1990.gada 19.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Tās bija objektīvas grūtības, kas aizkavēja mani ierasties laikā. Godājamie kolēģi! Ieņemsim vietas! Turpināsim apspriest mūsu darba kārtības jautājumu par peļņas nodokli trešajā lasījumā. Lūdzu Repšes kungu tribīnē. Vienu mirklīti, man jāatvainojas Repšes kungam. Sakarā ar lielo slodzi diemžēl esmu kļuvis aizmāršīgs.

Mēs vakar nobalsojām, ka pulksten 15.00 mēs noklausīsimies 15 minūšu ilgu Inkuļa kunga informāciju, neuzdodot jautājumus un neuzsākot debates par šo jautājumu. Inkuļa kungs ir ieradies, un 15 minūtes mums jāveltī šim jautājumam. Lūdzu, Inkuļa kungs. Pēc tam turpināsim peļņas nodokļa apspriešanu.

A.Inkulis, Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs: Izziņas materiālu, kuru mēs esam sagatavojuši, daži deputāti ir saņēmuši, bet pārējiem jāpalūdz sekretariātā, kur esmu tos iesniedzis. Es to nelasīšu jums. Gribu tikai īsumā skart tās problēmas, kuras šodien uztrauc Rīgas izpildvaru kā rajonos, tā pilsētā, un tie lūgumi, kurus izteikt Augstākajai padomei, tālāk risinot likumdošanas jautājumus.

Vispirms tas ir pilsētas budžets. Pagājušā gadā plānotais budžets Rīgas pilsētai bija 257 miljoni rubļu. Faktiskā izpilde šogad sastādīs 340 miljonus, un tas ir saistīts ar to, ka par 15 procentiem jau noticis dzīves sadārdzinājums šinī gadā. Nākamajā gadā, pēc tām prognozēm, kuras ir mūsu rīcībā, mums ir plānoti 285 miljoni. Es nevaru runāt par absolūtiem skaitļiem nākamajam gadam, jo vēl nav skaidra vesela rinda tarifu un cenu jautājumu. Piemēram, mēs prognozējam, ka līdz piecām reizēm sadārdzināsies ūdens apgāde, kanalizācija, siltuma apgāde un tā tālāk, jo nākamajā gadā dārgāks kļūs kurināmais, elektroenerģija un daudz kas cits. Tāpēc vispirms vajadzētu noteikt šīs cenas un tarifus un pēc tam - kompensācijas mehānismu, kā tika noteikta kompensācija par pārtikas cenu sadārdzinājumu, un tikai tad varētu runāt par budžetu un par to budžeta izdevumu daļu, kas ir vajadzīga katrai pilsētai vai reģionam. To visu nenosakot, mēs absolūti nevaram prognozēt pat izdevumus nākamajā gadā, jo nezinām, kas kompensēs šos sadārdzinājumus - iedzīvotājs vai pilsētas budžets, vai republikas budžets. Tikai viens Augstākās padomes un Latvijas Republikas valdības lēmums par Satiksmes ceļu ministrijas izveidošanu no pilsētas budžeta nākamajā gadā prasīs 67 miljonus rubļus. Kādēļ? Tādēļ, ka līdz šim un arī šinī gadā autobusu parks saņēma 10 miljonus rubļu dotāciju no šīs ministrijas. Ar nākamo gadu šī ministrija vairs nav saimnieciska organizācija, un tā peļņa, ko iegūst par kravas transporta pārvadājumiem, aiziet nodokļos. Un zaudējumi, kuri rodas pilsētas satiksmē, ir jāsedz šai organizācijai, vai arī tā tiek likvidēta. Likvidēt to nevar, tātad šo naudu segs pilsētas budžets. Un tā es varētu turpināt.

Vēl tikai viens skaitlis, kas saistīts ar budžetu. Lai nerunātu par to, ka Rīgas pilsēta prasa naudu, lūdzu ņemt vērā vienu: Rīgas pilsēta kopumā republikas budžetam, pēc ļoti aptuveniem datiem, nākamajā gadā plāno 2,8 miljardus rubļu. Atpakaļ mums tiek piedāvāti 10 procenti. Es domāju, ka tas ir ļoti maz. Ja skatām nodokļus, kurus jūs esat apstiprinājuši un kurus apstiprināsit turpmāk, tad man, piemēram, nav galīgi skaidrs, kādēļ no ienākuma nodokļa citā pilsētā ir prognozēti 80 procenti atskaitījuma, bet Rīgas pilsētai 35 procenti vai 30 procenti. Tas nav nopietni pamatots, tāpat kā nav pamatots neviens šis procents. Vienkārši šie procenti tiek piedzīti, lai kaut kas kaut kur sanāk. Man būtu liels lūgums šim jautājumam pieiet citādi un iepriekš izvērtēt izdevumu daļu, kāda draud mums visiem, un pēc tam domāt par to, kā tālāk sadalīt.

Nākamais, kam es gribētu lūgt pievērst jūsu uzmanību, ir jautājums par kapitālieguldījumu sadali. Šogad Rīgas pilsētai tika izdalīti centralizētie kapitālieguldījumi 125 miljonu apmērā. Nākamajam gadam mums ir izdalīti 33,6 miljoni rubļu, tas ir, 25, 26 procenti no tā, kas ir šogad. Kas notiek Rīgā? Protams, es saprotu, ja mums izdalītu 125 vai 150 miljonus, vai tik, cik mēs gribam, tā nauda tiktu novirzīta aktīvai dzīvokļu celtniecībai, un tas nebūtu pareizi. Šo koncepciju kategoriski noliedz izpildvara Rīgas pilsētā, un mēs šo naudu, protams, novirzītu tam, lai pabeigtu iesāktās būves un lai attīstītu sociālo infrastruktūru Rīgas pilsētā. Minēšu tikai dažus piemērus: no iedzīvotājiem kooperatīvo dzīvokļu celtniecībai ir savākti 6,5 miljoni rubļu. Nākamajā gadā no mums izdalītās naudas mēs nevaram novirzīt nevienu rubli kooperatīvo dzīvokļu celtniecībai. Tātad pilsēta būs spiesta atdot šiem pilsoņiem naudu atpakaļ, atvainoties, un līdz ar to kooperatīvā dzīvokļu celtniecība Rīgas pilsētā tiek pārtraukta. Tiek apturēta vesela rinda sociālo objektu celtniecība un netiek pabeigti daudzi sociālie objekti, kuri iesākti pagājušajā gadā un aizpagājušajā gadā un kurus vajadzēja pabeigt nākamajā gadā. Tie ir tādi objekti kā viesnīca "Daugava", tā ir Vecrīgas restaurācija, kurai arī nav paredzēta neviena kapeika no šīs naudas, kaut gan jāņem vērā, ka šogad tur ir apgūti 16 miljoni rubļu. Un to piecu gadu laikā, kamēr notiek šī restaurācija ar poļu restauratoru starpniecību, jau ir apgūti 65 miljoni. Tātad mēs šo darbu pametīsim, aizmirstot, ka Vecrīga tomēr ir mazlietiņ vairāk nekā tikai Rīgas centrs. Pilsētā, pēc mūsu prognozēm, pildot šo celtniecības programmu, bez darba paliek vairāk nekā divi tūkstoši celtnieku.

Tātad nākamā ir bezdarba problēma. Es nerunāju par to, ka bez darba paliek daudzu rūpniecības uzņēmumu darbinieki, kuriem nākamajā gadā būs zināmas finansiālas grūtības, materiālās apgādes grūtības un tā tālāk. Tāpēc es gribētu lūgt Augstāko padomi ļoti steidzīgi veidot republikā dienestu, kurš nodarbotos ar bezdarbniekiem. Mums ir zināma bijušās Austrumvācijas pieredze šinī jautājumā. Tur ir izveidots valsts dienests jau sen, bet tikai tagad viņi tā īsti saskaras ar bezdarba problēmām. Un viņi šos jautājumus risina. Izpildvara uz vietām nebūs spējīga atrisināt šo bezdarba problēmu, jo, saprotiet paši, izpildvaras pienākums ir radīt darba vietas. Rīgā šīs darba vietas netiks radītas, tas nebūs fiziski. Tās būs jārada kaut kur citur. Un tas nu būtu jārisina republikas mērogā kādai iestādei - departamentam vai ministrijai, šo iestādi vajadzētu ļoti steidzīgi izveidot, lai tā var sākt strādāt. Pretējā gadījumā mēs nonāksim pie tā, ka šīs daļēji abstraktās domas par braukšanu prom - kam nav darba, lai brauc no šejienes prom, - radīs milzīgu sociālo spriedzi, un mums vajadzētu būt gataviem šo spriedzi novadīt zināmā virzienā. Es tālāk par šo jautājumu negribu diskutēt, es tikai lūdzu, lai ar šo jautājumu nodarbotos speciālisti un lai viņi sāktu steidzīgi strādāt.

Varētu minēt vēl dažus svarīgus objektus, kuri Rīgas pilsētā paliek bez finansēšanas un kuri netiks pabeigti, tādējādi radot katastrofālu situāciju Rīgas saimniecībā. Varētu runāt par 700 miljoniem, kuri nepieciešami labiekārtošanas pārvaldei parkiem un dārziem, par viesnīcas "Viktorija" remontu, par ūdenstorni Matīsa ielā 80. No tiem veselības aizsardzības objektiem, kuriem ir plānots kapitālremonts, jāmin onkoloģiskais dispansers, 9.poliklīnika, 8.bērnu poliklīnika, psihiatriskais dispansers, 6.slimnīca un tā tālāk. Dzemdību korpusa remontam Miera ielā nākamajā gadā ir plānoti 710 tūkstoši. Ja šīs naudas nebūs, tad arī šie remonti diemžēl netiks veikti kultūras objektos un tautas izglītības objektos. Absolūti tiek apturēts māju kapitālais remonts. Un tā mums stāvēs iesāktas mājas: Proletāriešu rajonā - četras, Ļeņina rajonā - trīs, Kirova rajonā - divas, Maskavas rajonā - 11, Oktobra rajonā un tā tālāk. Man ir visas to objektu adreses, kuriem vajadzēja iedalīt 3 miljonus 703 tūkstošus rubļu, nerunājot par sociāliem jautājumiem, par veļas mazgātavu, kuru mums nodeva sadzīves pakalpojumu sistēma, nerunājot par remonta bāzes attīstību, lai varētu turpināt normāli veikt kapitālremontu. Un kur tad vēl atkritumu pārstrādes rūpnīca, ceļu pārvads Vairoga ielā, kurš ir iesākts būvēt un kur ir apgūti jau 5 miljoni 270 tūkstoši. Nākamajā gadā mēs šim objektam plānojam 2 miljonus 900 tūkstošus, bet šīs naudas nav un acīmredzot arī nebūs. Un pēdējais jautājums saistās ar Rīgas ūdensapgādi, ūdens rezervuāriem, kurus mēs plānojam, katram ir nepieciešams no 100 līdz 200 tūkstošiem un plus vēl līdzekļi, kas nepieciešami, lai rekonstruētu ūdens ieņēmējas stacijas Daugavas rezervuāru. Jūs jau zināt, kādā situācijā mēs bijām nonākuši ar ūdeni, un, ja mēs šai vajadzībai neradīsim līdzekļus, tad vispār draud katastrofa. Es jau nemaz nerunāju par to, ka mums nav naudas, lai veiktu plānoto kapitālremontu siltuma trasēm, ūdensvadam un kanalizācijai, tāpat arī ielu segumam. Mēs to arvien vairāk nolietojam un neko nedarām, lai šo segumu remontētu.

Un pēdējais jautājums, kam es gribētu mazliet pieskarties, ir jautājums par pašvaldībām. Es ļoti lūdzu jūs, izskatot likumu par Rīgas pilsētas pašvaldību, kā arī likumu par rajona un pilsētu pašvaldībām, tomēr ņemt vērā, ka šodien šīs pašvaldības ir demokrātiski ievēlētas. Tātad vēlētāji ir uzticējušies viņiem. Šodien veidojas tāda zināmā mērā neuzticība. Un tādēļ, pirms šo likumu jūs pieņemat galīgi, vajadzētu izdarīt kaut kādu pamatotu secinājumu, kas tad ir slikts šajās pašvaldībās, ko tās nedara, kādām tām vajadzētu būt. Un es ieteiktu pieaicināt zinātniekus, varbūt vajadzētu izveidot vairākas koncepcijas, jo patlaban šis darbs tiek veikts deputātu komisijās, tiek veikts pilsētas padomē, rajonu padomēs, bet tādas īstas, varētu teikt, zinātniskas pieejas šim jautājumam tomēr nav. Un var pienākt brīdis, ka šo esošo pašvaldību mēs nomainām, vietā neieliekot neko, un tas varētu radīt zināmu spriedzi pilsētā, varbūt arī citās pilsētās, un es nedomāju, ka tas būtu tas labākais. Ja mēs mainām šo pašvaldības likumu republikā, tad es ieteiktu to mainīt pilnībā, grozot gan rajona, gan pilsētu pašvaldības likumu, mainīt to kardināli, pamatoti un tad vienreiz šim jautājumam pielikt punktu. To pašvaldības likumprojektu, kurš ir par Rīgas pilsētu, es uzskatu par daļēju risinājumu. Es lūgtu saprast mūsu Rīgas pilsētu un iejūtīgi risināt un lemt šos jautājumus, un mums taču jāatceras, ka Rīga ir republikas galvaspilsēta. Šodien Rīgas pilsētas izpildvara ļoti lojāli izturas pret republikas valdību, bet diemžēl tas, ka Rīgā ir septiņas pašvaldības, mums ļoti traucē risināt valdības izvirzītos uzdevumus, un tādēļ bieži rodas situācija, ka mēs nevaram izdarīt to, ko ir nolēmuši vai nu Augstākā padome, Augstākās padomes Prezidijs vai Latvijas Republikas Ministru padome. Tādēļ tie jautājumi ir jārisina, un es ļoti lūdzu jūs aktīvi šīs problēmas risināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Esam noklausījušies Inkuļa kunga informāciju. Lūdzu to ņemt vērā, tālāk apspriežot attiecīgos projektus.

Bet tagad mums ir jāturpina darbs. Taču, pirms Repšes kungs no tribīnes turpina vadīt mūsu peļņas nodokļa pieņemšanu, deputāts Šļakota lūdz vārdu īsam paziņojumam par darba kārtību. Lūdzu.

K.Šļakota: Godājamie kolēģi, šodien būtu visas iespējas pēc peļņas nodokļa izskatīšanas trešajā lasījumā izskatīt likumu par zemes nodokli, lai vienreiz būtu visas lietas zemniekiem par zemi skaidras.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Kehra kungs vēlas izteikties. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

O.Kehris: Es lūdzu atbalstīt deputāta Šļakotas priekšlikumu, jo bez tā mums ir grūti virzīties uz priekšu arī budžeta izdevumu daļas formēšanā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir ierosinājums, ka tad, kad mēs pabeigsim skatīt trešajā lasījumā peļņas nodokli, trešā lasījumā izskatīsim likumu par zemes nodokli, jo tas ir nepieciešams mūsu budžeta izskatīšanai un pārējai mūsu ekonomiskajai darbībai. Es aicinu deputātus reģistrēties. Lūdzu, reģistrēsimies. Vēl ir iespēja reģistrēties deputātiem, kuri ir nokavējušies. Paldies. Lūdzu rezultātu. 104 deputāti ir reģistrējušies. Un tagad balsosim par deputāta Šļakotas priekšlikumu un arī par deputāta Kehra priekšlikumu; pēc peļņas nodokļa izskatīšanas ķerties klāt pie likuma par zemes nodokli trešajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu, tādā veidā precizējot mūsu turpmāko darba kārtību. Lūdzu rezultātu. Tātad ar 80 balsīm ir pieņemts lēmums, ka pēc peļņas nodokļa izskatīšanas sāksim zemes nodokļa izskatīšanu.

Un tagad lūdzu Repšes kungu tribīnē. Un atvainojamies viņam, ka tika kavēta viņa darbība. Lūdzu.

E.Repše: Godātie kolēģi! 22.pantā darba grupai redakcionālas dabas komentārs. Mums sākumā bija "mācību-ražošanas uzņēmumi". Valodnieki, kategoriski gribēdami izvairīties no šīm strīpiņām, ieviesa "mācību un ražošanas uzņēmumi", bet tas var radīt pārpratumus, tādā gadījumā pēdējais valodnieku priekšlikums ir "mācībražošanas uzņēmumi". Un tas attiecas uz vairākām vietām. Citu komentāru darba grupai par šo pantu nav.

Priekšsēdētājs: Tātad 22.pants. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tas nozīmē, ka mēs varam virzīties uz priekšu.

23.pants.

E.Repše: 23.pantā gluži tāds pats redakcionāls komentārs. Citu nav.

Priekšsēdētājs: Un deputātiem? Nav. Paldies. 24.pants.

E.Repše: 24.pantā komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas sakāms par 24.pantu? Nav. Paldies. 25.pants. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Felss: Es domāju, ka vispirms lai komisijas vadītājs izsakās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Mums pagaidām komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Felss: Mums bija rakstisks priekšlikums - 25.pantā papildus vēl ietvert peļņas daļu, kas iegūta, pārstrādājot pašražoto lauksaimniecības produkciju. Redakcionāli tas skanētu - "kā arī par peļņas daļu".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai darba grupai būs komentāri?

E.Repše: Darba grupas viedoklis bija tāds: ja mēs par lauksaimniecisko darbību pilnīgi piekrītam, tad savukārt prasības par lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi, kas varētu skart visus piena kombinātus un tamlīdzīgas iestādes, mēs kategoriski noraidījām. Un jautājumā par pašražoto lauksaimniecības produkciju nopietns iebildums bija arī finansu un uzskaites speciālistiem, ka būs grūti izšķirt, kurā gadījumā tas skaitās pašražots, kurā ne. Un mūsu viedoklis ir tāds, ka mēs paliekam pie 25.panta darba grupas varianta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona. Pēc tam pie otrā.

A.Felss: Es domāju, ka šeit nav nekāda problēma. Kas ir iepazinušies ar saimniecisko darbību un ražošanas plāniem, tam nekādas problēmas nerodas par šīs daļas nošķiršanu. Un pie tam šī ir vienīgā iespēja kaut nedaudz stimulēt cīņu pret monopoliem, tieši pret šiem piena kombinātiem un tamlīdzīgi, stimulējot pašu saimniecību mazos cehus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

K.Šļakota: Apspriežot šo nodokli otrā lasījumā, Ministru padome solīja, ka izstrādās mehānismu, kādā veidā tiks atšķirta lauksaimnieciskās peļņas daļa no nelauksaimnieciskās peļņas, lai mēs varētu droši un pārliecināti balsot par šo likumu. Šodien tāds rakstisks izskaidrojums saņemts nav. Varbūt komisija ir saņēmusi?

E.Repše: Komentārs pie šīs problēmas ir tāds, ka par lauksaimnieciskās darbības definīciju vislabākā bija doma, ka tas tiks definēts virslikumā par nodokļiem un nodevām, jo šī problēma precīzi definēt lauksaimniecisko darbību parādās ne tikai peļņas nodokļa likumā. Cik man zināms, tas arī tiek darīts.

K.Šļakota: Iznāk, ka mēs šo likumu balsosim aizvērtām acīm un kārtējo reizi ticot valdībai?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Man ir tikai redakcionālas dabas priekšlikums, neskarot pantu būtību. Sākot no 25.panta un beidzot ar 36.pantu ieskaitot, izņemot 28.pantu, jo par to būtu atsevišķi jārunā. Visiem šiem pantiem ir pilnīgi vienāda ekonomiskā slodze. Tie visi runā par peļņas samazinājumu, lai atrastu to peļņas daļu, no kuras rēķinām nodokli. Tāpēc lieku priekšā visus šos daudzos pantus saīsināt, atstājot tiem visiem sākotnējo pirmo rindu, kurā ir pateikts, kas ir ar nodokli apliekamā peļņa, kura saskaņā ar šo likumu samazināma, un visus pēc kārtas arī nosaukt, par ko tad samazināma šī peļņa. Lai nerastos šie milzum daudzie panti kā atšķirīgi, jo patiesībā tie visi ir vienādi. Visi šie panti ir 8.panta turpinājums, ka mēs attīrām peļņu, lai rastu to summu, no kuras rēķinām nodokli.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Bula kungs, vai to jūs rakstiski esat iesniedzis?

A.Buls: Rakstiski es biju iesniedzis, bet tas skāra jau citu redakcionālu virzību, sākot no 2.panta, bet tieši šis konkrētais gadījums faktiski nav iesniegts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Repšes kungs, un pēc tam pie otrā mikrofona Silāra kungs.

E.Repše: Varbūt vispirms noklausīsimies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs, pie otrā mikrofona.

I.Silārs: Es arī gribu izteikt argumentāciju pret pašražoto lauksaimniecības produkcijas pārstrādi ar diviem piemēriem. Kolhozs var pārtraukt sēt lopbarības miežus un sēt tikai alus miežus, pārstrādāt šos miežus alū un nemaksāt peļņas nodokli. Otrais variants. Dzirnavas. Mēs nevarēsim izkontrolēt, vai šajās dzirnavās tiek malta tikai kolhoza vai sovhoza produkcija vai maļ arī apkārtējo produkciju. Peļņas nodoklis netiek maksāts, lai gan ir paredzama liela peļņa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Faktiski Silāra kungs izteica argumentus, kam pilnībā pievienojas darba grupa. Es ierosinu tagad balsot par šo 25.pantu vienā vai otrā redakcijā, un pēc tam atbildētu par to redakcionālā rakstura izmaiņu, ko piedāvāja Bula kungs, to var ieviest jebkurā brīdī, jo tas attiecas arī uz citiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, godājamie deputāti, mums būs jābalso 25.pants divās redakcijās. Viena redakcija ir tā, ko piedāvā darba grupa un kas ir nodrukāta pamattdokumentā, bet otra redakcija, kuru minēja deputāts Felss, t.i., pašražoto lauksaimniecības produkciju arī iekļaut šeit papildus lauksaimnieciskajai darbībai. Lūdzu balsošanas režīmu.

Pirmo balsojam darba grupas piedāvāto 25.panta formulējumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - ... Godājamie kolēģi, man tiešām nav kompjūtera, tās daudzās paceltās rokas man ir grūti saskaitīt. Es ļoti atvainojos, bet man tā ilgāk būs jāpaskaita. Lūdzu, piecelieties tie deputāti, kuri ir ar paceltām rokām un balso par, varbūt es pārkāpju deputāta statusu, bet tad es vismaz redzu. Paldies. Arī par - 2, 3. Vai vēl kāds ir pacēlis roku? Neredzu. Trīs? Tad es pareizi esmu saskaitījis: par - 42. Kas ir pret? Viens, divi, trīs. Pret ir 16, 32 - atturas. Tātad šī redakcija nav pieņemta. Lūdzu dzēst!

Balsosim par otru variantu - priekšlikumu, ko piedāvāja deputāts Felss - papildus lauksaimniecībai arī pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas pārstrāde. Lūdzu rezultātu. 46 - par. Vai vēl kāds ir par? Par - 48, pret - 10. Līdz ar to ir pieņemts 25.panta variants, ko piedāvāja deputāts Felss. Tātad iekļaut arī pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi.

E.Repše: Tas būs šādā redakcijā: "samazina par peļņas daļu, kas gūta no lauksaimnieciskās darbības, kā arī pārstrādājot pašražoto lauksaimniecības produkciju". Nu ko, atbildība acīmredzot šinī gadījumā...

Runājot par redakcionāla rakstura ierosinājumu - šos pantus apvienot vienā pantā, jāteic, ka tie nav vienādi panti pēc sava satura, tie ir vienādi panti pēc savas formas. Tie visi tiešām sākas ar vienu un to pašu teikumu. Bet otrajā lasījumā likumprojekts mums tieši tā arī ir veidots, ka ir viens virsraksts un pēc tam nāk saraksts ar šiem daudzajiem atvieglojumiem, bet bija ļoti grūti atsaukties uz katru konkrētu atvieglojumu, tāpēc deputāti ierosināja to reorganizēt, lai par katru atvieglojumu būtu atsevišķs pants, šim pantam numurs, un šādi, manuprāt, likumprojekts iegūst gan lasīšanas, gan arī atsauces ērtību. Un tāpēc mēs izveidojām šo redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies, vai deputāts Buls uzstāj uz balsošanu šajā redakcijā? Paldies.

E.Repše: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad 26.pants.

E.Repše: 26.pantā vienīgais komentārs ir tas pats, ka "mācību un ražošanas uzņēmumi" jāaizvieto ar "mācībražošanas uzņēmumi".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem par 26.pantu ir kas sakāms? Paldies, lūdzu 27.pants.

E.Repše: Komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Bet deputātiem? Arī nav. 28.pants.

E.Repše: Komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Arī nav. 29.pants.

E.Repše: Nav.

Priekšsēdētājs: Tātad arī 29.pantā nekādu labojumu nav. 30.pants.

E.Repše: Par 30.pantu tika iesniegts priekšlikums svītrot vārdus panta beigās, ka "šīs izmaksas tiek izdarītas no uzņēmuma rīcībā paliekošās peļņas". Kāpēc mēs kategoriski uz to pastāvam, ka šāds ieraksts ir nepieciešams? Tāpēc, ka uzņēmumu izmaksas reģionālo lauksaimniecības mašīnu ražošanas sagatavošanai un apgūšanai var būt arī daļa no šī uzņēmuma uzņēmējdarbības. Tas var ietilpt šā uzņēmuma izdevumos. Tātad samaksa pat var būt pavisam no citiem fondiem, nevis no tā, ka ir peļņa. Un gadījumā, ja uzņēmums maksājumus izdara būtībā sava pienākuma pēc, nevis tāpēc, ka tas atbalsta šo ražošanu, tad vienreiz jau tās summas var tikt izskaitītas no peļņas tāpēc, ka tās pieder pie uzņēmējdarbības izdevumiem. Un vai tad par šīm summām mēs vēl papildus samazināsim peļņu? Nē, taču. Šis pants būtībā darbojas tikai un vienīgi gadījumā, ja uzņēmums maksā no līdzekļiem, tātad no savas peļņas. Un tāpēc šāds ieraksts ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu kolēģus padomāt par šī palīgteikuma svītrošanu, jo patiešām mēs ar reģionālo mašīnbūvi praktiski esam tikai tik tālu tikuši, ka tā ir vairāk vai mazāk uz papīra. Rūpniecība gatavo šo produkciju 20-30 eksemplāros un nevis vairāk, tāpēc man būtu ļoti liels lūgums šo beidzamo daļu svītrot un beidzamās daļas vietā, šā palīgteikuma vietā rakstīt: "kā arī ražošanai pirmajā gadā", stimulējot arī ražošanu pirmajā gadā, ja jau rūpnīca uzsāks ar pilnu jaudu strādāt, tad mums šīs mašīnas būs. Pretējā gadījumā zemniekiem šobrīd reāli mašīnu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

L.Kurdjumovs: */Es gribētu atbalstīt kolēģi Grūbi. Pirmkārt, ja mēs izskatītu mūsu lauksaimniecības mašīnu ražošanu republikā kā nostabilizējušos mehānismu, kas apmierina visas zemes izmantošanas vajadzības republikā, neviens neiebilstu pret Repšes kunga ierosinājumu. Bet, ievērojot to, ka mēs šodien atrodamies ārkārtīgi spaidīgos, mīksti izsakoties, apstākļos lauksaimniecības mašīnu, agregātu, mezglu un piekabju šīm mašīnām izlaidē, mūsu pienākums ir visiem spēkiem stimulēt ne tikai uzņēmumu iniciatīvu, bet arī uzdoto plānu un pat valsts pasūtījumu izpildi. Uzņēmumam ir jāstrādā laukiem. Ja mēs visīsākajā laikā ar saviem spēkiem un tiem resursiem, kuri mums ir, neatrisināsim problēmu par lauksaimniecības piesātināšanu ar mašīnām, mehānismiem un visu ar to saistīto, tad visas problēmas, kas saistītas ar agrāro reformu, ar privatizāciju - nav nekas cits, kā blefs. Tāpēc es pastāvu uz deputāta Grūbes priekšlikumu, un katrā ziņā šī problēma jāliek uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Blekte, finansu ministra vietnieks: Kas attiecas uz lauksaimniecības mašīnbūves produkcijas ražošanu, es sākšu varbūt ar pēdējo. Ir paredzēts, ka apliekamā peļņa, kas aprēķināma saskaņā ar likumu, samazināma par summu 20 procenti no tās preču realizācijas peļņas, kas gūta par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, tātad valsts pasūtījums jau tiek atvieglināts. Pirmkārt, pēc valsts pasūtījuma saražotā produkcija, no tās gūtā peļņa jau tiek samazināta. Tas ir 28.pantā. Kas attiecas uz ierosinājumu "kā arī pirmā gadā", tad apgūšanas izmaksas budžetā tiek paredzētas nākamā gada izdevumos, bet mašīnbūves reģionā mašīnu izstrādāšanas apguvei tiek paredzēti 10 miljoni. Ja šis labojums tiks iestrādāts, tad būs jāsamazina budžeta asignējumi šīm vajadzībām.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Blekte: Tāpēc es lūdzu atstāt tajā redakcijā, kādā bija, un atbalstīt komisijas priekšlikumu par to, ka jāsvītro "peļņas daļu".

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs laikam vēl vēlas izteikties par šo svītrošanu.

G.Grūbe: Es, cienījamie kolēģi, gribēju paskaidrot divas lietas. Pirmkārt, par valsts pasūtījumu. Tā vienā no esošajiem pantiem ir paredzēts, bet tajā pašā laikā ir Ministru padomes lēmums, ja nemaldos Nr.62, kurā praktiski nekas īsti nav pateikts, kas tad nākamajā gadā būs tas valsts pasūtījums. Un šie 10 miljoni tāpat ir nepieciešami, lai vispār uzsāktu reģionālo mašīnbūvi, jo, es vēlreiz atkārtoju, praktiski, reāli šī reģionālā mašīnbūve republikā nav uzsākta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums atliek tikai balsot. Jūs vēl gribat dzirdēt darba grupas viedokli? Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Diemžēl mēs nevaram balsot par Grūbes kunga ierosinājuma otro daļu reglamenta apsvēruma dēļ. Tad es varu uzdot Grūbes kungam jautājumu, kad tas tika iesniegts rakstiski?

G.Grūbe: Es atvainojos, svītrot es varu lūgt jebkurā laikā, tātad es lūdzu vismaz šo palīgteikumu svītrot. Bez šaubām, jautājums ir par otro daļu, ka arī pirmajā gadā ražošanai ir jāatvieglo nodokļi, tas ir cits jautājums, bet svītrošanu jebkurā laikā deputāts var pieprasīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, par to arī laikam bija runa. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu mani atvainot par to, ka es atkārtoti iznācu šeit. Es gribu atgādināt deputātiem, ka parlamenta sastāvā ir 100 deputātu no laukiem, un, ja Repšes kungs sāk atsaukties uz reglamentu, tad es iedrošināšos atgādināt parlamentam, ka mēs jau vairākkārt spļāvām uz reglamentu, pārbalsojām, atgriezāmies, ievērojami to izmainījām mazāk svarīgu problēmu dēļ nekā lauku nodrošināšana. Es domāju, visiem jāsaprot, ka nav svarīgākas problēmas par šo. Ja mēs rīt atgriezīsimies pie spīļarkla, tas es jautāšu Repšem: "Kur ir pieci zirgi?"/

E.Repše: Jā, es to tomēr uzskatu par nepietiekamu argumentu, lai šinī gadījumā pārkāptu reglamentu, jo trešā lasījuma laikā var izdarīt tikai redakcionālas izmaiņas un jebkurus rakstiskus priekšlikumus par izmaiņām ar papildinājumiem var iesniegt ne vēlāk kā trīs dienas pirms trešā lasījuma. Šis labojums diemžēl tika iesniegts trešā lasījuma vidū, tas ir, vakar. Mēs neesam paspējuši ne darba grupā izskatīt, ne arī pavairot, un par to mēs vienkārši nevaram balsot. Runa ir par Grūbes kunga ierosinājuma otro daļu. Runājot par pirmo daļu - svītrot šo pēdējo teikumu -, es arī kategoriski protestēju pret balsošanu, jo mēs nevaram parlamentā balsot, cik ir divi reizināt ar divi, tas nav balsošanas jautājums. Redziet, kāda ir nodokļu struktūra.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Repšes kungs. Es atvainojos, ka jūs pārtraucu, bet laiks iet uz priekšu. Varbūt tiešām šie pamatojumi nav vajadzīgi, jo mums ir pilnīgi skaidrs, ka deputāti ir tiesīgi prasīt ierosinājumu par svītrošanu, tas ir kas cits, un deputātiem ir jāizlemj. Nu tagad protestēs vairāki deputāti. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

I.Silārs: Es gribu koriģēt. Trešā lasījuma gaitā jauni likumprojekta labojumi un papildinājumi, izņemot redakcionālus labojumus, nav atļauti, šeit nav ne vārda par svītrošanu, tāda tēze nepastāv.

E.Repše: Silāra kungs, es jums pilnīgi piekrītu, es to arī nemaz neapgalvoju. Es runāju par šo svītrojumu citu iemeslu dēļ. Un tomēr, godātais sēdes vadītāj. Mēs jau esam pietiekami aizrāvušies ar likumprojekta labojumiem, kas faktiski patiešām ir ļoti tālejoši. Un šinī gadījumā es tomēr palieku pie tā, ka man ir jāargumentē šī priekšlikuma jēga - svītrot pēdējo teikumu, jo šā likumprojekta peļņa tiek aprēķināta. Uzņēmējdarbības ieņēmumi mīnus uzņēmējdarbības izdevumi, un tālāk no atlikušās summas atskaita atvieglojumus. Šo atlikušo summu mēs varam novirzīt ziedojumam vai kādam citam mērķim, teiksim, lauksaimniecības mašīnu attīstībai. Ja mēs svītrojam šo pēdējo teikumu, tad izdevumi lauksaimniecības mašīnu ražošanai un sagatavošanai var būt arī tie, kas jau ir ietverti likuma daļā pie uzņēmējdarbības izdevumiem. Tātad iznāk, ka mēs šos izdevumus atskaitām divreiz. Tas ir absolūti nepieņemami no likumprojekta struktūras viedokļa. Un tāpēc nepieciešams šis teikums, ka atvieglojumu 30.pants attiecas tikai uz tām izmaksām, kas tiek izdarītas no uzņēmumu rīcībā paliekošās peļņas, nevis uz tām izmaksām, kas tiek izdarītas un uz kurām attiecas nodaļa par izdevumiem. Tas ir viss, ko es vēlējos teikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona, pēc tam pie trešā mikrofona.

O.Kehris: Es griežos pie sēdes vadītāja, lai viņš lūgtu deputātus runāt par jautājuma būtību. Runājot par ekonomiskajiem likumprojektiem, nav jāskaita, cik deputātu ievēlēts no laukiem, no rajoniem, kuros ir lauksaimniecības mašīnu ražotāji, un tad jau mēs varam skaitīt, cik transporta mašīnu vai tramvaju ražotāju ievēlēts. Tā jautājumu nostādot, mēs katrā ekonomikas problēmā varam sākt jaukties iekšā struktūrpolitikas jautājumos, kurus mēs esam diskutējuši, izskatot tautsaimniecības programmas un budžeta veidošanas jautājumus.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kehra kungs! Mēģināšu ņemt vērā. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Es tikai gribu norādīt deputātiem uz to, ka tomēr pat tādā gadījumā, ja mēs izsvītrosim šo teikumu, manuprāt, doma būtiski nemainās, jo šis palīgteikums ir tikai kā tās domas pastiprinātājs, kura jau ir izteikta šā paša panta pirmajā daļā, ja tā var teikt - tātad ar nodokli apliekamā peļņa, kas aprēķināta saskaņā ar šo likumu, tiek samazināta. Šo palīgteikumu var svītrot vai atstāt, bet principā doma no tā būtiski nemainās. Tajā palīgteikumā ir tikai akcentēts, ka tieši tas attiecas uz šo peļņas daļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pie trešā mikrofona.

G.Grūbe: Es saprotu kolēģu nostāju, kuri negrib klausīties par šo jautājumu, bet, lūdzu, apskatieties labojumu 12.punktu. Grūbe un arī rūpniecības ministrs Oherins ir iesniedzis šādus labojumus. Un 30.pantā es prasu šos labojumus ievērot. Tā ka es neesmu pārkāpis reglamentu.

E.Krastiņš: Vai es drīkstu runāt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Man liekas, ka te tiek jauktas dažādas lietas. Te taču runa ir par to, ko atbrīvo no peļņas nodokļa. Es nesaprotu, kāda veida izmaksas Grūbes kungs šeit gatavojas atbrīvot? Ja uzņēmums kaut ko iegulda reģionālajā mašīnbūvē, tas principā varētu būt tikai no peļņas, izņemot tos gadījumus, ja tas pats ražos šīs reģionālās mašīnbūves izstrādājumus. Tādā gadījumā šīs izmaksas jau, protams, tiek atskaitītas no ieņēmumiem un ar peļņas nodokli netiek apliktas. Ja mēs šo nosvītrojam, tad tādiem uzņēmumiem mēs vēl izmaksas summu atskaitīsim no peļņas. Manuprāt, tas būs kaut kāds ekonomisks absurds. Un šīs izmaksas var būt daudzkārt lielākas nekā materiālie izdevumi, viss pārējais var būt daudzkārt lielāks par pašu peļņu. Tāpēc man šis priekšlikums liekas vispār nesaprotams, un es aicinu balsot par komisijas variantu.

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt Repšes kungs var komentēt Grūbes kunga teikto, ka esot iesniegti šie labojumi.

E.Repše: Labojumu sarakstā 4.lappusē 12.labojums ir ar pavisam citiem formulējumiem un citā struktūrā, šis labojums tik un tā ir balsojams, bet tur nav minēta tā frāze, ko Grūbes kungs liek tagad izvirzīt balsošanai. Tādā veidā mēs nevaram to balsot. Tad ir jābalso par viņa piedāvāto 12.labojumu, un tas jāskata atsevišķi. Bet šim pantam tāds papildinājums nav ierosināts, un tāda redakcija arī nav par ražošanu pirmajā gadā. Tāpēc es uzskatu, ka to mēs nevaram likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem kolēģiem nav labojumu gramatikā? Man ir jāsecina, ka Repšes kungs šoreiz runā pilnīgu taisnību, jo 4.lappusē, 12.labojumā, ko rakstiski ir iesniedzis Grūbes kungs, tādas frāzes nav. Tā ka mēs esam tiesīgi balsot tikai par svītrošanu.

Tātad pirmais variants bija darba grupas piedāvātais 30.panta variants. Un otrais balsojums būs - Grūbes kunga priekšlikums - 30.panta teksts, kas atbilst darba grupas tekstam bez pēdējā palīgteikuma, tātad svītrot visu to, kas ir aiz komata. Lūdzu, pirmais balsojums. Balsošanas režīmu. Es atvainojos. Vispirms reģistrācijas režīmu, jo pēdējo reizi man nācās skaitīt ļoti daudz roku. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 98 deputāti ir reģistrējušies. Un tagad slēgsim balsošanas režīmu, pirmais balsojums būs par darba grupas variantu 30.pantam. Lūdzu.

E.Repše: Par redakciju - 30.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 21 un atturas - 13. Paldies. Lūdzu dzēst. Un otrs balsojums ir par deputāta Grūbes ierosinājumu - svītrot pēdējo palīgteikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Grūbes ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Tātad 42, 20 un 26. Tādējādi vairākumu ir guvis darba grupas priekšlikums. Deputāta Grūbes piedāvātais labojums ir noraidīts.

Lūdzu nākamais - 31.pants.

E.Repše: Komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un deputātiem? Arī nav. 32.pants.

E.Repše: Komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Un deputātiem? Arī nav. 33.pants.

E.Repše: Komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Ir. Deputāt Buka, lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Buka: */Ar šo pantu faktiski tiek ierobežoti valsts uzņēmumi, tas ir, jo lielāka valsts īpašuma daļa, jo lielāks progresīvais nodoklis uz šo īpašumu. Ar to mēs nonākam unikālā situācijā, kad valsts ierobežo pašas uzņēmumus. Vēl pirms likuma pieņemšanas pret monopolu darbību, bet tajā var nokļūt kā nelieli valsts uzņēmumi, tāpat arī municipālie uzņēmumi - tas, manuprāt, ir vienkārši nepieļaujami. Bez tam ar šo tiek atcelts likuma par valsts uzņēmumu 28.pants, kurā tiek ieviesti atvieglojumi valsts pasūtījumam. Es uzskatu, ka šim pantam nav jābūt tādā redakcijā, un ierosinu vēlreiz sagatavot šim pantam ekspertīzē kompromisa variantu un izmainīt nodokļu aplikšanas likmes./

E.Repše: Darba grupa kategoriski noraida šo priekšlikumu. Mēs gan gribētu traktēt mazlietiņ citādāk - tā ir nevis valsts īpaša diskriminācija, bet privāto uzņēmumu stimulēšana un veicināšana. Un šeit es ar patiesu gandarījumu varu atgādināt, ka otrajā lasījumā mēs pieņēmām tieši šādu principu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev, pie pirmā mikrofona.

S.Zaļetajevs: */Man šķiet, ka šajā pantā būtībā ir paredzēta korupcijas iespēja. Stājoties līgumsaistībās ar valsts valdības ierēdņiem, piešķirot tiem pietiekami nelielu īpašuma daļu, nu, teiksim, divus procentus, uzņēmumam uzreiz ir iespēja 30 procentus savas peļņas noslēpt no nodokļa. Kā jūs šo varat izskaidrot?/

E.Repše: Nē. Redziet, te ir no nulles līdz 10 procentiem. Tātad, ja valsts īpašuma nav nemaz vai tā ir ļoti maz, tad šis atvieglojums ir spēkā. Tikai, valsts īpašuma daļai pieaugot uzņēmuma mantā, šis atvieglojums pamazām samazinās. Tā ka divi procenti - tas būtu tā, it kā nebūtu nemaz.

S.Zaļetajevs: */Nu, lūk, es arī saku, ka privātuzņēmējs, norunā ar valsts ierēdni, atdodot tam, teiksim, divus procentus no sava privātīpašuma, kuri kļūst par valsts īpašumu, rezultātā gūst tiesības 30 procentus savas peļņas noslēpt no nodokļa. Es sapratu pareizi?/

E.Repše: Nē. Te jūs esat pārpratis. Runa ir par valsts īpašuma daļu uzņēmuma mantā. Tātad, ja valstij ir neliela daļa uzņēmuma mantā, tad tie ir 30 procenti, bet, ja ir otrādi un valsts uzņēmumā ir neliels privātais procents, tad atvieglojumu vispār nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs dzirdējām priekšlikumus. Mums šajā gadījumā ir jābalso, tas iziet no mūsu reglamenta. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Blekte: Ja dodam tādā traktējumā kā iepriekšējais...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona. Ieslēdziet!

J.Blekte: Ja traktējam tā, kā iepriekšējais runātājs teica, runādams par privāto īpašumu, tādā gadījumā būtu jāizsvītro vārdi "citu juridisko", jo var gadīties, ka kāda akciju sabiedrība...

E.Repše: Jums ir vecs eksemplārs. Es uzreiz varu pārtraukt. Mums ir svītroti tie vārdi.

J.Blekte: Atvainojos, izrādās, ka man ir cits eksemplārs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Vai ir kādi citi iebildumi? Nav. Tad mums ir jānobalso par 33.pantu, jo, protams, ka paredzēt šādus variantus nevar, pie tam mums nav šādu labojumu. Es lūdzu balsot par 33.pantu, jo par šo pantu izvērtās debates. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par, pret un atturoties par 33.pantu. Lūdzu rezultātu. Par - 69, 70, tātad 33.pants ir pieņemts. Es nevienu citu balsojumu diemžēl nevaru likt.

Es atvainojos, bija deputāta Bukas un daļēji arī Zaļetajeva priekšlikums - nodot 33.pantu ekspertīzei. Es atvainojos, lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par deputāta Bukas un Zaļetajeva priekšlikumu par 33.panta nodošanu ekspertīzei. Paldies. Rezultātu. Par - 22, tas ir mazāk nekā 70. Tātad 33.pants ir pieņemts komisijas variantā.

34.pants.

E.Repše: Šeit komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir komentāri? Ir. Reizē startē deputāts Gavrilovs un deputāts Endele. Pirmais pie mikrofona tomēr nonāca deputāts Celmiņš. Lūdzu, pie trešā mikrofona. Pēc tam pie pirmā un pēc tam atkal pie trešā. Lūdzu, pie trešā mikrofona. Lūdzu trešo mikrofonu! Jums būs jāpārvietojas pie otrā mikrofona, es ļoti atvainojos. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Celmiņš: Es biju ierosinājis 34.pantu papildināt ar šādu tekstu: "Ziņas par peļņas izlietošanu, fondiem un citiem pasākumiem un programmām, kas saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumiem tiek atbrīvoti no nodokļu maksāšanas, nodokļu maksātāji iesniedz vietējai nodokļu inspekcijai, kura tās reģistrē, pārbauda un pieņem lēmumu par attiecīgās peļņas daļas atbrīvošanu no nodokļa." Šis teksts ir 350.dokumentā. Vakar referents teica, ka šī doma vairāk attiecas uz likuma sesto daļu, un es tam piekrītu, tas ir loģiski, un ierosinu pie 37.panta kā papildinājumu un balsot par to.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Manuprāt, vakar bija diskusija par to, ka, lūk, šī otrā rindkopa, kurā teikts, ka fondu programmu pasākumu sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome, jāizsvītro. Tam ir fondu reģistrācijas process, tā reģistrācija tiek kontrolēta parastā kārtībā saskaņā ar likumdošanu, bet speciāli ieviest birokrātisku sarakstu - kaut kas drīkst, kaut kur drīkst, kaut kur nedrīkst - nav pareizi. Tas notiek parastā likumdošanas kārtībā, fondiem ir statūti, kuros teikts, kur tiem ir tiesības tērēt naudu. Un, lūdzu, ir banka, un tā var sekot saskaņā ar statūtiem, lai līdzekļi tiktu tērēti tikai tiem mērķiem, kuri paredzēti fonda statūtos, un nav te ko baidīties./

Priekšsēdētājs: Vai Repšes kungs uzreiz komentēs?

E.Repše: Jā, protams. Mēs nevaram pieņemt priekšlikumu svītrot fondu programmu un pasākumu apstiprināšanu. Tad šie ziedojumi un maksājumi dažādiem fondiem un pasākumiem iziet ārpus Latvijas Republikas kontroles, bet šinī gadījumā ir pilnīgi nepieciešams, jo mēs jau automātiski varam savu budžetu samazināt par attiecīgo summu, kas te tiek pieļauta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Endele: Ja jums, cienījamie kolēģi, ir šī lapiņa ar 342.numuru, tad tur ir izlasāms mans skaidrojums 34.pantam. Tātad, lūk, ko šis pants nozīmē: ja vienu procentu ziedo, tad kopā ar šo ziedojumu un peļņas nodokli uzņēmums maksā 35,3 procentus. Ja ziedo 10 procentus, tad kopumā samaksā 38 procentus. Šodien balsojot mums būtībā ir jāizlemj, vai tiešām šie ziedojumi būs vai nebūs pie šādiem nosacījumiem. Paskatoties visus pārējos atvieglinājumus, redzam, ka tie ir labvēlīgi vienā virzienā. Šis ir vienīgais, kurš runā par labdarības mērķiem. Un šī labdarība, šie ziedojumi, neteiksim pamatā, bet vismaz daļēji, ir uz ražotāju pleciem. Šajā pašā lapiņā es piedāvāju vairākus variantus, starp citu, tie atkal ir pazuduši, un tāpēc ir šī atsevišķā lapiņa ar mazliet citādu formulējumu. Man cienījamais Repšes kungs reiz jau atbildēja, ka, ieliekot vienu no šiem formulējumiem, šie ziedojumi noteikti būs, jo tas ir izdevīgi abām pusēm. Tātad es tomēr pastāvu uz balsošanu. Un šajā gadījumā par pirmo variantu. Tikai teksts ir kopā salāgojams ar veco 5.1.pantu. Tas bija lapas apakšā. Tātad tas ir jālasa kopā. Bet, ja runa ir par šīm tabuliņām, tad tās būtu pirmais variants.

E.Repše: Šodien ir pagājusi jau gandrīz nedēļa, kopš šīs problēmas pirmās apstiprināšanas trešajā lasījumā. Endeles kungs patiešām varēja sagatavot un likt priekšā precīzi nobalsojamu redakciju. Tādā gadījumā mēs šodien par to varētu balsot. Šobrīd mēs balsot nevaram, jo priekšlikumi šajā likumā neiederas, jo nav izstrādāti. Darba grupa, protams, ar to nenodarbojās, jo darba grupa ir kategoriski pret ziedošanu ar uzviju, jo tas būtu ekonomiski izdevīgi, tas būtu merkantils pasākums. Darba grupa ņēma vērā citu priekšlikumu, kas gan veicina ziedošanu, bet ne tādā mērā, lai tas kļūtu par ekonomiski izdevīgu biznesu. Darba grupa piedāvā savu variantu. Kas notiktu tādā gadījumā, ja mēs pārstrādātu un pieņemtu to principu, ko iesaka Endeles kungs? Tādā gadījumā patiešām jebkurš uzņēmums, vai tas ir ar labdarīgiem nolūkiem vai nav, vienkārši meklēs, kur to naudu nogrūst un noformulēs to kā ziedojumu, jo tas būs izdevīgi, jo rezultātā uzņēmums samaksās mazāk. Tā darīs visi. Lēmumu par to, kur tad īsti maksāt šo ziedojumu, pieņems vai nu uzņēmuma direktors, vai kāda cita persona, un gadījumā, ja šo ziedojumu novirza, tad Latvijas Republikai zūd jebkura kontrole pār šo summu. Tātad budžetā šīs summas pazudīs, un, kur tās parādīsies, - to mēs šobrīd varam tikai minēt. Tāpēc esam kategoriski par redakcijas variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Endele: Diemžēl jūs ne sevišķi precīzi informējāt par to, ko jūs man teicāt. Jūs man teicāt tā, ka šie mani labojumi nav ietverti šajā 335.dokumentā tāpēc, ka tie bijuši ļoti sarežģīti.

E.Repše: Jūs pirmām kārtām neprecīzi pārstāstāt lietas būtību un manus vārdus. Šie labojumi nebija kopējā labojumu sarakstā tāpēc, ka tie patiešām bija pazuduši un ne jau mūsu vainas dēļ, mēs darba grupā tos neesam saņēmuši. Tad, kad mēs tos saņēmām, tie tika pavairoti un jau gandrīz pirms nedēļas izsniegti deputātiem izskatīšanai trešajam lasījumam. Ja jūs pastāvat uz konkrētu balsošanu, tad balsojumam jābūt formulētam un rakstiskā veidā izsniegtam. Te ir tikai ideja.

J.Endele: Es ļoti atvainojos, te nav tikai ideja. Es jau teicu, ka tad, kad tika izdots šis dokuments, es ievēroju, ka kārtējo reizi mani priekšlikumi nav ietverti, es jums tos, protams, iedevu. Un te tie ir.

E.Repše: Tie ir, bet šādā skatā tie nav balsojami.

J.Endele: Es tūlīt noformulēšu ar veco pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir mazliet par vēlu, Endeles kungs. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Es gribētu iebilst pret šādu progresīvu labdarības maksājumu, to varētu ieviest tādā gadījumā, ja mums būtu ārkārtīgi lieli budžeta ieņēmumi un mēs nezinātu, kā ar šo naudiņu tikt galā. Bet man liekas, ka situācija ir tieši pretēja - mums tās naudiņas ir tik maz, ka mēs lieliski mācēsim ar to paši tikt galā. Un mums nevajadzētu papildus stimulēt kaut kādu ārpusbudžeta labdarību, jo mums ir lielas grūtības ar tiem obligātajiem pasākumiem, kurus gribam nodrošināt ar budžetu. Tāpēc es domāju, ka attiecībā uz ziedojumiem jāieņem neitrāla pozīcija.

Un otrs. Atbildot vai oponējot deputātam Gavrilovam, jāteic, ka pagaidām mums nav likuma par fondiem, mums nenotiek arī nekāda specifiska fondu reģistrācija, kamēr šāda likuma nav, bet, cik man zināms, ir jau kādas ieceres par šāda likumprojekta sagatavošanu, tomēr šie fondi mums būtu jāapstiprina šeit, lai tā tomēr pagaidām būtu zināma kontrole, kamēr nav šāda likuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

E.Kide: Es saprotu, referents gan tam nepieskārās, ka palīgteikums - "kā arī Latvijas minoritāšu kultūrnacionālās autonomijas nodrošināšanas pasākumiem" - tika pārnests uz 33.pantu un tātad šeit tiek svītrots.

Priekšsēdētājs: Mēs jau nobalsojām par to svītrojumu.

E.Repše: Jā. Es to patiešām aizmirsu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Buka: */Es, pirmkārt, iebilstu pret divkāršu summas samazinājumu, kā te norādīts. Pat vienreizējas summas atvilkumi jebkuram uzņēmumam nozīmē zināmu propagandistisku efektu, zināmā mērā samazina izmaksu summu, un bez tam šajā pantā ir 20 procentu ierobežojums. Lūk, šai prasībai ir jābūt vienreizējai. Turklāt es tomēr vēlreiz atļaušos nepiekrist ne redakcijas komisijai, ne deputātam Krūmiņam, kurš uzstājās nupat, ka fondu saraksts, programmas un pasākumi jāapstiprina Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Pirmkārt, tas nozīmē labdarības politizāciju, skaidru labdarības politizāciju. Otrkārt, tas reducē līdz nullei finansu inspekciju, kura ar šo lietu nenodarbosies. Bet, treškārt, gribētos zināt sekojošo. Pie mums, piemēram, šodien ir Latvijas krievu kultūras biedrība, pazīstamā LKKB (????), Latvijas krievu kopiena, ir Baltu-slāvu biedrība. Tad kas izlems, varbūt Repšes kungs, kurai no šīm krievu biedrībām piešķirt līdzekļus labdarībai, vai arī mēs iziesim uz to, kā tas tiek darīts visā civilizētajā pasaulē. Galvenais mērķis - ne politizācija. Mēs visi uzstājāmies par depolitizāciju, aicinu visus atcerēties par to./

E.Repše: Sirsnīgi pateicos, ka jūs mani pretstatāt visai civilizētajai pasaulei, bet es tomēr aizrādu, ka te ir skaidri ierakstīts - to lems Augstākā padome. Lēmumā par likuma stāšanos spēkā Ministru padomei ir uzdots sagatavot attiecīgu pasākumu, programmu un fondu sarakstu, mēs to vienreiz apstiprināsim kā sarakstu, un tālāk jebkura šajā pantā minētā darbība saskaņā ar šo sarakstu tiks atvieglota. Neviena cita ne. Tas ir nepieciešami.

Attiecībā uz atvieglojumu divkāršo apmēru jāteic, ka mēs patiešām domājam, kā iedibināt to principu, ko ierosināja Eniņa kungs, proti, mecenātisma principu. Mēs stimulējam ziedot, jo, ziedojot 10 procentus, valsts uzņēmums samaksās kopējo naudu no savas kabatas tā, it kā būtu ziedojis tikai trīs procentus. Tātad par 10 procentu ziedojumu slavu uzņēmums samaksā tikai šos trīs procentus. Bet tomēr uzņēmums šos trīs procentus samaksā, un tā ir garantija, ka šie ziedojumi tiešām būs labdarības, nevis merkantilu apsvērumu dēļ.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Biezais: Es atgādinu, cienījamie deputāti, ka tēzi 34.panta beigās par fondu sarakstu un to apstiprināšanu mēs jau akceptējām peļņas nodoklī un iepriekš bijām saskaņojuši. Un nebūtu labi graut nodokļu kopējo solidaritāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Zatuliviters: */Es tomēr gribu atgriezt referentu un cienījamos deputātus pie 34.panta pēdējās rindkopas un nepiekrist izrādītajai neatlaidībai kaut vai divu momentu dēļ. Pirmkārt, mums tomēr liekas, ka valsts šeit var izvirzīt jautājumu tikai par prioritārām programmām. Tā ir cita lieta, par to var runāt. Otrais, kā man šķiet , tā ir valsts iejaukšanās programmu korekcijā, vēl jo vairāk - tās vai citas kultūras biedrības pasākumos. Nu, piedodiet, ar ko atšķiras tad tās sliktās sekas, kuras iespējamas šeit, no tām, kuras bija agrāk. Slikti bija, kad Maskava centās mūs mācīt, kā saukt latviešu kultūru, es domāju, nebūs labāk, ja Latvijas Republika šajā gadījumā, bet tas ir paredzēts šajā pantā, mācīs, kā attīstīt ebreju kultūru vai ukraiņu kultūru. Uzskatu, ka pret šo jautājumu jāizturas ļoti un ļoti nopietni. Paldies par uzmanību./

E.Repše: Jā. Protams, jautājums ir jāizskata nopietni, bet valsts jau nekādā ziņā neierobežo un neregulē šos ziedojumus. Runa ir tikai par valsts piešķirtajiem atvieglojumiem. Un šeit, manuprāt, zināma kontrole tomēr ir pieļaujama, protams, attiecībā tikai uz atvieglojumiem, ne uz pašu ziedošanu. Lūdzu, ziedojiet.

V.Zatuliviters: */Un tomēr es ierosinu to svītrot vai formulēt korekti./

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums par šīs pēdējās rindkopas svītrošanu mums ir obligāti jāizlemj, jo vairāki deputāti to ir ierosinājuši. Tātad līdz šim attiecībā uz pantiem formulēti ir divi balsojumi. Viens ir redakcijas variants. Atgādināšu, ka mēs esam jau nobalsojuši svītrojumu par kultūrnacionālajām autonomijām, jo tās ir ietilpinātas citā pantā.

Un otrs ir balsojums par šo pašu redakcijas variantu, tikai svītrojot otro daļu jeb pēdējo rindkopu. Tātad ir divi balsojumi. Citu balsojumu nav. Blektes kungs vēl vēlas vārdu. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Blekte: Es lūdzu vēlreiz padomāt par vārdu "tautsaimniecības". Šeit šajā kontekstā man ir cits variants, bet vārds "tautsaimniecība" neiederas šajā punktā, jo tad šeit ietilpst gan rūpniecība, gan celtniecība un tā tālāk.

E.Repše: Darba grupa zināja, ka būs tāda problēma, bet, tā kā bija priekšlikumi, ka tautsaimniecība jāiekļauj, mēs iekļāvām, apzinoties, ka ir šī otrā rindkopa un ka mēs paši šajā zālē apstiprināsim fondu programmu un pasākumu sarakstu. Un tas, mūsuprāt, ļāva ietvert šo vārdu "tautsaimniecība". Atcerēsimies, ka lauksaimnieciskā darbība un pašražotā lauksaimnieciskā produkcija arī ir tautsaimniecība, un to jau mēs esam atvieglojuši, pie tam krietni vien lielākā mērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Buls: Varbūt tas vairāk attieksies uz balsošanas motīviem. Mēs ietvērām jaunu 36.pantu Marjašas kundzes redakcijā, bet tur nav teikts, ka minoritātēm veltītie līdzekļi devējam tiek atdoti divkāršā apmērā. Tur ir tikai vienkāršā. Tātad, izslēdzot šo rindkopu no 34.panta, mēs šos līdzekļus, ko dosim minoritātēm, uzņēmumam padarīsim par mazāk izdevīgiem nekā pārējos, kas šai pantā ir. Te vajadzētu, manuprāt, saskaņot abos pantos vienādi.

E.Repše: To nav iespējams izdarīt. Patiešām, kā aizrāda, šobrīd nav rakstiski sagatavotu priekšlikumu, otrām kārtām, starp šiem pantiem ir atšķirība. Marjašas kundzes piedāvātajā un pieņemtajā redakcijā visu peļņu var novirzīt šīm kultūrnacionālajām minoritātēm. Un tādā gadījumā, ja tur būs vēl kaut kādā divkāršā apmērā, sāksies joki. Tad izrādīsies, ka ir negatīvs nodoklis. Esošās sistēmas ietvaros to vienkārši nav iespējams atrisināt. Un, ja jau Marjašas kundze piedāvāja savu variantu un bija mierā, ka šeit svītro, tad laikam būtu pareizi, ja pie tā vismaz pagaidām turētos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Zatuliviters: */Es gribu pasvītrot, ka par oponentiem mūsu referentam uzstājas nevis diletanti, bet speciālisti. Un tātad viņi zina, par ko runā. Es lūgtu tomēr ieklausīties viņu viedoklī. Un es ierosinu sakarā ar šo, ja reiz notiek principiāls strīds, par šo pantu nebalsot, bet nosūtīt atkārtotai ekspertīzei un tad atgriezties pie tā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Strīdi mums ir tikai par pēdējās rindkopas svītrošanu, tāpēc, manuprāt, sevišķa ekspertīze nav vajadzīga.

E.Repše: Nav vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir viens balsojams variants - pēdējās rindkopas svītrošana. Citu rakstisku priekšlikumu mums diemžēl nav, un citu mēs nevaram balsot trešajā lasījumā. Tad mums šis likumprojekts jāskata citā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Un pirmais balsojums par darba grupas variantu. Pilns teksts, kā tas ir 34.pantā minēts bez šīs minoritāšu kultūrnacionālās autonomijas.

E.Repše: Tas ir redakcijas variants.

Priekšsēdētājs: Jā, redakcijas variants. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 16 un atturas - 9. Paldies. Nākamais balsojums ir par šo pašu 34.pantu tikai bez otrās daļas jeb pēdējās rindkopas. Tas ir tas, ko ierosināja deputāti Buka, Zatuliviters un citi. Tātad otrais balsojums par 34.pantu, svītrojot otro jeb pēdējo rindkopu. Lūdzu rezultātu. Tātad 23 balsis ir par. Tas ir mazākums. 34.pants paliek bez šī svītrojuma. Varbūt ziņotājs dos savu atzinumu, vai mums vēlreiz ir jāpārbalso par šo minoritāšu kultūrnacionālās autonomijas svītrošanu vai to mēs esam jau nobalsojuši.

E.Repše: Tas jau ir nobalsots.

Priekšsēdētājs: Paldies, es arī tā domāju. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Zaļetajevs: */Lūdzu piedošanu.../

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Zaļetajevs: */Mums ir vēl deputāta Celmiņa priekšlikums rakstiskā veidā. Viņš, manuprāt, nenoņēma to no balsošanas./

E.Repše: Celmiņa kungs savu priekšlikumu ļāva apspriest tad, kad mēs apspriedīsim sesto nodaļu. Bet, ja jautājums ir divas reizes izvirzījies, darba grupa pilnīgi piekrīt šī priekšlikuma nostādnei, bet uzskata, ka likumprojektā tas nav jāietver, jo būtībā tā ir instrukcija, un tā tiks izstrādāta, kā to paredz sestās nodaļas pašreizējā redakcija. Šeit nekādu jaunu normu un nekādu papildu ierobežojumu nav. Līdz ar to mēs varam mierīgi atstāt to attiecīgām kompetencēm un šajā likumā neietvert. Tāds bija mūsu viedoklis.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs, vai jūs iebilstat vai piekrītat? Lūdzu, pie mikrofona, es tikai informēju, ka trešajam mikrofonam vadu ir pārspieduši deputāti, iedami garām, tāpēc tas pagaidām nefunkcionē.

J.Celmiņš: Es gan gribētu aģitēt un lūgt balsot pie 37.panta par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski, lai mēs ieviestu zināmu skaidrību tanī jautājumā, kā tiek atbrīvota no nodokļa maksājuma tā peļņas daļa, kuru ziedo. Mēs esam šajos pantos ierakstījuši tik daudz situāciju, kad peļņas daļa tiek atbrīvota no nodokļa, tāpēc šis ierosinājums, ka nodokļa maksātājs ziņas par šo peļņas izlietojumu iesniedz vietējā nodokļu inspekcijā, kura tās pārbauda un pieņem lēmumu par atbrīvošanu, būtu likuma kompetencē. Bet instrukcijā vajadzētu paredzēt, kā šīs ziņas tiks iesniegtas - vai tie būs čeki, vai tas būs akts, vai tas būs kāds norēķins vai pārskaitījums, ko uzrāda šai vietējai nodokļu inspekcijai. Tas jāparedz instrukcijā. Bet šāda principiāla attieksme būtu vēl vajadzīga tāpēc, ka daudzas saimniecības un uzņēmumi, kuri varētu ziedot vietējām skolām, slimnīcām, ambulancēm, kultūras iestādēm vai tamlīdzīgi, vairāk uzticas tiešam ziedojumam, tātad savai skolai, nevis ieskaitīt kādā vispārējā republikas kontā, ja nav skaidri zināms, kur šie līdzekļi aizplūst. Tādēļ es tomēr lūdzu pie 37.panta par šo ierosinājumu balsot.

E.Repše: Jā. Tad ir otrais komentārs par šo tēmu. Mēs šo priekšlikumu nemaz nevaram likt pie 37.panta. No redakcionālā viedokļa tas vienīgi varētu iederēties 34.pantā, kurā ir runa par peļņas izlietošanu fondiem, pasākumiem un programmām, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu tiek atbrīvotas no nodokļa maksāšanas. Bet šajā likumā jau ir vēl daudz citu atvieglojumu, to skaitā par lauksaimniecisko darbību, par lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, par reģionālo mašīnbūvi. Ļoti daudzas un dažādas kvītis un ziņas būs jāiesniedz. Un, protams, attiecīgajās instrukcijās būs jāparedz, kādā veidā šīs ziņas būs jāiesniedz nodokļu inspekcijai. Līdz ar to mēs varētu balsot par papildinājumu 34.pantam. Tajā pantā varētu ietvert attiecīgu rindkopu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona. Kungiem pašiem jāizlemj, kurš pirmais runās.

J.Celmiņš: Es tikai gribētu piebilst trīs vārdus. Es piekrītu referentam, šeit vajadzētu ierakstīt "saskaņā ar šo likumu un...", tālāk kā tekstā. Jo tad tiešām būtu saskaņā ar visiem tiem gadījumiem, kurus mēs paredzam atbrīvot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Bels gan ir saskaitījis, ka deputāts Celmiņš vairāk nekā trīs vārdus ir pateicis. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Biezais: Par 37.pantu. Analogā situācijā par īpašuma nodokli, es atvainojos, iepriekš uzstājoties, es arī biju domājis īpašuma nodokli, kad tas tika atdots nelielai ekspertīzei, tekstā "nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" attiecīgie speciālisti izdarīja labojumu - "saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem", minot, ka virkne kodeksu arī varētu to regulēt. To es gribēju pateikt uzziņas kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies par uzziņu. Lūdzu, vēlreiz pie otrā mikrofona. Varbūt deputāts Repše izteiks savu atzinumu? Līdz pārtraukumam atlikušas trīs minūtes. Es domāju, ka mums ar zemes nodokli šodien laikam nekas nesanāks, cienītie kungi.

J.Blekte: Es vēlreiz lūdzu deputātus pieņemt lēmumu - svītrot vārdu "tautsaimniecības". Tas radīs ļoti lielu neskaidrību. Vai zināt kādus uzrēķinus finansu inspekcijas var sataisīt? Jo tiešām, taisnība ir Repšes kungam, ka visur iepriekš mēs tautsaimniecību attiecībā uz lauksaimniecību, attiecībā uz valsts pasūtījumu un tā tālāk jau atbrīvojām. Kāpēc vēl šeit likt iekšā tautsaimniecību?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Repšes kungs.

E.Repše: Šis konkrētais pants jau diemžēl ir nobalsots, priekšlikums nāk par vēlu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, par svītrošanu mēs vēl varam balsot.

E.Repše: Par šā vārda svītrošanu var nobalsot. Argumentus jūs dzirdējāt, šeit nav ne melns, ne balts. Šeit patiešām ir situācija pa vidu. Jāizlemj balsojot.

Priekšsēdētājs: Vai Grūbes kungs arī vēlējās ko teikt? Paldies. Tātad vēl ar 34.pantu mēs neesam tikuši galā. Es diemžēl varu likt uz balsojumu tikai divus variantus. Viens balsojums par vārda "tautsaimniecība" svītrošanu no pirmās daļas, otrs - par 34.panta papildināšanu ar šo trešo daļu, kuru ir iesniedzis deputāts Celmiņš, kas ir rakstiski izdalīts deputātiem. Tas ir 350.dokumentā pats pēdējais labojums, 33.labojums. Tātad divi balsojumi mums ir iespējami saskaņā ar reglamentu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

Dz.Ābiķis: Es esmu par to, lai vārds "tautsaimniecība" tiktu atstāts. Jo, ja mēs runājam par Latgales attīstības programmu, kas arī ietver sevī daudz tautsaimniecības jautājumu, tad varbūt arī varētu atstāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs varbūt tomēr izlemsim balsojot atstāt vai neatstāt. Pirmais balsojums par vārdu "tautsaimniecība", par priekšlikumu svītrot vārdu "tautsaimniecība" no 34.panta 1.daļas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par svītrošanu ir 35, pret - 24, atturas - 15. Otrs balsojums par redakcijas komisijas variantu. Bet nu par to mēs jau nobalsojām, tā ka laikam mums nevajadzētu vairs otrreiz balsot. Ja es kļūdos, lūdzu deputātus aizrādīt. Tātad par ir 35, bet pretējās domās ir 39 deputāti. Paldies, tātad 40. Vārds "tautsaimniecība" paliek.

Otrs balsojums par 34.panta papildināšanu ar trešo daļu, kura ir izteikta deputāta Celmiņa labojumā, tas ir 350.dokumenta 33.labojums. Lūdzu balošanas režīmu. Balsosim par deputāta Celmiņa labojumu. Lūdzu rezultātu. Ar balsu vairākumu - 55 balsis par, 4 pret un 20 atturas - šis labojums ir pieņemts. 34.pantu mēs esam papildinājuši ar deputāta Celmiņa iesniegto priekšlikumu. Lūdzu dzēst.

Un pēdējais balsojums pirms pārtraukuma, kas jau ir sācies pirms vienas minūtes, būs par 34.pantu kopumā, jo mēs esam izdarījuši pietiekami daudz grozījumu un labojumu, tāpēc ir nepieciešams balsojums kopumā. Lūdzu balsosim par 34.pantu kopumā. Rezultātu. Ar 69 balsīm 34.pants pieņemts šādā redakcijā.

Pārtraukums 30 minūtes. Lūdzu deputātus atcerēties, ka mums vēl šodien jāpieņem zemes nodoklis, bet likumā par peļņu vēl nav izskatīta ceturtā nodaļa un daži ekspertīzes panti. Lūdzu koncentrēsimies darbam.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus ieņemt vietas. Pirms sēdes sākuma pāris sekundes vārdu paziņojumam lūdza deputāts Strīķis.

V.Strīķis: Ļoti lūdzu pēc plenārsēdes beigām palikt lauku apgabalos ievēlētos deputātus. Satiksmes ministrs Janovskis un lauksaimniecības ministra vietnieks Beniķis lūdza uz tādu ļoti īsu sanāksmīti pēc plenārsēdes beigām. Ļoti lūdzu - palieciet.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Repšes kungam.

E.Repše: Svinīgi paziņoju, ka 35.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Es nevaru piekrist, ka 35.pantā labojumu nav, jo jāsaka atklāti, ka šie labojumi sakarā ar to, ka izmainījās pantu secība, ir grāmatiņā; ir panti, par kuriem mēs neesam nobalsojuši, respektīvi, 4.lappusē 11.punktu: papildināt 5.1.punktu, bet šinī gadījumā tas ir 35.pants. Tātad par peļņas daļu organizācijām, kuras veikušas celtniecības un montāžas darbus zemnieku saimniecībām un Latgales programmas izpildei, ir 35.pantā ietverts, bet nav ietverta pirmā daļa: par 35 procentu peļņas daļu agroservisa organizācijām, kas gūta, apkalpojot lauksaimniecību. Es lūdzu kolēģus balsot par šīs daļas iekļaušanu šajā pantā.

Un otrs, 12.punktā pirmo daļu par ražošanas līdzekļiem es lūgšu svītrot, bet par reģionālās lauksaimniecības mašīnu un iekārtu ražošanu republikas tautsaimniecības vajadzībām samazināt peļņas daļu par 30 procentiem. Arī šis priekšlikums jums ir nodrukāts priekšā. Un paskaidrojot finansu ministra teikto, ka visas šīs lietas tiks iekļautas valsts pasūtījumā, man jāteic, ka manā rīcībā patlaban ir Ministru padomes 207.lēmums, kurš izdots 26.novembrī, par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, un šajā lēmumā nekas par šiem pakalpojumiem, kā arī par reģionālās mašīnbūves kaut kādiem atvieglinājumiem nav ierakstīts. Tāpēc es lūgtu nobalsot par šiem punktiem.

Priekšsēdētājs: Vārds darba grupai.

E.Repše: Darba grupa vispirms izsaka komplimentu lauku deputātiem, jo lauku grupa pēc mūsu cienījamiem rokmūziķiem, kuri ļoti aizstāvēja savu pozīciju jautājumā par sarīkojuma nodokli, ir otrā, kas ļoti aizstāv atvieglojumus, kuri attiecas uz lauksaimniecību. Un šajā likumā jau atvieglojumu lauksaimniecībai ir saradies krietni daudz. Un tagad pēc būtības.

Patiešām, darba grupa, izskatot deputātu grupas ierosinājumu, pieņēma priekšlikumu par peļņas daļu, kura veltīta Latgales programmas izpildei un zemnieku saimniecību celtniecībai, bet noraidīja par peļņas daļu agroservisa organizācijām, kas gūta, apkalpojot lauksaimniecību, un arī par produkcijas ražošanu, vārdu sakot, tas otrs priekšlikums, par kuru tikko runāja Grūbes kungs, par ražošanas līdzekļu, tai skaitā reģionālās lauksaimniecības mašīnu un iekārtu, ražošanu republikas tautas saimniecības vajadzībām. Mēs aicinām balsot par 35.pantu tādā redakcijā, kāda ir izsniegta, par agroservisa organizācijām acīmredzot arī varam balsot, tādā gadījumā tas būs papildu pants tādā pašā redakcijā, kādā ir 35.pants, tikai otrā daļa ir par peļņas daļu agroservisa organizācijām, kas gūta, apkalpojot lauksaimniecību, un vēl viens pants. Tas būtu pēc 12.priekšlikuma pirmās rindkopas un kopā skanētu tā: "Ar nodokli apliekamā peļņa, kas aprēķināta saskaņā ar šo likumu, samazināma par 30 procentiem no peļņas, kas gūta par ražošanas līdzekļu, tai skaitā reģionālās lauksaimniecības mašīnu un iekārtu, ražošanu republikas tautas saimniecības vajadzībām." Mēs varam balsot par abiem priekšlikumiem, tātad tie būs vēl divi papildu panti, kuri jāizšķir balsojot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona un pēc tam pie otrā.

A.Kodoliņš: Bez šaubām, balsot mēs varam, bet mums jāņem vērā tas, ka visi šie pēdējā brīdī izdarītie labojumi nostādīs finansu inspekciju situācijā, ka būs ļoti neskaidri formulējumi, kurus viegli var traktēt dažādi. Mums ir jāsaprot, ka, izdarot šos labojumus, mēs šo likumu būtībā pataisām par tādu, pēc kura nevar precīzi formulēt, kas ir objekts. Es tomēr uzskatu, ka lauksaimniecībai tiešām ir vajadzīgi atvieglojumi, un tie ir paredzēti, bet nevajag mēģināt atrast atvieglojumus tur, kur tie nemaz nav tik nepieciešami. Piemēram, tās pašas agroservisa organizācijas, lauktehnikas ļoti lielu daļu savu pakalpojumu sniedz ne tikai lauksaimniecībai, arī citām organizācijām. Jūs varat būt pārliecināti, ka beigu beigās iznāks, ka viņi visi sniedz tikai lauksaimniecībai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Es nekādā gadījumā neuzspiežu kolēģiem balsot par šiem jautājumiem, ja viņi nevēlas, bet gribu tikai paskaidrot to, ka agroservisa organizācijas šobrīd pēc iesniegtā modeļa par budžetu ir nerentablas. Tātad tiks celtas pakalpojumu cenas.

Otrs. Par reģionālo mašīnbūvi. Neviens šobrīd šo darbu uzņemties negrib. Tāpēc es vēlreiz atgādinu, ka mēs, bez šaubām, varam nebalsot, bet tajā pašā laikā gada beigās šis piens un gaļa būs vēl 10 reizes dārgāka. Padomāsim par to. Ne jau lauksaimnieki paši no tā kaut ko iegūs, nekad viņi neko nav ieguvuši.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties? Lūdzu, pie otrā mikrofona, Blektes kungs.

J.Blekte: Es lūgtu balsot par to punktu, kāds ir likts priekšā, kaut arī tas būs grūti pildāms, jo nošķirt katras celtniecības organizācijas peļņu, kas aizies zemnieku saimniecībām un Latgales programmai, būs diezgan grūti.

Kas attiecas uz papildinājumu par servisa organizācijām un lauksaimniecības reģionālo mašīnbūvi, tad 30.pantā tā reģionālā mašīnbūve jau tika atbrīvota par 30 procentiem. Jau ir atbrīvota. Vai vēlreiz vajag atbrīvot? Tas ir viens jautājums.

Un otrs. Lauksaimniecības ministrija, izstrādājot lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas, paredzēja 500 miljonu rubļu sadārdzinājumu visās pārējās, to skaitā arī apkalpojošajās nozarēs. Tātad šeit tiešām iespējams cenu pieaugums, tas ir, pakalpojumu izcenojumu pieaugums. Un no tā nav ko baidīties, bet tāpēc likt iekšā vēl lauku tehnikai vai servisa organizācijām maksājumu samazināšanu es uzskatu par nelietderīgu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir jābalso, bet, godājamie kolēģi, vēl ir vesela rinda deputātu, kuri vēlas debatēt par šo pantu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona, pēc tam pie trešā.

F.Stroganovs: */Es atļaušos nepiekrist cienījamajam ministra vietniekam Blektes kungam, jo tie pielikumi, tās jaunās iepirkuma cenas, kuras paredzēts ieviest no 1.janvāra, ne tikai nepalielinās lauksaimniecības rentabilitāti un peļņu, bet samazinās to par gandrīz pusmiljardu rubļu kopumā republikā. Un, ja mēs neparedzēsim atvieglojumus apkalpojošajiem uzņēmumiem, tad notiks tālāka lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitātes samazināšanās, bet tās sekas būs lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās. Bet no tā seko lauksaimnieciskās produkcijas cenu neapturama paaugstināšanās. Tas savukārt atspoguļosies ne tikai uz lauksaimniecību, bet arī uz katru republikas iedzīvotāju, jo caur servisa uzņēmumiem produkcijas vērtību būtībā var paaugstināt divas un trīs reizes. Tad kādēļ mums ielikt šo normu mūsu likumā, ja mēs varam visu to paredzēt un ielikt to noteiktos rāmjos. Bet izšķirt, kurp virzīt šos pakalpojumus, nav sarežģīti. Finansu inspekcijas taču, pārbaudot agroservisa uzņēmumus, ļoti viegli un vienkārši redzēs pēc katra panta, kur iztērēti līdzekļi. Tāpēc es ierosinu atbalstīt kolēģa Grūbes priekšlikumu, tas ir pareizs priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

R.Krūmiņš: Es gribētu aizstāvēt Lauksaimniecības komisijas priekšlikumu, kurš ir nodrukāts arī šajā priekšlikumu grāmatiņā, par to, ka jāatbrīvo no apliekamās peļņas, izņemot tās summas vai to peļņu, kas gūta no celtniecības zemnieku saimniecībās pilnā apmērā, nevis tikai par 30 procentiem, kā tas ir 35.pantā. Varētu palikt kā reāls kompromisa variants šī Latgales programma, jo mūsu komisijai bija priekšlikums, ka jāatbrīvo no peļņas nodokļa arī visa tā peļņas daļa, kas gūta no celtniecības Latgales lauku apvidos. Taču es gribētu komisijas vārdā vismaz iestāties par to, ka jāatbrīvo no peļņas nodokļa visa peļņas daļa, kas gūta no celtniecības zemnieku saimniecībās, jo mums tāds priekšlikums bija un to varētu arī formulēt precīzi. Tur ir vecajā kontekstā, bet precīzi tas varētu skanēt sekojoši...

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jums ir rakstiski? Mēs balsojam tikai rakstiskos labojumus.

R.Krūmiņš: Tādā gadījumā varētu balsot par to priekšlikumu, kas ir nodrukāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Zatuliviters: */Es atbalstu kopumā deputātu Grūbes un Stroganova priekšlikumu. Bet man sakarā ar šo ir vēl priekšlikums. Grūti ir uztvert pēc dzirdes doto formulējumu. Vai nebūtu labāk, ja mēs šodien, pareizāk, ja deputāti-agrārieši rūpīgi noformulētu šo tēzi un nodrukātu to? Rīt tā būs mūsu rokās, lai varētu ielasīties tajā, un rīt mēs nobalsotu par šo punktu, bet šodien jāiet tālāk. Bet pati ideja neizsauc šaubas. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāt Zatuliviter, bet tas viss ir nodrukāts 4.lapaspusē 12.punktā. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Bērzs: Izmantojot tās tiesības, kuras sēdes vadītājs ne vienreiz vien ir apliecinājis, ka svītrot var jebkurā laikā, es ierosinu svītrot 35.pantā pēdējā teikuma daļu: "un pildot Latgales programmu". Viss, kas attiecas uz Latgales programmu, ir jāiekļauj Latgales programmā, bet šādā likumā mēs nevaram zināt, kam tas nāks par labu - vai tas nāks Latgalei par labu, vai tas nāks par labu Latgales krievu programmai?

Priekšsēdētājs: Paldies. Galavārdu teiks deputāts Repše, un pēc tam balsosim.

E.Repše: Tātad ir priekšlikums balsot pirmām kārtām par 35.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir, protams, liekot uz balsošanu arī deputāta Bērza priekšlikumu, pēc tam kā par atsevišķu pantu par agroservisa organizāciju un pēc tam vēl par reģionālo lauksaimniecības mašīnbūvi. Par abiem pēdējiem. Vai tad mēs domājam, ka tikai un vienīgi lauksaimniecība mūsu republikā ir jāattīsta? Acīm redzami visa uzņēmējdarbība ir jāattīsta. Mēs atsakāmies no dotācijām lauksaimniecībai, bet mēs paredzam daudz un visos virzienos atvieglojumus lauksaimniecībai nodokļu maksājumos. Tas būtībā ir ekvivalents šīm dotācijām. Tad jau mēs visbeidzot būtu atgriezušies pie nodokļu pamatkoncepcijas un samazinājuši kopējo nodokļu procentu visiem, ja jau tāds viedoklis ir. To mēs neizdarījām, protams, budžeta un citu apsvērumu dēļ. Es ierosinu tomēr šos divus pēdējos labojumus balsojot nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāti vēl vēlas izteikties. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Es gribēju precizēt, ka mans ierosinājums par zemnieku saimniecībām ir 14.priekšlikums, tas ir, pirmajā daļā tajos materiālos, kas jums ir izdoti un kur visi priekšlikumi apkopoti. Es arī gribētu, lai mēs balsotu par šā priekšlikuma iekļaušanu pantā šajā redakcijā vai citādā - tā būtu komisijas problēma, bet šinī gadījumā būtība ir svarīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Seiksts: Es gribētu apriori iebilst deputātam kolēģim Bērzam. Proti, mēs tagad varam izsvītrot un šajā, kā arī citos likumprojektos apcirst pavedienus. Kad nāks pati programma, tad jau varēs atrast desmitiem atrunu pret šo programmu. Es pilnīgi pievienojos projektam un aicinu deputātus padomāt pirms balsošanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pirmais balsojums mums būs par 35.pantu tādā redakcijā, kādu mums piedāvā darba grupa un par kuru ziņoja deputāts Einars Repše. Nākamais balsojums būs deputāta Bērza piedāvātais: svītrot no šā 35.panta pēdējos četrus vārdus: "un pildot Latgales programmu". Nākamais balsojums būs par šī 35.panta papildināšanu ar tiem ierosinājumiem, kurus izteica deputāts Grūbe un kuri ir ierakstīti mūsu papildinājumu grāmatiņā 4. un 5.lappusē kā 12. un 14.labojums. 11., 12. bija ierosinājums, ka vajag arī 14.labojuma pirmo daļu iekļaut. Lūdzu reģistrēsimies, jo mums bija pārtraukums. Paldies. Lūdzu rezultātu. 109 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Pirmais balsojums - 35.pants redakcijas variantā. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 23 un atturas - 14.

Otrais balsojums par šo pašu 35.pantu redakcijas variantā, svītrojot pēdējos četrus vārdus: "un pildot Latgales programmu". Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo svītrojumu. Par, pret un atturoties, protams. Lūdzu rezultātu. Tātad par ir 6 deputāti, tas ir nepietiekami, lai mēs svītrotu šos vārdus.

Paldies. Nākamais balsojums ir par atsevišķiem labojumiem. Mums vajadzēs balsot arī par visiem papildinājumiem kopā. Tātad balsojam par deputāta Grūbes ieteiktajiem papildinājumiem pie 35.panta, kurus vēlāk redakcionāli varētu iestrādāt arī kā atsevišķus pantus, tātad papildinājumu grāmatiņas 4.lappusē 11., 12. un 14.labojums. Jā, tos noformulējusi arī darba grupa, tāpēc lūgsim precizēt.

E.Repše: Es precizēšu. Tātad runa ir par papildinājumu, kas ir 11.labojuma pirmā daļa, kurā paredzēta 30 procentu peļņas daļa tām agroservisa organizācijām, kas būtībā apkalpojot lauksaimniecību, un 14.panta pirmo rindkopu par 30 procentu peļņas daļu ražošanas līdzekļu, arī par reģionālās lauksaimniecības mašīnu un iekārtu ražošanu tautsaimniecības vajadzībām. Tātad tikai par šiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Un par 14.labojuma pirmo daļu - par peļņu, kas gūta no celtniecības zemnieku saimniecībās. To atsevišķi. To ierosināja nevis Grūbes kungs, bet, man liekas, deputāts Raimonds Krūmiņš. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Šajā 2.labojumā jāsvītro viss cits, šeit atstājot tikai reģionālo mašīnbūvi. Es vēlreiz atkārtoju, ka jautājums ir nevis par kādām nopietnām summām, bet par nopietniem principiem gan.

E.Repše: Es vēlreiz atļaušos precizēt - tātad svītrot arī no šīs rindkopas "par ražošanas līdzekļu". Paldies.

G.Grūbe: Atstāt tikai "reģionālā lauksaimniecības mašīnbūvniecība".

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie kolēģi, par pirmo balsojam 11.papildinājuma 1.daļu par 30 procentu peļņas daļu agroservisa organizācijām, kura gūta, apkalpojot lauksaimniecību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Grūbes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par - 77, pret - 9 un atturas - 13. Paldies. Šis papildinājums ir pieņemts.

Nākamais balsojums - 12.papildinājuma 1.daļa, kurš skan tā "par 30 līdz 50 procentiem peļņas daļu reģionālās lauksaimniecības mašīnu un iekārtu ražošanu republikas tautsaimniecības vajadzībām". Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par, pret un atturoties. Lūdzu rezultātu. Par - 73, pret - 8, atturas - 20. Papildinājums pieņemts. Paldies, lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums par deputāta Krūmiņa ierosinājumu, tātad 14.labojuma 1.daļu par peļņas daļu, kas gūta no celtniecības zemnieku saimniecībām.

E.Repše: Bet tas jau 35.pantā ir ietverts, tikai tur ir 30 procenti no šīs peļņas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Es gribētu argumentēt, kāpēc nepieciešams šis atvieglojums. Būtībā tā summa nav liela, bet tās celtniecības organizācijas, kuras veic darbu zemnieku saimniecībās, nav ieinteresētas tāpēc, ka šeit ir samērā mazi montāžas un celtniecības darba apjomi, un šīm organizācijām ir izdevīgāk iesaistīties lielu, dārgu un tajā pašā laikā nerentablu objektu celtniecībā kopsaimniecībās un valsts saimniecībās un būvēt lielus kompleksus. Tas ir izdevīgāk, nekā būvēt objektus, kuru vērtība ir varbūt 10 un vairāk reižu mazāka nekā šie lielie objekti. Tāpēc būtu vajadzīgi atvieglojumi.

Priekšsēdētājs: Paldies, mēs dzirdējām argumentus gan par, gan pret. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 14.labojuma 1.daļu, kuru izvirza deputāts Krūmiņš. Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 8, atturas - 21. Labojums un papildinājums pieņemts. Paldies.

E.Repše: 36.pants. Darba grupa ir kategoriski pret šo pantu un aicina svītrot. Tātad liekam uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Kādi deputātiem ierosinājumi par 36.pantu? Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Rešetņikovs: */Es gribu atgādināt, ka par šo pantu vai labojumu vai papildinājumu mēs nobalsojām otrajā lasījumā. Tāpēc es neredzu jēgas likt tagad uz balsošanu jautājumu par tā izslēgšanu./

E.Repše: Nu, darba grupa pastāv uz balsojumu par šā panta svītrošanu, jo šeit būs ļoti nopietnas problēmas ar to izdevumu definēšanu, kas šeit atvieglojumos ir paredzēti. Un ticiet man, tur aiziet milzīgas naudas masas.

A.Rešetņikovs: */Vairāk nekā budžetā nauda tur neaizies. Bet peļņa principā Sporta komitejā ir nožēlojama./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

I.Cupruns: Es gribētu pievērst deputātu uzmanību tam, ja šis pants paliek, tad vajag precizēt, kur tiks ieskaitītas summas. Uz ko mēs provocējam? Mēs provocējam uzņēmumus pašiem sev celt milzu sporta kompleksus, viņi paši sev būvēs. Tātad tā summa ir kaut kur jāieskaita.

A.Rešetņikovs: */Manuprāt, mums jāapsveic, ja.../

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet līdz šim mums pie mikrofoniem runāja tikai tad, kad deva vārdu. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Patiesību sakot, es gaidīju, kamēr mēs nonāksim līdz šim pantam, un neko neteicu pie 32.panta. Es gaidīju. Kāpēc? Daudzu rūpnīcu, rūpniecības uzņēmumu, tāpat arī celtniecības uzņēmumu un lauksaimniecības uzņēmumu bilancē ir sporta bāzes. Šīs sporta bāzes tiek finansētas no peļņas tāpat kā bērnudārzi. Uzņēmumu bilancē mēs 32.pantā neiekļāvām objektus, kuri ir jāuztur un jāremontē. Es biju domājis, ka 36.pantā būs runa par sporta bāzu remontu, un domāju, ka, papildinot to ar vienu vārdu - "uzturēšana", būtu šo jautājumu atrisinājis. Neiebilstu pret panta svītrošanu, bet vajadzētu tomēr sporta bāzu uzturēšanu un remontu, finansējot no peļņas, neaplikt ar nodokli. Tas ir identiski 32.panta uzskaitījumiem, tikai vajadzēja pielikt klāt sporta bāzes. Manā rakstiskajā priekšlikumā, kuru es biju iesniedzis, bija minētas arī sporta bāzes.

E.Repše: Darba grupas viedoklis ir tāds, ka 32.pantā mēs ar veselības aizsardzības objektiem sapratām arī šīs sporta lietas. Un mēs vēl piekristu, ka 32.pantā ietvertu šīs sporta bāzes, to varētu papildināt, jo te ir šis ierobežojums - saskaņā ar vietējo pašvaldību apstiprinātajiem izmaksas normatīviem. Bet par 36.pantu es kategoriski iestājos, ka tas ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona, pēc tam pie pirmā.

E.Krastiņš: Es gribētu arī atbalstīt viedokli, ka tie līdzekļi, kas izlietoti sporta un fiziskās kultūras būvju finansēšanai, noteikti būtu arī atbrīvojami tādā pašā kārtībā, kādā tiek atbrīvoti šie pārējie objekti. Bet tad tas ir skaidri jāieraksta, jo finansu inspekcijas veselības aizsardzību laikam gan par sportu neuzskatīs.

Bet patlaban nākamā gada budžetā sportam faktiski līdzekļi nav atvēlēti, sports varēs pastāvēt tikai tik, cik uzņēmumi būs spējīgi finansēt šīs sporta bāzes. Bet sports taču ir vistiešākais veselības veicināšanas pasākums. Es labi zinu, kā būs Valmierā, ja uzņēmumi nefinansēs šīs sporta bāzes - tās pastāvēt nevarēs, tās būs lemtas bojāejai, jo vietējais budžets uzturēt nevarēs un komerciālā veidā uzturēt arī nevarēs.

E.Repše: Piekrītu. Ja 36.pants tiek svītrots, tad 32.pantā mēs papildinām, pēc veselības aizsardzības ieliekot "un sporta objekti".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona, pēc tam pie pirmā.

P.Simsons: Es nekādā gadījumā nevaru piekrist iepriekšējam runātājam. Sports un fiziskā kultūra ir jāšķir, tās ir divas dažādas lietas. Šajā pantā ir runa nevis par fizisko kultūru, kura uztur cilvēka miesu veselu, bet par masu fiziskās kultūras pasākumiem. Un nerunāsim par sporta pasākumiem kā tādiem. Sports drīzāk ir cilvēka sakropļošanai nekā veselības nodrošināšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona. Neviens nevēlas? Tādā gadījumā - pie otrā.

I.Cupruns: Kolēģi, es vēlreiz gribu precizēt. Padomāsim un paskatīsimies, vai vienmēr rūpnīcu sporta kompleksi, kas ir uzbūvēti savām vajadzībām, tiek izmantoti? Vai visi tur tiek iekšā? Milzīgi kompleksi stāv tukši. Tādēļ es lūdzu precizēt: ja rūpnīcas vai uzņēmumi ziedo naudu koplietošanas sporta būvēm un koplietošanas sporta bāzēm, tad šī nauda tiek atskaitīta no peļņas nodokļa. Tātad ir vajadzīgas koplietošanas summas, vai arī kaut kādi koplietošanas fondi jāveido, un tikai tad, ja tur tiek ieguldīta nauda, tā tiek atskaitīta no peļņas nodokļa. Vai šodien trūkst dažādas somu pirtis vai kaut kas! Pilni krūmi ar uzņēmumiem un iestādēm, piedodiet, ja... (Zālē kopēja jautrība.)

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, varbūt tomēr dienas beigās atturēsimies no tādiem spēcīgiem izteicieniem kā veselības kropļošana, krūmi un tamlīdzīgi. Būsim korekti! Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Varētu piekrist, ka šad tad sports arī kropļo. Tik tiešām, varbūt arī kropļo. Bet runāsim konkrēti par konkrētu objektu. Manā Olainē ir vienīgā sporta bāze, kur visi cilvēki nāk pēc darba, lai nodarbotos ar veselības fizkultūru, gan arī tiek rīkoti dažādi sporta sarīkojumi. Un šo bāzi finansē viena rūpnīca. Un, ja mēs izslēgsim ārā un apliksim ar nodokli, tas nozīmē, ka šī sporta bāze pagrims un nebūs šīs vienīgās sporta bāzes, kur cilvēkiem iet un nodarboties ar fizkultūru. Es runāju nevis par speciālajām sporta bāzēm, kas varbūt lielam sportam ir domātas, bet par tādām, kas ir saistītas ar veselības aizsardzību. Vajadzētu precizēt, ka tas ir fizkultūrai un sportam. Es uzstāju, ka tas būtu jāietver vai nu 32.pantā, vai jāatstāj 36.pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona, pēc tam pie otrā, pēc tam atkal pie trešā.

Dz.Ābiķis: Es aicinātu šo punktu obligāti atstāt, jo lielais sports no budžeta vairs finansēts netiek, tas ir skaidrs. Un, domājot arī par jaunatni, es aicinu šo punktu atstāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Es domāju, ka tie deputāti, kas runāja par koplietošanas sporta būvēm, varbūt nav īsti informēti par to, uz ko mums tagad turas daudzas šīs sporta bāzes. Tās turas vienkārši uz atsevišķu entuziastu pūliņiem tur kaut ko izdarīt un kaut ko sakopt. Un tai laikā, kad mēs tomēr cenšamies katrai lietai atrast saimnieku, te izskan aicinājums kaut kādu koplietošanas būvju radīšanai. Cik man zināms, Valmierā tomēr tiek šīs būves pamatā noslogotas un arī izmantotas. Un tās turas, pateicoties atsevišķiem entuziastiem. Un, ja šīs palīdzības nebūs, tad tur vienkārši nekā nebūs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona un pēc tam pie otrā.

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, es arī domāju, ka mēs rīkotos ļoti tuvredzīgi, ja izturētos nicinoši pret sportu vai arī pret fizisko kultūru. Arī pret sportu, arī pret profesionālo sportu ir jāizturas ar cieņu, un visādā veidā tas jāatbalsta. Ja mēs domājam par Latvijas nākotni, tad mums jāņem vērā, ka Latvijas slava pasaulē var iziet ar sporta palīdzību, un tāpēc sports ir jāatbalsta, arī profesionālais. Un pret to izturēties ar nicinājumu mēs nekādā gadījumā nedrīkstam, vēl jo vairāk pret fizisko kultūru. Tāpēc es noteikti atbalstītu 36.panta ietveršanu šajā likumā tādā redakcijā, kādu piedāvā Rešetņikovs, jo šeit atbalsts sportam tiek piedāvāts visplašākajā veidā. Un es domāju, ka tas nebūtu nepareizi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Bērzs: Sports būtu jāatbalsta noteikti, noteikti jāatbalsta, bet šim pantam ir viens trūkums, jo netiek diferencēts, sports ir atbalstīts visplašākajā veidā. Bet mums būtu jāatbalsta Latvijas sports. Bet Latvijā pašlaik dominē dažādas vissavienības līgu komandas un vissavienības sporta biedrību bāzes un tā tālāk. Kamēr šis PSRS sports nekļūs par Latvijas sportu, tikmēr tas laikam būtu jāatbalsta no PSRS budžeta, tāpēc visprātīgāk būtu šo pantu izsvītrot un formulēt to tādā veidā, lai tas tiešām stimulētu Latvijas sportu, lai tas stimulētu Latvijas Olimpisko komiteju, un tad varētu runāt par sportu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona ministra vietnieks Blektes kungs, pēc tam Cālīša kungs.

J.Blekte: Tika sacīts, ka no budžeta nemaz netiek finansēts sports. Kopējie izdevumi fizkultūras un sporta komitejai budžeta projektā, kas jums visiem ir izsniegts, ir 9 miljoni 23 tūkstoši, tajā skaitā tieši fizkultūras pasākumiem - 3 miljoni 900 tūkstoši. Tas uzziņai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es noprotu, ka arī Rešetņikova kungs grib izteikties.

J.Blekte: Vai es varu turpināt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, lūdzu...

J.Blekte: Ja arī deputāti uzskata par nepieciešamu kaut kā papildināt likumprojektu, tad patiešām 32.pantā, kur rakstīts "veselības", aiz vārda "veselības" ielikt vēl vārdu "sports". Un tad tas iekļautos vispārējos norobežojumos, kurus pēc tam apstiprinās Augstākā padome.

A.Rešetņikovs: */Visu klātesošo deputātu zināšanai man ir tas gods paziņot, ka pat Rīgas "Dinamo" hokeja komandai nav peļņas. Tas ir viens. Otrkārt, kad es nedaudz uzstājos par budžeta projektu, es teicu, ka masu sports un fizkultūra Latvijā kopumā atrodas Pelnrušķītes stāvoklī. Un to apstiprināja finanšu ministrs, jo no budžeta iznāk ne vairāk kā divi rubļi uz cilvēka. Bet tāpēc esmu pateicīgs tiem deputātiem, kuri atbalsta šo pantu un ierosinu saziedot "Pelnrušķītes sarafānam"./

Priekšsēdētājs: Paldies. Pie 32.panta mēs diezin vai atgriezīsimies, to mēs varam izdarīt beigās, ja gribam papildināt, bet tagad ir izvirzījies principiāls jautājums par 36.pantu - vai to pieņemt tādā redakcijā, kādā tas ir nodrukāts, vai arī šis pants tiek svītrots. Tātad laikam vienīgais, ja es kļūdos, lai deputāti mani izlabo, ir par 36.panta svītrošanu. Ja šis ierosinājums gūs vairākumu, tad šis pants tiks svītrots, ja negūs vairākumu, - pants paliek tādā redakcijā, kādā tas ir nodrukāts šajā likumprojektā. Iebildumus neredzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 36.panta svītrošanu vai nesvītrošanu. Ja būs balsu vairākums, pants tiks svītrots. Godājamie kungi, lūdzu īkšķus rādīt izteiksmīgāk. Paldies. Tātad par ir 14. Līdz ar to jautājums ir izlemts. 36.pants netiek svītrots un paliek tādā redakcijā, kādā ir nodrukāts šajā likumprojektā. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Tādā gadījumā, ja šis pants patiek, es lūdzu iepriekšējā rindā pēc vārdiem "sporta bāzu", kur seko vārds "remontam" iespraust vārdu "uzturēšanai". Lai būtu "uzturēšanai un remontam".

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs visu laiku noraidījām visus priekšlikumus, kas nav rakstiski iesniegti, nodrukāti un izdalīti. Es domāju, ka labs saimniecisks darbinieks atradīs iespēju, kā šos uzturēšanas izdevumus ielikt remontizdevumos iekšā, tā nav problēma.

Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Karlsons: Es ierosinu nevis iestarpināt, bet izsvītrot, un būtu jāsvītro "sporta svētku un sarīkojumu organizēšanu".

Priekšsēdētājs: Tātad ir ierosinājums svītrot "sporta svētkus un sarīkojumus". Paldies. Citu ierosinājumu nav. Tūlīt sāksies aģitācija par to, ka vajag sporta svētkus un sarīkojumus. Noklausīsimies! Lūdzu, pie pirmā mikrofona, un pēc tam balsosim.

A.Rešetņikovs: */Es piekrītu izsvītrot tikai vārdu "izrādes". Izrādes - tas ir tīri komerciāls pasākums./

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Rešetņikovs piekrīt, ka frāze "sporta svētkus" tiek svītrota.

A.Rešetņikovs: */Nē, "sporta svētki" paliek, bet izsvītrot tikai vienu vārdu "izrādes"./

Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad "sarīkojumus", deputāts Rešetņikovs piekrīt, ka svītro "sarīkojumus". Tie ir laikam tā saucamie laureātu vakari, jubilāru svinības, uzvarētāju godināšana un tā tālāk. Vai piekrītam šādam variantam? Svītrojam vai nu "sporta svētkus un sarīkojumus", vai tikai "sarīkojumus".

Godājamie deputāti, man ir jāliek uz balsošanu abi divi varianti. Pirmais balsojums būs par svītrošanu kopumā, tātad svītrojam "sporta svētkus un sarīkojumus", un, ja mēs nenobalsosim par to, tad nākamais balsojums būs tikai par sarīkojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad par "sporta svētku un sarīkojumu" svītrošanu. Godājamie kolēģi, es lūdzu nopietnāk izturēties pret šo roku celšanu. Lūdzu rezultātu. Šis priekšlikums nav guvis vairākumu, tātad otrais balsojums ir par "sporta sarīkojumu" svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par "sporta sarīkojumu" svītrošanu. Atvainojos, Eglāja kungs, jums būs jāatgriežas savā vietā. Lūdzu rezultātu. Nav guvis vairākumu arī šis priekšlikums, tātad paliek atvieglojumi gan svētkiem, gan sarīkojumiem. Paldies. Šajā gadījumā mums atkārtoti balsot par 36.pantu kopumā laikam nevajadzētu, jo mēs esam to atstājuši tādā redakcijā, kādā tas ir bijis.

Tātad pārejam pie sestās nodaļas. 37.pants.

E.Repše: Nav komentāru.

Priekšsēdētājs: Un deputātiem? Nav. 38.pants.

E.Repše: Nav komentāru.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Arī nav. Un tagad, godājamie deputāti, atgriezīsimies pie ceturtās nodaļas un pie tiem pantiem, kas ar mūsu svētību tika nodoti ekspertīzei.

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Repše: Tātad vispirms par 4.pantu, no kura mēs pārsteidzīgi izsvītrojām 6. un 7.apakšpunktu. Es vēlreiz izteikšu darba grupas argumentus par šā 6. un 7.apakšpunkta nepieciešamību. Lūdzu, pievērsiet arī uzmanību, ka šeit nav nekādas ļaunprātības pret uzņēmējiem, kuri pārdos savas iekārtas un nevajadzīgos materiālus, un nav arī ļaunprātības pret tiem uzņēmējiem, kuri atbrīvosies no daļas savu pamatlīdzekļu un pārdos tos. Protams, ieņēmumi, ko viņi šādi gūs, ar nodokli aplikti netiks, ja vien viņi nerealizēs šo pārdošanu, gūstot peļņu, tātad uzņēmējdarbības veidā. Jūs saprotat, kas pretējā gadījumā notiek. Kooperatīvs - tādi gadījumi ir, un bijušas ir arī tiesas prāvas - nopērk, pieņemsim, kompjūteru, samaksā par to nosacīti 10 tūkstošus rubļu, pusgadu patur šo kompjūteru, iesaistītu savos pamatlīdzekļos, atrod izdevīgu pircēju, atrod izdevīgu momentu un pārdod par 40 tūkstošiem. Ja mēs neiekļaujam šajā pantā 6.apakšpunktu, tad mēs paveram zaļo ceļu tieši šādai uzņēmējdarbībai, kura vispārējā kārtībā netiek aplikta ar peļņas nodokli. Bet mums, protams, tāda nolūka nebija. Arī tas iebildums, ko izvirzīja Bula kungs par to, kā tad būs ar šo atlikušās vērtības atskaitīšanu gadījumā, ja šī atlikusī vērtība pēc dokumentiem izrādīsies lielāka par to cenu, ko reāli varēs iegūt, pārdodot tirgū. Arī šeit grāmatvedības problēmas neradīsies, atskaitīs to summu, un tātad šī pārdošana būs veikta ar zaudējumiem. Tas ir atrisināts.

Un gluži tāda pati situācija ir par 7.apakšpunktu. Arī šo apakšpunktu mēs uz karstām pēdām izsvītrojām. Bet kas tādā gadījumā notiks? Atkal tas pats kooperatīvs iepirks materiālus vai, teiksim, aizkarus, mēbeles vai kaut ko citu, kādu laiku paturēs, it kā gatavodamies izmantot ražošanai, pēc tam atradīs izdevīgu brīdi un izdevīgu pircēju, pārdos ar vairākkārtēju uzcenojumu. Un, ja mums nav šī 7.apakšpunkta, tad atkal šādi gūta lielā peļņa vispār apiet nodokļu likumu, un tāpēc 7.apakšpunkts arī ir ļoti nepieciešams, bet mēs piekrītam, ka te nebija īsti skaidri formulēts par šo iegādes vērtību un realizācijas izdevumiem, tādēļ ir sagatavota mazlietiņ izmainīta redakcija. Šis variants, kas radies mūsu vakardienas ekspertīzes rezultātā, ir izdarīts, un mēs piedāvājam balsot par 6. un 7.apakšpunktu tādā redakcijā, kādā tie ir formulēti 359.dokumentā 1. un 2.punktā.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu, deputāt Gavrilov, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Saimnieciskajiem darbiniekiem ir tāda līdzība. Padotais atnes ministram dokumentu, tas viņu noraida un noraida reizes desmit, beidzot desmitajā reizē saka: "Lūk, tagad pareizi, tā, kā vajag", un paraksta, bet tas rāda, ka dokuments ir tāds pat kā pirmais, bet desmit reizes pārsvītrotais. Mēs atkal atgriežamies pie šī punkta tādā pašā redakcijā, pie tam uzreiz uz otro soli, kā saka. Uzņēmumos ir reāla grāmatvedības uzskaite, un tas, ka mēs ar kompjūteriem visas šīs lietas sev parādām - tā ir normāla grāmatvedības uzskaite, un viss tiks arī tāpat uzskaitīts. Jā. Vienkārši jāzina grāmatvedības uzskaite. Es jūs nepārtraucu. Nav saprotams, kāpēc vajadzīgs papildus rēķināt, ja šie līdzekļi arī bez tā grāmatvedības uzskaitē parādīsies kā ienākumi tajā pašā atlikumā, kas sauksies peļņa. Ko tas dod? Neko nedod. Ja mēs speciāli no katras pārdošanas aprēķināsim šos nodokļus, tad tas būs nevis peļņas nodoklis, bet sava veida akcīzes nodoklis. Kāpēc sarežģīt visu sistēmu? Tas nav mūsu uzdevums. Šajos jautājumos lai tiek skaidrībā finanšu inspekcija, lai veic pārbaudes, un viss būs šajā ziņā kārtībā. Kāpēc jaukt procesu?/

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu darba grupas komentāru.

E.Repše: Komentējot šos izteicienus, jārunā par problēmām, kādas reāli finansistu praksē ir bijušas un nonākušas līdz tiesai. Tieši tāpēc, ka šāda ieraksta nav bijis, vinnējis šis kooperatīvs, kurš ir pārdevis ar lielu peļņu. Ja jau šis 6. un 7.apakšpunkts patiešām neko nemaina, Gavrilova kungs, kāpēc tad jūs tik ļoti pastāvat uz šo punktu svītrošanu no likumprojekta? Baidos, ka jūs ļoti labi saprotat, ko tas nozīmē. Visbeidzot, es apskatījos, kā ir balsojuši, Gavrilova kungs to ierosināja, un patiešām mūsu frakcija pat pārsniedza otras frakcijas aktivitāti, un šie apakšpunkti tika izmesti. Es lūdzu šo kļūdu šodien neatkārtot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Kodoliņš: Vispirms apskatīsimies, kā ir būvēts nodokļu likums. Tur ir ieņēmumi mīnus izdevumi, tad uzskaitīti ieņēmumi un pēc tam uzskaitīti izdevumi. Deputātam Gavrilovam tomēr būtu jāskatās, kā ir rakstīts likumā. Ja mēs tos neparedzam, tad tie arī neparādās kā ieņēmumi, tas ir pirmkārt, otrkārt,...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet no vietas nevajadzētu...

A.Kodoliņš: Otrkārt, šī tomēr ir nopietna problēma. Ko tad mēs galu galā gribam? Izveidot vienu tiešām korektu likumu vai uztaisīt tādu sistēmu, kurā nebūs absolūti skaidrs, kas ir ieņēmumi un kas - izdevumi. Izjaucot šo normālo sistēmu, kur ir ieņēmumi, no vienas puses, un izdevumi, no otras puses, atstājot iespēju gūt ieņēmumus, kuri neparādās nodokļu likumā kā ieņēmumi, ir pilnīgi iespējams izveidot sistēmu, kurā darbojas jau pavisam citi principi, kur vairs nav normālas pārdošanas, bet ir kaut kāda otrreizēja pārdošana vai pārdošana jau trešo reizi, kas ir izdevīgāka nekā normāla pārdošana. Galu galā mums jādomā arī par to, kādu tautsaimniecību ar saviem nodokļu likumiem veidojam. Es ļoti lūdzu deputātus nopietni padomāt nevis par to, cik mēs ar šo nodokli ieņemsim, bet par to, lai mūsu tautsaimniecība normāli veidotos.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Bartaševičs: */Cienījamie kolēģi! Aizstāvot visu deviņu punktu uzskaitījumu, man šķiet, mēs tikai dodam iespējas meklēt spraugas, lai varētu nemaksāt nodokļus, un tikai. Ja mēs 4.panta 1.punktā uzrakstīsim: "ienākumi no iekārtu, produkcijas, darba un pakalpojumu realizācijas" , tad ar to viss būs pateikts./

E.Repše: */Nē./

A.Bartaševičs: */Jo bilance ietver visus ienākumus no realizācijas, es varu te atrast kaut ko citu. Kaut ko es atradīšu no tā, kas te pie jums nav uzskaitīts, un, ticiet, mēs tikai pazaudēsim peļņu. Es neesmu pret to, lai mēs tā rīkotos, bet tas tikai apgrūtinās darbu./

E.Repše: Ja mēs pieņemtu tādā redakcijā, kādu jūs piedāvājat, tad ieņēmumi par pamatlīdzekļu pārdošanu tiktu ieskaitīti pilnā vērtībā, neatskaitot to atlikušo vērtību. Tas atkal nebūtu ne taisnīgi, ne pieņemami. Tāpēc...

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Gavrilova kungs, mums tomēr nav pieņemts no vietas diskutēt. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Mūsu referents minēja ne gluži pārliecinošu argumentu, ka kāda firma no kaut kurienes kaut ko labu vedīs lēti iekšā un pēc tam dārgi pārdos. Nu tas ir bizness, to varbūt nevajadzētu nosodīt, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību minētajiem diviem punktiem šādu iemeslu dēļ. Kamēr mēs dzīvojam iekārtā, kur ne viss tiek pirkts un pārdots, bet kaut ko arī iedala, un bieži vien dabū tas, kurš labāk prot šim te iedalītājam pierādīt, ka tas viņam ir vajadzīgs, mēs, izsvītrojot šos divus punktus, panāksim to, ka es, veiksmīgs sagādnieks ar lielu darba stāžu, savai firmai būšu dabūjis deficītu mantu, kādu brīdi, kā Einars teica, paturēsim to savos reģistros un pēc tam jums, kuri neesat varējuši dabūt, par kārtīgu naudu uzsitīšu gaisā, jo man no tā nekādu nodokli nenoņems. Lūk, par to mums ir jāpadomā, un tāpēc šie divi punkti ir jāatstāj. Kad mēs dzīvosim normālā situācijā, kad varēsim aiziet un visu lēti nopirkt un dārgi pārdot, tas būs viss ļoti labi, bet tagad mums tādas situācijas nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona, pēc tam pie trešā mikrofona.

E.Krastiņš: Deputāta Gavrilova runā izskanēja tāda doma, it kā šis būtu kāds akcīzes vai apgrozījuma nodoklis. Es gribētu iebilst pret tādu apgalvojumu, jo akcīzes vai apgrozījuma nodoklis tiek maksāts no apgrozījuma, no realizācijas ienākumiem, bet šeit taču tiek rēķināta starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem. Tas ir no vienas puses. No otras puses, ja mēs neiebalsosim atpakaļ šos divus punktus, kā jau iepriekšējais runātājs norādīja, tas dos iespēju veikt slēptu un arī ar patieso darbības nozari nesaistītu tirdzniecisko darbību, kura netiks aplikta ar nodokļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona, pēc tam pie pirmā.

J.Biezais: Riskējot nepateikt neko jaunu, lūdzu balsot par redakcijas variantu, jo pretējā gadījumā mēs sagrausim nodokli kā veselu organismu un es būšu spiests lūgt kolēģus balsot pret visu nodokli. Mēs riskējam zaudēt ļoti daudz darba, un jāteic, laba un godīga darba.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Ja mums uzņēmumos nav nokārtota grāmatvedības uzskaite, tad šie panti mums nekādi nepalīdzēs. Mēs lieliski saprotam, kur ir ienākumi un izdevumi un kad tos piemin. Bet, ja ir normāla grāmatvedības uzskaites sistēma, tā vienalga atklās šo starpību. Grāmatvedības uzskaites sistēma ir normāla, un jāstrādā ir uz tās pamata, uz tās finanšu inspekcijas, par ko mēs pieņemsim likumu, pamata./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pie pirmā mikrofona. Es domāju, ka mums tiešām būtu laiks balsot.

Ģ.Krūmiņš: Es aicinu visus balsot par šo divu pantu iekļaušanu atpakaļ likumprojektā, jo rūpniecības uzņēmumos ir vērojama tendence izmantot situāciju, kāda rodas šo punktu nepieņemšanas gadījumā. Ir jau sagatavotas iekārtas pārdošanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pie otrā mikrofona, Blektes kungs.

J.Blekte: Uzziņai. Deputāta Gavrilova ieteikums būtu pieņemams tajā gadījumā, ja mēs tiešām izietu no bilances peļņas. Bet mēs jau būvējam apliekamo peļņu no atsevišķiem ieņēmumiem un pēc tam atņemam nost atsevišķus izdevumus. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt ekspertu komisijas ierosināto redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, lūdzu reģistrēties, jo iepriekšējais balsojums bija apgrūtinošs ar to roku celšanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu, balsosim par 4.panta visiem apakšpunktiem pēc kārtas, kas ir izgājuši ekspertīzi. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu: 101 deputāts ir reģistrējies.

Godājamie kolēģi, tad es piedāvāju, mēs varam balsot par 4.pantu, ko mēs visu aizsūtījām ekspertīzei, ja es nemaldos. Tādā gadījumā mums jābalso par 4.panta 6.apakšpunktu, 4.panta 7.apakšpunktu, 4.panta 4.apakšpunktu un 4.panta 1.apakšpunktu, kas ir pats pēdējais 359.dokumentā. Pirmais balsojums ar 4.panta 6.apakšpunktu redakcijas variantā.

E.Repše: Par iekļaušanu...

Priekšsēdētājs: Par šī punkta pieņemšanu, par akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - 19, atturas - 7. 6.apakšpunkts iekļauts 4.pantā. Lūdzu dzēst. Nākamais balsojums par 4.panta 7.apakšpunktu, tātad par 2.papildinājumu redakcijas komisijas variantā. Balsosim par šā apakšpunkta akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 18 un atturas - 8. Arī 7.apakšpunkts ir akceptēts. Deputāts Repše grib komentēt.

E.Repše: Jā. Šeit ir maza drukas kļūda. Tālākie labojumi vairs neattiecas uz šo pantu. Tagad mums vajadzētu apstiprināt 4.pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par 4.panta akceptēšanu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - 14, atturas - 6. 4.pants pieņemts šādā redakcijā. Paldies.

E.Repše: Tagad es vēlētos paskaidrot tālāko. 6.priekšlikumu darba grupa atsauc. Tas bija domāts vienkārši kā iespējamais, bet slikts atkāpšanās ceļš. 3.labojums attiecas uz 6.panta 4.apakšpunktu, un tas bija nepieciešams sakarā ar 8.panta 2.apakšpunkta redakcijas nomaiņu, ko mēs pagājušajā reizē balsojot izdarījām. Mēs aizvietojām 8.panta 2.apakšpunktu, kur bija rakstīts - "īpašuma nodokļa, ceļu nodokļa un zemes nodokļa maksājumus" ar šādu frāzi "no peļņas maksājamos nodokļus un nodevas". Es jau toreiz izteicu šaubas, vai šis definējums - "no peļņas maksājamie nodokļi un nodevas" vispār ir kaut cik precīzs. Pārbaudot izrādījās, ka patiešām šāds definējums nav precīzs, un mēs šādu formulējumu "no peļņas maksājamie nodokļi" atstāt nevaram.

Kāpēc vispār šī problēma izvirzījās? Bula kungs aizrādīja, ka 6.pantā 4.apakšpunktā tur, kur ir formēti uzņēmējdarbības izdevumi, ir "maksa par dabas resursu izmantošanu", bet šeit nav ietverta maksa par dabas piesārņošanu limitu ietvaros. Viņi ieteica to iekļaut. Darba grupa kopā arī ar ekspertiem vakar apspriedās un piedāvā šādu problēmas risinājumu. 8.panta 2.apakšpunktu atgriezt vecajā redakcijā, tātad nosaukt precīzi šos izskaitāmos nodokļus. Tātad 6.pantā 4.apakšpunkta redakciju papildināt - "Maksa par dabas resursu izmantošanu un vides piesārņošanu limitu ietvaros".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Eglājs: Es skatījos, vai es neesmu kaut ko palaidis garām, bet es nevienā vietā neredzēju, ka būtu runa par sociālo nodokli. Ja sociālo nodokli arī neatskaita nost, tad viss bankrotēs.

E.Repše: Sociālais nodoklis ir 6.panta 7.punktā. Eksperti apgalvo, ka tur viennozīmīgi ir ietverts.

V.Eglājs: Mums saucas - "sociālais nodoklis", bet te ir kaut kāds cits formulējums.

E.Repše: Šeit problēmas nerodas, jo tas ir ietverts. "Un arī citi apdrošināšanas maksājumi", ja parādās. Būtībā problēmas rodas tāpēc, ka nav precīzu definējumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Daļēji šī problēma ir atrisināta, papildinot 4.apakšpunktu ar maksājumiem par vides piesārņošanu, par izmešiem. Tas ir daļēji. Kā būs ar 8.pantu, ja mēs kultūratbildības nodokli pieņemsim? Ko tad mēs darīsim? Un vai tiešām šie trīs nodokļi ir tik izsmeļoši? Ja tas tā ir, ja mēs varam būt pārliecināti par to, tad var. Bet vai šie trīs nodokļi visu ietvers?

E.Repše: Šobrīd mēs uzskatām, ka tie ir izsmeļoši. Ja tiks pieņemts kultūratbildības nodoklis un lemts jautājums par to, ka šis kultūratbildības nodoklis ir maksājams nevis no peļņas, bet ietverams pirms peļņas nodokļa aprēķināšanas, un ja kādreiz parādīsies vēl kāds papildu nodoklis, tad tā precīzo nosaukumu mēs šeit ietversim. Bet šeit ir jābūt izsmeļošam un precīzam sarakstam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona, pēc tam pie trešā.

A.Endziņš: Manuprāt, te nebūtu ko strīdēties, jo kultūratbildības nodoklis tomēr nav nodoklis. Ja tas būtu, tad tas ir jāmaksā no peļņas, nevis no citiem maksājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Biezais: Es piekrītu iepriekšteiktajam, ka šeit nav problēmu. Sociālais nodoklis ir izteikts pašizmaksas nodoklis, bet kultūratbildības nodoklis ir soda. Tā ka šeit problēmas nevar būt.

Priekšsēdētājs: Paldies! Tātad tiek piedāvāts balsot par šiem jaunajiem papildinājumiem, kuri bija nodoti ekspertīzei. Balsojam par 6.panta 4.apakšpunktu, pēc tam par 8.panta 2.apakšpunktu. Tā, iebildumus neredzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 6.panta 4.apakšpunktu darba grupas redakcijā, tātad 3.labojumu. Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 4, atturas - 15. Pieņemts. Lūdzu dzēst. Nākamais balsojums ir par 8.panta 2.apakšpunktu, respektīvi, 4.labojums. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojumu. Lūdzu rezultātu. 63. Paldies. Arī tas ir pieņemts.

E.Repše: Vai vajag balsot kopumā par šiem pantiem?

Priekšsēdētājs: Jā, mums ir jānobalso kopumā vispirms par 6.pantu, pēc tam par 8.pantu. Godājamie kolēģi, balsosim. Lūdzu koncentrēties. Balsošanas režīmu. Balsojam par 6.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par ir 63 balsis. Pieņemts. Nākamais balsojums par 8.pantu kopumā. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par - 73. Arī šis pants ir akceptēts. Turpināsim darbu.

E.Repše: Šā likumprojekta priekšpēdējā problēma ir par valūtas peļņu. Es lūdzu jūs koncentrēties, jo šeit būtībā ir ļoti dziļa problēma. Mums bija variants, kas tika stingri atbalstīts, ka nodoklis no peļņas daļas, kas gūta konvertējamā valūtā, maksājams attiecīgajā konvertējamā valūtā. Vakar mēs sēdējām ekspertīzē, un šeit radās tāda problēma, ka nav iespējams aprēķināt šo valūtas peļņu. Kāpēc? Kas ir peļņa? Tie ir ieņēmumi mīnus izdevumi. Ja mums ir ieņēmumi un izdevumi dažādās naudās, tad var būt situācija, ka uzņēmējs gūst ieņēmumu valūtā un izdevumi viņam ir tikai rubļos. Otrs variants: uzņēmējs gūst ieņēmumu valūtā, bet gandrīz visa šī valūta aiziet arī izdevumos. Tātad valūtā viņš ir pircis izejvielas vai kaut ko citu. Un šī rezultējošā valūtas daļa, kas paliek pāri, ir ļoti niecīga. Var būt arī tā, ka ieņēmumi valūtā un izdevumi ir gan rubļos, gan valūtā. Nav iespējams izrēķināt tieši šo peļņas daļu par ieņēmumu valūtā, ja mēs nepārrēķinām pēc bankas noteikta kursa. Tur var veidoties vistrakākās situācijas, arī tādas, ka izdevumi valūtā pārsniedz ieņēmumus valūtā.

Ja ir šīs divas dažādās naudas un mēs tās pēc kaut kāda koeficienta nepārrēķinām vienā atskaites naudā, tad nav iespējams formulēt jēdzienu - "nodoklis no peļņas daļas, kas gūta konvertējamā valūtā". Tāpēc pirmais mūsu darba grupas priekšlikums ir tāds, ka šis pants diemžēl jāsvītro. Tādā gadījumā paliek tā, tas ir teikts virslikuma par nodokļiem un nodevām projektā, ka šī peļņa tiek pārrēķināta, valūtas ieņēmumi tiek pārrēķināti pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, pēc kura valūtu brīvi pērk un pārdod. Tātad valūtas tirgus mums ar jauno gadu vismaz ir pasūtīts, sacīsim tā. Ir pieņemts lēmums par šī tirgus izveidošanu. Ja nu gadījumā mēs tomēr nenoraidām to svītrojumu, tātad pašu pārrēķināšanas ideju, un par katru cenu gribam kaut kādā veidā no valūtas ieņēmumiem daļu ieskaitīt nodokļa summā, tad tika atrasts tāds kompromiss, kas ir diezgan, var teikt, slikts, bet pieņemams salīdzinājumā ar to redakciju, kāda mums bija līdz šim. Proti, runa ir par šodien izdalītā teksta 5.papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātiem. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

O.Kehris: 13.pants pašreizējā redakcijā neiztur nekādu kritiku, nav nekādas skaidrības, kas tad būs ar nekonvertējamo valūtu. Kas notiks? Jo ne jau visas valūtas būs konvertējamas. Kas būs, ja mums mainīsies kaut kāds maksāšanas līdzeklis, ja mums būs baltā vai kāda cita nauda? Tādēļ es ierosinu šo punktu svītrot. Tas arī bija viens no deputāta Repšes priekšlikumiem, respektīvi, no komisijas priekšlikumiem. Tātad svītrot, jo šie jautājumi tiks risināti. Mums trešajā lasījumā jāizskata vēl tas, ko Repšes kungs teica par nodokļiem un nodevām. Tas vēl nāks priekšā arī ārzemju investīcijas likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāti vēl vēlas izteikties? Nav. Tātad par 13.pantu ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums, kuru darba grupa izvirzīja, ir 13.pantu vispār svītrot. Otrais priekšlikums - atstāt tādā redakcijā, kādā ir.

E.Krastiņš: Es tomēr gribētu iebilst pret svītrošanu, jo šajā pantā ir ietverta gandrīz vai vienīgā iespēja. Līdz šim bija noteikts atskaitījumu procents no šiem ienākumiem valūtā. Svītrojot šo punktu, mēs būtībā atņemam gan pašvaldībām, gan budžetam jebkuras iespējas tikt pie šīs konvertējamās valūtas. Bet tā visiem tagad ir ļoti vajadzīga. Proti, visi šie ieņēmumi konvertējamā valūtā tiks pārrēķināti pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Pagaidām es nezinu, ka tāds būtu noteikts, tad nu atliek cerēt uz to, ka mums nākamajā gadā uzreiz būs valūtas tirgus, kur varēs šo valūtu pirkt. Bet es domāju, ka tas uzreiz nebūs. Tas izveidosies ļoti lēnām. Tāpēc es gribētu, lai kāda valūtas daļa tiktu šīm pašvaldībām, nu kaut vai dzīvības vilkšanai. Tāpēc es iestājos par šo 13.pantu. Varbūt ir iespējams kaut kādā veidā uzlabot šā panta redakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā tas ir domāts, Repšes kungs, ka maksā attiecīgajā konvertējamā valūtā? Ja man, piemēram, ieņēmumi ir lirās, pesetēs, frankos vai mārciņās, tad man par katru šo ieņēmumu arī attiecīgā valūtā jāmaksā? Vai es visu nevaru nomaksāt dolāros vai kādā citā naudā. Te nav skaidrības par vārdu "attiecīgā" konvertējamā valūtā.

E.Repše: Šeit patiešām ir domāts, ka maksā tajā valūtā, kurā šis ieņēmums gūts, bet tas nav principiāli. Konvertējamu valūtu var mainīt pret citu, te nav nekādu problēmu. Problēma rodas, protams, ar šo valūtas tirgu un Latvijas Bankas kursu. Ja mums nebūs valūtas tirgus, tad šie jautājumi ir jārisina citos likumos un pavisam citādi, tad mēs tos atrisināt šeit vispār nevaram. Ja mums nākamajā gadā būs valūtas tirgus, tad jebkura pašvaldība, saņemot nodokli arī tajos pašos rubļos, aprēķinās pēc šī kursa, aizies uz banku un valūtu nopirks. Tā nezaudēs itin neko. Bet problēma ir tā, ka nevar sajaukt divas dažādas valūtas vienā peļņas aprēķinā, ja nav precīza kursa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Es tomēr gribētu, lai cienījamais referents precizē. Ja nebūs šī valūtas tirgus, tad, lūk, būs citi likumi un cita kārtība. Mēs esam skaidri pateikuši, ka visi nodokļi tiks regulēti šajos likumos. Tad tas ir jāpasaka šeit, jo es neredzu nekādus citus likumus, kas regulēs, kas liks šiem uzņēmumiem atskaitīt kaut kādu valūtas daļu. Tādu likumu nebūs.

E.Repše: Es varu jums pilnīgi atbildēt, ka gadījumā, ja šī valūtas tirgus nebūs, tad mums acīmredzot būs jāraksta jauns likums par darbību ar valūtu. Un tad ir jāparedz, kā formē ieņēmumus valūtā un kā tos izskaita, kā formē atbilstošus izdevumus valūtā, jo aprēķināt peļņu var, salīdzinot ieņēmumus ar izdevumiem. Un situācija, kad mēs varam ieņēmumus gūt valūtā, bet izdevumi, un to skaitā lieli, var nebūt valūtā, mums neļauj runāt par jēdzienu "peļņa" vispār. Varam runāt tikai par jēdzienu "ieņēmumi".

E.Krastiņš: Protams, tur ir zināma taisnība, bet tādā gadījumā šie lielie izdevumi rubļos savukārt nebūs peļņa rubļu daļā. Un tur šis nodoklis nebūs jāmaksā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona, pēc tam pie trešā.

S.Buka: */Gadījumā, ja mēs pieņemam 13.pantu izklāstītajā redakcijā, mēs, pirmkārt, riskējam atstāt republiku bez ienākumiem konvertējamā valūtā. Otrkārt, es piekrītu deputātam Kehrim, ka šis pants ir jāizslēdz , tas neiederas šajā likumprojektā par peļņu, par peļņas aplikšanu ar nodokli, tam jāatrodas pavisam citā pantā un izvērstā veidā. Ne velti darba grupa, par laimi, šodien saprata, cik daudz sarežģījumu dod tās divas rindiņas, kuras sākumā tika ieteiktas, bet šodien tās ir jau desmit rindiņas. Bet vispār tam jābūt atsevišķam likumam, tāpēc es ierosinu atbalstīt deputāta Kehra priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona, pēc tam pie otrā.

J.Endele: Cik es saprotu, jūs mūs tagad nostādāt situācijā, kad vai nu jāsvītro šis pants, vai jāpieņem jūsu labojums. Citu alternatīvu nav.

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Likumā par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, kuru mēs esam pieņēmuši divos lasījumos, 7.pantā pašreizējā redakcijā ir paredzēts, ka summas ārvalstu valūtā tiek pārrēķinātas pēc Latvijas Republikas apgrozībā esošās naudas, pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, lai gan saprotams, jāņem vērā, ka pašlaik vēl tiek strādāts pie šā 7.panta, ka tas vēl pilnībā nav gatavs. Mēs ar šo problēmu būtībā neesam iepazinušies, jo pat budžeta komisija šodien teica, ka valūtas budžets vēl nav redzēts. Mēs tik tiešām samērā virspusēji varam pašlaik šos jautājumus lemt. Varbūt tik tiešām būs nepieciešams atgriezties pie šī likuma, ja nebūs valūtas tirgus, varbūt būs nepieciešams speciāls likums gan par budžetu, arī par pašvaldību budžetiem valūtā, un par šo nodokļu ņemšanas kārtību. Un to tiešām nevar atrisināt trijās rindiņās.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi! Šķiet, ka mēs esam beiguši apspriest 13.pantu. Līdz darba dienas beigās ir palikušas 18 minūtes.

Tātad balsojam par 13.panta akceptēšanu. Šajā likumprojektā nav 13.panta, jo tas bija nodots ekspertīzei. Šis 13.pants ir papildinājumos. Tātad mēs svītrot neko nevaram, jo mums tāda panta vispār nav. Ja neakceptējam šo 13.pantu mums piedāvātā redakcijā, līdz ar to mēs to neiekļaujam. Vai piekrītat? Tā kā deputāti izsaka dažādas domas, tad pirmais balsojums būs par darba grupas piedāvāto priekšlikumu - svītrot 13.pantu no šā likumprojekta. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 13.panta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 72 balsis, 5 deputāti bija pacēluši rokas, pret - 9, atturas - 12. 13.pants tiek svītrots no šā likumprojekta. Godājamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka mums vēl ir 4.nodaļa.

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Repše: Par likumprojekta 4.nodaļu "Nodokļu sadalījums valsts un pašvaldību budžetos". Kaut arī panti ir vairāki, šeit būtībā ir divi balsojumi. Vai nu par to priekšlikumu, kas ir ietverts redakcijas komisijas variantā, vai par Ziediņa kunga priekšlikumu, kur ir citēts šis sadalījums, izņemot tos, kas neattiecas uz 18.pantu, jo tas ir kopīgs abiem variantiem. Kāda ir atšķirība starp redakcijas komisijas un Ziediņa kunga ierosināto variantu? Darba grupa uzskata, ka pēc Ziediņa kunga varianta ne tik daudz iegūs visi lauku pagastu budžeti, kā tas varbūt ir domāts, cik iegūs daži labi pārtikušu pilsētu budžeti. Lai sniegtu īsu, bet precīzu informāciju par to, cik būs lieli zaudējumi tajā gadījumā, ja mēs pieņemsim Ziediņa kunga formulējumu, un kā tas ietekmēs budžetu, vārds finansu ministra vietniekam Blektes kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu neaizmirsīsim, ka līdz darba dienas beigām ir atlikušas piecas minūtes. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Blekte: Godājamie deputāti! Mēs piekrītam variantam, kas ir ierosināts 4.nodaļas attiecīgajos pantos. Kaut gan personīgi, būdams finansu ministra vietnieks, labprātāk balsotu par otro variantu, tas ir, otrā lasījumā izteikto normu. Kāpēc? Tātad bija paredzēts 17 procentu republikas valsts budžetā un 30 procentu vietējos budžetos. Kāpēc tā būtu precīzāk? Tāpēc, ka likumā par valsts budžeta tiesībām 27.pantā, kā arī attiecīgajos pašvaldības likuma pantos šīs tiesības tieši tādā veidā ir formulētas. Ja mēs ieviešam atskaitījuma procentu ciemiem, pagastiem un rajonu pakļautības pilsētām, tad ir jāatceļ attiecīgie panti pašvaldības likumos, kā arī likumā par budžeta tiesībām. Tāpēc vislabprātāk es atbalstītu otrā varianta tekstu, bet, ja tas nav iespējams, tad ārkārtējā gadījumā dotu to variantu, kuru šodien ierosināja komisija. Šo domu es jau izteicu vakar ekspertu komisijā.

Ja mēs pieņemam deputāta Ziediņa priekšlikumus, tad, kā jau Repšes kungs pareizi teica, ne tik daudz iegūs lauku rajoni, cik iegūs republikāniskās pakļautības pilsētas. Republikāniskās pakļautības pilsētas papildus iegūtu apmēram 20 miljonus rubļu. Turklāt izveidotos Jūrmalas pilsētā lieka naudas izņemšana. Bet, godīgi runājot, nav pat kanāla, kādā veidā mēs izņemsim. Ja mēs neizņemsim, tad mums attiecīgi jāsamazina budžeta asignējumi, respektīvi, dotācijas lauku rajoniem, arī Latgales rajoniem, jo vienkārši nebūs tās naudas. Un Ventspils budžetā būs apmēram 12 miljoni, kuriem šobrīd nav ne praktiska, ne materiāla seguma. Diferencējot šajā līmenī, tas ir Augstākajā padomē, procentu starp ciemiem, pagastiem un rajona pakļautības pilsētām, mēs ievedīsim diezgan lielu haosu. Tajos rajonos, kuros ir kaut kādi rūpniecības uzņēmumi vai uzņēmumi, kas dod lielu peļņu, pavērs iespēju papildināt attiecīgās pilsētas vai rajona kasi.

Minēšu tikai divus piemērus. Runājot par Rīgas rajonu un par Olaini, kur ir ļoti liels uzņēmumu komplekss, - mēs nesakām, ka tur nav vajadzības izdevumos, pēc mūsu aprēķiniem, Rīgas rajonā veidosies lieli līdzekļi, kurus vajadzētu izņemt, tie ir apmēram 16 miljoni rubļu. Ja mēs tos neatņemam, bet atstājam Rīgas rajona budžetā, tad par šiem 16 miljoniem jāsamazina dotācijas asignējumi citiem rajoniem, respektīvi, lauku rajoniem. Ja mēs pieņemsim šo diferenciāciju, kuru liek priekšā deputāts Ziediņš, tad Ogres rajonam mums būtu jāizņem 2,5 miljoni rubļu. Ja mēs tos neizņemam, atkal par šo summu samazinās dotācijas iespēja citiem rajoniem.

Un pēdējais - šī summa kopā par visiem rajoniem, pieņemot Ziediņa kunga variantu, ir 48 miljoni rubļu. Un šinī sakarībā es vēlreiz lūdzu deputātus pieņemt, ja tas ir iespējams, otrā lasījuma attiecīgo punktu, ja ne, tad vismaz to, ko ierosinājusi komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs laikam varam tikai par komisijas variantu balsot. Paldies. Vai ziņotājam būtu vēl kas sakāms?

E.Repše: Tātad mums ir balsojums vai nu par 15., 16. un 17.pantu redakcijas komisijas variantā vai Ziediņa kunga variantā. Ziediņa kunga variants budžetam nozīmē 48 miljonu rubļu zaudējumu salīdzinājumā ar patlaban plānoto summu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona, pēc tam pie trešā. Pulkstenis pašlaik ir 18.31.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums vispirms par 15. un 16.pantu 15.pantā pieminētas uzņēmumu ražotnes, kuras atrodas Rīgā. 16.pantā: "uzņēmumu ražotnes, kuras atrodas Rīgas pilsētas rajonos". Es ne visai labi saprotu, kā ražotne var atrasties Rīgā un tajā pašā laikā nevar būt Rīgas pilsētas rajonā. Un, no otras puses, kā tā var būt Rīgas pilsētas rajonā un vienlaikus nebūt pašā Rīgā. Kur ir starpība starp šiem diviem jēdzieniem?/

E.Repše: Tā acīmredzot ir tulkojuma problēma. Šeit ir domāta Rīgas pilsēta un Rīgas iekšējie rajoni, nevis Rīgas rajons. Rīgā ir vairāki rajoni.

S.Zaļetajevs: */Tāpēc es arī jautāju. Es ne visai labi saprotu, kā uzņēmums var atrasties Rīgas pilsētas rajonā un tajā pašā laikā nebūt pašā Rīgā. Izlasiet uzmanīgi! 15.pants: "uzņēmumi, kuri atrodas Rīgas pilsētā". 16.pants: "uzņēmumu ražotnes, kuri atrodas Rīgas pilsētas rajonos". Ar ko atšķiras šie uzņēmumi viens no otra?/

E.Repše: Izlasiet uzmanīgi, te tomēr viss ir skaidrs. Tātad uzņēmuma ražotnes, kas atrodas vai nu Rīgas pilsētas rajonos, vai rajona pakļautības pilsētās, vai ciematos un pagastos, iemaksā attiecīgi Rīgas pilsētas rajonu, bet rajonu pakļautības pilsētas ciemata vai pagasta budžetā 20 procentus no nodokļu summas.

S.Zaļetajevs: Nē, man ir lūgums salīdzināt 13. un 16.pantu.

E.Repše: Jā, tie ir trīs līmeņi. Mums ir budžets trīs līmeņos. Valsts budžeta līmenis, rajona līmenis un šinī gadījumā rajona līmenim ir pielīdzināts Rīgas pilsētas budžeta līmenis. Un trešais līmenis mums ir ciemata, pagasta budžets. Un tam ir pielīdzināts rajona pakļautības pilsētas budžets un Rīgas pilsētas rajona budžets.

S.Zaļetajevs: */Lūdzu, pacentieties tomēr saprast manu jautājumu. Salīdziniet 15.pantu ar 16.pantu. 15.pantā minēti uzņēmumi, kuri atrodas Rīgas pilsētā. 16.pantā minēti uzņēmumi, kuri atrodas Rīgas rajonos. Mani interesē, kāda ir starpība starp šiem uzņēmumiem. Teiksim, uz VEF attiecas 15. vai 16.pants?/

E.Repše: Uz abiem. Un vēl uz trešo, jo ir trīs līmeņu budžeti. Viens pants ir par zemāka līmeņa pašvaldību budžetu un otrs pants ir par augstāka līmeņa pašvaldību budžetu.

S.Zaļetajevs: */Labi. Tad man ir otrais jautājums. Par šo ceturto sadaļu mēs gatavojāmies izskatīt attiecīgajā ekspertīzē. Kas piedalījās šajā ekspertīzē? Konkrēti, mani interesē, vai šajā ekspertīzē piedalījās Rīgas izpildkomitejas pārstāvji? Un vai šī ekspertīze izskatīja Rīgas izpildkomitejas izvirzītos priekšlikumus? Mūsu rīcībā ir, nezinu, vai visu deputātu, bet vismaz to, kuri piedalījās šajā izpildkomitejas organizētajā tikšanās reizē ar Augstākās padomes deputātiem, rakstiski priekšlikumi attiecībā uz peļņas nodokļa sadalījumu starp valsti un Rīgas padomi./

E.Repše: Vārdu sakot, es nebiju domājis nodot šo pantu īpašai ekspertīzei. Mans priekšlikums bija vienkārši pārcelt šā panta balsošanu uz nākamo sēdi. Manuprāt, tas arī tika ņemts vērā, citu priekšlikumu es neizteicu. Tātad jums ir papildu argumenti, var teikt, ka Rīgas pilsētas gadījumā Ziediņa kunga variants no redakcijas komisijas varianta neatšķiras. Rīgas pilsētā esošie uzņēmumi valsts budžetā maksā 70 procentus abos variantos, pilsētas budžetā - 10 procentus abos variantos un 20 procentus pilsētas rajona budžetā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Tas vārds "ražotnes" mums stāv pie katra uzņēmuma 15., 16. un 17.pantā. Tas mazliet mulsina. Ar vārdu "ražotne" mēs šodien saprotam uzņēmuma struktūrvienību. Vienam uzņēmumam var būt ražotnes. Šajā likumā vārdam "ražotne" ir cita slodze. Tas ir uzņēmuma ražotnes objekts. Bet ar vārdu "ražotne" mēs apzīmējam tipisku struktūrvienību. Es domāju, ka nebūtu nekāda ļaunuma, ja visos šajos pantos mēs to ražotni vispār likvidētu. Vienkārši, uzņēmums, kas atrodas Rīgas pilsētā, uzņēmums, kas atrodas rajonā, pagastā u.tml. Jo tas traucē, tāpēc ka jēdzienā "ražotne" ir ietverta pavisam cita jēga.

E.Repše: Bula kungs, kas ir uzņēmums? Uzņēmums ir tas, kas ir reģistrēts tur, kur tas atrodas. Uzņēmums atrodas tur, kur tas ir reģistrēts. Bet ir runa par tādu gadījumu, ja uzņēmums ir reģistrēts vienā pilsētā, bet faktiski atrodas citā pilsētā vai citā rajonā. Bet, ja tas ir liels uzņēmums, tad tas var atrasties vairāku pašvaldību rajonos vienlaikus. Kā tad lai sadala šā nodokļa iemaksāšanas procentu proporciju? Tāpēc parādījās, tika lietots vārds "ražotnes" ar šādu slodzi, un 18.pants, par ko mēs acīmredzot balsosim vēlāk, paredz, ka nodoklis sadalās proporcionāli darba samaksas izdevumiem katrā konkrētā pašvaldības teritorijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona. Pulkstenis ir 18.37.

S.Buka: */Pirmkārt, es arī esmu neizpratnē, jo man visa sadaļa atrodas ekspertīzē. To pašu apgalvo deputātu vairākums no dažādām frakcijām, ar kuriem es varēju apmainīties ar viedokļiem. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, pie iepriekšējās apspriešanas deputāts Gavrilovs oficiāli nodeva Prezidijā vai sekretariātā iesniegto Teikmaņa kunga parakstīto peļņas sadalījumu, tajā skaitā starp rajonu un pilsētu. Un šodien neskan pārliecinoši, ka kādam tas nav, ka kādu neuzaicināja. Es neesmu pārliecināts, ka darba grupa izskatīja visu ceturto sadaļu tā, kā tas būtu nepieciešams. Es atkal ierosinu atgriezties pie tā un izskatīt to patiesā ekspertīzē, izskatot arī pilsētas padomes Prezidija priekšlikumus, pieaicinot Rīgas pilsētas padomi un izpildkomiteju, jo vairāk tāpēc, ka pie mums uzstājās Inkuļa kungs./

E.Repše: Es ierosinu noraidīt šo prasību par šīs nodaļas papildu ekspertīzi. Es neizteicu priekšlikumu par nodošanu ekspertīzei, kāds tikai izteica pieņēmumu, ka tā varētu būt ekspertīze. Es nevaru par to atbildēt. Vakar, kad mēs vēlu vakarā pie šīs problēmas strādājām, eksperti, valdības pārstāvji bija klāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Varbūt var tādā redakcijā: "uzņēmums vai tā ražotnes".

E.Repše: Es ierosinu atstāt tā, kā šeit ir, un vārdu "ražotne", ja ir neskaidrības, pie likuma tulkošanas paskaidrot. Jo tā nebūtu lielākā nelaime, ka šim vārdam ir mazlietiņ cita jēdzieniskā slodze citos likumos, instrukcijās un praksē. Es negribētu piekrist šim "vai". Labāk lai uzņēmums sadalās ražotnēs, jo svarīgi ir tas, kurā teritorijā fiziski tā fabrika atrodas, kurā teritorijā tai ir ēkas, kurā teritorijā tā ekspluatē darbaspēku un piesārņo dabu.

Priekšsēdētājs: Tādējādi ceturtajā nodaļā mums ir balsojami divi varianti - redakcijas komisijas piedāvātais variants, kas ir nodrukāts 322.dokumentā, un Ziediņa kunga labojumi, kuri būtībā atšķiras trijos pantos - 15., 16., 17.pantā. Laikam būs jābalso par katru pantu, lai būtu skaidrība. Pie pirmā mikrofona vēl vēlas izteikties deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Es vienkārši gribu, lai deputāti aprēķinātu. Teiksim, ņemam atsevišķu Rīgas pilsētas uzņēmumu - VEF, kas atrodas Proletāriešu rajonā. Saskaņā ar 15.pantu šis uzņēmums maksā 10 procentus Rīgas pilsētas budžetā, tas ir, Proletāriešu rajona budžetā./

E.Repše: */20 procentus./

Priekšsēdētājs: */Divdesmit, divdesmit./

S.Zaļetajevs: */Pagaidiet, es vienkārši lasu: "maksā Rīgas rajona budžetā". Rakstīts melns uz balta. 15.pants: "Ražošanas uzņēmumi, kuri atrodas Rīgas pilsētā un lauku rajonos, maksā Rīgas rajona, pilsētas vai lauku rajona budžetā 10 procentus no nodokļa summas"./

Priekšsēdētājs: Nepareizs tulkojums.

E.Repše: Tā ir tulkojuma problēma.

S.Zaļetajevs: */Bet kā mēs varam balsot, ja te tulkojumā ir būtiski izkropļojumi? Es izmantoju tekstu, kurš ir manā rīcībā. Tālāk. Pat, ja te ir nepareizs tulkojums, 16.pants, teiksim, "Radiotehnikas" ražotne, kas atrodas divos Rīgas rajonos - Ļeņingradas un Ļeņina rajonā, saskaņā ar 16.pantu maksā 20 procentus Ļeņina rajona budžetā un 20 procentus Ļeņingradas rajona budžetā. Tātad tā maksā 40 procentus./

E.Repše: Saskaņā ar 18.pantu tas sadala šos 20 procentus proporcionāli darba samaksas izdevumiem katrā no šiem rajoniem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, lasiet 18.pantu, godājamie kolēģi!

S.Zaļetajevs: */Katrā ziņā 15.panta tulkojums jāprecizē, lai mums būtu skaidra aina par to, kas tad šeit uzrakstīts./

E.Repše: Es jums paskaidroju būtību.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mums ir jābalso un jābeidz šo jautājumu izskatīšana. Izteiksiet balsojot savu attieksmi, vai šie formulējumi ir derīgi vai nav derīgi. Tātad 4.nodaļas 14.pants, abos variantos - gan Ziediņa kunga, gan redakcijas komisijas variantā.

E.Repše: Tā nevar teikt. Mums ir jābalso par katru variantu atsevišķi, jo mazliet atšķiras struktūra. Tātad es ierosinu balsot par 15., 16. un 17.pantu vai nu redakcijas, vai Ziediņa kunga variantā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, pirmais balsojums, 15., 16., 17.pants.

E.Repše: Ziediņa variants ir balsojumu 7. un 8.lappusē, tas ir, 25. labojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi deputāti ir uzšķīruši. Tātad pirmais balsojums - redakcijas komisijas variants. Lūdzu balsošanas režīmu. 4.nodaļas 14.-17.pants redakcijas komisijas variantā. Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - 19, atturas - 7. Paldies. Lūdzu dzēst.

Otrais balsojums - 14., 15., 16. un 17.pants deputāta Ziediņa variantā. Runa ir par labojumiem, kuri jums ir izsniegti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 21, pret - 25, atturas - 28. Šie četri panti ir pieņemti redakcijas komisijas variantā.

Mums ir jābalso par 18.pantu.

E.Repše: 18.pantā salīdzinājumā ar izsniegto tekstu ir redakcionāls labojums. Tātad aiz komata ir nevis nodoklis iemaksājams, bet šādi: "Uzņēmums nodoklī iemaksā proporcionāli darba samaksas izdevumiem." Tie ir tikai redakcionāli labojumi. Citu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 18.pantu redakcijas variantā. Lūdzu rezultātu. Par - 71 balss.

Godājamie deputāti, līdz ar to mēs trešajā lasījumā pa pantiem esam izskatījuši Latvijas Republikas likumprojektu par peļņas nodokli. Mums tas jāpieņem kopumā. Godājamie kolēģi, mēs esam diezgan saguruši, pulkstenis ir 18.46. Rītdien mēs sāksim ar zemes nodokli, jo mēs esam norunājuši, ka pēc peļņas nodokļa mēs izskatām zemes nodokli, par to ir balsots. Es kā sēdes vadītājs, vērojot vispārējo noskaņojumu sēžu zālē, ierosinu balsot par peļņas nodokli kopumā bez debašu atklāšanas, jautājuma uzdošanas un pārējās procedūras rīt pulksten 10.00. Un rīt pieņemsim lēmumu. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

Deputāts Strīķis lūdz atgādināt par lauku deputātu sanāksmi. Vai ir vēl kādi paziņojumi? Nav. Plenārsēde slēgta. Tiksimies rīt pulksten 10.00. Paldies.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde