1990.gada 13.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos -
Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas! Mūsu šodienas darba kārtības sakarā man jāsaka, ka jau Latvijas radio ziņoja par mūsu paredzamajām izmaiņām šodienas oficiālajā darba kārtībā. Taču par to mums laikam ir jāizlemj. Par mūsu šodienas darba kārtību vārds deputātam Jānim Dinevičam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Vakar frakcijas sēdē mēs uzmanīgi mēģinājām salīdzināt iespējamos variantus, pēc kuriem vadoties varētu notikt konversija Latvijas Republikā, un uzskatām, ka mēs neesam gatavi šodien skatīt jautājumu plenārsēdē, tā kā ir vairāki alternatīvi projekti. Tāpēc varbūt ir nepieciešams izveidot zināmu darba grupu, vai arī vēlāk mēs varam vienoties par mehānismu, kā salīdzināt šos alternatīvos projektus, lai pēc tam varētu spriest par puslīdz vienotu dokumentu, kas attiektos uz konkrētu tekstu. Šā iemesla dēļ frakcijas lūdz minēto jautājumu šodien neskatīt. Taču, lai mūsu darbs netiktu traucēts un lai mums nebūtu vienkārši jāiet mājās, es domāju, ka komisijās ir iestrādes, ir vairāki lēmumi un likumprojekti, kurus varētu šodien izskatīt. Man liekas, ka komisiju vadītāji jau varēs likt priekšā konkrētos likumus vai lēmumus, ko šodien skatīt.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumi Dineviča kungam būs?

A.Gorbunovs: Es atvainojos, kādi projekti ir iesniegti? Jūs teicāt - ir daudzi projekti. Kurus projektus tagad komisija izskatīs? Šis jautājums vairāk gan ir Kehra kungam.

J.Dinevičs: Es varu pateikt. Ir valdības projekts, ir Tautas frontes darba grupas projekts. Es atvainojos, jūs jautājāt, ko šodien izskatīt?

A.Gorbunovs: Nē, nē, tieši par konversiju.

J.Dinevičs: Tieši par konversijas projektiem? Tātad ir valdības projekts, Tautas frontes darba grupas projekts, un, cik man zināms, - Kehra kungam portfelī ir arī frakcijas "Līdztiesība" iesniegtais projekts. Tātad ir vismaz trīs projekti. Drīz vien vēl būs Pilsoņu komitejas, tas ir, ceturtais projekts. Tātad pavisam būs četri projekti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai jautājumā par darba kārtību vēl kāds deputāts vēlas izteikties? Lūdzu, deputāts Škapars.

J.Škapars: Mēs varētu piedāvāt likumprojektu par arodbiedrībām un likumprojektu par arhīviem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Likumprojekts par arodbiedrībām šodienas darba kārtībā jau ir iekļauts kā otrais punkts. Neviens no deputātiem nav izteicis domu, ka tomēr jāizskata jautājums par valsts īpašuma konversiju un privatizāciju. Tādējādi mēs varam turpināt savu darba kārtību tā, kā ir noteikts mūsu sarakstā. Tātad ar 2.punktu, tas ir, ar likumprojektu par arodbiedrībām trešajā lasījumā. Tālāk, kā ir darba kārtībā.

Lūdzu, vai ziņotājs attiecībā uz likumprojekta "Par arodbiedrībām" trešo lasījumu ir gatavs runāt? Lūdzu, deputāts Skulte ziņo.

D.Skulte: Godājamie kolēģi! Pagājušajā nedēļā, pēc tam, kad izskatījām likumprojektu par arodbiedrībām otrajā lasījumā, ir saņemti deputātu rakstiskie labojumi trešajam lasījumam. Konkrēti labojumi ir saņemti no deputāta Muciņa, deputāta Ēlerta. Savus labojumus ir iesniegusi arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Strādnieku savienība. Šos priekšlikumus izskatīja Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija. Tātad jūsu izskatīšanai tiek piedāvāts šodien saņemtais dokuments Nr.334. Tajā ir komisijas ieteiktie un akceptētie labojumi, kuri ir ņemti vērā, sagatavojot trešo lasījumu.

Lūgums, likumprojektu apspriežot trešajā lasījumā, arī vadīties pēc likumprojekta par arodbiedrībām otrā lasījuma. Kā jūs zināt, otrajā lasījumā nebija tik daudz izmaiņu, lai būtu vajadzīgs veidot jaunu tekstu, vēlreiz pārrakstīt likumprojektu jaunā formā.

Negribu sīkāk kavēties pie šiem labojumiem, bet lūgums izskatīt jau pa pantiem. Un sēdes vadītājam, vadoties pēc šiem priekšlikumiem, likt uz balsošanu tos pantus, kuros ir konkrētie, komisijas akceptētie labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai būtu kādi jautājumi ziņotājam šajā sakarībā? Lūdzu, deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Man jautājums ne tik daudz jums, kā sekretariātam. Mums frakcijā, manuprāt, atkal nav šā likumprojekta trešajam lasījumam un mēs nezinām, ko apspriest./

Priekšsēdētājs: Jautājums attiecas uz sekretariātu. Vienu mirklīti - tūlīt būs atbilde.

D.Skulte: Es varbūt drīkstu atbildēt sekretariāta vietā? Tātad apspriešana pēc otrā lasījuma. Tā kā izmaiņu bija ļoti maz, tādēļ izmantojams otrais lasījums. Trešajam lasījumam likumprojekts nav pavairots, ir pavairoti tikai labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai frakcijai "Līdztiesība" tagad ir kādas pretenzijas? Gavrilova kungs, tagad ir noskaidrots? Tātad frakcija "Līdztiesība" saka, ka pēc šāda paskaidrojuma viss ir kārtībā, mēs varam tomēr izskatīt. Paldies.

Tātad, izskatot likumprojekta par arodbiedrībām trešo lasījumu, mēs varam iet pa pantiem. Tātad 1.pants.

D.Skulte: Attiecībā uz 1.pantu pirmo papildinājumu rakstiski ir iesniegusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Komisija to ir akceptējusi. 2.panta otrās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: "Darba devēji var veidot savas arodbiedrības."

Priekšsēdētājs: Tātad par 1.pantu deputātiem nav nekādu pretenziju? Nav. Par 2.pantu sakarā ar to, ka tajā ir iekļauts papildinājums. Arī nav jautājumu? Paldies. Lūdzu, 3.pants.

D.Skulte: Deputāta Muciņa ieteikums, kas tika akceptēts, - 3.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: "Reģistrācijas atteikumu arodbiedrība var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā." Precīzāks formulējums.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem būtu kādi iebildumi attiecībā uz 3.panta labojumu, papildinājumu? Nav. Lūdzu, 4.pants.

D.Skulte: Nākamais labojums, kas ņemts vērā un akceptēts komisijā, ir attiecībā uz 11.panta redakciju.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet mums laikam jāizskata pa pantiem, jo pēc iepriekšējo dienu pieredzes... Vai deputātiem par citiem pantiem līdz 11.pantam nav kādu labojumu vai papildinājumu? Nav. Neredzu. Paldies.

Tātad 11.pants.

D.Skulte: Komisija ir akceptējusi šādu 11.panta redakciju: "Darba devējs darba sociālos un ekonomiskos jautājumus likumā paredzētajos gadījumos izlemj, saskaņojot tos ar arodbiedrību vēlētajām institūcijām." Tas ir redakcionāls grozījums.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav kādu iebildumu? Neredzu. Paldies.

Lūdzu, nākamais pants.

D.Skulte: Nākamais labojums ir 14.pantā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Vai deputātiem par 12. un 13.pantu nav kas sakāms? Ir, es to jūtu. Deputātiem nē, bet arodbiedrību līderiem. Lūdzu, Siliņa kungs.

A.Siliņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka, runājot par 13.pantu, arodbiedrību tiesības salīdzinājumā ar tām, kādas ir šodien, tomēr tiek ievērojami samazinātas. Patlaban arodbiedrībām ir tiesības kontrolēt darba likumdošanu, tās ievērošanu kolektīvā, ir tiesības kontrolēt darba aizsardzību. Turpmāk tādas tiesības likumā netiek paredzētas. Mēs iesniedzām priekšlikumu tādas tiesības paredzēt arī jaunajā likumā.

Priekšsēdētājs: Varbūt atbildēs ziņotājs.

D.Skulte: Šo jautājumu komisija ir detalizēti izskatījusi. Tātad visā likumprojekta tapšanas gaitā minētais jautājums bija viens no principiālākajiem, proti, vai vienai no sabiedriskajām organizācijām, konkrēti, arodbiedrībām, atstāt valsts institūciju funkcijas. Tātad tomēr ir izlemts, un tā ir konceptuāla un principiāla nostādne, ka šīs tiesības, kas var būt tikai un vienīgi valstij, tomēr dot valsts institūcijai, un tas paredzēts lēmumā. Tātad lēmuma 3.punktā ir paredzēts, ka Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1.martam ir jāpārņem šīs funkcijas, kuras pašlaik tiešām faktiski ir arodbiedrību pārziņā. Tātad, lai mēs veidotu šo tiesisko modeli, nav nepieciešams deleģēt valsts funkcijas sabiedriskajām organizācijām, jo tas var radīt tikai liekus sarežģījumus. Tātad šīs iniciatīvas tiesības paliek, mēs par to nobalsojām. Likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arodbiedrībām, lai šādā veidā caur likumdošanas iniciatīvas tiesībām konkrētas arodbiedrības iespaidotu likumdošanu un visu pārējo.

Mūsu priekšlikums - noraidīt šo ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Arī 13.pantu otrajā lasījumā mēs esam nobalsojuši šādā redakcijā, tāpēc to pārbalsot atsevišķi laikam nav nepieciešams.

Lūdzu, 14.pants.

D.Skulte: Šajā pantā arī ir redakcionāla rakstura grozījumi, tas ir, izteikt 14.pantu šādā redakcijā: "Arodbiedrībām ir tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus valsts iestādēs un citās organizācijās darba attiecību, veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas, dzīvokļu un citu sociālo un ekonomisko interešu jomā, individuālo un kolektīvo strīdu izskatīšanā, kā arī griezties tiesā viņu tiesību un interešu aizstāvībai." Šāda būtu 14.panta jaunā redakcija trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Lūdzu, nākamais pants.

D.Skulte: Izmaiņas 20.pantā arī ir redakcionāla rakstura.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav kaut kas iebilstams? Nav. Lūdzu, 20.pants.

D.Skulte: Redakcionāli precīzāks formulējums ir 20.pantā. Formulējumā ņemti vērā deputāta Muciņa ieteikumi, un tas ir šāds: "Arodbiedrībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieteikt streikus." Tāda ir 20.panta redakcija.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Tātad šo redakciju komisija ir apstiprinājusi, tā ka nav nepieciešams par to balsot. Lūdzu, nākamais.

D.Skulte: Nākamās izmaiņas, kas ņemtas vērā, ir 22.pantā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par 21.pantu ir kas sakāms? Nav. Tātad, lūdzu, 22.pants.

D.Skulte: Ir priekšlikums 22.pantu papildināt ar jaunu sadaļu, kas būtu šāda: "Arodbiedrību saimnieciskā darbība, kas tieši saistīta ar iedzīvotāju veselības uzlabošanu un nostiprināšanu, kultūras un izglītības līmeņa celšanu, tiek atbrīvota no nodokļu maksāšanas."

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas iebilstams? Neredzu. Tātad komisija ir piekritusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības piedāvātajam variantam, tādēļ balsot mums nav nepieciešams. Labojums ir iekļauts. Lūdzu.

D.Skulte: Tātad visi šie labojumi, kurus komisija ir akceptējusi iekļaušanai...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, deputātam Cilinskim ir kas sakāms?

E.Cilinskis: Es domāju, ka mēs tomēr varētu nobalsot par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības iesniegto labojumu. Es domāju, ka...

D.Skulte: Var būt, ka ir neprecīzi uzrakstīts. Šis ir vienīgais gadījums, kad papildinājumu vienlaikus iesniedza Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Strādnieku savienība. Konsenss šīm divām organizācijām. Grūti atcerēties otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tā kā iebildumi gan nebija pret šā panta redakciju, balsot mēs, protams, varam. Taču es neredzu deputātu, kuri piedāvā balsot par citu variantu, iebildumus.

Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es saprotu, labojumā ir runa par nodokļu maksāšanu. Es uzskatu, ka šādas lietas tādos likumos atrunāt nedrīkst. Tās visas ir jāatrunā konkrētajos nodokļu likumos, šeit tādas normas nebūtu iekļaujamas.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, tad deputāta Krastiņa piedāvājums ir svītrot šo pantu.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Par nodokļiem. Pēc ieraksta nevar gluži spriest, par kādiem nodokļiem ir runa - vai par visiem vai tikai par uzņēmēju, teiksim, kā peļņas īpašuma. Taču kā ir ar sociālo nodokli? Kā ir ar ienākuma nodokli? Tiem, kas strādā, te ir neskaidrības. Es arī piebiedrojos Edmundam Krastiņam, ka šo likumu vispār ar nodokļiem nevajadzētu saistīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Sakarā ar šo papildinājumu man vispār nav skaidrs, ko nozīmē tieši saistīt ar iedzīvotāju veselības uzlabošanu, nostiprināšanu, kultūras un izglītības līmeņa celšanu. Arodbiedrības visu laiku ar šādām funkcijām taču ir it kā nodarbojušās. Tas ir ļoti plašs tulkojums. Es domāju, ka mēs nevaram tādu normu ietvert, ja mēs konkrēti nezinām. Tik tiešām, zem tā var slēpties, piemēram, saimnieciska darbība, kuru mēs faktiski atbrīvosim no nodokļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus reģistrēties. Rezultāts: 102 deputāti ir reģistrējušies. Tagad balsosim par vairāku deputātu priekšlikumu - papildinājumu 22.pantā svītrot. Rezultāts: par - 73, pret - 11 un atturas - 8. Tātad sēdē nolemts papildinājumu par atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas svītrot.

Lūdzu, ejam tālāk.

D.Skulte: Priekšlikumu, kurus akceptējusi komisija, vairāk nav. Gribu vēl piebilst, ka bija deputāta Ēlerta priekšlikums, bet tas jau ņemts vērā, veidojot trešā lasījuma redakciju. Runa ir tikai par filoloģiskām lietām, tas ir, ka Latvijas Republika jāraksta ar lielo burtu. Jautājumi, kuri ņemti vērā, deputātiem nav pavairoti. Tātad tie būtu visi komisijas piedāvātie labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai pirms balsošanas kopumā kādam deputātam ir nepieciešams izteikties? Nav. Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par arodbiedrībām" pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā. Rezultāts: par - 85, pret - 1 un atturas - 8. Tātad Latvijas Republikas likums "Par arodbiedrībām" ir pieņemts.

Lūdzu, tagad lēmums par spēkā stāšanās kārtību.

D.Skulte: Komisija piedāvā lēmuma projektu, kurā ir noteikta kārtība, kādā veidā ir nepieciešams īstenot, kāds organizatoriskais darbs nepieciešams, lai būtu iespējams šo likumu realizēt. Likuma realizācijā principiāls jau ir 4.punkts - par grozījumiem likumdošanas aktos un 5.punkts - par komisiju. Jūs visi noteikti atceraties, ka pirmajā un otrajā lasījumā bija liela diskusija, konkrēti par arodbiedrību īpašumu, jo ir daudz neskaidrību, vai veikt arī revīziju un vienkārši arī dot detalizētu ziņojumu Augstākajai padomei, kāds ir konkrēts stāvoklis īpašuma attiecībās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ziņotājam ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Siliņš: Man ir jautājums attiecībā uz 5.punktu. Vai tomēr nevajadzētu šādas komisijas sastāvā iekļaut pašreizējos šā īpašuma saimniekus - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību? Jo es tomēr neredzu, ka te būtu vajadzīga Ministru padome, kurai nav nekādas attieksmes pret Latvijas arodbiedrību pārziņā pašreiz esošo īpašumu.

D.Skulte: Principiāli iebildumi nebūtu, jo katrā ziņā es domāju - mēs visi saprotam, ka kopējo revīziju izdarīt, aktīvi nepiedaloties pašiem īpašniekiem komisijas darbā, vispār nav iespējams. Tas varbūt nav minēts lēmumā, bet reāli šajā darba grupā, kas strādās, noteikti būs vieta arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderiem.

Priekšsēdētājs: Jebkura likumdošana par revīziju izdarīšanu jau paredz, ka revīzijas izdarīšanā jāpiedalās revidējamai organizācijai.

Lūdzu, deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Man ir neskaidrība par 2.punktu. Tajā ir teikts: "Uzdot Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai trīs mēnešu laikā veikt arodbiedrību reģistrāciju." Man liekas, ka Tieslietu ministrijai nav jāuzdod veikt reģistrāciju. Vajadzētu uzdot arodbiedrībām sešu mēnešu laikā reģistrēties Tieslietu ministrijā. Jāuzdod arodbiedrībām reģistrēties, nevis Tieslietu ministrijai reģistrēt.

D.Skulte: Šim priekšlikumam principā varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija piekrīt šim priekšlikumam. Lūdzu, vai vēl būtu kādi labojumi un papildinājumi attiecībā uz lēmumu? Nav. Tātad lūdzu deputātus sagatavoties balsošanai. Balsojam par lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par arodbiedrībām" spēkā stāšanās kārtību" ar šajā plenārsēdē izdarītiem labojumiem un papildinājumiem. Rezultāts: par - 86, pret - 3 un atturas - 4. Tādējādi lēmums ir pieņemts. Pirmo darba kārtības punktu mēs esam izskatījuši.

Kā jau ziņoja Škapara kungs, nākamo mēs varētu izskatīt likumprojekta "Par arhīviem" pirmo lasījumu. Vai deputāts Bērzs ir gatavs ziņot? Lūdzu jūs tribīnē.

A.Bērzs: Augstais nams! Mēs šodien ķeramies klāt varbūt cita tipa likuma izskatīšanai, nekā bija tie likumi, kurus mēs līdz šim izskatījām, vismaz pēdējā laikā. Tas ir likums par arhīviem, tas ir jautājums, kas skar vienu no neatkarīgas valsts atribūtiem. Tāpat kā teritorija, tāpat kā robežas, tāpat kā vara, tā arī valsts dokumentālā bāze ir viens no valsts atribūtiem. Tas nosaka šā likuma īpašo nozīmi. Jums ir likts priekšā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas izskatītais likumprojekta variants, kurā ir vairākas jaunas pieejas attieksmē pret arhīviem.

Uz ko es gribu vērst godājamo deputātu uzmanību? Vispirms uz to, ka šis likums, būdams vispārīga rakstura likums, vispirms aplūko jautājumu par Latvijas Nacionālo arhīva fondu. Tātad šis likums ir plašāks nekā jautājums par arhīvu vai arhīviem. Tas ir likums par Nacionālo arhīva fondu. Tātad likums regulē attiecības starp visām arhivālijām, kas ir veidojušās Latvijas valsts teritorijā. Kas ir Nacionālais arhīva fonds? Tas sastāv no trim galvenajām pamatdaļām. Pirmkārt, tās ir arhivālijas, kas ir valsts īpašumā. Otrkārt, tās ir arhivālijas, kas ir sabiedrisko organizāciju un citu juridisko personu īpašumā. Un, treškārt, tās ir arhivālijas, kas ir privāto personu īpašumā.

Ja mēs runājam par šo dokumentu pirmo grupu, tad redzam, ka valsts īpašumā esošo dokumentālo materiālu sastāda, pirmkārt, tie dokumenti, kas glabājas valsts arhīvos. Otrkārt, tie dokumenti, kas glabājas valsts iestādēs. Tātad mēs redzam, ka visā tajā likumā, kas aptver jautājumu par visu dokumentālo materiālu, kas glabājas Latvijā, valsts arhīvi no tā sastāda tikai vienu daļu. Taču valsts arhīviem ir īpaša loma. Jums piedāvātais likumprojekts īpaši akcentē vienu faktoru, kas līdz šim varbūt nebija pietiekami izsvērts, proti, likumprojekts akcentē arhīvu, valsts arhīvu divējādās funkcijas.

Mēs visi ļoti labi saprotam, ka arhīvs ir dokumentu glabātava. Tas ir visiem saprotams. Taču varbūt ne visiem ir zināms, ka arhīvi pilda otru funkciju, un šī otrā funkcija ir vēl svarīgāka. Arhīvi ir uzraudzības iestādes, arhīvi ir tās iestādes, kurām jārealizē uzraudzība pār Nacionālo arhīva fondu. Arhīvi - tās ir iestādes, kam ir jākontrolē, kā tiek uzskaitīts dokumentālais materiāls, arhivālijas tajos valsts uzņēmumos, kas veido savus arhīvus. Arhīviem ir jākontrolē, kā tiek uzskaitīts dokumentālais materiāls sabiedrisko organizāciju un citu juridisko personu arhīvos. Lai realizētu šo funkciju, arhīvam, arhīvu sistēmai, valsts arhīvu sistēmai savu kompetenču realizācijas robežās jābūt neatkarīgai no citām valsts iestādēm. Lūk, šis ir trešais svarīgākais moments, kas iekļauts jums piedāvātajā likumprojektā un attiecas uz arhīvu sistēmas pārvaldi.

Kā jau tiek praktizēts daudzās citās valstīs, arī šis likumprojekts paredz, ka arhīvu sistēmas vadība, lai pilnīgi varētu realizēt uzraudzības funkcijas, tiek pakļauta Augstākajai padomei. Proti, arhīvu sistēmas vadītāju, valsts arhīvu ģenerāldirektoru ieceļ Augstākā padome. Tā ir trešā pamatpazīme.

Godājamie deputāti, tā kā es redzu, ka ar likumprojektu jūs esat pamatīgi iepazinušies un manis teiktais absolūti nespēj piesaistīt jūsu uzmanību, tad es saprotu, ka man par šo likumprojektu vairāk nekas nebūtu jāsaka. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies Bērza kungam par ziņojumu. Pagaidīsim varbūt, kad izies no zāles ārā tie, kuri pašlaik vēlas iziet, aizvērs durvis no otras puses, lai netraucētu darbu plenārsēdē. Paldies.

Kādi, lūdzu, būtu jautājumi ziņotājam? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Man būtu tāds jautājums: sakiet, lūdzu, vai jūs nevarētu pavisam īsi pateikt, kādas ir principiālās atšķirības starp šajā likumprojektā izstrādāto sistēmu, teiksim, organizatoriskās struktūras sistēmu, un līdz šim pastāvošo arhīvu pārvaldes sistēmu? Tātad kādas ir visas galvenās strukturālās atšķirības?

A.Bērzs: Principiālā atšķirība ir tā, ka ar šo likumprojektu, ar šādu sistēmu, kādu vajadzētu izveidot, pamatojoties uz likumprojektu, arhīvu sistēmā vispirms mēs likvidētu absolūto administrēšanu. Šeit pirmais ir tas, ka ir paplašinātas arhīvu tiesības un atbildība. Katrs arhīvs pats atbild par sava darba jomu. Arhīvam ir noteiktas funkcijas, un tas atbild par šo funkciju izpildi. Pamatatšķirība ir tā, ka arhīviem tiek dotas juridiskās personas tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl deputātiem būtu jautājumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels: Sakiet, lūdzu, 17.pantā ir minēts: "Bez Latvijas Nacionālā arhīvu fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas aizliegts iznīcināt..." utt. Kas ir šīs valsts uzraudzības iestādes? Vai jūs to varat apstiprināt?

A.Bērzs: Jā, cienījamais Bela kungs. Ja jūs likumu būtu sācis lasīt no sākuma, - 4.pantā jautājums par to, kas ir valsts uzraudzības iestādes, pilnībā ir izskaidrots. 4.pantā runāts tikai par to, ka valsts uzraudzības iestādes arhīvu jomā ir attiecīgie valsts arhīvi. Tālāk vairs nevajag komentēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Attiecībā uz 15.pantu - par arhīvu fondu dokumentu izmantošanu - man būtu divi jautājumi. Pirmajā rindkopā ir norādīts, ka atsevišķu dokumentu veidu izmantošanas ierobežojumi noteikti šā likuma 13.pantā. Es 13.pantā neatradu ierobežojumus, bet man liekas, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums. Tie ir atkal ierobežojumi. Kādi ir kritēriji izmantošanas ierobežojumiem? Tas ir viens jautājums.

Otrs, tā kā es piedalījos šā likumprojekta pirmatnējā teksta izstrādāšanā, es atceros, ka mums tad radās jautājums par to, vai pilsoņiem ir jāmaksā vai nav jāmaksā par arhīvu izziņām, kuras viņi saņem, utt. Patlaban es vairs neredzu to mūsu diskusiju rezultātu. Vai šis jautājums ir speciāli apiets un tālāk tiek regulēts, vai tomēr princips, ka cilvēkam ir tiesības bez maksas saņemt viņam nepieciešamās izziņas, ir jāparedz. Vispirms par ierobežojumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs.

R.Marjaša: 15.panta pirmā rindkopa.

A.Bērzs: Jā, es atvainojos, tā ir tehniska kļūda, kas radusies darba gaitā. Panti ir tik daudz mainīti, tas pats attiecas arī uz 16.pantu. Tā ir drukas kļūda, 16.pants ir labots, un tā ir tehniska kļūda.

Jautājums par maksu ir mūsu ilgstošas, nepārtrauktas cīņas jautājums ar Galveno arhīvu pārvaldi. Ja Galvenās arhīvu pārvaldes priekšnieks ir paguvis atnākt, tad viņš atkal to cīņu mēģinās turpināt, jo mūsu nostādne ir tā, un vēl vakar Juridiskajā komisijā mēs arī šo jautājumu skatījām, ka lasītavās arhīva materiāli ir izmantojami bez maksas. Maksu arhīvi var ņemt par pakalpojumiem, ja apmeklētājiem tiek izgatavotas kopijas vai sniegtas kādas īpašas konsultācijas un tā tālāk. Tikai par to. Līdz šim administratīvā kārtā ir ieviests tā, ka arhīva lasītājam par katru saņemto lietu ir jāmaksā zināma summa. Mēs pret to kategoriski iestājamies, lai gan pret to savukārt absolūti kategoriski iebilda Galvenā arhīvu pārvalde.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ziedonis: Man jautājums. Ja partijas arhīvs iekļaujas valsts arhīvu sistēmā un turklāt teikts daudzskaitlī: "valsts arhīvi realizē kontroles funkcijas", tādā gadījumā, ja paredz inventarizāciju, kas pašlaik būtu ļoti nepieciešama partijas arhīvā, vai ir tādi spēki, kas ir spējīgi realizēt inventarizāciju šajā arhīvā? Tas ir gadījumā, ja tur paredzēs daudzskaitlī: "valsts arhīvu kontrole". Vai vispār ar likumu vai ar lēmumu normu partijas arhīvā nebūtu jānosaka inventarizācijas nepieciešamība?

A.Bērzs: Mums ir trīs centrālie arhīvi. Vienam no tiem vēl pagaidām ir diezgan jocīgs nosaukums - Latvijas centrālais valsts Oktobra sociālistiskās revolūcijas arhīvs. Jums piedāvātajā lēmuma projektā, kurš, protams, vēl būs jāpārstrādā, mēs to ceram saukt vienkārši par Latvijas Valsts arhīvu. Otrais arhīvs ir centrālais valsts vēstures arhīvs un trešais ir kino-fono-foto dokumentu arhīvs. Tātad ir trīs arhīvi. To starpā ir darba dalīšana. Oktobra revolūcijas arhīvs, kurš būs Latvijas Valsts arhīvs, specializējas uz to, ka kontrolē un uzrauga valsts iestādes, kā tajās tiek komplektēti arhīvi un jaunie arhīvu fondi. Tie valsts iestādēs savu laiku nogulējuši un ir jau noliekami arhīvā mūžīgā glabāšanā. Tātad šis arhīvs veic konkrētās uzraudzības funkcijas. Otrs arhīvs - vēstures arhīvs, tā praktiski ir noliktava. Tā ir funkciju dalīšana, kuru savā laikā ieviesa arhīvu pārvaldes sistēma. Tātad kontroles funkcijas ir Valsts arhīvam.

Attiecībā uz partijas arhīvu jāsaka, ka pie šā jautājuma strādāja divas komisijas. Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija laikam arī jūsu vadībā realizēja to, ka mūsu parlaments pieņēma lēmumu par partijas arhīvu. Mūsu komisijas nostādne šajā jautājuma bija cita. Zinot to, kāda ir situācija partijas arhīvā, mūsu komisija uzskata, ka pirmajā posmā būtu vienkārši nepieciešams, kā tas ir saskaņā ar šo likumu, ka partijas arhīvs pagaidām vēl paliktu sabiedriskas organizācijas arhīva statusā. Visi šie arhīvi ir valsts arhīvi, tas ir, valsts uzraudzības iestāžu kontrolē. Tādā kontrolē ir visi sabiedrisko organizāciju un valsts uzņēmumu un iestāžu arhīvi. Tā nav, nebija liela problēma, jo partijas arhīvā ir dokumentu uzskaite, kas atbilst šā arhīva noteikumiem. Visi fondi tajā ir sakārtoti, ir nepieciešams tikai šo fondu sarakstu, tā teikt, nodot, lai Valsts arhīvs šos fondus varētu kontrolēt. Tagad ir pieņemts lēmums par pārņemšanu. Un tagad es nezinu, kā to realizēt, jo šo arhīvu aizvest uz kādām citām telpām praktiski nav iespējams. Tātad vienkārši ir jāmaina arhīva vadība un šajā vadībā jāieliek mūsu valsts pārstāvji. To realizēt var tikai tādā veidā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Bērza kungs, es vēlreiz gribētu atgriezties pie ierobežojumiem, tātad pie 16.panta. Man ir divi tādi nelieli, bet kopā saistīti jautājumi. Pirmkārt, vai tiek gatavots vai plānots Ministru padomē radīt slepenības vai režīma nolikumu, kas noteiktu, pēc kādiem principiem tagad dokumentiem tiks izskatīti vai piešķirti Latvijas Republikas spiedogi (grifi)? Ja atbilde būtu pozitīva - es nezinu, kāda tā būs, - vai tomēr 16.pantā nav jāparedz vienkāršs teikums, ka slepenības režīmu nosaka tāds un tāds nolikums, ko izstrādā, teiksim, Ministru padome vai kāds cits?

A.Bērzs: Es domāju, ka šeit mēs esam apmēram līdzīgi. Mans personiskais viedoklis minētajā jautājumā būtu tāds, ka nevis Ministru padomei, bet Augstākajai padomei būtu jāizstrādā un jāpieņem likums par valsts noslēpumu. Es domāju, ka to ceļu vajadzētu iet tādā veidā. Tajā pašā laikā, tā kā arhīvu uzraudzības sistēmu mēs pakļaujam Augstākajai padomei, tad galu galā visi slepenības jautājumi paliks Augstākās padomes kompetencē.

J.Freimanis: Bet vai to nevar šeit kaut kā norādīt, kaut kā atrunāt?

A.Bērzs: Tas tur zināmā mērā ir pateikts. Tātad būs iecelts mūsu darbinieks. Viņš pēc fonda rādītāja un pēc fondrāža priekšlikuma noteiks arhīvu uzraudzības sistēmu, cik ilgs ir slepenības laiks. Ja viņi nevarēs vienoties, tad projektā ir noteikts, ka strīdu izšķirs Augstākās padomes Prezidijs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Man būs jautājums par uzņēmumu arhīviem, tas ir, attiecībā uz 9.pantu. Sakiet, lūdzu, vai sakarā ar šo pārorganizēšanu vai organizēšanu, sauksim tā, arhīvu sistēmā, būtiski mainīsies uzņēmumu arhīvu darbība? Kā es to domāju? Pastāvošā kārtība ir tāda, ka mēs varējām pasūtīt speciālistu, kurš ik pēc laika, teiksim, ik pēc diviem trijiem gadiem, nāca pie mums un sakārtoja mūsu arhīvu, kā pienākas. Tātad, vai šī kārtība arī paliks, protams, pret atmaksu, vai arī tā tiks atcelta? Ar to saistītais jautājums ir par termiņiem. Cik ilgi katrs dokuments ir jāglabā uzņēmuma arhīvā? Vai termiņos būs kaut kādas izmaiņas? Un vēl - jautājuma trešā daļa ir šāda: vai pēc attiecīga termiņa, kad jāatdod dokumenti Valsts arhīvā, uzņēmuma administrācijai būs brīva pieeja arī Valsts arhīvā? Tā gribētos dzirdēt atbildi uz to.

A.Bērzs: Mēs ceram, ka mums izdosies pieņemt šo likumu un tieši pastiprināt to, ka arhīvi realizē uzraudzības funkciju. Cerēsim, ka arhīvu uzraudzības iestādes jūsu uzņēmuma arhīvu kontrolēs stingrāk nekā līdz šim un prasīs, lai jūsu arhīvs būtu kārtīgi sakārtots. Ja jūs paši to nespēsiet, tad jūs algosiet un ņemsiet speciālistu vai cilvēku, kas prot šo lietu izdarīt atbilstoši uzraudzības iestāžu norādījumiem. Tā pilnīgi ir jūsu iestādes darīšana, vai arhīvu sakārtosiet paši vai arī algosiet citus... Es domāju, ka tas likumā nav jāreglamentē. No iestādēm tiks vienkārši prasīts, lai būtu kārtībā. Glabāšanas termiņus nosaka instrukcija atkarībā no dokumenta svarīguma. Tas likumā nav reglamentējams. Pēc tam, kad dokuments ir nodots Valsts arhīva glabāšanā, arī uz to attiecas visi tie paši noteikumi, kas attiecas uz visiem dokumentiem, proti, tie visi ir pieejami izmantošanai. Tur nekādu ierobežojumu nevar būt.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Apsītis: Man tāds jautājums - 6.pantā paredzēts, ka Latvijas Republikas valsts arhīvu sistēmu vada valsts arhīvu ģenerāldirektors. Un, lūk, šo ģenerāldirektoru pēc mūsu republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ Latvijas Republikas Augstākā padome. Vai šī iecelšanas procedūra netiek plānota pārāk augstā līmenī, apmēram tā, kā ieceļ premjerministru vai valdības galvu? Vai varbūt ir kādas tādas valstis, kur tiešām šādu amatpersonu ieceļ tik augstā līmenī?

A.Bērzs: Redziet, atbilde uz jautājumu slēpjas tajā faktā, ka arhīvu jautājumā, attiecīgo kompetenču jautājumā Valsts arhīva ģenerāldirektoram ir jāstāv pat virs premjerministra. Tas tādēļ, ka Ministru padomes arhīva sakārtošanas jautājumā šīs amatpersonas norādījumam ir jābūt saistošam gan premjerministram, gan Augstākajā padomē Daudiša kungam, kura pārziņā laikam ir mūsu Augstākās padomes arhīvs. Tā ka ģenerāldirektoram ir jābūt tādā līmenī, ka viņa norādījums ir saistošs gan iekšlietu ministram, gan visiem citiem ministriem, valdības lietu ministram un tā tālāk. Tāpēc viņam ir jābūt neatkarīgam no šīm instancēm. Varbūt citur neiet tik tālu. Igaunijā Augstākās padomes Prezidijs apstiprina arhīvu sistēmas vadītāju, bet nu tā nav liela atšķirība. Es domāju, ka, paceļot šīs amatpersonas prestižu, mēs ar to arhīvu sistēmai ļaunu nenodarīsim, jo tā ir viena no mūsu valsts uzraudzības iestādēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Man būtu divi jautājumi. Pirmais - Bērza kungam kā profesionālam muzejniekam. Vai mums, ņemot vērā to, ka Latvijas muzejos glabājas ļoti bagātīgi arhīvi un muzeji arī ir arhīvu krātuves, nevajadzēja 5.pantā, runājot par valsts arhīvu sistēmu, arī minēt: "muzejos uzglabātos arhīvus"?

A.Bērzs: Atbilde uz jautājumu ir ietverta 10.pantā, kur teikts: "citas valsts glabātavas". Acīmredzot tajās tiks ietverti arhīvi, kas glabājas muzejos, Zinātņu akadēmijas dažādu institūtu glabātavās, Meteoroloģiskā biroja datu bankās, kā arī daudzās citās iestādēs.

J.Celmiņš: Un otrs jautājums. 15.pants paredz, ka arhīvu materiāli tiks izmantoti bez maksas. Vai šāds paredzējums nav pārsteidzīgs? Kā mēs zinām, arhīvu materiālus ne tikai lasa, bet arhīvos pasūta dokumentu kopijas, pat lielākā skaitā. Šo dokumentu kopijas izmanto filmās, arhīvu materiālus publicē, arhīvi var sniegt arī citus dažāda veida pakalpojumus. Vai mums tomēr nevajadzēja paredzēt gan bezmaksas, gan maksas pakalpojumus, ko varētu sniegt arhīvi?

A.Bērzs: Es jau daļēji uz šo jautājumu atbildēju. Vakar mēs Likumdošanas komisijā pat nonācām pie vienošanās par 15.panta jauno redakciju, kurā būtu šāds formulējums: "Visi arhīvu materiāli lasītavās izmantojami bez maksas." Tātad lasītavās lasītāji šos materiālus var izmantot bez maksas, bet tas neattiecas uz arhīvu sniegtajiem pakalpojumiem.

J.Celmiņš: Tādā gadījumā es ierosinu par šiem pakalpojumiem ierakstīt kādu teikumu.

A.Bērzs: Jā, nu tas viss ir nākotnes jautājums, kā mēs šo likumu tālāk izstrādāsim.

Priekšsēdētājs: Es redzu - jautājumu vairāk nav. Lūdzu, vai sekretariātam ir ziņas par deputātiem, kas šajā jautājumā ir pieteikušies debatēs? Nav. Paldies Bērza kungam par ziņojumu. Lūdzu, vai ir deputāti, kas vēlētos izteikties debatēs par likumprojektu pirmajā lasījumā? Deputāts Apsītis pagaidām ir vienīgais, kas pieteicies. Lūdzu jūs tribīnē.

R.Apsītis: Godātie kolēģi! Par šo jautājumu es gribētu teikt dažus vārdus mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā. Pēdējās nedēļās, dzīvodami lielā laika trūkumā, vakar mēs centāmies sapulcināt savu Likumdošanas komisiju. Man jums tūdaļ atklāti jāsaka, ka tas izdevās tikai daļēji, jo nepārtraukti rit darbs plenārsēdēs. Taču mēs šo likumprojektu apspriedām, un apspriešanā piedalījās arī tagadējās Galvenās arhīvu pārvaldes vadības pārstāvji - Šneidera kungs un viņa vietniece. Piedalījās arī pārstāvji no mūsu Juridiskās pārvaldes. Daži svarīgākie jautājumi izvirzījās priekšplānā.

Pirmais jautājums: šajā likumprojektā pirmo reizi ir pieminēti arī tā sauktie fizisko personu arhīvi, tas ir, atsevišķu privātpersonu arhīvi. It sevišķi svarīgi arhīvi, kuriem ir kultūrvēsturiska nozīme. Tāpēc mums radās arī tāda problēma, vai šim likumam būtu jāregulē jautājumi, kas saistīti ar privātpersonu arhīviem, un dažādas tiesiskās attiecības, kas tādā gadījumā varētu rasties. Tas tiešām ir jautājumu jautājums. No vienas puses, it kā - jā, jo bieži šādu privātpersonu arhīvos atrodas ļoti unikāli dokumenti, kuriem ir nozīme ne tikai attiecīgās personas vai viņa ģimenes mērogā, bet visas republikas mērogā. Tāpēc mums radās tāda doma, ka varbūt šim likumam vajadzētu realizēt zināmu tādu uzraudzības... tas ir, attiecīgajām amatpersonām realizēt tādu uzraudzību pār privātpersonu arhīvu materiāliem, pat varētu teikt fondiem, kuriem ir vēstures un kultūras pieminekļu nozīme. Bez šaubām, tas ir vēl visai strīdīgs jautājums, konceptuāls jautājums.

Otrkārt, tas ir jautājums par mūsu republikas arhīvu pakļautību, kas ir viens no centrālajiem tiesiskajiem jautājumiem. Līdz šim mūsu republikas Augstākā padome nav īstenojusi tādu īstu arhīvu virsvadību. Par šiem jautājumiem galvenokārt rūpējusies mūsu republikas valdība. Likumprojekta autori, kā jau mēs visi redzējām, ir paredzējuši tādu virsvadības variantu, ko realizē parlaments, republikas Augstākā padome. Vakar mūsu komisijas sēdē noklausījāmies arī Galvenās arhīvu pārvaldes vadošo amatpersonu viedokli šajā jautājumā. Laikam pašlaik viņu šajā apspriešanā diemžēl nav klāt. Viņi izteica viedokli, ka labāk būtu tomēr pa vecam atrasties Ministru padomes, tas ir, valdības, virsvadībā, priekšplānā izvirzot ne tik daudz neatkarības jautājumus, bet galvenokārt praktiskus jautājumus. Viņi jautā, ko tad Augstākā padome mums praktiski varēs palīdzēt? Vai varēs rūpēties par materiālo bāzi utt.? Jāsaka, ka mūsu komisijas sēdē šis jautājums, manuprāt, tā arī palika atklāts. Autori palika pie savām domām, tagadējā arhīvu virsvadība palika pie savām domām. Katrā ziņā minētais jautājums būtu vēl krietni diskutējams.

Treškārt, likumprojekta 6.pantā ir ietverta doma par to, ka arhīva ģenerāldirektors, kas tiek paredzēts kā augstākā amatpersona nākotnē arhīvu lietu jautājumos, izdod normatīvus aktus. Pēc Likumdošanas jautājumu komisijas domām, tas, kā saka, laikam ir pārāk augstu mērķēts. Vai tiešām ģenerāldirektors būs kāds likumdevējs? Arī šo jautājumu likām pie sirds vēl pārdomāt gan likumprojekta autoriem, gan tagadējai Galvenās arhīvu pārvaldes vadībai; kā klātesošie atzina, šis jautājums, protams, krietni vēl jākoriģē.

Vēl jautājums, kas jau šeit vairākkārt tika pieminēts, ir par to, vai arhīvu materiāli būtu izmantojami par maksu vai arī neņemot īpašu maksu. Galvenās arhīvu pārvaldes vadošās amatpersonas turas pie tiem ieskatiem, ka arhīvu materiālus nevajadzētu gan atļaut izmantot tīri par velti, jo, lūk, citās valstīs tā nedara. Vai mēs tiešām esam tik bagāti, lai atļautu personām izmantot šos materiālus bez maksas? Minētās amatpersonas gan norādīja, ka pēdējā laikā arhīvu materiālus īpaši daudz izmanto ārzemnieki, ārvalstu pilsoņi, un viņi atklāti izsaka izbrīnu par to, ka citās valstīs ņem maksu, bet šeit viņiem nekas neesot jāmaksā. Minēto jautājumu, manuprāt, vēl vajadzētu pārdomāt.

Vakar mūsu komisijas sēdē šajā jautājumā jau radās zināms kompromisa variants, ko īpašā normā formulēja komisijas loceklis deputāts Linards Muciņš. Kolēģis deputāts Bērzs jau minēja aptuvenu šīs normas formulējumu. Es jau varētu nedaudz piebilst, ka 15.pantā iespējams ieviest šādu normu: "Visi arhīva materiāli lasītavās izmantojami bez maksas, izņemot sniegtos papildpakalpojumus." Tas ir, ja ieinteresētajai personai ir vajadzīga kāda dokumenta kopija, novilkums, - lūdzu, mēs to varam izgatavot, bet par attiecīgu samaksu. Tāds ir mūsu kompromisa priekšlikums.

Un, visbeidzot, mēs, apspriežot likumprojektu, ievērojām arī to, ka likumprojekts varbūt vēl nav tā īsti noslīpēts. Panti ir visai gari, daudzvārdīgi. Šur tur ir vērojama atkārtošanās, panti, normas ir biezas, kā mēdzam teikt. Šajā sakarā mūsu Juridiskā pārvalde apņēmās sniegt attiecīgu palīdzību minēto normu rediģēšanā. Tā, piemēram, sabiedriskās organizācijas šeit ir ļoti plaši definētas. Varbūt varam iztikt un vienkārši teikt: "sabiedriskās organizācijas" bez tāda pārāk gara nosaukuma.

Tie, mūsuprāt, ir tikai daži būtiskākie momenti, kas likumprojekta nākamajos lasījumos prasa tālāku risinājumu. Neraugoties uz diezgan būtiskām iebildēm, mums likās, ka varbūt varētu piekrist, ka šodien mēs pieņemam likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai kāds vēl vēlas debatēt? Deputāte Marjaša - lūdzu.

R.Marjaša: Cienītie kolēģi! Kā jūs redzat, 1.panta 3.punktā fizisko personu arhīvu fonds ir iekļauts Latvijas Nacionālā arhīva fondā. Tas ir tāds formāls moments, jo jūs redzat, ka 2.pantā, kur ir runa par Latvijas Nacionālā arhīva fonda īpašumu, personu fonds nav iekļauts. Un tas ir pats par sevi saprotams, jo atšķirībā no visa pārējā šis fonda veids ir privātais īpašums. Es gribu atbildēt uz to, ko Apsīša kungs pateica.

Kā jau pret jebkuru privāto īpašumu, arī šajā gadījumā ir jābūt attiecīgai attieksmei. Es domāju, ka varbūt vajadzētu paredzēt ne šo īpašnieku pienākumu, bet valsts pienākumu nozīmēt metodoloģisko palīdzību, nevis kontroli, bet metodoloģisko palīdzību visāda veida veicināšanu, lai šie cilvēki saglabātu un uzturētu viņu personiskajā īpašumā atrodošos vērtību - arhīva dokumentu - tālāku saglabāšanu. Vārdu sakot, tikai veicināšanas veidā un palīdzības veidā. Taču šodien šiem cilvēkiem viņu privātā īpašuma uzturēšanai uzstādīt kaut kādas prasības, man liekas, mēs nevaram. Bieži vien cilvēki nezina, cik vērtīgs ir tas, kas viņiem pieder. Šīsdienas apziņas līmenī mums ir jāveicina, lai viņi dokumentus uzglabātu. Taču uzlikt viņiem kaut kādus pienākumus vai veikt kaut kādas kontroles funkcijas mēs nedrīkstam. Manuprāt, tas runā pretī pilsoņu interesēm.

Tā kā tagad būs brīva izbraukšana un iebraukšana, var rasties jautājums, ka varētu uzlikt kaut kādu aizliegumu zināmu dokumentu kategoriju izvešanai. Taču arī šajā gadījumā par to stipri jāpadomā. Tas varbūt ir tādas instrukcijas veidā, varbūt vajadzētu atsauci uz tādu instrukciju. Katrā ziņā, strādājot pie tālākas šā likumprojekta izveidošanas, par šo jautājumu būtu jāpadomā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Godātie kolēģi, godātais priekšsēdētāj! Man liekas, šis likums ir tāds, kāds te nav bijis, un šis likums ir ļoti vajadzīgs. Tas, ka mums patiesība tiek slēpta tādos arhīvos un dokumentiem netiek klāt, to mēs visi labi saprotam. Taču man liekas, šajā likumā tomēr ir iets mazliet otrā galējībā. Ja apskatāmies 1.pantu, kurā ir runa par to, kas ietilpst Latvijas Nacionālā arhīva fondā, man tādu lielu izbrīnu radīja 2.punktā uzskaitījums par to, kas veido politisko, sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo organizāciju fondu, kā arī sabiedrisko kustību, radošo savienību un biedrību, saimniecisko uzņēmumu un citu juridisko personu darbībā uzkrāto informatīvi vērtīgo dokumentu krājumu. Punkts beidzas ar vārdiem "...un citu juridisko personu". Es teikšu, ka tas viss uzskaitījums, kas ir iepriekš, - tās visas ir juridiskās personas. Formulējums "un citu juridisko personu" vēl pastiprina to, ka tas ir absolūti viss. Visi tie, kuriem ir zīmogs un kam kas ir visi viņu dokumenti, kā te ir teikts - "informatīvi vērtīgie", vadoties pēc šī uzskaitījuma, nokļūst šajā fondā.

Kas ir noderīgs informācijai? Tas ir, nu, tā: kas vienam liekas informācija, otram nav saprotams, un viņam tā ir galīgi tukša skaņa. Vai vispār, kā saka, var jau uzskatīt, kā es kaut kur lasīju, ka lamājas nesaprotamā valodā. Protams, dokuments informatīvi vērtīgs ir tam, kas to informāciju saprot. Ļoti vērtīga informācija ir tehniskā dokumentācija. Ja ir kaut kāda saimnieciskā organizācija, kas kaut ko izstrādā, tai ir arhīva fonds, tai šo arhīvu vajag, jo pēc pāris gadiem attiecīgajiem darbiniekiem var būt vajadzība atgriezties pie tā. Taču cilvēkiem, kuri nesaprot, viņu vajadzībām šajos dokumentos absolūti nekā vērtīga nav iekšā. Skatīt, protams, visu tā var, taču apskatīsimies 17.pantu, kur ir sacīts: "Aizliegums iznīcināt Latvijas Nacionālā arhīva fonda dokumentus." Tas attiecas uz visu juridisko personu vērtīgajiem dokumentiem. Ir sacīts, ka dokumentu iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāde. Es domāju, lielum lielais vairākums, kas kārtīgi savus dokumentus glabā un tur savām vajadzībām, protams, arī viņiem glabāšana nav beztermiņa, diezin vai tādu formulējumu, kāds ir uzrakstīts, var pieņemt.

Tāpēc man ir ierosinājums, ka, veidojot arhīva fondu un izplatot tādas reglamentējošas lietas, tomēr ir nepieciešams pilnīgs šo arhīva sastāvdaļu uzskaitījums. Jo cerēt, ka, vadoties pēc šāda formulējuma, kāds pateiks, ka viņam arī ir arhīvs, un uzreiz viņam tā reglamentācija ies... Tāpēc, man liekas, šajā daļā tieši ietilpst absolūti viss, un tad tiek reglamentēts. Par to, man liekas, jāpadomā. Protams, ideja jau ir pareiza. Nedrīkst iznīcināt tos dokumentus, kuri ir informatīvi vērtīgi visas mūsu valsts, visas tautas mērogā. Taču attiecībā uz to, kā tas ir 2.punktā, es domāju - tiem formulējumiem jābūt gluži citādiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziedoņa kungs!

I.Ziedonis: Es domāju, ka mēs šā likuma izstrādi esam iztaisījuši tā, ka formāli tur viss ir it kā kārtībā. Taču man liekas, ka jaunajā situācijā mums vajadzētu padomāt vēl par tādiem aspektiem, kas nav tīri juridiski, bet kas var veicināt mūsu sabiedrisko domu. Un šajā nozīmē vajadzētu iestrādāt tur tēzi vai normu par arhīvu aktualizēšanu. Līdz šim mūsu visā sociālajā sistēmā ir bijis tā, ka arhīvi bijuši nospiesti slepenībā. Nospiesti slepenībā un nekad... tas arī, piemēram, ir sadzīvē, ka mums nav memuārliteratūras. Memuārliteratūras mums nav tāpēc, ka, pirmkārt, cilvēki baidījās memuārliteratūru izlaist. Otrkārt, viņiem nebija materiālu. Šie materiāli jānes dienasgaismā cilvēkiem un visdažādākos aspektos šodien jāparāda. Es negribu šodien runāt, kādos aspektos, un viss. Tā kā ir pirmais lasījums, vajadzētu iestrādāt kādu normu par aktualizēšanu, par arhīvu materiālu aktualizēšanu, iznešanu tautā. Tas bagātinātu mūsu sadzīvi visdažādākajos veidos.

Un otra norma, kuru vēl vajadzētu iestrādāt, ir tā, ka vajadzētu radīt speciālu naudas fondu vai naudas līdzekļus. Es nezinu, vai tās ir likuma normas, bet šis likums ir ļoti sauss un shematisks. Tāds tas varbūt atbilst Eiropas standartiem, bet vai mēs tiešām nevaram likumu apaudzēt ar dzīvi? Tātad mums tajā vēl vajadzētu normu par naudas līdzekļiem, kā cilvēkiem palīdzēt uzturēt, savākt, iezīmēt ceļu uz Valsts arhīvu no privātajiem arhīviem.

Mēs pašlaik Kultūras fondā - teiksim, tā tieši ir mana iniciatīva - tātad Kultūras fondā mēs esam iedibinājuši "Cilvēkarhīvu" un ar to nodarbojamies. Taču ne valstiski. Jūs saprotat, mums pāris meitenes noņemas ar to, ka vāc kopā dienasgrāmatas. Cilvēkiem ir lieli un bagāti arhīvi, es no pieredzes zinu. Viņi neuzticas, kā līdz šim, dot arhīviem glabāt savus arhīvus, un ļoti bieži tie aiziet bojā. Ja mūsu likums iestrādātu tādu noteiktu uzticības statusu, tas panāktu, ka cilvēki nāktu ar saviem privātajiem arhīviem un privātie arhīvi netiktu nobēdzināti, bet tie nāktu uz centrālo, uz valsts, kā mēs saucam - uz Nacionālo arhīvu.

Šīs divas normas es lūdzu iestrādāt, padomāt par šīm divām lietām - tātad par speciāla fonda iedibināšanu, naudas fonda, kas veicina, pabalsta privāto arhīvu saglabāšanu, rašanos un atnākšanu uz Nacionālo arhīvu, un par tā aktualizēšanu.

Priekšsēdētājs: Tātad vairāk debatētāju nav pieteikušies. Mums ir jābūt gataviem balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu, pagaidīsim, kamēr deputāti, kas vēlas piedalīties balsošanā, ienāks zālē. Reģistrēsimies un nobalsosim pirmajā lasījumā. Es redzu, ka vairs neviens nesteidzas. Reģistrācijas rezultāts: 104 deputāti reģistrējušies. Lūdzu, balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas arhīviem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: ar 81 balsi par likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Deputātus lūdzu visus šos ierosinājumus, kas tika izteikti, iesniegt rakstiski komisijai tālākai likumprojekta izstrādāšanai. Domāju, ka par otrā lasījuma laiku mums pagaidām spriest pāragri, jo vēl ir ļoti daudz darba.

Godājamie deputāti, par mūsu tālāko darba gaitu jūs visi esat saņēmuši Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kehra parakstīto iesniegumu par iespējamo darba kārtību 14.decembrī. Tādējādi mēs varētu izlemt par savu tālāko darbību 14.decembrī. Domāju, ka patlaban būtu sasteigti, jo līdz pārtraukumam ir palicis ļoti maz laika. Varbūt to mēs varam nedarīt, ja deputāti ir gatavi apspriest šo piedāvājumu un nolemt, vai rīt mēs strādājam pēc šāda darba grafika, kā to piedāvā Ekonomikas komisija, ņemot vērā, ka nākamā nedēļa ir pēdējā pirms Ziemassvētku brīvdienām. Vai deputāti ir gatavi tagad izteikties vai nepieciešams pārtraukums, lai apspriestu? Pārtraukums? Tādā gadījumā mēs aiziesim pārtraukumā mazliet agrāk. Patlaban sākas 30 minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ieņemt vietas. Tātad mēs esam gatavi apspriest rītdienai piedāvāto darba kārtību. Laikam ir arī jāpārdomā, vai mēs esam spējīgi pagarināt šo darba nedēļu, ņemot vērā to aso situāciju, kāda pašlaik ir Latvijas Republikā, kāda ir austrumu virzienā no mums. Cik svarīgi ir, lai mēs tiešām līdz Ziemassvētkiem pieņemtu visus tos likumus un lēmumus, kas dotu mums garantijas, ka varēsim strādāt un īstenot ekonomisko programmu, vismaz pamatojoties uz saviem likumiem.

Tātad jūs visi esat izlasījuši Kehra kunga parakstīto ziņojumu par to, kas ir gatavs izskatīšanai rītdien. Rīt mums, iespējams, pulksten 15.00, vēl būtu jānoklausās Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova tēzes viņa iespējamai runai Maskavā Tautas deputātu kongresā. Vēl ir viens priekšnosacījums, tas ir, ka rīt vispirms trešajā lasījumā mums būtu jāizskata likumprojekts par sociālo nodokli. Tam gatavi būs rīt no rīta. Šis jautājums ir pirmais. Visus pārējos likumdošanas aktus tad mēs varētu rītdien sagrupēt pieņemšanai, arī tos, kas mums vēl ir rezervē rītdienai. Kā redzam, mēs jau ieejam darba kārtībā, kas bija paredzēta nākamajā nedēļā. Tā ka varbūt vajadzētu deputātiem izteikties par šo darba kārtību, kas piedāvāta Kehra kunga ziņojumā, tas ir, par iespēju pagarināt darba nedēļu, iespējams, arī uz brīvdienu rēķina. Tās varētu izmantot vēlāk, lai mēs tiešām šonedēļ maksimāli daudz varētu izdarīt.

Lūdzu deputātus izteikt savus piedāvājumus par turpmāko darba kārtību. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Ja vien tas būtu iespējams, mums būtu lietderīgi trešajā lasījumā izskatīt likumprojektu par presi. Domāju, ka likumprojekts visumā ir gatavs un to rītdien varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Tātad vēl ir likumprojekts par presi trešajā lasījumā. Tas būtu viens. Tātad par sociālo nodokli, kā jau mēs minējām. Mēs jau esam izskatījuši likumprojektu par arhīviem. Lūdzu, vai vēl ir kādi piedāvājumi par rītdienas un turpmāko darba kārtību? Lūdzu, deputāts Kehris.

O.Kehris: Es lūgtu, ja iespējams, rītdien sākt šādā secībā, proti, ar nodokļiem un izskatīt nodokļus trešajā lasījumā. Tāds būtu priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tātad visi nodokļu likumprojekti plus par presi. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Cupruns: Sakarā ar to, ka mēs esam nonākuši laika trūkumā, es liktu priekšā padomāt, vai nav lietderīgi Prezidija sēdes sarīkot pēc tam, kad beigusies pilna plenārsēde. Vārdu sakot, strādājam normālu laiku līdz pulksten 18.30. Tik daudz, es domāju, Prezidijs var ziedoties, ka organizētu savu sēdi pēc plenārsēdes. Mēs frakcijas sēdes rīkojām pēc plenārsēdes beigām. Pagājušajā nedēļā un atkal šonedēļ mēs zaudējām daudz laika. Šodien strādājam tikai pusi dienas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Tomēr neracionāli ir sesijas sēdes pagarināt uz sestdienu un tālāk, jo mēs arī tā šeit redzam, ka mums nepildās programma, un tas nav racionāli. Jo vairāk, ka ir tikšanās ar vēlētājiem, darbs komisijās un deputātiem šis tas pašiem jāsagatavo, tāpēc nav racionāli, mums var pietrūkt laika, un efekts būs minimāls./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man ir nelieli iebildumi, vai rītdien var izskatīt peļņas nodokli, jo tur ir iestrādāts darbs, atšķirīgas normas par to, ko runājām otrajā lasījumā. Ļoti apšaubāmi, ka, piemēram, 34.pants un citi materiāli, ja es iesniegšu, būs pavairoti šodien.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Man ir ierosinājums rītdienas darba kārtībā iekļaut avīzes "Neatkarīgā Cīņa" publikāciju - Tautas frontes Domes paziņojumu. Būtībā ar šo paziņojumu Latvijā tiek ieviests kaut kāds ārkārtējs stāvoklis, bet Augstākās padomes deputāti par to neko nezina. Es uzskatu, ka kādam būtu mums nopietni jāpaskaidro, ar ko tas saistīts un kādi pasākumi tiks veikti./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Pievienojos priekšsēdētāja izteiktajam viedoklim un ierosinājumam, ka, ņemot vērā stāvokļa nopietnību republikā, plenārsēdes varētu noturēt sestdienā un pat varbūt svētdienā. Es liktu priekšā Prezidijam šodien apsvērt, kurus no 17. līdz 22.decembrim paredzētos likumprojektus un lēmumprojektus mēs varētu izskatīt šajās divās dienās. Tāds ir mans ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Biķis: Es pilnīgi atbalstu kolēģi Cuprunu. Manuprāt, mēs nevaram runāt par rītdienu, jo ceturtdienās mēs strādājam pusi dienas. Tas nav normāli. Pusotru stundu ir pusdienas laiks. Es ierosinu arī rīt sēdi sākt pulksten 9.00. Šodien strādāt tā, ka pusdienas laiks ir vienu stundu, darbu turpinot līdz pulksten 18.00. Ja mums ar laiku rodas sastrēgums, tad mēs nevaram strādāt tikai pusi dienas.

Priekšsēdētājs: Laikam problēma ir tikai tā, kāpēc mēs vispār šo jautājumu pašlaik apsveram. Šodien nav sagatavoti citi likumprojekti un lēmumprojekti. Strādāt, vienkārši sēžot zālē, tas laikam nav tas produktīvākais risinājums. Komisijas šodien nav sagatavojušās, jo bija paredzēts visu dienu veltīt konversijas un privatizācijas problēmām. Tāpēc šis jautājums nevar tikt izskatīts, un šodien mums iznāk tāds neliels pārtraukums darba procesā. Tikai tādēļ mēs nelemjam par piektdienu un, iespējams, arī par citām darba dienām šajā nedēļā. Tātad ir jāstrādā komisijās. Man ir iedots arī saraksts, jo nav iestrādes arī nākamajai darba nedēļai. Tādējādi darbs komisijā ir nepieciešams. Tā kā plenārsēde ir īsāka, komisijas šodien laikam varēs strādāt, lai sagatavotos darbam nākamajā nedēļā, tas ir, lai visi likumprojekti būtu izskatāmi nākamajā nedēļā.

Tātad mums laikam ir jānobalso par vairākiem priekšlikumiem attiecībā uz turpmāko darbu šodien, rīt un arī citās dienās. Tātad mums būtu jānobalso par Ekonomikas komisijas iesniegto darba kārtības variantu rītdienai, pēc tam iekļaujot tajā arī papildinājumu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 107 deputāti reģistrējušies.

Tātad pirmais balsojums par Ekonomikas komisijas piedāvātajiem darba kārtības sešiem punktiem, kuri būtu jāiekļauj rītdienas darba kārtībā. Rezultāts: par - 91, atturas - 11 un neviens nav balsojis pret. Tādējādi rītdienas darba kārtībā mēs esam apstiprinājuši Ekonomikas komisijas piedāvāto darba kārtību.

Nākamais balsojums būs par papildinājumiem pie šīs darba kārtības. Pirmais no tiem būs Augstākās padomes priekšsēdētāja uzstāšanās ar tēzēm iespējamai runai Maskavā. Lūk, par šo papildinājumu balsosim. Rezultāts: par - 86. Tātad šo darba kārtības papildinājumu iekļaujam.

Nākamais balsojums ir deputāta Šapovālova priekšlikums - plenārsēdē izskatīt Latvijas Tautas frontes aicinājumu. Rezultāts: par - 35 balsis, tas ir mazākums. Šis jautājums nav iekļauts darba kārtībā.

Nākamais balsojums ir Škapara kunga piedāvātais darba kārtības papildinājums - izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu par presi. Rezultāts: par - 53, pret - 19 un atturas 21. Tas ir vairākums, un minētais jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Godājamie kolēģi, tagad mums vajadzētu nobalsot... Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Man būtu tāds priekšlikums, ņemot vērā, ka ir ļoti daudz jautājumu, rītdien darbu sākt pulksten 9.00.

Priekšsēdētājs: Par to mums būtu jānobalso, jānolemj. Vēl bija arī deputāta Lagzdiņa un cita deputāta priekšlikums. Lagzdiņa priekšlikums ir šāds: ja mums būs sagatavoti nepieciešamie likumprojekti un lēmumprojekti un ja rīt mēs ar savu darba kārtību netiksim galā, turpināt šo sēdi arī brīvdienās.

Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Visiem kolēģiem es tikai gribu atgādināt, ka nākamā nedēļa ir garā nedēļa, kurā ir sešas darba dienas. Pilnīgi normāli, ka ir vajadzīgas arī atpūtas dienas, lai mēs varētu pilnvērtīgi strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Man rodas priekšstats, ka dažiem mūsu kolēģiem ir tāda sajūta, ka iespējas pieņemt likumus beidzas ar Ziemassvētku brīvdienām un ka pēc tam nekāds likumdošanas darbs vairs nevarēs turpināties. Tāpēc visi cenšas panākt savu likumprojektu iekļaušanu vēl šajā brīdī. Domāju, ka jāizskata tie likumprojekti, kuriem jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī. Proti, nodokļu likumi, budžets, jāizskata arī konversijas programma, ja frakcija tam būs gatava, un varbūt vēl kādi atsevišķi svarīgi likumi, kuriem jāstājas spēkā nākamā gada sākumā. Es uzskatu, ka tāda darba kārtība, kādu mēs esam uzsākuši, nav pieļaujama. Jāstrādā ir normālā ritmā, jo tā, kā mēs pašlaik strādājam, es paredzu, ka rīt, piektdienas vakarā, kad skatīs preses likumu, ko uzskata par ārkārtīgi svarīgu, šeit būs ļoti maz cilvēku. Es kategoriski iebilstu pret strādāšanu brīvdienās.
Paldies.

Priekšsēdētājs: Ir divi priekšlikumi: viens - nepieciešamības gadījumā strādāt brīvdienās, otrs - ievērot parasto darba kārtību un brīvdienās neparedzēt strādāšanu. Vēl gan bija priekšlikums - strādāt brīvdienās tad, ja rītdien mēs nepaspējam izskatīt ieplānotos likumprojektus.

Tātad balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - nepieciešamības gadījumā strādāt arī sestdienā un svētdienā. Rezultāts: par - 32, tas ir mazākums. Tātad deputāti neparedz iespēju, ka nepieciešamības gadījumā var strādāt arī brīvdienās.

Nākamais balsojums ir deputāta Cilinska priekšlikums par to, lai rītdien darbu sāktu pulksten 9.00. Rezultāts: arī šis priekšlikums neiegūst vairākumu. Tātad rītdien plenārsēde sāksies pulksten 10.00.

Lūdzu, vai kāds no komisiju priekšsēdētājiem vai darba grupām tagad varētu ziņot par kādu likumprojektu vai lēmumprojektu, kas būtu gatavs izskatīšanai šodienas plenārsēdē? Lūdzu, vai Kinnas kungs ir? Nav. Tādā gadījumā es vēl došu vārdu paziņojumam deputātam Tālavam Jundzim. Lūdzu.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, es gribu jums paziņot par divām lietām. Pirmais, ja jūs atceraties mūsu ļoti cienījamā deputāta profesora Kalnbērza izteikto priekšlikumu vai, pareizāk teikt, apņēmību ziedot 1000 rubļu to četru izpostīto pieminekļu, attiecībā uz kuriem mēs pieņēmām speciālu lēmumu, atjaunošanai. Tā kā pēc šā paziņojuma arī citi deputāti ir izteikuši vēlēšanos ziedot kaut nelielu summu šim cēlajam mērķim, tad Aizsardzības un iekšlietu komisijā Ivars Silārs ir uzņēmies savākt minētās summas, ja kāds vēlas ziedot, un nodot tās Brāļu kapu komitejai šo pieminekļu atjaunošanas fondā. Tātad, ja šis jautājums bez profesora Kalnbērza interesē vēl kādu, tad griezieties pie Ivara Silāra šodien, rīt, pirmdien un otrdien. Šajās dienās to vajadzētu izdarīt.

Otrais, šodien no paša rīta deputātu un arī mūsu preses pārstāvju vidū ļoti aktīvi ir parādījusies tāda anonīma informācija, ka pilsētā ļoti intensīvi pārvietojas karaspēks, ka Rīgā ieradušies 3000 desantnieku. Tas noticis aizvadītajā vai jau pirms tam, iepriekšējā naktī. Un vispār ir dota pavēle karaspēkam stāties milicijas vietā, atbruņot miliciju. Es varu pateikt, ka Iekšlietu ministrijas un valdības rīcībā nav šādu datu. Par to, ka karaspēks nakts laikā pārvietojas, to mēs ar jums paši varam vērot, bet, ka būtu ieradušies 3000 desantnieki un tieši pēdējās naktīs, tādu ziņu nav. Katrā ziņā Rīgā šāds daudzums desantnieku nav izvietojies. To es varu apgalvot. Kas attiecas uz milicijas atbruņošanu, es domāju, jūs paši saprotat, ja arī tāda pavēle kaut kur kādos seifos ir, tad to mēs noteikti uzzināsim tikai pēc tam, kad tā jau būs realizēta. Tāpēc būsim uzmanīgi pret šādām baumām, un, protams, ja tādas ienāk, labprāt Aizsardzības un iekšlietu komisijā mēs mēģināsim noskaidrot patiesību. Taču šīs baumas nevajadzētu tā īpaši pētīt un arī darīt zināmas plašākai sabiedrībai, ja tām nav pietiekama pamata.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem būtu vēl kādi paziņojumi sakarā ar mūsu darbu vai ar citiem jautājumiem? Neredzu. Paldies. Diemžēl esmu spiests šodienas plenārsēdi slēgt, jo, kā redzat, nav neviena sagatavota likumprojekta un lēmumprojekta. Tātad tiekamies rīt pulksten 10.00, lai turpinātu darbu plenārsēdē, vadoties pēc mūsu apstiprinātās darba kārtības.

Kolēģi, vienu brīdi, vēl paziņojumu vēlas izteikt deputāts Jagupecs.

J.Jagupecs: */Man ir paziņojums frakcijas "Līdztiesība" deputātiem. Frakcijas "Līdztiesība" sēde pulksten 14.30./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Lūdzu sapulcēties darba grupai dzīvokļu jautājumos blakuszālē uz 15-20 minūtēm./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju lūdzu palikt uz dažām minūtēm šajā pašā zālē.

Priekšsēdētājs: Tātad tiekamies rīt plenārsēdē pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde