1990.gada 12.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamos deputātus lūdzu ieņemt vietas. Reģistrēsimies mazliet vēlāk, kad būs nepieciešama balsošana. Šodien darba kārtībā pirmais ir likumprojekts par valsts uzņēmumu trešajā lasījumā un lēmuma projekts par likuma par valsts uzņēmumu spēkā stāšanās kārtību. Pēc tam saskaņā ar 12.decembra darba kārtību pieņemam trešajā lasījumā nodokļu likumus, lai varētu reāli stādīt budžetu. Kā man ziņoja, nav gatavs ziņojums par zemes nodokli, tā ka šo nevaram skatīt, bet pārējos nodokļus mēs varētu izskatīt.

Lūdzu, pirmais mikrofons. Jūs jau esat gatavs ziņot? Pirmajā lasījumā deputāts Krūmiņš ziņo par valsts uzņēmumu.

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie deputāti! Es ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu, jo jautājums tiešām ir ļoti īss. Es gribēju atgādināt tiem, kas nepiedalījās šā likumprojekta izskatīšanā trešajā lasījumā, ka likumprojektam par valsts uzņēmumu visi panti jau ir nobalsoti trešajā lasījumā un atlika tikai nobalsot par likumprojektu kopumā. Bija lēmums starplaikā izdarīt juridisko ekspertīzi, jo trešajā lasījumā ieviestie labojumi un papildinājumi varēja radīt tādu situāciju, ka likumprojektā parādās pretrunas vai nesaskaņas ar citiem Latvijas Republikas likumiem. Jums izdalītajā brošūriņā ir pats likums, kā arī lēmums par tā spēkā stāšanās kārtību un pēdējā lappusītē - Juridiskās pārvaldes sagatavotais atzinums par šo likumprojektu.

Kas attiecas uz Juridiskās pārvaldes atzinumu, galvenokārt ir noraidīti tie labojumi un papildinājumi, kurus trešajā lasījumā mēs visi kopējiem spēkiem nobalsojām. Komisija uzskata, ka Juridiskās pārvaldes atzinumi ir pareizi, un tie tiks iestrādāti šajā likumā galējā redakcijā.

Kas attiecas uz lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību, būtisks papildinājums ir 8.punkts šajā lēmumā, ko iesaka Juridiskā pārvalde, un tas skan tā: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991.gada 1.februārim iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumdošanas aktos sakarā ar likumu par valsts uzņēmumu."

Man būtu priekšlikums balsot par šo likumprojektu kopumā, pieņemot, ka atsevišķi panti jau ir izdiskutēti un pieņemti trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai būtu kādi jautājumi ziņotājam šajā sakarībā? Jautājumu nav.

Debates mums ir bijušas par likumu par valsts uzņēmumu, pie tam mēs esam pieņēmuši šo likumu pa pantiem. Tādējādi mums atliek tikai kopējais balsojums par likumu par valsts uzņēmumu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 129 deputāti ir reģistrējušies. Tagad balsosim par Latvijas Republikas likumu par valsts uzņēmumu kopumā trešajā lasījumā. Rezultāts: 91 balss - par, 25 - pret un 5 atturas. Latvijas Republikas likums par valsts uzņēmumu ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, nākamais balsojums ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par Latvijas Republikas likuma par valsts uzņēmumu spēkā stāšanās kārtību. Arī tas ir izdiskutēts pa pantiem. Mums jāpieņem šis lēmums tagad kopumā. Balsosim par lēmumu par Latvijas Republikas likuma par valsts uzņēmumu spēkā stāšanās kārtību. Rezultāts: 87 - par, līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Mēs esam izskatījuši darba kārtības pirmo punktu un varam pāriet pie nākamā. Tas ir likumprojekts par iedzīvotāju ienākuma nodokli trešajā lasījumā. Lūdzu tribīnē!

R.Černajs: Cienījamais sesijas vadītāj, cienījamie deputāti! Mēs esam nonākuši līdz iedzīvotāju ienākuma nodokļa trešajam lasījumam. Darba grupa liek priekšā dokumentu Nr.305, kurā ir lēmuma projekts un likumprojekts. Ir apkopoti priekšlikumi. Tie ir likumprojekta beigās. Ir mainīta likumprojekta numerācija. Es atvainojos, ka jums varbūt būs apgrūtināta orientācija, bet arī pie priekšlikumiem ir paralēli vecā numerācija. Tas bija tāpēc, ka tika iekļauts jauns pants pēc jūsu priekšlikumiem, kā arī izņemti ārā tie panti, kas attiecas uz maznodrošinātiem iedzīvotājiem, piemēram, uz ģimenēm, kurām ir vairāki apgādājamie. Šis pants ir ierakstīts kā atsevišķs pants vispārējos noteikumos un nedublējas pārējos pantos.

Es atvainojos arī par dažām tehniskām kļūmēm. Otrajā lappusē 11.apakšpunkts likumprojektam "uzņēmējdarbības starpniecības" ir jāliek iekavās. 11.lappusē otrajā rindkopā ir jābūt likuma 8.panta likmēm, nevis kā rakstīts - pēc 7. Tur ir drukas kļūda.

Priekšsēdētājs: Pēc tās numerācijas, kas ir lapaspuses augšpusē.

R.Černajs: Pie 27.priekšlikuma iekavās ir jābūt 42.pantam, pie 28.priekšlikuma - 44.pantam un pie 30.priekšlikuma - 44.pantam.

Bez šiem priekšlikumiem, ko jums ir iesniegusi darba grupa, vēl ir arī dokuments Nr.319, kuru iesniedzis deputāts Geidāns. Par šiem priekšlikumiem mums būs jābalso atsevišķi, jo par tiem mēs jau balsojām iepriekšējā plenārsēdē. Ar balsu vairākumu tie netika pieņemti.

Tātad mums ir jāvienojas par procedūru, kādā veidā tas tiks izdarīts, ja mēs šos priekšlikumus skatām atkārtoti, vai nu atceļam iepriekšējo balsojumu, vai savādāk. Tātad es nododu jūsu vērtēšanai, vai mēs skatām šos priekšlikumus vai arī ne. Kā jau teicu, tie iepriekšējā, otrajā, lasījumā tika noraidīti.

Priekšsēdētājs: Mums, godājamie kolēģi, ir jāpieņem trešajā lasījumā sākotnēji likums.

R.Černajs: Vispirms gribētos par šiem deputāta Geidāna priekšlikumiem uz atsevišķas lapiņas.

Priekšsēdētājs: Bet mums ir reglaments, kurā ir noteikts, ka šie rakstītie priekšlikumi pēc būtības tiek izskatīti otrajā lasījumā, trešajā lasījumā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi. Tādā gadījumā deputātiem ir jālemj par atkāpšanos uz otro lasījumu.

R.Černajs: Jā, praktiski tas ir pieprasīts - skatīt vēlreiz šos pantus otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka te daudz nav ko diskutēt, te ir jābalso, vai mēs attiecībā uz šiem pantiem atgriežamies otrajā lasījumā. Es domāju, ka mēs vēlreiz pārreģistrēsimies, jo vairāki deputāti ir ieradušies mazliet vēlāk. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 126 deputāti reģistrējušies. Kas vēlējās izteikties šajā sakarībā? Otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es gan atceros, kad mēs par nodokļiem runājām, tad arī trešajā lasījumā izskatījām visus rakstiskos priekšlikumus. Tāda bija vienošanās, vismaz sākumā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Černajs: Šie priekšlikumi jau vienreiz ir izskatīti, un ir balsots par tiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamo referent! Es ļoti atvainojos, bet mans rakstiski iesniegtais priekšlikums netika iekļauts sarakstā, un mans prasījums tomēr iekļaut, tāpat kā citus noraidītos, sarakstā arī nav pavairots, to kolēģi nav saņēmuši. Mums līdz ar to ir grūti spriest, mēs neesam saņēmuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es gribu precizēt, ka trešā lasījuma gaitā var iesniegt tikai redakcionālus labojumus. Bet uz trešo lasījumu, tāpat kā uz otro lasījumu, var iesniegt rakstiskus priekšlikumus tikai ar vienu nosacījumu, lai tie negrozītu paša lēmuma vai likuma projekta koncepciju. Taču, ja jau plenārsēde ir nobalsojusi par konkrētiem priekšlikumiem, tad, protams, atkārtoti tos pašus priekšlikumus nevar likt uz trešo balsošanu.

Priekšsēdētājs: Šinī gadījumā izteikti vairāki viedokļi. Mums ir gadījums, ka atkārtoti šie priekšlikumi ir iesniegti. Tie izdalāmi uzreiz, ja mēs nobalsojam pozitīvi. Tad arī apspriežam. Tāpēc mums tagad būtu jānobalso, vai mēs šos deputāta Geidāna priekšlikumus, par kuriem balsojām otrajā lasījumā, atkārtoti izskatām trešajā lasījumā.

I.Geidāns: Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj, šādā kontekstā mēs tomēr nebalsojām. Tā ir dezinformācija.

Priekšsēdētājs: Ļoti slikti strādā mūsu sakari, jo deputāts Geidāns, nestādoties priekšā, tomēr guva iespēju runāt mikrofonā. Varbūt tad ziņotājs izskaidros situāciju ar šiem deputāta Geidāna priekšlikumiem, kādā veidā tie tika vai netika balsoti un pie kuriem pantiem otrajā lasījumā, lai visiem būtu skaidrība.

R.Černajs: Deputāta Geidāna pirmais priekšlikums ir papildināt 4.pantu ar jaunu 23.apakšpunktu "Slima bērna kopšanas pabalsti". Otrajā lasījumā tiešām tika balsots savādāk. Deputāts Geidāns prasīja izslēgt šos slima bērna kopšanas pabalstus no 4.punkta 2.apakšpunkta, kas tika noraidīts. Pēc būtības tas ir viens un tas pats, tikai savādākā veidā izteikts.

Otrais priekšlikums - papildināt 9.4.pantā valdības oficiāli noteikto iztikas minimumu, tas ir, 100 rubļus mēnesī citām personām. Varētu jau lietot šo terminoloģiju, bet arī otrajā lasījumā mēs vienojāmies šo iztikas minimumu tomēr likumā iekšā nekļaut, bet likumu mainīt pēc vajadzības, ja šis iztikas minimums mainīsies.

Trešais priekšlikums ir saistīts ar pirmo priekšlikumu. Praktiski komisija tik daudz nāca pretī, ka to vārdkopu "slima bērna kopšanas pabalsti" no likuma izslēdza, jo tas likuma būtību nemaina. Tik daudz mēs izdarījām.

Priekšsēdētājs: Ja plenārsēde piekrīt, mēs šos deputāta Geidāna iesniegtos rakstiskos labojumus varam izskatīt trešā lasījuma gaitā. Bet tur ir vajadzīga plenārsēdes piekrišana, jo pēc būtības mēs esam par šiem labojumiem balsojuši. Lūdzu, noskaidrosim balsojot, vai mēs piekrītam izskatīt deputāta Geidāna priekšlikumus trešajā lasījumā papildus. Rezultāts: šis priekšlikums nav ieguvis vairākumu. Tātad deputāta Geidāna priekšlikumi trešajā lasījumā atkārtoti netiek izskatīti.

Tādā gadījumā mēs varam iet trešā lasījuma tālāko gaitu.

R.Černajs: Tālāk izskatām pa pantiem un iesniegtajiem priekšlikumiem parastajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 1.pants.

R.Černajs: Pie 1.panta priekšlikumi ir pieņemti.

Priekšsēdētājs: Vai šo priekšlikumu autoriem pie 1.panta ir kādi iebildumi? Varam iet tālāk. Lūdzu, 2.pants.

R.Černajs: Deputāta Punovska priekšlikums pie 2.panta pieņemts. Deputāta Bojāra priekšlikums nav pieņemts, jo praktiski arī pašreiz pastāv šī kārtība, kāda ir deputāta Bojāra priekšlikumā. Gan likumā, gan lēmuma projektā ir paredzēts, ka darbosies tie starptautiskie līgumi, kādi tiks noslēgti attiecībā uz nodokļu ņemšanu.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Bojārs neuzstāj uz atkārtotu balsošanu? Lūdzu, 3.pants. Vārds deputātam Cuprunam.

I.Cupruns: Es mēģināšu atgādināt, ka otrajā lasījumā 2.panta 7.punkts skan šādi: "Ienākumi no personiskās palīgsaimniecības".

R.Černajs: Atvainojos, 2.pantam nav 7.punkta.

I.Cupruns: Apakšpunkts, teiksim tā.

Priekšsēdētājs: Apakšpunkta arī nav.

I.Cupruns: Vai dieniņās, atkal kārtējo reizi jāatvainojas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 3.pants.

R.Černajs: Par 3.pantu ir ņemti vērā priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Autoriem nav iebildumu? Citiem deputātiem arī ne? Tad 4.pants.

R.Černajs: 4.pants, tagadējais 7.apakšpunkts, bijušais 6. Deputāta Bojāra priekšlikums. Tā kā iztikas minimuma koncepcija nepastāv šajā nodoklī, arī šis priekšlikums netika pieņemts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātam Bojāram ir kādas citas domas? Lūdzu, vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Acīmredzot, ja mēs ceļam tomēr brīvā tirgus saimniecību, tad ienākuma nodoklis par procentiem bankā būtu jāmaksā, ja tas pārsniedz iztikas minimumu. Ja mēs ceļam brīvā tirgus saimniecību, tad noguldījumi bankās dažiem būs milzīgi. Normālu iedzīvotāju, piemēram, mani, šāda atruna vispār neskars, jo man taču nebūs procents lielāks par 100 rubļiem mēnesī. Bet uzņēmējus, kuriem šis procents tiešām būs ļoti liels, vajadzētu ar šo nodokli skart. Pretējā gadījumā būs tā, ka daži sabiedrības locekļi varēs dzīvot tikai no procentiem, cirpt kuponus un nemaksāt nodokli, kas, manuprāt, nav taisnīgi. Tāpēc es ierosināju šo papildinājumu. Ierindas strādājošos tāda atruna neskars, tas ir dabiski.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Bojārs: Tas ir vērsts tikai pret kuponu cirpšanu.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to es saprotu, ka deputāts Bojārs uzstāj par nobalsošanu šajā jautājumā. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Cupruns: Tomēr 4.panta tagadējais 8.punkts skan šādi: "Ienākumus..."

Priekšsēdētājs: Es atvainojos.

I.Cupruns: "...no personiskās lauku palīgsaimniecības".

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mums sākumā jāizlemj laikam par deputāta Bojāra labojumu.

Tātad, godājamie kolēģi, ir divi priekšlikumi: komisijas viedoklis, ka deputāta Bojāra priekšlikums būtu noraidāms, un deputāta Bojāra paša viedoklis, ka šis priekšlikums būtu ieviešams mūsu likumā. Tādējādi mums tas jāizšķir, balsojot par šo deputāta Bojāra papildinājumu. Rezultāts: deputāta Bojāra papildinājums nav ieguvis vairākumu no balsojošo skaita un tāpēc netiek pieņemts. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Vēl par šo 7.apakšpunktu. Šeit būtu vēl viens priekšlikums - tomēr svītrot vārdu "valsts", jo mēs par to jautājumu pagājušo reizi debatējām. Mēs no valsts kredīta ienākumus atbrīvosim, bet, ja ir dažādas jauktas sabiedrības, tur būs gan valsts, gan privātais kapitāls. Kā mēs vispār atšķirsim šo jēdzienu "valsts"?

Ja reiz mēs likumā par uzņēmējdarbību un arī citur propagandējam, ka īpašuma formas nav svarīgas, kādēļ mēs šeit tomēr uzspiežam šo "valsts"? Es aicinātu to svītrot.

Vēl par 5.punktu man redakcionāla rakstura jautājums. Vai tur attiecībā uz naudas un mantu loteriju nevajadzētu papildināt ar norādi, ka tā ir valsts loterija, jo es domāju, ka ir runa ne jau par jebkuru naudas un mantu loteriju. Vai arī par jebkuru?

Priekšsēdētājs: Lūdzu ziņotāja viedokli, komisijas viedokli.

R.Černajs: 7.punktā šīs valsts iestādes ir tieši tāpēc, lai stimulētu iedzīvotājus noguldījumus noguldīt valsts kredīta iestādēs, kur, kā zināms, ir mazāks procents. Kas attiecas uz 5.punktu, tad par to nekādi papildinājumi rakstiski nav iesniegti, un tur mēs neko likt iekšā nevaram. Varam tikai strīpot kaut ko. Deputāta Muciņa priekšlikumu pie 7.punkta varētu balsot, jo viņš iesaka izstrīpot no vārdkopas "valsts kredītiestādes" vārdu "valsts".

Priekšsēdētājs: Par šo punktu ir kaut kas sakāms deputātam Krastiņam? Nav. Tātad mums ir jābalso par deputāta Muciņa priekšlikumu svītrot 4.punkta 7.apakšpunktā vārdu "valsts" pirms vārda "kredītiestādes". Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: vairākums balsojošo - par izsvītrošanu. Tātad 7.apakšpunktā tiek izsvītrots vārds "valsts". Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Es gribētu atgriezties pie 4.2. otrā lasījuma laikā, kad ne viens vien mūsu komisijas pārstāvis pauda viedokli par tā sauktajiem pārejošas darba nespējas pabalstiem. Es vēlreiz gribētu atkārtot priekšlikumu - svītrot šo frāzi ārā no 4.2., jo pārejošas darba nespējas pabalsts nav algas surogāts, nav algas aizvietotājs, tas ir tāds pats pabalsts kā visi citi sociālie pabalsti, un to nevar aplikt ar ienākuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ziņotāju.

R.Černajs: Sociālā slodze gan ir savādāka, bet naturālā izteiksmē tomēr tā ir tā pati alga. Ja mēs to neapliksim ar nodokli, tad praktiski mēs stimulēsim to, lai cilvēki pastiprināti slimotu, jo slimot tādā gadījumā būs izdevīgāk nekā strādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Cupruns: 8.punkts - ienākumi no personiskās lauku palīgsaimniecības. Otrā lasījuma redakcijā ienākumu no personiskās palīgsaimniecības būtība ir stingri izmainīta. Kādēļ? Priekšlikumu nebija. Redakcija vai komisija to ir ierosinājusi? Ja atceramies, savā laikā es liku priekšā likt palīgsaimniecībās ne jau lauku, arī pilsētu mazdārziņu, tā sauktās piemājas zemes. Kādēļ šī doma šeit ir sagrozīta? Es ierosinu trešajā lasījumā svītrot ārā vārdu "lauku" pirms vārda "palīgsaimniecības".

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais priekšlikums ir.

R.Černajs: Var piekrist un pieņemt.

Priekšsēdētājs: Komisija pieņem, tātad par to nebūtu jābalso. Mums tagad ir jābalso par deputāta Ivara Krastiņa priekšlikumu par 4.2. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 52 - par, 29 - pret un 26 atturas. Ar balsu vairākumu no balsojušo skaita šis priekšlikums ir noraidīts. Vai vēl par 4.pantu kaut kas ir?

R.Černajs: Deputāta Bojāra priekšlikums par šo pašu 7.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Černajs: Par šo pašu iztikas minimumu.

J.Bojārs: Bet uz to es neuzstāju. Man ir par 9.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs par 9.apakšpunktu vēlas runāt.

J.Bojārs: Par 7. man vairs nekas nav sakāms. Mēs jau nobalsojām. Atļaujiet paskaidrot, Krastiņa kungs.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Mana iebilde ir vērsta pret spekulāciju ar lieliem īpašumiem, kas regulāri notiek. Spekulējot, piemēram, ar mašīnām.

Jāpievieno 9.punktam sekojošs papildinājums. Te tas ir - 24.lappusē. Ja īpašums tiek pārdots par cenu, kas pārsniedz tā pirkšanas cenu, tad iegūtais ienākums tiek aplikts ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā. Tas acīmredzot ir vajadzīgs arī brīvā tirgus apstākļos. Man ir zināmi gadījumi, ka momentā, kad mašīnas parādās veikalā, mafija jau zina, stāv jaunie cilvēki rindā un momentā turpat pārdod tirgū par 30 vai 40 tūkstošiem gabalā. Tāpēc šī norma ir vērsta tikai pret spekulāciju ar mājām, īpašumiem un ne pret ko vairāk. Mēs zinām, ka ir gadījumi, kad Jūrmalā pārdod būdiņu, kas stāv uz zemes gabala, par desmitiem tūkstošiem, kas absolūti ir tīra spekulācija.

Priekšsēdētājs: Vai par šo pašu jautājumu? Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Es aicinātu atstāt tādā redakcijā, kā ir likuma projektā. Pirmām kārtām, šie visi pirkumi ir iegādāti par naudu, par kuru ienākuma nodoklis faktiski vienreiz jau ir nomaksāts. Otrām kārtām, šobrīd deputāts Bojārs vairāk par to, ka mašīnas un mājas mēs iegādājamies personisko vajadzību apmierināšanai, neko papildus nepateica. Trešām kārtām, eksistē reāla situācija, kad namīpašumi sakarā ar to, ka katru mīļu brīdi ceļas celtniecības materiālu cenas, sistemātiski tiek pārcenoti. Pēdējo 10 gadu laikā tas ir noticis vismaz četras reizes. Loģiski, ka paliek dārgāki. Ja mēs ieviesīsim šo normu, tad nokļūsim absurdā situācijā. Es aicinu balsot, lai atstātu tā, kā redakcijas komisija liek priekšā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir izteikti divi viedokļi. Deputāts Bojārs aizstāvēja savu viedokli, bet deputāts Muciņš - pretējo viedokli, kas sakrīt laikam arī ar komisijas viedokli. Vēl - deputāts Bojārs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Es pilnīgi iebilstu pret Muciņa teikto, pret runāšanu, par kādu naudu kas ir nopirkts. Par to jau nevienu neapliek ar nodokli! Te ir runa par ienākumu, kas tiek iegūts, pārdodot preci par augstāku cenu, nekā tā ir pirkta. Tas ir jāsaprot ļoti vienkārši.

Priekšsēdētājs: Argumenti ir noskaidroti. Deputātiem ir jāizšķiras. Balsosim deputāta Bojāra priekšlikumu. Rezultāts: nav ieguvis vairākumu. Tātad nav pieņemts. Vai par 4.pantu vēl ir kādi labojumi?

R.Černajs: 10.apakšpunkts.

J.Bojārs: To es noņemu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: 11.apakšpunktā, praktiski tagadējā redakcijā, kas atšķiras no iepriekšējās, zināmā mērā mans priekšlikums ir ņemts vērā. Tikai es uzskatu, ka šī redakcija nav precīza. Ieklausieties! "Ienākumi no akciju, paju un īpašumu pārdošanas, ja tā nav veikta uzņēmējdarbības vai starpniecības veidā." Tas galīgi neder. Te vajadzētu ielikt iekšā "vai". Starp uzņēmējdarbību un starpniecību vajadzētu ielikt vienu vārdu "vai", tad tas būtu okey, manuprāt. Pretējā gadījumā viss tiek orientēts tikai uz starpniecību. Turpretim biržas mākleris pārdod akcijas uzņēmējdarbības veidā, nevis starpniecības veidā. Viņš ir spekulants. Ja mēs ieliekam vienu vārdu "vai", tad ir ļoti precīza formula, kurai es pilnīgi piekrītu. Es domāju, ka mēs to varētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Kāds ir komisijas viedoklis?

R.Černajs: Es tā īsti nesapratu, kur jūs to "vai" gribat likt?

Priekšsēdētājs: Starp uzņēmējdarbību un starpniecību.

R.Černajs: Uzņēmējdarbības vai starpniecības.

J.Bojārs: Vai starpniecības veidā.

R.Černajs: Tam nav nozīmes, to var pieņemt.

Priekšsēdētājs: Tātad mums balsošana nav nepieciešama. Lūdzu, vēl par 4.pantu?

R.Černajs: 11.punkts.

Priekšsēdētājs: Par 11. mēs tikko nospriedām. Lūdzu, vēl? Vai ir kādi labojami pie 4.panta?

R.Černajs: 22. ir pieņemts. Ir deputāta Punovska priekšlikums apvienot 4. un 10.pantu. To komisija nepieņēma, jo 4.panta normas ir vispārīgas, bet 10.panta normas attiecas tikai uz attiecībām, kas stājas spēkā, kad veic algotu darbu, tā ka to tomēr ir lietderīgi atkārtot atkal šajā sadaļā. Ne atkārtot, bet izcelt.

Priekšsēdētājs: Arī deputāts Punovskis neuztur šo prasību, neatrazdamies zālē. Tā ka mēs varam arī nebalsot.

R.Černajs: Ir iekļauts 5.pants, kā mēs otrajā lasījumā pieņēmām. Šīs normas, kādas tās ir šeit, ir iesniegusi ar saviem apsvērumiem deputāte Albertiņa. Tos, kuri faktiski sakrīt ar komisijas viedokli, komisija ņēmusi vērā. Šie procenti, kādi pašlaik ir noteikti, arī ir saskaņoti ar Finansu ministriju un tādā veidā tiek plānoti uz nākamo gadu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Černajs: Daudzmaz atspoguļo reālo situāciju.

Priekšsēdētājs: Neredzu arī, ka deputāte Albertiņa vēlētos kaut ko piebilst. Vai ir vēl kaut kas par 4.pantu?

R.Černajs: Es atvainojos - par 6.pantu.

Priekšsēdētājs: Bet 4.pantu mēs vēl neesam nobalsojuši kopumā.

R.Černajs: Atvainojos. Tādā gadījumā mums jābalso par 4.pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Kopumā nobalsosim par 4.pantu, kurā ir izdarītas vairākas izmaiņas. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: ar balsu vairākumu esam akceptējuši 4.pantu.

Nākamais ir 6.pants.

R.Černajs: Jā.

Priekšsēdētājs: 5.pants.

R.Černajs: 5.pantā faktiski koncepcija un redakcija ir saglabāta. Tas tikai ir iznests ārā no visiem citiem vispārējā daļā, un šīs normas vairs nedublējas citos pantos.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Nav.

R.Černajs: Tātad 6.pants. 6.pants ir sadalījums pa budžetiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pagājušajā balsošanas reizē mums par šiem budžetiem bija diskusija. Vai par 6.pantu ir kādas pretenzijas deputātiem? Par 6.pantu nav. Tā kā te bija diskusija, tad mums arī būtu jānobalso 6.pants. Balsojam par 6.pantu kopumā.

R.Černajs: Nav skaidrs?

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav skaidrs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Sakiet, kurš pašvaldību budžeta līmenis, kur ieskaita 80 procentus, ir domāts? Rajona vai pamatlīmenis? Pagasta vai pilsētas?

R.Černajs: To izlemj augstākā līmeņa tautas deputātu padome rajonā. Katrā rajonā šis sadalījums var būt savādāks. Mēs tātad noliksim visiem rajoniem vienādu shēmu. Tad praktiski gandrīz vai katram rajonam ir jāatdala atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Kolēģi, man tomēr nav skaidrs, kur tad galu galā tiek ieskaitīts ienākuma nodoklis no tiem Ogres rajona iedzīvotājiem, kuri strādā Rīgā? Galu galā - kur?

R.Černajs: Rīgā.

S.Albertiņa: Redziet nu! Tātad jūs manu priekšlikumu faktiski neesat ņēmis vērā.

R.Černajs: Tieši tāpēc Rīgas pilsētas budžetos atstāti 30 procenti no iedzīvotāju nodokļiem. Pārējie 70 procenti ir republikas valsts budžetam.

S.Albertiņa: Tātad no visiem iedzīvotājiem, bet strādājošie?

R.Černajs: Strādājošie jau maksā.

S.Albertiņa: Tas nozīmē, ka tie, kas brauc. Tātad Rīgā visiem strādājošajiem tiek ieskaitīts Rīgas budžetā 30 procenti no nodokļa.

R.Černajs: Jā.

S.Albertiņa: Pārējais tiek ieskaitīts republikas budžetā.

R.Černajs: Jā.

S.Albertiņa: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Tomēr otrajā lasījumā, kad mēs diskutējām par šiem budžetiem, tad vienojāmies, ka trešajā lasījumā būs parādīts precīzi, cik ir rajonam, cik ir pirmās pakāpes pašvaldībai. Aizvien palikusi norma, ka rajons noteiks, cik pagastam un cik pilsētai.

R.Černajs: Tas vienkārši nav reāli izdarāms.

A.Buls: Piedodiet, tas ir reāli izdarāms.

R.Černajs: Nu, ir reāli izdarāms, bet tādā gadījumā mēs galīgi atņemam šīs rajonu pašvaldību padomes tiesības, ierobežojam tās ar savu Augstākās padomes diktātu. Katrā rajonā tomēr uz vietas šī situācija ir labāk redzama. Katrā ir savādāki migrācijas procesi un braukšana uz darbu, kāds nu tas centrs ir. Es nedomāju, ka rajonu padomēs ir sasēdušies tie lielākie pagastu pašvaldību ienaidnieki, kuri to vien tik gaida, kā šīs pagastu pašvaldības iznīcināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: 6.pantā acīmredzot ir vajadzīga redakcionāla izmaiņa. Tātad, kā jau referents teica, Rīgas pilsētas gadījumā valsts budžetā ieskaita nevis 20 procentus, bet 70 procentus. Es ierosinātu vienkārši rakstīt: "pārējo valsts budžetā".

R.Černajs: Varu piekrist.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija piekrīt. Pārējie deputāti nekādus citus redakcionālus labojumus neizteica. Tātad mēs varam balsot par 6.pantu tādā redakcijā, kā izteica deputāts Ēlerts. Ar precizējumu, ka valsts budžetā pāriet 70 procenti. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Vidavskis: */Man ir liels lūgums vēlreiz izskatīt 6.pantā ienākuma nodokli no iedzīvotājiem, lai visus 100 procentus atstātu pašvaldību iestādēm nodošanai vietējam budžetam. Es varu minēt kā piemēru Daugavpils pilsētas budžetu. Piemēram, tiek formēts 1991.gada budžets, un no 44 miljoniem budžeta 17-18 miljoni ienākuma nodoklis no iedzīvotājiem, bet tikai 7 miljoni ir pārējie nodokļi - peļņas, īpašuma, zemes un tā tālāk, tas ir, praktiski pilsētas budžets, tā pamats ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Es vēlreiz lūdzu 100 procentus ienākuma nodokļa./

R.Černajs: Praktiski attiecībā uz lielāko daļu lauku rajonu šis princips ir ņemts vērā pie Finansu ministrijas izstrādnes. Šis ienākuma nodoklis lauku rajonos faktiski arī paliek visu 100 procentu apmērā. Vienīgi tāpēc ir šie 80 procenti, ka tik precīzi nevar noteikt, cik tomēr izbrauc no rajona ārā un cik iebrauc iekšā. Zināms daudzums paliek republikas budžetam rajonu budžetu koriģēšanai. Lielākajai daļai lauku rajonu šis nodoklis tā arī paliks 100 procenti.

Priekšsēdētājs: Jautājums komisijai - vai bija rakstiski par šiem 100 procentiem.

R.Černajs: Nebija.

Priekšsēdētājs: Tad mēs nevaram diemžēl arī šoreiz, jo tas nav redakcionāls labojums. Tātad mums ir jāizšķiras, vai mēs atbalstām 6.pantu šādā redakcijā ar deputāta Ēlerta redakcionālu labojumu. Balsojam par 6.pantu. Rezultāts: 67 balsis - par. Līdz ar to 6.pants ir akceptēts.

Lūdzu, 7.pants.

R.Černajs: Nebija priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem, lūdzu? Arī nav. 8.pants.

R.Černajs: Ir ņemti vērā deputātu priekšlikumi, šo tabulu izstrādājot. Nav ņemts vērā deputāta Krastiņa priekšlikums, ka visa summa nosakāma pilnos rubļos. Tā nav likumu kompetence, to Finansu ministrija var izdarīt ar instrukciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Kāpēc šajos ieteikumos nav parādījušies ieteikumi no Finansu ministrijas, ja es pareizi saprotu? Vai Karpusa kunga vadībā izstrādātie priekšlikumi tika iesniegti par vēlu?

R.Černajs: Tie praktiski tika iesniegti piektdien, un tas nevarēja iestrādāt. Tie gan ir skatīti. Praktiski tā ir jauna redakcija, kas likuma būtību nemaina, bet varbūt tikai sarežģī šā likuma ieviešanu.

J.Endele: Es jums, cienījamais kolēģi, nepiekrītu. Tieši šī redakcija, ko viņi piedāvā, ir universāla. Tiesa, rēķināšanas kārtība ir tā pati, arī tabuliņa, ko es izstrādāju, lietojama tāpat. Šī redakcija ir universāla ar to, ka tā darbojas pilnīgi neatkarīgi no tā, kādu iztikas minimumu mēs nosakām. Es saprotu, ka tas būtu attiecināms arī uz visām tabulām un tās visas būtu šādi pārtaisāmas. Bet katrā gadījumā šī tabuliņa ir universāla. Man ļoti žēl, ja viņi ir iesnieguši par vēlu.

R.Černajs: Šī tabula patiešām ir universāla, bet jāņem vērā, ka šo likumu mēs pieņemam diezgan īsam laika posmam, praktiski uz vienu gadu. Ja šī tabula būtu parādījusies agrāk, tad to varētu tādā kārtībā iesniegt un pieņemt. Tomēr jāņem vērā, ka pašlaik ir decembra beigas un nemitīgi slīpēt un uzlabot likumu, neredzot nekādu būtisku uzlabojumu vai izmaiņas, nebūtu vienkārši lietderīgi.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Citu priekšlikumu šeit nav? Lūdzu, 9.pants. Par 9.pantu šeit bija summas. Vai deputātiem ir kādi iebildumi?

R.Černajs: Šīs summas praktiski jau bija pieņemtas otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums ātrāk jāiet uz priekšu. 10.pants ar apakšpunktiem. Lūdzu, vai godājamiem deputātiem ir kādi priekšlikumi? Labojumus es neredzu, deputāti arī neizsaka. Tādā gadījumā mēs varam iet tālāk.

11.pants.

R.Černajs: Deputāta Kurdjumova priekšlikums bija.

Priekšsēdētājs: Atšifrēt visu veidu izmaksas.

R.Černajs: Slima bērna kopšana. Faktiski tur ir nevis redakcionāli, bet drukas kļūda, kur šai vārdkopai nav jābūt iekšā.

Priekšsēdētājs: To mēs ņemam vērā. Deputāts Kurdjumovs, lūdzu.

R.Černajs: Mēs tomēr nevarējām visas šīs izmaksas atšifrēt, tāpēc šo priekšlikumu neņēmām vērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es gribētu vēlreiz izteikties jautājumā par darba nespējas izmaksu aplikšanu ar nodokli. Ja mēs apliekam ar nodokli darba nespējas pabalstu izmaksas, tad tās būtu jāiekļauj vidējās darba algas aprēķinā kā visa gada izmaksas. Līdz šim šīs izmaksas vidējā algā neietilpa. Bet, ja mēs tās apliekam ar nodokli un tās neietilpst vidējā darba algā, tad automātiski vidējā darba alga nākošajos periodos samazināsies tikai no tā, ka cilvēks slimo vai apkopj bērnu. Tas ir, sakot "a", apliekot tās ar nodokli, mums ar to pašu jāsaka "b" - tas, ka izmaksas par darba nespēju ietilpst vidējās darba algas aprēķinā par periodu. Citādi strādājošajiem iznāks divkāršs zaudējums. Es runāju saprotami vai varbūt nesaprotami?/

R.Černajs: Saprotu, bet tā nav šī likuma kompetence, tas ir jāparedz instrukcijās par darba algām, par vidējās darba algas rēķināšanu.

L.Kurdjumovs: */Nu, tad mums nav tiesību to šeit ielikt, kamēr nebūs cita likuma, kas regulētu šo jēdzienu, citādi mēs vienkārši strādājošajam sagādāsim zaudējumus./

R.Černajs: Ir lēmuma projekts šim likumam, kurā paredzēts, ka visi likumdošanas akti līdz 1.janvārim jāsaved kārtībā atbilstoši šim likumam.

L.Kurdjumovs: */Labi, tad mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma, citādi.../

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, deputāts Kurdjumovs neuzstāj par balsošanu. Lūdzu, 12.pants.

R.Černajs: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Neredzu, ka deputātiem arī būtu priekšlikumi.

R.Černajs: Ir divi deputāta Gabrānova priekšlikumi. Aizliegt pārskatīt budžetā nodokli no uzņēmuma līdzekļiem, neieturot to no iedzīvotāju ienākumiem. Vienā no deputāta Gabrānova papildinājumiem, kuri diemžēl nav nodrukāti, bija teikts, ka - izņemot lauksaimniecības uzņēmumus, un, ja šo priekšlikumu nepieņem, tad vispār šo rindkopu svītrot.

Komisija šos priekšlikumus noraidīja, ņemot vērā, ka nodokļu likmes ir diferencētas un vienkārši nevar šo darbu veikt. Tad būtu jāaprēķina katram strādājošajam atsevišķi šis nodoklis un pēc tam jāmaksā no uzņēmuma peļņas, jāierēķina cenās vai kaut kur citur iekšā. Turklāt mēs nonāktu paradoksālā situācijā tīri matemātiski. Tā, piemēram, strādājošais saņem 300 rubļu algu, uzņēmums par viņu pārskaita 30 rubļu nodokli. Praktiski tad alga bijusi 330 rubļu un nodoklis būtu jārēķina no 330 rubļiem. Tā ķēdīte iet uz priekšu, un nekad mēs nevaram apstāties. Vienkārši iznāk matemātisks paradokss.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Gabrānovs uzstāj uz balsošanu? Uzstāj. Lūdzu, godājamie kolēģi, balsošanas režīmu.

R.Černajs: Pirmais priekšlikums - izņemot lauksaimniecības uzņēmumus.

Priekšsēdētājs: Balsojam deputāta Gabrānova priekšlikumu par lauksaimniecības uzņēmumiem. Rezultāts: šis priekšlikums nav guvis vairākumu.

Otrs priekšlikums - vispār svītrot šo rindkopu. Balsojam par otro deputāta Gabrānova priekšlikumu par rindkopas svītrošanu. Rezultāts: arī otrs priekšlikums nav pieņemts. 14.pants.

R.Černajs: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Neredzu, ka deputātiem būtu papildu priekšlikumi. 15.pants.

R.Černajs: Arī nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Neredzu, ka deputātiem būtu. 16.pants.

R.Černajs: Nav. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Arī nav. 17.pants.

R.Černajs: Nav.

Priekšsēdētājs: 18.pants.

R.Černajs: Tāpat nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Arī nav. 19.pants.

R.Černajs: Nav. Paldies.

Priekšsēdētājs: Neredzu, ka deputātiem būtu. 20.pants.

R.Černajs: Nav.

Priekšsēdētājs: 21.pants.

R.Černajs: Šeit ir deputāta Ēlerta priekšlikums. Tas ir ņemts vērā 22.pantā.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka deputāts Ēlerts arī tam visam piekrīt. 22.pants.

R.Černajs: Nav.

Priekšsēdētājs: 23.pants. Nav. 24.pants.

R.Černajs: Deputāta Punovska priekšlikums. Tas ir daļēji ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Punovskis, nebūdams klāt, neuzstāj par balsošanu. 25.pants.

R.Černajs: Deputāta Cupruna priekšlikums ir svītrot "dokumentāli pierādīt". Pieņemts daļēji. Jābūt pierādītiem 25.pantā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cupruns ir ar mieru. Deputāts Muciņš vēlas iebilst. Lūdzu, trešais mikrofons. Nav par šo pantu.

26.pants. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Pagājušo reizi vismaz tā vienojāmies, ka tas tiks korespondēts ar peļņas nodokļa izslēdzamajām summām, jo tā būtība ir viena un tā pati. Tādēļ es aicinu šeit svītrot divus vārdus: "īpašuma" un "obligātās". Kādi ir mani motīvi? Tāds pats priekšlikums, cik es sapratu, bija pieņemts un tagad mazliet ir grozīts peļņas likumā.

Bet par ko ir runa? Pirmkārt, šādā veidā izkrīt ārā transporta līdzekļi un dzīvība. Otrs moments - ejam atkal veco ceļu. Kādreiz mums bija obligātā apdrošināšana, un tā mēs to visu laiku rakstām iekšā. Mēs absolūti nevēlamies drusciņ domāt pa jaunam. Es domāju, ka īpašnieks, lai garantētu savas darbības stabilitāti, apdrošinās. Ārzemēs, mēs zinām, uzņēmējdarbība tiek apdrošināta ļoti plaši. Ne tikai īpašums, bet arī risks tiek apdrošināts. Tiek apdrošināta civiltiesiskā atbildība. Kas ir bijis ar savu mašīnu ārzemēs, tas zina, ka nemaz bez šī apdrošinājuma neviena Eiropas valsts, izņemot PSRS un Albāniju, tevi nelaiž iekšā.

Es aicinu svītrot šos abus vārdus "īpašuma" un "obligātās". Likumprojektam par peļņas nodokli man bija tāds mīkstināts formulējums - apdrošināšanas maksājumus saskaņā ar likumu par apdrošināšanu (ja tāds būs). Bet šeit, es domāju, mēs varam atstāt "apdrošināšanas maksājums", kā es teicu. Jēdziens "īpašums" ir par šauru. Tātad risks un cilvēciskā atbildība iet ārā. "Obligātais" - tā vispār ir veco laiku pieeja. Obligāts mums gandrīz vairs nav nekas palicis. Cik es saprotu, ļoti daudz "obligāto apdrošinājumu" ir atcelti. Līdz ar to jēdziens kļūst fiktīvs. Es aicinu izslēgt "īpašumu" un "obligātās". Divus vārdus.

R.Černajs: Man jautājums deputātam Muciņam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Černajs: Vai pastāv garantija, lai šie apdrošināšanas maksājumi nebūtu nesamērīgi lieli, kur iespējams nosūtīt daļu ienākumu, kas nav aplikti ar nodokli?

L.Muciņš: Jā, tie var būt fantastiski lieli ar vienu noteikumu: ja parādīsies privātās apdrošināšanas formas. Šobrīd tās gandrīz vai nemaz nav parādījušās. Līdz tam brīdim, kamēr tās parādīsies, mēs pieņemsim likumu par apdrošināšanu un šo jautājumu saregulēsim. Tādēļ es biju par peļņas nodokli iesniedzis priekšlikumu, ka jāraksta "apdrošināšanas maksājums" saskaņā ar likumu par apdrošināšanu. Tur to visu noregulēt, cik tālu var iet, kādām ir jābūt maksimālām normām un tā tālāk.

Tas nav šī likuma temats, tagad es aicinu izsvītrot divus vārdus un regulēt to likumā par apdrošināšanu. Tāds noteikti būs. Es ceru.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums ir skaidrs. Mums jābalso par deputāta Muciņa priekšlikumu svītrot "īpašuma" un "obligātās" 26.pantā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: absolūto vairākumu ieguvušais deputāta Muciņa priekšlikums tiek pieņemts. Svītrojam 26.pantā vārdus: "īpašuma" un "obligātās". Paliek vienkārši "apdrošināšanas maksājumi".

27.pants.

R.Černajs: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: No deputātiem arī nav. 28.pants.

R.Černajs: Nav priekšlikumu. Priekšlikumu nav gandrīz līdz 42.pantam.

Priekšsēdētājs: Tātad līdz 42.pantam nav nekādu priekšlikumu un labojumu. Vai godājamiem deputātiem ir kādi priekšlikumi līdz 42.pantam? Neredzu. Tādā gadījumā - 42.pants.

R.Černajs: Šeit ir darba grupas pārstāvja Karpusa atsevišķa redakcija, kas gan praktiski apmēram sakrīt. Jaunā redakcija ir juridiski precīzāka, nekā paskaidroja mūsu juristi.

Priekšsēdētājs: Kādu redakciju atbalsta komisija?

R.Černajs: Komisija atbalsta likumprojektā iekļauto redakciju.

Priekšsēdētājs: Vai ir kāds, kas aizstāv otru redakciju? Nav. 43.pants.

R.Černajs: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: 44.pants.

R.Černajs: Deputāts Cupruns ierosina šo pantu izslēgt.

Priekšsēdētājs: Ko šobrīd saka deputāts Cupruns?

R.Černajs: 44.pants gan ir mainīts.

Priekšsēdētājs: Sākumā, kamēr Cupruns pienāks, runās deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Mēs drusciņ esam sajaukuši mūsu parasto likumdošanas kārtību. Apskatiet 44.pantu! Tur ir rakstīts - administratīvā atbildība. Līdz ar to patiesībā norma, ko mēs līdz tam Latvijas likumdošanā likām administratīvajā kodeksā, ir ienākusi šeit. Tas arī nebūtu tik traģiski. Bet paskatieties tālāk 46.pantu, kur arī būtu patiesībā administratīvā atbildības norma!

Te ir, piemēram, piektajā rindiņā sagrozīti grāmatvedības pārskati. 46.pantā vispār nekas nav saprotams, viss ir salikts kopā - apzināta vaina, neapzināta vaina. Te ir - slēpts. Tā būtu it kā apzināta vaina. Otrā rindiņā ir rakstīts - vainīgs. Vaina var būt apzināta un neapzināta. Beigās jūs redzat, ka 46.pantā par regulāru izmaksu cilvēkiem, kuru vispār tur nav, kas tur nestrādā, vai par lielākām algas izmaksām un nodokļu slēpšanu ir smieklīgs sods - 200 rubļu apmērā. Tas man liekas vienkārši galīgs izsmiekls. Viena tāda izmaksa var būt 1000 rubļu un vairāki tūkstoši. Sods - 200 rubļu.

Līdz ar to man ir šāds priekšlikums. Sakarā ar to, ka tas viss attiecas uz administratīvo atbildību, no 44.panta līdz 46.pantam visu izņemt ārā, likt pārstrādāt, saskaņot ar administratīvo kodeksu un ielikt administratīvajā kodeksā. Mums likums aizies ļoti labi, bet šis bloks ir noteikti nopietnāk jāizstrādā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātu Cuprunu.

J.Cupruns: Principā es neprasīju izslēgt pantu, bet gribēju, lai pantā minētie sodi būtu saskaņoti ar citiem likumprojektiem. Tāda prasība bija konkrēti par peļņas nodokli. Viens nodarījums abos likumos tika novērtēts dažādi. Ja reiz ir saskaņots un ja šādā veidā tas būs administratīvajā kodeksā, tad iebildumu nevar būt. Acīmredzot vairāk taisnības ir Bojāra kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāj! Vai drīkst šajā sakarā uzdot jautājumu referentam?

Vai par 44., 45., 46.panta ietveršanu šajā likumprojektā ir Juridiskās komisijas oficiāls atzinums? Tas ir konceptuāli būtisks jautājums, kas groza visu mūsu administratīvās atbildības sistēmu. Ja ir Juridiskās komisijas oficiāls pozitīvs atzinums, tādā gadījumā mēs Pašvaldības komisijā, turpmāk izstrādājot citus likumus, ejam šo ceļu. Es personiski to atbalstu. Es gribu zināt, kāds ir oficiālais Juridiskās komisijas atzinums.

R.Černajs: Likumprojekta otrajam lasījumam tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti arī Juridiskās pārvaldes juristi, kas nodarbojas ar šo normu saskaņošanu. Oficiāla saskaņojuma ar citām komisijām nav. Tāpēc šīs normas šeit ir parādījušās. Jau pirmajā lasījumā mēs pieņēmām, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tomēr ir saistīts tieši ar katru iedzīvotāju, arī ar juristu neprofesionāli. Viņam šajā likumā būtu jāredz viss - nemeklējot citos likumdošanas aktos, ko viņš saņem, kur maksā, kāda par to ir atbildība, uzņēmēji var algot juristus, kas šos likumprojektus izskaidro, tāpēc arī lēmuma projektā par likuma spēkā stāšanās kārtību paredzēts uzdot Ministru padomei pārējos likumdošanas aktus sakārtot atbilstoši šā likuma prasībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Apsītis: Es gribētu atbalstīt gan deputāta Bojāra, gan vienlaikus deputāta Lagzdiņa priekšlikumus, jo, pirmām kārtām, mums nevajadzētu rīkoties citādi, nekā esam darījuši līdz šim. Visas normas, kas attiecas uz administratīvo atbildību, mēs līdz šim esam koncentrējuši Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Otrām kārtām, es gribētu norādīt, ka Juridiskajai pārvaldei tad būtu iespējams šīs normas pārbaudīt pamatīgāk. Līdz ar to tā būtu praktiska izeja, ja mēs šīs normas pārnestu uz šo kodeksu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Atļausiet izteikt arī man savu viedokli. Es gribētu atbalstīt deputātu Lagzdiņu un komisijas viedokli, ka šajā likumā un vispār visos likumos ir nepieciešamas norādes uz sankcijām, turklāt ieliekot iekšā administratīvās atbildības normas un norādot uz Kriminālkodeksa attiecīgo pantu, kurš soda par šo konkrēto vai vispār likuma pārkāpumu, kas attiecas uz konkrēto likumu. Tādējādi es atbalstītu mēģinājumu pirmo reizi ievietot konkrētas administratīvās atbildības normas konkrētajā likumā.

Atgādināšu jums, ka visi Latvijas laika likumi par tirdzniecību un citi likumi, kurus es esmu turējis rokās, satur gan administratīvo sodu pantus, gan arī norādi uz kriminālsodu. Sakarā ar to, ka mums ļoti daudz būs tādu likumu, par kuru pārkāpšanu ir jāsoda, un ir maz cilvēku, kuri zina administratīvās atbildības kodeksu, turklāt tas ir ar milzīgiem labojumiem, es aicinātu tomēr atstāt šajā likumā visus šos trīs pantus. Tā kā šis ir trešais lasījums, es domāju, ka Juridiskajai pārvaldei vajadzēja priekšlikumu izskatīt un dot savu slēdzienu. Ja viņi nekādus iebildumus nav izteikuši, tad acīmredzot projekts ir pietiekami korekts.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi.

R.Černajs: Pārvaldes juristi tieši šīs normas saskaņoja uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Tātad - divi priekšlikumi. Viens, radikālākais - svītrot 44., 45. un 46.pantu, pārceļot to uz administratīvās atbildības kodeksu. Otrs priekšlikums ir - atstāt šīs normas. Balsojam par priekšlikumu - svītrot. Ja tas negūs vairākumu, šīs normas paliks likumā. Balsojam par 44., 45. un 46.panta svītrošanu no šī likumprojekta. Rezultāts: 48 - par, pret - 49. Tātad panti netiek svītroti. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Nevar runāt pretī balsošanas rezultātiem par šo pantu izņemšanu, tomēr es gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, ka 200 rubļu sods 46.pantā ir vienkārši smieklīgs, jo šī sfēra skar organizēto noziedzību. Piemērs - sagrozīts grāmatvedības pārskats. Tā ir organizētās noziedzības darbības sfēra. Mēs par to uzliekam 200 rubļu, vairāk nav iespējams. Norādes uz Kriminālkodeksu vispār nav šajā pantā. Ja vēl būtu norāde uz Kriminālkodeksu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputāti Briņķi.

I.Briņķe: Es, cienījamie kolēģi, pilnībā gribu atbalstīt šoreiz kolēģu Bojāra un Apsīša priekšlikumus, jo tik tiešām tie sodi ir smieklīgi. Ja mēs pašlaik, plānojot sodus par vides aizsardzības noteikumu pārkāpumu, pat 2000 rubļus paredzam, tad šeit tie 50, 100 un 300 rubļi ir par maz.
Izeja būtu tāda, ka nevajadzētu šajos likumos paredzēt konkrētus atbildības veidus, bet, kā mēs parasti tiekam ārā no situācijas, ierakstīt, ka iestājas atbildība likumā noteiktajā kārtībā par attiecīgiem pārkāpumiem. Man nav pašlaik līdzi Administratīvo pārkāpumu kodeksa kontroleksemplāra, bet šeit deputāts Buka pat raksta, ka tas neatbilst Administratīvo pārkāpumu kodeksam. Ja nav saskaņots, mēs taču nevaram tādas normas šeit likt iekšā! Tad mēs prasīsim nākamajā likumā par dabas resursu nodokļiem arī likt iekšā administratīvo atbildību!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es ieteiktu nenodarboties ar šādiem pārspriedumiem, bet cienījamajam Bojāra kungam un Briņķes kundzei nosaukt konkrētus skaitļus, par kuriem varētu balsot vai arī noteiktajā kārtībā tos mainīt, nevis nodarboties ar šādām diskusijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es aicinu tomēr respektēt balsošanas rezultātus. Mēs esam šo jautājumu nobalsojuši, šīs normas ir izdalītas, nav saņemti nekādi konkrēti priekšlikumi par labojumiem. Es aicinātu deputātus vienmēr laikus iesniegt labojumus. Tas, ka mums šis ir mēģinājums pirmo reizi lauzt ledu un tiešām konkrētā likumā risināt administratīvo atbildību, nav nekāds pārsteigums. Es domāju, ka nav ko sūtīt uz administratīvo kodeksu, jo par administratīvo kodeksu man kā juristam pat ir jāizsaka lielas šaubas, jo es īsti nezinu, kas tur ir salīmēts iekšā pēdējā laikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Pilnībā atbalstu Bojāra un Briņķes priekšlikumu. Zinot to, kas notiek medicīnas sfērā atsevišķos uzņēmumos, tas tiešām ir izsmiekls. Tāpēc ierosinu summu no 200 rubļiem līdz 2000 rubļiem un atkārtotos gadījumos - no 2000 līdz 10 000.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es ar sirdi un dvēseli esmu par šādu konstrukciju. Esmu no šīs tribīnes gari un plaši atbalstījis un izvirzījis, manuprāt, šai zālē pirmais šo konstrukciju, ko jūs esat ietvēruši šajā likumprojektā. Taču, lai uzliktu administratīvo sodu, ir jāsastāda protokols. Šeit tas nav paredzēts. Administratīvās atbildības kodeksā ir vesela sistēma, kādā kārtībā tiek uzlikts administratīvais sods, sastādīts protokols. Kas uzliek konkrēto administratīvo sodu - milicis, tautas tiesa?

R.Černajs: Finansu inspekcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cupruns: Šeit runāja par konkrētiem cipariem, kuri nav nosaukti. Es atvainojos, otrajā lasījumā, apspriežot likumu, es nosaucu konkrētus ciparus. Likumprojekta par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā 159.panta variants skan šādi: "Par ienākumu, peļņas vai citu objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokli uzliek naudas sodu no simt līdz vienam tūkstotim rubļu."

44.pants skan šādi: "Personas, kuras nav iesniegušas vai nav laikā iesniegušas deklarācijas par ienākumiem vai ierakstījušas tajās sagrozītus datus..." Ideja ir tā pati, tikai citos vārdos izteikta. Šeit no 100 līdz 1000, bet mūsu dokumentā - no 50 līdz 100 un no 200 līdz 300. Šeit ir divas priedes, starp kurām mēs maldāmies. Izvēlamies vienu variantu - viens ir stingrāks, otrs ir švakāks, un viss būs kārtībā. Divi likumprojekti principā vienlaikus tiek apspriesti, un dažādas summas tiek minētas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu komisijas atzinumu.

R.Černajs: Man šķiet, ka mēs jau balsojot lēmumu pieņēmām. Var būt vēl daudzi un dažādi priekšlikumi. Var deputāti iesniegt likumdošanas iniciatīvas kārtībā priekšlikumus, jau pieņemtajā likumprojektā izdarot izmaiņas. Šeit tas ir tikai attiecībā uz jaunas institūcijas - Valsts finansu inspekcijas tiesībām, kas liek šos sodus. Tas attiecas arī vairāk vai mazāk tieši uz iedzīvotājiem, kuri rakstīs deklarācijas. Administratīvajos kodeksos šie sodi paredzēti attiecībā uz pavisam citiem subjektiem.

Turklāt vēl lēmuma projektā ir punkts, kas uzdod Ministru padomei tos likumus, kuri saistās ar ienākuma nodokļiem, izstrādāt atbilstībā ar šo likumu. Pamats būs šis likums, un mēs izdarīsim papildinājumus citos likumdošanas aktos. Līdz 1. janvārim tas ir jāizdara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Man ir priekšlikums šo pantu atlikt uz dažām stundām, saskaņot ar Juridisko pārvaldi un ar komisiju, lai dienas beigās to atsevišķi varētu pieņemt. Bet tagad turpināt likumprojekta izskatīšanu līdz beigām. Mēs redzam, ka ir nesaskaņas atsevišķu normu starpā administratīvajā kodeksā un šajā likumā. Tas nav pieļaujams, jo tā būs nekvalitatīva likumdošanas darbība.

Lai izietu no šīs situācijas, man ir priekšlikums atlikt šos trīs pantus un vēlreiz saskaņot. Starp citu, mūsu reglamentā ir tāda pieeja, ka pantus, kas ir strīdīgi, pat trešajā lasījumā mēs atliekam uz dažām dienām, lai saskaņotu tos ar pārējo likumdošanu. Tas ir normāli un saskan ar reglamentu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Černajs: Šeit ir gluži otrāda situācija, jo pārējā likumdošana jāpieskaņo šim likumam. Šis tomēr ir savādāks likums. Tas arī ir paredzēts likumprojektā. Protams, mēs varam atlikt, bet tā būtu tikai laika vilcināšana, jo šie panti jau ir saskaņoti Juridiskajā pārvaldē. Es neredzu iemesla, kāpēc tas atkal būtu uz pāris stundām jāatliek, jo tas jau ir izdarīts.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jāatgādina, ka administratīvajā kodeksā vēl nav pieņemti šie labojumi par jaunajiem sodiem un pastāvošajā likumdošanā diemžēl šie sodi vēl ir tādi. Tikai projektā par administratīvā kodeksa grozījumiem, kas mums vēl ir jāpieņem, ir šī skala no 100 līdz 1000 rubļiem. Bet tas ir viens no variantiem projektā. Tādējādi pastāvošajai likumdošanai atbilstu šis likums.

Godājamie kolēģi, mēs esam nobalsojuši. Viens balsojums mums bija, ka mēs atstājam 44., 45. un 46.pantu pašreizējā redakcijā. Tagad ir priekšlikums, ka mums ir jāpārbalso un tādā gadījumā jāatceļ savs iepriekšējais balsojums par svītrošanu.

Nākamais balsojums mums būs, vai mēs šos pantus pieņemam kopumā tādā redakcijā, kādā tie ir pašlaik un atbilst pašreiz spēkā esošajai likumdošanai, vai dodam saskaņot vēl uz pāris stundām ar administratīvās likumdošanas projektiem, kā tika ieteikts.

R.Černajs: Gribu atgādināt deputātiem, ka šis likumprojekts jau tika izdalīts vakar, šie panti bija arī uz otro lasījumu. Nekādi rakstiski priekšlikumi par šiem pantiem netika iesniegti. Pēkšņi tagad nupat parādās kaut kādas domas. Gribu teikt, ka tā mums ir tāda kaitīga prakse - pēkšņi trešajā lasījumā kaut ko ņemt un kardināli mainīt. Es gribētu deputātiem to atgādināt, pirms viņi izšķiras un balso.

Priekšsēdētājs: Tik tiešām, trešajā lasījumā rakstiski priekšlikumi nav iesniegti.

Mums ir jābalso par deputāta Bojāra un citu deputātu priekšlikumiem šo pantu galīgo nobalsošanu trešajā lasījumā atlikt, saskaņojot ar vienu no administratīvās likumdošanas projektiem, kas pašlaik tiek izstrādāts.

R.Černajs: Tādā gadījumā mēs nonāksim pretrunā ar lēmuma projektu, kur mēs prasām pieskaņot esošos likumus šim likumam, nevis otrādi.

Priekšsēdētājs: Mēs par lēmumu vēl neesam diskutējuši. Balsojam par deputāta Bojāra un citu priekšlikumu šo pantu galīgo pieņemšanu atlikt saskaņošanai. Rezultāts: par - 58, pret - 48. Tātad šie trīs panti - 44., 45., 46. - netiek pieņemti trešajā lasījumā, bet tiek nodoti Juridiskajai pārvaldei saskaņošanai ar izstrādājamo projektu. Lai Juridiskā pārvalde mēģina ar šo paradoksu tikt galā. 47.pants.

R.Černajs: Vairāk priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 48.pants.

R.Černajs: Nav.

Priekšsēdētājs: 49.pants.

R.Černajs: Nav.

Priekšsēdētājs: 50.pants.

R.Černajs: Arī nav.

Priekšsēdētājs: 51.pants.

R.Černajs: Nav.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs varam nobalsot par likumprojektu kopumā, izņemot 44., 45. un 46.pantu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Es ļoti atvainojos, ka savlaicīgi negriezos pie jums. Man tagad ir jautājums vēlreiz pie tabuliņas 8.pantā. Vai šis teikums "mēneša apliekamā summa" nebūtu jāaizstāj ar vārdiem "mēneša ienākums", jo tie skaitlīši, kas tur apakšā ir, rāda ienākumu?

R.Černajs: Vai tas ir 8.pants?

J.Endele: Jā, 8.pants. Tas pats attiecas arī uz 14. un tālāk vēl uz divām tabulām. Būtībā tur uzrādīts ienākums no 101 līdz 400.

R.Černajs: Jā, tas ir ienākums.

J.Endele: Tas ir ienākums. Apliekamā summa ir no 1 līdz 300 rubļiem.

Priekšsēdētājs: Atcerēsimies, ka līdz 100 rubļiem ienākums netiek aplikts ar nodokli.

J.Endele: Jā, bet teksts neatbilst.

R.Černajs: Jā, var piekrist jums, ka tas ir mēneša ienākums.

J.Endele: Tas ir mēneša ienākums. Tālāk, otrs. Tā kā 9.pants parādījās no jauna, kā rēķināsim, piemēram, pirmās grupas invalīdam nodokli, ja viņam būs 251 rublis?

R.Černajs: Vispārējā kārtībā.

J.Endele: Vispār iznāk diezgan liels kuriozs. Viņš maksā nodokli par 151 rubli, tas ir 15 procenti - 22 rubļi. Viņa nodoklis sākas ar 22 rubļiem.

R.Černajs: Toties viņam nav nodoklis līdz 250 rubļiem.

J.Endele: Varbūt tomēr lēmumā atrunāt šos momentus?

R.Černajs: Bet mēs tā nolēmām.

J.Endele: Kā, lūdzu?

R.Černajs: Mēs nolēmām, ka invalīds tiek atbrīvots no ienākuma līdz noteiktai summai. Kad šī summa iet pāri - kaut kur tas robežpunkts būs -, tad viņš maksās pilnā apmērā šos nodokļus.

J.Endele: Protams, tas jau ir nobalsots, es nevaru vairāk pretendēt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, lūdzu, balsojam par likumprojektu kopumā, izņemot 44., 45. un 46.pantu, par kuriem mēs varētu nobalsot pirmās dienas puses sēdes beigās, tas ir, pirms pusdienas pārtraukuma, ja tas ir iespējams, ja arī Juridiskā pārvalde dzird mūs. Balsojam par likumprojektu par ienākuma nodokli kopumā, izņemot šos trīs pantus. Rezultāts: 85 balsis par. Līdz ar to likumprojekts, izņemot 44., 45. un 46.pantu, ir pieņemts. Vai ir papildinājumi un labojumi par lēmuma spēkā stāšanās kārtību? Nav.

Balsojam lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Rezultāts: 83 balsis par. Lēmums pieņemts.

Godājamie deputāti, atgriežamies pie šī likuma pirms pusdienas pārtraukuma, lai pieņemtu šos trīs pantus.

Vairāki paziņojumi. Starpbrīdī pulksten 11.30 Baltajā zālē jāsapulcējas Augstākās padomes Prezidijam.

Vārds paziņojumam deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka piektdien, kad apsprieda izglītības likumu, bija samērā maz klātesošo, es gribu atgādināt, ka līdz 15.janvārim Izglītības komisijai var iesniegt labojumus un papildinājumus. Termiņš ļoti ilgs, pēc tam mēs diemžēl laikam vairs nepieņemsim labojumus un papildinājumus.

Priekšsēdētājs: Starpbrīdis 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Nākamais dienas kārtības jautājums par akcīzes nodokli trešajā lasījumā. Ziņo Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Kolēģi, jums jāpaņem dokuments Nr.214, kas satur gan likumprojektu par akcīzes nodokli trešajam lasījumam, gan arī lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Jums ir izsniegti arī aprēķini, kādas būtu valsts budžetā ieņemamās summas saskaņā ar likumprojektu. Pēc otrā lasījuma darba grupā deputātu priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc arī šim dokumentam tādi nav pievienoti. Vienīgi gribu jūs informēt par tām izmaiņām, ko darba grupa ir izdarījusi likumprojektā starp otro un trešo lasījumu.

1.pantā, precizējot apliekamo preču klāstu, ir papildus ierakstīts spirts. 3.pantā pēc finansu ministra priekšlikuma ir mainītas dažas likmes. Šeit ir iekļauts spirts, kā arī degvīns un degvīna un liķiera izstrādājumi apvienoti vienā likmē. Samazināta par 5 procentiem akcīzes nodokļa likme vīna izstrādājumiem. Kā paskaidroja Finansu ministrijas speciālists, tas darīts sakarā ar izejmateriālu cenu pieaugumu. 4.pantā ir mainīta nodokļu uzlikšanas kārtība importētajām precēm. Proti, ja tās ir eksportētāja valstī jau apliktas ar akcīzes nodokli, tad tās apliek ar pazeminātu likmi, kas atbilst pašreiz spēkā esošajiem ārpusbudžeta ienākuma procentiem šīm precēm. 5.pantā ir precizēta izmaksāšanas kārtība, proti, tā notiek saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā un ar Finansu ministrijas instrukcijām. Nedaudz precizēta arī 6.panta redakcija un pievienots jauns 7.pants par strīdu izskatīšanas kārtību, kurā teikts, ka šie strīdi izskatāmi Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Tā būtu informācija, ko es jums gribēju sniegt par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Jautājumu nav. Tā kā labojumi pie atsevišķiem pantiem rakstiski nav iesniegti, apspriešana pa pantiem praktiski atkrīt. Tādējādi mēs arī varam balsot par Latvijas Republikas likumu par akcīzes nodokli trešajā lasījumā kopumā. Deputātam Cuprunam radās jautājums. Lūdzu.

I.Cupruns: Godātais ziņotāj! Vai jūs nevarētu pateikt vismaz aptuveni, kādā veidā šis akcīze nodoklis ietekmēs mazumtirdzniecības cenas nosauktajām precēm?

E.Krastiņš: Es domāju, ka šis akcīzes nodoklis ietekmēs cenas tādā veidā, ka mēs, es ceru, tuvākajā laikā pieņemsim lēmumu par cenu veidošanās mehānismu. Vakar Ministru padomē jau tika izskatīts un, kā es sapratu, tur klāt būdams, arī pieņemts lēmums par cenu veidošanas mehānismu nākošajā gadā. Jāsaprot, ka, pieaugot izejvielu cenām, visām pārējām izmaksām, arī cenām, acīmredzot būs tendence augt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs vēl vēlas uzdot precizējošu jautājumu. Lūdzu.

J.Bojārs: Vai mums tomēr nevajadzētu drusku pārspriest jautājumu par zeltu? Es nerunāju par zeltu vispār, bet par jaunlaulātajiem. Man tagad jāapprecina dēls, jūs atvainojiet, man tūkstoš rubļi jāizdod par gredzeniem. Jūs iedomājieties, kā ir, ja jāprecas studentiem, kuriem nav, kas atbalsta. Vai mums nevajadzētu atgriezties pie kompensācijas kaut kādā normālā fiksētā formā, kā tas bija agrāk? Students nevar nopirkt sev laulības gredzenu. Bet normāli cilvēkam būtu jāprecas vienreiz dzīvē. Tas viņam vienkārši ir pazemojums, tā lielā cena, kuras dēļ nevar atļauties gredzenus. Man nekas nav iebilstams pret šo nodokli kā tādu, bet vai mums nevajadzētu vienlaikus izlemt, vai nesastādīt darba grupu par šo jautājumu.

E.Krastiņš: Bojāra kungs, es vienīgi varu teikt no sevis personiski. Pirmkārt, cik man zināms, Latvijā nav zelta atradņu un tuvākajā laikā laikam arī netiks atklātas. Un lai cik tas arī būtu nehumāni, vienam otram nāksies samierināties ar gredzena trūkumu. Tas laikam nebūs galvenais, kas noteiks laulības stiprumu. Turklāt šīs kompensācijas mēs laikam neizskatīsim sakarā ar šo likumu.

Vēl viens precizējums. Neskatoties uz to, ka zelta cenas ir cēlušās, ja nemaldos, divas reizes, jūs veikalā šo zeltu tāpat neieraudzīsit, jo tā cena joprojām ir tāda, kas dod iespēju zelta izstrādājumus pārdot citās valstīs ar peļņu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Mums līdz šim īstas skaidrības nav attiecībā uz alu. Dažos dokumentos tas pieskaitīts alkoholiskajiem dzērieniem, citur - ne. Kā īsti alus ir domāts likumprojektā par akcīzes nodokli?

E.Krastiņš: Alus tiek aplikts ar apgrozījuma nodokli, bet apspriežamais nodoklis neskar alu.

Priekšsēdētājs: Šajā likumā ir precīzi noteikti dzērieni un grupas.

Jautājumu vairāk nav. Mēs esam gatavi pēc pārreģistrēšanās balsot likumu par akcīzes nodokli un lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 116 deputāti. Pirmais balsojums - likums par akcīzes nodokli, tā pieņemšana trešajā lasījumā. Rezultāts: 88 balsis par. Likums par akcīzes nodokli ir pieņemts.

E.Krastiņš: Lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka, ka likums stājas spēkā ar 1.janvāri un ka tiek atcelts Augstākās padomes 19.jūnija lēmums par ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda izveidošanu, jo tagad šie papildu līdzekļi, papildu atskaitījumi jau ir iekļauti jaunajās akcīzes nodokļa likmēs. Uzdots Ministru padomei likvidēt šo fondu, kas veidosies vēl līdz gada beigām, un šos līdzekļus attiecīgi izlietot. Turpmāk šo pasākumu finansēšana notiks no valsts budžeta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Es par 6.punktu, kā vakar. Te runa ir: atcelt lēmumu par sociālās palīdzības ārpusbudžeta fonda radīšanu. Kā zināms, šis lēmums praktiski sastāv no divām daļām. Pirmā daļa - par cenu paaugstināšanu noteiktām precēm, un otrā daļa - par algu paaugstināšanu. Pret pirmo daļu man nav nekas iebilstams, galu galā - cenas noteiktas un šis ārpusbudžeta fonds kļūst par budžeta, bet, kas attiecas uz otro daļu, es uzskatu, ka mēs nevaram un mums nav tiesību tik viegli atcelt šo lēmumu, jo valsts apsolīja cilvēkiem atrisināt šīs problēmas, vēl vairāk, mēs zinām, ka skolotāji bija uz streika robežas, un mums nav tiesību tik viegli atcelt šo lēmumu./

E.Krastiņš: Domāju, ka tas nepavisam nenozīmē, ka tiek atcelti šie maksājumi, kas bija lēmumā noteikti. Tur bija noteikti, ja es pareizi atceros, galvenie virzieni. Taču precīzu šo maksājumu kārtību noteica attiecīgi Ministru padomes lēmumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man tomēr ir jautājums par 2.punktu. Ja mēs atceļam lēmumu par sociālās palīdzības ārpusbudžeta fonda radīšanu, pareizāk, nevis par radīšanu, jo tas jau ir, tad vispār normāla juridiskā prakse prasa, lai mēs kaut šeit atskaitītos, tā kā mēs par to esam pieņēmuši lēmumu, kā tika izlietoti šī ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda līdzekļi, cik to bija un kur tos izlietoja. Citādi iznāk, ka pārskaitījām tur līdzekļus, bet tagad izliekamies, it kā tas nekad nav bijis. Vienkārši nav korekti pieņemt tādu lēmumu bez konkrētas atskaites par šī fonda darbību./

E.Krastiņš: Es domāju, ka šo priekšlikumu, ja deputāti uzskata par nepieciešamu, mēs varam pievienot 3.punktam, jo šo fondu pārvaldīja Ministru padome. Mēs uzdodam tai likvidēt šo fondu gada beigās. Ja deputāti vēlas, protams, mēs varam 3.punktam pievienot arī par atskaites iesniegšanu.

Priekšsēdētājs: Tātad 3.punkts varētu būt formulēts tā: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei likvidēt ārpusbudžeta sociālās palīdzības fondu pēc stāvokļa uz 1991.gada 1.janvāri, atskaitoties Augstākajā padomē par šī ārpusbudžeta fonda izlietošanu 1990.gadā." Man liekas, ka problēmas šeit nevarētu būt. Vēl ir kādi papildinājumi? Nav.

Balsosim lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību ar deputāta Gavrilova papildinājumu. Rezultāts: ar 72 balsīm lēmums par spēkā stāšanās kārtību ir pieņemts.

Nākamais dienas kārtības punkts ir ierakstīts par zemes nodokli. Kā tika ziņots, šis zemes nodoklis nav gatavs izskatīšanai trešajā lasījumā. Šobrīd mums ir jāizlemj, vai mēs kā nākamo izskatām dabas resursu nodokli vai sociālo nodokli, kurš šobrīd ir sagatavots.

Rindas kārtībā būtu dabas resursu nodoklis, kaut gan te arī var izvērsties polemika. Lūdzu izšķirt varbūt komisijām, kura ir gatava ziņot. Un vai cilvēki ir uzaicināti? Būsim praktiski!

O.Batarevskis: Izskatīsim dabas nodokli. Ziņos Mednis.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi? Nav. Tātad pirmo izskatām likumprojektu par dabas resursu nodokli. Ziņo Medņa kungs no Vides aizsardzības komitejas. Deputātus lūdzu sagatavoties apspriešanai. Lūdzu. Cik minūtes jums būtu vajadzīgas?

J.Mednis: Piecas minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Mednis darba grupas vārdā - Vides aizsardzības komitejas (VAK) vadošais speciālists: Cienījamais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Izskatot šo nodokļa likumprojektu otrajā lasījumā, faktiski ierosinājumi un papildinājumi bija 5.pantā un 1.pielikumā. Galvenais ierosinājums un debates par 5.pantu izvērsās tāpēc, ka tika ierosināts dalīt iekasējumu summu attiecīgi vietējo pašvaldību budžetā un republikas budžetā. Deputāts Ēlerts, deputāts Blažēvičs, Rīgas pilsētas deputātu padome šim sadalījumam piedāvā dažādus variantus. Komisijā, apspriežot šo jautājumu, apkopojām priekšlikumus un nonācām pie šāda varianta - ierakstīt likumprojektā sadalījumu - 25 procenti no iekasētās summas aiziet republikas budžetā, 75 procenti - vietējo pašvaldību budžetā. Tas attiecas uz tās pašvaldības teritoriju, kur notiek attiecīgais piesārņojums. Domājams, ka šādā veidā mēs varētu atrisināt visas tās problēmas, kas rodas. Tas pamatā ir Rīgas pilsētas priekšlikums, bet Rīgas pilsēta ir apmēram 80 procentu nodokļu maksātāja. Mums šķiet, ka šinī gadījumā mēs varētu apmierināt visas republikas un arī vietējo pašvaldību intereses.

Pie 5.panta bija priekšlikums deputātam Ēlertam, ka tādā pašā veidā būtu jādala arī nodoklis par dabas resursu iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā. Šeit komisija paliek pie iepriekšējā varianta, ka šis nodoklis 100 procenti ir pagastiem, 100 procenti pagastu ārpusbudžeta fondā.

Tas arī par 5.pantu būtu viss.

Priekšsēdētājs: Vai par citiem pantiem ir kādi labojumi?

J.Mednis: Tālāk vēl bija deputāta Felsa priekšlikums par 1.pielikumu - mainīt nodokļu likmes šādiem resursu veidiem: smiltij, smilts un grants maisījumam, grantij. Te komisija ievēroja deputāta Felsa ieteikumus attiecībā uz smilti un granti. Ir ieliktas attiecīgās likmes. Attiecībā uz smilts un grants maisījumu piedāvātās likmes - 40 kapeiku vietā komisija palika pie tā, ka likme ir 80 kapeikas pret 1,60 otrajā lasījumā. Kādi tur ir apsvērumi? Sākumā šķiet neloģiski, jo smilts un grants maisījums būtu nevērtīgāks materiāls. Apsvērums, kāpēc tas tā ir darīts, ir Latvijas morēnu pauguri, kurus tagad taisās rakt nost. Tā ir vitāli nozīmīga problēma. Cik zināms, Talsos dāņu firmas jau skatās. No dabas aizsardzības viedokļa smilts un grants maisījums faktiski ir mūsu nacionālā bagātība, tā ka mēs uzturam prasību, ka 80 kapeikas par kubikmetru.

Varu informēt, ka mēs pārskatījām vēlreiz arī 5.pielikumu sakarā ar papildinājumu sarakstu par piesārņojošo vielu iekļūšanu baseinos. Līdz ar to likmes te ir nedaudz mainītas, bet to izdarīja pati komisija. Tie arī ir visi papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi ziņotājam? Deputāts Gavrilovs vēlas jautāt. Lūdzu.

M.Gavrilovs: */5.pantā, es skatījos, bija rindiņa par to, ka līdzekļi tiek pārskaitīti ārpusbudžeta pašvaldību fondā. Tomēr šeit visi ir budžeta līdzekļi, kāpēc gan šeit atkal parādās ārpusbudžeta fonds?/

J.Mednis: Tas ir konceptuāli no šā likumprojekta. Mēs pašā koncepcijā ielikām to, ka maksājam par piesārņojumiem, ieskaitām budžetā un no pārējiem veidojam ārpusbudžeta fondu. Tur pamatā ir dažādi apsvērumi. Pirmkārt, iznāk, ka šis pagasts ar līdzekļiem var rīkoties brīvāk. Ir iespējas kombinēt ar nodokli par dabas vidi, par kultūrvidi. Uzreiz parādās netradicionāls līdzekļu izvietojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Pašā 1.pantā pirmajā rindkopā ir vārdiņš "ierobežot". Vai tiešām mērķis ir tikai ierobežot, bet nevis likvidēt šo nesaimniecisko darbību?

J.Mednis: Novērst jau nevar. Var tikai ierobežot nodokli atkarībā no tā, kā mēs tālāk ar nodokli rīkojamies. Sākumā to tikai ierobežo.

Priekšsēdētājs: Mums ir balsojams tikai 5.pants, bet es neredzu, ka kāds no deputātiem, kas ir iesnieguši citu priekšlikumu, uzstātu par balsošanu. Arī attiecībā uz pielikumu es neredzu, ka kāds iebilstu. Vai ir kādi deputāti, kas iebilst? Nav.

Balsojam Latvijas Republikas likumu par dabas resursu nodokli līdz ar pieciem pielikumiem trešajā lasījumā. Rezultāts: ar 90 balsīm par likums līdz ar pieciem pielikumiem ir pieņemts.

Vai lēmumā par spēkā stāšanās kārtību ir kādi labojumi, papildinājumi? Nav. Balsojam lēmumu par spēkā stāšanos. Rezultāts: ar 79 balsīm par, 2 - pret un 6 - atturoties, pieņemts lēmums par šā likuma spēkā stāšanos.

Nākamais jautājums varētu būt par sociālo nodokli. Kas ir ziņotājs šajā jautājumā? Es neredzu mūsu kolēģi Ivaru Krastiņu, kurš uzstāja par šī nodokļa izskatīšanu ātrāk. Lūdzu.

R.Černajs: Par ienākuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

R.Černajs: Darba grupa izskatīja šos priekšlikumus, kas bija iesniegti. Praktiski nonācām pie secinājuma, ka administratīvo likumu kodeksā šie labojumi nav vēl īstā kārtībā, lai tos varētu iestrādāt šajā likumā. Juristi vēl strādās pie šā jautājuma. Kāds ir darba grupas priekšlikums? Pieņemt 44.pantu, kad tur būs iekšā tās normas, kas ir šajā administratīvo likumu kodeksā. 45.pantu pieņemt tādu, kāds tas ir likumprojektā. 46.pantu no likumprojekta izslēgt, jo tas tomēr saistās nevis ar iedzīvotājiem, bet ar amatpersonām, kuras varētu reglamentēt citi likumdošanas akti. Tāds ir ienākuma nodokļa likums.

Priekšsēdētājs: Darba grupas ierosinājums ir nobalsot 44. un 45.pantu. Formulējums atbilst pastāvošajai likumdošanai.

R.Černajs: 44.pants ir veidots atbilstoši administratīvā kodeksa 49.pantam.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi no mūsu deputātu puses? Nav.

R.Černajs: 46.pantu izslēgt kā neatbilstošu.

Priekšsēdētājs: Jā, 46.pantu izslēgt.

Mēs varam nobalsot par ienākuma nodokli vēlreiz kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: ar 85 balsīm ir pieņemts.

Lūdzu nākamo balsojumu par 46.panta svītrošanu no ienākuma nodokļa! Attiecīgi mainās arī numerācija. Lūdzu, balsosim par 46.panta svītrošanu no ienākuma nodokļa. Rezultāts: ar 84 balsīm lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, lai nebūtu pārpratumu, nobalsosim vēlreiz kopumā par likumu par ienākuma nodokli ar šiem labojumiem un kopā ar 44., 45.pantu. Rezultāts: ar 79 balsīm par likums par ienākuma nodokli ir pieņemts kopumā.

Tagad par sociālo nodokli. Cik minūšu jums vajadzētu?

J.Platais: Desmit minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Ņemot vērā deputātu piezīmes, kas tika izteiktas pirmā un otrā lasījuma laikā, kā arī priekšlikumus, kurus iesūtīja lauksaimniecības arodbiedrības un citas arodbiedrības sakarā ar likumprojektu par sociālo nodokli, tika sagatavots šis projekts trešajam lasījumam. Vairāki no šiem priekšlikumiem ir ņemti vērā un izmantoti attiecīgo pantu redakcijās. Tā, piemēram, 2.pantā "darba personas" ir aizstātas ar formulējumu "nodokļa maksātāji".

Likumprojekts ir papildināts ar 4.pantu, kur uzskaitītas visas summas, no kurām neatskaita sociālo nodokli. Šajā pantā acīmredzot vajadzēs vēl izdarīt nelielas izmaiņas, ņemot vērā tās, kuras radās, gatavojot trešajam lasījumam likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi šeit nepieciešami papildinājumi par summām, kuras neapliek ar sociālo nodokli, tas ir, summas, kuras tiek izmaksātas kā kompensācija par komandējuma izdevumiem, un summas, kas tiek izmaksātas vai izsniegtas darbiniekiem natūrā, kas ir attiecīgi paredzēts likumdošanā, piemēram, bezmaksas dzīvoklis vai atvieglojumi malkas vai elektroenerģijas iegādei. Tie ir atvieglojumi, kuri paredzēti un noteikti republikā spēkā esošajā likumdošanā.

Visvairāk iebildumu un ierosinājumu visā, kas saistīts ar 3.pantu un sociālā nodokļa apmēru. Tādēļ, vēlreiz atgriežoties pie šā jautājuma, gribu atgādināt, ka sociālā nodokļa tarifs ir aprēķināts nosacīti, salīdzinot darba samaksas fonda summas, kuras tika plānotas 1990.gadam, un summu iztikas minimumam, kura tika plānota 1990.gadam. Reālā darba algas fonda summas izmainīšana, kā arī reālā dzīves līmeņa, tas ir, iztikas minimuma summas izmainīšanās kopumā neietekmēs šo tarifu. Ja tarifs tiek pieņemts tādā apmērā, kā tas ir, tas var dot iespēju realizēt pilnībā likumu par valsts pensijām. Ja tarifu nepieņem valdības piedāvātajā apmērā, tādā gadījumā valdība acīmredzot būs spiesta atkārtoti griezties parlamentā par parlamenta lēmumu pārskatīšanu vai nu attiecībā uz pensiju likumu, vai sociālā nodokļa tarifiem.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, deputātu Gavrilovu.

M.Gavrilovs: */Lūk, tomēr tāds jautājums. Es, piemēram, sarunājos ar cilvēkiem, kuri centās aprēķināt, un viņi teica, ka pensiju izmaksām pietiek ar 10 procentu sociālo nodokli. Rodas jautājums, kur šie milzīgie līdzekļi - 27 procenti - aizies, jo vairāk tāpēc, ka tas būs mākslīgi izsaukts inflācijas faktors. Tādus jautājumus mums pastāvīgi uzdod arī vēlētāji, tāpēc, lūdzu, dodiet izdevumu struktūru un aptuvenus absolūtos skaitļus, kur šie līdzekļi tiks izlietoti./

J.Platais: */Izdevumu struktūra tika izsniegta visiem deputātiem pie otrā lasījuma. Vienīgi notika šo summu izmaiņas to palielināšanas virzienā uz to izmaiņu rēķina, kuras izdarītas pensiju likuma trešajā lasījumā. Konkrētās izmaiņas saistītas ar pensiju izmaksām: pie iztikas minimuma 100 rubļu apmērā summa pensiju izmaksām būs viens miljards 240 miljoni rubļu. Ievērojot to, ka no 1991.gada 1.janvāra paredzama cenu paaugstināšanās, un ievērojot attiecīgā iztikas minimuma korekcijas līmeņa paaugstināšanos, šī summa var pieaugt par apmēram 250 miljoniem rubļu. Bet, tā kā summa vēl nav pieņemta galīgi, aprēķini turpinās, tad tāda iepriekšēja aprēķina, tas ir, atlikuma, pagaidām nekāda nav par šīm summām./

M.Gavrilovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: 5.pantā bija ļoti daudz ierosinājumu par to, ka zemnieku saimniecību vajag aplikt 38 procentu apmērā un no viena iztikas minimuma, pārējo atstāt viņu pašu brīvprātīgā ziņā. Kāpēc šāds priekšlikums netika pieņemts? Kāpēc jūs to noraidījāt?

J.Platais: Šeit no viena iztikas minimuma zemniekam reāli neiznāk pat pilna sociālā pensija. Paredzot to, ka zemnieka saimniecība tomēr nodrošinās normālu rentablu darbību, šiem cilvēkiem vidējais ienākums varētu būt ne mazāks par diviem iztikas minimumiem. Komisija piedāvā tādu variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Vai jūs tomēr nevarētu precizēt? Es saprotu, ka nevar būt simtprocentīgi. Bet kāda kopēja summa ir vajadzīga sociālās nodrošināšanas izdevumiem? Tas ir viens jautājums.

J.Platais: Ja iztikas minimums 1990.gada cenās ir 100 rubļi, tad viens miljards 569 miljoni rubļu.

J.Zaščerinskis: Pensijas likumā bija rakstīts, ka darba stāžā ieskaita arī studiju laiku, kad tika maksātas sociālās nodrošināšanas iemaksas. Šinī likumā mēs paredzam, ka studentiem nebūs sociālās nodrošināšanas iemaksu. Vai tas nozīmē, ka mēs nonākam pretrunā ar pensijas likumu?

J.Platais: Tas ir paredzēts 6.panta otrajā daļā, ka studenti pieder pie tām personu kategorijām, kam atbilstoši likuma par valsts pensijām 36.pantam mācību laiku augstskolās ieskaita darba stāžā. Viņi maksā sociālo nodokli viena procenta apmērā no iztikas minimuma.

J.Zaščerinskis: Es to saprotu, bet...

J.Platais: Tā ir 6.panta otrā daļa.

J.Zaščerinskis: Tad ir pretrunā 4.pants ar 6.pantu.

J.Platais: Nav pretrunā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Cienījamais ziņotāj! Par 3.pantu kā pirmais ierosinājums ir deputāta Biezā ierosinājums, kur viņš ierosina samazināt nodokļa tarifu, paredzot attiecīgu segumu no Latvijas Republikas valsts budžeta. Jūs savā pamatojumā, kāpēc noraidījāt, teicāt, ka ir tikai divas alternatīvas: vai nu pārskatīt pensiju, vai palikt šādā nodokļa tarifā. Vakardienas budžeta komisijas ziņojumā neizskanēja šāds kategorisks spriedums, tāpēc ir jautājums, vai vispār šis ierosinājums kopumā ar budžeta komisiju tika aplūkots, vai tas ir viennozīmīgs komisijas lēmums.

J.Platais: Budžeta komisijā jautājums speciāli nav izskatīts. Tas ir izskatīts valdībā. Otrkārt, cik es zinu, par īpašuma nodokli tarifi nav būtiski mainīti paaugstināšanas virzienā pret tiem aprēķiniem, kuri iekļauti budžeta projektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels: Prognozējot augsto likmju darbību nākamajā gadā, es izdarīju nelielu aptauju speciālistu vidū. Slēdziens bija tāds, ka izdzīvos ierēdniecība un pensionāri, bet pilnīgi apstāsies kapitālkustība. Ražotājs vairs nebūs ieinteresēts ražot. Sekas būs praktiski vēl lielāka stagnācija nekā visdrūmākajos stagnācijas gados. Vakar Ministru padomes priekšsēdētājs teica, ka, nepieņemot augsto likmi, mēs nogremdēsim pensijas likumu. Taču mans viedoklis ir tāds - ja pieņemsim ar augstām likmēm, tad nogremdēsim Latvijas Republiku.

Kā jūs prognozējat likuma darbību? Vai jūs apzināties kapitālo sastingumu, ko radīs šīs drakoniskās likmes? Ja apzināties, tad kāpēc nemeklējat citus ceļus, bet ejat praktiski uz Latvijas Republikas pilnīgu gremdēšanu nākamajā gadā?

J.Platais: Ja mēs skatāmies kopā nodokļu summas, kuras tiks iekasētas nākamajā gadā, un visas nodokļu summas koriģējam ar inflāciju, tad kopumā valsts ar saviem nodokļiem neizņem daudz vairāk līdzekļu nekā iepriekšējos gados, tādēļ par katastrofu šī apsvēruma dēļ runāt nevajadzētu.

Ir cits moments. Pirmo reizi darbaspēka izmaksas, darbaspēka vērtība un darbaspēka cena tiek noteikta atbilstoši reālajai vērtībai, ņemot vērā arī līdzekļu uzkrāšanu pensijai. Ar to, ka mēs šādu nodokli neieviešam, mēs stimulējam tos darba devējus, kuri attīsta darbietilpīgas ražotnes un nedomā par darba ražīguma paaugstināšanu. Sociālais nodoklis ir jauns nodoklis, kurš aizstāj iepriekšējos nodokļus, kad nauda tika izņemta citā veidā, atņemot uzņēmējiem visu peļņu un neatstājot viņiem nekādu rīcības brīvību. Attiecīgi tas saistās ar citu aplikšanas mehānismu, apliekot konkrēti darbaspēku un naudu, ko izmanto darbaspēka apmaksai.

A.Bels: Jūs tomēr neatbildējāt pēc būtības. Vai padomju finansisti pazīst tādu jēdzienu kā "nodokļa maksātājs" un "nodokļa nesējs"? Šeit, protams, nodokli maksā maksātājs, bet nodokļa nesējs vienmēr ir strādnieks un zemnieks. Trāpīs smagi tieši viņiem.

J.Platais: Es teicu, ka kopējā summa reāli nemainīsies. Tādēļ šis faktors nebūs tas, kas ietekmēs kopējo ekonomisko situāciju. Izmaiņas būs vairāk strukturālas. Būs daudzas preces, kuras noteikti kļūs dārgākas jaunajā gadā. Tās būs preces, kuras saistītas ar lielu darbaspēka izlietojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Drobots: */Es gribētu precizēt, kādu motīvu dēļ noraidīti mani ierosinājumi, konkrēti - priekšlikums par 3.panta 2.punkta redakciju, par 6. un 7.pantu izslēgšanu. Savā runā es teicu, ka mums jābūt konsekventiem to uzņēmumu aplikšanā ar nodokļiem, kuros strādā invalīdi, es runāju par to, ka mēs atbrīvojām no peļņas nodokļa šos invalīdu uzņēmumus, un šeit konsekvenci vajadzētu saglabāt.

Par 6.pantu es teicu, ka tas runā pretī mūsu likumam par nodokļiem un nodevām, kurā teikts, ka objektu nevar divreiz aplikt ar nodokli, bet šajā gadījumā ienākums tiek aplikts ar ienākuma nodokli un sociālo nodokli. Lai arī tas ir mazs, bet tomēr tas ir viens procents, un tas ir pretrunā ar jauno likumu.

Un par 7.pantu es arī minēju tādus motīvus, ka mēs praktiski nostādām ārpus likuma, precīzāk - ārpus ekonomiskās darbības, uzņēmumus ar kaitīgajām ražotnēm, jo mēs tos aplikām ar dabas resursu nodokli, bet tagad mēs tos apliekam ar papildu maksu par cilvēkiem, kuri strādā kaitīgajās ražotnēs. Ir taču skaidrs, ka šie uzņēmumi vienkārši nespēs strādāt./

J.Platais: */Par 3.2.punktu. Jūsu priekšlikums tiek noraidīts, jo uzņēmumiem, kuros tiek izmantots invalīdu darbs, ir sociālie izdevumi. Tie ir slimības lapu apmaksa, dažādu pabalstu izmaksas. Šajā ziņā šie uzņēmumi dotācijas nesaņems un summa, šie astoņi procenti, reāli paliks uzņēmuma rīcībā. Tāpēc paredzēts sociālā nodokļa aprēķins uzņēmumiem, kuri izmanto invalīdu darbu./

J.Drobots: */Vai var? Šie uzņēmumi, piemēram, neredzīgo biedrība, nedzirdīgo biedrība, nodarbojas ne tikai ar savu darbinieku nodrošināšanu, bet arī vispār ar neredzīgajiem Latvijā, tas ir, nodrošina tos ar mājokli, darbu, kaut kādām medicīniskajām ierīcēm un tā tālāk, tas ir, tiem ir papildu slodze par visiem šīs kategorijas invalīdiem. Nedrīkst tā vērtēt./

J.Platais: */Tādā gadījumā valstij ar budžeta palīdzību ir jāpalīdz šiem invalīdiem./

J.Drobots: */Valsts nepalīdz šiem invalīdiem, šīs ir pašfinansēšanās biedrības.../

J.Platais: */Bet šis jautājums atkarīgs no deputātiem. Taču šeit, parlamentā, tiek izlemts jautājums, kādus pasākumus finansēt no budžeta un kādus ne./

J.Drobots: */Par 6.pantu, lūdzu./

J.Platais: */Par 6.pantu. Šeit aplikšanas objekts ir citādāks. Saskaņā ar likuma par ienākumu nodokli ar to tiek aplikts ienākums. Tas nākotnē transformēsies kā ienākuma aplikšana. Šajā gadījumā tiek aplikta darba alga./

J.Drobots: */Bet vai darba alga nav ienākums?/

J.Platais: */Tā kā "jumta" likums tiks koriģēts pēc visu šo likumu pieņemšanas, te ir iespējama atruna, ka darba alga tiks aplikta otrreiz ar sociālo nodokli, kamēr mēs nepāriesim uz sociālās apdrošināšanas sistēmu. Tad tas pārvērtīsies jau par obligāto sociālo nodrošināšanu un tam nebūs nodokļa forma.

Par 7.punktu komisija tomēr paliek pie uzskata, ka uzņēmumiem, kuros tiek izmantots strādnieku darbs kaitīgos un smagos apstākļos, ir jāmaksā palielināta maksa un jāveic pasākumi šo kaitīgo darba apstākļu likvidēšanā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Vai 3.punktā pirmajā rindkopā ir domāts, ka ar šo nodokli apliek arī darba algu līdz 100 rubļiem?

J.Platais: Jā.

I.Caune: Kā tas saskan ar likumu, ka līdz 100 rubļiem darba algu neapliek ar nodokļiem?

J.Platais: Šie ir divi atsevišķi likumi, un katram ir savas aplikšanas īpatnības. Algas līdz 100 rubļiem jaunajā gadā vairs nebūs. Valdība paredz pārskatīt minimālās algas lielumu. Vienā no pēdējiem projektiem minimālās algas apmērs ir paredzēts 136 rubļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Vidavskis: */Cienījamais referent! Sakiet, lūdzu, kā uzņēmumi kompensēs šo 37 procentu sociālo nodokli? Tikai uz izlaižamās produkcijas cenu rēķina, pareizi? Bet maksa par paaugstinātajām cenām ies no vēlētāja kabatas? Tāpēc es uzdodu tādu jautājumu. Vai ir mērķtiecība šajos 37 procentos un vai neatgriezties mums pie tiem atkal?/

J.Platais: */Uzņēmumi kompensēs to ne tikai paaugstinot cenas. Uzņēmumiem būtiski samazinās peļņas nodokļi. Pagājušajā gadā uzņēmums vidēji maksāja 65 procentus no peļņas, bet nākamajā gadā maksimālā likme noteikta 35 procenti./

A.Vidavskis: */Jā, pie mums 35 procenti, bet PSRS - 25 procenti, tātad lielāks peļņas nodoklis ir mums Latvijas Republikā. Un sociālais nodoklis 37 procenti. Tas viss būs trieciens vēlētājiem./

J.Platais: */Bet sociālais nodoklis Savienībā ir tāds pats kā mums./

A.Vidavskis: Es vēlētos palūgt priekšsēdētāju atgriezties vēlreiz pie šiem 37 procentiem.

J.Platais: */Vakar, izskatot likumprojektu par 1991.gada budžetu, premjerministrs Godmaņa kungs paziņoja, ka valdība nevarēs realizēt pensiju likumu, ja netiks pieņemts tarifs 37 procentu apmērā./

Priekšsēdētājs: Vairāk jautātāju nav. Tādējādi mēs varam tālāk veikt likuma pieņemšanu pa pantiem. Deputātus, kuriem ir iebildumi pret kādu konkrētu pantu, lūdzu pie mikrofona. Mēs varēsim noskaidrot un nobalsot par šiem jautājumiem. Deputātus, kurus sevišķi tas neinteresē vai kurus satrauc kāds cits jautājums, lūdzu tomēr zālē ievērot klusumu, jo ļoti grūti ir uztvert, kas notiek tādā nepārtrauktā diskusijā.

Es redzu, ka te ir vairāki iebildumi, tādēļ tomēr skatīsim pa pantiem. 1.pants.

J.Platais: 1.pantā izmaiņu nav, salīdzinot ar otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu. 2.pants.

J.Platais: 2.pantā ir izmaiņas otrajā rindkopā. Vārdi "citiem nodokļa maksātājiem" ir aizstāti ar vārdu "personām". Komisija pieņēma šo priekšlikumu. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī, kā redzu, iebildumu nav. 3.pants.

J.Platais: 3.pantā, salīdzinot ar otro lasījumu, izmaiņu nav. Ir virkne deputātu priekšlikumu par šo pantu.

Priekšsēdētājs: Tos komisija ir noraidījusi?

J.Platais: Komisija noraida.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: 3.pantu mēs faktiski neesam pieņēmuši arī otrajā lasījumā. Šajā sakarībā es gribētu paskaidrot sekojošo: nupat precizējot tika minēts, ka sociālās apdrošināšanas vajadzībām vajag 1 miljardu 569 miljonus rubļu.

J.Platais: Ar nosacījumu, ka nemainās cenas.

J.Zaščerinskis: Jā. Gribu precizēt, ka, pēc oficiālajiem CSP datiem, šā gada beigās kopējā algu izmaksas summa būs 4 miljardi 833 miljoni un 37 procenti no šīs summas ir 1 miljards 783 miljoni. Tātad par apmēram 200 miljoniem vajadzīgā summa būs lielāka. 35 procenti no algu kopējās summas būtu 1 miljards 687 miljoni, bet 33 procenti - 1 miljards 591 miljons. Es uzskatu, ka tā ir zināma rezerve. Katrā gadījumā varētu iztikt varbūt ar 33 procentu vai maksimāli 35 procentu atskaitījumu šīm vajadzībām.

J.Platais: Atļaujiet iebilst Zaščerinska kungam. Ir tāda problēma. Nodokli sāk maksāt, ņemot vērā pārskaitījumu. Kamēr summas tiek pārskaitītas uz budžetu kontiem, lai varētu izdalīt galīgās izmaksas, mums ir kavējums, kas izraisa šo summu samazināšanos. Tāpat summu samazināšanos var izraisīt arī tas, ka netiek pilnībā nodrošināta maksājumu disciplīna. Jārēķina arī zināms procents, ka tomēr maksājumi simtprocentīgi nomaksāti netiks. Tādēļ atļaujiet jūsu summu apstrīdēt. Reāli nākamā gada ieņēmumi, ņemot vērā arī to, ka algas fonds varētu pieaugt, pēc jūsu nosauktā skaitļa, būs ne vairāk par 1 miljardu 600 miljoniem rubļu.

Patlaban ir pieņemts aprēķins, ka iztikas minimums ir 100 rubļi. Bet reāli tas jau vairs nav 100 rubļu apmērā. Šo jautājumu uzsvēra deputāti, apspriežot pensiju likumu un gatavojot to. Deputāti uzskata, ka nepieciešams realizēt iedzīvotājiem kompensācijas sakarā ar cenu paaugstinājumu no 1.janvāra. Jāņem vērā, ka darba algas fonds neaugs proporcionāli tik strauji kā kompensācijas, kas jāizmaksā pensionāriem. Šo procentu reāli samazināt nevar.

J.Zaščerinskis: Es ļoti atvainojos. Darba algas fondu es ņemu nevis to, kas būs, bet to, kas ir gaidāms šogad. Tātad darba algas pieaugumam mums būs koeficients, un tas to neiespaidos. Pašlaik ir noteikts, ka sociālās nodrošināšanas nodoklis jāatskaita pēc noteikta procenta, saņemot algu. Algu izmaksā krājkasē. Tā ka, es domāju, liela nodokļu slēpšana šinī gadījumā nevar būt. Arī tad, ja 35 procenti pret pagājušā gada faktiski algās izmaksāto summu, iznāk, ka rezervē ir 100 miljoni.

J.Platais: Nav, nav reāli, ja ir oficiāli skaitļi par darba algas fondu.

J.Zaščerinskis: Bet arī iztikas minimums patlaban vairs nav 100 rubļi. Iztikas minimuma summu rēķina reizi gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada statistikas datiem.

J.Platais: Es atļaušos papildināt, ka man ir rēķināts 37 procenti un 35 procenti. Vienu procentu darba ņēmēji maksā. Ir arī tādi, kas maksā 50 procentus un 70 procentus, ja ir stipri kaitīgi un kaitīgi darba apstākļi. Tur arī vēl ir rezerve. Uzskatu, pa pašlaik aprēķins sastādīts ar ievērojamu rezervi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Sakarā ar to, ka jūsu komisija atteicās labot 5.1.pantu, un ievērojot deputāta Zaščerinska iebildumus, es tomēr aicinātu deputātus nebalsot par 37 procentiem, bet šos skaitļus samazināt par 5 procentiem un atbalstīt deputāta Biezā un Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Biezais vēlas runāt? Lūdzu.

J.Biezais: Cik es sapratu, tad oficiāla saskaņojuma ar Budžeta komisiju nav. Bija arī vēl, liekas, deputāta Kramiņa priekšlikums. Ja es nepareizi atcerējos, tad mani atvainojiet. Arī akcīzes nodoklis lielā mērā skar cilvēku sociālo stāvokli. Varbūt vajadzētu nedaudz apturēt šo pantu un vēlreiz saskaņot ar Budžeta komisiju, ja tas iespējams. Vai jums bija tāds vai nebija?

J.Platais: Vēl viena piezīme. Šo nodokli - sociālo nodokli - darba devējiem un darba ņēmējiem ir jāsāk maksāt, sākot ar jaunā gada 2.janvāri, ar pirmo dienu, kad tiek izmaksāta darba samaksa. Ja likums nebūs pieņemts un nebūs laikā stājies spēkā, tādā gadījumā šo nodokli iekasēt mēs nevarēsim un būsim spiesti lūgt jūs pārskatīt termiņus, kādos ieviešams republikas pensiju likums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Pēc tam pirmais.

J.Kinna: Kolēģi, laikam tagad ir jārunā par to, ko sauc par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Godājamais Kinnas kungs, es devu vārdu Freimaņa kungam.

J.Kinna: Es atvainojos.

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu ierosināt mazu ideoloģisku jautājumu. Vai mēs šinī momentā nedzenamies pēc lētas popularitātes? Padomāsim par to labi. Valsts ekonomiskā situācija nebūs labāka par to, kāda tā ir šodien. Garantēti tā būs sliktāka. Ir garantēta blokāde. Tie 50 vai 100 miljoni, kuri, kā Zaščerinska kungam liekas, ir kaut kur vēl, tā sakot, noslēpti zem galda, izlidos, piedodiet, skurstenī pāris mēnešos. Tādēļ mums ir jābūt konsekventiem. Ja mēs vienā vietā gribam, lai mums būtu plusi, tad jābūt plusiem arī otrā vietā. Es domāju, ka šinī gadījumā nedzīsimies pēc lēta efekta. Ja reiz mēs pensiju likumu iztaisījām tik labu, cik vien spējām, mums arī jābūt naudai, no kuras šo pensiju maksāt. Es ierosinu atstāt 37 procentus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Es ierosinu nebalsot par šiem 37 procentiem. Atvainojiet, Freimaņa kungs, tā nav lēta popularitāte, tā ir ražošanas procesa nāve. Šādā veidā mēs iesaistāmies ražošanas procesa vidū, izraujam ārā daudz vairāk liekas naudas no uzņēmuma, padarām preces konkurētnespējīgas, arī Baltijas tirgū konkurētnespējīgas, jo Lietuvā un Igaunijā analogs nodoklis ir zemāks. Tāpēc es domāju, ka mums būs šāda summa varbūt vienu divus gadus, bet pēc tam tās vairs nebūs vispār. Tāpēc mans ierosinājums ir tāds: sociālā fonda izlietojumu izskatīt kopā ar visas valsts budžetu un, ja nav iespējas finansēt no citiem finansējumu avotiem, apstiprināt šādu procentu. Ja šādas iespējas var atrast, tad šis procents ir jāsamazina. Es atkārtoju, ka visur mums apkārt šis procents ir ievērojami zemāks. Es lūgtu, lai atbild profesionāļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Tomēr mums ir jārēķinās ar to, ka blakus republikās tiešām ir tikai 30 procenti. Šis moments tomēr, neskatoties uz valdības optimismu, ļoti būtiski ietekmēs tautsaimniecību konkrētajos apstākļos. Manuprāt, tas ir pilnīgi viennozīmīgi.

Bet deputātiem viennozīmīgi jāsaprot arī tas, ka, ja mēs samazināsim par 30 procentiem, tad mums no budžeta pensiju fondam vajag 300 miljonu. Manā izpratnē jautājums ir skaidrs: ja mēs varam atrast budžetā 300 miljonus, tad varam iet uz 30 procentiem. Ja nevaram atrast, tad jāatstāj 37 procenti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Freimaņa kunga iebildumi, ka tā rezerve var izčibēt, šoreiz nav pamatoti, jo šie atskaitījumi iet no algas. Neticu, ka nākamajā gadā kopējās algas izmaksas var samazināties. Cita lieta, ka algas pieaugums būs. Bet pieaugums būs arī sociālās nodrošināšanas vajadzībās sakarā ar pārrēķina koeficientu uz inflācijas rēķina saistībā ar indeksāciju. Uzskatu, ka pie 32 procentiem, ko Grūbes kungs ierosināja, tiešām var kaut kādas summas zināmā mērā pietrūkt, tāpēc ir priekšlikums pusdienas laikā varbūt vēl Budžeta komisijai pārskatīt šo jautājumu. Tūlīt pēc pusdienas varētu nobalsot par pārskatīto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Arī es gribu izteikties, tāpat kā Kinnas kungs, par balsošanas motīviem. Bet es negribētu, lai mūsu Augstākā padome speciālistu acīs izskatītos nekompetenta un nekonsekventa. Pagājušo reizi, apspriežot šo likumprojektu, mēs pagaidām pieņēmām likumu par pensijām. Un šodien vilkt paralēles starp Savienības, lietuviešu un igauņu sociālo nodokli nedrīkst, jo šeit ir absolūti citas pieejas paša likuma par pensijām formēšanai. Mēs noņēmām republikā jebkurus ierobežojumus, Savienībā tie noteikti, kā jūs zināt. Mēs pensijas novedām līdz 80 procentiem, tātad, izejot no tā, šodien mums jāapstājas pie 37 procentu sociālā nodokļa. Ja mēs tos noņemam, tad mums jāatzīst, ka mūsu likums par pensijām nav spēkā un mums jāatgriežas pie tā darba, kuram mēs iztērējām pusgadu. Ievērojot, ka 37 procenti tomēr iekļaujas pašizmaksas struktūrā un cenu veidošanās mehānisms ir atlaists un brīvs, uzskatu, ka mums vienkārši nav tiesību sagraut pašiem savu darbu, neatstājot 37 procentus. Bet vilkt paralēles starp Lietuvu, Igauniju un PSRS - tas šodien nav kompetenti./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Vēlreiz par balsošanas motīviem. Es tomēr gribētu lūgt cienījamos kolēģus ievērot zināmu konsekvenci. Man diemžēl, līdzīgi Freimaņa kungam, ir jākonstatē, ka daži kolēģi nodarbojas ar lētu populismu. Es atgādināšu jums, ka, pieņemot lēmumu par pensiju likuma spēkā stāšanos, pretēji komisijas ierosinājumam vairums deputātu nobalsoja par šā likuma sadārdzinājumu. Šis sadārdzinājums bija par veseliem 150 miljoniem rubļu. Tagad pēkšņi mēs sākam atkal runāt par to, ka procents jāsamazina.

Es gribētu vēlreiz norādīt uz ļoti primitīvu kļūdu, uzskatot, ka viss šis nodoklis aizies vienam pensiju likumam. Cienījamie kolēģi, nevienā valstī sociālās vajadzības neaprobežojas tikai ar pensiju izmaksu vien. Kur tad paliek visi pārējie pabalsti? Tā, piemēram, mums būs nepieciešami pabalsti bērniem, bet mēs tos nevaram izmaksāt, ja nav naudas. Nevar taču reducēt visu sociālo programmu, ko nodrošinās šis nodoklis, uz pensiju likumu vien, un skaitīt te 50 vai 100 miljonus, kas kādam paliek pāri! Es atvainojos, tas nav nopietni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es tomēr gribētu pakavēties pie tās problēmas, kā mēs apspriedām šo nodokli un kā mēs apspriedām peļņas nodokli. Mēs zinām, ka republikas mērogā peļņas kopējā masa nedaudz pārsniedz 2 miljardus. Darba algas fonds, piemēram, ir 5 miljardi. Pastāvot vienādai procentu likmei, no ražotāja izņemamā summa ir vismaz divreiz lielāka, jo divreiz lielāks ir apliekamais objekts.

Šādā situācijā mēs gribam nobalsot piecu minūšu laikā par tādu procentu tik smagam, ja tā var teikt, tik lielu masu sevī ietverošam nodoklim, nemaz neapsverot tā samazināšanas iespējas un tās milzīgās sekas, kādas var iestāties attiecībā uz ražotājiem, ieviešot šādu procentu likmi. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka budžetā paredzēti apmēram 800 miljoni rubļu tautsaimniecības finansēšanai. Šeit es saskatu milzīgas iespējas realizēt šo pensiju likumu un visas citas sociālās vajadzības, samazinot izdevumus tautsaimniecības finansēšanai vai, citiem vārdiem sakot, nerentablu uzņēmumu pabalstīšanai, cenu starpības kompensēšanai vienā vai otrā gadījumā un vēl kādām vajadzībām.

Es uzskatu, ka Budžeta komisijai šeit ir nopietni jāpastrādā. Te var atrast daudz līdzekļu, lai šo procentu likmi samazinātu līdz pat 25 procentiem, iegūstot arī politisku kapitālu. Šis procents mums varētu būt vēl mazāks nekā Padomju Savienībā, kur, ja es nemaldos, tas ir 26 procenti. Mani personiski dara uzmanīgu arī tas, ka frakcijas "Līdztiesība" pārstāvji ļoti atbalsta šo likumu, šo procentu likmi. Tā būtu garantija, ka Savienības uzņēmumi lielā mērā nepakļausies Latvijas jurisdikcijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Mēs neņemam vērā divus momentus un ļaujam valdīt emocijām. Viens moments ir tas, ka mēs aizmirstam, ka noraidījām patēriņa fonda nodokli. Kā es saprotu, šis nodoklis arī daļēji kaut kur ierobežo patēriņa fondu. Tas ir viens. Cenas nevar tikt paceltas bezgalīgi.

Otrs moments - mēs aizmirsām, ka, apstiprinot ienākuma nodokli, mēs tur izdarījām dažus grozījumus ar domu par pabalstu, ko saņem ģimenes 12 rubļu veidā par katru bērnu līdz astoņu gadu vecumam, ja ģimenē vidēji katram tās loceklim iznāk mazāk par 50 rubļiem ienākuma. Šis priekšlikums vēl mums ir jāparedz darba kārtībā. Šim momentam arī nav paredzēta nauda. Bet mēs redzam Lietuvas likumos, ka Lietuvā ir paredzēta piemaksa par katru nepilngadīgu ģimenes locekli, ja zināms minimums ģimenei nav sasniegts. Mums tam visam vismaz vajadzēs vēl naudu. Tā ka tomēr vajadzētu apstiprināt šo procentu. Pēc tam 1.jūnijā vai 1.jūlijā, vērtējot pirmo pusgadu, varētu pie tā atgriezties un pārskatīt. Varbūt tiešām tad mēs varēsim samazināt šo procentu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es tomēr aicinātu sēdes vadītāju pieprasīt, lai būtu visiem deputātiem konkrēti aprēķini un arī Ekonomikas komisijas un Budžeta komisijas slēdziens par šiem aprēķiniem. Pretējā gadījumā mēs te rīkojamies ar ļoti neskaidriem cipariem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Agafonovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs, var teikt, norijam daudzus skaitļus, kurus mums pasniedz valdība. Es gribētu tagad pie šiem procentiem pieiet ne tīri emocionāli, kāds skaitlis man patiks vairāk, bet es gribētu, lai man būtu kaut kādi aprēķini, kaut kāda tabula, varianti. Kāda summa nepieciešama pensiju izmaksām, kas mums būs, kāda summa, ja 37 procenti, ja 33 procenti? Es pašlaik esmu pilnīgi akls, saprotiet, tas viss atkarīgs no mana garastāvokļa, no mana kaimiņa, kurš teiks: balso par vai balso pret. Kāpēc es nevaru pieprasīt referentam aprēķinus, pēc kuriem es varētu apjēgt un izteikt savu viedokli.

Otrs moments. Es ierosinu nebalsot par 37 procentiem. Kas attiecas uz kaitīgajām ražotnēm, mums republikā ir ļoti daudz tādu uzņēmumu - ķīmisko preču ražošana, plastmasu ražošana vairākumā ir kaitīgas, un mēs pilnīgi izpostīsim šīs ražotnes, citas nodokļu formas mēs taču nesamazinām, nekādus atvieglojumus šajā gadījumā nedodam. Tādā kārtā mēs daudzus kolektīvus, vispār daudzas ražotnes nospiežam uz ceļiem. Es iebilstu pret tādu pieeju bez jebkāda aprēķina. Paldies./

J.Platais: */Aprēķins tomēr bija un jums tika izdalīts. Vienīgais, kas mūs ierobežo, tas ir jau pieņemtais pensiju likums, kurš sastāda šo izdevumu lielāko daļu./

G.Agafonovs: */Bet jūsu atbilde nav pietiekama./

J.Platais: Diemžēl mūsu republikā vēl joprojām pastāv tādi absurdi pabalsti, ka ģimenei, kurā piedzimst ceturtais bērns, sāk maksāt pabalstu - katru mēnesi četrus rubļus. Ģimenei, kurā piedzimst piektais bērns, mēnesī maksā pabalstu 6 rubļus. Tas viss no šiem līdzekļiem.

Mums šī pabalstu sistēma ir jāpārskata, jāsāk indeksēt, jāsaved šie jautājumi kārtībā. Ja jūs noņemsiet mums pilnībā jebkuras iespējas un nedosiet iespējas indeksēt šos izdevumus, kā grib deputāts Zaščerinskis, ja mēs paliksim pašreizējo fondu līmenī un sāksim rēķināt attiecībā pret jauno iztikas minimumu 136 rubļu apmērā, kurš stājas spēkā ar 1.janvāri, tad šos likumus mēs izpildīt nevaram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Kad mēs iepriekšējā lasījumā izskatījām šo likumprojektu un ar saviem priekšlikumiem nāca Sociālās nodrošināšanas ministrijas pārstāve, ja nemaldos, ministra vietniece, tas deva man personiski ieganstu kļūt neuzticīgam attiecībā pret Sociālās nodrošināšanas ministriju, jo tur bija šie priekšlikumi par iebraucēju invalīdu paaugstinātajām pensijām un tamlīdzīgi. Bet, godājamie kolēģi, kad jūs visu to atbalstījāt un atzināt par labu, izteikdami tādā veidā savu uzticību visiem šiem priekšlikumiem, tad es domāju, ka tagad mums ir jāiet līdz galam un jāizsaka uzticība Sociālās nodrošināšanas ministrijai šajā procentu jautājumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ir tikai divi varianti: balsojot par 3.pantu, pieņemt 3.1.punktu par šiem 37 procentiem vai neapstiprināt trešajā lasījumā, jo es uzskatu, ka nevienu citu ciparu, kas šeit tika saukts, uz balsošanu likt nevar, tiem nekāda pamatojuma un nekādas argumentācijas nav. Kāpēc ne 33,5 procenti vai 34 procenti? Pamatojuma nebija. Šādu aprēķinu jebkurš no deputātiem var sniegt. Tas nav pamatojums, es ļoti atvainojos. Tādējādi mums ir vienkārši jābalso, vai mēs apstiprinām šos 37 procentus vai ne. Ja nē, tad mums arī tālāk nav ko spriest. Tad jādod tiešām ar pamatojumiem, skaidrojumiem un tamlīdzīgi jebkurš cits variants.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 127 deputāti reģistrējušies. Par balsošanas motīviem. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Bija vēl viens priekšlikums pusdienas pārtraukumā vēlreiz šos jautājumus pārskatīt un nobalsot par galarezultātu pēc pusdienas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, ja mēs neesam divus mēnešus bijuši spējīgi izspriest, tad vienā pusdienas pārtraukumā izspriest būtu vairāk nekā nenopietni. Balsosim, vai mēs apstiprinām 3.1.punktu par 37 procentiem! Ja tas iegūs balsojošo vairākumu, tad mēs varam spriest tālāk par likumu. Rezultāts: 37 procentiem likme nav guvusi vairākumu no balsojošiem. Tādējādi man ir jālūdz ziņotājam, vai ir iespējams tālāk vispār šo likumu apspriest, vai tas ir jāatgriež otrajā lasījumā. Kādi būtu apsvērumi?

J.Platais: Pirms likumprojekta par valsts budžeta izskatīšanu Budžeta komisijai nebija iespējas izskatīt šos jautājumus. Varētu būt variants, ka Budžeta komisija izskata visus aprēķinus vēlreiz un dod savu slēdzienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Šo likumu mēs acīmredzot tālāk izskatīt nevaram. Es komisijas vārdā lūgtu iekļaut rīt darba kārtībā jautājumu par pensiju likuma apturēšanu nākamajā gadā, pateicoties šiem deputātiem, kas nevēlas uzlabot pensionāru stāvokli.

Priekšsēdētājs: Visādā gadījumā mēs tik tiešām nevaram turpināt apspriest šo likumprojektu trešajā lasījumā. Godājamie deputāti, es domāju, ka mēs to varam arī atstāt trešajā lasījumā, neatgriežot otrajā, un nodot Budžeta komisijai. Cik es redzu, arī Kehra kungs vēlas izteikties par to, ka mēs varam šo projektu iekļaut darba kārtībā trešā lasījuma turpināšanai. Lūdzu deputātus neatstāt zāli, vēl 14 minūtes līdz pārtraukumam, vēl viens jautājums būs jāizlemj.

O.Kehris: Man būtu priekšlikums pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu un turpināt to piektdien kontekstā ar visiem pārējiem budžetiem pēc informācijas par budžeta modeļu aprēķiniem.

Priekšsēdētājs: Laikam mums jāņem vērā šis ierosinājums. Tātad mums vajadzētu nobalsot par šā likumprojekta apspriešanas pārtraukšanu līdz piektdienas plenārsēdei, kad mēs to izskatītu kopā ar pārējiem budžeta jautājumiem. Ir citi varianti? Nav. Balsosim par šo priekšlikumu. Rezultāts: ar absolūtu balsu vairākumu esam nolēmuši, ka šo likumprojektu turpināsim izskatīt piektdien. Budžeta komisiju lūdzu strādāt pie šā jautājuma.

Godājami kolēģi! Neaizmirsīsim, ka mēs, par dienas kārtību balsojot, nobalsojām, ka šodien, 12.decembrī, mums ir jāizskata Mandātu komisijas ziņojums par deputāta Matvejeva pilnvarām. Tika pieprasīts un nobalsots, ka tieši šodien to izskatām. Tāpēc es lūgšu Mandātu komisijas priekšsēdētāju Budovska kungu tribīnē ziņojumam. Deputāti var iepazīties ar dokumentu Nr.321.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es būtu, protams, daudz laimīgāks, ja mūsu rindas būtu kuplākas, jo beigu beigās šis jautājums skar vienu no mūsu potenciālajiem kolēģiem. Jautājums jāizšķir burtiski jums. Mēs ziņosim papildus tam, ko es jau iepriekšējā reizē ziņoju, ziņosim par tiem faktiem, kādus mēs esam savākuši un kādā situācijā mēs atrodamies. Tālāk - gods godam - viss ir jūs rokās, tāpēc es lūgtu jūs visus ar pilnu atbildību izvērtēt šo jautājumu.

Papildinot iepriekšējo, kad mēs saņēmām divas sūdzības par rezultātiem, kādi ir 44.vēlēšanu apgabalā, es jums pagājušajā reizē ziņoju par tiem datiem, ka mēs patiešām konstatējām virkni pārkāpumu. Šodien es jums to īsi atgādināšu. Līdz ar to mēģināsim rast kopīgu viedokli.

Pirmkārt, paliek spēkā tas, ka ir liela nesakritība starp vēlēšanu sarakstos ierakstīto pilsoņu skaitu un to, kāds ir Centrālās vēlēšanu komisijas dokumentos, tas ir, starpība starp vēlēšanu apgabala dokumentiem un vēlēšanu iecirkņa dokumentiem. Šinī gadījumā nenoskaidrota starpība joprojām pastāv attiecībā uz 1145 cilvēkiem, kuri nav iekļauti vēlēšanu iecirkņa sarakstos. Mēs nevaram noskaidrot, kāpēc un kādēļ. Es mēģināšu parādīt dažus no momentiem, kas šeit varētu radīt skaidrību, ka vēlreiz ir pārkāpti tie likuma punkti, pēc kuriem mēs vadāmies vēlēšanās. Tā, piemēram, Viļa Lāča ielā 6 ir "Baltmorputj", kur pierakstīti 210 cilvēki. Kuģi, uz kuriem strādāja cilvēki no Viļa Lāča ielas 6, tika pārrakstīti uz Vīborgu, tātad ārpus Latvijas Republikas. Tomēr tie cilvēki, kas bija pierakstīti Viļa Lāča ielā, neskatoties uz to, ka aizbrauca ar kuģiem un strādā tagad Vīborgā, joprojām paliek pierakstīti Viļa Lāča ielā. Viņi, protams, nebalsoja, bet no sarakstiem viņi ir jāizsvītro.

Nākamais. Formāli laikus vajadzēja izsvītrot arī tādus cilvēkus, kuri pārgājuši strādāt un pierakstīti Ventspilī. Tādu ir 182 cilvēki. Taču līdz vēlēšanu dienai tas netika izdarīts. Pēc tam, kad sākās pārbaude, šie cilvēki tika izsvītroti.

Nākamais. Mēs joprojām nezinām, kur ir pierakstīti tie cilvēki, kas balsoja uz kuģiem. Viena daļa no viņiem ir pierakstīti Kirova ielā 1, kas atbilst 44.vēlēšanu apgabala 4.iecirknim. Tomēr tur ir pietiekami liels cilvēku skaits, par kuriem mēs nezinām, kur viņi atrodas. Bet visnepatīkamākais ir, ka kuģniecība arī nezina, kur viņi ir pierakstīti. Ar ilgiem un diktiem pūliņiem mēs mēģinājām noskaidrot, kur ir šo cilvēku dzīvesvieta. Kuģniecība mums nevarēja atbildēt un paskaidroja, ka viņiem ir fiksētas tādas adreses, kur šo cilvēku var atrast tad, kad vajag komplektēt kuģa ekipāžu. Ir grūti pateikt, vai tā ir kāda simpātiska būtne, pie kuras viņu var atrast, vai tas ir kāds radinieks, bet tā nav viņa dzīvesvieta. Šajā gadījumā neviens nevar pateikt, vai viņš ir sarakstā likumīgi vai nelikumīgi. Līdz ar to pārkāpts vēl viens punkts. Tiem cilvēkiem, kuri nevarēja balsot pēc savas dzīvesvietas, jo atradās uz kuģiem, vajadzēja būt izsvītrotiem viņu dzīvesvietās no vēlētāju sarakstiem. Tas nav izdarīts, jo praktiski nav informācijas, uz kurieni sūtīt ziņu, lai viņus izsvītro.

Cik tad cilvēku ir, kas patiešām likumīgi ir balsojuši uz kuģiem? Vakar mums sēde beidzās pulksten 10 vakarā. Piedalījās visas ieinteresētās puses - gan tie, kas rakstīja protestu, gan tie, kas aizstāv rezultātus, gan Centrālā vēlēšanu komisija. Mēs saņēmām pēdējās ziņas konvertā par trim kuģiem, kā tur ir notikušas vēlēšanas. Pagājušajā reizē, kad es ziņoju, mums bija ziņas tikai no kuģa "Jurijs Avots", kur no septiņiem balsojušajiem četri neatbilda prasībām, jo nebija pierakstīti Kirova ielā 1, bet kaut kur citur pilsētā. Vēlēšanu iecirkņi bija izveidoti uz 25 kuģiem. Šodien mēs esam saņēmuši ziņas par 18 kuģiem. Esam fiksējuši, ka tādu cilvēku, kuri nebija pierakstīti Kirova ielā 1, jau ir 100. Šobrīd gan tas nav galīgais slēdziens, jo mēs nezinām, kur šie cilvēki ir pierakstīti, kur viņiem bija jābalso vai kur viņi varēja nebalsot. Tas absolūti nav skaidrs. Bet 100 cilvēki ir ļoti tuvu skaitlim 122, tas ir, balsu pārsvaram, ar kuru Matvejevs uzvarēja šinī cīņā.

Paliek vēl septiņi kuģi. Kad mēs varētu datus saņemt, to es nezinu. Pagājušajā reizē tas prasīja divas nedēļas. Bet tās divas nedēļas nav aizpildītas ar mūsu darbu vien, tas ir arī kuģniecības darbs.

Es vēl gribu teikt, ka mēs otru sūdzību esam saņēmuši no kuģa "Akadēmiķis Hohlovs". Es jums nolasīšu dažas rindas, lai būtu pilnīgs priekšstats par to, kas te notiek. "Vēlēšanu dienas rītā kapteinis pēc apspriedes par darba jautājumiem paziņoja, ka notiks vēlēšanas. Vecākais mehāniķis redzamā vietā nolika vēlēšanu biļetenus, kapteinis ieteica balsot par Matvejevu. Katrs, kas vēlējās, varēja paņemt biļetenu un nobalsot. Nekādu vēlētāju sarakstu nebija."

Pēc iepriekš teiktā jūs varat būt droši, ka tāda situācija bija arī uz citiem kuģiem, kurus mēs esam pārbaudījuši. Izrādās, ka vēlējuši ir visi tie, kas gribēja, nevis tie, kas drīkstēja. "Vēlāk trešais mehāniķis sāka apvaicāt visus uz kuģa un pierakstīt dzīvesvietas. Tā bija reģistrācija pēc balsošanas." Mūs pārliecināja Centrālā vēlēšanu komisija, mūs pārliecināja apgabala komisija, ka kuģniecība un kapteiņi esot pilnīgi informēti par to, kā jānotiek šai balsošanai. Tas tika viņiem skaidrots, un bija nosūtītas precīzas telegrammas.

Visbeidzot, šinī sūdzībā ir tādi vārdi, ka "pastāv maza interese, kurš deputāts būs interešu aizstāvis. Tas viņus nemaz neinteresē". Ziniet, patiešām rodas priekšstats, ka daudzos gadījumos, kamēr nenotiek cīņa par konkrētu cilvēku, nevienu neinteresē tas, kā notiek šīs vēlēšanas, kā notiek balsošana. Ieinteresētība praktiski ir minimāla.

Šodien, kad es nācu iekšā, šeit stāvēja piketi par Matvejevu. Man liekas, ka tie nav vēlētāju piketi, jo interese par Matvejevu šinī gadījumā no vēlētāju puses varēja izpausties tieši vēlēšanu brīdī un balsošanas brīdī, bet šobrīd tiek veidota situācija, kur mēģina spēlēt uz pilnīgi citām svirām, nekā tas ir vēlēšanu gadījumā.

Šajā sakarā šobrīd mums radusies dilemma - kā rīkoties. Kādā veidā formulēt šobrīd lēmuma projektu? Ir divas iespējas. Pirmā iespēja, ka mēs formulējam, ka, "pamatojoties uz ..., nolemj atzīt pilnvaras par spēkā esošām". Otrs - atzīt par spēkā neesošām. Katram Mandātu komisijas loceklim mēs jautājām, kaut gan varējām aptaujāt tikai piecus cilvēkus, jo, kā jūs zināt, kolēģis Aleksejevs ir bezvēsts prombūtnē un kolēģis Beluha arī ir ļoti rets viesis. Tomēr no šiem pieciem cilvēkiem ikviens atbildēja, ka viņš pēc esošajiem faktiem nevar atļauties rakstīt lēmumā: "atzīt par spēkā esošām" - un tad jūs aicināt balsot. Šajā sakarā mēs palikām pie viena formulējuma, proti, nolēmām atzīt pilnvaras par spēkā neesošām.

Es gribu nolasīt vēl vienu vēstuli, lai viss būtu precīzi. Tā ir vēstule, kura tika uzrakstīta vakar vakarā. Faktiski tas ir dokuments, kas nāk no kuģniecības. Kāpēc tāds radies? Atcerieties, pagājušajā reizē, kad es nezināju pateikt, cik ilgu laiku vajadzēs, lai mēs šo jautājumu izpētītu, šeit izvērsās jūtams protesta spiediens, ka tas ir jāizdara ātri. Varbūt es pakļāvos drusku šim spiedienam, aprēķināju un lūdzu divas nedēļas. Tas ir īss laiks, kolēģi. Nevar šajā īsajā laikā noskaidrot to, kas ir jānoskaidro. It sevišķi, ja daudzos gadījumos mums nav pat adreses, uz kuru pusi iet. Šajā sakarā es jums tomēr nolasīšu šo vēstuli, lai jūs lemtu, kā darīt.

*/"Latvijas Republikas Augstākās padomes Mandātu un deputātu ētikas komisijai. Ievērojot Mandātu un deputātu ētikas komisijā ienākušās sūdzības apspriešanu 1990.gada 11.decembrī, kuģniecība veiks pasākumus, lai maksimāli, īsā laikā iesniegtu datus par kuģu ekipāžām, kuru nepieciešamība tika atzīta komisijas šodienas sēdē."/

Tātad šeit ir kādi trīs atslēgas vārdi. Pirmais - */"kuģniecība veiks pasākumus"/ - tas liecina, ka kuģniecība pēc vakardienas sēdes visā pilnībā apzinās, ka mūsu prasības ir pamatotas un ka viņi centīsies tās izpildīt.

Otrais - */"maksimāli īsā laikā"./ Es mēģināju vakar noskaidrot, ko nozīmē */"maksimāli īss laiks"/. Man neviens uz to nevarēja atbildēt, jo neviens nezina pateikt, kā tā lieta var beigties, jo nezina pat, kur cilvēks atrodas un vai viņš nav pārdomājis un turpinās savu kuģošanu no Vladivostokas.

Visbeidzot, */"kuru nepieciešamība tika atzīta šodienas sēdē"./ Es gribētu lūgt, lai jūs visi ievērojiet šos formulējumus. Tātad tā ir nepieciešamība, ja mēs gribam patiešām godīgi kaut ko noskaidrot. Fakti ir mūsu ziņā, pārkāpumu virkne ir formulēta mūsu lēmumā, ziņojumu es esmu beidzis.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pašlaik ir sācies pusdienas pārtraukums. Lūdzu sagatavot jautājumus un arī pierakstīties debatēs. Trijos turpinām jautājuma izskatīšanu. Pēc tam - frakciju sēdes.

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem