1990.gada 10.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos -
Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 119. Lūdzu jūsu priekšlikumus darba kārtībai. Pirmais mikrofons, deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Man ir lūgums izskatīt jautājumu par deputātu Matvejevu, par viņa tiesību atzīšanu. Manuprāt, mēs devām Budovska komisijai divas nedēļas, un šis termiņš jau gandrīz ir beidzies. Mums jau šajā nedēļā ir jāizskata šis jautājums./

Priekšsēdētājs: Deputāts Ščipcovs. Pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Šā gada 4.oktobrī es nosūtīju pieprasījumu Augstākās padomes Prezidijam: vai šajā sesijā tiks izskatīts likums par pilsonību un citi jautājumi. Es saņēmu netiešu atbildi. Pēc tam premjerministrs Godmanis runāja, ka likumi par pilsonību un īpašumu tiks izskatīti, bet pašreizējā momentā es dienas kārtībā līdz 22.datumam neredzu šos jautājumus. Sakarā ar to, ka viens no likumprojekta variantiem bija publicēts presē, ir zināma koncepcija. Es gribu teikt, ka mums, lai situācija republikā pilnīgi normalizētos un nostabilizētos, katrā ziņā jāizskata dienas kārtībā likumprojekts par Latvijas Republikas pilsonību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamais Anatolij Valerianovič! Pagājušajā nedēļā man bija vairākas tikšanās ar vēlētājiem darba kolektīvos. Viņi neatlaidīgi uzstāj, lai valdība vai nu atskaitītos, vai arī sniegtu informāciju jautājumā par cenu politiku Latvijas Republikas valdībā. Lieta tāda, ka viņi uzdod jautājumu: vai Latvijas Republikas valdībai ir kādi citi ceļi, formas un vadības metodes, izņemot cenu paaugstināšanu un to cenu politiku, kāda pie mums publicēta presē? Vai ir kāds cits ceļš? Es to gribētu dzirdēt no valdības. Es ļoti lūdzu iekļaut dienas kārtībā un balsošanai jautājumu par Latvijas Republikas valdības cenu politiku./

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Pagājušās nedēļas informācijā par Augstākās padomes Prezidija sēdi bija teikts, ka Augstākā padome saņēmusi ielūgumu piedalīties zinātniskā vissavienības armijas konferencē. Prezidija locekļi pilnvaroja Aizsardzības un iekšlietu komisiju izlemt jautājumu par piedalīšanos šajā konferencē, saskaņojot savu rīcību ar Igaunijas un Lietuvas Augstākajām padomēm. Man gribētos iekļaut dienas kārtībā šīs komisijas priekšsēdētāja ziņojuma noklausīšanos, kas ir darīts šajā virzienā, jo vairāk tāpēc, ka, cik es saprotu, mums šodien vēl jāpabeidz izskatīt jautājumu par pieminekļiem, ar ko tas organiski saistīts. Un, ja mēs turpināsim apspriest jautājumu par pieminekļiem, tad man gribētos saņemt rakstisku Jazova referāta tekstu, uz ko atsaucas lēmumā, par kuru mums būs jābalso. Tas ir pirmais lēmums./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet! Priekšsēdētāja ziņojumu šajā virzienā formulējiet precīzi./

S.Zaļetajevs: */Komisijas priekšsēdētāja ziņojums, kā tika izmantots šis ielūgums. Vai piedalījās komisija vai Augstākās padomes delegācijas, vai atsevišķi Augstākās padomes pārstāvji šajā apspriedē? Un, ja piedalījās, tad ar kādiem rezultātiem?/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

S.Zaļetajevs: */Tālāk man gribētos pievērst jūsu uzmanību sēdes vadīšanas kārtībai. Mūsu reglamentā teikts, ka otro lasījumu mēs nesākam ar debatēm. Taču man gribētos atgādināt, ka debates būtu vairāk nekā vietā pirms balsošanas kā otrajā, tā arī trešajā lasījumā, jo labojumi ir formulēti, pieņemti un dot pārskatu un argumentāciju, kā mums rīkoties balsošanā kopumā, katrā ziņā ir nepieciešams. Tāpēc es uzskatu, ka nepieciešams debates noturēt pirms balsošanas par likumprojektu kopumā otrajā un trešajā lasījumā.

Pēdējais. Man gribētos tāpat vērst uzmanību uz to, ka mēs strādājam ar pārāk lielu slodzi. Paralēli notiek sēdes, kā plenārsēdes, tā arī komisiju sēdes. Tāpēc deputātam, kurš gribētu piedalīties komisijas sēdē, ne vienmēr ir iespēja tajā strādāt. Tomēr labojumi, sevišķi tie, kurus iesniedz trešajā lasījumā, jāiesniedz rakstiski, dabīgi, pēc izskatīšanas komisijā. Aizpagājušajā nedēļā mums radās situācija, ka labojumi netika iesniegti, jo komisija nestrādāja, bet komisija nestrādāja tāpēc, ka nebija labojumu. Es lūdzu organizēt mūsu darbu tā, lai deputāti varētu normāli tajā piedalīties. Tāpēc mums, dabiski, kaut kā jāatslogo dienas kārtība.

Tāpēc es iesniedzu sekojošu priekšlikumu. Es uzskatu: lai mēs varētu auglīgāk strādāt komisijās, nepieciešams izslēgt no dienas kārtības tos jautājumus, kuriem nav pirmās nepieciešamības nozīmes - tie būtu ekonomiskie likumi, likumi, saistīti ar nodokļu un budžeta izskatīšanu. Es ierosinu izslēgt no dienas kārtības lēmuma projektu par LKP CK partijas arhīva iekļaušanu Latvijas Republikas Valsts arhīvu sistēmā. Es ierosinu izslēgt no izskatīšanas lēmuma projektu par papildu tiesību piešķiršanu milicijas darbiniekiem un Latvijas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām cīņai pret noziedzību.

Sakarā ar pēdējo jautājumu es gribētu vēl sevišķi minēt argumentāciju par to. Lieta ir tāda, ka, kā jums zināms.../

Priekšsēdētājs: */Argumentāciju pēc tam. Ko jūs ierosināt pašlaik?/

S.Zaļetajevs: */Un pēdējais jautājums. Man gribētos papildināt Kostina priekšlikumu. Jāizskata ne tikai jautājums par cenām, jo tas ir jau pietiekami pazīstams, publicēts presē, bet arī par sociālās aizsardzības pasākumiem saistībā ar cenu paaugstināšanos. Man ir viss. Paldies par uzmanību./

M.Gavrilovs: */Es sakarā ar 13.decembri. Te paredzēta valsts īpašumu privatizācijas konversijas programma, bet diezin kāpēc pirmajā lasījumā. Nav saprotams. Tas nav likums. Man ir lūgums, tā kā tas ir ļoti svarīgs jautājums, vienoties tūlīt, nobalsot par translāciju, lai viss būtu gatavs šai dienai./

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Man būtu priekšlikums turpmāk organizēt pirmās nedēļas dienas darba kārtību nedaudz savādāk. Mēs šeit taču pārstāvam divas frakcijas. Viena frakcija vienmēr saskaņo darba kārtību ar Prezidiju, otra frakcija to nedara. Bet mums, 200 cilvēkiem, jānoklausās šī nepārtrauktā atkārtošanās un atkārtošanās. Man būtu priekšlikums, lai viens no viņu frakcijas iet uz Prezidija sēdi tad, kad tiek lemts par dienas kārtību, lai mēs varam sākt no rīta darbu. Tagad mēs stundu zaudējam tukšās runās.

Priekšsēdētājs: Deputāt Gavrilov! Jūs trešo reizi runājat. Kāpēc jūs gribat sanervozēt dienas sākumu? Vai tiešām nevarat vienreiz iznākt un pateikt visu, ko jūs gribat?

M.Gavrilovs: */Es ar šo jautājumu frakcijas vārdā. Replika sakarā ar šo uzstāšanos. Es frakcijas vārdā protestēju pret tādiem ierosinājumiem. Kad mums bija gadījumi, ka no valdošās frakcijas cilvēki plūda straumēm pie mikrofoniem, neviens neiebilda. Izturēsimies korekti cits pret citu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies, jo ir ieradies kolēģis Teikmanis. Rezultāts: 117. Vieni atnāca, citi aiziet. Laikam būtu pareizi balsot par darba kārtību sekojoši. Šeit ir Prezidija piedāvātā dienas kārtība, kura vēl nav akceptēta. Deputāts Zaļetajevs ierosināja neizskatīt jautājumu par arhīvu un tālāk neizskatīt jautājumu par papildu tiesību piešķiršanu milicijai un Latvijas brīvprātīgo vienību dalībniekiem noziedzības apkarošanā. Diezgan neloģiski iznāk, jo mēs tos vēl neesam iekļāvuši dienas kārtībā, lai balsotu par izslēgšanu. Deputāts piedāvā tos izslēgt. Acīmredzot tad ir jābalso par diviem priekšlikumiem. Pirmais pilnībā ir Augstākās padomes Prezidija priekšlikums, otrs - deputāta Zaļetajeva priekšlikums, kur viss pārējais paliek, izņemot šos divus jautājumus. Pēc tam mēs varam balsot par papildinājumiem. Var būt arī citi varianti. Vai jums ir kādi citi priekšlikumi?

Vispirms balsosim par Prezidija priekšlikumu, tad - par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Zaļetajeva priekšlikums ir izslēgt no Prezidija dienas kārtības piedāvātajiem jautājumiem divus - par partijas arhīvu un par papildu tiesību piešķiršanu milicijai un brīvprātīgajiem un tā tālāk. Vai ir kādi iebildumi pret šādu balsošanas kārtību? Paldies. Balsojam par Prezidija piedāvāto darba kārtību 10., 11., 12., 13., 14.decembrim. Rezultāts: par - 91.

Tagad, lūdzu, par deputāta Zaļetajeva piedāvāto jautājumu. Visi varianti paliek, izņemot jautājuma par arhīviem iekļaušanu un par papildu tiesību piešķiršanu milicijai un tā tālāk. Viņa argumentus jūs dzirdējāt. Vai kāds vēl vēlas izteikt savus argumentus? Lūdzu, balsojam. Divi ir pret. Par - 26. Prezidija piedāvātā darba kārtība ir apstiprināta.

Tagad par papildinājumiem. Pirmais papildinājums par deputāta Matvejeva pilnvarām. Cik mēs ilgi apspriedīsim šo jautājumu? Varbūt Mandātu komisija var ieviest kādu skaidrību?

M.Budovskis: Pirms divām nedēļām šis jautājums tika izskatīts, šonedēļ trešdien būs divas nedēļas.

Priekšsēdētājs: Mandātu komisija ierosina trešdien šo jautājumu izskatīt. Nākamais - valdības informācija par cenu politiku. To vēl papildināja deputāts Kostins, pie šā jautājuma par cenu politiku piesaistot jautājumu par pasākumiem pilsoņu sociālajai aizsardzībai. */"Par sociālās aizsardzības pasākumiem"./ Lūdzu, izsakiet savu attieksmi par tādu jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā. Rezultāts: 32 balsojuši par. Vairākums tas nav.

Kā es saprotu, deputāta Zaļetajeva priekšlikums ir noklausīties plenārsēdē deputāta Dobeļa atskaiti par piedalīšanos konferencē Maskavā par aizsardzības un militārajiem jautājumiem. Dobeļa pagaidām vēl nav. Varbūt es jums, deputāt Zaļetajev, uz pirmo jūsu jautājumu atbildu apstiprinoši. Tad, kad Dobelis atgriezīsies, tad arī balsosim par to, vai klausīties vai neklausīties viņa atskaiti. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es gribu teikt, ka, apsprieduši jautājumu par kapu pieminekļiem pagājušajā piektdienā, mēs lēmumu nepieņēmām. Balsošana nenotika. Es uzskatu, ka būtu gluži saprātīgi šos divus jautājumus apvienot. Es nezinu, kad ieradīsies deputāts Dobelis, lūk, kas par lietu. Tad šis jautājums jāatliek un tie jāizskata kopā. Vai cits variants - par šo jautājumu ziņo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Tāds variants arī iespējams./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Stepičevs.

M.Stepičevs: Šajā konferencē piedalījos arī es, bet nekāda sakara konferencei ar pieminekļiem nav un nevar būt. Šis jautājums tur netika izskatīts, tātad nav nepieciešamības to izvirzīt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev, uz balsošanu es jūsu priekšlikumu nevaru iesniegt, jo jautājums par kapu un kapu pieminekļu aizsardzību ir iekļauts dienas kārtībā jau pagājušajā nedēļā. Piektdien atlikām, kā es saprotu, balsošanu uz šodienu. Kas attiecas uz jūsu priekšlikumu apvienot šos abus jautājumus šajā dienas kārtībā, šajā nedēļā nav iespējams, jo mēs nezinām, kad atgriezīsies deputāts Dobelis. Jūs uzstājat uz balsošanu? Deputāts Zaļetajevs uzstāj uz balsošanu, lai vienā dienā izskatītu abus jautājumus par kapu un kapu pieminekļu aizsardzību un deputāta Dobeļa informāciju par konferences darba rezultātiem Maskavā aizsardzības un militārajos jautājumos.

S.Zaļetajevs: */Es gribētu atgādināt, ka vēl es ierosināju izplatīt deputātiem rakstiski Jazova pavēli vai viņa runu televīzijā, tas ir, to viņa paziņojumu, uz kuru ir atsauce lēmumā, par kuru tiks balsots./

Priekšsēdētājs: */Kad izskatīsim konkrēto jautājumu, tad arī ierosiniet./

S.Zaļetajevs: */Jā, līdz tam momentam./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

S.Zaļetajevs: */To neizskatīt, iekams tas nebūs izdarīts./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lai ietu ātrāk uz priekšu arī dažādi priekšlikumi, kuri ir stiprā pretrunā ar loģisku šo jautājumu izskatīšanu, es lūdzu tomēr nobalsot par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu apvienot jautājuma izskatīšanu par kapu un kapu pieminekļu aizsardzību ar jautājumu par deputāta Dobeļa atskaiti. Rezultāts: 24.

Lūdzu, deputāte Ždanoka! Es saprotu, ka pagājušajā nedēļā bija grūti sanākt frakcijas sēdē, bet jums vajadzēja kaut kā koordinēties, nevis no frakcijas par vienu jautājumu vienam kolēģim nākt trīs reizes pie mikrofona.

T.Ždanoka: */Mums šodien izdalīja lēmuma tekstu, jaunu lēmuma projektu jautājumā par kapu un kapu pieminekļu aizsardzību. Piektdien, apspriežot šo jautājumu, es rakstiski iesniedzu savus labojumus konstatējošajā daļā. Šodien neviens nesaņēma šī varianta tekstu. Tādā kārtā jautājumu nevar izskatīt, jo deputātiem nav pieejami visi iesniegtie priekšlikumi./

Priekšsēdētājs: Kolēģe Ždanoka, kā jūs saprotat, mēs vēl neizskatām šo jautājumu, bet dienas kārtībā tas ir iekļauts. Līdzko mēs sāksim izskatīt šo jautājumu, jūsu argumenti tiks diskutēti.

T.Ždanoka: Jā, bet es gribu, lai uz izskatīšanas sākumu būtu visiem izdalīti mani priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Dodiet komisijas virsvadītājam. Viņš, sākot izskatīt šo jautājumu, arī uzklausīs šos argumentus.

Tagad par kārtību. Es atvainojos, vēl deputāts Ščipcovs ierosināja iekļaut dienas kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas pilsonību. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Ja nav, tad balsosim. Rezultāts: 32 - par. Jautājums šonedēļ netiks izskatīts.

Tālāk par procedūru vai kārtību. Šo pēcpusdien Tautas frontes frakcija lūdz frakcijas sēdi. Vispirms balsosim par šo jautājumu, līdz ar to arī par frakciju sēdi, nevis frakcijas sēdi. Tālāk balsosim par konversijas un privatizācijas programmu translēšanu.

Vispirms par šīsdienas darba kārtību. Strādājam, kā parasti, līdz 13.30, tad pusdienas pārtraukums, pēc tam frakciju sēdes. Par šiem ierosinājumiem izsakiet savu attieksmi. Rezultāts: 83. Vairākums ir par to, ka šo pēcpusdien notiks frakciju sēdes.

Kā ir ar translāciju, vai esat izlēmuši? Tieši par šo jautājumu? Kolēģi Gavrilov, izrādās, ka jau ir nolemts par to, ka īpašuma konversijas un privatizācijas programmu izskatīšanā pirmajā lasījumā jau ir ieplānota translācija. Tātad mēs varam balsot tikai par to, ka to nedarīt, jo tas jau ir ieslēgts Radio un televīzijas komitejas plānos.

M.Gavrilovs: */To nolēma Prezidijs./

Priekšsēdētājs: */Jau iekļauts./

M.Gavrilovs: */Labi./

Priekšsēdētājs: */Radio un televīzijas plānos./

M.Gavrilovs: */Tad man ir piezīme par formulējumu. Man bija vēl iebildumi, ka koncepcijas apspriešana notiek pirmajā lasījumā. Tā taču ir programma. Mums likumus apspriež pirmajā, otrajā, trešajā lasījumā, bet to koncepciju mēs nevaram uzskatīt par likumu. Jo vairāk tāpēc, ka komisijā mums bija diskusija šajā sakarā. Uzskatīt koncepciju par likumu nekādi nedrīkst./

Priekšsēdētājs: Jūsu piezīmi dzirdēja visi deputāti. Kad 13.decembrī sāksim izskatīt šo jautājumu, tad arī būtu jāvienojas par pašu formulējumu.

M.Gavrilovs: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi deputāti! Diemžēl es turpināšu pagājušās nedēļas praksi. Ja jums ir iebildumi, mēs varam šo jautājumu apspriest. Ne tikai tāpēc, ka tūlīt būs viesi Augstākajā padomē, bet arī sakarā ar to, ka ir saņemti daudzi svarīgi dokumenti, par kuriem mums būs jāpieņem steidzama rezolūcija un jādod atbilde. Es gribētu lūgt jūsu atļauju, lai arī šonedēļ sēdes vada gan Dainis Īvāns, gan Andrejs Krastiņš. Vai šajā sakarā jums ir kādi iebildumi vai priekšlikumi? Vai kāds viedokli grib izteikt? Nav, paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, kā tika nobalsots piektdien, šodien dienas kārtības pirmais jautājums ir lēmuma projekts "Par kapu un kapu pieminekļu aizsardzību". Ir izsniegts jaunais variants. Lūdzu Tālavu Jundzi tribīnē ziņojumam.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Jaunā redakcijā ir piedāvāts lēmums "Par kapu un kapu pieminekļu aizsardzību". Te ir ņemti vērā deputātu izteiktie priekšlikumi, konkrēti Anatolija Gorbunova priekšlikumi par teksta precizēšanu, daļēji Andreja Krastiņa priekšlikumi par to, ka jāveic papildu pasākumi pieminekļu apsardzības organizēšanai, un arī vēl daži citi. Tajā pašā laikā daļa deputātu priekšlikumu pēdējā redakcijā nav ņemti vērā, jo jau piektdien pret tiem tika izteikti nopietni argumenti.

Viens no priekšlikumiem, kurš noraidīts, ir priekšlikums, kuru aizstāv deputāti Kostins, Mihailovs, Jagupecs, jautājumā par to, vai vajadzētu citēt Jazova pavēli lēmuma konstatējošajā daļā. Man jāsaka atklāti, atbildot uz šodien izteikto Zaļetajeva priekšlikumu, ka viņš nav redzējis šo Jazova pavēli, - arī es kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, šajā amatā atrodoties, neesmu redzējis nevienu Jazova pavēli, jo diemžēl viņš nepagodina mūs ar savu pavēļu piesūtīšanu. Bet tajā pašā laikā mums ir teksts, kuru mēs lasījām un dzirdējām televīzijā, kur ar runu uzstājās pats Jazovs. Šo tekstu tad arī mēs ņēmām par pamatu konstatējošajā daļā. Ja deputātu Zaļetajevu tas tomēr neapmierina, tad deputāta palīgs-sekretārs var doties komandējumā uz Maskavu pie Jazova kunga un palūgt šo pavēli, ja tas viņam ir nepieciešams.

Deputāts Kostins ierosināja papildināt lēmuma punktu, ka Latvijas Republikas prokuratūrai, veicot izmeklēšanu šajos vandalisma gadījumos, kas saistīti ar četru kapu pieminekļu iznīcināšanu, vajadzētu sadarboties ar kara prokuratūru. Varu jums ziņot, ka ģenerālprokurors Jānis Krastiņš šajā virzienā jau ir spēris soļus. Šāda sadarbība no ģenerālprokurora puses jau ir piedāvāta. Tāpēc es domāju, ka tās metodes un formas, kādā veidā veikt izmeklēšanu, atstāsim tomēr Latvijas Republikas ģenerālprokurora ziņā, vai viņš sadarbosies ar kara prokuratūru, Valsts drošības komiteju vai ar vēl kādām citām iestādēm.

Vēl es gribētu norādīt uz deputātes Ždanokas priekšlikumu. Līdzās tam priekšlikumam, kuru jau es minēju par Jazova pavēles citēšanu, viņa ierosina konstatējošajā daļā norādīt, ka Latvijā ir iznīcināti padomju karavīru kapu pieminekļi. Šajā sakarībā deputāte Zeltkalne ir sagatavojusi nelielu uzziņu. Es lūgtu sēdes vadītāju dot vārdu deputātei Zeltkalnei šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Zeltkalnei. Pēc tam gatavojamies balsošanai, jo debates mēs jau piektdien beidzām.

B.Zeltkalne: Cienītie deputāti! Es gribētu sniegt paskaidrojumu sakarā ar 7.decembrī no šīs tribīnes pausto deputātes Tatjanas Ždanokas viedokli un konkrēto priekšlikumu papildināt lēmuma projektu. Es domāju, ka mums ir izveidojusies tendence tikai runāt, paust nepārbaudītus faktus un lūgt tos ierakstīt projektos. Nevar ņemt par pamatu "viena tante teica".

Divās dienās, pārbaudot faktus, kurus minēja Tatjana Ždanoka, nav skaidrs, par ko ir bijusi runa. Vai Miera ielā ir domāta Pokrova kapsēta, kur tiešām dus Rīgas atbrīvotāji, vai arī ap 200 vācu gūstekņu kapavietas, kuras atrodas Mazās Klijānu ielas galā? Man Labiekārtošanas pārvaldes uzņēmuma "Atvadas" priekšnieka vietniece Aina Andersone sniedza paskaidrojumu. Bet, pirms es izskaidroju šos faktus, lai nebūtu atkal pārpratumu, citēšu Tatjanas Ždanokas teikto: */"Nekādā gadījumā netiek attaisnoti daudzie padomju karavīru Rīgas atbrīvotāju kapu izpostīšanas fakti. Patiešām izpostītas tika, piemēram, pirms mēneša, Miera ielā apmēram simt kapu plāksnes, un tie ar buldozeriem tika nolīdzināti ar zemi. Uzsākta kaut kāda celtniecība vecajos kapos, bet tur atrodas ap simt karavīru kapi ar uzrakstu "Rīgas atbrīvotājiem"."/

Kāda tad ir patiesība? Rekonstruēti tiešām tiek vācu karagūstekņu kapi. Pēc Vācijas pārstāvju ierašanās Rīgā viņi par šo kapu kopšanu samaksāja valūtā, un tur tiešām rit rekonstrukcijas darbi. Pokrova kapsētā, kas arī ietilpst Lielajos kapos, atdusas Rīgas atbrīvotāji. Es pati vairāk nekā 20 gadus esmu piedalījusies visās ceremonijās, kas ir notikušas šajā kapsētā gan 13.oktobrī, gan arī citos svētkos. Varu pateikt vienu, ka šī kapsēta tiek kopta varbūt vairāk nekā kāda cita no Rīgas 19 kapsētām. Vēl vairāk. Pašreiz strādā mākslinieks, lai to pieminekli, ja to vispār var saukt par pieminekli, sarkanarmijai ar automātu rokā nomainītu ar granītā kaltu pieminekli, kura izmaksa būs vairāk nekā 20 000 rubļu. Runas par kaut kādiem izvandītiem kapiem vai kaut kādiem buldozeriem, vai noņemtām plāksnēm Rīgas atbrīvotājiem neatbilst patiesībai. Es kategoriski iebilstu pret faktu sagrozīšanu un šādu lēmuma projekta papildināšanu. Arī kapu priekšnieka vietniece nezināja pateikt faktus citos kapos, kur būtu bijis līdzīgs gadījums.

Priekšsēdētājs: Paldies par informāciju. Tā bija informācija, tas nebija ziņojums, tā ka jautājumus šoreiz Zeltkalnes kundzei nevajag uzdot.

T.Ždanoka: Tā nebija informācija.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, cienījamie kolēģi, vai mēs tiešām esam aizmirsuši, kādā veidā uzdod jautājumus? Jāstādās priekšā, tikai tad sāks darboties mikrofons. Ždanokas kundze, vai jūs runājat ar zāli vai gribat mikrofonā runāt? Pirmais bija Gapoņenko kungs. Lūdzu.

V.Gapoņenko: */Jautājumu var, ja? Atļaujiet nepiekrist nolasītajai uzziņai par šiem pieminekļiem. Tā neatbilst patiesībai. Sakarā ar šo mūsu frakcija nozīmēja deputātu grupu, kas tiek skaidrībā par šo, un šīs grupas pirmie soļi apstiprina, ka tie ir pieminekļi karavīriem, kuri atbrīvoja Rīgu./

Priekšsēdētājs: Dažādas armijas atbrīvoja Rīgu. Lūdzu, otrais mikrofons.

T.Ždanoka: */Pirmkārt, es protestēju pret to, ka manu priekšlikumu pilns teksts netika izsniegts deputātiem. Un, pat neskarot jautājumu par deputātes Zeltkalnes sniegtās uzziņas ticamību, es protestēju pret to, ka netika iekļauta lēmuma projektā konstatējošajā daļā, kas attiecas uz visiem zināmajiem pieminekļa, piemiņas akmens apgānīšanas faktiem Gogoļa ielā, kur atradās nodedzinātā sinagoga. Šis fakts visiem zināms, vairākkārt tas apstiprināts deputātes Marjašas runā, bet mani ierosinājumi iekļaut šo faktu konstatējošajā daļā diezin kāpēc nav ievēroti un tika vienkārši ignorēti. Turklāt šo divu dienu laikā es vairākkārt esmu saņēmusi informāciju par kapu apgānīšanas faktiem. Konkrēti, Rīgā, Biķernieku mežā stāv piemineklis, uz kura uzraksts apliets ar zilgani pelēku krāsu, to var izlasīt tikai ar grūtībām, uzraksts šāds: "Rīgas pagrīdes komjaunatnes centra aktīvistiem, kurus fašistiskie okupanti nošāva 1943.gada 6.maijā". Tālāk seko uzvārdi, kurus nav iespējams salasīt, jo visi tie aplieti ar krāsu. Piemineklis apgānīts. Mēs varam tūlīt aizbraukt uz Biķernieku mežu, tas nav tālu. Preiļu rajona Galēnu ciemā brāļu kapos sadauzīti pieminekļi, plāksnes ar Padomju Savienības varoņu vecākā leitnanta Kašjukova un seržanta Zeļijeva, kuri atbrīvoja Baltiju, vārdiem. Un tā tālāk. Man te ir tādu padomju karavīru un pagrīdnieku kapu apgānīšanas faktu saraksts, nerunājot nemaz par piektdien manās runās minētajiem. Par šiem faktiem vairākkārt, konkrēti, veterānu padome iesniedza pieteikumus Augstākajā padomē, protestus, uz kuriem Augstākā padome, ceru, reaģēs šodienas lēmumā./

Priekšsēdētājs: Kā atbildi deputātei Ždanokai varu izskaidrot, ka tas ir lēmums un tur nav jāpavairo iesniegtie priekšlikumi. Tie ir komisijai. Reglaments neparedz tos pavairot. Otrkārt, es atgādināšu, ka šis lēmums ir par kapiem un kapu pieminekļiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: Tas viss, ko es teicu, bija par kapiem.

Priekšsēdētājs: Ždanokas kundze, vai mums ir pieņemts pārtraukt otru deputātu? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Cienījamais priekšsēdētāj, man ir lūgums pārtraukt šo uzskaitījumu. Arī man ir vesels lērums ar līdzīgiem piemēriem, kad staļinisma upuru pieminekļi ir apgānīti 18.novembrī Rēzeknē. Ja mēs tā turpināsim sēdi, šis jautājums ievilksies līdz vakaram. Mans priekšlikums - balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kostins. Pēc tam, es domāju, mēs varam nobalsot.

V.Kostins: */Cienījamais priekšsēdētāj! Es lūdzu paskaidrot: šodien būs iespēja izteikt savu viedokli, savu uzskatu šajā jautājumā, par šo jauno lēmuma tekstu, bet ne par veco, kuru mēs apspriedām piektdien? Ja būs iespēja, tad es pagaidīšu. Ja ne, tad atļaujiet man uzdot jautājumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs tūlīt nolemsim balsojot, jo debates bija piektdien. Jaunajā tekstā ir iekļauti tikai divi punkti, tas ir, par kapu pieminekļu pastiprinātu aizsardzību un par to, ka lēmums stājas spēkā nekavējoties. Mēs tūlīt nobalsosim, vai ir nepieciešams no jauna atklāt debates, kuras tika noslēgtas piektdien. Priekšlikums bija no frakcijas "Līdztiesība" - atklāt no jauna debates. Lūdzu, kas par šo priekšlikumu? Rezultāts: 22 - par, 72 - pret. Tātad debates neatklājam.

Es palūgšu vēlreiz reģistrēties, jo ir daudzi deputāti nākuši klāt. Rezultāts: 112 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu, trešais mikrofons, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Atļaujiet man izteikties par procedūru. Man šķiet, ka pie tāda deputātu skaita, kuri nebija klāt piektdien un nepiedalījās šīs dienas kārtības apspriešanā, šodien salīdzināt lēmuma tekstu ar piektdienas, manus un manu kolēģu - tautas deputātu priekšlikumus, lasot jauno lēmuma tekstu, un likt uz balsošanu, ir vienkārši neētiski. Es gribētu tautas deputātus vienkārši aicināt kaut nedaudz nopietni padomāt. Bija taču 60 deputātu, bet pašlaik - 112. 52 deputāti nebija klāt. Viņi nedzirdēja, nezina, par ko viņi tagad balsos. Es lūdzu noņemt šo jautājumu šodien no dienas kārtības./

Priekšsēdētājs: Mēs jau esam vienreiz nobalsojuši.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par lēmuma "Par kapu un kapu pieminekļu aizsardzību" pieņemšanu. Rezultāts: 85 balsis par. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Pāriesim pie nākamā dienas kārtības jautājuma. Tas ir lēmuma projekts par LKP CK partijas arhīva iekļaušanu Latvijas Republikas valsts arhīva sistēmā. Ziņo deputāts Laķis.

P.Laķis: Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Lēmuma projekta teksts par Latvijas komunistiskās partijas Centrālās komitejas partijas arhīva iekļaušanu Latvijas Republikas valsts arhīva sistēmā ir izdalīts jau pietiekami sen. Tādēļ es atļaušos sniegt dažus paskaidrojumus par šo lēmuma projektu.

Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka LKP CK partijas arhīvs ir veidojies kā vienīgās un valdošās partijas, kura īstenoja politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves vadību un kontroli Latvijas PSR, dokumentu krātuve. Tādējādi šajā arhīvā ir koncentrēti dokumenti, kuros atspoguļota ne vien vienas partijas, bet arī visas Latvijas un latviešu tautas vēsture ilgstošā laika posmā.

Bez tam, izmantojot privileģēto stāvokli, partija ar LKP CK 1966.gada 31.augusta lēmumu sava arhīva fondā iekļāva vēstures avotus no citiem Latvijas arhīviem, kurus uzskatīja par sev nepieciešamiem, piemēram, Latvijas Republikas Politpārvaldes ziņojumus, politieslodzīto dienasgrāmatas, politieslodzīto personiskās lietas un citas Latvijas Centrālā valsts vēstures arhīva lietas. Jāatzīmē arī, ka LKP CK partijas vēstures arhīva fondos glabājas daudzi visai vērtīgi vēstures avoti, kuriem pēc savas izcelsmes vispār nav nekādas saistības ar Latvijas kompartiju, piemēram, Jaunās strāvas, latviešu strēlnieku, Kurzemes pagaidu zemes padomes, dažādu Latvijas Republikas politisko partiju, Latvijas jūras kuģniecības, 1940.gada Saeimas vēlēšanu materiāli, staļinisko represiju dokumenti, visdažādākie fondi par latviešu bruņotajiem formējumiem Otrajā pasaules karā, Ernesta Birznieka-Upīša personiskais arhīvs un citi dokumenti. Mēs zinām, ka LKP arhīvā glabājas arī Otrā pasaules kara gadu latviešu strēlnieku divīzijas fonds (fonda Nr.301), pretošanās kustības dokumentācija, Krievijas pilsoņu kara laika materiāli par latviešu strēlniekiem (no 42. līdz 46.fonda numuram) un citi dokumentālie materiāli, kas nekādi neatbilst partijas arhīva statusam.

Turklāt LKP nekādi nav uzskatāma par LSDSP un LSD vienīgo mantinieci, tāpēc arī arhīva vēsturiskā daļa nevar kļūt par vienas partijas īpašumu. Pēdējā laikā ir vērojami satraucoši fakti tajā ziņā, ka tiek paralizēts Latvijas vēsturnieku darbs šajā arhīvā, jo tajā pieeja ir tikai PSKP biedriem. Tādējādi tiek traucēta ne jau tikai politisku jautājumu izpēte, bet arī Latvijas kultūras, Latvijas vispārējās vēstures problēmu izpēte, noslēdzot šā arhīva durvis vēstures pētniekiem.

Mēs uzskatām, ka ir jāpieņem attiecīgs lēmums, kurā ir jāpasludina, ka LKP CK partijas arhīva materiāli ir Latvijas tautas kultūrvēsturiska vērtība un pieder Latvijas tautai. Praktiski runāt par šo partijas arhīvu var tikai, sākot ar to brīdi, kad partija kļuva par partiju, tas ir, beidza pastāvēt kā politizēta valsts struktūra. Acīmredzot tikai tad, kad tika atcelts šis bēdīgi slavenais 6.pants par partijas vadošo lomu, kurš saaudzē partijas un valsts struktūras, mēs varam runāt par partijas arhīva veidošanās sākumu, bet nevis visu līdzšinējo posmu.

Jāņem vērā, kādi materiāli ir uzurpēti šajā arhīvā. Ir bažas, ka šie dokumenti var aizplūst no Latvijas, var tikt iznīcināti, tādēļ, negaidot, kamēr tiek pieņemts trešajā lasījumā mūsu arhīva likums, mēs uzskatām, ka ir nepieciešams pieņemt šo lēmumu, ja ne savādāk, tad vismaz sākt plašu propagandas kampaņu presē. Mums lūdz šo lēmumu pieņemt arī Latvijas vēsturnieki, lai viņiem būtu tiesisks pamats veidot savu, varētu teikt, propagandistisko darbību šajā jomā. Mēs esam konsultējušies kā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtu, tā arī ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēsturniekiem. Mums ir attiecīgie lēmumi, ieskaitot Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta zinātniskās padomes lēmumu, kuru ir parakstījis institūta direktors doktors Ronis. Mēs uzskatām, ka šis pamatojums ir pietiekams, un lūdzam pieņemt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Pilnībā pievienojoties idejai, kas šajā lēmumā ir ietverta, es gribētu informēt, ka mūsu Pašvaldības komisija šo jautājumu daudzkārt ir izskatījusi. Šajā sakarā man ir jautājums - vai jūsu komisija pirms lēmuma projekta sastādīšanas ir konsultējusies ar Galveno valsts arhīvu pārvaldi un kāds ir tās viedoklis? Vai vispār tā ir gatava pildīt šo lēmumu?

P.Laķis: Jā, šādas konsultācijas principā ir bijušas. Par konkrētiem mehānismiem, kolēģi Lagzdiņ, jūs pats saprotat...

Priekšsēdētājs: Kādi vēl būtu jautājumi ziņotājam? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Viena no lielākajām problēmām, kas saistīta ar partijas arhīvu, ir pieeja šim arhīvam. Kā mēs zinām, šobrīd ierindas lasītājam pieeja šiem arhīviem ir slēgta. Jautājums ir šāds: vai šajā lēmumā nevajadzēja ielikt punktu, kas nodrošinātu brīvu pieeju arhīviem atbilstoši Ministru padomes noteiktajai kārtībai? Varbūt šā lēmuma saturs jau to ietver un to nevajag ierakstīt?

P.Laķis: Manuprāt, šā lēmuma saturs to ietver, jo tad tas kļūst par arhīvu ar vispārējiem nosacījumiem, iekļaujas Latvijas Republikas arhīvu sistēmā, bet, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams, tad var papildināt. Domāts ir tā, ka tas šeit ietilpst automātiski.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi? Vairāk nav. Paldies ziņotājam. Vai debatēs ir kāds pieteicies? Nav pieteikušies.

Es palūgšu godājamo sekretariātu zvanīt, jo visiem tiem, kas vēlas piedalīties balsošanā, tāda iespēja būs. Pagaidīsim kolēģus vēl vienu minūti, jo vairākas komisijas pašlaik strādā. Mēģināsim varbūt tiešām balsot, jo to, kuri nevēlas piedalīties, arī nav pašlaik zālē. Lūdzu, reģistrēsimies, jo mūsu skaitliskais sastāvs ir mainījies. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos, pagaidīsim, kamēr mūsu kolēģi tomēr ienāk, un pārreģistrēsimies. Rezultāts: 91 deputāts ir zālē. Balsojam par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas kompartijas Centrālās komitejas arhīva iekļaušanu Latvijas Republikas valsts arhīva sistēmā". Rezultāts: lēmums pieņemts.

Mēs varam pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma. Godājamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir par darba grupas izveidošanu sarunām ar PSRS, taču es neredzu šeit ziņotāju. Līdz ar to mēs šā jautājuma izskatīšanu varam nobīdīt tālāk šajā dienas kārtībā. Laikam sakarā ar intensīvo darbu komisijās diemžēl neatrodas zālē tie deputāti, kam būtu jāziņo šajā jautājumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir šis 10.decembra likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un dažos citos likumdošanas aktos, kā arī jautājums par pašvaldībām otrajā lasījumā. Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Kā bija solīts, mēs šodien liekam priekšā izmaiņas administratīvo pārkāpumu likumā tajā jomā, kas attiecas uz pašvaldību. Iepriekšējais likumprojekts bija apvienots kopā ar nodaļu par ceļiem un satiksmes noteikumiem, bet tur bija ļoti daudz priekšlikumu un ierosinājumu, kas varētu aizkavēt mūsu likumprojekta daļas pieņemšanu, tādēļ mēs esam šo "laulību šķīruši". Pašlaik jūsu rokās ir likumprojekts - dokuments ar numuru 298, kur ir tikai pašvaldības jautājumi.

Par to, kādi grozījumi ir izdarīti atšķirībā no iepriekšējā projekta. Ir ņemti vērā deputāta Punovska priekšlikumi par papildinājumiem 5.panta tajos uzskaitījumpunktos, kur ir runa par vietējo pašvaldību dažādu līmeņu kompetencēm jautājumu izskatīšanā. Konkrēti, pilsētu padomēs tas ir papildināts ar 12.punktu par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos, jo te bija iebildumi, ka, lūk, pilsētā arī esot dzīvnieki un šie dzīvnieki arī varot izplatīt epizootijas un epidēmijas.

Ir iestrādāts deputāta Leonīda Alkšņa priekšlikums, kas attiecas uz patvaļīgu celtniecību, tas ir, par soda līmeņa paaugstināšanu patvaļīgas celtniecības gadījumā. Šajā projektā ir paredzēts sods amatpersonām līdz 3000 rubļiem un privātpersonām līdz 1000 rubļiem par patvaļīgu celtniecību.

Varbūt mēs sāksim apspriešanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Kādi būtu deputātiem ieteikumi, labojumi? Lūdzu, trešais mikrofons, deputāts Punovskis.

A.Punovskis: Es saprotu, ka tas ir par 5.pantu. Vai mēs runājām par 1.pantu likumā? Tad šeit ir pie izmaiņām 5.panta trešajā daļā, kur ir runa par pagastu noteikumiem, kurus izstrādā pagasta padomes, 11.apakšpunkts par cīņu ar stihiskām nelaimēm, epidēmijām un epizootijām. Tas, manuprāt, ir lieks un to vajadzētu svītrot, jo tas ir paredzēts rajonu tiesībās. Tas ir pašā sākumā, pirmās daļas 1.apakšpunkts. Šādus noteikumus izstrādā rajoni un attiecīgi arī pilsētas, tāpēc pagastiem tas vairs nebūtu nepieciešams.

I.Cālītis: Viena pagasta robežās mēs droši vien nevaram noteikt karantīnas zonu. Ja pārējie deputāti neiebilst, mēs šo priekšlikumu varbūt varam akceptēt un šo 11.punktu patiešām svītrot, jo tagad ir nācis klāt šis pats noteikums par pilsētām.

Priekšsēdētājs: Ja komisijai nav pretrunu ar deputātiem, tad vienkārši akceptējam - svītrot. Vai vēl kādi labojumi? Atgādinu, ka otrajā lasījumā ņem vērā tikai iepriekš rakstiski iesniegtos, par kuriem mēs varam balsot. Tātad nav. Varam turpināt.

I.Cālītis: Nākamais ir 15.pants. Tas paredz izmaiņas militāro personu administratīvajā atbildībā. Protams, mums ir grūti paredzēt to mehānismu, kā mēs varēsim iekasēt soda naudas par pārkāpumiem, kurus izdarījušas militārās personas. Bet tas šajā punktā ir paredzēts, domājot par nākotni, kad mēs patiešām noteiksim padomju armijas statusu šeit un kad pie mums darbosies arī citi militāri formējumi, kas pakļausies republikas administrācijai. Tādā gadījumā šīs izmaiņas noteikti darbosies.

Šeit izmaiņas ir lielas, praktiski ir runa par tiesībām aizturēt administratīvi militāru personu personības noskaidrošanai. Līdz šim šādu tiesību mūsu tiesību sargāšanas orgāniem nebija un militārās personas pārkāpumu vietā aizturēt nedrīkstēja. Drīkstēja tikai paziņot attiecīgās daļas komandierim, ja varēja konstatēt, pie kuras karaspēka daļas pieder likuma pārkāpējs. Bet tagad ir paredzētas administratīvo orgānu tiesības šo likuma pārkāpēju aizturēt. Tās praktiski ir tās izmaiņas, kas ir šajā pantā. Vai ir kādi iebildumi?

Priekšsēdētājs: Vai ir deputātiem iebildumi pret 15.pantu? Nav. Varam turpināt. 188.pants.

I.Cālītis: Nākamais ir 188.pants par dzīvošanu bez pases vai pierakstīšanās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Par 188.pantu un arī par 189.pantu. Ir zināms, ka ir virkne Latvijas Republikas pilsoņu, kuri ir atteikušies no PSRS pases. Kā tas uz viņiem atsauksies? Vai nevajadzētu šajā gadījumā izrakstīt pases vietā kaut kādu personas dokumentu vai kā citādi?

I.Cālītis: Ļoti žēl, bet to tikai tagad mēs dzirdam mutiski. To vajadzēja iesniegt rakstiski, lai varētu iestrādāt un komisijā apspriest, un izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi ierosinājumi? Nav. Cik es saprotu no Cilinska kunga, tad te ir vērā ņemams papildinājums un 188.pants mums jāatstāj, lai redakcionāli izlabotu uz trešo lasījumu. Tagad to varam akceptēt, bet palūgsim uz trešo lasījumu, lai būtu redakcionāli labojumi no deputāta Cilinska.

Nākamais ir 189.pants.

I.Cālītis: Pieņemšana darbā bez pases vai pierakstīšanās. Šeit ir paaugstināts administratīvo sankciju līmenis.

Priekšsēdētājs: Kādi labojumi? Nav. Laikam Cilinska kungam ir jāatzīmē, lai iedotu attiecīgos redakcionālos labojumus uz trešo lasījumu šajā pantā.

Lūdzu, 207.pants. Deputātiem par 207.pantu ir kādi iebildumi?

250.pants. Deputātiem nav iebildumu? Paldies.

150.pants. Neziņošana par dzīvojamo telpu atbrīvošanu. Vai ir kādi pieteikumi no deputātiem? Nav.

Nākamais ir 211.pants. Rajona, pilsētas, pilsētas rajona, ciemata un pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja un viņa vietnieka statuss. Vai ir kādi iebildumi? Nav.

211.2.pants. Neredzu no deputātiem.

Par pārējiem varbūt kopā, jo šeit ir ar izslēgšanu? Vai ir deputātiem kādi labojumi 8. un 9.lappusē. mums izsniegtajā likumprojektā?

I.Cālītis: Šeit praktiski ir iztīrītas no likumprojekta tās vietas, kur ir atsauksmes uz PSRS likumiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pārējos pantos, kas šeit ir minēti, ir tikai redakcionālas dabas jautājumi un labojumi. Vai deputātiem kaut kas par šiem pantiem ir sakāms? Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Cupruns.

I.Cupruns: Man runāšana jāsāk ar atvainošanos par 152.pantu. Kamēr šeit tika runāts, es konsultējos. Es vēlreiz atvainojos, ja drīkstētu atgriezties pie 152.panta par administratīvajiem sodiem par to pašu nelikumīgo būvniecību. Es mēģināšu atgādināt. Pie pirmā lasījuma diezgan vētrainas debates izvērsās, un, manuprāt, mēs nolēmām šoreiz šo lietu nekustināt. Taču, kā redzam, labojums ir iekšā.

Es atvainojos, es mēģināšu kaut nedaudz atgādināt 152.panta otro daļu. Par ko tad ir liekami sodi? Rupji pārkāptas celtniecības pamatnormas un noteikumi, kā arī dzīvojamo māju un dzīvojamo telpu patvaļīga pārbūvēšana un pārplānošana, ko izdara pilsoņi.

Kādēļ vispār šāds pants savā laikā bija vajadzīgs. Tikai tādēļ, lai pilsonis, pats savu māju vai vienalga kādu ēku būvēdams, nedod, Dievs, neuztaisa lieku kvadrātmetru. Lai kaut kāda sīka sienas skapja vietā neieliek gultu. Tas dēļ tiem 60 kvadrātmetriem. Tagad norma ir 130. Vai tad mēs turpināsim uzraudzīt to normu? Kuram galu galā darīšana, cik liela istaba un cik liela virtuve ir cilvēkam mājā!

Jūs saprotat, varbūt mazlietiņ uzmanīgāk vajadzētu pieiet tam jautājumam. Te ir sods viens tūkstotis rubļu. Es varu pateikt skaidri un gaiši, kā līdz šim bija. Cilvēki pa kluso kaut kādā veidā pārplānoja savas mājiņas, rēķinājās ar to, ka tiks izteikts sabiedriskais "fui", bet 50 rubļus un kaut kādu kompromisu, starp citu, atrada gan būvētājs, gan tas, kas viņu sodīja. Kaut kā vienojās. Tie 50 rubļi nav liela nauda, lai nu būtu. Skaidrs ir katram, ka nevar tik trakoti ierobežot būvētājus. Vai mēs tam atkal nepiekrītam?

I.Cālītis: Es gribu paskaidrot Cupruna kungam, ka visā 11.nodaļā, kurā ietilpst šis 152.pants, nav runas par privātīpašumu un par savu māju. Šeit ir runa tikai par dzīvokļu un komunālās saimniecības īpašumu.

I.Cupruns: Es atvainojos, Cālīša kungs, vai nolasīt visu 152.pantu, kuru mēs labojam? Varbūt iedot jums pašam izlasīt? Kā tas sākas? Par dzīvojamo māju, vasarnīcu, saimniecības un sadzīves ēku un tā tālāk...

I.Cālītis: Piedošanu. Acīmredzot jūs lietojat šeit nederīgu likuma kodeksu. Tas ir pavisam cits pants jau. Tas ir ar labojumiem. Jums nav labojumu un papildinājumu no iepriekšējiem gadiem.

I.Cupruns: Jā, redziet, tad gan es atvainojos, cienījamais Cālīša kungs.

I.Cālītis: Tas jau ir cits pants.

Priekšsēdētājs: Citu labojumu un papildinājumu nav? Godājamie deputāti, mēs aizgājām praktiski līdz beigām, jo tur nāk izslēgšana un redakcionāli labojumi. Vai pirms balsošanas vēl kādam ir kādi labojumi un pieteikumi? Lūdzu, deputāte Briņķe!

I.Briņķe: Man jāsāk tāpat ar atvainošanos. Tas notiek pašlaik tik ātrā tempā, turklāt nav kontroleksemplāru. Ir ļoti grūti sekot līdzi. Mēs esam nogulējuši, kas tika runāts tieši pirmajā lasījumā. Es gribētu atgriezties pie 5.panta un tiešām pie 3.apakšpunkta 21.lappusē, kur ir runa par vietējās nozīmes unikāliem dabas objektiem. Tur nav šādu vietējās nozīmes unikālu dabas objektu uzskaitījuma. Par ko jūs piemērosiet šo administratīvo atbildību, ja nav uzskaitījuma? Otrkārt, kā rīkoties tur, kur ir runa par pilsētas padomes likumā noteiktajiem ietvariem? Pirmais apakšpunkts ir ne jau par pilsētas teritorijas apbūvi, bet par pilsētas teritorijas patvaļīgu apbūvi.

I.Cālītis: Par apbūvi, par pašu procesu. Šeit ir runa par esošo būvju vai komunikāciju nojaukšanu. Tas ir pilsētas apbūves aizsardzībai.

I.Briņķe: Ko jūs sakāt par tiem unikālajiem dabas objektiem? Nav apstiprināti vietējās nozīmes unikāli dabas objekti.

I.Cālītis: Katra padome var noteikt savus aizsargājamos dabas objektus un kultūras pieminekļus, kas nav republikas vai citā pakļautībā.

I.Briņķe: Ņemsim laukā tos "unikālos". Vienkārši - par valsts īpaši aizsargājamiem vietējas nozīmes dabas objektiem.

I.Cālītis: Var izņemt ārā "unikāls", ja deputātiem nav iebildumu. Tātad komisijai... Komisija var piekrist, ka šo vārdu "unikāls" no šā punkta izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Komisija ir piekritusi šādam svītrojumam. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Es sākšu ar atvainošanos. Vēlreiz atgriežos pie tā paša 152.panta. Diskusija, kas izraisījās ar Cupruna kungu, manī arī viesa tādas bažas, ka patlaban ir pāragri izdarīt šīs izmaiņas, tas ir, sodu paaugstināšanu. Nav gluži skaidrs, kā tad ir, kādā redakcijā 152.pants skan. Šajā redakcijā, kas ir grāmatiņā un ko minēja Cupruna kungs, ir konkrēti, ka par šīm atkāpēm no normām var uzlikt naudas sodu līdz 1000 rubļiem. Ja es pareizi saprotu, tad šis pants nav mainījies, bet 152. ir pavisam cits, ko jūs minējāt.

I.Cālītis: Tas ir cits pants.

A.Punovskis: Tāpēc es šajā gadījumā ierosinātu patlaban atturēties no šīs soda sankcijas piemērošanas par 152.panta otro daļu par minētajiem pārkāpumiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir jāpārstrādā visa 11.nodaļa un soda sankcijas 152.pantā un 153.pantā nav palielinātas. Tad varbūt tas vēl vairāk nepieciešams? Varbūt vēl visu nodaļu mēs varētu pārstrādāt nākamajai reizei?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cālīša kungs.

I.Cālītis: Es varētu piekrist šo 11.nodaļu caurskatīt trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons. Vēl ir? Nav.

Tātad komisija ir piekritusi vēlreiz caurskatīt to uz trešo lasījumu. Šodien apstiprinām otrajā lasījumā, bet ar domu, ka uz trešo lasījumu būs izmaiņas. Lūdzu rakstiskus priekšlikumus, lai mēs tiešām varētu reāli apspriest. Tātad šis jautājums ar 152.pantu noskaidrots. Komisija piekrīt pārējiem izteiktajiem labojumiem vai svītrojumiem otrajā lasījumā.

I.Cālītis: Jā. Te komisija piekrīt, pievienojas.

Priekšsēdētājs: Tādējādi mēs ņemam vērā arī deputāta Cilinska ierosinājumus, kurš tos uz trešo lasījumu iesniegs rakstiski. Šos iespējamos papildinājumus pie pantiem saskaņā ar pasu režīma pārkāpumiem un pierakstīšanos tagad mēs varētu balsot otrajā lasījumā. Es palūgšu sekretariātu zvanīt, lai ierastos deputāti.

Mums ir pieņemts, ka pirms katra balsojuma zvana, citādi deputāti izsaka pretenzijas. Lūdzu, reģistrēsimies. Tagad balsosim par likumprojekta par grozījumu un papildinājumu šajos likumkodeksos akceptēšanu otrajā lasījumā ar tiem labojumiem un papildinājumiem, kurus esam pieņēmuši. Rezultāts: vairākums no balsotājiem, 74 balsis ir par. Līdz ar to šo likumprojektu esam akceptējuši otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, līdz pārtraukumam gan ir piecas minūtes, bet es domāju, ka pēc tik saspringta rīta cēliena mēs varam iet pārtraukumā. Plenārsēde atsākas pulksten 12.00. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, sāksim plenārsēdi. Lūdzu ieņemt vietas.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem darba likumkodeksā otrajā lasījumā. Birkava kungs ir gatavs ziņot. Lūdzu pārējos koncentrēties darbam.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Jums tiek likts priekšā dokuments Nr.306, otrais lasījums. 1.pants, kurā ir 11 apakšpunkti, paredz izslēgt no darba likumkodeksa vārdus "darba kolektīva padome" un vietumis arī "darba kolektīvs".

2.pants paredz izteikt 78.panta 1.punktu precīzākā redakcijā, nosakot strādniekiem un kalpotājiem, kuri strādā kaitīgos vai smagos darba apstākļos un kuri ilgstoši strādā vienā uzņēmumā, kā arī darbiniekiem ar nenormēto darba dienu un citos gadījumos saskaņā ar kolektīvo līgumu, papildu atvaļinājumus.

Tas ir viss. Es ierosinātu balsot par 1.punktu, balsot par 2.punktu un par dokumentu kopumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pieņemot otrajā lasījumā pa pantiem, arī debates un viss pārējais notiek, apspriežot pantus par tiem rakstiskajiem papildinājumiem un labojumiem, kas tika iesniegti komisijai.

Tātad 1.pants, kurš izslēdz šos jēdzienus. Vai kāds no deputātiem vēlas kaut ko papildināt, labot vai iebilst? Nav. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: zālē 92 deputāti.

Balsojam par likumprojekta 1.pantu. Rezultāts: par - 71, Tātad 1.pants ir akceptēts.

Vai ir deputātiem kādi iebildumi, papildinājumi, labojumi 2.pantā? Nav. Balsojam par 2.pantu. Rezultāts: 65 balsis par. Akceptēts otrajā lasījumā.

3.pants ir procesuāls, kas nosaka, ka šis likums stājas spēkā no pieņemšanas brīža. Vai ir kādi iebildumi, labojumi? Nav. Balsojam par 3.pantu. Rezultāts: 66 balsis.

Vai ir nepieciešams zvans deputātiem, kuri strādā? Ir nepieciešams. Lūdzu sekretariātu zvanīt, lai ierodas deputāti zālē no Ekonomikas komisijas. Šajā gadījumā jautājums ir Birkava kungam, jo otrajā lasījumā papildinājumi un labojumi nav iesniegti.

V.Birkavs: Ja mēs šajā balsojumā pieņemsim dokumentu kopumā, trešais lasījums nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Tāpēc it sevišķi ir vajadzīgs zvans. Pagaidīsim kolēģus, kas atrodas tepat blakustelpās. Ilgāk gaidīt mēs vairs nevaram. Reģistrācija, es domāju, mums vairs nav vajadzīga. Lūdzu deputātus ieņemt vietas, lai mēs varētu saskaitīt arī to deputātu balsis, kuri balso, paceļot roku. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu kopumā. Rezultāts: 69 balsis. Līdz ar to mēs esam šo likumu pieņēmuši otrajā lasījumā kopumā un galīgi, jo nekādu papildinājumu nav. Likums stājas spēkā ar šo brīdi, pieņemšanas brīdi.

Godājamie kolēģi, mēs sākam izskatīt šīsdienas darba kārtības trešo un pēdējo punktu - lēmuma projektu par papildu tiesību piešķiršanu milicijas un brīvprātīgo vienību dalībniekiem noziedzības apkarošanai. Lūdzu tribīnē ziņotāju.

Ģ.Kristovskis: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Šodien mūsu priekšā izskatīšanai likts lēmuma projekts par papildtiesību piešķiršanu milicijas un Latvijas brīvprātīgo vienību darbiniekiem noziedzības apkarošanai. Pie šā lēmuma projekta Aizsardzības un iekšlietu komisija ir strādājusi ilgāku laiku un diezgan rūpīgi. Mēs esam šo lēmuma projektu izstrādājuši sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, ar Latvijas Republikas Tautas brīvprātīgo kārtības sargu štābu, ar īpašo vienību štābu un arī ar Latvijas Republikas prokuratūru.

Kā jūs zināt, šā gada 30.maijā Ministru padome pieņēma lēmumu Nr.6. Ar šo lēmumu tika izveidots nolikums un vispārīgie noteikumi, galvenie uzdevumi un funkcijas Latvijas Republikas brīvprātīgo tautas kārtības sargu vienībām. Pamatojoties uz šo Ministru padomes lēmumu, tika izveidots īpašo vienību štābs (tas ir šā lēmuma 16. un 17.punkts). Šo vienību uzdevumos ietilpst šādas funkcijas: sabiedriskās kārtības sargāšana ielās, laukumos, citās sabiedriskās vietās, kārtības uzturēšana dažādu masu pasākumu laikā, palīdzības sniegšana iekšlietu iestādēm cīņā pret huligānismu, dažāda īpašuma izlaupīšanu, palīdzības sniegšana robežapsardzības formējumiem Latvijas robežas apsargāšanā, piedalīšanās un palīdzības sniegšana iedzīvotājiem stihisku nelaimju, katastrofu, kara draudu gadījumos, kā arī īpašu Latvijas Republikas valdības, varbūt arī parlamenta uzdevumu veikšana.

Katrā gadījumā šīs vienības sadarbojas arī ar Iekšlietu ministriju. To pakļautība ir gan teritoriāla, gan operatīva tautas deputātu padomēm un izpildkomitejām. Vispārējā vadība ir Latvijas Republikas Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābam. Jau šobrīd īpašās vienības ir deleģējušas no sava vidus spējīgākos darbiniekus darbam milicijā un, liekas, arī valdības apsardzē.

Pašlaik īpašās vienības ir izveidotas visos Latvijas Republikas administratīvajos rajonos, lai gan ir daži izņēmumi. Šobrīd notiek īpašo vienību pārreģistrēšana un profesionālo iespēju pilnveidošana, faktiski veicot tikai sabiedriskās kārtības sargāšanu ielās, laukumos, kā arī kārtības uzturēšanu masu pasākumos. Ne velti es šeit minēju šos uzdevumus, lai cienījamie deputāti un klātesošie varētu spriest par šo uzdevumu plašumu un šobrīd veicamo darbu.

Kāda ir situācija? Diemžēl, pieaugot bruņotajai noziedzībai un bruņotajam huligānismam ielās, pret ko ikdienā būtu jācīnās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām, veidojas pieredze, ka cīņa kļūst arvien asāka un bīstamāka tieši šiem brīvprātīgo kārtības sargu vienību dalībniekiem. Šajā sakarībā komisija ir pieņēmusi neskaitāmus iesniegumus no Latvijas Republikas īpašo kārtības sargu vienībām ar lūgumu piešķirt papildu tiesības šīm vienībām, jo patlaban vienību dalībnieki cīnās praktiski ar kailām rokām pret nekārtību cēlājiem, kuri faktiski zina šo vienību dalībnieku neaizsargātību.

Šā jautājuma izskatīšanas gaitā noskaidrojās arī tāds fakts, ka milicijas darbiniekiem, lai izmantotu lēmumā minētās papildtiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, jāvadās pēc Iekšlietu ministrijas iekšējās instrukcijas. Līdz ar to mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, ka būtu lietderīgi šo lēmumu attiecināt arī uz milicijas darbiniekiem. Kā minēts lēmuma projekta 6.punktā, speciālo līdzekļu iegādāšanas, glabāšanas, izsniegšanas un lietošanas kārtību izstrādā Iekšlietu ministrija un Latvijas brīvprātīgo vienību štābs, bet apstiprina Latvijas Republikas Ministru padome. Katrā gadījumā iespējamās pretrunas Ministru padome var novērst. Šobrīd notiek arī speciālo līdzekļu lietošanas kārtības izstrādāšanas process.

Mūsu komisija nākusi pie secinājuma, ka šādu tiesību piešķiršana tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām ir likumsakarīga saistībā ar minēto pieaugošo noziedzību. Atbildība par nepamatotu šo līdzekļu lietošanu stāsies spēkā likumā paredzētajā kārtībā gan milicijas darbiniekiem, gan brīvprātīgo kārtības sargu vienību dalībniekiem.

Ņemot vērā zināmas finansiālas un apgādes grūtības, kā arī šādu tiesību piešķiršanas pirmreizību, komisija nākusi pie slēdziena un arī saskaņojusi savu viedokli ar jau minētajām struktūrām. Mēs uzskatām, ka šādas tiesības nešaubīgi jāpiešķir milicijas darbiniekiem un īpašo tautas kārtības sargu vienību dalībniekiem, kuru šobrīd Latvijā ir apmēram 2000 cilvēku. Pēc tam šajās vienībās mēs varētu arī aprobēt un laika gaitā iegūt zināmu praksi. Neizslēdzam visu brīvprātīgo kārtības sargu vienību apgādi un arī tiesību piešķiršanu lietot šos līdzekļus perspektīvā.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi būtu ziņotājam?

Ģ.Kristovskis: Es gribētu informēt, ka šeit ir ieradies tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību štāba priekšsēdētājs Bišera kungs, īpašo vienību štāba priekšsēdētājs Beshļebņikova kungs un prokuratūras pārstāvis - republikas prokurora vietnieks Raupa kungs. Gaidāms arī Indrikova kungs. Ja jums būtu jautājumi speciāli šiem kungiem, tad jūs varat viņiem jautāt.

Priekšsēdētājs: Tagad pirmais jautājumus uzdod deputāts Jagupecs.

J.Jagupecs: */Man jums ir šāds jautājums. Vai jūs nevarētu uzskaitīt konkrēti tās gāzes, kuras šodien ir milicijas darbinieku rīcībā, speciālās krāsvielas un piespiedu aizturēšanas līdzekļus, kurus nākotnē izmantos kārtības sargātāji?/

Ģ.Kristovskis: Jā, šeit, kā jau teicu, ir apvienotas gan milicijas darbiniekiem, gan Latvijas brīvprātīgo vienību dalībniekiem dotās tiesības. Šajā lēmuma projektā nav izdalīta lietošanas kārtība. Kā jau es minēju, šeit uzskaitītie līdzekļi ir daudz plašāki, nekā tiks piešķirti īpašajām kārtības sargu vienībām, jo izstrādes gaitā mums bija runa faktiski tikai par iespēju īpašajām vienībām lietot stekus un vajadzības gadījumā arī roku dzelžus, lai nogādātu prettiesiskos elementus attiecīgajās iestādēs.

Kāpēc ir tik plašs līdzekļu uzskaitījums? Kā jau es minēju, Iekšlietu ministrija vadās no Iekšlietu ministrijas lēmuma. Līdz ar to, ieviešot šajā lēmumā uzskaitītos līdzekļus, mēs dodam likumīgu spēku Iekšlietu ministrijas darbiniekiem tos lietot. Republikas Ministru padome turpmāk izstrādās savā lēmumā konkrēti, kādas gāzes, kā jau jūs minējāt, būs tiesības lietot. To veiks speciālisti. Es jums nevaru uz šo jautājumu sīkāk atbildēt.

J.Jagupecs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamo kolēģi! Es lūdzu atbildēt uz diviem nelieliem jautājumiem. Lūk, visu to, ko agrāk milicijas darbiniekiem lietot netika atļauts vai kas tika aizliegts, mēs gribam šodien lēmumā atļaut. Piemēram, lietot fizisku spēku, tai skaitā tuvcīņas paņēmienus, roku dzelžus, asaru gāzi, speciālās krāsvielas utt./

Ģ.Kristovskis: Kā jau es iepriekš atbildēju, faktiski atbilde ir līdzīga. Es vēl varu minēt to, ka šā lēmuma projekta izstrādes gaitā mēs saistījāmies tieši ar Iekšlietu ministriju, ar iekšlietu ministru. Tā bija Iekšlietu ministrijas vēlme lēmumā ielikt šos līdzekļus, jo tas dod likumīgu spēku. Viņi, kā jau es teicu, vadās pēc savas iekšējās resora pavēles.

V.Kostins: */Un otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, te 1.panta 1.punktā rakstīts "brīvprātīgo vienības", bet iekavās "(sevišķās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības)". Vai ir starpība starp tām un vai darbības, kuras mēs gribam tām atļaut, bija atļautas vecajām tautas brīvprātīgo vienībām?/

Ģ.Kristovskis: Jā, cienījamo deputāt Kostin, pateicoties tulkojumam, vai arī es esmu nepilnīgi izteicies... Katrā gadījumā jāatgriežas vēlreiz. Kā es teicu, šā gada 30.maijā Ministru padome ar savu lēmumu Nr.6 noteikusi 16., 17.punktā īpašo kārtības sargu vienību izveides iespējamību un arī noteikusi funkcijas. Šīs funkcijas pārsniedz līdz šim parastās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību funkcijas. Kā vēl es teicu sava referāta beigās, perspektīvā paredzams, ka, ja šo līdzekļu lietošana aprobēsies un nebūs nekādu starpgadījumu, būs iespējama šo līdzekļu plašāka lietošana visām brīvprātīgajām kārtības sargāšanas vienībām.

V.Kostins: */Un pēdējais lūgums. Vai es kā deputāts varu saņemt tautas brīvprātīgo vienības un sevišķās tautas kārtības sargāšanas vienības pienākumu uzskaitījumu?/

Ģ.Kristovskis: Ir Ministru padomes lēmums Nr.6. Šajā lēmumā var iepazīties un, es domāju, arī tikt skaidrībā par visām funkcijām abu vienību veidiem.

V.Kostins: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Safonovs uzdod jautājumus.

A.Safonovs: */Man ir četri mazi jautājumi par konkrētiem punktiem. Par 1.punktu šāds jautājums. Tas ir saistīts ar to, ka iekšlietu orgānos ir nepietiekams skaitliskais sastāvs, laikam tā es saprotu?/

Ģ.Kristovskis: Tas gluži tā varbūt nav. Kā jau es teicu, tas nav būtiski; milicijas, īpašo vai arī vienkāršo kārtības sargu vienības dalībnieks saskaras ar kādu huligānu, kura rokās ir dzīvībai bīstams ierocis. Viņam ir būtiski šajā gadījumā aizstāvēties.

A.Safonovs: */Jā, paldies. Un tūlīt par šo punktu. Lūk, rakstīts: "brīvprātīgo vienību darbiniekiem". Cik es zinu, pašlaik rūpniecības uzņēmumos izveidotas brīvprātīgo, tā teikt, vienības kārtības nodrošināšanai. Tātad uz tām arī attiecas šī lēmuma 1.pants?/

Ģ.Kristovskis: Ja šīs vienības ir reģistrējušās un apstiprinātas īpašo brīvprātīgo kārtības sargu vienību štābā, tad jā.

A.Safonovs: */Paldies. 1.1.punkts: "uzbrukumu atvairīšanai pilsoņiem un amatpersonām, kuras izpilda sabiedriskās kārtības apsargāšanas pienākumus". Kas ir domāti kā pilsoņi? Es personīgi saprotu tā: ja es, pilsonis, esmu kļuvis par brīvprātīgo tautas kārtības sargu, tad mani sauc nevis par pilsoni, bet par kārtības sargu. Kas tie par pilsoņiem, par kuriem te ir runa? Ir pilsoņi - iekšlietu orgānu darbinieki, ir pilsoņi - kārtības sargi. Bet kuri ir vēl tie pilsoņi, kuriem ir tiesības to visu izmantot? Tas ir 1.1.pants: "uzbrukumu atvairīšanai pilsoņiem un amatpersonām". Kādi pilsoņi ir domāti? Kuri izpilda dienesta pienākumus?/

Ģ.Kristovskis: Var gadīties, ka jebkurš pilsonis pilda kaut kādu misiju vai funkciju un viņu aizsargā.

A.Safonovs: */Paldies. 2.pants. Es gribētu precizēt tādu apstākli. 2.pantā rakstīts: "pirms fiziskā spēka un speciālo līdzekļu lietošanas jābrīdina par to lietošanu un jādod laiks atbildes reakcijai". Es gribētu precizēt, cik laika man dos, lai izvilktu Augstākās padomes deputāta apliecību, un kādu brīdinājumu es saņemšu pirms šīs darbības?/

Ģ.Kristovskis: Ja jums kā deputātam būs rokā ierocis un jūs grasīsieties izšaut uz brīvprātīgo kārtības sargu vai milicijas darbinieku, tādā gadījumā viņam nebūs laika īpaši gaidīt jūsu atbildi, bet, ja jūs mierīgi sēdēsiet kādā krēslā vai būsiet citā statiskā pozā, iespējams, ka būs ilgāks laiks.

A.Safonovs: */Paldies. Tas ir, katram gadījumam apliecību vajadzēs nēsāt redzamā veidā, ja? Un pēdējais jautājums par 4.pantu. "Tiek aizliegta cīņas paņēmienu, dienesta suņu un speciālo līdzekļu lietošana pret sievietēm ar redzamām grūtniecības pazīmēm." Un tālāk: "izņemot gadījumus, kad šīs personas veic pilsoņu dzīvību apdraudošus vai grupveida uzbrukumus vai izrāda bruņotu pretošanos". Ja trīs grūtnieces stāvēs rindā pēc makaroniem, bet sievietes, kuras pat nav grūtnieces, rindā pēc makaroniem mēdz būt pietiekami agresīvas, pret tām tiks izmantoti steki un asaru gāze?/

Ģ.Kristovskis: Es uzskatu, ka jūsu jautājums ir netaktisks, un uz netaktiskiem jautājumiem es neatbildu.

A.Safonovs: Atvainojiet, kāpēc netaktisks?

Ģ.Kristovskis: Mēs šeit nevaram aprobēt visas dzīves situācijas, kādas būs ar sievietēm, kuras ir stāvoklī.

A.Safonovs: */Es uzskatu, ka jūs izvairāties no atbildes, un, lūk, tāpēc.../

Ģ.Kristovskis: Nē, es to uzskatu.

A.Safonovs: Atvainojiet.

Ģ.Kristovskis: Es vēlreiz saku, ka šos jautājumus vēl speciāli apstrādās Ministru padome ar savu konkrēto lēmumu. Šis ir tikai lēmums, kura kompetencē nav izskaidrot visus sīkos atsevišķos gadījumus.

A.Safonovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumus uzdod deputāts Morozļi.

G.Morozļi: */Tā kā šajā lēmumā tiek skartas pilsoņu tiesības, katra cilvēka tiesības, kuras pašlaik un vispār starptautiskā līmenī tiek sevišķi aizsargātas, sakiet man, vai labāk nebūtu tā: sākumā noteikt, kas ir prettiesiskas darbības, uz kurām atbildot varētu lietot spēku, bet pēc tam noteikt tos, kuri pielietos spēku. Piemērs. Lūk, rakstīts: "sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumu pārtraukšanai". Mītiņš sapulcējās nesankcionēts. Vai ir jālieto spēks vai ne?/

Ģ.Kristovskis: Katrā gadījumā dažādām dzīves situācijām šie gadījumi ir noteikti gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Kriminālkodeksā, kā arī citos lēmumos un likumos noteiktajā kārtībā. Tā ka es domāju, ka šis jautājums nav par būtību.

G.Morozļi: */Un otrais jautājums. Jūs teicāt, es tā sapratu, ka milicijai šis tiesības ir jau šodien./

G.Kristovskis.: Tā varētu būt.

G.Morozļi: */Vai arī šīs tiesības ir paplašinātas, salīdzinot ar tām, kuras viņiem ir šodien?/

Ģ.Kristovskis: Šeit milicijas tiesības nav paplašinātas, šeit ir tikai milicijas tiesībām dots likuma spēks.

G.Morozļi: */Tas ir tikai tautas brīvprātīgo vienībām? Kāpēc tad rakstīt par miliciju?/

Ģ.Kristovskis: Kā es teicu, lai vienā lēmumā dotu likumīgas darbības iespējas arī milicijas darbiniekiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zatuliviters uzdod jautājumus. Vairs neviens nav pierakstījies. Būs jautājumu uzdošana Bišera kungam.

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi nelieli jautājumi. Pirmais jautājums. Sakiet, lūdzu, bet kāpēc vispār vajadzīgs šis lēmums?/

Ģ.Kristovskis: Lai garantētu pilsoņiem drošību. Kā jūs zināt, pieaug noziedzība, tā pieaug strauji. Par to var pārliecināties katru vakaru, kad televizorā "Panorāma" ziņo par daždažādiem likumpārkāpumiem un tiesību pārkāpumiem. Kā jūs zināt, ir divu veidu tiesību aizsargāšanas veidojumi. Viens ir Iekšlietu ministrijas un otrs būtu - brīvprātīgo sargu vienības. Lai šīm vienībām būtu iespējams reāli ne tikai patrulēt bīstamajās vietās, bet arī darboties plašāk, ir kaut kādā veidā jāgarantē šo vienību dalībnieku dzīvības drošība.

V.Zatuliviters: */Saprotams. Otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, kas no izstrādātāju grupas, varbūt Ministru padomē vai vēl kaut kur, vai jūsu vadītāji, kuri ierosināja šo ideju, kura no manis nosauktajām personām mēģinājusi prognozēt šā lēmuma pieņemšanas iespējamās sekas?/

Ģ.Kristovskis: Par šo jautājumu tika spriests. Katrā gadījumā, kā jūs zināt, ir iespējami gadījumi, kad šie speclīdzekļi var tikt lietoti ar likumu nenoteiktā kārtībā. Ja šādi gadījumi dzīvē parādīsies, tie no atsevišķa gadījuma kļūs par masveidīgu parādību. Protams, Augstākajai padomei ir tiesības šo lēmumu atcelt.

V.Zatuliviters: */Paldies. Un pēdējais mazais jautājums. Lūk, šeit teikts: "speciālās krāsvielas". Tas ir, lai cilvēks ilgāk staigātu apzīmēts?/

Ģ.Kristovskis: Tie ir Iekšlietu ministrijas speciāli noteikti gadījumi, kad viņi lieto šādas speciālas krāsvielas. Es jums nevaru atbildēt uz šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Bišera kungs vēlējās debatēs runāt? Vārds Ministru padomes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Bišera kungam.

I.Bišers, Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks:
Es esmu saņēmis no deputāta Romašova divus jautājumus.

Priekšsēdētājs: Jūs vēlaties atbildēt? Tad lūdzu tribīnē, jo ziņotājam vairāk jautājumu nav.

I.Bišers: */Pirmais jautājums. Vai brīvprātīgo vienību locekļi dod zvērestu? Jā, dod. Un kādā no iepriekšējām sēdēm, kad tika apspriests jautājums par tautas brīvprātīgo vienībām, es Augstākajai padomei nolasīju šī zvēresta tekstu, kurš neizsauca nekādus Augstākās padomes iebildumus.

Otrs jautājums. Uz kāda pamata milicijas funkcijas nodotas tautas brīvprātīgo vienībām? Milicijas funkcijas tautas brīvprātīgo vienībām nav nodotas, visas tiesības un funkcijas, kuras uzdotas tautas brīvprātīgo vienībām, nepārsniedz PSRS Augstākās padomes Prezidija 1974.gada dekrēta "Par tautas brīvprātīgo vienību kārtības uzturēšanai galvenajām tiesībām un pienākumiem" , kurš pagaidām turpina pie mums darboties, robežas./

Priekšsēdētājs: Vēl te ir zīmīte, ka deputāts Beskrovnovs vēlētos jautāt Bišera kungam.

S.Beskrovnovs: */Man ir viens jautājums jums. Spriežot pēc šī lēmuma 1.punkta, iekšlietu orgāni un kārtības sargāšanas vienības tiks apgādātas ar speciālajiem līdzekļiem. Cik es saprotu, šo līdzekļu izlaide šodien ir Padomju Savienības monopols. Vai, sastādot šo 1.punktu, lēmuma projekts tika saskaņots ar PSRS iekšlietu ministru Pugo? Jo, kā es saprotu, asaru gāze, krāsvielas, roku dzelži Latvijas Republikā netiek izgatavoti./

I.Bišers: */Nekur nav rakstīts, ka Latvijas Republika nevarētu tos izgatavot. Tas atkarīgs no mums: pratīsim vai nepratīsim to izdarīt./

S.Beskrovnovs: */Skaidrs./

I.Bišers: */Ja būs likumīgs pamats, tad tādi jautājumi tiks atrisināti. Ja reiz esmu nokļuvis šeit, man ir viena neliela piezīme, kuru es izteicu par projektu, bet diemžēl tā nav izlabota. Runa te ir.../ Atvainojiet, tad jārunā latviski. Te ir runa par milicijas darbiniekiem un brīvprātīgo vienību darbiniekiem. Milicijas darbiniekiem ir skaidrs, bet brīvprātīgajās vienībās daudzi pilda savus pienākumus uz sabiedriskiem pamatiem. Es domāju, ka šeit nevajadzētu runāt par darbiniekiem, tas varētu radīt pārpratumus.

Priekšsēdētājs: Tā laikam ir drukas kļūda. Līdz ar to jautājumu uzdošana ir beigusies. Debatēs ir pierakstījušies pagaidām četri deputāti. Pirmajam vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vispirms es šo lēmuma projektu uzskatu kā tiesību nodrošinājumu kārtības sargātājiem Latvijas valstī, tas ir, pašreiz milicijai un tās tuvākajiem palīgiem - brīvprātīgo kārtības sargu vienībām.

Taču man pret šo lēmumprojektu ir savi iebildumi. Proti, sākot ar 3.pantu, kurā ir ierakstīts: "ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu pielietošanas rezultātā ir gūts ievainojums vai iestājusies nāve". Pret šo tekstu kā tādu man iebildumu nav. Bet es domāju, ka vismaz lēmuma projektā vai lēmumā par lietošanu ir jābūt strikti noteiktam, ka visiem šo līdzekļu lietotājiem jābūt profesionāli apmācītiem, lai nekādas runas nevarētu būt par nāvi, lietojot tos līdzekļus, kādi šeit ir atļauti.

Kā vīrietim, piedodiet, man ir pilnīgi nepieņemami, ka paredz fiziska spēka lietošanu pret sievieti, izņemot grūtnieci ar redzamām grūtniecības pazīmēm. Tātad mēs jau lēmumā paredzam, ka var lietot cīņas paņēmienus, fizisku spēku pret sievieti. Šeit ir atruna, izņemot gadījumus, bet pret sievieti te tiek atļauts bez jebkādiem izņēmuma gadījumiem. Sakiet, ko gribat, es personiski esmu kategoriski pret to. Tāpat - pret invalīdiem. Ja ir redzamas invaliditātes pazīmes, tad kādu fizisku spēku drīkst lietot pret to, kas iet ar kruķiem! Pat kruķu atņemšana nav pieļaujama.

Bet šeit ir pretrunas starp 4. un 1.pantu. 1.pantā ir skaidri ierakstīts par fizisku spēku, tajā skaitā par tuvcīņas paņēmieniem. 4.pantā ir pazudis šis fiziskais spēks, tiek aizliegts lietot tikai cīņas paņēmienus, bet fizisku spēku atļauj lietot. Tātad var spert un kaut vai atņemt tam pašam invalīdam ar kruķiem viņa kruķus. Šeit tāpat ir stingri jābūt ierakstītam, ka aizliegts lietot fizisku spēku. Un svītrot "sievietēm ar redzamām grūtniecības pazīmēm", bet atstāt - "pret sievietēm".

No otras puses, es uzskatu, ka pārāk mīksts ir vārds "nepilngadīgajiem". Šeit es rakstītu "mazgadīgiem", jo tie starp 16 un 18 gadiem ir visnevaldāmākie, tie nezina, kur savu spēku likt. Ja būs aizliegts lietot spēku pret šiem starp 16 un 18 gadus vecajiem, bet varēs lietot pret sievieti, tad, piedodiet, tas ir pilnīgs absurds.

Priekšsēdētājs: Nākamais uzstāsies deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Varbūt es kļūdos, bet man liekas, ka šis dokuments ir radies ļoti savlaicīgi sakarā ar to, kā mēs visi zinām, ka Latvijā tiesībsargāšanas situācija ir saspringta.

Milicijas dienestā ir daudz mazāk cilvēku, nekā viņiem tur jābūt. Patiesībā, ja mums nebūtu šo brīvprātīgo kārtības sargu vienību, tad situācija noteikti būtu vēl daudz sliktāka. Tajā pašā laikā nav nekāds noslēpums, ka šo brīvprātīgo kārtības sargu tiesības ir visai ierobežotas. Daudzos gadījumos, ja brīvprātīgajam kārtības sargam nav klāt milicis ar savu naganu, tādā gadījumā viņš var tikai mīļi palūgt. Daudzos gadījumos ar to viss arī beidzas. No šā viedokļa, man liekas, šis dokuments ir ļoti savlaicīgs. Es teiktu - pēdējā brīdī nācis. Bet man ir divas iebildes, kuras es lūgtu varbūt apspriest.

Pirmais jautājums. Spriežot pēc dažādi domājošo kolēģu dzīvās aktivitātes, mēs atkal esam trāpījuši ar vienu ļoti svarīgu lēmumu. Otrkārt, mums ir jāpasaka skaidri un gaiši, kā tas ir, ņemot vērā, ka Maskavā ir šādas tādas izmaiņas notikušas Iekšlietu ministrijā un mēs nezinām, kā notikumi virzīsies tālāk.

Tajā pašā laikā brīvprātīgie kārtības sargi un milicija ir aicināta strādāt nevis abstrakti kaut kur telpā, bet Latvijas Republikas interesēs. Tieši šis jautājums šajā dokumentā nav atzīmēts. Ko tas nozīmē, ka tas nav atzīmēts? Ja mēs nebūsim devuši šādu ievirzi mūsu milicijai un mūsu brīvprātīgajiem kārtības sargiem, nākošajā dienā, lai Dievs nedod, šie paši brīvprātīgie kārtības sargi par pārkāpumu uzskatīs to, kas šodien nav pārkāpums, un otrādi. Mēs zinām, ka tādas lietas pasaulē pastāv.

Tādēļ es ierosinu papildināt šo lēmumu ar 1.punktu, kas skanētu šādi: "Noteikt, ka brīvprātīgo kārtības sargu pienākums ir kopā ar milicijas darbiniekiem aizstāvēt Latvijas Republikas un tās iedzīvotāju tiesiskās intereses." Tātad lai nebūtu nekādu neskaidrību par to, kā interesēs strādā brīvprātīgie kārtības sargi.

Otrkārt, es pilnīgi piekrītu Silāra kungam par viņa iebildumiem 4.pantā. Tāpat kā viņš, es ierosinātu izsvītrot vārdus "ar redzamām grūtniecības pazīmēm" un "personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm", kā arī attiecībā uz nepilngadīgajiem pierakstīt šādi - "nepilngadīgajiem, izņemot tos gadījumus, kad šīs personas izdara pilsoņu dzīvību, veselību un godu aizskarošas darbības, grupveida uzbrukumus". Mēs zinām, ka šodien nepilngadīgie bieži vien nodara smagākus tiesību pārkāpumus nekā vīri brieduma gados, tāpēc ka tieši nepilngadīgajiem parasti jūra ir līdz ceļiem. Tie būtu šajā sakarībā mani ierosinājumi. Es arī ierosinātu šo lēmumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Kolēģi deputāti! Es gribētu īsumā izteikt savu uzskatus par šo dokumentu, kuru mēs taisāmies pieņemt. Uzskatu, ka mūs maldina, rādot, ka tas viss būs bez maksas, ka tas viss uz sabiedriskiem pamatiem un tā tālāk. Kā ekonomists es uzreiz gribu paskatīties uz saknēm. Un ļoti žēl, ka Bišera kungs te neteica, cik izmaksās šis jaunais pasākums, par kuru es izteikšos drusku zemāk. Es domāju, tas maksās zināmu naudas summu. Vajadzīgi steki, jo, ja tie bija milicijai, tad laikam to nav brīvprātīgo vienībām, bet, spriežot pēc visa, tie ir vajadzīgi, arī speciālās krāsvielas, arī speciālie baloniņi, kurus šeit neražo, tos ražo, ja mani neviļ atmiņa, ārzemēs, tie acīmredzot jāpērk, un ne jau par mūsu grēcīgo rubli. Vārdu sakot, tas maksā naudu. Vai nebūtu labāk šos līdzekļus, kuri paredzēti šim pasākumam, novirzīt tomēr uz mūsu asaraino ekonomiku? Goda vārds, es domāju, ka tas būtu daudz labāk. Bet, kas attiecas uz apgalvojumu, ka brīvprātīgo vienības darbojas uz sabiedriskiem pamatiem, atļaujiet jums neticēt. Ir absolūti ticami fakti, ka viņi "uz brīvprātības pamatiem" nesaprotami kam piederošās mašīnās braukā pa rajoniem, ievieš tur kārtību, pieprasa tur zināmas summas šo "sabiedriski brīvprātīgo kustību" finansēšanai, un tādus faktus var minēt daudzus. Ja vajag, es varu tos minēt. Kolēģis Stroganovs, kas šeit sēž, var sīkāk pastāstīt, kas un kā bija Ludzas rajonā.

Kas attiecas uz speciālajām krāsvielām, es nerunāju par šīs lietas morālo pusi, es nerunāju par to, ka to izmantošana maina krāsu tādam jēdzienam kā cilvēka tiesības. Bet, ja ir vēlēšanās, lai šie cilvēki staigātu apzīmēti, lai. Taču es uzskatu, ka šīs krāsvielas, kuras tik nepieciešamas mūsu tautsaimniecībai, mūsu ekonomikai, labāk būtu novirzīt mūsu pašu "Rīgas manufaktūrai", kurai krāsvielas tik ļoti vajadzīgas, starp citu, tas ir republikas pakļautības uzņēmums.

Tagad no ekonomiskām problēmām es pāriešu pie cita bloka. Uzskatu, ka šis lēmums nesamazinās republikā dzīvojošo cilvēku opozīciju, bet, otrādi, pastiprinās. Tas pasliktinās situāciju, bet nekādā ziņā nesamazinās opozīciju, nesamazinās noziedzību, bet otrādi. Lieta tā, ka līdzīgi pasākumi vienmēr izsauc pretdarbību. Es, piemēram, neņemos prognozēt, kas var notikt, ja pēkšņi, lūk, tāds, emocionāli noskaņots brīvprātīgais kārtības sargs, kuram šķitīs, ka es velku roku no kabatas, kurā nekā nav, bet viņš te saskatīs draudu un pēkšņi pret mani, deputātu, piedodiet, savos 50 gados vēl diezgan spēcīgam, sāks pielietot kaut kādus pasākumus. Nu, un kas gan? Kas tālāk? Es laikam atbildēšu ar to pašu, jo es esmu ne mazāk emocionāls kā viņš. Bet kas tālāk? Kā kas? Ļoti vienkārši. Es taču esmu, atvainojiet, nevis vienkārši deputāts. Aiz manis stāv mani vēlētāji, gan ar uzplečiem, gan bez uzplečiem. Uzskatu, ka jāpadomā par to, jāprognozē iespējamās situācijas. Ne jau gadījuma pēc es šo jautājumu uzdevu autoram, kurš referēja par šo lēmumu.

Bet kas attiecas uz Bišera kunga argumentāciju, ka kriminogēnā situācija sakarst un tā tālāk, tad te ir gudrs padoms. Lai krasi samazinātu noziedzību, jārada vēl viena iekšlietu ministrija (Dievs mīl trīsvienību), un viss būs normāli, goda vārds. Bet vēl labāk iet nevis kvantitatīvās ministriju uzkrāšanas ceļu, nevis ekstensīvo ceļu, bet intensīvo. Atstāt vienu ministriju, bet piespiest to strādāt. Un tad situācija būs labāka.

Un noslēgumā es gribu atzīmēt, ka šeit ir daudzi, kuri vēlas nobalsot par šo lēmumu. Tā ir viņu darīšana, viņu sirdsapziņas, viņu pārliecības darīšana. Bet es gribu teikt: bravo, mūsu parlaments! Šajā parlamentā jau skanēja draudi, kāju piesperšana un uzkliedzieni attiecībā pret sievietēm, mēs šeit dzirdējām, kā Augstākās padomes deputātu nolamā, sūtot viņu kaut kur..., bet ētikas komisija līdz šim laikam izmeklē šo faktu, kaut gan pagājis kāds desmits dienu. Pieminētā komisija, kā man šķiet, atrodas mūsu sekretariāta vadības kalpībā.

Mēs stāvam jau gluži blakus tam, lai pieņemtu šo iedzīvotājiem ārkārtīgi nevajadzīgo lēmumu. Un būs trīskārt bravo, ja mēs pieņemsim šo kaitīgo, bīstamo un nevienam nevajadzīgo lēmumu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Nākamais uzstājas deputāts Jagupecs.

J.Jagupecs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Kriminogēnā situācija, kāda veidojas valstī un mūsu republikā, ir pietiekami sarežģīta un pasliktinās katru dienu. Protams, radikāli pasākumi, kas tiek veikti cīņā pret noziedzību, ir vajadzīgi, svarīgi, nepieciešami. Bet man rodas šaubas, kad es iepazīstos ar to lēmumu, kurš mums šodien jāpieņem.

Man rodas jautājums attiecībā uz milicijas darbinieku papildu tiesībām. Man nezin kāpēc šķita, un es vispār līdz šim laikam biju pārliecināts, ka tās papildu tiesības, kuras uzskaitītas šajā lēmumā attiecībā uz milicijas darbiniekiem, milicijas darbiniekiem jau ir. Es saprotu, ka šis lēmums zināmā mērā paplašina to tiesību izmantošanu, kuras šodien ir milicijai, sevišķajām tautas brīvprātīgo kārtības uzturēšanas nodaļām. Man būtu skaidrs, ja šis lēmums būtu par noteiktu tiesību piešķiršanu tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām.

Kas man vēl nav saprotams šajā lēmumā? Man pilnīgi nesaprotams ir 1.3.punkts. 1.1.punkts atklāj to pretlikumīgo darbību saturu, kuras tiek pārtrauktas ar minēto papildu pasākumu izmantošanu, bet man pilnīgi nesaprotami, ka tas ir "likumpārkāpēju aizturēšanai". Es saprotu tā, ka pret jebkura likuma jebkuru pārkāpēju var tikt izmantoti šie papildu pasākumi. Es tam kategoriski nepiekrītu, jo šajā gadījumā tiek rupji pārkāptas pilsoņu tiesības.

Tālāk. 3.punkts. "Speciālo līdzekļu veids un to pielietošanas intensitāte tiek noteikta, ievērojot konkrētajā gadījumā radušos apstākļus, likuma pārkāpuma raksturu". Es uzskatu, ka 3.punkts prasa ievērojamu pārstrādāšanu un stāvokļa konkretizācijas paplašināšanu, ko satur šis punkts. Man šķiet, lēmumā nepieciešams parādīt, kādi konkrēti speciālie līdzekļi, kāda to pielietošanas intensitāte un kas tie par konkrētos gadījumos izveidojušamies apstākļiem. Kāpēc? Tāpēc ka, ja tik nenoteikti šajā lēmumā būs rakstīti atsevišķi papildu līdzekļu pielietošanas traktējumi, tad es domāju, ka visos praktiskos gadījumos mēs dodam milicijai un brīvprātīgo vienībām, pat ja apstākļiem būs diezgan strīdīgs raksturs, iespēju lietot visu papildu līdzekļu arsenālu. Es uzskatu, ka tas var radīt tikai negatīvu attieksmi.

Es atbalstu deputātus, Silāru pirmām kārtām, un uzskatu, ka 4.punktu vajag izņemt, jo mēs nevaram pieļaut papildu līdzekļu arsenāla pielietošanu pret sievietēm, invalīdiem, pusaudžiem. Tas ir ne tikai nehumāni, tas vispār nav savietojams ne ar kādu humānu pieeju.

Un man tomēr paliek vēl šādas šaubas, ar kurām es gribētu padalīties ar jums. Mēs zinām, ka saskaņā ar datiem, kurus šeit ziņoja Bišera kungs un Beshļebņikova kungs: šodien, 30.maijā, republikā skaitās vismaz ap 40 tūkstoši kārtības sargu, kuri ietilpst kārtības sargu vienībās. Faktiski ar šā lēmuma stāšanos spēkā šīs kārtības sargu vienības savā līdzekļu arsenālā saņem papildu līdzekļus, tajā skaitā arī asaru gāzi. Mēs šodien zinām, ka asaru gāze tiek izmantota kopā ar šaujamajiem ieročiem pietiekami efektīvi un plaši. Turklāt šā veida līdzekļu iedarbība uz cilvēkiem nav nemaz tik nekaitīga. Vairāki līdzekļi organismā izraisa dažādas patoloģijas. Runājot par asaru gāzi, šeit jau uzdeva jautājumu, arī Bišera kungam, man gribētos noskaidrot, kādu asaru gāzu arsenālu ir paredzēs izmantot kā papildu iedarbības pasākumu uz likuma pārkāpējiem. Viena lieta ir "ieviņa", cita lieta - nervu paralītiskās gāzes un tās, kuras šodien tiek izmantotas gāzes pistolēs. Tās ir ar nervu paralītisko iedarbību, noved cilvēku bezsamaņas stāvoklī uz laiku līdz sešām stundām un atļauj ar viņu darīt jebkuru nelikumību, kad cilvēks atrodas tādā stāvoklī. Tāpēc man šķiet, iekams pieņem šo lēmumu, mums jāpieprasa no Iekšlietu ministrijas konkrēta, saturīga informācija par konkrētiem līdzekļiem, pirmām kārtām par asaru gāzēm, un par to, vai šīs gāzes ir asaru gāzes.

Otrais. Es uzskatu, ka šajā lēmumā ir sīki jāuzskaita tie Latvijas Republikas likumi, kuru pārkāpšana var izraisīt papildu pasākumu lietošanu kā no milicijas darbinieku puses, tā arī no tautas brīvprātīgo vienību puses. Un es uzskatu, ka šo lēmumu pieņemt nevar, jo tas satur tādu punktu kā 4.punkts. Uzskatu, ka tas ir jāizslēdz no lēmuma. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Celmiņam.

J.Celmiņš: Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šobrīd ir pienācis laiks šādu lēmumu pieņemt un ka tas principā ir sagatavots pareizi un savlaicīgi. Vēl es gribētu aicināt nepolitizēt šo lēmumu. Vispār pēdējā laikā daudzu mūsu lēmumprojektu apspriešanas laikā lieka politizācija novirza mūs no būtības, un šāda iemesla dēļ mēs varbūt nepietiekami kvalitatīvi pieņemam lēmumus. Atbalstu arī deputāta Silāra ierosinājumu.

Vienīgi, manuprāt, mums visiem kopīgi jāpārdomā un balsojot jāizlemj, kā ierakstīt attiecībā pret sievietēm. Piekrītu Silāra kungam, ka tas būtu ļoti humāni. Bet tajā pašā laikā, ja mēs ieskatīsimies kaut vai šeit pat mūsu kriminālistikas muzejā Vecrīgā, tad redzēsim, ka ļoti smagus, varētu gandrīz vai teikt, - smagākos noziegumus mūsu republikā savā laikā ir pastrādājušas sievietes. Tā ka, manuprāt, ir jāizšķir balsojot.

Bet es pieteicos runāt konkrēti par vienu priekšlikumu. Darbojoties kārtības sargu vienībās gan Rīgā, gan arī citur, savā laikā esmu novērojis, kā milicija lieto spēku, kā arī lieto citus ietekmēšanas līdzekļus pret aizturētajiem noziedzniekiem vai aizdomās turētajiem. Bieži vien šis spēks vai steks tiek lietots profilakses nolūkā, vārdu sakot, ar domu - mazliet viņu iedauzīšu, lai ir rāms un lai viņu mierīgāk varētu aizturēt un nogādāt attiecīgajā iecirknī. Atzīsimies, ka arī mēs daudzi zinām, ka šādi gadījumi ir samērā bieži. Tāpēc es domāju, ka mūsu lēmuma projektā ir jāiestrādā tādas normas, kas ļauj šos līdzekļus lietot vienīgi aizturētā pretošanās gadījumā. Citādi iznāk, ka, ja aizturētais tajā brīdi runā tā, kā milicim varbūt nepatīk, viņš uzlaiž ar steku, lai viņu apklusinātu. Tas, manuprāt, nav juridiski pareizi un nav nekādi pieļaujams.

Tādā sakarā es ierosinu jūs ļoti uzmanīgi izlasīt 1.3. punktu un pievērsties šā punkta satura analīzei. Šeit ir teikts: "...lai aizturētu likumpārkāpējus viņu nogādāšanai iekšlietu iestādēs vai kārtības sargu štābos, aizturēto, arestēto un notiesāto personu apsargāšanai un konvojēšanai, kā arī pret šīm personām, ja tās izrāda nepakļaušanos". Iznāk tā, ka vienkārši šo darbību rezultātā viņiem var uzlaist ar steku, kā arī gadījumos, kad viņi pretojas.

Es domāju, ka tiem jābūt tikai gadījumiem, kad viņi pretojas. Tāpēc ierosinu šajā punktā vārdus "kā arī pret šīm personām" svītrot.

Šā punkta beigās ierosinu pierakstīt vienu konkrētu teikumu. Milicijai aizturot, protams, nav zināms, kā rīkosies aizturētais. Ja pret viņu netiek lietoti nekādi papildu līdzekļi, var gadīties, ka viņš no sākuma izliekas ļoti rāms, sagaida izdevīgu gadījumu un tad bēg. Lai to novērstu, manuprāt, ir nepieciešams iestrādāt šādu normu: "Gadījumos, kad aizturētie likumpārkāpēji pakļaujas milicijas iestāžu vai brīvprātīgo vienību darbiniekiem, no minētajiem piespiedu līdzekļiem var lietot vienīgi roku dzelžus bīstamu noziedznieku transportēšanai." Tādā gadījumā mēs pateiktu ļoti skaidri un gaiši, ka nevar lietot vardarbību pret aizturētajiem, kuri pakļaujas milicijas un kārtības sargu rīkojumiem. Vienīgais drošības līdzeklis paliek roku dzelži, kurus preventīvi tomēr dažreiz vajag lietot. Ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Morozļi uzstājas.

G.Morozļi: */Cienījamie deputāti! Es gribu pieskarties lēmuma juridiskajai pusei. Šeit daži kaut kā ļoti viegli izturas pret šā lēmuma apspriešanu un steidzas to ātrāk pieņemt. Tad paskatīsimies, ko mēs pieņemam. Šis lēmums attiecas burtiski uz katra iedzīvotāja un katra pilsoņa pamattiesībām - viņa personiskās neaizskaramības tiesībām. Bet saskaņā ar šo lēmumu iznāk, ka jebkuru var piekaut, pret jebkuru var lietot gāzi, aizturēt un citu, bet, lūk, par ko - tas šajā lēmumā nav noteikts. Par ko? Tās taču ir pamattiesības - personas neaizskaramība. Tad, ja jau mēs gribam dot atļauju pārkāpt šīs galvenās cilvēka tiesības, kuras atzītas visā pasaulē, tad norādīsim likumā, kādos gadījumos to var darīt, bet ne vienkārši - tā. Piemēram, "par sabiedriskās kārtības pārkāpšanu grupveidā". Ja rindā paskandalē, kā tas pašlaik patiešām visur notiek, tad var pret šo rindu lietot gāzi, var sist un pārējo? Daži šeit teiks, ka vajag izskatīt, tikt skaidrībā. Bet kas izskatīs, kas tiks skaidrībā? Ja par milicijas darbiniekiem var teikt, ka šie cilvēki, gadus nostrādājuši milicijā, kurus pats dienests sagatavojis, lai izšķirtu, vai tas ir pārkāpums vai nav pārkāpums.
Bet ko mēs varam prasīt no kārtības sarga, kurš atnācis vakar, likumus nekad nav lasījis, neko nezina, bet vērtē tā: patīk viņam šis cilvēks vai nepatīk. Vajag taču saprast. Tas nozīmē atļaut jebkuru sist, piekaut, tas taču nopietns jautājums. Te nav pieļaujams paplašināts traktējums. Te, gluži otrādi, ir nepieciešami visstingrākie rāmji, stingrākie ietvari! Ko var un kā dēļ var? Citādi mēs radīsim nelikumības, pilnīgu nelikumību. Jo vairāk, ja dosim tādas tiesības cilvēkiem, kuri nav strādājuši, nav speciālisti un profesionāļi. Paplašināti tulkot to nedrīkst.

Tātad šajā likumā jābūt stingri pamatotam, kas tagad skaitās pārkāpums. Turklāt katram pilsonim, katram cilvēkam jāzina, ka par šo pārkāpumu viņš var saņemt tādu sodu. Bet ne vienkārši kaut kā.
Mēs ar jums taču esam par tiesisku valsti, par nevainīguma prezumpciju. Bet te, lūdzu: sit, lieto gāzes, dari, ko gribi, bet pēc tam, kas ir visinteresantākais, saskaņā ar šo likumu atbild konkrētais darbinieks. Bet tas arī nav pareizi. Ja milicija kaut ko nedara tā, kā vajag, tad par to, ka tā izgājis ārpus rāmjiem, atbild visi, arī milicijas vadība atbild. Bet kārtības sargu vienībās ir tā: priekšnieks aizsūtīja, tur kaut ko sajauca, kaut ko izdarīja aplami, bet atbild konkrēti kāds cilvēks. Atrod "pārmijnieku", un tas par visu atbildēs. Vispār, lai no kādas puses paskatītos uz šo lēmumu, juridiski tas ir absolūti nepamatots. Tajā juristam nav nekā. Un tāpēc es uzskatu, ka šo lēmumu nedrīkst izskatīt. Tas jānoņem no dienas kārtības un jāpārstrādā tā, kā pienākas, tā, lai arī juristi to paskatītos. Jāpaskatās, kā tas tiek risināts šodien, kā šis lēmums ierakstīts likumā par miliciju, un tikai pēc tam to var apspriest. Bet, ja mēs to pieņemsim tādu, tad republikā būs vēl vairāk nelikumību. Ar šo mēs neko labu nepaveiksim. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es biju devis vārdu deputātam Jundzim, vienlaikus esmu saņēmis arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāta Ābiķa rakstisku ierosinājumu balsot par debašu pārtraukšanu. Es domāju, ka Jundža kungam mēs dosim vārdu. Vēl ir pieteicies deputāts Birkavs. Atcerēsimies, ka līdz pārtraukumam ir 20 minūtes.

Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tiem, kas kaut nedaudz saistīti ar tiesību sargāšanu republikā, un, manuprāt, arī plašākai sabiedrībai ir skaidrs, ka tālāk mēs tā turpināt nevaram, jo noziedzība aug pa dienām. Nekad republikā nav bijis tāds noziedzības līmenis, kāds tas ir šogad. Līdz šim noziegumu skaits nepārsniedza, lielākais, 29 tūkstošus gadā, šobrīd noziegumu skaits jau ir krietni pāri 30 tūkstošiem un vēl grūti pateikt, cik liels tas būs 31.decembrī. Tajā pašā laikā milicijas kvalitatīvais sastāvs ir vairāk nekā bēdīgs. Tas jums ir labi zināms. Ir vakances milicijā, tuvu pie 1000 brīvu vietu un nav ar ko tās aizpildīt. Tāda ir realitāte. Ja mēs neveiksim kaut kādus ārkārtējus papildu pasākumus, tad es nezinu, vai varēsim droši justies drīz vien arī šajā zālē.

Es nedomāju, ka tas ir labākais risinājums - apbruņot sabiedrības pārstāvjus, kaut gan šeit runa nav par apbruņošanu, bet tikai par zināmu speclīdzekļu piešķiršanu. Bet tāda ir situācija, un tāds solis ir jāsper. Cita ceļa nav.

Izanalizējuši šo jautājumu ļoti rūpīgi Aizsardzības un iekšlietu komisijā kopā ar tiesību sargāšanas iestāžu vadītājiem, mēs uzskatām, ka cita ceļa nav. Turklāt, es domāju, nav nekāda pamata deputāta Morozļi apgalvojumam, ka sāksies masveidīgas nelikumības. Nē, nekādas masveidīgas nelikumības nesāksies, to mēs droši varam apgalvot, jo milicijas darbiniekiem šīs pilnvaras būtībā jau ir. Ja vēl pāris tūkstošiem speciāli apmācītu vīru no šīm īpašajām tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām piešķirsim šīs pilnvaras, tad, domāju, mums par to nav jāuztraucas, jo vairāk tāpēc, ka šī kārtība būs ļoti strikti noteikta likumā. Es vēlreiz gribu uzsvērt, lai visiem deputātiem būtu skaidrs, ka runa nav par visiem brīvprātīgajiem kārtības sargiem.

Te bija viens no jautājumiem, vai šīs tiesības būs arī strādnieku vienībām uzņēmumos, kuras tika formētas pēc zināmā Rubika aicinājuma aktīvā, tad jāatbild viennozīmīgi, kā tas ir šajā lēmumā paredzēts, - nebūs, jo šīs strādnieku vienības ir nelikumīgas. Par to mēs jau ne reizi vien esam runājuši. Runa ir ne par visiem kārtības sargiem, bet tikai par īpašajām brīvprātīgajām vienībām. Kaut gan mēs neizslēdzam iespēju, ka nāksies spert vēl konkrētākus un vēl striktākus soļus. Nākotnē iespējams, ka mēs šo loku būsim spiesti arī paplašināt.

Es gribētu norādīt, ka, lai šādas neskaidrības nerastos, vajadzētu arī formulēt šajā lēmumā šo kārtības sargu vienību kategoriju atbilstoši tam Ministru padomes lēmumam, kurš 30.maijā tika pieņemts. Te ir formulējums - "īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības". Tātad izslēgt šos vārdus "brīvprātīgās vienības" un atstāt tikai tos, kas ir iekavās, lai būtu skaidrs un nebūtu iespējams nekāds cits tulkojums. Es aicinātu, pirmkārt, izslēgt nosaukumā šos vārdus "brīvprātīgās vienības" un atstāt tikai "īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības". Tāpat arī teksta 1.punktā.

Trešais labojums, ko es ierosinātu, būtu atbalstīt Freimaņa kunga ierosinājumu, ka 1.punktā vajag iestrādāt normu, ka milicijas darbinieki un īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības šīs pilnvaras realizē Latvijas Republikas interesēs.

Ceturtais labojums. 1.3.punktā es nekomentējot tomēr negribētu pilnībā piekrist deputātam par šā panta darbības sašaurināšanu, bet gan ierosinātu priekšpēdējā rindā, kur palīgteikums sākas ar vārdiem "...kuras pilda sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanas, noziedzības apkarošanas pienākumus", papildināt ar vārdiem "atbilstoši likumam".

Piektais, ko es ierosinātu, - piekrist Silāra kungam un izsvītrot vārdus ar redzamām grūtniecības pazīmēm.

Sestais labojums - es ierosinātu atbalstīt deputāta Jagupeca priekšlikumu un 5.punktu sākt šādā redakcijā: "Speciālo līdzekļu sarakstu atbilstoši lēmuma 1.punktam, to iegādāšanās, glabāšanas, izsniegšanas un pielietošanas kārtību izstrādā Latvijas Republikas..." un tālāk pēc teksta.

Visbeidzot, es domāju, mums ir jāieraksta vēl 7.punkts, ka šis lēmums stājas spēkā no brīža, kad Ministru padome būs izstrādājusi speciālo līdzekļu iegādāšanās, glabāšanas, izsniegšanas un lietošanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Birkavam. Pēc tam balsosim par debašu pārtraukšanu, ja tas būs nepieciešams.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Saprotot dokumenta autoru rūpes par šo jautājumu un saprotot argumentāciju, es gribētu īsi pakavēties pie dažiem, manuprāt, būtiskiem jautājumiem.

Pirmais. Ikvienā civilizētā valstī vienmēr pastāv viena no galvenajām problēmām - cik lielas tiesības dot policijai? Tā ir problēma, ko regulē ar likumu. Totalitārās valstīs šādu pilnvaru likumā vispār nav, tās ir noteiktas dienesta instrukcijās. Jebkurā valstī - es domāju, ka Latvija šajā gadījumā nav izņēmums, - policija tiecas pēc tā, lai tai būtu vairāk pilnvaru. Tā ir iekšējā loģika, šī cīņas procesa attīstība. Man liekas, ka pirmais, ko vajadzētu apsvērt, ir tas, vai mēs varam šajā gadījumā aprobežoties ar lēmumu, vai mums nav vajadzīgs likums par tiesībām.

Otrs. Šeit ir runāts par noziedzības apkarošanu. Noziedzība, kā zināms, ir sociāla parādība un ir cauraudusi visu sabiedrību, tai ir bezgala plašas saknes. Tāpēc vārdus "noziedzības apkarošana" es ierosinātu aizvietot ar vārdiem "nozieguma novēršana".

Trešais. Tur, kur ir runa par uzbrukumu ēkām, acīmredzot ir jāprecizē, ka tā ir ielaušanās ēkās un telpās.

Pēdējais. Noziedznieki rūpīgi studēs šo lēmumu. Lai kā man patiktu deputāta Silāra brīnišķīgā uzstāšanās, aizstāvot sievietes, atcerēsimies, ka patlaban likumā paredzētās nepilngadīgo tiesības izmanto noziedznieki. Viņi pastumj priekšā nepilngadīgo, lai viņu sauktu pie atbildības. Es baidos, ka šajā gadījumā, pārāk plaši formulējot likumu, mēs radīsim sievietēm nevis labvēlīgāku, bet noziedzīgajā vidē - nelabvēlīgāku statusu.

Visus pārējos redakcionālos labojumus es iesniedzu sekretariātam.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to vairs nav pretendentu uz debatēm. Lūdzu godājamos ziņotājus sniegt kopsavilkumu. Izlemsim tālāko rīcību ar šo lēmuma projektu.

Ģ.Kristovskis: Cienījamie deputāti, kā jūs redzējāt, debatēs runājošo deputātu domas bieži vien bija krasi pretējas. Šobrīd laikam mēs nevarēsim no situācijas iziet, ja vienkārši neiesim cauri pa punktiem. Es ierosinātu šo lēmumu pašreiz izskatīt pa punktiem un pēc tam balsot par pieņemšanu kopumā, ja nevienam nav pretenziju.

Priekšsēdētājs: Mums ir palikušas deviņas minūtes līdz pārtraukumam.

Ģ.Kristovskis: Varbūt mums izdosies tikt galā, jo šeit, neskatoties uz lielajām pretrunām, tomēr mēs varam šos jautājumus diezgan ātri izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ja deputāti ir gatavi. 1.punkts.

Ģ.Kristovskis: Nosaukumā tika ierosināts pēc vārdiņa "un"... "Latvijas brīvprātīgo vienību"...bet atstāt tieši to nosaukumu, kas ir iekavās. Ja nav nekādu pretenziju, tad es liktu uz balsošanu šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godājamajiem kolēģiem ir kādi iebildumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Es gribētu saņemt Ministru padomes lēmumu par šo formējumu pilnvarām./

Priekšsēdētājs: Presē tas bija publicēts. 1.punktā par Ministru padomes lēmumu laikam nekas nav teikts. Par nosaukumu vēl ir kaut kas?

V.Birkavs: Ja mēs spriežam par virsrakstu, tad izlemsim jautājumu, vai tam tomēr nebūtu jābūt likumam?

Priekšsēdētājs: Kāds viedoklis ir komisijai?

Ģ.Kristovskis: Komisijai pašreiz viedokļa nav, jo šis ir nupat nācis jauns priekšlikums. Mēs strādājām pie lēmuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Es domāju, ka Birkava kungam ir liela taisnība tajā apstāklī, ko viņš min. Būtu jau ļoti ideāli tiesiskā valstī, ja šos jautājumus reglamentētu likums, bet līdz šim šos jautājumus ir brīnišķīgi noregulējusi viena resora instrukcija, būtībā PSRS iekšlietu ministra pavēle. Ja mēs tomēr tagad, virzoties uz tiesisku valsti, pieņemtu vispirms lēmumu, tas būtu labāk. Mums vienlaikus rit darbs arī pie likuma par policiju. Tad mēs varētu šo pieredzi, kura, realizējot lēmumu, tiks uzkrāta dažu mēnešu laikā, pēc tam ielikt likumā. Es ierosinātu šajā stadijā pieņemt lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Bišera kunga runā un atsevišķu deputātu runās bija teikts, ka milicijas darbiniekiem jau bija tās tiesības, kuras šeit uzskaitītas. Sakarā ar to ierosinu mainīt nosaukumu un ierakstīt tā: "Par papildu tiesību piešķiršanu tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām cīņai pret noziedzību". Tas ir, no šī lēmuma nosaukuma un attiecīgi no dokumenta izslēgt vārdus "milicijas darbiniekiem"./

Priekšsēdētājs: Lūdzu viedokli!

Ģ.Kristovskis: Manu viedokli?

Priekšsēdētājs: Jūsu, protams.

Ģ.Kristovskis: Es domāju, ka šis jautājums jau vairākkārt šeit no tribīnes ir cilāts. Manuprāt, jāatstāj nosaukums - milicijas darbinieki.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Cik es zinu, iekšlietu ministrs Vaznis ir pret tādu sevišķu pilnvaru piešķiršanu kārtības sargiem. Vai jūs konsultējāties ar Iekšlietu ministriju vai ne?/

Ģ.Kristovskis: Cienījamais deputāts Šapovālovs laikam nav informēts. Katrā gadījumā savā runā es jau minēju, ka šo lēmuma projektu esam izstrādājuši kopā ar Iekšlietu ministriju, konkrēti kopā ar ministra pirmo vietnieku.

P.Šapovālovs: */Nu, jūs zināt, pirmais vietnieks runā vienu, bet ministrs - citu./

Priekšsēdētājs: Vai varam vienoties par šā dokumenta nosaukumu? Vai vismaz nobalsot par šā dokumenta nosaukumu?

Ģ.Kristovskis: Pirmkārt, būtu jābalso - lēmums vai likums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man liekas, ka deputāts Šapovālovs pacēla ļoti nopietnu problēmu. Ja par šo lēmumu nezina iekšlietu ministrs, bet mēs to apspriežam un pieņemam, tad vai nu ministram ir jādemisionē, vai arī mums skaļi jāpasaka, ka mēs šim ministram neuzticamies. Tad - vai ministrs zina par šo?/

Ģ.Kristovskis: Es jums varu paskaidrot. Ministrs Vaznis ir izdevis pavēli, kurā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pilnvarota visos šajos jautājumos, kurus izskata mūsu komisija, sadarboties ar viņa pirmo vietnieku, tas ir, ar Indrikova kungu. Es varu uzrādīt dokumentu ar Važņa parakstu.

V.Zatuliviters: */Cienījamais priekšsēdētāj! Tad es iesniedzu priekšlikumu līdz ministra viedokļa noskaidrošanai šo dokumentu neapspriest./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Diemžēl kungiem bija jāsaprot, ka mums neizdosies deviņās minūtēs pieņemt šo lēmumu, ņemot vērā tik dažādās divu frakciju domas par šo lēmumu. Tam bija jābūt skaidram, jau apspriežot. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Atvainojiet vēlreiz! Es galīgi nevaru saprast šo atbildi. Kā iekšlietu ministrs var izdot pavēli par Augstākās padomes komisijas pilnvarojumu? Es pilnīgi nesaprotu. Vai nu jūs teicāt ne to, vai mums pārtulkoja ne to, vai arī Vaznis pārsniedzis savas pilnvaras?/

Priekšsēdētājs: Laikam ir bijis neveiksmīgs tulkojums. Es varu apstiprināt.

Godājamie kolēģi! Mums vienkārši ir jāizlemj, ko darīt. Ir palikušas divas ar pusi minūtes līdz starpbrīdim. Bet mums ir zināms, ka pēcpusdienā plenārsēde nenotiks. Kas attiecas uz nākamajām dienām, tas ir, uz rītdienu un parītdienu un arī ceturtdienu un piektdienu, tad ļoti precīzi ir sadalīts laiks likumprojektu izskatīšanai, kas tika šeit, Prezidijā, nolemts.

Kādi ierosinājumi būtu komisijai, ņemot vērā rakstiskos ierosinājumus? Kad mēs varētu šo likumprojektu pieņemt pa punktiem un nobalsot? Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Es domāju, ka būtu ļoti svarīgi un ļoti mērķtiecīgi, ja mēs to izdarītu rīt pulksten 10.00 tā, kā mēs izdarījām ar pieminekļiem. Rīt no rīta saņemtu visi jaunā redakcijā, ņemot vērā šos labojumus, jauno variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Ja mēs tagad nenobalsosim par lēmumu vai likumu, tad rīt atgriezīsimies atkal pie šā jautājuma. Tāpēc es ierosinātu nobalsot par šo priekšlikumu. Tad dokuments iegūtu citu procesuālo statusu.

Priekšsēdētājs: Ierosinājums ir nobalsot par lēmumu vai likumu. Rīt, ja mēs sapulcētos nevis 10.00 , bet 9.30, tad pusstundā varētu līdz pulksten 10.00 pieņemt šo lēmumu, jo debates jau ir notikušas.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 105 deputāti ir zālē. Tagad balsojam, vai mēs šo dokumentu pieņemam kā lēmumu, otrais balsojums - kā likumu.

Pirmais balsojums. Rezultāts: 65 balsis ir par to, lai to pieņemtu kā lēmumu. Otrs ir piedāvājums, ka mēs šo dokumentu pieņemam kā likumu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: mazākums. Tātad pieņemam kā lēmumu.

Vēl mums būtu jānobalso, ka rīt plenārsēdi sākam 9.30 un kā pirmo dienas kārtības jautājumu pusstundas laikā izskatām šo lēmumu, ja komisija sagatavos. Komisija ir ar mieru? Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Ir ar mieru. Ja mēs nobalsosim pozitīvi, tad Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde pulksten 9.00 no rīta.

Priekšsēdētājs: Balsojam par to, lai mēs sāktu plenārsēdi rīt pulksten 9.30 un izskatītu šo jautājumu. Debates netiks atklātas, jo mēs šodien jau debatējām. Rezultāts: vairākums - 52 balsis, pret - 49. Ar trīs balsu pārsvaru esam nobalsojuši, ka, neatklājot debates, rīt turpināsim sēdi 9.30.

Deputātam Ščipcovam bija paziņojums pirms pārtraukuma.

O.Ščipcovs: */Cienījamie kolēģi! Pēc deputāta Seiksta lūguma es gribētu sniegt mazu uzziņu. Savā runā es norādīju uz virknes deputātu, tai skaitā uz Seiksta kunga, pozitīvo lomu likuma par tautas izglītību izstrādāšanā. Seiksta kungs uzskata, ka viņa loma te ir visai pieticīga. Seiksta kungs un es gribējām sevišķi pasvītrot Selecka kunga lomu. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums līdz rītdienai 9.30.

(Sēdes beigas)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem