1991.gada 7.augusta sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 15 un viena minūte. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 78 deputāti reģistrējušies.

Godājamie deputāti! Saskaņā ar darba kārtību izskatām 11.darba kārtības punktu- likumprojektu "Par apgrozījuma nodokli" pirmajā lasījumā. 762. un 797.dokuments. Redzu, ka Kodoliņa kungs ir gatavs ziņot.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Mēs atkārtoti izskatām apgrozījuma nodokli pirmajā lasījumā. Es gribu atgādināt cienījamajiem kolēģiem, ka iepriekšējā reizē par šo likumprojektu balsots netika, bet tika nospriests, ka, lai likumprojektu varētu pieņemt vai nepieņemt pirmajā lasījumā, ir nepieciešami papildu materiāli, kas parādītu apgrozījuma nodokļa aprēķināmo bāzi, un arī piemēri, kā tiks aprēķināts šis apgrozījuma nodoklis, kā tas atšķirsies no pašreiz ņemamā nodokļa aprēķina kārtības.

Šinī sakarā Ekonomikas komisija jau iepriekšējai sesijai sagatavoja attiecīgi 797.materiālu. Šajā materiālā ir vēlreiz mazlietiņ dotas pamatkonceptuālās tēzes, kas ir apgrozījuma nodoklis, kādas ir tā īpatnības, bez tam ir Finansu ministrijas atzinums par nodokļu bāzes aprēķinu, kā arī attiecīgie aprēķini. Makro aprēķins ir divos variantos: kāds varētu būt šā nodokļa lielums; otrs aprēķins- kā tas varētu tikt aprēķināts dažādiem uzņēmumiem, kuri produkciju ražo uz vietas, kā arī tajos gadījumos, kad produkcija tiek ievesta vai arī kad tiek ievestas izejvielas. Ja jums nav šo attiecīgo dokumentu, es pat nezinu, kā var sekot līdzi apspriešanas gaitai.

Šeit ir vēl daži dati. Ir salīdzināts, cik būs ieņēmumu par dažādām preču grupām salīdzinājumā ar esošo apgrozījuma nodokli. Es nezinu, vai man būtu pašreiz jāatkārto visi momenti, kuri bija minēti pirmajā lasījumā par pašu nodokļa likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, es domāju, ka rīkosimies racionāli: deputāti uzdos jautājumus, un tad varēs noskaidrot tos strīdīgos jautājumus, kas būtu apspriežami arī tālāk. Tā ka, lūdzu, godājamie deputāti, uzdodiet jautājumus Kodoliņa kungam. Sekretariāts man pagaidām nav iesniedzis savu sarakstu, tāpēc tas, kurš pirmais būs pie mikrofona, arī varēs uzdot jautājumu.

Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Kodoliņa kungs, patiešām ir pagājis ilgs laiks. Vēlreiz atkārtojiet, vai uzskatāt, ka apgrozījuma nodoklis ieiet republikas valsts budžetā vai tas tomēr tiek sadalīts starp pašvaldību un republikas budžetu? Kāda ir jūsu attieksme?

A.Kodoliņš: Izskatot šo likumprojektu, mēs paredzējām, ka apgrozījuma nodoklis tiek sadalīts divās daļās. Lielākā daļa tiek ieskaitīta valsts budžetā, un zināma daļa tiek ieskaitīta zemāka līmeņa pašvaldības budžetā.

Šeit gan bija divi varianti. Pirmais variants paredzēja, kas arī 762.dokumentā redzams, divas likmes un divus principus. Pamatlikme- 8 procenti, kas ieiet tīri valsts budžetā, plus papildlikme mazumtirdzniecības tīklā, sadzīves pakalpojumu uzņēmumos. Šī likme attiecas tikai uz mazumtirdzniecisko apgrozījumu un sadzīves pakalpojumiem, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. No šiem procentiem summas tiek ieskaitītas attiecīgajā vietējā pagasta vai pilsētas budžetā.

Priekšsēdētājs: Vai vēl būtu kādi jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Kehra kungs vēlējās izteikties. Lūdzu.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Manas uzstāšanās mērķis ir nedaudz atgādināt, jo pa vasaras mēnešiem varbūt ir nedaudz aizmirsusies iepriekšējās apspriešanas gaita. Es tiešām aizstāvētu šo priekšlikumu, šo viedokli, ka likumprojekts šodien ir pieņemams. Pie tā ir strādāts ļoti pamatīgi. Ļoti lielu ieguldījumu devis deputāts Kodoliņš, deputāts Krastiņš un Kārkliņas kundze no Ministru padomes.

Sākotnēji projektu bija grūti uztvert, jo tas tiešām neietilpst šajā vecajā tā sauktajā apgrozījuma nodokļa koncepcijā, bet es tiešām domāju, ka tas jau zināmā mērā mūs tuvinātu jaunam pakāpienam. Šeit vēl varētu pieplusēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, kurš pašlaik ir nodots apspriešanai un publicēts avīzēs un kuru mēs domājam izskatīt jau tuvākajā laikā. Protams, ka to varētu vēl nedaudz pieslīpēt, ja komisijām būtu priekšlikumi, bet pašlaik es aicinātu balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Deputāts Freimanis vēlas izteikties debatēs. Kaut gan Kehra kungs, man liekas, nebija ziņotājs. Bet es domāju, ka, ņemot vērā mazo aktivitāti no deputātu puses, mēs no mūsu dienas kārtības atkāpsimies. Lūdzu.

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, bet Kehra kungs ir vienā komisijā ar Kodoliņa kungu. Kehra kungs, ja mēs šodien novērtējam cenu sistēmu Latvijā, cik dārgas ir vienas vai otras preces un kāda ir inflācijas gaita, vai šā apgrozījuma nodokļa ieviešana šodien- nevis tad, kad mēs sākām par to lietu runāt, bet šodien, kad ir aktualizējies šis jautājums,- nav gluži citāda? Kas notiks ar inflācijas procesiem, ar cenām un ar naudas masu- ar šīm trim lietām?

O.Kehris: Es uzskatu, ka gan uz naudas masu, gan cenām, gan inflācijas līmeni, protams, šis nodoklis atstās savu iespaidu, bet pašlaik mēs pēc būtības runājam ne jau par jaunu nodokļu ieviešanu, bet par iepriekšējā tā saucamā apgrozījuma nodokļa aizvietošanu ar jaunu nodokli. Iepriekšējam nodoklim bija paredzētas ļoti dažādas likmes, kuras varēja svārstīties no 5 līdz 80 un varbūt pat vairāk procentiem, tādējādi šis nodoklis pat ne visu preču ražotājus, bet, precīzāk,- dažādu preču ražotājus nostādīja samērā vienādā situācijā. Tiesa, tas var radīt apstākļus, ka mainās ne tik daudz cenu vispārīgais līmenis, bet pašu preču cenu struktūra. Proti, tām precēm, kuras mums ar iepriekšējo milzīgo apgrozījuma nodokli tika mākslīgi izvilktas ārā, cenas varētu pat nedaudz kristies, uz ko es ļoti maz ceru. Tas normalizētu situāciju, un šis apgrozījuma nodoklis būtu vienāds visām šīm preču grupām. Ar šo apgrozījuma nodokli būtu iespējams lielā mērā, ja tas būtu nepieciešams, veikt arī zināmas regulācijas funkcijas, proti, nodokli par pusprocentu paceļot vai pazeminot. Tādēļ tas nav paredzēts kā zāles pret inflāciju, bet cenu struktūras un līdz ar to cenu veidošanās normalizēšanā tas varētu palīdzēt.

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos. Mana jautājuma būtība patiesībā ir tā, vai dotajos apstākļos sīkražotājam vai sīkpārdevējam šis nodoklis palīdzēs vai pretēji- bremzēs? Jo mēs jau sākam ar sīkajiem īpašniekiem. Kamēr viņi uzkrāj savu kapitālu, ko darīs šinī etapā šis nodoklis?

O.Kehris: Šis nodoklis, kā tas pašlaik ir paredzēts, jebkuru preču ražotāju nostādīs līdzīgā situācijā. Jaunajiem uzņēmumiem ir paredzēti atvieglojumi peļņas nodoklī. Mēs aizstāvēsim, ka vajadzētu vēl būtiskākus atvieglinājumus peļņas nodoklī un uz vairākiem gadiem.

Mēs uzskatām, un arī pasaulē nav tādas prakses, ka šo apgrozījuma nodokli diferencētu iesācējiem un neiesācējiem. Tādējādi varētu it kā caur šo iesācēju laist daudz lielākas preču partijas.

Priekšsēdētājs: Paldies Kehra kungam. Vai sekretariātā ir kādi ieteikumi debatēm? Nav. Laikam reģistrēties mums tomēr vēlreiz vajadzēs, jo vairāki deputāti ir nākuši klāt. Lūdzu, reģistrējamies. Rezultāts: 79 deputāti reģistrējušies.

Balsojam par Latvijas Republikas likumprojekta "Par apgrozījuma nodokli" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par- 62, pret- nav, atturas- 12. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Tagad sākam izskatīt šīsnedēļas darba kārtības pēdējo, 12.punktu. Tātad likumprojekta rinda, kas sākas "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par iedzīvotāju nodokli"" un tā tālāk, otrais lasījums.

Lūdzu, Kodoliņa kungs! Otrais lasījums. Izskatām likumprojektu pa pantiem.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Pēc pirmā lasījuma bija iesniegti daudzi priekšlikumi, labojumi, papildinājumi, kuri ir 810.dokumentā. Tāpēc, manuprāt, mēs varētu tiešām sākt izskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokli pa pantiem, tālāk- īpašuma nodokli un peļņas nodokli, kas ir garākais un smagākais acīmredzot.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais ir 810.dokuments- par grozījumiem un papildinājumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. 1.punkts- par grozījumiem 4.pantā.

A.Kodoliņš: Šo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Gabrānovs. Idejas pamatā ir deputāta, kā arī droši vien citu lauku deputātu zināms uztraukums, vai, izveidojot paju saimniecības, šī peļņa arī tiks atbrīvota no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, jo iepriekšējā redakcijā bija par ieņēmumiem no uzņēmējdarbības peļņas vai dividendēm, kuras ir apliktas ar peļņas nodokli. Jūs zināt, ka lauksaimniecības uzņēmumus mēs neapliekam ar peļņas nodokli. Iznāca, ka likums tātad neaizsargā lauku statūtu sabiedrību dalībnieku intereses. Tāpēc arī mēs piekritām šim labojumam, un ir izdarīts attiecīgs labojums 4.panta 1.punktā.

Sakarā ar šo deputāta Gabrānova iesniegumu ir arī grozīts šā paša panta 11.punkts, proti, šeit ir papildināts ar to, ka atbrīvoti ne tikai ienākumi no akciju un paju pārdošanas, bet arī no šīs pajas ienākuma izmaksāšanas, jo jūs zināt, ka principā paju sabiedrībās, kuras veidojas, esošos kolhozus un valsts saimniecības pārveidojot par akciju sabiedrībām, var būt arī šis izmaksas variants. Tāpēc arī ir šis papildinājums. Tātad 4.pantā gan 1.punktā, gan 11.punktā papildinājumi ir saistīti ar lauksaimniecības uzņēmumu pārveidošanu statūtu sabiedrībās.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem, kuri iesnieguši šos rakstiskos labojumus, kā arī citiem deputātiem ir kādas piebildes, labojumi? Nav. Lūdzu, Kodoliņa kungs, varat turpināt.

A.Kodoliņš: Labojums 4.panta 14.punktā ir izskatīts pirmajā lasījumā, deputātiem pret šo labojumu nekādu iebilžu nebija.

Priekšsēdētājs: Tālāk, 17.punkts.

A.Kodoliņš: Šeit principā ir deputāta Černaja labojums, proti, ka šī norma ir attiecināma uz nestrādājošajiem pensionāriem. Es gribu mazliet paskaidrot. Tātad situācijā, kad valsts nepārtraukti paredz savos lēmumos dažādus pabalstus un kompensācijas, mēs šos pabalstus un kompensācijas ņemam vērā, palielinot ar nodokli apliekamo minimumu. Tāpēc dubulti atstāt šo normu šajā 17.punktā būtu nepareizi. Šī norma automātiski tiek attiecināta tikai uz nestrādājošajiem pensionāriem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputātiem? Labojumi autoriem? Es redzu, ka nav iebildumu. Tātad labojumi 4.pantā ir izskatīti. Iebildumu un pretenziju nav bijis.

21.pants, otrā daļa.

A.Kodoliņš: Latvijas Rakstnieku savienība iesniegusi priekšlikumu labot 21.panta otrās daļas redakciju. Šeit jāsaka, ka mēs esam šo priekšlikumu ņēmuši vērā, mainījuši un vienkāršojuši šā panta redakciju, jo, mūsuprāt, Latvijas Rakstnieku savienības piedāvātajā formulējumā vairāki momenti ir attiecināmi uz bijušā nodokļu likuma redakciju, kas tika pieņemta pirmajā lasījumā. Daļēji mēs, mainot 8.panta redakciju, jau esam ņēmuši vērā to momentu, ka tiek atskaitīts arī neapliekamais minimums. Tāpēc šā panta redakcija ir piedāvātajā variantā, bet principā priekšlikums ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav nekādu iebildumu? Nav. Par 37.pantu.

A.Kodoliņš: 37.pants ir akceptēts pirmajā lasījumā, nekādu iesniegumu par šo pantu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem kopumā vēl ir par likumprojektu? Vienīgi par spēkā stāšanās kārtību ar 1991.gada 1.jūliju.

A.Kodoliņš: Jā. Tātad otrajā daļā ir skaidrs, ka diemžēl jāmaina datums. Mēs nepaspējām izdarīt to iepriekšējā sesijā un tātad, manuprāt, ir jāpieņem, ka tas stājas spēkā ar 1.oktobri, jo attiecībā uz likumiem par nodokļiem tomēr ir jāievēro ceturkšņa princips. Manuprāt, šis ceturkšņa princips arī šeit būtu saglabājams. Tā ka būtu jāpieņem, ka šie labojumi un grozījumi stājas spēkā ar 1.oktobri.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādas citas domas? Nav. Tādā gadījumā, ja arī par pantiem mums šeit nebija nekādu pretenziju, es domāju, ka mēs varētu balsot kopumā par šo otro lasījumu. Arī otrā lasījuma gaitā nav iesniegti nekādi papildinājumi un labojumi. Es lūgtu sekretariātu intensīvi un gari zvanīt, bet tos deputātus, kuri nav apsēdušies savās deputātu vietās un tomēr vēlētos piedalīties balsošanā, es lūdzu ieņemt savas vietas. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 83 deputāti.

Balsojam par Latvijas Republikas likuma par grozījumiem un papildinājumiem 1990.gada 12.decembra likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli akceptu otrajā lasījumā. Rezultāts: 69- par, 1- pret, atturas- 11.

Līdz ar to mēs esam akceptējuši otrajā lasījumā šo likumprojektu. Ņemot vērā, ka otrajā lasījumā nekādi papildinājumi un labojumi nav iesniegti, šis likums ir pieņemts galīgajā variantā.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti, 4.lappusē ir grozījumi un papildinājumi likumā par īpašuma nodokli. Šeit arī saņemti vairāku deputātu, kā arī dažādu organizāciju iesniegumi un priekšlikumi. Tātad 2.panta 1.punktā bija ierosināts un arī akceptēts pirmajā lasījumā, ka tiek izslēgti apgrozāmie līdzekļi. Šeit esam saņēmuši valdības administrācijas vēstuli, kura ir nodota arī jūsu izskatīšanai. Tā ir 6.lappusē. Vēstule ir par to, ka šā labojuma pieņemšanas gadījumā būs nepieciešamība budžetu pārskatīt. Ir ierosināts šo labojumu pieņemt, bet lai tas stājas spēkā tikai ar 1.janvāri.

Acīmredzot šai koncepcijai varētu arī piekrist, jo citādi būs nepieciešami diezgan būtiski grozījumi budžetā un būs jāmaksā, jākompensē zemāko budžetu iespējamie zaudējumi no republikas budžeta.

Priekšsēdētājs: Kādi deputātiem iebildumi, labojumi, papildinājumi? Neredzu. Es domāju, Kodoliņa kungs, te kopumā tātad varētu...

A.Kodoliņš: Pagaidām mēs runājam par 2.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, par 2.pantu, par spēkā stāšanos.

A.Kodoliņš: Tātad tas ir gan par 2.pantu, gan par otro lielo sadaļu, par datumu, jo tās ir saistītas lietas šinī gadījumā. Tas principā nozīmē, ka mēs gan mainām šo likumu, bet atliekam izmaiņu uz nākamo gadu, kad mainīsim vēl vienu otru likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Nu, te ir dažas problēmas tādā gadījumā. Mūsu komisijā bija ieinteresēto tirdzniecības organizāciju lūgums atbrīvot tās no īpašuma nodokļa par normētajām precēm, proti, par tām precēm, kurām ir noteikta pārdošana par taloniem, uz dažāda veida kartītēm, kur būtībā šiem tirdzniecības uzņēmumiem jāveido uzkrājumi, līdz ar to jākreditē šie uzkrājumi un vēl jāmaksā par to īpašuma nodoklis. Šis stāvoklis radies valdības politikas rezultātā. Es domāju, ka mums šiem uzņēmumiem tomēr ir jāpiemēro šāda nodokļa atlaide jau tagad un jāatrod arī iespēja kompensēt vietējām pašvaldībām šo zaudējumu. To nevar atlikt uz nākamo gadu, jo tas ir valdības politikas rezultātā radies materiālais zaudējums šiem uzņēmumiem, organizācijām.

A.Kodoliņš: Jā, es piekrītu. Mēs jūsu priekšlikumu izskatījām un nonācām pie secinājuma, ka tas ir pielīdzināms apgrozāmajiem līdzekļiem. Tātad tas it kā iekļāvās šajā formulējumā. Tā kā ir atlikta šā likuma stāšanās spēkā 1.janvārī, problēma ar tirdzniecības uzņēmumiem, kuri cieš zaudējumus valdības politikas rezultātā, var būt.

E.Krastiņš: Tad vēl viens jautājums. Vai nevarētu problēmu risināt, zinot, cik īsti lielas ir summas, par kurām mēs šeit runājam? Vai risinājums nebūtu šis Rīgas rajona padomes priekšlikums, kas izmainītu turpmāk no šā likuma pieņemšanas īpašuma nodokļa sadalījumu, proti, ka vairs no īpašuma nodokļa netiktu ieskaitīta nekāda daļa valsts budžetā? Par cik lielām summām te ir runa?

A.Kodoliņš: Es domāju, pirmkārt, Krastiņa kungs, ka tirdzniecības organizācijām ir pilnīgi vienalga, vai ieskaita valsts vai vietējā budžetā. Tādējādi tā ir pavisam cita problēma, un, manuprāt, šeit mums nevajadzētu pārslēgties uz citu problēmu.

E.Krastiņš: Nē, es atvainojos. Tirdzniecības uzņēmumiem, protams, ir vienalga, bet pašvaldībām nav vienalga. Šis cēlonis ir radies valdības politikas rezultātā, tādēļ valdībai būtībā ir kaut kas jādara, un arī mums kaut kas jādara. Tātad mēs gribam palīdzēt šiem tirdzniecības uzņēmumiem. Taču, ja palīdzam tirdzniecības uzņēmumiem, zaudē pašvaldības. Tātad kompensēsim pašvaldībām no valdības daļas, kuras politikas rezultātā ir radies šāds stāvoklis. Tāpēc es jautāju, cik lielas summas te ir. Vai valdības budžets, valsts budžets to var izturēt vai nevar?

A.Kodoliņš: Nu, es jums šīs summas tagad pateikt...

E.Krastiņš: Bet, cik atceros, summas bija diezgan niecīgas īpašuma nodoklim.

A.Kodoliņš: Varu pilnīgi pareizi arī pateikt, ka tās summas nav pārāk būtiskas, būtiska ir procedūra. Katrai pašvaldībai pārrēķināt, pārskaitīt, izņemt un tā tālāk. Lūk, šis birokrātiskais dancis par ne visai būtiskām summām gan ir būtisks. Bet es tā arī nesapratu no Krastiņa kunga uzstāšanās, kādas intereses viņš pašreiz aizstāv- tirdzniecības organizāciju vai pašvaldību?

Likums šinī gadījumā no juridiskās konstrukcijas necieš nemaz. Tā ka šeit ir runa par interesēm. Es domāju, ka Rīgas rajona priekšlikumu tomēr izskatīsim atsevišķi, bet attiecībā uz 2.pantu es piekrītu, ka trešajā lasījumā mēs varam izskatīt īpaši jautājumu par tirdzniecības organizāciju atbrīvošanu no šīs daļas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir tāda pavisam mājīga atmosfēra, un mēs te tā spriežam, sēžam, tomēr pārējiem varbūt nav interesanti šajā brīdī, prese lielāko daļu ir izlasīta un... Tā ka, es domāju, ja mēs gribam diskutēt, tad jādiskutē parastajā kārtībā.

Godājamie kolēģi, te bija izteikti priekšlikumi, ierosinājumi, bet likumprojekts ir tāds, kāds tas mums ir priekšā, un tas mums ir jāakceptē otrajā lasījumā vai jānoraida, jo nekādu citu priekšlikumu, par kuriem autori pieprasītu balsojumu, diemžēl nav.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, ir. Ir šā 4.panta definējums, ko iesniedza Tirdzniecības komisija. Tur ir runa par dažādiem priekšlikumiem. Tas varētu skanēt tā: "Valsts tirdzniecības un patērētāju kooperācijas tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, rūpniecības uzņēmumiem normētie preču un materiālo vērtību krājumi..." Bet kas ir normētie preču un materiālie krājumi? Tie nav visi tie, kas uz taloniem, es atvainojos, Krastiņa kungs. Tātad šinī gadījumā šeit ir runa par daudz plašāku sortimentu. Pie tam šeit ierakstīti ne tikai paši tirdzniecības uzņēmumi, bet arī rūpniecības uzņēmumi nezin kādā sakarā. Tā ka šādam formulējumam mēs nu nekādi negribētu piekrist, ka būtu atstājams šādā veidā. Tādējādi šo jautājumu šinī lasījumā, manuprāt, mēs nevaram izšķirt- vai nu, vai nu. Mēs varam vienkārši nepieņemt 2.pantu otrajā lasījumā un atstāt šā jautājuma izšķiršanu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Man tomēr būtu priekšlikums pieņemt, ka šis pants stājas spēkā ar 1.oktobri, jo jebkurā gadījumā par vienu ceturksni šo pārrēķinu varētu izdarīt. Līdz ar to atkristu pārskatīt šo jautājumu un atsevišķi šo problēmu.

A.Kodoliņš: Es principā piekrītu Karlsona kungam, ka tiešām, ja mēs uzskatām, ka mūsu valdības aparāts var to darīt... Un principā šeit ir vienkārši darīšanas lieta, jo šīs summas nav tādas, kuras pazudinās valsts budžetu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Karlsona kungs, kuru pantu jūs piedāvājat ar 1.oktobri?

J.Karlsons: Tātad par spēkā stāšanās datumu.

Priekšsēdētājs: Par likuma spēkā stāšanos?

J.Karlsons: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad ar 1.oktobri. Citi ierosinājumi? Nav. Kodoliņa kungs, kā redzams, piekrīt šādam risinājumam. Kādi citi ierosinājumi, papildinājumi šajā likumprojektā? Vai varam balsot par akceptu otrajā lasījumā tādā formā, kā šeit ir izklāstīts? Laikam nav iebildumu.

Balsojam par likuma par īpašuma nodokli akceptu otrajā lasījumā ar šo labojumu par 1.oktobri. Rezultāts: par- 61, pret- 4, atturas- 9. Līdz ar to likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu komisiju sniegt savus ierosinājumus par to, kad mēs varētu izskatīt trešajā lasījumā.

A.Kodoliņš: Jā, es aicinu kolēģus, ja jums ir kādi iebildumi (bez šo datumu izmaiņas), vēl iesniegt savus priekšlikumus, lai mēs varētu burtiski, manuprāt, šodien, ja neradīsies kādi iebildumi, vēl arī varbūt pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, es neriskētu ar tādiem solījumiem šodien.

A.Kodoliņš: Labi, tātad tuvākajā laikā, nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to esam izskatījuši šo jautājumu.

Nākamais- par peļņas nodokli.

A.Kodoliņš: Jā. Par grozījumiem peļņas nodoklī. Šis ir garākais no likumprojektiem un acīmredzot vismaz pirmajā lasījumā radīs viskarstākās debates. Turklāt ir vēl ļoti daudzi papildu punkti piedāvāti, kuri arī vairāk vai mazāk ņemti vērā, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Varbūt, Kodoliņa kungs, mēs arī tieši pa pantiem varam skatīt, lai neiznāktu vispārēja spriešana un debates. Katrs deputāts izteiksies par to jautājumu, par kuru viņš visvairāk vēlētos.

Tātad par 1.panta papildināšanu ar trešo daļu. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Šo priekšlikumu ir iesniegusi Valsts finansu inspekcija. Šeit ir runa par tām valsts budžeta iestādēm un organizācijām, kuras bez budžeta finansētās darbības veic vēl arī uzņēmējdarbības savā klasiskajā variantā. Pašreizējā likuma redakcija neļauj Valsts finansu inspekcijai attiecībā uz šīm organizācijām un iestādēm piemērot vispārējo peļņas nodokļa ņemšanas kārtību. Tāpēc ir šis priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kodoliņa kungs. Es domāju, ka varbūt tie priekšlikumi, kuri ir pieņemti, nebūtu komentējami tik plaši, bet varētu apstāties pie tiem, kuri ir noraidīti un kur kāds no deputātiem vai kāds pārstāvis ierosina tomēr balsot par viņa priekšlikumu.

Vai par pirmo deputātiem ir kādi iebildumi, labojumi? Nav. Otrais- par 5.panta redakciju. Tas arī ir finansu inspekcijas ierosinājums. Nav priekšlikumu.

Trešais- par 6.pantu, 9.punkts un 10.punkts. Deputātiem nav nekādu labojumu.

Ceturtais- par 8.panta 2.punktu. Arī neredzu.

Piektais- par 11.pantu. Arī pieņemts Valsts finansu inspekcijas labojums. Vai deputātiem būtu kādi labojumi? Nav.

Sestais- par 13.pantu. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Ja nemaldos, šis pants ir jauns, salīdzinot ar pirmo lasījumu. Vai nevarētu sniegt kādus paskaidrojumus, kāpēc pašvaldību uzņēmumi šādā veidā ir izdalīti no visiem pārējiem uzņēmumiem un kāpēc izdarīta tāda maksājumu struktūras izmaiņa? Vai arī, ja kaut ko gribēja šeit mainīt, kāpēc tad to pašu neattiecina uz privātuzņēmumiem? Kāds pamatojums?

A.Kodoliņš: Šis labojums ir radies, ņemot vērā to iesniegumu, kuru mēs saņēmām no Rīgas rajona Tautas deputātu padomes. Viņi aicina pilnībā atbrīvot pašvaldības uzņēmumus, nododot visu peļņu pašvaldības rīcībā. Mums likās neloģiski, ja valsts uzņēmumiem daļa no savas peļņas nodokļu maksājumiem jāatdod pašvaldībai, bet pilnīgi loģiski ir, ka pašvaldības uzņēmums daļu no savas peļņas atdod valstij. Cita runa, ka šīs svara kategorijas nav vienādas. Tāpēc šis labojums paredz, ka daļa, kuru valsts prasa no pašvaldības, ir mazāka nekā tā daļa, ko valsts dod pretī pašvaldībai no sava uzņēmuma. Šeit ir visa šī loģika, kura ielikta šajā labojumā.

E.Krastiņš: Kā šī loģika attiecināma uz pārējiem uzņēmumiem, kuri nav ne valsts, ne pašvaldību uzņēmumi? Būtībā iznāk, ka pārējie uzņēmumi, kas nepieder pašvaldībai, ir pielīdzināti šinī attieksmē valsts uzņēmumiem.

A.Kodoliņš: Pilnīgi pareizi. Šeit ir pamatloģikas trūkums. Vienīgais šo pārējo uzņēmumu pluss ir tas, ka tiem par 10 procentiem ir samazināts peļņas nodokļa maksājums. Tātad valsts un pašvaldības uzņēmumi tomēr maksā 35 procentu likmi, bet privātuzņēmējam jāmaksā 25 procentu likme, ja viņam ir tik vecs uzņēmums, kuru var aplikt ar nodokli. Bet šeit vispār, ja runājam plašāk, uz priekšu tomēr ir jādomā. Es tomēr vēl arvien uzskatu, ka jābūt vienotai likmei. Valstij, kā arī pašvaldībai ir jāsaņem no saviem uzņēmumiem ieņēmumi ne peļņas nodokļa veidā, bet normālas uzņēmēju dividendes veidā. Tā ir problēma, par ko mēs jau runājām, kad apspriedām likumu par valsts uzņēmumu un vēl veselu rindu citu likumu. Tā ir neloģika, kas pašlaik ir, bet diemžēl tā ir.

E.Krastiņš: Bet tādā gadījumā nav tāda īsti nopietna pamatojuma. Vajadzēja izdarīt šādu labojumu pēc pirmā iesnieguma no kāda rajona. Vai labāk šeit nepieturēties vismaz līdz gada beigām pie kaut kāda status quo, nemainīt šīs likmes ik pēc pāris mēnešiem. Atkal šeit būs aizskarts kāds budžets, par laimi, šoreiz pieauguma virzienā- pašvaldību budžets.

A.Kodoliņš: Nu, es nezinu. Principā laikam vieglāk būs spriest cilvēkiem, kuriem ir ļoti ciešs kontakts ar pašvaldībām. Ja deputātu vairākums domā, ka nav vajadzīgs šis labojums, komisija tur neredz nekādu traģēdiju. Kaut gan es uzskatu, ka šis iesniegums ir ne tikai no Rīgas rajona Tautas deputātu padomes vien. Es zinu, ka visas pašvaldības ir neapmierinātas ar to, ka tām no saviem uzņēmumiem ir jāmaksā valsts budžetam peļņas nodoklis. Man liekas, ka šis jautājums ir jāliek uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Tā izriet, tā projektā ir, tas ir otrais lasījums. Deputāts Edmunds Krastiņš apšaubīja, ka tas ir pamatoti ievietots. Mums ir jābalso. Vai deputāti ir gatavi balsojot izteikt savu attieksmi? Vai vēl kāds izteiksies par 13.panta redakciju, kur ir šie 70 un 40 procenti? Ja ne, tad mums ir jābalso. Deputāts Edmunds Krastiņš nepieprasa balsošanu par šo pantu. Tādā gadījumā mums jāturpina.

Septītais- par 15.panta redakciju. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: 14.pantā ir viens, manuprāt, redakcionāls labojums ar peļņas nodokli apliekamo summu uzskaitījumā, kur ir vesela svītra- kultūras, veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes, tautsaimniecības un labdarības pasākumiem un tā tālāk. Es jau pirmajā lasījumā ierosināju, ka "tautsaimniecība" šajā gadījumā ir jāņem ārā, jo tad jau faktiski vienalga, kur un kādā veidā mēs kaut kādus atskaitījumus izdarīsim, automātiski iznāks, ka šis peļņas nodoklis, šī apliekamā summa ir samazināta. Es nesaprotu, kāpēc tas tur ir palicis.

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, Vaivada kungs, bet runa pašlaik ir nevis par likumprojekta 14.punktu, bet gan par likuma par peļņas nodokli 15.pantu.

J.Vaivads: Tas ir 7.punkts. Piedodiet. Tad tas būs vēlāk. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Vai nav nekas šeit pie 7.punkta? Nav.

Astotais- par 20.panta pirmo daļu. Lūdzu, deputāt Birkav!

V.Birkavs: Vai ir tagad precizēts, ko nozīmē "uzsākt uzņēmējdarbību"? Iepriekšējā redakcija arī izraisīja daudzus strīdus.

A.Kodoliņš: Birkava kungs! Šie strīdi ir par jebkuru redakciju. Mēs esam jau izmēģinājuši apmēram četras redakcijas, ja nemaldos. Nepārtraukti, pieņemot vienu redakciju, mēs saņemam piedāvājumu šo redakciju mainīt un pateikt citā variantā. Šinī gadījumā mēs uzskatām, ka likums par uzņēmējdarbību tomēr diezgan precīzi pasaka, kas ir uzņēmējdarbība. Tur arī parādās šis moments, ka uzņēmējdarbība nevar būt bez peļņas.

Priekšsēdētājs: Devītais- 23.panta otrā daļa. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es atvainojos, par 20.pantu.

Priekšsēdētājs: Par 20.panta pirmo daļu.

L.Muciņš: Jā, vēlreiz. Tomēr ir jautājums, vai jauns uzņēmums vai vecs uzņēmums. Vai tomēr nav tikusi apspriesta tāda redakcija, ka tas nav saistīts ar uzņēmuma nodibināšanu, bet ar konkrētu kapitāla ieguldīšanu un iedarbināšanu. Teiksim, vecam uzņēmumam tiek piebūvēts kaut kāds cehs vai arī tiek uzcelts pilnīgi jauns uzņēmums, bet tas nav saistīts ar kaut kādu mistisku jaunu uzņēmumu reģistrēšanu. Vai šāds variants netika apspriests?

A.Kodoliņš: Es teikšu, ka tika apspriesti vairāki varianti. Bet gribu teikt, ka pašreizējā brīdī mēs runājam par principu, ko uzskatīt par to brīdi, no kura sākt aplikt jaunu uzņēmumu ar nodokli. Vai tajā brīdī, kad tas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā? Vai tad, kad ir attiecīgi nodots ekspluatācijā, kad ir kaut kāds nodošanas akts? Ziniet, arī tāds variants šeit bija. Bet tie visi tomēr neatspoguļo patieso momentu. Uzņēmums principā sāk savu uzņēmējdarbību tajā brīdī, kad parādās peļņa. Tātad mēs varam būt reģistrēti, varam sakrāt naudu, varam uzcelt šo uzņēmumu, pēc tam iestādīs iekārtas, un tikai pēc diviem trijiem gadiem šis uzņēmums praktiski sāks ražošanu, ja tas ir jauns un spēcīgs uzņēmums. Tādā gadījumā tas negūs nekādu atvieglojumu. Kaut gan tieši tādēļ mēs atvieglojam tādus mazus uzņēmumus, tādus ne visai riskantus pasākumus. Bet lielus uzņēmumus dažkārt varam atstāt bez jebkāda nodokļa atvieglinājuma no valsts puses. Tieši tāpēc mēs izvēlējāmies šo pēdējo formulējumu. Es nezinu, vai precīzi atbildu uz jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tātad devītais- 23.panta otrā daļa. Neredzu iebildumus.

Desmitais- 29.panta otrā daļa. Vienpadsmitais- 30.panta otrā daļa. Divpadsmitais- 31.pants. Neredzu iebildumus.

Trīspadsmitais- 32.pants. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Tas arī ir jauns, salīdzinot ar pirmo lasījumu. Vai referents nepaskaidrotu, ko nozīmē frāze "likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā fiksēts fizisko personu īpašums"? Kur ir šie akti, kur tā kārtība noteikta? Kā tas ir noteikts?

A.Kodoliņš: Tātad šeit ir domas par tiem likumiem, kurus mēs tik cītīgi pieņēmām. Likums par akciju sabiedrībām, likums par ierobežotas atbildības sabiedrībām. Tur ir šī kārtība, kā tiek sadalīts šis kopējais statūtu fonds. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, likumdošanas aktiem šeit pielīdzināmi ir kaut vai tie vakardien jūsu cītīgi aizstāvētajā likumprojektā paredzētie. Cītīgi aizstāvētajā likumprojektā par kooperatīvajām sabiedrībām ir šie paraugstatūti un tamlīdzīgi dokumenti, kuri fiksē, kā ir sadalāms statūtu fonds starp dažādiem īpašniekiem. Lūk, te ir arī visi tie likumdošanas akti, kurus es saprotu.

E.Krastiņš: Tādā gadījumā man ir vēl viens papildu jautājums. Vai kooperatīvs, kas ir izveidots pagājušajā gadā un kam līdz 1.oktobrim ir laiks pārreģistrēties, un kurā darbojas trīs vai četri cilvēki,- vai tas ir privāts uzņēmums vai tomēr nav? Es varu pateikt, kāda ir Valsts finansu inspekcijas attieksme; finansu inspekcijas attieksme ir, ka tas nav privāts uzņēmums, acīmredzot arī tāpēc viņi ir iesnieguši šādu labojumu.

A.Kodoliņš: Attieksme vispār nav visai korekta, jo arī kooperatīvi tika izveidoti likumdošanā noteiktajā kārtībā, tie jau neradās bez kādiem likumdošanas aktiem. Šeit, man liekas, ir runa nevis par neprecīzu formulējumu, bet gan par neadekvātu dažādu formulējumu, par Valsts finansu inspekcijas, par dažādu resoru rīcību. Tā ir cita lieta.

E.Krastiņš: Tur jau diemžēl tā nelaime ir. Es neko neteicu par 20.pantu, bet tie, kas darbojas ar šiem nodokļiem, labi zina, kāda bija Valsts finansu inspekcijas interpretācija, kāda bija mūsu reakcija un kāda vēl joprojām ir finansu inspekcijas reakcija, tāpēc diezgan droši esmu pārliecināts: ja ierakstīsim šādā veidā, tad šie kooperatīvi, kuri bija vienīgie atļautie privātīpašuma ieguldīšanas un radīšanas veidi, tiks aplikti ar nodokli tāpat kā valsts uzņēmumi, ja atstāsim šādu formulējumu, nekādi to nepaskaidrojot lēmumā par pieņemšanu.

Tāda pati piezīme man būs arī par spēkā stāšanās lēmumu, jo es zinu uzņēmumus, kuriem joprojām finansu inspekcija nav atmaksājusi to summu, ko tā būtībā nelikumīgi ir ieturējusi no uzņēmumiem, kuriem vēl pat nav pagājuši divi gadi no reģistrācijas. Tā vietā, lai šīs summas atmaksātu, viņu sūdzību rezultātā tiem tiek uzsūtītas dažādas revīzijas, tiek meklēti vēl citi finansu pārkāpumi, lai viņus sodītu par šādu vēlmi izpildīt likumus. Tāpēc es domāju, ka mums tādā gadījumā lēmumā ir jāparedz precīzi, ka šis noteikums attiecas arī uz kooperatīviem.

A.Kodoliņš: Es vienīgi varu teikt, ka pilnīgi piekrītu. Nebūtu pieļaujams, ka kooperatīvi tiktu aplikti šinī gadījumā ne kā privāts īpašums. Tas būtu tiešām nepareizi. Bet tikai attiecībā uz tiem kooperatīviem, es atvainojos, kas tiešām bija kooperatīvi uz privātīpašuma bāzes. Mēs ļoti labi zinām, ka daudzi kooperatīvi tomēr nebija nekādi privāti kooperatīvi. Diemžēl arī šis fakts tādā darījumā ir no svara. Mums ir jāatrod tāds formulējums, kas tomēr šos kooperatīvus sadalītu divās daļās.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka to formulējumu varēs atrast līdz trešajam lasījumam, ja jums noteiktajā kārtībā tiks iesniegti rakstiski priekšlikumi. Diemžēl mutiski mēs to šeit, plenārsēžu zālē, nevaram izdarīt.

Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Skatoties nodokļa likumu, ko pieņēmām pagājušajā gadā, un tagad otrajā lasījumā piedāvāto redakciju, man jāatzīst, ka esmu bijis iniciators šā panta aiztikšanai. Diemžēl tas ir kļuvis sliktāks, lai gan es gribēju, ka tas kļūtu labāks.

Problēma ir tā, ka šis pants likuma sākuma variantā radās, lai izņemtu tā saukto maksu par pamatlīdzekļu izmantošanu valsts uzņēmumos. Tātad valsts uzņēmumiem līdz ar to ir par 10 procentiem lielāks peļņas nodoklis nekā privātuzņēmumiem. Varbūt neuzmanības vai cita iemesla dēļ privātīpašums tika sajaukts ar fizisko personu īpašumu. Tā tas bija palicis likuma redakcijā. Tagad paliek fizisko personu īpašums, nu ir tabula rēķināta pēc fizisko personu daļas.

Šeit jau vienu problēmu kolēģis Edmunds Krastiņš pacēla. Tā ir kooperatīvu problēma. Ir vēl otra nopietna problēma. Ja privāta sabiedrība vai kāda cita veida sabiedrība iestājas ar savu kapitālu citā sabiedrībā, tā ir jau, protams, juridiska persona, nevis fiziska persona. Tātad šī jaunā sabiedrība, ja visi tās dalībnieki ir privātsabiedrības un neviena fiziska persona atsevišķi nav nopirkusi tās akcijas, tiks aplikta ar 35 procentu nodokļa likmi kā valsts uzņēmums. Tas ir klaji nepareizi, tādēļ biju piedāvājis savu formulējumu. Tas ir jums izdalītajā dokumentā, kur viss šis rēķins notiek pēc valsts īpašuma daļas. Es uzskatu, ka tas būtu pareizāk, pamatotāk un atrisinātu visus jautājumus, jo, ja arī kooperatīvā nevar pierādīt, ka tur ir valsts īpašuma daļa, tad viss ir skaidrs. Tā ka es ierosinātu balsot par manu priekšlikumu un atstāt tabulu tādu, kāda tā ir likuma sākotnējā variantā.

A.Kodoliņš: Es gribu tikai piebilst, ka Ēlerta kungam būtu ļoti labi, ja tiešām viss atrisinātos, bet diemžēl tas neko neatrisina. Ja mēs ejam pēc jūsu formulējuma, tad neapliekam ar nodokli vai samazinām nodokli visam kompartijas īpašumam, citu sabiedrisko organizāciju dažādiem īpašumiem, tātad veselai rindai to īpašumu, kas nebūt nav privātīpašumi. Es nemaz neredzu lielu ieganstu, lai mēs šādu pretimnākšanu izrādītu veselai rindai minēto organizāciju.

I.Ēlerts: Tādā gadījumā es atļaušos uzdot Kodoliņa kungam jautājumu, cik liels Latvijas budžetā ir ienākums no kompartijas uzņēmumiem, vai viņi mums patiešām maksā nodokļus?

A.Kodoliņš: Es tiešām neesmu tā īpaši racies zem kompartijas... Bet pilnīgi pieļauju, ka šī daļa var dinamiski palielināties. Taču šeit jau ir runa par principu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, deputāts Ēlerts ierosina balsot par viņa labojumu, kas ir 12.lappusē, kur ar roku ir ierakstīts 14.punkts par 32.panta pirmās daļas redakciju. Kā redzat, te ir minēts, ka komisija atbalsta finansu inspekcijas piedāvāto redakciju, kas ir izteikta šeit, 8.lappusē. Gan deputāta Ēlerta, gan komisijas piedāvātajā variantā sakrīt tabula, tātad var būt runa tikai par teksta daļu. Ir divi varianti balsojumam. Vispirms tiek balsots par komisijas variantu, tad- par deputāta Ēlerta variantu.

Pirmais balsojums- par komisijas variantu. Rezultāts: 27- par, 6- pret un 26- atturas.

Balsojam par deputāta Ēlerta ieteikto variantu. Rezultāts: 28- par, 3- pret, 30- atturas.

Balsojušo skaits ir dažāds. Ar balsu vairākumu- 28 pret 27- akceptēts Ēlerta kunga piedāvātais variants. Ja kādam ir kādas citas iebildes un labojumi, tad to ir iespējams izdarīt trešajā lasījumā.

Godājamie deputāti, zāle ir atdzīvojusies cīņai par tālāko. Tātad mēs esam 13. izskatījuši, tagad 14.punkts par 33.panta pirmo daļu. Deputāte Marjaša, lūdzu!

R.Marjaša: Galīgi nesaprotama šā 33.panta pirmās daļas redakcijas jēga. Sakiet, lūdzu, cienījamais referent, kas te ir atvieglojumu iemesls un pamatojums, vai jebkurš pārskaitījums jebkurai organizācijai?

A.Kodoliņš: Marjašas kundze, godīgi sakot, šeit, tāpat kā jebkura labojuma, ļoti būtiska kļūda ir tā, ka jūs redzat tikai to daļu, kuru maina. Ja jūs paņemtu pamatdokumentu likumu, tad redzētu, ka šis pants satur vēl divas daļas un tās precizē. Es tās atļaušos nolasīt: "Pasākumu fondu un programmu sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Ziņas par peļņas izlietošanu, pasākumiem, fondiem, programmām, ko saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumiem atbrīvo no nodokļu maksāšanas, nodokļu maksātāji iesniedz Valsts finansu inspekcijai, kur tās reģistrē, pārbauda un pieņem lēmumu par attiecīgās peļņas daļas atbrīvošanu no nodokļa."

R.Marjaša: Kodoliņa kungs, var saprast, ja runa ir par konkrētām iestādēm, par konkrētiem fondiem un kapitālām programmām, bet šeit jūs minat kultūras, veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes, tautsaimniecības un labdarības pasākumus. Vai tad mēs esam spējīgi Augstākajā padomē apstiprināt visu mūsu republikā eksistējošo attiecīgo pasākumu sarakstus? Tas taču neizbēgami izraisīs konflikta situācijas pie nodokļu aprēķināšanas un jau izraisa šodien. Pie mums jau griežas cilvēki, kuri strādā skolās. Sponsori viņiem atskaita peļņas daļu par skolu remontu, un finansu inspekcija pilnīgi nerēķinās ar šiem faktiem. Bet vai mēs šeit apstiprināsim katru remontu? Man liekas, ka te jādomā par kaut kādiem citādiem kritērijiem.

A.Kodoliņš: Vai mēs esam spējīgi apstiprināt šos sarakstus? To redzēsim vistuvākajā laikā nākamajā vai aiznākamajā nedēļā. Godīgi sakot, es mazliet šaubos, vai mēs esam spējīgi to izdarīt. Es ļoti ceru, ka manas šaubas neapstiprināsies, bet pilnīgi pieļauju variantu, ka mēs nebūsim spējīgi un ka būsim spiesti mainīt likumu un noteikt, ka šo fondu un pasākumu sarakstu apstiprina Ministru padome vai, manuprāt, vislabāk finansu inspekcija vai Finansu ministrija, kas visvairāk uztraucas par maku, par valsts maku.

R.Marjaša: Bet tad nevajag šodien atkal iestrādāt likumā tādu absurdu kā atvieglojumus pasākumu apmaksāšanai. Man nav nekas pret fondiem, pret programmām, bet vārds "pasākumi" jau iepriekš paredz veselu nebeidzamu sarakstu. Dziesmu svētki tiek plānoti, bet visādi festivāli un visādi koncerti un tā tālāk- tas taču ir absurds.

Es tomēr vēl nesaprotu to 2,85-kārtīgo summu. Varbūt finansistiem tas ir skaidrs, bet man nav skaidrs, ko nozīmē "par 2,85-kārtīgu summu". Kāpēc tieši tā?

A.Kodoliņš: Marjašas kundze, par to summu. Nākamajā lappusē ir mazs aprēķins, tabuliņa. Tur ir šie koeficienti. Šī 2,85-kārtīgā summa parādījās tāpēc, lai mēs panāktu, ka ziedotājs jeb mecenāts- vai kā lai viņu nosauc- ne iegūst, ne zaudē no tā, ka ziedojis. Mēs ļoti strīdējāmies par šādu variantu- ja es ziedoju kādam pasākumam un zaudēju savu peļņu, tad tas ir pie mūsu neiedibinātās ziedošanas kultūras ļoti bezcerīgs variants, ka šie ziedojumi vispār būs. Ja radusies situācija, kā iepriekšējā redakcijā tika piedāvāts pirmajā lasījumā, ka ziedotājs vēl iegūst no tā, tas tomēr arī it kā nav nopietni un normāli, ka es ziedoju, lai iegūtu sev peļņu.

Apcerot visus šos variantus, piepalīdzot deputātam Bulam, mēs atradām šo koeficientu, kas izslēdz gan vienu, gan otru spārnu. Paliek princips, ka ziedotājs personiski no tā, ka viņš ziedo, neko neiegūst, bet arī neko nezaudē.

R.Marjaša: Kam tas vispār ir vajadzīgs?

A.Kodoliņš: Ziedotājs nezaudē, bet iegūst tas, kas saņem ziedojumu. Lūk, kas iegūst. Bet zaudē valsts...

R.Marjaša: Varbūt es nesaprotu, bet katrā ziņā jautājums par pasākumiem un par to, ka "tautsaimniecība" ir ielikta vienā rindā ar pārējiem mērķiem un iestādēm, kuras neražo neko, man liekas nepareizi. Tas uzreiz izraisa kaut kādu nesaprašanu, jo cilvēks jau lasa pirmo daļu, tur jābūt izteiktai kaut kādai juridiskai domai. Tad nāk otrā daļa, kas attīsta un paskaidro. Bet šī doma ir pretrunīga, šis teikums ir pretrunīgs pats par sevi.

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze, tā kā tas ir otrais lasījums, vai jūs piedāvājat svītrot vai labot?

R.Marjaša: Es vienkārši neizprotu...

E.Krastiņš: Es varu paskaidrot. Ja jūs brīnāties par "tautsaimniecības" pasākumiem, es varu jums nosaukt arī konkrētus tautsaimniecības pasākumus, kuru finansēšanai tiek vākti ziedojumi, piemēram, Vidzemes mazo hidroelektrostaciju atjaunošanas akciju sabiedrības dibināšana, kurā arī ir vārds "ziedojums". Pagaidām vēl šī akciju sabiedrība nav nodibināta. Kā jūs to nosauksit? Kultūras vai izglītības pasākums? Valsts šo pasākumu nefinansē, tur ir jāvāc ziedojumi. Tajā pašā laikā, manuprāt, tomēr mēs nevaram atļaut jebkuram pasākumam būtībā izņemt naudu ārpus budžeta ietvariem un ļaut uz budžeta rēķina tos finansēt. Kaut kādam noteiktam lokam šeit jābūt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Vaivads: Man jautājums iepriekšējam runātājam. Kāpēc hidroelektrostaciju atjaunošanā, kas pēc tam būs noteikts uzņēmums ar peļņu, ieguldītais kapitāls jākvalificē kā ziedojums?

Priekšsēdētājs: Uz to jums, Vaivada kungs, Krastiņa kungs starpbrīdī dos atbildi.

J.Vaivads: Tas nu tā, bet man tieši šajā kontekstā ir arī priekšlikums. Es domāju, ka, piemēram, runājot par valsts programmām, kuras var ietvert, lūk, šo "tautsaimniecisko" daļu, to atsevišķi izdalot, mēs tiešām radām pilnīgu neizpratni. Tad jau jebkurš pasākums- un mums tādu būs tūkstošiem ar tautsaimniecisku raksturu- šeit Augstākajā padomē būs jāuzskaita. Es domāju, ka tas ir jāmet ārā. Tieši viens priekšlikums- izsvītrot "tautsaimniecisko"... Tas, ka šie pasākumi parādīsies kaut kādās programmās, ir cita lieta, tad būs apstiprināta programma, kur būs viss iekšā, bet šeit kā atsevišķus pasākumus "tautsaimnieciskos" es ierosinu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Manuprāt, šo jautājumu atrisinās tiešām arī šis moments, kad mēs izskatīsim konkrēto sarakstu. Ja tur izzudīs "tautsaimniecība", tad ar tīru sirdsapziņu trešajā lasījumā varēsim izsvītrot "tautsaimniecību" arī no likuma. Ja tā tur paliek iekšā, tad mēs taču varam to vīģes lapu tur likt vai nelikt, bet vīrietis ir vīrietis, viņš tāds ir, un viss.

Priekšsēdētājs: Deputāti pašlaik apdomā Kodoliņa kunga izteikto secinājumu, bet pa to laiku mums tomēr jābalso par deputāta Vaivada ierosinājumu par "tautsaimniecības" svītrošanu. Viņš pastāvēja uz šo balsošanu, un arī deputāte Marjaša pievienojas, ka jābalso par "tautsaimniecības" svītrošanu. Nav nekā vienkāršāka, mums ir tikai jānobalso.

Balsojam par 14.punktu, ka likumprojekta 33.panta pirmajā daļā svītrojam vārdu "tautsaimniecības". Rezultāts: par- 40, pret- 4, atturas- 25. Svītrota "tautsaimniecība".

15.punkts, 35.panta otrā daļa. Nav ne iebildumu, ne labojumu? Nav.

16.punkts, 39.panta redakcija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav nekā. Citi labojumi, papildinājumi, grozījumi otrajā lasījumā? Nav.

Balsojam par Latvijas Republikas likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"". Rezultāts: 54- par, 1- pret, 13- atturas. Esam akceptējuši otrajā lasījumā.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, mums vēl ir 18 minūtes laika. Ja varam pabeigt šā jautājuma izskatīšanu, tiks arī izsmelta mūsu dienas kārtība šodienai un šai nedēļai.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Izskatot piedāvātos likumprojektus pirmajā lasījumā, mēs nolēmām, ka lēmuma projekts par spēkā stāšanos pagaidām nav izskatāms pa punktiem, kamēr nav pieņemts pats likumprojekts trešajā lasījumā.

Es gan gribu teikt, ka viens no lēmuma projekta "Par peļņas nodokļa spēkā stāšanās kārtību" punktiem, konkrēti, 3.punkts, ir punkts ar līdzvērtību likumam, jo tas principā ļoti būtiski un ievērojami iespaidos zināmas ļaužu kategorijas finansiālo stāvokli. Vai nu viņi gūs ieguvumu, vai arī cietīs zaudējumus. Tā ka es nezinu, vai šis punkts mums tomēr nebūtu jāizskata arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai godājamie kolēģi vēlas izteikt kādas piezīmes vai komentārus par lēmuma projektu par spēkā stāšanās kārtību attiecībā uz grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par peļņas nodokli"? Vai kāds vēlas pie šā 3.punkta kaut ko komentēt?

Lūdzu, deputāt Krastiņ!

E.Krastiņš: Es sapratu, ka tikai par 3.punktu. Tad ir jautājums: kāpēc šie ienākumi, kas radīsies, pārdodot mantu, obligāti apliekami ar ienākuma nodokli 35 procentu apmērā, kaut arī varbūt šis ienākums būs tikai 500 rubļu?

A.Kodoliņš: Jā, es paskaidrošu. Ārēji var likties, ka šī 35 procentu likme šeit ir parādījusies no mūsu iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kur ir 35 procentu likme. Bet šī 35 procentu likme šeit ir parādījusies no pavisam cita dokumenta. Tajā laikā tas gan bija noformēts nevis kā likums, bet gan kā dekrēts "Par kooperatīvu aplikšanu ar nodokļiem". Tur bija arī paredzēta attiecīga norma, ka, likvidējot kooperatīvu, tā nauda, kas tiek izmaksāta kooperatīva dalībniekiem, pārdodot dažādus materiālus vai fondus, vai arī izņemot no kases atlikumu, tiek aplikta ar 35 procentu nodokli. Mūsuprāt, ir loģiski: ja, dibinot kooperatīvu, bija skaidrs, kādi nodokļi jāmaksā un kā tiks aplikti likvidējoties, tad kādi būs nodokļi, ja viņiem ir iespēja nelikvidēties, bet reorganizēties par statūtu vai līgumsabiedrību. Ja viņi tomēr likvidējas, tad viņiem ir piemērojama šī iepriekšējās varas paredzētā norma, kas visiem bija zināma. Lūk, visa loģika.

E.Krastiņš: Es atvainojos, kas šo dekrētu bija pieņēmis?

A.Kodoliņš: Šo dekrētu bija pieņēmusi Latvijas PSR Augstākā padome.

E.Krastiņš: Bet tašā pašā laikā mēs janvārī vai decembrī, pieņemot nodokļu likumus, atcēlām visus iepriekšējos noteikumus par nodokļu iekasēšanu. Tāpēc man liekas tomēr loģiski, ja mēs šeit apliktu vienkārši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli šos ienākumus no tādas mantas izpārdošanas. Es jau saprotu, protams, ka loģiski liekas, ka reorganizēšanās nav likvidēšanās, bet ir taču pieļaujamas situācijas, ka nevar bez likvidēšanās pārveidot šo kooperatīvu, ka cilvēki varbūt grib sākt katrs savu neatkarīgu biznesu. Šeit var būt dažādas situācijas.

A.Kodoliņš: Deputāta Ziediņa priekšlikums ir samazināt uz 13 procentiem. Ļoti vērā ņemams ir deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums. Es šeit negribu izdarīt nekādus kategoriskus secinājumus. Es tikai gribu teikt, ka viena tendence ir pilnīgi redzama, tā ir tendence kooperatīvu likvidēt, nevis reorganizēt, pašā uzņēmējdarbībā nekādas izmaiņas neieviešot, un saņemt no mums atvieglojumus uz diviem gadiem. Šī tendence, manuprāt, tomēr ir negatīva tendence, tāpēc es personiski esmu par pietiekami augstu nodokli, bet tajā pašā laikā lai tas būtu kaut cik likumīgi pamatots un taisnīgs.

E.Krastiņš: Es domāju, ka mums te vajadzētu nevis kaut cik, bet tiešām likumīgi to pamatot tajā nodokļu sistēmā, kura mums pastāv. Vienīgā pieeja tādā gadījumā ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Te mēs varam filozofēt, kas kuram ir izdevīgāks to rāmju ietvaros, kurus esam izveidojuši. Protams, katrs rēķinās, kā viņam ir izdevīgāk. Tajā pašā laikā reorganizējoties viņš ne tikai saņems šo peļņas nodokļa atlaidi, bet viņam būs jāmaksā arī daudzi citi maksājumi. Rīkosimies to likumu ietvaros, kas mums ir!

A.Kodoliņš: Mēs pašlaik strīdamies tīri teorētiski, jo abos gadījumos tomēr pamatā, kooperatīvu likvidējot, būs 35 procenti. Var jau būt, ka mēs varam pieņemt arī šo otru variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es saprotu, ka mēs pieņemam likumu par peļņas nodokli otrajā lasījumā. Attiecīgi arī šo lēmumu varētu pieņemt reizē ar likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Es domāju, ka tieši šis jautājums, manuprāt, prasa vēl sīkāku noskaidrošanu.

A.Kodoliņš: Ja es arī šeit šo jautājumu izvirzīju, tad tikai tāpēc, lai to aktualizētu, lai deputāti justu, ka šāds āķīgs punkts šeit ir, un izteiktu savus viedokļus. Tas arī ir viss, es gaidu jūsu priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs šoreiz vairāk arī neko nepanāksim, deputāti ir tiešām mērķēti uz šā punkta pamatīgu izskatīšanu, izpētīšanu. Pieņemot likumu trešajā lasījumā un arī lēmumu par spēkā stāšanās kārtību, mēs varētu arī diskutēt par šo 3.punktu.

Par lēmumu vairs nekas nav? Tātad to mēs arī pašlaik neturpinām izskatīt. Vai Kodoliņa kungam ir vēl kādi dokumenti, ko mums vajadzētu šeit apspriest? Nav.

A.Kodoliņš: Nē. Cienījamais priekšsēdētāj, paldies jums.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs esam pieņēmuši vienu likumu un divus likumprojektus esam akceptējuši otrajā lasījumā. Līdz ar to esam izskatījuši šīsnedēļas plenārsēžu darba kārtību un arī šodienas darba kārtību esam pabeiguši visai laicīgi.

Godājamie deputāti, pirms atvadāmies šeit plenārsēdē līdz nākamās nedēļas otrdienai, varbūt ir kādi paziņojumi komisiju priekšsēdētājiem vai deputātiem? Nav.

Gribu atgādināt, ka rīt ir Prezidija sēde parastajā laikā un vietā. Uz redzēšanos nākamnedēļ!

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde