1991.gada 24.aprīļa sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Pēc sekretariāta lūguma reģistrēsimies. Dainis Īvāns ēd pusdienas ar basku parlamenta delegāciju. Diez vai būtu pareizi tūlīt pēc pusdienām likt viņam vadīt sēdi. Lūdzu rezultātu. Starp citu, jūsu zināšanai, ne visai laimīgs ceļš ir bijis šai delegācijai. Kā man ziņoja, Maskavā delegācijai esot nozagti visi nacionālie tērpi. Reģistrējušies 114 deputāti.

Lūdzu, Škapara kungs! Vai jūs par procedūru? Lūdzu. Es sapratu, ka būs jautājumi par 1.punktu.

J.Škapars: Nē, pirms starpbrīža mēs vienojāmies, ka apspriedīsim konkrēti pa punktiem.

A.Lembergs: Vai drīkst?

Priekšsēdētājs: Jā, bet tad, kad kolēģi nomierināsies un daudzmaz ieņems savas vietas. Lūdzu.

A.Lembergs: Man jautājums par 1.punkta 1.apakšpunktu. "Līdz 15.jūnijam veikt pilsētu prezidiju un izpildkomiteju reorganizāciju." Kas ar to saprotams?

J.Škapars: Saprotams tas, ka mēs likvidējam gan izpildkomitejas, gan arī prezidijus...

A.Lembergs: Skaidrs, skaidrs.

J.Škapars: ...un tā vietā veidosim valdi.

A.Lembergs: Tātad pēc pastāvošās likumdošanas tagad gan izpildkomitejās, gan arī prezidijos ir atbrīvojami darbinieki, kuri veic profesionālu darbu. Šos darbiniekus darbā ir pieņēmusi padome ar savu lēmumu. Tātad divus mēnešus pirms reorganizācijas, kad viņu štata vietas tiek likvidētas, viņi ir iepriekš jābrīdina par to, jo viņiem jāmeklē darbs. Tātad šis priekšlikums ir pretrunā ar attiecīgo darba likumdošanu, jo 15.aprīlis ir pagājis. Padome šo lēmumu var pieņemt, sacīsim, 30.aprīlī. Tas nozīmē, ka ne agrāk par diviem mēnešiem.

J.Škapars: Jautājums ir skaidrs. Es teikšu tomēr tā, varbūt juristi mani precizēs,- ja reorganizē vai likvidē attiecīgās institūcijas, tad, cik es saprotu, divi vai trīs mēneši ir jāapmaksā tiem cilvēkiem, kas strādāja attiecīgajā institūcijā. Bet es tomēr vairāk paļaušos uz juristu ekspertīzes slēdzienu.

A.Lembergs: Tātad kārtība ir šāda. Es varu paskaidrot...

J.Škapars: Jābrīdina būtu tagad, kad stāsies spēkā likums pēc pieņemšanas, tad droši vien no tā laika, kad viņi tiks brīdināti, divu mēnešu laikā viņi saņems algu. Bet lai juristi to pasaka precīzi.

A.Lembergs: Tātad kārtība ir tāda. Tas, kas pieņem darbā,- šajā gadījumā šos cilvēkus darbā ir pieņēmusi pilsētas padome ar savas sesijas lēmumu -, tas nozīmē, ka sesijai jāpieņem lēmums, ka pēc diviem mēnešiem notiks izpildkomitejas un prezidija reorganizācija, ar šo lēmumu iepazīstina darbinieku, uz ko tas attiecas, un katrs parakstās, ka viņš ir iepazīstināts, un pēc diviem mēnešiem no tāda un tāda datuma tas stājas spēkā. Pēc tam, kad šī reorganizācija ir notikusi, cilvēks divus mēnešus var meklēt darbu, ja viņš to neatrod specialitātē, viņam vēl par vienu mēnesi pienākas alga. Tāda ir pastāvošā kārtība.

J.Škapars: Cienījamais Lemberga kungs, es izlasīšu jums vēlreiz 1.apakšpunktu: "Līdz 1991.gada 15.jūnijam veikt pagastu un pilsētu deputātu padomju un izpildkomiteju reorganizāciju". Bet es vēlreiz gribu atkārtot: lai mūsu starpā neizveidotos debates, jo es domāju, ka ne viens, ne otrs mēs neesam pietiekami kompetenti šinī jautājumā, ka būtu lietderīgāk, ja šinī mūsu domu apmaiņā iesaistītos juristi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, protams, kolēģe Briņķe mums varētu daudz ko pateikt, bet viņa patlaban ir aizņemta. Un jautājums acīmredzot saistīts ar to, ko nozīmē veikt. Vai veikt reorganizāciju. Vai veikt nozīmē- pieņemt padomes lēmumu, vai veikt reorganizāciju nozīmē, ka pēdējais darbinieks no vecās struktūras ir aizgājis prom no padomes? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Īpašs padomes lēmums par izpildkomitejas likvidēšanu, izpildkomitejas priekšsēdētāja atcelšanu vai prezidija lēmuma atcelšanu nevienai no padomēm sesijā nebūs jāpieņem, jo ar to dienu, kad likums stāsies spēkā, tiks noteikta jauna pašvaldību sistēma pagastos un pilsētās. Šis termiņš ir noteikts tādēļ, lai būtu kaut kāds ierobežojums laikā praktiskas darbības izdarīšanai, proti, lai paveiktu to, kas saistīts ar dažādiem praktiskiem, tehniskiem un organizatoriskiem jautājumiem, kuri jārisina šīs lielās reformas ietvaros. Tāpēc šis termiņš ir noteikts.

Priekšsēdētājs: Nu, bet divi mēneši tad nesanāk.

J.Lagzdiņš: Referents jau paskaidroja, ka šo divu mēnešu laikā no tā brīža, kad likums stāsies spēkā, viņiem tiks maksāta divu mēnešu alga un viņi iepriekš nebūs jābrīdina, jo tas ir valsts varas, tātad Augstākās padomes, likums. Visā republikā tā tas ir, un tāda kārtība pastāv.

A.Lembergs: Tā diemžēl nav taisnība. Es tomēr gribētu juridisku ekspertīzi šajā jautājumā. Un vēl vienu reizi vēršu uzmanību: izpildkomiteja sastāv ne tikai no tiem 11 vai 13 cilvēkiem, kuri ir ievēlēti sesijā, tur strādā gan profesionāļi, tas ir, priekšsēdētājs ar saviem vietniekiem, gan arī sabiedriskā darba veicēji, kuri nesaņem algu, tur nav problēmu. Bet izpildkomiteja sastāv no nodaļām un pārvaldēm, kurās strādā tūkstošiem cilvēku. Tātad te ir precīzi jāformulē: vai tas attiecas uz visu aparātu vai tas attiecas tikai uz šiem 13 cilvēkiem. Uz visu aparātu? Tad tas skar tūkstošiem cilvēku intereses vienā pilsētā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es šajā sakarībā ierosinātu, ja Škapara kungs piekristu un ja juristi klusē, ierakstīt nevis 15.jūniju, bet tādu datumu, kas būtu pieskaņots tiem diviem mēnešiem. Tad arī formālā puse būtu ievērota.

J.Škapars: Labi.

Priekšsēdētājs: 1.jūliju, teiksim, lai būtu pāris dienas.

J.Škapars: Lai nebūtu lielu debašu, mēs varētu rakstīt 10.jūliju. Dosim termiņu, lai tiešām varētu tam sagatavoties, un tad jautājums būs atrisināts. Pretējā gadījumā mēs varam daudz debatēt bez īpašas vajadzības. Tātad es piedāvātu 10.jūliju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Kurdjumov!

L.Kurdjumovs: */Es gribētu vēl šo to nedaudz noskaidrot. Reorganizācija prasa, lai tiktu paredzēts papildu darba algas fonds. Arī pabalstu apmaksai, atbrīvojot no darba, turklāt ne tikai diviem mēnešiem, bet atbilstoši eksistējošam, taču nestrādājošam likumam. Ja ar darba biržas palīdzību cilvēks nevar iekārtoties darbā divu mēnešu laikā, iespējams vēl trešais mēnesis, nu jau saskaņā ar darba biržas uzziņu. Tas jāņem vērā./

Priekšsēdētājs: */Paldies./

J.Škapars: Man ir lūgums par 1.punkta 1.apakšpunktu balsot ar priekšlikumu- 10.jūnijs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg! Ja citu priekšlikumu nav, tad kāpēc mums jābalso?

G.Preinbergs: Man tīri redakcionālas dabas priekšlikums- svītrot vārdu "veikt" un vārda "reorganizācija" vietā rakstīt "reorganizēt"- līdz tādam un tādam datumam reorganizēt pagastu, un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Man nav skaidrs jautājums par reorganizāciju. Lemberga kungs pareizi teica, ka pilsētu pārvalda tūkstošiem cilvēku liels aparāts, un, ja tā bija, tad acīmredzot tas aparāts bija vajadzīgs. Vai tad mēs patiešām grasāmies pilsētu pārvaldīt bez aparāta tikai ar valdi, kurā ir septiņi cilvēki? Vai nevajadzētu precizēt, ka reorganizācija nozīmē pārkārtošanu, varbūt sašaurināšanu, nevis visa aparāta atlaišanu, lai pēc tam sāktu komplektēt tos tūkstošus cilvēku no jauna? Vai nevajadzētu precizēt?

J.Škapars: Es domāju, ka šeit ir uzrakstīts precīzi. Jautājums ir par izpildkomiteju un par prezidiju. Par šīm divām institūcijām. Kas būtu jādara ar aparātu, tas katrā konkrētā gadījumā ir jāizlemj padomei. Bet šinī pantā ir pateikts pilnīgi precīzi- "reorganizēt izpildkomiteju un prezidiju".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Man liekas, ka arī 10.jūlijs būs daudz par maz, tāpēc varbūt šajā 1.apakšpunktā vajadzētu rakstīt nevis "veikt reorganizāciju", bet līdz šim laikam sasaukt sesijas pilsētā un tā tālāk, lai sagatavotu sesiju pēc mūsu pieņemtā likuma. Tagad par pilsētu un pagastu pašvaldībām dokumenti, ja nemaldos, jāizsūta divas nedēļas iepriekš. Pat ja šis likums tiks publicēts tuvāko, teiksim, divu nedēļu laikā, vēl vajag kādu laiku, lai sagatavotu visu to reorganizāciju, piemēram, vēl divas nedēļas, jo divas nedēļas iepriekš pirms sesijas visiem jāizsūta dokumenti. Tad sanāk sesija, kura izlemj par reorganizāciju, pēc tam mēs brīdinām cilvēkus. Paiet vēl divi mēneši, un tad tikai var veikt šo reorganizāciju. Tas nozīmē, ka mums vismaz ir vajadzīgi trīsarpus mēneši no tā brīža, kad mēs pieņemam lēmumu, tas ir, no šodienas. Tagad ir aprīļa beigas, tātad maijs, jūnijs, jūlijs... Ne ātrāk kā augusta vidū tas var notikt.

J.Škapars: Cienījamie deputāti, es gribētu griezties pie jums ar šādām domām. Ja mēs tik gausi, kā iesaka Krastiņa kungs, izdarīsim reformas, tad mēs neko neizdarīsim, tad mēs ārkārtīgi iestrēgsim. Jautājums vispirms ir par nākamā gada budžetu. Ja mēs tik gausi veidosim pašas jaunās struktūras, tad mēs netiksim pie zemes reformas, kas mums jāizdara nekavējoši, sākot ar 20.jūniju. Līdz tam būtībā pamatdarbam jābūt jau padarītam. Galu galā šeit runa ir par apakšējo līmeni- par pagastiem un pilsētām. Un tik gausi visu pārkārtošanās darbu, manuprāt, nevarētu veikt.

E.Krastiņš: Tikai repliku. Es runāju nevis par gausumu, kā jūs sakāt, vai ātrumu, bet par to, ka tas jādara saskaņā ar likumu. Saskaņā ar tiem likumiem, ko mēs paši esam pieņēmuši.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Es uzskatu par nepieciešamu lēmumu papildināt ar mazu, dažas rindiņas garu pantu. Mums būs atsevišķs likums par Rīgas pilsētas pašvaldību. Lai turpmāk novērstu pārpratumus, šeit vajadzētu pieminēt, ka Rīgas pilsētas pašvaldības jautājumi tiks risināti atsevišķā likumā, lēmumā vai kā citādi. Tas var būt 30. vai cits punkts./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Klausoties kolēģu iebildumos, tik tiešām ir jāpiekrīt. Pārlasot vēlreiz 1.apakšpunktu, jāsecina, ka var rasties domstarpības. Kolēģi, kāda būs situācija tad, kad šis likums stāsies spēkā? Līdz šim tātad darbojās divas institūcijas: padomes institūcija- prezidijs, kas saskaņā ar šo likumu vairs nebūs, un izpildinstitūcija- izpildkomiteja. Arī šīs institūcijas vairs nebūs vietējās pašvaldībās. To vietā nāks viena institūcija- valde, pilsētas valde un pagasta valde. Ja mēs paredzam kādu termiņu, tad attiecīgi mums jāparedz termiņš, kādā termiņā padomei jāievēlē valde. Attiecībā uz algotiem izpildkomitejas un prezidija locekļiem šis jautājums ir risināms darba likumdošanas noteiktajā kārtībā. Tātad es ierosinu 1.punkta 1.apakšpunktā paredzēt, ka šajā termiņā ir jāievēlē pilsētu valdes un pagastu valdes. Un jautājums par prezidiju un par izpildkomiteju pats no sevis atkrīt.

Un tad vēl jautājums par tiem tūkstošiem cilvēku, par kuriem runāja Lembergs. Tie ir algoti cilvēki un darbojās izpildkomitejas struktūrās. Turpmāk šīs struktūras regulēs nolikums, par kuru ir runa 1.punkta 1.apakšpunktā. Un tas ir jāizstrādā līdz 15.jūnijam, jāapstiprina, un tad arī ar lēmumu iepriekš tiktu brīdināti attiecīgie algotie cilvēki un darba likumdošanā noteiktajā kārtībā atlaisti no darba vai pieņemti darbā. Tāda tā kārtība būs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Liepiņ, lūdzu, pie pirmā mikrofona!

J.Liepiņš, Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj un deputāti! Manuprāt, jūs patlaban skaldāt matus. Tie termiņi, kas ierakstīti Augstākās padomes lēmuma projektā, manuprāt, ir ļoti normāli. Praktiskā darbā visas nianses jums nav jāparedz. Arī viss šis brīdināšanas un atlaišanas mehānisms šeit ir pilnīgi ietverts. Attiecībā uz šo reorganizāciju viss ir ļoti normāli. Un nekādi trīsarpus mēneši nav vajadzīgi. Principā to visu var izdarīt mazliet vairāk nekā mēneša laikā. Bet, protams, šajā lēmumā vajadzētu paredzēt, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Bērziņ, lūdzu, pie trešā mikrofona!

A.Bērziņš: Tomēr šie četri mēneši ir jāievēro. Divus mēnešus iepriekš ir jābrīdina. Brīdināt var tikai sesija, jo tā ir šo izpildkomiteju un prezidiju izveidojusi. Vārdu sakot, pēc lēmuma pieņemšanas vēl vajag atstāt laiku, lai varētu sasaukt sesiju, un tad tikai pēc diviem mēnešiem var sākt to darīt, jo tā alga tik un tā pēc četriem mēnešiem ir jāmaksā. Un šeit to termiņu vajag noteikt normāli, lai te lieki nebūtu jācīnās.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs tik tiešām sākam gluži resoriskas lietas lēmumā ietvert. Tas taču ir skaidrs, ka pēc tam mums vajadzēs pieņemt attiecīgus lēmumus un visus brīdināt, atlaist no darba un atkal pieņemt, tas ir process, bet, kas attiecas uz galveno reorganizāciju, tas ir, uz valdi, uz prezidiju, tad tie taču ir jāveic ātrāk. Un tagad mēs gribam jau šajā lēmumā ielikt datumu, kad aizies vai iesniegumu iesniegs apkopēja, ka viņa ir atlaista, un kad viņa atkal iesniegs lūgumu, ka viņa ir pieņemta.

Tātad ir ierosināti divi datumi- 10. un 15.jūlijs. Ja ir kādas domstarpības, tad vajadzēs balsot.

J.Škapars: Es lūdzu balsot. Vajadzētu par 10.jūliju balsot, jo es domāju, ka tas ir pilnīgi pieņemams termiņš. Turklāt tas neprasa izšķirt pilnīgi visus jautājumus, arī kadru jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par komisijas ierosinājumu- līdz 10.jūlijam. Balsosim par, pret vai atturoties. Lūdzu rezultātu. 70. Paldies.

Nākamais punkts.

J.Škapars: 1.punkta 2.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādas iebildes? Nav. Paldies. 2.punkts.

J.Škapars: 2.punkts.

Priekšsēdētājs: Nav. 3.punkts.

J.Škapars: 3.punkts paliek tādā redakcijā, kādā ir.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Man šķiet, ka 2.punkts ir beztermiņa punkts. Ja mums ir 15.jūlijs, tad vajadzēja, lai vismaz sakārtotu budžetu, divas nedēļas iepriekš. Es ierosinu līdz 1.jūlijam.

J.Škapars: Ja jau grib norādīt termiņu, tad vajag īsāku, jo šeit ir runa par 1991.gada budžetu. Vienkārši sakārtot 1991.gada budžetu.

E.Kide: Jānorāda noteikts termiņš, citādi te ir ļoti nekonkrēti. Varbūt 1.jūniju? Līdz 1.jūnijam.

J.Škapars: Līdz 1.jūnijam.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi? Lūdzu.

I.Ozols: Es domāju, ka mums tomēr jāievēro tradicionālā finansu sistēmas darbība pa ceturkšņiem. Nevar ceturkšņa vidū dalīt un uzspiest viņam kadru budžetu, jādala, sākot ar trešo ceturksni.

J.Škapars: Es piekrītu Ozola kungam- ar 1.jūliju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 3. un 4.punktu piezīmju nav. 5.punkts.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 6.punkts.

J.Škapars: Deputāts Plotnieks ierosināja 6.punktu svītrot. Es domāju, ka šo jautājumu vajadzētu pārrunāt un izlemt balsojot. Ir zināms pamats šādiem apsvērumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es nepiekrītu šim Plotnieka kunga ierosinājumam, ka jāsvītro. Tas ir vajadzīgs arī nākamajam etapam, lai mums tomēr paliktu eksperimenta iespējas un lai izvēlētu šos pagasta vai arī pilsētas padomes priekšsēdētājus vai vecākos vispārējās vēlēšanās. Bet jautājums ir par otro teikumu. Ja jau tas paredzēts likumā, tad es tomēr lūgtu otro teikumu šajā punktā svītrot, jo Augstākajai padomei tāpat būs jāizlemj jautājums, kā tiks finansēts. Ja pagasts redz, ka nevar pilnībā finansēt no sava budžeta, tad jautājums vispār nevar izvirzīties. Es esmu par to, ka jāsvītro otrais teikums, nevis pats punkts.

J.Škapars: Ja mēs pieejam pilnīgi konsekventi, tad jau faktiski jāsvītro viss punkts, nevis tikai otrais teikums, jo jebkurā gadījumā Augstākajai padomei tik un tā nāksies izlemt šos jautājumus, jo bez tā nevarēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Redisona kungs!

I.Redisons, likumprojekta izstrādes darba grupas loceklis: Vakar pašvaldības konferencē izskanēja doma, un daudzi mums piekrita, ka tagad pārvēlēšanas nevajadzētu rīkot, un tāpēc es lūdzu šo punktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lemberg!

A.Lembergs: Es domāju, ka nevajag baidīties šajā punktā atstāt pirmo teikumu, jo eksperimenti mums ir vajadzīgi. Ja pilsētas padome nolems, ka visā teritorijā jārīko vēlēšanas, tad lai tā tas arī ir. Otrais teikums ir demokrātijas tālākā normālā attīstība. Visā pasaulē pilsētas mēru vēlē visi pilsētas iedzīvotāji. No kā mēs baidāmies? No savas tautas? Ka viņi ne to cilvēku ievēlēs, ne ar to augumu vai garumu? Bet šis otrais teikums ir formulēts neprofesionāli. Kāpēc? Tāpēc, ka ir Latvijas Republikas likums par budžeta tiesībām. Šajā likumā ir teikts: ja Latvijas Republikas Augstākā padome un valdība pieņem lēmumu, kura rezultātā veidojas pašvaldību budžetos papildu izdevumi, tad attiecīgajai institūcijai, respektīvi, Augstākajai padomei un valdībai, jāsedz radušies izdevumi. Ja šo punktu atstāj tādā redakcijā, tad Augstākajai padomei jāfinansē šie izdevumi. Ja pilsētas padome vai pagasta padome nolems, ka jārīko visas tautas vēlēšanas, vai nu vēlēs pagasta vecāko vai pilsētas galvu, tad viņiem pašiem jāfinansē. Šis jautājums ir racionāls jautājumā par budžeta tiesībām. Tāpēc otrais teikums ir svītrojams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsojam. Ierosināts svītrot. Izsakiet savu attieksmi par svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 46. Vairākums. Tātad otrais teikums ir svītrots, pareizāk sakot, netiek iekļauts. Pareizi jau Škapara kungs teica, ja mēs esam sākuši eksperimentus, tad eksperimenti turpināsies. Jebkura vietējā padome varēs iesniegt un Augstākajai padomei būs jālemj, jo nekur nav aizliegts to darīt. Lūdzu.

A.Safonovs: */Es ļoti atvainojos, es par procedūru. Mēs nezin kāpēc nolēmām, ka tagad balsojam.../

Priekšsēdētājs: Kolēģi, nestrīdēsimies par šādu te momentu. Tūlīt pārbalsosim, un viss būs kārtībā. Ko jūs uztraucaties?

A.Safonovs: */Mēs nobalsojām kļūdaini, droši vien par to, lai svītrotu 6.punkta otro teikumu, bet ne par 6.punktu. Tāpēc es pārliecinoši lūdzu ievērot.../

G.Grūbe: Tā kā ir divi priekšlikumi, tieši gribēju lūgt atstāt šo pirmo teikumu un svītrot otru. Mēs tikai balsojām par vienas daļas svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Škapars: Es gribētu mazliet komentēt, jo mēs tiešām debatējam par to, kur nav problēmu. Patiesību sakot, jebkurā gadījumā tā kā tā būs jāizlemj Augstākajai padomei neatkarīgi no tā, vai šis punkts ir vai nav.

Priekšsēdētājs: Es saprastu, ja šeit būtu ierakstīts, ka aizliedz vai nekādā gadījumā to nevar darīt. Lūdzu, būs divi balsojumi. Kolēģi, vienu mirklīti. Es došu jums vārdu. Tātad uzskatīsim, ka mēs ar Škapara kungu neesam precīzi rīkojušies, un tāpēc ir divi balsojumi. Faktiski gan vajag trīs labojumus. Grūti pat izlemt, no kuras puses lai sāk. Vai vispirms balsot par visa punkta svītrošanu, pēc tam tikai par otrā teikuma svītrošanu, pēc tam balsot par komisijas variantu?

Tātad ir trīs balsojumi. Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Cienījamais Škapara kungs! Vai jūs piekristu, ka 6.punktu mēs ar vienu vārdu papildinām. Beidzam pirmo teikumu ar vārdiem "administratīvajā teritorijā pastāvīgi dzīvojošajiem iedzīvotājiem". Es neiekļauju armiju.

J.Škapars: Es nepiekristu tam, jo tad tas viss būtu jānosaka vēlēšanu likumā. Un to jau noteikt arī ir diezgan pagrūti, reāli tas tā būs, tāpēc mēs šobrīd to nevaram formulēt. Es domāju, ka tas šinī ļoti īsajā lēmumā ir ļoti grūti izdarāms.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Jundzi, lūdzu!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es aicinātu tomēr šo punktu, tieši 6.punktu, atstāt tādā redakcijā, kādā ir piedāvāts. Pirmām kārtām, ar šo ierakstu mēs stimulējam padomes domāt šajā virzienā, un tas, manuprāt, ir svarīgi. Otrkārt, es nekādi nevaru piekrist cienījamam kolēģim Lembergam, kurš juridiski absolūti nepieņemami nonācis pie secinājuma, ka, lūk, nevaram atstāt šo ieraktu, ka finansē no vietējo pašvaldību budžeta, jo lēmumu, kā mēs rakstām pirmajā teikumā, pieņem attiecīgā padome, Augstākā padome tikai to sankcionē, un, protams, iniciatīva nāk no vietējām pašvaldībām un līdz ar to arī vietējās pašvaldības finansē likumā noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Trīs balsojumi. Lūdzu tulkot precīzi, lai pēc tam nebūtu nekādu starpgadījumu. Pirmais balsojums- svītrojam visu 6.punktu. Otrais- svītrojam tikai otro teikumu: "Šīs vēlēšanas tiek finansētas..." un līdz galam. Trešais- atstājam tā, kā ir.

Pirmais balsojums- svītrojam visu punktu. Lūdzu rezultātu. 24. Un jūs? 25.

Otrais balsojums- svītrojam otro teikumu: "Šīs vēlēšanas tiek finansētas no attiecīgā pašvaldības budžeta." Lūdzu. 51. Divi bija roku pacēluši. 51.

Un trešais- atstāt komisijas variantā. 44. Tātad pieņemts variants: "Noteikt, ka eksperimenta kārtā pēc tautas deputātu padomes lēmuma ar Augstākās padomes piekrišanu var ievēlēt padomes priekšsēdētāju no visā attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem."

7.punkts.

J.Škapars: 7.punkts paliek tā, kā ir.

Priekšsēdētājs: 8.punkts.

J.Škapars: 8.punktu vajadzētu pa apakšpunktiem skatīties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Škapars: 8.punkta 1.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Vai iebildumu nav? Nav iebildumu. 2., 3. un 4.apakšpunkts? 9.punkts? 10.punkts?

J.Škapars: 10.punktā deputāts Cilinskis piedāvā šādu formulējumu: atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR 1990.gada 15.febuāra likumu par pagastu pašvaldību kā likumu par pilsētu pašvaldību attiecībā uz visām Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu.

Priekšsēdētājs: Deputāta Safonova priekšlikums.

J.Škapars: Šī punkta visa jēga ir tā, ka attiecībā uz Rīgu šis lēmums nestājas spēkā, ja nedarbojas likums. Viss atkarīgs no tā, kā tiks izlemts jautājums attiecībā uz likumu par Rīgas pilsētu.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot te citādāk nemaz nevajadzētu. Paldies. Lūdzu, deputāt Teikmani!

A.Teikmanis: Tikai redakcionāli mazlietiņ citādāk jāformulē šī doma, jo citādi iznāk, ka Rīgas pilsētā darbojas likums par pagastu pašvaldību.

Priekšsēdētājs: Rīga ar lielo burtu noteikti jāieraksta. Tālāk, lūdzu.

J.Škapars: 11.punkts paliek tāpat, kā tas ir. Jauns ir 12.punkts: "Uzdot Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai līdz 1991.gada 15.jūnijam izstrādāt un iesniegt Augstākajā padomē likumprojektu par kārtību, kādā izskata strīdus starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldībām un Latvijas Republikas Ministru padomi." Tas ir tas strīdus jautājums, par kuru mēs tik daudz runājām, acīmredzot vai nu likums, vai nolikums noteiks, kādā kārtībā būtu izskatāmi šie strīdus jautājumi. Tas ir deputāta Cilinska ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Vai juristiem nevajadzētu precizēt, jo tur figurē divas kategorijas, vai jums nekādi jautājumi šeit nerodas? Ko nozīmē strīds? Es jau teicu: ja ir kompetence, tad var būt gudrs vai mazāk gudrs lēmums, var būt tiesisks vai prettiesisks lēmums. Tas ir attiecībā uz kompetenci. Ja šis jautājums ir Ministru padomes kompetencē, tad tas ir Ministru padomes kompetencē, ja vietējās padomes, tad vietējās padomes. Tālāk var būt runa par to, vai šis lēmums ir tiesisks vai prettiesisks.

E.Cilinskis: Varbūt mēs varētu rakstīt nevis "izstrādāt likumu", bet "izstrādāt normatīvo aktu", tas varētu būt lēmums vai nolikums, lai nav uzdots tieši izstrādāt likumu. Es nezinu, varbūt to var arī citādi formulēt, bet kaut kas tamlīdzīgs mums šobrīd būtu jāieraksta.

Priekšsēdētājs: Nolasiet vēlreiz tekstu šajā redakcijā, lai juristi ieklausās.

J.Škapars: Es lēnām lasīšu. Es lūdzu deputātus koncentrēties. "Uzdot Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai līdz 1991.gada 15.jūnijam izstrādāt un iesniegt Augstākajai padomei likumprojektu par kārtību, kādā izskata strīdus starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldībām un Latvijas Republikas Ministru padomi." Es domāju, ka mēs Eināra Cilinska ieteikto labojumu par normatīvajiem aktiem varētu pieņemt. Bet šeit šinī lēmumā, es domāju, varētu šīs problēmas sakarā atstāt.

Priekšsēdētājs: Varbūt. Man liekas dīvaini, ka var apstrīdēt lēmumu, kuru savas kompetences ietvaros ir pieņēmusi Ministru padome. Bet varbūt arī var.

J.Škapars: Cienījamo priekšsēdētāj! Es domāju, ka nav nekas absolūts. Iespējams, ka, praktiski strādājot pie šī jautājuma, šo lēmuma punktu nāksies koriģēt. Par to kāds beigu dokuments tiks sagatavots.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Pašvaldības komisijā mēs šo jautājumu esam risinājuši. Ja priekšsēdētājs atceras, mēs ar referentu esam vienojušies, ka šāds likums tiks izstrādāts, tas ir ietverts mūsu darba plānā. Es gribētu paskaidrot, par kādiem strīdiem ir runa. Te ir domāti strīdi, kas rodas sakarā ar saimniecisko projektu realizāciju attiecīgajā pašvaldības teritorijā. Par šo jautājumu abos pieņemtajos likumos esam runājuši. Šie strīdi, teiksim, var rasties starp rajona padomi un pagasta padomi sakarā ar dažādu izgāztuvju ierīkošanu pagasta teritorijā. Un šos strīdus risinās šajā izstrādājamā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā. Mums ir jāprecizē, par kādiem strīdiem ir runa.

J.Škapars: Es piekristu Lagzdiņa kungam. Tikai tie nebūs tikai saimnieciskie strīdi vien. Acīmredzot varētu būt arī administratīvi teritoriālie strīdi. Bet principā tās ir konflikta situācijas, kas rodas darbības gaitā. Man liekas, ka šis jautājums ir samērā vienkāršs.

Priekšsēdētājs: Varbūt piekritīsim, kaut gan ļoti uzmanīgi. Es katrā ziņā esmu par to, ka jādomā par kompetenci un kompetence precīzi jāformulē. Es nevaru piekrist izplūdušam kompetences formulējumam. Paldies. Vai varam balsot kopumā?

J.Škapars: Vajadzētu vienoties par pēdējo punktu, tas ir, par visa likuma spēkā stāšanās termiņu. Mums bija ierakstīts, ka stājas spēkā 10 dienas pēc tā publicēšanas. Tika izteikts ierosinājums, ka stājās spēkā pēc pieņemšanas, respektīvi, ar pieņemšanas brīdi. Acīmredzot komisija varētu nosvērties par labu šim priekšlikumam, ka stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu nav? Balsojam kopumā. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. 114.

Balsojam par lēmumu "Par Latvijas Republikas likumu "Par pagastu pašvaldību" un "Par pilsētu pašvaldību" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu rezultātu. Par- 92, pret- 2, atturas- 12. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem 1991.gada valsts budžetā". Lūdzam tribīnē referentu ministra vietnieku Blektes kungu.

J.Blekte, finansu ministra pirmais vietnieks: Godājamie deputāti! Ministru padome ir iesniegusi likumprojektu par izmaiņām 1991.gada valsts budžetā, liekot priekšā vispirms izdevumu daļu. Paredzēt Lauksaimniecības ministrijai sadārdzinājuma kompensācijas fonda izveidošanu 393 miljonu apmērā. Līdz ar to Ministru padome ierosina atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas likuma par Latvijas Republikas 1991.gada budžetu 2.pantu, proti, par papildu līdzekļu izdalīšanu 117 miljonu rubļu apmērā subsīdijām graudu, cukurbiešu un piena ražošanas paplašināšanai, jo tas ir ietverts jaunās iepirkuma cenās.

Nākamais priekšlikums, ko Ministru padome ierosina,- papildināt līdzekļus Sociālās nodrošināšanas ministrijai pabalstu izmaksai ģimenēm sakarā ar cenu paaugstināšanu. Sakarā ar nodokļa objektu precizēšanu, par ko tiek uzlikts tā sauktais ceļu nodoklis, tiek palielināti ienākumi par 10 miljoniem rubļu, vienlaikus sadalot kopīgos gada asignējumus, paredzot republikas nozīmes ceļu uzturēšanai, remontam un būvniecībai 110,9 miljonus rubļu, rajona nozīmes ceļu- 55,5 miljonus rubļu un lauku ceļu- 55,4 miljonus rubļu. Enerģētikas ministrijai palielināja kompensāciju sakarā ar to, ka 1991.gada pirmajā pusgadā pirtīm, veļas mazgātavām un ķīmiskajām tīrītavām siltuma enerģiju, ogles, malku, briketes un šķidro kurināmo realizēja par spēkā esošajām cenām un tarifiem. Šim pasākumam tiek paredzēti 30 miljoni rubļu. Vēlāk tika paredzēti 6,8 miljoni rubļu.

Arhitektūras un celtniecības ministrijas Komunālās saimniecības departamentam sadārdzinājuma kompensācija 1991.gada pusgadā sešu rajona pilsētu vietējo pašvaldību siltuma apgādes saimniecībām. Bez tam tika paredzēti 30 miljoni rubļu zāļu iegādei par vairumcenām, kas bija daudz augstākas, nekā paredzēts pirmajā apstiprinātajā budžetā, bet realizācija notika par vecajām mazumtirdzniecības cenām. Likumprojektā tika paredzēts, ka uzņēmumu un organizāciju sociālās sfēras iestādēm, kuras apkalpo ne tikai šajos uzņēmumos un organizācijās strādājošos, sakarā ar cenu pieaugumu atsevišķiem pārtikas produktiem izmaksās kompensācijas, pirmām kārtām runa ir par bērnudārziem, bērnu iestādēm; šim pasākumam tiek paredzēti 3 miljoni 988 tūkstoši rubļu.

Ministru padome iesniedz projektu norēķiniem ar Savienības budžetu, programmu finansēšanai vajadzētu paredzēt 350 miljonus rubļu. Masu informācijas līdzekļos tika ziņots, ka šis skaitlis ir 4 miljardi 200 miljoni rubļu. Sarunās tika panākta zināma vienošanās, saskaņā ar kuru Savienības orgāni šo summu samazina. Ja mēs neparedzēsim, kādu summu nodot Savienības budžetam kopējo programmu finansēšanai, tad var būt arī citas ekonomiskas sekas. Tāpēc Ministru padome ierosina iekļaut budžeta izdevumu daļā 350 miljonus rubļu norēķiniem ar Savienības budžetu mērķprogrammu finansēšanai. Ministrijām un resoriem kompensācija strādājošajiem, stipendiju un pabalstu izmaksa mācību iestāžu audzēkņiem, kā arī ēdināšanas izdevumu un valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma palielināšana, kompensācija iestādēm, kuras finansē no valsts budžeta.

Sakarā ar jaunajām mazumtirdzniecības cenām galvenajām tautas patēriņa precēm un pakalpojumu tarifu paaugstināšanu pasažieru pārvadājumiem kopsummā paredzēti 237 miljoni 18 tūkstoši rubļu. Iesniegtajā Ministru padomes projektā paredzēts izdalīt papildus 72 miljonus rubļu, tajā skaitā 2 miljonus 430 tūkstošus zinātnes finansēšanai. Gribu atgādināt deputātiem, ka pirmajā budžetā, kas tika apstiprināts, šī summa ir ietverta kopējā summā vienā rindiņā. Tagad šinī projektā, kas tika iesniegts Augstākajai padomei un ir izdalīts deputātiem, šī summa ir sadalīta jau pa ministrijām.

Sakarā ar to, ka Ventspils pilsētas komiteja ir pārtraukusi Ventspils rajona medicīnas iestāžu finansēšanu, mēs ierosinājām arī nodot ceļu dienestu un nepilngadīgo lietu inspekciju rajona pārziņā un samazināt Ventspils pilsētai izsniegtās dotācijas kopsummā par 520 tūkstošiem, attiecīgi pieliekot šo summu pie rajona budžeta. Projektā bija paredzēts arī Tukuma rajonam budžetam izdalīt līdzekļus papildu kultūrvēsturiskā pieminekļa- Kalnamuižas ansambļa- kapitālremonta izdevumu segšanai, palielinot dotāciju par 100 tūkstošiem rubļu.

Izskatot Ministru padomē jautājumu par dotāciju fonda izdalīšanu Lauksaimniecības ministrijai sadārdzinājuma kompensācijai 393 miljoni rubļu apmērā, tika ieteikts novirzīt finansiālās palīdzības sniegšanai Latgales sociālās sfēras attīstībai un 1990.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto zaudējumu segšanai līdzekļus, kas Lauksaimniecības ministrijai sadārdzinājuma kompensācijas fondā paredzēti paaugstināto procenta likmju segšanai par agrāk izsniegtajiem kredītiem. Lieta tāda, ka saskaņā ar PSRS Augstākās padomes lēmumu, ko parakstījis Lukjanovs, visus kredītus, kas izsniegti līdz 1.novembrim, turpina kreditēt pēc tiem pašiem pazeminātajiem procentiem, respektīvi, nepielietojot jaunos procentus, kaut gan tajā sadārdzinājuma summā, kas tika aprēķināta Finansu ministrijā, tika ietverti 58 miljoni rubļu tieši paaugstināto procentu likmju segšanai.

Lai varētu visus minētos izdevumus, ko es nosaucu, segt, likumprojektam tiek paredzēti šādi seguma avoti. Pamatojoties uz pirmo triju mēnešu praktisko budžeta izpildi, tiek ierosināts palielināt budžeta ieņēmumus apgrozījuma nodoklim par 216 miljoniem rubļu, akcīzes nodoklim- par 23 miljoniem rubļu, peļņas nodoklim- par 268 miljoniem rubļu, iedzīvotāju ienākuma nodoklim- par 62 miljoniem rubļu, ceļa nodoklim- par 10,8 miljoniem, nodevas un dažādu nodokļu ieņēmumus- par 42 miljoniem rubļu, kā arī novirzīt tos brīvos budžeta līdzekļu atlikumus uz gada sākumu, kuri līdz šim vēl nav novirzīti, 71 miljona 948 tūkstošu rubļu apmērā, ienākumus no preču atlikuma pārcenošanas sakarā ar jauno cenu ieviešanu- 35 miljoni rubļu un ieņēmumus no 1990.gada republikas iekšējā piecu procentu aizņēmuma obligāciju realizācijas 133 miljonu rubļu apmērā. Tādas obligācijas ir izgatavotas, tās atrodas banku nodaļās. Lai visus šos izdevumus, kā arī to summu, ko paredzēts pārskaitīt Savienības budžetam, nosegtu, tiek paredzēts izveidot budžeta līdzekļu deficītu 245 miljonu rubļu apmērā.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Blektes kungs, mēs šo informāciju esam saņēmuši, deputāti to ir lasījuši. Varbūt būtu auglīgāk, ja uzreiz ķertos pie jautājumiem. Vai jūs neiebilstat? Un kolēģi deputāti?

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Mēs, Budžeta komisija, lūdzam vārdu ziņojumam. Un pēc tam mēs kopīgi ar Blektes kungu atbildēsim uz tiem jautājumiem, kas radīsies, jo Blektes kungs ziņo par pirmo lielo izmaiņu projektiem, bet mēs esam šo jautājumu mazliet sadalījuši un šodien skatām tikai to, kas attiecas uz lauksaimniecību.

Priekšsēdētājs: Vai jūs tagad varat turpināt?

V.Zeile: Jā.

Priekšsēdētājs: Jūs arī neiebilstat? Paldies. Un pēc tam kopā atbildiet uz jautājumiem.

V.Zeile: Cienītie deputāti! Vispirms es lūgšu jūs sameklēt visus tos dokumentus, par kuriem mēs šodien runāsim. Tātad pirmais ir valdības administrācijas iesniegtās budžeta izmaiņas.

Priekšsēdētājs: 643.dokuments.

V.Zeile: Lūdzu, sameklējiet arī 664.dokumentu- budžeta projekta izmaiņas, ko iesniedz Budžeta komisija kopā ar Lauksaimniecības komisiju, kā arī 662.dokumentu, kurā ir abu šo komisiju priekšlikumi un papildinājumi. Un vēl jūsu rīcībā ir materiāls, ko ir iesniegusi Lauksaimniecības ministrija. Tas ir uzziņas materiāls deputātiem attiecībā uz Lauksaimniecības finansēšanu.

Šā gada 17.aprīlī Augstākā padome saņēma Latvijas Republikas valdības administrācijas ierosināto likumprojektu par grozījumiem 1991.gada valsts budžetā. 22.aprīlī šis dokuments ir izdalīts visiem deputātiem, pārtulkots arī krievu valodā. 22.aprīlī Tautas frontes frakcijas sēdē Apvienotā budžeta komisija, ņemot vērā šo budžeta izmaiņu sevišķi svarīgo nozīmi republikas lauksaimniecībā un iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā, lūdza šo jautājumu iekļaut papildus plenārsēdes darba kārtībā. Paldies, ka šis lūgums tika ņemt vērā, ar to mēs, cerams, iegūsim vismaz vienu nedēļu. Tā kā šo budžeta izmaiņu sagatavošana un iesniegšana Augstākajā padomē ir stipri aizkavējusies, domāju, ka pēc iespējas ātrāka to izskatīšana Augstākajā padomē nāks mums visiem tikai par labu.

Kas ir raksturīgs šīm budžeta izmaiņām? Blektes kungs jūs jau informēja par šo izmaiņu saturu. Es vispirms gribu akcentēt, ka šīm budžeta izmaiņām ir raksturīgs tas, ka Finansu ministrija un valdība ir centusies meklēt pēc iespējas lielākus resursu avotus, ņemot vērā veikto cenu reformu, budžeta līdzekļu atlikumu uz gada sākumu, kā arī budžeta izpildes rezultātus pirmajā ceturksnī un iespējamās budžeta ieņēmuma daļas prognozes līdz gada beigām. Kopā ir paredzēts, ka budžeta ieņēmumi pēc valdības projekta palielināsies par 881,7 miljoniem rubļu. Es nepārskaitīšu, par kādiem posteņiem, viss jums ir redzams šajā projektā.

Valdība paredz iekļaut, kā jūs dzirdējāt, republikas valsts budžeta ieņēmumos 133 miljonus rubļu, kas jāsaņem, realizējot 1990.gada piecu procentu valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas, kuras ir nodrukātas un gaida savu pielietojumu. Šīs obligācijas Latvijas Republikas bankas varētu realizēt uzņēmumiem, organizācijām, kooperatīviem un kredīta iestādēm. Līdz ar to mūsu budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 3,8 miljardi rubļu. Budžeta ieņēmumu daļā, pēc mūsu domām, diskutējams ir jautājums tieši par šiem ieņēmumiem no piecu procentu aizņēmuma obligāciju realizācijas. Šajos ekonomiskās un finansiālās sistēmas lejupslīdes apstākļos visai maza ir šī aizņēmuma pievilcība. Prognozēt, ka izdosies aizņēmumu realizēt par visiem 133 miljoniem rubļu, ir riskanti. Tāpēc Budžeta komisijā tika izteikta doma- obligāciju realizāciju uzsākt, bet ieņēmumos ieskaitīt tikai faktiski ienākošās summas par obligāciju izvietošanu. Varētu būt šim jautājumam arī cita pieeja, tāpēc es lūdzu deputātus izteikt arī savu viedokli.

Par budžeta izdevumu daļu. Budžeta izdevumu daļā ir trīs lieli bloki. Pirmajā izdevumu blokā ir paredzēti līdzekļi sadārdzinājuma kompensācijai, kas radies sakarā ar straujo cenu pieaugumu rūpniecības, enerģētikas un kurināmā jomā. Tas attiecas uz Lauksaimniecības ministriju, Enerģētikas ministriju, Arhitektūras un celtniecības ministrijas Komunālās saimniecības departamentu. Skaitļi jums ir redzami projektā.

Otrajā blokā liela līdzekļu daļa tiek novirzīta iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, viņu dzīves līmeņa pazemināšanās bremzēšanai kompensāciju veidā sakarā ar cenu un tarifu pieaugumu. Tie ir pabalsti bērniem sakarā ar cenu paaugstināšanu bērnu sortimenta rūpniecības precēm, kompensācijas sakarā ar pārtikas produktu cenu pieaugumu tiem, kas strādā tādās sociālās sfēras nozarēs, kuras ir pakļautas dažādām ministrijām un resoriem un kuras apkalpo ne tikai šajās ministrijās strādājošos, bet arī citus republikas iedzīvotājus, bet tās uztur un finansē šīs ministrijas un resori no saviem līdzekļiem. Tie ir bērnudārzi, profesionāli tehniskās skolas, sporta skolas un citas iestādes, kuru darbinieki, lūdzu to ņemt vērā, līdz pat šim laikam nav saņēmuši kompensācijas pie darba algas sakarā ar pārtikas cenu pieaugumu. Šajās budžeta izmaiņās ir paredzēts arī 350 miljonu rubļu maksājums Savienības budžetā kopējo mērķprogrammu finansēšanai. Tas ir ne tikai finansiāls, bet arī politisks jautājums, kuru nepieciešams rūpīgi apsvērt, lai nekļūdītos šajā jautājumā. Viedokļi ir diametrāli polāri, un katram no tiem ir savi argumenti.

Tāpēc, ņemot vērā visu šo sarežģīto situāciju- lauku sējas darbi negaida, dažos rajonos lauksaimniecībā ir katastrofāls finansiālais stāvoklis, pat līdz neizmaksātām darba algām, kā mēs vakar noskaidrojām,- Apvienotā budžeta komisija ierosināja šīs budžeta izmaiņas izskatīt divos etapos.

Pirmajā etapā aplūkot tikai jautājumus, kas skar lauksaimniecības finansiālo nodrošinājumu un akūtākos iedzīvotāju un vispirms bērnu sociālās aizsardzības jautājumus. Šo priekšlikumu atbalstīja arī finansu ministra vietnieks Juris Pupčenoks, tam piekrita Lauksaimniecības komisija, un šorīt no rīta es par to informēju arī Ministru padomes priekšsēdētāju Ivaru Godmani. Tātad es pāreju pie 664.dokumenta, pie šī pirmā etapa budžeta projekta izmaiņām, kuras būtu ļoti vēlams izskatīt un arī pieņemt tieši šodien, lai mēs nezaudētu veselu nedēļu laika.

Otrajā etapā piedāvājam izskatīt visas pārējās izmaiņas, kas ir valdības iesniegtajā likumprojektā, un tad lemt par šiem ļoti sarežģītajiem jautājumiem, kad mums būs informācija par sarunām Maskavā un arī par sarunām, kas mūsu Finansu ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem bija ar PSRS Finansu ministriju.

Sagatavotā budžeta projekta izmaiņu saīsinātais variants ir šāds. Šajā saīsinātajā pārmaiņu variantā ieņēmumu daļā nav iekļauts tikai viens ieņēmuma postenis- ieņēmumi no 1990.gada valsts piecu procentu republikas iekšējā aizņēmuma obligācijām 133 miljonu rubļu apmērā. Līdz ar to budžeta ieņēmumu daļu paredzēts palielināt pašreiz mūsu skatāmajā variantā par 676,8 miljoniem rubļu, un tad 1991.gada plānojamie budžeta ieņēmumi sasniegtu 3,6 miljardus rubļu. Vairāk es par šo ieņēmumu daļu neko jums nekomentēšu. Tas viss pa punktiem ir redzams budžeta projektā.

Budžeta izdevumu daļa. Ļoti lūdzu, sekojiet manai domai par budžeta izdevumu daļu. Budžeta izdevumu daļu mēs lūdzam izskatīt palielināšanai tikai par 573,7 miljoniem rubļu. Valdības iesniegtajā budžeta izmaiņu projektā ir paredzēts izdevumus palielināt par 1miljardu 127 miljoniem 710 tūkstošiem un ieplānot budžeta deficītu 245,6 miljonu rubļu apmērā. Budžeta izmaiņu projekta pirmajā daļā, ko mēs tūdaļ aplūkosim, pozitīvais budžeta saldo paliek, tātad ieņēmumi pārsniedz izdevumus par 103,1 miljonu rubļu.

Kas ir ietverts šā projekta pirmajā daļā- izdevumos? Pirmkārt, palielināt izdevumus Enerģētikas ministrijai sakarā ar tās pakļautībā esošo uzņēmumu zaudējumiem strauja cenu pieauguma rezultātā siltumenerģijai, oglēm, malkai, kūdrai, 30 miljonu rubļu apmērā. Arī vietējām pašvaldībām ir savas siltumsaimniecības, to zaudējumu segšanai izdalīti 6,8 miljoni rubļu. Liekas, ka pret šiem izdevumiem iebildumu nav, jo, kā mēs zinām, tarifi par apkuri šajā sezonā netika palielināti.

Izdevumu 2.punkts paredz palielināt izdevumus Satiksmes ministrijai. Šeit arī iebildumu nevarētu būt, jo ieņēmumu daļā par 10,8 miljoniem rubļu ir palielinājies ceļu nodoklis. Es vēl tikai gribēju piebilst, ka Satiksmes ministrija gatavo šīs ceļu nodokļu summas, tātad ir paredzēts, ka kopumā budžetā no ceļu nodokļa ienāks 223 miljoni rubļu. Mēs lūdzam nākamajās budžeta izmaiņās visas šīs summas sadalīt šādos izdevuma posteņos- republikas nozīmes ceļu uzturēšanai, remontam un būvniecībai, rajona nozīmes valsts ceļiem un lauku ceļiem. Par to ļoti interesējās daudzi deputāti no rajoniem un no pagastiem. Arī sadalījumā pa rajoniem šāds materiāls tiek gatavots, un cerams, ka Satiksmes ministrija mums to iesniegs, kad mēs skatīsim šo budžeta izmaiņu otro daļu.

3.punkts šajā izmaiņu projektā attiecas uz lauksaimniecību- 393 miljonus rubļu sadārdzinājuma kompensācijas fonda segšanai. Atļaujiet man aplūkot šo trešo jautājumu kā pēdējo, jo tas ir svarīgākais no visām šīm izmaiņām. Tagad es īsumā pakavēšos pie pārējiem izdevumu punktiem.

4.punkts- palielināt izdevumus Sociālās nodrošināšanas ministrijai 133 miljonu rubļu apmērā kompensāciju izmaksai ģimenēm, kurās ir bērni, sakarā ar cenu paaugstināšanos bērnu sortimenta un rūpniecības precēm. Tās ir piemaksas 20 rubļu bērniem līdz astoņiem gadiem un 25 rubļi bērniem virs astoņiem gadiem, šīs piemaksas visiem republikas bērniem ir vienādas. Šajā sakarībā tikai tāda piebilde. Joprojām vēl valda šis vienlīdzības princips, visiem uz galviņām vienādi, neatkarīgi no ienākumiem uz vienu ģimenes locekli. Diferencētas pieejas nav galvenokārt tādēļ, ka grūti izsekot mainīgajai informācijai par ģimenes locekļu vidējiem ieņēmumiem, un arī efekts var nebūt sevišķi liels pie tādas diferencētas pieejas, jo daudzi vecāki strādā daudzās darba vietās. Tāpēc, ka iegūt objektīvu informāciju par ģimenes ienākumiem ir sarežģīti, jāpaliek pie šā vienlīdzības principa- 20-25 rubļi katram bērnam. Kopā tas veido minēto summu.

5.punkts- kompensācijas piemaksas pie darba algas sakarā ar cenu pieaugumu pārtikas produktiem- 3,9 miljoni rubļu, kurus šeit strādājošie cilvēki vēl nav saņēmuši, jo viņu resori to nav maksājuši, un pirmajā kompensācijā, kas mums bija, šīs iestādes un organizācijas netika ietvertas. Domāju, ka šos četrus miljonus rubļu mēs varētu atrisināt, jo rezerves fondā iedzīvotāju kompensācijām līdzekļi vēl ir. Tagad atlikums kompensācijā 83 miljoni.

6.punktā paredzēts dotēt Tukuma rajonu 100 tūkstošu rubļu apmērā kultūrvēsturiskā ansambļa "Kalnamuiža" kapitālajam remontam. Apvienotā budžeta komisija ierosina šodien šo jautājumu atsevišķi neskatīt, bet skatīt to vienlaikus ar budžeta izmaiņu otro daļu, jo "Kalnamuiža" jāskata kopā ar pārējiem kultūrvēsturiskajiem objektiem, kur, kā zināms, mēs 1991.gada budžetā līdzekļus netikām izdalījuši. Kultūras ministrijai netika iedalīti 2 miljoni rubļu tieši šo kultūrvēsturisko objektu kapitālajam remontam. Tagad Kultūras ministrija atkārtoti gatavo šo pieprasījumu, tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu un lemt jautājumu par līdzekļu izdalīšanu tieši "Kalnamuižas" kapitālajam remontam kopā ar jautājumu par pārējiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Un tagad es atgriežos pie sarežģītākā- pie 3.punkta par līdzekļu izdalīšanu Lauksaimniecības ministrijai. Valdības administrācijas iesniegtajā projektā bija paredzēts izdalīt Lauksaimniecības ministrijai budžeta papildlīdzekļus sadārdzinājuma kompensāciju fonda izveidošanai 393 miljonu rubļu apmērā, to skaitā paredzēti līdzekļi papildizdevumiem Latgalei zaudējumu segšanai un sociālās infrastruktūras attīstībai. Lauksaimniecības komisija pie šī jautājuma strādāja īpaši. Vakar bija Apvienotās budžeta komisijas un Lauksaimniecības komisijas kopīga sēde, uz kuru mēs vēlreiz uzaicinājām Lauksaimniecības ministrijas pārstāvi ar visiem aprēķiniem un kurā tika konstatēts, ka nevar tik plūstoši traktēt šo 393 miljonu summu, tāpēc mēs ierosinājām šos 393 miljonus rubļu uzskatīt par sadārdzinājuma kompensācijas fonda veidošanas līdzekļiem. Ir iesniegti aprēķini par to, kā sadalās šīs sadārdzinājuma summas pa ceturkšņiem, turklāt ņemot vērā, ka pirmo ceturksni mēs nesedzam, tas jau ir garām, tātad otrais, trešais, ceturtais ceturksnis, bez tam ir arī sadalījums pa rajoniem. Ja deputātiem radīsies kādi papildu jautājumi par to, kāda metodika tika lietota šā sadārdzinājuma fonda veidošanai, tad lauksaimniecības ministra vietnieks Bēniķa kungs atbildēs uz tiem.

Ar šā Augstākās padomes finansējuma iedalīšanu izpildītu gan Latvijas Republikas 1991.gada marta 79.lēmumu par lauksaimniecības ekonomikas stabilizāciju, gan Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 27.marta lēmumu par agrārās reformas nodrošinājumu. Ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada 12.oktobra 162.lēmumu par 1990.gada ražas novākšanā ekstremālo klimatisko apstākļu izraisīto seku samazināšanu Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajonā tika noteikta ekonomiskā palīdzība zaudējumu atlīdzināšanai. Aprēķinātā zaudējumu summa ir 64 miljoni rubļu. Mēs, Augstākā padome, no budžeta līdz šim esam iedevuši tikai 21,8 miljonus rubļu. Ir nepieciešams, lai mēs izdalītu šo starpību Latgalei zaudējumu kompensācijai. Valdība šīs summas projektā neparedz. Domāju, ka mums ir ļoti līdzsvaroti jāpārdomā, varbūt Augstākajai padomei ir jānāk valdībai palīgā izpildīt pašas savā laikā pieņemto pilnīgi pareizo lēmumu un jāizdala šie 42,2 miljoni rubļu, kuri pa rajoniem sadalās šādi: Balvu rajonam paredzēti 4 miljoni rubļu, Daugavpils rajonam- 8,3, Krāslavas rajonam- 7,8, Ludzas- 6,0, Preiļu- 8,7 un Rēzeknes rajonam- 7,1 miljons rubļu.

Treškārt, Latvijas Republikas Augstākā padome 1991.gada 27.marta lēmuma par agrārās reformas nodrošinājumu 6.punktā ir paredzējusi veicināt sociālās infrastruktūras finansēšanai nepieciešamo līdzekļu izdalīšanu 49 miljonu rubļu apmērā. Tā ir problēma, kas radusies sakarā ar to, ka strauji samazinās lauksaimniecības uzņēmumu ieņēmumi. Tie samazinās dažādu iemeslu dēļ, bet viens no būtiskākajiem tomēr ir tas, ka, no vienas puses, ir stingri fiksētas valsts iepirkuma cenas, kuras tiek ļoti reglamentētas, un tātad stingri tiek sekots līdzi, lai tās patvaļīgi nemainītos; no otras puses- straujš un, es gribētu pat teikt, nekontrolēts un nevadīts rūpniecības preču cenu pieaugums. Tiesa, tas attiecas ne tikai uz mūsu republikā ražotajām precēm, bet arī uz precēm, kas republikā ienāk, taču arī republikas rūpniecības precēm šis cenu pieaugums ir pārāk straujš. Un tāpēc ir izveidojusies tāda situācija, ka iesāktie sociālās infrastruktūras objekti laukos ir iesaldēti, celtnieki darbus ir pārtraukuši un gaida, kas apmaksās šos darbus. Ir sagādāti materiāli un celtniecības jaudas, bet nav finansējuma. Ja mēs šos sociālās infrastruktūras objektus šodien nefinansēsim, tad es neticu, vai mēs vispār kādreiz tos finansēsim, jo mēs ieiesim budžetā, kurš jau būs ar deficītu. Un tādēļ vakar abas komisijas kopīgajā sēdē ierosināja šādas izmaiņas, kuras ir fiksētas 662.dokumentā.

Kādi ir mūsu priekšlikumi? Mēs ierosinām "3.punktu izteikt šādā redakcijā: 3. palielināt izdevumus Lauksaimniecības ministrijai", 6.punktu izslēgt un skatīt to kopā ar pārējiem grozījumiem. Cienītais premjers Ivars Godmanis šā rīta sarunā izteica vēlējumu- iekļaut budžeta izmaiņu projektā asignējumu Lauksaimniecības ministrijai 393 miljonus rubļu sadārdzinājuma kompensācijas fonda veidošanai un atturēties izskatīt jautājumu par līdzekļu izdalīšanu Latgalei un sociālās infrastruktūras objektu pabeigšanai. Un skatīt tos budžeta izmaiņu projekta otrajā daļā.

Cienītie deputāti! Finansiālā spriedze republikā pieaug. No vienas puses, mums jādomā par elastīgu nodokļu politiku, jādomā, kādas nepilnības vai pat kļūdas ir mūsu nodokļu likumos, jādomā par papildu finansu avotiem, bet, no otras puses, arī līdzekļu izlietojumā, saimnieciskajā darbībā ir jāiet vairāk uz pašfinansēšanos, racionālu saimniecisko un īpašuma attiecību maiņu, kas atvieglotu mūsu republikas valsts budžetu. Par to ir jādomā visiem un arī lauksaimniekiem.

Un tagad es lūdzu deputātus izteikt savu viedokli un griežos pie deputātiem ar aicinājumu strādāt šodien tik ilgi, cik būs vajadzīgs, lai šīs budžeta izmaiņas pieņemtu arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ziņojums bija ļoti plašs un, man liekas, saprotams visiem, kuri uzmanīgi klausījās. Ja jautājumi skars tās problēmas, kuras tika jau izrunātas no tribīnes, es atļaušos deputātiem izteikt piezīmi. Pirmais jautā deputāts Eglājs, pēc tam deputāti Blažēvičs, Freimanis, Kide.

V.Eglājs: Man neskaidrību izraisīja tas, ka tiek atvēlēta budžeta finansēšana Patērētāju biedrību savienībai un Brīvo arodbiedrību savienībai, kas ir sabiedriskas organizācijas. Vai šis jautājums nav kārtojams kaut kā citādi?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Zeile: Lūdzu, kolēģi, izsakiet savu viedokli, pēc tam es komentēšu.

J.Blekte: Tas ir paredzēts tikai tām iestādēm, kas tiek finansētas no budžeta. Te varētu runāt par bērnudārziem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Blažēvič, lūdzu!

J.Blažēvičs: Vakar Apvienotajā budžeta komisijā mēs nolēmām šīsdienas 643.dokumenta projektā iekļaut 12.pantu. Es saprotu, ka tas varbūt tehnisku iemeslu dēļ nav šeit parādījies. Vai jūs uzskatāt, ka šodien šo pantu var izskatīt?

V.Zeile: Šajā jautājumā vienošanās tika panākta, te nekādu iebildumu nav, pants nav nodrukāts tehnisku iemeslu dēļ. Ja jūs iesniegsit to rakstiski, mēs varētu to otrajā lasījumā izskatīt. Tur nav nekādu finansiālu izmaiņu, jo no viena resora pāriet otram.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis, pēc tam deputāts Kide.

J.Freimanis: Man būtu viens jautājums Blektes kungam un viens jautājums Zeiles kundzei. Blektes kungs, tajā dokumentā, par kuru jūs ziņojāt, diezgan nepārprotami bija pateikts, ka mūs sagaida diezgan liels budžeta deficīts un ir paredzams visu budžeta iestāžu finansējuma samazinājums par 10 procentiem. Zeiles kundzes referātā šis jautājums tika tā skaisti nogludināts. Sakiet, lūdzu, kā tad īsti būs? Kādas ir jūsu domas?

J.Blekte: Atvainojiet, tas nebija tā, kā jūs teicāt, tas jautājums netika nogludināts. Man Gorbunova kungs teica, ka materiāls deputātiem esot izsniegts un visu to nevajadzēja lasīt, tur bija minēts arī par to 10 procentu samazinājumu.

J.Freimanis: Būs vai nebūs?

J.Blekte: Tur nav ietverti kapitālieguldījumi lauksaimniecībā. Runa ir par pārējo uzturēšanas izdevumu samazinājumu, nevis paša budžeta plānoto summu samazinājumu, tas ir pagaidām, kamēr mums radīsies papildu ieņēmumu avoti.

J.Freimanis: Tātad šis 10 procentu samazinājums reāli būs?

J.Blekte: 10 procenti pagaidām tiek ieturēti pie finansējuma atvēršanas, budžetā izmaiņas netiek izdarītas.

J.Freimanis: Skaidrs, būs.

V.Zeile: Mans viedoklis ir tāds- šodien šo jautājumu neskatīt, jo tas ir diskutējams. Sociālās sfēras ministrijas gatavo lielus aprēķinus par to, ka viņiem tieši sakarā ar sadārdzinājumu trūkst līdzekļu kārtējiem maksājumiem, un es domāju, ka šobrīd samazināt 10 procentus būtu ļoti riskanti, tāpēc mēs to pārceļam uz diskusiju otrajā daļā.

J.Freimanis: Zeiles kundze, es jautāju tāpēc, ka tas ir saistīts ar jūsu punktu. Sakiet, lūdzu, kādā sakarībā, no kādiem apsvērumiem vadoties, jūs ierosināt Kultūras ministrijai, tātad visnotaļ sociālajam iestādījumam, tik simbolisku pielikumu dotācijām, visur citur ir simti, tūkstoši un pat miljoni, bet Kultūras ministrijai- 30 tūkstoši. Pēc kā jūs vadījāties, paredzot Kultūras ministrijai 30 tūkstošus?

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, ja jūs man nosauktu punktu, par kuru jūs runājat... Vai tas ir 5.punkts?

J.Freimanis: Nē, tas ir 13.punkts, kurā šie 30 tūkstoši paredzēti visai Kultūras ministrijai.

V.Zeile: Es vēlreiz precizēšu, valdības iesniegtajā projektā vai šodienas...

J.Freimanis: Budžeta komisijas iesniegtajā projektā.

V.Zeile: Tas ir 13.pants, ja es pareizi saprotu?

J.Freimanis: Jā, pielikums- 30 tūkstoši visai Kultūras ministrijai.

V.Zeile: Tūlīt atradīsim. Tas ir saistīts, lūk, ar šo 5.punktu mūsu projektā, kurā, ja es ātri atradīšu, Kultūras ministrija prasa algu palielinājumam šīs ministrijas bērnudārzos strādājošiem 30 tūkstošus. Tai nav sevišķi daudz bērnudārzu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols, deputāts Buls. Es atvainojos, jūs vēl nejautājāt, deputāt Kide.

E.Kide: Blektes kungs, likumā par budžetu 1991.gadam ir paredzēti 117 miljoni rubļu, kā jūs jau teicāt, kas būtu mums jādod lauksaimniecībai kā subsīdijas cukurbiešu, linu un graudaugu audzēšanas paplašināšanai. Jūs teicāt, ka tie ir ietverti tajos 393 miljonos. Sakiet, lūdzu, vai metodikā, pēc kuras tika aprēķināti tie 393 miljoni, patiešām tika ņemti vērā šie 117 miljoni?

J.Blekte: Es neteicu, ka 117 miljoni ir ietverti 393 miljonos. Es teicu citu, ka 117 miljoni tiek saimniecībām kompensēti sakarā ar iepirkuma cenu pieaugumu.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamais Blektes kungs, pēc jūsu ministrijas Galvenās budžeta pārvaldes informācijas, vietējo pašvaldību budžetu ienākumu daļa pirmajā ceturksnī pārsniedz plānoto par 144 miljoniem. Vai tas atbilst patiesībai? Tā ir Kaminska kunga sniegtā informācija.

J.Blekte: Es tikai aptuveni varu pateikt, ka kopējais budžeta līdzekļu atlikums sakarā ar to, ka arī izdevumi nepildās, ir apmēram 200 miljoni rubļu.

I.Ozols: 200 miljoni rubļu? Tātad man ir konkrēts jautājums. Sakiet, vai tām vietējām pašvaldībām, kuras mēs dotējam no republikas budžeta, arī ienākumu daļa pārsniedz plānoto izdevumu daļu un par cik? Vai Finansu ministrija šādu analīzi ir izdarījusi vai nav?

J.Blekte: To es varētu atbildēt otrajā lasījumā, jo tas ir konkrēts jautājums.

I.Ozols: Tas ir ļoti būtisks moments, tā ir zināma rezerve republikas budžeta papildināšanai.

J.Blekte: Tā kā tas ir ļoti konkrēts jautājums, jo runa ir par katru rajonu atsevišķi, atļaujiet man to sagatavot un atbildēt uz to otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bul, lūdzu!

A.Buls: Jautājums ministra vietniekam. Janvārī un februārī mēs cītīgi centāmies pārcenot izejvielu atlikumus uz 1.janvāri. Līdz ar to iekļāvām pašizmaksās zināmas summas un līdz ar to samazinājām peļņu. Sakiet, lūdzu, kā jūs esat iedarbinājis vai iedarbināsit šo mehānismu, kā var izņemt no uzņēmumiem šo sadārdzinājumu, kas pēc papīriem patlaban ir ietverts pašizmaksā? Pa Latviju kopumā tie ir 55 miljoni.

J.Blekte: Varbūt pēc aprīļa un maija darbības rezultātiem Finansu ministrija sagatavos un iesniegs Ministru padomei jaunu likumprojektu par peļņas nodokli, kuru savā laikā Ministru padome iesniedza Augstākajai padomei, lai diferencētu šo bezmērīgi saņemamās peļņas aplikšanu ar nodokļiem.

A.Buls: Es atvainojos, Blektes kungs. Atlikumus jau pārcenojām un ierakstījām pašizmaksā, par to daļu peļņas vairs nav; tā ka peļņas nodoklis šeit atkrīt. Sakiet, lūdzu, kāds ir mehānisms, lai no pašizmaksas dabūtu, vai jāliek pa vecām cenām, lai palielinātu peļņu, par kuru tad jūs varat vai nu visu izņemt, vai likt nodokli.

J.Blekte: Atlikuma pārcenošana netika pārlikta uz pašizmaksu. Atlikuma pārcenošana ir sadalīta divās daļās: viena daļa attiecas uz normatīvu pieaugumu, bet pārējā daļa aiziet maksājumos budžetam, tāpēc šeit arī ir paredzēti 55 miljoni ieņēmuma daļā no atlikuma pārcenošanas.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads, bet pēc tam būs pārtraukums.

J.Vaivads: Es neesmu sevišķi apmierināts ar to atbildi, ko jūs sniedzāt manam kolēģim Eglājam, respektīvi, līdz šim budžetā netika finansētas tādas pozīcijas kā Patērētāju biedrību savienība, arodbiedrība un tā tālāk. Tagad parādās šie līdzekļi. Sakiet, lūdzu, vai mēs tagad mainām kādus budžeta finansēšanas principus, ka finansēsim arī sabiedriskās organizācijas, kaut kāda tipa savienības un tā tālāk. Tas ir pirmais jautājums. Es pats varbūt esmu vainīgs, ka neesmu to jau izvirzījis komisijā.

Priekšsēdētājs: Ļoti slikti, tā nav piezīme, bet...

J.Blekte: Vēlreiz par to, ko jau arī tikko Zeiles kundze teica. Tas ir paredzēts 5.punktā, proti, palielināt izdevumus sociālās sfēras iestādēs, kuras apkalpo ne tikai šajos uzņēmumos strādājošos. Patērētāju biedrības bērnudārzā, teiksim, iet skolotāju bērns.

V.Zeile: Kolēģi, es jums minēšu konkrētu piemēru. Tērbatas ielā ļoti labs bērnudārzs, prestiža bērnudārzs, kurš pieder Patērētāju biedrību savienībai. Šajā bērnudārzā uzturas gan Patērētāju biedrības savienības bērni, gan Centra rajona bērni. Kāda kurā brīdī ir attiecība starp šiem bērniem, to ir grūti izskaitļot katrā brīdī. Bet strādā taču konstanti vieni un tie paši audzinātāji un cits personāls. Šis personāls līdz pat šai dienai nav saņēmis pie darba algas ne 66 rubļu piemaksu sakarā ar sadārdzinājumu, ne arī 24 rubļus, bet aprīlis jau uz beigām.

Priekšsēdētājs: Pirms mēs dodamies pārtraukumā, ļoti uzmanīgi uzklausīsim savu kolēģi Preinbergu.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi, kas dzīvo Lubānas ielā 123. Es lūdzu sapulcēties Sarkanajā zālē uz īsu informāciju. Paldies. Tūlīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām darbu. Zeiles kundzi un Blektes kungu es lūdzu tribīnē. Nākamais jautā deputāts Grūbe, jo Kinnas kungs savu jautājumu noskaidroja pārtraukumā. Jautā deputāts Grūbe, pēc tam Celmiņš.

G.Grūbe: Man jautājums Blektes kungam. Rēķinot sadārdzinājuma fondu, tika aprēķināts, ka cenas pacels no 2.aprīļa, bet faktiski tas tiek izdarīts no 2.maija. Kādi zaudējumi tad lauksaimniecībai varēja rasties šajā mēnesī?

Un otrs jautājums sakarā ar minētajiem kredīta procentiem. PSRS banka it kā apsolījusies atdot. Vai ir uzsākta šo nelikumīgi paņemto summu atdošana?

J.Blekte: Iespējamie zaudējumi sakarā ar to, ka netika paaugstinātas iepirkuma cenas, pēc Lauksaimniecības ministrijas aprēķiniem, sastāda 39 miljonus rubļu. Pēc mūsu aprēķiniem, šī summa ir mazliet mazāka. Mēs rēķinām apmēram ap 20 miljoniem. Tas ir par pirmo jautājumu.

Attiecībā uz otro jautājumu par bankas kredīta atdošanu. Šajā jautājumā saimniecības vienosies, vai tās ieskaitīs saņemto jauno kredītu procentu samaksai vai iesniegs pieprasījumu. Tādā gadījumā bankai ir fiziski jāatdod atpakaļ nauda attiecīgajām saimniecībām.

G.Grūbe: Kad tas tika uzsākts? Kad banka to sāks darīt?

J.Blekte: Es varu precizēt tikai pie bankrota.

V.Zeile: Es atļaušos atbildēt Kinnas kungam. Es neredzu, kur viņš ir.

Tātad jūs jautājāt par 1.punktu, kāpēc ir tāda piebilde- par šo summu samazināt izveidotā kompensācijas fonda atlikumu. Kā jūs atceraties, mums ir budžetā 47.punkts par kompensāciju iedzīvotājiem sakarā ar cenu paaugstināšanu pārtikas produktiem. No šā fonda mēs smēlāmies visas savas kompensācijas, tā atlikums šobrīd ir 86,9 miljoni. Ja 3,9 miljonus mēs šodien iedodam, tad atlikums ir 83 miljoni, kas attiecas uz šo daļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Celmiņ, lūdzu! Pēc tam deputāts Zaļetajevs.

J.Celmiņš: Es būtībā gribu turpināt to pašu Freimaņa kunga uzdoto jautājumu. Kultūras ministrijai dotācijas bija paredzētas tikai 30000 rubļu apmērā, bet es gribu piebilst, ka kultūras pieminekļu restaurācijai mūsu republikā ir nepieciešami apmēram 67 miljoni.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, ka jūs pārtraucu. Tā ir cita opera. Mēs runājam tikai par pielikumu pie darba algām, tas ir, par 66 un 24 rubļiem tām kategorijām, kuras strādā sistēmā bērnudārzos, skolās un kuras netika dotētas iepriekš. Visu to, ko jūs teicāt, es arī zinu. Mēs runāsim tad, kad mēs runāsim par citiem izdevumiem kultūrai. Šie 30000 attiecas tikai uz to, ko es jums teicu.

J.Celmiņš: Es ļoti atvainojos, bet tā ir tā pati opera. Jūs šinī gadījumā atlikāt jautājumu par Kalnamuižas ansambļa finansēšanu. Es zinu, ka Kultūras ministrija jau agrāk ir prasījusi tos pašus 2 miljonus, lai vismaz novērstu avārijas situāciju pieminekļos, bet saņēmusi nav nekā. Manuprāt, tā ir budžeta dalīšana pēc principa: vienam- kliņģeris, otram- caurums no kliņģera. Veidojas tāda situācija, ka dabū tas, kas skaļāk kliedz un skaļāk prasa, bet tas, kas klusē, nesaņem neko.

V.Zeile: Paldies. Pilnīgi jums piekrītu, un tādēļ Kultūras ministrija pirmdien speciāli tiks izsaukta uz Budžeta komisijas sēdi. Līdz tam tai jāsagatavo aprēķini par visu šo nefinansēto kultūrvēsturisko objektu restaurāciju un kapitālo remontu un steidzīgi jāiesniedz vismaz mums Budžeta komisijā. Jo, kā jūs redzat, valdības budžeta projektā šie izdevumi nav paredzēti, tā ka šis jautājums tiks skatīts šo izmaiņu otrajā daļā. Mēs esam iecerējuši paskatīties, kādas akūtas vajadzības ir ne tikai kultūrai, bet arī izglītībai un veselībai.

J.Celmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev, varētu domāt, ka jums jau būtu jābūt pie mikrofona.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums par 664.dokumentu. 2.pants, 5.apakšpunkts. Pati pēdējā rinda: 114 tūkstoši iedalīti republikas brīvajai arodbiedrībai. Es ne sevišķi labi saprotu. Iznāk, ka pie mums sabiedriska organizācija- arodbiedrība saņem valsts finansējumu?/

V.Zeile: */Nē. Šeit ir runa par tai pakļautiem, kas eksistē, piemēram, bērnudārziem, kuru darbinieki līdz šim laikam nav saņēmuši kompensāciju- 66 plus 24 rubļus./

Priekšsēdētājs: Pie reizes jums jāizsaka aizrādījums, jo tas jau ir trešais jautājums par vienu un to pašu. */Jūs trešo reizi uzdevāt vienu un to pašu jautājumu, par nožēlu, izrādījāties trešais, bet ne pirmais./

Vai vairs jautājumu sekretariātam nav? Paldies.

Kolēģi! Pirms uzsākam debates, vajadzētu tomēr ņemt vērā mūsu kolēģes Valentīnas Zeiles lūgumu. Komisija šo problēmu ir sadalījusi divās daļās, un man liekas, pirmo reizi budžeta jautājumos mums ir sniegts tik pamatīgs pārskats. Pieeja ir tāda, ka mēs tiešām varam izteikt savu attieksmi par konkrētiem priekšlikumiem, nevis uzsākt debates par to, kur un kā mums vēl trūkst. Jo tādā gadījumā ir jābūt citai pieejai. Tad mums vispirms jāakceptē šī komisijas pieeja, es jūtu, ka debatētāji tagad sāks runāt tāpat kā mūsu kolēģis Celmiņš, un viņam, protams, ir taisnība, tikai tā ir pavisam cita pieeja.

Vai par šo komisijas ieteikumu izteiksies kolēģi debatēs? Jūs saprotat, ko komisija mums iesaka? Mums iesaka to, ka mēs šodien reāli varam izskatīt arī vēl otrajā lasījumā un pielikt punktu tam lēmumam, par kuru te divas nedēļas diskutējām. Un pēc tam nākamajā piegājienā risināt pārējos budžeta jautājumus, jo visus uzreiz mēs nevaram atrisināt.

Es saprotu, ka vienīgā problēma ir tā, kā jūs uztvērāt no Zeiles kundzes ziņojuma, ka komisija piedāvā jaunu lēmumu un arī par Latgali un sociālo infrastruktūru laukiem. Valdība lūdza tikai sadārdzinājuma kompensāciju. To mums laikam vajadzēs izlemt. Es jūs, deputāt Stroganov, pat šeit dzirdu. Debatētāji- Freimanis, Strīķis, Grūbe, Eglājs, Vaivads, Caune.

Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Izskatot 664.dokumentā visus izdevumu un ieņēmumu punktus, principā man nerodas nekādi iebildumi, jo tas viss skan ļoti pamatoti, un domāju, ka tas tiešām tā ir. Vienīgais, par ko es gribētu izteikt savas pārdomas un iebildumus, ir 5.punkts, kurā ir runa par kompensācijas izdevumiem. Man jau bija zināmas aizdomas starpbrīdī apjautāties Zeiles kundzei, šīs manas aizdomas pilnībā attaisnojās. Šeit nav nekādas sistēmas par to, kādi šie kompensācijas izdevumi ir, kam tos dot un kam nedot. Vienā gadījumā runa ir par 66 rubļiem, otrā gadījumā- 66 un 24 rubļiem. Es pieļauju arī tādu gadījumu, ka tie ir tikai šie 24 rubļi, jo 66 rubļi ir jau kaut kur zuduši. Un runa nav tikai par bērnudārziem vien. Runa ir par veselu virkni citu iestāžu. Un ņemot vērā to, ka šodien mēs strādājam reālās ekonomikas nenoturības apstākļos, mums jāapzinās, ka budžetā varam zaudēt 350 miljonus. Bet mēs nezinām, vai parīt nezaudēsim vēl tikpat daudz kāda cita iemesla dēļ. Piemēram, šodien mums Blektes kungs pasaka, ka 350 miljoni rubļu un ne vairāk, bet ticiet man, tas skaitlis var divkāršoties un trīskāršoties. Ja mēs jau šodien pieiesim tik haotiski šim kompensācijas mehānismam, mēs tikai palielināsim sociālo spriedzi.

Un šeit es gribu runāt par to, ka divas sociālās sfēras nozares, kas visnotaļ ir dotējamas, ir zinātne un kultūra, bet tās dotāciju ziņā palikušas pabērna lomā. Mēs visu laiku runājam par to, ka zinātne mums ir vajadzīga, lai kādreiz izrautos uz Eiropu tehnoloģiju ziņā. Un kultūra ir vajadzīga tāpēc, lai nepārvērstos par mankurtiem, par kuriem mēs jau gandrīz vai esam pārvērtušies. Zinātnei paredzēt 42000 un kultūrai 30 000 ir smieklīgi. Ja jūs šodien vienam kultūras darbiniekam pateiksit, ka pašreizējā momentā runa var būt par šo summu, tad neko citu kā sarūgtinājumu nesagaidīsim. Mums tomēr vajadzētu jau šodien zinātnei un kultūrai paredzēt šo kompensācijas fondu.

Attiecībā uz kultūru droši vien izteiksies arī citi kolēģi, bet par zinātnes sfēru es gribētu teikt, ka šodien zinātne pārdzīvo savu visgrūtāko un viskritiskāko periodu, kad sakarā ar atalgojuma sistēmu un šīm kompensācijām vārda tiešajā nozīmē draud sabrukt viss zinātniskās pētniecības darbs. Tam jūs, kolēģi, varat pilnīgi ticēt, jo šādi signāli ienāk no visām zinātniskās pētniecības iestādēm.

Un tādēļ es ļoti lūdzu starp šo pirmo un otro lasījumu Budžeta komisiju vēlreiz pārdomāt 5.punktu un izlemt, kam mēs kompensācijas dodam tūlīt un kam dosim vēlāk, kad būsim izstrīdējušies. Bet tā otrā kārta, ko kolēģi sola, nebūs rīt un nebūs pēc nedēļas. Tā būs vēlāk, un grūti paredzēt, kāda budžeta situācija tad būs.

Tādēļ es ierosinu palielināt šos kompensācijas izdevumus tādā apmērā, kādā tie bija paredzēti pirmajā dokumentā, par kuru runāja Blektes kungs. Šis pirmais dokuments vismaz attiecībā uz zinātni un kultūru bija taisnīgs, un tur šīs kompensācijas bija vairāk vai mazāk paredzētas pēc vienotas skalas. Jaunajā dokumentā, par kuru mums runāja Zeiles kundze, šis tūlītējo kompensāciju piešķīrums, manuprāt, ir diezgan haotisks.

Tādēļ es Budžeta komisijai iesniedzu savu priekšlikumu šajā 643.dokumentā paredzētos kompensācijas izdevumus ierakstīt jaunajā, tā sakot, otrajā dokumentā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, tad mums ir jābalso. Mums vispirms ir jāakceptē komisijas konceptuālā pieeja, jo tagad kolēģis Freimanis iebilst, lai gan mums ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka tas ir saskaņā ar Ministru padomes lēmumu palielināt izdevumus uzņēmumu un organizāciju sociālās sfēras iestādēm, kas apkalpo ne tikai šos uzņēmumus. Pēc tam mēs no šīs tribīnes paziņojam, ka kultūra ir saņēmusi tikai 30 000, un tad sākas spriešana tālāk, kad kultūra uzzinās, ka tai ir iedoti tikai 30 000. Bet Zeiles kundze mums taču visiem paskaidroja, par ko šeit ir runa. Zeiles kundze, lūdzu jūsu komentāru. Mums konceptuāli jānolemj, jo citādi mēs netiksim ar šīm lietām galā.

V.Zeile: Budžeta komisija neko nav fantazējusi un neko nav filozofējusi attiecībā uz šo punktu. Tas ir paņemts vārds vārdā no valdības iesniegtā projekta. Paskatieties uzmanīgi! Tikai valdības iesniegtajā projektā ir sadalīts vertikāli pa ministrijām, bet mēs papīra ekonomijas labad visu sarakstījām horizontāli. Un tas nav tik pārskatāmi, bet neviena summa nav nevienam ņemta nost. Cik katrs ir prasījis, tik šajā punktā ir paredzēts.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, varbūt tas ne visai atbilst reglamentam un procedūrai, bet es lūdzu vispirms konceptuāli akceptēt komisijas pieeju. Un tad mēs varam debatēt par katru pantu vai arī par atsevišķām summām, bet vispirms ir jābūt skaidrībā par pieeju, kuru vajadzētu akceptēt. Vai jūs nedomājat, ka vajadzētu balsot? Deputāts Freimanis iebilst. Un Eglājs?

V.Eglājs: Es tomēr ierosinātu pirmajā lasījumā balsot par konceptuāliem jautājumiem, lai var sagatavot otrajam lasījumam, jo nezinu, vai par visu kopā vajadzētu. Tā mums ir pieņemts, ka pirmajā lasījumā balsojam par konceptuāliem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Zeile: Budžeta komisija ierosina izsvītrot šo punktu. Pārcelsim to un izdiskutēsim otrajā daļā, kad būsim saņēmuši papildu informāciju un piekrišanu no visām ministrijām. Ja deputāti piekrīt, svītrosim šo 5.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Mums šobrīd vispirms jāizšķiras, kādā veidā virzīsimies uz priekšu. Pirmais ir valdības administrācijas iesniegtais dokuments par visām budžeta izmaiņām kopā, un tad ir 662. un 664.dokuments. Un pēc tam mēs varam turpināt diskusiju. Pretējā gadījumā mums ir vispārējas debates par vispārējām tēmām.

Priekšsēdētājs: Es jūs pilnīgi atbalstu un tāpēc arī vaicāju pēc jūsu piekrišanas, lai mēs konceptuāli balsotu nevis par saturu, bet par pašu pieeju. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi, es nekādā ziņā negribētu, lai jūs manu uzstāšanos uzskatītu par deķīša raustīšanu uz savu pusi. Runa ir par to, ka kompensāciju jautājums ir sociāli vissaspringtākais jautājums un to nevar risināt tā, kā mēs to šodien gribam darīt. Varbūt Zeiles kundzes ierosinājums svītrot 5.punktu ir lietderīgs, jo tas mūs stimulēs, neatliekot ne minūti, ķerties pie šīs otrās kārtas. Šādam priekšlikumam es varu piekrist, bet tad ir jāpaziņo, kāpēc tas tiek darīts.

Priekšsēdētājs: Bet mēs tomēr "kāpēc" nobalsosim, kā mēs tālāk virzīsimies. Es lūdzu izteikt savu attieksmi pret komisijas piedāvāto risinājumu, tas ir, mēs apspriežam 664. un, dabiski, ar to saistīto 662.dokumentu. Tā ir komisijas koncepcija, kuru mums galarezultātā šodien tomēr vajadzētu akceptēt. Mēs visi esam ieinteresēti to izdarīt, jo paši esam to nolēmuši. Lūdzu, reģistrēsimies. Un svītrot 5.punktu vai ne- tas būs debatējams tieši pie šī punkta.

Mēs patlaban reģistrējamies. Lūdzu rezultātu. Paldies. Un tagad balsosim par šo komisijas koncepciju, nevis par iesniegto dokumentu akceptu. Tātad balsosim par komisijas ieteikto variantu izskatīt budžetu. Lūdzu. 85. Paldies.

Nākamais runā deputāts Strīķis, pēc tam Grūbe, Eglājs, Vaivads, Caune. Lūdzu.

V.Strīķis: Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Centīšos ļoti īsi izteikt Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas viedokli, jo komisija līdzdarbojās Budžeta komisijai un šinī ziņā pilnīgi atbalsta Budžeta komisijas ierosinājumus un izstrādnes.

Trīs mēnešus mēs esam strādājuši pie agrārās reformas nodrošinājuma un lauksaimniecības ekonomikas stabilizācijas. Arī šeit gandrīz veselu mēnesi kopš 27.marta esam diskutējuši par šiem jautājumiem, un beidzot ir pienācis īstais brīdis, kad mēs kaut ko reālu varam izdarīt. Runa ir par to, ka šodien mums ir jāakceptē valdības 19.marta lēmums par 393 miljonu rubļu izdalīšanu tam izmaksu sadārdzinājumam, kas radies sakarā ar ražošanas izmaksu, materiāli tehnisko resursu un visu citu sadārdzinājumu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija un Ekonomikas komisija, pieaicinot Lauksaimniecības ministrijas speciālistus, šo jautājumu ļoti detalizēti apsprieda, kā arī apsprieda to sadales mehānismu pa rajoniem, ņemot vērā dabiskos un ekonomiskos apstākļus. Šim sadalījumam absolūti korektas metodikas nav mūsu rīcībā. Rajonos to tālāk darīs paši rajonu speciālisti un pašvaldības. Tas par 393 miljoniem rubļu, kas pašreiz tik nepieciešami lauku darbu un visu citu darbu veikšanai.

Komisija iestājas arī par to, ka šodien jāatrisina tās atliktās problēmas, kas jau ir samilzušas, kopš mēs sākām risināt budžeta jautājumu. Tā kā mēs ierakstījām 27.marta lēmumā par agrārās reformas nodrošinājumu, tad ir nepieciešams rast līdzekļus, jo valdība jau bija pieņēmusi lēmumu par lauku sociālās infrastruktūras risinājumu, bet tas karājas gaisā. Pašreiz celtnieki nezina, vai turpināt strādāt vai ne, vai šie jautājumi tiks atrisināti vai ne. Mēs zinām, ka Latgalei nav izmaksāti 42 miljoni sakarā ar pagājušā gada stihisko nelaimi, jo pašreiz tām jāuzar tas, ko nepaguva uzart pagājušajā rudenī, un, ja mums šos līdzekļus nedos, tad skaidrs, ka būs par vēlu.

Mēs esam saņēmuši veselu virkni vēstuļu no rajoniem, no mūsu vēlētājiem, jo šī vilcināšanās diemžēl rada neizpratni un neapmierinātību. Es dažus fragmentus gribētu nolasīt. Lūk, ko raksta madonieši. "Latvijas Republikas Augstākās padomes 24.aprīļa plenārsēdei. Lauksaimniecības ekonomika ir sagrauta, no lauksaimniecības novēršas gan parlaments, gan valdība, pieprasām agrārās reformas jautājumus parlamentā uzskatīt par galvenajiem pašreizējā krīzes periodā."

Cēsu rajona zemnieku biedrība, kopsaimniecības, Lauksaimnieku savienība, Agronomu biedrība un agroserviss raksta tā: "Darām jums zināmu, ka Augstākās padomes un valdības pieņemtie lēmumi par lauksaimniecības ekonomikas stabilizāciju netiek pildīti. Tā rezultātā uz šā gada 1.aprīli pusei no rajona saimniecībām ir nokavēti maksājumi bankā un piegādātājiem 2,1 miljona rubļu vērtībā. Sakarā ar minēto tiek apdraudēta ne tikai pavasara lauku darba gaita, bet arī nākamo gadu ražošanas līmeņa saglabāšana." Un nobeigumā: "Lūdzam jūsu steidzamu risinājumu."

Esam saņēmuši izziņu no Lauksaimniecības ministrijas, ka republikā ir ļoti daudz saimniecību, kuras ir maksātnespējīgas, 25 saimniecības nav nokārtojušas maksājumus kopsummā par 15,5 miljoniem. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. Tas, varētu teikt, ir mūsu parāds lauksaimniekiem. Šodien mēs to varētu dzēst un gribētos to izdarīt, jo valdības variantā atkal ir mēģināts tajos 393 miljonos rubļu iekļaut visas summas, kas lauksaimniecībai netika dotas. Nezinu, kura melnā roka šeit darbojas, tik tiešām tas rada lielu neizpratni. Es ceru, kolēģi, uz jūsu atbalstu un aicinu jūs balsot par visām šīm tik ļoti nepieciešamām vajadzībām, lai jau šodien arī otrajā lasījumā varam izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi deputāti! Man jāatgādina kolēģiem, kuri vakar nav piedalījušies, daži skaitļi no komisijas ziņojuma. Tātad republikā kopumā peļņa salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri un februāri augusi par 140 procentiem, tajā skaitā rūpniecībā par 160 procentiem, celtniecībā- divas reizes. Es domāju, ka ir nepieciešams izskatīt šos jautājumus Ekonomikas komisijā un arī valdībā, lai izdarītu operatīvas izmaiņas nodokļu politikā, lai rastu papildu līdzekļus budžetam. Tad, es domāju, mēs varēsim ļoti solīdi atbildēt arī Freimaņa kungam, kur ņemt līdzekļus izglītības un kultūras attīstībai, jo faktiski daudzos gadījumos šis pieaugums ir tikai tāpēc, ka mums nav pareiza cenu un nodokļu politika. Tāpēc šie līdzekļi vairāk vai mazāk ir jāuzņem budžetā un jāiedod sociālajai sfērai. Manuprāt, Ekonomikas komisijai, arī valdībai ir operatīvi jāstrādā, lai grozītu nodokļu politiku un panāktu, ka šī nauda atgriežas republikas budžetā.

Otrām kārtām es ļoti lūgtu atcerēties to, ka komisija 3.punktā ierosināja, ka parlamenta virsvadībā neatliekami ir jānodibina komisija, lai kvalificēti izvērtētu kooperatīviem piešķirtos kredīta līdzekļus, jo, pēc aptuvenām ziņām, šis skaitlis ir ļoti liels un tuvojas miljardam. Es ļoti lūdzu par šiem jautājumiem tomēr padomāt un operatīvi rīkoties, nevis gaidīt, kad mums šis budžets vienkārši sakrīt, rupji sakot, kaudzē.

Nākamais jautājums, par ko es gribēju runāt, ir cenas. Tātad lauksaimniekiem bija paredzēts tās pacelt ar 2.aprīli. Tas izdarīts ar 2.maiju, bet lauksaimniecība atkal ir cietusi zaudējumu 20-30 miljonu apmērā. Es domāju, ka tas nav labākais variants. Un, runājot par kredīta procentu atdošanu, šobrīd man nav ziņu, ka PSRS bankas Latvijas nodaļa uzsāktu šos kredītu procentus atdot, un tāpēc mēs nevaram pamatoti runāt, ka kaut kādas summas tomēr ienāktu.

Un, visbeidzot, es gribētu informēt par to kopējo summu- 484,2 miljoniem, kurus mēs paredzam budžeta izmaiņās 662.dokumentā. No šīs kopējās summas tieši Latgalei, es uzsveru- Latgalei, aiziet 216,56 miljoni. Tātad praktiski gandrīz puse šīs summas aiziet tieši Latgales rajoniem, kuri šobrīd atrodas vissmagākajā situācijā. Kaut arī citās nozarēs ir smaga situācija, es tomēr lūdzu cienījamos kolēģus atbalstīt Budžeta komisijas iesniegtos labojumus un 662.dokumentu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi ir izteikuši priekšlikumu debatēt līdz pulksten 18.00, lai var izskatīt šo jautājumu arī otrajā lasījumā. Atklāti sakot, es kaut ko nesaprotu, varbūt tāpēc, ka es tiešām esmu kļuvis mazliet nervozs. Mēs divas reizes debatējam, ko laukiem vajag un cik vajag. Ministru padome arī divas reizes debatēja, un pieņēma, ko vajag un cik vajag. Tas viss ir salikts pa plauktiņiem, un komisija mums ir likusi to priekšā, bet mēs sākam visu no gala. To, atklāti sakot, es nesaprotu. Kolēģi, budžets ir tāda lieta, par kuru var debatēt visu laiku. Bet, ja mēs divus lēmumus esam jau pieņēmuši, tajos nolēmuši, ka mums vajag šos jautājumus finansēt un ka mums tas ir sagatavots, tad laikam mums ir arī jāfinansē. Jāpieliek punkts. Un tad jāpieņem lēmums par kultūru un par kultūras budžetu, par zinātnes budžetu un tā tālāk. Bet, runājot par lauku budžetu, visu sākt no gala un spriest par tiem lēmumiem, kurus mēs esam jau pieņēmuši, to es ne visai saprotu. Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Es ierosinu pārtraukt debates un balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Varbūt tik traģiski nevajadzētu, jo...

J.Blažēvičs: Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir likumīgas tiesības ierosināt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jūs jau esat milzīgā opozīcijā pret mani. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ozols: Man ir ierosinājums- lai debatēs izsakās tikai tie, kuriem ir kādi iebildumi pret 664. un 662.dokumentā formulētajām domām.

Priekšsēdētājs: Varbūt atbalstīsim kolēģa Ozola priekšlikumu. Ja tiešām kāds ir pret, tad tas ir jāpasaka, tas tiešām tā ir. Es ceru, ka jūs, kolēģi Blažēvič, savu priekšlikumu nedaudz mīkstināt un piekrītat Ozola kunga priekšlikumam. Klusēšana ir piekrišana.

Lūdzu, deputāt Vaivad! Vispirms deputāts Eglājs, pēc tam deputāts Vaivads. Bet sakiet tikai to, pret ko jūs esat, vai to, ko jūs ierosināt, bet šā lēmuma ietvaros.

V.Eglājs: Cienījamie kolēģi deputāti! Es ierosinu neatvērt finansēšanu sabiedriskajām organizācijām un saimnieciskā aprēķina uzņēmumiem. Ja mēs tos finansēsim, tad nākamajā reizē mums būs ļoti daudz pieteikumu un nevarēs saprast, vai šī finansēšana pāries uz nākamo gadu vai tamlīdzīgi. Tāpēc es nekādi nepiekrītu, ka tiek finansētas patērētāju biedrības un arodbiedrības.

Un vēl man ir priekšlikums, kā risināt lauku celtniecību. Ja kāds grib turēt bērnudārzu, viņš var šos izdevumus ieskaitīt ziedojumos, un viņam šo daļu neapliek ar nodokli. Var arī citādi risināt. 5.punktu Budžeta komisija noņem, bet jautājums ir jārisina, jo cilvēkiem tā kompensācija reāli jādabū, nevis caur augšieni, un pēc tam maksā dividendes un kompensācijas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Vaivads, pēc tam deputāts Caune.

J.Vaivads: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi par 4.pantu. Būtībā tas ir redakcionālas dabas labojums, tomēr tas ir diezgan nozīmīgs. 4.pants nodod zināmai finansēšanai paredzēto budžeta līdzekļu summu republikas ministriju un resoru rīcībā atbilstoši pirmajam pielikumam. Ministru padomes šā gada 19.janvāra 25.lēmums ir plašāks, tas nodots nevis ministru rīcībā, bet ministrijas rīcībā tālākajai sadalei. Un ir jau precedenti, ka atsevišķas ministrijas uzskata, ka ar šiem līdzekļiem var rīkoties, kā pašām ienāk prātā, ignorējot šo Ministru padomes lēmumu.

Tādēļ mans priekšlikums ir 4.punktu izteikt šādā redakcijā: nodot zinātnes finansēšanai paredzētos līdzekļus republikas ministrijām tālākai sadalei saskaņā ar Ministru padomes 1991.gada 19.janvāra 25.lēmumu. Lai otrajā lasījumā, kad parādīsies šis redakcionālais labojums, nebūtu jautājumu, es jūs informēju pēc būtības.

Runājot par izvirzīto priekšlikumu attiecībā uz 2.panta 5.punktu, es domāju, ka tomēr jādiferencē, kas tās ir par kompensācijām, jo šinī gadījumā tās ir cita tipa kompensācijas nekā tās, kas mums parādās ministrijas iesniegtajā projektā. Es ierosinu šo punktu atstāt, bet pie kompensācijām atgriezties otrajā daļā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Caune, pēc tam Raimonds Krūmiņš.

I.Caune: Cienījamie deputāti! Es gribētu dzirdēt paskaidrojumu vai uzziņu par tiem 49 tūkstošiem rubļu. Šis konkrēti nav lauksaimniecības darbs, lauksaimnieki būvē kultūras objektus, bērnudārzus un citus sociālās infrastruktūras objektus, un šeit šie 393 miljoni ir vajadzīgi. Es gribētu vērsties pie deputāta Freimaņa, lai viņš pārvērtē šo summu un tik krasi nestāda šos jautājumus, ka it kā viss iet lauksaimniecībai. Tieši lauksaimnieki šos darbus izdara priekš citām nozarēm, un to vajag saprast.

Priekšsēdētājs: Raimonds Krūmiņš, pēc tam Lucāns.

R.Krūmiņš: Sajūtot to milzīgo pacilātību, ar kādu šis dokuments tiks pieņemts, es atsakos no debatēm.

Priekšsēdētājs: Sirsnīgs paldies jums. Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns: Deputāte Zeile un Blektes kungs! Vai jūs sapratāt kolēģa Vaivada priekšlikumu? Kolēģi Vaivad, vēlreiz izsakiet savu priekšlikumu, jo izrādās ne tikai es nesapratu, bet arī kolēģe Zeile nesaprata. Jo tā būtība bija tāda, ka jāatstāj, bet jāpārskata.

J.Vaivads: Es ierosināju atstāt 5.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot tagad vajadzētu runāt ministra vietniekam Blektem, jo viņam būtu jāpauž valdības viedoklis par papildu izdevumiem Latgalei un lauku sociālajai infrastruktūrai tāpēc, ka valdība lūdz ietvert sadārdzinājuma kompensāciju, bet visi deputāti un arī komisija izteica viedokli, ka tie ir jāfinansē tā, kā tas bijis lēmumā un Ministru padomes plānos.

J.Blekte: Runa ir par 3.punktu, kuru Ministru padome ierosināja papildināt ar šādu tekstu: "No šīs summas tiek finansēti arī izdevumi, kas saistīti ar Latgales programmas tālāku finansēšanu un iesākto sociālo kultūras objektu celtniecības finansēšanu."

Priekšsēdētājs: Bet visi runātāji ir pret, kādi argumenti ir par? Mēs šos argumentus gribētu uzklausīt, lai balsojot varētu ņemt vērā.

J.Blekte: Pirmais arguments bija tas, ka 58 miljoni, kas bija paredzēti 393 miljonos rubļu, ir domāti paaugstinātā bankas procenta nomaksai par izsniegtajiem kredītiem līdz 1.novembrim. Sakarā ar to, ka ir atcelts paaugstinātais procents par biļetēm, kas izsniegtas līdz 1.novembrim, Ministru padome, izskatot šo jautājumu, uzskatīja, ka līdzekļus, kuri bija paredzēti Latgales programmai, daļēji var novirzīt sociālo kultūras objektu celtniecības pabeigšanai.

Priekšsēdētājs: Bet deputāts Grūbe izteica domu, ka vēl mēs esam parādā par to starpību maijā un aprīlī.

J.Blekte: Citu es neko nevaru pateikt, kā vien to, ko pieņēmusi Ministru padome.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir viss, jautājumu vairs nav. Tagad mums būtu jābalso par 2.panta 5.apakšpunktu, te ir divi viedokļi. Kolēģis Freimanis izteica tādu viedokli, ka vajag svītrot, citi kolēģi atkal izteica viedokli, ka vajag atstāt, jo, kā teica deputāte Zeile, kompensāciju mehānismu tālāk pilnveidos, izskatot nākamos budžeta jautājumus.

Vai ir vajadzīgas kādas debates? Tad acīmredzot vispirms jāizsaka sava attieksme par priekšlikumu svītrot. Vai vajag reģistrēties? Reģistrēsimies. Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Man bija konkrēts priekšlikums- neatvērt finansēšanu sabiedriskajām organizācijām un ražošanas uzņēmumiem. Es nebiju par 5.punkta svītrošanu. Es ierosināju neatvērt ar šo brīdi jaunu finansēšanu, jaunus finansēšanas objektus. Man bija tāds priekšlikums. Es gribētu, lai par to balso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Šodien ir ļoti grūti strādāt ar jums, kolēģi. Te nav nekādas runas par jaunu finansēšanu. Tur taču nav neviena finansējamā objekta. Te ir runa tikai par to, vai mēs šīm organizācijām, iestādēm un ministrijām, kuru pakļautībā ir sociālie objekti- skolas, bērnudārzi, profesionāli tehniskās skolas, klubi un tā tālāk -, palīdzēsim tajos strādājošajiem nosegt pielikumu pie darba algas sakarā ar cenu paaugstinājumu par pirmo ceturksni vai ne. Es saprotu, ka tas arī ir diskutējams jautājums, vai var vispār to prasīt, lai visu to nosedz no peļņas. Bet kā jūs paskaidrosit tam bērnudārzam, kas ir attiecīgās ministrijas vai resora pakļautībā, ka otram, kurš ir tikai Izglītības ministrijas pakļautībā, mēs esam noseguši? Kāpēc viņu darbiniekiem nav pielikts pie darba algas?

Priekšsēdētājs: Tātad jūs iestājaties par to, ka vajag atstāt šo pantu? Tagad balsojam par izslēgšanu. Komisijas argumentus par atstāšanu jūs dzirdējāt. Lūdzu rezultātu. Šis punkts paliek. 23 ir par.

Deputāt Eglāj, jūs pēc šā paskaidrojuma uzstājat, ka jābalso? Paldies jums, sirsnīgs paldies.

Vai varam balsot kopumā pirmajā lasījumā? Lūdzu. Rezultāts. Par- 95. Lēmums pieņemts, tas ir, likums akceptēts pirmajā lasījumā. Zeiles kundze, kādi redakcijas labojumi jums ir iesniegti? Jums vajag kaut kur doties, lai izdebatētu šos labojumus? Redakcijas labojumu izskatīšanai jums pusstundu vajag?

V.Zeile: Ja mums uztic stilistiku uzlabot pašiem, tad var balsot otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Es nevedinu darboties ar kaut kādām stahanoviešu metodēm, es tikai domāju, ja te vispār ir četri punkti vai divi panti un ja jums pusstundu vajag, lai labotu redakciju, tad...

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, Blažēviča kungs ierosināja ietvert punktu par Ventspili, un tas ir tikai tehniskas dabas jautājums. Ja mēs viņam piekrītam, tad ietveram, ja ne, tad atstājam to līdz otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ar to kārtības rulli mums nekas šovakar nesanāks. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tāpēc varbūt mēs varētu tagad 10 minūtes atpūsties un tieši pulksten 18.00 visi sanākt šajā zālē, lai turpinātu darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu uzmanību!

V.Zeile: Cienītie kolēģi, visi Budžeta komisijas piedāvātos priekšlikumus jūs esat saņēmuši, jūs esat par tiem nobalsojuši, un par to komisija jums pateicas.

Priekšsēdētājs: Izrādās, mums nekas īpašs vairs nav jābalso. Pavīdēja vienīgi doma par Ventspili. Bet, kā es sapratu, Zeiles kundze teica, ka tā ir tehniska kļūme un ka nevienam, arī komisijai, nekādu iebildumu nav. Līdz ar to tas jau arī bija iekļauts šajā balsojumā, tātad nekādu atsevišķu balsojumu nevajag.

Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Saskaņā ar procedūru otrajā lasījumā es ierosinu izsvītrot 5.pantā no tā uzskaitījuma pirmo rindiņu, tas ir, par Patērētāju biedrības savienību, sākt ar Latvijas Republikas Zivsaimniecības ministriju un pašu pēdējo- Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība- arī svītrot. Es atvainojos, mēs nobalsojām par koncepciju. Pēdējā lasījumā balsojot atstājām 5.pantu. Bet tagad jābalso par izslēgšanu no šī panta. Šīs divas sabiedriskās organizācijas jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģe Zeile!

V.Zeile: Tādā gadījumā mēs ierosinām šodien visu šo punktu izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Es aicinu komisiju vadītājus būt konsekventākiem. Tā mēs varam dažādas nepatikšanas piedzīvot, viens kolēģis ierosina, bet mēs uzreiz kaut ko svītrojam. Ja jūs esat pārliecināti, tad stāviet stingri par to jautājumu, ja neesat pārliecināta, tad balsojam. Ja ir viena vai otra koncepcija, tad tā ir jāaizstāv. Nevar no vienas koncepcijas kaut ko izsvītrot, pēc tam likt priekšā, jo tad mums uzprasīs- kāpēc šitiem ir un šitiem nav? Tie cilvēki, kas tur strādā, ir vienādi. Un nav viņu vaina, ka vienam augšā ir viens priekšnieks ar tādu nosaukumu, kurš mums šodien nepatīk, un otram ir citāds priekšnieks.

V.Zeile: Es atvainojos, priekšsēdētāj, es biju domājusi šodien no šī izmaiņu varianta svītrot, ja jau ir tik sarežģīti par to vienoties, diskutēt, un par organizācijām izsvērt šo jautājumu tad, kad mēs strādāsim pie projekta izmaiņu otrās daļas. To es vienīgi varu piedāvāt.

Priekšsēdētājs: Izņemt mēs nevaram, jo esam nobalsojuši. Mums tikai jābalso par deputāta Eglāja priekšlikumu. Bet es vienīgi aicinu jūs būt konsekventai.

V.Zeile: Es esmu pārgurusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es, cienījamie kolēģi, bez šaubām, aicinu balsot par Eglāja priekšlikumu. Un otrs balsojums ir kopumā. Ierosinu pārtraukt debates.

Priekšsēdētājs: Protams, par deputāta Eglāja priekšlikumu mēs balsosim. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Paldies.

Balsojam par deputāta Eglāja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Vairākuma nav, šis pants paliek tādā redakcijā, kādā tas bija akceptēts pirmajā lasījumā. Tā kā nekādu citu priekšlikumu nav, balsosim par akceptēšanu otrajā lasījumā, pieņemot likumu. Lūdzu rezultātu. Par- 96, pret- 1, atturas- 5. Likums par grozījumiem 1991.gada valsts budžetā ir pieņemts. (Zālē aplausi.)

Kolēģi, vēl ir palikušas 20 minūtes. Mums vajadzētu izlemt, ko darīt tālāk. Vai sāksim izskatīt kārtības rulli? Kolēģi Bojār, kāds ir jūsu priekšlikums? Jūs esat galvenais autors.

J.Bojārs: Es esmu ar mieru apspriest rulli, ja klātesošie tam piekrīt.

Priekšsēdētājs: Bija priekšlikums šodien pārtraukt plenārsēdi, ņemot vērā, ka 20 minūtēs īsti nevar sākt.

J.Bojārs: Lai kolēģi balso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par priekšlikumu, ka šodien plenārsēdi pārtraucam. Argumenti jums tika izteikti. Lūdzu rezultātu. Kolēģi Ozol, vismaz uz rezultātiem paskatieties! Par- 68. Vai ir kādi paziņojumi?

Man ir viens lūgums jums pārdomām. Kad es redzu televīzijā un dzirdu pa radio, ka Krievijas Federācijas parlaments katru sestdienu ļoti cītīgi strādā, man, protams, rodas dažādas pārdomas, un it sevišķi par tādu jautājumu kā mūsu kārtības rullis. Tas faktiski ir mūsu iekšējās dzīves jautājums. Vai Prezidijam nevajadzētu padomāt un ierosināt kādu sestdienu pastrādāt tieši pie kārtības ruļļa, lai mūsu plānoto ekonomikas jautājumu izskatīšana nekavētos?

J.Bojārs: Strādājam rīt. Atvainojiet, man ir priekšlikums. Ko tad mēs atliksim tik ilgi līdz sestdienai. Rīt ir ceturtdiena. Mēs mierīgi varam strādāt.

Priekšsēdētājs: Es jau, kolēģi, kā Škapara kungs teica, ar abām rokām balsoju par to, protams. Bet komisijām ir citi plāni, kurus momentā grozīt nevar. Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Ja ir doma par strādāšanu sestdienās, tad man ierosinājums- ne sestdien, bet piektdien, jo lauku deputātiem tas ir ļoti svarīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, pirmajā lasījumā mums nekāds kvorums nav noteikts, zālē var sēdēt 10 deputāti, kas ir ieinteresēti apspriest reglamentu. Mēs varam tā nolemt un rīt strādāt pie reglamenta. Kas būs ieinteresēti, tie atnāks. Kvorums mums nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs!

E.Repše: Es nekādi nevaru piekrist šādam viedoklim, jo mani interesē reglamenta jautājums, bet rīt mums ir komisijas sēde, un tā nav atliekama.

Priekšsēdētājs: Kā es noprotu, jūs atbalstāt manu priekšlikumu. Mēs uzticam Prezidijam ierosināt, un tas, konsultējoties ar komisijās strādājošajiem deputātiem, precīzi un pareizi izsvērs. Paldies. Uz redzēšanos!

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī