā izrietošajiem secinājumiem, ar visu šo korupciju, kas ir plaukusi un zēlusi PSRS muitā pēdējos gados.

Mums ir jārēķinās nevis ar to, ka, lūk, šis muitnieks noteikti būs cilvēks, kas precīzi ievēros likumu, bet jārēķinās ar to, lai muitnieks nevarētu ļaunprātīgi izmantot savu dienesta stāvokli, lai šīs iespējas būtu maksimāli ierobežotas.

Vēl dažus vārdus par šo muitas politiku. Es apzinos un ceru, ka arī kolēģi apzinās, ka šis ir tikai tāds muitas skelets jeb trauks, kurā var tikt iepildīta visdažādākā muitas politika. Uz šā kodeksa pamata var tikt realizēts gan Albānijas variants ar pilnīgu izolēšanos no pasaules, gan PSRS variants ar, lūk, šo it kā liberalizēto pārvietošanās kārtību un tajā pašā laikā plaukstošo korupciju uz robežas, kad ir radīti tādi valdības lēmumi un muitas instrukcijas, kas būtībā katru pārbraucēju padara par likumpārkāpēju tādā vai citādā mērā. Arī mūsu valdība gada laikā diemžēl ir gājusi šo ceļu, jo ir noteikti ierobežojumi, ka drīkst pārvest robežai preces par 50 rubļiem, kas būtībā katru cilvēku padara par muitas noteikumu pārkāpēju.

Tādējādi mūsu muitas izskatu lielā mērā un daudz vairāk noteiks nevis šis kodekss, kuru, es ceru, mēs līdz trešajam lasījumam noslīpēsim, svītrojot visas nepamatotās tiesības, bet gan citi likumdošanas akti, kuri ir minēti ļoti daudzos šā kodeksa pantos- 9., 13., sākot no 17. līdz pat 20., un citur, kur ir dotas šīs tiesības ierobežot tādu vai citādu preču pārvešanu, kur ir muitas tarifi, muitas nodokļi, visas pārējās tiesības. Mēs varam galu galā realizēt šeit tiešām pilnīgi liberālu muitas politiku, kad ir atļauts vest praktiski visu un nekādas konfiskācijas netiek piemērotas, ir noteikti kādi minimāli tarifi, nedrīkst vest tikai ārkārtīgi šauru preču loku, proti, narkotikas, ieročus, mākslas priekšmetus bez speciālām atļaujām. Šinī kodeksā to diemžēl neredzu. Es šeit nesaskatu orientāciju uz liberālu muitas politiku. Liekas, ka šī, ja nemaldos,14.nodaļa pašreizējā kodeksā orientē mūs uz pavisam cita tipa muitas politiku, uz ierobežojošu, konfiscējošu. Tāda sajūta, ka mēs šeit, Latvijā, negribam izmantot savu stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem.

Jārēķinās, ka muitas politika pasaulē ievērojami mainījusies kopš Ulmaņa laikiem. Ir vispārējā tirdzniecības un tarifu vienošanās, ir starptautiskā organizācija, kurā (daudzas valstis līdz tam nav nonākušas) ir noteikts šis savstarpējās labvēlības režīms muitā. Ja mēs sāksim īstenot protekcionismu, ja mēs sāksim īstenot pasākumus pret kādu valsti, mēs varam gaidīt šādus pašus pretpasākumus. Ja mēs uzliksim kādu drakonisku muitu uz Krievijas robežas, tad varam gaidīt, ka pēc mēneša pretī būs tieši tāda pati muita. Šādu ceļu, es domāju, mums vienkārši nav tiesību iet.

Noteikti es gribu pieprasīt, tāpat kā Ziediņa kungs, lai visi šie nodokļi un nodevas tiktu precīzi un stingri izskatīti šeit, Augstākajā padomē. Diemžēl tā politika, ko realizējusi Ministru padome šā gada laikā, nepavisam mani nepārliecina, ka tiks realizēta liberāla politika. Mani biedē iespēja, ka tiks realizēta pavisam cita politika attiecībā uz ārējo tirdzniecību. Es pat redzu, ka Ministru padomes sastāvā esošas struktūrvienības pieņem lēmumus, kas ir pretrunā ar mūsu pašreizējo likumdošanu. Kaut vai šie valūtas atskaitījumi 20 procentu apmērā, kas būtībā ir nelikumīgs nodoklis! Tāpēc es arī domāju, ka starp tiem muitas uzdevumiem (kaut gan Salīša kungs teica, ka tas ir emocionāls izteikums un kaut kāda vienkāršota sapratne...) tas ir tīri ekonomisks apsvērums Latvijas apstākļos, ka muita tikai ierobežo. Jo liberālāka muita mums tiks noteikta, jo labvēlīgāki apstākļi būs Latvijas attīstībai.

Diemžēl mums nav izejas- laika ir maz. Šis muitas kodekss ir jāpieņem, bet ārkārtīgi rūpīgi jāseko līdzi visu to likumdošanas aktu pieņemšanai, kuri ir minēti šā muitas kodeksa dažādos pantos. Apspriežot valdības politiku, būs ārkārtīgi rūpīgi jāseko līdzi tās realizētajai muitas politikai, lai mēs savā attīstībā nenonāktu strupceļā.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, vairāk neviens debatēs nav pierakstījies. Jūsu runas liecina, ka mēs šodien varētu šo muitas kodeksu konceptuāli akceptēt un balsot par to pirmajā lasījumā. Tika izteikti daudzi priekšlikumi, arī iebildumi. Es domāju, ka visi tie ņemami vērā, strādājot pie nākamā varianta izstrādāšanas otrajam lasījumam.

Kas attiecas uz komisijas priekšlikumu par darba grupas veidošanu, es domāju, tā ir jūsu kompetence un šī darba grupa jums pašiem arī jāveido. Ja nav iebildumu, es domāju, ka reģistrēties vairs arī nevajadzētu, jo pēdējā laikā migrācija bija diezgan minimāla. Mēs varētu balsot par šo muitas kodeksu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Es atvainojos. Redziet, pirmais lasījums ir konceptuāls. Es aicinu balsot par muitas nodokļa obligātu izslēgšanu no tālākās iestrādes šajā likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Kas gribētu izteikties šajā jautājumā? Lūdzu.

A.Felss: Es uzskatu, ka komisija noteikti būtu jāsastāda, tas jādara šeit, nevar atstāt to pašas komisijas ziņā, kas izstrādā šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Augstākajā padomē mēs tādu komisiju veidojam tikai īpašos gadījumos. Ja jūs neuzticaties šai komisijai, kaut gan tā ir parasta prakse, ir vēl otrs variants- darīt to Augstākās padomes Prezidijā. Es vienkārši gribu to lietu virzīt ātrāk uz priekšu.

Ja ir priekšlikumi, iesniedziet, tūlīt balsosim. Mēs varam arī te pieņemt. Bet es gribētu vispirms, lai par deputāta Ziediņa priekšlikumu mēs izteiktos un tad balsotu, jo patiešām jautājumam par nodokļiem ir konceptuāls raksturs. Lūdzu.

E.Krastiņš: Es domāju, ka Ziediņa kungam šoreiz nav taisnība. Šis nodoklis, protams, te ir jādefinē, bet vienmēr jāatceras tas, kas jau ir pieņemts likumā par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Tur ir skaidri pateikts, ka nodokļus nosaka tikai Latvijas Republikas Augstākā padome. Mums ir jāpieprasa, lai tiktu iesniegts šis likums par muitas nodevām, tad mēs detalizēti to varēsim izskatīt šeit. Nekādā gadījumā to nevar izslēgt, jo tādā gadījumā mēs atstājam visu šo licencēšanas kārtību. Es domāju, ka jāatceļ licencēšanas kārtība un jāatstāj šī muitas nodeva, bet mēs paši apstiprinām un detalizēti izskatām šeit likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Kolēģi, Edmunds Krastiņš ļoti lielā mērā atviegloja manu uzdevumu, jo es tiešām varu tikai atkārtot to, ka likumā par nodokļiem un nodevām ir paredzēts, ka būtu jābūt šim muitas nodoklim. Sākotnēji nodokļu kopējā paketē tas tika iesniegts, bet pēc tam valdība ilgstoši pie tā strādāja. Sakarā ar to, ka rietumu robežu faktiski neregulējām, uz Austrumu robežas Ministru padome to tiešām darīja ar saviem lēmumiem. Tā ka šie jautājumi tiešām ir regulējami šajā speciālajā likumā. Nodokļi jebkurā gadījumā neies tik ātri uz priekšu, tāpēc, manuprāt, tie ir noteikti jāizslēdz no šejienes ārā, lai Muitas kodekss var tikt pieņemts. Pagaidām to, ko valdība dara, tā dara. Tikko tiks izstrādāts šis likums, tiešām mums tas ir jāizskata tikai šeit.

Priekšsēdētājs: Tātad, cienījamie kolēģi, mēs varētu balsot, ņemot vērā, ka tuvākajā laikā izskatīsim likumu par muitas nodokli. Lūdzu tomēr izdarīt reģistrāciju. Rezultāts: 90 deputāti. Tagad balsosim. Rezultāts: par- 82, pret- 3, atturas- 4. Muitas kodekss pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir par DOSAAF. Ēlerta kungs, lūdzu! Deputāti ir saņēmuši 119.dokumentu.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lai sagatavotu kadrus PSRS armijai, tika izveidota pseidosabiedriska militāra organizācija- PSRS armijas, aviācijas un flotes veicināšanas brīvprātīgā biedrība, kuru mēs visi pazīstam ar saīsinātu nosaukumu DOSAAF. Šīs biedrības struktūra tika izveidota arī Latvijā. Nav noslēpums, ka šī organizācija ir kļuvusi par atvaļināto PSRS armijas virsnieku populārāko darbavietu. Lai pelnītu naudu, šī organizācija papildus kadru sagatavošanai PSRS armijai nodarbojas arī ar šoferu sagatavošanu, kas tai dod ienākumus un ļauj ciešami dzīvot.

Bez tam šī pseidosabiedriskā organizācija līdz nesenam laikam bija monopolizējusi tehniskos sporta veidus savā paspārnē. Diemžēl tehnisko sporta veidu attīstība vairāk balstījās uz to cilvēku entuziasmu, kuri ar šiem sporta veidiem nodarbojās, un nebūt ne uz DOSAAF biedrības lielisko finansu darbību, kas sportam ļautu attīstīties. Šīs biedrības īpašumā ir arī šautuves, šaušanas apmācība un ar to saistītie ieroči.

Mēs esam kļuvuši par neatkarīgu valsti un pieņēmuši šodien lēmumu par PSRS Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas. Nav pieļaujams, ka mūsu valstī darbojas citas valsts armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība. Taču mēs esam ieinteresēti, lai turpinātos autoskolu darbs, lai turpinātos citas mūsu valstij vajadzīgas darbības, kuras bija pārņēmusi šī armijas, aviācijas un flotes veicināšanas brīvprātīgā biedrība. Tādēļ darba grupa, kuru izveidoja otrdienas plenārsēdē, centās sagatavot lēmuma projektu, kurā ir sniegts visu šo problēmu risinājums.

Tātad šī biedrība tiek likvidēta, tās īpašumu pārņem Latvijas Republika. Šā īpašuma saglabāšanas nodrošināšana tiek uzdota Ministru padomei un pašvaldībām. Uzdots arī turpināt darbu un mācību procesu tur, kur nav Latvijas valsts interesēs šo darbu un mācību procesu pārtraukt, tāpat autoskolu darbu. Arī tehnisko sporta veidu sacensību rīkošanu mēs neuzskatām par vajadzīgu kādā veidā bremzēt. Bez tam Iekšlietu ministrijas milicijas jeb drīzumā Policijas departamentam ir jāpārņem savā pārziņā šīs brīvprātīgās biedrības pirmorganizāciju rīcībā esošie ieroči un jānodrošina to saglabāšana, lai šos ieročus nevarētu izmantot mums naidīgie spēki, kuri, bez šaubām, ir šajā biedrībā.

Lēmums paredz, ka līdz 10.septembrim Ministru padomē ir jāizlemj, kā turpmāk izmantos šīs brīvprātīgās biedrības īpašumu. Ir ļoti daudz priekšlikumu, kā to darīt. Ministru padomei tie ir jāizsver un jāpieņem lēmums, kā šo īpašumu izmantot Latvijas valsts interesēs. Tas man būtu viss. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Kādi būtu jautājumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Man ir jautājums par savstarpējo atbilstību starp 2. un 4.punktu. Savā referātā jūs sacījāt par darba un mācību procesa turpināšanu tur, kur... Bet šeit nav redzams tas "tur, kur". Šeit 2.punktā ir "likvidēt", 4.punktā "darba un mācību procesa turpināšana". Likvidēt biedrību, bet nodrošināt darba un mācību procesa turpināšanu?!

I.Ēlerts: Tas nozīmē, ka vietējām pašvaldībām un Ministru padomei ir vienkārši jāalgo šie cilvēki līdz 10.septembrim, kad tiks izlemts turpmākais biedrības liktenis, ir jāalgo attiecīgie darbinieki, kas strādās šajā iestādē un nav saistīti ar šās biedrības centrālajām un rajona administratīvajām struktūrām.

I.Silārs: Man ir precizējošs jautājums: vai to nevajadzētu pie 4.punktā aiz šā punkta tomēr atrunāt, lai nebūtu šeit iekšēju pretrunu?

I.Ēlerts: Ja Silāra kungs dotu rakstisku priekšlikumu, man nav nekādu iebildumu. Tas būtu ļoti pareizi.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz otrais mikrofons.

A.Endziņš: Cienījamais Ēlerta kungs! Šeit būtībā ir palikuši visi tie paši jautājumi, par kuriem mums vakar bija saruna. Kā mēs varam likvidēt sabiedrisku organizāciju? Uz kāda juridiska pamata. Vai jūs varētu atbildēt? Attiecībā uz Interfronti, Apvienoto darba kolektīvu padomi un tā tālāk- mēs apturējām viņu darbību sakarā ar viņu pretvalstisko rīcību, proti, puča atbalstīšanu, bet šeit nav nekādas motivācijas, kāpēc likvidēt. Tas ir viens.

Otrais punkts. Kā jūs te saprotat, tas viss kļūst valsts īpašums. Pēc tam nāk tālāk atkal darba un mācību procesa turpināšana. Šeit pašā lēmumā ir tik daudz pretrunu un juridisku neatbilstību, ka es drīzāk šo lēmuma projektu publicētu "Dadzī", nevis liktu priekšā tagad Augstākās padomes plenārsēdē šādā veidā to pieņemt. Vēl jo vairāk tagad... Iesniedziet rakstveidā priekšlikumus, ka šeit tomēr ir jāpārdomā, lai tas tiešām būtu juridisks dokuments.

I.Ēlerts: Mēs šo pseidosabiedrisko organizāciju likvidējam tādēļ, ka tā ir PSRS armijas, aviācijas un flotes atbalstīšanas brīvprātīgā biedrība. Manuprāt, ja paskatītos šīs organizācijas dibināšanas dokumentus, tad varbūt patiešām mēs daudz ko interesantu konstatētu. Es gribētu arī informēt deputātus par to, ko uzzināju no kontradmirāļa Ločmeļa kunga. Pirmdien, 2.septembrī, viņi sasauc savu kongresu, lai, protams, pārkrāsotu visu. Tad tā būtu Latvijai it kā lojāla biedrība ar savu veco saturu. Uzziņai viņš deva arī aptuvenu darbinieku skaitu. Tie ir ap 700 cilvēku, ja neskaita tos, kas strādā viņu uzņēmumā "Sputņiks".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Mans jautājums saistās arī ar deputāta Silāra uzdoto jautājumu par šīm pretrunām. Vai jūs nejūtat pretrunu starp 1. un 2.punktu? 1.punktā ir paredzēts, ka biedrību nelikvidē, bet tā pāriet Latvijas Republikas jurisdikcijā, turpretī 2.punktā mēs to likvidējam. Kāda ir nostāja? Ir jābūt pareizam juridiskam formulējumam.

I.Ēlerts: Darba grupas nostāja bija tāda, ka, lai likvidētu, tā vispirms jāpārņem Latvijas Republikas jurisdikcijā, bet es neuzstāju, ka šim 1.punktam lēmumā vispār būtu jābūt.

A.Krūmiņš: Tādā gadījumā 1.punkts tiek svītrots, un sākam ar 2.punktu, ka biedrību likvidē un tālāk pārņem, bet tad nevar uzdot Ministru padomei nodrošināt darba un mācību procesa turpināšanu, jo šī biedrība tiek likvidēta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Iebildums pret to, ka DOSAAF nedrīkst likvidēt kā brīvprātīgu organizāciju, man izraisa jautājumu. Varbūt Ēlerta kungs varētu minēt kādu precedentu, vai pasaulē vēl kaut kur ir kāda valsts, kurā darbojas brīvprātīga organizācija, kas domāta, lai atbalstītu, kaut arī draudzīgas, tomēr kaimiņvalsts armiju? Vai kaut kur vēl tā pasaulē ir?

I.Ēlerts: Es šādu organizāciju nezinu, un, atklāti sakot, man ir ļoti grūti iedomāties šādas organizācijas eksistenci normālā valstī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Es domāju, ka politika kaut kādā veidā jāatdala no tīri praktiskajiem, saimnieciskajiem momentiem. Šī organizācija ar tās politisko ievirzi nav pieņemama, bet kas būs, kad tomēr likvidēsim? Kā jūs iedomājaties, kādā veidā tā varēs turpināt darboties? Kaut kādā veidā paskaidrojiet to, es nekādi nespēju saprast! Vai nu kādu mirkli tā darbojas, kamēr mēs sašķeļam daļās un tad kādam iedalām atsevišķas sastāvdaļas, bet... Mēģiniet kaut kādā veidā paskaidrot!

I.Ēlerts: Acīmredzot Ministru padome šajā jautājumā pieņems lēmumu. Jūs zināt, ka ir priekšlikumi tehniskos sporta veidus nodot Sporta komitejai. Es domāju, ka tas ir ļoti pamatoti. Autoskolas nodot Transporta ministrijai. Negribētu pārskatīt visus iespējamos sīkumus un fineses...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamo kolēģi! Pie šā punkta es gribētu apstāties. Vairāki deputāti tādu jautājumu jau uzdeva. Tas nozīmē, ka vienā vietā jūs apturat darbību, bet otrā prasāt, lai darba un mācību process turpinātos. Īpaši 6.punktā. Sakiet, lūdzu, vai tas būs tīri juridiski likumīgi, ja to izlems Ministru padome? Latgales priekšpilsētas teritorijā ir autoskola Nr.1. Zemi šīs skolas celtniecībai iedalīja rajons, viesnīcai- rajons, garāžām un papildtelpām- rajons. Kāpēc Ministru padomei jāpieņem lēmums par šīs skolas tālāku izmantošanu, ja tā atrodas Latgales priekšpilsētas teritorijā un uz tās zemes? Latgales priekšpilsētas vadībai jau ir informācija par rajona partijas komitejas namu, par kuru viņi pieņēmuši lēmumu izmantot savām vajadzībām. Bet Ministru padome pieņems lēmumu izmantot savām vajadzībām. Kur šajā gadījumā būs patstāvība?/

I.Ēlerts: Cienījamo kolēģi, šeit pastāv normāla kārtība. Ministru padome mūsu uzdevumā ir pieņēmusi lēmumu par kārtību, kādā valsts īpašums tiek nodots pašvaldībām. Šā lēmuma noteiktajā kārtībā arī izlems jautājumus, kurus biedrības īpašumus paturēs valsts un kuri tiks nodoti pašvaldībām. Es domāju, ka tas tiks izlemts taisnīgi. Tur ir zināms mehānisms, kā tiek atrisināti strīdi, tas viss ir ļoti vienkārši atrisināms jautājums pašreizējā lēmuma noteiktajā kārtībā.

V.Kostins: */Un tāda veida otrais jautājums. Pašlaik autoskolā Nr.1 mācību procesā tiek sagatavoti automašīnu vadītāji tautas saimniecībai, tā sauktie amatieri. Izveidojusies rinda, viņi maksā savu naudu un mācās. Ja mēs tagad šo procesu apstādinām, paralizējam šo DOSAAF skolu, tad šīs skolas eksistencei vienkārši nebūs līdzekļu. Par to ir jāpadomā./

I.Ēlerts: Šeit tāpēc arī paredzēts 4.punkts, kurā uzdots Ministru padomei un vietējām pašvaldībām nodrošināt šā īpašuma saglabāšanu, kā arī darba un mācību procesa turpināšanu. Tātad faktiski šīs biedrības īpašums vienkārši tiek nacionalizēts. Tā tas ir.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons, lūdzu.

M.Budovskis: Sakiet, lūdzu, vai attiecībā uz 4.punktu komisija uzskata par iespējamu tādu variantu? Tā kā mēs runājam par likvidēšanu, tad 4.punktā pēc vārdiem: "biedrības īpašumu, nodrošināt tā saglabāšanu" tālākais teikums būtu: "...nodrošinot darba un mācību procesa iespējami ātru atsākšanu".

I.Ēlerts: Atklāti sakot, darba grupas viedoklis bija tāds, ka darbu un mācību procesu nevajadzētu pārtraukt tur, kur tajā ir ieinteresēta Latvijas valsts.

M.Budovskis: Es gribētu precizēt. Ja likvidēt, tad loģiski būtu- atsākšana.

I.Ēlerts: Atsākšana tādā gadījumā reāli nebūs agrāk par 10.septembri.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Kuri būtu tie procesi un darbības, ko vajadzētu pārtraukt? Principā tie galvenokārt ir ar sportu un mācībām saistīti. Kuri, jūsuprāt, būtu pārtraucami un neatjaunojami?

I.Ēlerts: Es domāju, ka centrālās institūcijas un rajonu komiteju darbība.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Debatēs pieteicies pagaidām vienīgi deputāts Aivars Endziņš. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lasot projekta tekstu, man gandrīz būtu priekšlikums, ka mums vajadzētu deklarēt- pašreiz ir Lielā augusta sociālistiskā revolūcija. Apmēram tādā veidā šis dokuments pašreiz izskatās.

No tā juridiski optimālā projekta, kuru bija iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija un kurš bija izstrādāts Tālava Jundža vadībā kā juridiski korekts dokuments, ar kuru varēja strādāt, tagad ir radies tik tiešām tāds dokuments, kurš ir cienīgs tikai, lai to publicētu "Dadzī", nevis izskatītu Augstākās padomes plenārsēdē.

Tāpēc es gribētu aicināt deputātus izbeigt šā jautājuma apspriešanu, izveidojot tik tiešām kompetentu komisiju, kurā ir arī juristi, lai apspriestu šos priekšlikumus un risinātu tālāk šo jautājumu kaut vai šādā veidā, kā te izskan priekšlikumi. Ja izsvītrosim 1.punktu, tad tā varētu būt. Citi saka- izsvītrosim 2.punktu. Es atvainojos, šeit ir tik daudz pretrunu, ka tādā veidā tas godu likumdevējiem, Augstākajai padomei, nekādā veidā nedara.

Priekšsēdētājs: Deputātam Endziņam "Dadzis" nepatīk. Tālāk vārds deputātam Celmiņam.

J.Celmiņš: Cienījamie kolēģi! Es arī runāšu pavisam īsi un nedaudz par juridisko pusi. Vai neatkarīgas valsts parlamentam ir tiesības pārtraukt citas valsts sabiedriskās organizācijas darbību savā teritorijā? Ir šādas tiesības. Es domāju, ka neviens nešaubās par to, ka neatkarīgas valsts parlamentam ir šādas tiesības. Tikai, protams, ir vajadzīga solīda motivācija. Šinī gadījumā šāda motivācija arī ir. Tas ir šodien pieņemtais lēmums "Par PSRS karaspēka izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas". Tātad uz šā lēmuma pamata mēs varam pārtraukt arī šīs organizācijas darbību.

Tālāk. Otrs jautājums, kas palika neskaidrs, ir par DOSAAF uzņēmumdarbību. Vai šī darbība tiks pārtraukta? Kas notiks ar šiem uzņēmumiem? Mums jau ir analoģija. Mēs esam apturējuši Komunistiskās partijas darbību. Bet tad man rodas jautājums. Vai Preses nama tipogrāfija kaut uz brīdi apstājās? Tas taču bija šīs pašas Komunistiskās partijas uzņēmums! Preses nama tipogrāfijas ir pārņemtas un turpina darboties, neapturot darbību ne uz brīdi, vēl vairāk- paplašinot šo darbību. Lūk, pēc šādas analoģijas ir jānotiek arī šai pārņemšanai.

Kungi, nesajauksim DOSAAF organizāciju ar šiem DOSAAF uzņēmumiem! Lēmuma mērķis ir apturēt DOSAAF organizāciju un pirmorganizāciju darbību, bet turpināt DOSAAF uzņēmumu darbību, uzdodot valdībai uzraudzīt šo darbību un izlemt tās tālāko likteni. Tāpēc aicinu balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Godājamo priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Man ir konkrēti praktiski priekšlikumi, lai tiesiski sakārtotu šo lēmuma projektu. Ierosinu atstāt preambulu tādā redakcijā, kāda tā ir, ierosinu atstāt 1.punktu tādā redakcijā, kāda tā ir. Tātad šī organizācija pāriet Latvijas Republikas jurisdikcijā. Svītrot 2.apakšpunktu, jo, manuprāt, šis jautājums Latvijas Republikas Ministru padomei jārisina pārdomāti, noteiktā un pēc iespējas īsākā termiņā. Atstāt 3.punktu, jo neapšaubāmi pāriešana jurisdikcijā nenosaka, ka šis īpašums ir Latvijas Republikas īpašums. Tātad 3.punkts ir nepieciešams. Svītrot 4.punktu, jo tas daļēji dublē 6.punktu. Atstāt neapšaubāmi 5.punktu, kur ir runa par ieročiem, jo ir bīstami atstāt šo amatpersonu rīcībā ieročus. Ierosinu būtiski grozīt6.punktu, izsakot to šādā redakcijā. Lasu: "Latvijas Republikas Ministru padomei kopā ar pašvaldībām līdz 1991.gada 10.septembrim jāizlemj jautājums par PSRS armijas, aviācijas un flotes veicināšanas brīvprātīgās biedrības tālākas darbības lietderību un tiesisko statusu, kā arī par tās īpašuma tālāku izmantošanu." 7.apakšpunkts paliek tāds, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka jūs mums pametāt glābšanas riņķi. Padodiet, lūdzu, to formulējumu 6.punktam! Uzrakstiet, lūdzu! Līdzīgi ierosina arī deputāts Līgotnis.

Tātad, cienījamie kolēģi, vai vajag man vēlreiz to pašu atkārtot? Vai jūs uzmanīgi klausījāties un vai viss ir skaidrs? Ļoti labi. Deputāts Zaščerinskis ierosina beigt 4.panta pēdējo teikumu. Es domāju, tas mūs atkal nedaudz virzīs sāņus. Tādēļ, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs sagatavoties balsošanai, kā ierosināja deputāts Lagzdiņš. Repšas kungs, jūs mūs atkal "izšūposit", tagad notiek reģistrācijas process. Reģistrēšanās rezultāts! 92.

Repšas kungs, lūdzu!

R.Repša: Lagzdiņa kunga piedāvātie formulējumi, protams, ir ļoti veiksmīgi. Bet mēs neesam vienojušies konceptuāli, vai šo organizāciju likvidējam kā organizāciju vai nelikvidējam, bet vienkārši pārņemam un tālāk risinām jautājumu, ko ar to darīt. Tā ir principiāla lieta. Pēc tam, kad tas ir atrisināts, varētu balsot par vienu vai otru konkrēto formulējumu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Lagzdiņa variantu un priekšlikumu. Rezultāts: 63, jo Dinevičs kļūdījās. Viņš uzreiz to pateica, pret- 5, atturas- 11. Lēmums nav pieņemts. 1, 2, 3, 4... 66. Jāpārbalso!

Z.Ziediņš: Cienījamais Daudiša kungs! Te nav ko pārbalsot, mēs balsojām par Lagzdiņa kunga labojumiem, kuri ar balsu vairākumu tika pieņemti. Un tagad mēs balsosim par lēmumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Taisnības labad ir pilnīgi tam jāpiekrīt, jo es neteicu, ka mēs balsosim par lēmumu. Es teicu, ka mēs balsojam par deputāta Lagzdiņa priekšlikumiem. Tā tas bija. Tātad, lūdzu, mēs tagad balsosim par lēmumu kopumā. Vēlreiz reģistrēsimies.

V.Seleckis: Mēs nesaprotam, par ko tagad notiek balsošana?

Priekšsēdētājs: Tagad, kolēģi, mēs balsojam par lēmumu "Par Armijas, aviācijas un flotes veicināšanas brīvprātīgo biedrību Latvijas Republikā" ar jau iepriekš akceptētajiem deputāta Lagzdiņa labojumiem, papildinājumiem un svītrojumiem. Rezultāts: 81.

Mums šodien ir atlicis viens jautājums. Augstākās padomes lēmuma projekts "Par īpašuma tiesībām starpvalstu attiecībās". 118.dokuments. Deputātu grupa ir iesniegusi arī alternatīvu variantu. Kancelejas darbinieki tūlīt izdalīs jums šo dokumentu.

Tātad mūsu rīcībā būs 118. un 120.dokuments. 120. pašlaik tiek izdalīts.

J.Bojārs: Cienītie kolēģi! Ja jūs paņemsit blakus abus variantus, tad vienīgā starpība ir 4.punktā. Es 118.variantā atsaucos uz starptautisko tiesību principu, otrajā variantā atsaukšanās uz šo principu nav. Citas nekādas starpības es te ātrumā neredzu. Tie ir pilnīgi vienādi. Kas te vēl ir? Šajā alternatīvajā variantā 4.punktā nav ietvertas pirmās divas rindiņas, kur ir atsauksme uz starptautisko tiesību principu.

Tātad jūsu uzdevums ir izlemt, kuru variantu jūs pieņemsit. Dabiski, ka es iestājos par savu variantu. Tādā gadījumā es nezinu, kāpēc sekretariāts jums nav iedevis 118.dokumentu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Ir divi dokumenti- 118. un 120.

J.Bojārs: Man vēl ir 120., kurā izlaistas pirmās divas rindiņas. Vārdu sakot, viss pirmais teikums ir izlaists.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Es ļoti lūgtu cienījamo Bojāra kungu pavisam mierīgi...

J.Bojārs: Es ļoti mierīgi runāju.

R.Marjaša: Varbūt jūs nepaspējāt salīdzināt abus projektus? Tur ir redakcionālas dabas starpība. Tāpēc varbūt nestrīdēsimies.

J.Bojārs: Nē, jūs man atvainojiet, bet man burtiski pirms divām sekundēm iedeva.

R.Marjaša: Palasiet...

J.Bojārs: Jā, nu labi.

R.Marjaša: Tur nav nekādas starpības. Tur ir tīri redakcionāli.

J.Bojārs: Tad es atbildēšu pa punktiem, ja jūs atļaujat.

R.Marjaša: Nē, pa piemēram, Bojāra kungs, pa piemēram. Jūsu pirmajā rindkopā ir neprecizitātes. Ko nozīmē- pirmskara neatkarīgā Latvija? Piedodiet, es nezinu, pirms kura kara un kāda ir neatkarīga Latvija, vai ir bijušas dažādas? Tie ir tādi sīkumi, man pat neērti to pateikt.

J.Bojārs: Lūdzu, lūdzu, es arī par jūsu priekšlikumu izteicu dažus savus sīkus iebildumus. Jums ir tādas pašas tiesības izteikt iebildumus arī par manu priekšlikumu. Viss ir pareizi.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Situācija šobrīd ir tāda, ka mums praktiski atkal ir jāatliek jautājuma apspriešana, jo ir divi projekti. Mēs nekādā galā netiksim. Saņēmuši divas lapiņas, tagad momentāni nespēsim ar tām iepazīties. Man ir vienīgais priekšlikums atkal abas komisijas laist kopā, lai tās vienreiz nāk ar vienu dokumentu.

J.Bojārs: Atvainojiet, cienījamais priekšsēdētāj, par Marjašas kundzes komisiju vispār man ir pirmā dzirdēšana. Visiem juristiem, kas gribēja izteikties, lika priekšā iziet ārā un strādāt pie varianta. Lagzdiņa kungs bija klāt. Tagad pēkšņi ir parādījusies Marjašas kundzes vadītā komisija. Nu labi, viņai tādas pašas tiesības kā...

Priekšsēdētājs: Selecka kungs arī lai izsaka savus argumentus, un tad lemsim, ko darīt tālāk.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Mēs pateicamies Bojāra kungam par šā lēmuma saturu. Uzskatām, ka tas ir pareizs, un atbalstām to principā. Taču, iedziļinoties šinī dokumentā, mēs pamanījām, ka daudzējādā ziņā tas ir pilnveidojams gan redakcionāli, gan varbūt arī drusciņ citādā ziņā.

Pirmām kārtām, mēs ievērojām, ka precīzākam būtu jābūt šā dokumenta nosaukumam, jo te būtībā ir runa par ārvalstu juridisko un fizisko personu īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Republikā, nevis vienkārši par kaut kādām abstraktām īpašuma tiesībām starpvalstu attiecībās.

Otrkārt. Salīdziniet, lūdzu, mūsu un Bojāra kunga dokumentā pirmos punktus! Būtība ir vienāda. Mēs centāmies to pateikt īsi bez pirmā apakšteikuma, kurš ir neprecīzs un neko neizsaka. Līdz ar to formulējām šo domu īsi un kodolīgi, pasakot, ka tiek atjaunotas tiesības, kuras bija pārtrauktas anektēšanas rezultātā.

J.Bojārs: Cienījamais Selecka kungs! Atvainojiet, bet tāds nosaukums galīgi nekur neder. Izlasiet, lūdzu, pēdējos divus punktus, kur ir pieprasīta arī mūsu īpašuma tiesību atjaunošana ārzemēs! Līdz ar to nosaukums attaisno tikai vienu jautājuma pusi, respektīvi, to, ka ārzemnieku īpašuma tiesības tiek atjaunotas Latvijā, nevis mūsu īpašuma tiesības tur. Turpretī valdību vairāk interesē tieši mūsu īpašuma tiesību atjaunošana ārzemēs. Tā, lūk, cienījamais Selecka kungs!

V.Seleckis: Tagad vēl tālāk.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, jums vēl? Lūdzu.

V.Seleckis: Tālāk par 2.punktu. Lai saglabātu lēmuma formu un lai saskanētu ar ievadteikumu, mēs uzskatām, ka 2. un 3.punkts jāsāk ar vārdiem "noteikt, ka...". Tālākais saglabājas tā, kā Bojāra kungs ir paredzējis. 4.punktā arī mēs pasakām būtību īsāk bez šiem paskaidrojumiem, kuri juridiski praktiski neko neregulē.

5. un 6.teikums arī tikai pēc formas drusciņ mainīti. Bojāra kungs iebilda par nosaukumu. Jā, ļoti iespējams, ka arī mūsu variants ir drusciņ jāprecizē. Bet arī Bojāra kunga variants nav pietiekami pareizs. Tātad, vārdu sakot, te vēl jāmeklē kompromisa variants.

J.Bojārs: Tāpēc es lieku priekšā nosaukumu- "Par īpašuma tiesībām Latvijas starpvalstu attiecībās".

Cienījamie kungi un dāmas! Šis ir starptautisko privāttiesību jautājums. Es šo jautājumu pasniedzu vairāk nekā 10 gadus universitātē. Būs pilnīgi pietiekami, ja teiksim- "Par īpašuma tiesībām Latvijas starpvalstu attiecībās". Tas "noklās" gan privātās personas, gan juridiskās personas, gan valsti.

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, lūdzu!

I.Silārs: Cienījamo sēdes vadītāj! Ņemiet vērā, kāda pašreiz gaisotne šeit valda un ka skan saucieni balsot apstākļos, kad mums ir divi dokumenti. Turklāt abos dokumentos, manuprāt, ir neskaidrs 3.punkts. Kā var solīt atgūt telpas, no kurām ļoti daudzas nav nemaz saglabājušās! Turklāt es domāju, ka šeit ir pretruna. Ja mēs visu to pieņemsim, tad nepietiks ar visu zeltu, kas ir ārzemju bankās, lai nodrošinātu to, ko mēs solām.

Es domāju, ka abu šo dokumentu autoriem ir jāsanāk kopā, lai izsvērtu, izskatītu un varētu piedāvāt. Ierosinu neskatīt tālāk šo jautājumu, kamēr mums nav viens dokuments.

J.Bojārs: Man nav iebildumu. Tikai tad jāvienojas, lai nerodas pa to laiku vēl trešā un ceturtā grupa, kura nāktu vēl ar kādiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Tas pirmīt bija arī mans priekšlikums, bet, lūdzu, uzklausīsim deputātu Grūbi.

G.Grūbe: Es piekrītu tiem kolēģiem, kuri jau šorīt izteica aizrādījumu, ka mēs vēl neesam runājuši par Latvijas Republikas pilsoņu īpašumiem, bet ļoti strauji šodien cenšamies pieņemt lēmumu par ārvalstnieku īpašumiem. Tātad jautājums ir ļoti būtisks šādā plāksnē.

Otrs. Es lūgtu šo jautājumu vispirms izskatīt pastāvīgajās komisijas, tas ir, Valsts īpašuma konversijas komisijā, Likumdošanas komisijā, arī Ekonomikas komisijā. Es domāju, ka atsevišķu deputātu, kurus es ļoti cienu, iesniegumu izskatīšanu šodien būtu lūgums pārtraukt, varētu izskatīt tos pastāvīgajās komisijās un tikai otrdien atgriezties pie šā jautājuma, jo es ceru, ka neviens zelta tonnu pa šīm divām dienām neatvedīs uz Latviju.

J.Bojārs: Ja Grūbes kungs uzmanīgāk būtu klausījies, tad viņš dzirdētu pašā sākumā, ka šo dokumentu liek priekšā Likumdošanas jautājumu komisija.

Priekšsēdētājs: Noklausīsimies vēl divu deputātu viedokļus un tad balsosim, jo ir jau izteikti priekšlikumi.

Z.Ziediņš: Cienījamais Bojāra kungs! Cienījamā Marjašas kundze! Es katrā ziņā iestāšos par 120.dokumentu, tas ir, par Marjašas grupas projektu, sevišķi ar to apakšvirsrakstu lēmumam, kurš te ir formulēts. Lai nerastos trešais likums, es ļoti lūdzu no 5.punkta izslēgt cipariņus- 1 un 2. Tiem nav absolūti nekādas jēgas. Mēs nevaram īpašuma tiesību atjaunošanu reducēt uz kādas personas lēmumu par šo faktu. Tad jau mēs būsim galīgi neattīstīta zeme!

Priekšsēdētājs: To, lūdzu, lai piefiksē autori.

L.Alksnis: Godājamie kolēģi! Es jums gribēju atgādināt, ka mēs 12.jūnijā pieņēmām lēmumu attiecībā uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, kurā runājām arī par bijušajiem zemes īpašniekiem- gan par fiziskajām, gan juridiskajām personām. Ar šo lēmumu mēs paziņojām, ka ir atklāta pieteikšanās no bijušo īpašnieku puses, lai kārtotu jautājumus par savu bijušo zemes īpašumu atgūšanu.

Es principā šajā lēmuma projektā redzu šīs darbības turpinājumu. Ja mēs gribam būt konsekventi, tad uzskatu, ka pret šo lēmumu mums principiālu iebildumu nevar būt. Es nesaskatu šajās divās redakcijās principiālas atšķirības. Vienīgi saprotu, ka šis dokuments ir vajadzīgs, lai īpašuma tiesību atjaunošanu sāktu kārtot starpvalstu līmenī diplomātiskā ceļā, jo tur acīmredzot mēs nevaram aizsūtīt savu 12.jūnija lēmumu. Tādēļ es uzskatu, ka no redakcionālā viedokļa man būtu pieņemamāks 120.projekts. Bet es uzskatu, ka tas ir tas pats. Pievienojos Bojāra kunga projektam. Vienīgi gribētu 2.punktā likt šādu redakciju: "Noteikt, ka ārvalstu juridiskās vai fiziskās personas var atgūt savus īpašumus saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem." 3.punktā likt sūtniecības un konsulātu ēkas un zemes. Nevis teritorijas, bet zemes. Zeme ir kā viena no nekustamā īpašuma formām.

J.Bojārs: Nu, to mums uzspieda redaktori.

L.Alksnis: Tas pieder pie redakcijas. Es gribētu aicināt tomēr deputātus nobalsot par šo lēmumu. Uzskatu, ka mēs jau esam to akceptējuši no savas puses, ka mēs šīs īpašuma tiesības atzīstam bijušajiem īpašniekiem, tajā skaitā arī ārvalstīm, uz viņu nekustamo īpašumu- gan uz zemēm, gan uz viņu ēkām, kas ir uz šīm zemēm.

J.Bojārs: Man ir priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakieties, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Varbūt nebalsosim, atliksim līdz pirmdienai un ar kolēģiem tūlīt vienosimies par tekstu, kamēr katrs nav aizmirsis savus iebildumus.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums ir pārtraukt debates un kolēģiem, kuri ir ieinteresēti kvalitatīvā lēmuma izstrādāšanā, sanākt kopā un to izstrādāt. Tam piekrīt arī Bojāra kungs, tāpēc praktiski par šo priekšlikumu mums nav jābalso. Ja ir kādi iebildumi, tad balsosim par šo priekšlikumu.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es katrā gadījumā tomēr aicinātu, lai šeit būtu Valsts īpašuma konversijas komisijas akcepts, jo es ļoti cienu likumdevējus, bet tīri ekonomiskās lietas tomēr risina šī konversijas komisija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Grūbes kungs te jauc divas pavisam atšķirīgas lietas. Īpašuma konversija ir viena lieta, tad valsts īpašums kļūst par privātīpašumu. Nejauciet, Grūbes kungs! Valsts īpašums kļūst par privātīpašumu- tā ir konversija. Bet šeit mēs atzīstam īpašuma tiesības vispār. Tādas, kādas tās bija 1940.gadā. Nevajag taču jaukt speciāli gaisu!

Priekšsēdētājs: Paldies, Bojāra kungs! Bet lūdzu ņemt vērā Grūbes kunga teikto, jo par īpašuma konversijas lietām arī viss ir jāsaskaņo, lai viss būtu pietiekami precīzi.

Tātad mēs nolemjam, ka šo dokumentu vēl izstrādās komisija. Prezidijs iekļauj to darba kārtībā otrdienas plenārsēdē.

Deputātiem informācijai. Augstākās padomes Prezidija sēde notiks pirmdien, 2.septembrī, pulksten 14.00. Plenārsēde notiks otrdien, 3.septembrī, pulksten 10.00. Pārējā laikā šodien un arī pirmdien deputāti strādās gan komisijās, gan frakcijās.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Ekonomikas un Apvienotās budžeta komisijas sēde, kura bija plānota šovakar 19.00, notiks pulksten 17.00, tas ir, pēc pusstundas.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Es lūdzu visus ieinteresētos- Grūtupu, Alksni, Marjašu un vēl citus, kuri ir ieinteresēti,- palikt tūlīt uz vietas. Izlemsim jautājumu, atdosim sekretariātam, jo viņiem vajadzīgs laiks dokumenta labošanai, pārstrādāšanai, tulkošanai.

Priekšsēdētājs: Vai sekretariātam ir kāds paziņojums?

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi no Latvijas Tautas frontes frakcijas! Frakcijas vadība ierosina šodien rīkot nelielu sēdi, apspriežot pirmdienas frakcijas sēdes darba kārtību. 15 minūšu pārtraukums, pēc tam sēde apmēram 15-20 minūtes... (Zālē liels troksnis, saucieni.) Nu, ja jūs esat ar mieru, tad tūlīt. Labi!

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Uz redzēšanos.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde