1990.gada 26.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, aplieciniet savu klātbūtni šajā telpā ar reģistrēšanos. Lūdzu rezultātu: 158 deputāti piedalās rīta sēdē. Man ir iesniegta zīmīte par procedūras jautājumu.

Vārds deputātam Strīķim.

V.Strīķis: Es ļoti lūgtu, vai nevar atvēlēt lauksaimniecības komisijai pirmās piecas minūtes, lai deputāti pavingrinātos izdarīt aptauju.

Priekšsēdētājs: Kādā jautājumā? Jūs precīzi formulējiet!

V.Strīķis: Aptauja par zemes reformu, ko mēs veiksim republikā. Mums tiks izdotas aptaujas anketas, un mēs ļoti vēlētos, ja varētu, pašreiz piecas minūtes veltīt un to anketiņu aizpildīt, lai mūsu sociologi varētu šodien braukt uz rajoniem un pēc šīs anketas veikt tālāku aptauju.

Priekšsēdētājs: Lūgums ir skaidrs. Vārds deputātam Līgotnim.

A.Līgotnis: Es Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā gribu likt priekšā drusciņ izmainīt šīsdienas darba kārtību un kā pirmo izskatīt tieši likumprojektu par prokuratūru. Un bez tam es lūgtu arī iekļaut dienas kārtībā jautājumu par republikas ģenerālprokurora un viņa vietnieku apstiprināšanu. Ja pieņemsim likumu, tad bez šīm amatpersonām dabiski šo likumu iedarbināt nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Jūsu ierosinājums piekto un sesto dienas kārtības jautājumu...

A.Līgotnis: Pārcelt uz pirmo.

Priekšsēdētājs: Tieši tādā secībā.

A.Līgotnis: Un iekļaut dienas kārtībā šo amatpersonu apstiprināšanu.

Priekšsēdētājs: Tas acīmredzot būtu jāizdara tūlīt pēc likuma pieņemšanas. Paldies. Citu piezīmju vai ierosinājumu nav? Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Varētu piekrist pirmos izskatīt ar prokuratūru saistītos jautājumus, bet tad ir lūgums jau pašlaik kā trešo izskatīt uzņēmējdarbību un kā ceturto - akciju sabiedrību, kā tas ir paredzēts dienas kārtībā. Lai mēs aptuveni varam plānot ar uzaicinātajiem, kuri jau ir ieradušies.

Priekšsēdētājs: Ja mēs pieņemam, es komentēšu pēc tam, kā mēs organizatoriski rīkosimies. Vispirms mums principā jāizlemj jautājums par aptauju. Vai deputāti ir gatavi pārtraukt sesijas laiku, lai desmit minūtes izdarītu aptauju. Tāds ir priekšlikums. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot. Rezultāts: 100. Tas ir vairākums. Tāpēc aptauju mēs tūlīt izdarīsim.

Tagad par dienas kārtības jautājumu izskatīšanas secību. Par prokuratūru izskatīt kā pirmo un otro darba kārtības jautājumu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Rezultāts: 99 balsis - par. Tas ir vairākums no balsojošo deputātu kopskaita. Darba kārtības secība tiek mainīta.

Tagad tīri organizatorisks jautājums Ekonomikas komisijai un komisijas vadītājam deputātam Ojāram Kehrim. Jūs esat uzaicinājuši sakarā ar ekonomikas jautājumiem dažas amatpersonas? Acīmredzot tad man sesijas vārdā jāatvainojas un jālūdz, lai jūs nākat pēc pusdienas, jo es šaubos, vai mēs līdz pusdienai pabeigsim šo jautājumu. Kādas ir jūsu domas, deputāt Kehri? Ja jūs esat aicinājis, jums organizatoriski jārīkojas.

O.Kehris: Es aicinātu nemainīt darba kārtības secību, pieņemot to, ka tikko mēs beigsim prokuratūru, mēs sāktu uzņēmējdarbību, pat ja tas varbūt būtu pirms pusdienas. Bet akciju sabiedrības, skaidrs, ka ne ātrāk kā pēc pusdienas.

Priekšsēdētājs: Jūs tad paši komandējiet, izejot no tās situācijas, kura mums šeit veidosies.

Likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā jautājumos par prokuratūras uzraudzību Latvijas Republikā. Vārds Tālavam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Pirms es sāku savu nelielo ziņojumu par likumprojektu trešajā lasījumā par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā, es jūs vienkārši gribu informēt, ka aizvadītajā sestdienā, 22.septembrī, šajā pašā zālē notika Latvijas Republikas prokuratūras darbinieku sanāksme, kurā piedalījās aptuveni 200 prokuratūras darbinieku no visiem Latvijas rajoniem, visām pilsētām. Galvenais jautājums bija tieši šī likumprojekta apspriešana. Jāsaka, ka likumprojekta apspriešanas gaitā tika izteikti daži vai, varētu teikt, vesela virkne interesantu priekšlikumu par likumprojekta iespējamo pilnveidošanu. Tiesa gan, visi šie priekšlikumi ir tīri redakcionāla rakstura, jo par koncepciju šajā zālē nekādi strīdi nepacēlās. Ņemot vērā praktisko darbinieku domas, šorīt arī saņēmāt pielikumu pie šī likumprojekta: izmaiņas likumprojekta trešajā lasījumā, kas izriet no šīs sanāksmes rezultātiem. Tās ir, varētu teikt, ne sevišķi nozīmīgas, bet tomēr vērā ņemamas.

Tālāk es jūs gribu informēt, ka šajā sanāksmē tika izdarīta tāda nosacīta balsošana prokuratūras darbinieku vidū par to, kuri akceptē likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Un varu ar prieku jums paziņot, ka sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka likumprojekts pieņemams trešajā lasījumā. Pie kam tikai divi cilvēki atturējās balsot. Pret nebija.

Tālāk man jums jāpaziņo par tiem priekšlikumiem, kuri ienākuši pēc otrā lasījuma no deputātiem. Vispirms es gribētu sākt ar to, kas mainīts, runājot par Konstitūcijas labojumiem. Tas nenoliedzami attiecas uz likumprojektu. Mēs balsojām pagājušajā reizē par kolēģijas iecelšanas kārtību. Par to, ka Latvijas Republikas Augstākā padome ieceļ ne tikai, kā mēs piedāvājām - ģenerālprokuroru un viņa vietniekus, bet jūs nobalsojāt, ka var arī iecelt kolēģijas locekļus Augstākajā padomē. Mēs šos balsošanas rezultātus esam ņēmuši vērā un 34.pantā tajā variantā, kuru jūs esat saņēmuši, jau ir tieši tāda kārtība paredzēta, ka visus kolēģijas locekļus iecels Augstākā padome.

Nākošais. Mūsu komisijas loceklis, kolēģis Kostins nāca priekšā ar konkrētiem priekšlikumiem. Tie gan bija mutiski iesniegti. Diviem, varētu teikt, būtiskākajiem, kurus mēs arī ļoti rūpīgi apskatījām, pie kam divas reizes komisijā un arī zināmā mērā šeit plenārsēžu zālē, risinot jautājumu par labojumiem Konstitūcijā. Zināmā mērā šie priekšlikumi tika ņemti vērā 3.pantā, kur mēs esam ierakstījuši 10.punktu. Runa gāja par to, ka kolēģis Kostins ierosināja papildināt prokurora darbības galvenos virzienus vēl ar dažiem virzieniem. Ņemot to vērā, 18.pantā kā viens no prokuratūras galvenajiem virzieniem paredzēts - piedalīšanās likumdošanas pilnveidošanā un likuma izskaidrošanā. Vēl mēs apspriedām mutiski ienākušo Kostina priekšlikumu par to, ka likumā vajadzētu ierakstīt, ka prokurors nevis piedalās Tautas deputātu padomes sesijas darbā, bet obligāti piedalās. Jāsaka, ka vairākkārtēja apspriešana, tajā skaitā ar prokuratūras darbiniekiem, parādīja, ka tomēr šāda norma nav pieņemama. Praktiski prokurors ne vienmēr varēs šo normu realizēt, bet beigu beigās jaunais Latvijas Republikas ģenerālprokurors šo jautājumu var risināt ar pavēles izdošanu. Tas ir pilnīgi viņa kompetencē. Mēs komisijā un projekta autori nonācām pie secinājuma, ka diez vai būs pareizi ierakstīt tik kategoriskā formā, zinot, ka to reāli nav iespējams izpildīt.

Un, visbeidzot, par rakstiskiem priekšlikumiem, kuri ir iesniegti pēc otrā lasījuma. Mūsu kolēģis deputāts Bērzs ir iesniedzis priekšlikumus par 41.panta izmaiņām un izslēgšanu un 44.panta labojumiem. Viņa priekšlikumu būtība, kā jūs atceraties, ir viena - nevajadzētu prokuroriem piešķirt dienesta pakāpes. Principā piekrītot deputāta Bērza priekšlikumam, tomēr pēc rūpīgas apspriešanās komisijā ar praktiskiem darbiniekiem, mēs nonācām pie secinājuma, ka pašreizējā situācijā vēl būtu nedaudz pāragri realizēt šo priekšlikumu, bet tajā pašā laikā neizslēdzam iespēju, ka pēc zināma laika tiešām varētu šo jautājumu risināt tā, kā piedāvājis kolēģis Bērzs. Kolēģi Bērzu arī katrā ziņā apmierina mūsu paskaidrojumi. Un viņš, es saprotu, uz balsošanu šo noraidīto priekšlikumu nelūgs likt.

Otrs rakstiskais priekšlikums bija no deputāta Ēlerta par likumprojekta 11.panta dažu rindkopu precizēšanu. Jautājumā par protestu. Jāsaka, ka zināmā mērā mēs šo priekšlikumu pilnībā neņēmām vērā, bet papildinājām, šo pantu precizējot, ka nelikumīga normatīvā vai tiesiskā akta darbība tiek apturēta līdz protesta izskatīšanai. To mēs ņēmām vērā. Deputātu Ēlertu šāds mūsu izskaidrojums apmierināja, un viņš, cik es saprotu, arī nelūgs vairs par to balsot. Citu priekšlikumu nav.

Līdz ar to es aicinātu balsot kopumā par šo likumprojektu trešajā lasījumā un pēc tam, ja jūs atļausiet, ziņošu īsumā par lēmumu par šī likumprojekta spēkā stāšanos, kurš jums arī ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Prieks jūs redzēt, kolēģi Šapovālov!

P.Šapovālovs: */Man ir tāds jautājums. Kā jūs domājat, vai mums vispirms jāpieņem izmaiņas Konstitūcijā vai likumā? Es domāju, ka vispirms jāmaina Konstitūcija./

T.Jundzis: Šo jautājumu mēs esam izskatījuši, un mūsu secinājums ir tāds: tā ka šīs normas, kas ieslēgtas likumprojektā jums piedāvātajā trešajā lasījumā, neviena nerunā pretī spēkā esošajām Konstitūcijas normām, līdz ar to pilnībā ir iespējams pieņemt šo likumprojektu, vadoties no tagadējās Konstitūcijas sadaļas par prokuratūru.

Kolēģis Šapovālovs droši vien interesējas par Konstitūcijas
167.pantu tagadējā redakcijā, kur ir teikts, ka prokurors Latvijā pakļaujas PSRS ģenerālprokuroram. Man ir jāatgādina klātesošajiem deputātiem, ka 4.maija Deklarācijā mēs ierakstījām, ka spēkā ir tikai tās Konstitūcijas normas, kas nerunā pretī Satversmes pirmajiem trīs pantiem. Un tur ir teikts, ka Latvija ir neatkarīga valsts. Līdz ar to kopš 4.maija šā panta redakcija nav spēkā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Sakiet, lūdzu, uz cik ilgu laiku tiek pieņemts šis likums par prokurora uzraudzību Latvijā? Spriežot pēc teksta, nu, mēneši trīs - ne vairāk ir šā likuma dzīves laiks. (Zālē rosība.) Nē, nē, es runāju par to, ka mainās visa likumdošana, mēs pārejam uz tirgus saimniecību, tiek restaurēts privātīpašums un tā tālāk. Par to iet runa.

T.Jundzis: Šeit nekādā mērā lielos vilcienos šie jautājumi nav saistīti. Ja mēs izmainītu likumu - vai nu Konstitūciju, vai Civilkodeksu - un paredzētu privātīpašumu, nekas jau nemainītos: prokurors tik dara vienu - raugās, lai tiktu ievērots spēkā esošais likums. Šodien ir tāds likums - viņš pilda un raugās, lai tiktu uzraudzītas šīs likuma normas. Rīt būs cits likums - viņš raudzīsies, lai attiecīgi šā likuma normas būtu spēkā. Tā ka te nerodas nekādas problēmas.

Es piekrītu. Mēs arī par to runājām prokuratūras darbinieku sanāksmē, ka acīmredzot ar laiku pilnībā atmirs daži prokuratūras virzieni. Sākumā viņi sašaurināsies. Atbildot tieši uz jūsu jautājumu: droši vien, ka sašaurināsies tā saucamais vispārējais uzraudzības virziens. Tā ir uzraudzība pār likumības ievērošanu tautas saimniecībā, jo droši vien mēs pie tirgus ekonomikas mehānisma pāriesim uz tādu modeli tiesiskajā plānā, ka visi strīdi tiks risināti tiesas veidā un prokuroram varbūt atliks šaurs jautājumu loks - aizstāvēt valsts intereses un valsts likumus.

Priekšsēdētājs: Varbūt jums vajadzētu precizēt. Es prasīju deputātam Līgotnim, viņš komisijas vārdā pateica, ka mēs vispirms izskatām labojumu Konstitūcijā, pēc tam likumu par prokurora uzraudzību.

T.Jundzis: Priekšsēdētāja kungs, diemžēl Līgotņa kungs varbūt neprecīzi noformulēja. Bet runa ir par likumprojekta izskatīšanu. Šie jautājumi nav saistīti ar Konstitūciju. Mēs nepārkāpjam nevienu normu spēkā esošajā Konstitūcijā, pieņemot šo likumu.

Priekšsēdētājs: Es jums nemaz neiebilstu, tikai es arī nolasīju dienas kārtības punktu, par kuru jums jārunā, un jūs arī nekādus labojumus neizdarījāt un turpināt sēdi.

Lūdzu, vēl jautājumi? Paldies. Jautājums sekretariātam: vai debatēs ir kāds pieteicies? Neviens nav pieteicies.

Tātad es precizēju. Vienkārši uz manis teikto nereaģēja ne deputāts Līgotnis, ne komisijas vadītājs. Tātad mēs apspriežam likumprojektu par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā. Jums ir iesniegts likumprojekts kopā ar labojumiem. Šie labojumi ir ieteikti no komisijas, ņemot vērā tos priekšlikumus, ko šeit izteica deputāti. Pirms balsošanas uz trim minūtēm lai sanāk deputāti zālē, tad lemsim. Lūdzu, reģistrēsimies!

Tomēr debatēs ir pierakstījušies divi cilvēki. Vai sekretariāts saņēma šīs zīmītes pēc tam, kad konstatēja, ka debatēs pieteikušies nav? Tātad es jūs informēju: pēc tam, kad es jautājumu, vai zālē ir debatēs pieteikušies cilvēki, tad sekretariāts atteica, ka nav. Tomēr man sekretariāts iesniedz zīmīti - vārdu lūdz deputāts Bekasovs un Morozļi. Reģistrācijas rezultāts - 160. Lūdzu, kolēģi, izsakiet tagad savu attieksmi pret deputātu Bekasova un Morozļi lūgumu, kuru viņi izteica pēc tam, kad bija konstatēts, ka debatēs pieteikušos nav.

S.Dīmanis: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Par procedūru, lūdzu. (No zāles starpsaucieni, rosība.) Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Es vienmēr griežos pie Rietumu pieredzes, citas pieredzes man vienkārši nav. Mainīt dienaskārtību, tas, atklāti sakot, ir ārkārtējs notikums jebkurā parlamentā. Mēs gatavojamies apspriest šo jautājumu pēc pusdienas. Bez šaubām, mums bija zināmas grūtības organizēties, tik fiksi izlemjot dienas kārtības maiņu. Es uzskatu, ka ir jāatgriežas pie šā jautājuma un ir jāuzklausa šie divi cilvēki, kuri ir gatavojušies uzstāties par šo tēmu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Es atļaušos atgādināt, ka tas, ka šo jautājumu šodien izskatīs, bija zināms krietni sen. Atļaušos arī atgādināt, ka lūdzu uz priekšu pieteikties debatēs jau no paša rīta. Tā ka tas nav absolūti nekāds attaisnojums, ko nupat jums paziņoja Dīmanis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret deputātu Bekasova un Morozļi lūgumu. Rezultāts: 70 - par, 85 ir pret. Deputātu Bekasova un Morozļi lūgums vairākuma atbalstu negūst.

Likuma projektam nekādas izmaiņas nav iesniegtas. Tas ir komisijas iesniegtais variants, kuru tā sagatavoja, ņemot vērā jūsu jeb mūsu jau pagājušajā sēdē izdarītos labojumus. Tāpēc es saprotu tā, ka es šo likuma projektu varu piedāvāt balsot kopumā. Ja kādam ir iebildumi un citi argumenti, lūdzu, izsakiet. Nav? Tad, lūdzu, balsosim kopumā likumu par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā! Rezultāts: 119 - par. Likums ir pieņemts. Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Atļausiet informēt par lēmumu par likuma stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nāciet tribīnē!

T.Jundzis: Cienījamie deputāti, tātad jums ir piedāvāts arī lēmuma projekts par Latvijas Republikas likuma par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā spēkā stāšanās kārtību, ko jūs visi esat saņēmuši. Pirmais punkts šeit paredz, ka likums stājas spēkā ar pieņemšanas dienu. Pamatā jautājums risināts materiāli tehniskā plāksnē par tiem uzdevumiem, kas ir jārealizē gan ģenerālprokuroram, gan valdībai, vietējo padomju izpildkomitejām, tiesām un Iekšlietu ministrijai. Tā ka, ja ir kādi jautājumi, es...

Priekšsēdētājs: Varbūt arī, es jūs tiešām atbalstu, uzdodiet jautājumus, jo likumprojekts jums ir un šeit viss ir uzrakstīts. Ja kādas neskaidrības, tad - lūdzu. Jautājumu nav? Jautājums sekretariātam: vai debatēs ir pieteikušies? Jautājumu nav, un debatēs arī neviens nav pieteicies.
Līdz ar to varam balsot par lēmumu kopumā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret komisijas iesniegto lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" spēkā stāšanos". Rezultāts: par - 117. Līdz ar to lēmums par likuma "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" spēkā stāšanos ir pieņemts.

Es jūs lūdzu par labojumiem Konstitūcijā protokolam sniegt oficiālu paziņojumu, jo citādi mums protokolā paliek, ka mēs vai apspriežam vai neapspriežam.

Vārds Tālavam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Es tiešām vēlreiz atvainojos mūsu komisijas vārdā, ka mēs, iespējams, neprecīzi noformulējām mūsu priekšlikumu un runājām tikai par likuma par prokurora uzraudzību iekļaušanu dienas kārtībā. Tāpēc es lūdzu jūs to arī tā saprast, ka mēs lūdzām izskatīt tikai likumu "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā". Vēlreiz paskaidroju - tas nerunā nekādā mērā pretī spēkā esošajām Latvijas PSR Konstitūcijas normām.

Priekšsēdētājs: Un jūs ierosināt izslēgt no šīsdienas darba kārtības?

T.Jundzis: Jā, ierosinu tādā gadījumā izslēgt no dienas kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies, vai jautājumi ir sakarā ar šīs komisijas lūgumu? Nav. Lūdzu, balsosim par to, lai Konstitūcijas labojumus par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā izslēgtu no darba kārtības. Rezultāts: 120 - par. Jautājums tiek izslēgts no darba kārtības.

Tagad es lūdzu uzklausīt manu lūgumu sakarā ar to, ka mums ir pieņemts likums "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" un mums ir pieņemts lēmums par to, kā šis likums stājas spēkā. Es jūs lūdzu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora iecelšanu un par ģenerālprokurora vietnieka iecelšanu. Lūdzu jautājumus!

P.Šapovālovs: */Man jums, Anatolij Valerianovič, jautājums. Jūs prasāt iekļaut dienas kārtībā jautājumu par ģenerālprokurora iecelšanu, kaut gan Konstitūcijā tāda jēdziena nav. Kā tas saskan ar Konstitūciju?/

Priekšsēdētājs: */Uz šo jautājumu jums jau atbildēja komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis./

J.Dinevičs: Nediskutēt, likt uz balsošanu un turpināt strādāt.

Priekšsēdētājs: Jūs to sakiet ierosinājuma formā, bet nevis pavēles formā! */Lūdzu, pirmais mikrofons./

S.Zaļetajevs: */Sakiet, lūdzu, vai šīs kandidatūras ir izskatītas pastāvīgajās komisijās vai nav? Un kā vispār uzņemt tādu ierosinājumu?/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./ Nāciet tribīnē! Tūlīt atbildēsim, un tad tūlīt jūs. Lūdzu.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Atļausiet man, pirmkārt, paskaidrot, ka saskaņā ar Konstitūciju šo ģenerālprokurora kandidatūru ierosina Augstākās padomes priekšsēdētājs. Savukārt ģenerālprokurora pirmo vietnieku un vietnieku ierosinās acīmredzot jau ģenerālprokurors. Es jums varu paziņot, ka mūsu komisija šo jautājumu ir izskatījusi savā sēdē pirmdien un mēs nobalsojām par šo kandidatūru atbalstīšanu, kuras gatavojas izvirzīt Augstākās padomes priekšsēdētājs un acīmredzot no jauna norīkotais prokurors. Un, visbeidzot, es gribu pateikt, ka 22.septembrī šajā pašā zālē tika izdarīta aptauja prokuratūras darbinieku vidū par to, ko viņi domā un vai saredz nepieciešamību tieši šīs personas izvirzīt šiem augstajiem amatiem. Šīs domas arī ir pilnībā ņemtas vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums jautājums komisijai vai man? Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Man ir nepieciešamība dalīties uzskatos šajā sakarā.../

Priekšsēdētājs: */Nu tad jau būs debates./

A.Aleksejevs! */Debatēs, lūdzu!/

Priekšsēdētājs: */Labi, apsēdieties, lūdzu!/ (Troksnis zālē.)

Viņš jau pieteicās debatēs. Vairāk jautājumu nav? Nav. Tātad pieteicies debatēs pagaidām ir deputāts Aleksejevs, viņš grib izteikt savu viedokli. Deputāts Dinevičs ierosināja par šo jautājumu nedebatēt, jo mums debates būs par personālijām.

Vispirms, lai būtu precīzi, jo mēs pēc tam viens otru drusciņ nesaprotam. Tas arī, protams, ir dabiski, jo zāle ir liela un, cenšoties operatīvāk vadīt, izteiksmes forma un veids ne vienmēr ir arī kvalitatīvs. Tātad es ierosināju ieslēgt dienas kārtībā izskatīt jautājumu par republikas ģenerālprokurora iecelšanu un tālāk - arī viņa vietnieka iecelšanu. Šajā sakarā uzdeva jautājumu deputāts Šapovālovs. Praktiski uz šo jautājumu jau viņam atbildēja deputāts Jundzis. Tālāk deputāts Dinevičs ierosināja nediskutēt par to, vai šo jautājumu ieslēgt vai neieslēgt dienas kārtībā, bet balsot. Uzstājās deputāts Aleksejevs un lūdza atklāt debates un ļaut viņam izteikt savu viedokli. Es pareizi esmu situāciju konstatējis? Paldies. Protams, tas viens otru izslēdz, un mēs varam balsot ar vienu balsojumu. Ja vairākums ir par to, lai debatētu, debatēsim, ja nav, tad nedebatēsim un sāksim apspriest konkrētu jautājumu. Trešais mikrofons. Jums par procedūru?

A.Aleksejevs: */Es gribu ierosināt kompromisa lēmumu, taču jūtu, ka vairākums noraida debates, tādēļ pirms balsošanas gribu uzstāties par balsošanas motīviem./

Priekšsēdētājs: */Ļoti diplomātiski. Viena minūte, lūdzu./

A.Aleksejevs: */Es tiešām centīšos vienā minūtē. Lieta tā, ka šodien runāt par ģenerālprokurora iecelšanu bez Konstitūcijas ir tas pats, kas šodien ievēlēt prezidentu. Domāju, ka mums likumu ievērošanā jārāda piemērs, tāpēc ka šeit diezin vai kāds šaubās, ka šodien mēs prokuroru ievēlēsim, bet rīt vai nākamajā nedēļā mēs viņu neievēlētu. Vismaz ievērosim likumu!/

Priekšsēdētājs: Deputāts Dobeli, jūs arī gribējāt?

J.Dobelis: Jautājumā par likuma ievērošanu Latvijas Republikā es atgādināšu deputātam Aleksejevam, ka viņš 3.septembrī uzstājās nesankcionētā mītiņā tepat netālu no mums.

Priekšsēdētājs: Kolēģus deputātus es lūgtu tomēr savus argumentus izteikt tuvāk ar dienas kārtību saistītajiem apspriežamajiem jautājumiem. Tātad balsojam par Dineviča priekšlikumu debates neatklāt. Lūdzu izteikt savu viedokli. Rezultāts: 110 - par. Debates neatklājam. Tagad, lūdzu, balsosim to, lai jautājumu par ģenerālprokurora un viņa vietnieku iecelšanu ieslēgtu dienas kārtībā. Rezultāts: 116 - par. Jautājums tiek ieslēgts dienas kārtībā.

Godātie deputāti! Es ierosinu iecelt par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu. Ierosinu arī viņam iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei priekšlikumus par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas personālo sastāvu. Bet vispirms, protams, jāizskata mans ierosinājums par Jāņa Skrastiņa kandidatūru. Izziņa ir iesniegta, lūdzu, kādi ir jautājumi vispirms man par šo ierosinājumu? Jūs gribat jautāt? Jautājumu nav.

Lūdzu, Jāni Skrastiņ, nāciet tribīnē. Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Pirmais jautā deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Kā jums liekas, vai šī procedūra sakarā ar likumu par prokurora uzraudzību un jūsu iecelšanu tiešām atbilst likumībai, un otrs - vai tas atbilst skaidrajam saprātam?

Priekšsēdētājs: Deputāt Dīmani, jūs par nekonkrēti izteiktu domu saņemat stingru piezīmi.

S.Dīmanis: Pieņemu.

J.Skrastiņš: Es sākšu ar jautājuma otro daļu. Par Latvijas parlamenta skaidro saprātu es nešaubos. Jautājumā par likumību šeit Iekšlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs paskaidroja, ka šis likums tiek pieņemts saskaņā ar 4.maija Deklarāciju, ka Latvijas Republikas ir suverēna valsts. Jāšaubās par to, vai bija kāds saprāts tajā stāvoklī, ka suverēnai republikai, kura bija suverēna arī pirms 4.maija, pēc visām Konstitūcijām, kuras ir darbojušās pirms tam, prokuratūras uzraudzība tika iesūtīta no ārienes. Šai suverēnajai valstij tiesības pašai lemt par visiem jautājumiem savā teritorijā, bet uzraugs tika iesūtīts no citurienes un veica šo uzraudzību, skatoties ar citām acīm, nevis ar savas tautas acīm.

Priekšsēdētājs: Nākamais jautā deputāts Bekasovs, lūdzu.

M.Bekasovs: */Jums acīmredzot nav noslēpums, ka šodien republikā turpina augt noziedzība, pazeminās noziegumu atklāšana. Kādus neatliekamus pasākumus nepieciešams veikt, lai apstādinātu noziedzības eskalāciju un uzlabotu noziegumu atklāšanu?/

J.Skrastiņš: */Pats neatliekamākais pasākums - reanimēt izmeklēšanu. Izmeklēšana novesta līdz galējam stāvoklim, nekāda prokurora uzraudzība, ne Maskavas iecelta, ne patstāvīga, pati par sevi noziedzību... Mums ļoti nopietni jādomā par to, ka izmeklēšana ir galēji nožēlojamā stāvoklī, un es pastāvēšu uz to, ka izmeklēšanas loma jāpalielina neatkarīgi no konkrētām prokurora pilnvarām. Izmeklēšanai jākļūst pat patstāvīgu orgānu, kas spēj apstrādāt un novest līdz tiesai visus noziegumus, kas pie mums notiek./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Mani tomēr neapmierina Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Jundža atbilde. Es uzdodu to pašu jautājumu. Pēc Latvijas Republikas Konstitūcijas, kas darbojas pašlaik, mums var būt tikai Latvijas Republikas prokurors. Jūs šodien ieceļ par republikas ģenerālprokuroru. Kā jūs šo faktu vērtējat?/

J.Skrastiņš: */Ja stingri raudzīties pēc Konstitūcijas, tad mums var būt Latvijas PSR prokurors. Šajā sakarā tika pieņemtas izmaiņas. Deklarācija pasludināja, ka mēs ejam uz neatkarīgu valsti un visi institūti, kas ar to ir pretrunā, zaudē spēku, parlaments ir pilnvarots izveidot republikai nepieciešamos orgānus. Uzskatu, ja jūs tādu lēmumu pieņēmāt, tad tas republikai ir bijis nepieciešams, tas ir, nepieciešams, lai republikā būtu ģenerālprokurora institūts./

P.Šapovālovs: */Paldies! Taču, iespējams, ir kārtība, kā šos lēmumus izmainīt. Ja?/

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Morozļi.

G.Morozļi: */Uz savu jautājumu es nesaņēmu atbildi no komisijas, tādēļ gribu to uzdot jums. Kā jūs praktiski iedomājaties īstenot karaspēka daļu uzraudzības funkcijas, kas noteiktas ar likumu? Kā jūs, piemēram, domājat izpildīt līgumus ar Savienotajām Valstīm, Kanādu, kas noteic, ka Latvijas Republikas prokuratūra sniedz tām palīdzību cīņā ar kara noziedzniekiem, ar noziegumiem satiksmē, ceļojumos? Kā viss tas notiks?/

J.Skrastiņš: */Pirmā jautājuma sakarā. Par uzraudzību, kā pilda likumus mūsu teritorijā izvietotās karaspēka daļas. Uzraudzība pār to, lai karavīri nepārkāptu likumus, kas sargā sabiedrisko drošību un pilsoņu personīgās tiesības. Uzskatu, ka lietas un izmeklēšanas uzraudzība pār noziegumiem, ko izdarījuši karavīri, bet kas nav saistīti ar kara darbību tieši armijas izvietojumos, jāved civilajai prokuratūrai.

Kas attiecas uz jūsu jautājuma otro daļu, kā mēs pildīsim saistības, ko Savienība uzņēmusies līgumos ar ārvalstīm par nacistisko noziedznieku vajāšanu, tad šī darbība tiešām notiek. Pašreizējā periodā Latvijas Republikas robežas apsargā PSRS robežsargi, mums darbojas muita, Valsts drošības komiteja, kas publiski paziņojusi, ka neatzīst 4.maija Deklarāciju. Sakarā ar to pārejas periodā mēs de facto piekrītam, ka pie mums darbosies PSRS prokuratūras struktūrvienības, kas īstenos uzraudzību pār starptautisko vienošanos izpildi par nacistisko noziedznieku vajāšanu. Acīmredzot šajā periodā šīs teritoriālās apakšvienības līdz atbilstošu starptautisku līgumu noslēgšanai darbosies./

G.Morozļi: */Piedodiet man, bet jūs tā arī neatbildējāt, kā praktiski tas notiks./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Man viens jautājums divās daļās. Vai jūs uzskatāt, ka jums jāaizsargā Konstitūcija, kas pašreiz darbojas republikā?/

J.Skrastiņš: */Uzskatu, bet ar tiem nosacījumiem, kas izriet no 4.maija Deklarācijas. Kad tika izstrādāts šis likums, es kategoriski iebildu pret tekstu: aizsargāt Konstitūciju un politisko iekārtu. Uzskatu, ka tie jāaizsargā tikai no nelikumīgām darbībām, bet nevis kā aksioma, kurā nekas nemainās./

A.Aleksejevs: */Atbilstoši Konstitūcijai, lai to izmainītu, jābūt 134 balsīm. Šodien par jums tik daudz nebalso. No tā izriet, ka mēs neesam pilnvaroti jūs iecelt šajā amatā. Vai jūs to uzskatāt par pārkāpumu vai ne?/

J.Skrastiņš: */Ja jūs domājat, ka personīgi manu uzvārdu vajag ierakstīt Konstitūcijā./

A.Aleksejevs: */Jūsu amatu. (Zālē troksnis, aplausi.) Es runāju par jūsu amatu, ne jūsu uzvārdu. Iespējams, ka jūsu uzvārds tiks ierakstīts vēsturē kā pirmā prokurora uzvārds, kas neciena savas valsts eksistējošo Konstitūciju./

Priekšsēdētājs: Kā jūs pats saprotat, kolēģi Aleksejev, arī jūs saņemat piezīmi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Kā es saprotu, tad mūs gaida laiki, kad prokuratūra nevis uzraudzīs, kā pilda likumus, bet likumus skaidros. Tādēļ mani interesē jūsu viedoklis par tā saucamajām telefona tiesībām, un vai, piemēram, komisijas priekšsēdētāja Jundža vārdi, ka tas atbilst tam vai citam, nav tās telefona tiesības? Bet ja viņš rīt jums vēl kaut ko teiks? Vai teiks kāds no Augstākās padomes vadošajiem darbiniekiem? Vai tas jums būs likums?/

J.Skrastiņš: */Atvainojiet! Pirmkārt, Jundzis teica ne man, bet izklāstīja parlamentam savu viedokli. Es griezos pie jums, izskaidrojot šo stāvokli. Otrkārt, pret telefona tiesībām es attiecos kategoriski noliedzoši, un domāju, ka neatkarīgi no tā, kā šodien notiks balsošana, kādas frakcijas, kādi viedokļi, kādas partijas balsos pret mani vai par mani, es nekad nebūšu vienas frakcijas, vienas kustības prokurors, bet ievērošu likumu un nedalīšu pilsoņus ne pēc tautības, ne pēc politiskajiem uzskatiem, ne pēc partijas piederības./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Līgotnim.

A.Līgotnis: Sakiet, lūdzu, godājamais pretendent, cik gadus jūs esat nostrādājis prokuratūrā, kādos amatos un kāda ir jūsu dienesta pakāpe?

J.Skrastiņš: Prokuratūrā es strādāju kopš 1974.gada pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dienas nodaļas beigšanas. No 1974.gada līdz 1989.gadam strādāju par izmeklētāju, 1975., 1976.gadā - Preiļu rajona prokuratūrā, no 1976.gada līdz 1979.gadam - Jelgavas starprajonu prokuratūrā, no 1979.gada - par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju, no 1985.gada - par vecāko sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju, no 1989.gada 16.oktobra - par republikas prokurora vietnieku, Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieku. Dienesta pakāpe - vecākais tieslietu padomnieks.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Man jums viens jautājums. Sakiet, lūdzu, ko jūs, kļuvis republikas ģenerālprokurors, plānojat darīt, lai aktivizētu cīņu pret spekulāciju ar tabakas izstrādājumiem, spirtu un, beidzot, ar ceturtā numura talonu blokiem, kuru vērtība Čiekurkalna tirgū (blokā desmit taloni) 50 rubļi?/

J.Skrastiņš: */Es domāju, ka mēs pārāk plaši saprotam vārdu "spekulācija", jo spekulācija no juridiskā skatuleņķa ir darbība, kuras saturs jāpierāda. Tā ir ārkārtīgi sarežģīta problēma. Tāpēc es atbalstu valdības viedokli, ka pārejas posmā nepieciešams aizsargāt cenas precēm, ko ražo valsts. Kas attiecas uz spekulāciju ar taloniem, tad šeit juridiski par spekulāciju kā tādu pat runas nevar būt. Tas ir absurds, jo talonam nav vērtības, to iegāde atkalpārdošanai par augstāku cenu nav iespējama. Sakarā ar to jāuzlabo talonu sistēma kā brīža nepieciešamība, bet baidos, ka tas iziet ārpus manas kompetences, jo šis jautājums jārisina Ministru padomei, Tirdzniecības ministrijai, Finansu ministrijai kopīgi. Es uzstājos programmā PIK, kur izklāstīju savu viedokli par to, kā censties visiem saimniekošanas veidiem radīt vienādus apstākļus. Tad daudzi jautājumi, kas pamatoti tiek uzdoti, pazudīs paši no sevis, bet lietas iegriezīsies citā gultnē./

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaļetajevam. Deputāt Romašov, jūs neesat pierakstījies?

S.Zaļetajevs: */Atbilstoši likuma par prokuratūras uzraudzību 4.pantam, kas tikko pieņemts, prokuratūras organizāciju un darbības kārtību, prokuroru pilnvaras nosaka Latvijas Republikas Konstitūcija. Vai jūs varat nosaukt tos Latvijas Republikas Konstitūcijas pantus, kas šos jautājumus regulē un kuri jums būs jāievēro?/

J.Skrastiņš: */Pieņemu, ka uz likumību jāskatās plaši. Konstitūcija ar labojumiem un 4.maija Deklarācija regulē daudzus struktūras jautājumus, kuri tiešām tiks ievēroti un atbilstoši tiem prokurors īstenos uzraudzību./

S.Zaļetajevs: */Jūs nekādus pantus konkrēti nosaukt nevarat, pēc kuriem jūs vadīsieties, Latvijas Republikas Konstitūcijas pantus./

J.Skrastiņš: */Atvainojiet, man nav līdzi Konstitūcijas. Vecie juristi mani mācīja, ka nekad nevajag runāt par likumu, ja šī likuma nav rokās. Es tribīnē esmu bez Konstitūcijas./

G.Romašovs: */Lietuvā republikas prokurora un tā prokurora, kuru iecēlis PSRS ģenerālprokurors, funkciju norobežošana vēl nav izlemta. Kā pie mums tiks izlemts jautājums par republikas prokurora un PSRS ģenerālprokurora ieceltā prokurora funkciju norobežošanu?/

J.Skrastiņš: */Es domāju, ka atbildi dod lēmums, kuru cienījamā Augstākā padome tikko pieņēma, kurā skaidri teikts, kādas funkcijas pilda Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautais aparāts. Visi jautājumi - cīņa ar noziedzību, vietējo orgānu darbības uzraudzība - nodoti Latvijas Republikas prokuratūras, ģenerālprokurora un viņam pakļautā aparāta ziņā. Kā es jau teicu, de facto pārejas periodā pie mums eksistēs PSRS prokuratūras struktūrvienības. Vienu funkciju es jau nosaucu, kura acīmredzot šajā periodā paliks šīs prokuratūras ziņā, - sadarbība nacistisko noziedznieku izmeklēšanā, jo vienošanās noslēgtas ar PSRS prokuratūru. Līdzās tam mums jābūt reālistiem un jāzina, ka sakarā ar to, ka Valsts drošības komiteja pasludinājusi 4.maija Deklarācijas neatzīšanu, zināmu laika posmu PSRS prokuratūra uzraudzīs drošības komiteju, kaut gan saskaņā ar likumu un lēmumu mēs pakāpeniski pārņemsim arī šo funkciju.

Gribu atzīmēt, ka Latvijas Republikas prokuratūra un es personīgi, ja izpelnīšos jūsu uzticību, darīs visu iespējamo, lai attiecības ar PSRS prokuratūras struktūrvienību un kompetences norobežošana notiktu viszemākajā konfrontācijas līmenī, taču tas acīmredzot būs atkarīgs no pretējās puses, jo tā sauktā kooperatīva "Vikings" automātistu ieviešana mūsu namā šīs attiecības zemā konfrontācijas līmenī mums negarantē, kaut gan sabiedriskajai drošībai tas būtu ļoti svarīgi, par to šaubu nav. Ļoti svarīgi, lai bez konfrontācijas noritētu visi mantiskie strīdi un Latvijas Republikas prokuratūra varētu reāli nodarboties ar savām lietām un pierādītu, ka var garantēt visas tai uzticētās funkcijas./

G.Romašovs: */Vai būs dokumentāri noformēts nolīgums starp Savienības un Latvijas Republikas prokuratūrām?/

J.Skrastiņš: */Uz šo jautājumu es nevaru atbildēt, tāpēc ka pašlaik tas ir atkarīgs no PSRS prokuratūras, kas visā šī jautājuma risināšanas procesā neuzskatīja par vajadzīgām praktiski nekādas konsultācijas. Tāpēc mums grūti secināt, kā atrisināsies mantiskais jautājums. Ja sasniegsim saprašanos, tad meklēsim kompromisu, lai izmaiņas neietekmētu reālu darbu, lai mēs saglabātu spēju nepārtraukti īstenot prokurora uzraudzību un tās izmeklēšanas funkcijas, kas pašlaik uzliktas prokuratūrai./

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav? Paldies jums, lūdzu, apsēdieties. Debatēs pieteikušies deputāti Muciņš un Jundzis. Jundzis, cik es saprotu, runās komisijas vārdā? Varbūt tad, lūdzu, pirmais pasakiet komisijas viedokli vēlreiz.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es varu pateikt, ka mūsu komisijā neviens nebija pret šo kandidatūru, daži biedri atturējās, bet komisijas locekļu vairākums atbalstīja Jāņa Skrastiņa kandidatūru Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatam.

Vēl es gribu atgādināt, ka 22.septembrī prokuratūras darbinieku sanāksmē Jānis Skrastiņš savāca vislielāko balsu skaitu. Šīs domas mēs arī ņēmām vērā, komisijā izskatot šo jautājumu.

Pie kam interesanti uzsvērt, ka šajās anketās, kuras mēs izdalījām 22.septembrī prokuratūras darbiniekiem, bija ļoti daudz dažādu piezīmju gan latviešu, gan krievu valodā, ka Jānis Skrastiņš ir tas cilvēks, kuram ies un sekos līdzi kolektīvs. Pie kam tāds viedoklis bija dažādi runājošiem, varbūt arī zināmā mērā dažādi domājošiem.

Un, visbeidzot, es gribētu pateikt, ka droši vien pēc šīsdienas sanāksmes gan presē, gan citur atskanēs saucieni, ka, lūk, ieceļot Latvijas Republikas ģenerālprokuroru, Augstākā padome ir pārkāpusi likumu. Es kā jurists gribu kategoriski vērsties pret šeit teiktajām deputāta Aleksejeva iebildēm un dažu citu deputātu secinājumiem, ka mēs pārkāpjam Konstitūciju, ieceļot Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Es kā jurists gribu teikt, ka tajā domā, ko teica Jānis Skrastiņš un par ko mēs visi gardi pasmaidījām, proti, ka vajadzētu Konstitūcijā acīmredzot ierakstīt viņa uzvārdu, zināma loģika ir, lai oponētu ar to viedokli, ko izteica deputāts Aleksejevs. Konstitūcijā ir runa par amatpersonu, kura veic specifisku valsts funkciju. Tas ir konstitucionāls jautājums, kā viņu ieceļ, ko viņš dara, tas viss Konstitūcijā ir iekšā un paliek spēkā uz šo dienu. Bet, kā šo amatpersonu mēs dēvēsim - vai par republikas prokuroru vai par Latvijas PSR prokuroru, vai par galveno prokuroru, vai par ģenerālprokuroru, vai par viceprokuroru -, tā jau, saprotiet, nav konstitucionāla norma. Šis jautājums ir jārisina likumā. Jo vairāk, ka šie nosaukumi var mainīties laika gaitā. Konstitūcijā un vispār mūsu likumdošanā valda jums labi zināmais princips: ir atļauts viss, kas nav aizliegts. Tātad šis ir likuma jautājums, ko mēs arī likumā par prokurora uzraudzību risinām, nosaucot viņu par ģenerālprokuroru. Varbūt pēc mēneša vai gada mēs mainīsim kaut kā citādi, bet tas nenozīmē, ka mums tas jāieraksta Konstitūcijā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien es gribu runāt un aicināt jūs balsot par Latvijas Republikas ģenerālprokurora kandidātu Jāni Skrastiņu. Gribu runāt savādāk, ne tā, kā varbūt esam runājuši šajā tribīnē par citiem jautājumiem. Kādēļ es to gribu darīt? Ne tikai tādēļ, ka es viņu zinu kā juristu, kā teicamu izmeklētāju, bet arī kā kolēģi, kā mācību biedru un kā savu draugu. (Zālē rosība, sarunas.) Es esmu ļoti apmierināts, ka šodien atkal tīri no politiskā viedokļa, pēc tāda zināma pierimuma, ko varbūt izsaucis atvaļinājums un ekonomikas likumu izskatīšana, mēs atkal esam daudz asāk un striktāk atsākuši cīņu par Latvijas Republikas neatkarības nostiprināšanu un tālākattīstību. Tas mani ļoti iepriecina. Šis balsojums visādā ziņā atkal šodien parādīs, kas ir kas. Tajā pašā laikā krievi Krievijas Federācijā, neskatoties uz PSRS ģenerālprokurora instrukcijām un citiem normatīvajiem aktiem, tomēr atkal ieceļ savu prokuroru. Ukrainā dara to pašu. Diemžēl šeit krievi un ukraiņi ir pretī ģenerālprokurora iecelšanai Latvijas Republikā. Un kādēļ? Ne tādēļ, ka šī ūdensšķirtne mums šeit parlamentā iet pēc tautību principa, bet tādēļ, ka šī ūdensšķirtne iet pēc politiskajiem principiem un pēc attieksmes pret Latvijas Republikas neatkarību. Tas šajā balsojumā atkal kārtējo reizi izšķirsies.

Negribu aizkavēt jūsu uzmanību sevišķi ilgi, taču vēl gribētu pieskarties Konstitūcijas problēmai, ko, jādomā, mans kolēģis Aleksejevs pacels debatēs. Varu pateikt, ka mums uzskats šobrīd (vismaz man tā liekas) ir, ka Konstitūcija nav vienots dokuments kā Latvijas PSR Konstitūcija. Faktiski mums ir (pasaulē ir arī tādas valstis) divi konstitucionālie akti, un tāpēc par Neatkarības deklarāciju mēs balsojām ar divām trešdaļām. Šie akti ir Latvijas PSR Konstitūcijas normas un Neatkarības deklarācija. Un abi šie normatīvie akti jāuzskata kā konstitucionāli - un abi jāuzskata kopumā. Vērtējot abus šos aktus kopumā, es domāju, ka jautājums par to, vai mēs pareizi rīkojamies no juridiskā viedokļa, kļūst pietiekami skaidrs.

Runājot par Jāni Skrastiņu, es domāju, ka viss tas, kas par viņu tika teikts no komisijas priekšsēdētāja puses, kā arī atbildes uz jautājumiem, uzstāšanās presē, televīzijā, radio pietiekoši labi pēdējā laikā viņu raksturojuši. Es domāju, ka jūs esat šīs uzstāšanās dzirdējuši un jums arī ir izveidojies priekšstats par šo cilvēku. Patīkami man arī zināt, ka citi man pazīstamie juristi republikas prokuratūrā visi viennozīmīgi par viņu izsakās kā par šā amata kandidātu. To liecina arī aptauja. Tādēļ es jūs aicinu balsot par šo kandidatūru, ne par vienu citu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam. Un debates pārtraucam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka noraidu šeit uzspiesto viedokli, ka attieksme pret piedāvāto konkrēto kandidatūru būtu politisko motīvu diktēta. Es situāciju saprotu tā, ka šodien runa ir par iecelšanu amatā, kura nav. Es, protams, neesmu jurists, bet uzskatu, ka sagatavotais projekts par izmaiņām Konstitūcijā ietver ne tikai nosaukuma maiņu no "Latvijas PSR prokurors" uz "Prokurors - Latvijas Republikas ģenerālprokurors", bet arī maina šo jēdzienu būtību. Un šī būtība ir atkarīga no mums: vai mēs gribam Latvijas PSR prokuroru vai Latvijas Republikas prokuroru ar citām funkcijām. Šis jautājums šodien tiek izlemts šeit, šinī zālē.

Bet man nav saprotams, kāpēc nevar sākt ar izmaiņām Konstitūcijā, bet pēc tam iecelt cilvēku amatā. Jo ar to, ka mēs darām otrādi, mēs noliekam pretendentu zem sitiena un savā ziņā pierādām, ka viņam vispār nav principu. Viņa pienākums ir aizsargāt likumu un Konstitūciju, bet no tribīnes viņš mums stāsta par to, ka likumam ir plašāka jēga, un, ja to pārtulkotu parasta pilsoņa valodā, tad iznāk kā tajā sakāmvārdā, ka likums ir kā dīstele, uz kuru pusi pagriez, tur brauc. Man liekas, ka mēs ceļam tiesisku valsti, kurā likums darbojas tikai vienā virzienā, bet ne uz to pusi, kur to grib pagriezt viena vai otra amatpersona. Es ierosinu, cienījamie kolēģi, šodien šo jautājumu noņemt no dienas kārtības. Mēs to varēsim izdarīt pēc nedēļas, visu noformējot, kā vajag, un parādīt, ka ģenerālprokurors mums iecelts likumīgi. Viņš stāvēs likuma sardzē, uzskatīs to par valsts lielāko vērtību./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Debates pārtraucam. Es tikko esmu saņēmis telegrammu no PSRS prokuratūras. Es gribētu to nolasīt un lūgt atļauju jums pēc tam mazam komentāram.

*/"Latvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētājam.../ (mans uzvārds)". Es gribu nolasīt šo telegrammu, lai izteiktu savu viedokli publiski šeit, Augstākajā padomē, jo telegramma adresēta mums.

*/"PSR Savienības prokuratūrā kļuvis zināms, ka republikas Augstākā padome sesijā gatavojas izskatīt likumprojektu par prokuratūras uzraudzību Latvijas Republikā, kurā, pārkāpjot PSRS Konstitūciju, likumu par PSRS prokuratūru un nesen pieņemto likumu par PSR Savienības un federācijas subjektu pilnvaru norobežošanu, paredzētas būtiskas atkāpes no prokuratūras uzraudzības organizācijas un darbības pamatprincipiem. Vēl vairāk, tiek sperti praktiski soļi uz šo principu sagraušanu, kas prokuratūras orgānos rada neveselīgu situāciju un nopietni atsaucas uz likumībs ievērošanu un cīņu ar noziedzību republikā. PSRS prokuratūra, kurai PSRS Konstitūcija uzliek augstāko uzraudzību pār likumības ievērošanu valstī, nevar nepievērst jūsu uzmanību iespējamām augstākminēto darbību ārkārtīgi negatīvajām sekām. Pēdējā laika notikumi apstiprina līdzīgu akciju bīstamību, pirmām kārtām tiesiskajā kārtībā, pilsoņu tiesību un brīvību nodrošināšanā.

Izsakot nopietnas rūpes par radušos situāciju, lūdzu jūs, republikas Augstāko padomi, nopietni izvērtēt šeit izteikto viedokli un neforsēt jebkādu aktu pieņemšanu par prokuratūras uzraudzību, vismaz līdz jautājuma izlemšanai par Savienības līgumu. PSRS ģenerālprokurors Suharevs."/

Ko es šajā sakarā gribētu teikt? Noklausoties vakar PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzstāšanos PSRS Augstākajā padomē, es ļoti atbalstu to domu, ko izteica PSRS prezidents, ka viņš stingri stāv par to, ka republikas ir suverēnas valstis. Man bija zināms prieks par to, ka viņš atkārtoja mūsu PSRS kongresā izteikto domu, kuru izteica PSRS tautas deputāti no Latvijas vairāk nekā gadu vai gandrīz divus gadus atpakaļ. Ņemot vērā, ka apspriedām arī Konstitūciju pirms tam, tad divi gadi noteikti būs. Un ar šo domu PSRS tautas deputātu vārdā man bija tas gods uzstāties PSRS Tautas deputātu kongresā. Tātad Mihails Gorbačovs atbalsta šo domu par republikām kā suverēnām valstīm.

Bet suverēnas valstis sākas ar pašu elementārāko - ar likuma augstāko spēku un uzraudzību pār likumu. Tātad, sekojot Mihaila Gorbačova loģikai, kuru arī mēs izteicām divus gadus atpakaļ, šis process, kas notiek visās republikās, ir tīri loģisks un atbilst viņa izteiktajam viedoklim. Bez savām valsts struktūrām, it sevišķi prokuratūras un pārējām, suverēnu valsti nevar nekādā veidā organizēt. Nekādā veidā. Protams, kolēģi no opozīcijas teiks ko citu.

Nākamais jautājums, par ko Mihails Gorbačovs runā, ir par Savienību. Vismaz man, tas ir mans viedoklis, šī shēma liekas ļoti vienkārša. Ja republikas kļūs par suverēnām valstīm, acīmredzot tās arī suverēni lems par Savienību. Un uztraukties par šo momentu tagad, nerisinot pirmo jautājumu, praktiski, vismaz no juridiskā viedokļa, manuprāt, ir bezperspektīvi. No emocionālā viedokļa es PSRS prezidentu varu saprast, vadoties no mūsu personiskajām sarunām jeb mūsu kontaktiem, kuru ir bijis ļoti daudz, darbojoties man Maskavā. Vakar viņš arī, manuprāt, ļoti pareizi, atbilstoši tam, ko viņš kādreiz izteica - varbūt nevis publiski, bet citādi -, argumentēja savu domu, izsakot to publiski. Un proti - kad viņš runāja emocionāli, viņš runāja savā vārdā un to viņš pasvītroja, ka tās ir viņa personiskās domas. Viņš pateica, ka krievu tauta sevi nevar redzēt citādi kā Savienībā tajās robežās, kurās tā atrodas pašreiz. Man personiski viņa doma no šiem argumentiem bija jau sen skaidra, bet vakar viņš to pateica publiski. Viņš pasvītroja, ka tās ir viņa personiskās domas, bet es domāju, ka lielas tautas prezidents acīmredzot zināmā mērā izsaka arī savas tautas vēlmes.

Man liekas, ka šajā situācijā bez kaut kādām emocijām, vismaz es personiski, varētu paziņot arī citu. Ka arī mazai tautai ir savas vēlmes un viņa par šīm vēlmēm iestājas un arī iestāsies neatkarīgi no tā, vai tās tiek pašreiz realizētas vai netiek. Tā kā lielas tautas prezidentam šīs vēlmes ir dabiskas, arī mazai tautai vēlmes veidot savas valstiskās struktūras ir ļoti dabiskas. Un, ja to pašreiz dara mūsu parlaments šeit, kurš zināmā mērā var runāt tautas vārdā, tad, es domāju, tas arī ir dabiski. Protams, var būt iebildes, kādā veidā mēs to darām. Var būt iebildes pret kandidatūrām. Arī visi citi jautājumi ir diskutējami. Es nekādā gadījumā negribu komentēt šeit runājošos. Bet tikai tādā veidā es gribētu atbildēt uz šo telegrammu, izsakot savu viedokli, jo šī telegramma ir tiešām adresēta man. Pēc amata tā nav man adresēta, bet pēc uzvārda viņa ir adresēta man.

Par procedūru. Saņemts iesniegums. "Lūdzu balsošanu par ģenerālprokurora vēlēšanu veikt personāli (ar mašīnu norakstot sarakstu)" - 21 deputāts. Vai ir vajadzība nolasīt deputātus? Geidāns, Apsītis, Plotnieks, Gulbis, Ivars Krastiņš, Preinbergs, Kārkls. Kolēģi, es visus nevaru vienkārši salasīt, jo dažam ir slikts rokraksts, un man arī brilles ne visus uztver rokrakstos. Šajā sakarā vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vēlas atgādināt par balsošanas kārtību. Es varbūt īsi nolasīšu, pateikšu, atgādināšu. Ja es būšu neprecīzs, tad precizējiet.

Tātad mēs balsosim ar mūsu elektronisko iekārtu, un pēc tam tiks nolasīti rezultāti. Ja kāds no deputātiem, klausoties rezultātu, dzirdēs mašīnā fiksēto rezultātu neatbilstoši izteiktai vēlmei, neatkarīgi no tā, kādā veidā tas noticis - vai jūs kļūdījāties vai mašīna, vai kā citādi -, tad jūs pacelsiet roku un precizēsiet savu viedokli. Vai es šo procedūru pareizi esmu izskaidrojis?

Par procedūru, ja? Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Par procedūru un balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

S.Dīmanis: Redziet, personāli ir jābalso slēgtā balsošanā. Apspriežot jauno reglamentu, mēs jau pie tā nonācām. Tas ir viens. Otrs - ja kāds domā, ka es gribu noslēpt savu attieksmi, pateikšu pilnīgi atklāti. Redziet, kas ir par lietu. Bez šaubām, Latvijā jābūt savam prokuroram, bet, ņemot vērā to, ka likumdošana vēl nav izstrādāta, katru reizi, kad prokuroram nav ko teikt, viņš runā par Neatkarības deklarāciju. Atklāti sakot, man tirpas skrien pa muguru; kas tā būs par likumdošanu, kas tā būs par prokurora uzraudzību? Tas ir viens.

Un otrs - bez šaubām, mēs vēl esam pārejas periodā, un ir ļoti daudz likumu, kas darbojas Savienības teritorijā. Līdz ar to šeit ir nepieciešami nolīgumi ar Savienības prokuratūru. Līdz ar to frakcija uzskata, ka ir jābalso pret.

Priekšsēdētājs: Attiecībā uz jūsu lūgumu es vēlreiz varu precizēt mūsu pašreizējo reglamentu, bet jūsu priekšlikums atbilst mūsu nākošam reglamentam.

S.Dīmanis: Tas ir priekšlikums sakarā ar jaunā reglamenta apspriešanu komisijās.

Priekšsēdētājs: Tas nav pieņemts, un man nav saprotams. Jūsu iesniegto priekšlikumu varam nobalsot, bet arī man ir jāvadās no tā, kas ir apstiprināts, un es kļūdos bieži. Kur nu, ja es vēl sākšu radoši traktēt mūsu reglamentu! Tātad, ja jūs neiebilstat. Jā, šeit mums ir tikai - "sēdes vadītājs paziņo par personālās balsošanas noteikšanas lēmuma pieņemšanu, ja to pieprasa ne mazāk par 20 deputātiem".

Jums, kolēģi Bojār, par procedūru? Lūdzu. Gandrīz vai nedrīkst, jo jūs jau divas reizes runājāt. Lūdzu, Jundzis, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Tas, ko Dīmaņa kungs runāja, bija otrs arguments. Par pirmo jau runāja priekšsēdētājs, ka nav noslēgts līgums ar Savienību. Tāpēc viņi atsakās balsot pret Savienības prokuroru. Atsakās balsot Dīmaņa vadītā frakcija par prokurora kandidatūru tāpēc, ka nav noslēgts līgums ar PSRS prokuratūru. Es biju Maskavā jūlija beigās. Neskatoties, ka man bija sarunāta vizīte no Augstākās padomes vadības puses ar ģenerālprokurora vietas izpildītāju, tajā laikā viņš pat mani nepieņēma šajā jautājumā. Nu ar zemākām personām man saruna bija, bet viņi kategoriski bija pret kaut kāda līguma noslēgšanu. Tā ka mēs esam darījuši visu, ko varējām.

Priekšsēdētājs: Ir dažādi viedokļi. Ja mēs emocionāli no vietām runāsim, nekas mums uz priekšu neies. Deputātam Gavrilovam taisnība, tūlīt būs starpbrīdis. Nobalsosim un tad varēsim arī starpbrīdī būt. Es ļoti atvainojos, ka es drusciņ aizrāvos emocijās un nepateicu to faktu, ko pateica Tālavs Jundzis. Es vienkārši varu komentēt to tā, ka atšķirīgi no PSRS Iekšlietu ministrijas un atšķirīgi no PSRS Drošības komitejas, kura mūsu priekšlikumus jeb citādi kontaktus uztur un notiek kaut kāds dialogs, kaut vai dažreiz ar atšķirīgiem viedokļiem, PSRS prokuratūra nepieņēma mūsu Augstākās padomes patstāvīgās komisijas vadītāju Jundzi, kurš bija speciāli ieradies PSRS prokuratūrā. Es varētu teikt - pat atšķirīgi no PSRS Aizsardzības ministrijas Baltijas kara apgabala vadības. Pat no tā bija atšķirīgi.

Par balsošanas motīviem, lūdzu, jums vārds.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Pie mums jau kļuvis par sistēmu, ka mani ierosinājumi nezin kāpēc netiek likti uz balsošanu. Es ceru, ka mans šodienas priekšlikums... Vai arī šī sistēma nevar tikt sagrauta bez ētikas komisijas palīdzības? Es ierosināju balsošanu par konkrēto kandidatūru atlikt līdz Konstitūcijas izmaiņu pieņemšanai. Es prasu, lai šis priekšlikums tiktu nobalsots./

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tur stav kā pirmais mans uzvārds. Mēs sākām vākt šos parakstus tajā situācijā, kad nevarējām vienoties par dienas kārtību. Jūtot, ka mēs varbūt varam nenobalsot, tāpēc es lūdzu šo. Un arī pārējie mani kolēģi.

Abas frakcijas savu viedokli ir izteikušas. Frakcija "Līdztiesība" ir pateikusi, ka viņa balsos pret. Mūsu frakcijas visas ir pateikušas, ka balso par. Nu, tad varbūt, sniedzot roku abu frakciju vienošanai, mēs savu prasību atceļam.

Priekšsēdētājs: Jautājums par personālo balsošanu ir noņemts. Pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Procedūras jautājumā. Cienījamais priekšsēdētāj! Mums ir reglaments, ar kuru saskaņā ar vienu jautājumu uzstāties var tikai divas reizes. Šeit ir deputāti, kuri rīko obstrukciju. Es lieku priekšā balsot.

Priekšsēdētājs: Tā ir piezīme man, un es to pieņemu. Bet vispirms ir divi ierosinājumi. Ir mans ierosinājums iecelt. Jūs esat to apsprieduši un izteikuši savu viedokli. Deputāts Aleksejevs ierosina šo jautājumu atcelt uz nākošo laiku, kad būs izmaiņas Konstitūcijā. Kolēģi, nu vai tiešām visam ir jāveļas pār manu galvu? Kolēģis ierosina, vai tiešām jūs nevarat nobalsot par viņa ierosinājumu? Vispirms balsosim par deputāta Aleksejeva ierosinājumu pārcelt balsošanu par ģenerālprokurora iecelšanu līdz Konstitūcijas labojumiem. Reģistrācijas režīmu. Rezultāts. Paldies. Izsakiet savu attieksmi pret deputāta Aleksejeva iesniegto priekšlikumu. Rezultāts: par - 43. Vairākuma atbalstu jūsu priekšlikums neiegūst.

Tagad, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu, kuru es jums iesniedzu: iecelt par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu un uzdot viņam iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei priekšlikumus par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas personālo sastāvu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo lēmumprojektu. Rezultāts: 119 - par. (Aplausi.) Jānis Skrastiņš tiek iecelts par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Apsveicam. Vēlam jums darbā sekmes.

Pirms pārtraukuma vārdu lūdz deputāts Strīķis.

V.Strīķis: Pateicos visiem tiem deputātiem, proti, 113, kas jau aizpildījuši anketas, kuri nepaguva - ja kādi jautājumi rodas -, lūdzu, pārtraukumā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet savas vietas! Saskaņā ar darba kārtību izskatām jautājumu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora pirmā vietnieka iecelšanu. Ierosinu iecelt par Latvijas Republikas ģenerālprokurora pirmo vietnieku Aļģi Raupu un apstiprināt viņu par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli. Paziņojot pēdējo ierosinājumu, es, protams, gribētu paziņot, ka šis jautājums ir saskaņots ar kolēģijas locekli Jāni Skrastiņu. Jautājumu nav? Lūdzu Aļģi Raupu tribīnē.

Lūdzu jautājumus. Jautājumu nav. Laika arī ir bijis pietiekami, lai aplūkotu Aļģi Raupu. Paldies, apsēdieties, jautājumu nav. Kuri deputāti vēlas izteikt savu viedokli? Vai ir pieteikušies debatēs? Nav. Arī mutiski un citādi no zāles runātāju nav, vismaz nav redzami.

Pirms balsošanas reģistrēsimies. Rezultātu. Paldies. Izteiksim savu attieksmi par Aļģa Raupa iecelšanu par Latvijas ģenerālprokurora pirmo vietnieku. Rezultāts: 117 - par. Līdz ar to Augstākā padome pieņem lēmumu iecelt Aļģi Raupu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora pirmo vietnieku un apstiprināt viņu par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. Apsveicam, vēlam sekmes.

Par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieka iecelšanu. Ierosinu iecelt par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku Edvīnu Ziediņu un apstiprināt viņu par Latvijas Prokuratūras kolēģijas locekli. Jautājums saskaņots ar Jāni Skrastiņu.

Lūdzu Edvīnu Ziediņu tribīnē. Sekretariātam ir jautājumi? Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Sakiet, Ziediņa kungs, kur jūs redzat galvenās grūtības Latvijas jaunās prokuratūras veidošanā patlaban?

E.Ziediņš: Patlaban galvenās grūtības es redzu mantas dalīšanā un kadru nokomplektēšanā ar reāliem cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Man ir tāds jautājums. Mūsu jaunais ģenerālprokurors teica, ka pārejas periodā eksistēs divas prokuratūras - Latvijas Republikas prokuratūra un PSRS prokuratūra. Kā jūs vērtējat sagatavoto lēmumu par likuma par prokuratūru stāšanos spēkā, kur teikts, ka Rīgas pilsētas izpildkomitejai jālauž līgums par telpu īri PSRS prokuratūrai? Kā jūs, bijušais Rīgas pilsētas prokurors, uz to skatāties likumības ziņā?/

E.Ziediņš: */Cik man zināms, līguma termiņš par Latvijas PSR prokuratūras telpu īri jau beidzies. Runa ir par jauna līguma slēgšanu. Es domāju, ka juridiskie jautājumi sakarā ar tās prokuratūras tiesībām uz telpu īri jau atrisināti./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Seilei.

A.Seile: Kā jūs vērtējat rajonu prokuroru darbību līdz šim un vai vairums viņu ir gatavi strādāt jaunā Latvijas prokurora vadībā?

E.Ziediņš: Runājot par rajonu prokuroru un viņa vadītā iecirkņa darbu, nevarētu teikt, ka visās rajona prokuratūrās šis darbs atbilstu tām prasībām, kādām vajadzētu būt. Bet, cik man ir zināmi aptuveni provizoriski dati, stabili 75 procenti darbinieku, to skaitā arī rajonu prokuratūru vadītāji, būs neatkarīgās Latvijas prokuratūras pusē. Cilvēki, kas šaubās, nu... tas ir uz viņu sirdsapziņas, kurā pusē nostāties.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam. Lūdzu, trešais mikrofons, deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, tā bija jūsu uzstāšanās pa radio, kurā tika teikts, ka 3.septembra mītiņš bija nesankcionēts?/

E.Ziediņš: */Šī jautājuma sakarā es pa radio neesmu uzstājies. Es uzstājos televīzijā./

A.Aleksejevs: */Televīzijā? Vai jūs nevarētu pateikt, uz kādu dokumentu pamata un kad tika izdarīta izmeklēšana par to, ka šis mītiņš bija nesankcionēts?/

E.Ziediņš: */Pirmkārt, likumdošana neparedz izmeklēšanu nesankcionētu mītiņu sakarā. Likumdošana paredz sastādīt administratīvo protokolu attiecībā uz tiem, kas pārkāpj noteikto kārtību. Un es arī tagad no šīs tribīnes varu apgalvot, ka šis mītiņš bija organizēts nelikumīgi./

A.Aleksejevs: */Tas nozīmē.../

E.Ziediņš: */Kāpēc?/

A.Aleksejevs: */Nē, es tieši tāpēc jums uzdevu kārtējo jautājumu: kas jums deva tiesības uzstāties televīzijā ar tādu paziņojumu, kādi pierādījumi bija tajā momentā tādam paziņojumam?/

E.Ziediņš: */Paskaidroju. Pēc tam, kad avīzē "Sovetskaja Latvija" bija publicēts aicinājums Latvijas PSR pilsoņiem, kuru parakstījušas piecas organizācijas, es biju pilsētas padomē pie Teikmaņa. Tur bija dokumenti, kas iesniegti pilsētas izpildkomitejai. Pēc tam es saņēmu dokumentus, kas adresēti Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam. Nekur šajos dokumentos nebija pieteikuma mītiņa sarīkošanai. Pilsētas izpildkomitejā vispār nebija ne pieteikuma, ne kāda aicinājuma. Pieteikumi, kuri bija adresēti Teikmanim un Augstākās padomes priekšsēdētājam, skanēja kā ielūgums piedalīties šajā mītiņā ar zināmu piedraudējuma pieskaņu./

A.Aleksejevs: */Pateicos jums. Man nekas vairāk nav vajadzīgs./

Priekšsēdētājs: Sakarā ar deputāta Aleksejeva jautājumu es gribētu lūgt mūsu Juridiskās pārvaldes vadītāju Dātava kungu izsniegt deputātam Aleksejevam normatīvos aktus par mītiņa organizēšanu un tālāku darbību.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Es protestēju pret to, ka jūs visu laiku cenšaties piesavināties sev tiesības komentēt. Kad man ievajadzēsies, es izmantošu jūsu atsaucību un palūgšu, kas vajadzīgs. Šinī gadījumā jautājums par prokurora paziņojumu, kuru viņš izdarīja pēc paša iniciatīvas, bez pamata un izmeklēšanas. Tas patiesībā viss, kas man bija vajadzīgs. Viņa atbildes protokols. Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: */Es tomēr tikai.../

A.Aleksejevs: */Ceru, ka sekretariāts man šo protokolu izsniegs./

Priekšsēdētājs: */Jā, es tikai gribu piepalīdzēt jūsu deputāta darbā. Tas ir mans pienākums./

Vēl kādi jautājumi? Nav jautājumu. Paldies. Sekretariātā runātāji ir pieteikušies? Nav pieteikušies. Atnākušie zālē te dziļi klanījās un lūdza piedošanu, tāpēc lūdzu reģistrēties visus deputātus. Rezultāts. Paldies. Izsakiet savu attieksmi par lēmumprojektu - iecelt par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku Edvīnu Ziediņu un apstiprināt viņu par Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekli. Rezultāts: 119 - par. Līdz ar to ar Augstākās padomes lēmumu Edvīns Ziediņš tiek iecelts par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieku un apstiprināts par Prokuratūras kolēģijas locekli. (Aplausi.)

Tātad atsākam izskatīt mūsu ekonomiskos likumus. Likumprojekts par uzņēmējdarbību. Vārds deputātam Špoģim.

K.Špoģis: Divās nedēļās starp likumprojekta par uzņēmējdarbību otro un trešo lasījumu tika veikts intensīvs darbs gan starpkomisiju darba grupā, gan apakškomisijās, gan tiešos kontaktos ar ražošanas uzņēmumiem, ar ražošanas speciālistiem un zinātniekiem. Darbs turpinās arī visās četrās ieinteresētajās komisijās un visos iespējamos aspektos.

Pirmkārt, rūpīgi tika izskatīti visi deputātu priekšlikumi. Konkrētus, precīzi formulētus, rakstiskus deputātu priekšlikumus atbilstoši mūsu noteiktajai likumprojektu izskatīšanas kārtībai jeb reglamentam otrā lasījuma gaitā un pēc šā lasījuma iesniedza 10 deputāti. To skaitā deputāts Aizezers - par trim pantiem, deputāts Bojārs - par vairākiem pantiem, deputāte Briņķe - par sev interesējošo pantu, deputāts Buls - par vairākiem pantiem, deputāts Cupruns - par pirmo, deputāts Ēlerts - par vairākiem, deputāts Geidāns un deputāts Muciņš - par vairākiem pantiem, deputāts Edmunds Krastiņš - par vairākiem pantiem un deputāts Rolands Repša - par 24.pantu. No ražošanas speciālistiem bez tiešajos kontaktos saņemtajām, joprojām viennozīmīgi atbalstošajām atsauksmēm ienāca arī papildus viens rakstisks, tāpat atbalstošs un precizējošs priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts. Arī no profesora Torgāna ir priekšlikumi par diviem pantiem - pie panta par kolektīvo līgumu un pie 18.panta.

Visi tie satur ļoti vērtīgus redakcionālas dabas labojumus un precizējumus, gan arī likuma pantu un formulējuma kopējā sakārtojuma uzlabojumus, gan arī būtiski mainošas un papildinošas vai sašaurinošas dažu pantu atsevišķas normas. Tie visi vairākkārt ir darba grupā un komisijās ļoti rūpīgi izskatīti un izmantoti, atskaitot dažus, kuri ir ietverti pielikumā pie likumprojekta un kurus pilnībā nevarējām izmantot šajā likumprojektā. Protams, strādājot pie nākošajiem vismaz astoņiem likumiem no šīs uzņēmējdarbības likumu paketes jeb grupas, pie neizmantotiem priekšlikumiem varēsim neapšaubāmi atgriezties, īpaši likumā par Uzņēmumu reģistru, kurš mums jāizskata vistuvākajā laikā.

Šā trešā lasījuma sagatavošanas noslēgums bija pagājušo ceturtdien, kad kopīgi sēdē darbojās Ekonomikas, Likumdošanas komisija, piedalījās arī viskompetentākie pārstāvji no Rūpniecības komisijas un no Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas. Mēs esam ļoti pateicīgi mūsu Juridiskajai pārvaldei, kuras speciālisti izdarīja šā likumprojekta juridisko ekspertīzi un ietvēra savu slēdzienu un savus konkrētos priekšlikumus.

Komisijas savā kopīgajā sēdē 20.septembrī rūpīgi izskatīja priekšlikumus un iestrādāja tekstā. Dažus priekšlikumus pilnībā izmantot nevarēja, jo tie neatbilst uzņēmējdarbības pamatprincipiem un vadmotīviem par uzņēmēju kā personību un par uzņēmēju personālo atbildību. Sēdē piedalījās pārvaldes pārstāvji, un apspriedes gaitā domstarpības tika atrisinātas.

Tālāk mēs esam ļoti pateicīgi arī Amerikas Savienoto Valstu uzņēmējdarbības speciālistei, kura laipni un ieinteresēti ieslēdzās šajā projekta ekspertīzē. Viņas slēdzieni un priekšlikumi mums likās svarīgi tāpēc, ka ir nepieciešams, lai Latvijas Republikas uzņēmējdarbības formas un principi saskanētu ar pasaules valstu gadsimtu praksi un izveidojušos sistēmu. Bet, cienījamie kolēģi, pēc visa tā mēs vakar sešos vakarā ar neizsakāmu prieku un pateicības jūtām saņēmām vēl Ministru padomes ekonomisko reformu komisijas aparāta darbinieku sagatavotos labojumu priekšlikumus ar Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Kalniņa kunga parakstu.

Es jums pilnīgi piekrītu, cienījamie kolēģi, ka šos labojumus varētu arī nepieņemt un neizskatīt, jo tie ir iesniegti, rupji ignorējot Augstākās padomes lēmumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Kā jūs zināt, 17.pantā ir noteikts, ka labojumus trešajam lasījumam iesniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms trešā lasījuma. Bez tam ap 40 deputātu, kuri ceturtdien četru komisiju kopīgajā sēdē izskatīja šo galīgo trešā lasījuma redakciju, varētu arī iebilst, ka valdības administrācijas aparāta darbinieki uz šo sēdi bija aicināti un viens arī piedalījās, bet neviens priekšlikums vai iebildums netika teikts. Bez tam cienījamie Ministru padomes darbinieki ir arī lasījuši kaut kādu ļoti vecu projekta variantu, bet ne to, kas pagājušo otrdien viņiem un arī visiem komisiju locekļiem tika izdalīts. Tas ir iesniegts trešajā lasījumā un ir jums priekšā, tāpēc ir arī grūti pat sameklēt, kurā pantā ir domāti attiecīgie labojumi.

Tomēr, cienījamie kolēģi, es gribu aicināt jūs šoreiz būt augstsirdīgiem un izņēmuma kārtā pieļaut viņu priekšlikumu izskatīšanu, ņemot vērā to, ko mēs redzam un zinām, ka tai reformu komisijai, kuras galvenais uzdevums ir likumprojektu gatavošana, ir ārkārtīgi grūti ar iesniegšanu Augstākajai padomei. Arī Ekonomikas komisijai tiešām nav neviena oficiāli iesniegta jauna likumprojekta pat no tiem 40 vissteidzamākajiem likumprojektiem, par ko mēs vakar runājām. Mums praktiski rīt, ceturtdien, no jaunajiem likumprojektiem nav ko skatīt, jo daļa arī no garā priekšlikumu saraksta - lielākā daļa - ir redakcionāla rakstura jeb redakcionālas dabas, kuri varētu vai nu uzlabot, vai pasliktināt dažu pantu vai dažu atsevišķu normu redakciju, nemainot būtību. Tos varētu uzticēt komisijām atkal kopīgi izskatīt un pieņemami izstrādāt. Par tiem nebūtu te nekas plenārsēdē jābalso un par tiem nebūtu jātērē jūsu bezgala dārgais laiks.

Bet pārējie šo kolēģu labojumi ir konceptuāla rakstura. Kopsavilkumā to ir divi: viens no tiem ir tāds - visā projektā svītrot vārdu "uzņēmums". Tas nozīmē, ka godājamie kolēģi vēlas atstāt ārpus likuma skaitliski visplašāko no trim uzņēmējdarbības organizatoriskajām formām, tas ir, vienas personas uzņēmumu, kur ietilpst milzums individuālo uzņēmumu, zemnieku saimniecību, valsts, kooperatīvo un tā tālāk...

Un otrs. Cienījamie kolēģi vēlas reģistrēt ne uzņēmumu, bet tikai uzņēmēju. Likumprojektā, jau sākot ar pirmo lasījumu, nevienā stadijā nav bijis šaubu, ka mums ir vajadzīgs Uzņēmumu reģistrs un ka reģistrēsim visus un katru uzņēmumu. Bet cienījamie šo priekšlikumu autori iesaka reģistrēt uzņēmēju, bet ne uzņēmumu, un dibināt uzņēmēju reģistru.

No praktiskās, reālās dzīves Latvijas vēsturē un pasaules valstu praksē jūs zināt - un arī šajā likumprojektā tas ir skaidri, redzami iestrādāts -, ka vienam īpašniekam vai vienam uzņēmējam var būt vairāki uzņēmumi un katrs uzņēmums ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Piemēram, akciju sabiedrībai kā uzņēmumam var būt vairāki lieli vai mazi, bet atsevišķi uzņēmumi. Kas notiktu, ja mēs tos nereģistrētu, bet piereģistrētu tikai uzņēmēju? Vai arī ņemsim tādu lielu grupu kā līgumsabiedrības, kuras tieši sastāv no uzņēmumiem, no fiziskajām, juridiskajām personām un tā tālāk. Tāpēc nekāda atgriešanās pie koncepcijas apspriešanas nu gan nebūtu vajadzīga.

Bez tam, godājamie kolēģi, par šo tēmu mēs pēc patikas vēl varēsim parunāties, padiskutēt, apspriežot visā drīzumā likumprojektu tieši par Uzņēmumu reģistru un tur precizēt tos gadījumus, kad būs jāreģistrē arī uzņēmējs, bet principi jau noteikti šajā likumprojektā par uzņēmējdarbības formām. Tāds, lūk, ir mūsu priekšlikums. Protams, ka komisija nevarēja pa nakts melnumu izskatīt un pieņemt attiecīgi par katru lēmumu, bet, ja lielākā daļa ir nebūtiski, maina redakciju, tos varētu uzticēt komisijām. Nevajadzētu atgriezties pie šiem konceptuālajiem labojumiem, par kuriem mēs esam nobalsojuši visi gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, un tad es varētu pāriet pie konkrētām lietām.

Priekšsēdētājs: Pie kādām konkrētām lietām?

K.Špoģis: Nu, tālāk par pantiem, kā tas pienākas trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu jautājumus. Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Cienījamais referent! Ņemot vērā iepriekšējo visai vētraino apspriešanu otrajā lasījumā, kad uzstājās profesors Torgāns, un pēdējās publikācijas "Atmodā", kā arī juristu preses izdevumos, man ir tāds jautājums: vai pēdējā sēdē, kad jūs apspriedāt viņa priekšlikumus, kā arī pārējos priekšlikumus, viņš tika uzaicināts un vai viņš šodien te ir uzaicināts?

K.Špoģis: Profesors Torgāns, kā jau es teicu, tika iesniedzis saskaņā ar noteikumiem trīs priekšlikumus par diviem pantiem. Par pantu, kas attiecas uz kolektīvo līgumu, un par 19.pantu, kurš tagad ir 18.pants. Visi šie trīs konkrētie precīzie priekšlikumi tika rūpīgi izskatīti. Tas, kas attiecas uz 19.pantu, tagad ir 18.pantā, kuru pārstrādā kapitālāk. Kolēģis Muciņš ļoti rūpīgi izskatīja.

Kas attiecas uz trešo priekšlikumu par kolektīvo līgumu, tur bija priekšlikumi par sociālo nodrošināšanu. To komisijas nekādā veidā nebija spējīgas iestrādāt šajā likumprojektā, jo tas absolūti šeit neiet. Bez tam pilnīgi neitrālajā Muciņa kunga personā tika izskatīts, un arī Grūtupa kungs ļoti rūpīgi izskatīja profesora stenogrammu un to runas tekstu, kurš bija izdots, cenšoties maksimāli visas domas, kas tur bija ietvertas, ielikt šajā likumprojektā. Man šķiet, ka mums nepalika nekā tāda, ko varētu, ko būtu bijis lietderīgi izmantot, atskaitot konceptuālās būšanas.

Kas attiecas uz piedalīšanos, tad absolūti visas reizes un vienmēr visi bija aicināti. Arī šodien visi valdības pārstāvji, tas ir, tās administrācijas attiecīgās likumdošanas, to ekonomisko reformu komisijas darbinieki, tai skaitā arī, kā man zināms, profesors Torgāns ir šīs grupas jeb šīs komisijas ekspertu sastāvā. Viņš nebija atnācis, protams, uz šo komisijas sēdi.

Priekšsēdētājs: Vārds Raimondam Krūmiņam.

R.Krūmiņš: Man ir jautājums par 4.pantu. Tur ir "Līdztiesības" garantijas uzņēmēja darbībai. Pirmkārt, viena no šīm garantijām, ka visiem uzņēmējiem ir vienādas tiesības dibināt uzņēmumu. Otrs, ka visiem uzņēmumiem ir vienādas tiesības saņemt bankas kredītus un strādāt pie vienādiem nodokļu nosacījumiem. Te ir tāda interesanta atruna: ja likumā nav noteikts citādi un ja arī likumi par kredītu un nodokļiem neparedz citādi. Man šādas garantijas liekas gaužām dīvainas. Kā jūs to varat izskaidrot?

K.Špoģis: Atkāpes no vispārējiem principiem mēs varam iestrādāt tikai konkrētos likumos par nodokļiem. Nodokļu likumu būs daudz - vesela pakete. Runa ir acīmredzot par atsevišķiem gadījumiem, kad mēs gribam kaut ko stimulēt sākotnējā periodā - mazos uzņēmumus vai zemnieku saimniecības. Tajā konkrētajā likumā par nodokļiem vai par kredītiem un par kreditēšanu būs jāiestrādā. Mēs šeit tāpēc iestrādājam tādu normu, ka tādi gadījumi var būt, ka būs atkāpes no šā vispārējā principa.

R.Krūmiņš: Bet vai tādā gadījumā pants nediskreditē šo likumu? Likumam pēc būtības jāsatur visas garantijas, konkrēti nepasvītrojot vēl ar kaut kādu atrunu.

K.Špoģis: Redziet, tas ir tā saucamais jumta jeb pamatlikums, pamata dokuments, kuram tūlīt jāseko vismaz desmit likumiem par atsevišķām uzņēmējdarbības formām. Tad vismaz 14 likumi par nodokļiem, vesela gamma par kredītiem utt. No tās masas vienā iemontēt iekšā visu ir vienkārši neiespējami. Ne mūsu Likumdošanas komisija, ne ekonomisti, ne zinātnieki, ne praktiķi nebija spējīgi to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram. Kārtību regulē sekretariāts.

V.Zatuliviters: */Man jums, kolēģi, jautājums, kuru es retranslēju no vairākiem rūpniecības uzņēmumiem, kuros man iznācis būt. Viņus mulsina un, neslēpšu, arī mani mulsina frāze 19.panta 3.punktā: "ir arī valsts pasūtījums un iepirkums". Uzņēmumus tas satrauc. Es izlasīšu visu rindkopu: "Uzņēmējdarbības ekonomiskas regulēšanas līdzeklis ir arī valsts pasūtījums un iepirkums." Konkrētus ražotājus un arī mani mulsina valsts pasūtījums. Šodien valsts pasūtījums ir hipertrofēts. Tam nav robežu. Tas var aptvert visu saražotās produkcijas nomenklatūru. Kāda tad var būt uzņēmējdarbība? Vai jūs nedomājat, ka šeit vajadzētu kaut ko precizēt? Varbūt nomierināsim tos, uz kuriem tas attiecas./

K.Špoģis: */Ja jums ir konkrēts priekšlikums, varam to izskatīt, taču es gribu teikt, lūk, ko. Kā jūs zināt, mums 24.pantā uzskaitītas triju veidu darbības, kuras var veikt tikai valsts uzņēmumi. Uz šīm darbībām var - nav teikts "vajag" - attiecināt valsts pasūtījumu. Jo pašlaik dažu produkcijas veidu, piemēram, pārtikas, pasūtījumu valsts grib paturēt savās rokās, kaut kādā veidā regulēt atsevišķas cenas. Šeit valsts pasūtījums var tikt pieļauts ļoti šaurā uzņēmumu lokā, kas veic šīs darbības un nosaka cenas./

V.Zatuliviters: */Lūk, kāpēc es uzdodu šo jautājumu. Baidos, ka ar valsts pasūtījumu var parādīties valsts voluntārisms, var uzdīgt totālas plānošanas ideja./

K.Špoģis: */18.panta formulējums to nepieļauj, tiešām veikts ļoti ilgs un rūpīgs darbs šajos jautājumos. Muciņa kungs kopā ar juristiem un ekonomistiem, rēķinoties ar nepieciešamību apspriest otrajā lasījumā, ierosināja formulējumu, kas pieļauj, bet neuzliek par pienākumu, tas ir, atstāj iespēju pakāpeniski šo daļu samazināt./

V.Zatuliviters: */Jūs sapratu. Paldies. Vismaz sapratu.

Un otrais jautājums. 20.panta otrā rindkopa: "Ārējo ekonomisko darbību valsts regulē ar nodokļiem, valūtas subsīdijām, kredītiem utt." Man tas nerada šaubas. Manuprāt, viss pareizi. Bet es gribu jums jautāt, kā jūs vērtējat to, ka Vidzemes priekšpilsētas (Proletāriešu rajona) padomes sesija pieņēmusi lēmumu izveidot darba grupu ar mērķi koordinēt ārējo ekonomisko darbību. Es šajā lēmumā saskatu uzbrukumu uzņēmējdarbībai. Ja mēs šādā līmenī regulēsim uzņēmējdarbību ar saviem normatīviem, kas no tās paliks pāri? Ko jūs par to domājat?/

K.Špoģis: Ir vajadzīgi un nepieciešami ārkārtīgi ātri trīs likumprojekti, jo jānosaka visas šīs attiecības un jānoregulē. Trīs likumprojekti vismaz par ārējo ekonomisko darbību utt., nosaukumus tagad necitēšu. Tāpēc šeit ir norādīts. Ir ļoti plašs jautājumu loks, kuru nekādā gadījumā nav iespējams ievada dokumentā aptvert.

V.Zatuliviters: */Es atkārtoju, es tam piekrītu, bet mani satrauc pats uzbrukuma fakts.../

K.Špoģis: */Tas nozīmē, ka mums jāpaātrina un jāprasa.../

Priekšsēdētājs: */Atļaujiet pārtraukt jūsu dialogu./

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aizezeram.

J.Aizezers: Man ir jautājums tomēr par to, ka darbībā visi uzņēmēji ir līdztiesīgi. Mēs tomēr gribam paredzēt šo nelīdztiesības normu, kad viena uzņēmuma īpašniekam jāparedz savs uzvārds uzņēmuma nosaukumā. Un es domāju, ka neiztur kritiku atruna, ka tas būtu anonīms uzņēmums, ja uzņēmuma nosaukums nesatur uzvārdu. Uzņēmējs to reģistrē kā sev piederošu uzņēmumu. Tas nekad nevar būt anonīms. Kā tad būs, - ja divi cilvēki veido kopuzņēmumu, tad viņi nav anonīmi, un ja viens, un ja tur zīmogā nav uzvārds, tad viņš ir anonīms. Es uzskatu, ka tā atruna šeit neiztur nekādu kritiku. Tas ir pirmais.

Un jautājums par 10.pantu. Manuprāt, 10.pants jāsvītro.

K.Špoģis: Cienījamo kolēģi! Jūsu priekšlikums tik tiešām tika ļoti rūpīgi visās četrās komisijās skatīts un ļoti rūpīgi tika pārdomāts, ļoti rūpīgi tika meklēti iespējamie alternatīvie varianti, kaut kādi risinājumi, taču nekur pasaules praksē, ne arī Latvijas vēstures praksē, arī šodien neviena dokumentā neizdevās atrast, kā var aizvietot konkrētā īpašnieka uzvārdu. Tādu iespēju neizdevās atrast.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Jautājums tāds. No 14.panta "Valsts un pašvaldības uzņēmumi" ir izzudušas divas rindkopas. Valsts vai pašvaldība atbild par valsts vai vietējās pašvaldības uzņēmēja saistībām, vai arī otrs variants, ka valsts neatbild par saistībām.

K.Špoģis: Par to mēs balsojām bezgalīgi, kā jūs labi atceraties. Kolēģa Dīmaņa priekšlikums bija izsvītrot abas divas rindkopas. Šeit mēs nobalsojām.

E.Kide: Tā varēs uzņēmējs nonākt līdz bankrotam, ja valsts visu laiku segs slikta darba rezultātus no cita uzņēmuma virsdarba.

K.Špoģis: Nesegs. Pašreiz šodien mēs saņēmām izstrādātu likumprojektu par valsts uzņēmumiem, un tajā likumā precīzi šīs lietas būs jāatrunā.

J.Vaivads: Sakiet, lūdzu, kādā stāvoklī pašreiz ir likums par bezpeļņas organizāciju darbību? Šeit, pirmajā pantā, ir teikts, ka organizācijas...

K.Špoģis: To varbūt precīzāk varētu pateikt mūsu cienījamie ekonomiskās reformas komisijas pārstāvji. Likuma izstrāde nav nemaz tik tālu. Kā jau es teicu, no tiem četrdesmit neatliekamajiem pašreiz vienīgais, ja varētu teikt, ir akciju sabiedrība, kuru mēs šodien taisāmies skatīt. Viņi mums ienāk ārkārtīgi lēni. Iestrāde visiem ir, un ir jābūt. Vakardien par to mēs jau runājām. Tā ir tā problēma, lai mēs pasteidzinātu to likumu.

No zāles: Man būtu arī viens precizējošs jautājums. Sakiet, lūdzu, kur var atrast definīciju jēdzienam "valsts pasūtījums"? Ko tas nozīmē? Vai tā ir kaut kāda Ministru padomes pavēle, un kādā veidā šī pavēle ir ar resursu nodrošinājumu? Ko tas vispār nozīmē? Un kā jūs komentētu, piemēram, šā jēdziena izpausmi zinātnē?

K.Špoģis: Pagājušo reizi bija tāds priekšlikums, ka vajagot vienu punktu papildus iestrādāt mūsu lēmumprojektā par šā likuma stāšanos spēkā, ar kuru uzdot Ministru padomei izstrādāt un publicēt attiecīgi noteikumus, nolikumu. Kas ir pašreizējā izpratnē valsts pasūtījums? Komisijās, izskatot šo jautājumu, to punktu projektā izsvītroja. Ja jūs uzskatāt tādu par nepieciešamu, varbūt varam to ierakstīt, lai izstrādā, ja mums tur kaut kas neskaidrs.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav, vismaz man nav šeit pierakstījušies kolēģi.

K.Špoģis: Tad es tagad pāriešu pie konkrētām lietām, kā pienākas trešajā lasījumā, ja?

Priekšsēdētājs: Jā, bet diemžēl kolēģi uzstāj, ka viņiem par jūsu ziņojumu ir kaut kas sakāms, un jāatklāj debates. Kaut gan mēs par šiem likumiem varam debatēt līdz Ziemassvētkiem, un mums vienmēr būs kaut kas sakāms.

Vārds deputātam Bulam.

A.Buls: Godātais priekšsēdi, godātie deputāti un valdības pārstāvji! Tā kā ir trešais lasījums, tad esmu tiesīgs izteikt tādas piezīmes, kas skar likuma redakcionālo pusi, vai arī nenozīmīgas, negrozot koncepciju. To es arī mēģināšu izdarīt, skatoties no šā likuma izpildītāja redzesviedokļa.

5. un 6.pants noskaidro, kas ir uzņēmējsabiedrība un uzņēmums. Tātad tie ir dažādi jēdzieni, un nedrīkst vienu ar otru tālāk jaukt kopā. Bet šādā gadījumā 4.pants, ja mēs izejam no šī traktējuma, prasa nelielu redakcionālu izmaiņu. Kā jūs lasāt, 4.panta otrajā rindkopā ir teikts: "Visi uzņēmēji un uzņēmumu veidi savā starpā ir līdztiesīgi." Tātad, ja uzņēmums un uzņēmējsabiedrība ir dažādi jēdzieni, dažādas lietas, tad šī rindkopa jāizsaka sekojoši: "Visi uzņēmēji, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības savā starpā ir līdzīgas." Uzņēmuma un uzņēmējsabiedrības jēdzienu sajaukums ir 14.panta 3.punktā, kur pie statūtu sabiedrības ar ierobežotu atbildību ir teikts, ka "reliģiskās sabiedriskās organizācijas par savu uzņēmumu saistībām atbild ar visu savu īpašumu, ja tās savu uzņēmumu nav dibinājušas kā statūtu sabiedrību ar ierobežotu atbildību". Es ieteiktu precizēt, lai nesajauktu šos divus jēdzienus, sekojoši: "ja tās savu uzņēmējdarbību nav formulējuša kā statūtu sabiedrību ar ierobežotu atbildību". Tātad uzņēmums arī nebūs.

Tālāk - es pašreiz nezinu, kā mēs varētu iestrādāt to, kas nav vairs redakcionāls labojums, bet ir samērā būtisks. Izstrādājot projektu, mums tas ir kaut kā... varbūt ne paslīdējis garām, bet diskusijās neguvis lielāku piekrišanu. Te ir runa par 18.pantu, par valsts pasūtījumu. Redziet, valsts pasūtījums ir noteikts kā obligāts valsts uzņēmumiem un pašvaldību uzņēmumiem - pašvaldības pasūtījums. Tas ir loģiski, tā tam jābūt. Taču vajadzētu papildināt šo obligatoriskumu ar sekojošu teikumu, ar sekojošu piebildi: "Valsts un pašvaldību pasūtījumi ir obligāti attiecīgi valsts un pašvaldību uzņēmumiem pie pasūtījuma pilnīgas materiāli tehniskās nodrošinātības."

Tagad vēl viena piebilde ir par 7.pantu. 7.pantā mēs lasām, ka uzņēmumi iegūst rīcībspēju un tiesībspēju pēc to reģistrēšanas. Šis rīcībspējas un tiesībspējas iegūšanas fakts ir identificēts ar juridiskās personas statusa iegūšanu. Ja mēs paskatāmies iepriekš 6.pantu, tad redzam, ka uzņēmums var būt gan juridiska, gan nejuridiska persona. Šādā sakarībā uzņēmums, kurš nav juridiska persona, lasot šo iespraudumu iekavās par uzņēmuma kā juridiskas personas tiesībām, it kā nevar būt ne rīcībspējīgs, ne tiesībspējīgs. Šajā sakarā, lai, praktiķiem strādājot, nerastos kaut kāda savādāka traktēšana, kurš uzņēmums, ja tas nav juridiska persona, ir rīcībspējīgs vai nav rīcībspējīgs, es iesaku šajās iekavās tekstu svītrot. Šajā gadījumā tas neko neizsaka. Nevajadzētu pašreiz minēt juridiskās personas statusu, lai neradītu šaubas, kā tad ir ar rīcībspēju un tiesībspēju uzņēmumam, kas nav juridiska persona.

Un pēdējā mana piezīme varbūt vairāk jautājuma formā. Tā ir pie 6.panta. 6.pantā ir runa par uzņēmumiem un ir teikts, ka viens no uzņēmumu veidiem varētu būt arī zemnieku saimniecība. Tālāk, kad runājam par zemnieku saimniecību reģistrāciju, šeit jautājums paceļas tā: vai visas zemnieku saimniecības būs uzņēmumi? To mēs no likuma nevaram atšifrēt, vai viņām visām jātop par uzņēmumiem. Ja tā, tad vai tik tiešām mēs visas zemnieku saimniecības reģistrēsim? Bet, ja tomēr viena daļa zemnieku saimniecību nebūs uzņēmumi un viena būs, tad te kaut kā varbūt vajadzētu nedaudz precizēt. Tad pats par sevi saprotams, ka tā saimniecība, kas ir uzņēmums, ir jāreģistrē. Tas ir viss. Rakstiski es iesniedzu profesoram Špoģim.

Priekšsēdētājs: Vārds Raimondam Krūmiņam.

R.Krūmiņš: Cienījamā valdība, cienījamie deputāti! Es diezgan nopietni izstudēju šo dokumentu un man ir radušies vairāki jautājumi. Tomēr diemžēl apspriešanas kārtība un reglaments nenodrošina to, lai mēs apspriešanas gaitā starp lasījumiem saņemtu tos dokumentus, kuri ir pieņemti iepriekšējā lasījumā, jo tagad, salīdzinot ar to dokumentu, kas tika pieņemts otrajā lasījumā, ir diezgan lielas atšķirības. Mums nav iespēju sekot līdzi šīm izmaiņām. Arī šis būtu viens no priekšlikumiem, kas jāparedz jaunajā reglamentā, ka pēc katra lasījuma ir jāizsniedz tāds variants, kāds ir pieņemts šajā lasījumā. Un tieši pirms lasījuma var izsniegt arī komisijas papildināto un laboto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet jums visiem taču jau ir tas variants.

R.Krūmiņš: Jā, mums ir tas variants, kādu komisija ir jau pārstrādājusi un kurš nav adekvāts tam, kas bija pieņemts otrajā lasījumā. Tāda ir lietas būtība. Bet konkrēti par likumu.

Pirmkārt, 1.pantā par uzņēmējdarbības jēdzienu. Manuprāt, šis jēdziens ir ļoti samocīti izskaidrots. Man, protams, šobrīd vairs nav tiesību iesniegt labojumus, bet reglaments neaizliedz šādus labojumus izteikt mutiski vienkārši zināšanai. Iespējams, ka tas varētu arī mainīt attieksmi pret šo likumu kopumā. Proti, šeit tiek uzskaitīti vairāki darbības veidi, kurus var uzskatīt par uzņēmējdarbību, bet, piemēram, nav skaidrs, vai komercbanka ir uzņēmējdarbība. Vai tas ir uzņēmums vai nav? Vai arī vēl kādi citi veidi? Vai peļņa ir obligāts nosacījums uzņēmējdarbībai? Šajā sakarībā es domāju, ka uzņēmējdarbība ir vienkārši saimnieciskā darbība, kas orientēta uz tirgu. Šādā veidā vai līdzīgi noformulējot, tā būtu daudz saprotamāka. Tagad, ja ir uzskaitīts viens, tad, protams, vajag uzskaitīt arī visus pārējos veidus, kas var būt uzņēmējdarbība. Šeit šī nekonsekvence ir ļoti uzskatāma.

Par 3.pantu. Šeit sāk izpausties likumprojekta konceptuālā nostāja, proti, tiek mēģināts ieviest jaunu jēdzienu - uzņēmējs. Principā visi uzņēmēji it kā būtu līdztiesīgi. Bet, ja mēs sekojam tālāk, ir viens uzņēmējdarbības veids - uzņēmējsabiedrība, kura nevar dibināt, kuras uzņēmums, kā izrādās, nevar būt juridiska persona. Tas tiek pamatots ar to, ka uzņēmējsabiedrība pati ir juridiska persona. Visu laiku šajā likumā ieturēta tāda līnija vai virzība, ka vienas juridiskas personas pakļautībā jeb valdījumā nevar būt cita juridiska persona. Bet tajā pašā laikā, ja mēs aplūkojam gadījumu ar valsts uzņēmumiem, ar pašvaldību uzņēmumiem, pašvaldība kā tāda faktiski ir juridiska persona, piemēram, pagasta padome.
Viņai ir rēķins bankā, un viņa ir atbildētājs tiesā. Bet ar ko gan atšķiras uzņēmējsabiedrība no šāda veida divu juridisko personu attiecībām, kur viena ir pakļauta otrai? Likums paredz, ka pašvaldības uzņēmums var būt juridiska persona. Tātad šeit arī izpaužas šī nekonsekvence. Šajā sakarībā man ir konkrēts priekšlikums - 3.pantā izslēgt pēdējo teikumu un priekšpēdējā teikuma palīgteikumu. Tas mazliet varbūt ļautu šo situāciju atrisināt.

Es jau, jautājumu uzdodot, pieskāros 4.pantam. Šeit, protams, varētu būt deklaratīvā formā garantēta dažādu uzņēmēju darbības formāla līdztiesība, bet, ja pats likums un šis pants būtībā nesatur šādas garantijas (šo nesaturēšanu nosaka piebilde "ja likums neparedz ko citu"), tad diez vai šādām garantijām ir kaut kāda jēga. Tas vienkārši diskreditē pārējā likuma būtību, jo var rasties aizdomas, ka šis likums nedod pietiekamas garantijas uz šā panta pamata. Tāpēc, manā skatījumā, šis pants ir aizslēdzams, jo tas vienkārši sarežģī situāciju.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, bet varbūt tomēr par pantu izslēgšanu mums nav tiesību trešajā lasījumā debatēt?

R.Krūmiņš: Es nelieku priekšā un neiesniedzu tādu priekšlikumu, bet es izsaku debatēs viedokli, kurš var mainīt balsošanas rezultātus.

Priekšsēdētājs: Tas gan jā.

R.Krūmiņš: Par iebildumiem, ko Bula kungs izteica un arī citi jautājumos izteica. Laikam dažiem runātājiem bija kļūda. Bija runa nevis par 19., bet 18.panta trešo daļu jeb 3.pantu, kurā tiešām ļoti diktatoriskā formā ir uzsvērta valsts uzņēmuma saistība ar valsti caur valsts pasūtījumu. Ja valsts pasūtījums ir obligāts, līdz ar to mēs liedzam uzņēmumiem patstāvību. Tie faktiski ir totāli ierobežoti, jo līdzšinējā prakse un faktiskais stāvoklis tautsaimniecībā, ja vismaz 80% uzņēmumu ir valsts uzņēmumi, noved pie tā, ka valsts diktāts arvien turpinās. Es domāju, ka šis pants, šī panta daļa ir ar visai apšaubāmu lietderību, kas ienes konceptuālu neskaidrību par Augstākās padomes viedokli, jo pēc būtības, kā arī Špoģa kungs teica, mums šis likums zināmā mērā ir tikai kā ievirze likumprojektu sērijā. Līdz ar to faktiski tam ir gandrīz vai informējoša vai deklarējoša nozīme. Ja šādā dokumentā parādās ļoti apšaubāmas izcelsmes normas, tad par viņa efektivitāti un par viņa lietderību izceļas diezgan lielas šaubas.

26.panta 3.punktā parādās jēdziens "Likvidācijas komisija". Es nekur iepriekš neatradu šajā likumā par šādas institūcijas izcelsmi jeb izveidošanas kārtību. Rodas jautājums: kas viņu izveido? Vai tā ir paša likvidējamā uzņēmuma radīta institūcija vai tas ir kreditējošās organizācijas veidojums, vai tā ir valsts institūcija? To ir ļoti grūti izprast no šā likuma būtības.

Ar visu teikto gribu akcentēt tikai to, ka šis likums, manuprāt, nav pietiekami sagatavots, lai to varētu pieņemt. Ir nepieciešams to papildināt, lai gūtu skaidrību par daudziem tīri konceptuāliem jautājumiem. Mans priekšlikums būtu to atgriezt otrajā lasījumā un šos jautājumus izstrādāt līdz galam, it sevišķi ņemot vērā, ka arī citi, piemēram, profesors Torgāns, ir līdzīgās domās.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Savā runā es šoreiz būšu īss. Domāju, ka šo likumprojektu mēs varam apspriest ilgi, daudz kritizēt, bet es gribu lūgt kolēģus ievērot to, ka iemeslu kritikai ir vairāk, nekā vajadzīgs. Šis likumprojekts ir tikai viens, tam līdzās paketē nav likumprojekta par jaunām saimniekošanas formām, likumprojekta par valsts uzņēmumiem. Nav, piemēram, likumprojekta par nerentabliem uzņēmumiem utt., tas ir - tam līdzās nav veselas rindas likumu, kas dažādās stadijās jau izstrādāti. Tā kā šīs paketes mums vēl nav, ir iemesls šo likumprojektu bezgalīgi kritizēt, tajā ieviest labojumus, izmaiņas, papildinājumus. Nedrīkstam aizmirst, ka šis ir jau trešais lasījums, ka šo likumu ļoti gaida. Gribu izteikt savu personīgo viedokli par šo likumprojektu, vēl jo vairāk tādēļ, ka otrajā lasījumā visi bijām liecinieki, ka daudzi uzstājās pret to un es to skaitā.

Domāju, ka šis likumprojekts nu izdevīgi atšķiras no tā, kuru mēs izskatījām otrajā lasījumā, tādēļ man ir priekšlikums pārtraukt turpmākās debates par šo jautājumu, pieņemt lēmumu un balsot. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es jūs informēju, ka lūdz vārdu arī Ministru padomes padomnieks Uldis Osis.

U.Osis, valdības administrācijas padomnieks ekonomiskajos jautājumos: Cienījamie deputāti! Neraugoties uz ilgajām un grūtajām diskusijām par šo likumprojektu, tas ir nonācis tagad līdz trešajam lasījumam. Neraugoties uz gan rakstiskām, gan mutiskām, gan presē izteiktām diskusijām mums nav izdevies tomēr likvidēt manā uztverē ļoti būtiskas pretrunas, kas ir palikušas šajā likumprojektā. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai no galvenajām pretrunām. Tas ir tas, par ko jau izteicās cienījamais deputāts Buls, par ko ir runājis un rakstījis valdības eksperts profesors Torgāns, ka šeit ļoti daudzos pantos ir sajauktas divas kategorijas, divi jēdzieni, tas ir, uzņēmēji, uzņēmējsabiedrība un uzņēmums.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību 6.pantam, kur ir rakstīts: "Uzņēmums ir uzņēmējīpašuma daļa, kas nodalīta un organizēta uzņēmējdarbības veikšanai kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopība." Tātad tas ir īpašums, tā ir manta. Iznāk tā: mēs reģistrējam, kā izriet no šā likuma, no vienas puses, uzņēmēju jeb uzņēmējsabiedrību, tajā pašā laikā mēs reģistrējam uzņēmumu, kas ir manta. Aizmirstam, kāpēc mums vajadzīga šī reģistrācija. Pirmkārt, tāpēc, lai mēs zinātu, ko aplikt ar nodokļiem, ko varētu iesūdzēt tiesā, no kā prasīt atbildību par to vai citu rīcību, kas saistīta ar šo uzņēmējdarbību. Vai šādas prasības var izvirzīt pret mantu? Droši vien, ka ne. Un, lūk, šeit ir viena no tām pretrunām, kas mūsu uztverē būtu jāatrisina, lai mēs tālāk varētu pieņemt kvalitatīvus un pilnvērtīgus likumus.

Atklāti sakot, ekonomiskās reformas komisija pašlaik Ministru padomē strādā pie šā Uzņēmumu reģistra, bet mēs nevaram, vienkārši sakot, šajā likumprojektā uzrakstīt, ko tad īsti mums vajadzēs reģistrēt. Izteiktas šaubas, vai uzņēmējam var būt vairāki uzņēmumi. Protams, viņam var būt vairākas mantas, bet, ja šī manta tiek nodalīta un tiek izveidota jauna juridiska persona, tad viņa faktiski pati pārvēršas par uzņēmējsabiedrību, tas ir, būtībā par meitasuzņēmumu, un viņš ir gan nodokļu maksātājs, gan atbildētājs. Mums nav īsti skaidrs, ko ar viņu darīt, kā reģistrēt, kā aplikt ar nodokļiem un tamlīdzīgi. Lūk, šajā sakarā mums arī tika izstrādāti šie priekšlikumi, kas vakar tika iesniegti Ekonomikas komisijā, un mēs lūgtu izskatīt mūsu priekšlikumus un varbūt vēlreiz tiešām atlikt galīgo likumprojekta pieņemšanu, lai likvidētu šīs pretrunas, un atgriezties pie šā jautājuma, tas ir, pie likuma pieņemšanas, varbūt pēc nedēļas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Špoģim. Jums ir tiesības teikt galavārdu, ja jūs tādu vēlaties. es likšu uz balsošanu tūlīt divus priekšlikumus.

K.Špoģis: Man ir priekšlikums. Es biju gatavojies mūsu komisijas uzdevumā tagad pāriet pie konkrētiem labojumiem, pie konkrētiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Kāpēc par katru pantu, ja mums nekas par katru pantu nav iesniegts?

K.Špoģis: Ne jau par katru, bet tur, kur ir.

Priekšsēdētājs: Kur ir? Jums ir? Godātie deputāti, jums ir? (No zāles atbildes: "Nav.") Nu, bet kā tad lai mēs balsojam? Es saprotu ļoti vienkārši radušos situāciju: vai nu mēs balsojam kopumā, jo pirms tam redakcionāla rakstura labojumu iesniedza vienīgi kolēģis Buls, bet tas nav rakstiski. Ja nu tiešām tās ir tikai redakcionāla rakstura izmaiņas un komisija piekrīt, tad mēs nejauktos iekšā komisijas un deputāta Bula tālākajās attiecībās. Protams, ja nav iebildumu deputātiem. Bet tad mēs varam balsot kopumā. Ja jūs ierosināt balsot kopumā, bet jūs vēl izskatīsit priekšlikumus, kaut gan iesniegti nebija...

K.Špoģis: Mēs absolūti negribam vēlreiz izskatīt, jo tādi priekšlikumi ir un ierosinājumi ir jebkurā sēdē bezgalīgi, pat daudzas reizes uz priekšu varam skatīt, viņi būs, jo publika mainās. Vienreiz tas, kas nav bijis klāt, nākošreiz ir klāt, un atkal sākas viss no gala. Mēs ierosinām, ka balsošana noteikti nav nepieciešama, bet, ja vadās pēc mūsu reglamenta jeb lēmuma par izskatīšanas kārtību, es gribētu informēt, kuros pantos izdarītas izmaiņas, un varbūt to labojumu salīdzināt ar otro lasījumu. Jeb varbūt par kādu atsevišķu pantu vajadzētu balsot?

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uzstāj par kādu atsevišķu pantu balsot? (Zālē iebildes, izsaucieni.)

K.Špoģis: Nu tad... tad ir... Visi tie deputātu konkrētie priekšlikumi, kā jau es teicu, ir iestrādāti tajā projektā, kas pašreiz visiem deputātiem ir izsniegts. Kuri nav iestrādāti, tie ir attiecīgi pielikumā vai atkal lēmumprojektā.

Priekšsēdētājs: Izskanēja divi priekšlikumi: akceptēt šo likumprojektu trešajā lasījumā, bija arī priekšlikumi no kolēģa deputāta Raimonda Krūmiņa, kā arī pretējs viedoklis no Ministru padomes padomnieka Oša kunga, kuru jūs dzirdējāt. Tagad balsosim.

A.Kodoliņš: Jums nav pareiza informācija, ka nav izsniegti šie labojumi. Tajā likumprojektā, kas ir izsniegts trešajā lasījumā, pēdējā lappusē ir labojumi, par kuriem būtu arī jābalso... (Zālē protesti, iebildes, rosība.) Nu ir, šeit viņi ir, vajag apskatīties.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, šeit ir pārskaitīts tas, kas bija iesniegts, un komisijas motivācija. Es tāpēc jautāju, vai deputāti uzstāj uz kādu pantu. Jūs, deputāt Kamoliņ, konkrēti uzstājat uz kādu? Es atvainojos, es jūs nosaucu nepareizi, deputāt Kodoliņ. Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Man ir jautājums cienījamā Kehra vadītajai Ekonomikas komisijai. Es nedzirdēju viņu domas: vai jūs pilnīgi piekrītat vai arī jums ir kāds savs viedoklis?

O.Kehris: Es varu tikai paskaidrot to, ka deputāts Špoģis ir Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks un ar komisijas lēmumu viņam ir uzticēts ziņot par šo jautājumu, un viņam ir visas pilnvaras komisijas vārdā runāt par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja konkrēti runājam par deputāta Bojāra priekšlikumu: "Valsts nevar uzspiest cenas saviem pasūtītājiem brīvā tirgus apstākļos, tas var izputināt uzņēmumus." Ko šeit balsot? Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es tieši tagad gribēju apspriesties ar deputātu Bojāru par šo priekšlikumu, vai viņš uzstāj vai neuzstāj. Šādu priekšlikumu es arī izvirzīju debatēs. Tur ir ļoti vienkārši. Vajag nobalsot par 18.panta 3.punktu. Un viss. Vai nu to iekļaut, vai izslēgt.

Priekšsēdētājs: Bet, kolēģi, es taču saprotu, vai tad es vairs nekā nesaprotu.

R.Krūmiņš: Tāda ir šā priekšlikuma būtība.

Priekšsēdētājs: Tad ierakstiet šo priekšlikumu - svītrot 3.pantu vai 3.sadaļu tādā veidā: "Valsts nevar uzspiest cenas saviem pasūtītājiem..."

R.Krūmiņš: Es atvainojos, bet tas jau bija mans pirmais priekšlikums, ka jābūt abām redakcijām: tam, kas ir izgājis laukā pēc otrā lasījuma, un tam, ko mēs saņemam uz trešo lasījumu ar komisijas iestrādātiem priekšlikumiem. Nav iespējams ielikt kaut kādu abstraktu redakciju, jo te pat tagad ir pantu numerācija mainījusies.

Priekšsēdētājs: Bet jums izsniegts ir?

R.Krūmiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai vēl vajag pavairot?

R.Krūmiņš: Nevajag pavairot, vajag izsniegt deputātiem precīzi tādu redakciju, kāda ir pieņemta otrajā lasījumā. Un atsevišķi vajag. Un to vajag izdarīt tūlīt pēc lasījuma. Pēc tam vajag izdalīt to redakciju, līdz kādai šo likumprojektu ir novedusi attiecīgā atbildīgā komisija.

Priekšsēdētājs: Es tomēr redzu PSRS Augstākās padomes sistēmā vienu milzīgu priekšrocību: es gan no sākuma pats viņu kritizēju, bet tagad jūtu, ka tiešām tur ir racionāls kodols, jo tādā veidā, it sevišķi ar tādu pilnīgi apsveicamu centību, kāda ir Raimondam Krūmiņam, komentējot šo situāciju, jāatzīst, ka, ierakstot katru jauno labojumu, kas ir radies pēc katra jauna lasījuma, mēs nevirzīsimies uz priekšu nekādā veidā. Tāpēc mums jānobalso konceptuāli. Ja tagad vairākums piekrīt šim variantam, pēc tam labojumus var izdarīt, cik grib, ja par tiem atkal nobalso. Nu, tā tur dara. Protams, tiem labotājiem ir drusciņ grūtāk savu viedokli realizēt, bet mūsu situācijā labotāji labos līdz bezgalībai, un mēs visu laiku tikai skatīsimies. Tas, protams, ir labs process, bet, vai tas ir pats labākais, es nezinu.

Vārds deputātam Aizezeram.

J.Aizezers: 6.pantā ir noteikts: uzņēmuma apzīmēšanai lieto nosaukumu. Es domāju, ka sakarā ar šo 14.1.panta pēdējo rindkopu var svītrot, kā es arī biju ieteicis. Es uzstāju uz balsošanu par 14.1.panta pēdējās rindkopas svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, jūsu priekšlikums.

R.Krūmiņš: Es arī uzstāju par 18.panta 3.punkta svītrošanu. Vajag nobalsot un viss.

Priekšsēdētājs: Kurā vietā tas ir?

R.Krūmiņš: 18.panta 3.punkts. Svītrot viņu.

Priekšsēdētājs: Kurā vietā ir jūsu priekšlikums?

R.Krūmiņš: Tā ir deputāta Bojāra priekšlikuma būtība.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs ir filozofiski izteicies, būtības šeit konkrēti nav.

R.Krūmiņš: Nu, tādā gadījumā komisijai vispār nevajadzēja viņu rakstīt iekšā.

Priekšsēdētājs: Jums ir taisnība. Filozofiskas lietas rakstīt konkrētajos labojumos vienkārši nevajag, pilnīgi pareizi. Deputāt Bul, jūs uzstājat, ka vajag svītrot 18.panta 4.punktu?

A.Buls: 18.pantā 4.punkta nav. Ir 3.punkts, un 3.punktā es liktu priekšā šo obligāto valsts pasūtījumu atstāt valsts uzņēmumiem un pašvaldību pasūtījumu - pašvaldību uzņēmumiem. Tas ir noteikti jāatstāj, bet ar piebildi, ka tiek nodrošināta materiāltehniskā puse.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Attiecībā uz visiem šiem trijiem piedāvājumiem par balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Es aicinu tomēr godātos deputātus palikt pie šiem priekšlikumiem, jo visi trīs priekšlikumi ir vērtīgi, it sevišķi priekšlikums par 18.panta 3.daļas svītrošanu vai arī tādu uzlabošanu, kā to piedāvā deputāts Buls, kas pēc būtības ir tā pati svītrošanu, jo vienmēr uzņēmums varēs atsaukties, ka kaut kāda viena ķimikālija vai kaut kāda nagliņa nav piegādāta, un atteikties izpildīt šo valsts pasūtījumu. Es aicinu tomēr ieklausīties, ko šeit teica deputāts Zatuliviters. Ja mēs tā pieejam pie šā likumprojekta, tad mēs te varam apmēram trīs ceturtdaļas izsvītrot ārā un pateikt, ka ir novitātes vai ka tajos un tajos jautājumos būs atsevišķs likums. Komisija, kā jūs redzat, izņēma ārā ļoti daudzus pantus - par peļņas aplikšanu ar nodokli un tā tālāk -, jo uzskatīja, ka tas tiešām ir vēl diskutabls. Attiecībā uz to, kas tagad ir palicis, es tomēr jūs aicinu būt uzmanīgiem, jo šeit tomēr vajadzētu padomāt. Tā vienkārši nevar izmest ārā, jo tam var būt ļoti smagas sekas ekonomikā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons, un balsosim.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es atbalstu deputāta Muciņa priekšlikumu vēl no nedaudz citādas argumentācijas viedokļa. Runājot par šo pašu 18.punktu, mēs varam izņemt visu ārā. Mēs varam izņemt cenas un tā tālāk. Bet sakiet, vai mēs paši šajā zālē pāris dienas atpakaļ, kad atcerējāmies savus vēlētājus, nebijām uztraukti par cenām?

Otrkārt. Pat augsti attīstītas valstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, atsevišķos posmos regulāri paraksta cenas.

Treškārt, kas attiecas uz pasūtījumiem. Ja mēs atteiksimies no valsts pasūtījumu institūta, beigās radīsies tāda anarhija, kas būs kaut kur līdzīga Dienvidslāvijas anarhijai sešdesmitajos gados, kad neviens vairs nevarēja vispār nevienu preci nopirkt, cik liels bija cenu kāpums. No šā viedokļa raugoties, es gribētu drīzāk ierosināt izvērtēt iespēju, kā šeit atteikties no norādes, kādiem uzņēmumiem ir obligāti valsts pasūtījumi. Visiem tie ir obligāti, tikai papildinot, ka tie ir materiāli jānodrošina. Tātad neiet pa to ceļu, ka mest visu ārā, bet daudzos gadījumos, kur tas vien iespējams, varbūt formulu padarīt vispārīgāku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iesim uz priekšu, kaut gan uz priekšu ir grūti virzīties. Kolēģi, lūdzu jūsu padomu. Mēs varam tūlīt ļoti operatīvi nobalsot par šiem labojumiem un nobalsot kopumā jeb tūlīt iet pusdienās? (Zālē skaļi izsaucieni, sarunas.) Nu, atskan no zāles vairāki "nobalsot!".

Lūdzu, paņemiet, beigās ir šie pilnībā neizmantotie deputātu priekšlikumi likumprojekta "Par uzņēmējdarbību" trešajam lasījumam. Citreiz šos formulējumus vajag precīzus: "Deputātu labojumi balsošanai". Protams, arī komisijas attieksme.

Bojāra priekšlikumu es nelieku uz balsošanu, jo tas ir vēlējuma, nevis formulējuma veidā, nevis konkrēta ierosinājuma redakcijas veidā.

Nākamais ir Geidāna priekšlikums. Saskaņojams ar vietējo Tautas deputātu padomi. Komisijas motivācija ir pievienota. Vispirms, lūdzu, reģistrēsimies. Kolēģi, ja mēs turpināsim par balsošanas motīviem par katru, tad to godīgi pasakiet, un tad es jūs neterorizēšu. Iesim tad pusdienās un par balsošanas motīviem mierīgi varēsim lemt līdz vakaram. Te taču viss no gala sāksies. Nu, protams, ka jums ir motīvi, jo jūs to esat ierosinājis. Esat reģistrējušies? Rezultāts: 152.

Kolēģi, visu, lūdzu, lasiet paši, lai man nav gari jums jālasa. Es nosaukšu tikai priekšlikumu, jūs izsakiet savu attieksmi. Vai es varu tā darīt? Lūdzu, Geidāna priekšlikums. Izsakiet savu attieksmi! Rezultāts: priekšlikums negūst atbalstu.

Jura Aizezera priekšlikums. Rezultāts: negūst vairākuma atbalstu.

Deputāta Bula priekšlikums. Balsosim par katru atsevišķi. Te ir trīs priekšlikumi. Trešais punkts. Rezultāts: negūst atbalstu. Otrais priekšlikums. Rezultāts: negūst atbalstu.

Deputātes Briņķes priekšlikums. Jūs noņēmāt? Nav jābalso? Atvainojiet mani.

Tagad varam balsot kopumā. Lūdzu rezultātu. (Zālē izbrīns, pārsteiguma saucieni, aplausi.) Likums ir pieņemts. Vienu sekundīti. 144 bija par.

Tagad, lūdzu, lēmumu. Vai ir jautājumi par lēmumu? Vai varam balsot pirms pusdienām? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: lēmums ar 140 balsīm ir pieņemts.

Vārds paziņojumam Imantam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Pirms es novēlu jums labu ēstgribu, es paziņoju, ka pirmdien pulkst. 10.00 tiekamies atkal Ordeņu zālē par pilsonības jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vēl ir paziņojumi? Tagad norunāsim, cikos mēs atsākam darbu. Pēc stundas, tas ir, pulkst. 14.45.

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem