1990.gada 23.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos- Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrēties. Rezultātu! 185 deputāti piedalās mūsu sesijas darbā. Izskatām likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā kvoruma jautājumos trešajā lasījumā. Ziņo Likumdošanas jautājumu komisijas vadītājs deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumdošanas jautājumu komisija ierosina izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijā- pamatlikuma 97.panta 5.daļā un 173.pantā, tas ir, jautājumā par kvorumu. Jūs visi atceraties, ka mēs šos jautājumus jau esam izskatījuši divos lasījumos. Kopš otrā lasījuma līdz trešajam lasījumam jauni priekšlikumi par izmaiņām tekstā nav bijuši. Tāpēc man būtu priekšlikums balsot par šo likumprojektu, balsojot par katru labojumu atsevišķi un tad- par likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet precizēsim jūsu priekšlikumu.

A.Endziņš: Priekšlikuma būtība ir tāda, ka grozīt likumus, pieņemt likumus, lēmumus vai citus aktus Augstākā padome var, ja par tiem balso vairākums no Latvijas Republikas tautas deputātiem, kas piedalās balsošanā, bet ar atrunu, ka ne mazāk par vienu trešdaļu no Latvijas tautas deputātu kopskaita. Tas ir viens labojums. Un
173.pantā, kur ir runa par to, kādā kārtībā var grozīt vai pieņemt Konstitūciju, izdarīt izmaiņas, ka Konstitūciju var labot ar divu trešdaļu vairākumu no balsojošo deputātu skaita, bet ar atrunu, ja par ir balsojusi vairāk nekā puse no Latvijas tautas deputātu kopskaita. Tāda ir šo labojumu būtība.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Es varbūt precīzi neizteicu savu jautājumu, es gribēju lūgt, lai jūs precizējat to priekšlikumu, jo trešajā lasījumā mums nekādi papildinājumi vai labojumi nav iesniegti. Tāpēc es nezinu, kāds ir jūsu priekšlikums un argumentācija, jo trešajā lasījumā mēs balsojam tikai par tiem pantiem atsevišķi, kuriem ir kādi labojumi vai priekšlikumi, vai papildinājumi. Pagaidām tādu nav. Kāpēc tieši tāds ir jūsu priekšlikums- to es jautājumā gribēju uzdot.

A.Endziņš: Tikai tāpēc mēs varam balsot atsevišķi par vienu pantu un otru pantu, ka tie ir savā starpā nesaistīti. Viena panta labojums attiecas uz likumu un lēmumu pieņemšanu Augstākajā padomē, un otra panta grozījums attiecas uz izmaiņām Konstitūcijas pieņemšanā. Tāpēc varētu balsot arī atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt par katru pantu pieņemt atsevišķu likumu. Vai tāds ir jūsu priekšlikums?

A.Endziņš: Balsot atsevišķi, pēc tam kopumā. Tādā veidā, es domāju. Balsot par katru pantu atsevišķi un pēc tam balsot kopumā par šo projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Bojār, vai jums ir jautājumi?

J.Bojārs: Es tikai gribēju teikt, ka reglamentā ir norādīts, ka mēs balsojam likumus pa pantiem. Tātad mums, balsojot labojumus, jāievēro reglaments, it sevišķi tāpēc, ka- es piekrītu Endziņam, jo normas savstarpēji nav saistītas,- tās ir divas pilnīgi atsevišķas normas 95. un 175.pantā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Bojār, lūdzu, izlasiet reglamentu! Likumprojekta trešajā lasījumā apspriež un balso tikai tos pantus, par kuriem pēc otrā lasījuma ir iesniegti labojumi vai papildinājumi. Kur ir šie labojumi vai papildinājumi? Ko jūs esat iesnieguši frakcijā, tā ir jūsu un frakcijas lieta, bet man nav neviena labojuma un papildinājuma. Tāpēc es varu atbalstīt deputāta Endziņa teikto, ka faktiski par katru no šiem pantiem mēs pieņemam atsevišķu likumu. Tad viss ir kārtībā un nekādu pretrunu nav. Vai ir vēl jautājumi?

Deputāt Ščipcov, lūdzu!

O.Šcipcovs: */Cienījamais Endziņa kungs! Man ir jautājums par procedūras kārtību. To izraisīja jautājums, ko uzdeva priekšsēdētājs. Ja likumprojekts netiek pieņemts trešajā lasījumā, kāds ir tā tālākais liktenis?/

A.Endziņš: */Atbilstoši mūsu reglamentam./ Ja likumprojekts netiek pieņemts trešajā lasījumā, tad Augstākā padome lemj, vai izslēgt vispār no darba kārtības vai atgriezt atpakaļ pirmajā lasījumā- otrajā lasījumā, es atvainojos.

O.Ščipcovs: */Sakarā ar to man, atvainojiet, rodas otrais jautājums. 18.septembrī šis likumprojekts tika izvirzīts trešajam lasījumam. Vai jums neliekas, ka šodien mums tas jāizskata otrajā lasījumā?/

A.Endziņš: Trešajā lasījumā mēs šo likumprojektu neesam skatījuši. Mēs skatījām otrajā lasījumā tajā datumā, kuru jūs minējāt. Trešais lasījums ir šodien. Kāpēc trešais? Tāpēc, ka pēc otrā lasījuma nāk trešais lasījums.

Priekšsēdētājs: Jā, tas otrajā lasījumā ir akceptēts, kolēģi.

A.Endziņš: Varbūt es varu paskaidrot deputātam Ščipcovam vēl to, ka trešais lasījums bija plānots agrāk, bet šis projekts netika izskatīts trešajā lasījumā, tāpēc tas, ka jūs rādāt, ka ir sagatavots projekts trešajam lasījumam ar citu datumu, man neko nenozīmē.

Priekšsēdētājs: Bija paredzēts izskatīt, bet netika izskatīts. Darba kārtībā šis jautājums bija iekļauts.

A.Endziņš: Darba kārtībā bija, bet izskatīts trešajā lasījumā netika.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi? Kā lūdzu? Jums ir jautājums deputātam Endziņam par procedūru? Ir vai nav? Vairs jautājumu nav. Pirms pārejam pie apspriešanas, lūdzu, deputāt Lagzdiņ, par procedūru.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Mums ir izsniegts viens likums un viens likumprojekts, un sadalīt to divos likumos ir tiesiski nepareizi. Es iesaku balsot kopumā par šo likumu un pieņemt to kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai debatēs ir pieteikušies? Deputāt Zatuliviter, jūs par procedūru? */Lūdzu./

V.Zatuliviters: */Anatolij Valerianovič! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka man rokās ir šis likumprojekts, kas datēts 17.septembrī. Uz tā atzīmēts "projekts trešajam lasījumam". Sakarā ar to es iesaku paņemt stenogrammu, izlasīt, visu pārbaudīt, uz visiem "i" uzlikt punktu un tikai tad sākt šīs problēmas risināšanu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rogaļ.

M.Rogaļs: */Es gribu papildināt deputāta Zatulivitera teikto. Mēs 18.septembrī tiešām izskatījām trešajā lasījumā likumu par izmaiņām Konstitūcijā. Balsošanas rezultāti par 97.pantu: par- 127, pret- 38, atturas- 2. Par 173.pantu: par- 127, pret- 38, atturas- 2. Tā trešajā lasījumā likumprojekts netika pieņemts. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: */Nu, acīmredzot tāpēc mēs to izskatām vēlreiz. (Zālē troksnis.) Kāpēc ceturtajā?/ Kolēģi, lūdzu, piesakieties debatēs un argumentēti izsakiet savu viedokli ar visiem datumiem, ar visu argumentāciju, kas attiecas uz otro, pirmo un trešo, jo citādi mēs tagad sākam atbildēt uz jautājumiem, bet tās jau praktiski ir debates. Vai par procedūru ir vēl jautājumi? Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Sakarā ar procedūru. Paskaidroju no mūsu Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma. 18.pants beidzas tā, runa ir par trešo lasījumu: "Ja par likuma pieņemšanu nenobalso noteiktais deputātu skaits, likumprojekts tiek izslēgts no dienas kārtības vai tiek atgriezts izskatīšanai otrajā lasījumā." Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vai par procedūru visi ir izteikušies? Lūdzu, deputāt Bērz, pie otrā mikrofona.

A.Bērzs: Es kungiem, kuriem ir vāja atmiņa, gribu atgādināt, ka šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir izskatīts 11.septembrī, otrajā lasījumā izskatīts 12.septembrī, trešajā lasījumā- 18.septembrī, otrajā lasījumā izskatīts 25.septembrī, un tagad tas ir atkal jāizskata trešajā lasījumā, un te nekādu problēmu nevar būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Eglājs: Es gribēju faktiski sacīt to pašu, jo tiešām šis ir, varētu teikt, piektais lasījums. Divi, pirmais, otrais, trešais bija, pēc tam mēs pēc nedēļas izskatījām otrajā un tagad ir likumīgi trešajā. Tā ka mēs piekto reizi skatām šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs ir pieteikušies deputāti Viktors Alksnis, Sergejs Dīmanis, Oļegs Ščipcovs, Eduards Berklavs, Valdis Birkavs, Edmunds Krastiņš un Juris Bojārs. Man sekretariāts ir iesniedzis tādu sarakstu.

Vārds Viktoram Alksnim, pēc tam runās Edmunds Krastiņš.

V.Alksnis: */Labdien, cienījamie kolēģi! Pieskaroties apspriežamajam likumprojektam, es varu tikai teikt, ka man jūsu visu ļoti žēl. Lieta tā, ka mēs speram kārtējo soli totalitārisma purvā, no kura bez panākumiem centāmies izkļūt. Protams, es nemaz nešaubos, ka šis likumprojekts tiks pieņemts, nepieciešamo balsu skaitu saņems. Taču ir labs sakāmvārds: "Kas citam bedri rok, pats tajā iekrīt." Es nemaz nešaubos par to, ka pēc kāda laika daudzi deputāti, kas balso par šo likumprojektu, grauzīs nagus, jo šis likumprojekts būs pavērsies pret viņiem pašiem. Tāpēc personīgi es uzskatu, ka tie deputāti, kas sevi tiešām uzskata par īstiem demokrātiem, beidzot sapratīs, kādā purvā viņi iebrien. Vai jūs saprotat, ko mēs darām? Mēs Konstitūciju pārvēršam par papīriņu, par tualetes papīriņu, atvainojiet par rupju izteicienu.

Konstitūcija- tas ir katras valsts uzbūves pamats. Katrā valstī eksistē speciāli mehānismi, lai aizsargātu tās neaizskaramību, lai to katru dienu nevarētu mainīt atkarībā no nejaušām iegribām. Nu, atcerieties visu ārzemju pieredzi! Mēs pašlaik Konstitūciju pārvēršam par maiņas monētu. Es vēlreiz atkārtoju, ka jūs varat nobalsot par šo likumprojektu un tas tiks pieņemts. Taču tas būs trieciens autoritātei, tai skaitā arī jūsējai, visas pasaules sabiedrības acīs. Un es varu teikt, ka pasaules sabiedrības attieksme pret jums, šajā zālē sēdošajiem, ļoti mainās. Es tagad Maskavā divus mēnešus strādāju ar Savienības līgumu, es aktīvi strādāju. Jā, jā, es neslēpju, ka Maskavā strādāju pie Savienības līguma un man ir aktīva sadarbošanās ar ārzemju presi. Un, lūk, pagājušajā nedēļā japāņu avīze "Mainiti" mani intervēja, avīzes "Mainiti" pārstāvis Maskavā man uzdeva tādu jautājumu: "Mēs zinām, ka Baltijas apstākļos formējas jaunas totalitāras nacionālistiskas diktatūras,"- to saku nevis es, bet japāņu avīzes "Mainiti" korespondents. Es viņu centos pārliecināt, ka tik slikti vēl nav, ka vēl ir saprātīgi cilvēki, klātesoši šajā zālē, kuri, es tomēr vēl ceru, nepieļaus tādas diktatūras rašanos. Jūs varat smieties, jūs varat paust savas emocijas, bet es vēlreiz jūs gribu brīdināt, ka mēs ieslīdam totalitārisma purvā. Protams, es saprotu, ka diezin vai man izdosies jūs pārliecināt. Jūsu lieta ir lemt, jūsu lieta pieņemt šo lēmumu. Es personīgi balsošu pret./

Priekšsēdētājs: Edmund Krastiņ, jums vārds! Pēc tam runās deputāts Ščipcovs.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, cienījamo priekšsēdētāj! Manī vienmēr zināmu sajūsmu izraisa dažu kolēģu apgalvojums, ka visā pasaulē dara tā, ka visās demokrātiskajās zemēs ir tā, kaut arī bieži vien tas ir lasīts kaut kādās tulkotās grāmatās vai gūts no kaut kādiem pastarpinātiem iespaidiem. Un man jāsaka cienījamam kolēģim Alksnim, ka visā pasaulē tā nedara, kā jūs apgalvojat. Tikko mums bija iespēja būt vizītē Polijas Republikā, Seimā, un tieši vērot, kā tiek mainīta Polijas Republikas Konstitūcija. Un, protams, mūs ārkārtīgi interesēja tas, kā šis process notiek. Jo šis- jau piekto vai sesto reizi diskutējamais likumprojekts- mums ir ļoti aktuāls. Izrādījās, ka tur tā izmaiņa notiek daudzkārt vienkāršāk un daudzkārt vieglāk, nekā to pieprasa daži ārkārtīgi demokrātiski mūsu deputāti. Proti, ar divām trešdaļām, ja sēdē piedalās vairāk par pusi no Seima deputātiem. Un, kad mēs pastāstījām, kāda ir mūsu pašreizējā Konstitūcijas grozīšanas kārtība, tā tika novērtēta kā visai drastiska. (Zālē smiekli, troksnis.) Es atvainojos par šo terminu, bet laikam šeit tas tomēr ir vietā.

Bez tam man liekas, ka neviens nekļūdīsies, teikdams, ka tagad visa Austrumeiropa un arī Padomju Savienība pārdzīvo būtiskas izmaiņas visā savā dzīvē un pāriet uz jaunām sliedēm, uz jauno dzīvesveidu. Vismaz cenšas to darīt. Tāpēc apgalvojums, ka Konstitūcija ir visas dzīves pamats, man šķiet tāda kā turēšanās pie vecām dienām. To ir ieinteresēti aizstāvēt galvenokārt tie, kas pastāv uz vecās kārtības saglabāšanu, un pats lielākais, ko viņi grib atļauties, ir šīs fasādes pārkrāsošana. Bet skaidrs ir tas, ka mums jāizdara būtiski grozījumi, jo šīs vecās normas, kas ir veidotas pavisam citas sistēmas apstākļiem, totalitārās sistēmas apstākļiem, šajos apstākļos tikai traucē mūs. Un tauta mūs nesapratīs, ja mēs mēnešiem ilgi gatavosimies grozīt Konstitūciju, un tajā pašā laikā dzīve ārpus šīm sienām ritēs pavisam citās sliedēs.

Man liekas, ir pienācis pēdējais laiks saskaņot mūsu Konstitūciju ar realitāti un virzīties uz priekšu. Tāpēc es aicinu visus deputātus atbalstīt šādu normālu, mūsu apstākļiem nepieciešamu Konstitūcijas grozījumu kārtības ieviešanu, jo tā neapspiež nevienu mazākumu. Katrs, kas gribēs, lai šī attiecīgā izmaiņa netiktu pieņemta, varēs būt klāt un balsot, tai skaitā arī mūsu cienījamā opozīcija, mūsu cienījamais mazākums. Lūdzu, esiet šeit klāt, ja jūs nevēlaties šīs Konstitūcijas izmaiņas, ja jūs vēlaties aizstāvēt kādu citu kārtību. Tā kā jūs esat šodien ieradušies gandrīz pilnā sastāvā, jūs varat ietekmēt Konstitūcijas izmaiņas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ščipcovs, pēc tam deputāts Berklavs.

O.Ščipcovs: */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! 18.septembrī šī likumprojekta apspriešanas trešajā lasījumā man iznāca runāt no šīs tribīnes. Tad es ierosināju atsevišķu balsošanu par pirmo un otro punktu. Es ar pateicību pieņēmu Tautas frontes frakcijas- vairākuma frakcijas- līdera Jāņa Dineviča atbalstu. Un šodien es gribu publiski atvainoties par to, ka frakcijas disciplīnas spiediena dēļ es mazdūšīgi nospiedu pogu "atturos". Es no sirds to nožēloju un domāju, ka manā dzīvē tas nekad vairs neatkārtosies.

Kungi, es gribu, lai mani pareizi saprot, es arī šodien pusi nakts neesmu gulējis un esmu nācis pie slēdziena, ka 1.punktu varēja pieņemt un tas jāpieņem. Taču, no otras puses, kā vārdā mums jāpieņem 2.punkts? Es pārdomāju un nācu pie slēdziena, ka mums tas jādara nedisciplinēto deputātu dēļ.
Man ir morālas tiesības to teikt, jo kopš 4.maija esmu izlaidis tikai sešas dienas, iesniegdams slimības lapu. Ja mēs to darām šajā nolūkā, tad tas, piedodiet, ir neētiski un amorāli. Mēs esam atnākuši šeit strādāt, nevis atpūsties. Ja mēs to darām kādu politisku apsvērumu dēļ, tad mēs neievērojam pasaules pieredzi, neievērojam Latvijas Republikas Konstitūciju, tās 76.pantu, kas skan: Saeima var izmainīt Konstitūciju, ja sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas Saeimas locekļu. Kopumā, īsi sakot, jūs zināt, nelasīšu. Tas ir, katrā gadījumā tur izskatās demokrātiskāk. No tā izriet,- es domāju par tiem, pār kuriem nekarājas stingrās disciplīnas zobens,- ka deputātiem jāpārdomā izvēle starp savu sirdsapziņu un radušos stāvokli. Es uz to aicinu nevis no frakcijas viedokļa; ja nu jābūt līdz galam atklātam, tad zināmā mērā es visu dzīvi esmu sajutis sevi kā neatkarīgu cilvēku, cik nu tas bija iespējams tajā režīmā, kurā dzīvojām, bet dzīvot bija grūti un tajā režīmā atgriezties es personīgi negribu. Es gribu piebilst, ka arī vēlētāji mūs nesapratīs, faktiski tad netiks ievērots divu trešdaļu vēlētāju viedoklis, tas nozīmē, ka tad mēs ignorēsim ne tikai opozīciju, bet arī vēlētājus. Daudzi, starp citu, ir sapratuši opozīcijas derīgumu un sarunās man tieši to ir teikuši. Dievs ar viņu, ar opozīciju, kaut demokrātiskā parlamentā tā ir ļoti vajadzīga. Ja nebūtu opozīcijas, šeit no garlaicības kanārijputniņš nobeigtos, kā ir teicis Sergejs Jeseņins. Jūs saprotiet: kad Francijas parlaments nobalsoja vienprātīgi, Voltērs esot teicis: "Kāds kauns!" Ja mēs pēc tāda kauna tiecamies, tad mēs tiecamies pēc sistēmas, kas atgādina totalitārismu, un šodien acīmredzot darām to, pateicoties vairākumam vai pateicoties tiem cilvēkiem, kas negrib uzklausīt savu iekšējo balsi.

Nobeigumā es gribu teikt, ka angļiem ir sakāmvārds: "Taisnība vai netaisnība, bet tā ir mana valsts." To pārfrazējot, es teiktu: "Laba vai slikta tā Konstitūcija, saskaņā ar kuru mēs strādājam pēc 4.maija Deklarācijas, bet tā ir mūsu Konstitūcija." Vieglāk būtu izbeigt visas spēles, padzīt parlamentu un tā atrisināt šo jautājumu. Taču mēs nedrīkstam to pieļaut. Es gribu teikt, ka ne par ko negribētu, lai šodienas solis būtu pirmais mūsu parlamenta likvidēšanas virzienā. Lai cik grūti strādāt parlamentā, man bez jums būs vientulīgi. Kad es uzstājos, es skatos uz Plotnieka kungu, uz Bela kungu, uz Kides, Seiksta un citiem kungiem. Man būs ļoti vientulīgi bez jūsu vairākuma, es nemaz nerunāju par saviem frakcijas biedriem. Es gribu teikt: ja mēs šodien spersim šo svinīgo soli, tad tas nebūs ceļš uz Latvijas kā demokrātiskas, neatkarīgas, suverēnas valsts nostiprināšanu, bet uz otru pusi. Es lūdzu mani saprast un, starp citu, atgādināt lietišķajiem cilvēkiem Prezidijā, ka jāpaņem tomēr protokoli pēc 18.septembra, jo par tiem es neesmu nosapņojis. Un man tomēr liekas, ka piedāvātais likumprojekts ir jāsadala divos likumprojektos, otrajā likumprojektā par 2.punktu un pēdējo rindkopu jābalso aizklāti. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Berklavam, pēc tam- deputātam Zatuliviteram.

E.Berklavs: Cienījamie deputāti! Domāju, ka nekļūdos, apgalvodams, ka neviens no mums, kas šā gada martā vēlēšanu kampaņā no tīras sirds solīja saviem vēlētājiem darīt visu, lai iespējami īsākā laikā Latvija atkal kļūtu brīva, demokrātiska un pilnīgi neatkarīga valsts, nav apmierināts ne ar savu, ne arī ar visu mūsu kopā paveikto. Un tā tas ir, lai gan lielākais vairums no mums godīgi esam solījuši un esam arī centušies solījumus pildīt. Es negribu teikt, kā saka daži, ka nekā vajadzīga mēs šeit neesam paveikuši. Ir paveikts zināms un diezgan nopietns darbs- ir pasludināta neatkarība, ir paglābti mūsu jaunieši no kalpošanas okupantu armijā, esam reabilitējuši nelikumīgi sodītos, esam pārstājuši pārskaitīt Vissavienības budžetā vairākas summas no dažādiem ienākumiem, esam aizlieguši darboties partijas organizācijām, kuras ir pret neatkarību, dažādās valsts iestādēs, ministrijās, resoros. Taču cerēto rezultātu mums nav. Un, dabiski, rodas jautājums- kāpēc?

Protams, mēs nebijām tik naivi, lai cerētu, ka vēlētājiem solīto neatkarību mēs sasniegsim pusgada vai, teiksim, pat gada laikā. Veco, netaisno, varmācīgo sistēmu, kurā ļoti labi jutās partijas un padomju valsts birokrāti un kurai ir milzīgs tautas apspiešanas aparāts, tik ātrā laikā, protams, likvidēt nebija iespējams. Vecā sistēma, šis aparāts, šodien sabotē mūsu darbu, tīši rada visdažādākos šķēršļus, izlaupa republikā saražoto. Bet tas nav vienīgais iemesls, kāpēc mūsu darbs ir tik mazproduktīvs. Daļā no mums vēl ir bailes nonākt konfliktā ar Maskavu. Paši baidās un mūs baida ar to, ka nokļūsim strupceļā tāpēc, ka, gribēdami daudz, nepanāksim nekā. Baida pat ar padzīšanu un arestiem. Nu, tādā beztiesīgā valstī, kādā mēs patlaban vēl dzīvojam, neviens jau neko garantēt, protams, nevar. Tā ir taisnība. Bet būsim pavisam atklāti. Mūsu vidū ir arī tādi, kuri, saudzīgi izsakoties, izturas bezatbildīgi pret saviem deputāta pienākumiem. Tas nav mans atklājums, par to mēs esam runājuši gan frakcijā, gan plenārsēdē ne vienu reizi vien. Bet stāvoklis nemainās. Mums taču gandrīz vai katru dienu plenārsēdēs neierodas 40, 50, 60 un dažreiz pat vairāk deputātu. Man, protams, nav pamata teikt, ka visi zālē trūkstošie kārto tikai savas personīgās lietas, kaut droši vien arī tādu nav mazums. Bet to, ka liela daļa plenārsēžu un komisiju darba laikā nodarbojas nevis ar tiešiem deputāta pienākumiem, es domāju, mēs zinām katrs un varam arī pierādīt. Un tā iznāk, ka nevaram sadabūt vajadzīgās divas trešdaļas no ievēlēto deputātu balsīm, lai pieņemtu pašus svarīgākos jautājumus, kā, piemēram, par pilntiesīgas muitas un reālas robežapsardzības nodrošināšanu, par īpašuma konversiju, par lielo uzņēmumu un ostu atgūšanu, par bankām, par nodokļiem un par daudziem citiem jautājumiem.

Cienījamie kolēģi! Mīņāties kā pa muklāju mēs vairs nedrīkstam. Šai dienai, manuprāt, un ne tikai manuprāt, ir jābūt izšķirošai. Šodien, apspriežot jautājumu, mūsu uzdevums ir demonstrēt savu vienotību, lai pie kādas partijas vai grupas mēs arī piederētu. Katram mums jāapliecina, kas mēs esam. Mums, kā teiktu šoferi, jāpārslēdz ātrums. Mums jānomet vecās konstitūcijas pinekļi, jānomet šīs važas, jāatsakās no prasības pieņemt svarīgus lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu no ievēlētajiem deputātiem. Tie, kam patīk te vienā mierā, kā saka, klusi sēdēt, mums pārmetīs, protams, ka mēs negribam ievērot deputātu vairākuma viedokli, ka mēs to ignorējam. Nē, kungi, tā nav vairākuma domu neievērošana, bet nepieciešamība nepakļauties tādiem vēlmju neievērotājiem, tādiem bezatbildīgiem deputātiem, kuri neizturas tā, kā viņi to solīja saviem vēlētājiem. Nevienam taču nav atņemtas tiesības piedalīties jebkura jautājuma apspriešanā un savu viedokli izteikt balsojot. Viss ir atkarīgs tikai no paša. Bet mēs nedrīkstam ilgāk kavēties. Neviens šodien nevadīsimies no tā, kādā, kā es jau teicu, grupā atrodamies, kādas partijas vai kustības dalībnieki esam.

Aicinu visus, kas nav aizmirsuši savus solījumus, visiem spēkiem cīnīties par Latvijas neatkarību un gādāt par ātrāku virzīšanos cauri bezgalīgām grūtībām uz pārticību, balsot par šo lēmumprojektu. Bet jūs, televīzijas skatītāji un radioklausītāji, pavērojiet, pavērojiet katrs savu deputātu, kā viņš izturas un kādu viedokli viņš šinī izšķirošajā, svarīgajā jautājumā pieņems. Kas balsos pret, es teikšu, tas bremzē mūsu darbu, tas nevēl latviešu tautai un Latvijas iedzīvotājiem labu. Tādam nav vietas demokrātiskā frakcijā un varbūt pat parlamentā. Ceru, ka tādu mums nebūs daudz.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zatuliviters, pēc tam deputāts Birkavs.

V.Zatuliviters: */Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Savu uzstāšanos gribu sākt ar vienu mazu sižetu. Tas ir sens un nāk no zaldātu humora. Kad rota iet kopsolī, bet viens sper kāju otrādi, komandieris to aizrāda. Atjautīgais zaldāts atbild, ka viņš soļo pareizi, bet rota neiet kopsolī. Mums šodien notiek kaut kas līdzīgs.

Mēs šodien esam sanākuši apspriest likumprojektu, kas Latvijā pazemina demokrātijas slieksni, bet visā pasaulē šis slieksnis tiek celts uz augšu, jo sevišķi Eiropā. Šinī gadījumā mēs tiešām kļūstam līdzīgi atjautīgajam zaldātam, kas zina, ko atbildēt. Bet es cienījamajiem vairākuma frakcijas kolēģiem deputātiem gribu teikt no visas sirds: jūs pareizi darāt, ka izvirzāt šo jautājumu. Tiešām vajadzēja šo jautājumu izvirzīt, nepietiek par to nobalsot, kā pienākas. Šinī gadījumā būs unikāla iespēja parādīt saviem vēlētājiem, ar kādu karogu Tautas frontes frakcija gāja uz vēlēšanām, un tas bija demokrātijas karogs, un ar kādu karogu vairākuma frakcijas deputāti ir nostājušies tagad. Tā ka šo likumprojektu vajag likt uz balsošanu un pieņemt, es par to nešaubos. Un, starp citu, man liekas, ka pēc tam nebūs lieki deputātiem šo faktu izskaidrot. Es domāju, ka nav nekā pārsteidzoša, ka šodien mēs apspriežam šo jautājumu. Drīzāk viss ir likumsakarīgi, tam bāze tika gatavota jau sen, kaut kas līdzīgs mums jau vairākas reizes ir bijis lielākā vai mazākā mērā. Es varētu nosaukt daudzus piemērus, bet minēšu tikai vienu. Vai gan mēs nemīdījām Konstitūciju, Latvijas Republikas galveno likumu, ievēlot ģenerālprokuroru, kura Konstitūcijā nav? Ievēlējām cilvēku, kam pēc būtības jāstāv likuma sardzē, bet viņa pirmais solis nozīmēja likuma pārkāpumu. Piemēru te var nosaukt ļoti daudz, es domāju, ļoti, ļoti daudz.

Un pēdējais, ko es gribu teikt, sākot šodienas likumprojekta apspriešanu. Es saprotu, kāpēc tas tiek darīts, ļoti labi saprotu. Frakcija "Līdztiesība" traucē strādāt. Taču man jāsaka, ja šajā vārdā "traucē" tiek ielikta jēga, kādu domāja iepriekšējais runātājs, bet viņš domāja, ka pārāk daudz deputātu nav klāt un nav kvoruma, tad vairākuma frakcijā sauciet pie kārtības tos deputātus, kas pārāk daudz klejo pa pasauli. Jāņem jūsu un mūsu deputātu kavējumu procentuālā attiecība, jāpaskatās, kuru vairāk un kuru mazāk, un jāsauc pie kārtības! Bet ne jau tāpēc frakcija "Līdztiesība" traucē. Frakcija "Līdztiesība" traucē tāpēc, ka tās uzstāšanās no šīs tribīnes, tās jautājumi, tās priekšlikumi neiekļaujas tajā režīmā, tajos algoritmos, kas šeit valda. Frakcijai "Līdztiesība" ir drosme izteikt savu viedokli, kas bieži atšķiras no vairākuma frakcijas viedokļa. Starp citu, pēc vēlētāju domām, ne vienmēr šis viedoklis ir nepareizs. Un šajā situācijā, ja frakcija "Līdztiesība" traucē, tā ir jāizslēdz no spēles. Cienījamie kungi! Dariet to uz veselību, taču ļoti gribētos, lai jūs to argumentēti un pamatīgi izskaidrotu saviem un mūsu vēlētājiem. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Birkavam. Deputāts Bērzs iesniedzis priekšlikumu debates pārtraukt.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Jautājums par kvorumu vienlaikus ir jautājums par parlamenta darba stilu. Runājot par to, es vadīšos no deputātu godīguma prezumpcijas un attiecināšu to uz visiem klātesošajiem. Mēs redzam, ka, neraugoties uz visiem vadības un frakcijas aicinājumiem, zālē nekad nav redzēti divi simti deputātu. Es nerunāju par tiem deputātiem, kuri vispār nenāk, tie ir izņēmumi, kas apstiprina likumu, bet sauc, kā saukdams, divus simtus šai zālē nedabūsi. Un pat ne simts deviņdesmit. Šodien ir simts astoņdesmit pieci. Simts astoņdesmit pieci, bet es vēlreiz uzsveru, ka tas nav deputātu vainas dēļ, laiks ir tāds, ka ārpus parlamenta darāmā nav mazāk kā parlamentā. Mēs salīdzinām sevi ar ārzemju parlamentiem, aizmirstot reālos apstākļus, kuros mēs dzīvojam un strādājam. Mēs strādājam bez kompjūteriem, gandrīz bez profesionāliem palīgiem, ar minimālu informāciju par to, kas notiek apkārt, un minimālu pieredzi likumdošanas darbā. Mēs esam parlaments, kurš grib mācīties, bet kuram nav laika mācīties pat no savām kļūdām. Aizelsušies mēs skatām komisijās un parlamenta plenārsēdēs likumus un pieļaujam daudz kļūdu.

Lai strādātu intensīvi un raženi, lai strādātu kvalitatīvi, ir vajadzīgs laiks, un laika pietiek, ja to pareizi izmanto. Palielināt darba intensitāti parlamentā nenozīmē rīkot vairāk un ilgākas plenārsēdes, es riskēšu apgalvot, ka plenārsēžu mums vienkārši ir par daudz un tās nav pietiekami sagatavotas. Ekonomiskie likumi, kuri patlaban ir dzīvības un nāves jautājums, ir labi jāsagatavo un ātri jāpieņem, bet mums notiek otrādi. Mēs lēni tos pieņemam un slikti sagatavojam. Tāpēc reizē ar kvorumu, kurš ir noteikti jāmaina pārejas periodā, mums ir jāmaina arī parlamenta darba stils, jāmaina darba organizācija.

Pašreizējai darba organizācijai ir šāds trūkums, ka darbam komisijās un kopējā vairāku komisiju sēdē, kā arī darbam ar speciālistiem, kurus pieaicinām, lai likumi būtu kvalitatīvāki, laika praktiski nepietiek. Četras stundas pirmdienā, astoņas stundas ceturtdienā, tātad divpadsmit stundas, lai sagatavotu sešpadsmit stundas garu otrdienas un trešdienas plenārsēdi. Nav iespējams plānot darbu ārpus parlamenta nedz braucieniem, nedz citiem pasākumiem, jo ikvienu iepriekš plānoto pasākumu var izjaukt steidzama nepieciešamība balsot. Nespēja sagatavot plenārsēdi laika trūkuma dēļ neizbēgami noved pie tā, ka mēs šeit, plenārsēdēs, esam kūluši tukšus salmus un esam risinājuši, es riskēšu teikt, arī maznozīmīgus jautājumus. To apliecina arī tas, ka mēs plenārsēdes beidzam pirms termiņa. Politikai, kurai jātop frakcijas sēdēs, mums atliek tikai četras stundas laika. Tādējādi, ja mēs vēlamies strādāt raženi, un šis ir tas periods, kad mums ir jāstrādā raženi, mums ir jāizdara divas lietas, mums ir jāmaina šis kvorums, un nelūkosim te saskatīt mēģinājumu uzbrukt demokrātijai, bet gan mēģinājumu glābt reālo stāvokli ekonomikā un visās citās sfērās, jo šis uzdevums kļūst arvien aktuālāks.

Es ierosinu ne vien mainīt kvorumu, bet arī turpmāk plenārsēdes rīkot tikai vienu reizi mēnesī, katra mēneša trešā nedēļā no pirmdienas līdz sestdienai, ja nepieciešams, un pārējās nedēļas plānot; Prezidijam, ja tas ir nepieciešams, paredzēt vienu dienu, tā var būt otrdiena vai trešdiena. Nedēļa plenārsēdē ļauj sagatavot jautājumus trīs nedēļu laikā, pietiekami labi tos izplānojot, izskatīt jebkuru jautājumu divos lasījumos ar trīs dienu intervālu, un, lai gan šai koncepcijai ir negatīvi aspekti, tā tomēr, manuprāt, ļaus ievērojami, kopā ar kvoruma maiņu palielināt mūsu darba efektivitāti. Man teica, ka tādā gadījumā daudzi deputāti trīs nedēļas snauduļos un garlaikosies. Es vados no deputāta godīguma prezumpcijas un tā neuzskatu. Bet, lai mazinātu šīs bažas, gribu akcentēt to, ka Augstākās padomes Prezidijs nav politiska, bet organizatoriska institūcija, un Prezidija uzdevums ir kopā ar komisiju priekšsēdētājiem organizēt deputātu darbu.

Priekšsēdētājs: Vēl debatēs ir pieteikušies deputāti Bojārs, Dīmanis, Andrejs Krastiņš, Īvāns, Plotnieks, Zaļetajevs.

Deputāts Bērzs ierosina debates pārtraukt. Man šis priekšlikums jāliek uz balsošanu. Kas vēlas izteikties sakarā ar balsošanu? Lūdzu, deputāt Plotniek, pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: Es ierosinu respektēt mūsu pašu formulējumu, ka neatkarīgie deputāti tiek pielīdzināti frakcijām un viņiem arī tiek dots vārds debatēs.

Priekšsēdētājs: Deputāt Dīmani, lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Dīmanis: Es vēlos uzstāties frakcijas vārdā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Tātad deputātam Dīmanim frakcijas vārdā sakarā ar frakciju nolikumu mēs dosim vārdu. Jums ir vēl kāds priekšlikums? Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Bojārs: Es vēlos izteikt kompromisa priekšlikumu, kas varbūt apmierinās visus. (Zālē kņada, apspriešanās.)

Priekšsēdētājs: Deputāta Dīmaņa ierosinājumu mēs nebalsojam, jo viņam sakarā ar frakcijas nolikumu ir tiesības runāt. Nākamais ir deputāta Bērza priekšlikums. Es saucu tos tādā secībā, kādā tika izteikti sakarā ar debatēm. Deputāta Bērza priekšlikums ir pārtraukt debates. Nākamais priekšlikums ir dot vārdu deputātam Plotniekam, un trešais ir deputāta Plotnieka priekšlikums, kurš teicās pārstāvēt neatkarīgos deputātus. Un vēl ir deputāta Bojāra priekšlikums. Deputāts Bojārs noņem savu priekšlikumu.

Tātad ir divi priekšlikumi: pārtraukt debates, otrs priekšlikums- debates pārtraukt, bet dot vārdu no neatkarīgo deputātu vidus deputātam Plotniekam. Vispirms balsosim deputāta Bērza priekšlikumu- debates pārtraukt. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Lūdzu, balsosim. Ja deputāti arī šodien ir nokavējušies, paceliet roku, lai redz, kas ir nokavējies. Pēc tam piecelieties un pasakiet savu attieksmi, nosaucot uzvārdu pie mikrofona. Lūdzu rezultātu. 66, 15, 10. Par- 66, pret- 15, atturas- 10. Pēc kārtas nosauciet uzvārdu tie, kuri grib piedalīties balsošanā, bet kuri nav reģistrējušies. Nekavējiet sēdi! Lūdzu, deputāt Freimani, jūsu viedoklis. Par- 67, vēl deputāts Grigorjevs. Par- 68, lūdzu, deputāti, celieties kājās un sauciet uzvārdu. Par- 69, deputāts Zatuliviters. */Par ko? Pret./ Pret- 17. Un deputāts Zaļetajevs? Rezultāts ir tāds: par- 69, pret- 18 un 10- atturas. 15 plus 2- 17. Salīdzinot ar nākamo variantu, mēs rēķināsim tikai "par", jūs saprotat, rēķināt "par", nevis "pret" un "atturas", tāpēc ir ļoti grūti ar tiem, kuri nemitīgi maina savu viedokli.

Jūs par procedūru? Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Es par balsošanas rezultātiem. Šeit stendā parādīts, ka balsošanā piedalījušies 90 cilvēki. Tas ir mazāk nekā puse, un es vienkārši neesmu pārliecināts, vai nav notikusi kāda kļūda. Tas ir pārāk svarīgs jautājums, tādēļ es lūdzu balsošanu atkārtot./

Priekšsēdētājs: */Jūs reglamentu zināt? Kāda šeit kļūda pēc reglamenta?/

S.Zaļetajevs: */Nu, mani vienkārši pārsteidz, ka katrs otrais deputāts nav balsojis, tas mūsu parlamentā notiek pirmo reizi./

Priekšsēdētājs: Jā. Bet mēs par procedūras jautājumu pieņemam savus lēmumus ar vairākumu no balsojošo skaita. Kādi šajā sakarībā jautājumi? Ja ir tehniski, tad protestējiet. Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Es pārbaudīju, ka tehniskais stāvoklis balsošanas sistēmā ir kārtībā. Konkrētie deputāti acīmredzot nav piedalījušies balsošanā.

Priekšsēdētājs: Bet tā taču ir katra deputāta lieta, vai viņš piedalās vai nepiedalās balsošanā. Balsojam nākamo priekšlikumu. Tātad "par" esmu fiksējis 69 balsis. Un mēs rēķināsim "par", tikai rezultātu. Un tas priekšlikums, kurš gūst vairākumu "par", arī tiks ņemts vērā. Un kas piedalās un kas nepiedalās balsošanā- tā ir katra deputāta lieta. Jo šeit ir jautājums par procedūru un jautājumu izšķirs vairākums no balsojošo skaita.

Lūdzu, balsosim deputāta Plotnieka priekšlikumu- dot viņam iespēju runāt neatkarīgo deputātu vārdā un pēc tam pārtraukt debates. Lūdzu rezultātu. Par- 87. Līdz ar to deputāta Plotnieka priekšlikums gūst balsotāju vairākumu. Kolēģi, vienu mirkli! Par deputāta Bērza priekšlikumu balsoja 69, par deputāta Plotnieka priekšlikumu- 87. Vai tad procedūras jautājumos, kad ir divi priekšlikumi, negūst atbalstu tas, kurš ir guvis balsu vairākumu? Lūdzu.

R.Rikards: 88 ir vairāk nekā 87, tātad šis te jautājums vispār netiek pieņemts, jo pret ir bijis vairāk nekā par. Te ir dažāds balsojošo skaits. Tātad šis jautājums netiek vispār pieņemts, jo tas neiet cauri principā, tāpēc ka par ir mazāk nekā puse no balsojošo, tas ir, 49 procenti. 87 un 88.

Priekšsēdētājs: Bet, kolēģi, tad mēs nonākam pavisam lielās pretrunās, jo par deputāta Plotnieka priekšlikumu ir balsojuši vairāk nekā par deputāta Bērza priekšlikumu, bet pieņemts tiek deputāta Bērza priekšlikums. Ļoti jauki. Es saprotu, ka no balsojošo skaita par deputāta Plotnieka priekšlikumu vairākums nebija, bet mēs taču līdz šim esam darījuši tā, ja mums ir radušās domstarpības, balsojot dažādus priekšlikumus, ka to priekšlikumu, kurš guvis balsu vairākumu, mēs esam pieņēmuši. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Geidāns: Cienījamo priekšsēdētāj! Varbūt mēs varam uzskatīt tā, ka tie ir divi dažādi jēdzieni, kas savstarpēji nav saistīti. Bērza priekšlikums tika pieņemts, un šajā gadījumā par šo jautājumu tomēr neieguva vairākumu no balsojošo skaita. Tātad otrs jautājums netiek pieņemts. Tie ir savstarpēji nesaistīti jautājumi.

Priekšsēdētājs: Es gribētu tomēr atgādināt, ka mēs balsojam par vienu un to pašu jautājumu, respektīvi, debašu jautājumu, nevis par kaut kādiem dažādiem jautājumiem, tāpēc es, protams, citādi nemaz nevaru, ja mums par vienu un to pašu debašu pārtraukšanas jautājumu ir dažādi priekšlikumi. Ja mēs nerēķinām, kurš no tiem guvis balsu vairākumu, tad es nezinu, kādā veidā šo jautājumu izšķirt. Tad, protams, to vajag sadalīt atsevišķi tā, kā deputāts Geidāns ierosina. Tad, protams, jums ir taisnība. Bet tad, manuprāt, tā ir dīvaina loģika, un es to personīgi nesaprotu. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Dozorcevs: */Operators apgalvoja, ka pirmajā gadījumā var būt tehniska kļūda. Dabiski, ir pavisam nereāli iedomāties, ka liela deputātu daļa nav balsojuši. Man ir priekšlikums pārreģistrēties, pirmo priekšlikumu pārbalsot, tāpēc ka monitors rāda simtprocentīgu kļūdu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi operator, nāciet pie mikrofona un izsakiet savu viedokli!

Balsošanas iekārtas operators: Tā kā pirmajā balsošanā ļoti daudz deputātu nebalsoja, es iesaku pārbalsot jautājumu.

Priekšsēdētājs: Bet jautājums jums netika uzdots par to, kas jādara deputātiem, jautājums tika uzdots par to, vai balsošanas laikā tehniski tika vai netika nodrošināta balsošana. Tāda ir jautājuma būtība.

Balsošanas iekārtas operators: Tehniski tika nodrošināta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Hodakovskis: */Pēc idejas, ja ritēja noteiktā procedūra, ienāca priekšlikums par debašu pārtraukšanu, bet tīrā veidā tas netika pieņemts, tad, manuprāt, procedūra jāturpina. Priekšlikums netika pieņemts. Pirmais priekšlikums vispār nesaņēma pusi balsu, tikai 60 balsis. Tas netika pieņemts. Un, kamēr šis priekšlikums nav pieņemts, turpinās tā apspriešana. Es domāju, ka tā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Dobelis: Es ierosinu visiem vēlreiz reģistrēties, jo diezgan daudz deputātu atnāca vēlāk, tas ir- pirmkārt, un pēc šīs reģistrācijas atkārtoti balsot par šo pirmo priekšlikumu, jo, cik es saprotu, tur īstas skaidrības nebija. Kas attiecas uz priekšlikumu par neitrālo deputātu uzstāšanos, tad tas ir vienkārši ar balsu vairākumu noraidīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie trešā mikrofona.

J.Lucāns: Es pašlaik nesaprotu, kas šeit notiek. Pēc manām domām, mēs izlemjam tik svarīgu jautājumu, ka mums būtu tomēr lietderīgi noklausīties atsevišķu cilvēku viedokļus debatēs. Bet mēs šeit kaut kādas spēles spēlējam, kuru jēga man patiešām nav saprotama. Es gribu protestēt pret šādu stāvokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

L.Kurdjumovs: */Cienījamo Anatolij Valerianovič! Man liekas, ka jūs pietiekami korekti un pareizi uzlikāt visus punktus uz "i". Tehniskais personāls un Ozola kungs teica, un viņi, man liekas, vēl nav zaudējuši uzticību, ka tehnika strādājusi normāli. Un otrajā balsošanas variantā jūs vienkārši nepievērsāt uzmanību divām paceltajām rokām. Un, ja es pareizi saprotu, otrajai balsošanai jautājumu jūs izvirzījāt šādi: dot vārdu profesoram Plotniekam vai pārtraukt debates. Par to nobalsoja vairākums. Es neredzu pamatojumu, lai vispār turpinātu apspriest šo problēmu. Šoreiz tā tiešām ir apzināta jautājuma stiepšana garumā. Paldies./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, trešais mikrofons./

V.Kostins: */Anatolij Valerianovič! Nu tiešām iznāk, ka mēs esam nonākuši strupceļā un nevaram no tā izkļūt. Noskaidrosim, kas par lietu. Par priekšlikumu dot vārdu profesoram Plotniekam nobalsoja 87 deputāti, pret un atturējās 88 deputāti, viens deputāts piecēlās un teica, ka viņš ir par. Iznāca 88 pret 88. Bet es nedomāju, ka mums vajadzētu ar katru balsi rēķināties, cienot mūsu kolēģi, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņš izteica vēlēšanos uzstāties neatkarīgo deputātu vārdā. Vai tiešām šodien mēs jau tik daudz esam runājuši? Kolēģim Plotniekam, kas pārstāv neatkarīgos deputātus, ir tiesības uzstāties. Es ierosinu atzīt visus balsošanas rezultātus un dot vārdu Plotnieka kungam./

Priekšsēdētājs: Paldies. Sakarā ar situāciju, kas ir izveidojusies, man bez komentāriem jāliek uz balsošanu deputāta Dobeļa priekšlikums, jo faktiski deputāts Dobelis ierosināja anulēt balsošanas rezultātu, reģistrēties un balsot abus priekšlikumus. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Dozorcevs: */Dobelis vārds vārdā atkārtoja to, ko es teicu. Tas ir mans priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tātad tas ir deputāta Dozorceva priekšlikums, kuru atbalstīja deputāts Dobelis. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 191. Tagad balsosim divus priekšlikumus, pirmais ir deputāta Bērza priekšlikums- debates pārtraukt, un otrs ir deputāta Plotnieka priekšlikums- neatkarīgo deputātu vārdā izteikt savu viedokli un pēc tam debates pārtraukt. Vai jūs par procedūru?

No zāles: */Vispirms par atcelšanu jābalso./

L.Kurdjumovs: */Šinī gadījumā mums vispirms jānobalso par iepriekšējā rezultāta atcelšanu./

Priekšsēdētājs: Paldies, es ļoti atvainojos.

Z.Ziediņš: Vai par procedūru var?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona, deputāt Ziediņ.

Z.Ziediņš: Sakiet, lūdzu, vai kolēģis Plotnieks uzstāsies neatkarīgo deputātu vārdā vai kā neatkarīgais deputāts? Tas nav viens un tas pats. Lūdzu precizēt izvirzīto domu.

Priekšsēdētājs: To acīmredzot var izdarīt tikai pats deputāts Plotnieks. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: Es domāju, ka ļoti godājamais kolēģis, kas uzdeva šo jautājumu, labi zina, ka neatkarīgie deputāti pārstāv dažādus novirzienus un viens izteikt visu novirzienu viedokli acīmredzot nevarēs, bet katrā ziņā es gribētu ierosināt zināmu kompromisu šajos meklējumos. Tā ir mana pozīcija.

Priekšsēdētājs: Deputātam Ziediņam ir taisnība, es esmu bijis neprecīzs. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Drobots: */Anatolij Valerianovič! Es gribu izteikt šaubas par reģistrācijas rezultātiem. Reģistrācija rāda, ka balsoja 191 deputāts. No mūsu frakcijas šodien nav klāt 8 cilvēki, vēl šeit nav deputāta Aleksejeva. Tas jau ir 191, bet es personīgi arī vairākuma frakcijas rindās redzu tukšas vietas. Es lūdzu pārbaudīt reģistrāciju./

Priekšsēdētājs: Ja frakcijai "Līdztiesība" ir šaubas, es jums dodu vienu minūti, varat saskaitīt visas brīvās vietas, un pēc tam jūs varēsit pārliecināties pēc izdrukas. Vienu acumirkli, saskaitiet brīvās vietas. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Dīmanis: Lai to izdara skaitīšanas komisija un salīdzina ar izdruku, kuru es tikko pasūtīju.

Priekšsēdētājs: Ja jūs paši esat ierosinājuši un paši apgalvojat, tad šis apgalvojums jums patiešām arī jāargumentē. Viena minūte ir pagājusi.

Pirms mēs balsojam divus ierosinātos priekšlikumus, mums ar 101 balsi jāatceļ balsošanas rezultāts. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret to, lai atceltu balsošanas rezultātus, kuri mums nule bija par deputāta Bērza un deputāta Plotnieka ierosinājumiem. Lūdzu rezultātu. Par- 124 balsis. Balsošanas rezultāts ir atcelts. Tāds ir lēmums.

Tagad vispirms balsosim deputāta Bērza priekšlikumu- debates pārtraukt. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Lūdzu rezultātu. Par- 99, pret- 76, atturas- 12. Balsosim deputāta Plotnieka ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par- 96, pret- 61, 31- atturas. Vairākumu ir guvis deputāta Bērza priekšlikums. Vai protestu nav? Tātad visi, kuri protestēja toreiz pret manu priekšlikumu, mainoties situācijai, piekrīt manam priekšlikumam. Paldies.

Vārds uzziņai sakarā ar deputāta Ščipcova un citu deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem jeb jautājumiem Augstākās padomes sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs: Cienījamie deputāti! Mēs ieskatījāmies 18.septembra un 26.septembra stenogrammās. Tātad 18.septembrī mēs esam balsojuši likumprojektu "Par izmaiņām Konstitūcijā kvoruma jautājumos" trešajā lasījumā. Balsošanas rezultātā šis likumprojekts nav guvis kvalificēto vairākumu, tātad divas trešdaļas. Kā jau šodien tika minēts, šis likumprojekts saņēmis 127 balsis. Tūlīt pat mēs esam vienojušies arī par to, ka šis likumprojekts vēlreiz jāizskata otrā lasījuma stadijā. Likumprojekts otrajā lasījumā tika izskatīts 26.septembrī. 26.septembrī priekšsēdētājs lika priekšā izskatīt šo likumprojektu, un, balsojot šo likumprojektu otrajā lasījumā, par bija 100 balsis. Tas ir vairākums no balsojošo skaita, līdz ar to šis likumprojekts par izmaiņām Konstitūcijā otrajā lasījumā tika pieņemts 26.septembrī.

Priekšsēdētājs: Vai sakarā ar šo informāciju ir vēl kādi jautājumi? Lūdzu, deputāt Dīmani.

S.Dīmanis: Tikko izskanēja, ka 26.septembrī tika skatīts otrajā lasījumā. Vai ir pārbaudīta stenogramma, vai tas tika teikts tikai tā, uz atmiņu balstoties?

I.Daudišs: Es pašā sākumā teicu, ka esmu pārbaudījis abas stenogrammas. Tātad 18.septembris un 26.septembris. Šīs stenogrammas ir man uz galda.

S.Dīmanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Konstitūcijas labojumiem kvoruma jautājumos balsot ar elektronisko balsošanas iekārtu, nolasot balsošanas rezultātus. 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, 24 deputāti pieprasa.

Vārds pirms balsošanas frakcijas vadītājam deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Mums, bez šaubām, trūkst parlamenta darba pieredzes un tāpēc tiešām ir jāieskatās grāmatās. Mēs ieskatījāmies grāmatās un redzējām, ka tā, kā mēs rīkojamies, neviens nekur citur pasaulē nerīkojas. Bez šaubām, tīri formāli mēs varam attiecināt, lūk, mūsu jaunos ierakstus uz parlamenta procedūrām, kas notiek Rietumos, bet tas tikai formāli, jo visos, es atkārtoju, civilizētos parlamentos tomēr ir mazākuma aizstāvība nodrošināta ar speciālām procedūrām. Piemēram, ja runa ir par fundamentāliem likumiem, tad nepieciešams kvalificēts vairākums utt. Citās valstīs ir divu palātu sistēma, kad augstākstāvošā palāta kontrolē zemākstāvošo. Varbūt mums arī vajadzētu ierīkot divas palātas, un augstākajā palātā, tā saucamajā lordu palātā, ieskaitīt visus, kam bija pilsonība līdz 1940.gadam, un viņu pēctečus. Varbūt tā jārīkojas? Bet kaut kas taču ir jādara, lai mēs izskatītos pietiekami korekti.

Es ļoti uzmanīgi izlasīju pēdējās avīzes, un man atmiņā iespiedās pēdējās "Atmodas" neliels materiāls "Šobrīd". Tur ir pilnīgi precīzi pateikts, kas ir jums padomā. Runa jau nav par to, lai "Līdztiesības" frakciju izslēgtu no balsošanas, tas jau ir izdarīts. Runa ir par bijušajiem komunistiem, kas laiku pa laikam jaucas pa kājām. Un tur bija izteikta arī ļoti interesanta doma, ka pašlaik, kad Konstitūcija praktiski nedarbojas, pārejas periodā darbosies likumi, un tiešām tā tas arī būs, bet mēs likumus varam pieņemt ar vienu trešdaļu. Vai tiešām jūs nebaidāties, ka republikas dzīvi noteiks viena trešdaļa deputātu? Tā situācija, kāda ir šobrīd izveidojusies, ir jūsu pilsonības kampaņas un attiecīgā likuma rezultāts. Tiešām, kad izveidoja vēlēšanu apgabalus ar dažādu vēlētāju skaitu, lūk, mēs dabūjām to parlamentu, kurš tagad mums tā uzvedas, kā mēs to redzam. Un tagad mēs mēģinām kaut ko labot, faktiski pārkāpjot demokrātiju.

Es domāju, ka vienīgā iespēja ir tomēr atteikties šodien no balsošanas par šo Konstitūcijas grozījumu. Un es vēršos pie tiem mazākumiem, kas ir vairākuma frakcijā: šoreiz izslēdz bijušos komunistus, rīt izslēgs arī jūs. Tā tas būs. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu tomēr korekti attiekties un veidot parlamenta darba procedūru tā, lai arī mazākuma intereses tiktu ievērotas. Ar tradīcijām, kuras tiks pārmantotas arī turpmāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Dinevičs: Es tikai pavisam īsi...

Priekšsēdētājs: Jūs kā frakcijas vadītājs nāciet, lūdzu, tribīnē.

J.Dinevičs: Es gribētu aizrādīt manam kolēģim Dīmaņa kungam, kurš vada pretējo frakciju, ka gan jau mēs paši savā frakcijā tiksim galā ar savām grupām, man liekas, ka mēs vakar pietiekami veiksmīgi vienojāmies, kādā veidā šodien plenārsēdē strādāsim. Un nevajadzētu, Dīmaņa kungs, ar demagoģiju mēģināt mūs baidīt un šķelt LTF frakciju.

No otras puses, visiem tiem kolēģiem, kuriem vakar nebija iespējams piedalīties frakcijas sēdē, es gribētu atgādināt, ka no tiem mūsu kolēģiem, kuri piedalījās, pāri par 90 cilvēkiem nobalsoja par to, lai mēs šodien tieši tādā redakcijā pieņemam tos labojumus, kādi patlaban jums ir izsniegti. Es, bez šaubām, neuzspiežu jums kaut kādu disciplīnu, bet atcerēsimies, ka vairākums no LTF frakcijas tieši vēlējās šodien pieņemt šos labojumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl ir 10 minūtes līdz pārtraukumam. Pieprasīta ir personālā balsošana. Mūsu prakse ir tāda, ka šo personālo balsošanu mēs veicam ar elektronisko mašīnu, pēc tam balsošanas rezultāti tiek nolasīti, un uzstājas tikai tie deputāti, kuri uzskata, ka viņu balsošana nav atspoguļota precīzi, ka tā nav adekvāta viņu viedoklim.

Bet pirms balsošanas mums jāizšķir konkrēts jautājums, jo komisijas vadītājs ierosināja katru pantu balsot atsevišķi, bet deputāts Lagzdiņš pastāvēja uz to, ka viss likums jābalso kopumā. Es uzdevu deputātam Endziņam šo jautājumu, un vēlreiz gribu uzsvērt, ka man saskaņā ar reglamentu nav tiesību katru pantu likt atsevišķi balsot, man drīzāk būtu tiesības likt balsot katru pantu atsevišķi tad, ja mēs par katru šo izmaiņu pieņemam atsevišķu likumu. Lūdzu, deputāt Endziņ.

A.Endziņš: Es atsaucu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ščipcovs ierosina aizklāto balsošanu. Es lasu krievu valodā, precīzi tas skan tā: */ierosinu likumprojekta aizklāto balsošanu/.

Saskaņā ar mūsu reglamentu, ja pieprasa personālo balsošanu un ir 20 paraksti, pārējie priekšlikumi netiek balsoti. Likumprojekts ir, un nekādi redakcionāli grozījumi un papildinājumi, kuri varētu būt trešajā lasījumā, netika iesniegti, tāpēc, lūdzu, balsosim par iesniegto likumprojektu. Lūdzu rezultātu. (Aplausi.) Par- 135 balsis, pret- 46, atturas- 6. Tātad likums ir pieņemts. Bet pirms tam, es atvainojos, pirms tam mums tomēr ir jādod vārds balsu skaitīšanas komisijai, lai nolasa rezultātus. Lūdzu.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Mēs tūlīt uzzināsim balsošanas rezultātus, bet pēc tam mums vēl ir jālemj un droši vien būs arī jābalso par spēkā stāšanos. Tur tas nav ierakstīts. Berklava kungs! Ir priekšlikums, ka šie labojumi stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Šajā sakarā arī komisija izteiks savu viedokli. Vai mēs varam šo pauzi aizpildīt ar to, ka komisijas vadītājs deputāts Endziņš izteiks savu viedokli?

A.Endziņš: Es atbalstu deputāta Dineviča priekšlikumu pieņemt lēmumu par šā likuma spēkā stāšanos kopš pieņemšanas brīža.

Priekšsēdētājs: Jūs esat gatavi? Lūdzu.

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Varbūt jūs neapvainosities, ja es saukšu tikai uzvārdus un rezultātu. Bez apgabala numuriem, bez vārdiem, lai nedaudz saīsinātu procedūru. Varam pieņemt tā?

Panteļejevs

par

 

Žuks

pret

Marjaša

par

 

Gulbis

par

Eglājs

par

 

Peršins

pret

Kiršteins

par

 

Rikards

par

G.Krūmiņš

par

 

Berdikovs

pret

Ozols

par

 

Ābiķis

par

Batarevskis

par

 

Zaļetajevs

pret

Cālītis

par

 

Morozļi

pret

Garajevs

pret

 

N.Mihailovs

pret

I.Krastiņš

par

 

Kehris

par

Stefanovičs

pret

 

Repša

par

Smirnovs

nebalsoja

 

Apsītis

par

Ļaļins

pret

 

J.Krūmiņš

par

Ščipcovs

pret

 

Freimanis

par

Zotovs

par

 

Alksnis

pret

Hodakovskis

atturas

 

Stepičevs

par

Kostins

pret

 

Beluha

pret

Maharevs

nebalsoja

 

Zatuliviters

pret

Romašovs

pret

 

Endziņš

par

Gerasimovs

pret

 

Budovskis

par

E.Āboltiņš

nebalsoja

 

Priščepovs

pret

Kurdjumovs

pret

 

Kramiņš

par

I.Ivanovs

pret

 

M.Ivanovs

pret

Ždanoka

pret

 

Vidavskis

pret

Šapovālovs

pret

 

Rodins

pret

V.Mihailovs

nebalsoja

 

Žarkovs

pret

Blumbergs

par

 

Agafonovs

pret

Prokofjevs

pret

 

Jagupecs

pret

Briņķe

par

 

Preinbergs

par

Safonovs

pret

 

Tomašūns

par

Eglītis

pret

 

Movels

par

Builovs

pret

 

Geidāns

par

Salītis

par

 

I.Bērziņš

par

Karlsons

par

 

L.Alksnis

par

Teikmanis

par

 

Čebotarenoka

par

Cīrulis

par

 

Dozorcevs

pret

Punovskis

par

 

Silārs

par

Ēlerts

par

 

Einiņš

par

Cilinskis

par

 

Bērzs

par

Gavrilovs

pret

 

Lagzdiņš

par

Dīmanis

pret

 

Muciņš

par

Mantuļņikovs

pret

 

Teteris

par

T.Eniņš

par

 

Černajs

par

Antons

pret

 

Zaščerinskis

par

Feršalovs

pret

 

Laķis

par

Rjabiņins

pret

 

Gabrānovs

par

Bartaševičs

pret

 

Mednis

par

Bekasovs

pret

 

Radionovs

pret

Rešetņikovs

pret

 

Felss

par

Lembergs

par

 

Kozakeviča

par

Mačtams

par

 

Skosta

par

Kristovskis

par

 

Bresis

atturas

Gapoņenko

atturas

 

Vulfsons

par

Kalnbērzs

par

 

Plotnieks

atturas

Apinītis

par

 

Arnītis

par

Caune

par

 

Kokorišs

atturas

Līgotnis

par

 

Koroševskis

par

Šļakota

par

 

Lange

par

Cibulis

par

 

Godmanis

par

Andrejevs

par

 

Zeltkalne

par

Vanags

par

 

Biķis

par

Birkavs

par

 

Jurševics

par

Buķele

par

 

Aizezers

par

Kide

par

 

Kalniņš

par

Endele

par

 

Lucāns

par

Skulte

par

 

Škapars

par

Kinna

par

 

Emsis

par

Kucāns

pret

 

Grigorjevs

par

Rāzna

par

 

Kārkla

par

Stroganovs

pret

 

Daudišs

par

Berklavs

par

 

M.Bērziņš

par

Gavars

par

 

Ulme

par

Šteins

par

 

Ziedonis

par

Krūgaļaužs

par

 

Kostanda

par

Mucenieks

par

 

R.Krūmiņš

Par

Liepiņš

par

 

Seile

par

Albertiņa

par

 

Cupruns

par

Jundzis

par

 

Repše

par

Grūbe

par

 

Simsons

par

Zeile

par

 

Celmiņš

par

Beļskis

par

 

Seleckis

par

Puzo

par

 

Lazda

par

Špoģis

par

 

Jaunkļaviņš

par

Seiksts

par

 

Čepānis

par

Klindžāns

par

 

Īvāns

par

Ūdris

par

 

A.Krastiņš

par

Kodoliņš

par

 

A.Bērziņš

par

Biezais

par

 

Dinevičs

par

Grūtups

par

 

Briedis

par

Gorbunovs

par

 

Z.Ziediņš

Par

Buls

par

 

E.Krastiņš

par

Rogaļs

pret

 

Blažēvičs

par

Vaivads

par

 

Geige

par

Dobelis

par

 

Strīķis

par

Bojārs

atturas

 

Bels

par

Drobots

pret

     

Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Nekādu protestu nebija. Es vēlreiz apstiprinu teikto, ka likums ir pieņemts. Vienu mirklīti, lūdzu! Uzmanību! Sagatavojot likumprojektu, kuru mēs esam akceptējuši, Likumdošanas jautājumu komisija nebija paredzējusi punktu par kārtību, kādā likums stājas spēkā. Šajā sakarībā tika izteikts cits priekšlikums. Komisija bija paredzējusi, ka tas stājas spēkā pēc publicēšanas. Bet ir izteikts priekšlikums pieņemt lēmumu, ka šis likumprojekts stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Vai citu priekšlikumu nav? Nav. Tādā gadījumā es lūdzu komisiju sagatavot šā lēmuma projektu šajā pārtraukumā, lai var to pavairot un pēc pārtraukuma balsot.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Turpinām šīsdienas plenārsēdes darbu. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātus. 174 deputāti apliecina savu klātbūtni zālē.

Jums ir izsniegts lēmumprojekts par Latvijas Republikas likuma par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā (pamatlikumā) spēkā stāšanās kārtību. Tas ir vai nu nepilnīgs, vai tur ir drukas kļūda. Projekts būtu jālasa tā: "Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj: noteikt, ka 1990.gada 23.oktobra likums "Par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā (pamatlikumā) kvoruma jautājumā" stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža." Nekādi labojumi un papildinājumi nav iesniegti, tāpēc es ierosinu balsot par šo lēmumprojektu. Lūdzu. Lūdzu rezultātu. 121 balss par. Lēmums par spēkā stāšanās kārtību ir pieņemts.

Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, es gribu jums sniegt informāciju. Līdz šim es vienmēr esmu jūs informējis par visām telegrammām, ko sūta PSRS prezidents Mihails Gorbačovs un kuras ir saistītas ar mūsu parlamentu.

*/"Latvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētājam"/ un tālāk mans uzvārds. */Sakarā ar Starprepublikāniskās komitejas pie Federācijas padomes izveidošanu lūdzu nosūtīt pastāvīgā darbā šajā komitejā republikas pilnvarotu pārstāvi. Pārstāvja kandidatūra jāapstiprina republikas Augstākajai padomei. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības prezidents Gorbačovs."/

Šo telegrammu es iesniedzu mūsu Ekonomikas komisijai, Ārlietu komisijai un valdībai.

Izskatām nākamo jautājumu. Likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā par īpašumu trešajā lasījumā. Vārds Likumdošanas jautājumu komisijas vadītājam deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Laika posmā, kas ir pagājis kopš otrā lasījuma, Likumdošanas jautājumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi, izņemot vienu priekšlikumu, kurš tika iesniegts vakar. To ir iesniegusi frakcija "Līdztiesība"; šis priekšlikums visiem ir izdalīts, un tas attiecas uz 13.panta 2.daļu, kur tiek likta priekšā cita redakcija. Komisijas viedoklis ir tāds, ka šāds priekšlikums nebūtu akceptējams. Šajā formulējumā ir rakstīts, ka Latvijas Republikas īpašumā var būt jebkura tās teritorijā esošā valsts manta. Tātad šī manta var būt arī pilsoņiem piederošais personīgais īpašums vai privātais īpašums, vai sabiedrisko organizāciju īpašums, vai kooperatīvais, vai kaut kas tamlīdzīgs, ja valsts uzskatīs par nepieciešamu, jo vienlaikus mēs Konstitūcijā paredzam, ka īpašums ir svēts un neaizskarams, bet norma jau vēršas pret. Tāpēc komisija uzskata, ka šāds priekšlikums nebūtu pieņemams. Citu priekšlikumu un labojumu nav. Komisijai ir priekšlikums nobalsot tikai par šo frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu un, neizvēršot debates, jo neviena cita priekšlikuma nav, balsot par šo likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūsu priekšlikums- balsot kopumā?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Bet kā mēs...

A.Endziņš: Vispirms mums ir jānobalso tas...

Priekšsēdētājs: Protams.

A.Endziņš: ...labojuma projekts, ko ierosina frakcija "Līdztiesība".

Priekšsēdētājs: Protams, protams. Vai sakarā ar šo ziņojumu ir jautājumi? Nav. Pirms balsojam par Sergeja Dīmaņa iesniegto labojumu, vai jūs uzskatāt par vajadzīgu argumentēt savu labojumu? Jūs varat pieteikties un nākt tribīnē. Jūs vēlaties? Lūdzu.

Vārds Sergejam Dīmanim.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Diemžēl nekādus papildu argumentus es nevaru minēt. Es jau pagājušoreiz brīdināju: ja mēs ierakstīsim, ka Latvijas Republikas īpašumā var būt valsts īpašums, kas nepieciešams valsts ekonomiskai, politiskai un kultūras attīstībai, tad ekonomiskajos procesos mēs ievazāsim tā saukto subjektīvo momentu. Mūsu pašu parlamentā, kad šeit paliks tikai 67 radikāļi no Jelgavas un lems par to, kas var būt un kas nevar būt, ar tādu ļoti labu latviešu valodu var pārliecināt, ka, lūk, tieši šis īpašums ir nepieciešams valsts interesēm vai- vēl labāk- nacionālajām interesēm. Tādējādi mēs apstādināsim visu atvalstiskošanas procesu, reāli apstādināsim. Es gribu ierosināt vispār izņemt šo pantu no likuma un no Konstitūcijas labojumiem. Ja netiks pieņemts priekšlikums, kuru es izvirzīju,- tas nebija mans priekšlikums, tas bija frakcijas priekšlikums -, tad balsosim arī par to, ka varbūt šo pantu izņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums vispirms jābalso par jūsu iesniegto labojumu, kas attiecas uz pantu izslēgšanu, tas ir paredzēts mūsu reglamentā. Ja jūs uzskatīsit par vajadzīgu ierosināt tādu priekšlikumu, tad tikai pēc balsošanas. Lūdzu, paņemiet frakcijas "Līdztiesība" iesniegto Latvijas Republikas Konstitūcijas 13.panta labojuma variantu. Šis labojums jums visiem ir. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo labojumu. Lūdzu rezultātu. Par- 48, 49. Un jūs?

No zāles: Es atvainojos, es nepareizi nospiedu, rādīdams frakcijai, es nospiedu "par"... (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Protams, tas parlamenta vēstures pētniekiem būs zīmīgs akcents, bet 49 ir par, arī deputāts Bojārs maina savu viedokli, deputāts Bojārs nejauši ir nospiedis attiecīgo taustiņu. Jebkurā situācijā, kā es jums teicu, pozitīva lēmuma pieņemšanai mūs interesē balsis "par". Par ir 48, tas nav balsojošo vairākums, līdz ar to šis labojums tiek noraidīts. Vairāk rakstisku priekšlikumu nav? Jūs savu nodomu nerealizēsiet? Nē? Paldies. Tad mēs kopumā balsosim par likumprojektu trešajā lasījumā, kurš ir iesniegts.

Vienu mirklīti. Daži kolēģi atkal rāda, ka viņi ir nokavējušies. Es negribu komentēt, bet man kā sēdes vadītājam ir sava attieksme pret šādu situāciju, kad beidzot pēc diviem mēnešiem, kad visa prese, radio un televīzija ir dažādi kritizējusi un mēs dažādi cīnījāmies, ir ieradušies 190 un cik deputātu. Sirsnīgs paldies jums! Bet vēl gribētu, lai jūs būtu tik laipni un pēc pārtraukuma ierastos laikus, zinot, ka pēc pārtraukuma mēs balsosim, lai nemitīgi nav jāreģistrējas. Un, ja kāds nokavējas, tad es ierosinu tiem nākt pie mikrofona un atvainoties, jo konkrēti bija runa, ka mēs pēc pārtraukuma balsosim.

Lūdzu, reģistrēsimies, jo kolēģi ir nokavējušies, bet viņi arī grib piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu. Zālē ir 178 deputāti. Lūdzu, balsosim par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā par īpašumu. Projekts ir izsniegts. Lūdzu rezultātu. Par- 129, pret- 36 un atturas- 11. Vienu mirklīti, rēķiniet, lūdzu, lai būtu pilnīga skaidrība. Par- 129, pret- 36 un atturas- 11. 129 un 47. Kāda ir attiecība? Lūdzu, izrēķiniet, lai būtu precīzi. Tātad pēc mūsu pieņemtā likuma Konstitūcijas labojumos, kā man kolēģi paskaidro, viņiem rokās ir skaitļojamās ierīces- ja ir šāds balsojošo skaits, mums būtu vajadzīgs "par" 117 balsis. Ir 129. Vai kāds rēķina līdzi ar savu skaitļojamo mašīnīti un iebilst? Iebildumu nav? Likums pieņemts.

Lūdzu nāciet pie mikrofona. Pirmais mikrofons. Deputāt Kinna, lūdzu.

J.Kinna: Mēs tikko pieņēmām Konstitūcijas labojumus, ka Konstitūciju mēs labojam ar divām trešdaļām no balsojošo kopskaita. Pret un atturas kopā bija 47, tātad "par" vajadzēja būt 94 balsīm, bet, tā kā mums vajag vismaz pusi, tad 101. (Zālē balsis.)

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es vēlreiz izteikšu savus argumentus, jo deputātam Kinnam ir savs viedoklis. Lūdzu uzmanību.

Es atkārtošu to likumu, par kuru nule mēs balsojām. Konstitūciju groza Latvijas Republikas Augstākā padome ar likumu, kas pieņemts tās plenārsēdē ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu no balsojošo Latvijas Republikas tautas deputātu skaita, ja šis vairākums pārsniedz pusi no Latvijas tautas deputātu kopskaita.

Es lūdzu kolēģus izrēķināt. Nu, jāsaka, ka tur gan bija 117,2, 117,3, tātad varētu būt protests, ka vajag 118. Balsu skaitīšanas komisija var izdiskutēt šo jautājumu, bet konkrētajā gadījumā likums ir pieņemts. Vai ir kādi protesti?

Nākamais jautājums- par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par Stučkas rajonu trešajā lasījumā. Lūdzu komisijas vadītāju deputātu Blažēviču.

J.Blažēvičs: Godājamie kolēģi! Komisija un Stučkas rajona tautas deputātu padome iesniedz trešajam lasījumam grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijā par Stučkas rajona nosaukuma maiņu. Tātad tiek ierosināts nosaukt Stučkas rajonu par Aizkraukles rajonu. Līdz šim komisija nav saņēmusi nevienu protestu un nevienu vēstuli šai sakarā. Un es gribētu griezties pie visas republikas pašvaldības iestādēm un ierosināt visiem, kas nodarbojas ar nosaukuma maiņām un teritoriju maiņām, likt to darīt savās teritorijās un iesniegt mums šos priekšlikumus.

Es šodien arī deputātus aicinu padiskutēt un iesniegt mums priekšlikumus par pagastu, rajonu, apdzīvoto vietu un citu nosaukumu maiņu, jo nesen mēs Augstākās padomes Prezidijā šo jautājumu izskatījām un lielu daļu šo nosaukumu maiņu akceptējām, atjaunojot vēsturiskos nosaukumus.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumi ir? Nav. Paldies. Neviens nav arī pieteicies debatēs, arī nekādi labojumi šim likumprojektam nav iesniegti, tāpēc es ierosinu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 128, pret- 26, atturas- 8. Mums katrā gadījumā jeb situācijā būs jārēķina atsevišķi, tāpēc tūlīt izrēķināsim un pateiksim. (Pauze.) Ir vajadzīgas 109 balsis, par ir 128 balsis, tātad likums ir pieņemts. Kolēģi deputāti, kuri rēķina līdzi, lai mums būtu pilnīga skaidrība: ja mūsu skaitļojamās iekārtas rāda, ka ir vajadzīga 108,1 utt., tad ir vajadzīgas 109, jo, manuprāt, tas ir pilnīgi loģiski. Ja mēs sāksim matemātiski līdz pusei un pēc puses, attiecīgi, kā matemātikā to dara, tad izrādīsies, ka mums vienkārši pietrūkst šīs 0,7, 0,9. Vai es nepareizi kaut ko pateicu?

Deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka visvieglāk ir konstatēt šādi: ja "par" un "pret" summa ir mazāka par 50, tad "par" vajag 101 balsi, ja "par" un "atturas" summa ir mazāka par 50, tad limitējošais ir 101 balss "par".

Priekšsēdētājs: Paldies. Ņemsim vērā jūsu ierosinājumu, bet pagaidām paļausimies uz mūsu skaitļotājiem.

Nākamais likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā jautājumos par prokurora uzraudzību trešajā lasījumā. Lūdzu, deputāts Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Tāpat kā daži citi šodien pieņemtie likumi, arī šis likumprojekts tiek izskatīts piektajā lasījumā, tātad jautājums saistās ar izmaiņām Konstitūcijā par prokurora uzraudzību. Es tikai vēlreiz, nu jau piekto reizi, deputātu uzmanību gribu vērst uz to, ka būtiskākais labojums šajā likumprojektā, kurš tiek piedāvāts, ir tas, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir atbildīgs un pakļauts vienīgi Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Līdzšinējā Konstitūcijā 164. pantā ir rakstīts, ka viņš ir pakļauts PSRS ģenerālprokuroram. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis pants tik un tā kopš 4.maija nebija spēkā atbilstoši Deklarācijas par Latvijas Republikas atjaunošanu 6.punktam. Tāpēc apgalvojumiem, kuri šodien atkal izskanēja, ka mēs Latvijas Republikas ģenerālprokuroru esam iecēluši bez pietiekama tiesiska pamata, bez izmaiņām Konstitūcijā, nav absolūti nekāda juridiska pamata. Aicinu balsot par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumi. Paldies. Debatēs ir pieteicies deputāts Ščipcovs. Lūdzu- jums vārds.

O.Ščipcovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Acīmredzot es šodien nebūtu nācis uz šo tribīni, ja trešdien sēdes beigās puses deputātu klātbūtnē nebūtu saņēmis savā adresē personisku apvainojumu. Bet es negriezīšos nekādās ētikas komisijās, jo uzskatu to zem sava goda. No otras puses, gribu pateikt, ka, tāpat kā iepriekšējā reizē, es atbalstu piedāvāto likumprojektu par izmaiņām Konstitūcijā. Taču es gribu vēlreiz, jau otro reizi, šodien norādīt, ka pret pamatlikumu mums jāizturas ar cieņu, citādi notiks spēle bez noteikumiem, pat bez tiem, kurus mēs nosakām šodien. Sakarā ar to es mazu daļu savas runas, patiesībā noslēdzošo, ietērpju oficiāla dokumenta formā, kas adresēts Latvijas Republikas Augstākajai padomei un tās Prezidijam.

Iesniegums: "Pēc nozares likuma "Par prokurora uzraudzību" pieņemšanas mēs, negaidot likuma "Par izmaiņām un papildinājumiem Konstitūcijā jautājumos par prokurora uzraudzību" stāšanos spēkā, iecēlām Latvijas Republikas ģenerālprokuroru, viņa pirmo vietnieku un vietniekus. Tādā veidā nozares likums tika nolikts virs pamatlikuma. Tas tiesiskā valstī un likumības apstākļos nav pieļaujams. To mēs gribējām vai ne, bet darbojāmies pēc Staļina-Brežņeva laiku likumdevēju standartiem. Vēsture rāda, ka katra, pat nenozīmīga, pamatlikuma ignorēšana dod precedentu visatļautībai un rada smagas sekas. Kā kompromisa līdzekli pieļautās kļūdas novēršanai es redzu šādu iespēju: pieņemt speciālu lēmumu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora, viņa pirmā vietnieka un vietnieku darbības likumību no likuma "Par izmaiņām un papildinājumiem Konstitūcijā jautājumos par prokurora uzraudzību" spēkā stāšanās brīža. Šis solis no mums prasa paškritiskumu, gudrību, ceļot demokrātisku, suverēnu valsti. To nepieciešams darīt, lai saglabātu vēlētāju uzticību, celtu mūsu kā likumdevēju autoritāti. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Andrejam Krastiņam.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi deputāti! Es jau biju pierakstījies debatēs par mūsu darba kārtības pirmo jautājumu, un mēs nolēmām, ka debates tiek pārtrauktas, bet es tomēr uzskatīju par savu pienākumu, sevišķi pēc deputāta Ščipcova divkārtējās uzstāšanās šodienas plenārsēdē, pateikt dažus vārdus par to, ko mēs tagad grozām un mainām.

Atcerēsimies, ka mūsu pirmajā sēdē no rīta deputāts Ščipcovs teica, ka, lai kāda tā Konstitūcija būtu, tā ir "naša Konstitucija". Ļoti iespējams, ka tā ir deputāta Ščipcova Konstitūcija, bet tā nav mūsu Konstitūcija un nekad nav bijusi, un kopš 4.maija Latvijas Republikā nekāda LPSR Konstitūcija nedarbojas. Atcerēsimies mūsu Deklarāciju, saskaņā ar to spēkā ir šīs Konstitūcijas atsevišķas normas, kuras nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, bet spēkā ir Latvijas Republikas Satversme. Tur jau ir tā lielā starpība. Un tāpēc es domāju: grozot šo dokumentu, kas tā anahroniski skan- LPSR Konstitūcija -, tomēr ņemsim vērā, ka mēs nemainām nekādu Konstitūciju, nekādu pamatlikumu, bet, teiksim, Brežņeva un Vosa sastādīto kopojumu, kas še ir spēkā par kaunu un negodu Latvijai un Latvijas Republikai. Lai mums par kaunu nebūtu tas, ka neesam spējuši vēl pagaidām savas lielās aizņemtības dēļ likt lietā kaut kādu citu dokumentu, ko mēs varētu nosaukt par pamatlikumu, tikmēr mēs varētu darboties saskaņā ar Latvijas Republikas 1922.gada Satversmi. Un tāpēc es domāju, jo tas tiek arī translēts pa radio, ka turpmāk uzstājoties nevajadzētu lietot šo vārdu- LPSR Konstitūcija. Atcerēsimies, ka kopš 4.maija LPSR Konstitūcija Latvijas Republikā kā tāda nav spēkā, ir spēkā tikai atsevišķas normas, kuras arī mēs mainām. Un tāpēc atsaukties ne uz mūsu, ne jūsu konstitūciju nevar. Latvijas Republikā ir viena Konstitūcija- 1922.gada Satversme, kuru varbūt kādreiz labos un grozīs, bet nekāda cita pamatlikuma nav, tas ir vienīgais pamatlikums, pēc kā mēs vadīsimies un darbosimies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dainim Īvānam.

D.Īvāns: Cienījamie kolēģi! Varbūt es esmu vainīgs, tāpēc ka, frakcijas sēdē un arī iepriekš izskatot, nebiju pamanījis vienu pantu, kurš izraisa jautājumu, un tāpēc es gribētu pajautāt komisijai, lai tā mani nomierina un dod argumentētu atbildi. Tā ir 165.panta otrā rindkopa: "Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir atbildīgs un pakļauts vienīgi Latvijas Republikas Augstākajai padomei." Zinot citu valstu uzbūves pieredzi, prokuratūra parasti tiek uzskatīta par neatkarīgu institūtu, kas ir atkarīga no likuma un ir pakļauta vienīgi likumam.
Vai mums šis formulējums nav jāmaina? Es nezinu labāko formulējumu šim variantam, bet varbūt varētu tā: "Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir atbildīgs un pakļauts vienīgi Latvijas Republikas likumiem", nevis Augstākajai padomei. Mēs tikko bijām Somijā, es to vairākkārt esmu minējis šeit, un tur mēs pārliecinājāmies, ka Somijas valstī ir vairāki neatkarīgi institūti, kas nodrošina tautas varu. Tā ir Augstākā padome kā likumdevējs, neatkarīga valdība, kura demisionē tad, ja parlaments izsaka tai neuzticību, no valdības neatkarīga prokuratūra, kaut arī prokuroru ieceļ un atlaiž Augstākā padome, un neatkarīga banka.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es sapratu jūsu priekšlikumu un jautājumu tādā veidā, ka 165.pantā mums ir jāpasaka Augstākās padomes loma: ieceļ un atbrīvo Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Bet attiecībā uz viņa atbildību un pakļautību vienīgi Latvijas Republikas Augstākajai padomei deputāts Dainis Īvāns izteica savas šaubas. Uz viņa jautājumu galavārdā ir jāatbild komisijai. Vienu mirklīti! Vai ir runātāji? Nav.

Vārds Tālavam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Attiecībā uz Daiņa Īvāna priekšlikumu es gribu paskaidrot, ka nenoliedzami mūsu prokuratūrai, kāda tā ir pastāvējusi Latvijā, ņemot vērā tās tradīcijas, kuras veidojušās mūsu kaimiņvalstī Krievijā, ir visai atšķirīga prokuratūras iestāžu sistēma, prokuratūras pilnvaras un funkcijas atšķirībā no pasaulē plaši izplatītajām prokuratūras pilnvarām un darbības jomām. Jāņem vērā tas, ka prokurors šajās valstīs zināmā mērā ir saistīts ar tiesu varu, ir arī valstis, kurās prokurors vienlaikus ir arī tieslietu ministrs. Mums šādas pieredzes nav, mums prokurors veic citas funkcijas, mums prokurors suverēnā valstī, protams, ir pakļauts likumam un tikai likumam, bet tajā pašā laikā arī Augstākā padome ir pakļauta Konstitūcijai un tā ir augstākais likumdevējs orgāns. Un tāpēc es domāju, ka šeit nav nekāda pamata uztraukties par to, ka prokuroram būtu jāpakļaujas Augstākajai padomei, tā nav tiesu vara. Mums ir trīs varas, prokurors nav kā atsevišķa vara mūsu valstī. Prokurors ir līdzeklis, lai realizētu uzraudzību pār likumības ievērošanu, un šajā nozīmē viņš var būt līdzeklis Augstākās padomes rokās. Tātad prokurors mums nav saistīts ar šo tiesu varu, kā tas ir citās valstīs. Tāpēc, es domāju, ka nav nekāda pamata apšaubīt 165.panta otrajā daļā paredzēto pakļautību Augstākajai padomei.

Vēl es gribu minēt argumentus, kurus savā runā skāra deputāts Ščipcovs. Lai viņš saprastu to, ko esmu jau reizes trīs vai četras no šīs tribīnes teicis, es nolasīšu Konstitūcijas, Latvijas PSR Konstitūcijas, līdzšinējo redakciju krievu valodā: */Latvijas PSR prokuroru ieceļ un atbrīvo no amata Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns./ Tātad šis 165.panta formulējums ir spēkā jau vairāk nekā gadu. Pagājušā gada jūlijā Konstitūcijas 165.pants tika grozīts. Es nezinu, ko apstrīd deputāts Ščipcovs. Vai viņš domā, ka mēs neesam augstākais valsts varas orgāns Latvijā, vai ko citu, bet katrā ziņā tad, kad mēs pieņēmām likumu par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā, jau bija spēkā šis Konstitūcijas pants, kurš Augstākajai padomei piešķīra tiesības ievēlēt savu republikas prokuroru. Es jau pagājušo reizi un vēl pirms tam ilgi un dikti skaidroju, ka Konstitūcija paredz iecelt prokuroru. Bet, kā mēs šo prokuroru nosauksim- vai par ģenerālprokuroru vai par galveno prokuroru, vai par centrālo prokuroru -, tas ir jautājums, kuru pilnībā var izšķirt ar konkrētiem likumiem.

Mēs Konstitūcijā esam grozījuši tikai vienu pantu, tas ir, 164.pants, kurā līdz šim tiešām bija teikts, ka Latvijas PSR prokurors pakļaujas PSRS ģenerālprokuroram. Kā jau teicu, šī norma nav spēkā kopš 4.maija atbilstoši 4.maija Deklarācijas 6.punktam, kur ir teikts: uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas šīs deklarācijas pieņemšanas brīdī darbojas Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes attiecīgajiem pantiem. Ir skaidrs, ka pants par to, ka Latvijas prokurors pakļaujas ģenerālprokuroram kopš 4.maija, ir pretrunā ar Latvijas Satversmes 1.pantu. Es domāju, ka šīs juridiskās nianses nu arī deputātam Ščipcovam beidzot būs kļuvušas skaidras, tāpat kā deputātu vairākumam.

Priekšsēdētājs: Paldies, vai jūs, Daini Īvān, uzstājat šā panta balsojumu?

D.Īvāns: Es katrā ziņā domāju, ka mēs varētu izņemt rindkopu, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir atbildīgs un pakļauts vienīgi Republikas Augstākajai padomei. Būtībā tas neko negroza, nu bet, ja juristi uzskata, ka tas kaut ko ļoti būtiski groza, tad es, protams, varu arī noņemt savu priekšlikumu. Nē, tas nav rakstiski iesniegts, vienkārši jāizsvītro otrā rindkopa.

Priekšsēdētājs: Svītrot mēs varam bez rakstiska priekšlikuma. Bet jūs atsaucat?

D.Īvāns: Jā, ja komisija nepiekrīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citi konkrēti priekšlikumi rakstiski nav iesniegti, bija viens priekšlikums- svītrot, bet tas ir atsaukts, tāpēc es ierosinu balsot par šo likumprojektu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par- 129, pret- 23, atturas- 10. Bet tomēr nosauksim precīzus skaitļus. Cik vajag "par"? Lai gan, vadoties pēc deputāta Bērza metodoloģijas, tas jau ir pieņemts. "Par" vajag 108 balsis, un "par" ir 129 balsis. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts par amnestiju trešajā lasījumā. Komisijas vadītāja ir Ita Kozakeviča. Komisija ir iesniegusi savu likumprojektu. Šķiet, nekādas vajadzības pēc skaidrojumiem nav- tā uzskata komisijas vadītāja Ita Kozakeviča. Viņa ir gatava tūlīt doties uz tribīni un atbildēt uz jautājumiem, ja tādi ir. Pagaidām pieteikušies nav.

Lūdzu, deputāt Līgotni, pie otrā mikrofona. Nāciet, lūdzu, tribīnē.

A.Līgotnis: Es gribētu dzirdēt atbildi uz tādu jautājumu: vai Likumdošanas jautājumu komisija šo projektu ir izskatījusi, un kāds ir tās atzinums?

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Šo pēdējo variantu Likumdošanas jautājumu komisija nav izskatījusi, sākotnējo variantu Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja, un attieksme pret projektu kā tādu bija negatīva.

I.Kozakeviča: Atbilde: likumprojekts tapa, Iekšlietu ministrijai sadarbojoties ar Juridisko pārvaldi, un es domāju, ka mēs varam izmantot mūsu Juridisko pārvaldi, lai dažkārt no tehniskā darba atslogotu jau tā pārslogoto Likumdošanas jautājumu komisiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona, deputāt Teikmani.

A.Teikmanis: Man ir jautājums attiecībā uz 6.panta pirmo daļu. Šeit ir runa par amnestijas nepiemērošanu, un pantu uzskaitījums ir no 222.3.' līdz 7.' Šajos pantos ir minētas lietas, kas attiecas uz narkotiskajām vielām, te ir uzskaitīta gan pamudināšana, gan audzēšana, gan lietošana bez realizācijas, bet, teiksim, 222.2.' pantā ir runa par narkotisko vielu izlaupīšanu, kas, manuprāt, ir bīstamāks noziegums, bet šis pants minētajā uzskaitījumā neietilpst un attiecībā uz to amnestiju var piemērot.

I.Kozakeviča: Tūdaļ paskaidrošu godājamam kolēģim Teikmanim. Tā faktiski ir atbilde uz to pašu jautājumu, kuru jūs uzdevāt vakar par 121.' pantu. Likumprojekta pirmajā daļā, kur mēs runājam par to, kam amnestija tiek piemērota, mēs redzam, ka amnestija tiek piemērota tikai par tiem noziegumiem, kuri nav smagi. Tādēļ attiecīgi likumprojekta 6.pantā mēs neuzskaitām vairs smagos noziegumus, jo tie a priori tiek no amnestijas izslēgti. Mēs tikai uzskaitām tos pantus, par kuriem sods var būt līdz trim gadiem, un minam noziegumus, kuri nav smagi, bet uz kuriem tomēr amnestijas neattiecas. Vai jūs apmierina atbilde?

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Nav. Sekretariāt, debatēs runātāji ir pieteikušies? Tātad jūs dzirdējāt gan Likumdošanas komisijas viedokli, gan arī atbildes uz jautājumiem un argumentus. Vēl Tālavs Jundzis vēlas ko teikt. Lūdzu pie trešā mikrofona.

T.Jundzis: Par balsošanas motīviem. Tā kā neizskanēja Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis, es gribu atgādināt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē šo likumprojektu noraidīja pēc būtības, tieši tāpat, kā to izdarīja Likumdošanas jautājumu komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt, Muciņ, lūdzu!

L.Muciņš: Lai gan Aizsardzības un iekšlietu komisija un arī Likumdošanas jautājumu komisija iebilst pret šo likumprojektu, es aicinātu tomēr deputātus balsot par šo likumprojektu. Otrajā lasījumā es arī uzstājos par šo likumprojektu, mēs izdarījām tajā labojumus, arī deputāta Morozļi piedāvāto labojumu mēs ņēmām vērā. Ļoti daudzi Kriminālkodeksa panti ir iekļauti, par daudziem ir strīdi. Un mēs, protams, varam katrs uzskatīt, ka vairāk ir jāiekļauj vieni noziegumi, par kuriem amnestija ir jāpiemēro, citi uzskata, ka tie nav jāiekļauj amnestijai, ka jāizsvītro kāds pants, bet es domāju, ka jāskatās uz šo likumu pēc būtības. Amnestija ir humāns valsts varas akts- to mēs zinām gan no pasaules prakses, gan arī no iepriekšējiem amnestijas piemērošanas gadījumiem Latvijas Republikas teritorijā, ko izdarījuši PSRS orgāni. Tātad ir prakse, ka ar zināmiem noteikumiem tomēr šie amnestijas likumi tiek pieņemti. Es domāju, ka mums arī vajadzētu parādīt šādu humānisma žestu. Un neiedomāsimies, ka tūlīt ielas tiks pārpludinātas ar noziedzniekiem un stāvoklis pasliktināsies. Mūsu izmeklēšanas un milicijas orgāni vēl strādā, un, ja kaut kāds procents, kaut vai vidēji 10-15 procentu recidīvistu atgriezīsies atpakaļ ieslodzījuma vietās, tad tomēr 85 procentu dēļ es aicinu balsot par šo amnestijas aktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl citi atšķirīgi viedokļi? Mēs esam uzklausījuši argumentus, divas komisijas ir pret, bet komisija, kura sagatavoja šo likumprojektu, iesniedza to, lai izšķir mūsu plenārsēde. Ja ir atšķirīgi viedokļi, tad izsakiet tos.

Lūdzu, pie trešā mikrofona, deputāt Kostanda.

O.Kostanda: Es aicinātu balsot pret, bet viena cita apsvēruma dēļ. Mana pozīcija, protams, ir tāda, ka jāņem vērā Iekšlietu ministrijas prasības un vēlmes. Jo ir problēmas ar šīm telpām, kuras ir pārslogotas, bet, otrkārt, vadoties no humāniem apsvērumiem, tieši tāpat ir jārēķinās ar daudziem cilvēkiem, kas tur sēž un nebūt nav uzskatāmi par tādiem noziedzniekiem kā recidīvisti. Taču to var izdarīt citādā veidā. Tādi ierosinājumi jau bija, bet varbūt deputāti tajos vienkārši neieklausījās, tāpēc es tos atkārtošu vēlreiz. To var izdarīt apžēlošanas kārtībā, un tad mūsu pieeja būtu vēl daudz humānāka nekā tagad, kad mēs tīri formāli noskaitām pantus. Šādā gadījumā tik un tā atradīsies sprauga un būs cilvēki, kuri paliks ārpus šīs amnestijas, bet kurus varētu amnestēt apžēlošanas kārtībā. Apžēlošanas kārtībā var izskatīt un amnestēt vēl vairāk cilvēku, bet tas notiek individuāli un ar daudz humānāku pieeju. Un cilvēki nekādus mūsu argumentus neuzklausīs un nesapratīs tīri politiski. Sapratīs tikai to, ka no cietumiem ir izlaisti noziedznieki. Es uzskatu, ka tā būtu politiska kļūda, ja mēs pieņemtu šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Izsakieties tikai tad, ja ir kaut kas jauns, ko piebilst. Acīmredzot tā domā arī deputāts Endziņš, dodoties pie otrā mikrofona.

A.Endziņš: Es gribētu vēl pirms balsošanas atgādināt, ka iepriekšējā, otrajā lasījumā tika norādīts, ka, pieņemot tādā redakcijā, nepieciešams grozīt Kriminālprocesa kodeksa piekto pantu. Šajā iesniegtajā projektā nekā tamlīdzīga nav. Tā ka tā ir vēl viena motivācija, kāpēc nevarētu to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

L.Muciņš: Es atvainojos, bet, tā kā cienījamais Endziņa kungs izteica iebildumu pret Morozļi iesniegto labojumu, ka jāgroza arī kriminālprocess, šis jautājums tika rūpīgi izpētīts. Es konsultējos gan republikas prokuratūrā, gan Augstākajā tiesā. Šis ieraksts Kriminālprocesa kodeksa 5.pantā ir pietiekami korekts, un to var attiecināt uz konkrēto amnestijas aktu. Tādēļ tas nav traucēklis, lai mēs tādu aktu pieņemtu.

Priekšsēdētājs: Un tagad balsosim. Jums ir likumprojekts. Galavārdu lūdz Ita Kozakeviča.

I.Kozakeviča: Godājamie kolēģi! Tā nu iznāk, ka man trešo reizi Cilvēka tiesību un nacionālo attiecību komisijas vārdā un arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā nākas aizstāvēt šo, teiksim atklāti, diezgan nepopulāro, toties, mūsuprāt, pilnīgi nepieciešamo likumprojektu. Un tā ir nepateicīga loma. Šodien es atkārtošu tikai vēl dažus, manuprāt, pašus galvenos argumentus šim likumprojektam par labu. Galvenie iebildumi, kāpēc tieši nepieciešama amnestija, nevis apžēlošana individuālā kārtībā.

Godājamie kolēģi! Tad, kad mēs skatījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, es teicu, ka gan Cilvēka tiesību un nacionālo attiecību komisija, gan Aizsardzības un iekšlietu komisija, gan Juridiskā pārvalde ilgi domāja un svēra, kas var būt tie cilvēki, kuri amnestijai tiks pakļauti. Kā mēs redzam, amnestija nav tik plaša, un tie kritēriji, kuri ir ietverti amnestijā, vēlreiz uzsveru, sakrīt ar tiem kritērijiem, kurus mēs ņemam vērā, izskatot apžēlošanu. Pirmkārt, tās ir pirmās sodāmības, otrkārt, tie nav smagi noziegumi, un, treškārt, vērā tiek ņemts personības raksturojums. Tie ir cilvēki, kuri ieslodzījuma laikā nav ļaunprātīgi pārkāpuši disciplīnu. Un, ja šo cilvēku grupu mēs amnestēsim, izrādot viņiem savu uzticību, mūsu komisijai paliks vairāk laika un iespēju daudz pamatīgāk un individuālāk iedziļināties sarežģītāko apžēlošanas lūgumu izskatīšanā, jo ir gadījumi, kad mēs nevaram balstīties tikai uz tiesas spriedumu, mums dažkārt nākas izskatīt pašu lietu un sastapties ar cilvēkiem. Tas ļaus arī šo otru humāno aktu veikt daudz iejūtīgāk un pamatīgāk.

Otrs visai populārs, es gribētu pat teikt- populistisks arguments. Kā nupat izteicās kolēģis, pie tāpat jau sliktā operatīvā stāvokļa republikā katru vakaru mēs dzirdam ziņojumus radio un televīzijā par to, kas nelāgs ir noticis. Un secinājums ir vienkāršs: noteikti noziedzība pieaugs. Es, kolēģi, gribu vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tiem cilvēkiem, kurus mēs amnestējam. Tie ir cilvēki, kuri izdarījuši noziegumus neuzmanības pēc, kuri pirmo reizi izdarījuši noziegumus, kas nav smagi.

Pirmo reizi apspriežot mūsu amnestijas likumu, mūsu kolēģis Silārs jautāja, kādēļ mēs mēģinām patlaban labot sekas, bet necīnāmies ar pašiem cēloņiem. Kāpēc mēs gatavojam amnestijas likumu, bet negrasāmies reformēt pašu penitenciāro sistēmu. Mēs argumentējam amnestijas likumu ar to, ka pašreizējā labošanas darbu iestāžu sistēma atražo noziedzību, nevis labo cilvēkus. Mēs gribam iet abus ceļus vienlaicīgi. Mēs gribam ieviest humānus labojumus Labošanas darbu kodeksā. Mēs gribam strādāt arī pie penitenciārās sistēmas maiņas. Par to, kā zina šeit klātesošie kolēģi, domā arī Iekšlietu ministrija, bet izdarīt visu to, ko gribētu, uzreiz mēs nevaram kaut vai tādēļ, ka mēs zinām, kāds mūsu republikā būs budžeta deficīts nākošgad, un es varu paredzēt, ka no šī budžeta ar pamatīgo deficītu līdzekļi tiks novirzīti ne jau labošanas darbu iestādēm, bet skola turpinās. Tie cilvēki, kuri atrodas šais labošanas darbu iestādēs, kuras ir tādas, turpina iziet noziedzības skolu. Es, tāpat mūsu Cilvēka tiesību komisija un arī Iekšlietu ministrija, esmu dziļi pārliecināta: ja mēs nobalsosim par šo humāno aktu, ja šie cilvēki, kuri pirmo reizi ir izdarījuši likuma pārkāpumu, kas nav smags, tiks atbrīvoti vēl no kāda gada šajā noziedzības skolā, tad tas situāciju republikā nepasliktinās, perspektīvā tā var kļūt tikai par kādu mazu procentiņu labāka. To, lūdzu, ņemiet vērā, balsojot par vai pret šo likumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un tagad balsosim likumprojektu, kurš jums ir izsniegts. Lūdzu rezultātu. Par- 80, pret- 51, atturas- 24. Tā 5 un 7. 75 un 8, nosauciet, cik balsu vajadzēja par. Jā. Vairāk nekā puse, skaitļotājs rāda 78 balsis, bet ir vairāk nekā puse. Likums ir pieņemts. (Pauze.)

Nākamais ir likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā jautājumos par Augstākās padomes pilnvarām. Ziņo Likumdošanas komisijas vadītājs deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir priekšlikums šo jautājumu svītrot no darba kārtības un tā vietā izskatīt divus jautājumus, kas paredzēti rītdienas darba kārtībā, tas ir, lēmums par arbitrāžu, kā arī labojumi un grozījumi Civilprocesa, Kriminālprocesa un Labošanas darbu kodeksā. Deputātiem visi materiāli ir izdalīti.

Priekšsēdētājs: Šo likumprojektu iesniedza Augstākās padomes Prezidijs. Izsakiet savu motivāciju, kāpēc jūs ierosināt to svītrot no darba kārtības.

A.Endziņš: Vakar šo likumprojektu izskatīja Tautas frontes frakcijas sēdē un tika izteiktas kritiskas piezīmes, ka tas nav sagatavots pienācīgā līmenī, lai to varētu skatīt plenārsēdē, tāpēc es lūdzu šo projektu izskatīšanu no šīsdienas plenārsēdes darba kārtības svītrot.

Priekšsēdētājs: Tātad, rezumējot teikto, svītrot no darba kārtības kā nesagatavotu?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Freimanis: Priekšsēdētāja kungs, es ļoti atvainojos, lai kāds tas amnestiju likums ir bijis, mums vēl ir lēmums jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ļoti atvainojos. Lūdzu, paņemiet šo lēmumprojektu. Vai ir kādi jautājumi? Es tiešām esmu palaidis garām. Izskatām lēmumprojektu par Latvijas Republikas likuma par amnestiju piemērošanas kārtību. Likumu mēs esam pieņēmuši, bet vēl jāpieņem lēmums par piemērošanas kārtību, lūdzu. (Pauze.) Paldies, tad varam balsot, bet man sekretārs Imants Daudišs atgādina, ka, lai cik tas paradoksāli arī būtu, ir vajadzīga 101 balss. Bet šeit ir likums un lēmums.

Imants Daudišs savu iebildumu atsauc. Lūdzu, balsosim. Jautājumu nebija un iebilžu arī nebija. Lūdzu rezultātu. (Zālē kņada, smiekli.) Vienu mirklīti. Par- 13, pret- 5, atturas- 9. Lūdzu, izsakiet savu viedokli pie mikrofona. Kā, lūdzu? Bet tad iznāk, ka mūsu tehnika streiko. Kā, lūdzu? Bet, ja nav piedalījušies balsošanā, tad tā ir deputāta problēma.

Kolēģi, situācija ir dīvaina, tad ir vajadzīga izdruka un oficiāli protesti, jo patlaban lēmums nav pieņemts. Mums ir vajadzīga ne mazāk kā viena trešdaļa no Latvijas tautas deputātu kopskaita.

Lūdzu, Ģirt Krūmiņ, pie pirmā mikrofona.

Ģ.Krūmiņš: Man ir tāds ierosinājums: lai izgaisinātu šaubas par tehnikas kļūdām, tie 13, kas ir balsojuši par, lai paceļ rokas, un tad viss būs skaidrs, vai tas ir reāli, vai...

Priekšsēdētājs: Man nav tiesību veikt tādus eksperimentus, tas reglamentā nav paredzēts, un es nevaru nevienu lūgt, lai paceļ roku. Lēmums nav pieņemts, būs izdruka, un deputāti varēs iesniegt savu protestu. Vārdu sakot, to lems. Mums ir balsu skaitīšanas komisija, viņi attiecīgi pēc tam informēs ar saviem ierosinājumiem. Tas viss būs komisijas un jūsu varā. Bet šobrīd lēmums nav pieņemts.

Jautājumu par Prezidija pilnvarām, respektīvi, attiecīgo likumprojektu, deputāts Endziņš ierosināja neizskatīt kā nesagatavotu. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu, balsojam deputāta Endziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par- 138 balsis, pret- 9, atturas- 11. Jautājums kā nesagatavots ir svītrots no darba kārtības. Par tālāku rīcību. Varbūt vēlreiz, deputāt Endziņ. Vai ir izsniegti materiāli par jautājumiem, kurus jūs ierosināt izskatīt?

A.Endziņš: Šie materiāli visiem deputātiem ir izsniegti, tie ir iekļauti rītdienas plenārsēdes darba kārtībā. Tā kā šis jautājums tiek svītrots, komisija liek priekšā šos divus jautājumus izskatīt šodien.

Priekšsēdētājs: Un ar kuru sākt?

A.Endziņš: Sākt ar labojumiem un grozījumiem Civilprocesa, Kriminālprocesa un Labošanas darbu kodeksā un likumu par tiesu iekārtu.

Priekšsēdētājs: Bet par Civilprocesa kodeksa labojumiem un citu kodeksu labojumiem nemaz nav darba kārtībā.

A.Endziņš: Tas ir rītdienas darba kārtībā. Es atvainojos, mēs to pagājušajā nedēļā izskatījām otrajā lasījumā, projekts ir sagatavots un izdalīts visiem deputātiem. Tas bija paredzēts 30. vai 31.datumā. Bet, tā kā šie labojumi saistās arī ar likumprojekta pieņemšanu par prokurora uzraudzību, būtu vēlams izmantot šo iespēju un izskatīt tagad.

Priekšsēdētājs: Vispirms jautājums ir jāietver darba kārtībā. Lūdzu, iedodiet! Paldies, man ir. Deputāts Endziņš ierosina papildināt šīsdienas darba kārtību ar jautājumu par likumprojektu par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas PSR Civilprocesa kodeksā, Latvijas PSR Labošanas darbu kodeksā un Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR tiesu iekārtu. Kādi jautājumi? Lūdzu, pie trešā mikrofona.

T.Jundzis: Es atbalstu šo priekšlikumu, jo labojumi ir tīri tehnoloģiska un tehniska rakstura, mums ir ļoti svarīgi, lai jaunizveidotā prokuratūra var reāli darboties.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl citi priekšlikumi? Lūdzu, balsosim, lai mēs šo jautājumu iekļautu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par- 130. Jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Mums vēl ir desmit minūtes, tās mēs varētu izmantot ziņojumam.

Lūdzu, deputāt Birkav!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Latvijas Republikas likums par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas PSR Civilprocesa kodeksā un Labošanas darbu kodeksā salīdzinājumā ar otro lasījumu ir papildinājies ar vienu labojumu. Vēl klāt ir nācis labojums Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR tiesu iekārtu. Tas ir redzams šā likumprojekta 8.lappusē. Šeit ir tās formāli juridiskās izmaiņas, kuras ir visos pārējos 86 labojumos. Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir to vārdu vietā, kas bija iepriekš,- "Latvijas PSR prokurors". Ņemot vērā to, ka mēs esam jau divos lasījumos visas šīs izmaiņas akceptējuši, es ierosinu balsot par šo likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jautājumi ir? Lūdzu, deputāt Strīķi, pie trešā mikrofona.

V.Strīķis: Lauksaimniecības komisija pēc pusdienām pulcēsies 303.telpā. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Kolēģi Strīķi, tas neattiecas uz apspriežamo jautājumu. Jūs saņemat stingru piezīmi. Lūdzu, deputāt Šapovālov, pie pirmā mikrofona.

P.Šapovālovs: */Man ir jautājums sastādītājiem. Kā mēs rīkosimies tajos gadījumos, ja noziegums būs izdarīts divās republikās? Pēc kādiem likumiem mēs vadīsimies? Līguma mums nav, bet šis likums ar pieņemšanas brīdi stājas spēkā. Kā mums rīkoties tālāk?/

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs atbildēs.

V.Birkavs: Es domāju, ka šis jautājums absolūti neattiecas uz aplūkojamo likumprojektu- likumu darbību laikā un telpā reglamentē patlaban spēkā esošās kriminālnormas, kas Šapovālovam ir ļoti labi zināmas.

Priekšsēdētājs: Vai vairs jautājumu nav? Bija ierosinājums balsot. Lūdzu balsosim šo likumprojektu. Lūdzu rezultātu. Par- 129, pret- 11, atturas- 19. Likums ir pieņemts.

Pirms pārtraukuma izmantosim vēl šīs četras minūtes dažādiem paziņojumiem.

L.Muciņš: Tā kā Augstākajā padomē tika iesniegta Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomes likumdošanas iniciatīva attiecībā uz Liepājas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildaparāta reorganizāciju, šis jautājums ir izskatīts komisijās, bez tam ir sagatavoti materiāli. Sakarā ar to, ka mums izveidojies brīvs laiks pēcpusdienā, man būtu priekšlikums šo jautājumu iekļaut šodienas darba kārtībā pēc godātā Aivara Endziņa priekšlikuma par valsts arbitrāžas izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Vienu mirkli, tas bija nevis paziņojums, bet ierosinājums, uz kuru mums ir jāreaģē konkrēti. Vai šis materiāls ir pavairots deputātiem? Vai ir pavairots un vai to var izsniegt? Tagad runa ir tikai par to, vai mēs iekļaujam vai neiekļaujam šo jautājumu darba kārtībā. Deputāts Muciņš ierosina iekļaut. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu. Par- 135 balsis. Iekļaujam darba kārtībā un tādā secībā, kāda tika ierosināta.

Deputāt Strīķi, vai jums nekas nav jākomentē? Lūdzu, deputāt Geidān, pie pirmā mikrofona.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Kuriem dikti deg pilsonības jautājums, ceturtdien 14.30 mēs turpinām apspriest blakus- Ordeņu zālē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Migrācijas komisija uz īsu informatīvu apspriedi pulcēsies 14.50 tepat blakuszālē.

T.Eniņš: Veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas komisija šodien 14.15 sanāk blakuszālē.

No zāles: Privilēģiju likvidēšanas komisija, lūdzu uzmanību! Sakarā ar to, ka daudzi deputāti grib nodarboties ar valodām, rīta sēde tiek pārcelta pēc plenārsēdes.

*/Atkārtoju krievu valodā. Privilēģiju likvidēšanas komisija sēdi pārceļ uz rītdienas beigām, pēc plenārsēdes./

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir paziņojumi? Sekretariāts grib vārdu lūgt.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Šodien no rīta izvirzījās tāds jautājums, it kā Tautas frontes frakcijā esot bijušas tukšas vietas. Es tomēr gribētu pateikt, ka Tautas frontes frakcija šodien uz plenārsēdi bija ieradusies pilnā sastāvā. Pat tie mūsu deputāti, kas bija slimi, un tie, kuri bija izbraukuši ārpus Latvijas, atrada iespēju šodien ierasties. Tāpat bija ieradušies arī visi neitrālie deputāti, izņemot Krola kungu, kurš paziņoja, ka viņš ir slims. Tā ka visi pārējie, kas nav ieradušies, ir no pretējās frakcijas. (Aplausi.) Neitrālais deputāts Aleksejevs arī nebija šodien ieradies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Tagad par pārtraukumu. Mēs, vispārējai zināšanai, esam pārbalsojuši, un pārtraukums tagad mums ir līdz pulksten 15.

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī