1990.gada 10.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēde

 */ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: plenārsēdē piedalās 131 deputāts. Turpinām izskatīt nolikuma projektu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības inspekciju. Mūsu kolēģi – Augstākās padomes aparāta darbinieki – mani informē, ka jautājumā par nodokļiem vēl top daži papildinājumi, kurus pavairos un jums izsniegs sēdes laikā.

Vārds deputātam Cilinskim. Lūdzu.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Jums visiem ir izdalīti gan pieņemtie, gan noraidītie papildinājumi, kuri ir sakarā ar nolikumu par Vides aizsardzības valsts inspektora dienestu. Es domāju, ka principā mums būtu jāizskata pa punktiem, jo argumentācija ir skaidra. Šeit tā ir uzrakstīts. Es tikai gribētu atzīmēt dažas lietas.

Pirmkārt, deputāts Muciņš bija iesniedzis jautājumu, ka nodaļa par ieroču pielietošanu varbūt vispār no šī likuma būtu jāizslēdz un vajadzētu izstrādāt atsevišķu likumu. Turklāt viņš to ieteica darīt mūsu komisijai. Katrā gadījumā tas nav mūsu komisijas darbs, bet šāda konceptuāla pieeja varētu būt. Komisija gan uzskata, ka būtu labāk, ja mēs šoreiz jau šajā likumā reglamentētu kārtību, kā šiem inspektoriem jānēsā ieroči. Un vēl es gribētu, lai visi patlaban saprot, ka inspektoriem, meža inspektoriem utt. ieročiem ir jābūt jau tagad. Tas nenozīmē, ka tiek izsniegti kaut kādi papildu ieroči. Tāpēc komisija uzskata, ka nodaļa par ieročiem atstājama pašreizējā variantā. Gadījumā, ja deputāti uzskata, ka tas nav pieņemams, tad mēs esam iestrādājuši arī otru variantu, atšķirīgu 5.5.punkta redakciju. Līdz ar to visi šie jautājumi tiktu izņemti ārā un pagaidām darbotos PSRS likumdošana. Faktiski viss paliktu tāpat, tikai tas nebūtu reglamentēts šajā likumā.

Vērā ir ņemti priekšlikumi attiecībā uz 2.1.apakšpunktu. A.Teikmaņa priekšlikums, saskaņojot ar vietējām pašvaldībām, likts klāt. Mēs uzskatījām, ka lēmējs tomēr ir viens. Tādēļ šeit tika ierakstīts – informācija, informējot par to vietējās pašvaldības. Pārējie ir redakcionālas dabas priekšlikumi, kuri tika ievēroti. Tālāk ir arī norādīti tie priekšlikumi, kuri netika ievēroti, paskaidrojot, kāpēc tas tā ir nepieciešams.

5.15.punktam nav motivācijas. Mēs uzskatījām, t.i., komisijas vairākums uzskatīja, ka šāds punkts varētu palikt, te viss ir skaidrs. Ir tikai balsošanas jautājums. Man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamam referentam jautājums — tātad jūs ierosināt 5.6.punktu svītrot?

E.Cilinskis: Ja mēs ieroču lietošanu reglamentējam atsevišķā likumdošanā, tad visa šī nodaļa ir tāda. Mēs ierosinām to nedarīt.

A.Plotnieks: Labi, es šinī gadījumā ierosinātu tomēr komisiju (tas gan vairs nav jautājums, bet gan turpinājums tam) ļoti rūpīgi izvērtēt šā jautājuma nozīmi. Jo mēs nevaram atsaukties uz to, ka PSRS likumi, kuri reglamentē ieroču lietošanu, dod iespēju cīnīties ar tiesību pārkāpumiem. Mēs vienkārši kārtējo reizi atliekam. Tad šis projekts nav vispār vajadzīgs. Vai nu mēs mēģinām ieviest normas, kas reglamentē šo institūtu, pēc tam apkopot tās nākamajos projektos, vai nu svītrojam visu šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Lūdzu, apstāsimies. Mēs atkal gribam sākt kaut ko haotisku, sanaidoties un pēc tam mēģināt kaut ko pieņemt.

E.Cilinskis: Es tikai varu atbildēt uz šo lietu tā, ka mēs varējām izskatīt tos jautājumus, kuri mums vakar tika rakstveidā iesniegti. Ja viņi nebija iesniegti, tad mēs arī nevarējām izskatīt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Cilinski, es sapratu, ka jūsu uzdevums bija trijās minūtēs pateikt, ka jūs esat savu uzdevumu izpildījuši. Deputātiem ir jūsu materiāls, un sākam strādāt. Iesāksim tagad haotiski komentēt vienu punktu, otru un trešo. Ja jums būtu iespēja, palieciet, lūdzu, tribīnē, varbūt jums būs jautājumi, vai arī būs jāsniedz kāds komentārs.

Sāksim, lūdzu, ar to, ka paņemsim šos priekšlikumus un labojumus, kuri, pildot mūsu vakardienas izteikto lūgumu, ir pavairoti un mums iesniegti no komisijas. Par priekšlikumiem, kurus komisija ir ņēmusi vērā un iestrādā nolikumā, vai jums, kolēģi deputāti, ir kādi iebildumi vai piezīmes? Nav. Tad uzskatīsim, ka viņi ies mūsu kopējā balsojumā, kad mēs balsosim kopumā. Līdz ar to tagad nekāda apspriešana nav vajadzīga, jo to mums piedāvā komisija kopā ar tiem kolēģiem, kuri iesnieguši kopējam balsojumam.

Tagad mums vajadzētu izskatīt visus priekšlikumus, kuri netika ņemti vērā. Galvenokārt vajadzētu uzklausīt tos kolēģus, kuri ir iesnieguši šos priekšlikumus. Tātad tādā kārtībā, kā šeit ir. Deputāts Stroganovs ierosināja izslēgt 2.3., 2.5. un 2.10. apakšpunktu.

Komisijas viedoklis ir noformulēts. Pārejas periodā līdz tirgus ekonomikas ieviešanai šādas normas ir nepieciešamas. Vai deputāts Stroganovs uzstāj uz balsošanu? Pirms balsošanas jūs ļoti īsi pie pirmā mikrofona varat izteikt savus argumentus. Neuzstājat, jā? Paldies. Vai deputāts Teikmanis šodien ir mūs pagodinājis ar savu klātbūtni? Arī šodien nav.

E.Cilinskis: Es informēju par to, ka deputāta Teikmaņa parakstītos labojumus principā ir izstrādājuši Rīgas pilsētas padomes speciālisti.

Priekšsēdētājs: Tātad šeit ir ierosināts svītrot 2.7.apakšpunktu, ņemot vērā, ka šos jautājumus regulēs spēkā esošā likumdošana. Bet atļauju izsniegšana un anulēšana, piešķirot valsts inspektoriem lielākas tiesības nekā Latvijas Republikas Augstākā padome. Šeit komisijas viedoklis ir izteikts. Nav cita dienesta, kas veiktu minētās funkcijas. Arī par 2.7.apakšpunktu, vai ir kādi viedokļi, vai kāds vēlas izteikt savus argumentus? Vai kāds uzstāj, lai mēs balsotu par Teikmaņa parakstīto un iesniegto iesniegumu? No Rīgas pilsētas? Nav. Līdz ar to mēs tātad ņemam vērā komisijas ierosinājumu un par 2.7.apakšpunktu atsevišķi nebalsojam.

Priekšlikums svītrot 3.7. un 3.8.apakšpunktu, jo šo darbību veikšana nav korekta no pilsoņu tiesību aizsardzības viedokļa, kā arī nav norādīta šo darbību veikšanas kārtība. Komisijas viedoklis – attiecīgie punkti ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu un atklātu izdarīto pārkāpumu. Starp citu, vai jūsu komisijā vakar piedalījās kolēģi, kuri iesnieguši šos priekšlikumus?

E.Cilinskis: Nē.

Priekšsēdētājs: Ir lūgums, varbūt citreiz tiem kolēģiem, kuri iesniedza priekšlikumus, tad, kad tos izskata komisijā, pašiem arī aktīvi piedalīties un argumentēt un aizstāvēt.

No Rīgas pilsētas uzstāj, lai mēs balsotu par šo priekšlikumu, kuru noraidīja komisija? Nav. Tas pats par 3.12.apakšpunktu. Rīgas pilsētas deputāti arī neuzstāj? Par 3.14. apakšpunktu deputāti neuzstāj balsot? Tagad ir runa par ļoti svarīgu punktu, par kuru jau praktiski iesākās debates. Vakar to pirmais ierosināja deputāts Muciņš. Pēc tam arī citi deputāti izteica dažādus viedokļus. Tagad vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Komisija nav mani pareizi sapratusi. Tas, ka ieroču nēsāšana jāreglamentē atsevišķā likumā, tas neizslēdz to, ka viss šis likums ir kārtībā. Lai tur tā ir, es nepastāvu un neliku priekšā nevienu punktu ne grozīt, ne izslēgt. Bet šai instrukcijai jābūt viena augstāka likuma atspoguļojumam. Tāpēc es ierosinātu nākotnē šai komisijai, kurā vairāk ir juristi un par cik viņa spērusi šo pirmo soli, kā arī ņemot vērā citu komisiju noslogojumu, tomēr pacensties izstrādāt šo likumu un iesniegt mums plenārsēžu laikā. Tā es nepastāvu uz balsošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es sapratu. Jūs, kolēģi, sapratāt, tas attiecas ne tikai uz Vides aizsardzības komiteju, bet arī uz visām amatpersonām, kurām ir ierocis. Ŋ īm amatpersonām nepieciešamību nēsāt ieroci attiecīgi nosaka viņu dienesta pienākumi. Tad šis Muciņa priekšlikums par atsevišķu likumu, kas attiecas uz ieroču glabāšanu, nēsāšanu, pielietošanu utt., ir skaidrs. Kas attiecas, es kaut kur tālāk lasīju deputāta... es tūlīt atradīšu... Deputāt Plotniek, jūs sākāt šo te punktu. Lūdzu, vēlreiz izsakiet savu viedokli. Mēs nonācām pie šā panta.

A.Plotnieks: Es mazāk iestājos pret to vai citu formulējumu, bet vairāk mēģināju precizēt, ko īsti godājamais referents mums piedāvā kā komisijas viedokli, kurš galarezultātā ir noformulēts diezgan neskaidri. Otrā lappusīte nav skaidra, kur ir turpinājums. Referents savu domu formulē tā, ka viņš tomēr būtu ar mieru šajā 5.6. un 5.7.apakšpunktā utt. izdarīt kaut kādus grozījumus. Tā bija pamatideja. Vai jā vai nē?

E.Cilinskis: Es paskaidroju vēlreiz, ka mēs komisijā uzskatām, ka šiem punktiem būtu jāpaliek negrozītiem, pieņemot deputāta Romašova svītrojumu. Taču mēs uzskatījām, ka deputāts Muciņš uzstāj, ka šie jautājumi likumprojektā vispār nav jāreglamentē. To deputāts Muciņš noņēma. Tādā gadījumā mēs varētu visu to reglamentāciju svītrot un atstāt spēkā PSRS likumdošanu. Principā tā varētu darīt, bet mēs uzskatījām, ka tas nav lietderīgi.

A.Plotnieks: Labi, tātad šinī gadījumā, kaut arī komisija uzskatīja, ka it kā varētu svītrot, bet viņa neiestājās par svītrošanu, tad mums domstarpību nav. Mans priekšlikums ir – saglabāt šo sadaļu pilnā apjomā. Es vēlreiz pasvītroju, ja mēs vēlamies radīt dzīvotspējīgu institūtu. Un pēc tam, kad mums būs kādi kodificēti likumdošanas akti, tad mēs varam tīrīt esošos. Tātad mums nav domstarpību. Paldies.

Priekšsēdētājs: Mēs vienojāmies, konsenss ir. Bet es tagad tīri personīgi ļoti atvainojos. Kur ir, es arī lasīju, kur ir Romašova svītrojums?

E.Cilinskis: Tas ir, vērā ņemtajiem priekšlikumiem?

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos. Pareizi, jā. Tātad, izmantojot kaujas tehniku, tas esot svītrots. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Es jūtu, ka pie ieročiem jāķeras arī sievietēm. Es gribu paskaidrot, ka medību inspekcijas tiek nodotas Vides aizsardzības komitejai. Līdz ar to visas tās instrukcijas, kuras meža darbiniekiem, un it sevišķi medību inspektoriem, reglamentēja ieroču glabāšanu, tagad pāriet uz vides aizsardzības funkcijām. Un nekādi nav iespējams no nolikuma izņemt šo punktu. Visas šīs funkcijas pāriet Vides aizsardzības komitejas rīcībā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mēs jau esam vienojušies, ka neviens negrasās ņemt ārā šo punktu. Punkts netiks ņemts ārā. Es saprastu, ka komisija ir ievērojusi deputāta Romašova priekšlikumu vienīgi svītrot vārdus “kaujas tehnika”, kuri liek domāt, ka runa ir par revolveri, pistoli, pretkaujas tehniku. Tas kaut kā tā skan. Acīmredzot no tā viedokļa, ka šī lieta ir mazliet precizēta, bet apjoms nebūt nesamazinās. Tāpēc tas mums nav jābalso. Paliek tā, kā mums ir jau iesniegts, izņemot šos vārdus. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos cienījamam referentam un priekšsēdētājam, bet man gribētos dzirdēt skaidru formulējumu. Mēs balsojam par 5.6. un 5.11.apakšpunkta izņemšanu vai to atstāšanu? Es esmu par to, lai atstātu. Citādi šim likumam nav jēgas.

E.Cilinskis: Neviens patlaban neuzstāj, lai svītrotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesim tālāk. Tātad kopumā neviens neuzstāj, lai svītrotu. Ir vēl daži precizējumi: 5.5.apakšpunkts, tas nāk no Rīgas pilsētas, paskatieties, lūdzu, 5.5.apakšpunktu. Komisija uzskata, ka esošais formulējums ir konkrētāks un šaurāks. Vai kāds uzstāj, ka vajadzētu balsot?

Tālāk – 5.13.apakšpunkts.

E.Cilinskis: Es paskaidrošu par 5.13.apakšpunktu. Iesniegtajā labojumā no Rīgas pilsētas ir prasība, lai inspektors, kad viņš pilda dienesta pienākumus, vienmēr varētu staigāt formas tērpā. Komisijas vairākuma viedoklis bija tāds, ka, teiksim, mežsargam tas dažkārt varbūt nav lietderīgi. Un var gadīties, ka izdevīgāk ir strādāt privātā tērpā. Bet principā tas varētu būt balsojams jautājums.

Priekšsēdētājs: Es nezinu gan, kad mežsargs iet uz mežu ar plinti pār plecu, viņš vienmēr uzliek galvā cepuri ar ģerboni un uzvelk kreklu ar zīmotnēm. Citādi mežā neviens viņu nerespektēs. Bet, lūdzu, izsakiet savu viedokli! Deputāts Gulbis.

J.Gulbis: Es tomēr uzstāju, lai par šo jautājumu balsotu, jo tas ir ļoti būtiski. Mums vajadzētu atradināties no tādām kontroles metodēm, kādas ir ieviesušās, kad arī autoinspektors stāvēja slepus aiz stūra un ķēra, un tā tālāk. Šīs metodes nav pielietojamas. Tāpēc arī, ja cilvēkam kabatā ir ierocis, tad viņam savs dienesta pienākums tomēr ir jāpilda, ģērbtam formā. Un tas ir diezgan būtiski. Tāds ir mans pamatojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāte Briņķe.

I.Briņķe: Man rodas iespaids, cienījamie kungi, ka jūs daži neesat ne makšķernieki, ne mednieki. Jo komisijas vairākuma viedoklis bija tāds, ka atsevišķos gadījumos, lai atklātu likumpārkāpumu, tieši nav nepieciešama dienesta forma. Piemēram, lai atklātu malu zvejniecību vai malu medniecību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Es mūsu daiļajai oponentei gribu iebilst. Es saprotu, ka viņā ir sievišķīgā viltība, bet mēs – vīrieši – esam pieraduši strādāt tieši. Tādēļ es atbalstu Jāņa priekšlikumu, ka ir jābūt ģērbtam formā.

Priekšsēdētājs: Vai par formām vēl kāds grib izteikties? Tiek runāts par dienesta apģērba formu. Jūs arī savu viedokli esat izteikuši, ka būtu balsojams, vai ne? Paldies. Vai vajadzīgs reģistrēties? Esiet tik laipni, reģistrēsimies! Rezultāts: 140. Paldies. Pirms mēs balsosim, es vēlreiz lēni jums paskaidrošu: jautājums ir ļoti vienkāršs – izsakiet tikai savu attieksmi. Mēs balsosim par 5.13.apakšpunktu. Apskatieties iesniegto 5.13.apakšpunkta redakciju: “Vides aizsardzības valsts inspektoriem, pildot dienesta pienākumus, jānēsā formas apģērbs.” Jūs dzirdējāt argumentus gan pret, gan par. Jūs tagad izsakiet savu viedokli attiecībā uz šo ierosināto labojumu, ka ir jānēsā formas apģērbs. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi, vai jūs esat par vai pret. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 99 deputāti iestājas, ka, pildot savus dienesta pienākumus, visiem jābūt formas tērpā. Līdz ar to šis punkts tiek tādā veidā formulēts.

Lūdzu, klusāk! Paņemiet arī 5.15.apakšpunkta papildinājumus. Bet šeit viņš nav ierakstīts, jo komisija nezināja, ko darīt ar šo priekšlikumu. Tāpēc paņemiet likumprojektu, nolikuma projektu, kur 5.5.apakšpunktā ir rakstīts: “Pēc saskaņošanas ar vietējām pašvaldības iestādēm vides aizsardzības valsts inspektoriem, pildot dienesta pienākumus kontrolei pakļautās teritorijas robežās, ir tiesības bez maksas lietot sabiedriskos transporta līdzekļus.” Ir ierosināts svītrot šo apakšpunktu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi vispirms pie mikrofoniem un pēc tam balsojot. Lūdzu – deputāts Gulbis.

J.Gulbis: Rīgas pilsēta vadās pēc situācijas, ka tuvākajā sesijā mums no pašvaldības viedokļa vispār ir jāizskata jautājums par transportu. Man ir jāsaka, ka tūkstošiem cilvēku patlaban brauc par brīvu. Tādējādi mēs transporta stāvokli praktiski esam noveduši katastrofālā stāvoklī. Ja inspektori grib braukt par brīvu, tad tas ir jālemj Vides aizsardzības komitejā un jāatrod līdzekļi, ko maksāt. Bet mēs nevaram uzspiest transporta organizācijām vadāt šos cilvēkus par brīvu. Jautājums tiek izvirzīts pavisam konkrēti – arī citas privilēģijas šajā ziņā samazināt, maksimāli samazināt. Un mēs patlaban vēl gribam palielināt privilēģijas. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Simsons.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Nupat mēs šo inspektoru jau iespiedām vienos rāmjos, nosakot, ja viņam pēkšņi ir jāizskrien ķert “brakonjeru”, tad vispirms ir jāapģērbjas pilnā formā, jo pēc tam tiesā noteikti būs iebildumi, ka, lūk, cepure viņam galvā ir bijusi, bet attiecīgās bikses nav bijušas. Tagad mēs noteikti gribam, lai viņš visādā ziņā noteikti paņemtu līdzi naudasmaku un inspektors varētu aizbraukt tur, kur pēkšņi ir jābūt. Es piekrītu, tas ir cits jautājums, ka attiecīgām instancēm par to ir jāveic savstarpēji norēķini. Tas tā varētu būt. Bet, draugi mīļie, netaisīsim tagad jaunu instanci, kurai mēs gribam iedot kaut kādas tiesības, un tai pašā laikā mēs gribam inspektoru iegrožot tādos rāmjos, iedzīt tādā aizgaldā, ka viņš reāli nevarēs strādāt. Tad arī deputātu braukšanas tiesības mums ir jāapspriež.

Priekšsēdētājs: Ar “brakonjeriem” droši vien jūs domājāt maluzvejniekus un malumedniekus, vai ne? Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu jums atgādināt pavisam elementāru lietu, ka vides aizsardzība, tā ir mūsu izdzīvošana. Mums ir jāatļauj šiem inspektoriem sabiedriskajā transportā braukt par brīvu. Tas būtu vienkārši muļķīgi, ja mēs to nedarītu, t.i., neatļautu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Aizezers: Kolēģi deputāti, mēs domājam pāriet uz tirgus attiecībām, un tādēļ jārēķinās ar to, ka sabiedriskais transports, kurš balstīsies uz pilnīga saimnieciska aprēķina principiem, drīz piederēs kādam īpašniekam. Ja ir jāfinansē, tad ir jāmeklē citi finansēšanas avoti. Tāpat sakarā ar deputātu braukšanu – jāiesniedz biļeti Augstākajā padomē, lai apmaksā. Bet kādai saimnieciskai organizācijai vai kādam īpašniekam piespiest pārvadāt zināmu cilvēku kategoriju par velti – es domāju, tas neiekļaujas nekādos juridiskajos rāmjos.

Priekšsēdētājs: Varbūt tagad beigsim diskusiju un sāksim balsot. Nav iebildumu? Lūdzu – deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj! Man liekas, mēs ļoti viegli pārskrējām 3.14.apakšpunktam. Es gribētu piekrist, ka šis punkts visnotaļ ir obligāts, bet negribu piekrist komisijas piezīmei, ka projekta latviešu teksta kļūdas dēļ ierakstīts “ar veto tiesībām”. Tie esot svītrojami. Kā arguments lai ir piemērs, ka Jelgavas ādas pārstrādes rūpnīca viņu pieņēma, un tagad rajona Vides aizsardzības komiteja gadiem kaujas, lai rūpnīcas darbību varētu apturēt. Šodien Ministru padomē tas tiek atkārtoti izskatīts. Es domāju, ka šīm veto tiesībām ir jābūt, un tikai tad, kad attiecīgais objekts ir pilnīgi sakārtots, noformēts atbilstoši prasībām, mēs to varam pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi Preinberg. Bet jūs patlaban radījāt zināmu dezorganizāciju. Mēs apspriežam citu punktu. Un kolēģiem patlaban ir jābalso par citu punktu. Es atgriezīšos pie jūsu ierosinājuma.

Jautājums ir ļoti vienkāršs, un mēs katrs varam izteikt savu attieksmi balsojot. Tātad 5.15.punktā ir ierosināts: “Pēc saskaņošanas ar vietējām pašvaldības iestādēm vides aizsardzības inspektoram ir tiesības bez maksas lietot transporta līdzekļus.” Mums jābalso par to, ka šis punkts ir jāsvītro. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi, lai šo punktu svītrotu – vai jūs esat par šā punkta atstāšanu vai svītrošanu. Rezultāts. Jūs bijāt par? 63... Arī jūsu balss neko nelīdz. Šis punkts paliek. Kolēģi Cilinski, jūs kā komisijas vadītājs gribat komentēt deputāta Preinberga izteikto viedokli?

E.Cilinskis: Šinī gadījumā mēs to jautājumu apspriedām komisijā. Vienu brīdi tāda doma bija, ka vajadzētu veto tiesības. Pēc tam tomēr pārsvaru guva viedoklis, ka šajā komisijā atsevišķi vienam cilvēkam veto tiesības nevarētu būt. Pārējiem tādas nav.

Priekšsēdētājs: Sakiet, kā tekstā ir uzrakstīts krievu valodā?

E.Cilinskis: Krievu valodā šāda vārda nav.

Priekšsēdētājs: Tad ir pavisam labi. Vienā variantā ir tā, bet otrā tā. Katrs var balsot (smejas) par savu. Tikai kādā veidā rezumēt?

E.Cilinskis: Es domāju, ka varam balsot ļoti vienkārši: mēs varam balsot par priekšlikumu – ieslēgt vārdus “par veto tiesībām”.

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti, tātad komisija uzskata, ka latviešu tekstā šeit ir kļūda, un komisijas viedoklis ir tāds, ka vienam komisijas loceklim, kurš gan pārstāv attiecīgi Vides komiteju, dot veto tiesības nevajadzētu. Deputāts Preinbergs ierosina, un mums būs jābalso par deputāta Preinberga ierosinājumu, ka ir jādod veto tiesības.
Lūdzu – deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Pirmām kārtām man jāsaka, ka tādā veidā, kādā formulas mums šodien tiek celtas priekšā, godīgi sakot, es pilnīgi nesaprotu. Jo rakstīts tiek viens, pēc tam parādās kaut kādi priekšlikumi, kuri galīgi nav saprotami. Tā ir it kā komisijas pozīcija, tad atkal otra pozīcija. Šajā sakarībā – ja izsvītro šo punktu vai izsvītro šos vārdiņus, precīzāk sakot, tādā gadījumā viņam atkal nav nekādas jēgas. Jo īpaši atrunāt šīs līdzdalības tiesības ir jēga tikai tad, ja viņas izceļas ar kaut ko. Komisijas locekļu daudz, tad pati par sevi līdzdalība nav ne ar kādām juridiskām sekām saistīta. Šajā sakarībā mans priekšlikums: tādas tiesības ir jāsaglabā, ja mēs gribam īpaši izcelt šīs amatpersonas lomu apkārtējās vides saglabāšanā. Un tas tiešām ir pirmšķirīgs jautājums. Ja mēs atkal palaidīsim institūtu, kurš būs pliks un neaizsargāts un nevarēs ietekmēt notikumu, tad viņam nav nekādas jēgas. Es kategoriski iestājos par to, ka jāsaglabā veto tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Batarevskis.

O.Batarevskis: Paldies Plotniekam, kas iestājas par vides aizsardzību, bet šeit būtība ir cita. Pieņemot objektu, piedalās pārstāvis – inspektors, un viņš, protams, redz, kas tur notiek. Bet tiesības apturēt šo saimniecisko darbību ir Vides aizsardzības komitejai, tā ka šeit nebūt nav nekāda pretruna. Viņš ziņo Vides komitejai par faktu, kas ir pretrunā ar dabas aizsardzību.

Priekšsēdētājs: Ir skaidra situācija par deputāta Plotnieka izteikto, ka tam nav nozīmes. Es nezinu, tomēr ir nozīme, jo pašreiz komisijas var veidot nez pēc kādiem principiem, bet šis tomēr, ka obligāti jebkurā komisijā ir jābūt no Vides aizsardzības komitejas. Un tad jau, kā izteicās deputāts Batarevskis, ja ir šāda veida protests, tad to var pieņemt Vides komiteja. Es tā sapratu jūsu teikto. Un tad tas ir loģiski. Jo citādi tas ir... tiešām, ja vienam ir veto tiesības, tad visai komisijai nav jēgas strādāt. Tad strādāt vajag tikai vienam: viņš saka jā vai nē. Tad pārējie var darīt kaut ko citu – krānus labot vai zālājus iesēt, vai tos nomīdīt vai kā citādi... Es atvainojos, tas nav komentārs, varbūt tas ir tikai viedoklis. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie oponenti un cienījamais likumprojekta autor! Es tomēr atbalstu jurista Plotnieka prasību un liktu uz balsošanu par šīm veto tiesībām. Un es aicinātu “zaļos” būt tomēr mazliet drosmīgākiem. Mums bail ieročus nēsāt, bail formu vilkt mugurā, bail aizliegt kaut ko. Nu, tad kādreiz vajag vīrieša drosmi! Garās bikses vajag uzvilkt kājās! (Zālē rosība, troksnis.)

Priekšsēdētājs: Es jums gribētu izteikt aizrādījumu, deputāt Geidān! Ņemot vērā vēl jo vairāk aptaujas rezultātus, zināms, ka “zaļajiem” ir vislielākā popularitāte. Viņu darbība laikam jau nav aplama. Es atkārtoju, mēs tūlīt balsosim, bet jūs izteiksit savu viedokli balsojot. Tātad komisija uzskata, ka šeit un arī tekstā šim komisijas pārstāvim nav dotas veto tiesības, bet viņš obligāti piedalās komisijas darbā – izsaka savu viedokli un, ja vajag, oficiāli protestē ar Vides aizsardzības komitejas starpniecību. Bet mēs balsosim par deputāta Preinberga iesniegto priekšlikumu, ka komisijas loceklim tādām veto tiesībām ir jābūt. Jūs par balsošanu vai ne?

J.Karlsons: Es gribētu izteikt mazu redakcionālu aizrādījumu. Šā punkta preambulā ir rakstīts – “izmantošanas jomā ir tiesības, un tālāk 3.14.punktā rakstīts – “piedalās”. Ja mēs rakstīsim “ir tiesības piedalīties”, tas nozīmē, ka vairs nav obligātuma principa. Bet jāraksta ir tāpēc, ka preambulā ir “jomā ir tiesības piedalīties”.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka komisija šo redakcionālo ierosinājumu ņems vērā, lai būtu strikti izteikta attieksme un varētu dažādi tulkot. Bet tagad, lūdzu, balsosim par deputāta Preinberga ieteikumu, kuru sirsnīgi atbalstīja deputāti, kuri no manis atrodas kreisajā flangā. Lūdzu rezultātus. Jūsu balsis ir pret, vai ne? Līdz ar to var tikai glābt balsis par, bet vairāk balsis par nav. Tāpēc deputāta Preinberga un pārējo deputātu ierosinājums negūst vairākuma atbalstu. Vai vēl ir kādas iebildes par kārtību, kā mēs izskatām? Vai kāds priekšlikums nav palaists garām un nav balsots? Nav. Paldies jums. Lūdzu, tagad balsosim...

Lūdzu – deputāts Gulbis.

J.Gulbis: Es tikai pāris vārdos gribētu izteikt savu attieksmi attiecībā uz to, kāpēc neprotestēja un neprasīja balsot visus tos iesniegumus, ko Rīgas pilsētas padome jums iesniedza. Es gribēju pateikt kopēju domu un domāju, ka deputātiem tomēr to ir svarīgi zināt. Mums pilsētas padomē ir tāda doma, ka mēs esam darījuši diezgan lielu kļūdu. Patlaban tam var piekrist vai arī nepiekrist, bet agri vai vēlu mums to vajadzēs skatīt. Tas ir jautājums par to, ka varu dot rokās vieniem cilvēkiem, kuriem ir jākārto vides jautājumi. Tiem pašiem dod arī atļaujas, un pēc tam viņi paši arī pārbauda. Tas pie laba rezultāta nevedīs, un agri vai vēlu Vides aizsardzības komiteja pāries Ministru padomes pakļautībā, kā jau Godmanis to bija paredzējis. Inspekcijas tiesības un pārējās funkcijas tieši paliks Augstākās padomes pārziņā. Tāpēc es arī sevišķi neaizstāvēju tos punktus, tā kā viņi neko nedod, ja vienam cilvēkam ir vara rokās un viņš pats sevi kontrolēs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Jā, izpildvara un lēmējvara vienmēr ir jānodala. Bet tagad balsosim kopumā par šo nolikumu. Lūdzu, deputāts Cilinskis, būdams tribīnē, nav reģistrējies, un viņš balsos, paceļot roku. Rezultāts: par – 113. Līdz ar to nolikums par Latvijas Republikas Vides aizsardzības valsts inspektoru dienestu ir pieņemts.

Pārejam pie nākamā jautājuma – par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kurš no deputātiem ieņem vietu tribīnē? Deputāts Kodoliņš, lūdzu. Es atvainojos, vienu sekundīti, vai... Pededzes kundze, vai visiem ir izsniegti materiāli? Paldies. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti, attiecībā uz tiem materiāliem, kas jums ir izsniegti šodien un arī attiecībā uz tiem, kas jums tika izsniegti vakar, es gribu piebilst tikai sekojošo. Jautājums par likmēm ir jautājums, ko nevar izšķirt, uz ātru roku nobalsojot. Manuprāt, šodien konceptuāli mēs varam lemt jautājumu par maksimālo likmi. Varam lemt jautājumu, ka likumprojektā iestrādātās likmes tomēr būtu jāpārskata. Par šādu variantu vēl šodien man iesniedza priekšlikumus arī deputāts Celmiņš. Par šo jautājumu ar komisiju ir runājis deputāts Eniņš. Tātad bez jau minētajiem momentiem, manuprāt, šodien plenārsēdē pieņemt galīgu lēmumu, ka vajadzētu būt šādām likmēm, nebūtu pareizi. Tāpēc, manuprāt, šeit varētu būt pieņemts lēmums, ka uz otro lasījumu ir jāsagatavo alternatīva likmju tabula.

Tātad par 20.pantu jums ir iesniegti vairāki varianti un arī uzziņa, kuru ir snieguši Finansu ministrijas pārstāvji. Tātad, manuprāt, šis jautājums ir atrisināms tā, kā to iesaka deputāts Muciņš. Par pārējiem jautājumiem tabulā viss ir pietiekoši skaidri redzams.

Priekšsēdētājs: Mēs tiešām tūlīt varam sākt izskatīt konkrēti un acīmredzot, kad nonāksim pie 8.panta, tad arī runāsim par alternatīvo likmju tabulu, jo man jau galvenais ir jūs aicināt balsot, vai tas ir konceptuāls jautājums vai nav. Man gandrīz liekas, ka procenti ir viens no konceptuālākajiem jautājumiem – vai 50 procenti vai 35 procenti, vai 60 procenti. Bet varbūt iesim pēc kārtas, tad arī būs redzams, lai nebūtu...

A.Kodoliņš: Cienījamo priekšsēdētāj, man tikai būtu lūgums ņemt vērā, ka komisijas viedoklis ne visos punktos sakrīt ar autora viedokli. Par to arī būtu jābalso, par to materiālu, ko vakar iesniedza komisija.

Priekšsēdētājs: To, ko jūs esat parakstījis?

A.Kodoliņš: Gan to, ko komisijas vārdā ir parakstījis deputāts Kehris, gan to, ko es esmu parakstījis... manuprāt, būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Jā... protams, tas ir sarežģītāk. Ja spriežam akadēmiski tad, kamēr komisija ar autoriem nav vienojusies, tikmēr viņi strādā kopā, un pēc tam tomēr vienoti iesniedz divos variantos, nevis tā...

A.Kodoliņš: Es atvainojos, es vakar jau paskaidroju... tas pēdējais ar manu parakstu ir parādījies tāpēc, ka šie labojumi radās vēlāk, kad iesniedza likumprojekta paketi, un tur bija... parādījās tādi fakti, kuri nebija zināmi visai komisijai, bet kuri bija zināmi apakškomisijai, kura šo jautājumu izskatīja.

Priekšsēdētājs: Labi, sāksim. Tikai sekojiet līdzi, lai kaut ko nepalaižam garām. Šeit jums ir secībā... Ir secība ievērota? Lūdzu, tad paņemiet šo lielo lapu, lai mēs varētu darboties. Lūdzu, nolieciet mūsu priekšā. Varbūt patērēsim laiku, bet nolieciet vismaz vienu, divus, trīs, četrus, piecus, sešus... Tātad pirmais ir galvenais likumprojekts, ko iesniegusi autoru grupa. Pēc tam ir dokuments ar Kehra parakstu. Ir dokuments ar Kodoliņa parakstu, ir vakardien iesniegtie papildinājumi. Un tā ir izziņa, kuru iesniegusi Finansu ministrija. Šeit vienā vietā ir sadalīšanas kārtība starp dažādu līmeņu budžetiem un otrā – par mantojumu un dāvinājumu. Tad vēl ir atsevišķi iesnieguši deputāti Bels, Ziedonis, Muciņš un Zatuliviters. Jūs, deputāt Morozļi, par...

G.Morozļi:  */Par 2.pantu. Es nesapratu un vēl tagad nesaprotu: krievu tekstā rakstīts, ka iedzīvotāji, kuri saņem ienākumus, ja tie saistīti ar algotu darbu uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kuras atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām… Tad, ja cilvēks strādā rūpnīcā Baltkrievijā, tad nodokli viņš maksā šeit? Es nesaprotu šo formulējumu./

A.Kodoliņš:  */Katrā ziņā latviešu tekstā teikts: “Latvijas Republikas uzņēmumi”, t.i., mums ir uzņēmumi arī Tjumeņas apgabalā./

G.Morozļi:  */Bet krievu tekstā nekā tāda nav./

A.Kodoliņš:  */Vakar tomēr bija apspriešana. Manuprāt, ja mēs sāksim visu no sākuma, tad nebūs kad…/

Priekšsēdētājs: Ja ir jautājums, lai uzdod... Pēc tam mums taču vajadzēs arī balsot, citādi deputāts, kamēr nebūs noskaidrojis, vienkārši nebalsos. Jūs par 2.pantu? Par 4.pantu? Tātad par 2. pantu esam noskaidrojuši. Līdz 4.pantam nav jautājumu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Kodoliņš: Atvainojos, ja jau runājam par pantiem, tad ir komisijas priekšlikums – 3.pantu papildināt.

Priekšsēdētājs: Kurā tekstā jums tas ir?

A.Kodoliņš: Tas ir tekstā ar Kehra parakstu: “Ar nodokli apliekamie iedzīvotāju ienākumi...” un tā tālāk “...ārzemju valūtā tiek pārrēķināti Latvijas Republikas pielietojamā valūtā”.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet. Lūdzu, paņemiet komisijas vadītāja Kehra lapu. Papildināt 3.pantu: “Ar nodokli apliekamie iedzīvotāju ienākumi ārzemju valūtā tiek pārrēķināti Latvijas Republikā oficiāli pielietojamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, kurš ir spēkā maksāšanas perioda pēdējā dienā.” Par šo ierosinājumu ir kādi jautājumi vai iebildes? Jums ir par šo? Lūdzu, otrais mikrofons.

S.Zaļetajevs:  */Man ir vispārēja rakstura piezīme par procedūru. Cik es sapratu, vakar mēs pieņēmām deputāta Kides ierosinājumu, lai likumus par ienākumiem un nodokļiem izskatītu pēc tam, kad mums būs pilnīga skaidrība par nodokļu sadalījumu starp republikas un pašvaldību budžetiem. Mums izsniegtajā izziņā es neatradu informāciju par to. Vai nu es nepareizi sapratu deputāta Kides ierosinājumu, vai kaut kas te… Lūdzu noskaidrot./

A.Kodoliņš:  */Vakar pēc deputāta Kides ierosinājuma nebalsojām. Es atvainojos./

Priekšsēdētājs:  */Mēs balsojām par to, ka būs vispārēja informācija, kurā būs konceptuāli izklāstīts valdības viedoklis. Bet mēs vienojāmies visas esošās piezīmes izskatīt šorīt. Pašlaik mēs izskatām trešo pantu./ Lūdzu, atbildiet!

V.Smirnovs:  */Lūk, par otro pantu: iedzīvotāju ienākumu par darbu uzņēmumos, iestādēs un saimniecībās aplikšanas ar nodokli kārtība. 2.punkts: militārpersonas, to atalgojums naudā. Mani interesē aplikšanas ar nodokli mehānisms militārpersonām republikā./

A.Kodoliņš:  */Mehānisms līdz šim laikam bija tāds, ka neviens nezina, kā militārpersonas maksā nodokli. Noteiktas summas karaspēka daļas pārskaita republikas budžetā. Bet, tā kā šis ir Latvijas Republikas likums, tad te domātas, kā es saprotu, Latvijas Republikas militārpersonas, bet ne PSR Savienības./

V.Smirnovs:  */Runa ir par Latvijas Republikas Bruņotajiem spēkiem, es tā saprotu./

A.Kodoliņš:  */Es uzskatu, ka PSRS Bruņotajiem spēkiem jāmaksā republikas budžetā pēc līguma./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Blumbergs: Man ir priekšlikums grozīt redakciju par valūtas pārrēķinu Latvijas naudā un ierakstīt šādā redakcijā, t.i., nevis pēdējā maksājuma termiņa dienā, bet tajā dienā, kad tiek izdarīts maksājums. Pretējā gadījumā visi maksājumi tiks izdarīti pēdējā maksājumu termiņa dienā, jo būs jātaisa sarežģīts pārrēķins.

A.Kodoliņš: Es domāju, ka deputātam Blumbergam var piekrist, ka šeit redakcionāli varētu precizēt.

Priekšsēdētājs: Komisija piekrīt deputāta Kehra iesniegtajam priekšlikumam ar Blumberga labojumu?

A.Kodoliņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai autori šajā sakarā grib izteikt savu viedokli? Nevēlas. Tad paliek. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj, varbūt tomēr lūgt autorus, kuri arī šeit ir kaut kur tuvumā...

Priekšsēdētājs: Ar varu viņus uz šejieni nevar atvilkt. Es vaicāju viņiem, vai viņi vēlas izteikt savu viedokli. Viņi to nevēlas. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamam referentam un godājamiem kolēģiem, izvērtējot kolēģa Kehra priekšlikumu un to, vai viņu ir mērķtiecīgi iekļaut šajā pantā, es ierosinātu ņemt vērā divus apstākļus.

Pirmais apstāklis. Mums šobrīd nav Latvijas Republikas valūtas. Tātad šī valūtas sistēma vēl tikai tiks veidota. Tajā situācijā, kad viņa pakāpeniski eksistēs paralēli tai valūtas sistēmai, kura eksistē šodien, šādas normas ieviešana var radīt milzīgas grūtības, jo zināmai iedzīvotāju kategorijai var nebūt līdzekļu, lai norēķinātos šādā veidā. Tātad norma nebūs dzīvotspējīga.

Otrais apstāklis. Es negribētu godājamam referentam piekrist arī tai jautājumā, ka nodokļi nebūtu jāmaksā zināmai karavīru daļai, t.i., padomju armijas karavīriem, kuri dienē Latvijas Republikas teritorijā. Tas ir jautājums, kas pats par sevi ir diskusijas vērts, jo galu galā nodokļus izmanto, lai apmierinātu tās vai citas kopējās vajadzības, tai skaitā organizētu sabiedrisko transportu un tā tālāk. Tad ir jābūt starpvalstu nolīgumam, kurā jāprecizē visi šie maksājumi vai atvieglojumi, vai atlaides. Šobrīd nekā tāda nav. Tāpēc, man šķiet, nevajadzētu risināt jautājumus, kur mums nav nekāda pamata. Nekāda juridiska pamata nav. Vajadzētu šobrīd no šī papildinājuma atteikties, atstājot jautājumu atklātu. Savā laikā mēs varēsim ieviest šādu normu, kad būs attīstīta valūtas sistēma. Tad šī norma būs korekta.

A.Kodoliņš: Es iesaku deputātam Plotniekam tomēr rūpīgi izlasīt tekstu. Te nav runas par Latvijas Republikas valūtu, bet par spēkā esošo valūtu. Tātad šinī gadījumā var būt runa arī par PSRS valūtu. Lieta ir tāda, ka mēs jau varam to tekstu nelasīt, bet problēma par pārrēķināšanu paliks. Tāpēc, manuprāt, nav korekti, ka problēmas, kas ir jāatrisina, tiek izņemtas no likuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Kodoliņš: Attiecībā vēl uz otro daļu... par PSRS karaspēku. Praktiski tas, ka viņi mums maksā ienākuma nodokli, ir tīri formāla lieta. Neviens Finansu ministrijā nezina, cik daudz ir karaspēka, kādā sakarā viņš maksā. Ir kaut kāds abstrakts ienākums, kurš absolūti nav saistīts ar to kontingentu, kāds tik pie mums nav. Finansu ministrija nekontrolē šo lietu, viņiem nav nekādas kontroles. Tāpēc nav ko slēpties un spēlēt paslēpes, ka viņi mums maksā nodokli. Es uzskatu, ka, bez šaubām, vajag būt līgumam un viņiem ir jāmaksā republikas budžetā. Bet skaidrs, ka finansu inspekcija neizkontrolēs, konkrēti kurš cilvēks cik maksā un vai tas atbilst mūsu likumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka:  */Cienījamie kolēģi deputāti! Man šķiet, ka mēs radām likumu, kurš atgādina kentauru. Viena daļa no tā – pašlaik pastāvošās nodokļu ievākšanas sistēmas turpinājums, no otras puses, tas atgādina nodokļu ievākšanas tirgus mehānismu, kad viens un tas pats cilvēks aizpildīs deklarācijas un maksās nodokļus pēc vecās struktūras. Te ļoti svarīgi ir tas, cik procentus iekasēs nodoklis (nodokļu iekasēšanas procents). Man ir tabula par 23 valstīm ar maksimālajiem individuālajiem nodokļiem, kuri ir, piemēram, Šveicē –11,5%, ASV – 28%, Rietumvācijā – 56%, Zviedrijā un Dānijā – 72%. Tā rāda, ka šodien nevar tā gaišredzīgi pieņemt 30, 35 vai 40% tāpēc, ka mēs ar jums tā nobalsojām. Šiem skaitļiem jārāda reālā situācija, bet mēs nodarbojamies ar labojumu apspriešanu, nezinot valdības viedokli. Es ierosinu vispirms noklausīties atbildīgu Ministru padomes darbinieku, patiešām atbildīgu, vienu no galvenajiem Ministru padomes vadītājiem un tikai pēc tam nodarboties ar konkrētu punktu un konkrētu labojumu apspriešanu, citādi mēs apmānām paši sevi, uzlabojot nezin’ ko, apmānām cilvēkus, kuri izmantos šo likumu./

A.Kodoliņš:  */Es gribu teikt, ka ir ļoti dīvaini dzirdēt no komisijas locekļa tādus secinājumus, jo komisijā viņš balsoja par to, lai iesniegtu šo likumprojektu plenārsēdē./

Un otrkārt, es gribu teikt, ka valdība pati ir norīkojusi referentu, to jau nav izdomājusi komisija. Valdība šajā jautājumā mums ir ieteikusi referentu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Ja mēs ņemam vērā, ka mēs apspriežam koncepciju, tad, manuprāt, tomēr tīri konceptuāli daudz kas no mūsu likumprojekta ir izkritis. Piemēram, man rokā ir zviedru likumdošanas galvenās ievirzes nodokļu jomā. Zviedriem ir vesela rinda atlaides tādos gadījumos, ja cilvēks ir grūtā stāvoklī. Piemēram, mums ir viens pants – 9.pants, kurā ir teikts, ja cilvēka apgādībā ir trīs ģimenes personas, tad viņam ir 30 procentu atlaides. Ja ir trīs uz vienas algas, tad tā ir vienkārši katastrofa, tad no viņa vispār nedrīkstētu ņemt nodokli. Mūsu cenu apstākļos, ar mūsu algām, vai ne? Bet es domāju, ka mūsu apstākļos, pat ja divi, pat ja viena persona ir apgādājama, tad, aprēķinot nodokli, tas ir jāņem vērā. Jāņem vērā, cik bērnu ir ģimenē, cik ģimenē ir tie, kas pelna. Mums tas absolūti netiek ņemts vērā. Turpretī visās attīstītajās valstīs to ņem vērā, vai sieva strādā, vai viņa nestrādā. Ja viņa nestrādā, tad kāpēc viņa nestrādā. Un, kā veidot šo nodokļu sistēmu, tas mums ņemts vērā, bet tas ir ārkārtīgi būtiski tādā nabadzības pakāpē, kādā mēs esam. Tas ir viens, tā ir viena jautājuma puse.

Otra jautājuma puse ir tā, ka mūsu nodokļu sistēma, vismaz tā, kas šeit likta priekšā, absolūti neaptver to sfēru, kur cilvēks iegūst milzīgus ienākumus un apiet jebkuru nodokļu sistēmu. Nu, teiksim, zviedru... nē, te jau ne visu var ņemt par paraugu, bet tomēr... tikpat kā visi zviedru, nu, lielais vairums dzīvokļu darba cilvēkiem ir kooperatīvie dzīvokļi. Un šeit ir skaidri un gaiši pateikts, ka pārdodot kooperatīvā dzīvokļa un jebkura īpašuma, nekustamā īpašuma cena ceļas. Tāpēc skaidrs, ka, spekulējot ar dzīvokļiem, var iegūt drausmīgus ienākumus arī tajā valstī. Pie mums nav ņemts vērā, kas notiek ar tiem ienākumiem, ko iegūst, pārdodot mašīnu. Jūs zināt, kas tagad notiek tirgū un ko es iegūstu, pārdodot vispār privātīpašumu: māju jeb būdiņu, kad patiesībā tiek pārdots zemesgabals ar drausmīgu spekulatīvu uzcenojumu.
Mums tas absolūti nav ņemts vērā, bet zviedriem tāpēc ļoti skaisti ir... ka, pārdodot šādā veidā īpašumu, daļa kooperatīvā, cilvēkam, tā kā viņam ir ienākums, var uzlikt nodokli 100 līdz 125 procentu apmērā. Viņš nopirka par vienu cenu un pārdod noteikti dārgāk. Tas nekad savādāk nav bijis, un viņam var uzgriezt līdz 100 procentiem. Tāpēc mēs šajā nodaļā, redziet, te, kur mums tālāk nāk ienākumi, papildu ienākumi, es uzskatu par nepieciešamu ielikt šos te papildu ienākumus, mēs zinām, ka mums ir kaudze dažādu papildu ienākumu, kas vispār... un tieši tajās jomās, kur vismilzīgākās summas apgrozās, mums tas nemaz nav skarts.

A.Kodoliņš: Manuprāt, ka deputātam Bojāram, kas strādā pie reglamentiem, pašam vismaz elementāri vajadzētu censties ievērot kaut kādus reglamentus un normas. Vakar mēs apspriedām koncepciju, tika uzdoti jautājumi un tā tālāk.... un tomēr šodien bija norunāts balsot....

J.Bojārs: Jūs atvainojiet, vakar pārtrauca apspriešanu...

A.Kodoliņš: Jūs atvainojiet, jūs varbūt atļausiet man pabeigt līdz galam.... tai pašā laikā mums komisijai jau nekas nav pretī, ja tiks iesniegti vēl priekšlikumi. Mēs apņemamies vēl izskatīt jebkuru, arī konceptuālu jautājumu, bet mēs taču nevaram nepārtraukti atgriezties iepriekšējā posmā. Tādā veidā mēs jau nekur nenonāksim.

J.Bojārs: Tie ir ārkārtīgi smagi jautājumi un dažos gadījumos varbūt...

A.Kodoliņš: Bet, lūdzu, jums savu priekšlikumu vajadzēja iesniegt vakar...

Priekšsēdētājs: Vai nu televīzija atkal mūs iespaido, vai kā citādi... Kolēģi, mēs taču varam norunāt mierīgi, kā mums strādāt turpmāk... Tas vienkārši nav iespējams, ka katrs atgriezīsies kaut kur... Es saprotu, ka mēs pamazām sākam saprast tos likumus... jā, un tad man rodas idejas. Tas viss ir cilvēcīgi un tur nebūtu nekā... tāpēc arī tās prasības, lai viss šeit būtu grafikos, tad mēs tikai paskatītos vienu mirklīti un nobalsotu, jo mums būtu skaidrs... nu, tā taču nebūs, šis process ir grūts, bet šo procesu iesim korekti. Es saprotu, ka mums vajadzēs atgriezties, kad mums būs pilnīga nodokļu pakete. Mums varbūt vajadzēs kaut ko pārskatīt, bet zināmā mērā iesim uz priekšu, jo mums galarezultātā... mēs varam nepieņemt, ja mēs redzēsim, ka mums tas neder, un nevis prasīsim, lai mums būtu viss skaidrs un lai mēs varētu tikai balsot, citu mums neko nevajadzētu darīt. Tāpēc es tomēr uzskatu, ka ir iesniegti konkrēti priekšlikumi, kurus mēs šodien izskatīsim. Priekšlikumus, kuri rakstiski nav iesniegti, lūdzu, iesniedziet, tos skatīsim otrajā lasījumā, ja vajadzēs – trešajā lasījumā, ja vajadzēs – atkal atgriezīsim otrajā lasījumā. Bet tikai tos, kuri ir iesniegti, tie ir jāizskata, un mutiski jaunus priekšlikumus šeit mēs tagad neizskatīsim. Mēs viņus tikai pieņemsim.

Lūdzu, deputāt Bojār, noformulējiet rakstiski, iesniedziet sekretariātam. Viss tiks fiksēts un viss tiks izskatīts... Jūs par kuru pantu?  */Konkrēti, kurš pants? Nevis vispār, bet par kādu pantu ir runa, lai dotu jums vārdu? Jūs nepārtraukti pārtraucat mani un arī citus kolēģus, kuri iesniedza konkrētus ierosinājumus par konkrētu pantu, kuru mēs pašlaik apspriežam. Lūdzu./

V.Kostins:  */Cienījamos kolēģi! Es gribētu tomēr atgriezties pie 6.panta…/

Priekšsēdētājs:  */Atvainojiet, apsēdieties, lūdzu, un klausieties. Līdz 6.pantam mēs vienkārši neesam tikuši. Kāpēc jūs traucējat citiem kolēģiem?/

V.Kostins:  */Tāpēc, ka jau bija saruna par 6.pantu./

Priekšsēdētājs:  */Kas runāja, kas? Nu, nedrīkst taču tā… Nonāksim līdz 6.pantam un tad jūs varēsiet izteikt savu viedokli…/ Deputāt Geidān, par kuru jūs pantu?

I.Geidāns: Man ir jautājums. Vajadzētu precizēt, varbūt mēs vakardienas lēmumu neesam sapratuši. Mēs sapratām, ka pēc šiem diviem jautājumiem 4.1.punktā, tas ir, kāpēc tiks apliktas ar nodokļiem slimības lapas, pabalsts par bērnu ārstēšanu, kopšanu un šis labojums 8.punktā, kāpēc ir apakšējā robeža 100 rubļi, nevis 125 rubļi. Kā mums pamatoja cienījamais premjers – 125 rubļi ir nabadzības robeža. Uz šo jautājumu šodien mums atbildēšot ministrijas pārstāvji. Mēs pareizi esam sapratuši?

Priekšsēdētājs: Es tūlīt pajautāšu ministrijas pārstāvim. Cienījamais Karpusa kungs! Varbūt jūs beigsiet diskusijas ar deputātu Bojāru un tomēr atbildēsiet, vai jums ir ko piebilst jautājumā par 18.punktu.

I.Geidāns: Es atvainojos, es varbūt jautājumu formulēšu vienā teikumā. Pirmkārt, attiecībā uz 4.1.punktu. Kāpēc tiks aplikts ar nodokļiem pabalsts par bērna ārstēšanu vai kopšanu un slimības lapas, un labojumi 8.punktā, ka apakšējai robežai jābūt 125 rubļiem, nevis 100 rubļiem. Tad, kad izskatīja valdības programmu, tika nopamatots, ka šodien nabadzības robeža ir 125 rubļi. Vakar bija 100 rubļi.

Priekšsēdētājs: Es pēdējo reizi mēģināšu mūs tomēr ievirzīt kaut kādos rāmjos... ja mēs esam spējīgi. Ja mēs likumu neesam izstudējuši un neesam spējīgi ar viņu strādāt, tad tā arī godīgi pateiksim un iesim strādāt komisijās, jo visiem kopā mums laikam šeit nav ko darīt. Vienu sekundīti, Karpusa kungs. Par 2.pantu mums nav iebildumi? Par 3.pantu mēs esam pieņēmuši deputāta Kehra ierosinājumu ar deputāta Blumberga labojumu. Trešais pants arī ir skaidrs? Tagad sākam tikai par 4.pantu un nekādu 8.pantu. Nevis punkts, bet tas ir pants, deputāt Geidān, arī to nevajag jaukt. Konkrēti par 4.pantu.

A.Kodoliņš: Par 4.1.pantu. Izņemot pabalstus par pārejošu darba nespēju slimo bērnu kopšanas laikā, tas ir tā pati darba alga, tikai cilvēks nav piedalījies darbā. Tā ir darba samaksa.

Priekšsēdētājs: Jūs atbildat deputātam Geidānam?

A.Kodoliņš: Pēc būtības, tikai ne no tiem līdzekļiem.

I.Geidāns: Cienījamie... Es atvainojos, cienījamais oponent, ja atbildētājs ir kaut ko sajaucis. Man ir seši bērni, un gadu gadiem esmu to izjutis, ka mātei alga ar katru gadu samazinās šo pabalstu dēļ, nevis paliek tajā līmenī.

A.Kodoliņš: Kungi, tie nav tie pabalsti, kurus jūs domājat. Atsevišķi pabalsti, kuri ir noteikti ar Augstākās padomes rīkojumu, tiek atbrīvoti. Šie pabalsti ir pārejošas darba nespējas gadījumā, kad jūs slimojat. Un tas ir arī bērnu kopšanas laiks, kad jums iedod septiņas dienas un jūs neejat darbā un kopjat bērnu. Tas ir domāts tikai par to laiku. Bet tos pabalstus, kurus jūs saņemat pēc tiem pārējiem noteikumiem, tie netiek aplikti.

I.Geidāns: Bet tādā gadījumā nav pareizs formulējums.

A.Kodoliņš: Tā diemžēl sauc.

Priekšsēdētājs: Ivars Krastiņš, lūdzu, par 8.pantu, nē, par 4.pantu.

I.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, bet es baidos, ka mums ir pilnīgi dažādas konceptuālas pieejas. Par pārejošu darba nespēju nemaksā darba algu, kā jūs teicāt. Piedodiet, bet tā ir sociālisma palieka. Cilvēks ir slims, un vai viņam par to, ka viņš slimo, maksā darba algu? Tā taču nav darba alga. Jūs varat to saukt par slimošanas naudu, par slimošanas pabalstu, vienalga kā. Tas, ka viņu izmaksāja no arodbiedrību līdzekļiem, tas taču nenozīmē, ka tā ir darba alga. Piedodiet, kā tad ir ar dekrēta naudu? Vai tad bērna dzemdēšana arī tiks uzskatīta par darbu, par ko maksā algu? Piedodiet, tā nav darba alga, un to nedrīkst aplikt ar ienākuma nodokli.

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos par manu steigā izteikto formulējumu. Jā, tā nav darba alga. Bet es gribēju teikt, ka tā ir līdzīga darba algai. Tas nav tikai par darba algu, bet par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nē, jūs jau varat spriest, teiksim, šeit jau...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, savu redakciju par 4.1.pantu iesniedziet komisijai.

A.Kodoliņš: Bet, ja būs deklaratīvais aplikšanas princips, viņš tā vai tā ieies.

Priekšsēdētājs: Par 4.1.pantu iesniegt komisijai. Vai par 4.pantu ir vēl kādas iebildes? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Aizezers: Par 4.6.pantu attiecībā uz noguldījumiem valsts kredītiestādēs. Mans priekšlikums svītrot vārdu “valsts”, jo mums būs arī cita veida kredītiestādes, kuras nav tikai valsts. Mans priekšlikums svītrot “valsts”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Man katrā gadījumā, kad tiek runāts par 4.panta 7.punktu – ienākumi no personīgajām palīgsaimniecībām un zemnieka saimniecībām, ir simpātiski, ka šīs kategorijas šobrīd tiek atbrīvotas no nodokļiem. Bet tajā pašā laikā es nevaru piekrist šai koncepcijai, ka viņi nav apliekami. Viņi šobrīd nav apliekami. Pēc mana uzskata loģiskāk tomēr būtu to ielikt 5.pantā, kurā, kā saka, ir atlaides. Ja ciemā visas būs zemnieka saimniecības, tad neviens nemaksās ienākuma nodokli, tas ir pagastā. Šeit kaut kā nav loģikas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jūsu komentārs.

J.Karpuss, Finansu ministrijas vecākais padomnieks ekonomikas jautājumos: Jā, es tam pilnīgi pievienojos, bet kā tehniski uztvert, kas to pašlaik var izgudrot. Pat PSRS Finansu ministrija ir mēģinājusi. Viņa vairākas reizes pa visām republikām ir izsūtījusi tādus apkārtrakstus, lai visi plašajā padomju zemē mēģina iesniegt priekšlikumus. Taču vēl līdz šai dienai, t.i., jau kādus divus gadus, neviens šādus priekšlikumus nav spējis iesniegt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Grūbe, jūs iesniegsiet savu priekšlikumu? Tālāk par 4.pantu. Nav. Par 5.pantu, lūdzu, komisijas priekšsēdētājs deputāts Kehris.

S.Buka: Atvainojos – par 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Par 4.pantu – lūdzu.

S.Buka:  */Par 4.13.punktu: “uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju ienākumi no savvaļas augu, ogu pārdošanas” un tamlīdzīgi. Domāju, ka pie mums tuvākajā laikā parādīsies savvaļas tomāti, āboli un viss, ko vēlaties. Varat nešaubīties, būs arī ziedi jebkurā daudzumā. Tāpēc es uzskatu, ka mēs varam runāt tikai par savvaļas augļu pārdošanu uzņēmumiem un organizācijām, jo tad visa pārdodamā savvaļas augļu raža nonāks tirgū. Tas ir pirmais.

4.15.punktā teikts par stipendijām, kuras maksā mācību iestādes. Pašlaik ievērojamu skaitu stipendiju maksā uzņēmumi un citas organizācijas. Visticamāk, šo stipendiju apmēri var pārsniegt summu, kura netiek aplikta ar nodokli – 100 vai 125 rubļus. Šajā gadījumā tās jāapliek ar nodokli.

Un, beidzot, trešais. Par 4.19.punktu: “no uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām kā dāvanas saņemto priekšmetu vērtību”. Bet ja tā nav priekšmetiska dāvana, piemēram, ceļazīme vai brauciens kaut kur. Ko tad darīt?/

Priekšsēdētājs: Deputāt Buka, lūdzu, iesniedziet šos savus trīs priekšlikumus rakstiskā veidā. Mēs tagad apspriežam tikai rakstiskos priekšlikumus. Visus pārējos, lūdzu, iesniedziet sekretariātam. Ja būs apstiprināts pirmajā lasījumā, skatīsim tālāk. Jūs par ceturto? Lūdzu.

P.Gabrānovs: Šeit ir priekšlikums. Es saprotu, ka iekļaut 5.pantu...

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim. Jā, paldies.

P.Gabrānovs: Es sapratu, ka turpinās, ka tiek pāriets pie 5.panta, bet attiecībā uz 4.pantu ir mūsu priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Ir papildinājums. Kolēģi deputāti! Paņemiet lielo lapu ar rakstiskiem iesniegumiem, un tur ir deputātu Felsa, Bukas, Gabrānova un Ŋ ļakotas redakcija par 22.apakšpunktu: darba samaksa kolhozos strādājošajiem. Ļoti vienkārši. Runa ir par zemnieku saimniecībām, lai kolhozā strādājošie būtu vienādos apstākļos ar zemnieku saimniecībām. Jūs par šo gribat izteikt viedokli? Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Vakar komisijas sēdē, kurā es arī piedalījos, šis jautājums tika apspriests un domas dalījās. Es piederēju pie tās grupas, kur domā, ka šāds ieraksts par kolhozos strādājošajiem nebūtu jāizdara. Kādi bija mani argumenti? Pirmām kārtām nav nekādas vajadzības atsevišķi izdalīt kolhozos strādājošos. Un, ja mēs vadāmies pēc tāda principa, ka jāsniedz maksimāli maz atvieglojumu, ka katriem ir jāmaksā nodokļi, tad neredzu nekādas vajadzības kolhozos strādājošos izdalīt atsevišķi, jo viņiem jābūt vienādā līmenī ar visiem pārējiem strādājošajiem. Saskaņā ar likumu par zemnieku saimniecībām, ko pieņēma iepriekšējā valdība, tur ir ierakstīts, ka zemnieku saimniecības no nodokļa atbrīvo uz pieciem gadiem. Tātad pēc pieciem gadiem zemnieku saimniecības arī nokļūs nodokļu maksātāju sarakstā. Tikai sakarā ar viņu darbības uzsākšanu viņiem ir tāds atvieglojums. Līdz ar to pēc pieciem gadiem tad visi novietosies vienādā līmenī.

Es aicinu tomēr neatbalstīt tādu ierakstu un atstāt tā, kā rekomendē, ka arī kolhozniekiem ir jāmaksā nodoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Gabrānovs: Mans priekšlikums tika apvienots ar ierakstu 22.apakšpunktā. Es rakstīju papildinājumu pie 7.apakšpunkta, lai lauksaimniecībā visi būtu vienādi. Mūsu priekšlikums tāds bija tādēļ, ka lauksaimniecībā ir ārkārtīgi smagi apstākļi. Ja mēs gribam atbalstīt, lai būtu pārtika, tad lauksaimniecību, kura ražo produkciju, vispār atbrīvot no šā nodokļa. Tur tika apvienots, pamatojoties uz vairākiem iesniegumiem. Tā es gribēju papildināt pie 7.apakšpunkta, un es biju ierakstījis tādu priekšlikumu – visus lauksaimniekus neatkarīgi... Man tas nosaukums “kolhozs” arī nepatīk. Bet lielsaimniecībā strādājošie, kas tagad... Nu, ilgi tā forma nepastāvēs, bet kāpēc tad dažādībai vajadzētu būt? Tādēļ ir pieņemts likums par uzņēmējdarbību, tur arī ir paredzēts, ka visām formām jārada vienādi apstākļi.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Mums taču viss ir skaidrs. Mums ir jāizlemj, kāda ir mūsu attieksme. Labi, ir kolhoznieki, lielsaimniecība, saimniecība, agrofirma, padomju saimniecība... Padomju saimniecība neattiecas. Vai mums ir skaidrs? Vai vienādas prasības izvirzīsim vai citādi, vai atsevišķas prasības? Deputāts Muciņš, manuprāt, visu skaidri pateica: nodokļu ņemšana no zemnieku saimniecībām uz pieciem gadiem ir atlikta. Tagad cits kolēģis paskaidroja, ka viņš iestājas par to, lai būtu tā, kā ir bijis līdz šim, bet kolhoznieki līdz šim nemaksāja. Tā tas ir bijis. Vai visi kļuva par lauksaimniekiem, saimniecību, kopsaimniecību, agrofirmu un tā tālāk – tam nav nozīmes. Vai ir vajadzīgi argumenti? Ko jūs jaunu pateiksiet? Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Arnītis: Mēs pieņēmām likumu par agrāro reformu laukos, kurā ir pateikts, ka pārejas periodā visām īpašuma formām būs vienādi nosacījumi. Un tāpēc ir lūgums par lauksaimniecībā nodarbinātajiem, lai viņiem būtu vienādi apstākļi.

Priekšsēdētājs: Pareizi, es ļoti lūdzu argumentus neatkārtot. Lūdzu, deputāt Grūbe.

G.Grūbe: Man būtu priekšlikums tomēr īpaši neizdalīt lauksaimniekus vai padomju saimniecību darbiniekus, vai kādus citus lauksaimniekus. Bet, sagatavojot lēmumprojektu par likuma stāšanos spēkā, kolhozu jautājumu speciāli ņemt vērā, paredzēt kompensācijas šai daļai, izmainot nodokļu sistēmu.

Priekšsēdētājs: Bet kādas kompensācijas?

G.Grūbe: Tātad kolhoziem ieteikt pārskatīt darba samaksas izcenojumus, ņemot vērā pāreju uz vienotu nodokli.

A.Kodoliņš (no zāles): Es atvainojos, vai var?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kodoliņš: Es gribu pateikt uzziņai. Kolhozi paši maksā ienākuma nodokli procentus. Tā ka kolhoziem ir zināma rezerve, lai kompensētu saviem strādājošajiem par to, ka viņi turpmāk maksās nodokli.

Priekšsēdētājs: Šeit var būt pat ļoti daudz priekšlikumu. Mums ir konkrēts priekšlikums. Lūdzu, paņemiet deputātu priekšlikumu lapu: 4.panta 22.apakšpunktu dot šādā redakcijā – “Darba samaksa kolhozos strādājošiem”. Tas, ka kādam tagad kolhozi nepatīk, tas ir cits jautājums. Bet šeit konkrēti ir ierakstīts, un par konkrētu ierakstu arī balsojam.

No zāles: Man ir komentārs.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl var būt komentāri (dusmīgi)? Tā mēs komentēsim līdz bezgalībai. Lūdzu, balsosim! Tātad iekļaut... Šeit ir priekšlikums, kādā veidā iekļaut 22.apakšpunktu. Tas ir tiešām konceptuāls jautājums. Lūdzu, balsojiet! (Zālē iebildumi, sarunas, troksnis.) Pēc tam paņemiet izdruku un vērtējiet, kuri ir (skaļi smejas) par laukiem, kuri atturas un kuri... (sirsnīgi smejas). Rezultāts: par – 47. Šis priekšlikums netiek pieņemts. Jūs bijāt pret? Tad tas vēl vairāk situāciju pasliktināja. Vairāk par šo pantu nav? Deputāts Buka savus priekšlikumus iesniegs sekretariātā.

Jums par ceturto? Lūdzu.

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj! Laikam kaut kur noklīdis ierosinājums, kuru es iedevu rakstiski uz visām pusēm – pa kreisi un pa labi. Mēs pieprasām 4.1.pantā svītrot vārdu “izņemot” vai arī vispār izslēgt, sākot no vārda “izņemot”. Tikko polemizējot, mēs pārliecinājāmies, ka tas ir absurds.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kodoliņš: Es tomēr uzskatu, ka tas nav tik konceptuāls jautājums. Principā komisija ņems vērā un otrajā lasījumā... Ja netiks ņemts vērā šis... Var jau, bez šaubām, nobalsot, bet deputāti īsti nesapratīs, par ko balso. Es domāju, ka uz otro lasījumu to var iestrādāt divos variantos.

Priekšsēdētājs: Vēl par ceturto deputāts Bels.

A.Bels: 4.9.pantā ir rakstīts, ka mantojumu un dāvinājumu utt., ka izņemot atlīdzību, ko izmaksā zinātnes, literatūras un mākslas darba autora mantiniekam... Mēs, rakstnieki un mākslinieki, līdz ar to tiekam nostādīti izņēmuma stāvoklī. Uz mums neattiecas tas, kas attiecas uz citiem. Mans viedoklis, ka pēc vārdiem “mantojums un dāvinājums” turpmāko tekstu vajag svītrot. Es arī to iesniegšu rakstiski.

Priekšsēdētājs: Paldies, iesniedziet, komisija to izskatīs.

A.Bels (bez mikrofona): Ŋ eit ir jāmaina Civilkodekss, kā ieliks Civilkodeksā... (tālāk neskaidri).

Priekšsēdētājs: Komisija izskatīs. Noformulējiet savu pretargumentu. Nevajag šeit organizēt debates, jo mēs tad netiekam ar tiem galā, kas ir iesnieguši. Par ceturto vairāk nav?

Par piekto? Piekto man ir iesniedzis deputāts Kehris komisijas variantā: “Vietējām Tautas deputātu padomēm uz vietējā budžeta rēķina ir tiesības samazināt nodokli vai pilnīgi atbrīvot no nodokļa atsevišķus maksātājus.” Jūs gribat komentēt autoru? Nav komentāru? Tad paliek. Par 5.pantu vairāk nav? Kā, lūdzu? Nevajag. Komisija pieņem, kāpēc jābalso.

Nākošais ir 7.pants. Es neko neesmu izlaidis? Par 6.pantu nav iebildes?

No zāles: Par 5.pantu man ir.

Priekšsēdētājs: Kā, lūdzu?

S.Buka:  */Par 5.punktu. Es vakar iesniedzu rakstisku priekšlikumu./

Priekšsēdētājs:  */Nosauciet sevi./

S.Buka:  */Es vakar iesniedzu rakstisku priekšlikumu, un uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi konceptuāls punkts. Pie kā nonāks ienākumi no iekasētajiem nodokļiem – vietējās pašvaldības orgāniem vai pēc vecās shēmas – budžetā, un pēc tam tiks pārdalīti? Uzskatu, ka pēc tagadējā 4.punkta jāraksta, kā tas rakstīts Igaunijas Republikas likumā, – ieskaitīt nodokļa maksātāja dzīvesvietas vietējās pašvaldības budžetā. Tas var būt arī 6.punkts. Un tikai pēc tam jau “vietējās padomes var atbrīvot vai neatbrīvot no tiem vai citiem maksājumiem…” tad tas ies uz vietējās padomes budžeta rēķina, tad parādīsies loģika arī 5.punktā./

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi Buka. Tas ir... jūs redzat, ka šis priekšlikums ir pieņemts un tiks ņemts vērā, sagatavojot likumprojekta otro lasījumu.

A.Kodoliņš: Jā, tas ir... tas ieslēdzas šeit. Redziet, tik vienkārši jau nav, kā deputāts Buka to pasniedz. Lieta tāda, ka nodokli maksā darba devējs, bet iedzīvotājs dzīvo citā vietā. Un šeit var būt pilnīgi nepareizas nobīdes. Viena rajona, kur ir daudz darbavietu, iedzīvotāji ienākuma nodokli saņems uz cita rajona rēķina, kuram būs jādod infrastruktūra. Tā ka tas nemaz tik vienkārši nav, kamēr nav deklarāciju principa. Bet to ir jāņem vērā. Un mēs uzskatām, ka ir jāatrod veids, kā attiecīgo normu iestrādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs:  */Ja mani neviļ atmiņa, projektā par Latvijas Republikas pensijām ir punkts, saskaņā ar kuru strādājošajiem pensionāriem ienākuma nodoklis tiek aprēķināts no izpeļņas un pensijas kopējās summas. Vai jūs neuzskatāt par nepieciešanu tādu punktu papildus ieviest 6.pantā?/

A.Kodoliņš: Šis punkts ir jāsaskaņo ar pensiju likumu, kā būs ierakstīts pensiju likumā, tā būs ierakstīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Par cik patlaban pensiju likumā ir tāda redakcija, tad arī šeit ir tāda redakcija.

Priekšsēdētājs: Patlaban sākas 30 minūtes ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Cienot zālē sēdošos, es lūdzu piereģistrēties. Rezultāts: 138.

Godātie kolēģi deputāti! Par mūsu darbu. Mēs visi saprotam, ka ar nodokļu likumprojektiem mums ies ļoti grūti, un katrā ziņā nevajadzētu mums šausmināties, ka situācija ir tāda. Es domāju, tas ir ļoti dabiski. Vienīgi kaut kādā veidā mums vajadzētu vienoties par sistēmu un pie tās vajadzētu turēties. Gadījumā, ja mēs dažreiz sākam mētāties, tad tas zālē rada nervozitāti un tad ir ļoti grūti vadīt. Nervozitāte pielīp visiem, un tad ir ļoti grūti virzīties uz priekšu.

Konkrēti par šodienu... Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Kalniņš pusstundas laikā mums sniegtu tādu konceptuālu ieskatu likumprojektos, kurus ir iesniegusi Ministru padome. Atlikušajā laikā mēs varbūt šeit nesāktu jautājumu un atbilžu veidā turpināt mūsu dialogu. Man liekas, ka komisijas uz savām sēdēm var uzaicināt ministriju pārstāvjus, autorus un speciālistus un plaši izdiskutēt gan neskaidros jautājumus, gan savus priekšlikumus. Bet šajā atlikušajā laikā līdz pusdienām mēs tomēr izskatītu konkrētus priekšlikumus, kurus mums vakar iesniedza kolēģi. Un laikam jau mūsu virzīšanās uz priekšu līdz galīgam akceptam būs stipri nosacīta.

Es saprotu, ka acīmredzot balsot kopumā par visu un galīgajā variantā mēs varēsim tomēr zināmā likumu paketē, jo tas vienmēr izsauks pretrunas. Tāpēc redzēt visu kopumā, redzēt sevi un savus vēlētājus šajā likumu paketē, acīmredzot tā ir ļoti dabiska prasība, un tas mums būs arī jāievēro. Bet, no otras puses, mums ir jāvirzās arī uz priekšu. Tāpēc es šodien ierosinu: tos priekšlikumus, kuri ir iesniegti, akceptēt. Pēc tam, tas ir nosacīts jēdziens, vai mēs pieņemam pirmajā lasījumā, vai mēs turpinām izskatīt. Ja priekšlikumu ir ļoti daudz, mēs varam turpināt tos izskatīt. Varam arī akceptēt pirmajā lasījumā, lai mums turpmāk jau būtu zināma koncepcija. Bet tas nav galvenais jautājums, galvenais ir izskatīt konkrētus priekšlikumus. Deputātiem, kuri arī šodien ir apsvēruši savus variantus, kurus viņi grib iesniegt, tos rakstiski arī turpināt iesniegt. Vai jums ir citi priekšlikumi vai iebildes? Nav.

Tagad 30 minūtes uzstāsies Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš, Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks: Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet tātad tajā jautājumā, ko priekšsēdētājs teica, – par nodokļiem kopumā un par atsevišķiem nodokļiem – izteikt piezīmes jeb varbūt arī paskaidrojoša rakstura informāciju. Kādi pamatprincipi likti, veidojot šo nodokļu sistēmu?

Pirmkārt, neviena pasaules tauta bez tiem nav iztikusi un arī neiztiks. Nākamais princips, kas varbūt ir tas galvenais metodoloģiskais, ir tas, ka ar nodokļu, līdzekļu akumulācijas starpniecību mums ir jāakumulē nauda tām dzīves sfērām, kuras pašas nepelna un kuras ar saviem ienākumiem (tām nav ienākumu) tātad nevar segt izdevumus. Tas pirmām kārtām ir viss, kas saistās ar sociālo infrastruktūru, ar izglītību, ar veselību, ar pensijām plus ļoti nopietniem izdevumiem vides atveseļošanai. Tātad nodokļa mērķis pēc būtības ir, lai mēs šādu summu akumulētu, kas nepieciešams, lai visas dzīves sfēras varētu normāli funkcionēt. Sakarā ar šo pirmo tēzi, kura ielikta nodoklī, mēs tomēr ejam uz virkni apzinātām korekcijām. Pirmkārt, no līdz šim pastāvošā statusa, ka ražošanas nozare zināmā mērā, tā vai citādi, mazākā vai lielākā mērā tika subsidētas no budžeta, no šī statusa mēs ļoti nopietni atejam nost. Tātad principā, lai jebkura ražošanas nozare veidotu savus realizācijas ieņēmumus, cenas, tarifus tādā veidā, lai viņa ar saviem ienākumiem segtu izdevumus un strādātu pašfinansēšanas režīmā, izņemot tikai sociālās mērķprogrammas, kuras liktu priekšā valdība vai kāds cits resors, un ko izskatītu parlamentā.

Otra piezīme jeb korekcija pie šī principa ir tāda, ka mums jāakumulē nauda sociālās infrastruktūras vajadzībām un sociāliem mērķiem. Tai pašā sociālā infrastruktūrā atšķirībā no iepriekšējās sistēmas jācenšas ieviest atsevišķus pašfinansēšanās elementus. Kā jūs zināt, mēs plaši runājam par apmaksas medicīnisko palīdzību. Arī pasaulē ir ļoti plaši izplatīts tāds variants, ka, piemēram, darba ņēmējs savā ražīgajā mūža periodā blakus šiem asignējumiem, kas nāk no budžeta, pērk sev arī labākus pensionēšanas nosacījumus vecumdienās, kā arī citas lietas. Tā kā arī šajā sfērā, sociālās infrastruktūras sfērā, kur vien var, kā pierāda pasaules prakse, mums jāiet uz atsevišķiem pašfinansēšanās elementiem.

Otrs princips šajā sistēmā. Tātad, no vienas puses, ja mums nauda ir jāakumulē ar nodokļu starpniecību, tad nodokli ņem ne vienkārši no absolūtās summas vajadzības viedokļa, bet viņu ņem tādējādi, lai tie, kas ražo un dod ienākumus, kas veido peļņu, lai mēs ar šo nodokli ietu pretī maksimālai privātās iniciatīvas attīstībai, lai būtu brīva konkurence, lai maksimāli būtu arī tirgus attiecības kā iekšzemē, tā arī uz ārpusi. Tātad nodokļu sistēma, jebkurš nodoklis jāizvērtē no tā viedokļa, lai tas ražotājam neatņemtu stimulu tālāk attīstīt ražošanu, ražot kvalitatīvāk ar mazākām izmaksām.

Nākamais moments, risinot šo otro jautājumu, lai atraisītu privāto iniciatīvu un saimniekošanas tonusu, blakus tam risinot arī ar nodokļu sistēmu tās vēlmes, kas ir vajadzīgas visas sabiedrības interesēm. Runa ir par tādas struktūrpolitikas veidošanu tautsaimniecībā, kas nodrošinātu mūsu dzīves stabilitāti. Tātad pirmām kārtām, ja konkrēti ņemam, tad nodokļu sistēmā konsekventi mēģina ieviest tēzi, lai jebkurš ražotājs būtu ieinteresēts strādāt pēc iespējas ar jaunāku tehniku un modernāku tehnoloģiju. Tātad ir zināmi atvieglojumi atsevišķu nodokļu veidā, kas veicina, lai ražotājs, ja viņš iet uz investīciju, uz jaunu tehnoloģiju un tehniku, lai būtu viņam atvieglojumi. Savukārt, lai ražotājs būtu ieinteresēts līdztekus ievāktajiem nodokļiem no sava ienākuma izdalīt arī līdztekus dažādiem labdarības pasākumiem, tai skaitā arī medicīnas, kultūras un tā tālāk pasākumiem, un šie līdzekļi netiktu aplikti ar nodokli.

Treškārt, raugoties no struktūrpolitikas viedokļa, lai ražotājs jau ražošanas fāzē, sadalot savu ienākumu, būtu ieinteresēts izdalīt līdzekļus gan sev, gan ekoloģijas atveseļošanai, gan arī jebkura cita tipa fondiem, kurus mēs gribam akumulēt, kā saka, vides atsārņošanai. Ŋ obrīd negribu pārskaitīt visus šos nosauktos nodokļus kā tādus. Es tikai minēšu dažas īpatnības.

Tātad attiecībā uz ražotāju pamatā mums darbojas peļņas nodoklis, īpašuma nodoklis, investīciju nodoklis un uzņēmuma patēriņa fonda nodoklis. Netiešie nodokļi pamatā mums ir akcīzes nodoklis un apgrozījuma nodoklis plus tādi, var teikt, nodokļi, kas vajadzīgi valstij, t.i., muitas nodoklis, licences, kas saistās ar dabas resursu izmantošanu, pārējā nodokļu un nodevu atribūtika. Protams, visam tam blakus ir divi nodokļi, kuri saistīti ar darba algu. Tātad ienākuma nodoklis, ko jūs apspriežat, un ar darba algu saistīts – tikai nedaudz citādā plāksnē – sociālās apdrošināšanas nodoklis, kas ir vēl spēcīgāks pēc apjoma un nopietnāks un kas tiks apspriests un diskutēts vairāk nekā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Visiem šiem nosauktajiem nodokļiem patiešām ir nodokļa raksturs, izņemot varbūt divus. Muitas nodoklī ir ieaustas arī tiesiskās normas par šo sfēru kā tādu, lai reizē ar šā likuma pieņemšanu tiek risināta virkne, tā teikt, juridisko jautājumu. Un otrs tāds nodoklis ir, kas saistās ar dabas resursiem un kurā bez tīras licencēšanas ir arī šīs sfēras funkcionēšanas tiesiskie jautājumi. Kamēr mūsu rīcībā nav visi kodeksi par tiem vai citiem tautsaimniecības resursiem, pēdējais kodekss diez vai būs ātrāk kā nākamajā, tas ir, 1992.gadā, būs problēmas.

Pirmā problēma ir tā, ka, ieviešot šo nodokļu sistēmu, pastāvot esošām cenām, tarifiem, ražotājam var rasties peļņas iztrūkums, nekā tas būtu pie nodokļu pašreizējās veidošanas kārtības. Mums ir bijušas vairākas sarunas ar rūpniecības uzņēmumu pārstāvjiem. Lai nebūtu šo problēmu un lai nodoklis darbotos vienveidīgi attiecībā uz jebkuru ražotāju, uzdevums šeit ir viens – atlikušajā laikā precizēt cenu sistēmu. Vai nu tā ir valsts regulējamā cena no vienas puses, viņš griežas departamentā un, pamatojoties uz tehniski ekonomisku metodiku vai izmaksas rādītājiem, pamato, kādai jābūt šai cenai, jeb viņš arī līgumcenās, kuras viņš veido, slēdzot līgumu ar partneriem, ieliek tādas cenas, kādas tās objektīvi būtu nepieciešamas. Mēs negribam iet ar nodokļu diferenciāciju pret atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, vadoties pēc mākslīgām cenu sistēmām, kuras dažviet ir izveidojušās. Kā jūs zināt, viena tautsaimniecības nozare ir mazāk rentabla, otra – vairāk rentabla, un izmantot šim nolūkam diferencētu nodokļu sistēmu3 nebūtu prātīgi no perspektīvā viedokļa. Tas arī spiedīs ātrāk sakārtot cenu sistēmu.

Tātad ļoti īsi par atsevišķiem nodokļiem. Mūsu apritē no jauna varbūt ienāk akcīzes nodoklis. Būtībā tas lielākā mērā ir atšķelts no bijušā apgrozības nodokļa. Akcīzes nodoklī pēdējā mirklī, mēs to apzinājāmies jau agrāk, tika iestrādāts arī projektētais transporta jeb ceļa nodoklis. Tātad tas būtībā ir aktīvs nodoklis. Vairums bija viedoklis, ka, lai akumulētu līdzekļus ceļu saimniecībai, jāvadās pēc pārdotās degvielas daudzuma, bet ne pēc motora zirgspēka un tamlīdzīgi. Tātad, ja tas tā, tad viņš nes tās akcīzes raksturu un viņš ir iestrādāts akcīzes nodoklī. Pie tam šis akcīzes nodoklis, kā jūs droši vien zināt no projekta, kas jums visiem ir uz rokas, ir samērā augsts – 12 kapeikas par benzīnu un 8 kapeikas par dīzeļdegvielas litru. Tātad pie šāda nodokļa tiek balansēts budžets, kas vajadzīgs ceļu saimniecībai, un, apstiprinot budžetu, ar tādu domu, ka šo mērķa nodokli no kopējā akcīzes nodokļa varētu fiksēt arī rajona griezumā un apstiprināt Augstākās padomes sesijā. Rajona griezumā šo ievākto akcīzes nodokli par degvielu, šī nauda lai būtu tieši ceļu saimniecībai, jo tiek veidots mērķa fonds. Tātad šis mērķa fonda sadalījums arī rajona griezumā. Tajā skaitā arī lauku saimniecību iekšējo ceļu būvniecībai. No otras puses, mūsu doma ir tāda, ka akcīzes nodoklim ir pozitīva loma, lai mēs taupīgāk apietos ar energonesējiem. Vakar es iepazinos, piemēram, ar akcīzes tipa nodokļiem, kādi ir Zviedrijā. Šis akcīzes tipa nodoklis uz energonesējiem tur ir ļoti plašs. Ne tikai uz diviem nosauktajiem, bet arī uz dabisko gāzi, uz akmeņoglēm, pat siltumu utt. Šis nodoklis ir viena no svirām, lai mēs šos energoresursus izlietotu taupīgāk.

Apgrozības nodoklis. Apgrozības nodoklis lielā mērā, izejot no metodikas, paliek it kā vecās sliedēs, tikai ar tādu būtisku atšķirību, ja agrāk viņu apstiprināja Finansu ministrija, tad tagad pielikumā ievietoto skalu apstiprināja Augstākajā padomē, bet konkrēto priekšlikumu sarakstu apstiprinātu Ministru padome šajās sešās nosauktajās grupās, kurās šis apgrozījuma nodoklis projektēts 10, 20, 30, 40, 50, 60 procentu apmērā. Līdz šim precēm šo apgrozījuma nodokli noteica varbūt stihiski. Tātad pakāpeniski šīs preces grupēt vienveidīgās grupās, vadoties pēc sociālā nozīmīguma un citiem faktoriem, un arī noteikt vienotu šo apgrozības nodokli. Atgriežoties vēl pie akcīzes nodokļa, jāsaka, ka līdz šim to apstiprināja Finansu ministrija. Ir likts priekšā tieši akcīzes nodokli apstiprināt Augstākajā padomē. Tieši arī preču... (neskaidri). Protams, šodien notiek intensīvs un diezgan konkrēts darbs, lai vismaz vēlākais, sākot ar 1992.gada 1.janvāri, apgrozības nodokļa vietā mums būtu nodoklis jaunradītai vērtībai. Tas ir precīzāks, un šis nodoklis izgulsnēsies labāk visās tajās vietās, kur notiek preču komplektējošo mezglu ražošana.

Peļņas nodoklis. Peļņas nodoklis iestrādāts 35 procentu apmērā no peļņas. Varētu teikt, tas ir minimālais līmenis, kāds pasaules praksē pastāv. Turklāt, ja mēs ņemam vērā to atvieglojumu gammu, kura ir iestrādāta peļņas nodoklī, praktiskais procents var noslīdēt. Pat šis procents, ko praktiski nomaksās no peļņas, t.i., no 15 līdz 25 procentiem un 27 procentiem. Ŋ ajā ziņā, runājot par peļņas nodokli, jāsaka, ka tas aptver visas ražojošās nozares, izņemot lauksaimniecību. Lauksaimniecības daļā tātad es varu minēt, ka pastāv zemes nodoklis un lauksaimniecības nodoklis, kurā, izmantojot pasaules tradīcijas, arī bijušās Latvijas Republikas pirmskara tradīcijās akumulējas vairāki parametri. Ne tikai zemes kvalitāte, bet arī nekustamais īpašums. Protams, tiek ievērots arī attālums. Tātad attiecībā uz lauksaimniekiem peļņas nodokļa vietā, īpašuma nodokļa vietā, kapitāla investīcijas nodokļa vietā būtu viens nodoklis – zemes nodoklis, zemes un lauksaimniecības nodoklis. Tas būtu komplekss nodoklis, kas uztvertu zemes kvalitāti, šā saimniekošanas objekta atrašanās vietu un tātad arī daļēji – nekustamo īpašumu. Mūsu viedoklis par šo nodokli, protams, ir tāds, ka mēs ļāvām autoriem šinī ziņā pastāvēt uz savu, ka no šā nodokļa komponentiem varbūt izņemt ārā melioratoru būvvērtību.

Tālāk – īpašuma nodoklis. Tas ir jauns nodoklis. Vēl es gribētu piebilst pie peļņas nodokļa. Kā jūs zināt, Savienības nodoklī ir izstrādāta 45 procentu norma, taču Savienības nodoklis ir pieņemts pret ražotāju, un nav teikts, vai tas ir pēdējais variants. Viņš ir gan apstiprināts PSRS Augstākajā padomē, taču, kā zināt, tajās programmās (Šataļina un arī prezidenta), kuras apsprieda PSRS Augstākās padomes sesijā, ir konkrētas norādes, kas apstiprinātajā Padomju Savienības nodoklī neapmierina attiecībā uz ražotājiem. Tātad, citiem vārdiem sakot, galvenā iebilde ir pret to, lai nebūtu diferencēta rentabilitātes rādītāja, virs kura sāktos gandrīz pilnīga papildu ienākumu ieņemšana budžetā.

Īpašuma nodoklis tātad ir jauns. Pamatā ietver būves ar atvieglojumiem pret iekārtām, lai stimulētu uzņēmējus nebūvēt, teiksim, tādas ietilpīgas ēkas, ja tā varētu teikt, bet ar lielu iekārtu un tehnikas īpatsvaru. Īpašuma nodoklis – rēķināt no atlikušās vērtības un neskart sociālās infrastruktūras objektus.

Kapitāla kustības nodoklis, investīcijas nodoklis. Varbūt tas ir īslaicīgs, uz pāris gadiem. Bet sakarā ar to katastrofālo stāvokli, kas mums patlaban ir celtniecībā, sevišķi sakarā ar nepabeigtās celtniecības īpatsvara pieaugumu visur Padomju Savienībā, tai skaitā šobrīd arī Latvijas Republikā, diemžēl mums ir liels īpatsvars. Lai šo procesu bremzētu – tātad investīcijas nodoklis. Ņemts vērā, lai ieinteresētu celt mazietilpīgas, teiksim, izmaksu mazietilpīgas būves, stimulējot, lai vairāk būtu iekārtas. Protams, ņemot vērā arī izvietojumu, kurā vietā šis objekts tiktu celts. Skarts ir problemātisks nodoklis – uzņēmuma patēriņa fonda nodoklis, kam no lietošanas termiņa varbūt ir apmēram līdzīgs statuss, kā tas ir investīcijas nodoklim. Ņemot vērā to, ka sevišķos apstākļos tas būtu eleganti, mums būtu sava valūta un republikā stihiski neieplūstu nauda, ka tas varētu būt uz zināmu laiku, it kā darba algas iesaldēšanas moments, lai regulētu preču piedāvājumu un pieprasījumu.

Atšķirība no (nesaprotams nosaukums) nodoklī ir tā, ka bāzes procents ir, cik izmaksās darba alga. Šis procents iet relatīvā veidā uz atskaites periodu. Tātad cik būs saimnieciskais aprēķins, ja saimnieciskais aprēķins būs pieaudzēts nākamajā periodā, tad arī tas pats procents, pielietots attiecībā uz pieaudzētu saimniecisko aprēķinu, un līdz ar to paralēli pieaugtu darba samaksas fonds, atšķirībā no varianta, kāds bija iepriekš, ka lielā mērā šis lielums darbojās konstanti. Protams, šeit ir problēmas. Uzņēmuma patēriņa fonda nodoklim no manas puses ir daudz mīnusu, pat grūti izsvērt, kur vairāk būs mīnusi. Bet tomēr es domāju, ka šajā momentā vairāk ir plusi par labu šā nodokļa pielietošanai nekā mīnusi.

Atgriežoties pie citiem nodokļiem, pie muitas nodokļa utt. Principā vēl netiek nosaukti muitas tarifi. Ir ierosināts, ka muitas tarifus izstrādā Muitas departaments un apstiprina Ministru padome. Šeit pamatprincips – tikai nosaukt. Tātad šo tarifu izstrādāšana vispirms notiek attiecībā uz izvedamām precēm. Teiksim, varbūt ka tuvākajos divos mēnešos šādu tarifu varētu ieviest arī praktiskajā darbā.

Ietilpīgs ir nodoklis jeb likums, kas saistās ar dabas vidi un dabas resursu lietošanu, licencēšanas kārtību. Mūsu priekšlikums ir – visnotaļ to atbalstīt, jo arī mums šis tas no tehniski organizatoriskā viedokļa, lai visus pielikumus iedarbinātu, nebūs vairs sakārtots. Bet visādā ziņā tāds metodisks, loģisks piegājiens šajā ziņā vajadzīgs. Un šajā ziņā arī atklāt, ja tā var teikt, attiecības minētajā sfērā.

Pašās beigās vēl es gribētu piebilst tikai par šiem diviem, kas attiecas uz iedzīvotājiem. Tātad jūs droši vien ne vienreiz vien esat runājuši par to, ka, līdzko tehniski un organizatoriski būs sagatavojušies attiecīgie dienesti, lai aprēķinātu ienākuma nodokli no deklarācijas, tā uzreiz ar to varētu palaist nodokli no deklarācijas, kā tas ir arī visās citās valstīs. Tātad šobrīd apspriežamais ienākuma nodoklis no iedzīvotājiem ir īslaicīgs līdz tam brīdim, kad būs gatavi visi dienesti, tas nedrīkstētu būt vēlāk kā 1992.gada 1.janvāris. Domāju, objektīvi priekšnosacījumi visādā ziņā tam ir.

Un otra problēma, pie kuras varbūt vēl būs jāatgriežas, ir jautājums par sociālās apdrošināšanas nodokli. Kā jūs zināt, šis nodoklis sākumā tika nosaukts 37 procentu apmērā attiecībā pret darba algu, un maksātu darba devējs, un vienu procentu maksātu darba ņēmējs. Kā jūs zināt, viens no pēdējiem PSRS prezidenta dekrētiem no šā procenta atkāpās un noteica, ka uz laiku, šobrīd pārejas periodā, mēs pielietosim sociālās apdrošināšanas nodokli – 26 procentus pret darba algu. Bet mēs nezinām, vai tajā ir iekalkulēts tas, kas vajadzīgs bezdarbnieku pabalstu veidošanai. Jo tajā, ko ir sagatavojusi mūsu Sociālās nodrošināšanas ministrija, Finansu ministrija utt., ietverts arī nodoklis bezdarba pabalstam, kā arī īslaicīgai darba nespējai. Tātad trīs komponenti. Mūsu priekšlikums ir tāds, un tāds acīmredzot izveidosies pēc dažām ļoti nogurdinošām diskusijām, cerībās, lai šis nodoklis tomēr nebūtu augstāks par 30 procentiem. Tātad mūsu lūgums būs tāds, kad pensiju likums nāks otrajā lasījumā, būtu diezgan labi un konkrēti pensiju likumā, lai mēs no šiem 37 procentiem varētu tikt uz leju, teiksim, par 5 vai par 7 punktiem.

Otrs rēbuss ir tas, vai šis nodoklis būs obligāts tiem, kuri strādā valsts uzņēmumos, vai tas, kas būs privātais, vai zemnieku saimniecība varēs izvēlēties. Tātad attiecībā uz privātajiem ražotājiem un zemnieku saimniecībām būs nosaukts cits cipars, jo tas būs pret kopējo ienākumu – darba alga plus peļņa, it kā būs krietni zemāks, tas var būt līdz 14 procentiem. Viņš to samaksā it kā obligātu. Ja viņš gribētu iet uz augstāku pensiju, varētu būt runa, ka viņš piedalās brīvprātīgajā apdrošināšanā. Tā kā privātajam sektoram var būt šā procenta dalījums divās daļās, samazināt valsts procentu minimālai sociālai pensijai plus nākamā daļa klāt ar savu ienesumu papildus no sava ienākuma pirkt augstāku pensiju papildus šai nosauktajai. Piemēram, 12 procenti, kas varbūt nodrošinātu sociālo pensiju. Ar to visumā es gribētu arī beigt.

Ko es vēl gribētu minēt? To, ka šobrīd notiek nodokļu, ja tā var teikt, nodokļa tālāka aprobācija. Līdz šim nodokļa aprobācija notikusi virknē Savienības pakļautības uzņēmumu, vairākkārt spriests kopā ar Rūpnieku asociāciju. Šobrīd masveidīgāk aprobācija notiek četros republikas rajonos un Liepājas pilsētā, izlases veidā arī atsevišķos uzņēmumos. Attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem arī ir bijusi tāda aprobācija. Taču vienalga šī aprobācija jāturpina, kas varētu dot mums papildu informāciju un papildu nianses, lai galīgā nodokļa redakcijā mēs varētu tās pieņemt.

Visbeidzot, mēs uzskatām, ka visoptimālākais variants, ja visus šos nodokļus pamatā pieņemtu līdz nākamā gada 1.janvārim, neatliekot kaut kur uz pusgadu vai vēl vēlāk. Jo tad vienlaicīgi paralēli mēs varēsim iedarbināt arī nodomāto iespējamo cenu mehānismu. Visā drīzumā iesniegsim likumprojektu par cenām, kurš būs ļoti īss. Bet galvenais ir šā projekta otra daļa, kāda cenu programma būs mūsu tautsaimniecības tajā vai citā nozarē. Tā ka ir lūgums par šādu ieviešanas termiņu.

Protams, pastāv liela problēma, lai budžetā sabalansētu abas puses. Tātad tā vajadzība, kas ir ienākusi no ministrijām pirmajā piegājienā, tā summa, kas veidojas no šiem nosauktajiem nodokļiem. Jābūt rezervei, vismaz apmēram pusmiljarda ienākumiem jāpārsniedz izdevumi, jo Padomju Savienībā un arī starprepubliku attiecībās saimnieciskās situācijas mainās, tādēļ, lai mums būtu šajā ziņā rezerve drošākai saimniekošanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs pieņemam zināšanai jūsu informāciju. Turpmākus kontaktus ar valdību, ar Ekonomikas ministriju un citām ministrijām uztur komisijas. Jautājumu nebūs. Tā mēs esam nolēmuši. Jautājumi ir visiem deputātiem, jo mēs tikko sākam iesildīties šajā grūtajā darbā, pieņemot likumprojektu par nodokļiem. Amatpersonu komisijās ir diezgan, ir aparāta darbinieki. Lūdzu, aiciniet valdības pārstāvjus uz komisijām, debatējiet, iesniedziet savus priekšlikumus un darbojieties!

Tagad mums jāpabeidz mūsu iesāktais darbs. Labi, mēs atgriezīsimies.

Pārtraukumā mierīgi pārdomājot radušos situāciju, es esmu nācis pie slēdziena, ka šī situācija, kas mums šodien un vakardien galarezultātā ir izveidojusies, nav nemaz tik sarežģīta, ņemot vērā to darbu, ko ir veikusi komisija. Tos labojumus, kurus mums ir iesniegusi autoru grupa, es saprotu tā, ka viņa ir iesniegusi savu likumprojektu. Mēs no sirds pateicamies, jo viņa ir ļoti pamatīgi strādājusi, daudz strādājusi, ņemot vērā, ka šis jautājums par nodokļiem ir ļoti problemātisks, bet galvenais ir mūsu komisiju, mūsu pastāvīgo komisiju attieksme pret šo projektu.

Mūsu komisijas ir izskatījušas un papildinājušas šo projektu. Tātad man liekas, ka katru šo papildinājumu iesniegušas mūsu komisijas, kuras tos jau izdebatējušas savās sēdēs. Mums balsot šeit nevajag, ja tikai mums nav principiālas iebildes pret šiem papildinājumiem. Mēs balsojam tikai par tiem pantiem, kuros ir principiālas iebildes pret papildinājumiem. Tie mums jāiesniedz rakstiskā veidā, nevis tā, ka mēs sāksim šeit debatēt. Tāpēc es šos uzskatu par jautājumiem, kas praktiski ir izlemti, jo tas jau ir projekts, ko iesniedz komisija. Mums tagad būtu jāizskata tos, kurus komisija noraidījusi. Tas mums tagad būtu jāizlemj. Un šeit ir viens protests, ko mēs arī izskatīsim. Tāpēc iet pa visiem pantiem atsevišķi, es uzskatu, pat nav vajadzīgs, jo kam ir kādi iebildumi, konkrēts priekšlikums, tas rakstveidā lai iesniedz sekretariātam. Jo sākt debatēt, tas ir ļoti grūti, tas rada nervozitātes situāciju. Jo tas, kurš debatē, tam ir skaidrs. Bet, kurš sēž zālē, tam nav skaidra debatētāja attieksme pret tribīnē stāvētāju. Tas rada tādu nervozu situāciju. Tāpēc, lūdzu, paņemsim tikai šo lielo lapu un skatīsim tikai tos priekšlikumus, kuri ir noraidīti. Ja komisija kaut ko pieņem, tad mēs debatēsim.

Noraidīts ir Edmunda Krastiņa priekšlikums par likuma par ienākuma nodokli nosaukumu. Varbūt lūgsim godāto kolēģi Edmundu Krastiņu, ka pagaidām šo jautājumu vajag atlikt. Es domāju, ka pašu nosaukumu mēs nenoņemam no darba kārtības un arī jūsu priekšlikumu... Tad, kad mēs tuvosimies finišam, mēs vēlreiz atgriezīsimies pie nosaukuma. Patlaban, kamēr nav izdebatētas visas detaļas, laikam būs ļoti grūti, jo būs dažādi viedokļi un mēs nevirzīsimies uz priekšu. Un, ja mēs aizmirsīsim, tad jūs neaizmirsīsiet mums pateikt un atgādināt. Es saprotu, ka jūs mājat ar galvu un piekrītat.

Nākamais ir jautājums, par kuru acīmredzot mums būtu jāizsaka savs viedoklis, t.i., par 5.nodaļas izslēgšanu. Atšķiriet šā likuma... Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Vakar es referentam Karpusa kungam uzdevu jautājumu, lai viņš pacenšas paskaidrot, kādēļ ir nepieciešama šī 5.nodaļa. Diemžēl nekādu apmierinošu atbildi nesaņēmu. Uzstājos arī debatēs, iesniedzu priekšlikumu. Diemžēl tā atbilde, kas man ir dota, mani nespēj apmierināt. Ja cienījamie deputāti paņems projektu un uzmanīgi paskatīsies 5.nodaļu, kura sastāv no pieciem punktiem, izrādīsies, ka trīs no šiem punktiem vienkārši atsaucas uz 4.nodaļu un nosaka, ka visa šī kārtība ir tāda kā 4.nodaļā. Vienīgās atšķirības, kas šeit it kā precizētu, ir tās, ka šis ienākums tiek aplikts pēc citas tabulas. Bet, kā vakar paskaidroja deputāts Kodoliņš, šī tabula būtiski neatšķiras no citām. Tātad būtībā paliek viena atšķirība, tas ir, neapliekamais minimums 300 rubļi gadā. Bez tam cienījamais referents arī nespēj dot apmierinošu atbildi, kāpēc mums tieši šie ienākumu veidi būtu jāapliek kādā citā veidā nekā ienākumi no cita veida uzņēmējdarbības, cita veida individuālā darba. Tāpēc es uzskatu, ka šī nodaļa ir izslēdzama, jo nekas šeit precizēts netiek. Par nodokļu ieturēšanas kārtību visur ir atsauces uz 4.nodaļu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kodoliņ, kur jūs esat? Viņš sniedz televīzijai interviju. Tas, protams, interesanti. Tāds ir mūsu darba stils. Droši vien tur ir bijis kāds grafiks. Diemžēl jūs nedzirdējāt deputāta Edmunda Krastiņa argumentu. Karpusa kungs dzirdēja. Ja jūs, bet ļoti īsi, gribat pateikt par to, ko izteica Edmunds Krastiņš, pasakiet, mēs izteiksim savu attieksmi balsojot.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti, es ļoti atvainojos, bet jautājumu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, ka es nebiju klāt, kad deputāts Edmunds Krastiņš, spriežot pēc reakcijas, teica savu ļoti pārliecinošo runu. Varu pateikt tikai to, kādi argumenti bija komisijai. Komisijas tomēr šo jautājumu diezgan sīki diskutēja. Tā tomēr ir īpaša maksātāju grupa. Viņiem principā tomēr ir jābūt citiem ienākumiem. Viņiem tam nebūtu jābūt par pamatienākumu. Tāpēc mēs uzskatām, ka precīzāk viņus atstāt īpašā grupā. Finansu ministrijā, piemēram, uzskata, ka tos var savienot ar 4.nodaļu. Lemt vajag deputātiem.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kehri, jūs arī gribējāt izteikt savu viedokli? Lūdzu, bet, deputāt Kodoliņ, tas ir nebijis gadījums, ka referents neatrodas zālē tajā laikā, kad apspriež iesniegto likumprojektu. Lūdzu, deputāt Kehri.

O.Kehris: Manuprāt, šis praktiski ir izkārtojuma jautājums. Mēs domājām, ka uz otro lasījumu mēs ļoti būtiski pārdomātu, vai ir iespējams sagrupēt labāk, bet šeit praktiski nemainās būtība. Tas ir, kā mums labāk izkārtot, sagrupēt šo, pareizi parādīt. Tādēļ es domāju, ka, manuprāt, to mēs varam nebalsot, mēs to ļoti pārdomāsim un iesniegsim nākamajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Pēc tam, kad mēs nobalsosim, tad arī jūs iesniegsiet, jo ir konkrēts priekšlikums un šeit argumenti bija konkrēti. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 137. Balsojam par Edmunda Krastiņa priekšlikumu izslēgt 5.nodaļu. Deputāts Biezais balsos... Rezultāts: deputāta Krastiņa priekšlikums negūst balsu vairākumu. Paliek komisijas viedoklis.

Tālāk – 6.pants, 51.pants līdz 53.pantam ieskaitot. Tā ir šeit saprasts: 51., 52. un 53.pants. Šo kārtību nosakot likumā par nodokļiem un nodevām.

Jūs kolēģiem gribat atgādināt savu argumentu? Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Es jau vakar savā runā debatēs teicu, ka tajos nodokļu likumprojektos, kas mums ir izsniegti, praktiski katrs likums satur dažus pantus, kuros norādīta kārtība, kā izskatāmas sūdzības un izšķirami strīdi par šo nodokļu ieturēšanu. Turklāt pašreizējos likumprojektos, tā kā tos ir rakstījuši dažādi cilvēki, šī kārtība, vismaz manā skatījumā, ir noteikta visdažādākā un bieži vien stipri pretrunīga. Es uzskatu, ka visai nodokļu strīdu un sūdzību izskatīšanas kārtībai jābūt vienotai un tā jāparedz šajā te likumā, kas nosaka vienoto un vispārējo politiku nodokļu ieturēšanas kārtībā. Un domāju, ka darba grupas atbilde, ka šis ir kāds atsevišķs likums, tomēr laikam nav īsti pamatots, jo mums ir likums par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Laikam tas tad regulē visu nodokļu un nodevu ieturēšanas kārtību un noteikumus. Šeit varētu vienīgi atstāt vienu pantu, kurā būtu ierakstīts, ka sūdzības un strīdi izskatāmi tādā kārtībā, kādu nosaka likums par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Es gribētu kolēģim atbildēt, lai Artūrs nedaudz atpūšas. Kolēģim Krastiņam ir taisnība no formālās loģikas viedokļa. Taču praktiski katram nodoklim ir īpatnības. Šis nodoklis ir ļoti plašs, ļoti aptverošs. Viņš nedaudz arī izkrīt no citu nodokļu konteksta, un praktiskā rīcībā jau cilvēks lasa savu nodokļu likumu. Viņš jau... konkrēti iedzīvotājs vai nodokļu piedzinējs nelasīs jumta likumu. Jumta likumā ir atsauce, ka primārs ir konkrētais skaidrojums. Komisija uzskata, ka vajadzētu to atstāt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kodoliņš īsi grib vēl komentēt komisijas viedokli? Nē? Paldies.

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret deputāta Krastiņa ierosinājumu – svītrot 51., 52. un 53. pantu, ņemot vērā tos argumentus, kurus nule viņš ir izteicis. Rezultāts: par – 28. Deputāta balss, kurš balso ar kartīti, nav pieskaitāma pie par? Es atvainojos, nevajag tādas replikas, tāda doma manā teikumā nebija. Negūst vairākuma atbalstu. Par ir tikai 28 balsis.

Tālāk – svītrot 14., 15.pantu ierosinājis deputāts Stroganovs. Deputāt Stroganov, arī jums tāpat kā pārējiem kolēģiem, lūdzu, vārds, lai vēlreiz atgādinātu ļoti īsi savus argumentus.

F.Stroganovs:  */Es uzskatu, ka nav tiesīgi ņemt dažādu nodokli par darbu no viena un tā paša cilvēka atkarībā no tā, kur viņš strādā vienā un tai pašā dienā. Nodoklim jābūt vienotam neatkarīgi no tā, kāds ir darbs – pamatdarbs, vai amatu savienošanas kārtībā. Šī terminoloģija galīgi neatbilst šodienai. Darba daudzums un labums jānosaka darba devējam, bet nodoklim par vienādu cilvēka ieguldīto darbu jābūt vienādam. Tāpēc es ierosinu izslēgt pantu, kas paredz ienākuma nodokli par darbu amatu savienošanas kārtībā, bet nodokli iekasēt pēc 2.panta. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Īsu komentāru komisijas vārdā sniegs deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Lieta ir tāda, ka vai nu deputāts Stroganovs neizprot to situāciju, vai nu, manuprāt, šoreiz te kaut kur īpatnēja situācija. Nu, tieši pretēji. Ja mēs atstāsim visiem vienas nodokļu likmes, tad būs izdevīgi strādāt četrās vietās par 100 rubļiem un nekur nemaksāt nevienu rubli nodokļa. Tāpēc, ka visās četrās vietās līdz 100 rubļiem nav jāmaksā nodoklis. Tātad šis pants ir speciāli tāpēc, ka, ja es strādāju vairākās darba vietās, tad man jau no paša sākuma jāņem nodoklis. Tātad komisija liek priekšā iestrādāt pantu, kas nosaka, ka iedzīvotājiem, kuri strādā vairākās darbavietās, ir jāiesniedz deklarācija. Līdz ar to šī deklarācija viņiem dod iespēju izlīdzināt pēc likmēm, lai viņa būtu tiešām tāda, kāda tā ir visiem iedzīvotājiem, t.i., vienāda. Tā ka, manuprāt, deputāta Stroganova argumentācija vienkārši ir vai nu jautājuma neizpratne, vai nu kā.

Priekšsēdētājs: Nē, nu tā varbūt nevajag... Deputāts Stroganovs izteica savus argumentus, un mums ir jāizšķir. Lūdzu, izsakiet attieksmi pret deputāta Stroganova ieteikto – svītrot 14. un 15.pantu. Kā deputāta Stroganova, tā arī komisijas argumentus jūs dzirdējāt. Rezultāts: par – 39. Negūst balsu vairākumu. Priekšlikumi, kuri bija iesniegti rakstiski, visi ir.

Vēl ir jāizsaka Alberta Bela un Imanta Ziedoņa priekšlikums. Kolēģi, tos priekšlikumus, kurus ņem vērā, es šeit nedebatēju. Ja kāds pret to iebilst, ka komisija ņem vērā jūsu priekšlikumus, tad, lūdzu, pasakiet un...

J.Aizezers: Šeit rakstīts tā, ka pieņemts. Tomēr es vēlētos to redakciju precizēt. Man bija priekšlikums 9.punktu precizēt šādā redakcijā, ka “ar nodokli neapliek ieņēmumus pamatdarba vietā, kuri nepārsniedz apgādībā esošo ģimenes locekļu summāro iztikas minimumu”. Tātad pēc jēgas ir it kā tā, bet man būtu lūgums pieņemt tādā redakcijā, kādā es arī iesniedzu.

Priekšsēdētājs: Es, kolēģi Aizezer, domāju, ka viss ir jūsu rokās. Komisija saka, ka viņa pieņem un tālāk izstrādā. Tad neatkāpjoties no komisijas, un jums panākumi būs garantēti. Lūdzu – deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamo priekšsēdētāj! Jūsu nupat izteiktie novēlējumi kolēģim Aizezeram arī mani drošina, bet es tomēr vēl šaubos. Šeit ir rakstīts, ka tiks ņemts vērā tas, ka nodokļus jāsāk maksāt no 125 rubļiem, nevis no 100 rubļiem. Taču runās izskanēja, ka tas netiks ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Tiks ņemts vērā.

I.Geidāns: No jūsu mutes – Dieva ausī.

Priekšsēdētājs: (Smejas.) Lūdzu, tagad Alberta Bela un Imanta Ziedoņa priekšlikums. Kā vienmēr, kolēģiem, kuri iesnieguši savu priekšlikumu, vārds īsai uzrunai. (Kāds kaut ko saka no zāles, nav dzirdams.)

No zāles: Es noņemu savu priekšlikumu, tāpēc es atbalstīju šo.

Priekšsēdētājs: Varbūt noklausieties un tad atbalstiet. Lūdzu.

A.Bels: Pat vistrakākajās zemēs, kur plosās kapitāls un rauj naudu, apstājas pie 80 procentiem. Tādēļ arī mēs ieteiktu kā augstākos griestus paturēt šos 80 procentus un nekāpt vēl augstāk. Un ieteicams svītrot šīs divas nākamās rindiņas. Mums te gan ir mazs redakcionālas dabas precizējums: mēs iesakām ņemt “no 6001 un vairāk” Praktiski, manuprāt, te nav problēma, jo Kodoliņa kungs nespirinājās pretī un piekrita, ka mēs šo labojumu realizējam. Tā ka es gribētu dzirdēt arī viņa viedokli, vai tas nav mainījies.

Priekšsēdētājs: Bet pirms tam vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Es iepazinos ar to atzinumu, ko mums izdalīja. Visumā piekrītu un tomēr noņemu savu priekšlikumu, jo tas ir jāuzskata par ienākuma, nevis mantojuma nodokli.

Priekšsēdētājs: Tas ir par 20.pantu. Lūdzu – deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Es jau vakar pateicu, ka iebildumiem mēs piekrītam.

Priekšsēdētājs: Tad mēs nebalsojam, ja tas ir komisijas viedoklis. Tas ir likumprojekts, un mēs izšķiram kopumā viņa likteni. Ja kāds tikai iebilst konkrēti. Deputāts Muciņš izteica savu viedokli. Tagad jautājums par alternatīvo tabulu. Redziet, kā mums virzīties uz priekšu? Es saprotu, ka procenti nodokļu likumā – tā ir konceptuāla lieta. Vismaz es tā domāju. Protams, kādās robežās. Bet, no otras puses, tas ir ļoti diskutējams jautājums. Tad jāstrīdas par procentu tik ilgi, kamēr mums nāktu kaut kāda, teiksim, kopēja izpratne, cik tas ir labi un cik tas ir slikti. Jo šeit vienmēr būs gan labums, gan sliktums. Izsakot savu personisko viedokli, man liekas, ka mēs komisiju varētu kaut kādā veidā un arī zināmā mērā stimulēt un domāt, ka šie labojumi ir stipri nosacīti. Bet pirmajā lasījumā varbūt arī pieņemt un turpināt tālāk strīdēties par procentiem. Jo citādi komisijai vienu brīdi var zust arī kaut kādi arī... lai darītu kaut ko turpmāk, ja jau mēs noraidām vienu, noraidām trešo, tad kā komisijai strādāt tālāk? Varbūt šajā sakarā izsakiet savu viedokli, jo par procentiem varētu būt drukāti arī alternatīvie varianti, par kuriem mēs varētu izšķirties turpmāk.

Lūdzu, te jau ir vesela rinda. Deputāts Endele – trešais mikrofons, lūdzu.

J.Endele: Es ļoti atvainojos, ka vakardien es nevarēju uzstāties, jo es nebiju vienkārši izrēķinājis visu līdz galam. Arī šodien es nevaru piestādīt tabulas, jo... (neskaidri) vajadzīgs skaitļotājs un neliela programma. Lieta ir šāda. Es negribu apstrīdēt to, ka autoriem, kas stāda šīs te tabulas, tas attiecas uz 7. un pārējām tabulām, nav nekādas koncepcijas. Es to negribu teikt. Viņiem šeit ir skaisti procenti – 13 procenti, 15 procenti un tā tālāk. Bet šeit nav izrēķināta viena ļoti būtiska lieta, no kuras vajadzētu iziet un kuru uzskatīt par konceptuālu, tas ir, procentuālais nodokļu pieaugums katrai grupai. Es viņu parēķināju. Šobrīd viņš iznāk šāds: 1.grupai – no 151 līdz 500 rubļiem, tas ir 63 tūkstošdaļas uz rubli. Nākamai grupai – 42, nākamai – 45, tālāk – 52 un tā tālāk. Un tikai grupai no 2100 rubļiem līdz 2500 rubļiem tiek sasniegtas 63 tūkstošdaļas. Un pēdējai grupai tātad pārsniedz. Es domāju, ka tas ir ļoti nesolīdi pret maksātājiem no 150 līdz 500 rubļiem, ka viņi procentuāli maksā nodokli ar vislielāko pieaugumu. Un tāpēc mums varbūt vajadzētu vienoties par to, vai nu mēs pieņemam, ka pieauguma nav, tā sakot, tas ir konstants skaitlis, vai ir pieaugums, vai ir, tā sakot, plusos vai mīnusos. Pieaug vai dilst. Izejot no tā, paņemot pamatskaitļus, aprēķināt, kādas varētu šīs tabulas izskatīties. Tātad varētu būt trīs tabuliņas, kurās būtu viens ar šo konstanto pieaugumu, ar palielinātu un pazeminātu pieaugumu. Es saprotu, ka tad šī nodokļa veidošanai būtu konceptuāla pieeja. Pēc tam mēs varam strīdēties, cik skaitliski tas ir liels vai mazs. Tā ir cita lieta. Bet šajā gadījumā iznāk, ka viņa ir svārstīga, kas nekādā gadījumā nav pieņemams. Par pārējām tabulām es nezinu, es viņas neesmu rēķinājis. Mēs ar Kodoliņa kungu par šo jautājumu vakar runājām. Principā viņš piekrita, tikai te ir diezgan liels darbs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāta Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs:  */Es aicinu deputātus nekādā gadījumā nelikt galīgo punktu uz skaitļiem. Kā argumentu, pēc kā es vados, ņemsim, piemēram, praksi ārvalstu parlamentā, kurš nosaka nodokļu skaitliskos lielumus vienlaikus ar budžetu un ienākumu sadalījumu. Tās ir savstarpēji diezgan saistītas lietas. Katrā ziņā es nevarēšu, teiksim, izdarīt izvēli starp skalu, kas ierosināta projektā, un skalu, ko ierosina Zatuliviters, līdz tam laikam, kamēr nezināšu, kā šis ienākuma nodoklis tiks sadalīts starp republikas un vietējo budžetu. Tas ir principiāli svarīgi. Kad visi jautājumi kaut kādā mērā būs noskaidroti, tad varēs izdarīt pietiekami pamatotu skaitļu izvēli./

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Biezais.

J.Biezais: No komisijas par kolēģa Zatulitivera iebildumu. Viņa principiālie iebildumi bija, ka it kā ar nodokļiem tiek pārāk noslogota grupa 700 rubļi plus mīnus kaut kas, ka tā ir galvenā strādājošo grupa. Es netiku iedziļinājies kolēģa Endeles variantā. Bet mēs komisijā vienkārši likām absolūtos procentus, un absolūtie procenti pieaug ļoti vienmērīgi. Nekur nav īpašu lēcienu, un konkrēti 700 rubļiem ir 12 procenti. Es domāju, ka tas ir samērīgs un normāls procents. Protams, par to var strīdēties un tā skaitļu tabula var izskatīties nedaudz citādāka. Taču, ka tagad tā būtu īpaši slikta, tā es nedomāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Buls.

A.Buls: Tā tabula ir smagnēji lasāma, un nevar saprast, cik liels nodoklis ir jāmaksā. Tāpēc esmu izrēķinājis tabulu, kura tieši nosaka nodokli atbilstoši konkrētai summai. Šajā ziņā radās rinda procentuālu sakarību. No tā es secinu, ka tabula visumā ir pieņemama apmēram līdz izpeļņas 1250 rubļiem. Procents, tas ir, nodokļa procents no izpeļņas, ir ļoti lēzeni kāpjošs. Piemēram, no 175 rubļiem – 10,3 procenti, no 200 rubļiem – 10,6 procenti, no 250 rubļiem – 11,1 procenti, no 300 rubļiem – 11,4 procenti, no 400 rubļiem – 11,8 procenti, no 600 rubļiem – 12,5 procenti, no 700 rubļiem – 12,9 procenti. Tas būtu pieņemams, progresīvā līnija ir ļoti labi saglabāta. Varētu strīdēties par to straujo progresīvo kāpumu kaut kur virs 1250 rubļiem, maksimālais pie trijiem tūkstošiem rubļu algas ir 28,0 procenti. Te varētu varbūt būt 30 procenti. Visā visumā es šo tabulu atbalstu, vienīgi viņa ir smagnēja lasīšanai. Ja viņu pārstrādā tādā saprotamā valodā, viņa ir laba.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Celmiņš: Es uzskatu, ka šai tabulai mums vajadzētu veltīt ļoti lielu vērību, konkrēti – maksimālajam nodokļu procentam. Nežēlot laiku un maksimāli apspriest 45 procentus virs 2500 rubļiem. Pirmkārt, mēs radām neieinteresētību vairāk pelnīt. Otrkārt, mēs līdz ar to nobremzēsim līdzekļu ieplūšanu atpakaļ ražošanā. Treškārt, mēs ar to varam radīt precedentus, ka daudzi centīsies noslēpt savus ienākumus, sadalīt tos starp ģimenes locekļiem un tamlīdzīgi.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti. Kolēģi, mēs tūlīt balsosim. Varbūt, ja ir vēl iespējas, uzturieties vienu minūti zālē.

J.Celmiņš: Tāpēc es esmu rakstiski iesniedzis priekšlikumu – nodokļu pieauguma kāpumu no 1201 rubļa nepalielinot augstāk par pieciem procentiem, kā ir šeit no 20 uz 25 un 30, bet tikai par 3 procentiem. Šādā veidā maksimālā nodokļu summa pie 2501 rubļa un vairāk būtu 35 procenti virs 2500 rubļiem. Šo priekšlikumu es ierosinu apspriest.

Priekšsēdētājs: Man viņš rakstiski nav iesniegts. Lūdzu, deputāt Kodoliņ, jūs varat nākt tribīnē.

A.Kodoliņš: Es arī te labāk varu atbildēt un gribu pateikt vienu. Es jau teicu arī no tribīnes: nevienosimies par likmēm, un, ja arī mēs vienosimies par likmēm un tās paliks kā likums, tās būtu samocītas un nepareizas likmes. Tāpēc, manuprāt, ja mēs konstruktīvi gribam virzīties uz priekšu, mums ir jāuzdod komisijai kopā ar Finansu ministriju sagatavot vairākus variantus otrajam lasījumam, kurā būtu arī šo variantu finansiālie rādītāji.

Otrkārt, manuprāt, būtu konceptuāli jānobalso par maksimālo likmi, kā liek komisija. Jo ir atšķirība starp komisijas viedokli un valdības viedokli. Tātad valdības viedoklis – 45 procenti, komisija uzskata, ka vairāk par 35 procentiem nedrīkst maksāt. Varu tikai pateikt to, ka, piemēram, Lietuvas valdība bija sagatavojusi likumprojektu arī ar 45 procentiem, bet Lietuvas parlaments pieņēma 33 procentus. Tātad tas arī kaut ko nozīmē.

Priekšsēdētājs: Mēs teicām, ka mēs beigsim šīsdienas plenārsēdi. Pirms mēs kopumā pieliksim zināmu punktu tam darbam, ko esam veikuši, bet nevis likumprojektam, gribu paziņot, ka esmu saņēmis no frakcijas “Līdztiesība” priekšsēdētāja vietnieka deputāta Gavrilova iesniegumu ar 11 parakstiem:  */Lūdzam atgriezties pie jautājuma par ienākuma nodokli no kolhozniekiem un sovhozu strādniekiem, jo, balsojot par 4.22.punktu, balsošanas motīvus daudzi frakcijas “Līdztiesība” deputāti saprata nepareizi./

Godātie kolēģi, tas nav galīgs variants, par kuru mēs balsojam. Jūs atceraties, par ko tika runāts. Mēs runājām, man tad jāatkārto deputāta Muciņa teiktais, ka likumprojektā praktiski ir ierosināts tas, ka visiem vienādi būs jāmaksā nodokļi, vienāda attieksme pret visiem, izņemot zemnieku saimniecības, kuras uz pieciem gadiem tiek atbrīvotas. Līdz šim zināmā mērā no ienākuma nodokļa tika atbrīvoti kolhoznieki. Tāpēc mums palika komisijas ierosinājums, ka ienākuma nodokli maksās visi, izņemot zemnieku saimniecības piecu gadu periodā. Ja kolēģi pieprasa šo jautājumu vēlreiz balsot, tā nav likuma pieņemšana. Tā faktiski ir komisijas domu izzināšana. Mēs jau varam vēlreiz savu attieksmi izteikt. Es domāju, ka šeit nav nekas tāds, ka mēs te kaut ko nomainām, kaut ko atbīdām vai kaut ko pārbīdām. Es domāju, ka bija attieksme kolēģiem, tāda viņa būs tagad balsojot. Nav iebildumu, lai šo pārbalsotu un lai mēs varam virzīties uz priekšu? Esiet tik laipni, izsakiet savu attieksmi pret deputāta Felsa un pārējo, man šeit nav klāt zīmītes, kurā redzams, kas ierosināja, lai turpmāk ar ienākuma nodokli netiktu aplikti kolhoznieki. Tā jūs ierosinājāt? Ja jūs gribat vēlreiz, deputāt Fels, izteikt savu viedokli, lūdzu, varat izteikt, lai būtu pilnīga skaidrība.

A.Felss: Es zīmīti jums šobrīd neaizsūtīju un neliku priekšā otrreiz balsot. Ja kāds cits to izdarījis, tad tas arī argumentēs. Savu viedokli par šo jautājumu es jau izteicu vakar. Es joprojām uzskatu, ka aplikt laukos strādājošos, ne tikai kolhozā, bet arī vispār lauksaimnieciskā pamatražošanā strādājošos, ar ienākuma nodokli nevajadzētu. Jo šobrīd mums cilvēku laukos nav, un mums visādā veidā vajadzētu stimulēt cilvēku došanos lauku virzienā. Un būtībā šī tik tiešām ir vienīgā privilēģija, prioritāte cilvēkiem, kuri strādā laukos. Ŋ obrīd mēs viņu likvidējam.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es jums izteicu savu viedokli, bet tādu formālu iemeslu likt jums otrreiz balsot man nav. Man viņu nav. Komisijai ar to ir jārēķinās, ka daudzi deputāti balsos tā, kā tas mums ir: ja netiek ievērots kaut kas tāds, ko es lieku priekšā, tad vienkārši balsos pret. Un tāpēc komisijai atkal, turpinot darbu, būs kaut kādā veidā šis faktors jāņem vērā. Jo acīmredzot, ja es tagad oficiāli likšu uz balsošanu, es varētu ierosināt, bet es jūtu, ka tad es nokļūšu pats vainīgo vidū, nekādā gadījumā pats nebūdams šajā situācijā vainīgs. Tāpēc es nevaru jūsu priekšlikumu likt uz balsošanu.

Tagad lūdzu uzmanību. No izteiktajiem viedokļiem es saprotu tā, ka mēs, akceptējot pirmajā lasījumā, galīgo punktu par procentiem nevaram likt, ka tas ir jāatstāj pašam pēdējam mūsu balsojumam.

Tagad ir tikai viens jautājums: vai bez procentiem un bez šīm visām alternatīvajām tabulām, vai mēs varam akceptēt pirmajā lasījumā, tādējādi stimulējot komisijas turpmāko darbu ar visiem tiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri šeit ir, vai nevaram. Tas mums jāizlemj balsošanā, jo strikti norobežot šīs konceptuālās lietas ir ļoti grūti. Ja mēs uzskatām, ka komisija ir uz pareizā ceļa, tad mēs varam akceptēt pirmajā lasījumā, neakceptējot visus šos procentus. Uzliekam par pienākumu komisijai iesniegt gan aprēķinus, gan arī alternatīvos variantus un izskatīt un iestrādāt priekšlikumus, kurus ir iesnieguši visi deputāti. Ja mēs uzskatām, ka to nedrīkst darīt, tad mēs balsojam pret, un jautājums izšķirts. Komisija strādā tālāk bez šāda mūsu akcepta. Tāpēc izsakiet savu viedokli, mums vēl ir 10 minūtes laika.

Lūdzu – deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Es gribētu vienīgi informēt, ka zviedru sistēmā ir tā, ka pie superaugstām ienākumu summām nodoklis var uzkāpt līdz 75 procentiem. Mēs te kaut kur apstājāmies pie diviem tūkstošiem, un tālāk progresīvā sistēma pazūd. Manuprāt, tas nav pareizi, jo mums jau tagad ir cilvēki, kuriem ir milzīgi ienākumi, kurus mēs vēl neesam identificējuši. Un tālāk līdz ar privatizācijas attīstību viņi būs vēl lielāki. Un man liekas, šo normu vajadzēja ņemt vērā. Un viņiem ļoti labi šī norma strādā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet...

J.Bojārs: Jā, es obligāti iesniegšu.

Priekšsēdētājs: Mēs, ja es pareizi sapratu, lūdzu uzmanību... ja es pareizi sapratu, diez vai mums vajadzētu akceptēt arī deputāta Kodoliņa priekšlikumu par maksimālo – 35 vai 40 procenti. Ja mēs tomēr vēl debatējam par visiem procentiem, vai mums vajadzēja konceptuāli uzreiz pirmajā lasījumā, uzreiz pateikt to tā un ne citādi. Es baidos, ka mums arī var iznākt 33 procenti un varbūt 43 procenti un ne 45 procenti. Lūdzu – trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Mazai informācijai – Latvijas Republikā augstākā nodokļu likme bija 25 procenti.

Priekšsēdētājs: Nu, to mēs varam joprojām diskutēt... Lūdzu – deputāts Endele.

J.Endele: Man liekas, kas attiecas uz procentiem, mēs domājam divas dažādas lietas. Un tāpēc tās... varbūt, ka nevajadzētu noteikt nekādas robežas, jo vieni domā procentu pieaugumu, otri domā absolūto procentu. Tās ir divas dažādas lietas.

Priekšsēdētājs: Tātad ar visiem nosacījumiem, kurus es tikko esmu izteicis, mums taču ir jāizsaka sava attieksme pret šo komisijas darbu, kuru viņa ir patlaban veikusi. Tātad es vēlreiz saku – vai bez procentu galīgas akceptēšanas un, ņemot vērā arī to visu, kas šeit ir iesniegts, ka komisija to izskata savā turpmākajā darbā, vai mēs šo komisijas darba ievirzi pirmajā lasījumā varam akceptēt vai nevaram. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Balsošanas režīmu. Es domāju, šeit nekādas traģēdijas nav... Jūs neesiet visi reģistrējušies... Turiet, lūdzu, rokas paceltas. Bet interesanti, varbūt tā, pirms šeit ir rezultāti, jūs pasakiet, kā jūs balsojat... par 1, par 2, par 3, par 4, par 5... Kā, lūdzu? Un Endziņš arī – par? Tātad būs jāpieliek piecas balsis par. Sešas – es atvainojos. Rezultāts: 86 plus 6, tas ir, deviņdesmit divi. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Bet, kolēģi, es ļoti labi saprotu, ka komisija uzņemas milzīgu atbildību, ka viņai vēl ļoti daudz jāstrādā, lai mēs nonāktu līdz koncepcijai. Vai mums termiņu vajag noteikt, kad otrajā lasījumā? Deputāt Kodoliņ, darba ir ļoti daudz un pārējie likumprojekti paketē arī jāskata. Lūdzu, kāds ir jūsu viedoklis?

O.Kehris: Tas varētu būt divas nedēļas. Tā apmēram ir arī paredzēts mūsu apstiprinātajā grafikā.

Priekšsēdētājs: Tātad iesniegšanas termiņš jums ir 23.oktobris. Ir citi priekšlikumi? Nav. Tagad, lūdzu, uzmanību paziņojumiem.

Deputāts Seiksts, pēc tam Mandātu komisija.

A.Seiksts: Es lūdzu uzreiz pēc zvana, vārdu sakot, sēdei beidzoties, Latgales grupu sanākt blakustelpā burtiski uz 10 minūtēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – Mandātu komisija.

M.Budovskis: Mandātu komisiju lūdzu sanākt uz sēdi mūsu telpās pulksten 14.30. Uzaicināts deputāts Simsons un deputāts Cālītis. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Čepānis, acīmredzot Tirdzniecības un pakalpojumu komisija.

A.Čepānis: Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sēde notiks mūsu telpās rīt no pulksten 9.00 līdz 15.00.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Gulbis.

J.Gulbis: Privilēģiju likvidēšanas komisijai sanākt uz sēdi pirmdien pulksten 13.30 parastajā mūsu vietā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Līgotnis.

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Sekretariāta vārdā man faktiski pie jums ir lūgums. Vienmēr, kad jūs ejat pārtraukumos, jūs savus dokumentus, kuri atrodas uz galdiem, vai nu nostipriniet, vai arī ielieciet atvilktnēs. Pretējā gadījumā mēs nevaram izvēdināt telpu, jo, tikko tiek atvērts logs, tā ir caurvējš un viss lido pa gaisu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Strīķis.

V.Strīķis: Lauksaimniecības komisijas sēde notiks šodien pulksten 14.00. Tā būs īsu mirkli. Rīt tā sāksies pulksten 10.00 un notiks 303.istabā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāte Buķele.

E.Buķele: Kolēģi, atgādinu, ka frakcijas sēde notiks šodien pulksten 15.00. Kādi vēl ir paziņojumi?

Priekšsēdētājs: Mani kanceleja lūdz paziņot... vienu mirklīti... ka darba kārtību un dokumentu projektus jaunnedēļas plenārsēdēm varēs saņemt piektdien, 12.oktobrī, no pulksten 14.00 Parlamenta kancelejā. Rīt – Prezidija sēde kā vienmēr pulksten 16.00.

Tagad, lūdzu, darbojieties atbilstoši komisiju un frakciju plāniem.

(Sēdes beigas)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde