1991.gada 7.maija sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Mēs varētu sākt, jo pēc visiem pulksteņiem laikam jau ir piecas minūtes pāri trijiem, kā bija norunāts. Latvijas Republikas likums "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmējdarbību"". Ziņo deputāts Špoģis.

K.Špoģis: Pēc pirmā lasījuma tika saņemti konkrēti deputātu priekšlikumi, bija ierosināti labojumi par konkrētiem pantiem. Ierosinājumi bija arī no dažām pilsētu un rajonu pašvaldībām. Izveidojās ieinteresēto komisiju pārstāvju darba grupa, kura rūpīgi izskatīja šos priekšlikumus, dabiski, ka arī Ekonomikas komisija, kā tas pienākas. Bez tam precizētā 32.panta redakcija tika saskaņota arī ar attiecīgajām radošajām savienībām un ar attiecīgajām ministrijām sakarā ar šā panta jaunās konstrukcijas izveidošanu.

Pēc pirmā lasījuma vēl saņemti un tika izskatīti arī Juristu biedrības priekšlikumi. Tātad- otra priekšlikumu grupa par šo likumu par uzņēmējdarbību. Mēs vienojāmies, ka šajā projektā ir ietverti tie, kuri domāti likuma par uzņēmējdarbību praktiskai pilnveidošanai, tā darbības sekmēšanai un pašas uzņēmējdarbības sekmēšanai uz likumiskākiem pamatiem. Uz vēlāku laiku pēc vienošanās atlikti tie priekšlikumi, kuriem galvenokārt ir tīri teorētiskas diskusijas raksturs starp juristiem, kā arī starp juristiem un tautsaimniekiem.

Pārejot pie konkrētajiem pantiem, skatām dokumentu. Tur 4. un 5.pantā pēc Juristu biedrības priekšlikuma ir uzlabota redakcija. Tie ir jauni. To pirmajā lasījumā nebija, tie tagad no otrās paketes ir nākuši klāt. Tie ir saskaņoti, liekas, ka balsošana nebūs vajadzīga.

Tālāk ir 7.panta otrā daļa, kas šeit ir 3.pozīcija. Tā ir no pirmā lasījuma bez izmaiņām, to mēs jau esam pieņēmuši.

Tālāk ir 4.punkts jeb 8.panta pirmā daļa. Arī šeit ir uzlabota redakcija pēc Juristu biedrības priekšlikuma.

Tālāk ir 8.panta otrā daļa. Tas ir jauns papildinājums, lai būtu pilnīga saskaņa ar tiem Civilkodeksa labojumiem, kuri pašreiz veidojas.

Priekšsēdētājs: Cienījamais Špoģa kungs, tad jau skatām pa pantiem. Tātad pirmais pants, kurā ir izmaiņas, ir 8.panta otrā daļa. Nav nekādu iebildumu? Acīmredzot balsot nevajag. Balsosim kopumā. Nav vajadzības laiku kavēt.

K.Špoģis: 10.panta redakcijā ir vienkārši izdarītas vajadzīgās izmaiņas, lai saskaņotu ar likumu par darba koplīgumiem.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, ja ir kādi jautājumi par kādu pantu vai redakcijas izmaiņām, jautājiet tūlīt! Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Man tad jāgriežas atpakaļ pie 4.panta.

Priekšsēdētājs: Labi, atgriezīsimies pie 4.panta un tad izlemsim un iesim tālāk. Vajag, lai apspriests ir pants, lai mums nav divas reizes viens un tas pats jārunā.

G.Preinbergs: Cienījamais profesor, es runāju par 4.panta frāzi: "ko izsniedz profesionālās savienības un korporācijas". Profesionālās savienības acīmredzot ir biedrības vai tamlīdzīgi, vai ne? Runājot par manu specialitāti- veterinārmedicīnu, Veterinārārstu biedrībā ir tikai 60 procenti veterinārārstu.

K.Špoģis: Jā, jā, tas ir 32.pantā, kur licencēšana. Tā ir 32.panta ceturtā daļa. Pie tā mēs nokļūsim.

G.Preinbergs: Un šeit? Frāze jau šeit ir. 5.lappusē pirmajā rindā.

K.Špoģis: Mēs pašreiz izskatām pirmo lapaspusīti.

Priekšsēdētājs: Tad jūs atgriezāties pie 4.panta?

K.Špoģis: Otrajā lappusē 5.pozīcija, 10.pants par darba koplīgumiem. To mēs skatām pašreiz. Bet 32.pantā par licencēšanu ir tā, kā mēs norunājām. Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Tad 5.punkts likumprojektā ir par darba koplīgumu?

K.Špoģis: Jā, 5.punkts par darba koplīgumu.

Priekšsēdētājs: Ir kādi jautājumi? Priekšlikumi? Nav. 6.punkts, 13.panta papildinājums.

K.Špoģis: 13.panta redakcija arī jau pirmajā lasījumā ir pieņemta. Tālāk ir 16.pants. Tas arī it kā pieņemts, bet acīmredzot mēs to izskatīsim komisijā pirms trešā lasījuma galīgi. Varbūt šeit tiks precizēta redakcija, jo kolēģis Edmunds Krastiņš jau ir iesniedzis priekšlikumu, ka šo normu varētu noregulēt ar valsts uzņēmumu un pašvaldības statūtiem un ka nebūtu vajadzības to te rakstīt iekšā. Varbūt var uzreiz par to nobalsot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

E.Krastiņš: Man šis ieraksts liekas nedaudz absurds, jo valsts uzņēmums ir vienota juridiskā persona, tāpat arī pašvaldību uzņēmums ir vienota juridiskā persona, kas darbojas uz attiecīgu statūtu vai nolikuma pamata. Kāda te varētu būt vēl runa par kādu citu uzņēmējdarbības formu pastāvēšanu šo uzņēmumu kā juridisko personu sastāvā? To, vai šeit kaut kādas nomas attiecības veidojas vai neveidojas ar kaut kādām akciju sabiedrībām vai kaut kāda cita veida organizatoriskiem veidojumiem, jau tāpat regulē valsts vai pašvaldību uzņēmumu statūti un augstākstāvošās organizācijas, kas tos izveidojušas. Tāpēc, manuprāt, šāds ieraksts ir nevajadzīgs. Es piedāvāju to vispār svītrot.

K.Špoģis: Tādai domai var piekrist. No tā acīmredzot necietīs ne darbība, ne arī uzņēmumi vai uzņēmēji. Ja tikai neiebilst deputāts, kurš iesniedza šo priekšlikumu pēc pirmā lasījuma.

Priekšsēdētājs: Kurš deputāts to iesniedza?

K.Špoģis: Ja nesaka neko, tad...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaščerinski!

J.Zaščerinskis: Mēs nesen pieņēmām speciālu lēmumu par to, ka valsts uzņēmumos nedrīkst veidot kooperatīvus. Vai gadījumā mēs nenonākam tagad pretrunā?

K.Špoģis: Likumā par valsts uzņēmumu jau ir noteikta šī kārtība, bez tam arī statūtos. Turklāt tagad jau tie kooperatīvi, kā saka, ir pagājusi forma, visiem tiem kooperatīviem ir jāpārveidojas. Varbūt Edmunds pateiks.

E.Krastiņš: Es paskaidrošu vēl precīzāk. Mēs taču nevaram pieņemt lēmumu par to, vai valsts uzņēmumos var vai nevar veidoties šie kooperatīvi. Mēs varam pieņemt, ka kooperatīvos nedrīkst strādāt tādi vai citādi speciālisti no valsts uzņēmumiem un vadošie darbinieki. Mēs varam pieņemt lēmumu, ka kooperatīviem nedrīkst iznomāt pamatlīdzekļus no valsts uzņēmumiem. Tagad paredzēts, ka tādu kooperatīvu vispār nebūs, ka tie tiks pārorganizēti citās formās. Kā var pateikt, pie kā pastāv, teiksim, sabiedrība ar ierobežotu atbildību? Tā pastāv pati par sevi. Tā ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, un to, kādas veidojas mantiskās attiecības un līgumattiecības, regulēs valsts uzņēmuma statūti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es gribu atbalstīt tieši šo redakciju, kā redakcijas komisija ir uzrakstījusi, jo man visumā ir simpātiski deputāta Krastiņa priekšlikumi. Taču varbūt tomēr nolaidīsimies uz grēcīgās zemes. Šāds ieraksts šobrīd ir nepieciešams, tas atbilst mūsu politikai, par ko mēs esam ne vienu vien lēmumu pieņēmuši. Šobrīd ir tāda situācija, ka diemžēl notiek šī stihiskā privatizācija. Šis pants, es domāju, visumā mums palīdzēs regulēt šos jautājumus. Lēmuma projektā, kurš te ir pievienots, redzam, ka pārreģistrāciju pagarinām līdz 1.oktobrim. Tātad būs zināms laiks, kad šie kooperatīvi vēl darbosies un netiks pārreģistrēti.

Nav arī pieņemts likums par nomas uzņēmumu. Vai tas paredzēs tikai nomu un atbildīs likumam vai arī tur būs kaut kāda īpašuma formu maiņa, vēl nav zināms. Šobrīd, ņemot vērā to, ka likums par uzņēmējdarbību ir zināmā mērā "jumta" likums, es atbalstu šo redakcijas komisijas priekšlikumu atstāt to likumā un neko nesvītrot. Tas, protams, visumā varbūt nav korekti, bet ir atbilstoši šodienas situācijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Jāatzīmē, ka šī norma ir korespondēta no likuma par valsts uzņēmumu, turklāt šajā normā ir iekļauts ārpustatūtos paredzētu uzņēmējdarbības formu aizliegums. Tātad šajā gadījumā šī norma ir ļoti korekta, nevajadzētu atteikties no tās.

K.Špoģis: Nu tad balsosim.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Edmunda Krastiņa priekšlikumiem: pirmais- par svītrošanu, otrais- par atstāšanu šādā redakcijā. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 85. Balsosim par Edmunda Krastiņa priekšlikumu šo normu svītrot no grozījumiem likumprojektā. Vajadzīgs relatīvais balsu vairākums. Rezultāts: 11.

Balsosim par normu tās pašreizējā redakcijā. Rezultāts: 44. Tātad šī norma paliek tāda, kāda tā ir. Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: 17.pantā ir Juristu biedrības ieteikts būtisks labojums. Tas arī radīja darba grupā diskusijas. Šeit vārdiņi "var būt" ir aizstāti ar kategorisku "ir".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es aicinu balsot pret šo jauninājumu, jo, pirmkārt, 17.pants likumā paredz plašākas iespējas- var būt un var arī nebūt juridiskās personas. Otrkārt, es esmu iepazinies ar likumprojektu par sabiedriskajām organizācijām. Tur ir paredzēti daži panti arī uzņēmējdarbībai.

Pastāv jautājums par bezpeļņas organizācijām. Šajā sakarā darba grupā, Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā radās jautājums, kādā veidā norobežot, kad uzņēmums, ko nodibina sabiedriska organizācija, pāraug tādā uzņēmējdarbības formā, kurai būtu jāmaksā nodokļi. Šajā likumā ir iekļauti kritēriji: nodarbināto skaits, peļņas apjoms un vēl daži kritēriji. Tā, piemēram, ja Tautas frontes Liepājas nodaļa izgatavo nozīmītes, tad nebūtu nekādas vajadzības viņiem kā juridiskai personai dibināt uzņēmumu, viņi varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību, attiecīgi no šī darbības veida samaksājot visus nepieciešamos nodokļus- peļņas nodokli un tā tālāk.

Es aicinu tomēr atstāt plašāku variantu, nevis sašaurināt līdz juridiskajai personai. Līdz ar to rodas tāda sajūta- ja sabiedriska organizācija un kaut kāda bezpeļņas organizācija nodarbosies ar uzņēmējdarbību, ražos suvenīrus vai nozīmītes, vai kaut ko, lai kaut kā atvieglotu savu dzīvi, tad uzreiz mēs prasīsim no viņiem, lai viņi reģistrētos kā juridiska persona. Es aicinu balsot pret.

K.Špoģis: Tad ir jābalso par 8.punkta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Tas ir deputāta Muciņa priekšlikums. Vai ir kāda cita motivācija par vai pret? Tātad deputāts Muciņš iesaka šo 8.punktu mūsu likumprojektā svītrot, tādā veidā nemainot 17.panta otro daļu pamatlikumā. Balsojam par Muciņa priekšlikumu svītrot. Rezultāts: 36. Tātad tas ir vairākums no balsojošajiem. Pieņemts.

K.Špoģis: 25. un 27.pants ir no pirmā lasījuma bez izmaiņām. Tālāk ir 11.pozīcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par kuru pantu?

V.Birkavs: Par 25.pantu. Es gribētu vērst Špoģa kunga uzmanību uz to, ka šeit ir papildinājums šo uzņēmumu, kā arī kopuzņēmumu formām, turpretim 4.panta otrās daļas pirmajā teikumā mēs to izteicām šādi- "visi uzņēmēji (uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības)". Šeit vairākās vietās tas ir korekti, bet vairākās vietās tomēr vajag, ņemot vērā šā panta izmaiņas, precizēt redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl! Nav. Tas ir tikai precizējums.

K.Špoģis: Tagad nāk 31.panta 5.punkts. Tas ir šis labojums, kas izriet no 32.panta jaunās konstrukcijas. Man liekas, ka to tādā veidā varētu pieņemt. Nekādu domstarpību šeit nebija. Tāpat arī 31.panta trešās daļas papildinājums, kas bija ņemts no Uzņēmumu reģistra, ir bez izmaiņām no pirmā lasījuma.

Bet šeit sākas. Darba grupa un Ekonomikas komisija daudz laika un rūpju veltīja tieši Liepājas pilsētas padomes priekšlikumam. Mēs piedāvājam šā jautājuma risināšanai, viņu priekšlikuma risināšanai īpašu punktu lēmumā- 3.punktu. Tur ir par valsts uzņēmumu statūtu saskaņošanu ar pilsētu un rajonu pašvaldībām. Par uzņēmumu vadītāju kandidatūru saskaņošanu priekšlikuma autori, kuri piedalījās Ekonomikas komisijas sēdē, vairs neuzstāja, viņi uzskatīja, ka galvenais ir statūti. Šis ir par to.

Otrs priekšlikums bija no citām pašvaldībām, no Ogres un no Ventspils rajona, tāpat arī no Rīgas Latgales priekšpilsētas. Tā saturs bija- paplašināt to dokumentu sarakstu, kuri jāiesniedz reģistrējot. Tas ir, pievienot saskaņojumu ar pašvaldību vai pašvaldības atļauju dibināt uzņēmumu, sākt uzņēmējdarbību.

Ar šo priekšlikumu mums gāja tā, ka apvienotajā starpkomisiju darba grupā viedoklis bija viennozīmīgs, proti, ka šis priekšlikums noraidāms, tāpēc ka tur jāvadās pēc likumiem, nevis pēc atsevišķa pašvaldības ierēdņa lēmuma, kurš tiktu pieņemts pēc principa "ļaušu, neļaušu, došu, nedošu".

Mēs būtu ārkārtīgi pateicīgi, ja saņemtu priekšlikumus, kādas ir nepilnības un ko vēl vajag pilnveidot likumā par uzņēmējdarbību vai kādā citā likumā, bet tādi priekšlikumi nav saņemti. Šo triju pašvaldību priekšlikums bija tikai varas saskaņošana. Mēs uzskatām, ka tas neizbēgami kavēs uzņēmēju rašanos un darbotiesgribu. Tā sprieda darba grupā un apakškomisijā. Bet komisijā balsis mazliet sadalījās. Dažiem deputātiem bija cits viedoklis, jo tur piedalījās un uzstājās arī priekšlikuma autori. Bija noskaņojums, ka atļauja ir vajadzīga. Tāpēc varbūt būs arī jābalso par šo jautājumu.

Darba grupa un komisija uzskata, ka pašvaldībām ir nepieciešama sistemātiska informācija par saņemtajiem pieteikumiem un reģistrētajiem uzņēmumiem. Tāpēc ir attiecīgs punkts, kad nonāksim pie likuma par Uzņēmumu reģistru. Bet tas ir tālākais.

Par mierinājumu gan jāsaka, ka Liepājas pilsētas priekšlikumu un Rīgas rajona priekšlikumu atbalstīja tikai ļoti nedaudzi rajoni un pilsētas. Dažas pat atsūtījušas noraidošas atsauksmes. Diemžēl gan pēc tam, kad otrais lasījums bija noformēts. Absolūtajam vairākumam rajonu un pilsētu pašvaldību darba pietiek un varas trūkumu tās neizjūt. Līdz ar to nekādus šādus jautājumus, kas varētu traucēt uzņēmējdarbību, tās neizvirza. Tāpēc te arī būtu jāizlemj jautājums, vai pietiek ar to, kas par Liepājas pilsētas saskaņošanas priekšlikumu ierakstīts lēmuma projektā. Pēc komisijas domām, pietiek ar to, bet var arī ielikt šādu normu kaut kur likumā par šo saskaņošanu. Bez tam viņiem bija priekšlikums vispār saskaņot statūtus, bet mēs uzskatījām, ka būtu jāsaskaņo valsts uzņēmumu statūti, nekādā gadījumā nepieļaujot jaukšanos privātuzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību statūtu kontrolē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Birkav!

V.Birkavs: Vai Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumu par 31.panta 5.punkta izmaiņām jūs neesat saņēmuši? Mēs ceturtdien izskatījām. Runa ir par to: ja mēs formulējam šādā veidā reģistrācijai nepieciešamos dokumentus, tad tas ir tas, par ko mēs runājām pirmajā lasījumā, ka uzņēmējdarbības sākšanai jeb uzņēmumu reģistrēšanai ir vajadzīga licence. Turpretim licence pēc būtības daudzos gadījumos ir vajadzīga, lai uzsāktu uzņēmējdarbību. Tādēļ mēs Likumdošanas komisijā ierosinājām speciālu formulējumu, kuram jābūt jums iesniegtam, bet...

K.Špoģis: Otrajā likumā par reģistru tas ir.

V.Birkavs: Nē, likumā par reģistru arī, bet šeit, ja mēs formulējam- "reģistrācijai nepieciešamie dokumenti", 5.punktā jāraksta- licence. Ja mēs nesvītrojam šo punktu un nepieņemam Likumdošanas jautājumu komisijas variantu, tādā gadījumā licence ir vajadzīga pie reģistrācijas. Turpretim praktiski licence pie reģistrācijas nav vajadzīga, jo starp darbības uzsākšanu un uzņēmuma reģistrēšanu dažreiz var paiet ārkārtīgi ilgs laiks, un tas ir traucēklis.

K.Špoģis: Licence ir vajadzīga, sākot attiecīgās darbības veidu. Tā ka to tad ielabosim.

Priekšsēdētājs: Vai tas jums ir pieņemami, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Uzskatu, ka nevar reģistrēties, ja nav licences. Es uzskatu, ka licence nepieciešama iepriekš un ka bez licences nav iespējama nekāda rosīšanās, nekādas darbības uzsākšana un nekas tamlīdzīgs, par ko runāja godājamais kolēģis Birkavs. Es aicinu balsot par to variantu, kā ierakstījusi redakcijas komisija.

Priekšsēdētājs: Tagad mums ir divas iespējas.

I.Movels: Tomēr gribētu atbalstīt deputāta Birkava ierosinājumu. Te ir tāpat kā tirgus ekonomikā: neviens ar mani neslēgs līgumu, ja es neesmu speciālists. Ja es protu to darīt, tad visi slēgs līgumu, būs licence vai nebūs. Es tomēr lūdzu atbalstīt Birkava priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Tad mēs varam arī tā, ka nobalsojam par deputāta Birkava priekšlikumu principā, un tad jūs redakcionāli formulēsiet precīzāk šo licences jautājumu. Tā varētu būt, Birkava kungs?

V.Birkavs: Es tikai gribēju vēlreiz uzsvērt, ka tas nenozīmē, ka licence nav vajadzīga. Licence ir vajadzīga, uzsākot uzņēmējdarbību, praktisko darbību. No reģistrācijas brīža līdz uzņēmējdarbības uzsākšanai paies zināms laiks, reģistra veidlapā to var paredzēt. Bez tam esam paredzējuši kriminālatbildību par darbības sākšanu bez licences. Šāds lieks šķērslis mūsu likumdošanā šobrīd ir absolūti nevajadzīgs.

K.Špoģis: Likumā par Uzņēmumu reģistru tā arī mums ir iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Mēs esam paredzējuši kriminālatbildību par izvairīšanos no alternatīvā dienesta, bet, ja man parādītu kaut vienu cilvēku, kurš ir notiesāts par šā likuma pārkāpumiem, tad es labprāt uz viņu paskatītos. Es aicinu godātos kolēģus balsot par tādu variantu, kā ir ierakstīts šajā likumā. Vispirms ir jādabū licence. Neaizmirsīsim, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam, neaizmirsīsim visus šos nekvalitatīvos piedāvājumus, kurus šobrīd ar avīžu starpniecību katru dienu lasām. Diemžēl līdz īstam tirgum mums ir tālu, tādēļ es aicinu balsot tā, kā komisija ir lēmusi. Es nesaprotu, kādēļ Špoģa kungs tik viegli atsakās no komisijas viedokļa.

K.Špoģis: Tādēļ, ka grupa un Ekonomikas komisija pieņēma šo priekšlikumu un precīzu formulējumu likumā par Uzņēmumu reģistru. Šeit tas vienkārši nav pamanīts. Tas ir komisijas lēmums, nevis kaut kāda mana atkāpšanās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Repše!

E.Repše: Šinī gadījumā es atbalstu Birkava kunga viedokli, jo var būt tāda situācija, ka uzņēmums ir reģistrēts un ka pēc tam nolemj vēl papildus veikt uzņēmējdarbību, kurai nepieciešama licence. Tā, piemēram, valūtas pirkšana un pārdošana. Tam ir nepieciešams, lai Latvijas Banka izdod licenci. Šobrīd Latvijas Banka pēc savas izstrādātās kārtības izskata tikai jau reģistrētu uzņēmumu iesniegumus. Tā ka savā ziņā te ir loģika. Varbūt uzņēmums, kas ir reģistrēts, nolemj pēkšņi papildus veikt vēl kādu darbību, kurai ir vajadzīga licence.

K.Špoģis: Uzņēmumam var būt paredzēti vairāki darbības virzieni vai arī viens no tiem ir tāds, kur vajadzīga licence, bet ko sāk tikai varbūt pēc pusgada vai pēc gada.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

A.Krūmiņš: Es personīgi atbalstītu Birkava kunga priekšlikumu, taču, neskatoties uz to, strīdu, protams, izlems deputāti. Taču neatkarīgi no tā šā likuma 31.panta 5.punkts būtu jāgroza, jo tas ir tādā redakcijā, ka uzņēmējsabiedrības veidiem, kuru darbības veikšanai noteikti ierobežojumi, vajadzīga Latvijas Republikas Ministru padomes atļauja. Bet likumprojektā par grozījumiem mēs taču paredzam licences izdošanu ne tikai Ministru padomei, bet arī pašvaldībām un profesionālajām sabiedrībām! Tā ka šeit no likumdošanas tehnikas viedokļa vienalga 5.punkts ir grozāms.

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Birkava ierosinājumu mainīt 31.panta pirmās daļas 5.punktu. Rezultāts: 34.

Balsojam par to redakcijas variantu, kāds ir šeit ar visu licenci. Rezultāts: 25.

Vairākumu ir ieguvis deputāta Birkava priekšlikums, tāpēc lūdzu līdz trešajam lasījumam precizēt 31.panta pirmās daļas 5.punkta redakciju.

K.Špoģis: Tagad par Liepājas priekšlikumu. Būtu jāizlemj, vai vajadzētu likt likumā šo skaņošanu. Komisijas darba grupa uzskatīja, ka ir pietiekoši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es uzskatu, ka atstājam redakcijas komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: To mēs jau pieņēmām.

K.Špoģis: Priekšlikums, lai Uzņēmumu reģistrs pieprasa izziņu, ka ar pašvaldību saskaņots, ir atteikts, noraidīts. Neviens arī neiebilst pret noraidījumu.

Tagad 32.pants. Darbības veidu licencēšanā bija diametrāli pretēji priekšlikumi, īpaši par juridisko darbību. Juridiskās darbības privātā prakse. Deputāts Muciņa kungs vēlas licencēt notāra praksi, advokāta praksi un juriskonsulta praksi. Tā bija projektā.

Pretējs viedoklis ir Juristu biedrībai un Tieslietu ministrijai. Izskatot šos darba grupas priekšlikumus, Ekonomikas komisija pieņēma Juristu biedrības prezidenta Birkava parakstīto, plaši motivēto priekšlikumu un pierādījumu, ka tas ir vajadzīgs. Līdz ar to neiekļāva licencējamo darbības veidu sarakstā notāra praksi un advokāta praksi.

Otrā diskusija bija par sakaru pakalpojumiem. Bija trīs varianti. Tas, kas tagad ir ierakstīts, veido diezgan garu sarakstu. Varam uzskatīt, ka trešajā lasījumā tas būs precizēts, jo deputāts Krastiņš iesniegto sarakstu līdz trešajam lasījumam par jaunu rūpīgi pārskatījis vēlreiz. Sakaru ministrs ir iesniedzis priekšlikumu par bezvadu sakaru pakalpojumiem, kā arī par radio un televīzijas raidījumiem.

Pašreiz pats galvenais ir šīs juridiskās prakses. Bez tam šeit ir arī par veterinārmedicīnisko praksi. Tas ielikts ceturtajā nodaļā. Mums ar cienījamo kolēģi bija saruna, ka vajadzētu to kaut kādā veidā izdalīt. Tas ir ņemts vērā. Nav domāts, ka Veterinārārstu biedrība izsniegs licences. Saskaņā ar lēmuma projektu līdz 1.oktobrim vajag sagatavoties un izveidot institūciju, kura acīmredzot varētu licences piešķirt. Varētu šo priekšlikumu likt nevis 4., bet 3.grupā. To mēs varētu, protams, šeit izlemt.

Lai mēs varētu virzīties uz priekšu, vajadzētu nobalsot. Juristi varbūt turpinās pastrīdēties savā starpā par notāra prakses, advokāta prakses un juriskonsulta prakses licencēšanu.

Priekšsēdētājs: Varbūt izskatīsim apakšpunktus, lai būtu skaidrs, citādi būs mētāšanās no viena punkta uz otru. Par 32.panta apakšpunktiem.

K.Špoģis: Par 1.punktu nekādu jautājumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, lūdzu!

E.Kide: Ir priekšlikums 2.apakšpunktā.

Priekšsēdētājs: Mēs par pirmo runājam. Par 1.apakšpunktu nevienam nebija? 2.apakšpunkts.

E.Kide: Priekšlikums ir saskaņots ar Izglītības ministriju. Tur, kur pēdējā rindkopā ir rakstīts "pirmsskolas un ārpusskolas audzināšanas iestāžu atvēršana", priekšlikums ir pieņemt šādu tekstu- "audzināšanas un izglītošanas iestāžu atvēršana". Arī ārpusskolas darbībā ir tādas iestādes, kur notiek ne tikai audzināšana, bet arī izglītošana.

K.Špoģis: Saskaņā ar mūsu kārtību jūs iesniedziet rakstiski savu priekšlikumu uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Tur nevajadzētu balsot, tas ir pieņemams.

E.Kide: Vēl 3.punktā.

Ģ.Krūmiņš: Šodien mēs skatām šā likumprojekta labojumus otrajā lasījumā, šodien arī izskatījām otrajā lasījumā likumu par policiju. Tagad pievērsiet uzmanību likuma par policiju 12.panta 25.apakšpunktam. Te būtībā ir uzskaitīti uzņēmējdarbības veidi, kuriem policija izdod atļaujas. Es domāju, ka šos uzņēmējdarbības veidus, kas policijas likumā ir uzskaitīti, bet likumā par uzņēmējdarbību nav uzskaitīti, vajadzētu ietvert 32.panta 2.punktā. Konkrēti tie ir pirotehniskie uzņēmumi, šautuves un stendi. Citādi mēs nonāksim nelielā strupceļā, kad abus likumprojektus pieņemsim trešajā lasījumā.

K.Špoģis: Mēs starpbrīdī jau norunājām. Viņš iedos tūlīt rakstisku piezīmīti un ieliks trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vēl par 2.punktu? Nav. Lūdzu, 3.punkts.

K.Špoģis: Šeit līdz trešajam lasījumam precizēsim par sakaru pakalpojumiem, proti, bezvadu sakaru pakalpojumiem (iedzīvotājiem), radio un televīzijas pārraidēm. Izskatām trešajā lasījumā, lai noņemtu tos iebildumus, kuri šeit varētu izskanēt sakarā ar to, ka pārāk plaša ir licencēšana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Priekšlikumu es iesniegšu rakstiski. 3.punktā, kur rakstīts: "Mācību iestāžu atvēršana un to statusa maiņa, ar Izglītības ministriju saskaņota statusa un profila maiņa". Otrs priekšlikums- šajā sarakstiņā 3.apakšpunktā ietvert autovadītāju kursu reģistrāciju, kas līdz šim vienmēr tika saskaņota ar autoinspekciju. Cik zināms, pašlaik autoinspekcija tādus kursus vairs nereģistrē. Bet tad nepieciešams rakstisks iesniegums.

K.Špoģis: To mēs ļoti rūpīgi izskatīsim darba grupā un komisijā. Tas ir pilnīgi jauns jautājums. Mēs izskatīsim to vispirms. Bet šajā trešajā iedaļā ir divi jautājumi par juridisko, notāra un advokāta praksi. Tāpēc parasti- juriskonsulta prakse.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Kas izsniedz šīs licences? Es jautāju par otro labojumu. Tikai ar speciālu atļauju izsniedz licences. Kas tās izsniedz?

K.Špoģis: Par kuru nodaļu jūs jautājat?

A.Seile: Attiecībā uz inženierģeoloģiskiem, inženierģeodēziskiem un citiem zemes ierīcības darbiem 32.panta 2.apakšpunktā.

K.Špoģis: Tikai ar speciālu licenci, ko izsniedz Latvijas Republikas rajonu, pilsētu, kā arī pilsētas rajonu pašvaldības uzņēmēji.

A.Seile: Tur ir rakstīts uzņēmējiem.

K.Špoģis: Jā, protams.

A.Seile: Bet kas izsniedz šiem uzņēmējiem šīs licences?

K.Špoģis: Es vēlreiz lasu šos...

A.Seile: Tad tur nav redakcija pareiza. Tur nav teikts, ka šīs licences izsniedz uzņēmēji, bet gan ka viņiem izsniedz licences.

K.Špoģis: Jā, uzņēmējiem izsniedz.

A.Seile: Bet izsniedz pašvaldības?

K.Špoģis: Pašvaldības izsniedz uzņēmējiem.

A.Seile: Bet vai atsevišķiem dienestiem, ministrijām, kartogrāfijas departamentam nekādas teikšanas nebūtu? Tikai pašvaldībām?

K.Špoģis: Lūdzu, izlasiet nākamo, 3.punktu, tur ir rakstīts- tikai ar speciālu atļauju, ko izsniedz vai anulē Latvijas Republikas Ministru padome vai tās pilnvarota institūcija.

A.Seile: Bet ir noteikti citi darbi. Es par ilgu laikam runāju, bet skaidrības tur nav.

K.Špoģis: Tātad tas viss šeit ietilpst.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, te ir tīri valodnieciski galīgi nepieņemama redakcija. Te vajadzētu rakstīt tā: "...ko uzņēmējiem izsniedz Latvijas Republikas rajonu, pilsētu, kā arī pilsētas rajonu pašvaldības". Te tiešām nevar saprast. Tāpēc arī radās šī domstarpība.

K.Špoģis: Būs priekšlikumu izskatīšana.

Priekšsēdētājs: Vēl par 3.pantu mēs spriežam. Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Par 3.pantu. Tātad šeit atstāta juriskonsulta prakse.

K.Špoģis: Visus trīs veidus attiecībā uz tieslietām izsvītroja, bet Skudras kungs tomēr piekrita, ka vienu varētu atstāt. Viņš piedalījās komisijas sēdē un divreiz runāja.

V.Birkavs: Tagad mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka republikas Ministru padome vakar apstiprināja kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas. Tieslietu ministrijai ir uzdots izsniegt licenci juridiskajai praksei. Turklāt šo licenci izsniedz ne mazāk kā trīs cilvēki, no kuriem vismaz vienam jābūt speciālistam. Tādējādi mēs esam nonākuši situācijā, saskaņā ar kuru viens ierēdnis izsniegs atļauju. Turklāt viņu vērtē pēc diviem kritērijiem: juridiskā prakse ne mazāka par diviem gadiem un diploms. Mēs esam pārvērtuši šo procedūru par absolūti formālu, nevajadzīgu.

Bez tam līdz šim ar juriskonsultu sapratām speciālistu, kurš strādā uzņēmumā. Tāpēc vajag kompromisa variantu, ja reiz tomēr ir nepieciešama juridiskās prakses licencēšana. Varētu piekrist deputāta Muciņa priekšlikumam, ka tas ir profesionālo korporāciju, nevis ierēdņu uzdevums. Bet arī tādā gadījumā Muciņa priekšlikums bija atlikt šā punkta ieslēgšanu likumā līdz tam, kamēr pieņems likumu par profesionālajām korporācijām. Pretējā gadījumā es likšu priekšā tomēr balsot par to, ka arī juriskonsulta prakse no šejienes jāizslēdz.

K.Špoģis: Tātad jūs svītrojat visus trīs- gan notāru, gan juristu, gan advokātu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Deputāta Birkava priekšlikums ir saprotams un skaidrs. Taču, godātie deputāti, es vēlreiz jūs aicinu atcerēties, ka mēs nepieņemam jaunu likumu, bet labojam jau spēkā esošu likumu. Vismaz es turu priekšā sev veco likumu, kurā ir noteikts, ka licencējama ir visu veidu juristu darbība. Ministru padome varbūt tiešām vakar apstiprināja, bet vismaz divas nedēļas atpakaļ tā pieņēma lēmumu par juridiskā darba licencēšanu. Es šajā Ministru padomes sēdē piedalījos un iepazinos ar šo projektu, nekas iebilstams pret šo projektu man nav. Šajā projektā bija tālāk attīstīta mūsu vecā likuma redakcija, kur noteikta juridiskās prakses licencēšana.

Mēs šobrīd sadalām šo juridisko praksi trijās daļās- advokāta prakse, notāra prakse un juriskonsulta prakse. Varbūt šis vārds "juriskonsults" vienam otram griež ausīs, piemēram, Birkava kungam? Personiski man tas ir saprotams, jo es uz šo juriskonsultu skatos kā uz uzņēmēju. Tādēļ es aicinu Birkava kungu deputātus nemaldināt un nerunāt šeit par darba tiesiskajām attiecībām, kad juriskonsulti stājas darbā kādā uzņēmumā un saņem tur algu. Nekāda licence viņiem tur nav vajadzīga. Ir runa tikai par uzņēmējdarbību, ja jurists atver savu kantori, izliek izkārtni, ka konsultē pilsoņus un uzņēmumus, aicina pie sevis un konsultē par maksu.

Pirmkārt, šeit nav runas par to, uz ko, Birkava kungs, jūs orientējat. Tātad ir runa par publisku juriskonsulta vai juridisko praksi. Atcerieties, pirmajā variantā tāds bija mans priekšlikums. Mēs šeit vienojāmies vārdu "publiski" noņemt, jo var arī individuāli konsultēt, tas varbūt nav galvenais.

Otrs moments. Es šeit gribētu dzirdēt arī Krūmiņa kunga viedokli, jo valdība stingri pastāv uz to, ka juridiskā prakse ir licencējama. Es saprotu, ka runa ir par juristu biedrību, kurā apvienojas dažādi juristi, kuri uzskata, ka, jo sabiedrība un valdība mazāk kontrolēs, jo viņiem vieglāk. Es tikai varu pateikt vienu un galveno argumentu, ka visā pasaulē juridiskā prakse tiek licencēta. Tāpēc ne velti mūsu vecajā, šobrīd spēkā esošajā likumā juridiskā prakse ir licencēta. Valdība uz to pastāv. Arī es tā domāju, Tieslietu ministrija un Godmaņa kungs arī aizstāv šo momentu, ka juridiskā prakse ir licencējama. Ja mēs šeit ierakstīsim juriskonsulta praksi un būs spēkā Ministru padomes lēmums par juridisko praksi, viņi pēc tam pieskaņos savu lēmumu attiecīgi te klāt. Tāpēc es pastāvu uz to, ka juriskonsulta prakse šeit atstājama. Varbūt balsosim un pēc tam pāriesim pie jautājuma par notāru?

K.Špoģis: Pirmkārt, vajadzētu nobalsot par notāra un advokāta praksi, par to, ka ir pieņemams šis komisijas iesniegtais variants. Pēc tam par juriskonsultu.

L.Muciņš: Es izteicu motīvus par juriskonsultu.

Priekšsēdētājs: Labi, Muciņa kungs! Mēs tagad balsosim par juriskonsultu, bet par notāru un advokātu- atsevišķi.

L.Muciņš: Es aicinu atstāt tā, kā komisija ierakstījusi, proti, ka juriskonsulta prakse ir licencējama.

Priekšsēdētājs: Mēs varētu balsot par juriskonsulta praksi, par šo apzīmējumu ar balsu vairākumu. Ja balsu vairākuma no balsojošiem nav, tad tā netiek iekļauta.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

A.Krūmiņš: Man gan jāatzīstas, ka es esmu mazliet sarežģītākā situācijā, jo pārstāvu, no vienas puses,- valdību, no otras puses,- esmu tieslietu ministra vietnieks. Diemžēl, esot šajos abos posteņos, man ne vienmēr ir viegli saskaņot rīcību. Kā valdības pārstāvim man ir jāaizstāv šis projekts tādā redakcijā, kādā tas pašreiz ir iesniegts, proti, atstājot juriskonsulta praksi šajā 32.pantā. Protams, ka jautājumu par juriskonsultu vajadzētu saprast tādā nozīmē, kā Muciņa kungs runāja, nevis tajā aspektā, kā juriskonsulta darbu sapratām agrāk, kad tas atradās darba tiesiskajās attiecībās uzņēmumā un veica šo juridisko praksi. Protams, nākotnē, atgriežoties pie šā likumprojekta, mums vajadzēs izdarīt ne vienu vien izmaiņu. Iespējams arī, ka mēs atgriezīsimies pie publiskās juridiskās prakses. Varbūt pienāks laiks, kad mums būs privātadvokātu kantoris, bet šajā posmā es tomēr aicinu deputātus balsot tā, kā redakcijas komisija šeit ir ierakstījusi. Protams, Tieslietu ministrijas viedoklis ir šāds: arī juriskonsulta darbība ir no šā projekta jāizslēdz.

Priekšsēdētājs: Jā. Vai vēl kāds grib izteikties, lai par to juriskonsultu būtu skaidrība? Deputāts Muciņš ierosināja svītrot to, kas ir šajā tekstā.

L.Muciņš: Es aicinu balsot tā, kā šeit ir, jo juriskonsulta prakse te ir iekšā. Mēs ar to saprotam nevis darba tiesiskās attiecības, bet tikai uzņēmējdarbību. Tātad te varētu būt juridiskā prakse vai juristu prakse. Grūti spriest. Mums acīmredzot nav precīza termiņa. Bet es šoreiz aicinu atstāt juriskonsulta praksi tā, kā šeit ir rakstīts, jo mums nav cita jēdziena. Šis likums ir par uzņēmējdarbību, nevis par kaut kādu rūpnīcu juriskonsultiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Batarevski!

O.Batarevskis: Cienītie kolēģi! Es pats esmu strādājis par juriskonsultu. Nav jau svarīgi, kā saucas šis jurista darbs. Ja viņš pilda jurista pakalpojumus, tad te nevar būt strīda par nosaukumu. Es piekrītu Birkava kungam.

K.Špoģis: Jāliek uz balsošanu deputāta Birkava priekšlikums- svītrot. Ja netiks svītrots, tad paliks tā, kā redakcijas komisija ir ierakstījusi.

Priekšsēdētājs: Birkava kunga priekšlikums bija pirmais, kas izskanēja. Tas bija par šīs vārdkopas "juriskonsulta prakse" svītrošanu. Balsosim par svītrošanu. Ja ar balsu vairākumu nobalsosim, tad šī norma tiks izsvītrota, pretējā gadījumā tā paliek.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Birkava kunga priekšlikumu- svītrot normu "juriskonsulta prakse". Rezultāts: 32, tas nav vairākums. Tātad šī noma paliek un netiek svītrota.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Tālāk ir Muciņa kunga priekšlikums- minēt notāra darbību un advokāta darbību.

L.Muciņš: Tikai notāra, ja mēs pārejam pie notāra prakses.

Godātie deputāti! Es aicinu balsot par to, kas tika izsvītrots pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma. Pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma tika izsvītrots ieraksts 3.punktā- "notāra prakse". 4.punktā būs arī advokāta prakse. Mēs noņemsim advokāta un notāra praksi no juridiskās prakses, paliks tikai juriskonsulta prakse. Līdz ar to nebūs pamata strīdam, kas ir domāts ar vārdu "juriskonsults".

Par motīviem. Kādēļ es uzskatu, ka ir jābūt notāra praksei? Ja jūs atceraties manu iepriekšējo diskusiju ar tieslietu ministru Skudras kungu, kurš uzstāja, ka notāra prakses šeit nedrīkst būt, kā galveno motīvu minot to, ka pagaidām vēl nav īstais laiks un ka tikai valsts notāri var veikt šīs notāra prakses.

Es pirmām kārtām gribu atgādināt, ka visi šie momenti būs spēkā tikai ar 1.oktobri vai 31.decembri, vārdu sakot, tikai tad, kad tiks izdarīti grozījumi likumā par notariātu, likumā par advokatūru, kad tiks pieņemts likums par profesionālajām korporācijām. Šajā likumā kā "jumta" likumā mēs iezīmējam tikai virzību, kādā veidā mēs privatizējam intelektuālo darbu.

Es vienkārši gribu pajautāt, kādēļ mēs uzskatām, ka jebkuram plastmasas auskaru taisītājam ir tiesības nodarboties ar privātuzņēmēja darbību, bet intelektuālā potenciāla īpašniekiem, piemēram, juristiem, advokātiem, ārstiem un veterinārārstiem nav tiesību nodarboties ar privātpraksi? Kādēļ mēs tik sociālistiski pieejam šim jautājumam? Tieši šis moments ir visvieglāk privatizējams, jo šeit nav vajadzīgi kapitālieguldījumi, te ir tikai intelektuālais ieguldījums- šo cilvēku izglītība un pieredze. Tā ir tikai jāpakontrolē no attiecīgo valsts vai sabiedrisko organizāciju puses, lai mēs nepieļautu dažādu šarlatānu un nespeciālistu darbošanos šajā jomā. Bet mēs darām gluži pretēji, proti, tieši šo intelektuālo darbību visstingrāk gribam apkarot. Ir paradoksāli, ka, no vienas puses, Juristu biedrība grib svītrot šo notāra praksi un ir panākusi šo svītrošanu komisijā, bet Juristu biedrība Birkava kunga personā ir ar pilnīgi pretējiem uzskatiem nekā Skudras kungs.

Juristu biedrība uzskata, ka šī darbība vispār nav licencējama. Iznāk, ka ar notāra praksi tad var nodarboties jebkurš, ja mēs neiekļaujam notāra praksi un esam jurista praksi nomainījuši ar juriskonsulta praksi. Likumdošanā veidojas baltais plankums. Ja tagad mēs nepieņemam notāra praksi, tad iznāk, ka ar notāra praksi bez licences varēs nodarboties ikviens, kas sevi pasludinās par notāru un sāks nodarboties ar notārpraksi.

Birkava kunga un Juristu biedrības motīvi man ir saprotami. Viņš uzskata, ka vajag atbrīvot, vieglāk visu atļaut un tā tālāk. Tie motīvi ir saprotami. Es pat daļēji viņam piekristu, ja mums nebūtu šodienas situācijas. Bet man kategoriski nav pieņemami Skudras kunga motīvi. Skudras kungs savukārt nevēlas šeit iekļaut licencējamo notāra praksi nevis tādēļ, ka viņš piekristu Birkava kungam, jo mērķi it kā iznāk vienādi, bet pilnīgi no pretēja viedokļa. Viņš uzskata, ka šeit notāra prakse nav ierakstāma tādēļ, ka tā nekādā gadījumā nav privatizējama, tā ir jāatstāj valsts rokās. Es jums varu mierīgi un skaidri pateikt, ka esmu izrunājies ar visiem Liepājas notāriem. Viņi kategoriski uzskata, ka ir jāprivatizē. Jūs paskatieties, kādas algas ir notāriem Tieslietu ministrijā! Cik daudzi simti tūkstoši mums aiziet naudā! Ja mēs šo jautājumu privatizējam, tad mēs atbrīvojam savu budžetu. Tādējādi tas ir arī finansu jautājums. Tas ir mūsu valsts neatkarības jautājums.

Otrkārt, šobrīd ikviens pagasta sekretārs (es negribu šos pagasta sekretārus apvainot), izņemot jūras protestu sastādīšanu un tulkojumu no svešvalodām, var izdarīt gandrīz visas notāra darbības, un neviens viņam pat neprasa augstskolas diplomu. Nu, bet kas tad tā par kārtību? Vai tad Skudras kungs to aizmirst?

Es aicinu kategoriski notāra praksi iekļaut licencējamās darbības sarakstā. Ja Tieslietu ministrija pārbaudīs šiem cilvēkiem jurista diplomus. Ja viņi būs divus vai trīs gadus praktizējušies par notāra palīgiem, kādēļ mēs viņiem nevarētu ļaut nodarboties ar notāra praksi, ja tajā pašā laikā simtiem pagastu un ciemu padomju sekretāru nodarbojas ar notāra praksi pa labi un pa kreisi? Parādīsim, lūdzu, taču druscītiņ veselo saprātu.

Es aicinu jūs balsot par notāra prakses iekļaušanu 3.punktā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Es principā pilnīgi atbalstu Muciņa kungu, bet jautājums par privātnotāra kantora atvēršanu šobrīd ar šo balsošanu vien netiks atrisināts, jo mums ir šī zilā grāmatiņa nekavējoties jāatceļ, bet atcelt mēs to nevaram, jo nekas jauns nav vietā. Piekrītot Muciņa kungam, es ierosinu šobrīd vēl jautājumu neaktualizēt, bet sagatavot un tikai tad ieviest. Es atgādinu, ka lēmums jums ir izsniegts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs.

L.Muciņš: Es atgādinu, ka jums ir izdalīts Augstākās padomes lēmums par likumu un grozījumu spēkā stāšanās kārtību, kur 4.punktā noteikts, ka Latvijas Republikas likumā par papildinājumiem un grozījumiem likumā par uzņēmējdarbību noteiktie grozījumi 32.panta ceturtajā daļā stājas spēkā ar 1991.gada 1.oktobri. Tur mēs arī pierakstīsim klāt "notāru un zvērināto revidentu", ja mēs nobalsosim par šo redakciju. Atkal savukārt piekrītu Birkava kungam, ka ir nepieciešams grozījums likumā par notariātu, bet atļausimies šinī likumā atzīmēt to virzību, uz kurieni mēs virzāmies. Šis ir "jumta" likums un tuvu lēmumam par dažādām mūsu zemes un tā tālāk reformām. Ja mēs šeit neiezīmēsim, tad tajos likumos ne tik neiezīmēsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

A.Krūmiņš: Es pilnīgi atbalstu Muciņa kungu tajā ziņā, ka notāra prakse ir privatizējama. Privatizējama uz priekšu būs arī advokāta prakse. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to. Taču šodienas apstākļos, lai pieņemtu likumu, kurš darbojas un kurš varētu darboties kaut arī no 1.oktobra, šodien ir jābūt jau kaut kādām iestrādēm arī likumā par notariātu. Ir jāsagatavojas šim procesam. Tādēļ šodien atrisināt šo jautājumu, izdarīt izmaiņas likumā un ietvert notāra privāto praksi acīmredzot nebūtu lietderīgi kaut vai no tā viedokļa, ka mēs tam neesam reāli un praktiski gatavi. Likumu par Uzņēmumu reģistru, jāsaka atklāti, mēs pieņēmām samērā lielā steigā. Tie grozījumi, ko Augstākā padome pieņēma jau šodien, parāda, ka ir problēmas, kuras radušās praksē.

Šeit tika apspriests lēmuma projekts par likuma spēkā stāšanos. Mēs pagarināsim termiņu uzņēmumu reģistrācijai. Savā laikā, kad mēs šos dokumentus apspriedām komisijā, jau toreiz runājām, ka šis termiņš ir nereāls un ka vajadzētu paredzēt garāku termiņu.

Lūk, šādu apsvērumu dēļ es tomēr lūgtu šo papildinājumu neiekļaut likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par priekšlikumu iekļaut notāra praksi šajā pantā. Te gan drusku parādās mūsu procedūras nepilnības, jo mēs neesam paredzējuši nianses, kā var iebalsot vai neiebalsot kādu punktu, jo te būtībā nav ne divi, ne trīs, ne vairāki priekšlikumi. Tāpēc droši vien jābalso ar balsu vairākumu. Ja ir balsu vairākums, tad iekļaut šo advokātu praksi, pēc tam atkal balso par punktu kopumā ar izmaiņām. Par notāra praksi atsevišķi vai par abām divām- par notāra un advokāta?

L.Muciņš: Tikai par notāra praksi, jo man advokāta prakse bija kopā ar juriskonsultu 4.punktā. Tagad viss ir pārkārtots.

Priekšsēdētājs: Balsojam par termina "notāra prakse" iekļaušanu šajā pantā. Tātad 51- par. Šī norma ir iekļauta ar balsu vairākumu. Lūdzu, kas vēl ir par šo pantu?

L.Muciņš: Es atvainojos, pie 3.vēl bija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Špoģa kungs varbūt piemirsa, ka te mums bija tīri terminoloģisks strīds. Komisija ir gājusi Zālamana ceļu un iekļāvusi abus šos ierakstus. Tā kā mūsu uzņēmējdarbības formās ir runa par zvērinātiem revidentiem un arī Augstākās padomes tulkotāji un valodnieki runā tikai par revidentiem, kas ir latviskāks termins, kaut arī svešvalodā, tad man ir priekšlikums "auditorus" izsvītrot, jo "auditors" ir tīri krievisks termins un šobrīd nāk no PSRS likumdošanas. Precīzi un latviski ir "zvērināti revidenti". Latvijas laikā bija arī likums par zvērinātiem revidentiem, kurš mums arī prasīs speciāla likuma pieņemšanu, ja mēs iekļausim šādu terminu. Es aicinu izsvītrot "auditoru darbību" ne pēc būtības, bet tīri terminoloģiski kā neiederīgu.

K.Špoģis: Nekas nav aizmirsts, Muciņa kungs, viss ir atmiņā, bet Ekonomikas komisijas sēdē ļoti plaši par šo jautājumu tika diskutēts, gandrīz praktiski visi komisijas locekļi izteicās, bija klāt speciālisti no Finansu ministrijas. Pirmais vietnieks plaši motivēja, un abi divi tika ierakstīti tā, kā tas pienākas. Te nekas nav aizmirsts, vienkārši tas ir ļoti pārdomāts komisijas lēmums, to Repšes kungs arī var apstiprināt. Te sēž arī daudzi komisijas locekļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

I.Krastiņš: Neliela valodnieciska uzziņa. "Auditors" nekādā gadījumā nav krievu vārds, tas ir latīņu vārds un tiek lietots, es atvainojos, amerikāņu terminoloģijā un angļu valodā tieši ar šo nozīmi, ko domā Muciņa kungs. Nekādi neiebilstu pret strīda būtību, bet tikai uzziņai, Dieva dēļ!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Protams, abi vārdi "revidents" un "auditors" ir no latīņu valodas. Bet es teicu, ka tas ir caur krievu valodu mums šeit ielikts iekšā, jo Krievijā visi šie likumi, kas tagad ir pieņemti, runā par "auditoru darbību". Diemžēl mūsu svešvalodu un latviešu literārās valodas vārdnīcās ir runa par auditoriem tikai sakarā ar vārdu "auditorija" jeb "klausītājs". Ja mēs gribam precīzi, tad mums te jāliek tā, kā ir Anglijā un Amerikā. Ja mēs gribam runāt ne tikai par revidentiem, bet arī par grāmatvežiem-revidentiem un padomdevējiem, tad ir jēdziens "accontant", bet nekādā ziņā ne "auditors". Starp citu, es šo jautājumu saskaņoju arī ar Latvijas Universitātes grāmatvedības katedras pasniedzēju Lukstiņu. Viņš arī uzsvēra to, ka "auditors" ir nepareizs vārds un ievazāts. Šobrīd es saprotu Finansu ministriju, jo ir pieņemts Ministru padomes lēmums par valsts auditoru firmu nodibināšanu. Atkal mēs ejam uz šo administratīvo vadību, nevis dibinām šādus privātus kantorus, tādēļ arī valdība pastāv uz to, ka šis vārds jāsaglabā. Es aicinu tomēr to svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Man viscaur ir patīkama tāda erudītu juristu divkauja, bet, par procedūru runājot, vai nevarētu šādu divkauju pārnest uz komisiju un tad kapitāli šādus teorētiskus jautājumus izdiskutēt un šeit pārrunāt jau gatavus jautājumus, jo paliek pārāk gara tāda apspriešana.

K.Špoģis: Bezcerīgi, tas nav iespējams. Tikai ar balsošanu šeit, jo dažādās komisijās par to jau ir daudzreiz diskutēts ilgi, veselām dienām.

Priekšsēdētājs: Nu, Kides kungs, šis ir otrais lasījums, kad mēs izstrīdamies par katru pantu.

K.Špoģis: Jānobalso šeit.

Priekšsēdētājs: Jā, nu es nezinu, par to "auditoru" man ir grūti izšķirties. Vai to nevajadzētu tomēr nodot komisijai un izdiskutēt? Man liekas, ka tas nav balsošanas vērts jautājums. Tur vienkārši ir jātiek skaidrībā par termina nozīmi. Jūs piekrītat, Špoģa kungs? Varbūt šo "auditoru" atstāsim. Ja jūs konstatēsiet, ka tas ir tas pats, kas "zvērināts revidents", tad varbūt tomēr labprātīgi izņemsim ārā un nebalsosim nemaz.

K.Špoģis: Vēlreiz mēs ar speciālistiem pirms trešā lasījuma ļoti rūpīgi skatīsim, bet komisijas sēdē, piedaloties dažādu nozaru speciālistiem, komisijas locekļus pārliecināja, ka pareizi ir šādi divi ieraksti un tie tika ierakstīti, kaut gan no darba grupas nebija šāda ieteikuma.

L.Muciņš: Godātais Špoģa kungs! Es jums atgādināšu, ka atnesu no mūsu valodas konsultantiem četras kartītes, kur bija perfekti norakstīts no visām mūsu četrām vārdnīcām tas, kas mums ir zināms par vārdu "auditors". Tur bija pavisam cita nozīme. Auditors- tas ir klausītājs, kas sēž auditorijā.

K.Špoģis: Cienījamais Muciņa kungs, labāk neatkārtosim šīs kartītes saturu, citādi tas viss radīs ļoti lielu uzjautrinājumu zālē.

Priekšsēdētājs: Es nezinu, es tomēr baidos, ka būs jābalso par "auditoru" trešajā lasījumā. Labi, balsosim par grozījumu likumprojekta 3.pantā kopumā, jo te ir bijušas dažādas izmaiņas, un jānobalso ar balsu vairākumu par tā pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 32- par. Tātad ir pieņemts otrajā lasījumā.

K.Špoģis: Par 4.punktu priekšlikums bija Preinberga kungam.

G.Preinbergs: 4.punktā ir runa par to, ka licenci izsniedz profesionālās savienības korporācijas. Ja mēs runājam tieši par veterinārmedicīnisko praksi, tad šeit Veterinārārstu biedrība faktiski vairāk nodarbojas ar veterinārārstu saimes sabiedriskās, nevis profesionālās dzīves organizēšanu. Tāpēc nekādā gadījumā mēs šeit nevaram iekļauties. Man bija priekšlikums papildināt ar frāzi "profesionālās institūcijas". Ja tas tiek uzskatīts par nepieņemamu, tad varbūt īpaši izveidot profesionālu komisiju.

K.Špoģis: Tā tas arī domāts, visur izveido speciālas komisijas, speciālas institūcijas, kuras izsniedz šīs licences, tāpēc mums ir pagarināta šā punkta darbības uzsākšana līdz oktobra mēnesim, lai varbūt iegūtu laiku izstrādāt šo jautājumu.

G.Preinbergs: Nē, mēs taisni gribam atkāpties no profesionālās savienības vai korporācijas. Bet mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams gan šīs biedrības pārstāvis, gan departamenta pārstāvis un vietējās veterinārās pārvaldes pārstāvis.

K.Špoģis: Tur varētu papildināt, iekavās liekot- izveidot speciālas institūcijas.

G.Preinbergs: Jā.

K.Špoģis: Pilnīgi pareizi, mēs tā bijām domājuši, es atvainojos.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Tā kā šis pants ir pieņemts savā konstruktīvajā uzbūvē pēc mana priekšlikuma, tad, nebūt nevēlēdamies aizskart Preinberga kungu personiski un Veterinārārstu biedrību kopumā, es tomēr atļaušos piezīmēt, ka šis pants ir uzbūvēts pēc tāda principa, kā faktiski pasaulē šobrīd notiek, kad medicīnisko praksi, veterinārmedicīnisko praksi, farmaceitisko praksi, advokātu praksi, arhitektu praksi un būvinženieru praksi valsts nodod šo profesionālo korporāciju rokās.

Pirmām kārtām es atļaušos atzīmēt, ka šis pants stāsies spēkā tikai ar 1.oktobri. Varbūt tiešām mēs pat nepaspēsim.

Otrkārt, nekur nav noteikts, ka tā profesionālās savienības korporācija, kas minēta likumā, būtu tieši tā, kas šodien ir Veterinārārstu vai Veterinārmedicīniskā biedrība. Tas ir vēl nosakāms likumā. Cik zinu, ir sagatavots likumprojekts par veterinārmedicīnu, kur visus šos jautājumus mēs varam paredzēt un norādīt, ka jāiekļauj šajā komisijā vietējais vai galvenais veterinārārsts. Es domāju, ka nekādu problēmu te nebūs. Tad, kad pieņemsim likumu vai nu par veterinārmedicīnu vai par speciālām profesionālajām savienībām- korporācijām, tad mēs šo jautājumu noregulēsim. Es domāju, ka tas ir pietiekami korekti noregulēts. Pēc tam, ja veterināri uzskatīs, ka vajag kādu valsts pārstāvi iekļaut, tad mēs viņu iekļausim tajā komisijā.

K.Špoģis: Mēs jau vienojāmies ar Preinberga kungu, kam tādas garas runas vajadzīgas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Krastiņam.

I.Krastiņš: Es gribu atbalstīt Muciņa kungu un aicinu pieņemt šo pantu tieši tādā redakcijā, kāda te ir dota. Ja sāks iesaistīt licenču izdalīšanā ministriju vai pašvaldību pārstāvjus, kuri sāks spriest par tīri profesionāliem jautājumiem, tad nekā laba nebūs. Ne velti pasaulē tomēr, kā jau Muciņa kungs teica, visi šie jautājumi ir profesionālo asociāciju vai korporāciju ziņā. Valsts varas pārstāvjiem vai pašvaldību pārstāvjiem te galīgi nekas nav piebilstams un sakāms.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Viscaur atbalstot šo panta formulējumu, arī ar pedagoģisko praksi tai skaitā, man ir jautājums, kas un kādā līmenī saskaņos ar šīm korporācijām? Vai lēmuma veidā vai likuma veidā uzdos šīm korporācijām izdot licences? Konkrēti par Latvijas Izglītības biedrību, vai tā pedagoģiskajai privātpraksei apņemsies dot licences? Vai tas pēc tam būs ar kādu likumdošanas aktu formulēts? Vajag, lai mūsu pieņemtais lēmums nepaliktu, karājoties gaisā, jo tā korporācija var atteikties un tā ir vienīgā pedagoģiskā korporācija.

K.Špoģis: Tas laiks- maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris- ir, lai izstrādātu normatīvos dokumentus pa šo laiku.

E.Kide: Vai ministrijām būs uzdots par tām korporācijām vai mums?

K.Špoģis: Es nevaru paredzēt četru mēnešu darbu uz priekšu, kā tur būs ierakstīts. Strādāsim, tad jau redzēsim.

E.Kide: Tad ir priekšlikums, es to iesniegšu rakstiskā veidā,- nevis "pedagoga privātprakse", bet "pedagoģiskā privātprakse".

K.Špoģis: Te visi formulējumi ir precīzi un ar ministra parakstu. Ja jums ir citi, iesniedziet rakstiski, komisija izskatīs ministra klātbūtnē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienīdams daktera Krastiņa un kolēģa Muciņa domas, es tomēr gribētu oponēt. Uzskatu, ka ne visām biedrībām ir juridisks spēks, juridiska atbildība. Konkrētajā gadījumā, par ko mēs runājam, šādas juridiskas atbildības nav. Tādā gadījumā arī šādai biedrībai nevar uzticēt licenču izsniegšanas procesu.

K.Špoģis: Mēs varbūt to medicīnas praksi izdalīsim kaut kā īpaši, lai tas papildinājums attiektos un būtu saprotams tikai uz veterinārmedicīnu, nevis uz citiem.

Priekšsēdētājs: Jā, skaidrs. Deputāts Buls gaida savu kārtu.

L.Muciņš: Es par veterinārmedicīnu gribēju teikt.

Priekšsēdētājs: Labi, atbildiet tad par veterinārmedicīnu.

L.Muciņš: Es kategoriski protestēju pret deputāta Preinberga uzskatiem, jo diemžēl personiski man deputāts Preinbergs pateica, ka šajā biedrībā ir jauni cilvēki un mēs neiesim kārtot pie viņiem eksāmenu. Nu, tās ir tīri cilvēciskas attiecības.

Es atvainojos, nedrīkst jaukt vispārjuridisko nostādni šajā jautājumā ar to, vai man patīk tā veterinārbiedrība, vai tur ir kaut kādi jauni veterinārārsti. Iekšējos konfliktus mēs taču tagad neiesim šeit skatīt. Ja tajā jūsu biedrībā kaut kas nav apmierinoši, mēs varam to reorganizēt vai uzdot nodibināt no jauna un uzlikt par pienākumu, lai tajā visi iestātos un tā tālāk, bet nekādā ziņā mēs nevaram atkāpties no šā principa.

Es atbalstu, kā šeit Krastiņa kungs mani atbalstīja, ka šie ir tiešām pasaulē pieņemti kanoni un ka šīs profesijas pašas regulē savu darbību.

Priekšsēdētājs: Atstāsim šo formulējumu trešajam lasījumam. Ja vajadzēs, tad balsosim pēc Preinberga kunga pieprasījuma.

Vārds deputātam Bulam.

A.Buls: Es par farmaceitisko praksi. Kāds praktisks risinājums būs šim jautājumam? Te stāv rakstīts- "atļauja no profesionālajām savienībām vai korporācijām". Šodien Latvijā bijusī Galvenā aptieku pārvalde ir pārdēvēta par apvienību "Farmācija". Tā nebūt nav profesionāla savienība vai korporācija. Aptieku privatizēšana sāksies ļoti drīz. Visādā ziņā tā ir ļoti apsveicama prakse, bet pašreiz nevarēs dabūt licenci no kaut kādas korporācijas, bet varētu dabūt no šīs apvienības "Farmācija". Varbūt es nesaprotu. Varbūt apvienība "Farmācija" pieder pie šīm profesionālajām savienībām? Tad jautājums ir atrisināts. Bet man personiski ir šaubas. Lūdzu paskaidrot, kā tas būs praktiski ar farmaceitisko praksi?

K.Špoģis: Vai tas jautājums ir domāts man? Es domāju, ka tas ir adresēts speciālistiem. Es necenšos un neesmu spējīgs absolūti visās nozarēs un visās specialitātēs būt tik kompetents, kā katras nozare deputāti šeit.

A.Buls: Bet konkrēti, ja augustā kāds organizēs privātu aptieku, no kā jādabū licence?

Priekšsēdētājs: Varbūt Krastiņa kungs var atbildēt?

A.Buls: Olainē privāta aptieka- augustā. No kā man jādabū licence?

I.Krastiņš: Es baidos, ka augustā privātu aptieku vēl nevarēs organizēt, bet, tīri hipotētiski pieņemot to, ka ir Farmaceitu biedrība, var domāt, ka tā izsniegs potenciālajam aptiekas īpašniekam šādu atļauju vai arī dos noraidījumu.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Es gan neiesniedzu rakstiski, bet es vēlos otrajā lasījumā iesniegt vienu svītrojumu par pedagogu privātpraksi. Tajā variantā, kas man tika iedalīts savā laikā, pedagogu privātprakses nebija, tā parādījās pēc pirmā lasījuma, kad ministrija atsūtīja savus priekšlikumus. Šeit es atgādināšu Birkava kunga viedokli un aicināšu viņam sekot, jo ir kriminālatbildība par to, ka veic nelicencētu uzņēmējdarbību.

Bet atcerēsimies vēsturi un reālo dzīvi. Vecāko klašu skolēni un skolotāji audzina vai māca privātā kārtā skolēnus. Tā ir pedagogu privātprakse, un es domāju, ka tai nekāda licencēšana nav nepieciešama. Šeit man var iebilst, ka ir daudz un dažādi angļu valodas un citi kursi un tā tālāk. Man, protams, grūti noteikt kritērijus, bet es domāju, ka šeit tomēr pedagoga darbība nav bīstama. Ja mediķis pārgriež kādam vēderu vai farmaceits sagatavo nepareizas zāles, ja arhitekts izprojektē tādu māju, kas sabrūk uz galvas, vai advokāts prāvu zaudē, tad tas ir sabiedrībai bīstami. Bet, ja tev skolotājs nevar iemācīt, tad jūs abi divi esat vainīgi, gan tas skolotājs, gan tas skolēns. Es aicinātu tomēr svītrot. Man liekas, ka tik bargas prasības- pedagogu privātpraksi licencēt, ir drusciņ par daudz.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, jūs par pedagogu praksi?

E.Kide: Par pedagogu privātpraksi, jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Kide: Es nekādi nevaru piekrist deputātam Muciņam. Viņam šķiet, ka brāķis jebkurā produkcijas radīšanā ir briesmīgs, bet, ja brāķis ir cilvēka personības radīšanā, tur nekādu briesmu nav. Es uzskatu, ka pedagoģiskā prakse ir tā, ja skolēns palīdz skolēnam mājas apstākļos. Bet, ja nodarbojas ar peļņas lietu, kā tas tiek reklamēts visās komersantu avīzēs, tad tomēr tā ir bīstamība. Es lieku priekšā atstāt pedagoģisko praksi šajā sarakstā, jo arī Izglītības ministrija to pieprasa.

K.Špoģis: Komisijas viedoklis arī ir, lai paliek, kā šeit ir rakstīts. Es nedomāju, ka vienam cilvēkam vai dažiem vajag uzspiest tieši savu personīgo gribu visām specialitātēm.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Te ir par privātprakses atļaujām, ko izsniedz korporācijas ēku un būvju projektēšanai. Ir rinda valstu, kur kvadratūra limitē. Piemēram, līdz kaut kādiem 200 kvadrātmetriem Amerikā jebkurš var projektēt. Ir vesela rinda tādu valstu. Jūs esat pētījuši šo pieredzi?

K.Špoģis: Tas ir kolēģa Alkšņa priekšlikums. Varbūt jūs aprunājieties un iesniedziet abi divi savu priekšlikumu.

A.Kiršteins: Savienībā ir jāprecizē, jo praktiski daudzos jautājumos pārāk liela limitēšana arī nav vajadzīga.

K.Špoģis: Tātad uz trešo lasījumu priekšlikumus?

Priekšsēdētājs: Jā, ar šo apakšpunktu mums ir tā, ka vetārsti vēl apspriedīsies un iesniegs priekšlikumus trešajam lasījumam, kā formulēt pantu. Vienīgi deputāts Muciņš ierosināja svītrot pedagoga privātpraksi, kaut arī visi pedagogi ir pret šo svītrošanu. Jūs gribat, deputāt Muciņ, lai mēs balsojam?

Balsosim par deputāta Muciņa ierosinājumu no 4.apakšpunkta svītrot jēdzienu "pedagogu privātprakse".

E.Kide: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Kide: Izglītības komisijas viedoklis ir, ka vajag atstāt. Es aicinu deputātus balsot.

K.Špoģis: Izglītības komisijas un Izglītības ministrijas viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Ar balsu vairākumu no balsojošajiem. Deputāta Muciņa priekšlikums bija svītrot pedagogu privātpraksi. Rezultāts: 16 par. Tātad nav pieņemts šis svītrojums.

Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: 5.punkts...

Priekšsēdētājs: Vēl divas minūtes. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Divās minūtēs varbūt būs par grūtu. Šeit advokātu prakse palika vēl apspriežama, ja jūs vēlaties uzklausīt manus argumentus.

Priekšsēdētājs: Par advokāta prakses iekļaušanu.

L.Muciņš: Ja mēs esam teikuši "a", jurista vietā liekot juriskonsultu, tad tālāk "b" ir notārs, un tad jāpasaka arī "c", jo citādi tā lieta nav pilna. Mans priekšlikums bija jurista praksi sadalīt trijās daļās: advokāts, notārs un juriskonsults, bet tagad, nobalsojot par notāru un juriskonsultu, diemžēl mēs esam spiesti balsot arī par advokātu. Kāpēc par advokātu? Ka šeit ir nepieciešams advokāta praksi iekļaut?

Pirmām kārtām, advokatūrā jau ir sagatavots likumprojekts par advokātu praksi, tas līdz 1.oktobrim vai līdz gada beigām mums jāpieņem jaunā redakcijā.

Otrām kārtām, es jūs aicinu druscītiņ paskatīties, kas notiek aiz šīm sienām. Mēs atrodamies Jēkaba ielā 7, bet Jēkaba ielā 4 ir pieskrūvēta plāksne "Advokātu kolēģijas advokātu juridiskais kantoris Bļugers un Plaude". Privatizācija jau notiek šajā jomā. Paskatīsimies drusciņ aiz mūsu sienām!

Pats būdams advokāts, es gribu pajautāt, kāpēc jūs uzskatāt, ka jebkurš kurpnieks un cita veida privātuzņēmējs varēs privatizēties, bet advokāts to nevarēs darīt? Konkrēti es arī varu pateikt, ka tas skar personīgi mani. Rodas jautājums: kāpēc visi varēs nodarboties ar savu privātuzņēmējdarbību, bet advokāti nevarēs nodarboties?

Šeit es atkal esmu spiests atgriezties pie Skudras kunga argumentiem. Šie argumenti bija tādi, ka neesot grozīts likums. Bet es domāju, ka šeit mums ir jāiezīmē virziens un pēc tam jāgroza likums par advokatūru. Tas ir no vienas puses, kur mūs bombardē Tieslietu ministrija. Es aicinu jūs atcerēties, kas Krievijas Federācijā notika pie Tieslietu ministrijas, kad Tieslietu ministrija gribēja licencēt advokātu praksi. Advokātiem ir jābūt neatkarīgiem, un viņu licences ir jāizdod advokātu korporācijai, advokātu kolēģijai, kura atšķirībā varbūt no citām biedrībām šobrīd jau reāli darbojas un reāli ir. Tikai tas, kas ir uzņemts par advokātu, var piedalīties krimināllietās, neviens cits, nekāds firmu juriskonsults nevar piedalīties kā aizstāvis.

Tāpēc es jūs aicinu ņemt vērā reālo praksi, reālo dzīvi un attīstīt tālāk likumdošanu, un balsot par advokātu prakses iekļaušanu šajā licencējamo sarakstā, jo, no vienas puses, ja mēs neiekļausim, mēs varbūt dodam tiesības ar advokātu praksi nodarboties jebkuram, bet tādas situācijas šobrīd nav. No otras puses, mēs it kā neļaujam privatizēties. Tas arī ir nepareizi. Ja mēs esam teikuši "a"- juriskonsults un "b"- notārs, es jūs aicinu teikt arī "c" un nobalsot par advokātu praksi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, starpbrīdī pārdomāsim, vai ļausim advokātiem privatizēties vai ne. Advokātiem ir lielas iespējas bufetē šo diskusiju turpināt.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Špoģa kungs! Paliek balsošana par advokāta prakses termina ieviešanu 4.punktā. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 74. Deputāts Muciņš, ņemot vērā jautājuma nopietnību, aicina vēlreiz reģistrēties. Piekritīsim viņam.

Lūdzu, reģistrējieties. Rezultāts: 85. Balsojam par termina "advokāta prakse" ieviešanu mūsu likumprojekta 32.panta 4.apakšpunktā. Rezultāts: 39. Šis termins ir iekļauts.

Tālāk, lūdzu. Vēl kāds grib par 4.punktu iebilst? Vai 5.punktā ir kaut kas?

K.Špoģis: 5.punktā trešajā lasījumā būs sīki redakcionāli labojumi. Šeit nekādu jautājumu nebija, 6.punktā arī nebija.

7.punktā pēdējā diskusija bija par pēdējo rindkopu, par banku un lombarda apdrošināšanas operāciju. Pirmajā lasījumā mēs it kā izņēmām laukā, bet tagad, otrajā lasījumā, kompleksā starpkomisiju darba grupa konstatēja, ka, ja banka izstrādās savu attiecīgo likumu, tur būs viss, bet šobrīd lai nepaliktu vakuums, kad mēs izsvītrosim šo normu. Banka pagaidām nav iesniegusi nekādā lasījumā. Nolēma, ka vajag pagaidām atstāt šo. Kolīdz banka būs savu iesniegusi, tā viņa varēs momentā izsvītrot šo normu. Deputāts Repše lūdza ierakstīt, ka joprojām banka uztur spēkā savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Redziet, jautājums tomēr nav tik vienkāršs. Proti, likums par banku šobrīd netiek izstrādāts tāpēc, ka mums pagaidām nav savas naudas, tātad nav galveno bankas funkciju, proti, nenotiek naudas emisija un naudas apgrozījuma regulēšana. Šobrīd Latvijas Banka un citas bankas Latvijā lieliski strādā ar savu nolikumu. Kāpēc nav pieļaujams šāds ieraksts, ka banku un kredītu operācijas var veikt valsts akciju sabiedrības un sabiedrības ar papildu atbildību? Tāpēc, ka visur pasaulē ir prakse, ka banku atbildība ir ierobežota tikai ar to kapitālu, kas tiek veidots, banku dibinot. Ja mēs neievērojam šo principu un uzliekam papildu atbildību, notiek divas ļoti nevēlamas lietas. Pirmām kārtām, bankas vairs neviens nedibina. Kurš uzņēmums dos savus līdzekļus kā akcionārs vai kā pajas īpašnieks pasākumā, kurā neveiksmes gadījumā viņš būs atbildīgs ar visu savu īpašumu, lai gan īstenībā viņš šai lietā pats nepiedalās? Tas ir viens moments.

Otrs moments ir vēl nopietnāks. Ja gadījumā banka bankrotē, un tas šad tad notiek jebkurā zemē, papildu atbildība liek bankrotēt arī uzņēmējam, kas ir iesaistījies šīs bankas veidošanā. Tas izsauc bankrotu ķēdīti. Bankrotē arī citas bankas. Rezultātā notiek lavīnveida process, kam vēl pievienojas panika bankās un biržās, un tas valstij ir ļoti nelabvēlīgs process. Ir vieglāk pārciest atsevišķas bankas bankrotu, nevis veselu bankrotu ķēdīti. Tāpēc ir lūgums šo papildinājumu no likumprojekta tomēr ņemt laukā. Bez tam mums jau esošās bankas lielākoties ir dibinātas un strādā kā statūtu sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Likumdošanas iniciatīva ir nākusi no Latvijas Banku padomes. Šeit klāt ir Bankas prezidents Pāvils Sakss, varbūt viņš arī vēlas runāt?

P.Sakss, Latvijas Bankas prezidents: Paldies Repšes kungam! Viņa piezīmes ir saskaņotas ar bankas viedokli.

K.Špoģis: Vajadzētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl precizējiet, par ko balsot.

K.Špoģis: Vajadzētu balsot par šīs normas izslēgšanu no likuma par uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Balsojam par deputāta Einara Repšes un Latvijas Bankas ierosinājumu svītrot 7.punkta normu, kas attiecas uz bankām. Rezultāts: 37. Tas ir pietiekami, lai šo normu svītrotu.

K.Špoģis: 8.punktu darba grupa pieņēma un komisija akceptēja. Tas arī par 32.pantu viss. Deputāti iesniedza redakcionālus precizējumus trešajam lasījumam. To mēs darīsim lēnām.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Bija priekšlikums par uzņēmējdarbības formu izvēlēties ierobežojumu.

K.Špoģis: To otrā piegājienā varētu izdarīt.

L.Muciņš: Sakarā ar tiem balsojumiem, ko mēs izdarījām trešajam lasījumam.

K.Špoģis: Lieciet uz balsošanu, ja jūs gribējāt tūlīt.

L.Muciņš: Es negribu balsot tūlīt, jo tas ir jāsaskaņo ar tiem balsojumiem, ko mēs izdarījām 32.panta 3. un 4.punktā, citādi labojums zaudē jēgu. Es aicinu atstāt to trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Turpinām.

K.Špoģis: 33.pantā, liekas, nekas nepalika neskaidrs.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Batarevskim.

O.Batarevskis: Mēs iebilstam pret 33.panta trešās daļas redakciju. Šeit ir sašaurināts šis pants un nav saskaņots ar mūsu komisiju. Mēs aicinām balsot pret.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz, lūdzu, atkārtojiet, ka ir runa par 33.panta pirmo daļu.

K.Špoģis: Par kuru 33.panta rindkopu?

O.Batarevskis: Mēs esam pret trešās daļas redakciju.

K.Špoģis: Trešo daļu izslēgt šādā redakcijā: "Vides aizsardzības pasākumus finansē no uzņēmuma līdzekļiem".

O.Batarevskis: Tur ir sašaurināts šis pants.

K.Špoģis: Atstāt, kā bija likumā.

O.Batarevskis: Visu trešo daļu atstāt.

K.Špoģis: Komisijā to izskatīs. Ir jāskatās, kā domā tie deputāti, kuri ierosināja šo labojumu.

Priekšsēdētājs: Tas nozīmē, ka trešajā daļā nevajag izdarīt tos labojumus, kas te ir ierakstīti. Vienkārši lai paliek, kā ir likumā.

K.Špoģis: Varbūt vajadzētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Es īsti nesaprotu, vai jūs kā komisijas vadītājs piekrītat šajā likumprojektā atstāt veco redakciju? Man nav saprotams, kāpēc šādi priekšlikumi ir radušies. Mūsu komisija par to vispār nebija informēta.

K.Špoģis: Tas pāriet no pirmā lasījuma uz otro lasījumu. Tie ir deputātu priekšlikumi, kuri attiecīgi tika iestrādāti. Šajā kaudzītē es diez vai tos atradīšu. Rūpniecības komisijai vai valdībai bija priekšlikums, es nevaru pašreiz atcerēties. Tas nav Ekonomikas komisijas izdomājums.

I.Briņķe: Šeit ir stingri pateikts, ka uzņēmumam, ja tas pārkāpj vides aizsardzības likumdošanu, par to ir jāatbild. Viena no galvenajām prasībām, lai šī vides aizsardzības likumdošana tiktu ievērota, ir tā, ka mums jācenšas šīs ekoloģiskās normas iestrādāt saimnieciskajā likumdošanā. Dažkārt varbūt pat dublējas. Tā jau ir gadu desmitiem arī tiesību teorijā šajā nozarē izteikta prasība. Man tāpēc lūgums atstāt iepriekšējo redakciju.

K.Špoģis: Lai paliek, man nav iebildumu. Paši izstrādājām, kāpēc lai būtu iebildumi.

Priekšsēdētājs: Šādā gadījumā mums no likumprojekta ir jāizsvītro formulējums par trešo daļu.

K.Špoģis: Divas rindas no šā projekta.

Priekšsēdētājs: Tas ir vienīgais, par ko jābalso. Balsosim.

I.Briņķe: Vai tad mums jābalso, ja komisija piekrīt?

Priekšsēdētājs: Te jau ir tikai komisijas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja balss ir tikai viena balss. Tātad pēc Vides aizsardzības komisijas ierosinājuma balsojam par šīs trešās daļas redakcijas svītrošanu no mūsu likumprojekta. Lai paliek tā, kā bija likumā. Ar balsu vairākumu. Pie šā jautājuma vairs neatgriežamies trešajā lasījumā.

K.Špoģis: Pie 34.panta Ēlerta kunga priekšlikums. Deputāts Ēlerts ir iesniedzis precizētu redakciju trešajam lasījumam. Varbūt trešajā lasījumā mēs pie tās varēsim atgriezties.

Par uzņēmumu reģistrāciju sevišķa problēma ir kooperatīviem. Izrādās, ka savā laikā kooperatīviem deva kredītus pa labi un pa kreisi, neskatoties, kas viņam tur ir, kāda garantija, ka dabūs atpakaļ. Tagad tiešām jau šur tur ir bīstama situācija izveidojusies un vairāki miljoni var aiziet zudumā. Varbūt mēs šādu normu iestrādāsim, precizējot redakciju trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Briņķe!

I.Briņķe: Man ir jautājums par 34.panta pirmo daļu. Kādēļ jūs esat izslēguši vārdus "vai Vides aizsardzības komiteju"?

K.Špoģis: Tas ir tajā pašā priekšlikumu paketē, kas attiecas uz 33.pantu.

I.Ēlerts: Šo priekšlikumu iesniedzu es, jo Vides aizsardzības komitejai un citām Ministru padomes institūcijām ir tiesības apturēt uzņēmuma darbu. Tas ir noteikts 33.pantā. Bet likvidēt uzņēmumu var tikai uzņēmējs un vienīgi uzņēmējs, ja viņam draud finansiāls krahs jeb bankrots. Tātad apturēšana paliek, to nosaka 33.pants. Tas pat ir precizēts. Ne Vides aizsardzības komisijai, ne kādai citai institūcijai, izņemot tiesu, 34.pantā nebūtu dodamas uzņēmuma likvidēšanas tiesības.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Batarevskim.

O.Batarevskis: Es uzskatu, ka šis pants un pirmās daļas 6.apakšpunkts ir jāatstāj, jo ir gadījumi, kad likumdošanā noteiktajā kārtībā jālikvidē šāds uzņēmums, ja tas veic tādu darbību, kas kaitē. Vārdu sakot, mēs pieprasām, lai šī daļa paliktu.

Priekšsēdētājs: Deputāte Briņķe, jūs kaut ko piebildīsit?

I.Briņķe: Protams, mans pienākums būtu atbalstīt Vides aizsardzības komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu, jo es tiešām gribētu teikt, ka apturēšana ir viena lieta, bet slēgšana šajā gadījumā ir iedarbīgāka. Ja šis uzņēmējs ir tiešām ļoti bagāts un nebankrotē, pastāvot pašreizējai vides aizsardzības likumdošanai, viņš nepārtraukti turpina maksāt un mūs indēt.

No zāles: Kāpēc indēt? Apturēt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Krūmiņam.

Ģ.Krūmiņš: Es tomēr ierosinu 14.punktu atstāt tādā redakcijā, kādā tas ir, jo nevajadzētu jaukt divus jēdzienus- uzņēmuma likvidēšanu ar apturēšanu. Ja šajā uzņēmumā tiek pārkāpti vides aizsardzības noteiktie normatīvi, tie noteikti tiek apturēti, tie tiek apturēti bezgalīgi, kamēr uzņēmums novērš trūkumus. Nav jau runa par to, ka uzņēmums turpinātu strādāt un piesārņot vidi. Darbs tiks apturēts likumā noteiktajā kārtībā. Bet uzņēmuma likvidēšana ir pavisam citas kategorijas jautājums, te Vides aizsardzības komitejai nebūtu nekādas darīšanas- likvidēt vai nelikvidēt. Viena lieta ir kaitīgo darbību apturēt, tur mēs piekrītam, bet tikai ne likvidēt uzņēmumu. Tas ir pavisam citas kategorijas jautājums.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bulam.

A.Buls: Vienā uzņēmumā var ražot vairākus produkcijas veidus. Vides aizsardzības komiteja var apturēt vienu, bet tas nenozīmē, ka uzņēmums ar to tiek slēgts. Tāpēc vajadzētu šo normu izslēgt no grozījumiem.

Priekšsēdētājs: Jūs, lūdzu, precizējiet, par kuru normu jūs tagad runājat? Vai jūs ierosināt izslēgt visu 14.pantu vai runājat par Vides aizsardzības komitejas normas izslēgšanu?

A.Buls: Vides aizsardzības komitejai ir tiesības apturēt, bet ne slēgt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Briņķe!

I.Briņķe: Es pilnīgi un galīgi tagad piekrītu, mani pārliecināja šie kungi. Es domāju, ka mēs atstāsim šādi, jo viņiem ir taisnība.

K.Špoģis: Vēlreiz var nolasīt, ne katram ir klāt likums. Te skan: "Uzņēmējsabiedrība un uzņēmējdarbība beidzas..." Tātad it kā vesela uzņēmējsabiedrība var izbeigties. Tas tiešām ir absurds.

Priekšsēdētājs: Kā man to saprast? Vai "zaļie" atkāpjas? Vai nav jābalso?

K.Špoģis: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav jābalso. Viss skaidrs. Tādā gadījumā mums ir jābalso par likumprojektu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmējdarbību"" otrajā lasījumā, atgriežoties pie tiem jautājumiem trešajā lasījumā, kuri šeit tika izvirzīti precizēšanai. Kad jūs iesniegsiet?

K.Špoģis: Es domāju, ka nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs: Nākamajā nedēļā. Lūdzu balsošanas režīmu. Varbūt vēlreiz reģistrēsimies. Rezultāts: 85.

Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Informācija ienākušajiem deputātiem: mēs balsojam par likumprojektu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmējdarbību"" otrajā lasījumā. Rezultāts: 73- par. Pieņemts otrajā lasījumā.

Nākamais likums- "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Uzņēmumu reģistru"".

K.Špoģis: 667. un 663.dokuments. Likumprojekts un tabuliņa ir atsevišķi. Tagad 1. un 2.panta redakcija ir tāda, kā mēs norunājām pirmajā lasījumā, ņemot vērā ministra Skudras, deputāta Bojāra un deputāta Ēlerta priekšlikumus. Es atvainojos, šeit teksta apstrādes laikā 2.panta pirmās daļas pēdējā rindkopā vārdam ir nozaudēta galotne. Teksts skan tā: "ārvalstu un PSRS uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības un starptautisko konversālo uzņēmumu, sabiedrību filiāles". Tātad šeit it kā nekas nebūtu balsojams. Bet, domājot par pašvaldībām, mēs uzskatījām, ka būtu svarīgi ņemt vērā darba grupas priekšlikumu un no lēmuma projekta iecelt likumā šo normu, tātad 4.panta 10.punktu papildināt attiecībā uz informāciju.

Šeit ir iebildumi. Uzņēmumu reģistrs ir norūpējies, jo tehniski ir grūtības šo informāciju sniegt. Gribētos dzirdēt deputātu domas. Ja kolēģi neuzskata par ļoti nepieciešamu šādu punktu, respektīvi, ka šādu informāciju sistemātiski saņemtu pilsētu un rajonu vietējās pašvaldības, tad varbūt pagaidām, kamēr Uzņēmumu reģistram ir ļoti liela slodze, to varētu nerakstīt. Mēs te aprunājāmies komisijā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Špoģa kungs jau minēja, ka Likumdošanas jautājumu komisija ierosināja svītrot šo 4.panta 10.punkta papildinājumu un arī 5.panta otrās daļas otro teikumu. Es gribētu tikai dažus vārdus piebilst, ka nevajadzētu mums šādu lieku funkciju par informāciju Uzņēmumu reģistram uzkraut. Tas arī bija galvenais arguments, kāpēc šī norma būtu jāsvītro. Tāpat arī vajadzētu svītrot 8.panta otro daļu par papildu apliecībām.

K.Špoģis: Par 8.panta otro daļu, ja jau minējāt, pie viena es varu informēt, ka pašreiz notiek tā: Strauta kungs un viņa kolēģi, pieņemot dokumentus, parakstās uz tā eksemplāra, kas paliek uzņēmējam, un atzīmē, kurā datumā dokumentu saņēmis. Otrs paraksts ir žurnālā, kur precīzi noteikts datums.

Te bija deputātu rakstisks priekšlikums pēc pirmā lasījuma, ka vajadzētu tomēr izsniegt pagaidu apliecību. Jums tas pašiem būs jāizlemj.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, atgriežamies pie 3.pozīcijas, tiksim ar to skaidrībā, tad pie pārējā. Deputāta Birkava priekšlikums bija šo 3.pozīciju svītrot mūsu likumprojektā. Pareizi es sapratu?

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: Tad mums ir jābalso par svītrošanu. Ar balsu vairākumu to var apstiprināt.

K.Špoģis: Ja deputāti uzskata, ka jāsvītro, tad varbūt var arī nebalsot.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.punkta svītrošanu. Rezultāts: 46- par. Svītrota 3.pozīcija.

Es īsti nesapratu pēc kolēģa Birkava teiktā, ko viņš vēlējās teikt par 5.panta otrās daļas teikumu izslēgšanu vai svītrošanu.

V.Birkavs: Jā, Likumdošanas jautājumu komisijas viedoklis bija svītrot šo izslēgšanu, tātad atstāt.

Priekšsēdētājs: Mūsu likumprojektā ir paredzēts izslēgt, tātad jābalso arī par 4.pozīcijas svītrošanu šajā lēmuma projektā, lai likumā paliktu tā, kā ir. Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Vispirms noskaidrosim, ko mēs gribam svītrot.

Priekšsēdētājs: Mēs gribam atstāt...

I.Ēlerts: Te ir runa par uzņēmumu nosaukumiem...

K.Špoģis: Ka jāiet uz pilsētas...

I.Ēlerts: Te ir ļoti būtiska lieta. Tām uzņēmējsabiedrībām, kuras reģistrē galvenais notārs, nosaukums nedrīkst atkārtoties visā Latvijā, tas ir saprotams. Pārējo vietējā rajona mēroga uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību nosaukumi var neatkārtoties rajona mērogā, taču rajona nosaukumam klāt ir jābūt tikai pašvaldības nosaukumam. Likums par uzņēmējdarbību neprasa šādu normu, lai katra individuālā uzņēmuma nosaukumā būtu klāt rajona nosaukums, tas ir absurds. Šī norma bija kļūdaina un ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bulam.

I.Ēlerts: Es ierosinu atstāt šo 4.punktu.

A.Buls: Ministru padomes lēmumā ir uzskaitīta vesela rinda uzņēmumu, kuri reģistrēsies galvenajā valsts reģistrā. Nekādā gadījumā nevajadzētu šiem uzņēmumiem pielikt rajonu nosaukumus. Atbalstu deputātu Ēlertu.

Priekšsēdētājs: Neviens vairs negrib izteikties par balsošanas motīviem? Balsojam par deputāta Birkava priekšlikumu svītrot 4.normu. Argumentāciju pret šo svītrojumu jūs dzirdējāt. Rezultāts: 17 ir par svītrošanu. Tātad šī norma netiek svītrota, tā paliek. Par 5.normu nebija nekādu iebildumu? Par 6.? Arī nebija.

Par 7.normu vārds deputātam Birkavam.

K.Špoģis: Jā, 7.normu deputāts Birkavs ierosināja svītrot.

V.Birkavs: Tātad šeit ir ierosināts, ka Uzņēmumu reģistrs izsniedz apliecību par dokumentu pieņemšanu. Ja 30 dienu laikā Uzņēmumu reģistrs nav izsniedzis reģistrācijas apliecību, tādā gadījumā uzņēmums skaitās reģistrēts. Šī norma nav vajadzīga tāpēc, ka, saņemot pagaidu apliecību, uzņēmējs vispār var nenākt uz reģistru, jo pēc 30 dienām viņš tik un tā būs piereģistrēts un varēs uzrādīt papīru. Bet likumā par uzņēmējdarbību ir ierakstīts, ka jāreģistrē 30 dienās. Ja piereģistrēšana nav notikusi Uzņēmumu reģistra vainas dēļ, tad uzņēmums var sākt strādāt. Ja uzņēmums nav reģistrēts un nav saņēmis reģistrācijas apliecību Uzņēmumu reģistra vainas dēļ, var sākt darbu, bet to vairs nevar saukt pie atbildības par strādāšanu bez reģistrēšanās. Tāpēc šī pagaidu apliecība ir pilnīgi lieka.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Es ierosinātu par šo normu padomāt līdz trešajam lasījumam un izlemt vēlāk, jo šeit ir iespējami vairāki risinājumi. Šis risinājums garantē uzņēmējtiesības un spiež reģistru strādāt operatīvi. Ir ļoti viegli atrisināma kolīzija, ka šī pagaidu apliecība ir derīga trīs mēnešus vai divus mēnešus un tamlīdzīgi. Tātad šī norma ir jāpapildina trešajā lasījumā, te būtu darbs komisijai kopā ar ieinteresētajām personām. Es ierosinu tagad to neizlemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Birkav, jūsu viedokli!

V.Birkavs: Piekrītu Ēlerta kungam, ka var vēl par to padomāt.

Priekšsēdētājs: Pie 7.normas atgriezīsimies trešajā lasījumā.

V.Birkavs: Vēl jautājums Špoģa kungam. Špoģa kungs, es nedzirdēju atbildi uz Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumu svītrot vārdu "pārstāvniecība". Es saprotu, ka tas tiek svītrots, ja? Pārstāvniecībām nav tiesību nodarboties ar uzņēmējdarbību, tādēļ tās nevajag reģistrēt Uzņēmumu reģistrā. Saskaņā ar Ministru padomes apstiprināto nolikumu par pārstāvniecībām tās reģistrē tikai Ārējo ekonomisko sakaru departaments.

K.Špoģis: Šis priekšlikums attiecas uz trešo lasījumu. Mēs to izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Nevar piekrist priekšlikumam, ka 8.pantu izskatīsim trešajā lasījumā, jo tas nav redakcionālas dabas jautājums. Paskatieties, kā beidzas šis teikums: "Izdodot apliecības par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības reģistrēšanu vai atsakot apliecības izdošanu, pagaidu apliecība par dokumentu pieņemšanu tiek anulēta." Iznāk tā, kā kolēģis pirms manis jau stāstīja: uzņēmumam ir likumīgas tiesības darbības sākšanas momentā iesniegt dokumentus, trīs, četrus, varbūt pat sešus mēnešus ieguldīt līdzekļus, bet pēc tam reģistrs pagaidu apliecību anulēs. Es ieteiktu, lūk, šādu redakciju: "Izdodot apliecību par reģistrāciju, pagaidu apliecība tiek anulēta," tas ir, vārdi "atsakot apliecības izdošanu" jāsvītro. Pretējā gadījumā uzņēmējs tiks nostādīts muļķīgā situācijā./

Priekšsēdētājs: Godājamais Stroganova kungs, iesniedziet savu priekšlikumu! Mēs jau nolēmām, ka otrajā lasījumā to nepieņemsim, bet atgriezīsimies trešajā lasījumā, lai nobalsotu atsevišķi par šo pantu. Tāpēc, lūdzu, izņemot 7.pantu, balsosim par papildinājumiem un grozījumiem likumā par Uzņēmumu reģistru otrajā lasījumā.

Es lūgtu pazvanīt, jo tūlīt trešajā lasījumā būs viens likumprojekts. Arī Škapara kungam un Pašvaldības komisijai, kura pēdējā laikā strādā blakusmājā, īpaši vajag zvanīt. Rezultāts: 51. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Tagad darba kārtībā likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā" trešajā lasījumā. Ziņo deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grūtās darba dienas beigās ir priekšlikums izskatīt trešajā lasījumā 683. un 684.dokumentu. Tas ir likums par labojumiem un lēmums par šo labojumu spēkā stāšanās kārtību.

Salīdzinājumā ar otro lasījumu ir izmaiņas, kas izrietēja no priekšlikumiem. Nobalsots ir par 103.pantu, par vidējās izpeļņas aprēķināšanu. Ņemti vērā arī tie priekšlikumi, kurus izteica Brīvo arodbiedrību savienība, deputāts Černajs, kā arī deputāta Ēlerta precizējums. Tie visi ir iestrādāti.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību vienīgi uz to, ka 84.pantā, kur ir minimālās darba algas noteikšana, būtu jāprecizē iekavās stundas tarifa likmes un mēneša amatalgas. Lai nevienam nerastos šaubas, šeit aiz stundas tarifa likmes jāliek komats, tad mēneša algas un mēneša amatalgas, lai būtu skaidrs, ka ir runa gan par kalpotājiem, gan par strādniekiem, kuriem ir vai nu mēnešalga, vai kalpotājiem- mēneša amatalga.

Pārējie priekšlikumi ir ņemti vērā. Vienīgi gribu jūs informēt par to, ka Ekonomikas ministrija (mēs gan šo dokumentu saņēmām tikai tagad, jau gatavojot priekšlikumus trešajam lasījumam) bija izteikusi iebildumus par 46.pantu. Proti, to ražošanas iecirkņu, cehu profesiju amatu sarakstus, kuros ir kaitīgi un smagi apstākļi, kaitīga vide, kas dod tiesības uz saīsinātu darba laiku un papildatvaļinājumu sakarā ar kaitīgiem vai smagiem darba apstākļiem, izstrādā Latvijas Republikas Ministru padome, saskaņojot ar attiecīgajām republikāniskajām darbinieku arodorganizācijām, un apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Pēc Ekonomikas ministrijas viedokļa, šo sarakstu vajadzētu apstiprināt tikai Ministru padomei, saskaņojot ar republikāniskajām darbinieku arodorganizācijām.

Es gribētu vienkārši deputātus informēt, kāpēc mēs ielikām iekšā šo normu, ka sarakstu apstiprina Augstākā padome. Pēc tās analoģijas, kad mēs pieņēmām pensiju likumu. Lai nebūtu tā, ka vienā gadījumā sarakstu apstiprina Ministru padome, citā gadījumā- Augstākā padome. Lai būtu vienveidība. Ja jau šāds precedents ir, tad arī atstāt to, ka apstiprina šo sarakstu tomēr Augstākā padome. Bez tam vēl deputāti arī ir izteikuši ieinteresētību, lai varētu sīki izskatīt šos sarakstus, jo viņi pārstāv dažādas profesijas un varētu izteikt savu viedokli pie šo sarakstu apstiprināšanas.

Vēl es gribētu vērst krieviski runājošo deputātu uzmanību uz to, ka krievu valodas tekstā 78.panta beigās iekavās ir ierakstīts- */"piekrītot darba līguma pusēm, ja netiek noslēgts kolektīvais darba līgums"./ Šeit ir neprecīzi. Pareizāk sakot, tehnisku iemeslu dēļ ir saglabājusies iepriekšējā redakcija. Šeit būtībā iekavās ir jābūt- */"ja kolektīvais darba līgums netiek noslēgts, tad tiek noslēgta rakstiska vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodorganizāciju vai starp darba devēju un darbinieku tajos gadījumos, ja arodorganizācijas nav"./

Arī 84.pantā krievu valodā šeit ir palicis neizlabots teksts. Iekavās 84.pantā ir jābūt- */"stundu tarifa likmes, mēnešalgas, amatu mēnešalgas"./ Tādi ir šie precizējumi. Tas man par labojumiem Darba likumu kodeksā ir viss.

Priekšsēdētājs: Ja ir vispārīgi jautājumi, uzdodiet tos! Pēc tam sāksim pa pantiem uzdot jautājumus un apspriest. Vispārīgu jautājumu nav. Lūdzu, par pirmo labojumu ir iebildumi? Nav. Par otro?

A.Endziņš: Tas ir palicis tāds pats, kā nobalsoja otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Par trešo- atvaļinājuma ilgums? Par ceturto? Nav. Par piekto? Nav. Sesto? Nav. Septīto? Astoto? Deputāt Bul, par devīto jūs vēlaties izteikties? Lūdzu.

A.Buls: Pēc otrā lasījuma saskaņā ar deputāta Černaja ierosinājumu mēs nobalsojām, ka visu vidējo izpeļņu rēķinās no 12 mēnešiem. Tagad 103.pantā viena neskaidrība tomēr paliek par atvaļinājuma naudas sarēķināšanu. Mums otrajā lasījumā šī norma jau bija labi iestrādāta attiecībā uz situāciju, ja atvaļinājumā darbinieks iet, pirms nav nostrādājis 12 kalendāra mēnešus. Tur bija teikts, ka vajag rēķināt pēc faktiskā nostrādāšanas ilguma no pēdējās iepriekšējā atvaļinājuma dienas.

Tagad jaunā norma ir tāda: "Ja darbinieks nostrādājis mazāk par 12 mēnešiem, tad attiecīgi tālāk rēķina vidējo izpeļņu par šiem mēnešiem." Taču ir neliela neskaidrība. Darbinieks ir nostrādājis 12 mēnešus, bet tajā skaitā starpatvaļinājumu posmā viņam nav šo 12 mēnešu. Kā rīkoties šajā gadījumā? Vai rēķināt 12 vai arī tos starpatvaļinājuma mēnešus, kas ir mazāk par 12? Te paliek neskaidrība.

A.Endziņš: Es atbildēšu šādi. Ja mēs būtu saglabājuši iepriekšējo redakciju, tādā gadījumā rēķinātu tikai par to laika posmu, par kuru viņš iet atvaļinājumā. Bet mēs nobalsojām ar vairākumu, ka visos gadījumos ir šie 12 mēneši. Tātad arī šeit šie 12 mēneši saglabājas neatkarīgi no tā, ka atvaļinājumā viņš aiziet, kad pēc iepriekšējā atvaļinājuma nav pagājuši 12 mēneši. Te tomēr ir tie 12 mēneši kopumā jāņem. Mazāk ir tikai tādā gadījumā, ja nav 12 pilni kalendāra mēneši nostrādāti.

A.Buls: Šajā gadījumā ir izdevīgi aiziet atvaļinājumā, nenostrādājot 12 mēnešus, jo vidējā izpeļņā ieskaita arī atvaļinājuma apmaksu.

A.Endziņš: Mēs spriedām par šo problēmu komisijā. Acīmredzot, ka ir atvaļinājumu grafiks. Darba devējam tātad arī ir jāregulē atvaļinājumi, jārēķinās, jāsaskaņo šis jautājums, jārisina.

A.Buls: Atbildi es sapratu.

A.Endziņš: Tagad atkal izmainīt kaut ko citu acīmredzot praktiski nav iespējams, jo vienmēr kāds paliks neapmierināts.

A.Buls: Vēl pie tā paša 103.panta. Trešajā rindkopā ir runāts par vidējo dienas izpeļņu. Attiecībā uz ikgadējo atvaļinājumu- četrām nedēļām- problēmu nav. Bet tās būs tad, kad sāksim rēķināt vidējo izpeļņu par tām trijām dienām sievietēm, kuras audzina bērnus, vai kaitīgos apstākļos strādājošiem, kuriem pēc kolektīvā līguma, kā tas ir pareizi šajā likumā noteikts, rēķina ilgumu darba dienās. Tagad 103.pantā teikts, ka vidējo izpeļņu aprēķina, dalot ar darba dienu skaitu pēc kalendāra, ieskaitot sestdienas. Ja pēkšņi šajās trijās dienās iekrīt sestdiena, kuru pēc kolektīvā līguma neskaita papildatvaļinājumā, bet ņem pirmdienu, tad iznāk, ka jādala ar četrām dienām. Tādējādi samazinās vidējā izpeļņa.

A.Endziņš: Es domāju, ka šajā gadījumā ir jāvadās tikai pēc šīs sadaļas, šīs rindkopas, jo vidējā izpeļņa tiek aprēķināta, nerēķinot atsevišķi, vai tas būs tikai par trim dienām, vai par visu šo atvaļinājuma summu kopumā. Ja tiek aprēķināta vidējā darba alga un ja kādas dienas pienāk klāt, tad atbilstoši arī tās dienas nāk klāt.

A.Buls: Te droši vien praktiķiem būs nepieciešams neliels paskaidrojums pie šā likuma, jo tas vārds "sestdiena" traucē.

A.Endziņš: Jūs jau redzat arī šajā normā, ka mums vēl būs atsevišķi akti, kā aprēķināt, piemēram, vidējo izpeļņu, pārejošas darba nespējas pabalstu un valsts pensiju. Acīmredzot šeit vēl būs vajadzīgs instruktīvais materiāls. Varbūt arī, iesniedzot kopumā labojumus Darba likumu kodeksā, mums pat radīsies vairāki panti, lai paredzētu visus iespējamos gadījumus, neatstājot to ministrijām.

A.Buls: Vajadzētu gan par papildatvaļinājumu skaidrojumu praktiķiem. Tā sestdiena traucē lasīt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Kolēģis, kas tikko uzstājās, visumā ir liels speciālists. Es tā uz auss uztvēru, ka šeit ir kaut kāda neprecizitāte. Atvaļinājums nepienākas pēc 12, bet pēc 11 darba mēnešiem, ja rēķina starplaiku ne no atvaļinājuma beigu, bet no atvaļinājuma sākuma dienas. Atvaļinājums tiek ieskaitīts nākamā atvaļinājuma izpeļņas limitā vai rezervē.

A.Endziņš: Šeit nevajadzētu jaukt tās tiesības, kuras nosaka atvaļinājumu, ja 11 mēneši nostrādāti. Šīs tiesības var realizēt arī agrāk, ja darba devējs neiebilst. Vairākos gadījumos pat ir paredzēts, ka pirms šo 11 mēnešu nostrādāšanas var tikt piešķirts atvaļinājums. Tā ka šeit tas nebūt nav svarīgi. Ja nebūs vispār šo 12 mēnešu, tādā gadījumā vidējā alga atvaļinājumam tiks aprēķināta no faktiski nostrādātā laika.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Mani interesē, kā vidējās algas aprēķināšanu iespaidos kāds atsevišķs mēnesis minēto 12 mēnešu periodā, kurā cilvēks nav saņēmis pilnu algu, piemēram, neklātienes students, ja viņam iekrīt sesija tajā periodā, par kuru tiek aprēķināts atvaļinājums. Tad ir mēnesis vai daļa no mēneša, kad viņš nesaņem pilnu algu. Līdzšinējā kārtība bija tāda, ka to skaitīja ārā un "pastiepa" attiecīgi tālāk. Es skatos, ka šeit tā procedūra ir mainīta, šeit strikti ir 12 mēneši, vienalga, kas tajos 12 mēnešos ir noticis, cik viņš ir saņēmis. Viss tiek no tā rēķināts.

A.Endziņš: Gatavojot labojumus darba likumdošanā vispār un arī pārejot uz tirgus ekonomiku, acīmredzot arī šīs privilēģijas, kādas bija neklātienes studentiem vai vakara nodaļas studentiem, vairs nepastāvēs. Tās būs tikai uz vienošanās pamata. Ja darba devējs būs ar mieru, tad- jā. Principā daudzi atvieglojumi šai sakarībā, kuri attiecās uz neklātienes studentiem, tiks likvidēti. Šeit mēs jau arī iestrādājām, ka visi ir vienādi.

P.Simsons: Bet ir taču pastāvošajā darba likumdošanā gadījumi, kad cilvēkam samaksā daļēji viņa algu, jo viņš ir pildījis valstiski svarīgus pienākumus šajā laikā. Tad šeit arī būs pēc vienošanās? Savukārt, ja viņam tas rada zaudējumus, kad aprēķina vidējo izpeļņu, viņš var šīs funkcijas nepildīt un atteikties.

A.Endziņš: Ja viņš pildīs kaut kādas funkcijas, kuras būs darba likumdošanā paredzētas, tad viņam šī alga tiks saglabāta, tad viņam maksās. Sociālo nodokļu maksājumi tad arī ienāk iekšā. Tie būs jāaprēķina un jāņem vērā, aprēķinot vidējo algu. Ja nav, tad nē.

P.Simsons: Nu, bet tā samaksa būs mazāka. Ir taču gadījumi, kad cilvēks ir norīkots kaut kur citur un viņam samaksā tikai daļu no algas. Varbūt es kļūdos?

A.Endziņš: Darbā viņu nevar norīkot, ja viņam jāsaglabā ne mazāk kā vidējā alga iepriekšējā darbavietā.

P.Simsons: Nē. Tie ir gadījumi, kad cilvēks attaisnoti tiek atbrīvots uz laiku no sava darba un norīkots kaut kur citur, bet viņam samaksā zināmus procentus no šīs darba algas. Es pat nevaru pateikt, vai tās ir talkas kolhozā vai ražas novākšana citā vietā.

A.Endziņš: Man liekas, ka mums no šādām lietām būs jāatsakās.

Priekšsēdētājs: Neviena konkrēta priekšlikuma balsojumam nav. Tāpēc mēs varētu balsot par likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā.

Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: 9.punkts.

Priekšsēdētājs: Šeit nav neviena labojuma, nav priekšlikumu.

A.Endziņš: Rakstveidā saņemtie priekšlikumi visi ir iestrādāti. Šeit tika uzdoti tikai jautājumi, rakstveidā nekā nav. Trešajā lasījumā runa var būt tikai par redakcionāliem labojumiem.

Priekšsēdētājs: Ja mums būtu balsojuma varianti, tad mēs varētu tos pieņemt un pēc tam balsot par pantiem kopumā. Tagad nav jēgas, mēs tā kā tā balsojam trešajā lasījumā. Ja neapmierina šis pants, tad mēs varam balsot pret šā likuma pieņemšanu. Ja deputāts Bērzs uzskata, ka ir ļoti būtiski nobalsot par 9.pantu, mēs varam nobalsot par to.

A.Bērzs: Es par balsošanas motīviem tādā gadījumā. Mana loģika saka, ka vidējā izpeļņa ir jāizrēķina starp vienu un otru atvaļinājumu. Pedagogam praktiski tie ir 10 mēneši, pārējiem- 11 mēneši. Ja šeit paliek norma 12 mēneši, tad man tas nav pieņemami, tāpēc es balsošu pret.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Varbūt vēl kāds grib izteikties par balsošanas motīviem pirms trešā lasījuma pieņemšanas?

A.Endziņš: Arī iepriekšējos lasījumos par šiem 12 mēnešiem tika runāts. Visos gadījumos, kad domas dalījās, deputāti pagājušajā reizē nobalsoja. Vairākuma viedoklis ir iestrādāts. Tagad trešajā lasījumā jūs atkal aicināt atgriezties atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, izsakiet motīvus, un tūlīt balsosim par pieņemšanu trešajā lasījumā.

A.Buls: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Buls: Endziņa kungs, tomēr tā gluži nav, tomēr trešajā lasījumā jūs izslēdzāt normu, kurā bija teikts "starpatvaļinājuma posms". Trešajā lasījumā tās vispār nav. Es jums nolasīšu, kā tas skanēja otrajā lasījumā. "Ja darbinieks līdz aiziešanai atvaļinājumā nostrādājis mazāk par 12 kalendāra mēnešiem no darba līguma noslēgšanas dienas vai no iepriekšējā atvaļinājuma pēdējās dienas, tad vidējo izpeļņu aprēķina par faktiski nostrādātiem pilniem kalendāra mēnešiem." Šīs normas trešajā lasījumā vairs nav. Tā ir būtiska norma. Tāpēc pašreiz, aprēķinot atvaļinājumu, starpatvaļinājumu posmā būs "jāielien" tādā mēnesī, par kuru ir atvaļinājuma nauda. Tā ir nekorekta lieta.

A.Endziņš: Es sapratu jūs. Bet tikai tāpēc, ka pagājušajā reizē deputātu vairākums nobalsoja par šiem 12 mēnešiem visos gadījumos, kad šī vidējā alga tiek aprēķināta, tas arī ir iestrādāts iekšā.

Priekšsēdētājs: Labi. Godātie kolēģi! Tā kā šeit ir domstarpības, darīsim tā: balsosim par 9.panta akceptēšanu trešajā lasījumā. Ja nenobalsosim par to, šis pants tiks atgriezts pārstrādāšanā. Ja nobalsosim ar vairākumu, tad balsosim par visa likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 104. Balsosim! Rezultāts: par- 50.

Tagad balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā" pieņemšanu un galīgo pieņemšanu. Vajadzīga puse no balsojošiem, bet ne mazāk kā 67. Rezultāts: 68. Likums pieņemts.

Tagad par lēmumu.

A.Endziņš: Vēl mums ir 684.dokuments. Šeit vispirms vajag noteikt, ka šis likums stājas spēkā ar 10.maiju, lai jau 12.maijs- Mātes diena- attiektos uz sievietēm, kurām šī svētdiena ir darba diena. 2.punktā mēs uzdodam Ministru padomei kopā ar republikāniskajām arodorganizācijām līdz šā gada beigām iesniegt apstiprināšanai Augstākajai padomei šos sarakstus. Tā kā praksē ir ļoti lielas neskaidrības un šeit paliek vakuums, jo pašreiz republikānisko aktu nav, kas noteiktu šo profesiju un amatu sarakstu, līdz šo amatu sarakstu apstiprināšanai ir spēkā Savienības 1974.gada akti ar papildinājumiem, kaitīgo profesiju un amatu saraksti, lai būtu skaidrība un būtu, pēc kā vadīties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par lēmumu jautājumus, un tad apspriedīsim pa pantiem.

K.Šļakota: Es faktiski nerunāšu par pantiem, bet attiecībā uz pašiem termiņiem. Par 10.maiju. Prakse rāda, ka mūsu lēmumi un likumi aiziet līdz Ministru padomei trīs līdz četru, pat sešu nedēļu laikā. Kāpēc mums kārtējo reizi likt nereālu termiņu? Ātrākais varētu būt 10.jūnijs. Ātrāk jau likums neaizies.

A.Endziņš: Es atvainojos, šeit ir runa par to, ka normas stājas spēkā. Par to, ka sievietēm-mātēm, kurām iznāks 12.maijā strādāt pēc slīdošā grafika, šī diena būs nestrādājama svētku diena ar attiecīgu apmaksu. Šinī gadījumā ne 1.jūnijs, ne 1.augusts nespēlē lomu. Mēs termiņu "gada beigas" nosakām tikai, lai izstrādātu sarakstus par kaitīgiem un grūtiem darbiem. Šeit visas tās normas, kuras var reāli izmantot uzreiz. Arī tad, ja mēs likumu publicējam presē, tas ir spēkā, un tad viss attieksies uz konkrētajiem cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Vai par pantiem deputātiem ir kādi priekšlikumi? Par izmaiņām šajos lēmuma pantos? Nav.

Tādā gadījumā mums ir jābalso par lēmumu "Par likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā" spēkā stāšanās kārtību". Rezultāts: 80 balsis- par. Lēmums ir pieņemts.

Starp citu, nedaudz atslodzei. Es redzēju, ka daži deputāti nāca ar paceltām rokām uz zāli. Man teica, ka Gruzijas Augstākajā padomē tā esot parasta lieta. Tad, kad balsoja par Neatkarības deklarāciju, Adžārijas delegācija, atvērusi durvis, nāca jau ar paceltām rokām iekšā balsošanas procesā, nezinot, par ko īsti balsot.

Nākamais ir lēmuma projekts par deputāta Kirjušina atbrīvošanu no darba Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, ja darbu Augstākajā padomē var uzskatīt par darbu.

K.Šļakota: Es negribētu teikt, ka tas ir jautājums par deputāta Kirjušina atbrīvošanu no darba, bet no darba Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā. Kāpēc nav lēmuma par viņa iesaistīšanu citā komisijā? Tāpēc, ka par šo jautājumu jāvienojas frakcijām, lai saglabātu frakciju pārstāvniecību tajā komisijā, kur viņš vēlas nokļūt. Kopumā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija šo jautājumu izskatīja un piekrita, ka deputātu Juriju Kirjušinu varētu atbrīvot no darba Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vai iebildumu no deputātiem nav. Paša deputāta Kirjušina arī laikam nav. Balsosim par lēmumu deputātu Kirjušinu atbrīvot no pienākumiem Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā. Rezultāts: 80- par. Lēmums ir pieņemts.

Pēdējais darba kārtības jautājums (bez valdības informācijas) ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Ministru padomes Valsts īpašuma konversijas departamenta nolikuma apstiprināšanu". Ziņo deputāts Biezais.

J.Biezais: Cienītais priekšsēdētāj, cienītie klātesošie! Es jūs iepazīstināšu ar šīs situācijas stratēģisko stāvokli. 13.martā mēs pieņēmām lēmumu par institūciju izveidošanu sakarā ar konversiju un 3.punktā ierakstījām uzdevumu atzīt par nepieciešamu Latvijas Republikas Ministru padomes sastāvā izveidot Valsts īpašuma konversijas departamentu un iesniegt apstiprināšanai Latvijas Republikas Augstākajai padomei nolikumu "Par Valsts īpašuma konversijas departamentu". Vēl ir arī nolikumi par privatizācijas institūcijām pašvaldībā, bet neparedzējām nolikumu par privatizācijas komisiju, kurš, manuprāt, ir tikpat svarīgs, ja ne vēl svarīgāks.

Šeit rodas tāda kolīzija, ka premjers Godmanis mums stāda priekšā departamenta direktoru, mēs izdiskutējam un nobalsojam par vai pret. Mēs to nevaram pieņemt, labo nepieņemt, vai galvu pieņemt, pārējo nepieņemt. Tā ka šeit nekādas kolīzijas nerodas.

Taču šeit rodas kolīzija, kuras tiesisko statusu es nezinu. Tā ir mana problēma, par kuru es gribu jums paziņot. Lūk, šis valdības nolikums, ko Ministru padome apstiprināja 24.aprīlī, ir mums iesniegts. Vai mēs varam pieņemt, 1:1 to nobalsojot par vai pret? It kā tas būtu jādara. Taču, izskatot nolikuma projektu Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisijā, mums radās zināmas iebildes, ka mēs 1:1 nevaram nobalsot par. Nevaram to arī galīgi noliegt kā konstruktīvi nekam nederīgu un neatbilstošu. Līdz ar to es biju par šā jautājuma un attiecīgi šā mana ziņojuma ietveršanu šodien darba kārtībā.

Manuprāt, kompromiss varētu būt tāds, ka Ēlerta kungs ziņo debašu kārtībā par to, ko attiecībā uz nolikumu nolēma mūsu komisija. Jūs vai nu izsakāties kā parasti, vai arī iesniedziet mums rakstiskus priekšlikumus. Tos apkopos mūsu komisija kopā ar Ziemeļa kungu un tad liks jums priekšā jaunu variantu, par kuru vajadzētu balsot viennozīmīgi par vai pret.

Situācijas slidenums ir tajā apstāklī, ka principā tas vairs nav gluži tas pats variants, ko dod Ministru padome. Ministru padome, Ziemeļa kungs vai Godmaņa kungs principā var atsaukt to un teikt, ka tas nav viņu iesniegtais variants, tas nav jāapstiprina. Tad tā lieta nonāktu zināmā strupceļā. Es ceru uz mūsu savstarpēju diplomātisku izpratni. Mēs šādā tehnikā, kā es jums pašreiz izklāstu, varētu šo jautājumu atrisināt. Lai gan, kā es saku, zināma kolīzija tur paliek. Likuma par valdību mums nav, un es nezinu, kā šādos gadījumos rīkoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājums Biezā kungam vai arī debates. Nav. Kādi priekšlikumi deputātiem ir par šo lēmumu? Pieņemt? Vai termiņi ir pieņemami?

J.Biezais: Es atvainojos, ir pieņemti ministrijas iesniegtie lēmumi vai mūsu komisijas lēmumi?

Priekšsēdētājs: Nē, mūsu lēmumi. Es tagad runāju par mūsu lēmumu pieņemšanu, un tur ir viss iekšā.

J.Biezais: Tad es to atbalstu.

Priekšsēdētājs: Termiņš ir līdz 14.maijam radīt jaunu nolikumu. Ja nav priekšlikumu un ja mēs domājam, ka valdība varēs līdz 14.maijam šo Konversijas departamenta nolikumu izstrādāt, tad mēs balsosim par sava lēmuma pieņemšanu. Rezultāts: 64- par, 1- pret, atturas- 4. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to konversijas departamenta liktenis ir izšķirts. Jā, pareizi, es kļūdījos, mums atliek vai nu jautājumu pārcelt par vienu minūti un balsot vēlreiz, vai arī atlikt uz nākamo dienu.

Biezā kungs, lūdzu!

J.Biezais: Es atvainojos, varbūt šis nosaukums "lēmums" bija par stipru. Faktiski, ja jūs uztvērāt manas runas saturu, tā bija procesuālas dabas.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas bija lēmums. Mēs par lēmumu lemjam, un liela daļa deputātu jau bija par. Nebūdami birokrāti, mēs varam pārbalsot. Ja ne, mēs atgriezīsimies rīt pie šā jautājuma.

Pārreģistrēties vajag? Lūdzu reģistrāciju. Kolēģiem, kuri ienāca zālē, es varu paziņot, ka mēs balsojam par lēmumu "Par Ministru padomes Valsts īpašuma konversijas departamenta nolikumu", tas ir 692.dokuments. Mūsu lēmums ir noraidīt šo nolikumu un lūgt valdībai šo nolikumu izstrādāt līdz 14.maijam.

Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 89. Lēmums ir pieņemts. 7- pret un 3- atturas.

Cienītie kolēģi, drusciņ pagaidiet vēl! Es dažas minūtes sniegšu informāciju. Rīt mēs esam aicināti uz kopējo klasisko Latvijas konfesiju dievkalpojumu, tas ir, pareizticīgo, vecticībnieku, katoļu un luterāņu dievkalpojumu, kas notiks Trīsvienības baznīcā Krišjāņa Barona ielā, pieminot Otrā pasaules kara upurus. Dievkalpojums sāksies pulksten 17.30. Acīmredzot 17.30 šeit būs autobusi, jo baznīcas vadība lūdza, lai mēs braucam ap pulksten 18.05, kad sākas visu konfesiju uzstāšanās. Tas ilgs apmēram stundu. Acīmredzot mums rīt ātrāk būs jābeidz darbs šā notikuma sakarā.

Informācija: pēc 15 minūtēm pie mums būs izglītības ministrs Piebalgs. Kuri vēlas vai kuri uzskata par nepieciešamu, varēs uzdot jautājumus par panākumiem un trūkumiem izglītības jomā.

Tātad 15 minūtes starpbrīdis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Valdības informācijas stunda. Par stāvokli izglītības laukā mūs informēs izglītības ministrs Andris Piebalgs.

No sākuma jūs acīmredzot sniegsit kādu informāciju, tad deputāti uzdos jautājumus. Lūdzu.

A.Piebalgs, izglītības ministrs: Godājamais priekšsēdētāja kungs un godājamie deputāti! Es mēģināšu ļoti īsi izklāstīt to darbību, kāda ir bijusi Tautas izglītības ministrijā.

Vispirms es gribētu pasvītrot divus faktorus, kas ir ļoti būtiski. Pirmais- Tautas izglītības ministrija acīmredzot ir viena no tām ministrijām, kur faktiski nav problēmu no PSRS puses. Mēs varam darboties pilnīgi patstāvīgi, un tā arī esam darījuši, jo šajā ziņā mums nekādu problēmu nav.

Otra problēma saistās ar to, ka izglītības sistēma ir ar lielu inerci un praktiski tā ir nedaudz citāda nekā, piemēram, budžets. Šī sistēma ir vairāk vai mazāk orientēta uz mācību gadiem. Līdz ar to strukturāli būtiskākās izmaiņas faktiski notiek pa mācību gadiem.

Sākums iznāca diezgan tukšā vietā. Vajadzēja sagatavot reformu izglītībā, kura sāktos jau tagad un stabili noritētu ar nākamo gadu. Tas nozīmē likumu un atbilstošo normatīvo aktu, tas ir, nolikumu. Šoreiz nolikums satur nevis vienkārši kaut kādu dokumentu, kas neko nenosaka, bet faktiski tas ir likuma papildinājums.

Agri vai vēlu parlaments nonāks tādā situācijā, ka tam būs jāapstiprina atsevišķs likums par skolām, par obligāto izglītību, par vidusskolu, par arodskolām un tā tālāk, ieskaitot augstskolu satversmes. Līdz ar to likumdošanas bloks izglītībā būs ļoti nopietns. Šie normatīvie nolikumi faktiski ir bāze, uz kuras turpmāk šis likums tiks veidots. Tātad tie ir precīzi un diezgan reglamentējoši. Es mēģināšu pieskarties visām izglītības sistēmas sastāvdaļām.

Pirmā ir pirmsskolas audzināšana. Pirmsskolas audzināšanas mērķis faktiski ir vērst uzmanību no pirmsskolas audzināšanas iestādēm uz ģimeni. Daļēji šim mērķim kalpo pabalstu izmaksāšana ģimenēm, kuras audzina bērnus mājās. Šis process visā visumā norit diezgan sekmīgi, taču radušās papildu problēmas, jo no bērnudārziem izņem bērnus daudzas tādas ģimenes, kuras mēs uzskatām par nelabvēlīgām. Tādējādi šiem bērniem faktiski ir laupītas iespējas vairāk vai mazāk normāli eksistēt. Ar Ministru padomes lēmumu vietējām padomēm ir dotas iespējas šo procesu vairāk vai mazāk regulēt. Šajā sakarībā tiek pārveidota arī pedagoģiskā universitāte, jo faktiski, ja nav izglītības iestādes, mums vajag palīdzēt vecākiem veikt šo audzināšanas procesu. Te, protams, ir daudz problēmu, bet šis process ir sācies.

Pirmsskolas audzināšanas iestādēs šajā gadā jau faktiski strādāja pēc jaunās darbības tehnoloģijas, ne uzspiestās, bet audzinošās. Es domāju, ka tā ir vispārattīstoša. Šeit principiālu problēmu tieši bērnudārzu darbībā, kas vērsta uz bērnu attīstību, praktiski nav. Būtiskākās problēmas šajā sfērā saistās, pirmkārt, ar palielināto maksu par bērnudārziem, kura it īpaši parādījās resoru bērnudārzos. Vēl viena problēma ir bērnu aizplūšana no bērnudārziem un šo telpu racionāla izmantošana. Daļēji daudzviet pašvaldības tur iekārtojušas arī mācību iestādes.

Otrs- tā ir obligātā izglītība. Ar obligāto izglītību es pašreiz saprotu deviņgadīgo izglītību jeb izglītību līdz 15 gadu vecumam. Šajā sfērā ir šādi smaguma punkti.

Pirmais smaguma punkts ir tas, ka, šo posmu beidzot, ir nacionālie kritēriji, kuru izpilde nozīmē, ka ir iegūta obligātā izglītība.

Otrs smaguma punkts ir tas, ka nav stingri reglamentēts mācību plāns ar stingru sadalījumu pa stundām. Nākamajam gadam ir daļējs kompromisa variants, bet faktiski, vadoties pēc šiem nacionālajiem standartiem, katra skola veido savu mācību plānu. Taču tas ir diezgan klasisks. Tāpat kā agrāk ir noteikts stundu skaits noteiktā priekšmetā, tikai ar tādu starpību, ka skola pati var izlemt.

Trešais smaguma punkts, kurš ir vienā ziņā vissmagākais, bet kurš vienīgais ir faktiski risināms, ir kompetenču norobežošana sakarā ar to, ka skolas pāriet vietējo pašvaldību tiešā ietekmes sfērā. Šis process jau sācies Madonā, kur tas norit ar diezgan lielām problēmām, bet tas beidzot reāli skar skolu. Protams, ne vienmēr atsauksmes ir pozitīvas, bet tas ir vienīgais. Ir diezgan precīza reglamentēšana starp vietējo pašvaldību, kas risina globālās problēmas, skolas padomi, kas izlemj stratēģiskos attīstības jautājumus, un skolas direktoru, kurš darbojas kā kārtējo jautājumu izpildītājs. Es domāju, ka šī tehnoloģija faktiski ir vairāk vai mazāk skaidra, atliek tikai to realizēt.

Būtiskākās pārmaiņas ar 1.septembri skars vidējās izglītības mācību iestādes. Kā jūs zināt, mēs pārejam uz izvēles priekšmetu sistēmu. Tas nozīmē, ka ir tikai pieci definētie priekšmeti, visu pārējo vidusskolēni izvēlas. Šī sistēma nākamajā gadā skars visas Latvijas skolas- gan ar krievu, gan latviešu mācību valodu. Līdz ar to no 1.septembra skolas ar krievu mācību valodu pāriet uz trīsgadīgas apmācības ciklu.

Šim mācību procesam es varu prognozēt šādas sekas. Veidosies lielas un spēcīgas ģimnāzijas, mazās vidusskolas pakāpeniski tiks likvidētas, jo tās nespēj nodrošināt to kvalitāti, kāda ir nepieciešama vidusskolai. Līdz ar to mazākā daļa deviņgadīgās skolas absolventu turpinās mācības vidusskolā un pamatā tiks orientēta uz arodizglītības iegūšanu. Šis process ir principā pareizs, jo šobrīd Latvijā 41 procents jauniešu aiziet uz vidusskolām, kuras praktiskai darbībai tālāk daudz neko nedod.

Viens no smaguma punktiem ir arī vakarskolu pārveidošana par pieaugušo mācību centriem. Šajā sakarā ir jāķeras arī pie tādiem pasākumiem, kas perspektīvā skars visas mācību iestādes, tas ir, eksāmenu pieņemšana ar ārēju eksaminatoru. Tas nozīmē, ka šogad vakarskolās rakstisko eksāmenu pieņemšanā ar izglītības ministra pavēli ir iecelts ārējs eksaminators, kurš nestrādā šajā skolā un kurš novērtēs darba atbilstību tiem standartiem, kuri ir pašreiz, un tiem standartiem, kādi būs pēc tam. Patlaban vakarskolās divi ar pusi tūkstoši iegūst vidējo izglītību, bet tas diploms faktiski ir bez kaut kāda seguma.

Ļoti smagā stāvoklī ir arodizglītības sistēma. Te es atkāpos no tā principa, ko deklarēju tad, kad bija apstiprināšana, tas ir, par arodskolu nodošanu vietējām pašvaldībām. Šodien materiālā bāze un to uzdevumu loks, kas attiecas uz arodskolām, manā skatījumā, prasa, lai šīs skolas būtu republikas pakļautībā. Tas nozīmē republikānisko budžetu un visas no tā izrietošās sekas, protams, ņemot vērā reģionālās intereses.

Šeit pārmaiņas skar pašu būtību. Tā ir atteikšanās no vidusskolas, bet pamatā orientēta uz profesiju. Arī šajā procesā ir orientācija uz praksi. Problēma ir tā, ka uzņēmumi nav īpaši ieinteresēti, varētu pat teikt, ka vispār neieinteresēti, lai audzēkņi izietu šo praksi. Šo situāciju mēģinām risināt, attīstot ražošanas bāzi pie arodskolām. Šajā sakarībā te ir vajadzīgi diezgan lieli kapitālieguldījumi, jo iekārtas ir novecojušas gan morāli, gan fiziski, bet tā ir vienīgā iespēja, kā izgatavot reālas lietas un kaut kādā mērā ar šīm lietām nodrošināt izglītības sistēmu. Mēs orientējam vairākas arodskolas uz solu ražošanu jeb izgatavošanu. Ražošana, protams, tā īsti nav. Uz tāfeļu izgatavošanu, kas ir vajadzīgas pašai izglītības sistēmai. Jāsaka, ka šajā gadā mēs "izkūlāmies" cauri bez fantastiskām problēmām mācību iestāžu nodrošināšanā ar elementārām lietām.

Tālāk par vidējām speciālajām mācību iestādēm. Vidējās speciālās mācību iestādes mēs tomēr mēģināsim orientēt divos virzienos- vājākās kļūs par arodskolām jeb arodvidusskolām, spēcīgākās- nākamā pakāpe- pretendē uz augstskolu. Protams, šis tīkls ir viens no sarežģītākajiem, jo tas ir ļoti izmētāts. Šeit pārmaiņas ir jāsaskaņo diezgan dūšīgi ar citām ministrijām.

Ir sākts reformas process augstskolās. Faktiski tas iet divos virzienos, pirmais ir akadēmiskā izglītība, kas dod bakalaura vai maģistra grādu, otrais- profesionālā izglītība jeb profesijas iegūšana.

Es domāju, ka drīzumā parlamentam tiks iesniegtas arī augstskolu satversmes, kurās jūs redzēsiet, kā katra augstskola šos jautājumus taisās risināt, jo reāli augstskolu darbībā ir diezgan izteikta autonomija, izņemot pedagoģiskās augstskolas, kurās spiediens no Izglītības ministrijas ir virzīt pedagogu izglītību tā, lai viņi varētu pasniegt vairākus priekšmetus. Pedagoģiskās augstskolas nav pārāk ieinteresētas šajā ziņā, jo tas prasa sajaukt visu viņu organizatorisko struktūru, uz noteiktas bāzes veidojot vairākus priekšmetus. Turklāt nav obligāti, lai fizika vienmēr kombinētos ar matemātiku. Ieinteresētība nav pārmērīgi liela, bet es uzskatu, ka Izglītības ministrijai ir diezgan lielas tiesības uz šo procesu iedarboties.

Viens no būtiskākajiem ir kadru jautājums. Šobrīd ir veikti divi etapi. Pirmais -beidzot republikā ir izstrādāts savs atalgojumu nolikums visām izglītības iestādēm. Otrs- atestācijas nolikums, kurš arī faktiski jau strādā. Tas nozīmē, ka alga tiek maksāta atbilstoši tam darbam, ko pedagogs iegulda un kādi ir viņa rezultāti. Taču šeit ir problēma, ka tas skar augstākās pakāpes, bet neskar pamatpakāpi. Līdz ar to šodien nopietnākais uzdevums ir skolotāja sertifikācija. Ar to es saprotu, ka katram skolotājam tiek izsniegts noteikts dokuments ar norādi, kurās klasēs viņš drīkst pasniegt un kādus priekšmetus viņš drīkst mācīt. Pretējā gadījumā kvalitatīvs kāpums skolās nav iespējams salīdzinoši zemās kadru sagatavošanas dēļ.

Ja es aprakstu šo procesu, tad vēl jāmin mācību iestāžu licencēšana, akreditācija. Licencēšanu es saprotu kā atļaujas izsniegšanu mācību iestādes atvēršanai. Akreditācija ir dokuments, kas dos attiecīgajai mācību iestādei tiesības izdot valsts parauga dokumentu par noteiktas izglītības iegūšanu. Šis dokuments ir izstrādāts, atliek to tikai realizēt, sākot ar arodskolām. Mēs to sāksim, un tas faktiski aizņems visu vasaru.

Blakus šīm divām nopietnajām problēmām es gribu minēt Latgales programmu. Latgalei šoreiz mēs izvēlējāmies diezgan ekstensīvu ceļu. Tas nozīmē, ka faktiski visu šo gadu Latgalē patstāvīgi strādā Izglītības ministrijas inspekcijas grupa. Pirmais tās mērķis bija pabūt katrā mācību iestādē, kas ir Latgalē, un izpētīt esošo situāciju. Tas ir izdarīts, un tagad mēs gatavojam dokumentu reglamentam par Latgales izglītības attīstības programmu, kurā būs redzami pasākumi, kādi jāveic, lai šo procesu varētu virzīt. Šai ekstensīvajai virzībai ir arī tas pluss, ka izdevies aktivizēt pašu Latgales mācībiestāžu darbību, atvērtas vairākas klases un skolas ar latviešu mācību valodu. Neraugoties uz to, ka tas ir dārgi, mēs cenšamies stimulēt mazu skoliņu atvēršanu. Šogad Mazirbē tika atvērta pamatskola ar trim skolēniem. Tas ir diezgan dārgi, bet cita varianta šeit nav.

Diezgan liela uzmanība tika pievērsta arī nacionālo minoritāšu skolām. Vienu brīdi šis process bija apstājies, taču nākamajā mācību gadā tiks atvērtas trīs skolas, pareizāk- skolu filiāles nacionālajām minoritātēm. Es domāju, ka tas ir pozitīvs process. Īpaši aktivizējusies poļu kopiena. Bet es domāju, ka te galvenais ir Izglītības ministrijas atbalsts.

Pēdējais punkts, ko es gribētu uzsvērt, tomēr ir finansēšana. Skaidrs, ka iepriekšējā gadā jums arī bija diezgan grūti saprast, kāds ir izglītības budžets. Mēs pilnīgi esam izstrādājuši vai, pareizāk sakot, pabeidzam izstrādāt jaunu izglītības normatīvo sistēmu. Tā sastāv principā no trim daļām.

Pirmā daļa ir pedagogu algas, kuras, manuprāt, tomēr jāfinansē no republikas budžeta. Otrā daļa ir mācību izdevumi, mācību grāmatas. Trešā daļa ir ēku uzturēšana. Protams, vietējās pašvaldības var finansēt šīs iestādes vairāk, bet līdz ar to tas prasa arī pilnīgi jaunu statistikas bāzi. Mēs to izstrādājām, balstoties uz ārzemju standartiem, faktiski uz tiem standartiem, kas ir pieņemti pasaulē. Es domāju, ka šis process jaunajā mācību gadā statistiskajās atskaitēs jau būs pēc šā starptautiski atzītā standarta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Cienījamais ministr! Es tieši vakar pārlasīju otrajam lasījumam nodoto izglītības likumu. Tagad man rodas divi jautājumi.

Sakarā ar pāreju uz obligāto deviņgadīgo izglītību un tālāko sadalījumu, kurš man ir pilnīgi pieņemams, es tomēr nekur neatrodu reglamentēšanu par mācībām vidusskolā, ģimnāzijā, arodizglītībā. Varbūt tam arī nav jābūt likumā.

Taču septiņdesmitajos gados Vācijas Demokrātiskajā Republikā bija tā, ka uz vidusskolu vai ģimnāziju varēja iet tikai ar iepriekšējās skolas skolotāju rekomendāciju tie, no kuriem varēja būt lietaskoks, lai velti nedeldē solu un pēc tam neviļas. Vai būs paredzēta šī reglamentēšana, pārejot uz vidusskolu?

Otrs- profesionālā orientācija. Bieži vien šis piecpadsmitgadīgais, protams, nespēj pat aptvert, kur viņam labāk iet, kur viņš būtu piemērots. Vai ir padomāts arī par tiešām ļoti nopietniem un kvalitatīviem profesionālās orientācijas kabinetiem vai kā mēs tos sauksim?

A.Piebalgs: Jā, es mēģināšu atbildēt uz jautājuma pirmo daļu. Likums tiešām to iezīmē, bet nolikums par deviņgadīgo skolu pilnīgi precīzi reglamentē šo kārtību. Tātad, deviņgadīgo skolu beidzot, var kārtot izlaiduma eksāmenus. Tiem, kuri grib mācīties ģimnāzijā, šie eksāmeni ir jānokārto. Tātad pastāv iespēja skolu pabeigt tāpat, bet tādā gadījumā ir slēgts ceļš uz ģimnāziju. Skola dod rekomendāciju mācībām ģimnāzijā, tas ir precīzi atrunāts šajā nolikumā.

Par profesionālo orientāciju. Te situācija ir sliktāka. Mēs mēģinām pārorientēt tos cilvēkus, kuri bija ārpusklases darba organizatori, uz padomdevēju institūciju, bet mums trūkst kadru. Mēs gan izveidojām tādu skopu psiholoģijas dienestu pie Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes, bet tas darbojas tikai gadu, rezultātu ir samērā maz. Šobrīd vienkārši mums nav tādas bāzes, lai izveidotu normālu tīklu, nevis tādu kā agrāk uzskates kabinetus. Mums ir vajadzīgi kadri, un tie pašlaik Pedagoģijas fakultātē tiek intensīvi gatavoti. Cerēsim, ka pēc kāda brīža to varēs izveidot, bet es pilnīgi pieņemu šo aizrādījumu, ka šobrīd tā nav.

I.Silārs: Katrā ziņā akcentu uz to vajadzētu likt. Vēl viens jautājums man ir šajā sakarībā. Man tomēr rada šaubas tā norma, kura ir likumā, ka atskaitīt audzēkni no deviņgadīgās obligātās skolas var tikai ar pašvaldības piekrišanu. Tādējādi pašvaldības lēmums būs būtisks.

Mēs tomēr ejam arī uz privātajām skolām, lai daudzmaz brīvi varētu veidot šo izglītošanas procesu. Vai tā nav pārāk liela ierobežošana, ka pat privātā skolā vienīgi ar pašvaldības atļauju var atskaitīt audzēkni? Vai jūs uzskatāt, ka tas ir lietderīgi?

A.Piebalgs: Jā, es saprotu, varbūt šis formulējums tiešām ir pārāk spēcīgs. Bet doma ir tāda- šodien skolas reāli atskaita jauniešus, pēc tam viņiem nav kur palikt. Tas bija tāds kā aizsardzības mehānisms pret to, lai viņi netiktu izmesti uz ielas vienkārši skolas viegluma dēļ. Nolikumā šīs normas ir iestrādātas, ka var apgūt izglītību mājās un arī atbilstošās privātās mācību iestādēs, vienīgi jānokārto eksāmeni, kas atbilst standartam. Tā ka faktiski tur šī izeja ir. Es nedomāju, ka šis formulējums tiešām tik spēcīgs, manuprāt, tas nav tā domāts. Katrā ziņā tāda nebija tā doma. Tur jāpadomā precīzāks formulējums, lai to nevarētu saprast tā, ka nevar iet privātskolā, ja vēlas. Šeit ir tikai aizsardzības mehānisms pret to, ka skola atskaita. Šogad tas ir izdarīts ar 3000 bērniem deviņgadīgajās skolās. Viņiem nav kur palikt.

I.Silārs: Es gribētu jautāt vēl, vai jūs neapmierina tāds formulējums, ka var atskaitīt tikai, saskaņojot ar pašvaldību?

A.Piebalgs: Jā, tas varētu būt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Varbūt mans jautājums vairāk attieksies uz nākamo rudeni, nevis uz šo rudeni. Kā šodien mums ir ar Latvijas vēstures un Latvijas ģeogrāfijas mācīšanu skolās? Vai jums ir pietiekami mācību līdzekļu? Kāda mums šodien ir proporcija, salīdzinot ar PSRS un pasauli?

Otrkārt, kā šie jautājumi risinās krievu skolās?

A.Piebalgs: Vēstures mācību grāmatām faktiski uz 1.septembri vajadzētu būt visam ciklam, ja poligrāfijā viss būs kārtībā. Ģeogrāfijā ir nedaudz smagāka situācija, bet ir izstrādātas jaunas programmas un jauni metodiskie norādījumi. Pašreiz ir izdarīta to mācīblīdzekļu revīzija, kurus var izmantot kā palīglīdzekļus un kā mācību grāmatas. Tātad faktiski šis process ir veikts, cik uz šo brīdi iespējams.

Par proporcijām. Šobrīd skola ir ļoti humanizēta. Attiecīgi humanitāro priekšmetu īpatsvars ir stipri lielāks par eksakto priekšmetu īpatsvaru. Es nedomāju, ka tas varētu būt palielināts. Vienīgais, ko šogad es izņēmu ārā tīri voluntāri, bija tiesību pamati 9.klasē. Bet tas bija saistīts ar to, ka ir ārkārtīgi zems pasniegšanas līmenis. Programma bija tik ļoti smagnēja, ka tas faktiski bija augstskolu kurss studentiem. Es uzskatīju, ka vienkārši nedrīkst šobrīd nekvalitatīvi pasniegt šo priekšmetu, tas ir jāsagatavo nākamā gada laikā, lai mēs ieliktu programmā šādu priekšmetu.

J.Freimanis: Piedodiet, es laikam neprecīzi izteicos. Runa ir par Latvijas vēstures un Latvijas ģeogrāfijas proporciju, salīdzinot ar PSRS un pasauli. Agrāk mācīja visu citu, tikai ne savējo.

A.Piebalgs: Tas viss ir, izejot no Latvijas vēstures. PSRS un pasaules vēsture ir šajā kontekstā.

J.Freimanis: Tātad proporcija ir izmainīta par labu mums.

A.Piebalgs: Jā, neapšaubāmi. Kas attiecas uz skolām ar krievu mācību valodu, šeit, protams, ir lielāka problēma, jo programmas ir izveidotas atbilstoši latviešu skolām. No mācību grāmatām tikai vēsturē ir kaut kas, ģeogrāfijā mums nav izdevies tās izveidot vēl pietiekami kvalitatīvi, lai varētu palaist ražošanā.

J.Freimanis: Vai ir kaut kāda cerība, ka šie palīglīdzekļi, ko jūs cerat līdz rudenim sakomplektēt vēsturē un ģeogrāfijā, arī būs vai arī šis gads vēl būs nepilnvērtīgs?

A.Piebalgs: Es domāju, ka savedīsim kārtībā. Es esmu par to pārliecināts. Es nesaku, ka kārtība būs ideāla, kā tam vajadzētu būt, bet katrā ziņā tā nebūs, ka nevarēs mācīt ministrijas neizdarības dēļ šajos divos priekšmetos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šļakotam.

K.Šļakota: Jūs minējāt, ministra kungs, komisiju, kura pašreiz braukā pa Latgales skolām un pēta tur apstākļus. Vai šīs komisijas darbs nepaliks tikai kā pētījumu rezultāts? Vai no tā tiks izdarīti arī kādi secinājumi vai arī mēs kārtējo reizi aprobežosimies ar konstatāciju, ka stāvoklis ir briesmīgs un ko tur lai dara?

A.Piebalgs: Tā katrā ziņā tas nav virzīts. Kādā veidā es paredzu to īstenot? Pirmkārt, tiks sagatavota konkrēta programma. Minēšu pasākumus, kurus mēs apmēram plānojam. Viens no tiem- diferencēta alga. Šajā reģionā tā ir lielāka.

Otrkārt, attiecīgu mācību iestāžu finansēšanai tomēr nāk klāt līdzekļi no republikas budžeta, jo vietējās pašvaldības nevar to pacelt. Kā tādu nodrošinājumu es domāju dažas no savām štata vienībām, kas man ir ministrijā, uz laiku pārvērst par Latgales departamentu, lai visas tās lietas neatpaliktu. Lai nebūtu tā, ka gads būs pagājis un visi aizbrauks. Tādējādi būs cilvēki, kas nodarbosies tikai ar Latgales problēmu, vismaz pa to laiku, kamēr šī programma tiks realizēta.

K.Šļakota: Otrs jautājums. Es iepazinos ar jauno vēstures grāmatu, pēc kuras mācīs. Atvainojiet mani, tā ir Vidzemes, Kurzemes un Zemgales vēsture, nevis Latgales vēsture. Vai šinī jautājumā tiks kaut kas darīts?

A.Piebalgs: Iebildums ir pilnīgi pareizs. Jā, tā ir tiešām Vidzemes, Kurzemes un Zemgales vēsture un mazāk Latgales vēsture. Vienīgais mehānisms, ko es redzu, ir piemaksāt tiem skolotājiem Latgalē, kas strādā pie alternatīvām mācību grāmatām, pie metodiskām izstrādēm, kurās parādās šī Latgales vēsture.

Bet nu es tiešām nejūtos tik ļoti vainīgs, jo visu laiku, godīgi sakot, ir gājis šādi. Mēs mēģinām kaut kādā veidā to pagriezt, lai vietējie cilvēki raksta. Mēs attiecīgi samazinām viņiem stundu slodzi un publicējam šos materiālus kā alternatīvu, bet izveidot pilnīgi jaunu vēsturi šajā mācību gadā mums noteikti neizdosies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Man ir daži jautājumi par pedagogu kvalifikācijas problēmām. Varbūt es kļūdīšos, tad palabojiet. Kā es saprotu, šobrīd kvalifikācijas nosaukumi ir atcelti?

A.Piebalgs: Precīzāk ir tā- vecie visi ir atcelti. Ir jauna atestācijas sistēma, kura paredz trīs kategorijas.

P.Simsons: Es drusku ieskatījos atestācijas nolikumā, tur ir tāds princips, ka tie, kuriem ir kvalifikācijas nosaukumi, šie nosaukumi tiek mainīti tikai atestācijas rezultātā. Vai šeit jūs nesaskatāt zināmu pretrunu?

A.Piebalgs: Doma ir tāda, ka tiem, kuriem šobrīd ir kvalifikācijas nosaukums, ir iespēja apliecināt savu kvalifikāciju attiecīgās komisijas priekšā. Tas nozīmē, ka viņiem nav nekādu priekšrocību šajā situācijā. Es nedomāju, ka tur ir pretruna. Es saprotu, ko jūs gribat teikt, jūs domājat, ka mēs visus it kā nolīdzinām. Bet nelaime ir tā, ka ne vienmēr tie goda nosaukumi tika doti par tiešām kvalitatīvu darbu, tur bija daži arī specifiski apstākļi. Mēs sākam šo situāciju no jauna, un, ja pedagogs tiešām ir pietiekami kvalificēts, viņam nebūs problēmu dabūt attiecīgu kategoriju.

P.Simons: Vai jums ir pamats uzskatīt vai būt pārliecinātam, ka tās komisijas, kuras tagad pārskatīs šos kvalifikācijas rādītājus, būs labākas kvalitātes nekā tās vecās komisijas, kuras piešķīra iepriekš? Man ir tāds iespaids, ka no tā nolikuma to nevar izlobīt.

A.Piebalgs: Jā, jautājums, protams, ir pēc būtības. Es ceru, ka būs labāk, jo ir pilnīgi cits mehānisms, ir pilnīgi cita sabiedriski politiskā situācija Latvijā. Protams, garantijas nav, jo faktiski nevienā valstī īpaši uz šādu atestāciju neiziet. Tas ir mūsu jaunievedums, un praktiski, ja ir atbilstoša izglītība un tiesības strādāt, tad kvalifikācija palielinās līdz ar stāžu par noteiktiem procentiem.

Garantijas, protams, nav, jo tas ir ļoti subjektīvi, visi tie kritēriji, protams, ir subjektīvi, bet es domāju, ka sabiedriski politiskā situācija un ietekmēšana no pašām skolām šeit ir stipri lielāka.

P.Simsons: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Salītim.

B.Salītis: Kā tiek risināts jautājums par Rīgas Jūrskolas pastāvēšanu šeit republikā un kāda ir tās koncepcija?

A.Piebalgs: Jā, es saprotu, ko jūs domājat. Faktiski šobrīd mēs ignorējam šo skolu. Jā, mēs strādājam ar Jūras akadēmijas sistēmu. Ir izveidota jūrniecības izglītības koncepcija, kurā centrālā vieta ir Jūras akadēmijai. Jautājumā par jūrskolas pārņemšanu mēs esam rakstījuši vēstules atbilstoši uz Maskavu, bet, protams, rezultāta nav. Es pagaidām neredzu tādu īpašu mehānismu, kā to veikt. Tiesa, jūrskolas vadītāji ir ieinteresējušies par to, ka viņi paliek ārpusē. Viņi nāk un mēģina piedāvāt savus pakalpojumus. Es redzu, ka tikai tādā pakāpeniskā ceļā to var izdarīt, ar varu tas līdz šim nav izdevies.

B.Salītis: Otrkārt, kā risināsies jautājums par Jūras akadēmijas telpām, jo principā Jūras akadēmija šobrīd ir bez telpām.

A.Piebalgs: Pagājušajā gadā mēs atradām pagaidu telpas. Pašlaik ir vairāki varianti, kurus mēs mēģinām risināt, bet es arī gribētu pašas Jūras akadēmijas aktīvāku ieinteresētību. Katrā ziņā mēs atrisināsim šo jautājumu.

B.Salītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ščipcovam.

O.Ščipcovs: */Godātais ministra kungs! Man ir šāda satura jautājums. Domāju, ka jums ir zināms Civilās aviācijas inženieru institūta pietiekami augstais potenciāls. Un tā, raugoties uz Latvijas Republikas nākotni un tās augstāko izglītību, kā jūs uztverat ideju izveidot augstāko mācību iestādi visas Baltijas vai pat Baltijas jūras reģiona transporta darbinieku sagatavošanai? Kā jūs skatāties uz ideju izveidot transporta akadēmiju vai transporta universitāti?/

A.Piebalgs: Es pamēģināšu atbildēt nedaudz plašāk uz šo jautājumu. Tiešām, Civilās aviācijas inženieru institūta problēma republikā ir ļoti aktuāla. Institūts ir ar ļoti labu zinātnisko bāzi un pasniedzēju bāzi. Skaidrs, ka šajā brīdi institūts ir ļoti orientēts uz Maskavu. Latvijas Republikā šāda institūta pārņemšana vienkārši finansiāli nav iespējama, neraugoties uz to, ka ir augsts potenciāls, neraugoties uz to, ka pašlaik vadība ir ieinteresēta latviešu grupu atvēršanā šajā augstskolā. Tāpēc šī problēma ir stipri plašāka. Katrā ziņā, ja būs reāli priekšlikumi, es mēģināšu tos risināt, jo institūta potenciāls tiešām ir augsts. Es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai augstskola, kura atrodas Latvijā, attīstītos tā, kā to prasa Latvijas intereses.

Man bija sarunas ar Lietuvu un Igauniju, viņi nav pārāk optimistiski, viņi grib veidot savas transporta sistēmas. Šeit ir zināma dublēšanās ar Rīgas Tehnisko universitāti, kura arī grib šo jautājumu risināt. Es gribu teikt, ka šis jautājums ir jārisina darba kārtībā. Es neesmu noskaņots negatīvi, ja atrodam kaut kādu kompromisa variantu. Šodien galvenais, neraugoties uz vadības lielo ieinteresētību, ir tas, ka finansiāli tā ir ļoti dārga augstskola, tā ir neapšaubāmi dārgākā augstskola, kas atrodas Latvijas teritorijā.

O.Ščipcovs: */Un man ir vēl viens jautājums. Jūs runājāt par vidējo izglītību, par ģimnāziju. Es gribētu uzzināt jūsu koncepciju par nacionālo, teiksim, krievu ģimnāziju. Mums līdz šim nav bijis krievu nacionālās skolas, es tā domāju. Kādā virzienā varētu attīstīties krievu skola, lai parādītos tieši krievu nacionālais aspekts?/

A.Piebalgs: Es domāju, ka šeit zināmas iestrādes ir. Tas ir Puškina licejs, kurš šajā virzienā jau strādā. Es domāju: tas nozīmē to, ka tomēr mācību grāmatas Latvijā tiek rakstītas atbilstoši vietējiem apstākļiem. Un es domāju, ka varētu atšķirties. Atšķiras arī mācību plāni, bet tas ir vairāk atkarīgs no tā, kādā veidā mēs veidojam savu sistēmu diezgan ciešā sadarbībā ar Krievijas Federācijas Izglītības ministriju, ar kuru man ir normāli kontakti. Es ceru, ka tādā veidā mēs varēsim kontaktēties. Tīri tādu krievu nacionālo ģimnāziju ir ļoti sarežģīti Latvijā izveidot, jo tomēr skolas ar krievu mācību valodu ir zināms fenomens, kurās mācās ļoti dažādu tautību pārstāvji. Es domāju, ka šis kurss jau ir dažās skolās. Mēs to popularizēsim Puškina licejā, Lomonosova ģimnāzijā. Tādus tīri administratīvus pasākumus es neredzu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Berklavam.

E.Berklavs: Piebalga kungs, jūs visu laiku informējat mūs par to, kas ir darīts un ko paredzēts paveikt mācību laukā. Bet audzināšanas laukā? Ko jūs varētu mums pastāstīt, kas ir ieplānots papildus gara audzināšanai, kura tikpat kā iznīdēta no skolām visos garajos gados.

A.Piebalgs: Mēs atstājām jēdzienu "audzinātājstunda", bet uzspiest kaut kādu noteiktu programmu nevaram. LNNK grupa ir izstrādājusi programmu. Mēs atbalstām šīs programmas ieviešanu. Tā ir audzināšanas programma un saistīta ar speciālām audzinātāja stundām. Bet uzspiešanu mēs neredzam.

Audzināšana iet caur mācību priekšmetiem, tātad atbilstoši tā ir normāla ģeogrāfija, vēsture. Es redzu tikai šādā veidā to iešanu, jo tāda spiediena šobrīd mums nav, ka mēs uzspiestu kaut kādā veidā audzināšanas programmas skolā. Faktiski mēs mēģinām šo programmu reklamēt un virzīt, lai to izmantotu klases audzinātāji, un paralēli pārveidot mācību priekšmetus tā, lai tas parādītos katrā priekšmetā, ne tikai speciālajā stundā.

E.Berklavs: Vai nevajadzētu vasaras brīvlaikā skolotājiem rīkot kādus seminārus vai lekciju ciklu, lai paši skolotāji būtu sagatavoti darbam?

A.Piebalgs: Mēs to darām. Būs konference "Minstere- 2". Tur ir šī sekcija, kura darbojas paralēli. Es mēģināšu speciāli pārskatīt šo pasākumu, bet mēs strādājam šajā virzienā, ir grupas un semināri, kuri ar šo problēmu strādā.

E.Berklavs: Kādi ir mācību līdzekļi, oriģinālas mācību grāmatas un tulkojumi? Vai ir paredzēts kaut ko uzlabot šajā ziņā? Diezgan daudz ir tulkotas fizikas, ķīmijas mācību grāmatas un citas.

A.Piebalgs: Jā, protams, jo fizikā faktiski ir tikai mūsu autoru darbi. Pilnīgi identiska situācija ir ar ķīmiju. Mēģinām darīt to arī matemātikā. Sabiedriskajos priekšmetos tas ir pats par sevi saprotams. Ja mēs gribam strādāt normāli, tad mums obligāti ir vajadzīgas savas mācību grāmatas visos priekšmetos. Fizikā pat ir tāda situācija, ka divi alternatīvi kolektīvi ar divām dažādām pieejām veido grāmatas. Mērķis ir tāds, lai visas grāmatas taptu šeit pat Latvijā.

E.Berklavs: Vēl viens jautājums tādā pašā virzienā. Kāds ir stundu skaits latviešu mācībvalodas skolās krievu valodas apgūšanai un otrādi- latviešu valodas stundu skaits skolās ar krievu valodu?

A.Piebalgs: Ar nākamo mācību gadu krievu valoda kā speciāls mācību priekšmets netiek izdalīts. Ir svešvaloda, kura atbilstoši izvērsta skolās otrajā klasē. Piektajā klasē ir otra svešvaloda. Ja izvēlēsies krievu valodu, tad trīs stundas nedēļā. Ja izvēlēsies. Es domāju, ka te ir divas puses. Varētu būt tāda situācija, ka skolās, kur ir angļu un vācu valodas skolotāju pietiekami, neizvēlēsies faktiski krievu valodu vispār, bet tur, kur nebūs piedāvājumu, tur vienīgais piedāvājums būs šī krievu valoda.

Krievu valoda tiek pilnīgi pielīdzināta visā statusā pārējām svešvalodām, taču reālā infrastruktūra, protams, producēs kādu laiku šo virzienu. Skolotāju pietiekami, mācību grāmatu pietiekami, rezultātā tas vienkārši notiks automātiski, bet ir izdarīts tas, kas vajadzīgs. Faktiski problēma šobrīd ir tā, ka vajadzīgi pietiekami daudz angļu, vācu valodas skolotāju. Skolās ar latviešu vai krievu mācību valodu latviešu vai krievu valodas stundu skaits- vidēji trīs stundas katrā klasē.

E.Berklavs: Pēdējais jautājums man ir par Latgales skolām. Par nožēlošanu, pagājušajā gadā Latgalē bija tāds stāvoklis, ka atsevišķās vietās bērniem latviešu valodu mācīties nebija iespējams, stundas notika krievu valodā. Vai tas būs likvidēts?

A.Piebalgs: Es varētu atbildēt precīzi tad, kad es savu programmu...

E.Berklavs: Avīzēs par to pat bija rakstīts.

A.Piebalgs: Tur notiek absurdas lietas. Mēs strādājam ar vietējām pašvaldībām. Vietējās pašvaldības brīžiem ir ārkārtīgi negatīvi noskaņotas, un, ja parādās mūsu cilvēki, pašvaldības iziet no zāles un neielaižas nekādos kontaktos. Šeit ir tā negatīvā puse. Mēs veicinām šo procesu, bet dažkārt notiek pretēji. Faktiski krievu bērni mācās latviešu valodu. Skolotāju nav pietiekami. Es domāju, ka šīs darbības rezultātā process tiks atrisināts.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bukam.

S.Buka: */Ministra kungs! Man ir daži konkrēti jautājumi. Jūs droši vien esat lietas kursā, ka lielu neapmierinātību daudzu pasniedzēju vidū izsauca darba algu paaugstināšana līdz 300 rubļiem, neņemot vērā ne darba stāžu, ne diferencēšanu atkarībā no skolā nostrādātajiem gadiem. Vai ministrija plāno izstrādāt kādu citu variantu diferencētai darba algai pasniedzējiem vai ne?/

A.Piebalgs: Mēs gatavojamies. Tur ir divi aspekti, ko es gribu uzsvērt. Pirmkārt, stāžam tomēr ir būtiska nozīme. Otrkārt, mēs maksājam piemaksu par burtnīcu labošanu. Tam faktiski jābūt stundas slodzē. Pārējām 24 stundām attiecīgais koeficients ir algā. Labāk samazināt slodzes, nevis dot piemaksu, kas faktiski neatrisina šo jautājumu. Tas nav galīgais variants. Tas pats ar tehnikumiem un pārējām mācību iestādēm.

S.Buka: */Otrais jautājums. Jūs zināt, ka pašlaik norit burtiski masveida skolu, tehnikumu, ģimnāziju, koledžu pārveidošana. Iespējams, ka saasināsies skolotāju nodarbinātības problēma, var rasties bezdarbs. No otras puses, iespējams, ka radīsies problēma ar augstāko izglītības iestāžu, profesionāli tehnisko mācību iestāžu, tehnikumu un pat vienkāršu skolu beidzēju nodarbināšanu. Vai ministrija nodarbojas ar šīm problēmām? Vai ministra kungs cenšas kaut kā ietekmēt Ministru padomi, jo tie taču ir Tautas izglītības ministrijas kadri?/

A.Piebalgs: Par skolotāju bezdarbu. Šobrīd tas nav bīstams. Situācija ir tāda, ka skolās strādā pārāk daudz nekvalificētu cilvēku. Neliels bezdarbs šinī sfērā nozīmē tikai to, ka mēs reāli varam pāriet uz līgumu sistēmu un strādāt daudz normālākā situācijā. Šajā vasarā šī problēma noteikti neparādīsies, jo kopējā stundu skaita apmaksāšanu mācību iestādēs mēs esam samazinājuši. Maz ticams, ka kāds aizies projām.

Kas attiecas uz mācību iestāžu absolventu tālāku iekārtošanos darbā, šogad mēs neizmantojām veco sadales principu. Tas nozīmē, ka katrs meklē sev darbavietu, viņš var atrast un slēgt līgumus. Šobrīd man no augtākajām mācību iestādēm nav tādas informācijas, ka speciālisti nevarētu iekārtoties darbā. Bet šajā pašā laikā mēs spiežam uz Ekonomikas ministriju, jo lielā mērā iznāk strādāt "akli". Problēma radīsies vēlāk. Šādas prognozes man pagaidām nav, kā attīstīsies darba tirgus. Tas ir svarīgākais rādītājs, kāds ir bezdarba process attiecīgajā specialitātē. Šī problēma, protams, pastāv, bet tā nav tikai Izglītības ministrijas problēma, mēs vieni to nevaram atrisināt.

S.Buka: */Skaidrs. Vēl viens jautājums. Šodien jau runāja par oriģinālām mācību grāmatām un mācību līdzekļiem saistībā ar Latvijas vēsturi, ekonomiku. Vai ministrija finansē šo mācību grāmatu izstrādāšanu? Cik no šiem līdzekļiem tiek iedalīts mācību grāmatu sagatavošanai krievu skolām? Es domāju vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru, mācību līdzekļus par reliģiju problēmām, par reliģiju vēsturi Latvijā, jo šeit ir vecticībnieku un pareizticīgo reliģijas, par ekonomiskiem aspektiem, par politisko domu Latvijā, bet kas paredzēti īpaši krievu skolām. Vai ministrija to finansē, un cik līdzekļu tiek iedalīts?/

A.Piebalgs: Es varēšu atbildēt tikai uz jautājuma pirmo pusi. Jā, mēs finansējam šo procesu. Pirmkārt, mēs apmaksājam atvaļinājumus, kas šiem cilvēkiem pienākas, maksājam autora honorārus, ko mēs ieskaitām attiecīgajā izdevniecībā. Šo sistēmu mēs taisāmies nedaudz reorganizēt. Tagad iepriekš noslēdzam ar autoru līgumu un samaksājam viņam atbilstoši šim līgumam. Mācību grāmatu izstrādei un tālākai realizācijai caur "Zvaigzni" un citiem izdevējiem ir 5,8 miljoni. Es mēģināšu personiski sagatavot atbildi, cik no šīs summas aiziet skolām ar krievu mācību valodu.

S.Buka: */Un, izmantojot priekšsēdētāja labvēlību, uzdodu pēdējo jautājumu. Mēs zinām, ka Latvija šodien droši vien ieņem pirmo vietu pasaulē pēc akadēmiju skaita uz vienu iedzīvotāju. Mums ir vismaz četras akadēmijas, pēdējā- Jūras akadēmija- vēl top. Pašlaik mēs varam kļūt par valsti, kas ieņems pirmo vietu pasaulē arī koledžu, ģimnāziju un tām līdzīgo skaita ziņā. Vai jums neliekas, ka nosaukums un saturs ne vienmēr sakrīt? Vai mums neradīsies ģimnāziju, koledžu, akadēmiju beidzēji, kuri patiesībā būs vāju skolu, slikta pedagoģiskā institūta vai citas sliktas mācību iestādes absolventi? Vai tas nav aizsegs ministrijas un tai pakļauto iestāžu darbam izglītības uzlabošanā?/

A.Piebalgs: Jautājumam ir divas puses. Pirmā- par vidusskolām. Es gribētu viennozīmīgi pateikt, ka Latvijā otrā izglītības pakāpe ir vidusskolas diploms, atestāts par vidējo izglītību. Puškina licejs vai Lomonosova ģimnāzija, tie ir šo skolu izvēlētie nosaukumi, tā ir viņu pašu iniciatīva. Lai ir tas skaistais nosaukums, valstiski atzītais diploms, ko viņi saņems, būs tikai par vidējo izglītību.

Kas attiecas uz augstskolām, šeit es piekrītu šim pārmetumam, jo tiešām mums ir ļoti daudz jaunu augstskolu, kas izmaksā dārgāk, nekā ja tas būtu vienas universitātes sastāvā, kur būtu dažādas fakultātes. Es pilnīgi pieņemu to.

Bet situācija tāda, ka visas mācību iestādes nepakļaujas Tautas izglītības ministrijai. Šobrīd manā pakļautībā ir piecas, es neesmu izveidojis nevienu jaunu. Tā ka es daļēji noņemu šo problēmu, jo laiks parādīs, vai tās varēs funkcionēt. Jauni līdzekļi netika ieguldīti. No finansiālās puses tas ir pilnīgi skaidrs. No otras puses, kas ir attaisnojums daudzo mācību iestāžu veidošanai, tā ir konkurence. Vienai augstskolai nav attīstības, jo tā ir monopola stāvoklī. Ja ir konkurence, tad var attīstīties kaut kas. Es šeit neredzu nekādu ļaunumu, ja neskaita finansiālo.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Ministra kungs! Man ir jautājums par tādu kopēju sistēmu, kura pēdējā laikā ir parādījusies. Tas nav jautājums par atsevišķiem gadījumiem.

Daudzi mūsu bērni šobrīd kaut kur mācās, arī 12.klasē ārzemēs. Amerikā šī 12.klase jau ir ļoti specifiska un atšķirīga no mūsu 12.klases, jo principā viņi jau 11 klašu pamatkursu ir izgājuši un 12.klase ir it kā tēmējums nākamajam solim. Tomēr beigu beigās vajag dabūt šo izglītības apliecību, un viņi atgriežas atpakaļ. Tas ir arī ar profesionālo izglītību, vienalga, vai tā būtu arodizglītība vai vidējā speciālā izglītība.

Es domāju, ka pie mums drīz parādīsies vairāk un vairāk Rietumu tehnoloģiju, un mēs būsim spiesti sūtīt savus ļaudis mācīties, lai varētu ar šo tehnoloģiju tikt galā. Atgriezīsies atkal pēc izglītības dokumenta.

Tas pats ar augstskolu. Es saprotu, ka augstskolā šobrīd varbūt apmaiņas kārtībā varētu studenti mācīties ārzemēs. Bet varētu arī pilnīgi citādi, proti, vienu profilu noklausīties ārzemēs un atkal atgriezties atpakaļ, kā tas daudzkārt notiek Rietumos. Tas pats varbūt arī pēdējā līmenī- zinātniskais grāds. Atkal mēs atgriezīsimies atpakaļ un mums vajadzēs dokumentu. Kādas ir jūsu ieceres šajā jautājumā, ja izglītība daļēji ir iegūta ārzemēs? Kad cilvēks pēc tam atgriežas atpakaļ, būs diference starp tiem, kuri visā pilnībā šeit kursu izgājuši, un tiem, kuri ieguvuši šādu jauktu izglītību.

A.Piebalgs: Jā, te es arī gribētu sadalīt daļās. Vispirms par vidusskolas diplomu. Precedents ir. Mēs izskatījām atbilstošu diplomu, kas ir iegūts Vācijā, un to atzinām, tātad izdevām atbilstoši uz šā pamata mūsu diplomu, lai šis cilvēks varētu iestāties augstākajā mācību iestādē ar atbilstošu atzīmju ekvivalentu. Šajā gadījumā šī plūsma vēl nav tik liela un mums nav tik stabilas attiecības ar ārvalstīm, lai mēs varētu pieņemt, ka automātiski tiek atzīti šie diplomi, jo tur arī ir dažāda tipa skolas. Katru atsevišķu gadījumu izskata Izglītības ministrija un atbilstoši nostrificē šo dokumentu. Es pagaidām neredzu šeit nekādu problēmu. Ir noteikta, ministrijā izstrādāta nostrifikācijas kārtība. Vidusskolas diplomu ir samērā viegli nostrificēt, jo ir standarts. Nav jāpārliek eksāmeni, ja tas tiešām atbilst standartam.

Par otro pusi. Tas ir, kad augstskolās ir integrēts šis mācību kurss ārzemēs. Faktiski tā tomēr ir augstskolu iekšējā kompetence, jo galu galā savus kursus viņi veido pilnīgi. Ja viņi atzīst, ka šis kurss derīgs, lai iegūtu attiecīgo diplomu, tas ir normāli. Diemžēl pašlaik sadarbība ar ārzemēm ir ļoti haotiska. Faktiski viņi aizbrauc, atrauti no tā, kas ir šajā mācību procesā, bet tā tiešām ir pašu augstskolu problēma. Augstskolas ir autonomas, un es negribu tām neko uzspiest, jo pašām jārūpējas par Eiropas līmeņa sasniegšanu.

Līdzīgi ir ar augstskolu diplomu. Ja tas ir diploms par akadēmisko izglītību, tad augstskola attiecīgi izsniegs noteiktu ekvivalentu. Ja kāds iegūst skolotāja izglītību, tad viņam ir jānokārto tās prasības, kas būs Izglītības ministrijai attiecībā uz to, lai iegūtu tiesības strādāt par skolotāju. Tas ir valsts iedots sertifikāts, ka viņam ir tiesības, un tur mums jebkurā gadījumā ir jāpārbauda, lai arī cik viņš būtu strādājis par pedagogu kaut kādā pasaules valstī.

Par pēdējo, par zinātnisko grādu. Bija likums pirmajā lasījumā par zinātni. Tur bija rakstīts, kādā veidā nostrificē zinātniskos grādus. Tur Izglītības ministrijas kompetence nebija paredzēta. Es uzskatu, ka tas arī ir pareizi, jo Izglītības ministrijas potences šajā ziņā nav lielas un faktiski tas nebūtu reāli. Kaut gan es varētu pieņemt, ka Augstākā padome uztic izveidot komisiju pie Izglītības ministrijas, kas nodarbojas ar šo zinātnisko grādu nostrifikāciju.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Man būs jautājums iepriekšējā jautājuma precizēšanai. Vai tas, ko jūs teicāt, attiecas arī uz ārvalstīm austrumu virzienā?

A.Piebalgs: Jā, es pateikšu par šo situāciju. Ar Lietuvu un Igauniju mums ir parakstīts līgums Izglītības ministriju līmenī, ka mēs automātiski atzīstam diplomu. Ar Krievijas Federāciju mums šis jautājums vēl tiek risināts. Mums nav izdevies panākt krasas izmaiņas, it īpaši augstskolās, kurās faktiski ir mācīts pēc PSRS programmām. Tāpēc šobrīd mums šī problēma nerodas. Es domāju, ka tas tomēr ir starpvalstu nolīgums. Es šeit redzu arī austrumu virzienu tomēr starpvalstu nolīguma līmenī, jo pretējā gadījumā te mēs nevaram izskatīt katru individuālu gadījumu, jo gaidāma masveida plūsma.

A.Bērzs: Tā kā jūs, ministra kungs, ar svītu pagodinājāt mani lekcijas laikā, es domāju, ka jums nebūs problēmas mazliet paraksturot, kā jūs vērtējat pašreizējo stāvokli tajā sfērā augstskolās, ko kādreiz apzīmēja ar jēdzienu "sabiedrisko priekšmetu cikls".

A.Piebalgs: Jā, šeit mans viedoklis ir šāds. Es vēlreiz gribu teikt, ka tā ir lielā mērā augstskolas pašas lieta, kādā veidā, bet manā skatījumā šim sabiedrisko priekšmetu ciklam ir jābūt ārā no augstskolas, ja neskaita tās iestādes, kur iegūst akadēmiskos grādus. Es uzskatu, ka sabiedrisko priekšmetu ciklam ir jābeidzas ar ģimnāziju. Ja pēc tam ir augstākā izglītība, tad tā ir profesionālā izglītība. Tas pats attiecas uz svešvalodas apgūšanu, kurai principā būtu jābeidzas ar vidusskolu. Tālāk tā ir individuāla. Augstskolai jāorientējas uz profesionāļu sagatavošanu.

Es neuzskatu, ka sabiedrisko priekšmetu cikls būtu īpaši jāattīsta. Es saprotu, ka šodien vidusskola nav tikusi ar uzdevumiem galā un augstskola daļēji to mēģina kompensēt, bet es nedomāju, ka tas notiek visai veiksmīgi. Piemēram, Fiziskās kultūras institūtā tiek pasniegts kurss par strādnieku kustības vēsturi. Es saprotu, ka tas ir vispārizglītojošs kurss, bet katrā ziņā tas ir ļoti tālu no tā, ko es vispār saprotu ar sabiedriskajiem priekšmetiem.

Problēma ar sabiedriskajiem priekšmetiem, it īpaši ar filozofiju, ir tā, ka pasniedzēji lielā mērā pasniedz to pašu filozofiju bez ideoloģiskā oreola, jo viņi, godīgi sakot, arī neko citu nav mācījušies. Tagad, ideoloģisko oreolu noņemot, gandrīz vai iznāk, ka tā ir vienīgā filozofiskā koncepcija. Tādējādi, manā skatījumā, sabiedriskajiem priekšmetiem ir jābūt tur, kur iegūst akadēmiskos grādus, bet profesionālajai sagatavošanai atbilstošajā virzienā jānotiek uz kaut kādas bāzes. Tas ir mans viedoklis, bet augstskolas savus kursus, kādus grib pasniegt, izvēlas pašas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Karlsons vēl var mēģināt uzdot jautājumu, četras minūtes ir palikušas.

J.Karlsons: Cienījamo ministr! Jūs savā ziņojumā pāris vārdus teicāt par bērnudārzu jautājumu. Man šinī sakarībā ir precizējoši jautājumi. Kā jums liekas, vai šis, manuprāt, pašreiz stihiskais process, ka bērnudārzu apmeklētība tik ārkārtīgi krītas, neradīs kaut kādas grūtības pirmsskolas audzināšanā un 1.klases skolēnu sagatavošanā?

A.Piebalgs: Uzskatu, ka tas radīs lielas problēmas, jo es nebiju gaidījis, ka būs tik traģiski rezultāti. Tie ir nedaudz šokējoši. Tagad, kad šie bērni ienāks skolā, viņi it kā sāks no jauna, un tās prasības ir nedaudz par augstām. Izeja no tā ir obligāta sagatavošanas grupa bērnudārzā pirms skolas.

Izeja būtu, bet tas prasa atkal papildu naudu, un šobrīd es nevaru atļauties šo naudu. Atliek pārveidot pamatsākumu skolai, lai bērni varētu daudzmaz normāli ieiet skolā.

Te ir tā nabadzības problēma, bet es uzskatu, ka tomēr tas solis bija pareizs. Tas, ka no bērnudārziem atplūst audzēkņi, nozīmē, ka nebūs to bezgalīgo rindu un bezgalīgā bērnudārzu vietu trūkuma, kas praktiski nebija atrisināms. Šobrīd es domāju, ka vismaz tie, kas grib, to var darīt.

Bet problēma, ka bērns ieiet skolā, pilnīgi nesagatavots darbam kolektīvā, pastāv, un izeja ir tikai sagatavošanas grupa bērnudārzā, kas sagatavotu bērnu darbam kolektīvā. Tas būtu tas būtiskākais, kas jāizdara, bet nākamajā gadā es baidos ar tādu priekšlikumu kaut kur rādīties, jo tas prasa uzreiz fantastiskus līdzekļus Latvijā kopumā.

J.Karlsons: Vēl par šā jautājuma praktisko pusi. Kāda ir jūsu attieksme pret dažu pašvaldību tendenci atbrīvojušos bērnudārzus steidzīgi pārveidot par skolām bez iepriekšējas sagatavošanas?

A.Piebalgs: Es visā visumā skatos uz to pozitīvi, jo traģiskākā nelaime skolai ir, ja tā strādā divās maiņās un sliktos apstākļos, jo tad reāli skolā nekas normāls nevar notikt. Kad es biju skolotājs, man likās, ka skola neelpo pēc tam, kad tur mācījušās divas vai trīs maiņas.

Es tomēr domāju, ka process ir pareizs, jo tas ļāvis atrisināt divu maiņu problēmu. Celtniecība šogad daudz kur faktiski ir iesaldēta, jo celtniecības nauda aiziet pašvaldībām, tām ir izvēle, vai celt bērnudārzu, skolu vai slimnīcu. Es saprotu, ka tā ir traģiska izvēle, bet tāda ir realitāte.

Es daudz negatīvāk izturos, ja bērnudārzā iekārto ambulanci vai kaut ko citu, jo tas netiek skolai. Es uzskatu, ka ir pozitīvi, ja ir telpas, kur varētu būt tās sagatavošanas grupas ar laiku. Faktiski tas ir labākais risinājums, kas var būt, ka bērnudārzi tiek pārkārtoti sākumskolai. Tādā veidā mēs arī izvairāmies no tā monstra, kurā mācās gan pirmklasnieks, gan pēdējās klases ģimnāzists, kas faktiski nav normāla situācija. Skolai tomēr ir jābūt pa pakāpēm.

J.Karlsons: Es saprotu, ka bērnudārzu var izveidot par sākumskolu pirmajām trijām klasēm.

A.Piebalgs: Jā, pirmajām četrām klasēm.

Priekšsēdētājs: Ja kolēģi neiebilst, tad vēl vārds jautājumam deputātam Kidem.

E.Kide: Cienījamais ministr! Mani satrauc viens aspekts jūsu teiktajā. Jūs teicāt, ka visa stratēģiskā virzība ir vērsta, pirmkārt, uz vidusskolas procenta samazināšanu, tas ir, no 41 procenta uz 25. Tam es pilnīgi piekrītu. Bet tas notiek uz mazo vidusskolu rēķina. Mazās vidusskolas pamatā ir lauku vidusskolas. Padomju reforma, pārkārtojot skolu, iznīcināja mazās lauku skoliņas, kas bija kultūras vides centri. Jūs sakāt, ka tagad jau sākat atjaunot. Vai mēs ar šo lietu arī nelikvidēsim vienīgos kultūras centriņus, tas ir, lauku vidusskolas- Vecpiebalgas vidusskolu, Dzērbenes vidusskolu, Priekuļu vidusskolu un tā tālāk? Jūs teicāt, ka vajag šos skolēnus virzīt vairāk uz arodskolām. Lauku skolu pārstāvji tātad varētu virzīties uz arodskolām. Kā jūs skatāties uz šo aspektu? Man ir vēl otra jautājuma puse.

A.Piebalgs: Es saprotu, ko jūs gribat jautāt, bet, ja tās vidusskolas ir švakas, tad mēs faktiski bērnus mānām, jo viņi neizturēs konkursu ar spēcīgo ģimnāziju, piemēram, ar to pašu Cēsu 1.ģimnāziju. Faktiski bērni ir trīs gadus mānīti, ka varēs kaut kur studēt.

Turklāt šis process nav administratīvs, mēs netaisām skolas ciet, bet variants ir tāds, ka, ja kadri ir pietiekami spēcīgi, tad šī vidusskola elpos, bet, ja tai nav vajadzīgā līmeņa, bērni vienkārši neies tajā vidusskolā. Es redzu to tādā veidā. Priekšmetu piedāvājuma princips faktiski iznīcina tomēr to vājo, un nekādu variantu nav.

Vēl viens aspekts ir finansēšana. Latvijā praktiski pastāvēs divu līmeņu budžets- pašvaldības un valsts. Pašvaldība, manā skatījumā, lielākajā daļā gadījumu nevarēs finansēt šo vidusskolu, kura būs relatīvi dārga. Līdz ar to, man liekas, ka agri vai vēlu mēs nonāksim pie tā, ka būs valsts vidusskola vai valsts ģimnāzija, kuru finansēs no valsts budžeta, un būs gandrīz vai tā kā vecajos laikos, kad katru ģimnāzijas vai vidusskolas skolotāju pieņēma darbā izglītības ministrs.

Es domāju, ka tik traģiski tas nav, bet faktiski uz to var virzīties, tāpēc ir blakus variants, kuru mēs jau šogad izmēģinājām. Tas ir ārkārtīgi dārgs variants, tā ir vienprofila arodskolu atvēršana uz šo vidusskolu bāzes. Piemērs ir Jaunkalsnavas meža skola, kur ir laba bāze un kur faktiski tiek gatavoti jaunieši vairāk mežinieku profesijai, nevis tik daudz vispārizglītojošam līmenim. Līdzīgs priekšlikums ir no Bēnes. Kopsumma nav liela, bet viens bērns izmaksā ļoti dārgi.

Es atkal mēģināšu šādu procesu atbalstīt. Līdzīga ideja ir arī Burtniekos, kur viņiem jau ir tāda kārtība, ka cilvēkam, kurš pabeidzis skolu, tomēr ir profesija. Es saprotu, ka jūs gribat teikt, ka jaunieši tad aizplūdīs.

E.Kide: Inteliģence arī.

A.Piebalgs: Bet es redzu, ka vienīgi šādā veidā iespējams paglābt situāciju, jo tā vai tā viņi aizplūdīs, ja līmenis nebūs, savukārt līmeni nevar uzcelt, ja tur ir astoņi vidusskolēni, kurus māca tie paši skolotāji, kas ir deviņgadīgajā skolā, un ir nereāli prasīt pat nākotnē, lai fiziku vidusskolā pasniegtu bakalaura vai maģistra grādu ieguvis cilvēks. Es te neredzu citu izeju. Es saprotu, ka tas ir sāpīgs process, bet citas izejas nav, jo mākslīga šo skolu uzturēšana neko neatrisina ne skolēniem, ne arī sabiedrībai kopumā.

E.Kide: Otrs jautājums. Tagad uz profesionāli tehniskajām skolām, uz arodskolām plūdīs vairāk audzēkņu, jo uz vidusskolām neaizies 41 procents, bet ies vairāk uz profesionāli tehniskajām skolām. Jūs teicāt, ka arodskolas būs it kā bez vidusskolas. Līdz šim mēs devām arī vidējo izglītību masu arodskolai. Vai visi tie 75 procenti jauniešu nepaliks ar deviņgadīgo izglītību?

A.Piebalgs: Nē, es varbūt mēģināju ļoti īsi izteikt koncepciju, bet Kides kungs pats ir izstrādājis likumu. Es neeju pretrunā nekādā ziņā šeit ar likumu, ar to saturu, ar to modeli, ko piedāvāja attiecīgi šajā konferencē. Man šeit nav pilnīgi nekādu pretrunu. Es iezīmēju galveno stratēģisko virzību, bet tas nenozīmē, ka nebūs vairs arodģimnāziju, kurās iegūs pilnu vidusskolas kursu. Arī katrā šajā arodskolā ir noteikts vispārizglītojošo priekšmetu cikls, kas tieši nedod tiesības iestāties augstskolā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kides kungs, bet varbūt dosim vārdu Kiršteina kungam, jo mums tiešām ir laiks beigt.

A.Kiršteins: Kāds tagad ir psihologu atzinums, no cik gadiem var mācīt latviešu valodu krievu bērnudārzos un vai krievu skolās Latvijas ģeogrāfija un vēsture tiks mācīta latviešu valodā, kā tas bija pirms kara?

A.Piebalgs: Uz otro jautājumu es varu atbildēt, ka šobrīd tā nebūs, jo man trūkst pat latviešu valodas skolotāju, tas ir pirmais.

No cik gadiem sākt mācīt valodu? Kāds ir psihologu atzinums? Te ir dažādi viedokļi.

Par ģeogrāfiju latviešu valodā pašlaik vēl ir tikai tāds sapnis.

Priekšsēdētājs: Paldies, ministra kungs, paldies, kolēģi! Ja kādam vēl ir diskutējami jautājumi, tad varat pienākt pie ministra un pajautāt.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde