1990.gada 28.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos-
JāņaBritāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Darba kārtībā nākamais jautājums ir likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada budžetā un lēmumprojekts par Latvijas Republikas 1989.gada valsts budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu. No Apvienotās budžeta komisijas ziņo Zeiles kundze.

V.Zeile: Cienītie kolēģi, mums šodien vienā jautājumā ir apvienotas faktiski divas problēmas. Pirmais, ko es lūgtu izskatīt, ir likums par izmaiņām 1990.gada budžetā. Sakarā ar to, ka budžeta izpildē ir ieņēmuma pārsniegums pār izdevumiem, radusies iespēja papildus apmierināt dažas ļoti svarīgas finansējumu prasības vēl 1990.gada budžetā.

1.pantā, kā jūs redzat, ir paredzēts papildināt 1990.gadā Lauksaimniecības ministrijai peļņas plānu un reizē atskaitījumus no peļņas budžeta par 4,6 miljoniem, kā arī attiecīgi no šīs summas novirzīt 2,6 miljonus rubļu palīdzības sniegšanai zemnieku saimniecībām un 2 miljonus rubļu iedalīt Lauksaimniecības ministrijas Reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves departamentam kapitālieguldījumu finansēšanai. Nosakot izdevumus, kas radušies jaunu reģionālās lauksaimniecības mašīnu un iekārtu izstrādāšanā un apgūšanā, neiekļaut tos produkcijas pašizmaksas kalkulācijās, ja šie izdevumi nosegti ar budžeta asignējumiem.

Ja ir vēl kādi papildu jautājumi, tad šeit ir lauksaimniecības ministra vietnieks Bēniķa kungs, kuram mēs varēsim vēl sīkāk par šo lietu jautāt. Bet es domāju, ka šeit ir skaidrs- asignējumi zemnieku saimniecībām un reģionālajai mašīnbūvei. Jāsaka uzreiz, ka zemnieku saimniecību pieprasījumi pēc šiem kredītiem ir daudz lielāki.

2.pantā, kā jūs redzat, republikāniskā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus un ir paredzēti asignējumi tautsaimniecības finansēšanai, asociācijas "Latvijas celtnieks" norēķiniem par izpildītiem kapitālās celtniecības darbiem Armēnijā zemestrīcē cietušajā Marelikas ciematā- 10 miljoni rubļu. Tas ir, pamatojoties uz 10.martā parakstīto Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Misurkina rīkojumu. Šādi darbi 1990.gadā tika turpināti, tos asignēja, visu laiku kreditēja un finansēja bankas. Tagad mūsu uzdevums ir šos norēķinus noslēgt tādā veidā.

Jāsaka, ka šis ir pēdējais gads, kad mūsu celtnieki strādā Armēnijā par mūsu budžeta asignējumiem. Ar nākamo gadu šāda "Latvijas celtnieka" darbība Armēnijā no budžeta asignēta netiks. Ja jums vēl ir kādi jautājumi šajā jomā skaidrojami, mēs varētu tos uzdot Kudrjavceva kungam no "Latvijas celtnieka".

Otrajā daļā, kā jūs redzat, ir Veselības aizsardzības ministrijai paredzēti 2,7 miljoni rubļu centralizētai finansēšanai un 1 miljons rubļu endoprotēžu iegādei Traumatoloģijas institūtam.

Pie 3.panta varu pateikt tikai to, ka tur ir noteikts, kādā veidā visas šīs operācijas praktiski veic mūsu banku sistēma.

Es gribu jūs aicināt balsot par šo likumu, kas attiecas uz izmaiņām 1990.gada budžetā.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi? Vārds Krastiņa kungam.

I.Krastiņš: Man ir jautājums par 2.pantu. Šķiet mazliet dīvaini, ka laikā, kad mums nav, piedodiet, analgīna, aspirīna un visa pārējā, mēs tagad miljonu dosim endoprotēžu iegādei. Vai nebūtu iespējams uzzināt motivāciju, kāpēc akurāt endoprotēzes, labi zinot, ka mums trūkst daudz kā cita varbūt daudz vajadzīgāka?

V.Zeile: Es varu pateikt tikai to, ka šajā jautājumā Traumatoloģijas institūts ir griezies Veselības aizsardzības ministrijā pie ministra Platkāja. Jautājums ir skatīts valdībā, un valdība to ir akceptējusi. Mēs esam saņēmuši šo priekšlikumu tādā veidā asignēt no Ministru padomes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Man jautājums Lauksaimniecības ministrijas pārstāvim. Katrā ziņā apsveicams ir tas, ka jūs esat atraduši 2,6 miljonus zemnieku saimniecību kreditēšanai, bet tajā pašā laikā man ir jautājums, vai patiešām ir izveidots mehānisms, lai šos kredītus, ko zemnieku saimniecības saņem, kontrolētu, jo, piemēram, 1989.gadā bija tāda situācija, ka gada beigās tika piešķirti kredīti, bet man ir fakti, ka šie kredīti nonāca to zemnieku vai arī biznesmeņu rokās, kuriem jau bija pusmiljons kredītu. Nu viņi vēl saņems 100 miljonus. Vai gada beigās šie kredīti tiks arī kontrolēti vai vienkārši tie tiks atdoti pirmajam, kam pagadās?

U.Bēniķis, lauksaimniecības ministra vietnieks: Mēs esam apsekojuši ievērojamu skaitu zemnieku. Šeit nav vienpersoniska lēmuma, katrā rajonā ir iesaistīti zemnieku biedrību, Zemnieku federācijas pārstāvji, arī Lauksaimniecības ministrijas formējumu pārstāvji, kas individuāli apseko katru zemnieku saimniecību. Uz šo dienu neapmierinātais pieprasījums zemniekiem elementārā starta kapitāla bezprocentu aizdevuma veidā ir 11,3 miljoni rubļu.

Cienījamie deputāti, šī palīdzība, ko jūs varat dot 2,6 miljonu rubļu apmērā, tikai daļēji apmierina tos pieprasījumus, kas jau stāv kaudžu kaudzēm un gaida. Protams, ka šie 2,6 miljoni tiks iedoti tiem, kuriem vajadzīgs visvairāk. Tas ir viens moments.

Otrs moments ir par sadales mehānismu. Mēs dodam konkrētiem objektiem konkrētas tehnikas iegādei. Bet, lai mēs varētu no limitiem atraut un iedot, ir vajadzīgs finansiālais segums un plus vēl tas, lai pretī būtu konkrēti kontraktācijas līgumi par lauksaimniecības produkcijas iegādēm republikas tirgus fondā 1991.gadā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Kā es saprotu, šīs sadales un pārdales operācijas ir rezultāts tam, ka 1990.gada budžets izpildīts ar plusu. Valentīna Boļeslavovna, mani interesē, kāda ir šī plusa kopējā summa?/

V.Zeile: Tie ir budžeta izpildes rezultāti apmēram uz 15.novembri. Mums vēl nav datu par budžeta izpildi uz 1.janvāri, tie būs janvārī, labākajā gadījumā janvāra otrajā pusē.

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu acīmredzot nav? Vai kāds vēlas debatēt par šo jautājumu? Vai mēs varētu pāriet pie balsošanas? Nekādu priekšlikumu nebija, rakstiski arī nav nekas iesniegts. Tātad mēs pieņemam pirmajā lasījumā, jo tas ir likums. Iespējams, ka otrajā lasījumā varēsim pieņemt pilnībā. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 107. Kad tiks iesniegts otrajā lasījumā?

V.Zeile: Otrajā lasījumā es lūdzu pieņemt tūlīt pēc starpbrīža vai pēc pusdienas.

Priekšsēdētājs: Pēc starpbrīža- nav iebildumu? Pēc šī starpbrīža. Labi. Paldies.

Otrajā lasījumā galīgajā variantā tātad pieņemsim pēc šī starpbrīža. Lūdzu balsošanu. Balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 83- par, 8- pret un 8- atturas.

V.Zeile: Es gribētu runāt arī par 1989.gada budžeta izpildes rezultātiem. Cienītie deputāti, kad jums izdalīja budžeta projekta pirmo variantu, visiem bija arī budžeta 1989.gada izpildes rezultāti. Es ceru, ka tos jūs esat šodien paņēmuši līdzi. Mēs par tiem pašreiz runāsim.

Es gribētu pateikt deputātiem, kāpēc ir radusies tāda situācija, ka mēs 1990.gada beigās skatām 1989.gada budžeta izpildes rezultātus. Tas ir vēl tās vecās kārtības rezultāts, kāds līdz šim pastāvēja Augstākajā padomē attiecībā uz budžeta izskatīšanu. Iepriekšējā gada budžeta izpildes rezultāti praktiski tiek apkopoti pirmā ceturkšņa beigās. Nebija pieņemts vecajā Augstākajā padomē to skatīt uzreiz, kad ir šie rezultāti zināmi, bet tas tika darīts reizē ar nākamā gada budžeta projektu izskatīšanu. Tāpēc arī vēl šobrīd ir tāda kārtība. Nākamajā reizē 1990.gada budžeta izpildes rezultātus mēs noteikti skatīsimies, tiklīdz būs savilkti gali kopā.

Es gribētu teikt par 1989.gada budžeta izpildes rezultātiem. Vispirms es gribētu pateikt, ka budžets ieņēmumos ir pārpildīts, kā jūs redzat, un ir ļoti krietni pārpildīts. Attiecībā uz budžeta izdevumiem tas ir bijis tipisks budžets ar to struktūru, kāda tam bija paredzēta: 60 procenti no visiem budžeta izdevumiem ir paredzēti tautsaimniecības finansēšanai, 36,6 procenti- sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai, 1,4 procenti- tikai zinātnes finansēšanai, 1 procents- valsts pārvaldes aparāta uzturēšanai, 0,2 procenti- eksporta operāciju finansēšanai un 1,4 procenti- pārējiem pasākumiem. Kopā izdevumi veido 100 procenti.

Kā jūs redzat, šeit vēl ir mūsu attiecības ar Savienības budžetu. No vienas puses, no Savienības budžeta mums ir pārskaitījumi, tas galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības cenu starpību, bet, no otras puses, izdevumu daļā mēs esam 30 procentus vai turpat 60 miljonus rubļu aizskaitījuši Savienības budžetā. Tāda bija 1989.gada budžeta izpilde.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi par 1989.gada pārskatu? Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Valentīna Boļeslavovna! Es zinu, ka ar sievieti par finansēm labāk nerunāt, tomēr man jums ir divi jautājumi. Kā tad īsti ir izpildīts 1989.gada budžets?/

V.Zeile: Cienītais kolēģi, skaidri redzams, ka mums ir ieņēmuma pārsniegums pār izdevumiem. Bija plānots 44 miljonu pārsniegums, bet budžets ir izpildīts ar 133,5 miljonu rubļu ieņēmuma pārsniegumu pār izdevumiem. Šis saldo ir jūsu priekšā attiecīgajā dokumentā.

V.Zatuliviters: */Paldies. Tagad otrais jautājums, kas izriet no pirmā. Kur mēs ņemam šos skaitļus- 4 un 6, 2, un 6? Vai tie, piedodiet, aizvadītajos Ziemassvētkos no debesīm nokrituši? Es zinu, par ko es jautāju./

V.Zeile: */Atkārtojiet jautājumu!/

V.Zatuliviters: */Bāze 1990.gadam ir 1989.gads. Mani interesē: ja 1989.gadā budžeta situācija bija tāda, tad no kurienes ņemti šie skaitļi- 4 un 6,2, un 6, kur tie radušies? Kur mēs tos ņemam?/

V.Zeile: Jūs runājat par 1990.gada budžeta izpildes rezultātiem vai izmaiņām budžetā? Es jums vēlreiz teicu, ka tas ir saistīts ar budžeta ieņēmuma pārsniegumu pār izdevumiem pēc stāvokļa uz 15.novembri. Es pilnīgi pieļauju domu, ka tur ir lielāki ieņēmuma pārsniegumi pār izdevumiem, bet tā izpildīsies budžets.

Priekšsēdētājs: Tātad ir priekšlikums šo 1989.gada valsts budžeta pārskatu apstiprināt Augstākajā padomē ar lēmumu.

Balsojam par 1989.gada valsts budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu. Rezultāts: 80- par, pret- 5, atturas- 11.

Mēs varam pāriet pie darba kārtības nākamā jautājuma- par likumprojektu "Par nodevām un nodokļiem Latvijas Republikā" trešajā lasījumā.

Ziņo Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien mums ir jāizskata likums "Par nodokļiem un nodevām", kas nozīmē arī, ka līdz ar to mēs praktiski noslēdzam šo gandrīz trīs mēnešus garo nodokļu izskatīšanas maratonu. Tiesa gan, vēl mums vajadzēs strādāt arī janvārī pie dažiem likumprojektiem.

Pirms ziņot konkrēti par likumprojekta tekstu trešajam lasījumam, es tomēr atļaušos mazlietiņ rezumēt to darbu, ko mēs esam veikuši vispār likumdošanā par nodokļiem. Kā jūs atceraties, valdība iesniedza 15 likumprojektus, kur bija 14 nodokļu likumprojekti, un kopējais jeb "jumta" likumprojekts par nodokļiem un nodevām. No šiem iesniegtajiem 15 likumprojektiem mēs noraidījām piecus likumprojektus. Līdz ar to tika samazināts nodokļu skaits. Divi likumprojekti izskatīšanas gaitā tika noraidīti un to vietā pieņemti alternatīvi likumprojekti. Es šeit runāju par zemes nodokli un par dabas resursu nodokli.

Jāatzīmē, ka ir izdarītas būtiskas izmaiņas gandrīz visos likumprojektos. Līdz ar to var teikt, ka, izskatot nodokļu likumprojektu Augstākajā padomē, mēs esam nonākuši pie zināmām būtiskām izmaiņām nodokļu likumdošanas koncepcijā vispār. Tajā pašā laikā tas nodokļu apjoms, kurš tiks iekasēts ar mūsu likumu palīdzību, tomēr būtiski neizmainīsies, ja mēs turpināsim izskatīt likumprojektus. Tātad mums ir palicis vēl likums "Par ceļu nodokli", kas ir būtisks. Nav vēl iesniegts Augstākajā padomē, bet ir jau sagatavots darba grupā likums "Par valsts nodevām". Vēl ir jāpapildina nodokļu likumprojekti arī ar likumu "Par vietējām nodevām".

Runājot par nodokļu sistēmu kopumā, jāsaka, ka vairāki likumprojekti, konkrēti likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likums vai, pareizāk sakot, lēmums "Par apgrozījuma nodokli" praktiski ir pieņemts tikai kā pagaidu variants un paralēli norisinās darbs pie šo nodokļu būtiskām izmaiņām. Ar nākamo gadu ir jāpāriet uz jaunu šo nodokļu ņemšanas kārtību.

Šeit es gribu atgādināt, ka likums par apgrozījuma nodokli tika pieņemts pirmajā lasījumā, pēc tam otrajā lasījumā atgriezts atpakaļ pirmā lasījuma stadijā. Pašlaik norisinās darbs, lai izveidotu jaunu likumu ar jaunu nodokļu ņemšanas kārtību.

Runājot konkrēti par likumu "Par nodokļiem un nodevām", es lūdzu jūs sagatavot dokumentus Nr.361, Nr.365 un Nr.366. "Jumta" likumprojektā pēc otrā lasījuma bija iesniegti vairāki deputātu un arī citu priekšlikumi par labojumiem un papildinājumiem. Tajā pašā laikā var teikt, ka lielākajai daļai no šiem labojumiem un papildinājumiem nebija konceptuāla rakstura, galvenokārt tie attiecās uz dažādām redakcionālām izmaiņām. Komisija, pati strādājot, ir veikusi šādus galvenos trīs labojumus.

Pirmkārt, likumprojekts ir īsināts, izslēdzot normas, kuras dublē attiecīgos likumdošanas aktus, konkrēti administratīvo pārkāpumu kodeksu. Otrkārt, ir mainīta vairāku pantu redakcija. Treškārt, likumprojekta panti ir sakārtoti nedaudz citādākā kārtībā, saglabājot likumprojekta kopējo uzbūvi. Kopumā varētu būt runa par trešajā lasījumā iesniegtajiem deputātu priekšlikumiem, kuri ir jābalso un kuri atspoguļoti dokumentā Nr.365. Es domāju, ka mēs varētu iet ierasto likumprojekta izskatīšanas gaitu un izskatīt likumprojektu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā mums nav pat jāizskata visi panti. Ir jāizskata tikai tie, kur ir labojumi, jo tas ir trešais lasījums. Ja ir vajadzība, tad par rakstiskajiem labojumiem mēs varam balsot, par pārējiem labojumiem nevaram balsot, jo tie nav iesniegti rakstiski. Varbūt kādam ir jautājumi? Varbūt kāds nav sapratis labojumu jēgu vai labojumu būtību? Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Man jums ir, lūk, kāds jautājums. Otrajā nodaļā, kur 8.pants, kur uzskaitīti visi nodokļi un nodevas, nav minēts patērētāju fonda nodoklis./

A.Kodoliņš: */Kāds nodoklis, atvainojiet?/

V.Zatuliviters: */Patērētāju nodoklis, kas budžetā parādīts kā budžeta papildu ienākuma avots 1991.gadam. Sakarā ar to man jautājums. Vai šeit to ir vienkārši aizmirsts ieslēgt vai ir kas cits?/

A.Kodoliņš: */Nē./ Mēs esam iekļāvuši likumprojekta 8.pantā tikai tos nodokļus un nodevas, kuras esam pieņēmuši trešajā lasījumā vai arī kuri pašlaik atrodas otrā vai trešā lasījuma stadijā. Vienīgais izņēmums ir kultūratbildības nodoklis. Šeit ir jautājums, vai tas ir izdalāms kā atsevišķs punkts vai arī varētu tikt ietilpināts 8.10., kur ir juridiski noteikta pakalpojumu sniegšanas darbības veikšana. Valsts un vietējās nodevas. Šeit mazlietiņ pretruna veidojas tajā ziņā, ka runa ir par nodevām, bet patiesībā- par nodokli. Es domāju, ka šo pretrunu var atrisināt, jo principā pēc būtības šis nodoklis ir tuvāks nodevai.

V.Zatuliviters: */Un otrais jautājums par šo pašu dokumentu. Paskatieties, lūdzu, 5.3.pantu! Vai jums neliekas, ka starp pirmo un otro rindkopu ir pretruna? Izlasiet, lūdzu, iespējams, ka es kļūdos, taču liekas, ka šeit pirmā un otrā rindkopa izslēdz viena otru./

A.Kodoliņš: */Man tā neliekas. Lieta tā, ka pirmajā rindkopā runa ir par.../

V.Zatuliviters: */Par maksimālajām likmēm?/

A.Kodoliņš: */Nē. Par to, ka tikai Augstākā padome nosaka nodokļus un nodevas. Otrajā rindkopā runa ir par to, ka vietējās pašpārvaldes no šīm nodevām var izvēlēties tās, kas viņiem piemērotas, bet šī izvēle var notikt tikai likumu robežās. Es tur nekādu pretrunu neredzu./

V.Zatuliviters: */Viss saprotams. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Man ir tāds jautājums. Kādas ir peļņas nodokļa un ienākuma nodokļa attiecības? Lieta tā, ka 4.1.pantā teikts, ka uzņēmējdarbības peļņa, kas aplikta ar ienākuma nodokli, ar peļņas nodokli vairs netiek aplikta. Saprotat? Lūk, šeit es nedaudz nesaprotu. Kā to saprast? Peļņas nodoklis un ienākuma nodoklis. Kas to uzliek, kas uzņēmumam jāmaksā?/

A.Kodoliņš: */Šo abu nodokļu izstrādāšanas procesā darba grupā mēs īpaši pievērsām uzmanību tam, lai nenotiktu dublēšana. Tas nozīmē, ka tā daļa, kas būs peļņa, ar ienākuma nodokli netiks aplikta, bet atbilstoši tā daļa, kas aizies algās, tiks aplikta tikai ar ienākuma nodokli. Tas ir, ja agrāk uzņēmumiem bija tāda materiālās stimulēšanas forma kā atskaitījumi no peļņas gada prēmiju veidā, tad tagad pēc jaunās likumdošanas tā vairs netiek uzskatīta par peļņu./

P.Šapovālovs: */Netiek uzskatīta. Nu, bet ja ņem citas sabiedrības, nu, piemēram, ar ierobežotu atbildību, kurā četri dibinātāji, viņi saņems algu, bet gada beigās iznāks kāda peļņa. Kā tad būs?/

A.Kodoliņš: */Tas nozīmē, ka tā nauda, ko viņi varēs saņemt kā dividendes, tiks aplikta ar peļņas nodokli un netiks aplikta ar ienākuma nodokli./

P.Šapovālovs: */Bet kas vispār noteiks, kā uzņēmumam labāk... vai būs iespējams tā sadalīt?/

A.Kodoliņš: */Noteiks likumdošana. Mēs pieņemam likumus par akciju sabiedrībām, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, un visur ir norādīts, kā tiek noteikta peļņa, tajā skaitā arī likumā par valsts uzņēmumu. Tas nozīmē, ka peļņa un visas izmaksas, kas pielīdzinātas darba algai, tiek stingri norobežotas ar likumu./

P.Šapovālovs: */Skaidrs. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds Plotnieka kungam.

A.Plotnieks: Godājamam referentam jautājums, runājot par "jumta" likuma lomu. Jūs esat ierosinājuši papildināt šo likumu ar normu, kas paredz, ka visu veidu nodokļu kopējā summa vienam nodokļu maksātājam nedrīkst pārsniegt tā ienākuma apjomu. Tātad šinī gadījumā mēs jau paredzam situāciju, kura varētu izrietēt no mūsu pieņemtajiem likumiem, ka jebkāda ražošana būs absolūti neefektīva. Tātad vienīgais "jumta" likums varētu būt tāds, kas garantētu kaut kādu līdzsvaru. Bet šajā gadījumā man šķiet, ka mums tomēr vajadzēja ieviest normas, kas garantē rentablu ražošanu. Vai jūs neuzskatāt, ka tomēr vajadzēja šajā virzienā papildināt likumu?

A.Kodoliņš: Varētu jau atbildēt formāli un pateikt, ka ne "jumta" likums nosaka to, cik rentabla būs ražošana, bet visa likumdošanas pakete kopumā. Kā jūs zināt, likumdošanas paketi veidojot, mums izdevās panākt to, ka peļņa (līdz šim mēs skaitām maksājumu no peļņas) Latvijas Republikā ir normālā līmenī. Maksimālie atskaitījumi no peļņas, ja neņemam vērā sankcijas, piemēram, par pastiprinātu apkārtējās vides piesārņošanu, ir 39 procenti. Maksimālā peļņas nodokļa likme ir 35 procenti plus maksimālā īpašuma nodokļa likme 4 procenti. Tas viss ir ļoti normāli. Cita runa ir par tiem nodokļiem, kuri ietilpst tieši pašizmaksā. Šeit es uzskatu, ka problēma pastāv. To arī pasvītrojām paši, pieņemot likumu par sociālo nodokli. Mēs esam paredzējuši jau pirmajā kvartālā kārtīgi vēl šo jautājumu studēt un likumdošanā atrast iespējas izmainīt šo kārtību. Es uzskatu, ka šinī situācijā, kad ir šis milzīgi lielais sociālais nodoklis, kad ir vēl citi maksājumi, kas ietilpst pašizmaksā, konkrēti- maksājums par zemi, par dabas resursiem, turklāt, ja vēl ir diezgan nenoteikta situācija ar cenu veidošanās likumdošanu, tiešām var būt un arī būs diemžēl pirmajā kvartālā uzņēmumi, kuri vai nu būs spiesti patvaļīgi mainīt cenu, neskatoties ne uz kādu likumdošanu, vai arī vienkārši bankrotēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man jautājums par 8.pantu. Tur vienā vietā skan šādi: "Latvijas Republikā noteikti šādi apliekamie objekti ar nodokļu veidiem." Kas tas ir- apliekamie objekti? Šeit, man liekas, nav precīzi, jo ir tikai divi nodokļu avoti- peļņa un darba alga, un runa šeit nav par objektiem, šeit ir divdomība, jo runa var būt par nodokļu regulēšanas objektiem. Varbūt tad tā arī jānoformulē, jo tagad iznāk, ka viņi ir tiešie ienākumu avoti. Šeit ļoti svarīgs precizējums, lai būtu skaidrs, ka ne paši avoti, bet nodokļu regulēšanas objekti. Jūsu viedoklis?/

A.Kodoliņš: Es deputātam Gavrilovam pilnīgi piekrītu. Tiešām ir runa par to, ka likumā esam noteikuši normu- nevar būt aplikti ar dažādiem nodokļiem vieni un tie paši objekti. Tātad ir runa par objektu, kuru mēs apliekam. Bet kas ir nodokļu avoti? Es viņam piekrītu, ka runa var būt tikai par tiem avotiem, kuri ir reāli, un tie tiešām ir tikai divi.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. 1.pantā bija kādi labojumi kopš otrā lasījuma?

A.Kodoliņš: 1.pantā bija Romāna Vitkovska priekšlikums atgriezties pie preambulas, kuru komisija noraidīja, bet ir ievērots Vitkovska kunga priekšlikums un ieviesta norma, ka šis likums nosaka ne tikai to, kas jau bija paredzēts 1.pantā, bet arī pamatprincipu, kā vispār veidojas nodokļu likumdošana un atsevišķi nodokļi.

Priekšsēdētājs: Tātad nav jābalso par 1.pantu. Mums jābalso tikai par tiem priekšlikumiem, kurus uztur spēkā deputāti. Ja ir iesniegusi kāda organizācija, izņemot valdību, tad par tiem nav jābalso.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, es gribu paskaidrot, ka iekaviņās minēti tie panti, kuri bija nodokļu likumprojekta otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: 2.pants.

A.Kodoliņš: Nav labojumu.

Priekšsēdētājs: 3.pants.

A.Kodoliņš: 3.pantā arī nav labojumu.

Priekšsēdētājs: 4.pants.

A.Kodoliņš: 4.pantā arī nav labojumu.

Priekšsēdētājs: Te ir deputāta Zaščerinska papildinājums rakstiski, ja es nemaldos. Tas par lēmuma projektu. 4.pantam nav. 5.pants.

A.Kodoliņš: 5.pantā ir deputāta Muciņa labojums. Ir mainīta panta redakcija, tādēļ šim labojumam vairāk nav nozīmes, jo principā ar šo panta redakciju jau noņemam labojumus.

Priekšsēdētājs: Tālāk 6.pants.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, 5.pantā vēl bez deputāta Muciņa labojuma bija Romāna Vitkovska ieteiktie grozījumi, kuri daļēji ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs: Balsojams nekas nav?

A.Kodoliņš: Ja kāds neuztur prasību, tad es nezinu, vai ir vajadzīgs balsojums.

Priekšsēdētājs: Neuztur neviens. Tālāk 6.pants.

A.Kodoliņš: 6.pantā, ja es pareizi redzu savos pierakstos, nav labojumu.

Priekšsēdētājs: 7.pants.

A.Kodoliņš: Nav labojumu.

Priekšsēdētājs: 8.pants.

A.Kodoliņš: 8.pantā ir vairāki labojumi. Ir priekšlikums svītrot šo pantu.

Priekšsēdētājs: Bet tas ir deputāta Vitkovska priekšlikums. Ja kāds deputāts uztur, tad mēs varam runāt par šo svītrošanu. Ja deputāti neuztur šo priekšlikumu, tad pants ir jāatstāj, jo deputāta Gavrilova precizējumu jūs ņēmāt vērā.

A.Kodoliņš: Kuru precizējumu?

Priekšsēdētājs: To, kuru viņš jautājumā izteica. Pie 8.panta.

A.Kodoliņš: Ja Gavrilovs iesniegs precīzāku redakciju, kas nav pretrunā, tad mēs varētu runāt...

M.Gavrilovs: */Nē, bet to var vienkārši ņemt vērā. Jāiesprauž "apliekamie regulēšanas objekti", lai būtu skaidrs, ka tie nav avoti. Tie ir regulēšanas objekti./

A.Kodoliņš: Es domāju, ka šī redakcija */"regulēšanas objekti"/, latviski es pat šinī brīdī nevaru pateikt, var radīt pārpratumus. Es tomēr uzskatu, ka šī redakcija ir pietiekami precīza un, ieliekot kādu vārdu papildus, mēs varam nonākt situācijā, ka pants un doma kļūst nevis skaidrāka, bet gan neskaidrāka. Tā ka es atturētos bez rakstiski izdalīta priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet rakstisku priekšlikumu!

M.Gavrilovs: */Es iesniegšu, tāpēc ka man kolēģi visur jautā, jo rodas neskaidrības, visiem būs neskaidrības. Mēs un jūs saprotam, jo gadu desmitiem strādājam šajā jomā. Precīzi jānorāda, ka runa nav par avotiem, bet gan par regulējošiem objektiem- tie var būt zeme, dabas resursi vai citi objekti./

A.Kodoliņš: */Bet, dārgo kolēģi, runa taču nav par avotiem. Mēs runājam par objektiem, kas tiek aplikti ar nodokli, bet ne par avotiem./

M.Gavrilovs: */Saprotiet, objekts tiek aplikts ar nodokli. Tieši šeit ielikta divdomība. Šim objektam taču sava avota nav./

A.Kodoliņš: */Nē, ne objekti, bet avoti, dabiski, nauda, bet nauda nāk.../

M.Gavrilovs: */Avots- tikai nacionālais ienākums, peļņas summa un darba alga, un viss./

A.Kodoliņš: */Pareizi, pareizi! Objekti un avoti- tas nav viens un tas pats, man liekas, mums jāizskaidrojas./

M.Gavrilovs: */Tādēļ vajag skaidri nofiksēt, ka tas nav viens un tas pats, bet šī divdomība ļaudis var mulsināt./

A.Kodoliņš: */Bet mēs taču nerunājam par avotiem, mēs runājam par objektiem. Es nezinu, es pretrunu neredzu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Neko jaunu nepasakot, es lūgtu atbalstīt redakcijas viedokli, jo šeit tiešām nav problēmu.

Priekšsēdētājs: Tad ir jānobalso par redakcijas komisijas variantu. Tomēr es ieteiktu krievu tekstā apskatīties. Varbūt latviešu tekstā šī nozīme atšķiras no krievu teksta un tāpēc kaut kas nesaprotams rodas.

Reģistrēsimies vēlreiz, jo te ir atkal notikusi deputātu migrācija. Balsojam par redakcijas komisijas piedāvāto formulējuma variantu: "nodokļi un nodevu objekti, maksātāji un saņēmēji". 8.pants. Vajadzīgs balsojošo vairākums, lai akceptētu šo pantu. Rezultāts: par- 66, 1- pret un 11- atturas. Pieņemts redakcijas komisijas variants.

Tālāk 9.pants.

A.Kodoliņš: 9.pantā nav labojumu.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

A.Kodoliņš: 10.pantā, mainot redakciju, 10.3. un 10.1.apakšpunkts vienkārši atkrita. Te bija runa, ka papildus ierakstīt valsts finansu inspekcijām un vietējām pašvaldībām vēl arī tādas iestādes kā prokuratūra utt. Tas ir automātiski, un droši vien frakcija pieprasa, lai prokuratūra uzraudzītu visus likumus, tai skaitā arī nodokļu likumu. Mums likās, ka nav nepieciešams atkārtot.

Priekšsēdētājs: Tad visu to pantu deputāti neuztur spēkā. 11.pants.

A.Kodoliņš: 11.pantā nav labojumu.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

A.Kodoliņš: 12.4.apakšpunktā ir iesniegti Romāna Vitkovska un deputāta Muciņa priekšlikumi, kur ir runa par bijušajām redakcijām. Tur bija priekšlikums vairākus punktus izsvītrot, jo tie dublē esošo likumdošanu. Tāpēc mēs arī šos labojumus ņēmām vērā.

Priekšsēdētājs: Tālāk laikam ir tikai 17.pants.

A.Kodoliņš: Tālāk ir tikai priekšlikums par 17.pantu.

Priekšsēdētājs: Nav deputātiem starp 12. un 17.pantu nekādu priekšlikumu? Par 13., 14., 15., 16. Nav.

A.Kodoliņš: 17.pantā bija runa par to, ka ir gadījumi, kad šie nokavētāji un nepareizu dokumentu sastādītāji it kā iznāk izdevīgākā situācijā un var netīšām nepārtraukti sastādīt nepareizus dokumentus. Tāpēc deputāts Muciņš ierosināja palielināt sankcijas pret cilvēkiem, kas regulāri nepareizi sastāda nodokļu likumos paredzētos dokumentus. Šis priekšlikums ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Nevienam nav iebildumu pret deputāta Muciņa formulējumu, kas ir ņemts vērā un papildināts kopš otrā lasījuma? Nav. Tātad balsot nevajag.

18.pants.

A.Kodoliņš: Šeit ir 24.pants.

Priekšsēdētājs: Tātad 18., 19., 20., 21. un 23.pantā rakstiski nav neviena labojuma. Redakcionālu labojumu arī nav. Tātad- 24. Sekretariātam lūgums zvanīt.

A.Kodoliņš: Šis labojums 24.pantā nav ņemts vērā, jo mums, pirmkārt, nav vēl civillikuma, mums ir Civilkodekss. Principā jēdziens "likumdošanā noteiktā kārtībā" ir precīzāks nekā "likumā paredzētā kārtībā".

Priekšsēdētājs: Visi panti ir izskatīti, komisija savā darbā ir nonākusi pie kaut kāda kopsaucēja, un mēs varam balsot par šo likumprojektu kopumā. Bet droši vien ir jāpagaida, kad atnāks tie deputāti, kuri šajā mājā nodarbojas ar vēl svarīgākiem darbiem. Tūlīt būs zvans, jūs varat ziņot par lēmumu tūlīt. Kad atnāks deputāti, tad mēs balsosim. Vai kas ir ziņojams par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību"? Ja nav nekas īpaši ziņojams, deputāti var uzdot jautājumus. Nav. Tas nozīmē, ka arī par lēmumu mēs droši vien varēsim balsot.

A.Kodoliņš: Nē, par lēmumu mums būs labojumi.

Priekšsēdētājs: Varbūt komisijas priekšsēdētājam, izmantojot šo nelielo pauzi, ir kaut kas ziņojams komisijām par darbu nākamajā gadā vai arī šodien? Deputāts Laķis izsaka priekšlikumu, ka nākamajā gadā darba nebūs.

Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 110. Balsojam par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" pieņemšanu. Rezultāts: 90- par, 2- pret, 13- atturas. Likums ir pieņemts.

Pārejam pie lēmuma. Deputāti, lūdzu, neaizejiet, kamēr mēs nepieņemsim lēmumu.

A.Kodoliņš: Lēmuma projektā ir ieteikti divi labojumi. Viens no labojumiem, kuru iesniedza deputāts Zaščerinskis un deputāts Černajs, ir identisks. Šeit vienīgais, kuru formu izvēlēties. Darba grupa nevarēja sanākt kopā, bet Ekonomikas komisija praktiski atbalsta šos abus.

Priekšsēdētājs: Jūs atbalstāt šos labojumus? Tātad mēs par tiem varētu balsot. Kādā veidā?

A.Kodoliņš: Principā, manuprāt, deputāts Zaščerinskis piekritīs deputāta Černaja un deputāts Černajs piekritīs deputāta Zaščerinska labojumam. Manuprāt, tie ir pilnīgi identiski. Es domāju, ka īsāks un konkrētāks ir deputāta Černaja ieteiktais.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaščerinski, jūs piekrītat, ja mēs balsojam par Černaja redakciju, jo tā patiešām ir īsāka un, manuprāt, saprotamāka. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Iebildumu principā nebūtu, vienīgi varbūt par termiņu nav īstas skaidrības, nav konkrēti pateikts.

Priekšsēdētājs: Ja ir lēmumā, tad ir ar lēmuma spēkā stāšanās brīdi.

A.Kodoliņš: Jā, tas ir skaidrs. Lēmuma 1.punkts izsaka visu- ar 1.janvāri.

J.Zaščerinskis: Tad nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es tomēr gribētu atbalstīt deputāta Zaščerinska priekšlikumu, jo deputāta Černaja priekšlikumā ir paredzēts tikai apturēt, tātad mēs it kā atzīstam, bet Zaščerinska formulējumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka tie nav spēkā.

Priekšsēdētājs: Es gan tur neredzu lielu starpību. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu atbalstīt deputāta Zaščerinska variantu, tas ir tomēr izsmeļošāks un konkrētā pielietojumā būs saprotamāks, jo otrais variants par daudz lakonisks. Attiecīgās rūpnīcas grāmatvedībā pirmais variants uzreiz ienes skaidrību, kas un kā ir jādara. Es atbalstu pirmo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Mums vajadzētu izšķirties starp šīm divām redakcijām, jo principā starpības nav. Bet to ar balsošanu izšķirsim ar relatīvu balsu vairākumu. Balsojam vispirms par deputāta Zaščerinska piedāvāto 4.punkta redakcijas labojumu. Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu atvainot. Man rokās ir Zaščerinska ierosināto izmaiņu teksts krievu valodā. Šeit rakstīts: "Nepiemērot attiecībā uz 1990.gada pēdējā ceturkšņa izmaksām." Es lūgtu, ja tas nav principiāli, latviešu tekstam pieņemt šādu redakciju: "Nepiemērot 1990.gada pēdējā ceturkšņa izmaksām."/

Priekšsēdētājs: Tā arī ir latviski.

A.Kodoliņš: */Jums ir neprecīzs tulkojums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsot par Zaščerinska variantu. Mēs pagaidām nepieņemam pašu labojumu, mēs tikai izvēlamies vienu no diviem variantiem. Rezultāts: 68- par, 4- pret, 2- atturas.

Otrs balsojums par deputāta Černaja variantu. Rezultāts: 19- par. Tātad pieņemts deputāt Zaščerinska variants.

Balsojam par deputāta Zaščerinska redakcijā izteiktajiem papildinājumiem 4.pantam. Rezultāts: 83- par, 9- atturas.

Par pārējiem pantiem rakstisku labojumu vairāk nav?

A.Kodoliņš: Nē, vairāk labojumu nav. Mēs varētu balsot par lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Balsojam par lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību". Viena problēma, protams, ir. Līdz 1.janvārim tas nekur tā arī nenonāks. Rezultāts: 89- par, 2- pret, atturas- 11. Lēmums ir pieņemts.

A.Kodoliņš: Es gribētu teikt cienījamiem deputātiem, ka nodokļu maksātājiem novēlu laimīgu Jauno gadu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Darba kārtībā nākamais jautājums ir par Ventspili. Vai arī runāsim par sociālo nodokli. Varbūt mēs varam vienoties. Varbūt izrunāsim nodokļu jautājumus.

Tagad- par sociālo nodokli. Tad runāsim par Ventspili. Ja nav iebildumu deputātiem. Vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un viesi! Jautājums par sociālā nodokļa lēmuma izmaiņām radās 18.decembrī pēc šā lēmuma pieņemšanas sakarā ar 34 Augstākās padomes deputātu protestu pret šā lēmuma 2.punktu. Šajā sakarībā Augstākās padomes Prezidijs deputātiem Jevgēņijam Zaščerinskim, Kazimiram Šļakotam un man uzdeva sagatavot pamatojumu un arī tekstu šā lēmuma 2.punkta izmaiņām.
Jums ir izsniegts dokuments Nr.375, tas ir lēmumprojekts par šā 2.punkta izmaiņu. Tāpat arī jums ir izsniegts Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes parakstīts atzinums, ka patiešām šis 2.punkts, kā to atzīst Juridiskā pārvalde, būtu jāmaina, jo nonākam pretrunā ar to, ka tie uzņēmumi un organizācijas, kuri 1990.gada darba algas un arī piemaksas izmaksā pēc 1991.gada 1.janvāra, apliekami saskaņā ar jaunajām nodokļu likmēm, turpretī tie uzņēmumi un organizācijas, kuri 1990.gada algu izmaksājuši līdz 1.janvārim, tiek aplikti pēc vecajām nodokļu likmēm. Tieši šinī apstāklī ir šī pretruna.

Ir arī jums izsniegts 18.decembrī pieņemtais lēmums. Lūdzu cienījamos deputātus salīdzināt šā pieņemtā lēmuma 2.punktu ar jums piedāvāto 2.punktu. Mēs piedāvājam šo 2.punktu mainīt tā: "Darba alga un citi maksājumi, kas tiek izmaksāti pēc likuma stāšanās spēkā par darbu vai cita veida darbību visā 1990.gadā vai tā daļā, apliekami ar sociālo nodokli tādā kārtībā un apmēros, kādi bija spēkā līdz 1991.gada 1.janvārim." Šeit ir precizējums aiz vārda "kas"- "tiek izmaksāti", jo šeit varētu arī pārprast. Vēl ir precizējums aiz vārdiem "1990.gadā vai tā daļā", lai arī šeit būtu skaidrība.

Nobeidzot es gribu tikai lūgt izsvērt šo jautājumu. Bez šaubām, šeit ir pretruna, mēs it kā sociālā nodokļa ienākumus samazinām ar šādu lēmumprojektu vai šādām izmaiņām 2.punktā, bet tajā pašā laikā mēs nostiprinām tomēr tiesiskas valsts izveidošanu, jo neviens likums tomēr nevar būt pieņemts ar atpakaļejošu datumu. Vēl gribu piebilst, ka tieši šāda redakcija bija arī lēmumam par ienākuma nodokļa stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi? Nav. Vai kāds grib izteikties? Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Es atbalstu šo priekšlikumu, jo šis jautājums ir specifisks lauku saimniecībām, kad izmaksā gada laikā algās tikai avansa daļu un galīgo norēķinu- pēdējā mēnesī. Ja šis punkts netiek ņemts vērā, tad, protams, mēs iedarbinām šo likumu ar atpakaļejošu datumu. Tā ka es lūdzu deputātus balsot par šīm izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kinnam.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi, es gribu, lai jūs pievērstu uzmanību jautājumam, ka šī situācija nav tik viennozīmīga, kā rodas iespaids, izlasot šo dokumentu. Pirmkārt, abos formulējumos ir rakstīts arī vārdiņš "citi maksājumi". Es kā saimnieciskais vadītājs ļoti labi zinu, ka par iepriekšējā gada rezultātiem visi uzņēmumi meklē un, kā likums, atrod iespējas izmaksāt bezgala daudz prēmiju gan par novatoru darbu, gan par citu darbu un tā tālāk. Šī prēmiju izmaksāšana parasti turpinās visu nākamā gada pirmo ceturksni. Jūs zināt, ka es savā laikā ļoti uzstājos pret šiem 37 procentiem, bet šobrīd, ja mēs pieņemsim šādu lēmumu un atstāsim arī formulu- "citi maksājumi", tad mēs sociālo fondu pirmajā ceturksnī visu laiku atstāsim uz buksēšanas robežas. Šis sociālais fonds neizveidosies, jo gan lauksaimniecības, gan rūpniecības uzņēmumi maksās ārā lielas prēmijas, liela naudas masa ieplūdīs preču tirgū un arī, pastāvot jaunajām cenām, mūsu preču veikali praktiski būs tukši. Tāpēc es domāju, ka šādu lēmumu vispār nevajag pieņemt, vai arī ierosinu svītrot formulu "citi maksājumi".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi, es gribētu aicināt jūs atbalstīt iesniegto priekšlikumu, jo vairāk tāpēc, ka lauksaimniecībā gada beigās, bet praktiski janvārī, saņem piemaksu par produkciju. Tā ir praktiski darba alga, ko saimniecību cilvēki ir pelnījuši visu šo gadu, sākot ar janvāra mēnesi. Kā būs saprotams un kā varēs izskaidrot cilvēkiem, ka par šā gada darba algu, tas ir, par 1990.gada darba algu, viņiem būs jāmaksā 37 procenti sociālais nodoklis?

Kinnas kungs teica tā, ka nebūs ienākumu sociālā nodokļa kontā. Es negribētu piekrist tai domai, tāpēc ka jau 7.februārī izmaksās algu par janvāra mēnesi, kad pēc visiem likumiem tiks ieskaitīti sociālajā fondā 37 procenti. Es uzskatu, ka no visa tā, ko cilvēks nopelnījis 1990.gadā- gan algā, gan prēmijā-, manuprāt, būtu likumīgi, godīgi un taisnīgi nekādu sociālo nodokli neieturēt. Lūdzu atbalstīt minēto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Es atbalstu kā kolēģi Grūbi, tā kolēģi Zaščerinski, tikai precizējums Kinnas kunga teiktajam, ka pēc 1987.gada likuma par valsts uzņēmumiem atcelšanas pieņemts jauns likums par valsts uzņēmumiem. Bet darba apmaksas fondā iekļautas visas izmaksas, arī par racionalizāciju, materiālie pabalsti un viss cits, ko kolektīvi saņēmuši 1990.gadā. Tāpēc tas, kas pašlaik tiek piedāvāts balsošanai, tikai nosaka taisnīguma ietvaru. Viss, kas 1990.gadā sastrādāts, nevar tikt aplikts ar sociālo nodokli, kas noteikts 1991.gadam. Tāpēc es aicinu deputātus balsot par šo labojumu./

Priekšsēdētājs: Vārds Freimaņa kungam.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribētu uzdot šajā sakarībā jautājumu kādam no kompetentiem ekonomistiem. Lieta tāda, ka saskaņā ar līdzšinējo kārtību izmaksas 13.algā, 14.algā faktiski daudzās iestādēs bija no algu fonda, kas tika izdalīts jau nākamajam gadam. Tātad, ja mums ir runa par to, ka mēs nākamajā gadā maksājam šīs nesamaksātās piemaksas par iepriekšējo gadu no tekošā jaunā gada algām, tad vilciens ir aizgājis, tad tur neko nevar darīt, tad ir jāmaksā pēc jauniem tarifiem. Ja šis algu fonds, šīs piemaksas veidojas no pārskaitījumiem, tas ir, pāriet no iepriekšējā gada uz nākamo gadu, tādā gadījumā Grūbes kunga ierosinājumam ir pamats. Kā būs šajā gadījumā? Vai tie būs vecie parādi, ko mēs maksājam, vai tas ir jaunais algu fonds, kas nāk ar 1991.gadu?

Priekšsēdētājs: Vārds Bula kungam.

A.Buls: Es pacentīšos atbildēt kolēģim Freimanim. Pirmām kārtām, ne 13., ne 14., ne arī 15.alga, ja tāda būtu, netiek maksāta no darba algas fonda. Visos gadījumos šīs algas ir maksājamas no materiālās stimulēšanas fonda, kas ir radīts no peļņas. Šis materiālās stimulēšanas fonds, noslēdzot gadu, pāriet ar pārejošo atlikumu. Pārejošais atlikums ir radies no atskaitījumiem iepriekšējā gadā. Pārejošā atlikumā ir paredzēts izmaksāt šīs 13. vai citas algas, kā arī vēl prēmiju par ceturtā ceturkšņa rezultātiem, tā saukto ražošanas prēmiju. Tātad šīs izmaksas nekādā gadījumā nav saistāmas ar nākamo plānoto gadu.

Priekšsēdētājs: Ministra vietnieka kungs, jūs gribējāt kaut ko teikt? Lūdzu.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Diemžēl šī labojuma pieņemšana var būt saistīta ar ievērojamām problēmām sociālās nodrošināšanas budžeta formēšanā. Sociālais nodoklis stājas spēkā ar 1991.gada 1.janvāri. Tāda redakcija, kāda tiek piedāvāta, nozīmē, ka šī 13., 14. un 15.alga netiek aplikta ar sociālo nodokli un no tām arī netiek rēķināti sociālās nodrošināšanas atskaitījumi pēc vecajiem tarifiem. Otra lieta ir tā, ka, aprēķinot izpeļņu valsts pensijai, ņem vērā summu, kura ir izmaksāta konkrētā mēnesī, neatkarīgi no tā, par kādu periodu. Ja cilvēks saņem 13., 14., 15.algu janvārī, februārī vai martā, šajos mēnešos šo summu ieskaita pensijas aprēķināšanā. Tādā gadījumā šeit iznāk zināma pretruna, ja šīs summas tiek atbrīvotas no sociālā nodokļa, bet tiek ierēķinātas izpeļņā pensijas aprēķinā.

Vēl viens aspekts, ja tiek pieņemts labojums tādā redakcijā, kā piedāvājusi deputāta grupa. Tādā gadījumā visdažādākie uzņēmumi var gada laikā vilkt garumā visdažādākās izmaksas, kuras iespējams saistīt ar 1990.gada darba rezultātiem. Vārdu sakot, šeit nav parādīti nekādi ierobežojumi laikā, cik ilgi var izdarīt šādas izmaksas par 1990.gada rezultātiem.

Visām budžeta iestādēm atskaitījumi sociālā nodokļa maksāšanai ir plānoti visam gadam un attiecas uz visām izmaksām, kas notiek kalendārā gada laikā. Ja darba alga tiek maksāta janvārī par decembri, tad nākamajā gadā (1992.gadā) šie cilvēki maksā sociālo nodokli par 1991.gada decembri, un šis maksājums pāriet. Uzņēmumi, kuri ražo produkciju, lielu daļu produkcijas saražo decembrī, bet realizē janvārī jau pēc jaunajām cenām, lielākās cenu izmaiņas mūsu republikā stājas spēkā ar 1991.gada 1.janvāri. Tātad, janvārī realizējot šo produkciju, uzņēmums saņem naudas summas jau jaunā izteiksmē, tas ir, ar citu peļņu. Rodas nepamatotas peļņas summas uz sociālā nodokļa rēķina. Tādēļ es lūdzu deputātus nopietni apsvērt jautājumu, balsojot par vai pret izmaiņām, jo tas rada zināmas nesaskaņas ar citiem likumdošanas aktiem.

Priekšsēdētājs: Vārds Vaivada kungam.

J.Vaivads: Es principā atbalstu iesniegto labojumu, pats tam piekritu, bet man tagad šīs diskusijas gaitā rodas jautājums, kuru vajadzētu tomēr precizēt attiecībā uz lauksaimniekiem. Tā, piemēram, lauksaimnieciskās produkcijas realizācija var ilgt līdz jaunai ražai. Vai ienākumi un atbilstoši arī izmaksas par tās realizāciju var tikt attiecināti uz 1990.gadu? Domāju, ka ne. Nekādu citu iebildumu man nav.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz vārds Kinnas kungam.

J.Kinna: Es tikai vienu domu vēl gribēju pateikt. Mēs visi vienprātīgi nobalsojām, ka martā atgriezīsimies pie sociālā nodokļa likmēm un tās pārskatīsim. Es varu godīgi prognozēt, ka, ja mēs pieņemsim šo papildinājumu, tādā gadījumā martā sociālais fonds būs tukšs un mēs šo milzīgo procentu (37 procenti) būsim spiesti atstāt visam gadam. Praktiski mēs veiksim uzņēmēja darbības bremzēšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Šeit nav nekāda sakara ar produkcijas realizāciju, šeit ir runa tikai par darba algu, ko saņems 7.janvārī par decembri, un piemaksām, ko saņems par visa gada rezultātiem. Iespējamām piemaksām, kā arī stāža piemaksai par produkcijas realizāciju, ar to nekāda sakara nevar būt. Es saprotu, ka nākamajā gadā, kā Platā kungs teica, maksāsim janvārī par decembri un tad varbūt nebūs iebildumu, jo likme būs vienāda kā decembrī, tā janvārī. Šogad, kad mainās likme, laikam godīgi un likumīgi būtu tomēr par pagājušā gada darba rezultātiem arī ņemt pēc pagājušā gada noteikumiem, jo likums stājas spēkā tikai ar 1.janvāri.

Priekšsēdētājs: Vārds Krastiņa kungam.

I.Krastiņš: Varu piekrist deputātu grupai, ka ir zināma loģika. Viņu piedāvājumā vienīgi drusku apšaubāms jēdziens ir "citi maksājumi". Zaščerinska kungs pats pārliecinājās, ka ar to katrs saprot kaut ko citu, tur var pabāzt apakšā itin daudz. Bet, šo šķietamo loģiku absolutizējot, var nonākt pie absurda situācijas. Cienījamie kolēģi, iedomājieties to pašu cenu paaugstinājumu! Pēc šīs loģikas no janvāra cenu paaugstinājums pārtikas produktiem nav iespējams, jo, es atvainojos, tā cūka, no kā ir taisīta desa, ir augusi 1990.gadā, kad cenu paaugstinājuma it kā nebija, tātad par to desu jāturpina maksāt vecā cena.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Černajs: Es pilnīgi piekrītu deputāta Zaščerinska izteiktiem argumentiem, un es par to pašu gribēju runāt. Godājamie deputāti! Varbūt pieiesim tīri formāli šim jautājumam! Mēs jau esam pieņēmuši likumu un lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa spēkā stāšanās kārtību un par to visu nobalsojuši. Šajā labojumā praktiski ņemts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Būsim konsekventi un savā likumdošanas darbā veidosim mūsu likumdošanas aktus pēc vienas loģiski formālas shēmas. Par ekonomiskiem argumentiem es piekrītu tam, ko teica Zaščerinska kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Es, cienījamie kolēģi, gribētu vēlreiz akcentēt, ka pamatā lauksaimniecība nesaņem ik mēnesi to, kas ir nopelnīts. Tas tiek saņemts nākamajā gadā, kad zināmi galarezultāti, jo lauksaimnieciskā ražošana ir specifiska. Šeit Kinnas kunga uzstāšanās, es domāju, nemaz nav lauksaimnieciska, ja viņš ir lauksaimniecības darbinieks un saprot šo lietu. Censties it kā uz lauksaimnieku rēķina savilkt kopā visu republiku nav godīgi. Es saprotu Krastiņa kungu, jo viņš ir budžeta iestādē, viņš to nesaprot. Šeit ir runa par saimnieciskām iestādēm, kurām galarezultāts būs zināms tikai 31.decembrī, 1., 2., 3.janvārī. Tas ir pelnīts visu gadu.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot mēs esam tuvu skaidrībai, un mēs varētu sākt lemt. Kurš vēl gribētu kaut ko piebilst? Vārds Biezā kungam.

J.Biezais: Es domāju, ka situācija ir pietiekami skaidra, un ierosinu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Tāds ierosinājums jau bija. Vārds Ziediņa kungam.

Z.Ziediņš: Es gribētu ļoti īsi teikt, ka šis jautājums vēl attiecas ne tikai uz lauksaimniekiem, bet uz visiem saimniecisko uzņēmumu vadītājiem, kas ir izveidojuši savus uzņēmumus un ieguldījuši savu neizņemto darba algu uzņēmuma paplašināšanā, un cieš finansiālu bankrotu, ja mēs nepieņemam Zaščerinska kunga priekšlikumu. Man arī nav skaidra Kinnas kunga uzstāšanās, kas ir absolūti neloģiska.

Priekšsēdētājs: Ir izteikta mūsu motivācija, bet neviena priekšlikuma būtībā nav. Ir vai nu noraidīt, vai pieņemt. Vienīgi mēs varam lemt par Kinnas kunga ierosinājumu pēc tam, kad nobalsosim par jēdzienu "citi maksājumi". Lūdzu, jūsu komentārs.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Man tikai būtu divi teikumi par šo jautājumu. Liela daļa uzņēmumu vadītāju zina, lēmums ir pieņemts tieši šādā redakcijā, kā ir pieņemts. Piemēram, tādas agrofirmas kā "Ādaži", liela daļa Jēkabpils rajona saimniecību ir izmaksājušas trīspadsmito algu un vēl četrpadsmito, un divdesmit astoto. Bet ir palikuši tie, kuri nav bijuši tik veikli un nav varējuši saņemt bankā kredītus vai arī saņemt naudu. Tagad mēs uzdodam jautājumu tieši par šīm organizācijām un iestādēm, ne tikai par lauksaimniecību un lauksaimniekiem. Ir situācija, ka viena daļa samaksā ienākuma nodokli pēc vecajām likmēm, ko mēs veikli šajā lēmumā paredzam, un otra daļa maksā pēc jaunajām likmēm. Mums ir jāizlemj tieši jautājums par to, vai tas ir taisnīgi. Šeit nav deputātu grupas ambīcijas, bet jautājums ir tieši par juridiski precīzu formulējumu.

Priekšsēdētājs: Mēs laikam neko vairāk nepieliksim argumentācijā- ne par, ne pret, tāpēc, lūdzu, reģistrēsimies. Kā jūs, Grūbes kungs, skatāties uz to, ka mēs nobalsosim? Te bija vēl tas priekšlikums "citus maksājumus" izsvītrot un par to vēl atsevišķi balsot. Tad mēs to izlemsim pēc tam. Reģistrējušies visi? Rezultāts: 112.

Mēs tagad balsosim par lēmuma 2.punkta grozīšanu. Ja šis lēmums saņems vajadzīgo balsu skaitu, lai tas tiktu pieņemts, tad mēs arī tāpat ar balsojošo skaita vairākumu varam nobalsot par šo svītrojumu, ko piedāvāja Kinnas kungs.

Mēs balsojam par grozījumu Latvijas Republikas likumā "Par sociālo nodokli" 2.punktā. Rezultāts: 85- par, pret- 5, atturas- 14. Mēs nobalsojām par šā iepriekš pieņemtā lēmuma 2.punkta grozīšanu. Tas izsaka visu.

Deputāts Kinna un vēl, man liekas, viens no deputātiem ierosināja svītrot "un citi maksājumi". Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Ja kādu mulsina vārdi "un citi maksājumi", manuprāt, tādā gadījumā vajadzētu precizēt, jo nebūs loģiski, ja darba algu saņems, bet par prēmiju vai stāža piemaksu, kas pienākas mehanizatoriem un slaucējiem, atvilksim 37 procentus. Ja tie vārdi "un citi maksājumi" nepatīk, tad vajag precizēt.

Priekšsēdētājs: Vārds Krūmiņa kungam.

R.Krūmiņš: Es tomēr gribētu aicināt aizstāvēt šo formulējumu "citi maksājumi", jo ir "darba alga" un "citi maksājumi", kuri ir paredzēti likumā par sociālo nodokli un kuri ir apliekami ar sociālo nodokli. Nekādi citi maksājumi, kuri nav apliekami ar nodokli, nevar šeit tikt uzskaitīti un ietverti šajā formulējumā. Tāpēc es gribu aizstāvēt esošo formulējumu, jo, kā Zaščerinska kungs teica, tur ir daudz un dažādu maksājumu, bet šis formulējums attiecas tikai uz tiem, kuri ir paredzēti likumā par sociālo nodokli. Tas ir tur skaidri un gaiši pateikts.

Priekšsēdētājs: Pēdējais vārds ministram, un balsosim.

J.Platais: Līdz 1991.gada 1.janvārim sociālais nodoklis nebija spēkā, un nav iespējama šo summu aplikšana ar sociālo nodokli pēc tarifiem, kuri būtu spēkā līdz 1991.gada 1.janvārim. Līdz tam laikam eksistē tikai sociālās apdrošināšanas maksājumi. Šeit ir jāizdara tāds labojums, jo sociālā nodokļa pirms 1991.gada 1.janvāra nebija.

Priekšsēdētājs: Tas ir pieņemams. Tas ir precizējums, un tas ir jāizdara. Tātad, lūdzu, balojam par deputāta Kinnas ierosināto trīs vārdu "un citi maksājumi" svītrošanu. Vajadzīgs lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits. Rezultāts: 30- par, 40- pret, 25- atturas.

Deputāta Kinnas ierosinātais svītrojums nav pieņemts. Lēmums par "Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma par Latvijas Republikas likuma "Par sociālo nodokli" spēkā stāšanās kārtību" 2.punkta grozīšanu ir pieņemts tādā redakcijā, kādā to iesniegusi komisija.

Starpbrīdis. Pulksten 11.30 Sarkanajā zālē Prezidija sēde.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Tātad pēc mūsu vienošanās mēs pieņemsim otrajā lasījumā un galīgajā variantā likumu.

V.Zeile: Cienījamie kolēģi, nekādu rakstisku priekšlikumu likumprojektam par 1990.gada budžeta izmaiņām nav. Vienīgais, kas deputātus interesē, ir faktiskais ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem uz 15.novembri vai šobrīd. Tas ir Finansu ministrijā noskaidrots, un pēc Jaunā gada tādu informāciju deputāti saņems.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 95 deputāti. Balsojam par Latvijas Republikas likumu "Par izmaiņām 1990.gada valsts budžetā". Rezultāts: 78- par, 1- pret, 12- atturas. Likums ir pieņemts. Mēs varam turpināt darbu.

Lēmumprojekts par grozījumiem Latvijas PSR Augstākās padomes 1989.gada 28.decembra lēmumā par Ventspili. Vārds Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam Kalniņa kungam.

A.Kalniņš, Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks: Iekams es runāju par šo jautājumu, es gribētu izteikt savā un Ministru padomes vārdā pateicību jūsu deputātiem, it sevišķi grupu vadītājiem, kas aktīvi strādāja pie nodokļiem. Tas, ka šodien ierindā ir septiņi nodokļi un kā astotais- "jumta" nodoklis, lielā mērā bija atkarīgs no jūsu zināšanām un nenogurstošā darba. Tā mēs veidojam šo saimniekošanas karkasu, kuru ceram pabeigt pamatos nākamajā gadā.

Vispirms varbūt sāksim ar lēmuma projektu, kas jums ir izsniegts. Šajā lēmumprojektā ir divi punkti. Apturēt līdz Holandes apkārtējās vides kontroles aģentūras eksperta slēdziena saņemšanai Latvijas PSR Augstākās padomes 28.decembra lēmuma "Par amonjaka transporta operāciju pārtraukšanu" izpildi. Otrais- akceptēt Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes 1990.gada 25.oktobra lēmumu Nr.6-1 "Par akrilskābes nitrila eksporta atjaunošanu caur Ventspils ostu".

Šā gada 16.oktobrī (darbs tika uzsākts faktiski jau vasaras mēnešos) tika pieņemts Ministru padomes lēmums par Ventspils naftas un ķīmisko kravu pārkraušanu komplekso attīstību. Pēc tam sekoja arī attiecīga Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes sesija šā gada 25.oktobrī. Šajā sesijā Ventspils Tautas deputātu padome pieņēma lēmumu atsākt akrilskābes nitrila eksportu. Sakarā ar minēto Augstākās padomes lēmumu, kas pieņemts tieši pirms gada, ar 1990.gada 1.janvāri vajadzēja pārtraukt akrilskābes nitrila transportu. Tajā pašā lēmumā bija teikts, ka jāpārtrauc arī amonjaka transportoperācijas ar 1990.gada 1.janvāri.

Aizliegums par akrilskābes nitrila eksportu tika pildīts ar šā gada 1.janvāri un pēc minētās Ventspils deputātu padomes sesijas 25.oktobrī tika atļauts atjaunot šo eksportu līdz nākamā gada 31.martam. Ar 25.novembri praktiski arī ir atsākts šis eksports. Eksporta atsākšanu sekmēja zināms darbs, kas bija veikts sakarā ar ekoloģijas uzlabošanu Ventspils pilsētā, kā arī tika panākts, ka eksportētājs 10 procentus no pārkrautās kravu vērtības brīvi konvertējamā valūtā atstāj republikas ziņā. Tā sadalās šādi: 35 procenti- Ventspils pilsētai, 20 procenti- Ventspils ostas rūpnīcai, jo tā ir tiešais objekts, kur iet cauri šīs kravas, 10 procenti- Baltijas dzelzceļam un 35 procenti- Ministru padomei. Tas ir par 2.punktu šajā lēmumprojektā.

Par 1.punktu ir komentārs. Mēs nevaram teikt, ka tā programma jeb plāns, kas pieņemts iepriekšējos valdības lēmumos, ir izpildīts tajos vai citos termiņos. Sakarā ar minēto Ministru padomes lēmumu ir izveidota darba grupa, kura decembra otrajā pusē, piedaloties Ventspils pilsētas padomes deputātiem, izskatīja šo jautājumu. Virknē pozīciju, protams, darbs mūs neapmierina. Tomēr, lai ekspluatētu šo pieostas rūpnīcu, kur mēs ražojam šķidro amonija polifosfātu, ir zināms pamats lūgt atļauju Augstākajai padomei turpināt šo darbību. Sintētiskā amonjaka eksports caur Ventspils ostu dotu iespēju par nopelnīto naudu, kas ir apmēram 80, 90 miljoni dolāru gadā, nopirkt kālijfosforskābi un uz šo divu komponentu pamata sākt ražot kompleksos šķidros minerālmēslus.

Galvenās tehniskās uzraudzības dienests Latvijas Republikā, kurš šo lietu izskatīja, atzina, ka pašreizējos apstākļos šis objekts var vēl funkcionēt. Bija paredzēts, ka Holandes vides aizsardzības aģentūra ieradīsies decembrī, lai dotu ekspertveida slēdzienu par šīs pieostas rūpnīcas funkcionēšanu. Par to Holandes valdība ir pārskaitījusi 120 tūkstošus guldeņu. Taču grupa ieradīsies janvārī. Saņemts arī oficiāls telekss 21.decembrī, ka janvārī grupā būs arī angļu speciālisti, kuri ieradīsies un veiks savu ekspertīzi par amonjaka tvertņu funkcionēšanu Ventspilī un tās pieļaujamību.

Pašā fabrikā kā tādā, kuru arī personiski es esmu apmeklējis ne vienu vien reizi, mans iespaids ir tāds, ka fabrikas vadība tiešām samērā nopietni rūpējas, lai nekas ļauns nenotiktu. Katra no tvertnēm tiek piepildīta tikai līdz pusei. Ja vienā rodas kāda sūce, tad var pārsūknēt uz otru tvertni. Ir pasūtīts projekts dublējošā cilindra izgatavošanai, ko ielaist šajās tvertnēs. Ir nopirkta par šiem valūtas līdzekļiem, liekas, par 1 miljonu dolāru, pārvietojamā gāzes laboratorija ekoloģijas stāvokļa skaidrošanai utt.

Es negribētu runāt par šo objektu funkcionēšanas nozīmīgumu; šeit ir ministrs Ģēģers, viņš vairāk pateiks. Tikai gribu piebilst, ka no šīs rūpnīcas amonija polifosfāta veidā mēs saņemam 60-70 procentus no visiem fosfora minerālmēsliem, ko republika saņem un ko iestrādā augsnē. Otra puse produkcijas aiziet galvenokārt Baltkrievijai vai Lietuvai. Ja mēs pārtraucam šīs piegādes Baltkrievijai, tad ir bumerangs atkal, tad mēs esam kritiskā situācijā, tādēļ ka nesaņemsim vajadzīgos kālija minerālmēslus, jo viena no galvenajām to ražotājām Savienībā ir Baltkrievija, kura pēc starprepubliku līguma arī šo piegādi veic.

Ja jums nav iebildumu, ministrs Ģēģers var papildināt manis teikto.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Kāds ir Vides aizsardzības komitejas viedoklis šā lēmumprojekta sakarā?

A.Kalniņš: Jau kopš vasaras mēs strādājam ciešā kontaktā ar Vides aizsardzības klubu Ventspilī, vispār ar cilvēkiem, kas šo sfēru un šīs intereses pārstāv. Es gribētu minēt Latvijas Republikas Vides aizsardzības galvenā valsts inspektora Liepas 12.decembra vēstuli, kurā viņš izsaka piezīmes pie programmas, kas saistās ar šķidrā amonjaka kompleksa ekspluatāciju. Netiek pilnībā īstenota papildu dzelzceļa izbūve un stacijas "Austrumi" aprīkošana. Stacijas "Austrumi" aprīkošana tiešām ir finiša taisnē, un pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā tur varētu papildus uzturēties cisternas.

Tālāk Liepas piezīme ir tāda, ka nav projekta dokumentācijas dubultsienu rezervuāru tilpumiem. Ģēģera kungs varēs precīzi pateikt par termiņiem. Var būt, ka tuvojas dubultsienu rezervuāriem projekta nobeigšana.

Trešā Liepas piezīme ir par to, ka nav slēdziena par rezervuāra tālākas izmantošanas termiņiem. Es jau šeit minēju, ka gaidām Holandes ekspertus un arī angļu ekspertus, lai viņi teiktu savu vārdu.

Pēdējā Liepas piezīme ir par to, ka nav kompleksu risinājumu par ķīmisko ražotņu perspektīvu izvietojumu Ventspils pilsētā. Līdzko mēs saņemsim ārzemju ekspertu atzinumu tieši par amonjaka tvertnēm, būs arī skaidrs viens no galvenajiem posmiem, jo pārējie komponenti, kā tālāk attīstīsies šī osta no kravas transportēšanas viedokļa, lielākā vai mazākā mērā ir skaidri, tajā skaitā arī attiecībā uz iekonservēto metanola kompleksa tālāku izmantošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Mūsu dokumentiem pievienotajā Ministru padomes izziņā teikts, ka galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde ir pārbaudījusi šo ostas rūpnīcu. Vai viņi ir gatavi uzņemties arī pilnu atbildību, ja tomēr atklāsies avārijas situācija? Vai nevajadzēja pievienot oficiālu slēdzienu?

A.Kalniņš: Mūsu dokumentācijā tā vienkārši nav, jo pakete iznāk paliela. 1990.gada 13.decembrī ir iesniegta Latvijas Republikas Ministru padomes tehniskās uzraudzības pārvaldes pārstāvja Meļņika atsauce, kuras nobeigumu atļaušos krievu valodā nolasīt: */Tādā veidā, pamatojoties uz iepriekš teikto, Latvijas Republikas Galvenās tehniskās uzraudzības pārvalde uzskata par iespējamu turpmāko amonjaka pārkraušanu Ventspils pieostas rūpnīcā./

Es gribētu piebilst vēl to, ka galvenās nelaimes lielā mērā saistās ar dzelzceļu. Tāpēc arī minētajos procentos par valūtas atskaitījumiem pirmo reizi 10 procenti tiek doti arī dzelzceļam, lai tas uzmundrinātu un disciplinētu viņus. Otrs jautājums attiecībā uz dzelzceļu ir, vai Ventspils dzelzceļa mezgls nebūtu jāizdala autonomi no vispārējās dzelzceļu sistēmas. Varbūt, ka tas uzlabotu tur iekšējo disciplīnu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Batarevskis: Šeit ir Ventspils padomes lēmums par to, ka viņi aptur sava lēmuma par akrilskābes nitrila pārkraušanu Ventspils ostā darbību līdz 1991.gada 31.martam. Bet nav ne vārda par amonjaka transportu. Kāda ir Ventspils padomes nostāja šajā jautājumā, mums nav zināms.

A.Kalniņš: Minētajā sesijā Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomē tika izskatīts viens dienas kārtības punkts- tikai par akrilskābes nitrilu. Tikai par to. Par amonjaku, kā jau minēju, bija Augstākās padomes lēmums pārtraukt transportēšanu 1991.gada 1.janvārī. Šis jautājums netika skarts.

O.Batarevskis: Jā, bet šajā lēmumā ir rakstīts, ka šis Augstākās padomes lēmums balstās arī uz Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu, kurā abi punkti ir ietverti.

A.Kalniņš: Es atvainojos, es nesapratu jūs.

O.Batarevskis: Augstākās padomes lēmums, kuru mēs gribam tagad grozīt, ir balstīts uz Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu, kurā abi šie punkti ir ietverti.

A.Kalniņš: Es nezinu, varbūt var atrast citu normu. Mēs vienkārši gribējām no jums kā akceptu tikai par akrilskābes nitrilu. Tas ir 2.punkts. 1.punkts ir par amonjaku, kur ar priekšlikumu nāca Ministru padome, lai izmainītu pagājušā gada 28.decembrī pieņemto Augstākās padomes lēmumu.

O.Batarevskis: Augstākās padomes lēmums ir balstīts uz Ventspils Tautas deputātu padomes lēmumu. 2.punktā.

A.Kalniņš: Tāda lēmuma nav.

O.Batarevskis: 2.punktā.

A.Kalniņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Man viens jautājums, kas sastāv no diviem apakšjautājumiem. Pavisam nesen mums parādīja Ventspils karti, uz kuras bija uzzīmēts, kādā rādiusā ap pieostas rūpnīcu dzimst bērni ar dažādām novirzēm, kā rūpnīca ietekmē grūtnieces un tā tālāk. Tādēļ pirmais jautājums: vai šodien ir garantēta Ventspils iedzīvotāju drošība, un kas šo drošību garantē?/

A.Kalniņš: */Es varu teikt, pirmkārt, ka valūta, kuru saņem pilsēta, aiziet veselības aizsardzībai, iekārtām utt. Es detaļās nevaru atklāt visas pozīcijas un virzienus. Otrkārt, man jāsaka, ka ne visai precīzas ir tās analīzes, slēdzieni par cilvēku saslimstību, par ko jūs runājat. Principā tādu vispārīgu analīžu un slēdzienu nav. Ir dažādi izteikumi, ir personīgi viedokļi, ir visādi materiāli, bet tam visam ir arī citi iemesli./

A.Aleksejevs: */Tad jautājuma otrā daļa. Sakiet, lūdzu, kādi būtu valūtas zaudējumi republikai, ja pieostas rūpnīca pārtrauktu darbu un eksportu?/

A.Kalniņš: */Zaudējumi tieši republikai, ja mēs nesaņemsim minerālmēslus, būs apmēram500 tūkstoši tonnas graudu. To var pareizināt ar koeficientu 1:10- tā būs gaļa un tā tālāk. Arī Baltkrievija saņem no šīs rūpnīcas, arī Lietuva saņem komplekso mēslojumu./

A.Aleksejevs: */Bet Latvijai kādi būs zaudējumi? Lietuva, Baltkrievija- tas skaidrs. Mani interesē- kādi būs zaudējumi?/

A.Kalniņš: */Mēs šīs 500 tūkstoš tonnas graudu varam pārrēķināt gaļā, naudā un tā tālāk, tā ka problēmu.../

A.Aleksejevs: */Es jums tomēr gribu teikt, ka ir arī oficiāli skaitļi. Tautu forumā tie tika nosaukti oficiāli./

Priekšsēdētājs: Deputāt Aleksejev! Es jums izsaku piezīmi. Debates vēl nav sākušās. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamais Kalniņa kungs! Man ir jautājums par šā jautājuma apspriešanas juridisko pusi. Mēs visi zinām, ka šādu lēmumu par daļēju saimnieciskās darbības ierobežošanu Ventspilī pieņēma iepriekšējā sasaukuma Augstākā padome. Gatavoja Dabas aizsardzības komisija. Šodien šo jautājumu mēs izskatām, apejot Vides aizsardzības komisiju. Es domāju, ka Vides aizsardzības komisija, pieaicinot speciālistus, tomēr varētu kompetentāk lemt nekā Lauksaimniecības komisija, kur galvenais ir saimnieciskā ražošana. Arī Ministru padomei, protams, saimnieciskais aspekts ir galvenais. Kāpēc šeit apieta Vides aizsardzības komisija?

A.Kalniņš: Jums, cienījamā deputāte, man tiešām jāatvainojas. Visās iepriekšējās reizēs mēs speciāli ļoti cieši piesaistījām visāda tipa cilvēkus gan no Vides aizsardzības komitejas, gan mūsu pašu padomnieku, lai šos jautājumus pēc iespējas kompleksāk un vispusīgāk izsvērtu un risinātu. Protams, mums bija jābūt iniciatoriem, lai šis dokuments nokļūtu Augstākajā padomē. Mēs līdzi nesekojām. Bet centīsimies sekot līdzi, lai dokuments visur nonāktu. Es jums varu tiešām teikt, ka iepriekšējās reizēs maksimāli izmantojām visus šos Vides aizsardzības komitejas spēkus. Tā mēs esam drošāki.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Buķele: Mans jautājums gandrīz tāds pats kā kolēģei. Arī Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija šo jautājumu nav skatījusi. Vai jums, Kalniņa kungs, nešķiet, ka visa šī diskusija pašreiz ir priekšlaicīga un ka jautājums plenārsēdei vēl nav gatavs, pirms nav izskatīts komisijās?

A.Kalniņš: Man atkal jābalstās uz to, ka ventspilnieki paši, spriežot un kopīgi risinot, jebkurā situācijā piedalās vispusīgi, tajā skaitā arī jūsu deputāts Lembergs. Pēdējā komisijas sēdē, kur piedalījās sesijas darba grupas vadītāja vietnieks, ļoti aktīvi un vispusīgi no visiem viedokļiem jautājums tika skatīts ar visradikālāko Ventspils pilsētas deputātu piedalīšanos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Man būtu divi jautājumi. Pirmkārt, par šī lēmumprojekta 1.punktu- apturēt līdz eksperta slēdziena saņemšanai. Kad jūs plānojat saņemt šo eksperta slēdzienu? Apmēram kādi būtu termiņi?

A.Kalniņš: Oficiāls telekss 21.decembrī saņemts no Holandes, ka eksperti būs janvārī. Precīzi to prognozēt nevaru, vai tas būs janvārī vai februārī. Visādā ziņā mēs visi esam ieinteresēti, lai šis slēdziens būtu ātrāk, protams, kvalitatīvs.

E.Cilinskis: Otrs jautājums. Šajā Ministru padomes izziņā ir teikts, ka gadījumā, ja amonjaka pārkraušana tiks pārtraukta, to atsākt tehnisku iemeslu dēļ būs neiespējami. Jūs to varētu komentēt?

A.Kalniņš: Tas saistās ar metāla tvertņu iziešanu no ierindas, jo rodas korozija un tamlīdzīgas lietas. Šīs metāla daļas, vienkārši sakot, varētu sākt sabrukt, nebūdamas piepildītas.

E.Cilinskis: Un tas notiks momentāni?

A.Kalniņš: Fabrikas inženiertehniskais dienests uzskata, ka var rasties ļoti lielas grūtības, ja mēs pārtraucam to uz trim četriem mēnešiem, un ka tad tas jau ir gandrīz neatgriezenisks process.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man jums divi jautājumi. Attīstot deputāta Aleksejeva jautājumu, mans pirmais jautājums. Ļoti žēl, ka jums nav tādu aprēķinu, par kuriem viņš jums jautāja, tāpēc mans otrais jautājums: vai valdībai ir aprēķini, cik liels šodien ir ekoloģiskais zaudējums?/

A.Kalniņš: */Nevaru piekrist teiktajam, ka valdībai šādu aprēķinu nebūtu. Vēl Ģēģers uzstājās, aprēķini ir. Es tikko runāju par sintētisko rādītāju 500 tūkstoši tonnas graudu. Tas nozīmē, ka mēs no tiem iegūstam gaļu un pienu, ko pārdodam vissavienības fondā, kaut kas ap 700 tūkstoš tonnām, jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē Ļeņingradai, Maskavai un mums pašiem. Var šīs 500 tonnas graudu pārrēķināt rubļos, var gaļā, var dolāros: viena tonna graudu- 120 dolāri, nemaz nerunājot par citiem apstākļiem. Kas attiecas uz ekoloģiskajiem zaudējumiem. Protams, arī tos jārēķina, bet nav tādas visaptverošas metodoloģijas, kura atspoguļotu šo procesu. Protams, zināmi zaudējumi ir, taču tie kompensējas ar tarifiem, kas noteikti teritorijai, caur kuru iet transports. Šiem tarifiem jābūt saimnieciski aprēķinātiem, šajā gadījumā vēl plus 10 procenti no valūtas ienākumiem./

V.Zatuliviters: */Paldies. Un otrais jautājums, ļoti īss. Sakiet, lūdzu, pēc kādiem motīviem vadījās valdība, aicinot palīgā Holandes ekspertus? Vai viņi ir kvalificētākie vai arī par darbu mazāk prasa?/

A.Kalniņš: */Par nožēlu jāatzīst, ka tie dolāri, kas jau nopelnīti, izdoti, iegādājoties laboratoriju gāzes sastāva noteikšanai. Jo tādas mūsu valstī neražo. Materiāli tehniskās bāzes un speciālistu apkārtējās vides stāvokļa noteikšanai mums nav. Bet tie speciālisti, kas mums ir, var izdarīt atsevišķu fragmentu pārbaudes, bet ne kompleksi. Tāpēc mēs lūdzām holandiešus noteikt riska pakāpi kopumā visā pilsētā, īpaši par amonjaku./

V.Zatuliviters: */Pateicos. Esmu apmierināts./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Līdzziņojumam vārds lauksaimniecības ministram Dainim Ģēģeram.

D.Ģēģers, lauksaimniecības ministrs: Godātie deputāti! Lai arī parasti mūs, ražotājus, apvaino kā viena virziena jeb vienu interešu pārstāvjus, es gribētu gan teikt uzreiz sākumā, ka ekoloģija, vides aizsardzība un cilvēka drošības garantēšana šodien ikvienam ražotājam ir ienākusi ikdienā. Bez tā mēs dzīvot nevaram.

Tā, piemēram, pirms dažiem gadiem mēs lietojām amonjaku un amonjakūdeni, gāzveida amonjaku vairāk nekā 20 tūkstošus tonnu, bet pašreiz tikai 300-400 tonnas Latgales rajonos: Rēzeknē, Krāslavā, Ludzā. Diemžēl Dievs ir mums nodarījis pāri, jo mūsu republikas teritorijā ir ārkārtīgs fosfora trūkums un nesabalansēts tā sastāvs augsnē. Protams, kā mēs zinām, Amerikas kontinentā tas ir otrādi.

Šodien Ventspils ostas rūpnīca ir vienīgā, kas republikā ražo šķidro amonija polifosfātu- ŠAP, kuru iegūst, neitralizējot polifosforskābi ar amonjaku. ŠAP ir kompleksais minerālmēslojums, kas satur divus galvenos barības elementus- slāpekli un fosforu. Kā jau teica Kalniņa kungs, no Ventspilī saražotā ŠAP daudzuma republikas lauksaimniecība gadā saņem apmēram 50 procentus, tas sastāda 60 procentus no republikas kopējā fosfora minerālmēslu daudzuma. Es šeit gribētu papildināt, ka par šiem minerālmēsliem apmaiņai mēs iegūstam no Baltkrievijas kāliju. Tātad, risinot Ventspils jautājumu, mēs praktiski paliekam ne tikai bez fosfora, mēs paliekam arī bez kālija minerālmēsliem.

Salīdzinājumam- Igaunijā ir divas minerālmēslu rūpnīcas, kas gandrīz pilnīgi nodrošina savas republikas pieprasījumu pēc slāpekļa un fosfora minerālmēsliem. Lietuvā ir divas minerālmēslu rūpnīcas. Mūsu republika sarunās ar Igauniju un Lietuvu par šiem jautājumiem diemžēl pozitīvu rezultātu nesasniedza. Šeit uz kaimiņrepubliku palīdzību cerēt mēs nevaram. Pēdējā desmitgadē republikā sakarā ar plašo amonija polifosfāta lietošanu tam ir pielāgota arī transporta un iestrādes tehnika, izveidots sliežu, saimniecību noliktavu tīkls, kas ir arī minēts valdības jeb Ministru padomes vēstulē. Te ir vairāk nekā 20 miljoni rubļu kapitālieguldījumu.

Šeit gribētu piebilst arī to, ka ŠAP ir ekoloģiski tīra viela, šie minerālmēsli nav gaistoši un putekļaini, tos var mehanizēti pārkraut, vienmērīgi iestrādāt augsnē, minimāli ir zudumi transportējot, uzglabājot, iestrādājot. Praktiski tas atbilst mūsdienu pasaules mēroga tehnoloģiskajam līmenim. Arī katrā ziņā samazina gaisa un augsnes piesārņošanu. Fosfora mēslojuma lietošana ir kvalitatīvas ražas ieguves nozīmīgs faktors. Tas veido ražā nozīmīgus organiskos savienojumus, ja mēs runājam par ekoloģiski tīru pārtikas produktu ražošanu.

Republikā 51,3 procenti lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir ar zemu un ļoti zemu kustīgā fosfora saturu augsnē. Šobrīd ir pat grūti izdarīt novērtējumu attiecībā uz iespējamām republikas augšņu īpašību izmaiņām, ja netiks iestrādāti nepieciešamie fosfora minerālmēslu daudzumi.

Cienījamie deputāti, es gribētu lūgt saprast to kopējo atbildību, kas šodien gulstas gan uz parlamentu, gan arī uz valdību sakarā ar šā jautājuma objektīvu izlemšanu. 1990.gadā plānots piegādāt republikai ŠAP par 36 miljoniem rubļu, bet pārējos fosfora minerālmēslus- par 17,1 miljonu rubļu. Tātad, ja mēslojumu mēs nevarēsim nodrošināt, protams, pārrēķinot produkcijā, zaudējumi būs lieli. Reāli mēs esam no 1986. līdz 1989.gadam graudu ražošanas apjomu palielinājuši par 500 tūkstošiem tonnu. Parēķināsim līdz 160 dolāriem par tonnu! Pieskaitīsim zaudējumus sakarā ar kapitālieguldījumiem, pārejot uz citiem minerālmēsliem. Pašreizējos apstākļos praktiski nebūs, ar ko aizvietot vairāk nekā pusi no republikā saņemamā fosfora minerālmēslu daudzuma. Ja lauksaimniecība nesaņems šos mēslus, kas var notikt, pārtraucot ražošanu Ventspilī, tad, bez šaubām, pazemināsies augkopības produkcijas ražošanas apjomi, pasliktināsies to kvalitāte un arī, es gribētu teikt, mēs ekonomiski patstāvīgi jeb suverēni šeit ļoti ilgi nevarēsim kļūt, jo mēs jau šodien šo graudu un lopbarības problēmu risinām ļoti saspringti.

Es gribētu lūgt atbalstīt Ministru padomes iesniegtos priekšlikumus vismaz uz laiku, lai pabeigtu iesāktos drošības un ekoloģijas pasākumus. Šeit ir palikuši praktiski divi galvenie darbi- tā ir ārzemju speciālistu ekspertīze un dubultcilindru iekārtošana cisternās. Man vēl bija saruna ar vissavienības agroķīmijas ministriju, kura izstrādā projektu šo cisternu drošības sakārtošanai. Februārī mums sola, ka šo projektu varēsim saņemt. Jautājums ir par to, vai pirms ārzemju speciālistu ekspertīzes vajadzētu to darīt. Mēs uzskatām, ka mums šobrīd ir svarīgi nezaudēt laiku, veicot paralēli šos pasākumus. Pēc tam mēs varētu pavasarī sākt konkrēti sagatavot arī šos nepieciešamos materiālus un iekārtošanu.

Es negribētu atkārtoties par visiem tiem pasākumiem, ko te minēja Kalniņa kungs.

Priekšsēdētājs: Sākam debates. Pieteikušies ir deputāti Emsis, Kristovskis, Ulme, Batarevskis, Krastiņš, Aleksejevs, Briņķe, Felss.

Vārds deputātam Emsim. Gatavoties Kristovskim.

I.Emsis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jautājums par amonjaka transporta atsākšanu Ventspilī ir izcili nozīmīgs. Es šeit gribētu izdarīt pirmo robežšķirtni un nodalīt problēmas pēc būtības.

Pirmā problēma būtībā ir tā, ka mēs šodien apskatām avārijas bīstama procesa pārtraukšanu vai atsākšanu. Tā nav ekoloģiska problēma. Pašreizējie vides aizsardzības normatīvu dati nedod mums iespēju runāt, ka vides kvalitāte būtu tāda, ka Ventspilī būtu veicams kaut kas ekstraordinārs. Runa ir par avārijas bīstamību. Izskatot avārijas bīstamību Ventspilī, bija trīs ekspertu komisijas. Tās ir nākušas pie identiskiem secinājumiem, kurus es jums ļoti īsi raksturošu: visbīstamākais ir amonjaks un ar to saistītais transports, tālāk- nafta un naftas produktu darbība, tālāk- pārējās ķimikālijas un pārējās ražotnes. Es vēlreiz atkārtoju, tas ir no avārijas bīstamības viedokļa.

Šajā sakarībā mēs esam izvirzījuši uzdevumu, ka ir nepieciešams precīzs riska faktora vērtējums, jo ir absolūti skaidrs šodien viens, pie kā nonākušas visas ekspertu komisijas, cik vien Ventspilī strādājušas, proti, ka tā kompozīcija, kāda pastāv šobrīd Ventspilī, telpā un laikā ir nepieņemama. Tātad šeit ir jāmaina pastāvošā kompozīcija. Lai izvērtētu, kas no produktu transportiem varētu pastāvēt- šie naftas produkti, amonjaks, etilakrils vai citas ķimikālijas -, ir nepieciešams precīzs riska vērtējums. Šajā sakarībā mēs esam griezušies pie Holandes vides kontroles aģentūras tā iemesla dēļ, ka Holandē Amsterdama ir lielākā osta, kura arīdzan nodarbojas ar šādu pašu vielu transportu, un tur ir labi speciālisti šajā jomā.

Vēlreiz atkārtoju, pašreizējā kompozīcija ir nepieņemama. Kāpēc nepieņemama? Tāpēc, ka ir pārkāptas elementāras drošības normas. Citiem vārdiem sakot, likums ir pārkāpts. Proti, vajag vismaz 300 metru atstatumu starp amonjaka un naftas uzglabāšanas rezervuāriem un transporta vadiem, bet reāli ir 120. Tas nozīmē, ka šodien nevar uzskatīt transportēšanas turpināšanu par normālu parādību, jo tas, kurš uzņemsies atbildību un teiks, ka transportēt var, pārkāpj speciālistu slēdzienus, pārkāpj visus riska aprēķinus, pārkāpj to drošības sistēmu, kāda mums ir likumīgi noteikta. Tie ir Savienības normatīvi, līdzīgi tiem ir arī citās valstīs. Līdz ar to ir pakļauti riskam Ventspils iedzīvotāji. Kādam riskam? Visļaunākajā gadījumā ietu bojā faktiski 20 tūkstoši Ventspils iedzīvotāju no 54 tūkstošiem. Tas ir pietiekami augsts procents, tā ir pārāk augsta riska pakāpe no pašreizējiem mums zināmajiem datiem.

Man šeit ir Holandes firmas veiktais riska faktoru pirmējais izvērtējums. Mēs to bijām paredzējuši komisijā izskatīt. Diemžēl šis jautājums agrāk parādījās plenārsēdē nekā komisijā. Neskatoties uz to, es gribu uzaicināt visus tos, kurus šī problēma interesē, noskatīties pulksten 14.00 videofilmu par amonjaka eksplozijas iespējamību. Tur parādīts, kā tas notiek, kas no tā rodas un kā šo eksploziju var novērst. Demonstrējums notiks mūsu komisijas telpās.

Kāpēc manā skatījumā šī pārtraukšana šajā gadījumā ir nepieciešama? Pirmkārt, tāpēc ka mēs neesam varējuši izpildīt tos solījumus, uz kuriem republikas valdība un Ventspils bija gatavojusies. Proti, izbūvēt jaunu dzelzceļa atzaru no stacijas, iekārtojot staciju "Austrumi", lai visi dzelzceļa vagoni nedrūzmētos vienuviet Ventspils dzīvojamo rajonu tuvumā, lai tos varētu glabāt ārpus pilsētas. Tas nav izdarīts. Līdz ar to šie vagoni vēl arvien drūzmējas. Tas nozīmē, ka avārijas bīstamībai ir pakļautas nevis šīs divas cisternas ar 27 tūkstošiem tonnu tilpuma, bet visa šī dzelzceļa josla, kurā gaida milzīgi gari cisternu sastāvi, kad varēs pārkraut no cisternām tālāk kuģos.

Avārijas bīstamībai ir pakļauta visa republikas teritorija, pa kuru šīs cisternas tiek ievestas republikā, un mums nav izdevies panākt, kā mēs bijām paredzējuši un plānojuši, kontroles stacijas izveidošanu uz republikas robežas, kura pārbaudītu to, cik labi un hermētiski ir noslēgtas cisternas, kuras tiek ievestas republikā. Šis darbs gan ir uzsākts, bet tam vēl nav realitātes seguma.

Otrkārt, visas ekspertu komisijas nāk pie slēdziena, ka pašreizējie rezervuāri, kuros tiek uzglabāts amonjaks, nav ar pietiekamu drošību, proti, pirmkārt, neviens nezina, cik nolietojušās ir šīs metāla tvertnes, un negarantē līdz ar to šo metāla sieniņu izturību.

Treškārt, pasaulē šobrīd par drošu tiek uzskatīts tikai rezervuārs ar dubultu sieniņu un speciāli izveidotu kupolu virsū. Šim kupolam ir nevis plāna dzelzsbetona siena, kā tas ir Ventspilī, kurā vajadzētu sakrāties avārijas gadījumā izplūstošajam amonjakam, bet gan zemes valnis, jo, kā jums zināms, amonjaks, kad izplūst, visu sasaldē, bet sasaldētais betons, protams, saplaisās un pa plaisām viss amonjaks izplūdīs apkārtējā vidē. Tātad nepieciešams zemes valnis, ko amonjaka izplūšanas gadījumā amonjaks sasaldē un kas kļūst par otru rezervuāru, kurā tam uzkavēties līdz avārijas novēršanai. Šis darbiņš bija paredzēts, bet projekts nav iesniegts. Pārrunājot šo jautājumu Ventspils pieostas rūpnīcā, es dabūju dzirdēt, ka amonjaka uzkrāšanas cisternas ir izvietotas ģeogrāfiski tā, ka rekonstruēt šīs cisternas var tikai tad, ja amonjaka transportu pārtrauc. Tas, ka nav šā projekta, šobrīd ir likumsakarīgi, jo acīmredzot gluži vienkārši inženiertehniski to nevar realizēt, kamēr amonjaka transports nav pārtraukts. Ceturtkārt, kā jau es teicu, šie 300 metri mums nekur nepaliks. Šis Damokla zobens pār mums karāsies vienmēr. Šis atstatums ir jāievēro. Tas nozīmē, ka amonjaka uzglabāšanas tvertnes tur, kur tās ir pašreiz, palikt nevar.

Tālāk mums bija noruna par to, ka Ventspilī tiks izvietota ātrās reaģēšanas brigāde. Termiņš bija nākamā gada 1.janvāris. Cik man zināms, šādas ātrās reaģēšanas brigādes, kas būtu apmācīta un speciāli apgādāta ar īpašiem ķīmiķu un ugunsdzēsēju tērpiem, nav. Mums bija noruna, ka tiks izvākta armijas šāviņu noliktava, kas atrodas tiešā amonjaka transporta mezgla tuvumā. Šī noliktava nav pārvietota, tā vēl arvien tur stāv. Tas, ka šāviņi ir kopā ar šīm bīstamajām vielām, neko labu vēstīt nevar. Mums bija noruna par drošības un vides kvalitātes monitoringa automātiskās sistēmas izveidošanu Ventspilī, kā arī par valūtas atskaitījumiem šīm vajadzībām. Šo valūtas atskaitījumu pagaidām Vides aizsardzības komitejas kontā, kuru mēs speciāli izveidojām, lai varētu sākt nodarboties ar šo monitoringu, nav. Šie neizdarības fakti rāda tikai vienu: pozitīvu efektu mēs esam panākuši ar nitroakrilskābes transportu tikai tāpēc, ka esam bijuši cieti savās vides un drošības aizsardzības prasībās. Ja mēs esam mīksti, tad mūsu prasības tā arī nekad netiks izpildītas. Es uzskatu, ka šajā gadījumā nav iemesla atcelt iepriekšējā parlamenta lēmumu. Manā skatījumā to vajag paturēt spēkā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kristovskim.

Ģ.Kristovskis: Cienījamie deputāti! Cienījamais sēdes vadītāj! Mūsu priekšā šobrīd ir Augstākās padomes lēmuma projekts, kas groza iepriekšējās Augstākās padomes 1989.gada 29.jūlija lēmuma 37.punktu un 1989.gada 8.decembrī pieņemtos grozījumus minētajā lēmumā, kas nosaka, ka ar 1991.gada 1.janvāri tiek pārtrauktas amonjaka eksporta operācijas caur Ventspils ostas rūpnīcu. Iepriekš minētie lēmumi bija Ventspils sabiedrības "zaļo", Tautas frontes, kā arī izpildkomitejas sadarbības sasniegums pēc neatlaidīgas cīņas vairāku gadu garumā, kurā kopš 1987.gada rudens man ir bijis tas gods ņemt dalību. Nav šaubu, ka bez drošības, ekoloģijas un finansiālas dabas jautājumu risināšanas liela nozīme bija problēmas politiskajam raksturam kā Latvijas atmodas procesa organiskai sastāvdaļai. Tas bija nopietns process, kas joprojām turpinās.

Ja mēs paskatāmies, cik daudzas komisijas jau ir pētījušas šo jautājumu! Latvijas Republikas Zinātņu akadēmijas komisija Kukaines vadībā, dažādi PSRS projektēšanas institūti, ASV pārstāvji, kā arī speciālistu komisija no Zviedrijas, Beļģijas, Austrijas, Holandes un, kā mēs šeit uzzinājām, arī no Anglijas. Visu šo pasākumu gaitā diskusijas un kaislības bijušas asas un sasniegušas visaugstākos līmeņus. Rezultātā šobrīd jūsu priekšā šis dokuments. Un tomēr aiz tā pantiem paliks daudz neizteikta, jo atsevišķi deputāti izsakās, ka šeit ir jārunā ne vairāk par piecām minūtēm.

Es neņemšos spriest par to, vai šķidrā amonija fosfāta ražošana, kā arī ražošanas pārtraukšana nodarīs Latvijas lauksaimniecībai tādus zaudējumus, ka šī lauksaimniecība tiks sagrauta. Droši vien Ministru padomes paskaidrojuma rakstā minētā situācija, atrisinot šo jautājumu lauksaimniekiem negatīvi, var kļūt kritiska. Kur ņemt amonija fosfātu?

Tomēr varbūt tas liks lauksaimniekiem pārskatīt iespēju pāriet uz ekoloģiski tīru produktu ieguvi. Protams, šobrīd Latvijas ekonomiskajā un politiskajā situācijā šāda masveidīga ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražošana ir utopiska cerība, bet tomēr. Pēc savas izglītības esmu būvinženieris, un mana domāšana vērsta nevis uz rūpnieciskas ražošanas noliegšanu, bet gan uz tehnisku risinājumu meklēšanu, kuri nebūtu konfliktā ar "zaļajām" idejām. Vērojot un piedaloties pasaules klases ekspertu komisiju darbā, esmu piedzīvojis, ka tieši inženieru problēmu dēļ rodas konflikti ar vēlētājiem. Tātad vajag aizvākt šo ostas rūpnīcu, kas ir kā audzējs Ventspilī. Tomēr šobrīd manī vairs nav pārliecības, ka šajā lauksaimnieciski nozīmīgajā objektā nevar notikt nelaime ar neaprēķināmām sekām.

Šajā sakarā varētu jums pastāstīt atgadījumu, kurš bija pirms divām nedēļām. Naftas pārsūknēšanas bāzē, pārsūknējot benzīnu un dīzeļdegvielu no cisternām uz lieliem rezervuāriem, notika avārija, izlija apmēram 180 tonnu degvielas vienkārši zemē. Pulksten 24.00 naktī es kā deputāts personiski ierados avārijas vietā, kuru neviens neapsargāja, tur varēja naktī izstaigāties, iziet cauri, neviens nepienāca klāt un nepajautāja, ko es šeit daru. No tā jūs varat spriest, kāda ir situācija šajos objektos un kāda tā var būt avārijas situācijā.

Kāds te sakars ar ostas rūpnīcu? Uzskatu, ka šīs rūpnīcas vadības un strādnieku tomēr zemais atbildības līmenis kuru katru brīdi var būt par cēloni līdzīgām avārijām šajā ostas rūpnīcā. Pirms dažiem gadiem pēc kārtējās avārijas šajā rūpnīcā, kad no sliedēm nogāzās cisterna ar akrilskābes nitrilu, šīs rūpnīcas priekšnieka vietnieks tiekoties ar iedzīvotājiem, teica: "Nu un tad, kas ir noticis, ja nogājusi no sliedēm kaut kāda cisterna ar nitrilskābi!" Viņš uzskatīja, ka tā ir ikdienišķa parādība. Šāda attieksme ir cilvēkiem, kuri vada rūpnīcu. Lai gan pēdējā laikā pēc visām komisijām un darbībām, protams, attieksme ir mainījusies.

Šobrīd savu vēlētāju vārdā es iestājos par to, ka Augstākās padomes lēmums, kas mums likts priekšā, nav pieņemams un jāatstāj spēkā 1989.gada jūlijā sesijā pieņemtais Augstākās padomes lēmums. Es varu teikt, ka tā domā arī lielais vairums no Ventspils deputātiem, neskatoties uz to, ka šā lēmuma 1.punktu par akrilnitrilskābes transportēšanas pārtraukšanu mēs atrisinājām pozitīvi ar dažu balsu vairākumu. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas intereses, protams, šis jautājums ir ne mazāk svarīgs, varbūt pat daudz svarīgāks.

Kāpēc es šeit gribu tam pieskarties? Kā jau cienījamais Kalniņa kungs teica, galvenās tehniskās uzraudzības pārvalde ir izskatījusi šo jautājumu un secinājusi, ka situācija ir droša. Bet tomēr, ja tā ir droša, kāpēc vajadzīgs speciālists no Holandes vai Anglijas? Cienījamais akadēmiķis Kalniņš teic, ka tiek veikts nopietns darbs ar Ventspils sabiedrību un deputātiem. Nav šaubu, ka šāds darbs tiek veikts un sadarbība ir bijusi liela, bet tajā pašā laikā man nav skaidrs, kā Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs nezina, ka šo jautājumu izskata šeit.

Toreiz, kad mēs pieņēmām lēmumu par akrilnitrilskābi, es gribēju iepazīties ar Ministru padomes lēmumu, kuru tā bija sagatavojusi šajā jautājumā. Man nācās staigāt pa Ministru padomes gaiteņiem, lai gan es kā deputāts no Ventspils ar šo jautājumu ilgstoši nodarbojos, vienkārši diedelēt šo lēmumu, bet daži Ministru padomes darbinieki, kuriem šis lēmums bija uz galda, atsacījās to iedot. Arī tāda mēdz būt attieksme no Ministru padomes pret mums, Augstākās padomes deputātiem. Šobrīd Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs diemžēl ir tikai ceļā uz šejieni, patiesībā ne jau uz šejieni, bet uz deputāta Emša pieminēto Vides aizsardzības komisijas filmu par amonjaka bīstamību un iespējamām sekām avārijas gadījumos, tā ka viņš nav nemaz informēts par šo jautājumu, kas šodien te tiek izskatīts. Viņš to varbūt zina vienīgi tikai tāpēc, ka es vakar piezvanīju uz Tautas fronti un paziņoju, ka šodien šāds jautājums tiks skatīts.

Protams, Ministru padomes darbinieku aizņemtība ir bijusi liela, jo ļoti daudz dažādi jautājumi ir jārisina, bet, ja mēs ņemam vērā, cik šis jautājums ir nozīmīgs Latvijas ekonomikai, Latvijas lauksaimniecībai, es domāju, ka nevajadzētu būt šādai attieksmei pret tiem cilvēkiem, kuri saistīti ar šā jautājuma izlemšanu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Felsam.

A.Felss: Godātie kolēģi! Es domāju, ka šobrīd visus šeit zālē esošos tik tiešām satrauc jautājums par Ventspili, jo ne jau tikai Ventspilij šis jautājums ir vairāk vai mazāk svarīgs, tas vienādi svarīgs ir visai Latvijas Republikai. Galvenais nozīmīguma akcents ir acīmredzot saistīts ar praktisko pusi, respektīvi, tām minerālmēslu tonnām, kuras republikas lauksaimniecība turpmāk saņems vai arī to piegāde tiks pārtraukta. Diemžēl arī es nevaru viennozīmīgi atbildēt par visiem tiem procesiem un tām kļūmēm, kas saistītas ar konkrēto situāciju Ventspilī un tās ostā, kā arī šīs rūpnīcas teritorijā. Tāpat arī nevaru prognozēt visu to, kas var rasties pēc šīs rūpnīcas slēgšanas Latvijas Republikas laukos. Mans priekšlikums ir tāds, ka jebkurā situācijā, pirmkārt, ir jāsāk rīkoties, un arī šajā gadījumā jāsāk ar to, ka jāieved kārtība rūpnīcas teritorijā, vismaz elementāra kārtība un drošība šinī objektā, lai nevarētu notikt tādi gadījumi, kādus iepriekšējais runātājs minēja. Vajag pakāpeniski un kompleksi risināt un censties atrast visiem konkrētajā situācijā pieņemamu variantu šīs problēmas loģiskai noregulēšanai lielākā vai mazākā mērā.

Es saprotu, ka Ventspilij atrasties uz pulvermucas ilgstoši nav pieņemami. Bet, cienījamie kolēģi, vai mēs nenonāksim tādā pašā situācijā kā savulaik ar celulozes rūpnīcu Slokā? Mēs pieņemsim vienu lēmumu, pēc tam būsim spiesti no šā lēmuma atkāpties. Šobrīd Latvijas laukiem nav alternatīvas jautājumā par minerālmēsliem. Lai arī cik tas savādi liktos, par šo problēmu jārunā no šīs tribīnes. Mums ir jāizšķiras, vai mēs tos tūkstošus tonnu graudu un citus produkcijas veidus vēlamies vai arī nevēlamies ražot. Ja mēs to nevēlamies darīt, tad mums ir jābalso par lēmuma atstāšanu spēkā ar pozitīvu iznākumu Ventspilij, bet ar neaprēķināmu iznākumu Latvijas Republikas laukiem.

Šobrīd es nezinu, kas ir spējīgs atrisināt minerālmēslu jautājumu republikas mērogā, ņemot vērā, ka neesam spējīgi atrisināt jautājumu par budžeta asignējumiem republikas laukiem. Neesam spējīgi atrisināt jautājumu par materiāli tehnisko apgādi laukiem. Neesam spējīgi atrisināt jautājumu par tehnikas apgādi laukiem. Neesam spējīgi atrisināt vēl 100 un vienu jautājumu, par kuriem šobrīd republikas lauki vēl nezina. Mēs arī sēžam uz tā paša zara, ko paši gribam nozāģēt. Es domāju, ka runāju pietiekami pārliecinoši. Man nav tik emocionālu argumentu kā tiem, kas runā par šīs rūpnīcas slēgšanu, bet, pirms jūs nospiedīsiet balsošanas pogu, es aicinu jūs padomāt arī par šo otru lietas aspektu. Atcerēsimies arī to, ko te kāds runāja par ekoloģiski tīru produkciju. Šobrīd Latvijas Republikā tā ir utopija. Mēs nevaram saražot to daudzumu, kas mums ir nepieciešams, un velti šobrīd runāt par tehnoloģijām, kas radīs tik tiešām tīrus produktus, kurus neapšaubāmi mums vajag. Mums vajag, es pilnīgi arī piekrītu. Bet mēs neesam spējīgi to saražot. Arī šī nesabalansētība barības vielu devās augsnē, kaut vai tīri ekonomiskā aspektā skatoties, taču arī rada šo ekoloģiski netīro produkciju, jo fosfora bilanci nav no kā segt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Batarevskim.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Mans uzdevums ir zināmā mērā atvieglots, jo jūsu priekšā uzstājās mūsu Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir visdziļāk iepazinies ar šo problēmu un kurš deva arī profesionālu atbildi šā jautājuma risinājuma sakarā.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz sekojošiem apstākļiem: pirmkārt, mums ir Augstākās padomes lēmums, kurš ir balstīts uz attiecīgiem slēdzieniem un secinājumiem. Pašreiz nevienā Ministru padomes aprakstā es neredzu pamatojumu tam, kāpēc šo lēmumu vajadzētu atcelt. Ir vienošanās starp valdību un Vides aizsardzības komiteju par to pasākumu plānu, kādi ir veicami līdz šim termiņam, lai varētu turpināt amonjaka eksportu caur Ventspili. Šis plāns nav izpildīts. Tātad pastāv tie paši bīstamie apstākļi, kas var izraisīt neparedzamas sekas un cilvēku dzīvības aizsaukt viņā saulē. Nav valdības slēdzienā neviena pamatojuma šim attaisnojumam.

Es uzskatu, ka šeit ir viltoti fakti un viss šis valdības ziņojums ir vienpusīgi sastādīts. Konkrēti ir runa par Galvenās ekoloģiskās uzraudzības pārvaldes slēdzieniem sakarā ar amonjaka turpmākās pārkraušanas iespējām. Šajā slēdzienā ir teikts, kādam jābūt attālumam starp cisternām, bet dabā 300 metru vietā ir 120 metri. Kļūdains ir valdības apgalvojums, ka amonjaka transporta pārkraušana var izraisīt tā eksporta tālāku neiespējamību. Kāpēc? Ja jau varēja izveidot jaunu rūpnīcu un uzcelt eksportu, kāpēc tad nevarēs to izveidot arī pēc tam, kad būs veikti visi pasākumi, lai to atjaunotu?

Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs noraidīt šo lēmuma projektu kā nesagatavotu un nepamatotu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans jautājums Kalniņa kungam ir par šā lēmuma pieņemšanas juridisko pusi. Tam mazlietiņ jau pieskārās kolēģis Batarevskis. Es tikai nedaudz gribu atkārtoties.

Lēmums par daļējas saimnieciskās darbības ierobežošanu Ventspilī tika pieņemts iepriekšējā Augstākās padomes sesijā. Dabas aizsardzības komisijas šo jautājumu sagatavoja. Tagad šis jautājums ir nodots jūsu apspriešanai, apejot Vides aizsardzības komisiju.

Es domāju, ka tas ir juridiski nepareizi un arī nekorekti. Ja jau šeit ir pieaicināti dažādi speciālisti, tad Vides aizsardzības komisijas deputātus šā jautājuma izskatīšanā tomēr vajadzēja pieaicināt. Pretējā gadījumā tik tiešām izskatās, ka "zaļo" partijas biedri, kas tagad ir deputāti, pirmsvēlēšanu kampaņā ir diezgan izklaigājušies un tagad, kā raksta atsevišķi masu informācijas līdzekļi, apklusuši kā dzeguzes pēc Jāņiem.

Nākamais jautājums. Es gribētu pieskarties arī šā lēmuma pavadraksta jeb vēstules terminoloģijas neprecizitātēm, proti, vērst jūsu uzmanību uz septīto un astoto rindkopu. Es esmu juriste, es neesmu ekologs. Es neesmu arī agronoms, un man ir grūti spriest, piemēram, vai tiešām šis minētais minerālmēslojums ir ekoloģiski tīrs.

Nākamais. Vai tik tiešām tiks nodrošināta vienmērīga iestrāde augsnē? Man šķiet, ka tas būs atkarīgs no traktorista, kas šos minerālmēslus iestrādās augsnē. Valdība nevar apgalvot, ka tik tiešām tas tiks nodrošināts mūsu republikas mērogā. Kā mēs zinām, tieši kultūra lauksaimnieciskajā ražošanā mums pašlaik ir ļoti zema. Ne bez pamata kolēģi no frakcijas "Līdztiesība" uzdeva jautājumu par ekoloģiskā kaitējuma ekonomisko zaudējumu attiecībām avārijas situācijā. Es gribētu teikt, ka šis ekoloģiskais kaitējums aptver arī ģenētisko kaitējumu, antropoloģisko kaitējumu un arī fizioloģisko kaitējumu. Tīri juridiski, īpaši letālos gadījumos, pie šādas katastrofas mums grūti kaitējumu noteikt un novērtēt. Cienījamie kolēģi, cik maksā cilvēka dzīvība, cik maksā kropli bērni un tā tālāk?

Pēdējais, pie kā es gribu pakavēties. Šajos juku laikos, šajos sprādzienu laikos, kas ik pa brīdim notiek mūsu republikā, ja kāds tiešām aiz nezināšanas par šo bīstamo situāciju Ventspilī noliek savas sprāgstvielas amonjaka vai citu ķīmisko vielu tuvumā, sekas ir neparedzamas.

Mans secinājums ir, ka jautājums varbūt tiešām nav īsti sagatavots, to nevajadzēja sasteigt tagad pirms jaunā gada. Laika bija diezgan, un situācija nemainīsies, ja mēs šī jautājuma izskatīšanu atliksim vēl uz kādu mēnesi.

Priekšsēdētājs: Vēl līdz starpbrīdim ir laiks, deputāts Ulme varētu uzstāties, lai nekavētu laiku pēc starpbrīža. Deputāts Bresis ierosina pārtraukt debates vispār. To mēs acīmredzot lemsim pēc starpbrīža. Deputāta Ulmes vispār nav. Labi, lai ir viens neatkarīgais deputāts. Bet jums jāiekļaujas piecu minūšu laikā. Cienījamais deputāt Aleksejev! Starpbrīdis pēc septiņām minūtēm.

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputāti! Es uzstājos atbilstoši mūsu reglamentam, jo es pārstāvu neatkarīgo frakciju, un uzstāties man ir tiesības, un tikai priekšsēdētājs ir vainīgs, ka mana uzstāšanās ievilkās. Situācija, lūk, ir tāda. Neviens nav jāpārliecina, ka šodien apspriežamajam jautājumam ir ļoti svarīga ekonomiska nozīme republikas dzīvē. Tajā ziņā mēs esam vienoti. Mēs ar jums esam vienisprātis, ka šī rūpnīca Ventspils iedzīvotājiem ir bīstama, katrā ziņā par to liecina visi dokumenti, kas mums izsniegti. Kaut gan deputāts, kas uzstājās pirmais, apgalvoja, ka šis jautājums tika izvirzīts arī tāpēc, lai sekmētu latviešu nacionālo atmodu. Tad, lūk, atkarībā no tā, kādu lēmumu mēs šodien pieņemsim, mūsu vēlētāji var noteikt, vai šis jautājums ir ticis izvirzīts tādēļ, lai viņus atmodinātu, un tagad vairs nav vajadzīgs, vai arī rādīs, ka mēs rūpējamies par viņu veselību.

Ko es gribu, cienījamie deputāti, jums piedāvāt? To, ka valdība šodien ir nākusi ar nesagatavotiem priekšlikumiem, bet Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks vispār nav lietas kursā par šo jautājumu. Tas ir ļoti skumji. Es gribētu, lai līdz lēmuma pieņemšanai par iepriekšējā lēmuma atcelšanu izveidotu deputātu komisiju, kas noskaidrotu, kas ir teicis, ka rūpnīca ir drauds republikas iedzīvotājiem, kas ir radījis baiļu atmosfēru un kas šodien uzstājas par to, ka nekādu briesmu nav un rūpnīca var turpināt darbu. Mums beigu beigās jāaicina ļaudis būt atbildīgiem par viņu vērtējumiem un priekšlikumiem. Piemēru mums pietiekami. Slokas celulozes papīra kombināts bija kaitīgs, pēc tam gandrīz vai derīgs, šodien ar Ventspili notiek tas pats. Tāpēc mans priekšlikums ir izveidot deputātu grupu, kas pārbaudītu visu šo dokumentu pareizību un atklātu vainīgos. Kam taisnība? Vai tiem, kas mūs baidīja, vai tiem, kas šodien mūsu nomierina?/

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Es tūlīt pateikšu, kāds stāvoklis ir ar debatēm. Debatēs vēl ir pierakstījušies deputāti Ulme, Krastiņš, Zatuliviters, Zaščerinskis, Kide un Ābiķis. Nav runājis neviens deputāts no pretējās frakcijas. Tā ka deputātam Zatuliviteram ir jādod vārds tā vai tā pēc starpbrīža. Pēc tam mēs varam lemt, vai turpināsim debates vai pārtrauksim.

Starpbrīdī es lūgtu tomēr tos deputātus, kuri vēlas, paskatīties šo filmu par iespējamām amonjaka avārijām. Es šādas filmas esmu redzējis un teikšu, ka pēc tam roka neceļas balsot par līdzīgas rūpnīcas darbības turpināšanu, it īpaši ņemot vērā, ka drošības stāvoklis Ventspilī ir ļoti zemā līmenī. Uzskatiet, ka tās ir manas domas debatēs, bet nevis priekšsēdētāja teiktais.

Ejam starpbrīdī, pulksten 15.00 tiekamies. Tad uzstāsies Valsts drošības komitejas priekšsēdis, ministrs Vaznis un Baltijas kara apgabala pārstāvis.

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem