1991.gada 30.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas un reģistrēsimies! Rezultātu! Zālē ir 97 deputāti.

Godājamie kolēģi! Pirms mēs lemsim par šodienas darba kārtību, kādā secībā to izskatīsim, vārds informācijai Augstākās padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es vakar jau informēju Augstākās padomes Prezidija locekļus par to, ka 1.februārī, tas ir, parīt, Maskavā notiks Federācijas padomes sēde, kurā es esmu uzaicināts un kurā viens no jautājumiem ir situācija Baltijā, tur runās arī par pasākumiem, kas būtu veicami, lai šo situāciju stabilizētu. Nekāds Augstākās padomes Prezidija locekļu lēmums nav pieņemts, es vienkārši ar viņiem konsultējos. Vairākums uzskata, ka mums būtu jāpiedalās šajā Federācijas padomes sēdē, jo mēs paši ne vienreiz vien esam klāstījuši savus uzskatus par to, kas notiek šeit pie mums Latvijā, taču šie uzskati ir arī jāaizstāv un jāargumentē. Tagad es gribētu no plenārsēdes aiziet un tiešām drusciņ sagatavoties šā jautājuma izklāstam Federācijas padomes sēdē. Taču es vēlētos zināt jūsu domas kopumā, jūsu attieksmi pret manu braukšanu. Tas ir viens.

Otrais. Ja šī attieksme ir pozitīva, tad varbūt tagad nevajadzētu apspriest konkrētas detaļas, bet tomēr līdz dienas beigām es gribētu no deputātiem uzzināt konkrētus ieteikumus vai konkrētus vērtējumus, kurus derētu īpaši akcentēt, un es būtu pateicīgs, ja tādi tiktu no jūsu puses man iesniegti. Protams, ka par pamatu es tagad ņemšu visus tos dokumentus un visus tos vērtējumus, kuri ir pieņemti Augstākajā padomē šinī periodā hronoloģiskā kārtībā, jo man jau citu dokumentu un citu vērtējumu nav. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, godājamie kolēģi, lūdzu, iesniedziet līdz dienas beigām savus ieteikumus un vēlējumus.

Un tagad par mūsu šodienas darba kārtību. Tātad šodien varētu tikt skatīti divi jautājumi- 30.janvārī paredzētais likumprojekts "Par ceļu nodokli" otrajā lasījumā un arī likumprojekts "Par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām" otrajā lasījumā. Šajā sakarībā es lūdzu izteikties ieinteresēto komisiju un darba grupu vadītājus par iespēju izskatīt šos darba kārtības punktus. Pirmkārt, likumprojekts "Par ceļu nodokli".

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Mēs esam gatavi šā jautājuma izskatīšanai. Tikai pašreiz nav klāt satiksmes ministra. Vajadzētu varbūt...

Priekšsēdētājs: Satiksmes ministrs ir šeit.

O.Blumbergs: Tādā gadījumā mēs esam gatavi runāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Ekonomikas komisija arī ir gatava uzstāties par šo jautājumu? Ir. Paldies. Tātad šeit nebūtu... Citu domu nav? Un par likumprojektu "Par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām" otrajā lasījumā? Lūdzu, Škapara kungs, vai jums ir kādi apsvērumi šajā sakarībā? Varbūt jūs publiski paustu attieksmi pie mikrofona? (Zālē troksnis, smiekli.) Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Jā, es vienkārši biju pie priekšniecības aizgājis, tāpēc nesadzirdēju... mēs runājām, un es nesadzirdēju otro jautājumu. Runājot par dokumentu "Par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām", man būtu priekšlikums tomēr šodien neizskatīt šo jautājumu. Es domāju, ka šis jautājums būtu skatāms kopā ar opozīciju, un, manuprāt, šo jautājumu vajag sagatavot uz nākamo nedēļu. Es piedāvāju šo jautājumu sagatavot ļoti nopietni, un, manuprāt, arī mūsu frakcijai vajadzētu orientēties ļoti nopietni, lai mēs no visiem aspektiem izskatītu arī šo Latvijas Komunistiskās partijas jautājumu. Jo šeit ir it kā divas problēmas: viena problēma- Latvijas Komunistiskā partija, par kuru mums jātiek skaidrībā un jāieņem pavisam noteikta pozīcija, un otra problēmas puse ir jaunu partiju veidošanās. Tāpēc es ierosinu gatavoties ļoti nopietni, varbūt jau vajadzētu nozīmēt konkrētu dienu un visu šo dienu veltīt šim jautājumam. Es jums vēlreiz gribētu teikt, ka šis jautājums ir viens no visnopietnākajiem jautājumiem, ja mēs gribam veidot jauno sabiedrību, tas ir, likvidēt monopartijas sabiedrību un pāriet uz daudzpartiju sabiedrību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citu ierosinājumu nav? Tātad Prezidija sēdē un arī frakcijas sēdē izlemsim, kurā dienā varētu būt šā jautājuma skatīšana. Tiešām, laikam tam būs jāvelta vesela darba diena.

Tātad šodien darba kārtībā mums ir viens jautājums- likumprojekts "Par ceļu nodokli". Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Man šķiet, ka būtu ļoti interesanti uzzināt informāciju par tiem puišiem, kas atrodas VDK. Cik man zināms, mūsu deputātu grupa tur bija bijusi. Kas tur ir ar viņiem, kāda ir situācija, un ko mēs varam prognozēt? Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputātu grupa diemžēl pagaidām vēl nav tikusi klāt. Šodien tāda iespēja laikam pastāvēs. Un pēc tam, kad šī deputātu grupa būs atgriezusies, tad arī tiks sniegta informācija.

Tātad likumprojekts "Par ceļu nodokli" otrajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju nākt tribīnē, bet kolēģiem gatavoties jautājuma apspriešanai. Būs otrais lasījums, apspriedīsim pa pantiem.

O.Blumbergs: Godājamie deputāti! Vispirms īsa informācija par tiem priekšlikumiem, kuri tika iesniegti komisijām, izskatot ceļu nodokli pirmajā lasījumā. Tātad bija šādi priekšlikumi. Jums visiem ir izdalīts 391.dokuments. 2.pantam bija šāds papildinājums, ko iesniedza deputāti Kiršteins un Endele: "Muitas punktos iekasēt maksu par tranzītu un tādā veidā gūt papildu līdzekļus ceļu fondā." Komisija uzskata, ka šis jautājums tiks risināts likumā par tranzīta nodokļiem.

Par 4.pantu bija šāds ieteikums: "Izslēgt 3., 4. un 5.punkta nodokļu likmes par transporta līdzekļu jaudām", tas ir pilnībā ievērots. Par 4.pantu bija vēl arī šāds ierosinājums: "Likmes par benzīna, dīzeļdegvielas un gāzes realizācijas ieņēmumiem izteikt nevis procentos, bet fiksēt konkrētu summu." To iesniedza deputāti Līgotnis, Cupruns un Zaščerinskis. Tas tika daļēji ievērots, tomēr saglabājot nelielu procentu nodokļa likmē attiecībā uz realizācijas ieņēmumiem. Tas izskaidrojams tādējādi, ka ir nepieciešams rēķināties ar iespējamiem cenu pieaugumiem, un, tā kā ceļu aprūpes darba veikšana lielā mērā saistīta ar degvielas izdevumiem, tie sastāda ievērojamu daļu visos ceļu būvniecības un remonta darbos. Tātad šis atbilstošais procents paredzēts tam, lai nodrošinātu sevi iespējamā degvielas cenas pieauguma gadījumā arī šo darbu veikšanai. Tā salīdzinoši ir samērā neliela summa, bet tomēr tā ir vajadzīga.

4.pantam bija arī šāds papildinājums- izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā: "30 procentu no benzīna, 20 procentu no dīzeļdegvielas realizācijas ieņēmumiem, kuri gūti no juridisko personu transporta..." To nav iespējams pieņemt, jo atsevišķi aprēķināt un veikt uzskaiti par dīzeļdegvielas un benzīna patēriņu juridiskajām personām praktiski nav reāli, tas nav reāli izdarāms. Likumprojektā ir paredzēts, ka nodokļa maksātājs ir sākotnējais degvielas realizētājs.

Tālāk par 6.pantu ir priekšlikums: "Atbrīvot no nodokļa par jaudu arī lielas celtspējas karjeru transportu, jo tas pa koplietošanas ceļiem nebrauc." Šis priekšlikums ir ievērots, to bija iesniedzis deputāts Radionovs.

7.panta pirmajā rindkopā ierosināts svītrot vārdus "ceļu nozares ražošanas bāzes un sociālai attīstībai", ko iesniedza deputāti Rāzna un Preinbergs; arī šis priekšlikums ir ievērots. 7.pantā ieteikts ceļu nodokli par jaudām, kurš tiek iekasēts pagasta teritorijā, novirzīt pagasta, nevis rajona ceļu fondā. To bija iesnieguši deputāti Rāzna, Kodoliņš, Cupruns un Endele. Taču sakarā ar to, ka 4.pantā ir izdarītas radikālas izmaiņas, nodoklis par jaudām vairs netiek paredzēts. Pagasta vajadzības tiks apmierinātas, atbilstoši sadalot fondu. Par 7.pantu izteikta arī prasība pietiekami lielu ceļu fonda daļu virzīt uz iekšsaimniecību ceļu būvniecību, remontu un uzturēšanu; to bija iesnieguši deputāti Grūbe, Zaščerinskis un Šļakota. Tas tika ievērots, un par to mazliet arī pastāstīs Satiksmes ministrija, iepazīstinot jūs ar saviem aprēķiniem par ceļu nodokļa iekasēšanu.

Tāda īsumā ir situācija šodien. Es domāju, ka mēs varam pāriet pie ceļu nodokļa izskatīšanas otrajā lasījumā.

1.pants. "Ceļu nodokļa mērķis"...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Blumberga kungs! Ekonomikas komisija ir izteikusi vēlēšanos- Kodoliņa kungs vai Grūbes kungs vēlētos paust laikam alternatīvas domas, kā es sapratu. To vajadzētu izdarīt pirms likuma apspriešanas pa pantiem.

O.Blumbergs: Man jāsaka tā- es nezinu, kādas ir Ekonomikas komisijas domas un vai mēs tās skatīsim atsevišķi, jo būtībā šajā redakcijas variantā, kāds tas pašreiz tiek piedāvāts, mums domas daudz neatšķīrās, izņemot pēdējo pantu, kas mūsu komisijas redakcijā ir nedaudz paplašināts, dodot paskaidrojumu attiecībā uz ceļu fondu apstiprināšanas... statūtu apstiprināšanas kārtību. Viss pārējais principā neatšķiras.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Kodoliņa kungs tad izteiksies, pirms mēs apspriežam likumprojektu pa pantiem? Lūdzu. Taču Grūbes kungs bija pirmais pie otrā mikrofona...

G.Grūbe: Man ir jautājums komisijai, kas sastādījusi pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Grūbe: Man jautājums ir tāds: 7.pants šinī projektā ir veiksmīgi likvidēts, un mēs it kā paliekam ārpus šā panta. Un arī šeit izteiktā prasība, ko iesniedzām mēs ar kolēģiem Zaščerinski un Šļakotu, praktiski tagad ir aizvirzīta tikai Satiksmes ministrijas aprēķinos, tātad tā prasība praktiski nav ievērota. Jo šeit arī 6.pantā nav vairs runas par iekšsaimniecības ceļiem, bet lauku ceļu remontu. Kas tie tādi ir?

O.Blumbergs: Lauku ceļu remontam un būvniecībai...

G.Grūbe: Jā, es piekrītu, bet kāds ir atšifrējums? Iekšsaimniecību ceļi- mēs zinām, kas tie ir, bet kas ir lauku ceļi- vai visi tie, kas ir uz laukiem, vai kā tos lai nosauc?

O.Blumbergs: "Iekšsaimniecību iekšējie ceļi"- tādu terminu vispār nav iespējams lietot, jo jebkurā gadījumā iekšsaimniecību iekšējie ceļi var mainīties ik gadu, saimniecības ceļus veido un būvē atkarībā no tā, kā tām tehnoloģiskajā procesā tas ir vajadzīgs, un rodas dažādi ceļi, kurus pat par ceļiem nevar nosaukt. Tāpēc es domāju, ka tādu terminu- "iekšsaimniecību iekšējie ceļi"- lietot vispār nav iespējams. Par šādu ceļu būvniecību arī nevar būt runa.

G.Grūbe: Ja nu tikai visi lauku ceļi, tad mēs kategoriski esam arī pret 6.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies, tās jau laikam bija debates. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es gribu atgādināt cienījamajiem deputātiem, ka, pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs nepieņēmām 4. un 7.pantu. Tie ir izšķiroši, būtiski, konceptuāli panti, tāpēc šodien runāt par klasisku otro lasījumu tomēr nevarētu. Mums ir jāatgriežas pie šiem konceptuālajiem jautājumiem, kurus mēs nepieņēmām pirmajā lasījumā. Tāpēc es uzskatu, ka šāds akadēmisks otrā lasījuma stils šoreiz nederēs, un tāpēc es arī lūdzu Ekonomikas komisijai dot vārdu izteikties nevis tieši par pantiem, bet vispār par problēmu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam tad, Blumberga kungs, dosim vārdu Ekonomikas komisijai un pēc tam, ņemot vērā šos atzinumus, spriedīsim tālāk. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi, es atkal atgriežos pie tās vecās problēmas, kura mums visu laiku ir darba kārtībā,- cik kas maksās. Šeit ir sagatavotas dažādas uzziņas, tomēr nav dota skaidra atbilde, piemēram, cik maksās litrs dīzeļdegvielas, cik maksās litrs benzīna. Mēs šobrīd lauzām galvu, kā mēs šo naudiņu dalīsim, kurus ceļus mēs iekārtosim un kurus neiekārtosim, bet es varu pateikt, ka, piemēram, aizvakar vakarā Jelgavas rajonā man pasniedza uz galda aprēķinus, kas liecina- pusgada laikā jau bez šā nodokļa vien visas saimniecības izputēs. Pusgada laikā! Tā nav demagoģija, tie ir precīzi aprēķini par visiem izdevumiem un visiem nodokļiem kopā. Ja dīzeļdegvielas litrs maksā, pieņemsim, šobrīd 30 kapeikas, ja mēs par to prasīsim 60 kapeikas, tad padomāsim, ko mēs tad iegūsim. Mums nav aprēķinu, kur tie ir?

O.Blumbergs: Mums ir sagatavota uzziņa, ko ir iesniegusi gan Enerģētikas ministrija, gan arī Guseva kungs, proti, runa ir par degvielas cenām, taču, ja jūs uzskatāt, ka ir nepieciešams iepazīstināt katru deputātu atsevišķi ar šiem dokumentiem, kurus šeit praktiski nevar izklāstīt, jo tā ir vesela matemātisku aprēķinu shēma, tādā gadījumā mēs to darīsim. Taču es domāju, ka būtu nepareizi, ja mēs šobrīd apstātos ceļu nodokļa izskatīšanas gaitā tikai tādēļ, ka mums katram deputātam nav izsniegta šī cenu veidošanas mehānisma shēma. Būtībā, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, tika izteiktas pretenzijas pret to, ka nav zināms, kā tad šī cena veidojas, jo daudziem deputātiem, kā varēja saprast, radās, aizdomas, ka, lūk, tur "Degviela" veido sev ļoti lielu peļņu, lielus ienākumus, kuri netiek tālāk sadalīti, neaiziet uz budžetu, un sakarā ar to tad arī krasi ceļas degvielas cenas. Īstenībā, kā mēs pārliecinājāmies, izskatot šo jautājumu, tirdzniecības pieskaitījums uz vienu litru benzīna sastāda trīs kapeikas (kā tas projektēts 1991.gadam). Tātad jūs varat saprast, ka tas praktiski maz iespaido šo cenu. Ja mēs šīs trīs kapeikas vēl ņemtu un kaut kā procentuāli mēģinātu skaldīt un dalīt, tik un tā uz degvielas cenu tas praktiski iespaidu neatstās.

Priekšsēdētājs: Paldies Blumberga kungam, bet tagad dosim vārdu Ekonomikas komisijai, lai tā dotu savu atzinumu, un pēc tam izlemsim tālāko likumprojekta apspriešanas kārtību. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Jautājums ar šo ne visai garo likumprojektu, mūsuprāt, tomēr ir ļoti sarežģīts. Lai deputātiem būtu pietiekams priekšstats par šo jautājumu, manuprāt, vajadzētu, pirmkārt, sameklēt visus dokumentus, kādi ir nepieciešami. Lai šo jautājumu varētu izprast, ir nepieciešams vismaz 391., 420., 453., 449. un 454.dokuments.

Ja jūs, deputāti, atceraties, tad, pieņemot pirmo lasījumu, radās ļoti karstas debates jautājumā par nodokļu likmēm un par šo nodokļu līdzekļu sadalījumu. Tie ir pamatjautājumi, taču diemžēl toreiz mēs nevarējām nonākt pie vienota kopsaucēja un šos būtiskos jautājumus pirmajā lasījumā neatrisinājām. Tāpēc mans un Ekonomikas komisijas uzskats ir tāds, ka problēma ir jāizskata konceptuāli šajos būtiskajos jautājumos. Mūsu izpratnē šī problēma ir jāsaista ar visu nodokļu sistēmu, nevis tikai ar ceļu uzturēšanu vien, jo bez ceļu, valsts ceļu uzturēšanas ir jāapskata arī tās problēmas, kas ir ar to cieši saistītas, kā, piemēram, vietējo ceļu uzturēšana, pilsētās- ielu uzturēšana. Visi šie jautājumi ir saistīti tajā ziņā, ka principā tie gulstas uz vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātājiem.

Es jūs gribu informēt, ka pagājušā gada 16.oktobrī Ministru padome pieņēma lēmumu par ārpusbudžeta fonda veidošanu pilsētas un vietējo ceļu uzturēšanai. Šis lēmums paredz, ka vietējām padomēm ir tiesības aplikt transporta līdzekļu īpašniekus ar nodevām, šīs nodevas ir paredzēts izlietot tikai zināmam mērķim- lai uzturētu kārtībā vietējos ceļus un pilsētu ielas. Tajā pašā laikā šajā lēmumā nav norādīts šo nodevu iespējamais lielums, bet tikai tas, ka tiek veidoti ārpusbudžeta mērķfondi un tie tiek izlietoti noteiktam mērķim. Šeit jau parādās pirmā problēma. Mums parādās problēma, ka transporta līdzekļu īpašnieki bez ceļa nodokļa vēl maksās arī zināmas nodevas, kas tomēr no kopējās nodokļu nodevas sistēmas viedokļa diezgan būtiski maina situāciju.

Tālāk es gribu informēt cienījamos deputātus par to, ka 391.dokumentā nav ietverti visi priekšlikumi. Konkrēti, nav ietverti mani priekšlikumi, kuri attiecas praktiski uz visiem likumprojekta pantiem. Šajos priekšlikumos bija mēģināts vienā likumprojektā ietvert gan transporta nodevu, gan ceļu nodokli, tātad gan akcīzi- ceļu nodoklis pēc savas ekonomiskās būtības ir akcīze uz degvielu -, gan arī transporta nodevu, norādot, lai šī transporta nodeva nonāktu vietējās pašvaldības kasē un lai vietējās pašvaldības to izlieto tieši vietējo ceļu uzturēšanai.

Un tagad es gribu runāt par šo problēmu kā tādu. Pie mums visu laiku valda uzskats, ka ceļu neapmierinošais stāvoklis galvenokārt ir saistīts ar to, ka mums pietrūkst līdzekļu, lai varētu veikt attiecīgos ceļu ierīkošanas, remonta un citus darbus, bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka mums pēdējo desmit gadu laikā bija vērojama tendence, ka ceļu celtniecība, ceļu kapitālais remonts pamatā vai nu ļoti, vai vismaz lielos apmēros notiek uz to līdzekļu bāzes, kuri bija paredzēti ceļu uzturēšanai.
Līdz ar to mums ir izveidojusies situācija, ka katru gadu ceļu uzturēšanai paredzētie normatīvie līdzekļi netika izmantoti pilnā apjomā, mūsu ceļi tika nolietoti, praktiski pasliktinājās ceļu kvalitāte, un tas ir radījis situāciju, ka atkal ir jāiegulda milzīgi līdzekļi, lai veiktu kapitālos remontus, kas nebūt nav pareizākais ceļu uzturēšanas veids. Es gribu teikt arī to, ka situācijā, kad ceļu nozarē valda tomēr zināms resoriskuma princips, kura galvenais atskaites princips ir tik un tik lieli izlietotie līdzekļi...

Tātad- ja mēs esam izlietojuši tik un tik līdzekļu, mēs esam veikuši... var teikt, ka attiecīgā nozare ir plānu izpildījusi. Šis resoriskuma princips, mūsuprāt, ir iestrādāts arī jaunajā likumprojektā, kur ir domāts galvenokārt par to, ka ir jāsavāc zināma summa, kura ir jānodod Satiksmes ministrijas Ceļu departamentam, kur tā ir jāizlieto ceļu uzturēšanai. Mums nav nekādu garantiju, ka konkrētā summa tiks izmantota taupīgi, zinot krīzes situāciju visā tautsaimniecībā, un, manuprāt, par to liecina arī novērojumi, kā tas notiek mūsu ceļu resorā, un tad diemžēl jāsaka, ka ne vienmēr mēs ar šiem līdzekļiem rīkojamies taupīgi. Mēs, piemēram, zinām, ka mums ir milzīgas grūtības ar asfaltu, mums trūkst asfalta. Tomēr tajā pašā laikā nepārtraukti netiek ievērots tas princips, kāds ir visā pasaulē,- ka vecais asfalts tiek noņemts vai pārveidots un ieklāts no jauna, tātad tas varētu milzīgi papildināt asfalta resursus.

Ļoti slikti principā tiek veikts regulārais ceļu uzturēšanas darbs, kārtīgu saimniecību vadītāji paši to ļoti labi zina. Ja mēs gribam normāli ceļus ekspluatēt, tad pašas saimniecības bieži vien ir spiestas ne tikai uzturēt savus ceļus, bet arī veikt zināmus uzturēšanas darbus uz valsts ceļiem. Šie visi jautājumi mums spiež domāt, ka ir vajadzīgas diezgan kardinālas izmaiņas, un līdz ar to Ekonomikas komisija uzskata par nepieciešamu uzsvērt šādus galvenos momentus.

Pirmkārt, izskatot ceļu nodokli, ir jāizskata arī jautājums par vietējo ceļu uzturēšanu. Tāpēc ir nepieciešams, un Ekonomikas komisija paredz, ka mums ir jāpieņem lēmums, kas uzdod valdībai izstrādāt šo jautājumu un iesniegt attiecīgu likumprojektu par transporta nodevām un to izmantošanu. Runājot par šīm transporta nodevām, ir domāts, ka tās ietur tieši vietējās padomes un izmanto gan savu ceļu, gan arī pilsētu ielu uzturēšanai.

Otrkārt, ir nepieciešams mainīt situāciju, ka mēs līdzekļus nododam resora rīcībā un ka resors pilnīgi ar tiem rīkojas, ir jāprasa pilna atbildība, jo šie ir valsts nodokļi un valsts tos iekasē, un tātad principā galavārds šo līdzekļu izmantošanā pieder tikai tautas deputātu padomēm- gan Augstākajai padomei, gan arī vietējo pašvaldību padomēm. Līdz ar to mēs iesakām principiāli citu 6. jeb bijušā 7.panta redakciju, kur runa ir par to, ka šo līdzekļu izlietojumu nosaka neviens cits kā Augstākā padome, ja ir runa par republikas līmeni, un rajona padome vai pagasta padome. Līdz ar to tas diezgan būtiski atšķiras no piedāvātā varianta.

Vēl es gribu teikt to, ka 449.dokumentā ir paredzēts, ka šie ceļu nodokļi tiek ieskaitīti ārpusbudžeta fondā. Tas ir nepareizi tāpēc, ka ceļu nodoklis jau ir paredzēts budžetā, kuru mēs esam pieņēmuši un apstiprinājuši. Ja mēs pašlaik apstiprinām šo likumprojektu šādā variantā, tad mums ir jāpārskata budžeta projekts. Tāpēc es lūdzu cienījamos deputātus visai nopietni izskatīt šo jautājumu un atbalstīt Ekonomikas komisijas piedāvātos variantus, kuri ir apkopoti 453.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Buls vēlas uzdot jautājumu Kodoliņa kungam? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Vairākus gadus pēc kārtas, kopš uzņēmums ir pārgājis uz pilnu saimniecisko aprēķinu un radījis fondus, mēs godīgi esam tāmē paredzējuši no ražošanas attīstības un jaunās tehnikas fonda lielas summas- ne jau tūkstošos, bet simtos tūkstošu- pāri par simts tūkstošiem- tā saucamajam vietējo ceļu remontam un uzturēšanai, un godīgi esam šos līdzekļus pārskaitījuši. Sakarā ar to ir jautājums: pirmkārt, kur šie līdzekļi tika izmantoti? Šis jautājums vairāk ir adresēts satiksmes ministram. Un, otrkārt, jautājums sakarā ar jūsu priekšlikumu par nodevām no transporta līdzekļu īpašniekiem- tas ir lēmuma projektā par nodevām: vai šīs summas, kuras uzņēmums jau ir iemaksājis, tagad tiks nosauktas par nodevām jeb papildu maksājumiem, ko mēs jau līdz šim esam maksājuši, vai arī radīsies vēl papildu nodevas no transporta līdzekļu īpašniekiem?

A.Kodoliņš: Ja tiks ieviestas šīs nodevas, tad, bez šaubām, visi iepriekšējie maksājumi tiks atcelti. Es domāju, ka šā likumprojekta sākotnējā variantā bija priekšlikums iekļaut šīs nodevas šinī likumprojektā. Mēs piekrītam, ka jautājums nav tik sagatavots, lai to varētu darīt šeit un uzreiz. Es pieļauju tādu variantu šajā likumā, ka, piemēram, saimniecības pašas nodarbojas ar ceļu uzturēšanu. Tad vietējām padomēm nav tiesību ņemt nodevas no šo transporta līdzekļu... Mums ir ļoti daudz kolhozu, kas, bez šaubām, uztur ceļus, kam ir attiecīgā tehnika un attiecīgā iestrāde. No šiem kolhoziem vietējās padomes, bez šaubām, nedrīkstētu ņemt attiecīgās nodevas.

A.Buls: Un tātad arī rūpniecības uzņēmumam nebūs šo nodevu?

A.Kodoliņš: Tātad šis ir speciāls jautājums, bet skaidrs ir viens- ja būs nodevas no transporta līdzekļu īpašniekiem, tad tiks atcelti visi citi maksājumi vietējo ceļu uzturēšanai.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Blumbergs: Man neradās īsta skaidrība, ar ko tad 21.janvārī Ekonomikas komisijas iesniegtais variants atšķiras no 7.janvāra kopīgajā sēdē izstrādātā dokumenta.

A.Kodoliņš: Tātad šeit ir divas principiālas atšķirības. Pirmkārt, runa ir par to, ka šie līdzekļi neveido ārpusbudžeta fondu, bet ieiet budžeta fondā, un, tāpat kā par visiem budžeta līdzekļiem, par tiem, par to izlietojumu atbildību nes nevis attiecīgais resors vai ministrija, bet tātad Augstākā padome un pašvaldības. Tā ir pirmā atšķirība.

Un otrā atšķirība ir principā tā, kur mēs zināmā veidā uzskatām, ka šeit nav nepieciešams ietvert pantu par šiem militāriem... tādā deklaratīvā formā, jo šeit, mūsuprāt, šis pants, kam piekrita, cik es zinu, arī komisija, principā nedod nekādas iespējas ieturēt šos līdzekļus.

O.Blumbergs: Es tā arī nesapratu, jo 7.janvāra dokumentā nekā tamlīdzīga, par ko jūs pašreiz runājat, nav, tas jau sen viss ir izmests ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Cupruns: Kodoliņa kungs! Vai jūs kā ekonomistu mazliet nemulsina aprēķins, ceļu nodokļa aprēķins. Tātad- ja benzīna litra cena ir 40 kapeikas, kuras sevī jau satur 12 kapeikas lielu ceļa nodokli, tad kādēļ tās 12 kapeikas vēlreiz tiek reizinātas ar pieciem procentiem? Tātad viena summiņa tiek izmantota dubultīgi. Vai nebūtu loģiskāk ar pieciem procentiem reizināt 28 kapeikas, kad no cenas jau atskaitām 12 kapeikas, kas jau ir nodoklis? Vai tas nebūtu loģiskāk?

A.Kodoliņš: Redziet, šie pieci procenti un 12 kapeikas- tas ir nevis divu nodokļu sastāvdaļas, bet vienkārši aprēķina princips. To tādā gadījumā var loģiskāk ielikt... Es jums pateikšu, ka šis aprēķina princips radās manu priekšlikumu rezultātā. Un konkrēti- es vienkārši ņēmu un pārrēķināju šīs 12 kapeikas... Šis princips bija tāds, ka ir skaidrs,- ja mums paliek tā, kā bija pirmajā variantā- 30 procenti, tad jebkurš cenu pieaugums milzīgi palielinās ceļu nodokli. Ja mēs izejam no konstanta lieluma- 12 kapeikas, un viss -, tad inflācijas apstākļos ceļu nozare nonāk situācijā, ka tā tiks iesaldēta. Tātad ideja bija vienkārša- pamatā ielikt konstantu lielumu plus kādu daļu, kas ņemtu vērā inflācijas tempus un palielinātu benzīna cenu inflācijas gadījumā, jo ceļu nozare, kā jūs zināt, arī diezgan daudz patērē degvielas. Tad arī radās šis princips. Es vienkārši šīs 12 kapeikas sadalīju divās daļās, pirmā sastāvdaļa ir 10 kapeikas, bet otra sastāvdaļa- divas kapeikas. Es izrēķināju, un tā iznāca pieci procenti. Tā radās mans priekšlikums.

Tālāk. Kad komisija atmeta šos zirgspēkus un tā tālāk, tad tā palielināja šo nodokļu likmi līdz 12 kapeikām, saglabājot šo principu- pieci procenti. Tā ir radusies šī jaunā likme, kura dod iespēju savākt šos 274 miljonus, kuri, kā uzskata Satiksmes ministrija, ir nepieciešami... tie ir minimālie nepieciešamie līdzekļi, lai varētu uzturēt kārtībā ceļus.

I.Cupruns: Man, Kodoliņa kungs, ir jāatvainojas- jūs nesapratāt manu jautājumu. Tās 12 kapeikas vairs nevajag reizināt ar pieciem procentiem, jo tas jau ir nodoklis, un no nodokļa vēlreiz rēķināt nodokli nav loģiski, vajag rēķināt piecus procentus no atlikušās summas, tas ir, 40 kapeikas mīnus 12 kapeikas. No 28 kapeikām ir loģiski rēķināt vēl piecus procentus, nevar taču nodokli, kas ir ceļu nodoklis, vēlreiz reizināt ar likmi, kas atkal ir ceļu nodoklis... Es ceru, ka jūs man vismaz piekrītat?

A.Kodoliņš: Tas ir principā... jūs saprotiet, jautājums...

I.Cupruns: Tā ir neloģiska rīcība...

A.Kodoliņš: Tas ir principā...Tas ir, kā mēs aprēķinām,- šinī gadījumā mainīt procentus, jo attiecīgais princips jau ir tāds, ka... Kā es saprotu, te ir runa par 15 kapeikām no viena litra? Ja jau tā mēs atšifrējam šīs 12 kapeikas plus pieci procenti...

Es atvainojos, tad ir vēl viens jautājums, ja drīkst: vai jums nešķiet, ka, runājot par nodevām, šīs nodevas tiek formulētas šādi- "Par transporta līdzekļu īpašnieku nodevām". Varbūt nevajadzētu tik trakoti iedzīvoties uz transporta līdzekļu īpašnieku rēķina- visi ir transporta līdzekļu īpašnieki... Piedodiet, bet tā taču nav, ka ceļi ir tikai transporta lietotājiem... piedošanu, īpašniekiem. Acīmredzot ir jāmeklē kaut kāda cita izeja, nodevu varbūt varētu citādi saukt, taču ceļi nav domāti tikai transporta īpašniekiem vien. Ceļus taču izmanto visi, bet, piedodiet, gan ceļa nodoklis, gan nodevas tiek uzliktas transporta īpašniekiem. Paldies.

I.Cupruns: Jā, bet... Visi tos tiešām lieto, bet visi par tiem arī patiešām maksā, jo transporta līdzekļu īpašnieki, transporta organizācijas šos nodokļus diemžēl ieliek cenā, kā jūs zināt,- gan pasažieru pakalpojumu cenā, gan arī kravas tarifos, tā ka tiešām mēs visi maksājam, tikai jautājums ir, kurā reizē un kurā pakāpē mēs tos nomaksājam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Taču es atgādinu- uzdodiet tikai jautājumu, nevis sāciet diskusijas!

J.Vaivads: 6.pantā jums ir minēti procenti, kā sadalīt līdzekļus rajona nozīmes un lauku ceļu būvniecībai un uzturēšanai, ja? Pēc kādas metodikas tiks sadalīti dažādi rajoni ar dažādu ceļu blīvuma rādītāju, to garumu un tā tālāk? Kāda ir šī metodika, un kas apstiprinās šo metodiku, respektīvi, kur notiks šī sadale un pēc kādas metodikas?

A.Kodoliņš: Šis jautājums šinī mūsu piedāvātajā variantā nebija atrisināts, tāpēc, manuprāt, tagad pelna ievērību deputāta Zaščerinska priekšlikums, kur šie kritēriji ir minēti. Lai piekristu vai nepiekristu deputāta Zaščerinsks priekšlikumam, manuprāt, ir jāveic zināmi aprēķini konkrētiem rajoniem. Principā, manuprāt, šis precīzais mehānisms ir jāmeklē, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es gribētu atgriezties pie sarunas par degvielas cenām. 19.decembrī, kad mēs spriedām par šo jautājumu, bija puslīdz tāda kā vienošanās, ka vairs nebūs atšķirīgas cenas 76. un 93.markas degvielai, bet būs vidējā cena- 35 kapeikas par litru. Šobrīd, kad tiek atjaunota talonu pārdošana vai sadale, radio un televīzija ziņo, ka degviela maksās 40 un 50 kapeikas. Sakiet, vai pie šīm 40 un 50 kapeikām vēl kas nāks klāt? Es nupat sāku apjukt šajos skaitļos. Man ir ļoti grūti pateikt, bet iespējams, ka šis jautājums būtu adresējams kolēģim Blumbergam. Ja jūs varat atbildēt, tad lūdzu!

A.Kodoliņš: Pirmkārt, šīs 35 kapeikas nebija plānotā cena, bet gan tikai aprēķina cena. Tā bija vidējā cena, pēc kuras tika izdarīts aprēķins, nosakot šo summu, ko vajadzēs savākt ar nodokli. Tajā laikā, manuprāt, neviens nedomāja, ka varētu būt situācija, kad 93. un 76. vai kādas citas markas benzīns maksātu vienādu cenu. Cik es saprotu un cik es esmu konsultējies gan Finansu ministrijā, gan citur, tad nodoklis pagaidām cenā nav ietverts. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumprojektu, tad mēs līdz ar to attiecīgi palielināsim degvielas cenu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Preinberga kunga jautājums atvieglo manu uzdevumu. Man atliek tikai jautājuma otrā daļa. Ja gadījumā, kā jūs teicāt, nodoklis 12 un 8 kapeiku apmērā pašlaik neietilpst cenā, tad man ir jautājums: kur paliek cenas starpība starp vairumcenu, kad "Degviela" iepērk, un mazumcenu, kad patērētāji iepērk no "Degvielas"? Budžeta ienākumos tādi ienākumi nebija paredzēti, kur paliek tā starpība? Kā es saprotu, "Degviela" iepērk aptuveni par padsmit kapeikām.

A.Kodoliņš: Diemžēl uz šo jautājumu es neesmu gatavs atbildēt. Manuprāt, šeit būtu jāprasa atbilde Finansu ministrijai, ja jums ir pareiza informācija un šī starpība ir. Es uzskatu- ja ir šāda starpība, tas nozīmē, ka tiek ieturēts apgrozījuma nodoklis. Manuprāt, šinī situācijā mums degvielas cenas jātur pēc iespējas uz vietas, jānoskaidro šis jautājums un jāpieņem lēmums, kas atceļ apgrozījuma nodokli, ja tas ir republikas apgrozījuma nodoklis. Taču ir iespējams, ka tas tiek pārskaitīts, tātad tā ir summa, kura ir jāpārskaita ārpus republikas par piegādēm.

J.Zaščerinskis: Es ļoti atvainojos, taču, kad mēs apstiprinājām apgrozījuma nodokli, degviela tur nebija minēta.

A.Kodoliņš: Es zinu, ka nebija, tāpēc mani izbrīnī šī jūsu informācija, ka degvielai ir starpība starp mazumcenu un vairumcenu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu Kodoliņa kungam nav. Paldies. Neizskanēja arī neviena uzstāšanās, ka mēs šodien nevarētu apspriest likumprojektu pa pantiem. Vai Grūbes kungam ir cits ierosinājums? Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā ziņā gribētu lūgt ieklausīties, ko teica kolēģis Plotnieks. Es arī gribu papildināt par šo jautājumu. Lauksaimnieki negrib vērsties pret šo ceļu nodokli kopumā, bet šobrīd ir skaidrs, ka lauksaimniekiem faktiski vairs nav ar ko maksāt šo nodokli. Un tāpēc es gribētu tomēr lūgt likt uz balsošanu to, ka nodokļa apspriešanu nedrīkst tagad veikt bez Ekonomikas ministrijas analīzes par šīm nozarēm, arī par lauksaimniecību, un bez tiešas Āboltiņa kunga piedalīšanās. Jo pretējā gadījumā rodas situācija: šeit ierodas tikai resors, taču par to, kāda kopumā ir situācija, vai daļa šo organizāciju, kā arī resoru, tajā skaitā arī lauksaimnieku, spēs maksāt šo nodokli, neviens nevar atbildēt. Šeit notiek jautājuma putrošana. Tāpēc es lūdzu balsot par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Cupruna kungs, un pēc tam runās satiksmes ministrs Janovskis.

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Es ceru, jūs man piekritīsit, ka absolūti nav nekādas skaidrības par to, vai šīs kapeikas ir vai nav ietvertas cenā, visu laiku tiek minētas dažādas versijas. Tādēļ es ceru, ka jūs mani atbalstīsit. Šādā situācijā es tomēr pieprasu, lai man būtu pilnīga skaidrība, kā tiek veidota benzīna cena. Tātad tas aprēķins ir vajadzīgs deputātiem. Nav absolūti nekādas skaidrības, un šeit uz vietas tā nav gūstama. Ceru, ka mani atbalstīs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk vārds Janovska kungam, bet pēc tam izteiksies Kehra kungs, un tad izlemsim pēc būtības. Lūdzu, Janovska kungs!

J.Janovskis, satiksmes ministrs: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pēc pirmā lasījuma mēs diezgan intensīvi strādājām pie šā likumprojekta, izskatījām to, ievērojot gan jūsu izteiktās domas, gan atsevišķi komisijās, tas ir, Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijā dzirdēto. Ar lauksaimniekiem es ļoti ilgi debatēju un diskutēju par šo problēmu, arī ar Ekonomikas komisiju mēs strādājām, un ir radies variants- gan pirmais, gan arī tas, kas tika izstrādāts un apspriests kopīgi ar lauksaimniekiem un pret ko toreiz lauksaimniekiem praktiski nebija nekādu pretenziju. Ekonomikas komisijā mēs to arī skatījām, un šodien, salīdzinot abus variantus, es pilnīgi pievienojos Blumberga kunga teiktajam, ka arī es neredzu kardinālas domstarpības starp šiem diviem likumprojektiem. Šeit izskanēja Kodoliņa domas, ka it kā neesot ņemti vērā viņa priekšlikumi, kaut gan es gribu teikt, ka pamatā tie pieci procenti un viss tas princips, kas tika ievērots, ir tieši Kodoliņa kunga priekšlikums un tas ir ņemts vērā; tādā veidā arī tapa šis likums. Mēs izstrādājām, kā pagājušo reizi solīju, divus trīs variantus, tik tiešām bija trīs varianti, mēs tos apspriedām un nonācām pie šā varianta, kurš praktiski ir visvienkāršākais no visiem variantiem, kas tika izskatīti. Un es negribu piekrist tai izteiktajai domai, ka te ir resoriska pieeja, ka viņiem daudz kas nav skaidrs un ka šeit it kā nevarētu jautājumu risināt.

Es gribu teikt un arī pagājušajā reizē teicu, ka mēs esam ļoti izmainījuši ceļu nozares vadības struktūras. Jāsaka, iekams mēs darījām kaut ko jaunu, mēs atskatījāmies, kā tad bija agrāk. Agrāk visi ceļa nozares uzņēmumi strādāja uz pašfinansēšanās pamatiem, kas bija galīgi nepareizi. Agrāk tik tiešām Ceļu satiksmes ministrija un Ceļu departaments, apvienība nodarbojās tikai ar koplietošanas ceļiem, šodien to pienākums ir daudz plašāks. Šis ir tikai pirmais solis. Es jums pagājušajā reizē teicu, ka, lai mēs šo koncepciju īstenotu, pie tās ir ļoti nopietni jāstrādā, tas ir jādara, taču, ja vadās pēc tāda principa, ka, kamēr tas viss nav izstrādāts, tikmēr ceļu nodokli nevar iedarbināt, tas, manuprāt, ir galīgi nepareizi. Tas ir galīgi nepareizi. Mums ir jāiet soli pa solim uz priekšu- mums ir jāpieņem nodoklis, jāpieņem nolikums par ceļu nodokli, jāpieņem likums par ceļiem, kur viss būtu izklāstīts un pieņemams, un tad viss nostāsies savā vietā.

Vēl daži vārdi par to, ko šeit izteica- it kā mēs neizmantojot līdzekļus efektīvi. Jā, tie tika izmantoti, izejot no tā, lai apgūtu līdzekļus. Tagad mēs principiāli mainām pieeju. Tik tiešām mēs liekam iekšā to, ka vispirms ir jānovirza līdzekļi ceļu uzturēšanai un remontam un tikai pēc tam tie, kas paliek pāri,- būvniecībai. Galīgi nevaru piekrist tam, ka nevajag veikt kapitālos remontus. Ceļi ir nodiluši līdz bezjēdzībai. Ir jāveic ceļu kapitālremonts. Patlaban ceļu virsma ir nodilusi tiktāl, ka nav vairs asfalta, ko ņemt nost, apakšā palikuši tikai oļi. Ja šodien saka, ka neizmanto veco asfaltu, tad, cienījamais kolēģi Kodoliņa kungs, es varu teikt, ka ir vajadzīga tehnika, lai šo asfaltu noņemtu, un to var izdarīt remiksers, kurš maksā miljonu dolāru, bet šīs valūtas mums nav. Ja tā valūta mums būtu, mēs veco asfaltu ņemtu nost, mēs sen esam par to runājuši, un ir jāmeklē šie līdzekļi, lai tehniku iegādātos. Tāpēc mēs nopirkām divus trīs kuģus, kuri pelna valūtu, lai vismaz varētu septiņgadīgu remikseru uzturēt, kurš jau šodien prasa kapitālremontu 600 000 marku vērtībā. Ar ko lai noņem šo asfaltu un kur to likt, ja nav frēzes? To Savienībā vispār neražo, tikai ārzemēs par valūtu var nopirkt. Par ko lai pērkam? Es jums varu desmitiem priekšlikumu izteikt, bet pasakiet, kā tos lai atrisina? Kā reāli lai atrisina?

Es domāju, ka mēs to nezinām, tāpēc valda uzskats, ka mēs gribam nezin ko un nezin kur tos līdzekļus ieguldīt, tikai ne ceļos. Vai jūs domājat, ka tad, ja visu noteiks tikai vietējās pašvaldības un tos līdzekļus sadalīs, ka tad viss būs kārtībā?

Par ceļiem kādam ir jāatbild. Jūs paši teicāt, ka tā ir Satiksmes ministrija. Nu tad uzticieties, un es pēc tam varu noklausīties informāciju, kur un kas nav izdarīts. Nevar taču noiet līdz tam, ka visu tagad uzvelsim tam, kam ceļš nepieder, un tas tagad atbildēs par ceļu uzturēšanu. Tā ir galīgi nepareiza konceptuāla pieeja. Tāpēc mēs savā paskaidrojumā parādījām, kā ceļu nodoklis tika veidots divdesmitajos un četrdesmitajos gados. Pēc kāda principa mēs vadījāmies? Es jums varu zvērēt- mēs vadīsimies pēc šīs koncepcijas, un tā ir jāievieš, ja mēs gribam ceļus uzturēt kārtībā. Es jums pilnīgi piekrītu, ka šodien nav iekšsaimniecību ceļu, perspektīvā tie būs pagastu ceļu uzturēšanas sistēmā. Tā ir jārada, un pie tās mēs strādājam. Tomēr tāpēc šodien nedrīkst teikt, ka nevar izskatīt un pieņemt šo nodokli, tas atkal ir nepareizi. Ir jāiet uz priekšu, jākustas. Šis transporta nodoklis ir vajadzīgs un varbūt vēl kādi papildu nodokļi, kāda sistēma, lai uzturētu šos iekšsaimniecību ceļus un pagastu ceļus. Pie šīs sistēmas ir jāstrādā. Transporta nodoklis pagājušajā gadā sastādīja astoņus miljonus, kad mēs to ievācām. Un varbūt to vajag atstāt. Tas ir jautājums, kas ir risināms. Šeit es nekādu problēmu neredzu. Mēs šeit devām sīku sadalījumu, kā tos sadalīt; dabiski, mēs šos līdzekļus nesadalīsim vieni paši pēc savas iegribas. Mēs tos sadalīsim, saskaņojot gan ar Lauksaimniecības ministriju, gan ar vietējām pašpārvaldēm, gan ar rajona valdi, gan ar pagastu. Mēs jau to pašlaik darām, mums šis sadarbības mehānisms ar vietējām pašpārvaldēm ir izskatīts. Tāpēc nedrīkst valdīt uzskats, ka mēs gribam vienpersoniski lemt par šo jautājumu. Lemsim kopīgi par šo jautājumu!

Taču mēs uzskatām, ka par šiem līdzekļiem, par ceļa uzturēšanu un visu sistēmu ir jāatbild Satiksmes ministrijai un attiecīgi arī Ceļu departamentam. Un no tā ir jāprasa atbildība. Tāpēc šajā likumā visi šie momenti ir ietverti. Es nezinu, ko vēl teikt. Ja ir neskaidrība par cenām, protams, šo jautājumu var izskatīt. Šie līdzekļi, šie 270 miljoni,- tie šodien ir nepieciešami valsts ceļu uzturēšanai. Tāpēc arī tos pielikām klāt, jo tāda sistēma pastāvēja divdesmitajos un četrdesmitajos gados, kad tika noteiktas stingras prasības ceļu uzturēšanai. Šeit nevar būt tāds princips, ka gribu vai negribu šo ceļu uzturēt, tas ir pienākums. Un tas ir jāpanāk. Tam ir jābūt noteiktam likumā. Un šai sistēmai ir jāstrādā likumā noteiktajā kārtībā.

Es vēlreiz atkārtoju, ka man ir priekšlikums šo nodokli pieņemt un turpināt reorganizāciju, ko mēs esam iesākuši. Pretējā gadījumā mēs pašlaik vienkārši stāvam uz vietas un diskutējam. Ir jāsper konkrēti, reāli soļi. Ja mēs šodien domājam, ka ar tiem 270 miljoniem nosegsim gan ielas, gan pagastu ceļus, tad es jums varu pateikt viennozīmīgi- šo līdzekļu ir tikai tik daudz, lai ceļus uzturētu tanī līmenī, kādā mēs strādājam 1990.gadā. Taču, tos kardināli pārdalot par labu ceļu uzturēšanai, 76 miljonus līdzekļu varētu atvēlēt iekšsaimniecību ceļiem, lauku ceļiem. Perspektīvā būs pagastu ceļi, bet nebūs iekšsaimniecību ceļu. Es jums pagājušajā reizē teicu, ka radīsies fermeru saimniecības, parādīsies vēl kādas saimniecības un būs arī pagasta ceļi. Šodien tiek veikta ceļu inventarizācija. Pēc inventarizācijas ceļi tiks sadalīti- tādos, kuri būs uzturami par valsts līdzekļiem, un tādos, kuri būs uzturami par pagasta līdzekļiem. Un pēc tam, ja mēs mācēsim katru gadu šo nodokli palielināt, mēs šos iekšsaimniecību vai pagastu ceļus pakāpeniski pārņemsim valsts pārraudzībā un uzturēsim tos par valsts līdzekļiem. Tādai ir jābūt šai koncepcijai, un tādiem ir jābūt šiem soļiem. Un visiem tiem resoriem, kas būvē lielus objektus pie iekšsaimniecību un pagastu ceļiem, ir jāveic šo ceļu aprūpe, ja tie ir spējīgi šos darbus veikt. Pagājušajā reizē es jums teicu, ka praktiski visu ceļu un likumā paredzēto līdzekļu izmantošanai ir jābūt pakļautai speciālistiem, ceļu pārvaldēm, valsts dienestiem. To pārraudzībā ir jānodod šie līdzekļi, un tiem jāveic darbi. Speciālistam jākontrolē, kā šie līdzekļi tiek izmantoti, un tāpēc tiek atdalītas valstiskās funkcijas no saimnieciskajām funkcijām. Agrāk tā nebija, un turpmāk tādā veidā tiks panākta gan līdzekļu izmantošanas kontrole, gan darba kvalitātes kontrole un tiks ieviests arī tas, kas nepieciešams, tas, kas valda praktiski visā pasaulē, tas, kā tiek uzturēti ceļi un kā šī sistēma pastāv. Man tas ir viss sakāmais, un esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums tagad ir jāizlemj, ko darīt, godājamie kolēģi! Tā mēs varam līdz bezgalībai uzstāties, uzdot jautājumus, atbildēt un tā tālāk. Tātad situācija ir šāda: man ir deputāta Grūbes rakstisks iesniegums, kurā viņš lūdzis likt uz balsošanu šo ceļu nodokļa apspriešanu līdz zināmu priekšnoteikumu pieņemšanai. Debatēs par šo nodokli ir pierakstījušies deputāts Kehris no Ekonomikas komisijas, pēc tam ir deputāts Geidāns, vēl ir pierakstījušies debatēs deputāti Bresis un Arnītis.

Paldies Janovska kungam, es redzu, ka jautājumu nav. Tagad mums ir jāizlemj, kādā veidā mēs strādāsim. Es esmu devis vārdu Kehra kungam. Lūdzu. Viņš izteiks savu atzinumu, un pēc tam debatēsim. Debatēsim par to, vajag vai nevajag apspriest likumprojektu. Līdz pārtraukumam vēl ir pusstunda.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Cienījamie kolēģi deputāti, valdības locekļi! Man diemžēl ir jāatzīst, ka, manuprāt, tā sagatavots jautājums, kad mums otrajam lasījumam vēl ir tik daudz šo dokumentu, mums būtu jāatzīst par nesagatavotu otrajam lasījumam. Es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Diemžēl divām komisijām laikam ir diezgan grūti gatavot šo jautājumu otrajam lasījumam. Jo, kā jau Kodoliņa kungs teica, mums diemžēl neizdevās sagatavot formulējumus principiālās lietās, panākt, lai tas būtu mūsu kopējā likumprojektā. Tādēļ, redzot, ka mūsu cienījamā komisija, kura gatavoja šo projektu, to iesniedza apspriešanai, mums nekas cits neatlika kā sagatavot šo redakciju tādu, kādu esam to sagatavojuši 453.dokumentā.

Mani visvairāk uztrauc tas, ka diemžēl kolēģi gan no šīs, gan no otras komisijas un arī cienījamais ministrs neredz vai negrib redzēt šo būtisko atšķirību. Jo tomēr būtiskā atšķirība, manuprāt, ir jautājumā: vai nu mēs kā deputāti aizstāvam šeit nodokļu maksātāju intereses, vai mēs aizstāvam vienas ministrijas intereses. Mēs nedrīkstam rakstīt likumus ministrijas dēļ, kura var būt un kura var arī nebūt. Ministra kungs to var apstiprināt, ka es biju viens no pirmajiem, kurš noteikti atbalstīja, ka valdība nebija iekļāvusi šā nodokļa izskatīšanu savā paketē. Es atbalstīju, ka šis nodoklis noteikti ir vajadzīgs, es tiešām saprotu, ka tas ir vajadzīgs ceļu remontam, būvniecībai un uzturēšanai. Redziet, viss sākas jau diemžēl no 1.panta. Un es tiešām nesaprotu, kādēļ mūsu cienījamie kolēģi negrib pieņemt mūsu redakcijā šo 1.pantu, kurā, protams, ir varbūt ievirze, kas nosaka mērķi. Manā izpratnē mēs sakām ļoti precīzi, ka ceļu nodokļa mērķis ir mobilizēt līdzekļus ceļu uzturēšanai, remontam un būvniecībai. Es tik tiešām nesaskatu, ka tas ir viens un tas pats, jo otrajā redakcijā ir dots cits mērķis- izveidot valsts ceļu fondu, lai tālāk mobilizētu līdzekļus šim pašam mērķim. Vieni tomēr grib izveidot šo fondu, un mēs ļoti uzstājam par to, ka tad, ja mēs rakstām likumu, bet likumu mēs rakstām ne jau vienam gadam, likumā mums ir jānodala ceļu īpašnieks, ceļu būvētājs un tehniskā uzraudzība. Šeit runāja ministrs, valdības loceklis, un es saprotu, ka pašlaik tas ir objektīvi, ka viņš saka: "Mēs nopirkām to un to." Tātad ministrija nopirka. Un viņš saka: "Uzticieties mums, tad mēs šo fondu izlietosim labi un pareizi." Es tik tiešām ticu, ka šī ministrija pēc vislabākās sirdsapziņas to darīs, taču pati sistēma ir nepareiza. Ir jānodala ceļu būvētājs, tehniskā uzraudzība un īpašnieks. Un, es atvainojos, ceļš taču pieder valstij, nevis resoram. Varbūt šogad mēs neko nevarēsim mainīt, bet, ja mēs likumā nesaskatām šīs principiālās lietas, ja tās precīzi parādās mūsu izpratnē 6.pantā, tad mēs diezgan principiāli iestājamies par šiem jautājumiem.

Es tādēļ redzu šeit praktiski trīs variantus, kā mēs varam tālāk rīkoties. Viens variants jau izskanēja,- tiešām šo likumprojektu pašlaik neizskatīt un vienai komisijai sagatavot to ar visām tām izziņām, ar visiem skaitļiem otrajam lasījumam, jo tik tiešām mēs pēc būtības to pat pirmajā lasījumā neesam pieņēmuši. Atcerieties 19.decembra sēdi!

Un otrs variants, kā es uzskatu, ir tāds, ka mēs tiešām skatām pa pantiem. Lai gan būtībā abas mūsu komisijas aizstāv šā nodokļa nepieciešamību, es saprotu, ka mums par to būtu jāpārliecina vēl citi, jo ir deputāti, kas, teiksim, arī šajā redakcijā vēl šaubās par to. 4.pants ir zināms kompromisa avots. Tāpēc, protams, būs diezgan grūti, ja mums šeit nebūs vienotības. Manuprāt, šī apspriešana var būt ļoti ilga. Bet principā tas ir iespējams. Ir seši panti, un mēs varam skatīt pa pantiem un analizēt konkrētās redakcijas. Un, protams, arī diskutēt par katru pantu atsevišķi. Es uzskatu, ka to var darīt.

Trešā iespēja var tikt apvienota ar pirmo- pašlaik šo likumu neizskatīt, bet sagatavot lēmumu par ceļu nodokli 1991.gadam, jo es saprotu arī to, ka līdzekļi ir vajadzīgi, lai šī konkrētā ministrija ar saviem... Nav runa par ministriju, bet par konkrētiem uzņēmumiem, lai tie varētu strādāt jau šogad. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, kaut gan mūsu kolēģi ir pierakstījušies debatēs, mums būtu jālemj, vai mums vēl debatēt vai ne, vai mēs šo darba kārtības punktu par ceļu nodokli šodien vispār apspriedīsim. Tādējādi es tomēr šo jautājumu uzdrošināšos likt uz balsošanu, jo bija gan mutiski, gan rakstiski priekšlikumi to vairs šodien neapspriest. Ja mēs nobalsosim, ka mēs turpinām to apspriest, tad visiem šiem deputātiem, kuri te ir pierakstījušies, tiks dots vārds. Taču sākumā nobalsosim principiāli.

Tātad praktiski ir trīs priekšlikumi, jo deputāta Grūbes izteiktais priekšlikums arī nosaka to, ka šodien likumprojekts vairs nebūtu apspriežams, bet apspriežams tikai pēc analīzes, tas ir, pēc tā atkārtotas sagatavošanas, uzaicinot klāt vēl arī ieinteresētās personas no Ekonomikas ministrijas, tieši pašu ekonomikas ministru. Tas būtu apmēram tas pats, ko piedāvāja deputāts Kehris,- likumprojektu neizskatīt, bet sagatavot papildu otrajam lasījumam. Otrais variants ir tāds- likumprojektu tomēr skatīt un iztirzāt pa pantiem, un, skatot pa pantiem, mēģināt atrisināt šīs pretrunas. Un trešais variants- šodien neizskatīt, bet sagatavot lēmumu par ceļu nodokli vai nodevu 1991.gadam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Blumbergs: Es gribētu izteikties par balsošanas kārtību. Es, uzstājoties pirmais, ierosināju likumprojektu izskatīt pa pantiem. Es nesaprotu, kāpēc šis tagad ir otrais priekšlikums?

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādā kārtībā, to mēs vēl pat nespriedām. Es ļoti atvainojos, ja esam nosaucis citādā kārtībā. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Katrā ziņā es tomēr lūgtu manu priekšlikumu likt atsevišķi uz balsošanu, jo no Ekonomikas ministrijas ir jāuzzina, kāds ir kopējais finansiālais stāvoklis, teiksim, kaut vai lauksaimniecībā, ja citas nozares par to neinteresējas. Lai šinī apspriešanā piedalītos arī ekonomikas ministrs Āboltiņš, jo viņš atbild kopumā par ekonomiku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi mums ir četri varianti. Pirmais variants laikam ir tas, kas darba kārtībā bija paredzēts,- tātad apspriest likumprojektu otrajā lasījumā pa pantiem. Tas būtu pirmais balsojums. Otrais balsojums tātad būs deputāta Grūbes priekšlikums- likumprojektu neizskatīt, bet sagatavoties otrajam lasījumam, saņemot no Ekonomikas ministrijas analīzi par tautsaimniecības nozarēm un uzaicinot klāt ekonomikas ministru Jāni Āboltiņu pie šā jautājuma apspriešanas. Trešais balsojums būtu tāds- patlaban neizskatīt, bet sagatavoties otrajam lasījumam komisijas ietvaros ar visiem šiem lēmuma dokumentiem. Un ceturtais- likumprojektu neizskatīt, bet uzdod atbildīgajai komisijai sagatavot lēmumu par ceļu nodevu 1991.gadam. Tātad ir četri balsojumi. Relatīvais balsu vairākums noteiks, ko darīt tālāk. Tā kā te ir visai svarīgs balsojums un balsis ļoti dalīsies, es palūgšu sekretariātu tomēr zvanīt, lai tie deputāti, kuru nav zālē, atnāktu uz zāli un mēs varētu izlemt, ko tālāk darīt.

Kamēr deputāti virzās uz plenārsēdes zāles pusi, es gribu lūgt visus Prezidija locekļus šinī starpbrīdī sapulcēties Baltajā zālē uz nelielu apspriedi, nē, ne Prezidija sēdi. Un tāpēc citu klātesošo, izņemot frakcijas vadības, klātbūtne nav nepieciešama. Tā būs vienkārša Prezidija locekļu darba apspriede. Kā redzams, deputāti uz zvanu neatsaucās, varbūt tomēr- jā? Es palūgšu ieslēgt reģistrācijas režīmu, lai mēs varētu reģistrēties. Un arī tie deputāti, kuri vēl nāk, tad varēs reģistrēties. Pagaidīsim vēl kādu minūti. Vairāki deputāti, kuri izgāja, nav vēl ieradušies. Labi, paldies! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 97 deputāti.

Godājamie deputāti, tātad būs pirmais balsojums- izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā pa pantiem. Otrais balsojums- atlikt šo izskatīšanu pa pantiem un saņemt no Ekonomikas ministrijas uzziņu par saimniecības nozarēm, tieši ir runa par lauksaimniecību, un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā ar ekonomikas ministra Āboltiņa kunga piedalīšanos. Trešais balsojums- tagad neizskatīt un nodot likumprojektu sagatavošanai otrajam lasījumam, komisijai ir jāņem vērā viss teiktais un jāizstrādā vienots dokuments. Ceturtais balsojums- neizskatīt, bet uzdot komisijai sagatavot lēmumu par ceļu nodokli pirmajā lasījumā. Paldies. Te ir četri balsojumi, tā esam nosprieduši. Un tagad lūdzu balsošanas režīmu.

No zāles: Par balsošanas motīviem!

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais balsojums- apspriežam otrajā lasījumā pa pantiem. Lūdzu. Un noteiksim vienkārši ar relatīvu balsu vairākumu. Lūdzu rezultātu. 35- par, 25- pret, 29- atturas.

Otrais balsojums- deputāta Grūbes priekšlikums. Tātad- atlikt izskatīšanu pa pantiem, saņemt no Ekonomikas ministrijas analīzi un nodrošināt Āboltiņa kunga piedalīšanos šajā apspriešanā. Tāds ir otrais balsojums. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 47- par, 16- pret, 24- atturas. Tātad pagaidām vadībā izvirzījies šis priekšlikums.

Trešais balsojums- šodien neizskatīt, likumprojektu nodot komisijai un to sagatavot otrajam lasījumam ar tiem priekšlikumiem, kādi šeit ir izskanējuši debatēs, tātad sagatavot vienotu dokumentu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 32- par, 15- pret, 43- atturas.

Un ceturtais, pēdējais, balsojums- likumprojektu neizskatīt un nodot komisijai lēmuma sagatavošanai par ceļu nodokli 1991.gadam. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Rezultātu! 35- par, 20- pret un 30- atturas.

Tātad, godājamie kolēģi, balsošanas rezultāti ir šādi: balsu maksimumu, tātad relatīvo vairākumu, ir ieguvis deputāta Grūbes priekšlikums- tātad šodien atlikt izskatīšanu otrajā lasījumā, nodot projektu atpakaļ komisijai, uzdodot Ekonomikas ministrijai iesniegt analīzi par tautsaimniecības nozarēm, it sevišķi lauksaimniecību, otro lasījumu izdarīt ekonomikas ministra Āboltiņa klātbūtnē, kurš varētu paust Ekonomikas ministrijas nostāju un šīs analīzes rezultātus. Tātad ar 47 balsīm šis variants ir ieguvis vairākumu. Līdz ar to šā likumprojekta otrais lasījums tiek atlikts. Par laiku, kad mēs to varēsim skatīt, mums laikam ir jāvienojas atsevišķi. Paldies.

Godājamie kolēģi, tā kā mums šodien darba kārtībā citu jautājumu nav, tad mēs plenārsēdi pašlaik slēdzam. Ja ir kādi paziņojumi, lūdzu! Es tikai atgādinu, ka pēc piecām minūtēm Prezidija locekļiem ir jābūt Baltajā zālē uz apspriedi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Kolēģi, es jums atgādinu, ka mēs vakar vienojāmies, ka pulksten 12.00 ir Stratēģiskās grupas sanāksme un pulksten 15.00- lielā frakcijas sēde.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēc piecām minūtēm aicinu Prezidija locekļus būt Baltajā zālē. Pašvaldības komisijas locekļus tūlīt lūdzu pulcēties 204.istabā.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde