1990.gada 29.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu. Mēs sāksim darbu, neraugoties uz to, vai mūsu cienījamie kolēģi visi ir ieradušies vai ne.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, mēs nonācām līdz lēmuma projekta 9.pantam. 9.pants attiecas uz pensiju izmaksu noteikumiem 1991.gadā. Mums šeit ir ierakstīts 9.panta 1.apakšpunkts - pieņemt valdības noteikto iztikas minimumu atbilstoši 1990.gada cenām - 100 rubļu mēnesī utt. Deputāts Šapovālovs ierosina 9.1.pantā izteikt šādā redakcijā - viņš to īsi pirms pārtraukuma izteica... Es jūs vienkārši informēju, jūs varat atteikties. "Minimālo pensiju noteikt iztikas minimuma apmērā, uzdodot Ministru padomei noteikt iztikas minimumu ik trīs mēnešus."

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

A.Buls: Tā kā 9.1.pantā mēs nosakām iztikas minimumu 100 rubļu apmērā atbilstoši 1990.gada cenām un otrajā rindkopā runājam par to, ka valdība iesniedz savus priekšlikumus (varētu teikt, pat jau izrēķina, un ne tikai iesniedz priekšlikumus, bet nosaka šo minimumu), tādā gadījumā 9.2.pantā, kur mēs runājam par invalīdiem un nosakām konkrētu summu, teiksim, pirmās, otrās grupas invalīdiem būtu 70 rubļi un trešās grupas invalīdiem - 60 rubļi, es ierosinu šos konkrētos skaitļus - 70 un 60 - svītrot, jo tie ir saistīti ar 9.1.pantā minētajiem 100 rubļiem pēc 1990.gada cenām. Tajā pašā laikā, kad valdība mums nosauks īsto minimumu, kas varētu būt aptuveni no 150 līdz 170 rubļiem, šie 70 un 60 rubļi 9.2.pantā būs pretrunā ar mūsu iepriekšējo rindkopu.

I.Krastiņš: 9.panta 2.apakšpunkta jaunā redakcija, ko ierosina komisija, ir dokumentā Nr.256, diemžēl lēmums jau deputātiem ir izdalīts, bet mēs pēc tam vēl tik sēžam un strādājam pie tā lēmuma. Komisijas piedāvātais lēmums visā pilnībā saskan ar jūsu nupat piedāvāto, ja? Paldies.

Tas attiecas uz 9.2.pantu, bet vajadzētu vienoties par 9.1.pantu. No tā viedokļa, ja mēs pieņemam par praksi šim likumam, ka mēs visur rubļus svītrojam ārā, un tur būs zināma loģika, tāpēc, ka mēs nezinām, kāds 1.janvārī būs iztikas minimums, un arī valdība šodien nevar mums to pateikt. No šā viedokļa Šapovālova kunga priekšlikums būtu visnotaļ atbalstāms. Vienkārši pateikt, ka minimālā pensija, vecuma pensija acīmredzot jānosaka iztikas minimuma apmērā.

Priekšsēdētājs: Iztikas minimuma apmērā, bet šeit ir runāts par 1990.gada cenām.

I.Krastiņš: Jā, mēs mēģinājām iziet no situācijas tādējādi, ka atzīmējām, ka šie 100 rubļi atbilst 1990.gada cenām. Un tas ir vienīgais pieturas punkts, kas mums ir, tas ir oficiālais Ekonomikas ministrijas noteiktais iztikas minimums. Tā ka ir divi varianti.

Priekšsēdētājs: Jā, tagad mēs varēsim par to balsot. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Man ir precizējums. Minimālais iztikas minimums, teiksim, 100 rubļi. Iepriekšējā komisijas sēdē mums jau ziņoja, ka pensijas minimālais lielums, kuru Ministru padome noteikusi - 200 rubļi, bet maksimālais - 400. Lai būtu skaidrs, vai minimālā pensija būs 100 vai 200 rubļu?/

I.Krastiņš: Oficiāli šādu ziņu nav.

I.Ivanovs: */Atvainojiet, ministrijas darbinieki.../

I.Krastiņš: Man jāprasa atbilde no ministrijas, es pirmo reizi dzirdu, ka Ministru padome noteikusi šādas minimālās pensijas.

I.Ivanovs: */Sociālās nodrošināšanas ministrija... Augstākās padomes komisijā mums ir ziņots. Es taču pats to neizdomāju./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

I.Bite, sociālās nodrošināšanas ministra pirmā vietniece: Mēs komisijā vienkārši apspriedām...

Priekšsēdētājs: Bites kundze, pirmais mikrofons.

I.Bite: ...ja tiks pazemināts iztikas minimums. Mēs apskatījām dažādus Ekonomikas ministrijas aprēķinus. Tā ka tas nav oficiālais iztikas minimums, par ko bija runa. Es ieteiktu pieņemt šo iztikas minimumu atbilstoši šā gada cenām tādu, jo pensionāriem tas būtu izdevīgāk, kad vēlāk cenas paaugstināsies. Tad mēs visas pensijas paaugstinātu ar noteiktu koeficientu, turpretī, ja mēs jau tagad visas pensijas paaugstināsim līdz kaut kādam minimumam, tiem pārējiem nekāds paaugstinājums vēlāk netiks. Tā ka pensionāriem izdevīgāks ir aprēķins, ko izdara, izejot no 100 rubļu minimuma un pēc tam paaugstinot ar noteiktu indeksu.

Priekšsēdētājs: Tā. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Lēmuma projektā, manuprāt, tomēr vajag konkrēti rakstīt. Un tāpēc es iesaku šādu redakciju - 100 rubļu mēnesī, kas ir paaugstināti par inflācijas indeksu jeb cenu indeksu.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka tas nav pretrunā ar pantu.

A.Kodoliņš: Nē, nav pretrunā, es vienkārši uzskatu, ka nekādā gadījumā nedrīkst svītrot ārā šo konkrēto lietu.

Priekšsēdētājs: Tad jūs argumentējiet par vai pret. Divi priekšlikumi liekami uz balsošanu. Lūdzu, reģistrēsimies. Par 9.1.pantu. Reģistrācija. Lūdzu. Lēmumprojekta apspriešanas gaitā mēs varam balsot, jo tas jau ir pēc mūsu pašiem pirmajiem reglamentiem - var piedalīties kaut vai trīs cilvēki, un, ja divi nobalso, tad var balsot. Tā ka lūdzu balsošanas režīmu. Tie, kas pienāks vēlāk, lai vaino sevi.

Balsojam par deputāta Šapovālova priekšlikumu. Noteikt nevis summu, bet iztikas minimumu - šāds ir formulējums. Lūdzu. Tātad 31 ir par. Tos, kas bija pret, es nemaz neskaitīju. Nē, tam nav nekādas nozīmes, mēs balsojam tagad par otro variantu, ko ir piedāvājusi redakcijas komisija. Kurš no variantiem uzvarēs ar balsu skaitu, tas arī paliks. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par redakcijas komisijas ieteikto variantu - izejot no 100 rubļiem atbilstoši 1990.gada cenām. Lūdzu. 45. Tas ir vairāk. Ar 45 balsīm pieņemts redakcijas komisijas variants.

9.2.pants

I.Krastiņš: 9.2.panta komisijas ieteiktais formulējums ir atsevišķajā lapā Nr.256. Es nolasīšu. "Noteikt sociālās pensijas, izņemot sociālās pensijas 3.grupas invalīdiem, 70 procentu apmērā no iztikas minimuma. Visas piemaksas, kuru aprēķina pamatā ir sociālās pensijas apmērs, aprēķināt no šīs summas." Tātad tas saskan ar Bula kunga ierosinājumu izsvītrot konkrētās normas.

Priekšsēdētājs: Bula kungam nav pretenziju? Lai paliek tā? Jā, tas ir tas pats. Lūdzu, tālāk.

I.Krastiņš: 9.3.pantam mums ir divi varianti. Tātad pirmais variants, kurš ir izsniegts jums. Izmaksāt vecuma un izdienas pensijas strādājošiem pensionāriem, kuru vidējā izpeļņa pārsniedz pusotru iztikas minimumu, 50 procentu apmērā, saglabājot tiesības darba devējam pārējo pensijas daļu izmaksāt no saviem līdzekļiem. Pārējās pensijas strādājošiem pensionāriem izmaksājamas pilnā apmērā.

Tas ir komisijas priekšlikums. Un šis priekšlikums ir par 120 miljoniem rubļu gadā dārgāks nekā valdības priekšlikums, kurš ir šajā atsevišķajā lapiņā un kura jēga ir tāda, ka visiem strādājošiem pensionāriem vecuma un izdienas pensiju izmaksā 50 procentu apmērā. Šis variants ir par 120 miljoniem lētāks. Tā arī ir vienīgā atšķirība.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

E.E.Jurševics: Es piedalījos komisijas darbā, bet mans viedoklis komisijā neguva pārsvaru. Tas bija variants par to, ka maksā visiem strādājošiem pilnu pensiju. Te jāpaskaidro, ka 120 miljoni, kas ir paredzēti tiem, kas saņem pusotru iztikas minimumu, paņem lauvas tiesu. Ja mēs maksātu visiem strādājošiem pensionāriem pilnu pensiju, tad mums, pēc valdības aprēķiniem, pašreiz tas sastādītu 150 miljonus. Šī starpība ir tikai 30 miljoni rubļu, bet brēka, kas sacelsies ap to, ka mēs ierobežojam strādājošos pensionārus, būs, man liekas, daudz lielāka nekā tas, ka mēs zaudēsim šos 30 miljonus. Es gribētu lūgt valdību dot paskaidrojumus šajā jautājumā, tad mēs, deputāti, varētu to visu precīzi zināt.

I.Krastiņš: Es Jurševica kungam tomēr gribētu teikt, ka pašreizējā nabadzībā 30 miljonus uzskatīt gandrīz par nieku - tā tomēr nevar.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons - Platā kungs.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Atļaujiet paskaidrot par pensiju izmaksas apmēriem strādājošiem pensionāriem. Aprēķini par šā punkta izmaksām lēmumā par pensiju likuma stāšanos spēkā balstās uz esošajiem datiem par pensionāru kontingentu. Tik daudz, cik aptuveni saņem šie pensionāri. 120 miljonu rubļu sadārdzinājums attiecībā pret valdības variantu, kuru atbalsta komisija - ja pensionārs, strādājošais pensionārs, nopelna mazāk nekā pusotru iztikas minimumu, maksāt 120 miljonus rubļu -, balstās uz to, ka daudzi strādājošie pensionāri varētu noformēties darbā uz nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu un strādāt līdz šādam izpeļņas apjomam. Un pavisam nedaudz, nu, mazākā daļa pensionāru būs tādu, kas strādās pilnu darba dienu un saņems savu pensiju tikai 50 procentu apmērā.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs gribēja papildināt.

I.Krastiņš: Jā. Es gribētu pateikt vakardienas argumentus. Gadījumā, ja mēs visiem strādājošiem pensionāriem izmaksājam pensiju tikai 50 procentu apmērā, tad mēs pasliktinām viņu stāvokli salīdzinājumā ar iepriekšējo likumdošanu. Ja mēs izmaksājam pusi pensijas tikai tiem, kuru alga ir lielāka par pusotru iztikas minimumu, tad ir kaut kas līdzīgs šodienai, kad kopējā algas un pensijas summa nedrīkst pārsniegt 300 rubļus vairumam strādājošo pensionāru. Un pensionāri tāpat noformējas uz nepilnu darba nedēļu vai uz 0,7 slodzēm, vai kaut kā tamlīdzīgi manipulē, lai kopējā summa nepārsniegtu tos 300 rubļus. Tātad tā būtu apmēram status quo saglabāšana. Ja mums būtu ideālais variants, ka maksā visiem algu un pensiju, neraugoties uz izpeļņas lielumu, tas būtu jauki, bet baidos, ka tas ir drusku par dārgu. Tas ir trešais variants. Tātad, ja pirmo variantu pieņem par nulli, tad otrs ir 120 miljoni, un trešais - 150 miljoni gadā.

J.Platais: Es atvainojos, vēl maza piebilde. Tātad tieši tā punkta pieņemšana valdības redakcijā ir reāla iespēja sociālā nodokļa samazināšanai. Vienīgā reālā iespēja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons.

I.Caune: Es jau iepriekš izteicos par šo tēmu un gribu arī tagad vēl teikt: ja paliks tā, kā ierakstīts likumā, pensionāri būs spiesti meklēt dažādas nelikumības, dažādus ceļus, jo iztikt no kaut kā vajadzēs. Un, ja cilvēks ir godīgi strādājis un pensiju nopelnījis, es domāju, ka nevarētu atlikt to jautājumu 1991.gadā, pēc tam tas turpināsies 1992.gadā un tā tālāk, un tā tālāk. Ja pensija ir nopelnīta, tā ir jāsaņem neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vai nestrādā.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Es ierosinu 9.3.pantu svītrot. Un, ja gadījumā tas neiet cauri, neattiecināt to uz lauksaimniecību, bet balsot par abiem gadījumiem.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs.

A.Kodoliņš: Es šeit runāju sakarā ar to, ka vakar mēs arī nobalsojām, ka vajadzētu samazināt sociālo nodokli. Šis nu ir viens no tiem posteņiem, kas tomēr ļauj samazināt sociālo nodokli. Es saprotu, taisnīgi ir, bez šaubām, maksāt pilnu pensiju strādājošiem pensionāriem. Un tomēr reāli ir tāda situācija, ka nākamajā gadā varam nonākt pie lauksaimniecības sabrukuma, un tad neviens pensionārs nesaņems mūsu apsolītās pensijas, jo šīs pensijas var nodrošināt tikai strādājošie, maksājot sociālo nodokli. Tāpēc es ļoti lūdzu padomāt par šo lēmumu un uzskatu, ka, ja mēs nesamazināsim sociālo nodokli kaut kur līdz 30, maksimums - 33 procentiem, mēs tik tiešām varam novest tautsaimniecību līdz sabrukumam. Tāpēc es tomēr balsotu vismaz par to variantu, kas saglabātu status quo, un neiesim nākamgad uz lieliem... Mēs nevaram atļauties šos žestus situācijā, kad ir krīze.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Es nesaprotu. Lūdzu, formulējiet precīzāk! 9.3.pantā tātad ir status quo, pēc jūsu domām? Skaidrs. Otrais mikrofons.

K.Šļakota: Es gribētu teikt, ka valdība mūs nedaudz vazā aiz deguna, godājamie kolēģi. Pēc tās darba algas, kāda tiks saņemta šogad, kāda tiks izmaksāta šogad, šis sociālais nodoklis 37 procentu apmērā sastāda 1,9 miljardus. Un, ja mēs ņemam par pamatu šo gadu un valdības pieprasīto daudzumu pensijas izmaksai - 1,5 miljardus, kā jūs redzat, tad apmēram 400 miljonus valdība patur rezervē. Es uzskatu, ka nedrīkst būt tāds stāvoklis, ka cilvēks nopelnījis pensiju, bet kaut kādu apstākļu dēļ tā netiek izmaksāta. Vai viņš strādā vai nestrādā - tā ir viņa darīšana. Pensija ir nopelnīta, pensija ir jāsaņem pilnā apmērā.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es uzskatu, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares var nonākt sabrukuma stāvoklī, pateicoties tam, ka mēs nemaksāsim šo pilno pensiju. Konkrēti, piemēram, izglītībā. Ja mēs nemaksāsim skolotājiem pilnu pensiju, viņi nebūs ieinteresēti strādāt, bet jau tagad masveidā trūkst skolotāju. Un situācija kļūs vēl katastrofālāka.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es arī piekrītu tam, ko nupat teica Dzintars Ābiķis. Zinu, ka šobrīd ļoti daudzi skolotāji, kuri ir spējīgi strādāt, būtu gatavi strādāt un aizpildīt daudzās tukšās darbavietas, ja pensiju jautājums tiktu taisnīgi atrisināts. Un taisnīgs risinājums būtu tikai tādā gadījumā, ja mēs patiešām nolemtu, ka katrs strādājošais saņemtu pilnu pensiju. Šeit, es domāju, nekādu citu lēmumu nedrīkst būt. Un tas noteikti sekmētu arī migrācijas procesa ierobežošanu.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Kā argumentu par to, ka tomēr vajadzētu pieņemt ieteikto variantu, es varētu minēt faktu, ka arī tādās bagātās valstīs, kāda ir Anglija un, kā šeit saka kolēģi, arī Amerika, strādājošiem tomēr nemaksā valsts pensiju pilnā apmērā.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Es gribu piekrist tiem deputātiem, kuri atbalsta normu, ka, neatkarīgi no tā, pensionārs strādā vai nestrādā, viņam jāsaņem pilna nopelnītā pensija.

Ja mēs sekosim tādai ideoloģijai, ka mums trūkst līdzekļu un tādēļ cenšamies samazināt sociālo nodokli, tad nopelnīto pensiju nekad nesamaksāsim, mūsu likums, kuram veltīti trīs mēneši, nogulsies plauktā. Mums pilnā mērā jāizmaksā tā pensija, kuru cilvēki nopelnījuši./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es neredzu nekādu pamatojumu, kādēļ tieši šiem pensionāriem, tātad pensionāriem, kuri saņem izdienas pensiju, mums ir jānosaka ierobežojums. Mēs vienmēr esam runājuši, ka nedrīkstam šķirot cilvēkus. Ja mēs ar savu likumu atzīstam, un arī agrākā likumdošana ir atzinusi, ka šie izdienas pensijas saņēmēji tomēr strādā tādos apstākļos, ka mēs viņiem piešķiram šo, sauksim to vai nu par atvieglojumu, vai... es nezinu, kā to saukt. Tātad, ja mēs piešķiram šāda veida pensiju, es nezinu, kādēļ šiem cilvēkiem ir jācieš, ja viņi grib strādāt un nevar iztikt.

Es tad ierosinu visiem pensionāriem ieviest kaut kādu ierobežojumu. Varbūt tas varētu būt 300-400-500 vai 450 rubļu kopā ar algu. Agrāk bija 300, tas bija saprotams, bet tagad ap 450 vai 500 rubļiem noliekam robežu. Tomēr kaut kādu ierobežojumu tad taisām. Vai arī visiem dodam iespēju saņemt pilnībā. Es runāju ar komisiju, teiksim, par iekšlietu darbiniekiem. Kāda situācija ir noziedzībā šobrīd, to mēs zinām. Tātad iekšlietu darbinieki nebūs ieinteresēti turpināt savu darbu, ja likvidējam viņiem izdienas pensiju. Viņi ir spējīgi strādāt, lai viņi strādā līdz vecumdienām.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

I.Cupruns: Godātie kolēģi, es gribētu pievērst mūsu visu uzmanību šādam apstāklim. Kur radās tāda pārliecība, ka pensionāram, saliekot kopā savu pensiju un iespējamo izpeļņu, ienāks prātā doma atteikties no pensijas un strādāt valsts darbu? Labākajā gadījumā viņš sāks blēdīties, lai saņemtu pilnu pensiju un iztrūkstošo naudas summu līdz maksimumam. Reti kurš atteiksies no pensijas. Tātad iespējamais ietaupījums ir fiktīvs, nekas tur neiznāks. Tas ir viens.

Otrs. Vai nevajadzētu mazliet padomāt, ko darīs uzņēmējs, algas maksātājs, ja republikā būs kaut neliels bezdarbs? Viņš taču bezjēdzīgi nealgos pensionārus, viņš algos stiprus, gados jaunus cilvēkus. Reti kurš pensionārs dabūs darbu, un galu galā tāds pensionārs tad acīmredzot būs gan pilnas pensijas, gan pilnas algas vērts. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

E.E.Jurševics: Es izziņai gribēju pateikt deputātiem, ka papildus, milzīgi sadārdzinoties sociālajam nodoklim, šie 50 miljoni, kas ir starpība starp 9.3.pantu pašreiz un tad, ja mēs maksāsim visiem strādājošiem pensionāriem, ir viens procents. Es domāju, ka tas nav tik milzīgi daudz, ka mums varētu likt ciest.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

P.Laķis: Es domāju, ka šis punkts nav šodien gatavs pieņemšanai, jo situācija ir elementāra. Es, piemēram, nevaru atbildēt uz jautājumu, cik skolotāju nākamgad aizies no darba, ja nemaksāsim pensionāriem pensiju. Pēc demogrāfiskās struktūras mēs varam zaudēt, ja nemaldos, no 35 līdz 37 procentiem pedagogu. Un, kas tādā gadījumā notiks, es nezinu.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Mans priekšlikums ir tomēr likt šo jautājumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzvārdu! Deputāts Zaščerinskis, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Man ir priekšlikums balsot par 9.3.panta svītrošanu. Un, ja tiešām mums ar budžeta līdzekļiem ir tik ārkārtīgi grūti, varbūt, izskatot jautājumu par ienākuma nodokli, varētu pieļaut kaut kādu atkāpi, ka pensionāri maksā no kopējās summas - gan no pensijas, gan no izpeļņas.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es arī gribētu atbalstīt to pašu priekšlikumu. Jo diemžēl šāda situācija ir arī šodien, ka pensiju viena daļa var saņemt atkarībā no kategorijām. Mēs šodien saņemam diezgan daudz vēstuļu, arī pie Krastiņa kunga ir vēstule no Tehniskās universitātes. Ir problēma sakarā ar latviešu valodas skolotājiem. Vienā vietā var strādāt un saņemt pilnu pensiju, otrā - nevar. Man liekas, ka tik tiešām no šīs situācijas var izkļūt, tikai radikāli šo pantu izsvītrojot.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, protams, vispārējā noskaņa maksāt strādājošiem pensionāriem pensiju pilnā apmērā pilnībā atbilst komisijas noskaņai. Tikai es lūgtu atcerēties dažas lietas. Pirmkārt, tas ir krasā disonansē ar to, kas notika vakar, apspriežot sociālo nodokli. Nu, cienījamie kolēģi, nav iespējams palielināt pensiju izmaksu summu par 120 un 150 miljoniem un vienlaikus samazināt sociālo nodokli. Kolēģi, tā ir pretruna.

Otrkārt, man nav saprotams, kāpēc vienīgais veids, kā atrisināt dažādu nozaru problēmas, piemēram, lauksaimniecības problēmas, ir neattiecināt šo punktu uz lauksaimniekiem vai uz skolotājiem, vai uz citiem. Man šķiet, ka tas ir mazliet naivi - cerēt, ka visas problēmas skolā mēs tad pēkšņi atrisināsim ar strādājošo skolotāju pensionāru palīdzību.

Priekšsēdētājs: Labi, nav vajadzības vairs diskutēt.

I.Krastiņš: Es domāju, ka vajadzētu balsot par trim variantiem. Pirmais variants - punktu svītrot. Līdzīgi tam, kā stājas spēkā likuma pants, kur teikts, ka visiem maksā pensiju pilnā apmērā. Otrs ir komisijas piedāvātais variants - par pusotru iztikas minimumu. Un trešais ir valdības piedāvātais variants, ka visiem strādājošiem pensionāriem maksā tikai pusi no pensijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par radikālāko priekšlikumu. Vispirms reģistrēsimies, jo ir vērojama deputātu migrācija. Reģistrācijas režīmu. Lūdzu, balsosim par radikālāko variantu - 9.3.pantu svītrot. Rezultāts: 47. Otrais - pusotra iztikas minimuma. Lūdzu balsošanas režīmu. Tas ir komisijas piedāvājums - pusotra iztikas minimuma. Lūdzu: 26. Un trešais, valdības piedāvātais priekšlikums - visiem strādājošiem maksāt tikai pusi pensijas. Rezultāts: 13. Pants tiek svītrots.

I.Krastiņš: Ļoti lūgtu cienījamos deputātus atcerēties, ka šis punkts svītrots sociālā nodokļa trešā lasījuma laikā. Tālāk - 9.4.pants. Viss ir skaidrs. Priekšlikumu un papildinājumu nav.

9.5.panta apakšpunktu Juridiskā pārvalde iesaka mazliet citādi formulēt. Tātad: "Uzlikt par pienākumu darba devējam piecu dienu laikā rakstveidā paziņot sociālās nodrošināšanas nodaļai par pensionāru pieņemšanu darbā. Neziņošanas gadījumā no darba devēja sociālās apdrošināšanas fonda bezstrīdus kārtībā piedzenama soda nauda pieckārtīga iztikas minimuma apmērā." Nu, piedodiet, tāpēc tam nav nozīmes. Par strādājošu pensionāru ir tāpat jāmaksā sociālais nodoklis. Un, ja jūs to attiecināt tikai uz sociālo nodokli...

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Ja mēs izsvītrojām 9.3., tad droši vien arī 9.5. nav nozīmes?/

Priekšsēdētājs: Tikko tika argumentēts, ka vajag.

I.Krastiņš: Ja mēs uzskatām, ka likums par sociālo nodokli šo situāciju par strādājošo pensionāru pilnībā ietver, tādā gadījumā, protams, var to svītrot. Man jālūdz ministrijas pārstāvjus komentēt.

I.Bite: Punkts jāsaglabā, jo ir attiecīgi atsevišķu piemaksu veidi, piemēram, ģimenes piemaksas, kuras tomēr strādājošiem pensionāriem nemaksā, tā ka šim punktam jēga paliek tā vai tā.

I.Krastiņš: Es ierosinātu ieteikt Juridiskās pārvaldes variantu, kas ir ļoti tuvs komisijas variantam, tikai ar juridiskiem precizējumiem.

Priekšsēdētājs: Nu, tā arī neviens deputāts neuzstājās. Te nav izvirzīta prasība, par kaut ko balsot. Tālāk.

I.Krastiņš: 10.pants - bez ierunām. Likumu un lēmumu saraksti, kas nav spēkā. Tālāk 11.pants. Faktiski deputāts Rikards to iesniedza kā jaunu 12.pantu, bet es domāju, ka tas varētu būt papildinājums 11.pantam. Un šis papildinājums saskan ar strīdu par likuma 13.pantu. Proti, uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei izstrādāt nolikumu par kārtību, kādā izmaksājamas pensijas kara invalīdiem un kara dalībniekiem, precizējot jēdzienus "kara invalīds" un "kara dalībnieks". Līdzīgu priekšlikumu iesniedza Ābiķa kungs, tikai viņš uzskata, ka šī pensiju izmaksas kārtība kara dalībniekiem un invalīdiem būtu jāapstiprina Augstākajai padomei. Acīmredzot vajadzētu vienoties par laiku. Rikarda kungs savā priekšlikumā neminēja, līdz kuram laikam tas... nē, minēja gan, piedodiet, līdz 1.janvārim, ja nekļūdos. Baidos, ka būs pagrūti, bet varbūt tas ir reāli. Nezinu. Varētu pieņemt līdz 1991.gada 1.janvārim.

I.Bite: Es atvainojos. Ja tas attiecas uz izmaksu, tad tā Tēvijas kara dalībniekiem bija paredzēta pilnā apmērā. Tagad, tā kā visiem ir pilnā apmērā, jēga zūd.

I.Krastiņš: Nē, runa ir par šo jēdzienu precizēšanu: kas ir kara dalībnieks Latvijas Republikā un kas ir kara invalīds Latvijas Republikā.

I.Bite: Ja par jēdzieniem, tad tas ir cits jautājums, es sapratu, ka par izmaksu.

Priekšsēdētājs: Jā, nu mums jābalso par šiem termiņiem.

I.Krastiņš: Es domāju, ka vajadzētu pieņemt Rikarda kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai komisijai nav iebildumu pret Rikarda kunga priekšlikumu? Un arī deputātiem nav iebildumu? Tā, viss. Visi punkti ir izskatīti.

I.Krastiņš: Jā, tad tas arī ir viss.

Priekšsēdētājs: Mums vienkārši ir jāpagaida mūsu kolēģi un jāvienojas par nākamo jautājumu, ko mēs izskatīsim. Vai jums ir vēl kas sakāms?

I.Krastiņš: Nē, nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komisija lūdz likumprojektu par zemes nodokli 2.lasījumā atlikt, jo, cik es sapratu, komisijas locekļiem ir jābūt valdības sēdē vai kaut kādās darīšanās sakarā ar šo pašu jautājumu. Tāpēc mēs varam izskatīt likumprojektu par dabas resursu izmantošanas nodokli otrajā lasījumā. Un deputāts Čepānis jau vairākkārt ir griezies pie Augstākās padomes ar lūgumu izskatīt 28.novembra dienas kārtībā iekļauto lēmuma projektu "Par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā". Es dzirdu vārdu - "atbalstīt". Ja nav skaļu iebildumu, mēs varētu šo lēmuma projektu izskatīt tagad. Jūs, Čepāņa kungs, esat gatavs? Jā, vispirms nobalsosim. Un - es neredzu deputātu iebildumus - izskatīsim lēmuma projektu "Par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā". Lūdzu, reģistrēsimies. Ābiķa kungs, jūs gribat runāt par balsojamo jautājumu vēl?

Dz.Ābiķis: Par pensiju likumu.

Priekšsēdētājs: Par pensiju likumu vēl?

Dz.Ābiķis: Jā.

Priekšsēdētājs: Nu, lūdzu, runājiet. Reģistrācijas rezultātu. Jā, skaists skaitlis. Lūdzu, runājiet!

Dz.Ābiķis: Redziet, mēs atbalstījām Rikarda kunga priekšlikumu, bet es domāju, ka šis priekšlikums reāli neko nedos, jo Ministru padome būs ieinteresēta, lai pēc iespējas mazākam cilvēku lokam šīs pensijas tiktu maksātas. Man bija nedaudz citāds priekšlikums - uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei noteikt, kuras Latvijas iedzīvotāju grupas pieskaitāmas kara dalībniekiem, un līdz noteiktam datumam iesniegt sarakstu Augstākajai padomei apstiprināšanai. Ja mēs neapstiprināsim, Ministru padome, loģiski, izslēgs no šā saraksta, piemēram, tos mežabrāļus, kas pēc kara šeit Latvijā... Faktiski mēs uzskatām, ka karš vēl turpinājās Latvijā, utt.

Priekšsēdētājs: Jā, nu mēs dodam jums...

Dz.Ābiķis: Es aicinu balsot par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka jābalso nav, tas ir pats par sevi saprotams. Mēs nododam šādu prasību republikas Ministru padomei. Nu, tas ir skaidrs. Krastiņa kungs, lūdzu.

I.Krastiņš: Es atvainojos, ja Ābiķa kungs uzstāj, es domāju, ka tomēr ir jābalso. Jo priekšlikumi ir atšķirīgi - Rikarda kungs uzdod šo kārtību un šīs kategorijas noteikt Ministru padomei, bet Ābiķa kunga priekšlikumā šo kārtību izstrādā Ministru padome, bet apstiprina Augstākā padome. Tur tomēr ir atšķirība. Tā ka ir jābalso par abiem variantiem un pēc tam par lēmumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu, balsosim par Ābiķa kunga priekšlikumu.

L.Muciņš: Es atvainojos, tā kā es kopā ar Rikarda kungu izstrādāju šo priekšlikumu, es, protams, nevaru to noņemt viņa vārdā, bet es būtu aģitējis par labu Ābiķa kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam. Par Ābiķa kunga priekšlikumu, pret kuru neiebilst arī Muciņa kungs, kurš ir izstrādājis savu priekšlikumu kopā ar Rikarda kungu. Lūdzu. 81 balss. Tātad mēs varam balsot par lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību" pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. 88 balsis, pret - 1, atturas - 4. Tātad šis lēmums ir pieņemts. Atcerēsimies par izbalsotajiem punktiem tad, kad izskatīsim sociālo nodokli trešajā lasījumā.

Nākamais dienas kārtības jautājums - es iebildumus nedzirdēju - ir lēmuma projekts "Par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā". Ziņo deputāts Čepānis.

A.Čepānis: Cienījamie kolēģi, ierosinātais lēmuma projekts jums šodien tika izdalīts, principā man sevišķi daudz ko piebilst nav, ja jūs ar to esat iepazinušies. Šis lēmuma projekts faktiski legalizēs situāciju, kāda mūsu republikā ir izveidojusies jau sen, ka atsevišķi uzņēmīgi cilvēki nodarbojas ar jebkuras valsts valūtas tirdzniecību, taču dividendes jeb kāda cita veida ienākumus iegūst tikai sev personiski. Un tādēļ ne tikai mūsu republikā, bet vairākās, praktiski visās, civilizētās valstīs brīva valūtas tirdzniecība ir bijusi kopš to pastāvēšanas brīža.

Ir priekšlikums - ar nākamā gada 1.janvāri, ņemot vērā valūtas resursu apgrozības sfēras paplašināšanos, kā mēs prognozējam, un Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanas nepieciešamību, šādu valūtas tirgu mūsu komisija un Ekonomikas komisija ierosina izveidot arī mūsu republikā. Kas šeit ir galvenais? Galvenais ir tas, ka ir dotas tiesības visām Latvijā izvietoto banku nodaļām un pašām bankām, tāpat arī fiziskajām personām, tirgoties ar valūtu pēc brīvi noteikta kursa. Tātad pēc tā kursa, kāds ir izveidojies valūtas tirgū. Vienīgi vidējo valūtas kursu var noteikt Latvijas Banka pēc iepriekšējās dienas valūtas pirkšanas un pārdošanas kursa. Mēs liekam priekšā uzdot viena mēneša laikā, kas ir atlicis līdz nākamā gada 1.janvārim, izstrādāt nepieciešamās licences, nepieciešamo licenču izsniegšanas kārtību tām organizācijām, kuras veiks valūtas pirkšanas un pārdošanas operācijas, vai fiziskajām personām. Noteikt valsts bankas valūtas rezerves veidošanas kārtību un valūtas glabāšanas noteikumus. Bez tam sakarā ar šo lēmumu mēs ierosinām Latvijas Republikas Ministru padomei noteikt kārtību un termiņu, kādā stājas spēkā šis lēmums, kā arī iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumdošanā sakarā ar lēmuma pieņemšanu. Jo, kā mēs zinām, pašreizējā krimināllikumdošanā un civillikumdošanā ir normas, kuras ierobežo vismaz fizisko personu darbību valūtas tirdzniecības jautājumos.

Jautājumi par šeit iesniegto lēmumprojektu ir izskatīti Latvijas Republikas valdības administrācijā, ir izskatīti Latvijas Bankā, prezidenta padomē, Latvijas Republikas Ekonomikas un Finansu ministrijā un Latvijas, pareizāk sakot, pagaidām vēl PSRS ārējās ekonomiskās darbības bankas Latvijas Republikas bankā. Šie jautājumi ir izskatīti Latvijas Republikas Augstākās padomes Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā, Ekonomikas komisijā un Augstākās padomes Prezidijā. Tā visa rezultātā ir radies jums izsniegtais Augstākās padomes lēmuma projekts šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi jautājumi? Trešais mikrofons.

J.Biezais: Gluži formāls jautājums. Projekts ar kuru numuru ir īstais?

A.Čepānis: Es arī biju mazliet izbrīnījies, tie ir absolūti vienādi, Biezā kungs. Es vados pēc dokumenta Nr.281. Taču starp abiem nav nekādas atšķirības tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl kādi jautājumi? Pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Man jautājums par 5.punktu. Vai tas nozīmē, ka no 1991.gada 1.janvāra visiem uzņēmumiem sava valūta jāglabā tikai Latvijas PSR bankā?/

A.Čepānis: */Nē, tas to nenozīmē. Bet mēs, pieņemot šo lēmumu, ceram stimulēt uzņēmumus glabāt valūtas līdzekļus Latvijas Republikas bankās./

P.Šapovālovs: */Skaidrs. Ar pakārtu cirvi, kas katru brīdi var... Atbilstoši 5.punktam iespējamas sankcijas par naudas glabāšanu citās bankās?/

A.Čepānis: */5.punkts dod Latvijas Republikas Ministru padomei tiesības ierobežot valūtas operācijas tiem uzņēmumiem, kuri savus valūtas līdzekļus neglabā Latvijas bankās./

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums 6.punkta 2.daļā, kur ir runa par to, ka Ministru padomei noteikt termiņu un kārtību, it sevišķi par izmaiņām likumdošanā, vajadzētu noteikt precīzu termiņu, jo uz šo brīdi mums ir paredzēta pat kriminālatbildība par valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanu.

A.Čepānis: Jā, mēs tam varētu piekrist un šo termiņu noteikt līdz 1991.gada 1.janvārim, mēneša laikā, manuprāt, to ir iespējams izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Čepāņa kungs, man ir divi mazi jautājumi. Pirmkārt, sakiet, 2.punktā te ir minēts: "atļauts esošām bankām, organizācijām, kas saņēmušas licences, veikt valūtas pirkšanas un pārdošanas operācijas". Kā šajā 2.punktā iekļaujas tāda lieta kā, teiksim, valūtas tirgi, valūtas ūtrupes, kuras notiek šodien Igaunijā?

A.Čepānis: Iekļaujas.

J.Freimanis: Iekļaujas. Un otrs jautājums ir tāds. Sakarā ar 1.punktu. Tātad, kamēr mēs esam šeit, mums varētu piederēt jebkura valūta. Bet kā tas ir tad, ja mēs braucam uz ārzemēm? Uz Rietumiem, protams. Uz Austrumiem, tas ir cits jautājums. Šajā gadījumā, vai ir paredzēts šo lēmumu kaut kādā veidā saskaņot ar, teiksim, draudzīgo kaimiņvalsti?

A.Čepānis: Ministru padomes Ārējo ekonomisko sakaru departaments un citas republikas ekonomikas iestādes, kuras izstrādās noteikumus par valūtas tirdzniecību Latvijas Republikā, kā tas ir paredzēts, acīmredzot paredzēs arī kārtību - tāda vienošanās mums ir -, kāda ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem vai vēlāk - pilsoņiem rīcības brīvība, izbraucot ar sev piederošo valūtu uz ārzemēm.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Man ir jautājums par 3.punktu. Es saprotu tā, ka šeit, rupji runājot, būs peldošais valūtas kurss atkarībā no jaudas.../

A.Čepānis: */No pieprasījuma un piedāvājuma./

A.Safonovs: */Jā. Pareizi? Un tad tāda situācija. Kurss pavisam nebūs saistīts ar Savienības kursu?/

A.Čepānis: */Redziet, es jums varu teikt.../

A.Safonovs: */Bet rublis mums pagaidām kopīgs?/

A.Čepānis: */Jā, jā. Acīmredzot būs saistīts, jo es jau redzēju prezidenta dekrēta vai PSRS Augstākās padomes lēmuma projektu, tas ir Latvijas Republikas Ministru padomē. Tur, nezinu kad, sagatavots analogs projekts./

A.Safonovs: */Paldies./

A.Čepānis: */Es ceru, ka tad, kad šis tirgus izveidosies, valūtas kurss visā pasaulē būs cieši saistīts./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man ir tāds jautājums. Kādēļ mēs tādu svarīgu normu - "visām Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām var piederēt ārzemju valūta" -, kurai faktiski ir normatīvs un likuma raksturs, tomēr rakstām lēmumā? Vai mums nav nepieciešams izstrādāt likumu, jo citādi šeit bija vietā deputāta Endziņa jautājums par 6.panta pēdējo daļu, kur tomēr Ministru padomei uz 1.janvāri jāatceļ šis likums, kas ir šobrīd spēkā. Bet tad ir jāiesniedz līdz kādam 10.decembrim, mums līdz 1.janvārim jāatceļ Latvijas Republikas teritorijā PSRS likums "Par valūtas operācijām" un pie reizes arī attiecīgais Kriminālkodeksa pants.

A.Čepānis: Ja juridisko dienestu un Ārējo ekonomisko sakaru departamenta pārstāvji - diemžēl viņi te nav uzaicināti, vienkārši nepaspējām - ir gatavi to izdarīt līdz 10.janvārim, tad var pieņemt tādu termiņu.

L.Muciņš: Decembrim - es teicu.

A.Čepānis: Decembrim, līdz nākamā gada 1.janvārim pieņemt likumu.

L.Muciņš: Vai tā vairāk ir Ministru padomes iniciatīva vai mūsu kopēja iniciatīva?

A.Čepānis: Komisijas, tas ir, mūsu komisijas, un Ārējo ekonomisko sakaru departamenta Ministru padomes departamenta.

L.Muciņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Seile: Čepāņa kungs, vai jums neliekas, ka vajadzētu 1.apakšpunktā iekļaut papildinājumu "visām republikas juridiskajām, fiziskajām un astrālajām personām var piederēt valūta" sakarā ar sarežģīto situāciju, kāda radusies ar NLO. (Zālē smiekli.)

A.Čepānis: Nu, tas ir jāizlemj deputātiem. (Zālē smiekli.) Var būt, to var rakstīt, ja uzskata par vajadzīgu. Es domāju, ka arī astrāla persona ir juridiska un fiziska. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

J.Drobots: */Man ir šāds jautājums. Saskaņā ar 1.punktu visiem - kā juridiskām, tā fiziskām personām - var piederēt ārvalstu valūta. Vispār gan, man liekas, tā arī agrāk varēja piederēt. Bet atbilstoši 2.punktam pirkšanas un pārdošanas operācijas atļautas tikai bankām un organizācijām. Kā fiziskai personai var būt tiesības turēt ārvalstu valūtu, ja viņa to nevar ne pirkt, ne pārdot? Man liekas, ka arī fiziskām personām jādod tiesības izdarīt pirkšanas un pārdošanas operācijas. Kā jūs domājat?/

A.Čepānis: */Fiziska persona, ja viņa grib nodarboties ar valūtas tirdzniecību, pirkšanu un pārdošanu, saskaņā ar šo lēmuma projektu Latvijas Bankā var saņemt licenci tādam darbības veidam. Un var atvērt jaunu kantori./

J.Drobots: */Saprotams. Bet tad viņam jādod tādas pašas tiesības. Šeit pielikt "fiziskām personām"./

A.Čepānis: */Kolēģi! Ja šī fiziskā persona atvērs savu kantori, tā jau būs juridiska organizācija. Tāpēc šeit tā rakstīts./

J.Drobots: */Bet vai es varu iet uz banku un pirkt valūtu?/

A.Čepānis: */Kā?/

J.Drobots: */Vai es personīgi varu aiziet uz banku un pirkt valūtu?/

A.Čepānis: */Dabiski./

J.Drobots: */Tas nozīmē, ka man kā fiziskai personai ir tiesības pirkt?/

A.Čepānis: */Dabiski./

J.Drobots: */Bet šeit nav ierakstītas tiesības pirkt un pārdot. Rakstīts tikai "organizācijām un bankām". Es par to runāju./

A.Čepānis: */Jums taisnība./

J.Drobots: */Es formāli uz to skatos, bet tā tas ir./

A.Čepānis: */Es jūs sapratu. Jums taisnība. To var papildināt./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

I.Silārs: Sakarā ar iepriekš teikto. Redziet, ir tomēr starpība. Igaunijā šajās izsolēs pirkt var tikai juridiskās personas. Līdz ar to fiziskās personas ir pasargātas no milzīgajām cenām. Ja mēs ierakstīsim šeit arī "fiziskās personas", tad, dodoties uz ārzemēm, mēs kā tūristi tāpat būsim spiesti nopirkt šajā izsolē dolāru par 25 rubļiem. Igaunijā šī fiziskā persona ir aizsargāta, viņiem vēl eksistē oficiālais kurss. Tādās izsolēs piedalās tikai bagātie uzņēmumi, bet es domāju, ka pie mums ir jābūt aizsargātām šīm fiziskajām personām, citādi mums absolūti būs liegtas visas iespējas ceļot.

A.Čepānis: Komisijā par šo jautājumu mēs diezgan ilgi strīdējāmies un nonācām pie slēdziena, ka izņēmums fiziskajām personām šajā gadījumā nav jādara.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Pirmajā paragrāfā ir frāze: "No 1991.gada 1.janvāra Latvijas Republikas teritorijā atļauta brīva valūtas pirkšana un pārdošana." Tajā pašā laikā otrajā paragrāfā: "uzņēmums nosaka valūtas pirkšanas un pārdošanas kursu". Piektais paragrāfs: "No 1.janvāra Ministru padomei ir tiesības ierobežot..." Sakarā ar to uzdodu jautājumu: vai ir jēga pirmā paragrāfa frāzei "atļauta brīva valūtas pirkšana un pārdošana"?/

A.Čepānis: */Mēs domājam, ka ar šīm iebildēm 1.paragrāfa jēga nezūd./

Priekšsēdētājs: Tātad vairāk jautājumu nav. Debatēs arī neviens nav pieteicies. Izrādās tomēr, ka ir. Debatēs ir pieteicies deputāts Freimanis. Lūdzu, sāksim debates par valūtas tirgus izveidošanu.

J.Freimanis: Godāto priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Manuprāt šis lēmums, kas ir sagatavots mūsu, tā sakot, analīzei, ir ļoti savlaicīgs. Varētu teikt, ka tas ir nācis pēdējā brīdī. Jo, pirmkārt, pašreiz attiecībā uz legālo valūtas saimniecību pie mums Latvijas Republikā praktiski nav gluži nekā. Mums ir pilnīgi tukša vieta. Viss, kas mums ir, tas ir tas, ko mēs varam darīt vai pamanāmies darīt caur Austrumu kaimiņiem. Līdz ar to šis lēmums, kas mums dod zināmu, tā sakot, operatīvo brīvību, noteikti ir mūsu starptautiskā prestiža jautājums. Runa ir par to, ka tagad visi cilvēki, kas brauc no ārzemēm uz Latviju, vienmēr uzdod vienu un to pašu jautājumu. Un, kad viņi šo jautājumu neuzdod, tad ir skaidrs, ka šis jautājums paliek neizteikts. Cik jūs esat rīcībspējīgi ar formālu naudu? Līdz šim mēs varam tikai kautrīgi pukstēt, es atvainojos par tādu izteicienu, un pateikt - jā, jā, mums jau banka ir, mēs tūlīt, tūlīt varēsim kaut ko darīt. Bet ar to, protams, ir daudz par maz. Šis ir, manuprāt, pirmais solis, lai mēs varētu sākt kaut cik civilizētas sarunas ar mūsu starptautiskajiem partneriem kaut vai minimālā līmenī.

Otrs jautājums ir tas, ka, lai arī cik šis lēmums ir ierobežots, lai arī zinām, ka jau rīt mēs varbūt vēl nenokārtosim jautājumu par to, cik daudz valūtas mēs varam ņemt līdzi un uz robežas izrādīt, bet mēs šodien legāli ne vienmēr varam nopirkt pat tos 50 dolārus, kurus mēs drīkstam paņemt līdzi. Jo ir noteikums, ka 50 dolārus katrs cilvēks var ņemt līdzi, tikai tie ir jādabū legāli. Jo zagt mēs laikam neviens negribam.

Trešais jautājums ir politiski ļoti svarīgs, es domāju. Nu, mana uzstāšanās laikam iznāk tāda komplimentāra. Proti, šis lēmums ir svarīgs instruments, lai atbruņotu un padarītu kaut cik legālas visas mafijas operācijas. Jo gadījumā, ja liela mēroga valūtas operācijas kļūs legālas, tās kaut kādā mērā kļūst kontrolējamas un pārskatāmas. Ja ne vairāk, tad vismaz šo mēs būsim ieguvuši.

Un pats pēdējais. Es gribētu mazliet komentēt Silāra kungu, kas izteica zināmu trauksmi par to, ka nu, lūk, mums būs jāmaksā 20 koka rubļu par vienu dolāru, un izteica tādu nostalģiju, ka mums nebūs iespējas maksāt, kā saka, to nesakarīgo kursu - pusotru rubli par 1 dolāru -, kas mums šodien ir, vai kaut kas līdzīgs.

Mīļie draugi! Man liekas, ka mūsu valsts ļoti drīz vienkārši nebūs spējīga samaksāt šo uzpūsto un nepareizo valūtas kursu. Šis valūtas kurss, kuru mēs šodien varam iemainīt, lai brauktu uz ārzemēm, ir protekcionistisks kurss. Un mēs visā drīzumā šo protekcionistisko kursu nebūsim spējīgi vairs uzturēt. Skatīsimies patiesībai acīs un atzīsim, ka nekas nelīdzēs, būs vien tie koka rublīši jāmaksā, jo vismaz par 20 koka rublīšiem mēs to pelēko papīriņu varēsim nopirkt. Mēs daudz ko citu nevarēsim nopirkt, bet vismaz to varēsim. Un tādēļ es uzskatu, ka arī šis iebildums nav tik aktuāls, lai varētu apdraudēt šā mūsu lēmuma pieņemšanu. Es domāju, ka šis lēmums ir savlaicīgs un būtu atbalstāms.

Kas attiecas uz jautājumu, vai nevajadzētu izstrādāt arī likumu, tad es domāju, ka tas ir iespējams. Šis lēmums ir pirmais solis, lai visu lietu iesāktu. Ja Ekonomikas ministrijai vai Ārējās ekonomikas departamentam ir savi priekšlikumi, viņi var iesniegt attiecīgo likumu, kas izvērsti izklāstītu visus jautājumus, arī saistībā ar mūsu austrumu, ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm. Tāpēc šis lēmums kā pirmais solis ir noteikti atbalstāms.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam. Gatavoties deputātam Šapovālovam.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es uz šo lēmumu, ņemot vērā to, cik mums tas šobrīd ir steidzams un aktuāls, skatos ar tādu divējādu skatu. Es saprotu, ka notikumi un ekonomiskā situācija prasa šādu lēmumu pieņemt, bet es to vairāk vēlētos nosaukt par līdzīgu tādam programmas dokumentam, kāds bija mūsu pieņemtais lēmums par zemes reformu. Pēc tam mēs izstrādājām likumu. Tāpat es domāju, ka mums šis lēmums ir jāuzskata vairāk par tādu, kurš pasludina jaunu principu, bet konkrētam šā principa iemiesojumam likumos vēl ir jāseko.

Pirmām kārtām mums ir jāseko likumam par valūtas operācijām, nevis jāatdod šis jautājums izskatīšanai Latvijas Bankai. Ja Latvijas Banka līdz 1.janvārim izstrādās tādus pagaidu noteikumus, mums pēc šiem pagaidu noteikumiem lēnā garā vajadzētu izstrādāt likumu par valūtas operācijām, nevis atdot bankai likumdošanas jautājumus tādā svarīgā jomā. Tas ir viens.

Otrs moments. Ņemsim vērā, ka šobrīd Latvijas Republikā ir spēkā un tomēr darbojas, neskatoties uz dažādiem apgalvojumiem, PSRS likums par valūtas operācijām. Tāpat arī Kriminālkodekss. Ar šādiem lēmumiem, ko mēs šodien pieņemam, mēs absolūti neatceļam ne šo PSRS likumu, nedz arī Latvijas PSR Kriminālkodeksa attiecīgos pantus. Tātad es aicinu noteikti sadalīt 6.panta 2.daļu divās daļās. Un pieprasīt Ministru padomei līdz 10.decembrim iesniegt likumprojektu par šā PSRS likuma un Latvijas PSR likumu pantu grozīšanu vai atcelšanu. Citādi mēs nonāksim juridiski pretrunīgā stāvoklī, kad lēmums būs spēkā, bet, kā mēs zinām, likumam ir augstāks spēks. Ja mēs gribam cienīt sevi kā parlamentu un kaut mazlietiņ jurisprudenci, darīsim tā, kā to dara visā pasaulē, nevis otrādi.

Un trešais. Par 2.punktu. Šeit ir norādītas attiecīgās licences. Neaizmirsīsim, ka spēkā ir likums "Par uzņēmējdarbību". Par kādām licencēm šeit ir runa? Vairāki deputāti jautājumos norādīja uz zināmu pretrunu starp pirmo un otro daļu. Tiek atļauta brīva valūtas pirkšana un pārdošana, bet tikai tiem, kam ir attiecīgas licences. Tātad jādomā, ka šeit ir runa par profesionālu un pastāvīgu nodarbošanos ar valūtas pirkšanu un pārdošanu. Tātad tās ir biržas, uzpirkšanas punkti un tamlīdzīgi. Tad es domāju, ka būtu skaidrs, bet viena vārdiņa šeit pietrūka. Bet tad ir nepieciešams tūlīt arī izdarīt grozījumus likumā "Par uzņēmējdarbību", jo mums likumā "Par uzņēmējdarbību" skaidri un gaiši ierakstīts, ka tikai Augstākā padome un tikai ar likumu var noteikt šos licencētās darbības veidus. Neaizmirsīsim, ka Latvijas Bankai mēs vēl vienas licencēšanas tiesības pirms likuma "Par uzņēmējdarbību" pieņemšanas esam piešķīruši. Tās ir tiesības atvērt komercbanku. Dot licenci. Tagad mēs gribam vēlreiz piešķirt Latvijas Bankai tiesības izdot licences. Tad, lūdzu, būsim tik laipni un izspriedīsim, vai licence ir jādod Ministru padomei vai bankai. Banka, pēc mūsu struktūras, ir augstāka nekā Ministru padome. Bet tad attiecīgi šīs divas licences atspoguļosim - mēs piešķiram Latvijas Bankai tiesības atvērt komercbanku un nodarboties ar valūtas pirkšanu un pārdošanu profesionālā veidā. Ierakstīsim to likumā "Par uzņēmējdarbību". Arī šajā Ministru padomes iesniegumā līdz 10.decembrim šādam papildinājumam ir jāienāk. Ja tas tā nenotiek un kāds sāks rīkoties pēc šāda lēmuma, es būšu pirmais, kas kategoriski protestēs, jo zināmai likumu un lēmumu hierarhijai ir jāpastāv un kārtībai ir jābūt. Es aicinu balsot par šo likumu. Bet pēc šā likuma veikt attiecīgas izmaiņas visos likumdošanas aktos, jo tas ir vairāk tāds, kas šobrīd mums deklarē jaunus principus. Tāpat kā mēs to deklarējām lēmumā par zemes reformu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: */Cienījamie deputāti! Manu runu nedaudz jau apsteidza, es principā pievienojos runātājiem, ka šis lēmums nav sagatavots, es nezinu, vai tas Likumdošanas jautājumu komisijā ir izskatīts vai ne. Atsaukšos, piemēram, uz 1.punktu. Deputāti jau runāja par to, ka tas izteikts juridiski ne visai prasmīgi.

Pirmkārt, visām Latvijas Republikas juridiskajām personām var piederēt ārvalstu valūta. Bet arī līdz šim tiem pašiem jūrniekiem un vēl vienam otram, piemēram, dzelzceļniekiem, kuri brauc aiz robežām, un vēl citām personām taču bija valūta. Vai tad līdz šim nebija tiesību turēt valūtu? Tas pats attiecībā uz juridiskām personām, kas sastrādāja valūtu.

Tālāk vēstīts par to, ka no 1.janvāra Latvijas teritorijā atļauta brīva valūtas pirkšana un pārdošana. Un, dabiski, kā jau deputāti atzīmēja, 2., 3., 4., 5. un tālākajos punktos nāk ierobežojumi. Tie principā noliedz pasludināto brīvo valūtas pirkšanu un pārdošanu. No visa konteksta izriet, ka 1.punkts šajā lēmumā vispār nav vajadzīgs.

Tālāk. 2.punkts. Rakstām: "Atļaut Latvijas Republikas teritorijā esošajām bankām un organizācijām, kas saņēmušas atbilstošas licences..." Atkal, pirms pieņemt šādu lēmumu, es domāju, ka Augstākajai padomei vajadzēja saņemt kaut kādu uzmetumu par to, kā licences tiks izsniegtas. Tāpēc, ka 3.punktā mēs nosakām, ka valūtas pirkšanas un pārdošanas kursu patstāvīgi noteiks iestādes, kas veiks valūtas pirkšanas un pārdošanas operācijas.

Tālāk. 3.punkts nav saskaņots ar 6.punktu, kurā nosakām, ka tām iestādēm un valsts uzņēmumiem, kas gūst ienākumus valūtā, ir tiesības kaut kādu daļu no valūtas izmaksāt saviem darbiniekiem. Šeit nav saskaņas.

4.punktā mēs rakstām: "uzdot Latvijas Bankai" un nosakām - izstrādāt bankas valūtas rezerves fonda veidošanas kārtību un valūtas glabāšanas noteikumus. Principā mūsu lēmums ved uz to, ka uzdod bankai izstrādāt kārtību valūtas rezerves fonda veidošanai. Iespējams, ka tā vienā punktā arī ierakstīsim. Lai banka izstrādā un iesniedz Augstākajai padomei šo Latvijas valūtas rezerves fonda veidošanas kārtību, bet mēs šeit to izskatīsim un pieņemsim. Kāpēc mūsu lēmumā nevajadzīgi punkti? 5.punkts. Es jau Čepāņa kungam uzdevu jautājumu, ka no 1.janvāra Latvijas Republikas Ministru padomei ir tiesības ierobežot eksporta operācijas. Es nepiekrītu, neesmu apmierināts ar viņa atbildi. Jo ar to mēs ķīlnieku lomā nostādām uzņēmumus, kam ir valūta citās republikās. Es zinu, ka uzņēmumiem ir norēķinu konti Tallinā un Maskavā. Es nezinu, vai tie ir atklāti vai nav kaut kur Rīgā? Uzņēmumi nokļūs ne visai labā situācijā.

Un 6.punkts. Vēl vairāk. Noteikt, ka juridiskās personas... Vispār ārvalstu valūtā izmaksā pēc tam, kad izdarīti iepriekš paredzētie atskaitījumi vietējos budžetos un valdības republikāniskajā valūtas fondā. Nu, bet cik tas būs, kādi procenti? Mēs neko nenosakām. Uzņēmumi atkal būs ķīlnieki, un es domāju, ka pēc tāda mūsu pieņemtā lēmuma krasi samazināsies kopuzņēmumu skaits, kā tas noticis Savienības līmenī. Šādi uzņēmumi strauji sāka likvidēties, kad tur noteica atskaitījumu procentu.

Tālāk gribu teikt, ka mēs Ministru padomei uzdodam noteikt kārtību un termiņus, kad šis lēmums stāsies spēkā, piemēram, 6.punkts. Es nezinu, cik tas ir pareizi no juridiskā viedokļa: lēmumu pieņem Augstākā padome, bet tā spēkā stāšanās kārtību un termiņus nosaka Ministru padome. Atvainojiet, tur kaut kas nav tā.

Un tālāk. Es piekrītu, ka mums līdz šim laikam vēl darbojas Kriminālkodekss, kas aizliedz valūtas operācijas. Tāpēc tai komisijai, es domāju, ka Tirdzniecības komisijai, kuras vadītājs ir Čepāņa kungs, laikus vajadzēja sagatavot arī izmaiņas Kriminālkodeksā un citos likumdošanas aktos. Vismaz Kriminālkodeksā. Tāpēc ka tiesībsargāšanas orgānu darbinieki pirmām kārtām vadās pēc Kriminālkodeksa un nekādi citi dokumenti viņiem nav pamats saukšanai pie kriminālatbildības, atbrīvošanai vai sodīšanai.

Un tāpēc es tomēr ierosinu šo lēmumu atkal noraidīt un atdot tālākai pārstrādāšanai un, pirms to piedāvāt izskatīšanai Augstākajā padomē, iesniegt Likumdošanas jautājumu komisijai, lai tā dod savu slēdzienu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies, debatēs neviens vairs nav pieteicies, un mēs varētu izlemt jautājumu par šā lēmuma pieņemšanu. Un acīmredzot mums vajadzētu vispirms apspriest šo lēmumu pa punktiem. Es te dzirdēju priekšlikumu, ka šo lēmumu nevajadzētu pieņemt, vajadzētu atlikt uz citu reizi, nodot Likumdošanas jautājumu komisijai. Tāpēc es lūgtu arī Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja viedokli.

A.Endziņš: Es varu informēt, ka Likumdošanas jautājumu komisija skatīja šo lēmuma projektu un principā to atbalsta. Bija atsevišķi iebildumi par termiņiem, par to, ka šis lēmuma projekts jāsaskaņo ar Civilkodeksu un kriminālo likumdošanu, tātad jāizdara nepieciešamās izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Čepāņa kungs, nāciet tribīnē. Tātad Likumdošanas jautājumu komisija ir izskatījusi šo lēmumu un mums ir visas tiesības sākt tā pieņemšanu, izdarīt labojumus pantos, un tad jau redzēsim, vai būs pamats balsot par šo lēmumu.

A.Čepānis: Es varu, cienījamie kolēģi, apstāties tikai pie tiem konkrētajiem priekšlikumiem, kurus iesniedza deputāts Muciņš. Viņš ierosina 6.punkta otro daļu izveidot kā atsevišķu punktu, kuru formulēt šādi, es atkārtošu: "Latvijas Republikas Ministru padomei uzdot iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumdošanā un spēku zaudējušo likumdošanas aktu atcelšanu sakarā ar šā lēmuma pieņemšanu." Tam principā var piekrist. Muciņa kungs ir atzīmējis piecus likumdošanas aktus, kuri ir jāgroza: likums "Par uzņēmējdarbību", PSRS likums par valūtas operācijām PSRS teritorijā, jāpieņem likums par valūtas tirdzniecību Latvijas Republikas teritorijā un jāgroza Kriminālkodekss, tāpat arī likums par valūtas nodokli. Es domāju, ka papildus ieviestajā lēmuma projekta 7.punktā tas viss ir atspoguļojams. Tas ir būtisks labojums un papildinājums, un tam komisija var piekrist. Ko vēl teica kolēģis Šapovālovs... Nu, protams, var visu kritizēt un uzskatīt, ka lēmuma projekts nav gatavs. Tādējādi var torpedēt jebkuru Latvijas Republikas ekonomiskās patstāvības iniciatīvu.

Priekšsēdētājs: Tātad 7.punkts ir labojums, ko komisija pieņēma. Varbūt jūs to formulējiet, lai būtu skaidrs, par ko mēs balsojam.

A.Čepānis: Jā. "Latvijas Republikas Ministru padomei uzdot iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumdošanā un spēku zaudējušo likumdošanas aktu atcelšanu sakarā ar šā lēmuma pieņemšanu."

L.Muciņš: Es ļoti atvainojos, līdz 10.decembrim, tas tur ir pasprucis...

A.Čepānis: Termiņu mēs ar jums jau ierakstījām, jau vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Jā, līdz 10.decembrim. Es arī vairāk nedzirdēju debatēs tādus nopietnus priekšlikumus un ierosinājumus, par kuriem vajadzētu balsot. Šādā gadījumā acīmredzot ir jābalso vispirms par 7.punkta iekļaušanu šādā formulējumā, kā Čepāņa kungs ierosināja, un jābalso par likumu. Kaut gan komisija to pieņem... Tad mēs varam arī nebalsot atsevišķi par tā iekļaušanu. Tādā gadījumā mēs varam balsot par lēmuma pieņemšanu kopumā. Bet atkal lūgums zvanīt mūsu cienītajiem deputātiem, kuri ir nodarbināti komisijās. Jā, līdz starpbrīdim acīmredzot mēs varēsim izskatīt jautājumu par Augstākās padomes pastāvīgo komisiju priekšsēdētāju vēlēšanām, kaut gan runa ir tikai par vienu priekšsēdētāju. Jūs varbūt jau sameklējiet šo mapīti, lai mums nevajadzētu kavēties, runa ir par Andreja Panteļejeva ievēlēšanu par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, kā to ir izlēmusi komisija. Varbūt, Marjašas kundze, pagaidām nenāciet, es tikai teicu, lai deputāti sameklē dokumentus, jo vajadzētu pagaidīt, kad sanāks visi, un tad mēs nobalsosim par lēmumu. Čepāņa kungs, jūs esat brīvs. Lūdzu reģistrāciju, deputāti ir sākuši atgriezties zālē. Lūdzu ienākušos deputātus reģistrēties. 90. Un lūdzu balsot lēmumu par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā. Jānobalso ir vairāk nekā pusei no klātesošo deputātu skaita, bet ne mazāk par 67. Lūdzu. 78 - par, 4 - pret un 3 - atturas. Tātad lēmums par valūtas tirgus izveidošanu ir pieņemts.

Deputāte Marjaša ziņos par izmaiņām Augstākās padomes pastāvīgo komisiju vadībā. Ejiet tribīnē, lūdzu.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Mūsu Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija ir vienprātīgi nākusi pie slēdziena, ka par komisijas priekšsēdētāju būtu jāieceļ Andrejs Panteļejevs. Mēs apsvērām to, ko mēs par viņu zinām, viņa spējas, un uzskatām, ka viņš ir vispiemērotākais mūsu komisijas loceklis šim amatam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vajadzība Andreju Panteļejevu iztaujāt? Deputāts Zaļetajevs vēlas kaut ko jautāt, viņš vēl nav pajautājis visu Andrejam Panteļejevam. Lūdzu, Andrej, nāciet tribīnē.

S.Zaļetajevs: */Man patiesībā ir divi jautājumi. Pirmais jautājums: kāds ir jūsu personiskais viedoklis, kā būtu izlemjams jautājums par Latvijas Republikas pilsonību? Otrkārt, vai var cilvēkam nodrošināt tiesības, atraujot tās no pilsonības?/

A.Panteļejevs: */Es uzskatu, ka jautājums par pilsonību jārisina atbilstoši 4.maija Deklarācijai, kuru esam pieņēmuši un kurā pievienojamies tiem starptautiskajiem dokumentiem, kuros šie jautājumi noteikti. Atbilstoši cilvēktiesību pasaules politikai un pasaules praksei. Tie ir vairāki dokumenti, un tas ir vienkārši tehnisks jautājums, kā mēs nākotnē to izlemsim. Bet mums viss jādara atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem.

Un otrais jautājums, kā pilsonība saistīta... Jūsu otrais jautājums, vai var nodrošināt cilvēktiesības bez pilsonības. Jā, var un vajag nodrošināt, tāpēc ka katra valsts pēc tiem pašiem principiem nodrošina tiesības visām tām personām, kas atrodas šīs valsts teritorijā, neatkarīgi no tā, viņi ir vai nav pilsoņi. Ja jūs, piemēram, braucat uz Vāciju, tad Vācija, uzrakstot jums iebraukšanas vīzu, uzņemas zināmu atbildību par jums, par vairākām jūsu tiesībām. Tas ir, pasaulē nav tā, ka cilvēktiesības saistītas tikai ar pilsonību./

S.Zaļetajevs: */Es ļoti atvainojos, es vienkārši savu pirmo jautājumu uzdevu ne pārāk precīzi. Gribu to precizēt. Mani interesē jūsu viedoklis par to, kā tiks noformēts Latvijas Republikas pilsoņu kontingents pašā pirmajā pakāpē. Jūs zināt, eksistē nulles variants, 0-5, 0-10 un citi. Kā jūs pieejat šai problēmai?/

A.Panteļejevs: */Es domāju, šis kontingents tiks noformēts, es varbūt latviski... var?/

S.Zaļetajevs: */Lūdzu./

A.Panteļejevs: Es domāju, ka šis kontingents ir jāformulē, izmantojot mūsu Latvijas Republikas likumu par pavalstniecību.

S.Zaļetajevs: */Bet likuma taču nav! Es jautāju par jūsu personīgo viedokli./

A.Panteļejevs: Izmantojot mūsu Latvijas Republikas 1919.gada likumu par pavalstniecību. */Mans viedoklis: sākuma periodā jāpiemēro tieši šis Latvijas Republikas 1919.gada likums par pavalstniecību. Pēc tam to var mainīt./

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu, deputāts Ščipcovs, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Kā nākamajam Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājam man jums divi nebūt ne nejauši jautājumi. Pirmais jautājums. Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā pavisam ir 30 panti, kurš no tiem jums vissimpātiskākais?/

A.Panteļejevs: */Man vissimpātiskākais? Es jums teikšu ļoti vienkārši - 1.pants./ (Zālē smiekli.)

O.Ščipcovs: */Un otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, ja Latvijā organizētos kustība, kas par savu galveno dokumentu uzskatītu Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jūs šādu kustību atbalstītu vai ne?/

A.Panteļejevs: */Ja izveidotos tāda organizācija, kura deklarētu, ka tā pamatojas tikai uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, es būtu spiests nosaukt to par diletantu organizāciju, tāpēc ka cilvēktiesību komplekss neorganizējas tikai no Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas. Vispārējo cilvēktiesību deklarācija ir tikai šīs kustības filozofiskais sākums. Mums ir daudzi konkrēti dokumenti konkrētos jautājumos, kas mums jāizmanto. Ja jums ir, ja jūs zināt tikai 30 Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pantus, tad, par nožēlu, man tāda organizācija būtu jānosauc par diletantisku./

Priekšsēdētājs: Deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību citai starptautiskai deklarācijai par rasu diskriminācijas visu formu likvidēšanu. Šīs konvencijas 5.pantā teikts, ka "valstīm jāaizliedz jebkāda diskriminācija un jānodrošina katra cilvēka līdztiesība likuma priekšā, īpaši attiecībā uz tiesību īstenošanu uz pilsonību, tiesībām piedalīties vēlēšanās, piedalīties valsts pārvaldīšanā, vadīt valsts lietas jebkurā līmenī". Domāta Ministru padome, izpildkomitejas utt.

Lūk, man jautājums. Kā jūs uzskatāt, vai Latvijā tiek ievērots šīs konvencijas 5.pants attiecībā uz valdības formēšanu? Mēs zinām, ka Latvijā ir daudz tautību un zinām, kāda pēc nacionālā sastāva ir valdība. Attiecībā uz pilsonību jūs zināt, esat iepazinies ar Bojāra un Krastiņa kunga koncepcijām. Un kā saskan šīs konvencijas 5.pants ar šīm koncepcijām un jau noformēto Latvijas Republikas valdību?/

A.Panteļejevs: */Es uzskatu, ka šis pants Latvijas Republikā tiek ievērots./

P.Šapovālovs: */Nu, bet kā valdība pie mums?/

A.Panteļejevs: */Nu, es nezinu, vai es tagad varu iebraukt Amerikā, piemēram, un gāzt prezidentu tādā veidā: ziniet, jums kabinetā nav neviena ķīnieša, tas nozīmē, ka jūs neievērojat tādu un tādu principu! Es domāju, ka valdības komplektēšana nenotiek pēc nacionālā principa./

P.Šapovālovs: */Labi, paldies. Par pilsonības koncepciju?/

A.Panteļejevs: */Bet par pilsonības koncepciju, manuprāt, tāds pats princips. Tas, saprotiet, izpaužas kā tehnisks jautājums. Starp citu, šeit ielikts princips, princips tam, ka katrs cilvēks var brīvi pretendēt uz katru pilsonību, bet tas nenozīmē, ka šo pilsonību jūs rīt varat saņemt. Ja jūs šodien varat aizbraukt uz ASV, jūs rīt tur pilsonību nedabūsiet, taču tas nenozīmē, ka ASV šo principu neievērotu. Tas ir, tālāk seko tehnoloģija un likumdošana./

P.Šapovālovs: */Viss, es jūs saprotu. Bet es, pieņemsim, krievs, šeit Latvijā dzimis, bet uz Krieviju aizbraukt es vairs nevaru, jo Krievijā jau pieņemts pilsonības likums, ka man tur jānodzīvo 10 gadi, lai kļūtu par pilsoni, tad kādu pilsonību es saņemšu, kad stāsies spēkā pilsonības likums Latvijā?/

A.Panteļejevs: */Es domāju, par to mēs diskutēsim pēc tam, kad Latvijā būs pieņemts likums par pilsonību./

P.Šapovālovs: */Nu, bet kāds ir jūsu viedoklis?/

A.Panteļejevs: */Mans viedoklis, ka jums ir tiesības pretendēt uz pilsonību./

P.Šapovālovs: */Pretendēt vai saņemt?/

A.Panteļejevs: */Pretendēt, tāpēc ka.../

P.Šapovālovs: */Tāpēc, ka starpība ļoti liela - pretendēt un saņemt./ (Zālē smiekli.)

A.Panteļejevs: */Man nav tiesību jums iedot pilsonību./

P.Šapovālovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Man jāaizrāda deputātam Šapovālovam par diezgan nekorektu pratināšanu, nevis par jautājumu uzdošanu. Tā, lūdzu, vēl ir kādi jautājumi? Lūdzu, balsojam. Reģistrēsimies vēlreiz, tāpēc ka ir mainījies deputātu skaits.

Čepāņa kungs - trešais mikrofons.

A.Čepānis: Es ierosinātu iesniegto lēmuma projektu šādā redakcijā: "Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj ievēlēt par Latvijas Republikas Augstākās padomes Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju deputātu Andreju Panteļejevu." Kāpēc rakstīt "grozot", kāpēc mums jāgroza? 10.maijā, kad mēs nolēmām, mēs izdarījām pareizi, un Ita tur bija. Un tur nekas jāgroza nav. Tagad Itas nav. Un Andreju Panteļejevu mēs vēlam viņa vietā. Savā vietā, nevis Itas. Tātad šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Tātad vienkārši - ievēlēt deputātu Andreju Panteļejevu. Nu, skaidrs. Endziņa kungs, nevar būt nekādu problēmu par šādu redakciju? Acīmredzot mums būs jābalso divas reizes, jo par Prezidiju arī ir jābalso, vai arī tur izdarām šādu pašu labojumu un balsojam par abiem lēmumiem. Nē, laikam jābalso par katru atsevišķi. Jo formāli tomēr ir jāizpilda šī procedūra. Pirmais ir lēmums par Latvijas Republikas Augstākās padomes Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Reģistrācijas rezultāts - 90. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmumu. Lūdzu. 73 - par, 3 - pret, 8 - atturas. Tātad Andrejs Panteļejevs ir ievēlēts par šīs komisijas priekšsēdētāju. Apsveicam. Un formāli mums ir jābalso arī par otru lēmumu, attiecīgi izmainot redakciju, ka Andrejs Panteļejevs tiek iekļauts arī Augstākās padomes Prezidija sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lēmums par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija sastāvā. Lūdzu. Par - 73, pret - 1, atturas - 6. Līdz ar to ir izdarītas izmaiņas arī Prezidija sastāvā, lūdzu jauno Prezidija locekli pienākt pie manis.

Mēs turpināsim darbu pēc pusstundu ilga pārtraukuma.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamos deputātus, kas ir zālē, lūdzu ieņemt vietas, jo laiks sākt mūsu darbu.

Godājamie deputāti, nākamais mūsu dienas kārtības jautājums, par ko laikam esam vienojušies, ir likumprojekts par dabas resursu nodokli otrajā lasījumā, un šajā jautājumā ziņo, kā man teica, Jānis Medņa kungs no Vides aizsardzības komitejas. Lūdzu. Un deputātus lūdzu sameklēt nepieciešamos materiālus.

J.Mednis, darba grupas vārdā - Vides aizsardzības komitejas (VAK) vadošais speciālists: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir izdalīti divi dokumenti, tas ir dokuments Nr.222, kurā ir šis nodokļa projekts otrajam lasījumam, un dokuments Nr.223, kur ir komisijas slēdziens, kad mēs gatavojām šo likumprojektu otrajam lasījumam. Es negribētu otrreiz šeit nodarboties ar aģitāciju un propagandu, tāpēc man ir ierosinājums, ja nav iebildumu, uzreiz pēc abiem šiem dokumentiem pāriet tieši pie konkrētām lietām, tas ir, apspriest likumprojektu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, jo mēs tā arī esam vienojušies par šīsnedēļas darbu. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi? Nav. Vispārējās debatēs, kas arī reglamentā nav paredzētas, neviens nav pierakstījies. Tātad Latvijas Republikas likums "Par dabas resursu nodokli", 1.pants. Lūdzu, kādi būtu iebildumi, labojumi un viss pārējais? Nav? Kas, lūdzu, būtu komisijas vārdā ziņojams par šā 1.panta labojumiem?

J.Mednis: Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir ievērots Ekonomikas komisijas priekšlikums, tas ir, mainīta šā panta redakcija. Tas ir viens. Un otrs - konkretizēts mērķis, kas pirmajā lasījumā bija izplūdis. Tagad mērķis ir formulēts ļoti stingri, tas ir: ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu. Tā nebija pirmajā lasījumā, to mēs pielikām klāt. Jāsaka arī uzreiz, ka, ja mēs ieliekam šādu redakciju, tas daudz ko nosaka arī pārējos pantos. Tas ir konceptuāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iebildumu nav? Nav. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti. Lūdzu rezultātu. 69 deputāti zālē. Paldies. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta 1.pantu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Ar 57 balsīm, 6 atturoties, mēs esam akceptējuši 1.pantu.

Lūdzu, 2.pants.

J.Mednis: 2.pants ir ļoti īss, un man jāsaka, ka tas ir atstāts iepriekšējā redakcijā. Pirms balsošanas es atgādināšu tos motīvus, par ko bija strīdi iepriekšējā reizē. Tātad šis pants tādā redakcijā, kādā tas izteikts, aptver visas juridiskās un fiziskās personas, kas lieto un piesārņo dabas resursus Latvijas Republikā. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgi. Iepriekšējā reizē bija iebildumi, zināmā mērā pamatoti, ka vajadzētu atbrīvot bezpeļņas uzņēmumus no šā nodokļa maksāšanas. Komisija uzskata, ka tas nav iespējams nekādā gadījumā, jo šis likums patiešām ir vērsts uz dabas aizsardzību, nevis uz ekonomiskās sistēmas aizsardzību kā tādu. Paturot šo redakciju, mēs vienkārši paturam to pašu bāzi, ko mēs esam formulējuši 1.pantā, un bāzi mēs nedrīkstam sašaurināt.

Kas attiecas uz to, ka iznāk dažādi sarežģījumi, ja šis pants paliek tādā redakcijā, tad komisija ierosina gluži vienkārši nesamazināt šajā gadījumā nodokļa bāzi, bet ir iespēja izvairīties no šiem sarežģījumiem, samazinot attiecīgo nodokļu apmērus. Nu, par to mēs varbūt runāsim vēlāk - sakarā ar pielikumiem. Tātad komisijai ir lūgums atstāt šo pantu konceptuāli tādu, kāds tas ir, un iziet no situācijas tādā veidā, ka mainīt nodokļu apmērus, jo atstāt to, ka bezpeļņas uzņēmumi, ielaižot dabā indīgās vielas, neko nemaksā, nozīmē atstāt šo sistēmu tādu, kāda tā ir, un pašlaik arī tas tā diemžēl notiek, ka uzņēmumi izmanto iespēju caur bezpeļņas uzņēmumiem izlaist šīs indīgās vielas dabā un to dara, kā teikt, pilnā mērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi, lūdzu, ir jautājumi, iebildumi, priekšlikumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2.pantu. Paldies, lūdzu rezultātu. 2.pants ir akceptēts.

Kādi, lūdzu, labojumi, iebildumi par 3.pantu?

J.Mednis: 3.pantā pagājušo reizi bija priekšlikums izslēgt trešo rindkopu, tas ir, aplikt ar nodokli darbību, kas ir saistīta ar dabas vides degradēšanu un bojāšanu. Komisija piekrita šim viedoklim, jo pēc idejas tas ir attiecīgi sodāms pārkāpums, par kuru soda, pamatojoties uz citiem likumiem, un ar nodokli apliekams tas nebūtu, jo tas nozīmētu šo darbību legalizēt. Tā ka šī pēdējā daļa ir svītrota. Divas iepriekšējās paliek pirmajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies, varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 3.panta akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. Paldies, 3.pants ir akceptēts.

4.pants.

J.Mednis: 4.pants paliek pirmā lasījuma variantā, šeit būtisku iebilžu nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav nevienam nekādu iebildumu? Lūdzu. Trešais mikrofons.

A.Felss: Man būtu iebildes pret likmēm. Vai mēs to tagad neizskatīsim?

J.Mednis: To mēs izskatīsim pielikumu sakarā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 4.panta tekstu? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 4.panta akceptēšanu. Paldies, lūdzu rezultātu. 60 balsis par. Šis pants ir akceptēts.

Lūdzu, 5.pants.

J.Mednis: 5.pants. Šeit pirmajā lasījumā bija būtiskas iebildes, tātad konceptuālas, no Ekonomikas komisijas puses. Komisija, izskatot šīs iebildes, tās noraidīja un palika pie pirmā lasījuma varianta. Skaidrības labad es varbūt atkārtošu, kur šeit bija atšķirības. Tātad mēs palikām pie tāda varianta, ka maksājumi par dabas vides piesārņošanu tiek ieskaitīti budžetā. Tas ir tāds paņēmiens, kas varbūt nekur citur līdz šim nav bijis, un arī Savienībā, cik zināms, tādu ceļu neiet.

Otrais - maksājumi par virsnormatīvo piesārņojumu un attiecīgi virsnormatīvo patēriņu ieskaitīti Vides aizsardzības fondā.

Trešais - maksājumi par derīgo resursu ieguvi ieskaitāmi vietējo pašvaldību, tas ir, pagastu, ārpusbudžetu fondos. Jāsaka, ka Ekonomikas komisija ierosināja turēties pie tradicionālā sadalījuma. Motīvs, kāpēc mēs izvēlējāmies šo risinājumu, ir tāds, ka šis likums faktiski ir pārejas laika likums, kā mēs pagājušajā reizē pirmajā lasījumā nospriedām, pēc gada acīmredzot būs jāpāriet uz kārtīgu licencēšanas sistēmu, bet, kamēr tās nav, ir vajadzīgs šāds likums. Šādā veidā sadalot iemaksas, ir iespējams radīt bāzi licenču sistēmas ieviešanai, ir iespējams attīstīt vietējo pašvaldību iniciatīvu dabas aizsardzības jomā, ir iespējams asignēt līdzekļus kultūrai, netradicionāliem pasākumiem dabas aizsardzībai un tā tālāk, tā ka komisija šeit paliek pie pirmā lasījuma varianta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Trešā rindkopa, kur ir runa par nodokli par vides piesārņošanu. Tomēr vajadzētu sadalīt šajā likumā, kā mēs arī iepriekšējos likumos sadalām, pa attiecīgiem budžetiem. Lieku priekšā tādu sadalījumu: puse republikai, pusei tai valdībai, kuras teritorijā ir piesārņotājs.

J.Mednis: Jā, pret to iebilstams principā nekas nebūtu, es vienīgi otrajā lasījumā aicinātu atturēties no konkrētiem skaitļiem, jo tas ir saistīts ar to, ka līdz šim visus šos pasākumus finansēja centralizēti. Un finansēs tos arī pēc 1991.gada plāna, tātad finansēs tur, kur kaut ko ceļ. Šis jautājums jāskata arī Budžeta komisijā, kā tas reāli izskatās. Bet principā iebilde ir pareiza. Es domāju, ka pie šā jautājuma mēs vēl atgriezīsimies trešajā lasījumā, tad varēsim jau konkrēti pateikt to skaitli.

A.Buls: Cienītais autor, es jums nevaru piekrist. Nevaru piekrist tādā ziņā, ka nav konkrēti un reāli zināms, kas finansēs. Es jums varu droši pateikt, ka centralizētie līdzekļi, vismaz manā pilsētā, netiek novirzīti ne par kapeiku, lai pilnveidotu attīrīšanas iekārtas, tādēļ tās jāfinansē tikai vai nu no rūpnīcas līdzekļiem, vai arī no pašvaldības līdzekļiem. Tāpēc šajā ziņā ļoti būtiski ir otrajā lasījumā mums tomēr tikt skaidrībā, kādu daļu mēs no šā nodokļa saņemsim, tieši mūsu pašvaldība. Tātad es uzturu savu priekšlikumu dalīt uz pusēm starp republiku un pašvaldību. Tas būtu pirmais.

Otrais priekšlikums. Nākamajā rindkopā, kur mums ir par resursu izmantošanu, konkrēti mani visvairāk interesē ūdens. Tādā sakarībā tas viss nonāk pirmās, zemākās pakāpes pašvaldības budžetā, tas ir, pagasta vai pilsētas budžetā. Bet kā ir ar rajonu? Vai rajonam arī ir domāta kāda daļa vai tas viss nonāk pirmās, zemākās pakāpes budžetā?

J.Mednis: Es atvainojos, es nedzirdēju beigas.

A.Buls: Tātad par nākamo rindkopu, kur ir runa par nodokli, par resursiem. Te ir teikts - "vietējās pašvaldības budžetā". Tas domāts tikai pašā zemākajā posmā - vietējās pašvaldības, respektīvi, pagasta vai pilsētas, kas nav rajona centrs, vai arī kaut kāda daļa tiek rajonam? Nu, ja runājam konkrēti, tad ņemsim to pašu Olaini. Kur mēs ieskaitīsim šo naudu - Olaines pilsētas budžetā vai dalīsim ar Rīgas rajonu?

J.Mednis: Es atbildēšu uzreiz. Te jau ir pateikts, ka ieskaita tās pašvaldības attiecīgajā fondā, kuras teritorijā atrodas šī raktuve vai ūdens ņemšanas vieta.

A.Buls: Konkrētajā gadījumā Olainē, ja? Un pēdējais pie šā paša panta. Tā ir priekšpēdējā rindkopa, kur teikts, no kā maksā nodokli: "maksā no peļņas, kas palikusi uzņēmuma rīcībā pēc visu pārējo nodokļu nomaksāšanas". Tas ir pretrunā ar mūsu tikko - vakar, ja nemaldos, vai aizvakar - pieņemto likumu "Par peļņas nodokli", kur mēs teicām, ka "peļņas nodokli maksā no peļņas, no kuras jau ir atrēķināti visi nodokļu maksājumi". Iznāk pretruna. Ja mēs peļņas nodokli sākumā atrēķināsim, pēc tam atstāsim, pēc tam rēķināsim šo nodokli, būsim pretrunā ar likumu "Par peļņas nodokli". Jābūt konsekventiem. Lieku priekšā šo apskatāmo nodokli maksāt pirms peļņas nodokļa, lai pēc tam peļņas nodokli jau maksātu no tās peļņas, kura ir attīrīta no visiem nodokļiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet visi šie priekšlikumi laikam būtu jāiesniedz rakstveidā uz trešo lasījumu. Otrajā lasījumā mēs diemžēl varam izskatīt tikai rakstveida ierosinājumus, kas laikus iesniegti.

J.Mednis: Atbildēšu uzreiz. Pēc idejas jau te nav runa par to, ka tas nodoklis kā tāds ir jāmaksā no peļņas, te ir saskaņots ar šo likumu. Runa ir tikai par tiem piesārņojumiem, uz kuriem attiecas sankciju likums. Tas nav nodoklis.

A.Buls: "Kas palikusi uzņēmumu rīcībā pēc visu pārējo nodokļu nomaksāšanas", tai skaitā arī peļņas nodokļa.

J.Mednis: Tātad tā ir maksa par virslimitu piesārņojumu, dabas resursu patēriņu, tas ir teikts attiecībā uz soda sankcijām.

A.Buls: Vienalga, tas ir maksājums. Tātad kā ar to būt, vai tas ir pēc peļņas vai pirms peļņas nodokļa?

J.Mednis: Tas tagad ir pēc peļņas nodokļa - kā sankcijas no tās daļas, kas būs palikusi uzņēmuma rīcībā pēc visu nodokļu nomaksāšanas. No tās daļas, kas jūsu uzņēmumam būs palikusi pēc nodokļu nomaksāšanas, tiks ņemtas sankcijas. Par resursu izmantošanu būs kā parasti, to ieskaitīsit savās ražošanas izmaksās, bet šis ir par virslimitiem. Tur ir tā atšķirība.

A.Buls: Maksāsim pēc peļņas nodokļa nomaksāšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēlreiz trešais, pēc tam otrais mikrofons.

I.Caune: Es par šo pašu tēmu. Lauksaimniecībā mums būs tādi uzņēmumi, kuriem šīs peļņas vispār nebūs, un ko tad darīs ar tiem? No kā tie maksās?

J.Mednis: Jā, nu par to bija runāts jau iepriekšējā pantā, kuru mēs nobalsojām, - ka neviens uzņēmums netiek atbrīvots no maksāšanas. Protams, te ir jautājums, kas notiks ar uzņēmumu, kam būs jāmaksā? Acīmredzot te ir divas lietas: vai nu šis uzņēmums bankrotēs, jo nespēs nodrošināt atsevišķas vides aizsardzības prasības, vai būs jādotē no budžeta vai no kaut kādiem fondiem. Protams, tur iznāks pretruna ar to, ka mēs maksājam atpakaļ. Bet tajā pašā laikā, kā teikt, beidzot mēs šo situāciju spēsim kontrolēt. Līdz šim mēs vienkārši nespējām to kontrolēt.

I.Caune: Es to visu saprotu, bet jūs rēķinieties, ka apmēram puse lauksaimniecības uzņēmumu būs tādi, es jums piekrītu. Bet tas ir tas jautājums, kā es teicu, ka mēs varam ar nodokļa jaudu regulēt, ja tādi aspekti tur tiek skatīti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Sakarā ar to, ko teica Bula kungs par šo sadalījumu. Šodien mēs, dabiski, nevaram neko balsot, jo šādi aprēķini nav vēl izdarīti, un tas arī varētu nebūt tik vienkārši. Jo šī proporcija varētu būt atšķirīga, teiksim, Rīgas pilsētai un dažādiem lauku rajoniem. Bez tam ir jāņem vērā arī šīs divu līmeņu pašvaldības - cik liels kurai būs šis procents. Tā ka to vajadzētu atlikt uz trešo lasījumu. Līdz tam laikam būtu tāds lūgums - patiešām visiem ieinteresētajiem cilvēkiem dot konkrētus priekšlikumus par procentiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es pievienojos šeit teiktajam par pašvaldībām. Taču man tomēr nav skaidrs, kas būs pasūtītājs, lai izmantotu visus iekrātos dabas resursus. Vai Vides aizsardzības komiteja? Tad tā būs atbildīga arī par to, kāpēc nav šo līdzekļu.

J.Mednis: Nē, šajā gadījumā tā ir Ministru padome, valdība. Ar budžetu rīkojas valdība, tā ir. Mēs ar budžetu nevaram rīkoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man ir divi mazi jautājumi. Sakiet, mani interesē šis mehānisms, kā darbosies 5.pants. Tātad, ja laukos ir privātpersona, vienalga, vai tas ir jaunais zemnieks vai kas cits, viņš griežas pie sovhoza vai kolhoza, kam pieder attiecīgais grants karjers. Tādā gadījumā viņam tūlīt šī grants un viss cits jau sadārdzināsies automātiski par to, kas ir pirmajā pielikumā vai tur vēl kas nav skaidrs?

J.Mednis: Skaidrs ir tas, ka nesadārdzināsies neatkarīgi no šā nodokļa. Jaunās cenas tiks ieviestas ar 1.janvāri. Tās ir vienotas, cik man zināms, visās Baltijas republikās un arī Krievijā. Tā ka te runa ir tikai par to, ka mēs izņemam dabas aizsardzības nolūkiem to cenu starpību, kāda būs. Pretējā gadījumā tā nonāktu atpakaļ pie ieguvēja. Tas attiecas uz jūsu pieminēto jaunsaimnieku. Tad to regulēs 2.pants - tātad visas tās personas, kas ir saņēmušas attiecīgu atļauju. Kad jaunsaimniekam būs atļauja, tur būs norādīts. Ja viņam atļaujas nebūs... un, dabiski, mēs neizsniegsim atļauju par katru grants spainīti. Atkarībā no tā, kur tas atrodas, tā būs tīri Vides komitejas kompetence. Tai ir visi dati, kur var, kur nevar, cik var utt.

J.Freimanis: Jā, un otrais. Man ir ļoti jāatvainojas, ka es otrajā lasījumā runāju par šo 1.pielikumu, bet sakiet, lūdzu, vai šī tabuliņa par nodokļu likmi rubļos par kubikmetru - vai tā ir ļoti labi izsvērta? Tādēļ ka te ir tādi materiāli, kuri ir ļoti reti vajadzīgi, un tādi materiāli kā smilts, smilts grants. Grants - tā ir vajadzīga katru gadu daudz - desmitiem kubikmetru, kaut vai lai salabotu ceļus. Vai šīs izmaksas par vienu kubikmetru smilts un grants maisījuma, šīs cenas - vai tās ir ar kaut ko pamatotas? Jo tādā gadījumā mēs savus ceļus laukos nevarēsim salabot. Un nelabosim arī.

J.Mednis: Jā, es piekrītu jūsu viedoklim. Es gribu paskaidrot, ka šīs cenas, kas te ir, un nodoklis - tā ir Ekonomikas ministrijas izstrāde, un es domāju, ka tās noteikti līdz trešajam lasījumam būs jāpārstrādā.

J.Freimanis: Rīgā ir Ekonomikas ministrija, bet laukos ir dubļi.

J.Mednis: Mums vēl ir, tā teikt, alternatīvs projekts, un to mēs varēsim trešajā lasījumā konkrēti apspriest.

J.Freimanis: Tuvāk reālajai dzīvei vajag.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es tomēr gribu atgriezties pie trešās rindkopas. Jo nav nekādu aprēķinu, atbilstoši kuriem tiks uzlikts nodoklis par vides piesārņošanu, kā tas tiks sadalīts starp republikas un pašpārvaldes budžetiem, kaut gan tas ir būtisks jautājums. Ja mēs to tagad neatrisināsim, mēs šo likumu vienkārši nevaram pieņemt otrajā lasījumā. Jo citādi iznāks, ka trešajā lasījumā būs iespējami tikai redakcionālas dabas jautājumi un trešajā lasījumā noteikt... Es jūtu, ka būs iebildumi. Tas nozīmē, ka tagad vajag pieņemt deputāta Bula priekšlikumu, kas nosauca 50 pret 50, vai arī atteikties no otrā lasījuma, vai arī atlikt vismaz otro lasījumu. Kad? Nu, nezinu, tad uz nākamo nedēļu. Noskaidrot, un tad turpināt šo otro lasījumu./

J.Mednis: Es domāju, ka mēs vienkārši sniegsim attiecīgus ierosinājumus un to ņemsim vērā. Šajā likumā tas nav vajadzīgs.

S.Zaļetajevs: */Un vēl, atvainojiet! Ja par šo jautājumu ir bijusi runa, tad es neesmu sapratis. Kāds pamats ir tam, ka šis nodoklis būs jāmaksā no peļņas, kas paliks pēc nodokļa nomaksāšanas, pēc peļņas nodokļa samaksāšanas. Mēs šo likumu jau pieņēmām otrajā lasījumā, vismaz peļņas nodoklim. Tur skaidri teikts, ka tas maksājams pēc visu nodokļu samaksas./

J.Mednis: Jūs laikam neesat sapratis pirmo atbildi, jo tas tā nav. Te runa ir tikai par tām sankcijām, kas ir par virslimita piesārņojumiem un virslimita patēriņiem, kas ietver sankciju mehānismu. Šeit nav nekāda sakara ar peļņu. Varbūt šeit redakcionāli neprecīzi uzrakstīts, varbūt vajadzīgi redakcionāli labojumi. Finansu ministrija varbūt ir ieteikusi, bet tas ir redakcionāls jautājums. Tādā veidā tas vispār nav domāts. Maksa par limitā noteiktajām robežām iekļaujas pašizmaksā, bet, ja jūs pārsniedzat šo limitu, tad pret jums tiek piemērotas attiecīgas sankcijas.

S.Zaļetajevs: */Bet tomēr tas ir nodoklis, nodoklis.../ Nevis maksājums, bet "nalog". Krieviski šeit uzrakstīts - "nalog".

J.Mednis: 1.pantā ir paskaidrots, ka šis nodoklis izpilda maksas par resursiem attiecīgās funkcijas.

Priekšsēdētājs: Pie trešā mikrofona, lūdzu.

A.Felss: Man īsti nav skaidrs, kā tagad būs. Ceļš pieder pašvaldībai, un, teiksim, saimnieciskā organizācija to remontēs, bet kas maksās - pašvaldība pašvaldības budžetā vai kāds ceļu īpašnieks, vai organizācija, kas labo šo ceļu?

J.Mednis: Tā situācija atkārtojas daudzās vietās, tur ir divi varianti. Tie ceļi, ko pašvaldības vienkārši labo no vienas vietas līdz otrai, pārvietojot granti, smiltis un tā tālāk, - tur nekādas maksāšanas nebūs, jo mēs neizņemam no dabas vides resursus. Ja pašvaldība domā paņemt smiltis no attiecīgā karjera, tad tā maksās, tāpat kā līdz šim bija spiesta maksāt īpašniekam, lai kas viņš arī būtu.

A.Felss: Pašvaldība maksās?

J.Mednis: Maksās tas, kas ņem tās smiltis. Tikpat labi tas var būt arī privātais vai tas, kam karjers pieder. Bet, ja to dara tai pašā ceļa teritorijā, kā tas parasti notiek, nekādu nodokli mēs par šo darbību uzlikt nevaram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

A.Buls: Cienītais referent, jūs mani un deputātu Zaļetajevu tomēr maldināt. Būsim šoreiz korekti un lasīsim uzmanīgi priekšpēdējo rindkopu. Tātad "maksa tiek izdarīta no peļņas". Varbūt nolemsim pašreiz, ka mēs atstāsim - maksu izdarīt no peļņas. Tā ir viena lieta. Bet, kā jūs pašreiz cenšaties ieskaidrot, tas būs no pašizmaksas. Tādā gadījumā arī likumā paredzēsim, ka maksa no pašizmaksas. Bet, ja tomēr no peļņas, tad sasaistīsim to kopā ar peļņas nodokli. Principiāli - vai nu no pašizmaksas, vai no peļņas. Tas ir ļoti būtiski.

J.Mednis: Es domāju, ka no maksas par resursiem. Ja reiz mums ir teikts, ka nodoklis izpilda funkcijas, kādas paredzētas maksai par resursiem, tas ir pats par sevi saprotams, ka tas ieies šajā pašizmaksā.

A.Buls: Tādā gadījumā svītrosim vārdus "no peļņas".

J.Mednis: Šeit varbūt tiešām nav redakcionāli precīzi formulēts, ja tas nav skaidrs izlasot, ka te nav runa tikai par virslimita piesārņojumu, kas pašizmaksā nekādi nevar tikt iekļauts.

A.Buls: Ļoti bēdīgi, ka mēs ar jums runājam dažādās valodās. Mēs nesaprotamies. Pašizmaksa un peļņa - tās ir pilnīgi dažādas kategorijas. Tātad norunāsim, no kā mēs maksājam par šiem virslimita piesārņojumiem, - vai norakstām uz pašizmaksu vai maksājam no peļņas. Tas ir būtiski. Tas nav redakcionāli.

J.Mednis: Protams, ka par virslimita piesārņojumiem kā par jebkuru sankciju ir jāmaksā no peļņas. Jā, bet tas nav saistāms ar maksu par normatīvo piesārņojumu.

A.Buls: Tātad šis ieraksts "no peļņas" - kā ierakstīts, tā arī paliek. Un nerunāsim vairāk par kaut kādu pašizmaksu, tas ir cits jautājums.

J.Mednis: Bet tas attiecas uz virslimitu, nevis uz to, ka patērējat ūdeni limitā noteiktajās, atļaujās noteiktajās robežās, kas no jūsu attīrīšanas iekārtām ieplūst Misā.

A.Buls: Es jūs sapratu ļoti labi, ka tas ir virslimita, bet avots, no kā maksājam - ja no pašizmaksas, tad tā ir viena lieta, bet, ja no peļņas, tad tā ir cita operācija, cits rēķins.

J.Mednis: Nu dabiski, ka jebkura sankcija ir jāmaksā no peļņas.

Priekšsēdētājs: Tas ir būtiski, godājamie deputāti. Neviens no šiem labojumiem rakstveidā nav iesniegts, otrajā lasījumā mēs tos nevaram balsot. Es domāju Bula kunga ierosinājumu. Turpretī, ja mēs uzskatām tos par redakcionāliem labojumiem, ja mēs ieliekam šo procentuālo starpību, kādā veidā tad mēs sadalām?

Ja mēs uzskatām labojumus par būtiskiem, mums vienkārši ir jāatliek otrais lasījums un darba grupai jāstrādā tālāk. Mums nav pamata noraidīt otrajā lasījumā, bet atlikt un turpināt otro lasījumu - laikam ir. Varbūt šajā sakarībā varētu izteikties godājamie deputāti? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es domāju, mēs šodien varētu nobalsot, ka šo dalījumu veicam, protokolā ierakstīt, ka uzdodam darba grupai kopā ar visiem ieinteresētajiem deputātiem šos labojumus izstrādāt. Ar tehnoloģiju mēs varētu pastrādāt darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu, vai deputātiem ir kādas citas domas? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Tā tomēr ir tik svarīga lieta, ko nevar atstāt trešajā lasījumā, kad vairs nevarēs neko mainīt. Es ierosinātu autoriem šo pantu izstrādāt un papildus iesniegt deputātiem, tātad ierosinu otrā lasījuma pagarinājumu.

J.Mednis: Mums vajag priekšlikumus...

I.Ēlerts: Mans priekšlikums ir šo pantu noraidīt pašreizējā redakcijā.

J.Mednis: Bet, cik es saprotu, ir runa par sadalījumu. Te jau ir rakstīts, tātad...

I.Ēlerts: Savus priekšlikumus es iesniegšu jums rakstveidā.

J.Mednis: Te ir rakstīts, ka sadalās starp vietējo un republikas budžetu, tikai procenti nav minēti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es saprotu, komisija arī piekrīt, ka šo pantu mēs neakceptējam un uzdodam to izstrādāt pilnīgāk. Nu, akceptēsim to principā, jo mēs akceptēsim arī visu likumprojektu. Bet šis pants tiek atlikts, lai to līdz trešajam lasījumam izstrādātu komisija, ņemot vērā deputātu rakstveida iesniegumus. Vai ir kādas citas domas? Nav.

Mēs varam balsot par šādu lēmumu, par to, ka šo pantu principā akceptējam, bet atstājam komisijai izstrādāt līdz trešajam lasījuma šā sadalījuma principus. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par šādu priekšlikumu. Paldies. Lūdzu rezultātu: tātad priekšlikums ir pieņemts un komisijai atliek tikai strādāt. Un lūdzu rakstveidā priekšlikumus tiešām iesniegt komisijai.

6. un pēdējais pants.

J.Mednis: 6. un pēdējā pantā būtiski, konceptuāli labojumi nav izdarīti. Pants ir papildināts tikai ar to, kad maksā par termiņa nokavēšanu soda naudu 0,1 procenta apmērā no maksājamās summas. Šeit arī acīmredzot tīri precīzi jāsaskaņo ar visiem pārējiem nodokļu likumiem. To Finansu ministrija tā ieteica, bet, vai tas ir īsti pareizi, mēs tiešām nezinām. Tas varbūt ir redakcionāls labojums. Kā visiem nodokļiem par datu slēpšanu, sagrozīšanu vai nemaksāšanu laikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi būtu iebildumi, labojumi deputātiem? Nav nekādu? Tātad varam balsot par 6.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.pantu. Lūdzu rezultātu. Paldies. Tātad esam akceptējuši arī 6.pantu. Pirms pārejam pie pielikumiem, kuri ir pieci un kuri būtu laikam atsevišķi jāapspriež, man ir jākonsultējas ar jums: vai mēs apstiprināsim otrajā lasījumā, akceptēsim bez pielikumiem pašu tekstu un tikai tad pielikumus vai pielikumus apstiprināsim atsevišķi? Kopā - tas ir viens variants. Citu variantu nav.

Labi, tad turpinām apspriest pielikumus. Pirmais pielikums. Lūdzu, kādi labojumi, aizrādījumi, papildinājumi?

J.Mednis: Pirmais pielikums ir nedaudz mainīts salīdzinājumā ar pirmo lasījumu. No Tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu komisijas bija lūgums izslēgt sapropeli, bet mūsu komisija uzskata, ka to darīt nedrīkst, jo sapropelis tomēr ir izmantojams dabas resurss, tādēļ šī likme ir attiecīgi saglabāta.

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu, pirmais mikrofons, pēc tam trešais.

A.Safonovs: */Man jautājums par to pašu sapropeli un, iespējams, arī par smiltīm, granti, smilts un gravija maisījumu, bet galvenokārt par sapropeli. Saprotiet, kāda ir situācija! Reizēm tā nav vienkārši tikai sapropeļa iegūšana. Mums Latvijā ir milzīgs ezeru skaits, es varu uzskaitīt un uzrādīt tos, kas mirst. Es domāju, ka sapropeļa iegūšana šajos mirstošajos ezeros tos var glābt. Sapropeļa iegūšana tādos ezeros var tos atjaunot, tādos gadījumos nu gan nodoklis nebūtu jāiekasē./

J.Mednis: Jā, es jums pilnīgi piekrītu. Ja sapropeli izņem no ezeriem tāpēc, lai ezerus glābtu, nekādas maksāšanas nebūs. Runa ir tikai par iesaistīšanu saimnieciskā darbībā. Ļoti bieži ir tāda situācija, sevišķi Latgalē un tāpat citur, ka ezera malā ir ferma, ezerā ieplūst kūtsmēsli, neviens tos nesavāc un netaisās savākt. Tur izveidojas sapropelis. Kad ezers aizaugs, tad sāks vākt. Un vēl grib, lai par to atļauj nemaksāt. Šim jautājumam ir daži aspekti. Ja tā tiešām ir ezera rekultivācija, tad, protams, nekāda maksa netiks ņemta, jo tā nav sapropeļa iesaistīšana saimnieciskajā darbībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons, pēc tam - pirmais.

A.Felss: Es arī gribēju par sapropeli piebilst. Šobrīd tā principā ir ar mīnusa zīmi rakstāma produkcija, un saimniecības vai citas organizācijas, kas iegūst sapropeli, cieš zaudējumus, cik man zināms. Un tagad vēl maksāt papildus - nez vai kāda būs vispār ieinteresēta. Es gribēju ieteikt samazināt izcenojumu: par smilti - 0,25 rubļi par kubikmetru, par smilts-grants maisījumu - 0,40 un par granti - 0,60 rubļi.

Un vēl ko gribēju piebilst. Teiksim, ja šobrīd saimnieciskās darbības rezultātā ceļu remonts tika veikts, tad skaidrs, ka turpmāk šie maksājumi iekšsaimniecības un pat rajonu ceļu uzturēšanai konkrētajām saimnieciskajām organizācijām kļūs galīgi neizdevīgi. Tāpēc rodas jautājums - vai mēs gribam braukt pa gludu ceļu vai ne?

J.Mednis: Jā, tā tas ir. Zināmā mērā ceļinieki, tāpat kā jebkurš nerentabls uzņēmums, ir grūtībās pēc šāda nodokļa ieviešanas. Par likmēm es jums piekrītu, jo mūsu dati, ko mēs novērtējam neatkarīgi, ir apmēram tādi paši. Vienīgi sapropelim noteikti būtu jāpaliek to apsvērumu dēļ, kurus es minēju. Priekšlikums par 25 kapeikām ir ienācis arī, ja nemaldos, no akciju sabiedrības "Sapro". Nu, tur mēs izskatām šo jautājumu atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Es pilnīgi atbalstu komisijas priekšlikumu, ka sapropeli nedrīkst izslēgt no derīgo izrakteņu saraksta. Sapropelis ir tikpat svarīgs kā kūdra vai jebkurš cits, un lūdzu deputātus to atbalstīt, jo var nodarīt lielu ļaunumu, ja sapropeli neplānveidīgi izmantos un uzskatīs tikai par lētu piesārņojumu vai mēslošanas līdzekli. Es desmit gadus esmu nostrādājusi ģeoloģijas pārvaldes sistēmā, lūdzu man ticēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es arī domāju, ka sapropelim vajadzētu palikt, bet par šo jautājumu mēs varam nobalsot, jo tāds rakstveida priekšlikums bija jau pagājušajā reizē. Tā ka par to mums vienkārši vajadzētu nobalsot. Kaut gan es aģitēju par to, lai sapropelis tomēr paliktu. Bet, kas attiecas uz smilti un granti, tad šeit ir deputāta Felsa konkrētie priekšlikumi, taču par tiem es lūgtu tomēr šodien nebalsot. Mēs pavairosim šos priekšlikumus uz nākamo reizi ar attiecīgu pamatojumu, jo ir jādomā arī par to, lai šī maksa nebūtu mazāka nekā kaimiņvalstīs. Tas arī varētu novest pie sliktām sekām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kas attiecas uz deputāta Felsa priekšlikumu, tad tiešām tas ir rakstveidā jāiesniedz un jāpārbalso, jo cilvēkiem, kas nav kompetenti šajos jautājumos, laikam ir ļoti grūti atšķirt, kas ir labāk - viens rublis vai 40 kapeikas par kubikmetru, vai kaut kā savādāk. Jābūt pamatojumam un izskaidrojumam. Bet, kas attiecas uz sapropeli, mums tiešām ir jābalso, jo tas ir rakstveida priekšlikumos. Tātad 7.pants šajos labojumos, ko Vides aizsardzības komisija sagatavojusi. Pirmajā lappusē. To ierosina Tirdzniecības un pakalpojumu komisija. Tātad saduras divi viedokļi - dabas aizsargātāju un dabas ekspluatētāju viedokļi, un jums, godājamie deputāti, ar balsošanu ir jāizšķir šis strīds. Lūdzu balsošanas režīmu. Jā, lūdzu! Es atvainojos.

Deputāte Briņķe - pie pirmā mikrofona.

I.Briņķe: Cienījamais priekšsēdētāj! Šeit, es domāju, ir zinātniska rakstura jautājums, un mums nevajadzētu balsot. Ja vienam liekas, piemēram, ka sapropelis ir tikai dūņas, kas piesārņo apkārtējo vidi, tad mums ir jāņem vērā zinātnieku ieteikumi. Mēs taču nedrīkstam nolaisties līdz diletantu līmenim.

Un mēs to varbūt apspriedīsim komisijas sēdē, bet šeit, es domāju, mums nevajadzētu izšķirt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādas vēl ir domas? Tātad vienu viedokli izteica komisijas sekretārs Einārs Cilinskis. Piekrītat deputātes Briņķes ieteikumam? Es domāju, ka jūs vēl komisijā apspriedīsit. Es neredzu aktīvu pretestību. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Cilinskis: Te ir vienīgi jautājums...

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Mēs komisijā esam to apsprieduši, tāds tas lēmums ir, un pie tāda mēs arī paliksim. Tad varbūt ir jautājums, ja deputāti uztur šādu prasību - svītrot šo sapropeli, vai ir jēga to darīt šodien? Varbūt šo jautājumu mēs varētu atlikt līdz nākamajai reizei, tad mums būs vairāk deputātu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Doma skaidra. Un apmēram sakrīt. Mēs vienmēr varam kaut ko svītrot, un šodien to steigā vakarpusē nedarīsim. Par deputāta Bula priekšlikumiem. Arī tas paliek uz nākamo reizi, kad būs izstrādāts ekonomisks pamatojums šīm izmaiņām summās. Pagaidām mēs varam apstiprināt otrajā lasījumā pirmo pielikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Un balsosim, lūdzu, par pirmā pielikuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu. Tātad pirmais pielikums akceptēts.

Otrais pielikums. Par ūdeņiem.

J.Mednis: Otrajam pielikumam iesniegumu rakstveidā nebija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Pie otrā pielikuma. Te mums ir Finansu ministrijas izziņa, kurā teikts, ka par dabas resursu iesaistīšanu saimnieciskajā darbībā būtu jāsamazina likmes vismaz divas reizes. Sakiet, lūdzu, maksa par ūdeni, tās 4 kapeikas, 2 kapeikas, noteikta, jau ņemot vērā Finansu ministrijas ieteikumu vai bez šā ieteikuma?

J.Mednis: Tas ir bez šā ieteikuma, un es domāju, ka Finansu ministrijas ieteikums varbūt ir pareizs, bet motivācija, kāda minēta, - tas, ka pagastiem būs vairāk naudas, nekā viņi var iedot, - nav pareiza. Tāpēc divreiz nevajadzētu samazināt. Kas attiecas konkrēti uz ūdeni, šīs likmes ir vienotas, tādas pašas ir arī Igaunijā un Lietuvā, un praktiski tās salīdzinājumā ar to, ko jūs maksājat tagad, ir ļoti mazas jau tāpat. Finansu ministrijas iebildums ir pavisam citā sakarā, jo viņi konstatēja, ka tādā veidā pagastam ienāk naudas vairāk, nekā kopumā šis nodoklis ienes pagasta ārpusbudžeta fondos, apmēram 30 miljoni.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man ir tāds priekšlikums. 5.pantā mēs jau nolēmām, ka nodoklis par dabas resursu izmantošanu saimnieciskā darbībā ieskaitāms tās pašpārvaldes ārpusbudžeta fondā, kuras teritorijā norisinās atbilstošā darbība. Tādēļ iespējams arī nodokļu likmes kā pirmajā, tā otrajā pielikumā atdot vietējo pašpārvalžu izlemšanai. Lai paši lemj, kāds tur sapropelis var būt.../

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs esam jau pie otrā pielikuma. Ir runa par ūdeni.

I.Krastiņš: Rezultāts ir zināms, būs kaut vai 10 rubļi par katru, tā teikt, gramu. To nevar bez valsts darīt.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka būtisku iebildumu nav. Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otrā pielikuma akceptēšanu. Lūdzu balsot. Paldies. Lūdzu rezultātu. Ir akceptēts otrajā lasījumā.

Trešais pielikums. Par normatīvo vides piesārņošanu, uzglabājot atkritumus.

J.Mednis: Šeit bija būtisks iebildums par to, ka nav ietverti radioaktīvie atkritumi. Komisija uzskata, ka to nevar ietvert, jo radioaktīvie atkritumi nedrīkst atrasties vidē, tas jau ir kriminālnoziegums, un aplikt to ar nodokli nav nekādas nozīmes. Radioaktīvos atkritumus, ja ir vajadzība, var minēt 5.punktā - "ārkārtīgi toksiskie", bet atsevišķi izdalīt tos nebūtu vajadzības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Man ir jautājums cienījamam autoram: vai es pareizi saprotu, ka trešā pielikuma tabula attiecas uz gadījumu, ja, piemēram, mans uzņēmums glabā šos atkritumus un sliktas glabāšanas kvalitātes dēļ piesārņo apkārtējo vidi? Vai es pareizi sapratu?

J.Mednis: Jā. Tikai maksāt par to dabūs izgāztuve.

I.Ēlerts: Labi. Vai es, vai izgāztuve. Tātad tāds jautājums. Ja es slikti glabāju 19 tonnas acetona ciānhidrīda, tad man ir acīmredzot jāmaksā kā par virsnormatīvu piesārņojumu 18 000 rubļu. Vai tas nav par lētu? Ja tie nonāk tieši ūdenī, tad laikam 6 miljoni?

J.Mednis: Nu, te ir tas pats, kas ar radioaktīvajiem atkritumiem. Ja jums tie tiek uzglabāti atbilstoši pārvadāšanas noteikumiem un nenonāk apkārtējā vidē, tad nekas. Bet, ja jūs izlejat tos apkārtējā vidē, tad tas ir kriminālnoziegums.

I.Ēlerts: Bet, manuprāt, likums man nepiespriedīs maksāt vairāk par 18 000, kas, es domāju, ir nesamērīgi zemu. Tātad šīs likmes nedrīkst apstiprināt.

J.Mednis: Jūs dabūsit maksāt tikai par to, ka tur glabājas tas acetona ciānhidrīds un ir potenciāla bīstamība. Šeit tas būtu pamats, kas būtu jāizstrādā nevis nodokļu likumā, bet pavisam kur citur, tas ir līgums starp pieņēmēju un pārdevēju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Radionovs: */Es domāju, ka trešajā pielikumā vēl jāpiebilst "toksisko atkritumu glabāšanai". "Maztoksiskie" - tie var būt arī pavisam netoksiski./

J.Mednis: Jā. Tas būtu ņemams vērā.

G.Radionovs: */Ja tādā veidā atstāsim, tad gudras galvas netoksiskus atkritumus pieskaitīs pie maztoksiskiem un būs jāmaksā par glabāšanu. Vai jūs mani saprotat?/

J.Mednis: Jā. Jā, to varētu ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl, lūdzu, priekšlikumi? Ja runājam par rakstveida priekšlikumiem, te ir tikai viens - par radioaktīvajiem atkritumiem, un to ir ierosinājis deputāts Vaivads. Tā, lūdzu, deputāts Freimanis - pie trešā mikrofona.

J.Freimanis: Kolēģi, es domāju, tā kā mums vēl priekšā ir trešais lasījums... Te jau bija runa par pirmo pielikumu, granti, ja? Man liekas, ka šajā tabulā trešajā pielikumā arī ir labi jāpārdomā divas pēdējās ailītes. Jo, teiksim, ārkārtīgi toksiskie - tas ir tas pats ciānhidrīds, cianīdi, hroms, psihiskās indes utt. 4.ailē arī ir ļoti bieži sastopamas indes. Ja tās dabā nonāk tonnām, rodas ārkārtējs stāvoklis. Tāpēc es ierosinu apsvērt - vai 4. un 5.ailē nevajadzētu katrai pielikt vienu nulli klāt. Tas sasaucas ar to pašu, ko Ēlerta kungs minēja. Te ir runa par kubikmetru, tas ir, tonnām. Tā ka, es domāju, līdz trešajam lasījumam to vajag pamatot un pārdomāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi un sevišķi Freimaņa kungs, jūs jaucat divus jēdzienus. Jūs jaucat to, kas saskaņā ar šo likumu ir atļauts, bez kā nevar notikt normāla saimnieciskā darbība, ar juridisko atbildību par šo normu pārkāpšanu. Jūs runājat par ārkārtējām situācijām. Pēc Kriminālkodeksa 225.panta par to paredzēta ļoti liela mantiskā atbildība, tas ir pilnīgi kaut kas cits. Bet šeit ir nosacījumi, lai varētu normāli, likumā atļautajā kārtībā glabāt šos kaitīgos atkritumus, bez kuriem diemžēl tautsaimniecība nevar šodien funkcionēt. Un nejauksim divas dažādas lietas. Mēs nevaram apstāties nulles ciklā, kā to izvirzīja savā laikā Romas klubs. Apstāties nulles ciklā un vispār nepiesārņot. Mums jāsaprot, ka dzīvojot un darbojoties rodas piesārņojums. Mēs šodien elpojam šeit, mēs auditoriju piesārņojam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka deputātes Briņķes skaidrojumi ir pilnīgi saprotami. Tie ir maksājumi, kas jāmaksā, ja nepārkāpj pastāvošos noteikumus, likumus. Tikko tie tiek pārkāpti un kaut kas izlīst vai nobirst zemē, kur tam nav jābūt, ir pavisam citi maksājuma principi. Laikam tā? Tādējādi, es domāju, mēs varētu apstiprināt šo trešo pielikumu otrajā lasījumā un, ja, ekonomiski pamatojot, būtu jāmaina likmes, tas jāatstāj uz trešo lasījumu. Bet tikai rakstveidā jāiesniedz komisijai, ar pamatojumu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par trešā pielikuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu. Paldies. Esam akceptējuši otrajā lasījumā trešo pielikumu.

Ceturtais pielikums.

J.Mednis: Tā. Par ceturto un arī piekto pielikumu rakstveida iebildumu nebija. Es tikai gribētu paskaidrot deputātam Ēlertam, ka te jau parādās abās tabulās 4.aile - ļoti bīstamie. Ja acetona ciānhidrīds nonāk gaisā, mēs maksājam par tonnu 65 tūkstošus. Ja ūdenī - 100 tūkstošus. Konkrēti - atkarībā no tā, kur tas ir noticis un kā utt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons. Pēc tam otrais.

A.Buls: Par ceturto pielikumu - par atmosfēras gaisa piesārņošanu. Gaisa piesārņošana pieļaujama tā saucamā PDK ("predel dopustimoj koncentraciji" - maksimāli pieļaujamā koncentrācija - Red.) līmenī. Bet šis maksājums būs virs PDK vai citādi?

J.Mednis: Šis maksājums nav saistīts ar PDK.

A.Buls: Vienalga.

J.Mednis: Nodoklis nevar būt saistīts ar PDK.

A.Buls: Bet kā mēs regulēsim, vai piesārņojums ir maksimāli pieļaujamās normas robežās vai piesārņojums ir virs robežām, kuras šī norma vairs nepieļauj?

J.Mednis: Redziet, es varbūt paskaidrošu attiecībā uz gaisu. Jūs varbūt ievērojāt, ka likmes šeit ir zemas. Tātad gaisam, kā jūs zināt, ir divas sistēmas. Viena ir tā, kas jums ir sējumā, kur ir visi tie PDK. Un otra - kas nāk ārā no visām katlu mājām utt., tur atskaitās, tātad attiecīgi izpilda formu 2TP. Tātad šeit mēs varam ņemt nodokli par to, kas iet caur šo atskaites kanālu, tas ir, par 2TP, nevis par to, kas ir katrā uzņēmumā iekšā, tur, kā teikt, mēs netiekam ar nodokli jūsu uzņēmumam klāt. Tas ir PDK un sanitārās zonas utt. Te ir runa par to, kas izplūst no katlu mājām un tamlīdzīgā veidā. Jo mēs arī pēc likumprojekta, ja nemaldos, 2., 3.panta arī neesam tiesīgi ņemt nodokli par to, jo tur ir teikts "attiecīgās atļaujas robežās". Ja jums tā atļauja ir, tad ir cits jautājums.

A.Buls: Un sakiet, lūdzu, kas mērīs un noteiks normu?

J.Mednis: Vides aizsardzības komiteja.

A.Buls: Vietējā?

J.Mednis: Reģionālā komiteja.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Radionovs: */Bet atbildiet man par cenām: bīstamie - 65 rubļi par tonnu, vidēji bīstamie - 30 rubļi, nekaitīgie - 20. Pirmajās divās rindiņās nav loģikas. Es domāju, ka līdz trešajam lasījumam vajag pārstrādāt. Es uzskatu, ka starp "netoksisks" un "vidēji bīstams" ir liela starpība./

J.Mednis: To varētu pieņemt un aiziet pa citiem ekonomiskiem pamatojumiem. Šis nodoklis ir izstrādāts, ņemot vērā to statistiku, kāda ir par piesārņojumiem. Tātad mēs šeit sākam iedarboties jau uz konkrēto piesārņojumu. Vadoties pēc tā, ka mums līdz 1995.gadam jāsamazina SO2 divas reizes utt. Pamatojoties uz starptautiskiem nolīgumiem, mēs nosakām summas, iedarbojoties tieši uz tiem kaitīgajiem komponentiem, kuri ir vissvarīgākie šajā aspektā.
Šeit nevar būt runas par to, ka mēs strādājam tīri zinātnisku shēmu un ieslēdzam cēloņus un sekas, tā teikt, vienā likumā. Tas ir jautājums par to, kas pastāv, iedarbojoties uz to, kas reāli eksistē. Bet tas, cik lielas ir likmes un kā saliktas, atkarīgs tieši no šīs situācijas.

G.Radionovs: */Es domāju, ka te atstatums starp abām pozīcijām ir ļoti ievērojams./

Priekšsēdētājs: Lūdzu rakstveida priekšlikumus ar aritmētisku un ekonomisku pamatojumu. Varbūt mēs varēsim trešajā lasījumā tur kaut ko grozīt. Nav citu iebildumu? Tātad tāds pats nosacījums par grozījumiem, kas ir iespējami uz trešo lasījumu, bet tikai lūdzu komisijā iesniegt un pamatot šos grozījumus. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par ceturto pielikumu "Nodokļu likmes par atmosfēras gaisa piesārņošanu". Paldies. Lūdzu rezultātu. Tātad esam akceptējuši otrajā lasījumā.

Piektais pielikums - par ūdensbaseinu piesārņošanu.

J.Mednis: Šeit nebija nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs varētu vienoties ar kolēģiem: ja kādam ir ierosinājums par summām vai kaut kā mainīšanu, ir vajadzīgs noteikts pamatojums. Lūdzu līdz trešajam lasījumam visu iesniegt komisijai, lai tā varētu izskatīt. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par piektā pielikuma akceptēšanu otrajā lasījumā. Deputātam Geidānam aizrādījums, ka mētāt papīrus pa gaisu nevajag. Lūdzu rezultātu. Paldies. Esam akceptējuši šo pielikumu otrajā lasījumā.

Tagad mums būtu jāakceptē arī likumprojekts "Par dabas resursu nodokli" otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Kopumā ar tām izmaiņām un papildinājumiem, ko mēs izdarījām šodien otrā lasījuma laikā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par akceptu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Esam akceptējuši otrajā lasījumā. No 69 deputātiem 52 ir nobalsojuši par.

Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man ir jautājums, varbūt reizē arī priekšlikums. Redziet, kad likumprojektu iesniedza pirmajā lasījumā, tabulas bija daudz un dažādas. Tagad celmu naudas ir pārceļojušas uz lauksaimniecības nodokli, tas būtu saprotams, bet kā būs ar visiem pārējiem maksājumiem? Ja mēs sekojam Konstitūcijai, tad nodokļu likumus var noteikt tikai Augstākā padome. Mums "jumta" likumā citi nodokļu likumi, izņemot šos te, pagaidām neparādās. Vai neizveidojas tāda situācija, ka pēc kāda laika mums būs atsevišķas nozares, kas paziņos, ka nodokļus pēc kādiem PSRS aktiem tās nemaksās, un tas būtu arī juridiski pareizi ar 1.janvāri. Ja mēs Konstitūciju būsim grozījuši, "jumta" likumu un šos likumus pieņēmuši, vai nepaliek kaut kas ārpus regulējošās sfēras? Jo mēs paši visu laiku atzīstam to, ka te kaut kur ir sajukums. Reizē maksājums par resursiem un reizē soda naudas par šo resursu vai atļauto limitu pārtērēšanu.

J.Mednis: Jā, jautājums attiecas uz visām attiecībām ar PSRS kopumā. Ja negribēs, nemaksās pēc nodokļu likuma tāpat. Jo nodokļu likums mums stipri atšķiras no tā, kāds ir PSRS. Nu, to es nevaru pateikt, kā būs. Tas ir viens.

Otrs - par tām nozarēm, ko jūs minējāt, par attiecīgajiem resoriem. Es neuzskatu, ka būtu īpaši jāuztraucas, jo mēs arī tāpat uzskatām, ka šie resursi varētu tiešām palikt attiecīgo resoru rīcībā. Latvijas Republikas, protams. Un nekādu pretrunu nebūtu. Tad meži būtu Meža ministrijas, zeme - attiecīgi Lauksaimniecības ministrijas, zivis - Zivsaimniecības ministrijas pārziņā. Pašlaik iesaistīt tos saimnieciskajā darbībā mums nav tiesību, jo mēs ar to neko neiegūstam. Mēs legalizējam tikai cenu augšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Ja Muciņa kungs domā, ka mēs atklāsim jaunus derīgos izrakteņus, piemēram, naftu vai urāna rūdu, kas pilnīgi varētu būt iespējams, tad vismaz pieci gadi paies, kamēr mēs tos rūpnieciski apgūsim. Tā ka bažām nav pamata. Nodoklis jau būs mainījies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka šī veselīgā diskusija pēc likumprojekta akceptēšanas deva mums jaunu sparu izskatīt līdz darba dienas beigām vēl kādu likumprojektu. Paldies Medņa kungam. Lūdzu komisijai gatavoties trešajam lasījumam un noteikt termiņu. Laikam šodien to nevar noteikt. Paldies.

Tā, godājamie kolēģi! Lai gan deputāts Budovskis izteica domu, ka viņš šodien varētu beigt, es tomēr domāju, ka, ņemot vērā to dienas kārtību, ko mēs neesam izpildījuši, mums būtu mazliet jāpastrādā. Un šeit bija ierosinājums izskatīt likumprojektu "Par Latvijas Republikas finansu inspekciju" otrajā lasījumā, jo uzaicinātie kolēģi gaida jau trešo vai ceturto dienu. Tā ka lūdzu ziņotāju, un sāksim izskatīt šo likumprojektu. Es domāju, ka Zeiles kundzei ir vieta tribīnē.

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mūsu rindas ir ļoti minimālas, to, ka finansu inspekcija ir ārkārtīgi vajadzīga, un to, ka finansu inspekcijas vadītājs jau trešo dienu no rīta līdz vakaram sēž mūsu plenārsēdē, es ļoti lūdzu - izskatīsim ātri un operatīvi. Var pateikt, kas līdz šim ir izdarīts komisijā. Komisija ir apkopojusi visus priekšlikumus, kas bija ienākuši gan no deputātiem, gan no ekspertiem. Bija speciāli organizētas ekspertīzes. Un visi šie priekšlikumi ir ietverti, lūk, šajā otrā lasījuma projektā. Projekta beigu daļā, kā jūs redzat, ir visi priekšlikumi. Kas tika ierosināts, par ko, kā lēmusi komisija. Galvenokārt tie bija funkciju precizēšanas jautājumi, un ir tikai viens principiāls jautājums, par ko es gribētu jūs informēt. Jūs saprotat, ka šī finansu inspekcija būs lielā mērā mūsu budžeta nodrošinātāja un likumības sargātāja. Un tāpēc mūsu reālajos apstākļos republikā vajadzētu maksimāli stimulēt arī šo cilvēku darbību. Tāpēc ir priekšlikums pievienot vienu pantu, kur finansu inspekcijai atskaita: pirmais variants - 15 procentus vai otrais variants - 20 procentus no tām summām, ko inspekcija ir uzskatījusi vai atradusi kā neiemaksātas budžetā. Tātad, ja kaut kas ir slēpts no budžeta vai arī ja piemērotas nepareizas cenas. Tas ir tāds principiāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi mūsu kolēģei Zeilei? Nav. Paldies. Godājamie kolēģi, saskaņā ar reglamentu mums likumprojekts otrajā lasījumā ir jāizskata, balsojot pa pantiem. Tādējādi mums ir jāpārbauda, kādas ir pretenzijas, pa pantiem. Tas, ka kolēģiem ļoti gribas iet mājās, ir pilnīgi saprotams, bet lai no rīta mums pašiem nebūtu neērti par savu darbu.

Tā, lūdzu, kādi ir kolēģiem deputātiem konkrēti iebildumi, labojumi, papildinājumi par kādu no pantiem? Es varbūt nosaukšu pēc kārtas. 1.pants. Nav. Paldies. 2.pants. Nav. 3.pants. 4.pants. Mums ir pierakstījies debatēs kolēģis Eniņš. Tikai nezinu, pret kuru pantu viņam ir iebildumi. Varbūt darīsim tā: ja neviens kolēģis nepiesakās, ka viņam ir iebildumi par kādu no pantiem, varbūt lūgsim kolēģi Eniņu izteikties par saviem iebildumiem. Un, ja par pārējiem pantiem nav iebildumu, mēs varētu pieņemt.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

T.Eniņš: Es negribu neko iebilst un neko grozīt. Es tikai gribu pievērst mūsu deputātu uzmanību tam, ka finansu inspekcija, tā profesija, kas literāri ir apspriesta un karikatūrās zīmēta, mums ir ārkārtīgi vajadzīga. Un es gribu aicināt mūsu cienījamos deputātus nobalsot, ka no tās daļas, ko atrod finansu inspekcija, daļas, kas ir noslēpta vai nepareizi aprēķināta, tieši finansu inspekcija saņem ne mazāk par 20 procentiem, lai tā varētu ātri modernizēties, jo atkarībā no šīs inspekcijas modernizācijas pakāpes būs arī operatīvāka nodokļu piedzīšana un objektīvāks apgrozījums. Ne mazāk par 20 procentiem. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka konceptuāli mēs varam nobalsot. Tātad viens variants bija - 15 procenti, otrs - 20 procenti. Mums ir jābalso. Kāds, lūdzu, ir komisijas vērtējums?

V.Zeile: Komisijas priekšlikums bija 20 procenti, bet pati finansu inspekcija ierosināja 15 procentus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mums ir jābalso par to. Lūdzu balsošanas režīmu, un principiāli izlemsim, cik procentu tiek pārskaitīts finansu inspekcijai no noslēptajām vai nepareizi aprēķinātajām summām. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums ir par komisijas ieteiktajiem 20 procentiem. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Tātad - 44, 45. Liekas, ka mums nav vērts balsot par 15 procentiem, jo, ņemot vērā kopējo balsojošo skaitu, ir pat teorētiski neiespējami, ka par 15 procentiem nobalsotu vairāk. Paldies.

V.Zeile: Es gribētu deputātiem pateikt, ka Lietuvā arī ir analoga norma - 20 procenti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi iebildumi vai labojumi par kādu citu no pantiem? Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāts Buls.

A.Buls: Tā kā es pa pantiem nesagaidīju savu rindu, tad par 6.pantu gribētu ar jums aprunāties. Te ir teikts - atbildība. Tātad atnāk šis finansu "šerifs", sauksim viņu tā, atrod, ka nepareizi aprēķināti nodokļi un piedzen kaut ko vēl papildus tam, ko pats uzņēmums ir iemaksājis. Tagad uzņēmums uzskata, arī pierāda, ka šī finansu inspekcijas darbinieka rīcība ir nepamatota un ka nodoklis ir piedzīts nepareizi. Tas ir atmaksājams. Bet sakiet, lūdzu, no kādas kabatas tas tiek apmaksāts? Vai no tā cilvēka kabatas, kurš nepareizi to izdarīja, vai no tā budžeta, kur aizgāja šie nodokļi? Kas būs maksātājs?

Priekšsēdētājs: Man te laikam jāpaskaidro. Es neprasīšu kolēģim Endziņam, vai civiltiesiskā likumdošana reglamentē šādu piedziņas kārtību. Par darbībām, ko ir izdarījušas amatpersonas iestāžu uzdevumā vai pildot šo iestāžu uzdevumu un tamlīdzīgi. Likumdošanā tas tiek reglamentēts.

A.Buls: Tātad atbilde būs noteikta.

Priekšsēdētājs: Jā, tā jau ir noteikta. Šī atbildība ir noteikta.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Es domāju, ka tā tas nav. 8.pantā šeit paredz maksāt no budžeta. Es domāju, tas ir nepareizi. Katram par savām kļūdām jāmaksā personiski.

Priekšsēdētājs: Jā, regresa kārtībā viņš to personiski varēs maksāt. Bet es uzņemos ne savas funkcijas. Es ļoti lūdzu atvainot deputātus. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man jautājums par 4.panta pirmo punktu "Valsts finansu inspekcijas tiesības", pēdējā rindiņa: "tāpat brīvi apmeklēt Latvijas Republikas valsts pārvaldes orgānus". Vai tas jāsaprot tā, ka finansu inspektors varēs ienākt, teiksim, Augstākajā padomē un visu dokumentāciju apgriezt ar kājām gaisā?/

Priekšsēdētājs: Es varētu paskaidrot deputātam Zaļetajevam, ka Augstākā padome nav valsts pārvaldes iestāde. Viņi strādā valsts varas iestādēs.

S.Zaļetajevs: */Jebkurš finansu inspektors var ieiet Ministru padomē, ja?/

V.Zeile: */Jā, katrs finansu inspektors var ieiet, ja viņam ir galvenā inspektora uzdevums./

S.Zaļetajevs: */Šeit nav teikts "uzdevums", šeit rakstīts: "uzrādot dienesta apliecību". Un viss./

V.Zeile: */Būs apliecība, šīs tiesības ir noteiktas, protams, bet šeit galvenokārt ir domātas ministrijas, komitejas un citi valsts pārvaldes orgāni. Bet Augstākajā padomē, Ministru padomē ir speciāls režīms, tā ir cita lieta./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par kādiem citiem pantiem deputātiem ir iebildumi vai labojumi? Tātad mēs bijām nonākuši faktiski līdz 8.pantam. Pēdējais, 9.pants. Lūdzu, kādi ir iebildumi? Nav tādu. Tātad, lūdzu, godājamie kolēģi, mēs varētu balsot kopumā par likuma "Par Latvijas Republikas Valsts finansu inspekciju" akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Godājamais kolēģi, jums būs iespēja vēl trešajā lasījumā izteikties. Lūdzu rezultātu. Tātad 52 balsis no kopējā balsojošo skaita, tas ir pietiekami, lai mēs projektu akceptētu otrajā lasījumā. Paldies ziņotājiem, paldies godājamiem kolēģiem deputātiem.

Tā kā mums ir 15 minūtes laika līdz darba dienas beigām, ja mūsu godājamais kolēģis Endziņa kungs ir gatavs ziņot par likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un citos likumdošanas aktos", jautājumā par ceļu satiksmes noteikumiem un pašvaldībām pirmajā lasījumā... Es laikam runāju garāk, nekā Endziņa kungs gatavojas ziņot.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Gatavs būtu, bet nav mērķtiecīgi sākt konceptuāli apspriest. Desmit minūtes pirmajam lasījumam...

Priekšsēdētājs: Paldies, tātad kolēģis Endziņš uzskata, ka būtu bezatbildīgi tagad ķerties pie tik plaša un nopietna likumprojekta. Citu nav. Vai kāds ir gatavs citam likumprojektam, citai apspriešanai, kas neprasītu tik daudz laika? Neredzu. Paldies. Tad, lūdzu, pie pirmā mikrofona.

R.Krūmiņš: Man ir ierosinājums izskatīt lēmuma projektu par deputātu un valdības piedalīšanos uzņēmējdarbībā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, man kā šīs pēcpusdienas pēdējās sēdes vadītājam tomēr jāatzīmē, ka šis jautājums ir ļoti nopietns, jo skar arī konkrētus gadījumus, kas tiks apspriesti un debatēti, un es domāju, ka diez vai šodien 15 vai 10 minūšu laikā mēs to varētu. Tas skar arī konkrētas personas un visu pārējo, tāpēc es domāju, mēs nevaram bez ieinteresēto pušu klātbūtnes to izskatīt. Paldies.

Tādā gadījumā plenārsēde ir slēgta, nākamā plenārsēde sestdien, 1.decembrī, pulkst. 10.00 Viļņā, Ģedimina ielā 53 - Lietuvas Republikas Augstākās padomes sēžu zālē. Rīt Prezidija sēde pulkst. 8.30. Paldies.

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī