1991.gada 27.marta sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Par procedūru vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Man būtu divi konkrēti ierosinājumi sesijas vadībai. Lūdzu tomēr nepieņemt nevienu punktu, kas nav iedrukāts mūsu projektā, bez nobalsošanas, kaut arī komisijai nebūtu iebildumu, jo mēs visu laiku sekojam populismam, nožēlojamam populismam.

Otrkārt, ja šādi jauni punkti tiek pieņemti, lūdzu regulāri izteikties ne vien to, kas atrodas tribīnē, bet arī Kehra kungu un Zeiles kundzi. Viņiem vajadzētu atcerēties, ka viņi ir ievēlēti nevis laukos vai Grīziņkalnā, bet viņi pirmām kārtām ir speciālisti un viņiem ir pienākums izteikties, vai tas ir lietderīgs vai populistisks punkts.

Priekšsēdētājs: Tas ir jāsaka pašam Kehra kungam. Es nevienam neesmu liedzis vārdu. Lūdzu!

O.Kehris: Ja drīkst, par procedūras jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

O.Kehris: Man ir divi priekšlikumi, kas lielā mērā saskan ar Freimaņa kunga teikto. Pirmkārt, neizskatīt un nepieņemt nevienu būtisku punktu, kurš nav iesniegts rakstiski. Otrkārt, ja par rakstiski iesniegtajiem punktiem nav Ministru padomes vai bankas piekrišanas, tad par šiem jautājumiem mēs nedrīkstam balsot bez izskatīšanas komisijā, jo komisija nav skatījusi šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Sākas viss no gala. Tāpēc jau arī ir procedūra, kurai jāsekmē mūsu darbs. Līdzko mēs procedūru neievērojam, tad mums iet kā pa celmiem. Tas ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs divreiz vairāk laika notērējam. Protams, mums šo sāpi visiem vajadzētu izteikt šodien, un tas ir ļoti pareizi, bet būtu vēl pareizāk, ja mēs vakar jau būtu pieņēmuši šo lēmumu. Lūdzu, Strīķa kungs, bet mums tiešām ir jāņem vērā šie kolēģu iebildumi, jo tā mēs nevaram virzīties uz priekšu.

V.Strīķis: Godātie kolēģi, mēs tik tiešām ņemam tikai tos priekšlikumus, kuri ir rakstiski iesniegti.

Priekšsēdētājs: Bet pavairoti tie jums ir?

V.Strīķis: Pavairoti tie nav, tad jāgaida rītdiena.

Priekšsēdētājs: Redziet nu, mēs taču neesam pirmo dienu parlamentā.

V.Strīķis: Pa kuru laiku mēs to darītu? Mēs nupat, pusdienas laikā, strādājām ar Ministru padomes priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izklāstiet savus priekšlikumus, un deputāti tad lems.

V.Strīķis: Saskaņošanas komisijā, kas sanāca pusdienas pārtraukumā, tika lūgts atgriezties pie 1.sadaļas 3.punkta. Kaut mēs šeit nebalsojām par 3.punktu, bet mēs iestrādājām "pirmajā pusgadā", tas ir, 1991.gada pirmajā pusgadā dzēst kredītus. Valdība tomēr pastāvēja uz to, ka šeit pirmo pusgadu nerakstīt, jo pirmajā pusgadā mums šo resursu nebūs un ar lielām grūtībām šajā gadā varēs tos dabūt.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vai mums nevajadzētu savos projektos pašreiz ierakstīt pašas pēdējās svaigākās atziņas? Vai par šo komisijas izklāstīto domu jums ir jautājumi vai kādi viedokļi? Lūdzu, Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš: Valdība nevar dzēst kredītus, valdība var izstrādāt priekšlikumus, bet kredītus dzēst mēs varam, labojot budžetu, es atvainojos. Man liekas, tā arī jāraksta. Mēs varam uzdot valdībai izstrādāt priekšlikumus, kā dzēst šos kredītus, un to mēs varam ielikt arī pirmajā pusgadā vai ierakstīt kādu konkrētu datumu, bet nevar ierakstīt, ka valdībai vajadzētu atlaist šos parādus, dzēst kredītus.

V.Strīķis: Tā tas te ir saprotams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jūsu komentāru.

V.Strīķis: Tā tas te ir saprotams, piekrītam Kodoliņa kungam, bet valdība nāk ar priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Bet mums taču ir jāieraksta laikam precīzi! Lūdzu, nākamo.

V.Strīķis: Pie 1.iedaļas 6.punktā tomēr valdība liek priekšā atgriezties un pārbalsot, atstājot tikai Latgales infrastruktūru. Mēs ierakstījām- "visu lauku sociālo infrastruktūru, īpaši Latgales". Bet valdība liek priekšā atstāt tikai "Latgales", kaut mēs esam jau nobalsojuši par šo punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs.

J.Blažēvičs: Mēs esam nobalsojuši par šo punktu. Es saprotu arī Latgali, bet vajag paskatīties atsevišķus objektus, kas ir šajās saimniecībās. Paskatieties, kurās saimniecībās tiek celts! Es runāju konkrēti par Ventspils rajonu. Es vēl varu minēt, ka zemnieku bērni, kuri dzīvo Jūrkalnē, brauks 20 kilometrus uz Ēdoles skolu, un pat kolhoza autobusu vairs nebūs. Es nezinu, ar kādu autobusu viņi brauks.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Par balsošanas motīviem šai sakarā. Es ierosinātu tomēr cienīt to kārtību, kuru mēs esam aicināti respektēt, un jautājumus nepārbalsot. Ja tiek sagatavoti kādi grozījumi šajā lēmumā, un tos varētu sagatavot, tad mēs pēc tam lēmumu varam grozīt. Šinī gadījumā Jelgavas rajona vārdā es kategoriski iestātos par to, ka mēs, paredzot visiem rajoniem kaut kādus finansējumus, vadāmies pēc tiem vai citiem kritērijiem. Nevar tā pateikt- vienam reģionam mēs būvējam un citur vispār neko nebūvējam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Es dziļi cienu to procedūras principu, kāds mums šeit ir iedibināts. Bet mēs varam ar skaitļiem pierādīt, ka Latgales sociālā infrastruktūra ir bijusi beidzamo gadu desmitu laikā attīstīta vismaz vairākas reizes sliktāk nekā visur citur. Ja mēs paskatāmies nepabeigto objektu sarakstā, pamatā te figurē tiešām Latgales objekti. Šeit principiāla lieta ir arī jautājums par naudu. Kopumā ir runa par 49 miljoniem, bet Latgales objektos tas maksās 16 miljonus. Ir runa, protams, tikai par tiem objektiem, kuru būvēšana iesākta par valsts budžeta līdzekļiem.

Es ļoti cienu šo procedūru. Tādā gadījumā es izmantoju to, ko teica cienījamais Plotnieka kungs, un ierosinu labojumus. Man konkrēti 6.punktā būtu labojums- rakstīt nevis "līdz 1.maijam", bet rakstīt "1991.gadā". Mums ir svarīgi paziņot, ka mēs šos finansu līdzekļus izdalīsim un finansēsim celtniecību. Līdz ar to objektus varēs turpināt celt.

Otrs mans labojums ir ļoti vienkāršs. Lai cik arī tas kuriozi varbūt būtu, otrs labojums ir tāds, ka atstāt tikai visus Latgales rajonus.

Priekšsēdētājs: Jādomā, ka tiešām tie ir visi labojumi. Lūdzu, Kehra kungs.

O.Kehris: Manuprāt, mēs kļūstam ar katru brīdi arvien smieklīgāki. Ir jāsagatavo šie jautājumi, tad mēs varam nobalsot par tiem pēc pusotras stundas vai jebkurā brīdi. Bet šādā veidā? Es nesaprotu, kurš tad atbildēs, kurš nesīs atbildību par pieņemtajiem lēmumiem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze.

V.Zeile: Gan Budžeta komisijai, gan valdībai ir iesniegts saraksts par tiem nepabeigtajiem sociālās infrastruktūras objektiem, kas šodien ir laukos visā republikā. Es domāju, ka mums vajadzētu visiem spēkiem panākt, lai šos iesāktos objektus pabeigtu, nedalot, vai tā ir Latgale, Vidzeme vai Kurzeme. Šādu objektu gatavības pakāpe ir 80-90 procenti dažos gadījumos, un tikai nedaudz trūkst, lai tos nodotu ekspluatācijā.

Otrkārt, šeit šo jautājumu es lūdzu neizlemt, bet to gan vajadzētu izskatīt konkrēti valdībai, lemjot par budžeta izmaiņām. Kāpēc mēs šeit laužam šķēpus, kad mums nav ne skaitļu, ne summas, ne objektu sarakstu?

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, kā es saprotu, ja mēs arī varam šeit pārbalsot kādu daļu no šī punkta, tad tas varētu būt, ka 1.maija vietā ierakstītu 1991.gadu. To mēs tā varētu. Viss pārējais paliek. Bet es lieku šo jautājumu uz balsošanu. Vispirms reģistrēsimies. Balsošana būs par Godmaņa kunga ieteikto labojumu- 1.maija vietā 1991.gads. Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Cienījamais Anatolij Valerianovič! Ja mēs ierakstīsim vienkārši 1991.gadu, tad, ievērojot mūsu nelaimīgo praksi, varu jums apgalvot, ka dažiem objektiem finansējums var tikt atvērts decembra mēnesī. Tātad tie netiks pabeigti. Jāprecizē, nu, vismaz ceturksni līdz gada beigām. Citādi mēs izturamies pret šo vienkārši bezatbildīgi./

Priekšsēdētājs: */Jūsu uzskati, jūsu argumenti skaidri. Balsojam. Godmaņa labojums./ Otru es nelieku uz balsošanu. Tas bija ļoti viltīgs gājiens- iznīcināt punktu. Rezultāts: šis labojums netiek pieņemts.

V.Strīķis: Tad 2.iedaļā, kas attiecas uz Latvijas Banku, mēs saskaņojām saskaņošanas komisijā, piedaloties Bankas prezidentam, un liekam priekšā divus punktus, proti, 5., kurā ir noteikta kārtība, kādā bankas kredītu saņem zemnieku saimniecības gadījumos, kad to īpašnieks nespēj pats sameklēt galvotāju kredīta saistību noformēšanai. Šeit vienošanās ir panākta starp valdību un Banku.

Priekšsēdētājs: Nolasiet, lūdzu, 6.punktu! Balsosim par katru atsevišķi.

V.Strīķis: 6.punkts. "Kopīgi ar Ministru padomi nodrošināt reģionālās mašīnbūves vajadzības pēc kredīta resursiem ar atvieglotiem noteikumiem, paredzot bankas kredīta procentu daļēju nosegšanu no valsts budžeta."

Priekšsēdētājs: Tādi divi punkti papildina 2.sadaļu. Par katru atsevišķi, lūdzu, izsakiet savu viedokli. Nav. Tad nolasiet vēlreiz pirmo, un balsosim!

V.Strīķis: "Līdz šā gada 1.maijam noteikt kārtību, kādā bankas kredītus saņem zemnieku saimniecības gadījumos, kad to īpašnieki nespēj paši sameklēt galvotājus kredītu saistību noformēšanai."

Priekšsēdētājs: Rezultāts: vairākums.

V.Strīķis: 6.punkts kopā ar Ministru padomi. "Nodrošināt reģionālās mašīnbūves vajadzības pēc kredītu resursiem, paredzot atvieglotus noteikumus bankas kredīta procentu daļējai nosegšanai no valsts budžeta."

Priekšsēdētājs: Rezultāts: 73. Pieņemts.

V.Strīķis: 4.iedaļa. Deputāts Bresis šo iedaļu papildina ar vārdiem- "un iesniegti izskatīšanai Augstākās padomes plenārsēdē". 4.iedaļa paliek tādā pašā redakcijā, tikai noslēdzas ar vārdiem "iesniegti izskatīšanai Augstākās padomes plenārsēdē".

Priekšsēdētājs: Vai vajag par šo priekšlikumu balsot? Paldies. Nākamo.

V.Strīķis: Par 5.iedaļu ir visvairāk priekšlikumu. Šeit, kā projektā rakstīts, otrais ir deputāta Kehra priekšlikums. Tas ir uz atsevišķas lapiņas, kas visiem ir izdalīta. Treškārt, ir deputāta Bojāra priekšlikums- uzdot rūpniecības ministram Oherina kungam un lauksaimniecības ministram Ģēģera kungam 1991.gadā uzsākt Latvijas lauksaimniecībai trūkstošo mašīnu ražošanu. Tad ir deputāta Bērza ierosinājums- svītrot 5.punktu ar visiem apakšpunktiem.

Saskaņošanas komisijā mēs nācām pie slēdziena, ka atstājams projekta variants, 5.iedaļas 3.apakšpunktā svītrojot vārdus "agrorūpniecisko nozaru". Šo apakšpunktu pārnesam kā 9.punktu uz 1. iedaļu. Proti, nevis Ministru padomes priekšsēdētājam Godmanim, bet Ministru padomei.

Priekšsēdētājs: Vispirms laikam Bērza kungam ir jādod vārds, jo viņš piedāvāja visradikālāko variantu.

A.Bērzs: Mans priekšlikums pamatojas uz principu, ka jaunas ministrijas, jaunus departamentus un jaunus amatus Ministru padomei nevajag veidot, pirms mēs nebūsim pieņēmuši likumu par Ministru padomi. Sakarā ar to ierosinu visu punktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Briņķe.

I.Briņķe: Es gribu atbalstīt deputāta Bērza priekšlikumu, bet mazliet savādāk to pamatot. Mēs visi dzirdējām, ka izveidota īpaša darba grupa, kas izstrādā likumprojektu par Ministru padomi. Tā strādā Andreja Krastiņa vadībā. Otrkārt, pašlaik tiek izstrādāts Konstitūcijas projekts, kur atkal būs savādāk. Treškārt, mēs visi atkal nonākam pretrunās, uzdodot atsevišķi Ekonomikas komisijai, Lauksaimniecības komisijai, Likumdošanas komisijai izstrādāt vēl vienu likumprojektu par Latvijas Ministru padomi. Es domāju, ka noteikti šīs pretrunas jānovērš un ka mēs nevaram par 5.punktu balsot tādā vai citādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Kolēģi, mans priekšlikums pilnā mērā sakrīt ar deputāta Bērza priekšlikumu. Te arī lapiņā ir rakstīts: svītrot 5.punktu. Ja tas tiks svītrots, mēs varētu arī noņemt šos priekšlikumus. Lai gan es gribu teikt, ka tā nav darba grupa, bet Augstākās padomes komisija, kas izveidota Andreja Krastiņa vadībā. Diemžēl šī komisija nevienu reizi vēl nav sanākusi kopā. Tādēļ, ja tiek uzskatīts, ka ārpus komisijām šos jautājumus nevarēs skatīt, tad tos vajag sagatavot šīm komisijām.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Pirmkārt, es atļaujos izteikt izbrīnu godājamam ziņotājam, ka divus manus priekšlikumus attiecībā uz trešo sadaļu vispār nepieminēja. Es visu laiku gaidu, kad tas būs, bet esam nonākuši līdz 5.punktam. Tad man jājautā, kādēļ mēs šeit esam vajadzīgi? Ja mēs esam statisti, tad nav nekādas vajadzības. Man jāpievienojas šeit Šļakotas kungam un gandrīz vai jāizsaka tāds pats pieņēmums. Runājot par 5.sadaļu, es gribētu atgādināt arī divus konkrētus priekšlikumus šajā sakarībā. Mēs atkal šai lēmuma projektā esam ārkārtīgi veiksmīgi apgājuši valsts mašīnbūves kompleksu. Lai kaut ko pārvaldītu, kaut kas jāveido. Bet vienreiz saņemsim drosmi un ierakstīsim, ka mēs šo kompleksu gribam veidot un ka mēs prasām valdībai, lai to veido. Tikai pēc tam nodarbosimies ar pārvaldi. Pietiek, ja tikai 3.punktu saglabā. Tā ka es iestājos par šī priekšlikuma nobalsošanu.

V.Strīķis: Es atvainojos deputātam Plotniekam, ka tik tiešām arī viņa priekšlikums bija šinī ziņā.

Priekšsēdētājs: Mēs tagad skatām 5.punktu. Kolēģi Plotnieku mēs pazīstam parlamenta cīņās jau ļoti ilgi. Es tiešām cienu to, ka jūs pie katra punkta, pie katras normiņas iesniedzat savu labojumu. Bet man ir ļoti liels lūgums, kā es jums esmu lūdzis trīs gadus atpakaļ, tā arī tagad- iesniegt mzliet savlaicīgāk. Parasti jūs iesniedzat rakstiskā veidā tad, kad mēs te balsojam. Tāpēc nav brīnums, ka Strīķa kungs ir nedaudz jūs piemirsis. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es piekrītu Kehra kungam, ko viņš teica, ko darīt te kolēģiem, kad tiks iesniegts jauns sastāvs. Var būt, ka šie likumi par Ministru padomi tomēr parādīsies. Bet ir ļoti būtiski, lai Ministru padomes darbs uzlabotos ne jau pēc mēnešiem trijiem vai arī vēl pēc gada. Tam jānotiek tuvākajā laikā. Tāpēc es piedāvātu varbūt kompromisa variantu- vienkārši šo 5.punktu pieņemt bez apakšpunktiem. Tad būtu teikts, ka Ministru padomes priekšsēdētājam Godmanim līdz 15.aprīlim jāiesniedz Augstākajai padomei priekšlikums par valdības sastāva un struktūras pilnveidošanu. Tas būtu viss, kas viņam jāizdara un kādā veidā. Vai priekšsēdētājam ir pirmais vietnieks, trešais vai divdesmit piektais, vai mašīnbūve būtu atsevišķi vai pie Rūpniecības ministrijas, tas būtībā neko nemainītu, bet viss būtu korekti.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Mums tiešām priekšā ir divas ļoti būtiskas lietas. Pirmkārt, būtiski ir tas, ka mums ir sagatavoti divi ļoti nopietni dokumenti. Pirmais dokuments ir, lūk, šis. Tālākais ir komisijas darbs pie likuma par valdību. Nav jēgas šai komisijai strādāt atrauti no tās komisijas, kas izstrādā tagad Konstitūciju. Kad tas notiks? Ir iespējami trīs varianti. Es jums likšu priekšā valdības sastāva struktūras izmaiņas. Pēc tam cienījamā komisija nāks ar savu projektu, kurā būs iestrādātas citas normas. Balstoties uz šīm normām, mēs vēlreiz pārstrukturēsim valdību. Pēc tam, ja tas tā notiks, cienījamā komisija, ko vada, man šķiet, Birkava kungs, bet, kas ir grupā, es atvainojos, to es nezinu, būs iestrādājusi Ministru kabineta sastāvu. Pilnīgi cits princips. Ministru prezidents un varbūt citi cilvēki jau darbosies. Tad nāks vēl viena reorganizācija. Es jums pateikšu, pie kā tas novedīs praktiskajā dzīvē. Praktiski visi valdībā sēdēs uz čemodāniem. Sēžot uz čemodāniem, neviens nestrādās vispār. Tad situācija būs tāda, ka mēs varēsim te sēdēt un lemt, bet izpildvaras nebūs. Un mēs visi nogrimsim. Es tāpēc atbalstītu Bērza kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Varbūt ir kaut kur sasteigta šodien šī izlemšana, bet es gribētu atgādināt cienījamam premjeram, ka viņš ir ignorējis 47 deputātu iesniegumu, kas pietiekami ilgu laiku atpakaļ arī skāra jautājumu par zināmām valdības izmaiņām, konkrēti par Āboltiņa kungu. Es domāju, ka šoreiz atkal mēs vienkārši pastumsim šo reorganizāciju par mēnešiem trim uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Vai varam balsot par deputāta Bērza priekšlikumu- svītrot visu 5.punktu? Rezultāts: vairākums. Deputāta Bērza priekšlikums akceptēts. Ja mēs ar vairākumu izsvītrojam, tad citi priekšlikumi nav balsojami. Ja jūs uzskatāt, ka tas tā nav, tad balsosim. Reglamenta jautājumos varbūt Bojārs mums var sniegt padomu.

V.Strīķis: Turpināsim balsot. Nākamais kardinālākais ir Bojāra kunga priekšlikums- uzdot Oherina kungam un Ģēģera kungam ražot mašīnas.

Priekšsēdētājs: Ziniet, man ir ļoti grūti vadīt šo sēdi. Es jums pilnīgi atzīstos savā nevarībā. Lūdzu, Seiles kundze.

A.Seile: Es tomēr lūdzu atgriezties pie šī punkta 1.daļas balsojuma, jo, ja mēs šodien vispār runājam par agrāro politiku, mums ir jāuzdod Godmaņa kungam padomāt par izmaiņām tā, lai agrārā politika virzītos mums labvēlīgā gultnē un mēs savu lauksaimniecību neiznīcinātu. Piekrītu tam, kā teica Grūbes kungs- balsot par tekstā minēto 1.daļu bez apakšpunktiem.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Strīķi! Lūdzu jūs darboties enerģiskāk. Man neviena jūsu papīra nav. Es nezinu, ko komisija ir izlēmusi.

V.Strīķis: Komisija izlēma atstāt, kā ir projektā, izņemot 3.punktu. Saskaņošanas komisijas viedoklis ir 5.sadaļu atstāt tā, kā ir, izņemot 3.apakšpuntu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums paliek trīs priekšlikumi. Grūbes priekšlikums, kuru atbalstīja Seiles kundze. Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājam Godmanim līdz 15. iesniegt Augstākajai padomei valdības struktūras pilnveidošanas projektu. Pēc tam ir komisijas priekšlikums- bez 3.apakšpunkta, un deputāta Bojāra priekšlikums- uzdot diviem ministru kungiem darīt visu, lai reģionālā lauksaimniecības mašīnbūve virzītos uz priekšu.

V.Strīķis: Ļoti atvainojos Plotnieka kungam. Viņam ir savādākā redakcijā šī sadaļa. Pirmkārt, pārņemt republikas pārziņā tās rūpnīcas, kuras var izmantot mašīnbūvei, un izveidot lauksaimniecības mašīnbūves kompleksu. Otrkārt, iesniegt Augstākajai padomei agrorūpniecisko nozaru valsts pārvaldes koncepciju, tās integrāciju ar vietējām pašpārvaldēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs.

I.Silārs: Es tikai gribu norādīt, ka deputātes Seiles priekšlikumam ir nepareiza redakcija. Nevar uzdot "iesniegt pilnveidot", var iesniegt priekšlikumus. Augstākajai padomei jāiesniedz priekšlikums par valdības sastāva un struktūras pilnveidošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Jūs nupat nobalsojāt par Bērza kunga priekšlikumu. Šo pašu priekšlikumu izteica arī Kehra kungs. Es jums nupat raksturoju, kāda ir situācija. Ir jābūt zināmam uzticības kvotumam. Ja mēs iesim pa šo ceļu, tad mēs likumus par Ministru padomi kopumā atbīdīsim tālāk, uzskatot, ka mēs esam valdības reorganizāciju jau izdarījuši ar vienu vai diviem cilvēkiem, kurus mēs te liksim vai neliksim. Bet galveno neizdarīsim.

Tāpēc es domāju, ka ir jāpastiprina tieši tas darbs un uz tā darba pamata, protams, ir jāpieņem arī atbilstoši lēmumi par kadru politiku valdībā. Tas ir vienīgais loģiskais moments patlaban, Bērza kungs ļoti precīzi to uztvēra. Es nezinu, kāpēc ir tāda speciāla tendence pārbalsot visu un izdarīt no jauna. Es pamatojumu te neredzu, tas ir nobalsots jautājums.

Priekšsēdētājs: Kehra kungs, vai jums ir jauni argumenti?

O.Kehris: Tanī vienīgajā priekšlikumā, kas ir pavairots un visiem izsniegts rakstiski, tieši tiek paredzēts tas pats, par ko runāja Godmaņa kungs un Grūbes kungs. Proti, pašlaik šos likumprojektus rada dažādās vietās. Manuprāt, tās instances, kurām būs jāizskata republikas likums par Ministru padomi, ir pastāvīgās komisijas. Šeit ir minēts, ka Ekonomikas komisijai, Lauksaimniecības komisijai un Likumdošanas jautājumu komisijai līdz 15.maijam jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Augstākajā padomē likumprojekts par Latvijas Republikas Ministru padomi. Tādējādi šis darbs tiktu straujāk virzīts uz priekšu. Par to nupat runāja arī Godmaņa kungs. Lai tiktu galā ar jautājumiem, kuri jāatrisina tūlīt, varētu uzdot Ministru padomes priekšsēdētājam Godmanim saskaņā ar komisijas viedokli jau līdz 15.aprīlim iesniegt valdības priekšlikumus par Ministru padomes sastāva un struktūras pilnveidošanu, ja viņš uzskatīs to par vajadzīgu. 6.2.- svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār.

J.Bojārs: Mans un profesora Plotnieka priekšlikums viens otru papildina. Plotnieks min uzdevumus, man ir norādīti tie cilvēki, kam tas jāuzdod. Man bija priekšlikums 1.2. izsvītrot un nobalsot par manu priekšlikumu. Par izsvītrošanu mēs esam nobalsojuši, jo Bērza kungam bija tieši tāds pats priekšlikums. Par to, kā veikt tos uzdevumus, ir priekšlikums Plotniekam. Man ir priekšlikums, kam to uzdot. Tā ka nekādas briesmas te mēs neredzam.

Priekšsēdētājs: Tad mēs nebalsosim par jūsu priekšlikumu pie 5.punkta. Tas mūsu uzdevuma padara nedaudz vieglāku.

G.Grūbe: Es no sava priekšlikuma atsakos pilnīgi un galīgi par labu Kehra kungam. Tā ka 5.punkts ir patiešām nosvītrots, bet Kehra kungs iesaka 5.punktu izteikt jaunā redakcijā, nekas mums neliedz nobalsot par 5.punktu Kehra kunga piedāvātajā redakcijā, kā arī izteikt jaunā redakcijā 6.punktu, par to nobalsojot. Tikai jāsvītro 6.2., kuru Kehra kungs atsauc. Tad viss ir ļoti loģiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi, neskatoties uz visu manu cieņu pret Kehra kungu, es kategoriski iebilstu pret to, ka mēs par jautājumu, kuru izlēmām, vēlreiz balsosim. Mēs taču nepārtraukti reorganizējam pārvaldes aparātu! Kas notiek reālā dzīvē, tas mūs neinteresē. Tāpēc es ierosinātu tomēr nobalsot, ka mēs aparāta reorganizācijas vietā sākam veidot lauksaimniecības mašīnbūves kompleksu un šajā sakarībā iesaistām vietējās pašvaldības un visu to, ko var iesaistīt.

Priekšsēdētājs: Mūsu situācija paliek pavisam skaidra. Mums ir divi konkrēti balsojumi. Ja katrs no šiem balsojumiem iegūst vairāk nekā pusi balsu, tad šie priekšlikumi tiek iekļauti šeit kā punkti.

Vispirms mēs balsojam par deputāta Kehra piedāvāto variantu bez 6.2., kas tiek svītrots. Lūdzu, izlasiet minūtes laikā, lai nevajadzētu balsot, kā saka, tikai par populistiskiem aicinājumiem. Pēc tam, kolēģi Bojār un Plotniek, mēs par jūsu priekšlikumiem nobalsosim. Jūs vispirms izteiksmīgi tos nolasīsiet pie mikrofoniņa, un mēs tad arī nobalsosim.

Iepazināties, kolēģi! Tad nobalsosim. Rezultāts: 62- par, 15- pret. Pieņemts. Lūdzu, kolēģi Plotniek!

A.Plotnieks: Tātad šai sakarībā ir divas normas: pirmā norma- uzdot Ministru padomes priekšsēdētājam iesniegt Augstākajai padomei agrorūpniecisko nozaru un valsts pārvaldes koncepciju, raksturojot integrāciju ar vietējām pašvaldībām. Otrais- uzdot ministriem Ģēģeram un Oherinam iesniegt priekšlikumus, kā pārņemt republikas pārziņā rūpnīcas, kuras var izmantot lauksaimniecības mašīnbūvei, un kā izveidot lauksaimniecības mašīnbūves kompleksu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Plotniek, vai jūs nevarat savu priekšlikumu apvienot ar Kehra ierosināto 6.1.? Piekrītat? Paldies. Paliek tikai otrs. Lūdzu, vai ir jautājumi? Balsojam. Rezultāts: 59. Lūdzu tālāk.

V.Strīķis: 5.iedaļas 3.punktu saskaņošanas komisija lūdz pārnest uz pirmo iedaļu. Redakcija šāda: "izstrādāt valsts pārvaldes koncepciju, tās integrāciju ar pašvaldībām un pašpārvaldēm rajonos".

Priekšsēdētājs: Kolēģi, to es ar vēlīgu Plotnieka un Bojāra piekrišanu jau pievienoju Kehra priekšlikumam, kur nemitīgi mēs uzdodam pilnveidoties. Tas mums jau ir.

V.Strīķis: Kehra kunga priekšlikumā ir tikai par Ministru padomes sastāvu, bet šis priekšlikums ir tieši rajonu līmenī. Tas ir par pašvaldību un pašpārvaldes, proti, ražotāju integrāciju rajonā, jo tur ir nesaskaņas starp ceļu, ceļu un mežu, lauku un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā lauku intereses, es piedāvāju tur pielikt klāt šo pilnveidošanu, integrāciju ar pašvaldībām un pašpārvaldēm rajonos.

V.Strīķis: Bet Godmaņa kungs jau teica, ka tas ir valdības, nevis viņa uzdevums.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tas nav principiāls jautājums, kur šis punkts atrodas. Es ierosinātu atbalstīt komisiju un pārcelt to pašā sākumā. Nav iebildumu? Jūs iebilstat, Godmaņa kungs?

I.Godmanis: (Kaut ko saka no zāles.)

V.Strīķis: Te nav termiņa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu tālāk.

V.Strīķis: Vēl palika daži jautājumi no citām iedaļām, kur saskaņošanas komisija priekšlikumus neatbalstīja. Proti, Plotnieka kunga priekšlikums 2.sadaļas 5.punktā par kreditēšanu. Mēs bankai esam uzdevuši izstrādāt lauku finansēšanas un kreditēšanas sistēmu. Mēs uzskatījām, ka līdz ar to šis jautājums tiks atrisināts, tāpēc lūdzam Plotnieka kungu to noņemt.

Tad 3.sadaļā vajadzētu papildus iekļaut divus punktus. Pirmais- izskatīt jautājumu par nodokļu likuma paketes ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu un ierosināt izdarīt tajā nepieciešamos grozījumus. Saskaņošanas komisija nevarēja atrast, kur iestrādāt domu par šo ietekmi, un tāpēc neatbalstīja.

Priekšsēdētājs: Tas arguments ir dīvains. Vai tāpēc jāatliek, ka jūs vietu neatradāt?

V.Strīķis: Vietu atrastu, bet jautājuma formulējums neapmierina- izskatīt jautājumu par nodokļu paketes ietekmi uz lauksaimniecības ražošanu un ierosināt izdarīt tajos nepieciešamos grozījumus.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, jautājums ir formulēts tā, ka tas iekļaujas 3.sadaļā, kur ir runa par Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju un pārējām komisijām. Ja mēs parlamentā katrreiz izskatīsim atsevišķus piedāvājumus koriģēt to vai citu likumu par nodokļiem, tad mēs to varēsim darīt veselu gadu. To vajag izdarīt kompleksi, par ko tad arī visu laiku runā. Tas ir jādara jūsu komisijai, godājamais Strīķa kungs.

V.Strīķis: Labi, es neiebilstu pret balsošanu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kodoliņ, lūdzu.

A.Kodoliņš: Manuprāt, vajag gatavot grozījumus un vajag gatavot koncepciju, bet nevajag rakstīt iekšā visu to šinī lēmumā, kas ir ļoti plašs. Kas attiecas uz valdību un Latvijas Banku, pēkšņi mēs sākam šeit kārtot arī kaut kādus iekšējas darba organizācijas jautājumus. Mans priekšlikums ir vispār šo 3.sadaļu izsvītrot. Un neiekļaut tur arī nodokļus vēl iekšā. Nodokļus vajag patiešām gatavot un vajag strādāt pie tā. Ekonomikas komisijai vajag iesniegt nodokļu likumus, nevis rakstīt nepārtraukti lēmumus, ka mēs kaut ko darīsim.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai jūs nevarētu tomēr izteikties par deputāta Plotnieka iesniegto koncepciju. Mēs neko vairs nesvītrosim tur ārā, mēs jau esam nobalsojuši.

A.Kodoliņš: Mēs par 3.sadaļu vēl neesam balsojuši. Bet es uzskatu, ka šādi tukši ieraksti šeit par iekšējo darba organizāciju Augstākajā padomē, manuprāt, nav vajadzīgi. Vajag konkrētus priekšlikumus par nodokļiem. Es esmu pret.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Anatolij Valerianovič! Es vakar no rīta iesniedzu priekšlikumu par, tā sakot, šā lēmuma izpildes operatīvo kontroli. Pagaidām tas nekur nav atskanējis. Vai šodien tas būs? Vakar es iesniedzu, bet tas nekur nebija./

Priekšsēdētājs: Par deputāta Plotnieka ierosinājumu varam balsot? Lūdzu, rezultātu. Mazākums, Ždanokas kundze un visa komanda arī balso ar īkšķiem pret.

V.Strīķis: Deputātam Plotniekam ir vēl viens ierosinājums 3.sadaļā- izstrādāt pārtikas produktu ražošanas dotēšanas koncepciju un attiecīgi sagatavot likumprojektu. Saskaņošanas komisija un Ministru padome uzskatīja, ka šis jautājums vēl konceptuāli nav skaidrs.

Priekšsēdētājs: Kam šis priekšlikums ir?

V.Strīķis: Deputāta Plotnieka.

Priekšsēdētājs: Deputāt Plotniek, jūs negribat aģitēt par savu priekšlikumu?

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi, tīri no formālās loģikas viedokļa, ja jau jautājums nav skaidrs, tad koncepcija ir jāizstrādā. Mēs šobrīd mētājamies nepārtraukti, tad mēs sakām- vajag dotēt, tad mēs sakām- nedotēsim. Pieņēmām lēmumu izdalīt līdzekļus, tad atkal domājam kaut ko citu. Ja mēs gribam Augstākās padomes darbību ievirzīt kaut kādā gultnē, tad šāda koncepcija ir jāizstrādā un attiecīgs likumprojekts ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mēs varētu balsot. Rezultāts: nav vairākuma.

V.Strīķis: Deputātam Aizezeram ir divi priekšlikumi. Pirmais- atbrīvot lauksaimniecības produkcijas ražotājus no ceļa nodokļa un dabas resursu nodokļa. Saskaņošanas komisija neatbalstīja.

Priekšsēdētājs: Kur ir deputāts Aizezers? Lūdzu.

J.Aizezers: Kolēģi deputāti, mēs zinām, ka resursiem, kurus izmanto lauksaimniecība, cenas pieaugušas trīs, četras, piecas reizes. Lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas tanī pašā laikā palielinājušās par 20, 30 procentiem.
Tātad mūsu pienākums ir atrast sviras, kā samazināt pašizmaksu, lai tomēr nodrošinātu rentablu saimniekošanu. Pašizmaksu var samazināt divos veidos- ar nodokli un cenu politiku. Priekšlikums ir samazināt nodokļus, kurus jau tā šogad lauksaimnieki maksās krietni lielākus nekā aizvadītajos gados. Tāpēc es uzskatu, ka būtu iespējams samazināt ceļa nodokli un, manuprāt, lauksaimnieki noteikti būtu jāatbrīvo no dabas resursu nodokļa. Praktiski tas saistīts ar grants, smilts izmantošanu sava pagasta teritorijā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Es negribu debatēt, vai to vajag darīt vai nevajag. Mēs to varam darīt, tikai mainot likumu, trijos lasījumos pieņemto attiecīgo nodokļa likumu. Mēs nevaram lēmumā rakstīt šādus punktus iekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, premjer Godmani!

I.Godmanis: Es ļoti cienu Aizezera kungu par viņa aktīvo darbību. Būdams Liepājas rajonā, esmu par to pārliecinājies. Bet šeit tomēr ir kāda lieta. Ir jau zināma privilēģija laukiem, nodokļos jau tā ir uzsākta un vēl turpināsies. Bet, saprotiet, ja mēs tagad atskaitītu zināmu naudu no Transporta ministrijas centralizētajiem līdzekļiem un pārskaitītu rajonu iekšceļu būvēšanai, tad iznāktu tā, ka vispār tikai pilsētas maksātu nodokli, no kura vēl vienu daļu atskaitītu nost.

Domāju, ka loģiski būtu zināmu procentu, par ko bija runa, pārskaitīt lauku ceļu celtniecībai. Bet tas galīgi nenozīmē, ka jāatbrīvo no visiem nodokļiem. Nevaram tā darīt.

Priekšsēdētājs: Šeit tiešām mēs nedrīkstam balsot, bet kolēģim Aizezeram ieteiksim iet likumīgo ceļu. Lūdzu tālāk.

V.Strīķis: Otrs - deputāta Aizezera priekšlikums- Ministru padomei noteikt energoresursu, elektroenerģijas, benzīna, dīzeļdegvielas, gāzes cenas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tanī pašā līmenī, kāds bija 1990.gadā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Godmani!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Tik tiešām, sadārdzinājums laukos ir iznācis lielāks- sešas reizes. Bet diemžēl mēs neražojam paši elektroenerģiju un mēs nenosakām elektroenerģijas praktisko cenu. Elektroenerģiju saņemam lielākā vairumā no Igaunijas un pamatā no Krievijas. Kā tad šeit iesim uz cenu pamazinājumu atpakaļ? Tas nozīmē, ka automātiski ir jāsameklē atkal budžetā nenormālas summas, kuras vajadzēs dotēt, bet kuru mums nav.

Elektroenerģija nebūt nesastāda lielāko sadārdzinājumu. Vislielāko sadārdzinājumu veido kapitālieguldījumi.

Ja celtnieki ir 3,3 un trīs reizes pacēluši savu koeficientu 1,7 vietā, kāpēc lauksaimnieki grib celt tikpat daudz, cik cēla pagājušogad? Vai tad saimnieks, kurš zina, ka viņam būs nākamgad jāmaksā trīsreiz vairāk, tiešām ņems tādu pašu apjomu? Bet lauksaimnieki, tomēr neskatoties ne uz ko, ieliek 1990.gada bāzi. Protams, tie ir 393 miljoni. Tā nav saimnieka politika. Ja celtnieks ir sācis dārgāk prasīt, tad ir jāpārdomā, varbūt mazāk celt vai atrast citus variantus, kā piespiest celtnieku nolaist cenu, patrenkāt celtnieku pa Latviju. Tā ka elektroenerģija te nav noteicošais.

Priekšsēdētājs: Jūs uzstājat par balsošanu, kolēģi Aizezer?

J.Aizezers: Es neuzstāju. Bet principā šīs cenu politikas rezultātā visas nozares ir kāpinājušas savas realizācijas cenas divas, trīs un četras reizes, turpretī lauksaimniecības produkcijas realizācijas cenas ir kāpinātas par 30 procentiem. Tātad finansiālā stāvoklī mēs lauksaimniecību esam nostādījuši uz bezpeļņas ražošanas sliekšņa. Ja mēs neatradīsim iespēju samazināt lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu vai arī pacelt tikpat reizes produkcijas iepirkuma cenas, lauksaimniecības ražošana būs ekonomiski neizdevīga. Praktiski pienam, gaļai, pamatproduktiem būtu jāpaceļ cenas 2-3 reizes. Mēs esam pacēluši par 30 procentiem. Vai mēs šodien varam pacelt lauksaimniecības iepirkuma cenas tāpat kā celtnieki- trīs reizes, kā elektroenerģiju- sešas reizes uz augšu? Ja mēs to nevaram izdarīt, tad ir jāmeklē iespēja, kā samazināt pašizmaksu. Šos ceļus es arī esmu piedāvājis savos priekšlikumos. Ja tie nav pieņemami, tad gaļas iepirkuma cena jānosaka 20 vai 30 rubļi, tad pacēlums būs proporcionāls enerģijai, celtniekiem, rūpniekiem. Piena iepirkuma cenai jābūt 1,5-2 rubļi par litru un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

V.Strīķis: Deputāts Kurdjumovs un arī Lauksaimniecības komisija ierosina 8.iedaļu. Vēl man jāsaka, ka par 6.iedaļu, kas tagad ir 7.iedaļa, nebija nekādu priekšlikumu. Jauno iedaļu ir priekšlikums izteikt šādā redakcijā: "Uzdot Ministru padomei 1991.gada jūnijā vai oktobrī sniegt pārskatu par lēmuma izpildes gaitu."

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu priekšlikums?

V.Strīķis: Komisija domā, ka jūnijā, kaut deputāts Kurdjumovs teica, ka tas būšot par ātru, viņš liek priekšā oktobrī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kurdjumov.

L.Kurdjumovs: */Es ierosināju oktobri, jo realizācija īstenosies katrā ziņā pēc 1.jūnija. Tāpēc jūnijā skatīt kaut ko nopietni vienkārši nav jēgas. Jādod termiņš izpildei, bet pēc tam var runāt par kaut kādiem rezultātiem./

Priekšsēdētājs: Jūs nevarat vienoties tagad abi?

V.Strīķis: Labi, oktobrī.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu tālāk.

V.Strīķis: Rakstiskie priekšlikumi ir visi.

Priekšsēdētājs: Tad varam balsot kopumā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Mēs ar jums nupat runājām, Anatolij Valerianovič, par manu vakardienas priekšlikumu par, tā sakot, lēmuma par agrāro reformu (un ne tikai tā) izpildes gaitas operatīvo kontroli. Es ierosināju katru otrdienu uzklausīt ziņojumu no šīs tribīnes par lēmuma izpildes gaitu. Tad mēs varam par kaut ko kopā ar valdību atbildēt. Es lūdzu to likt uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Bet kolēģis Strīķis apgalvoja, ka viņš liks uz balsošanu./ Katru otro otrdienu deputāts Kurdjumovs ierosina valdības informācijā sniegt sadaļu par agrārās reformas izpildi.

Balsojam. Rezultāts: 64- par, vairākums. Šāds punkts ir pievienots lēmumam.

Tagad kopumā balsosim. Vai mēs esam reģistrējušies? Es saņēmu protestu, ka daži kolēģi nevar tik ātri ierasties šeit, tāpēc viņi lūdza trīs minūšu pauzi pēc zvana. Reģistrējamies. Rezultāts: 121.

Balsojam lēmuma projektu par agrārās reformas nodrošināšanu ar visiem papildinājumiem, kurus mēs te, gari balsojot, esam akceptējuši. Rezultāts: 111- par, 1- pret, 2- atturas. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, uzmanību! Sakarā ar šo jautājumu esmu saņēmis iesniegumu no deputātiem Bojāra, Gabranova, Felsa, Breša, Biķa, Dozorceva, Seiksta, Jaunkļaviņa, Panteļejeva, Caunes, Medņa, Strīķa, Kokoriša, Šļakotas, Zaščerinska, Šteina, Grūbes, Lucāna, Cupruna, Krūgaļauža, Ziediņa, Rikarda, Vaivada, 171.apgabals (es baidos nepareizi nosaukt uzvārdu), Kramiņa un Valda Šteina, kas ir otrreiz parakstījies. (Jautrība.)

"Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas neveiksmīgi izveidoto cenu un nodokļu politiku, kad divām trešdaļām Latvijas Republikas lauksaimniecības tuvākajā laikā draud bankrots, liekam priekšā nobalsot par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ministram Āboltiņam."

Tagad man vajadzētu konsultēties ar visiem, kuri seko mūsu procedūrai un reglamentam. Tas ir atsevišķs jautājums darba kārtībā. Mums tātad jābalso par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Vārds deputātam Rikardam.

R.Rikards: Vadīsimies pēc Kārtības ruļļa, kas nav pieņemts. Tur ir paredzēta precīza procedūra. Ne agrāk kā trīs dienas pēc iesniegšanas var izskatīt, var arī pēc nedēļas vai divām nedēļām izskatīt. Tad attiecīgi jābūt debatēm par to, tad jautājums jāiekļauj kādā darba dienas programmā, jābūt personālai balsošanai un jābūt 101 balsij. Tāda procedūra ir paredzēta. Mēs varētu par šādu procedūru vienkārši vienoties.

Priekšsēdētājs: Kā mēs varam vienoties? Kas ir tagad, tas ir, kas būs nākotnē, tas būs nākotnē. Lūdzu, vārds premjerministram Godmaņa kungam.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es visnotaļ cienu to deputātu grupu, kas ir parakstījusi attiecīgo papīru. No otras puses, protams, es būtu ļoti priecīgs, ja viņi būtu atnākuši pie manis vai uzaicinājuši mani kā premjeru šo jautājumu apspriest. Diemžēl šāda procedūra nav notikusi. Tas nozīmē, ka principā ir absolūta necieņa pret mani. Tas ir viens.

Otrs. Es domāju, ka šo procedūru nevar atrisināt ar sitienu kaut vai tāpēc vien, ka nav klāt ministra. Te jābūt klāt ministram. Šeit ir jābūt nopietnām debatēm. Neapšaubāmi, mēs agri vai vēlu pie tā nonāksim, ka sāksim mainīt ministrus un arī premjerus, un arī visus pēc kārtas nomainīsim, jo uz vietas mēs, tā teikt, nepaliksim.

Jautājums ir tikai, cik nopietnu šo procedūru mēs padarīsim. Ja mēs šo procedūru padarīsim par tādu, par kuru var, tā teikt, pa roku galam nobalsot, tādā gadījumā, necienot attiecīgos ministrus, neko daudz jau necienīsiet jūs arī paši sevi. Tāpēc es domāju, ka šeit Kārtības ruļļa pieminējums, ko Rikarda kungs izteica, bija ļoti solīds. Es aicinātu to atbalstīt, kaut arī Kārtības rullis nav pieņemts.

Katrā ziņā šai barjerai ir jābūt pietiekami augstai, jo, ja šī barjera būs zema, tad nokomplektēt valdības kabinetu pašreizējos juku laikos nebūs vienkārši.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, turpinot izteikt viedokļus, varbūt ņemiet vērā arī manu ierosinājumu. Arī pēc mūsu vecā Kārtības ruļļa jeb reglamenta tomēr iznāk, ka tādus jautājumus mēs izskatām caur komisijām. Tāpēc būtu loģiski, ja mēs iesniegtu šo deputātu ierosinājumu divām komisijām- Ekonomikas un Lauksaimniecības komisijai. Vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, manī rada izbrīnu Godmaņa kunga paziņojums. Es domāju, ka mēs rīkojāmies pirms mēneša ļoti solīdi, kad šādu jautājumu par lauksaimniecības ekonomisko stāvokli jau izskatīja Augstākajā padomē. Tad mēs sagatavojām ļoti solīdā formā Ministru padomes priekšsēdētājam deputātu grupas ierosinājumu, lai nekavējoties tiktu izskatīts Ekonomikas ministrijas darbs kopumā un ministra Āboltiņa kunga atbilstība ieņemamajam amatam. Tas bija vairāk vai mazāk pat publicēts arī "Lauku Avīzē". Es ceru, ka Godmaņa kungs caur mūsu Augstākās padomes Kanceleju tomēr ir saņēmis šādu iesniegumu. Tā ka man vienkārši rada izbrīnu nezināšana, ka šāds jautājums tiek skatīts lauksaimnieku vidū un parlamentā. Es varu piekrist tādai procedūrai, ka šis jautājums tiek vēlreiz izskatīts komisijās, bet lai nekādā gadījumā tas netiktu "norakts".

Priekšsēdētājs: Vai citi priekšlikumi ir? Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Es gribētu atbalstīt Anatolija Valerianoviča priekšlikumu un sakarā ar to izteikt domu, ka, laikam, Ekonomikas pastāvīgās komisijas pozīcija nebūtu lieka šajā jautājumā. Tas pirmais. Tas ir, es pilnīgi piekrītu jūsu priekšlikumam. Un otrais. Es gribētu dzirdēt nopietnu, argumentētu pamatojumu no jebkura deputāta, kurš parakstījis šo dokumentu, ka lieta ir Jāņa Āboltiņa personā, bet ne kaut kur citur. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Pirmkārt, nav iespējama šīs lietas izskatīšana bez ministra Āboltiņa klātbūtnes. Tas būtu vienkārši nekorekti.

Otrkārt, ir jāpaplašina to komisiju loks un skaits, kurās šis jautājums būtu izskatāms. Tas jādara, piemēram, arī Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ščipcovam.

O.Ščipcovs: */Es gribētu atgādināt, ka mums bija precedents ar vienas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju. Es ierosināju iekļaut dienas kārtībā jautājumu par neuzticību viņam. Tas netika izdarīts, taču dzīve parādīja, ka pēc viņa iniciatīvas tika pieļauta visrupjākā mūsu republikas Augstākās padomes kļūda, un šis lēmums kritiskajās janvāra dienās tika apturēts. Neraugoties uz to, nekādas sekas minētajam deputātam nebija. Arī šajā gadījumā jautājums jāizskata komisijā vai jāiekļauj dienas kārtībā. Tai pašā laikā es atbalstu deputātu Zatuliviteru, ka jābūt ļoti nopietnai argumentācijai, kas būtu līdzvērtīga tai argumentācijai, kādu ierosināja toreiz, kad runa bija par pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Ir divi priekšlikumi.

A.Aleksejevs: */Es gribētu, cienījamie kolēģi, ierosināt, varbūt, radikālāku priekšlikumu, jo diemžēl, kad mēs izskatījām valdības ekonomisko politiku, es jūs brīdināju, ka tā ir katastrofas politika. Es toreiz uzstājos ar priekšlikumu par valdības atstādināšanu, kura, manuprāt, jau toreiz nespēja realizēt pareizu ekonomisko politiku. Tāpēc es uzskatu, ka sakarā ar visiem notikumiem, kādi šodien notiek republikas ekonomiskajā laukā, vajadzētu noklausīties Godmaņa kungu par viņa ekonomisko politiku un vispār izlemt jautājumu par šīs valdības spēju izvest republiku no krīzes./

Priekšsēdētājs: Diemžēl es esmu pavisam saguris un nesapratu jūsu priekšlikumu, kolēģi.

A.Aleksejevs: */Es ierosinu noklausīties premjerministra atskaiti par valdības ekonomisko politiku un izlemt jautājumu par to, kurš tad tomēr ir vainīgs- ekonomikas ministrs vai premjerministrs, vai visa valdība kopumā./

Priekšsēdētājs: Par pirmo jautājumu vispirms. Mums ir divas iespējas. Pirmais- balsot par to, lai iekļautu šo jautājumu tagad darba kārtībā un izskatīt tā, kā to nosaka procedūra. Acīmredzot šodien mēs to neizskatīsim. Tas jau ir vairāk kā skaidrs. Otrs priekšlikums- nodot šo deputātu priekšlikumu Ekonomikas, Lauksaimniecības, Mežu un arī Likumdošanas komisijai izskatīšanai, nosakot termiņu.

Par pirmo priekšlikumu autori neuzstāj uz balsošanu. Mēs varētu balsot tikai par vienu priekšlikumu. Lūdzu balsojam par priekšlikumu- nodot komisijām. Varbūt par termiņu ir ierosinājums?

Kolēģi, kurš vēl šodien nav runājis, varbūt pasakiet termiņu. Jūs, Laķa kungs?

P.Laķis: Man ir neliels priekšlikums. Es baidos, ka slēdzieni būs jāizdara ne tikai šīm, bet arī citām komisijām. Arī mūsu komisijai ir savas domas attiecībā uz ministru darbību, uz kultūras un izglītības ekonomisko likumdošanu, tā ka mēs arī esam gatavi dot savu slēdzienu. Es domāju, ka mums būtu jānosaka ne tikai komisijas, kurām ir jāiesniedz. Ir vēl viens jautājums. Tas, ka mēs pieņemam lēmumu nodot komisijām, neizslēdz iespēju balsot par to, vai mēs šo jautājumu iekļaujam darba kārtībā pēc tam, kad to izskatīs komisijas.

Priekšsēdētājs: Termiņu jūs tomēr nepateiksiet?

P.Laķis: 15.aprīlis.

No zāles: Tas ir par agru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs.

J.Dinevičs: Man ir priekšlikums šodien fiksēt datumu, kurā mēs izskatīsim šo jautājumu plenārsēdē. Līdz šai plenārsēdei visām komisijām, kurām ir interese un kuras vēlas uzstāties šajā plenārsēdē, jāsagatavo savi slēdzieni par šo jautājumu. Frakcijai arī, bez šaubām.

15.aprīlis ir drusciņ par agru, jo tūlīt būs atvaļinājuma nedēļa. Man liekas, ka mēs varētu skatīt pašās aprīļa beigās, 30.aprīlī.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Es atbalstu Dineviča kunga priekšlikumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs šodien pieņemtajā lēmumā esam uzdevuši Ministru padomes priekšsēdētājam līdz 15.aprīlim iesniegt priekšlikumus par Ministru padomes sastāvu un struktūras pilnveidošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka būtu kļūda, ja mēs šodien nosauktu konkrētu datumu: 14., 17. vai 25., jo katrai komisijai ir savs darba plāns un grafiks. Un, lai mēs nelauztu citu komisiju darba grafikus, būtu mērķtiecīgi ierakstīt: aprīļa mēneša laikā komisijām iesniegt savus priekšlikumus Augstākās padomes Prezidijam, bet Prezidijs noteiktu, kurā aprīļa dienā./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Rikardam.

R.Rikards: Mans priekšlikums ir nevis iekļaut dienas darba kārtībā, bet iekļaut sesijas darba kārtībā. Tas ir kaut kas cits. Tas nozīmē, ka mēs varētu izskatīt arī pēc mēneša. Varam noteikt termiņu- izskatīt līdz 30.aprīlim.

Priekšsēdētājs: Jā, tā būtu pareizi. Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie kolēģi! Es gribētu nedaudz atvēsināt mūsu kaislības. Uzskatu, ka man tas izdosies, kaut vai tāpēc, ka, neskatoties uz milzīgo cieņu, ar kādu es izturos pret deputātu vairākumu, kuri parakstījuši iesniegumu priekšsēdētājam attiecībā uz ministru Āboltiņu, es gribu atgādināt Augstākajai padomei par to, ka ne vienmēr mūsu cienījamā Augstākā padome apstiprināja visu, ko lūdza ekonomikas ministrs. Un es domāju, ka mēs nevaram tā vienkārši izsaukt ekonomikas ministru uz komisiju sēdēm, pieprasīt no viņa atskaiti un sevi iztēlot par tiesnešiem. Ja mēs gribam izturēties nopietni pret šo jautājumu, bet droši vien problēma ar ministru nebūs pēdējā, kas sagaida Augstāko Padomi, mums ir jāsastāda deputātu grupa no, teiksim, ekonomikas, likumdošanas, lauksaimniecības komisiju pārstāvjiem, kurai jāsagatavo jautājums izskatīšanai, jānovērtē visas stenogrammas, jāizskata, ko pieprasīja ekonomikas ministrs un premjers un ko nolēma deputāti. Citādi mūsu lēmumi var būt netaisnīgi./

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti!

Man ir radikāls priekšlikums, kas principiāli atšķirsies no tiem priekšlikumiem, kuri līdz šim te ir izskanējuši. Ir pieņemts lēmums, ka man jāiesniedz savi priekšlikumi par valdības struktūru un tās izmaiņām, protams, ar visām piedevām, ar pozitīvo pusi, lai mēs visu labāk varētu darīt. Bet es jūtu, ka tagad tas nav iespējams, jo 15.aprīlis priekš manis ir samērā grūts termiņš, tas ir pārāk īss laiks. Ja es nespēšu šajā laikā iekļauties, es nākšu ar speciālu lūgumu pagarināt termiņu uz nedēļu vai divām.

Es esmu jau domājis par valdības struktūru, man prātā ir izmaiņas, kādas varētu būt valdības sastāvā. Tās ir tīri strukturālas izmaiņas- ministriju apvienošana, likvidēšana, iespējams, ka arī jaunu ministriju radīšana.

Aplūkosim šo jautājumu kontekstā! Es ceru, ka tajā brīdī, kad mēs reorganizēsim ministrijas, kad reorganizēsim Ministru padomi un valdību, reorganizācija pēc tam taktī notiks arī Augstākajā padomē, jo pretējā gadījumā man ir tāda sajūta, ka jūs cerat un ticat, ka tikai ar reorganizētu valdību vien varēs izkļūt no problēmām. Baidos, ka arī Augstākajā padomē prasās pēc vienas vai otras reorganizācijas. Es esmu tik nekaunīgs, ka pasaku to. Vislabāk būtu, ja mēs šo jautājumu skatītu kontekstā. Man ir doma izveidot Tautsaimniecības ministriju, likvidējot Ekonomikas ministriju un šo jautājumu skatot kompleksā ar jautājumu par Rūpniecības ministriju, par Veselības aizsardzības un Sociālās nodrošināšanas ministriju, par Zivsaimniecības ministriju un tā tālāk. Ir jautājums arī par vietniekiem. Arī tas jāskata kontekstā. Tādā gadījumā jāskata ne tikai viena atsevišķa ministra jautājums, bet visi ministri, sākot no premjerministra. Neaizmirstiet, ka valdība ir kolektīvas atbildības orgāns! Es jūs ļoti lūgtu neizraut no šī kolektīvās atbildības orgāna ārā vienu cilvēku, tagad mēģinot viņu visās komisijās skatīt. Es tiešām nopietni lūdzu jūs to nedarīt. Man šķiet, ka man jums nav jāsaka, kā pa šo laiku risināsies darbs Ekonomikas ministrijā pretējā gadījumā. Šis darbs būs dezorganizēts. Cilvēki sēdēs uz čemodāniem.

Mums tagad ir runa par īpašuma departamenta nodibināšanu. Tūlīt pat jāsāk privatizācijas process. Tā vietā mēs nodarbosimies ar ilgām un diktām valdības pārstrukturēšanām, kas, protams, mūs bremzēs. Bet tas ir jādara. Laiks ir pienācis. Tāpēc man ir radikāls priekšlikums, kas principā ir pretējs tiem priekšlikumiem, kuri līdz šim izskanēja. Man ir jāpilda tas uzdevums, kas man ir uzdots, jānāk ar priekšlikumiem par valdības sastāva un struktūras izmaiņām, kontekstā skatot arī attiecīgas personālijas šajās ministrijās. Nav tik vienkārši vienam no ministriem pārmest, kad ir jāpārmet visai valdībai. Es te piekrītu Aleksejevam. Tā ir taisnība. Jāpārmet visai valdībai, ka mēs esam noveduši valsti "krahā un sabrukumā", kā viņš saka. Tikai mēs, protams, prasīsim zināmus pierādījumus, vai to tiešām esam izdarījuši. Es domāju, ka mēs varētu iet šādu ceļu. Tāds ir mans priekšlikums. Es ļoti lūgšu šo priekšlikumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es domāju, ka, pirms liekam šo priekšlikumu uz balsošanu, būtu lietderīgi uzklausīt to darba grupu, kas sagatavo pārejas perioda Konstitūciju. Kā mēs zinām, projektā ir paredzēts Ministru padomi reorganizēt par Ministru kabinetu. Vai tādā gadījumā būtu nepieciešams plānot divas reorganizācijas? Varbūt lietderīgi būtu to darīt pēc šīs pagaidu Konstitūcijas pieņemšanas?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs.

V.Birkavs: Es gribētu pateikt tikai to, ka ir izstrādāts pirmais Konstitūcijas variants. Rīt tas tiks apspriests stratēģiskajā darba grupā. Šobrīd to iesniegt vispārējai apspriešanai ir par agru.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es domāju, ka jūs ļoti labi izprotat situāciju un ka atmosfēra mums nav sakarsēta, bet ir mierīga. Tāpēc mēs varam pieņemt arī mierīgus, izsvērtus lēmumus. Tiešām ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir nodot šo iesniegumu komisijām. Iekļaut to darba kārtībā tādā veidā, lai varētu izskatīt līdz 30.aprīlim. Otrs priekšlikums ir Godmaņa kunga priekšlikums. Es domāju, ka jūs viņu izpratāt. Viņš argumentēti izklāstīja savu viedokli. Šāda veida jautājumu viņš lūdz izskatīt, pildot mūsu lēmuma attiecīgu punktu, kurā nosakām to, ka ir vajadzīga koncepcija valdības reorganizācijai. Šo koncepciju viņš iesniedza. Tad arī varētu risināt konkrēti šo jautājumu. Pirmie autori neatsakās no balsošanas? Deputāts Grūbe ar skarbu seju māj ar galvu, ka jābalso. Tātad ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Jā, bet iesniedzēji man piekrita, tāpēc es savu necilo personu šeit vispār neminu. Vienkārši tas bija tāds procedūras jautājums, nevis priekšlikums. Ja jūs tā vēlaties, es jums personiski varu atbildēt, kāds ir mans viedoklis. Es balsošu par Godmaņa kunga priekšlikumu. Tāpēc mana noņemšana šeit neko nedod.

Balsosim par priekšlikumu nodot komisijām un iekļaut darba kārtībā līdz 30.aprīlim. Rezultāts: 59- par.

M.Budovskis: Par balsošanas motīviem. Es gribēju šinī gadījumā arī no valdības dzirdēt datumu, kad viņi paredz iesniegt šo savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 15.aprīlis. Mēs paši esam noteikuši balsošanā. Varam balsot par Godmaņa variantu? Lūdzu! Rezultāts: 72. Paliek premjerministra Godmaņa variants.

No zāles: Tie taču viens otru neizslēdz!

Priekšsēdētājs: Mēs balsojam par konkrētiem variantiem. Tagad jūs sakāt, ka tie viens otru neizslēdz. Kāpēc mēs te debatējam? Nē, draugi mīļie! Es nododu Godmaņa kungam šo iesniegumu.

No zāles: Mums ir pieņemams gan Gorbunova, gan Godmaņa priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Iesim labāk starpbrīdī. Pusstundu starpbrīdis.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ieņemsim vietas un sāksim darbu. Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunova kungs ir uzticējis man turpmāk vadīt šīs plenārsēdes darbu. Es domāju, ka jūs neprotestēsit, ņemot vērā mūsu intensīvo darbu vakar un šodien dienas pirmajā pusē.

Godājamie kolēģi! Kā jau te tika ziņots, Prezidijs pārtraukumos lēma par darba kārtības secību šodien. Pagaidām vienojāmies, ka pagarinām plenārsēdes darba laiku līdz pulksten 20.00. Kā pirmo tagad varētu izskatīt jautājumu, kuru bija paredzēts izskatīt 26.martā pulksten 12.00, "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā par sociālo nodokli". Tas ir pirmajā lasījumā un steidzams. Reizē skatām arī lēmuma projektu par šī likuma spēkā stāšanās kārtību.

Pēc tam varētu izskatīt par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju un izmaiņām Latvijas Republikas valsts budžetā. Pēc tam, protams, būs jautājumi, par kuriem mēs balsojām. Kādi, lūdzu, būtu apsvērumi? Varbūt mēs ļoti operatīvi un ātri varētu izspriest, lai nekavētu laiku, jo laika tiešām nav daudz.

Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Mūsuprāt, pēc sociālā nodokļa būtu vēlams izskatīt indeksācijas jautājumus, jo no 1.aprīļa tiem jāsāk darboties. Es domāju, ka tas ir jautājums, ko mēs reāli varam izskatīt. Man bail, ka lauksaimniecības privatizācijas jautājumu, kas ir ļoti svarīgs, varam vispār nepaspēt izskatīt.

Priekšsēdētājs: Man uzreiz jājautā Apvienotajai Budžeta komisijai, kad skatīsim par izmaiņām budžetā.

O.Kehris: Pēc sociālā nodokļa tik tiešām varētu skatīt budžetu, kurš, kā Zeiles kundze uzsver, varētu nebūt garš jautājums. Pēc tam indeksāciju.

Priekšsēdētājs: Pēc tam turpināsim jautājumus, par kuriem nobalsojām, plānotajā secībā, cik paspēsim. Nekādus aktīvus protestus es neredzu.

"Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli"". Lūdzu!

K.Šļakota: Attiecībā uz sociālo nodokli gribēju teikt, ka visi deputātu iesniegtie priekšlikumi ir ņemti vērā. Es gribēju nedaudz atgriezties pie šī sociālā nodokļa vēstures. Es jau vakar teicu, ka šī sociālā nodokļa izmaiņas uzspieda valdība un prese, masu informācijas līdzekļi. Es gribētu jums pateikt par tām negatīvām pusēm arī, lai mēs būtu lietas kursā par to, kas saistās ar šī sociālā nodokļa izmaiņu pieņemšanu.

Pirmkārt, ievērojami palielināsies birokrātiskais aparāts- par cilvēkiem 100, 120, kas veiks šo nodokļu uzskaiti. Otrkārt, pilnīgi mainās sociālās nodrošināšanas koncepcija. Tie būtu negatīvie momenti. Šis jautājums faktiski ir uzspiests. Tāpat kā iepriekšējais jautājums, par kuru notiek diskusijas šodien un notika vakar. Par lauksaimniecības stabilizāciju gāja ilgi, bet faktiski mēs lēmumā tikai nokopējām valdības 79.lēmumu, turklāt sliktākā izpildījumā.

Es domāju, šo lēmumu mēs varētu pieņemt. Taču viens ierosinājums šeit nav ņemts vērā. Deputāts Muciņš ierosināja: ja darba algas lauksaimniekiem ir virs 500 rubļiem, tad jāmaksā 37 procenti sociālais nodoklis. Aprunājoties ar viņu par šo jautājumu, mēs nonācām pie kompromisa, ka viņš šo prasību nepatur spēkā. Citu izmaiņu likumprojektā nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Černajs: Es iesniedzu priekšlikumu, ka būtu jāraksta "izņemot zemnieku saimniecības un lauku amatnieku uzņēmumus".

K.Šļakota: Mēs konsultējāmies ar juristiem. Pašreiz nepastāv tāds termins kā "lauku amatnieki uzņēmēji". Mums izraisīja bažas tas, ka tāds lauku amatnieks uzņēmējs var būt arī uzpircējs vai pārpircējs. Šeit nav noteiktas terminoloģijas. Pašreiz arī šīs mazās lauku saimniecības, kā mēs uzskatām, jau iziet ar saimniecības nosaukumu. Pagaidām. Bet tas būs jāatrisina, pie tā būs jāstrādā.

R.Černajs: Tādā gadījumā šim lauku amatniekam sava saimniecība ir jāreģistrē kā zemnieku saimniecība.

K.Šļakota: Jā. Tā arī pašreiz notiek.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Cienījamais Šļakotas kungs! Kad mēs izskatījām sociālo nodokli kopumā, man izbrīnu izsauca viens skaitlis: vieninieks, dalīts ar naturālā logaritma bāzi, es toreiz teicu, dod 0,37, jā? Bet man teica, ka viss ir aprēķināts, viss ir pareizi. Es nezinu, varbūt mēs pie tā vēl atgriezīsimies, nav izslēgts, jā? Man šķiet, ka mēs vēl kādreiz atgriezīsimies pie šī skaitļa, no kurienes tas ņemts. Nu, lūk, šeit, piemēram, 18,5 procenti. Bet vai nevajaga, teiksim, 16 procentus, vai 15 procentus, vai 20 procentus un tā tālāk līdz 35 procentiem. Lūk, kāpēc te atkal maģiski skaitļi? Ar ko tas izskaidrojams? Vai tas ir voluntārisms?/

K.Šļakota: */Ne ar ko. Tā ir- politika./

O.Sčipcovs: */Un tikai?/

K.Šļakota: */Jā./

O.Ščipcovs: */Nu, labi, paldies./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Tad mums ir jāpieņem pa punktiem. Šļakotas kungs, jūs ziņosit pa punktiem? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Kā daļēji segt tos zaudējumus, kuri būs valsts sociālās apdrošināšanas budžetam, pieņemot šo lēmumu? Zaudējumu apmērs sastāda apmēram 170 miljonus rubļu. Ir iesniegts Augstākās padomes Prezidijam lēmuma projekts par pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem par 50 procentiem. Tas varētu dot 133 miljonus rubļu ekonomiju valsts sociālās apdrošināšanas budžetam, šai normai būtu jāstājas spēkā ar 1.aprīli. Ja tāda norma netiek pieņemta, tie cilvēki, kuri saņem vismazākos ienākumus, tas ir, tie pensionāri, kuri nestrādā, saņems ienākumus zem faktiskā iztikas minimuma, jo viņu pensijas netiks indeksētas, šī indeksācija netiks uzsākta pietiekami agri.

Priekšsēdētājs: Par 3.panta papildināšanu ir labojumi, ierosinājumi? Nav. Tad nav jābalso.

Par 5.panta 1.apkšpunktu ir labojumi un papildinājumi? Nav.

Par 5.panta papildināšanu ar jaunu rindkopu? Nav.

Par 7.panta 1.apakšpunktu? Nav.

Par 7.panta 2.apakšpunkta papildināšanu? Nav. Vai ir vēl kādi ierosinājumi un labojumi, lai nebūtu jāpārbalso? Nav.

Pagaidīsim šīs trīs minūtes, ko prasīja kolēģi, lai pēc zvana skaņām viņi varētu ierasties zālē un balsot.

Balsojam par likumprojektu otrajā lasījumā un pēdējā, jo tas ir steidzams.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Rezultāts: 114 deputāti. Salīdzinot ar iepriekšējo reģistrāciju, septiņu deputātu trūkst.

Balsojam par Latvijas Republikas likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli"" otrajā un pēdējā lasījumā. Rezultāts: 96- par, pret- nav, atturas- 10. Likums pieņemts.

Nākamais dokuments ir lēmuma projekts par likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli"" spēkā stāšanās kārtību".

K.Šļakota: Man jāsaka paldies kolēģiem, kuri, saņemot vakar šo lēmuma projektu, iesniedza papildinājumus. Šie papildinājumi ir ņemti vērā. Bet man jūs jāinformē, ka šeit pastāv viena juridiska kolīzija. Tas ir mūsu pieņemtais likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā", kura 6.pants skan šādi: "Grozījumi un papildinājumi šajā likumā un konkrēti nodokļu likumos stājas spēkā ne agrāk par trim mēnešiem kopš to pieņemšanas." Šeit deputāts Muciņš ir iesniedzis likumdošanas iniciatīvas kārtībā labojumu, kurā ir burtiski trīs vārdi: "papildinājumi šai likumā un konkrētajos nodokļu likumos par nodokļa palielināšanu". Deputāts Muciņš un Likumdošanas komisija apgalvo, ka tāda bijusi arī autora doma, šo likumu sastādot, un ka pašreiz mēs, pieņemot šo lēmumu, faktiski neatkāpsimies vis no domas, bet atkāpsimies no burta. Bet pēc tam šis dokuments, ko likumdošanas iniciatīvas kārtībā sastādījis deputāts Muciņš, būtu kādreiz jāpieņem ar 612.numuru. Man par to bija jāinformē. Pārējie visi iebildumi ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus izteikties par lēmumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es tomēr domāju, ka 2.punkts būtu svītrojams, jo tur ir atpakaļejošs spēks. Varētu teikt, ka tā ir uzlabošana, bet no naudas maka turētāja viedokļa tā ir pasliktināšana.

K.Šļakota: Jums ir pilnīga taisnība. Es jau skaidroju par šo jautājumu, ko likumdošanas iniciatīvas kārtībā ierosinājis deputāts Muciņš.

Šī nodokļa izmaiņa pašreiz laukos neatrisina neko. Es jau minēju, ka pašreiz ir ārkārtīgi daudz neatrisinātu jautājumu, sevišķi par Latgali. Arī tā palīdzība, par ko esam pieņēmuši lēmumu, tas ir 21 miljons un šodien- par astoņiem miljoniem- ir fikcija, kā jau šodien teicu. Šie līdzekļi nez vai tur tiks sagaidīti un saņemti. Tā ka šis pagaidām ir vienīgais iespējamais ceļš, lai kādu laiku, divus mēnešus šis sociālais nodoklis it kā nebūtu saimniecībām jāmaksā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Es esmu gluži tādās pašās domās kā iepriekšējais runātājs. Lūdzu par otro punktu balsot atsevišķi. Tas ir juridiski nekorekts punkts. Šinī gadījumā mēs nedrīkstam radīt precedentu jebkuras citas normas pieņemšanai ar atpakaļejošu spēku. Es saprotu, ka mērķis ir svēts, Šļakotas kungs. Es saprotu, ka mums visiem sirdis kustas, bet mēs šeit nedrīkstam radīt juridisku nonsensu un nepareizības precedentu. Es lūdzu par šo punktu balsot.

K.Šļakota: Freimaņa kungs, es jau jums saku, ka mēs pašreiz akceptējam preses un valdības radīto ažiotāžu, it kā šis likums jau būtu pieņemts. Mēs to tikai akceptējam, Freimaņa kungs. Neko vairāk. Nepārmetiet Augstākajai padomei to, ko tā nav spējīga izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es nolasīšu jums Ministru padomes 79.lēmuma 2.punktu. ..."Sociālās nodrošināšanas ministrijai trīs dienu laikā sagatavot iesniegšanai Latvijas Republikas Augstākajā padomē priekšlikumus par sociālā nodokļa likmes samazināšanu zemnieku saimniecībām līdz 19 procentiem un lauksaimniecības uzņēmumiem un sabiedrībām, kas veic lauksaimniecisko darbību, kā arī pašu ražotās produkcijas pārstrādi- līdz 18,5 procentiem, klausieties, paredzot, ka minētā nodokļu likme pārrēķināma par visu laiku no 1991.gada 1.janvāra". Tā, kā to jau ir paredzējusi Ministru padome. Ja jau Ministru padomē ir tik vāji juristi, tad es baidos, ka šoreiz mēs nevaram atkāpties, jo šis Ministru padomes lēmums ir publicēts visās vietās un tieši šādā formā to saprot laukos. Es saprotu, ka juristiem ir iebildumi, bet lēmumu ir parakstījis Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis un apstiprinājis valdības lietu ministrs Kārlis Līcis.

K.Šļakota: Saprotu, varbūt profesoram Freimanim ir skumji apzināties, ka parlaments kļuvis tikai par valdības padomdevēju, bet tāds fakts ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man liekas, ka nebūtu pareizi diskutēt tagad par šo punktu. Man liekas, ka jāizmanto tas, ko lika priekšā Muciņš. Šeit bija konkrēti tikai trīs vārdi, kas dod iespēju piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Manuprāt, mūsu saruna ir par formu, nevis saturu. Ja mēs šodien izslēdzam no šī ierosinātā projekta otro punktu, tad taču mēs būtībā izdarām to, par ko runājām vakar un šodien: divas trešdaļas saimniecību bankrotēs vai kļūs maksātnespējīgas, un tad tās nedos budžetam pat 18,5 procentus. Kurā gadījumā zaudējumi būs lielāki: ja mēs izslēgsim punktu un republika nesaņems sociālo nodokli vispār vai ja mēs atbalstīsim saimniecības finansiāli, ļausim tām pastāvēt un iemaksāt 18,5 procentus budžetā. Valdība taču acīmredzot aprēķināja visu, kad iesniedza šo priekšlikumu, un lauksaimniecības komisija izskatīja šo priekšlikumu un piekrita tam. Es ierosinu balsot par otro punktu tieši tajā variantā, kurš iesniegts šajā lēmuma projektā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Ekonomikas komisijā aptaujas kārtībā izskatījām deputāta Muciņa likumdošanas iniciatīvu un to atbalstām. Aicinām arī projektu pieņemt tādu, kā ziņoja Šļakotas kungs.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi, ierosinājumi? Balsosim par lēmumu pa punktiem, jo Freimaņa kungs par to iestājas. Arī citi deputāti to atbalsta.

Balsojam par šā lēmuma 1.punktu. Rezultāts: 94- par, 4- atturas, pret- nav. Pieņemts.

Balsojam par šā lēmuma 2.punktu. Rezultāts: 80- par, 7- pret, 9- atturas. Pieņemts.

Balsojam par 3.punktu. Rezultāts: 89- par, 2- pret, 5- atturas. Arī šis punkts pieņemts.

Un pēdējais balsojums, godājamie kolēģi, par lēmumu kopumā. Rezultāts: par- 91, pret- 3, atturas- 5. Lēmums pieņemts.

K.Šļakota: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais dienas kārtības jautājums, ko nolēmām, ir likumprojekts "Par izmaiņām Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetā", ja es pareizi atceros. Lūdzu, Zeiles kundze.

V.Zeile: Cienītie kolēģi deputāti! Tā kā Finansu ministrijas kolēģu šobrīd šeit nav, jo viņi šā jautājuma izskatīšanu gaidīja ap pulksten 12.00, tad atļausiet man ziņot par izmaiņām.

Pirmkārt, par dokumentiem, kurus mēs apspriedām. Pirmais dokuments- valdības iesniegtās izmaiņas, Augstākajā padomē dokuments saņemts 13.martā, dokumenta numurs 590. Nākamais dokuments ir izmaiņas, kas sagatavotas izskatīšanai Augstākās padomes sesijā, tā numurs 601. Būtu ļoti labi, ja deputātu rīcībā būtu 22.decembrī apstiprinātais pamatbudžets. Izmaiņas ir galvenokārt saistītas ar to, ka Ministru padome 1991.gada 15.janvārī pieņēma 16.lēmumu, kurā teikts par budžetā paredzēto darba algas pieaugumu 66 rubļu apmērā un iedzīvotāju atbrīvošanu no ienākuma un sociālā nodokļa 1991.gada 1.ceturksnī. Sakarā ar to ministrijām ir radušās papildu summas. Mūsu taupības režīmā šādam jautājuma risinājumam piekrīt Finansu ministrija, valdība un arī Apvienotā budžeta komisija. Mēs esam centušies samazināt izdevumus ministrijām un resoriem un iekļaut šīs pa kripatiņai savāktās summas kompensāciju fondā iedzīvotājiem sakarā ar cenu paaugstināšanu pārtikas produktiem. Kopumā tie ir 4,3 miljardi rubļu. Ir uzskaitītas visas ministrijas, kādas summas tiek paņemtas.

Otrs reāls punkts ir saistīts ar Lauksaimniecības ministriju. Kaut arī tas nav daudz, bet tā ir konkrēta palīdzība Lauksaimniecības ministrijai, lai tā varētu uzturēt kaitēkļu un slimību diagnostikas republikānisko laboratoriju. Šī summa ir 138 tūkstoši rubļu.

175 tūkstoši rubļu paredzēti Latvijas Bankai kārtējo izdevumu finansēšanai. Šeit ir maza nianse. Decembrī, kad mēs izskatījām budžetu, šis jautājums netika iekļauts budžetā. Lai nodrošinātu Bankas darbību, valdība sedza no sava rezerves fonda šīs summas. Mēs gribam būt korekti arī attiecībā pret valdības rezerves fondu. Tā kā Latvijas Bankas eksistences nepieciešamību mēs neapšaubām, varētu būt runa par tās darbības uzlabošanu, tāpēc šobrīd ir iespēja šos 175 tūkstošus rubļu atgriezt valdības rezerves fondā.

Nākamais izdevumu postenis varbūt jums liksies neparasts, bet lūdzu būt iejūtīgiem, jo ir runa par unikālu gadījumu. Mēs visi zinām, kādā stāvoklī atrodas lībieši un viņu kultūra, tāpēc ir priekšlikums Latvijas Lībiešu kultūras savienībai iedalīt 35 tūkstošus rubļu filmas uzņemšanai par lībiešu kultūrvēsturi. Pēc tam šī filma kā valsts pasūtījums pārietu Lībiešu kultūras savienības īpašumā.

Vēl ir viens pants, kuru es lūdzu akceptēt. Tam ir vispārēja nozīme. Jūs zināt, ka PSRS notika naudas zīmju maiņa un tās rezultātā zināma summa netiks iedzīvotājiem un arī iestādēm un organizācijām atdota, ja iestādēm, organizācijām būs pārsniegti maksimāli pieļaujamie skaidrās naudas atlikumi kasē vai arī ja iedzīvotājiem tiks konstatēti bezstrādes ienākumi, kurus akceptēs valdības un deputātu kopīgā komisija. Jums būtu pilnīgs pamats jautāt, kāda šobrīd ir šī summa. Diemžēl pat šodien PSRS Valsts bankas Latvijas Bankas pārvaldnieks Bergs-Bergmanis nevarēja šo summu pateikt. Notiek process, atkārtoti tiek skatīti šie jautājumi attiecīgās komisijās. Tendence ir tāda, ka neapmaksātā summa vienmēr samazinās, tiek atrasts par iespējamu atmaksāt iedzīvotājiem šīs naudas zīmes. Bet princips ir tāds: ja šīs summas netiks iedzīvotājiem apmainītas, tad tās visas ir ieskaitāmas republikas valsts budžeta ieņēmumos.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājai? Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: 601.dokumenta 4.pants paredz, ka tās organizācijas un sabiedriskie uzņēmumi, kas ir iemaksājuši naudas maiņai lielākas summas nekā kases atlikums, tie šo naudu vairs nevar apmainīt un tā tiek ieskaitīta republikas budžetā. Kases atlikums ir smieklīgi mazs un diktēts no augšas. Man, piemēram, kolhozā tas sastāda 50 rubļus. Mani interesē, cik liela ir šī summa, ko jūs plānojat kā ieņēmumu?

V.Zeile: Kolēģi Ziediņ, es jūs ļoti cienu, bet kur jūs bijāt pirms vienas minūtes, kad es skaidroju, ka šo summu es jums nevaru nosaukt, jo arī Valsts bankas pārvaldnieks Bergs-Bergmanis to nevar nosaukt. Summai ir tendence samazināties. Komisijās šo jautājumu skata atkārtoti un mēģina risināt par labu konkrētam iedzīvotājam vai kādai konkrētai iestādei.

Z.Ziediņš: Bet kāpēc tās summas ir iekļautas budžetā?

V.Zeile: Kad šīs summas tiks fiksētas un kad komisija būs pieņēmusi lēmumu, tās tūlīt ieskaita budžetā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man ir tāds jautājums. Sakiet, vai šie naudas atlikumi ir īpašums vai nav īpašums!

V.Zeile: Tas jums kā juristam ir jāpasaka.

A.Endziņš: Kā jurists es esmu pārliecināts, ka tas ir īpašums. Šinī gadījumā šāds pants runā pretī Konstitūcijas 2.nodaļai, kas pasludina, ka īpašumu nevar atsavināt.

V.Zeile: Jā, cienījamie kolēģi, mēs atgriežamies janvāra notikumos, par kuriem šeit diskutējām, publicējām savu paziņojumu, tas viss ir skaidrs. Bet šeit ir pilnīgi konkrētas lietas. Darbojas valdības komisija, tās kompetence un pilnvaras ir noteiktas, un, ja tās pasludina, ka šīs summas nav apmaināmas, tās tiek ieskaitītas budžetā. Mums vajadzētu vaicāt Kalniņa kungam, kurš ir šīs naudas reformas komisijas priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, šeit sēž arī deputāts Černajs. Lūdzu, kolēģi, varbūt jūs varat atbildēt par šīs komisijas konkrēto darbību šodien?

A.Endziņš: Bet tas ir jāvērtē sakarā ar Konstitūciju.

V.Zeile: Jā, mēs jau izvērtējām sakarā ar Konstitūciju, kad janvārī publicējām Augstākās padomes Prezidija paziņojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Černajs: Gluži tā varbūt nav. Es darbojos valdības komisijā par naudas zīmju apmaiņām, un praktiski nav bijis tāda gadījuma, kad šī komisija būtu nolēmusi, ka kaut kāda naudas summa nav apmaināma. Mēs cenšamies iedzīvotājiem šīs naudas summas apmainīt, vienīgi tikai tad, ja termiņi nav ievēroti, komisija praktiski nevar neko līdzēt. Pašlaik, ja kāds cilvēks nāk ar kaut kādu naudas summu, tā netiek apmainīta, bet nekur arī netiek ieskaitīta. Tā vienkārši ir šim cilvēkam zudusi nauda. Komisijas darbības laikā centāmies visas naudas summas apmainīt. Tāpat darbojās arī rajonu komisijas. Izmantojot visus pagarinājumus, šīs summas pensionāriem mainījām, tā kā es domāju, ka šeit nekādu problēmu nav, jo apmaiņa notika normāli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Ja mēs šobrīd nezinām summu, kas vispār var ienākt uz šīm neapmainītajām naudas zīmēm, vai jūs uzskatāt principā par pareizu to, ka Latvijas Republikas budžetā, ar ko mēs lepojamies kā ar zināmu suverenitātes pazīmi, tiks ieskaitītas naudas summas, kas saistītas ar Pavlova naudas reformu? Ja šīs summas nav īpaši lielas, tad varbūt mums teikt, lai to naudu ņem Pavlovs un liek mums svētu mieru. Tādējādi mēs neuzņemamies atbildību par tiem procesiem, kas radušies šīs naudas reformas rezultātā.

V.Zeile: Protams, teorētiski filozofiskajā plāksnē es jums piekrītu. Bet ņemiet vērā, ka šī nauda tiek ņemta no Latvijas iedzīvotājiem un būtu varbūt lietderīgi to šādā gadījumā izlietot Latvijā, nevis atdāvināt Savienībai.

J.Kinna: Otrs jautājums tāds. Iepriekšējā jautājuma daļā deputāts Šļakota izvirzīja jautājumu, ka mēs esam iedalījuši budžetā Latgales programmas finansēšanai zināmu naudas summu, bet es diezgan uzmanīgi izlasīju budžeta jauno redakciju un šo summu neatradu.

V.Zeile: Latgales finansēšanai paredzētās summas bija iepriekšējā budžeta izmaiņās. Nākamās izmaiņas vēl komisijā nav ienākušas.

J.Kinna: Tad es tomēr nesaprotu, kā ir lietojams šis dokuments, ko mēs katrreiz saņemam, vai kā galīgais variants vai kā izmainītais?

V.Zeile: Tas ir kā izmainītais. Šeit ir pamatdokuments, jums jākrāj pie tā klāt visas izmaiņas, jo kompjūteri mums nesagatavo tādus dokumentus pieaugošajā kārtībā. Ja jūs gribēsiet savai ērtībai ar katru izmaiņu saņemt galīgā varianta dokumentu, tad mums ir katrreiz jākompjūterizē un jāpavairo 200 eksemplāros budžeta atlikumi uz attiecīgo datumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es esmu pateicīgs Černaja kungam par skaidrojumu, ka mūsu republikā komisijai nav bijis jāizpilda čekas "troikas" pienākums. Šajā sakarībā es nevaru balsot par 4.pantu šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Cienījamā Zeiles kundze, man vēl jautājums pie šī paša nelaimīgā 4.punkta. Sakiet, lūdzu, vai visas tās naudas zīmes, kas izņemtas Latvijas iedzīvotājiem un iestādēm, jau ir fiziski apmainītas un šī nauda jau eksistēja kā tāda, vai tā tiks apmainīta tikai pēc mūsu komisijas lēmumiem? Tādā gadījumā Pavlovs mums vispār nedos šo naudu.

V.Zeile: Šis process vēl nav pabeigts.

J.Karlsons: Tad man liekas, ka šis punkts tiešām ir jāņem ārā.

V.Zeile: Skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man vēl radās jautājums 2.lappusē, kur ir uzskaitījums par līdzekļu izdalīšanu. Tur figurē Galvenā arhīvu pārvalde. 12.lappusē 4.punktā arī ir Galvenā arhīvu pārvalde. Mēs laikam vakar pieņēmām trešajā lasījumā likumu par arhīviem un vairs tāda Galvenā arhīvu pārvalde nepastāv. Vai šodien, pieņemot likumu par izmaiņām budžetā, nevajadzētu to arī ņemt vērā?

V.Zeile: Paldies par jūsu piezīmi. Tehniski šis dokuments tika sagatavots krietni agrāk nekā pieņēma vakardienas likumu, bet jauno arhīva nosaukumu mēs, protams, ierakstīsim.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jautājumu uzdošana ir beigusies. Vai ir kāds pierakstījies debatēs? Man liekas, ka debatēs izteicās reizē ar jautājumu uzdošanu. Tātad varam balsot par pirmo lasījumu. Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums tomēr par 4.pantu nobalsot atsevišķi.

V.Zeile: Mēs pa pantiem balsosim.

Priekšsēdētājs: Pirmajā lasījumā nav nepieciešams balsot pa pantiem, bet par 4.pantu, par kuru ir problēma, mēs varam nobalsot atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par 4.pantu komisijas piedāvātajā redakcijā- par, pret un atturoties, ar vienkāršu balsu vairākumu. Rezultāts: ir vairākums. Tā ka 4.pants ir pieņemts.

Mēs balsojam par akceptēšanu, nekad nebalsojam par svītrošanu, balsojam par akceptēšanu.

No zāles: Lūdzu pārbalsot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, šeit nebija labojumu, likumprojektā mēs balsojām par pantu un par visa likumprojekta akceptēšanu. Ja attiecīgais pants vai likumprojekts kopumā nesavāc vajadzīgo balsu vairākumu, tas nav akceptēts. Šeit labojumu nebija. Bet tagad kolēģi ierosina pārbalsot. Tad mums ir jānobalso par iepriekšējā balsojuma atcelšanu. Es ļoti atvainojos, tā ir procedūra, bet tas mums ir jādara.

Balsojam par iepriekšējā balsojuma atcelšanu- par, pret un atturoties. Rezultāts: ar balsu vairākumu nobalsots par iepriekšējā balsojuma atcelšanu.

Balsojam par 4.panta akceptēšanu komisijas piedāvātajā variantā pirmajā lasījumā- par, pret un atturoties. Rezultāts: mazākums. 4.pants pirmajā lasījumā nav akceptēts.

Godājamie kolēģi, vai par pārējiem šī likumprojekta pantiem ir nepieciešams atsevišķi balsot pirmajā lasījumā? Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par budžeta izmaiņu likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā, izņemot 4.pantu. Rezultāts: 79- par, 2- pret, 14- atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Zeiles kundze, kad mēs varētu skatīt otrajā lasījumā?

V.Zeile: Būtu ļoti lietderīgi to darīt šodien pēc neliela pārtraukuma.

Priekšsēdētājs: Varbūt plenārsēdes gaitā Budžeta komisija piedāvās skatīt otrajā lasījumā?

A.Endziņš: Pirms īsa brīža pieņēmām likumu par grozījumiem sociālajā nodoklī un arī lēmumu. Ar šo lēmumu mēs mēģinām faktiski izdarīt izmaiņas. Šis lēmums ir pretrunā ar likumu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Šis lēmums ir vienkārši tukša skaņa tukšā mucā, vairāk nekas, jo Finansu ministrijai tas nav saistošs. Ir likums, kas paredz, ka šīs izmaiņas var stāties spēkā tikai pēc trīs mēnešiem. Ja mēs gribam tik tiešām kaut ko reāli darīt, tad mums jāatgriežas pie deputāta Muciņa priekšlikuma un tūlīt tas jāiekļauj darba kārtībā un par to jābalso.

Priekšsēdētājs: Šis ierosinājums laikam ir pamatots, te nekādu strīdu nevarētu būt. Ziņojums par likumprojektu ir bijis, Šļakotas kungs ziņoja par šīm izmaiņām. Balsojam par likumprojekta par grozījumiem Latvijas Republikas likumā par nodokļiem un nodevām iekļaušanu darba kārtībā. Tas ir deputāta Muciņa ierosinājums. Rezultāts: 81- par, neviens nav pret, 7- atturas.

Godājamie kolēģi, kādi būtu ierosinājumi par to, kad mēs projektu varam izskatīt pirmajā lasījumā? Tātad ierosinājums darīt to tūlīt, jo par šo dokumentu jau ziņojums tika sniegts. Nav citu ierosinājumu? Paldies.

Balsojam par šī likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par- 77, pret- neviens, 7- atturas. Tātad akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu ieinteresētos deputātus un komisiju gatavoties otrajam lasījumam.

Nākamais ir likumprojekts "Par iedzīvotāju indeksāciju". Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Mēs lūdzam dot vārdu šajā jautājumā Godmaņa kungam, kurš lasīs valdības ziņojumu, pēc tam, ja tiks uzskatīts par nepieciešamu,- Amerika kungam, tad Ekonomikas komisijas slēdzienam, pēc tam atklāsim debates.

Priekšsēdētājs: Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Godmaņa kungam.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums, par kuru es tagad gribu runāt, ir ārkārtīgi svarīgs. Es lūdzu visus koncentrēt uzmanību. Es saprotu, ka ir dienas beigas un visi ir noguruši. Es lūgtu noklausīties ne tikai manu īso ziņojumu, bet arī Amerika kunga tālāko detalizētāko ziņojumu, jo jautājums ir par principiāli jaunu tālāko dzīves posmu.

Es sākšu ar vienkāršu salīdzinājumu. Tad, kad mēs šā gada 3.janvārī pacēlām mazumtirdzniecības cenas pamata pārtikas produkcijai, tāpat arī sakaru tarifus un cenas vēl vienai otrai pozīcijai, bija runa par kompensācijas principu. Princips balstījās uz šādu pieeju. Tiktu rēķināts minimālais patēriņa budžets, šajā patēriņa grozā iekļaujot tikai tos produktus, kuriem pamatā bija mainīta cena. Tika veidots grozs strādājošajam pensionāram, studentam, ģimenei ar diviem bērniem, ar trīs un tā tālāk. No tā mēs izrēķinājām, ka ir jākompensē 66 rubļi strādājošajam, 46 rubļi pensionāram, 50 rubļi bērnam un tā tālāk.

Tālāk, cienījamie deputāti, mēs ejam uz priekšu, un cenu sadārdzinājums nāk mums līdzi. Atklāti sakot, esam jau pacēluši cenas lielai daļai nepārtikas preču. Par to es jau šeit esmu runājis. Ir runa par mēbelēm, par sadzīves tehniku, dažādiem izstrādājumiem, audumiem. Šis sadārdzinājums nav kompensēts. Jābūt pilnīgi godīgam.

No 2.aprīļa tiks paceltas cenas visā Savienībā. Tā kā esam pietiekami stipri integrējušies ekonomiski, diemžēl varbūt pārāk stipri, mēs zināmu daļu cenu paaugstinājuma saņemsim no Savienības. Tai pašā laikā nemainīsim savu cenu struktūru, mums paliks savas cenas pārtikas produktiem, savas cenas veselai virknei nepārtikas preču, kam cenas paaugstinājām, sevišķi tām precēm, kuras ievedam Latvijā. Tas zināmā mērā ekonomiski ir pat izdevīgi.

Vai mēs varam turpināt piemērot kompensācijas mehānismu? Sākumā runājām par trim četrām pozīcijām- piens, sviests un ar to saistītie izstrādājumi un tā tālāk, bet tagad ir runa par tūkstošiem pozīciju. Mēs varētu jums pierādīt, ka faktiski šiem tūkstošiem pozīciju nevaram kompetenti noteikt kompensācijas mēru. Šinī ziņā mūsu pieeja principiāli atšķiras no tās pieejas, ko ir izvēlējusies PSRS valdība.

Otrais punkts. Ir sākušies ļoti bīstami procesi vienā otrā no mūsu blakusrepublikām, sevišķi šeit ir runa par Igauniju, kur ir pārmaksāta kompensācija. Es baidos, ka tas gaida arī Lietuvu. Es gribētu novēlēt, lai lietuviešiem tas tā nenotiktu, bet baidos, ka tā var notikt. Neizvērtējot kompensācijas izmērus, var pārmaksāt šo kompensāciju un nonākt pie situācijas, ka sakarā ar inflācijas jaunu posmu veikali atkal ir tukši. Naudas kabatās ir daudz, jo nekas tik traki nelaupa veikalus kā nauda.

Ir jāizveido tāda sistēma, kas neļautu šai inflācijai pārvērsties par hiperinflāciju. Kādu mehānismu liekam priekšā? Es runāšu tikai konceptuālā ziņā. Šim mehānismam, pirmkārt, būtu jābalstās uz tādu principu, ka vispirms vajadzētu rūpēties par tiem, kas paši nav spējīgi nopelnīt. Tie ir pensionāri, invalīdi, bērni vai faktiski mātes, kas saņem pabalstus par bērniem.

Otrs princips- nevajadzētu piemērot tā saucamo vienādošanu jeb tā saukto "uravņilovku", kā to sauc krieviski. Nevajadzētu rīkoties tā, lai mēs kaut kādā veidā mazinātu interesi strādāt un saņemt lielāku algu tiem, kas ir pelnījuši šo lielāko algu tieši sava darba rezultātā. Kādi ir šie principi, kurus mēs liekam priekšā?

Pirmais princips balstās uz to, ka noteikti ir jānosaka kopējais cenu indekss. Bet mēs nevaram noteikt kopējo cenu indeksu reāli visām precēm, tāpēc izvēlamies speciālu patēriņa grozu. Šajā patēriņa grozā ievietojam nepārtikas preces, pārtikas preces un pakalpojumus, izejot gan no medicīniskiem, gan no fizioloģiskiem, gan no vispārcilvēciskiem principiem. Tas ir minimāls grozs. Mēs apsveram, cik grozā vajadzētu būt iekšā gaļai, lai cilvēks nenomirtu badā, lai būtu kaut cik apgādāts ar gaļu, cik vajadzētu sviesta, cik vajadzētu zeķu, cik naudas maksājumiem, piemēram, par pirts vai kino apmeklēšanu.

Kad esam noteikuši, cik liels ir šis grozs, mēs pašā sākumā izdarām vienu noapaļojumu. Tas ir mehānisma mīnuss, par ko mūs ļoti kritizēja, tomēr pie šī noapaļojuma turamies. Mēs neņemam atsevišķu grozu strādājošam, bērnam, studentam. Ja ņemtu vairākus grozus, tad nāktos faktiski šo grozu skaitu palielināt līdz pat simtam. Tad, runājot par indeksāciju, mēs nonāktu vienā matemātiskā rēbusā. Tātad ņemam vienu grozu visiem un izrēķinām, izejot no medicīniskām un fizioloģiskām normām, cik šis grozs maksā 3.janvāra cenās, kad pacēlām cenu gaļai, sviestam, pienam. Tas nosacīti maksā 200 rubļu. (Kaut gan tiek minēti pavisam citi skaitļi.)

Tālāk procentuāli nosakām, cik liela naudas izteiksmē ir katra no šīm groza sastāvdaļām. Tātad, ja gaļa manā grozā maksā 5 rubļus, bet viss grozs 200 rubļu, tad, 5 dalot ar 200, iegūsim procentu, cik grozā ir gaļas. Tāpat izrēķina, cik ir piena, cik nepārtikas preču, cik pakalpojumu. Tādējādi dabūjam groza procentuālo sadalījumu.

Tālāk gaidām zināmu laiku. Ja vienojamies, ka indeksācijas laiks ir 1.aprīlis vai 1.maijs, mēs ņemam vidējo cenu katrai no precēm, kas ir grozā, un skatāmies, kā ir mainījies cenu indekss katrai precei. Dalot cenu, kas ir 3.maijā, ar cenu, kas bija 3.janvārī, dabūjam individuālo cenas indeksu.

Lai dabūtu svaru, kāds ir katrai šī groza sastāvdaļai kopējā sastāvā, reizinām šos procentus grozā ar attiecīgiem indeksiem. Sareizinām gaļas procentu ar gaļas cenas indeksu, sviestu ar sviesta cenas indeksu. Sasummējam šos svarus kopā un izdalām ar 100 procentiem. Tā atrodam vidējo cenu indeksu minimālam patēriņa grozam.

Pieņemsim, ka tas ir 1,5. Kāda ir mūsu tālākā rīcība? Ir jāskatās, par cik šajā laikā augusi alga. Valdības programmā, ko rakstījām vasarā, ir noteikts sekojošais. Ja cenu indekss procentos pārsniedz algu pieauguma indeksu vairāk nekā par 7 procentiem, tad esam ielikuši pārāk mazus procentus, kaut gan toreiz vadījāmies no visas pasaules prakses. Mums šķiet, ka tas ir pārāk maz, bet ko var darīt. Mēs tādus procentus esam paņēmuši, mums pie tiem jāturas. Starpību starp cenu indeksu un vidējās algas indeksu var izrēķināt pēc statistikas datiem, dalot 3.maija vidējo algu un 3.janvāra vidējo algu, ja šī starpība ir virs 7 procentiem, sākas indeksācija.

Ko nozīmē šī indeksācija? Indeksācijas pirmais princips ir noteikt minimālo algu. Valdība vai parlaments minimālo algu deklarē ar likumu vai ar valdības lēmumu.

Kā iegūst minimālo algu? Līdz šim esam vienojušies, ka minimālā alga ir 166 rubļi. Mēs 166 rubļus pareizinām ar cenu indeksu, kura aprēķinu es jums nupat izstāstīju. Pieņemsim, ka nosacīti iegūstam 210 rubļu. Tagad mēs paziņojam visiem tiem, kas strādā saimnieciskā aprēķina organizācijās, ka 210 rubļi ir minimālā alga. Tā ir minimālā alga arī budžeta iestādēs.

Tas pats notiek ar minimālo pensiju. Mums minimālā pensija bija 146 rubļi. Šo minimālo pensiju- 146 rubļus- reizinām ar cenu indeksu un dabūjam jaunu minimālo pensijas līmeni. Tālākais ir atkarīgs no diviem ļoti svarīgiem faktoriem.

Pirmais faktors. To iestāžu darbā, kas strādā uz saimnieciskā aprēķina pamata, valdība neiejaucas. Mēs vienkārši paziņojam, ka nedrīkst maksāt mazāk par 210 rubļiem mēnesī.

Ja ir runa par stundām, tad var izdalīt 210 rubļus un dabūt stundu likmi. Ko tas nozīmē? Piemēram, esmu uzņēmuma direktors un man ir trīs strādnieki, no kuriem viens saņem 500 rubļu, otrs saņem 400 rubļu, bet trešais saņem 160 rubļu. Man valdība vai parlaments ir darījis zināmu, ka minimālā alga ir 210 rubļu. Man ir trīs iespējas.

Ja es neuzlaboju savu produkciju, ja es neuzlaboju savu peļņu un tā paliek tajā naudas izteiksmē, kas man ir, tad pirmā iespēja ir atlaist to, kas saņem mazāk par 210 rubļiem. Es vienkārši viņu vairs nenodarbinu vai nodarbinu uz pusslodzi.

Otrā izeja ir tāda, ka es ņemu nost drusciņ tam, kas saņem 400 rubļus, drusciņ tam, kas saņem 500, lai pieaudzētu algu tam trešajam strādniekam no 160 rubļiem līdz 210. Tas nav labākais variants, bet karā ziņā tā ir izeja.

Trešā izeja ir tāda, ka es vienkārši sāku labāk strādāt un pelnīt, iegūstu lielāku peļņu, līdz ar to arī mans patēriņa fonds ir lielāks un es spēju 160 rubļu vietā maksāt 210.

Šis moments, cienījamie deputāti, ir ārkārtīgi svarīgs, jo visu uzņēmumu direktori, ar kuriem mēs apspriedāmies, pateica, ka ir ar mieru, bet ar vienu nosacījumu. Proti, ir jādod tiesības pilnīgi brīvi rīkoties ar patēriņa fondu, kā tas ir Igaunijā kopš pagājušā gada un kā tas ir Lietuvā tagad. Tas nozīmē, ka algas fondam nav ierobežojuma.

Cienījamie deputāti! Par to mēs vēl šeit lauzīsim šķēpus, bet esmu absolūti pārliecināts un apņemos pierādīt, ka to darīt nedrīkstam. Ministru padome ir sagatavojusi savu labojumu PSRS banku norādījumam, kurš paredz, ka vispār nedrīkst maksāt algu vairāk par proporcionālo ražošanas pieaugumu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Ir 4 procentu šķēres, bet tās mums nebūs pieņemamas. Kaut kādas šķēres būs jāatstāj, jo ko pretējā gadījumā darīs direktori? Direktori paaugstinās savas produkcijas cenu. Tad momentā atradīsies nauda arī tam, kas saņem 160 rubļu, 140 rubļu. Visi viņi dzīvos virs 210.

Kas notiek budžeta iestādēs? Budžeta iestādēs tā rīkoties nevaram. Kā budžeta iestādes paraugu aplūkosim skolu! Skolā 10 skolotāji un viens direktors. Astoņi skolotāji saņem 300 rubļus, trīs skolotāji saņem 180 rubļus. Es tagad runāju nosacīti. Minimālā alga ir 210. Direktors nāk pie manis un saka, lai dodu naudu, ar ko samaksāt budžeta iestādē strādājošajiem, lai katram būtu 210 rubļu. Kāda atbilde ir no valsts puses?

Pirmā atbilde ir tāda: vai skolā nav par daudz skolotāju?

Otrs. Jāpārskata, vai uz vienu jaunāko inženieri nav desmit vecāko inženieru, kā tas mēdz būt. Vai uz vienu jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku nav desmit vecāko zinātnisko līdzstrādnieku? Principā jābūt pilnīgi otrādi. Tie ir tie divi nosacījumi. Ja direktors pierāda, ka ir izpildījis šos nosacījumus, tad no budžeta viņam būs jāiedod nauda, lai varētu algu pacelt līdz minimumam.

Paliek trešais variants. Tie ir pensionāri. Šeit vispār nediskutējam, šeit vienkārši indeksējam. Pensiju reizinām ar koeficientu.

Bet ir palikusi vēl viena ļoti svarīga pieeja. No kurienes ņemt naudu?

Cienījamie deputāti! Visai indeksācijai būs pilnīgi tukša skaņa, valdība izgāzīsies ar lielu troksni un principā būs spiesta atkāpties. Šinī ziņā var draudēt lielas nepatikšanas arī Augstākajā padomē, ja mēs aprīlī pasludināsim, ka indeksējam visas algas budžeta iestādēs strādājošajiem, ka indeksējam visus pabalstus un pensijas, nerūpējoties, vai mums ir pietiekami naudas budžetā.

Cienījamie deputāti! Budžetam ir trīs avoti, no kurienes varam kā no maisa izņemt naudu, lai samaksātu tiem cilvēkiem, kas saņem zem minimālās algas. Mums ir apgrozījuma nodoklis. Tas ir novecojis nodoklis, no kura jātiek vaļā.

Otrs ir peļņas nodoklis. Trešais ir ienākuma nodoklis.

Ar pirmo nodokli, cienījamie deputāti, nav vienkārši, kaut gan tas ir lielākais nodoklis, valdība, izskatot cenu pieaugumu ļoti daudzām precēm, tai skaitā bērnu precēm, bija spiesta samazināt apgrozījuma nodokli un daudzos gadījumos no tā pat atteikties, jo citādi cena iznāk nenormāli augsta. Tas savukārt nozīmē, ka ar apgrozījuma nodokli budžetā šinī gadījumā neko nesaņemsim vai saņemsim mazāku naudu.

Otrs nodoklis ir tā sauktais peļņas nodoklis. Tas ir ļoti peldošs nodoklis. Mēs labi zinām, ka nevaram kārtīgi prognozēt, kas notiks tagad ar uzņēmuma peļņu. Esam uzdevuši vairākām zinātniskajām iestādēm veikt pētījumus. Ir domas, ka peļņa samazināsies līdz 18 procentiem. Otras domas, ka peļņa varētu pieaugt par 12 procentiem. To rādīs prakse, cik naudas ienāks.

Kaut cik stabils būs ienākuma nodoklis. Cena paliek lielāka, alga aug, no tā arī lielāks nodoklis valsts budžetā. Tas viss sastāda mūsu valsts maku.

Ir trīs izejas. Finansiāli patstāvīgi strādājošajās organizācijās mēs nejaucamies. Viņi var ņemt tikai rekomendācijas šinī ziņā. Mēs pasakām- ne mazāk par 210. Ko jūs tur tālāk darāt, tas ir jūsu ziņā. Ja mēs būtu ļoti bagāti, pateiktu budžetniekiem, ka indeksējam visas algas. Ja cenu koeficients 1,5, alga- 200, tad 200 x 1,5 ir trīs simti rubļu. Ja alga ir 400, 400 x 1,5 ir 600 rubļu. Ja šādi indeksējam arī pensijas, tad vajag summā pa visu Latviju, ņemot vērā, ka tāpat rīkotos arī direktori savos uzņēmumos, 11 miljardus! Tādas naudas nav. No tā ir totāli jāatsakās.

Otrs punkts. Ejam ar citu principu. Indeksējam pēc minimālās algas vai pēc minimālās pensijas. Ko tas nozīmē? Ja minimālā alga ir 166 rubļi, tad to indeksējam maksimāli budžeta iestādēm. Ko tas nozīmē? Mēs saņemsim 66 rubļi x 1,5. Tā ir jaunā minimālā alga. Tas, kam ir 300 rubļu, indeksējas šādā veidā: 300 rubļu, t.i., 166 rubļi + 134 rubļi. Pēc tam es rakstu, ka 166 x koeficients 1,5 + 134. Tā es dabūju jaunu indeksēto algu tam, kas saņem 300 rubļu.

Ja man ir 500 rubļu alga, tad es atkal 166 reizinu ar 1,5 un pieskaitu 334. Tāpat es rīkojos ar pensiju.

Ja man ir pensija 146 rubļi, tad es to reizinu ar 1,5, bet, ja man ir 200 rubļu pensija, tad es rakstu 200, tas ir, 146 x koeficients + attiecīgi 54 rubļi.

Ja izmantotu šo principu, tad vajag apmēram 3,6 miljardus rubļu.

Ir vēl pats nabadzīgākais princips, ja indeksējam tikai pašu apakšu. Tas ir, 166 rubļus reizina ar 1,5. Jautājums, kas notiek ar to, kurš saņem 170? Ja jau 166 ir indeksēts, tad alga iznāks lielāka nekā tam, kam ir 170 rubļu. Šinī gadījumā jāstājas spēkā vienam no diviem variantiem.

Pirmais variants. Ejam ar regresīvo koeficientu: vai nu tikai pasakām, ka apakšējais koeficients ir 1,5 un par katriem 10 rubļiem šo koeficientu liekam mazāku, vai esam pavisam godīgi un pasakām, ka makā nav tik daudz naudas.

Esmu tagad ļoti rūpīgi interesējies, cik naudas iegūsim sakarā ar kopējo sadārdzinājumu. Patlaban cipari, ko min Finansu ministrija, ir ārkārtīgi mazi. Tie ir tik satraucoši mazi, ka mani uztrauc, vai mēs vispār spēsim kaut ko darīt. Bet runa ir par apmēram miljardu. Es tam neticu. Domāju, ka šeit ir jāpārrēķina neatkarīgām iestādēm. Vismaz ap diviem miljardiem naudas ir jābūt. Tās naudas, ko mēs ņēmām par gaļu, pienu un sviestu, mums vairs nav. To esam izmaksājuši kompensācijā.

Tāpēc ir otrs variants. Mums ir maiss, kurā ir nauda. Lai gan koeficients ir 1,5, mēs sakām, ka nevaram izmantot šo koeficientu, bet varam izmantot koeficientu 1,2 un indeksēt pēc minimālās algas. Indeksējot pēc minimālās algas, kā es jau stāstīju, indeksējas arī 100, 200, 300, 400 rubļu alga. Netaisām tā saukto vienādošanu.

Nobeigumā gribu pateikt, ka neviens ar šo indeksāciju agrāk nav nodarbojies profesionāli. Daudzas valstis to ir sākušas, daudzas arī atteikušās no tās. Bet mums patlaban tas ir principiāls jautājums, vai šo soli spersim vai nespersim. Ir variants aprobēt to. Ja nu gadījumā jūtam, ka tas neiet, tad ir jādomā cita sistēma. Galu galā visiem izmaksāt kompensācijas nespējam, lai gan tā bija domāts.

Es personiski esmu par to, ka tur, kur ir runa par fundamentāliem pārtikas produktiem, tomēr jāpaliek pie kompensācijas. Šeit manas domas dalās ar vairākiem ministriem. Ja mēs tagad, piemēram, ceļam cukura cenu, augu eļļas cenu, tējas cenu, kas ir fundamentāli pārtikas produkti, ir jāizrēķina, cik naudas paliek un cik jāizmaksā kompensācijās. Tas pats notiks tad, kad par 15 procentiem pacelsim cenu gaļai un par 20 procentiem- pienam. Ja to nekompensēsim, ar indeksāciju cauri netiksim. Mūs noslaucīs.

Bet attiecībā uz nepārtikas precēm es tomēr piedāvātu apskatīt šo nopietno indeksācijas pieeju. Es ceru: ja mums izdosies šo pieeju īstenot, varbūt mēs būsim arī vieni no pirmajiem, kas kaut ko šinī virzienā ir darījuši. Baltkrievi ir pieņēmuši principu, ka vajag indeksēt. Lietuvji runā par indeksāciju. Igauņiem patlaban nav nekādas koncepcijas, PSRS valdība runā, ka tā indeksēs. Bet es esmu lietas kursā, ka lielākoties viņi nav tikuši uz priekšu.

Kādi ir mīnusi tam, ko es teicu? Pirmkārt, tas, ka ir tikai viens grozs, lai gan bērnam ir cits grozs nekā pieaugušam cilvēkam. Otrs mīnuss ir tas, ka mums jādanco ap naudas maku. Nedrīkstam, no Dieva puses, pieņemt teorētisku indeksācijas likumu. Pēc tam, kad valdībai būs jāizmaksā nauda par šo indeksāciju, bet tās pietrūks, mūs, protams, neviens neizturēs un noslaucīs no zemes virsas vispirms valdību, tas ir simtprocentīgi.

Tie ir tie pamatprincipi, ko es gribēju minēt. Amerika kungs lai precīzāk izstāsta pieejas un metodikas šajā sakarībā.

Priekšsēdētājs: Kā izlemsim, godājamie kolēģi, procedūru par jautājumiem?

I.Godmanis: Es varu atbildēt uz jautājumiem. Lūdzu!

Priekšsēdētājs: Pirmais jautā Bojāra kungs.

J.Bojārs: Jūs mums parādījāt vienu jautājuma pusi, it kā būtu fiksēta preču cena un fiksēts stāvoklis preču tirgū, tātad ražošanā. Bet acīmredzot te ir jāprognozē vēl tas, vai papildu vērtība, ko mēs ražojam, augs vai neaugs, jo tas kardināli iedarbosies uz visu šo kopējo ainu. Kāds stāvoklis ir papildu vērtību ražošanā?

I.Godmanis: Es jums teicu, ka mums ir trīs avoti, no kurienes saņemt naudu. Apgrozījuma nodoklis, peļņas nodoklis, ienākuma nodoklis. Varam pietiekami precīzi prognozēt apgrozījuma nodokli, kaut gan grūtības ir ar to, lai samazinātu augšējo cenu. Daudzkur esam apgrozījuma nodokli jau samazinājuši. Bet to precīzi var izrēķināt. Grūtāk ir rēķināt peļņas nodokli. To esam rēķinājuši, bet tā ir peldoša lieta. Mums nāksies pietiekami daudz manevrēt.

Attiecībā uz ienākuma nodokli precīzi varam pateikt, piemēram, cik liels tas būs nākamajā mēnesī. Varam apmēram prognozēt, kāds būs ienākuma nodokļa pieaugums.

Jautājums, ko uzdeva Bojāra kungs, varbūt ir vēl būtiskāks. Cik ilgi varam turēt tādu grozu? Redziet, kas notiek. Procenti attiecībā uz gaļu, pienu, sviestu, zeķēm, tarifiem mūžīgi nepastāv. 3.maijā tie jau būs citādi nekā 3.janvārī. Vai mēs drīkstam to grozu ilgi turēt? Pieredze rāda, ka grozu mainīt vajadzētu reizi gadā. Sakarā ar groza mainīšanu ir divas problēmas. Pirmkārt, groza sastāvdaļas var maksāt citādi. Otrs jautājums ir saistīts ar to, ka mums jānodrošina, lai tajā grozā būtu visas preces. Ja kāda no precēm izkrīt, tādā gadījumā visa indeksācija nojūk.

J.Bojārs: Nē, es ne tā uzdevu jautājumu. Varbūt jūs esat nepareizi to formulējis. Viss šis preču un naudas samēra stāvoklis un inflācija būs atkarīga no tā, kāda būs ražošana. Ja nogremdēsim lauksaimniecību, tad inflācija visu drausmīgi jauks. Tas ir skaidrs. Ko mēs prognozējam, ko ieplānojam lauksaimnieciskajā ražošanā un rūpniecībā, no tā atkarīga arī inflācija mūsu republikā.

Priekšsēdētājs: Pirms Godmaņa kungs atbild, es palūgšu tomēr klusumu zālē. Iznāk, ka katram interesē tikai savs jautājums, bet neinteresē tie, ko uzdod citi.

I.Godmanis: Es varu pateikt, ka mūsu prognozes nav pietiekami optimistiskas. Šī gada divos mēnešos rūpniecības ražošanas apjoms samazinājies par 8,5 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada diviem mēnešiem. Ir pamats domāt, ka pagaidām nekas būtiski nemainīsies. Tas nozīmē, ka mēnesī ražošanas apjoms samazinās par 10 procentiem. Tas pats notika lauksaimniecībā pagājušajā gadā. Lauksaimniecības ražošanas apjoms pagājušogad samazinājās par 10 procentiem augkopībā un par 20 procentiem lopkopībā. Varam aprēķināt, cik lielā mērā ražošanas apjoms samazināsies indeksācijas periodā. Protams, modelis ir matemātiski aptuvens.

Mums šinī modelī nav tik precīzu instrumentu, lai modeļa piemērošanas laikā varētu modelēt to, izejot no ražošanas apjoma pieauguma vienā vai otrā nozarē. Tas nozīmē, ka tad indeksācijas laiks ir stipri jāsaīsina, lai uztvertu šo lēcienu, kas ir šajā īsajā laikā. Katrā ziņā tas ir modeļa trūkums, tas ir stipri matematizēts.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Kurā vietā tiek fiksēta cena- pie patērētāja vai pie pārdevēja?

I.Godmanis: Es nepateicu to, ka šinī modelī cena tiek fiksēta pie pārdevēja. Tas nav labākais variants. Labākais variants būtu fiksēt cenu pie patērētāja, bet tas ir saistīts ar problēmām, ko patlaban tīri matemātiski varam nodrošināt ar statistikas pārvaldes palīdzību. Statistikas pārvalde var nodrošināt cenu fiksējumu pie attiecīgā pārdevēja, bet pie patērētāja pagaidām to izdarīt ir grūti, nav attiecīgas institūcijas, tāpēc te ir ielikta tāda norma.

J.Dinevičs: Vai jums ir zināma ģimeņu budžeta apsekošanas sistēma statistikas pārvaldē?

I.Godmanis: Jā, ir. Tomēr es uzskatu, ka tā nav attīstīta tik lielā mērogā, ka varētu to tieši piemērot visam šim lielajam grozam, ko taisāmies iedibināt. Šī sistēma neatrodas tādā stadijā. Ja tā turpmāk pietiekami attīstīsies, mēs varbūt varēsim to ņemt vērā. Pagaidām to nevaram ņemt vērā. Es zinu, ka jūs runājat par Burtnieka kunga modeli, es esmu lietas kursā par to un par viņa kritiku, taču pagaidām, kamēr mēs varētu aprobēt šo sistēmu, es piedāvāju to variantu, kuru jau minēju.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Ivar Anatoljevič! Jūs mums ierosinājāt elegantu modeli kā atbrīvot darba algas fondu zemu atalgoto darbinieku kompensācijai ar skaitliskā sastāva samazināšanu. Vai Jūs paredzat pielietot šo mehānismu Ministru padomes un ministriju aparātā?/

I.Godmanis: */Jā, bez šaubām./

L.Kurdjumovs: */Paldies. Un otrs jautājums. Es domāju, jūs atceraties.../

I.Godmanis: */Turklāt ekonomikas ministrs būs pirmais, kurš sāks to darīt./

L.Kurdjumovs: */Bet es domāju, ka būs pirmais, kuru jūs atlaidīsit./

I.Godmanis: */Nu, tā iznāk./

L.Kurdjumovs: */Tad, lūk, es ceru, jūs atceraties, ka saskaņā ar pagaidām spēkā esošo likumdošanu, lai atlaistu cilvēku no darba, viņš jābrīdina divus mēnešus iepriekš un pēc tam jāizmaksā kompensācija vismaz par diviem mēnešiem. Tātad vadītājiem, un jums to skaitā kā Ministru padomes kolektīva vadītājam, vismaz pusgadu iepriekš jādomā, ka cilvēki ir jāatlaiž kompensācijas dēļ, ja par pamatu ņemtu jūsu algoritmu./

I.Godmanis: */Pirmkārt, jums laikam vajadzētu noticēt, ka bez visa cita būs arī tāds mehānisms, kurš stimulēs darbam. Tas ir bez šaubām. Bet ne vienkārši sēdēt, slinkot un gaidīt, kamēr indeksēs darba algu.
Tas ir pirmkārt. Un, otrkārt, protams, direktoram, vadītājam, administratoram radīsies jaunas iespējas uzņēmuma vadīšanā, tā sakot. Es atbalstu tādu darba stilu. Viņam ir jābūt iespējām noteikt, ko kurš ir vērts un cik kam var maksāt, jo viņš ir atbildīgs. Protams, sastopams arī viedoklis, ka indeksācijas mehānismu var iedarbināt tikai tad, kad ir izstrādāts likums par bezdarbu. Faktiski pie mums tas saucas nevis par bezdarbu, bet, tā sakot.../

L.Kurdjumovs: */...par nodarbinātību.../

I.Godmanis: */... par nodarbinātību un tamlīdzīgi. Baidos, ka mēs tik ilgi gaidīt nevarēsim un mums vienalga nāksies veikt stingrus pasākumus, jo ātrāk, jo labāk. Tāpēc esmu pārliecināts par to, ka vienalga mums nāksies nodarboties ar tautas saimniecības struktūras pārkārtošanos un to vietu atbrīvošanu, kuras vienkārši nav vajadzīgas. Un acīmredzot, es tā domāju, tas pirmām kārtām iedarbosies nevis tajos uzņēmumos, kuri patiešām nodarbojas ar materiālo vērtību radīšanu, jo tajos iespējas paaugstināt cenu un izmaksāt darba algu būs vienmēr, bet galvenokārt tas darbosies virknē budžeta organizāciju, kurās sēž daudz cilvēku, kuri maz ko dara./

L.Kurdjumovs: */Lūdzu mani atvainot. Jūs nedomājat iesniegt priekšlikumu par likumdošanas izmaiņām attiecībā uz šiem diviem mēnešiem? Kas, pirmkārt, palielinās operativitāti, citādi.../

I.Godmanis: */Jā, es pilnīgi piekrītu. Es jums piekrītu, ka operativitāti nāksies paaugstināt./

L.Kurdjumovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Laķim. Līdz pārtraukumam četras minūtes un sešas sekundes.

P: Laķis. Man ir pāris nelielu jautājumu. Jāņem vērā visai rūgtā pieredze ar algu pārrēķināšanu, piemēram, izglītības sistēmā, kur tā ievelkas. Vai ir kaut minimāla pārliecība, ka šis mehānisms būs daudzmaz dinamisks? Vajadzīgs tomēr visai liels aprēķinu skaits. Vai ir kaut kāda pārliecība, ka tas nevilksies, piemēram, līdz vasarsvētkiem? Kas šajā ziņā tiks darīts, jo pašreizējā sistēma to nevarēs, neizturēs?

I.Godmanis: Godīgi atbildot, varu pateikt, ka vismaz man personiski nav informācijas par to, kādā veidā varētu šo lietu aktivizēt un paātrināt. Viens no variantiem, kā var paātrināt šo indeksācijas sistēmu, ir- to samazināt.

Nopietni atbildot, es varu pateikt tikai to, ka šis mehānisms stipri satrauks budžeta iestādēs strādājošos cilvēkus. Bet es domāju, ka bez šī satraukuma cauri netiksim. Mums ir pietiekami daudz budžeta iestādēs strādājošu cilvēku, kas ir lieki. Mums nāksies viņus kaut kādā veidā pārbīdīt uz citām sfērām, ražošanas sfēru, uz laukiem un tā tālāk.

P.Laķis: Otrs jautājums ir saistīts ar to, ar ko jūs beidzāt. Tajā pašā laikā ir vesela virkne budžeta iestāžu, kur ir vidēji un zemi atalgoti cilvēki, es domāju medmāsas un visu šo personālu, kuri nav lieki. Vai ir kāds aizsardzības mehānisms viņiem? Viņi nav lieki, objektīvi nav lieki.

I.Godmanis: Es domāju par to, ka faktiski šeit ļoti lielu nozīmi iegūst uzņēmuma vadītājs. Viņš būs tas, kurš nebudžeta iestādēs pats noteiks, kā notiks spēle viņa uzņēmumā. Budžeta iestādēs vadītājs būs tas, kurš iesniegs pieprasījumu un kurš aizstāvēs štatu sarakstu. Ja šīs iestādes vadītājs gribēs palikt savā amatā, tad, pirmkārt, viņš atbrīvosies no liekiem cilvēkiem. Ja viņam lieko cilvēku nebūs, tādā gadījumā viņam būs tiesības saņemt budžeta naudu.

P.Laķis: Pēdējais- neliels jautājums. Jūs minējāt vispārcilvēciskās vērtības. Mani interesē sociālais minimums, kritēriji. Vai mums būs iespēja ar tiem iepazīties? Es domāju pakalpojumu atlases sistēmu.

I.Godmanis: Bez šaubām, varēsiet iepazīties ar to, kā tiek veidots šis grozs un kādi ir šie kritēriji.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Godmaņa kungs, lūdzu atbildiet uz vienu praktisku jautājumu! Divi virpotāji strādā blakus vienādos apstākļos, viens novirpo 100 detaļas un nopelna 300 rubļu saskaņā ar izcenojumu, otrs novirpo 30 detaļas un nopelna tikai 100 rubļu. Ko darīt, lai viņam arī tiktu tie 200 rubļi? Varbūt viņš ir vienkārši slinks un nestrādā?

I.Godmanis: Es domāju, ka šis mehānisms, ko mēs liekam priekšā, ļoti nežēlīgi vērsts pret sliņķiem.

I.Caune: Tātad šis sliņķis jāatbrīvo?

I.Godmanis: Jā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir pienācis starpbrīža laiks. Varbūt mēs varam īsāku laiku izmantot šo starpbrīdi? Es domāju, ka visiem jāatgriežas zālē ne vēlāk kā pēc 20 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, sāksim savu vakara sēdi. Godmaņa kungs ir gatavs kāpt tribīnē un deputāts Celmiņš- uzdot jautājumu. Lūdzu jautājumus formulēt īsi un konkrēti.

J.Celmiņš: Lietuvā, piemēram, kompensācija tiek maksāta, ja nemaldos, 85 rubļu apmērā. Kāpēc valdība nav apsvērusi tādu variantu- indeksēt nevis darba algas, bet šo kompensāciju? Manuprāt, tas ir ar mazāku risku.

I.Godmanis: Jā, tā ir. Pirmkārt, kāpēc viņiem ir lielas piemaksas? Tāpēc, ka viņiem ir 14 procenti patēriņa nodoklis. Mēs noliedzām pat 5 procentu patēriņa nodokli, bet viņi ieviesa 14 procentus. Nenormāli, viņi no tā laikam atteiksies. Tāpēc ir tie 85 rubļi.

Protams, kā jūs saprotat, manis teiktajā ir zināma nekonsekvence. Tīri politiski es uzskatu, ka tagad šinī pārtikas cenu reformā, ko Pavlovs realizē, mēs, pieņemot dažas Pavlova cenas, piemaksāsim kompensācijai to daļu klāt. Tā būs zināma indeksācija kompensācijas daļai. Bet tas arī būs viss.

Pēc tam viss, kas notiks, būs saistīts tikai ar indeksāciju. Šī būs pēdējā piemaksa pie 66 rubļiem, vairāk nebūs. Tad ieskaitīsim to algā un indeksēsim visu pēc minimālās algas. Es domāju, ka politiski pareizi būtu aprēķināt procentuāli to naudu, kas jāpiemaksā. Tādējādi zināmā mērā tā ir indeksācija. Turpmāk no piemaksas atsakāmies principiāli, pārejot tikai uz vienu sistēmu, uz indeksācijas sistēmu.

J.Celmiņš: Jūs runājāt par iespēju budžeta iestādēs rast indeksācijai iekšējās rezerves, konkrēti skolās, medicīnas iestādēs un citur. Es, piemēram, zinu, ka skolām jau tagad tika paaugstinātas darba algas, uzdots ietaupīt 10 procentus. Šo 10 procentu ietaupīšanas rezultātā daudzās skolās tika likvidētas pulciņu stundas, pagarinātās dienas grupas un tamlīdzīgi. Praktiski lauku deviņgadīgajās skolās paliek tikai direktors, mācību pārzinis (bieži vien uz pusslodzi) un skolotājs. Lai tur vēl kaut ko ietaupītu, ir jālikvidē kādi mācību priekšmeti. Vai tas ir ņemts vērā?

I.Godmanis: Es domāju, ka atradīsim mehānismu, kā izanalizēt, kad ir pietiekamais skolotāju skaits, kas nepārsniedz nepieciešamo. Tādā gadījumā no budžeta līdzekļi tiks saņemti. Es tomēr varu nosaukt pietiekami daudz visādu kantoru un visādu zinātnisku iestāžu, kur strādā cilvēki par ļoti zemu algu un ir ar mieru par šo zemo algu tur strādāt. Tātad viņi kaut ko dara kaut kur citur. Tātad nestrādā ar pilnu atdevi. Lūk, šādus cilvēkus šis indeksācijas mehānisms vienkārši izslaucīs ārā.

J.Celmiņš: Par kantoriem es piekrītu, bet skolās ietaupīt nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi jautājumi. Jūs ļoti labi pārliecinājāt mūs, un tomēr man ir jautājums. Kā tiks indeksēti iedzīvotāju naudas ietaupījumi?/

I.Godmanis: */Faktiski tas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo naudas ietaupījumi pēc mūsu banku sistēmas pagaidām neatrodas Latvijas Bankā. Kā jūs labi zināt, tie atrodas Krājbankā, bet tas nozīmē, ka, tā sakot, 90 procenti līdzekļu neatrodas Latvijā, faktiski tie jau atrodas apritē. Nu, es domāju, tā kā šos līdzekļus izmanto galvenokārt Savienībā, tad indeksācija, ko izziņoja Gorbačovs, ir spēkā arī pie mums, jo mēs neko tādu nedarām, lai tā pie mums nebūtu spēkā./

V.Zatuliviters: */Jā, paldies, šis jautājums visus uztrauc, tāpēc es to uzdodu. Un otrais jautājums. Galveno kapitālistisko valstu praksē, kur tiek pielietota indeksācijas sistēma, tā vienmēr iet roku rokā ar pretinflācijas pasākumiem, vismaz ar pretinflācijas pasākumu paketi. Es saprotu, mums šodien grūti uzsākt kaut ko šajā jautājumā, bet, neraugoties uz to, ja mēs to nedarīsim, tad inflācija, par ko jūs runājāt, ir neizbēgama. Ko jūs par to domājat?/

I.Godmanis: */Ir tikai divas lietas, kuras ir mums pa spēkam. Mums ļoti grūti regulēt cenas rūpniecībā, noturēt cenas rūpniecībā, jo daudzas preces mums ienāk no ārzemēm, un mums nav iespēju regulēt to cenas. Bet mēs varam regulēt patēriņa fonda pieaugumu. Un mēs, protams, neiesim pa Lietuvas ceļu. Mēs kaut kā mīkstināsim situāciju, jo, ja mēs pat paaugstināsim minimālo darba algu, tad direktoram būs problēma, kur uzreiz atrast tik daudz naudas, ja viņš negrib atlaist visus. Mēs domājam, ka mēs faktiski mīkstināsim PSRS Valsts bankas instrukciju. Mēs sagatavojām projektu, ko darīsim jums zināmu. Faktiski netiks kontrolēta darba algu izmaksa. Tā ir ļoti svarīga lieta. Tāpēc, ka, ja mēs atvērsim vārtus, uzreiz būs hiperinflācija. Vairāk diemžēl man nav ko teikt. Un trešais, protams- tie ir izdevumi vadības sistēmā./

V.Zatuliviters: */Ar savu atbildi uz otro jautājumu jūs ierosinājāt mani vēl vienam jautājumam. Tas ir ļoti īss. Indeksācijas mehānisma iedarbināšanai šodien vajadzīgs, tēlaini runājot, starta kapitāls. Darba grupas vadītājs Ekonomikas komisijas sēdē to noteica kā vienu miljardu rubļu. Vai mums ir šis miljards?/

I.Godmanis: */Šis miljards rubļu mums veidosies šajā gadā. Bet nekur nav teikts, ka šī nauda vajadzīga visa uzreiz. Finansu ministrija uzskata, ka mums ir tikai 878 miljoni, bet es zinu, ka Finansu ministrija skaita tikai, tā sakot, sev par labu. Uzskatu, ka līdzekļu var būt vairāk par miljardu. Bet tas ir uz to summu, uz kuru mēs orientējamies. Un šī summa būtu mums pietiekama 1.aprīlī pie koeficienta 1,85, ja mēs indeksētu visiem pēc minimālās darba algas. Tā būtu diezgan normāla situācija, kad indeksācija notiek pēc minimālās darba algas, tas ir, lielāku darba algu saņem arī tas, kurš saņem 300- 400 rubļus. Bet tā ir ļoti bīstama lieta. Tikko mums nepietiks naudas, mums nāksies godīgi paziņot cilvēkiem, ka mēs vienkārši nespējam izturēt šo indeksu, ka mums indekss ir jāsamazina./

V.Zatuliviters: */Pa naža asmeni staigājam?/

I.Godmanis: */Jā./

V.Zatuliviters: */Paldies./

I.Godmanis: */Lūdzu./

Priekšsēdētājs: Nākamais jautājumu uzdod deputāts Ščipcovs. Par procedūru, lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Es ierosinu pārtraukt jautājumu uzdošanu. Mums vēl ir šis tas šovakar jāizdara, un pulkstenis jau ir 19.00. Es ierosinu balsot par šo priekšlikumu.

I.Godmanis: Es piedāvāju šādu kompromisa variantu. Visi tie deputāti, kam ir jautājumi par indeksācijas sistēmu, laipni tiek lūgti šos jautājumus rakstiski iesniegt Ministru padomē. Mēs varēsim katram personiski atbildēt.

Priekšsēdētājs: Pirmais lasījums ir, mums vēl jānoklausās valdības padomnieki. Es domāju, ka sekretariāta vadītāja priekšlikums bija loģisks. Es ierosinu reģistrēties ātri un balsot. Pirms pārtraukuma izteicu hipotēzi, ka zālē nebūs vairāk par 80 deputātiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 87, esmu zaudējis.

Godājamie kolēģi, tagad balsojam par jautājumu pārtraukšanu. Vajadzīgs vairākums no balsojošo skaita. Rezultāts: par jautājumu pārtraukšanu- 66, pret- 9 un atturas- 4. Tieši deviņi deputāti vēl bija pierakstījušies uz jautājumiem. Tātad jautājumi pārtraukti. Pēc mūsu iepriekš apstiprinātās darba kārtības līdzziņojumu sniedz Amerika kungs.

E.Ameriks, Valsts statistikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks: Godājamie deputāti! Man ir ļoti grūti papildināt premjera stāstījumu. Viņš praktiski jau galvenajos vilcienos izklāstīja piedāvātā likumprojekta koncepciju. Gribu tikai pievērst uzmanību dažiem principiāla rakstura jautājumiem tīri metodoloģiskā plānā.

Bez šaubām, šeit jau tika uzsvērts, ka jebkāda veida indeksācija galarezultātā noved pie kopējo naudas ienākumu palielināšanas. Ja pretim nav attiecīga preču seguma, maksas pakalpojumu seguma un ja pastāv brīvās cenas, veidojas šie inflācijas procesi. Tāpēc arī ir jāatrod tāda ļoti līdzsvarota pieeja šo jautājumu risināšanai. Uz to es gribēju vērst pirmām kārtām galveno uzmanību. Tāpēc arī jautājums ir par to, lai pieņemamās robežās mēs kaut kādā veidā regulētu patēriņa fondu, bez šaubām, neierobežojot uzņēmējdarbību.

Tagad ļoti shematiski dažos vārdos par likumprojekta uzbūves metodoloģiju. Šis likumprojekts nosacīti sastāv no trīs patstāvīgiem blokiem, lieliem blokiem. Katrs no šiem blokiem ir autonoms, veidojas pēc saviem principiāliem nosacījumiem, principiālām likumsakarībām, tam ir savi ierobežojumi un savi nosacījumi. Tajā pašā laikā visi šie trīs bloki cits citu nosaka un veido tā saukto naudas ienākumu kompensācijas mehānismu.

Kādi ir šie autonomie bloki? Es varbūt mazliet atkāpšos no premjera sacītā. Par pirmo autonomo bloku samērā sīki tika runāts. Tas ir patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas bloks. Šim blokam ir noteicoša nozīme tāpēc, ka naudas ienākumu indeksācijai tas turpmāk kalpo par pamatu, izejas bāzi.

Otrais bloks ir liels bloks, kurā arī var izvirzīt savas principiālās nostādnes. Tas ir naudas ienākumu indeksācijas bloks. Tas paredz, kādā kārtībā, kādā veidā atsevišķas naudas ienākumu grupas var atsevišķi indeksēt.

Visbeidzot trešais bloks. Tas ir līdzekļu avotu bloks, kas nepieciešams naudas indeksācijai.

Par patēriņcenu indeksu bloku varu pateikt tikai to, ka patēriņcenu indeksa aprēķināšanā maksimāli tiek izmantota līdzšinējā starptautiskā prakse gan cenu reģistrācijas jomā, gan arī, nosakot patēriņgrozu, minimālo patēriņgrozu, kas, kā jau šeit uzsvēra, kalpos par svariem. Pašu individuālo konkrēto preču cenu reģistrācija notiks konkrēti atlasītajos bāzes uzņēmumos. To veiks atbrīvoti statistikas darbinieki.

Tādā kārtā iespēju robežās visās realizācijas vietās būs nodrošināta iespējami maksimāla faktu ticamība. Ir ļoti svarīgi, lai šis indekss patiesi atspoguļotu reālo īstenību. Šeit arī visi pārējie elementi, kas raksturīgi patēriņcenu indeksam, ir ņemti vērā.

Savukārt, kad mēs esam ieguvuši šo kopējo patēriņcenu indeksu, sākas tieši naudas ienākumu indeksācija.

Otrs bloks. Tātad esam saņēmuši no šī bloka korektu informāciju, kura tiks publicēta presē, un katrs darba devējs varēs šo attiecīgā perioda indeksu redzēt. Domājams, ka to vajadzētu publicēt reizi ceturksnī.

Tālākais posms ir pašu naudas ienākumu indeksācija. Likumprojektā ir iestrādāta kārtība, kurā paredzētas kompetences šajā jomā. Premjerministrs jau par to daudz runāja, es tikai vēl atkārtošu, ka valdība noteiktajā kārtībā indeksēs pensijas, sociālos pabalstus un zināmā mērā to daļu, kura ir saistīta ar budžeta iestādes maksājumiem, kas saņem fiksētos maksājumus.

Tajā pašā laikā paši uzņēmēji un galvenokārt visi uzņēmējdarbības darba devēji gan kolektīvajos, gan arī individuālajos līgumos noteiks šīs darba attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju. Šajos līgumos arī šīm normām, šiem nosacījumiem attiecībā uz dzīves dārdzības jautājumiem jābūt noteiktiem.

Tādā kārtā jāievēro tikai viens noteikts princips, par ko arī šeit runāja,- lai obligāti tiktu ievērota minimālā darba samaksa vai minimālā darba stundas likme, ko arī noteiks augstākstāvošā organizācija, valdība vai Augstākā padome. Tādā kārtā visu kategoriju darbiniekiem varēs noteikt minimālo darba algas likmi. No tās varēs izrēķināt pusslodzes algu un tā tālāk.

Tālāk risinājuma kārtību nosaka valdība. Kā jau teicu, likumā ir iestrādāta otra ļoti būtiska norma. Valdība noteiks slieksni, virs kura sāks indeksēt ienākumus. Šeit tiks ņemti vērā vidējie ienākumi uz vienu strādājošo. Es pasvītroju- vidējo ienākumu pieauguma tempi attiecīgajā laika posmā vai salīdzinājumā ar attiecīgo periodu. Šeit būs cenu indekss. Šī starpība sastādīs kaut kādu procentu.

Pieņemsim šinī konkrētajā gadījumā, ka cenu indekss pieaug par 140 procentiem, vidējais darba samaksas līmenis tautas saimniecībā- par 120 procentiem. Tātad starpība ir 20 procenti. Ņemot vērā iespējas, valdība noteiks regulēšanu, no kāda sliekšņa sāks indeksēt, vai no septiņiem procentiem, kā tagad noteikts, vai no 10 procentiem un vairāk. Tālāk ar šiem jautājumiem individuāli nodarbosies darba kolektīvos.

Pēdējais jautājums- par līdzekļu avotiem. Tie ir decentralizēti. Tas nozīmē, ka uzņēmējdarbība indeksāciju sedz no saviem līdzekļu avotiem, no tiem avotiem, no kuriem katrs strādājošais vai iedzīvotājs saņem savus ienākumus. Pensionāri indeksējas no sociālās apdrošināšanas fonda un sociālā pabalsta, budžeta iestādes, kas strādā kultūrā, izglītībā, medicīnā, saņem no budžeta līdzekļiem, uzņēmējdarbība- no uzņēmējdarbības līdzekļiem.

Metodoloģiski šī shēma ir vienkārša, taču savstarpējās sakarības ir samērā sarežģītas. Ir jāizvēlas šīs attiecības tā, lai neapstādinātu inflācijas procesu, jo inflācijas process jau nav atkarīgs no indeksācijas. Jāņem vērā viens obligāts faktors, proti, ka inflāciju ar ienākumu indeksāciju nevar pilnīgi neitralizēt. To var tikai mīkstināt un atrisināt dažādiem sociāliem slāņiem, īpaši tiem, kuri nav aizsargāti.

Priekšsēdētājs: Vārds Kehra kungam.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Deputāti un klātesošie! Es jūs lūgtu paņemt 605.dokumentu, proti, izrakstu no Ekonomikas komisijas sēdes protokola, kuram ir pievienots Augstākās padomes lēmuma projekts "Par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju". Es gribētu jūs informēt, ka Ekonomikas komisijas sēdē šā gada 21.martā mēs ļoti rūpīgi un ļoti nopietni izskatījām šo likumprojektu. Par to ziņoja premjerministrs Godmaņa kungs, piedalījās daudzu ministriju un organizāciju pārstāvji un autori, debatēs uzstājās 13 cilvēki.

Es gribu atzīmēt to, ka šis likumprojekts ir radies būtībā pēc mūsu pieprasījuma. Proti, kad mēs 15.janvārī izskatījām lēmuma projektu "par valsts cenu politiku un kompensācijas mehānismu", tad arī uzdevām Ministru padomei iesniegt šādu likumprojektu.

Izskatīšanas gaitā komisijā izskanēja visdažādākie viedokļi, sākot ar to, ka šis likums nav pieņemams, ka nav pieņemama šī koncepcija, ka projekts ir jāatdod atpakaļ, kā arī viedoklis, ka projekts būtu jāskata trīs lasījumos, pamazām to pilnveidojot.

Tomēr visas šīs apspriešanas un diskusiju rezultātā mēs nonācām pie zināma kompromisa, kuru pēc tam fiksējām šajā lēmuma projektā, ka pagaidām būtu jāatliek Latvijas Republikas likuma "Par naudas ienākumu indeksāciju" pieņemšana līdz indeksācijas kompensācijas mehānisma aprobēšanai.

Galvenie argumenti pret likumprojekta pieņemšanu, kas apšaubīja arī zināmā mērā šī likumprojekta koncepciju, bija šādi: pirmkārt, tika izteiktas aizdomas par objektivitāti, ja indeksācija tiks veikta automātiski vai pakārtoti ar naudas izmaksām ar kompensācijas mehānismu. Tika izteikts arī viedoklis, ka varbūt šai indeksācijai būtu jābūt neitrālam mehānismam, kas automātiski tikai fiksē cenu celšanos un kalpo kā informatīvā bāze lēmumu pieņemšanai.

Nākamais aspekts. Tā kā kompensācijas mehānisms, kas ir iestrādāts šajā likumā, zināmā mērā paredz saglabāt esošo stāvokli, tika apšaubīta tā nepieciešamība. Bija doma galveno vērību veltīt apgādājamajiem un veikt šo kompensāciju ļoti nopietni.

Trešais arguments. Pašreiz daudzbērnu ģimenēs kompensācija lielākoties tiek strādājošajam ģimenes pārstāvim. Bet jāēd ir visiem. Tādējādi šīs daudzbērnu vai jaunās ģimenes nonāk zaudētāju stāvoklī.

Tomēr jāatzīmē, ka konstruktīvi priekšlikumi vai alternatīvi projekti netika iesniegti. Tādēļ arī mēs uzskatījām, ka tikai šīs idejas vien nevar uzskatīt par pamatu, lai noraidītu likumprojektu. Tā ir stabila sistēma, darba spējīga sistēma.

Viens moments, pie kā noteikti būtu jāapstājas, proti, pie idejas par algu iesaldēšanu. Tas gan tiešā veidā neskar šo likumprojektu, bet tas izskanēja arī premjerministra teiktajā un mūsu komisijā.

Mums ir ļoti lielas bažas par tendenci mēģināt iesaldēt republikā cenas. Tas netiek darīts Lietuvā un Igaunijā. Tādējādi varam nonākt stāvoklī, ka citu republiku materializētais darbs, kas materializējies izstrādājumos un komplektējošajās detaļās, ko saņem mūsu uzņēmumi, tiek apmaksāts augstāk. Turklāt mūsu strādnieki mūsu uzņēmumos nevar saņemt lielāku algu. Rezultātā varam apzagt savā republikā strādājošos.

Mēs pilnīgi varētu piekrist šiem piedāvājumiem, ja būtu daudzmaz noslēgta sistēma, tas ir, ja mums būtu sava nauda. Bet, ja mēs esam šajos savienotajos traukos, kur darbojas rubļi, tad apšaubām šādu iespēju, lai gan neizslēdzam, ka kaut kas šeit ir jādara.

Šis jautājums laikam būtu jāskata ļoti konkrēti, tuvākajās sēdēs izskatīsim šos valdības priekšlikumus. Droši vien ir jāpiekrīt tam, ko teica premjerministrs. Bet vienlaikus mums, manuprāt, jāsaprot, ka būs jāmācās dzīvot nepārtrauktas inflācijas apstākļos. Inflācijā būs jāmeklē arī pozitīvie momenti, kuri varbūt ir.

Runājot par likumprojektu, šo iemeslu un varbūt arī citu iemeslu dēļ to pašlaik nebūtu nepieciešams pieņemt. Tomēr uzskatām, ka Ministru padome varētu veikt iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju un kompensāciju izmaksas no šā gada 1.aprīļa, ņemot par pamatu Ministru padomē sagatavotos materiālus, proti, likumprojektu par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju, kā arī izstrādāto iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas mehānismu un pieņemot Ministru padomes lēmumu.

Pēc kādiem argumentiem mēs šeit vadījāmies? Pirmkārt, mēs ar ļoti lielu cieņu izturējāmies pret to, kādu milzīgu darbu ir veikusi Ministru padome, izskaidrojot šo likumprojektu ļoti dažādās auditorijās. Ir runāts gan ar lauksaimniekiem, rūpniekiem, transporta speciālistiem, aizstāvot tādā vai citādā mērā savu indeksācijas mehānismu šajās auditorijās. Tas, mūsuprāt, jāvērtē ļoti augstu.

Nākamais moments. Mēs uzskatījām, ka nevarēsim uzlabot šo iesniegto likumprojektu, nemainot to konceptuāli. Tā ir pārdomāta sistēma, un tā ir dzīvotspējīga. Var tikt apšaubīta pati koncepcija. Bet mēs uzskatām, ka sistēmu šeit nespēsim uzlabot pat trijos lasījumos.

Pēc pusgada vai gada, kad būtu pieredze, mēs varētu izanalizēt šo pieredzi un uz tās pamata pieņemt likumu.

Turklāt vēl jāņem vērā fakts, ka valdība iesniedza šo likumprojektu mēnesi vēlāk, nekā bijām lūguši.

Tiesa gan, pa šo laiku valdība paspēja pamatīgi veikt izskaidrošanas darbu. Praktiski ienākumu indeksācijai ir jāsāk strādāt no 1.aprīļa, jo pretējā gadījumā rodas vakuums. Zināmā mērā esam nostādīti fakta priekšā. Ja sākam apspriest trijos lasījumos, tad ar 1.aprīli to nevaram pieņemt. Apspriežot parlamentā šo likumprojektu trijos lasījumos, tikai zaudēsim laiku. Tas nebūtu mērķtiecīgi.

Pats pēdējais arguments. Mūsuprāt, šā lēmuma īstenošana ļoti lielā mērā ir atkarīga tieši no realizācijas mehānisma. Proti, no tā, kā šis lēmums tiks īstenots, kā strādās konkrētie dienesti un kā lēmums sasniegs katru iedzīvotāju. To nevaram panākt šeit, pieņemot vienu vai otru likumdošanas pantu, tas ir atkarīgs no valdības, kā tā strādās. Tāpēc tas būtu, mūsuprāt, ļoti pareizi, ja valdība pati pieņemtu lēmumu un pati arī zināmā mērā atbildētu par sekām. Lai gan, protams, mēs arī uzņemamies atbildību, jo esam to akceptējuši.

Mēs liekam priekšā izveidot Augstākās padomes un valdības apvienoto darba grupu, kuras sastāvu ir sagatavojis deputāts Kodoliņš, konsultējoties ar valdības pārstāvjiem un ar speciālistiem šajā jomā. Darba grupu, kuru mēs piedāvājam, vadīs deputāts Karlsons. Tajā ietilptu pašreizējā likumprojekta izstrādātāji, deputāti, kā arī speciālisti, kuriem ir vai nu diametrāli vai konceptuāli citādas domas. Vadoties no pieredzes, viņi pēc tam varētu līdz šā gada 1. oktobrim izstrādāt un iesniegt Augstākajā padomē likumprojektu par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju jaunā redakcijā, un tad oktobrī varētu lemt tālāk par šo likumu, vai mums republikā tāds ir nepieciešams vai nav. Protams, ja būtu nepieciešamība, mēs varētu šo jautājumu vai indeksācijas mehānisma realizēšanas gaitu apspriest arī agrāk.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi ziņotājam Kehra kungam? Zaščerinska kungam ir jautājums. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Sakiet lūdzu, vai, pieņemot Ekonomikas komisijas priekšlikumu, mēs drusku nenoņemam atbildību šajā nepopulārajā jautājumā? Kā valdība reaģē uz tādu jautājumu?

O.Kehris: Ja es pareizi sapratu, jūs uzskatāt, ka mēs noveļam lielāko daļu atbildības uz valdību. Jā, zināmā mērā tas tā tiek darīts. Lai gan es uzskatu: ja pieņemam šādu lēmumu un uzskatām, ka valdība var to realizēt, mēs arī zināmu atbildību uzņemamies. Ja nepieņemam šādu lēmumu, bet gribam pieņemt likumu, mums ir domstarpības, jo ir deputāti, kuri kategoriski ir pret un kuri nav gatavi pieņemt šo projektu tieši šajā redakcijā. Mēs uzskatām, ka valdība to ir izstrādājusi un ka tā arī uzņemas lielāko atbildības daļu, bet mēs to nenoņemam no sevis pilnībā.

Priekšsēdētājs: Kādi, lūdzu, vēl jautājumi Kehra kungam? Nav.

Sākumā jānobalso, par kādu dokumentu mēs debatēsim,- iesniegto likumprojektu vai lēmuma projektu. Jādebatē par konkrētu dokumentu. Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Es domāju, ka tomēr abus kopā, jo mēs neuzskatām, ka šie ir kaut kādi alternatīvi varianti. Ir runa par vienu dokumentu, par valdības iesniegto, mēs tikai piedāvājam realizācijas ceļu.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs arī varētu izteikties šajā sakarībā.

I.Godmanis: Principā mēs atbalstām. Valdībā apspriedām šo situāciju. Mēs atbalstām šinī gadījumā Ekonomikas komisijas lēmuma projektu. Ja mēs uzņemtos šo atbildību, mēs aprobētu to mehānismu, turpretī tādā gadījumā, ja pieņemam likumu un tas neiet, tad ir jādomā kaut kas cits. Bet atbildība tomēr paliks mums, nevis parlamentam.

Priekšsēdētājs: Tātad atklājam debates. Pirmajam debatēs vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Par lēmumu vispār nav ko debatēt, jāpieņem, un punkts. Bet, ja mēs atgriežamies pie tā, ko mums ir ziņojuši referenti, tad gan varbūt dažus vārdus var teikt.

Priekšsēdētājs: Tāpēc es arī piedāvāju izvēlēties, par kuru no dokumentiem lemsim, bet Kehra kungs ierosināja atklāt vispārējas debates, un neviens neiebilda. Lūdzu, Dineviča kungs! Desmit minūtes jūsu rīcībā.

J.Dinevičs: Šeit runāja par trim blokiem. Amerika kungs teica, ka patēriņa cenu indeksa bloks ir pats svarīgākais, ka tas ir objektīvās informācijas avots, ar kuru varam rīkoties tālāk.

Pēc tās metodikas, ko mums piedāvā, tas ne tuvu nav objektīvs informācijas avots. Ja tas būtu jāpieņem parlamentam, es noteikti balsotu pret šādu sistēmu. Ja valdība riskē, lai tā riskē. Jo šeit ir virkne faktoru, kas nav ņemti vērā. Vispirms tas, ka viens grozs neder, ir jāievēro sociālās grupas, visus vienā maisā nevaram sabāzt.

Es jautāju Godmaņa kungam, kur veic cenu uzskaiti,- pie patērētāja vai pie veikalnieka. Man atbildēja- pie veikalnieka. Arī tas laikam nav īsti pareizi. Šīs problēmas ir iespējams atrisināt statistikas pārvaldē.

Iedzīvotāju ienākuma indekss. Mēs ar Škapara kungu apmēram parēķinājām, ka pēc 6.indeksācijas visi tie, kas republikā ir uz budžeta, saņems praktiski vienādu algu. Visi, vienalga, kādā amatā viņi ir. Praktiski alga būs viena. Pēc iepriekšējo gadu teiciena, būs tāda "uravņilovka", kuru vēl šajā valstī neviens nav redzējis.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, te nav daudz ko pļāpāt. Protams, indeksācijas likumu vajadzētu pieņemt. Vārdu sakot, tas ir valdības pasākums. Bet es domāju, ka mums no valdības vajadzētu pieprasīt vēl vienu dokumentu- antiinflācijas pasākumu programmu.

Es uzskatu, ka mums jāpieņem vēl viens nodokļa likums, kādu pieņem kapitālistiskajās valstīs inflācijas apkarošanai. Šim likumam ir jābūt. Es varbūt nepareizi tulkošu to no angļu valodas, atvainojiet. Tas ir soda likums, kuru uzliek par algas pieaugumu virs darba ražīguma kāpuma. Tas ir nodoklis, ko uzliek par darba algas paaugstināšanu virs ražošanas tempu kāpuma. Šis likums obligāti ir jāizstrādā, citādi inflāciju apkarot vienkārši nebūs iespējams.

Priekšsēdētājs: Zorgevica kungs atteicās no savām tiesībām runāt debatēs. Vai ir vēl kādi deputāti, kuri vēlējās runāt debatēs, bet nav pierakstījušies? Nav. Ierosinājums bija viens- balsot par Ekonomikas komisijas sagatavoto Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju. Vai ir kādi citi ierosinājumi?

Vai ir nepieciešama pārreģistrēšanās? Nav. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es biju viens no tiem, kas sagatavoja lēmuma projektu. Man ir jāatvainojas, ka šeit ir maza kļūda. No darba grupas sastāva pazudis viens potenciālais loceklis- Zorgevica kungs, Brīvo arodbiedrību padomes priekšsēdētāja vietnieks. Viņš bija iepriekšējā darba grupā un vienkārši drukas kļūdas dēļ ir pazudis.

Priekšsēdētājs: Tātad šajā sarakstā vēl jābūt Zorgevica kungam. Godājamie kolēģi, pirms balsojam, vai par atsevišķiem šī lēmuma punktiem ir kādas piezīmes, labojumi? Tātad vai par atsevišķiem punktiem ir kādas piezīmes un labojumi? Vai kāds no deputātiem pieprasa par kādu no punktiem balsot atsevišķi? Nē.

Balsojam par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju. Rezultāts: par- 77, pret- 4, atturas- 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums- likumprojekts "Par izmaiņām Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetā". Otrajā lasījumā.

V.Zeile: Gatavojot šo projektu otrajam lasījumam, Budžeta komisija ņēma vērā pirmajā lasījumā izteiktās piezīmes un tās pilnīgi akceptēja. Mums ir tikai stilistiska rakstura papildinājumi, kurus ieteica Juridiskā pārvalde. Nekādu būtisku izmaiņu otrajam lasījumam nav.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi ziņotājai? Nav. Kādi ierosinājumi, papildinājumi? Arī nav. 4.punktu mēs izbalsojām jau pirmajā lasījumā. Balsojam par likumprojektu otrajā un arī pēdējā lasījumā. Rezultāts: par- 73, pret- nav, atturas- 4. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, mums vēl ir 23 minūtes laika. Ir jāizlemj par tālāko darba kārtību. Mēs bijām norunājuši, ka šodien varam strādāt līdz astoņiem vakarā. Kādi ir ierosinājumi? Ko mēs varētu izskatīt 23 minūtēs? Vārds deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Varētu izskatīt lēmuma projektu "Par imigrācijas departamenta izveidošanu".

Priekšsēdētājs: Kādi vēl būtu ierosinājumi? Nav.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka pašreiz īsti psiholoģiski mēs neesam gatavi apspriest jautājumu par jauna departamenta izveidošanu, tas ir, pēc visiem tiem apgalvojumiem, kas šodien ir izskanējuši, pēc tiem piemēriem par āboliem, par zvirbuļiem ābelē un tā tālāk. Tomēr gribu jums teikt, ka īsti tas tā nav, jo bez imigrācijas dienesta vai kā nu mēs to nosauktu, bez šīs struktūras nevar iztikt neviena neatkarīga valsts. Tā ir absolūta patiesība.

Kāpēc šis jautājums pašreiz ir nobriedis? Redziet, kāda bija situācija ar imigrācijas likumu. Mūsu darba grupa, kas tika izveidota rudenī, izstrādāja savu likumprojektu jau pagājušā gada novembrī. Bet, zinot to, ka pie alternatīva projekta strādā Ministru padome, koleģiāli tika nospriests, ka varbūt tomēr pagaidīsim, kamēr Ministru padomes darba grupa iesniegs savu projektu Augstākajā padomē.

Ir pagājis zināms laika posms, šis projekts faktiski ir izstrādāts. Ļoti ilgi kavējās tā izskatīšana Ministru padomē. Tas tika atlikts no vienas sēdes uz otru, pirms trim nedēļām šis likumprojekts faktiski Ministru padomē tika akceptēts. Tika solīts apmēram nedēļas laikā iesniegt Augstākajai padomei.

Ir pagājušas trīs nedēļas, bet diemžēl tas vēl nav izdarīts.

Tajā pašā laikā migrācijas procesi, kas norisinās Latvijā, joprojām pēc sava apjoma ir milzīgi. Latvijā pagājušajā gadā ieceļoja gandrīz 20 tūkstoši cilvēku un apmēram tikpat izbrauca, tā ka šis process faktiski arī no valsts puses netiek kontrolēts, jo šāda dienesta nav.

Izskatot aptaujas dalībnieku sarakstus, atklājās ārkārtīgi daudz nekārtību ar pierakstīšanos, milzīgi daudz "mirušo dvēseļu" un tā tālāk.

Mēs tuvākajā laikā (es domāju, ka tas būs tuvāko divu mēnešu laikā) obligāti izskatīsim un pieņemsim imigrācijas likumu un var simtprocentīgi apgalvot, ka šajā likumā tiks paredzēts izveidot Migrācijas departamentu.

Bet jāsaprot, ka tajā brīdī būtu ļoti labi, ja jau būtu izstrādāts Ministru padomes nolikums par šo departamentu. Lai to izdarītu, pavisam elementāri Ministru padomē tuvākajā laikā būtu jāieceļ departamenta vadība, kura varētu izstrādāt nolikumu par šo departamentu, kas varētu tikt izskatīts arī Augstākās padomes komisijās, vispusīgi apsvērts, lai brīdī, kad būsim pieņēmuši likumu, būsim noteikuši imigrācijas kvotas, šis dienests jau būtu spējīgs darboties. Pretējā gadījumā, redzot Ministru padomes darba stilu un attieksmi pret migrācijas jautājumiem, es paredzu, ka likumu gan būsim pieņēmuši, bet lieta ievilksies un šogad, ja mēs būsim noteikuši kvotas otrajam pusgadam, šis dienests nevarēs sākt darboties. Likums faktiski karāsies gaisā. Tāpēc es ļoti lūdzu deputātus atbalstīt lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Bresis: Ko dos tāds departaments? Vai tas tikai sagatavos kaut kādus valdības lēmumus vai arī reāli kontrolēs migrāciju? Es domāju, ka tāds departaments, ja tam rajonā nebūs kaut kādu struktūrvienību, būs vienkārši tāda cepures organizācija, kam nebūs nekāda reāla spēka.

Dz.Ābiķis: Es jums pilnīgi piekrītu. Šis departaments, varbūt pat pareizāk to būtu nosaukt par migrācijas lietu dienestu, būs tas, kas kontrolēs, kā norisinās visi šie migrācijas procesi.

Līdzīga prakse ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Šāds departaments 28 cilvēku sastāvā ar pavisam nelielu gada budžetu- 280 tūkstošiem rubļu- jau darbojas samērā sekmīgi. Viņiem attiecīgi pa reģioniem ir savi inspektori. Rajonos, kur vietējās pašvaldības labāk tiek galā ar migrācijas jautājumiem, inspektoru ir mazāk. Piemēram, Dienvidigaunijā uz kādiem trīs vai četriem rajoniem ir viens. Savukārt Ziemeļigaunijā šis inspektoru tīkls ir nedaudz biezāks. Bet katrā ziņā šie jautājumi sekmīgi tiek risināti.

Pats galvenais- šis departaments ir vajadzīgs, lai izveidotu kontroles mehānismu. Pašreiz Latvijā nav tādas institūcijas, kas to veiktu. Tas ir valstisks jautājums, tas ir jādara centralizēti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Vai šāds departaments un kvotu noteikšana kaut ko dos, pirms mēs sarunās ar Maskavu esam sasnieguši kaut kādu zināmu līmeni, lai varētu runāt par robežām?

Otrs jautājums. Mums kādreiz bija "Goskomtrud". To likvidēja. Valsts darba komiteja iegāja Ekonomikas ministrijas sastāvā. Es domāju, ka tādā gadījumā ir jāizmanto tieši tās štata vienības, kas ir Ekonomikas ministrijas sastāvā. Tas ir viens no tās uzdevumiem. Nevajadzētu ģenerēt jaunu departamentu. Tādas ir manas domas.

Dz.Ābiķis: Es jums varētu piekrist. Tādas štata vienības Ekonomikas ministrijā ir, bet diemžēl jautājums līdz šim brīdim praktiski netiek risināts. Jā, ir Ministru padomē Kuļešovas kundze, ir Labklājības departamentā cilvēki, kas izstrādā likumprojektus. Tas viss ir tādā tīri teorētiskā līmenī. Nav praktiskā risinājuma. Es uzskatu, ka tieši valdībai būtu jābūt tai, kas rūpējas, lai šādi dienesti būtu un lai tie sekmīgi darbotos pašreizējos pārejas posma apstākļos. To pierāda Igaunijas prakse. Vairāk vai mazāk, bet šis dienests tomēr darbojas samērā sekmīgi. Tā ir elementāra lieta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Šteins: Man būtu jautājums par migrāciju un par kvotām. Es ceru, ka Latvija nebūs migrācijas zeme. Vai šādā sakarībā vispār var būt kaut kādas kvotas? Es saprotu, ka no cilvēktiesību viedokļa pastāv ģimeņu apvienošanās un tamlīdzīgi. Bet vai Latvijai var būt vispār jebkādas kvotas?

Dz.Ābiķis: Es Šteina kungam principā varētu piekrist. Tādā valstī kā Somijā, kur iedzīvotāju skaits ir divreiz lielāks nekā pie mums, kvota ir- mazāk nekā 200 cilvēku gadā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, igauņi arī bija noteikuši šīs kvotas ļoti minimālas, tomēr viņi bija spiesti nedaudz šīs kvotas palielināt. Ņemot vērā reālo situāciju, mēs nevaram būt ideālisti. Bez šīm kvotām neiztiksim tuvākajā laikā. Kā mēs zinām, no 1961. līdz 1989.gadam Latvijā ir iebraukuši un pierakstīti vairāk nekā viens miljons 400 tūkstoši cilvēku. Tas ir vairāk nekā Latvijā dzīvo latviešu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Mēs nesen skatījām likumu par policiju. Pašreiz Iekšlietu ministrijas sistēma, pasu galda sistēma kārto pierakstīšanos. Kā jūsu iecerētais Imigrācijas departaments iet kopā ar šīm pasu galdu sistēmām?

Dz.Ābiķis: Sākotnēji departaments varētu sadarboties ar šiem pasu galdiem. Bet es domāju, ka valdībai vispār vajadzētu pārskatīt pierakstīšanās kārtību un arī institūcijas, kas kārto pierakstīšanos, jo, kā rāda prakse, diemžēl Iekšlietu ministrijas pasu galdos ir milzīgas nekārtības, kas arī pierādījās aptaujā. Šī sistēma būtu jārevidē. Tātad imigrācijas dienests varētu būt viens no tiem, kas varētu izstrādāt šo jauno koncepciju.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Premjers uzdeva pareizu jautājumu, vai nevajadzētu vispirms sarunāt Maskavā, kā mēs tagad šos jautājumus risināsim. Man ir jautājums tieši viņam. Viņš tagad ir monopolizējis sarunas ar Maskavu un nosaka, kad mēs runāsim un ko runāsim. Mums taču ir vesela kaudze politiskas dabas jautājumu, kas ir jāatrisina. Kad mēs runāsim? Ko liksim dienas kārtībā? Ļoti īsi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs, atbildiet! Bet īsti pēc reglamenta tas nebija, Bojāra kungs!

I.Godmanis: Tas, ka sarunas nenotika līdz šim, bija saistīts ar to, ka otra puse atteicās sarunas sākt, pirms nebūs pabeigta aptauja un referendums. Mums ir mutiska vienošanās par šo sarunu sākšanu. Tur ir konkrēts jautājumu loks. Es šīs sarunas nevērtēju kā pirmā līmeņa sarunas, tāpēc tieši šajās sarunās mēs varam runāt par konkrētiem jautājumiem, tajā skaitā arī par imigrāciju. Tad man ir jāiekļauj speciālists.

Bet es gribu pateikt, no kā baidos. Ja mēs šajās sarunās nesasniegsim vismaz kaut kādu kvalitatīvu panākumu, mani ne sevišķi pārliecina tā Igaunijas pozitīvā prakse. Es vienkārši baidos, ka mēs izveidosim tādu institūtu, kas nebūs darboties spējīgs. Tas kaut ko fiksēs, bet lietas iespaidot nevarēs. Es esmu pilnībā par to, ko saka Ābiķa kungs. Principā neesmu par to, lai šeit būtu pilns, lai brauktu iekšā, jo mums tāpat nav ne dzīvokļu, nekā. Bet es tikai domāju, ka mums ir jāizvairās veidot tādas struktūras, kuras uzreiz nespēj aktīvi strādāt. Es vienkārši nedaudz šaubos par to, vai migrācijas dienests to varēs izdarīt uzreiz. Ja to veido, tad noteikti nevis pie Ministru padomes, bet Ekonomikas ministrijas vai Tautsaimniecības ministrijas sastāvā.

Dz.Ābiķis: Nekādā gadījumā pie Ekonomikas ministrijas, jo migrācijas jautājums skar visas ministrijas, visus mūs.

I.Godmanis: Nekādā gadījumā jaunus štatus. Jaunus štatus mēs neveidosim.

Dz.Ābiķis: Jauni nav jāveido.

I.Godmanis: Starp citu, jau pagājušā gada decembrī budžetā ir iedalīti 140 000 rubļu. Apvienotā budžeta komisija ir iedalījusi. Zeiles kundze to var apstiprināt. Tā ka šis dienests neprasīs sākumā milzīgus līdzekļus. Bet bez tā iztikt nevarēs. Likumu mēs pieņemsim un likumā būs simtprocentīgi noteikts, kā jāveido šis dienests. Bet šim dienestam ir jābūt zināmā gatavībā, lai tas varētu laikus sākt funkcionēt. Tāpēc es vienkārši mēģinu apsteigt šo situāciju nedaudz ātrāk, bet tas ir jāizdara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Laikam Zeiles kundzei ir paziņojums, cik es saprotu.

V.Zeile: Es gribēju runāt par šī departamenta izveidošanas nepieciešamību divu konkrētu argumentu dēļ.

Kad oktobrī un novembrī šo jautājumu skatīja un gatavoja likumu par valsts budžetu, tad nevienam neradās nekādas šaubas par to, ka šāds departaments ir vajadzīgs. Runāsim atklātu valodu. Šeit ir savs kontingents. Aktīvisti patrioti no Tautas frontes, kuri jau ir strādājuši, lai realizētu Ministru padomes 46.lēmumu. Kontingents ir zināms.

Otrkārt, pie tā nabadzīgā budžeta, kas jau toreiz bija, tomēr 146 000 rubļu ir iedalīti un stāv neizmantoti visu pirmo ceturksni. Kad mums vajag starpnacionālo lietu departamentu, tad valdība to rada bez jebkāda budžeta, bet tādu, kas ir paredzēts budžetā, visu ceturksni nevar nodibināt.

Tīri profesionāli kā ekonomiste es pārliecinājos, ka šis departaments būs ļoti cieši saistīts un nepieciešams, kad mēs sāksim saskarties ar bezdarba problēmu. Likums par nodarbinātību ir izstrādāts, piedodiet, tik jēls un liberāls, ka, ja mums nebūs šī imigrācijas dienesta, kur jārunā ne tikai par to, kas brauc šeit iekšā un vai viņiem kvotas likt vai ne, bet, sasaistot ar mūsu rūpniecības hipertrofēto attīstību, jāorganizē šo cilvēku izbraukšana uz savām dzimtajām vietām, tad to var darīt tikai šis departaments. Kāpēc gan to nevar kontaktēt ar darbā iekārtošanas biroju? Mēs klausījāmies Blažēviču saskaņā ar projektu par nodarbinātību. Nekādas tādas lietas viņš netaisās darīt. Viņa galvenais uzdevums ir radīt pēc iespējas labvēlīgākus noteikumus bezdarbnieku uzturēšanai Latvijā.

Dz.Ābiķis: Nu, redzot valdības visādā mērā negatīvo attieksmi, man pat tāda ķecerīga doma nāk prātā, vai mums nevajadzētu šā migrācijas dienesta departamenta direktoru apstiprināt Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es diemžēl varēšu balsot par šo lēmumprojektu tikai tad, ja tur iekavās būs apmēram šāds ieraksts- bez štatu palielināšanas Ministru padomes aparātā. Citādi es būšu pret saviem vēlētājiem.

No zāles: Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Pilnīgi varētu piekrist.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es vienkārši jūs gribētu lūgt balsot par šo imigrācijas departamentu. Gribu atgādināt, ka pagājušajā gadā man bija tas gods ierosināt izskatīt jautājumu par Aizsardzības ministriju vai Aizsardzības departamentu. Tad es dzirdēju atbildi, ka diez ko centrs teikšot. Šodien mani atkal satrauc šis teiciens- ko centrs teiks. Mēs ar centru neesam sarunājuši. Es domāju, ka mums pietiek, katru soli liekot, skatīties pāri plecam uz centra pusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: No Ārlietu komisijas viedokļa gribu pateikt, ka ļoti daudzi nezina, ka pēc Kuveitas problēmas daļēja atrisinājuma Kuveitā ir pieņemts lēmums ārkārtīgi stingri noteikt Kuveitas pilsoņa statusu. Tur apmēram tikai 40 procenti ir bijušo iedzīvotāju. Nav runas tikai par 10 000 palestīniešu, kuri izrādīja nelojalitāti, bet arī par viesstrādniekiem no Bangladešas un par pārējo organizēto atgriešanos savā dzimtenē. Tas nav nekāds cilvēktiesību pārkāpums. Tāpēc mums šis jautājums ir jārisina ļoti profesionāli.

Ja šis uzņēmumu slēgšanas process notiks, tad tas ir jārisina sarunās ar Krieviju un ar PSRS un tām jābūt ļoti nopietnā līmenī. Ja mums atradās tiešām nauda nacionālo attiecību departamentam, varbūt šīs lietas var kaut kādā veidā apvienot. Kādas ir jūsu domas?

Dz.Ābiķis: Es pilnīgi piekrītu. Jāņem vērā tas, ka šiem cilvēkiem, kas iebrauc, šiem desmitiem tūkstošu ir jāintegrējas mūsu sabiedrībā. Šī plūsma šurp un turp nesekmē pastāvīgas iedzīvotāju kopas izveidošanos Latvijā. Tā ir briesmīga problēma. Mēs taču ļoti labi redzam, kas ir tie, kas visskaļāk brēc pret mūsu valstisko neatkarību. Tie ir tie, kas ir ieceļojuši pēdējo gadu laikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Ja statistika par pagājušo gadu nav melojusi kā agrākajos gados, tad pagājušajā gadā, neskatoties uz 15 000 iebraukušo armijnieku, kopā izbraukuši vairāk nekā iebraukuši. Ņemot vērā arī Godmaņa kunga pilnīgi indeferento attieksmi šajā jautājumā, es uzskatu par nepieļaujamu pat domu, ka varētu būt kvota uz iebraukšanu, ja šī kvota radīta migrācijā ar plusa zīmi uz šo pusi. Primārais jautājums, kas jāatrisina, ir nevis integrācijas, bet emigrācijas nodrošināšana. Es uzskatu, ka jādibina nevis imigrācijas departaments, bet emigrācijas departaments, kurš vienlaikus tad arī varētu kādam atļaut imigrēt atkarībā no tā, vai pietiekami efektīvs ir šis emigrācijas process.

Dz.Ābiķis: Es piekrītu Bērza kungam. Varbūt tiešām varētu būt kompromisa variants, ja mēs nosauktu šo departamentu par migrācijas lietu departamentu, kas risinātu gan emigrācijas, gan migrācijas jautājumus. Jautājumu par kvotām mēs risināsim tad, kad skatīsim likumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs esam uzdevuši jautājumus, noklausījušies atbildes un arī izdebatējuši šo jautājumu. Atliek tikai balsot. Esmu apkopojis tos papildinājumus, kas ir bijuši, un atļāvos pat mazliet palabot lēmuma projekta formu, jo parasti lēmums ar vārdiem "tā kā" nesākas. Tātad ir lēmums par migrācijas lietu departamenta izveidošanu, kas sākas ar vārdiem: "Ievērojot lielo iedzīvotāju starpvalstu migrācijas apjomu, kas kavē stabilu Latvijas Republikas iedzīvotāju sastāva izveidošanos, bet nav izveidota institūcija, kas spētu kontrolēt šo procesu, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj: uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz šā gada 15.aprīlim izveidot Latvijas Republikas Ministru padomes Migrācijas lietu departamentu, nepalielinot štatus Ministru padomes aparāta sastāvā."

Es atvainojos, šeit nav precīzi. Emigrācija attiecas, ja tā var teikt, uz zālē sēdošo vairākumu. Tas process, ko domāja Bērza kungs, saucas citādi. Ir nepieciešamība kādām izmaiņām? Ābiķa kungs, jūs piekrītat, ka varētu balsot par šādu variantu?

Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man arī iešāvās prātā tā doma, redzot valdības attieksmi. Tas gan nebūtu īsti pareizi, bet vai Migrācijas lietu departamenta direktoru nevajadzētu apstiprināt Augstākajai padomei? Kāpēc es to saku? Man ir ļoti lielas aizdomas, ka pie šī aparāta stūres varētu nostāties kāds, es atvainojos par izteicienu, "aparatčiks", kas, protams, šo lietu nogremdētu. Latvijā pašreiz ļoti sekmīgi darbojas sabiedriskā migrācijas padome, kuru vada Tautas frontes migrācijas komisijas priekšsēdētājs Māris Pļavnieks. Lai gan tā ir sabiedriska struktūra, tā darbojas samērā sekmīgi un praktiski risina šos jautājumus. Es būtu ļoti priecīgs, ja šī sabiedriskā struktūra daļēji varbūt varētu pārtapt par valstisku struktūru. Es nezinu, vai juristi mani atbalstīs un cik tas ir pareizi, bet es gribētu, ka mēs vēl papildinātu šo lēmumu ar to, ka departamenta direktoru apstiprina Latvijas Republikas Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Vārds Godmaņa kungam.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es esmu absolūti par to, ka mums nevajag, lai kāds te brauc iekšā. Tas, ko Budovskis saka, nav sevišķi korekti attiecībā pret mani. Mēs esam ar Ābiķa kungu sen jau diskutējuši par konkrētām kandidatūrām. Kandidatūra jau principā bija saskaņota. Par kandidatūru es esmu runājis arī Ministru padomē. Jautājums bija tikai par to, ka vajadzēja likumu. Likumam jābūt. Ja nav likuma, tad uz kāda pamata balstīsies migrācijas departaments? Tad tas kaut ko grābs, kaut ko ņems. Vajag kaut kādu pamatu. Likums ir Ministru padomē izstrādāts un akceptēts. Tas nav pieņemts šeit. Es domāju, ka jūs to modificēsiet, jūs to nenoraidīsiet. Visas tās idejas tur ir iekšā. Tagad ir tāds brīdis pienācis, ka mēs varētu šo departamentu dibināt. Mani uztrauc vairākas lietas. Pirmkārt, tas, ka šis ir devītais vai desmitais departaments.

Otrs. Man ir dziļa vajadzība neradīt jaunas štata vietas, bet paņemt tās no bijušā "Goskomstroj", tas ir, no Ekonomikas ministrijas.

Treškārt, es kategoriski protestēju pret iejaukšanos Ministru padomes kompetencē. Ministru padomes kompetence ir departamenti. Ja Augstākā padome sāks jaukties valdības lietās, tad mēs vispār nesapratīsim, kur ir likumdevēji un kur ir izpildvara.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! No premjerministra Godmaņa vārdiem mēs varam saprast, ka šī štata vienība ir saskaņota. Varbūt nevajag tiešām radīt precedentu, ka Augstākā padome ieceļ departamenta direktoru? Beigu beigās Augstākajai padomei vienmēr paliek tiesības atcelt jebkuru Ministru padomes lēmumu, arī par departamenta direktora iecelšanu. Varbūt tomēr ticēsim Ministru padomei, ka tā iecels šajā amatā zinošu un strādātspējīgu cilvēku.

Vai Ābiķa kungs uzstāj par papildinājumu iekļaušanu šajā lēmumā?

Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Es sapratu pēc mūsu kopējās auras, ka mēs arī esam par to. Bet, cienot pašu ievēlēto un izvirzīto premjerministru, ja viņš mums apsola, ka departamenta direktors būs Māris Pļavnieks, tad mums nav jāpieņem likums. Ja viņš saka, ka tas būs atkal viens no viņa funkcionāriem, tad mēs tomēr iejauksimies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es tomēr palūgšu deputātus emociju vilni mazliet pazemināt un ieklausīties premjerministrā. Galu galā, likums paredz šīs funkcijas sadalījumu. Es domāju, ka mēs kārtējo reizi gribam radīt precedentu. Mēs jau šodien vairākkārt balsojām, būtībā ignorējot likumu kā tādu. Ja mēs, likumdevēji, paši rādām tādu priekšzīmi, tad ir diezgan bēdīgi.

Priekšsēdētājs: Es sapratu, Ābiķa kungs, jūsu žestu. Ar šiem labojumiem par štatu nepalielināšanu un par redakcionāliem labojumiem mēs varētu balsot. Es domāju, ka reģistrēties mums nav vērts. Neviens, man liekas, pa durvīm nav izgājis. Tie, kas nav reģistrējušies iepriekšējā reģistrācijas reizē, varēs nobalsot, paceļot roku. Es te uzmanīgi vērošu, kuri to ir izdarījuši.

Balsojam par šī lēmuma pieņemšanu Ābiķa kunga ieteiktajā redakcijā. Rezultāts: 72 deputāti- par. Lēmums pieņemts.

Noslēdzot plenārsēdi, vārds Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es saprotu, ka mēs vēl rīt strādāsim komisijās. Bet, ņemot vērā, ka mēs plenārsēdē vairāk kopā nesanākam un mums priekšā ir mazas brīvdienas, es vispirms jums sirsnīgi gribētu novēlēt, lai Lieldienu brīnums mums visiem un katram atsevišķi neiet secen un lai jums visiem ir priecīgas Lieldienas. Domājot par mūsu nākamo darbu, jāsaka, ka darba būs daudz. Tāpēc ir lūgums un visu komisiju vadītāju prasība šajās brīvdienās kārtīgi atpūsties. Visu labu jums! (Zālē aplausi.)

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl tehniskas dabas paziņojums Strīķa kungam. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Godātie kolēģi! Īpaši lauku deputāti. Rīt mēs esam aicinājuši no visiem rajoniem lauksaimniecības departamentu vadītājus un arī Tautas deputātu padomju lauku komisiju priekšsēdētājus. Tikšanās Lauksaimniecības ministrijā pulksten 10.00. Lūdzu visus, kas grib piedalīties sarunā par agrāro reformu un privatizāciju.

Priekšsēdētājs: Prezidija sēde rīt 9.00 no rīta. Otrajā stāvā.

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī