1990.gada 20.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas. Godājamie kolēģi! Turpinām debates. Pirmajam vārds bija jādod Gavrilova kungam, taču, plānojot šīs nedēļas darba kārtību, tika izlemts, ka 15.00 tiks skatīti kadru jautājumi, jo tie saistīti ar noteiktu cilvēku uzaicināšanu uz Augstāko padomi. Visas šīs dāmas un kungi jau ir ieradušies. Ir trīs kadru jautājumi: lēmumprojekts par Latvijas Bankas padomes locekli- 4.dienas kārtības punkts, 5.- lēmumprojekts par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas apstiprināšanu un 6.- lēmuma projekts par Kalvānes kundzes atbrīvošanu no Latvijas Republikas Valsts arbitrāžas valsts arbitra pienākumiem.

Es atļaušos ierosināt tieši tagad izskatīt šos kadru jautājumus un pēc tam turpināt debates par valsts uzņēmumu. Vai ir kādi iebildumi? Laikam nav jābalso, jo iebildumus es neredzu.

Saskaņā ar dienas kārtību 4.punkts ir par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu. Jums ir izsniegts lēmuma projekts- par Latvijas Bankas padomes locekli iecelt Andri Ruseļa kungu. Lūdzu Ekonomikas komisijas priekšsēdētāju dot komisijas vārdā atzinumu.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Atbilstoši nolikumam par Latvijas Banku ir paredzēta Bankas padome sešu cilvēku sastāvā. Augusta mēnesī mēs apstiprinājām piecus Bankas padomes locekļus. Pašlaik izskatīšanai ir nodota sestā Bankas padomes locekļa kandidatūra, Andra Ruseļa kandidatūra. Ekonomikas komisija savā sēdē izskatīja šo kandidatūru un vienbalsīgi to atbalstīja. Iesakām Augstākajai padomei iecelt par Latvijas Bankas padomes locekli Andri Ruseli. Šo kandidatūru komisijā ieteica un aizstāvēja Latvijas Bankas prezidents Saksa kungs, kurš piedalās sēdē. Komisija vadījās no tā, ka pašreizējā periodā Latvijas Bankas padomes galvenais uzdevums un funkcijas ir izveidot banku sistēmu Latvijā, būtībā radīt banku sistēmu Latvijā un radīt arī šo naudas koncepciju. Tas atbilst Augstākās padomes lēmumprojektam. Tādēļ ir attaisnojams, ka komercbanku asociācijas priekšsēdētājs ir Ruseļa kungs. Arī komercbanku asociācija atbalsta viņa iekļaušanu šajā padomē.

Priekšsēdētājs: Jautājumu Kehra kungam nav? Nav. Aicināsim tribīnē Ruseļa kungu. Es domāju, ka vislabāk būs, ja viņš atbildēs uz deputātu jautājumiem, ja tādi būs, iztiekot bez ziņojuma. Lūdzu, kādi jautājumi ir kandidātam? Jautājumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 134. Pagaidīsim vienu minūti, kamēr atskanēs zvans un tie deputāti, kas vēl ir aizkavējušies, ieņems savas vietas zālē. (Pauze.)

Es lūdzu vēlreiz ieslēgt reģistrācijas režīmu, lai mums nebūtu pārpratumu balsojot. Rezultāts: 137 deputāti. Tagad balsosim par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu iecelt par Latvijas Bankas padomes locekli Andri Ruseļa kungu. Rezultāts: ar balsu vairākumu- 68 balsis- Andris Ruseļa kungs ir iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli. Apsveicam Ruseļa kungu ar iecelšanu šajā amatā.

Pārejam pie dienas kārtības nākamā jautājuma- lēmumprojekta par Latvijas Prokuratūras kolēģijas apstiprināšanu. Lūdzu Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Skrastiņa kungu tribīnē ziņojumam. Pēc tam lūgsim arī kandidātus.

J.Skrastiņš, Latvijas Republikas ģenerālprokurors: Saskaņā ar likuma par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā 35.pantu Latvijas Republikas Prokuratūrā tiek izveidota kolēģija. Šajā pašā pantā noteikts, ka kolēģiju sastāda ģenerālprokurors kā kolēģijas priekšsēdētājs un viņa pirmais vietnieks, kā arī prokuratūras vadošie darbinieki. 34.panta 4.daļā ir teikts, ka kolēģijas locekļus apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Pēc likuma pieņemšanas ir izveidota prokuratūras struktūra un veikts darbs kadru nokomplektēšanā, ņemot vērā lēmuma par likuma spēkā stāšanās kārtību 2.panta prasības un vispirms pieņemot darbā tos prokuratūras darbiniekus, kas strādāja LPSR Prokuratūrā. Uz šo brīdi iepriekšējā LPSR Prokuratūrā palicis strādāt 51 cilvēks jeb 15 procenti no visiem darbiniekiem, Latvijas Republikas Prokuratūrā strādā 317 darbinieki. Tātad pirmais posms kadru komplektēšanā ir pabeigts un ir nepieciešams izveidot kolēģiju, lai risinātu prokuratūras darbības tālākos stratēģiskos virzienus. Tāpēc arī šodien griežos Latvijas Republikas Augstākajā padomē par kolēģijas personālsastāva apstiprināšanu. Kolēģija tiek izveidota 13 cilvēku sastāvā pēc tāda principa, lai kolēģijā tiktu nodrošināta visu galveno prokuratūras darbības virzienu pārstāvēšana, kā arī tiktu pārstāvēti visi rajoni un reģioni, lai labāk varētu vadīt prokurorus uz vietām.

Atbilstoši 34.panta 4.punktā paredzētajai kārtībai es izsaku šodien oficiālu priekšlikumu Augstākajai padomei apstiprināt kolēģijā šādus prokuratūras vadošos darbiniekus: Ritu Aksenoku Jēkaba meitu, dzimušu 1936.gadās, latvieti, kura 1960.gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti un no 1962.gada strādā Latvijas PSR Prokuratūrā. Šobrīd viņa strādā par Latvijas Prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšnieci.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Aksenokas kundzi tribīnē. Lūdzu deputātus uzdot jautājumus. Pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Televīzijas pārraidē "Dubls-1" jūs runājāt par to, ka ierosināta krimināllieta par OMON. Man ir tāds jautājums: sakiet, lūdzu, vai ir ierosināta krimināllieta par iedzīvotāju un pilsētas padomes deputāta piekaušanu Jelgavā, un kas nodarbojas ar šo izmeklēšanu?/

R.Aksenoka: */Man zināms, ka sakarā ar šo faktu krimināllietu ierosināja Jelgavas reģionālā prokuratūra un, kā mēs zinām no preses, arī Latvijas Sociālistiskās Republikas Prokuratūra. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokuratūrā tādas lietas nav ierosinātas un netiek izmeklētas./

Priekšsēdētājs: Kādi vēl jautājumi? Pirmais mikrofons.

M.Rogaļs: */Sakiet, lūdzu, vai ir ierosinātas lietas par spekulācijas jautājumiem? Es šo jautājumu uzdodu tāpēc, ka pirms mēnešiem diviem Bišera kungs solīja veikt pasākumus cīņā pret spekulāciju./

R.Aksenoka: */Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē tādas lietas šajā gadījumā nav ierosinātas. Bet tas neizslēdz faktu, ka tādas lietas tiek ierosinātas iekšlietu nodaļās, kuras saskaņā ar likumu nodarbojas ar šīs kategorijas lietu izmeklēšanu./

M.Rogaļs: */Tas ir, tas nav jūsu kompetencē. Paldies./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

V.Kostins: */Esiet tik laipna, sakiet, lūdzu, pārraidē "Dubls-1", manuprāt, jūs devāt interviju sakarā ar OMON? Jūs šajā intervijā minējāt, es teiktu, pārdabīgus omoniešu darbības piemērus un faktus. Jūs to teicāt, pamatojoties uz jūsu rīcībā esošiem dokumentiem, iesniegumiem par tādām OMON huligāniskām izdarībām un noziegumiem, vai tās bija kaut kādas neoficiālas un nedokumentālas ziņas?/

R.Aksenoka: */Es varu runāt tikai par faktiem, kuri fiksēti trīs krimināllietu, kuras izstrādā vietējās pārvaldes, materiālos. Tikai uz izmeklēšanas materiālu pamata./

V.Kostins: */Tātad, visam, ko jūs teicāt, ir dokumentāls apstiprinājums?/

R.Aksenoka: */Viss atbilst krimināllietas materiāliem un ne tikai tas, ko es teicu. Tur ir daudz vairāk./

V.Kostins: */Nu, paldies./

Priekšsēdētājs: Vēl viens jautājums pie trešā mikrofona.

G.Romašovs: */Es atkal, turpinot šo pašu tēmu. Vai jūs neuzskatāt, ka ir priekšlaicīgi dot kādus paskaidrojumus televīzijā sakarā ar to, ka izmeklēšana vēl nav beigusies un tiks pārkāpts nevainības prezumpcijas princips?/

R.Aksenoka: */Saskaņā ar krimināli procesuālā kodeksa prasībām, 130.pants, izmeklētājs un prokurors nosaka, kādas ziņas var dot presei, televīzijai un citiem masu informācijas līdzekļiem./

G.Romašovs: */Jums tādas tiesības tika dotas?/

R.Aksenoka: */Jā./

G.Romašovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vēl viens jautājums, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Atkal par pārraidi "Dubls-1", tur uzstājās arī cienījamie kungi Dobelis, Grigulis. Sakiet, lūk, Dobeļa kungs tur attiecībā uz aizsargiem teica, ka viņi pagaidām politiskajā dzīvē neiejauksies un pagaidām ieroču viņiem nav. Kā jūs vērtējat tādus tieši televīzijā izteiktus paziņojumus?/

R.Aksenoka: */Es ļoti atvainojos, es pārraidi nedzirdēju, pat sevi neredzēju, kaut.../

M.Gavrilovs: */Es jums citēju Dobeļa kunga vārdus, kā jūs vērtējat tos?/

R.Aksenoka: */Nu, acīmredzot viņš pats pateiks./

M.Gavrilovs: */Nē, nē, svarīgs ir prokurora viedoklis šajā sakarā./

R.Aksenoka: */Es nedzirdēju, nevaru teikt./

M.Gavrilovs: */Es jums atkārtoju šos vārdus./

R.Aksenoka: */To vajag.../

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka raidījuma "Dubls-1" iztirzāšana ir beigusies. Līdz ar to vairāk jautājumu nav. Liels paldies Aksenokas kundzei par atbildēm. Es palūgšu vēlreiz reģistrēties. Kamēr mēs slēdzam reģistrācijas režīmu, savu atzinumu mums dos Iekšlietu un aizsardzības komisija. Pirmais mikrofons.

T.Jundzis: Es gribu pateikt deputātiem tūlīt, lai man nebūtu jānāk astoņas reizes pie mikrofona. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi savā sēdē visas šīs astoņas kandidatūras, kuras jums tiek piedāvātas. Es gribu tikai pateikt, ka par visām kandidatūrām mūsu komisijas locekļu viedoklis bija viennozīmīgs- visi komisijas locekļi bija par. Neviens neatturējās, un neviens nebalsoja pret. Visbeidzot, vēl gribu teikt, ka personiski pazīstu katru no šiem cilvēkiem un arī aicinu balsot par viņiem. Pie kam pievērsiet uzmanību, ka šo kandidātu sarakstā ir gan latviski runājošie, gan krieviski runājošie. Manuprāt, tas ir apliecinājums, ka cilvēki ir kopā ar mums un ir gatavi strādāt Latvijas neatkarības labā. Aicinu balsot komisijas vārdā par visām šīm kandidatūrām.

Priekšsēdētājs: Vai visi ir reģistrējušies? Rezultāts: 151 deputāts. Tagad es lūgtu balsot, apstiprinot par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli Ritu Aksenoku. Rezultāts: ar balsu vairākumu Rita Aksenoka ir iecelta šajā amatā. Apsveicam. (Aplausi.)

Vārds Latvijas Republikas ģenerālprokuroram.

J.Skrastiņš: Par kolēģijas locekli tiek izvirzīta Irinas Kondakovas, Latvijas Prokuratūras vispārējās uzraudzības nodaļas priekšnieces, kandidatūra.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Kondakovas kundzi tribīnē. Pie pirmā mikrofona deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: */Man ir jums šāds jautājums. Iepriekšējā jūsu kolēģijas locekle Rita Aksenoka paziņoja, ka krimināllietu par Jelgavas gadījumu ierosināja Latvijas PSR Prokuratūra un tā arī to izmeklē. Principā, kā Prokuratūras kolēģijas locekli, viņu tas apmierina. Man jums ir jautājums: vai jūs uzskatāt divu prokuratūru esamību par dabisku? Un no tā izriet jautājums: kā jūs vērtējat iekšlietu ministra Važņa norādījumu nesniegt nekādu palīdzību Latvijas PSR Prokuratūrai jebkuru lietu izmeklēšanā, un tieslietu ministra Skudras norādījumu nepieņemt nekādas krimināllietas no Latvijas PSR Prokuratūras./

I.Kondakova: */Jūs zināt, es jums nepiekristu. Es, piemēram, uzskatu, ka divu prokuratūru esamība vienas republikas teritorijā- tas ir nedabīgi. Rezultātā, es tā domāju, mēs vadāmies pēc tā likuma, kurš pieņemts par Latvijas Republikas Prokuratūru./

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

J.Drobots: */Tagad, tiekoties ar vēlētājiem, tiek izteikts ļoti daudz sūdzību par mūsu muitas iestāžu darbu. Man ir jautājums: pēc kādiem likumiem jūs vadāties, kontrolējot šos dienestus?/

I.Kondakova: */Man jums jāatbild, ka arī mēs sākam saņemt tādas sūdzības. Es personīgi uzskatu, ka, kamēr nav pieņemts likums par robežu, šo dienestu darbības ir nelikumīgas. Un tāpēc mēs pašreizējā momentā veiksim prokurora reaģēšanas pasākumus, līdz pat protesta par šo jautājumu iesniegšanai Ministru padomes izlemšanai./

J.Drobots: */Tas ir, jūs šajā momentā esat pret muitas dienestu vispār?/

I.Kondakova: */Nē. Es par to neko neteicu. Es teicu tikai par to.../

J.Drobots: */Reiz tie ir nelikumīgi.../

I.Kondakova: */... ka uz šo momentu ir lēmums, ir nolikums par muitas dienesta darbu, bet, ja nav likuma par robežu, tas ir nepieņemami. Saprotiet? Tas tika pieņemts priekšlaicīgi. Tas ir mans uzskats./

J.Drobots: */Kad var gaidīt jūsu protestu?/

Priekšsēdētājs: Jūs gribat debatēs izteikties?

I.Kondakova: */Pašlaik mūsu vispārējās uzraudzības nodaļa ar šo jautājumu nenodarbojas./

J.Drobots: */Saprotams, paldies./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Pirmais mikrofons, lūdzu.

V.Zatuliviters: */Man jums ir praktisks jautājums. Kāds mans kolēģis, karavīrs, 7.datumā, ejot formas apģērbā uz demonstrāciju, no sava kolēģa, tāda paša deputāta, kurš sēž šajā zālē, dzirdēja skaidru formulējumu: "Tu ej uz parādi, tātad tu- sarkanais fašists!" Mans jautājums: vai viņam ir tiesības par šo deputātu sūdzēties tiesā?/

I.Kondakova: */Saskaņā ar likumu viņam ir tiesības sūdzēties par apvainojumu./

V.Zatuliviters: */Paldies. Mēs to izdarīsim./ (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Ir vēl jautājums, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Mani interesē jūsu attieksme pret komentāru, kas atskanēja tieslietu ministra Skudras uzstāšanās laikā televīzijā, kur viņš apgalvoja, ka uzņēmumu vadītāji, kuru darbinieki piedalījās 7.novembra demonstrācijā, var tik saukti pie kriminālatbildības./

I.Kondakova: */Es diemžēl nedzirdēju šo Skudras uzstāšanos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Rogaļs: */Man arī ir konkrēts jautājums jums. Pie manis griezās vēlētāji, karavīri, kuri nodienējuši savu laiku un dzīvo Ādažos, tika pierakstīti armijas pilsētiņā, kuriem bija attiecīgie dokumenti un pases. Pēc tam, kad viņi, nodienējuši, tika atvaļināti rezervē, viņiem, izsniedzot pases, netiek pasē iespiests zīmogs. Sakiet, vietējā vara rīkojas taisnīgi vai ne?/

I.Kondakova: */Ziniet, man grūti pašlaik atbildēt uz šo jautājumu. Es tikai varu ieteikt šiem biedriem griezties pie mums, un mēs tad pārbaudīsim. Tā vārdos ļoti grūti izlemt. Pieprasīsim dokumentus un pārbaudīsim, atjaunosim likumību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Esiet tik laipni, sakiet, lūdzu, mēs- likumdevēji. Mēs pieņēmām likumu, iesniedzām izmaiņas likumā par alternatīvo darba dienestu Latvijas Republikā. Šajā likumā pēdējo reizi tika iesniegtas izmaiņas par tiem jauniešiem, kuri atstāja savas karaspēka daļas un ieradās Latvijas Republikas teritorijā neizturamo dienesta apstākļu dēļ. Bet paša juridiskā jēdziena- kas tas ir "neizturamie dienesta apstākļi", pašreiz nav. Kā jūs uzskatāt, vai likumdevēji ir tiesīgi pieņemt likumu, ja nav, lūk, tāda juridiski pamatota formulējuma?/

I.Kondakova: */Es domāju, ja ir kaut kādas neprecizitātes likumā, tad acīmredzot jādod izskaidrojums par tā pielietošanu. Likumdevējam ir tiesības to izdarīt pašam./

V.Kostins: */Otrais jautājums. Bet kam konkrēti šajā situācijā ir jādod izskaidrojums, jums, ja jūs būsiet prokuratūras locekle, vai likumdevējam?/

I.Kondakova: */Es domāju, izmeklēšana./

V.Kostins: */Izmeklēšana?/

I.Kondakova: */Jā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Jums tāds jautājums. Lūk, mums jūs jāievēlē par prokuroru. Sakiet, lūdzu, vai par Latvijas Republikas prokuroru var būt Latvijas Republikas nepilsonis?/

I.Kondakova: */Es īsti nesapratu jūsu jautājumu./

M.Gavrilovs: */Vai par Latvijas Republikas prokuroru var būt Latvijas Republikas nepilsonis?/

I.Kondakova: */Lieta ir tā, ka mūsu likumā par Latvijas Republikas Prokuratūru skaidri teikts, ka par prokuroru var būt jebkurš. Tur nav atrunas par to, ka obligāti jābūt Latvijas Republikas pilsonim./

M.Gavrilovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies Kondakovas kundzei. Vai vēlas izteikties kāds no deputātiem? Jo komisijas slēdzienu mēs saņēmām.

Nav šādas vēlēšanās? Tad es palūgšu vēlreiz reģistrēties, jo šajā īsajā starplaikā mūsu pulks palielinājies. Rezultāts: 154. Lūdzu, balsosim par Irinas Kondakovas apstiprināšanu par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. Rezultāts. Apsveicam Kondakovas kundzi. (Aplausi.)

Lūdzu tribīnē ģenerālprokuroru.

J.Skrastiņš: Tiek izteikts priekšlikums par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli apstiprināt Latvijas Republikas tiesās izskatāmo lietu pārvaldes priekšnieku Oļģertu Šabanski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šabanska kungs. Lūdzu godājamos deputātus uzdot jautājumus. Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Sakiet, lūdzu, es nezinu, vai tas ir zināms jums, ka Proletāriešu, tagad Vidzemes priekšpilsētas sesija pieņēma lēmumu par mandātu atņemšanu četriem deputātiem. Sakiet, lūdzu, kā jūs vērtējat šo lēmumu, tas ir likumīgs vai nelikumīgs no juridiskā viedokļa?/

O.Šabanskis: */Tā kā tas neietilpst manā kompetencē, man grūti atbildēt uz šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Ždanokai.

T.Ždanoka: */Sakiet, lūdzu, burtiski šajās dienās pie manis griezās vēlētājs, kuram Vidzemes priekšpilsētas deputātu padome- viņš dzīvo manā vēlēšanu apgabalā- arī atteica piešķirt dzīvokli ar pamatojumu, ka viņš ir migrants, neskatoties uz to, ka šis dzīvoklis tika iedalīts saskaņā ar lēmumu par dzīvokļu sadali jaunajiem speciālistiem. Es vienkārši lūdzu jūsu padomu, vai var iesniegt protestu par šo lēmumu un kur?/

O.Šabanskis: */Protestu pret izpildkomitejas lēmumu var iesniegt rajona prokurors vai augstāk stāvošais prokurors, tas ir, Latvijas Republikas ģenerālprokurors vai viņa vietnieks./

T.Ždanoka: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Balsosim par Oļģertu Šabanska kungu kā par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli. Apsveicam Šabanska kungu kā Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. (Aplausi.)

Vārds Skrastiņa kungam.

J.Skrastiņš: Par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli ir priekšlikums apstiprināt Juriju Černoštanu, Latvijas Prokuratūras izmeklēšanas pārvaldes priekšnieku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamos deputātus uzdot jautājumus. Vārds deputātei Ždanokai.

T.Ždanoka: Septembrī, es precīzi nezinu, laikam jūs pateiksiet, kurā datumā, jūs esat piedalījies apspriedē prokuratūrā pie Daukša un Reinieka, kur tika nolemts nākamajā dienā ievest milicijas daļas prokuratūrā. Tātad laikam jūs bijāt uzaicināts kā sevišķi tuva persona un laikam jūs tādu pašu lomu taisāties arī jaunajā prokuratūrā spēlēt?

J.Černoštans: */Es varu atbildēt jums? Protams, šī jautājuma korektums- tā ir viena medaļas puse, jums nav ticamas informācijas no tā, kurš jums to devis. Starp citu, šo informāciju varēja dot Reinieks. Ja Augstāko padomi interesē, es varu paskaidrot, kā tas bija. Jūs tas interesē?/

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka šeit atskaite nav vajadzīga. Černoštana kungs atbildēja, ka viņš nav tur bijis un piedalījies.

T.Ždanoka: Nav piedalījies. Tātad atbilde nav bijusi. Es ļoti atvainojos.

J.Černoštans: */Es tajā laikā atrados atvaļinājumā, tā bija pirmdiena, pulksten astoņos man piezvanīja Reinieks un palūdza sakarā ar sarežģīto stāvokli atbraukt uz prokuratūru, teica, ka mani atsauc no atvaļinājuma. Es atbraucu apmēram bez divdesmit minūtēm deviņos. Pulksten deviņos OMON jau bija ievests, kad mēs atradāmies tur un apspriedām, un ja Reinieks, kurš deva informāciju, saka, ka es ievedu OMON, lai viņš atceras, ko es viņam teicu par OMON ievešanu, bet burtiski, ka tas ir pēdējais punkts, kurš sašķels prokuratūru. Pašlaik ir iespēja, ka prokuratūra nesašķelsies un varēs vēl pacensties izlemt tā, lai būtu pieņemams visām pusēm, ieviest konsensa terminu "Republikas ģenerālprokuros", kad bija runa par republikas prokuroru, bet saruna ilga 15 minūtes, un jau ieveda OMON, bet, ja tā, tad lēmums par OMON tika pieņemts mēnesi vai divus pirms tam./

T.Ždanoka: Laikam jau liecinieki bija, tā ka tas jautājums noskaidrosies.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Man ir par procedūru priekšlikums. Es gribētu, lai kolēģi neuzdod jautājumus par konkrēta rakstura lietām. Mēs visi neesam informēti par šīm lietām, turklāt dzīvokļa tiesību jautājumus šeit var risināt stundām.

Priekšsēdētājs: Paldies par ierosinājumu, es mēģināšu ieviest zināmas korektūras, bet šaubos par panākumiem. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Kā jūs vērtējat no juridiskā viedokļa tos notikumus Jūrmalā, kas saistās ar partijas īpašumu atsavināšanu?

J.Černoštans: */Te, manuprāt, jāizšķir četras plaknes: politisko, civilo, tiesisko un kriminālo. Par īpašumu ir jābūt civiltiesiskajam strīdam un tas ir jārisina caur tiesu orgāniem. Lūk, viss, ko es varu teikt. Bet plaši zināms šis gadījums kļuva politisko aizkulišu dēļ un to darbību dēļ, kuras notika, risinot konfliktu par īpašumu no OMON puses./

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

V.Kostins: */Pašlaik, šajā situācijā, rajoni un pilsētas, kā rajoni ar pašvaldībām, pieņem savās sesijās, sēdēs visdažādākos lēmumus un likumdošanas aktus, ar kuriem tiek atcelti pilsētas, republikas un Savienības lēmumi. Kā jūs uzskatāt, vai vietējai pašvaldībai ir likumīgas tiesības atcelt savās sēdēs vai sesijās augstāk stāvošo organizāciju- pilsētas padomes, Ministru padomes vai Augstākās padomes- lēmumus, likumus vai nolikumus?/

J.Černoštans: */Es uzskatu, ka pie normālas tiesiskas kārtības tā nedrīkst būt, bet tā nav prokuratūras, bet likumdevēja kompetence, šis ir jautājums, kam ir sakars ar jums kā deputātiem./

V.Kostins: */Otrais jautājums. Pie varas nākuši cilvēki, kuri nav profesionāļi, tas attiecas arī uz pirmo jautājumu, un tāpēc, man šķiet, viņi pieļauj daudzas kļūdas, pieņemot kaut kādus juridiskus likumdošanas aktus, kuri neatbilst juridiskiem likumiem, bet tad prokuratūrai, laikam tās prokuroriem rajonā, būtu jāseko šiem likumdošanas aktiem un jāmāca šos likumdevējus rajonos un pilsētās./

J.Černoštans: */Pilnīgi pareizi, lai skaidri un precīzi darbotos likums, rajona, pilsētas prokuroram un augstāk stāvošiem prokuroriem ir jāpārbauda izpildkomiteju, pilsētu izpildkomiteju un to padomju izdotie akti, un saskaņā ar likumu par republikas prokuratūru, ja šie akti ir pretrunā ar likumu, prokuroram tie ir jānoprotestē. Tā jābūt, bet diemžēl vēl netiek darīts, tā ir mūsu vaina./

V.Kostins: */Paldies./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons./

J.Jagupecs: */Man jums ir šāds jautājums. Kā prokuratūra vērtēs to Padomju armijas daļu un apakšvienību darbību, kuras pakļautas PSRS Aizsardzības ministrijai un prezidentam un kuru pienākums ir nodrošināt kaujas gatavību pietiekami augstā līmenī, ja to darbībā būs ierobežojumi, saistīti ar Augstākās padomes 14.novembra lēmumu, t.i., ja tās būs spiestas veikt atbildes pasākumus prezidenta un aizsardzības ministra tām noteikto uzdevumu izpildei./

J.Černoštans: */Es nesapratu jautājuma būtību./

J.Jagupecs: */Te runa ir par to, ka uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei un vietējām pašvaldībām.../

J.Černoštans: */To es zinu.../

J.Jagupecs: */...pārtraukt jebkuru sociālo un materiālo apgādi, konkrēts piemērs: tiek atslēgta elektroenerģija kādai armijas daļai, karavīri veic pasākumus, lai nodrošinātu pastāvīgu kaujas un dežūras gatavību./

J.Černoštans: */Jūs jautājat, kāda būs republikas prokuratūras reakcija?/

J.Jagupecs: */Jā, kā jūs vērtējat tādas darbības, es jautāju?/

J.Černoštans: */Redziet, ja runāt objektīvi, mūsu vērtējums paliek mūsu vērtējums. Jāskatās konkrēti, vispārīgus kritērijus noteikt mēs nevaram, jūs ļoti labi zināt, ka visas armijas daļas tiek uzraudzītas. Ja jūs gribat zināt manu personīgo viedokli.../

J.Jagupecs: */Jūsu personīgais viedoklis mani interesē./

J.Černoštans: */Es uzskatu, ka kaut kādiem ierobežojumiem, kuri varētu tīri cilvēciski attiekties uz godu un cieņu, uz karavīru sociālo nodrošinājumu, nav jābūt. Bet, ja, pieņemsim, tiek rīkots sankcionēts mītiņš, kaut kāds pasākums likuma robežās, tad skaidrs, ka prokuratūra neiejauksies./

J.Jagupecs: */Un vēl viens jautājums. Kā jūs vērtējat šo lēmumu, jūsu personīgais vērtējums?/

J.Černoštans: */Mans personīgais vērtējums ir šāds. Es uzskatu, ka jautājums, es uzsveru, tas ir mans personīgais viedoklis, es negribu iejaukt šeit citus kolēģijas locekļus, šis jautājums par statusu, apstākļiem un visām citām problēmām, kuras saistītas ar Padomju armijas atrašanos Latvijas teritorijā, ir jāizlemj, Latvijas un Savienības parlamentiem vienojoties. Bet, ja atstāt to vietējo padomju ziņā, tad mums būs nesaskaņotība, viena padome lems vienu, noņems, piemēram, kabeli par miljonu rubļu, cita neko nedarīs, vai otrādi- pastiprinās piegādes. Tā ir divu Augstāko padomju lieta- lūk, mana dziļākā personīgā pārliecība./

J.Jagupecs: */Tas ir, jūs uzskatāt, ka Latvijas Augstākā padome.../

Priekšsēdētājs: Nevajadzētu komentēt.

J.Černoštans: */Es atbildu uz jautājumu, bet Jūs komentējat manā vietā./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka deputātam Jagupecam jāizrāda cieņa arī pret pārējiem deputātiem. Trešais mikrofons.

G.Romašovs: */14.novembrī pieņemts lēmums. Tas saucas "Par OMON bataljona un bruņoto spēku noziedzīgo darbību republikas teritorijā". Kā jūs uzskatāt, vai ir tiesīgs tāds lēmuma nosaukums no juridiskā viedokļa?/

J.Černoštans: */Es uzskatu, ka republikas Augstākā padome izdod likumus, lēmumus un tā formulē to nosaukumus. Bet tas, ko es zinu, es nodarbojos konkrēti ar OMON rīcību Jūrmalā un pamata, lai par šo konkrēto lietu... es nezinu, varbūt karavīrs kaut kur izdarīja slepkavību, veica izvarošanu- tā arī ir karavīra noziedzīga darbība, bet vai to var attiecināt uz visu armiju, tas ir viens jautājums. Bet cits jautājums- tas, ka konkrētas noziedzīgas darbības no jūras kājnieku puses, izņemot gadījumu, kad viens kājnieks iesita municipālās policijas darbiniekam, šis jautājums tiek noskaidrots- kas un kā,- citu pretenziju nav. Kautiņu sarīkoja, es uzsveru šo vārdu,- OMON, lai kā tur bija formulējumā./

G.Romašovs: */Nu, atvainojiet, par noziedznieku uzskatāms tas, par kuru ir izdarīts tiesas spriedums, cik man, ne juristam, zināms./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, te nav debates. Lūdzu sekretariātā pierakstīties debatēs un izrādīt cieņu pārējiem deputātiem, ja nav cieņas pašam pret sevi. otrais mikrofons.

J.Dobelis: Es aicinātu frakcijas "Līdztiesība" deputātus nedemonstrēt savu nezināšanu un absolūto neprasmi uzdot jautājumus.

Priekšsēdētājs: Man ir aizrādījums Dobeļa kungam, jo tās vēl nav debates, bet jautājumu uzdošana. Jums tiek liegta iespēja turpmāk uzdot jautājumus.

Kādi vēl ir jautājumi? Paldies Černoštana kungam.

Ir pieteikušies uzstāties par šo kandidatūru divi deputāti, katrs prasa vienu minūti. Deputātam Grūtupam vārds pirmajam.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi! Pirms advokāta prakses es līdz 1980.gadam diezgan pailgu laiku strādāju republikas prokuratūrā. Šajā laikā tur strādāja arī kolēģis Černoštans, kurš vadīja atsevišķu nodaļu. Es tikai pavisam īsi divos vārdos izteikšu savu vērtējumu un savus iespaidus par šo cilvēku. Arī vēl šodien uzskatu, ka viņš ir viens no intelektuāli visspēcīgākajiem kādreizējās un arī tagadējās prokuratūras kadriem, ļoti inteliģents cilvēks, ļoti profesionāls jurists un arī cilvēks, kas ārkārtīgi daudzpusīgi orientējas un daudzpusīgi izprot politisko situāciju republikā. Es aicinātu visus un vispirmām kārtām savas un arī pretējās frakcijas locekļus atbalstīt šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Vārds Marjašas kundzei.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Mēs ar prokuroru Černoštanu mūsu komisijā kopā strādājām jautājumā par labošanas iestāžu humanizāciju un likumu ievērošanu. Visus šos mēnešus, kamēr mēs strādājām, esam pārliecinājušies par to, ka prokurors Černoštans ļoti pareizi uztver visus uzdevumus, kas pašlaik izvirzīti tiesību sargāšanas iestādēm un arī mūsu parlamentam. Tas ir viens.

Starp citu, to ļoti labi zina arī tie frakcijas "Līdztiesība" dalībnieki, kas piedalās mūsu komisijā. Arī viņi ir sastrādājušies ar prokuroru Černoštanu. Nezinu, kāpēc šodien šī kandidatūra izsauc tādas pretrunas no viņu puses. Acīmredzot viņi nevēlas, lai mūsu jaunajā prokuratūrā būtu pārstāvēta krieviski runājošā republikas daļa, kas arī ir paradoksāli. Nez vai mūsu frakcijas "Līdztiesība" deputātu vēlētāji viņiem par to pateiks paldies, ja republikas prokuratūrā nebūs pārstāvēta krieviski runājošā tautas daļa. Bez tam es vēl gribu pasacīt, ka man bija iespēja izsekot prokurora Černoštana kā jurista darbībai visu laiku, kopš viņš ir beidzis augstskolu, un es pateikšu, ka visgrūtākajos stagnācijas gados šis gados jaunais cilvēks ir spējis saglabāt cilvēciskumu, kas kopā ar viņa juridiskajām zināšanām tiešām palīdzēja daudziem cilvēkiem šajos grūtajos gados iziet sveikā cauri visām grūtībām. Viņš bija ārkārtīgi objektīvs gan izmeklēšanas darbā, gan uzstājoties tiesās. Viņš strādāja ar nepilngadīgajiem. Tas ir vērtīgs cilvēks mūsu prokuratūrā, un mēs darīsim tikai labu mūsu vēlētājiem, ja mēs viņu apstiprināsim par kolēģijas locekli.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Juriju Černoštana kungu kā par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. Rezultāts: ar 111 balsīm Jurijs Černoštana kungs ir apstiprināts par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. Apsveicam.

Vārds ģenerālprokuroram.

J.Skrastiņš: Par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli tiek ieteikts Vilis Roze, Rīgas pilsētas prokurors.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Rozes kungu tribīnē.

J.Drobots: */Cienījamais pretendent, man jums ir šāds jautājums. Kā jūs uzskatāt, vai ir ievērots likums "Par deputāta statusu", ja Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts atbrīvots no darba bez Augstākās padomes lēmuma?/

V.Roze: */Te jautājums ir ļoti konkrēts, tāpēc būtu jāzina konkrētie apstākļi, lai jums dotu pilnvērtīgu atbildi./

J.Drobots: */Uzdošu vienkāršāku jautājumu. Vai ir nepieciešams Augstākās padomes lēmums, lai atbrīvotu Augstākās padomes deputātu no darba?/

V.Roze: */Kā rakstīts likumā "Par Augstākās padomes deputāta statusu". Ja.../

J.Drobots: */Jūsu atbilde mani apmierina./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Mani interesē jautājums, vai jūs iesniegsit protestu, vai pie jums griezās ar iesniegumu Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvedis Gončarenko sakarā ar viņa nelikumīgo atcelšanu no amata? Es zinu, ka viņš sūdzas Augstākajā tiesā. Prokuratūra atbalstīs vai protestēs pret šo lēmumu?/

V.Roze: */Gončarenko pie manis personīgi nav griezies un, tā kā tas ir kadru jautājums un ir Latvijas Republikas iekšlietu ministra pavēle, man nav tiesību kā pilsētas prokuroram iesniegt protestu pret republikas iekšlietu ministra pavēli. Tādas tiesības ir republikas prokuroram./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Mani interesē jūsu personiskais viedoklis: kā jūs uzskatāt vai var strādāt par Latvijas republikas prokuroru un, konkrēti, par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli, cilvēks, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis?/

Priekšsēdētājs: Uz šo jautājumu jau tikko kā Zaļetajeva kungs saņēma atbildi, ja viņš klausījās.

S.Zaļetajevs: */Mani interesē ne tas, kas ierakstīts likumā, mani interesē kandidāta personiskais viedoklis./

V.Roze: */Konkrēti man likums- mans viedoklis./

Priekšsēdētājs: Vai būs vēl jautājumi? Otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Pilsētas padomē izplatīts likuma "Par Rīgas pilsētas pašpārvaldi" projekts. Principā tas ir normāls, bet ir viena nianse: pilsētas padomi grib padarīt par divpalātu, sastāvošu no lordu palātas, laikam, un pārstāvju palātas. Kas ar to ir domāts? Pilsētas padomes palāta- tie ir vieni deputāti, otrā palāta- tie ir rajonu padomju deputāti, tātad tiem būs tādas pašas balsstiesības kā pilsētas padomes deputātiem. Lūk, kā jūs uzskatāt, pilsētas padomes deputāts tiek ievēlēts ar vienu mandātu, bet rajona padomes deputāts- ar citu mandātu, vai to grib padarīt likumīgu, kā jūs domājat? Jūs laikam kā pilsētas prokurors esat lietas kursā par šo likumprojektu?/

V.Roze: */Šis jautājums ir jāizlemj pilsētas padomei, bet ne prokuroram. Prokurors izpilda likuma prasības./

I.Ivanovs: */Bet, atvainojiet, kad gatavojas likumprojekts.../

V.Roze: */Tas vēl ir projekts./

I.Ivanovs: */Jūs redzējāt?/

V.Roze: */Šodien mēs varam debatēt tikai par projektu. Lūk, ja ir likums, jau pieņemts, tad lieta cita./

I.Ivanovs: */Piedotiet, jūs to vienkārši neredzējāt?/

V.Roze: */Es redzēju.../

Priekšsēdētājs: Man jāaizrāda atkal par debatēm pie mikrofona jautājumu laikā.

Es redzu, ka vairāk jautājumu nav. Paldies Rozes kungam. Balsosim par Vili Rozes kungu kā par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. Rezultāts. Apsveicam Rozes kungu kā Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. (Aplausi.)

Vārds ģenerālprokuroram Skrastiņa kungam.

J.Skrastiņš: Par Latvijas prokuratūras kolēģijas locekļa kandidātu tiek izvirzīts Pāvels Cvetkovs, Jelgavas reģionālais prokurors.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Cvetkova kungu tribīnē. Kādi būtu jautājumi? Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Jautājums kā Jelgavas prokuroram. Vai jūs varētu paskaidrot, kā notiek izmeklēšana ierosinātajā krimināllietā sakarā ar pilsētas padomes deputātu un iedzīvotāju piekaušanu pieminekļa Ļeņinam demontāžas laikā"?/

P.Cvetkovs: */Es domāju, ka izmeklēšana notiek normāli./ (Zālē smiekli. Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Paldies. (Aplausi.) Kādi vēl jautājumi? Vārds deputātam Kostinam.

V.Kostins: */Cienījamais pretendent, sakiet, lūdzu, vai ir ierosināta lieta pret Jelgavas piena kombināta direktoru. Notikumi kombinātā noveda pie iedzīvotāju saindēšanās un saslimšanas. Jūs zināt, vairāk nekā 3000, tajā skaitā puse bērnu./

P.Cvetkovs: */Jā. Es gribēju paskaidrot, ka tāda lieta nav ierosināta pret direktoru. Ierosināta krimināllieta nevis par 3000, bet vairāk nekā par 4000 cilvēku saindēšanas faktu. Krimināllieta ierosināta par iedzīvotāju saindēšanas faktu ar indīgām vielām./

V.Kostins: */Tas ir, izmeklēšana notiek?/

P.Cvetkovs: */Izmeklēšana notiek./

V.Kostins: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Cienījamais pretendent, sakiet, lūdzu, vai ir ierosināta krimināllieta par uzņēmuma "Kosmoss" darbību sakarā ar vides piesārņošanu?/

P.Cvetkovs: */Tāda krimināllieta pirmo reizi tika ierosināta 1988.gadā. Tika veikta izmeklēšana. Es nezinu, vai tad katrus divus gadus jāierosina šī lieta?/

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi? Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Mani interesē jūsu vērtējums tagadējās Latvijas PSR Prokuratūras darbībai. Vai tā ir likumīga vai nelikumīga un vispār, kā jūs to vērtējat?/

P.Cvetkovs: */Es domāju, ka katra sevi cienoša jurista viedoklis izpaužas likuma skaidrošanā. Un likums tieši norāda, ka Latvijas Republikas teritorijā darbojas Latvijas Republikas Prokuratūra./

Priekšsēdētājs: Kādi vēl jautājumi? Nav jautājumu. Vai kāds vēlētos uzstāties? Nav.

Balsosim par Pāvelu Cvetkovu kā par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. Rezultāts. Apsveicam Cvetkova kungu kā Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. (Aplausi.)

Vārds ģenerālprokuroram.

J.Skrastiņš: Par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli tiek ierosināts apstiprināt Aleksandru Sorokinu, Rēzeknes reģionālo prokuroru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Sorokina kungu tribīnē. Jautājumu uzdod deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Es griežos pie jums kā pie bijušā komjaunatnes sekretāra Rēzeknē. Sakiet, vai jūs varētu pretendēt uz šo amatu, ja jūs laikā neizmuktu no partijas, un, ja atbilde būs pozitīva, vai tas neliecina par to, ka tiešām ir profesiju aizliegums? Kā tas ir no juridiskā viedokļa?

A.Sorokins: */Es patiešām strādāju komjaunatnes rajona komitejā. Tas bija līdz 1984.gadam. No 1984.gada es atkal strādāju republikas prokuratūrā. Sākumā kā prokurora vietnieks, pašlaik divus gadus kā prokurors. Attiecībā par piederību partijai- saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu par to, ka prokuratūras orgānu vadītāji nevar būt jebkādas politiskas partijas biedri, es izstājos no partijas. Un nekādā partijā es neesmu./

Priekšsēdētājs: Paldies.

S.Dīmanis: Man vēl viens jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

S.Dīmanis: Jūs aizgājāt no partijas pirms likuma par prokuratūru vai pēc tam?

A.Sorokins: */Es domāju nevis likumu par prokuratūru, bet Augstākās padomes lēmumu, kurš tika, manuprāt, jūnijā pieņemts attiecībā uz prokuratūras un citu tiesībsargāšanas orgānu darbiniekiem. Es domāju šo./

Priekšsēdētājs: Vai būtu vēl kādi jautājumi? Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */No jūsu atbildes iepriekšējam kolēģim es uzzināju, ka Latvijas PSR Prokuratūras darbība ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu, tāpēc nelikumīga. Kā jūs domājat, vai pašlaik darbojošās Latvijas PSR Prokuratūras darbinieki nākotnē netiks saukti pie atbildības par savu tagadējo darbību?/

A.Sorokins: */Kas būs nākotnē, es nezinu, nevaru atbildēt uz šo jautājumu, kas būs nākotnē un kas viņus sauks pie atbildības./

S.Zaļetajevs: */Vai ir vismaz tiesisks pamatojums viņu saukšanai pie atbildības par prettiesisku darbību?/

A.Sorokins: */Šodien vispār es tādu pamatojumu neredzu. Bet pie atbildības tiek saukts katrs konkrēts cilvēks par konkrētu nodarījumu./

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi? Nav. Uzstājas Šapovālova kungs.

P.Šapovālovs: */Cienījamie deputāti! Izmantojot Latvijas Republikas ģenerālprokurora klātbūtni, gandrīz visu Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekļu klātbūtni, mums atlicis apstiprināt tikai vienu republikas Prokuratūras kolēģijas locekli, gribu teikt- es sapratu, ka viņi visi ir augsti kvalificēti juristi, kuri stingri ievēros mūsu likumus. Tajā skaitā arī likumu par tautas deputātu statusu. Tāpēc no šīs tribīnes, izmantojot savas tiesības, es uzdodu jautājumu ģenerālprokuroram un visai Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijai par Krāslavas padomes rīcības nelikumību, atbrīvojot no amata Augstākās padomes deputātu Kirjušinu, ar ko pārkāpts likuma "Par tautas deputāta statusu" pants. Lūdzu šo ievērot, izskatīt un dot atbildi tagadējā sesijā saskaņā ar likumu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Aizrādījums deputātam Šapovālovam, ka viņš uzņēmās plenārsēdes uzdevumus, nerunāja par lietu, tas ir, par apspriežamo kandidatūru. Domāju, ka turpmāk viņam vajadzētu atturēties no uzstāšanās. Vārds Līgotņa kungam.

Es domāju, ka ne ģenerālprokuroram, ne ģenerālprokuratūras kolēģijai nav jāņem vērā Šapovālova prettiesiskais izlēciens.

A.Līgotnis: Kolēģi deputāti, Rēzekne ir viena no tām nedaudzajām pilsētām, kur prokuratūra reāli sašķēlās divās daļās. Tas, ka līdzšinējais prokurors Sorokins ir pārnācis strādāt Latvijas Prokuratūrā un uzņēmies šādā grūtā brīdī šādu atbildīgu amatu, viennozīmīgi liecina, ka mums par viņu ir jābalso. Vēl jo vairāk to apliecina niknums, ar kādu opozīcijas frakcija uzdod jautājumus visiem šiem kandidātiem.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas uzstāties? Nav. Balsosim par Aleksandru Sorokina kungu kā par šā amata kandidātu. Rezultāts. Apsveicam Sorokina kungu kā Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli. (Aplausi.)

Vārds ģenerālprokuroram.

J.Skrastiņš: Par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli ierosinām apstiprināt Egīlu Upīti, Cēsu rajona prokuroru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Upīša kungu tribīnē.

Godājamie deputāti, kam būtu kādi jautājumi Upīša kungam? Nav. Vai kāds no deputātiem vēlētos izteikties par šo kandidatūru? Nav. Balsosim par Egīlu Upīti kā Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli. Rezultāts. Apsveicam Upīša kungu kā Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli.

Mums stāv priekšā vēl viens balsojums par visu šo lēmumu kopumā, kaut gan mēs esam nobalsojuši par visām šīm kandidatūrām. Balsojam par lēmumu par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas sastāva apstiprināšanu tādā sastāvā, kā mēs tikko apstiprinājām atsevišķas kandidatūras. Rezultāts: lēmums ar 110 balsīm pieņemts.

Nākamais un pēdējais jautājums, kas saistīts ar kadriem,- Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekts par Kalvānes kundzes atbrīvošanu no Republikas Valsts arbitrāžas valsts arbitra pienākumiem. Ziņotājs šajā jautājumā ir Endziņa kungs.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu par Ausmas Kalvānes atbrīvošanu no valsts arbitra pienākumu pildīšanas sakarā ar pāriešanu citā darbā. Tas cits darbs ir Augstākās padomes Juridiskā pārvalde. Kalvānes kundze ir augstas klases profesionāle tieši jautājumos, kas saistās ar saimnieciskiem strīdiem, ar rūpniecības lietām. Šinī ziņā Augstākās padomes Juridiskā pārvalde iegūtu ļoti vērtīgu kadru. Lūdzu atbalstīt šo projektu.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi Endziņa kungam? Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties šajā jautājumā? Nav. Balsosim par lēmumu par Kalvānes atbrīvošanu no Latvijas Valsts arbitrāžas valsts arbitra pienākumiem. Rezultāts: lēmums pieņemts.

Tagad, kā nolēmām, varam atgriezties pie likumprojekta par valsts uzņēmumu otrajā lasījumā.

Vārds debatēs Gavrilova kungam.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Mēs atkal apspriežam vienu no tiem svarīgākajiem jautājumiem, kuri var lielā mērā noteikt politisko situāciju mūsu republikā. Es te domāju likumu par valsts uzņēmumu.

Pirmais jautājums, kurš ļoti nopietni skars uzņēmumu intereses- tas ir kadru jautājums un tā kadru tīrīšanas iespēja, kādu dod šis likums. Par to es runāju jau pirmajā lasījumā, es neatkārtošos, aiz tā stāv arī dziļāki procesi, kuri jāparedz, balsojot par vai pret šo likumu. Pēc šī likuma, pats galvenais, es gribu uz to vērst jūsu uzmanību, iznāk, ka mums nav vajadzīga tirgus ekonomika. Gandrīz visi šeit balsoja par tirgu, tas ir tiešākais, kādu mēs līdz šim vēl neesam izskatījuši, tas ir pats lielākais antitirgus likums no visiem, kādi mums te tika iesniegti. Par ko ir runa? Te es atbalstu deputātu Kurdjumovu, viņš runāja kā praktiķis. Manā praksē ir ekonomiskā kursa lasīšana, mēs ļoti daudz un ilgi runājām par to kaitīgo tēzi, kad ekonomiku, visu kopumā, visu, vesela valsts reģiona ekonomiku, uzskata par vienu fabriku. Tā ir tehnokrātiskā pieeja vadīšanai, kura grāva normālās ekonomikas efektivitāti daudzu desmitu gadu laikā. Un, lūk, šis vienotās fabrikas princips te tiek atražots. Par kadru jautājumu šeit jau tika runāts. Par to, ka šeit visu vadību nosaka Ministru padome, kadrus nosaka Ministru padome. Paskatieties 8.2.punktu, vārds "atļaut, ar Ministru padomes atļauju", tur atkārtojas ne vienu un ne divas reizes, pat ne trīs reizes. Ja mēs dzīvosim pēc šī likuma, tad mēs atkal nonāksim pie visas Latvijas Republikas rūpniecības, piemēram, kā vienotas fabrikas, kuras priekšgalā stāvēs viens direktors, Godmaņa kungs. Tādu absurdu ekonomikas variantu mums uztiepj šis likums, un, es nezinu, ja mēs godīgi pret sevi un kā deputāti balsojām par tirgu, tad mēs nevaram pieņemt šo likumu. Mums tas jānosūta uz pirmo lasījumu un jāizstrādā jauna koncepcija.

Tālāk. Ir arī globālāks process, kuru mums uztiepj šis likums. Mēs visi gājām ar demokrātijas karogu. Demokrātijas visupirmais princips- tas ir varu sadalījums: tiesu, likumdevēja un izpildvara. Kāpēc tā nebija agrāk, visus ilgos gadu desmitus? Ne tāpēc, ka tā bija rakstīts, uz papīra patiešām bija varu sadalījums, uz papīra bija kā tiesa, tā Ministru padome un Augstākā padome- viss tas bija uz papīra, bet dzīvē bija citādi. Kāds ir tā cēlonis? Cēlonis bija visu uzņēmumu administratīvā pakļaušana valsts varas orgāniem. Te ir pati galvenā administratīvi komandējošās sistēmas serde, un šajā likumā šis princips tiek reproducēts, un es jūs kā parlamentāriešus, es pats arī esmu parlamentārietis, jūsu kolēģis, brīdinu, ka, pieņemot šo likumu, mēs faktiski atdodam milzīgu varu republikas izpildu orgānam- Ministru padomei, pie tam atdevuši, es jums garantēju,- ne tik vienkārši būs to paņemt atpakaļ. Mēs ar jums redzam, cik smagi norit šis process, teiksim, Maskavā, nevaram mēs saņemt šo ekonomisko varu no Rižkova, un es jums apgalvoju, ka mēs ar šo lēmumu iedzīsim sevi tādā pašā strupceļā. Un ne par kādu demokrātisku ekonomiku mums atkal ilgus gadus nenāksies sapņot, ja neveiksim kaut kādus ārkārtas pasākumus. Tāpēc, pieņemot šo likumu, mēs izpildvaru pastiprināsim tiktāl, ka mūsu klātbūtne šeit kļūs formāla, tiktāl, ka mūs varēs atlaist, sevi pārāk neapgrūtinot, jo ne jau mēs lemsim.

Te jau runāja, es pat izbrīnījos,- pārējo lems Ministru padomes instrukcijas utt., utt. Svarīgākais regulēšanas jautājums, un tiek atdots instrukcijām, kas tas par tirgu? Tas nav tirgus. Tikai tirgus attiecībām pie mums var būt varas sadalīšana izpildvarā un likumdevējā varā. Mēs ar šo likumu paši savā priekšā aizveram barjeru, un katram no mums acīmredzot jāizdara reāla izvēle- par ko viņš: par autoritāro ekonomiku vai par tirgus ekonomiku.

Tāpēc mans ierosinājums ir: šis likumprojekts jāatgriež uz pirmo lasījumu, jāizstrādā jauna koncepcija, katrā ziņā no šīs tribīnes vairākkārt runāja par to, ka nedrīkst pieņemt šo likumu pirms likuma pieņemšanas par valsts uzņēmumu pārveidošanu par akciju sabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Ja mēs to neizdarīsim, visi 90 procenti valsts uzņēmumu īpašumi paliks valsts īpašumā, ar šo stingro vadības režīmu. Mūsu akciju likums, kuru mēs gatavojam, būs absolūti nevajadzīgs, ja mēs pieņemsim šo likumu. Tas aptvers niecīgu daļu un neatrisinās mūsu problēmas, uz ko mēs ceram. Tad mēs varam daudzus mūsu darbus pie citiem likumprojektiem pārtraukt un pielūgt šo likumu, un uzskatīt, ka mēs šeit velti pavadām laiku, tāpēc es vēlreiz aicinu jūs padomāt par šo jautājumu. Jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, un, ja mēs to tik vienkārši atdosim, tad diskreditēsim sevi kā parlamentārieši. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Pārtraukumā, kas būs pēc desmit, vienpadsmit minūtēm, lūdzu Augstākās padomes Prezidija locekļus ierasties uz sēdi Baltajā zālē.

Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par šī likuma, precīzāk, likumprojekta, svarīgumu, es vienkārši gribu jūs uzaicināt uz pārdomām, apdomāt sakarā ar to, ko man gribas teikt par šo dokumentu.

Vispirms man gribētos atzīmēt, ka, iepazīstoties ar iesniegto likumprojektu, izriet pirmais secinājums, ka, laikam būtu pareizāk šo likumprojektu nosaukt šādi: ne likumprojekts "Par valsts uzņēmumu", bet "Par nepastāvošo valsts uzņēmumu" vai likumu "Par ekonomisko totalitārismu". Tāpēc ka šī dokumenta saturs vairāk atbilst otrajam nosaukumam, nevis tam piešķirtajam. Es pacentīšos argumentēt un kopā ar jums pārspriest tādu asu manu secinājumu.

Vispirms es piekrītu iepriekšējā runātāja deputāta Gavrilova tēzei: "Ja mēs pieņemsim šo likumprojektu tādā formā, tad mums nekavējoties jāatsakās no likuma "Par uzņēmējdarbību", mums nekavējoties jāatsakās no izstrādājamā un gandrīz gatavā likumprojekta "Par akciju sabiedrībām"". Šis likumprojekts tādā izskatā uzceļ Ķīnas mūri starp tiem likumiem, kurus es nosaucu un šo. Vēl vairāk, šis likumprojekts padara tos pilnīgi nevajadzīgus. Lieta tā, ka šajā likumprojektā kā vadošā ir centralizācijas ideja. Kā punkts- vieni aizliegumi, kā punkts- nepārtraukti ierobežojumi. Nu, ņemiet 13.pantu, šos pašus 80 procentus- valsts pasūtījums. Bet kāpēc 80 procenti? Bet kāpēc ne 180 procenti? Beidzot, kāpēc ne 25-30 procenti, kā to dara vispār normālos apstākļos, ja runa ir par cerību uz ekonomikas normālu funkcionēšanu. Ar ko gan atšķiras perestroikas laiku likumprojekts, par kuru mēs tik nikni uzstājāmies? Ne ar ko. Ne ar ko neatšķiras no tiem agrākajiem likumiem, kuri visur sapina uzņēmuma darbību. 80 procenti valsts pasūtījums- tas ir gandrīz tā pati plāna diktatūra. Bet, ja šeit dokumentā 80 procenti, tad praktiski būs 108 procenti, bet kur ir ekonomiskā patstāvība?

Otrais. Iesniegtais likumprojekts pilnīgi iznīcina uzņēmējdarbību. Posta uzņēmējdarbību. Nu, palasiet, lūdzu, 20.pantu, 23.pantu utt., kur pavisam tīri tiek izslēgta uzņēmējdarbība. Tur viss ir priekšraksti, ko uzņēmums drīkst darīt, ko nedrīkst. Pie tam "nedrīkst" ir par dažām kārtām vairāk nekā "drīkst".

Tālāk. Es domāju, ka iesniegtais likumprojekts, sevišķi lēmums par tā ieviešanas kārtību, nav brīvs no tādas ekonomiskas bramanības. Patiesībā, kur gan mēs šodien izvairīsimies no tā, ka šodien ir savienības uzņēmumi, un es jau vairākkārt esmu teicis, patīk mums tas vai nepatīk, tas viss ir tā. Te var strīdēties, nepiekrist, bet tas taču ir reāls fakts. Un reiz ir Savienības uzņēmumi, reiz ir tāds reāls fakts, šis reālais fakts jānovērtē atturīgi, nosvērti. Nedrīkst, lūk, tā rakstīt, ka "viss, kas atrodas Latvijas teritorijā, pakļauts PSRS resoriem". Vēl jo vairāk tāpēc, ka ar šo formulējumu mēs radām šķēršļus valdībai. Cik es saprotu, valdība taču gatavojas braukt uz Maskavu, risināt sarunas par Savienības līgumu. Un, ja tā, tad kāpēc mēs pašu valdībai apgriežam spārnus?

Tālāk. Man jāsaka, ka šis likumprojekts, protams, ir pret tirgu. Analizējot šo likumprojektu, neteiksi, ka šeit ir domas par tirgu. Nu, ko ir vērts tāds ieraksts, kurā skaidri pateikts, ka kooperatīviem ir jāpārtrauc sava darbība, tie tiek izslēgti no valsts uzņēmumu darbības. Nu, piedodiet, kur iet tālāk? Kooperatīvs, manuprāt, ir pirmais solis kustībā uz tirgu, un pēkšņi līdzīgas lietas. Es nezinu, kā to var vērtēt citādi, kā necieņu pret darba kolektīvu. Te acīmredzot, kad runa ir par uzņēmumu- šajā likumprojektā -, tiek saskatīta tikai darbmašīnu kaudze, te nav pat mājiena uz cilvēku klātbūtni. Nu, kā vēl var vērtēt to, ka attiecīgajā pantā nav pat runas par darba kolektīvu, par darba kolektīva padomi? Nu, kā šajā gadījumā nopietni runāt par šo likumprojektu?

Vispārējs secinājums. Es domāju, ka diemžēl iesniegtā likumprojekta izstrādātāji, dzirdot visu, ko es šeit runāju arī pagājušo reizi, nav izdarījuši absolūti nekādus secinājumus, likumprojekts nekādi nav uzlabots. Es pilnīgi piekrītu tiem, kuri ierosina atgriezt likumprojektu izejas pozīcijās un nopietni padomāt par koncepciju. Tādā izskatā šis likums, ja mēs to pieņemsim, nedarbosies, tas rūpniecībai atnesīs visnopietnākos un nelabojamākos zaudējumus. Un, cienījamie deputāti, es gribētu beigt savu uzstāšanos ar vienu vispārinošu momentu. Paskatīsimies uz tiem likumprojektiem, kurus mēs pieņemam par lauksaimniecību, sevišķi tiem, kas attiecas uz nodokļiem. Rodas iespaids, ka mēs esam sev nosprauduši uzdevumu iznīcināt lauksaimniecību. Kas attiecas uz šo likumprojektu, tad rodas iespaids, ka līdz ar lauksaimniecību, kuru mēs esam iecerējuši iznīcināt, mēs vēl uzņemamies saistības izrēķināties arī ar rūpniecību. Nu, kāpēc tā ar ekonomikas bāzi? Tā taču ir nopietna lieta, un pieiet ar ekonomikas bāzi saistīto problēmu risināšanai, es domāju, mums arī vajag nopietni. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Palikušas piecas minūtes līdz pārtraukumam. Tas būtu tieši tas laiks, kad es varētu nolasīt dažus paziņojumus. Vēl debatēs nav izteikušies trīs deputāti: Biķis, Biezais un Zaščerinskis.

Bet tagad paziņojumi. Vestibilā var saņemt dokumentus rītdienas plenārsēdei. Ziņo kanceleja.

Otrs paziņojums ir no Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāta Bērza. Šis iesniegums laikam pelna mūsu uzmanību. Tajā teikts: "Saskaņā ar reglamentu otrajā lasījumā notiek debates par atsevišķiem pantiem un labojumiem par tiem. Deputāti Gavrilovs un Zatuliviters uzstājas ar vispārkonceptuālām runām. Lūdzu saukt runātājus pie kārtības." Man gan ir jāatzīmē, ka deputāti Gavrilovs un Zatuliviters savās runās katrs pieminēja vismaz divus šā likuma pantus. Tā ka izšķirt, kas ir konceptuāli un kas nav, man liekas, ir pārāk sarežģīti.

Deputātam Gavrilovam vēl ir paziņojums. Pēc tam iesim pārtraukumā, ja nebūs citu paziņojumu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Atbilde uz anonīmu, tā sakot, zīmīti, es nesapratu, kurš to atsūtījis, un kopumā, tātad, pa punktiem, pantiem, šajā gadījumā otrajam lasījumam. Tā kā rodas tādas nopietnas pretenzijas ne tikai man vienam, bet daudziem deputātiem, tad sākumā jāliek uz balsošanu par atgriešanu pirmajam lasījumam, tad tas būs likumsakarīgi un attaisnoti./

Priekšsēdētājs: Paldies par skaidrojumu. Tagad pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamos deputātus ieņemt savas vietas. Turpināsim debates par likumprojektu "Par valsts uzņēmumu" otrajā lasījumā. Vārds deputātam Biķim.

V.Biķis: Godājamie deputāti, godājamo priekšsēdētāj! Vispirms es gribu atvainoties, ka esmu spiests piedalīties šinīs debatēs, kuras jums acīmredzot visiem jau sāk apnikt. Un esmu spiests piedalīties tāpēc, ka mani uztrauc vienprātība, ar kādu debašu pirmajā daļā šis likumprojekts tika kritizēts. Mērķis ir viens- izgāzt. Tas vēl nebūtu nekas. Bet man rodas iespaids, ka šis izgāšanas mērķis ir- jo sliktāk, jo labāk.

Par ko šis projekts saņēma kritiku? Manuprāt, projekts saņēma kritiku vispirms par to, ka tas nespēj atrisināt visas tās pretrunas, kuras pastāv mūsu saimniecībā šodien. Es daudz nebrīnītos, ja likumprojekts tiktu kritizēts arī par to, ka tas nespēj atrisināt dzimstības problēmu un tā tālāk. Es gribu vēlreiz atgādināt pēckara gadus Vācijā, kad tapa Vācijas "ekonomiskais brīnums" un kad pie likumprojekta izstrādes stūres bija Erhards. Viņi necentās taisīt likumu pārejas laikam un pārejas periodam, kas būtu derīgs desmit gadiem.

Es gribu atgādināt, ka šis likums mums bija vajadzīgs vasarā. Mēs esam ļoti daudz ko nokavējuši, un es nezinu, kā varam noņemt šīs pretrunas, lai tās nebūtu, ja ieteikumi ir tik ļoti pretēji. Vispirms es gribu teikt, ka likums attiecas tikai uz valsts uzņēmumiem. Lūdzu nejaukt šīs lietas.

Nav likumu vaina, ka mums joprojām nav izstrādāta koncepcija par īpašuma konversiju. Nevar likumā par valsts uzņēmumu iestrādāt normas un paredzēt ceļus, kā tiks likvidēts valsts uzņēmums. Nevar to izdarīt. Es piekrītu tajā daļā kritikai, ka diez vai ir izdevies šajā likumprojektā atrisināt jautājumu par to, lai tas būtu derīgs arī valsts saimniecībām, kuras mēs saucam par sovhoziem. Acīmredzot tām šo likumu tomēr tīri piemērot nevarēsim.

Bet tālāk par pantiem, lai man nepārmestu, ka es pārkāpju reglamentu.

Tika pārmests par 13.pantu, ka šeit atkal ir valsts uzņēmumam kādas speciālas priekšrocības. Par kādām priekšrocībām ir runa, vai valsts pasūtījums var būt priekšrocība tādā veidā, kā šeit ir formulēts? Valsts pasūtījumu nosaka tā izpildei nepieciešamo materiāli tehnisko resursu piegādātāji. Visa priekšrocība. Vienīgais, manuprāt, šeit varētu debatēt par procentiem- 80, 70, 50.

Bet domāju, ka būtu laiks pāriet pie balsošanas par pantiem. Tad mēs arī varētu izšķirt, par ko vairākums balsos. Vēl es uzskatu, ka tiešām 16.1.pantā būtu svītrojami vārdi "citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem". Tas ir par darba samaksu. Galu galā, ja valstij ir uzņēmums, tad kālab valstij tas ir vajadzīgs? Ne jau tāpēc, lai padarītu to galīgi nekonkurētspējīgu. Tas tādā gadījumā arī nekādu peļņu un ienākumu nenesīs. Normatīvais akts ir arī tas, ko var uzrakstīt jebkurš ierēdnis ministrijā. Domāju, ka pietiktu ar to, ja šeit rakstītu "ar Latvijas likumiem".

Par 19.pantu attiecībā uz nodokļiem, par kuriem mums ļoti pārmeta ekonomisti. Ja izlasām 19.pantu, man nav skaidrs, kā varēja nesaprast, ka peļņa ir tā, kas paliek valsts uzņēmumam pēc nodokļu un citu maksājumu nokārtošanas. Tā daļa, kas paliek vēl pāri, tiek sadalīta saskaņā ar statūtiem. Ko tad mēs citu vēl gribam? Varbūt mēs gribam atgriezties pie tā, kā tas kādreiz jau bija? Es divdesmit piecus gadus esmu strādājis valsts uzņēmumā vadošos amatos. Jā, bija tiešām tā, ka paņēma visu līdz pēdējam. Tad mēs nonākam pie tādiem valsts uzņēmumiem kā rauga fabrika Rīgā, kas brūk kopā, bet valstij ir vajadzīga. Ja cienījamie ekonomisti grib aplikt šo valsts uzņēmumu ar diferencētiem nodokļiem, lielākiem nodokļiem, tad to visu var iestrādāt peļņas, īpašuma nodoklī atkarībā no rentabilitātes un tā tālāk, bet nevar atkal prasīt, lai tas tiktu iestrādāts likumā par valsts uzņēmumu.

Man ir priekšlikums tiešām sākt apspriest šo likumprojektu pa pantiem, ievērojot visus iesniegtos labojumus, balsot par tiem un neatgriezt to pirmajā lasījumā, jo mēs neko ar to neatrisināsim. Mēs sāksim visu no gala. Paies vēl pusgads, un tad būs nokavēts nevis pusgads, bet jau gads. Vēl gribu piebilst, ka es daļēji piekrītu diezgan daudzām piezīmēm, ko izteica, liekas, mūsu godājamais asociācijas priekšsēdētājs Zicmaņa kungs.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Cienītie kolēģi, klātesošie, cienījamo vadītāj! Ir situācija, kad atkal radušās zināmas šaubas, neskaidrība. Man būtu tāds tīri cilvēcisks lūgums projekta autoriem Ģirtam Krūmiņam vai Ēlertam- pēc tam, kad mēs visi būsim savu izrunājuši, izšķirties, vai aicināt mūs balsot par otro lasījumu. Ja tāds aicinājums izskanēs, tad es tam pakļaušos. Var arī uzklausīt balsis, kuras uzskata, ka likumprojektam ir zināma konceptuāla nepilnība. Projekts ir it kā tāds universāls krekls, kas vieniem ir par šauru, tas ir, cilvēkiem, kuri valsts uzņēmumu jau redz kā gandrīz brīvu, bet citiem tas liekas par vaļīgu, jo tie valsts uzņēmumu grib redzēt tādu, kā tas ir sākumā definēts.

Nedaudz par pantiem. Preambula: viena īpašnieka uzņēmums, kurā visa manta pieder valstij. Skaidrs, ka tas ir valsts uzņēmums.

Tālāk 1.pants. Valde, lietojums un rīcība atdota projām, tātad iznāk, ka konversija jau ir notikusi. Tas pat nav vairs valsts iznomāts uzņēmums, bet man pašreiz nezināms uzņēmums.

Tālāk atbildība. Valsts uzņēmums atbild par savām saistībām ar visu mantu. Tas ir atkal no valsts pārņemts. Valsts tīrais uzņēmums, tad valsts atbildētu.

Tālāk nākošais- 4.pants. Dibina ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu, zemi piešķir utt. Tie ir atkal tīrā valsts uzņēmuma panti. Tātad iznāk ne šis, ne tas. Ja mums šis kompromiss ir vajadzīgs, tad es lūdzu komisiju atbalstīt, ja ne, tad ir jātaisa atsevišķi likumi valsts uzņēmumam kā tīram valsts uzņēmumam. Es nevaru pašreiz definēt, kas pēc šā 1.panta iznāk, ja no valsts uzņēmuma atņem jēdzienu "valsts". Kas paliek pāri, nevar gluži pateikt. Tādas ir manas pārdomas. Tāda dilemma.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaščerinskim.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Es mēģināju atturēties no uzstāšanās debatēs tikai tāpēc, ka ļoti labi redzu, cik uzmanīgi klausāmies tos, kas runā debatēs. Šoreiz būšu spiests savas domas izteikt tāpēc, ka uzskatu, ka šis likumprojekts tiešām ir ļoti nopietns. Ja mēs visu pieņemsim bez labojuma, tad mēs tiešām ekonomiskā ziņā varam nodarīt diezgan lielu ļaunumu. Es pilnīgi atbalstu domu, ka pārejas periodā mēs nedrīkstam iztirgot valsts īpašumu, valsts mantu, izpārdodot to sevišķi aiz republikas robežām. Tas ir jānobremzē. Domāju, ka tas varbūt būtu jādara ar atsevišķu lēmumu, nevis iestrādājot šo domu likumā par valsts uzņēmumu, kura darbībai būtu vajadzīgs daudz ilgāks darbības periods.

Es nevaru varbūt ar pilnu pārliecību runāt par tirdzniecības uzņēmumiem, bet, kas attiecas uz valsts lauksaimniecības uzņēmumiem, bez labojumiem šā likuma pieņemšanu var atbalstīt tikai tad, ja, kā izteicās šeit kolēģis Ziedonis Ziediņš, mēs gribam burtiski tuvākajā laikā likvidēt valsts lauksaimniecības uzņēmumus. Pilnīgi droši varu apgalvot, ka, saglabājot tos ekonomiskos nosacījumus, kas pašlaik ir izstrādāti likumprojektā, valsts lauksaimniecības uzņēmumi jau šajā gadā kļūs nerentabli. Tā vietā, lai valsts varētu saņemt kādu peļņu no nodokļiem, kas varbūt pēc būtības arī nebūtu nepareizi, valstij nāksies no budžeta segt šo saimniecību zaudējumus.

Atļaujiet varbūt drusku šo domu pamatot. 16.pantā ir teikts, ka algas jautājums var tikt regulēts arī ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tas nozīmē, ka var tikt regulēts vienkārši ar ministrijas pavēli. Jebkurš tautsaimnieks ļoti labi sapratīs, ko tas nozīmē pašreizējos inflācijas apstākļos, deficīta apstākļos lauksaimniekiem, kad kaimiņos darbojas kooperatīvi, dzīvokļu deficīta apstākļos, kad saimniecība būs ierobežota algu samaksas jautājumā, bet blakus kooperatīvi varēs atbilstoši savām iespējām visu regulēt ar vienu mērķi- gūt lielāku peļņu.

Nākošais jautājums attiecībā uz 9.punktu, kur teikts, ka valsts nedrīkst izņemt pamatlīdzekļus un citas materiālās vērtības. Nekas nav teikts par naudas līdzekļiem. Ko nozīmē šajos deficīta apstākļos, ja tiek izņemti no saimniecības brīvie naudas līdzekļi? Tas nozīmē (es runāju no praktiskā viedokļa): ja es gribu iegādāties kādu iekārtu jeb mašīnu, tādas iespējas praktiski nebūs pat tad, ja es atradīšu, kur viņu iegādāties. Vajadzēs meklēt budžeta līdzekļus jeb cīnīties par īstermiņa kredītiem. Tādas iespējas pie mūsu budžeta situācijas paskaidrojumus, man liekas, neprasa.

Varbūt par pēdējo jautājumu, tas ir, par 6.panta 2.punktu. Kolēģis ļoti labi pateica. Domāju, ka nevajadzētu pie tā vairāk atgriezties. Varbūt šoreiz projektu vēl nepieņemt otrajā lasījumā? Paskatīties uz visiem šiem iebildumiem, kādi šodien šeit atskanēja, izdarīt attiecīgus labojumus un tikai tad atgriezties pie projekta pieņemšanas otrajā lasījumā?

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lucānam, vairāk neviens debatēs nav pierakstījies.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Es faktiski esmu šai tribīnē tikai tāpēc, lai kaut kādā mērā oponētu dažiem uzbrukumiem šim likumprojektam. Es no savas puses gribētu sadalīt šo likumprojekta analīzi divās daļās. Pirmā no šīm daļām būtu uzņēmuma vadības administratīvā puse un otra daļa- ekonomiskā puse. Mani pārsteidza, ka neviens vien runātājs īpaši iebilda pret administratīvās vadības iecelšanu. Uz ko dibinās šie iebildumi? Ir taču absolūti loģiski, ka īpašnieks ieceļ sava īpašuma pārvaldnieku. Es domāju, ka visā pasaulē tas tā ir, un es nesaprotu, kāpēc pie mums nevarētu būt šī normālā kārtība. Kaut gan jāatzīstas, ka dažu gadu laikā iepriekš to esam izjaukuši. Es domāju, ka šeit varbūt vaina meklējama dažādos kooperatīvos, kas rodas uzņēmumos, pateicoties šādai attīstībai, kad faktiski valsts intereses uzņēmumā vairs netiek pārstāvētas, vārdu sakot, īpašnieku intereses tiek ignorētas. Līdz ar to visos lielajos uzņēmumos, varbūt ne visos, bet daudzos katrā ziņā, ir dažnedažādi kooperatīvi, kas dzīvo vai faktiski parazitē uz valsts rēķina un pārdala būtībā valsts ienākumu par labu atsevišķiem cilvēkiem. Tikai tā es varu izskaidrot tos uzbrukumus attiecībā uz direktora iecelšanu un atcelšanu. Šinī likumprojekta daļā es pilnīgi piekrītu koncepcijai, kāda ir izvirzīta visos punktos, un ļoti gribētu to atbalstīt.

Kas attiecas uz otru daļu, uz ekonomisko pusi, tad šeit, protams, man ir grūti spriest par valsts uzņēmumiem rūpniecībā, jo tos es maz pazīstu, varu tikai pēc analoģijas spriest. Bet attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem es gribu piekrist Zaščerinska kungam, ka šāda ekonomiskā uzņēmuma vadība nevar sekmēt uzņēmuma normālu attīstību un normālu funkcionēšanu ne pašreizējos apstākļos, ne arī tuvākajā nākotnē. Tātad šī daļa, pēc manām domā, ir nopietni jākoriģē. Tas jādara ar tādu aprēķinu, lai ekonomiskie nosacījumi gan uzņēmuma administrācijai, gan uzņēmumam kopumā būtu pietiekoši izdevīgi un izdevīgāki, nekā tas ir pašreiz vissavienības uzņēmumiem, ja mēs gribam vērst attiecīgo uzņēmumu vadības intereses savā virzienā.

Priekšsēdētājs: Lūgsim ziņotāju Krūmiņa kungu sniegt kopsavilkumu par šo jautājumu, par tiem rakstiskajiem iesniegumiem, kas šīs sēdes laikā saņemti, un izlemt jautājumu par tālāko šā likumprojekta likteni.

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie deputāti! Analizējot debašu gaitā šā likumprojekta trūkumus, tie sadalāmi divās daļās. Viena daļa runātāju vērtēja projektu no konceptuālā viedokļa, pastāvot uz to, ka šā likumprojekta koncepcija nav pieņemama. Šeit es gribētu īpaši izcelt deputāta Zatulivitera un deputāta Gavrilova runu. Manā vērtējumā šī runa bija klaji demagoģiska, kura izkropļoja atsevišķu šā likumprojekta punktu jēgu un saturu. Ar paviršām, neprecīzām atsaucēm uz likumprojekta punktiem tika izvirzītas teorijas, kas ir diezgan tālas šā likuma garam un burtam. Rodas jautājums, kā interesēs tas tiek darīts.

Likumprojekta izstrādāšanas gaitā komisija ir konsultējusies ar ļoti daudziem rūpniecības uzņēmumu vadītājiem, arī mūsu pašu komisijā ir daudz esošo un bijušo rūpniecības vadītāju, tāpat mēs esam konsultējušies ar Rūpnieku asociāciju un Rūpniecības ministriju. Principiālu iebilžu pret mūsu likumprojektu nav. Ir par atsevišķiem punktiem, par atsevišķiem vārdiem, kurus vajadzētu precizēt, lai nebūtu divdomīgu tulkojumu un lai būtu skaidra jēga un tamlīdzīgi.

Ir daži jautājumi, kurus varētu tūlīt viennozīmīgi komisijā pieņemt. Piemēram, preambulā varētu svītrot vārdus "viena īpašnieka". Tāpat pieņemams ir arī deputāta Kodoliņa priekšlikums papildināt preambulu ar teikumu, ka valsts uzņēmumu līdzdalību akciju sabiedrībās nosaka likums par privatizāciju.

1.pantu varētu papildināt ar vārdiem "ierobežota rīcība". Kaut gan vēlāk no likumprojekta izriet, ka šī rīcība ir ierobežota, mēs varētu šeit viņu arī 1.pantā jau uzsvērt.

Tāpat 6.panta 2.punktu par valsts uzņēmumu statūtiem komisija ir ar mieru papildināt ar to, ka jānosaka statūtu fonds. 9.panta 1.punktu varētu papildināt arī par naudas līdzekļiem, kas šeit tika vairākkārt pieminēts. Pilnīgi pamatots ir iebildums par 16.panta 1.punktu, kur būtu svītrojama frāze: "Citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem". Lai paliek tikai "likums un kolektīvais līgums".

Varbūt tagad vajadzētu norunāt turpmāko darba kārtību, kā mēs darīsim,- vai iesim pa atsevišķiem punktiem un balsosim par tām izmaiņām, kas šeit liktas priekšā, vai kā savādāk.

Priekšsēdētājs: Tātad bija divi ierosinājumi. Pirmais- noraidīt šo likumprojektu otrajā lasījumā un atdot atpakaļ pirmajā lasījumā. Otrs ierosinājums bija balsot pa pantiem un pieņemt šo likumu otrajā lasījumā, ievērojot tās izmaiņas, kas tika iesniegtas un par kurām ziņoja Krūmiņa kungs.

Balsojot mēs arī izšķirsim, vai turpināsim likumprojektu apspriest, ejot pa pantiem, vai arī noraidīsim. Pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man ir neliela replika. Es vispār ilgi klausījos to, bet, kad kolēģi sāk it kā argumentētā strīdā lietot tādus vārdiņus kā demagoģija un citus, mans uzskats- tātad nopietnu argumentu oponentam nav, reiz viņš ķeras pie tādiem stagnācijas laiku vārdiem./

Priekšsēdētājs: Paldies par saturīgo repliku.

Ģ.Krūmiņš: Vajag saukt lietas īstajā vārdā.

Priekšsēdētājs: Pirms mēs balsojam, būs zvans, lai deputāti, kas aizkavējušies citur šajā laikā, varētu atnākt. Ja mēs nobalsosim par otro lasījumu, tad turpināsim skatīt šos pantus, kuros ir ieteikti labojumi.

Sekretariāts ziņo, ka tuvumā neesot neviens no deputātiem. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 148 deputāti. Kā pirmo, lūdzu, balsosim radikālāko lēmumu. Kas par to, lai šo likumprojektu noraidītu otrajā lasījumā un atdotu atpakaļ pirmajam lasījumam, izlemjot vairākus konceptuālus jautājumus? Rezultāts: 45 balsis- par, 87- pret, 14- atturas. Ierosinājums tiek noraidīts.

Tagad ir jānobalso par otro priekšlikumu- apspriest šo likumprojektu pa pantiem, ievērojot tos pantus, kur ir izteikti labojumi, un pēc tam pieņemt pa pantiem. Rezultāts: ar 96 balsīm- par, 38- pret un 10- atturoties mēs šo likumprojektu pieņēmām pa pantiem otrajā lasījumā.

Vārds Krūmiņa kungam pa pantiem, minot ierosinājumus. Es uzreiz lieku uz balsošanu. Lūdzu visus sagatavoties intensīvam darbam balsošanā.

Ģ.Krūmiņš: Varbūt es kādu priekšlikumu esmu izlaidis. Es lieku priekšā svītrot "vienu īpašnieku" preambulā un papildināt ar vārdiem beigās- "valsts uzņēmuma līdzdalību akciju sabiedrībās nosaka likums par privatizāciju". Konkrēta nosaukuma tam likumam vēl nav, bet apmēram tāds viņš varētu būt. Vēl kādi priekšlikumi par preambulu?

Priekšsēdētājs: Vārds Ēlerta kungam.

I.Ēlerts: Par valsts uzņēmumu piedalīšanos uzņēmējsabiedrībā, tātad arī akciju sabiedrībās, ir teikts 7.pantā. Šis labojums, manuprāt, ir lieks. Par "vienu īpašnieku" es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

A.Felss: Bija priekšlikums preambulā atzīmēt, ka šis likums neattiecas uz lauksaimnieciskās darbības uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss ierosina piezīmi beigās, ka šis likums neattiecas uz lauksaimnieciska rakstura valsts uzņēmumiem.

A.Felss: Ir iesniegts rakstiski.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons.

J.Drobots: */Es gribētu iebilst pret tādu labojumu, jo, ja valsts uzņēmums piedalīsies akciju sabiedrības darbībā, tad viss īpašums nevar piederēt valstij. Tas daļēji piederēs akcionāriem./

Ģ.Krūmiņš: */Tad darbojas atsevišķs likums./

J.Drobots: */Bet formulējums jau pats par sevi būs pretrunīgs, vai tad mēs esam valsts uzņēmums vai akciju sabiedrība. Te.../

Ģ.Krūmiņš: */Protams, protams, ar to pašu pateikts, ka uz šādiem uzņēmumiem šis likums vairs neattiecas./

J.Drobots: */Un vispār, man šķiet, ka tādus nopietnus labojumus mutiski pieņemt nevajaga, es tos atliktu. Sākumā visus ierosinājumus nākas apspriest komisijā./

Priekšsēdētājs: Bija ierosinājums, kam piekrīt arī komisijas sekretārs, ka apspriežami tagad būtu tikai tie priekšlikumi, kas ir rakstiski un ir izdalīti.

Ģ.Krūmiņš: Labi.

Priekšsēdētājs: Pārējos atstājam izskatīšanai komisijā.

Ģ.Krūmiņš: Vārdu sakot, tos priekšlikumus, kas ienāca šodien, komisija izskatīs uz trešo lasījumu. Tagad izskatīsim tos ierosinājumus un labojumus, kas ir doti iesniegtā likumprojekta beigās. Tie ir 55 labojumi.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Šeit, manuprāt, tomēr ir ļoti principiāls jautājums, kuru būtu principā jānobalso, varbūt nenosakot precīzu redakciju. Jautājums ir nevis par valsts uzņēmumu piedalīšanos akciju sabiedrībās, bet par to, ka valsts akciju sabiedrības regulē likums par valsts uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās. Lūk, tas bija mans priekšlikums, kurš ir pavisam savādāks. Tādā gadījumā atrisinātos jautājums, ka valstij ir divu veidu uzņēmumi- unitārie uzņēmumi vai arī valsts akciju sabiedrības, kas ir cits veids.

Ģ.Krūmiņš: Šis likums jau neizslēdz to, bet šis likums konkrēti attiecas tikai uz viena īpašnieka uzņēmumiem, kuri pilnīgi ir valsts uzņēmumi. Ja mēs sākam runāt par akciju sabiedrībām, to regulē citi jau esošie likumi, kā arī tie, kas vēl taps.

A.Kodoliņš: Likums par akciju sabiedrībām nevar reglamentēt. Šajā gadījumā, ja jau mēs meklējam valsts uzņēmumu, tad es iesaku to ielikt preambulā, nevis likuma pantos.

Ģ.Krūmiņš: Bet tādā gadījumā norādījuma preambulā tiktu vēlreiz pasvītrots, ka šis likums uz tādiem uzņēmumiem neattiecas. Bet tas jau ir skaidrs tāpat.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs tikko nolēmām, ka balsosim tikai par rakstiskajiem priekšlikumiem. Pārējie paliek komisijā uz trešo lasījumu. Trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man būtu liels lūgums sēdes vadītājam stingrāk vadīt sēdi. Ir priekšlikums... Jā? Nē?... nebalsot. Tā mēs te ņemsimies līdz vēlai naktij.

Priekšsēdētājs: Mēs varam ņemties tikai līdz pulksten 18.30 par labojumiem.

Ģ.Krūmiņš: Pirmie trīs labojumi ir pieņemti. Ceturtais labojums pieņemts daļēji. Tālāk piektais jautājums, ko iesnieguši deputāti Ziediņš un Bojārs. Tas attiecas uz 10.panta 1.punktu, kuru ieteic papildināt ar tekstu: "Par Latvijas Republikas Valsts uzņēmumu direktoru var iecelt tikai Latvijas Republikas pilsoni." Komisija šo jautājumu atstāja lemšanai plenārsēdē, ņemot vērā to, ka likums par pilsonību nav pieņemts.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Mums ir jāizšķir šis jautājums balsojot. Ir iesniegts priekšlikums, jūs ar viņu iepazināties. Komisija ir nolēmusi to atstāt izskatīšanai plenārsēdē, bet mums ir jānobalso. Vēl ir kāds priekšlikums?

A.Kodoliņš: Vai mēs nebalsosim par pieņemtiem? Es uzskatu, piemēram, ka pirmais priekšlikums ir nepareizi pieņemts. Valsts neatbild par valsts uzņēmumu saistībām. Tas nav pareizi. Šis iepriekšējais ieraksts bija pilnīgi pareizs.

Priekšsēdētājs: Paldies par šo ierosinājumu. Laikam tiešām mums nāksies to darīt, lai izbēgtu no visādām nepatikšanām. Deputāts Bojārs vēlas ko teikt?

J.Bojārs: Es gribu cienījamiem kungiem pateikt vienu lietu: ja mēs skaidri un gaiši neierakstīsim tur, ko mēs domājam, tad jebkurā laikā ārzemēs varēs arestēt mūsu kuģus. Tā ir elementāra lieta starptautiskās privāttiesībās, ka valsts neatbild, tā ir nošķirta valsts īpašuma daļa, bet valsts tālāk neatbild. Un to vajag noteikti ierakstīt. Mūsu jūrnieki lai izsaka savas domas. Jebkurā laikā varēs apķīlāt mūsu kuģus un aizturēt. Tādi gadījumi ir bijuši ar Padomju Savienības kuģiem.

Ģ.Krūmiņš: Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka pirmā punkta labojuma autors bez deputāta Bojāra ir arī Rūpnieku asociācija. Ja jau Rūpnieku asociācija dod priekšlikumu, ka valsts neatbild par valsts uzņēmuma saistībām, es neredzu iemesla, kāpēc mums būtu šis princips jāuzspiež.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Es domāju, ka vienkāršāk mēs atrisināsim, nobalsojot par un pret. Ja nebūs iebildumu, tad- par pirmo labojumu? Lūdzu atšķirt labojumu lapu ar pirmo labojumu! Tātad valsts neatbild par valsts uzņēmumu saistībām. Lūdzu balsot! Tātad kas atbalsta komisijas slēdzienu par šā labojuma pieņemšanu?

No zāles: Mēs nesapratām formulējumu.

Ģ.Krūmiņš: Pirmais labojums.

Priekšsēdētājs: Pirmais labojums.

Ģ.Krūmiņš: Balso par to, vai komisijas lēmums tiek pieņemts vai ne. Respektīvi, komisija pieņem šādu labojumu, ka valsts neatbild par valsts uzņēmumu saistībām. Tie, kas balsos par, būs par to, ka valsts neatbild.

Priekšsēdētājs: Mēs balsojam par komisijas lēmuma akceptu. Mēs nevaram šeit ieslīgt formulējumos. Rezultāts: ar 68 balsīm ir akceptēts komisijas lēmums. Tātad paliek, ka valsts neatbild par valsts uzņēmumu saistībām. Otrais labojums.

Ģ.Krūmiņš: Otrais ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Ir nepieciešamība balsot? Ir kādas pretenzijas? Nav. Trešais labojums.

Ģ.Krūmiņš: Trešais- pieņemts.

Priekšsēdētājs: Komisija ir pieņēmusi šo labojumu. Ir kādas pretenzijas? Neredzu. Ceturtais labojums- papildināt ar Latvijas Republikas Ministru padomes atļauju.

Ģ.Krūmiņš: Ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Ir kādi iebildumi? Nav. Tātad nav nepieciešams balsot par šo pantu.

Ģ.Krūmiņš: Piektais labojums.

Priekšsēdētājs: Tātad piektais labojums- 9.panta 1.punktu un otrajā lasījumā 10.panta 1.punktu papildināt ar domu, ka par Latvijas Republikas valsts uzņēmuma direktoru var iecelt tikai Latvijas Republikas pilsoni. Mums ir jābalso par šā labojuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Lūdzu izteikt savu attieksmi. Rezultāts: šis labojums nav pieņemts.

Ģ.Krūmiņš: 6.pantā deputāta Ziediņa labojums.

Priekšsēdētājs: Varbūt nevajag nolasīt, visu to var redzēt, taupīsim laiku. Tātad komisijas atzinums ir- noraidīt. Vai deputāts Ziediņš uzstāj par balsošanu? Uzstāj. Tātad balsojam- par, pret vai atturoties- par komisijas slēdzienu. Komisija ir noraidījusi. Ar balsošanu vajag akceptēt komisijas slēdzienu. Ja akceptē, tādā gadījumā šis labojums tiek iekļauts.

Lai vienkāršotu balsošanas procedūru un mums nevajadzētu balsot par tekstu un tamlīdzīgi, es ierosinu balsot par komisijas slēdzienu- vai nu akceptēt šo komisijas slēdzienu, kā nu kurā gadījumā, vai noraidīt. Nepiekrīt deputāti. Labi, tādā gadījumā mums ir jābalso par šā labojuma iekļaušanu. Jābalso par šo papildinājumu- par, pret vai atturoties. Citas izejas mums laikam nav. Lūdzu, vēl pie trešā mikrofona.

I.Caune: Man būtu priekšlikums tomēr formulēt, kā tur bija. Ziediņa priekšlikums- tas maz ko izsaka.

Priekšsēdētājs: Jums vajag paņemt grāmatiņu, atšķirt un izlasīt, tad jums būs uzreiz prātā.

Z.Ziediņš: Ļoti smalki uzrakstīts viss priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par šo konkrēto priekšlikumu, kas attiecas uz uzņēmuma filiālēm, sestais labojums. Rezultāts: deputāta Ziediņa iesniegtais sestais labojums nav iekļauts, tiek noraidīts. Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Man pašam tā arī palika neskaidrs, vai ir jābalso par manu priekšlikumu vai par komisijas akceptu. Jūs te sākāt ar komisiju, tad pārgājāt uz priekšlikumu un beigās uz komisiju. Beigās, kā es saprotu, balso par manu priekšlikumu?

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi.

Z.Ziediņš: Pie viena stila vajadzētu kaut kā turēties.

Priekšsēdētājs: Nezinu, pārējie laikam bija sapratuši, vismaz tie kolēģi, kas sēdēja zāles priekšpusē. Godājamie deputāti noraidīja šo balsošanas metodi- akceptēt vai neakceptēt komisijas slēdzienu, jo tas neesot skaidrs. Norunājām, ka turpmāk mēs balsosim par katru priekšlikumu, kurš šeit ir iekļauts un kuru pieprasa likt uz balsošanu. Šajā gadījumā deputāta Ziediņa sestais priekšlikums netika iekļauts un ir noraidīts.

Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Vai mums tomēr nebūtu pareizāk iet pa pantiem? Es piekrītu, ka tas būs mazliet sarežģīti, bet toties deputāti redzēs kopsakaru, un mēs būsim rezultātā daudzmaz pieņēmuši tekstu. Tas būtu mans ierosinājums.

Ģ.Krūmiņš: Praktiski to būs ļoti grūti izdarīt, jo mums jāievēro gan šie labojumi, gan arī tie, kas tagad ir otrā lasījuma laikā ienākuši. Par ļoti daudziem priekšlikumiem mēs pašreiz nevaram uz vietas izlemt, vai viņi ir pieņemami vai nav pieņemami. Komisija nevar savu viedokli dot. Ļoti daudz priekšlikumu ir tādi, kas ļoti rūpīgi jāizskata. Mēs nevaram šajā momentā izlemt, vai mēs to vārdu svītrosim vai liksim iekšā. Tas viss ir jāizskata kopsakarā ne tikai ar šo likumu, bet arī ar pārējiem likumiem, ar darba likumdošanas kodeksu un likumu par uzņēmējdarbību. Tas nav pāris minūtēs izdarāms.

Priekšsēdētājs: Mēs jau tikko bijām iepriekš norunājuši, ka iesim pa šiem drukātajiem labojumiem. Par tiem, kas tagad ir iesniegti. Tos komisija izskatīs vēl papildus. Septītais labojums. Tas arī ir deputāta Ziediņa labojums- svītrot 20.panta 3.punktā vārdus "ja Latvijas Republikas likumi vai Ministru padomes lēmumi neparedz citu kārtību". Tātad komisija ir daļēji pieņēmusi. Vai deputāts Ziediņš pastāv uz šā labojuma balsošanu? Jāņem vērā, ka ir daļēji pieņemts. Deputāts Ziediņš neizrāda savu attieksmi šajā gadījumā. Vai ir jābalso? Nav. Paldies.

Astotais labojums ir deputātes Briņķes. Pēc būtības labojums ir noraidīts, bet lūdzu deputāti Briņķi izteikt savu domu pie pirmā mikrofona.

I.Briņķe: Priekšsēdētāja kungs! Ja neesat sapratis, viņš nav noraidīts. Es esmu ļoti gandarīta, ka šīs nepareizās tiesību normas, kas bija pirmajā lasījumā, ir svītrotas. Labāk tad lai nepaliek nekas, lai gan es gribēju, ka tomēr šis 10.pants tiek izteikts tādā redakcijā, kā es uzrakstīju. Bet, ja mēs ejam uz kompromisu, tad es piekrītu komisijai.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs nepastāvat uz pārbalsošanu? Paldies. Citi deputāti arī neiebilst.

Devītais labojums. Tas pats skaidrojums, un deputātei Briņķei nav iebildumu, jo kompromiss panākts.

Desmitais labojums. Ir iebildumi? Nav.

Vienpadsmitais labojums- deputāta Kodoliņa labojums. Mainīt likumprojekta nosaukumu- tas ir sākumā. Vai tas ir vispār balsojams tagad? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Priekšlikums tālāk ir iestrādāts. Šeit bija priekšlikums iestrādāt normas par pašvaldību uzņēmumiem. Manuprāt, to bija pilnīgi reāli iespējams izdarīt, pieminot tur, kur vajag, un nepieminot, kur nevajag. Nekādu īpašu jaunu likumu nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs pastāvat uz nobalsošanu?

A.Kodoliņš: Jā, es pastāvu uz nobalsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju piemetināt, ka komisija jau sāk darbu pie likuma par pašvaldību uzņēmumiem. Mēs esam šajā jautājumā iedziļinājušies. Patiešām ir nepieciešams atsevišķs likums. Tomēr varam nobalsot par to.

Priekšsēdētājs: Tātad vienpadsmitais labojums- mainīt likumprojekta nosaukumu. Komisijas uzskats jums ir redzams, jūs varat to izlasīt. Lūdzu, balsosim par deputāta Kodoliņa priekšlikumu- par, pret vai atturoties. Rezultāts: nav ieguvis vairākumu deputāta Kodoliņa labojums. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es gribētu tikai aizrādīt vienu lietu, ka pašreiz mēs pārkāpjam Augstākās padomes lēmumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību, kurā paredzēts, ka otrajā lasījumā likumprojektus nobalso, izskata un nobalso pa pantiem. Tāds ir mans aizrādījums jeb replika.

Priekšsēdētājs: Bet nav teikts, kādā kārtībā pa pantiem.

E.Krastiņš: Uzmanīgi izlasīju šo mūsu lēmumu, ir skaidri saprotams, ka jānobalso pa pantiem, liekot uz balsošanu attiecīgi katru izmaiņu. Deputātiem, kuru priekšlikumi ir noraidīti, ir tiesības pieprasīt nobalsot. Bet pašlaik, godīgi runājot, mēs nenobalsojām pa pantiem un mēs pārkāpjam šo lēmumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību, kur attiecīgi izmaiņas pie šiem pantiem ir jānobalso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man ir pretējas domas.

Divpadsmitais labojums, deputāta Kodoliņa labojums. Tas ir konceptuāls. Vai ir jābalso? Vai deputāts Kodoliņš uzstāj uz balsošanu?

Trīspadsmitais- par pašvaldību, tas nav konkrēts formulējums. Es domāju, ka mēs to nevaram balsot.

Četrpadsmitais. Arī deputāta Kodoliņa ierosinājums 1.pantā svītrot vārdu "valdījumā" un "rīcībā". Vai deputāts Kodoliņš pastāv uz balsojumu? Pastāv. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas ir par, pret, atturas par deputāta Kodoliņa ierosinājumu?

E.Repše: Es vēl gribētu piemetināt pie šā punkta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Lūdzu, dzēsiet šo balsojumu.

E.Repše: Es atvainojos par to, ka aizņemu uzmanību, bet šie ir tie vārdi, kas nozīmē, ka, ja mēs pieņemam tādā redakcijā, kā ir, nevis labojumu, tad īpašums pāriet no valsts īpašuma uzņēmuma īpašumā. Tas ir ļoti svarīgs moments. Es aicinu balsot par Kodoliņa priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš laikam paskaidros šo vārdu juridisko nozīmi pie otrā mikrofona.

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija arī to iesniedza, bet tas nav pavairots. Mūsu priekšlikums- svītrot ne tikai valdījuma veidu un rīcību, bet šeit formulēt tādējādi- "kura ar tai nodoto Latvijas Republikas valsts īpašumu veic uzņēmējdarbību". Jo tāds formulējums, kā šeit,- "ir valdībā, lietojumā un rīcībā"- nozīmē, ka tas ir šā uzņēmuma īpašums un vairs nav valsts īpašums.

Priekšsēdētājs: Vai jūs, lūdzu, varētu ātri rakstiski iesniegt?

A.Endziņš: Ir iesniegts komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: Par 1.pantu.

Ģ.Krūmiņš: Tagad ir iesniegts, ja?

A.Endziņš: Vajadzēja ātrāk būt iesniegtam.

Ģ.Krūmiņš: Ātrāk nebija.

Priekšsēdētājs: Varbūt var uzrakstīt ātri. Lūdzu, trešais miktofons, pa to laiku deputāts Muciņš izteiks savu viedokli.

L.Muciņš: Es pareizi saprotu, ka deputāts Kodoliņš ir vērsis mūsu uzmanību uz to, ka mēs dosim tiešām visus trīs šos īpašuma tiesību satura rādītājus- valdījums, lietojums un rīcība, tad tiešām īpašums pāries uzņēmuma īpašumā un nebūs vairs valsts īpašums. Tādēļ es tagad varbūt aicinātu nesteigties. Mums ir spēkā 94.pants, kurā ir noteikts, kad ir tas valdījums, lietojums un rīcība šim te operatīvajam pārvaldītājam, tātad uzņēmumam, bet tikai likumā noteiktās robežās. Tātad visas šīs trīs formas ir ierobežotā veidā. Es aicinātu varbūt ne tūlīt steidzīgi, bet tomēr precizēt. Te ir tā kārtīgi jāpadomā, ja mēs tā, ātrumā balsojot, nevaram šo jautājumu izlemt. Uz trešo lasījumu tiešām vajag noslīpēt. Ar to piebildi, ko cienījamais Endziņš teica, varbūt būtu par maz. Mums tomēr būtu jānorāda šis ierobežotais raksturs visām trijām īpašuma tiesību sastāvdaļām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Einars Repše.

E.Repše: Mēs ar Kodoliņu tikko aprunājāmies un pilnībā atbalstām Likumdošanas jautājumu komisijas ierosinājumu. Tas ir, citiem vārdiem sakot, trīsdesmit piektais priekšlikums. Nobalsot, lūdzu, vienlaicīgi. Tātad par trīsdesmit piekto priekšlikumu. Ja tiek nobalsots tā, tad es noņemu savu priekšlikumu no balsošanas.

Priekšsēdētājs: Trīsdesmit piektajā priekšlikumā diemžēl nav formulējuma. Mēs tagad balsojam pa pantiem, par formulējumu.

E.Repše: Tur ir formulējums. Tas ir garš, un to varbūt ir grūti atrast. Tur ir iestrādātas operatīvās pārvaldīšanas tiesības.

Priekšsēdētājs: Likumdošanas jautājumu komisijai nupat bija cits priekšlikums.

E.Repše: Tā te ir rakstīts.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs atgriezīsimies, tikko Likumdošanas jautājumu komisija būs to formulējusi. Deputāts Birkavs ir šo formulējumu jau sniedzis.

Tātad četrpadsmitais labojums. Lūdzu, šo formulējumu. Es skatos, ka pie Krūmiņa kunga tas ir nonācis.

Ģ.Krūmiņš: Likumdošanas komisija iesniegusi tādu variantu: "Valsts uzņēmums ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskas personas tiesībām, kurš ar tam nošķirto Latvijas Republikas valsts īpašuma daļu veic uzņēmējdarbību."

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka Kodoliņa kungs atbalsta pilnībā, arī Repšes kungs un Kehra kungs atbalsta. Mums atliek vienīgi nobalsot par šo formulējumu. Balsosim par šo labojumu. Rezultāts: labojums pieņemts ar 89 balsīm.

Tātad piecpadsmitais labojums ir ņemts vērā, deputāt Kodoliņ, balsošana nav nepieciešama.

Sešpadsmitais labojums ņemts vērā daļēji. Kodoliņa kungs, jūs pastāvat uz balsošanu? Nē? Paldies.

Septiņpadsmitais- svītrot "valdījumu", tas nozīmē izmainīt redakciju. Cik es saprotu, Kodoliņa kungs uz to nepastāv.

Vai pastāv uz balsošanu par astoņpadsmito labojumu Kodoliņš vai cits deputāts? Lūdzu deputātus pievērst uzmanību astoņpadsmitajam labojumam otrajā lasījumā 10.panta 1.punktā par svītrošanu. Deputāts Kodoliņš pastāv uz šā labojuma nobalsojumu. Vai komisijai un Krūmiņa kungam ir kāds komentārs šeit?

Ģ.Krūmiņš: Tagad ir runa par 9.panta 1.punktu.

Priekšsēdētājs: 9.panta 1.punktu.

Ģ.Krūmiņš: 9.panta 1.punkts jaunajā redakcijā, otrajā lasījumā?

Priekšsēdētājs: 10.panta 1.punkts.

Ģ.Krūmiņš: 10.panta 1.punkts- par direktora iecelšanu amatā? Jā, jābalso, es esmu pret svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Tātad par astoņpadsmito labojumu. Lūdzu, par 18.labojumu, deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Te ir runa par to, vai strīdus par mantu izskata valsts arbitrāža vai šķīrējtiesa. Lūk, šo teikumu ir ierosināts izsvītrot.

Ģ.Krūmiņš: Pasakiet, kurā vietā tad tas ir!

Priekšsēdētājs: Mums ir astoņpadsmitais labojums, Kodoliņa kungs, jūs runājat par ko citu.

A.Kodoliņš: Tas ir par direktora iecelšanu amatā un līguma noslēgšanu ar direktoru.

Priekšsēdētājs: Jūs nepastāvat uz balsošanu?

A.Kodoliņš: Nē.

Priekšsēdētājs: Paldies, esam atrisinājuši šo konfliktu.

Deviņpadsmitais labojums. Vai par deviņpadsmito labojumu Kodoliņa kungs pastāv uz balsošanu? Nepastāv.

Divdesmitais labojums. Par svītrošanu. Mainīt redakciju. Kodoliņa kungs, jūs pastāvat, ka jābalso? Nē.

Divdesmit pirmais labojums par 16.panta 2.punkta svītrošanu. Komisija noraidījusi. Kodoliņa kungs, jums vai kādam citam ir iebildumi?

Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es gribu izteikt protestu pret šī likuma izskatīšanas procedūru pirmajā lasījumā. Es gribu pievienoties deputāta Krastiņa viedoklim. Mēs patiešām izskatām likumu ne pa pantiem, bet pa deputātiem un komisijām. Tas ir, pie viena un tā paša punkta mēs atgriežamies vairākas reizes atkarībā no tā, kad pie tā nonāca komisija vai atsevišķi deputāti. Tas, manuprāt, ir pilnīgā pretrunā tam absolūti skaidrajam norādījumam, ka otrajā lasījumā izskatīšana notiek pa pantiem, bet ne pēc deputātiem, tas ir, vispirms izskata deputātes Briņķes, tad deputāta Kodoliņa, tad deputāta Repšes, tad Likumdošanas komisijas nodomus. Ar vienu un to pašu punktu mums būs jāsastopas trīs, četras vai piecas reizes./

Ģ.Krūmiņš: */Jūs gribat pārmest man, ka piezīmes sakārtotas ne pantu kārtībā, bet pēc autoriem. Es šo kritiku pieņemu, atvainojos, bet tā ir ērtāk atbildēt tiem, kuri ir iesnieguši atsevišķas piezīmes./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es vēlreiz uzmanīgi pārskatīju lēmumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Man diemžēl jāatzīst, ka priekšsēdētājam, mūsu sēdes vadītājam, nav taisnība. Otrajā lasījumā mums ir jāizskata likumprojekts pa pantiem. Mēs tagad darām pilnīgi pretēji un būtībā pie viena panta atgriežamies varbūt trīs četras reizes. Kāds tas pēc visiem šiem balsojumiem izskatīsies, man grūti pateikt.

Priekšsēdētājs: Vai jūs arī varētu paskaidrot, kāda kārtība izskatīšanai pa pantiem ir minēta šajā lēmumā par likumprojektu izskatīšanu?

E.Krastiņš: Tur ir vesela nodaļa par to, kādā kārtībā mums jānobalso katrs pants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāta Birkava ierosinājums.

V.Birkavs: Iepriekšējās reizēs mēs esam skatījuši deputātu labojumus un pēc tam skatījuši pa pantiem. Acīmredzot šoreiz būs jādara tas pats.

Priekšsēdētājs: Es vienkārši lūdzu godājamos deputātus pievērst uzmanību tam, ka mums šeit ir piecdesmit viens konkrēts labojums, kas mums arī ir jāizskata. Un lūdzu saskaitīt pantus. Tādā gadījumā mums vajadzēja šeit veselu tabulu, kurā būtu noteikts, par kuriem pantiem un kuri deputāti ierosina labojumus, un tad rīkoties. Ja kāds var atrast racionālāku veidu, kā mēs ātrāk varētu izskatīt, lūdzu. Deputāts Kehris.

O.Kehris: Acīmredzot es piekrītu, ka mums ir jāiziet pašlaik šiem labojumiem cauri un pēc tam tomēr būs jāatgriežas pie pantiem, jo bez tā mēs varam tiešām zaudēt šīs kopsakarības. Faktiski es atbalstu deputāta Birkava priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādas vēl ir domas par tālāko procedūru? Lūdzu, deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Mēs atkal priekšdarbus veicam sesijas sēdē. Nav jāstāsta, kam tas ir ērti. Ērti bija komisijai. Vienkārši salika visu pēc kārtas un pēc pantiem, bet balsošanai, sesijas darbam tas ir neērti. Komisija izdarīja tā, kā ir ērti tai, nevis Augstākās padomes sesijai. Tāpēc jāatdod atpakaļ, lai piezīmes būtu sakārtotas pa pantiem, un tad mēs tos ātri pārskatītu un varētu strādāt konstruktīvi par katru pantu. Vienkārši šajā ziņā dokuments nav sagatavots. Tas ir jāatdod pārstrādāšanai./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Es gribētu teikt, ka darba grupa tiešām nav bijusi uzdevumu augstumos, bet tomēr materiāls ir sagatavots. Manuprāt mums šobrīd jāturpina labojumu pieņemšana, kā ieteica Birkava kungs. Nepārtrauksim darbu, bet turpināsim. Pēc tam varam balsot par pantiem pēc kārtas.

Priekšsēdētājs: Ir kādi citi priekšlikumi? Turpināt.

Lūdzu man atgādināt, kāds bija pēdējais labojums. Es neesmu šoreiz atzīmējis.

Ģ.Krūmiņš: Nākošais ir divdesmit otrais.

Priekšsēdētājs: Divdesmit otrais. Vai ir ņemts vērā jeb deputāts Kodoliņš pastāv uz balsošanu?

A.Kodoliņš: Ņemts vērā ir, bet šī 19.panta jaunā redakcija mani personiski absolūti neapmierina. Mans priekšlikums ir tomēr nenobalsot, ka šis 19.pants būtu pieņemts tādā redakcijā, kā ierakstīts, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir arī vēl citu deputātu priekšlikumi par šo pantu. Tā ka es nepastāvu uz balsošanu, bet pastāvu uz to, lai šo pantu nepieņemtu šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Tas nozīmē, ka to var arī atstāt uz trešo lasījumu, lai redakcionālus labojumus izdarītu. Uzreiz mēs tik un tā nevaram balsot.

Divdesmit trešais labojums. Deputāts Repše jau ir ieņēmis vietu pie mikrofona. Lūdzu.

E.Repše: Šis ir otrs pamatjautājums- vai valsts uzņēmums maksās valstij par ražošanas fondu izmantošanu jeb nemaksās? Es aicinu deputātus balsojot abstrahēties no Latvijas Bankas procentiem. Tos var citādi formulēt, ja bankas patlaban nestrādā. Es aicinu balsot tieši par principu- maksā par ražošanas fondu lietošanu jeb nemaksā.

Priekšsēdētājs: Mums šeit gan balsošanas par pantiem nav. Lūdzu, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Šim nolūkam mums ir paredzēts īpašuma nodoklis. To, ja nemaldos, izskatīsim rīt, ja iznāks laiks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Īpašuma nodokli- tāpat kā peļņas nodokli un jebkurus citus nodokļus- maksās jebkurš uzņēmums. Bet šajā gadījumā valsts uzņēmums lieto valsts mantu peļņas gūšanai. Tātad būtu loģiski, ka valsts saņem kaut kādus procentus. Teiksim, tos pašus bankas noteiktos kredīta procentus jeb citādi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Es piekrītu komisijas viedoklim un gribu atzīmēt, ka šeit nav jāsacer jauna ekonomiskā teorija. Šeit ir reāls ražošanas kapitāls, te ir naudas kapitāls, aizdevumu kapitāls attiecas uz naudas sfēru. Tā ir speciāla sfēra, bet, ja te runā par to, kas jāmaksā, tad runāsim par nomu, teiksim, ka valsts nodevusi visu nomā. Tas arī nav. Pavisam specifiska administratīvi komandējošas formas atdzimšana, bet to nevajag sajaukt ar citām formām. Tāpēc komisija noraidīja pilnīgi pamatoti./

Priekšsēdētājs: Viedokļi par šo jautājumu ir izteikti. Mums tikai atliek nobalsot.

Tātad par divdesmit trešo labojumu- deputāta Repšes izteikto papildinājumu 8.panta 1.punktam šajā redakcijā otrajā lasījumā. Rezultāts: 23- par, 62- pret un 32- atturas. Tas nozīmē, ka šis deputāta Repšes labojums ir noraidīts. To ir izdarījusi arī komisija.

Divdesmit ceturto labojumu 8.2.pantā komisija noraidījusi. Vai deputāts Repše pastāv uz balsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par- 40, pret- 59, atturas- 19. Arī šis labojums ir noraidīts.

Divdesmit piektais labojums. Komisija ir noraidījusi. Vai deputāts Repše pastāv uz balsošanu? Nepastāv.

Divdesmit sestais labojums daļēji ņemts vērā 7.2.pantā. Arī nepastāv uz balsošanu deputāts Repše?

Divdesmit septītais labojums- ņemts vērā.

Divdesmit astotais labojums- noraidīts. Pastāv uz balsošanu. Izteiksim attieksmi pret deputāta Repšes labojumu 12.pantā. Rezultāts: 23- par, 59- pret. Tātad šis labojums arī plenārsēdē ir noraidīts.

Divdesmit devītais deputāta Repšes labojums 13.pantā noraidīts. Vai deputāts Repše pastāv uz balsošanu?

E.Repše: Nepastāv.

Priekšsēdētājs: Trīsdesmitais labojums arī noraidīts.

Trīsdesmit pirmais labojums noraidīts, piekrītot principā. (Smiekli.) Vai deputāts Repše pastāv uz balsojumu par trīsdesmit pirmo? Lūdzu Likumdošanas komisijas viedokli. Deputāts Birkavs.

V.Birkavs: Likumdošanas komisijas priekšlikums ir no trīsdesmit pirmā līdz trīsdesmit piektajam nebalsot, jo tie visi ņemti vērā vai arī nav balsojami.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kādam no deputātiem būtu citas domas šajā jautājumā? Nav.

Trīsdesmit sestais labojums. Ņemts vērā, nav balsojams. Līdz četrdesmit trešajam laikam nav balsojami labojumi.

Četrdesmit ceturtais- deputāta Bojāra labojums, ņemts vērā un iekļauts lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību. Vai deputātam Bojāram ir citas domas jeb viņš pievienojas?

Četrdesmit piektais labojums līdz četrdesmit astotajam ieskaitot ir ņemts vērā. Līdz pat piecdesmitajam, piecdesmit pirmajam ir noraidīts. Deputāts Bojārs māj ar roku, ka viņam tagad ir vienalga. (Zālē smiekli.)

Piecdesmit otrais- iestrādāts.

Piecdesmit trešais- ir kādi iebildumi deputātam Bojāram pie piecdesmit trešā labojuma 24.pantā? Nav. Netiek pieprasīta balsošana. Ņemts vērā.

Tātad piecdesmit piektais un pēdējais, kur komisija nepiekrīt. Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamās dāmas un kungi! Es tomēr lūgtu ņemt vērā arī Kurdjumova iebildi un to, ka kaimiņos sociāldemokrātiskajās Skandināvijas valstīs ir pat speciāli likumi par darba kolektīvu. Viņi nosaka darba kolektīvu līdzdalību uzņēmuma vadībā. Es gribētu, lai vismaz cieņas pēc mēs vienu pantiņu ierakstītu. Tas mums nedarīs negodu, bet, tieši otrādi, popularizēs mūsu parlamentu. Par to, ka mēs ieviešam tādu pantu, es lūdzu nobalsot. Es nedomāju, ka mums šeit ir kaut kādas briesmas. Bet tā ir tāda goda lieta, un mēs būtu darba kolektīvu priekšā, ziniet, drusku tādi eņģeliskāki.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka komisijas priekšsēdētājs Krūmiņa kungs atzīmēs šo deputāta Bojāra ierosinājumu. Par to mēs varētu nobalsot pašās beigās, kad būsim beiguši balsojumu par pantiem. Par vēl viena panta iekļaušanu, jo šis nav konkrēts labojums pie kāda panta.

Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Es gribēju nedaudz oponēt profesoram Bojāram, bet pašlaik es atsakos.

Priekšsēdētājs: Tātad atgriezīsimies pie šā jautājuma, kad būsim nobalsojuši visu par pantiem. Vai komisijas priekšsēdētājs ir gatavs balsošanai par pantiem, ņemot vērā visus mūsu nobalsotos statūtus?

Ģ.Krūmiņš: Varētu balsot par pantiem, jo izmaiņu šeit ir samērā maz.

Priekšsēdētājs: Tātad izmaiņas jums ir atzīmētas. Es tā saprotu, ja? Tātad par nosaukumu. Tur nav jābalso.

Ģ.Krūmiņš: Svītrojam ārā "vienu īpašnieku".

Priekšsēdētājs: Tātad preambulā svītrots tiek "viena īpašnieka" pirmās rindas ceturtais un piektais vārds.

Ģ.Krūmiņš: Vēl bija priekšlikums teikt, ka šis likums neattiecas uz lauksaimnieciska rakstura uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Balsosim. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Gerasimovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Man ir jautājums par procedūru. Pirmkārt, lūdzu izdarīt pārreģistrēšanos, puse zāles jau aizgājusi. Otrkārt, gribu lūgt priekšsēdētāju, kāds balsu skaits nepieciešams, lai pieņemtu lēmumus, tai skaitā arī pieņemot pa pantiem? Manuprāt, puse no klātesošajiem./

Priekšsēdētājs: Ar relatīvu vienkāršo vairākumu. Tātad balsošana pa pantiem. Preambula. Deputātam Ēlertam ir savs atzinums, kā mēs šo procedūru varētu veikt, jo mēs esam par labojumiem nobalsojuši.

I.Ēlerts: Es domāju, ka mēs esam balsojuši, pieņēmuši divus priekšlikumus, tie nav viens ar otru pretrunā. Acīmredzot mēs varam iet normālo likumprojekta izskatīšanas ceļu, tas ir, noteikt, vai mēs pieņemam to otrajā lasījumā. Ja pieņemam, noteikt, vai mēs pieņemam to otrajā lasījumā. Ja pieņemam, noteikt trešā lasījuma termiņu. Līdz ar to trīs dienas pirms šā termiņa ir iesniedzami pēdējie labojumi.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl būtu ierosinājumi par šo procedūru? Varbūt ir citi, kas būtu pretēji deputāta Ēlerta ierosinātajam? Tagad nobalsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā, nosakot termiņu trešajam lasījumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: zālē ir ļoti daudz deputātu- 133. Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā. Rezultāts: ar 96 balsīm šis likumprojekts tiek pieņemts otrajā lasījumā.

Mums ir jānorunā, kad šis likumprojekts būtu izskatāms trešajā lasījumā. Kādi ir komisijas ierosinājumi?

Ģ.Krūmiņš: Komisijas priekšlikums ir noteikt par trešā lasījuma izskatīšanas dienu 4.decembri.

Priekšsēdētājs: Līdz 1.decembrim lūdzu deputātus iesniegt rakstiskos labojumus.

Ģ.Krūmiņš: Līdz 1.decembrim ir par vēlu. Vajadzētu līdz 27.novembrim iesniegt. Mēs nevaram paspēt, mēs nevarēsim priekšlikumus iestrādāt rakstiskā veidā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Es uzskatu, ka mēs esam pārkāpuši reglamentu. Mēs pieņemam otrajā lasījumā, praktiski neizskatot likumprojektu pa punktiem. Skaitās, ka mēs esam pieņēmuši otrajā lasījumā pa punktiem, bet mēs neesam izskatījuši likumprojektu. Izskatot piezīmes beigās, mums taču nav ko tajos punktos mainīt! Teksts, kas tur ir, tas saglabājas, un tagad nāks jauni labojumi, kurus mēs skatīsim trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Tas teksts paliek neskarts. Ja mēs būtu pieņēmuši kādu no tiem labojumiem...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Kopumā par šo mūsu izskatīšanas kārtību man ir piebilde attiecībā uz to, kas mums jāņem vērā turpmāk, komisijām sagatavojot likumprojektus otrajam lasījumam. Tādā veidā, kā šī komisija ir sagatavojusi, tas absolūti nav pieņemams, jo šeit nav saprotama, pirmkārt, secība. Otrkārt, ņemot vērā lēmumu par likumprojekta izskatīšanas kārtību, ir jāietver šeit komisijas variantā pilna panta redakcija un pilna priekšlikuma iesniedzēja redakcija, tā ka deputāti lasot var salīdzināt abas redakcijas. Tā ir jādara. Ņemiet piemēru no Maskavas kolēģiem!

Ģ.Krūmiņš: Deputātu priekšlikumi ir pilnā tekstā.

J.Lagzdiņš: Šeit nekas nav pilnā tekstā, to mēs redzam. To es gribēju teikt.

Ģ.Krūmiņš: Ne visiem. Piemēram, Kodoliņa priekšlikumi no pirmā līdz piektajam bija ārkārtīgi gari, un mēs viņus konceptuāli nepieņēmām. Par viņiem būtu speciāli jārunā, bet tie, kas ir īsi un konkrēti, tie ir pilnā tekstā.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, vēl viena piebilde. Mums jāņem šī šodienas mācība vērā, pieņemot Kārtības rulli, un detalizēti jāizstrādā likuma pieņemšanas kārtība otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man būtu kompromisa priekšlikums. Tagad uz trešo lasījumu mums būs priekšlikumi un mēs varēsim izskatīt tos pa pantiem. Krūmiņa kungs lai sagatavo tos pa pantiem augošā numuru kārtībā. Šodien šo jautājumu vajag izbeigt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Pieņemam šādu priekšlikumu.

J.Lucāns: Man liekas, ka neesam ieklausījušies Zaščerinska kunga priekšlikumos. Jautājums ir par ekonomiskajiem nosacījumiem, kas lauksaimniecībai nav pieņemami. Es domāju, ka ne tikai lauksaimniecībai. Man liekas, ka mēs neesam pietiekami novērtējuši ekonomisko nosacījumu nozīmi. Runa ir par to, vai mēs varēsim ieinteresēt vissavienības uzņēmumus mūsu ekonomikas atbalstīšanā. Es neredzu šos nosacījumus, un es baidos, ka mēs varam pieļaut ļoti lielu kļūdu.

Ģ.Krūmiņš: Šie priekšlikumi parādījās šodien. Mēs iestrādāsim trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs esam atraduši kompromisa variantu. Ir lūgums komisijai uz trešo lasījumu sagatavot šos labojumus pēc pantu kārtības, lai mēs operatīvi varētu trešajā lasījumā to pieņemt. Trešais lasījums 4.decembrī, labojumi un papildinājumi- saskaņā ar mūsu reglamentu. Šo jautājumu esam pabeiguši. Lūdzu, pirmais mikrofons. Laikam paziņojums.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Mēs šodien ar sēdes vadītāja svētību pārkāpām pāri vienam ļoti nozīmīgam mūsu darba kārtības jautājumam- sociālajam nodoklim. Es ļoti lūdzu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas vārdā rītdien darbu sākt tieši ar šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Man ir laikam jāpaskaidro par savu svētību. Tā ir nākusi no augšas, no Augstākās padomes Prezidija, kurš nolēma šo jautājumu izskatīt pulksten 15.00 šodien. Ja mēs būtu operatīvi rīkojušies, izskatot kadru jautājumu, tad mēs viņu arī būtu paspējuši izskatīt. Kas attiecas uz rītdienu, tad mēs tikko paši nobalsojām, ka likumprojekts par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos rīt tiek skatīts kā pirmais. To mēs no rīta nobalsojām, tā ka diemžēl, ar svētību vai bez svētības, bet tā nu tas ir noticis. Bet neviens mums neliedz turpināt šā jautājuma izskatīšanu šodien.

E.Buķele: Krastiņa kungs, es ļoti atvainojos, bet Sociālās nodrošināšanas ministrijas darbinieki šodien bija šeit no pulksten 11.00. Ja mēs rītdien šo jautājumu neizskatīsim, tad mēs nevarēsim skatīt arī pensiju likumprojektu trešajā lasījumā. Es šaubos, vai mēs to drīkstam atļauties. Mums ir jāuzņemas pilna atbildība par šo lietu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es piedāvāju kompromisa variantu, lai šeit mēs nesākam par šo jautājumu runāt plaši un gari. Ierosinu sociālo nodokli izskatīt pirmo un otro izskatīt zemes reformu. Es domāju, ka visi būs apmierināti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamie frakcijas locekļi! Ir lūgums šodien, kad mēs beigsim darbu, pēc 15 minūšu starpbrīža vismaz pusstundu pakavēties vēl slēgtā frakcijas sēdē.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons. Lūdzu neatstāt plenārsēžu zāli, mums jābalso par dienas kārtību.

V.Zatuliviters: */Es gribētu uzstāties par mūsu šodienas sarunas procedūru un griezties pie jums kā pie priekšsēdētāja un pie referenta. Ja jūs pievērsāt uzmanību, tad kā deputāts Gavrilovs, tā es, uzstājoties diezgan asi par likumprojekta būtību, ne reizi nepieminējām tās personas, kuras izstrādāja to. Vispār es uzskatu, ka ārkārtīgi nepieklājīgi ir runāt par cilvēkiem, kuri iesniedz to vai citu likumprojektu. Jārunā par to, ko mēs apspriežam. Un sakarā ar šo, man liekas galīgi nepieņemams referenta izteiciens "demagoģija" utt., utt. Man jāsaka, ka es izsaku protestu referentam. Starp citu, arī jums kā priekšsēdētājam izsaku protestu, jo jums tādām lietām jādara gals.

Priekšsēdētājs: Paldies par aizrādījumu. Vārds Augstākās padomes deputātam Gorbunova kungam par mūsu dienas kārtību rītdienas plenārsēdē.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es dzirdēju jūsu priekšlikumus un it sevišķi kolēģes Buķeles priekšlikumu un argumentus. Es nebūt viņus negribu noraidīt. Bet es vienkārši gribēju, lai jūs ņemtu vērā to, ka rīt ir Baltijas padomes sēde, kurā jāpiedalās no mūsu republikas arī Ivaram Godmanim. Domājot par rītdienas visām lietām, kuras mums vajadzētu paveikt, lai dotos uz Maskavu, mēs ļoti gribējām lūgt tomēr likumprojektu par zemes reformu ar visu pilnu nosaukumu izskatīt tādā veidā, kādā mēs šorīt no rīta nolēmām, tas ir, rītdien pirmo. Es gribētu lūgt arī kolēģi Buķeli. Tomēr es nedomāju, ka tik traģiski būs, kā jūs sakāt, un šo likumu par sociālo nodokli izskatīsim kā otro. Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis mums tomēr ir Zemes komisijas priekšsēdētājs, un viņa klātbūtne un viņa viedoklis ir svarīgs. Viņam vajadzētu dot iespēju rītdien piedalīties šā likumprojekta izskatīšanā. Ja mēs tagad šo kārtību sagrozām, tad rodas zināmas grūtības. Es nebūt nenoliedzu, ka vajadzētu arī sociālo nodokli pirmo.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir ierosinājumi par rītdienas dienas kārtību? Par šodienas plenārsēdes turpināšanu? Sākt no jauna šodien laikam nebūs reāli. Vai mēs paliekam pie dienas kārtības, par kuru nobalsojām no rīta,- rīt sākt ar zemes reformu, pēc tam pārejot uz sociālo nodokli? Ir citas domas? Nav Vai deputāte Buķele pastāv uz savu ierosinājumu? Nav jābalso. Paldies, godājamie kolēģi. Līdz ar to mūsu plenārsēde ir beigusies.

Līdz rītdienai - pulksten 10.00. Atgādinu par frakcijas sēdi, par kuru tikko teica Dineviča kungs.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde