1991.gada 26.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos-
JāņaDūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! 131 deputāts. Par plenārsēžu darba kārtību 26. un 27.martā. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man būtu lūgums Augstākajai padomei iekļaut darba kārtībā un izskatīt kā steidzamus šādus likumprojektus: 26.martā, tas ir, šodien, pulksten 12.00, grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli" pirmajā lasījumā un 27.martā pēc piektā darba kārtības jautājuma- grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli" otrajā lasījumā un grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas likumā "Par zemes nodokli" trešajā lasījumā. To ierosina vēl 20 deputāti.

Priekšsēdētājs: Vai šo likumprojektu, kuru jūs iesniedzāt, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ir izskatījusi?

G.Grūbe: Jā, ir izskatījusi. Materiāls ir sagatavots, lai to varētu tūlīt pavairot.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir izdalīts?

G.Grūbe: Materiāls nav izdalīts sakarā ar to, ka nav iekļauts darba kārtībā. Tas ir sagatavots, lai tūlīt varētu pavairot un izdalīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons!

A.Aleksejevs: */Es lūgtu iekļaut dienas kārtībā šādus jautājumus.

Pirmais. Par politisko stāvokli republikā sakarā ar VDK priekšsēdētāja 11.02.1991. vēstuli Augstākajai padomei.

Otrais. Par sabiedriski politisko un citu organizāciju aicinājuma Augstākajai padomei izskatīšanas norisi.

Trešais. Par deputātu tiesību uz likumdošanas iniciatīvas garantijām un garantijām šo tiesību pārkāpšanas gadījumos.

Un pēdējais jautājums. Par deputātu komisijas izveidošanu Centrālās vēlēšanu komisijas darba un iespējamās aptaujas rezultātu izkropļošanas izpētei. Sava viedokļa pamatojumu es izteikšu vēlāk. Paldies./

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi Aleksejev, iesniedziet rakstiski savus priekšlikumus. Lūdzu, otrais mikrofons!

A.Kiršteins: Es ierosinu rīt, 27.martā, kā pirmo izskatīt grozījumus Ministru padomes 32.lēmumā, izslēdzot trīs vārdus: "pierakstīšanos kara komisariātos". Es iesniegšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Rītdienas darba kārtība ir piesātināta ar 8 likumprojektiem, un man ir aizdomas, ka 9.punkts- lēmuma projekts par Imigrācijas lietu departamenta jautājumu izlemšanu varētu netikt izskatīts. Tā kā tas ir ļoti īss jautājums, es domāju, ka tas aizņems ne ilgāk kā minūtes desmit, un es ļoti gribētu lūgt pārcelt šo punktu uz dienas sākumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Paldies. Pulksten 15.00 ir valdības informācija un lēmuma projekts par agrārās reformas nodrošinājumu, bet mēs, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, ļoti lūdzam tomēr atstāt mums pulksten 15.00, jo ir uzaicināti ļoti daudzi pārstāvji no valdības un no pašvaldībām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bekasovam.

M.Bekasovs: */Republikā veidojas visai sarežģīts stāvoklis ar degvielu un smērvielām. Sakarā ar to vakar bija neliela informācija televīzijā par to, ka pret dažām "Degvielas" amatpersonām ierosināta krimināllieta. Acīmredzot vajadzētu dot informāciju deputātiem par "Degvielā" notikušo, par to, kāds ir stāvoklis ar degvielas un smērvielu apgādi. Valdības informācijā ierosinu iekļaut papildu jautājumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Svītrots nekas netiek, neviena komisija neiesniedza atsaukumu saviem iesniegtajiem likumprojektiem to izskatīšanai 26. un 27.martā, tāpēc, lūdzu, balsosim par Prezidija ierosināto darba kārtību. Lūdzu, rezultātu! Paldies. Visi jautājumi iekļauti darba kārtībā.

Deputāts Grūbe- 26.martā pulksten 12.00 "Grozījumi un papildinājumi Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli"" pirmajā lasījumā. Jautājumu nav? Runātāju arī nav. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par- 109. Tiek iekļauts darba kārtībā.

Par nākamo jautājumu nav jābalso, jo deputāts Grūbe jau visu ir paredzējis un saprogrammējis, vispirms jāizskata pirmajā lasījumā, pēc tam- otrajā lasījumā. Vai jūs piekrītat? Lūdzu!

G.Grūbe: Šeit ir ļoti būtiska lieta. Mēs piedāvājam pēc piektā darba kārtības punkta iekļaut rītdien likumprojekta "Par sociālo nodokli" otro lasījumu un zemes nodokļa trešo lasījumu. Tā par zemes nodokli vajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Zemes nodokli es tūlīt likšu uz balsošanu.

G.Grūbe: Jā, bet būtu lūgums to tomēr pēc piektā punkta iekļaut.

Priekšsēdētājs: Taču saprotiet- to mēs lemsim pēc tam, kad tas būs akceptēts pirmajā lasījumā.

27.martā pēc piektā darba kārtības jautājuma izskatīsim grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas likumā "Par zemes nodokli" trešajā lasījumā. Lūdzu, rezultātu! 107- par. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir deputāta Aleksejeva ierosinājums iekļaut darba kārtībā: */"Par politisko situāciju Latvijas Republikā saskaņā ar VDK priekšsēdētāja 11.02.91. vēstuli Augstākajai padomei."/

Ja jums ir jautājumi, lūdzu, nāciet pie mikrofona. No vietas nevajag lietot izsaucienus. Jums ir vēlēšanās sniegt informāciju? Lūdzu!

A.Aleksejevs: */Šī informācija publicēta laikrakstā "Sovetskaja Latvija", kur atzīmēts, ka 11.02.91. VDK priekšsēdētājs nosūtījis vēstuli Augstākajai padomei. Domāju, ka šie materiāli ir Augstākajā padomē un mums... vismaz jāuzzina, kur tie palikuši./

Priekšsēdētājs: Tad kāds ir jūsu jautājums? Jūs gribat iekļaut to darba kārtībā vai jūs gribat uzzināt, kur ir šie materiāli?

A.Aleksejevs: */Es gribu iekļaut dienas kārtībā.../

Priekšsēdētājs: */Paldies. Tad bez liekiem komentāriem./

Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Vairākuma nav- netiek iekļauts. Par- tikai 30 deputāti!

Nākamais jautājums: */"Par sabiedriski politisko un citu organizāciju aicinājuma Augstākajai padomei izskatīšanas norisi."/

Lūdzu! Atvainojiet...

A.Aleksejevs: */Es uzskatīju, ka varēja to izdarīt kā sekretariāta informāciju, jo uz Augstākās padomes adresi vairākkārt ienākuši aicinājumi, uz kuriem organizācijas nesaņem atbildi. Tāpēc es domāju, ka sekretariāts varētu mūs tomēr iepazīstināt, kā praktiski rīkojas ar šādiem aicinājumiem./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 28- par. Vairākuma nav. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais jautājums: */"Par garantijām deputātu likumdošanas iniciatīvu tiesībām."/ Varam balsot? Lūdzu! Rezultātu! 30- par. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Tālāk. Deputāta Kiršteina priekšlikums- 27.martā kā pirmos izskatīt grozījumus Ministru padomes 32.lēmumā, tas ir 1991.gada 23.janvāra lēmums. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 76- par. Tiek iekļauts darba kārtībā.

Man ļoti jāatvainojas deputātam Aleksejevam, es neesmu jums nolasījis viņa ceturto iesniegto jautājumu, kuru viņš lūdz iekļaut mūsu sesijas darba kārtībā. Tas ir šāds: */"Par deputātu komisijas izveidošanu Centrālās aptaujas komisijas darba izpētīšanai,"/ te gan */"Centrālās vēlēšanu komisijas un iespējamo aptaujas rezultātu sagrozīšanas"./

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Lieta tā, ka komisijas protokolu parakstījuši trīs locekļi, neņemot vērā, ka nepieciešami visu komisijas locekļu paraksti. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāpārbauda, vai tas nenoveda pie rezultātu sagrozīšanas, jo tas mums ir svarīgi. Bet likuma pārkāpumu gadījumi ir acīmredzami!/

Priekššēdētājs: Lūdzu, balsosim! Rezultāts! 23- par. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāts Ābiķis ierosināja 27.martā pirmo izskatīt Imigrācijas lietu departamenta izveidošanas lēmuma projektu. Lūdzu, rezultātu! Jūsu priekšlikums pieņemts. Pēc tam pēdējais ir... Pa starpu mūsu deputāts Strīķis lūdza ievērot Prezidija ieteikto darba kārtību, it sevišķi jautājumu izskatīšanas laiku, jo šodien pulksten 15.00 ir valdības informācija. Bet pie šīs valdības informācijas deputāts Bekasovs ierosina noklausīties īsu paziņojumu par visām lietām, kas pašreiz saistītas ar izmeklēšanu apvienībā "Degviela" sakarā ar degvielas piesavināšanos, mahinācijām un tā tālāk. Deputāts Bekasovs pieprasa īsu Latvijas Republikas Prokuratūras informāciju. Lūdzu, balsosim! Rezultātu. 73- par. Šis jautājums tiek iekļauts valdības informācijā, lūdzam par to paziņot Latvijas Republikas Prokuratūrai, ģenerālprokuroram, kurš attiecīgi sagatavos šo informāciju.

Pirmais jautājums- "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR civilkodeksā" pirmajā lasījumā.

A.Endziņš: Lūdzu dot vārdu darba grupas vadītājam profesoram Vēberam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, profesor Vēber, jums vārds! Cik jums vajadzīgs laika? Lūdzu!

J.Vēbers, Latvijas valsts universitātes profesors: Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Augstākā padome jau ir pieņēmusi vairākus likumus no tā likumu komplekta, kura uzdevums ir kardināli grozīt ekonomisko, mantisko attiecību tiesisko regulēšanu. Bāzes likums šajā likumu kopā ir 1990.gada 26.septembra likums "Par uzņēmējdarbību". To tālāk detalizē un attīsta likums "Par akciju sabiedrībām", "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību", "Par līgumsabiedrībām" un pārējie šā veida likumi. Nāks klāt arī citi jauni likumi, kas izskatīti pirmajā lasījumā, kas vēl tikai top. Šie likumi ir tieši vai pastarpināti saistīti ar uzņēmējdarbību, šie likumi ir domāti Latvijas Republikas pilnīgas neatkarības atgūšanai un ir vērsti uz tirgus ekonomikas attīstības atjaunošanu Latvijā, uz sabiedrības sociālās struktūras un sabiedrisko attiecību būtisku izmaiņu. Un šie likumi ir pretrunā ar galveno pastāvošo Latvijas Republikas likumu- "Latvijas PSR civilkodeksu", kurš regulē mantiskās attiecības. Lai novērstu šīs pretrunas starp šiem likumiem un Latvijas Republikas galveno likumu, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus un papildinājumus Civilkodeksā.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, cienījamo profesor! Kolēģi, visi, kuri pašreiz staigājat, runājat pāri zālei, lūdzu, atstājiet zāli!

J.Vēbers: Tātad ir nepieciešams attiecīgs grozījums un papildinājums Civilkodeksā. Latvijai tradicionāli tāpat kā lielākajai daļai kontinentālās Eiropas ir kodificēta civilās likumdošanas sistēma. Atšķirībā no atsevišķām Eiropas, Ziemeļeiropas valstīm šāda kodificēta civilās likumdošanas sistēma paliks arī turpmāk. Tāpēc arī Augstākā padome, pieņemot likumu par uzņēmējdarbību un pārējos minētos likumus, ir uzdevusi sagatavot likumprojektu par Civilkodeksā izdarāmiem grozījumiem un papildinājumiem. Šim nolūkam izveidotās darba grupas vārdā atļaujiet ziņot Augstākajai padomei par izskatīšanai iesniegto likumprojektu.

Pirmkārt, projekts, ko iesniedza Ministru padome, ir akceptēts Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisijā. Vispirms es gribētu uzsvērt, ka šodien runa var būt tikai par neatliekamiem grozījumiem un papildinājumiem spēkā esošajā Latvijas PSR civilkodeksā, kas izriet no būtiski jaunas un no spēkā esošajā Civilkodeksā atšķirīgas likumdošanas, un es domāju, ka tas ir tikai pirmais solis ceļā uz jauna Latvijas Republikas Civilkodeksa izveidošanu, kura projekta izstrādāšana ir ļoti aktuāls tuvākās nākotnes uzdevums.

Otrkārt, uzņēmējdarbība un tās paveidi skar ne tikai šauru Civilkodeksa normu grupu par tiesību subjektiem, tas ir, personām, kā tas varētu likties, bet arī daudzas Civilkodeksa vispārējās normas, kā arī īpašuma tiesības, saistību tiesības, mantošanas tiesības un citas sadaļas. Tāpēc, sagatavojot projektu, pirms tam ir nepieciešams pārskatīt visas Civilkodeksa normas. Latvijas PSR civilkodekss pagaidām mantiskās attiecības reglamentē atbilstoši administratīvi birokrātiskā sociālisma modelim. Turpmāk Civilkodeksā, kas vispusīgi reglamentē tirgus attiecības, tirgus ekonomikas attiecības, kur pilsoņiem vairs nav tikai patērētāju loma, bet tie aktīvi piedalās ražošanā, izlietojot šim nolūkam savu īpašumu, ir nepieciešams paplašināt fizisko personu mantošanas tiesības, līguma tiesības.

Treškārt, iesniedzamajā likumprojektā nav paredzēti grozījumi īpašuma tiesību sadaļā, tas ir, Civilkodeksā. Tas ir tāpēc, ka Augstākā padome jau 1990.gada septembrī pirmajā lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR civilkodeksā". Otrajā sadaļā pēc darba grupas ieskata abi šie projekti turpmākajā izskatīšanas gaitā ir jāapvieno vienā likumprojektā, lai otrais lasījums ir kopīgs.

Ir sagatavots vēl viens papildprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Civilkodeksā" sakarā ar akciju sabiedrību un citām sabiedrībām. Arī šis projekts deputātiem, cik man zināms, ir izdalīts, to vajadzētu pievienot šim likumprojektam, un turpmākajā izskatīšanas gaitā apvienot.

Lai nodrošinātu tirgus ekonomikas attiecības atbilstoši vienotai terminoloģijai Civilkodeksā un jaunākajā likumdošanā attiecībā uz mantisko tiesību dalībnieku nosaukumiem un ekonomētu likumdošanu, tiek ierosināts visā Civilkodeksā vārdu "pilsonis" aizstāt ar vārdiem "fiziskā persona". Es gribu runāt vispirms par grozījumiem, kuri skar visu Civilkodeksu kopumā un pēc tam atsevišķi. Vārdu "fiziskā persona" tradicionāli civillikumdošanā lieto daudzās valstīs, kur ir kodificētā likumdošana, arī Latvijas Republikas 1937.gada civillikumā, arī Krievijas federācijas 1922.gada Civilkodeksā, kurš Latvijas teritorijā bija spēkā līdz 1964.gadam. Tā tas ir arī Šveices, Zviedrijas, ASV un Polijas, kā arī citu valstu likumdošanā. Tāpēc es domāju, ka šis termins vairāk atbilst mantisko attiecību subjektam tirgus attiecībās. Tāpat tiek ierosināts likumdošanas ekonomijas nolūkā, lai nebūtu jāskar atsevišķi panti, aizstāt vārdus "sociālistiskā organizācija", "valsts kooperatīvā" un "cita sabiedriskā organizācija". Šī triāde ir daudzos civilkodeksos, un to varētu aizstāt ar vārdu "organizācijas". Tas ir nepieciešams tāpēc, ka mantiskās attiecībās kā dalībnieki juridiskās personas vairs nav tikai sociālistiskās organizācijas, bet jebkura cita organizācija, arī reliģiskās un tamlīdzīgi. Mums ir jārēķinās ar to kopējo tendenci, kāda pašlaik ir likumdošanā arī kaimiņvalstīs. Arī PSRS likumdošanas aktos un likumprojektos mēs vairs nesastopam tādus apzīmējumus kā "sociālistiskās organizācijas", kā "sociālistiskais īpašums" un tamlīdzīgi. Tas ir nolūkā, lai izvairītos no likuma normu, kuras regulē konkrētas mantiskās attiecības, pārliekas idealizācijas. Tur šis periods bija ļoti raksturīgs sākot ar 1960.gadu.

Tālāk šajā sakarā tiek ierosināts likumprojektā izslēgt Civilkodeksa preambulu, kas turpmāk ir nepieņemama sakarā ar mantisko attiecību pārveidošanu atbilstoši tirgus ekonomikai. Civilkodeksa preambula ir pilnīgā pretrunā ar pašreizējās likumdošanas burtu un garu. Tai ir politisks un deklaratīvs raksturs- piemēram, par komunisma tehniskās bāzes radīšanu, par sabiedrisko attiecību pārveidošanu komunistiskās, par sociālistiskā valsts īpašuma tālāku nostiprināšanu, par pilsoņa īpašuma lomas tālāku samazināšanu un tā tālāk. Tāpēc tiek ierosināts šo preambulu izslēgt un būtiski pārveidot civilkodeksa 1. un 5.panta redakcijas, kā arī izdarīt attiecīgus grozījumus citos Civilkodeksa pantos.

Ļoti daudzas Civilkodeksa normas satur un atsaucas uz PSR savienības likumiem vai PSR savienības likumdošanu. Tas mums bija raksturīgs sevišķi agrākajos gados. Atbilstoši Latvijas Augstākās padomes 1989.gada 28.jūlija deklarācijai par Latvijas valsts suverenitāti, saskaņā ar kuru Latvijas PSR teritorijā tiek atzīta Latvijas PSR likumu augstākā vara, tiek ierosināts norādīt, ka šajās kodeksa normās ir saprotami tikai tie PSRS likumi vai citi likumdošanas akti, kuri bija spēkā Latvijas PSR teritorijā līdz 1990.gada 4.maijam un kuri atbilst pašreizējai konstitūcijai. Tādi ir vispārējā rakstura grozījumi attiecībā uz visu Civilkodeksu.

Tālāk par atsevišķiem grozījumiem pie atsevišķām sadaļām un pantiem. Būtiski ir ierosinātie grozījumi Civilkodeksa pirmās sadaļas otrajā nodaļā- "Personas". Likums par uzņēmējdarbību un citi ar to saistītie likumi noteic pilnīgi citādu fizisko personu jeb pilsoņu tiesību saturu nekā tas, kas ir paredzēts Civilkodeksa 10.panta pašreizējā redakcijā. Tagad fiziskās personas kā uzņēmējdarbības dalībnieki ir ar daudz plašāku civiltiesību spēku, kas groza viņu iespējas dažādās mantiskajās attiecībās. Un visu to uzskaitīt vienā pantā nav iespējams, un nav arī nekādas vajadzības. Ievērojot to, ka Civilkodeksa 9.pantā jau būtībā ir dots tiesību satura uzskaitījums, tas ir, spēja būt apveltītam ar visām civiltiesībām un pienākumiem, 10.pants ir uzskatāms par lieku, un tāpēc tiek ierosināts to izslēgt. Atbalstu civilkodeksos šāda satura panta vispār nav. Ja mēs gribam īstenībā šo 10.pantu izprast, tad jāteic, ka tas ir vērsts uz to, lai ierobežotu pilsoņu, fizisko personu iespējas mantisko attiecību jomā. Tas neatbilst principā, jo te ir atļauts viss, kas nav aizliegts ar likumu.

Tālāk. Pilnīgi jaunā redakcijā tiek ierosināts izteikt Civilkodeksa pirmās sadaļas otrās nodaļas otro daļu- "Juridiskās personas". Lai aptvertu visas organizācijas kā uzņēmējdarbības dalībniekus, izejot no likuma par uzņēmējdarbību (gan juridiskās personas tieši, gan organizācijas, kurām nav juridiskās personas tiesību), tiek ierosināts izveidot šajā vietā divas pastāvīgas daļas, pirmkārt, juridiskās personas kā otro daļu un kā trešo daļu- personu apvienības līgumsabiedrībā.

Likumprojektā tiek dots juridiskās personas jēdziens un norādīts par juridisko personu, vai atzīst vienas fiziskas personas uzņēmumu. Tas var likties diezgan dīvaini- kā tad viena persona, fiziskā persona, var būt par juridisko personu. Taču pasaules praksē tas ir pazīstams gadījums, un šeit varētu dot attiecīgu norādījumu, ka tas ir tad, ja šī fiziskā persona ir nošķīrusi daļu savu īpašumu uzņēmējdarbības veikšanai. Tas ir lasāms jums iesniegtajā projektā. Varētu būt arī cits formulējums. Te varētu dot šādu redakciju, ka par juridisko personu atzīstams arī vienas personas uzņēmums, kas ir nodibināts un reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā. Tas likuma formulējumam var būt izdevīgs.

Tālāk. Civilkodeksa 24.pantā, ievērojot pašreizējo stāvokli, tiek dota pilnīga juridisko personu klasifikācija, tajā ir norādīts, ka juridiskās personas statuss uz likuma pamata ir arī valstīm un pašvaldībām, kā tas ir sastopams citu valstu likumdošanā. Ir regulēti visa veida un ne tikai uzņēmējdarbības juridisko personu kopīgie organizatoriskie un darbības principi, juridisko principu rašanās un izbeigšanās, kā arī atbildības pamatjautājumi.

Civilkodeksā no 38. līdz 40.pantam ir ierosināts regulēt visa veida līgumsabiedrību kopīgos jautājumus. Mūsu darba grupa uzskata, ka civilkodeksā kā galvenajā likumdošanas aktā ir jābūt dotiem visiem pamatjēdzieniem, pamatklasifikācijai attiecībā uz visām organizācijām.

Par pārējiem Civilkodeksa vispārējās daļas grozījumiem, kuri ir ļoti būtiski. Tiek ierosināts izslēgt no Civilkodeksa 49.pantu, kurā ir noteikts izņēmums no tā sauktās restitūcijas, tas ir, agrākā stāvokļa atjaunošanas gadījumos, ja darījumu atzīst par spēkā neesošu, proti, šajā 49.pantā ir paredzēts- ja darījums ir bijis slēgts ar sociālistiskās valsts un sabiedrības interesēm pretēju mērķi, tad pušu iegūtais netiek atdots atpakaļ, bet tiek piedzīts valsts labā. Šādi darījumi līdz šim sastopami praksē, piemēram, komerciālā starpniecība, darījumi ar ārvalstu valūtu, darījumi ar zemi. Tagad sakarā ar jauno likumdošanu par uzņēmējdarbību mēs vairs nevaram uzskatīt šādus darījumus par valsts un sabiedrības interesēm pretēju mērķi, piemēram, darījums ar valūtu likumā noteiktajā kārtībā. Tādā gadījumā šis pants ir lieks un tas ir izslēdzams.

Tālāk. Tiek ierosināts izdarīt grozījumus 79.pantā- par prasības noilguma termiņiem. Līdz šim pastāvēja tāda kārtība, ka tajās mantiskajās attiecībās, kurās piedalās fiziskās personas, pilsoņi, šis termiņš ir trīs gadi, bet organizāciju starpā- tikai viens gads. Tagad, kad visiem mantisko attiecību dalībniekiem- fiziskajām personām, ģimenei, juridiskajām personām, jebkurai organizācijai- ir juridiski vienādas iespējas, šim pantam vairs nav nozīmes.

Tālāk. Ievērību pelna 91.pantā ierosinātais grozījums, kas nav tik cieši saistīts ar likumu "Par uzņēmējdarbību", bet ar likumu "Par īpašumu", ar Konstitūcijas 12.pantu, kas nosaka, ka Latvijas Republika atzīst un vienādi aizsargā jebkuras īpašuma tiesības. 91.pantā otrais punkts (noteikums par to, ka valsts organizāciju prasījumiem par valsts mantas atdošanu no citu organizāciju un fizisko personu nelikumīga valdījuma nepiemēro prasību noilgumu) ir krasā pretrunā ar likumdošanu par uzņēmējdarbību un vienādu īpašuma tiesību aizsardzību. Tāpēc es un darba grupa uzskatām, ka šis pants turpmāk vairs nevar greznot Latvijas Republikas Civilkodeksu.

Tālāk. Likums par uzņēmējdarbību ietekmē pārējās Civilkodeksa sadaļas, sevišķi saistību tiesības un mantošanas tiesības. Saistību tiesību sadaļā tiek ierosināti daudzi grozījumi- gan redakcionāla rakstura, gan arī pēc būtības. Īsi par pēdējiem. Svarīgs ir grozījums 210.pantā- par naudas saistību ar valūtu. Šā panta līdzšinējais teksts bija tāds, ka naudas saistībām jābūt izteiktām un apmaksātām tikai padomju valūtā. Tas vairs neatbilst faktiskajiem apstākļiem, un tāpēc tiek ierosināts, ka naudas saistībām jābūt izteiktām un apmaksātām tādā naudā, kāda ir apgrozībā Latvijas Republikas teritorijā, vai arī pēc pušu vienošanās jebkuras valsts valūtā, ja Latvijas Republikas likumos nav noteikts citādi. 212.pantā tiek ierosināts atcelt vispārējo aizliegumu procentus naudas saistībām. Tas attiecas gan uz pilsoņiem, gan uz fiziskajām personām, gan arī uz juridiskajām personām. Paredzēts, ka procenta ņemšana naudas un citās saistībās ir atļauta, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Un šajā sakarā 286.pantā ir paredzēts grozījums. Proti, aizdevuma procentus līguma puses nosaka vienojoties, ja likumā nav noteikts citādi. Lai neradītu dažādību tiesiskajā stāvoklī, dažādiem uzņēmējdarbības dalībniekiem- fiziskajām personām un organizācijām- ir lietderīgi izslēgt tās Civilkodeksa normas, kas līdz šim noteica īpatnības valsts un kooperatīvajām organizācijām, jo ar saimniecisko darbību līdz šim varēja nodarboties praktiski tikai šīs organizācijas. Tas attiecas uz grozījumiem, kas ir ierosināti Civilkodeksa 232.panta otrajā daļā, 323.panta ceturtajā daļā, 234.panta otrajā daļā, 241.panta otrajā daļā, 296.panta otrajā daļā, 297.panta otrajā daļā. Būtisks ir ierosinājums grozīt 249.pantu- par pirkšanu un pārdošanu par līgumcenām. Tiek proponēta šāda redakcija, ka preces pārdod par valsts noteiktajām cenām vai līgumcenām. Tas ir normāls gadījums, ja likumā nav noteikts citādi. Ievērojot uzņēmējdarbību lauksaimnieciskajā ražošanā, ir nepieciešams pilnīgi grozīt 24.nodaļu, kura saucas "Lauksaimniecības produkcijas valsts iepirkums no kolhoziem, padomju saimniecībām un citām saimniecībām". Visa šī 24.nodaļa tiek dota pilnīgi jaunā redakcijā, tā ir ļoti īsa un tā attiecas uz visiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, arī uz zemnieku saimniecībām, ne tikai uz paju sabiedrībām un citām, kādas vēl veidosies. Un tas attiecas arī uz dažādām lauksaimniecības produkcijas iepirkuma formām.

Tālāk par darbuzņēmumu. Sakarā ar to, ka fiziskā persona ir tāds pats uzņēmējdarbības dalībnieks kā organizācijas, ir nepieciešams dot jaunu redakciju Civilkodeksa 368.pantam, paredzot, ka fiziskā persona var uzņemties darba izpildīšanu pēc darbuzņēmuma līguma atbilstoši likumam par individuālo darbu vai uzņēmējdarbību. Abas šīs darbības formas ir vienlīdz atļaujamas, un te katra fiziskā persona var izlemt, vai viņa vienpersonīgi uzņemsies šo darbuzņēmumu vai kopā ar saviem ģimenes locekļiem atvērs atbilstoši uzņēmējdarbības likumdošanai attiecīgu firmu. Tika ierosināts uz fizisko personu kā darbuzņēmēju attiecināt visus darbuzņēmuma līguma noteikumus tāpat kā uz organizācijām. Sakarā ar to vairs nav nepieciešama Civilkodeksa 369.panta 2.daļa, 376.panta beigas, kā arī 383.panta 3.daļas pēdējais teikums, un tos ierosināts izslēgt.

Par komisiju. Tas ir ļoti svarīgs līgums tieši attiecībā uz šo saimniecisko darbību. Ierosināts ir izdarīt vairākus grozījumus normās par komisijas līgumu, piemēram, izslēgt tās Civilkodeksa 403.panta un 407.panta daļas, kas attiecas uz speciāliem komisijas noteikumiem kolhoziem kā komitentiem, jo turpmāk acīmredzot notiks šo kolhozu pārveidošana. Ievērojot kopīgās darbības līgumu nozīmi līgumsabiedrību radīšanā un to darbībā, tiek ierosināts būtiski grozīt kopīgās darbības līguma jēdzienu. Spēkā esošā likumdošana nepieļauj kopīgās darbības līguma noslēgšanu starp fiziskajām personām un sociālistiskām organizācijām. Šāds noteikums ir pretrunā ar likumu par uzņēmējdarbību, un tāpēc tiek ierosināts jauns- 433.pants, tas ir pilnīgi formulēts projektā.

Likumdošana par uzņēmējdarbību skar apdrošinājuma attiecības divējādās nozīmēs. Pirmkārt, tas nozīmē atteikšanos no valsts apdrošinājuma monopola, un, otrkārt, mēs iesakām 451.pantā norādīt tieši uzņēmējdarbības kā tādas apdrošināšanu, kas līdz šim likumdošanā nebija paredzēta- ka uzņēmējs var brīvi izvēlēties izdarīt apdrošinājumu valsts apdrošināšanas iestādē vai apdrošināšanas sabiedrībā.

Tālāk par norēķinu un kredītu attiecībām. Uz jauniem pamatiem balstās arī norēķinu un kredītu attiecības Civilkodeksa 41.nodaļā. Te ir noteikti tikai paši pamatjautājumi, jo šo attiecību regulēšana detalizēta speciālos likumdošanas aktos. Bet arī šajos pamatnoteikumos akcents pamatā, mūsuprāt, ir jāpārceļ no vissavienības uz Latvijas Republikas likumdošanu, kas attiecīgi tiek ierosināts 455., 457., 459.panta jaunajā redakcijā.

Būtisks ir jautājums par kaitējuma nodarīšanu un atlīdzināšanu. No 43.nodaļas pantiem šeit vajadzētu atzīmēt vienu- 485.panta otro daļu. Kas tajā ir paredzēts? Tajā līdz šim ir paredzēts, ka var samazināt noteiktā kaitējuma atlīdzības apmēru, ja kaitējumu ir nodarījis pilsonis, piemēram, ja pilsonis, braucot ar savu transportlīdzekli, ir nodarījis kaitējumu, tad viņam kaitējuma atlīdzināšanā tiek ņemts vērā mantiskais stāvoklis un viņš daudzos gadījumos tiek atbrīvots no pilnīgas atbildības. Turpretim, ja kaitējums radīts, lietojot organizācijas transportlīdzekli, tad tā atbild pilnā apmērā. Starp tiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, piemēram, taksometru īpašnieki vai taksometru firmas valdītāji, tiem, kuri nodarbosies ar cita veida uzņēmējdarbību, kas ir sabiedriski bīstama, kam piemīt paaugstināta bīstamība, es domāju, tagad ir jāliek vienlīdzības zīme, un visiem šiem uzņēmējdarbības subjektiem un tām fiziskajām personām, kuras nodarbosies ar individuālo darbu vai uzņēmējdarbību pieminētajā sfērā, ir tāpat jāatbild pilnā mērā.

Jautājumā par 44.nodaļas likteni. 44.nodaļa paredz saistības, kas rodas sakarā ar sociālistiskā īpašuma glābšanu. Ievērojot Konstitūcijas noteikumu par jebkuru īpašuma vienādu aizsardzību, tas ir izteikts Konstitūcijas 12.pantā, un šeit ir iespējami divi varianti. Pirmais (abi šie varianti ir ierosināti)- izslēgt no šīs nodaļas virsraksta un Civilkodeksa 492.panta vārdu "sociālistiskais" un attiecināt šā panta noteikumus ne tikai uz organizācijām, bet arī uz fiziskajām personām, uz fizisko personu īpašumu. Otrais variants- pilnīgi izslēgt šo nodaļu no civilkodeksa. Līdz ar to nekāda zaudējuma nebūtu.

Par autortiesībām. Nolikums par uzņēmējdarbību liek izdarīt grozījumus arī autortiesībās, un tādējādi šeit ir ierosināti grozījumi 519., 526., 531., 533., 534., 535.pantā, jo publicētājs, kas šajos pantos ir minēts līdz šim, var būt ne tikai organizācija, bet arī fiziskā persona.

Par mantošanas tiesībām. Ievērojot to, ka fiziskās personas īpašumā tagad var būt ne tikai patēriņa priekšmeti, bet arī ražošanas līdzekļi, uzņēmumi, uzņēmumu kompleksi, viņai var piederēt statūtu sabiedrību vērtspapīri, obligācijas un tā tālāk., viņa var būt līgumsabiedrību dalībniece, ir nepieciešams grozīt dažus mantošanas tiesību noteikumus. Runa šeit ir, pirmkārt, par Civilkodeksa 572.pantu, ko vajag papildināt. Un šis papildinājums ir domāts, lai nodrošinātu kreditoru pretenzijas no mantojuma masā ietilpstošās uzņēmuma darbības, kā arī papildināt 578.pantu, lai nodrošinātu uzņēmēja mantinieku un viņa līdzīpašnieku intereses uzņēmēja, tas ir, fiziskās personas, nāves gadījumā.

Tiek ierosināts izslēgt Civilkodeksa 583.pantu, to jau pagājušajā nedēļā šeit pieminēja, ka tās esot lauksaimniecības problēmas, kas regulēja mantošanas īpatnības kolhoznieku sētā. Tāds pants vairs turpmāk nebūtu vajadzīgs.

Tas attiecas uz šo pamatnormatīvo aktu- likumu par līgumsabiedrībām. Kā es jau sacīju, ir iesniegts arī papildprojekts. Tas attiecas uz šīm konkrētajām sabiedrībām, akciju sabiedrībām. Grozījumi nav būtiski. Tie galvenokārt ir redakcionāla rakstura, kas izriet no šiem jaunajiem normatīvajiem aktiem.

Beidzot es gribu pieminēt jautājumu, kuru šodien nav paredzēts Augstākajai padomei apspriest, bet kurš ir saistīts ar likumdošanu par uzņēmējdarbību, proti, mums ir jāizdara steidzami grozījumi arī Laulības un ģimenes kodeksā. Darba grupa šādu projektu ir izstrādājusi, un tas Augstākajai padomei ir iesniegts. Proti, ņemot vērā, ka tagad fizisko personu, pilsoņu ģimenes locekļu, laulāto īpašumā var atrasties ne tikai patēriņa priekšmeti, bet arī ražošanas līdzekļi, ir nepieciešams izdarīt kardinālus grozījumus, piemēram, paredzēt laulības līguma noslēgšanu, kā tas ir citu valstu likumdošanā, lai strīdus gadījumā- un mums ir ļoti daudz strīdu tajos gadījumos, kad laulības tiek šķirtas, turklāt mūsu republika ir viena no aktīvākajām laulību šķiršanā- mēs varētu izšķirt šos strīdus tā, lai neciestu uzņēmējdarbība. Un, otrkārt, mēs tagad laikam nedomāsim par to, kā varētu piespriest vienu ceturto daļu alimentu no tām summām, kas tiek uzkrātas, kapitalizētas uzņēmējdarbībā. Ja, teiksim, būs desmit tūkstošu vai simts tūkstošu lieli ienākumi mēnesī, es domāju, ka viena bērna uzturam mēs nepiešķirsim 25 tūkstošus. Tas būtu apmēram tā, lai jūs saprastu, kāda veida šie grozījumi ir. Pateicos par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai sekretariātam ir jautājumi? Pirms mēs sākam uzmanīgi uzklausīt jautājumus, es gribētu vēlreiz vērsties pie jums, kolēģi deputāti. Visnotaļ ir apsveicama deputātu aktivitāte šajā namā ārpus deputātu komisiju nama. Taču mūsu procedūra neparedz tāda veida izdarību, ko pašreiz dara deputāts Silārs,- pagriež muguru referentam, jā, mūsu procedūra to vienkārši neparedz šajā plenārsēžu zālē. Varbūt aizejiet uz aizmugures rindām un ļoti aktīvi risiniet savus jautājumus, kā pašreiz to dara deputāts Kostins un, ja man brilles pareizi rāda, deputāts Kiršteins. Un tāpēc, pamatojoties uz mūsu procedūru, es izsaku piezīmi deputātam Geidānam, kurš traucē deputātu Kiršteinu, deputātam Kostinam, kurš traucē deputātu Dīmani, deputātam Lucānam, kurš traucē deputātu Ūdri, deputātam Šļakotam, kurš traucē deputāti Seili, un deputātam Jagupecam, kurš turpina traucēt deputātu Dīmani. Jā, protams, arī deputāts Aleksejevs ir pārvietojies uz aizmugures rindām uz sarunām. Un visi kopā traucē mūsu ziņotājam profesoram Vēberam un, protams, visiem tiem deputātiem, kuri ir sekojuši šiem likuma pantiem. Jautā deputāts Freimanis.

J.Vēbers: Tā, es gribētu pateikt vienu piebildīti...

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

J.Vēbers: Tā kā šo projektu ir izstrādājis ne tikai profesors Vēbers, bet arī pārējie kolēģi, atbildes varēs sniegt arī profesors Torgāns un, ja gribēs, arī docents Rozenfelds.

Priekšsēdētājs: Tomēr jūs tad, lūdzu, attiecīgi regulējiet! Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man ir jautājums no ārlietu viedokļa. Tas attiecas uz 24.pantu šinī grāmatiņā, jā, un to pašu otro punktu tajā pielikumā, kas vēl ir klāt.

Sakiet, lūdzu, vai šajā pielikumā 2.punkts, kur ir runa par to, ka vajag papildināt 24.pantu jaunā redakcijā ar to, ka juridiskās personas statuss var būt ārvalstu juridisko personu filiālēm un pārstāvniecībām, vai šis pants nav pārāk ierobežojošs? Vēl jo vairāk tāpēc... Tātad- vai tās ir vienīgās ārvalsts institūcijas, kurām ir juridisko personu statuss? Jo, redziet, ja mēs paskatāmies nākamajā, 11.apakšpunktā, kur ir runāts, ka ārvalstu uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, kur ir runāts, ka ārvalstu uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi var sākt savu darbību Latvijā ar finansu ministra atļauju, tas jau nozīmē, ka jebkurš ārzemju uzņēmējs tomēr ir juridiskā persona. To mēs atzīstam ar šo pielikumu 11.pantā. Tātad- vai 2.panta formulējums nav vienkārši jāpaplašina?

J.Vēbers: Uz šo jautājumu es lūgtu atbildēt profesoru Torgānu. Es varu pateikt to, ka dažādās valstīs juridiskās personas tiek traktētas ļoti dažādi. Ir valstis, kurās vispār nepazīst šo teicienu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Vēbers: ...Juridiskās personas kā tādas. Mums tradicionāli tās pazīst. Es domāju, ka šeit nekas netiek ierobežots, ja ārvalstu fiziskās personas mums var būt juridiskās personas, bet mūsu pašu fiziskās personas ne vienmēr būs juridiskās personas. Tā ka šeit...

Priekšsēdētājs: Profesor Torgān, lūdzu!

K.Torgāns, Latvijas valsts universitātes profesors: Es domāju, ka pēc tā teksta, kur ir nosaukts, ka juridiskās personas var būt visi uzņēmumi, statūtu sabiedrības, kur ir saprotams, ka arī ārvalstu un mūsu. Tā ka ar to ir aptverti arī ārzemnieki. Bet par filiālēm tiešām ir atsevišķa runa, un šinī paketē vēl neiegāja tas, kas būs nākamajā paketē, ka ārvalstīs var būt filiāles ar juridiskās personas tiesībām un tad tās varētu būt arī Latvijā, un Latvijas uzņēmumu filiāles arī ārzemēs, kur to likumi atļauj būt filiālēm ar juridisko personu tiesībām. Bet pasludināt, ka visas filiāles Latvijā var būt arī ar juridiskās personas tiesībām,- tas nozīmē radīt jucekli, kad vairs neatšķiras, kas ir uzņēmums, kas ir filiāle. Tomēr tās ir divas dažādas lietas.

J.Freimanis: Piedodiet, vai jūs uzskatāt, ka individuālais biznesmenis ir iekļauts šajos punktos? Vai individuālā biznesmeņa darbība ir aptverta?

K.Torgāns: Individuālais uzņēmums ir iekļauts.

J.Freimanis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Tā kā te skarti daudzi panti, cerams, ka es varu uzdot jautājumus par vairākiem pantiem. Pirmkārt, kāpēc cienījamie autori ir atstājuši negrozītu 8.pantu? Tātad mēs uzskatām, ka attiecībā uz savienotajām republikām šeit būs citādāka šīs civilās likumdošanas piemērošana nekā, teiksim, uz ārvalstīm?

J.Vēbers: Tā, runājot par 8.pantu, jāteic, ka tas patiešām grozīts nav. Es domāju, ka mēs esam, kā jau sacīju, ceļā uz jaunu Civilkodeksa veidošanu, un tas ir diezgan tuvs darbs. Tā ka tiks dotas šīs normas. Pagaidām tās mums ir tā sauktās iekšējās kolīziju normas kā princips, ka mēs, izskatot mūsu tiesā lietas, piemērojam savu likumdošanu un ka tikai izņēmuma gadījumos var būt runa par citas republikas likumdošanas piemērošanu, tas ir starptautisko privāttiesību jautājums plašākā mērogā. Te ir pēdējā sadaļa Civilkodeksā, kas attiecas uz ārvalstīm, bet, kas attiecas uz savienotajām republikām līdz šim PSRS sastāvā, tad tika piemērots šis pants, nevis pants par ārvalstu likumdošanu. Es domāju, ka tas negrozīs nekādas attiecības un praksē neradīs neskaidrības.

E.Krastiņš: 293.panta trešajā daļā ir noteikts, ka termiņš īres līgumam, ko noslēdz valsts, kooperatīvās un sabiedriskās organizācijas, nedrīkst pārsniegt laiku, kāds noteikts attiecīgajā tipveida iznomāšanas līgumā. Vai jūs uzskatāt, ka ir lietderīgi šo normu atstāt Civilkodeksā jaunajos uzņēmējdarbības apstākļos?

J.Vēbers: Pie šā jautājuma, pie saistību tiesību sadaļas, strādāja profesors Torgāns.

K.Torgāns: Es atvainojos- šai grupai bija uzdevums sagatavot tos labojumus, kas tieši izriet no likumiem par uzņēmējdarbībām. Tā kā deputāti šo jautājumu nebija apsvēruši un ir vajadzīgs pilnībā pārstrādāt visu kodeksu, tad mēs visas šīs problēmas, kas šodien var parādīties, neesam ietvēruši, jo nespējām ietvert.

E.Krastiņš: Tātad tur nav nekāda cita slēpta nodoma?

J.Vēbers: Nē nav. Es vēl varu paskaidrot, ka grozāmi ir ļoti daudzi panti, gandrīz katrs otrais, ja ne pat vairāk, taču mūs ierobežoja, lūk, šis norādījums, ka sakarā ar uzņēmējdarbību. Mēs jau tā esam izgājuši ārpus šiem ietvariem, piemēram, par 91.pantu es jau sacīju, tas ir sakarā ar Konstitūcijas grozījumu, bet acīmredzot ir nepieciešams. Likumdošana būs vēl arī par kreditēšanu un citu, kas prasīs attiecīgus grozījumus. Šis mūsu kodekss var palikt ļoti raibs, tas, ja tā var teikt, būs kā Arlekīna tērps. Tas ir nenormāls stāvoklis, taču tas ir domāts tikai pārejas periodam, kamēr mums būs jaunais kodekss, kura visas normas būs pavisam citādas.

E.Krastiņš: 459.pantā ir teikts, ka piedziņu uz pilsoņu, tas ir, uz fizisko personu noguldījumiem var vērst tikai sakarā ar krimināllietu. Kā tas saskanēs tagad ar likumā "Par uzņēmējdarbību" noteikto kārtību, ka ir šī pilnā mantiskā atbildība par savām saistībām? Vai tur noteikti būs jāierosina krimināllieta? Vai tomēr šeit nevajadzētu paredzēt kārtību, ka arī civilprasības veidā varētu tikt piedzīta no privātuzņēmēja...?

J.Vēbers: Jā, es saprotu... Es tā domāju. Tas ir tas pats, ko es jau sacīju, vēl būs daudz jaunu likumu, konkrēti, arī likums, kas regulēs banku darbību un kredītiestāžu darbību. Mēs negribējām uzņemties šo funkciju un dot savus priekšlikumus jau ārpus uzņēmējdarbības likuma ietvariem.

E.Krastiņš: Bet tas ir tiešā saistībā ar uzņēmējdarbību... Ja šīs normas nav- tas nozīmē, ka pilnā atbildība kā tāda vispār nepastāv.

K.Torgāns: Es domāju, ka varētu skaidrot tā, ka šinī pantā vispār nav runas par apjomu, cik var dzēst. Te ir runa par procedūru, ka ir jāglabā noslēpumi par kontiem bankā un agrākajās krājbankās, ka tur var iejaukties un izprasīt, kā arī, otrs, izdarīt piedziņas tikai tiesas kārtībā un īpašos gadījumos. Te ir domāts tādā nozīmē.

E.Krastiņš: Bet tur ir tikai krimināllietas...

K.Torgāns: Krimināllietai vajadzētu būt un arī...

J.Vēbers: Bet tur ir arī parādīts...

K.Torgāns: ...alimentu lietas un...

J.Vēbers: Es domāju, ka ir iespējams arī tāds variants, ka, ņemot vērā deputātu izteikumus, otrajā lasījumā var papildināt.

E.Krastiņš: Jā, ja autori uzskata to par iespējamu, tad es domāju, ka vajadzētu ieviest šādu normu.

Tagad par 23.panta pēdējo daļu, kur ir teikts: "Par juridisko personu atzīstams arī vienas fiziskās personas uzņēmums likumā noteiktajā kārtībā." Kā es saprotu, tad pašreiz likumā noteiktā kārtība ir tāda, ka šī fiziskā persona izveido sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību. Vai jums te ir domāta kāda cita likumā noteiktā kārtība?

J.Vēbers: Nē, šis formulējums ir tikai visu aptverošs. Ja tas, kas ir jums iesniegtajā likumprojektā, varbūt ir mazāk izdevīgs, un pēc tam mums iznāks... Jā, jebkurš var būt individuāls...

E.Krastiņš: Bet pārējie jau ir paredzēti, ka tie darbojas ar pilnu juridisku atbildību un tur netiek veidota kāda īpaša juridiskā persona. Ja grib norobežot daļu sava īpašuma īpašā veidā, tad tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

J.Vēbers: Nu, tas...

E.Krastiņš: Pašlaik, cik es saprotu, tā ir.

J.Vēbers: Jā, es domāju, ka tas ir visparastākais gadījums. Tā kā mantiski jau būs tā, ka vajadzēs norobežot...

E.Krastiņš: Un pēdējais jautājums par 24.pantu. Šeit ir kategoriskā formā pateikts, ka juridiskās personas ir uzņēmumi. Taču ne katrs uzņēmums ir šī juridiskā persona, bet tikai tādā gadījumā, ja likumā noteiktajā kārtībā tam ir juridiskās personas tiesības.

J.Vēbers: Jā. Redziet, tā- tas jau attiecas uz visu šo klasifikāciju. Juridiskās personas ir... un uzskaitītas visas tās kategorijas...

E.Krastiņš: ...vai, kas var būt...

J.Vēbers: Tā kā ne tikai uzņēmumi, bet arī visas pārējās, kas var būt...

E.Krastiņš: Var būt...

J.Vēbers: Nē, tad, ja mēs lietosim terminu "var būt", tad mēs spriedīsim, ka tas var būt vai nevar būt, bet te visos šajos gadījumos tās ir juridiskās personas.

E.Krastiņš: Bet likumā par uzņēmējdarbību taču ir teikts, ka uzņēmumam var būt un var nebūt šis juridiskās personas statuss.

J.Vēbers: Runājot par likumu "Par uzņēmējdarbību", jāsaka, ka vispār šī redakcija... Šis 6.pants ir pretrunā ar citiem pantiem, jā. Tā kā arī mēs bijām zināmās grūtībās, ņemot vērā šo likumu par uzņēmējdarbību.

E.Krastiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Birkav, lūdzu!

V.Birkavs: Profesor, mums šobrīd ir trīs dokumenti, arī īpašuma tiesības pirmajā lasījumā. Šis labojums, kas sākas ar Civilkodeksa vispārējo terminu maiņu pirmajā lasījumā, un dokuments, kurā mēs mainām mantas operatīvās pārvaldīšanas tiesības,- tātad nākamajā lasījumā tie visi būtu jāskata kopā.

J.Vēbers: Tie visi ir jāskata kopā kā viens projekts grozījumiem Civilkodeksā.

V.Birkavs: Taču šis ir pirmais lasījums šiem abiem dokumentiem, un 24.panta 3.daļa, nu, 24.pants abos likumos ir savstarpējā pretrunā, bet galvenais- tas ir pretrunā ar likumu "Par uzņēmējdarbību" attiecībā uz ārvalstu uzņēmumu filiālēm. Un tas ir konceptuāls jautājums. Tāpēc mums principā vajadzētu šodien izlemt, vai mēs pieņemam šo faktu, ka juridiskās personas statuss var būt ārvalstu juridisko personu filiālēm, vai ne. Jo, manuprāt, tas ir konceptuāls labojums. Un tikai tad mēs to varam likt otrajā lasījumā jau visā kompleksā.

J.Vēbers: Jā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jūs savu priekšlikumu iesniegsit, jā? Paldies. Deputāte Briņķe, lūdzu!

J.Vēbers: Profesors Torgāns, kurš ir gatavojis šo daļu, uzskata, ka var.

I.Briņķe: Cienījamais kolēģi! Jūs esat paredzējis izslēgt 49.pantu, tas ir, nav spēkā darījums, kurš ir slēgts ar valsts un sabiedrības interesēm pretēju mērķi. Es saprotu, ka šeit ir runāts par sociālistisko valsti un tā tālāk, taču vai jums neliekas, ka tādās tiesību nozarēs, kā, piemēram, dabas resursu tiesībās, kas mums faktiski ir viena nacionālā bagātība, šādi darījumi šodien tiek slēgti un acīmredzot diemžēl arī turpmāk tiks slēgti, būs pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm. Atbildība ir paredzēta administratīvo pārkāpumu kodeksā, šos jautājumus daļēji regulē arī citas likumdošanas, bet, izmetot laukā šo pantu, jūs faktiski neparedzat civiltiesiskās sekas. Kā jūs skatāties uz to?

J.Vēbers: Mēs šeit esam domājuši tos darījumus, kādi praktiski līdz šim ir bijuši, es tos arī minēju, tas ir, valūtas operācijas, te dažkārt iekļāva pat parasta automobiļa iegādi ne tādā kārtībā, kāda ir paredzēta, un tieši likumdošanā. Es te domāju šos gadījumus. Runājot par dabas aizsardzību, es domāju, ka šeit speciālajai likumdošanai ir jānosaka, tā var noteikt arī citu normu, tas ir dabas likumdošanas jautājums, un tas var būt arī nesaistīts ar visiem citiem šiem sīkajiem darījumiem, kuriem līdz šim bija valsts un sabiedrības interesēm, citām sociālistiskās valsts un sabiedrības interesēm pretējs mērķis un nolūks. Runājot par dabas likumdošanu, es uzsveru, ka tas var būt speciāli regulēts dabas likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūtup!

A.Grūtups: Profesor, man ir tāds jautājums: jūs minējāt par kolhoznieku sētas mantošanas tiesībām. Vai šajā kopējā likumu paketē nebūtu izdarāmas arī izmaiņas attiecībā uz kolhoznieku sētas mantošanu? Jo es jūtu, ka tas noteikti nonāks pretrunā ar jau topošajiem un izskatāmajiem likumprojektiem par denacionalizāciju un īpašuma atgriešanu. Vai te vajadzētu kaut ko vilkt? Vai tomēr nevajadzētu to likt iekšā jau uz nākamo reizi kopējā dokumentā par labojumiem Civilkodeksā?

J.Vēbers: Tas ir labojums par zemnieku sētas mantošanas tiesībām, jo kolhoznieku sētas mantošanas tiesības mēs izslēdzam ārā.

A.Grūtups: Izslēdzat ārā?

J.Vēbers: Jā. 83.pants tiek izslēgts ārā. Tāds ir pēdējais priekšlikums.

A.Grūtups: Skaidrs, paldies.

J.Vēbers: Bet, runājot par mantošanas tiesību sadaļu kopumā, jāteic, ka tā, bez šaubām, ļoti steidzami būtu grozāma tieši to apsvērumu dēļ, ko Grūtupa kungs pašlaik saka. Te ir jautājums par privatizāciju, jautājums par denacionalizāciju un citi ar to saistīti jautājumi, kas prasa mantošanas

tiesību grozīšanu. Mēs paši to nepieciešamāko esam ņēmuši vērā.

A.Grūtups: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, profesor, paldies jūsu kolēģiem! Sāksim debates. Tā kā deputāti debatēs nav pieteikušies, sāksim balsot. Kur viņš ir pieteicies? Kolēģi Bojār, es apšaubu jūsu spējas uzrakstīt reglamentu līdz galam, jo jūs nemitīgi pārkāpjat šo Kārtības rulli.

J.Bojārs: Tas jau ir uzrakstīts, tas nav jāraksta.

Priekšsēdētājs: Nu, tas ir saprotams.

J.Bojārs: Es tikai gribu izteikt vienu priekšlikumu apmēram viena teikuma robežās.

Freimaņa kunga jautājums vedina uz domu, ka mums nekavējoties jāsāk gatavot otra labojumu sērija, respektīvi, ir jāpārskata visas kolīziju normas, kas ir šajā Civilkodeksā, un tās jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem. Ja tas būtu izdarīts- to nevar izdarīt, visu milzīgo kodeksu uzreiz izlabot,- tad mums būtu skaidri un gaiši ierakstīta norma jautājumā par to, vai sabiedrība ir juridiskā persona vai nav, ko izšķir saskaņā ar sabiedrības statūtiem, tas ir, vai ārzemju sabiedrība ir juridiskā persona vai nav. Tāds ir normāls pasaulē pieņemtais standarts. Acīmredzot mums nākamajā piegājienā būs jābalso pilnīgi par visām kolīziju normām, kas ir šajā kodeksā. Vairāk es neko negribēju teikt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Birkav, vai par jūsu konceptuālo priekšlikumu balsosim tagad? Nevajag, jā? Jūs iesniedziet komisijā! Un arī deputāte Briņķe par šā panta izslēgšanu ir saņēmusi uzziņu. Jūs turpmāk komisijā strādāsit, jā? Paldies.

Lūdzu, dodiet zvanu, mēs gaidīsim trīs minūtes. Varētu domāt, ka trīs minūtes ir pagājušas un mēs varam reģistrēties. Reģistrēsimies, kolēģi! Paldies. Rezultātu!

Kolēģi! Jūs sapratāt šā priekšlikuma jēgu un domu? Mums tagad sanāks jau trīs dokumenti, un mēs akceptēsim šos divus, kurus nākamajā, otrajā, lasījumā skatīsim kā vienu dokumentu, taču vēsturiski šeit mums ir divi dokumenti. Laikam vēsturiskā secībā arī būtu jābalso.

Vispirms 549. dokuments- grozījumi un papildinājumi Civilkodeksā. Balsosim par tiem pirmajā lasījumā! Rezultātu! 104- par. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Un tagad otrais- 575.dokuments, arī tas ir likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Civilkodeksā. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 96- par. Arī tas ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Par otro lasījumu, lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu lūgums kolēģiem līdz 10.aprīlim iesniegt savus konkrētos priekšlikumus gan par Civilkodeksa pirmo lasījumu, ko mēs gatavojām un pieņēmām vasarā, gan arī par šiem diviem dokumentiem. Līdz 10.aprīlim! Pēc to apkopošanas mēs griezīsimies ar lūgumu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Termiņš- 10.aprīlis. Vai ir iebildumi? Nav. Vai ir nepieciešams balsot? Paldies.

Nākamais jautājums- "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes Jūras lietu pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu". Pēc mūsu reglamenta šāda procedūra notiek pirmo reizi. Un tāpēc šajā sakarā vajadzētu izteikties pašai Jūras lietu komisijai vai tās priekšsēdētājam. Lūdzu!

B.Salītis: Cienījamie deputāti! Šeit lēmuma projektā jau viss ir uzrakstīts. Kāpēc ir šāda maiņa? Man liekas, ka lielākā daļa tomēr to zina, jo šis jautājums tika skatīts frakcijas sēdē. Es esmu ievēlēts par zvejnieku kolhoza priekšsēdētāju un tāpēc šos divus darbus apvienot nekādi nevaru, jo komisijas priekšsēdētājam principā ir jāstrādā katru dienu, kaut gan arī deputātiem ir jāstrādā. Tāpēc bija lūgums mani atbrīvot no Jūras lietu komisijas priekšsēdētāja amata un vienlaikus arī no Augstākās padomes Prezidija locekļa pienākumu pildīšanas. Komisija šo jautājumu izskatīja, un komisijas priekšlikums bija par Jūras lietu pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju ievēlēt Vladimiru Einiņu no Liepājas 88.vēlēšanu apgabala. Tāpēc ir sagatavots šāds lēmuma projekts. Ir lūgums šo lēmumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kolēģim Salītim ir jautājumi, lūdzu? Nav. Tad būtu pareizi, ja jūs tagad apsēstos un mēs balsotu par komisijas priekšlikumu- atbrīvot deputātu Salīti no komisijas priekšsēdētāja pienākumiem. Lūdzu rezultātu! Lēmums ir pieņemts. Es ceru, ka izteikšu visu mūsu kolēģu viedokli un pateikšos jūsu vārdā deputātam Salītim par komisijas vadīšanu. Es varu teikt to, ka Jūras lietu komisija, vismaz cik man bijusi darīšana šeit, zālē, un citur, ir atšķīrusies ar ļoti lielu organizētību, kārtību un mērķtiecību. Un paldies tās priekšsēdētājam par komisijas vadīšanu! (Zālē aplausi.)

Tagad par komisijas ierosinājumu, lūdzu! Vai ir kādi jautājumi vai priekšlikumi? Ja mēs balsosim, tad mums būs jābalso divas reizes, kaut gan balsot var arī vienu reizi, taču, lai būtu kārtība, tomēr balsosim divas reizes. Vispirms, lūdzu, 597.dokumentu, un šeit ir divi lēmumi. Pirmais- ievēlēt par Latvijas Republikas Augstākās padomes Jūras lietu pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju Liepājas 88.vēlēšanu apgabala tautas deputātu Vladimiru Einiņu. Un otrais- izdarīt attiecīgus grozījumus Augstākās padomes 10.maija lēmumā. Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man, priekšsēdētāj, jums ir jautājums: vai nevajadzētu šajā lēmumā vārdu "ievēlēt" aizstāt ar vārdu "apstiprināt"? Jo man šķiet visai dīvaini, ka Augstākā padome lemj: "ievēlēt".

Priekšsēdētājs: Paldies. Uz šo jautājumu centīsimies visi kopā atbildēt. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Kamēr mēs neesam mainījuši Konstitūciju, tik ilgi diemžēl šim formulējumam ir jāpaliek. Tātad- "ievēlēt". Tas, kas tagad ir ielikts reglamentā un ielikts jaunās Konstitūcijas pārejas posma projektā, ir cits formulējums. Tur vairs nebūs "ievēlēšana". Pašreiz diemžēl, lai kā mēs gribētu, to nedrīkst darīt.

Priekšsēdētājs: Tad es ierosinu lasīt- "ievēlēt", bet balsojot domāt- "apstiprināt", jā? Un tad būs... Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 91- par, lēmums ir pieņemts. Apsveicam jūs, kolēģi Einiņ, un vēlam jums sekmes darbā! (Aplausi.)

Un tagad jums ir lēmuma projekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija sastāvā". Tas izriet no mūsu tikko pieņemtā lēmuma. Vai ir kādi jautājumi vai priekšlikumi? Vai varam balsot? Lūdzu! Rezultātu! Lēmums ir pieņemts. Paldies! Mums vēl ir 10 minūtes vai nedaudz vairāk laika. Es lūdzu nākamā jautājuma izskatīšanu vadīt priekšsēdētāja vietnieku Andreju Krastiņu. Lūdzu!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Kā es noprotu, ziņotājs ir Lagzdiņa kungs. Lūdzu, nāciet tribīnē! Tātad- "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu"", otrais lasījums.

J.Lagzdiņš: Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību 588.dokumentam. Pirmo izskatīsim likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 96.pantā". Pēc pirmā lasījuma par šo likumprojektu nav iesniegts neviens labojums, papildinājums vai grozījums. Ja arī šodien tādi netiks iesniegti, tad mēs varam šo likumprojektu šodien pieņemt galīgi jau otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Nav. Paldies. Paldies, Lagzdiņa kungs! Es pie reizes arī uzprasīšu: vai sekretariātā ir ienākuši kādi pieteikumi par debatēm šajā jautājumā? Nav. Tad mēs varam balsot. Jā, pagaidīsim kādu minūti, lai deputāti ienāk zālē. Tā, godājamie kolēģi, es redzu, ka tie, kuri ir nācēji, ir sanākuši. Vai ir nepieciešama papildu reģistrācija? Liekas, nav, jo mēs nupat reģistrējāmies. Paldies. Godājamie kolēģi! Tātad pirmais ir dokuments "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu"".

J.Lagzdiņš: Es atvainojos- pirmais likumprojekts, par kuru es arī runāju, ir "Par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas 96.pantā".

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos,- par Konstitūcijas grozījumiem. Šis pirmais likumprojekts ir otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Par- 103, pret- nav, 4- atturas. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Un, tā kā labojumi nav bijuši, tad arī galīgajā variantā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par nākamo balsojumu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Nākamais mums ir jāizskata Latvijas Republikas likumprojekts "Par dažu Latvijas PSR likumu atzīšanu par spēku zaudējušiem".

Godātie kolēģi! Jūs atceraties, ka pirmajā lasījumā mēs izskatījām divus atsevišķus likumprojektus par atsevišķu Latvijas PSR likumu grozīšanu, un proti, par likuma "Par Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu atsaukšanas kārtību" atcelšanu un par Latvijas PSR likuma "Par Latvijas PSR vietējās tautas deputātu padomes deputātu atcelšanas kārtību" atcelšanu. Šobrīd pēc Likumdošanas jautājumu komisijas ierosinājuma šie abi likumprojekti ir apvienoti vienā. Nekādi citādi grozījumi un papildinājumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties debatēs? Nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par dažu Latvijas PSR likumu atzīšanu par spēku zaudējušiem". Paldies. Rezultātu! Par- 100, pret- 1, 6- atturas. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā, un, tā kā labojumi nav bijuši, tas pieņemts arī galīgajā variantā. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Nākamo mēs izskatīsim Latvijas Republikas likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu"". Tas ir likums, kas regulē mūsu tiesisko statusu. Pēc pirmā lasījuma Likumdošanas jautājumu komisija mutiski izteica ierosinājumu, tāpēc šis papildinājums jums nav izdalīts, lai gan..., bet tas bija pieņemams. Tātad šo likumprojektu vajag papildināt ar otro punktu, un proti, izslēgt no likuma "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu" 1.panta vārdus: "ir atbildīgi". Šajā pantā, tāpat kā likumā "Par vietējās tautas deputātu padomes statusu", bija šis vārds. Atcerieties, mēs trešajā lasījumā šos vārdus izslēdzām ārā un analogi ierosinājām... Arī šis priekšlikums nācis no Likumdošanas jautājumu komisijas. Ja mēs to nevaram atsaukt, tad mēs nevaram rakstīt, ka esam atbildīgi savu vēlētāju priekšā. Diemžēl mēs tā esam nobalsojuši. Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi Lagzdiņa kungam? Nav. Vai deputāti šajā jautājumā vēlas izteikties debatēs? Nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu"" otrajā lasījumā un arī galīgajā variantā. Rezultātu! 93- par, 3- pret, 7- atturas. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā un arī galīgajā variantā. Paldies Lagzdiņa kungam!

Godājamie kolēģi! Augstākās padomes priekšsēdētājs lūdz Prezidija locekļus pārtraukumā ierasties Baltajā zālē uz īsu Prezidija sanāksmi. Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sēde notiks pulksten 11.30 307.istabā Jēkaba ielā 16. Paldies. Sekos 30 minūšu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Kā jau rīta sēdē nobalsojām, pulksten 12.00 mums ir jāizskata likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli"" pirmajā lasījumā, jo tas ir steidzams, un jāizskata lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli"" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu ziņotāju nākt tribīnē! Godājamie deputāti, sagatavojieties jautājumu uzdošanai un debatēm!

K.Šļakota: Godājamie deputāti, godājamais Augstākās padomes priekšsēdētāja vietniek! Es domāju, ka šodien man ir diezgan vienkārši runāt par šo likuma labojumu un lēmuma projektu par likuma labojuma stāšanos spēkā tāpēc, ka šis jautājums jau ir daudzkārt izrunāts presē, par to daudz runāts mūsu komisijās, par to daudz ir dzirdējuši arī deputāti no laukiem, un, kā skatos, šodien šeit vairākums ir tie deputāti, kuri ir ievēlēti no laukiem. Un tāpēc man ir vienkārši runāt par šo jautājumu. Vienkārši runāt par šo jautājumu ir tāpēc, ka jau ir izveidojies viedoklis, ka apmēram mēnesi vai divus šis likums jau faktiski ir pieņemts, tā ka man ir jābrīnās, kāpēc Augstākā padome to nav vēl akceptējusi. Pamatiemesls, kāpēc mēs jums ierosinām šo likumu un radām lauksaimniekiem kaut kādu izņēmumu, ir tas, ka lauksaimniecības uzņēmumi, attiecinot algu pret saražoto produkciju, atrodas visneizdevīgākajā stāvoklī. Algas īpatsvars saražotajai produkcijai ir vislielākais no visām tautsaimniecības nozarēm. Un līdz ar to arī sociālā nodokļa īpatsvars ir vislielākais. Un situāciju, kad alga kopā ar sociālo nodokli, kopā ar ienākuma nodokli sastāda pusi un reizēm pat vairāk no saražotās produkcijas, nevar nosaukt par normālu nevienā sabiedrībā. Bez darba algām vēl taču paliek daudzi citi izdevumi, paliek izdevumi ražošanas paplašināšanai, atjaunošanai un uzturēšanai.

Es gribētu teikt, ka reizēm ir interesanti noskatīties, kā, kādā veidā strādā mūsu pieņemtie likumi vai lēmumi. Šoreiz šim pieņemtajam likumam "Par sociālo nodokli" bija ārkārtīgi negaidītas sekas. Šā likuma rezultātā, ņemot vērā lielo sociālā nodokļa īpatsvaru produkcijas pašizmaksā, laukos sāka veidoties bezdarbs. Bezdarbs! Turklāt bezdarbs sāka veidoties bez alternatīvas, jo cilvēkam nav, kur citur atrast darbu. Lauksaimniecības uzņēmumi bija spiesti samazināt strādājošo skaitu, nesamazinot savu fondu aktīvo daļu un nesamazinot pamatfondu, cenšoties tos apgūt ar mazāku strādājošo skaitu. Tomēr šo fondu apgūšanas efektivitāte gribot negribot krītas. Kāpēc vēl ir nepieciešamas izmaiņas šinī likumā? Es domāju, ka viens no svarīgiem iemesliem, kāpēc nepieciešamas šīs izmaiņas, ir Augstākās padomes nekompetence un nepietiekamā informētība, un tāpēc jālabo kļūdas, pieņemot šos lēmumus. Mēs neprognozējam situāciju.

Otrais jautājums, kāpēc jāpieņem šis lēmums, ir Ministru padomes populistiskā politika. Es domāju, ka pašreiz šā likuma pieņemšana un mainīšana nav labākais risinājums. No mana viedokļa raugoties, būtu jāmeklē cits ceļš. Taču mēs atkal esam kārtējā situācijā, kad mums citas izejas vairs nav. Man negribētos, lai mēs šodien nodarbotos ar retoriku- cik mēs labi rīkojamies. Labojumi ir jāpieņem, bet, labojot savas kļūdas, mēs rīkojamies slikti. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pirmais mikrofons!

V.Eglājs: Šeit ir otrais punkts...

K.Šļakota: Eglāja kungs, es sapratu jūsu jautājumu, šeit ir drukas kļūda. Te no vārda "un personas, kuras veic individuālo darbu" tas ir jāsvītro ārā.

V.Eglājs: Tā, tas ir viens. Un otrs- tas, ko papildina, tagad ir pirmajā punktā, tur ir rakstīts par lauksaimniecisko darbību un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Kā tas ir saprotams- "pašu ražotās"?

K.Šļakota: Šis moments ir ielikts, lai normalizētu uzskaiti. Lieta tāda, ka mēs formulu "lauksaimniecības produkcijas ražošana un pašu ražotās produkcijas pārstrāde" esam ielikuši likumā par peļņu, kas netiek aplikta ar peļņas nodokli. Līdz ar to, lai nebūtu vajadzīga dubultuzskaite, dubultkontroles orgāni, lai varētu veikt šo operāciju vienlaikus, gan uzskaitot peļņu, gan uzskaitot darba algu šiem veidiem, šis jautājums ir ielikts iekšā.

V.Eglājs: Tas būtu saprotams, ja kolhozā ir kaut kāds desu cehs un tas ir pašu. Bet attiecībā uz zemnieku saimniecībām ko nozīmē- pašu?

K.Šļakota: Arī pašu desu cehs vai arī alus no pašu miežiem.

V.Eglājs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons!

J.Freimanis: Šļakotas kungs, es gribētu dzirdēt jūsu komentāru par vienu absolūti nesaprotamu punktu, tas ir lēmuma otrais punkts, un tas nav nekas cits kā likums vai lēmums ar atpakaļejošu spēku. Es gribētu, lai pēc jūsu komentāra arī Endziņa kungs dod savu komentāru, jo tas ir precedents, ka turpmāk mēs varēsim visu kaut ko darīt ar atpakaļejošu spēku.

K.Šļakota: Jā, tas ir precedents, taču es gribētu Freimaņa kungu informēt, lai gan domāju, arī viņš ir lietas kursā, ka pašreizējā situācijā lielai daļai lauku saimniecību nav vairs līdzekļu, ir tikai parādi, kartotēkas bankā un nav arī kredītu resursu, lai saimniecības varētu kaut vai ar šiem smagajiem noteikumiem dabūt kredītus un nodrošināt sev sējas un citu darbu izpildi. Mēs vienkārši nevaram atļauties vēl divus mēnešus maksāt pat šo minimālo nodokli. Laucinieki ir ļoti pacietīgi, viņi ir nogaidījuši līdz tam laikam, kad faktiski jau ir bankrotējusi liela daļa saimniecību, un viņi joprojām uzticas valdībai un Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons!

O.Kehris: Kad mēs 18.decembrī pieņēmām Augstākās padomes lēmumu par sociālā nodokļa spēkā stāšanās kārtību, tā ceturtajā punktā bija paredzēts uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei divu nedēļu laikā iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei apstiprināšanai valsts sociālās apdrošināšanas budžetu 1991.gadam un līdz 1.aprīlim priekšlikumus par sociālā nodokļa likmju samazināšanu. Man būtu tāds jautājums- vai no Ministru padomes jūs esat kaut ko saņēmuši un vai jūs esat izmantojuši šos materiālus, sagatavojot lēmuma projektu?

K.Šļakota: Mēs, sagatavojot šo lēmuma projektu, sadarbojāmies ar Sociālās nodrošināšanas ministriju. Un šis trešais punkts ir saskaņots ar to. Es domāju, es ceru, ka tā šoreiz izpildīs šo Augstākās padomes lēmumu, lai gan tādas tradīcijas, stabilas tradīcijas Ministru padomei nav, ka tā pildītu Augstākās padomes lēmumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi vēl būtu jautājumi? Jautājumu nav. Vai deputāti ir pierakstījušies debatēs? Ir. Paldies ziņotājam! Tātad debatēs ir pierakstījušies divi deputāti- deputāts Kucāns un deputāts Černajs. Lūdzu deputātu Kucānu tribīnē!

L.Kucāns: */Cienījamie kolēģi! Izskatāmajam jautājumam ir ārkārtēja nozīme lauksaimniecībā, lauciniekiem. No tā pozitīva atrisinājuma atkarīga lauku uzņēmumu galvenās masas un jaundibināmo zemnieku saimniecību dzīve. Atšifrēju, kāpēc.

No 1990.gada 15.oktobra ieviestās iepirkuma cenas par lopiem un putniem, un no 1991.gada 1.janvāra- par pienu, graudu un tehniskajām kultūrām iekļauj tās agrāk spēkā esošās diferencētās piemaksas un piemaksas par valstij pārdoto produkciju virs pagājušajā piecgadē sasniegtā līmeņa. Mūsu saimniecības piemērs man ļauj parādīt, par cik procentiem palielinājās iepirkuma cena. Piemēram, vienas tonnas piena realizācijas cena, ievērojot tauku saturu, šķirnību un visas piemaksas 1990.gadā bija 390 rubļi. Šī gada divos mēnešos- 610 rubļi par tonnu. Palielināšanās, kā redzat, ir par 56,6 procentiem; gaļas cenas pieaugums bija 55 procenti. Tas ir mūsu saimniecībā. Atšķirības no citām saimniecībām ir nenozīmīgas. Tai pašā laikā lauksaimniecībā izmantojamās rūpniecības produkcijas cenas pieauga vairākas reizes: minerālmēslojumam- divas līdz četras reizes, maksa par elektroenerģiju- sešas reizes, sociālie nodokļi- astoņas ar pusi reizes (no 4,4 līdz 37 procentiem). Bez tam saimniecības uztur dzīvojamo fondu, bērnudārzus, citas kultūras, sociālās un sadzīves telpas, kas rada milzīgus zaudējumus. Pievienojās kompensāciju izmaksa 66 rubļi. Viens ķieģelis šodien ir dārgāks par maizes kukuli. Celtniecības un montāžas darbu izmaksas pieaugušas trīs reizes, komplekss E-280/301, ieskaitot pirmspārdošanas sagatavošanu rajona lauksaimniecības tehnikas nodaļā maksā gandrīz 150 tūkstošus rubļu. Nopirkt tādu tehniku nav pa spēkam ne tikai zemniekam, bet arī lielai saimniecībai. Pie fiksētām iepirkumu cenām vairs nav ko elpot. Bet ja vēl ievēro, ka rezerves daļu, traktoru un mašīnu apgādes sistēma strādā arvien sliktāk, tad var izgāzt arī sēju. Es neesmu panikas cēlājs, bet reāls vadītājs, dzimis un izaudzis laukos. Aicinu jūs, cienījamie deputāti, atbalstīt Lauksaimniecības komisijas lēmumu no 1991.gada 1.janvāra samazināt pašlaik lauksaimnieciskajos uzņēmumos un zemnieku saimniecībās spēkā esošo sociālo nodokli par 50 procentiem. Ierosinu arī paaugstināt iepirkuma cenas gaļai un pienam 20 procentu robežās, un lūdzu atbalstīt valdības lēmumu par iepirkuma cenu paaugstināšanu graudu un tehniskajām kultūrām, iedalot šiem mērķiem attiecīgos līdzekļus no valsts budžeta. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Černaj!

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums, kuru mēs šodien skatām, nav tikai lauksaimnieku problēma, es gribētu uzsvērt to, ka tās ir mūsu nepareizās politikas sekas sociālās nodrošināšanas jomā. Jau toreiz, kad mēs pieņēmām pensiju likumu, es izteicu priekšlikumu, ka ar valsts sociālo nodrošināšanu mēs sociālās nodrošināšanas jautājumus neatrisināsim. Tikai ar valsts sociālo nodrošināšanu vien šīs problēmas pacelt nevar. Sociālajai nodrošināšanai ir minimāli jāsastāv no vairākiem posmiem- tā ir valsts sociālā apdrošināšana, tā ir darba devēja apdrošināšana, tie ir darba ņēmēja apdrošināšanas maksājumi. Šiem diviem pēdējiem maksājumiem- gan darba devēja, gan darba ņēmēja- ir jāsadalās gan obligātajos, gan brīvprātīgajos maksājumos. Tādā gadījumā parādīsies reāla konkurence darbaspēka tirgū, un tādā veidā mēs varēsim aizstāvēt uzņēmēju intereses neatkarīgi no tā, vai viņš ir lauksaimnieks vai arī veic cita veida uzņēmējdarbību. Es gribētu teikt, ka šis sociālais nodoklis atstāj graujošu iespaidu ne tikai uz lauksaimniekiem, tas atstāj graujošu iespaidu uz jebkuru uzņēmējdarbību, kurā ir liels darba algas fonda īpatsvars, tie ir mazie ražošanas uzņēmēji, tie ir amatnieki, tie ir lauku amatnieki, nemaz nerunājot, protams, par zemniekiem, tur es pilnībā piekrītu. Lauksaimnieki mums ir vislielākā daļa, uz kuru šis nodoklis atstāj vissmagāko iespaidu, uzliek vissmagāko nastu. Tāpēc Augstākajai padomei, Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijai, Sociālās nodrošināšanas ministrijai, citām ieinteresētajām komisijām un deputātiem steidzīgi būtu jāsāk strādāt pie likumprojekta par sociālo nodrošinātību, šis projekts jau parādījās, bet mēs to steigā transformējām par sociālo nodokli. Te jau būtu jābūt minētiem visiem apdrošināšanas veidiem. Ja tikai valsts mums sniegs sociālo nodrošinātību, mēs nekur tālu netiksim. Un tādā nabadzīgā valstī, kādā dzīvojam mēs, ja pensijas sastādītu 120 procentus no vidējās darba algas, tad tā laikam nav pat attīstītās valstīs, to var atļauties vienīgi tad, ja strādājošais pats to sakrāj vai arī darba devējs viņam to brīvprātīgi garantē.

Es gribētu atzīmēt vēl to, ka netiek pildīts mūsu pašu 18.janvāra lēmums par sociālā nodokļa likuma spēkā stāšanās kārtību. Sociālās nodrošināšanas ministrijai bija uzlikts par pienākumu iesniegt apstiprināšanai sociālo budžetu, bet vēl līdz šim brīdim mēs nezinām, kāds šis sociālais budžets ir, un tātad praktiski reāla pamata mūsu šīsdienas sarunai gandrīz vai nav, lai gan es saprotu, ka šodien šis lēmums ir jāpieņem un mēs to pieņemsim. Bet to, kā tas atsauksies uz sociālās nodrošināšanas budžetu, dabūsim zināt labākajā gadījumā līdz 20.aprīlim, kā ir lemts šajā mūsu projektā. Tomēr es gribētu teikt, ka mums vajadzētu izteikt nopietnu aizrādījumu Sociālās nodrošināšanas ministrijai par šo mūsu lēmumu nepildīšanu. Ja šis budžets būtu zināms jau laikus, kā mēs to plānojam, mēs tomēr būtu varējuši zināmas korektīvas ieviest agrāk, un tas nebūtu bijis tik sāpīgi.

Runājot par mūsu šīsdienas likumprojektu, attiecībā uz grozījumiem es iesaku šādas izmaiņas. Izteikt 5.panta pirmo apakšpunktu šādā redakcijā: "Personas, kuras veic uzņēmējdarbību (izņemot zemnieku saimniecības un lauku amatnieku uzņēmumus)..." Nedomāju, ka no šā sociālā nodokļa viedokļa tas būtu pareizi, likumprojektā ir vai nu redakcionāla, vai kāda cita kļūda. Ja mēs to pieņemam tādā veidā, kā tas ir projektā, tad individuālā darbība vispār tiek atbrīvota no sociālā nodokļa. Es domāju, ka individuālā darbība ir jāatstāj tādā veidā, kā tā ir. Šajā pirmajā lasījumā dosim tomēr šo prioritāti, atvieglojumus lauku zemnieku saimniecībām un lauku amatniekiem. Kāpēc es tā iestājos par lauku amatniekiem? Praktiski viņi ir tas pats, kas lauku zemnieki, jo bez kalēja zemnieks neiztiks, arī bez namdara un mūrnieka- ne. Lai nomaksātu šo nodokli, lauku amatniekam tomēr būs jāpaaugstina sava pasūtījuma cena, un tas atkal neglābjami atgriezīsies pie šā paša zemnieka un viņam šo naudu atņems. Tātad man ir ierosinājums tomēr atbrīvot arī šo lauksaimniecības infrastruktūru.

Sakarā ar manu priekšlikumu trešajā punktā ir tā: "...zemnieku saimniecības un lauku amatnieku uzņēmumi..." un tālāk kā tekstā. Uzskatu, ka šis likumprojekts mums šodien ir jāpieņem. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es vispirms gribu teikt, ka atbalstu šā likumprojekta un lēmuma projekta pieņemšanu, jo būtu jāatbalsta jebkurš likuma vai lēmuma projekts, kas mums palīdzētu samazināt šo 37 procentu lielo nodokli. Tomēr ir jāatzīst, ka šie mūsu pieņemtie vai apspriežamie pasākumi tikai daļēji atrisinās tās problēmas, kuras ir ar šo nodokli, varbūt zināmā mērā tas pat vēl vairāk sarežģī situāciju, kāda mums ir izveidojusies, jo, runājot par šiem 37 procentiem, jāteic, ka mēs- gan es personīgi, gan mūsu komisija- mēģinājām arī aizstāvēt, bet acīmredzami toreiz nemācējām pietiekami pārliecināt deputātus par tā nerealitāti. Šeit tika runāts, ka tas ir radījis negaidītas sekas. Nē, šīs sekas bija gaidāmas. Ja mēs to nepārskatīsim, turklāt nepārskatīsim konceptuāli, saskaņojot arī ar saviem tuvākajiem kaimiņiem, nesaskaņosim to ar Igauniju, ar Lietuvu, varbūt pat plašākā mērogā, tad šīs negaidītās sekas pēc zināma laika mums parādīsies, kā šeit referents teica, vēl lielākas. Diemžēl tad, kad bija izšķirošie balsojumi par šiem 37 procentiem, ne mūsu Ministru padome, ne arī budžeta speciālisti nerada risinājumu. Es ceru, ka varbūt tagad vismaz šajā vienā daļā mēs varēsim izdarīt izmaiņas. Tiesa, mēs tiešām neesam saņēmuši prasītos materiālus, kā toreiz 18.decembrī tika paredzēts- divu nedēļu laikā, šis sociālais budžets nav pagaidām redzēts. Lai gan zināmas bažas, protams, pastāv, es tomēr gribētu jums pateikt, ka tad, ja šis sociālais nodoklis gan laukos, gan pilsētās būs ļoti dažāds, tas var arī palīdzēt zināmā mērā izkropļot zemi, lai mēģinātu ievadīt ražošanas infrastruktūras, teiksim, lauku vietās, nevis lai veidotu normālu ražošanas infrastruktūru. Lai gan es saprotu, ka pret šo manu pārmetumu var iebilst: bet lēmumā ir paredzēts, ka tas attieksies tikai uz lauksaimniecisko ražošanu un savas produkcijas pārstrādi! Bet vai tas vienmēr ir racionāli- katru reizi šķirot un katru reizi izkontrolēt, kur ir sava un kur nav sava produkcija?

Konceptuāli es tiešām atbalstītu tādu pieeju, arī Černaja kungs jau tam pieskārās, ka šie 37 procenti ir jāsadala. Varētu tiešām būt pieņemams apmēram tāds risinājums, kā šeit tiek piedāvāts, ka 18-20 procentus maksā uzņēmējs, bet nākamos 15-17 procentus, ja tik tiešām mums pierādīs, ka tur ļoti nepieciešams šis kopējais skaitlis,- tos maksā katrs individuāli, kas saņem šo naudu. Tā kā neredzu citu iespēju pašreizējā situācijā (un to uzsver arī mūsu Lauksaimniecības komisija), es iesaku pieņemt šo likumprojektu un lēmuma projektu. Mans priekšlikums ir papildināt lēmuma projekta trešo punktu, ka mēs uzdodam Latvijas Republikas Ministru padomei, ņemot vērā šā likuma noteikumus, izstrādāt un līdz 1991.gada 20.aprīlim iesniegt Augstākajai padomei valsts sociālās apdrošināšanas budžeta projektu, tas ir tas, kas ir tekstā, un es turpinātu- "un priekšlikums par sociālā nodokļa pilnveidošanu visās tautsaimniecības nozarēs". Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Buķele!

E.Buķele: Pieņemot likumu par sociālo nodokli un lēmumu par tā stāšanos spēkā, mēs jau paredzējām, ka var pienākt brīdis, kad būs jāizdara grozījumi. Tādēļ tur ir noteikts 1.aprīlis, un šodien mēs reāli esam tāda fakta priekšā. Es domāju, tas nevienam nav nekas negaidīts. Komisijā, izskatot šos Lauksaimniecības komisijas iesniegtos priekšlikumus, principā domas nedalījās, un, zinot lauksaimniecības nozares, varētu pat teikt, traģisko situāciju, komisijas locekļi šim lēmuma projektam piekrita. Bija tikai daži tādi momenti, kad Sociālās nodrošināšanas komisija uzskatīja, ka varētu būt arī nedaudz citāds risinājums.

Pirmais ir tāds, ka Lauksaimniecības komisija piedāvāja šo lēmuma projektu kā likumu. Mūsu komisija uzskatīja, ka tas varētu būt arī lēmums ar termiņu aiz tāda apsvēruma, ka šis dokuments ir ļoti saistošs arī visām citām nozarēm, kādas ir mūsu republikā. Taču būtība no tā īpaši nemainās, jo gan likumu, gan lēmumu, ko mēs esam pieņēmuši, tik un tā esam tiesīgi grozīt tikai mēs paši.

Otrais moments ir tāds, ko jau te Kehra kungs minēja, ka daļā par spēkā stāšanos, trešajā punktā, vajag paredzēt katrā ziņā budžeta deficīta segšanas avotus. Jo, gribam mēs to vai negribam, šis nodokļa tarifa samazinājums rada 168 miljonu deficītu sociālās nodrošināšanas budžetā. Taču pagaidām valdība nav piedāvājusi nekādus variantus, no kā šis budžeta deficīts tiks segts. Kritika, ka vēl līdz šim Augstākajā padomē nav iesniegts izskatīšanai sociālais budžets, ir pamatota, bet mēs arī zinām, cik ārkārtīgi sarežģīti gāja ar šā nodokļa aprēķināšanu un ka vēl līdz pat šai dienai ir ļoti lielas neskaidrības instrukcijās par šā nodokļa lietošanu. Kritiku es gribētu adresēt mūsu republikas finansu darbiniekiem, jo nonāk pat līdz tādiem kurioziem, ka nodokli aprēķina arī no tādas natūrmaksas, kura manā izpratnē absolūti nesaskan ar šo nodokli, un kuru nedrīkstētu aplikt ar šo nodokli, piemēram, par suvenīriem un ziediem, kurus kādā jubilejas reizē pasniedz, arī tos pārrēķina naudas izteiksmē un mēģina aplikt ar sociālo nodokli. Tā ka acīmredzot arī šādas problēmas būtu jānovērš. Un katrā ziņā lēmuma trešajā punktā par spēkā stāšanos vajadzētu paredzēt šo budžeta deficīta segšanas momentu.

Vēl viens moments, kuru pārrunāja arī komisijā, ir attiecībā uz zemniekiem. Ja mēs paredzam zemniekiem tikai no viena iztikas minimuma ieturēt sociālo nodokli un tikai 19 procentu apmērā, tad, zinot zemnieku pašreizējo situāciju, tas droši vien būtu normāli, bet katrā ziņā Sociālās nodrošināšanas ministrijai, izmantojot tās iespējas, kuras tai jau reāli ir, vajadzētu izveidot datu banku un ļoti precīzu uzskaiti par šiem sociālā nodokļa maksājumiem. Un tas katrā ziņā būtu jādara zemniekiem zināms, tas ir plaši jāskaidro, jo vecākajai paaudzei tas vairs neko nedod, bet jaunajiem liekas- pensijas gadi ir ļoti tālu. Parasti neviens nedomā par to, ka ne jau tikai pensijas pabalsts vien no šā sociālā budžeta maksājams. Notiek taču arī nelaimes, ir jāmaksā darba nespējas lapas, pabalsti māmiņām un bērniem. Lūk, šis te ir vēl viens moments, un tātad jāveic personāla uzskaite par katru republikas iedzīvotāju. Un tas ir ļoti svarīgi arī jautājumā par zemniekiem.

Citādu iebildumu komisijai attiecībā uz šo likumprojektu nebija, un varētu sacīt, ka komisija pamatos to atbalstīja. Tās neprecizitātes vai tās domstarpības, kas mums vēl ir attiecībā uz projektu, es domāju, abas komisijas līdz otrajam lasījumam varētu saskaņot, un, ja mēs šodien pat nobalsosim par pirmo lasījumu, tad rītdien to varētu ieslēgt darba kārtībā otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Bojār! Gatavojas sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks Platā kungs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Ar ko mums pašlaik ir darīšana? Mums ir darīšana ar to, ka mēs pārejam uz kaut kādu brīvam tirgum līdzīgu nodokļu sistēmu, vismaz spriežot pēc tās parametriem un nodokļu nosaukumiem. Turklāt zinot, ka mums šis brīvais tirgus šeit ir un ka tas tuvākajā laikā šeit būs. Šī pāreja ir absolūti krasa, tā notiek vienā lēcienā, bez kaut kāda pārejas perioda. Saimniecības, konkrēti lauku saimniecības, šai pārejai vispār nav gatavas.

Es esmu ievēlēts no diviem rajoniem, no viena- Savienības parlamentā, kongresā, no otra- šeit, republikā. Un stāvoklis abos rajonos ir vienkārši katastrofāls. Es gribu pateikt, ko, piemēram, maksāja tāda liela saimniecība, kāda ir Siguldas zinātniskās pētniecības paraugsaimniecība. Pagājušajā gadā tā maksāja 28 000 par ražošanas potenciālu, un tad bija vēl augstākstāvošajām organizācijām, tas viss kopā bija 158 000. Turpretim šogad tai būs jāmaksā 915 000 rubļu nodokļos. Tā taču nevar tādos tempos kāpināt savu ražošanu, tas pilnīgi nav iespējams, ņemot vērā cenu sadārdzinājumu. Pašizmaksas sadārdzinājums šai saimniecībai ir 4,5 miljoni rubļu šajā gadā. Un 3,3 miljoni ir cenu pieaugums. Sociālais nodoklis būs 350, respektīvi, tāds tagad būs balanss saimniecībā nākamajā gadā. Pagājušajā gadā tai bija pusotra miljona peļņa. Par šo peļņu tā varēja attīstīt savu ražošanu un sociālo sfēru. Sarēķinot kopā visu nodokļu sistēmu un cenu sistēmu, kāda ir šajā gadā, un visus sadārdzinājumus, tai paliek pāri peļņa- 15 tūkstoši rubļu, bet tā ir praktiski līdzīga nullei. Līdz ar to sociālais sektors un attīstība saimniecībā, kura bija viena no labākajām republikā, tagad būs pilnīgi pielīdzināma nullei. Tam mēs galīgi nevaram piekrist.

Manā vēlēšanu apgabalā Siguldā ir tāda pati liela firma "Lauktehnika". "Lauktehnika" tagad maksā sociālajā nodoklī pusotra miljona, pat pāri par pusotru miljonu. Līdz ar to automātiski sadārdzināsies tie pakalpojumi, ko "Lauktehnika" sniedz lauksaimniecības sfērai. Tādējādi visi sadārdzinājumi kopā "Lauktehnikai" būs pāri par 2 miljoniem. Tas viss atsauksies uz mūsu cenām, uz produktu cenām, par kurām mēs pirksim veikalā. To nav iespējams citādi izdarīt. Es uzskatu, ka tā prasība, kuru mēs šeit izvirzījām valdībai, lai valdība izsniedz mums tādu vispārēju tabulu, kur būtu ierādīta vieta katram nodoklim un katram cenu paaugstinājumam, lai mums būtu noteikta absolūti maksimālā nodokļu summa, kā tas ir kapitālistiskajās valstīs... Sarēķinot visus nodokļus kopā, ir jābūt kaut kādiem nodokļu griestiem, kurus nedrīkst pārsniegt. Tā tas notiek lielākajā daļā kapitālistisko valstu. Pretējā gadījumā ar nodokļiem var iznīcināt jebkuru saimniecību.

Es uzskatu, ka mums tomēr ir jāpieprasa no valdības, lūk, tāda vispārējā tabula, kur varētu redzēt visu šo sadārdzināšanas sistēmu un nodokļu sistēmu, lai mēs varētu izlemt. Jo tagad, kad mēs nobalsojam par katru nodokli atsevišķi, mēs īsti nezinām, kā tas viss iekļausies kopējā struktūrā, bet tad rezultāts būtu mūsu priekšā. Ja divām trešdaļām no mūsu lauku saimniecībām praktiski ir jābankrotē, tad tas nozīmē, ka mums nebūs ko ēst. Pirmās bezdelīgas jau ir klāt. Pēc ziņām, kas pienāk no maniem vēlēšanu apgabaliem, lauksaimnieki nav pat spējīgi izpirkt degvielu, kas viņiem būtu vajadzīga šim sējas periodam, pirmajiem lauksaimniecības darbiem. Daudzas saimniecības pat netiek galā ar sēklu jautājumu. Jā, es to dabūju dzirdēt vēl no diviem kanāliem, arī "Degviela" saka, ka viņus uztrauc tas, ka lauksaimnieki neizpērk savus degvielas fondus, bet agrāk viņi to darīja pirms jebkuras kampaņas jau laikus. Tas ir signāls, kas pienāk pa divām līnijām. Es tomēr uzskatu, ka no valdības vajadzētu panākt, lai šis pārejas periods attiecībā uz sadārdzināšanu lauksaimniecībai būtu redzams. Lai mēs nevis vienā lēcienā ielektu kapitālistiskajā nodokļu sistēmā bez īsti brīvā tirgus cenām, respektīvi, iepirkuma cenām, bet lai būtu šāds skaidri redzams pārejas periods, kas ļautu izdzīvot lauksaimniekiem, respektīvi, lielai daļai no lauku ražojošām saimniecībām, lai būtu pārliecināti, ka mums vispār būs ko ēst.

Vairākkārt te ir uzstājies Āboltiņa kungs un teicis tā: "Nu, ja viņi nevar tikt galā, tad lai viņi bankrotē vai lai pārkārtojas." Es tomēr gribu atgādināt, ka lielākā daļa attīstīto kapitālistisko valstu, pat tāda gigantiska valsts, kāda ir Amerikas Savienotās Valstis, lauksaimniecību subsidē. Visās Eiropas valstīs tādā vai citādā veidā lauksaimniecību subsidē. Ja mēs pārejam uz tādu pieeju, ka galīgi neko nesubsidēsim, tad mūsu lauksaimniecība bankrotēs, un es nezinu, ko viņi darīs, ja mums nebūs ko ēst. Tāpēc es gribētu dzirdēt valdības domas, kāda būs šī subsidēšanas sistēma un pa kādiem kanāliem tā notiks. Tas man apmēram būtu viss. Es aicinu balsot par šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Platā kungs!

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Politiskā un ekonomiskā situācija republikā patlaban prasa patiešām pieņemt šo lēmumu tādā veidā, kādā tas ir sagatavots. Tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību uz atsevišķiem aspektiem.

Nupat deputāts Bojārs uzsvēra, ka dažādās pasaules valstīs notiek lauksaimniecības subsidēšana. Taču, ja mēs subsidēšanu izdarām ar mērķi, ņemot vērā to, kādu mērķi mēs izvirzām lauksaimniecībai, tad mums vajadzētu subsidēt nevis izmaksu elementus, tas ir, pašizmaksas elementus, tādu, kāds ir sociālais nodoklis, bet subsidēt galarezultātu- produkciju, un maksāt par to, ka lauksaimnieki saražo vairāk produkcijas, nevis rīkoties tā, ka mēs subsidējam, samazinot sociālo nodokli. Patlaban situācija ir tāda, ka nav citu finansējumu avotu, tas ir pilnīgi skaidrs, bet šāds risinājums izraisīs pavisam citu situāciju.

Diezgan daudz pretenziju no deputātu puses bija par sociālās apdrošināšanas budžetu. Sociālās apdrošināšanas budžeta projektu vēl pirms izskatīšanas valdībā mēs iesniedzām Apvienotajā budžeta komisijā jau februāra beigās. Diemžēl Finansu ministrijas pārstāvji, kas piedalījās šajā sanāksmē, noraidīja šo variantu, ka sociālās apdrošināšanas budžets var tikt iesniegts ar deficītu. Mums tobrīd veidojās sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts 70 miljonu rubļu apmērā. Tātad visi aprēķini bija pamatoti. Finansu ministrija nekādas rezerves šajos aprēķinos neatrada, un arī to, ka tur būtu veikti kaut kādi nepareizi aprēķini vai būtu pārspīlētas sociālās palīdzības summas. Šis lēmums, par kuru mums jābalso šodien, radīs papildu deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā apmēram 170 miljonu rubļu apmērā. Kopā tātad 240 miljonus.

Nākamais jautājums, kas mums steidzami izvirzās, ir tas, ka mēs nespējam izpildīt Latvijas Republikā pieņemtos likumus un lēmumus, kas saistīti ar sociālās palīdzības sniegšanu, un sakarā ar līdzekļu trūkumu šie likumi un sociālās palīdzības normas ir jāmaina.

Un pati pirmā norma, kuru mums stihiski nāksies realizēt, neprasot, vai parlaments to grib vai negrib, būs saistīta ar to, ka mēs nespēsim indeksēt pensijas. Mēs visu laiku runājam par iztikas minimumu apmēram 100 rubļu apmērā, pagājušā gada sākumā iztikas minimums mēnesī faktiski bija 85 rubļi. Šā gada 8.janvārī pēc cenu paaugstinājuma iztikas minimuma līmenis ir sasniedzis 143 rubļus. Pēc statistikas datiem uz 1.martu, ievietojot tos pretim attiecīgajiem preču paraugiem, kas reprezentē šo patēriņa grozu, iztikas minimuma līmenis ir sasniedzis 177 rubļus. Patlaban mēs spējam segt minimālo pensiju izmaksu 146 rubļu apmērā. Pie tā budžeta deficīta, kurš pēc šodienas likuma pieņemšanas mums sastādīs 240 miljonus rubļu, indeksācija mums būs jāatliek uz ļoti ilgu laiku. Un šeit nav ko vainot valdību. Ne vienmēr valdība var pieņemt tādu risinājumu, kā šeit kaut kādā veidā šo indeksāciju segt. Skaidrs, ka mums ir bijušas ļoti daudzas kļūdas, pieņemot dažādus likumus par sociālo palīdzību. Kļūdu ir daudz. Viena no lielākajām kļūdām ir tā, ka valdībai neizdevās aizstāvēt viedokli, ka strādājošiem pensionāriem pensijas pagaidām izmaksā 50 procentu apmērā. Ja tiktu pieņemts tāds risinājums, mums izdotos samazināt budžeta deficītu apmēram par 150 miljoniem rubļu. Taču jāņem vērā- ja mēs kavējam šāda lēmuma pieņemšanu, tas nozīmē, ka mums šāda iespēja samazinās, jo strādājošie pensionāri patlaban nav tā sociālā riska kategorija, kurai ir vissmagākais stāvoklis.

Un vēlreiz par sociālās apdrošināšanas budžeta iesniegšanas kavējumu. Tātad vienu variantu mēs iesniedzām februāra beigās, taču šis variants netika pieņemts sakarā ar to, ka budžets bija ar deficītu, un diemžēl līdz šim brīdim mēs nevaram ar Finansu ministriju vienoties par budžeta deficīta segšanas avotiem. Sākumā Finansu ministrija bija kategoriski pret tādu variantu, ka vajadzētu samazināt pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem par 50 procentiem. Šis variants atgriezās atkal pēc tam, kad atsākās jautājums par sociālā nodokļa samazināšanu lauku saimniecībā, tā ka šādu normu, gribam mēs to vai negribam, acīmredzot mums nāksies pieņemt, vai arī vistrūcīgākie pensionāru slāņi, kuri patlaban dzīvo iztikas minimuma līmenī, kritīs krietni vien zem minimālā iztikas minimuma.

Par piezīmēm, ko izteica Černaja kungs. Es tām pilnībā piekrītu. Patlaban Sociālās nodrošināšanas ministrijā tiek izstrādāta koncepcija par sociālās apdrošināšanas attīstību, kura kalpos par tālāko bāzi, lai izstrādātu Latvijas Republikas likumu "Par sociālo apdrošināšanu". Šajā likumprojektā mēs paredzam, ka sociālais nodoklis būs jānomaksā proporcionāli darba samaksai visiem, neatkarīgi no tā, vai viņi to vēlas vai nevēlas, tik daudz lai nosegtu minimālās sociālās garantijas, lai katram cilvēkam būtu garantēta sociālā pensija, kas ir zem iztikas minimuma. Ja cilvēks vēlas iekrāt vairāk, tad ir jāmaksā papildus klāt, tāpat var arī samazināt sociālās izmaksas, kuras ir saistītas ar dažādiem citu veidu pabalstiem, tātad vajag caurskatīt visu sociālo atvieglojumu sistēmu, kas pastāv mūsu republikā. Šādi risinājumi būtu ļoti sāpīgi, arī politiskajā ziņā nebūtu populāri, taču mums savi lēmumi tomēr ir jāsabalansē, lai mēs varētu organizēt normālu mūsu ekonomikas darbību.

Bija atsevišķi varianti par darbu budžeta deficīta apstākļos. Ir budžeta deficīts- jā, piekrītu, taču, ja mēs paskatāmies tālāk, tad redzam, ka mēs šodienas problēmas atstājam tālākajām paaudzēm, kurām šo parādu vajadzēs atmaksāt. Tādēļ variantu šeit nav daudz.

Kopumā gribu pateikt, ka mēs pamatos iesniegto projektu atbalstām, bet es tomēr lūdzu rēķināties ar to, ka mēs būsim spiesti tuvākajā laikā iesniegt priekšlikumus par šā sociālā nodokļa samazinājumu, tā sabalansēšanu sakarā ar sociālās palīdzības samazināšanos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Baidos kļūt nepopulārs, teikdams, ka personiski es nevaru balsot par tādu nodokļa likumu grozīšanu, kāds tiek piedāvāts.

Pirmām kārtām, būdams jurists, es nevaru balsot par šādu grozījumu, it sevišķi par lēmumu, kuram ir atpakaļejošs spēks, jo mums ir likums "Par nodevām un nodokļiem Latvijas Republikā", kurā ir noteikts trīs mēnešu termiņš, pēc kura šādi grozījumi var stāties spēkā. Tādējādi, ja mēs cienām sevi, ja mēs ar tādiem kavalērijas uzbrukumiem necenšamies tagad kaut ko glābt, tad grozīsim kompleksi arī šo likumu "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā". Kamēr šādi grozījumi nav iesniegti, es nevaru balsot par šādu grozījumu.

Otrām kārtām. Manuprāt, ja lauksaimniecība nonākusi krīzes situācijā, tad nav vainīgs sociālais nodoklis, taču, klausoties šeit dažus savus kolēģus, tāda sajūta radās- ja nebūtu sociālais nodoklis tik liels, tad lauksaimniecība mums plauktu un zeltu! Es domāju, ka tas ir tikai puslīdzeklis, ar ko mēs mēģinām atrisināt lauksaimniecības problēmas. Es neesmu lauksaimniecības speciālists, taču mums te ir pietiekami daudz lauksaimniecības speciālistu un ekonomistu, kuri varētu šo jautājumu risināt, turklāt ir skaidrs, ka mums lauksaimniecības lietas nerisinās tā, kā vajag. Un tādēļ ir šāds stāvoklis. Taču, ja mēs, tāpat kā deputāts Bojārs, runājam par saviem vēlētājiem, tad arī es, pilsētas deputāts, varu teikt, ka ne tikai lauksaimniecībā, bet visur ir uztraukums par lielo sociālo nodokli. Jautājums šobrīd ir par to, vai mēs kardināli pārskatīsim visu problēmu kopumā, un tad es varu balsot par šādiem grozījumiem uz pavisam citiem pamatiem, bet, manuprāt, mēs nekādā ziņā šobrīd nevaram tikai runāt par vienu nozari- par lauksaimniecību, kuras krīzi ir izraisījuši pavisam citi iemesli. Un šo iemeslu dēļ mēs tagad cenšamies panākt grozījumus sociālajam nodoklim tikai vienā nozarē. Tad mums ir jāatgriežas atpakaļ pie pavisam cita principa- pie sociālā nodokļa maksājuma procenta atkarībā no nozares. Šeit sēž zvejniecības pārstāvji, kuri arī tūlīt teiks, ka algas zvejniecībā ir milzīgas, un viņu maksājumi no sociālā budžeta nebūt nav tik lieli. Nākamie būs zvejnieki, pēc tam tālāk sekos citi, un katrs tad centīsies aizstāvēt savu nozari, un rezultātā mēs būsim nevis valsts parlaments, bet savas nozares lobisti, kas cenšas uzlabot nozares situāciju, izejot no grupu spēka, deputātu daudzuma un dažādiem citiem roku izgriešanas paņēmieniem, ko diemžēl cienījamie lauksaimnieki mīl parlamentā lietot.

Ja mēs esam spiesti atgriezties pie sociālā nodokļa noteikšanas, tad es varētu aicināt pārskatīt to viscaur pa visām nozarēm (un ne tikai attiecībā uz lauksaimniecību) un dažādās nozarēs noteikt dažādus procentus atkarībā no reālajiem izdevumiem. Mēs speram soli, un es nezinu, vai tas ir solis uz priekšu vai solis atpakaļ. Man ir grūti novērtēt šo principu, taču PSRS likumdošanā agrāk tāds princips bija. Tad mēs atgriežamies pie tā.

Otrais jautājums. Mēs to saucam nevis par sociālo nodokli, bet par sociālo maksājumu. Tātad mēs atsakāmies no tā, ka mēs maksājam no visiem amata savienotājiem, ka mēs maksājam no dažādiem līgumdarbiem un tā tālāk, kas bija konceptuāls princips pamatā šim nodoklim. Jo cilvēki saka: kādēļ tad mums jāmaksā no dažādiem līgumdarbiem, no dažādiem amatu savienotājiem, ja, teiksim, slimības lapas šiem cilvēkiem nemaksā no tām summām, ko viņi saņem, un tā tālāk. Protams, šeit ir privātuzņēmēju darbība, individuālais darbs vai brīvās profesijas. Arī es, būdams advokāts, varu teikt, ka Advokātu kolēģija pieņēma lēmumu. Krastiņa kungs un es kā advokāts varu teikt, ka pret mums tiek vērsti pārmetumi par pārāk lielo sociālo nodokli. Tātad tas ir jāpārskata, izejot no šīm brīvajām profesijām, kurām izmaksas sastāda gandrīz tikai darba algu. Pārējās izmaksas ir apmēram 5-8 procentu apmērā.

Tātad es aicinu nebalsot par šo likumprojektu, bet pārskatīt to konceptuāli kopā ar likumu par nodokļiem un nodevām. Tas ir viens.

Un otrais. Par atkarību nozarēm un darbības veidiem. Jo citādi mēs tagad mēģinām vispārīgi savienot kaut kādu principu, izdarot vienu izņēmumu- attiecībā uz lauksaimniekiem. Es kategoriski iebilstu pret šādu pieeju. Ja mēs mainām koncepciju kopumā, tad mainīsim koncepciju kopumā attiecībā pret visām nozarēm un pārskatīsim šo procentu, kaut gan personiski es uzskatu, ka tas fakts, ka Padomju savienībā maksā 28 procentus lielu sociālo nodokli, bet mums tas ir 37 procenti, ka šī 9 procentu starpība nav tā, kura mūs ir novedusi it kā šajā drausmīgajā ekonomiskajā krīzē, kā to šeit dzirdēju no citiem runātājiem. Es domāju, ka cienījamie ekonomisti to spēs izvērtēt.

Un, trešām kārtām, es gribēju teikt- es neredzu, ka valdība realizē kādu skaidru un vienotu politiku šinī jomā. Man ir ļoti žēl, taču es varu izteikt tikai nožēlu par to. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, līdz ar to debates ir beigušās. No debatētājiem jūs dzirdējāt "par" un "pret" argumentus šā likumprojekta pieņemšanai pirmajā lasījumā. Vai ziņotājs vēlas teikt galavārdu? Jā? Lūdzu!

K.Šļakota: Godājamie kolēģi! Es gribētu pateikt tikai dažus vārdus. Es pirmajā reizē varbūt neprecīzi izteicos, taču saprotiet pareizi- sociālais nodoklis, mainot šo likumu, lauksaimniekiem nesamazināsies uz pusi. Tas samazināsies tikai par trešo daļu, jo tagad no 1.aprīļa par to 66 rubļu kompensāciju ir jāmaksā sociālais nodoklis. Tā ka mēs nesamazinām uz pusi. Nevajag to pārspīlēt.

Tālāk. Vai mums ir kāda cita izeja? Vai Augstākajā padomē nobalsot par šo vai nenobalsot? Jā, ir cita izeja- ja mēs pieprasām Ministru padomes demisiju, jo faktiski Ministru padome ir visur izreklamējusi, ka šis likums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu godājamo sekretariātu zvanīt! Vēl mazliet pagaidīsim, un tad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 132 deputāti. Paldies. Un tagad pie trešā mikrofona vēlas izteikties deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Par balsošanas motīviem. Man ir lūgums Krastiņa kungam- mēs par likumu acīmredzot nobalsosim, bet lēmumā es ļoti lūdzu par 2.pantu balsot atsevišķi. Man ir priekšlikums par termiņu- nevis 1.janvāris, bet 1.marts. Jo 1.martā... marta nodoklis vēl nav izmaksāts, un principā mēs nevaram balsot par pantu šinī redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet par lēmumu mēs balsosim tad, kad... vai otrajā lasījumā mēs to pieņemsim kā steidzamu, jo par lēmumu mēs parasti balsojam tad, kad likums ir pieņemts. Tā līdz šim ir bijis. Tāpēc es domāju, ka šodien mēs... Komisija varbūt ņems vērā jūsu izteikumu, bet tas būs pie lēmuma balsošanas. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Par šā lēmuma 2.punktu. Šis teksts ir precīzi norakstīts no Ministru padomes lēmuma, kurā ir skaidri un gaiši paredzēts, ka maksājumus sāk no 1.janvāra. Ja Ministru padomē vispār nav juristu un viņi nezina, kā rakstīt, tad es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet to mēs skatīsim lēmuma pieņemšanas laikā... Pašreiz mēs balsosim par likumprojektu. Tas, godājamie kolēģi, ir likumprojekts pirmajā lasījumā. Arī labojumi par likumprojektu tika izteikti, piemēram, deputāts Černajs ieteica grozījumus likumprojekta 5.panta otrajā punktā. Ir iesniegti arī citi rakstiski priekšlikumi uz otro lasījumu, un mums tagad ir jāizlemj- vai nu akceptēt, vai neakceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā kā steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par, pret vai atturoties par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu! Par- 116, pret- 2, atturas- 7. Tātad likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā, bet par otro lasījumu mēs jau norunājām, kad tas notiks. Tā ka te bija divi rakstiski labojumi. Varbūt ir kādi ierosinājumi otrajam lasījumam?

K.Šļakota: Labojumi ir saņemti. Mēs gribētu šodien līdz pulksten 17.00 saņemt pēdējos priekšlikumus un izskatīt tos šodien komisijā, bet, ja var ielikt, tad rīt no rīta.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs ņemsim vērā un arī nobalsosim atbilstoši jūsu gatavībai. Tātad par lēmuma projektu mēs balsosim reizē ar galīgo lasījumu, kā tas parasti ir bijis. Paldies.

Godājamie kolēģi! Ir ienācis iesniegums, kurā lūgts nodrošināt lēmuma "Par agrārās reformas nodrošināšanu" izskatīšanas gaitas radiotranslāciju. Kā man ziņo Dainis Īvāns, kurš šo jautājumu ir kārtojis ar radio, 2.programmā tas jau ir nodrošināts, un, ja pie mikrofona dzird to sakām attiecīgās atbildīgās personas, tad arī izkontrolēs, lai negadās nekāda kļūme. Paldies.

Nākamais ir mūsu likumprojekts "Par darba koplīgumiem" trešajā lasījumā. Lūdzu, Birkava kungs, ziņojiet! Tas ir trešais lasījums. Es jums atgādinu- mēs to pieņemsim pa pantiem.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Es jūs īsi informēšu par tiem 11 labojumiem, kuri ir tapuši laikā no otrā līdz trešajam lasījumam. 1.pantā ir svītroti vārdi: "likumā noteiktā kārtībā reģistrēti pēc arodbiedrību priekšlikuma", tādējādi paplašinot koplīguma slēdzēju subjektīvo loku.

2.pantā ir svītroti vārdi: "kas jāietver darba koplīgumā". Runa ir par tām sociālās aizsardzības garantijām, kuras līdz ar ģenerālvienošanos darbinieku arodorganizācijas formulē kopā ar darba devēju republikāniskajām apvienībām. Tas ir svītrots tādēļ, ka, ietverot to koplīgumā, šie koplīgumi pārvērstos par garu šīs kopējās ģenerālvienošanās pārskaitījumu. Taču, lai tas nebūtu jāatkārto, bet būtu jāievēro, 2.pants ir papildināts ar otro daļu, ka pušu saistības un noteikumi, ko paredz ģenerālvienošanās, ir obligāti nozares darba koplīguma slēdzējpusē. No strādnieku un inženieru apvienības tikko saņemts priekšlikums svītrot vārdu "nozares", bet šo vārdu nevar svītrot, jo tādā gadījumā nebūs skaidrs, uz ko tad ģenerālvienošanās attiecas.

Nedaudz mainīta ir arī 5.panta redakcija, te ir ņemts vērā deputātu Caunes un Ziediņa priekšlikums- svītrot panta iepriekšējās redakcijas trešo daļu. Šā 5.panta otrā daļa šobrīd skan tā, ka nav spēkā tie darba koplīguma noteikumi, kuri salīdzinājumā ar darba likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli, respektīvi, kuri ir pretrunā ar darba likumu kodeksu.

Par 7.panta otro daļu bija deputāta Celmiņa ierosinājums, ka to darbinieku atvieglojumi, kuri darbu savieno ar mācībām vakara un neklātienes nodaļās, ir jāietver 7.panta pirmajā daļā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo darbinieki, kuri darbu savieno ar mācībām, faktiski jau ir ietverti šā panta otrajā daļā. Ņemot vērā to, ka Darba likumu kodeksā mainās visa koncepcija attiecībā pret tiem, kuri darbu savieno ar mācībām, varētu šo teikumu: "darbiniekiem, kuri darbu savieno ar mācībām..." pārvietot arī uz darba koplīguma obligāto daļu- tātad 7.panta pirmo punktu.

8.panta pirmajā daļā ir nedaudz mainīta redakcija, un nedaudz mainīta arī redakcija piektajā daļā, taču ne tik būtiski, lai mainītos to jēga.

11.pantā mums ir vārdi: "uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darbinieku kopsapulce". Mēs tikko skatījāmies civillikuma labojumos un šo vārdkopu aizvietojām ar vārdu "organizācija", tādējādi nelietojot "uzņēmuma, iestādes vai organizācijas", bet tikai vārdu "organizācijas". Ja šis lēmums un šis likums, respektīvi, civillikums, tiks akceptēts, tad arī šeit vajadzēs izdarīt kādas izmaiņas. Es domāju, ka tas ir Juridiskās pārvaldes pārziņā, lai savestu kārtībā tekstu atbilstoši izmaiņām civillikumā.

Tālākajos pantos būtisku izmaiņu nav, ir tikai izmaiņas vēl 18.pantā, kura nosaukums ir papildināts. Tas ir kļuvis precīzāks. Un vārdi "pilnvaroto", "pilnvarotās personas" aizvietoti ar vārdiem "pilnvarotie pārstāvji".

Visi pārējie priekšlikumi, piemēram, aizvietot vārdu "darbinieki" ar vārdu "strādātāji", 19.pantā paredzētās speciālās sankcijas par koplīguma nepildīšanu un vēl daži citi ierosinājumi, komisijai apspriežoties, tika noraidīti. Tādēļ, ja šīs izmaiņas ir akceptējamas, mēs varam balsot pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es tiešām domāju, ka mēs varam sākt apspriest pa pantiem, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka jautājumu vispārīga uzdošana ir diezgan bezmērķīga, jo pēc tam tik un tā pie tiem ir jāatgriežas, apspriežot projektu pa pantiem. Turklāt mūsu pagaidu nolikums arī paredz: "Likumprojekti tiek apspriesti pa pantiem trešajā lasījumā." Tāpēc, lūdzu, sāksim! Tātad- pirmā nodaļa, 1.pants.

No zāles: Vai jautājumus uzdot nevajag?

Priekšsēdētājs: Mēs apspriežam pa pantiem. Vai kādam ir jautājumi? Lūdzu! Par pantiem. Tātad par pirmās nodaļas 1.pantu. Kādi ir iebildumi vai pretenzijas? Nav. Paldies. Par 2.pantu. Jā, lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Labojums 2.panta otrajā rindkopā, kurā teikts: "ģenerālās vienošanās paredzētās saistības un nosacījumi ir obligāti kolektīvos darba līgumus slēdzošajām pusēm". Rodas jautājums: vai ģenerālā vienošanās tiek noslēgta starp Arodbiedrību savienību, arodbiedrību apvienību un Darba devēju savienību? Viņu ģenerālā vienošanās kļūst obligāta visām pusēm, kuras noslēdz šo kolektīvo līgumu. Bet vai pareizi rakstīt, ka šī ir "ģenerālā" vienošanās, ja mēs runājam par brīvajām arodbiedrībām, par brīvajiem uzņēmējiem? Tas ir pretrunā ar visu orientāciju uz tirgu garu!/

V.Birkavs: Jā, pirmām kārtām es gribētu teikt, ka krievu valodas tulkojums patiešām ir nepilnīgs. Un tam vairākos pantos ir vajadzīgas būtiskas redakcionālas izmaiņas.

M.Gavrilovs: */Jāizsvītro vārds "nozares". Un viss./

V.Birkavs: Runājot par šo jautājumu pēc būtības, jāteic, ka šāda tipa ģenerālvienošanās rekomendē starptautiskās darba organizācijas un tās ir vispārpieņemtas, taču tās attiecas tikai uz tām arodorganizācijām, tiem darba devējiem, kuri atbalsta šo ģenerālvienošanos. Un tādi ir. Turklāt tas nebūt nav pretrunā ar Brīvo arodbiedrību principu, absolūti nav pretrunā. Taču, ja ģenerāluzņēmēji un arī darbinieku arodorganizāciju apvienība panāks šo vienošanos, tad tajā gadījumā nozarei tā ir obligāta.

M.Gavrilovs: */Tad, acīmredzot, ir jāparedz, ka pilnvaras noslēgt ģenerālo vienošanos tām piešķirtas statūtos./

V.Birkavs: Tas nav obligāti. Tā ir vienošanās. Tā ir ģenerāluzņēmēja un arodorganizāciju vienošanās. Un tiem, kuri ir parakstījuši šo vienošanos, šie nozaru atvieglinājumi ir obligāti.

M.Gavrilovs: */Katrā ziņā vārds "nozares" krievu tekstā ir pilnīgi lieks./

Priekšsēdētājs: Es atgādināšu godājamiem kolēģiem, ka trešajā lasījumā tiek izskatīti labojumi, kuri ir iesniegti rakstiski un ir redakcionāli labojumi. Mēs te vienkārši novēršam redakcionālas kļūdas. Nekādi citi labojumi trešajā lasījumā netiek izskatīti. Lūdzu, pirmais mikrofons!

K.Matvejevs: */Lūdzu piedošanu, man par 1.pantu ir pāris redakcionāla rakstura piezīmes. Varbūt.../

V.Birkavs: Bet par 1.pantu jau ir nobalsots... Es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons!

A.Zorgevics, Brīvo arodbiedrību padomes priekšsēdētāja vietnieks: Es gribētu teikt, ka visa šī otrā panta daļa būtu jāsaglabā, jo tas zināmā mērā garantē stabilitāti sociālajā sfērā.

V.Birkavs: Paldies. Jā, es domāju, ka nav bijis priekšlikuma svītrot šo otro daļu. Tā ir pilnīgi obligāta, jo citādi visas šīs ģenerālvienošanās starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir pilnīgi bezjēdzīgas, ja tās nav attiecināmas uz tiem, kuriem tās ir paredzētas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to 2.pants ir izdiskutēts. Vairs nekādu iebildumu nav. Par 3.pantu.

V.Birkavs: 3.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī deputātiem, kā es redzu, iebildumu nav. Lūdzu, pirmais mikrofons!

K.Matvejevs: */Lūdzu piedošanu. Saglabājusies 3.panta pēdējā redakcija: vārds "visus". Visus darbiniekus?/

V.Birkavs: Jā.

K.Matvejevs: */Vai šeit nebūs pretruna ar Latvijas Republikas likuma par arodbiedrībām 9.pantu, kurā ir runa tikai par savu locekļu tiesību un interešu pārstāvniecību? Varbūt "visus" tomēr izslēgt?/

V.Birkavs: Nē, pretrunas nebūs, jo mums darba koplīgumā ir paredzētas tiesības dažādām arodorganizācijām slēgt šos līgumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par 4.pantu. Izmaiņu nebija. Deputātiem arī nav iebildumu. 5.pants.

V.Birkavs: Tam tika konkretizēta redakcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Birkava kungs, jūs te, it kā pieņemot mūsu priekšlikumu, izdarījāt veiklu juridisko darījumu. Mūsu prasība nav ievērota. Tāpēc es gribētu to vēlreiz pamatot. Jo, redziet, ja divas puses- darba devējs un ņēmējs- vienojas par vienu atsevišķu individuālo darbu ar vienu individuālu cilvēku, tad tas neattiecas uz koplīgumu, un šis teksts, kas jums te ir ierakstīts otrajā rindkopā, šeit neder. Es domāju tā- ja to atstāj, tad varbūt tas ir jāpapildina: "... izņemot individuālos līgumus". Ja cilvēks ir ar mieru izpildīt kādu īpašu darbu ar īpašiem noteikumiem, darba devējs ir ar mieru un darba ņēmējs ir ar mieru, tad kādēļ jūs negribat tam piekrist? Šeit, saprotiet, mēs nevarēsim izpildīt kaut kādu īpašu darbu. Jūs solījāt to ievērot!

V.Birkavs: Caunes kungs, jums ir taisnība, šeit ir ielikta cita juridiska finese. Bet saprotiet, ka nekādā gadījumā, ne pie kādiem līgumiem nedrīkst pārkāpt darba likumdošanu kā tādu. Un to mēs arī likumā "Par koplīgumiem" nevaram darīt. Es tikai jums no republikas koplīguma nocitēšu tieši šo pantu, kas Latvijas Republikā skanēja šādi: "Darba līgumu noteikumi, kas nesaskan ar attiecīgiem darba koplīgumu atalgojumu tarifiem un citiem noteikumiem, izņemot tos, kas darbiniekam ir labvēlīgāki, tiek atvietoti ar koplīgumā paredzētiem noteikumiem." Nevar. Šis labvēlības statuss šajos gadījumos ir princips. Mēs nevaram ar individuālu līgumu pasliktināt darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar to, kādu viņiem nosaka darba likumdošana.

I.Caune: Ziniet, tad vispār nekas tāds nav vajadzīgs, jā? Burta kalpi mēs esam- tur ir bijis kaut kāds noteikums, un mēs izstrādājam citu likumu. Var izdarīt izmaiņas, ja tas patiešām ir vajadzīgs. Un tas ir vajadzīgs. Bet jūs kaut kā... negribat saprast to praktisko darbību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es saprotu, mums šis 5.pants ir diskutabls. Un es uzaicinu godājamos kolēģus nobalsot par šo pantu atsevišķi un tad skatīt tālāk. Lūdzu, reģistrēsimies! Balsosim atsevišķi par 5.pantu, par kuru izraisījušās principiālas diskusijas. Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Ir reģistrējušies 105 deputāti. Un tagad nobalsosim par 5.panta akceptēšanu trešajā lasījumā tādā formā, kā to mums piedāvā komisija. Ja tas netiks akceptēts, tad vajadzēs strādāt no jauna pie šā panta. Lūdzu, rezultātu! 67- par, 5- pret, 21- atturas. Līdz ar to mēs šo pantu esam akceptējuši trešajā lasījumā.

V.Birkavs: Es Caunes kunga nomierināšanai gribētu tikai pateikt, ka šis pants attiecas uz koplīgumu, bet neattiecas uz individuālo līgumu, par kuru viņš runā. Par 7.pantu...

Priekšsēdētājs: Jā, 6.pants ir formāls. Tas ir...

V.Birkavs: Jā, tur nebija izmaiņu. Celmiņa kunga priekšlikums par neklātnieku un vakarnieku pārcelšanu uz 1.panta pirmo daļu tika noraidīts. Ja viņš to neuztur spēkā, tad var balsot par tādu redakciju.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs savu prasību neuztur, jo viņa nav plenārsēdē, tā ka mēs varam skatīt tālāk. Tagad, lūk, 7.pants. Lūdzu, pirmais mikrofons!

A.Zorgevics: Deputāta Celmiņa gan plenārsēdē nav, bet mēs no savas puses tomēr lūgtu nobalsot par šo deputāta labojumu, jo sakarā ar konceptuālām izmaiņām Darba likumu kodeksā, šeit tomēr ir vajadzība pārnest uz pirmo daļu jautājumus, kas skar strādājošos, kuri savieno darbu ar mācībām.

V.Birkavs: Tādā gadījumā mēs varētu balsot par šādu redakciju, ka 7.panta pirmajā daļā (es nevaru atrast, kurā vietā tieši) tiek pārcelti vārdi: "darbiniekiem, kuri darbu savieno ar mācībām". Tas nozīmē, ka atvieglojumi, kas saistīti ar mācībām, ir obligāti jāietver koplīgumā, turpretim iepriekšējā redakcijā bija tā, ka var ietvert, bet var arī neietvert.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, te tā kā mums šeit nav divu tekstu un tas ir trešais lasījums, citas izejas nav. Mēs varam balsot par 7.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir. Ja gadījumā tas netiek akceptēts ar balsu vairākumu, tad mēs mainīsim tā redakciju un balsosim atkārtoti. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par 7.panta akceptēšanu, lūk, šajā, komisijas piedāvātajā, redakcijā. Lūdzu, rezultātu! Par- 65, pret- 5 un atturas- 18. Tātad ar balsu vairākumu no balsojušo skaita mēs 7.pantu esam akceptējuši tieši tādā redakcijā, kādā tas ir uzrakstīts. Paldies. Lūdzu, par 8.pantu!

V.Birkavs: No 8.līdz 17.pantam balsojamu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai no 8. līdz 17.pantam kāds ir pamanījis kādas nepilnības, trūkumus un vēlas ieviest kādas izmaiņas? Nav? Paldies. 18.pants.

V.Birkavs: Nosaukums un vārdi "personas" aizvietoti ar vārdu "pārstāvjiem".

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Nav. 19.pants.

V.Birkavs: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu sekretariātu intensīvi zvanīt! Lūdzu, gatavoties likumprojekta "Par darba koplīgumiem" balsojumam trešajā lasījumā! Pagaidīsim vēl pusminūti. Paldies. Lūdzu, ieslēgsim balsošanas režīmu, un arī tie deputāti, kuri ienāca, var vēl nobalsot. Tātad balsosim par Latvijas Republikas likumu "Par darba koplīgumiem" trešajā lasījumā. Lūdzu, rezultātu! Par- 88, pret- 2, atturas- 10. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim, lūdzu, lēmumu par spēkā stāšanās kārtību!

V.Birkavs: Saskaņā ar lēmuma projektu par likuma spēkā stāšanās kārtību ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā ar 1.maiju. Visi līdz šim noslēgtie darba koplīgumi ir spēkā, ja tie nav pretrunā ar šo likumu. Un trešais punkts ir tīri tehnisks- atcelt un sagatavot jaunus visus tos aktus, kuri ir atceļami līdz ar šā likuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Kādi deputātiem būtu labojumi, papildinājumi pie šā lēmuma projekta? Nav. Jautājumu arī nav. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību! Rezultātu! 94- par, 1- pret, 3- atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi, līdz pārtraukumam vēl palikušas 11 minūtes. Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par arhīviem" trešajā lasījumā. Vai komisija ir gatava izteikties? Varbūt mums ātrāk jāiet pārtraukumā? Bet mums pulksten 15.00 ir valdības informācija. Vārds ziņotājam- Bērza kungam!

A.Bērzs: Augstais nams! Mēs pārtraucām likuma "Par arhīviem" apspriešanu, atduroties pret 15.panta priekšpēdējā rindkopā izteiktajām normām. Te būtu jāsaka tā, ka, apspriežot šajā rindkopā iekļautās normas, parādās ar tām saistīts kaut kāds psiholoģisks efekts, kuru varētu nosaukt par nespeciālistu konversīvo sindromu. Kad arhīva speciālisti šīs normas vēlējās iekļaut šajā likumprojektā, tad komisija trīs reizes tās noraidīja, līdz beidzot komisija šīs normas tomēr iekļāva. Redziet, šis pats moments, kas darbojas attiecībās starp arhīva speciālistiem un Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju, tālāk iedarbojās uz attiecībām starp Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju un Silāra kungu pagājušajā plenārsēdē. Tātad jautājums ir par šīs nodaļas pirmo teikumu, pret kura būtību nekādas pretenzijas netika izvirzītas. Ir izvirzīta tikai tāda pretenzija, ka Silāra kungs nespēj saprast šā teikuma saturu. Pēc šā teikuma nodošanas izvērtēšanai Zinātņu akadēmijas Valodas institūtā tika saņemta tāda atziņa, ka šajā teikumā, protams, nav spožu tēlu un īpašu daiļdarba formu, bet teikuma konstrukcija pilnībā izsaka vajadzīgo domu un nedod iespēju šo teikumu tulkot dažādi. Taču, saprotot, ka rezultātu iespējams iegūt tikai ar kompromisu, un, ja nedos kādu satisfakciju ar piekāpšanos, tad šis jautājums tik un tā netiks pieņemts, ir ierosinājums to vārdu šinī teikumā, kas izsauc vislielākās pretenzijas, atvietot ar vārdiem "šo institūciju". Ja šāds labojums būtu pieņemams, tad tas derētu. Iepriekšējās sēdes gaitā pēkšņi radies priekšlikums par divu vārdu "arhīvu izziņu" pārcelšanu uz teikuma sākumu nebūtu vēlams tāpēc, ka šis teikums ir lasāms kontekstā ar iepriekšējo rindkopu, un tieši šādā teikuma konstrukcijā ir vieglāk konstatēt to atšķirību, kāda ir starp pirmajā, iepriekšējā, rindkopā izteikto normu un šajā rindkopā izteikto normu. Tas būtu par pirmo teikumu.

Par otro teikumu. Es speciāli pieprasīju no Galvenās arhīvu pārvaldes metodiķiem komentāru un izziņu par šā jautājuma vajadzību un nepieciešamību. Šīs izziņas saturs ir tāds- personālsastāva dokumentu, tas ir, personu lietu, personu kontu, algu sarakstu, tarifikācijas lapu un citu glabāšanas termiņš- 75 gadi- ir noteikts, pamatojoties uz cilvēka vidējo dzīves ilgumu, kura laikā var rasties nepieciešamība apstiprināt faktus par cilvēka darbavietu, darba stāžu, izpeļņu un citus. Pašreiz šī dokumentu grupa tiek intensīvi izmantota, ieviešot likumu par valsts pensijām. Saskaņā ar esošajiem arhīvniecības principiem pēc 75 gadiem kopš to sastādīšanas, kā šis likums arī nosaka, to iznīcināšanu vai tālāko likteni izlemj, veicot ekspertīzi. Ekspertīzes rezultātā daļa no tiem tiek nodota pastāvīgai glabāšanai valsts arhīvos. Piemēram, valsts arhīvos glabāšanai tiek nodotas kultūras, mākslas, zinātnes, arī medicīnas, tajā skaitā izcilu ginekologu, un citu darbinieku personīgās lietas, deputātu, iestāžu un nozaru vadītāju personīgās lietas, bez tam tiek saglabātas visu darbinieku uzskaites kartītes forma T-2, uz kuru informācijas pamata tiek pētīti sabiedrības sociālās struktūras jautājumi. Tātad 2015.gadā iestāžu arhīvi veiks 1940.gada personālsastāva dokumentu ekspertīzi, jo tie ir pēdējie dokumenti, kuri glabājas iestāžu arhīvos, un tātad šis jautājums tādā veidā tiks atrisināts. Arī citās valstīs ir analoga prakse, piemēram, Vācijā šīs dokumentu grupas tiek saglabātas 50 gadus pēc cilvēka nāves. Tātad, vadoties pēc tā paša principa, kuru es teicu attiecībā uz pirmo teikumu, un necerot uz to, ka man izdosies kādu pārliecināt... Un, ja ejam atkal uz piekāpšanos, tad mēs ierosinām šo pēdējo teikumu "personālsastāva dokumentus šis arhīvs glabā 75 gadus..." tālāk papildināt ar vārdiem: "līdz nodošanai valsts arhīvā", lai gan Silāra kungam nevajadzētu cerēt, ka visi dokumenti tiks nodoti valsts arhīvā. Tas notiek vispārējā kārtībā, tur notiek ekspertīze, un tā nekādas problēmas neizraisa. Šādi ir priekšlikumi, kurus komisija var piedāvāt, lai šo problēmu atrisinātu. Ja šis jautājums tādā veidā nav pieņemams un Augstākā padome to noraida, tad atliek šo rindkopu svītrot vispār. Taču no tā situācija nemainīsies, jo arhīvu darbinieki strādā pie arhīvu saglabāšanas, nevis pie arhīvu iznīcināšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies Bērza kungam par ziņojumu. Kā es saprotu, tad mums atsevišķi ir jābalso tikai par 15.pantu un pēc tam par visu likumprojektu kopumā. Lūdzu, balsošanas režīmu! Sākumā balsosim par 15.pantu, un pēc tam arī skan lielais zvans, lai deputāti atnāk uz balsošanu kopumā. Lūdzu, balsosim par 15.panta akceptēšanu! Rezultātu! Par- 76, pret- 5, atturas 6. Par- 77. Tātad 15.pants ir akceptēts atsevišķi. Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies, jo roku ir ļoti daudz. Lūdzu, reģistrācijas režīmu! Rezultātu! Reģistrējušies 110 deputāti. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta akceptēšanu trešajā lasījumā kopumā! Lūdzu, rezultātu! 96- par, 3- pret, atturas- 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par likuma "Par arhīviem"" spēkā stāšanās kārtību".

A.Bērzs: Tā kā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, izsakot dziļu pateicību Augstākajai padomei par rūpīgu likuma izskatīšanu, tomēr norāda uz to, ka šā likuma izskatīšana mums prasījusi 15 dienas- divas nedēļas -, būtu lūgums šā lēmumprojekta 1. un 2.pantā norādīto datumu- 15.aprīli- aizstāt ar 1.maiju, jo nākamajā nedēļā ir brīvdienas un pēc tam paliek tikai viena nedēļa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir iebildumi pret 1.maiju? Endziņa kungs vēlas izteikties šajā sakarā. Lūdzu!

A.Endziņš: Es runāšu nevis par maiju, bet par 2.punktu. Šeit ir tā- "bilancē esošās vērtības un 1991.gada budžeta līdzekļus nodot valsts arhīva ģenerāldirektora rīcībā". Šis formulējums man izsauc šaubas.

A.Bērzs: Un kādam tam ir jābūt?

A.Endziņš: Katrā ziņā ne ģenerāldirektora rīcībā, jo ģenerāldirektors ir juridiskā persona, par to ir jābūt...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Man nav citu, kam nodot...

A.Endziņš: Kas jums tā par organizāciju būs? Ģenerāldirektors- pārvaldes vietā?

A.Bērzs: Jā.

A.Endziņš: Un ģenerāldirektors ir juridiskā persona? Es atvainojos, tas ir juridisks nonsenss.

Priekšsēdētājs: Likuma 6.pants. Lūdzu, godājamie kolēģi, izsakiet savas domas par to! Pulkstenis ir 13 un 31 minūte. Varbūt, godājamie kolēģi, atliksim šā jautājuma izlemšanu uz laiku tūlīt pēc pusdienām. Bet tur tad uzreiz mums būs valdības ziņojums? Valdības informācija? Kolēģi uzskata, ka ir jābalso. Vai mums tiešām būs jābalso par balsošanu vai par balsošanas atlikšanu? Godājamie kolēģi, vairāk un skaļākas balsis skan par balsošanu, tātad es ierosinu nobalsot par 2.punktu atsevišķi un pēc tam- par lēmumu kopumā. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim atsevišķi par lēmuma par spēkā stāšanās kārtību 2.punktu! Lūdzu, rezultātu! 73- par. 2.punkts ir akceptēts šādā redakcijā. Lūdzu balsosim par visu lēmuma projektu par likuma spēkā stāšanās kārtību kopumā! Balsošanas režīmu! Rezultātu! 87- par. Lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, paldies! Vienu mirklīti! Dobeļa kungam kā sekretariāta vadītājam ir ārkārtīgi steidzams un nopietns ziņojums. Un pēc tam sekos pusotras stundas ilgs pārtraukums.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Jums ir sveiciens no deputātu nama pārvaldnieka Buņa kunga, kurš lūdz paziņot: Lubānas ielas 123.nama iedzīvotājiem rīt, 27.martā, pulksten 20.00 pulcēties 3.dzīvoklī, kur būs spriešana par gaidāmo apsardzi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem