1990.gada 9.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēde

 */ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Reģistrēšanās rezultāts – 142. Izskatīsim plenārsēžu darba kārtību 9. un 10.oktobrim. Kādas ir jūsu iebildes, priekšlikumi vai papildinājumi? Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs:  */Es ierosinu sākumā izskatīt konceptuālo likumu par Latvijas Republikas nodokļiem un nodevām un tikai pēc tam pāriet pie likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli izskatīšanas./

Priekšsēdētājs: Vārds Itai Kozakevičai.

I.Kozakeviča: Man ir lūgums iekļaut dienas kārtības pirmajā daļā likumprojektu par amnestiju, jo par šo jautājumu referē iekšlietu ministrs Važņa kungs un viņam ir iespējams izmantot tikai dienas pirmās puses stundas.

Priekšsēdētājs: Vairāk nav priekšlikumu? Deputāts Zaļetajevs ierosina neizskatīt likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, pirms neesam izskatījuši likumprojektu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Man tomēr ir priekšlikums – izskatīt jautājumu par šo nodokli. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir iesniegts ārpus paketes jau jūlijā, otrkārt, tāpēc, ka tas tomēr stāv atsevišķi no pārējiem nodokļiem. Bez tam jāņem vērā, ka nākošnedēļ mēs izskatīsim jautājumu par pirmo nodokli, galvas nodokli, un tad – tas notiks jau pirms otrā lasījuma – iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja mēs gribam oktobrī izskatīt nodokļu likumus, tad tomēr būtu lūgums neatlikt šo nodokļu izskatīšanu šodien.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl citi viedokļi? Nav. Lūdzu vēlreiz reģistrēties, jo daži deputāti ir ienākuši. Deputāts Aleksejevs balsos, paceļot roku, jo balsošanas ierīce ir bojāta.

Jūs dzirdējāt argumentus, ko izteica deputāts Kodoliņš, jums ir izsniegti Augstākās padomes Prezidija priekšlikumi, un izskanēja arī deputāta Zaļetajeva priekšlikums. Mēs tagad balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu: izslēgt no dienas kārtības likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi, vai jūs esat par, pret vai atturaties. Rezultāts: 83. Deputāta Zaļetajeva viedoklis vairākuma atbalstu nav guvis.

Nākamais ir deputātes Kozakevičas priekšlikums. Šeit jāprasa galvenokārt acīmredzot tām komisijām, kuras ir iesniegušas likumprojektus, kuriem Prezidijs apstiprinājis secību tādā veidā, kādā tie ir iesniegti. Ja no šīm komisijām nav iebildumu, tad mēs tūlīt varam arī nobalsot šo priekšlikumu. Iebildumu un citu argumentu nav? Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi, un mēs atbalstām Itas Kozakevičas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Itas Kozakevičas priekšlikumu, lai likumprojektu par amnestiju izskatītu šodien kā pirmo. Rezultāts: šis priekšlikums gūst deputātu vairākuma atbalstu, un līdz ar to izskatīšanas secība darba kārtībā tiek mainīta. Citu priekšlikumu vairāk nav, tāpēc balsosim kopumā par darba kārtību, ko iesniedzis Prezidijs, ar tām izmaiņām, kuras šeit ir akceptētas. Rezultāts: darba kārtība ar 112 balsīm tiek apstiprināta.

Sākam izskatīt pirmo jautājumu – likumprojekts par amnestiju.

M.Gavrilovs:  */Mūsu kolēģis Jagupecs aizbraucis un viņš lūdza nolasīt viņa iesniegumu. Īsiņu. “Es, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, pilnīgi atbalstu frakcijas “Līdztiesība” paziņojumu un uzskatu par neiespējamu saņemt dienesta mītni namā Lubānas ielā, jo tas ir pretrunā ar maniem cilvēciskajiem un morāles principiem.” Mēs to nododam Prezidijā./

A.Gorbunovs:  */Nododiet, lūdzu, Lietu pārvaldē./

Lūdzu, vai ministrs Vaznis ziņo? Lūgums paziņojumiem tomēr izmantot laiku, ko mēs plānojām pirms starpbrīžiem.

A.Vaznis, iekšlietu ministrs: Cienījamie deputāti! Šodien Latvijas Republikas Augstākās padomes sēdē lūdzu izskatīt jautājumu par amnestijas piemērošanu dažu kategoriju notiesātajiem, kuri izcieš sodu ieslodzījuma vietās, kā arī attiecībā uz personām, kurām tiesa piespriedusi sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, un attiecīgi pieņemt likumu par amnestiju. Šinī jautājumā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas iesniegtais projekts tika izskatīts komisijā, līdz ar to sīkāk pie šī jautājuma es neapstāšos. Neskatoties uz to apstākli, ka līdz šim Latvijas PSR Konstitūcija paredzēja tādas tiesības kā likumdošanas aktu izdošana, faktiski dzīvē šos jautājumus risināja tikai PSRS Augstākās padomes Prezidijs. Tikai ar 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanu Latvijas Republikas Augstākā padome ir ieguvusi reālas tiesības pieņemt republikas likumdošanas aktus, tajā skaitā arī likumu par amnestiju.

Ņemot vērā to apstākli, ka ieslodzījuma vietās notiesātie aktīvi interesējas par republikas iekšējās dzīves pārmaiņām, savukārt ir likumsakarīgi, ka šie cilvēki gaida no jaunās valdības attiecīgas pārmaiņas, kas skar katru no viņiem personiski. Tas galvenokārt varētu būt likums par amnestiju. Par to, ka tapis šis likumprojekts, notiesātie ir uzzinājuši no mūsu deputātiem.

Likumprojekts tika sagatavots, rūpīgi analizējot noziedzību Latvijā, maksimāli samazinot noziegumu veidus, uz kuriem varētu attiekties amnestija, lai tas savukārt negatīvi neietekmētu operatīvo stāvokli republikā. Amnestija nav paredzēta par šādiem noziegumiem: par pilsoņu personiskās mantas zādzību, laupīšanu, izspiešanu, reketu un citiem smagiem noziegumiem. Amnestija ir paredzēta personām, kuras pirmo reizi izdarījušas mazsvarīgus noziegumus, tai skaitā nepilngadīgajiem, pirmās un otrās grupas invalīdiem. Ja tiks pieņemts likums par amnestiju, tad faktiski no ieslodzījuma vietām tiks atbrīvoti aptuveni 250-300 cilvēku, un tas skars arī vēl 500 cilvēkus, kuru soda mērs nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Šinī likumprojektā ir izslēgtas tās kļūdas, kuras kādreiz pielaida PSRS Augstākā padome, izdodot 1987.gada 18.jūnija dekrētu par amnestiju, kurš attiecās uz visu veidu noziegumiem, ieskaitot soda samazināšanu personām, kuras tiesa bija atzinusi par sevišķi bīstamiem recidīvistiem. Par cik 1987.gada amnestijai bija masveida raksturs, tā savukārt negatīvi ietekmēja republikas operatīvo stāvokli. Uz 1990.gada 1.aprīli labošanas darbu kolonijās atradās 375 cilvēki, kuri savā laikā tika atbrīvoti no soda izciešanas, pamatojoties uz 1987.gada 18.jūnija dekrētu par amnestiju.

Neraugoties uz to, ka šis likumprojekts iesniegts Latvijas Republikas Augstākajai padomei ar zināmu nokavēšanos, uzskatu, ka arī šodien konstitucionāli aktuāls ir jautājums par likuma pieņemšanu par amnestiju, kurš tiks piemērots tikai atsevišķiem mazsvarīgiem noziegumiem un operatīvo stāvokli negatīvi neietekmēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu jautājumus. Vai sekretariātā jautātāji nav pieteikušies? Ir jautājumi. Vārds deputātam Bekasovam.

M.Bekasovs:  */Aloiz Vladislavovič! Sakiet, lūdzu, pēdējā amnestija bija 1987.gadā. Vai jūs nevarētu pateikt, par cik procentiem vai aptuveni cik reizes pašlaik ir pieaugusi noziedzība republikā? Un vai šī amnestija ietekmēja operatīvo situāciju?/

A.Vaznis:  */Es jau teicu, ka pēdējā, 1987.gada amnestija, kas attiecās uz visu veidu noziegumiem un tika piemērota tai skaitā arī sevišķi bīstamiem recidīvistiem, izraisīja negatīvas sekas, šīs amnestijas rezultātā 1990.gada 1.aprīlī brīvības atņemšanas vietās no 1987.gadā amnestētajiem jau atradās 375 cilvēki. Bet šis amnestijas projekts paredz pavisam citas amnestējamo kategorijas, mēs rūpīgi izanalizējām, ka tādā veidā, kā paredzēts likumprojektā, šī amnestija operatīvo situāciju republikā negatīvi neietekmēs./

Priekšsēdētājs:  */Deputāts Šapovālovs, pēc tam…/

M.Bekasovs:  */Atvainojiet, es nesaņēmu atbildi. Paldies. Es nesaņēmu atbildi. Es gribēju teikt, cik reizes pasliktinājās situācija, sākot no 1987.gada, līdz šodienai. Lūk, šajā periodā./

A.Vaznis:  */Nu, operatīvā situācija zināmā mērā pasliktinājās, kā jūs zināt, pēdējo gadu laikā noziedzības līmenis pieaug, bet tas nav uz 1987.gada amnestijas rēķina. Kā jau es teicu, amnestija attiecās apmēram uz 400 cilvēkiem./

Priekšsēdētājs:  */Deputāts Šapovālovs, pēc tam deputās Morozļi. Lūdzu./

P.Šapovālovs:  */Ministra kungs! Vai jūs reketu un izspiešanu uzskatāt par smagu noziegumu?/

A.Vaznis:  */Jā. Noteikti./

P.Šapovālovs:  */Bet kāpēc tad šajā likumprojektā nav paredzēta šī likuma piemērošana? Jo saskaņā ar šo lēmumu par reketu mums ir jāamnestē, jo parasti ar reketu nodarbojas jauni, labi audzināti, kulturāli puiši, kuri noziegumu izdara pirmo reizi. Bet saskaņā ar šo lēmumu netiek amnestēti./

A.Vaznis:  */Viņi netiek amnestēti saskaņā ar šo lēmumu tāpēc, ka…/

P.Šapovālovs:  */Es neredzu pantu par izspiešanu, kurā ietilpst arī rekets. Es visiem deputātiem teikšu: panta par reketu mums līdz šim laikam diemžēl nav – noziedzniekus galvenokārt tiesā pēc 143.panta par personīgā īpašuma izspiešanu. 6.panta 1. punkts skan: “personas, kuras netiek amnestētas” – šī panta nav, t.i., mums jāamnestē tie, kurus tiesā par reketu./

A.Vaznis:  */Nē, nav jāamnestē. Mums nav jāamnestē ne par pilsoņu personīgā īpašuma zādzībām, ne par laupīšanām, huligāniskiem uzbrukumiem, par izspiešanu. Tas ietilpst, paredzēts…/

Priekšsēdētājs:  */Deputāts Morozļi, lūdzu. Pēc tam deputāts Kostins./

G.Morozļi:  */Sakiet, lūdzu, ja šodien situācija ar noziedzību ir sliktāka, nekā bija agrāk, tad vai valdība ir paredzējusi, ka daļa amnestēto, gribam mēs to vai negribam, vienalga saplūdīs ar noziedzniekiem un veiks noziegumus? Vai ir paredzēti pasākumi amnestēto iekārtošanai darbā, viņu nodarbinātībai? Kā tiek risināti šie jautājumi?/

A.Vaznis:  */Katrā ziņā paredzēti. Bet šajā gadījumā amnestija attiecas arī uz darba nespējīgiem vīriešiem, vecākiem par 60 gadiem, sievietēm grūtniecēm un nepilngadīgajiem. Katrā ziņā katrs nepilngadīgais amnestētais nekavējoties tiek ņemts uzskaitē, tiek veikti pasākumi viņa iekārtošanai darbā, iekārtošanai mācībās utt. Tas viss, protams, paredzēts./

G.Morozļi:  */Paldies./

Priekšsēdētājs:  */Deputāts Kostins, trešais mikrofons./

V.Kostins:  */Cienījamo ministr! Mani interesē tāds jautājums. Vai pirms šī projekta sagatavošanas tika veikta analīze tieši pa šīm kategorijām, pēc cilvēku skaita, kuri atrodas pie mums cietumos. Cik mēs gatavojamies atbrīvot nepilngadīgos, cik sievietes, 1. un 2.grupas invalīdus, vīriešus, kas vecāki par 60 gadiem, grūtnieces un sievietes, kuras audzina bērnus vecumā līdz 15 gadiem? Vai ir tāda analīze, un vai jūs varat atbildēt?

Un otrs jautājums. Vai tika analizēts, kur apmetīsies šie mūsu amnestētie? Cik procentiem no tiem jāapmetas Rīgā? Vai viņiem ir mītnes? Kā viņus apgādāt ar mītnēm? Vai viņiem gatavojas palīdzēt vietējās padomes un izpildkomitejas? Cik tādu būs Ventspilī, Liepājā utt.? Kas notiks republikā pēc amnestijas likuma stāšanās spēkā?/

A.Vaznis:  */Jā, mēs esam veikuši tādu analīzi, un es varu jums nosaukt šos skaitļus. Runa ir par tādu personu atbrīvošanu no soda, kuras notiesātas pirmo reizi par viegliem noziegumiem. Saskaņā ar 1.pantu: nepilngadīgie – 3, sievietes – 48, 1. un 2. grupas invalīdi – 2, vīrieši, vecāki par 60 gadiem, – 2. Pavisam – 55 cilvēki. Pēc 2.panta: vīrieši, kuri pirmo reizi notiesāti ar brīvības atņemšanu, kā arī notiesātie ar sodiem, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, par noziegumiem neuzmanības dēļ, ar soda termiņu ne ilgāku par 5 gadiem. Tādi mums ir 34 cilvēki. Par apzināti veiktiem noziegumiem ar termiņu līdz 3 gadiem brīvības atņemšanas vietās sodu izcieš 74 cilvēki. Kopā – 108 cilvēki. Saskaņā ar projekta 4.pantu – neizciestās soda daļas samazināšana uz pusi, ja runa ir par grūtniecēm un sievietēm, kurām ir bērni līdz 15 gadu vecumam un kurām nav atņemtas vecāku tiesības, utt. – 83 cilvēki. Lūk, tādus skaitļus mēs izpētījām, iekams iesniedzām šo priekšlikumu./

V.Kostins:  */Paldies. Un otrais jautājums. Cik no šiem 200 cilvēkiem pēc atbrīvošanas jāpaliek Rīgas pilsētā? Vai viņiem ir dzīves apstākļi, vai viņi ir jānodrošina ar dzīvojamo platību un jāiekārto darbā?/

A.Vaznis:  */Man tādu datu pa pilsētām un rajoniem nav. Bet tie galvenokārt ir cilvēki, kuriem ir ģimenes un pastāvīgas dzīvesvietas./

V.Kostins:  */Paldies./

Priekšsēdētājs:  */Deputāts Romašovs./

G.Romašovs:  */Ministra kungs! Sakiet, lūdzu, Augstākās padomes lēmuma “Par likuma piemērošanas kārtību” 2.punktā teikts, ka pie prokurora sankcionēta lēmuma piemērošanas priekšnieks piedalās izmeklēšanā. Piemērojot likumu par amnestiju, prokurora klātbūtne tiesā ir obligāta. Pašlaik prokuratūrā reāli ir izveidojusies divvaldība. Kā piedalīsies tie prokurori, kuri strādāja ar personu lietām vissavienības pakļautības līmenī? Vai arī tās tiks kaut kādā veidā nodotas tai prokuratūrai, kura pašlaik pastāv un organizējas republikā?/

A.Vaznis:  */Es domāju, ka jautājums par to, kāda prokuratūra var risināt mūsu uzdevumus, – tas ir jūsu jautājums, nevis mans. Tas ir Augstākās padomes jautājums. Jūs lemjat par pilnvarām./

G.Romašovs:  */Tāpēc es arī uzdevu jums šo jautājumu. Tad to ir nepieciešams atrunāt Augstākās padomes lēmumā. Bet, ja atstāt tā, tad šis jautājums paliks, karājamies gaisā. Un nebūs saprotams, kādi prokurori risinās šos jautājumus tiesā. Tad, kā šeit rakstīts, piemērojot likumu par amnestiju, prokuroru dalība tiesā ir obligāta./

A.Vaznis:  */Katrā ziņā, šeit runa ir par Latvijas Republikas prokuroru, par Latvijas Republikas prokuroriem. Es domāju, ka tas ir skaidrs./

G.Romašovs:  */Es domāju, ka tādā gadījumā nepieciešams labojums./

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Paldies ministram.

Debatēs pieteikušies deputāti Bekasovs, Ŋ apovālovs, Panteļejevs, Silārs, Kozakeviča, Jundzis. Vārds debatēs deputātam Bekasovam.

M.Bekasovs:  */Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Neatkarīgajai Latvijas valstij, nav šaubu, nepieciešams humāns likums par noziedznieka atbrīvošanu no soda. Iesniegtais likumprojekts ievērojami pārstrādāts un īpašu pretenziju pret likumprojektu man nav. Runājot par šī likumprojekta pieņemšanu, ja mēs gribam to piesaistīt neatkarīgajai Latvijas valstij, tad 4.maijs sen pagājis, bet mēs psiholoģiski esam pieraduši, ka amnestiju likumi parasti tiek pielāgoti kaut kādai jubilejai. Ja runājam par svētkiem, tad man tie ne visai saprotami, varbūt tikai Oktobra revolūcijas 73.gadadiena, bet citas svētku dienas es vienkārši neredzu. Iespējams, šo datumu vajadzētu piesaistīt neatkarības pirmajai gadadienai, t.i., 1991.gada 4.maijam.

Otrais – es uzskatu, ka likumam par amnestiju parasti piemīt noteikta pozitīva audzinoša ietekme uz notiesātajiem, tas virza viņus uz pāraudzināšanu un labošanos. Lūk, tie, manuprāt, ir pozitīvie momenti, kuri paredzēti šajā likumprojektā.

Bet es gribētu atzīmēt dažus negatīvus momentus, kurus varētu izsaukt šī likuma pieņemšana. Pirmais – operatīvā situācija, ne jau nejauši es uzdevu jautājumu. No 1987.gada noziedzība republikā palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Un šobrīd, ja runājam par šo gadu, noziedzība turpina pieaugt par 19%. Tie ir papildus atbrīvotie no brīvības atņemšanas vietām un no soda atbrīvotās personas. Tas katrā ziņā atsaucas uz operatīvo situāciju. Turklāt es gribētu teikt, cienījamie deputāti, ka pašlaik vēl notiek tiesībsargājošo orgānu reorganizācija. Tā pirmām kārtām ir Iekšlietu ministrijas reforma, sakarā ar ko daudzi iekšlietu orgānu darbinieki nezina savu nākotni un atrodas visai šaubīgā stāvoklī sakarā ar sagaidāmo pilsonības likuma pieņemšanu. Viņi nezina, vai viņi būs pilsoņi, bet, ja viņi nebūs pilsoņi, tad attiecīgi viņi nevarēs strādāt tiesību sargāšanas iestādēs, IeM orgānos. Tas pats notiek prokuratūrā, bet prokuratūra rīkojās operatīvāk, tā praktiski vienā dienā no 300 prokuratūras darbiniekiem apmēram 250 darbiniekus pieņēma Latvijas Republikas prokuratūrā, bet iekšlietu orgānu darbinieki pagaidām paliek neziņā un gaida, kas ar viņiem notiks, paliks viņi strādāt IeM vai ne. Ņemot vērā iekšlietu ministra klātbūtni, liekas, ka būtu vērts šo jautājumu atrisināt operatīvāk. Turklāt ir no ieslodzījuma vietām atbrīvotie, – mēs zinām kāds ir stāvoklis ar viņu pierakstīšanos un iekārtošanos darbā. Parasti nepieciešamas milzīgas tiesībsargājošo orgānu un izpildkomiteju pūles. Darba kolektīvi, pārejot uz tirgus ekonomiku, no ieslodzījuma vietām atbrīvotos centīsies neņemt. Bet sakarā ar tuvojošos ziemu, iedomājieties, ar kādām grūtībām sastapsies no ieslodzījuma atbrīvotie cilvēki. Viņi paliks bez darba, viņi papildinās bezdarbnieku grupu, un tas atkal atsauksies uz operatīvās situācijas pasliktināšanos. Es to pieminu sakarā ar to, ka būtu vērts likumprojektu nevis atcelt, bet atlikt tā izskatīšanu uz aprīli, lai to pieņemtu 1991.gada 4.maijā. Jo pavasaris ir izdevīgāks laiks, lai no ieslodzījuma atbrīvotie iekārtotos darbā.

Laikam tas ir viss, ko es gribēju teikt sakarā ar šo likumprojektu, es to nenoraidu un domāju, ka to vajag pieņemt, bet to vajag atlikt, kā es jau teicu, uz 1991.gada aprīli. Man viss. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Deputāts Ŋ apovālovs. Godātie kolēģi! Ja būs tāds troksnis, es būšu spiests runātāju debatēs pārtraukt un minūtes pārtraukumā gaidīt, kamēr varēsim uzklausīt.

P.Šapovālovs:  */Cienījamie deputāti! Es nerunāšu par šī likumprojekta politisko pusi, gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz praktisko situāciju, kāda radīsies republikā pēc mūsu likuma pieņemšanas. Gribu vērst uzmanību pirmām kārtām uz 2.panta punktu, kur runāts par pirmo reizi tiesātu vīriešu atbrīvošanu no soda, 2.punktā uzskaitītas personas, kas apzināti veikušas noziegumus, bet ne smagus. Es uzdevu ministram Vaznim jautājumu, kāpēc 6.punktā nav panta, kurš neļautu amnestēt reketierus. Jūsu zināšanai, pašlaik mums nav likuma par reketu, un tiek piemērots pants par izspiešanu. Parasti, un prakse to apstiprina, šo ļoti bīstamo noziegumu veic jauni vīrieši, kas tiek tiesāti pirmo reizi. Saskaņā ar šo pantu sods nepārsniedz trīs gadus, t.i., visi reketieri pilnīgi nokļūst mūsu likuma par amnestiju darbības laukā, gribam mēs to vai negribam, mēs būsim spiesti viņus atbrīvot. Es gribu teikt, ka 6.panta 1.punktā uzskaitīta virkne noziegumu, kuri ir ļoti izplatīti un kuri netiek amnestēti – personiskā īpašuma zādzības, zādzības no automobiļiem, tas ir pareizi, bet kāpēc šeit nav iekļauts rekets, tas izsauc izbrīnu un lielas šaubas, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu komisijā šis jautājums tika ierosināts, un iekšlietu orgāni apsolīja pārskatīt savu likumprojektu. Tas diemžēl netika izdarīts, nu, ko, tās ir jūsu tiesības lemt.

Un otrs strīdīgs jautājums, kas izsauc manī lielas šaubas, ir 4.pants, kurā norādīts, ka nepieciešams uz pusi samazināt neizciesto sodu sievietēm, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu pēc Kriminālkodeksa 88. un 89.1panta. Deputātu zināšanai teikšu, ka šie panti ir visbīstamākie mūsu kriminālajā likumdošanā, par 89.1pantu paredzēts pat nāvessods. Tas attiecas uz personām, kas veikušas zādzības, piesavināšanās un citus noziegumus par ļoti lielām summām, t.i., desmitiem tūkstošu rubļu. Un saskaņā ar mūsu likumu mums ir jāsamazina viņiem termiņš uz pusi. Tajā pašā laikā, ja jūs paskatīsities 6.panta 1.punktu, mēs nesamazinām termiņu ne uz pusi, ne par trešo daļu personām, kuras notiesātas pēc 139.panta otrās, trešās un ceturtās daļas. Pēc šī panta otrās daļas tiesā personas, kuras veikušas zādzību par 50 rubļiem, tajā skaitā arī sievietes, kurām ir bērni līdz 15 gadiem. Kas tad iznāk, cienījamie biedri deputāti? Personām, kuras zaga un zaga ļoti lielos apmēros, desmitiem tūkstošu rubļu, mēs samazinām termiņu uz pusi, bet tā galvenokārt ir tirdzniecības mafija, viņu ir 83 cilvēki, bet tām sievietēm, kuras, iespējams, trūkuma jeb kādu citu apstākļu dēļ izdarīja zādzību par 50 – 60 rubļiem, tās nosēdēs pilnīgi savu termiņu. Ja mēs tā piekrītam, tad Dieva dēļ.

Un nobeigumā gribu teikt: ja mēs neņemsim vērā šos manus labojumus, tad mēs amnestējam pirmām kārtām tirdzniecības mafiju – 83 cilvēkus, kā norādīja ministrs, un tos reketierus, kuri šobrīd ir visbīstamākie noziedznieki. Es nesaku, zog pusaudži, zog citi, kuri kļuvuši par nabagiem, bet reketieri parasti nezog un apgroza tūkstošus. Ja mēs to izdarīsim, nu, ko, tās būs jūsu tiesības. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs:  */Atvainojiet, atļaujiet uzdot jums jautājumu./ Kad jūs saņēmāt šo likumprojektu, laikam piektdien?  */Tad tagad jūs griežaties pie mums vai pie kā, nezinu. Jūs savus priekšlikumus iesniedzāt rakstiski?/

P.Šapovālovs:  */Tātad, es vēlreiz atkārtoju, mēs šo projektu izskatījām mūsu komisijā, un pēc tam, kad uzstājos arī šajā komisijā, es norādīju uz šiem trūkumiem, un klātesošais ministra vietnieks Indrikova kungs teica, ka šis projekts tiks pārstrādāts, ievērojot manus labojumus. Diemžēl, kad šodien es to saņēmu, nekāda pārstrādāšana nav veikta. Ja vajag, varu vēlreiz iesniegt šos labojumus./

Priekšsēdētājs:  */Paldies./ Pēc tam mēs skatīsim Apkārtējās vides aizsardzības komisijas iesniegto likumprojektu. Man liekas, akadēmiski vajag deputātiem paskatīties, tur viss ir. Ir norādīts, kuri deputāti ir iesnieguši, kuri atbalsta priekšlikumus, kuri neatbalsta. Es ceru, ka man vadīt būs diezgan viegli šo likumprojektu pieņemšanu. Cita lieta – kā mēs par to nobalsosim.

Vārds deputātam Panteļejevam.

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamā padome! Es varbūt gribētu sākt ar tādu vispārēju piezīmi: diemžēl mēs esam pieraduši domāt, es atvainojos par krāsu sabiezinājumu, staļinistiskās kategorijās. Tā ir slavenā staļinistiskā frāze: ir cilvēks – ir problēma, nav cilvēka – nav problēmu. Diemžēl šeit mēs arī pieejam līdzīgā veidā. Bekasova uzstāšanās attiecībā uz bezdarbu un ziemu, kas nāk, un tā tālāk... tur ir visai interesanta loģika. Iznāk, ka mēs bezdarbu varam risināt vienkāršā veidā – vienkārši cilvēku vajag ielikt aiz dzeloņstieplēm, turēt tur pietiekami ilgi, un mēs atrisināsim visas savas problēmas.
Tajā pašā laikā tas īstenībā ir pilnīgi nepareizi, jo šeit izskanēja tāda doma: cik kriminālo, iznākdami no amnestijas, iekļausies civilajā pasaulē. Es atvainojos, pašlaik notiek tieši pretējs process: šie 300 cilvēki, kuriem tagad ir paredzēta amnestija, pašlaik iekļaujas kriminālajā pasaulē, jo lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir tādi, kas būtībā nejauši nokļuvuši uz noziedzības ceļa. Tieši tāda doma bija, rīkojot amnestiju. Protams, mēs tā pavisam droši nevaram pateikt. Es domāju, ka diez vai zālē atradīsies daudz tādu cilvēku, kas apliecinās, ka tās pašreizējās labošanas iestādes tiešām ir labošanas darbu iestādes. Katra diena, ko šis cilvēks ir pavadījis šajās nometnēs, praktiski viņu neatgriezeniski nostiprina noziedzības pasaulē. Tas ir fakts un to diez vai kāds varēs apstrīdēt.

Līdz ar to praktiski ko var panākt? Šī amnestija nav tikai solis pretī šiem noziedzniekiem vai arī citiem noziedzniekiem. Šī amnestija ir vajadzīga sabiedrībai, mums, jo ar šīs amnestijas palīdzību mēs mēģinām izraut cilvēkus no šī apburtā loka, kas izveidojas, kad cilvēks, kas kaut vai nejauši vai kaut kā savādāk ir nokļuvis ieslodzījuma vietā, kur tiek izskolots, pārveidots un padarīts jau par profesionāli. Diemžēl tāda ir realitāte. Skatīsimies uz realitāti. Tāpēc es arī gribētu teikt, ka šinī mūsu aktā nemaz tās politikas tik daudz nav, kā te grib pievērst uzmanību. Mūsu cilvēktiesību komisija kategoriski iebilda, ka mēs to kaut kā piesaistām 4.maijam, kaut kam citam vai kaut kā tālāk. Tas tā nav. Tas ir dokuments, kas ir sagatavots, izejot no šīs reālās situācijas un no tā, ka mums ir jāsper kaut kāds pussolis uz priekšu un kaut kas jādara, lai izrautu šos cilvēkus no apburtā loka.

Kas attiecas uz deputāta Šapovālova iebildumu par reketu, es domāju, tas ir vērā ņemams, šis ir praktiski pirmais lasījums, vēl būs otrais lasījums. Ja deputāts Šapovālovs grib precizēt šo momentu attiecībā uz reketu, tad es domāju, ka nekādu iebildumu principā nav arī mūsu komisijai, kura izskatīja un viennozīmīgi atbalstīja šo projektu.

Vēl viena piezīme attiecībā uz tā saucamo “tirdzniecības mafiju”, par kuru runāja Šapovālova kungs. Šapovālova kungs uztraucās, ka tirdzniecības mafijai tiks uz pusi samazināti termiņi. Bet es gribu jums pateikt, ka diemžēl situācija ir izveidojusies tāda, ka mums ir jāstrādā tagad pie tā, ka mūsu Kriminālkodeksā ir nedaudz amorāla situācija: cilvēks no tās pašas tirdzniecības mafijas, par kuru runāja Šapovālova kungs, sēž pa desmit, piecpadsmit gadu un ir pat nāvessods, bet tajā pašā laikā slepkavas un izvarotāji dažreiz dabū pa trīs un četri gadi un ne vairāk. Tāpēc jau te ir runa par to samazināšanu, ka mums viss ir apgriezts otrādi. Agrāk noziegums pret valsti, kad valstij nozaga, nu, cik tur rubļus, skaitījās tas lielākais noziegums, tāpēc viņiem tie lielie termiņi. Par to arī Ŋ apovālova kungs ir it kā sašutis, ka viņiem tagad tiek samazināts sods, tai tirdzniecības mafijai. Bet slepkavības un tādas lietas, kuras mēs šeit galīgi nepakļaujam, neskaitījās tie lielākie noziedznieki un noziegumi, viņi saņēma mazus termiņus. No šejienes radās samazināšana šim pantam, te tā pamatideja. Tas ir jāņem vērā, lai noziegumu hierarhija tomēr būtu loģiska.

Tādas man īsumā būtu piezīmes. Es uzskatu, ka pirmajā lasījumā, protams, ņemot vērā šos konkrētos precizējumus, lēmums noteikti ir pieņemams un nepieciešams mums visiem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šeit man ir jāpaskaidro, ka tad, kad Iekšlietu un aizsardzības komisija izskatīja šo likumprojektu, mūsu spriedums bija, ka tas ir noraidāms. Tādēļ arī netika iesniegti nekādi labojumi.

Es šeit motivēšu savas domas. Mani drusku izbrīnī ministra paskaidrojums, ka jāņemot vērā tas, ka ieslodzītie seko līdzi notikumiem valstī un gaida no jaunās valdības amnestiju, kuru viņiem ir solījuši deputāti. Šis nav arguments, lai mēs vienā datumā izlaistu no cietumiem apmēram 250 cilvēkus. Ja mēs pareizinām mūsu Latvijas iedzīvotāju skaitu ar Vācijas iedzīvotāju skaitu, tas būtu ar 30, tad tas ir ap 7500 Vācijas mērogā. Skatīsimies šodien, kāds noskaņojums valda sabiedrībā. Masu informācijas līdzekļi nepārtraukti saasina visas sabiedrības uzmanību uz noziedzības pieaugumu. Kā televīzija, tā radio un prese ir par to, ka mums ir jāatrod līdzekļi, metodes, ceļi, kā samazināt noziedzību, bet mēs samazināsim savus ieslodzītos, izlaižot ārā 250 noziedzniekus. Mēs esam par to, lai tiešām tiktu individuālā kārtā pielietota apžēlošana tiem, kas to ir pelnījuši, neņemot vērā pantus, bet šo individuālo cilvēku.

Paskatīsimies, kas mainīsies, ja mēs šos 250 cilvēkus tagad amnestēsim. Es piekrītu deputāta Panteļejeva sacītajam, ka pašreizējās labošanas darbu iestādes zināmā mērā ir noziedznieku kalves. Bet tūkstošiem cilvēku tur paliek, pašas šīs labošanas darbu iestādes paliek līdzšinējā līmenī, Kriminālkodekss paliek, Labošanas darbu kodekss paliek. Un joprojām pēc šī kodeksa tiks piemēroti sodi, un šis apburtais loks netiks pārrauts. Es domāju, ka šeit mēs sākam no nepareizā gala, jāsāk ar steigu mainīt Labošanas darbu kodeksu, tas ir, respektīvi, izstrādājot jauno sodu izpildes kodeksu.

Lūdzu, ņemot vērā manu argumentāciju, es personiski katrā ziņā esmu par to, lai mēs apžēlotu cilvēkus, kuri to ir pelnījuši, bet pret to, lai piemērotu šādu amnestiju tikai tādēļ vien, ka Latvijas Konstitūcija tādu iespēju paredz.

Priekšsēdētājs: Deputāte Kozakeviča.

I.Kozakeviča: Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mans uzdevums šeit patlaban ir aizstāvēt šo likumu par amnestiju visas Cilvēktiesību komisijas vārdā. Likumu, kas izraisa, kā mēs dzirdam, visai pretrunīgus viedokļus. Kāpēc es saku “pretrunīgu likumu”, kas izraisa pretrunīgus viedokļus? Pirmām kārtām visu iepriekš runājušo kolēģu pirmais un galvenais arguments bija – vai amnestija nepasliktinās operatīvo stāvokli sabiedrībā. Vai vide nekļūs kriminogēnāka, vai neaugs noziegumu skaits? Tieši tādēļ, es domāju, ka šis likuma projekts nav īpaši populārs. Es gribētu teikt – skatoties, kā amnestē un ko amnestē.

Es nedomāju, ka būtu pareizi un korekti šeit vilkt paralēles ar 1987.gada amnestiju. Ko amnestēt, to Iekšlietu ministrija kopīgi ar mūsu Cilvēktiesību komisiju ir izsvērusi visai rūpīgi. Tādēļ veidojas tāda paradoksāla situācija, ka, manuprāt, tieši šī amnestija tālākajā perspektīvā var dienās uzlabot operatīvo stāvokli republikā. Tūdaļ es teikšu – kādēļ. Ja mēs paskatāmies, kas ir tie cilvēki, kas patlaban atrodas ieslodzījuma vietās, tad te var, manuprāt, diezgan stingri novilkt robežu starp divām ieslodzīto grupām: viena – cilvēki, kuri ir trešo, ceturto, piekto reizi tiesāti, recidīvisti, cilvēki, kuri acīmredzot vairs no noziedzības aprites loka neizkļūs; no otras puses – cilvēki, kuri ir tiesāti pirmo reizi, turklāt par noziegumiem, kas izdarīti neuzmanības dēļ, par viegliem noziegumiem, cilvēki, kuri ir noziegumu izdarījuši, bet viņi vēl nav kriminālisti.

Tagad es gribētu pāris vārdos jums pateikt, kāda uz šo dienu ir reālā aina. Mums nepastāv dalījuma vai izolācijas starp divām ieslodzīto grupām, arī attiecībā uz to grupu, kurā ir personas, kas izdarījušas noziegumu pirmo reizi. Tās patlaban ir vispārīgā režīma kolonijās, kur ieslodzītie sadalīti nevis pēc nozieguma smaguma principa, bet tikai vienīgi pēc darba vienībām. Tātad cilvēks, kas tur atrodas par vieglu noziegumu izdarīšanu, var atrasties kopā ar cilvēku, kura noziedzīgais ceļš ir bijis smagāks. Tā ir noziedzības skola. Jo ātrāk mēs šos cilvēkus no šīs noziedzības skolas amnestēsim, apžēlosim, jo mums priekšdienās būs mazāk profesionālu noziedznieku.

Kolēģis Silārs te teica, ka mēs, piemērojot amnestijas likumu, nesākam ar galveno, proti, ar situācijas uzlabošanu pašās ieslodzījuma vietās. Nē, tā nav gluži tiesa. Mēs patlaban domājam kopā ar Iekšlietu ministriju, un arī Iekšlietu komisija to labi zina, par pirmajiem un svarīgākajiem labojumiem Labošanas darbu kodeksā, mēs domājam par penitenciārās sistēmas reformu un par attiecīgu likumdošanu, bet tas prasa laiku. Iekams mēs to izdarīsim, iekams mēs to izstrādāsim, attiecīga daļa cilvēku noziedzības skolu būs izgājuši, un es domāju, ka galarezultātā, lai cik grūti to ir saprast sabiedrībai, sabiedrība būs tikai vinnējusi no tā, ja tie jaunie cilvēki, kas patlaban atrodas mazgadīgo kolonijās par viegliem noziegumiem un nav izdarījuši režīma pārkāpumus, nenonāks pieaugušo kolonijās, ja tie cilvēki, kas ir izdarījuši pirmo un varbūt nejaušo noziegumu, un viņiem nav režīma pārkāpumu, atradīsies brīvībā, nevis turpinās iet to noziedzības skolu. Šeit varbūt mums tiešām nevajadzētu pieturēties pie populistiskiem uzskatiem, kādi patīk sabiedrībai, bet drīzāk skaidrot, kas tas ir, ko mēs darām, un kāds beigās tam var būt drīzāk pozitīvs rezultāts.

Otrs jautājums– kāpēc amnestija, kāpēc ne individuāla apžēlošana? Jā, mēs skatīsim vēl ļoti daudz individuālo apžēlošanas lūgumu. Tas attiecas arī uz citām ieslodzīto kategorijām – ne tikai pirmā reize, ne tikai nesmagie noziegumi, tādi kā viņi patlaban tiek kvalificēti. Bet es lūgtu pievērst īpašu uzmanību tam, ka būtībā šī amnestija, kuru mēs esam izsvēruši, ir ļoti šaura. Faktiski to kritēriju loks, kas ir ielikts amnestijas likumā, ideāli atbilst tiem kritērijiem, pēc kuriem vadāmies mēs, apžēlodami cilvēkus, tātad pirmām kārtām vislielākās izredzes uz apžēlošanu ir cilvēkiem, kuri ir tiesāti pirmo reizi, ja tas saskan ar amnestijas likumu, ja nav smagi noziegumi.

Trešais, tātad individuālais raksturojums. Nav disciplināru pārkāpumu ieslodzījuma vietās, arī tas visnotaļ sakrīt.

Visbeidzot, es gribētu tomēr aizstāvēt arī likumprojekta 4.pantu, proti, par sievietēm, kuras savulaik tiesātas pēc 88., 89.1 pantu, proti, par valsts īpašuma izlaupīšanu. Te es vēlreiz gribu akcentēt to, ko teica Andrejs Panteļejevs, ka mūsu politika ir bijusi viļņveidīga un akcijveidīga. Par nožēlošanu, to mēs redzam arī ieslodzījuma vietās. Ja mēs patlaban gribam būt humāni, ja mēs patlaban gribam stādīt cilvēku par augstāko un lielāko vērtību, tad tiešām ieslodzījuma vietās ir tā, ka cilvēkiem, kas tiesāti par valsts īpašuma izlaupīšanu (dažkārt tās ir bijušas vienkārši laiku apsteigušas kooperatīvās formas) soda termiņš ir lielāks – 12 gadi – nekā dažkārt tiem cilvēkiem, kuri ir izdarījuši noziegumu pret cilvēka personību, kā jau minēja Andrejs Panteļejevs, arī slepkavības tajā skaitā. Tādēļ, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā, jo galarezultātā tas ir vērsts tieši uz operatīvās situācijas uzlabošanu nedaudz attālākā perspektīvā. Tāds ir bijis gan Iekšlietu ministrijas, gan mūsu nodoms – nepieturēties pie vienkāršota uzskata.

Priekšsēdētājs: Deputāts Jundzis. Līdz ar to vairāk debatētāju mums nav, un mēs debates noslēdzam ar deputāta Jundža uzstāšanos.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Nav noslēpums, ka šī cēlā akcija, šī amnestija bija iecerēta sakarā ar Neatkarības deklarācijas pasludināšanu 4.maijā. Diemžēl pagāja zināms laiks, kamēr spēja tehniski šo dokumentu sagatavot, pienāca vasara, tagad jau pienācis septembris, un mēs redzam, ka, protams, šajā situācijā, kad līdz reālai neatkarībai vēl ir vairāk nekā tālu, runāt un saistīt šo akciju ar neatkarību vienkārši būtu vairāk nekā nenopietni. Tātad nav uz šo brīdi tādu politisku apsvērumu – ja nu vienīgi tas, ko tiešām ironiski minēja Bekasovs, – Oktobra revolūcijas 73.gadadiena, kura mums liecinātu vai liktu domāt, ka pienācis laiks šādu žestu valdības vārdā realizēt. Komisijā mēs ļoti rūpīgi iepazināmies arī ar šīs akcijas tehniskajiem aspektiem. Varbūt ir kādi tehniski momenti, jo visas iepriekšējās amnestijas bija saistītas ar to, kas nav noslēpums, ka cietumi un kolonijas mums ir pārpildītas, ka tur tiek pārkāptas visas sanitārās un tehniskās normas un ka cietumi ir vienkārši jāatbrīvo.

Izrādās, ka situācija arī šajā ziņā ir pavisam citāda, nekā tas ir bijis līdz šim. Krasi samazinājies ieslodzīto skaits labošanas darbu kolonijā sakarā ar tiesas politikas maiņu. Piemēram, pirmajā kolonijā (es tā nosacīti nosaukšu) vietu skaits ir 1082. Pašreiz tur atrodas 737 cilvēki. Trešajā kolonijā vietu skaits 1500, pašreiz atrodas 859. Tālāk sestā kolonija – 750 vietas, atrodas 288 notiesātie. Šo sarakstu varētu turpināt, situācija visās kolonijās ir pilnīgi analoģiska, tātad arī secinājums – nav tehniskas nepieciešamības, lai atbrīvotu vietas šajās kolonijās.

Un tālāk. Pats galvenais apsvērums, atbrīvojot šos cilvēkus no labošanas darbu kolonijām, – mēs nevaram nepadomāt par to, ko šie cilvēki darīs. Šeit jau debatēs tika minēts, ka nav nokārtoti viņu sociālie sadzīves jautājumi. Es jums varu teikt, ka, strādājot tiesībsargāšanas iestādēs, šī situācija bija ļoti labi redzama. Jau gadus trīs četrus atpakaļ viņa bija jau zināmā mērā sasniegusi savu apogeju, jo dzīvokļu likumdošana pašreiz neparedz nekādas iespējas šīm personām saņemt dzīvokļus. Darba likumdošana arī negarantē šīs tiesības. Ir viens valdības lēmums, kurš, var teikt, 100% nepildās republikā. Tā ka mums viens no mūsu tuvākajiem uzdevumiem ir pieņemt likumu vai likumdošanas aktus, kuros šiem cilvēkiem būtu tiešām garantētas iespējas iekārtoties darbā un saņemt attiecīgu dzīvojamo platību. Pašreiz šie jautājumi ir pilnīgi neatrisināti. Ņemot vērā vispārējo haosu, kas valda tautas saimniecībā, šī problēma ir vairāk nekā saasinājusies. Tas pats ir dzīvokļu jautājumā, tas pats ir arī citos jautājumos, kas saistīti ar šo personu izvietošanu.

Tālāk. Mums ir reorganizācijas stāvoklī tiesībsargāšanas iestādes, kurām nenoliedzami arī ir liela loma šo atbrīvoto uzraudzīšanā. Mēs veidojam municipālo miliciju, tikko ir izveidota jauna prokuratūra. Visbeidzot, kāds tad mums ir noziedzības līmenis? Noziedzība šodien sasniegusi savu devīto vilni. Nekad republikā tik augsts noziedzības līmenis nav bijis. Nekad mūsu valsts vēsturē. Pagājušā gadā izdarīti 29 tūkstoši noziegumu. Šogad pieauguma tendence turpinās. Tagad, ja mēs runājam par šo cilvēku izlaišanu no kolonijām, tas ir mans viedoklis, tā ir ļoti liela vieglprātība, un diez vai mēs, deputāti, varam uzņemties atbildību par to, kā šie cilvēki risinās savus sociālos, darba un citus apstākļus.

Nākamais. Lietuvā šāda akcija, kā jūs zināt, norisinājās sakarā ar deklarācijas pieņemšanu, vēl pavasarī. Jāsaka, ka šī akcija guvusi negatīvu nokrāsu gan pašā Lietuvā iedzīvotāju vidū, kuri, neredzot šo reālo neatkarību, bet redzot noziedzības straujo pieaugumu, nekādi nevar novērtēt šīs akcijas nepieciešamību. Es negribu runāt par PSRS kaut vai to pašu tiesībsargāšanas iestāžu krasi negatīvo nostādni pret šādu vieglprātības soli noziedzības krasa pieauguma apstākļos.

Visbeidzot, es gribu runāt par apžēlošanu. Lūk, apžēlošana ir individuāla pieeja katram notiesātajam. Varu jums ziņot, ka komisija, kuru vada Ita Kozakeviča, ar šiem jautājumiem aktīvi nodarbojas, un Augstākās padomes Prezidijs tikai divās vai trīs sēdēs, kurās skatīti jautājumi par apžēlošanu, jau ir apžēlojis, skatoties ļoti konkrēti, katru cilvēku rūpīgi analizējot, manuprāt, 20 vai 30 notiesātos. Ja mēs tā parēķinām, tas turpināsies, un nākamajā gadā noteikti Augstākās padomes Prezidijs un šī attiecīgā komisija tos pašus 250 vai 300 cilvēkus, ja ne vēl pat vairāk, atbrīvos, tikai atbrīvos pilnīgi pēc citiem kritērijiem, domājot gan par viņu individuālo stāju un nodarījumu, gan arī, nenoliedzami, par viņu tālāko iekārtošanu, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Tā ka es nevaru kategoriski piekrist uzskatam, ko šeit no tribīnes jau minēja Ita Kozakeviča, ka šis likums vai likumprojekts, ja tas tiks pieņemts, uzlabos operatīvo situāciju. Nevar arī pilnīgi piekrist Panteļejeva kunga teiktajam, ka dokumenti sagatavoti, izejot no reālās situācijas. Tieši pretēji, tie ir pilnīgā pretrunā ar reālo situāciju.

Aizsardzības un iekšlietu komisija aicina noņemt šo likumprojektu vispār no izskatīšanas tālāk. Tāds ir mūsu vienbalsīgs lēmums, vienam atturoties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debates par likumprojektu par amnestiju ir pārtrauktas. Lūdzu reģistrēsimies. Rezultāts: 147. Mēs tagad balsosim par priekšlikumu atlikt likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tāds izskanēja šeit debatētāju argumentos un man šis priekšlikums jāliek pirmais balsošanā. Atkarībā no rezultātiem mēs virzīsimies arī tālāk.

Tātad jūs varat izteikt tagad savu attieksmi par priekšlikumu atlikt lēmuma pieņemšanu, būt pretī vai atturēties. Vai ir jautājumi? Deputāts Salītis balso ar roku. Pēc tam mēs noskaidrosim jūsu pozīciju. Deputāts Blumbergs arī. Rezultāts: 78 ir pret un 68 ir par. Līdz ar to turpinām izskatīt šo likumprojektu.

Katrā komisijā mums ir trīs priekšnieki – komisijas vadītājs, vietnieks un sekretārs. Katrai komisijai ir aparāta darbinieks, dažām pat divi. Lūdzu visus deputātu iesniegumus, kurus jūs noraidāt komisijas sēdē, un ja ar noraidījumu argumentiem nav mierā deputāti, rakstveidā iesniegt, pievienojot klāt savam likumprojektam. Protams, ar saviem argumentiem, kāpēc jūs esat noraidījuši. Ja esat pieņēmuši, tad vienkārši piezīmējot, ka priekšlikums jau iekļauts jūsu likumprojektā.

Tagad mans uzdevums ir nolasīt šos priekšlikumus, kurus es saņēmu. Mēs par tiem nebalsosim, bet ir jautājums, vai mēs tos varam pieņemt tādā veidā, kā tos izskata komisija, jo šeit var rasties pretruna. Ja mēs apstiprināsim likumu pirmajā lasījumā, tad kā darīt ar šiem priekšlikumiem. Ja tie ir konceptuālas dabas jautājumi, tad mums tie jāpavairo un jādiskutē. Ja uzskatām, ka komisijas tālāk var ar viņiem strādāt un varam balsot par tiem otrajā lasījumā, tad mēs tādā veidā virzāmies uz priekšu. Es ceru, ka jums nav iebildumu pret šādu manu rīcību, tālāk vadot sēdi.

Priekšlikumi tādā secībā, kādā es esmu tos rakstiski saņēmis no deputātiem Felsa, Skosta, Laķa. Tālāk es nevaru salasīt, varbūt tas ir Biķis. Lūdzu atvainot, ja es nepareizi nosaucu. “Iesakām jeb ierosinām izslēgt no likumprojekta 2.punktu.” Es lasu, kā jūs esat formulējuši. Jūs gribat īsi pateikt savus argumentus? Kādi ir jautājumi sakarā ar šo ierosinājumu?

Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Man ir priekšlikums gan 2.punktā, gan 6.punktā izskatīt katru apakšpunktu atsevišķi un balsot par šiem apakšpunktiem par vai pret to, vai mēs attiecīgās kategorijas noziedzniekus ieslēdzam vai neieslēdzam šajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Piekrist, protams, var, bet mums tomēr kārtība ir tāda: ja mēs esam pret vai par kaut ko, tad mēs pasakām argumentus, kāpēc mēs esam pret vai par. Bet jūsu ierosinājums ir pieņemts, es, protams, vadīšos no tā.

Deputāts Šapovālovs ierosina 4.pantu izslēgt un 6.pantu papildināt. Diemžēl man ir jālasa, kā šeit ir uzrakstīts, jo tūlīt tulkot juridiskā valodā un par manu tulkojumu balsot es jūs nevaru aicināt, tāpēc es nolasu. Minūtes starpbrīdis, lūdzu, izrunājiet savus argumentus un tad turpināsim.

Mēs diskutējam savā starpā, lai varētu noskaidrot savu attieksmi un savu pozīciju vai opozīciju šim likumprojektam. Šapovālova priekšlikums – 6.panta 1.punktu papildināt ar pantiem par valsts un personīgas mantas izspiešanu. Pantus precizēt pēc Kriminālkodeksa.

Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Man būtu lūgums, ja mēs strādājam tālāk, tad vismaz uz otro lasījumu vajadzētu dot līdzi arī šo pantu atšifrējumu. Es saprotu, ka mēs varam aiziet uz bibliotēku un Kriminālkodeksā šos pantus izlasīt, bet, ja 200 cilvēki ies, teiksim, uz mūsu bibliotēku, tas būs pārāk sarežģīti.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai kāds iebilst pret deputāta Ābiķa ierosinājumu? Ja nav kolēģu, kuri iebilst, tad nobalsosim. Kolēģis Ābiķis ierosināja 2.pantā balsot katru punktu atsevišķi. Tas skan: atbrīvot no soda vīriešus, kuri pirmoreiz notiesāti par noziegumiem, izņemot šā likuma 6.pantā norādītos. Un tad ir uzskaitīts. Vārds deputātei Seilei.

A.Seile: Man tomēr ir ierosinājums, ka tagad vajag tikai konceptuālus jautājumus risināt. Par punktiem balsosim otrajā lasījumā, kā mēs to parasti darām. Tad, kad būs atšifrējums, kad visi būsim iedziļinājušies, kad komisijas locekļi smalki ziņos par katru punktu, arī mums, pārējiem deputātiem, būs vienkāršāk to darīt.

Priekšsēdētājs: Deputātes Seiles priekšlikums ir skaidrs. Es sākumā centos šo viedokli izteikt, ka sakarā ar to, ka komisijas nav izpildījušas to, kas viņām būtu jāizpilda kā amatpersonām, mēs esam tā fakta priekšā, ka mums jāizsaka sava attieksme, vai tie ir konceptuāli labojumi vai nav. Un vai mums tie jānodod tālāk komisijas rīcībā. Es atļaušos savu priekšlikumu likt pirmo. To atbalstīja deputāte Seile. Tā kā bija deputāta Ābiķa iebildums, es, protams, to tūlīt vadīju tālāk, bet tagad faktiski ir divi priekšlikumi – deputātes Seiles priekšlikums un deputāta Ābiķa priekšlikums. Mēs nodosim tālāk komisijai izskatīt deputātu Felsa, Skostas, Laķa un acīmredzot deputāta Biķa iesniegto labojumu izslēgt no likumprojekta 2.panta 2.apakšpunktu. Tālāk mēs iesniegsim izskatīt deputāta Šapovālova priekšlikumus: izslēgt 4.pantu un 6.pantu papildināt ar formulējumu, ka nedrīkst piemērot amnestiju pret dažāda veida reketieriem. Tā es īsi varu teikt.

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi attiecībā uz to, lai mēs šos priekšlikumus nododam tālāk izskatīšanai komisijā, bet mēs tad tālāk balsosim kopumā, vai šo likumprojektu pieņemt vai nepieņemt pirmajā lasījumā. Ir iebildumi pret šādu jautājumu ievirzi? Rezultāts: 122. Priekšlikums ir akceptēts. Līdz ar to mēs tagad varam balsot par šī likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Komisija tālāk strādās ar šiem priekšlikumiem. Arī deputāta Preinberga priekšlikums jāņem vērā. Tas gan attiecas arī uz komisiju un uz darbiniekiem, ka šie likuma panti ir jāatšifrē, lai deputāti varētu pēc tam, balsojot pa pantiem, vadīties precīzāk. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret akceptu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 84 – par. Tas ir balsu vairākums no balsojošo skaita. Līdz ar to likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Komisija strādā pie iesniegtajiem priekšlikumiem un, protams, pieņem papildinājumus un labojumus.

Es negribu būt didaktisks, kaut kā nepieklājīgs vai netaktisks, bet es griežos pie komisiju amatpersonām, nevis pie deputātiem: lūdzu, visus priekšlikumus fiksējiet, lai mēs pēc tam varam lemt. Lai neviens deputāta priekšlikums, ja viņš ar argumentiem nav mierā, nepaliktu pēc tam gaisā un mēs te velti tērētu laiku skaidrojot un tā tālāk.

Par piemērošanas kārtību, kā es saprotu, jautājums ir laikā iesniegts, un tas ir labi. Jūs ar to varat iepazīties un savus argumentus jau formulēt, bet tagad mēs to neizskatām.

Pirms starpbrīža paziņojumi. Nobeidzot mūsu pagājušo sēdi, ja es atceros pareizi, tad tas bija deputāts Preinbergs, ja kļūdos, ļoti lūdzu – atvainojiet, lūdza paskaidrot par Latvijas Republikas valsts ģerboni, kurš tiešām ir mākslas darbs. Ja deputāti ir bijuši šeit drusciņ tuvāk Prezidijam, tad par to varējuši pārliecināties, bet no aizmugures rindām to tik labi nevar izdarīt. Tas ir izšūdināts, tur ir milzīga tehnoloģija. Tiešām tā ir mūsu un sekretariāta nolaidība, ka mēs jūs neiepazīstinājām ar autoriem. Es esmu pilnvarots sniegt sekojošu informāciju: Latvijas Republikas lielo ģerboni izgatavoja Lauksaimnieku savienības akciju sabiedrības “Patria” mākslinieki ciešā sadarbībā ar Ļeņingradas Ermitāžas māksliniekiem. Darbs ir kolektīvs veikums, tāpēc atsevišķu autoru tur izcelt ir grūti. Jāpiezīmē, ka pie ģerboņa izgatavošanas daudz strādājis Mākslas fonda mākslinieks arhitekts Oļģerts Krauklis un akciju sabiedrības direktors Ivars Breikšs. Tā ir visa informācija, ko es jums varu sniegt.

Vārds uzaicinājuma nolasīšanai deputātam Kinnam.

J.Kinna: Cienījamie deputāti! Šodien ir saņemts caur sekretariātu šāds lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera uzaicinājums:

“Cienījamie Augstākās padomes deputāti! Šā gada 12.oktobrī pulksten 10.00 Rīgā, Sabiedriski politiskajā centrā (bijušajā Politiskās izglītības namā), uzaicināti Latvijas Republikas lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumu vadītāji un zemnieki, lai izdiskutētu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas laukiem. Zinot, ka tuvākajā laikā Augstākā padome sāks apspriest agrārās reformas jautājumus, uzaicinu Augstākās padomes Lauksaimniecības un mežsaimniecības pastāvīgo komisiju un citus laukos ievēlētos deputātus piedalīties šajā sanāksmē un ņemt aktīvu dalību.

Ar cieņu – lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers.”

Priekšsēdētājs: Šeit komentāri nav vajadzīgi, ja?

Vārds sekretariāta vadītājam deputātam Līgotnim. Es atvainojos, kaut kā citādi laikam vajag, jo mēs sekretariāta vadītāju esam ievēlējuši. Teikt – “vietas izpildītājam” arī laikam nepareizi. Ar vārdu sakot, sekretariāta vārdā vārds deputātam Līgotnim.

A.Līgotnis: Cienījamie deputāti! Mēs esam saņēmuši vēstuli no Olimpiskā tenisa centra “Lielupe”, kurš aicina nodarboties ar tenisu. Bāzes direktore Lustes kundze raksta:

“Pamatojoties uz Ministru padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas noradījumu, centrs “Lielupe” iedala Augstākās padomes deputātiem sekojošus nodarbības laikus slēgtajos tenisa kortos: pirmdienās no 15.00 – 17.00, trešdienās no 8.00 – 9.30 un no 12.30 līdz 15.00, svētdienās no 10.00 līdz 12.00, ceturtdienās no 8.00, bet, līdz cikiem, nav uzrādīts.

Priekšsēdētājs: Jā, te nu man ir jāsniedz zināms komentārs. Manuprāt, sekretariātam tādus piedāvājumus sportot vai kā citādi, ko mums piedāvā sesiju vai sēžu darba laikā un kas nav saistīts ar deputātu darbību, tomēr nolasīt nevajadzētu.

Vārds paziņojumam deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs:  */Protams, man ļoti žēl, ka pēc tādiem uzmundrinošiem paziņojumiem nākas pāriet uz prozu. Bet gribētu atgādināt, ka, pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā, mums jānosaka otrā lasījuma datums. Tas mums jau vienu reizi ir bijis. Man negribas, lai atkārtotos tāda veida pārpratumi./

Prieksšsēdētājs:  */Paldies, jums taisnība. / (Smejas.)

A.Seiksts: Man lūgums un atgādinājums visiem darba grupas dalībniekiem, ka šodien vai rīt ir jāiesniedz tēzes Latgales grupā. Pagaidām to izdarījis tikai profesors Špoģis. Lūdzu, šodien un rīt – visi.

Priekšsēdētājs: Par termiņu – Ita Kozakeviča.

I.Kozakeviča: Komisija piedāvā nākošnedēļ trešdienas plenārsēdi, ja tas ir iespējams.

Priekšsēdētājs: Ir citas iebildes? Nav. Paziņojumu vairāk nebija. Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Ļoti sadzīviska rakstura jautājums: no kurienes te šodien caurvējš visu sēdes laiku velk?

No zāles: Iesim, noskaidrosim.

Priekšsēdētājs: Starpbrīdis pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Daži kolēģi izteica acīmredzot pamatotu neapmierinātību ar to, ka zālē ļoti slikta dzirdamība. Protams, vispārējais troksnis ir liels. Cilvēkus, kas var līdzēt mums mikrofonu un akustikas jautājumos, es lūdzu, lai viņi personiski pastaigā pa zāli, dažās vietās apstājoties, un paskatās šo akustikas lietu, jo tā nevar, ka pirms balsošanas daži deputāti gluži vienkārši nevar sadzirdēt, par ko ir runa, par ko mēs balsosim.

Tagad – par reģistrāciju. Es jau toreiz jokojos, ka es sarakstu esmu uztaisījis un centīgi reģistrēju. Neko es nereģistrēju, bet mašīna reģistrē, un tā mašīna dod mums dažādus datus, ja viņai pieprasa. Interesanti dati ir iedoti, ka 100% visās reģistrācijās ir piedalījušies 15 deputāti, tātad simtprocentīgi visās reģistrācijās, kuras šeit ir notikušas. Mašīna visus mūs saskaitļo procentuāli. Ir deputāti arī ar nulli, nu, protams, laika posmā līdz 27. Tagad iedos nākošo mēnesi. Šeit nav runas par tiem, kuriem kaut kas ir jādara komisijas uzdevumā. Nevar būt divu domu, ka kāds debašu laikā nevarētu atrasties blakusmājā vai šeit un strādāt. Par to nav runas. Bet acīmredzot tā analīze, ko mums dod mašīna par apmeklētību un reģistrācijām, pēc tam mums būs jāizmanto kaut kādos nolūkos, es domāju, lai pateiktu tiem, kuri vienmēr šeit atbalsta visu, kas notiek zālē. Protams, es domāju, ka presei mēs tādus datus nedosim, tā ir mūsu iekšēja lieta.

Procentuāli drusku vairāk par 50 procentiem deputātu ir piedalījušies pusē reģistrāciju. Bet šie skaitļi neko neliecina. Būtu atsevišķi vēl jāņem vērā līdzdalība lēmumu pieņemšanā, jo mums dažreiz reģistrācijai ir vairāk tāda simboliska nozīme, lai apliecinātu, ka mēs esam zālē. Bet galvenais jau ir lēmumu pieņemšana. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 146.

Nākamais jautājums – likumprojekts par ekoloģisko ekspertīzi otrajā lasījumā. Vārds deputātam Emsim.

I.Emsis: Cienījamie kolēģi! Likumprojektu par valsts ekoloģisko ekspertīzi otrajā lasījumā ir izskatījuši pastāvīgajā komisijā. Jūsu mapītēs ir apraksts par to, kuri no priekšlikumiem ir ņemti vērā un iestrādāti likumprojektā. Tie ir 3.3., 6.6., 12.7. un 13.pants. Ir arī citādi priekšlikumi, kuri nav pastāvīgajā komisijā guvuši atzinumu, t.i., svītrot 6.2.punktu. Tas mums acīmredzot ir jānobalso šeit uz vietas, jo komisijā balsis dalījās, negūstot pārsvaru nevienā variantā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es ļoti atvainojos, ka jūs pārtraucu. Jūsu sagatavotie materiāli, man liekas, ir tuvu akadēmiskam, kā vajag būt, un, ja jums nav kaut kas īpašs atzīmējams vai komentējams, tad mēs varētu tūlīt uzdot jums jautājumus, jo jūsu darbība šeit ir redzama iesniegtajos dokumentos.

I.Emsis: Jā, es domāju, ka tas viss ir izlasāms, tā ka es domāju, ka var atturēties no komentāriem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Man ir jautājums. Deputāt Leonīd Alksni, 6.pants. Es saprotu, ka tas ir iesniegts kā alternatīvs?

I.Emsis: Deputāta Leonīda Alkšņa iesniegtais pants ir faktiski papildinājums, bet, izskatot šo papildinājumu, mēs nonācām pie secinājuma, ka šis ir sekundārs normatīvs dokuments, ko Leonīds Alksnis iesaka mums pieņemt un kurš jāsagatavo, balstoties uz šo likumu par vides aizsardzības ekoloģisko ekspertīzi. Mūsu priekšlikums ir šo jautājumu iestrādāt lēmumprojektā par likuma stāšanos spēkā kā 3.punktu, jo faktiski tas ir no šī likumprojekta izrietošs normatīvs akts.

Priekšsēdētājs: Šeit bija bez komentāriem iesniegts Leonīda Alkšņa priekšlikums 6.panta redakcijai. Deputāts Emsis, manuprāt, ļoti argumentēti, vismaz saprotami, izskaidroja, ka tiešām tas jau attiecas uz valsts ekonomisko uzdevumu un ka tas varētu būt 3.punkts mūsu likumprojektā. Bet par to lemsim konkrēti. Es to pajautāju, lai būtu skaidrība par šo iesniegto dokumentu. Jautājumu nav? Paldies jums.Vai debatētāji ir pieteikušies? Nav pieteikušies. Tos priekšlikumus, kurus ņēmusi vērā komisija un kuri jau izstrādāti šajā likumprojektā, mēs vēlreiz nedebatējam. Ja kāds strikti uzstājas un liek priekšā izslēgt to, ko jau iestrādājusi komisija, tad, lūdzu, tādu viedokli izsakiet. Ja tāds viedoklis, bet es viņu uz balsošanu nelieku, jo tas jau ir iestrādāts šeit un komisija to ir ņēmusi vērā. Es varu tagad jautāt deputātam Teikmanim, deputātam Ēlertam, kāda ir viņu attieksme pret saņemto komisijas noraidījumu? Jūs uzstājat uz balsošanu jeb vai jums ir citas domas? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Es neuzstāju uz balsošanu, jo es saņēmu atbildi no komisijas.

Priekšsēdētājs: Lai nebūtu nekādu pretenziju, man būtu jāliek uz balsošanu deputāta Teikmaņa ierosinātie divi priekšlikumi. Jūs par procedūru, deputāt Vaivad? Tad pēc deputāta Leonīda Alkšņa.

Pirmais – deputāta Teikmaņa priekšlikums – svītrot 2.panta 6.apakšpunktu. Komisijas viedoklis šeit ir izteikts. Komisijas vairākuma atbalstu šis priekšlikums neguva. Varam balsot? Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret deputāta Teikmaņa priekšlikumu, kurš neguva komisijas atbalstu. Vai jūs esat par, pret vai atturaties? Rezultāts: par – 20. Līdz ar to deputāta Teikmaņa priekšlikums negūst vairākuma atbalstu un paliek spēkā komisijas viedoklis.

Nākamais – 9.punktā vārdus “trīs mēnešus” aizstāt ar vārdiem “vienu mēnesi”. Jums blakus ir arī uzrakstīts komisijas viedoklis, ka tas nav tehniski iespējams. Tā apgalvo speciālisti. Lūdzu, izsakiet savu viedokli attiecībā uz deputāta Teikmaņa priekšlikumu, kuru ir noraidījusi komisija. Rezultāts. Arī šis deputāta Teikmaņa priekšlikums negūst atbalstu.

Deputāts Ēlerts, kā jūs dzirdējāt, ir savus priekšlikumus izdiskutējis ar komisiju un balsošanu neprasa.

Tagad, lūdzu, deputāts Leonīds Alksnis.

L.Alksnis: Godātie kolēģi! Liekot jums priekšā 6.panta redakciju tādu, kādu jūs viņu lasāt, mans nodoms bija ne jau nomainīt esošajā likumprojektā 6.pantu, bet papildināt šo likumprojektu ar šo pantu manā redakcijā, vārdu sakot, iespraužot viņu iekšā esošajā likumprojektā.

Pēc manām domām, valsts ekspertīzei būvniecībā jāsākas ar projektēšanas sākumu. Mēs zinām, ka jebkura projektēšana notiek ar tā saucamo izejas datu savākšanu, tehnisko noteikumu saņemšanu. Katrs tehniskais dienests pirms projektēšanas jau pasaka, kā viņš vēlētos to objektu redzēt, kādā labiekārtojuma pakāpē. Pilsētu arhitekts raksta savas prasības par projektējamo apjomu. Arī civilās aizsardzības dienests raksta, kāda ir mūsu prakse. Es domāju, ka nekādā gadījumā nenāktu par sliktu, ja arī Vides komiteja būtu jau pašā sākotnējā stadijā lietas kursā par projektējamiem objektiem, lieliem vai maziem, tas ir, dažādiem, lai tie jau sākumā varētu pateikt savas prasības, kā šis objekts būtu projektējams. Lai nebūtu tā, ka Vides komiteja sastaptos ar projektu tikai pēdējā stadijā. Jūs jau zināt mūsu praksi, ka mēs cenšamies visus projektus izgatavot lētākus, lai tie lētāk maksātu, un tad ir grūti pierādīt, ka, lūk, vajadzēja tur tādas attīrīšanas ierīces vai citas prasības. Pēc manām domām, tas arī ietaupītu līdzekļus un paaugstinātu Vides komitejas atbildības izjūtu šajā kopējā darbā un, manuprāt, nekādā gadījumā netraucētu kopējam projektēšanas procesam.

Tādēļ es tomēr vēlētos, lai šeit parādītos arī tā funkcija, par kuru mēs runājām, kad mēs apstiprinājām Vides komitejas nolikumu. Tas ir, ka Vides komitejai nav jānodarbojas tikai ar vides aizsardzību, bet viņai ir radikāli jāiejaucas vides veidošanas funkcijās. Mēs jau no prakses zinām daudzus tādus piemērus. Piemēram, tas pats Zolitūdes dzīvojamais rajons. Mēs daļu no šī rajona esam uzprojektējuši zem lidlauka skrejceļa. Cilvēki šodien mums raksta sūdzības, nevar gulēt, ir trokšņi, bērni nervozi, mācību līmenis krītas. Šajā gadījumā Vides aizsardzības komitejai vajadzēja pateikt stingru – nē, tur jūs mājas projektēt nedrīkstat. Tādēļ es arī uzskatu, ka ļoti būtiska būtu šī sākotnējā stadija, šī prasība jebkuram pasūtītājam pirms projektēšanas darbu uzsākšanas dzirdēt Vides aizsardzības komitejas prasības un noteikumus.

Tādēļ es ļoti lūdzu kolēģus apsvērt manu priekšlikumu. Es domāju, ka mēs varētu nobalsot visi kopā, ja jūs to pieņemat. Es nekad nekādā gadījumā nedomāju, ka tas varētu traucēt šim likumam. Gluži pretēji – es domāju, ka šis likums kļūtu kaujinieciskāks un nodrošinātu lielāku garantiju apkārtējai videi.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi deputātam? Deputāts Ēlerts, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Alkšņa kungs, vai šis valsts ekoloģiskais uzdevums projektēšanai ir iespējams pirms projektēšanas darbu sākuma, vai te nav jārunā par ekoloģisko normatīvu sistēmu?

L.Alksnis: Es domāju, ka noteikti ir iespējams. Es pasvītroju, ka šim uzdevumam ir jābūt pat uz konkrētu vietu, uz konkrētu zemes gabalu. Kad pasūtītājs ir saņēmis no izpildkomitejas piešķirto zemes gabalu tam vai citam mērķim, teiksim, tai vai citai celtniecībai, viņš ir spiests ar saviem rādītājiem atnākt uz Vides aizsardzības komiteju un pateikt, ka es vēlos, piemēram, šeit projektēt rūpnīcu, kura man ražos, teiksim, X produkciju. Pie šīs produkcijas ražošanas izdalīsies... Viņš to zina, viņš to var prognozēt. Mums noteikti būs arī tādi gadījumi, kad Vides aizsardzības komiteja pateiks, nē, tajā vietā šo objektu projektēt nedrīkst. Tad ej uz vietējo padomi un prasi citu zemes gabalu! Jeb arī viņi uzstādīs tādas prasības un noteikumus, ka pasūtītājs pats atteiksies no šī projekta izstrādāšanas šajā vietā. Es uzskatu, ka tas ir ļoti, ļoti būtiski. Tas ir iespējams, normatīvi paši par sevi... Normatīvi, protams, mums būs.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cupruns.

I.Cupruns: Alkšņa kungs, sakiet lūdzu, vai negatīvā atsauksme, ko sniedz Vides aizsardzības komiteja, būtu pēdējā instance? Cauri, un nav pārsūdzams šāds lēmums?

L.Alksnis: Jā, es uzskatu, ka praksē var būt tādi gadījumi, kad Vides aizsardzības komiteja pateiks, ka šajā konkrētajā zemes gabalā jūsu izvēlēto jeb plānoto objektu jūs nedrīkstat būvēt.

I.Cupruns: Tātad tas lēmums ir galīgs un neapgāžams.

L.Alksnis: Komiteja neizsniegs šo ekoloģisko uzdevumu projektēšanai, atteiks izsniegt, ja ar šādiem rādītājiem šo objektu šajā vietā novietot nedrīkst.

Priekšsēdētājs: Deputāte Seile.

A.Seile: Visnotaļ atbalstot deputāta Alkšņa priekšlikumu, manuprāt, tas īsti redakcionāli neiekļaujas šajā 6.pantā. Vēl vajadzētu padomāt, kā to iestrādāt un vai tas ir jādara tieši 6.pantā? Bet vajadzīgs šis priekšlikums ir noteikti, tas novērstu daudzas domstarpības jau pirmsprojekta stadijā.

L.Alksnis: Es atvainojos, es nedomāju viņu 6.pantā, bet tas ir kā atsevišķs pants. Es domāju, ka viņš varētu nākt kā 6. aiz 5., visi pārējie pārbīdītos par vienu numuru. Tāds bija mans nolūks.

Priekšsēdētājs: Bet varbūt tomēr aiz 6., kāpēc jūs tieši aiz 5.? Kaut gan šeit argumenti var būt tādi un otrādi.

L.Alksnis: Es atvainojos, mēs vakar Vides aizsardzības komisijā apspriedām šo jautājumu, nolēmām, ka viņš varētu nākt aiz 5.panta. Bet es domāju, ka tas būtību nemaina. Es ceru, ka jūs sapratāt, par ko uztraucos un par ko mums vajadzētu vienoties, jo Vides komiteja, es uzskatu, būs tā augstākā un ir tā augstākā institūcija, kas tiešām varēs pateikt, piemēram, vai Rīgā izvietot kādu jaunu rūpnīcu vai neizvietot. Var pacelties tāds jautājums. Arī attiecībā uz jebkuru saimniecisku darbību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Oļegs Batarevskis. Lūdzu. Runa tagad ir par šo priekšlikumu.

O.Batarevskis: Es gribēju paskaidrot to, ka vienošanās komisijā nebija, jo mēs visi nebijām klāt, kad deputāta Alkšņa priekšlikums tika izskatīts, bet, manuprāt, šis priekšlikums ir jēdzīgs, taču viņš jau ir ietverts 6.panta 6.punktā, kur ir noteikts, ka ir nepieciešama ekspertīze projekta tehniskajam un ekonomiskajam pamatojumam un arī vietas izvēlei. Tā ka principā 6.6.apakšpunkts paplašinātā nozīmē ietver deputāta Alkšņa piedāvāto 6.pantu, kurš ir konkretizējošāks. Es domāju, ka mēs varam iztikt ar 6.6.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi viedokļi? Kuri grib izteikties? Nav. Deputāta Leonīda Alkšņa priekšlikums ir ļoti konkrēts. Viņš uzskata, ka viņa piedāvātā redakcija būtu 6.pants un visi nākamie panti attiecīgi par vienu uz priekšu, tas ir, tagadējais 6.pants būtu 7.pants, un tā tālāk uz priekšu. Pirms balsošanas ir jautājumi? Nav. Lūdzu reģistrēsimies. Lūdzu sekretariātu dot zvanu balsošanai, jo citu priekšlikumu nebija. Vēl deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Es atvainojos, ka nebiju pierakstījies debatēs, bet es tieši par to gribēju pateikt, taču visi viedokļi jau ir pateikti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs tagad nobalsosim par deputāta Leonīda Alkšņa priekšlikumu un pēc tam balsosim kopumā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret deputāta Alkšņa priekšlikumu, kurš jums ir šeit priekšā kā 6.pants. Rezultāts. Deputāta Leonīda Alkšņa priekšlikums gūst atbalstu un tiek pieņemts, bet mēs balsosim kopumā. Jums ir par procedūru? Vārds deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Mums radās tāds jautājums, nokavēts varbūt drusku, bet tomēr. Vai šis likums aptvers militāro objektu teritorijas ekspertīzes izdarīšanai?

Priekšsēdētājs: Deputāt Emsi vai deputāt Batarevski, lūdzu.

I.Emsis: Šis likums attieksies uz jebkuriem objektiem, kuri izvietoti republikas teritorijā un viņas teritoriālajā zonā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nekādu citu priekšlikumu, rakstisku, vairāk nav. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Dozorcevs: Nebija dzirdams neviens vārds, ko tikko pateica deputāts.

Priekšsēdētājs: Nāciet vēlreiz lūdzu tribīnē, deputāt Emsi, jeb es atkārtošu. Centīšos tā, kā tika teikts. Deputāts Preinbergs prasīja, vai šis likums un šī likuma normas attiecas arī uz militāriem objektiem? Deputāts Emsis paskaidroja, ka šis likums, viņa normatīvie akti attiecas uz visiem objektiem. Nekādu papildinājumu man vairāk nav. Par attiecīgiem ierosinājumiem mēs esam nobalsojuši, mums ir skaidrība.

Līdz ar to mēs varam balsot par šo likumu kopumā, pieņemot viņu jau galīgā variantā otrajā lasījumā, jo trešajam lasījumam mums vienkārši nav vairāk darba. Reģistrējieties, lūdzu. Izsakiet savu attieksmi pret šo likumprojektu, lai mēs pieņemtu jau galīgā variantā ar tiem labojumiem, par kuriem šeit nobalsojām. Ar vienu labojumu faktiski. Rezultāts: 123 – par. Likums par valsts ekoloģisko ekspertīzi ir pieņemts. Tagad, lūdzu, atšķiriet likumprojekta, kas jau kļuvis par likumu, pēdējo lappusi. Tur pašās beigās ir lēmumprojekts par likuma par valsts ekoloģisko ekspertīzi stāšanos spēkā. Kādas ir jūsu piezīmes? Vai es varu jūs lūgt balsot? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 123. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām nākamo jautājumu. Likumprojekts par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Augstākās padomes Ekonomikas komisija lūdz, izskatot likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, dot vārdu ziņojumam likumprojekta iniciatoram Latvijas Republikas valdības vārdā Finansu ministrijas vecākajam padomniekam ekonomikas jautājumos Jurim Karpusam līdz 15 minūtēm un komisijas koreferātam – deputātam Artūram Kodoliņam līdz 10 minūtēm. Es ceru, ka iebildumu deputātiem nav? Lūdzu, Juris Karpuss.

J.Karpuss, Finansu ministrijas vecākais padomnieks ekonomikas jautājumos: Godājamie deputāti, vispirms dažos vārdos par to, kas ietekmēja nodokļa izstrādes gaitu. Pēc mūsu domām, galvenie faktori, kas šeit minēti, ir politiski ekonomiskie un tehniskie faktori. Par politiski ekonomisko faktoru mēs uzskatām to, ka pastāv vienveidīga īpašuma forma. Tāpat bija jāņem vērā, ka mēs vēl esam integrēti PSRS ekonomiskajā sistēmā, mums vēl nepastāv, nav izveidojušās normālas kredītattiecības, mums nav savas naudas, līdz ar to pastāv neregulējama inflācija. Ŋ eit mēs vēl varētu pieskaitīt arī to, ka iedzīvotāji šādā situācijā lielāko savu ienākumu daļu izlieto patēriņam. Tāpat iedzīvotājos vēl ir un arī pastāv nedrošības izjūta.

Otrs ir tehniskais faktors, ko es jau minēju. Principā mēs nodokļu sistēmu gribējām tuvināt, lai varētu pāriet uz deportīvo nodokļu aplikšanas sistēmu. Tieši tehnisku apstākļu dēļ mēs nevarējām šo ieceri realizēt. Mūsu republikā šodien ir uzskaitīti apmēram 1,1 miljons nodokļu maksātāju. Ja mēs vēl pierēķinām klāt to iedzīvotāju daļu, kuru neapliek ar nodokļiem, tad sanāk kopā apmēram pusotrs miljons potenciālu maksātāju. Šodien šo darbu veic 12 tūkstoš uzņēmumos ap 15 tūkstoš darbinieku, kas pārzina likumdošanu un ir šajā jomā apmācīti. Bez tam pie nodokļu tehnikas jautājuma mēs pieskaitījām arī to, ka mūsu nodokļu aparāts šai lietai vēl nav sagatavots. Vēl arī tāds tīri tehnisks moments, ka mums vēl nav sagatavota nodokļu maksātāju uzskaite, kompjūtertehnika un tā tālāk. Šeit ir jāpieskaita arī tas, ka nodokļu maksātāji vēl ir nesagatavoti nodokļu sistēmas maiņai, kas ir jāapzinās visā pilnībā. Tādēļ mēs bijām spiesti pieturēties pie vecās sistēmas.

Kā mēs izgājām no situācijas, lai tomēr kaut kādā ziņā paplašinātu ar deklarāciju apliekamo iedzīvotāju loku? Šodien deklarācijas tiek piemērotas tā saucamajiem individuālā darba darītājiem. To ir apmēram 10 tūkstoši. Piedāvātajā likumprojektā tas tiek papildināts ar autoratlīdzību, ja ir vairākas izmaksas vietas. Tāpat mēs šeit pieskaitām arī kulta kalpotājus, ja viņi nestrādā algotu darbu un ja viņi deklarē savus ienākumus. Mēs arī paplašinājām šo nodaļu ar amata savienotājiem. Komisijā, saprotams, šī amatu savienošana tika kritizēta, bet mēs no tā vēl pagaidām atiet nevaram. Lai atvieglotu šo darbu, pagaidām mēs ieslēdzām tādas amatu savienošanas, kas pārsniedz 300 rubļus mēnesī. Tie pagaidām sastādīs deklarāciju. Pēc mūsu aprēķiniem kopā varētu sanākt ap 80 tūkstošiem tādu maksātāju.

Otra principiāla atšķirība no iepriekšējās nodokļu likumdošanas ir atvieglojumu sistēmā. Agrāk bija atvieglojumu veidi un iedzīvotāju grupas. Mēs atstājām no iedzīvotāju grupām tikai 8. un 9.pantā, tas ir, iedzīvotājus, kuri saņem līdz 100 rubļiem mēnesī, atbrīvot, kā arī ir atlaide par apgādājamiem, ja ir vairāk par trim cilvēkiem. Šeit šis jautājums varētu būt arī diskutējams. Teiksim, ja iedzīvotājs saņems 15 tūkstošus un kādēļ 13 procenti? No atvieglojumiem mēs tagad izslēdzām visas grupas. Ja mēs apskatām 4.pantu, tad no jauna ir nācis klāt 7.apakšpunkts – zemnieku saimniecības. Savienības likumdošanā zemnieku saimniecības netiek atbrīvotas. Ja mēs salīdzinām ar pārējām republikām, igauņi par to klusē, lietuviešiem būs uz diviem gadiem. Šeit nāk vēl klāt ienākumi no akciju realizācijas. Mēs neapliekam, jo tā ir otrreizēja aplikšana. Tad vēl 17.punktā. Pārējos gadījumos, ja apmērs nepārsniedz 500 rubļus. Tā ir visiem kaimiņiem un arī Savienībā. 19.punkts – bija 300 rubļi, komisija izdarīja labojumu uz 500 rubļiem. Kaimiņiem lietuviešiem ir 300 un PSRS arī. Tas par atvieglojumiem.

Kas ir nācis klāt principiāli jauns? Likumprojektā ir paredzēts aplikt kolhoznieku darba samaksu. PSRS likumā tas nav paredzēts. Lietuvas, Igaunijas projektos arī ir paredzēts aplikt, jo izgājām no tādiem principiem, ja jau sovhoznieki maksā, tad arī kolhozniekiem vajadzētu maksāt, jo darba samaksa kolhozos šodien pārsniedz darba samaksu sovhozos. Pašlaik par kolhozniekiem, kā jūs zināt, maksā kolhozs. Viņš varētu nosegt 8 procentus, paliek apmēram 5 procenti. Tas sastāda ap 20 miljonu. Papildus varētu nākt klāt, pēc mūsu rēķina, 15 miljoni.

Nākamās principiālās atšķirības ir par likmēm. Kā jūs redzat, visur mēs pārejam uz progresīvām likmēm. Kas mums ir atšķirīgs? Mums ir viena likme visām iedzīvotāju grupām. Viena likme iedzīvotāju grupām vēl pašlaik ir tikai Igaunijas projektā paredzēta. Lietuvieši diferencē. Kā notiek diferenciācija? Tā saucamie individuālie darba darītāji šodienas jēdzienos nozīmē amatniecību, uzņēmējdarbību, ko neapliek ar peļņas nodokli, un līgumsabiedrības. Tātad PSRS, kā jau minēju, ir trīs likmes, Lietuvā – trīs un Igaunijā – tāpat kā pie mums.

Šeit vajadzētu apstāties pie pašām likmēm. Augstākā padome jau pieņēma no 100 līdz 150 rubļiem. Likmes ir zemākas nekā Savienībā un zemākas arī par tām likmēm, kas ir Lietuvas likumu projektos. Caurmērā mums šie maksājumi iznāk zemāki, jo mums ir 25 kapeikas no 100 līdz 120 rubļiem, no 121 – 140 rubļiem – 30 kapeikas un no 141 – 150 rubļiem – 37 kapeikas. Kaut vai tās 37 kapeikas ir vairāk, bet, ja mēs summējam attiecīgi nodokli, viņš summā tomēr ir, kā jūs redzat, mazāk nekā kaimiņu republikā pie 29 kapeikām līdz 130 rubļiem un no 131 rubļa līdz 150 – 30 kapeikām.

Ko mēs saucam par vidējo izpeļņas līmeni? Savienības likumdošana paredz, ka likmes aug no 700 rubļiem, mūsu projektā paredzēts, ka likmes aug no 500 rubļiem, lietuviešu projektā paredzēts, ka likmes aug no 401 rubļa, igauņi paredz deklaratīvo likmju aplikšanas kārtību. Viņu pašlaik neapspriestajā projektā ir, ka līdz 300 rubļiem mēnesī un 3600 gadā. Viņiem ir cita sistēma. Mums jāpārrēķina uz mēnesi, iznāk 24 procenti, viņi pāriet uz 33 procentiem jau virs 1101 rubļa mēnesī.

Ja mēs izveidojam nodokļu līkni, tad igauņiem ir mazliet zemāka likme atsevišķos gadījumos; vidējā, kur ir mūsu visplašākais loks, igauņiem, kā jūs redzat, ir lielāka, tie 24 procenti. Galamērķī viņiem aiziet mazāks procents.

Kādēļ mēs savā likumprojektā palikām pie 45 procentiem? Mēs tā arī klusībā esam vienojušies ar lietuviešiem, ka 45 procenti. No kādiem aspektiem mēs izgājām? Šodien iedzīvotāji lielāko naudu patērē, kā jau es teicu, izlieto patēriņam. Inflāciju mēs nevaram kontrolēt. Mēs nevaram nekādi pagaidām veicināt iedzīvotāju līdzekļu ieguldīšanu tautas saimniecībā. Līdzko mēs varētu pāriet uz deklaratīvo raksturu, viņi turpinātu uzkrāties iedzīvotājiem, un tas atrisinātu šo problēmu. Bez tam mums nav vairāk nekādu atkāpšanās ceļu, jo zem 35 procentiem vairāk nav kur iet. Tā ir nodokļu likme, kas pastāv augsti attīstītās valstīs. Turklāt šeit apspriešanas gaitā tika minēts, ka viņu vajadzētu savienot ar peļņas nodokli. Mēs uzskatījām, ka pagaidām nevar. Mēs palikām pie tā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir jābūt mazliet augstākam, lai ieinteresētu caur uzņēmējdarbību ieguldīt savus līdzekļus, kur attiecīgi var fiksēt ieguldītos līdzekļus.

Tie ir galvenie principi, pēc kuriem mēs vadījāmies. Šeit tika vēl iesniegts projekta variants par likmēm. To iesniedza deputāts Zatulivitera kungs. Viņš liek priekšā divus variantus. Principā pirmais variants neatšķiras no mūsu varianta, bet otrais variants atšķiras principiāli. Viņš liek priekšā samazināt vēl nodokļu likmi no 100 līdz 150 rubļiem, kas ir 25 kapeikas; 130 rubļiem par 4 kapeikām un vēl par 2 kapeikām no 130 līdz 150 rubļiem. Tāpat viņš liek priekšā nodokļu maksātāju masai, tas ir, no 151 līdz 300 rubļiem, samazināt nodokli uz 10 procentiem, kā arī no 301 rubļa līdz 500 – uz 12% un attiecīgi no 501 līdz 700 rubļiem – uz 13 procentiem un apstāties pie 35 procentiem. Ja mēs ievērojam budžeta intereses, ja mēs šodien aprēķinām, pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, kādi ir statistikai, jo statistika šodien ir uzskaitījusi iedzīvotāju grupas līdz 300 rubļiem – tad mēs līdz 29 un 30 kapeikām zaudējam budžetā ap 20 miljoniem, bet ieviešot šādu sistēmu, šī summa jau tuvojas 100 miljoniem, ap 80-90 miljoniem varam prognozēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumus uzdosim tūlīt. Jūs, deputāt Kodoliņ, uzstājat ar savu koreferātu tūlīt runāt, jeb uzdosim jautājumus? Tad es dodu vārdu deputātam Bojāram.

J.Bojārs: 54.panta beigās jums ir parastā kolīzijas piesaiste par starptautisko līgumu, nolīgumu un konvenciju. Bet vai jūs esat domājuši par to, ka vajadzētu steidzīgi sagatavot kādu no šiem līgumiem, vismaz ar PSRS? Daudzi radoši cilvēki, kas republikā strādā, var saņemt honorāru kaut kādā Maskavas izdevniecībā vai arī mākslinieki, kas taisa pasūtījumu. Mums tad iznāks dubultā nodokļa aplikšana. Ko jūs esat domājuši par to, jo šim institūtam ir jādarbojas tūlīt? Tātad jābūt instrumentam pret dubulto aplikšanu ar nodokli. Kaut gan pants jums te ir paredzēts. Bet kā jūs to domājat praktiski?

J.Karpuss: Pants ir vairāk paredzēts nākotnei. Pašreiz, pēc mūsu domām, PSRS robežās dubultai aplikšanai nevajadzētu būt.

J.Bojārs: Pieņemsim, ka man iznāk grāmata Savienības izdevniecībā. Man tur noteikti iekasēs nodokli automātiski. Man būs jādeklarē ienākums šeit republikā Finansu ministrijā un man gribēs iekasēt pa otram lāgam.

J.Karpuss: Jūs deklarācijā norādīsiet savu nodokli.

J.Bojārs: Šis jautājums jāietver sarunās ar PSRS un citām valstīm.

Priekšsēdētājs: Es nolasīšu jautātāju sarakstu, jo deputāts Bojārs, izmantojot manu apjukumu, bija ticis pie mikrofona pirmais. Jautātāji, lūdzu klausieties un paši nāciet pie mikrofoniem, lai mums staigāšana ekonomētu laiku. Deputāti Šļakota, Eniņš, Zaļetajevs, Safonovs, Buķele, Vaivads, Edmunds Krastiņš, Felss, Caune, Cupruns.

Lūdzu, deputāts Šļakota.

K.Šļakota: Man ir ieteikums, ka varbūt būtu nepieciešams precizējums. Šis likums skan kā likums par algas nodokli, nevis par ienākuma nodokli. Sevišķi tas attiecas uz 2.pantu, kur gandrīz skaidri pateikts, ka, ja dzīvo Latvijā un strādā citur, nemaksā nodokli šeit. Es nevaru saprast – kāpēc. Man liekas, ka nodoklis ir valsts uzturēšanas uzdevums, tai skaitā arī pilsoņa uzturēšanas, kas dzīvo šeit. Ja viņš strādā citur, tas tomēr neatbrīvo no nodokļa maksāšanas šeit.

Pie 2. un 3.apakšpunkta pat uzņēmējdarbību, kuras peļņa netiek aplikta. Man liekas, ka jebkura uzņēmuma peļņai jābūt apliktai ar nodokli. Tie būtu apgalvojumi.

Bet es gribētu jums likt priekšā izvākt no 4.panta 13.apakšpunktu par savvaļas augļiem, riekstiem utt., jo pašreiz ir cilvēku kategorija, kam tas ir pamatienākuma avots. Neaplikt ar nodokli nozīmē tikai veicināt tādu darbību.

J.Karpuss: Trīs jautājumi uzreiz. Var atbildēt? Par ogām, augļiem, riekstiem, sēnēm un ārstnieciskiem augiem. Ir jau mēģināts, bet mūsu nodokļu tehnika diemžēl neļauj to aptvert. Un ir arī zināmas grūtības. Tikko es runāju par Zviedriju, viņiem ir savādāk: viņi saka tā, ka viņi var uztvert to, ko pārdod, bet savā sabiedrībā viņi nevar uztvert tikai to, cik ir salasījis bērns un cik māte. Bet mēs vienkārši tehnisku iemeslu dēļ nevaram. Ir mēģināts uzskaitīt. Ja jūs atceraties, kādreiz pastāvēja tāda sistēma, ka bija katra vista jāuzskaita. Bet tas jau nedod nekādus rezultātus, jo mums pašreiz ir gandrīz naturālā saimniecība. Katrs nes uz tirgu, un kas tur reģistrēsies.

Vēl bija jautājums, kas saskārās ar Bojāra kunga jautājumu par 2.pantu, ko deputāts minēja. Principā šis likums nav domāts ilgai darbībai, un, attīstoties politiski, es domāju, atrisināsies, un tas būs jāpapildina. Ir nepilnības šajā jautājumā, tas ir skaidrs.

Pastāv arī tāds uzskats: teiksim, mūsu republika saņem naudu valūtā. Ir organizācijas, kas maksā valūtā. Kā maksāt, tā ir cita lieta, bet uzskaitei ir jābūt tādā valūtā, kāda mums pastāv. Tas ir tāpat kā ar šo jautājumu. Kaut kā mums būs jārealizē.

Priekšsēdētājs: Karpusa kungs, jūs vai nu argumentējiet, atbalstiet vai noraidiet, jo jābūt skaidrībai.

J.Karpuss: Mēs to pašlaik vienkārši nevaram. Lēmums ir jāpieņem, bet noslēgt tagad līgumus, kā mēs darbosimies, pie tā ir jādomā nākotnē.

Priekšsēdētājs: Eniņš, lūdzu jautājums.

T.Eniņš: Man jautājums par 4.punkta 1.apakšpunktu. Vai pareizi es izprotu, ka turpmāk jūs paredzat aplikt ar ienākuma nodokli slimības lapas un slimības lapas par bērna kopšanu? Pēc teksta iznāk, ka jūs paredzat, ka jebkura slimības lapa tiks aplikta ar ienākuma nodokli.

J.Karpuss: Šeit tā izriet. Pašlaik.

T.Eniņš: Mūsu komisijas pret to protestē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs:  */Mani interesē, kādā veidā tiks aplikti ar ienākumu nodokli ārvalstu iedzīvotāji, ārvalstu pavalstnieki, kuri nedzīvo Latvijas Republikas teritorijā?/

J.Karpuss:  */Viņus apliks ar nodokli saskaņā ar šo likumu. Ja viņš strādās mūsu uzņēmumā, viņu apliks šajā uzņēmumā, ja viņš organizēs savu uzņēmumu, tad tajā. Viņam jāpakļaujas mūsu likumam./

S.Zaļetajevs:  */Bet, ja viņš strādā šeit, tad jau viņš būs Latvijas iedzīvotājs./

J.Karpuss:  */Viņš nebūs. Viņš būs pilsonis./

S.Zaļetajevs:  */Te nav runa par ārvalstu pilsoņiem, bet ārvalstu iedzīvotājiem. Ja būtu pilsoņi, es saprastu, dabīgi. Bet te runa ir tieši par ārvalstu iedzīvotājiem. Un tas, protams, nav saprotams./

Priekšsēdētājs:  */Deputāts Safonovs./

S.Zaļetajevs:  */Vēl, atvainojiet, man jautājums par 4.panta septīto apakšpunktu. Tas jāsaprot tā, ka ar ienākumu nodokli netiks aplikti individuālie zemnieki, individuālās zemnieku saimniecības, bet zemnieki, kuri strādā kolhozā vai sovhozā, tiks aplikti ar ienākuma nodokli./

J.Karpuss:  */Jā, tas ir algots darbs. Ja es vai kāds cits strādās pie zemnieka, viņš arī tiks aplikts ar nodokli./

Priekšsēdētājs: Deputāts Safonovs.

A.Safonovs:  */Man ir nelieli jautājumi par četriem pantiem. Es domāju, jūs atļausit. Es vienkārši gribēju precizēt par pirmo pantu. Mums nejauši izkritis vārds “pilsoņi” , vai tā atkal ir kaut kāda otrā puse. Mēs visos likumos vienmēr runājam par pilsoņiem, bet šeit parādījās pastāvīgie iedzīvotāji. Pilsoņi nemaksās?/

J.Karpuss:  */Mums bija “pilsoņi”, mūs pārlaboja uz “iedzīvotāji”./

A.Safonovs:  */Paldies. Par 2.pantu. Kolēģis Bojārs uzdeva līdzīgu jautājumu. 2.pantā “pilsoņi, iedzīvotāji, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām”. Tātad, ja es izbraucu strādāt, teiksim, uz Tjumeņas apgabalu, no manas darba algas ienākuma nodokli ņems Tjumeņā un šeit?/

J.Karpuss:  */Ja jūs tur strādāsit mūsu uzņēmumos, tad tur jūs maksāsit. Ja jūs strādāsit viņu uzņēmumos, šeit jums nebūs jāmaksā./

A.Safonovs:  */Tad šeit tātad terminoloģija, ieraksts ir jāmaina vai jākonkretizē, jo tā, kā ierakstīts, ja es aizbraukšu pēc līguma strādāt uz Tjumeņu, no manis tur, Tjumeņā, iekasēs ienākuma nodokli, un man tas būs jāmaksā šeit? Tā vismaz rakstīts krievu tekstā./

J.Karpuss:  */Ja jūs reģistrēsieties šeit un strādāsiet tur, tad jūs maksāsiet šeit./

A.Safonovs:  */Bet tur no manis neko neņems? Uz kāda pamata?/

J.Karpuss:  */Tādēļ tiks slēgtas vienošanās./

A.Safonovs:  */Paldies. 3.pants. Te krievu teksta pēdējā rindiņā rakstīts: “naturālā formā vai pakalpojumu veidā”. Nav gluži saprotams formulējums “naturālā formā”. Tas kaut kā sasaucas ar 4.panta 13.punktu, kurā ir runa par ogām, riekstiem utt., ja? Un jautājums tāds: vai tas neskars dārzkopības biedrību biedrus, kuri ir it kā zemes lietotāji, bet, tā sakot, specifiskie. Vai naturālā forma neattiecas uz viņiem?/

J.Karpuss:  */Nē, tas uz viņiem neattiecas./

A.Safonovs:  */Neattiecas…/

J.Karpuss:  */Uz pirmo jautājumu es jums atbildēšu. Jūs te runājat: naturālā un pakalpojumu veidā. Tas izriet tīri no prakses. Teiksim, es esmu autoatslēdznieks. Lai būtu skaidrs, minēšu piemēru. Es jums salabošu mašīnu, bet jūs man izdarīsiet kaut ko citu. Mēs apmainījāmies ar pakalpojumiem un uzskaitījām tos. Teiksim, cilvēki nodarbojas ar individuālo darbu un apmainījās ar pakalpojumiem. Viņi tos uzskaita./

A.Safonovs:  */Bet kā, atvainojiet, es samaksāšu nodokli?/

J.Karpuss:  */Naudā./

A.Safonovs:  */Bet kas pārrēķinās šo pakalpojumu? Jūs man salabosiet automobili, bet es jums sadiegšu bikses, ja? Kas novērtēs pakalpojumu vērtību un kādā apmērā no manis ņems ienākuma nodokli?/

J.Karpuss:  */Tirgus un viņa grāmata./

A.Safonovs:  */Paldies, es sapratu jūsu domu, bet atbilde mani neapmierina. Un pēdējais maziņais jautājums. 6.pants. Te teikts, ka studentu stipendijas tiek apliktas ar nodokli. Bet 4.panta 15.punktā teikts: “no stipendijām nodoklis netiek iekasēts”. Kas tās par stipendijām, par kurām teikts, ka tās tiek apliktas ar ienākuma nodokli?/

J.Karpuss:  */Teiksim, es vēlos maksāt papildus, es nodarbošos ar amatu un maksāšu 1000 rubļu stipendiju savam nākošajam, potenciālajam darbiniekam./

A.Safonovs:  */T.i., domāta stipendija, kura tiek maksāta ne pēc 4.panta 15.punkta – “stipendijas, kuras izmaksā mācību iestāde”, bet stipendija, kuru maksā kaut kāds filantrops, ja?/

J.Karpuss:  */Jā./

A.Safonovs:  */Tā, ja?/

J.Karpuss:  */Jā./

A.Safonovs:  */Nu, tad es uzskatu, ka 6.pantā to vajag konkretizēt. Precīzāk, es atvainojos, 5.pantā, tur, kur rakstīts: “studenti no stipendijām, izņemot minētās, nodokli nemaksā”. Tātad jākonkretizē, ka stipendijas, kuras maksā filantropi vai labdarības organizācijas, tiek apliktas ar nodokli./

Priekšsēdētājs: Deputāte Buķele, lūdzu. Es atvainojos, ka jums bija jāgaida tik ilgi.

E.Buķele: Pirms es jautāju, es ļoti gribētu izteikt Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas uzdevumā jums lūgumu – saskaņot šā likumprojekta 4.panta 14.punktu ar pensiju likumprojektu.

Jautājums ir par 7. un 8.punktu. 7.punktā rakstīts: “Ienākumi no personiskās lauku palīgsaimniecības.” Un 8. – “Personiskās mantas realizācija”. Šeit ir tāda zināma neskaidrība, manuprāt. Ja es nopinu groziņu un realizēju, tātad tā būs manta, kas pēc 8.panta ir apliekama ar nodokļiem. Bet, ja es izaudzēju burkānus vai trušus savā palīgsaimniecībā, kā tādā gadījumā? Es taču arī varu viņus realizēt?

J.Karpuss: Šeit ir domāts, ka lauksaimniecības produkciju mēs šodien neapliekam, bet amatniecisku produkciju diemžēl mēs varam aplikt. Un ne jau katru grozu mēs apliksim. Ja es nopīšu un pārdošu savam kaimiņam, to jau neviens nenofiksēs. Nodokļi nekad nevar visu aptvert.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Šeit ir vairāki nodokļu atvieglojumi, ja apgādībā ir trīs un vairāk cilvēku. Mainoties tagad dažādajām darba formām, vai šis apgādājamā statuss tiek revidēts vai tas ir palicis iepriekšējais? Vai jūs varat tieši precizēt, kāds ir apgādājamā statuss tagad?

J.Karpuss: Arī mums tas radīja izstrādājot šaubas. Teiksim, ja es saņemu mēnesī 15 tūkstošus un man ir trīs apgādājamie, man ir 30 procenti, bet, ja es saņemu 300 rubļus mēnesī, man arī ir 30 procenti. Tas jautājums ir diskutējams.

Priekšsēdētājs: Edmunds Krastiņš.

E.Krastiņš: Man ir jautājums par 5.nodaļu. Man ir 4.nodaļa, kurai pēc deputāta Kodoliņa priekšlikuma būs virsraksts “Saimnieciskās darbības ienākumu aplikšanas kārtība”. Tajā pašā laikā šajā 5.nodaļā ir, es saprotu, izsmeļošā veidā uzskaitīti vēl daži ienākumu avoti, kuri, manuprāt, arī visi ir saimnieciskās darbības ienākumu avoti. Tajā pašā laikā šie ienākumi tiek aplikti pēc daudz izdevīgākiem noteikumiem nekā 4.nodaļā. Kāpēc tas tā ir?

J.Karpuss: Noteikumi izdevīgāki katrā ziņā nav.

E.Krastiņš: Es atvainojos, vienus apliek pēc vienas tabulas, kur ir pavisam citi procenti, un otrus pēc citas, kur ir daudz mazāk. Pie tam šis neapliekamais minimums 4.nodaļā ir 100 rubļi mēnesī, toties 5.nodaļā 300 rubļi gadā.

J.Karpuss: Šeit mūsu viedoklis saskan ar komisiju. Šeit mēs, saprotams, piekrītam.

No zāles: Kāpēc?

J.Karpuss: Lēmums par uzņēmējdarbību, ko neieskaita peļņā, tika pie jums tikai pagājušonedēļ. Te jau tika vēl domāts. Mēs te spriedām un apspriedām, un, cik man ir zināms, Kodoliņa izteiktās piezīmes ir papildinātas, jo viņš piektdien, sestdien, svētdien vēl ir strādājis. Tad viņš ienesīs šeit izmaiņas. Te nav nekādas pretrunas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss.

A.Felss: Šeit 4.pantā mēs redzam tos momentus, kas nav apliekami ar ienākuma nodokli. Līdz šim ar ienākuma nodokli neaplika lielu daļu lauku iedzīvotāju, kolhoznieku. Vai mēs šeit paredzam likvidēt pēdējo faktisko prioritāti lauciniekiem? Tā to saprotam? To pārējo nav bijis. Tātad arī pēdējo likvidē?

J.Karpuss: Es nesapratu jūs.

A.Felss: Nu kā? Līdz šim kolhozā saņēma cilvēks pilnu algu. Tagad arī kolhozniekam uzlikts maksāt kā iedzīvotājam?

J.Karpuss: Vai viņš nav iedzīvotājs?

A.Felss: Viņš ir iedzīvotājs. Bet tā bija vienīgā patiesā lauku prioritāte, ka viņu neaplika.

Priekšsēdētājs: Jautājums ir tāds, kāpēc līdz šim kolhozniekus neaplika ar ienākuma nodokli un tagad viņi tiks aplikti?

J.Karpuss: Mērķis mums ir zemnieka saimniecība. Kolhoziem principā šo jautājumu, cik man zināms, Lauksaimniecības ministrija zināmā mērā atrisina caur iepirkuma cenām. Zināmā mērā, lai pašlaik kompensētu šinī periodā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Caune.

I.Caune: Man jautājums pie 7.punkta. Laukos daļu samaksas par padarīto darbu saņem gada beigās. Praktiski ir pelnīts visu gadu. Piemērs: saņem, teiksim, 150 rubļu, bet gada beigās saņem pēc galīgā aprēķina vēl 1200 rubļu. Tātad it kā katru mēnesi nākuši klāt vēl 100 rubļi. Bet, ja mēs to attiecināsim tikai uz vienu mēnesi, tad tur pavisam cits nodokļa procents. Vai jūs uzskatāt par pareizu, ka tas, ko saņem kā galīgo norēķinu gada beigās, jādala uz visu ražošanas ciklu, uz visiem 12 mēnešiem?

J.Karpuss: Jautājums ir par kompensāciju naudā – tur varētu regulēt jautājumu pēc naturālām izmaksām.

I.Caune: Nē, jūs nesaprotat pareizi! Tā nav kompensācija, tas ir galīgais norēķins. Jo lauksaimniecībā jau nevar zināt jūnijā, kas būs decembrī, lai samaksātu.

J.Karpuss: Es jums pilnīgi piekrītu. Pastāv problēma, un tā jārisina.

I.Caune: Bet tad to vajag pierakstīt šeit klāt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cupruns.

I.Cupruns: 4.panta 7.apakšpunkts: “Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekami ienākumi no personiskās lauku palīgsaimniecības un zemnieka saimniecības lauksaimnieciskās darbības.” Sakiet, lūdzu, kur palika pilsētnieku piemājas zemes? Šobrīd viņas ir diezgan ievērojamas. Tur var izaudzēt gan bietes, gan tomātus, gan kāpostus un viņus realizēt. Kāpēc šie ienākumi jāapliek ar nodokli? Vai nevajag pateikt savādāk? “Neapliek ar nodokli lauksaimniecības produkciju, kas tiek ražota individuālās saimniecībās.” Jūs pieņemat tādu priekšlikumu?

J.Karpuss: Var padomāt par tādu redakciju. Jā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Mani interesē šāds jautājums: vai jaunās nodokļa likmes, salīdzinot ar pašreizējām ienākuma likmēm, kuras Latvijā pastāv, kopumā pēc algas fonda aprites ir lielākas vai mazākas? Tas ir, vai cilvēki kopumā var vairāk samaksāt naudas valstij un ienākums būs lielāks vai mazāks?

J.Karpuss: Vairāk samaksās tā kategorija, kas saņem virs 500 rubļiem. Pārējie līdz 500 rubļiem maksā tāpat, nemaksās no 70 līdz 100 rubļiem.

E.Kide: Tad man otrā daļa. Pašlaik, devalvējoties naudai un ienākumiem pieaugot un tuvojoties 500 un vairāk rubļiem, vai jūs ņemat vērā inflācijas koeficientus? Vai tā zona ar zemo apmaksu vispār neizies no apgrozības? Un vai ienākuma nodokļa zona drīz neieies 500 rubļu robežās drīz lielai daļai iedzīvotāju?

J.Karpuss: Es jau jums minēju, kādi galvenie faktori traucē izstrādāt normālu nodokli. Tā kā naudas maiss ir Maskavā, lai viņi domā. Viņi uzlika 60 procentus, mums ir 45. Kur mēs ņemsim naudu? Mēs esam integrēti, un mums ar to ir jārēķinās. Nav savas naudas!

Priekšsēdētājs: Mazs neoficiāls iestarpinājums. Ja mēs visi iebildīsim, tad galarezultātā iznāks tā, ka mūsu valsts budžets sastādīsies tikai no ziedojumiem.

Deputāts Endele.

J.Endele: Man jautājums par 4.panta 7.apakšpunktu. Pieņemsim, ka es esmu pilsētnieks un man laukos ir māja, kur ļoti nedaudz zemes. Es uz šīs zemes audzēju puķes. Vai man šis ienākums tiek atlaists jeb aplikts pēc šī te panta?

J.Karpuss: Nodokļu darbiniekiem tas ir pilnīgi skaidrs, ka netiek aplikts.

Priekšsēdētājs: Jūs neesat zemnieka saimniecība. Lūdzu – deputāts Buls.

A.Buls: Godāto referent! Sakiet, lūdzu, vai šis jaunais likumprojekts par ienākuma nodokli ir aprēķināts pa visu Latviju tādā griezumā, kādā summa budžetā ienāk no visa likuma kopumā uz noteiktu gadu salīdzinājumā ar to summu, kāda ienāk pēc esošā likuma un kāda ir pēc PSRS likuma? Teiksim, tādas trīs summas uz 1990. vai 1989.gadu. Šīs summas, ja varat, nosauciet, lūdzu!

J.Karpuss: Redziet, amerikānis saka tā: kas prot aprēķināt algu, tas pats nav pelnījis algu. Ja es prastu aprēķināt, tad es nebūtu pelnījis algu. Šis ir viens no nodokļiem, kuru mēs varam tuvināt aprēķinam. Tikai mūsu pašreizējā atskaites sistēma to neļauj. Tā ir jāmaina, mēs par to esam runājuši pie apspriešanas. Ir jāmaina statistika. Šo nodokli mēs varam aptvert un rēķināt, bet citus nodokļus mēs diemžēl nevarēsim. Kā mēs rēķināsim aprēķinus? Kā veic Savienībā aprēķinus? Mēs par to interesējāmies. Mēs interesējāmies, kā veic lietuvieši aprēķinus. Mēs visu veicam pēc vienādas metodes. Mēs veicam pēc atsevišķiem apsekošanas datiem, kas ir pilnīgi nepilnīgi. Statistika mums dod uzskaiti šodien līdz 300 rubļiem. Kas tad šodien ir tā grupa – 300 rubļi? Mēs tajos ietvaros varam aprēķināt, bet mēs nevaram aptvert to, kas ir virs 300 rubļiem.

Tātad mēs konkrēti varam aprēķināt, cik zaudējam zemā atalgojuma dēļ. Mēs varam aprēķināt, ka tur mēs zaudējam apmēram 22–23 triljonus. Bet, cik mēs iegūsim, tas ir prognozējams lielums.

A.Buls: Paldies. Nekā nav konkrēta. Sakiet, lūdzu, cik mēs iegūsim pēc šī likuma?

J.Karpuss: Ja darba alga augs virs 10 procentiem, tā kaut kur 10–15 procentu robežās, vajadzētu būt ap 500-550 miljoniem.

A.Buls: Un cik ir pašreiz, pēc esošā likuma?

J.Karpuss: Šodien ir ap 450. Tas ir šodien pēc atskaites, tie ir nodokļi kopā, kas mums tiek aprēķināti atsevišķi. Individuālais darbs te jāpieskaita klāt. Un arī, kas strādā kooperatīvos – vēl nāk šodien 30 miljoni. Tie uz priekšu atskaitīsies vienādi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Klindžāns.

G.Klindžāns: Man jautājums par otro daļu, 7.pantu. Ar ko izskaidrojams lēciens starp darba algu 499 rbļ. un 501 rbļ. un ienākuma nodoklis no 14 uz 60 rbļ.? Man liekas, tur ir liels lēciens ienākuma nodoklī. Vai nebūtu jādiferencē no 300 uz 500 rbļ. trepītes veidā?

J.Karpuss: Mēs jau likmi nemainām. Paliek vecā. Es saprastu, ka viņu varētu uz augšu pacelt virs 500, tur ir zināma loģika. Ja šodien, ja pastāv 13%, un pie visa tā...

G.Klindžāns: Vai nebūtu vēl viena trepīte jāievieš, teiksim, no 151 līdz 300 rbļ., no 300 līdz 500 rbļ. un tad no 500 līdz 700 rbļ.?

J.Karpuss: Teorētiski tas ir iespējams, bet tas ir tā uztveramā daļa un tur ir paredzami lieli zaudējumi. Tas ir tas, ko liek priekšā deputāts Zatulivitera kungs. Tas ir ar lieliem zaudējumiem budžetā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Man ir praktiskas dabas jautājums. Piemēram, nupat mums te bija liela delegācija no Zviedrijas darba ministrijas utt. Viņiem tur ir departaments, kurā viņi uzaicina strādāt mūsu speciālistus, apgūt specialitāti ar visu apmaksu uz gadu utt. Bez tam mūsu pilsoņi strādā bieži vien ārzemēs, zinātnieki tur saņem algu. Viņi tur saņems valūtā. Un saņem jau tagad. Kā tad mēs tagad aprēķināsim kopējo summu, kad viņš pēc gada atbrauks atpakaļ un viņam jādeklarē kaut kas ir, un ko tad no viņa iekasēs – valūtā vai koeficientā? Es neredzu šeit atbildi šajā likumā. Bet tā ir realitāte. Jau tagad cilvēki strādā ārzemēs. Kā viņi norēķināsies? Viņš it kā tur nodokli būtu samaksājis, tā būtu dubultā aplikšana. Viņš ir saņēmis vairākās vietās. Ko mēs darīsim?

J.Karpuss: Es diemžēl esmu starptautiskos jautājumos pavājš, bet loģika tāda pastāv, ka būtu jāapliek starpība starp mūsu sistēmu un to sistēmu, ja mums ir stingrāk, vai jādod kaut kādi atvieglojumi, lai viņus ieinteresētu vest to valūtu. Tāda būtu loģika. Šeit mēs izgājām no tā, cik mēs esam vāji, ka republikas vēl nav starptautisko tiesību subjekts vai objekts, kā tur saka.

J.Bojārs: Tas nav vajadzīgs. Cilvēki vai nu vedīs valūtu šurp, vai nevedīs. Un daudz kas atkarīgs no šī likumprojekta. Vai viņam izdevīgāk būs iztērēt tur, un viņš atbrauks šurp ar lupatām. Bet tad arī viņam patiesībā, strikti ņemot, tomēr vajadzētu no tās kopsummas kaut ko maksāt. Izlemt, vai nu viņš nemaksā nekā jeb viņš maksā, bet kādā veidā? Koka rubļos vai dolāros? Tā ir realitāte. Jau tagad cilvēki no Universitātes ļoti daudzi brauc un strādā. Mēnesi, divus, pusgadu, gadu, ko mēs ar viņiem darīsim?

J.Karpuss: Problēma pastāv, un mēs būtu ļoti priecīgi, ja piedalītos starptautisko tiesību speciālisti.

J.Bojārs: Jūs piekrītat, ka tur vajag šo jautājumu ielabot un dot viennozīmīgu atbildi?

J.Karpuss: Pilnīgi.

J.Bojārs: Tiem, kas saņem cietā valūtā.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautātāju nav? Paldies jums. Sakām paldies Karpusa kungam. Mums paliek septiņas minūtes. Vai mūsu kolēģis Artūrs Kodoliņš izmantos tās? Jūs vienalga nevarat atbildēt konkrēti. Izmantosiet šīs septiņas minūtes? Jeb desmit minūtes jums vajag? Desmit. Es jūs ne minūti negribu aizkavēt. Vai ir kādi paziņojumi? Starpbrīdis līdz 14.30.

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem