1991.gada 13.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Taču domāju, ka pirms lēmuma pieņemšanas mēs pagaidām nereģistrēsimies. Nav vērts vēsturei atstāt šādu skaitli. Pirms mēs turpinām apspriest darba kārtībā paredzētos jautājumus, lūdzu, otrais mikrofons!

J.Karlsons: Man ir jautājums, kas skar darba kārtību. Vakardien vairāki deputāti parakstīja pieprasījumu ar jautājumu par frakcijas "Līdztiesība" algu janvāra mēnesī. Vai atbilde uz to ir bijusi? Varbūt esmu kaut ko nokavējis? Vai šī atbilde tomēr vēl ir jāgaida?

Priekšsēdētājs: Par šodienas plenārsēdi es varu pateikt to, ka, kamēr es to vadu, šāda atbilde nav sniegta. Arī par šo pieprasījumu man nekas nav zināms, tā kā vakar pēcpusdienā es biju spiests nodarboties ar citiem pienākumiem.

J.Karlsons: Acīmredzot vajadzētu grāmatvedībā šo jautājumu noskaidrot.

Priekšsēdētājs: Labi. Tā kā man ir šāda informācija, tad tādā gadījumā, manuprāt, nav sarežģīti atbildēt uz šādu jautājumu. Varbūt lūgsim šīs plenārsēdes beigās, tas ir, līdz pulksten puspieciem, Augstākās padomes grāmatvedībai sniegt īsu uzziņu par algu deputātiem. Šis jautājums tiek ietverts darba kārtībā. Es domāju, ka tagad balsot nevajag. Paldies.

Godājamie kolēģi! Es gan neredzu mūsu cienījamo kolēģi Birkavu, kuram tika nodoti visi materiāli par mūsu lēmumu. Viņš tikko aizgāja strādāt, ja?

No zāles: Viņi vēl strādā.

Priekšsēdētājs: Tur darba ir apmēram septiņām minūtēm. Tā ka mēs pagaidīsim.

Godājamie kolēģi! Tātad mēs šodien esam izskatījuši vienu darba kārtībā paredzētu jautājumu. Mēs nobalsojām par mūsu Apvienotās budžeta pastāvīgās komisijas lūgumu nekavējoties iekļaut darba kārtībā jautājumu par budžetu sakarā ar aptauju. Tā ka dosim vārdu deputātei Zeilei. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Mēs ļoti lūdzam sākt izskatīt ceļu nodokli, jo pašreiz dokumenti tiek pavairoti. Tie jums tiks izdalīti mazliet vēlāk. Mēs gribētu, lai tie būtu visiem deputātiem, jo tur ir vēl jāpaskaidro.

Priekšsēdētājs: Labi, mēģināsim to izdarīt mazliet vēlāk. Man ir vēl viens paziņojums, godājamie kolēģi! Augstākās padomes Prezidija locekļi tiek lūgti pulksten 9 vakarā, tad, kad sākas televīzijas "Panorāma", iegriezties Prezidija sēžu zālē. Es to saku tāpēc, ka kāds no klātesošajiem Prezidija locekļiem varētu mazliet agrāk atstāt plenārsēdi un nebūtu informēts par šo pasākumu.

Godājamie kolēģi! Mums nekas cits neatliek, kā vien sākt skatīt likumprojektu "Par ceļu nodokli" trešajā lasījumā. Lūdzu.

R.Repša: Cienījamie kolēģi! Vajadzētu paņemt dokumentu Nr.477. Tās ir divas saspraustas lapas, kur ir likumprojekts "Par ceļu nodokli" trešajā lasījumā un lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, kā arī attiecīgie deputātu priekšlikumi, kuri tika izteikti pēc otrā lasījuma, un komisijas reakcija uz šiem priekšlikumiem. Ja tas ir izdarīts, mēs laikam varētu sākt šo jautājumu izskatīt. Man šeit nekas daudz nav sakāms. Laikam trešajā lasījumā kārtība bija tāda, ka mēs balsojam par tiem priekšlikumiem, kurus komisija nav pieņēmusi.

Priekšsēdētājs: Trešajā lasījumā mums kārtība bija tāda, ka projektu skatām pa pantiem un tos pantus, par kuriem nav nekādu priekšlikumu vai pretenziju, mēs pieņemam. Taču tie panti, kuros ir izdarīti grozījumi vai labojumi vai kuros deputāti uzstāj par kādu grozījumu vai labojumu izdarīšanu, tiek nobalsoti, un pēc tam tiek balsots par visu likumprojektu kopumā.

R.Repša: Tātad- 1.pants. Ceļu nodoklis...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vai jums kas sakāms par apspriešanas motīviem? Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Man ir viens jautājums, kas daļēji saistīts ar šo ceļu nodokli. Pašreiz ir radušies jauni apstākļi, kas zināmā mērā var mainīt mūsu skatījumu uz šo ceļu nodokli. Viens no šādiem apstākļiem ir Finansu ministrijas izdotā instrukcija, kas no visām saimniecībām paredz īpašuma nodokļa nomaksu par iekšsaimniecību ceļiem, uzskatot iekšsaimniecību ceļus par īpašumu. Tagad Finansu ministrija ieturēs no saimniecībām un no mežrūpniecības saimniecībām īpašuma nodokli par iekšsaimniecību ceļiem, bet mēs savukārt ieturēsim otru- ceļu nodokli par šo pašu jautājumu. Kā izvairīties no šīs situācijas, ko jūs iesakāt?

R.Repša: Es nezinu, vai mēs šo jautājumu varam saistīt kopā ar likumu "Par ceļu nodokli". Ja kaut kur Finansu ministrijas dzīlēs ir radusies šāda šā jautājuma interpretācija, tad tas ir jāskatās atsevišķi. Mēs taču nevaram šā iemesla dēļ šo ceļu likumu tagad torpedēt. Es domāju, ka ir jāvirzās uz priekšu- šis likums jāpieņem, jo tā spēkā stāšanās ir ieprojektēta 1.martā. Līdz 1.martam Finansu ministrijai savukārt radīsies šī jaunā situācija- būs pieņemts ceļu likums, un lai tad tā to atrisina savās instrukcijās. Mēs varam vienīgi uzņemties papildu pūles un informēt viņus, ka, lūk, šeit nav sasaistes. Lai viņi paši tiek galā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Sakiet, lūdzu, kā jūs uzskatāt- vai, pieņemot ceļu nodokli tādā redakcijā, kādā tas pašlaik ir uzrakstīts, līdz pagastam līdzekļi ceļu uzturēšanai un kopšanai vispār nonāks?

R.Repša: Ja pagasta teritorijā tiks uzturēti un remontēti ceļi, bez šaubām, šie līdzekļi nonāks līdz pagastam.

J.Zaščerinskis: Un kas to noteiks? Vai pagasts pats to noteiks un darīs to par saviem līdzekļiem, vai to darīs rajonā, vai vēl kur citur? Tas nozīmē, ka dažiem pagastiem...

R.Repša: Pagasts, bez šaubām, pilnīgi patstāvīgi to nenoteiks, tas ir noteikts 6.panta pēdējā rindkopā. Tātad rajons, pagasts atbilstoši likumam par ceļiem..., bet līdz šā likuma pieņemšanai to darīs pašvaldības, saskaņojot ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju. Tā turpināsies apmēram pusgadu, kamēr tiks pieņemts likums par ceļiem. Līdz tam zināma improvizācija katrā ziņā būs iespējama. Taču pagasts pilnīgi autonomi rīkoties nevarēs, jo tie ir ceļi, vai ne? Mēs par šo jautājumu, Zaščerinska kungs, jau esam ārkārtīgi daudz reižu diskutējuši. Mēs laikam nevaram viens otru nekādi pārliecināt. Minēšu kādu, laikam drusciņ hipertrofētu, piemēru. Piemēram, dzelzceļš. Saprotiet paši, ka dzelzceļam ir skaidra valstiski funkcionējoša nozīme un pašvaldība tur nekā nevar noteikt. Es, protams, pārspīlēju, lai uz šā pārspīlējuma fona varētu redzēt, ka ar ceļiem ir tāpat- pagasts gluži viens pats nevar, tā sakot, ņemt un sākt pilnīgi patstāvīgi diktēt, ko tur darīt un ko tur nedarīt. Te tomēr ir jādarbojas Ceļu departamentam. Taču pagastam teikšana ir. Šis jautājums tiek risināts kopīgi.

J.Zaščerinskis: Es tomēr gribētu atgriezties vēl pie viena jautājuma, jo, pieņemot likumu par īpašuma nodokli, mēs neviens nebijām paredzējuši, ka arī par ceļiem būs īpašuma nodoklis, tā kā Finansu ministrijas instrukcijā tas tagad ir iztulkots. Es domāju, ka tādā gadījumā likumā būtiski mainās attieksme arī pret ceļu nodokli, jo tagad iznāk tā, ka saimniecības, pastāvot pašreizējām finansiālajām prognozēm, vienreiz par iekšsaimniecības ceļiem maksās īpašuma nodokli un bez tam vēl maksās arī ceļu nodokli atbilstoši ceļu nodokļa likumam. Es uzskatu, ka šinī gadījumā situācija ir stipri mainījusies un būtu jāatgriežas praktiski pie otrā lasījuma.

R.Repša: Ziniet, mums te tagad ir kā tajā dziesmā par Misisipi kuģīti, ka mēs, lūk, šīs instrukcijas, kaut kādas acīm redzamas nepareizības dēļ tagad nogremdēsim šo likumu. Tomēr skatīsim to uz priekšu, likums ir jāpieņem, nauda ceļu nozarei ir vajadzīga un tā ir jādabū, pētīsim šo instrukciju un novērsīsim tur šīs pretrunas.

Priekšsēdētājs: Pirms sākam apspriest likumu pa pantiem, lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

J.Vaivads: Manuprāt, nebūtu pieļaujama likuma dažāda tulkošana. Un, izejot no šīs prasības, pati pēdējā rindkopa faktiski pieļauj pilnīgi nesaprotamu tulkošanu. Ko, piemēram, nosaka tas, kā te ir rakstīts: "izlietojumu nosaka rajonu un pagastu pašvaldība atbilstoši likumam"? Kāda ir procedūra? Vai te domāta rajona un pašvaldību vienlaicīga noteikšana? Ja mēs to liekam iekšā, tad ir jābūt kaut kādai secībai. Te jau tūdaļ pat iesējam nepārtrauktus konfliktus starp rajonu un pašvaldību. Kā šo jautājumu likumā atrisināt, lai tādi nerastos?

R.Repša: Vai konflikti? Tā būs sadarbība. Ceļu departaments, teiksim, attiecīgajā rajonā sastādīs darba programmu šim vai nākamajam gadam, kas tiks finansēta no ceļu fonda attiecīgajiem līdzekļiem.

J.Vaivads: Un pagasts?

R.Repša: Pagasts acīmredzot būs tas, kurš saskaņos šo projektu.

J.Vaivads: Piekrist vai nepiekrist?

R.Repša: Jā. Tur būs, teiksim, objekti, tiem būs izstrādāti projekti, to vislabāk zinās Ceļu departaments, bet pagastu un rajonu pašvaldību deputātiem šī programma tiks parādīta, jo varbūt viņi izteiks kaut kādus priekšlikumus- ziniet, šo ceļu varbūt šogad nebūvēsim, bet būvēsim citu! Tas zināmā mērā būs radošs process. Protams, bez šīs saskaņošanas ar pašvaldību acīmredzot šo programmu nevarēs tik vienkārši apstiprināt un realizēt.

J.Vaivads: Tad arī vajadzētu rakstīt. Vajadzētu rakstīt, ka ierosina un apstiprina sesija vai kas...

R.Repša: Tad būtu jāraksta ļoti gari. Acīmredzot tur būtu atkal vesela virkne nianšu, un par tām mēs varētu te bezgalīgi diskutēt. Tāpēc ir dots šis vienkāršais formulējums- "atbilstoši likumam par ceļiem". Tikai nelaime ir tā, ka šis likums ir jāuztaisa, teiksim, līdz pavasarim. Mēs to līdz šim nespējām pieņemt tikai tāpēc, ka jūs labi zināt, kāda rudenī mums bija programma. Bet par janvāri vispār nerunāsim...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es gribu runāt par instrukciju, kas attiecas uz īpašuma nodokli. Tur bez ceļiem ir vēl vairāki citi rupji momenti, kur notiek atkāpšanās no mūsu pieņemtā likuma. Tāpēc šī instrukcija nevar būt par pamatu; manuprāt, pret to ir jāceļ protests, un tā nevar tikt lietota. Jo tur ir vēl vesela rinda kļūdu. Notiek atkāpšanās no likuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons. Bet tad nu tiešām sāksim apspriest pēc būtības. Lūdzu.

J.Endele: Par to pašu 6.pantu. Redziet, ja šie 25 procenti patiešām tiktu ielikti laucinieku rokās un tas mehānisms būtu tāds, ka nauda tiek ielikta rokās nevis tam, kam ir tehnika, izpildīšanas iespējas un tā tālāk, bet tam, kam ir vajadzība un kas ir pasūtītājs, un ja likums to garantētu, tad es ticētu, ka tas tā būtu. Bet šajā gadījumā tas noteikti tā nebūs. Jūs arī to diemžēl nevarat apliecināt.

Priekšsēdētājs: Tas laikam gan nebija jautājums, tas bija apgalvojums...

J.Endele: Jā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt tad tiešām šīs pretenzijas izteiksim par konkrētiem pantiem, kur par to visu būs runāšana. Lūdzu, par 1.pantu.

R.Repša: Tātad- ceļu nodokļa mērķis. Šeit deputāts Kide izteica priekšlikumu, ka pantā vajadzētu skaidri pateikt, kas tomēr ir ceļu fonds, tātad- tas ir budžeta sastāvā. Šeit acīm redzami šis priekšlikums ir pieņemts un šī doma nepārprotami pausta 1.pantā. Ja ir jābalso, tad varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Tā kā šeit ir izdarītas izmaiņas, tad mums būs jābalso. Šis priekšlikums ir ievērots. Vai deputāts Kide ir apmierināts ar šādu risinājumu?

E.Kide (no zāles): Tā kā tas ir redakcionāls labojums, tad varētu nebalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. 1.pants līdz ar to ir pieņemts. Lūdzu, par 2.pantu.

R.Repša: 2.pants. Ceļu nodokļa maksātāji. Šeit nekādi priekšlikumi netika izteikti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai...?

R.Repša: Tāpat par 3. un 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem par 2., 3. un 4.pantu...

R.Repša: Un 5.pantu arī...

Priekšsēdētājs: ...un 5.pantu arī ir kāda neapmierinātība? Šeit rakstiski labojumi nav bijuši. Nekādu iebildumu nav? Arī par neizskatītiem labojumiem nav? Paldies. Tad varam tālāk izskatīt 6.pantu.

R.Repša: 6.pants ir tas, kas mums vienmēr izraisījis vislielākās diskusijas, un šeit arī tika izteikti divi priekšlikumi, kuri principā ir noraidīti. No mūsu puses, no komisijas puses, no ministrijas puses ir izteikts viedoklis par Zaščerinska priekšlikumu. Ministrs toreiz atbildēja, ka viņi izstrādā šo metodiku, kādā veidā noteiks to, kurā rajonā, kurā pagastā visvairāk attiecīgajā brīdī vajag ieguldīt līdzekļus ceļu uzturēšanai, remontam un būvniecībai. Deputāts Zaščerinskis iesniedza uz atsevišķas lapiņas savu priekšlikumu. Tajā it kā bija ietverts viens priekšlikums attiecībā uz šo metodiku, ministrija laikam to ņēmusi vērā, pieņēmusi zināšanai. Tā ka šis priekšlikums it kā pa pusei, varētu teikt, ir pieņemts zināšanai.

Bet otrais priekšlikums, ko izteica deputāts Kazimirs Šļakota, ir par to, lai pēdējā rindkopā aiz vārda "pašvaldības", tas ir, ceturtā rindiņā no beigām,- "nosaka rajona un pagasta pašvaldības", lai tur liktu punktu. Tas priekšlikums diemžēl nav pieņemams. Jo mēs nekādi nevaram šo valstiski svarīgo funkciju, kāda ir ceļam, ņemt un vienkārši atdalīt no Ceļu departamenta, no ministrijas un atstāt to visu pilnīgi pagastu un rajonu pašvaldību rokās. Šīs struktūras nebūs tās, kas spēs ar šo uzdevumu vienas pašas tikt galā. Jūs redzēsit reālajā dzīvē, ka lielākā daļa pagastu nemaz tik ļoti nemetīsies veidot kaut kādu savu ceļu politiku. Pagastu padomes ir pārāk mazas. Un vēl mazāk tur ir tādu cilvēku, kuri aktīvi gribēs ar to nodarboties. Viņi būs gluži apmierināti, ka to uz saviem pleciem uzveļ attiecīgā rajona valsts institūcija- rajona ceļu departaments. Tā tas līdz šim arī noticis.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es gribētu atvainoties, taču trešajā lasījumā mēs runājam par konkrētiem formulējumiem. Un konkrētiem labojumiem. Koncepciju un principu laiks ir pagājis- tas bija pirmajā un otrajā lasījumā. Tātad ir jābūt konkrētiem formulējumiem, kas izteikti rakstiski. Un tad lemsim- pieņemt vai noraidīt.

R.Repša: Tas no komisijas puses ir noraidīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Es atļaušos atgādināt, ka otrajā lasījumā attiecībā uz šo punktu dažus jautājumus atlikām. Un vēl es gribētu atgādināt, ka ar mūsu lēmumu nesen apstiprinātais likums "Par pašvaldībām" pirmajā lasījumā burtiski skan tā: "Pagasta pašvaldības pārziņā ir pagasta ceļu būve un uzturēšana." Kādā veidā pagasts varēs uzturēt un būvēt ceļus, ja praktiski tas veiks pasūtītāja funkcijas? Šinī gadījumā būvētāji varētu būt tāpat kā agrāk Ceļu ministrija vai melioratori, vai varbūt ar laiku kāds privātuzņēmējs, bet kā pagasts varēs to darīt, ja tā rīcībā nebūs līdzekļu? Tādā formulējumā, kādā tas pašlaik ir ielikts likumprojektā par ceļu nodokli, līdzekļi faktiski, tāpat kā līdz šim, tiks dalīti rajonā kopā ar Ceļu ministrijas darbiniekiem un praktiski tiks izmantoti viena, divu, varbūt trīs ceļu kapitālajam remontam vai jaunu ceļu būvniecībai. Visu pārējo iekšējo ceļu remonts, kopšana un būvniecība praktiski netiks finansēti.

Šinī sakarībā mēs šodien diezgan ievērojami pārmetam valdībai, ka tā varbūt piekopj nepareizu politiku attiecībā uz lauksaimniecības ekonomiku. Praktiski esam spiesti uzņemties lielu vainas daļu paši uz sevi, un šodien es domāju, ka mēs gribam pieļaut kārtējo kļūdu. Es saprotu, ka pašlaik varbūt nevar simtprocentīgi precīzi noteikt, kā sadalīt līdzekļus līdz rajonam, te vajadzētu ņemt vērā gan ceļu stāvokli, gan, teiksim, to noslogojumu, gan nodrošinājumu ar smilšu un grants resursiem un tā tālāk. Varbūt vajadzētu izdarīt ceļu inventarizāciju, bet varbūt varētu arī rīkoties pēc kāda vienkāršāka principa, ņemot vērā rajona un republikas nozīmes ceļu garumu.
Jo mazāk rajonā ir republikas nozīmes ceļu, jo vairāk būtu jāsaņem līdzekļu rajona ceļu vajadzībām, un tas pats varētu attiekties arī uz pagastu, ņemot vērā gan rajona, gan republikas ceļus. Tas varbūt nav simtprocentīgi pareizi, bet ar šo principu mēs varētu novadīt līdz pagastam zināmus līdzekļus. Un, ņemot vērā to, ka pagājušajā reizē, izskatot šo jautājumu, tas netika nobalsots, es tomēr uzskatu, ka par šo jautājumu vajadzētu balsot, jo līdz pagastiem līdzekļi tomēr būtu jānovada, lai beidzot pagasts saimnieko pats, un mums jāizbeidz prakse, ka pa pagastiem saimnieko citi.

R.Repša: Un atkal jāatgriežas pie tā paša nekur neesošā likuma par ceļiem. Tur būs tāds jēdziens- pagasta ceļi. Lūk, par šiem pagasta ceļiem pagastam tiešām būs pilnīga teikšana, tā kā tas ir ieprojektēts tajā pašvaldības likumā. Tur pagasts būs naudas turētājs. Taču arī tur mums priekšā vēl ir kutelīgs jautājums, kādā veidā viņiem to naudu sagādāsim, jo tā nebūs gluži ceļu fonda nauda, bet arī tad tehniskā izpildījuma ziņā galavārds tik un tā piederēs rajona ceļu departamentam, bet naudas turētājs šiem ceļiem būs pagasts.

Priekšsēdētājs: Vēl, lūdzu, par šo jautājumu vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Repšas kungs! Tomēr, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad tur to naudiņu pārvaldīs trīsstūris, jo tur ir arī rakstīts, ka visām trijām instancēm darbība ir jāsaskaņo, un es Zaščerinska kungam gribētu piekrist, ka kaut kādas orientējošas proporcijas, pēc kurām vadīties, mums tomēr vajadzētu ierakstīt, un tās varētu būt atkarībā no republikas nozīmes ceļu garuma tajā posmā un arī no vietējo ceļu garuma.

R.Repša: Ziniet, tad mēs pārvērtīsim likumu par tehnisko normu krājumu. Tas jautājums, Kides kungs, nav tik vienkāršs...

E.Kide: Tad noteicējs būs augstākā instance- kā rajons teiks, tā pagasts klausīs...

R.Repša: Es redzu, ka satiksmes ministrs Jānis Janovskis grib sniegt paskaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Runājot par to jautājumu, ko izvirzīja Kides kungs, es esmu tādās domās, ka tas varētu tikt atspoguļots arī instrukcijās par šā nodokļa un tā fonda izlietojumu. Bet es tomēr gribu akcentēt domu par fondu un tā attiecībām ar pašvaldību. Pēc šā ieraksta nebūt neiznāk, ka tā nauda faktiski nonāk pie pašvaldības, un tas varbūt pat nav vajadzīgs, bet jebkurā gadījumā šis paredzētais 25 procentu izlietojums tiek noteikts pašvaldības līmenī. Tātad rajona līmenī vai varbūt pat republikas līmenī ir zināma tā summa, kura vajadzīga vai kura pienākas attiecīgajam pagastam, un tās izlietojumu nosaka nevis, teiksim, Satiksmes ministrija vai kāda cita institūcija, bet nosaka tieši pašvaldība, protams, saskaņojot to ar Satiksmes ministrijas sistēmā esošo saimniecisko organizāciju iespējām un vajadzībām. Un tāpēc es atbalstu Kazimira Šļakotas izteikto priekšlikumu faktiski par trīs rindiņu svītrošanu 6.pantā. Jo būtībā tur nekas nemainās. Jebkurā gadījumā vietējai pašvaldībai būs jārēķinās ar Satiksmes ministrijas vai citu attiecīgo ražojošo organizāciju reālajām iespējām un arī ar saprātīgu ceļu politiku.

Priekšsēdētājs: Un tagad Janovska kungs sniegs paskaidrojumu.

J.Janovskis, satiksmes ministrs: Ziniet, manī izraisa izbrīnu prasība, ka mēs gribam realizēt tik sīku nodokli. Man jāsaka, ka pat mājsaimniece recepti neraksta tik sīki, kā mēs gribam ceļu nodokli uzrakstīt. Es jau pagājušo reizi teicu, ka mēs tūlīt pat- pēc mēneša, pēc pusotra, vēlākais, pēc diviem- sēdēsim kopā, debatēsim un risināsim likumu par ceļiem, kurā būs ietverti visi šie jautājumi- gan konflikta atrisināšanas jautājumi, gan līdzekļu sadalīšana, gan pienākumu sadale- kas kuram uz kura ceļa ir jādara- gan atbildības jautājumi. Tas viss būs ceļu nodoklī iekšā, tas nepaies garām ne ministrijai, ne parlamentam, ne pagastiem. Līdz šim, visus pagājušos gadus, mēs esam šos jautājumus risinājuši kopā gan ar pagastiem, gan ar pašvaldību, kurā vietā un kas ir jābūvē. Es speciāli palūdzu no sava departamenta ziņas, cik ir apgūts pagājušajā gadā līdzekļu. Tie 17 miljoni, kuri bija jāapgūst, ir apgūti un ieguldīti tieši iekšsaimniecību ceļu izbūvē. Kāpēc mēs gribam likumā visu aprakstīt, kā šie jautājumi jārisina? Ir taču kārtējais darbs, jautājumi, kuri akūti jārisina, un mēs nekad dzīvē simt un vienu variantu neizrisināsim. Un bez pagasta, bez pašvaldības ziņas nerisināsim šos jautājumus.

Es vēlreiz šeit apliecinu, ka mēs visus šos jautājumus risināsim kopā ar pašvaldību. Jo galu galā departaments ceļu būvē nevis sev, to būvē cilvēkiem, tam rajonam, kuram tas ir nepieciešams. Un galu galā, ja kāds kaut ko gribēs izdarīt aplami, pašvaldība iestāsies un neļaus to darīt. Tas mums ir labi jāsaprot. Un tāpēc šeit to pēdējo rindkopu var vai nu atstāt, vai neatstāt, taču mēs katrā ziņā rīkosimies tā, kā es jums saku- departaments un rajona vadība, pašvaldība kopīgi risinās šo jautājumu. Un tikai tā viņi darīs. Un tāpēc šeit jau ir izteikts sadalījums, cik aiziet republikai, cik republikas nozīmes, cik vietējiem, cik iekšsaimniecību ceļiem. Un es varu apliecināt, ka šie līdzekļi nonāks arī līdz pagastiem. Bet tas, ka mums ir jānosaka strikta sistēma, tā zināmā mērā būs piespiedu sistēma, kā ceļus uzturēt, un tā ir jārada. Un tādu mēs radīsim visi kopīgi.

Tāpēc man būtu lūgums šodien pieņemt šo nodokli, lai mēs varam vismaz no marta sākt šos jautājumus risināt, lai mēs varam redzēt, cik tad galu galā mums to līdzekļu nāks un kā tos tālāk dalīt. Mēs šeit varam strīdēties līdz Jāņiem, taču šis darbs jāsāk darīt radoši, ir jāvirzās uz priekšu. Un tāpēc man šodien ir liels lūgums deputātiem pieņemt šo nodokli, lai mēs varam sākt reāli to risināt. Ja kaut kas būs nepareizi, mēs varam atgriezties un vēlreiz to labot, ja būs tāda nepieciešamība, bet katrā ziņā ir jāvirzās uz priekšu, nevis jāstāv uz vietas, kā šeit viens otrs aicina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Zeile: Es gribētu kolēģiem pateikt, ka pēc otrā lasījuma mēs, Apvienotās budžeta komisijas pārstāvji, bijām Ceļu departamentā, kur iepazināmies gan ar nolikumu, kurš tiek gatavots, gan arī ar paredzamo līdzekļu izmantošanu. Un es jums gribu pateikt, ka pašreiz apstiprinātajā budžetā ceļu nodokļa ieņēmuma daļa ir 211 miljonu rubļu apmērā un izdevumu daļa- 211 miljonu rubļu apmērā, kas paredzēti ceļu uzturēšanai, finansēšanai, remontam un tā tālāk. Tiklīdz būs pieņemts precīzs šis likums un ministrija aprēķinās nodokļu summu, mēs skatīsim budžeta izmaiņas. Budžeta ieņēmuma daļā būs lielāka summa, ja es pareizi saprotu, vai ne, cienītais ministr? Bet budžeta izdevumu daļu mēs reglamentēti sadalīsim pa izdevumu virzieniem. Un tādā gadījumā visas šīs prasības, ka deputāti grib redzēt, cik līdzekļu izlietos republikas un cik- pagastu ceļiem, mēs iestrādāsim šajās izmaiņās. Lūk, tad, kad skatīsim šīs izmaiņas, kad apstiprināsim šo sadalījumu, tad, lūdzu, izvirziet visas savas pretenzijas un prasības. Šobrīd summāri mēs likumā taču nevaram to paredzēt. Šis vienkārši ir likums, kurš pēc tam pārvērtīsies aprēķinos par noteiktu summu, kas tālāk sadalīsies pa izdevumu virzieniem. Un tad es pilnīgi esmu pārliecināta, ka kolēģis Zaščerinskis, kurš ir Apvienotās budžeta komisijas loceklis, visus šos jautājumus ar ministriju varēs risināt. Man ir tāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vienīgi gribēju atgādināt to, ko es jau vienreiz teicu, ka trešais lasījums tomēr ir balsošana pa pantiem un par to formulējumiem. Tātad, lūdzu, mums ir jābalso par 6.pantu, tam praktiski ir divi varianti, kas ir iesniegti rakstiski un ir balsojami. Šis otrais 6.panta labojums, kas ir pielikumā,- "izstrādāt noteiktu principu...", tas diemžēl nav formulējums, par to mēs nevaram balsot. To ir noraidījusi arī komisija, jūs varēsit izteikt savu attieksmi, teiksim, balsojot par pantu kopumā. Trešais labojums 6.pantam ir deputāta Šļakotas ierosinājums- panta pēdējā rindkopā aiz vārda "pašvaldības" likt punktu. "Bez tam tas ir saskaņojams Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā",- tas ir noraidīts. Taču par to mēs varam balsot, ja deputāts pieprasīs šo balsošanu. Bet ceturtais labojums ir ievērots.

Tātad vienīgais labojums, par ko mēs varam balsot, ir deputāta Šļakotas izteiktais labojums. Mums ir vienkārši jājautā, vai jūs uzstājat par balsošanu? Jā? Paldies. Tādā gadījumā par 6.panta atsevišķo redakciju mēs balsosim, jo tur ir deputāta Šļakotas ieteiktais labojums. Pēc tam pārējo attieksme tiks izteikta, balsojot par pantu kopumā. Kaut arī balsošana ir tikai par šo pantu, es tomēr lūgšu sekretariātu dot zvanu, jo šis ir pēdējais pants likumprojektā un pēc tam mums būs jāmēģina balsot kopumā.

Kamēr skan zvans, es aicinu godājamos kolēģus tomēr reģistrēties. Mēs tagad varam arī balsot par šo deputāta Šļakotas labojumu, jo tur mums nav nepieciešams... Lūdzu reģistrācijas režīmu. Paldies. Rezultātu! Reģistrējušies 77 deputāti.

R.Repša: Vai drīkst izteikties, cienījamie kolēģi? Man liekas, mēs gandrīz tīri matemātisku iemeslu dēļ diezin vai spēsim šodien pieņemt šo likumu...

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka par labojumiem mēs varam balsot arī tagad.

R.Repša: Par labojumiem- jā!

Priekšsēdētājs: Un tagad gaidīsim, zvans varbūt būs iedarbojies arī uz tiem deputātiem, kuri nāk drusku lēnāk... Lūdzu.

R.Repša: Negribētos, ka, teiksim, tāda sekundāra iemesla dēļ šis svarīgais likums trešajā lasījumā pēkšņi tiek atlikts.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs lemsim, kad būsim nobalsojuši par labojumiem. Tātad tiek balsots 6.pants ar deputāta Šļakotas priekšlikumu svītrot tā pēdējā daļā vārdus un liekot punktu aiz vārda "pašvaldības". Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Rezultātu! Par šo labojumu ir 48, pret- 10 un atturas 14 deputāti. Līdz ar to deputāta Šļakotas ieteiktais labojums ir pieņemts. Aiz vārda "pašvaldības" 6.panta pēdējā rindkopā liekam punktu, un tiek svītroti vārdi: "Saskaņojot ar Latvijas Republikas Satiksmes ministriju". Šāds labojums ir izdarīts.

Godājamie kolēģi, dokumenta pieņemšanas laikā deputāts Repša izteicās, ka nebūtu vēlams veikt galīgo šā likumprojekta balsojumu, jo pastāv aizdomas, ka mūsu kvorums nav pietiekams, lai dotu rezultātu.

R.Repša: Tiesa gan, šobrīd situācija ir mainījusies. Tagad ir pieņemts šis uzstājīgo laucinieku ieteiktais labojums, iespējams, ka šis apstāklis palīdzēs pieņemt likumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Es no šejienes varu redzēt, ka vairākums mūsu lauksaimnieku deputātu viegli smaida, taču nevar saprast, vai tas ir ironisks vai apstiprinošs smaids.

V.Einiņš: Vai drīkstu par balsošanas motīviem?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, otrais mikrofons.

V.Einiņš: Stiepjot, velkot un principā labojot un pārlabojot, mēs jau pusotru mēnesi nevaram pieņemt šo svarīgo likumu. Līdz ar to neienāk nodoklis, kas ir nepieciešams ceļu būvei un remontiem. Cilvēki, kas strādā pie ceļu būves, vēl nav saņēmuši algas, tāpēc es lūdzu deputātus nopietnāk izturēties pret šādu likumu. Mēs varam vilcināties nezin cik ilgi. Es lūdzu balsot par.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atklāti sakot, man nav ienācis priekšlikums oficiāli pārcelt... Jā, es tad palūgšu sekretariātu vēlreiz dot zvanu. Deputāta Birkava vadītā komisija gan ir izvairījusies no šā dokumenta apspriešanas, taču mēs esam ieinteresēti, lai viņi tiešām ierastos šeit plenārsēdē. Varbūt varam zvanīt un lūgt, lai viņi to dokumentu nes lejā... Varbūt tiešām pagaidīsim un būsim solīdi pret saviem kolēģiem, kuri arī noteikti grib piedalīties šā likumprojekta pieņemšanā, bet laikam vienkārši ir bijusi izslēgta translācija. Pagaidīsim mazliet! Es sekretariātu palūgšu zvanīt skaļo zvanu. Un, tā kā mums ir pauze, es gribētu pajautāt, vai sekretariāts ir sazvanījis mūsu grāmatvedību, vai tā zina, ka tai ir jāsniedz informācija uz šo pieprasījumu par algu aprēķinu, ka pulksten 16.25 mēs to gaidīsim? Deputāti, kuri ierodas zālē, cik es zinu, nestrādāja Birkava kunga komisijā. Tā, sekretariāts ir sazvanījies ar Likumdošanas jautājumu komisiju, mēs pašlaik gaidām ierodamies deputātus. Vai Rikarda kungs tomēr nenāktu atpakaļ uz šo balsošanu? Paldies. Jo kolēģi bija ļoti nopriecājušies, jūs redzot ienākam zālē, un tāpēc...

Lūdzu, ieslēdziet reģistrācijas režīmu! Kungi, kuri nāk, arī reģistrējieties, tāpēc mēs ilgāk paturēsim šo režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies, Lūdzu reģistrēties tos deputātus, kuri to vēl nav izdarījuši. Pēc pēdējām ziņām, Birkava kunga darba grupa ir izgājusi no telpas, kurā viņi atradās. Lūdzu reģistrēties, cienītie kungi! Ja Birkava kungs tagad jau ir reģistrējies, tad mēs varam palūgt rezultātu. Reģistrējušies 89 deputāti.

Godājamie kolēģi! Tagad būs balsojums par dokumentu Nr.477, tas ir, par Latvijas Republikas likumu "Par ceļu nodokli" trešajā lasījumā un arī kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumu "Par ceļu nodokli". Lūdzu. Rezultātu! Par- 84, pret- 2, atturas 2, līdz ar to likums ir pieņemts. Mūsu satiksmes ministrs vēlas teikt kādus vārdus. Lūdzu!

J.Janovskis: Cienījamie deputāti! Es katrā ziņā negribētu aiziet no šīs zāles, nepateicis jums paldies, taču es domāju, ka ar šo mēs pieņēmām pēdējo likumu šajā likumu paketē. Tas gāja varbūt smagi, tāpēc ka, manuprāt, tas ir viens no nozīmīgākajiem- tikai nepārprotiet mani!- no resoriskā viedokļa. Es domāju, ka tas skar mūs visus, tas daudz ko dos mūsu nozares, vispār republikas tautsaimniecības attīstībai. Es domāju, ka šis smagums ir bijis tāpēc, ka tas ir vienīgais mērķrakstura nodoklis, kurš tiks izlietots.

Es gribētu pateikt paldies visām komisijām- gan Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijai, ar kuru kopā mēs daudz strādājām, gan Lauksaimniecības komisijai, gan Ekonomikas komisijai un visiem tiem, kuri šeit izteica savas domas. Es uzskatu, ka mēs neviens laiku šeit velti nezaudējām, lai gan varbūt kādu arī asuma brīdī aizskārām. Es domāju, ka visā drīzumā tiksimies pie šā ceļu nodokļa izspriešanas un to, ko mēs nemācējām ietvert šeit, to ietversim tur. Ticiet man, gan es, gan mani kolēģi daudz ko guvām no šā nodokļa apspriešanas, un es gribu izteikt pārliecību, ka ceļi atnesīs mūsu republikai arī dzīvību, jo ne velti teic, ka ceļš- tā ir dzīvība. Paldies, vēlu jums labas sekmes!

Priekšsēdētājs: Paldies arī ministra kungam par sadarbību! Mums vēl ir jāpieņem lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu deputātus pagaidām vēl neatstāt zāli, jo būs jābalso, un mums ir tāda zināma pieredze šajos jautājumos...

R.Repša: Lai neaptumšotu mūsu visu kopīgo prieku, mums vajadzētu tikpat draudzīgi pieņemt arī šo lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par ceļu nodokli" spēkā stāšanās kārtību". Tas ir ļoti elementārs un radies, saskaņojot visus šos jautājumus, kas saistīti ar likuma iedarbināšanu, ar Finansu ministriju un Enerģētikas ministriju. Nekādas pretenzijas no viņu puses, ka, teiksim, būtu kaut kādi īpaši apstākļi, kāpēc šis likums nevarētu stāties spēkā ar 1.martu, nav izskanējušas. Līdz ar to šis lēmums acīmredzot ir pietiekami reāls, un mēs varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par kādiem atsevišķiem punktiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Tādā gadījumā varētu balsot arī kopumā par šo lēmumu, kurš tiešām ir īss. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par ceļu nodokli" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par- 83, pret- 3 un atturas- 1. Rezultāta izskaidrojums ir tāds, ka pēc pirmā balsojuma vairāki deputāti tomēr devās veikt citus darbus.

Paldies, godājamie kolēģi! Tā kā likums "Par izmaiņām 1991.gada valsts budžetā" vēl prasa pielikumu, kas tiek pavairots, tad mēs varbūt tagad varētu izskatīt mūsu lēmuma projektu, ko veiksmīgi ir izstrādājusi deputāta Birkava vadītā darba grupa, un pabeigt šo jautājumu. Lūdzu Birkava kungu tribīnē, lai viņš ziņo par darba rezultātiem, un mēs tad varētu balsot. Taču vienlaikus es lūgšu sekretariātu- lai gan tā ir mana patvarība un uzurpācija- sekot tiem deputātiem, kuri pašlaik atstāj plenārsēžu zāli, jo tad mums vispār ir labāk plenārsēdi pārtraukt un neturpināt darbu, ja mēs neesam spējīgi lemt. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Darba grupa nākusi pie atzinuma, ka šā jautājuma izlemšanai nepieciešami divi dokumenti. Pirmais dokuments, kas jums ir iesniegts, īpašu komentāru it kā neprasa, izņemot to, ka tas tika papildināts ar starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Mēs atteicāmies no Krastiņa kunga priekšlikuma par realizētajām nācijas pašnoteikšanās tiesībām. Tas faktiski ir tāds dokuments, kurā ir atspoguļoti tikai vēsturiski un juridiski fakti un no tiem izrietoši juridiski secinājumi. Tajā nav nedz morāla, nedz politiska vērtējuma. Šajā sakarībā būtu jāpiekrīt priekšsēdētāja vakardienas izteikumiem, ka juristiem likums ir pirmajā vietā, kaut gan ideālā variantā- kas ir likumīgs, tas ir arī morāls. Dokumenta politisko vērtējumu un to apstākli, ka, atzīstot starptautiskās cilvēktiesības, nevajadzētu likt šķēršļus PSRS pilsoņu vēlmei PSRS referendumā izteikt savu attieksmi pret atjaunoto federāciju, un to priekšlikumu, kuru ierosināja Geidāna kungs, proti, atjaunot valsts varas institūciju un pārvaldes orgānu nepiedalīšanos referendumā, darba grupa ierosina pieņemt Prezidijam, jo šis jautājums izvirzās sakarā ar vairākkārtējiem dažu sabiedrisko organizāciju un atsevišķu PSRS pilsoņu jautājumiem, ko tad īsti darīt ar PSRS referendumu. Prezidijs šajā sakarībā šiem PSRS pilsoņiem var dot attiecīgu izskaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un kas attiecas uz šodien plenārsēdē pieņemtajiem dokumentiem?

V.Birkavs: Runājot par šodien plenārsēdē pieņemamo dokumentu jāteic, ka šis ir izlabotais variants, pavairots tas nav, kolēģi ar to nevar iepazīties, un tad lai viņi lemj, vai ir gatavi pieņemt to, vai atliksim to uz nākamo plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakieties, kolēģi! Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Mēs ļoti uzticamies Birkava kungam un izrādām viņam visu cienību. Mēs ticam, ka viņš visu to, ko nolasīs, arī godprātīgi ietvers tekstā, tāpēc mēs varam arī pēc dzirdes pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Tik svarīgus dokumentus nekādā gadījumā tikai pēc dzirdes vien pieņemt nevar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Man būtu ierosinājums šo mūsu lēmumu pieņemt nākamajā otrdienā, bet paziņojumu- nākamajā ceturtdienā, nevis rīt, bet nākamajā nedēļā. Iespējams, ka sestdien mums nāks klāt vēl jauni dati, ko mēs varēsim izmantot šajā lēmumā un paziņojumā, tāpēc nebūtu vēlams to līdz sestdienai pieņemt.

V.Birkavs: Ja mēs runātu šeit jau pieņemtajā kāršu spēles terminoloģijā, tad zoli var sākt spēlēt tikai tad, kad ir paceltas pirmās četras kārtis, tas ir Geidāna kunga ierosinājums, un otrās četras kārtis- tas ir Bērza kunga ierosinājums un dokuments, kas jāizdod Prezidijam, tādēļ vienīgais korektais lēmums būtu sagatavot šos dokumentus un pieņemt tos otrdien vai Prezidijā- ceturtdien.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums būtu jābalso par šā jautājuma atlikšanu un tā izslēgšanu no plenārsēdes darba kārtības. Tādā gadījumā man būtu jāliek uz balsojumu tas, ko mēs nenobalsojām līdz pārtraukumam un ko vairāki deputāti ierosināja, tas ir, par zināmās pauzes ieturēšanu, jo tā ir tā pati pauze, tikai mazliet viltīgākiem līdzekļiem. Un man tiešām būs interesanti lasīt rīt laikrakstā "Sovetskaja Latvija" mūsu šīs plenārsēdes atreferējumu par viltīgo Tautas frontes frakciju.

Paldies. Līdz ar to es lieku uz balsošanu šo jautājumu, vai mēs atliekam šo dokumentu sakarā ar PSRS referenduma pieņemšanu plenārsēdē, jo tāds ierosinājums tapa un tas līdz pārtraukumam netika nobalsots. Lūdzu balsošanas režīmu. Nobalsosim pilnīgi godīgi, vai mēs atturamies pagaidām no šā... Es, goda vārds, neatceros, kurš deputāts to ierosināja,- atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo ierosinājumu, balsojot par to, pret vai atturoties. Lūdzu rezultātu. 52- par atlikšanu, 11- pret un 13- atturas. Tātad ar balsu vairākumu ir nobalsots, ka mēs atliekam savas attieksmes izteikšanu pret PSRS referendumu. Mēs esam vienīgā no bijušajām PSRS savienotajām republikām, kas ir pieņēmusi šādu lēmumu. Visas pārējās savu attieksmi jau ir izteikušas. Paldies. Turpinām darbu!

Godātie kolēģi, pirms mēs izskatām tālāk savu darba kārtību, varu paziņot, ka mūsu grāmatvedība būs gatava ziņot pirms nākamā pārtraukuma, tātad pulksten 16.25, par algas aprēķiniem un izmaksām. Šajā pašā sakarībā ir saņemts arī deputātu Valda Šteina, Imanta Geidāna, Normunda Beļska iesniegums: "Lūdzu izlemt jautājumu sesijā par kārtējo vasaras atvaļinājumu, kā arī jautājumu par Lieldienu atvaļinājumu." Godājamie kolēģi, tas mums tiešām būs jālemj, tāpēc gatavojiet savus ierosinājumu un priekšlikumus, jo mums tik un tā to tiešām plenārsēdē vajadzēs izspriest.

Godājamie kolēģi! Jautājumā par budžeta izmaiņām mēs vēl neesam saņēmuši pārējos šā dokumenta pielikumus, arī deputātes Zeiles vēl nav, tā ka šo jautājumu mēs šodien atliekam uz vēlāku laiku. Es ļoti atvainojos, deputāts Lucāns bija ieņēmis tādu pozu, ka es deputāti Zeili neredzēju. Paldies, tagad es viņu ļoti labi redzu.

Nākamais jautājums mūsu darba kārtībā ir likumprojekts "Par pašvaldības uzņēmumu" otrajā lasījumā. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Rūpniecības komisija jums piedāvā likumu "Par pašvaldības uzņēmumu" otrajā lasījumā. Tas ir dokuments Nr.473, kurā ir likuma un lēmuma teksts, un dokuments Nr.474, kurā ir iesniegtie priekšlikumi un Rūpniecības komisijas reakcija uz šiem priekšlikumiem. Komisija ir pateicīga visiem, kuri iesniedza priekšlikumus. Te ir arī īss apskats, ko no ieteikumiem mēs esam pieņēmuši un ko ne.

Deputāti Špoģis un Blažēvičs iesniedza priekšlikumu likumā uzsvērt pašvaldības un tās teritorijas iedzīvotāju intereses vairākos likuma pantos. Komisija, apvienojot abu deputātu priekšlikumus, ar tiem papildināja 1.pantu un uzskata, ka pārējos pantos papildinājumi nebūtu vajadzīgi.

Rūpniecības komisija bija pret to normu izslēgšanu, kuras regulē pašvaldības uzņēmumu attiecības ar pašvaldību, bet kuras vairāk attiecas uz pašvaldību, nevis uz uzņēmumu. Tādus priekšlikumus iesniedza Tirdzniecības un pakalpojumu komisija.

Pieņemti abi deputāta Lucāna priekšlikumi par ierobežojumiem materiālo vērtību saņemšanā no pašvaldības uzņēmumiem pašvaldības deputātiem un darbiniekiem.

Pieņemts arī ļoti būtiskais Ministru padomes Municipālā departamenta priekšlikums par to, ka zaudējumi, ko uzņēmums cieš pašvaldības pasūtījumu izpildes dēļ, zemo cenu vai tarifu dēļ, ir atlīdzināmi no pašvaldības budžeta.

Komisija piekrīt Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšlikumam izslēgt to 19.panta daļu, kas praktiski atļāva pašvaldības uzņēmumu privatizāciju pirms privatizācijas likuma pieņemšanas. Komisija un es personiski atvainojos par kļūdu 17.priekšlikumā, kur Tirdzniecības un pakalpojumu komisija ir ierosinājusi nevis izslēgt visu 15.pantu, bet tikai tā otro daļu.

Lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību ir papildināts ar jaunu 2.punktu par to, ka Ministru padomei ir jāizstrādā kārtība, kādā valsts uzņēmums var tikt nodots pašvaldības īpašumā, es uzsveru- īpašumā! Jo pagaidām šis jautājums ne vienmēr ir nokārtots. Tas man būtu viss, esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem. Tālāk droši vien mēs izskatīsim pa pantiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus deputātam Ēlertam par likumprojektu. Vai būtu kādi jautājumi par šā dokumenta projektu- par Latvijas Republikas likumu "Par pašvaldības uzņēmumu"? Paldies, jautājumu nav. Visiem viss ir skaidrs.

I.Ēlerts: Tātad 1.pantam ir izmainīta redakcija, apvienojot deputāta Špoģa un deputāta Blažēviča priekšlikumus. Tas ir papildināts un jums izsniegts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi deputātiem būtu iebildumi? Nav. Paldies.

I.Ēlerts: 3.pantā Tirdzniecības un pakalpojumu komisija ierosināja izslēgt otro daļu, kurā ir teikts, ka pašvaldības izpildinstitūcijai ir visas likumā "Par uzņēmējdarbību" noteiktās uzņēmēja tiesības un pienākumi. Rūpniecības komisija nepiekrīt šim priekšlikumam, jo tieši šā likuma mērķis ir noteikt likuma "Par uzņēmējdarbību" piemērošanas īpatnības pašvaldību uzņēmumos, un šīs īpatnības noteikti ir- kas ir uzņēmējs, tātad kuram ir visi uzņēmēja pienākumi, kurus nosaka likums "Par uzņēmējdarbību", tas ir mūsu "jumta" likums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 3.pantu kādam deputātam ir iebildumi? Nav. Paldies. Varam skatīt tālāk.

I.Ēlerts: 4.pantā bija Blažēviča kunga priekšlikums, ka pašvaldības uzņēmumus dibina uz attiecīgās pašvaldības lēmumu pamata iedzīvotāju apkalpošanas sfēras jautājumos. Kā jau teicu, tad mēs ar līdzīga satura normu papildinājām 1.pantu un uzskatām, ka 4.pantu nevajadzētu vairs papildināt. Ir arī Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšlikums izslēgt šā panta trešo daļu, kur ir teikts, ka ar tautas deputātu padomes lēmumu pašvaldība var nolemt iegādāties cita īpašnieka uzņēmumu vai uzņēmuma daļu, tādā veidā izveidojot pašvaldības uzņēmumu, iegādājoties cita īpašnieka uzņēmumu. Rūpniecības komisija uzskata, ka tas ir viens no pašvaldības uzņēmuma izveidošanas veidiem.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, kādi jums būtu iebildumi? Nav. Paldies. Tādā gadījumā izskatīsim 5.pantu.

I.Ēlerts: Par 5.pantu un 6.pantu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Arī nav. Lūdzu, par 7.pantu.

I.Ēlerts: 7.pantā ir Tirdzniecības un pakalpojumu pastāvīgās komisijas priekšlikums izslēgt tā otro daļu- "Strīdus pa uzņēmumu statūtiem izskata tiesa". Tādi strīdi var...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es pievienojos Tirdzniecības un pakalpojumu pastāvīgās komisijas viedoklim. Jo tiesvedībā strīdi par statūtiem, teiksim, starp pašvaldību un šīs pašvaldības uzņēmuma amatpersonām, pirmkārt, nemaz nevar rasties, jo pašvaldība būs tā, kas šos statūtus apstiprinās. Un, otrkārt, tiesas vispār neizskata strīdus par statūtiem. Es pilnīgi pievienojos Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas viedoklim un ierosinu par to nobalsot.

I.Ēlerts: Man ir jautājums Lagzdiņa kungam kā juristam- vai arī arbitrāža tādā gadījumā neizskata?

J.Lagzdiņš: Nē, neizskata. Ne šķīrējtiesai, ne arbitrāžai, ne tautas tiesai, ne Augstākajai tiesai šis jautājums tiesvedībā nav pieņemams. Tas ir administratīvā kārtā risināms jautājums.

I.Ēlerts: Es nevaru paust Rūpniecības komisijas viedokli, par to laikam ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Par to laikam ir jābalso, kaut gan, ja šeit paliks šī tiesvedības izskatīšanas kārtība, tad tas būs absurds, jo tiesvedībā nav paredzēta šādu strīdu izskatīšana tiesas kārtībā. Tad ir jāmaina visi mūsu tiesvedības pamati.

I.Ēlerts: Divu juristu viedoklim man ir jāpiekrīt.

Priekšsēdētājs: Te vairāki juristi māj ar galvu. Tā ka laikam tā vien ir. Es domāju, ka mēs varēsim arī nebalsot, jo, atklāti sakot, ne visai gribētos balsot tik pilnā zālē.

I.Ēlerts: 8.pants. Tirdzniecības un pakalpojumu komisija piedāvā izslēgt šā panta otro daļu: "Pašvaldības uzņēmuma sastāvā pie tam nevar būt citas juridiskās personas..." Rūpniecības komisija tam nepiekrīt, taču daļēji piekrīt, ka bija jāmaina redakcija, un jaunā redakcija ir: "Pašvaldības uzņēmumu sastāvā nevar būt uzņēmējsabiedrība vai citas juridiskās personas." Ievērojot to, ka līgumsabiedrība nav juridiskā persona, tā nevarētu ietilpt šajā uzņēmumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Tirdzniecības un pakalpojumu komisija, kādas ir jūsu domas pēc izdarītajiem labojumiem? Vai mums par tiem ir jābalso? Ja jābalso, tad par ko?

E.Krastiņš: Tā kā es te pārstāvu šo komisiju, varu pateikt, ka mūsu komisijā vispār nebija skaidrs, ko izsaka šāds formulējums, ka "pašvaldības uzņēmumu sastāvā"... Tas, manuprāt, vispār ir kaut kāds loģisks un juridisks nonsenss- vienas juridiskās personas sastāvā varētu būt kaut kāda cita juridiskā persona... Un, ja mēs šādus nonsensus rakstām iekšā, tad mums ir precīzi jāieraksta, ka pašvaldības uzņēmumam bez pašvaldības atļaujas nevar būt kādas īpašas attiecības ar citām juridiskajām personām, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību vai ar kādām citām lietām. Ko nozīmē "sastāvā"? Ja te ir domāti šie pašreizējie kooperatīvi, tad tas ir cits jautājums, vai tie šajā teritorijā var atrasties vai nevar atrasties. Kā šo formulējumu un normu lai saprot? Man tā liekas pilnīgi neskaidra un loģiski bezsaturīga.

Priekšsēdētājs: Tātad komisijas ierosinājums ir to svītrot?

I.Ēlerts: Mana atbilde ir tāda, ka tas patiešām ir radies sakarā ar to, ka PSRS likums par kooperāciju pie mums vēl joprojām ir spēkā. Un šādi fakti ir. Līdzīga norma tiek pieņemta arī likumā "Par valsts uzņēmumu",- tātad nevar būt "cita juridiskā persona".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju iebilst. Varbūt, ka tas ir juridisks nonsenss, tomēr tas ir reāls fakts, ka daudziem uzņēmumiem, kas ir juridiskās personas, to paspārnē ir vēl arī citas juridiskās personas ar savu rēķinu, zīmogu un tā tālāk. Lai šo faktu, kurš ir juridisks nonsenss, varbūt izslēgtu, ir paredzēta šī norma jums izsniegtajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka visi viedokļi ir izteikti. Viens viedoklis ir tāds, ka šī norma jāsvītro. Komisijas viedoklis ir tāds, ka šai normai ir jāpaliek, jo tā gan varbūt īsti neatbilst likumdošanai, bet tā atbilst reālajai īstenībai. Tāds ir šis pamatojums. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Krastiņš: Es gribu vēlreiz pievērst deputātu uzmanību 9.pantam, kurā ir skaidri parādīts, kā var veidoties attiecības ar citām organizācijām. Tur ir noteikts, kā pašvaldības uzņēmums veido savas attiecības ar citiem uzņēmējdarbības subjektiem, kādā kārtībā var notikt materiālo vērtību pārdošana, mainīšana, noma, arī šo telpu noma. Un vēl ir speciāli pastiprināti nosacīts, kas nevar būt. Es domāju, ka tas ne juridiski, ne ekonomiski nav pamatots, ja nākamajā pantā ir precīzi ierakstīta visa šī attiecību reglamentēšanas kārtība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, vai jūs izslēdzat iespēju, ka pie pašvaldības varētu izveidot apvienības, teiksim, kādu sadzīves pakalpojumu apvienību, kuras sastāvā kā atsevišķas struktūrvienības ietilptu tādas ražotnes, kurām ir juridiskās personas tiesības, lai pēc iespējas optimālāk organizētu ražošanu, vai šāda varbūtība ir izslēgta? Kāpēc tas mums būtu šeit strikti jāsaka?

I.Ēlerts: Es tādā gadījumā gribētu precizēt jūsu jautājumu- vai te ir domāts vairāku īpašnieku uzņēmums? Ja tā, tad tādā gadījumā pašvaldība var piedalīties gan kā līgumsabiedrība, gan kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, gan kā akciju sabiedrība un veidot šādus uzņēmumus. Es tā to saprotu. Varbūt tas ir citādi domāts? Es lūdzu precizēt jautājumu.

J.Lagzdiņš: Tas ir domāts tādējādi, ka pašvaldībām, manuprāt, jādod tiesības veidot kompleksas apvienības, kuras mēs šeit nosaucam par pašvaldības uzņēmumu un kuras sastāv no vairākām juridiskajām personām, tās būtu juridisko personu apvienības. Kāpēc gan tā nevarētu būt?

I.Ēlerts: Tātad šie pašvaldības uzņēmumi var kaut kādu interešu realizēšanai apvienoties līgumsabiedrībās, sabiedrībās ar ierobežotu atbildību,- es tā to saprotu...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir divi varianti. Pirmais- atstāt pantu redakcijas variantā, otrais- svītrot tā daļu, kaut gan redakcionāli ir iespējams to labot līdz trešajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu šo 8.panta pēdējo rindkopu svītrot, tātad sākumā balsosim par radikālāko priekšlikumu. Rezultātu! Par rindkopas svītrošanu ir 37, pret- 10 un atturas- 13. Tātad par svītrošanu ir 37, pret- 23, panta daļu svītrojam. Lūdzu, par 9.pantu.

I.Ēlerts: Par 9.pantu ir priekšlikums izmainīt tā redakciju. Tirdzniecības un pakalpojumu komisija ieteic citu redakciju: "Pašvaldības uzņēmumu pamatlīdzekļus var atsavināt tikai ar attiecīgās pašvaldības izpildkomitejas un valdes... vai valdes atļauju." Komisija jau pirmajā lasījumā pieņēma citu redakciju- ka visas materiālās vērtības var pārdot, mainīt, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Krastiņš: Jā, tā redakcija, ko mēs piedāvājām pēc pirmā lasījuma, protams, izrietēja no tā teksta, kāds bija pirmajā lasījumā. Tagad tas ir palabots un ir daudz pieņemamāks variants, kuram varētu piekrist, ja nebūtu izveidojusies zināma pretruna starp 9. un 11.pantu. 11.pantā ir noteikts, ka vadītājs, šī pašvaldības uzņēmuma vadītājs, atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un uzņēmuma statūtiem bez pilnvaras rīkojas ar uzņēmuma mantu un naudas līdzekļiem, turpretī tajā pašā laikā 9.pantā ir teikts, ka viņš ar šo mantu un naudas līdzekļiem rīkojas attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā. Tātad ir kaut kāda nesaskaņa starp šiem diviem pantiem. 9.pantā ir vai nu jāieraksta "statūtos noteiktajā kārtībā", vai arī ir jālabo 11.pants. Tas būtu par trešo rindkopu.

Par ceturto rindkopu. Komisija uz mūsu prasību izslēgt šo ceturtdaļu ir atbildējusi, ka tas, lūk, ierobežošot labdarības iespējas. Mēs šo piedāvājumu sniedzām ar gluži pretēju domu- lai paplašinātu labdarības iespējas, lai labdarības mērķiem katrreiz nebūtu jāprasa pašvaldības atļauja vai jārīkojas kādā speciālā noteiktā kārtībā, lai vadītājs saskaņā ar statūtiem un likumiem varētu izdarīt šos labdarības ziedojumus, neprasot kaut kādas attiecīgas atļaujas vai norādījumus. Tāpēc es piedāvāju ceturto daļu svītrot, bet trešo daļu saskaņot ar 11.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu komentāru!

I.Ēlerts: Man ir jāpiekrīt, ka 11.pantā patiešām ir vajadzīga korekcija, es tam piekrītu. Taču par ceturtās daļas svītrošanu man tomēr būtu iebildumi. Tā kā mēs izskatām visu pantu, tad es vēl gribētu atzīmēt, ka šeit ir pieņemti divi labojumi, ko Lucāna kungs izteica debatēs. Acīmredzot ir jābūt novērtējumam, vai Lucāna kungs tam piekrīt, kā šie labojumi ir iekļauti.

Priekšsēdētājs: Labi. Es redzu, ka Lucāna kungs jau ir sagatavojies atbildēt uz Ēlerta kunga vaicājumu. Lūdzu.

J.Lucāns: Es domāju, ka šim labojumam ir būtiska jēga. Un tā būtiskā jēga ir tajā apstāklī, ka cilvēki ne vienmēr būs tādā līmenī, lai godprātīgi izmantotu savas tiesības. Mums tomēr ar to ir jārēķinās jebkurā likumdošanā.

I.Ēlerts: Jā, bet jūsu priekšlikumi ir iekļauti. Vai jūs esat apmierināts ar to, kā tie ir iekļauti?

J.Lucāns: Jā, esmu apmierināts. Es domāju, ka tos grib svītrot ārā.

I.Ēlerts: Nē, nē, neviens to nedomā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to jautājums ir noskaidrots.

I.Ēlerts: Acīmredzot paliek jautājums par 9.panta ceturto daļu, pārējais viss ir.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājums ir par 9.panta ceturtās daļas svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Ierosinājums ir to svītrot. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo svītrošanu- par, pret vai atturoties. Lūdzu rezultātu. Par- 21, pret- 24, atturas- 18. Līdz ar to ceturto daļu mēs nesvītrojam. Nākamais- 10.pants.

I.Ēlerts: Arī te ir Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšlikums- izslēgt 10.pantu, kas nosaka zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Vai Tirdzniecības un pakalpojumu komisija uztur šo savu prasību- svītrot 10.pantu? Neuztur? Tātad 10.pants paliek. Paldies. Lūdzu, par 11.pantu...

I.Ēlerts: Par 11.pantu priekšlikumu nav. 12.pantā bija... es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 11.pantu.

A.Buls: Sakarā ar to, ka bija Tirdzniecības komisijas priekšlikums 9.panta sakarā, 11.pantā- "rīkojas ar uzņēmuma mantu un naudas līdzekļiem". Tātad te prasās pēc papildinājuma.

I.Ēlerts: Es piekrītu, ka vajadzētu pielikt klāt "attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā". Domāju, ka tas ir elementāri, ja?

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs to atrisināsim tīri redakcionāli, taču pirms pieņemšanas ir jāsaskaņo visi panti, un tad tur tas tiks ievietots. Lūdzu, par 12.pantu!

I.Ēlerts: Par 12.pantu bija deputāta Špoģa priekšlikums- papildināt tā pirmo daļu, ka pašvaldības uzņēmums saskaņā ar statūtiem ir tiesīgs veikt jebkuru saimniecisko darbību, kas nav aizliegta ar likumu, un ka tas notiek pagasta iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs. Es jau teicu, ka mēs papildinājām 1.pantu ar šīm "sociālajām un ekonomiskajām interesēm".

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Špoģis ir apmierināts ar šo atbildi? Paldies. Tādā gadījumā varam skatīt tālāk. Lūdzu.

I.Ēlerts: 13.pantā nedaudz izmainītā redakcijā ir pieņemts Municipālā departamenta priekšlikums. Ir arī Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšlikums izslēgt tā trešo daļu, kas ir izdarīts, un arī ceturto daļu, kas tomēr nav izdarīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Krastiņš: Tātad 13.panta ceturtā daļa pašlaik ir tā, kur teikts: "Uzņēmums ar pašvaldības atļauju var piedalīties šajā konkursā." Savukārt 11.pantā ir skaidri pateikts, ka "vadītājs atbilstoši likumiem un uzņēmuma statūtiem bez pilnvaras slēdz saimnieciskus un darba līgumus, arī līgumus par valsts pasūtījumu". Un tāpēc es tomēr prasu, lai šī daļa tiktu izslēgta, saskaņojot to ar 11.pantu, jo vienā pantā mēs atļaujam saimnieciski darboties, bet citos pantos parādās visdažādākā veida ierobežojumi.

I.Ēlerts: Vai šis jautājums nebūtu jāatstāj uz trešo lasījumu? Šī saskaņošana patiešām ir jāizdara.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija ierosina atstāt šo jautājumu uz trešo lasījumu, saskaņojot visu pantu redakcijas kopumā. Tagad nesteigties ar svītrošanu vai klātpielikšanu, jo pie tā varētu vēl atgriezties trešajā lasījumā. Citu ierosinājumu nav? Nav. Tātad galīgo šo pantu saskaņošanu atstāsim uz trešo lasījumu. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Ēlerts: Par 14.pantu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Arī nav. Lūdzu, skatīsim tālāk.

I.Ēlerts: Par 15.pantu ir priekšlikums izslēgt otro daļu, tas ir Tirdzniecības un pakalpojumu pastāvīgās komisijas ieteikums. Tas ir par sankcijām, ja uzņēmums nepilda tā saukto cenu disciplīnu.

Priekšsēdētājs: Vai Tirdzniecības un pakalpojumu komisija nav mainījusi savas domas? Nav. Tātad mums ir jābalso par Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas ierosinājumus izslēgt šo 15.panta daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim- par, pret vai atturoties- par Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas ierosinājumu. Paldies. Lūdzu rezultātu. 21- par, 24- pret un 15- atturas. Šis ierosinājums nav guvis balsu vairākumu. Tātad šī panta daļa paliek.

I.Ēlerts: 16.pantā Tirdzniecības un pakalpojumu komisija ierosina pirmajā daļā izslēgt vārdu "likumā". Tas ir izdarīts. Vēl tā ierosina izslēgt arī otro daļu, ka pašvaldības uzņēmums maksā nodokļus Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajos apmēros un kārtībā. Priekšlikums bija iesniegts bez paskaidrojuma, laikam tas tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Bet tas tomēr tik pašsaprotams vis nav, jo valsts uzņēmums maksā valstij šos nodokļus, un arī pašvaldības uzņēmums tomēr zināmā mērā ir kaut kas līdzīgs valsts uzņēmumam. Es domāju, ka šo normu nebūtu par ļaunu atkārtot.

Priekšsēdētājs: Vai Tirdzniecības un pakalpojumu komisija tam piekrīt? Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Ēlerts: Par 17.pantu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 18.pants.

I.Ēlerts: 18.pantā ir pieņemts deputāta Špoģa priekšlikums, ka arī pašvaldība var apturēt sava uzņēmuma darbu. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja tas ir pieņemts, tad nekādu citu ierosinājumu nav. Lūdzu, par 19.pantu.

I.Ēlerts: 19.pantā ir pieņemts Tirdzniecības un pakalpojumu pastāvīgās komisijas priekšlikums izslēgt to panta daļu, kas faktiski atļāva uzņēmumu privatizāciju. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Vai komisijai pretenziju nav? Nav. Tālāk par 20.pantu, lūdzu!

I.Ēlerts: 20.pantā ir Municipālā departamenta priekšlikums, kas izteikts citā redakcijā, ka pašvaldības uzņēmumu vajadzības gadījumā pašvaldība likvidē likumā noteiktajā kārtībā. Rūpniecības komisija to noraidīja, jo saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību" pašvaldības uzņēmumu var likvidēt ne tikai tā saimnieks, tas ir, uzņēmējs, pašvaldība, bet arī ar tiesas lēmumu un citos gadījumos, kas ir noteikti šajā likumā. Komisijas variants ir tāds, ka pašvaldības uzņēmumu likvidē likumā "Par uzņēmējdarbību" paredzētajos gadījumos un tajā noteiktajā kārtībā. Mēs noraidām šo Municipālā departamenta priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Bērzs vēlējās izteikties? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Man ir priekšlikums svītrot šā panta otro rindkopu, jo pašvaldības uzņēmums par savu darbību un parādiem var atbildēt tikai ar tam iedalītajiem līdzekļiem. Jo pēc 11.panta mēs redzam, ka ar pašvaldības mantu un līdzekļiem rīkojas šā uzņēmuma vadītājs pilnīgi patstāvīgi, bez tiešas pašvaldības atļaujas katrā gadījumā. Līdz ar to, ja mēs pašvaldībām atstājam saistības par šo uzņēmuma darbību atbildēt materiāli, tad vienkārši var nonākt līdz praktiskai ļaunprātībai, ka šie pašvaldību uzņēmumi taisīs parādus, lai pašvaldības pēc tam tos no sava budžeta sedz...

I.Ēlerts: Cienījamais Bērza kungs, pirmajā lasījumā, ja jūs bijāt klāt, tika apspriests šis jautājums, vai pašvaldība atbild vai neatbild par sava uzņēmuma saistībām. Tā kā neviens no deputātiem neuzstāja par normu, kur bija piedāvāts, ka pašvaldība neatbild par sava uzņēmuma saistībām, un komisija to uzskatīja par konceptuālu, tad tika atstāts, ka pašvaldība atbild par sava uzņēmuma saistībām. Tādējādi līdz ar to, ja gadījumā uzņēmumu likvidē, pašvaldībai ir jāatbild par šā uzņēmuma parādiem. Citādi šie panti kopā neder.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Man vēl ir papildinājums. Mēs tikko pieņēmām 3.pantu, kurā ir teikts, ka pašvaldība atbild par sava uzņēmuma saistībām. Tas ir pieņemts. Un konkrētais vistipiskākais atbildēšanas gadījums varētu būt sakarā ar uzņēmuma likvidāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs, kāds ir jūsu komentārs?

I.Ēlerts: Man komentāra nav. Es savu domu esmu jau pateicis. Arī Bula kungs izteica savu domu. Es nezinu, vai Bērza kungs uzstāj par balsošanu.

Priekšsēdētājs: Tas ir konceptuāls jautājums, par kuru mēs balsosim.

I.Ēlerts: Būtībā tas ir konceptuāls. Tādā gadījumā...

Priekšsēdētājs: Ir plenārsēdes lēmums par šo konceptuālo... Protams, var jau pārskatīt, nekas nav mūžīgs, bet... Tātad- ja Bērza kungs uzstāj par savu pieprasījumu, tad tas nozīmē atgriezt likumprojektu pirmajā lasījumā un to pārbalsot. Lūdzu, Bērza kungs, kāds ir jūsu lēmums? Deputāts Beļskis pašreiz veic aģitācijas darbu... Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es pastāvu uz savu priekšlikumu. Pārējiem ir tiesības mani neatbalstīt.

Priekšsēdētājs: Tātad ir priekšlikums- atgriezt šo 20.pantu pirmajā lasījumā un vēlreiz pārbalsot konceptuāli šo jautājumu par atbildību, par pašvaldības atbildību par uzņēmuma parādiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Bērza kunga priekšlikumu atgriezt šo 20.pantu pirmajā lasījumā un pārbalsot šo konceptuālo jautājumu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi- par, pret vai atturoties- pret Bērza kunga priekšlikumu! Rezultātu! Par- 8, pret- 46, atturas 11. Diemžēl Bērza kunga priekšlikums nav guvis panākumu.

I.Ēlerts: Paldies. 20.pants bija pēdējais pants.

Priekšsēdētājs: Jā, kolēģi, kuri sekoja līdzi šim likumprojektam, to ir atklājuši. Paldies. Par lēmumu mēs parasti lemjam trešajā lasījumā. Lūdzu, pārreģistrēsimies, jo mūsu rindās ir zināmas izmaiņas. Piemēram, Šteina kungs pašlaik ir aizgājis uz zāles beigām. Un arī Batarevska kungs nav savā vietā. Ja viņi visi atnāktu uz īsu brītiņu savā vietā, tad mēs varētu reģistrēties un balsot kopumā par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Dineviča kungs arī var paspēt reģistrēties, ja Bela kungs viņam neizpalīdzēs. Paldies. Rezultātu! Reģistrējušies 82 deputāti. Un tagad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu "Par pašvaldības uzņēmumu" otrajam lasījumam kopumā. Lūdzu rezultātu. Tātad 75- par, 1- pret un neviens neatturas. Komentāru nav. Paldies.

Godājamie kolēģi, pirms mēs dodamies pārtraukumā, mūsu Latvijas Republikas Augstākās padomes grāmatvedība ir gatava sniegt īsu uzziņu, kādā veidā tika rēķinātas algas par janvāri. Lūdzu, nāciet tribīnē! Es domāju, ka tas būs ļoti īsi. Lūdzu. Kā es saprotu, jautājums bija viens, kā tika aprēķinātas algas par janvāri tiem deputātiem, kuri neapmeklēja plenārsēdes un nepiedalījās Augstākās padomes darbā. Karlsona kungs, vai šāds bija jautājums? Ja būs kaut kas neskaidrs, jūs varēsit uzdot jautājumus un precizēt. Lūdzu, uzklausiet īsu informāciju.

A.Ivanovska, Augstākās padomes Finansu nodaļas vadītāja: Frakcijai "Līdztiesība" algu par janvāri grāmatvedība vēl nav aprēķinājusi. Līdz 13.janvārim deputāti ir piedalījušies plenārsēdēs, un par to mēs algu rēķināsim pēc komisijas priekšsēdētāju iesniegtajām deputātu uzskaites lapām. Ir pienākušas frakcijas "Līdztiesība" vadītāja Dīmaņa iesniegtā darba uzskaites veidlapa, taču līdz šai dienai šis jautājums vēl nav izlemts, tāpēc mēs neesam rēķinājušas. Grāmatvedībā ir ienācis Augstākās padomes Prezidija... Augstākās padomes priekšsēdētāja rīkojums par frakcijas "Līdztiesība" deputātu darba apmaksu janvārī saskaņā ar deputāta Dīmaņa iesniegto darbalaika uzskaiti. Izdarot aprēķinu pēc priekšsēdētāja iesniegtā rīkojuma, frakcijas "Līdztiesība" deputātiem, pirmkārt, jāizmaksā alga pastāvīgi strādājošiem deputātiem- 7101 rublis (no 13.janvāra), dienas nauda pastāvīgi strādājošiem deputātiem- 3 tūkstoši 31 rublis, alga nepastāvīgi strādājošiem deputātiem- 4318 rubļu un dienas nauda nepastāvīgi strādājošiem deputātiem- 2260 rubļu. Kopā 16 989 rubļi. Šī summa faktiski nav aprēķināta, tā nav ietverta sarakstā, un mēs ļoti lūdzam pasteidzināt šā jautājuma izlemšanu, jo 15.datumā, kā mēs zinām, ir algas izmaksas diena. Mēs nezinām, kā turpmāk šo jautājumu izlemt. Tikai ļoti žēl, ka šodien nav priekšsēdētāja, jo bez viņa klātbūtnes diezin vai jūs varēsit izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja ir jautājumi, lūdzu, bet uzdodiet tikai jautājumus. Debates mēs varēsim atklāt pēc tam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Jūs esat finansu darbiniece, un jums, kā es saprotu, jāvadās pēc likuma. Ja Prezidija priekšsēdētāja lēmums ir pretrunā ar likumu- es domāju, ka juristi to tūlīt citēs,- ko jūs darīsit: ievērosit likumu vai priekšsēdētāja rīkojumu?

A.Ivanovska: Mēs jau rēķinājām, mēs šo jautājumu neesam izlēmušas, mēs gaidām... Gaidām arī jūsu lēmumu, kā mēs varam... Mēs esam izpildītāji.

Priekšsēdētāja: Paldies. Varbūt uzdosim jautājumus, kas ir tuvāk reālajai īstenībai. Mēs zinām, kā tas notiek. Lūdzu, otrais mikrofons.

P.Laķis: Man ir jautājums cienījamajai ziņotājai: jūs teicāt, ka šajā frakcijas "Līdztiesība" iesniegtajā dokumentā ir arī informācija par to, ka viņi ir strādājuši no 13.datuma.

A.Ivanovska: Jā, no 13.

P.Laķis: No 13.datuma, ja? Sakiet, lūdzu, vai tur ir arī informācija par darbu komisijās vai tikai par līdzdalību plenārsēdēs?

A.Ivanovska: Šinī darba uzskaites veidlapā ir aizpildītas visas ailes. Arī sestdienas un svētdienas. (Zālē smiekli.)

P.Laķis: Liels paldies.

A.Ivanovska: Ko tad es varu pateikt...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es gribētu atgādināt Augstākās padomes 3.oktobrī pieņemto lēmumu "Par papildinājumiem un grozījumiem nolikumā par Latvijas Republikas tautas deputātu materiālo nodrošinājumu". Šeit ir rakstīts: "Izteikt nolikuma 5.panta otro daļu šādā redakcijā: "Deputātam dienas naudu izmaksā, pamatojoties uz sarakstu, kas apstiprina faktiski nostrādātās dienas Augstākajā padomē vai tās institūcijās."" Šie saraksti, kurus sastāda pastāvīgās komisijas sekretāre, bet paraksta priekšsēdētājs, jāiesniedz Augstākās padomes kancelejā. Tas ir viens papildinājums. Tātad šinī gadījumā jūs esat tiesīgi tos pieņemt tikai ar sekretāra un komisijas priekšsēdētāja parakstu. Un- papildinājums pie šā nolikuma 10.panta. Tas ir šāds: "Ja deputāts neattaisnojošu iemeslu dēļ, tas ir, bez pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja atļaujas, nav piedalījies Augstākās padomes plenārsēdē vai Augstākās padomes institūciju sēdēs, viņa atalgojums tiek samazināts par vienu divdesmito daļu no pamatalgas par katru kavēto dienu. Atalgojums tiek samazināts pēc sarakstiem, kurus sastāda šā nolikuma 5.pantā paredzētajā kārtībā." Tas ir tas, ko komisija ar priekšsēdētāja un sekretāra parakstiem arī ir iesniegusi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt būsim konkrētāki savos jautājumos. Kā es jau minēju, izteikties varēsim pēc tam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu vērst uzmanību arī uz tādu faktu- ja visiem frakcijas "Līdztiesība" deputātiem izmaksā algu par pilnu janvāri, tad ko tādā gadījumā darīt ar tiem Tautas frontes frakcijas deputātiem, kuri dažādu iemeslu dēļ vienu vai divas dienas janvārī nav ieradušies? Vai viņiem tad vajag skaitīt to kā neattaisnotu kavējumu vai vērtēt viņus pēc šā paša "Līdztiesības" principa- janvārī maksāt algu neatkarīgi no tā- nāk vai nenāk?

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums dāma ir tribīnē, un viņa gaida jūsu jautājumus. Ja jūs gribat par kaut ko izteikties, tad to mēs varēsim izdarīt vēlāk.

A.Ivanovska: Mēs algu neesam rēķinājuši.

Priekšsēdētājs: Ja jums ir konkrēti jautājumi mūsu grāmatvedības darbiniekiem, tikai tādā gadījumā uzstājieties! Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Man ir jautājums attiecībā par izmaksām arī novembrī. Mēs zinām, ka frakcija "Līdztiesība" nebija apmierināta ar tiem algu sarakstiem, kas bija sastādīti novembrī. Man ir tāda informācija, ka arī novembrī vienai daļai frakcijas "Līdztiesība" deputātu bija pārrēķinātas algas un izdarītas piemaksas. Vai tā ir taisnība vai nav?

A.Ivanovska: Nav taisnība, nav! Es zinu, ka deputāti nav saņēmuši. Daudzi nesaņēma, ir daļa, kas pat nav saņēmusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Vai jūs man nevarētu paskaidrot, kas tas ir par posteni "alga nepastāvīgi strādājošiem deputātiem". Manuprāt, pēc nolikuma tādas algas nav paredzētas. Jā, ir dienasnauda, tā ir cita runa, bet kas ir "alga deputātiem, kas nestrādā Augstākajā padomē"?

A.Ivanovska: Izejot no 500 rubļiem, mēs rēķinām par tām dienām, kad viņi ir plenārsēdēs, un pārsūtām uz viņu darbavietām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs esam...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Budovska kungs, vai jums ir jautājums ziņotājai?

M.Budovskis: Jā. Es gribētu lūgt pārtraukt jautājumu uzdošanu un debates. Mēs esam likumdošanas iestāde. Un tajā pašā laikā ir amorāli runāt par to, ka mūs aicina šeit piedalīties pretlikumīgas darbības apspriešanā. Es domāju, ka pietiek runāt par to un vajag pieņemt lēmumu, jo nekādas atkāpes nav.

Priekšsēdētājs: Paldies jums par informāciju, ko mēs guvām, tas bija deputātu pieprasījums. Paldies, ka sniedzāt informāciju. Godājamie kolēģi, pašlaik mēs esam iekavējuši deviņas minūtes no pārtraukuma. Kafetērija, liekas, strādā tikai līdz pulksten 17.00... Varbūt tad, kad atgriezīsimies zālē, mēs varētu izlemt par savu tālāko darba kārtību, jo mums ir jāizlemj ar budžetu saistīti jautājumi. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Es lūgtu Krastiņa kungu personiski noskaidrot, vai Augstākās padomes priekšsēdētājs Gorbunovs tiešām ir parakstījis dokumentu, kurā viņš lūdz apmaksāt šo "Līdztiesības" iesniegumu. Ja tas ir tā, tad personiski es no šā brīža vairs nevaru būt komisijas priekšsēdētājs un komisijas loceklis, jo par ākstu palikt es nevēlos.

Priekšsēdētājs: Mēs dzirdējām mūsu grāmatvedības darbinieku ziņojumu. (Zālē troksnis.)

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, cienītie kolēģi, jums visiem mīļš Valda Pavlovska sveiciens no Amerikas. Viņš tikko zvanīja, un es aizkavējos. Jā, pašlaik Amerikas Savienoto Valstu valdība, tas ir, Ārlietu departaments, spriež par Baltijas valstu de facto jautājumu. Tā ka ziņas ir visai svarīgas.

Un vēl, godājamie kolēģi, man bija telefoniska saruna ar mūsu priekšsēdētāju. Viņš lūdz šos naudas izmaksas jautājumus- un tas ir dabiski, tā kā mēs šajā jautājumā neesam debates atklājuši,- izskatīt tad, kad viņš pats būs plenārsēdē.

Lūdzu, Zeiles kundze, par budžetu.

V.Zeile: Cienītie kolēģi deputāti! Pirmo izmaiņu 1991.gada budžetā mēs esam sagatavojuši sakarā ar nepieciešamību finansēt Latvijas Republikas iedzīvotāju aptauju.

Vispirms es gribētu pateikt, ka mēs esam nolēmuši drusciņ mainīt arī pieeju šiem budžeta izmaiņu noformējumiem, tāpēc es skaršu dažus jautājumus, kas attiecas uz formalitātēm.

Tātad man ir lūgums- visi sameklējiet 22.decembrī pieņemto likumu par 1991.gada valsts budžetu! Šo dokumentu, lūdzu, nelieciet dziļi mapītē, tas būs vienmēr vajadzīgs tad, kad mēs runāsim par izmaiņām.

Un tātad 1991.gada budžeta pirmā izmaiņa attiecas uz iedzīvotāju aptauju, pēc tāmes tā mums izmaksās 4,2 miljonus rubļu. Tas ir paņemts pēc analoga, kā bija Lietuvai, proporcionāli mūsu iedzīvotāju skaitam. Precīzas izmaksas pa pantiem tiek vēl rēķinātas. Ja gadījumā būs līdzekļu ekonomija, tad tie nekur nepazudīs, mēs varēsim tos turpmāk izmantot.

Uz kā rēķina notiek šī izmaiņa? Mēs vēl oficiāli nevaram pateikt, taču, pēc provizoriskiem Finansu ministrijas aprēķiniem, 1990.gada budžeta izpilde ir beigusies ar pozitīvu saldo. Šis saldo ir apmēram 100 miljoni rubļu. Tāpēc šajā sakarā mēs ieņēmumos- lūdzu, skatieties pielikumu!- izdarām sekojošas izmaiņas. Mēs ierakstām jaunu punktu- "Izmantojamo budžeta līdzekļu atlikumi" un šajā gadījumā parādām 4 miljonus 200 tūkstošus papildus, un līdz ar to mainām arī budžeta ieņēmumus par tādu pašu summu.

Budžeta izdevumi. Budžeta izdevumi attiecas uz 1991.gada budžeta 41.punktu, kurā, kā jūs redzat, Augstākajai padomei bija apstiprināta izdevumu summa 29,2 miljonu rubļu vērtībā. Te tātad nāk klāt šie 4,2 miljoni, un apstiprinātā jaunā budžeta summa ir 33 miljoni 454 tūkstoši. Un šeit mēs esam visus izdevumus sakārtojuši tā, ka tie ir bez izmaiņām. 48.punktā izmaiņa ir pavisam neliela- izdevumi palielināti par šādu summu, un pēc tam ir atšifrēts, uz kādiem konkrētiem izdevumiem visā tautsaimniecībā notiek šie palielinājumi. Un tas attiecas uz pārējiem izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi būtu jautājumi ziņotājai? Jautājumu nav. Paldies, Zeiles kundze! Vai deputāti ir pierakstījušies debatēs? Nav. Tā kā tas ir likums par izmaiņām budžetā, tad mēs esam tiesīgi to pieņemt vienkāršotā variantā. Divos lasījumos. Šodien mums tas būtu jāizlemj pirmajā lasījumā. Ja debatēs neviens nav pieteicies, tad es ierosinu balsot par tā pirmo lasījumu. Sākumā tikai vajadzētu reģistrēties. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Rezultātu! Zālē ir 80 deputāti.

Un tagad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par izmaiņām Latvijas Republikas likumā "Par 1991.gada valsts budžetu", lai tās akceptētu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 77 deputāti, pret- nav, atturas- nav. Ja ņem vērā reģistrācijas rezultātu, tad trīs deputāti vienkārši nav piedalījušies balsošanā. Tās ir viņu tiesības. Tātad mēs esam akceptējuši šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Kādi, lūdzu, būtu ierosinājumi par otro lasījumu? Nekur nav teikts, cik ilgam laikam jāpaiet no pirmā lasījuma līdz otrajam lasījumam par budžeta jautājumiem.

Ko saka mūsu Likumdošanas jautājumu komisija? Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Ja laikposmā starp pirmo un otro lasījumu nekas nav iesniegts (zālē smiekli)..., tad varam pāriet uz otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāte Zeile- Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja- ierosināja šinī pašā plenārsēdē izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, jo pēc pirmā lasījuma viņai neviena iesnieguma vai labojuma nav bijis. Lūdzu.

V.Zeile: Ņemot vērā šo budžeta izmaiņu nepieciešamības steidzamību, es lūdzu kolēģus izskatīt 1991.gada budžeta izmaiņas arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi ziņotājai šajā sakarībā? Nav. Paldies, Zeiles kundze! Vai ir kādi ierosinājumi? Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Tā kā izmaiņas ir tikai vienā punktā un ieņēmuma un izdevuma daļa nāk no pozitīva iepriekšējā gada budžeta saldo, tad mēs neko nepārdalām un nevienam neko neatņemam. Man ir priekšlikums apstiprināt šo likumu arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir viens priekšlikums- apstiprināt likumu "Par izmaiņām 1991.gada valsts budžetā", kas saistīts ar tautas aptauju, otrajā lasījumā un pēc tam arī galīgi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā un galīgajā variantā. Lūdzu rezultātu. Par- 78, pret- nav, atturas- 1. Paldies. Līdz ar to mēs likumu par izmaiņām esam pieņēmuši un tas tiek virzīts tālāk izpildei. Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man, kolēģi, ir viens jautājums, iekams mēs pilnīgi zaudējam spēkus. Šis jautājums ir šāds: pirmkārt, sakiet, lūdzu, vai tuvākajā laikā kāds no Augstākās padomes brauks uz bēdīgi slaveno komisiju, ko Gorbačovs ir nodibinājis priekš Baltijas? Arī priekš Latvijas. Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums- kurš būtu tas moments, kad vajadzētu apturēt mūsu norādījumu alternatīvā dienesta puišiem sēdēt mājās vai, tā teikt, uzvesties brīvi? Kurš būs tas moments, kad mēs šo jautājumu atrisināsim? Jo, pēc dažām pazīmēm spriežot, varbūt to varētu jau atļauties? Es gribētu zināt, kādas ir jūsu domas šajos divos jautājumos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kas attiecas uz šo PSRS tā saucamo komisiju, tad tas vislabāk būtu jāzina Ārlietu komisijai un arī šīs komisijas loceklim Jānim Dineviča kungam, kurš atbildēs pie pirmā mikrofona. Un par alternatīvo dienestu atbildēt laikam varētu Tālavs Jundzis, varbūt vēl kāds. Pagaidām vārds Dineviča kungam!

J.Dinevičs: Tātad ar Prezidija lēmumu tika izveidota komisija kā atbilde tai, ko nozīmējis Gorbačova kungs. Priekšsēdis tur ir Bišera kungs. No mūsu frakcijas tur esmu es viens, kā bija runāts, un Dīmaņa kungs. Pārējie ir valdības locekļi. Šī komisija, kas ir izveidota, Maskavā nezina, kā uzsākt šos kontaktus, jo principā viņi ir orientēti ekonomiski, bet tajā pašā laikā viņi saprot, ka pārsvarā būs politiska rakstura risinājumi. Un, cik man zināms, tad ceturtdien laikam tādā iepriekšējā kuluārā tikšanās reizē tiksies abu komisiju vadītāji, lai vienotos, kurā vietā un kurā laikā šīs komisijas nāks kopā un sāks darbu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad atbilde ir dota. Vai Buķeles kundze gribēja ko teikt par šo jautājumu?

E.Buķele: Nē. Es par alternatīvo dienestu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Buķeles kundze izteiks savu viedokli un pēc tam- komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Buķele: Es gan nedomāju, ka vajadzētu atcelt šo lēmumu un ļaut puišiem atgriezties darbā un dzīvesvietās. Vismaz manā rajonā tas būtu pārāk vieglprātīgi, ja mēs to šodien darītu. Man ir pilnīgs pamats tā runāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Par alternatīvo dienestu es, pirmkārt, gribu pateikt to, ka mums ienāk ļoti daudz, ja neteiktu- sūdzību, tad iesniegumu. Piemēram, no dzelzceļa pārvaldes, kā apmēram 35 vai nedaudz vairāk alternatīvā dienesta puiši bezmaz vai ir paralizējuši viņu apsardzes darbību. Tālāk kādi pārdesmit puiši necep maizi, un cik ilgi tad varot gaidīt. Tas ir tas, kas mazliet spiež mūs, bet, tā vai citādi, es gribu teikt, ka ienāk arī sūdzības- puiši dzer, pļēguro un nenāk uz darbu tikai tāpēc, ka... Ir sagatavots lēmuma projekts par mūsu attiecīgā lēmuma izmaiņām. Un mēs ierosināsim rītdien Augstākās padomes Prezidija sēdē, lai iekļautu to nākamās nedēļas darba kārtībā, tas ir, lai puiši tomēr sāktu iet darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam Jundža kungam un komisijai būtu jāsagatavo šis lēmuma projekts, lai mēs to varētu pieņemt. Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Es par šo pašu tēmu. Ja atceraties mūsu likumu par alternatīvo dienestu, tas tika gatavots kā pagaidu likums, un vajadzētu gatavoties pamatīgam likumam par valsts dienestu. Kāds ir stāvoklis šajā jomā? Varbūt to var jau pieņemt?

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet, atklāti sakot, ar pieņemšanu mums pašlaik ir tā pagrūtāk. Laikam drusku ir jānogaida. Taču deputāti var izteikt savu viedokli. Lūdzu. Citu viedokļu laikam nav?

Godājamie kolēģi! Mūsu darba kārtībā ir vēl viens punkts. Kaut gan Freimaņa kungs izteica zināmas bažas par mūsu veselības stāvokli sakarā ar kraso darbspēju zudumu, tomēr gribētu zināt, kādas ir iespējas izskatīt likumprojektu "Par rajonu, pilsētu un pagastu padomju tautas deputātu statusu" pirmajā lasījumā. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Par procedūru. Es, kolēģi, ierosinātu šā jautājuma izskatīšanu atlikt uz nākamās nedēļas otrdienu, tātad uz nākamo plenārsēdi, pirmkārt, tā iemesla dēļ, ka mēs šodien šo jautājumu varētu sākt izskatīt; es varētu uzstāties ar ziņojumu, varētu tikt uzdoti arī jautājumi. Bet Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Škapars patlaban atrodas dienesta komandējumā, un viņš savu atzinumu sniegt nevarēs. Tā ka lūdzu sesijai apsvērt, vai ir lietderīgi šodien sākt šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādas, lūdzu, ir deputātu domas? Freimaņa kungs izteica savus uzskatus. Lūdzu, deputāti! Tātad atbildīgā ziņotāja ierosinājums ir atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz nākamnedēļu- uz otrdienu. Vai ir deputāti, kuriem ir pretējs viedoklis, kuri uzskata, ka šis jautājums ir jāsāk izskatīt? Balsosim. Pagaidām priekšlikums ir viens- Lagzdiņa kunga priekšlikums, un tas ir objektīvs, tā kā komisijas priekšsēdētāja nav uz vietas. Viņam būtu jāsniedz savi atzinumi, līdzziņojums. Mums ir jāizšķiras, vai mēs turpinām darboties pēc apstiprinātās darba kārtības vai arī atliekam šā jautājuma izskatīšanu uz nākamās nedēļas plenārsēdi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu- atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu rezultātu. Tātad par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu ir 49 balsis, pret- 11, atturas- 8. Līdz ar to mēs esam atlikuši šā jautājuma izskatīšanu uz nākamās nedēļas plenārsēdi, kad būs arī komisijas priekšsēdētājs deputāts Škapars un varēs dot atzinumu.

Tā kā darba kārtībā paredzēto jautājumu mums vairs nav, lūdzu izteikties godājamos deputātus, kuriem ir kādi paziņojumi vai ierosinājumi. Nav.

Godājamie deputāti! Es atgādinu savu paziņojumu Prezidija locekļiem. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija lūdz rīt pulksten 10 uz savas komisijas sēdi Tirdzniecības komisijas telpās- 307.istabā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēlreiz atgādinājums Prezidija locekļiem! Paldies. Darbosimies komisijās līdz plenārsēdei otrdien, ja nevajadzēs sanākt ātrāk...

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī