1990.gada 3.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputātus ieņemt vietas. Saskaņā ar mūsu darba kārtību mēs izskatām Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projektu "Par valsts īpašuma aizsardzību Latvijas Republikā". Ziņo Latvijas Republikas Ministru padomes padomnieks Normunds Lustes kungs. Lūdzu tribīnē. Deputātus lūdzu sagatavoties jautājumu uzdošanai un pierakstīties arī debatēm. Cik jums laiku vajadzēs?

N.Luste: Es runāšu ļoti īsi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds ziņotājam.

N.Luste, Ministru padomes padomnieks: Godājamie deputāti! Šis lēmuma projekts, kurš ir sagatavots un kuru jūs izskatāt jau otro reizi, ņemot vērā pirmās reizes apspriešanu, ir pilnveidots Ekonomikas komisijā, kurā līdzdalību ņēmām arī mēs no valdības aparāta. Faktiski visi tie priekšlikumi, kas tika izteikti iepriekšējā reizē, ir ņemti vērā. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, izskatot šodien, ir tas, ka mūsu dzīve pašreiz virzās tik strauji, ka mums šis lēmums ir neatliekami jāpieņem. Kāpēc? Es vēlāk paskaidrošu. Galvenā šā lēmuma ideja ir tāda, ka republikas valdība lūdz jūsu pilnvaras veikt tos pasākumus, kas būtu nepieciešami un kas varētu uzlabot mūsu valsts ekonomisko situāciju. Es runāju par īpašuma konversiju vai, pareizāk sakot, par jautājumiem, kas saistās ar valsts īpašuma konversiju.

Otrs moments, ko es gribētu akcentēt šajā paskaidrojumā, ir tas, ka diemžēl ir sācies neatgriezenisks process šā republikas īpašuma nekontrolētai izsaimniekošanai. Tāpēc arī šis lēmums būtu jāpieņem, kurš arī noteiktu, lai visi tie pasākumi, kuri tiek veikti ar valsts īpašumu, faktiski būtu saskaņoti ar republikas valdību. Un šajā sakarā republikas valdībai ir vajadzīgas jūsu pilnvaras. Diemžēl jāteic, ka mēs ar šo lēmumu esam mazliet nokavējuši, jo aizvadītajā nedēļā mums nācās būt ražošanas apvienībā RER, un tur tika konkrēti izvirzīti jautājumi par to, kādā veidā mēs domājam turpmāk veikt šo īpašuma konversiju un kontrolēt to, lai šis process netiktu veikts bez iepriekšējas kontroles. Tur konkrēti tika uzdots jautājums sakarā ar to, ka pagājušo ceturtdien tika nodibināta tā saucamā akciju sabiedrība ražošanas apvienībā "Alfa". Cilvēkus interesēja jautājums, kāda tagad būs republikas valdības reakcija. Ja šis lēmums varbūt būtu pieņemts pirms tam, kamēr tur nebūtu nodibināta akciju sabiedrība, mums būtu daudz vieglāk. Bet tagad situācija ir tāda, ka šis lēmums atpaliek no procesiem, kas ir notikuši. Par to tekstu, kas jums ir iesniegts, valdībai nekādu iebildumu nebija. Es lūdzu jūs akceptēt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Cilinskis: Jūs teicāt, ka šis lēmums ir jau daļēji novēlots, bet mūsu 24.oktobra lēmums jau arī paredzēja to, ka šīs akciju sabiedrības, kas veidotas pēc PSRS parauga, nav spēkā. Tā ka faktiski šis lēmums tikai paplašina 24.oktobra lēmumu.

N.Luste: Es pilnīgi piekrītu tam, bet, ja šis lēmums būtu pareizi saprasts tajā pašā ražošanas apvienībā "Alfa", tad viņi nebūtu darījuši to, ko viņi izdarīja pagājušajā ceturtdienā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Sakiet, lūdzu, cik Latvijā ir tādu uzņēmumu, kuri jau pakļāvušies šā lēmuma izpildei no tā brīža, kad tika pieņemts PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja parakstītais lēmums 10/62, līdz šai dienai?

N.Luste: Godīgi atzīstos, ka es nevaru nosaukt skaitu, bet tādu uzņēmumu ir daudz, par to varam spriest kaut vai no publikācijām presē.

A.Buls: Kas tas ir- daudz? Desmitos vai kā citādi rēķinot? Miniet vismaz aptuvenu skaitli!

N.Luste: Es aptuveni atsakos nosaukt, jo es precīzi nevaru to izdarīt.

A.Buls: Žēl.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi? Lūdzu, pie otrā mikrofona.

I.Ivanovs: */Jūs teicāt, ka tiek iztirgoti īpašumi, bet kur piemēri, kas iztirgo īpašumus un kur? Kur piemēri, kādi īpašumi jau iztirgoti?/

N.Luste: */Par iztirgošanu es nosaucu to procesu, kad nekontrolēti notiek tā sauktā īpašumu nodošana nomā ar izpirkšanas tiesībām, valsts uzņēmumu pārveidošana par dažādām sabiedrībām, tajā skaitā akciju sabiedrībām, kur bez tā, kam Augstākā padome devusi pilnvaras ar to nodarboties, šis process vienkārši notiek. Kas attiecas uz iztirgošanu, ko un kam pārdod, es pašlaik atbildēt nevaru./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Drobots: */Par 3.punktu. Jūs teicāt, ka valdībai pret šo lēmuma projektu nav nekādu pretenziju. Es gribētu, lai jūs man paskaidrotu: 3.punktā rakstīts- pilnvarot Latvijas Republikas Ministru padomi veikt faktisko pārņemšanu. Kā saprast Latvijas Republikas teritorijā esošo valsts īpašumu objektu faktisku pārņemšanu Latvijas Republikas pārvaldīšanā? Ko tas nozīmē- faktiskā pārņemšana, kādas darbības valdība veiks sakarā ar to?/

Priekšsēdētājs: */Paldies. Lūdzu./

N.Luste: */Lēmuma projekta 6.punktā ierakstīts, akcentēts moments, ka visi jautājumi, kas saistīti ar PSR Savienības pārvaldījumā esošo īpašumu pārņemšanu Latvijas Republikas īpašumā, risināmi uz starpvaldību līgumu pamata, tas nozīmē, ka tiek noslēgts starpvaldību līgums, kurā akcentēts šis moments./

J.Drobots: */Tādā gadījumā iznāk, ka 3.punkts nav vajadzīgs, tā kā viss pateikts 6.punktā./

Priekšsēdētājs: Paldies.

N.Luste: */Nē./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Varbūt tiešām zālē varētu ievērot klusumu un iztikt bez šiem izsaucieniem. Tie izsaucieni laikam attiecas uz to, ka mēs varam runāt valsts valodā, jo viss tiek tulkots sinhronajā tulkojumā. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

G.Romašovs: */Sakiet, lūdzu, vai jums ir fakti, ka šis uzņēmumu īpašums jau tagad ir pārgājis citu republiku fizisku un juridisku personu īpašumā? Jo jūs stāstāt par īpašuma iztirgošanu Latvijas Republikā./

N.Luste: */Kad es stāstu par Latvijas Republikas īpašuma iztirgošanu, es domāju ne tikai par tā iztirgošanu aiz Latvijas Republikas robežām vien. Es domāju par tiem momentiem, kas notiek tepat, republikā, kur valsts īpašums vienkārši kļūst par fizisku personu īpašumu. Konkrētus momentus nosaukt nevaru./

G.Romašovs: */Jums to nav. Paldies./

N.Luste: */Es neteicu, ka nav, es teicu, ka nevaru nosaukt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

No zāles: Par procedūru. Es lūdzu vārdu.

Priekšsēdētājs: Bet es jau esmu devis vārdu.

No zāles: Lai viņš runā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Caune: Es lūdzu runāt latviešu valodā, jo no krievu valodas tulkojuma nav.

N.Luste: Pieņemu zināšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

L.Kurdjumovs: */Šis likumprojekts, ko mēs tagad redzam, cietis izmaiņas salīdzinājumā ar to, kāds tas bija pirmajā un arī otrajā lasījumā. Bet es toreiz un arī tagad uzdodu vienu un to pašu jautājumu. Šā likuma 8.2.punktā noteikts, ka valsts uzņēmumi bez Ministru padomes vai to orgānu atļaujas nedrīkst nodot nomā un likvidēt pamatlīdzekļus. Tajā pašā laikā 10.punktā rakstīts: ja augstākstāvošā orgāna darbības dēļ uzņēmumam radīti zaudējumi, tie jāsedz orgānam, kas vainīgs. Sakiet, lūdzu, kas ir radījis nepieciešamību tā sašaurināt uzņēmuma tiesības nodot nomā, pārdot savus pamatlīdzekļus, un kā pēc tam novērtēt, ja tiešām pamatlīdzekļu nodošana nomā vai cita veida realizēšana ir radījusi zaudējumus. Ministru padome tos segs?/

N.Luste: */Pirmkārt, man jāatvainojas, jo es nesaprotu, par kādu likumu jūs runājat. Ja jūs runājat par likumu par valsts uzņēmumu, tad mēs pašlaik.../

L.Kurdjumovs: */Valsts uzņēmums.../

N.Luste: */Jā, bet mēs pašlaik runājam par lēmuma projektu par valsts īpašuma aizsargāšanu./

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu atvainot./

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot jautājumu vairāk nav. Paldies ziņotājam. Sāksim debates. Debatēs pagaidām ir pieteicies vienīgi deputāts Ojārs Kehris. Es vēlreiz lūdzu godātos deputātus ievērot zālē klusumu. Varbūt atcerēsimies skolas laikus un apmainīsimies ar zīmītēm, ja mums ļoti gribas pateikt, bet nevajag tik skaļi sarunāties.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Mēs jau faktiski apspriežam nevis šos īpašuma konversijas atļaušanas aspektus, bet drīzāk gan īpašuma konversijas aizliegšanas aspektus, un tāpēc mēs diemžēl ļoti lēnām tuvojamies šai īpašuma konversijas koncepcijai jeb programmai. Tādēļ es dažās sev atvēlētajās minūtēs mazliet paplašināšu apspriežamo jautājumu loku, bet, protams, tas ir saistīts ar lēmumu, kuru mēs šodien gatavojamies pieņemt. Jo, protams, tieši šīs bezsaimnieka īpašuma attiecības mēs uzskatām- un tās ir jāuzskata- par galveno saimnieciskās krīzes iemeslu, kurā Latvijas Republika ir nonākusi pašreiz. Un tieši ar īpašnieka atrašanas jautājumiem mēs saistām galvenās cerības izejai no tā stāvokļa, no tās krīzes, kādā mēs patlaban atrodamies. Ja mēs izvirzām sev mērķi tuvākajos gados nonākt līdz tādam stāvoklim, ka valsts īpašumā nepaliktu vairāk par 25 procentiem vai varbūt pat mazāk procentu no tā saucamā visas valsts, visas tautas īpašuma, kurš ir radies sociālistiskās ekspluatācijas un nelikumīgās īpašuma nacionalizācijas rezultātā. Tieši šādu pieeju es saprotu, un arī ārzemju ekonomisti saprot, ka tad arī šeit būs īpašnieki, ar ko runāt un kas atbildēs par savu darbību. Tāpēc es aicinu pieņemt šo lēmumu.

Manuprāt, vienam vai otram redakcijas punktam varbūt nav tik milzīgas nozīmes, jo es saprotu šo jautājumu tā, ka pēc vienas nedēļas mēs ķersimies klāt un apspriedīsim šo īpašuma konversijas programmu, kuru mēs vienreiz noraidījām. Pašlaik valdība mums ir iesniegusi ļoti izvērstu dokumentu. Arī Tautas frontes darba grupa ir iesniegusi likumprojektu šajos jautājumos. Valdība uzskata, ka tā aizstāvēs savu programmu līdz pat savai demisijai. Mums ļoti nopietni ir jāapspriež šis dokuments un jāpieņem reāli likumprojekti, kas ļauj virzīties uz priekšu. Tieši tādēļ es arī lūgtu jūs veltīt uzmanību šā lēmuma 4.punktam, kurā ir uzdots Latvijas Republikas Ministru padomei kontrolēt valsts īpašuma saglabāšanu un efektīvu izmantošanu un nodrošināt Latvijas Republikas valsts īpašuma konversiju citās formās atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.

Tiktāl būtu ļoti precīzi un pieņemami, bet, ja mēs tālāk rakstām "citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem", tad man rodas jautājums izstrādātājiem, jo diemžēl es nebiju klāt, kad tas tika pieņemts Ekonomikas komisijā. Jebkurš Latvijas Republikas normatīvais akts ir arī Ministru padomes lēmums un rīkojums, līdz ar to es tādā gadījumā vairs neredzu, ka šai konversijas programmas apspriešanai būtu ļoti liela loma, jo tādā gadījumā mēs jau ar šo lēmumu faktiski dodam visas pilnvaras Ministru padomei. Es saprotu, ka tā tas varbūt nav šajā punktā domāts, bet es tomēr konsultējos arī ar dažiem kolēģiem- deputātiem juristiem. Arī viņi uzskata, ka to tiešām varētu izdarīt ar Ministru padomes rīkojumu vai lēmumu. Bet pret to ir nostājušies daudzi deputāti, un tieši tādēļ arī tika pieprasīta šī īpašuma konversijas programma.

Tādēļ es ierosinu svītrot šo pēdējo palīgteikuma daļu un likt punktu aiz vārdiem "atbilstoši Latvijas Republikas likumiem". Ja mēs pēc 10 dienām pieņemsim likumu un tajā tas tiks uzdots Ministru padomei vai tiks noteikta kārtība, kādā izdarīt šo konversiju, tad nav izslēgts, ka tas tiktu darīts atbilstoši kādiem citiem normatīvajiem aktiem, ne tikai likumiem. Bet par pārējo tekstu es uzskatu, ka vienai vai otrai redakcijai nav tik būtiskas nozīmes, ka daudz būtiskāks ir tas, ka mēs atļausim veikt šo īpašuma konversiju. Ja deputāti uzskatītu par iespējamu, es aicinātu balsot un pieņemt šo lēmumu, jo Ministru padome uzskata, ka tai ir nepieciešams šāds lēmums, lai risinātu tos jautājumus, kuri ir jau uzdoti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai debatēs ir pieteicies deputāts Bartaševičs. Lūdzu.

A.Bartaševičs: */Cienījamie kolēģi! Ja mums jāpieņem kāds lēmums, tad mums jāapzinās mērķis, ko šis lēmums pašreizējā periodā var dot. Ja gribam atcelt PSR Savienības Ministru padomes lēmumu Nr.10/62, tad ar agrāk pieņemtajiem lēmumiem mēs to jau esam izdarījuši. Ja gribam noliegt pilnīgi visas privatizācijas un īpašuma konversijas formas, tad mēs cenšamies to darīt tieši ar šo lēmumu. Mēs un jūs izskatījām likumu, es domāju likumu par valsts uzņēmumu, kurā noteikts, ka līdz 1991.gada 1.martam valsts uzņēmumi jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, bet tagad ar šo lēmumu mēs radām veselu neatrisināmu problēmu kamolu.

3.punkts nosaka: pilnvarot Latvijas Republikas Ministru padomi faktiski pārņemt Latvijas Republikas pārvaldē no PSRS pārvaldes orgāniem visus Latvijas Republikas teritorijā esošos valsts īpašuma objektus. Es naivi ceru, ka šī operācija notiks sarunu un kāda līguma noslēgšanas rezultātā, bet par šiem līgumiem mēs te nerunājam. Arī par to nerunājam, kāds termiņš būs šiem līgumiem. Ja tas būs pēc 1.marta, liekas, uz to iet, tad ne par kādu konversiju pat runas nav. Tāpēc ka valsts uzņēmumi atbilstoši likumam par valsts uzņēmumiem jebkādai konversijas formai var būt pakļauti tikai ar Ministru padomes atļauju. Jūs saprotiet, ka šajā dokumentā, kuru mēs jau esam pieņēmuši (es domāju likumu par valsts uzņēmumu), darba kolektīvam nav iedalīta nekāda loma.

Tālāk- programmā, kuru mēs saņēmām iepriekšējā pirmdienā, Ministru padomes programmā par konversiju viennozīmīgi paredzēts, ka ne administrācija, ne darba kolektīvs nedrīkst pretoties īpašuma konversijai. Ja tas ir tā, tad saprotiet, ka, pieņemot šo lēmumu, mēs stingri un viennozīmīgi pasakām, ka jebkādu konversiju atliekam uz nenoteiktu laiku.

Tagad par citu jautājumu. Ja mēs runājam par pāreju uz tirgu, bet tā mums šodien ir vienīgā ekonomiskā iespēja, tad es nesaprotu ko citu: kāds var būt tirgus, ja šodien mums ir 90 procenti valsts īpašuma? Kā ekonomiski tas saskan? Mēs savu ekonomiku iedzenam tādā stūrī, no kura izeja nav iespējama. Vai šodien ir nepieciešams pieņemt šādu lēmumu? Domāju, ka šim jautājumam jāpieiet nopietnāk. Ja mēs vienu lēmumu jau pieņēmām par lēmumu Nr.10/62, tad šodien, ja vēl arī šo lēmumu pieņemam, jānosaka vismaz konkrēts termiņš. Ka Ministru padomei jau decembrī jāatrisina visi jautājumi par Savienības īpašuma pārņemšanu republikas pārvaldīšanā.

Ja mēs runājam par citu, par 6.punktu, kas nosaka, ka līdz tam laikam, kamēr nebūs noslēgts līgums starp Latvijas Republiku un PSRS par īpašumu attiecībām, valsts uzņēmumu iestāšanās starprepublikāniskās saimnieciskās apvienībās iespējama tikai Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā, tad arī šeit rodas jautājumi. Mums šodien jāattīsta savi sakari ar citām republikām, ar Krieviju, Ukrainu un tā tālāk. Droši vien, veidojot īpašumu akcijas, dodot iespēju arī citās republikās pirkt mūsu uzņēmumu akcijas, kur ir interese par mūsu ražošanu, mēs ietu to ceļu, kā var atrisināt izejvielu jautājumu. Esmu pārliecināts, ka ar šodienas lēmumu mēs ne tikai graujam savu ekonomiku, bet arī aizbīdām perspektīvas uz nesaprotami tālu laiku.

Mums droši vien jāizlemj vēl viens jautājums, par ko mēs šeit runājām, arī es uzstājos un piedāvāju lēmumu, kas kādreiz tika pieņemts. Vai līdz tam, kamēr mēs nebūsim izlēmuši par īpašumu konversiju, kādu piedāvā valdība, ir jēga šo likumu pieņemt? Mans priekšlikums šinī gadījumā viennozīmīgs- šodien, kad mēs pārtraucam darbu īpašumu konversijā, šis likums nav nepieciešams, jo tas apstādina sarunas starp republikām par starprepublikāniskām saimnieciskām apvienībām. Domāju, ka vispirms jāizskata valdības piedāvātā konversija un tikai pēc tam, ja būs nepieciešamība, var pārstrādāt un pieņemt šo likumu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviens deputāts debatēs nav pieteicies. Tādējādi mums ir jābalso. Rakstiski ir iesniegts viens priekšlikums, tas ir priekšlikums, kuru izteica deputāts Kehris un kuru formulēja deputāts Muciņš. Un otrs priekšlikums bija šādu lēmumu vispār nepieņemt. Lūdzu koncentrēties balsošanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo lēmumu. Lūdzu rezultātu! Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums, ko mēs varētu izskatīt, par ko arī ziņoja sekretariāts, ir likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā trešajā lasījumā. Vārds deputātam Endziņam. Materiāli jau ir iepriekš izdalīti.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai trešajā lasījumā tiek iesniegts republikas likums par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Kā jūs atceraties, labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas bija iesniegti otrajā lasījumā, nobalsojot netika pieņemti. Deputāts Muciņš bija iesniedzis priekšlikumus par nelielām izmaiņām un labojumiem Kriminālkodeksā. Šis deputāta Muciņa iesniegtais priekšlikums ir ņemts vērā. Būtībā runa ir par to, ka Kriminālkodeksa 153.pantā tika svītrota mantas konfiskācija. Priekšlikums attiecībā uz labošanas darba paredzēšanu netika pieņemts. Citi grozījumi un priekšlikumi laikā no otrā līdz trešajam lasījumam netika iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, jautājums ziņotājam! Deputāts Edmunds Krastiņš pie otrā mikrofona tūlīt uzdos jautājumu.

E.Krastiņš: Vai runa ir arī par Administratīvo pārkāpumu kodeksa trešo lasījumu?

A.Endziņš: Tas ir par tirdzniecības noteikumiem.

E.Krastiņš: Tādā gadījumā es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Abiem diviem likumprojektiem trešais lasījums. Pēc tam mēs skatīsim nākamos labojumus, kas saistīti ar pašvaldību un auto. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

G.Preinbergs: Sakiet, lūdzu, vai tas attiecas arī uz tiem satiksmes noteikumiem, par kuriem...

A.Endziņš: Nē, nē. Tas bija trešais lasījums, par ko mēs jau spriedām, tur ir runa par tirdzniecības noteikumiem.

E.Krastiņš: Es tad laikam būšu pārklausījies. Es savlaicīgi iesniedzu savu labojumu trešajam lasījumam. Es neredzu, ka tas būtu iestrādāts, un es arī neredzu, ka tas būtu noraidīts, ka par to būtu iespējams balsot. Es iesniedzu sekretariātā tajā pašā dienā, kad mēs izskatījām šo likumprojektu otrajā lasījumā.

A.Endziņš: Diemžēl šo labojumu priekšlikumu es neesmu redzējis.

E.Krastiņš: Es uzskatu, ka 158.pantā, tur, kur ir runa par maksas pakalpojumu sniegšanu, ir nesaskaņoti formulējumi ar likumu par uzņēmējdarbību. Šeit ir teikts: "bez noteiktā kārtībā izdotas speciālas atļaujas", taču mums vajadzētu paredzēt arī atbildību un precizēt, kas ir speciālā atļauja maksas pakalpojumiem, jo no 1.decembra ir stājies spēkā likums par uzņēmējdarbību, kas paredz reģistrāciju. Tikai atsevišķiem specifiskiem pakalpojumu veidiem ir nepieciešama licence. Tāpēc es iesniedzu precizējošu formulējumu, kurš diemžēl man nezināmu apstākļu dēļ pazudis.

A.Endziņš: Diemžēl es jums nevaru atbildēt, jo šo priekšlikumu neesmu saņēmis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu pie otrā mikrofona.

J.Drobots: */Man ir mazs jautājums. 3.pantā.../

Priekšsēdētājs: Jūs nestādījāties priekšā.

J.Drobots: */3.pantā ir formulējums: "preču slēpšana no pircējiem". Kā šo formulējumu saprast? Zinām taču, ka ir strīdi par pasūtījuma tirdzniecību, tirdzniecību darba vietās. Šīs formas prasa preču uzkrāšanu, tāpēc kādu par to sodīt... Man nav priekšstata, kāds juristiem būs viedoklis./

A.Endziņš: */Es ne visai labi saprotu jūsu jautājumu./

J.Drobots: */Ir dažādas tirdzniecības formas- tirdzniecība uzņēmumos, pasūtījumu izpildīšana, kas prasa preču uzkrāšanu veikalos, bāzēs vai kur citur. Šeit rakstīts: "preču slēpšana no pircējiem". Tur, kur ir uzkrāšana, var izvirzīt pretenzijas par slēpšanu./

A.Endziņš: */Ja veikals ir saņēmis preci, tā jārealizē, nevis jāslēpj no pircējiem, tai jābūt redzamai, nevis jāguļ kaut kur noliktavu telpās. Ja tā netiek darīts, tad tā ir preču slēpšana./

J.Drobots: */Bet ja veikals preci ir saņēmis pārdošanai kādā uzņēmumā? Tad taču to nevar izlikt plauktos, bet jāgaida noteiktā diena, kad to pārdot uzņēmumā./

A.Endziņš: */Tajos gadījumos, kad tas ir oficiāli, tā netiks vērtēta kā slēpšana, oficiāli kā prece, kas pārdodama citā vietā. Šeit runa ir par precēm, ko veikals saņem realizēšanai, bet glabā noliktavās./

J.Drobots: */Man liekas, ka tieši tas var radīt jucekli./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet jums jāpierakstās debatēs. Vai Edmunds Krastiņš uzstāj, ka viņa labojums būtu balsojams?

A.Endziņš: Es saprotu tā: tas likums paredz reģistrācijas kārtību, arī šeit varētu ietvert gan šo speciālo atļauju- licenci- gan arī paredzēt reģistrāciju.

E.Krastiņš: Man ir ļoti žēl, ka kārtējo reizi Augstākajā padomē notiek šādi starpgadījumi ar labojumiem, kas iesniegti dažādiem likumprojektiem, bet es laikam par balsošanu neuzstāšu. Bez tam es biju cerējis, ka komisija izskatīs, jo tie sodi ir dažādi jāpielieto, acīmredzot mums tas būs jāiestrādā kaut kur citur. Jo pašlaik par šīs reģistrācijas pārkāpumiem vispār nekāda atbildība mums nav paredzēta.

Priekšsēdētājs: Šoreiz varētu izlīdzēties arī ar skaidrojumu par piemērošanu vai tamlīdzīgi.

A.Endziņš: Te var izdarīt tulkojumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs koncentrēties darbam. Jautājums sekretariātam: vai ir kāds pieteicies debatēs? Debatēs neviens nav pieteicies. Paldies ziņotājam Endziņa kungam.

Tātad mums ir jāpieņem divi likumi- likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likums par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā. Vai mums ir nepieciešams zvans? Es redzu, ka vairāki deputāti pašlaik neatrodas zālē, bet varbūt vēlas piedalīties mūsu darbā. Lūdzu zvanu. Gaidīsim vienu minūti. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti! Rezultāts: 99, 101, 102. Es domāju, ka atkārtoti nereģistrēsimies. Pārējie četri deputāti, kas ir ienākuši, lai balso, paceļot roku.

Pirmo balsojam likumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā trešajā lasījumā. Tas ir 275.dokuments. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Rezultāts: par- 92 balsis. Tātad šis likums ir pieņemts.

Nākamais ir 282.dokuments- Latvijas Republikas likums par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Latvijas Republikas likumu par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 90. Arī šis likums ir pieņemts. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Viena replika. Man jāatvainojas sekretariātam, jo esmu izteicis pārmetumu nevietā. Sekretariāts man parādīja skaidru ierakstu reģistrācijas žurnālā, ka manis iesniegtais labojums ir atdots Endziņa kungam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Nākamais jautājums mūsu darba kārtībā ir likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un citos likumdošanas aktos jautājumā par ceļu satiksmes noteikumiem un pašvaldībām pirmajā lasījumā. Vai attiecībā uz ziņotājiem ir kādas izmaiņas? Vai Endziņa kungs ziņos? Lūdzu, pie mikrofona, jo ļoti slikti dzird. Es ieteiktu mūsu kolēģiem pārāk neattālināties no sēžu zāles, jo šodien mums ļoti raiti darbs virzās uz priekšu. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Endziņš: Mēs esam vienojušies, ka par pašvaldību daļu ziņos deputāts Cālītis, par satiksmes noteikumu daļu- es.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kurš pirmais ziņos? Deputāts Endziņš ziņos par pirmo daļu. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es, kā jau mēs tikko vienojāmies, informēšu jūs par tiem labojumiem un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas skar jautājumu bloku par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, deputāts Cālītis skars bloku, kas saistās ar pašvaldību kompetenci administratīvo pārkāpumu saistošo dokumentu izdošanā un vietējo pašvaldību kompetenci šajā sfērā.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, kāpēc valdība ierosina jautājumu par administratīvās atbildības pastiprināšanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Diemžēl statistika liecina, ka no gada gadā pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits. Es nevadījos tikai pēc jaunākajiem datiem, bet izsekoju pēdējo triju gadu datiem laikā no 1988.gada, un tie liecina, ka satiksmes negadījumu skaits arvien pieaug. 1988.gadā bija 4036, pagājušajā gadā 4600, tātad pieaugums par 14 procentiem. Pieaug arī bojā gājušo cilvēku skaits. 1988gadā - 577, pagājušajā gadā jau 902, pieaugums par 39 procentiem, bet šogad bojā gājušo skaits ir vēl lielāks; arī ievainoto skaits, te jāmin arī bērni, pieaug. Un tie deputāti, kuri paši vada transporta līdzekļus, ikdienā redz, cik rupji tiek pārkāpti satiksmes noteikumi, rezultātā tiek radītas bīstamas situācijas uz ceļiem, nodarīti materiāli zaudējumi, iet bojā cilvēki. Bet skaidrs ir viens- tikai ar atbildības pastiprināšanu vien šo problēmu atrisināt nevar. Protams, te ir svarīga arī ceļu organizācija un ceļu stāvoklis kā tāds. Taču tie sodi, kādi līdz šim pastāvēja par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bija ļoti minimāli, un šodienas apstākļos ir skaidrs, ka brīdinošu uzdevumu nevarēja veikt.

Šajos labojumos, kas jums ierosināti, pieaudzis naudas sodu apjoms, turklāt būtiski. Iepriekšējais Administratīvo pārkāpumu kodekss daudzos gadījumos paredzēja tikai niecīgus naudas sodus, 5-10 rubļu apjomā, līdz 50 rubļiem, bargāks sods bija tikai par transporta līdzekļu vadīšanu dzērumā- līdz 100 rubļiem, atkārtoti- līdz 200 rubļiem. Tagad šie naudas sodi tiek būtiski pacelti un atkarībā no pārkāpuma smaguma un tā sekām sasniedz jau summu līdz 3000 rubļu. Izmaiņas, kuras ir paredzētas šajā pārkāpumu kodeksā, skar arī pēdējā laikā ļoti raksturīgu pārkāpumu, ka republikā daudzi transporta līdzekļu vadītāji izbrauc uz ielām bez automašīnu numuriem, un, izraisot satiksmes negadījumu, šādi vadītāji no notikuma vietas aizbrauc, un tas ļoti apgrūtina šo pārkāpēju aizturēšanu un saukšanu pie atbildības. Tātad arī šajā sakarībā tiek pastiprinātas sankcijas, lai transporta līdzekļi būtu reģistrēti, lai transporta līdzekļi būtu tehniskā kārtībā, lai tiem būtu valsts numura zīmes, tātad lai vienmēr varētu tiem sekot.

Kādas ir konkrētās izmaiņas, kas izdarītas? Pirmām kārtām te jāmin izmaiņas, sākot ar 121.pantu, kur ir runa par transporta līdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara to vadītāji. Par tādiem elementāriem, vienkāršiem pārkāpumiem ir tikai mazliet palielināta sankcija un mazliet izmainīta dispozīcija. Līdz šim sankcija bija līdz 5 rubļiem, tagad ir līdz 10 rubļiem. Bet šajā 121.pantā ir jauna dispozīcija par transporta līdzekļa vadīšanu, kas nav reģistrēts noteiktā kārtībā,- te ir paredzēta sankcija līdz 100 rubļiem. Jauna ir arī šā panta trešā daļa. Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem nav valsts numura zīmes, kuriem tā ir viltota, apslēpta vai kādā citā veidā mainīta, ja tas tiek darīts ar nodomu, tīši, naudas sods ir no 600 rubļiem līdz 3000 rubļiem, jo diemžēl statistika rāda, ka bieži vien vissmagāko avāriju izraisītāji ar vissmagākajām sekām ir tieši tādi transporta līdzekļu vadītāji.

Par ātruma pārsniegšanu jauns ir tas, ka 122.pantā ir noteikts naudas sods atkarībā no tā, par cik ir pārsniegts attiecīgais ātrums. Ja ātrums ir pārsniegts ne vairāk kā par 20 km/h, tad ir naudas sods 10 rubļu, ja ātrums ir pārsniegts no 2-40 km/h, atkarībā no tā, kurā vietā šis pārkāpums ir izdarīts, naudas sods ir 30 rubļu; ja ātrums ir pārsniegts par 40 km un vairāk par 40 km, tad naudas sods jau sniedzas līdz 50 rubļiem un pie tam var arī atņemt transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 3 mēnešiem. Ir stipri paaugstināta sankcija par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara transporta līdzekļa vadītāji. Līdz šim sankcija bija ļoti minimāla- tie paši 30 rubļi vai arī tika atņemtas transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem. Taču, ņemot vērā, ka šiem pārkāpumiem parasti ir vissmagākās sekas- smagi materiāli zaudējumi un cilvēku dzīvības zaudēšana- sankcija ir paredzēta līdz 100 rubļiem vai arī transporta līdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Par transporta līdzekļa vadīšanu dzēruma stāvoklī, kā jau es teicu, bija 100 rubļi vai atkārtotā gadījumā, ja tam nebija nodarbošanās rakstura,- līdz 200 rubļiem, bet tagad par transporta līdzekļa vadīšanu dzērumā un- vēl papildinājums- par transporta līdzekļa vadīšanas nodošanu personai, kura ir dzēruma stāvoklī, uzliek naudas sodu līdz vienam tūkstotim rubļu vai arī atņem visu veidu transporta līdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu. 125.pantā ir runa par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuru rezultātā bojāti citi transporta līdzekļi vai citāda manta, un tas pamatā nav grozīts, pieaugušas vienīgi sankcijas- bija līdz 30 rubļiem, tagad ir līdz 100 rubļiem, kā arī vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Šis pants ir tikai papildināts ar atrunu, ka sods par bojātu transporta līdzekli nav uzliekams, ja bojāta ir tikai paša automašīna. Tātad, ja pats ir izdarījis pārkāpumu un nav citi zaudējumi nodarīti kā vien personīgajai automašīnai, tad tas uz viņu neattiecas. Te ir runa par pārkāpumu, kad bojājumi nodarīti citiem, citam transporta līdzeklim vai ceļam, vai ceļazīmēm utt.

Ir izmaiņas arī sankcijās par transporta līdzekļu vadīšanu bez vadīšanas tiesībām, kā arī par to, ja nav klāt šofera tiesību vai transporta līdzekļa reģistrācijas vai citu elementu; par šiem pārkāpumiem ir paredzēts naudas sods līdz 10 rubļiem. Iepriekšējā redakcijā bija 30 rubļu sods, tātad šeit ir neliels samazinājums, bet toties ir nākušas klāt jaunas sadaļas. Panta otrajā daļā ir paredzēts, ka personām, kurām nav attiecīgā transporta līdzekļa vadīšanas tiesību, par šo transporta līdzekļu vadīšanu, kā arī par transporta līdzekļa nodošanu vadīšanai personai, kurai nav šā transporta līdzekļa vadīšanas tiesību, ir naudas sods līdz 300 rubļiem. Bet tām personām, kurām ir atņemtas transporta līdzekļa vadīšanas tiesības, par transporta līdzekļa vadīšanu var uzlikt naudas sodu līdz 500 rubļiem. Jā, diemžēl arī tās personas, kurām ir atņemtas vadīšanas tiesības, bieži vien vada šos transporta līdzekļus bez vadīšanas tiesībām, jo tie paliek viņu rīcībā, rupji pārkāpj noteikumus un izraisa smagus satiksmes negadījumus.

3.daļā ir izmainītas sankcijas par tiem pārkāpumiem, kuru rezultātā ir bojāti citi transporta līdzekļi vai cita manta, vai nodarīts kaitējums veselībai. Par šiem pārkāpumiem ir naudas sods līdz 1000 rubļiem, bet līdz šim bija 30-50 rubļi.

Kodekss ir papildināts, respektīvi, ir ietverti jauni panti- 122.1. pants par ceļa zīmju prasību neievērošanu, cilvēku pārvadāšanas noteikumu un citu noteikumu pārkāpšanu, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji. Šeit ir paredzēts naudas sods līdz 10 rubļiem. Jauns ir 122.2.pants par satiksmes noteikumu pārkāpumu, kura dēļ ir radusies avārijas situācija, kas paredz sankciju līdz 50 rubļiem vai vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem. 122.3.pants ir speciāli izdalīts,- atsevišķs pants par transporta līdzekļu vadītāju piedalīšanos grupu braucienos. Pantā ir ielikts paskaidrojums, ka grupu brauciens ir vairāk par diviem braucējiem, jo tas rada satiksmes traucējumu vai arī rada avārijas situāciju. Šeit jau sods ir bargāks- līdz 100 rubļiem vai arī tiek atņemtas transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz trim mēnešiem. 126.1.pants par transporta līdzekļu vadīšanu bez vadīšanas tiesībām un dzēruma stāvoklī ir izdalīts atsevišķi. Tas paredz naudas sodu līdz 2000 rubļiem, jo tās personas, kuras vada transporta līdzekļus bez vadīšanas tiesībām, ir visbīstamākās,- šiem cilvēkiem nav pietiekamu iemaņu. Šis pants paredz bargu sodu. 126.2.pants- transporta līdzekļu apstādināšanas prasību neizpildīšana, satiksmes negadījumu vietas atstāšana vai izvairīšanās no dzēruma stāvokli konstatējošas pārbaudes; arī par šiem pārkāpumiem ir paredzētas diezgan bargas sankcijas. Un vēl ir izdarītas nelielas izmaiņas atsevišķos pantos. 130.panta papildinājums attiecas uz uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vadītājiem un amatpersonām par nepieciešamo valsts noteikto prasību- standartu ievērošanu attiecībā uz transporta līdzekļiem kā augstākās bīstamības avotiem.

Tādas īsumā ir izdarītās izmaiņas bez detalizētas analīzes. Ja jums ir jautājumi- lūdzu. Es pacentīšos atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumus Endziņa kungam.

I.Caune: Endziņa kungs, man ir divi jautājumi. Pirmais- kā pareizi saprast apzīmējumu "grupu braucieni"? Vai tas ir tad, ja divi motocikli brauc blakus? Bet, ja brauc grupā viens aiz otra, ievērojot visus noteikumus, tad tas vairs nav grupu brauciens? To vajadzētu precizēt.

A.Endziņš: Mums ir domāts, ka divi, tātad divi var braukt; ja divi motociklisti brauc blakus, tad viņi aizņem vienas vieglās automašīnas joslu.

I.Caune: Endziņa kungs, es to saprotu, bet to vajag likumā pateikt.

A.Endziņš: Es saprotu.

I.Caune: Mēs braucam grupā trīs mašīnas cita aiz citas- tas arī ir grupas brauciens. Tas nav nekāds pārkāpums, ja...

A.Endziņš: Es saprotu.

I.Caune: Otrs jautājums- par nepakļaušanos braukšanai uz ekspertīzi alkohola reibuma pakāpes noteikšanai. Domāju, ka šeit vajag paredzēt arī milicijas darbinieku atbildību par uzaicinājumu braukt uz ekspertīzi, jo tas ir pilsoņa cieņas pazemojums- braukt. Un, ja izrādās, ka tā ekspertīze neko neparāda, tur jāparedz milicijas darbinieka atbildība.

A.Endziņš: Jā, skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Endele: 122.panta pirmajā sadaļā ir salikts kopā "transporta līdzekļa vadītājiem par luksofora aizlieguma signāla vai regulētāja žesta neievērošanu" utt. Manuprāt, šis pārkāpums salīdzinājumā ar visiem pārējiem šajā pantā uzskaitītajiem ir daudz rupjāks un sods ir par mazu, jo šis pārkāpums var izraisīt avārijas situāciju. Un pārējie šeit uzskaitītie pārkāpumi- tādi kā apstāšanās, stāvēšana aizliegtās vietās- ir krietni vien vieglāki. Kā jūs uzskatāt?

A.Endziņš: Šā panta pirmajā daļā ir runa par pārkāpumiem, kuriem nav nekādu seku. Ja ir sekas, kuru rezultātā ir izveidojusies avārijas situācija vai nodarīti kaut kādi kaitējumi, tad ir citas sankcijas.

J.Endele: Sapratu. Varbūt es neesmu pietiekami rūpīgi izlasījis. Vai šeit ir paredzēta arī tāda lieta kā malu medības no transporta līdzekļiem?

A.Endziņš: Nē, te ir runa tikai par satiksmes noteikumu regulēšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

N.Mihailovs: */Cienījamais Endziņa kungs! Gribu no jums uzzināt, kāpēc sods par dzelzceļa šķērsošanu tik mazs, kaut gan tas ir ļoti liels pārkāpums. Es uzskatu, ka tas jāpielīdzina 124.pantam, varbūt vēl vairāk jāpastiprina. Vai jūs varat pamatot, kāpēc sods tik mazs- 100 rubļi vai tiesību zaudēšana uz sešiem mēnešiem?/

A.Endziņš: */Redziet, es gribu teikt, ka agrāk bija 30 rubļi un līdz trim mēnešiem. Tagad, kā redzat, sods palielināts trīskārtīgi, pie tam tas ir vienkāršs pārkāpums, bez situācijas, kas var radīt avāriju. Bez sekām, bez avārijas. Ja tā rodas, tad sankcija jau cita, pēc cita panta./

N.Mihailovs: */Tātad palielināt nevajag? Jūsu viedoklis?/

A.Endziņš: */Ja nu ir tāds priekšlikums... Redziet, 100 rubļi jau ir nopietni. Ja, teiksim, tikko aizvērta barjera, bet šoferis tomēr pārbrauc, kas tiek fiksēts, agrāk bija jāmaksā 30 rubļi, tagad 100 rubļi. Tas jau ir solīdi, var palielināt, kā lemsim./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Kiršteins: Par naudas sodiem ir teikts: ja brauc bez reģistrācijas- 100 rubļi, bez numura- 3 tūkstoši. Bet ir daudz jauno zemnieku, kuriem dažādu birokrātisku iemeslu dēļ netiek šie traktori laikus reģistrēti, un viņi nevar gaidīt. Un daudzi no viņiem ir paši iztaisījuši mehānismus, ar ko viņi daudz ko pārvadā. Jautājums ir tāds- vai tomēr šeit nevajadzēja kaut kādā veidā izdalīt tos traktorus. Ja mēs atstāsim šādu formulējumu, tad ļoti daudziem būs tie 3 tūkstoši rubļu jāmaksā.

A.Endziņš: Šeit varbūt vajag precizēt, kādos gadījumos tas ir pieļaujams. Jo, atklāti sakot, šī norma bija vērsta ne jau pret jauno zemnieku vai laucinieku, kurš izmanto traktoru sava dārza aparšanai un lauksaimniecisko darbu veikšanai, būtībā šī norma ir vērsta pret motociklu vai vieglo automašīnu vadītājiem, kuri bez reģistrācijas, bez valsts numura zīmēm rupji pārkāpj noteikumus un izraisa avārijas. Un tad ķer nu vēju laukā! Viņus ir grūti atrast. Un it sevišķi tas attiecas uz jauniešiem un viņiem piederošajiem motocikliem, kuri nav reģistrēti, jo bieži vien šie transporta līdzekļi nav tehniskā kārtībā. Un sekas ir traģiskas. Bet es jums piekrītu, ka mums ir uz otro lasījumu jāpārdomā un jāprecizē šis formulējums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Karlsons: Endziņa kungs, pašreizējā likumdošanā ne automašīnu kārtības sargs, ne arī milicis bez autoinspektora klātbūtnes nevar apturēt autotransporta līdzekli. Šinī likumā tas nav redzams. Te ir redzams, ka nedrīkst, tā sakot, atteikties pildīt milicijas darbinieka prasības. Domāju, ka tas nav mērķtiecīgi, ka jebkurš milicijas darbinieks būs tiesīgs apturēt transporta līdzekli, jebkurš, es uzsveru. Es domāju, ka obligāti tam ir jābūt autoinspektoram ar noteiktām pazīšanas zīmēm.

A.Endziņš: Es jums varu atbildēt, ka mums komisijā par šo jautājumu bija samērā karsta diskusija, zināmā mērā līdzīgs jūsu viedoklim bija profesora Plotnieka viedoklis. Tomēr vairākums nosvērās uz to, ka runa ir ne tikai par autoinspektoru. Runa ir par situāciju, ka milicijas darbinieks ir formā un jūs vadāt savu automašīnu, notiek negadījums, varbūt ir nepieciešama palīdzība. Tāpēc katrā gadījumā, ja milicijas darbinieks ir formā, kaut arī viņš nav autoinspektors, var apturēt autotransportu. Tas nepieciešams it sevišķi tad, ja mēs gribam palīdzēt robežsargiem un tā tālāk. Manuprāt, šinī gadījumā prasību apstāties var izteikt jebkurš milicijas darbinieks. Bet varbūt šis jautājums ir vēl diskutējams.

J.Karlsons: Es gribētu tomēr par šo jautājumu padiskutēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Karlsona kungs, pierakstieties debatēs.

J.Karlsons: Labi. Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

M.Stepičevs: Es, kā jau autovadītājs, atļaušos uzdot jums jautājumu. Projektā ir paredzēts naudas sods par to, ka nav līdzi tiesību. Tas arī agrāk bija, un tā tas ir palicis. Diez vai šo normu vajadzētu saglabāt, jo nevienā Eiropas valstī tāds sods nepastāv. Neērtības jau rodas tik un tā, jo tās tiesības ir jāatved un jāuzrāda, naudas sodu nevajadzētu uzlikt. Tas ir drakoniski. Es ierosinu to svītrot.

A.Endziņš: Es jums gribētu atbildēt tā: jā, tā ir viena kategorija, jo es saprotu, ka var gadīties jebkuram atstāt, aizmirst otrā uzvalkā, žaketē tās tiesības, un to konstatē tikai ceļā. Šeit vajadzētu būt diferencētai pieejai. Bet diemžēl situācija ir tāda, ka mums nav tā, kā tas ir civilizētās valstīs, kur jebkurš autoinspektors turpat uz vietas momentā var konstatēt, vai tā mašīna ir jūsu, nemaz nevajag doties uz miliciju, lai pēc reģistrācijas pārbaudītu, vai tā tik tiešām nav zagta mašīna. Un, tā kā pie mums- it sevišķi pēdējā laikā- zeļ un plaukst transporta līdzekļu aizdzīšana, tāda prasība pašreiz ir nepieciešama. Es piekrītu, ka jāpadomā par formulējumu.

M.Stepičevs: Paldies. Vai otru jautājumu drīkst?

A.Endziņš: Jā.

M.Stepičevs: Es sapratu. Gribu turpināt Karlsona kunga aizsākto domu attiecībā uz to, kurš drīkst aizturēt- autoinspektors vai milicijas darbinieks. Vai tad nebūtu jāietver tāda norma, ka milicis drīkst aizturēt personīgi, nevis ar citu cilvēku starpniecību?

A.Endziņš: Es atvainojos, runa nav par aizturēšanu, runa ir par apturēšanu.

M.Stepičevs: Par apturēšanu, jā, par apturēšanu.

A.Endziņš: ...ka jums ir pienākums apstāties?

M.Stepičevs: Jā. Viņš drīkst apturēt pats, nevis ar citu starpniecību, kā viņi to dara. Piemēram, autoinspektors mašīnā atrodas pusguļus stāvoklī, bet sabiedriskais aptur mašīnu, un tālāk notiek dokumentu transportēšana, aicināšana ārā, iekšā. Tādu normu vajag ietvert, ka tikai viņš personīgi drīkst apturēt mašīnu, ka nevar to uzticēt citam. Ja tāda norma nav ietverta, pastāv tāda, kā saka, barona attiecība pret vadītāju, un tas ir pazemojoši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

I.Silārs: Cienījamo deputāt Endziņ! Vai jums nešķiet, ka 120.1. pantā, kur ir runa par tik nopietniem satiksmes noteikumu pārkāpumiem kā par luksofora aizlieguma signāla neievērošanu, braukšanu pa ietvēm un gājēju celiņiem, naudas sods 10 rubļu ir pārāk mazs?

A.Endziņš: Tas ir jauns pants. 10 rubļu ir minimālais naudas sods, kuru uzliek tad, ja šis pārkāpums neizraisa nekādas smagas sekas. Bija līdz 5 rubļiem, tagad ir līdz 10 rubļiem.

I.Silārs: Bet, runājot konkrēti par šo pantu, kurā minēti tādi pārkāpumi kā sarkanā gaismas signāla neievērošana, braukšana pa ietvi, pa gājēju celiņiem, uzlikts tikai 10 rubļu naudas sods. Es domāju, ka tad var nesodīt nemaz.

A.Endziņš: Varbūt jums arī taisnība, te mēs varam padomāt.

I.Silārs: Es uzskatu, ka 10 rubļu nav nekāds sods. Vēl atgriežoties pie 121.panta. Ja par braukšanu bez numura sods ir 100 rubļi, bet par bojāta transporta līdzekļa vadīšanu, ja šim līdzeklim ir bojājumi, ar kuriem satiksmes noteikumi aizliedz tālāku kustību, ir tikai 10 rubļi, tad es te nekā nesaprotu. Ja ir tāds bojājums, ar kuru aizliegts tālāk virzīties, bet par to tiek uzlikti tikai 10 rubļi.

A.Endziņš: Es saprotu jūs. Bet te jāsabalansē, lai būtu konsekventi.

I.Silārs: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu, kā redzams, nav. Paldies Endziņa kungam par ziņojumu. Debatēs ir pieteikušies...

A.Endziņš: Pagaidiet, vai nevajag vispirms to otru daļu...

Priekšsēdētājs: Tad man ir jāprasa debatētājiem- godājamiem deputātiem Kristovskim, Lagzdiņam un Preinbergam: viņi vēlas tikai par šo daļu debatēt vai par abām? Tikai par šo daļu? Varbūt tiešām nejauksim kopā un debatēsim atsevišķi par katru daļu. Pēc tam noklausīsimies Cālīša kunga ziņojumu, uzdosim jautājumus un debatēsim šos pašvaldību jautājumus. Debatēs pirmais pieteicies deputāts Kristovskis. Gatavojas deputāts Lagzdiņš un pēc tam deputāts Preinbergs.

Ģ.Kristovskis: Cienījamie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatot jautājumu- jāsaka gan- nepilnā sastāvā, pieaicināja pārstāvjus no jaunā administratīvā kodeksa izstrādes komisijas, kā arī mūsu komisijai piestiprināto attiecīgo Iekšlietu ministrijas pārstāvi. Un, izskatot tos projekta punktus, kas ir saistīti ar ceļu satiksmes noteikumiem, izdarījām šādas tādas izmaiņas. Un mēs tās gribētu darīt jums zināmas.

121.panta pirmajā daļā, kā jau daži deputāti norādīja, nav salīdzināmi tie pārkāpumi, par kuriem ir vienāds sods, piemēram, tāda transporta līdzekļa vadīšana, kura bojājumi aizliedz tālāku kustību, un, teiksim, kaut vai drošības jostu pielikšana vai nepielikšana. Mēs uzskatām, ka šajā pantā vajadzētu vismaz paredzēt kaut kādas robežas no 3 rubļiem līdz 10 rubļiem vai arī kaut kā savādāk. Bet katrā gadījumā šie pārkāpumi nebūtu salīdzināmi. Šā paša panta otrajā daļā, kā jau daudzi ar transporta līdzekļu reģistrēšanu saistīti cilvēki droši vien zina, ir zināmas grūtības, un noteiktajā triju dienu laikā diez vai ir iespējams šos līdzekļus reģistrēt. Mēs uzskatām, ka vajadzētu mainīt "10dienu laikā noteiktajā kārtībā".

Trešajā daļā, protams, izvirzās jautājums par to, ja numurs varbūt ir nokritis ceļā vai arī kāds to ir ļaunprātīgi noskrūvējis. Vai te nevajadzētu norādīt, ka ar nodomu, jo, protams, ir tādi gadījumi, kad tas darīts ar nodomu, tāpēc mēs uzskatām, ka šī daļa ir jāsadala. Runājot par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem viltota, apslēpta vai citādā veidā mainīta valsts numura zīme, varētu lietot šo sankciju, vai nu 6005 vai 3000 rubļi,- to var attiecīgi lemt, bet loģiski būtu, ja mēs šo trešo daļu sadalītu.

Ceturtā daļa- transporta līdzekļu vadīšana bez valsts numura. Te jau varētu būt sankcija kādi 100 rubļi, jo tiešām var gadīties, ka tas nokritis nejauši, un galu galā tik liela sankcija kā 3000 rubļu būs jāpiedzen tiesas ceļā. Un kā to var pierādīt, ka tas ir nejauši vai ar nolūku izdarīts?

124.pantā mums bija tikai redakcionālas dabas saskaņojums. Kriminālkodeksā ir rakstīts: "par transporta līdzekļa pieļaušanu vadīt personai, kas ir dzēruma stāvoklī", bet šeit ir "nodošana", tā ka tur varbūt arī būs jāsaskaņo. Un 250.pants. Gadījumi, kad nesastāda protokolu par administratīvo pārkāpumu. Mēs uzskatījām, ka pašreizējais milicijas darbinieku morālās sagatavotības līmenis tomēr neatļauj, neskatoties uz visām vēlmēm un lielajām sankcijām, iekasēt naudas sodu pārkāpumu izdarīšanas vietā apmēram līdz 50 rubļiem, un mēs uzskatām, ka būtu jāatstāj tie paši 10 rubļi. Konkrētu labojumu mēs iesniegsim Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai.

Bet tagad es gribētu runāt par jautājumu, kāpēc mūsu komisija un šie pieaicinātie profesionālie cilvēki ir nonākuši pie secinājuma, ka tomēr šis likumprojekts, konkrēti, šie ceļu satiksmes pārkāpumi, būtu jāatliek. Jāatliek varbūt uz mēnesi. Pirmkārt, tāpēc, ka šajos izdarītajos labojumos attiecībā uz pārkāpuma sastāvu nekas būtisks netiek mainīts. Mainās tikai sankcijas. Un daudzi pašvaldību pārstāvji uzskata, ka šīs sankciju izmaiņas varētu ienest to pozitīvo momentu, ka samazinātos avārijas un dažādi pārkāpumi. Nav šaubu, ka varbūt tas tā varētu būt. Tomēr šobrīd mēs nevaram neņemt vērā to, ka sankciju apmēri faktiski skar to pilsoni, kuram šīs naudas nav. Un tur ir jautājums, kā to naudu iekasēt. Mūsuprāt, šie soda naudu apmēri patlaban tomēr ir vērsti uz to mantīgo jeb, varētu teikt, mafiozo sabiedrības daļu, kura, neskatoties uz šīm sankcijām, turpinās pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Tas būtu no vienas puses.

No otras puses, palielinot šīs soda naudas, ir jāpilnveido, protams, protokolu sastādīšana. Jo šī kvalitāte diemžēl ir ļoti zema. Ikdienā milicijas darbinieki tos sastāda diezgan pavirši, un, ja tie būtu jāizmanto tiesas ceļā, tie nez vai būtu izmantojami. Mēs secinājām arī to, ka mūsu tiesas sistēma, kura pašreiz atrodas pārmaiņu situācijā, jāpārveido, lai tā būtu piemērota administratīvo pārkāpumu izskatīšanai. Un šķiet, ka šobrīd neapstiprināsies arī tā iecere, ka šīs iekasētās soda naudas varētu īpaši palielināt pašvaldības budžetu, kā varbūt šķiet. Tāda doma arī pazibējusi šā projekta izstrādes procesā. Mēs saistījāmies arī ar Tieslietu ministriju un noskaidrojām, ka principā mazāku soda naudu cilvēki, kuri pārkāpuši noteikumus, samaksā, bet grūtības saistās tieši ar lielajām soda naudām, kuras bija noteiktas vecajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tātad, jaunajā kodeksā palielinot šīs summas, mēs apgrūtināsim to piedzīšanu.

Domāju, ka manis minētie argumenti pierāda, ka šīs izmaiņas ir tikai ielāps vecajam administratīvo pārkāpumu kodeksam. Un, kā jau es minēju, šobrīd ir izveidota komisija, kura nodarbojas ar jaunā Administratīvo pārkāpumu kodeksa principu un koncepciju izstrādi. 15.decembris ir datums, kad šī komisija iesniegs jaunā kodeksa koncepciju, tāpēc mēs nonācām pie secinājuma, ka būtu lietderīgi šos labojumus izdarīt varbūt pēc mēneša, kad būs jaunā koncepcija un mēs varēsim no šā ielāpa organiski veidot jaunās koncepcijas sastāvdaļu, un tad arī tiks atrisināti tie momenti, kuros šeit bija domstarpības, kas izskanēja jautājumos un debatēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runās deputāts Lagzdiņš, gatavojas deputāts Preinbergs. Deputātam Lagzdiņam līdz pārtraukumam paliek astoņas minūtes.

J.Lagzdiņš: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es gribētu izteikt savu viedokli gan kā auto vadītājs, gan kā deputāts, gan kā jurists, kurš tiesas procesos ir daudzas reizes aizstāvējis cietušos, raudošas mātes, tēvus, vīrus, kuru radinieki ir gājuši bojā, gan arī kā autovadītājs, kurš vismaz četras reizes ir cietis avārijās un dažkārt arī pārkāpis satiksmes noteikumus. Tātad no ļoti daudziem un dažādiem viedokļiem es gribētu izteikt savus apsvērumus. Kolēģi, šis jautājums nav tik vienkāršs un tik shematisks. Proti, ideāls būtu tāds stāvoklis, ja mēs varētu ļoti operatīvi sagatavot jaunu administratīvās atbildības kodeksu. Par to es jau esmu runājis, kādam tam vajadzētu būt. Tas principā grozītu un vienkāršotu visu administratīvo sodu uzlikšanas sistēmu un arī pārskatītu visu Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietverto sevišķo daļu.

Bet, kolēģi, ir viens moments, kuram es lūdzu jūs pievērst uzmanību. Un, proti, ja mēs vērīgi iepazīstamies ar projektu, tad redzam, ka šā projekta izstrādātāji nav bijuši konsekventi administratīvā soda apmēra noteikšanā. Piemēram, runājot par tādu pārkāpumu kā par transporta līdzekļu vadīšanu, kuriem ir viltota, apslēpta vai citādā veidā mainīta valsts numura zīme, jāteic, ka šādi pārkāpumi Liepājas pilsētas un rajona tiesās, cik es zinu, nekad nav izskatīti un arī autoinspekcijām ļoti reti nākas saskarties ar šādiem pārkāpumiem- ja automašīnas tiek nozagtas, tad tās tiek izkomplektētas, tur nekas netiek grozīts, bet te ir paredzēta administratīvā atbildība no 600 līdz 3000 rubļiem, un attiecīgi transporta līdzekļa vadītājam tiek atņemtas tiesības uz diviem gadiem. Tajā pašā laikā 24.pants, kurā ir runa par transporta līdzekļa vadīšanu dzēruma stāvoklī un transporta līdzekļa nodošanu vadīt personai, kura ir dzēruma stāvoklī, ir paredzēts nesamērīgi mazs administratīvais sods, proti, līdz 1000 rubļiem un transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana līdz vienam gadam, kaut gan faktiski katrs otrais avārijas izraisītājs ir bijis dzēruma stāvoklī.

Kolēģi, te nav runa par 1000 rubļiem vai par 3000 rubļiem, te ir runa par mūsu līdzpilsoņu, par mūsu vēlētāju un par Latvijas pilsoņu dzīvībām. Es nosaukšu jums visjaunākos skaitļus, kurus es šorīt gluži nejauši, nezinot, ka šodien mēs izskatīsim šo likumprojektu, saņēmu, un tie ir tādi: 1989.gadā Latvijas Republikā vardarbīgā nāvē gājuši bojā 3675 cilvēki. Atcerieties šo skaitli! Tas ir fenomenāls, tas nekad tāds nav līdz šim bijis. 1989.gadā transporta negadījumos ir gājuši bojā 1056 cilvēki. Līdz šim mēs runājām par 500, 600, 700. Tā kā jūs arī esat autovadītāji un esat iepazinušies ar statistiku, tad jūs zināt, ka apmēram katrs otrais pārkāpējs ir bijis dzēruma stāvoklī. Katrs otrais! Ņemot vērā, ka dabiskais pieaugums iepriekšējā gadā Latvijā ir bijis 8000, tikai 8000, var teikt, ka vardarbīgā nāvē un tajā skaitā transporta negadījumos ir gājuši bojā apmēram viena astotā daļa, ja mēs proporcionāli salīdzinām. Kolēģi, es gribētu atbalstīt šo likumprojektu un ieteikt komisijai vēlreiz caurskatīt visus pantus un sabalansēt tieši sodus, lai tie būtu samērīgi tieši barguma virzienā. Pretējā gadījumā, kolēģi, nebūs nekādas jēgas, ka mēs uzliekam sodus, teiksim, par tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem 3000, 2000 rubļu, bet tajā pašā laikā, kad runa ir par cilvēku dzīvībām, mēs uzliekam 1000 rubļu. Lai tie cilvēki, kas pārkāpj satiksmes noteikumus, arī maksā. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad mums būtu pārtraukums. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Kinnam.

J.Kinna: Cienījamie kolēģi! Latvijas Tautas frontes frakcijas sēde notiks rīt pēc plenārsēdes beigām. Cikos tas būs, to es nevaru jums pateikt. Tiklīdz beigsies plenārsēde, mēs uzreiz sarīkosim frakcijas sēdi, kas ilgs apmēram pusotru stundu. Darba kārtību un dokumentus jūs saņemsit rīt no rīta reģistrējoties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz pārtraukumam palikusi vēl viena minūte. Vai ir vēl kādi paziņojumi? Paziņojumu nav. Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Turpināsim darbu. Tribīnē aicināsim deputātu Preinbergu, kurš turpinās debates. Gatavojas deputāts Stepičevs.

G.Preinbergs: Ļoti cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Šis ir viens no tiem jautājumiem, kas var skart jebkuru ceļagājēju, jebkuru mūsu vēlētāju, jebkuru mūsu piederīgo un galu galā var skart arī mūs pašus. Kolēģa Lagzdiņa pieminētie skaitļi taču ir drausmīgi. Iespējams, ka pat šajā mirklī iet bojā kāds cilvēks, jo vidēji katru dienu iet bojā apmēram trīs cilvēki, precīzi aprēķinot, 2,9 cilvēki. Un man šķiet, ka šā iemesla dēļ mums nav jābaidās no piedzīšanas mehānisma un no grūtībām, kādas varētu būt ar soda naudu piedzīšanu. Šis mehānisms ir jāizstrādā. Man liekas, ka ar katru dienu, par kuru mēs ātrāk pieņemsim šo likumu, mēs, iespējams, izglābsim trim cilvēkiem dzīvību. Un tas vairs nav maz. Protams, mēs varam runāt par sodu izlīdzināšanu. Es tam varētu piekrist, bet, ja mēs tikai runājam par vienu, tas ir, par braukšanu bez vadītāja tiesībām, tad ieklausieties, lūdzu! Latviešiem ir paruna: ja nevari ar galvu, tad jāvar ar maku. Un par šādu aizmāršību- 10 rubļi soda nauda, tas nemaz nav tik daudz. Protams, ja jau puisis bez tiesībām braucis un viņš ir noķerts, viņš maksās 300 rubļus ne jau pats, bet viņa vecāki, tad tas arī būs tikai audzināšanas nolūkos, taču, ja atņemtas tiesības cilvēkam un viņš ļaunprātīgi to izmanto, tad jau 500 rubļi, man liekas, arī nav par daudz, jo viņš ir potenciāls noziedznieks, kas faktiski šajā lietā recidivē. Protams, mums jārēķinās vēl ar vienu lietu. Mums jārēķinās ar to godprātību, kuru mēs redzam autoinspektoru tērpos. Mēs ļoti labi zinām, ka uz ceļiem bieži vien soda mērs un soda novērtējums ir atkarīgs no tā, vai jūs pakalpīgi pieskriesiet pie viņa mašīnas un viņš ar jums runās, sēžot mašīnā pie loga, vai arī viņš pie jums pieskries, teiksim, lietus laikā, izraus tiesības un tālāk rīkosies, kā saka, pēc sava acumirklīgā uzskata, acumirklīgā pārdzīvojuma. Tas, protams, var ietekmēt, bet es domāju, ka mēs ejam uz godprātību. Nevar būt runas par kaut kādiem 10 rubļiem attiecībā uz ļaunprātīgiem satiksmes noteikumu pārkāpējiem, kuri brauc pie sarkanās gaismas, uz tā saucamajiem džigitiem. Katru dienu tādus jūs pat divus un trīs varat redzēt. Un katru dienu viņi ir potenciāli noziedznieki. 10 rubļu- tas viņiem ir "špička". Tas ir par maz, tur vajadzētu sodīt ar 100 rubļiem un vairāk.

Bet es gribētu atgriezties pie savas galvenās domas. Mēs runājam par soda sankcijām galvenokārt pret tiem cilvēkiem, kuri sēž pie stūres, bet atcerēsimies, ka satiksme sastāv no trim komponentiem, un tie ir: ceļš, transports un cilvēks. Tie ir nesaraujami saistīts, un nevaram vērsties tikai pret vienu vien. Protams, ja mēs runājam par cilvēku, tad viens ir skaidrs- cilvēks, kas ir pārkāpis noteikumus, jāsoda.

Attiecībā uz transporta līdzekļiem jāteic, ka vadītājs ir atbildīgs par to tehnisko stāvokli, bet te saskaramies ar jautājumu par numuru. Es domāju tā: ja numurs nav dabūts pēc mašīnas iegādes, nekādas 10 dienas nav jāļauj braukt bez numura, ja varēji iet kājām līdz mašīnas iegādei, aizej vēl tās 10 dienas, kamēr numuru dabū. Nekāda braukšana nav pieļaujama. Ja viņš būs pazaudējis numuru, tad neiedomājieties, ka uzreiz pazudīs abi numuri, tad viens taču būs, kā pierādījums, ka tas otrs ir pazaudēts, un tas pats attiecas arī uz ļaunprātīgu noņemšanu. Tādā nolūkā ir attiecīgi milicijas posteņi, kas varētu to lietu noskaidrot, un cilvēkam būtu zināms alibi, varētu dot kaut kādu dokumentu par to, ka viņam numurs ir noskrūvēts.

Beidzot jautājums par ceļu. Mēs šim jautājumam šodien pilnīgi pagājām garām, it kā tā nebūtu bijis. Bet atcerēsimies, piemēram, slidenumu. Ceļu daļām ir jāgādā par to, lai attiecīgajos ceļa posmos būtu izliktas ceļazīmes ar brīdinājumiem. Tas nekur netiek darīts. Nav nostiprinātas arī apmales. Netiek izliktas brīdinājuma zīmes vietās, kur iespējama migla, kur notiek ceļa remonts. Apskatieties Salu tiltu! Kāds tas ir! Cik ilgi velkas remonts? Cik uz asfaltētiem ceļiem ir bedru 25 un 30 cm dziļumā? Katra šāda iebraukšana var beigties ne tikai ar garāmgājēju nāvi, bet var iet bojā pats šoferis un viņa līdzbraucēji. Tālāk par zīmju nevajadzīgu saglabāšanu. Piemēram, remonts ir beidzies pirms pusotra gada, bet zīmes joprojām stāv, ierobežojot transporta kārtību. Tātad likumā varētu būt runa par nepamatotiem ierobežojumiem. Es gribētu lūgt komisiju, lai tieši šajā trešajā daļā par ceļiem uzliktu atbildību tādā pašā veidā ar maksu, ar naudas sodu. Par kārtībā nesavestiem ceļiem ir jābūt atbildīgām ceļu daļām.

Un vēl ir viens sarežģītāks jautājums, bet man liekas, ka arī par to vajadzētu padomāt. Mēs sestdien 24 stundu laikā redzējām trīs avārijas. Viena no tām beidzās ar cilvēka nāvi. Bet otram gadījumam, ko mēs redzējām, mēs paskrējām garām, un tas manī vieš ārkārtīgu sarūgtinājumu. Kad es lūdzu šoferi apstāties- mūsu mašīnā bija ārsts- un apskatīties, vai nav vajadzīga palīdzība, šoferis atbildēja, ka, šādā kolonnā braucot, apstāties nevar, to apstiprināja arī mūsu miesassargs, kas bija mums līdzi. Bet šim cilvēkam bija vajadzīga palīdzība, par to mēs pārliecinājāmies, jo pēc 10-15 km mums pretī brauca ātrā palīdzība. Es domāju, lai kādi cilvēki un lai kādās mašīnās brauktu- zimos, volgās vai ikarusos, kā mēs to darījām,- cilvēciskais pienākums ir apstāties un sniegt palīdzību, bet mēs nevarējām apstāties muļķīgās un varbūt pat novecojušās instrukcijas dēļ. Par kādu humānismu, par kādu žēlsirdību mēs varam runāt un likumus rakstīt, ja mēs tīri elementārās lietās nevaram būt humāni, ka tas mums tiek liegts.

Es domāju, ka visā visumā mūsu kolēģu ieguldītais darbs, strādājot pie šā likumprojekta, ir bijis ļoti vērtīgs, un likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstāms, bet, manuprāt, pie tā vēl jāpiestrādā, kā jau teica mani kolēģi un arī es.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Stepičevam. Lai nomierinātu deputāta Preinberga sirdsapziņu, es varu paziņot, ka tur nebija vajadzīga palīdzība. Man izdevās tur pirmajam nokļūt, un tur jau palīdzība tika sniegta krietnu laiku pirms tam. Lūdzu, deputāt Stepičev!

M.Stepičevs: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Man šajā koncepcijā daži jautājumi nav skaidri, tāpēc es lūgšu komisiju piestrādāt pie šā likuma, kurš būtībā ir atbalstāms. Runa ir par ātruma noteikšanu un sodiem. Noteikts ātrums 20, 40, 60 km. Un tā tālāk. Es domāju, ka šeit vajadzētu arī paredzēt, kādā veidā šis ātrums tiek noteikts. Jūs zināt, ka šodien ātruma noteikšana ir tik primitīva. Un, ja jau jūs esat ietvēruši tādu ierobežojumu kā 20, 40 un tā tālāk kilometru, tad jābūt arī paredzētam, kas to ātrumu un kā noteiks, jo šeit ir ļoti liels sods paredzēts. Tomēr jāievēro arī vadītāja tiesības. Jūs zināt, ka arī no autoinspekcijas puses ir bijušas ļaunprātības, un nevar paredzēt, ka tādas nebūs arī turpmāk. Tādēļ te kaut kas ir jāiestrādā, jo tā to atstāt nevar.

Šeit ir runa par transporta līdzekļa vadītāja rīcību, kad viņš šķērso pārbrauktuvi. Bet šeit taču nekas netiek teikts, mums ir divu veidu pārbrauktuves: apsargātas un neapsargātas. Es nezinu, kādā veidā var pārkāpt noteikumus pie apsargātas pārbrauktuves, tas nozīmē "šlagbaumu" salauzt vai pie noslēgta "šlagbauma" braukt. Par to ir viens sods, otram sodam ir jābūt par neapsargātas pārbrauktuves škērsošanu, jo tur pilnīgi citi apstākļi. Pietiek, ja viņš ir pārkāpis noteikumus, jo, braukdams pāri pārbrauktuvei, es esmu potenciāls noziedznieks, mani var apturēt otrā pusē un paziņot, ka es esmu pārkāpis, un pat nebūs nekādas debates un diskusijas. Bet šajā projektā nav skaidri pateikts, kas tiek pārkāpts, tas ir diezgan izplūdis formulējums, un tas ir ļoti izdevīgs vienam otram likumsargam, kurš gribēs pildīt plānu.

Es, protams, ļoti cienu tās domas, kuras tika izteiktas iepriekš, par to, ka transporta līdzekļa vadītāja tiesībām jābūt noteikti līdzi, ka tā ir paviršība. Protams, ka tā ir. Taču manas domas nedaudz atšķiras, jo kādreiz ne jau paviršības dēļ, bet kaut kādu citu apstākļu dēļ tās tiesības tomēr tiek atstātas mājās, un citās pasaules valstīs tās vispār nekad nevadā līdzi, ja tādas vajadzības nav. Un, ja jau ir paredzēts punkts, ka bez tiesībām nedrīkst vadīt mašīnu, tādā gadījumā, ja jau man to tiesību nav klāt, tiks noskaidrots, vai man tās vispār ir vai nav, un, ja noskaidrosies, ka man tās ir, bet aizmāršība bijusi, tad pietiks, ja mēs brīdināsim, šajā gadījumā sods nav vajadzīgs, cilvēks jau tīšuprāt nedarīs sev tādu situāciju, lai pēc tam divas dienas staigātu un pierādītu, ka viņš nav tas, par ko viņu ir uzskatījuši. Tātad tas jau ir sods. Un pateikt, ka 10 rubļi ir maz vai daudz, arī nevar- vienam tas var būt daudz, bet otram tas nav nekas. Manuprāt, būtu ļoti saprātīgi, ja ietu pretī tai civilizētai pasaulei, uz kuru mēs tik traki tiecamies. Es domāju, ka tas neko nemainīs, ja mēs šo vietu vispār izsvītrosim, jo, ja viņam nebūs tiesību, viņam būs jāpierāda, ka tās ir, un tas jau ir sods.

Un tagad vēl nav skaidrs par gājējiem, kuri radījuši avārijas situāciju. Ja ir izraisīta avārija, viņus soda ar 50 rubļiem, bet kur tad paliek atbildība par izdarīto ļaunumu, piemēram, mašīna ieskrējusi stabā, sadauzīta mašīna, sadauzīta laterna, bet gājējs samaksā 50 rubļus un aiziet, kaut gan mašīnai nodarītais kaitējums varbūt 2 vai 3 tūkstoši rubļu. Kas tos maksās? Tātad šeit jāmaksā ir pašam cietējam. Es domāju, ka tas nav pareizi, šeit ir jāuzliek arī atbildība par sekām, kuras radušās. 50 rubļi- tas ir sods pats par sevi, vai tas ir vai nav vajadzīgs- par to es nestrīdos, bet par izraisītajām sekām viņam pilnībā ir jāsamaksā. Uz to es pastāvu, tas ir obligāti, jo tādu situāciju diemžēl ir ļoti daudz.

Piekrītot tam, ka dzērumā vadīšana būtu pilnīgi kategoriski izslēdzama, es tomēr nesaprotu, ko nozīmē 1000 rubļu vai viens gads bez tiesībām. Piedodiet, es labprāt dzertu un brauktu, lai man uz vienu gadu atņem tiesības, es piesēdināšu blakām vienu puisi ar tiesībām, uzlikšu to mācekļa burtu un braukšu. Un viss kārtībā. Vienu gadu es tā pavizināšos, un tas būs viss sods. Es uzskatu, ka viņam jāsamaksā 1000 rubļu un jāatņem vadītāja tiesības uz vienu gadu. Tad tas būtu sods. Tie nav divi sodi, tas ir viens sods- 1000 rubļu un vadītāja tiesību atņemšana. Viņam nevar atstāt vadītāja tiesības. Viņam vienkārši ir jāpārliek vadītāja tiesības, un viss. Tas nav soda mērs, sods ir 1000 rubļi. Vadītāja tiesību atņemšana nav sods, viņš vienkārši neprot vadīt, viņam jāpārdomā, jāpārliek par jaunu noteikumi.

Visumā es ļoti atbalstu izstrādātās izmaiņas. Es lūdzu tomēr konceptuāli iestrādāt manis izteikto domu, lai mēs varētu to ieraudzīt nākamajā- otrajā- lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates šajā jautājumā ir izbeigtas. Tā kā Endziņa kunga vairs nav, es varu komentēt jautājumu par šo materiālo atbildību. Runā citas tiesību normas. Šī te civiltiesiskā atbildība iestājas personai, kura ir vainīga avārijas izraisīšanā.

Mēs esam beiguši debatēt par krimināladministratīvo atbildību par ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Nākamais mūsu apspriežamais bloks ir par pašvaldībām. Par šo jautājumu ziņos Cālīša kungs. Es lūdzu deputātus pierakstīties jautājuma uzdošanai un arī debatēs.

I.Cālītis: Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Administratīvo pārkāpumu kodekss ir visvairāk papildinātais un visvairāk lāpītais likumkrājums Latvijas Republikā. Bet šobrīd mums ir jābūt gataviem uzlikt vēl vienu kārtējo ielāpu šim likumam. Kāpēc tas ir nepieciešams- tajā jomā, kas skar pašvaldības un tos sodus un sankcijas par pārkāpumiem, kas izdarīti dažādo tautas pašvaldības pārvaldīto reģionu vietās? Tas ir nepieciešams, lai mēs reāli varētu iedarbināt pašvaldības mehānismu visos līmeņos. Tā ziņa, ko mums pateica deputāts Kristovskis, ka tieslietu ministra vadītā darba grupa jau ir gatava pēc mēneša vai pusotra mēneša likt priekšā gatavu jauna Administratīvo pārkāpumu kodeksa koncepciju, nav visai precīza, jo šis priekšā stādīšanas termiņš ir nākamā gada pirmā puse. Tādēļ mums ir jālabo šis likums tādā veidā, kā tas mums ir nepieciešams gan attiecībā uz tirdzniecību, gan attiecībā uz ceļu satiksmes noteikumiem, gan attiecībā uz to jomu, kas skar tautas pašvaldību. Šī labojuma mērķis ir reālo pašvaldības funkciju nodrošinājums. Un tā blakusmērķis ir papildu līdzekļi vietējo pašvaldību budžetā.

Izstrādājot šos labojumus, ir ņemti vērā tie vietējo pašvaldību lēmumi, kuros jau dažas pašvaldības pašas pēc savas iniciatīvas ir noteikušas jaunus sodus un izlietojušas jaunus paņēmienus elementārās kārtības ieviešanā savos reģionos. Mēs esam izmantojuši arī jurista ieteikumus. Šo papildinājumu un labojumu izstrādāšanā ir piedalījušies Ministru padomes Juridiskās pārvaldes juristi, un jums priekšā stādītais projekts ir saskaņots Likumdošanas komisijā.

Kādiem līdzekļiem mēs esam iecerējuši sasniegt šīs reālās pašvaldību tiesību garantijas? Pirmkārt, šeit ir paplašināts to personu loks, kas var uzlikt administratīvo sodu. Un, kā jūs redzat no papildinājumiem, šajā projektā ir paredzēts, ka daudzos gadījumos vietējās pašvaldības pašas ir tiesīgas izlemt, kādām amatpersonām uzticēt šo sodu uzlikšanas tiesības. Bez tam, kā jau mēs dzirdējām, divos iepriekšējos projektos tiek paaugstināts sankciju līmenis. Tas ir izskaidrojams, protams, ar to, ka mainās rubļa vērtība, ar vispārējo inflāciju, un ir nepieciešams patiešām reāli paaugstināt materiālo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem. Jauns moments ir operativitāte administratīvo sodu iekasēšanā. Ir palielināts to administratīvo pārkāpumu loks, par kuriem var iekasēt naudas sodu tieši pārkāpuma vietā, izmantojot attiecīgā parauga finansu dokumentus kvīšu vai citu kases dokumentu veidā. Bez tam jauns moments ir arī kompetenču sadalījums starp dažādu līmeņa tautas deputātu padomēm, starp dažādu līmeņu pašvaldībām.

Šis likumprojekts ir pirmajā lasījumā nodots jūsu izskatīšanai, un mēs gaidām no jums rakstiskus ierosinājumus, kādas izmaiņas vēl ir nepieciešamas administratīvo pārkāpumu likumā un kādas nepilnības jūs saskatāt šajā likumprojektā. Ir labi, ja mēs dzirdam tūlīt diskusijas un jautājumus šajā sakarībā, bet daudz konstruktīvāk un lietderīgāk ir patiešām izmantot mūsu praksi un šos papildinājumus un ierosinājumus iesniegt rakstveidā, lai nākamajās komisijas sēdēs mēs varētu tos iestrādāt šajā projektā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cālīša kungs. Kādi ir jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Paldies. Vismaz neviens nav pieteicies. Vai sekretariātā kāds ir pieteicies debatēs? Arī debatēs neviens nav pieteicies. Godājamie kolēģi, tādā gadījumā mēs varētu balsot šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā, jo konceptuāli nebija nekādu pretenziju. Bija vienīgi ierosinājums atlikt vēl vienu mēnesi, bet nu tāds ierosinājums laikam nav balsojams.

Godājamie kolēģi, vispirms lūgsim sekretariātu piezvanīt, lai tie mūsu godājamie kolēģi, kuri vēlas piedalīties balsošanā, varētu ierasties sēžu zālē. Reģistrēsimies un balsosim šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Un pēc tam, ja mūsu godājamais kolēģis Ģirts Krūmiņš ir gatavs, tad mēs varētu izskatīt to darba kārtības jautājumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes un valdības līdzdalību uzņēmējdarbībā. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Par balsošanas motīviem. Šajā likumprojektā mums bez administratīvo pārkāpumu kodeksa ir vēl trīs krimināllikumi un viens civilnolikums. Vai mēs tagad balsosim visus vai tikai administratīvo pārkāpumu kodeksu?

Priekšsēdētājs: Tas ir viens likumprojekts. Un debatēs izskanēja par visu projektu. Mēs nevaram balsot atsevišķi šā likuma sastāvdaļas. Pagaidīsim mūsu kolēģus, kas būs šādā vēlā stundā vēl aizkavējušies Augstākās Padomes namā. (Zālē smiekli.) Šķiet, ka vairāki kolēģi tomēr neieradīsies. Lūdzu reģistrācijas režīmu, reģistrēsimies. Rezultātu. 101 deputāts. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Es lūdzu komisiju noteikt laiku otrajam lasījumam. Lūdzu balsot. Rezultātu. Ar 77 balsīm mēs esam akceptējuši šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Cālīša kungs varbūt varētu sniegt ziņas par otrā lasījuma iespējamību.

I.Cālītis: Mēs būtu gatavi šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt nākamajā pirmdienā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemsim to vērā, sastādot darba kārtību nākamajai nedēļai. Vai kolēģis Ģirts Krūmiņš būtu gatavs ziņot par šo lēmuma projektu? Deputātus lūdzu sagatavoties jautājumu uzdošanai un debatēm.

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu un valdības locekļu līdzdalību uzņēmējdarbībā". Es negribētu īpaši kavēties pie tā, kādēļ šāds lēmums būtu nepieciešams, jo, kā zināms, līdzīgi likumi un lēmumi regulē uzņēmējdarbību arī visas pasaules parlamentos. Lēmums ir ļoti īss un konkrēts, un varbūt mēs tūlīt varam pāriet pie jautājumiem un atbildēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie deputāti, kādi būtu jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Sakiet, uz kā jūs balstāties, uzskatīdami, ka šādus būtiskus jautājumus var atrisināt, lūk, šādu lēmumu veidā? Mums taču ir likums par deputāta statusu, kā arī citi likumi, kas nosaka deputātu tiesības un pienākumus. Vai jums nešķiet, ka šāda veida lēmumi būtu jāpieņem normāla likumprojekta veidā, kurš paredzētu attiecīgu labojumu izdarīšanu, teiksim, likumā par deputāta statusu un kurš būtu jāizskata divos vai trijos lasījumos?

Ģ.Krūmiņš: Manuprāt, nav nepieciešams izdarīt kaut kādus grozījumus vai labojumus likumā par Latvijas Republikas deputāta statusu. Šis lēmuma projekts pilnīgi saskan ar to, kas ir izteikts deputāta statusā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

E.Kide: Sakiet, vai šī ideja dzimusi mūsu republikā vai tā bāzējas uz pasaules pieredzi uzņēmējdarbībā?

Ģ.Krūmiņš: Jā, līdzīga likumdošana pastāv gandrīz visās pasaules valstīs, bet, runājot konkrēti par šo lēmumu, jāteic, ka tas tapa, ievērojot Prezidija ierosinājumu pēc tam, kad tika saņemts deputātu iesniegums par dažu Augstākās padomes deputātu uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Kalnbērzs: Es kā mediķis esmu iesaistīts darbā medicīniskās asociācijās un esmu vienas tādas asociācijas prezidents. Kāds tagad būs mans liktenis? Teiksim, mēs sadarbojamies ar Kegi kungu Amerikā, un tā sadarbība dod Latvijai daudz laba. Es tikko biju Rietumvācijā, mums ir uzdāvināta aparatūra par deviņiem miljoniem rietumvācu marku. Tas viss ir saistīts ar zināmu darbību asociācijās un, teiksim, akciju sabiedrībās. Tagad, cik es saprotu, es kā deputāts nevarēšu būt prezidents un nevarēšu darboties asociācijās.

Ģ.Krūmiņš: Nē, tas nepavisam nav tā. 1.panta beigās ir teikts- "izņemot gadījumus, kuri minēti Latvijas Republikas likuma par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu 4.pantā". No šā panta izriet, ka katrā atsevišķā gadījumā Augstākā padome var lemt par šo jautājumu.

V.Kalnbērzs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pie trešā mikrofona.

J.Krūmiņš: Sakiet, lūdzu, vai šis likums attieksies arī uz deputātu sievasmāsām, sievasmātēm, vecmāmiņām, sievām utt. Un vai tas atkal nav kādiem speciāliem uzvārdiem taisīts likumprojekts, vai tas atbilst praksei? Un, ja ir goda prezidenti, tad ASV prezidenti un viņu sievas ir pat simtu asociāciju, sabiedrību un organizāciju goda prezidenti.

Ģ.Krūmiņš: Diemžēl uz sievām un sievasmātēm šis likums neattiecas. Bet attiecībā uz ārvalstu parlamentāriešiem, cik man zināms, dažādās valstīs ir tāda likumdošana, ka pat trīs gadus pēc pilnvaru izbeigšanās šis cilvēks nevar iesaistīties uzņēmējdarbībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums. Sakiet, vai šis lēmums attiecas uz visiem deputātiem vai tikai tiem, kas ir pastāvīgā deputāta darbā?/

G.Krūmiņš: */Tas attiecas uz visiem deputātiem, izņemot tos, par kuriem runāts likuma "Par deputāta statusu" 4.pantā./

M.Gavrilovs: */Taču iznāk tā, ka par tiem, kuri nestrādā pastāvīgi, tas ir saprotams, ja pastāvīgi,- tas ir pavisam noteikti. Bet tur, kur viņš strādā, tur arī strādā. Viņam tātad darbs jāmaina?/

G.Krūmiņš: */Es uzskatu, ka statuss jāmaina./

M.Gavrilovs: */Kas, kas? Es nesadzirdēju./

G.Krūmiņš: */Es uzskatu, ka viņam jāmaina statuss. Jāpāriet uz pastāvīgu darbu./

M.Gavrilovs: */Tā jūs uzskatāt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona, pēc tam pie pirmā.

A.Seiksts: Sakiet, lūdzu, kā jūs saprotat šādu situāciju: atbrīvots jeb pastāvīgi strādājošs deputāts ir preses izdevuma redakcijas loceklis. Vai viņš drīkst palikt redakcijas sastāvā, nesaņemot algu? Kā tas ir?

Ģ.Krūmiņš: Likuma par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu 4.pantā ir atrunāts par māksliniekiem un tiem, kuri nodarbojas ar radošo darbu. Un ir noteikts, ka katrā gadījumā Augstākā padome var lemt, vai atļaut to darbību vai ne.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona, pēc tam- pie otrā.

V.Eglājs: Sakiet, kāds pozitīvs rezultāts saimniecībai sagaidāms, ja šādu lēmumu pieņems, vai kāds ļaunums notiks, ja šādu lēmumu nepieņems?

Ģ.Krūmiņš: Es domāju, ka ļaunums varētu būt tīri morālā plāksnē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

P.Krūgaļaužs: Man jautājums par zemnieku saimniecību: vai man tos lopiņus vest uz parlamentu vai atstāt vēl turpat Madonā?

Ģ.Krūmiņš: Es domāju, ka šeit varētu atbildēt ar to pašu punktu, ko es visu laiku pieminu. Katrā individuālā gadījumā to var lemt Augstākā padome. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Paldies. Dosim vārdu dāmai. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

T.Ždanoka: */Sakiet lūdzu, vai jums neliekas, ka tāda veida lēmums, kam zināmā mērā ir atpakaļejošs spēks un kas attiecas uz deputātiem, kuri ievēlēti pēc toreizējā vēlēšanu likuma, kurā nebija nekā tamlīdzīga, var tikt pieņemts tikai konsensa ceļā? Tas ir, vienbalsīgā nobalsojumā./

G.Krūmiņš: */Es uzskatu, ka mums ir noteikumi, kā mēs pieņemam lēmumus. Tos mēs arī ievērosim./

T.Ždanoka: */Un jūs neuzskatāt, ka tie šinī gadījumā ir diskriminējoši? Attiecībā uz deputātu daļu./

Ģ.Krūmiņš: Šim lēmumam nebūs atpakaļejoša spēka. Tas stāsies spēkā ar pieņemšanas brīdi.

T.Ždanoka: Bet tad, kad cilvēki balotējās, tāda lēmuma nebija. Un viņi arī rēķinājās ar to.

Ģ.Krūmiņš: Jautājums ir diskutējams. Es domāju, ka mēs to izlemsim ar balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies ziņotājam. Tā kā jautājumu vairāk nav, mēs varam atklāt debates. Un, godājamie kolēģi, varbūt jūs mani pārtrauksiet, bet es esmu viens pats un neviens man nevar dot vārdu. Esmu pierakstījies debatēs, vairāk par trim minūtēm es neprasu. Un, ja jūs atļausiet, es runāšu no šejienes. Paldies.

Godājamie kolēģi! Situācija ir ļoti vienkārša, un tā varbūt arī Prezidiju spieda izvirzīt šādu lēmuma projektu. Pirmkārt, ir neapstrīdami fakti par to, ka vairāki mūsu Augstākās padomes deputāti, izstrādājot likumprojektus attiecīgās saimniecības nozarēs, vienlaikus ir iesaistījušies uzņēmējdarbībā dažādu saimniecisko organizāciju valdēs un priekšsēdētaju amatos, un nav šaubu, ka pastāv ļoti lielas pārdomas par to, kādas tad funkcijas viņi veiks. Vai tiks pieņemti lēmumi, kas izdevīgi šādām organizācijām, firmām un saimniecībām, vai arī otrādi. Vai tiešām cilvēks būs spējīgs sadalīties divās personās un lemt lēmumu, kas izputinās, piemēram, viņa firmu? Tādēļ ļoti diskutablā situācijā ir nonākuši vairāki mūsu Augstākās padomes deputāti, iesaistīdamies arī dažādu ārzemju firmu valdēs un prezidentūrās, turklāt tajos jautājumos, kurus viņi tieši parlamentā komisijās spriež. Tā ka šajā gadījumā laikam tomēr derētu pieturēties pie pasaules prakses. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Kongresā šāda saimnieciskā darbība faktiski tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu. Un, ja šāda darbība tiek atklāta, kongresmenis dabū atvadīties no savas vietas. Mēs negribētu sekot šādam te sliktam paraugam un nonākt konfliktsituācijā, tad arī mūsu vēlētāji apšaubītu mūsu godaprātu un kompetenci. Tāpēc arī šāds lēmuma projekts tika izvirzīts.

Es varu runāt arī skaļāk, lai pārkliegtu visus, bet domāju, ka tas nav vajadzīgs. Es domāju, ka šāds lēmuma projekts tādā vai citādā formā mums ir jāpieņem un šī situācija jāreglamentē. Es gribētu zināt, kādus jautājumus vēlētāji uzdod. Kā intereses tad Augstākā padome pārstāv- vēlētāju vai savas firmas vai organizācijas intereses? Tāpēc ir nepieciešams šo jautājumu regulēt.

Un pats pēdējais, ko es gribēju atgādināt, ir tas, ka 90 procenti no mums, kad balotējās deputāta amatam, svēti apsolīja saviem vēlētājiem- ja būs nepieciešamība, viņi savas darbavietas atstās un strādās tikai Augstākajā padomē. Tikai vieni beigu beigās izrādījās gudrāki, viņi apvieno vairākas darbavietas, saņem vairākas algas, bet citi strādā šeit pastāvīgi un apmierinās ar deputāta algu. Šķiet, pienācis tas laiks, kad tomēr ir jāizvēlas. Paldies.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Godātie kolēģi, godātais priekšsēdētāj! Pirmo reizi izlasot šo dokumentu, tas manī radīja dziļu neizpratni. Un tagad beidzot es sapratu. Izrādās, ka tas dokumenta teksts absolūti neatbilst tā virsrakstam. Šajā virsrakstā ir sacīts: lēmums par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu un valdības locekļu līdzdalību uzņēmējdarbībā. Mēs pieņēmām likumu par uzņēmējdarbību. Man diemžēl tā nav līdzi. Ja jūs atceraties, tur bija runa par uzņēmēju un uzņēmumiem. Bet šā likuma 1.punktā ir teikts, ka nevar ieņemt algotus amatus. Bet uzņēmējdarbība ir taisni pretstatā algotam amatam. Uzņēmējs dod darbu darba ņēmējiem un maksā par to algu. Tā kā šajā sakarībā tiek runāts par deputāta statusu, es domāju, ka te vajag vairāk pievērsties uzņēmējdarbībai. No darba, es atvainojos, var aiziet projām, iesniedzot atlūgumu divus mēnešus vai nedēļu iepriekš. Bet ja ir zemnieka saimniecība? Man nav, bet Rāznas kungam ir zemnieku saimniecība, un es neredzu iespēju, ka viņš var aiziet no tās zemnieka saimniecības. Ja man ir kooperatīvs, es neredzu, kā es varētu pārdot, ja es esmu akcionārs, es neredzu, kā es varu pārdot akcijas. Aiziet no darba- tā ir viena lieta, bet mainīt īpašumu attiecības ar savu īpašumu, ja es esmu uzņēmuma īpašnieks- to nekādi nevar. Tāpēc tas nosaukums ir dziļi maldinošs, jo jāraksta ir tas, ko galu galā grib pateikt. Pēc satura es noprotu, ka dokuments tomēr ir par algotu darbu, kā tas ir teikts 1.punktā. Attiecībā uz algotu darbu mums ir deputāta statuss, un tur ir pilnīgi skaidri noteikts, ka ar tām darbībām, kas šeit ir minētas, deputāts nodarboties nedrīkst, jo tur ir izsmeļoši izskaidrots, ko deputāts drīkst darīt un par ko var saņemt naudu. Es tāpat kā iepriekšējais runātājs gribētu jautāt, kas būs, ja mēs šo lēmumu pieņemsim vai nepieņemsim. Man liekas, tas formulējums ir jāpārtaisa, lai mēs varētu pieņemt tādu dokumentu, tekstu ar tādu virsrakstu, kas tiešām ietvertu to, ko mēs gribam panākt, jo citādi nekādas skaidrības nebūs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamajam vārds deputātam Laķim.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Es pievienojos kolēģim Eglājam, ka nosaukums neatbilst. Taču šai lietai, manuprāt, ir divas puses.

Es tomēr uzskatu, ka šāds dokuments ir vajadzīgs divu iemeslu dēļ. Es nedomāju, ka reāli var izmainīt un ietekmēt likumdošanu, teiksim, vienas firmas interesēs Latvijā. Es nedomāju, ka tas ir reāli iespējams. Bet vienu gan var izdarīt, un to mēs ļoti saprotam, ko var izdarīt. Izmantojot Augstākās padomes deputāta reālo statusu, var attiecīgi ietekmēt tā vai cita saimnieciskā līguma slēgšanu ar ārzemju firmām. Ar to ir jārēķinās. Tas ir iespējams. Un es domāju, ka Prezidijs, izlemjot jautājumu par šā dokumenta sagatavošanu, arī ņēma vērā šos faktorus. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, visai šai lietai ir morālā puse. Un morālā puse arī ir diezgan kutelīga šajā situācijā. Bet tajā pašā laikā es domāju, ka šis dokuments tomēr ir sagatavots nepilnīgi. Es domāju, ka taču nesāksim apkarot to, ka kāds strādā, teiksim, kaut kur ceturtdaļslodzi vai pusslodzi algotā darbā. Es domāju, ka mēs neesam tik bagāti ar šiem cilvēkiem. Kāds labums būs no tā, ka Kalnbērzs neoperēs, bet visu dienu šeit sēdēs un nodarbosies tajā sfērā, kur viņš darbojas. Viņš mums bija vajadzīgs kā deputāts šeit, bet ir vajadzīgs arī kā ķirurgs. Un ar to ir jārēķinās. Mēs nedrīkstam šo dokumentu izveidot tādā formulējumā, ka tiek naturalizēti pirmie varianti un tajā pašā laikā atļauta darbība, pildot savas funkcijas. Šajā sakarībā es pilnīgi piekrītu Jānim Krūmiņam. Pasarg, Dievs, ka tiešām neparādās sievasmāte, sieva vai vēl kaut kas. Viens lasīs lekcijas, bet algu saņems sieva vai vīrs. Klausieties, tas viss ir iespējams! Lai nenonāktu šādā idiotiskā situācijā, šis likumprojekts vienkārši ir attiecīgi jāsagatavo. Būsim atklāti- mēs lielākā daļa šeit atradīsimies, maksimums, piecus gadus. Un, piedodiet man, pēc pieciem gadiem, ja mēs būsim diskvalificējušies, es nezinu, kam no tā būs kāds labums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātei Ždanokai.

T.Ždanoka: */Cienījamie deputāti! Pirmkārt, man ir jāpasaka, ka es personīgi nemaz neesmu ieinteresēta šī projekta saturā, jo esmu atbrīvotā deputāte. Un pēc rakstura nepavisam ne uzņēmējs. Un tāpēc domāju, ka šajā gadījumā varu runāt kā neieinteresētā persona. Es vienkārši uztveru šo likumprojektu tāpat kā vairākus citus, kurus mēs jau esam pieņēmuši un gatavojamies pieņemt. Es domāju, pirmkārt, likumu "Par tautas deputātu statusu", lēmumu "Par PSRS tautas deputātu statusu", mums jau ir projekts par Rīgas pilsētas pašvaldību- visos šajos dokumentos un arī šodienas lēmumā mēs gribam nolemt to, kas ir pretrunā tiem pamatiem, pēc kādiem deputāti tika ievēlēti. Kad vēlēja Savienības tautas deputātus, neviens nedomāja, ka vēlāk viņiem nebūs tiesību pārstāvēt Latvijas Republiku. Kad mani ievēlēja par Rīgas pilsētas padomes deputāti un paralēli arī tajā pašā mikrorajonā tika vēlēti rajona padomes deputāti, es pat iedomāties nevarēju, ka vēlāk rajona padomes deputātiem centīsies piešķirt pilsētas padomes deputātu statusu- jūs zināt šo likumprojektu, vairums no jums zina- un no viņiem izveidot pilsētas padomē otro palātu, kurā rajonu padomju deputātiem būs lēmējas balsstiesības. Tas ir, es lieliski saprotu, kāpēc ASV Kongresā, kā cienījamais deputāts Krastiņš teica, ir šādi ierobežojumi. Es piekrītu deputātam Laķim, ka ir daudz iespēju ļaunprātībām. Bet, ja nu mēs tiešām gribam novērst tādas lietas, tad būsim konsekventi līdz galam un organizēsim jaunas vēlēšanas. Mums jāorganizē jaunas vēlēšanas. Pēc jauna vēlēšanu likuma, ja mēs negribam absolūti zaudēt autoritāti savu vēlētāju acīs. Ja reiz deputāti ir ievēlēti pēc likuma, kur atbilstošo ierobežojumu nav bijis, jo likumā bija precīzi pateikts, kas nedrīkst būt deputāti, tad tagad, ja gribam noteikt jaunus ierobežojumus, vajadzīgs jauns vēlēšanu likums un jaunas vēlēšanas. Citas iespējas nav un nevar būt. Ja būs jauns likums par Rīgas pašpārvaldi, būs jaunas vēlēšanas, jauni ļaudis. Pēc jaunā likuma. Citādi mēs tiešām zaudējam savu autoritāti, kļūstam par orgānu, kas, atvainojiet, pats sevi grib izpērt. Atbilstoši zināmajai krievu pasakai. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Šo problēmu mēs apspriedām arī komisijā, un tur tika izteiktas dažādas domas. Pirmkārt, vairākums deputātu uzskatīja, ka lēmums šādā redakcijā nav pieņemams. Es personīgi tomēr uzskatu, ka šī problēma pastāv un to noliegt mēs nevaram. Es pat teiktu, ka šī problēma ne tikdaudz attiecas uz deputātiem, kā uz valdības locekļiem, kas šeit ir iekļauti. Vismaz pie manis kā deputāta ir griezušies vēlētāji un pauduši neizpratni par to, ka daži mūsu valdības locekļi piedalās tā vai cita kooperatīva darbā kā konsultanti. Pasaulē tomēr ir tāda prakse, ka politiķi un valdības locekļi var gan būt īpašnieki un tātad var saņemt zināmu ienākumu no saviem īpašumiem, bet nevar aktīvi piedalīties uzņēmējdarbībā un izmantot savu dienesta stāvokli. Jūs taču piekritīsiet, ka tā nav normāla situācija, ka, teiksim, ministrs, kurš var apstiprināt kaut kādas piegādes vai cenas, reizē ir arī kāda saimnieciska formējuma valdes loceklis. Es arī uzskatu, ka šis lēmuma projekts nav sagatavots pietiekami augstā līmenī, tomēr vienlaikus domāju, ka mums ir jāatzīst šī problēma un jādibina grupa- pamatā no juristiem, nevis no saimnieciskiem darbiniekiem -, kas mums sagatavotu jaunu projektu.

Kas attiecas uz deputātiem, tad, manuprāt, pilnīgi pietiek ar likumu par deputāta statusu, kuru vajadzības gadījumā var mainīt. Bet, tā kā problēma pastāv, tad vai nu likumā par deputāta statusu var izdarīt zināmas korekcijas, vai arī ierakstīt attiecīgus pantus likumā par Ministru padomi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Pārdomas izraisa viena mūsu kolēģa uzstāšanās. Un es gribu uzdot jautājumu. Vai Kalnbērzs ir vērtīgākais ķirurgs? Vai kāds cits varbūt ir vērtīgāks, ja viņš ir uzņēmējs? Es personīgi uzskatu, ka mums ārkārtīgi nepieciešami pašreizējā situācijā ir uzņēmēji. Un man grūti iedomāties, kā mēs varēsim šeit izstrādāt kādu uzņēmējdarbības likumdošanu, ja dzīve aiz šīm sienām varbūt ies pavisam citā virzienā, tur veidosies citas tradīcijas, veidosies citas ieražas. Kā mēs veidosim savus likumus, nezinot realitāti aiz šīm sienām? Tāpēc acīmredzot tāda saikne ar visu šo uzņēmējdarbību nemaz nav kaitīga un nosodāma. Protams, mēs varētu šīs lietas reglamentēt, taču es kategoriski iebilstu pret šo reglamentēšanu tādā formā, kā tas mums tiek piedāvāts. Un kāpēc? Mums ir divi likumi. Uz mums kā deputātiem attiecas likums par deputāta statusu, un tur jau šī atruna ir iekļauta. Ja nepieciešams, tad vajag iesniegt likumprojektu par labojumiem likumā par tautas deputāta statusu, kurš precizētu šīs normas.

Otrs likums ir likums par uzņēmējdarbību, kuru mēs esam pieņēmuši un kurā, starp citu, es piedāvāju Ekonomikas komisijai arī iekļaut tādu pantu, kurš reglamentētu dažu amatu nesavienojamību ar uzņēmējdarbību un kas reglamentētu šo kārtību. Toreiz Ekonomikas komisija šo normu noraidīja, acīmredzot tā nebija pietiekami labi sagatavota, bet, ja ir cilvēki, kas uzskata, ka šāda norma ir vajadzīga, tad es viņiem ieteiktu izstrādāt atbilstošu likumprojektu, kurš izlabotu mūsu likumu par uzņēmējdarbību. Bez tam, uzmanīgi ieskatoties šajā lēmuma projektā, kas mums tiek piedāvāts, nemaz jau nerunājot par neatbilstību, uz ko deputāts Eglājs norādīja, man liekas, ka 2.punkts pilnībā ļauj apiet 1.punkta ierobežojošās normas. Sakiet, vai šāds lēmums kaut ko ierobežo, kādam paver labvēlīgāku režīmu, panāk kāda līguma slēgšanu? Tik un tā viņam neizmaksās atlīdzību naudā, bet izrādās, ka viņš var braukt individuālā ārzemju braucienā apmaiņas kārtībā, saņemt kādu autorhonorāru par ārkārtīgi vērtīgu konsultāciju vai kaut ko citu. Tāpēc es domāju, ka šis lēmums nepavisam neatrisinās tās problēmas, kādas tiešām varētu rasties. Man liekas, ka šajā lēmumā zināmā mērā parādās arī kaut kāds nenovīdības recidīvs, kas latviešiem laikam ir diezgan raksturīga parādība. Domāju, ka mums ir jāiet kārtīgas likumdošanas ceļu, rūpīgi jāapspriež un nopietni jāizsver.

Runājot par valsts iestāžu darbiniekiem, atļaušos kolēģiem atgādināt, ka Ministru padome ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir aizliegts valsts iestāžu darbiniekiem, speciālistiem un amatpersonām sastāvēt kooperatīvos, un, ja jau tiks ievērots šis Ministru padomes lēmums, tad domāju, ka vajadzības vēl pēc speciāla lēmuma, pie tam ārkārtīgi neprecīza un nekonkrēta, nav nekādas. Tāpēc es aicinu šo lēmuma projektu noraidīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais- deputāts Kide.

E.Kide: Man šķiet, ka nav vērts pat uztraukties, jo es piekrītu deputātam Krastiņam. Ja šā lēmuma projekta uzdevums ir novērst savtīgu darbību, tad tas tik tiešām nav atrisināts. Un, ja mēs ietu šo ceļu, tad deputāti, kas tiks ievēlēti nākamajam sasaukumam, varētu būt tikai no kalpotājiem. Ne zemnieki, ne lielsaimniecību vadītāji, ne rūpnīcu vadītāji, ne sīku darbnīcu vadītāji, tikai kalpotāji, kas saņem algu. Man šķiet, ka tas nebūtu loģiski.

Turklāt šis lēmums ir nekonsekvents, jo zināmā mērā mēs, deputāti, pārstāvam savas nozares. Es, piemēram, pārstāvu gan izglītību, gan lauksaimniecību un esmu šo nozaru darbības attīstībā ieinteresēts. Tā ka katrs deputāts zināmā mērā ir ieinteresēts kaut kādas sfēras attīstībā un šo sfēru atbalsta. Es dzirdu rūpnīcu vadītājus par to sfēru, kurā viņi orientējas. Kad tiek skartas lauksaimniecības problēmas, tad runā lauksaimnieki. Ja gribam būt konsekventi, tad vajadzētu tādu sterilitāti ieviest, lai arī šeit attiecīgo nozaru speciālisti savā nozarē nestrādā, jo lauksaimnieki var iestāties par lauksaimniecības prioritāti un rūpnieki- par rūpniecības. Tāpēc šo lēmuma projektu patiešām vajadzētu noraidīt un meklēt citu ceļu, kā iemiesot ideju, lai deputāts patiešām nevarētu izmantot savu deputāta statusu savtīgās interesēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mēs debates beidzam. Tātad izskanēja divi priekšlikumi. Viens, ka šis lēmuma projekts būtu jānodod atpakaļ komisijai pārstrādāt, lai tiktu novērsti divdomīgi secinājumi. Otrs priekšlikums, ka vispār šāds lēmums nav vajadzīgs un tas ir jāizņem no darba kārtības. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Endziņš: Gribu informēt, ka patlaban tiek risināts jautājums par likumprojekta par valsts dienestu izstrādāšanu un tur arī šie jautājumi tiks atrunāti. Varbūt šajā gadījumā nav nepieciešams atdot atpakaļ komisijā, lai papildus strādā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir divi priekšlikumi. Jūs dzirdējāt Endziņa kunga paskaidrojumu par iespējamajām perspektīvām. Un tagad, godājamie deputāti, ir jāizlemj, kā risināt šo jautājumu, par kuru gan gandrīz visi izteicās, ka zināms pamats šādu jautājumu izvirzīšanai apspriešanai mums ir. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, lai pārliecinātos, cik no mums ir palikuši līdz pulksten 18.00. Paldies. Lūdzu rezultātu. 97 deputāti.

Tātad pirmais radikālākais priekšlikums, kas izskanēja, ja es nekļūdos, bija noņemt no darba kārtības. Tātad pirmais balsojums- vispār noņemt no darba kārtības. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par- 63 balsis, pret- 16 un 12- atturas. Paldies. Otrais balsojums par to, lai šo lēmuma projektu atdotu komisijai, lai darba grupa uzlabo un pārstrādā. Lūdzu rezultātu. Tātad otrs priekšlikums saņem mazākumu. Lēmuma projekts tiek noņemts no darba kārtības. Paldies. Un cerēsim, ka Endziņa kunga novēlējums par šo valsts dienestu drīz piepildīsies.

Gribu jūs informēt, ka man jāparaksta atbildes ārzemju valdībām un parlamentiem, kas prasa, lai mūsu Augstākā padome izskaidro šādu interesantu situāciju. Ir saņemti šādi pieprasījumi par mūsu deputātu darbību un par viņu rīcības savienojamību ar atrašanos mūsu Augstākajā padomē.

Tātad nākamais, kas ir sagatavots izskatīšanai, ir lēmuma projekts, kas ir paredzēts 5.decembrī, par Latvijas Republikas valsts robežu otrajā lasījumā. Ziņo deputāts Stepičevs. Lūdzu.

M.Stepičevs: Cienījamie kolēģi! Es atļaušos drusku precizēt- tas ir nevis lēmuma projekts, bet likumprojekts.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Likumprojekts par valsts robežu.

M.Stepičevs: Tā kā mēs to izskatām otrajā lasījumā, es pakavēšos pie tiem punktiem, kuri tika laboti, un iepazīstināšu ar komisijas lēmumu par šiem punktiem. Tātad 1.pantā bija priekšlikums- mainīt vārdu "virsma" pret "plakne", tas ir pieņemams. 3.pants, kā jūs paši varat pārliecināties, ir pielabots. Es lasīšu tos pantus, kuros izmaiņas nav izdarītas. Mums citā redakcijā ir 4.pants, tas ir nedaudz pielabots. Un šeit mums izraisījās diezgan lielas domstarpības. Latviešu valodā tiek lietots vārds "braukšana", citos variantos tiek lietots vārds "kuģi iet", krievu valodā ir viennozīmīgi pieņemams "kuģi iet". Konsultējoties ar valodniekiem, ir saņemts tāds padoms, ka kuģi var iet, braukt un staigāt tie, protams, nevar. Tā ka šeit viss ir atkarīgs no paša satura. Tāpēc, kur varēja, mēs tomēr atstājām latviskā skanējumā vārdu "braukt", bet, ja būs kategoriski iebildumi, tad lemiet paši, jo valodnieki mums nevarēja viennozīmīgi pateikt, kā tad vajadzētu pareizāk šo vārdu lietot.

Bija jautājums par Abreni. Es pakavēšos vēlreiz pie Abrenes jautājuma, jo tas ir plašāks. Daudz dokumentu ir nācis klāt, kuri apšauba šo koncepciju, kurai par pamatu mēs ņēmām 1940.gada 16.jūniju. Tātad Abrenes iedzīvotāji nevis sūdzējušies, bet pieņēmuši lēmumu, ka tas esot it kā nepareizi, ka mēs gribam šo veco robežu novilkt, jo tolaik- 1944.gada oktobrī- Latvijas PSR Augstākā padome esot pieņēmusi lēmumu par šo robežu maiņu. Taču tāda dokumenta mums nav. Mums ir nevis oktobra dokuments, bet 23.augusta dokuments- PSRS Augstākās padomes Prezidija lēmums, kuru pieņēmuši 12 cilvēki un kuru parakstījis Kaļiņins. Cita lēmuma mūsu rīcībā nav, un, ņemot vērā, ka tas tomēr bija kara laiks, tad nekādu pieprasījumu par robežu izmaiņām nevarēja būt, un tas nav loģiski, līdz ar to mums nav iemesla šo pamatu mainīt. Man bija tikšanās ar tiem Abrenes cilvēkiem, kuri stāvēja tai laikā pie Abrenes robežas, Jaunlatgales robežas. Es uzklausīju viņus, un arī viņi apstiprināja, ka tas ir izdarīts voluntāri un patvaļīgi. Esmu pārliecināts, ka mums šo koncepcijas punktu nevajadzētu mainīt, vajadzētu pie tā pieturēties. Jautājumu par galīgo robežu jau lems robežu komisijas, noslēdzot starpvalstu līgumus. Bija paredzēts, ka ir jāizstrādā lēmums par šā likuma stāšanos spēkā. Lēmums, kurā ir paredzēts arī šis jautājums, tiek jums piedāvāts.

Tātad lēmuma 2.punktā ir tāds formulējums: uzdot Latvijas Republikas valdībai izveidot starpvalstu robežu atjaunošanas delegāciju... Nevajag lasīt? Tātad būtībā problēma ir atrisināta- jautājums par Abreni ietverts. Vairāk man nav ko piebilst. Visi jautājumi ir tik skaidri, ka pretenziju bija maz. Varbūt izskatīsim pa punktiem?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu jautājumus ziņotājam. Pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Sakiet, kāds pamats bija 1.pantā nomainīt vārdu "virsma" ar "plakne"? Ja vertikāla plakne krustojas ar horizontālu plakni, tas ir, ar zemes virsmu, tad veidojas taisne, bet, ja robeža iet pa upi vai kur citur, tad nekādas plaknes nevar būt.

M.Stepičevs: Es jums atbildēšu. Jums var piekrist tikai daļēji. Manas domas ir savādākas, jo ar virsmu es saprotu horizontālu virsmu, bet virsmu ir grūti saprast vertikāli, plakni vertikāli ir vieglāk saprast. Nu, tā ir gandrīz vai vārdu spēle.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Es nezinu, varbūt robežu zinātnē šiem terminiem ir kādi citi jēdzieni, bet matemātikā jēdzieni ir viennozīmīgi- plakne ir šāda te papīra lapa, bet virsma ir kādas sarežģītas formas veidojums. Ja mēs runājam par šai robežai atbilstošo vertikālo veidojumu, tad tā nekādā gadījumā nebūs plakne, bet virsma.

Priekšsēdētājs: Paldies.

M.Stepičevs: Pirmajā redakcijā bija "virsma", tad, kad piedāvāja "plakni", mums nebija argumentu, lai iebilstu pret šo apzīmējumu, jo jautājums ir redakcionāls.

Priekšsēdētājs: Paldies, to mēs varēsim izlemt, balsojot 1.pantu.

M.Stepičevs: Te nekas no tā nemainās, konceptuāli nekas nemainās.

Priekšsēdētājs: Pie pirmā mikrofona ir vēl viens jautājums.

V.Eglājs: Es atvainojos, es gribēju par procedūru. Es lūgtu nelikt uz balsošanu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu stādīties priekšā, kolēģi Eglāj.

V.Eglājs: Pirmais mikrofons. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vairāk jautājumu nav? Lūdzu, pie pirmā mikrofona- deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Kolēģi Stepičev! Jūs teicāt, ka sarunās ar ļaudīm jūs guvāt informāciju par bijušo Abrenes apriņķi. Bet tādas pašas sarunas un mēģinājumi pamatot ir arī par Pleskavas apgabala Krasnogorodskas rajonu- Ostrovas un Višgorodas rajona daļu./

M.Stepičevs: Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka jautājumu par robežu izmaiņām var atrisināt tikai ar Augstākās padomes lēmumu, citādi varianti neeksistē. 1944.gada 23.augustā pieņemtais Augstākās padomes Prezidija lēmums pašā pamatā ir nelikumīgs, jo nevarēja būt šādu prasību, un bez šā lēmuma nav neviena dokumenta, kurš būtu likumīgā kārtā izmainījis šīs robežas. Un, runājot par cilvēku noskaņojumu, protams, mēs varam atrast simt variantu, bet tas nav apspriežams jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona. Pēc tam pie pirmā.

J.Vaivads: Es par to pašu plakni vai virsmu. Ar balsošanu diemžēl nevar izmainīt matemātikas definīcijas, to es gribētu atgādināt. Ja kolēģiem ir grūti saprast, es domāju, Eglājs palīdzēs, bet matemātiski pilnīgi precīzi ir "virsma", un es nedomāju, ka mums kaut kas ar balsošanu būtu jāmaina arī matemātikā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

M.Stepičevs: Es atļaušos atbildēt. Starp citu, šo priekšlikumu iesniedza Jūras lietu komisija. Tā apstrīdēja šo vārdu "virsma", un tas tiešām likās ļoti pārliecinoši, bet, ja balsošana nav vajadzīga, mēs pakonsultēsimies un izlemsim šo jautājumu bez balsošanas, jo tas tiešām nav tāds jautājums, kurš būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

B.Salītis: Vairāk nekā skaidrs, ka šis jēdziens ir aplams. Tas bija mūsu komisijas priekšlikums, bet to izteica daži kapteiņi, kuri bija tulkojuši no krievu valodas latviešu valodā, jo krieviski ir nevis "poverhnostj", bet "ploskostj". Tāpēc mēs atsaucam šo labojumu, jo tas ir aplams, bet tomēr mēs paliekam pie tā jēdziena, ka tur, kur ir iestrādātas normas par kuģu braukšanu, tomēr visur jūrniecībā lieto, ka "kuģi iet", nevis "brauc". Tas, kā raksta literatūrā, ir cita lieta, jo daiļliteratūrā daudz lieto tādus jēdzienus, kādus oficiālā terminoloģijā nelieto. Jūrniekiem "kuģi iet".

Priekšsēdētājs: Paldies, bet mēs vēl neesam sākuši apspriest pantus. Pagaidām mēs godājamam Stepičeva kungam uzdodam jautājumus. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

L.Muciņš: 14.pantā ir minēta valsts robežas josla. Toties 23.pantā ir runa par valsts pierobežas zonu. Vai tie ir dažādi jēdzieni, vai arī savā būtībā domāts viens jēdziens?

M.Stepičevs: Tie ir dažādi jēdzieni.

L.Muciņš: Dažādi? Paldies.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, jautājumu uzdošana ir beigusies. Vēl deputāts Silārs vēlas uzdot jautājumu?

I.Silārs: Es gribētu precizēt. 23.panta pirmajā teikumā ir runa par robežu upēm. Vai te ir domāta tā upe, kas pati ir kā robeža?

M.Stepičevs: Upe pati nevar būt kā robeža. Upes viduslīnija var būt robeža.

I.Silārs: Jā, skaidrs, tātad pa šo upi iet robeža. Tādā gadījumā latviešu valodā lieto vienu vārdu- robežupe.

Priekšsēdētājs: Paldies.

M.Stepičevs: Paldies jums.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs varētu sākt šā likumprojekta pieņemšanu pa pantiem otrajā lasījumā.

1.pants. Rakstisks labojums ir viens, un attiecībā uz to mēs visu noskaidrojām, to mēs atstāsim redakcionāli izmainīt komisijā. Vai balsojums ir nepieciešams? Nav. Paldies.

2.pants. 2.panta pirmajā rindkopā rakstiski saņemts deputāta Freimaņa labojums, tas ir pieņemts, bet citā redakcijā. Tā kā labojums ir pieņemts, šķiet, ka atsevišķs balsojums nav nepieciešams.

3.pants. Latvijas Republikas valsts robežas iezīmēšana. Labojums ir bijis, un tas ir pieņemts. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Tātad par 3.pantu viss ir skaidrs.

4.pants. Labojums pieņemts.

5.pants. Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi. Labojumu nav bijis. Paldies.

6.pants. Latvijas Republikas valsts robežas režīms. Rakstisku labojumu nav. Mutisku arī nav? Nav.

7.pants. Latvijas Republikas valsts robežas josla. Nav bijis labojumu. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

8.pants. Pierobežas zona. Rakstisku labojumu nav bijis. Vai deputātiem arī nav iebildumu? Paldies.

9.pants. Pierobežas režīms. Labojumu nav. Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies.

10.pants. Latvijas Republikas valsts robežu šķērsošana. Nav iebildumu? Paldies.

11.pants. Gaisa satiksmes līdzekļu izlidošana un nolaišanās Latvijas Republikā. Ja citiem deputātiem nav iebildumu, tad paldies par deputāta Kalniņa izteiktajiem uzmundrinājumiem.

12.pants. Kontrole, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

I.Silārs: Otrā rindkopā, respektīvi, otrais teikums. Šeit ir tāda kā divdomība, ir runa, ka kontrolē naudas izvešanu, bet šeit ir rakstīts, ka kontroli izdara par kultūras vērtību izvešanu. Tas tā laikam nebūs domāts, tādēļ iesaku redakcionāli labot, ka attiecīgos gadījumos tiek izdarīta arī sanitārā, veterinārā, fitosanitārā kontrole un kultūras vērtību izvešanas kontrole.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet tas laikam ir redakcionāls labojums trešajam lasījumam. Ja jūs to iesniegsiet rakstiski, tad, manuprāt, to varēs arī līdz trešajam lasījumam jau ievietot.

M.Stepičevs: Piedodiet, šis labojums jau ir izdarīts, bet nez kāpēc šeit atkal atkārtojas vecais variants. Te vienkārši ir ieviesusies kļūda.

Priekšsēdētājs: Paldies, pārpratums noskaidrots.

M.Stepičevs: Jā, tas ir noskaidrots. Labojums jau ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: 13.pants. Ir bijis labojums, kurš ir pieņemts. Tas ir deputāta Silāra izteiktais labojums, un tas ir pieņemts. Vai citiem deputātiem nav iebildumu?

14.pants. Saimnieciskās darbības kārtība uz Latvijas Republikas valsts robežas. Nav iebildumu. Paldies.

15.pants. Latvijas Republikas valsts robežas pagaidu slēgšana satiksmei. Nav labojumu un papildinājumu?

Lūdzu, deputāt Stepičev.

M.Stepičevs: 16.panta otrā sadaļa...

Priekšsēdētājs: Nodrukāts nav, labojumu daļā tas ir atzīmēts, bet diemžēl tehnisku kļūmju dēļ es laikam salaidu abus labojumus kopā. Paldies.

17.pants. Ir pieņemts deputāta Silāra labojums.

18.pants. Atbildība par Latvijas Republikas valsts robežas likumdošanas pārkāpumiem. Nav nekādu labojumu. Paldies.

Trešā sadaļa. 19.pants. Robežas apsardzības uzdevumi. Nav labojumu.

20.pants. Robežu apsardzības dienests. Nav papildinājumu un labojumu.

21.pants. Robežas apsardzības dienesta darbības reglamentēšana. Es atvainojos, Tālavs Jundzis vienkārši pastaigājas.

21.pants. Robežapsardzības dienesta darbības reglamentēšana. Nav nekādu labojumu? Paldies.

22.pants. Robežas apsardzības dienesta galvenie pienākumi. 4.punktā ir bijis labojums, kurš ir pieņemts. Vai deputāts Muciņš dosies pie mikrofona? Paldies.

23.pants. Robežas apsardzības pamattiesības. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

L.Muciņš: Man šeit ir būtiski iebildumi. 2.punktā es aicinātu likt punktu aiz vārdiem "saskaņā ar spēkā esošo kriminālprocesuālo likumdošanu", jo es uzskatu: ja mēs izdarām grozījumus, tad tie izdarāmi kriminālprocesā. Un, ja tas viss atbilst tam, tad nav nepieciešams šeit vēlreiz reglamentēt, bet man ir tāda sajūta, ka mēs šeit kaut ko drusciņ mazāk esam uzskaitījuši nekā kriminālprocesuālajā likumdošanā. Man ir priekšlikums likt tur punktu un izdarīt izziņas lietās par Latvijas Republikā spēkā esošo kriminālprocesuālo likumdošanu. Un pārējo svītrot. Ja ir nepieciešams par operatīvo meklēšanu, tad var norādīt, ja nav, tad atsevišķā apakšpunktā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Priekšlikums par svītrošanu mums rakstiski nav jāiesniedz otrajā lasījumā.

M.Stepičevs: Ja tas labojums ir iesniegts, mēs vēl pie trešā lasījuma varam piestrādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemam vērā, ka 23.panta 2.punktā trešajā lasījumā ir iespējams svītrojums, ko komisija izskatīs.

M.Stepičevs: Tas konceptuāli neko nemaina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

I.Silārs: Piektajā sadaļā, lai būtu kārtība, vārdu "nemilitāriem" aizvietot ar vārdu "civiliem".

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir redakcionāls labojums, un es domāju, ka to mēs varam izdarīt līdz trešajam lasījumam, kā Stepičeva kungs jau teica.

M.Stepičevs: Tas vispār ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Paldies.

L.Muciņš: 3.apakšpunktā arī ir redakcionāls labojums. Es domāju, ka šeit vajadzētu paplašināt, jo ne tikai valsts un sabiedrisko iestāžu un organizāciju. Ja mēs dodam šīs tiesības, tad tās ir jādod visiem sakaru līdzekļiem un transporta līdzekļiem. Vai mēs ierobežojam tos pierobežas zonās? Nesaprotu, kāpēc tieši valsts un sabiedriskās? Ja reiz visiem, tad visiem.

M.Stepičevs: Mums vienā variantā bija, ka arī privātpersonu transports. Bet mūsu likumdošana neparedz, ka privātpersonu var aizturēt. Tad arī likumdošana ir jāmaina.

L.Muciņš: Par to vajadzētu padomāt. Es iesniegšu rakstiski.

M.Stepičevs: Es saprotu jūsu piedāvājumu, bet mēs nevaram...

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Muciņš trešajam lasījumam savlaicīgi iesniegs. Es domāju, ka tas ir atrisināms, jo mums nav analoģisku pantu par meža sardzi, ugunsdzēsības dienestu un arī par autoinspekciju. Tā ka tas ir labojams un iestrādājams.

L.Muciņš: 4.punktā es ierosinātu svītrot vārdus "lai atvairītu bruņotus uzbrukumus Latvijas Republikas valsts robežas apsardzības un muitas darbiniekiem dienesta pildīšanas laikā, aizturot bruņotus robežrežīma pārkāpējus". Es redzu šeit to pašu problēmu, par kuru es jau runāju, kad mēs pieņēmām vides aizsardzības inspektora ieroču lietošanas tiesību jautājumus. Mums trūkst likumdošanā panta par ieroču turēšanu. Es jau esmu griezies pie jūsu komisijas vadītāja un teicis, ka mums ir jāizveido viens likumdošanas akts par tām personām, kurām ir tiesības nēsāt un lietot ieročus, un noteikt, kādā veidā tiek lietoti šie ieroči. Es aicinātu ierakstīt tā: robežapsardzības dienesta darbinieki var lietot ieročus. Pārējo svītrot. Varētu vēl papildināt ar vārdu "nēsāt". Kārtību nosaka nevis Latvijas Republikas valdība, bet likumdošana. Tas ir svarīgs moments. Tātad svītrot vārdus aiz "darbinieki" līdz "var lietot ieročus" un "valdības" vietā noteikt "likumdošana". Tas ir konceptuāli un svarīgi.

M.Stepičevs: Es domāju, ka šeit vajadzētu ņemt vērā to, ko ieteiks Robežapsardzības departaments.

L.Muciņš: Nekādā ziņā, es noteikti uzskatu, ka arī PSRS likumdošanā šis jautājums ir likumdošanas jautājums, nevis valdības jautājums. Šis ir otrais likumdošanas akts, kurā mēs saskaramies ar ieroču lietošanu. Es aicinu jūsu komisiju izstrādāt šo jautājumu visiem ieroču lietošanas gadījumiem. Vispār mums vajadzētu likumu par ieroču nēsāšanu un lietošanu.

M.Stepičevs: Dīvaini būtu, ja robežapsardzības dienests nevarētu lietot ieročus.

L.Muciņš: Bet viņi to pašu bagāžnieku kratīšanu uz robežas izdara diezgan apšaubāmi. Šobrīd viņiem nav juridiska pamata.

M.Stepičevs: Kad būs šis likums, tad...

L.Muciņš: Darīsim, bet darīsim vismaz loģiski un...

M.Stepičevs: Iesniedziet, mēs izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka deputāts Muciņš tik tiešām iesniegs trešajam lasījumam visus nepieciešamos labojumus.

Vēl - 24.pants. Vai ir kādi labojumi vai papildinājumi? Paldies, nav.

Vai godājamais sekretariāts nevarētu nozvanīt, lai visi deputāti ienāktu zālē, jo pašlaik pašdarbības kārtībā deputāti ļoti intensīvi iziet no zāles. Es domāju, ka dosim iespēju visiem, kas atrodas šajās telpās, ienākt iekšā, lai varētu saskaitīt arī pārējos... Paldies Stepičeva kungam.

Mēs laikam varam balsot. Man vēl jāatvainojas deputātiem. Varbūt kāds vēlējās izteikties par lēmuma spēkā stāšanās kārtību? Neviens nevēlas. Es domāju, ka mēs varētu reģistrēties, jo deputāts Šapovālovs intensīvi skaita visus. Es domāju, viņam būs vieglāk, ja mēs reģistrēsimies. Tad viņš varēs uz tablo pārliecināties, cik cilvēku ir. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti! Un tie, kas ir reģistrējušies, paliek arī uz balsošanu. Lūdzu rezultātu. Zālē ir 90 deputātu.

Godājamie kolēģi! Balsosim par likumprojektu par Latvijas Republikas valsts robežu, lai akceptētu to otrajā lasījumā ar tiem labojumiem un papildinājumiem, ko mēs izdarījām. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Šis likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Tie, kam bija sagatavoti rakstiski priekšlikumi trešajam lasījumam, iesniedziet komisijai.

Godājamie deputāti, ir atlikušas dažas minūtes līdz 18.30. Mēs šodien esam paveikuši divu dienu darbu. Rīt pulksten 10.00 tiekamies plenārsēžu zālē, lai strādātu tālāk.

Vai ir kādi paziņojumi? Nav. Plenārsēde ir slēgta. Paldies.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde