1990.gada 3.oktobra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Uzmanību, visus lūdzu ieņemt vietas un reģistrēties. Pirmā reģistrācija pēc pusdienas pārtraukuma. Rezultāts: 107. Mēs varam turpināt darbu. Es ceru, ka līdz nākošai reģistrācijai mūsu rindas vēl augs.

Godājamie deputāti, saskaņā ar darba kārtību mums šodien jāapspriež likumprojekts par akciju sabiedrībām. Cik es saprotu, komisija ir gatava sniegt ziņojumu. Lūdzu. Deputātus es lūdzu uzmanīgi pievērsties darbam.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi! Pirms nedēļas mēs pabeidzām šeit diskusiju par koncepciju likumprojektam par akciju sabiedrībām. Diskusijas laikā tika izteikti vairāki konceptuāli priekšlikumi labojumiem šajā likumprojektā. Ekonomikas komisija tos rūpīgi izskatīja, izanalizēja, apkopoja visus tos priekšlikumus, kas tika izteikti deputātu runās un kas bija iesniegti, un konstatēja, ka pēc būtības visi priekšlikumi attiecas uz diviem konceptuāliem jautājumiem un skar 9., 10. un 35.pantu.

Pirmais konceptuālais jautājums ir par darbinieku akciju sabiedrībām un par uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās. Par to mums šeit bija plašas runas, vairāki deputāti izteicās. Tas bija skarts pēc būtības arī mūsu komisijas koreferātā. Vairāku deputātu runās izskanēja priekšlikums, ka šajā likumprojektā šie jautājumi, protams, ir nepietiekami izstrādāti. Dabiski, ka komisija, izskatot ļoti rūpīgi, konstatēja, ka nav iespējams ar kaut kādiem nelieliem, kaut gan diezgan ievērojamiem papildinājumiem un labojumiem izdarīt šīs nepieciešamās izmaiņas. Tāpēc nācām pie slēdziena., ka ir jāizstrādā atsevišķs likumprojekts par uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās un par darbinieku akciju sabiedrībām. Šim likumprojektam jau ir ievērojama iestrāde, tas būtībā jau tuvojas nobeigumam. Vispirms mēs varētu nobalsot par 9.panta 2.punktu šādā redakcijā, kādā šeit tas ir ielikts. Pēc tam mēs varētu nobalsot par 10.panta labojumiem, līdz ar to viss ir pateikts. Tas ir 5.lapaspusē, 1., 2. un 3.svītrot. Tas ir kompromisa atrisinājums. Pārveidošanu akciju sabiedrībās nosaka likums. Līdz ar to visas šīs normas, visas frāzes un visi termini, kas attiecas uz šo jautājumu par pārveidošanu darbinieku akciju sabiedrībās, no šī likuma jāizņem ārā. Tad trešais jeb otrais labojums ir 3.pants, kas skāra 65.pantu. Komisijas domas dalījās, taču absolūtais deputātu vairākums nobalsoja atstāt tādā redakcijā kā pašreiz, absolūti neko šeit nemainot. Daži deputāti balsoja pret.

Galvenais šeit, protams, ir jautājums par to, kas var būt republikas akciju sabiedrības un kas nevar būt. Mēs būtu ārkārtīgi priecīgi, ja visi cienījamie kolēģi varētu mums iesniegt komisijā šodien un varbūt vēlākais rīt visus savus konkrētos labojumus un priekšlikumus. Mēs rīt intensīvi strādāsim, turpināsim darbu pie otrā lasījuma. Mēs ļoti pateicamies šajā sakarā Rūpniecības komisijas vadībai, kura jau ir iesniegusi ļoti precīzus savus priekšlikumus, un arī citiem kolēģiem, no kuriem mēs ceram saņemt pēc iespējas ātrāk. Tādā gadījumā mēs varēsim iekļauties maksimālajā termiņā otrajam lasījumam, kā jau tas ielikts grafikā par ekonomisko likumu izskatīšanu, kuru Prezidijs ir apstiprinājis. Protams, mēs ceram, ka arī turpmāk šie ekonomiskie likumi varbūt netiks tā atbīdīti pēc iespējas kaut kur aiz citiem likumprojektiem un to izskatīšana plenārsēdēs ies savu gaitu.

Tāds nu būtu tas ievads. Tagad būtu nepieciešama nobalsošana par 9.pantu, kā šeit ir likts priekšā, par 10., par 35. Tā kā visiem deputātiem ir izsniegts šis 9., tātad par 9.panta 2.punktu tādā redakcijā, kā tas ir teikts, ka Ņvalsts uzņēmumu pārveidošanas kārtību akciju sabiedrībās nosaka likumsÓ. Un tālāk paskaidrojums. Kā jau es teicu, viss pārējais tiks izņemts ārā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Pirms šīs balsošanas vai apspriešanas es burtiski vienas minūtes laikā gribētu nolasīt 28 deputātu parakstītu iesniegumu tieši par šo jautājumu. Te ir teikts tā: ŅLai projektā par akciju sabiedrībām maksimāli tiktu ņemta vērā specifiskā situācija Latvijas Republikā:

1. Pieprasīt Ministru padomei un Ekonomikas ministrijai kopā ar citām republikas ministrijām – Rūpniecības, Sakaru, Transporta un citām – sagatavot un iesniegt Augstākajai padomei informāciju, faktiskā stāvokļa analīzi par Latvijas Republikas tautsaimniecības nozarēs pašreiz esošām pārvaldes formām un to bilances aktīviem. Ŋ eit nepieciešams uzrādīt: koncernus, apvienības, asociācijas, akciju sabiedrības, kopuzņēmumus, pārējos pārvaldes veidojumus un viņu pārvaldē esošo bilances aktīvu. Termiņš – 2 nedēļas.

2. Sagatavot Augstākās padomes deputātiem statistisku informāciju par latviešu īpatsvaru strādnieku un kalpotāju skaitā pa tautas saimniecības nozarēm pēc pakļautības.

3. Normas, kas attiecas uz akciju sabiedrību dibināšanu un to dibinātājiem, galīgā redakcijā noformulēt tikai pēc šīs informācijas analīzes.

28 Latvijas Augstākās padomes deputātu paraksti.Ó

Tāda ir informācija mums visiem, un laikam no tās arī ir jāiziet, tālāk veidojot savu darbu.

K.Špoģis: Te ir acīmredzot četri momenti jeb četri risinājuma ceļi. Pirmkārt, protams, ir jāpiekrīt, ka var Ministru padomei tādu pieprasīt. Katrā ziņā tas varētu būt blakuslēmums, un tas varētu būt arī kā punkts mūsu lēmumā par akciju sabiedrībām. Tas, protams, skar arī Konstitūcijas labojumus, kurus mēs izdarīsim 23. Tur arī ir tieši par īpašumu. Ceturtais, protams, ka tas ir saistīts ar pilsonības likumu.

Tā kā iebildumu nav, to var izvirzīt kā blakuslēmumu, šodien pieņemt kā atsevišķu Augstākās Padomes lēmumu un nosūtīt Ministru padomei, lai sagatavo divu nedēļu laikā priekšlikumu. Iebildumu nav pret tādu risinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam ir jāsāk apspriest tiem deputātiem, kas parakstījuši šo iesniegumu. Arī citi var izteikt savas domas apspriešanas gaitā par šiem punktiem.

Godājamie deputāti! Par šo dienas kārtības jautājumu debatēs ir pierakstījies deputāts Bojārs, kura pašlaik sēžu zālē nav. Un deputāte Zeile, kura laikam ir gatava uzstāties. Lūdzu, deputāte Zeile, jums vārds debatēs.

V.Zeile: Cienījamie kolēģi, es pilnīgi pieļauju domu, ka mani nosodīs mana Ekonomikas komisija, bet es tiešām parādīju iniciatīvu attiecībā uz šiem 28 parakstiem tikai viena iemesla dēļ. Impulss tam bija vakardienas Augstākās padomes Prezidija ārkārtas sēde un visa tā atmosfēra, ko es tur dzirdēju. Ekonomikas komisija un citas komisijas ārkārtīgi nopietni strādā pie šī likuma par akciju sabiedrībām, bet mēs viņu taisām tumsā, es gribētu teikt. Un formāli. Jo mums nav paša galvenā, nav analīzes un informācijas par to, kas šobrīd republikā notiek ar šiem te pārvaldes struktūras veidojumiem un kādi ir viņu kapitāli. Līdz ar to faktiski regulēt situāciju tādā virzienā, kādā mēs vēlamies, praktiski šodien nevaram. Akciju sabiedrības likumprojektā šī regulācija ir visai abstrakta. Kā jūs redzat, mēs kompromisa variantā ierakstījām fiziskas un juridiskas personas. Kas tur ir apakšā, neko mēs nezinām. Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti vērtīgi, pirms mēs sākam tālāk spriest, tomēr šādu informāciju no Statistikas pārvaldes un Ministru padomes saņemt.

Ja kādam šāda situācijas analīze ir komisijā, vai tā ir Rūpniecības komisija vai Transporta, vai Jūras lietu utt., tad, lūdzu, dariet to zināmu. Jo mēs sākam īpašuma pārtransformāciju, nezinot, kāds ir reālais stāvoklis. Tāpēc es ļoti lūdzu pieņemt šo papildu lēmumu, kā profesors Špoģis teica, un šādu informāciju divu nedēļu laikā lai valdība mums sagatavo.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates par šo jautājumu ir beigušās, jo neviens vairāk nav pieteicies. Mums laikam no Špoģa kunga vajadzētu atzinumu par to, kā tālāk strādāt, un par šī likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā.

K.Špoģis: Ja ir vajadzība nobalsot par 9., 10. un 35.pantu, varam nobalsot kopumā par pirmo lasījumu. Mēs sākam intensīvi strādāt, un, kā jau es teicu, visiem kolēģiem pienāktos rakstiski šodien un varbūt rīt mums iesniegt visus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tad varēsim sākt balsot, lai apstiprinātu, lai akceptētu vai neakceptētu šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Pirms tam es gribu lūgt godājamos deputātus vēlreiz reģistrēties. Sekretariāts tomēr drošības dēļ nozvanīs, lai tie deputāti, kas vēl nav pabeiguši savu pusdienas pārtraukumu, atnāk zālē. Reģistrēsimies pēc zvana noskanēšanas. Es domāju, ja deputāti būtu bijuši blakus telpā, tad viņi jau būtu atnākuši. Ienācis nav neviens. Deputāts Lagzdiņš izgāja no zāles pēc zvana. Varbūt tiešām viņš paaicinās kolēģus, kuri nav blakus telpā. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 112. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs:  */Cienījamie deputāti! Saskaņā ar frakcijas lēmumu es piedalījos tās sēdē kā novērotājs. Diemžēl ne savas vainas dēļ es nedaudz nokavējos, bet gribētu izklāstīt dažus frakcijas viedokļus jautājumā par lēmumu, protams, ja man dos iespēju īsi pastāstīt par to./

Priekšsēdētājs: Mums ir jāatvainojas, bet, ja deputāts Gavrilovs nav šeit telpā, tas ir, nav reģistrējies...

M.Gavrilovs:  */Tas nav, lai balsotu. Tas ir vienkārši frakcijas viedoklis. Un ne vairāk./

Priekšsēdētājs: Mums ir jālemj, jo bez reģistrēšanās diez vai mēs varētu uzklausīt frakcijas viedokli. Visas uzstāšanās mums ir stenogrammā. Tas nav vērsts uz deputātu Gavrilovu, bet pašu procedūru. Kā lems deputāti. Deputāti piekrīt? Pretī nav? Lūdzu. Cik minūtes jums vajadzētu?

M.Gavrilovs:  */Es pacentīšos ātri. Cienījamie deputāti! Vēlreiz lūdzu atvainot par to, ka aizkavējos un nevarēju noklausīties jūsu domas no paša sākuma. Es gribētu ierosināt jums uzklausīt mūsu viedokli, kas tika izstrādāts diskusijas procesā komisijā.

Pirmais. Mēs vienojāmies, ka jautājumu par darba kolektīvu akciju sabiedrībām var izslēgt. Mums šajā sakarā bija ļoti asa diskusija. Ievērojot, ka jau tagad pastāv formas, kurās akcionāri ir darba kolektīvi, kuriem pieder īpašumi, mēs nevaram aizvērt acis un teikt, ka tā nav. Un vispār izņemt šo aspektu no regulēšanas likumdošanas ceļā. Tāpēc mēs ierosinājām paredzēt ar atsevišķu likumu (likumdošanu) vispār šo akciju sabiedrībām diezgan speciālo gadījumu – tieši likumu par darba kolektīvu akciju sabiedrībām. Kā speciālu gadījumu.

Otrais. Ievērojot, ka šeit mēs izgājām uz to, lai izskatītu atsevišķu gadījumu likumā par akciju sabiedrību veidošanu, kad tā veidojas no apakšas. Pasaules praksē tas ir klasisks gadījums, bet, ievērojot, ka mums nav apvienošanās akciju sabiedrībās subjektu – pie mums ir valsts monopols, valsts īpašums, – tad, ja valsts veido akciju sabiedrības no augšas, tas viss, ziniet, ir pavisam citādi. Piedāvātajā likumu paketē mēs ierosinājām iekļaut likumu par privatizāciju. Jo pretējā gadījumā nebūs subjektu, kas spētu izlemt, kā tiem apvienoties. Es vakar dzirdēju televīzijā, ka valdībā ir gatavs variants likumam par akciju sabiedrībām otrajam lasījumam, bet jau pirmajā lasījumā vajadzēja izlemt jautājumu par privatizāciju, lai mēs varētu zināt, kā šis mehānisms strādās. Bez tā mēs pieņemam tukšu, nedarbojošos dokumentu.

Mūsu frakciju dara piesardzīgu arī tas, ka 10.pantā apvienoti 1.2. un 1.3.apakšpunkts, kuri attiecas uz īpašumu. Mēs tuvojamies ļoti sarežģītai ekonomiskai situācijai, un tāpēc mums nevajag sašķelt iedzīvotājus, arī turpmāk šūpot laivu. Tas, par ko es runāju, ir ļoti svarīgs jautājums. Es ierosinu šādu formulējumu: Ņrepublikas fiziskās un juridiskās personasÓ. Kas tas ir ŅLatvijas Republikas fiziskā personaÓ? Kaut kādas valsts fiziskā persona? Ir vienkārši fiziskā persona, bet, kad saka: ŅLatvijas Republikas fiziskā persona, kaut kādas citas valsts fiziskā personaÓ, tad runa jau ir par pilsonību.
Bet, kad mēs atveram 35.panta 2.punktu, kur teikts, ka 51% akciju kontrole pieder pilsoņiem (Latvijas Republikas fiziskajām personām), tad šeit, protams, jau redzam pamatu zināmai sašķeltībai. Uz tādu soli mēs nevaram iet. Tāpēc es aicinu nenomaldīties šajā terminoloģijā un ierakstīt tur, kur teikts ŅLatvijas Republikas fiziskās personasÓ, ka ir domāti pastāvīgie iedzīvotāji. Mums pamatīgi jāpadomā par to, ka tā ir reālā dzīve, reāli cilvēki, reāli likteņi. Laikā, kad Latvijas Republika kā patstāvīga valsts ies cauri ļoti kritiskām stadijām, mums jāzina, kas notiek Krievijā, citās republikās, kurās, es teiktu, sāk rasties feodālais režīms. Mums grūti prognozēt, kāda būs to tālākā politika attiecībā pret mums.

Un, lūk, pēdējais, uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību. Kad mēs runājām par zemes reformu, tad bija ļoti sarežģītas diskusijas, kuras acīmredzot turpināsies. Jautājums – iepriekšējiem īpašniekiem vai tagadējiem izmantotājiem? Mēs visi risinām jautājumu, kā tās izmantot? Kur atrast līdzekļus? Līdzekļi būs tajā gadījumā, ja uzņēmums dos peļņu, un tā īpašnieki (izmantotāji) būs pārliecināti par savu rītdienu, par to, ka ražošanas efektivitāte, ko viņi palielinās, netiks nogriezta. Tas ir objektīvi. Pilnīgi skaidrs, ka no tās peļņas, ienākumiem, kādi ir rūpniecībai, mēs nekad neaiziesim. Bez tiem vienkārši pienāks rūpniecisks un vispārsaimniecisks krahs. Latvijā nedrīkst uzreiz iet uz šo sabrukumu, kā to paredz Ŋ ataļina programma. Jāsabalansē tirgus, jānoved viss, tā sakot, līdz privātai formai un tikai pēc tam jāsāk strukturālas izmaiņas. Strukturālās izmaiņas ekonomikā – tas ir grūts un ilgs process, kas prasa papildu mehānisma formēšanu. Tāpēc jāstabilizē saimniecība, jāpanāk, lai tā dotu ienākumus, kuri ienāktu budžetā. Mēs pieņēmām likumu par uzņēmējdarbību, un, jo vairāk cilvēku darbosies šajā laukā, jo vairāk budžetā būs līdzekļu (pie saprātīgas aplikšanas ar nodokļiem), kurus mēs varēsim novirzīt sociālās sfēras, kultūras utt. attīstībai. Un, ja tūlīt nesāksim situācijas stabilizāciju, tad var gadīties, ka pēc diviem trim mēnešiem izrādīsies, ka Ņbirža slēgtaÓ, t.i., mēs izrādīsimies situācijā, kurā būs ļoti grūti pieņemt lēmumus.

Tāpēc es gribētu griezties pie visiem ar ierosinājumu pieņemt likumu par privatizāciju (pēc detalizētas apspriešanas), ievērojot visu ekonomiskās intereses, un īpaši – likumu par darba kolektīva īpašumu. Tāpēc mums jāapsver visi uzskaitītie faktori, tie rūpīgi jāizanalizē un tad jāpieņem lēmums. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Gavrilovam par informāciju. Pirms mēs balsojam un principiāli apspriežam šo jautājumu, vārdu īsai replikai ir lūdzis deputāts Cālītis. Es domāju, ka mums nav nekāda pamata viņam to liegt. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cālītis: Es lūdzu mūsu deputātus juristus izstrādāt lēmumprojektu par vissavienības likuma ŅPar darba kolektīviemÓ apturēšanu Latvijas Republikā. Mēs no tikko dzirdētās uzstāšanās sapratām un jau iepriekš to esam apjautuši, kādas briesmas draud Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Republikas īpašumiem no šo darba kolektīvu puses. Bez tam, strādājot pie arodbiedrības likumprojekta, saduramies ar tieši to pašu fenomenu, ka pašlaik ir radusies situācija, kad tā saucamie darba kolektīvi traucē un traucēs neatkarīgo arodbiedrību veidošanos.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Cālītim par aso repliku. Tikai vajadzētu laikam atcerēties, ka vissavienības likumi Latvijas teritorijā pēc 4.maija nedarbojas. Ja darbojas, tad tur ir darbs Latvijas Republikas prokuroram, kuram ir jānoprotestē šādu likumu piemērošana attiecīgajos uzņēmumos vai tamlīdzīgi. Par to mums arī būtu jāpieņem lēmums, varbūt jāgriežas mūsu Latvijas Republikas prokuratūrā.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Blumbergs: Likums par darba kolektīviem ir pieņemts, dublējot republikas Ministru Padomes attiecīgu lēmumu. Tātad tas jāatceļ.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā jāizstrādā noteikts projekts par likumu atcelšanu, piemērošanu noteiktiem uzdevumiem mūsu republikas tiesībsargāšanas iestādēs, kas varētu izkontrolēt un realizēt to dzīvē. Tā ka iniciatoriem laikam jāstājas kontaktā ar attiecīgajām komisijām un jāsagatavo šāds lēmumprojekts, lai mēs to varētu pieņemt.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Man rokās ir pilsētas laikraksts, kurā ir sekojoša informācija: Rēzeknes elektrisko būvinstrumentu rūpnīcas darba kolektīvu padome jau pieņem lēmumu, un oktobra otrajā pusē šis lēmums tiek pasludināts kā galīgs par šīs milzīgās rūpnīcas pārveidošanu akciju sabiedrībā. Tāpēc Cālīša kunga teiktais ir ārkārtīgi aktuāls un ass. Vēl vairāk – šeit jau tiek prognozēts un paziņots atklātībai, cik procentu akciju paliks šeit, cik aizies uz Austrumiem un tā tālāk. Tāpēc šeit operatīvi jāiejaucas, negaidot, kamēr mēs izstrādāsim. Vēl vairāk, šeit ir satraucoša informācija jau par juridiskiem faktiem, nevis par atsevišķu personu vēlēšanos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man tikai vēlreiz jāatkārto, ka šīs informācijas nesējiem un ieinteresētajiem deputātiem (laikam šeit nevajag skatīties uz piederību pie vienas vai otras komisijas) būtu jāorganizējas, jāpulcējas, jāizstrādā īss lēmumprojekts, kur būtu atspoguļota nepieciešamā republikas Augstākās padomes reakcija uz šo jautājumu un uzdevumi tām mūsu tiesībsargāšanas iestādēm, kuras ir Latvijas Republikas rīcībā, lai tiešām aizsargātu republikas īpašumu no šādas nelikumīgas pārvēršanas citu personu vai organizāciju īpašumā. Tas ir jautājums, kas mums steidzīgi jārisina. Lūdzu izrādīt aktivitāti tos deputātus, kas šodien tādu izrādīja, lai mēs nekavējoši varētu vai nu ar Augstākās padomes, vai Prezidija lēmumu to izdarīt.

Pārejam pie dienas kārtības jautājuma. Tātad mums ir konceptuāli jānobalso, pirms tam reģistrējoties, jo es redzēju, ka četri deputāti izgāja ārā pa durvīm. Jānobalso konceptuāli par 9.panta 2.punktu tādā redakcijā, kādu mums piedāvā komisija, un par labojumiem 10.panta 1.punktā, svītrojot 1., 2., 3.apakšpunktu, kā arī par 1.punkta 1.apakšpunkta jauno redakciju.

Otrs konceptuāls jautājums ir par ārvalstu pamatkapitāla īpatsvaru, saglabājot 35.panta 2.punktu iepriekšējā redakcijā. Šāds balsojums mums būtu jāizdara. Un šeit es gribētu arī aizstāvēt viedokli, ka valsts uzņēmuma pārveidošanu akciju sabiedrībā nosaka likums. Tas varētu būt nekonceptuāls risinājums, jo te skaidra risinājuma nav. Bet, ņemot vērā, ka mēs pieņemam vēl šajā lēmumā par akceptēšanu pirmajā lasījumā, lūk, šo blakuslēmumu par redakciju, tad, es domāju, mēs to varētu pieņemt arī tādā veidā.

Godājamie kolēģi, es tiešām lūdzu reģistrēties, jo mums kvoruma jautājums ir būtisks. Nevar gribēt, lai mums tiktu pārmests, ka mēs neesam balsstiesīgi. (Balsis no zāles, neskaidri.) Tomēr reģistrēsimies, jo četri deputāti tikko kā atļāvās atstāt sēžu zāli. Rezultāts: 113. Tātad pirmais balsojums mums būtu par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad izteikt 9.panta 2.punktu pirmā lasījuma redakcijā, ka valsts uzņēmumu pārveidošanas kārtību akciju sabiedrībā nosaka likums. Tāds formulējums jums visiem ir izsniegts. Tagad lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: ir vairākums – 106 balsis. Tātad mēs esam akceptējuši.

Otrais balsojums mums būtu par to, ka 10.panta 1.punktā svītrot 1., 2., 3.apakšpunktu un izteikt 1.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā: ŅLatvijas Republikas fiziskās un juridiskās personas.Ó Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: ar balsu vairākumu arī šis labojums ir pieņemts.

Trešais, par ko mums būtu jābalso, ir 35.panta 2.punkts par šo kapitālīpatsvaru akciju sabiedrībās iepriekšējā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 106 balsis par, 3 atturas. Ir pieņemts.

Tagad, godājamie deputāti, pat ja mums ir jāakceptē vēl likumprojekts par akciju sabiedrībām pirmajā lasījumā tādā veidā, ka viņš mums ir izsniegts vienlaicīgi, es domāju, ka šis Augstākās padomes lēmums varētu būt sekojošs. Pirmkārt, izteikt to, ko deputāte Zeile un pārējie 27 grupas deputāti ieteikuši – akceptēt pirmajā lasījumā.

Otrais punkts varētu būt šajā deputātu iesniegumā izteiktais teksts, tātad par ziņu savākšanu no Ministru padomes un Ekonomikas ministrijas. Es varbūt neatkārtošos, tas ir par bilancēm, par aktīviem, par iedzīvotāju īpatsvaru. Pie otrā lasījuma lai Augstākās padomes deputātiem būtu šīs ziņas tādā mērā, kā to iesniedz Ministru padome un Ekonomikas ministrija. Vai ir kādi iebildumi pret šādu risinājumu? Deputātam Ziediņam ir iebildumi. Lūdzu, pie mikrofona.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Ŋ īs ziņas būs diezgan apjomīgas, un tie, kas grib nodarboties ar ekonomiku, tad sapratīs, ka tās nevar iesniegt kopā ar otro lasījumu, tās ir jādabū vismaz pāris dienas pirms šī otra lasījumā, citādi tam nebūs jēgas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tā arī bija domāts, varbūt neprecīzi noformulēja. Te ir teikts termiņš – divas nedēļas. Divu nedēļu laikā šādas ziņas ir jāsaņem Augstākajai padomei. Ņemot vērā viņu apjomu, dabiski, ka tās tiks pavairotas un izdalītas attiecīgi, kā mēs nolemsim, visiem deputātiem vai tikai tiem, kas darbojas pie šī likumprojekta izstrādāšanas komisijās un darba grupās. Tātad ar tādu divu nedēļu termiņu laikam ir iespējams pieņemt.

Man ir jālūdz jūs balsot par likumprojekta par akciju sabiedrībām akceptēšanu pirmajā lasījumā. Tas būtu pirmais punkts. Otrais – pieprasīt no Ekonomikas ministrijas un Ministru padomes šīs ziņas divu nedēļu laikā. Tāds būtu mūsu nolēmums. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: ar 108 balsīm par un 2 atturoties mēs esam šo likumprojektu akceptējuši pirmajā lasījumā, uzdodot Ministru padomei un Ekonomikas ministrijai divu nedēļu laikā Augstākajai padomei iesniegt nepieciešamās ziņas, lai mēs varētu izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā. Mums laikam, konsultējoties ar komisiju, ir jānolemj arī, kad ir iespējams otrais lasījums. Lūdzu, Špoģa kungs.

K.Špoģis: Praktiski tas varētu būt nedēļu pēc tam, kad Ministru padome būs iedevusi un kad mēs būsim izskatījuši. Tas būtu ap kādu 24., kas ierakstīts grafikā.

Priekšsēdētājs: Tas taisni kā pēc grafika. Kaut kur ap 24. mēs varētu plānot skatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Te iebildumu nav nekādu? Pirmais mikrofons, deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Es ļoti atvainojos, ka nokavēju. Es taisījos uzstāties, bet man bija sarunas ar Starptautisko attiecību institūtu par līguma noslēgšanu un es drusku nokavēju. Bet, ja mēs esam tagad nobalsojuši par to, ka konceptuāli mēs neko nevaram labot, pilnīgi iespējams, ka esam drausmīgi iekrituši. Cienījamie kolēģi! Es jums tūlīt nolasīšu zviedru akciju sabiedrību likumu. Te ir skaidri un gaiši rakstīts, ka akciju sabiedrības dibinātājs var būt tikai Zviedrijas pilsonis, kas pastāvīgi dzīvo Zviedrijā. Un te tas variants, ka mums 35.panta 2.punktā ir situācija, ka mēs neesam noskaidrojuši, kam īsti republikā pieder īpašums un kāds tas būs nākotnē. Jau iepriekš ar šī likuma palīdzību varam iztirgot visu to, kas mums ir. Es lieku priekšā juridiski ļoti uzmanīgi Likumdošanas un Ekonomikas komisijā vēlreiz atgriezties pie šiem jautājumiem. Mums būtu ārkārtīgi bīstams pamats. Mēs vēl nevaram pāriet uz Eiropas savienības variantu. Man ir dāņu likums otrajā rokā, kur pilsonības institūts ir aizvietots ar vietējo iedzīvotāju institūtu. Mēs uz tādu variantu nevaram iet, jo mēs neesam pārņēmuši reāli savās rokās visus īpašumus, kas atrodas mūsu republikas teritorijā. Ja mēs būtu pārņēmuši visu jau reāli, mēs varētu pāriet uz dāņu koncepciju. Bet 2.punktā es kategoriski pret to iebilstu.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Bojāram. Es domāju, ka šis brīdinājums ir vietā un saskan ar to, ka mēs lūdzam šīs ziņas no Ministru padomes un Ekonomikas ministrijas. Tā kā mēs esam akceptējuši pirmajā lasījumā, tas nebūt neizslēdz iespēju turpmāk likumprojekta apspriešanas gaitā arī kaut ko mainīt. Augstākās padomes lēmums ir augstākais lēmums, un mēs jebkurā laikā varam tikai uzlabot mūsu pieņemtos likumus.

Mēs esam apsprieduši jautājumu par akciju sabiedrībām saskaņā ar apstiprināto dienas kārtību. Nākamais jautājums ir likumprojekts par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālprocesa kodeksā un Latvijas PSR Civilprocesa kodeksā. Ziņotājs ir deputāts Birkavs. Lūdzu. Lūdzu visus deputātus jau laicīgi pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Ne tikai Kriminālkodeksā un Civilkodeksā ir jāizdara izmaiņas sakarā ar likumu par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā, bet arī Labošanas darbu kodeksā. Es lūdzu visas šīs trīs izmaiņas aplūkot kopā. Kas šeit ir pēc būtības? Šeit ir formāli juridiska procedūra, aizvietojot visos šajos trijos likumdošanas aktos vārdus ŅLatvijas PSR prokurorsÓ ar ŅLatvijas Republikas ģenerālprokurors un viņa vietnieksÓ. Tas pats attiecas arī uz Labošanas darbu kodeksu, kur dažās vietās ir svītrots teikums Ņvadīdamies no PSRS ģenerālprokurora norādījumaÓ. Vienīgais būtiskais grozījums Kriminālprocesa kodeksā ir 77.pantā sakarā ar to, ka mēs esam izveidojuši jaunu Latvijas Republikas prokuratūru. Otrā daļa tagad skan šādi: ŅPagarināt apcietinājuma termiņu uz laiku, kas pārsniedz 9 mēnešus, var izņēmuma gadījumos un tikai attiecībā uz personām, kas apsūdzētas smagu noziegumu izdarīšanā. Šādu termiņu var pagarināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors līdz pusotram gadam. Jautājumu par apsūdzētā turēšanu apcietinājumā uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu, iepriekš izskata Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģija.Ó Būtiski tas neatšķiras no iepriekšējā, bet šeit teksts ir papildinājies ar Prokuratūras kolēģiju kā koleģiālu orgānu, kas iepriekš izskata šo jautājumu. Es domāju, ka mums nav nepieciešamības balsot par katra vārda aizstāšanu, bet mēs varētu pēc apspriešanas balsot par abiem likumprojektiem kopumā. Tas man viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kam būtu jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Vai jums neliekas, ka, pasakot ŅaÓ, vajadzētu pateikt arī ŅbÓ? Ja mēs pie vienas reizes tajos pašos pantos apskatām jautājumu par PSRS ģenerālprokuroru, vai mums arī nevajadzētu tomēr dažos pantos, kur vēl palicis, likvidēt ŅPSRS Augstāko tiesuÓ, ŅAugstākās tiesas priekšsēdētāju un viņa vietniekuÓ – ierakstu šajos abos procesa kodeksos?

V.Birkavs: Cienītais kolēģi! Mums jāsaka ne tikai ŅaÓ, ŅbÓ, bet mums jāsaka arī ŅcÓ un ŅdÓ. Daudzos likumdošanas aktos šie termini ir joprojām, un šis likumdošanas pārvaldes, Juridiskās pārvaldes sagatavotais tehniskais variants vienkārši nav iesniegts. To nav gatavojusi komisija, komisija to tikai akceptēja.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl būtu jautājumi? Nav. Kas vēlētos uzstāties debatēs? Man sekretariāts nav iesniedzis debatētāju sarakstu. Es būšu spiests lūgt sekretariātu zvanīt lielo zvanu, jo nupat liela grupa deputātu aizgāja nezināmā virzienā.

Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Es tomēr aicinātu Juridisko pārvaldi ar Birkava kunga starpniecību. Es vienojos arī ar deputātu Endziņu, komisijas priekšsēdētāju. Mēs uzrakstījām vēstuli Augstākās tiesas priekšsēdētājam, lai viņš izsaka savu attieksmi, un tomēr pie otrā lasījuma vajadzētu padomāt, vai nepieciešamās vietās nebūtu jāieraksta vismaz šajā gadījumā, lai tomēr uzraudzība pār mūsu Augstākās tiesas spriedumiem būtu tikai Latvijas Republikā, nevis aizietu uz Maskavu. Vismaz šo jautājumu es pie reizes izslēgtu ārā. Tāds ir mans priekšlikums debatēs.

Priekšsēdētājs: Mums šis likumprojekts ir pirmajā lasījumā jāakceptē. Es domāju, ka to mēs arī varētu izdarīt, bet diemžēl neko citu akceptēt pašlaik Augstākās padomes deputāti vienkārši nav spējīgi, jo viņiem nav iesniegts likumprojekta rakstiskais teksts, kā paredzēts noteikumos. Ja atbilde uz šādu vēstuli būs pēc iespējas ātri, es varu apsolīt, ka Juridiskā pārvalde, protams, sagatavos nepieciešamos konceptuālos labojumus pārējos likumdošanas aktos, un mēs vienkārši uzreiz varētu pieņemt pēc tam šos labojumus, kas attiecas uz Augstāko tiesu. Man liekas, ka tur nebūtu sevišķu problēmu.

Tagad pagaidīsim, kamēr mūsu deputāti iesteigsies zālē, lai nobalsotu. Mūsu uzdevums būtu akceptēt pirmajā lasījumā Latvijas Republikas likumu par grozījumiem Kriminālkodeksā, Civilkodeksā un Labošanas darbu kodeksā sakarā ar likumu par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā. Visi šie teksti jums ir iesniegti. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: mēs esam akceptējuši pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Varbūt deputāts Birkavs sniegs informāciju, kad mēs varēsim otrajā lasījumā izskatīt.

V.Birkavs: Es lūgtu otro lasījumu noteikt uz 16.oktobri, ņemot vērā, ka deputāta Muciņa priekšlikumu mēs patiešām varam realizēt otrajā lasījumā kā papildinājumu šim pirmajā lasījuma akceptētajam likumprojektam. Tas nav konceptuāls, tas būs vienkārši papildinājums.

Priekšsēdētājs: Citu ierosinājumu nav. Tātad 16.oktobrī mēs nosakām šī likumprojekta un arī tā likumprojekta, kas ir pēc deputāta Muciņa ierosinājuma, iespējamo otro lasījumu.

Nākamais dienas kārtības jautājums ir tāds, uz kura izskatīšanu, es domāju, mums būtu tiešām jāaicina visi deputāti, kas vēl nav ienākuši zālē, jo viņi būs ieinteresēti piedalīties šī likumprojekta izskatīšanā. Tas ir lēmumprojekts par papildinājumiem nolikumā par Latvijas Republikas tautas deputātu materiālo nodrošināšanu. Tas ir par darba algas neizmaksāšanu tiem deputātiem, kuri plenārsēdes laikā neatrodas šeit sēžu zālē un arī komisiju darbā.

Ziņotājs ir deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šis jautājums šodien ir ļoti aktuāls, pirmkārt, tāpēc, ka vesela grupa deputātu šodien ir atstājuši šo zāli, un, ja jūs paskatāties šī jums izdalītā lēmumprojekta pēdējo punktu, tad jūs redzat, ka šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu, tātad tas attieksies arī uz tiem deputātiem, kuri šodien demonstratīvi atstāja zāli. Tas ir viens moments.

Es, godātie kolēģi, ilgi un plaši nerunāšu par šo problēmu. Mēs visi to ļoti labi zinām, tāpēc ķersimies klāt pie konkrētā teksta. Ja būs kādas neskaidrības, tad jūs uzdosiet jautājumus. Šie papildinājumi tika izstrādāti, ņemot vērā divu valstu, tas ir, neatkarīgās Latvijas Kārtības rulli, Saeimas Kārtības rulli, un Portugāles Republikas likumu par deputāta statusu, kurā ir brīnišķīgi izstrādātas tieši šīs problēmas. Lēmumprojektā paredzēts, ka deputātiem, kuri nepiedalās plenārsēdēs, komisijas sēdēs, atalgojums tiks samazināts par konkrētu summu, kas ir izteikta kādā daļā, konkrētajā gadījumā 1/20 daļa no pamatalgas, kas ir 500 rubļi. Vēlreiz es uzsveru, ka šis labojums attiecas tikai uz Augstāko padomi pastāvīgā darbā pārgājušiem deputātiem, nevis uz to daļu, kuri Augstākajā padomē pastāvīgi nestrādā. Portugāles likumā par deputāta statusu ir paredzēts, ka deputātiem, kuri neierodas plenārsēdēs, netiek izmaksāta alga 1/30 daļas apmērā. Tāds ir variants. Tā ka tas nekas nav jauns. Pēc tam, kad tika izdalīts lēmuma projekts, deputāti iesniedza dažus papildinājumus. Es tos nolasīšu.

Vispirms deputāts Plotnieks un Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs Endziņš izteica un arī iesniedza priekšlikumu nedaudz precizēt tos iemeslus, kurus mēs uzskatīsim par attaisnojošiem neierašanās iemesliem. Tagad šī rindkopa ir izteikta sekojošā redakcijā: ŅAttaisnoti nepiedalīšanās iemesli ir: deputātu pienākumu pildīšana ārpus Augstākās padomes, par kuriem atļauja ir saņemta no attiecīgās pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja.Ó Tas ir pirmais gadījums, kad ir attaisnota nepiedalīšanās. Otrais gadījums – deputāta slimība. Trešais – ārkārtēji ģimenes apstākļi.

Es domāju, ka būtu neētiski, ja mēs uzskaitītu, kādi konkrēti ārkārtēji ģimenes apstākļi. Bet tajā pašā Portugāles likumā tie ir: tuvinieka nāve, paša laulības, un tur vēl bija ierašanās no attiecīgām salām, kas ir Portugāles īpašumā, kad viņi nevar ierasties. Mums salu nav, Roņusala pagaidām ir Igaunijas teritorijā, tā ka mums šī problēma nepastāv.

Tālāk, deputāts Cālītis bez tam liek priekšā nolikuma 5.panta otro daļu izteikt sekojošā redakcijā. Šī nolikuma 5.pants runā par kārtību, kādā pastāvīgo komisiju sekretāri un kanceleja fiksē tās dienas, kurās deputāti neierodas darbā. Šobrīd ir izveidojusies tāda prakse, ka šos sarakstus sastāda nevis kanceleja, bet pastāvīgo komisiju sekretāri, un paraksta priekšsēdētāji. Izejot no tā, deputāts Cālītis ir iesniedzis priekšlikumu grozīt nolikuma 5.panta otro daļu un izteikt to šādā redakcijā: ŅDeputātam dienas naudu izmaksā, pamatojoties uz sarakstu, kas apstiprina faktiski nostrādātās dienas Augstākajā padomē vai tās institūcijās. Šie saraksti, kurus sastāda pastāvīgo komisiju sekretāri un paraksta to priekšsēdētāji, jāiesniedz Augstākās padomes kancelejā.Ó Praktiski tas ir formāls grozījums, kas atbilst mūsu reālajai situācijai. Tad, kad mēs pieņēmām iepriekšējo variantu, mēs nezinājām, kā faktiski strādāsim. Tagad mums ir skaidrs, kā mēs to darām. Tātad likums jāpieskaņo dzīvei.

Vēl tiek ierosināts papildināt nolikuma 11.pantu ar šāda satura 2. un 3.daļu. Šeit ir runa par tiem pašiem nelaimīgajiem atvaļinājumiem. Mēs nevaram aizliegt paši sev un arī nevar aizliegt mūsu vadība mums doties ārzemju ceļojumos, bet es domāju, ka ir loģiski, ja vadība un arī mēs paši esam ieinteresēti ieviest kārtību apmeklētībā. Tātad vadību neinteresē ārzemju ceļojumi, bet interesē mūsu atrašanās vai neatrašanās šajā zālē. Jūs saprotat? Augstāko padomi interesē atvaļinājumu problēma, nevis ārzemju ceļojumu problēma. Brīvajā laikā mēs varam braukt, kur gribam. Iepriekšējos variantos, kas šeit tika stādīti priekšā, šis jautājums tika nostādīts nepareizi, aizliedzot ārzemju ceļojumus. Ārzemju ceļojumus aizliegt nevar, tas ir nepareizi juridiski un tas ir arī neētiski. Bet mēs varam aizliegt iet atvaļinājumos. Šajā sakarā nolikuma 11.pantu es lūdzu izteikt šādā redakcijā: ŅDeputāts ir tiesīgs sesijas laikā izmantot līdz vienai nedēļai ilgu papildatvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, par to 3 nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot Augstākās padomes Prezidiju.Ó

Šis ir neatkarīgās Latvijas Saeimas variants. Tātad šajā gadījumā, ja deputāts savlaicīgi ir brīdinājis un ja tas ir pirmais atvaļinājums sesijā, Augstākās padomes Prezidijs nevar aizliegt mums iet tā saucamajā atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas. Bet to mēs varam izmantot tikai vienu reizi sesijas laikā. Tas ir neatkarīgās Latvijas Saeimas variants. Tur bija divas reizes sesijas laikā. Es parēķināju, ko tas mums varētu maksāt. Ja daudzmaz vienmērīgi visi deputāti pa vienai reizei gribēs izmantot šo atvaļinājumu, tad ne vairāk kā astoņi deputāti uzreiz varētu iet šajos atvaļinājumos. Tātad astoņi deputāti trūks šā iemesla dēļ. No mūsu frakcijas varētu būt pieci deputāti. Varētu sakrist, ka divas reizes vairāk, tas būtu desmit deputāti. Tā ka faktiski tas legalizētu reālo stāvokli un ienestu kaut kādu zināmu kārtību.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi būtu? Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Mani interesē jautājums par ārkārtējo ģimenes apstākļu dēļ kavētajām dienām. Vai tas ir bezalgas atvaļinājums vai apmaksāts?

J.Lagzdiņš: Slimība jāapliecina ar noteiktas formas dokumentu. Ja šis dokuments ir, tad tāpat kā jebkuram Latvijas Republikā strādājošajam jebkurā darba vietā viņa kavējums ir attaisnots un viņš saņem no attiecīgiem līdzekļiem tā saucamo slimības naudu.

Tālāk par ārkārtējiem ģimenes apstākļiem. Neapšaubāmi šis kavējums netiek apmaksāts, bet tas ir attaisnots.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi! Vai jums neliekas, ka šeit ir neprecizitāte, runājot par papildatvaļinājumiem? Šis te atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas, saskaņā ar darba likumkodeksa 81.pantu un pamatojoties uz 78.pantu, nav papildatvaļinājums. Papildatvaļinājums var būt par kaitīgiem darba apstākļiem, par darba stāžu. Šeit tas ir vienkārši atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas.

J.Lagzdiņš: Paldies. Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Cienījamo kolēģi! Ŋ eit es nedzirdēju neviena vārda, varbūt, ka esmu palaidis garām, kas būs ar tiem 200 rubļiem deputāta piemaksas. Otrs jautājums. Sakiet, vai 1.panta rindkopa, kas sākas ar vārdiem Ņattaisnoti nepiedalīšanās iemesli ir deputāta pienākumu pildīšanaÓ, nebūtu labāk izsakāma ar vārdiem Ņdeputātu pienākumu izpildīšanuÓ?

J.Lagzdiņš: Jā, jā. Es pilnīgi pievienojos otrai piebildei. Runājot par tiem 200 rubļiem, kolēģi, vēlreiz uzmanīgi palasīsim 1.panta redakciju: ŅJa deputāts neattaisnotu iemeslu dēļ nav piedalījies plenārsēdēs vai institūciju sēdēs, viņa atalgojums tiek samazināts par 1/20 daļu no pamatalgas.Ó Pamatalga saskaņā ar nolikuma 10.pantu ir 500 rubļi. Bet 200 rubļi ir deputāta reprezentācijas izdevumi, un 150 rubļi – komisijas vadītājiem. Sekretāriem atbilstoša naudas summa. Mūsu vadītājiem arī atbilstoša naudas summa. Tie ir atsevišķi papildatalgojumi, uz kuriem šie ieturējumi neattiecas. Tikai no 500 rubļiem. Tās piemaksas ir par amata pildīšanu, tās netiek samazinātas.

G.Preinbergs: Bet viņš jau tos amatus nepilda!

J.Lagzdiņš: Ja jūs ierosināt, varam arī tā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Kolēģi labi zina, ka vakar, kad es mazlietiņ ar jums pakonsultējos, sapratu, ka šī 1/20 daļa no algas attiecas tikai uz pastāvīgi Augstākajā padomē strādājošiem. It kā neattiecas uz tiem, kuri nav pastāvīgie. Sakiet, lūdzu, kā tiks strāpēti tie nepastāvīgie, kuri sāks, atvainojiet, šmaukties? Pēc deputātu materiālās nodrošināšanas nolikuma Augstākā padome pārskaita uz uzņēmumu vai iestādi naudu par dienām, kad deputāts ir strādājis Augstākajā padomē. Tātad uzņēmums saņem šo naudu. Pieņemsim, ka deputāts te nav strādājis, nav strādājis arī rūpnīcā, bet viņš pierakstījis tabelē savu rūpnīcā būšanu, jo to var viegli izdarīt. Viņš saņems no rūpnīcas līdzekļiem par to dienu naudu, kaut arī nebūs pārskaitīta. Es paredzu tādu blēdīšanos. Kā pret to cīnīties?

J.Lagzdiņš: Kolēģi, es pilnīgi piekrītu. Docente Briņķe jau ierosināja un pastāstīja par dažiem iespējamiem variantiem, kā varētu deputāti izlocīties, būdami negodīgi, un pārkāpt likumu par deputāta statusu. Saprotiet, mēs varētu šo likumu uztaisīt trīsreiz lielāku, trīsreiz plašāku, normativizēt dažādus variantus, bet, es domāju, tas nav mūsu cienīgi. Jāatrisina šajā situācijā galvenā problēma: deputāti, kuri neierodas uz plenārsēdi un uz komisijas sēdēm, saņem atalgojumu. Un tieši par to mūsu vēlētāji mums pārmet. Par dažām niansēm neskaldīsim tagad matus. Es jums piekrītu, ka varētu šeit arī tāda situācija rasties, kā jūs, kolēģi Bul, teicāt, bet, es domāju, tādu būs maz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Krūmiņš: Cik zināms, daudzi no klātesošajiem deputātiem ir arī dažādu zemāko padomju deputāti. Ar spēkā esošo likumdošanu ir paredzēts maksāt par šo pienākumu pildīšanu šinīs padomēs. Kāda tur ir kārtība?

J.Lagzdiņš: Jūs ierosināt papildināt, attaisnot?

R.Krūmiņš: Nu, es nezinu, vajadzētu to varbūt pierakstīt. Varbūt ne papildināt ar kaut ko konkrēti, bet pierakstīt, ka te darbojas attiecīgie likumi vai kaut kā...

J.Lagzdiņš: Tātad jūs ierosināt, cik es saprotu, ietvert attaisnojošo iemeslu uzskatījumā arī piedalīšanos zemāko padomju darbā?

R.Krūmiņš: Protams, saskaņojot ar komisijas vadību.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet pašlaik te tiek uzdoti jautājumi. Ierosinājumiem jāpierakstās debatēs, kur tikai deputāts Endziņš pagaidām pierakstījies.

Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Cupruns: Man ir šāds jautājums: jūs minējāt, ka slimības apliecinājums ir slimības lapa. Piedodiet, pašreiz jūtos ārkārtīgi švaki, eju uz viesnīcu. Kas man dos slimības lapu? Milicis, kas mani tur sagaidīs lejā? Vajag atcerēties, ka slimības lapu es varu dabūt tikai Talsu poliklīnikā. Tātad par tādu lietu vajag padomāt.

Un tad vēl viens konstatējums. Rodas iespaids, ka šeit ir savēlēti tādi švaļi, kuriem vajag nevis sekretāru pielikt, bet uzraugu, un tad būs viss kārtībā.

Priekšsēdētājs: Man ir jāaizrāda deputātam Cuprunam par gandrīz necenzētu vārdu lietošanu, pie tam valsts valodā plenārsēdes zālē.

Es domāju, ka deputāta Cupruna teiktais nav uzskatāms par jautājumu.

J.Biezais: Es atvainojos par matu skaldīšanu. Kā mēs vienosimies par mērvienību ŅdienaÓ – 4 stundas kā minimums jeb pusi dienas?

J.Lagzdiņš: Jā, kolēģi, tas ir būtisks jautājums. Vai jūs ievērojāt, ka nolikuma 10.panta papildinājumā ir divi varianti? Pirmais – ieturēt 1/20 daļu par katru kavēto dienu jeb katru kavēto sēdi. Piemēram, šodien, kolēģi, mums ir divas sēdes – rīta sēde un vakara sēde. Ar balsošanu ir jāizšķiras, kā mēs nolemsim. Ja mēs nolemsim, ka ieturēsim šo divdesmito daļu par kavētu sēdi, tad tā nebūs vis darba algas atvilkšana, bet lielā mērā būs sods. Jūs saprotiet, ka tas nav proporcionāli mūsu nopelnītajam un tam, kas mums pienākas. Tātad tas lielā mērā būs sods. Ja vienā dienā divas sēdes, tad iznāk 50 rubļi. Es domāju, kolēģi, neskaldīsim matus un šo jautājumu atrisināsim balsojot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Vai mums un mūsu darbam kopumā par labu nenāktu tieši pretēja darbība, ja mēs dažiem deputātiem, kuri ar savu nekonstruktīvo darbību traucē darbu kā komisijās, tā plenārsēdēs, piemaksātu par to, ka viņu šeit nav, nevis ar varu viņus vilktu uz šejieni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, visus priekšlikumus rakstiski. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man ir tāds panaivs jautājums. Kā notiks tā reģistrācija, jo tagad dokumentiem būs jābūt kolosālā kārtībā. Ir tāda prakse, ka daži atnāk no rīta, reģistrējas un pēc tam pazūd. Kā tagad tiks realizēta reģistrācija, lai varētu noteikt, ka deputāts ir bijis šeit uz vietas?

J.Lagzdiņš: Kolēģi, reģistrācija notiks tāpat kā līdz šim, tāpat kā tas bija tad, kad risinājās jautājums par šo 10 rbļ. dienas naudas maksu. Līdz šim ir tāda kārtība, ka komisijas sekretārs reģistrē tajās dienās, kad ir plenārsēdes, reģistrāciju veic kancelejas darbinieki. Praktiski komisijas sekretārs šīs ziņas apkopo un iesniedz. Neapšaubāmi, ir tādas situācijas, kad deputāts nosēž piecas minūtes, nosēž pusstundu un aiziet. To mēs izkontrolēt nevaram. Un nekādā gadījumā mēs arī nevarēsim šeit noteikt to. Deputāts no rīta ir bijis, viņš šeit darbā ir piedalījies kādu laiku, tas nozīmē, ka viņš ir šeit un par to dienu viņš naudu saņem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Cienījamais Lagzdiņa kungs! Šis labojums ir vērsts uz to, lai deputāti justu atbildību pret šo augsto namu, nevis pret savu misiju, ne pret savu darbu, kas ļoti bieži ir saistīts tieši ar vietu. Tāpēc man ir jautājums, kāpēc šeit nav iestrādāta šī augstā nama attieksme vai pienākums pret deputātu? Es konkrēti runāju par lauku deputātu nodrošinājumu ar dzīvojamo platību, kas te tika solīta. To joprojām risina, cerēsim, ka uz jauno gadu atrisinās. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šo pēdējo punktu – pieņemt, ka likums stājas spēkā ar šo brīdi.

Un otrs jautājums, kas šajā lēmumā nav ietverts. Vai jums neliekas, ka jāuzdod jautājums par vidējās darba algas pārskaitīšanu uz to darba vietu, kur deputāti ir strādājuši? Pašreiz veidojas daudzi jaunsaimnieki, kas ņem saimniecības. Veidojas ļoti daudzas citas organizatoriskās struktūrformas, kurās mēs ieslēgsimies. No kā tad mēs vidējo algu ņemsim, ja deputāta darbības laikā gribam atstāt šo pastāvīgo darbu un kļūt par jaunsaimnieku un neatbrīvotu deputātu?

J.Lagzdiņš: Šī labojuma un papildinājuma uzdevums nebija atrisināt dzīvokļa problēmu. Tas ir pavisam cita normatīvā akta un arī īpaša lēmuma jautājums. Kas attiecas uz šo darba algu, tad mēs to esam šajā lēmumā, respektīvi, nolikumā par republikas tautas deputātu materiālo nodrošināšanu, atrisinājuši tādējādi, ka šī naudiņa tiek pārskaitīta. Deputāts Buls jau šeit, uzdodot jautājumu, šo kārtību mums vēlreiz atkārtoja. Ja jums ir kādi konkrēti priekšlikumi, lūdzu, iesniedziet. Es domāju, ka mēs to varam arī izskatīt.

Z.Ziediņš: Paldies. Man nav konkrēta priekšlikuma. Šie jautājumi nav atrisināti, jūs saprotat, tie nav atrisināti.

Priekšsēdētājs: Konkrētus priekšlikumus iesniedziet rakstveidā. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons: Man ir tāds jautājums – vai mēs par galveno deputāta darba formu uzskatām piedalīšanos sēdēs, jo ir runa tikai par sēdēšanu? Vai tā ir tā ražīgākā darba forma?

Otra lieta. Man būtu interesanti zināt, izejot no kā ir 1/20 daļa aprēķināta? Vai mēs vienkārši nevaram sadalīt stundā un konstatēt, cik par dienu vai par pusdienu.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, mēs esam šeit nostrādājuši pusgadu. Mēs redzam, kāds mums reāli ir stāvoklis. Mēs ļoti labi zinām, ko mums pārmet mūsu vēlētāji. Viņi mums pārmet, ka neatrodamies šeit, nestrādājam komisijās, nepiedalāmies sēdē, bet saņemam naudu. Tas ir galvenais pārmetums. Es jūtu, ka šis jautājums pārvēršas par politisku problēmu. Ja mēs trešo reizi šo jautājumu neatrisinām šodien, tad ceturto reizi mēs vairs klāt neķersimies. Un vēl biju Tautas frontē un loceklis Domē, kad man Tautas frontes aparāta darbinieki jautāja, kad beidzot jūs atrisināsiet jūsu problēmu. Es domāju, ka kolēģiem uzdot šos jautājumus tā nu nevajadzētu. Tas ir politisks jautājums.

P.Simsons: Man ir turpinājums jautājumam. Vai tādā gadījumā nav mūsu pienākums izskaidrot vēlētājiem un arī Tautas frontei, no kādām darbībām sastāv deputāta darbs, kas ir svarīgāks un kas ir mazāk svarīgs? Varbūt izejam tādā veidā no situācijas?

J.Lagzdiņš: Es gan nevaru komentēt, bet tad mums arī būs jāizskaidro, kāpēc mēs kvoruma dēļ nevaram pieņemt labojumus Konstitūcijā.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: No jūsu izteikumiem es sapratu, ka noteicošais vārds par piedalīšanos vai nepiedalīšanos sēdē pieder mūsu tehniskajiem darbiniekiem, kuri reģistrē attiecīgo deputātu, nevis komisijas sekretāram. Konkrēti šodien no rīta frakcija ŅLīdztiesībaÓ ir piereģistrējusies. Darba dienas sākumā viņa aiziet. Tātad skaitās, ka viņa sesijā ir piedalījusies. Konkrēti šodien es kā sekretārs tādā gadījumā nezinu, vai man uzskatīt, ka ir šie deputāti piedalījušies vai ka viņi reāli nav piedalījušies, bet viņi ir tikai piereģistrējušies.

J.Lagzdiņš: Jā, es jums atbildēšu. Ir šīs plenārsēdes stenogramma, izrakstu no kuras katrs deputāts var saņemt. Tur ir fiksēts tas, ka ŅLīdztiesībasÓ frakcijas visi deputāti šodien ir aizgājuši. Neapšaubāmi, ka jūs kā komisijas sekretārs varat viņus neierakstīt. Tas arī ir jūsu pienākums to darīt, neierakstīt tā saucamajā tabelē.

Dz.Ābiķis: Bet vai tomēr noteicošajam vārdam nevajadzētu būt komisijas sekretāram, nevis tehniskajam reģistratoram?

J.Lagzdiņš: Tā jau arī šajā lēmumprojektā ierakstīts, ka sastāda sekretāri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briedis: Manā apgabalā ir astoņi pagasti, 26 darba kolektīvi. Man kā deputātam būtu vajadzīgs ierasties pāri par 30 vietām. Konkrēti, rītdien man ir sesijā jāierodas Rūjienas izpildkomitejā, bet tajā pašā laikā es neskaitīšos šeit ne komisijas, ne Augstākās padomes darbā. Līdz ar to es algu nesaņemu. Tādā gadījumā man būtu lūgums, vai šodien es kā pamatdarbā nestrādājošais deputāts nevarētu saņemt nākamās nedēļas darba kārtību, kur es redzētu, ka ir tādi jautājumi, pieņemsim, otrdienās, kur es varētu neierasties. Ja man ir konkrēti priekšlikumi, es iesniedzu attiecīgi komisijai. Bet trešdienā ir otrais vai trešais lasījums, un es kā deputāts esmu obligāti ieradies. Uz šodienu, piemēram, zinu, ka 23.oktobris ir diena, kad man obligāti jābūt šeit.

J.Lagzdiņš: Es to vērtēju kā priekšlikumu Prezidijam. Lai uzlabotu mūsu darba organizāciju.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošana ir beigusies, pa starpām izskanēja arī debašu elementi, bet debatēs ir pierakstījušies, ja nemaldos, divi deputāti – deputāts Endziņš un deputāts Ozols. Vārds Endziņa kungam. Līdz pārtraukumam ir 10 minūtes.

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Likumdošanas jautājumu komisija pamatā iepazinās ar deputāta Lagzdiņa iesniegto lēmumprojektu un to atbalsta. Tajā pašā laikā mums radās doma, ka vajadzētu izmainīt redakciju. Šeit nebūt nav uzskaitīti visi tie gadījumi, kas ir attaisnoti, šeit ir tikai daļēji. Viena lieta ir deputāta pienākumu pildīšana, bet šeit ir mums klāt arī deputāti, kuri pašreiz mācās. Ja mēs ņemsim pēc darba likumdošanas, tad, ja viņam ir sesija, acīmredzot no darba viņš tiek atbrīvots, lai varētu kārtot eksāmenus augstākajā vai vidējā speciālajā mācību iestādē. Tātad mēs šeit visu paredzēt acīmredzot nevaram. Tāpēc ir priekšlikums Likumdošanas jautājumu komisijai, ka mēs šā nolikuma 10.panta 5.daļu, kur ir rakstīts Ņja deputāts neattaisnotu iemeslu dēļ...Ó, turpinātu tālāk: Ņja deputāts neattaisnotu iemeslu dēļ, tas ir, bez komisijas priekšsēdētāja vai tā vietnieka piekrišanas...Ó un tālāk kā tekstā. Strīpojam ārā 7.daļu, kur ir uzskaitīti šie attaisnotie iemesli. Acīmredzot tas, ko šeit arī deputāts Briedis teica un ko citi teica, ka var būt tāda situācija, ka deputāta nav šeit klāt zālē pašreiz, bet tik tiešām deputāta darbs nav saistīts tikai ar bikšu deldēšanu šinī krēslā. Ja ir kāds jautājums, pie kura nav vajadzīgs pašreiz kāds noteikts balsojošo skaits, bet ir darbs komisijā, kur jāstrādā pie kāda projekta, tad acīmredzot daļa deputātu var atrasties citās telpās ārpus plenārsēžu zāles un risināt šos jautājumus, ierodoties tad, kad ir jābalso, kad ir no svara kvorums. Šajā sakarībā acīmredzot tomēr noteicošais ir tas, ka komisijas vadībai ir jābūt lietas kursā, kur atrodas komisijas deputāti. Saziņā ar komisijas priekšsēdētāju vai tā vietnieku šis jautājums par attaisnotu vai neattaisnotu deputāta piedalīšanos vai nepiedalīšanos sesijā būtu atrisināts. Tāds priekšlikums būtu no Likumdošanas jautājumu komisijas.

Un vēl. Šeit arī pacēlās jautājums par to, kas ir šodienas akcentā: atrēķināt par dienu vai par sēdes kavēšanu. Ja mēs atkal ņemsim pēc darba likumdošanas, tad tur neattaisnots kavējums ir, ja darbinieks summējot nav trīs stundas darba dienas laikā atradies savā darba vietā. Es domāju, ka šeit atkal mums nevajadzētu skatīties pēc trīs stundām, bet vienkārši atstāt pirmo variantu – par katru nokavēto dienu. Tātad šis jautājums būtu jārisina atkal tieši ar komisijas vadību. Ja ir šī piekrišana, tad arī mēs varam prasīt no komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka, kāpēc deputāts nav pašreiz uz vietas. Tad arī varbūt nedos tik vienkārši šo piekrišanu deputātam nebūt sēdē.

Kas attiecas uz nolikuma projekta 11.pantu, kur ir runa par atvaļinājumiem, šeit jau deputāte Briņķe izteicās, ka nav runa par papildatvaļinājumu, bet tas ir vienkāršs atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas. Mums bija iebildes par to, ka trīs nedēļas iepriekš bija rakstveidā jābrīdina. Ziniet, daba ir nežēlīga, un, ja kaut kas ārkārtējs notiek jūsu ģimenē, kaut vai nāves gadījums vai kaut kas tāds, kas varbūt būs saistīts ar šo jautājumu kārtošanu, šajā gadījumā varbūt arī ir vienkārši rakstveidā jābrīdina, ka tāda tā lieta ir, bet neatstāt tādu formulējumu – Ņiepriekš rakstveidā brīdinotÓ, jo acīmredzot ne vienmēr mēs varēsim to tā ieprogrammēt. Tie būtu mūsu priekšlikumi. Kopumā ideju kā tādu Likumdošanas jautājumu komisija atbalsta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamajam vārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu pārstāvēt tos deputātus, kuri nav pamatdarbā Augstākajā padomē, un paraudzīties uz šo lēmumu no mūsu viedokļa. Pirmām kārtām, kolēģis Buls jau izteica viedokli par to, kā uzskaitīt un kā izmaksāt darba algas par faktiski nostrādāto laiku parlamentā caur savām darba vietām. Es nezinu, man grāmatvedība ļoti elementāri atrisināja šo jautājumu. Regulāri katra mēneša sākumā viņi sazinās ar Augstākās padomes grāmatvedību, precizē, kāda ir informācija par faktiski nostrādāto laiku parlamentā, ko viņiem pārskaitīs grāmatvedība, un, izejot no tā, man arī prasīs avansu un izmaksās darba algu. Nezinu, vai tas ir iespējams visiem šeit nestrādājošiem deputātiem, bet tā varētu būt viena no formām.

Protams, tas nav tas pamats, par ko es gribēju runāt. Reāli šodien ir izveidojusies situācija, ka atsevišķu komisiju deputāti strādā ne tikai savā komisijā, bet arī citās komisijās. Pieņemsim, es paralēli darbam savā Sociālās nodrošināšanas komisijā strādāju arī Budžeta komisijā. Bez tam man ir darbs arī divās ministrijās, kur man praktiski jāstrādā ar attiecīgo ministriju plāna un finansu pārvaldēm. Tajā pašā laikā es neizslēdzu, ka nereti man vajadzēs savā darbībā strādāt arī Finansu ministrijā. Man šķiet, ka ir tomēr jābūt kaut kādam katra deputāta individuālam darba uzskaites dokumentam, kurš ir pašam deputātam uz rokas.
Kāpēc? Viņš ne vienmēr var sameklēt savu sekretāru un informēt, kur strādā, kurā komisijā, kurā ministrijā, jo iepriekš ne vienmēr es varu savu sekretāru vai komisijas priekšsēdētāju informēt par to, kur man jābūt. Ja man nav jābūt tai mirklī savā pamatkomisijā, tad, jūs man piedodiet, deputāts var organizēt savu darbu pēc konkrētas reālās situācijas. Te nu vajadzētu kaut kādai uzticībai būt, ka patiešām deputāts neies uz tirgu, neies uz kinoteātri vai neapmeklēs kaut kādu blakus pasākumu savu interešu vārdā, bet tomēr strādās. Pretējā gadījumā, jūs piedodiet, mēs pārvēršam šo dokumentu par formalitāti – lai tikai atsēž savā komisijā un t.s. sociālajā sfērā, kur uzskaita nevis padarīto darbu, bet faktiski nosēdēto laiku un piereģistrēto darbalaiku, t.i., medicīna, izglītība utt. Jūs man piedodiet, mēs jau redzam, kāda ir tā reālā darba atdeve. Šis punkts faktiski stimulē atsēdēt, bet nevis radoši, praktiski, iniciatīvi strādāt, kā diktē konkrētā situācija. Es vienkārši lieku priekšā par šo jautājumu padomāt, jo tajā pašā laikā, vadoties pēc šī punkta, viņam pašam šodien ir jāatņem alga par divām plenārsēdēm.

Šeit mūsu sarunās izvirzījās, vai tas ir politisks jautājums – apmeklēšana, neapmeklēšana un visu citu ekonomisko metožu pielietošana apmeklēšanas stimulēšanai, aktivizācijai. Tauta to vērtē no politiskām pozīcijām. Jo, ja mēs šeit nepiedalāmies, mēs nevaram pieņemt politiskus lēmumus, un tauta to saskata acīmredzot kā politisku momentu. Un mums ir šeit jābūt. Ir jābūt praktiski neatkarīgi no tā, vai mēs pieņemam vai nepieņemam lēmumus, līdz mēs paši tautā neradīsim acīmredzamu pārliecinātību, sabiedriskās domas izmaiņu, ka šeit mēs nevis nosēžam, bet faktiski pieņemam lēmumus, labojumus un ka darbs iet uz priekšu. Bet priekš tā ir atkal jāstrādā ar masu informācijas līdzekļiem un jāstrādā televīzijā, radio un presē. Par nožēlošanu, šīs darbības no mūsu puses nav. Mēs faktiski nenodarbojamies ar informācijas, ja varētu teikt, popularizēšanu, ar izskaidrojošo darbu tautā, kā būtu jāstrādā parlamentam, mūsu tautas ievēlētam parlamentam, lai darbs būtu produktīvs.

Un pēdējais, ko es obligāti atbalstu. Es noteikti atbalstu Lagzdiņa kunga izstrādāto lēmuma projektu kopumā ar manis ieteiktiem labojumiem vai ieteikumiem, kurus vajadzētu arī apstrādāt un vēl papildināt, lai praktiski nebūtu arī pretēja darbība šīm ekonomiskās stimulēšanas metodēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es biju izziņojis, ka deputāts Seleckis varēs runāt pēc deputāta Ozola, bet, ievērojot mūsu reglamentu, pašreiz ir pārtraukums uz 30 minūtēm. Es lūdzu savlaicīgi pēc pārtraukuma ierasties plenārsēžu zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas un turpināsim debatēt! Šo jautājumu vajadzētu ļoti ātri un operatīvi atrisināt, lai tomēr nepaliktu smieklīgi arī citu acīs. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas. Es domāju, ka mēs varam pašlaik nereģistrēties, to izdarīsim vēlāk, ja būs nepieciešams balsojums. Debatēs kā nākamais tiek aicināts uzstāties deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka daudziem no mums varētu būt dažāda veida iebildumi pret šāda veida lēmumu. Patiešām tas ir mēģinājums ar administratīviem līdzekļiem regulēt to, kas būtu regulējams acīmredzot savādākā veidā. Un tomēr mums ir jāpieņem šāds lēmums, jo, kā jūs paši saprotat, pašreiz sabiedrībā ir radies iespaids, ka deputāti negrib strādāt un tajā pašā laikā negrib arī pieņemt lēmumu pret tiem, kuri neierodas darbā. Acīmredzot mums ir vienkārši nepieciešams tādu lēmumu pieņemt, lai šo iespaidu novērstu. Taču tajā pašā laikā, reāli domājot, mums ir jāsaprot, ka mūsu darbībā ir daudz un dažādi virzieni. Mums ir komisijas, mums ir tikšanās ar vēlētājiem, mums ir dažādu lietu kārtošanas un ir plenārsēdes. Un mums vajadzētu saprast, ka līdz ar to šajā daudzveidīgajā darbībā ir gan būtiskākais, gan mazāk būtisks. Būtiskākais acīmredzot ir šīs plenārsēdes. Tāpēc ar šo lēmumu vajadzētu arī iedarboties pamatos un gandrīz vienīgi tikai uz plenārsēžu apmeklēšanu. Darbību komisijās un ārpus tām, un daudz kur citur praktiski mēs regulēt nevaram. Tās ir darbības jomas, kurās viss ir atkarīgs galvenokārt no deputāta sirdsapziņas, aktivitātes. Tur mūsu darbību novērtēs arī vēlētāji. Bet attiecībā uz plenārsēdēm, manuprāt, jautājums ir skaidrs. Mums ir jābūt vienmēr, kad tās notiek, un arī atsēdēšana šajā gadījumā ir mūsu darbs. Tāpēc man būtu priekšlikums sagatavoto lēmuma projektu labot šādā veidā: 1.punktā izsvītrot sekojošus vārdus Ņvai Augstākās padomes institūciju sēdēsÓ. Tas nozīmētu, ka paliktu sekojoša doma: Ņ...ja deputāts sekojošu iemeslu dēļ nav piedalījies Augstākās padomes plenārsēdēs, viņa atalgojums tiek samazināts utt.Ó. Ar to mēs sekmētu, ka deputāti piedalās plenārsēdēs. Te arī ir iespējams gan kontrolēt, gan attiecīgi iedarboties utt.

Tajā pašā laikā, es domāju, ka te derētu arī pilnīga bardzība. Šis sods varētu būt tāds, kāds paredzēts otrajā variantā. Vēl es ierosinātu, ka šo sēžu apmeklēšanu fiksē nevis komisiju sekretāri vai vadītāji, bet šis pienākums varētu būt uzdots Augstākās padomes priekšsēdētājam kopā ar aparāta darbiniekiem. Spriežot pēc reģistrācijas datiem, tiktu fiksēts, kuri deputāti kurā sēdē piedalās, kuri nepiedalās. Pēc tā tad tiktu noskaidrots, vai sēde ir apmeklēta vai nav. Lūk, tādā veidā mēs ar šā lēmuma pieņemšanu būtu galvenajā virzienā sekmējuši deputātu atbildības apziņu, bet pārējās četras dienas, protams, būtu galvenokārt deputātu sirdsapziņas lieta. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Dārgie kolēģi! Vai jums nešķiet, ka mēs mēģinām risināt šo problēmu drusku nepareizā virzienā? Kā vienīgo paņēmienu mēs atrodam administrēšanu, kā tas ir kopš 20.gadiem Padomju Savienībā un līdz šai dienai. Šeit ir runa par vienu no argumentiem – vēlētāju viedokli par mūsu darbu. Sabiedrībai ir jārada iespaids. Vai sabiedrībai ir kāds aplams iespaids? Kas tad ir mūsu darbs – strādāt vai sēdēt? Un vai mūsu pienākums nav saviem vēlētājiem un sabiedrībai parādīt un pierādīt, kā mēs strādājam, kāpēc mēs tā strādājam un kas ir mūsu galvenais pienākums? Es gribētu uzsvērt, ka alga ir jāmaksā par darbu, nevis par klātbūtni. Visas šīs lietas varētu atrisināt ar darba plānošanu, nevis ar mehānisku visu dzīšanu vienā pulkā, jo šeit pulkā ir ļoti viegli gan strādāt, gan snaust, gan avīzi lasīt, gan visu ko darīt. Protams, tas ir darba disciplīnas jautājums. Bet viens no trūkumiem, manuprāt, ir absolūtā neinformētība visos virzienos un visos līmeņos. Ja mēs nezinām vienā komisijā, ko dara cita komisija, ja katrs deputāts nezina, ko strādā citi deputāti, līdz ar to arī tauta un mūsu vēlētāji absolūti nezina, ko mēs šeit darām. Un kas to var darīt? Es domāju, ka tas ir mūsu preses dienesta pienākums – sniegt nepieciešamo informāciju. Es nevaru piekrist, ka būtiskākais mūsu darbs ir plenārsēdes. Tāpēc es piedāvātu papildināt 10.pantu – Ņja deputāts neattaisnotu iemeslu dēļ nav piedalījies Augstākās padomes darbāÓ. Neizdalot atsevišķi sēdes. Tad viņa atalgojums tiks samazināts par attiecīgo daļu no pamatalgas par katru nokavēto dienu. To ir viegli izrēķināt, cik par dienu pienākas un cik par to dienu nemaksā.

Par attaisnotiem iemesliem. Tātad attaisnoti neierašanās iemesli ir: deputāta pienākumu pildīšana ārpus Augstākās padomes ar pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja ziņu. Ja deputāta darbs ir ārpus padomes un ja viņš strādā tur un ir informējis priekšsēdētāju, un viņam ir pilna informācija, kas kurā dienā šeit ir jādara, tad viņš būs tad, kad jādara. Kad šeit nav vajadzības, tad viņš būs citur. Es nevaru atrast mīkstāku apzīmējumu. Varbūt tā, kā Cupruns izteicās, bet es domāju, ka tādi mēs tomēr neesam šeit ievēlēti, lai mums katram būtu jāpieliek klāt pēc iespējas augstāka ranga kontrolieris.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamajam vārds deputātam Čepānim.

A.Čepānis: Iespējams, ka es kaut ko nesaprotu, bet man liekas, ka mēs laužamies vaļējās durvīs. Šos jautājumus varēja atrisināt, netērējot plenārsēdes laiku. Vismaz mūsu komisijā ir atrisināts par reģistrāciju, par deputātu darbu, vai attaisnot vai neattaisnot plenārsēdes kavēšanu. Nav nekādu problēmu. Un to nebūt nedara tehniskie darbinieki. Visas šīs problēmas var atrisināt. Tāpēc es ierosinātu pārtraukt debates par šo jautājumu un pieņemt lēmumu, atbalstot redakcijas komisijas iesniegto lēmumprojektu. Mums patiešām ir svarīgākas lietas, ko vajadzētu neatliekami lemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ierosinājums pārtraukt debates būtu jānobalso. Vēlams būtu, lai sekretariāts organizētu tomēr kaut vai zvanīšanu uz šo balsošanu, jo daudzu deputātu nav plenārsēžu zālē, arī to, kuri reģistrējušies. Deputātus, kuri dzird translāciju, lūdzam nekavējoties ierasties plenārsēžu zālē. Tāpat es arī palūgšu deputātus, kuri neatrodas savās pastāvīgajās vietās, tomēr tās ieņemt, jo mums būs nepieciešams reģistrēties. Pēc pārtraukuma mēs to neesam izdarījuši. Tas it sevišķi attiecas uz deputātiem Krastiņa kungu un Zeltkalnes kundzi, kuri ļoti labi iekārtojušies aizmugurē. Man viņi tomēr ir jāšķir. Tāpat deputātam Kehrim arī būtu vēlams ieņemt savu pastāvīgo vietu, lai būtu iespējams reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 108. Mūsu rindas rūk.

Tagad es palūgšu ieslēgt balsošanas režīmu, un mums ir jānobalso par deputāta Čepāņa ierosinājumu pārtraukt debates šajā jautājumā. Rezultāts: ar balsu vairākumu mēs esam pārtraukuši debates šajā jautājumā. Lūgšu ziņotāju šeit tribīnē galavārdam. Te man ir ienākuši vairāki rakstiski labojumi, būtu laiks mums arī pieņemt kādu lēmumu.

J.Lagzdiņš: Tātad rakstveidā iesniegti vairāki priekšlikumi, viņi tiks starpbrīdī izskatīti. Tika saņemti sekojoši labojumi: 1.punktā Likumdošanas komisijas priekšsēdētāja Endziņa priekšlikums ir sekojošs – svītrot to rindkopu, kurā uzskaitīti attaisnojoši nepiedalīšanās iemesli, un visu šo problēmu apkopot vienā rindkopā un ietvert to 10.panta piektajā daļā: ŅJa deputāts neattaisnotu iemeslu dēļ, tas ir, bez komisijas priekšsēdētāja iepriekšējas piekrišanas, nav piedalījies Augstākās padomes plenārsēdē vai Augstākās padomes institūciju sēdēs, viņa atalgojums tiek samazināts par 1/20 pamatalgas par katru kavēto dienu.Ó Tālāk es lasu: ŅAtalgojums tiek samazināts pēc sarakstiem, kurus sastāda šajā pantā paredzētajā kārtībā.Ó Lēmuma nākošais punkts tiek izteikts šādā redakcijā, ņemot vērā docentes Ilmas Briņķes ierosinājumu: ŅDeputāts ir tiesīgs sesijas laikā izmantot līdz vienai nedēļai ilgu atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas.Ó Seko atkal Likumdošanas komisijas priekšsēdētāja Endziņa priekšlikums svītrot trīs nedēļas, tātad redakcija šeit tāda: Ņ...par to iepriekš rakstveidā brīdinot Augstākās padomes Prezidiju. Viss pārējais paliek tādā pašā redakcijā, izņemot to, ka lēmums tiek papildināts ar vēl vienu punktu, proti, 1.punkts tagad būs tas, ko ierosina kolēģis Cālītis, lai ievestu kārtību tajā 5.pantā, kurā ir runa par uzskaiti. Tur vienkārši precizējums. Es nolasīšu vēlreiz šo precizēto 5.panta otrās daļasa pēdējo teikumu: ŅŠie saraksti, kurus sastāda pastāvīgo komisiju sekretāri un paraksta to priekšsēdētāji, jāiesniedz Augstākās padomes kancelejā.Ó Tā mēs strādājām līdz šim, tā mēs to darījām, un, ja mēs to likumu papildinām, tad pie reizes arī viņu grozīsim atbilstoši mūsu reālajām vajadzībām. Tādi ir komisijas ietvertie papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Vai mēs esam gatavi balsot par šiem lēmumprojektiem ar šiem labojumiem, par ko komisija jums tikko ziņoja? Citu priekšlikumu laikam nav, izņemot deputāta Preinberga priekšlikumu par balsošanu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

G.Preinbergs: Attiecībā uz balsošanu es arī iesniedzu vienu no priekšlikumiem. Lūdzu motivēt atteikumu.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, jūs iesniedzāt par vietējās padomes sesijām? Jūs iesniedzāt priekšlikumu, ka vajag samazināt par 1/20 daļu ne tikvien pamatalgu, tas ir, tos 500 rubļus, bet arī, cik es saprotu, 200 rubļus, tas ir, to kompensāciju, ko mēs saņemam deputāta reprezentēšanās izdevumiem. Deputāta izdevumi sakarā ar deputāta darbību nav saistīti, tie nepamazinās un nepalielinās atkarībā no tā, vai mēs reāli sēžam plenārsēdēs, sēžam komisijas sēdēs, piedalāmies, apspriežam, diskutējam, domājam un darām. Vienīgi nodilst zīmuļi un pildspalvas, jo mēs intensīvi rakstām. Bet tie ir tie izdevumi, kas paredzēti dažādu materiālu iegādei, laikrakstu pasūtīšanai, kas nav atkarīgs no piedalīšanās vai nepiedalīšanās. Tāda ir atbilde.

Priekšsēdētājs: Tātad mums būs jābūt gataviem balsojumam. Šādā sakarībā man vēl viens liels lūgums sekretariātam – tomēr vēl atkārtot zvanu un deputātiem neiziet pašlaik no sēžu zāles. Deputāts Bojārs solās, ka viņš pasauks citus, kas neesot vēl sēžu zālē. (Zālē smiekli, čalas.) Deputāts Bērzs šajā starplaikā vēlas mums kaut ko teikt. Lūdzu, pie mikrofona.

A.Bērzs: Godājamie kolēģi, es gribēju izteikties par balsošanas motīviem. Man liekas, ka šajā brīdī šī lēmuma pieņemšana ir zināmā mērā mūsu prestiža lieta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es par balsošanu šajā sakarībā. Bet šeit kuluāros pacēlās viena problēma, kurai acīmredzot tomēr vajadzīgs izskaidrojums, lai visi komisiju priekšsēdētāji rīkotos vienādi. Runa ir par to, ka mēs nolikumā par materiālo nodrošinājumu paredzējām, ka par piedalīšanos komisijas sēdēs vai plenārsēdēs maksā 10 rubļus klāt. Situācija esot pašreiz tāda, ka citas komisijas, kurām nav piektdienās sēdes, tiekas ar vēlētājiem vai kā citādi un tomēr atzīmē šos krustiņus, ka sēde ir bijusi. Man liekas, ka šeit ir vajadzīga vienota politika. Savādāk ir tā: nu tad vilksim arī sestdienās un svētdienās tos krustiņus klāt, jo nolikumā ir paredzēts – tikai par sēdi, komisiju vai plenārsēdi. Man liekas, ka šeit vajag arī kaut kādu skaidrību un atrisināt šo problēmu.

Priekšsēdētājs: Runās Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Jā, es pie šā paša jautājuma. Tikko es šo jautājumu izvirzīju un ar kolēģi Endziņu runāju. Tik tiešām, es nu tik tikko nogāju lejā, iesniedzu savu lapu, bet man tehniskie darbinieki saka: ŅKā, vai tad jūs piektdienās neviens nestrādājat? Te ir citas tādas komisijas, kas piektdienās visur liek krustiņus.Ó Es aprunājos ar dažu komisiju sekretāriem. Situācija ir tāda, ka tiešām ir komisijas, kas piektdienās rīko pastāvīgas sēdes, loģiski, pieliek krustiņus, bet izrādās, ka ir arī tādas komisijas, kas liek tos krustiņus arī tādā gadījumā, kad tiekas ar vēlētājiem. Tiešām jārod atbilde, lai būtu konsekventa pieeja, citādi tie, kas ir veiklāki, saņems par 40 rubļiem vairāk nekā tie, kas ir neveiklāki.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Es tomēr lūgtu atcerēties, ka komisijas sēdes var notikt tepat pretējā mājā, bet mums ir arī izbraukuma sēdes. Tā ka lūdzu neiedomāties, ka obligāti ir šeit jāsēž, lai piektdienās strādātu. Mums, piemēram, rīt arī cilvēki brauc, un es uzskatu, ka tā būs izbraukuma sēde, viņi tur patērēs pusotru dienu uz to, nevis tās pāris stundas kā citi. Tā ka tomēr uzskaitei būt precīzai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Domāju, ka šo jautājumu mēs varētu noskaidrot darba kārtībā, pieņemot lēmumu par šo reģistrācijas kārtību. Tam nebūtu jābūt Augstākās padomes lēmumam, mēs uzticam Prezidijam pieņemt lēmumu par reģistrācijas kārtību. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briedis: Divi neskaidri jautājumi. Pirmkārt, vai tam deputātam, kas nestrādā pamatdarbā, komisijas sēdes ir obligātas un vai, viņam nepiedaloties, arī tiek atskaitīta šī 1/20 daļa.

Otrs. Visneskaidrākais jautājums ir, kāpēc mums, kas nestrādājam pamatdarbā, ir pārskaitītas uz mūsu pamatdarba vietām algas, kur grāmatveži brīnās, raustās, nezina, kuros pantos skaitīt un uz kuriem kontiem to pārskaitīt. Vai nevaram, ja reiz viss, tad viss vienkopus. Ŋ eit pat saņemam, visus procentus, kas ir, nost, un vienā vietā nauda.

Priekšsēdētājs: Atvainojiet, bet tas tomēr nav šī lēmuma priekšmets, ko mēs tagad spriežam, tas ir daudz plašāks laikam.

Mums pašlaik ir uzdevums izpildīt savu pienākumu un nobalsot saskaņā ar savu sirdsapziņu par šo lēmumu. Par pārējo mums tad tiešām vēl būs jāatgriežas un naudas jautājumi jārēķina vēl devīto reizi.

Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es tomēr gribu atgādināt, ka man bija priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, kad deputāts Lagzdiņš bija tribīnē, tad tas arī bija jānoskaidro. Nu tiešām tad varbūt pietiks, mēs nobalsojām, ka beidzam debates...

V.Seleckis: Es nedebatēju, es gribu atgādināt, ka man bija priekšlikums svītrot vārdus ŅAugstākās padomes institūciju sēdēsÓ no tā variants, kas ir sagatavots.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš jums nolasīja jauno variantu, kur tas viss tiek atspoguļots. Varbūt jums viņš individuāli izskaidros visu pirms balsošanas, par cik blakus sēžat.

Tā, godājamie deputāti, man liekas, ka deputāts Bērzs ļoti trāpīgus vārdus šeit teica par balsošanas motīviem. Man liekas, ka to visu vajadzētu atcerēties. Un atcerēties visus tos, kas uz mums skatās un, iespējams, arī klausās, ko mēs te spriežam pašlaik un kādā veidā, lai vienreiz tiešām izbeigtu šīs debates un pieņemtu lēmumus par šiem jautājumiem. Praktiski visu pēcpusdienu mums galvenokārt aizņēma šis jautājums, tāpēc es ļoti lūgšu zālē esošos deputātus reģistrēties vēlreiz, lai mēs varētu balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 113 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šiem lēmumiem, par papildinājumiem nolikumā tajā redakcijā, ko mums iesniedza likumprojekta sagatavošanas komisija. Rezultāts: ar 102 balsīm par, ar 2 – pret, 9 – atturoties, ir pieņemts šis lēmums. Es visus apsveicu par vienprātību. Līdz ar to visi šodien, 3.oktobrī, plenārsēdē paredzētie jautājumi ir izskatīti. Vēl vārds paziņojumiem.

J.Dinevičs: Kolēģi, neaizmirsīsim, ka pulksten 19.00 ir frakcijas sēde. Mēs esam uzaicinājuši Godmani, mēs esam uzaicinājuši Bišeru, Vazni, pilsētas padomi, pilsētas izpildkomiteju. Mēs nevaram vienkārši vairs pārspēlēt šo sēdi uz citu laiku. Esiet tik laipni un nelieciet frakcijai krist kaunā. Ja visa tā komanda atnāks un frakcijas locekļu nebūs...

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi un it īpaši mūsu sēžu vadītāji! Šodien paliek mēnesis, kopš mēs esam otrajā sesijā. Mēnesi mēs skatāmies uz šo brīnišķīgo ģerboni, kas ir aiz sēžu vadītāju mugurām. Es domāju, ka nekļūdīšos, ka tas ir mākslas darbs, bet ļoti gribētos zināt, kas ir autors.

Priekšsēdētājs: Šo jautājumu mēs uzdosim Brenčeva kungam.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons: Man ir ierosinājums iekļaut frakcijas sēdes dienas kārtībā vēl vienu jautājumu, kur nav vajadzīgas klāt pieaicinātas personas, un varbūt pēc pusstundas pārtraukuma sākt frakcijas sēdi. Jautājums būtu par parlamentārā darba taktiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl paziņojumi? Par šo jautājumu laikam ir jāizsakās deputātam Dinevičam. Lūdzu, pie pirmā mikrofona deputāts Gulbis.

J.Gulbis: Privilēģiju likvidēšanas komisijai lūdzu uzmanību. Pirmdien pulksten 13 parastajā vietā sēde.

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Kolēģi, faktiski zālē ir palikusi tikai mūsu frakcija un mēs varam pašreiz nobalsot, vai Simsona kunga priekšlikumu ievērojam. Tādā gadījumā mēs rīkojam pusstundas pārtraukumu, sākam sešos un izskatām arī varbūt vēl dažus citus jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu sagatavoties balsošanai. Mums ir jānobalso, jo tiešām zālē atrodas tikai mūsu frakcija, pat laikam neatkarīgā deputāta nav neviena. Ir? Nu, vienalga. Lūdzu Latvijas Tautas frontes frakcijas dalībniekiem sagatavoties balsošanai. Balsosim par deputāta Simsona priekšlikumu. Rezultāts: vairākums ir par šo priekšlikumu. Es gan uzņemos frakcijas vadītāja pienākumus, es ļoti atvainojos. Frakcijas sēde sākas pulksten sešos par to jautājumu apspriešanu, kur nav nepieciešamas uzaicinātās personas.

Plenārsēde un daļēji arī frakcijas sēde ir beigusies.

Sestdien, 24.februārī