1991.gada 7.maija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 137.

Plenārsēžu darba kārtība 7. un 8.maijā. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Budžeta komisija lūdz šodien neizskatīt jautājumu par izmaiņām komisijas sastāvā un pārcelt to uz citu reizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Es lūdzu atbalstīt darba grupas vadītāja Priščepova priekšlikumu vienu nedēļu vēlāk izskatīt lēmuma projektu par atvieglojumiem Černobiļas seku likvidācijas dalībniekiem- invalīdiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Lūdzu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par deputāta Kirjušina atbrīvošanu no darba Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā. Deputāts Kirjušins ir pārgājis darbā citā sfērā un atkārtoti lūdz viņu atbrīvot no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

L.Alksnis: Es lūdzu rīt paredzēto trešo jautājumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās un ciematos izskatīt nedēļu vēlāk, jo mēs šo jautājumu neesam izskatījuši savā frakcijā. Ievērojot mūsu frakcijas vadītāja lūgumu, mēs šo jautājumu esam plānojuši izskatīt nākamajā pirmdienā. Pēc tam to varētu mierīgāk skatīt plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: To lūdz komisija vai frakcija?

L.Alksnis: To lūdz darba grupa sakarā ar frakcijas lūgumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es lūdzu iekļaut darba kārtībā divus papildu jautājumus. Pirmais jautājums: apspriest darba kolektīvu un streiku komitejas aicinājumu Latvijas Republikas Augstākajai padomei un valdībai, kas iesniegts 4.maijā.

Un otrais jautājums: apspriest Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna izteicienus avīzē "Sovetskaja molodjož" šā gada 4.maija numurā un avīzē "Literatūra un Māksla" arī 4.maijā un pieņemt lēmumu par viņa iespējām turpmāk pildīt Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka pienākumus./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Drobotam.

J.Drobots: */Man ir tāds lūgums. Man liekas, ka mūsu parlamentam viens no galvenajiem uzdevumiem ir kontrolēt valdības darbu.../

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet.../

J.Drobots: */Bet, ievērojot to, ka.../

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, mēs abi nedaudz paklusēsim! Lai citi parunā... Lūdzu./

J.Drobots: */Viens no galvenajiem parlamenta uzdevumiem ir kontrolēt valdību. Taču, ievērojot to, ka valdības informācijas noklausīšanos mēs vienmēr ieplānojam pulksten 18.30, man tagad liekas, ka tas jautājums kļuvis pavisam mazsvarīgs. Tāpēc es ierosinu valdības informāciju noklausīties pulksten 15.00.

Vēl es ierosinu šodien noklausīties iekšlietu ministru Vazni par 4.maija teroristisko aktu, ievērojot tā iespējamās smagās sekas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Es lūdzu deputātus sakarā ar 5.punktā paredzēto Latvijas Republikas Ministru padomes Valsts īpašuma konversijas departamenta nolikuma apstiprināšanu ņemt vērā dokumentu kontekstā 692. Situācija ir tāda, ka vakar Valsts īpašuma aizsardzības un konversijas komisija izskatīja minēto dokumentu un uzskatīja par neiespējamu to atrisināt kā viens pret vienu. Ziņojumu gatavo Ēlerta kungs, varbūt arī pārējiem deputātiem būs priekšlikumi. Tad šo nolikumu galīgi varētu apstiprināt nākamajā otrdienā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Tā kā mēs pašreiz apspriežam 682.dokumentu, es gribu pakavēties pie pēdējās piektdienas, 17.maija. Atkārtoti lūdzu respektēt deputātus, kuriem piektdienas ir paredzētas strādāšanai pēc individuāla plāna. Nezinu, kā citi, bet es līdz mēneša 20.datumam plānoju nākamā mēneša nedēļas nogali. Tādēļ aicinu, ja ir nepieciešams, pagarināt, likt plenārsēdi ceturtdienā. Tātad nevis 17., bet 16.maijā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kostinam.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Mēs šodien saņēmām dokumentu Nr.687- informāciju par Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 2.maija sēdi. Un šeit dokumentā ir viena ļoti interesanta pēdējā rindkopa: pēc Latvijas Tautas frontes frakcijas pieprasījuma izdarītas izmaiņas delegācijas sastāvā, kas izveidota sarunām ar PSRS prezidenta nozīmēto delegāciju. Delegācijas sastāvā papildus iekļauti deputāti Bērziņš, Dobelis, Panteļejevs. No delegācijas sastāva izslēgts deputāts Dīmanis. Es gribētu precizēt, ja iespējams, kādi personīgi ir jūsu iemesli vai motīvi, lai no delegācijas sastāva izslēgtu frakcijas "Līdztiesība" priekšsēdētāju, tas ir, parlamenta opozīciju? Tāpēc es lūdzu iekļaut darba kārtībā informāciju par to. Varbūt jūs, lūdzu, sniegtu informāciju ārpus darba kārtības./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es vispirms jums darīšu zināmu to, ko pašas darba grupas vai komisijas izslēdz no tās darba kārtības, kuru apstiprināja Augstākās padomes Prezidijs. Tas liecina, ka Prezidija locekļi, tas ir, komisiju vadītāji, neorientējas situācijā, šo situāciju vienkārši īsti nepārvalda un nevada vai kā citādi. Tā vēl nekad nav bijis- vienu, divus, trīs, četrus jautājumus komisijas pašas atsakās iekļaut darba kārtībā, lai gan Prezidija sēdē tie bija pēc viņu pašu lūguma.

Jūs par darba kārtību? Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Anatolij Valerianovič! Man liels lūgums. Es domāju, ka to atbalstīs arī citi deputāti. Saņemot darba kārtību, pie tās punktiem ļoti svarīgi būtu norādīt dokumenta numuru, kas mums jāņem rokās, vienu laiku jau tā bija./

Priekšsēdētājs: */Labi./ Tas ir domāts Kancelejai. Komisijas ir lūgušas jautājumus izslēgt, par to mēs, protams, nebalsosim. 7.maijā kā 4.punktu skatām lēmuma projektu par izmaiņām Apvienotās budžeta komisijas sastāvā. Piektais jautājums- par Latvijas Republikas Ministru padomes Valsts īpašuma konversijas departamenta nolikuma apstiprināšanu. 8.maijā- par papildu pasākumiem Latvijas Republikas iedzīvotāju, kas cietuši Černobiļas AES avārijas rezultātā, sociālā stāvokļa uzlabošanai. 8.maijā trešais jautājums- par pilsētu un ciematu zemju reformu. Tas būtu viss. Par pārējiem Prezidija ierosinājumiem balsosim.

Lūdzu reģistrēties, jo kolēģi ir nedaudz nokavējušies. Rezultāts: 142.

Balsosim par atlikušo Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību. Pēc tam izskatīsim katru papildinājumu atsevišķi. Tagad par piedāvāto darba kārtību, protams, ar tiem svītrojumiem, kurus izdarīja pašas komisijas. Rezultāts: 123- par.

Tagad par priekšlikumiem. Pirmais pēc kārtas ir deputāts Aleksejevs. Es atvainojos, kolēģi Aleksejev! Deputāta Strīķa rakstisks priekšlikums jau ir iesniegts kā projekts, es to diemžēl esmu ignorējis. Vai ir kādi jautājumi vai iebildumi?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Jābalso par katru atsevišķi.

Lūdzu balsot par deputāta Strīķa iesniegto priekšlikumu par deputāta Kirjušina atbrīvošanu no darba Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā. Rezultāts: 105- par. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Aleksejeva ierosinājums iekļaut darba kārtībā streiku komitejas, darba kolektīvu un sabiedriski politisko organizāciju iesniegumu Augstākajai padomei un Latvijas Republikas valdībai. Uzziņai es jums varu teikt, ka šis iesniegums ir saņemts un reģistrēts. Mana rezolūcija šim iesniegumam ir izskatīta vispirms Augstākās padomes Prezidijā. Acīmredzot šodien to saņems visu komisiju vadītāji.

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es lūdzu cienījamos deputātus ietvert šo jautājumu darba kārtībā, jo mūsu attieksme pret šo aicinājumu var būt dažāda, gan pozitīva, gan negatīva. Taču līdz šim laikam mēs vismaz desmit, bet varbūt pat vairāk reižu viņu iesniegumus esam ignorējuši. Pēc tā, kāda būs mūsu attieksme pret šo dokumentu, tiks vērtēta mūsu gatavība diskutēt ar iedzīvotājiem. Tāpēc es vēlreiz lūdzu, lai šis punkts tiktu iekļauts darba kārtībā, izskatīts, apspriests un dota atbilde, lai ļaudis sajustu, ka pret viņiem izturas ar cieņu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Par balsošanas motīviem. Es uzskatu, ka tas nav absolūti nekāds iedzīvotāju pārstāvniecības dokuments, ka tas ir visdemagoģiskākais izgudrojums, ko ir sacerējuši daži cilvēki. Es lūdzu pret to tā arī izturēties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Deputāta Aleksejeva ierosinājums. Lūdzu rezultātu: 37- par. Netiek iekļauts darba kārtībā. Neskatoties uz to, vai tas ir divu cilvēku, trīs vai četru cilvēku uzrakstīts, es vēlreiz pasvītroju, ka esmu to iesniedzis izskatīšanai Augstākās padomes Prezidijā.

Nākamais deputāta Aleksejeva priekšlikums ir ļoti garš. Es lasīšu krievu valodā, lai nevajadzīgas nianses kaut ko neakcentē vai nenotušē. */"Apspriest Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka Īvāna kunga izteicienus laikrakstā "Sovetskaja molodjož" 4.maija numurā un "Literatūra un Māksla" (Nr.16) 4.maija numurā un pieņemt lēmumu par turpmākajām iespējām viņu izmantot, nē, atvainojiet.../

A.Aleksejevs: */(No zāles.) Pildīt pienākumus. (Zālē smiekli.)/

Priekšsēdētājs: */Pildīt pienākumus, atvainojiet, pildīt Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus./

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Avīzes "Sovetskaja molodjož" 4.maija numurā Īvāna kungs izteicis šādu domu: "Ja mēs tiešām gatavojamies iet tirgus virzienā, pāreja nebūs iespējama bez ēnu ekonomikas kapitāla." Bet laikrakstā "Literatūra un Māksla" Īvāna kungs pauž sekojošo: "Par nožēlu, mazākuma frakciju es nevaru uzskatīt par Latvijas parlamenta nopietnu elementu." (Zālē troksnis.)

Es gribu griezties pie jums, cienījamie kolēģi, kaut gan saprotu, ka šeit acīmredzot ir pietiekami daudz cilvēku, kas manu ierosinājumu uzņem bez īpaša prieka, taču opozīcija ir demokrātijas svarīga sastāvdaļa un garantija pret diktatūru. Jebkurā civilizētā valstī parlamenta darbs bez opozīcijas nav iespējams. Pat Dienvidāfrikā tās sliktākajos laikos bija opozīcija, tās nebija ne pie Hitlera, ne Staļina. Šajā ziņā, ja Īvāna kungs nevar pieņemt civilizācijas noteikumus, tai jābūt viņa personīgai problēmai, bet ne Latvijas Republikas parlamenta problēmai. Īvāna kunga nostāšanās nelikumīgu kapitālu aizsardzībā liek aizdomāties, kas mēs esam un uz kurieni ejam. Ēnu ekonomika- tie nav pat kooperatīvi. Tā ir benzīna zagļu, reketieru un cita tipa žuļiku kriminālā darbība. Un, ja Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks uzņemas ēnu ekonomikas lobista lomu, tad no kaut kā viņš ir jāatbrīvo, kamēr vēl neesam pārvērtušies par ēnu ekonomikas kalpotājiem, kamēr vēl mūsu darbību tauta nav novērtējusi kā vienu no sistēmas ķēdes posmiem. (Aplausi.)

Pirmais- likuma ignorēšana, sabiedriskās domas neievērošana, nekonstitucionālu vienību veidošana. Cenu celšana un ekonomikas izārdīšana par prieku spekulantiem, valsts īpašuma izdāļāšana un līdzdarbošanās stihiskā privatizācijā, izpārdošana.../

Priekšsēdētājs: */Cienījamo kolēģi.../

A.Aleksejevs: */...tautas bagātības izpārdošana ēnu darboņiem. Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: */Ja jautājums tiks iekļauts darba kārtībā, tad jums tiks dotas 10 minūtes./

A.Aleksejevs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Aicinu neizskatīt tādu jautājumu iekļaušanu darba kārtībā, par kuriem deputātiem nav nekādu materiālu. Mēs nevaram debatēt par lietām, par kurām deputātiem nav ne mazākās nojautas, un izskatīt iespējas iekļaut kaut kādus jautājumus, par kuriem mums nekas nav zināms. Tādus jautājumus, kas nav rakstiski deputātiem izdalīti, vispār darba kārtībā nevajag izskatīt. Ja Aleksejeva kungs to visu vēlas, lai tad sagatavo materiālu, tad mēs varam runāt. Tas attiecas gan uz viņa pirmo jautājumu, gan uz otro.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pirms balsojam vai nebalsojam par to, ka šis jautājums tiek cilāts plenārsēdē, kad izskata darba kārtību, mums ir vajadzīgs reglaments, kurā jautājumam jābūt strikti noteiktam. Līdz šim ir bijusi tāda prakse. Mēs diemžēl katru pirmdienu šo praksi turpinām, un pat nedēļas vidū šāda prakse ir. Tāpēc, deputāt Krūmiņ, jūsu priekšlikumu ņemu vērā, bet es pēc tā nevaru vadīties, jo mums ir jābalso.

Kas attiecas uz paziņojumiem, kuri šeit izskanēja, es domāju, ka vēlreiz mums visiem jābūt skaidrībā par to, ka katrs deputāts un katra amatpersona šeit pauž tikai savu viedokli. Kas attiecas uz Augstākās padomes amatpersonu un Augstākās padomes viedokli, tad to pauž tikai Augstākās padomes paziņojumi, lēmumi un likumi. Tāpēc vienam deputātam ir viens viedoklis, citam deputātam ir cits viedoklis. Bet deputāts Aleksejevs ierosina iekļaut savu jautājumu darba kārtībā.

Lūdzu, balsosim. Rezultāts: netiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāta Drobota priekšlikums- valdības informācija pulksten 15.00. Mums ir jābalso par šo jautājumu, jo no jauna jāizskata. Mēs vienreiz izskatījām un norunājām, ka šā jautājuma izskatīšana būs katru otrdienu dienas beigās ārpus darba kārtības. Kas attiecas uz konkrētām informācijām, tās tiek izskatītas kā darba kārtības jautājumi. Bet tādas valdības atskaites vispār jeb jautājumus un atbildes mēs nepraktizējam.

Drobota kungs, es lūdzu jūs, iesniedziet savus priekšlikumus, mēs izskatīsim Prezidijā un tad kopā lemsim, kā tālāk mums klausīties valdības atskaiti.

Šodien ir jautājumi ministram Piebalgam. Viņš arī pulksten 18.30 sniegs atbildes uz konkrētiem jautājumiem, nevis uz tiem, kuri mums ienāk pēkšņi prātā. Ja mēs gribam citu kārtību valdības atskaitēm, tad, lūdzu, iesniedziet savus priekšlikumus Prezidijam. Prezidijs šo jautājumu sagatavos, un mēs mainīsim mūsu līdzšinējo kārtību. Kas attiecas uz Važņa kunga konkrēto informāciju, tā ir ļoti īsa- par atentāta mēģinājumu un teroristisku aktu. Par šo jautājumu mēs varam atsevišķi balsot.

M.Stepičevs: Es domāju, ka šādi gadījumi, kad nav zināms, vai ir šauts un vai milicis kaut kur ir sašauts, nevarētu būt par pamatu, lai tagad mēs aicinātu ministru atskaitīties. Tas nav parlamenta darbs. Es aicinu šo jautājumu izskatīt varbūt citā līmenī, nevis parlamenta līmenī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Drobot!

J.Drobots: */Par jautājuma pirmo daļu. Pirmkārt, mums šodien divi jautājumi no darba kārtības izņemti. Tāpēc es domāju, ka bez sāpēm šo informāciju var pārnest. Bet runājot vispār- valdības informācija ir principiāls jautājums. Atcerēsimies iepriekšējo sēdi, kad pulksten 18.30 šeit sēdēja labi ja 40 cilvēku. Valdības kontrole tādā sastāvā vienkārši nav mērķtiecīga. Šis jautājums ir jāpārskata.

Par otro daļu. Jā, tieši tāpēc es arī izvirzu jautājumu par ministra Važņa informāciju, ka klīst visdažādākās baumas, ka tas nebija teroristisks akts, pat tas, ka tā bijusi pašnāvība. Vajag, lai ministrs pateiktu, kā īsti bija./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi! Vai tiešām mēs sāksim katru notikumu stundām ilgi iztirzāt plenārsēdē un izrādīt savu sievišķīgo ziņkārību? Tad, kad būs kaut kādi rezultāti, mēs varētu arī noklausīties īsu informāciju. Tikko ir sākusies izmeklēšana, kaut kas ir sācies, mēs tūlīt sāksim savu degunu bāzt iekšā. Katru dienu kaut kas Rīgā notiek. Es ierosinu šādus jautājumus darba kārtībā nepiedāvāt, nemaz nerunājot par iekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Par ko mēs tagad balsosim? Par kolēģa Drobota pirmo priekšlikumu, es uzskatu, mēs neesam tiesīgi balsot kaut vai tā apsvēruma pēc, ka nevaram no rīta pieņemt lēmumu un pēc pusdienas aicināt valdību uz šejieni. Tā ir prakse, kura vienkārši nav pieņemama. Tas ir ārpus jebkuras ētikas. Tāpēc es vēlreiz saku- ja Drobota kungam ir argumenti, ja Drobota kungs grib pārskatīt kārtību, kādā veidā mums atskaitās valdība, lai iesniedz. Labprāt visi kopīgi izskatīsim, varbūt tiešām mūsu prakse ir ne visai pieņemama. Kas attiecas uz konkrētām informācijām, tad tas ir argumentu un balsošanas jautājums.

Kolēģis Drobots piedāvā ministra Važņa informāciju par teroristisko aktu, kurš tika izdarīts pret milicijas darbinieku. Balsojiet par kolēģa Drobota priekšlikumu. Rezultāts: 39- par, 62- pret. Netiek iekļauts darba kārtībā.

*/Atļaujiet man izskatīt pārējos jautājumus. Jūsu jautājumus mēs jau izskatījām... Labi!/

Es diemžēl neesmu izpratis kolēģa Biezā priekšlikumu. Lūdzu, pasakiet, vai mēs neesam kaut ko pareizi izdarījuši ar jūsu jautājumu?

J.Biezais: Kau kādā mērā mani pārsteidza, ka jautājumu noņēma. Mūsu komisija tādu nostādni nav izteikusi.

Priekšsēdētājs: Atkārtojiet savu priekšlikumu.

J.Biezais: Priekšlikuma būtība ir piekto jautājumu neizslēgt, bet izskatīt šodien.

Priekšsēdētājs: Tad es esmu kaut ko saputrojis.

J.Biezais: Es vēršu uzmanību uz to, ka ir Nacionālā īpašuma aizsardzības un konversijas komisijas lēmums un bija domāts Ēlerta kunga ziņojums. Bija paredzēts, ka pārējie kolēģi izteiks priekšlikumus, lai mēs varētu tikt galā līdz nākamajai otrdienai. Ja mēs šodien neliksimies ne zinis, tad nākamajā otrdienā būsim tikpat gudri.

Priekšsēdētājs: Es laikam esmu simtprocentīgi vainīgs. Nevajadzēja nekādus paskaidrojumus jums sniegt, sen jau būtu darba kārtībā šis jautājums. Lūdzu, balsosim par Prezidija piedāvāto 7.maija piekto darba kārtības punktu par Latvijas Republikas Ministru padomes Valsts īpašuma konversijas departamenta nolikuma apstiprināšanu.

Kaut kas bija sarežģīts, un mēs nesapratāmies. Kaut gan, cik es atceros, jūsu balsī kaut kādas negatīvas iezīmes bija. Lūdzu rezultātu: 103.

Godātie kolēģi! Es gribu lūgt tālāk sesiju vadīt priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu. Gribu jums teikt, ka esmu iecerējis šonedēļ drusciņ izbraukt uz lauku rajoniem kopā ar mūsu lauku komisiju, tās vadītāju vai kādu komisijas locekli pēc viņa ieteikuma, kā arī ar Lauksaimnieku savienības un Zemnieku federācijas darbiniekiem, lai varētu kaut kādā veidā paskatīties, kādu stabilizējošu atbalstu laukos gūst mūsu Augstākās padomes lēmumi un valdības lēmumi lauku jautājumos. Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums. Trīsvienības katedrālē ir paredzēts ekumeniskais dievkalpojums, kas veltīts Otrā pasaules kara upuriem. Es esmu iecerējis tur piedalīties pulksten 18.45. Gribu aicināt arī kolēģus, kuri vēlētos piedalīties šajā dievkalpojumā. Es atvainojos Silāra kungam un Aleksejeva kungam, bet man ir jādodas ceļā. Es gribēju, lai Dainis Īvāns vada balsošanu par jūsu priekšlikumu.

Ja tas saistīts ar mazu paziņojumu, lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Jūs mani samulsinājāt. Jūs teicāt, ka katrs atbild pats par sevi. Bet kā ir tad, kad jūs kā Augstākās padomes priekšsēdētāju intervē? Vai jūs tad esat Augstākās padomes priekšsēdētājs vai Anatolijs Valerianovičs?/

Priekšsēdētājs: (Smejas.) */Kādā jautājumā?/

A.Aleksejevs: */Nu, kad jūs jebkura laikraksta vai aģentūras korespondentam sniedzat interviju, jūs iepazīstina kā Augstākās padomes priekšsēdētāju. Tad kas jūs īsti esat- priekšsēdētājs vai Anatolijs Valerianovičs?/

Priekšsēdētājs: */Man ir amats- Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs./

A.Aleksejevs: */Tas nozīmē, ka jūs dodat interviju kā oficiāla persona./

Priekšsēdētājs: */Tāpēc es jums arī jautāju. Ja ir atbilstošs lēmums, likums vai paziņojums, es varu izteikt tikai Augstākās padomes oficiālo viedokli. Viss pārējais ir mani pārspriedumi, ne vairāk kā deputātam, jo citu tiesību man nav./

A.Aleksejevs: */Tā ir jūsu pozīcija?/

Priekšsēdētājs: */Jā./

A.Aleksejevs: */Paldies./

No zāles: */Anatolij Valerianovič! Es iesniedzu priekšlikumu, bet jūs aizejat neatbildējis./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, cienījamais kolēģi! Es atvainojos, bet man vienkārši jāaiziet, bet par jūsu un Silāra jautājumu tiks nobalsots./

No zāles: */Es atvainojos, Anatolij Valerianovič, bet es griezos personīgi pie jums. Un es lūdzu personīgi man atbildēt!/

Priekšsēdētājs: */Es domāju, ka uz šo jautājumu jums atbildēs frakcijas vadītājs Dinevičs./

No zāles: */Nē! Tā ir Prezidija, nevis Tautas frontes frakcijas lieta./

Priekšsēdētājs: */Viss./

No zāles: */Tad man nav saprotama jūsu pozīcija./

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Palicis balsošanai vēl deputāta Silāra priekšlikums pārcelt reglamenta apspriešanu, ja es pareizi atceros, no 17.maija uz 16.maiju. Vai kāds vēlas izteikties, argumentēt? Acīmredzot varam vienkārši izšķirties. Kas tā ir par dienu? Tā ir piektdiena. Ierosinājums ir no piektdienas uz ceturtdienu pārcelt Kārtības ruļļa apspriešanu. Piektdiena ir komisiju diena.

Balsojam par deputāta Silāra priekšlikumu- Kārtības rulli apspriest 16.maijā pulksten 10.00. Pieņemts. Tātad ceturtdien no rīta sākam apspriest rulli.

Deputāta Kostina priekšlikums ir, cik es saprotu, iekļaut darba kārtībā jautājumu par deputāta Dīmaņa izslēgšanu no komisijas sastāva. Vai jābalso par šo jautājumu?

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu sniegt informāciju, bet neuzstāju par šā jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Bet es pieprasu informēt par motīviem, kāpēc frakcijas "Līdztiesība" priekšsēdētājs tika izslēgts no delegācijas sastāva. Kaut gan, protams, ļoti patīkami, ka viens priekšsēdētājs nozīmē tik daudz, ka tikai trīs tādi lauvas var viņu aizstāt. Tas, protams, ir ļoti augsts mūsu vadītāja vērtējums, bet es gribu, lai mūs informētu par motīviem, kāpēc viņš ir izslēgts no delegācijas sastāva./

Priekšsēdētājs: Es lūdzu iedot deputātam Kostinam Augstākās padomes Prezidija sēdes stenogrammu, lai viņš izlasa to, kas attiecas uz šo jautājumu. Tur visu var noskaidrot, jo tas bija balsojums. Es pats diemžēl nebiju klāt pie šīs balsošanas. Es īsti nezinu šos motīvus.

Visi jautājumi, kas saistās ar darba kārtību, ir izskatīti.

Apspriežam likumu "Par policiju" otrajā lasījumā. Lūdzu deputātu Jundzi tribīnē.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Es ierosinu šādu darba kārtību turpmākajā likumprojekta apspriešanā. Mēs palikām pie 15.panta jeb pie ceturtās nodaļas. Ierosinu izskatīt šo nodaļu līdz beigām un tad vēl atgriezties pie dažiem priekšlikumiem un ierosinājumiem, par kuriem mēs nenobalsojām pagājušajā otrdienā. Tie jums ir izdalīti.

Vēl es gribu jūs informēt, ka zālē atrodas arī iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis. Lai viņam ērtāk būtu vai nu atbalstīt mūsu domas, vai oponēt, lūdzu viņu un arī Dātava kungu, Juridiskās pārvaldes priekšnieku, sēdēt tuvāk pie mikrofoniem.

Tātad 15.pants. Par to bija divi priekšlikumi. Tie ir minēti likumprojekta beigu daļā. Konkrēti, deputāta Lazdas priekšlikums par to, ka vajadzētu ieviest normas par slepenpoliciju. Par to jau es tiku runājis vairākkārt, ka likumprojekta 1. un 3.pants kā vienu no policijas uzdevumiem paredz sabiedriskās drošības garantēšanu. Šādu funkciju risināšana nebūt nav izslēgta no policijas pilnvarām.

Kas attiecas uz struktūras veidošanu, mēs ar kolēģi vairākkārt vienojāmies arī pirmajā lasījumā, ka atstāsim šo jautājumu iekšlietu ministra ziņā. Varbūt viņš veidos pārvaldi vai speciālu slepenpolicijas departamentu, vai nodaļu. Tāda ir šā likumprojekta uzbūve, ka mums ir tikai divas policijas. Šo policiju ietvaros, ja vajadzīgs, var veidot kaut kādas struktūras. To tad arī ministra kungs izdarīs. Tāpēc šis priekšlikums zināmā mērā netika ietverts šajā pantā.

Savukārt Šapovālova priekšlikums par šo 15.pantu bija šāds- paredzēt, ka pašvaldību institūcija var neizveidot municipālo policiju apakšvienības, bet uz komerciāliem pamatiem slēgt līgumu ar kārtības policiju par municipālās policijas pienākumu izpildīšanu. Tas, pirmkārt, ir visai sarežģīts formulējums. Otrkārt, kas tad var aizliegt šādus līgumus slēgt? Kāpēc tas būtu jāieraksta likumā? Viss, kas nav aizliegts, beigu beigās ir atļauts. Tāpēc arī komisija ierosina atstāt šo pantu tādā variantā, kā piedāvāts, ja nu vienīgi pēdējā rindkopā var pielikt vārdus, lai teksts būtu šāds: "...un citas Latvijas Republikas Ministru padomei pakļautās kārtības sargāšanas institūcijas".

Citu priekšlikumu par šo pantu nav.

Priekšsēdētājs: Vai ir vajadzība balsot? Motivācija, man tā liekas, par šo pantu bija. Deputāts Lazda neuztur spēkā prasību atstāt? Lūdzu, turpināsim.

T.Jundzis: Par nākamo pantu labojumu nav. Priekšlikumu? Nav.

Priekšsēdētājs: Nav, jā.

T.Jundzis: Par 17.pantu arī nav labojumu un priekšlikumu. Par 18.pantu- kriminālpolicija- nekādu apsvērumu no deputātiem nav bijis.

Seko 19.pants- pašvaldības policija. Šim pantam, kā jūs redzat, ir divi varianti- pirmais un otrais. Kā veidot šo pašvaldības policiju? Ar ko atšķiras 19.panta pirmais variants no otrā varianta?

Pirmajā variantā pašvaldības policijai ir paredzētas daudz plašākas pilnvaras, nekā tas bija pirmajā lasījumā, bet tā vai citādi šī pašvaldības policija tomēr paliek kā valsts policijas palīgpolicija. Turklāt pašvaldības var šo policiju veidot papildus valsts policijai, ja vēlas un ja, protams, ir nauda. Ja pašvaldības to negrib vai tām vienkārši nav tik daudz naudiņas, tad iztiek ar valsts policiju. Valsts policija jebkurā gadījumā, kad nav izveidota pašvaldību policija, veic visus pienākumus, kas šajā panta variantā paredzēti pašvaldību policijai.

Otrais variants ir būtiski atšķirīgs. Te ir paredzēts, ka valsts kārtības policijas vietā attiecīgajās teritorijās stājas pašvaldību policija. Šo variantu komisijā mēs tomēr noraidījām ar balsu vairākumu, kaut arī ne vienprātīgi, jo uzskatījām, ka šāda decentralizācija mūsu situācijā, kad policijā ir tik daudz problēmu, ļoti specifisku problēmu, kas saistītas ar ieroču lietošanu, ar formas tērpu izgatavošanu, ar speciālām zināšanām, ar kontroli, ar darbības vadību, nebūtu pieļaujama. Jo vairāk tāpēc, ka beigu beigās arī pasaules prakse ir tāda, ka pašvaldības vai municipālā policija ir vēsturiski faktiski novecojusi forma. Valstīs cenšas policijas funkcijas centralizēt.

Pēc vairākkārtējām apspriešanām dažādās komisijās un dažādos līmeņos jāsaka, ka visi tie deputāti, kuriem bija kaut kādi ierosinājumi par šo otro variantu vai, pareizāk sakot, kuri atbalstīja šo variantu, ir sapratuši, ka ir iespējams runāt tomēr par pirmo variantu, nedaudz paplašinot pirmajā variantā paredzētās pašvaldības policijas tiesības.

Mans viedoklis ir tāds, ka mēs varētu balsot par šiem variantiem, bet vēlreiz vajadzētu atgriezties pie pašvaldību policijas tiesībām pirmajā variantā. Tātad priekšpēdējā rindkopā vēlreiz iziet pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Tas ir tad, ja mēs izšķirsimies par šo pirmo variantu?

T.Jundzis: Jā, ja mēs izšķirsimies.

Priekšsēdētājs: Vai kāds grib motivēt vai argumentēt pirms balsošanas? Lūdzu.

P.Simsons: Man tomēr ir lūgums balsot arī par otro variantu, jo mani kā vienu no otrā varianta autoriem minētie argumenti nav pārliecinājuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cālītis: Es gribu vēlreiz atkārtot komisijas viedokli, kas atbalsta pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Pašvaldību komisijas?

I.Cālītis: Jā. Bet ar papildinājumu no otrā varianta pēdējās daļas, kas pārnesta uz šo pirmo variantu, kā tas ir publicēts mums visiem izdalītajā Pašvaldību komisijas lēmumā.

Bez tam es iesniedzu rakstisku priekšlikumu komisijai par to, ka pašvaldības policija neveidojas galvaspilsētā Rīgā un republikas pilsētās. Galvaspilsēta Rīga un republikas pilsētas nedrīkstētu veidot pašvaldības policiju, jo tad patiešām var izveidoties sajukums šajās policijas struktūrās. Kas attiecas uz republikas rajonu pilsētām un pagastiem, tad tur vajadzētu būt pašvaldības policijai.

Komisija uzskata, ka šai pašvaldības policijai ir jābūt augsti kvalificētai, apmācītai tajās pašās mācību iestādēs, kurās apmācīs valsts policiju, un atestētai tieši šādā pašā kārtībā, kā atestē valsts policiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es domāju, cienījamie kolēģi, ka mums pašreiz ir jāizšķiras par pirmo vai otro variantu. Kad būsim izvēlējušies vienu no šiem variantiem, tad mums nebūs nekādu grūtību šo konkrēto 19.panta variantu apskatīt pa daļām un likt priekšā savus papildinājumus vai noņemt kaut ko. Pašreiz nav īpaši ko aģitēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Dažas piezīmes. Tas, ko teica ļoti cienījamais Cālīša kungs komisijas vārdā, viss ir realizējams pirmajā variantā. Pirmkārt, viņš teica, ka nevajadzētu, tā sakot, deputātiem "putrot galvas". Es to nedomāju par Cālīša kungu. Runa ir par to, ka nevajadzētu jaukties otrajā variantā, bet pirmajā variantā mēs varam atgriezties pie pašvaldības policijas tiesībām. Tātad priekšpēdējā rindkopa. Tad būs atrisināts tas, ko Cālīša kungs un komisija piedāvā.

Otrkārt. Ir Cālīša kunga rakstisks iesniegums, ka nevajadzētu ļaut pašvaldības policiju veidot republikas pilsētās un Rīgā. Šo priekšlikumu mēs arī varam apspriest pie pirmā varianta, bet es gribu teikt, ka tad, ja mēs nobalsosim par pirmo variantu, šādam priekšlikumam, manuprāt, zūd jēga, jo kāpēc gan Rīgā un Jūrmalā, kā tas, starp citu, šodien tieši arī ir, nevarētu būt šī palīgpolicija! Ja tas ir otrais variants, tad šim priekšlikumam ir jēga, ja palīgpolicija stājas valsts policijas vietā.

Visbeidzot, par to, ka Cālīša kungs ierosina paredzēt 19.pantā, ka palīgpolicisti tiek apmācīti un sagatavoti atbilstoši valsts policijas kārtībai. Mums šāda norma ir prātā, ja tā varētu teikt, un tā ir paredzēta 19.panta beigās pirmajā variantā, kur ir teikts: "Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina Latvijas Ministru padome." Mēs kategoriski uzskatām, ka tur ļoti stingri jāparedz jautājumi, kas saistīti ar sagatavošanu, iespējams- arī par zvērestu. Tāpēc es tiešām uzskatu, ka Silāra kunga priekšlikums ir balsojams.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 19.panta pirmo variantu. Rezultāts: 69 par.

Balsojam par otro variantu. Rezultāts: 13- par. Acīmredzot, ka pieņemts pirmais variants.

Tagad atgriezīsimies pie labojumiem, kas ir iesniegti.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es ļoti jūs lūdzu pakavēties pie pirmajā variantā paredzētajām pašvaldības tiesībām. Runa ir par to, ka mums vajadzētu pēc vairāku deputātu priekšlikuma izskatīt šā 19.panta priekšpēdējo rindkopu pirmajā variantā. Šī priekšpēdējā rindkopa sākas ar vārdiem: "Pašvaldību policijai tās pienākumu izpildei savas kompetences ietvaros ir visas..." Tālāk uzskaitītas šīs tiesības. Turklāt atsauce ir uz 12.pantu. 12.pantā, kā jūs ievērojāt, ir runa par valsts policijas tiesībām. Tātad mums ir jāizšķiras, kuras no šīm valsts policijai 12.pantā paredzētajām tiesībām mēs uzticēsim arī pašvaldības policijai. Es jūs aicinātu tiešām nedaudz varbūt patērēt laiku šim jautājumam, izskatīt 12.pantu burtiski pa apakšpunktiem un izšķirties, kuras no šīm funkcijām mēs piešķiram, kuras nepiešķiram pašvaldības policijai. Varētu teikt, ka liela daļa no šā 12.panta pirmajā variantā ir iekļauta.

I.Silārs: Mēs esam aizgājuši ļoti tālu šeit, 19.pantā. Cik es saprotu no Cālīša kunga, tad viņš ir iesniedzis par pirmo teikumu labojumu.

T.Jundzis: Ja Cālīša kungs pieprasa, ka jāsāk ar to, tad labprāt. Lūdzu, sākam ar pirmo teikumu.

I.Silārs: Jā, tas būtu loģiski, jo izslēdz republikas pilsētas.

T.Jundzis: Nav iebildumu, sāksim ar šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir- izslēdzot Rīgu un republikas pakļautības pilsētas. Tā tas varētu būt?

I.Geidāns: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs! Lai gan mēs vēl neesam ķērušies pie balsošanas.

I.Geidāns: Cienījamais Cālīša kungs un citi, kas arī tā domā! Kāpēc jūs gribat diskriminēt Jelgavu un citas lielās pilsētas un neļaut tām to, ko atļauj, piemēram, Vilces pagastam? Es domāju, ka diez vai mums vajadzētu šādā veidā likumību ieviest dzīvē. Tāpēc es esmu pietiekami daudz pamatojis šo jautājumu un atgādināšu, ka Indrikova kunga vērtējumā un rakstiskajā atsauksmē par šo likumprojektu (viņš pats nevarēja būt klāt) priekšpēdējā rindā teikts, ka municipālpoliciju mēs nevaram neveidot, ja pašvaldības to pieprasa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es domāju, ka municipālā policija nav tik daudz vajadzīga pašvaldībām, tā ir vairāk vajadzīga iedzīvotājiem. Municipālā policija jau sākusi darboties Jūrmalā un Rīgā Vidzemes priekšpilsētā. Līdzšinējā prakse tikai pierāda to, ka šī policija Rīgā un citās lielākajās pilsētās ir nepieciešama. Sadarbība, kas ir izveidojusies starp valsts policiju un municipālo policiju, faktiski ir teicama, palīdzība ir neatsverama. Tādēļ es domāju, ka Cālīša kunga ierosinājums šajā brīdī nav pieņemams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Es vēlētos paskaidrot savu nostāju attiecībā uz republikas pilsētām un galvaspilsētu Rīgu. Problēma pastāv tai apstāklī, ka lielās republikas pilsētas praktiski ir nodrošinātas ar tiesību aizsardzības institūcijām, valsts policija tajās ir spējīga veikt visus nepieciešamos pasākumus likumības un pilsoņu aizsardzībā. Taču tāds stāvoklis nav mazajās pilsētās un it īpaši pagastos. Tur šī nepieciešamība pēc pašvaldības policijas ir ļoti aktuāla. Lai nerastos zināma sāncensība starp šīm abām pagaidām it kā patstāvīgajām struktūrām- pašvaldības policiju un valsts policiju- manuprāt, lielajās pilsētās nebūtu vēlams veidot pašvaldības policiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Ja pieņemsim deputāta Cālīša priekšlikumu, tad faktiski nonāksim ārkārtīgi sarežģītā situācijā. Ņemiet vērā, ka šodien nevienā pilsētiņā, rajona centrā, nevienā pagastā vispār nav šīs pašvaldības policijas. Taču tā jau ir Jūrmalā, Jelgavā, vairākos Rīgas rajonos. Bet tos mēs gribam izslēgt! Tas draud ar bēdīgām sekām.

Nav arī, manuprāt, sevišķas loģikas tajā argumentā, ka pilsētā jau esot stipra valsts policija. Bet pilsētā arī problēmu ir daudz vairāk. Otrkārt, mēs pašvaldībai ļaujam izvēlēties: ja tai ir naudiņa, ja tā grib lielāku kārtību, tad var rīkot municipālo policiju. Paskatieties, kādas funkcijas šeit ir- administratīvās atbildības risināšana, kurai arī lielās pilsētās ir nozīme. Jūrmala tam ir ļoti labs apliecinājums. Ir jautājumi, ar kuriem negrib vai nespēj nodarboties valsts policija. Tāpēc arī Jūrmalā ir šī pašvaldības policija. Tas pats Rīgā. Šī policija nodarbojas ar tiem vietējo pašvaldību lēmumiem, kuri paredz administratīvo atbildību. Tas ir viens no svarīgākajiem pašvaldības policijas uzdevumiem, kāds pirmajā variantā paredzēts. Domāju, ka nav pieņemama tāda norma, ka republikas pakļautības pilsētās nevarētu šādu policiju veidot. Visur, kur pašvaldības to vēlas, tur arī veido.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Jautājums deputātiem par balsošanas motīviem. Vai mēs drīkstam nosaukt par pašvaldības policiju tādus neapbruņotus kārtības sargus, kādi viņi ir šobrīd?

Otra lieta- ja mēs kādreiz izlemsim šiem veidojumiem dot kaut kādas iespējas lietot, teiksim, ne šaujamus, bet vienkāršus ieročus, vai mēs drīkstam pieļaut divu spēku pretnostatījumu lielajās pilsētās, proti, viens spēks būs valsts policija, otrs- pusapbruņota kaut kāda municipālā policija, faktiski tagadējie kārtības sargi? Tas ir vienkārši pārdomām sakarā ar balsošanu.

Priekšsēdētājs: Varbūt uz šo jautājumu varētu atbildēt iekšlietu ministrs?

A.Vaznis, iekšlietu ministrs: Cienījamie deputāti! Kad mēs runājam par pašvaldības policiju un par valsts policiju, tad, pirmkārt, ir jāņem vērā trīs momenti, ar ko tās atšķiras. Pirmkārt un galvenokārt tās atšķiras ar finansēšanas avotiem. Otrkārt, tās atšķiras ar pakļautību, jo ir vecs likums- kas maksā, tas pasūta mūziku. Treškārt, atšķiras ar funkcijām un uzdevumiem. Saistībā ar šiem trīs momentiem vajag domāt un lemt par jautājumu.

Mēs nevaram jautājumu izvirzīt principā, ka pilsētās nevajag un laukos vajag. Ir jautājumi, kuriem valsts policija nevar veltīt laiku tāpēc, ka tai nav tādas praktiskas iespējas, bet pašvaldībām šie jautājumi ir būtiski. Te ir runa par sanitāro stāvokli, par ekoloģiju, par dažādiem sabiedriskiem pasākumiem un tā tālāk. Es domāju, ka mums nevajadzētu jautājumu tā nostādīt, ka pilsētās nevar. Ir jādod iespēja pašvaldībai uzturēt savu policiju, bet katrā ziņā ir jāņem vērā šie trīs momenti. Nedrīkst policijas pretstatīt.

Es kategoriski esmu arī pret to, ka atsevišķos rajonos, kur pašvaldībai ir nauda, dotu municipālajai policijai funkcijas un atbildību, bet citos rajonos šis pienākums būtu valsts policijai. Tā mēs nevaram. Mums ir vajadzīga kaut kāda iestāde, kura kopumā republikā atbild par sabiedrisko kārtību. Nevar tā, ka Iekšlietu ministrija atbildēs par sabiedrisko kārtību 12 rajonos, bet pašvaldība atbildēs pārējos rajonos. Jūs taču no kāda prasīsiet. Lai šo jautājumu noklausītos, jūs nevarat izsaukt no visiem rajoniem 30 cilvēku un tad lemt. Tāpēc pretstatīt šo jautājumu nekādā ziņā nedrīkst. Bet uzlikt atbildību par vienu un to pašu jautājumu divām institūcijām arī nekādā ziņā nevar, jo tas radīs tikai dezorganizāciju un vairāk neko. Tie ir galvenie jautājumi. Gribētos, lai jūs tos ņemtu vērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čebotarenoka!

V.Čebotarenoka: Mūsu municipālajai policijai ir gadu ilga pieredze. Nodibinājām tādēļ, ka vēlējāmies redzēt tīru un kārtīgu Jūrmalu. Rudenī krasāk izpaudās nesaskaņas Rīgas milicijā, arī mūsu milicijā ne viss bija viennozīmīgi. Municipālā policija tomēr vēl šajā laikā nebija sevi parādījusi tādu, kā mēs to vēlējāmies redzēt. Mēs pārrunājām ar policistiem iespēju iekļauties Jūrmalas milicijā, tomēr saņēmām diezgan viennozīmīgu "nē", izņemot dažus cilvēkus. Tagad mēs esam atjaunojuši municipālo policiju. Iepriekšējā sesijā tikko pieņēmām lēmumu, ka Jūrmalā šai policijai ir jābūt. Gadu cilvēki ir nopietni mācījušies. Tagad, pieņemot lēmumu, ka pilsētās šādas policijas nedrīkst būt, faktiski tiks izslēgta iespēja, ka Jūrmalā būtu šāda municipālā policija.

Es tomēr aicinātu balsot par šo policiju, jo mēs tiešām stingri centāmies norobežot valsts policijas un municipālpolicijas funkcijas, veidojot to par izteiktu "zaļo" policiju. Es domāju, ka ar laiku tās varētu varbūt arī saplūst, bet pagaidām mums ir jādomā par to, lai latviešu policisti tomēr sāktu strādāt un lai apzinātos šo atbildību par Latviju, par republiku, par tās pilsētām.

Vēl gribētu piebilst, ka Jūrmalā naidīgu vai vēl kādu citu attiecību starp vienu un otru policiju nav. Es ļoti ceru, ka arī nebūs, jo abas policijas savā starpā strādā draudzīgi, neskatoties uz to, ka valsts policijā ir izteikti nelatvieši, ir dažādu tautību pārstāvji, vismazāk latviešu, bet tā strādā Latvijas Republikas un Jūrmalas labā.

Priekšsēdētājs: Tātad ir jābalso par šiem diviem principiem- par principu, ko iesaka redakcijas komisija, un par principu, ka pašvaldības policiju var veidot visur, izņemot Rīgu un republikas pakļautības pilsētas. Pirmais ir deputāta Cālīša priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 20.

Par redakcijas komisijas priekšlikumu- par iespēju veidot pašvaldības policiju visur. Rezultāts: 60. Tātad pieņemts ir šis redakcijas komisijas variants.

Vai par šo pantu līdz priekšpēdējai rindkopai ir kādi priekšlikumi vai iebildumi? Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es domāju, ka komisijai vajadzētu rūpīgāk izskatīt priekšlikumus un dot atbildi uz tiem, kas ir iesniegti. 19.panta 1.punktā ir rakstīts- "nepilngadīgo tiesību pārkāpumu profilakse". Mēs piedāvājam vārdu "nepilngadīgo" izsvītrot, atstājot "tiesību profilakse". Es domāju, ka profilaksi šī pašvaldības policija var izvērst visos gadījumos.

T.Jundzis: Ja reiz Škapara kungs ir gājis uz tik lieliem kompromisiem, tad, manuprāt, nebūtu ērti viņa priekšlikumam nepiekrist. Nav iebildumu? Neviens balsot neprasa. Tādēļ "nepilngadīgos" mēs izsvītrojam.

Priekšsēdētājs: Svītrojam ārā, jo iebildumu nav. Jā. Lūdzu, tālāk. Vairs nebija priekšlikumu līdz priekšpēdējai rindkopai?

T.Jundzis: Tādā gadījumā es ļoti lūgtu visus atšķirt 12.pantu. Es pakomentēšu, kuri no šiem punktiem mums jau ir iekombinēti pašvaldības policijas tiesībās un par kuriem vēl notiek strīdi. Tātad 12.panta 1., 2., 3. un 4.punkts- šīs tiesības bez iebildumiem piešķirtas pašvaldībām. Par 5.punktu notiek strīdi- vai piešķirt pašvaldībai tiesības aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un nodot tās kara komandantam vai karaspēka daļas komandierim.

Deputāts Geidāns un citi ierosina, ka varētu šādas tiesības piešķirt arī pašvaldībai. Personiski mans viedoklis ir tāds: ja kāds zaldāts vai virsnieks formas tērpā ir piedzēries vai acīm redzami izdara kādas huligāniskas darbības, kāpēc gan pašvaldības policistam būtu jāzvana valsts policijai vai jāmeklē komandants un jāsaka, lai aizvāc pārkāpēju! Bet tās stundas laikā, kamēr viņš turpinās ārdīties pa pagastu vai pilsētu, tikmēr pašvaldības policistam nekādu pilnvaru nav. Tāpēc es domāju, ka šādu priekšlikumu varētu atbalstīt un 5.punktu paredzēt arī pašvaldības funkcijās.

No zāles: Bet viņas taču to neprasa.

T.Jundzis: Geidāns prasa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

T.Jundzis: Ja Geidāna kungs noņem savu priekšlikumu, tad mēs varam nebalsot un nepiešķirt šādas tiesības pašvaldībām. Geidāna kungs tātad prasa...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim tādā gadījumā.

T.Jundzis: Savukārt es saku, ka neiebilstu pret Geidāna kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Man ir kāds cits priekšlikums par procedūru. Šeit tiesībās ir vairāki tādi punkti, kur it kā nepieciešama sevišķu tiesību piešķiršana municipālajai policijai. Tādēļ varbūt sāksim ar šo priekšlikumu izskatīšanu. Tā, piemēram, vai municipālajam policistam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta valsts policijas darbiniekam? Ja šis priekšlikums tiek pieņemts, tad var tālāk skatīt, piemēram, 5.punktu. Ja priekšlikums par šaujamieročiem netiek pieņemts, tad ir loģiski, ka 5.punktu un līdzīgus nevajadzētu pieņemt attiecībā uz municipālo policiju.

Ir vēl otrs priekšlikums. Geidāna kungs ierosina šajā nodaļā paredzēt šaujamieroču izmantošanu pašvaldības policijas tiesību realizēšanai. Par to mums gribot negribot būs jābalso. Tāds priekšlikums ir. Neatkarīgi no tā, vai mēs izlemsim vai neizlemsim par to, ka piešķirt vai nepiešķirt pašvaldības policijai šaujamieročus, tas neizslēdz tiesības.
Kāpēc policists nevarētu zaldātu, kas atvaļinājuma laikā ir pārdzēries, nogādāt kara komandantūrā? Beigu beigās tās ir tiesības, tas nav pienākums. Ja viņš redz, ka virsniekam ir ierocis, skaidrs, ka viņš var netuvoties, ja mēs pašvaldības policijai nepiešķirsim tiesības nēsāt ieročus. Bet man nav iebildumu, ka mēs šo jautājumu izšķiram vispirms un tad turpinām izskatīt tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cālīti!

I.Cālītis: Es domāju, ka šeit pašlaik notiek kāds pārpratums, jo 693.dokuments ar Geidāna priekšlikumiem un ar Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem neparedz piešķirt pašvaldībai šīs 12.panta 5.punktā minētās tiesības. Abos dokumentos ir runa par to, ka "izņemot 5.punktu".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Man ļoti jāatvainojas kolēģiem, ka manā tekstā ir "izņemot 5.punktu". Es sākumā tā arī biju domājis, bet pēc tam, runājot ar Jundža kungu, mēs šorīt vienojāmies, ka es noņemu šo variantu. Tas paliek pašvaldības priekšlikums. Šeit es aicinu balsot par 5.apakšpunktu, protams, tikai tad, ja mēs nobalsojam par to kārtību, kas ir turpinājumā, ka šaujamieročus drīkst lietot tādā pašā kārtībā, kāda ir noteikta valsts policijas darbiniekiem.

T.Jundzis: Citiem vārdiem sakot, Geidāna kunga redakcijā. Varbūt priekšlikums ir neveikli uzrakstīts, bet viņa komentāri un tagad teiktais liecina, ka viņš aicina papildus tiem tehniskajiem līdzekļiem, kuri projektā jau ir minēti 19.panta pirmajā variantā, vēl arī ierakstīt "šaujamieroči", tas ir, piešķirt pašvaldībai šaujamieročus. Tātad mums par to arī būtu jāizšķiras, vai mēs pašvaldībai ļausim izmantot šaujamieročus vai ne.

Priekšsēdētājs: Bet mums vispirms jātiek galā ar 5.punktu, acīmredzot par to jābalso. Tad pēc tam par šaujamieročiem. Lūdzu, deputāt Simson!

P.Simsons: Es mēģināšu paskaidrot, kāpēc tomēr pieprasu balsot par 5.punktu. Līdz šim brīdim 19.panta otrajā variantā, par kuru mēs balsojām, nebija izslēgts 5.punkts, tātad, ja mēs atmetam visu variantu kā tādu, tad tomēr par tiem pantiem, kuri paredzēja tiesības policijai, vajadzēja balsot. Mēs nevaram automātiski, atmetot otro variantu 19.pantam, atmest arī visus šos strīdīgos punktus, kuri it kā bija pietiekami skaidri, kamēr 19.panta otrais variants vēl bija iekļauts. Tā ka es prasu balsot par 5.punktu, un tas nav nekādā saistībā ar jautājumu par ieročiem.

Priekšsēdētājs: Mēs skatām katru punktu. Kur būs domstarpības, tur arī balsosim. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Redziet, kas par lietu. Ja atgriežamies atpakaļ un sākam apspriest 12.panta atsevišķos punktus, tad mēs aizejam no jautājuma, kurā mums radās domstarpības, aizejam no problēmām, patiesību sakot. Es nebūtu uzstājies, jo es vakar savas domas izteicu, bet diemžēl pašreizējā apspriešanas procedūra spiež mani pie šā jautājuma atgriezties.

Kāpēc radās problēma? Tā radās būtībā par koncepciju. Jautājums ir par to, vai radīt šādu pašvaldības policiju vai neradīt, un, ja radīt, tad kādu pašvaldības policiju. Es esmu par to, ka vajag radīt pašvaldības policiju, un biju par to, ka vajag radīt, bet vakar redzēju šo balsošanas rezultātu un domāju, ka mums šinī ziņā it kā vajadzētu iet uz kompromisiem, bet pašvaldības policija ir nepieciešama.

Kāda pašvaldības policija ir nepieciešama? Ir nepieciešama būtībā policija ar īstām un nopietnām policijas funkcijām. Ja tā būs tāda, kāda tagad ir palīgpolicija, kas būtībā ir tie paši vecie kārtības sargi, kuri sevi jau gadu desmitiem ir kompromitējuši, tad acīmredzot mēs kompromitēsim vēl vienu institūciju. Nevajadzēs ilgi, paies pāris gadu, tādā veidā šī policija darboties nevarēs un būs sevi izgāzusi. Būtībā vesels mezgls no šā likuma, laba likuma, kopumā ņemot, izies no ierindas.

Kāds bija mūsu piedāvājums? Mēs šeit pieļāvām ļoti daudzus kompromisus. Iekšlietu komisijas un mūsu piedāvājums bija atjaunot otrā varianta pēdējo rindkopu, proti, ka pašvaldības policijai ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus un šaujamieročus tādā pašā kārtībā, kāda noteikta valsts policijas darbiniekiem. Es gribētu atkārtot, ka šodienas apstākļos, kad noziedzība ir tā izplatīta, būt pašvaldības policistam bez šaujamieroča ir tas pats, kas iet kādā noziedzības perēklī ar kailām rokām.

Ko tas viss nozīmē? Tātad pirmais jautājums ir par šaujamieročiem. Mēs domājam, ka tagadējā likumā ir dotas ļoti lielas tiesības policijai kopumā un šīs tiesības rada lielas bažas. Proti, centralizēta pašvaldības policija, bet nekvalitatīva un maz uzticīga tām idejām, par kurām mēs cīnāmies šobrīd, ar tik milzīgām tiesībām var kļūt par ļoti nopietnu spēku, kas var radīt bīstamas sekas. Tāpēc mums šajā pašvaldības policijas likumā šie panti, kas uzskaitīti un ko pa vienam Jundža kungs min, jāvērtē pēc būtības.

Kāda ir pamatideja? Izņemt pašvaldības policijai tomēr tādas lietas, kas patlaban neieies jaunajā Konstitūcijā, tas ir, šīs ļoti plašās tiesības ielauzties dzīvoklī, izkratīt automašīnas, izkratīt transportu un tamlīdzīgi. Mēs izņemam laukā visus šos pantus. Tāda ir šo pantu jēga, un tā būtu jāsaprot, ja mēs gribam šeit tā pa īstam tikt skaidrībā, par ko ir runa. Visā šajā pantā no 12.panta izņemtie punkti, kas uzskaitīti, ir tieši ar šādu jēgu.

Vēl kāds moments. Izņemti daži punkti, kas ir ļoti specifiski. Tur būtībā jānodarbojas valsts policijai, nevis pašvaldības policijai. Bet citādi pašvaldības policijai pilnībā vajag sadarboties ar valsts policiju, tai vajag būt tikpat kvalificētai. Nekādas palīgpolicijas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Te Škapara kungs izklāstīja plašāk savas komisijas viedokli. Mums ir vairākas iespējas, kā balsot. Mēs varētu balsot par pašvaldību komisijas ierosināto priekšlikumu pārcelt visu priekšpēdējo rindkopu no otrā varianta un ielikt šīs rindkopas vietā. Ja mēs visi vienosimies, ka neskatīsim pa pantiem, tad varētu balsot par šādām divām sadaļām.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es lūdzu kolēģus drusku nomierināties un padomāt īsu brīdi ar vēsu prātu. Rīga un pārējā Latvija. Kam pieder Rīga, tam pieder Latvija. Mēs gribam ielikt, ka pašvaldības policijai būs šaujamieroči. Kas dabūs šos šaujamieročus? Strādnieku gvarde, kuru veidos atsevišķas pašvaldības, dabūs ne tikai pistoles, dabūs arī ložmetējus. Mēs izveidosim un nedabūsim nekā. Ieliekot iekšā šo it kā tik nepieciešamo normu, lai izveidotu pašvaldības policiju par reālu policiju, mēs panāksim tikai pretēju efektu un no mūsu rokām izslīdēs gan valsts policija, gan pašvaldības policija, gan arī Rīga. Ja jūs to vakar negribējāt saprast, tad tas ir jāpasaka šodien.

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, tas taču neizslēdz iespēju, ka mēs varam balsot gan par redakcijas komisijas variantu, tas ir, par to, par ko jūs, cik es saprotu, šobrīd esat, un tad atsevišķi par pašvaldību komisijas variantu.

I.Silārs: Mēs varam balsot, kā vien deputāti vēlas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Štein!

V.Šteins: Es negribētu piekrist kolēģa Silāra teiktajam, jo jau šobrīd situācija ir tāda, ka mūsu pretinieks ir apbruņots un tieši ir vajadzīgi pašvaldības policijas ieroči. Es visus aicinu balsot par to, ka ir vajadzīgi pašvaldības policijai šie ieroči...

Priekšsēdētājs: Deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Piedod, Ivar, bet es tev iebildīšu, jo arī Škapara kungs skaidri pateica, ka Škapara kunga vadītā komisija jeb, kā mēs saīsināti sakām, pašvaldību komisija, ir visvairāk saistīta ar reālo varu uz vietas. Tā ir vienīgā komisija, kas nepārtraukti strādā kontaktā ar reālajām pašvaldībām, ar tām, kuras saskaras ar šiem jautājumiem un kuras skar šis likums. Ja šī komisija saka, ka tam tā ir jābūt, tad tas ir kompetents spriedums, un šo spriedumu neapstrīd arī Jundža kungs, kurš ir speciālists savas komisijas jautājumos. Tāpēc es aicinu balsot par šo variantu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Diskusija vakar bija arī frakcijā. Bija pat pieci varianti uz balsošanu. Tomēr vienojāmies, ka jāatbalsta 19.1.variants. Ja šodien šis mūsu frakcijas vakardienas lēmums nav spēkā, tādā gadījumā viss sākas no gala. Bet balsu skaits bija tāds, ka tas tomēr bija frakcijas lēmums arī.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Kolēģi, vakardienas apspriede neiekļāva tieši šo jautājumu par ieročiem. Es gribētu pasvītrot, ka mums ir jāpieņem tāds lēmums, kas ir ne tikai vēlams, bet arī reāls, jo dotajā gadījumā bez tā, ka mēs dabūsim šeit cilvēkus, kuri grib strādāt Latvijas Republikas vārdā, otrs jautājums būs- mūsu materiālās iespējas šos cilvēkus apgādāt. Mēs paliksim gribot, jo nevaram viņiem iedot ieročus, patruļautomašīnas, un mēs vēl attiecībā uz daudzko paliksim gribot. Kādēļ mums šodien pieņemt lēmumus, kurus pēc tam Važņa kungs fiziski nevarēs izpildīt? Mēs lamāsim viņu, protams. Es iesaku par šo jautājumu padomāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Važņa kungs!

A.Vaznis: Es domāju, ka nevajag atraut vienu no otra divus jautājumus: funkcijas un uzdevumus no materiāltehniskā nodrošinājuma. Materiāltehniskajam nodrošinājumam ir jāatbilst tām funkcijām un tiem uzdevumiem, kas paredzēti likumā. Ja mēs pieņemam funkcijas un uzdevumus tādā redakcijā, par kādu nupat vienojāmies, tad tur šaujamieroči nav vajadzīgi. Rodas gluži dabiski jautājums- kādam nolūkam. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, ja mēs runājam par ieročiem, tad ir jādomā, kas ar šiem ieročiem apgādās. Iekšlietu ministrija nav spējīga apgādāt municipālo policiju ar šaujamieročiem. Ja ir kādi citi avoti, tad tas man nav zināms.

Trešais jautājums- kas nodrošinās apmācību apieties ar šiem šaujamieročiem, kas nodrošinās šo šaujamieroču glabāšanu un kur tie tiks glabāti? Jūs zināt, ka ne visiem, bet tikai atsevišķiem milicijas darbiniekiem ir dotas tiesības pastāvīgi nēsāt šaujamieročus. Kur policisti glabās ieročus ārpus sava noteiktā darbalaika? Ja mēs dodam šaujamieročus, tad ir jābūt funkcijām un uzdevumiem, kur šos šaujamieročus lietot. Šādas funkcijas un šādus uzdevumus es likumā neredzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Starpbrīdis. Pēc starpbrīža balsosim.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu priekšlikumus par balsošanu.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojam, gribu izteikt dažus apsvērumus.

Es domāju, ka Škapara kungam pilnīgi nav taisnība tajā ziņā, ka mūsu komisija neejot ne uz kādiem kompromisiem, kā viņš tikko apgalvoja. Tieši otrādi. Attiecībā uz 12.panta atsevišķiem punktiem mēs esam gatavi uz kompromisu. Bet skatīsimies konkrēti! Ir piedāvāts otrā variantā pārcelt, bet par to mēs vakar nobalsojām pret kopumā. Mēs nekādu kopsaucēju neatradām. Man ir priekšlikums izskatīt šā 12.panta punktus. Tas neprasīs ilgu laiku. Jāprecizē vietējās pašvaldības tiesības un pēc tam jāizlemj jautājums, vai šo tiesību realizēšanai (un ne tikai) ir vajadzīgi ieroči vai nav. Tātad divi jautājumi jāatrisina 19.pantā. Tāpēc es ierosinātu atgriezties pie 13.panta 5.punkta un izlemt, vai mēs akceptējam vai ne.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, man liekas, ka tomēr šos pantus vajadzēs izskatīt, citādi mēs nevienosimies. Te ir tik daudz pretrunu. Mēs jau nolēmām, ka 1. un 4.punkts ir skaidrs, tagad runa par 5.punkta izslēgšanu vai atstāšanu. Arī attiecībā uz pašvaldības policiju. Vai mēs varam balsot par 5.punktu?

T.Jundzis: Ir priekšlikums šo punktu ietvert policijas pilnvarās. To ierosina Škapars, Geidāns, un es arī piekrītu, ka iekļaujam šo punktu pašvaldības policijas pilnvarās. Proti, policijai ir tiesības aizturēt militārās personas un nogādāt tās attiecīgi komandantūrā, kā ir paredzēts šajā punktā.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 5.punkta iekļaušanu 12.pantā attiecībā uz pašvaldības policijas funkcijām. Otrs variants bija- neiekļaut. Mēs varam par abiem balsot.

Pirmais laikam ir radikālākais šinī gadījumā. Rezultāts: 45.

Balsosim par to, lai šo punktu izslēgtu no pašvaldības policijas funkcijām.

T.Jundzis: Par to nav jābalso. Tas nav iekļauts arī projektā. Mēs izskatām priekšlikumu par iekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Labi, balsosim par pantu kopumā. Tālāk, 6.punkts.

T.Jundzis: 6.punkts ir iekļauts, par to nav jābalso. Par 7.punktu. Vai kāds pieprasa, lai 7.punkts būtu pašvaldību policijas tiesībās, jo tā tomēr acīmredzot ir valsts policijas funkcija. Ja neviens nepieprasa, tad mēs varam par to nebalsot. Līdz ar to pašvaldībai šo tiesību nebūs.

Priekšsēdētājs: Nepieprasām.

T.Jundzis: 8. un 9.punkts ir iekļauti pašvaldības policijas tiesībās. 10.punkts ir iekļauts. 11.punkts arī ir iekļauts. 12.punkts ir iekļauts. Tālāk ir priekšlikumi par 13.punktu, kurš pagaidām projektā nav iekļauts, bet Punovska kungs un Geidāna kungs ierosina, ka arī šo 13.punktu varētu iekļaut pašvaldības policijas tiesībās.

Priekšsēdētājs: Pašvaldību komisija arī šo punktu izslēdz.

T.Jundzis: Es domāju, ka būtu pamats atklāt nelielu diskusiju par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Par 13.punktu vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Es ļoti atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj! Es laikam nepaspēju laikā pienākt pie mikrofona, lai izteiktos par 7.punktu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, ka nepamanīju. Atgriezīsimies vēl pie 7.punkta.

A.Punovskis: Es ierosinātu šo 7.punktu arī ieslēgt projekta nodaļā par tiesībām, kuras ir pašvaldības policijai. Šeit rakstīts, ka pašvaldības policijai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā aizturēt personas, kuras tiek turētas aizdomās par nozieguma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Pašvaldības funkcija ir faktiski personu sodīšana, personu aizturēšana, nepieļaušana, lai tās izdarītu administratīvos pārkāpumus. Galu galā pašvaldības policija ir un rīkojas, kā šeit ir teikts, savas kompetences ietvaros. Tātad tai ir tiesības aizturēt personas, kuras tur aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu. Es domāju, ka šis 7.punkts nav pretrunā ar pašvaldības policijas funkcijām.

T.Jundzis: Cienījamais Punovska kungs! Izskatot komisijā šo priekšlikumu, mēs bijām kategoriski pret jūsu ierosinājumu. Šeit faktiski ir runa par procesuālām darbībām, pamatā- par kriminālprocesuālām. Tas, ko jūs ierosināt, ir pilnā mērā ierakstīts jau tajā punktā, kuru mēs esam iekļāvuši 4.pantā. Tur ir teikts, ka ir tiesības likumā paredzētajā kārtībā un gadījumā nogādāt policijas iestādē likuma pārkāpējus, izdarīt personas apskati, mantu, dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt pārkāpējus, veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai. Tādējādi jautājums par administratīvo atbildību šajā punktā ir atrisināts, bet kriminālprocesuālo jautājumu risināšanu, kuri 7.punktā ir galvenie, tomēr nevajadzētu uzticēt pašvaldības policijai.

Priekšsēdētājs: Ja Punovska kungs domā, ka jābalso, mēs varam balsot.

A.Punovskis: Paldies. Jundža kungs mani pārliecināja.

Priekšsēdētājs: Atgriežamies pie 13.punkta.

T.Jundzis: Par 13.punktu varētu atklāt nelielu diskusiju, iekļaut to pašvaldību pilnvarās un tiesībās vai ne.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka 13.punkts, manuprāt, ir tas, kurā mēs nedrīkstam pieļaut nekādas atšķirības starp dažādām pašvaldībām. Šai procedūrai vajadzētu būt stingri centralizētai un tikai valsts policijas kompetencē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Škaparam.

J.Škapars: Es pievienojos Simsona kungam, jo domāju, ka precīzi jāsadala funkcijas. Ar šādu lietu mēs saskārāmies jau, runājot par pašvaldības likumu. Funkcijas precīzi jāsadala. Ja ar to nodarbosies kārtības policija, tad tai tas jāorganizē līdz galam. Jābūt precīzai centralizētai kārtībai.

Priekšsēdētājs: Vārds Punovska kungam.

A.Punovskis: Es gan nedomāju, ka šīs tiesības, kas ir nodotas valsts policijai, izslēgtu tās tiesības, kuras būtu nododamas pašvaldības policijai. Tas, ka pašvaldības policija veiks to personu uzskaiti, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, nav pretrunā ar centralizēto uzskaiti, kuru veic valsts policija. Es domāju, ka šādas tiesības ir jāatstāj pašvaldības policijai.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu formulēt pats savu viedokli. Es domāju, ka šis jautājums nav tik principiāls, lai arī kā tas tiktu izlemts. Bet man tomēr nedaudz simpātiskāks liekas Škapara kunga un Simsona kunga teiktais par vienotu valsts uzskaiti. Kas attiecas uz pierakstiem piezīmju grāmatiņās vai pašu izstrādātās veidlapās, tas nav aizliegts. Kas ar likumu nav aizliegts, to pašvaldība dara un darīs. Bet šajā punktā tomēr ir runa, kā var saprast, par vienotu, valsts apstiprinātu veidlapu izstrādāšanu, to aizpildīšanu un nogādāšanu Iekšlietu ministrijā. Šī funkcija acīmredzot būs uzlikta par pienākumu, nevis kā tiesības pašvaldības policijai. Pašvaldības policija, es domāju, to varēs darīt neatkarīgi no tā, vai šādas tiesības būs speciāli ierakstītas vai ne.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Es tomēr domāju, ka šajā gadījumā vajadzētu balsot. Vismaz es pastāvu uz savu priekšlikumu. Šeit nekur nav teikts par vienotu valsts uzskaiti, par veidlapu izpildīšanu, šeit ir runa par tiesībām veikt personu uzskaiti. Šādas tiesības pašvaldības policijai ir jādod. Ja šīs tiesības netiek dotas, to var interpretēt tādā veidā, ka pašvaldības policijai ir aizliegts veikt šo personu uzskaiti. Tādēļ es vēlreiz apstiprinu, ka nav pretrunu starp to, ka šīs tiesības ir valsts policijai un pašvaldības policijai. Valsts policija veic centralizētu uzskaiti, pašvaldības policija veic to uzskaiti, kas tai ir nepieciešama.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Jundža kungs! Varbūt mēs varētu šo 13.punktu arī iekļaut un tikai pašā beigu daļā rakstīt tā: "...kuri nepieciešami pašvaldības policijas uzdevumu pildīšanai".

T.Jundzis: Es domāju, ka tas maz ko atrisina. Otrkārt, tas praktiski padara neiespējamu 29.panta priekšpēdējās rindkopas formulējumu, jo tur ir atsauce tikai uz attiecīgā 12.panta punktiem.

I.Silārs: Tādā gadījumā es būtu pret, jo šeit ir arī personas, kuras izdarījušas kriminālnoziegumus. Es domāju, ka to jau atrisina 19.panta pats pirmais punkts, kurā teikts, ka pašvaldības policijas pasākumos ietilpst tiesību pārkāpumu profilakse. Kā citādi viņi to profilaksi veiks, ja neuzskaitīs? Tas, man liekas, nemaz nav jāatrunā tālāk.

T.Jundzis: Es piekrītu un aicinu balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par minētā punkta iekļaušanu pašvaldības policijas funkcijās. Mēs jau argumentāciju izteicām. Tikai tādā gadījumā, ja būs balsojošo vairākums, mēs to iekļaujam. Rezultāts: 24. Nav balsojošo vairākuma. Mēs neiekļaujam šos uzdevumus pašvaldības policijas funkcijās. Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Par 14.punktu nav nekādu ierosinājumu. Par to varam nebalsot. Par 15.punktu ir ierosinājums šo punktu iekļaut pašvaldības policijas tiesībās. Runa ir par transporta un gājēju kustības pārtraukšanu vai ierobežošanu pa ielām un ceļiem atsevišķos gadījumos.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 12.panta 15.punkta iekļaušanu pašvaldības policijas funkcijās. Komisija atbalsta un tās priekšsēdētājs arī. Neviens neiebilst. Tad nobalsojam varbūt? Iebildumu nav, turpinām.

T.Jundzis: Tālāk ir runa par 16.punktu. Jautājums par iekļūšanu dzīvojamās telpās. Bet te jums, cienījamie kolēģi, jāpaņem tā lapiņa, ko jūs saņēmāt vakar vai šodien. Tā ir ar manu parakstu. Citiem vārdiem, es domāju, ka 16.punkts tiešām nebūtu ietverams pašvaldības policijas funkcijās.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Cālītim.

I.Cālītis: Tautas pašvaldības komisija ir pret šā punkta iekļaušanu pašvaldības policijas funkcijās.

Priekšsēdētājs: Tad viss ir skaidrs. Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: 17.punkts jau ir iekļauts. Par 18.punktu ir izteikti priekšlikumi, ka to varētu iekļaut pašvaldības policijas tiesībās. Ir kādi priekšlikumi? Tad nebalsosim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Mūsu komisija izteicās, ka to nevajadzētu iekļaut pašvaldību kompetencē. Kāpēc? Ir vajadzīga kaut kāda konsekvence. Ja mēs neatļāvām 16.punktu, kur bija runa par dzīvokļu kratīšanu, tad kāpēc cita veida īpašumu varētu izkratīt? Tas attiecas uz transporta līdzekļu apskati. Ko nozīmē izdarīt apskati, to jūs visi ļoti labi zināt. Tā ir tā pati kratīšana, kas dzīvoklī. Šeit vajadzētu būt konsekvencei. Tāda rakstura punktu iekļaušana, manuprāt, neliecina par pašvaldības demokrātiskumu. Diezin vai tas atbildīs jaunajai Konstitūcijai. Es domāju, ka tas jāizņem no pašvaldības kompetences.

Priekšsēdētājs: Tad tur vairs nav nekas ne balsojams, ne apspriežams. Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Par 19.punktu arī netiek prasīts, ka vajadzētu iekļaut. Es domāju, ka ir skaidrs, ka lidostās nebūs pašvaldības policijas.

Priekšsēdētājs: Cālīša kungs, jūs par 19.punktu gribējāt runāt?

I.Cālītis: Par 19.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Cālītis: Mūsu komisija ir pret šā punkta iekļaušanu pašvaldības policijas funkcijās.

Priekšsēdētājs: Jā, pareizi.

T.Jundzis: Pilnīgi pareizi, neviens arī neierosina iekļaut. Tātad par to nav jābalso. Es nezinu, vai 20.punktu kāds prasa vai neprasa iekļaut pašvaldības tiesībās. Domas te ir mainījušās vairākkārt.

Priekšsēdētājs: Praktiski nevienā rakstiskā priekšlikumā nav šīs domas.

T.Jundzis: Tad balsojam par 20.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Ja runājam par pašvaldību, ka tā nebūs tik kompetenta, tad vajadzētu izņemt rindas no šā 20.punkta. Tas varētu būt atsevišķi: "Aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais sastāvs apdraud satiksmes drošību vai kuru izplūdes gāzes atmosfērā pārsniedz pieļaujamās normas." Tā kā pašvaldības policijai nebūs tik detalizēta kompetence, tā varētu tik tehniskas lietas arī nepārzināt. Tās varētu vienkārši izsvītrot no šā punkta ārā. Bet 20.punktu kopumā varētu pieņemt.

T.Jundzis: Ja mēs tomēr skatām šo punktu, tad, manuprāt, pašvaldības policists pilnībā tiks galā ar pārējiem jautājumiem, kas šeit minēti, un es nezinu, vai būtu kāds loģisks pamatojums te dalīt kaut ko nost, Es domāju, ka jāizšķiras- vai nu jā, vai nē.

Priekšsēdētājs: Principiāli izšķiramies par 20.punkta iekļaušanu. Balsosim par Škapara kunga ierosinājumu arī 20.punktu iekļaut pašvaldības policijas funkcijās.

T.Jundzis: Pilnībā Škapara kungs ierosina, ja?

Priekšēdētājs: Rezultāts: 35- par. Tātad ir iekļauts.

T.Jundzis: Par 21.punktu laikam ir vienīgi deputāta Punovska priekšlikums, ka to arī varētu iekļaut. Pašreiz nav iekļauts. "Ierobežot vai aizliegt remontu un celtniecības, kā arī citu darbu veikšanu uz ielām un ceļiem, ja netiek ievērotas prasības par sabiedriskās drošības un transporta kustības drošības garantēšanu."

Priekšsēdētājs: Pašvaldību komisijai arī, kā es saprotu, nav iebildumu par šā panta iekļaušanu. Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es domāju, ka tieši pašvaldība ir tā, kura pieņem lēmumu, ka jāaizliedz remonts vai celtniecības darbi, jo tas ir pašvaldības kompetencē- šādu darbu aizliegšana. Tas tieši jāizdara būtu pašvaldības policijai. Tādēļ šis punkts ir jāiekļauj.

T.Jundzis: Es atbalstu.

Priekšsēdētājs: Neviens neiebilst, nav jābalso.

T.Jundzis: Uzskatīsim, ka ir iekļauts.

Priekšsēdētājs: 22.punkts.

T.Jundzis: Par 22.punktu arī bija deputāta Punovska priekšlikums, laikam gan vienīgais. Es kategoriski iebilstu pret šā punkta iekļaušanu pašvaldības funkcijās, jo šeit runa ir par operatīvo darbību. Tā nav vienkārši, tā sakot, aktīva darbošanās. Juristi ar operatīvo darbību saprot pavisam ko citu. Mēs arī lēmumā par likumprojekta spēkā stāšanos esam paredzējuši, ka būs speciāls likums tieši par operatīvās meklēšanas pasākumiem. Šī ir specifiska, tikai valsts kriminālpolicijas funkcija. Operatīvās meklēšanas pasākumi nav pat visas valsts policijas funkcija, tā ir daudz šaurāka.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Es ļoti atvainojos, šeit ir mana kļūda, es tiešām biju kļūdījies ciparos.

T.Jundzis: Skaidrs. Tādā gadījumā neviens nepieprasa, ka šo punktu vajadzētu iekļaut pašvaldību tiesībās.

Priekšsēdētājs: 23.punkts. Nav. 24.punkts?

T.Jundzis: Par 24.punktu.

A.Punovskis: Es ļoti atvainojos...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Punovskis: Es tomēr ierosināju, ka 23.punktu ir nepieciešams iekļaut pašvaldību tiesībās. Šis punkts ir ļoti plašs un diezgan izvērsts. Es pilnīgi piekrītu, ka daļa no tā, kas šeit ir minēts, neietilpst pašvaldības funkcijās, bet daļa ietilpst. Tieši pašvaldības uzdevums ir kontrolēt tirdzniecības noteikumu pārkāpumus, novērst dažādus izlaupīšanas mēģinājumus. Šīs funkcijas daļēji arī attiecas uz pašvaldības policiju. Šo punktu vajadzētu sadalīt divās daļās, vienu daļu attiecināt uz pašvaldības policiju, vai tomēr dot pašvaldības policijai tiesības veikt visas tās funkcijas, kas uzskaitītas 23.punktā.

T.Jundzis: Es domāju, ka mēs ļoti sarežģīsim dzīvi gan sev, gan tiem, kam būs jāizpilda šis likums. Faktiski tiesībpārkāpumu profilakse ir pašvaldību funkcija. Šādas funkcijas vai tiesības tām esam paredzējuši 12.panta pirmajos punktos. Es domāju, ka tas ir pietiekami. Var sastādīt, piemēram, protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem. Tas ir 4.punkts. Tirdzniecības noteikumu pārkāpums arī ir parasti administratīvs pārkāpums. Pamatojoties uz 4.punktu, var sastādīt protokolu likumā paredzētajos gadījumos, nogādāt policijas iestādē pat veikala pārdevējus, izdarīt personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati. Es domāju, ka pēc šā punkta varētu veikt arī veikalu pārbaudi. Varbūt Punovska kungs piekristu? Tas, ko viņš vēlas, ir citos punktos atrisināts.

Priekšsēdētājs: Vārds Punovska kungam.

A.Punovskis: Godājamais Jundža kungs, man liekas, ka mēs tomēr nedaudz jaucam divas lietas- funkcijas un tiesības. Mēs šajā gadījumā runājam par tiesībām. Par tiesībām noteiktas kompetences ietvaros. Otrajā teikumā teikts, ka "vietējās pašvaldības izpildkomitejas pārstāvim kopā ar policijas darbiniekiem ir tiesības apsekot ražošanas telpas". Vai tiešām ir obligāti jāpieaicina valsts policija, vai pašvaldība to nevar darīt kopā ar pašvaldības policiju? Es domāju, ka to var darīt kopā ar pašvaldības policiju, tādēļ šīs tiesības būtu jādod.

T.Jundzis: Cienījamais kolēģi, es tiešām sākumā runāju par funkcijām, kādas 19.pantā ir paredzētas, bet pēc tam es jums izskaidroju 4.punktu 12.pantā. Tās ir tiesības. Tiesības sastādīt protokolu, izdarīt mantas apskati, izņemšanu un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Bet, Jundža kungs, kā jūs vērtētu, ja mēs ierakstītu 23.apakšpunkta otro daļu?

T.Jundzis: Vai par bankām ir runa?

I.Silārs: Nē, tā taču ir izsvītrota.

T.Jundzis: Tātad- "veikt pārbaudes, lai noskaidrotu, kā tiek ievērotas normas un noteikumi patērētāju interešu aizsardzībai, ražojot, uzglabājot, transportējot vai realizējot plaša patēriņa preces un sniedzot sadzīves pakalpojumus". Domāju, ka varētu...

I.Silārs: Tās ir tiesības veikt pārbaudes pašvaldības iedzīvotāju interešu aizsardzībai. To mēs varam uzticēt no šā panta, es domāju, pilnībā. Respektīvi, ir runa par 23.apakšpunkta otro daļu.

T.Jundzis: Šis punkts ir visai plašs. Te ir runa par pārbaudēm, kas saistītas ar produkcijas ražošanu un uzglabāšanu. Tās tomēr ir īpašuma izlaupīšanas apkarošanas nodaļas specifiskas funkcijas. Tas mani nedaudz uztrauc.

I.Silārs: Bet šeit ir skaidri atrunāts- "kā tiek ievērotas normas un noteikumi". Nekas vairāk. Normas un noteikumi. Tikai pārbaudes pēc esošām normām un noteikumiem.

T.Jundzis: Jā, plaši tomēr aiziet.

Priekšsēdētājs: Tā, kolēģi, te ir skaidrs tikai viens. Būtībā mēs varam šo punktu iekļaut vai neiekļaut, jo cita priekšlikuma praktiski nav. Ir tikai diskusijas. Vajag sagatavot konkrētu rakstisku priekšlikumu, ja jūs domājat, ka cita redakcija ir pieņemamāka.

T.Jundzis: Piedošanu, Īvāna kungs, par Silāra kunga priekšlikumu principā ir jābalso. Viņš ierosina iekļaut ne visu 23.punktu, bet 23.punkta otro daļu.

Priekšsēdētājs: Kura ir otrā daļa? No kuras vietas?

T.Jundzis: Tehnoloģiskās normas ir otrā daļa.

Priekšsēdētājs: Līdz panta beigām?

T.Jundzis: Es personiski tomēr neatbalstītu šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Cienījamais Jundža kungs un kolēģi! Es atvainojos, ka trešo reizi runāju, bet es tomēr kategoriski pastāvu uz 23.punkta iekļaušanu, jo šī dzīve, kāda patlaban ir, pierāda, ka tas ir vienkārši nepieciešams.

Elementārs piemērs. Pašvaldību pārstāvji, pildot savas dienesta funkcijas, apseko uzņēmumus, apseko to teritorijas. Tas ir minēts šajā likuma punktā. Personas tiek ielaistas, ja tās ir pašvaldību darbinieki. Bet pašvaldības policijas darbinieki, kas šīs personas pavada, netiek ielaisti šajās teritorijās un nevar piedalīties teritoriju apsekošanā. Ir nepieciešams dot tiesības pašvaldības policijai iekļūt šajās teritorijās. Tās ir tikai tiesības. Nepieņemot šo punktu, neviens uzņēmums pašvaldības policistus savā teritorijā neielaidīs, un pašvaldību darbinieki varēs tikai prasīt valsts policijas darbinieku palīdzību. Man liekas, tas tomēr ir pārāk sarežģīti.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Varbūt Punovska kungam pieņemamāks ir tāds variants. Šī ir otrā redakcija, nāks vēl trešais lasījums. Es sapratu visu kopējās domas, ka šis pants ir ļoti garš un ietver sevī daudzus jēdzienus, tāpēc kādu daļu no tā varētu pieņemt. Varbūt Punovska kungs sagatavos trešajai redakcijai šā panta daļu? Es labprāt balsotu par to, bet tad, ja redzētu rakstiski.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Es pilnīgi pievienojos Geidāna kunga domām. Gribu vēl pastiprināt šo viņa repliku ar to, ka 23.pants prasa ārkārtīgi augstu kvalifikāciju. Te nav tikai tā, ka aiziet un paņem pie rokas, te ir jāpierāda, ka tu drīksti paņemt pie rokas. Otrkārt, mums ir jāzina, vai tas ir vispār reāli, jo šis viss lielais mehānisms, kas te ir, nozīmē, ka pašvaldības nodarbosies tikai ar bodīšu kontroli un nedarīs neko citu. Tā ka man ir ierosinājums- nolaisties uz mīļās zemes un trešajā lasījumā ierobežot šo punktu tā, lai tas ir reāli izpildāms.

Priekšsēdētājs: Varbūt Važņa kungs grib kaut ko komentēt, cik reāla varētu būt izpilde, ja šo punktu iekļautu?

A.Vaznis: Es domāju, ka praktiski vajag atkal atgriezties pie tā paša jautājuma par funkcijām un uzdevumiem. Manuprāt, tādas nepieciešamības nav. Lai kaut ko izdarītu, lai varētu iejaukties, piemēram, veikt noziegumu profilaksi un tā tālāk, ir jābūt ļoti pamatīgām speciālajām zināšanām. Ekonomiskā policija, kura ar to nodarbojas, tiek ļoti aktīvi gatavota un tad arī ne vienmēr tiek ar šiem jautājumiem galā. Es domāju, ka nevajag līst tādās funkcijās, kas ir tik sarežģītas, ka pēc tam nevarēs tikt no turienes ārā. Es iesaku to nelietot.

Priekšsēdētājs: Te tātad ir trīs viedokļi, par kuriem vajadzētu nobalsot, lai mēs redzam, kā sadalās balsis. Pirmais viedoklis- iekļaut šo pantu pilnībā. Deputāts Silārs ierosināja (tas ir vienīgais praktiskais priekšlikums) balsot par šā panta otro daļu (pēdējā rindkopa 15.lappusē līdz beigām un 16.lappusē), un trešais variants- neiekļaut vispār šo pantu. Tas pašlaik arī nav iekļauts, bet acīmredzot vajadzētu balsot, lai katrs var izteikt savu attieksmi.

T.Jundzis: Es tikai pirms balsošanas gribu izteikt savu viedokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Tā būs ļoti rupja kļūda, ja mēs iekļausim šo pantu kopumā. Es domāju, ka arī daļu nav pamata iekļaut. Šī tomēr ir palīgpolicija. Ja mēs to vēl centīsimies nogremdēt ekonomisko noziegumu apkarošanā, ar kuru nodarbosies tikai viena daļa no valsts policijas, tad tai neatliks laika un nebūs iespējas nodarboties ar tiesiskās kārtības uzturēšanu pilsētās un pagastos. Man liekas, tā būs ļoti rupja kļūda, ja mēs šo pantu iekļausim.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Cālītim.

I.Cālītis: Tautas pašvaldības komisija ierosina izslēgt šo pantu no pašvaldības policijas kompetences.

Priekšsēdētājs: Balsojums par to- iekļaut vai neiekļaut. Kurš ir par iekļaušanu?

T.Jundzis: Varbūt Punovska kungs arī noņems šo priekšlikumu?

Priekšsēdētājs: Balsošanas rezultāts: 7- par. Tātad nav nozīmes balsot tālāk.

T.Jundzis: Tādā gadījumā- 24.punkts. Šeit arī ir dažādi priekšlikumi. Pagaidām šis punkts nav ietverts pašvaldību kompetencē, bet nav izslēgts variants, ka to varētu arī iekļaut.

Priekšsēdētājs: Kāds ir komisijas viedoklis par šā 24.punkta iekļaušanu?

T.Jundzis: Es tūlīt, kolēģi, vērsīšu jūsu uzmanību uz to, ka šajā lapā ar manu parakstu ir paredzēts šis 24.punkts nedaudz citādā redakcijā nekā šajās grāmatiņās. Es nolasīšu vēlreiz. Tātad punkts ir šādā redakcijā, ieslēgts valsts policijas kompetencē: "Izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuru izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana vai realizēšana ir aizliegta ar likumu vai kuras uzglabā bez atļaujas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar likumu, kā arī izņemt dokumentus ar viltojuma pazīmēm." Tātad šādā redakcijā mēs piedāvājam šo punktu attiecībā uz valsts policijas kompetenci. Es pieļauju, ka šādas tiesības varētu būt arī pašvaldības policijai.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt mums atgriezties vēl pie 12.panta, pārbalsot 24.apakšpunktu un dot šajā apakšpunktā minētās tiesības arī pašvaldības policijai. Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Atļaujos izteikt šaubas, vai municipālās policijas ierindnieks spēs konstatēt, ka dokumentam ir viltojuma pazīmes. Vai tā nav pārāk liela kompetence, kas vajadzīga, un vai nav tā, ka to varēs izdarīt tikai speciāli sagatavots valsts policijas darbinieks?

T.Jundzis: Es domāju, ka jūs, kolēģi, atceraties vienā no "Atmodas" pēdējiem numuriem publicētos viltotos dolārus. Es domāju, ka jebkurš no jums spēs pateikt šinī gadījumā, kas ir viltots un kas nav. Ja nepieciešama lielāka ekspertīze, tā jau ir cita problēma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Otrs jautājums- kāda būs izņemšanas noformēšanas kārtība? Ja vienai tantei būs atsūtīts vai kaut kur dabūts dolārs un pašvaldības policists domās, ka tas ir viltots, viņš to iestāstīs tantei, un tante būs priecīga, ka tikusi no tā dolāra vaļā. Bet tas varbūt būs tomēr bijis īsts.

T.Jundzis: Jā, cienījamie kolēģi, uz šo jautājumu es tomēr ļoti konkrēti varu atbildēt. Šis jaunais 24.punkta variants paredz, ka viss darāms likumā noteiktajā kārtībā. To ierosināja Repšes kungs. Komisija pēc ilgiem strīdiem bija vienisprātis, ka šāds likums ir jāizstrādā un likums arī strikti paredzēs.

Iedomājieties situāciju, ka, realizējot savas pilnvaras un tiesības, policists konstatē viltotu dolāru vai kaut kādu acīmredzami aizliegtu priekšmetu. Par to viņam jāzvana uz rajona policijas iecirkni un jāsaka: brauciet un palīdziet atņemt to dolāru.

Kādā veidā to var ierakstīt šajā likumā, par kuru ir runa 24.punkta jaunajā redakcijā?

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, Jundža kungs piedāvā komisijas vārdā atgriezties pie 24.apakšpunkta redakcijas, citādi mēs nevaram balsot par tālāko.

T.Jundzis: Pilnīgi pareizi. Vispirms nobalsot par jauno redakciju, ko mēs pagājušajā reizē atlikām attiecībā uz valsts policiju, un pēc tam otru balsojumu- par vai pret iekļaušanu pašvaldību tiesībās.

Priekšsēdētājs: Ir jānobalso ar balsojošo vairākumu, lai mēs varētu izmainīt šo 24.apakšpunktu. Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Pirmām kārtām es gribētu aizrādīt, ka šobrīd mēs balsosim tieši par frāzēm "saskaņā ar likumu", nevis par to viltoto dokumentu. Jau nobalsotajā variantā ir iekšā- "izņemot dokumentus ar viltojuma pazīmēm". To saku tāpēc, lai deputātiem būtu skaidrība. Šobrīd mēs tikai papildināsim, ja balsosim pēc komisijas priekšlikuma par vārdiem "saskaņā ar likumu vai kuru glabāšana ir aizliegta ar likumu". Es, protams, atbalstu komisijas variantu un aicinu balsot par šo 24.apakšpunkta redakciju.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par papildinājumu "saskaņā ar likumu". Tā ir 12.panta 24.apakšpunkta jauna redakcija. Jānobalso ar balsu vairākumu. Rezultāts: 44. Pieņemts.

Attiecībā uz pašvaldības policiju, par iekļaušanu. Jābalso par iekļaušanu? Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gan domāju, ka diez vai rīkosimies pareizi, ja šiem pašvaldības policistiem, kuri pēc savas sagatavošanas praktiski ir kārtības sargi, uzticēsim izņemt priekšmetus. Vai viņi būs kompetenti spriest par viltojuma pazīmēm? Te tiešām var būt tā, ka viņi izņems tantiņai pareizus priekšmetus un iestāstīs, ka tie ir viltoti. Tā vairs nav kārtības policijas kompetence. Pašvaldības policija ir kārtības policijas palīgdienests, bet šīs jau faktiski ir kriminālpolicijas kompetences. Tādēļ es esmu pret.

Priekšsēdētājs: Paldies.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, manuprāt, cienījamā kolēģa Silāra argumenti ir pilnīgi nepārliecinoši. Ne mazāk sekmīgi to, ko minēja Silāra kungs, izdarīs arī valsts policists, ja viņš būs negodīgs.

Otrkārt, mēs ierakstījām, piemēram, tādu funkciju kā transporta līdzekļu apskate, par kuru mēs nobalsojām. Ko tad līdz apskatīt šo transporta līdzekli, atrast tur, piemēram, sprāgstvielas un neizņemt tās! Ja pašvaldības policists vai valsts policists būs kļūdījies, tad jebkurā gadījumā par šo kļūdu viņš ir disciplināri atbildīgs. Kļūdīties var katrs, un katrs arī par to ir atbildīgs. Bet nav nekādas loģikas, ja policists vai kārtības sargs ierauga acīm redzami aizliegtu vai viltotu priekšmetu vai kādu sprāgstvielu, vai vēl kaut ko un tad viņš zvana uz rajonu un lūdz palīdzēt neatļauto lietu izņemt.

Tas viss tiks noformēts likumā noteiktajā kārtībā. Ja nebūs pareizi izdarīts, iestāsies atbildība.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 24.apakšpunkta iekļaušanu arī pašvaldības policijas funkcijās. Rezultāts: 33. Tātad iekļauts. Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, par 25.punktu nav nevienam šaubu, ka tas nav jāiekļauj pašvaldības policijas kompetencē.

26.punkts jau ir iekļauts. 27.punkts jau ir iekļauts. 28.punkts jau ir iekļauts. Par 29.punktu, kurš pagaidām nav iekļauts, ir Geidāna kunga ierosinājums, ka šo punktu arī varētu iekļaut pašvaldības policijas kompetencē. Tātad- piešķirt pašvaldības policijai tiesības izsludināt un izmaksāt atlīdzību jebkurai personai par palīdzību noziegumu atklāšanā un noziegumus izdarījušo personu aizturēšanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Mazliet neloģiski būtu, jo līdzekļu jautājums ir pašvaldības ziņā. Tie ir pašvaldības līdzekļi, un tikai pašvaldība var lemt, nevis pašvaldības policists.

Priekšsēdētājs: Es te sapratu arī, ka Geidāna kungs ir rakstījis, "izņemot" veselu rindu un arī 29.punktu, tātad viņš neierosina to iekļaut.

T.Jundzis: Tādā gadījumā noņemam šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Mums ir jāakceptē šis pants kopumā par pašvaldības policijas funkcijām.

T.Jundzis: 19.pantā ir palicis balsojums par šaujamieročiem.

Priekšsēdētājs: Mēs esam izteikušies pietiekami jautājumā par šaujamieročiem. Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Pirms balsojam par šaujamieročiem, cienījamie kolēģi, es tomēr visai kategoriski izteikšu savu viedokli. Es domāju, ka nav pieņemami šaujamieročus tagad piešķirt pašvaldības policijai. Gan kadru izglītības un kvalifikācijas līmeņa, gan politisku apsvērumu dēļ, jo pašvaldības pašas ir nestabilas, gan arī tīri tehnisku apstākļu pēc. Kur pašvaldības policija ņems šos ieročus? Važņa kungam ir problēma apbruņot valsts policiju vai miliciju ar ieročiem.

Visbeidzot, es domāju, ka pienāks laiks arī tam, ja šī policija, pirmkārt, sevi pienācīgi parādīs. Pašreiz nav vēl tādu iezīmju, īpaši tajās vietās, kur policija darbojas, ka tai varētu uzticēt ieročus. Domāju, ka pēc gada atgriezīsimies un izlemsim šo jautājumu, bet tagad tas būtu vairāk nekā nenopietns un pārsteidzīgs solis. Ņemiet vērā, ka mēs jau tā piešķiram pašvaldības policijai visai plašu speclīdzekļu klāstu, kura vispār šodien nav viņu rīcībā. Runa ir par stekiem, roku dzelžiem. To vispār patlaban viņiem nav. Tāpēc jāiet pakāpeniski šajā jomā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos visnotaļ cienījamajam Jundža kungam. Varētu piekrist jūsu viedoklim, bet es tomēr aizstāvēšu savu municipālās policijas viedokli. Atcerieties, ko mēs pašā sākumā jau skatījāmies! 19.pantā ir paredzēts, ka nolikumu par pašvaldības policiju izstrādās un apstiprinās Ministru padome. Tātad to pirms apstiprināšanas strikti un korekti skatīs cauri arī Važņa kungs un Iekšlietu ministrijas attiecīgās institūcijas. Tur būs precīzi viss paredzēts, gan kā apmācīs, kā gatavos, kā darīs visu. Arī šodien jebkuram milicim, kurš sāk strādāt milicijā, nedod šaujamieročus. Mani alternatīvā dienesta zēni, kas dienē milicijā Jelgavā, vēl neviens nav šaujamo oficiāli nav dabūjis. Tā ka (smejas) tā nebūs, kā daži no mūsu kolēģiem iedomājas, ka pēc iestāšanās municipālajā policijā katram vismaz ložmetējs būs mājās. Tā jau nebūs. Tas viss tiks stingri reglamentēts, precīzi paredzēts. Virsnieki mācīsies Važņa kunga policijas akadēmijā un beigs ar izcilību. Tam visam gadi jāpatērē, tas nav panākams šodien. Bet šī iespēja mums ir jāparedz- "likumā noteiktajā kārtībā". Nav izslēgts variants, ka no valsts policijas pārnāks strādāt uz municipālo policiju jau sagatavoti, apmācīti un atestēti kadri.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, te jau ir tā problēma, par kuru runā ne mazāk cienījamais deputāts Imants Geidāns. Jelgavā nebūs, kaut arī mēs šeit ierakstām, bet citās pašvaldībās tūlīt būs. Vai tad jūs nezināt, kāda situācija ir Armēnijā un Azerbaidžānā? Armēnijā nav nekā, bet Azerbaidžānā ir viss. Vai gribat, lai mums būtu līdzīga situācija? Nevar jau tā balsot- pēc manis kaut "grēku plūdi". Ir taču jāzina, kāda būs reālā situācija. Mēs nevaram tā balsot, nerēķinoties ar to, kādas sekas būs šim balsojumam. Es esmu pret šaujamieroču piešķiršanu pašvaldību policijām.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Es gribētu tikai piekrist Silāra kungam un gribētu pasvītrot, ka mums šinī gadījumā nav jāsteidzas. Mums vēl nav steku, ko dot. Mums vēl nav kur ņemt roku dzelžus, mums vēl nav kur ņemt dienesta suņus, jo šeit tādi klēpja sunīši laikam neder. Mums nav kur ņemt zirgus. Es domāju, neslimosim atkal ar gigantomāniju. Ja pēc gada vajadzēs, dosim arī pistoli. Bet pašreizējā momentā iesāksim ar to, kas mums ir.

Priekšsēdētājs: Jundža kungs, man tagad nav īsti skaidrs, kādā veidā mēs balsosim- vai par šo palīgteikumu vai vienkārši par principu?

T.Jundzis: Ierosinājums, kuru mēs apspriežam, ir tāds- papildināt šo rindkopu ar vārdu "šaujamieroči".

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis izteicās arī par suņiem un zirgiem. Bet tas lai paliek.

Balsojam par papildinājumu, ka municipālās policijas policistiem ir tiesības lietot šaujamieročus. Par vai pret šo principu?

A.Vaznis: Man ir jautājums deputātiem.

Priekšsēdētājs: Važņa kungs, tagad ir balsošana. Vajadzēja ātrāk lūgt vārdu.

T.Jundzis: Es biju pret.

Priekšsēdētājs: Rezultāts: 19. Tātad ar balsu vairākumu nav pieņemts šis princips. Lūdzu.

T.Jundzis: Līdz ar to mēs varam balsot par šo 20.panta pirmo variantu ar tām izmaiņām, kuras izdarījām priekšpēdējā rindkopā par tiesībām kopumā.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 19.panta pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 52- par, pret- 6, atturas- 6. Pieņemts. Lūdzu.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Nākamais strīdus pants ir 22.

Priekšsēdētājs: Par 20. un 21.pantu nav iebildumu?

T.Jundzis: Nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

T.Jundzis: Šajā 22.pantā mēs esam noraidījuši deputāta Šapovālova priekšlikumu, kurš ierosina iekļaut jaunu rindkopu, nosakot, ka par policijas darbinieka tīšu slepkavību paredzēts augstākais soda mērs, kas noteikts Latvijas Kriminālkodeksā. Es domāju, ka deputāts Šapovālovs, būdams jurists, ir pakļāvies vistīrākajām emocijām, jo no juridiskā viedokļa šāda norma likumā par policiju vienkārši ir kaut kāds neredzēts gadījums. Mūsu Kriminālkodeksā un arī PSRS Kriminālkodeksā un likumdošanas pamatos ir noteikts, ka pie kriminālatbildības var saukt tikai par tiem nodarījumiem, kuri ir paredzēti Kriminālkodeksā. Lai ko mēs ierakstītu likumā par policiju, tas nevar būt par pamatu, lai kādu sauktu pie kriminālatbildības, jo tad būs pretruna ar šiem likumiem. Visbeidzot, es gribu teikt, ka Kriminālkodekss jau tieši to arī paredz, ja slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos vai cietsirdīga un tā tālāk. Šeit arī nāves sods ir paredzēts.

Vēl es gribētu pateikt, ka jau ilgu laiku Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija ierosina, ka mums vispār jācenšas no nāves soda izvairīties un tas vispār likumdošanā jāatceļ, jo ir pretrunā ar starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām. Bet tā jau ir tālāka perspektīva.

Priekšsēdētājs: Neviens neuztur spēkā kādu priekšlikumu? Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Tālāk 23.pantā ir deputāta Šapovālova priekšlikums. Viņš ierosina, ka personām, kuras ieņem valsts kalpotāja amatu policijā, būtu jāparedz tiesības apvienoties arodbiedrībās. Jāsaka tā, ka nevienā likumā, ne par uzņēmējdarbību, ne par presi, ko mēs pieņēmām, šāda norma nav paredzēta. Tas ir vispārējs likums par arodbiedrībām. Visi, kas vēlas, apvienojas arodbiedrībās. Tas ir paredzēts, atskaitot, protams, policijas darbiniekus, kam ir attiecīgas dienesta pakāpes. Par to mēs jau nobalsojām, viņiem tādu tiesību nav, bet tas, ka par kalpotājiem būtu speciāli jāieraksta, ir vienkārši pilnīgi lieki. Tādas tiesības viņiem tiešām būs.

Priekšsēdētājs: Neviens neuztur spēkā šo balsojumu? Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Tad vēl šeit 23.pantā ir daži komisijas piedāvāti labojumi. Latviešu tekstā 32.lappusē otrā rindkopa no augšas sākas ar vārdiem: "Policijas darbiniekiem kā militarizētas un bruņotas valsts tiesību aizsardzības iestādes pārstāvjiem apvienošanās arodbiedrībās ir aizliegta. Policijas darbiniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesā par viņu pieņemtos policijas iestāžu amatpersonu lēmumus." Papildinājums, kuru ierosina komisija, ir šāds- "Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonu lēmumus".

Runa ir par to, ka arī iekšlietu ministrs var atteikt kādai no policijas amatpersonām apmierināt tās sūdzību. Šādā gadījumā, protams, viņam arī būs tiesības griezties tiesā. Tas faktiski ir tīri redakcionāls labojums. Es domāju, ka jautājums nav pēc būtības.

Pēc būtības ir nedaudzas izmaiņas nākamajā rindkopā. Atkal komisijas piedāvātais variants. Šeit ir rindkopa, kura sākas ar vārdiem: "Policijas darbinieki ir pakļauti personīgai valsts obligātajai apdrošināšanai." Mēs ierosinām papildināt ar vārdiem: "Ministru padomes noteiktajā kārtībā" un likt punktu.

Visu pārējo šā panta sadaļu svītrot. Kāpēc? Konsultējoties ar apdrošināšanas speciālistiem šeit Latvijā, iepazīstoties ar citu valstu praksi un konkrēti ar to, kā šie jautājumi risinās Padomju Savienībā, mēs konstatējām, ka tos var atrisināt ar speciālu valdības lēmumu, kurš paredz īpašu apdrošināšanas kārtību, jo vispārējā apdrošināšanas kārtība mūsu policijas darbiniekus neapmierina. Bet īpaša kārtība, kuru arī noregulēs valdība, pastāv.

PSRS pagājušā gada beigās pieņēma speciālu lēmumu, domāju, ka arī mēs to racionālo, kas šajā risinājumā ir, varētu izmantot Latvijā. Piedāvājam šo punktu tādā redakcijā, kā es teicu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Man jau iepriekš bija iebildumi, bet Jundža kungs tos nav ņēmis vērā. Tā ir ceturtā rindkopa. Tur teikts, ka profesionālais risks atzīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilstoši viņa rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem. Viņš jau var pateikt, ka viņam tāda informācija bija. Kaut tā tur tomēr ir jāreglamentē. Kas ir "viņa rīcībā esošā informācija"? Viņš pateiks, ka viņam bija tāda informācija, un šaus nost tagad katru kā bandītu.

T.Jundzis: Cienījamais deputāta kungs! Es piekrītu, ka šī norma ir, pirmkārt, oriģināla mūsu likumā, kaut gan par to zinātnieki un arī praktiskie darbinieki ne reizi vien galvas lauzījuši. Bet tajā pašā laikā jūsu bažām, es domāju, nav īpaša pamata.

Pieņemsim, ka policijas darbinieks ir saņēmis izsaukumu no kaimiņiem, kuri saka, ka šajā dzīvoklī tiek izdarīta slepkavība. Viņš ierodas notikuma vietā, konstatē, ka tiešām tur viens bļauj aiz durvīm un sauc palīgā, ka viņu durot nost. Policists rīkojas atbilstoši šai informācijai. Es domāju, ka tas ir viņa pienākums. Viņš ielaužas šajā dzīvoklī atbilstoši piešķirtajām tiesībām un konstatē, ka tur tomēr nevienu neslepkavo. Visādi var izrādīties. Bet es domāju, ka tā informācija, kas bija policista rīcībā, tomēr prasīja, lai viņš rīkotos. Vai saukt viņu pie atbildības, jo viņš ir iegājis bez pamata? Kā izrādās, tur bija skaļi ieslēgts magnetofons. Protams, tiesā viņam būs jāpierāda, ka šī informācija ir bijusi pietiekami objektīva, pietiekami pamatota. Tiesa izvērtēs. Jebkurai personai, kuras intereses būs aizskartas, pēc mūsu likumdošanas tagad ir tiesības griezties tiesā. Policistam tad nu būs jāpierāda, kāda bija šī informācija un kāpēc viņš pēc tās vadījās. Tāpēc mēs komisijā arī ilgi diskutējām un iztirzājām dažādus variantus, tomēr uzskatījām, ka šāda norma būtu atstājama.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 23.pantu ar komisijas ierosinātajām izmaiņām. Pirmā- papildināt 32.lappusē otro rindkopu un svītrot 3.rindkopā teikuma daļu, un pievienot klāt "Ministru padomes noteiktajā kārtībā". Balsojam par 23.panta pieņemšanu otrajā lasījumā ar komisijas izdarītajiem labojumiem. Rezultāts: 46.

24.pants.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Nākamais labojums ir 26.pantā, kuru mēs diemžēl bijām spiesti noraidīt. Tas ir priekšlikums, kuru iesniedzis...

Priekšsēdētājs: Par kuru, par 26.? Es atvainojos, te ir par 24.punktu.

A.Punovskis: Es atvainojos, par 24.pantu man ir faktiski precizējošs jautājums. No kāda dzīvokļu fonda tiks piešķirti šie dienesta dzīvokļi?

Kā zināms, patlaban ir tā sauktais valsts dzīvokļu fonds, kurš sadalās resoru dzīvokļu fondā un vietējo padomju dzīvokļu fondā. Ir arī uzņēmumu, organizāciju un iestāžu, kolhozu dzīvokļu fonds. No kāda dzīvokļu fonda būs šie dienesta dzīvokļi?

T.Jundzis: Kas attiecas uz uzņēmumu un iestāžu fondu, tad zināms procents saskaņā ar daudziem valdības lēmumiem no šā fonda tiek nodots pašvaldību rīcībā. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām, šeit ir runa tikai par pašvaldību iestāžu dzīvojamo fondu. Tātad, ja resora mājā trīs vai četri dzīvokļi ir piešķirti pašvaldībai, tad, protams, tas arī ir pašvaldības fonds un no tā pašvaldība arī varētu piedāvāt dienesta dzīvokli, bet faktiski ir runa par pašvaldību fondu un tikai.

A.Punovskis: Paldies. Visādā ziņā es iedrošinos apgalvot, ka pašvaldībām faktiski nebūs dzīvokļu, ko piešķirt kā dienesta dzīvokļus. Šāda prasība acīmredzot pastāvēs pēc policijas izveidošanas, un šie dienesta dzīvokļi būs jārada. Ja tie netiks uzcelti vai kādā citā ceļā nodoti pašvaldībām, tad šā fonda faktiski nebūs.

T.Jundzis: Pirmkārt, es gribu atbildēt uz šo jautājumu tā, ka mums jau ir nolikums par dienesta dzīvojamās platības piešķiršanu. Tur nav paredzēta kārtība, ka jebkuram var piešķirt dienesta dzīvokli. Otrkārt, taps likums par dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtību. Tikai atbilstoši šim likumam arī varēs būt runa par šo piešķiršanu.

Visbeidzot, šajā redakcijā ir teikts- "nepieciešamajos gadījumos". Ņemot vērā, ka šāda nepieciešamība ir, un ņemot vērā arī, ka policistu vispār pieņems darbā, ja pašvaldībai ir dzīvoklis, ko piešķirt, būs vienmēr jāskatās šajā pantā. Ja pieņem darbā cilvēku, kurš prasa dzīvokli šajā teritorijā un kuram nav nekāda dzīvokļa, tad pašvaldība, ņemot vērā šo pantu, vienkārši nedos piekrišanu šāda darbinieka pieņemšanai darbā. Meklēs tādu, kam ir dzīvoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: 26.pantā mēs noraidījām deputāta Caunes priekšlikumu. Diemžēl noraidījām, jo šeit deputāts Caune iebilst pret to, ka otrajā rindkopā paredzēta uzturnauda policijas darbiniekiem. Jāsaka, ka deputātam Caunem droši vien ir visai liela taisnība. Bet tajā pašā laikā, ņemot vērā tīri pragmatisko situāciju, kura pašreiz ir izveidojusies, un šos visai sarežģītos dienesta apstākļus, ka gan vakara, gan nakts stundās veikali ir slēgti, ņemot vērā arī to, ka mūsu draudzīgās kaimiņvalsts milicijai šāda uzturnauda ir, vienkārši pēc šādiem pragmatiskiem apsvērumiem mēs negribētu nostādīt sliktākā materiālā situācijā mūsu zemes policistus salīdzinājumā ar kaimiņvalsts miličiem. Citu tādu nopietnu argumentu man nav. Varbūt Važņa kungs man palīdzēs?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Man vienkārši ir iebildums: ja alga ir par mazu, tad vajag palielināt algu. Tad jau rūpnīcu strādniekiem trešajā maiņā arī jāmaksā uzturnauda! Viņiem maksā tikai darba algu attiecīgi ar zināmu koeficientu. Man tikai tāds iebildums, jo nevienai citai profesijai, nevienai citai kategorijai nav paredzēta nekāda uzturnauda, bet visiem tik un tā vajag ēst, vai tās ir trešās maiņas vai otrās maiņas. Milicis zinās, ka viņš iet uz diennakts dežūru, viņam attiecīgi ir jākārto, ja vajadzīgs, un jālūdz palielināt algu. Man vienkārši pret to nosaukumu kā tādu ir iebildumi.

Tad rodas jautājums, cik šī uzturnauda liela, vai uzturnaudu palielinās atbilstoši cenu celšanās mehānismam. Kā tas būs? Te nekas nav norādīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Važņa kungs!

A.Vaznis: Neviens cits amats un neviena cita strādnieku kategorija laikam tomēr nav saistīta ar regulāru pārvešanu uz kazarmu režīmu. Tas ir pirmais jautājums. Mums ir tiesības un ir nepieciešams savus darbiniekus ne tikai norīkot otrajā vai trešajā maiņā strādāt no zvana līdz zvanam, bet pārvest arī uz kazarmu režīmu. Tas ir viens jautājums.

Otrs jautājums- par kriminālpoliciju un arī par kārtības policiju runājot, mēs nevaram prasīt darbu no maiņas līdz maiņai, no zvana līdz zvanam tāpēc, ka bieži ir jāstrādā arī divas, trīs diennaktis pēc kārtas, jo nevar pārtraukt noziedznieka izsekošanas darbu kaut kur vidū, iet mājā izgulēties, nākt nākamajā maiņā un turpināt.

Tiešām šeit šis jautājums jārisina, salīdzinot ar pārējām līdzīgām institūcijām PSRS, Lietuvā un Igaunijā. Mēs nevaram nostādīt savus darbiniekus acīm redzami sliktākā stāvoklī, tad mēs zaudēsim arī kadrus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Es vēlreiz uzsveru to, ka vajag šo jautājumu regulēt ar algu, nevis ar nosaukumu "uzturnauda". Policists, būdams darbā tās trīs dienas, neēdīs to naudu, saprotiet, cilvēki mīļie! Ir arī citas profesijas, kas strādā nenormētu darba laiku un pat daudzreiz vairāk par savām stundām, tā ka vienkārši tikai no šā iemesla...

A.Vaznis: Kad mēs pārejam uz kazarmu režīmu, tad mēs uzturnaudu nemaksājam, šajā laikā mēs policistus barojam un uzturam. Tad ir jāparedz kaut kādi līdzekļi atsevišķi barošanai un uzturēšanai šajā kazarmu režīma laikā.

I.Caune: Vēl vienu piebildi. Es domāju, ka arī šinī sakarībā vajag ņemt vērā to, ka ir tiesības pārvest uz kazarmu režīmu. Tad šie cilvēki, sākdami dienestu, to zina. Tādēļ viņi aiziet no 45 gadiem pensijā. Tā ka ar to arī ir jārēķinās...

Priekšsēdētājs: Deputāta Caunes priekšlikums ir balsot par 26.panta redakciju bez vārda "uzturnauda" otrajā rindkopā. Otrs variants- tā, kā to ierosina redakcijas komisija.

Balsojam par deputāta Caunes redakcijas variantu bez vārda "uzturnauda". Rezultāts: 15.

Par redakcijas komisijas variantu? Nu, skaidrs.

Balsosim kopumā, lai gan izmaiņu nebija, bet lai būtu skaidrība, ka šī uzturnauda paliek. Ar balsu vairākumu no balsojošo skaita kopumā par 26.pantu otrajā lasījumā. Rezultāts: 50- par. Pieņemts otrajā lasījumā.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, nākamais labojums vai labojumi, kurus mēs noraidījām, zināmā mērā ir 28.pantā.

Policijas personālsastāvs. 27.pantā nav nekādu labojumu. 28.pantā bija ļoti cienījamā deputāta Lazdas priekšlikums, ka vajadzētu šajā pantā iekļaut normu, ka policijā pieņem personas, kuras nodzīvojušas Latvijas Republikā vismaz 10 vai 15 gadus. Mēs šādu priekšlikumu noraidījām, jo tie momenti, kas ir šajā pirmajā panta rindkopā, faktiski nerada nepieciešamību vēl paredzēt šos 10 vai 15 gadus. Es teikšu tā: ja darbā pieņem cilvēku, kurš prot gan valsts valodu, gan arī vēl kādu citu valodu, tad man lielāka cieņa ir pret to, kurš Latvijā nodzīvojis piecus gadus un jau paspējis iemācīties valodu, nekā pret to, kas dzīvo 15 gadus vai vēl ilgāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Man ir jautājums, kāpēc mēs maskējamies un runājam par "valsts valodu", ja ir skaidri zināms, ka tā ir latviešu valoda. Tā arī rakstīsim. Valstis ir dažādas, un katrā valstī ir sava valoda. Šinī valstī ir vairākas samērā līdzvērtīgi izplatītas valodas. Vienam var likties, ka tā ir krievu valoda, otram- ka latviešu valoda. Tad rakstīsim- latviešu valoda.

T.Jundzis: Tā gluži nav, jo "valsts valoda" ir juridisks apzīmējums latviešu valodai. Tai ir valsts valodas statuss. Mums ir likums par valsts valodu. Līdz ar to arī es domāju, ka pareizāk būtu lietot jēdzienu "valsts valoda". Tā mēs pasvītrojam šo īpašo latviešu valodas statusu, jo likums par valsts valodu paredz, ka tā ir latviešu valoda. Vienkārši juridiski tā ir tāda varbūt zināma iezīme.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu balsojumam nav? Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Tad vēl šajā pantā ir deputāta Šapovālova priekšlikums. Tas ir diezgan būtisks, jo šajā pirmajā rindkopā ir paredzēts, ka nevar pieņemt darbā policijā personas, kuras agrāk sodītas par tīšiem noziegumiem. Viņš ierosina paplašināt šo formu un paredzēt, ka vispār, ja persona ir sodīta par noziegumiem, tad viņu darbā policijā nevar pieņemt. Mēs tomēr noraidījām Šapovālova kunga priekšlikumu, kaut gan pieņemam, ka jautājums ir pietiekami strīdīgs, jo līdz šim faktiski tāda norma bija spēkā. Ja cilvēks ir aiz neuzmanības izdarījis noziegumu, piemēram, ja ir bijis drošības tehnikas noteikumu pārkāpums, kas krimināli ir sodāms, un kāds tur ir dabūjis traumu, tad viņu darbā praktiski nepieņēma arī tad, ja tas bija noticis pirms 25 gadiem. Arī, ja kāds, braucot ar motociklu, bija izraisījis avāriju un šis nodarījums ir bijis kriminālsodāms, tad viņu darbā nepieņēma. Tāda prakse ir, mēs no šīs prakses gribējām atkāpties un tāpēc paredzējām "par tīšiem noziegumiem". Šapovālovs ierosina šo vārdu "tīšiem" svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

Ģ.Krūmiņš: Atgriežoties pie jautājuma par valsts valodu, varbūt tur varētu papildināt, ierakstot tādu variantu- "policijas darbiniekam jāprot Latvijas Republikas valsts valoda". Vai būtu kādi iebildumi pret šādu formulējumu?

Priekšsēdētājs: Tas jau tur ir.

Ģ.Krūmiņš: Nē, tur ir vienkārši tikai rakstīts, ka jāprot valsts valoda. Papildināt ar norādi- Latvijas Republikas valsts valoda.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr kategoriski iebilst. Ja mēs savā valstī pieņemam likumu, mēs taču runājam par Latvijas Republiku!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam. Joprojām nav nekādu priekšlikumu. Jundža kungs, vai par šo pantu ir kādi iebildumi vai priekšlikumi?

T.Jundzis: Nav.

Priekšsēdētājs: Jābalso nav.

T.Jundzis: Piedošanu, ja nu vienīgi mēs ierosināsim svītrot trešo rindkopu, ka policijas darbinieki nodod zvērestu, un ierakstīt to 29.pantā. Es domāju, tas ir tīri redakcionāls labojums. Tā ka vairāk ierosinājumu pēc būtības nav.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jūsu priekšlikumi par balsošanas motīviem?

T.Jundzis: Balso par šo pantu tādā redakcijā, kādā jūs to redzat.

Priekšsēdētājs: Ar visu zvērestu?

T.Jundzis: Nē, zvērests pāriet uz nākamo pantu.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā balsojam par 28.pantu. Rindkopa par zvērestu pāriet uz citu pantu. Rezultāts: 50- par. Pieņemts.

T.Jundzis: Nākamo pantu- 29.- komisija piedāvā sākt ar vārdiem, kurus mēs tikko izsvītrojām. Tie drusciņ citādi skanētu. "Policijas darbinieks, stājoties amatā, nodod zvērestu." Tad seko šis teksts. Par tekstu mums komisijā domas dalījās. Es domāju, ka to varētu nedaudz uzlabot. Komisija nebija pilnībā vienisprātis. Ieteicu vispār pēdējo teikumu izsvītrot un vēl redakcionāli uz trešo lasījumu palabot atlikušo tekstu.

Priekšsēdētājs: Redakcionāli es lūgtu rakstīt- "policijas darbinieks, stādamies amatā", jo "stājoties" nozīmē apstāšanos. Varam balsot par šādu redakciju? Lūdzu, 29.pants otrajā lasījumā. Rezultāts: 56. Pieņemts.

T.Jundzis: Tālāk, 31.pantā bija deputāta Šapovālova priekšlikums, kuru mēs noraidījām. Viņš ierosināja precizēt policijas darbinieku izdienas laiku. Bet šis jautājums ir speciāli izmests no šejienes, jo visus jautājumus, kas ir saistīti ar izdienu un pensiju piešķiršanu, reglamentē, kā mēs šeit norunājām, nolikums par izdienas pensijām. Tas ir arī atbilstoši likumam par pensijām, kuru mēs pieņēmām, tā ka, es domāju, tur iebildumu nebūs. Vienīgi šajā pantā pašās beigās komisija vēl ierosina pielikt tādu teikumu. Tas ir 31.panta pašās beigās: "Policijas darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt lēmumu par viņa atlaišanu no dienesta tiesā." Vēlreiz faktiski te drusciņ dublējamies, bet lai būtu skaidri un gaiši pateikts policistam, ka viņš to var, jo agrāk tādu tiesību nebija. Tas ir viss par šo pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Tālāk bija priekšlikums par 33.pantu. Šapovālova kungs ierosina atteikties no šīs garās redakcijas. Te pielikumā ir arī minēta viņa redakcija ar atsauci, ka visus šos jautājumus sīkāk reglamentē Ministru padome. Tomēr komisija nepiekrita šādam priekšlikumam, uzskatot, kad šie jautājumi ir jārisina 33.pantā. Tāpēc mēs ierosinām atstāt tādā redakcijā, kā piedāvājām.

Priekšsēdētājs: Vai kāds uztur spēkā balsojumu par īsāko variantu šajā redakcijā 33.pantam? Nav. Lūdzu.

T.Jundzis: Nākamais labojums ir 31.pantā. Tur ir deputāta Šapovālova priekšlikums. Viņš ierosina šajā pantā otro daļu papildināt ar vārdiem: "...ņemot vērā, ka katram iecirkņa policistam būs apdzīvotas vietas iecirknis ar ne vairāk kā 2000 cilvēkiem, bet katram kriminālpolicijas darbiniekam vienlaikus ne vairāk kā 5-7 materiāli par noziegumiem." Likumā šādu jautājumu mēs vienkārši nedrīkstam rakstīt. Šis jautājums mainās visu laiku. To reglamentēs pat ne Ministru padome, bet Važņa kungs. Skatoties pēc budžeta, kuru mēs viņam pirmām kārtām atvēlēsim šo jautājumu risināšanai. Tāpēc mēs to noraidījām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Ir priekšlikums pēc šā panta ieviest sadaļu. Tas ir Šapovālova priekšlikums, par kuru jau zināmā mērā te runājām, kuru pēc pagājušā lasījuma pavairojām. Tā ir jaunā nodaļa- Pilsoņu tiesības attiecībā uz policiju.

Tūlīt es pateikšu, kāpēc komisija šo variantu noraidīja kopumā. Skatīsimies konkrēti! 1.pants Šapovālova priekšlikumā. Tātad, ka pilsoņiem ir tiesības saņemt, bet policijas darbinieku pienākums viņiem izskaidrot, kādu iemeslu dēļ tiek ierobežotas viņu tiesības un brīvības un tā tālāk. Paskatīsimies, kas ir teikts 5.pantā! Par to jau mēs nobalsojām, ka policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu, kas ir pieļaujama tikai uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Katrā šādā gadījumā policijas darbinieks sniedz paskaidrojumu par konkrētā ierobežojuma pamatojumu. Tātad tas pats, tikai citiem vārdiem, 5.pantā ir pateikts.

Par 2.pantu ir tāda lieta, ka 32.pantā mums jau ir paredzēts, ka policijas darbiniekam uz formas tērpa jābūt redzamā vietā uzrādītam viņa uzvārdam un personīgajam numuram, bet pašvaldības policijas darbiniekam- arī attiecīgās teritorijas atšķirības zīmei un nosaukumam. Es neizslēdzu iespēju, ka par šo pantu mēs tomēr varētu līdz trešajam lasījumam vēl padomāt. Varētu pielikt pie kāda no esošajiem pantiem aptuveni tādā redakcijā- tas ir mans personīgs priekšlikums- "ja policijas darbinieks izvirza prasības pilsonim vai amatpersonai, tad pēc viņu pieprasījuma policijas darbiniekam ir jānosauc savs uzvārds, amats, dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība". To es rakstiski uz nākamo lasījumu iesniegšu.

Tālāk par 3.pantu, ko ierosina Šapovālova kungs, ka policijai ir jānodrošina juridiskā palīdzība aizturētajam. Pirmkārt, šāda redakcija nav pieņemama tāpēc, ka nevar nodrošināt gadījumos, ja pats aizturētais to negrib. Tāpēc es domāju, ka 5.pantā šī redakcija ir veiksmīgāka un tur jau faktiski tā doma ir ietverta. 5.pantā ir rakstīts: "Policija dod iespēju aizturētām un apcietinātām personām realizēt tiesības uz juridisko palīdzību."

Tālāk 4.pantā Šapovālova kunga priekšlikums ir ļoti vilinošs. Jāsaka, ka, manuprāt, ar laiku tas realizēsies, bet tikai diemžēl ne šajā likumā. Tā ir Civilkodeksa norma. Droši vien, ka mēs pa šo ceļu varētu iet, bet, kamēr nav mainīts Civilkodekss, kas tomēr ir "jumta" likums šajos jautājumos, tikmēr mēs šos jautājumus nevaram risināt.

Kas attiecas uz 5.un 6.pantu, tad visi šie jautājumi ir atrisināti Civilkodeksā. Pārrakstīt Civilkodeksu vai kaut kādā veidā mēģināt to dublēt- tas no juristu viedokļa nebūtu pieņemami.

Attiecībā uz 7.pantu, ka pilsoņu mantiskās un morālās pretenzijas pret policiju likumā noteiktajā kārtībā izskata tiesa, mums radās jautājums: ja grib izskatīt iekšlietu ministrs un apmierināt, kāpēc Šapovālova kungs viņam liedz tādas tiesības? Visbeidzot, mums jau ir likums, kurš paredz jebkuras amatpersonas nelikumīgu vai nepamatotu rīcību pārsūdzēt tiesā. Tā ka te 7.pants atkal atkārtojas, atkārtojas jau esošā likuma prasības.

Visbeidzot, es gribu pateikt: lai cik vilinoša būtu Šapovālova kunga doma par to atsevišķo nodaļu, tas tomēr nav iespējams, jo arī daudzos citos pantos, kurus mēs tieši šodien apspriedām, ir noteiktas vēl dažas un daudzas citas pilsoņu tiesības attiecībā uz policiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Bekasovs: */Es tomēr gribu atbalstīt Šapovālova priekšlikumu par tādas nodaļas nepieciešamību likumā par policiju. Pirmkārt, šajā nodaļā paredzēts iekļaut pilsoņu tiesības attiecībās ar policiju. Kāpēc tas vajadzīgs? Pat ne visi juristi zina visus Civilkodeksa pantus, viņi nezina darba likumdošanu un daudzos policista pienākumus. Bet iedzīvotāji, īpaši pie darbgalda strādājošie, vienkāršie strādnieki, kolhoznieki, zemnieki daudzos likumus nelasīs no vāka līdz vākam, bet nu šajā likuma daļā jeb septiņos pantos gan ieskatīsies, un viņiem nebūs jāmeklē citos tiesību aktos. Viņi zinās savas tiesības, mazāk būs konfliktu ar tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem, nevajadzēs lieku reizi griezties tiesā vai augstākstāvošās instancēs, būs mazāk sūdzību par policijas darbiniekiem. Es neuzskatu par neapstrīdamiem šos pantus, jo tie prasa redakcionālus labojumus un apspriešanu, bet nodaļa kopumā nepieļautu lielu ekscesu daudzumu policijas attiecībās ar pilsoņiem, jo policija tieši ar pilsoņiem strādās, ne ar ko citu. Es gribu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt un pirmajā lasījumā šādu nodaļu likumā par policiju iekļaut. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēl grib izteikties par šiem priekšlikumiem? Tad acīmredzot balsosim. Balsojums varētu būt principā par tādas nodaļas iekļaušanu, kā ierosināja deputāts Šapovālovs. Ja gadījumā par to nobalso, tad ir jāpārstrādā šie panti, tas ir pilnīgi skaidrs. Ja mēs nenobalsojam, tādā gadījumā deputāts Jundzis iekļaus tos pantus, par kuriem jau viņš runāja, citā redakcijā.

Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es gribu norādīt, ka, protams, ir ļoti jauki tas viss, ko sacīja deputāts Bekasovs, bet katra deputāta Bekasova līmeņa cilvēka pienākums būtu izveidot populārzinātnisku brošūru, kurā tiktu apgaismotas pilsoņu tiesības attieksmē pret policistu. Vēl varētu būt pants par policista pienākumu pret pilsoni, bet šajā likumā nekādi neiederas pants par pilsoņa tiesībām attiecībā uz policiju. Tas jau ir apkopojums, šā likuma populārzinātnisks vai populārs skaidrojums, kas nebūtu jāatspoguļo šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Ar balsu vairākumu šoreiz jābalso, lai iekļautu atsevišķu nodaļu. Balsojam par atsevišķu sadaļu, kā to piedāvā deputāts Šapovālovs,- "Par pilsoņu tiesībām attiecībā pret policijas darbiniekiem". Ja mēs nobalsojam par šo principu, tad tas, protams, būs vēl jāizstrādā. Lūdzu balsošanas režīmu. Geidāna kungs, jūs esat par vai pret? Par. 30 ir par. Tas nav balsojošo vairākums. 10 balsu pietrūkst.

T.Jundzis: Konkrēti 38.pantā pirmajā rindkopā ir priekšlikums papildināt komisijas vārdā, ka policijas darbību kontrolē pilnā apjomā ne tikai Latvijas Republikas Ministru padome, bet arī Augstākā padome. Tātad būs teksts, ka policijas darbību pilnā apjomā kontrolē Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome.

Priekšsēdētājs: Nav nekādu priekšlikumu? Tad mēs pieņemam šo.

T.Jundzis: Visbeidzot, kolēģi, ir palikuši vēl daži punkti no tā dokumenta, par kura 5.punktu mēs jau šodien nobalsojām. Jūs saņēmāt 686.dokumentu, kurā bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi sakarā ar likumprojektu par policiju. Te ir ņemti vērā tie labojumi, kurus izteica pagājušajā otrdienā par pirmo likumprojekta pusi.

Vai drīkst tūlīt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

T.Jundzis: Tūlīt es varu pateikt, ka 6.panta ceturtajā daļā mēs ņēmām vērā deputāta Šapovālova priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Varbūt lai deputāti paspēj atšķirt, kuri vēlas sekot līdzi. Tā ir 6.panta ceturtā daļa. Tas ir tas, pie kā mums vajadzēja atgriezties.

T.Jundzis: Jā, pie tā mums vajadzēja atgriezties. Par to mēs pagājušajā reizē nenobalsojām. Tātad te mēs ievērojām to, ko deputāts ierosināja.

Priekšsēdētājs: Tātad šis pants pieņemts ar deputāta Šapovālova ieteikto labojumu. Acīmredzot jābalso par tā pieņemšanu otrajā lasījumā ar šo labojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Jā, pieņemts. Tālāk.

T.Jundzis: 2.punktā arī, es domāju, būtībā nav nekas jauns. Te ir ievērots deputāta Morozļi priekšlikums un apvienots 10.panta 2. un 3.punkts, kā to ierosināja deputāts. Es domāju, ka tas vairāk ir pat tehnisks labojums.

Priekšsēdētājs: Labi. Par to nebalsojam.

T.Jundzis: Laikam jānobalso ir, jo pagājušo reizi...

Priekšsēdētājs: Nolēmām atgriezties pie šā te? 10.panta 2. un 3.punkta apvienošana. Tātad mums ir jābalso par visu 10.pantu ar labojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 55. Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: 3.punkts ir par valsts migrācijas dienesta pilnvarām, pareizāk- policijas pilnvarām attiecībā pret valsts migrācijas dienestu. Mēs esam vienkārši izdarījuši atsauci uz likumu par migrāciju. Es domāju, ka tas ir tas, ko ierosināja darba grupas pārstāvji, kas izstrādāja likumprojektu par migrāciju. Manuprāt, te arī strīdu laikam nav.

Priekšsēdētājs: Par 11.pantu arī jānobalso? Laikam deputāts Ābiķis ierosināja pagājušajā reizē.

T.Jundzis: Jā.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 11.pantu kopumā ar attiecīgo izmaiņu migrācijas panta redakcijā. Rezultāts: 51. Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Par 12.panta 16.punktu. Tātad šeit ir tas strīda ābols par ieiešanu dzīvoklī. Mēs centāmies ņemt vērā jaunās Konstitūcijas projektu un Endziņa kunga ierosinājumu. Kāds ir iznācis, tāds tiek nodots jūsu vērtējumam.

Priekšsēdētājs: Deputāti ir iepazinušies, varam balsot par 12.panta 16.punktu un par pantu kopumā? Vai kāds nevēlas izteikties, jo pagājušajā reizē bija lieli strīdi par to? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 47.

T.Jundzis: Par 5.punktu mēs jau nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Jā.

T.Jundzis: Tātad paliek pēdējais balsojums- 6.punkts- izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens." Tas ir, ņemot vērā deputātu priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot šodien mēs daudz neko labāku neizdomāsim. Vai kādam ir vēl labāka ideja? Balsojam par šo pantu iesniegtajā redakcijā. Rezultāts: 50- par.

Tagad ir jābalso par likumprojekta "Par policiju" pieņemšanu otrajā lasījumā un jānospriež, kad varētu izskatīt trešajā lasījumā.

T.Jundzis: Divu nedēļu laikā iesniegsim jums nākamo variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz reģistrējamies. Divu nedēļu laikā no šīs dienas. Balsojam par likumprojekta "Par policiju" pieņemšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: 71. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Pēc divām nedēļām komisija iesniegs izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pirms pārtraukuma vārdu lūdza deputāts Rolands Repša paziņojumam. Pēc tam sekretariāta vārdā runās deputāts Līgotnis.

Mēs sāksim kādas piecas minūtes pēc trijiem.

R.Repša: Ceturtdien Arhitektūras un celtniecības komisija organizē kārtējo izbraukumu uz Latvijas valsts lauksaimniecības objektiem. Šoreiz dienas kārtībā ir enerģētikas objekti TEC-1, Aizkraukles HES, Ziemeļrietumu enerģētisko tīklu apvienotā dispečerpārvalde un vēl daži citi. Izbraukums sākas ceturtdien pulksten 8.00 no mūsu komisijas mājas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runā sekretariāta pārstāvis.

A.Līgotnis: Tas deputāts, kurš darba karstumā pazaudējis savas brilles, savu īpašumu var ņemt pie sekretariāta galdiņa.

Priekšsēdētājs: Piecas minūtes pēc trijiem tiekamies.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde