1990.gada 28.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Uzaicinu sākt darbu. Es atgādinu, ka šī mūsu sēde par sociālā nodokļa likuma otro lasījumu un likuma par valsts pensijām tiek translēta pa radio. Tāpēc vēl jo vairāk es lūdzu ievērot klusumu zālē, lai var dzirdēt, ko mēs runājam, un pašiem būt pēc iespējas lietišķiem. Es atgādinu arī to, ka pirmo mēs izskatīsim likumprojektu "Par sociālo nodokli", jo no šā likuma ir atkarīgs arī pensiju likums. Ja gadījumā mūsu apspriešanās gaitā likums par sociālo nodokli Latvijas Republikā būtiski mainīsies, tad mēs praktiski nevaram skatīt arī pensiju likumu, jo tad šīs būtiskās izmaiņas būs attiecīgi jāsaskaņo komisijā. Ja izmaiņas nebūs būtiskas, mēs tūlīt pat varēsim ķerties arī pie pensiju likuma izskatīšanas.

Vārds ziņojumam par likumprojektu "Par sociālo nodokli" otrajā lasījumā sociālās nodrošināšanas ministra vietnieka Platā kungam. Lūgums Platā kungam: cik laika jums vajag?- 10 minūtes! Tas ir pieņemams laiks.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! No deputātu puses un no daudzu citu cilvēku puses, kuri ir iesnieguši dažādus priekšlikumus sakarā ar likumprojektu "Par sociālo nodokli" pirmais un galvenais jautājums vienmēr ir- kādēļ tik liels maksājums? Veseli 37 procenti ir jānomaksā kā sociālais nodoklis no darba samaksas, kāda tiek izmaksāta cilvēkiem par viņu darbu, lai varētu formēt šo sociālās apdrošināšanas budžetu. Vakar visiem deputātiem vajadzēja saņemt tabuliņu "Sociālās apdrošināšanas izdevumi". Šajā tabuliņā pamatā ir norādīti visi izdevumu virzieni, kā sadalās naudas summas, kuras varētu tikt saņemtas, sākot ar 1991.gada 1.janvāri, ja tiks ieviests šis sociālais nodoklis. Tātad, kā jūs redzat, pamatizmaksas šeit saistās ar līdzekļiem, kuri nepieciešami pensiju izmaksai. Šie līdzekļi, ieviešot jauno likumu, ievērojami pieaug.
Faktiskās izmaksas salīdzinājumā ar šeit parādīto summu būs ievērojami vien lielākas, ņemot vērā to, ka nākamajā gadā ir sagaidāms zināms cenu paaugstinājums un ka ir paredzama sociālo izmaksu koriģēšana proporcionāli cenu izmaiņām. Attiecīgi vajadzētu augt arī darba samaksas fondam tautas saimniecībā un rasties papildu iespējām paaugstināt pensijas un citus sociālos maksājumus. Visai lielas summas mūsu republikā ir nepieciešamas arī citu sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksāšanai. No uzziņas jūs redzat, ka mums ievērojami aug izmaksas pārejošas darba nespējas pabalstu izmaksāšanai, izmaksu pieaugums šeit ir saistīts ar to, ka mums palielinās tas kontingents, kuram tiek izmaksāti šie pabalsti. Mums būs vairāk cilvēku, kuri sociālās apdrošināšanas jautājumos nonāks republikas kompetencē. Virkne no šiem izdevumiem agrāk tika finansēta no citiem- no Savienības centralizētajiem fondiem. Tāpat ievērojami palielinās summas, kas saistītas ar mātes un bērna aizsardzību- tie ir bērna piedzimšanas pabalsti, un, sākot ar jauno gadu, tiek plānota lielāka šo pabalstu summa. Salīdzinājumā ar šo gadu ievērojami palielināsies arī bērna kopšanas pabalsts līdz pusotra gada vecumam, kamēr māte dzīvo mājās kopā ar mazuli.

Tālāk es došu jums iespēju uzdot jautājumus arī par šiem rādītājiem, šo tabuliņu. Ir ienākuši daudzi priekšlikumi, kas saistīti ar likuma teksta pilnveidošanu. Lielākā daļa no priekšlikumiem, protams, ir par nodokļa lielumu. Virkne priekšlikumu ir saistīta arī ar to, ka vienā vai otrā nozarē šos maksājumus vajadzētu samazināt, tātad veikt diferenciāciju pa dažādām nozarēm. Šeit ir viens ļoti būtisks pretarguments. Ja kādā nozarē ir jāsamazina šie maksājumi, tad attiecīgi arī tiem cilvēkiem samazināsies sociālās apdrošināšanas uzskaitījumi un šie cilvēki, vēlāk saņemot sociālās izmaksas, saņems mazākas izmaksas nekā visi pārējie. Tādos apstākļos republikā nebūs vairs iespējas realizēt vienotu sociālo izmaksu politiku. Tas radīs atšķirības cilvēku sociālajā nodrošināšanā.

Bija jautājumi no deputātu puses arī par maksājumu apjomu tādās nozarēs kā, piemēram, zvejniecība, jūrniecība. Jā, šajās nozarēs reāli sociālās izmaksas ir mazākas. Un tas ir saistīts ar to, ka šajās nozarēs tradicionāli vīriešu īpatsvars ir krietni augstāks, tas tuvojas 100 procentiem salīdzinājumā ar citām nozarēm. Līdz ar to, ka mums galvenais sociālo izmaksu elements ir pensijas, mums reāli situācija iznāk tāda, ka vīrieši caurmērā pensijā aiziet no 60 gadiem, bet dzīves ilgums vīriešiem caurmērā ir 65 gadi, tātad, pēc vidējā rādītāja, pensiju viņi saņem relatīvi neilgu laiku. Sievietēm vidējais pensijas iestāšanās vecums nesasniedz 55 gadus, bet vidējais mūža ilgums caurmērā ir 75 gadi, tātad sieviete saņem pensiju krietni ilgāku laiku. Tādēļ objektīvi veidojas situācija, ka nozarēs, kur strādā vīrieši, sociālās izmaksas iznāk zemākā līmenī. Tas pats ir saistīts ar pārejošas darba nespējas pabalstiem, ar pabalstiem, kas saistīti ar bērnu audzināšanu un citiem jautājumiem. Ieviest diferencētus tarifus sievietēm un vīriešiem, es domāju, nebūtu humāni. Tas radītu ārkārtīgi daudz sociālo problēmu darba sfērā. Tādēļ mums reāli ir tikai viens variants- tiek noteikts vienots procents, un pagaidām tas ir vienāds visām nozarēm.

Vēl bez tam no deputātiem ir saņemta virkne citu priekšlikumu, piemēram, tāds priekšlikums, ka sociālā nodokļa maksājumu daļu varētu pārlikt uz citu nodokļu aplikšanas posteni. Nevis uz darba algu, bet uz īpašumu. Īpašumam diemžēl nav tiešas saistības ar sociālajām izmaksām, ar sociālo politiku. Ja daļu no sociālo fondu formēšanas pārliktu tieši uz īpašuma objektiem, tas radītu ļoti nopietnas problēmas nodokļu uzskaitīšanā un darbā ar šiem rādītājiem. Pārstrādājot nodokļu likumprojektu otrajam lasījumam, pagaidām mēs vēl tajā nepaspējām ieslēgt deputāta Muciņa priekšlikumu par izmaksu precizēšanu, kuras tiek apliktas ar sociālo nodokli,- par darba algu. Acīmredzot šeit, gatavojoties trešajam lasījuma, komisijā mums būs nepieciešams sagatavot izmaksu sarakstu, kuras tiek apliktas ar sociālo nodokli.

Virkne priekšlikumu saistīta ar to, ka uzņēmējiem un strādājošajiem varētu dot plašākas iespējas veikt brīvprātīgus maksājumus sociālā nodokļa jomā. Priekšlikums ir racionāls un ļoti labs. Diemžēl tāda priekšlikuma pieņemšana mums nedos iespēju realizēt likumu "Par valsts pensijām", jo tie cilvēki, kuri patlaban maksā sociālo nodokli, pašreizējā laikposmā rada līdzekļus pensiju izmaksai tiem cilvēkiem, kuri patlaban jau faktiski ir pensijā. Bez tam brīvprātīgu maksājumu ieviešana mums prasa atteikties no valsts pilnīgas regulēšanas attiecībā uz sociālo palīdzību. Tātad šie jautājumi pilnībā jāpārliek uz apdrošināšanas principiem un tos varētu sākt realizēt pēc tam, kad uz likuma "Par sociālo nodokli" bāzes mums veidosies likums "Par sociālo apdrošināšanu".

Vēl viens priekšlikums. Mums ir iznākusi tāda situācija, ka darba samaksa patlaban tiek aplikta ar nodokli divas reizes- ienākuma nodokli un sociālo nodokli. Acīmredzot mums šajā gadījumā nāksies izdarīt izmaiņas "jumta" likumā vismaz pagaidām, kamēr mums būs iespēja sākt realizēt sociālās apdrošināšanas likumu, to izstrādāt un realizēt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Man ir jautājums: tie aprēķini, kādi mums ir, vai tie ir balstīti uz likuma "Par valsts pensijām" vai arī uz lēmumprojekta par valsts pensijām spēkā stāšanās kārtību?

J.Platais: Aprēķini ir balstīti kompleksi uz visiem šiem priekšlikumiem likumprojektu pēdējā redakcijā, kādi tie ir iesniegti deputātiem.

A.Kodoliņš: Tātad tie ir reāli, tādi, kādi mums nākamajā gadā ir vajadzīgi, ja?

J.Platais: Jā.

A.Kodoliņš: Tagad otrais jautājums. Tā kā likums par valsts pensijām paredz 30... tātad lielākus maksājumus, nekā nākamajā gadā mēs paredzam sakarā ar lēmumprojektu par tā stāšanos spēkā, vai tomēr ir iespējas samazināt sociālā nodokļa likmi tieši nākamajam gadam, un, tā kā vēl nebūs pilns mērs, tad šīs valsts pensijas izmaksāt nākamajā gadā?

J.Platais: Taisnību sakot, pilnā apjomā likumu par valsts pensijām šis sociālais nodoklis- 37 procenti- nespēj realizēt. Neņemot vērā lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību, lai realizētu šo likumu pilnā apmērā, procents būtu jāpaaugstina apmēram līdz 41-42 procentu līmenim. Bez ierobežojumiem. Bet tālākajos gados, ievācot šo sociālo nodokli 37 procentu apmērā, būs iespēja atcelt atsevišķus ierobežojumus no likuma "Par valsts pensijām".

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šļakotam.

K.Šļakota: Man ir viens jautājums: vai sociālo nodokli maksās arī armijas daļas par brīvlīguma strādājošajiem un par oficieriem, kuri atbrīvojas un paliek šeit, pie mums, un pēc tam saņem šeit pensijas?

J.Platais: Nē, attiecībā uz armijas daļām ir paredzēts citādi. Pašreizējā finansēšanas kārtība paredz, ka armijas virsnieki pensionāri saņem pensijas no aizsardzības budžeta.

K.Šļakota: Bet uz brīvlīguma strādājošie?

J.Platais: Brīvlīguma strādājošie tiek sociāli apdrošināti.

K.Šļakota: Tālāk otrais jautājums: vai jums liekas loģiski, ka arodorganizācijām, kuru strādājošie saņem algu no budžeta, ka šīm organizācijām arī ir jāpārskaita sociālie nodokļi no tiem pašiem budžeta līdzekļiem? Vai tad nevarēja padomāt par citu mehānismu?

J.Platais: Ar laiku šis sociālais nodoklis un tā uzkrājumi būs saistīti ar sociālo palīdzību cilvēkam tiešā veidā. Mēs uzskatām, ka tiem cilvēkiem, kuri strādā budžeta iestādēs, būtu jāsaņem tikpat lielas pensijas un pārējie sociālie atvieglojumi kā visiem pārējiem. Ja mēs samazinātu sociālā nodokļa likmi budžeta iestādēm, tad šiem cilvēkiem vēlāk nebūtu iespējas saņemt attiecīgajā apjomā sociālo palīdzību- dažādus pabalstus, pensijas u.c.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Man būtu divi jautājumi. Vai jūs, lūdzu, nevarētu mazliet sīkāk raksturot šos 165 miljonus, kas paredzēti, ja... Vai tas ir rezervē vai kā tamlīdzīgi?

Un otrais: uz kāda pamata likumā ir paredzēts, ka pensionārs varēs saņemt tikai 50 procentus no pensijas, ja alga būs lielāka par 150 rubļiem? Vai tas sekmēs likumību, un vai tas sekmēs pensionāru vēlēšanos strādāt? Ja reiz pensionārs ir izpelnījis pensiju, tad, es domāju, ka viņam tā ir jāsaņem.

J.Platais: Pēc būtības mums visas pensijas tiek piešķirtas ar atvieglotiem noteikumiem, krietni agrāk nekā citās pasaules valstīs,- mūsu termiņi ir mazāki. Es atbildu uz otro jautājuma daļu. Cilvēkam, kurš strādā, jau ir citi ienākuma avoti, tāpēc vienlaikus palielināt izmaksas pensijām un vienlaikus cilvēkam maksāt algu nozīmētu vēl palielināt arī sociālā nodokļa summu.

Par sociālās apdrošināšanas budžeta apgrozāmo līdzekļu izveidošanu 165 miljonu rubļu apmērā, kas plānoti uz nākamo gadu... Tas ir paskaidrots 3.punktā. Budžetā ir nepieciešamas rezerves, lai varētu nodrošināt regulāru šo pensiju un pabalstu izmaksu. Lai ar 1.janvāri varētu sākt maksāt pēc jaunajiem noteikumiem sociālos atvieglojumus un pensijas, sociālās apdrošināšanas budžetam būs jāņem bankas kredīts un jāmaksā par to procenti. Pagaidām mums no Finansu ministrijas ir tāda vēstule. Ja šo posteni mēs svītrojam ārā, tad tādā gadījumā mums ir jāplāno arī tāds postenis kā procenti bankas kredītam. Taču bankas kredīta procenti, kā sagaidāms, nākamajā gadā būs krietni lielāki nekā patlaban. Mēs uzskatām, ka šis postenis ir ārkārtīgi vajadzīgs, lai varētu nodrošināt normālu sociālā pašapdrošināšanas budžeta darbu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man ir tāds jautājums. Vakar mēs otrajā lasījumā pieņēmām peļņas nodokļa likmi 25 procentu apmērā. Ja šodien pieņemsim sociālā nodokļa likmi 37 procentu apmērā, vai tad neiznāks tā, ka uzņēmēji būs ieinteresēti maksimāli samazināt algu fondus, bet strādājošiem maksāt no peļņas? Ar to mēs ievērojami iedragāsim sociālā nodrošinājuma bāzi./

J.Platais: */Izmaksas no peļņas tāpat tiks apliktas ar sociālo nodokli. Vienīgā atšķirība, ka sociālā nodokļa summa tiks atskaitīta no pašizmaksas./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Salītim.

B.Salītis: Vai šis nodoklis ir taisnīgs, ja zivsaimniecības organizācijām par profesijām, kuras saistītas ar atvieglotiem noteikumiem, ir jāmaksā 50 procentu nodoklis? Turklāt, ņemot vidējo rādītāju pa saimniecībām, jau šodien tas sastāda 44 procentus, bet pensiju varēs saņemt tikai 200 rubļu, tātad kur ir augšējā robeža? Nodoklis būtu taisnīgs tad, ja šajās nozarēs būtu augšējā robeža, bet, ja nav augšējās robežas, tad tas nav taisnīgs. Kā jūs to izskaidrotu?

J.Platais: Augšējā robeža pensijām tiek ieviesta kā pagaidu pasākums finansu līdzekļu trūkuma dēļ. Vārdu sakot, mainīt tarifu atsevišķām nozarēm nozīmētu, ka finansiālo līdzekļu kļūtu vēl mazāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Biķi!

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, vai jūs tomēr nevarētu precizēt atbildi, kuru jūs sniedzāt deputātam Kodoliņam, jo man šis jautājums nepalika skaidrs. Tātad mums ir lēmumprojekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību". Vai šī aile 1991.gadam atbilst šim lēmumprojektam? Jūs teicāt, ka pensiju likumam ir vajadzīgs 41 procents, bet līdz ar tā stāšanos spēkā, mēs šo pensiju likumu būtiski un stingri ierobežojam. Tātad man ir ļoti lielas aizdomas, ka šinī ailē rakstītais attiecībā uz 1991.gadu nav ne šis, ne tas, tur ir ielikts ar lielu rezervi. Bez tam es nevaru piekrist, ka likums stājas spēkā ar 1.janvāri, taču praktiski cilvēki saņems šīs jaunās pensijas kaut kur otrajā ceturksnī, kamēr visu pārrēķinās.

J.Platais: Tātad vēlreiz. Kopumā pensiju likuma realizācijai, pēc mūsu aprēķiniem, pašreizējos apstākļos, ņemot vērā to iedzīvotāju kontingentu, kuriem jāsaņem pensija, ja mēs realizētu pensiju likumu pilnībā, apdrošināšanas procentam būtu jāpalielinās apmēram par 41-43 procentiem. Ierobežojot izmaksas ar lēmumu par likuma spēkā stāšanos 1991.gadā, mums ir iespēja ap 37 procentiem realizēt sociālās izmaksas tādā apjomā, kā tas ir paredzēts lēmumā par likuma stāšanos spēkā un atbilstoši aprēķiniem, kuri jums iesniegti uz šīs lapas. Tieši tādā veidā.

V.Biķis: Paldies. Un, ja var, tad man ir vēl viens jautājums: sakiet, lūdzu, vai jums liekas taisnīgi, ka darba devējam ir jāmaksā šis nodoklis, lai izmaksātu ne tikai vecuma pensiju, bet, teiksim, arī kaut vai invaliditātes pensiju? Vai darba devējs ir vainīgs pie tā, ka, teiksim, cilvēks ir palicis par invalīdu, nu, kaut vai pārmērīgi lietojot alkoholu? Uz alkoholu mums ir 97 vai vēl nezin cik procentu akcīzes nodoklis. Bet no šā nodokļa mēs sociālajām vajadzībām nākamgad neparedzam nevienu procentu.

J.Platais: Pat tā koncepcija, kura patlaban ir realizēta attiecībā uz sociālo nodokli un sociālajiem maksājumiem, paredz, ka visi sociālie maksājumi pagaidām tiek segti no sociālā nodokļa summām. Šo koncepciju pieņēma un piedāvā republikas valdība. Patlaban citus šā sociālā budžeta papildināšanas avotus šajos variantos mēs neesam izstrādājuši un arī finansiālā situācija parāda to, ka izstrādājamā nodokļa pakete reāli nekādu atlikumu nedod, kas varētu tikt novirzīts tieši sociālajām vajadzībām.

V.Biķis: Paldies. Es vienkārši gribēju zināt jūsu personiskos uzskatus, vai šāds nodoklis ir taisnīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Ščipcovam.

O.Ščipcovs: */Es gribētu uzdot konsultatīva rakstura jautājumu. Cik lielu sociālo nodokli strādājošs cilvēks maksās līdzās ienākuma nodoklim, ja vispār maksās? Nu, teiksim, universitātes profesors vai docents? Kādu procentu no tā, ko viņš saņems?/

J.Platais: */1991.gadā- vienu procentu no nopelnītā./

O.Ščipcovs: */Bet tādām kategorijām, kā, teiksim, dzelzceļnieki, citām kategorijām? Es gribētu zināt.../

J.Platais: */Viens kopējais procents. Ir piedāvāts variants, kurā ierosināts paaugstināt tarifu par kaitīgiem darba apstākļiem, maksimālais lielums- divi procenti no izpeļņas./

O.Ščipcovs: */Saprotams. Un otrais. Lūk, šeit darba devējiem un citiem doti skaitļi 38 procenti, 37 procenti, kas man atgādina dabisko logaritmu negatīvos skaitļus. Ja vienu dalītu ar 2,7, Hausa likuma rezultātā dalītam ar trīs plus mīnus sigma vidēji kvadrātiskā atvirzē. Es gribētu zināt, kā šis maģiskais skaitlis šeit radās? Varēja būt 47, varēja būt 27. Kāpēc skaitlis ir tieši tāds? Matemātiski paredzamais, vidējais lielums? Acīmredzot tas tomēr krietni svārstīsies. Vai nezaudēs valsts, uzņēmējs?/

J.Platais: */Šinī gadījumā uzņēmēja īpašuma apdrošināšanas tarifs sanāk 37 procenti, ko parasti maksā darba devējs, bet uzņēmējs- pats darba devējs, plus viens procents, ko maksā darba ņēmējs. Lūk, tā sanāk kā summa 37 plus viens./

O.Ščipcovs: */Bet kāpēc tieši šis maģiskais skaitlis 37? Kā tas radās?/

J.Platais: */Skaitlis 37 pamatots tabulā, kas jums izsniegta, un sociālajiem izdevumiem. Tas ir visiem vienāds procents sociālo izdevumu nodrošināšanai 1991.gadā./

O.Ščipcovs: */Paldies. Ticēsim jūsu aprēķiniem./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Edmundam Krastiņam!

E.Krastiņš: Vai jūs nebūtu tik laipns un nepaskaidrotu, kādi apsvērumi ir nosacījuši tādu 8.punkta pēdējā teikuma formulējumu, ka uz sociālā nodokļa maksājumu parādiem- soda naudas summām netiek attiecināti noilguma termiņi? Vai to varētu saprast tā, ka ir lietderīgi šīs summas iekasēt arī pēc 50 gadiem? Taču pašreizējā civilkodeksā ir noteikta pavisam cita noilguma kārtība.

J.Platais: Kad likumprojekta tika skaņots ar finansu inspekciju, šāda norma tika lietota arī vairākos citos nodokļu likumprojektos, tā palikusi šeit sakarā ar šiem citiem nodokļu likumprojektiem. Patlaban uztrauc tas, ka sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kuri tika izdarīti 1990.gadā, ir stipri pazeminājusies maksātāju disciplīna un ļoti daudz parādu velkas jau no 1989.gada.

E.Krastiņš: Un vēl otrais tāds formālas dabas jautājums: sakiet, vai pēc pirmā lasījuma nav ienākuši nekādi deputātu priekšlikumi, jo šeit mums nav sniegta absolūti nekāda informācija par to.

J.Platais: Priekšlikumi bija formulēti konceptuālā veidā, tie tika saņemti stenogrammas veidā, parasti iesniegumi pārsvarā bija no dažādām organizācijām, izņemot deputātus. Vienīgais deputāta priekšlikums bija deputāta Drobota priekšlikums, kuru es saņēmu šodien, un Tirdzniecības komisijas priekšlikumi, kuri ir saņemti šodien. Šie jautājumi tiks apstrādāti, gatavojot trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bulam.

A.Buls: Nākamajā gadā pirmo reizi sociālās apdrošināšanas izdevumu tāmē parādās postenis "bezdarba apdrošināšanas izdevumi", tātad bezdarbnieka pabalsts. Sakiet, lūdzu, pēc kādiem kritērijiem jūs sarēķinājām šos 64 miljonus?

J.Platais: 64 miljoni- tas ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums, kurš balstās uz pieņemto valdības programmu: valdības programmā bija prognozēts iespējamais vidējais bezdarba līmenis republikā, un tas ir 4,5 procenti no strādājošiem, bet pabalsta lielums ir aptuveni 90 procenti no iztikas minimuma.

A.Buls: Paldies.

J.Platais: Izejot no šiem aprēķiniem, tad arī pamatos ir veidojušies šie rādītāji.

A.Buls: Un otrais jautājums ir par resursu izlietošanu. Runa ir par karavīriem, izņemot virsniekus, un maksājumi ir 7 miljoni. Sakiet, lūdzu, bet kā būs ar virsniekiem?

J.Platais: Virsniekiem pensijas tiek maksātas no PSRS Aizsardzības ministrijas fondiem.

A.Buls: Vai mūsu budžets netiek izmantots?

J.Platais: Nē.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Priščepov!

V.Priščepovs: */Es gribētu saņemt paskaidrojumu par 4.pantu. 4.pantā norādīts, ka sociālā nodokļa maksājumi tiek izdarīti 38 procentu apmērā no summas, kas nav mazāka par divkāršu iztikas minimumu, un tad skatāmies 4.3.apakšpunktu: kulta kalpotāji un iedzīvotāji, kas gūst ienākumus no reliģiskām organizācijām un no ticīgajiem par reliģisku rituālu vadīšanu. Man jums ir jautājums. Kāds būs mehānisms šā likuma panta īstenošanai?/

J.Platais: */Ir paredzēta šo personu reģistrācija sociālās apdrošināšanas orgānos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man ir tāds jautājums. Tā kā peļņa, darbalga un sociālā nodrošināšana ražotājam ir cieši saistītas lietas, vai jūs nebaida tas, ka mēs pieņemsim peļņas nodokli 25 procentu apmērā, bet apmierināsim jūsu prasību par 37 procentiem, jo tad izveidosies situācija, ka, likumīgi apejot ražotājus un manevrējot, ļoti maz atstās šajā oficiālajā darba algas fondā, no kura jūs atskaitīsit sociālo nodokli, un līdz ar to fonda kase būs patukšota. Tieši šī milzīgā starpība starp 25 un 37 procentiem ir iemesls tam, ka netiks sasniegts vēlamais mērķis.

J.Platais: Šie jautājumi jāsaskaņo ar to, kādā veidā tiks veidota un reorganizēta mūsu sociālās apdrošināšanas sistēma. To noteiks attiecīgie normatīvie akti, kuri regulēs tieši šo maksājumu nomaksāšanu, summu aprēķināšanas kārtību, lai nedotu šeit divdomīgus skaidrojumus un iespējas pārvirzīt līdzekļus citādāk. Tas atkarīgs no tā, no kādiem avotiem tiks izmaksāta darba samaksa vai prēmijas. No visām šīm summām būs jāmaksā sociālais nodoklis.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Bartaševičs: */Man liekas, ka 3.pants nedaudz asociējas ar patērēšanas fonda nodokli, kad mēs runājam par izmaksām natūrā. Vienkārši nosaukšu piemēru. Daudzi uzņēmumi saviem strādājošajiem papildina ienākumus ar dotācijām ēdināšanai, apgādei ar medikamentiem, dažādu pasākumu rīkošanā. Ja mēs pieskaitām izmaksas natūrā, tad acīmredzot vajadzētu precizēt, vai šīs izmaksas tiek uzskaitītas vai netiek. Tāpēc ka traktējums te var būt ļoti plašs: ekskursijā reiz brauci, ēdienu ar atlaidēm saņēmi, uzņēmuma uzturēto medicīnas punktu izmantoji un tā tālāk. Vai jums neliekas, ka šeit vajadzētu būt stingrākai reglamentācijai, lai tik plašu traktējumu nebūtu?/

J.Platais: */Es savā runā jau teicu, ka mēs centīsimies sagatavot atsevišķu pantu, kas saturēs visas normas un visas izmaksas, kādas tiek apliktas ar sociālo nodokli, un tādā veidā šo jautājumu atrisināt./

A.Bartaševičs: */Tas ir, būs uzskaitījums, ja?/

J.Platais: */Jā./

A.Bartaševičs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Punovskis: Man ir jautājums par 6.pantu, un jautājumam ir divas daļas. Ja es pareizi sapratu, tad darba devējs veic sociālā nodokļa uzskaitījumu par personām, kas strādā darbos ar kaitīgiem vai smagiem darba apstākļiem, un veic šo uzskaitījumu paaugstinātā apmērā. Visādā ziņā šeit, izlasot 6.pantu, ir skaidri saprotams, ka nodokļu uzskaitījums ir vai nu 70, vai attiecīgi 50 procenti no vispārīgā gadījuma. Šeit nav teikts, ka tas ir paaugstinājums.

J.Platais: Mēs mēģināsim precizēt vēlreiz.

A.Punovskis: Vēlreiz par pirmo lasījumu, varbūt te ir radusies kaut kāda kļūda.

J.Platais: Panta redakcija ir mainījusies, varbūt mēs tomēr paskatīsimies. Labi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man varbūt ir jāatvainojas priekšsēdētājam, jo es nebiju klāt pie pirmā lasījuma. Toties 4.panta 3.apakšpunkts man pavisam nav saprotams, kādēļ mēs esam šeit iekļāvuši reliģiskā kulta kalpotājus, iedzīvotājus, kuriem ir pienākumi uz šiem 38 procentiem. Kāds sociālais pieprasījums šeit ir un kāda mums vispār ir nepieciešamība, piedodiet, novilkt ādu kulta kalpotājiem? Ko mēs gribam panākt?

J.Platais: Līdz šim reliģiskā kulta kalpotājiem netika maksāta valsts pensija. Jaunajā pensiju likumprojektā ir paredzēts, ka pensijas turpmāk tiks maksātas arī visiem kulta kalpotājiem. Bet vienlaikus šiem kalpotājiem ir nepieciešams sociāli apdrošināties. Un šo sociālo apdrošināšanos un līdzekļu uzkrāšanu viņi veic, maksājot sociālo nodokli. Lai vienkāršotu šo kārtību un neievestu speciāli šo pilsoņu ienākumu uzskaiti, viņi ir iekļauti šeit 4.panta 3.apakšpunktā.

J.Freimanis: Es saprotu. Tādā gadījumā tas ir sajaukts ar pensiju likumu. Bet te ir ļoti grūti, kā jau pieminēja iepriekšējais kolēģis, kaut ko reglamentēt. Tas viss ir ļoti labi saprotams, ko jūs teicāt, bet te ir sajaukts ar pensiju likumu.

J.Platais: Jā.

J.Freimanis: Bet tomēr šeit ir ļoti grūti panākt precīzu reglamentāciju. Varbūt tā nav? Un cik tad lielus maksājumus uzlikt? Cik tajā kastītē samet?

J.Platais: Manuprāt, šeit ir definēts precīzi. Izejot no divkārša iztikas minimuma, kāds attiecīgajā brīdī būs noteikts, šim cilvēkam būs jāveic sociālie maksājumi. Un vienlaikus viņš iegūst tādas pašas tiesības kā visi pārējie uz attiecīgu sociālo atvieglojumu saņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Cienījamo referent! Savā runā jūs pareizi atzīmējāt, ka likme 37 procenti ir pašizmaksa. Citiem vārdiem, tie ir tekošie izdevumi. Izejot no tā, katra strādājošā absolūtā darba alga tādēļ praktiski necietīs, tā nav peļņas daļa, kuru var izņemt no darba apmaksas fonda. Taču tas šodien automātiski novedīs pie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu paaugstināšanās. Vai ir kāds regulators, kas sasaistīs sociālā nodokļa 37 procentus ar vairumcenām un mazumcenām? Tāpēc, ka rīt cenas pacelsies nevis par 37 procentiem, bet divkārt, mēs, no vienas puses, sociālās apdrošināšanas veidā ļaudīm maksāsim pensijas, bet, no otras puses, ar produkcijas cenu strauju kāpumu viņiem šos līdzekļus atņemsim. Vai ir regulatori, kas var šīs divas lietas saskaņot?/

J.Platais: */Šeit tādi regulatori ir. Mēs ļoti ceram uz arodbiedrībām, kas turpmāk palīdzēs ļaudīm cīnīties par darba algas paaugstināšanu. Augs darba algas fondi, proporcionāli tiem augs atskaitījumi fondos. Tas dos iespēju indeksēt sociālos izdevumus, tajā skaitā pensijas un pabalstus./

S.Beskrovnovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Man būtu divi jautājumi. Jūs teicāt, ka šis likums ir pagaidu likums. Vai jūs varat pateikt, ko nozīmē pagaidu- uz gadu, diviem, pieciem vai desmit?

J.Platais: Tuvākajā laikā mūsu uzdevums ir sākt gatavot koncepciju un pašu likumu par sociālo apdrošināšanu. Šajā likumā noteikti ir jāizvērš jautājums par brīvprātības elementiem, par kuriem runā daudzi deputāti. Jautājums ir saistīts ar to, cik dinamiski attīstīsies mūsu sabiedrība un ekonomiskās attiecības, kas varētu dot iespēju šo likumu aizstāt ar jaunu. Precīzi laiku prognozēt ir grūti. Tie varētu būt divi gadi, varbūt mazliet vairāk vai mazāk.

B.Zeltkalne: Un otrais jautājums par 4.1.punktu. Mums pašreiz ir vairāk nekā desmit nodokļu. Ir personas, kas veic uzņēmējdarbību individuālajos uzņēmumos, zemnieku saimniecībās un amatnieku uzņēmumos, bet, ja mēs tuvākajā laikā gribam pāriet uz sadzīves pakalpojumu un mazo uzņēmumu privatizāciju, tad, manuprāt, tā ir šo mazo uzņēmumu izputināšana jau pašos pamatos, jo tie vienkārši nebūs spējīgi samaksāt ne šo nodokli, ne citus. Lielie uzņēmumi, kur darba algām izmanto 10 000 vai varbūt 20 000 rubļu, tie vēl varēs šos 5000 piemaksāt, bet tiem uzņēmumiem, kuros strādās pieci vai desmit cilvēki un darba algas fonds būs, pieņemsim, 3000, būs ļoti grūti atrast šos 4000 rubļu, vēl jo vairāk tad, ja tur būs iesaistīti veci cilvēki, invalīdi utt. Un tie nesasniegs šos 50 procentus. Vai jūs nedomājat, ka tas varētu būt šķērslis šo mazo uzņēmumu radīšanai un šo cilvēku iesaistīšanai darbā?

J.Platais: Šķērslis tas nebūs. Vienīgā nopietnā problēma, ko rada šis moments, būs tā, ka augs cenas uz pakalpojumiem, ko sniedz šie mazie uzņēmumi.

B.Zeltkalne: Es jau tieši to arī domāju. Bet, piedodiet, kā tad būs- ja mēs tagad maksājam par kādu sadzīves pakalpojumu, piemēram, par kurpju salabošanu 5 rubļus, vai tad mēs maksāsim 10 vai 20 rubļus?

J.Platais: Jā, tie pakalpojumi, kas līdz šim maksāja 20 kapeikas, tie patiešām 20 kapeikas vairs nemaksās. Tie būs daudz dārgāki. Ja tās ir līgumcenas, tādā gadījumā attiecībā uz amatnieku jau sāks darboties konkurences momenti; ja viņš paaugstinās šīs cenas pārāk augstu, tad darbosies tirgus mehānisms.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Sakiet, lūdzu, vai kopējās summas aprēķināšanā ir ievērota strādājošo skaita samazināšanās, kas notiks 1991.gadā mūsu republikā, jo tā ietekmēs sociālā nodokļa kopējo summu?/

J.Platais: */Zināma samazināšanās, kas saistīta ar līdzekļu ieplānošanu bezdarba dēļ, ir paredzēta. Bet es pagaidām šaubos, vai kāds no ekonomistiem vai citiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar mūsu attīstības prognozēšanu, paredzētu globālu samazināšanos, kas varētu notikt pie mums./

F.Stroganovs: */Man, atvainojiet, par 3.punktu ir otrs jautājums. Tas ir izplūdis un nedod skaidrību, vai tiks aplikta tā uzņēmumu līdzekļu daļa, kas ieguldīta sociālos, kultūras un sadzīves objektos?/

J.Platais: */Nē, netiks./

F.Stroganovs: */Netiks, tas ir, ar nodokļiem aplikti netiks?/

J.Platais: */Nē, netiks./

F.Stroganovs: */Es domāju, ka 3.punktā jādod sīks atšifrējums, pretējā gadījumā finansu inspektori šīs summas izņems./

J.Platais: */Mēs jau par to vienojāmies, tādu formulējumu mēs jau gatavojam./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanas laiks ir beidzies, un mēs varētu pāriet pie šā likumprojekta apspriešanas otrajā lasījumā. Kā šorīt vienojāmies, mēs nedebatēsim par likumprojektu kopumā, bet apspriedīsim atsevišķus tā pantus. Taču mūsu debatēs ir pieteikusies Valda Āboliņa- Lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas locekle. Un, tā kā mums parasti pieaicinātie cilvēki piedalās pašu pantu apspriešanā, tad acīmredzot, ja deputāti neiebilst, mums vajadzētu viņai dot vārdu debatēs. Bez tam debatēs vēl vārdu lūdz deputāts Šļakota, bet par to mēs vienosimies vēlāk. Varbūt deputātam Šļakotam ir kādi konceptuāli priekšlikumi? Tā ir kļūda.

Lūdzu, Valda Āboliņa! Ja kāds no pieaicinātajiem vēl kaut ko grib teikt, lūdzu, piesakieties!

V.Āboliņa, Lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas locekle: Cienījamie deputāti! Es esmu Lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības republikāniskās komitejas locekle un vēl gribu piebilst, ka 30 gadus esmu strādājusi lauksaimniecībā par ekonomisti. Un tādēļ izteikšu arī lauksaimnieku viedokli šajā jautājumā.

Pirmkārt, šie 37 procenti. Tikko mēs iepazināmies ar šo atšifrējumu, bet, manuprāt, šis likums ir tik ārkārtīgi svarīgs, ka to tomēr vajadzēja darīt vairāk zināmu cilvēkiem. Pret to, kā šie 37 procenti pēc tam tiek sadalīti, mums bija krietni daudz iebilžu. Tautai vajadzēja konkrēti parādīt līdzekļu sadalījumu, lai tā redzētu, kur šīs summas aizplūst.

Šie 37 procenti mums pirmām kārtām liekas ārkārtīgi lieli, jo līdz šim nodokļu sistēmā pastāvēja diferencēti nodokļi, un bija nozares, kurām bija ļoti augsti šie procenti, un bija nozares, kurām šie procenti ir zemi. Ieviešot republikā vienotu šo atskaitījuma procentu, katrā ziņā tieši lauksaimniekiem, lauksaimniecības uzņēmumiem- gan valsts saimniecībām, gan arī kolhoziem- uz pašizmaksu tas atstās krietnu iespaidu, jo mēs līdz šim maksājām tikai 4,4 procentus. Normālai saimniecībai, labi strādājošai saimniecībai šis nodoklis paņems apmēram pusi no peļņas. Līdz ar to šeit vajadzētu padomāt par nodokļu diferencēšanu.

Tad 4.pantā vēl ir minētas zemnieku un amatnieku saimniecības, tāpat arī reliģiskā kulta kalpotāji. Mūsu uzskats ir tāds, ka tos vispār vajadzētu izņemt no šā likuma. Un vienlaicīgi zemniekiem un arī reliģiskā kulta kalpotājiem vajadzētu atstāt brīvprātības principu. Ja viņi vēlas, lai viņi maksā, un vismaz sākuma periodā, lai viņi maksā, cik vēlas.

Pārejas periodā, kamēr nostabilizēsies ekonomika un tās attiecību sistēma, nevajadzētu ieturēt no iedzīvotājiem vienu procentu sociālo nodokli. Vismaz vienu gadu. Jo pašreiz valsts negarantē. Mēs, iedzīvotāji, tikai zinām par nodokļiem, bet to, par cik rubļiem mums pieaugs algas, kāds būs mūsu iztikas minimums- to mēs nezinām. Un mums liekas, ka teksts vairākkārtīgi balstās uz iztikas minimumu.
Šis iztikas minimums būtu zinātniski jānosaka un tad skaidri un gaiši jāpasaka cilvēkiem, lai viņi to zinātu. Jo pensiju likumā iztikas minimums ir 100 rubļu, citur figurē 150, citur 120, 159, pat pāri 200 rubļiem utt. Balstīties likumā uz šādu nenoteiktu jēdzienu, mums liekas, ir mazliet nesaprotami. Tāpat, ja runājam 4.punktā par studentiem un par mātēm ar bērniem, tad jāteic, ka valsts viņiem negarantē iztikas minimumu, bet viņiem tomēr viens procents no iztikas minimuma ir jāatskaita. Tātad students saņem stipendiju, pieņemsim, 90 rubļu, bet iztikas minimums noteikts 150 rubļu, tad viņam atskaitīs 1,50 rbļ., nevis 90 kapeikas. Tā kā likumā nav variēšanas ar iztikas minimumu, tad, pēc mūsu domām, tas nav pieņemami.

Vēl arī ir zināms, ka 1991.gadā atveseļošanas bloks paliek arodbiedrību pārziņā. Un šis jautājums pašreiz ir ārkārtīgi slidens, jo zinām, ka mēs arodbiedrībām biedru naudu atskaitām viena procenta apmērā. Ja nāk klāt viens procents sociālā nodokļa, tad ir paredzams, ka šā vai tā cilvēki masveidā izstāsies no arodbiedrībām. Praktiski šis viens procents, pēc manām domām, vispār likvidēs arodbiedrības. Jo cilvēki līdz šim pie arodbiedrībām turējās galvenokārt aiz tā iemesla, ka viņi zināmā mērā gaidīja ceļazīmes, kā arī citus pabalstus, no kuriem guva lielus atvieglojumus.

Mūsu domas ir tādas, ka no 6.punkta vajadzētu pilnā apjomā svītrot minēto tekstu, pretējā gadījumā var rasties neparedzamas sekas no lauksaimniecībā strādājošo puses, saimniecības vienkārši vairs nebūs spējīgas samaksāt minēto summu, jo mums kaitīgos apstākļos strādājošie skaitās visi- gan tie, kas strādā par traktoristiem, gan slaucējas, gan visi kaitīgos darba apstākļos strādājošie. Ja saraksti Nr.1 un Nr.2, kādi pastāv arodbiedrībai, arī turpmāk eksistē, tad 70 procentu atskaitījums par galvenajiem lauksaimniecībā strādājošajiem ir ārkārtīgi daudz. Un praktiski lauksaimniecība nebūs spējīga šīs summas samaksāt. Nav arī zināms, kas šajā kaitīgos darba apstākļos strādājošo sarakstā ir ietilpināti.

Un mūsu ierosinājums ir šāds: noteikt sociālo nodokli, jo mēs saprotam, ka tas ir vajadzīgs, taču to vajadzētu apmēram pielīdzināt mūsu tuvākajām kaimiņrepublikām, tas ir Lietuvas Republikai. Cik mēs zinām, tur šis nodoklis ir noteikts 30 procentu apmērā, bet Savienībā tas ir 26 procentu apmērā. Mums vajadzētu apmēram līdzināties tuvākajām valstīm, kuras atrodas mums kaimiņos.

Likumu par sociālo nodokli vajadzētu pieņemt tikai uz vienu gadu, nevis darīt tā, kā ziņotājs šeit teica, ka gan jau to redzēsim, uz kādu laiku pieņemam. Un vajadzētu atstāt diferencētu sociālo nodokli, kāds tas ir bijis līdz šim, ņemot vērā tieši šīs dažādās nozares. Kurām peļņa nāk vieglāk, tām atstāt šo nodokli lielāku, kurām peļņa ir ļoti grūti sasniedzama,- tām arī šo nodokli atstāt mazāku. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārdu uz divām minūtēm lūdz deputāts Šļakota, un Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas vārdā vēlas runāt Ivars Krastiņš. Lūdzu, deputāt Šļakota!

K.Šļakota: Es tikai divas lietas gribēju teikt. Pirmkārt, pievērst deputātu uzmanību. Es no sava viedokļa esmu pret sociālo nodokļu rezerves radīšanu. Manuprāt, ir jādara gluži otrādi. Pašreiz, kad mums pastāv kopēja naudas sistēma ar Savienību, mums arī šajā jautājumā būtu jāiziet uz budžeta deficītu, nevis uz tā ekonomiju. Vai arī jāiet otrais ceļš- mēs varētu izvēlēties bankas aizņēmumu ceļu. Tādā veidā mēs varētu reāli šo sociālo nodokli pazemināt uz 28 vai 29 procentiem.

Bez tam ir vēl viens jautājums, par kuru mums, komisijai, kas strādā pie šā nodokļa, būtu jāpadomā. Tas ir jautājums par to, ko mēs darīsim ar Savienības uzņēmumos strādājošajiem. Savienības uzņēmumos strādājošiem šis nodoklis noteikts 26 procentu apmērā. Ja viņi uzskatīs, ka viņiem tas ir izdevīgāk, viņi pārskaitīs to Savienības sociālo nodokļu rēķinā. Kādā veidā mēs šķirosim cilvēkus, kam pensiju maksāt pēc Savienības likumiem un kam maksāt pēc Latvijas likumiem? Par to būtu jāpadomā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Ivaram Krastiņam.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Man ir daži paskaidrojumi sakarā ar tikko dzirdētajām domām. Vispirms Šļakotas kungam. Atbilde ir ļoti vienkārša. Saskaņā ar pensiju likumprojekta 38.pantu darba stāžā ieskaita visus tos nodarbinātības veidus, par kuriem tiek kārtoti sociālās nodrošināšanas maksājumi. Gadījumā, ja kāds uzņēmums nemaksās šos apdrošināšanas maksājumus, tad šajā uzņēmumā strādājošajiem vienkārši nebūs darba stāža. Līdz ar to viņi Latvijas Republikas pensiju nesaņems. Un viss.

Tālāk es gribētu dažus vārdus teikt par to ierosinājumu, kurš ārkārtīgi pēkšņi- tikai vakar- nāca no Lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības. Runa ir par iespēju izvēlēties- maksāt vai nemaksāt šo nodokli. Un kārtējo reizi ar nožēlu jākonstatē, ka mums arodbiedrības aizstāv nevis kolhoznieku, nevis strādājošo intereses, kuriem, kā mums labi zināms, līdz šim bija ārkārtīgi zemas pensijas, bet- gluži otrādi- kolhozu intereses. Jo, redziet, kolhozi varētu izputēt, ja tiem būtu jāmaksā šis sociālais nodoklis. Man šī pieeja absolūti nav saprotama.

Tālāk. Es nevaru saprast, kas tas ir par nodokli, kuru nodokļa maksātājs var izvēlēties- maksāt to vai nemaksāt. Manā izpratnē tad tas vairs nav nekāds nodoklis. Ja cilvēkam reiz ir uzlikts nodoklis, tad viņam tas ir arī jāmaksā.

Un, visbeidzot, es domāju, ka uz lauksaimniekiem attiecinātā summa- divkāršs iztikas minimums-, no kura tad rēķina šos 37 procentus, nebūt nav tik liela, lai viņi to nevarētu nomaksāt. Es tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka, pienākot vecumam, arī individuālais zemnieks gadījumā, ja viņš vairs nespēs strādāt, acīmredzot tomēr vēlēsies no valsts saņemot kaut kādu pensiju. Taču, lai viņš to varētu dabūt, viņam dzīves laikā acīmredzot tomēr kaut kas par sevi un saviem ģimenes locekļiem būtu jāmaksā. Paldies. Tas bija viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man ir maza replika. Man būtu jautājums cienījamajai arodbiedrību pārstāvei sakarā ar apgalvojumu, ka no peļņas tiek samaksāti 50 procenti. Es gribētu redzēt šo te rēķinu, jo ar apgalvošanu vien nepietiek.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču jautājumi tika uzdoti darba grupai; debatēs tika izteikti citi viedokļi. Un tagad es aicinu tribīnē projekta darba grupas vadītāju un ministra vietnieku, lai mēs varētu sākt, kā tas mums reglamentā paredzēts, apspriest šo nodokļa likumprojektu pa pantiem. Es domāju, ka acīmredzot ir jāņem vērā arī tas, ka tiek gatavota jauna sociālās apdrošināšanas sistēma, tātad šis nodoklis ir paredzēts līdz zināmam laikam. Acīmredzot darīsim tā, kā mēs to darījām šodien, pieņemot iepriekšējo likumu, mēs sāksim likumprojektu izskatīt no 1.panta, ka sociālais nodoklis veido Latvijas Republikas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus. Man liekas, tas ir pilnīgi skaidrs, bet, ja kādam deputātam ir iebildumi vai priekšlikumi, tad, lūdzu, izsakiet tos.

Vai par 1.pantu nekādu priekšlikumu vai ierosinājumu nav? Tātad par 1.pantu mēs varam nebalsot, tas paliek bez izmaiņām.

2.pants. Sociālā nodokļa maksātāji. Kas ir sociālā nodokļa maksātāji? Citu rakstisku priekšlikumu nav, izņemot deputāta Drobota priekšlikumu. Kā jūs zināt, tas tika iesniegts tikai šodien, tāpēc mēs to izskatīsim līdz trešajam lasījumam. Arī zālē es neredzu neviena, kam būtu kādi priekšlikumi vai iebildumi.

Tātad mēs pārejam pie 3.panta- darba devēji. Te bija diezgan daudz jautājumu, acīmredzot būs arī kāds ierosinājums.

J.Platais: Acīmredzot 3.panta sākuma daļa būs jāprecizē, varbūt pat vajadzēs izveidot atsevišķu papildu pantu, kurā būs definētas attiecīgās darba samaksas un tām pielīdzināto izmaksu kategorijas, no kurām tiek aprēķināts sociālais nodoklis.

Priekšsēdētājs: Tā ir arī atbilde uz deputāta Stroganova jautājumu, lai tiktu precizēts saraksts un noteikumi par to, kam būs jāmaksā. Lūdzu, deputāt Kodoliņ!

A.Kodoliņš: Man ir priekšlikums 3.1.pantā tomēr mainīt šo likmi. Es piekrītu tiem deputātiem, kuri izteica aizdomas, ka šeit tomēr likme ir noteikta ar zināmu rezervi. Bez tam es uzskatu, ka mēs nevaram īpaši paredzēt un nav arī īpašas nepieciešamības paredzēt diezgan lielas naudas summas bezdarba gadījumā, jo nākamais gads tomēr nebūs bezdarba gads. Pie tam šo bezdarba kompensāciju var panākt arī no citiem līdzekļiem. Manuprāt, pietiekama pamatojuma nav arī šai summai par 165 miljoniem, citiem vārdiem sakot, es negribētu, ka mēs principā, ņemot to visu vērā, šodien noteiktu kādu konkrētu likmi, bet, manuprāt, būtu principiāli jānobalso, ka likme ir jāsamazina. Manuprāt, šī likme varētu būt no 30 līdz 33 procentu apmērā, un tā tomēr varētu mums garantēt pensiju nodrošināšanu atbilstoši lēmumprojektam par valsts pensiju likuma stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Kodoliņš tāpat kā jautājumā par īpašuma nodokli apelē pie tā, ka ir jāsamazina nodokļa likme.

J.Platais: Nodokļu likmes samazināšanu 1991.gadā var prasīt. Var izvirzīt prasību, ka mums ir jāsamazina atsevišķas sociālās izmaksas līdz pat tam, ka varbūt daži formulējumi patlaban pensiju likumā vai... Ir jāņem vērā visi varianti, kādi varētu būt, pieņemot trešajā lasījumā pensiju likumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi ierosinājumi par 3.pantu vai par šā panta sadaļām? Ierosinājumu vairāk nav, vienīgais ir deputāta Kodoliņa ieteikums nobalsot nodokļa likmes samazināšanu. Es gan šobrīd nezinu, vai šī nobalsošana mums kaut ko dos, jo arī komisija var samazināt šo likmi par vienu procentu, kas būtiski neko nemainīs, tāpēc vajadzētu izdarīt precīzākus aprēķinus un precīzāku summu, ja reiz mēs runājam par šo samazināšanu kā tādu.

Lūdzu, deputāt Kodoliņ, argumentējiet vēlreiz.

A.Kodoliņš: Situācija ir tāda, ka tagad, manuprāt, likme var tikt samazināta par šiem 64 miljoniem plus 65 miljoni, daļēji tur vēl ir jāpārbauda, varbūt būtu iespēja samazināt arī pārējās likmes. Līdz ar to es domāju, ka tad, ja mēs to nobalsotu, var samazināt par pieciem vai sešiem procentiem. Bez šaubām, to varētu precizēt, bet es ierosinu balsot par 33 procentu likmi.

Priekšsēdētājs: Par 33 procentu likmi... Vai jums ir kāds matemātisks vai ekonomisks aprēķins? Man liekas, ka tas deputātiem ir vajadzīgs kā argumentācija, ja viņi to balsos...

A.Kodoliņš: Jāteic, ka man nav precīza aprēķina, bet es zinu, ka šādi aprēķini ir bijuši pašā Finansu ministrijā, viņi ir rēķinājuši iespējas samazināt likmi, un viņiem šādas likmes ir figurējušas.

Priekšsēdētājs: Tātad vienīgais papildinājums, kas varētu būt šajā 3.pantā, ir samazināt nodokļa likmi līdz 33 procentiem. Un otrs variants- komisija piedāvā 37 procentu likmi. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā ziņā piekrītu Kodoliņa kungam, jo 64 miljoni un arī tie 65 miljoni praktiski jau sastāda vairāk nekā 15 procentus, un, ja samazina šo likmi par 5 procentiem, tad tur nekas nemainās.

Priekšsēdētājs: Runājot par šo balsošanu, man tad ir jautājums: ja mēs balsojam par šo 33 procentu likmi, vai tā iespaido pensiju likumu, vai tā ir būtiska izmaiņa?

J.Platais: Gluži otrādi. Pensijas likuma izskatīšanas gaitā var rasties kaut kādi varianti, kas var dot iespēju pazemināt šīs sociālās izmaksas, ja tiek ieviesti kaut kādi papildu ierobežojumi.

Priekšsēdētājs: Tā kā citu priekšlikumu nav, balsosim 3.pantam šos divus iespējamos likmes procentus: 33 procentu likme- tas ir pirmais variants, un 37 procentu likme- kā to piedāvā komisija. Vispirms reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Zālē ir 108 deputāti. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Man tomēr ir priekšlikums nelikt uz balsošanu. Dodiet iespēju darba kārtībā pamatīgāk apsvērt. Nākamajam lasījumam savus viedokļus izteiks komisija un darba grupas./

Priekšsēdētājs: Jā, es, protams, būtu gatavs tam piekrist, taču deputāts Kodoliņš uzstāj, ka mums ir jābalso par šiem 33 procentiem. Ja deputāts uzstāj, tad mēs parasti... Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Ja es pareizi sapratu, tad Kodoliņa kunga priekšlikums praktiski nav iesniegts. Arī aprēķinu nav, tāpēc pēc reglamenta par to nav jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikofons.

V.Mucenieks: Arī es domāju, ka, runājot par tādu svarīgu jautājumu, mēs taču nevaram balstīties uz emocijām... Tas taču ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, vai nu mums palikt pie tā, kādu skaitli mums piedāvā komisija, kura tomēr kaut ko ir domājusi un spriedusi, vai arī patiešām tas jāatliek uz nākamo reizi. Es personiski uzskatu, ka ir jāatstāj tā, kā komisija to ir ielikusi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es domāju, ka par šo skaitli vajadzētu nobalsot pēc tam, kad būs pieņemts pensiju likums un kad būs izdarīti aprēķini, cik liela summa ir vajadzīga šā likuma realizēšanai. Tikai tad varētu arī reāli spriest par šo skaitli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Nekādā gadījumā nedrīkst skart tos 64 miljonus, uz kuru pamata mēs gribam samazināt sociālā nodokļa procenta likmi. Tā būs pat vēl lielāka. Tie četri procenti, ko mēs pašreiz plānojam nākamajam gadam, nespēs nosegt visu bezdarbnieku skaitu, izmaksas būs lielākas, noteikti būs lielākas, tāpēc šo skaitli nedrīkst skart... Šādā gadījumā nedrīkst balstīties uz emocijām, kā jau te tika aizrādīts, un tik brīvi operēt ar likmi. Tā ir jāatstāj tālākai izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Es gribētu ierosināt tādu priekšlikumu, ka šobrīd nevajag apstiprināt šo procenta likmi, jo mēs nezin kāpēc esam viennozīmīgi iedomājušies, ka vienīgi šim nodoklim būtu jāsedz visas sociālās izmaksas. Tā nav! Es domāju, ka tā ir dogma, kuru mēs cenšamies sev iestāstīt. Tikpat labi daļu pensijas likumam nepieciešamajām summām var izmantot no alkohola akcīzes nodokļa vai vēl kāda cita...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

I.Krastiņš: Es, protams, esmu pateicīgs Kinnas kungam par jaunu koncepciju kopējā nodokļu jautājumā, taču es domāju, ka tas radīs tikai neizbēgamu haosu. Cienījamie kolēģi, šodien šis procents ir jānobalso- vai mēs to atstājam vai ne. Pie paredzētā budžeta projekta skaidrs ir viens- ja budžets paliks tāds, kāds tas ir, tad nākamajā gadā būs krahs medicīnā. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi. Un, ja nebūs šo dažu desmitu miljonu šajā fondā, ar kuriem varētu operēt un atrisināt kaut kādas krīzes situācijas, piemēram, krasu bezdarba pieaugumu blokādes gadījumā, tad mums būs jāķeras pie pensiju likuma, teiksim, 1.maijā un kaut kas dramatiski jāsamazina pensiju likumā un tur jāatrod šie līdzekļi. Es nedomāju, ka tas ir nopietni, tāpēc ierosinu tomēr nobalsot par šo 37 procentu likmi.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir komisijas priekšlikums, tādējādi mēs to balsosim obligāti. Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Es uzskatu, ka šajā gadījumā deputātiem jāatbalsta valdības priekšlikums. 37 procenti- tas ir skaitlis, kas neizpeldēja šodien, likumu apspriežot. Atcerēsimies, ka Savienības parlaments praktiski apstājās pie šī skaitļa, tur ekspertu grupas strādāja. Mēs šodien varam šaubīties par 37 procentiem, bet argumentu mums nav. Šodien noraidot šo skaitli, mēs praktiski nobloķējam pensiju likumu un neviens nevar pateikt, kad mēs pie tā atgriezīsimies. Lai tālāk turpinātu darbu, mums jānobalso par 37 procentiem. Šodien jau visi uzņēmumi balstās uz 37 procentiem, tiek rēķinātas vairumtirdzniecības cenas, tiek slēgti līgumi, balstoties uz nākamās produkcijas pašizmaksas struktūru./

Priekšsēdētājs: Tātad, cienījamie deputāti, ir divi priekšlikumi. Es domāju, ka te nav ko diskutēt, motivācija mums ir pateikta. Man tikai būtu ierosinājums deputātam Kodoliņam- varbūt tomēr viņš pārdomā, jo man ir jāliek uz balsošanu viņa priekšlikums. Vadītājs tūlīt kļūst par deputāta ienaidnieku, ja viņš atsakās attiecīgo priekšlikumu likt uz balsošanu... Tāpēc varbūt jūs varētu šo 33 procentu likmi nenoteikt, bet tas būtu tas variants, kuru ieteica deputāts Seleckis un vēl daži deputāti,- nenoteikt šo procenta summu, bet komisijā padomāt par tā samazināšanu.

Otrais variants. Arī te bija pietiekami daudz nopietnu argumentu- tas bija komisijas piedāvātais 37 procentu variants. Deputāti ir dzirdējuši visus "par" un "pret". Un katram ir galva, lai viņš varētu izšķirties. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim divus variantus un pēc tam pieņemsim pantu kopumā.

Pirmais variants- nenoteikt šo procenta likmi. Mēs tikko reģistrējāmies. Lūdzu, paceliet rokas tie, kuri nav reģistrējušies! Jā, roku ir daudz, man būs grūtāk ar saskaitīšanu. Lūdzu, turiet tā paceltas, lai... Acīmredzot tomēr ir jāpārreģistrējas. Lūdzu, atsauciet rezultātu! Reģistrēsimies. Zālē ir 122 deputāti. Lūdzu, balsosim to, lai šo procenta likmi 3.pantā mēs nenoteiktu līdz trešajam lasījumam. Deputāta Kodoliņa priekšlikums- lai tā tiktu samazināta. Lūdzu. Bet balsošanas laikā vairāk neapspriedīsimies, tas reglamentā nav paredzēts. Lūdzu. Par- 68, arī no paceltajām rokām neviena nebija par, tātad par- 68.

Otrais ir komisijas piedāvātais variants- te nodoklis ir 37 procentu apmērā. Lūdzu. Par- 66. Tātad ir pieņemts priekšlikums, ka mēs pagaidām neko nepieņemsim attiecībā uz procentiem. Par procentiem vēl jādiskutē komisijā, un trešajam lasījumam jums ir jāiesniedz pamatots arguments- vai nu tas pats variants, vai priekšlikums ar samazinātu procenta likmi.

J.Platais: Ja atļausit... Pirms trešā lasījuma mēs mēģināsim sagatavot un varbūt kopā ar Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisiju, kopā ar Budžeta komisiju vēlreiz izskatīt sociālās apdrošināšanas budžeta tāmi, izejot no nepieciešamajām sociālajām izmaksām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Te tika runāts, ka tiks spriests... Deputātiem ir iesniegti arī aprēķini, kāpēc noteikta tāda summa un kādi procenti būs nākamajā reizē. Tātad mums ir jānobalso par 3.punktu kopumā, ņemot vērā to, ka procenta likme šeit vēl nav paredzēta. Lūdzu balsošanas režīmu. Šis balsojums tiek pieņemts tikai ar balsu vairākumu no balsojušo skaita. Lūdzu. Par- 83, tātad 3.pants tiek akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par 4.pantu. Rakstisku priekšlikumu mums nebija. Šodien mēs dzirdējām arodbiedrību pārstāves priekšlikumus svītrot 4.1. un 4.3.punktu, bija arī argumenti pret, taču deputāti nav ierosinājuši svītrot šos punktus. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.E.Jurševics: Mūsu komisijai tomēr nav īsti skaidrs, kāpēc 4.2.punktā atstāts "citas darba spējīgas personas", tas izmaina visu būtību šim pantam. Mums bija domāts tā, ka šis pants attieksies uz uzņēmējiem pašiem un uz viņu ģimenes locekļiem. Ja mēs ieliekam šeit "citas darba spējīgas personas", tas vispār izmaina visu būtību šim pantam.

J.Platais: Vienīgais skaidrojums pagaidām ir tas, ka mēs baidāmies no nereģistrētām darba attiecībām šajos uzņēmumos, kas varētu radīt zaudējumus sociālā nodokļa maksāšanā. Uzņēmumi ir mazi, un pārbaudes iespējas vai pašas revīzijas tajos būtu samērā sarežģīta procedūra.

E.E.Jurševics: Bet kā tad uzņēmējs maksās, teiksim, par tiem uz līguma pieņemtajiem strādniekiem- vai viņš maksās 37 procentus no darba algas fonda vai maksās no diviem iztikas minimumiem?

J.Platais: Šeit tas ir noteikts 4.2.punktā - ja ar šo cilvēku nav reģistrētas darba attiecības, tad tādā gadījumā par viņu maksā saskaņā ar 3.punkta redakciju.

E.E.Jurševics: Es ierosinu svītrot "citas darba spējīgas personas". Šeit 4.2. punktā ir teikts: "...citu darba spējīgo uzņēmumā strādājošo personu".

Priekšsēdētājs: Jā. Lūdzu, otrais mikrofons.

No zāles: Es gribētu runāt par 4.5.punktu ...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Šļakota!

K.Šļakota: Runāšu par 4.1.punktu, par zemnieku saimniecību sociālā nodokļa maksu, ka tā būtu aprēķināma ne lielāka un ne mazāka kā divkāršs iztikas minimums. Pirmkārt, es domāju, ka mēs tagad varam droši teikt, ka lielākā daļa zemnieku saimniecību dzīvo zem iztikas minimuma, un, otrkārt, pēc manām domām, šeit ir pilnīgi nepareiza koncepcija. Galvenais zemnieku saimniecībās, kuras veidojas, nav ienākumi- galvenais nav naudas ienākums, galvenais ir zemes uzlabošana, zemes ielabošana. Un tas ir galvenais valsts ienākums, galvenais zemnieku saimniecības ienākums. Un mums būtu jādomā par to, kā zemniekam, sasniedzot pensijas vecumu, kompensēt par to darbu, ko viņš ir ieguldījis, ielabojot zemi. Tas būtu viņa pensijas pamats. Es esmu pret 4.1.punktu un zemnieku saimniecību pieminēšanu tajā.

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir pirmais priekšlikums. Vai jūs uzskatāt, ka jāsvītro tikai par zemnieku saimniecībām, nevis viss pants, kā to ierosināja arodbiedrības pārstāve?

J.Platais: Šeit vienīgā problēma rodas apstāklī, kas tomēr finansēs, kas maksās zemnieka vietā... priekš viņa pensijas.

Priekšsēdētājs: Jā, jo galu galā... Es arī tā saprotu, ka zemniekiem pensija varbūt ir vajadzīga. Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Es pilnīgi atbalstu deputāta Šļakotas priekšlikumu. Jūs uzdodat jautājumu, kas maksās par viņu. Bet man ir cits jautājums. Kas zemniekam maksās par to, ka viņš ar savu darbu saglabā vispārnacionālās bagātības? Man liekas, ka valstī ir tādi finansēšanas avoti kā akcīzes nodoklis, no kura nekas netiek atdots sociālai nodrošināšanai, un citi nodokļu veidi. Tāpēc esmu pilnīgi vienisprātis ar lauksaimniecības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem. Viņi sargā ne sovhozu un ne kolhozu, bet lauku iedzīvotāju intereses, kuri nu, atbilstoši piedāvātajam likumprojektam, maksās tos pašus 38 procentus kā visi citi. Bet mēs taču zinām, ka, no 100 rubļiem atņemot 37, paliek 60. Man liekas, ka tieši te, 4.pantā, mums konkrēti jāatrisina jautājums par savu attieksmi pret lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Tas ir netaisni, vajadzīga diferencēšana./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā ziņā nevaru piekrist, ka zemnieki šajā pantā tiek pielīdzināti visiem uzņēmējiem, un tādā gadījumā nevaru piekrist arī 38 procentiem. Arī zemnieku saimniecībām varbūt būtu jāmaksā, tas ir cits jautājums, bet nevaru tām likt kopā ar visiem pārējiem uzņēmējiem maksāt 38 procentus. Es kategoriski esmu pret tādu nostāju.

Priekšsēdētājs: Jums ir kāds priekšlikums par procentiem vai pagaidām tikai par zemnieku saimniecību svītrošanu no šā panta? Ja ir ierosinājums par procentiem, tad iesniedziet rakstiski šo priekšlikumu līdz trešajam lasījumam.

G.Grūbe: Es varu trešajam lasījumam piedāvāt citu procentu likmi, bet pašreizējā variantā es uzstāju par 38 procentu svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Vairāk, kā es redzu, priekšlikumu nav. Mums ir jābalso 4.panta pirmā sadaļa, kurai ir divi varianti: ir redakcijas komisijas piedāvātais variants, kur uzņēmējdarbībai, arī zemnieku saimniecībai, tiek noteikta 38 procentu nodokļa likme, un otrais variants, ka zemnieku saimniecības ir jāatbrīvo no šā sociālā nodokļa maksāšanas. Tā kā komisijas variants balsojumā mums vienmēr ir otrais, tas ir, pēdējais, tad mums ir jābalso paredzētais svītrojums.

Deputāta Grūbes un, kā es sapratu, arī deputāta Stroganova piedāvājums bija svītrot 4.1.pantā vārdus "zemnieku saimniecības". Pēc tam balsosim komisijas piedāvāto variantu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Par- 48. Un tālāk balsosim pamattekstu, kāds tas ir šajā likumprojektā, ka zemnieku saimniecības gluži tāpat kā pārējie individuālie uzņēmumi netiek atbrīvotas no sociālā nodokļa. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Par- 55. Paliek redakcijas komisijas ieteiktā 4.1.panta redakcija. Taču tas neliedz iespēju deputātam Grūbem iesniegt komisijā savus priekšlikumus līdz trešajam lasījumam.

Tālāk izskatīsim 4.2.pantu. Bija priekšlikums no 4.2.panta svītrot vārdus "citu darba spējīgo uzņēmumā strādājošo personu". Tātad vispirms balsosim redakciju ar šo svītrojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Par- 50. Un tagad balsosim redakcijas komisijas variantu bez svītrojumiem, kā tas ir šeit. Lūdzu. Par- 29. Tātad par šīs teikuma daļas "citu darba spējīgo uzņēmumā strādājošo personu" svītrošanu ir bijis balsojušo vairākums.

Un tagad, lūdzu, balsosim 4.pantu kopumā ar tikko pieņemtajām izmaiņām. Ir vajadzīgs balsojušo vairākums, lai otrajā lasījumā akceptētu šo pantu. Lūdzu. Par- 61. Tātad šis 4.pants tiek pieņemts.

Izskatīsim 5.pantu. Priekšlikumu nav. Es redzu, ka arī neviens no deputātiem netuvojas mikrofonam. Tātad šis 5.pants nav jābalso.

Un tagad mums ir 6.pants, kuram ir divi varianti. Lūdzu, lai komisijas darba grupas vadītājs to komentē.

J.Platais: Es ļoti atvainojos, man viens no deputātiem aizrādīja, ka šeit ir iezagusies maza kļūda. Nevis 3.1.pantā, bet 3.pantā. Tas vieninieks visur ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Jā.

J.Platais: Par atšķirību starp variantiem. Pirmajā variantā tiek paredzēts, ka par personām, kuras strādā kaitīgos, sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, maksā paaugstinātu sociālo nodokli tikai darba devējs. Otrajā variantā ir paredzēts, ka arī darba ņēmējs maksā augstāku procentu sakarā ar to, ka viņš arī vienlaikus apdrošina sevi ātrākai aiziešanai pensijā. Tāda ir atšķirība starp diviem variantiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, mēs varam tos apspriest, jo pirmām kārtām mums būs jāizšķiras par pirmo vai otro variantu. Varbūt mums vajadzētu darīt tā: izšķirties par pirmo vai otro variantu un tikai tad apspriest atsevišķas daļas tā tekstā: citādi mēs spriedīsim veltīgi. Jūs gribat kopumā izteikties par abiem variantiem? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Jā, es gribētu pašreiz izteikties par labu pirmajam variantam. To es pamatoju jau pirmajā lasījumā, ka darba ņēmējam, strādājot kaitīgos apstākļos nebūtu vēlams maksāt šajā sociālajā nodoklī lielāku iemaksu, nekā to dara normālos darba apstākļos strādājošais. Strādājot kaitīgos darba apstākļos, viņš taču zaudē veselību, un jau tamdēļ vien maksāt priekš savas pensijas lielāku daļu nebūtu ieteicams. Par to jāsamaksā darba devējam. Tāpēc es aicinu un arī pats balsošu par pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kurš vēl grib izteikties par abiem variantiem? Neviens negrib izteikties? Mums ir jābalso? Ja pirmais variants iegūs lielāku balsu skaitu, tad mēs sāksim apspriest šo variantu, bet, ja lielāku balsu skaitu saņems otrais variants, tad apspriedīsim šo variantu. Aģitācija ir bijusi tikai par pirmo variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Un vispirms balsosim 6.panta pirmo variantu. Lūdzu. Par- 82 balsis, te laikam jau viss ir izteikts, taču balsosim arī otro variantu. Lūdzu, balsosim 6.panta otro variantu. Par- 14. Tātad ar 82 balsīm par 6.panta pamattekstu tiek pieņemts pirmais variants, ko piedāvājusi komisija.

Lūdzu, skatīsim 6.pantu pa atsevišķiem punktiem, kaut gan strīdi bija tieši par otrā varianta punktiem.

Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Tieši šis pants ļoti lielā mērā skar tos cilvēkus, kuri strādā ķīmiskajos uzņēmumos un iestādēs. Tur šis jautājums ir ļoti aktuāls. Manuprāt, šeit pie 6.panta vajadzētu paredzēt, ka ir jābūt skaidrībai, kurā gadījumā un kādos apstākļos ir jāiemaksā šie 75 procenti un kad ir jāiemaksā šie 50 procenti. Tur pastāv stingri reglamentējoši nosacījumi, un ir svarīgi, lai tie būtu spēkā, jo pretējā gadījumā vienmēr būs neskaidrības par to, vai mums ir spēkā pirmais vai otrais apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Platais: Atļaujiet atbildēt- tas viss ir reglamentēts likuma par pensijām 12.pantā. Saistībā. Jā, jā!

J.Freimanis: Tas jau ir reglamentēts?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Tikai, lūdzu, stādieties priekšā, mums ir tāds...

A.Zorgevics, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks: Man ir tāds priekšlikums: ja mēs skatāmies pēc tiem atvieglojumiem, kas minēti Savienības likumdošanā, konkrēti tos, kas attiecas uz lauksaimniecības darbiniekiem, tad te sakarā ar smagajiem darba apstākļiem atvieglojumi ir slaucējām, cūkkopēm un lauku mehanizatoriem. Ja mēs akceptējam to savā lēmumā, un šādi priekšlikumi bija izteikti, tad es domāju, ka ir jāskatās atklāti arī uz to, ka lauksaimniecībā atšķirībā no te jau minētās ķīmiskās rūpniecības darbaspēka cena, pašizmaksa ir daudz augstāka. Tātad, ja paliek šis te procents- paaugstinātais tarifs lauksaimniecībā, tad tas nozīmē, ka mēs mākslīgi stimulējam inflāciju, jo galvenais patēriņa groziņā ir lauksaimniecības preces. Un to sadārdzinājums, pastāvot 50 un 70 procentu tarifam, būs ļoti ievērojams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Ko jūs varat teikt?

J.Platais: Atļaujiet Zorgevica kungam pilnībā nepiekrist. Sevišķi kaitīgu, sevišķi smagu darba apstākļu šajā postenī nebūs. Protams, īpaši smagie darba apstākļi mums bieži vien veidojas lielajos lopkopības kompleksos un lielāko tiesu tur, kur, mainoties sabiedriskajām attiecībām, arī tiem lauksaimniecībā vajadzētu samazināties. Un šiem apstākļiem fermā vai kādā konkrētā zemnieka saimniecībā vajadzētu tuvināties normālai saimniekošanai, kur mainās gan smagāki, gan arī vieglāki darba apstākļi.

A.Zorgevics: Es atļaušos piebilst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Zorgevics: Pēc šāda traktējuma, es domāju, mēs drīzāk tuvosimies nacionālajai traģēdijai, nevis kaut kādam normālam iznākumam. Jo es domāju, ka nākamajā gadā zemnieku saimniecības, pat ar vislielāko cieņu izturoties pret tām, nespēs nodrošināt republikas intereses pārtikas ražošanas jomā. Un tāpēc mans priekšlikums ir konkrēts. Izņemt no panta lauksaimniecības darbos strādājošos. Šeit tieši vajag atrunāt šo jautājumu, ja paliek spēkā paaugstinātais tarifs, pret kuru iestājas arodbiedrības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet precīzus priekšlikumus uz trešo lasījumu! Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Es atbalstu arodbiedrības priekšlikumu. Jo patiesībā, nosakot kaitīgus darba apstākļus vispārīgi, maksājot 70 un 50 procentus bez atsevišķu nozaru specifikas ievērošanas, varam nonākt pie tā, ka veselas nozares republikā var pārstāt eksistēt. Uzņēmējiem nebūs izdevīgi šajās nozarēs darboties, jo radīt apstākļus, lai šajās nozarēs nebūtu kaitīgu darba apstākļu, nav iespējams. Teiksim, zemes aršana ar kāpurķēžu traktoru, celtniecība laukos pārtrauks eksistēt. Man liekas, ka jāieraksta: "izņemot lauksaimniecības profesijas un tos darba veidus, kas uzskaitīti sarakstā"./

J.Platais: */Tādā gadījumā šie lauksaimniecības darbinieki zaudēs finansiālo pamatu savu atvieglojumu saņemšanai, kas paredzēti atbilstošos likumdošanas aktos./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, tā kā man nav konkrētu priekšlikumu, te ir tikai argumenti, ka nevajadzētu būt šim 70 un 50 procentu likmēm, tad man nekas cits neatliek, kā vien lūgt balsot šo 6.pantu kopumā par tā akceptēšanu, taču, ja jums ir konkrēti priekšlikumi un aprēķini, lūdzu, iesniedziet tos komisijai. It īpaši tos, kuri saistās ar zemnieku saimniecībām, lai līdz trešajam lasījumam tos var izskatīt. Mēs varētu arī atgriezties un paskatīties, ka kaut ko varētu izmainīt, ja tas būtu vajadzīgs. Lūdzu, balsosim šo 6.pantu kopumā, šā panta akceptēšanu, jo, kā jau teicu, neviena rakstiska priekšlikuma nav bijis. Šajā gadījumā ir vajadzīgs balsojušo vairākums. Lūdzu. Par- 62, pret- 23, atturas- 13. Līdz ar to 6.pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

Pēc pusstundas atsāksim darbu. Tagad sākas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Dāmas un kungi! Pēc laimīgi akceptētā 6.panta mēs varam pāriet pie 7.panta. Lūdzu, Platā kungs, nāciet tribīnē, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem un fiksēt priekšlikumus! Tātad, cienījamie deputāti, atveriet likumprojekta 7.pantu, kas attiecas uz darba devējiem. Mūsu ļoti īso debašu un jautājumu laikā es nedzirdēju nekādus priekšlikumus un jautājumus par šo pantu. Pagaidīsim, kad zālē ienāks daži deputāti, kuri varētu izteikt kādas pretenzijas, bet acīmredzot nekas jauns šeit neparādīsies. Tātad izskatīsim 7.pantu. Es vēlreiz atkārtoju deputātiem, kuri vēl nav sapratuši, ka ir sācies darbs,- runa ir par 7.pantu. Vai ir priekšlikumi? Nav.

Lūdzu, izskatām tālāk 8.pantu. Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Tā kā mums jau "jumta" likumā- likumā par nodokļiem un nodevām, ir noteikta sodu un atbildības kārtība par attiecīgiem pārkāpumiem, man liekas, ka diezin vai ir nepieciešams šeit dublēt atsevišķas normas no šā likuma, turklāt, neatkārtojot visas normas, bet tikai daļu no tām. Un galīgi man šķiet nepieņemams tas, ka šie maksājumi par parādiem un soda naudas summām netiek attiecināti uz noilguma termiņu. Tāpēc man būtu priekšlikums 8.pantā svītrot pēdējās trīs rindkopas, jo otrā un trešā rindkopa jau ir ietverta likumā "Par nodokļiem un nodevām", kā mēs to otrajā lasījumā esam pieņēmuši, bet trešā rindkopa ir pretrunā ar šo likumu,- nu, neteiksim, ka pilnīgā pretrunā, bet tāda kārtība pie mums nekur Civilkodeksā nav noteikta. Tāpēc uzskatu, ka arī šeit jāpiemēro parastā noilguma kārtība. Un es piedāvāju pēdējās trīs rindkopas svītrot. Pirmo rindkopu varētu arī atstāt, ja autori spēj to pamatot, ka šeit ir nepieciešams mazāks soda naudas procents. Taču, ja šāda pamatojuma nav, tādā gadījumā jāizslēdz viss 8.pants.

Priekšsēdētājs: Vai otro rindkopu arī komentēsit? Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es atbalstu šo priekšlikumu, jo tiešām šis moments mums ir jāparedz "jumta" likumā, lai visi šie nodokļi būtu vienveidīgi, tāpēc jau arī tas ir "jumta" likums. Tā kā šo likumu izstrādāja varbūt Sociālās nodrošināšanas ministrija, bet pārējos lielākā mērā izstrādāja Ekonomikas ministrija vai Finansu ministrija, tad varbūt tās nebija lietas kursā.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā noilguma termiņš ir minēts jau trešo reizi. Varbūt jums ir kāds komentārs?

J.Platais: Man tomēr ir viens lūgums. Es varbūt tiešām neesmu lietas kursā par to, kā šis jautājums ir formulēts jums likumā, taču man ir lūgums uzmanīgi apskatīties trešo rindkopu. Mums ir ārkārtīgi svarīgs jautājums par attiecīgo ziņu sniegšanu, par ziņu sniegšanas patiesīgumu un termiņiem, kas attiecas uz otro un trešo rindkopu.

E.Krastiņš: Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16.pantā ir noteikts, ka gadījumā, ja maksātājs ir slēpis apliekamo peļņu vai citu objektu, izmantojis nepareizu nodokļu likmi utt., tad viņam jāiemaksā visu aprēķināmo nodokļu soda nauda norādītās summas apmērā. Ar nodokļiem apliekamās summas atkārtotā slēpšanas gadījumā, kas pieļauts viena gada laikā, soda nauda maksājama norādītās summas divkāršā apmērā. Un vēl ir papildu norma, kas šinī likumā nemaz neparādās, un tāpēc rodas zināmas neskaidrības par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu vai nodevu nomaksas, ka nodoklis vai nodeva piedzenami trīskāršā apmērā. Tātad vienīgais, ko es gribētu dzirdēt no referenta, ir tas, kāpēc ir minēts tieši 0,1 procents? Varbūt šie maksājumi ir tik ļoti lieli, ka, teiksim, 0,5 procentu noteikšana būs nesamērīgi liels sods un tāpēc nevarētu pieļaut šādu atšķirību, bet pēdējās trīs rindkopas, kā jau es teicu, manuprāt, daļēji dublējas un ir pat pretrunīgas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vispirms par šīm trim rindkopām. Vai komisija piekrīt? Jūs tikko dzirdējāt, ka tas jau ir paredzēts.

J.Platais: Varbūt mēģināsim vēlreiz uz trešo lasījumu jautājumu pārskatīt un iesniegt attiecīgus priekšlikumus. Ja ir runa par soda naudas apmēru, par kavējumu, tad, protams, 0,5 procentu maksājums būs pārāk liels, ņemot vērā nodokļu summas, kas jāmaksā katram maksātājam.

Priekšsēdētājs: Deputāti, vai jūs būtu ar mieru, ka komisija tomēr šīs trīs rindkopas vēlreiz pārbauda un saskaņo tās precīzi ar tiem likumiem, kuri jau ir. Varbūt mēs šoreiz šīs rindkopas pagaidām atstājam un svītrosim pēc tam trešajā lasījumā? Varbūt komisija pati tās izsvītros, ja tās nebūs vajadzīgas, un trešajā lasījumā mēs vairs neatgriezīsimies pie tām.

J.Platais: Vienīgā atšķirība ir tā, ka parasti maksātājs par nodokļu maksu ir atbildīgs Finansu ministrijas Finansu inspekcijai, bet mums ir atsevišķa sociālo nodokļu iekasēšanas sistēma, kas tiešā veidā visos jautājumos nav saistīta ar Finansu inspekciju.

Priekšsēdētājs: To visu jūs noskaidrosit līdz trešajam lasījumam. Tādā gadījumā šeit nav bijušas kādas būtiskas izmaiņas, tāpēc mēs varam nebalsot šo pantu.

9.pants ir par šā likuma vienveidīgu nodrošināšanu Latvijas Republikā. To nodrošina Sociālās nodrošināšanas ministrija. Ja ir kādi citi priekšlikumi, varat tos izteikt. Ja citu ierosinājumu nav, mēs varam balsot likuma "Par sociālo nodokli" pieņemšanu otrajā lasījumā kopumā. Lūdzu, reģistrēsimies, jo mūs no likuma pieņemšanas sākuma šķir pārtraukums. Lūdzu. Zālē ir 105 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma "Par sociālo nodokli" pieņemšanu otrajā lasījumā, bet komisijas uzdevums precizēt un iesniegt likumu trešajam lasījumam. Lūdzu.

Par- 83, tātad likums tiek pieņemts otrajā lasījumā.

Mēs varam pāriet pie likuma "Par valsts pensijām Latvijas Republikā". Ziņo Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ivars Krastiņš. Cik laika jums vajadzēs?

I.Krastiņš: 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: 10 minūtes. Lūdzu.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Laikā kopš otrā lasījumā ir izdarīti daži labojumi likuma tekstā, un tas fiksēts dokumentā Nr.257. Tādējādi es ierosinu paņemt šo dokumentu un izskatīt šīs izmaiņas un papildinājumus pensiju likumprojekta trešajam lasījumam. Kā jūs redzat, komisija vispirms ir piedāvājusi jaunu formulējumu 30.pantam. Tas ir tādēļ, lai novērstu iepriekš konstatēto pretrunu sakarā ar apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru. Mūsu priekšlikums ir izteikt šo pantu tādā pašā redakcijā kā visus citus, kur ir runa par jebkura pensijas veida apmēriem. Es domāju, ka te viss būtu skaidrs.

Tālāk gribu pievērst jūsu uzmanību vienai drukas kļūdai, uz kuru norādīja deputāts Muciņš. Un proti- izsniegtajā likumprojektā starp 35. un 36.pantu ir jābūt sadaļas virsrakstam, kas tur ir pazudis.

Un tālāk seko atsevišķi priekšlikumi un ierosinājumi, kuri acīmredzot būtu vēl jānobalso. Vienīgais pants, par kuru būtu vērts runāt trešajā lasījumā, ir likumprojekta 11.pants. Ja jūs pareizi atceraties šo pantu otrajā lasījumā, tad tas bija izteikts ar nosaukumu "Pensijas liliputiem un punduriem". Pēc deputāta Kostina ierosinājuma ar balsu vairākumu mēs atstājām šo pantu vecajā, pirmā lasījuma redakcijā- "Pensijas pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām". Pēc tam, komisijā rūpīgi un ilgi debatējot par šo jautājumu, mēs konstatējām netaisnību. Ja 11.pantu pieņem tādā redakcijā, kāda tā bija pirmajā lasījumā "Pensijas pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām", un piešķir šīs vecuma pensijas vīriešiem, sasniedzot 45 gadu vecumu, un sievietēm, sasniedzot 40 gadu vecumu, tad, mūsuprāt, rodas diezgan būtiska pretruna starp 11.pantu šādā formulējumā un 9.pantu, kurā ir runa par vecuma pensijām invalīdiem, jo arī invalīdiem vecuma pensijas, kā mēs postulējam, ir jāpiešķir ar atvieglotiem noteikumiem, bet invalīdi tās sāk saņemt, sasniedzot 55 gadu vecumu vīrieši un 50 gadu vecumu- sievietes. Tas atkal zināmā mērā ir filozofisks jautājums. Protams, gan viena šī cilvēku kategorija- invalīdi, gan arī pilsoņi, kas slimo ar šīm hroniskajām slimībām, ir savās darba spējās ierobežoti. Jautājums ir vienīgi tāds- vai mēs varam izsvērt un vai mēs esam tiesīgi izsvērt, kurai šo cilvēku kategorijai darba spēju ierobežojums ir lielāks un kurai pienāktos lielākas priekšrocības. No šā viedokļa diez vai būtu pareizi cilvēkiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām, vecuma pensiju maksāt jau no 45 gadiem, turpretī invalīdiem vecuma pensiju maksāt tikai no 55 gadiem.

Tātad šeit principā būtu divas iespējas un divas izejas. Pirmā- 9. un 11.pantā pie nosacījuma, ja 11.pantu atstāj tādā redakcijā, par kādu otrā lasījuma laikā izteicās vairākums deputātu, tad vajadzētu acīmredzot norādīt vienādu vecumu, radot vienādus pensijas saņemšanas nosacījumus, tātad atvieglot vecuma pensijas saņemšanas noteikumus gan invalīdiem, gan šiem slimajiem cilvēkiem, un turklāt šiem atvieglojumiem jābūt vienādā apmērā. Tā būtu viena iespēja. Un otra iespēja ir tomēr vēlreiz atgriezties pie 11.panta un balsot šo redakciju "Pensijas liliputiem un puduriem", kas atbilst PSRS likumam un kāda tā tika jums iesniegta uz otro lasījumu, taču, kā jau es teicu, ar balsu vairākumu tika noraidīta.

Priekšsēdētājs: Komisijas ierosinājums ir vēlreiz atgriezties pie šā panta.

I.Krastiņš: Jā, principā tas ir komisijas ierosinājums, taču te, manuprāt, ir juridiska pretruna, jo komisija pati nav tiesīga mainīt pantu formulējumu, ja par citu formulējumu tomēr ir nobalsojis vairākums deputātu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Vārds deputātam Cilinskim!

E.Cilinskis: Vienu mirkli, es paņemšu pašu likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Jā, pagaidīsim.

E.Cilinskis: Man no šā likuma redakcijām, kā arī no lēmuma par likuma spēkā stāšanās kārtību tomēr konkrēti nav skaidrs, vai PSRS armijas atvaļinātie virsnieki par šo nostrādāto laiku šeit saņems valsts pensiju vai nesaņems? Un, ja nesaņems, tad kur tas tomēr ir rakstīts?

I.Krastiņš: Vai runa ir par nostrādāto laiku līdz atvaļināšanai no armijas vai par armijā nodienēto laiku?

E.Cilinskis: Par armijā nodienēto laiku.

I.Krastiņš: To reglamentē lēmumprojekta 8.2.punkts, kurā ir rakstīts, ka neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas līdz Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās laikam obligāto karadienestu ieskaita stāžā.

E.Cilinskis: Es saprotu, ka 8.2.punkts reglamentē to, ko ieskaita darba stāžā, bet tajā pašā laikā es neredzu punktus, kuri reglamentētu, ko šajā darba stāžā neieskaita.

I.Krastiņš: Manuprāt, ja ir pateikts, kādi darba un nodarbinātības veidi tiek ieskaitīti darba stāžā, tad ir gluži loģiski, ka pārējie netiek ieskaitīti. Es domāju, ka tas nebūtu speciāli vēlreiz jāuzskaita.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Ždanoka!

T.Ždanoka: */Cienījamo komisijas priekšsēdētāj! Man jums jautājums par to pašu nelaimīgo 1.pantu. Precizējiet, lūdzu, un dodiet man pareizu juridisku formulējumu, kas domāts ar vārdiem "visi Latvijas iedzīvotāji, kam momentā, kad likums stājas spēkā, pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika"? Tas ir, tie, kam ir tiesības uz darba pensiju, līdzās Latvijas Republikas pilsoņiem? Kas tās par personām?/

I.Krastiņš: Tie ir visi tie iedzīvotāji, kuri pierakstīti Latvijā un dzīvo Latvijā likuma spēkā stāšanās brīdī, ko mēs varētu prognozēt uz 1.janvāri.

T.Ždanoka: Tas ir, visi, kuri ir pierakstīti Latvijā, ja?

I.Krastiņš: Jā.

T.Ždanoka: Paldies. Man sakarā ar to būtu priekšlikums par formulējumu, un es par šo tematu arī uzstāšos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Man ir jautājums par 16.pantu. Tas nesaskan ar lēmumprojekta par likuma spēkā stāšanās kārtību 9.3.punktu. 16.pants nosaka, ka pensiju strādājošiem pensionāriem izmaksā pilnā apmērā, bet lēmumprojektā paredzēts, ka to izmaksā tikai 50 procentu apmērā.

I.Krastiņš: Jā, gluži pareizi! Skaidrs, ka lēmumā ir runa par 1991.gadu un šiem ierobežojumiem ir pagaidu raksturs. Tiklīdz mūsu finansiālā labklājība atļaus realizēt likumu pilnā apjomā, tad, protams, šā lēmuma darbība beigsies un stāsies spēkā šis likuma pants.

I.Caune: Bet 9.3.apakšpunktā nav norādīts termiņš?

I.Krastiņš: Nē, nē, atļaujiet jums nepiekrist.

I.Caune: Vai lēmumā par spēkā stāšanās kārtību?

I.Krastiņš: 9.pants: "Piemērot 1991.gadā šādus pensiju izmaksas noteikumus...", tas ir lēmuma 9.punkts, tur ir skaidri pateikts termiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Attiecībā uz 12.pantu un 34.pantu. Vienā gadījumā tās ir pensijas ar atvieglotiem noteikumiem, otrajā- pensijas par nokalpotiem gadiem. Tur ir tāds moments. Mani vēlētāji jautā: jūs šodien nepieņemat konkrētu sarakstu, bet uzdodat to sastādīt Ministru padomei un arodbiedrībām. Uz kurieni viņiem rakstīt, lai mums šeit melnā darba būtu mazāk un lai palīdzētu Ministru padomei un arodbiedrībām neaizmirst nevienu profesiju, kas to ir pelnījusi?/

I.Krastiņš: Šos sarakstus, kā arī izdienas pensiju piešķiršanas kārtību Ministru padome iesniegs Augstākajai padomei, tāpēc, es domāju, būtu loģiski visus priekšlikumus adresēt Ministru padomei.

O.Ščipcovs: */Paldies. Un neliels otrais jautājums. Es negribu, lai tas izsauktu nepareizu reakciju, bet man izdevās iepazīties ar antihitleriskās koalīcijas valstu juridisko literatūru par pensijām. Piemēram, Savienotajās Valstīs pensijām tiem kara dalībniekiem, kas cīnījās pret fašismu, ir izlietots vairāk nekā pašam karam ar fašismu. Šajā sakarā ne 21.pantā, ne kādā citā pantā es neatrodu nekādu pielikumu kara dalībniekiem antihitleriskās koalīcijas valstu sastāvā. Vai jums neliekas, ka mēs izskatīsimies dīvaini, ja šo momentu ignorēsim?/

I.Krastiņš: Redziet, ir tā- otrajā lasījumā tika balsoti šie divi teikumi likumprojekta 13.pantā. Ar niecīgu balsu vairākumu tie tika izsvītroti. Pēc tam komisija ir saņēmusi samērā daudz iesniegumu tieši par šo tēmu, par kuru jūs teicāt. Te gan jāpiezīmē, ka dažādās valstīs šī likumdošana ir dažāda. Tas nav viennozīmīgi tā, ka visā pasaulē Otrā pasaules kara dalībniekiem pienākas kaut kādas priekšrocības vai lielākas pensijas. Lielākajā daļā valstu tas tiešām tā ir, es jums pilnīgi piekrītu, taču nebūt ne visās. Un šajā dokumentā Nr.257, ko es jau minēju, jūsu pašu komisijas deputāti Ivanovs, Priščepovs un Feršalovs ierosina vēlreiz balsot šo divu teikumu iekļaušanu atpakaļ 13.pantā. Un šajos teikumos ir paredzēts palielināt vecuma pensiju invalīdiem, kā arī palielināt pensijas kara dalībniekiem. Es domāju, ka kara dalībniekiem ir pilnīgas tiesības lūgt vēlreiz šo jautājumu nobalsot.

O.Ščipcovs: */Un pēdējais. Vai var būt mierīgi dzelzceļnieki, kas Augstākajai padomei tik daudz rakstījuši? Viņi ļoti lūdza šī likuma lasījumā par viņiem uzzināt. Tieši dzelzceļnieki./

I.Krastiņš: Es domāju, ka dzelzceļnieku cīņu smaguma centrs tagad pārvietojas uz Ministru padomi, kur viņiem arī jāgriežas ar savām prasībām.

O.Ščipcovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Man jautājums par lēmuma par stāšanos spēkā 9.punktu. Visiem zināms, ka 1.janvārī mums visu pārtikas produktu un rūpniecības preču cenas celsies divas trīs reizes, iespējams, citos mērogos. Vai mums nav jāpieraksta, ka 1991.gadā jānosaka tāda minimālā pensija, kas atbilstu minimālajam iztikas minimumam, neierobežojot to ar 100 rubļiem?/

I.Krastiņš: Tāds arī bija mūsu komisijas sākotnējais priekšlikums, taču šo priekšlikumu neatbalstīja Ministru padome, un diemžēl vēl šodien oficiālā iztikas minimuma lielums 1990.gadam nav mūsu rīcībā.

P.Šapovālovs: */Taču jūs esat lietas kursā, ka paaugstinājums būs. Varbūt ierakstīt: "minimālo pensiju noteikt minimālā iztikas minimuma apmērā, ko nosaka Ministru padome"? Citādi mēs noteiksim 100 rubļus un viss. Bet no 1.janvāra iztikas minimums vispār būs 200 vai 300 rubļi. Kad tas būs noteikts, pārcenots? Pensionāri no tā cietīs./

I.Krastiņš: Redziet, pirmkārt, teikums par to, ka minimālās vai vecuma pensijas lielums pielīdzināms iztikas minimumam, ir ierakstīts likuma tekstā, un, otrkārt, lēmuma 9.1.punktā republikas Ministru padomei ir uzdots līdz 1.janvārim iesniegt Augstākajā padomē priekšlikumus par iztikas minimuma apmēra pārskatīšanas kārtību. Es domāju, ka...

P.Šapovālovs: */Es sapratu, piekrītu, bet vai nebūtu vienkāršāk šo frāzi tagad ierakstīt, lai pie tās vairs neatgrieztos? Ministru padome nosaka 150 rubļus un tas automātiski nonāk likumā. Vienkārši ierakstīt: "minimālo pensiju noteikt iztikas minimuma apmērā". Viss./

I.Krastiņš: Tur ir tikai viena problēma. Ja 31.decembrī Ministru padome oficiāli paziņos, ka iztikas minimums ir, sacīsim, 150 rubļu, tad es baidos, ka tādā gadījumā pensionāriem stipri tiks aizkavēta pensiju izmaksa, jo pēkšņi visi iesāktie aprēķini, kam pamatā ir šis te likums un lēmums, būs...

P.Šapovālovs: */Paldies. Un otrais mazs jautājums. Kādas pensijas tiks noteiktas milicijas darbiniekiem?/

I.Krastiņš: Likumdošanas jautājumu komisija iesniedza papildinājumu, taču, kamēr Ministru padome nebūs izstrādājusi un iesniegusi Augstākajai padomei Latvijas Republikas kārtību, kādā tiek piešķirta pensija Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajiem, paliek patlaban spēkā esošie Iekšlietu ministrijas noteikumi, kas regulē šo procesu.

P.Šapovālovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Gabrānov!

P.Gabrānovs: Man ir tāds jautājums. Maksimālo pensiju, kā es sapratu, maksāsim 200 rubļu apmērā, bet personālās pensijas nemaksāsim; tad kāpēc nepietiek līdzekļu strādājošajiem pensionāriem? Viņiem vajadzētu maksāt simtprocentīgi, jo citādi var gadīties, ka viņi nestrādās, bet tāpat saņems pensiju. Turklāt atcerēsimies, ka bieži šiem pensionāriem ir augsta kvalifikācija un viņi ir apzinīgi darba darītāji, lai kur arī strādātu. Tas mums būs ļoti liels robs.

I.Krastiņš: Jā, es jums piekrītu, ka tas ir milzīgs robs. Redziet, problēma ir stipri vienkārša. Sākotnējā lēmumprojekta tekstā bija paredzēts, ka visiem strādājošajiem pensionāriem tiks izmaksāta tikai puse no pensijas. Komisija pēc ilgām debatēm tomēr nolēma, ka tas nav taisnīgi, ka mēs nevaram šādā veidā visiem, arī tiem, kas strādā mazatalgotu darbu, maksāt tikai pusi no pensijas. Tāpēc te ir ierakstīta tāda norma, ka tiem strādājošajiem pensionāriem, kuru alga pārsniedz pusotru iztikas minimumu, protams, tas ir nosacīti pēc patlaban eksistējošās normas- 150 rubļi, tiem maksās pusi no pensijas. Un tomēr šī atšķirība starp stāvokli, kad visiem strādājošajiem pensionāriem maksā pusi, vai tikai tiem, kam alga ir pusotras iztikas minimums, diemžēl naudas izteiksmē sastāda 120 miljonus rubļu gadā. Tā ir ievērojama summa, un ministra vietnieks Platā kungs jums pateiks, cik mums maksās situācija, jo mēs maksāsim visiem strādājošajiem pensionāriem pensiju pilnā apmērā. Man ļoti bail, ka mēs to nākamajā gadā vienkārši nevaram atļauties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Man ne tik daudz jautājums kā priekšlikums jums un priekšsēdētājam. Jūs atbildē deputātam Ščipcovam teicāt, ka jautājums par piemaksām kara dalībniekiem acīmredzot izvirzīsies trešajā lasījumā. Es lūdzu dot man vārdu sava priekšlikuma pamatošanai, jo es to komisijai iesniedzu rakstiski./

Priekšsēdētājs: Kad būs runa par šo pantu, jūs varēsit argumentēt savu priekšlikumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Zorgevics: Man ir jautājums un reizē arī pārdomas. Ja runājam par to, ka mēs neparedzam izmaksāt pilnā apjomā pensijas strādājošajiem pensionāriem, tad ir absolūti nekorekti cilāt jautājumu par to, ka nav, lūk, šo 120 miljonu, jo būtība ir apslēpta tajā apstāklī, ka šis cilvēks jau ir izdarījis iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā, viņam tagad ir pienācis pensijas laiks un viņam ir jāsaņem tas, par ko viņš it jau nomaksājis. Cits jautājums, ja mēs sakām, ka neesam ieinteresēti pensionāru darbā, un tad, lūk, mēs..., taču es gribētu, lai mēs lietas sauktu to īstajos vārdos. Tas ir viens moments.

Nākamais moments, kas man izraisa ļoti lielas pārdomas, ir tas, ka mēs joprojām lēmumā par likuma stāšanos spēkā zināmā mērā nekorekti mēģinām neparedzēt tādu jautājumu, ka, piemēram, Savienības likumdošanā jau uz šodienu ir paredzēta virkne atvieglojumu dažādām kategorijām. Es šeit tās nenosaukšu, tie ir mežinieki, dzelzceļnieki...

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, jums tagad ir tiesības uzdot jautājumu... Un pēc tam mēs varēsim diskutēt par katru punktu, kaut gan pamatā prioritāte šeit ir deputātiem...

A.Zorgevics: Es atvainojos, es tūlīt uzdošu arī jautājumu. Jautājums ir tāds: vai nevajadzētu lēmumā par likuma stāšanos spēkā paredzēt, ka līdz likuma stāšanās spēkā brīdim mēs noteiksim, kurām cilvēku kategorijām Latvijas Republikā 1991.gadā būs šīs tiesības uz zināmiem atvieglojumiem, lai cilvēki skaidri un gaiši to zinātu.

I.Krastiņš: Es gribētu Zorgevica kungam atgādināt, ka šis jautājums ne reizi vien šeit ir diskutēts un manas domas nav mainījušās, ka ir cilvēku kategorijas, kurām pienākas atvieglojumi pensijas saņemšanā. Taču es domāju, ka mums, sastādot un pieņemot šos sarakstus, ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka tieši šīm minētajām strādājošo kategorijām pienākas šie atvieglojumi, lai izvairītos no tām nepilnībām, kas tur ir patlaban. Un tāpēc domāju, ka jūsu piedāvātais termiņš- nākamā gada 1.janvāris- gluži vienkārši nav reāls, jo tas nav tik īsā laikā izdarāms. Tāpēc lēmumā ir minēts šis 1.jūlijs, lai šo izvēli būtu iespējams izdarīt pamatīgi, rūpīgi un bez kļūdām, lūk, tas ir pats galvenais.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Man būs lūgums, un man personīgi ir jautājums sociālās nodrošināšanas ministram./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ministra kungs, nāciet arī jūs uz tribīni, jo būs konkrēti jautājumi, lai varat uz tiem atbildēt. Krastiņa kungs, jūs arī neejiet prom!

V.Priščepovs: */Mans jautājums sastāv no divām daļām. Pirmā daļa. Sakiet, lūdzu, kad pensionāriem tiks izdarīts pensiju pārrēķināšanas process?/

U.Gundars, sociālās nodrošināšanas ministrs: */Pensiju pārrēķins tiks izdarīts 1991.gadā./

V.Priščepovs: */Vai jūs precīzāk nevarat pateikt, kurā mēnesī to pabeigs?/

U.Gundars: */To es nevaru pateikt. Vienam pensionāram vajag apmēram trīs četrus mēnešus./

V.Priščepovs: */Otrā daļa. Domājams, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts likums par sociālo nodokli, kas sāks darboties no 1.janvāra. Paralēli sāks darboties likums par valsts pensijām. Es gribētu dzirdēt, kur, no kādiem līdzekļiem sociālās nodrošināšanas ministrija ņems kredītus, lai pensionāriem samaksātu vismaz par janvāri-februāri?/

U.Gundars: */Pirmais variants, kas mums valdībā jau izstrādāts, ir tāds: ņemt aizņēmumu no budžeta, lai pēc tam to atdotu. Mans kolēģis Platais jau stāstīja: ja tur pilnīgi viss nesanāks, mums nāksies ņemt aizņēmumu bankā. Tikai tā, jo ieskaitījumu, protams, sākumā nebūs. Jums pilnīga taisnība./

Priekšsēdētājs: Jums vēl ir jautājums? Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Lēmuma 9.3.punktā paredzēts 50 procentu apmērā izmaksāt pensiju strādājošajiem pensionāriem, bet pārējo atļauj piemaksāt darba devējiem. Sakiet, lūdzu, kā būs ar tādu sociālo slāni kā, piemēram, ārsti, skolotāji? Viņi strādā budžeta iestādēs, vai arī viņiem ir tiesības prasīt, lai darba devējs piemaksā? Kur ņemt šos līdzekļus, un vai vispār viņiem ir paredzēta piemaksa?

I.Krastiņš: Tiesības viņiem ir. Es tikai baidos, vai jautājums- kur ņemt līdzekļus- būtu adresēts gluži pareizajam cilvēkam... Es jums šodien uz to nespēšu atbildēt, jo neesmu šis darba devējs. Principā viņiem ir tiesības cerēt, ka pastāvošās finansiālās un ekonomiskās krīzes apstākļos varēs šo prasību pilnībā realizēt, lai gan, protams...

E.Kide: Tas nozīmē, ka šis sociālais slānis atkal tiek atvirzīts otrajā plānā. Paldies.

Un otrais jautājums: sakiet, kāda konsekvence ir ievērota lēmumā, ka stāžā tiek ieskaitīts mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, bet citās ne? Kur te ir konsekvence? Ar ko, teiksim, tehnikums atšķiras no augstskolas?

I.Krastiņš: Ja jūs ieskatījāties priekšlikumos par likuma tekstu, konkrēti jautājumā par darba veidiem, kas atspoguļoti 36.pantā, tad jāteic, ka komisija saskaņā ar Švāna kunga un Apsīša kunga priekšlikumu ierosina papildināt šo formulējumu un izteikt to šādi: "Mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas...", uzskatot par atskaites punktu vidusskolu. Tātad, ja cilvēks, teiksim, iet tehniskajā skolā vai tehnikumā pēc vidusskolas beigšanas, tad mēs ierosinām šo mācību laiku ieskaitīt darba stāžā, ja, šodien balsojot, tiks pieņemts šāds 36.panta formulējums. Un tad ir skaidrs, ka analogi tiks mainīts arī lēmumprojekta attiecīgais formulējums.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Man ir iebildums par procedūru, jo šajā apspriešanā dažiem sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem nemitīgi tiek dotas prioritāras tiesības gan jautāt, gan uzstāties debatēs. Ja tas tā turpināsies, mēs varam šeit noorganizēt, ka katra jautājuma izskatīšanā piedalīsies kādas 15 sabiedriskās organizācijas, tāpēc es lūdzu gan sēdes vadītāju, gan arī sekretariātu turpmāk prioritātes atsevišķām sabiedriskajām organizācijām liegt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es pieņemu piezīmi, kaut gan prioritātes nebija, tā bija tikai viena organizācija, un tās pārstāvis uzdeva pa vienam jautājumam katrā likumprojekta gadījumā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man jautājums sociālās nodrošināšanas ministram. Tagad, kā es sapratu, pensijas pārrēķināšanai vienu reizi vajadzīgi trīs četri mēneši. Kā rīkosies ministrija, kā atrisinās radušās problēmas, ja mēs nonāksim režīmā, kuru sauc par auļojošo inflāciju, kad iztikas minimums var mainīties katrus divus mēnešus? Kā ministrija šo problēmu atrisinās, vai pensija līdz pensionāram neaizies tikai tad, kad to nebūs iespējams izmantot?/

U.Gundars: */Nu uz to es varu atbildēt vispār un konkrēti. Protams, mūsu pensiju likums nosaka pastāvīgu pensiju pārrēķināšanu atkarībā no iztikas minimuma maiņām. Tas ir viens. Bet konkrēti, mēs, protams, centīsimies, ja tā var teikt, norēķināties ar parādiem. Ja būs nepieciešams, dosim dotācijas. Tāpēc, ka konstantu daudzumu, teiksim, 30, 40, 50 rubļus, ko veidos starpība, mēs pensionāriem varēsim izmaksāt samērā viegli, problēmu nebūs./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es gribētu noskaidrot, kādēļ lēmuma 4.punktā ir šāds izņēmums- personālās pensijas Afganistānā kritušo karavīru vecākiem? Katrs ir karavīrs- no kareivja līdz maršalam. Tomēr tas vēl nebūtu tik būtiski. Bet kāda ir starpība starp nošautā robežsarga māti un Afganistānā kritušā māti?

I.Krastiņš: Redziet, vienīgais komisijas arguments par labu šim izņēmumam bija tas, ka šo personālās pensijas veidu, kas būtībā nav personālā pensija, var piešķirt neatkarīgi no vecuma. Tas nozīmē, ka sieviete jau 40 gados var saņemt šo personālo pensiju. Tā ir pensija par to, ka viņas dēls ir gājis bojā Afganistānā. Un tā tiek nosaukta par personālo pensiju. Mums šķiet, ka būtu cilvēcīgi turpināt šīs pensijas izmaksu līdz tam laikam, kamēr šī māte vai tēvs sasniedz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo gadu skaitu.

I.Silārs: Un tomēr- kādēļ ir šāds izņēmums?

Priekšsēdētājs: Manuprāt, jums to paskaidroja. Ja jūs atbilde neapmierina, varat uzstāties, kad apspriedīsim attiecīgo punktu.

I.Krastiņš: Es citus argumentus nevaru minēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Cienījamo referent, es biju iesniedzis rakstiski savus priekšlikumus par tādu spriedzes situāciju, kad pensija pēc minimuma kritērija sasniedz vai pārsniedz pensiju, teiksim, pēc izdienas aprēķina. No tiem cilvēkiem, kuriem ir izpelnīta tāda pensija, ir saņemtas pretenzijas, es esmu arī no dažiem dzirdējis, ka viņiem tomēr vajadzētu par procentiem desmit pensiju diferencēt uz augšu. Kādas ir jūsu domas par to?

I.Krastiņš: Varētu piekrist Biezā kungam, bet acīmredzot radīt absolūti ideālu likumu, kur kaut vismazākajā mērā nebūtu skartas kaut kādu noteiktu slāņu intereses, baidos, ka mums nebūs iespējams. Varbūt Biezā kungs varētu vēlreiz uzstāties debatēs un izteikt savu viedokli, jo, kā es sapratu, pašreizējā formā šis robežstāvoklis, kas ir tuvs iztikas minimumam, visvairāk skar pensionāru kategoriju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Man trīs mazi jautājumi. Nu, pirmkārt, es domāju, 1.pantā priekšpēdējā rindkopā kļūda, kur rakstīts: "nodrošina ar speciālām pensijām". Es domāju, ka tā ir drukas kļūda krievu tekstā, ja?/

I.Krastiņš: Jā, jābūt "sociālajām".

A.Safonovs: */Viss pareizi, jā. Tagad man otrais jautājums par 38.pantu. Tajā teikts, ka tajos gadījumos, kad visi dokumenti gājuši bojā un tos atjaunot nav iespējams, darba stāžu atļauts apstiprināt ar liecinieku pierādījumiem. Vai ir izstrādāta procedūra šo liecību sniegšanai? Cik lieciniekiem jābūt, kādā veidā liecības jāsniedz?/

I.Krastiņš: Nē, šāda procedūra pagaidām vēl nav izstrādāta. Redziet, te atkal saduras divas koncepcijas- ministrijas pārstāvji ieteica formulēt tādējādi, ka pusi no darba stāža iespējams pierādīt ar liecinieku liecībām. Mums šķita, ka, ņemot vērā visus juku laikus, it īpaši četrdesmitajos gados un arī pirms tam, būs grūti varbūt pat pusi pierādīt ar liecinieku palīdzību. Es nedomāju, ka šeit, likumā, šī procedūra būtu jāatrunā, kādā veidā notiek šī pierādīšana. Manuprāt, tas jau ir ministrijas uzdevums.

Priekšsēdētājs: Varbūt pa šo laiku Biķa kungs varētu uzdot jautājumu? Zorgevica kungs, es ļoti atvainojos, bet jūs... Lūdzu, deputāt Safonov!

A.Safonovs: */Pēdējais jautājums par 41.pantu. "Darba algā pensijas aprēķināšanai ieslēdz visās darbavietās visus darba apmaksas veidus." Vai šeit nevar rasties šāda situācija: teiksim, šodien, kad tik intensīvi attīstās kooperatīvu sistēma, es fiktīvi noformējos 48 vietās un pirms pensijas aprēķināšanas tur saņemu pasakainas summas, no kuras jūs man aprēķināsiet pensiju. Vai tā ir?/

I.Krastiņš: Teorētiski tas ir iespējams, jo visās jūsu minētajās 48 darbavietās darba devējs par jums maksās sociālo nodokli 37 procentu apmērā, un plus vēl jūs maksāsit visās... ? /Tā arī būs visās 48 vietās./

Es ārkārtīgi šaubos, vai darba devējs tagad fiktīvi jūs turēs un maksās par jums šo nodokli...

Priekšsēdētājs: Paldies. Zorgevica kungs, jums būs jāpagaida, jo jūs uzdodat jautājumu jau otro reizi, turklāt deputāti vēl nav uzdevuši...

A.Zorgevics: Es gribētu par procedūru...

Priekšsēdētājs: Es ļoti lūdzu jūs pagaidīt... Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Ja drīkst, uzdošu tādu jautājumu: sakarā ar to, ka strādājošajiem pensionāriem netiks pilnā apmērā maksātas pensijas, jūs nosaucāt skaitli, cik tas papildus maksātu. Taču sakiet, lūdzu, vai valdība, attiecīgās ministrijas, ir izrēķinājušas, kādi būs zaudējumi, ja daļa no šiem pensionāriem pārtrauks savu saimniecisko darbību, un vai tiek ņemts vērā tas, ka daudzās nozarēs diemžēl viņus kvalifikācijas ziņā nav ar ko aizstāt? Šeit, manuprāt, ir divas puses...

I.Krastiņš: Cienījamais Biķa kungs, es nedomāju, ka 1991.gadā situācija būtiski mainīsies šajā ziņā. Redziet, līdz šim strādājošajam pensionāram vairumā gadījumu alga plus pensija nedrīkstēja pārsniegt 300 rubļu mēnesī. Tāpēc visi strādājošie pensionāri intensīvi rēķināja un skaitīja, cik daudz viņi var atļauties strādāt, lai kopējā summa nepārsniegtu šos 300 rubļus, jo citādi viņi strādātu par velti. Tagad situācija ir diezgan līdzīga. Strādājošā pensionāra alga nedrīkst pārsniegt pusotru iztikas minimumu, kā tas ir teikts lēmumprojektā. Pensionāram diemžēl atkal iznāk tāda pati rēķināšana, cik slodzes un kādā veidā viņš var atļauties strādāt, lai nepārsniegtu šo likmi. Nelaime ir tā, ka mēs nevaram uzlabot strādājošo pensionāru apstākļus. Taču es domāju, ka īpaši kardināli mainīta šī situācija netiks.

V.Biķis: Paldies. Es tikai gribu piebilst, ka tas ļoti sāpīgi tomēr skars lauku rajonus, kur šo ierobežojumu nebija. Uz lauku rajoniem...

I.Krastiņš: Man vēlreiz atliek ļoti nožēlot, ka netika pieņemta sociālā nodokļa likme 37 procentu apmērā, tad mēs varētu varbūt arī runāt citu valodu. Tā kā šie procenti nav skaidri, es mazliet pat šaubos, vai būs iespējams atrast šos 120 miljonus gadījumā, ja sociālā nodokļa likumā trešajā lasījumā samazināsim šos procentus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

N.Mihailovs: */Es lūgtu precizēt lēmuma 9.punktu par pensiju maksāšanas nosacījumiem 1991.gadā, konkrēti par 9.4: "noteikt, ka pensijas maksimālais lielums kopā ar piemaksām nevar būt lielāks kā divkāršs minimālās pensijas lielums atbilstošajam pensijas veidam, izņemot piemaksu par nestrādājoša pirmās un otrās grupas pensionāra, invalīda kopš bērnības vai bērna invalīda apkopšanu". Tad kāds gan būs šī veida minimālās pensijas lielums?/

I.Krastiņš: Tas ir noteikts katrā attiecīgajā pantā, kur ir runa par pensiju veida apmēriem, kaut vai paņemiet, piemēram, šo 30.pantu par apgādnieka zaudējuma pensijām. Minimālie apmēri- ne mazāk par sociālo pensiju. Tātad maksimālais apmērs ir divas sociālās pensijas.

N.Mihailovs: */Tas ir, vecuma pensijas maksimālais lielums, teiksim, būs 200 rubļi, ja ņemam no iztikas minimuma.../

I.Krastiņš: ...Pie nosacījuma, ja iztikas minimums arī 1991.gadā būs simts rubļi. Tādā gadījumā robežas ir no 100 līdz 200 rubļiem. Ja iztikas minimums būs citāds, teiksim, 150 rubļi, tad no 150-300 rubļiem un tā tālāk.

N.Mihailovs: */Bet 1.panta.../

I.Krastiņš: Lēmumam vai likumam?

N.Mihailovs: */Paša likuma. Tur drukas kļūda vai ne - "Latvijas Republikas pilsoņiem ir tiesības saņemt valsts pensiju, bet tiesības saņemt darba pensiju ir iedzīvotājiem..." Ar ko valsts pensija atšķiras no darba pensijas?/

I.Krastiņš: Valsts pensijām ir divi veidi, pirmkārt, tās ir darba pensijas: vecuma, invaliditātes, apgādnieka.

N.Mihailovs: */Nu, bet kāpēc tā neierakstīt.../

I.Krastiņš: Un ir vēl otras- sociālās...

N.Mihailovs: */...bet, kas attiecas uz sociālajām pensijām, tur viss skaidrs. Mēs jau teicām, ka pārējie ārvalstu pilsoņi un personas bez pilsonības nodrošinātas ar sociālajām pensijām. Kāpēc tad nerakstīt, ka tādas pašas tiesības uz sociālajām pensijām ir... Vai šeit nav drukas kļūda?/

I.Krastiņš: Nē, tur nekādas kļūdas nav.

N.Mihailovs: */Tad es nesaprotu./

I.Krastiņš: Nē, tur absolūti nekādas kļūdas nav. Tur vienkārši ir precizēts, uz kādu valsts pensijas veidu katrai kategorijai ir tiesības.

N.Mihailovs: */Tad jūs man paskaidrojiet, ar ko valsts pensija atšķiras no darba pensijas?/

I.Krastiņš: */Darba pensija ir valsts pensijas paveids./

N.Mihailovs: */Tad Latvijas iedzīvotājiem nebūs, tā teikt, vecuma pensijas, tā darba, invaliditātes, apgādnieka zaudēšanas gadījumā, par nokalpotiem gadiem. Kāpēc tad to uzreiz nenosaukt par valsts pensiju? Bet pārējie, kas nav atbraukuši līdz dienai, kad šis likums stājas spēkā, nodrošināti ar sociālo pensiju, tas ir, kas atbraukuši vēlāk. Kāda vārdu spēle, jūs saprotat! Vai tas vairāk tādēļ, lai stāvokli nokaitētu?/

I.Krastiņš: Nē, es tā vis nedomāju, ka tā ir vārdu spēle vai situācijas saasināšana. Es domāju, ka pietiekami skaidru atbildi uz šo jautājumu dod 2.pants. Un šis sadalījums un precizējums, kādām iedzīvotāju grupām ir tiesības uz darbu pensiju un kādām- uz sociālo, ir vienkārši maksimālas precizitātes labad, lai nebūtu nekādu domstarpību un pārpratumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Man ir vēl viens jautājums par lēmuma 9.2.punktu. Vai tas nozīmē, ka visām 66.pantā minētajām personām sociālās pensijas tiek noteiktas vienādas- 70 procentu, t.i., konkrēti 70 rubļu apmērā neatkarīgi no tā, ka 66.pantā šīs pensijas tomēr ir diferencētas?

I.Krastiņš: Jā, izņemot 3.grupas invalīdus, jo tas ir ierobežojums uz laiku.

A.Punovskis: Tātad tur šī diferenciācija- 80 procenti- patlaban nedarbojas?

I.Krastiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Riskēdams saņemt deputātu pārmetumus, es dodu vārdu sabiedriskās organizācijas pārstāvim. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Zorgevics: Jā, es gribētu runāt par procedūru- izteikt protestu pret deputātu ierosinājumu, jo es šeit pārstāvu nevis vienkārši sabiedrisko organizāciju, bet Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kas savās rindās ietver 1,3 miljonus arodbiedrību biedru.

Priekšsēdētājs: Es jūs ļoti labi saprotu, taču es varu arī izteikt aizrādījumu, ka deputātiem šeit tomēr ir tiesības izteikt savas prasības un klāt pieaicinātiem cilvēkiem tiek dots vārds tikai parlamentā. Tas ir visu pasaules parlamentu princips. Tātad jautājumu uzdošana ir beigusies. Es domāju, Krastiņa kungs, ka jums nevajadzētu iet projām. Mums vajadzētu sākt paša likuma pieņemšanu. Mēs vienojāmies, ka debatēsim pa pantiem, jo vispārējās debates parasti paslīd gar ausīm un no jauna sākas debates tad, kad mēs runājam par katru pantu. Tāpēc mūsu reglaments paredz šīs debates par katru konkrēto pantu.

I.Krastiņš: Es atvainojos, man būtu priekšlikums trešajā lasījumā tagad katru pantu necilāt. Varbūt vienīgi tos, par kuriem ir priekšlikumi, labojumi vai papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Bet mums visi panti tomēr ir jāskata pēc reglamenta, lai būtu skaidrība. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man būtu liels lūgums priekšsēdētājam mazliet stingrāk vadīt visu šo procedūru, tāpēc ka katra otrā debate ir par vispārējiem jautājumiem, par visu... visumu. Būsim konkrētāki un runāsim tikai par lietu! Pretējā gadījumā mēs šodien neko nepieņemsim.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, es labprāt pieņemtu jūsu aizradījumu, ja tādus pašus protestus pret mani neizvirzītu tie deputāti, kuri uzskata, ka es pārāk stingri vadu likuma apspriešanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: Es esmu pierakstījusies debatēs, un tā kā jūs gribat, lai mēs skatām pa pantiem, tad man tiešām ir lūgums par 1.pantu dot man vārdu.

Priekšsēdētājs: Deputāti, mēs vēl varam konsultēties, ja jūs gribat atcelt mūsu iepriekšējo lēmumu, ka mēs neuzsāksim vispārējas debates, tad mēs varam mainīt šo lēmumu. Daži deputāti to pieprasa. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Runāšu tikai par procedūru. Es vēlreiz atkārtoju, ka patlaban spēkā ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par likumprojektu izskatīšanas kārtību", kura 18.pantā ir rakstīts: "Likumprojekta trešajā lasījumā apspriež un nobalso tikai tos pantus, par kuriem pēc otrā lasījuma iesniegti labojumi un papildinājumi."

Priekšsēdētājs: Jā. Un jūs dzirdējāt, ka papildinājumi ir gandrīz vai par visiem pantiem. Tātad, lūdzu, sāksim apspriešanu pa pantiem. Es vienkārši nolasīšu, kādi cilvēki ir pieteikušies debatēs, bet jūs orientējieties uz attiecīgajiem pantiem. Es jums došu vārdu, kad mēs šos pantus apspriedīsim. Vienīgi Inārai Bitei, sociālās nodrošināšanas ministra vietniecei, man laikam vajadzētu dot vārdu pirmajai, lai viņa izklāstītu ministrijas viedokli. No deputātiem debatēs pieteikušies: Morozļi, Bekasovs, Cilinskis, Ivans Ivanovs, Ždanoka un Punovskis. Es lūdzu šiem deputātiem orientēties uz pantiem, kad tiks apspriests katrs pants. Vai deputātiem nav iebildumu, ja es dodu vārdu Inārai Bitei, sociālās nodrošināšanas ministra vietniecei, pirms mēs uzsākam apspriešanu? Nav. Cik, lūdzu, laika jums vajadzēs? Lūdzu, nāciet! Noteikti ne vairāk par desmit minūtēm, taču, ja var, tad vēl mazāk.

I.Bite, sociālās nodrošināšanas ministra vietniece: Cienījamie deputāti! Līdz otrajam lasījumam mums, strādājot kopā ar komisiju, likumprojekts bija tādā kondīcijā, ka nebija nepieciešams par to izteikt savu īpašo viedokli. Tomēr otrajā lasījumā daži panti ieguva tādu redakciju, ka uzskatu par savu pienākumu pievērst šiem pantiem jūsu uzmanību.

Pirmām kārtām tie ir labojumi, kas paplašina to personu loku, kurām ir pazemināts pensijas vecuma cenzs. Mēs te jau vairākkārt esam uzsvēruši to, ka mums praktiski visiem ir pensijas ar atvieglotiem noteikumiem, jo ir tik zems pensijas vecums, bet pēc otrā lasījuma atsevišķām cilvēku kategorijām šis pensijas vecums tiek pazemināts vēl vairāk.

Sākumā es lūgšu pievērst uzmanību 10.panta 2.rindkopai. Šeit ir paredzēti tēvi, kuri vieni paši uzaudzinājuši piecus vai vairāk bērnus līdz astoņu gadu vecumam. Es atvainojos, es negribu kļūt banāla, bet tas nav iespējams, jo tēvs nevar viens pats tikt pie tiem pieciem bērniem. Viņš var piekto vai sesto bērnu viens pats uzaudzināt. Teorētiski tas ir iespējams tādā gadījumā, ja piedzimst piecīši un māte radībās nomirst vai atsakās no šiem bērniem. Tādēļ es lūdzu šo rindkopu no likumprojekta izslēgt.

Tālāk. 9.pants par invalīdiem. Jūs pagājušo reizi nobalsojāt, ka šādas priekšrocības- piecu gadu vecuma cenza pazeminājums dodams visiem invalīdiem. Mūsu variantā tie bija tikai kara invalīdi. Šeit ir ļoti svarīgi saprast starpību. Kara invalīdi ir tādi invalīdi, kuri kļuvuši par invalīdiem jaunībā un visu mūžu bijuši stabili invalīdi, kas viņiem traucējis iekārtoties darbā, iegūt izglītību utt. Ja tagad jebkurš neatkarīgi no vecuma iegūst invaliditāti, tad šeit praktiski runa ir par 3.grupas invaliditāti. Ja jūs paskatīsities, kādi ir 1. un 2.invaliditātes grupas pensiju apmēri, tas ir noteikts 50., 21.pantā, tad redzēsit, ka šie apmēri ir ievērojami augstāki. Bet tieši 3.grupai, tātad cilvēkam, kuram nav tik lielā mērā zaudēta veselība, arī būs šī lielā priekšrocība, viņš aizies pensijā piecus gadus agrāk. Komisija palaboja šo variantu, ka tādas priekšrocības ir invalīdiem, kas zaudējuši veselību uz mūžu. Un es tomēr lūgtu jūs atgriezties pie varianta par kara invalīdiem. Te varētu pat pielīdzināt, teiksim, robežsargus u.tml. kategorijas, jo praksē tas radīs ārkārtīgi nepatīkamu situāciju. Katrs cilvēks, kurš ir slims, uzskata, ka šī slimība viņam būs visu mūžu, un, ja darba ekspertīzes ārstu komisija, teiksim, viņam noteiks invaliditāti uz gadu, viņš centīsies pierādīt, ka šī invaliditāte viņam, lūk, būs visu mūžu. Un, ja jūs savukārt rakstīsit bez šīs piebildes "uz visu mūžu", tad viņam, izbeidzoties invaliditātes termiņam, piemēram, 56 gadu vecumā, kā tas palika otrajā lasījumā, šī vecuma pensijas izmaksas mums būs jāpārtrauc, tad būs ne tikai apšaubīta šā atvieglojuma pamatotība, bet arī cilvēks pats zināmā mērā tiks izmuļķots.

Tālāk par 11.pantu. Šeit gan Krastiņa kungs jau skaidroja par nelaimīgajiem invalīdiem, kuri nav invalīdi- punduriem un liliputiem. Un es tikai vēl pāris vārdu gribu šinī sakarībā teikt. Kāpēc mēs šos liliputus un pundurus tik neatlaidīgi visu laiku bīdām atpakaļ likumprojektā? Tāpēc, ka šai kategorijai nenosaka invaliditātes grupu. Viņiem nav invaliditātes grupas, bet viņiem ir ļoti īss mūža garums. Viņi dzīvo apmēram 50 gadu. Un tāpēc visu laiku mūsu tiesībās viņiem ir šis pazeminātais vecuma cenzs. Ja mēs tādu nosakām arī tiem, kuriem ir hroniskas slimības, tad tas iznāk galīgs absurds salīdzinājumā ar to pantu par invaliditāti, jo tas, kuram ir invaliditāte, ies piecus gadus agrāk pensijā, bet tas, kuram ir hroniska slimība, tas ies pensijā 15 gadus agrāk. Šī situācija ir galīgi absurda.

Es gribētu vēl pakavēties arī pie šā nelaimīgā 13.panta, kas te jau dažādās variācijās tiek pieminēts. Tātad tajā runa ir par piemaksām kara invalīdiem un dalībniekiem. Jūs pagājušajā reizē nobalsojāt pret šīm piemaksām. Un arī es uzskatu, ka pie šā panta noteikti ir jāatgriežas un tas jāpārlabo. Ja, runājot bez emocijām par to...

Priekšsēdētājs: Atvainojiet! Cienījamie deputāti, mums bija tāds priekšlikums, ka tie, kuri grib runāt, nāk tuvāk pie mikrofona, bet nevis runā sēdvietās. Lūdzu, turpiniet!

I.Bite: Paldies. Tātad kara invalīdi kļūst par tādiem jaunībā. Un līdz ar to viņiem ir noteiktas grūtības iekārtoties darbā, iegūt noteiktu profesiju. Jebkurā gadījumā cilvēks, kas jaunībā karojis, ir traumēts uz visu mūžu. Tas, ko runājam par ārvalstu pieredzi, ir taisnība, tur lielākajai daļai tiešām maksā divas pensijas- gan vecuma pensiju, gan kara invalīdu pensiju. Turpina maksāt divas pensijas, neatkarīgi no tā, ka ir izstrādāta arī šī darba pensija. Bez tam juridiski invaliditātes cēlonis vienmēr ietekmē invalīda materiālo nodrošinātību. Piemēram, ja cilvēks iegūst darba traumu, viņam kaitējumu atlīdzina darba devējs. Šinī gadījumā, ja kaitējums ir radies karā, acīmredzot atbildība ir jāuzņemas valstij, neraugoties uz visu mūsu valsts sarežģīto vēsturi, uz dažādiem karojumiem, šeit valstij šī atbildība ir jāuzņemas darba devēja vietā.

Tālāk. Kas ietilpst šajā jēdzienā- kara invalīdi un dalībnieki? Pirmkārt, tie ir visi Otrā pasaules kara invalīdi un dalībnieki. Vieni, kas cīnījās pret starptautiski atzītu agresoru, otri, kuri cerēja šajā karā atgūt Latvijas neatkarību, - tātad tie pilsoņi, kuri bija mobilizēti vācu armijā. Un tieši par šo kategoriju es gribu runāt. No prakses ļoti labi zinu, ka šo cilvēku materiālā nodrošinātība ir ļoti zema. Pēc kara daudzi no viņiem tika tiesāti, atradās apcietinājumā, viņu reabilitācija šodien virzās uz priekšu ļoti lēni. Pēc atgriešanās viņiem bija lielas grūtības iekārtoties darbā, un pēc tam, kad tas arī izdevās, tad bieži vien viņi strādāja ļoti zemu atalgotu darbu. Bez tam nereti arī no šīs zāles un tribīnes ir skanējuši apgalvojumi, ka mēs vairs nedalīsim Otrā pasaules kara karotājus pēc frontēm, ka mēs izturēsimies pret viņiem vienādi un pielīdzināsim viņus tiesībās. Vai tiešām šī pielīdzināšana tiesībās bija domāta tik demagoģiski- vieniem atņemot un otriem nedodot neko? Un bez tam šī simboliskā piemaksa cilvēkiem, kas bija visu laiku karojusi tā sauktajā "nepareizajā" pusē, būtu arī liels morāls gandarījums.

Trešā kategorija, kas šeit ietilpst, ir karadienestā sakropļotie tātad visos karos, kas ir bijuši Vjetnamā, Ēģiptē, Čehoslovākijā, Polijā, Afganistānā vai vienkārši karadienesta laikā sakropļotie. Un līdz ar to, tā kā jūs nobalsojāt pret šīm piemaksām, attiecīga korekcija tika izdarīta arī likumprojekta 20.pantā, kur mums bija paredzēts kara invalīdiem paaugstināt minimālās pensijas par 50 procentiem. Šis 50 procentu paaugstinājums bija domāts tieši tiem mūsu jaunekļiem, kuri atgriežas sakropļoti no karadienesta, jo viņiem līdz tam nav bijis izpeļņas, no kuras aprēķināt pensiju. Tātad viņiem šī pensija pienākas minimālā apmērā, un, lai viņu materiālais nodrošinājums būtu kaut cik normāls, tad, lūk, bija paredzēts šis te pensijas 50 procentu paaugstinājums, kurš tagad no likumprojekta arī ir izkritis.

Tālāk vēl par diviem pantiem. Tikai par diviem.

Priekšsēdētājs: Jā. Tikai, lūdzu, ļoti īsi.

I.Bite: Jā. Es gribu lūgt pievērst uzmanību 44.pantam. Šeit es ierosinātu izņemt ārā teikumu: "Latvijas Republikas pilsoņiem, kas ieceļojuši no citām valstīm un nav strādājuši Latvijas Republikā", tātad viņiem ir tiesības tikai uz sociālo pensiju. Mums šodien praksē šis jautājums kļūst ļoti aktuāls jau sakarā ar repatriāciju. Un cilvēkiem, Latvijas pilsoņiem, kuri jau šodien ir skaidri uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem, pēc viņu atgriešanās pēc 1991.gada 1.janvāra, mēs tātad varēsim viņiem piedāvāt tikai sociālo pensiju. Konkrēts piemērs. Man atgriežas no Anglijas tēvs, no Omskas- dēls, kurš arī ir pensijas vecumā. Viņi abi iebrauc Latvijā pēc 1991.gada 1.janvāra. Tātad mēs viņiem abiem atstāsim tikai sociālo pensiju? Es ierosinu tos divus teikumus nobeigt ar "Latvijas Republikas pilsoņiem". Un pabeigt šādi: "ja šādu nolīgumu nav, Latvijas Republika piešķir sociālo pensiju."

Un vēl par 58.pantu, kas paredz apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksu augstākajās, vispār mācību iestādēs tikai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja specialitātē nav vakara un neklātienes nodaļas. Es nedomāju, ka mums vajadzētu sekmēt, lai šie bāreņi, kuriem nav viena vai abu vecāku, ja viņi ir talantīgi, pāriet uz vakara vai neklātienes nodaļām, no kurām paredzēts nākotnē atteikties. Bet, kamēr tās pastāv, tātad šim jaunajam cilvēkbērnam nebūs tiesību saņemt pensiju, citreiz varbūt pat vidusskolu beidzot, ja viņš to nebūs beidzis līdz 18 gadiem.

Priekšsēdētājs: Tā. Jūsu laiks nu gan ir vairāk nekā beidzies.

I.Bite: Tātad es vairāk neko negribu teikt, kā vien to, ka šis likums jautājumā par pilsoņiem, jautājumā par karu, vairāk ir vērsts uz pagātnes kļūdu labošanu. Un tālāk mēs veidosim jaunu likumdošanu, kas balstīsies uz apdrošināšanas pamatiem, bet pašreiz mums tiešām ir jāpanāk, lai šīs kļūdas, kādas mūsu vēsturē ir bijušas, mēs ar savu likumu palīdzību sekmētu novērst.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Lai gan neesmu saņēmis aizrādījumus, es tomēr uzņemos šo grēku, ka esmu atļāvis vispārēji debatēt, taču pensiju likums tomēr ir diezgan svarīgs, un es domāju, ka šeit ir labāk, ja mēs vairāk izrunājam, nekā pieļaut kaut kādas kļūdas, kuras, iespējams, mēs tik un tā ielaidīsim, pieņemot šo likumu. Mēs nevaram pieņemt pilnībā ideālu likumu, un ņemsim vērā arī to, ka šo likumu mēs šodien acīmredzot nepabeigsim izskatīt, mēs to beigsim pieņemt rīt, tāpēc komisijai pēc šīm debatēm būs iespējams vēl pastrādāt un pārdomāt dažādus formulējumus. Un tagad es aicinu sākt apspriest likumu par pensijām pa pantiem; lēmumu mēs apspriedīsim pēc tam, kad būs pieņemts likums.

Runāt par konkrētiem pantiem man pirmā bija pieteikusies deputāte Ždanoka. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: */Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Tā ir nolemtība, ka man arī trešajā apspriešanā nākas atkal uzstāties par 1.panta saturu. Par nožēlu- mūžu dzīvo, mūžu mācies. Arī vakar man nācās mācīties. Latvijas televīzijas raidījumā "Lūdzu vārdu" es dzirdēju atklājumu, kas šodien arī avīzē "Atmoda", kas man lika vēlreiz uzmanīgi pārlasīt, ko nozīmē jēdziens "Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji". Mums 1.panta 1.punktā rakstīts, un man likās, ka ar šo formulējumu viss ir kārtībā, ka tiesības uz pensiju ir visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika šī likuma spēkā stāšanās dienā. Es ne velti uzdevu jautājumu komisijas vadītājam, un viņš man paskaidroja, ka ar "pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji" domāti tieši tie, un es ar šo izskaidrojumu biju pilnīgi apmierināta: kam ir pastāvīga pierakstīšanās kādā no Latvijas Republikas apdzīvotajām vietām. Saprotams, ka tas ir arhaiski un kādreiz mēs no pierakstīšanās atsvabināsimies, taču, tā kā pierakstīšanās uz likuma spēkā stāšanās dienu vēl eksistē, tad tā arī jāsaka.

Un es ierosinu šeit vēl ierakstīt, kas 1.pantā nav teikts: "Visi Latvijas iedzīvotāji, kam uz likumā spēkā stāšanās momentu ir pastāvīga pierakstīšanās Latvijas Republikas apdzīvotās vietās." Kāpēc? Tāpēc, ka Māra Grīnblata runā, bet viņš uzstājās pilsoņu komiteju vārdā, un šodienas avīzē "Atmoda" dots pavisam citāds jēdziena "pastāvīgs Latvijas iedzīvotājs" traktējums. Viņš uzskata, ka tāds ir tikai tas, kas Latvijā ieradies līdz 1940.gada 17.jūnijam un nav paspējis saņemt Latvijas Republikas pilsonību, bet visi pārējie ir kolonisti un viņus vajag izsūtīt. Tāpēc es, pirmkārt, iesniedzu deputāta pieprasījumu Augstākās padomes Prezidijam, tāpēc ka tam ir tiesības komentēt formulējumus un likumus, lai saņemtu precīzu juridisku aprakstu jēdzienam "pastāvīgs Latvijas iedzīvotājs", jo tas figurē ne tikai šajā pensiju likumā. Un šinī likumā iesaku tādu 1.panta formulējumu. Bez tam pirms uzskaitījuma tagad likumprojektā ierakstīts, ka viņiem ir tādas pašas tiesības uz darba pensiju. Deputāts Mihailovs jau uzdeva jautājumu, un mūsu priekšlikums: ierakstīt "tiesības uz valsts pensiju", tas ir, darba, ja nav attiecīgā stāža, sociālo, vai arī tās kopā. Savu priekšlikumu es nododu priekšsēdētājam./

Priekšsēdētājs: Paldies, tātad runa ir par pirmo priekšlikumu, ka mēs mainām darba pensiju uz valsts pensiju, un otrais priekšlikums, ka pastāvīgās dzīvesvietas vietā rakstām: "kuri bija pastāvīgi pierakstīti Latvijas Republikā likuma spēkā stāšanās brīdī". Lūdzu, jūsu priekšlikums, deputāt Silār!

I.Silārs: Par procedūru. Es atkārtoti norādu, ka trešā lasījuma gaitā jauni likumprojekta labojumi un papildinājumi, izņemot redakcionālus labojumus, nav atļauti.

Priekšsēdētājs: Jā. Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Katrā ziņā komisija var tikai nožēlot, ka tā nav saņēmusi Ždanokas kundzes priekšlikumus agrāk... Mums tagad ir jāizšķiras, vai mēs par šiem priekšlikumiem balsosim vai ne. Es noteikti būtu pret šīm izmaiņām, tāpēc ka pilnīgi piekrītu Ždanokas kundzei, ka pieraksts- tā ir sociālisma palieka, un es ceru, ka mēs no šā te pieraksta vistuvākajā laikā tiksim vaļā, taču, ja ir nepieciešams, mēs par to varam balsot un analoģiski arī par otro priekšlikumu. Es domāju, ka darba pensijas tomēr ievieš lielāku skaidrību likuma 1.panta esošajā formulējumā.

Priekšsēdētājs: Darba pensijas... Es gan nezinu, taču mani šis Krastiņa kunga skaidrojums apmierināja. Man ir jautājums Ždanokas kundzei par šo pastāvīgo dzīvesvietu... Ja bija ierosinājums, lai Prezidijs dod skaidrojumu, kas ir "pastāvīgā dzīvesvieta", kas ir "pastāvīgais iedzīvotājs", varbūt ar to pietiktu, ja tur tad arī paskaidrotu, tad mums nebūtu jāmaina šis pants un nebūtu jādiskutē par to...

T.Ždanoka: Jā, liels paldies. Es tikko teicu, ka man arī tā likās, ka es vakardien neesmu dzirdējusi pavisam kaut ko citu, un, ja šodien Prezidijs dos vienu skaidrojumu, tad rīt Saeima dos pavisam citu skaidrojumu...

Priekšsēdētājs: Jā... Saeima var mainīt likumu pavisam... Tādējādi es domāju, ka te ir...

I.Krastiņš: Es domāju, ka mēs diezin vai varam ņemt vērā... dažu organizāciju viedokli. Manuprāt, Latvijas komitejai varētu būt viens viedoklis par to, kas ir pastāvīgais iedzīvotājs, Apvienotajai darba kolektīvu padomei droši vien ir cits viedoklis, un, ja mēs mēģināsim izlēkāt līdzi katram no šiem viedokļiem, tad mums nekāda normāla likumu pieņemšanas gaita nebūs.

T.Ždanoka: Bet galu galā mēs taču redzam pēc pierakstīšanās... Mums katram kabatā ir pase, kur ir apliecinājums, ka mēs esam pastāvīgie iedzīvotāji... tā tas ir.

Priekšsēdētājs: Jā, un man ir vēl tāds priekšlikums, ka šo pastāvīgo pierakstu var uzskatīt par redakcionālu labojumu, jo principā tas neko nemaina, tas ir viens un tas pats.

I.Krastiņš: Jā, mēs varam balsot...

Priekšsēdētājs: ...Mēs varam balsot arī šādu redakcionālu labojumu, bet, ja arī nenobalso, tad zinām, ka tas ir pilnīgi viens un tas pats. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es arī par procedūru. Manuprāt, ja tomēr ir šādi argumenti, kuri ir pretī, tad tie ir jāuzskata kā pretargumenti pret šo redakciju, un tādā gadījumā var likt šo pantu uz balsošanu. Ja to nepieņem, tad ir jārada jauna redakcija, tad komisija iesniedz jaunu redakciju, bet katrā ziņā nekad nevajadzētu balsot tos priekšlikumus, kurus iesniedz pēdējā brīdī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Es gribētu teikt, ka Ždanokas kundzei pilnīgi nav taisnība. Te jau skaidrojums ir dots: "kuru pastāvīgā dzīvesvieta bija Latvijas Republika likuma spēkā stāšanās brīdī". Tas jau ir izskaidrojums šā likuma piemērošanai. Kāpēc tad vēl vajadzīgs kaut kāds speciāls izskaidrojums šā likuma piemērošanai?

Priekšsēdētājs: Cienītie kungi! Reglaments mums ļauj balsot arī redakcionālus labojumus, un, ja mēs uzskatām šos par redakcionāliem labojumiem, kas, manuprāt, tādi arī ir, tad mēs varam tos balsot. Ja gadījumā nenobalsojam, tad ir skaidrs, ka panta koncepcija tik un tā nemainās, taču balsot mēs varam. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es tomēr neuzskatītu šo Ždanokas kundzes ieteikto labojumu par redakcionālu, tas ir būtisks labojums, jo likumpaketē, ko gatavojam par pilsonību, ir paredzēts statuss "Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs", kurā saskaņā ar projektu neietilpst armijas pārstāvji un arī citas kategorijas. Tāpēc šis, manuprāt, ir ļoti principiāls jautājums, un es ierosinātu to tomēr neizņemt no likumprojekta.

Priekšsēdētājs: Es gan nezinu, te nekas netiek izņemts...

I.Krastiņš: Es arī nesaprotu Celmiņa kungu, mēs te runājam par divām dažādām kategorijām. Viņš runā par pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet likumā ir rakstīts "iedzīvotāji, kuru pastāvīgā dzīvesvieta", tas ir pavisam kas cits, es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Tātad, cienītie kungi, es vairāk nevienu sakarīgu priekšlikumu nedzirdu... Liksim uz balsošanu šos redakcionālos labojumus un tad pieņemsim pantu kopumā.

J.Celmiņš: Es tomēr iebilstu pret to, ka mēs balsotu šo formulējuma izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Tās ir jūsu tiesības, taču deputāti to izlems. Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Es gribu atbalstīt deputātes Ždanokas viedokli. Centīšos paskaidrot- kāpēc. Pirmkārt, ir mainījusies situācija termina "republikas pastāvīgie iedzīvotāji" vērtējumā. No runām kļūst skaidrs, ka topošajā likumā par pilsonību šis jēdziens tiks lietots attiecībā uz karadienestā esošajiem un citām kategorijām. Un, ievērojot to, ka šodien Prezidijam juridiski jātraktē katrs mūsu termins, mums šis sasprindzinājums jānoņem, jāieraksta ļoti korekta frāze par pieraksta institūtu, kas šodien republikā eksistē. Kad tas atmirs, mēs, dabiski, varēsim mainīt formulējumu./

Priekšsēdētājs: Jā. Es domāju, ka pārtrauksim debates un vienkārši balsosim 1.panta pirmās sadaļas redakciju: "visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija pastāvīgi pierakstīti Latvijas Republikā likuma spēkā stāšanās brīdī". Tātad par šādu panta redakciju. Tas ir deputātes Ždanokas priekšlikums. Vai tā ir? Lūdzu balsošanas režīmu. Tikai vispirms reģistrēsimies. Reģistrāciju! Tātad zālē ir 110 deputātu, kuriem interesē gan pieraksts, gan pilsonība un kuri piedalās šodien balsošanā. Ā... ir 111 deputātu, viens stāv tribīnē. Tātad mēs balsojam divus variantus: pirmais variants ir ar deputātes Ždanokas redakcionālu precizējumu- vārdu "pastāvīgā dzīvesvieta" vietā rakstīt: "kuri bija pastāvīgi pierakstīti Latvijas Republikā likuma spēkā stāšanās brīdī", un otrais ir redakcijas komisijas variants, redakcionāls variants. Lūdzu, balsosim deputātes Ždanokas priekšlikumu. Lūdzu. Par- 35. Un tagad balsosim redakcijas komisijas variantu. Lūdzu. Par- 78, tātad paliek šis variants, bet saturs abos gadījumos ir viens un tas pats.

Otrais redakcionālais labojums bija terminu "darba pensijas" aizstāt ar "valsts pensijas", "...tādas pašas tiesības uz valsts pensijām ir". Lūdzu balsošanas režīmu. Tas ir deputātes Ždanokas priekšlikums šim labojumam.

I.Krastiņš: Tas 1.pantā ir otrais teikums. Deputāte Ždanoka jau izteica savus argumentus.

Priekšsēdētājs: Deputāte Ždanoka lūdza redakcionāli precizēt- "darba pensijas" vietā rakstīt "valsts pensijas". Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Par- 42. Nebija nevienas paceltas rokas. Un tagad balsosim redakcijas komisijas variantu, kura uzskata, ka darba pensija ir viens no valsts pensijas paveidiem. Tāds bija skaidrojums. Lūdzu. Par- 67, tātad formulējums paliek nemainīts. Un, visbeidzot, balsosim 1.pantu kopumā, jo bija izmaiņas...

I.Krastiņš: Es atvainojos, te vēl ir Švāna kunga no Latvijas Universitātes priekšlikumi, kurus atbalsta arī deputāts Apsītis, arī tie bija par 1.pantu. Tas ir fiksēts dokumentā Nr.257, kur lasāmas izmaiņas un papildinājumi trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, paņemiet dokumentu Nr.257!

I.Krastiņš: Īsumā šo priekšlikumu jēga ir tāda, ka vajag svītrot 1.1.punktu, bet lēmumā par pensiju likuma spēkā stāšanās kārtību ievietot attiecīgu rindkopu, kas mums šeit ir uzrakstīta.

Priekšsēdētājs: Apsīša kungs, vai jūs uzturat šo priekšlikumu?

R.Apsītis: Iepazīstoties ar komisijas viedokli, ir jāsaka tā, ka man ir dalītas jūtas pret šo viedokli. No vienas puses, es saprotu, ka atstāt šo pantu apmēram tādā redakcijā, par kādu mēs tikko balsojām, ir politiski visai svarīgi, bet, no otras puses, es tomēr saskatu arī zināmu neprecizitāti. Es domāju, ka skaidrības labad tomēr vajadzētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, vēlreiz iepazīstieties ar šā panta formulējumu, lai mēs varētu sagatavoties balsošanai. Šeit vienīgi ir tā problēma, ka mēs varam izsvītrot šo pantu, bet papildinājums attiecas uz lēmumu un, ja nu mēs lēmumā pēkšņi neiebalsojam šo punktu, ko tad?

I.Krastiņš: Te ir problēma, teiksim, te varētu būt šāds piemērs: deviņpadsmitgadīgs pilsonis dzīvo Latvijas Republikā līdz likuma spēkā stāšanās brīdim un nākamajā dienā no Latvijas aizbrauc. Taču Švāna kungs domā, ka viņam automātiski pienākas tiesības uz Latvijas Republikas darba pensiju. Pēc mūsu domām, tas tā nebūt nav, jo saskaņā ar 36.pantu jautājums ir tāds: kurā vietā viņš kārtos sociālās apdrošināšanas maksājumus? Ja viņš, teiksim, strādā Latvijas uzņēmumos Zimbabvē vai Tjumeņā, tad, protams, tas tiks ieskaitīts darba stāžā, bet, ja ne, tad viņam tas nebūs ieskaitīts darba stāžā, un šis pilsonis, kaut arī viņš dzīvoja Latvijas Republikā līdz likuma spēkā stāšanās brīdim, saņems tikai sociālo pensiju. Un es šo pretrunu šeit nesaskatu.

Priekšsēdētājs: Ja deputāts Apsītis izskaidros šo argumentāciju, kāpēc lēmumā būtu vajadzīgs šis punkts vai kāpēc to nevajadzētu, tad mēs balsosim par šā 1.1.punkta svītrošanu, apzinoties visas sekas, kādas tas var izraisīt vai neizraisīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Par- 13, vairāk "par" nebija, arī kopā ar tiem, kuri cēla rokas. Tātad šis priekšlikums nav pieņemts.

I.Krastiņš: Vairāk priekšlikumu par 1.pantu nav. Nākamais pants, attiecībā uz kuru ir priekšlikumi, ir 2.pants.

Priekšsēdētājs: 1.pantā nebija izmaiņu, tātad mēs par to vairāk nebalsosim. Lūdzu, izsakiet savas domas par 2.pantu. Vai par šā panta 2. un 3.punktu nebija nevienam deputātam nekādu iebildumu? Par 4.punktu arī ne? Lūdzu, par 5.punktu! Vai komisijai ir komentārs? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Līdz šim nekādi papildinājumi 5.pantam nav iesniegti.

M.Bekasovs: */Es gribu izteikt savu argumentāciju par 5.punktu, par to papildinājumu, kuru Likumdošanas komisija iesniedza šodien./

I.Krastiņš: */Likumdošanas komisija runā par lēmumu./

M.Bekasovs: */Pilnīgi pareizi, es par to arī gribu runāt./

Priekšsēdētājs: Bet mēs par likumu runājam tagad. Tātad ir sajaukts likums ar lēmumu.

I.Krastiņš: Lēmuma 5.punktā, protams, ir... Jā, es piekrītu, taču tagad ir runa par likumu.

Priekšsēdētājs: Kāds ir komisijas viedoklis par 6.pantu?

I.Krastiņš: Deputāts Muciņš ierosina 6.panta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Sociālā nodokļa lielumu apstiprina Augstākā padome". Un, tā kā iepriekšējais izskatītais likums bija par sociālo nodokli, tad mūsu komisija, protams, atbalsta šādu izmaiņu, jo tur bija rakstīts- "pensiju apdrošināšanas tarifus", tā vietā tātad ir nomainīts- "sociālā nodokļa lielumu".

Priekšsēdētājs: Ja deputātiem nav iebildumu un nav citu priekšlikumu, mēs varētu balsot šā panta akceptēšanu trešajā lasījumā ar attiecīgajām izmaiņām, ko ir piedāvājis deputāts Muciņš. Lūdzu balsošanas režīmu. Trīs deputātiem ir paceltas rokas. Lūdzu rezultātu. Par- 84 plus 3, tātad 87. Mums vēl ir nedaudz laika, lūdzu, par 7.pantu!

I.Krastiņš: 7. un 8.pantā izmaiņu nav, un Sociālās nodrošināšanas ministrija ierosina mainīt 9.pantu, pašreizējā redakcijā tas tika pieņemts otrajā lasījumā un tas saucas- "Vecuma pensijas invalīdiem uz mūžu". Ministrija ierosina attiecināt šīs tiesības uz vecuma pensiju kara invalīdiem. Tā kā argumentācija ir izteikta vairākkārt- gan par, gan pret, es domāju, ka vajag balsot.

Priekšsēdētājs: Tas varētu saukties "Vecuma pensijas invalīdiem uz mūžu un kara invalīdiem".

I.Krastiņš: Pēc ministrijas ierosinājuma šis pants varētu saukties: "Vecuma pensijas kara invalīdiem".

Priekšsēdētājs: Tikai kara invalīdiem?

I.Krastiņš: Piedošanu, tas ir konceptuāls priekšlikums, kuru nupat izteica ministra vietniece, tas nav vis redakcionāls, bet gan absolūti principiāls labojums.

Priekšsēdētājs: Tātad šo 9.pantu mums tomēr vajadzētu apspriest. Kāda attieksme pret to ir komisijai? Es saprotu jūsu sašutumu cienījamie deputāti, un tomēr es aicinu šo pantu nedaudz apspriest.

I.Krastiņš: Komisijas vairākums neatbalsta šādu pieeju, ne jau velti patlaban 9.pants ir citā formulējumā.

Priekšsēdētājs: Mūsu darba diena ir beigusies. Acīmredzot deputāts Krastiņš grib izteikt savas pretenzijas. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Krastiņš: Par procedūru. Ja ir ienākuši kādi jauni priekšlikumi un ja, teiksim, ministrija uzstāj, ka tie noteikti ir jāizskata, tad tādā gadījumā mums ir jāpārtrauc trešais lasījums, tas ir jāsagatavo ar visiem rakstiskiem priekšlikumiem un visu pārējo. Nekādus mutiski izteiktus priekšlikumus mēs pašreiz vairs izskatīt nevaram, un es domāju, ka te Sociālās nodrošināšanas ministrija nevar būt nekādā izņēmuma stāvoklī atšķirībā no deputātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, šodien mēs savu darba dienu beidzam. Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Man ir ierosinājums, kolēģi, šodien tomēr pastrādāt ilgāk, lai mēs tiešām varētu šo likumu šodien pieņemt.

Priekšsēdētājs: Likumu mēs noteikti šodien nepieņemsim, jo te ir pārāk daudz pantu. Lūdzu.

J.Kinna: Deputātam Kinnam ir paziņojums. Cienījamie kolēģi, es gribētu jūs brīdināt, lai jūs rītdien pusdienas laikā nenorunātu kādas svarīgas tikšanās, jo, ja mūsu kolēģis Kiršteins atbrauks no Lietuvas ar labām un sagatavotām ziņām, tad mēs rīt pusdienlaikā rīkosim frakcijas sēdi. Ja ne, tad sēde būs vakarā.

Priekšsēdētājs: Paldies, tiekamies rīt pulksten 10.

(Sēdes beigas)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem