1990.gada 24.oktobra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām izskatīt nodokļu likumprojektus.

Vārds deputātam Biķim. Pēc tam runās deputāts Kide.

V.Biķis: Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms es atvainojos tiem 58 kolēģiem, kuri lūdza debates pārtraukt, bet es tomēr runāšu vienmēr, kamēr tiks izskatīti likumprojekti par nodokļiem, līdz tam laikam, kamēr man nebūs skaidrs, kur šie nodokļi tiks novirzīti. Manuprāt, mums bez šīm lapiņām vajadzētu saņemt vēl veselu lielu žūksni ar materiāliem, kuros būtu vismaz mēģināts modelēt, kas no šiem nodokļiem iznāks, cik šie nodokļi maksā mums katram atsevišķi, cik no šiem nodokļiem aiziet vienā vai otrā budžetā un tā tālāk. Un, tā kā ministrs Āboltiņš mums tos solīja, tad es ceru, ka otrajā lasījumā mēs kaut ko tādu saņemsim. Pretējā gadījumā man tiešām jādomā, ka mums vienotas koncepcijas par nodokļiem nav, un ja tā nav vēl līdz šim laikam izstrādāta, tad diez vai to varēsim izstrādāt. Es nesaprotu, kāpēc Ekonomikas ministrijā tādā gadījumā ir vajadzīgs vesels institūts, ja nevar mūs apgādāt ar šādiem materiāliem.

Tātad daži vārdi par īpašuma nodokli. Es piekrītu tam sadalījumam un arī par republikas budžetu, bet to pārējo daļu, manuprāt, tomēr vajadzētu atšifrēt- cik tad ieskaita rajona budžetā un cik vietējos- pilsētas un pagasta budžetos. Mums izdalītajā projektā par īpašuma nodokli, investīcijas un uzņēmuma patēriņa fonda nodokli, manuprāt, 2.pantā diez vai vajadzētu strikti norādīt, ka uzdod Ministru padomei izstrādāt vienotu nodokli. Vai vienotā nodokļa izstrādāšana ir galvenais mērķis? Es piekrītu, ka šie nodokļi ir jāpārstrādā, bet es šaubos, vai izdosies tos iestrādāt vienotā nodoklī.

Un daži vārdi par investīcijas nodokli, kuru mēs visi diezgan vienoti kritizējām. Es negribētu piekrist profesoram kolēģim Plotniekam. Viņš, runājot par šo nodokli, manuprāt, tomēr nebija līdz galam konsekvents. Šis nodoklis neattiecas uz jauno tehniku. Tas neattiecas arī uz rekonstrukciju. Apskatot šā nodokļa vājākās puses, es piekrītu daudziem runātājiem, taču es esmu pārliecināts, ka šis nodoklis beidzot pārtrauks visu milzīgo rūpniecisko celtniecību Rīgā. Padomāsim par šā nodokļa labo vai pozitīvo pusi. Lai kādi lēmumi arī būtu par lauku prioritāti un tā tālāk, kamēr nav striktu ekonomisku nodokļa sviru, kamēr nav šādu nodokļu, mums neizdosies apturēt šo celtniecību lielajās pilsētās, to skaitā arī Rīgā. Tāpēc es aicinātu kolēģus ļoti padomāt tieši par šo apstākli. Protams, tur ir daudz kas labojams. Man, piemēram, nav skaidrs, kāpēc ar šo nodokli būtu jāapliek būvmateriālu celtniecības nozare. Kāpēc vispār būtu jāapliek? Manuprāt, nevis jāapliek, bet pilnīgi būtu jāatbrīvo.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kidem, pēc tam runās Laucis.

E.Kide: Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es kā Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis šoreiz pieskaršos tieši nodokļu paketei izglītības aspektā.

Un vispirms par investīcijas nodokli. Man šķiet, ka tas nav vajadzīgs, tā kā mums ieteica ārzemju draugi, un, kā teica Plotnieka kungs, investīcijas nodoklis ar 4.panta trešo iedaļu sevi pilnīgi pārsvītro. Ekonomikas ministrija gribēja mūs pārliecināt, ka investīcijas nodoklis ir nepieciešams tikai tādēļ, lai pārtrauktu iesaldēt līdzekļus valsts celtniecībā. Bet 4.iedaļā ir teikts, ka valsts celtniecība netiek aplikta, tātad galvenais objekts netiek aplikts. Kam tad tāds nodoklis vajadzīgs? Es sāku ar izglītību tāpēc, ka, pēc manām domām, mums vissliktāk tiek celti sociālie objekti- skolas, bibliotēkas un citi. Man šķiet, ja atstājam investīcijas nodokli, tad tāpēc, lai celtu šos objektus, kuri neatmaksājas, jo tajos ir maz dzelzsbetona. Bet no investīcijas nodokļa jāatbrīvo lauku skolas un vispār skolas, bibliotēkas un kultūras objekti. Tas attiecībā uz pirmo daļu.

Tad, kad mēs apspriedām valdības programmas projektu, tajā tika paredzēts, ka kultūrai un izglītībai daļēji pašai jānopelna sev iztikai. Tas ir grūti, bet mēs piekrītam, ka jāmeklē jauni iztikas avoti. Tāpēc, apskatot nodokļu paketi, jāteic, ka ir atsevišķi panti un atsevišķi nodokļi, kuri paredz zināmus atvieglojumus izglītībai un kultūrai. Par kultūru būs vēl runa, jo tur ir ļoti daudz kas aizmirsts. Es ierosinu peļņas nodoklī, kaut arī tas nav tas nodoklis, par kuru mēs šodien runājam, 5.panta 3.sadaļā šādu redakciju: "No nodokļa maksāšanas Ministru padomes noteiktajā kārtībā tiek atbrīvotas mācību iestādes par peļņas summu, kura tiek iegūta no mācību procesā saražotajiem un realizētajiem produkcijas veidiem un pakalpojumiem." Tas stimulēs mācību iestādes, arodskolas un tehnikumus ražot arī pašiem, iegūt peļņu, lai papildinātu nabadzīgo budžetu. Attiecībā uz patēriņa nodokli 9.panta 2.sadaļā iesaku šādu redakciju: "Patēriņa fonda daļai, kas tiek izlietota kadru sagatavošanā, pārkvalificēšanā un kvalifikācijas paaugstināšanā iesaistīto strādnieku un speciālistu pedagoģiskā darba samaksai, uzņēmuma, iestādes vai organizācijas stipendiātu finansēšanai, samazināt patēriņa nodokli."

Un tagad par vienu no galvenajiem jautājumiem, kas nodokļu paketē gandrīz vai ir aizmirsts, proti, ejot uz tirgus ekonomiku, mums būs kadru mainība, būs nepieciešama pārkvalificēšana, bet nodokļu mehānisms nevienu uzņēmumu neieinteresē atlicināt līdzekļus kadru pārkvalificēšanai jaunajos tirgus apstākļos. Es gribētu teikt, ka līdz šim republikas valdības rokās nav bijis ekonomisku sviru, ar kuru palīdzību varētu ieinteresēt darbaspēka patērētājus- uzņēmumus, iestādes un organizācijas- aktīvi piedalīties kadru sagatavošanā. Pašreizējie likumdošanas akti un normatīvi deklaratīvi iesaka un aicina sagatavot kadrus un ieguldīt līdzekļus izglītībā. Paskatīsimies, kā tas faktiski notiek.

Kvalifikācijas celšanai izglītības budžetā nav paredzēts neviens rublis, un, tuvojoties bezdarbam, pārkvalificēšanai izglītības budžetā nav paredzēts neviens rublis. Uzņēmumi pašlaik ir tiesiski ieguldīt finansējumus, bet tirgus apstākļos tie sāks ekonomēt. Kopā ar Labklājības departamentu Ekonomikas ministrijā ir izanalizēti fakti, nosaukšu dažus, kā tiek ieguldīti līdzekļi kadru sagatavošanā. Jāteic, ka daži Latvijas pakļautības uzņēmumi kadru sagatavošanā līdzekļus iegulda salīdzinoši labi. Ko dara vissavienības pakļautības uzņēmumi? Vissavienības pakļautības uzņēmumi šajā jomā pilnīgi parazitē un dzīvo uz migrācijas rēķina, uz iekšējās un ārējās migrācijas rēķina. Tiem nav savas mācību bāzes, un līdzekļi šīm vajadzībām netiek izlietoti. Iepriekšējais runātājs minēja, ka "Alfai" par 96 procentiem ir novecojusi iekārta. Cik "Alfa" izlieto kadru sagatavošanai? Man vajadzētu vienkāršot un teikt "0", bet patiesībā divas tūkstošdaļas no pašizmaksas. Profesionāli tehniskās sistēmas kvalifikācijas celšanas un kadru sagatavošanas daļas mācību bāze ir nolietojusies apmēram par 75 procentiem un tuvojas "Alfai". Un tagad, atpūtinot smadzenes, paklausieties, kā tirgū ir iegājusi Amerika. Amerika kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai tirgus apstākļos ziedo 10 procentus pašizmaksas. Cik, ieejot tirgū, ziedo Latvijā? Divas desmitdaļas procentu. Bet to ziedo republikas pakļautības uzņēmumi. Cik ziedo vissavienības pakļautības uzņēmumi? No tām divām desmitdaļām vissavienības uzņēmumi ziedo, ieklausieties, 40 reižu mazāk. Amerikā tas sastāda 10 procentus, bet pie mums- piecas tūkstošdaļas procentu, bet mēs gatavojamies ieiet tirgū, sadalot akcijas savā starpā, un iziet Rietumu tirgū. Kā tad uzņēmumi pēdējā gadā reaģējuši uz kvalifikācijas celšanu? Uzņēmumi ir samazinājuši izdevumus, lai ekonomētu deviņas reizes. Toties šo vissavienības uzņēmumu izdevumi vieglo mašīnu parka paplašināšanai vadošo darbinieku vajadzībām 2,4-2,7 reizes pārsniedz visus kopējos izdevumus par izglītību. Aparāts brauc ar mašīnām uz tirgu. Tie līdzekļi, kas tiek ziedoti kvalifikācijas celšanai, pat nekompensē mainīgo strādnieku sastāvu. Tādēļ es jau toreiz, kad apspriedām valdības programmu, ieteicu ieviest netiešo nodokli. Un, lūk, šo netiešo nodokli apgrozības nodokļa daļā es formulētu apmēram tā: samazināt visiem uzņēmumiem apgrozījuma nodokļus par peļņas daļu, kura gada laikā tiek izlietota kadru sagatavošanai, pārkvalificēšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai un šiem mērķiem paredzētās materiālās bāzes attīstībai jebkurā nepārtrauktā izglītības struktūrā, ja šīs daļas apjoms nav mazāks par 4 procentiem no iepriekšējās kalendārajā gadā iegūtās peļņas. Tie 4 procenti ir aptuvens pasaules standarts, kuru ziedo šim fondam, lai varētu uzturēt konkurētspējīgus strādniekus. Tā kā mūsu budžets nabadzīgs, es domāju, ka šāds netiešais nodoklis būtu lietderīgs.

Priekšsēdētājs: Vārds Latvijas Sarkanā Krusta biedrības priekšsēdētājam Lauča kungam, pēc tam runās deputāti Biezais un Endele.

U.Laucis, Latvijas Sarkanā Krusta biedrības priekšsēdētājs: Augsti godātais priekšsēdētāj, augsti godātie deputāti! Vispirms pateicos par to, ka man tika dots vārds. Latvijas Republikas Sarkanais Krusts ir iesniedzis savus priekšlikumus un papildinājumus par visu nodokļu likumu paketi kopumā. Mēs, pirmkārt, uzskatām, ka Latvijas Republikas likumprojekta par nodokļiem un nodevām 2.sadaļu vajadzētu papildināt ar 10.pantu šādā redakcijā: "No visu veidu nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā tiek atbrīvots Latvijas Sarkanais Krusts."

Un, otrkārt, Latvijas Republikas likumprojekta par muitas nodokli 3.sadaļas 12.pantu papildināt ar šādu apakšpunktu: "Latvijas Republikas Sarkanais Krusts ir atbrīvots no visu veidu muitas nodevām." Kāpēc? 9.starptautiskajā konferencē tika pieņemts lēmums: "Sarkanā Krusta privilēģiju un tiesību juridiskā aizsardzība valdībām- Ženēvas konvencijas dalībniecēm- izvirza prasību parādīt labu gribu un paredzēt juridiskā kārtībā Sarkanā Krusta biedrībām sniegt privilēģijas un tiesības, to skaitā tādas kā atbrīvošana no nodokļiem un finansiālām nomaksām, pasta un telegrāfa iemaksām, muitas nodevām un citiem nodokļiem un iemaksām." Tas paredzēts jau 1912.gadā Vašingtonā pieņemtajā rezolūcijā Nr.4 un visā pasaulē ir spēkā vēl šodien. Līdz pat šīm brīdim visas pasaules valstis- Ženēvas konvencijas dalībnieces, to skaitā arī PSRS,- ir atbrīvojušas Sarkano Krustu no visu veidu nodokļiem un nodevām un respektējušas Ženēvas konvencijas prasības. Arī PSRS Augstākā padome, pieņemot 1990.gada 14.jūnijā jauno likumu par nodokļiem uzņēmumiem, apvienībām un organizācijām, atkārtoti atbrīvoja Sarkano Krustu no visu veidu nodevām un nodokļiem. Patlaban iznāk, ka Latvija būs vienīgā valsts, kura neatbrīvo Sarkano Krustu no nodokļiem, nodevām un muitas. Protams, ir vienā otrā likumā redzams un saprotams, ka Sarkano Krustu varētu pieskaitīt pie dažādiem fondiem, arī pie arodskolu darbnīcām, ražotnēm, kas kaut ko ražo. Bet jāteic, kad Sarkanajam Krustam vienīgā programma un galvenais mērķis ir sociālā programma, ar kuru Sarkanais Krusts palīdz īstenot valdības sociālo programmu, ar kuru tā netiek galā. Un, ja mums šajā likumā nebūs izdalīts Sarkanais Krusts atsevišķi, dažiem muitas darbiniekiem būs grūti pierādīt, ka Sarkanais Krusts ietilpst vienā vai otrā Ministru padomes apstiprinātajā sarakstā. Jāņem vērā, ka Sarkanais Krusts ir vienīgā starptautiskā organizācija, ar kuru miera un arī kara laikā viena valsts var palīdzēt otrai.

Atļaujiet izmantot šīs dažas minūtes, lai pavisam īsi jūs informētu, ar ko šobrīd nodarbojas Latvijas Sarkanais Krusts. Pēdējā pusgada laikā Latvijas Sarkanais Krusts klusām un bez lielas reklāmas, kamēr citi sevi reklamē ar niekiem, ir paveicis šādu darbu starptautiskajā līmenī, kā es teicu. No Norvēģijas Sarkanā Krusta republikā esam ieveduši insulīnu par 107 tūkstošiem norvēģu kronu, 60 invalīdu ratiņus un citus palīgpriekšmetus. No Dānijas Sarkanā Krusta esam saņēmuši insulīnu par 5 miljoniem Dānijas kronu, tai skaitā Latvijas Republikai pusotra miljona Dānijas kronu apmērā vai par 260 tūkstošiem dolāru, Lietuvai- divarpus miljonu Dānijas kronu apmērā un Igaunijas Republikai viena miljona Dānijas kronu apjomā, kas nodrošina visu Baltijas republiku vajadzību pēc insulīna, kas trūka šim un nākamajam gadam, ja arī Maskava mūsu pasūtījumus un piedāvājumus izpildīs tā, kā tas ir solīts. Bez tam Latvijas Sarkanais Krusts veic arī zināmu individuālu darbību, atsevišķos gadījumos palīdzot nogādāt slimniekus ārstēšanai ārzemēs, saņemt medikamentus sevišķos gadījumos un pat sirds protēzes. Bet šīs iespējas ir visai niecīgas, ar tām mēs nevaram rēķināties. Es ceru, ka mums visiem kopumā varbūt izdosies panākt, ka ar Sarkanā Krusta starpniecību mēs varēsim sūtīt savus slimniekus ārstēties uz ārzemēm. Tajā pašā laikā mēs cenšamies panākt, lai Latvijas Sarkanais Krusts izveidotos par tādu Sarkano Krustu, kāds tas kādreiz bija Latvijas Republikā, kuram piederēja vairāk nekā 17 slimnīcu, piecas galvenās sanatorijas, vairāk nekā 13 aptieku, bet pagaidām diemžēl mums vēl tādu līdzekļu nav. Kopumā mēs sanabagojām, ja tā var izteikties, no visas tautas pa 30 kapeikām gadā, tas aptuveni ir 300 tūkstoši rubļu. Lielākā daļa šo līdzekļu aiziet izveidotajam patronāžas māsu tīklam. Kā jūs zināt, jebkurā republikas rajonā ir mūsu Sarkana Krusta patronāžas māsiņas, kas divu gadu laikā ir vismaz apzinājušas mūsu vientuļos cilvēkus, kuriem ikdienā ir vajadzīga sociāla, medicīniska un cita palīdzība. Pārējā daļa tiek izlietota citām vajadzībām, piemēram, 42 tūkstošus rubļu esam izmantojuši šajos sešos mēnešos tikai bezmaksas ēdināšanai, apģērba iegādei arī 42 tūkstošus, Černobiļā cietušo dispanserizācijas nodaļai esam izdalījuši 10 tūkstošus rubļu medikamentu iegādei, kamēr valdība vēl nav pieņēmusi šo lēmumu par bezmaksas medikamentu nodrošināšanu šim personālam, Esam vairāk nekā 500 vienreiz lietojamās šļirces... (neskaidri), kuras saņēmām no Zviedrijas, nodevuši šai nodaļai, palīdzējām arī zemestrīcē cietušajiem Kazahijā 10 tūkstošu rubļu apmērā.

Šodien Latvijas Sarkanais Krusts cīnās par atjaunotni starptautiskajā komitejā un līgā. Mums palīdz Ārlietu ministrija un Skandināvijas valstis. Turpinot šos sakarus un uzaicinot starptautiskās komitejas pārstāvjus, mums būs grūti runāt starptautiskajā līmenī, ja mēs pat nevarēsim parādīt republikas likumu, ka republikā šis Sarkanais Krusts tiek atzīts, lai turpinātu savu cīņu par atzīšanu starptautiskajā mērogā. Mūsu priekšlikums ir atbalstīt republikas finansu ministru. Es lūdzu godātos deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tas ir vērsts tikai sociāli neaizsargātu cilvēku labā, un pieņemt mūsu priekšlikumu. Mums ir sagatavots arī otrs variants, kur ierakstīt jebkurā likumā Sarkano Krustu, bet es domāju, ka diez vai tas būtu vajadzīgs, jo sarežģītu šo likumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Biezais. Pēc tam runās deputāts Endele.

J.Biezais: Cienītie klātesošie! Es jau esmu brīdinājis savus vēlētājus un tagad brīdinu savus kolēģus, ka neesmu labs cilvēks un arī uz priekšu nebūšu labs cilvēks. Šīs nodokļu paketes es aplūkošu divos aspektos, kurus nosacīti nosaukšu "Lielā zive" un "Libērijas karogs". Ja skata "Lielās zives" variantu, tad, iztīrot no īpašuma nodokļa tā saucamo apgrozāmo daļu materiālus, naudas resursus, produkcijas uzkrājumus, un ja mēs reizē ar to vēl noraidām vai neakceptējam patēriņa fonda nodokli un paliekam pie pašreizējās amortizācijas un nolietojuma metodikas, tad daudzas "Lielās zives" mums no šīs nodokļu paketes vai no šīs problēmu paketes, ja tādu nodokļu nav, aiziet. Es uzaicinu vai nu atstāt īpašuma nodoklī šo te kapitāla daļu, tas ir, pārējo apgrozāmo daļu, vai arī mainīt metodiku amortizācijas un pamatlīdzekļu nolietojuma vērtējumā. Vai nu tas, vai tas. Varētu būt arī patēriņa fonda nodoklis, bet tas, manuprāt, ir visnesimpātiskākais šajā paketē. Starp citu, visi šie jautājumi ekonomiski korespondējas savā starpā, un visus tos noliegt nevar. Var iet vienu ceļu, bet visus kopumā nevar noliegt. Patēriņa fonda nodoklim ir ne vien ekonomiska, bet arī juridiska nozīme, ko es neteiktu par peļņas nodokli. Ja mēs peļņu tā moderni definējam, tad tur ietilpst visas izmaksas strādājošiem, un, ja mēs neuzliekam nekādus ierobežojumus patēriņa fondam (tas, protams, nav demokrātiski- uzlikt ierobežojumus), tad tā peļņa var vai nu netikt fiksēta, vai vispār izzust, vai šā nodokļu bāze var pazust. Tā ka tajā punktā ir jābūt uzmanīgiem.

Tālāk par "Libērijas karogu". Šeit es gribētu, uzturot spēkā savu sliktā cilvēka reputāciju, definēt šādus principus: visi peļņas uzņēmumi maksā visu veidu nodokļus neatkarīgi no karoga, to skaitā arī Sarkanais Krusts; ja mēs atzīsim Sarkano Krustu, bet tūlīt savas tiesības pieteiks Sarkanais Pusmēness un tad, teiksim, visa zvaigžņotā debess. Tātad visi maksā visus nodokļus.

Otrais princips - nesociālās nozares, tas ir, ražotājnozares. Tām ir normēta neapliekama daļa, kas ir virzīta uz sociālo sfēru, par kuru runāja Kides kungs,- kadru sagatavošanai, žēlsirdībai vai izglītībai un tamlīdzīgi. Savukārt sociālajās nozarēs neapliekamā daļa netiek normēta. Tātad visi ieguldījumi savā vai radniecīgā sfērā netiek aplikti ar nodokli. Bet, teiksim, karogs kā tāds neatbrīvo no nodokļa nomaksas.

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāts Endele, lūdzu.

J.Endele: Cienījamie likumdevēji un līdzjutēji! Es pieskaršos šim jautājumam neprofesionāli, jo neesmu ekonomists, un izteikšu dažus vispārējus ierosinājumus, kas varētu uzlabot tādu cilvēku kā es līdzdalību šā likuma izstrādāšanā un pieņemšanā. Es gribu teikt nevis to, ka šie likumi ir slikti vai labi, bet to, ka liela daļa no mums, balsojot par vienu vai otru likumu balsos, kā saka, pa tumšo, jo šiem likumiem nav pievienoti, kā jau kolēģis Biķis teica, pietiekami daudz skaidrojošu materiālu, lai ikviens varētu darboties līdzi nevis kā ekonomists, bet kā cilvēks, kas pirmajā tūkstotī it labi rēķina. Rodas tāds iespaids, ka mūsu ekonomisti mūs ir iedzinuši aplokā kā aunu baru un iedod likumus, trinot nazīti un taisoties uz attiecīgu operāciju, lai pēc tam, kad būsim pieņēmuši, pēc dažiem gadiem brīnītos, kāpēc aitām vairs jēru nav. Likumu jūs esat pieņēmuši, bet kādas būs sekas? Un arī ļoti gudrs un cienījams cilvēks deputāts Eglājs- teica, ka viņš, piemēram, no likuma par uzņēmuma un patēriņa fonda 5.panta, par kuru es arī šeit diskutēju, nevar saprast, kā aprēķināt šo nodokli. Pat viņš nevar, ko tad lai saka par citiem. Ja mēs izdarītu tādu elementāru operāciju un palūgtu cienījamam sekretariātam izdalīt mums kā skolēniem lapiņas un iedot vienu piemēru, lai mēs pēc šā panta izrēķinām, kā tas izskatīsies, es domāju, ka tur būtu vispārējs "vāks". Tur nekas nebūtu. Bet mums nāksies balsot, balsot par to, ko mēs paši nezinām.

Tāpēc man ir šāds priekšlikums: iesniedzot šādus likumprojektus, vispirms vajadzētu būt redzamām valdības vēlmēm, ko tā ar šo likumu grib panākt. Bez tam deputātiem vajadzētu parēķināt, tas taču ir elementāri, kaut vai runājot par tām pašām tabulām, pēc kurām galu galā tiks rēķināti šie nodokļi. Vajadzētu skaidri redzēt, kā tad apliks ar nodokli.
Es neesmu ne pret, ne par par šo likumu pieņemšanu, bet, ja mēs nobalsosim par, tad varbūt vajadzētu attiecināt to pašu domu, ko mēs izteicām, pieņemot likumu par ienākuma nodokli pirmajā lasījumā, ka atsevišķiem pantiem, kas ir tīri konceptuāli, šodien nepievērsties, bet atstāt otrajā lasījumā, kad valdība būs izstrādājusi un mūsu rīcībā nodevusi pietiekamu informāciju, lai mēs varētu darboties līdzi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Kalniņš vēlas izteikt savu viedokli par debatēs dzirdēto? Viņa nav? Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Pulksten 14.00 sākas valdības sēde, kurā ir tieši ar Ministru padomes priekšsēdētāja piedalīšanos saistīti jautājumi. Es nezinu, vai tie cilvēki ir pilnvaroti kaut ko teikt, kas piedalās.

Priekšsēdētājs: Viņi nav bijuši ziņotāji, un līdz ar to šis jautājums atkrīt.

Tagad par priekšlikumiem, kuri tika izvirzīti. Kā pirmais tika iesniegts komisijas priekšlikums. Šo vienu lapiņu paņemiet. Ir priekšlikums- iesniegt izskatīšanai Augstākajā padomē likumprojektu par īpašuma nodokli, un otrs- noraidīt likumprojektu par investīciju un kapitāla nodokli un uzņēmumu fonda nodokli un nodot Ministru padomei izstrādāt vienotu nodokli, kas regulē attiecības starp valsts uzņēmumu patēriņa un uzkrājuma fondiem. Debatētāji šo otru priekšlikumu atbalstīja, bet daži no viņiem neatbalstīja priekšlikuma otru daļu- izstrādāt vienotu nodokli. Man liekas, ka mēs varētu arī iztikt bez pēdējām divām rindiņām vai bez pēdējās rindiņas un uzdot Ministru padomei izstrādāt vienotu nodokli. Ko šajā sakarā domā komisijas vadītājs? Vai izšķirsim ar balsošanu? Šeit izskanēja dažādi viedokļi. Nāciet tribīnē.

O.Kehris: Es domāju, ka vārds "vienotu" noteikti būtu jāsvītro, jo nevajadzētu uzspiest, bet priekšlikumu par to, ka būtu jāregulē attiecības tieši starp valsts uzņēmumu- es uzsveru, starp valsts uzņēmumu- patēriņa un uzkrājuma fondiem komisija atbalstītu. Kaut kādā veidā tas ir jāregulē- vai nu ar likumu, vai ar valdības lēmumu. Protams, ja mēs vienkārši noraidām šo, tas neizslēdz iespēju, ka valdība pēc tam iesniegtu savus priekšlikumus. Tāpēc mēs varētu piekrist, ka jāsvītro, proti, ka mēs noraidām to likumu, bet tādējādi neizslēdzot iespēju, ka vēl kaut kas ir jādara.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zvans ir atskanējis, kolēģi pamazām nāk uz zāli. Kamēr visi kolēģi sarodas, tikmēr es turpināšu pārdomas. Vispirms mums laikam vajadzētu balsot par noraidīšanu, jo tas tomēr ir visradikālākais priekšlikums. Runa ir par Ekonomikas komisijas iesniegtā lēmuma projekta 2.punktu- noraidīt likumprojektu par investīciju un kapitāla kustības nodokli un par uzņēmumu patēriņa fonda nodokli. Pēc tam lemsim par īpašuma nodokli. Vai rīkosimies tā? Vai ir citi viedokļi?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav? Tad, lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 129. Paldies. Mums vajadzētu tomēr motivēt noraidījumu, jo šeit komisija motivēja... nu, tieši gan nemotivēja, bet motivācija izrietēja no tā, ko uzdod Ministru padomei. Komisija iesaka uzdot Ministru padomei izstrādāt vienotu nodokli, kas regulētu attiecības starp valsts uzņēmumu patēriņa un uzkrājuma fondiem. Kolēģi debatēs izteicās, ka šis vārds "vienots" nebūtu vietā. Varbūt tie, kuri uzstājās debatēs, var šo punktu papildināt, jo, manuprāt, valdībai būtu jāzina, kāpēc mēs noraidām. Vai tāpēc, ka šis likumprojekts nav sagatavots tādā līmenī, lai varētu to tālāk izstrādāt un izskatīt, vai tāpēc, ka mēs uzskatām, ka principā šādi nodokļi neatbilst konkrētajai ekonomiskajai situācijai. Taču komisija mums iebilda, ka tādam nodoklim tomēr vajadzētu būt, bet citādā veidā.

Lūdzu, Edmund Krastiņ, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Es atļaušos atgādināt arī Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas lēmumu, kas bija sakarā ar šo investīciju un kapitāla kustības nodokli. Komisija domā, ka to vajadzētu noraidīt- es arī pamatoju un argumentēju, kāpēc tas tā būtu darāms,- un uzdot valdībai izstrādāt likumprojektu par kapitāla kustības nodokli, galvenokārt ar to domājot kapitāla kustību nekonvertējamā valūtā.

Priekšsēdētājs: Būtu labi, ja jūs rakstiski iesniegtu komisijas lēmumu.

A.Kodoliņš: Manuprāt, galvenais šeit ir princips, ka valsts var regulēt sīki un smalki valsts uzņēmumus, bet nebūtu ieteicams, ka valsts šādā veidā mēģinātu regulēt privāto uzņēmumu vai arī uzņēmumu, kurā privātie uzņēmēji ir apvienojušies uzņēmēju sabiedrībā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc komisija uzskatīja par nepieņemamiem šos likumprojektus. Es pilnīgi pieļauju variantu, ka valdība varētu regulēt šos valsts uzņēmumus nevis ar likumiem, bet gan ar Ministru padomes lēmumiem. Šeit varētu būt arī tāds risinājums.

Priekšsēdētājs: Ja sekretariātam ir iesniegti formulējumi, tad būtu labi, ja arī man tie būtu. Ar parunāšanu vien ir par maz, mums ir arī jālemj. Cik es saprotu no divu kolēģu precizējumiem, tad būtu tā. Pirmais- noraidīt šos abus divus likumus, un otrais- uzdot Ministru padomei izstrādāt kapitāla kustības nodokli un nodokli, kas regulēs attiecības starp valsts uzņēmuma patēriņa un uzkrājuma fondiem. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Balsosim to priekšlikumu, ka tiek noraidīti likumprojekti par investīcijas un kapitāla kustības nodokli un par uzņēmumu patēriņa fonda nodokli. Motivējumu es tikko nolasīju. Lūdzu. Mēs norunājām, ka par īpašumu balsosim atsevišķi. Lūdzu rezultātu. Par- 94. Un jūsu balss? Pret nav? Visi par? Vēl četras balsis par. 98. Ir pieņemts lēmums- noraidīt šos abus divus likumprojektus un uzdot Ministru padomei izstrādāt nodokli par kapitāla kustību un nodokli, kas regulēs attiecības starp valsts uzņēmuma patēriņa un uzkrājuma fondiem.

Tagad par īpašuma nodokli. Mēs, kolēģi Bojār, norunājām, ka mēs izskatīsim atsevišķi, un neviens neprotestēja, bet jūs pēc tam protestējāt. Man ļoti grūti ir nemitīgi atkārtot un vienlaikus vēl atbildēt uz jautājumiem. Par īpašuma nodokli, manuprāt, var būt trīs varianti. Es esmu zināmā mērā rezumējis to, ko mēs šeit runājām un kādas domas izteicām. Tātad var būt trīs varianti. Pirmais- akceptēt pirmajā lasījumā. Otrais- pārtraukt apspriešanu, izskatīt visas iesniegtās piezīmes un priekšlikumus un turpināt apspriešanu nākamajā plenārsēdē. Trešais- noraidīt likumu kā nesagatavotu un atdot atpakaļ Ministru padomei. Šeit izskanēja visi trīs ierosinājumi. Kā, lūdzu? To pēc tam. Es vispirms gribu dzirdēt jūsu viedokli, vai esmu pareizi rezumējis priekšlikumus, vai kāds nav aizmirsts. Lūdzu, aprunāsimies savā starpā. Es varu vēlreiz atkārtot tā, kā es sapratu.

Pirmais akadēmiskais priekšlikums- akceptēt, jo šeit izskanēja tāda doma, ka varētu akceptēt un turpināt strādāt pie visiem priekšlikumiem. Otrais, radikālākais, priekšlikums bija- noraidīt. Trešais variants varētu būt, ka mēs pārtraucam apspriešanu, tas ir, mēs nenoraidām, bet pārtraucam apspriešanu, un komisija strādā ar visiem priekšlikumiem, kuri šeit ir izskanējuši, un mēs mēģināsim pielikt punktu pirmajā lasījumā nākamajā plenārsēdē.

Tāpēc, lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Tikai neaizmirsīsim šo detaļu. Ja tiešām mēs jūtam, ka nevaram to tālāk izskatīt tādā veidā, kā tas ir iesniegts, tad godīgi to noraidīsim. Ja nu mēs tomēr, kā jau pagājušoreiz runājām, līdz galam konceptuāli pirmajā lasījumā nevaram to akceptēt, bet mēs varam pie tā strādāt tālāk, tad nu mums ir jālemj. Jo, es vēlreiz saku, nevis tāpēc, ka es gribētu, lai viss virzās uz priekšu, bet zināmu gandarījumu vajag gan tiem, kuri iesniedza, gan tiem, kuri strādā pie šā likumprojekta. Jo noraidīt mēs varam nemitīgi. Es tikai gribu jums pateikt to, ka Igaunijā valdība atrauti no parlamenta oficiāli ir pieņēmusi savus likumprojektus, un tagad parlaments turpina izstrādāt vienus likumprojektus, bet valdība strādā pie citiem. Te jau man rāda ar pirkstu, ka tas ir kaut kāds drauds. Nē, kolēģi, igauņu parlamentā ir komiska situācija. Savisārs klausījās, klausījās, tas ir, es varu atļauties teikt, premjerministra Savisāra dabā, viņš atnāca uz parlamentu, iesniedza oficiālu lūgumu, ka valdība pati noņem no izskatīšanas šos likumus, un vakarā pieņēma savus lēmumus un strādā tālāk.

Lūdzu, deputāt Kodoliņ!

A.Kodoliņš: Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka tās uzstāšanās, kas izskanēja, un tie iesniegtie materiāli, kas ir komisijas rīcībā, jau rāda to, ka principā ir divas pozīcijas. Viena pozīcija, kuru izteica profesors Plotnieks, principā nozīmē ne tikai šā nodokļa noņemšanu, bet visas paketes noņemšanu. Jo es profesora Plotnieka runā nedzirdēju nevienu argumentu konkrēti pret īpašuma nodokli, bet gan pret koncepciju kā tādu.
Otra priekšlikumu grupa tomēr nebūtu uzskatāma par konceptuāliem tādā aspektā, ka tie neietver prasību mainīt īpašuma nodokļa likuma struktūru vai kaut ko citu būtisku. Runa šeit bija par likmēm, kuras varētu attiecināt uz dažādiem objektiem, un par objektiem, kurus varētu aplikt un kurus neaplikt ar nodokli. Šie jautājumi, bez šaubām, ir precizējami.

Es gribēju teikt arī vēl to, ka ir saņemti daudzi priekšlikumi no iedzīvotājiem, no organizācijām, un, mūsuprāt, tie būtu jāizskata otrajā lasījumā vienlaikus ar deputātu priekšlikumiem. Turklāt ir viens jautājums, kurš izvirzās, nu jau ceturto reizi apspriežot nodokļus,- tas ir jautājums par sadalījumu starp budžetiem. Šis ir jautājums, kurš prasa grozīt divus likumus vai, pareizāk sakot, divas likumu paketes- paketi par pašvaldībām un likumu par budžeta tiesībām. Manuprāt, pašvaldību komisijai jau vajadzētu laikus tieši par to domāt un gatavot grozījumus likumā par pašvaldībām, mūsu pašu komisijai būtu jāsāk laikus padomāt par iespējamiem grozījumiem likumā par budžeta tiesībām. Es uzskatu, ka šeit ir tikai divi varianti: vai nu pieņemt pirmajā lasījumā, vai arī noraidīt, tādā gadījumā noraidot visu paketi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Es gribu atgādināt arī mūsu komisijas viedokli, ka mēs ierosinām akceptēt šo likumu, un bez tam atgādināt deputātiem, ka mēs, sākot skatīt nodokļu likumprojektus, nolēmām arī turpmākajos lasījumos izdarīt būtiskas izmaiņas. Taču es neredzu nekādu pamatu pārtraukt šo pirmo lasījumu un pēc tam turpināt vēlreiz, kad būs iestrādāti šie priekšlikumi. Mēs varam to normāli darīt otrajā lasījumā, tad mēs redzēsim, kuri priekšlikumi ir iestrādāti un kuri nav iestrādāti, par tiem mēs attiecīgi varētu arī nobalsot. Ierosinu balsot divus priekšlikumus: vai nu akceptēt pirmajā lasījumā, vai arī noraidīt vispār. Bet es esmu par to, ka jāpieņem pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man šeit atgādināja, ka radikālākais ir priekšlikumu noraidīt. Bet tas jau ir balsojums par akceptu pirmajā lasījumā. Ja tas negūst atbalstu, tas tad būs noraidīts. Vai ir vajadzīga reģistrācija? Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu. Paldies.

Balsosim akceptu likumprojektam par īpašuma nodokli pirmajā lasījumā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Rezultātu. Likumprojekts par īpašuma nodokli ar 78 balsīm par tiek akceptēts pirmajā lasījumā. Kolēģi, mēs esam nobalsojuši, ir rezultāts.

Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Es atgādināšu, ka vakar līdzīgā situācijā mēs vienojāmies, ka gadījumā, ja ir vairāki priekšlikumi, jābalso katrs priekšlikums atsevišķi. Un tas priekšlikums, kurš būs saņēmis vairāk balsu, būs pieņemts. Vakar pirmais priekšlikums ar 62 balsīm saņēma absolūto vairākumu no balsojošo skaita. Es tomēr lūgtu likt balsot visus priekšlikumus, ja ir vairāki izteikti.

Priekšsēdētājs: Atļaujiet precizēt, deputāt Eglāj. Pienāciet pie mikrofona, lai būtu dialogs. Sakiet, vai šis balsojums neizslēdza to, ka mēs noraidām?

V.Eglājs: Ja vadītājs iepriekš ir brīdinājis, ka saņemti trīs priekšlikumi un tiks balsoti visi, tad absolūti visi trīs ir jāliek uz balsošanu. Ja ir tikai viens priekšlikums, tad balso to. Ja tas nesavāc balsu vairākumu, tad tiek noraidīts. Un es domāju, ka tā jārīkojas jebkurā gadījumā. Neatkarīgi no tā, cik balsu savāc pirmais balsojums, jābalso visi priekšlikumi. Tā mēs visu laiku esam darījuši. Kurš vairāk savāc, tas arī tiek pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es pieļauju domu, ka esmu bijis neprecīzs un ka mums jābalso vēlreiz priekšlikums pārtraukt apspriest šo likumprojektu. Lai komisija izskata visus priekšlikumus, kuri šeit ir izskanējuši. Tādu domu es pieļauju. Ja deputāts Eglājs uzstāj, varētu rīkoties tādā veidā, bet attiecībā uz to noraidīšanu jūs man diendienā aizrādāt, ka, ja ir par noraidīšanu vai apstiprināšanu, tad nevajag vispirms balsot, kas ir par apstiprinājumu un kas- par noraidījumu. Visi nobalso,- un rezultāts jau rādīs. Tā mēs līdz šim esam darījuši. Bet, ja deputāts Eglājs uzstāj, ka vajag arī nobalsot to priekšlikumu, par kuru es pats, atklāti sakot, gandrīz vai izpļāpājos rezumēdams, tad tur es nekā nevaru darīt.

Mēs konstatējām, ka 78 balsis bija par. Labi. Bet es, pirms pielikt punktu, atļaušos pabeigt dialogu ar deputātu Eglāju par šādu jautājumu. Līdz šim mēs skaitījām nevis relatīvo, bet absolūto balsu vairākumu. Tā mums ir ierakstīts. Bija trīs priekšlikumi. Vienam bija 22, otram 15, trešajam 10. Mēs skaitījām absolūto balsu vairākumu, nevis relatīvo.

V.Eglājs: Mēs vienmēr, ja bija vairāki priekšlikumi...

Priekšsēdētājs: Deputāt Eglāj, pie pirmā mikrofona.

V.Eglājs: Iepriekš tika formulēti vairāki varianti. Tādā gadījumā pēc mūsu vienošanās jābalso visi varianti. Bet akceptēts pirmajā lasījumā ir tikai viens priekšlikums. Un tādā gadījumā, ja vairāku variantu nav, balso to. Bet, ja ir iepriekš noformulēti vairāki priekšlikumi- sākumā bija runa, ka ir trīs varianti -, tad jābalso ir visi.

Priekšsēdētājs: Es jums pavisam citu jautājumu uzdevu, deputāt Eglāj. Kolēģi, vienosimies, jo tā ir mūsu reglamenta nepilnība. Un pieliksim punktu, jo tas var nākt mums priekšā arī turpmāk. Uzklausiet, lūdzu!

Tātad par vienu un to pašu problēmu jeb jautājumu ir trīs varianti. Un mums jāizšķiras, kuram no šiem variantiem dot prioritāti vienkārši ar balsu vairākumu. Balso visus trīs. Katrs var balsot par visiem trijiem, un pieņemts ir tas, kurš saņem vairāk balsu. Bet vakar mums radās problēma- sākt protestēt ar relatīvo balsu vairākumu, bet mēs līdz šim to darījām ar absolūto balsu vairākumu. Varbūt šo finesi ne visi tagad saprot. Vakar mums par Plotnieka priekšlikumu bija absolūtais balsu vairākums, bet deputāta Bērza priekšlikums ieguva relatīvo balsu vairākumu salīdzinājumā ar tiem, kas balsoja pret un atturējās. Līdz šim mēs tā nedarījām. Kā mēs tagad darīsim? Katrreiz mainīsim savu viedokli?

V.Eglājs: Es saprotu tā: ja balso par vairākiem priekšlikumiem, tad pieņemts ir tas, kas saņēmis absolūto balsu vairākumu. Ja balso tikai vienu priekšlikumu, tad tas tiek vai nu pieņemts, vai noraidīts ar balsu vairākumu no balsojošajiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, uzklausiet šo deputāta Eglāja paskaidrojumu visi tie, kuri iebilda man vakar. Deputāt Muciņ, lūdzu.

L.Muciņš: Es pilnīgi piekrītu deputātam Eglājam, bet tikai ar vienu nosacījumi, ka vispirms jebkuram no šiem trim balsojumiem pretstatā to skaitam, kas balsos pret un atturēsies, ir jāiegūst vairākums. Un tikai tad mēs tos varam savā starpā salīdzināt.

Priekšsēdētājs: Tas mums nekur nav ierakstīts. Labi, balsosim otru priekšlikumu- pārtraukt šā likumprojekta apspriešanu, nodot to komisijai un valdībai, lai tā izskata visus deputātu iesniegtos priekšlikumus. Lūdzu rezultātu. 49 balsis. Gan absolūti, gan relatīvi neies cauri. Bet trešo- noraidīt- es nelieku uz balsošanu, jo tā mēs esam balsojuši līdz šim. Un es lūdzu deputātu Eglāju nedusmoties. Par termiņu? Lūdzu, par termiņu!

O.Kehris: Mums ir apstiprināts grafiks par ekonomikas likumprojektu pieņemšanas kārtību. Protams, grafiks var nobīdīties tikai tad, ja ir precīzs lēmums, ka vispirms izskatīs visus nodokļu likumprojektus pirmajā lasījumā un pēc tam tajā pašā secībā- otrajā. Es nezinu, vai mums vajadzētu noteikt speciālu datumu?

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātu zināšanai- tuvākā laikā šis likumprojekts netiks izskatīts, bet visā drīzumā tiks izskatīti pārējie, un, līdzko šis likumprojekts tiks ieplānots darba kārtībā, ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš jūs to zināsit. Vai nav iebildumu?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Mums vēl ir gandrīz pusstunda laika. Starp citu, kolēģi, vakar jūs beidzāt darbu pusstundu ātrāk.

Nākamais jautājums- likumprojekts par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma konversijas īstenošanā. Kā, lūdzu?

No zāles: Pirms pārtraukuma mēs iekļāvām par...

Priekšsēdētājs: Jā, pilnīgi pareizi. Es esmu to ierakstījis kā beidzamo, bet mēs nozīmējām pulksten 15.00. Paldies par atgādinājumu!

Saskaņā ar mūsu norunu, mēs izskatām likumprojektu par budžeta izmaiņām otrajā lasījumā, jo mūsu reglamentā ne ar vienu vārdu nav teikts, ka to var izskatīt vienā lasījumā. Lūdzu!

(Stenogramma neuzrāda deputāta uzvārdu.- Red.): Cienījamie kolēģi, es aicinu izskatīt likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas 1990.gada 19.jūnija likumā "Par izmaiņām 1990.gada valsts budžetā" otrajā lasījumā. Pirmajā lasījumā netika izdarīti nekādi redakcionāli labojumi, un arī laikā starp pirmo un otro lasījumu komisija nav saņēmusi ne priekšlikumus, ne grozījumus, ne papildinājumus. Komisijas viedoklis par šo likumprojektu nav mainījies, tādēļ es aicinu pieņemt to otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumi ir? Nav. Priekšlikums ir balsot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par- 102 balsis. Līdz ar to likums ir pieņemts. Saskaņā ar mūsu reglamentu nav nepieciešams trešais lasījums likumprojektiem par budžetu, ja mēs neuzstājam un ja nav tādas vajadzības.

Tagad izskatīsim likumprojektu par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma konversijas īstenošanā. Vai ziņotājs mums ir? Lūdzu, deputāt Blumberg!

O.Blumbergs: Godājamie deputāti! Jums visiem ir izsniegts Augstākās padomes lēmuma projekts par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma konversijas īstenošanā. Kamēr trīs nedēļas šis lēmuma projekts atradās Augstākās padomes Prezidijā, valdība paguva iesniegt savu īpašuma konversijas programmu. Sakarā ar to liela daļa no šā lēmuma projekta, kas bija paredzēta, lai uzliktu valdībai saistības konversijas projekta izstrādāšanā, kā arī noteiktie termiņi zaudē savu nepieciešamību. Sakarā ar to būtībā šā lēmuma projektam vajadzētu saukties tā- "Par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma aizsargāšanā no patvaļīgas privatizācijas". Kāds tam ir iemesls? Kāpēc tika ierosināts pieņemt lēmumu šajā jautājumā?

Arvien vairāk un vairāk mēs, deputāti, komisijās masveidīgi saņemam dažāda veida iesniegumus no uzņēmumiem un organizācijām, atskan daudzi telefona zvani, kuri nepārtraukti pauž darba cilvēka sašutumu, jo, neraugoties uz to, ka nav pieņemti nekādi likumi jautājumā par valsts uzņēmumu privatizāciju, šis privatizācijas process atklāti turpinās. Tas noris daudzos, galvenām kārtām vissavienības pakļautības, uzņēmumos, administrācija aktīvi darbojas, lai veicinātu šo uzņēmumu patvarīgu privatizāciju, nosakot tādus vai citādus procentus un to, cik akciju atstājamas darba kolektīvam, cik- administrācijai, inženieru korpusam un tā tālāk. Mums šobrīd nav nekādu likumu, kuros būtu paredzēta privatizācijas procesa normēšana vai, ja tā varētu teikt, juridiskā noformēšana Latvijā. Un nav arī neviena vissavienības likuma, kas šajos jautājumos būtu tiesisks lemt Latvijas rūpniecības, transporta, tirdzniecības un citu uzņēmumu likteni. Šobrīd ir tikai valdības programma. Un to, cik tā ir pilnīga un cik tā ir korekta vai pareiza, cik tā atbilst Augstākās padomes deputātu uzskatiem un cik tā atbilst Latvijas tautas interesēm, mēs nevaram pateikt, bet viens ir skaidrs- ir nepieciešams nekavējoties iejaukties, lai šos patvarīgos procesus Latvijā apturētu. Te ir runa gan par īpašumu nodošanu, gan par īpašumu izdošanu nomā, gan par īpašumu patvarīgu pasludināšanu par savu, gan visiem citiem iespējamiem veidiem, kādos šis patvaļīgais privatizācijas process norit. Ir skaidrs, ka visi šie pasākumi tiek vērsti uz to, lai kāda iedzīvotāju daļa pārņemtu savā īpašumā valsts uzņēmumu pamatfondus. Ir skaidrs, ka visi šie pamatfondi tādā vai citādā veidā ir visas sabiedrības- Latvijas sabiedrības- kopīgs īpašums, un, kamēr nav izlemts jautājums par to privatizācijas kārtību, nevar būt runa par šā patvaļīgā procesa atbalstīšanu, šādi izveidotu uzņēmumu reģistrēšanu un tamlīdzīgi.

Es aicinu jūs visus, kas esat iepazinušies ar šo lēmuma projektu, atbalstīt to, lai gan valdība jums visiem ir darījusi zināmu aicinājumu, kurā šis lēmuma projekts ir nosodīts kā nepilnīgs vai priekšlaicīgs, kā tāds, kas traucē jauno ekonomisko formu veidošanos Latvijas tautas saimniecībā. Uzmanīgi iepazīstoties ar šo lēmumu, jūs redzēsit, ka tas nekādi nevar traucēt privatizācijas procesus, drīzāk gan otrādi, jo novērš tos šķēršļus, kurus var radīt patvaļīga privatizācijas uzsākšana, lai vēlāk nebūtu jādomā, kā šos īpašumus dabūt atpakaļ to sākotnējā valstiskajā statusā, lai savukārt izdarītu privatizāciju tā, kā to būs nolēmusi Latvijas tauta vai kā to būs nolēmusi Augstākā padome kā Latvijas tautas pārstāve.

Priekšsēdētājs: Jums tūlīt uzdos jautājumus. Deputāt Bērz un deputāt Cilinski, lūdzu, nāciet pie mikrofoniem.

E.Cilinskis: Vai mums nevajadzētu vēl vienu papildu punktu ierakstīt šajā lēmuma projektā, kas pasludinātu par Latvijas teritorijā spēkā neesošu PSRS Ministru padomes lēmumu */"Par Savienības valsts uzņēmumu, apvienību un organizāciju, kuras izvietotas Latvijas PSR teritorijā, pārveidošanu par akciju sabiedrībām"/, kuru 19.oktobrī parakstījis PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs.

O.Blumbergs: Jā, tas varētu būt papildinājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz.

A.Bērzs: Es no vārda atsakos, jo manu jautājumu noskatījās mans kaimiņš un jau uzdeva.

Priekšsēdētājs: Nu jā, jūs blakus sēžat. Deputāt Muciņ, lūdzu.

L.Muciņš: Vai preambulā mums nevajadzētu atsaukties uz vakardienas Konstitūcijas labojumu jautājumā par īpašumu? Tādā veidā šis jautājums tiktu balstīts uz Konstitūciju.

O.Blumbergs: Ja būs konkrēts rakstisks priekšlikums, mēs to ievietosim projektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ģirt Krūmiņ, pie pirmā mikrofona.

Ģ.Krūmiņš: Vai lēmuma projekta pēdējā rindkopā nevajadzētu rakstīt: "Uzlikt republikas ģenerālprokuroram par pienākumu", jo likumā par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā mēs noteicām, ka prokuratūra ir pakļauta tikai Augstākajai padomei, nevis valdībai.

O.Blumbergs: Tādu redakciju varētu pieņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzi deputāti ir ziņojuši, ka šajā patvaļīgajā privatizācijā piedalās arī atbildīgi darbinieki, valsts darbinieki.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Celmiņš: Mans jautājums attiecas uz 1.punktu. Kāpēc šeit ir iekļauti arī tie kooperatīvi, akciju sabiedrības vai asociācijas, kas ir dibinātas uz nomas pamata? Šādā veidā jau īpašums netiek no valsts ne izpirkts, ne atsavināts.

O.Blumbergs: Izskaidrojums diemžēl ir ļoti vienkāršs. Ļoti daudzos gadījumos valsts uzņēmumi speciāli iznomā ar ārkārtīgi atvieglotiem noteikumiem savu ražošanas iekārtu, strādājot divās un trīs maiņās, pie tam pat netiek kompensēta amortizācija, ļoti vieglprātīgi un, kā saka, bez ekonomiskā aprēķina tiek sagatavoti dažādi kalkulācijas materiāli, kā kompensēt, lūk, šos nomas veidus valstij. Tādējādi praktiski tiek intensīvi nolietota valsts iekārta, to nekompensējot ar ienākošiem naudas līdzekļiem.

J.Celmiņš: Secinājums: mēs tātad daudzus gadījumus attiecinām uz visiem?

O.Blumbergs: Tieši tādēļ lēmuma projektā arī ir paredzēts pārreģistrēt šos uzņēmumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Bojārs: Pirmais jautājums: ko jūs domājat ar republikas pamatiedzīvotājiem 5.1.punktā. Te mums parādās ļoti dažādi termini- gan pamatiedzīvotāji, gan fiziskās personas. Kas ir domāts ar pamatiedzīvotājiem?

Priekšsēdētājs: Mums tāda 5.punkta nemaz nav.

J.Bojārs: Tas ir nākamajā lēmumā, kas arī ir par šo pašu konversiju. Tur 5.1.punktā ir rakstīts- pamatiedzīvotāji.

O.Blumbergs: Tas ir valdības lēmums.

J.Bojārs: Un vēl viens jautājums. Kādus pasākumus jūs plānojat pret korupciju tad, kad mainīsies milzīgu vērtību īpašumi? Pret korupciju. Pret drausmīgām ļaunprātībām, kas noteikti notiks.

O.Blumbergs: Deputāt Bojār, tas vairs nav šā lēmuma projekta ietvaros, tas jau ir jāparedz valdības programmā, un tur būtu jāparedz visai nopietni pasākumi, lai tiešām šādu korupciju pārtrauktu, lai tā nebūtu iespējama.

Priekšsēdētājs: Pie trešā mikrofona deputāts Movels.

I.Movels: Vai nevajadzētu minēt to, ka tagad tiek gatavoti attiecīgi likumi? Varbūt pat vajadzētu ierakstīt, ka šis lēmums ir spēkā līdz attiecīgo likumu pieņemšanai.

O.Blumbergs: Tātad ir priekšlikums- papildināt, ka šis lēmums ir spēkā līdz attiecīgā likuma pieņemšanai. To var pieņemt.

Priešsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Eglājs: Vai šis lēmums, kā 1.punktā ir teikts, jāsaprot tā, ka akciju sabiedrības attiecas ar visām akciju sabiedrībām, arī uz tām, kur ir valsts ieguldījusi savu daļu akciju sabiedrībā, jo pagaidām likuma par akciju sabiedrībām mums vēl nav. Vai tas vārds "patvaļīgi" attiecas uz visām akciju sabiedrībām, jo nekāda likuma nav?

O.Blumbergs: Mums jau patlaban ir dažas akciju sabiedrības, kuras izveidotas ar valdības sankciju, tāpēc būtu nepareizi, ja mēs tās pēkšņi pasludinātu par spēkā neesošām un nelikumīgām, lūk, tādēļ te arī ir teikts- "patvaļīgi". Tas ietver tos gadījumus, kad nav iesaistīta ne valdība, ne citas oficiālas personas.

V.Eglājs: Tad jāsaprot tā: ja nav valdības sankcijas, tad tās visas uzskatāmas par patvaļīgi organizētām?

O.Blumbergs: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: Bet te jau nekur nav rakstīts, ka ar "valdības sankciju", te ir rakstīts, ka "patvaļīgi". Tātad tās, ko ir izveidojusi ministrija, nav patvaļīgas?

Trešais mikrofons- deputāte Zeile.

V.Zeile: Pirmajā punktā, kur rakstīts "un citas tautas saimniecības īpašuma bāzes", man ir lūgums tomēr ietvert arī tādas nozares kā tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana un sadzīves pakalpojumi. Tās ir nozares, kurās arī šie procesi veidojas ļoti intensīvi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Man liekas, ka mums ir jārunā skaidra vīru valoda. Šis jautājums mums ir jārisina tādēļ, lai kaut kādi darboņi no Maskavas vai no citurienes nenāktu un nenopirktu visu, kas mums te ir. Un šajā sakarībā vismaz attiecībā uz akciju sabiedrībām, sākot ar kaut kādu noteiktu fondu vērtību, labāk vienkāršāk norādīt, ka vismaz 51 procentam akciju kapitāla, tātad kontrolpaketei, ir jāpaliek Latvijas valsts īpašumā. Līdz ar to šie 49 procenti var nākt, bet tā nebūs kontrolpakete, un mēs zaudēsim kontroltiesības pār šiem uzņēmumiem. Tas varētu būt kompromiss. Process var turpināties tikai līdz šai vienai vietai, ka mēs saglabājam kontroli. Kā jūs domājat?

O.Blumbergs: Es domāju, ka tas nebūs pareizi, jo mēs neesam domājuši, ka šim likumam vai lēmumam jābūt vērstam pret Maskavu vai pret Ļeņingradu, tas ir lēmums, kurā paredzēta jebkuras izsaimniekošanas pārtraukšana. Valdība gatavo savu konversijas programmu, tātad šī programma būs, un mēs ceram, ka tuvākajā laikā mēs to varēsim izskatīt, tikai paies zināms laiks, un šis laiks var būt diezgan garš, ja izskatīsim trijos lasījumos, bet pa šo laiku procesi virzīsies uz priekšu. Tātad jāaptur tas, kas patlaban notiek. Tas nebūt nenozīmē, ka mēs nostājamies pret jaunām īpašuma formām, pret jaunām saimnieciskās darbības formām.

Attiecībā uz to, cik lielai daļai jābūt. Tas ir jautājums par akciju sabiedrībām, mēs pieņemsim likumu par akciju sabiedrībām, un tur tas arī tiks noteikts. Tieši tāpēc, ka pagaidām visu attiecīgo likumu nav, tiek ierosināts ar pagaidu lēmumu šo pārsteidzīgo privatizācijas procesu apturēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Berdikovs: */Es lūdzu piedošanu, precizējiet, lūdzu, ko jūs domājāt precīzi: latviešu tautu vai Latvijas tautu?/

O.Blumbergs: */Es nezinu, jums ir teksts krievu valodā?/

M.Berdikovs: */Krievu, jā./

O.Blumbergs: */Un kā jūsu tekstā rakstīts?/

M.Berdikovs: */Jūs izteicāties. Es gribēju, lai jūs precizējat./

O.Blumbergs: */Es teicu: "Latvijas tauta, Latvijas tautas."/

M.Berdikovs: */Liels paldies. Bet tagad es gribētu, ja var, lai jūs precizētu, lūdzu, kas skaitās "patvaļīgi". Jo neviens uzņēmums patvaļīgi nesagrābj uzņēmumu. Tas saskaņoja šo jautājumu, saņēma rēķinu utt. Tas pašlaik jau ir saskaņojis to ar mūsu apstiprināto Finansu ministriju./

O.Blumbergs: */Kas tā ir par organizāciju?/

M.Berdikovs: */Nav svarīgi, kāda organizācija. (Smiekli zālē.) Kāda starpība?/

O.Blumbergs: */Kas par organizāciju? Akciju sabiedrība?/

M.Berdikovs: */Nē. Nu, runāsim vispārīgi - nomas uzņēmums, kooperatīvais, akciju, nav svarīgi. Bet tas saskaņoja./

O.Blumbergs: */Tātad, jādomā, pārkāpts Latvijas likums./

M.Berdikovs: */Pats? Pats? Jā? Labi, paldies. Atvainojiet, vēl trešais jautājums. Vai jūs neuzskatāt, ka republikā, ja uzņēmums izrādīs iniciatīvu un noslēgs līgumu, teiksim, par 100 procentu pamatfondu nodošanu kolektīvam, kaut tas pašlaik nav modē, kompromisa lēmumu starp kolektīvu un valdību būs vieglāk atrast?/

O.Blumbergs: */Nē, neuzskatu, jo jebkurā gadījumā šis īpašums nav rūpnīcas un ne rūpnīcas kolektīva vai citas saimnieciskas organizācijas, īpašums, bet tas ir tautas īpašums./

M.Berdikovs: */Kā [īpašums]? Visas tautas?/

O.Blumbergs: */Visas tautas./

M.Berdikovs: */Tikai Latvijas?/

O.Blumbergs: */Pilnīgi pareizi./

M.Berdikovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vēl ir jautātāji? Lūdzu, trešais mikrofons. Un pēc tam...

G.Romašovs: */Vai jūs neuzskatāt, ka ar šo lēmumu mēs izdarām zināmu soli, kas varētu traucēt valdībai izlemt konkrētus jautājumus sakarā ar īpašumu privatizāciju?/

O.Blumbergs: */Dabīgi, ka neuzskatu. Citādi nesāktu aizstāvēt tieši privatizācijas intereses, lai šis process noritētu organizēti, normāli./

G.Romašovs: */Tad otrais jautājums. Bet kāpēc gan mēs neuzklausām valdību, kura nāca ar tādu ierosinājumu, lai nepublicētu, pareizāk, nepieņemtu šo lēmumu?/

O.Blumbergs: */Es atbildu uzreiz- tāpēc, ka valdība visu apvienoja vienā dokumentā. Un šajā dokumentā paredzēts pieņemt veselu virkni tādu ierosinājumu, kuri tiks ilgi apstrīdēti, atlikti un atlikti, un laiks tiks novilcināts. Lūk, šī iemesla dēļ es uzskatu, ka jāizdara pirmais solis, lai apturētu šos patvaļīgos procesus, un tad izlemt kompleksi./

G.Romašovs: */Bet tas jau iznāk atgriešanās pie administratīvi komandējošās metodes? Lūk, kā iznāk. Iznāks tā, kā notika Igaunijā./

O.Blumbergs: */Tas nozīmē atgriešanos pie administratīvi komandējošām metodēm, no kurām mēs vēl nekur neesam aizgājuši, jo mēs vēl neesam pieņēmuši likumus par atteikšanos no šīm metodēm./

G.Romašovs: */Saprotams./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Birkavs: Blumberga kungs, vai jūs tomēr neuzskatītu par lietderīgu, aktivizējot valdības konversijas programmas apspriešanu, savienot šos dokumentus?

O.Blumbergs: Es domāju, ka tas nebūs izdarāms, jo mēs apskatīsim šo jautājumu nākamajā nedēļā un pārliecināsimies, ka uzreiz pieņemt lēmumu nekādi nebūs iespējams, jo valdība ir saistījusi šā lēmuma pieņemšanu ar konversijas programmas pieņemšanu. Bet šī programma tiks ilgu laiku debatēta un apspriesta.

V.Birkavs: Ņemot vērā valdības noraidošo nostāju, var gaidīt, ka arī tā izpilde būs tāda pati lēna un nekonkrēta.

Un otrs jautājums. Sakiet lūdzu, vai jūs esat pārdomājis, pēc kādiem pantiem var saukt pie kriminālās vai administratīvās atbildības tos, kuri organizē un vada šādu valsts īpašuma izsaimniekošanu un piesavināšanos?

O.Blumbergs: Es tādas normas neatrodu ne Kriminālkodeksā, ne Administratīvajā kodeksā.

V.Birkavs: Kā tad tā? Tas nu gan laikam nebūs pareizi. Tad tādā gadījumā vēlreiz kopā ieskatīsimies Kriminālkodeksā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ, pie trešā mikrofona, pēc tam runās deputāts Ozols.

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi! Šā lēmuma 1.punkts neattiecas arī uz kooperatīviem, kuri ir izveidojušies uz valsts uzņēmumu bāzes; ja neattiecas, tad man ir priekšlikums un ierosinājums to šeit arī ietvert.

O.Blumbergs: Jā, tie šeit ir uzskaitīti un paredzēti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona, deputāt Ozol. Pēc tam mums būs pārtraukums.

I.Ozols: Pēdējās nedēļas laikā Latvijas televīzijā trīs reizes ir bijusi pozitīva rakstura pārraide, kura aicina popularizēt akciju sabiedrības izveidošanos uz fabrikas "Dzintars" bāzes. Vai jūs neuzskatāt, ka šāda televīzijas darbība ir pretrunā ar mūsu apskatāmo lēmuma projektu?

O.Blumbergs: Tas ir televīzijā. Un televīzijas tiesības jau neviens neierobežo. Es domāju, ka katrs televīzijā var izteikties tā, kā viņš domā. Televīzijā ir bijušas daudzas pārraides, veltītas privatizācijas problēmām, un tajās izteikti ļoti dažādi viedokļi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms pārtraukuma vēl vārds paziņojumiem sekretariāta vadītājam deputātam Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Trīs īsi paziņojumi. Pirmkārt, apvienotā budžeta komisija, kura izskata 1991.gada budžeta projektu, paziņo, ka sēde notiks 29.oktobrī pulksten 10.00- Sarkanajā zālē.

Otrkārt. Lauksaimniecības ministra Ģēģera kunga paziņojums: "Atvainojos jums sakarā ar nenotikušo lauksaimniecības darbinieku sanāksmi 12.oktobrī. Laipni ielūdzu visus Latvijas lauku novados ievēlētos deputātus piedalīties lauksaimniecības un tās produkcijas pārstrādes uzņēmumu vadītāju sanāksmē par aktuālākajām lauksaimniecības problēmām šā gada 26.oktobrī pulksten 10.00- Rīgā, Sporta manēžā, Maskavas ielā 160."

Un trešais paziņojums. Cienījamie deputāti! Ja jūs vēlaties iegādāties biļetes uz svinīgo sarīkojumu, veltītu Latvijas Republikas proklamēšanas gadskārtai, kas notiks šā gada 18.novembrī pulksten 18.00 Rīgas Sporta pilī, lūdzam pierakstīties šeit pat sekretariātā. Lūdzu, uzrādiet savu uzvārdu un biļešu skaitu, bet ne vairāk par divām biļetēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums- pusstunda.

No zāles: Lūdzu mazu uzmanību! Privilēģiju likvidēšanas komisija, kā mēs vakar norunājām, šodien pēc plenārsēdes pulcējas šeit pat blakuszālītē.

Priekšsēdētājs: Cik mums ir to privilēģiju, ka jūs katru dienu nākat kopā?

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu reģistrēties. Rezultātu! 121 deputāts. Kolēģi, sakarā ar mūsu lēmumu pulksten 17.00 mēs izskatām jautājumu par ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu neapmierinošo apgādi ar degvielu. Tādu lēmumu mēs esam pieņēmuši. Šajā sakarībā ir uzaicinātas vairākas amatpersonas, bet mums vajadzētu tikt skaidrībā, ko mēs darīsim ar jautājumu, kuru nule skatījām un nepabeidzām. Tas ir, ar jautājumu par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma konversijas īstenošanai. Debatēs pagaidām ir pieteikušies astoņi deputāti. Mums ir noteikti jāizskata visi konkrētie valdības priekšlikumi, jo nevar tā vienkārši pateikt, ka mēs esam vispār pret tiem priekšlikumiem, kurus valdība iesniegusi Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Vai jūs par procedūru?

O.Blumbergs: Dokuments ar labojumiem ir nodots pavairošanai, un pēc sarunām ar ministriem būs iespējams darbu turpināt.

Priekšsēdētājs: Ļoti iespējams, bet pirms tam atklājam debates. Kāpēc es visu to saku? Tāpēc, ka ir deputāta Cilinska priekšlikums noklausīties pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un tad balsot par debašu pārtraukšanu. Tādu priekšlikumu varēs izskatīt, bet pulkstenis ir 17.00, un mēs paši esam uzaicinājuši un paši esam ierosinājuši, tāpēc es nelieku šo priekšlikumu uz balsošanu, bet pārtraucu jautājuma izskatīšanu par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma konversijas īstenošanā.

Tagad atgriezīsimies pie jautājuma par ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu neapmierinošo apgādi ar degvielu. Kad šo jautājumu būsim izskatījuši, turpināsim aizsākto jautājumu par valsts īpašuma konversijas īstenošanu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Kolēģi, man ir ļoti liels lūgums. Es aktīvi piedalīšos šā jautājuma izskatīšanā, bet diemžēl ne pie vadības pults. Un, izskatot šo jautājumu, es lūdzu Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieku Andreju Krastiņu vadīt sēdi.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Lai operatīvi izskatītu šo jautājumu, vai būtu nepieciešams atkārtot ziņojumus? Preinberga kungs jau ziņoja no rīta mums. Nav vajadzīgs. Paldies

Tādā gadījumā ir nepieciešams noklausīties uzaicinātās personas, kas varētu objektīvi izklāstīt. Piedalās veselības aizsardzības ministra vietnieks Nagobada kungs, enerģētikas ministra pirmais vietnieks Ziedonis Blumberga kungs, ģenerālprokurora vietnieks Jāzeps Ancāna kungs, republikāniskās naftas produktu apgādes apvienības "Degviela" ģenerāldirektors Jevgenijs Djačkova kungs un Rīgas Ātrās palīdzības stacijas galvenais ārsts Štriha kungs. Arī pārējās personas, protams, ir atbildīgas par šo stāvokli, bet galvenās personas, kas ir atbildīgas par šo stāvokli, ir Štriha kungs, kas pārstāv Ātrās medicīniskās palīdzības staciju, un Djačkova kungs, kas pārstāv, lūk, šos degvielas piegādātājus un apgādātājus.

Es ierosinu vispirms noklausīties Štriha kungu un viņa atbildes uz deputātu jautājumiem, un pēc tam Djačkova kungs atbildētu uz jautājumiem, nepieciešamības gadījumā mēs varētu noklausīties arī pārējās amatpersonas. Vai ir kādi citi varianti, kā mēs organizēsim darbu? Mums jāvienojas par reglamentu ziņotājiem. Varbūt 10 minūtes, tas ir mūsu parastais laiks. Piecas? Vai desmit? Vai mums tiešām būs vēl jābalso? Tātad piecas minūtes ziņojumam.

Jundzis vēlas izteikties. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

T.Jundzis: Tā kā lēmuma projektā pilnīgi pamatoti ir runa par ministriem, mums būtu jārunā ar ministriem. Man ir jautājums: vai Lagzdiņa kungs un Platkāja kungs vispār ir uzaicināti? Vai viņi šodien piedalās?

Priekšsēdētājs: Viņi patlaban nav klāt, jo pašlaik notiek arī valdības sēde. Lūgsim Štriha kungu tribīnē, lai viņš mums izklāsta lietas būtību un pēc tam atbild uz jautājumiem.

Lūdzu, Štriha kungs, nāciet tribīnē!

S.Štrihs, Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas galvenais ārsts: Cienījamie deputāti! Es ļoti īsi pastāstīšu par stāvokli, kāds bija izveidojies. Pirmās grūtības mēs sākām just 17.oktobrī. Tad mūsu mašīnu šoferiem bija atteikts izsniegt degvielu. Mēs griezāmies gan izpildkomitejā, gan citos resoros. Ar vienas personas palīdzību stāvoklis it kā normalizējās. Bet vakar pulksten 14.30 mūsu mašīnām atkal atteicās izsniegt degvielu. Pulksten 18.00 pie sētas jau stāvēja sešas brigādes. Mūsu dežūrdienests darīja visu iespējamo, lai tomēr apmierinātu izsaukumus. Mums par labu nāca arī tas, ka kopējais izsaukumu skaits vakar bija mazāks nekā iepriekšējās dienās. Es domāju, ka mūsu iedzīvotājiem sevišķi nenācās ciest. Ap pulksten 17.00 autobāzes direktors, Veselības aizsardzības ministrijas pārstāvis un es ieradāmies Enerģētikas ministrijā. Kolkurina kunga klātbūtnē mēs vienojāmies ar Blumberga kungu, ka šodien līdz pulksten 8.00 no rīta mums izdalīs vēl 2000 litru benzīna. Par to tika informēti visi ātrās palīdzības šoferi. Bet pēkšņi mums atkal sāka atteikt, tas bija ap pulksten pusdeviņiem. Četras mašīnas benzīnu nesaņēma. Tad autobāzes direktors steidzīgi kopā ar citiem darbiniekiem atkal aizbrauca uz degvielas uzpildes staciju, un benzīnu atkal sāka dot. Ar vārdu sakot, mums radās tāds iespaids, ka mēs esam atkarīgi no šiem uzpildes stacijas darbiniekiem. Kaut kas tur nav tā, kā vajag. Vai nu paši strādnieki tur kaut ko jauc, vai ir kāds cits iemesls- to man ir grūti pateikt.

Vienlaikus man jāpiebilst, ka mums ir nozīmēta 5.benzīna uzpildes stacija, kas atrodas pie Juglas, Brīvības ielā. Tas ir diezgan tālu. Pat no centra tas ir 12 kilometri turp un atpakaļ. Bet, ja mūsu brigādes brauc no Imantas apakšstacijas, kas atrodas Pārdaugavā, vai no Mazās Nometņu ielas apakšstacijas, tad tas ir apmēram 30-40 kilometri. Mēs zaudējam ļoti daudz benzīna, mēs zaudējam ļoti daudz laika; dakteri, feldšeri, sanitāri kopā ar šoferiem brauc uz pildīšanu. Un es nesaprotu, kāpēc taksometri saņem benzīnu mūsu pilsētas centrā, Sporta ielā, bet ātrās palīdzības mašīnas sūta uz pilsētas malu? Lūk, apmēram tāds ir tas stāvoklis. Bez tam jāpiebilst, ka ar benzīnu jānodrošina ne tikai ātrās palīdzības mašīnas, bet arī sanitārais transports, kurš apgādā poliklīnikas, slimnīcas, kurš pārved infekcijas slimniekus. Un tagad jau daži vadītāji griežas pie mums ar lūgumu, lai mēs palīdzam viņiem pārvest slimniekus un izpildīt neatliekamās palīdzības izsaukumus. Ja degvielu saņems tikai ātrā palīdzība un citas mašīnas nebūs, es nezinu, vai mēs spēsim nodrošināt savlaicīgu ātro palīdzību mūsu iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Štriha kungs. Palūgsim Djačkova kungu izskaidrot šo jautājumu no "Degvielas" puses.

Es lūdzu pierakstīties debatēs, ja ir deputāti, kuri vēlas izteikties.

J.Djačkovs, apvienības "Degviela" ģenerāldirektors: */Cienījamās dāmas, cienījamie kungi! Vispirms es gribu teikt, ka vakar izveidojusies situācija, bez šaubām, nedara godu pašas apvienības "Degviela" darbiniekiem, kā arī automobiļu uzpildes staciju uzņēmumu vadītājiem, un mēs atvainojamies Veselības aizsardzības ministrijai. Un šodien ir atrisināti praktiski visi jautājumi, kurus uzstādīja Veselības aizsardzības ministrija Ātrās palīdzības autotransporta uzņēmuma vadītāja personā, kā arī Medtehnikas pārstāvja personā. Es te domāju diennakts normu, kādu agrāk transporta uzņēmuma pārstāvji lūdza izsniegt- 4000 litru apjomā, šodien mēs vienojāmies par 10 tūkstošiem litru. Runa ir par 93. un 76.benzīnu. Man jāpavēsta jums interesanta doma. Visā šajā muļķīgajā, es teiktu, situācijā, kāda izveidojās vakar, ar visu to, Ātrās palīdzības uzņēmums savu diennakts normu saņēma, pat vairāk nekā 4 tūkstošus- 4,6. Lūk, pēdējie dati no uzpildes stacijām. Norma tika izņemta. Protams, ātrā palīdzība ir ātrā palīdzība, cilvēki neslimo pēc pasūtījuma. Jāpieņem lēmums, un mēs izlemsim, mēs noskaidrosim detaļās, kura dēļ notika tāda nekārtība, ka vairāk par normu jau atsakās pārdot. Tas būtu par šo konkrēto gadījumu.

Kungi! Es jūs lūdzu uzklausīt informāciju par situāciju, kāda izveidojusies mūsu republikas apgādē ar benzīnu. Pamatā tas šodien ir pats galvenais produkts. Jautājuma būtība ir šāda. Kad notika tā saucamā Lietuvas Republikas blokāde, tā neiedarbojās tik daudz, ja gribat, uz Lietuvas tautsaimniecības normālu darbību vai iedzīvotājiem, cik atsaucās uz Latvijas, Igaunijas un Kaļiņingradas apgabala tautsaimniecisko darbību.

Līdz šim laikam to piegādes iztrūkumu 56,8 tūkstošu tonnu apmērā, kas izveidojās tieši Lietuvas blokādes laikā, Krievija nav kompensējusi. Daži masu informācijas līdzekļi ziņoja, ka Krievija it kā palīdzot, taču nekā tamlīdzīga nav. Krievija visu "pievāca", atvainojiet, mums ir tāds izteiciens, t.i., paturēja papildu piegādes. Un arī šodien ir atpalikšana, ko neviens nav kompensējis, es runāju galvenokārt par Lietuvu. Neviens nav kompensējis, par to pagaidām tikai runā. Skaitlis, ko es jums nosaucu, kungi,- tas ir republikas tautsaimniecības un iedzīvotāju darbam visam mēnesim. Normālas darbības, darba mēnesim.

Tālāk. Oktobris. Sākumā mūsu plāns, kungi, bija noteikts saskaņā ar mūsu vajadzībām- 51 130 tonnas. Krietni savelkot jostas, varētu normāli nodzīvot, un mūsu individuālo transporta līdzekļu īpašniekiem varētu palīdzēt. Taču gudrās galvas PSRS Valsts apgādes komitejā nolēma, ka Latvija var iztikt bez 51 tūkstoša, un noņēma no plānotajām 6177 tonnām 92.benzīna, ko mēs saņemam no Kirišu rūpnīcas Ļeņingradas apgabalā, 4000 tonnas.

Nākamais jautājums arī par Kirišiem, atvainojos, par Jaroslavļu. Mums no turienes bija jāsaņem gandrīz 11 tūkstoš tonnu 76.benzīna. Ar voluntāru lēmumu šis daudzums arī tika noņemts.

Es negribu šodien nosaukt konkrētus uzvārdus, bet būtība nav tajos. Es vienkārši gribu padalīties ar jums šādās pārdomās. Kad es sarunājos ar vadības pārstāvi, kurš izlemj šos jautājumus, un vaicāju: "Sakiet, lūdzu, kāpēc tāda voluntāra attieksme pret Latviju, kāpēc jūs, zinot, ka arī Jeļcina kungs un Silajeva kungs jau noslēguši līgumu ar mūsu Latvijas Republikas vadību, nepildāt šos līgumus un nostādāt ļoti kritiskā situācijā ne tikai individuālo transporta līdzekļu īpašniekus, bet faktiski visu tautsaimniecību?"- viņi man atbildēja šādi: "Ziniet, Djačkova kungs, mēs nepiedalījāmies šo līgumu sastādīšanā, ar mums nekonsultējās, un visus jautājumus, lūdzu, adresējiet Silajeva kungam un Jeļcina kungam." Es saku: "Piedodiet, bet vēl taču ir spēkā PSRS valsts prezidenta dekrēts, kas runā par atbildību, par šo ilgtermiņa sakaru saglabāšanu, vismaz 1991.gadā".- "Bet vai maz ir tādu norādījumu jau sarakstīts? Resursu nav un mēs neizpildīsim!" Lūk, tāda bija jautājuma nostādne.

Kas tiek uzsākts? Uzsākam sekojošo. Es jums saku atklāti, pateicoties tam, ka Lietuvas blokādes laikā mēs palīdzējām saviem kaimiņiem, kā vien varēdami, šodien sakarā ar sarežģīto situāciju, kas izveidojusies Latvijā, lietuvieši ļoti nopietni palīdz mums. Līdz šodienai (lūk, burtiski pēdējais ziņojums no Mažeiķiem) pēc plāna jāpiegādā (es nosaukšu cisternās, lai jums būtu ērtāk saprast šos skaitļus) 309 cisternas, piegādātas- 402, praktiski 130 procenti. Un virs plāna piegādātas 34 cisternas neplānotā 93.benzīna, tas ir pusotra tūkstoša tonnu, rupji rēķinot. Man kolēģis Elikjavičus stingri apliecināja, ka agrāk paredzēto 20 tūkstoš tonnu vietā viņš šodien garantē 25 tūkstoš tonnu piegādi, t.i., plus 5000. Tas ir oktobrī. Es veicu pasākumus, kuru rezultātā (visu tehnoloģiju nav obligāti jāizstāsta) arī Kiriši sāka sūtīt un pagaidām apsola. Lūk, plāns, kaut arī maziņš, bet tas jāizpilda līdz mēneša beigām.

Pieklājīgāka situācija pagaidām iezīmējas novembrim. Novembrim mums pie fonda normas 51 200 tonnas pagaidām ieplānotas 54 940 tonnas, t.i., par 3740 tonnām vairāk. Atkārtoju, plāns pašlaik labs, tā realizāciju, protams, šodien garantēt nevaru. Pārāk atbildīgi Latvijas tautas pārstāvji šeit sēž, lai mestu viņiem tukšas frāzes. Es tikai varu teikt: no mūsu puses tiks darīts viss, lai to realizētu. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit piegādātāji solīdāki- tā ir Baltkrievija, Mažeiķi un Jaroslavļa. Paldies Dievam, Kiriši te netiek ieskaitīti.

Kungi! Es pie šī gribu vēl papildināt: nedrīkst aizmirst par to, ka tā pati Veselības aizsardzības ministrija, tie paši celtnieki, tā pati Lauksaimniecības ministrijas sistēma, Latvijas Patērētāju savienības sistēma, Sakaru ministrijas sistēma saņem benzīnu virs fondiem un saņēma. Es jums nosaukšu tikai vienu skaitli. Janovska kunga saimniecība deviņos mēnešos saņēma papildus 10 174 tonnas benzīna. Jūs jautāsiet: kāpēc? Tāpēc, ka, atvainojiet, visu laiku iejūtamies ministra kunga stāvoklī. Aiz Janovska stāv produktu, rūpniecības preču pārvadājumi, autobusu satiksme- tas viss saistīts ar cilvēkiem. Un ja, beidzot, mēs aizturētu šos 10 tūkstošus, noteikti būtu vieglāk elpot. Ja mēs aizturētu degvielu, ieskaitot tās piegādes, kuras mēs devām citām ministrijām, arī laikam varētu vieglāk elpot, bet fiziski to izdarīt nav iespējams.

Ko es gribētu lūgt Latvijas Republikas parlamentam? Kādā virzienā atbalstīt mūs? Mums vajadzētu šodien lūgt mūsu valdību, lai precīzāk, konkrētāk tiktu parakstīts dokuments ar to pašu Jeļcinu, ar to pašu Silajevu, kuru izpildītu visos Krievijas valsts pārvaldes stāvos, bet nevis sūtītu mani vai citus, kas tur strādātu, pie tā paša Jeļcina vai Silajeva. Pateicos jums par uzmanību, es īsi izteicu visu. Protams, visu nav iespējams aptvert, bet es esmu gatavs atbildēt uz jebkuru jautājumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Es palūgšu sekretariātu pierakstīt jautājumus, jo jūs redzat, ka jautātāju ir ļoti daudz. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

G.Preinbergs: Šorīt no rīta es ziņoju par situāciju, un es uzskatu, ka esmu zaudējis tiesības runāt debatēs. Tāpēc lūdzu sēdes vadītājam atļaut man uzdot dažus jautājumus.

Pirmām kārtām par atvainošanos. Vai jūs, cienījamais Djačkova kungs, neuzskatāt, ka šī atvainošanās būtu vajadzīga nevis mums, deputātiem, bet tiem cilvēkiem, kas vakar palika ar nokavētu palīdzību vai pat ir gājuši bojā.

Otrkārt, lūdzu, sakiet konkrēti, kas regulē un kas nosaka attiecīgo degvielas daudzumu ātrās palīdzības mašīnām?

Treškārt, sakiet, lūdzu, vai ir normāli, ka privātie taksometri brauc ar valsts benzīnu, ja darbojas kooperatīvie benzīna tanki, un tajā pašā laikā ātrās palīdzības mašīnām benzīna nav?

J.Djačkovs: */Nu, es sākšu no beigām. Te jautājums ir tāds, kurš acīmredzot interesēs visus. Kas tas ir- tā sauktais kooperatīvais benzīns? Ir daudzi cilvēki, kuri man neļaus samelot, ka pirmie kooperatīvā benzīna pretinieki bija Djačkovs, Terentjevs. Mēs bijām kategoriski pret. Mūs gandrīz vai piespieda to izdarīt- pieņemt kooperatīvo benzīnu. Mēs nepiedalāmies savstarpējos norēķinos, mēs nesadabūjam šo benzīnu. Šī benzīna cenas nosaka Ekonomikas ministrija, kungi. Mēs cenas nenosakām. Mēs no šiem kooperatoriem ņemam noteiktus līdzekļus par elektroenerģiju, tvaika enerģiju, par algu, par darbu utt. Vispār pieskaitāmos izdevumus. Cenas, es atkārtoju, es personīgi kā valsts uzņēmuma pārstāvis šodien nevaru noteikt. Es varu, ja būs līgumcena, ņemt koeficientu 1,2. Un viss. Vairāk neko.

Attiecībā uz privātajiem taksometriem, šodien benzīns netiek pārdots nekur. Nepārdod. Šodien dzīva benzīna vienkārši nav. Tikai spectransportam. Ar spectransporta apgādes jautājumiem "Degvielā" nodarbojas automobiļu uzpildes staciju uzņēmumi. Normatīvus, kuri tiek noteikti atkarībā no fondu normas un auto benzīna esamības, mēs momentāni regulējam, ievērojot pieprasījumus. Nu, šie koeficienti ir "peldoši", bet kaut vai šodien vienojāmies palīdzības sfērā, viņu patēriņš būs pilnīgi apmierināts, pat ar rezervi. Kas attiecas uz pārējo republikas teritoriju, tad tur šos jautājumus regulē rajonu un pilsētu izpildkomitejas. Lūk, tā es varu īsi atbildēt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautā deputāts Laķis, gatavojas deputāts Stepičevs.

P.Laķis: Man ir divi jautājumi Djačkova kungam. Pirmais jautājums. Vai jūs esat absolūti pārliecināts, ka tā norma, kas ir atvēlēta ātrās palīdzības mašīnām, tik tiešām visa nonāk ātrās palīdzības mašīnu rīcībā? Citiem vārdiem sakot, vai jūs esat absolūti pārliecināts par to, ka nenotiek benzīna pārdošana pa kreisi, nelegāla tirdzniecība, vai kā vēlaties. Tas ir pirmais jautājums.

Otrs jautājums. Vai jūs esat to pārbaudījis, un, ja neesat pārbaudījis, kādus pasākumus jūs varat veikt šajā virzienā? Acīmredzot man ir zināms pamats tādu jautājumu uzdot. Un vēl šajā sakarībā. Cik es sapratu no ātrās palīdzības departamenta vadītāja, notiek bezjēdzīga braukāšana pēc benzīna. Vai "Degviela" ir spējīga nokārtot jautājumu par uzpildes stacijām pie ātrās palīdzības dislokācijas punktiem? Es domāju gan centrā, gan Pārdaugavā, kaut vai Imantas zonā.

J.Djačkovs: */Nu, atvainojiet, šo jautājumu es neuzdotu Djačkovam. Šis jautājums, es domāju, būtu jāuzdod tiesību sargāšanas orgāniem. Es neizslēdzu, ka katrā ziņā, arī starp mūsu darbiniekiem, ir negodīgi cilvēki, kuri spekulē šajā situācijā un silda rokas šajā lietā. Bet mums ir gadījumi, kad mēs pie rokas pieķērām avārijas mašīnu vadītājus, kuri 10 reizes brauca pa apli, un turpat izlēja un pārdeva benzīnu. Mēs pie rokas pieķērām invalīdus, kuri nekaunīgi tirgojās, pat Cīņas pret sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu nodaļas [?????] pārstāvjiem redzot utt.

Kas attiecas uz jūsu ierosinājumu, mēs to jau šodien atrisinājām: divas stacijas, 4. un 5., Pārdaugavā un šeit. Starp citu, kungi, es gribu jums vēl ziņot, ka bez ātrās palīdzības ir vēl sanitārās mašīnas, ir vēl nozares uzņēmumi un organizācijas, kurām ir savas slimnīcas, poliklīnikas, Satiksmes ministrijai, piemēram, arī citas resoru organizācijas, arī tām ir sava ātrā palīdzība- medicīniskās mašīnas, kuras izbrauc uz mājām. Šie jautājumi arī ir atrisināti. Es gribu jums vienkārši teikt, ka tas ar ātro palīdzību bija pārpratums, tāds gadījums mums bija pirmo reizi. Apsolu, ka tāda vairs nebūs. Lūdzu vēl jautājumus./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Freimanim, jo deputāts Stepičevs atteicās no jautājuma uzdošanas. Ja? Paldies. Tad, lūdzu, deputāts Kodoliņš, gatavoties deputātam Karlsonam.

A.Kodoliņš: Bez šaubām, jautājums par degvielu ir komplekss jautājums, un šinī sakarībā jautājums ir it kā plašāks. Sakiet, lūdzu, cik daudz degvielas tiek pārdots iedzīvotājiem par taloniem un cik daudz komerctīklā? Konkrēti šinī mēnesī.

J.Djačkovs: */Es negalvoju par absolūtu precizitāti. Tātad 20 dienās tika pārdots aptuveni 12 000 tonnas valsts benzīna un 800 tonnas komerciālā./

A.Kodoliņš: Bet tādā gadījumā galīgi nav izprotama situācija, ka nepārtraukti strādā komercbenzīna tanki, tur stāv rinda, pie tam to ir puse no Rīgas pilsētas un Rīgas apkārtnes tankiem, turpretim nav neviena tanka, kur pārdod par taloniem. Un tāpat, man liekas, ir daudz kā nesaprotama, ja mēs sāktu salīdzināt skaitļus.

J.Djačkovs: */Kodoliņa kungs! Es ceru, ka jūsu ierosinājums.../

A.Kodoliņš: Vajadzētu tomēr pārbaudīt, vai šīs proporcijas reālajā dzīvē nav gluži pretējas.

J.Djačkovs: Skaidrs, paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Karlsons. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Karlsons: Cienījamais Djačkova kungs! Kā zināms, savienotajās republikās ir kooperatīvi, kuri nodarbojas ar tiešu benzīna pārdošanu citām republikām un citām iestādēm. Vai "Degviela" arī ir nodarbojusies ar šādu tiešo sakaru izmantošanu vai vismaz veidošanu, nevērojot cenas? Tas būtu viens.

Un otrs jautājums. Tas saskan ar Laķa kunga jautājumu. Vai jums neliekas, ka tā ir nenormāla situācija, ka ātrās palīdzības mašīnām degviela jāsaņem tikai vienā vai divās degvielas uzpildes stacijās? Domāju, ka tas ir obligāti jāorganizē jebkurā stacijā.

J.Djačkovs */Labi. Tātad par pirmo jautājumu es varu teikt sekojošo. Pirmie komercbenzīna pārdošanu sāka lietuvieši. Kad viņi to ieveda, blokāde beidzās. Viņi ieveda 5000 tonnas šī komercbenzīna, bet pārdeva pavisam tikai 2000 tonnas, jo, kad cilvēki padzirdēja, ka nafta nāk, ka rūpnīca sākusi strādāt, tad pārtrauca griezties pie tiem. Igaunijā stāvoklis ir šāds. Es varbūt atklāšu nelielu noslēpumu, bet iznāca tā, ka viņi noteica uzcenojumu, paaugstināja valsts benzīna cenu. Saprotiet? Valsts benzīnam. Kooperatīvus viņi neizmantoja. Bet vienalga, cenas viņi paaugstināja nelikumīgi, es uzskatu.

Kas attiecas uz jūsu ierosinājumu pārdot to katrā automobiļu uzpildes stacijā, es to saprotu, bet jūs dzirdējāt, es ziņoju, ka pavisam republikai iedalītas 2000 tonnas šī nelaimīgā benzīna. Un, ja mēs to izsmērēsim, kā saka, kā biezputru pa šķīvi, t.i., izvadāsim benzīnu pa savām autostacijām, tur tā būs par maz, visas nevarēs uzpildīt. Pa reģioniem lemj atsevišķi. Bet Rīgā mēs šodien ar Blumberga kungu, enerģētikas ministra pirmo vietnieku, klātesot arī Veselības aizsardzības ministrijas pārstāvim, vienojāmies un nolēmām. Viņi piekrita un tas viņus apmierina: Pārdaugava un Brīvības ielas galā. Bet, ja mēs to izvadāsim pa stacijām, nu, cik mums šodien bija, tūlīt, acumirkli lūdzu... Rīgā pavisam 700 tonnas, ja tās izvadātu burtiski pa visām autostacijām, efekta nebūs. Tas vienkārši izsmērēsies./

Priekšsēdētājs: Paldies! Jautā deputāts Kramiņš, gatavojas deputāts Grūbe, deputātam Repšem ir jāpierakstās sekretariātā.

A.Kramiņš: Jebkura produkta deficīta apstākļos ir sastopamas dažādas ļaunprātības, arī, teiksim, benzīna atšķaidīšana vai vienas markas pārdošana citas markas vietā. Tādi gadījumi ir bijuši, tikai nav tieši fiksēti, kurās degvielas uzpildes stacijās un kurā laikā. Sakiet, vai jūsu apvienībā pastāv kāda sistēma, kas seko šai pārdotā benzīna kvalitātei?

J.Djačkovs: */Jūs ziniet, Kramiņa kungs, jūs man uzdodat ļoti grūtu jautājumu. Es vienkārši gribu teikt, ka, ja mēs kaut ko vairāk vai mazāk šodien zinām par novembri, vēl kaut kas ir par decembri, tad mēs absolūti nepārvaldām situāciju uz 1991.gadu. Lieta tā, ka Padomju Savienībai šajā gadā vajadzēja iegūt 650 miljonus tonnu naftas, kopā ar metanolu. 100 miljonu, tonnu jau skaidrs, ka nebūs. Nav zināms, cik tiks iegūts, attiecīgi nav sadalījuma arī naftas pārstrādes rūpnīcām. Tāpēc Krievija, Lietuva, Baltkrievija un visi pārējie reģioni šodien, šajā deficīta situācijā atsakās pagaidām noslēgt ar mums līgumus.

Otrais. Lietuviešu kungi nesen bija pie mums, notika visu Baltijas tirgus naftinieku kopīga tikšanās. Lietuvieši gatavojas jau šodien ar valdības atbalstu, viņi atsaucas uz Prunskieni, atcelt visas spēkā esošās cenas, rūpniecības cenas, vairumtirdzniecības cenas un tā tālāk un noteikt vienu cenu. Šodien viņi jau runā par to, ka vidējā cena būs 550-600 rubļu par tonnu. Tas ir piecas sešas reizes dārgāk nekā šodien, saprotiet? Bet atkal tas pagaidām ir nenoteikti, lūk, kur ir jautājums. Un man grūti atbildēt uz jūsu piezīmi./

A.Kramiņš: */Nē, jūs laikam nesapratāt. Es jautāju par to, ka 93.benzīna vietā tiek pārdots kā 93.benzīns atšķaidītais vai 76./

J.Djačkovs: */Jūs domājat par benzīna kvalitāti? Nu, man pašlaik grūti uzreiz atbildēt uz tādu jautājumu. Kāpēc? Tāpēc ka laikam katrā konkrētā gadījumā nekavējoties jānoņem paraugs, nekavējoties jāizdara analīze un tad var dot atbildi, saprotiet? Bet es jūsu piezīmi ņemšu vērā. Jūs domājat tieši komercbenzīnu?/

A.Kramiņš: */Valsts par taloniem./

J.Djačkovs: */Valsts? Labi. Jūsu piezīmi es uzdošu pārbaudīt speciālam dienestam. Paldies./

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu deputāts Grūbe uzdod jautājumu, gatavojas deputāts Repša.

G.Grūbe: Man ir konkrēts jautājums, jo es negribu novirzīties no temata. Runa ir par konkrētu gadījumu. Tātad vakar atteicās konkrētām mašīnām dot benzīnu. Man šajā sakarībā ir konkrēts jautājums: kas tie bija par cilvēkiem, kas vadīja maiņu. Nosauciet konkrētus uzvārdus.

J.Djačkovs: */Nu, es jau jums ziņoju, ka mēs šo jautājumu pašlaik pētām un konkrētie vainīgie tiks sodīti. Šos jautājumus konkrēti risina autouzpildes staciju uzņēmumi, t.i., Paņina kungs un viņa vietnieki. Bet es neredzu Paņina vainu šajā lietā, man jānoskaidro šī lieta, un tad es varēšu jums ziņot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Repša, gatavoties deputātam Berdikovam.

R.Repša: Djačkova kungs, kā jūs domājat: ja Augstākā padome uzdotu valdībai pārskatīt šo tirdzniecību ar komercbenzīnu un šinī dramatiskajā situācijā, varbūt uz laiku, visus šos komercbenzīna limitus nodotu, teiksim, kaut vai ātro palīdzību rīcībā, vai tas ļautu stāvokli uzlabot?

J.Djačkovs: */Nu, lūk, es vēlreiz gribu teikt, ka mēs bijām kategoriski pret. Šodien valdība pieņēma lēmumu padarīt benzīnu par valsts monopolu. Tagad jau skaidri uzrakstīts, ka kontrole pār šī komercbenzīna izvietošanu utt. uzdota "Degvielai". Saprotiet? Lūk. Bet sakarā ar šo es gribu teikt, ka perspektīvas ir tādas, ka arī komercbenzīns drīz būs zem jautājuma zīmes. Kāpēc? Tāpēc ka vienkārši nav resursu. Bet, kas attiecas uz šo jautājumu tiešo regulēšanu, tad es agrāk ar tiem nenodarbojos, tagad man uzlika par pienākumu nodarboties ar tiem. Es būšu spiests tagad nodarboties ar to. Bet es neesmu tik pamatīgi iedziļinājies šajos jautājumos, jo minētais norādījums tika dots tikai 15.datumā./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Berdikovam un līdz ar to mēs jautājumu uzdošanu beidzam.

M.Berdikovs: */Atvainojiet, es nesapratu. Lūk, tikai pašlaik radās viskritiskākā situācija šajā mēnesī, un, ja es pareizi sapratu, tā bija jau reiz pašā blokādes sākumā. Par cik samazinājusies pēdējā perioda laikā, salīdzinot kaut vai ar stāvokli pirms diviem trim mēnešiem benzīna izsniegšana tieši medicīniskajam dienestam, reālā izsniegšana?/

J.Djačkovs: */Piedodiet, es ne gluži sapratu./

M.Berdikovs: */Nu, līdz vakardienai nebija tādas situācijas. Par cik samazinājusies benzīna izsniegšana medicīnas dienestam oktobrī, salīdzinot kaut vai ar augustu?/

J.Djačkovs: */Par vienpadsmit tūkstošiem, es taču ziņoju./

M.Berdikovs: */Nē, tieši medicīniskajam dienestam?/

J.Djačkovs: */Tas nesamazinājās./

M.Berdikovs: */Nesamazinājās?/

J.Djačkovs: */Nesamazinājās. Tas ir nejaušs gadījums, saprotiet, tas ir nejaušs gadījums./

M.Berdikovs: */Nesamazinājās. Skaidrs. Tātad, cik es saprotu, samazinājuma nebija./

J.Djačkovs: */Lūdzu piedošanu. Šodien pieņemts lēmums- palielināt vēl divarpus reizes./

M.Berdikovs: */Labi. Otrais jautājums. Jūs nesaistāt tieši šodienas situāciju ar to, ka tieši privātajiem taksistiem un visiem pārējiem transporta veidiem vienkārši trūkst benzīna?/

J.Djačkovs: */Es tā nevaru paziņot./

M.Berdikovs: */Nav saistīts... skaidrs./

J.Djačkovs: */Es zinu, ka arī no ātrās palīdzības un avārijas mašīnu, kā arī no invalīdu puses bijusi zagšanas gadījumi, bijuši tādi gadījumi./

M.Berdikovs: */Skaidrs, ja es pareizi sapratu. Trešais jautājums. Jūs šodien praktiski negarantējat to fondu realizāciju, kurus jūs vēl varat saņemt. Bet kāda rezerve vajadzīga, lai republika būtu apgādāta visos savas darbības veidos jebkurās ārkārtas situācijās?/

J.Djačkovs: */Jūs domājat uz mēnesi, gadu vai...?/

M.Berdikovs: */Nu, es domāju, es uzskatu, ka.../

J.Djačkovs: */Normālam darbam mums vienmēr jābūt 60 000 kabatā./

M.Berdikovs: */60 000, ja?/

J.Djačkovs: */Es uzskatu, 93.benzīnu- 10 000, pārējo- 76./

M.Berdikovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies Djačkova kungam par ziņojumu un atbildēm uz jautājumiem.

Tagad sāksim debates. Debatēs pagaidām ir pierakstījušies četri deputāti. Es domāju, ka varbūt mēs varētu saīsināt debašu laiku šajā jautājumā no standarta desmit minūtēm līdz trijām minūtēm, jo te ir jāizskata tikai kaut kāds slēdziens, nevis jādiskutē par problēmām. Pirmais runā deputāts Bērzs, pēc tam deputāts Ozols.

A.Bērzs: Augstais nams! Es gribu runāt nevis par benzīnu, bet par mūsu darba stilu. Man liekas, ka mēs līmeņus esam sajaukuši. Es nesaprotu, kāpēc mēs tik ilgu laiku uzklausījām šo kungu. Varbūt tādā gadījumā mums vajadzēja izsaukt to operatoru, kurš nav lējis benzīnu? To pašu es gribu teikt par piedāvāto lēmuma projektu. Kāpēc man šeit jālemj, kāda tipa talonam ir jābūt ātrajai palīdzībai? Kāpēc man šeit jālemj, ka firmai "Degviela" ir jāizstrādā kaut kādi varianti un tā tālāk, un tā joprojām. Tas absolūti nav augstākās kompetences līmenī, tas nav Augstākās padomes kompetencē. Es domāju, ka jautājumu varēja izvirzīt tikai vienā plāksnē. Tas ir jautājums par to, vai enerģētikas ministrs Lazdiņš var nodrošināt ātrās palīdzības mašīnas ar benzīnu vai nevar? Un, ja nevar, tad ir jākonstatē viņa neatbilstība ieņemamajam amatam un jālaiž projām. Lūk, tā jautājums ir jāizvirza, un visa šī debatēšana, es domāju, pilnīgi ir nevietā.

Priekšsēdētājs: Paldies par ietaupīto laiku! Nākamajam vārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Paldies, cienījamie kolēģi! Paldies deputātam Bērza kungam, jo viņš pateica to, ar ko es gribēju sākt savu runu, jo tas nav mūsu kompetences jautājums. Bet tajā pašā laikā es gribētu pievērst uzmanību jautājumam, kuram Djačkova kungs absolūti nepieskārās,- runa ir par nekārtībām šajās degvielas uzpildes stacijās. Man priekšā ir vēstule krievu valodā. 16.oktobrī Paņina kungs, šā dienesta priekšnieks, ar savu parakstu ir vizējis rezolūciju, ka republikas sanitārās aviācijas autotransports jānodrošina ar benzīnu, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību republikas lauku iedzīvotājiem, bet tajā pašā laikā situācija ir šāda: bija izsaukums uz Daugavpili, kur cietusi kāda strādniece, kurai daļēji amputēta kreisās rokas plauksta un nepieciešams mikroķirurgs Rīgā, bet sanitārā automašīna nesaņem benzīnu Ogres benzīna tankā. 22.oktobrī pulksten 14.00, starp citu, uzrādot Paņina kunga vizēto vēstuli, Skaistkalnes ielas tankā, kad ir steidzīgs izsaukums uz Bausku, arī nesaņem benzīnu, bet benzīnu saņem taksometrs. Tātad taksometrs var saņemt, bet sanitārās aviācijas mašīna nevar. Trešais fakts. 18.oktobrī ar Liepāju ir līdzīga situācija. Protams, tas ir mūsu izpildvaras- Ministru padomes un ministriju- jautājums, bet jautājums ir jārisina viennozīmīgi. Mums ir jānosaka prioritātes, ka mūsu darbība jāvērš cilvēka labā un tad arī visa mūsu rīcība būs vērsta uz to, lai sniegtu pirmo neatliekamo palīdzību cilvēkiem. Un tāpēc es izņēmuma kārtā tomēr aicinātu šo lēmumu, kas parastā gadījumā būtu izpildvaras, konkrēti, Ministru padomes, kompetencē, balsot un pieņemt šo lēmumu, lai nekavējoties atrisinātu jautājumu par benzīna nodrošināšanu visu līmeņu sanitārajam transportam un arī pārējiem šajā lēmumā minētajiem spectransporta līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Ivaram Krastiņam, gatavoties deputātam Jundzim.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Protams, deputātam ir liela taisnība, bet šeit pavadīto laiku nevarētu uzskatīt par pilnīgi veltīgi pavadītu. Man, piemēram, bija ļoti interesanti uzzināt Djačkova kunga tālejošos plānus un viņa viedokli jautājumā par starptautisko ekonomisko stāvokli. Es tikai gribētu teikt, ka viņš vienīgi aizmirsa pieminēt Sadama Huseina iebrukumu Kuveitā, kas arī noteikti ietekmēja naftas tirgu.

Mani neapmierina divi jautājumi, uz kuriem cienījamais Djačkova kungs neatbildēja, un visā visumā viņš demonstrēja fantastiskas spējas ne uz vienu jautājumu neatbildēt konkrēti. Kāpēc "Degvielas" darbinieki dara, kā grib, un ar visiem šiem vizētajiem papīriņiem rīkojas, kā ienāk prātā: gribu- leju, gribu- neleju. Kas tad galu galā komandē "Degvielas" darbiniekus, ja ne pats Djačkova kungs.

Un otrs jautājums- kā ir iespējams, ka komerctankos benzīns ir, bet specializētajām mašīnām šī benzīna nav. Un, kā jūs atceraties, tajā pašā laikā Ministru padome pieņēma sarakstu, kurā benzīns ir minēts kā valsts monopolprece. Man šī situācija absolūti nav skaidra. Kā tas iznāk, ka es kā personiskās mašīnas īpašnieks varu nopirkt, bet milicija, ātrā palīdzība un droši vien arī ugunsdzēsēji drīz vairs nevarēs dabūt benzīnu. Ļoti žēl, ka mums šeit jānodarbojas ar tādiem jautājumiem, bet, cienījamie kolēģi, šoreiz taču runa ir par dzīvībām.

Runājot par lēmuma projektu, es ierosinātu izsvītrot 1.punktu, bet 3.punktu formulēt mazliet citādi, proti, aiz vārdiem "degvielas realizācijas sistēma medicīniskajam autotransportam republikā".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, manuprāt, mēs šoreiz esam pamatoti iekļāvuši šo jautājumu darba kārtībā. Situācija, pēc manām domām, ir ārkārtēja. Vienā gadījumā tā būtu novedusi pie lielas aviācijas katastrofas, otrā gadījumā, kā tas notika Černobiļā,- pie atomelektrostacijas katastrofas, jo visa iemesls ir bezatbildība. Un šajā gadījumā mēs to skaidri redzam. Tā ir bezatbildība, kura varēja novest pie ārkārtīgi smagām sekām. Un tāpēc mani nepavisam neapmierina tā mierīgā atmosfēra, kādā mēs šo jautājumu izskatām, mani neapmierina arī lēmuma projekts, kuru mums piedāvā. Šis ir ārkārtējs gadījums, kura dēļ mēs pamatoti pārtraucām izskatīt svarīgus ekonomiskā bloka likumprojektus, burtiski pārtraucām, lai izskatītu šo jautājumu, bet tajā pašā laikā mūsu cienījamie ministru kungi, kuri šā lēmuma 4.pantā ir minēti, netur par vajadzīgu ierasties. Es neattaisnoju viņus pat tajā gadījumā, ja mūsu attiecīgie darbinieki viņus nav pat uzaicinājuši. Viņiem tas būtu jāzina pat tad, ja viņi atrastos Maskavā. Viņiem vajadzētu sēdēt te, nevis valdības sēdē. Un, manuprāt, šeit vajadzēja klāt būt arī valdības pārstāvim- ja ne premjerministram, tad vismaz viņa vietniekam. Un tad būtu vērts šo jautājumu kā ārkārtēju arī skatīt. Šāda skatīšana neko nedod, ja mēs dzirdam pašu vainīgo pašapmierinātas atskaites.

Tātad atbildīgo par šo situāciju tiešām ir daudz, sākot no apvienības "Degviela" un turpinot ar ministriju un valdību. Kā redzat, tas nav pirmais gadījums. Tātad ir vesela sistēma, kura nenodrošina un pieļauj šādas situācijas. Un tā tas arī, manuprāt, ir jāvērtē. Un es kategoriski iebilstu pret to, ka mēs šeit, Augstākajā padomē, sāksim noteikt talonu izmērus un krāsu, apmēram kā tas piedāvāts 1.punktā, un ļoti padevīgi lūgsim ministru kungiem, lai viņi pakontrolē, kā prokurori sauc pie atbildības vainīgās personas. Pirmkārt, skaidri un gaiši jāizskata jautājums par apvienības "Degviela" ģenerāldirektora atbilstību ieņemamajam amatam, otrkārt, kontrolēt jāuzdod Ministru padomei un jāievieš kārtība. Vairāk nekas šajā lēmumā nav sakāms.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lēmuma projektu, lūdzu, iesniegt rakstiski. Vārds deputātam Kalnbērzam.

V.Kalnbērzs: */Dziļi cienījamie deputāti! Jautājums, no vienas puses, ir sevišķs. Es gribu atzīmēt, ka pēc statistikas mēs, es domāju te Traumatoloģijas institūta kolektīvu, sniedzam palīdzību katru diennakti apmēram 24 stacionāriem slimniekiem, kurus mums piegādā ātrā palīdzība. Dažreiz tie ir 34 slimnieki diennaktī, citreiz- 26 slimnieki. Es runāju par vidējo skaitu, tas ir, katru stundu mūsu iestādē ātrā palīdzība atved vidēji vienu smagi slimo. Vakar ātrā palīdzība atveda tikai četrus slimniekus, bet tā bija Jūrmalas ātrā palīdzība. Tātad var jau iedomāties, ka lielam skaitam pacientu mēs nevarējām sniegt medicīnisko palīdzību. Turklāt 19 slimnieki vakar atnāca paši, cietušie, dažus atveda ar privātajām mašīnām. Situācija vispār ir ļoti nopietna.

Es uzskatu, ka šeit ir ne tikai tīri medicīniskais aspekts, šajā situācijā ir arī morālais aspekts. Jūs zināt, ka ārsts, ja viņš paiet garām cietušajam un nesniedz viņam palīdzību, tiek saukts pie juridiskas atbildības. Viņu var notiesāt. Kā gan novērtēt to rīcību, es pašlaik nerunāju par lieliem priekšniekiem, bet to, kuri izsniedz vai neizsniedz benzīnu ātrās palīdzības mašīnai. Šāda rīcība atņem mums iespēju sniegt palīdzību slimniekam. Tātad viņu rīcība ir juridiski jānovērtē. Mēs, cienījamie kolēģi, atcēlām daudzus Savienības likumus, kuri neatbilst mūsu Konstitūcijai. Bet, man šķiet, mēs aizmirsām atcelt vēl Pētera I dekrētu. Šajā dekrētā bija runa par to, ka tad, kad viņš nostādīja karaspēku, es runāšu aptuveni, tad pavāriem, dziedniekiem un pārējiem neliešiem bija jāatiet malā, lai ar savu riebīgo ārieni neapgānītu krievu karaspēka varonīgo izskatu. Man šķiet, pašlaik situācija ir tāda, ka mediķiem ir jāatiet maliņā un nav jāsniedz palīdzība slimajiem.

Manuprāt, šodien jautājums jāpaceļ ne tikai juridiskā plāksnē, ne tikai par benzīna izsniegšanas atteikšanās faktu, teiksim. Šodien jāpaceļ jautājums arī par šīs problēmas morālo pusi- vispār jāmaina attieksme pret medicīnu. Un es to saku ne tāpēc, ka rūpējos par sevi kā ārstu, bet tāpēc, ka attieksmes maiņa pret medicīnu- tā ir attieksmes maiņa pret mums visiem cietušajiem, pret Latvijas tautu. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jānovērtē tieši morālais aspekts to rīcībai, kuri strādāja autouzpildes stacijās. Bet es te redzu vēl citu aspektu. Varbūt šīs darbības ir mērķtiecīgas. Lai destabilizētu situāciju, varbūt speciāli pasniegta tāda "dāvana" mūsu ministram Lazdiņam? Es pazīstu Lazdiņu kā ļoti sirsnīgu un krietnu cilvēku. Kad mēs, mediķi, griezāmies pie viņa, tad vienmēr saņēmām atbalstu. Varbūt tas ir viens no aktiem, lai destabilizētu mūsu valdību? Par to mēs tomēr nedrīkstam aizmirst, saduroties ar tādu situāciju. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs par šo jautājumu vairāk neviens nav pierakstījies. Par lēmuma projektu ir vairāki rakstiski iesniegumi, daži arī mutiski izskanēja; no Tālava Jundža vēl arvien nav saņemti viņa rakstiskie priekšlikumi. Priekšlikumu es nolasīšu, kas pagaidām rakstiski ir vienīgais. Tātad lēmums par neatliekamiem pasākumiem. Vienu mirklīti, es atvainojos. Deputāts Felss iesaka lēmuma projektā ņemt vērā deputāta Krastiņa priekšlikumu un svītrot 1.punktu.

A.Krastiņš: 1.punktā ir par šiem taloniem, un šajā sakarībā arī izteicās vairāki deputāti. Pirms mēs konkrēti apspriežam un pieņemam šo lēmumu, man jāgriežas pie godājamiem kolēģiem: vai nav izteikta vēlēšanās noklausīties vēl kādu no uzaicinātajām amatpersonām, kuras šeit ir ieradušās? Un, ja ir kas sakāms, tad parasti nāk pie mikrofona, nevis runā no vietas. Tātad nav izteikta vēlēšanās noklausīties. Tie deputāti, kas šā jautājuma apspriešanas sākumā klausījās, dzirdēja, ka es nolasīju sarakstu, kurā bija minētas amatpersonas, kas ieradušās. Tie, kuri neklausījās, protams, nezina to. Vai man vēlreiz jānolasa tas saraksts? Nav. Paldies.

Ir saņemts, ja es nemaldos, deputāta Jundža rakstiskais iesniegums, kurā šādi formulēts mūsu lēmums:

1. Uzdot Latvijas Republikas enerģētikas ministram Lazdiņa kungam izskatīt jautājumu par apvienības "Degviela" ģenerāldirektora atbilstību ieņemamajam amatam un saukt pie atbildības amatpersonas, kuras pieļāvušas pārtraukumu ātrās medicīnas palīdzības dienesta transporta nodrošināšanā ar benzīnu.

2. Uzdot Ministru padomei nepieļaut šāda gadījuma atkārtošanos turpmāk un nodrošināt kontroli pār šā lēmuma izpildi.

Lūk, šāds ir lēmuma projekts, kuru Tālavs Jundzis ir izstrādājis. Ir otrs lēmuma projekts, kas jums ir izsniegts un kurā deputāts Ivars Krastiņš uzskatīja par nepieciešamu svītrot 1.punktu.

Godājamie deputāti! Es negribētu komentēt, bet tomēr laikam, pirms sodīt, pirms uzskatīt kādu par derīgu vai nederīgu, par vainīgu vai nevainīgu, ir jāpārbauda. Un pārbaudot noklausīties divas amatpersonas šeit- tas nav tas pats labākais ceļš. Es kā deputāts izsaku savas domas, ka tomēr būs jālūdz prokuratūrai noskaidrot faktiskos apstākļus. Operatīvi un ātri, protams. Nevis šeit, Augstākajā padomē, nodarboties ar šķīrējtiesu, kas nosaka, kurš vainīgs un kurš nav vainīgs. Tas ir prokuratūras uzdevums. Mums ir Latvijas Republikas prokuratūra, un tās pienākums ir noskaidrot šos apstākļus. Un 2.punkts praktiski attiecas uz Ministru padomi. Godājamie deputāti, man tomēr ir jālūdz izteikties par lēmuma projektu, konkrēti par lēmuma projekta punktiem, lai mēs varētu operatīvi pieņemt, jo pulkstenis ir 18.07 un mums vēl jāpabeidz vairāki citi jautājumi.

Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Mani šokē tas, ka šobrīd nav klāt neviena valdības pārstāvja, kurš varētu konkrēti atbildēt uz mūsu jautājumiem. Es atvainojos, ministra vietnieki nav valdības pārstāvji.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Movels: Tas tomēr ir Augstākās padomes, nevis Ministru padomes lēmums. Un, manuprāt, mums nav jāpasaka ministriem, kas viņiem darāms. Pietiek ar diviem punktiem. Par to, ka uzdot prokuratūrai, un jāietver punkts par Ministru padomes kontroli, ko ierosināja Tālavs Jundzis. Un ar to pietiek. Ministru padome pati izlems, kuram ministram ko likt darīt. Pretējā gadījumā mēs pārņemam Ministru padomes funkcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi priekšlikumi par lēmuma projektu? Lūdzu, deputāt Plotniek, pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: Es domāju, ka šinī gadījumā, ja parlaments tomēr vērtē pārvaldes darbu kādā jomā, tad tam ir arī jāizvērtē un jāpasaka, vai valdība šinī gadījumā ir bijusi uzdevumu augstumos vai ne. Par to nav ne vārda. Otrkārt, šeit acīmredzami ir jāveic kaut kādas izmeklēšanas funkcijas, tā ir prokuratūras joma, bet arī valdībai jāveic konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu pārbaudi šajā jomā. Tātad ir divi uzdevumi, tie arī jāieraksta.

Priekšsēdētājs: Tātad, apkopojot teikto, mūsu lēmuma projektā varētu svītrot 1.punktu par šiem taloniem, jo tas ir Enerģētikas ministrijas, nevis mūsu kompetencē. Tas ir deputātu Krastiņa un Felsa priekšlikums par 1.punkta svītrošanu.

2.punkts mums paliek tāds, kāds tas ir nodrukātajā oriģinālā, tātad prokuratūrai uzdot noskaidrot un, ja nepieciešams, veikt izmeklēšanu. Tas varētu būt 3.punkts, tad 3.punkts būtu 2. Tas būtu līdzīgi Tālava Jundža formulējumam, es tikai gribētu tīri redakcionālu labojumu: nevis uzdot Ministru padomei nepieļaut, bet uzdot Ministru padomei organizēt optimālu degvielas realizācijas sistēmu sanitārajam transportam republikā. Tur redakcionāli jāpiestrādā. Jo, manuprāt, Ministru padomei ir jāorganizē sekmīgs darbs, nevis jākontrolē, vai pieļaut vai nepieļaut kaut ko.

Kādi vēl būtu priekšlikumi? Mums operatīvi jāpieņem lēmums. Tātad mēģināšu formulēt šo 2.punktu, kurā Latvijas Republikas Ministru padomei tiks uzdots izstrādāt optimālu degvielas realizācijas sistēmu visam sanitārajam autotransportam. Tas laikam jāprasa mūsu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijai, vai ar jēdzienu "sanitārais autotransports" tiks aptverta gan ātrā palīdzība, gan viss pārējais sanitārais transports. Un atbildība par šā lēmuma izpildi, ja mēs to uzdodam Ministru padomei, mums jāuzdod Godmanim- atklāti sakot, Lazdiņam un Godmanim.

Lūdzu, pie trešā mikrofona.

T.Jundzis: Es domāju, ka šāds formulējums būtu pieņemams. Bet Ministru Padome nevar kontrolēt prokuratūras rīcību. Tātad jānorāda konkrēti punkti, izņemot šo punktu par prokuratūru, kuru valdība nevar kontrolēt, jo prokuratūra nav valdībai pakļauta.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā atbildību par šā lēmuma 2.punkta izpildi uzdot tam un tam. Tas laikam būtu pareizi. 2.punkta izpildi uzdot kontrolēt Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim un enerģētikas ministram Lazdiņam. Vai tikai vienam? Tad mums jāliek tikai Godmanim. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Movels: Man liekas, ka vajag noteikt termiņu, kad viņi- gan prokuratūra, gan Ministru padome- mums ziņos.

Priekšsēdētājs: Jāsniedz 10 dienu laikā.

G.Preinbergs: Cienījamo sēdes vadītāj! Man liekas, ka veselības aizsardzības ministra uzvārdu nevajadzētu svītrot, jo viņš ir ieinteresēts, lai viņu dienesti strādā.

Priekšsēdētājs: Tā ir Ministru padomes kompetence- kam tā uzdos, kā saka, reāli, konkrēti kontrolēt. Ministru padomes priekšsēdētājs uzdod saviem dienestiem, kurš kontrolēs un kā to reāli izdarīs, bet mēs prasīsim no Godmaņa kunga, kādā veidā tas ir izdarīts. Un par to, kad mēs klausīsimies rezultātus, man liekas, mēs atsevišķi varam nolemt. Varbūt viss jau ir kārtībā nākamnedēļ. Vienīgi prokuratūra piesūtīs atbildi likuma noteikto 10 dienu laikā. Par prokuratūru ir noteikts ar likumu, ka prokuratūrai ir jāatbild 10 dienu laikā. Tā ka tur nav vairs papildu termiņš jānosaka. Vai ir vēl kādi papildinājumi lēmumam? Nav. Vai vēlreiz jānolasa lēmums? Nevajag? Deputāts Edmunds Krastiņš pieprasa nolasīt lēmumu, tas būs ļoti ātri.

Tātad Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par ātrās medicīniskās palīdzības automašīnu neapmierinošu apgādi ar degvielu. Es atļaušos izlaist preambulu.

"1. Latvijas Republikas prokuratūrai noskaidrot medicīniskās ātrās palīdzības darba dezorganizācijas izraisītās sekas un vaininiekus, kā arī saukt tos pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.

2. Latvijas Republikas Ministru padomei izstrādāt optimālu degvielas realizācijas sistēmu visam sanitārajam transportam visā republikā.

3. Atbildību par šā lēmuma 2.punkta izpildi uzdot Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim. Augstākās padomes priekšsēdētājs, Augstākās padomes sekretārs."

Paldies. Vai varam balsot? Lūdzu, reģistrēsimies. Par balsošanas motīviem arī pēc tam varēs pateikt. Lūdzu, rezultātu. 121 deputāts. Pulkstenis 18.14. Par balsošanas motīviem izteiksies deputāts Movels. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Movels: Man liekas, ka tas tomēr ir Augstākās padomes lēmums, nevis beletristika. Preambulā to teikumu "iespējamie nāves gadījumi" nemaz nevajag. Tā nav beletristika.

Priekšsēdētājs: Visi piekrīt? Piekrīt. Svītrojam "nāves gadījumus". Kaut nu viņi nebūtu bijuši! Vai mēs esam gatavi balsot šo lēmumu? Kas ir par, pret, kas atturas? Lūdzu balsot šo lēmuma projektu. Balsošanas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Lēmums pieņemts. Paldies visām izsauktajām amatpersonām, kas bija ieradušās. Mēs turpinām plenārsēdes darbu. (Pauze.)

Godājamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu darba kārtību turpinām apspriest lēmumu par neatliekamiem pasākumiem valsts īpašuma patvaļīgas privatizācijas novēršanai. Jums ir izdalīti šā lēmuma varianti, kādi šobrīd ir izstrādāti, ar ieteiktiem labojumiem. Blumberga kungam laikam vajadzētu īsi paskaidrot par šo jauno lēmuma variantu, kā tas ir tapis, kas un kā ir apkopots. Pēc tam mums ir jāizlemj par šā lēmuma pieņemšanu vai nepieņemšanu.

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Faktiski ir ņemti vērā visi labojumi un papildinājumi, kādus ierosināja deputāti Muciņš, Krūmiņš u.c. Tagad vairs precīzi neatceros, kādus labojumus katrs izteica, taču nav neviena ierosinātā priekšlikuma, kurš būtu palicis bez ievērības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Man ir jautājums par 1.punkta redakciju. Manuprāt, iznāk mazliet neloģiski, ka šīs akciju sabiedrības, kooperatīvus un citas asociācijas, kuras faktiski eksistē, mēs pasludinām par spēkā neesošām. Nevis tos dokumentus vai kaut ko citu, uz kuru pamata tie ir izveidoti. Mēs tos pasludinām par spēkā neesošiem- tā šajā redakcijā iznāk. Vai te nevajadzētu kaut ko redakcionāli mainīt?

O.Blumbergs: Kā jūs tādā gadījumā to iedomājaties? Priekšlikumu.

R.Krūmiņš: Es neko neiedomājos, es vienkārši konstatēju faktus. Es neesmu domājis par šo jautājumu.

O.Blumbergs: Bez priekšlikuma, bez konkrēta formulējuma nav skaidrs, ko jūs gribat labot.

R.Krūmiņš: Es tiešām nezinu, kā to varētu formulēt, tas ir jāpadomā, taču, manuprāt, nevar palikt tā, ka šos kooperatīvus, asociācijas un tamlīdzīgas organizācijas, kuras faktiski ir, mēs pasludinām par spēkā neesošām. Mēs varam pasludināt par spēkā neesošu dokumentu vai kaut ko tamlīdzīgu, bet ne pašas šīs organizācijas.

Priekšsēdētājs: Es arī atļaušos piebilst, ka šī spēkā neesamības pasludināšana nomas uzņēmumiem rada nepārredzamas sekas gan šo uzņēmumu finansiālajā, gan juridiskajā darbībā, jo šie nomas uzņēmumi darbojas, pie tam jau kādus pāris gadus. Un, ja tie ir spēkā neesoši kopš savas darbības sākuma, tad es nezinu, kas uzņemsies atbildību par šo jautājumu tālāko noregulēšanu.

O.Blumbergs: Šeit jau nav runa par visu nomas uzņēmumu pasludināšanu par spēkā neesošiem, ir runa par to nomas uzņēmumu, par to akciju sabiedrību, par to asociāciju pasludināšanu par spēkā neesošām, kuras ir izveidotas, pārkāpjot norādītos noteikumus, proti, kuras patvaļīgi pārņem savā valdījumā un pasludina par savu no Latvijas Republikas nacionālās bagātības nelikumīgi norobežotu daļu, īpašumu utt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi ziņotājam? Nav. Debatēs ir pieteikušies astoņi deputāti. Paldies Blumberga kungam. Debatēs pirmajam vārds ir deputātam Bojāram, gatavoties deputātam Plotniekam.

J.Bojārs: Man ir priekšlikums saīsināt šā jautājuma izskatīšanu un katram no tiem, kas vēlas runāt, dod ne vairāk par divām trim minūtēm.

Es gribu pievērst klātesošo uzmanību tādam gluži nopietnam aspektam, kas attiecas uz šo dokumentu, kuru mēs grasāmies pieņemt. Es uzskatu, ka tas ir pareizi sastādīts un ka to vajag pieņemt. Atveriet arī šīsdienas "Cīņu" un ieskatieties, ka gatavojas jau spēka pasākumi šajā virzienā. No lēmuma, ko ir pieņēmusi Latvijas PSR un PSRS Konstitūcijas aizstāvēšanas komisija par strādnieku vienību izveidošanu, izriet, ka Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komisija piešķir varas funkcijas šīm strādnieku vienībām un tiesības aizsargāt darbaļaužu tiesības un viņu likumīgās intereses, piedalīties likuma pārkāpumu profilaksē, nodrošināt kārtību masu pasākumos,- un paskatieties tālāk- aizsargāt uzņēmumu, iestāžu un sabiedrisko organizāciju īpašumu. Es pilnīgi pielaižu tādu iespēju, ka to īpašumu, ko viņi tagad privatizēs saskaņā ar PSRS likumdošanu, viņi mēģinās aizstāvēt, viņi var mēģināt aizstāvēt. Šis aspekts mums jāņem vērā. Es uzskatu, ka mums obligāti jāreaģē uz šo lēmumu, kas ir publicēts "Cīņā". Mūsu republikā veidojas pilnīgi jauni varas orgāni, paralēli varas orgāni. Mēs to nedrīkstam pieļaut.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un pieņemt to bez pārāk garām debatēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Plotniekam. Es ievērošu deputāta Bojāra lūgumu un deputātiem noteikšu divu minūšu reglamentu.

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas Republikas tautas deputāti! Es domāju, ka šai iniciatīvai- sagatavot un iesniegt mums izskatīšanai šo lēmuma projektu- ir ļoti liela nozīme un tā ir visnotaļ apsveicama. Tātad lēmums ir jāpieņem. Ir tikai viens jautājums, vai uz visiem "i" ir salikti punkti? Es ierosinātu šo lēmuma projektu mazliet pastiprināt. Ko es šajā sakarībā domāju? Pirmkārt, pirmā punktiņa nobeigumā, kur ir runa par to, ka akciju sabiedrības utt. tiek uzskatītas par spēkā neesošām kopš nodibināšanas brīža, tomēr vajadzētu lietot kādas juridiski pieņemamākas formulas. Es uzskatītu par mērķtiecīgāku šeit tādu formulējumu: uzskatīt par izveidotām bez likumiska pamata, un tāpēc to dibināšanas akti neizraisa nekādas juridiskas sekas.

Un otrs moments. Ļoti būtisks ir jautājums par valsts, tas ir, par Latvijas Republikas, īpašuma izvazāšanu. Man šķiet, ka 2.punktā papildus jāiekļauj: "valsts normatīvie akti un līgumi, ar kuriem Latvijas Republikas īpašums nodots akciju un paju sabiedrību, asociāciju, nomas uzņēmumu un citu jaunizveidoto juridisko personu valdījumā un īpašumā, atzīstami par spēkā neesošiem kopš to pieņemšanas brīža".

Bez tam mums šajā aktā vēl vajadzētu izlemt jautājumu par to kooperatīvu likteni, kas ir nodibināti pie uzņēmumiem. Sākot ar nākamā gada 15.jūliju, saskaņā ar likumu par uzņēmējdarbību šeit būs kārtība. Bet ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka veselu gadu tie turpinās eksistēt un veselu gadu mūsu tautsaimniecība gluži vienkārši šādā veidā tiks izpumpēta. Man šķiet, ka vajadzētu paredzēt punktiņu par šiem kooperatīviem. Varbūt man priekšsēdētājs dos iespēju izteikt konkrētus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ja deputātiem nav iebildumu. Nav.

A.Plotnieks: Manuprāt, vajadzētu īpašu normiņu, ar kuru aizliegtu kooperatīvu organizēšanu un darbību pie valsts uzņēmumiem un varbūt arī iestādēm. Līdz 1991.gada 1.janvārim likvidēt visus kooperatīvus, kuri darbojas pie valsts uzņēmumiem.

Tālāk- ceturtais. Man šķiet, ja runājam par to, kāds juridisks pamats ir tiem procesiem, kuros tiek bez jebkādas kontroles izvazāts Latvijas Republikas īpašums, tas ir ne vien Ministru padomes 19.oktobra lēmums, bet arī divi likumi, tāpēc es ierosinātu šādu normu: kopš brīža, kad stājas spēkā šis lēmums, Latvijas Republikas teritorijā pasludināt par spēkā neesošu PSRS likumu "Par darba kolektīviem un to lomas palielināšanu uzņēmumu, iestāžu, organizāciju pārvaldīšanā un par valsts uzņēmumu apvienību". Tādā gadījumā mums ir nobeigta juridiska konstrukcija un nav vairs pamata turpināt procesu, kura rezultātā mēs varam palikt, es gribētu teikt, pilnīgi bez jeb kā gan valdījumā, gan īpašumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iesniedziet, lūdzu, to rakstisko variantu. Mēģināsim salasīt. Paldies.

Nākamais debatēs runā deputāts Bresis, gatavojas deputāts Bērzs.

V.Bresis: Godātie kolēģi! Mūsu domas būtiski dalās, un tas pats par sevi liecina to, ka šis lēmums vēl ir jāpilnveido. Un es gribētu teikt, ka tas nav tik vienkārši, lai ar vienu aktu mēs varētu atcelt visu līdz šim organizēto dažādu kooperatīvu, akciju sabiedrību utt. statusu.
Krastiņa kungs pareizi aizrādīja, ka mēs neredzam, ka aiz tā stāv vesela rinda finansiālu, mantisku un daudzu citu jautājumu. Tādā gadījumā mums par visu to jānes atbildība. Es domāju, ka ar šo lēmumu mēs varam radīt vēl lielākas domstarpības par tām, kādas ir pašreiz. Man ļoti simpātisks šķiet valdības piedāvātais variants, un, manuprāt, par to vajadzētu ļoti nopietni padomāt.

Pirmkārt, ar šodienu noteikt moratoriju un aizliegt jebkādus citus formējumus līdz tam brīdim, kamēr Latvijas Republikai būs noteikta privatizācijas programma. Aizliegt jebkādu šādu jaunu uzņēmumu veidošanos.

Otrkārt, es domāju, ka mums noteikti ar šo dokumentu jāpasaka, ka visi tie uzņēmumi, kooperatīvi, akciju sabiedrības utt., kuru dibināšana neatbilst Latvijas Republikas likumiem, tiek likvidēti. Un, manuprāt, ir tikai divi ceļi, kā tos var likvidēt. Pirmais ceļš- uzņēmumu reģistrācija. Tātad, ja šis uzņēmums neatbilst Latvijas Republikas likumiem, tas gluži vienkārši tiek likvidēts. Pie tam mēs varētu uzdot Prokuratūrai kontrolēt visus šos procesus. Man šķiet, ka tas būtu vairāk vai mazāk korekts ceļš un pārreģistrējot mēs varētu atturēties no visiem nevajadzīgajiem.

Un beidzot es gribu teikt, ka mēs, cienījamie kungi un dāmas, bez šaubām, esam aizkavējušies ar privatizācijas programmu. Es gribu aicināt aktivizēties. Ja valdība šo privatizācijas programmu izstrādās, tad mums nevajadzētu vilkties notikumiem astē, jo starp daudzajām akciju sabiedrības formām, kuras ir izveidojušās, bez šaubām, ir arī kroplas. Ir mūsu tautai un varbūt valdībai naidīgas, bet ir arī tomēr pozitīvas, kuras mums absolūti vienā mudžeklī sapīt nevajadzētu. Un privatizācijas programmu nevar atlikt ne uz vienu dienu, jo tad mēs atpaliksim ne tikai no Polijas un Ungārijas, bet arī no Padomju Krievijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais- deputāts Bērzs, gatavojas deputāts Kehris.

A.Bērzs: Augstais nams! Manuprāt, viena frāze pretējā ampluā nozīmē, ka mēs tēlojam strausus un bāžam galvu smiltīs. Tur ir teikts, lai nepieļautu stihisko procesu. Es domāju, ka tas ir pašapmāns. Šis process nav stihisks, bet labi organizēts. Un, ja par to jūs gribat pārliecināties, tad aizņemieties no mediķiem gumijas cimdus, lai jūs varētu paņemt šodienas "Sovetskaja Latvija" numuru, kurā ir publicēts Nikolaja Rižkova parakstītais Ministru padomes lēmums par Latvijas rūpniecības uzņēmumu pārorganizēšanu akciju sabiedrībās, par šo akciju sabiedrību apvienošanu "objeģiņeņijā" un par šīs "objeģiņeņijas" patstāvīgu darbību šeit Latvijā neatkarīgi no mums, neatkarīgi no Godmaņa un no visiem citiem. Tā kā man laiks ir tikai divas minūtes, tad radušos situāciju visīsāk es varētu raksturot ar vienu Dreslera pantiņu:

"Vārna tup un perē,

Uz pēcnācējiem cerē,

Bet Fredis, šitas papēdis,

Ir visas olas apēdis."

Un tāpēc ir pēdējais brīdis šo lēmumu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kehrim, gatavojas deputāts Lagzdiņš.

O.Kehris: Cienījamie deputāti! Mēs sākam nogurt, jo vakars ir ļoti vēls, bet šis ir ļoti svarīgs lēmums, tā ir svarīga problēma, kuru mēs apspriežam. Vispirms minēšu dažus faktus. Es tiešām negribētu dramatizēt, bet šis PSRS Ministru padomes 19.oktobra lēmums, kurš šodien ir publicēts, proti, lēmums par Latvijas PSR teritorijā izveidoto vissavienības pakļautības valsts uzņēmumu, apvienību un organizāciju pārveidošanu akciju sabiedrībās. Cik es esmu informēts, Godmaņa kungs ļoti cerēja, ka šis lēmums netiks parakstīts, bet tas tomēr ir parakstīts. Un arī tie fakti, kurus minēja Bojāra kungs,- mums ir jāpārdomā un jātiek skaidrībā, kā pret tiem reaģēt. Es tiešām par to eksistenci uzzināju šorīt no rīta un uzreiz lūdzu Augstākās padomes Juridisko pārvaldi un Ministru padomi sagatavot savus slēdzienus. Mēs tikko esam saņēmuši priekšlikumus. Ministru padomes priekšlikumi izklāstīti pusotrās, divās lappusēs, Juridiskās pārvaldes- vienā lappusē. Manuprāt, šie formulējumi precīzi jāietver šai lēmuma projektā. Arī valdība ir iedevusi savu atsauksmi. Es gribētu teikt, ka tā ir profesionāli ļoti precīzi uzrakstīta. Un tur, kur ir runa par uzņēmējdarbības likumu un par attiecīgo lēmumu, mēs tik tiešām dublējam paši savu jau pieņemto lēmumu. Pie tam mēs varam anulēt nevis uzņēmējdarbības veidojumus, bet gan pašus lēmumus. Šī pati valdības atsauksme, manuprāt, liecina, ka šis jautājums ir jārisina, ka tas nav risināts. Bet tajā pašā laikā es gribētu aicināt padomāt.

Ja mēs pieņemam lēmumu bez valdības klātbūtnes, bez tā, kā valdība izprot šā lēmuma realizēšanas iespējas, manuprāt, mēs izsakām ļoti nopietnu neuzticību valdībai, jo tieši šo dokumentu ir parakstījis premjerministrs. Es aicinātu to tomēr pieņemt viņa klātbūtnē, jo jāņem vērā arī fakts, ka mums ir iesniegti vēl šie trīs dokumenti, proti, valdības programma, privatizācijas koncepcija un Augstākās padomes lēmums. Rīt pusdeviņos mēs to skatām Ekonomikas komisijā. Ir vienošanās ar frakcijas vadību, ka mēs to skatām tuvākajā frakcijas sēdē pirmdien, un ceram to iekļaut izskatīšanai plenārsēdē nākamajā nedēļā.

Tāpēc, manuprāt, lēmuma projektā ir jābūt trijiem galvenajiem punktiem: pirmais- par attieksmi pret šo PSRS lēmumu, bet tekstam ir jābūt izvērstākam un pamatotākam, otrais ir jautājums, kuru mēs jau toreiz, kad tika izskatīts lēmumprojekts par ekonomisko likumu izskatīšanas paātrināšanu, bijām formulējuši, proti, ka līdz valsts īpašuma konversijas un privatizācijas programmas izskatīšanai Augstākajā padomē un attiecīgu Latvijas Republikas normatīvo aktu pieņemšanai, kuri regulē īpašuma privatizāciju, apturēt visus darījumus ar valsts uzņēmumu un cita veida valsts īpašuma statūtu fondu mantu, kuri radītu šīs mantas īpašuma formas maiņu. Es aicinu padomāt par šo patvaļību izpērkot, kas tur ir minēta. Ja jau mūsu priekšsēdētājs teica, ka tas ir ar ministrijas atļauju, tad tas ir pareizi. Ja tās ir ministrijai, nevis kādai citai pārvaldes vidusslāņa organizācijai, tad ar ministrijas atļauju veiktās darbības, par ko šeit tiek runāts, acīmredzot nav patvaļīgas. Bet mēs nevaram uzskatīt tās par likumīgām, jo šīs darbības ir saistītas ar īpašuma formas pārveidošanu, tad tā ir augstākās varas orgānu funkcija, jo tas ir mūsu kopīgs īpašums, nevis ministrijas vai kāda cita pārvaldes veidojuma īpašuma.

Un trešais moments, kas šeit būtu jāietver, ir jautājums par to, ko darīt ar šo atpakaļejošo datumu. Tas, ka moratorijs jānosaka, ir skaidrs, bet kā būt ar atpakaļejošu datumu? Mēs jau pieņēmām lēmumu par Preses namu. Tur mums bija pavisam cits formulējums. Ko pašlaik dara valdība? Pat valdība netiek galā ar šo izdarīto. Tādēļ es uzskatu, ka jautājumu par šo datumu mēs nevaram izlemt bez valdības piekrišanas; ja tā nepiekrīt, tad mums jāmaina vai nu valdība, vai viens otrs atsevišķs izpildītājs. Šis ir tik nopietni stādāms jautājums, jo tad, kad mēs veidojām struktūru, ekonomisti bija pret nozaru ministriju radīšanu. Tādēļ jau tad domājām, ka ministrijas būs šo lielo uzņēmumu vadībā, nevis otrādi. Toreiz teica, ka šie veidojumi drīzāk gan palīdzēs šo īpašumu pievērst Latvijai. Kopš 4.maija diemžēl nekas nav darīts šajā jomā. Bet tā šodien ir jau trešdiena, es negribētu aicināt atlikt to uz nedēļu. Es nezinu, vai to var pieņemt Prezidijs. Bet bez valdības es to nedarītu.

Priekšsēdētājs: Nākamajam vārds deputātam Lagzdiņam, gatavojas deputāts Celmiņš. Lagzdiņš nav gatavs runāt, tāpēc lūdzu deputātu Celmiņu.

J.Celmiņš: Cienītie kolēģi! Analizējot procesu, kas ir saistīts ar valsts īpašuma konversiju mūsu republikas uzņēmumos, mēs nedrīkstam skatīties tikai uz to, kas notiek vissavienības uzņēmumos, lielajos uzņēmumos. Uz valsts īpašuma bāzes ir izveidojusies vesela virkne sīku kooperatīvu un nomas uzņēmumu, kuru saimnieciskā darbība nebūt nav pretrunā ar mūsu republikas, mūsu valsts interesēm. Piekrītu, ka satraucoši ir visi šie fakti, kas notiek lielajos uzņēmumos, vissavienības uzņēmumos, to kooperatīvu un nomas uzņēmumu veidošanās. Piekrītu arī tam, ka šī darbība ir jāpārtrauc. Tāpat arī piekrītu tam, ka ir jāpārtrauc šī nelikumīgā valsts īpašuma izpārdošana. Taču mēs nevaram neredzēt visu šo procesu kopumā.

Palūkosimies, kas notiek laukos, mazpilsētās. Tā saucamajās padomju saimniecībās ir izveidojušās nomas fermas uz valsts īpašuma bāzes. Šoferi iznomā mašīnas. Ir izveidojušās nomas tehniskās nodrošināšanas brigādes, darbojas dažādi sadzīves pakalpojumu nomas uzņēmumi, celtniecības uzņēmumi. Šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt. Lielākā daļa šo nomnieku godprātīgi veic savu darbu un ir ieguldījuši savā uzņēmumā prāvus līdzekļus, kuri daudziem vēl nav atmaksājušies. Šo kooperatīvu dibināšana ir apstiprināta rajonu izpildkomitejās. Vispirms mēs visu laiku propagandējām šādu kooperatīvu un nomas uzņēmumu dibināšanu, bet tagad mēs metamies pretējā galējībā un gribam visu to likvidēt. Man tas atgādina kukurūzas kampaņu mūsu šodienas ekonomikā. Lēmumā ir teikts- "patvaļīgi".
Man nemaz nav šaubu, ka uz lielo rūpniecības uzņēmumu bāzes izveidotie kooperatīvi spēs noalgot pietiekami labus advokātus, lai varētu pierādīt, ka viņu kooperatīvi nemaz nav patvaļīgi dibināti. Bet tajā pašā laikā izrādīsies, ka sīko kooperatīvu, kas izveidoti uz valsts īpašuma bāzes laukos, mazpilsētās, bieži vien kaut vai neprasmes dēļ juridiskā dokumentācija nebūs kārtībā, un to dibināšana izrādīsies patvaļīga vai nelikumīga. Ko nozīmē- "uzskatāmi par spēkā neesošiem kopš to dibināšanas brīža"? Tas nozīmē to, ka ir arī nelikumīga šo kooperatīvu un nomas uzņēmumu iegūtā peļņa. Te sāksies vesela virkne sarežģītu tiesas darbu, lai atgūtu atpakaļ šo nelikumīgo peļņu. Tiesas iestigs šajos procesos un nespēs tos izskatīt. Par to visu vajadzētu padomāt.

Un tāpēc ierosinu nesteigties ar šādu, gribētu teikt, sasteigtu lēmumu pieņemšanu. Ņemsim vērā arī to, ka šis ir pirmais gadījums, kad mūsu valdības vadītājs Ivars Godmanis griežas pie mums ar vēstuli un lūdz šādu lēmumu nepieņemt. Arī tas tomēr nav mazsvarīgs fakts. Kā iziet no situācijas? Ja mēs uzskatām, ka lēmums ir steidzīgs un ka galvenais ir pārtraukt šos procesus, tad mēs varam preambulai pavisam vienkārši pievienot vienu teikumu, ar kuru izsludinātu moratoriju šim procesam un šodien pieņemt lēmumu. Tā būtu viena izeja.

Es atbalstu arī Breša kunga ierosinājumu, ka vajadzētu izsludināt jau izveidoto kooperatīvu, uzņēmumu, nomas uzņēmumu un akciju sabiedrību pārreģistrēšanu. Šīs pārreģistrēšanas laikā tad mēs varētu noskaidrot, kuri ir tie kooperatīvi un uzņēmumi, kuri tiešām darbojas nelikumīgi, un atdalīt no tiem tos, kuru darbība atbilst mūsu interesēm, mūsu topošās valsts interesēm, jo mēs nedrīkstam pieņemt likumu, kurš nelikumīgi aizskartu kaut kādā veidā kaut vai viena cilvēka intereses. To mēs nekādā gadījumā nedrīkstam darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates ir pabeigtas. Tagad man ir jāapkopo priekšlikumi. No visu runātāju teiktā izriet, ka lēmumu šādā veidā, kā tas tagad ir sagatavots un izsniegts, pieņemt nevar. Izņemot Blumberga kunga ziņojumu, bet tas ir dabīgi. Visi pārējie uzskatīja, ka šis lēmums ir vai nu jāpapildina ar kaut ko, vai jāizslēdz kaut kas, vai pat jāuzraksta pilnīgi no jauna. Vienu mirklīti! Viens priekšlikums ir tāds, ka lēmums ir jāpieņem tāds, kāds tas pašlaik ir. Kaut gan te, atklāti sakot, pēdējā rindkopa gan ir jāizlabo. Tur juridiski ir galīgi nepareizi, jo prokurori neierosina prasības par personu saukšanu pie kriminālatbildības. Tā ir diezgan liela aplamība. Bet tas būtu sīkums. Tātad viens viedoklis, ko pārstāv Blumberga kungs, ir tāds, ka šis lēmums jāpieņem tāds, kā ir. Otrs viedoklis ir tāds, ka šis lēmums ir obligāti jāpieņem, tikai jāpārstrādā. Trešais viedoklis ir tāds, ka šo lēmumu varētu arī nepieņemt, respektējot mūsu Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa vēstuli, kas ir izdalīta.

Mums pastāv divas iespējas, kā atrisināt šo jautājumu. Vai nu mēs darām to šodien un risinām šo jautājumu līdz galam, vai arī atliekam un ar Augstākās padomes lēmumu deleģējam šīs tiesības Augstākās padomes Prezidijam, vai arī atstājam uz nākamo plenārsēdi, kura, kā mēs jau zinām, paredzēta tikai pirmdien. Tātad ir divi varianti. Šinī sakarībā noklausīsimies Dineviča kungu, kurš vai nu pārstāvēs frakciju, vai runās savā vārdā.

J.Dinevičs: Runāšu savā vārdā. Ja mēs atliekam uz pirmdienu un skatām to konceptuāli līdz ar citiem mūsu pirmdienas darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, tad viss saskan. Mēs skatām privatizācijas procesu un vienlaikus arī šo jautājumu. Es runāju par frakcijas sēdi, kolēģi. Skatīt pirmdien frakcijas sēdē kopā ar privatizācijas jautājumu arī šo lietu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un plenārsēdē tad iznāks tikai otrdien?

J.Dinevičs: Otrdien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi ierosinājumi? Pie trešā mikrofona, lūdzu.

R.Krūmiņš: Man faktiski tikai ir redakcionāls ierosinājums. Cik es sapratu no piedāvātiem priekšlikumiem, lēmums var tikt pieņemts arī tūlīt. Man ir priekšlikums šā lēmuma pirmajā rindiņā rakstīt nevis "Latvijas PSR Konstitūcijas", bet "spēkā esošajām Latvijas PSR Konstitūcijas normām", un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas tiešām būtu precizējums. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

O.Batarevskis: Cienījamās dāmas un kungi! Es tomēr lūgtu rūpīgāk iepazīties ar šo lēmumu un balsot par to.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs arī noskaidrosim. Vai mums ir pieņemams deputāta Raimonda Krūmiņa ieteikums? Man liekas, ka tas atbilst mūsu 4.maija Deklarācijai, jo mēs uz LPSR Konstitūciju nekādi nevaram balstīties. Mēs varam tikai balstīties uz šīs Konstitūcijas normām. Vienu mirklīti! Man pašam arī ir redakcionāli labojumi. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Bels: Mēs atstājam lēmumā preambulu un 1.punkta vietā ņemam to punktu, kas ir Godmaņa kunga vēstulē, proti, "Augstākā padome nolemj...", un tad liekam tikai vienu punktu: "lai apturētu šo procesu, kas saistīts ar valsts īpašuma konversiju, izsludināt moratoriju uz visu darbību...". Tālāk kā Godmaņa kunga tekstā līdz rindkopas beigām. Un pieņemt to kā lēmumu ar šo vienu rindkopu, kas būtībā būs tas spriedums, kas mums ļaus vēlāk attīstīt tālāk to, bet šinī dienā izkļūt no situācijas, no strupceļa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet vēl labāk mēs izkļūtu no situācijas, ja mums būtu rakstiski labojumi un varianti. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi, vai mēs rīkosimies solīdi, ja šodien pieņemsim lēmumu, neuzklausot Godmaņa kunga argumentus, kāpēc viņš griezās pie Augstākās padomes ar tādu lūgumu. Es tomēr ierosinu šo jautājumu atlikt līdz pirmdienai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona, pēc tam pie trešā.

E.Cilinskis: Es domāju, ka mums šodien ir tikai divi varianti, vai nu mēs pieņemam šādu lēmumu ar nelieliem redakcijas labojumiem, vai mēs neko šodien nepieņemam un lemjam, ko mēs ar to darām tālāk. Tā ka vispirms vajadzētu nolemt, vai mēs to pieņemam šodien kā tādu vai arī ne. Ja mēs nepieņemam, tad jānolemj, vai mēs to virzām uz Prezidiju vai uz frakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona, pēc tam pie otrā.

I.Movels: Es domāju, ka līdz otrdienai paliek tikai trīs darba dienas. Un pa trim darba dienām nevar izveidoties nekādas jaunas asociācijas, ne koncerni utt. Man liekas, ka nekas nenotiks, ja mēs tomēr vēl piestrādāsim un otrdien pieņemsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona, pēc tam pie pirmā.

O.Kehris: Es gribētu tikai atgādināt, ka šā gada 26.septembrī mēs esam pieņēmuši Augstākās padomes lēmumu par Latvijas Republikas likuma par uzņēmējdarbību spēkā stāšanās kārtību, kura 2.punktā ir teikts, ka noteikti ar šā lēmuma pieņemšanas brīdi Latvijas Republikas teritorijā pārtraucama tādu jaunu uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību veidošana, kuru organizatoriskās formas neatbilst Latvijas Republikas likumam par uzņēmējdarbību. Es domāju, ka šī norma, protams, neietver visu, bet tā ir pietiekama līdz jaunnedēļai, kad mēs apspriedīsim šo jautājumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ozols: Es gribētu aicināt atbalstīt Bela kunga priekšlikumu. Ne jau velti es uzdevu Blumberga kungam jautājumu, ne jau velti es teicu, ka trīs reizes televīzijā tika runāts par "Dzintara" apvienības akciju sabiedrības organizāciju. Tas var būt burtiski 48 stundu jautājums. Šā iemesla dēļ un vēl citu rajonā esošo uzņēmumu ļoti straujas konversijas ierobežošanai es aicinu šo neitrālo moratorija lēmumu pieņemt šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es varbūt vēlreiz atkārtošu šo Bela kunga priekšlikumu, kurš te vairākas reizes izskanēja un tika aizstāvēts, un tad spriedīsim tālāk.

Bela kunga priekšlikums tātad bija- lēmumā saglabāt esošo preambulu, bet atsaukties tikai uz spēkā esošajām LPSR Konstitūcijas normām, nevis uz LPSR Konstitūciju. Un viens punkts, kas ir ņemts no Ministru padomes 22.oktobra vēstules, ko parakstījis Godmanis, skan šādi: "Lai apturētu stihisko procesu, kas saistīts ar valsts īpašuma konversiju, izsludināt moratoriju darbībām, kas saistītas ar valsts īpašuma konversiju, to atdodot, pārdodot un iznomājot par izpirkšanas tiesībām fiziskajām un juridiskajām personām līdz likuma par valsts īpašuma konversiju pieņemšanai." Nevis atcelt, bet noteikt, ka tas ir spēkā neesošs Latvijas teritorijā. Tā kā šeit bija. 2.punkts būtu noteikt, ka PSRS Ministru padomes 19.oktobra lēmums tāds un tāds nav spēkā Latvijas teritorijā no tā pieņemšanas brīža. Divi punkti. Balsojam. Plotnieka kungs ļoti ilgi tur paceltu roku.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Ja mēs pieliksim klāt šim Ministru padomes lēmumam tos divus PSRS likumus, kurus es nosaucu, tad tas būs pietiekami solīds juridisks pamats. Ir jāpievieno. Tas ir par darba kolektīvu un par uzņēmumu.

Priekšsēdētājs: Iebildumu laikam nav? Tos varbūt nelasīšu. Plotnieka kungs ir iesniedzis rakstiski. Tātad šis variants.

Es domāju, ka reģistrēties mums nevajag. Vajag? Lūdzu reģistrēties. Rezultātu. Cienītie kungi, kurš nav reģistrējies? Zvanu varētu palūgt katram gadījumam, ja kāds ir aizkavējies. Es domāju, ka negaidīsim, jo diez vai krēslainajos Augstākās padomes koridoros pašlaik klīst deputāti, kuri nav zālē, jo mēs esam tiesīgi pieņemt lēmumus arī ar šo balsu skaitu. Vai vajadzētu vēlreiz nolasīt to lēmumu? Paldies.

Tad balsosim. Kas ir par, pret, atturas par šo lēmumu par neatliekamiem pasākumiem patvaļīgas privatizācijas novēršanai? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu un vienlaikus arī izdruku par tiem, kas ir reģistrējušies iepriekš. Paldies. Lēmums ir pieņemts. Tagad tikai vajadzēs lūgt, lai lēmuma autori pastrādā un uzreiz to dod drukāšanai.

Godājamie deputāti, kāpēc jūs tik steidzīgi dodaties uz durvju pusi, plenārsēde nav pasludināta par slēgtu. Mums ir jāizlemj par tās slēgšanu, jo mums darba kārtībā ir arī citi jautājumi. Mums ir jānolemj, vai turpināt darbu vai pārtraukt plenārsēdi, jo iepriekš mēs nobalsojām, kādi jautājumi jāizskata. Lūdzu balsosim. Balsošanas režīmu. Lūdzu balsot tos, kuri ir par plenārsēdes pārtraukšanu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Tātad vairākums ir par plenārsēdes darba pārtraukšanu. Sakiet, lūdzu, vai mēs jau bijām vienojušies par darbu pirmdien? Bijām. Paldies.

Uz redzēšanos līdz pirmdienai!

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde