1990.gada 25.septembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Mīļie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas. Ar Augstākās padomes priekšsēdētāja sēžu vadītāja pilnvarām es kādu laiku vadīšu plenārsēdes gaitu, kamēr pārējie pie augstā Prezidija galda ir aizņemti ar citām svarīgām valstiskām darīšanām. Es domāju, ka mēs varam iesākt darbu, lai pārējiem nav jāgaida.

Tātad saskaņā ar mūsu darba kārtību mēs apspriežam 5.punktu. Vairāki punkti tika nodoti Prezidija zināšanai. Tātad apspriežam likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Ziņotājs - deputāts Birkavs.

V.Birkavs: Tieslietu ministrijas un Ministru padomes ierosinātie grozījumi skar spriedumu izpildīšanai nepieciešamos izdevumus - 375.pants un piedziņas vēršanu uz pilsoņu noguldījumiem - 412.pants. Kādi grozījumi tiek ierosināti? 375.pantu papildina norma, saskaņā ar kuru piespiedu izpilde civillietās, krimināllietās, administratīvo pārkāpumu lietās, notariālo iestāžu izpildraksti, kas saistīti ar aresta uzlikšanu parādnieka mantai vai ar mantas realizāciju, tiek organizēta tā, ka tiesu izpildītājam izmaksā piecus procentus no piedzītās summas. Tātad līdz šim šos piecus procentus izmaksāja tikai tajā gadījumā, ja tiesu izpildītājs piedzina mantu sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu lietās, turklāt - uz piedzinēja rēķina. Tagad tiek paplašināts šo gadījumu skaits, kad piespiedu izpilde dod tiesu izpildītājam tiesības uz pieciem procentiem.

412.pants saskaņā ar pašreiz spēkā esošo normu ir piedziņa uz pilsoņu noguldījumiem. Un to var veikt šādos četros gadījumos: pašreiz spēkā esošajā likumdošanā, pamatojoties uz tiesas spriedumu krimināllietā vai civillietā, ar kuru apmierināta civilprasība, kas radusies no krimināllietas, vai pamatojoties uz tiesas spriedumu vai tautas tiesneša lēmumu par alimentu piedziņu, ja nav izpeļņas un citas mantas, uz ko vērst piedziņu, un, visbeidzot, vai arī uz tiesas spriedumu par tādu noguldījumu sadalīšanu, kas ir laulāto kopmanta.

Valdība ierosināja šo piedziņu no noguldījumiem ievērojami paplašināt. Sākotnēji te bija ietilpinātas visas civillietas un pat izpildraksti. Ekonomikas un finansu komisija pret to iebilda. Likumdošanas jautājumu komisija sākotnēji pārveidoja šo normu tā, kā jūs redzat šodien izsniegtajā projektā. Tas ir, ka piedziņu var vērst uz noguldījumiem, pamatojoties uz tiesas spriedumu krimināllietā, civillietā vai uz tiesneša lēmumu par alimentu piedziņu. Šodien mēs šo jautājumu skatījām atkārtoti, un vairākums nobalsoja par 412.panta atstāšanu vecajā redakcijā - Latvijas PSR Civilprocesa redakcijā. Līdz ar to es ierosinu šodien balsot un apspriest kopumā šīs izmaiņas, balsot par 375.pantu un atteikties no 412.panta balsošanas jeb apspriešanas un arī no tā izrietošajām izmaiņām, kas ir paredzētas projektā par grozījumiem Latvijas Republikas likumā par bankām. Tas man viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdosim jautājumus. Lūdzu, trešais mikrofons. Pagaidām es neesmu saņēmis sarakstu.

L.Muciņš: Man ir izdalīti divi varianti: tiek izmaksāti pieci procenti virs summas, ko viņš piedzen. Un otrajā variantā - pieci procenti no summas. Kurš variants tad jums liekas pareizākais, un vai tiešām tam, kurš piedzen, būtu jāsedz tie pieci procenti? Vai tam būtu jāsedz, kas izvairās labprātīgi samaksāt un kura dēļ samaksa nonāk līdz tiesu izpildītājam?

V.Birkavs: Manā rīcībā ir variants: tikai pieci procenti no piedzītās summas. Un es uzskatu, ka tas ir pareizi. Tikai šajā gadījumā izmainās arī iepriekšējā Civilprocesa kodeksā paredzētais fakts, ka tas notiek uz piedzinēja rēķina. Tagad tas vairs nenotiek uz piedzinēja rēķina, bet gan uz parādnieka rēķina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai vēl ir kāds, kas vēlētos uzdot jautājumus? Deputāts Bērzs vēlas, lūdzu.

A.Bērzs: Man kā nejuristam būtu liels lūgums, lai jūs paskaidrotu, kāpēc tieši šī izmaiņa ir tik aktuāla, ka mums par vienu tādu normu pašlaik būtu jālemj? Tas ir viens jautājums.

Mums bija tāda prakse, ka diezgan... problēma ir katrreiz meklēt to neizgrozīto variantu. Kāpēc šos pantus jūs mums nedevāt blakus, kādi tad tie bija pirmajā variantā?

V.Birkavs: Paldies, Bērza kungs. Principā jūsu iebildumi ir absolūti pamatoti. Un tāpēc, atbildot uz otro jautājumu, es centos uzreiz nosaukt arī tās normas, kas patlaban ir spēkā. Es jums pilnīgi piekrītu, bet diemžēl es neesmu šo gatavojis, es to tikai aizstāvu. Kāpēc tas ir ierosināts? To tad ierosināja Tieslietu ministrija un Ministru padome, un tas ir tas, par ko mēs dažreiz runājam, ka mēs nodarbojamies ar lietām, kuras varētu atlikt. Kāpēc tas vispār ir aktuāli? Tas acīmredzot ir saistīts ar tiesu izpildītāju darba uzlabošanu, jo viņu darbs ir ļoti smags. Tiesu izpildītāju alga ir no 140 līdz 180 rubļiem. Un vecākajam - no 150 līdz 250 rubļiem. Tas acīmredzot ir saistīts ar Tieslietu ministrijas iniciatīvu, lai šajā smagajā darbā būtu, kas strādā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai vēl būtu jautājumi? Nav. Paldies. Debatēs ir pieteicies viens deputāts - deputāts Grūtups. Lūdzu tribīnē.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi, es esmu pilnvarots šodien izteikt šajā jautājumā Ekonomikas komisijas viedokli. Jāsaka, ka mans uzdevums tika atvieglots, jo es arī principā piekrītu referenta viedoklim, ka šodien mēs varam atbalstīt grozījumus Civilprocesa kodeksa 375.pantā. Jo visur pasaulē pieņemts, ka tiesas izpildītājam ir jāsaņem atlīdzība, lai tādā veidā šos cilvēkus ieinteresētu izpildīt tiesas spriedumus. Līdz šim tiesas sprieduma daļa par mantiskām piedziņām bija ārkārtīgs sāpju bērns, jo gadiem ilgi netika izpildīti spriedumi un tie faktiski pārvērtās par sava veida tukšu papīru. Tāpēc es visādā ziņā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas lielā mērā padarītu tiesas darbu efektīvu, nodrošinātu mantiskās piedziņas, līdz ar to arī pilsoņu un organizāciju intereses. Es domāju, ka tas celtu arī tiesībaizsardzības orgānu autoritāti vispār. Tikai es uzskatu, ka ļoti pamatoti deputāts Linards Muciņš aizrādīja, ka vienā variantā bija noteikti pieci procenti virs tās summas, kuru piedzen. Ja manā labā piedzen 100 rubļus, tad uz parādnieka rēķina tiesas izpildītājam tiks vēl 5 rubļi. Tā kā mums ir iesniegts, tad iznāk, ka manā labā piedzen 100 rubļus, bet no šiem 100 rubļiem 5 rubļi man jāatdod tiesas izpildītājam. Es domāju, ka pirmais variants bija daudz pareizāks, ja parādnieks negrib labprātīgi maksāt, tad lai viņš man maksā 100 rubļus un vēl 5 rubļus par to, ka ar viņu jānodarbojas tiesas izpildītājam. Tātad vajadzēja noteikt virs tās summas, kura ir piedzīta.

Kas attiecas uz labojumiem Civilprocesa kodeksa 412.pantā, tad es gribētu teikt, ka šādus labojumus atbalstīt nevar, jo visā pasaulē noguldījums ir svēts. Pret noguldījumu var vērsties tikai stingri ierobežotos gadījumos, un šādi ierobežojumi līdz šim pie mums bija noteikti. Par šiem ierobežojumiem mans kolēģis jau informēja. Ja mēs tagad paplašināsim vēršanos pret pilsoņu noguldījumiem visās civillietās, tad es gribu teikt, ka mēs panāksim tādu efektu, ka cilvēki baidīsies noguldīt naudu krājkasē. Līdz ar to mēs ar tādu likumu jau aizskarsim pilsoņu intereses. Netieši aizskarsim arī valsts intereses, jo cietīs valsts finansu un kredīta intereses. Ar šādu likumu mēs praktiski varam panākt tikai to, ka normāls cilvēks naudu vairs nenoguldīs kredītiestādē. Iespējams, ka pret tiesībpārkāpēju šāda norma neiedarbosies, jo viņš ar tādu kārtību rēķināsies un līdzekļus kredītiestādēs nemaz neglabās. Tā ka es šādu likumprojektu vērtēju kā ultrarevolucionāru, kas neatbilst pasaules praksei. Acīmredzot to ir diktējušas vienīgi resoru intereses, konkrēti, Tieslietu ministrijas intereses. Es domāju, ka mēs tādu projektu atbalstīt nevaram, jo nekur arī pasaulē tā nerīkojas. Ekonomikas komisijā mēs uzklausījām visu banku pārstāvju un Finansu ministrijas pārstāvju viedokli. Arī šie pārstāvji pilnīgi kategoriski noraidīja minēto likumprojektu. Un es arī ieteiktu par šādu variantu nebalsot un Civilprocesa 412.pantu atstāt tajā redakcijā, kāda tā bija līdz šim. Tas pilnā mērā nodrošina normālu tiesisko kārtību un pilsoņu intereses.

Priekšsēdētājs: Vai vēl, lūdzu, būtu kāds deputāts, kas vēlētos izteikties par šo jautājumu? Nav. Varbūt ziņotājs deputāts Birkavs vēlas galavārdu pēc debatēm un jautājumiem? Arī nevēlas? Tādā gadījumā par šo komisijas piedāvāto variantu pirmajā lasījumā mums ir iespējama balsošana. Tātad tikai par Civilprocesa kodeksa 375.pantu, jo, cik es saprotu, 412.pants vairs netiek izvirzīts. Un Latvijas Republikas likuma par grozījumiem par bankām 8.pants arī automātiski netiek izvirzīts.
Šo grozījumu pieņemšana notiek pašlaik. Tātad mēs varam balsot tikai par Latvijas Civilprocesa kodeksa 375.pantu pirmajā lasījumā. Pirms balsošanas es lūgtu godājamos deputātus piereģistrēties, jo patlaban ir brīdis, kad vairums, starpbrīdim beidzoties, ir atnākuši. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Kas ir nokavējies, vēl var paspēt reģistrēties. Paldies. Rezultāts: 124. Vai šis skaitlis atbilst zālē esošajiem? 125, 126, bet tā kā pirmajā lasījumā mēs... 127, 128. Es palūgšu tomēr dzēst šo rezultātu un atkārtot reģistrēšanos, jo man ir vizuālas aizdomas, ka šis skaitlis ir krietni lielāks, nekā tas bija. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un visi uzmanīgi reģistrēsimies vēl vienu reizi. Paldies. Rezultāts: 127. Tātad, lūdzu, izteikt savu attieksmi par likumprojekta par Latvijas Civilprocesa kodeksa 375.panta jauno redakciju pirmajā lasījumā.

L.Muciņš: Es atvainojos, tomēr "virs" vai "no" ir konceptuāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Tā varianti ir izsniegti. Cik varianti ir izsniegti rakstiski šinī gadījumā? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Es domāju, ka likumprojektā ieraksts ir pareizs. Pirmkārt, jāpasaka, no kādas summas. Tikai lieta tāda, ka būtu jāpapildina, ka šī summa izmaksājama virs piedzenamās summas.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo labojumu? Šajā gadījumā komisijai tomēr vajadzētu ziņot savu viedokli par balsošanas motīviem. Jo te tika izteiktas vienas domas, un mums jādzird galīgais slēdziens. Mums jābūt vismaz diviem viedokļiem: komisijas un deputātu ierosinātajiem. Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Variants, kas ir paredzēts piecu procentu apmērā no piedzītās summas, paredz, ka saņem no summas, kura ir piedzīta, bet nevis uz piedzītās summas rēķina. Tādēļ labojumi šajā variantā nav vajadzīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl šajā sakarībā par balsošanas motīviem vēlas izteikties deputāts Grūtups. Lūdzu.

A.Grūtups: Es domāju, ka vajadzētu precīzāk pateikt. Tam, ko teica kolēģis Birkavs, var jau piekrist, bet tas tiesu un tiesu izpildītāju vidū radīs dažādus tulkojumus. Pirmā redakcija tomēr bija daudz precīzāka: tiek izmaksāti pieci procenti virs tās summas, kuru viņš piedzinis. Tur viss ir pateikts. Tad ir summa, no kā atrēķināt piecus procentus, pieci procenti nāk virs tās summas. Es zinu, ja paliks šī vienkāršotā redakcija, būs strīdi, jo tā ir naudas lieta. Vajag pateikt precīzi.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, šajā gadījumā vajadzētu rakstisku formulējumu, lai tomēr mēs tad varētu ar šiem... Paldies. Tātad pirmajā lasījumā balsošanai tiek piedāvāti divi varianti: komisijas variants, ko izteica ziņotājs deputāts Birkavs, ka apmērā no piedzītās summas, neatkarīgi no tā, kā labā izdarīta piedziņa. Un deputāta Grūtupa aizstāvētais variants, ka tiek izmaksāti pieci procenti virs tās summas, kuru viņš piedzinis valsts un tā tālāk labā. Tātad ir divi varianti. Es domāju, ka mums vispirms ir jābalso par pirmo un otro variantu un pēc tam kopumā par 375.pantu. Deputāts Birkavs vēlreiz vēlas ņemt vārdu. Lūdzu.

V.Birkavs: Es lūgtu kolēģus pievērst uzmanību 375.panta 3.daļai, kur ir skaidri uzrakstīts: "Ar sprieduma izpildi saistītos izdevumus ieskaitīšanai valsts ienākumos, kā arī atlīdzību tiesu izpildītājam piedzen no parādnieka pēc tautas tiesneša lēmuma." Kā var pateikt vēl skaidrāk?

Priekšsēdētājs: Ir doti divi varianti, un tādēļ par tiem ir jābalso. Tātad pirmais būtu komisijas, deputāta Birkava priekšā stādītais variants. Un otrais ir deputāta Grūtupa un Ekonomikas komisijas variants. Tātad esam piereģistrējušies. Izteiksim savu attieksmi pret komisijas piedāvāto variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 62, pret - 19 un atturas - 37. Tātad pagaidām vairākums. Tāpēc mums jābalso arī otrais variants - deputāta Grūtupa variants. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 67 balsis par. Tātad vairākumu ir ieguvis otrais variants - deputāta Grūtupa variants.

Un tagad mums būtu jābalso par šā likumprojekta, tas ir, Civilkodeksa, 375.panta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vai deputāti ir gatavi balsošanai? Es skatos, ka zālē ir kustība. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Komisijai būtu jāpiedāvā otrā lasījuma termiņi. Birkava kungs, lūdzu.

V.Birkavs: Nav nekādu šķēršļu, lai tuvākā laikā izskatītu.

Priekšsēdētājs: Jānosaka datums, kad komisija ir gatava iesniegt.

V.Birkavs: Nākošajā nedēļā, otrdien.

Priekšsēdētājs: Tātad 2.oktobrī šis likumprojekts tiks stādīts priekšā Augstākajai padomei atkārtoti izskatīšanai otrajā lasījumā. Domāju, ka jābalso nav un neviens iebildumus neizvirzīs. Paldies.

Godājamie kolēģi, turpinot mūsu plenārsēdi, nākamais darba kārtības jautājums, par ko mēs nobalsojām, ir Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumprojekts par ekonomikas likumu izskatīšanas paātrināšanu. Šo jautājumu izvirza Augstākās padomes priekšsēdētājs deputāts Gorbunovs. Viņam arī vārds ziņojumam par šo projektu. Lūdzu pierakstīties, lai uzdotu jautājumus un uzstātos debatēs.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi, kāda patlaban ir izveidojusies situācija mūsu tautsaimniecībā un sabiedriski politiskajā dzīvē? Par to varētu nolasīt veselu referātu, un tas tiešām varbūt būtu tāds jautājums, kas ir cienīgs, lai mēs tam tērētu laiku, taču šajā situācijā mani tomēr uztrauc kaut kas cits. Mēs, protams, varētu runāt par situāciju kopumā, par to, cik efektīvi vai neefektīvi darbojas mūsu valstiskās struktūras, jaunizveidotās struktūras. Daudzi no jums piedalās Ministru padomes sēdēs. Tiek arī publicēti materiāli par tām problēmām, kuras patlaban ir izveidojušās. Mani šajā kopīgajā situācijā uztrauc mūsu, konkrēti, Augstākās padomes, darbs. Cik efektīvi strādājam mēs, deputāti, komisijas un mūsu Augstākā padome kopumā? Augstākās padomes Prezidijā mēs tomēr bijām spiesti secināt, ka mūsu darbs līdz šim vajadzīgos rezultātus nav devis. Protams, mēs strādājam īsu laiku. Ar to mēs varētu zināmā mērā aizbildināties. Un tomēr, tos likumus, kurus gaida no mums iedzīvotāji un tautsaimniecība, mums kopā ar Ministru padomi vēl nav izdevies pieņemt. Un tāpēc mans iesniegtais lēmumprojekts ir tikai daļa varbūt no tiem priekšlikumiem, kuri varētu būt, lai mēs paātrinātu vispirms vajadzīgo ekonomisko likumu izstrādāšanu un pieņemšanu.

Es varētu minēt tikai vienu piemēru. Tiekoties ar Rīgas rajona vēlētājiem, it sevišķi organizācijas un iestādes mums uzstāda konkrētus jautājumus: kā mēs strādāsim nākamajā gadā, kā mums plānot savu ražošanas darbu, kādi būs nodokļi, kādus noteikumus jūs izvirzāt ražošanai, kā jūs stimulēsiet ražošanas darbu nākamajā gadā, kādā veidā pašvaldība organizēs savus budžetus un tā tālāk. Un šajā sakarā es domāju, ka mums pirmām kārtām acīmredzot būtu jāpasvītro tie ekonomikas likumi, kas nepieciešami tūlīt, un vienkārši jāmobilizē komisiju darbs, visu deputātu darbs minēto likumu izstrādāšanā un pieņemšanā. Mums aktīvi jāpiedalās valdības komisijās, kuras izstrādās šos likumus, lai jau tur varētu izteikt savu viedokli, iepazīties ar šiem likumiem un pēc tam ļoti operatīvi izskatīt komisijās un Augstākās padomes sesijā. Tāpēc es ierosināju konkrēti, kādām komisijām kuri likumi būtu jāizstrādā un kādos termiņos. Lai nodokļu likumi katrā ziņā līdz 1.novembrim Augstākajā padomē tiktu izskatīti. Deputāts Ojārs Kehris ir papildinājis un konkretizējis. Es domāju, ka tas katrā ziņā ir ļoti labi, to visu vajadzētu arī ierakstīt mūsu lēmumā, ja tas gūs atbalstu.

Pirmā daļa, tas ir tīri mūsu organizatoriskais darbs, arī Prezidija. Arī Prezidijs varētu stingri kontrolēt un lūgt komisijas visus materiālus iesniegt mūsu noteiktajos termiņos. Bet otra daļa saistās ar mūsu personīgo darbu. Es arvien vairāk nāku pie secinājuma, ka diemžēl mūsu aicinājumi strādāt aktīvāk, vairāk un efektīvāk, ka tie galvenokārt attiecas uz tiem, kuri pastāvīgi strādā arī līdz šim. Un tie, kuri uz sēdēm ierodas retu reizi, uz tiem jau visa šī aģitācija neattiecas, un tas ir veltīgi iztērēts laiks šajā zālē.

Manuprāt, ir divas lietas. Viena lieta, kas ir saistīta ar mūsu komandējumiem. Arī iepriekšējā Prezidija sēdē vairāk nekā desmit deputātiem tika atļauti komandējumi uz ārzemēm gan starpvalstu, varētu teikt - parlamenta līmenī, gan pa partiju līniju, sabiedrisko organizāciju līniju, gan citādos reprezentācijas nolūkos. Šajā situācijā, kad mums mēneša laikā visi šie likumi jāizstrādā, es personīgi ierosinu laikā līdz Ziemassvētku brīvdienām pārtraukt jebkurus komandējumus uz ārzemēm un jebkādus ārzemju braucienus un visu mūsu darbu maksimāli veltīt likumprojektu, kurus no mums gaida, izstrādei un pieņemšanai.

Otrs moments, protams, par samaksu, par deputāta darba samaksu. Ne vienreiz vien izskanēja jautājums par to, ka vispār nevajadzētu maksāt. Es arī solījos nemaksāt, tas ir, neparakstīt darba samaksu deputātiem, kuri neierodas uz plenārsēdēm vai uz komisiju sēdēm. Bet ir viens tāds moments, par ko kolēģi jau arī runāja. Deputāti paskaidro, ka viņi aktīvi darbojas savos vēlēšanu apgabalos un tādēļ neierodas uz plenārsēdēm un komisiju sēdēm. Tādā gadījumā viss atbilst darba likumdošanai. Bet es vienkārši gribētu ierosināt, lai mēs pieņemtu lēmumu, uz kuru pamatojoties šinī periodā tiek uzskaitīts deputātu darbs plenārsēdēs, komisiju sēdēs un arī pildot komisiju un neviena cita uzdotos uzdevumus. Tas, ņemot vērā šo kritisko situāciju, zināmā mērā varētu mūs arī mobilizēt, jo darāmā vēlēšanu apgabalos un it sevišķi darba vietās ir ļoti, ļoti daudz. Šis jautājums būtu arī galvenais, par kuru es gribēju lūgt izteikt savus viedokļus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai būtu kādi jautājumi deputātam Gorbunovam? Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Bērziņš: Kopumā piekrītot jūsu idejai par komandējumiem, tajā skaitā par ārzemju komandējumiem, es gribētu precizēt, vai jūs domājat atcelt arī tos braucienus un vizītes, kas jau ir saskaņoti? Piemēram, mūsu parlamenta delegāciju ir ielūdzis Somijas parlaments. Praktiski šī vizīte jau ir saskaņota. Tātad ir runa par parlamentāriešu darbu, bet ne par kaut kādu konkrēto darbību, bet par parlamentāriešu pamatdarbību, tas ir, uzturēt šos kontaktus. Tikai par šo ir runa, ja?

A.Gorbunovs: Sakarā ar ielūgumiem no ārzemju parlamentiem. Man nez kāpēc liekas, ja ārzemēs būtu tāda pati situācija kā patlaban Latvijā, tad viņu parlamenti noteikti mums atsūtītu vēstuli, kurā atvainotos un pateiktu, ka mēs vēl ar lielāku pietāti un ieinteresētību turpināsim mūsu sakarus, bet tikai pēc pāris mēnešiem, jo situācija pie mums ir tik kritiska, ka šie likumi mums ir jāpieņem. Tāpēc, lūdzu, atvainojiet, ka mēs šajā situācijā nevaram braukt. Tāds ir mans viedoklis.

Arvien vairāk domājot par to, kā mēs realizējam 4.maija Deklarāciju, es domāju par to, cik efektīvas ir mūsu valstiskās struktūras. Protams, es sāku domāt par visu kopumā, bet pirmām kārtām ir jādomā par mūsu pašu darba efektivitāti. Tāpēc šie ierosinājumi nāk, vadoties tikai pēc šā viedokļa. Ne no kaut kā cita vai lai kaut ko ierobežotu, vai kaut kā citādi, kas citos apstākļos varētu darboties normāli. Man liekas, ka visu noteiks tas, cik efektīvi darbosies mūsu valstiskās struktūras un ko mēs paspēsim šajā laikā. Jo, ja tiks ievestas dažādas prezidenta pārvaldes vai kaut kas cits, tad viņas katrā ziņā būs... viņām būs jārēķinās ar reāli izdarīto. Bet, ja reāli netiks daudz kas izdarīts, bet tikai visu laiku notiks runāšana par valsti kā tādu, tad situācija attiecīgi arī būs tāda, ka gaidīt, lai mūsu reālās iespējas tiktu ņemtas vērā, būs ļoti apšaubāmi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Anatolij Valerianovič! Sakarā ar šo dokumentu, kura autors esat jūs, man jums ir jautājums. 2.2.punkts skan šādi: "līdz š.g. izskatīt 1.oktobrim PSRS prezidenta Gorbačova iesniegto pārejas uz tirgus ekonomiku programmu". Šorīt es iesniedzu priekšlikumu: iekļaut šo jautājumu dienas kārtībā, vismaz līdz 15.oktobrim, sakarā ar Ivara Godmaņa valdības programmas apspriešanas turpināšanu. Šis priekšlikums ir noraidīts, dienas kārtībā šis jautājums nav iekļauts. Kādas ir jūsu domas šajā jautājumā?/

A.Gorbunovs: */Manuprāt, mēs te jau izskaidrojām, viens kolēģis uzstājās, ka tas jau ir paredzēts, ka mēs izskatīsim, t.i., es ierosinu izskatīt šo jautājumu komisijā, es jau otro reizi par šo uzstājos, lai mums būtu savs viedoklis. Un te es neredzu nekādas petrunas./

V.Zatuliviters: */Nē, šeit ir līdz 1.oktobrim, es ierosinu līdz 15. Mēs noraidījām pat līdz 15., es nesaprotu kā te līdz pirmajam./

A.Gorbunovs: */Jūs neapmierina īsāks termiņš?/

V.Zatuliviters: */Un otrais jautājums, ja drīkst? Jūs runājāt par iemesliem, kas traucē mūsu parlamenta darbu. Vai jūs nevarētu no visiem iemesliem, kurus jūs saskatāt, izdalīt galvenos?/

A.Gorbunovs: * /Iemeslu ir ļoti daudz. Varbūt tas ir mans, tā teikt, subjektīvais viedoklis, bet es izdalītu tos iemeslus, kurus mēs varētu novērst tūlīt. Iemeslu ir ļoti, ļoti daudz: mūsu pieredzes trūkums, un viss, kas saistīts, teiksim, ar darbu, frakciju, komisiju saskaņojumiem utt. Bet tie ir tādi iemesli, par kuriem varētu runāt vēlamajā formā un kritizēt sevi utt. Bet no tā nekas nemainīsies. Taču es domāju, ka šajā periodā vajadzīga skaidra, precīza darba organizācija, t.i., kad komisijām ir kalendārais grafiks konkrētai problēmai, t.i., ekonomiskie likumi, tā ir pirmā daļa, un šo grafiku kontrolē Augstākās padomes Prezidijs.

Tālāk, mūsu visu attieksme konkrēti pret darbu komisijās un plenārsēdēs. Šajā nozīmē - sēžu apmeklēšana un piedalīšanās tajās, šajā sakarā - atteikšanās no komandējumiem, un tālāk - šajā periodā galvenā uzmanība jāveltī darbam šeit uz vietas, nevis saviem tiešajiem pienākumiem uzņēmumos, organizācijās un iestādēs./

V.Zatuliviters: */Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

F.Stroganovs: */Anatolij Valerianovič! 2.2.punktā jūs ierosināt līdz 1.oktobrim izskatīt prezidenta Gorbačova programmu. Vai jūs uzskatāt par iespējamu atsevišķus nolikumus, kuri izklāstīti šajā prorammā, pilnā apjomā pielietot mūsu darbībā un ieviest tos mūsu republikā, un, turpinot 3.punktu, uzdot pastāvīgajai Ministru padomes Pašvaldību komisijai iesniegt priekšlikumus par pašvaldībām. Vai šis termiņš nav pārāk garš, jo pašlaik likumi par vietējām pašvaldībām patiesībā nedarbojas sakarā ar to, ka tie daudzējādi ir pretrunā ar pašlaik pieņemtajiem jaunajiem likumiem, kuriem nav saskares ar likumu par vietējo pašvaldību un kuri būtībā paralizē vietējo padomju darbu? Vai nevajadzēja mums to izlemt pirmām kārtām, neatliekot uz vairāk kā mēnesi šī jautājuma izlemšanu?/

A.Gorbunovs: */Es jums, Filip Feoktistovič, pilnīgi piekrītu, ka to vajag izdarīt ātrāk, pašvaldību jautājumā./ Bet jāņem vērā, ka praktiski oktobra mēnesī mums jāizskata visu likumu pamati, jo pašvaldība ir ļoti saistīta ar nodokļiem, saistīta ar budžeta tiesībām, nodokļiem un tā tālāk. Un tāpēc, protams, man liekas, Ekonomikas komisija, Likumdošanas jautājumu un arī Tautas pašvaldības komisija varētu saskaņot šos datumus un ierakstīt precīzāk. Bet katrā ziņā tas ir jāizdara oktobra mēnesī.

Tagad par to, kas attiecas uz prezidenta Gorbačova piedāvāto programmu pāriet uz tirgus ekonomiku. Es to nekādā ziņā negribētu patlaban komentēt un vēl jo vairāk kaut ko ieteikt no tās. Es tikai gribētu, lai komisijas līdz 1.oktobrim izskata un jums šeit būtu viedoklis, lai mēs šo viedokli varētu noformulēt. Jo būs dīvaini, ka mums ir atsūtīta programma, mums lūdz izteikt savu viedokli konkrētā jautājumā, bet mēs neatbildam. Bet es saprotu - lai varētu atbildēt, lai es varētu parakstīt, jo man tiks uzdots parakstīt šādu atbildi, ir jābūt konkrētam viedoklim, bet neizskatīt šo programmu komisijās un noformulēt viedokli - var arī tā. Bet es katrā ziņā piedāvātu izskatīt komisijās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Gorbunova kungs, kā jūs domājat, ņemot vērā mūsu samērā bēdīgo pieredzi ar tiem ārzemju komandējumiem... Ir runa par 4.punktu. Ja Augstākās padomes Prezidijs pārtrauks izsniegt atļaujas ārzemju braucieniem, vai tad šie ārzemju braucieni beigsies? Es liktu priekšā šo punktu svītrot ārā acīm redzamās neefektivitātes dēļ un meklēt citus risinājumus.

A.Gorbunovs: Pirmkārt, šis punkts tiešām jāpapildina. Nezinu, vai es biju ieteicis... līdz Ziemassvētku brīvdienām šo... nolikt zināmu termiņu, tas ir, oktobri un novembri. Redziet, bet tad nevajag Prezidijam vispār nodarboties ar šo organizatorisko jautājumu, un lai katrs dara, ko grib. Kas tagad notiek? Atnāk komisijas vadītājs un saka: četri grib braukt uz ārzemēm. Prezidijs nevar izvērtēt, kāpēc šiem kolēģiem ir īpaši nepieciešams braukt. Līdzko rodas iebildumi, tā tūlīt rodas paskaidrojumi, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Un es šaubos, vai kādreiz varēs izvērtēt, cik vienai partijai svarīgi, cik otrai partijai nav svarīgi kaut kur braukt. Protams, runa ir par to, ko teica kolēģis Indulis Bērziņš, tas ir, par braucieniem parlamenta uzdevumā. Šo situāciju varētu vērtēt citādāk, un es nevaru iebilst deputātam Indulim Bērziņam, bet es katrā ziņā meklēju izeju un piedāvāju savu variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Anatolij Valerianovič! Augstākās padomes Kārtības rullī, kas mums drīzumā jāpieņem, vienā no punktiem teikts, ka piektdienās parasti deputātam jāstrādā vēlēšanu apgabalā. Vai šim darbam netraucēs tā lēmuma pieņemšana, kura projektu mēs pašlaik izskatām?/

A.Gorbunovs: Es atbildēt varu šādi: Kārtības rullī ir ļoti daudz priekšlikumu. Un kā mēs par tiem nobalsosim? Es nezinu. Ja mēneša laikā mēs pieņemsim Kārtības rulli, vienalga, oktobrī mums ir jāstrādā ļoti intensīvi, tāpēc es arī piedāvāju šo shēmu. Vēl jo vairāk, ja mēs paskatāmies, kā citi parlamenti strādā, piemēram, Krievijas parlaments strādā arī sestdienā. Ne jau tāpēc, ka viņi visu nedēļu neko nedara un tādēļ sestdienā viņi strādā, vai arī viņi ir attiecīgas ticības cilvēki vai kā citādi. Vienkārši tāpēc, ka ir kritiska situācija, un kritiskā situācijā ir arī kaut kas jādara. Lai darba efektivitāte un darba daudzums jeb kvantitāte un kvalitāte tomēr atbilstu tai kritiskajai situācijai, kura patlaban ir izveidojusies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Gorbunova kungs! Prezidija sēdē jūs teicāt, ka frakcijai ir jāuzņemas atbildība par notiekošo, tā kā tā ir vairākuma frakcija un tāpat no viņas prasīs analīzi līdz galam par šeit notiekošo. Līdz ar to es gribētu arī lūgt, ka frakcijai tiek dotas plašākas pilnvaras. Ja jau atbildība, tad jābūt arī tiesībām kaut ko darīt. Līdz ar to konkrēti priekšlikumi pie 4.punkta. Prezidijs lemj par ārzemju braucieniem. Bet Prezidijam tomēr diemžēl nav pilnīga priekšstata par to, kāda ir kopaina, cik un no kādām komisijām ir aizbraukuši. Sākot ar jaunnedēļu, frakcija pietiekami kompetenti analizēs šo situāciju. Un es gribētu lūgt, ja šie komandējumi turpināsies un Prezidijs lemj par braukšanu, tādā gadījumā tur ir arī atbalsts no frakcijas, t.i., es domāju - frakcijas vadības atbalsts.

A.Gorbunovs: Es jums pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tās praktiski bija debates. Debatēs pierakstījušies deviņi cilvēki, un es lūdzu neizmantot jautājumus, lai izvērstu debates. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Vai lēmuma preambulā nebūtu jāatspoguļo tāds moments, ka valdība, konkrēti Ekonomikas ministrija, nav izpildījusi Augstākās padomes iepriekšējo lēmumu, kuru mēs pieņēmām kopumā, kad akceptējām valdības programmu. Tajā viss, ko deputāts Kehris ir iesniedzis papildinājumā, jau bija uzrakstīts, tikai jau ar pavisam citiem konkrētiem datumiem.

A.Gorbunovs: Jā, es piekrītu jūsu priekšlikumam, ka vajadzētu papildināt.

Priekšsēdētājs: Vairāk neviens jautājumus nevēlas uzdot? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Anatolij Valerianovič, par pirmo punktu. Te noteikts - nepieciešams apstiprināt grafiku. Mums, patiesībā, katrā komisijā ir darba plāns - kādai komisijai kāds likumprojekts jāizstrādā un jāiesniedz Augstākajai padomei apstiprināšanai. Priekš kam šis pirmais punkts?/

A.Gorbunovs: */Es jums piekrītu. Bet situācija ir tāda, ka acīmredzot komisija nejūt šo vispārējo kritisko noskaņojumu. Pēc būtības mēs pašlaik sastopamies ar to, ka paši, tā sakot, degošākie jautājumi, kuru risinājumu gaida no mums iedzīvotāji likumdošanas vai normatīvo aktu veidā, vienkārši netiek izskatīti. Es, piemēram, nevaru izskaidrot vēlētājiem, ka, ziniet, komisijai ir savs grafiks, tāpēc gaidiet, bet lēmumi kaut kad būs./

V.Priščepovs: */Taču jautājums ir par to, ka darba plāns jāizmaina un jāsastāda jauns grafiks./

A.Gorbunovs: */Pilnīgi pareizi. Lai līdz 1.novembrim galvenie ekonomiskie likumi būtu izskatīti Augstākajā padomē./

V.Priščepovs: */Es jūs sapratu. Otrais priekšlikums - izņemt 4.punktu. Dzīvi nevar apturēt, bet tā prasa izpētīt aizrobežu pieredzi, lai mēs uzkrātu pieredzi. Tātad kategoriski: 4.punktu atstāt tā, kā šeit paredzēts, uzskatu par nepareizu./

A.Gorbunovs: */Tas ir mans viedoklis. Es jums oponēt nevaru./

V.Priščepovs: */Un par 5.punktu es gribētu precizēt. Kā saprast, Anatolij Valerianovič, ka, ja darba dienas laikā bez attaisnojuma izlaistas trīs stundas, tad par dienu netiek maksāts. Kā to saprast? Taču katram ir iemesls.../

A.Gorbunovs: */Šo punktu es pacentos izrakstīt no attiecīgā kodeksa, lai noteiktu komisijas vadītāja lomu, jo grāmatvedībā ienāks lapa, kurā atzīmēta mūsu piedalīšanās darbā, kā jebkurā iestādē. Vispār, ja komisijas vadītājs uzskata, ka jūs plenārsēdes laikā vai komisijas sēdes laikā trīs stundas bez attaisnojuma neesat bijis klāt, tad viņš acīmredzot tādu lēmumu pieņems./

V.Priščepovs: */Bet kā jūs domājat, tas būs objektīvi?/

A.Gorbunovs: */Vismaz man nav cita priekšlikuma./

V.Priščepovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Anatolij Valerianovič, tātad programma pārejai uz tirgus ekonomiku tika apgādāta ar gluži konkrētiem likumprojektiem, kurus bija nepieciešams pieņemt, lai realizētu šo programmu. Man gribētos uzzināt, vai šie likumprojekti ir mūsu Augstākajā padomē, lai mēs kaut kādā veidā varētu izteikt savu attieksmi pret tiem un kaut kādā mērā rēķināties ar tiem. Tas ievērojami noskaidrotu mūsu sistēmu, vismaz likumdošanas par aplikšanu ar nodokļiem ieviešanu dzīvē, kas, kā redzams, ir apgrūtināta, un valdība nav ievērojusi termiņus.../

A.Gorbunovs: */Atvainojiet, par kādiem likumprojektiem jūs runājat? Par Šataļina programmu?/

V.Zatuliviters: */Jā, cik es saprotu.../

A.Gorbunovs: */Tie ir komisijās./

V.Zatuliviters: */Tie komisijās ir, bet man gribētos papildināt 2.2.punktu un izskatīt ne tikai progammu, bet arī likumprojektus, kuri, tā sakot, pavada šo programmu./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, tas ir debašu jautājums.

A.Gorbunovs: */Es neiebilstu, ja kaut kas tiks izsvīrots vai papildināts./

Priekšsēdētājs: Es tomēr lūgšu deputātus nediskriminēt tos, kas ir pierakstījušies debatēs, un neizmantot jautājumus, lai debatētu. Jautājumu vēlas uzdot deputāts Vulfsons.

M.Vulfsons: Man arī nepatīk 4.punkts. Es arī gribu pateikt - kādēļ PSRS Augstākajā padomē saņēmu līdzīgu formulējumu, kas noteica, ka man bija gluži tāpat kā citiem Baltijas deputātiem aizliegts izbraukt uz ārzemēm. Tas tādēļ, ka mēs ārzemēs aizstāvējām Latvijas neatkarību. Un, neraugoties uz tādu aizliegumu, mēs braucām katrs, kā pratām. Šeit arī paziņojums - pārtraukt atļauju izsniegšanu deputātu braucieniem. Es domāju, ka tāds kategorisms ir nepareizs, jo ir daži pasākumi, kuri veltīti tieši Baltijas valstīm. Ja mēs tur neieradīsimies, tad tas būs pilnīgi neizprotami. Tādēļ, ja mēs saglabājam Augstākās padomes Prezidija tiesības atļaut vai neatļaut tādu lietu, kas arī ir mazliet pārsteidzoši, es lieku priekšā šādu formulējumu: Augstākās padomes Prezidijam sakarā ar esošo stāvokli krasi ierobežot tādus braucienus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka deputāts Vulfsons jau būs uzstājies debatēs.

A.Gorbunovs: Es tikai varu atbildēt to, ka man ir sajūta, ka Latvijas neatkarība ārzemēs tiešām būs, bet, ja šeit uz vietas mēs tādā veidā turpināsim savu darbu, tad neatkarības patiesi nebūs.

Priekšsēdētājs: Vēl jautājumus uzdos deputāti pie pirmā un trešā mikrofona. Es domāju, ka mēs varētu beigt jautājumu uzdošanu, jo debatēs ir pieteikušies desmit cilvēku. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Cienījamais Anatolij Valerianovič! Pirmkārt, principā es piekrītu tādam lēmumam. Bet vai jūs neuzskatāt par nepieciesamu preambulas pirmajā rindkopā iekavu beigās "arī pirms citiem" vietā iekļaut likumu par pilsonību? Tas, pirmkārt, vispār šodien daudzējādi traucē ekonomikas normālu attīstību.

Otrkārt, vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu sakarā ar jūsu iesniegto lēmumu pārskatīt mūsu dienas kārtību? Manuprāt, ir daudzi jautājumi, kurus varētu atlikt uz vēlāku laiku./

Priekšsēdētājs: Paldies jautātājiem. Paldies ziņotājam, deputātam Gorbunovam. Tūlīt mēs varēsim uzsākt debates. Bet es esmu saņēmis zīmīti, kuru adresējis deputāts Špoģis no Viļānu 163.vēlēšanu apgabala. Zīmītē rakstīts: pēc deputāta jautājuma izskatīšanas, darba kārtības jautājuma izskatīšanas lūdzam paziņot, ka sakarā ar rudens darbiem un stāvokli Latgales lauksaimniecībā Latgales deputātiem nekavējoties uz brīdi jāsapulcējas blakuszālē. Cik es saprotu, tad tas ir pēc darba kārtības visiem punktiem. Tātad Latgales deputāti ir informēti.

Tagad, lūdzu, sākam debates. Kā pirmā debatēs pierakstījusies deputāte Ždanoka, gatavoties deputātam Bukam. Par šo jautājumu debatēs ir pierakstījušies desmit cilvēku.

Tas arī ir pie ierosinājumiem, nevis pie jautājumiem? Trešais mikrofons. Es domāju, ka jautājumu uzdošanu mēs tiešām varam beigt.

A.Aleksejevs */Anatolij Valerianovič, lēmuma preambulā ir runa par to, ka katastrofāli pasliktinās mūsu valsts ekonomiskais stāvoklis. Šajā sakarā, vai tomēr nevajadzētu, lai valdība izskatītu un ziņotu mums par pasākumiem iedzīvotāju apgādei ar pārtiku un apģērbu? Jūs apsolījāt iekļaut dienas kārtībā arī otru lūgumu: vai likumprojektus pavadīs ekonomiskie pamatojumi, lai mēs laikus varētu iepazīties ar ekonomikas apsvērumiem par to, ko dos likums?/

A.Gorbunovs: */Es domāju, ka tas tomēr nav jautājums, tas ir priekšlikums. Esmu gatavs uzklausīt visus priekšlikumus un kopā ar jums iekļaut šeit./

A.Aleksejevs: */Esmu ļoti pateicīgs./

T.Ždanoka: */Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es pilnīgi piekrītu iesniegtā lēmuma projekta preambulai, ka situācija patiešām ir ārkārtēja un pirmām kārtām ir jāstrādā pie likumiem, ekonomisko likumu paketes un sakarā ar šo gribu ierosināt šādu jautājumu. Mani neapmierina lēmuma projekta 5.punkta formulējums tajā daļā, kurā visus jautājumus, kas saistīti ar mūsu (deputātu) darbību, izlemj pastāvīgo komisiju vadītāji.

No darba pieredzes Ārlietu komisijā varu teikt, ka jautājums par attieksmi pret mazākuma deputātu darbu, t.i., opozīciju pārstāvošo, ir visai sarežģīts. Un tieši attiecībās ar komisijas vadību, jo vadība pie mums darbu komisijā uzskata par iespējamu tikai vairākuma frakcijas pārstāvjiem, nepaziņo, ka tiks veikts tāds darbs un ka mums šī diena ir brīva. Es personīgi arī savā pamatdarba vietā universitātē neesmu pieradusi slinkot, tāpēc mani šāda pieeja galīgi neapmierina. Es domāju: ja mēs patiešām pašlaik atrodamies tādā situācijā, kad divas trīs komisijas ir pārslogotas (komisijas, kas saistītas ar ekonomiskajiem jautājumiem), tad citām komisijām, teiksim, Ārlietu komisijai, ja tiks pieņemts 4.punkts, darbalauks sašaurināsies. Laikam jādod iespēja deputātiem no dažām komisijām strādāt arī citās komisijās. Šajā laika periodā. Man, piemēram, būtu ārkārtīgi interesanti paskatīties ekonomiskās programmas. Mani neapmierina stāvoklis, ka mūsu komisijā vienkārši tiek uz vietas noraidīta Šataļina programma un tiek izskatīti tikai tās politiskie aspekti.

Tāpēc es ierosinu pie 5.punkta formulējuma šādu papildinājumu. Es izlaižu pirmo teikuma daļu, kurā teikts tā: "vai par citu darba uzdevumu izpildi saskaņā ar pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja norādījumu", un ierosinu papildināt "vai frakciju vadītāju", tātad "pēc pastāvīgo komisiju priekšsēdētāju vai frakciju vadītāju norādījuma", t.i., deputātiem būs iespēja piedalīties to komisiju darbā, kuru darbība saistīta ar ekonomisko likumu pieņemšanu. Tieši tāpat es ierosinu papildināt darba uzskaites lapiņas ar tādu frāzi: "kopā ar frakciju vadītājiem". Mēs ar jums saņemam darba algu par darbu, kā zināms, no budžeta, kurš sastāv no visu republikas iedzīvotāju maksājumiem (arī to iedzīvotāju, kuri pēc iepriekšējās deputāta Freimaņa uzstāšanās diezin kāpēc zaudējuši iespējas noteikt, kā jāsaucas viņu rajonam vai pilsētai). Tad, lūk, šie cilvēki samaksā par mūsu darbu, un es domāju, ka mazākuma frakcija atrodas pilnā atkarībā, pirmkārt, no Prezidija, kas pilnībā sastāv no vairākuma frakcijas pārstāvjiem, un, otrkārt, no komisiju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kuri tāpat ir vairākuma frakcijas pārstāvji. Mani un visu mūsu frakciju šāds stāvoklis neapmierina, tāpēc mēs ierosinām visus samaksas jautājumus izlemt kopīgi (konkrēti, mazākuma frakcijai saskaņot ar frakcijas vadītāju)./

Priekšsēdētājs: Paldies, es ceru, ka deputāte Ždanoka savu ierosinājumu iesniegs rakstiski. Lūdzu - deputāts Buka.

S.Buka: */Cienījamie kolēģi deputāti! Es viscaur un pilnīgi atbalstu mūsu priekšsēdētāja Gorbunova kunga viedokli un viņa bažas par situāciju, kāda izveidojusies republikā un kura, es vēl piebilstu, nekontrolējami pasliktinās. Par to ir norūpējušies arī visi republikas iedzīvotāji, bet diemžēl ne tuvu visi Augstākās padomes deputāti. Tāpēc šī lēmuma iesniegšanu es novērtēju vēl arī kā Augstākās padomes priekšsēdētāja personiskās vīrišķības aktu, jo ne visos deputātos tas izsauc karstu ieinteresētību un atzīšanu.

Daudzi Augstākās padomes deputāti šodien faktiski izvairās no atbildības savu vēlētāju priekšā, no situācijas republikā, no detalizētas stabilizācijas un reformu programmas apspriešanas, kuras nepieciešams pieņemt tuvākajā laikā. Tikai pēc detalizētas reformu programmas izstrādāšanas un noklausīšanās var pāriet pie prioritāro, vissvarīgāko likumu noteikšanas. Tas ir jāizdara tuvākajā laikā. Taču, gribam mēs to vai negribam, Latvijas valdības noslēgtie līgumi un ekonomiska rakstura vienošanās ar citām savienotajām republikām jau šodien prasa problēmu apspriešanu, kuras rodas sakarā ar PSRS prezidenta programmas ieviešanu praksē. Mēs nevaram atrasties ārpus šīs programmas apspriešanas robežām, jo tas novedīs pie tālākas situācijas pasliktināšanās republikā, haosa pieauguma ekonomiskajā dzīvē. Tas, ka šorīt mēs sekmīgi noraidījām prezidenta programmas izskatīšanas nepieciešamību saistībā ar mūsu valdības programmu, manuprāt, arī nozīmē faktisko mūsu vēlētāju interešu boikotu.

Šodien pastāv ievērojams pārrāvums starp izpildvaru un likumdevēju varu, faktiski - starp Ministru padomi, starp to, kādus lēmumus tā pieņem, un starp to, ar ko mēs visi nodarbojamies. Ministru padome, nonākusi situācijā, kurā katastrofāli pieaug problēmas ekonomikā, interesējas par šīm problēmām. Toties mēs lielā mērā nodarbojamies ar politiku, bieži ar tīru politiku, un nenodarbojamies ar mūsu valsts ekonomisko politiku. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka ne visas metodes, ar kurām Augstākās padomes priekšsēdētājs ierosina atrisināt radušos jautājumus, pelna atzinību.

Manuprāt, piemēram, šī lēmuma 4.punkta realizācija novedīs pie deputātu dalījuma pirmajā un otrajā šķirā. Diezin vai mēs atņemsim tiesības uz ārzemju braucieniem Prezidija loceklim, Augstākās padomes priekšsēdētājam, viņa vietniekiem, bet šodien, kā noskaidrojās, arī virknei "specdeputātu" no noteiktām komisijām. Bet ko mums darīt ar braucieniem uz tādām valstīm kā Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ukraina? Es jau nerunāju par braucieniem uz Maskavu un Ļeņingradu. Tātad mēs apturam visu, kaut arī ar pārkāpumiem radīto pārstāvniecību, darba grupu un komisiju darbību, kuras kontaktējās ar šīm draudzīgajām valstīm. Diskriminācija pēc 4.punkta izplatās pirmām kārtām uz neatkarīgajiem deputātiem un frakcijas "Līdztiesība" deputātiem, kuri vispār nevarēs izbraukt aiz republikas robežām. Varbūt tas ir paraksta variants par neizbraukšanu ārpus republikas robežām? Varbūt tā varētu novērtēt šo 4.punktu? Gribētos dzirdēt no šīs tribīnes, kuriem ir atļauti aizrobežu braucieni šodien un kuriem tika atļauti agrāk? Kādi ir izdevumi par viņiem frakcijās?

Preambulā teikts, ka deputāti bieži ir prom aizrobežu braucienos un ievērojamu laika daļu veltī darbam uzņēmumos. Godīgi sakot, te sajaucas grēcīgais un taisnīgais: vieni cenšas stabilizēt ekonomisko situāciju republikā, citi tajā pašā laikā nodarbojas ar citām problēmām. Pēc manām domām, daudzi vairākuma frakcijas deputāti, lai viņi neapvainojas, jo tas neattiecas uz visiem deputātiem, pēdējā laikā atraduši labas spraudziņas. Tagad viņi brauc uz ārzemēm dažādu delegāciju sastāvā. Vai tad to nevar nosaukt tā, kā tas saucās agrāk - specprivilēģijas? Kāpēc ēna tiek mesta arī uz citiem deputātiem no abām frakcijām, kuri nav bijuši aiz robežām? Varbūt tomēr ne visi vienādi vainīgi? Kāpēc mums jāpauž neuzticība pret visiem? Un vai tas nozīmēs, piemēram, ka Augstākās padomes deputāti un vietējo padomju vadītāji (piemēram, Rīgas pilsētas padomes) nevarēs izbraukt aiz republikas robežām pat ja būs attiecīgās vietējās padomes lēmums, saņemts oficiāls ielūgums no kaut kādas sadraudzības pilsētas (pēc vecās terminoloģijas). Turklāt ar 4. un 5.punkta ieviešanu mēs sašaurinām deputātu darbību tikai līdz Augstākās padomes sēdēm, nosakām birokrātiskus šķēršļus deputātu darbībai no tādu orgānu puses, kuriem tādas tiesības nav piešķirtas (piemēram, Augstākās padomes un valdības komisijas), šķēršļus, kuri ir pretrunā ar mūsu pieņemto likumu par tautas deputātu statusu.

Es atbalstu Dineviča uzstāšanos (vai jautājumu) par frakciju tiesību paplašināšanu kontroles noteikšanā pār deputātiem. Beidzot, kas realizēs uzraudzības funkcijas attiecībā uz šīm trim stundām? Ja komisiju priekšsēdētāji, tad ārzemju praksē frakcijās tas saucas "pātagas". Bet kas te būs "pātaga"? Un kādā veidā varēs vienoties ar komisiju priekšsēdētājiem par to, lai aizietu uz stundu divām vai uz 15 minūtēm? Tāpēc es uzskatu, ka, visumā piekrītot rūpēm un prasot no deputātiem auglīgu darbu, mēs nevaram pieļaut mūsu republikas deputātu tiesības ierobežojošā 4. un 5.punkta iekļaušanu šajā lēmumā./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Jagupecam.

J.Jagupecs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Es pilnīgi pievienojos un atbalstu Augstākās padomes priekšsēdētāja Gorbunova kunga raizes par to, ka mums ievērojami jāuzlabo parlamenta darbs un jāpievērš sevišķa uzmanība likumu izskatīšanai un pieņemšanai, kuri saistīti ar gaidāmajām ekonomiskajām reformām republikā. Bez tam uzskatu, ka mums vajadzētu nepārprotami un nedivdomīgi pozicionēties, es domāju, parlamentu, vai nu mēs piedalāmies tikai ekonomiskajās vienošanās ar austrumu tirgu un apzināti ejam uz to, ka visus aprēķinus nākotnē veiksim cietā konvertējamā valūtā ar šo tirgu, vai arī mēs piedalāmies Savienības līgumā un saņemam virkni ekonomisku atvieglojumu, lai pievienotos šim ekonomiskajam līgumam. Par to es jau runāju komisijā, kurā es strādāju, man gribētos vēlreiz par to pastāstīt kolēģiem deputātiem, jo tas ir ļoti nopietns jautājums, sevišķi pašlaik, kad pietiekami īsā laikā jāpieņem republikas dzīvei svarīgs lēmums.

Es gribētu apstāties pie vēl viena momenta, kurš parādīts Augstākās padomes lēmumā, lēmuma projektā, konkrēti, jautājumā par deputātu korpusa darba aktivizēšanu. Man gribētos apstāties, lūk, pie kāda momenta. Kas mums traucē, sevišķi virknei frakcijas "Līdztiesība" deputātu, aktīvi piedalīties Augstākās padomes plenārsēžu darbā un pastāvīgo komisiju darbā. Es gribētu te atzīmēt virkni momentu, kuri, manuprāt, traucē šo aktivitāti.

Pirmais moments. Man grūti spriest, apzināti vai neapzināti tas tiek darīts, bet bieži tie dokumenti, kurus iesniedz apspriešanai pastāvīgajās komisijās, mums, frakcijas "Līdztiesība" deputātiem, kuri nepietiekami labi pārvalda valsts valodu, diemžēl netiek izsniegti krievu valodā. Dabiski, aktīvi iekļauties komisiju darbā nav iespējams. Tādēļ tātad ievērojami paaugstinās mūsu aktivitāte plenārsēdēs, tas noved zināmā mērā pie tā, ka bieži mēs izmantojam neproduktīvi mūsu laiku plenārsēdēs. Sēdes, man arī tas saprotams, pastāvīgajās komisijās notiek valsts valodā. Es domāju, ka tas arī ne gluži veicina mūsu laika pietiekami produktīvu izmantošanu. Es izteikšu savus apsvērumus, tāpēc vispār gribētu, lai mani uzklausītu. Bez tam mēs, frakcijas "Līdztiesība" deputāti, pēdējā laikā izjūtam pietiekami stingru presingu no virknes "demokrātiskā vairākuma" deputātu puses, konkrēti, mums pastāvīgi draud ar to, ka mēs esam mazsvarīgi, otrās šķiras deputāti, ka pēc pilsonības likuma pieņemšanas mēs tiksim izsviesti no šīs zāles. Es runāju varbūt parupji, bet tas patiešām tā ir, tas izskanējis no virknes deputātu mutes, kuri ir klāt šajā zālē, tas skan masu informācijas līdzekļos.

Man gribētos, lai cienījamie vairākuma frakcijas kolēģi ieklausītos, kas uztrauc mūs, frakcijas "Līdztiesība" deputātus, arī tādēļ, lai mums nākotnē patiešām iznāktu saskaņots, draudzīgs, konstruktīvs darbs, lai sniegtu mums iespējamo palīdzību arī valodas apguvē. Es gribu, starp citu, pasvītrot šo jautājumu, jo vairākas nodarbības, kuras te tiek organizētas, notiek bez pietiekama metodiskā un pedagoģiskā nodrošinājuma, tas patiešām ir tā, sevišķi nevis iesācēju grupā, bet grupā, kurai jau ir zināms sagatavotības līmenis. Arī attiecīgo dokumentu sagatavošanas ziņā un labas, darba spējīgas atmosfēras radīšanas ziņā tajās komisijās, kurās mēs pastāvīgi strādājam. Visumā es atbalstu lēmumu, kuru iesniedza Augstākās padomes priekšsēdētājs, [es] iesniegtu tikai šādu piezīmi. Komandējums. Es uzskatu, ka frakcijai ir tiesības, lai frakcijas vadītājs nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs iesniegt lūgumu Augstākās padomes Prezidijam un saņemt piekrišanu frakcijas deputātu komandējumiem, kurus tie uzskata par vajadzīgiem sava pastāvīgā darba izpildei. Uz ārzemju komandējumiem mēs nepretendējam, mēs tur nebraucam, ārzemju pases mums nav, bet kaut vai Savienības robežās mēs gribētu tādu laika minimumu komandējumiem, garantētu frakcijai. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lagzdiņam. Gatavoties deputātam Kehrim, ja deputāts Lagzdiņš nerunās pārāk gari.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi deputāti! Jau daudzkārt esmu runājis par to, ka pamatu pamatos, lai šeit būtu produktīvs darbs, mums vajadzīga kārtība. Un šis ir pirmais reālais solis. Augstākās padomes vadība ar mūsu palīdzību gribētu te ieviest kārtību. Bet, godātie kolēģi, atcerēsimies iepriekšējo sesiju, kad es un daudzi citi deputāti daudzkārt stāvējām pie pirmā mikrofona, trešā mikrofona un otrā mikrofona ar priekšlikumiem izstrādāt darba plānu, likumu izstrādāšanas plānu, kā Augstākās padomes priekšsēdētājs ir paredzējis šā lēmuma 1.punktā.

Kolēģi, atcerēsimies, kā mēs sākām darbu šīs sesijas pirmajās divās nedēļās. Mēs atnācām uz šejieni un mums tika izsniegts aptuvens darba plāniņš, es gribētu teikt, tieši tādiem vārdiem - darba plāniņš. Mēs mazliet pastrādājām, gājām uz komisijas sēdēm un braucām uz saviem vēlēšanu apgabaliem. Prezidijs pat nebija atradis par lietderīgu pirms atvaļinājuma sanākt kopā produktīvā darba sēdē. Arī pirmajā mūsu darba nedēļā Prezidijs nesanāca un mūsu darbu neplānoja, neorganizēja. Prezidija darbu lielā mērā es vērtēju kā neapmierinošu. Šis darbs ir jāuzlabo un nevis jāuzveļ vaina uz Augstāko padomi.

Tagad konkrēti par lēmumprojektu. Manuprāt, godātie kolēģi, šajā lēmumprojektā mums nav vajadzīga milzīgā emocionālā preambula. Ļoti lietderīgi būtu atstāt tikai ceturto rindkopu un, proti, tātad sakarā ar to, ka ekonomiskā stāvokļa katastrofālā lejupslīde uzliek par pienākumu un tā tālāk - no lēmuma preambulas atstāt tikai ceturto rindkopu, jo nevajag aprakstīt, kā mēs te deputāti strādājam un kā mēs dodamies ārzemju braucienos. Pietiekami jau republikas sabiedrība ir satraukta un pietiekami mums palīdz televīzija, lai visas ēnas puses mūsu darbā propagandētu un tiražētu.

Tālāk. Par lēmuma lemjošo daļu. Par to, ka jāizstrādā plāns. Jā, plāns ir jāizstrādā, bet, manuprāt, tas ir jādara kopā ar Ministru padomi. Piemēram, Lietuvas Augstākās padomes Prezidijs papildus atsevišķām sēdēm sanāk kopsēdēs ar Ministru padomi. Jau kopš Augstākās padomes ievēlēšanas un darba sākšanas Prezidijs strādā kopā ar Ministru padomi. Manuprāt, šis plānojums... Šo plānošanu vajag veikt kopā ar Ministru padomi.

Runājot par Gorbačova programmas izskatīšanu. Kolēģi, manuprāt, mums tā jāpieņem zināšanai un komisijas sēdē tā nav jāizskata kā oficiāls dokuments. Gorbačova programma ir jāņem vērā praktiskā darbā, Ministru padomei organizējot un vadot republikas ekonomiku, jo mēs lielā mērā esam saistīti un neesam attālinājušies, tā teikt, ekonomiski no Padomju Savienības. Tātad Ministru padomē tā ir praktiski jāņem vērā.

Tālāk - 3.punkts: "Uzdot Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai un republikas Ministru padomei oktobrī iesniegt sesijā priekšlikumus un grozījumus papildinājumiem republikas pašvaldības likumos un Administratīvajā kodeksā." Pirms pusstundas kolēģis man iedeva jaunā Administratīvā kodeksa projektu. Diemžēl tādā gadījumā, lai Tautas pašvaldības komisija tiktu galā ar Administratīvās atbildības kodeksu un ar pašvaldības likumiem, tai jānoliek malā visi pārējie likumprojekti un, proti, likums par partijām, likums par presi, likums par arodbiedrībām un likums par arhīviem, kurus pirmajos lasījumos mēs esam pieņēmuši. Mēs nevaram pārrauties uz pusēm un visus šos darbus pabeigt, pretējā gadījumā darbs būs veikts nekvalitatīvi. Par to esmu pilnīgi pārliecināts. Ja Prezidijs un Augstākā padome mums to atļauj, tad oktobra mēnesī mēs pie šī darba ķeramies klāt.

Par ārzemju braucieniem. Kolēģi, nevajadzētu to noliegt, bet vajadzētu atļaut. Proti, 4.punktu izteikt sekojoši: "Deputātam ir atļauti ārzemju braucieni tikai ar Augstākās padomes atļauju", t.i., nevis ar Prezidija, bet ar Augstākās padomes atļauju. Es domāju, ka mēs visi gribētu zināt, kuri kolēģi brauc uz ārzemēm. Par paraugu ņemsim neatkarīgās Latvijas Saeimas Kārtības rulli, kurā bija teikts, ka atvaļinājumi, ilgāki par divām nedēļām, ir jāizprasa Augstākajai padomei, respektīvi, Saeimai. Es domāju, ka šo funkciju saspringtā darba periodā mierīgi varētu uzdot Augstākajai padomei, t.i., atļaujas sniegšanu... Nevis aizliegt, bet atļaut.

Par deputātu algām. Manuprāt, tā ir juridiska kļūda, un ļoti būtiska, ka mums ar šo lēmumu jārisina jautājums par deputātu algām, bet nevis grozot nolikuma projektu par deputātu materiālo nodrošinājumu. Tādā veidā šis jautājums būtu jārisina juridiski pareizi, bet nevis šajā lēmumā. Šā lēmuma 5.punkts vispār jāsvītro. Kolēģi, atcerieties, ka es šajā tribīnē stāvēju pirms trijiem četriem mēnešiem un jautājumu jau ierosināju. Beidzot esam nonākuši līdz tam brīdim, ka mēs to praktiski risinām. Principā es to atbalstu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Lagzdiņam. Tā kā mums līdz pārtraukumam palikušas divas minūtes, domāju, ka nebūtu pieklājīgi deputātam Kehrim sākt uzstāšanos. Tomēr godājamos deputātus es ļoti lūdzu palikt uz vietas, jo ir viens paziņojums: likumprojektu par uzņēmējdarbību pārtraukumā var saņemt vestibilā.

Tagad sākas 30 minūšu ilgs pārtraukums, kuram beidzoties runās deputāts Kehris.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas. Jau ir pagājušas 32 minūtes, kopš ir pasludināts pārtraukums. Godājamie deputāti, daudzi deputāti dažādu tehnisku iemeslu dēļ nav ieradušies zālē, bet es domāju, ka viņi ieradīsies, un es gribētu dot vārdu deputātam Kehrim. Man ir jābrīdina, ka pēc tam būs balsošana par debašu pārtraukšanu vai turpināšanu. Ir saņemts rakstisks iesniegums par debašu pārtraukšanu. Tagad, lūdzu, vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Šodien izskatīšanai nodotais lēmumprojekts, manuprāt, ietver divas puses: viena ir ekonomiskā likumdošana, otra - deputātu disciplīna. Un tik tiešām ekonomiskā likumdošana rit gausi un deputātu disciplīna ir vāja. Es tomēr pieskaršos pirmajai pusei, proti, ekonomiskajai likumdošanai, jo komisijā šo problēmu loku mēs esam izskatījuši vairākkārt, un tādēļ šorīt, kad darba kārtībā tika iekļauts šis jautājums, man praktiski bija iespējams stundas laikā noformulēt piecus priekšlikumus, par kuriem es arī gribētu runāt. Loģiski būtu, ja ekonomiskie likumi, ekonomisko likumu pakete izrietētu no valdības programmas. Mēs rudenī apspriedām, nevis rudenī, bet vasarā apspriedām valdības tautsaimniecības attīstības programmu un diemžēl, kad tajā tika iezīmēti šie likumi, šos virzienus atbalstījām. Bet likumus, ar kuru palīdzību varētu realizēt programmu, mēs neesam redzējuši.

Šajā aspektā tiešām par paraugu varētu uzskatīt Šataļina programmu, kurā ir gan koncepcija, gan likumprojektu pakete, kā realizēt šo programmu. To gan es nosaucu tikai kā piemēru, kas ir Krievijā. Jo pašlaik Augstākajā padomē mēs esam vai nu izskatījuši, vai šās nedēļas darba kārtībā praktiski iekļāvuši visus tos likumus un ekonomiskos tai skaitā, kurus mēs esam saņēmuši likumdošanas iniciatīvas kārtībā no valdības vai no citiem. Tiesa, ļoti liels izņēmums ir grozījumi Konstitūcijā. Savas neorganizētības dēļ mēs esam palikuši pirmšķirīga administratīvā sociālisma valsts ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz ekonomisko likumdošanu. Bet, kad mēs apspriedām valdības tautsaimniecības attīstības programmu, mēs devām arī... bija arī Augstākās padomes lēmums par šo programmu, un tur mēs akcentējām trīs svarīgākos momentus, proti, nodokļus, budžetu un privatizāciju, nosakot konkrētus termiņus.

Tādēļ es labojumus, priekšlikumus, kuri jums arī ir izdalīti, otrajā punktā lieku priekšā, var teikt, atgādinu konkrētos datumus un, proti, pieņemt zināšanai, ka atbilstoši mūsu lēmumam par valdības tautsaimniecības attīstības programmu mēs lūdzām vai bijām lūguši Ministru padomei iesniegt nodokļu likumdošanas paketi jau 1.septembrī. Atbilstoši viņu lūgumam šis laiks ir pagarināts līdz 1.oktobrim. Tas pats par īpašuma konversijas un privatizācijas programmu, kuras termiņš bija 15.septembris. Patlaban ir valdības vēstule - lūgums pagarināt līdz 1.oktobrim, arī par budžeta projektiem. Jo pie šiem trīs jautājumiem ir strādājuši speciālisti. Tai skaitā arī daži no deputātiem savā iepriekšējā pirmsdeputātu laikā ir strādājuši jau vairāk nekā gadu. Būtu naivi domāt, ka mēs šeit varam radīt alternatīvu budžetu vai nodokļus, vai privatizācijas programmu. Mums visu laiku ir šie solījumi, ka mēs tos saņemsim, ka mēs tos varēsim izskatīt. Bet tas neizslēdz iespēju, ka turpmāk tieši deputātiem arī vajadzētu uzņemties vairāk iniciatīvas. Valdība acīmredzot ir ļoti aizņemta ar operatīvo jautājumu risināšanu tieši sakarā ar ekonomisko likumprojektu izstrādāšanu.

Tādēļ es lieku priekšā 3.punktu, proti, ka uzdot arī mums, Ekonomikas komisijai, valdības ekonomiskās reformas komisijai un Ekonomikas ministrijai līdz 1.novembrim nodrošināt, lai likumprojekti, kuri ir jāpieņem, lai sāktu funkcionēt tirgus, nonāktu līdz mums. Jo pašlaik oficiāli likumdošanas iniciatīvas kārtībā bez tiem, kas jau ir ietverti, mums nav iesniegts neviens. Cita lieta, ka es, strādājot gan attiecīgajā Tautas frontes komisijā, gan Ekonomikas ministrijā, ekonomikas reformas komisijā, kur bija jau izskatīti vairāk nekā... apmēram 20 likumprojekti dažādās gatavības pakāpēs. Bet tādu vai citādu iemeslu dēļ tie līdz mums nenonāk. Tādēļ mēs domājam, ja šādu uzdevumu Augstākā padome uzskata par vajadzīgu, tiesa, mums tas ir ļoti grūts. Mums pašlaik ir divi konsultanti, bet, lai kaut vai atrastu šos cilvēkus, protams, tas mazliet saistīts arī ar telpām, ar štatiem un ar finansēšanu.

4.punkts zināmā mērā nes patstāvīgu slodzi, proti, lēmums par to, ka līdz tam laikam, kamēr mēs būsim izskatījuši īpašuma konversijas un privatizācijas programmu Augstākajā padomē un arī attiecīgus normatīvos aktus, kuri regulētu īpašuma privatizāciju, proti, apturēt visus darījumus ar valsts uzņēmumu un citu valsts organizāciju statūtu fonda mantu, kuri radītu šīs mantas īpašuma formu maiņu. Jo burtiski katru dienu mūsu komisija saņem ziņojumus par to, kā Latvijā valsts īpašums tiek transformēts gan ar akciju sabiedrību palīdzību, gan citādā formā. Tā kā mēs diemžēl negājām uz kompromisu un nepieņēmām Konstitūcijas labojumos to, ko mēs varējām pieņemt, tad pašlaik mēs esam pilnīgi atklāti šeit un tāpēc var spriest, vai šis lēmums būtu tieši šajā vietā. Bet, tā kā ir runa par ekonomisko likumdošanu, arī par to, ka nav konversijas programmas un attiecīgo aktu, es domāju, ka šis lēmums varētu būt.

Un pats pēdējais, paskaidrojot vēl divus punktus (divi, trīs), es lieku priekšā papildināt tāpēc, ka pašlaik mums ir sastrēgums ar nodokļiem. Bet pēc mēneša viņš būs par budžetu, tāpēc jau pašlaik ir jāgatavojas budžeta izstrādāšanai. Un 7.punkts - es ļoti aicinātu, ja mēs iekļaujam to, ka katru nedēļu klausāmies ministrus, valdību par ekonomisko stāvokli, es gribētu precizēt, ka mums ir jāklausās pārsvarā tieši par patēriņa tirgus stāvokli. Šie jautājumi ir jāplāno un jāsagatavo mūsu deputātu komisijā, nevis šeit jāklausās kā lekcija ministru teiktais. Es ļoti lūgtu mūsu kolēģus no Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas un varbūt arī no citām komisijām veikt šo darbu.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Ir šāda situācija: vairāki deputāti iesnieguši rakstisku ieteikumu, ka debates būtu jāpārtrauc, jo runātāji atkārtojas. Tas gan bija iesniegts, kad laikam bija uzstājušies pirmie trīs runātāji. Bez tam ir iesniegums sakarā ar deputāta Simsona uzstāšanos debatēs, kurš ir arī pieteicies un lūdz tomēr viņam dot vārdu, jo viņam esot svaigi argumenti. Par vai pret - to mēs dzirdēsim. Tātad deputātiem ir jāizlemj, vai mēs pārtraucam debates. Lai es varētu objektīvi novērtēt un arī objektīvi balsot, tad nolasīšu, kas vēl ir pieteikušies debatēs: Einars Repše, Indulis Bērziņš ir atteicies no vārda debatēs un iesniedzis labojuma rakstisku variantu, Blažēvičs, Simsons, Raimonds Krūmiņš. Ārpus frakciju sarakstiem debatēs ir pierakstīts deputāts Ščipcovs un deputāts Zaļetajevs. Tad būtu frakciju attiecība pārkāpta. Tātad jālemj ir deputātiem, vai mēs debates turpinām vai pārtraucam un vai mēs vēl dodam vārdu deputātam Simsonam un pēc tam pārtraucam debates. Tātad ir trīs varianti: debates turpinām, debates pārtraucam pēc deputāta Simsona uzstāšanās (par cik viņš īpaši lūdzis vārdu), debates pārtraucam uzreiz šajā brīdī. Vispirms jābalso radikālākais, tas ir, vispār pārtraukt debates. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rezultāts: 122 deputāti. Paldies.

Tātad pirmais tiek balsots radikālākais variants - pārtraukt debates. Rezultāts: 88 deputāti ir par debašu pārtraukšanu. Mums jāliek uz balsošanu visi pārējie varianti. Tātad nākošais, mazāk radikālais variants: tiek dots vārds deputātam Simsonam un pēc tam debates tiek pārtrauktas. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Rezultāts: šis variants tomēr ir ieguvis mazāk balsu nekā iepriekšējais. Būsim demokrātiski, nobalsosim arī par debašu turpināšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: tādējādi vairākumu ir ieguvis pirmais radikālākais variants. Ar to debates par šo lēmumprojektu tiek pārtrauktas.

Noslēgumā vārdu lūdz šā lēmuma autors deputāts Gorbunovs.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es piekrītu vairumam izteiktajām kritiskajām piezīmēm par šā projekta tekstu. Saprotiet, es pie tā jau nestrādāju pāris dienas vai kā citādi. Nestrādāja arī kāda speciālistu grupa. Turklāt ir arī zināmas emocijas, bet manām emocijām ir pamats, un es no tām atkāpties negribētu. Es tomēr gribētu pastāvēt pie ļoti vienkāršas un saprotamas domas: ja mēs gribam aicināt citus uz darbu Latvijas Republikas labā, tad mums pašiem ir jāstrādā divtik daudz. Protams, ka jūs teiksiet - arī darbu var saprast dažādi, katrs no mums strādā un tā tālāk. Es atkal izprotu, ka šinī momentā mūsu darbs pirmām kārtām ir saistīts ar ekonomikas likumu un ar pašvaldības ieviešanu visās Latvijas dzīves sfērās. Ja tas nenotiks līdz jaunajam gadam, tad es personīgi neredzu mūsu neatkarības idejas kaut kādu normālu turpmāku attīstību.

Tie argumenti, kuri šeit izskanēja, it kā es 4.punktā iekļauju un vēl par algu, ka tie ir diskriminējoši. Es gan gribētu šos argumentus noraidīt. Jo man liekas, ka godīgu cilvēku kontrole nekad nav apvainojusi, bet tieši otrādi, tikai šo godīgumu ir apliecinājusi publiski. Man liekas, lielākajai daļai no pašreiz zālē esošajiem par to it nemaz nebūtu jāuztraucas, bet tieši otrādi, kā teica priekšstrādnieki, ka viņi strādā nevis tad, kad uz viņiem skatās, bet tad, kad viņu darbu skatās.

Par Prezidiju. Ir iesniegts priekšlikums par Prezidija neapmierinošo darbu. Te es neko negribētu komentēt. Tam kolēģim, kurš iesniedza, acīmredzot ir vajadzīgi savi argumenti. Bet es tikai varu pateikt, ka tā jau tas ir, Prezidijs - tas ir Augstākās padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un komisiju vadītāji. Un Prezidija darbs - tas nav kaut kāds politiskās vadības, kaut kāda struktūra Augstākajā padomē. Tas ir tāda darba struktūra, un jūs varat stādīties priekšā, ja komisija nav sagatavojusi šo likumprojektu, tad Prezidijā vienu komisijas vadītāju, otru komisijas vadītāju neaudzinās vai citādi nemobilizēs. Tad atliek vienīgi priekšsēdētājs. Tāpēc arī acīmredzot jums, kolēģi deputāti, ir jālemj gan par komisiju vadītājiem, gan arī par Augstākās padomes vadību, jo tas nav nekas tāds pastāvīgs, kas vienreiz ir ievēlēts, un tagad viss būs labi. Varbūt, ka arī šeit ir jāizdara kaut kādas korekcijas. Tikai, lai tas būtu lietas labā.

Par samaksu. Es gan nezinu, man liekas, es, protams, noņemtu tās trīs stundas. To es norakstīju no likumdošanas. Trīs stundas var noņemt, jo tas ir problemātiski fiksēt tās trīs stundas, kurš ir un kā strādājis un vai tas ir neattaisnoti. Attiecībā uz pārējo es neredzu nekādas pretrunas ar likumu par deputāta statusu. Jo par deputātu darbu tur ir ierakstīts, un mēs attiecīgos laika posmos savu lēmumu varam fiksēt, kas deputāta darbā tomēr ir galvenais. Ja mēs atzīstam šo kritisko situāciju un ja mēs pasakām, ka šodien deputātu galvenais darbs nav plenārsēdēs un komisijās un viss, kas saistīts ar komisiju darbu, tad tā mēs to arī varam fiksēt, un es tur it nekādu pārkāpumu neredzu. Un tagad, ja komisiju vadītāji nebūs atzīmējuši attiecīgā tabelē par šo darbu, tā kā tā nebūs samaksāts, un tad sāksies nemitīgas pretrunas un pretenzijas, kāpēc, ko un kas. Un tāpēc vēlētāji vismaz jau trīs reizes mani ir ņēmuši kārtīgi priekšā un saka: ar kādām tiesībām jūs maksājat deputātiem. Ar kādām? Varbūt tas nav labākais veids, bet katrā ziņā es ierosinu, ka mēs varam pieņemt konkrētu lēmumu un uz šā lēmuma pamata, kurš, manuprāt, nebūs pretrunā ar deputāta statusu, mēs arī tādā veidā maksāsim. Man tikai žēl, ka kolēģi nepiedalās ar alternatīviem variantiem, jo mani varianti nebūt nav labākie, bet būtu labi, ja jums būtu alternatīvi varianti.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Mums tagad stāv priekšā darbs, tas ir, pieņemt vai nepieņemt šādu lēmumu. Un, ja pieņemt, tad kādā redakcijā. Tāpēc es deputātus lūdzu vēlreiz piereģistrēties, jo mūsu rindas ir augušas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 137 deputāti.

Godājamie kolēģi, ir saņemti ļoti daudzi rakstiski priekšlikumi, kas skar gandrīz visus lēmuma punktus, preambulu un arī lēmumu pēc būtības. Tāpēc mums lēmums, protams, ir jāpieņem pa punktiem un tikai tad viss kopumā, bet pirms tam mums ir jānobalso arī viens radikāls priekšlikums. Deputāts Repše, kurš bija pieteicies arī debatēs, iesniedzis rakstisku variantu: pirmkārt, nepieņemt lēmumu un risināt šos jautājumus darba kārtībā. Tas ir visradikālākais priekšlikums. Mums laikam jānobalso. Tātad nepieņemt lēmumu pēc būtības, bet risināt visus jautājumus darba kārtībā.

Einars Repše grib pateikt par balsošanas motīviem.

E.Repše: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Stādieties priekšā.

E.Repše: Redziet, mūsu lēmumi, kas attiecas uz iekšējām lietām un organizē mūsu darbu, viņiem arī būtu jāiet uz iekšieni. Bet būtībā, ja mēs pieņemam šādu lielu lēmumu, tad tas ir kaut kas, ko mēs publicējam, un to mēs nesakām jau vairs sev, bet tautai. Un vai visi šā lēmuma punkti būtībā būtu tā cienīgi? Iznāk, ka mēs sev kaisām pelnus uz galvas. Vai tas būtu pareizi?

Priekšsēdētājs: Paldies. Pie trešā mikrofona, lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Mēs nevaram šādu drakonisku lēmumu pieņemt, tas ir, vispār noraidīt, jo tad Augstākās padomes Prezidijs mums varēs pārmest: jūs, deputāti, negribat strādāt, jūs negribat šo lēmumu pildīt. Mums jānolemj, ka mēs uzdodam Augstākās padomes Prezidijam risināt minētos jautājumus darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā vajadzīgs arī jauns lēmuma teksts. Deputāts Kurdjumovs pie otrā mikrofona par šo jautājumu, tad deputāts Kide.

L.Kurdjumovs: */Es domāju, ka mūsu pienākums ir pieņemt šo lēmumu. Tajā, protams, ir daži punkti it kā par mūsu iekšējo kārtību, bet ir arī fundamentāli - to skaitā prezidenta Gorbačova priekšlikuma izskatīšana un daži jautājumi, saistīti ar Ministru padomes darbu. Ja mēs neprotam strādāt, ja mums kļuva kauns par to, ka mēs neprotam strādāt, tad vēl jo vairāk mums šis lēmums ir jāpieņem. Es neticu nožēlai pēc tam, kad jau noķerts aiz biksēm. Lēmumu pieņemt un stingrā veidā, lai pieprasītu no deputātiem darbu parlamentā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu deputāts Kide.

E.Kide: Es arī atbalstu, ka lēmums jāpieņem, tādēļ ka tajā ir patiesi punkti, kas attiecas uz visiem Augstākās padomes locekļiem un arī uz tiem, kas patlaban nepilda šos punktus. Tātad tas ir kopējs mūsu lēmums par visiem. Uzskatu, ka tas ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, es došu vārdu pie trešā mikrofona. Tikai es deputātiem gribēju atgādināt, ka mēs nupat draudzīgi nobalsojām, ka debates ir jāpārtrauc. Domāju, ka šo jautājumu mēs varam atrisināt balsošanā. Tātad ir viens priekšlikums - lēmumu nepieņemt un otrs - pieņemt, un vienīgi mums visiem kopā strādāt pie šā lēmuma redakcijas. Lūk, tas man ir jāliek uz balsošanu. Pirmais radikālākais variants - lēmumu nepieņemt. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 43. Šis variants nav ieguvis vairākumu. Tātad turpinām lēmumprojekta pieņemšanu pa punktiem.

Godājamie kolēģi, 1.punkts praktiski ir preambula. Ir tikai ierosinājums, ka preambula par garu, tajā jāizdara kādi labojumi, bet tie man rakstiski par preambulu nav iesniegti. Tātad uz balsošanu likt variantu par preambulu praktiski ir... Deputāts Kinna šādu problēmu nupat iesniedza. Man jājautā deputātam Kinnam, vai tas ir visas preambulas vietā vai tas ir preambulas papildinājums? Papildinājums? Tātad deputāts Kinna ierosina preambulu papildināt, bet 1.lappuses pēdējās rindkopas ir šādas: "Latvijas Republikas valdība un Ekonomikas ministrija nav izpildījusi Latvijas Republikas Augstākās padomes 3.augusta lēmumu par Latvijas Republikas valdības tautsaimniecības attīstības programmu un nav iesniegusi Augstākajai padomei nodokļu likumprojekta paketi un modeļa aprēķinus", tālāk kā tekstā. Ir vēl citi labojumi pie preambulas?

Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons: Es ļoti atvainojos, bet man ir iesakāms labojums: no preambulas ir derīga tikai 1.lappuses apakšējā rindkopa un nekas vairāk. Un varbūt tas, ko deputāts Kinna pieliek klāt. Pārējais nemaz nav derīgs.

E.Repše: Arī tas, ko teica deputāts Kinna, būtībā, kāpēc mums citam citu vainot, novelt atbildību citam uz citu? Varbūt vajadzētu aprobežoties tikai ar ceturto rindkopu.

Priekšsēdētājs: Tātad, ja es pareizi sapratu, kur sākas ceturtā rindkopa - "ekonomiskā stāvokļa katastrofālā lejupslīde"?

Par preambulu ir trīs priekšlikumi. Tātad varianti. Deputāts Kinna piedāvā variantu, ka preambulu atstājam tādu, kā ir, papildinot ar manis nolasīto rindkopu. Deputāts Gorbunovs ierosina likumprojektam noņemt trīs rindkopas. Tā kā mums atliek balsot par ceturto rindkopu, kas sākas ar frāzi - ekonomiskā stāvokļa katastrofālā lejupslīde. Klāt nāk deputāta Kinnas ierosinātais papildinājums. Un deputāts Simsons... Piekto rindkopu svītrojam. Tātad no preambulas paliek tikai ceturtā rindkopa un deputāta Kinnas iesniegtais papildinājums. Vai mums ir vēl kādi varianti attiecībā uz preambulu? Lūdzu, deputāts Kehris.

O.Kehris: Es piekristu, ka vajadzētu atstāt pēdējo rindkopu, bet tikai tad tā jāpapildina ar frāzi: likumu un lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā. Jo ekonomisko lejupslīdi ar likumu vien mēs apturēt nevarēsim. Tātad - likumu un lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Man, godīgi sakot, gribas teikt, ka es neredzu nekāda pamata tam, ka mēs gandrīz visu preambulu izmetam ārā. Jo es tikko uz pusotru stundu biju aizskrējusi uz kolhozu, kur ir mani vēlētāji, un es ar viņiem tikos. Man tieši visus šos jautājumus, kas te ir ietverti, uzdeva. Un, godīgi sakot, es nezināju, ko viņiem atbildēt. Jo tas viss patiešām ir absolūti objektīvi. Un, ja mēs gribam sev godīgi atzīties, tad tas viss ir simtprocentīga taisnība, un visu šo iemeslu dēļ lēmums ir jāpieņem. Tāpēc nemazgāsimies balti, jo viss ir daudz sliktāk, nekā mums patlaban liekas. Tāpēc es ierosinu pieņemt lēmumprojektu tādu, kādu mums to autors piedāvā.

Priekšsēdētājs: Likumprojekta autors pats ir svītrojis preambulas pirmās trīs rindkopas. Lūdzu, deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es ierosinu visu preambulu svītrot un tās vietā uzrakstīt vienu teikumu: "Lai paātrinātu likumprojekta izskatīšanas un pieņemšanas procesu" un tālāk kā tekstā - Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj... Varētu vēl ekonomisko likumu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tas jums jāiesniedz tomēr rakstiski. Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu mani atvainot par to, ka neiesniedzu rakstiski vienu vārdu, kuru, manuprāt, vajadzētu iekļaut ceturtajā rindkopā. Esmu absolūti pārliecināts, ka, kamēr mēs nepieņemsim pilsonības likumu, kamēr nenomierināsim kaislības, kādas vārās republikā sakarā ar šo likumu, ievērojot, ka visi mūsu pieņemamie ekonomiskie likumi tajā vai citā pakāpē ir saistīti ar pilsonību, uzskatu par mērķtiecīgu iekļaut šajā ceturtajā rindkopā vārdus "pēc ekonomisko procesu sakārtošanai veltīto likumu un pilsonības likuma pieņemšanas". Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, mums ir plaša izvēle, balsojot par preambulas variantiem. Es centīšos būt objektīvs un visus tos nosaukšu. Tātad visradikālākais priekšlikums ir deputāta Ābiķa priekšlikums svītrot visu preambulu ar visiem papildinājumiem, kādi ir nākuši klāt, atstājot, lūk, šo vienu teikumu - lai paātrinātu šo likumu pieņemšanu. Es neprecīzi citēju, bet deputāts Ābiķis jau nes tekstu. Es to nolasīšu: "Lai paātrinātu ekonomisko likumprojektu izstrādāšanas un pieņemšanas procesu." Tālāk tūlīt seko teksts - Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj. Tas būtu visradikālākais variants. Otrs radikālākais variants tātad ir - svītrot pirmās trīs rindkopas un pēdējo piekto rindkopu, kas ir otrajā lapaspusē, atstāt šo likumu ar deputāta Kehra papildinājumu - likumu un lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā. Un tālāk seko deputāta Kinnas piedāvātā jaunā rindkopa par Latvijas Republikas valdības un Ekonomikas ministrijas slikto darbību. Pēc tam seko deputāta Kurdjumova ierosinājums par to, ka ceturtā rindkopa būtu jāpapildina ar likumdošanu par pilsonību. Lūk, tādi ir varianti. Ja esmu kļūdījies, tad, lūdzu, variantu autori, mani labojiet. Laikam nav par preambulu, jo sākotnējo tekstu es neatstāju, tā kā likumprojekta autors ir atcēlis pirmās trīs rindkopas.

A.Gorbunovs: Es tikai neatsaucu pēdējo, jo tad zūd jēga. Es, protams, saprotu, ka tajās četrās rindkopās ir uzrakstīts vairāk un varbūt tās var samazināt, tāpēc es tās noņemu. Ja paliek ceturtā, bet ja piektā pazūd, ne tikai šeit ir paškritika. Un mums vajag būt paškritiskiem, jo tā ir reālā situācija, ka mēs nevaram pieņemt lēmumus. Ja tas tā turpināsies, deputāti dosies ārzemju braucienos un komandējumos laikā, kad turpinās ekonomiskā krīze, tad vajag vai nu citu Augstāko padomi, vai citus deputātus. Es to godīgi saku. Ja jūs redzat kaut kā citādi, ja jūs gribat turpināt slēpties kaut kur un radīt iespaidu, ka te kaut kas notiek, tad, lūdzu, turpiniet.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir arī autora variants: svītrojot pirmās trīs rindkopas, atstāt ceturto ar papildinājumu, deputāta Kinnas ieteikto variantu, un vēl piekto rindkopu, kas ir otrajā lappusē. Tāds, lūk, ir viens variants. Man ir jāliek uz balsošanu pēc kārtas, vadoties pēc šo labojumu radikālisma. Tātad pirmais uz balsošanu jāliek deputāta Ābiķa ierosinātais preambulas variants, kas sastāv no viena teikuma: "Lai paātrinātu ekonomikas likumprojektu izstrādāšanas un pieņemšanas procesu", un tālāk seko jau rezultatīvā daļa. Laikam gan būs jālūdz vēlreiz reģistrēties, jo deputātu sastāvā zālē tomēr ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 137. Tātad lūdzu izteikt savu attieksmi par lēmuma projekta preambulas variantu, ko iesniedzis deputāts Ābiķis. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: šis variants iegūst 54 balsis.

Otrais radikālākais variants - atstāt preambulas ceturto rindkopu, kuru papildina ar deputāta Kehra labojumu: "likumu un lēmumu izstrādē un pieņemšanā" un ar deputāta Kinnas papildinājumu. Tas laikam ir nākamais pēc radikālisma pakāpes. Vēl ir par piekto rindkopu. Tātad ceturtā rindkopa bez Kinnas labojuma. Man ir jāpiekrīt šim ierosinājumam. Lūdzu, nākamais balojums, ka preambula sastāv tikai no ceturtās rindkopas, lai gan ar deputāta Kehra labojumu, bet bez deputāta Kinnas ierosinājuma un bez visa pārējā. Tātad balsojam par šo variantu. Rezultāts: 58, 25, 21. Pagaidām šis variants ir ieguvis visvairāk balsu.

Nākamais variants pēc radikālisma - ceturtā rindkopa plus deputāta Kinnas iesniegtais variants. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 51, 53 un 27. Vadoties pēc šī kritērija, nākamais būtu variants, ka paliek ceturtā rindkopa, deputāta Kinnas iesniegtais labojums un piektā rindkopa, tas ir, otrajā lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 47, 59 un 24.

Pēdējais variants, par kuru mēs varētu balsot, - ceturtā rindkopa ar labojumu, trešā rindkopa, jaunais deputāta Kinnas papildinājums, piektā rindkopa un papildus vēl deputāta Kurdjumova ierosinājums, ka ir arī jāizskata likumdošana par pilsonību. Lūdzu balsošanas režīmu. Tūlīt mums paziņos rezultātus, pēc tam deputāts Kurdjumovs varēs izteikties. Rezultāts: 41 balss.

Lūdzu, vārds deputātam Kurdjumovam. Paldies, ņemsim vērā un ieskaitīsim, ka mums 42 balsis ir "par". Protokolam: 42 balsis tātad ir "par". Tātad balsošanai ir šādi rezultāti: pēc maniem aprēķiniem, 58 balsis ir ieguvis variants, ka preambula sastāv tikai no ceturtās rindkopas ar papildinājumu, ko ir devis deputāts Kehris. Deputāti ceļ roku un saka, ka ir nepareizi. Es uzskatu, ja mēs stenogrammā izlasīsim, tad šis variants būs pareizs.

Lūdzu, vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Bet vai tad mēs nebalsosim par iesniegto variantu kā tādu?

Priekšsēdētājs: Autors atsauca. Deputāts Endziņš no sākuma laikam nebija zālē.

A.Endziņš: Es atvainojos, es tiešām nebiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Gorbunovs: Iesniegtais variants bija pēdējais, jo es noņēmu trīs pirmās rindkopas vienkārši tādēļ, lai varbūt paātrinātu lēmuma pieņemšanu, bet veltīgi to izdarīju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad šī likumprojekta preambula, ko mēs tagad esam pieņēmuši, ir esošā lēmumprojekta ceturtā rindkopa pirmajā lappusē, kas pēdējā rindiņā aiz vārda "likumu" ir papildināta ar "un lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā. Tālāk seko rezultatīvā daļa, kas sākas ar vārdiem "Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj", un seko 1.punkts.

Par 1.punktu ir ļoti daudz priekšlikumu. Radikālākais priekšlikums par 1.punktu, kas maina tā būtību, ir deputāta Šļakotas ierosinājums - lemjošajā daļā aprobežoties ar vienu punktu, kura teksts ir šāds: "Izteikt aizrādījumu Augstākās padomes Prezidijam par neapmierinošu Augstākās padomes darba organizēšanu." Tas ir radikālākais variants. Turpmāk deputātiem, rakstot zīmītes, tomēr būtu jāparakstās, jo man acumirklī nav priekšā saraksta ar apgabalu numuriem. Starp deputātiem ir arī deputāts Cilinskis, kas šo ierosinājumu ir devis. Tātad iesakām mainīt 1.punktu - "Augstākās padomes Prezidijam izstrādāt un iesniegt šā gada otrajā oktobra plenārsēdē izskatīšanai un apstiprināšanai Augstākās padomes darba grafiku oktobra mēnesim". Deputāts Lagzdiņš ierosina 1.punktam pirmo rindiņu izteikt sekojoši: "Augstākās padomes Prezidijam un Ministru padomei" un tālāk kā tekstā. Tādējādi mums ir jābalso par rezultatīvās daļas 1.punktu. Laikam radikālākais ir deputāta Šļakotas ierosinājums, pēc tam nākamais... Pie trešā mikrofona vēlas vēl izteikties. Lūdzu.

No zāles: Es domāju, ka deputāta Šļakotas ierosinātais neatbilst mūsu lēmumam.

Priekšsēdētājs: Pie trešā mikrofona deputāts nestādījās priekšā.

E.Kide: Neatbilst lēmumprojekta nosaukumam "Par ekonomikas likumu izskatīšanas paātrināšanu". Tas būtu nosaukums "Par Augstākās padomes darba organizāciju".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Es gribētu papildināt, mēs tikko nobalsojām par preambulu. Tās teksts galīgi neatbilst lemjošās daļas ierosinātai tekstuālai daļai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Repše: Man laikam būs radikālāks priekšlikums - mest to punktu ārā. Jo, apstiprinot grafikus, mēs tik un tā darām un acīmredzot darīsim. Ministru padomei mēs varam kaut ko uzdot darīt, bet nevis viņai arī likt kopā ar Prezidiju kaut ko apstiprināt. Un ko mēs darīsim tālāk? Domāt par kaut kādu paššaustīšanos un sociālistiskām saistībām vienkārši nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Tātad ir radikālākais priekšlikums. Bet pie otrā mikrofona, iespējams, ka būs vēl radikālāks ierosinājums.

K.Šļakota: Es noņemu savu priekšlikumu. Bet tas nenozīmē, ka es atsakos no šīs domas. Es domāju, ka mums pie viņas būs jāatgriežas, jo gan komisiju, gan Prezidija darbs netiek pietiekami organizēts, lai mēs varētu normāli strādāt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad šis ierosinājums par Augstākās padomes Prezidija novērtējumu tiek noņemts.

Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man ir priekšlikums 1.punktu tomēr pieņemt, bet izdarīt grozījumus, kur rakstīts "nekavējoties". Tas ir ļoti nenoteikti. Vajadzētu noteikt datumu, kas mūs apmierina, teiksim, līdz 1.oktobrim, bet nevis "nekavējoties". Un pēc vārdiem "darbam nepieciešamie ekonomiskie likumi" trešajā rindiņā iespraust - "un ar tiem saistītiem likumu un lēmumu savlaicīgu pieņemšanu". Tika izteikta doma arī par pilsonības likumu un par pašvaldības likumu. Un, ja mēs tos nepieņemsim, kas saistīti ar ekonomisko bloku, tad ekonomiskais bloks nedarbosies. Man tāds priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Ja mēs esam atstājuši tādu preambulu, kāda tā ir pašreiz, tad acīm redzami 1.punktiņā tomēr ir kaut kas jāpasaka pietiekami kardināli un pietiekami īsi. Es atvainojos, ka es neiesniedzu rakstveidā, bet mēs tagad esam nonākuši pie tādas redakcijas. Te vajadzētu ļoti īsu formulu, ka Augstākās padomes Prezidijam nedēļas laikā izstrādāt un iesniegt Augstākajai padomei ārkārtējās ekonomiskās likumdošanas programmu. Tas būtu zināmas likumdošanas - jā, jā, likumdošanas aktu saraksts, kuru šo divu mēnešu laikā mums nepieciešams šeit izlaist cauri.

Priekšsēdētājs: Arī šis ierosinājums pagaidām nav rakstisks, bet... pirmais radikālākais priekšlikums ir 1.pantu vispār svītrot. Mums laikam tas ir jānobalso, un pēc tam mēs varam iet tālāk par attiecīgajiem labojumiem 1.pantā. Nobalsosim par šo kardinālo jautājumu, vai mēs 1.pantu svītrojam, atstājam vai labojam. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: tikai 27 balsis. Priekšlikums nav ieguvis vairākumu, ka šis pants būtu jāsvītro, un tas būs jāpieņem tikai noteiktā redakcijā.

Tātad par 1.panta redakciju. Sākumā es vadīšos pēc rakstiskiem ierosinājumiem. Tātad tiek piedāvāta šāda redakcija, kas arī saskan ar to, kas tika šeit piedāvāts, - noteikt termiņu līdz 1.oktobrim. Kā es saprotu, deputāts Ozols un deputāts Cilinskis ierosināja Augstākās padomes Prezidijam izstrādāt un iesniegt šā gada 2.oktobrī Augstākās padomes plenārsēdē izskatīšanai un apstiprināšanai Augstākās padomes darba grafiku oktobra mēnesim. Mums par to ir jābalso. Vai deputāti ir gatavi balsot, noklausoties šos labojumus? Ir. Tātad uz balsošanu jāliek (te nevar radikālāko variantu), un tāpēc es uzskatu, ka nākotnē mums ir jābalso autora piedāvātais variants ar labojumu - līdz 2.oktobrim. 2.oktobrī tik tiešām ir plenārsēde, 1.oktobrī, man liekas, pagaidām plenārsēdes nav. Godājamais deputāts Ozols aizmirsis, ka stenogrammā nevar ierakstīt to, ko nerunā mikrofonā. Tātad sākumā piedāvāju autora variantu ar labojumu - līdz 1.oktobrim apstiprināt grafiku. Tas saskan ar vairāku deputātu ierosinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu un balsosim par jums izsniegto variantu ar labojumu, kas nosaka konkrētu datumu. Rezultāts: 86, 20 un 19.

Nākamais variants ir, kuru iesniedza deputāts Plotnieks. Es nolasīšu: Augstākās padomes Prezidijam nedēļas laikā izstrādāt un iesniegt Augstākajai padomei ārkārtējās ekonomiskās likumdošanas izstrādāšanas programmu. Ļoti nopietns uzdevums. Deputātiem jāizsaka sava attieksme pret šādu 1.panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 41, 44, 36. Paldies. Vai godājamie deputāti uzskata, ka konceptuāli būtu jābalso arī citi varianti? Lūdzu - deputāts Lagzdiņš par balsošanas motīviem.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Pirmajā punktā ir runa par ekonomiskiem likumiem un lēmumiem, kuru tekstu izstrādā Ministru padome, un Ministru padome ir tā, kas šos likumus un lēmumus pildīs. Manuprāt, ir diezgan nepareizi, pareizāk sakot, pavisam nepareizi, ja Augstākā padome, nesaskaņojot ar Ministru padomi, izstrādās plānu un grafiku. Manuprāt, šā jautājuma risināšanā obligāti jāiesaista arī Ministru padome. Es lūdzu manis ieteikto variantu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Šis variants ir tāds, ka deputāts Lagzdiņš vienkārši papildina 1.panta pirmo rindiņu, kāda tā mums ir tekstā, ar vārdiem: "Augstākās padomes Prezidijam un Ministru padomei". Es domāju, ka mēs varam nobalsot par šādu labojumu. Tā kā 1.pantu mēs esam pieņēmuši ar 86 balsīm, kas ir par šādu labojumu ieviešanu šajā pantā? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: deputāta Lagzdiņa variants ir ieguvis 91 balsi. Citus konceptuālus ierosinājumus 1.pantā, atklāti sakot, es neuztveru. Bet deputāts Kide ierosina... Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es tomēr ierosinu pēc vārdiem "nepieciešama ekonomisko" pierakstīt - "un ar tiem tieši saistīto likumu un lēmumu", jo, liekas, tas ir konceptuāli.

Priekšsēdētājs: Diemžēl nevaru atļauties komentēt, bet tas ir ļoti plaši tulkojams jēdziens - "un ar tiem saistīto". Laikam tomēr viss ir saistīts ar ekonomiku. Kurš būs soģis? Man ir jāliek uz balsošanu deputāta Kides priekšlikums. Es atvainojos par nepieciešamību komentēt. Tātad mums jābalso par deputāta Kides iesniegto papildinājumu pie 1.panta. Lūdzu balsošanas režīmu. Kas balso par šādu papildinājumu?
Paldies. Rezultāts: šis labojums nav ieguvis balsu vairākumu. Tātad 1.pants pieņemts ar 91 balsi (ja es kļūdos, lūdzu autorus mani labot) šādā redakcijā: "Augstākās padomes Prezidijam un Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1990.gada 1.oktobrim apstiprināt grafiku, kas nodrošinātu praktiskajam darbam nepieciešamo ekonomikas likumu un lēmumu savlaicīgu pieņemšanu republikas Augstākajā padomē un Ministru padomē."

Vai deputātiem nav iebildumu pret šādiem labojumiem? Vārds balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim deputātam Ozolam.

I.Ozols: Es varbūt kaut ko nesapratu. Ministru padome apstiprinās mūsu darba grafiku? Es pareizi sapratu - tajā redakcijā, ko jūs nolasījāt?

Priekšsēdētājs: (Nopūšas.) "Augstākā padome nolemj: Augstākās padomes Prezidijam un Ministru padomei izstrādāt" utt.

I.Ozols: Izstrādāt?

Priekšsēdētājs: Jā, jā. Apstiprināt grafiku. Mēs varam pāriet pie 2.punkta. Bet deputāts Kehris rakstiski ir iesniedzis labojumus, kuri jums visiem ir izdalīti. Lūk, šie labojumi. Likumprojekta autors arī uzskata, ka labojumi var būt iekļauti lēmumā kopumā. Tātad iekļaut jaunu 2., 3. un 4.punktu ar attiecīgām izmaiņām numerācijā. Šāds priekšlikums ir, un mēs par to varētu balsot. Tātad izmainīts praktiski tiek 2.punkts un 2.1. un 2.2. Līdz ar to no šī pirmā varianta pazūd un tiek izklāstīti deputāta Kehra variantā.

Vai visi godājamie deputāti ir iepazinušies ar deputāta Kehra labojumu, kas jums ir izsniegts? Papildinājumi, es atvainojos. Lūdzu sagatavoties balsošanai. Balsošanas režīmu. Kas ir par to, lai mūsu lēmumprojektu papildinātu ar deputāta Kehra papildinājumu? Rezultāts. Tātad ar balsu vairākumu - 93 balsīm - deputāta Kehra papildinājums tiek iekļauts likumprojektā tādā redakcijā, kāda izteikta, līdz ar to mainot pārējās numerācijas kārtību un jēgu.

Bet mums ir jābalso arī par citiem lēmumprojekta punktiem saskaņā ar iesniegtajiem labojumiem. Tā kā mēs esam ieviesuši jaunu 3.punktu, tātad papildinājuši 2.punktu ar 2.3., kā tas ir deputāta Kehra iesniegtajā projektā, bet mums vēl paliek arī esošais 2.punkts, kurš tagad kļūst par 5.punktu. Tātad mums ir jābalso par šiem apakšpunktiem - 5. jeb 5.1. Pilnīgi pareizi, par to ir jābalso.

A.Gorbunovs: Faktiski iznāca tā, ka deputāts Ojārs Kehris konkretizēja - "uzdot pastāvīgajām komisijām" un konkretizēja - "izskatīt visu nodokļu likumu paketi un paketi iesniegt izskatīšanai sesijā šā gada oktobrī". Tālāk viņš savos, kā es saprotu, priekšlikumos visu drusciņ konkretizē un izkārto. Faktiski tagad būtu tālāk jāiet - 2.2. un tā tālāk. Lai kolēģiem būtu ērtāk, varētu būt tā, ka tālāk 2.2. un tā tālāk iet pa tekstu, bet pēc tam punktus mēs sanumurēsim tā, kā tie ir pieņemti. Citādi jums būs grūti orientēties.

Priekšsēdētājs: Tātad par 2.1. un par 2.2. punktu pēc esošās numerācijas likumprojektā. Izskanēja debatēs un iesniegti rakstiski iesniegumi, ka 2.2.punkts vispār ir jāsvītro no šī lēmumprojekta. Tas vairākkārt izskanēja arī debatēs. To iesniedzis arī deputāts Repša, kas pašlaik stāv pie trešā mikrofona. Viņš iesniedzis arī rakstisku iesniegumu, ka 2.pantu izteikt šādi: "Augstākās padomes Prezidijam katra likuma izskatīšanai izveido darba grupu 3-4 deputātu sastāvā, kura būtu atbildīga par attiecīgā likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai sesijā." Lūk, šāds pēc esošās numerācijas 2.punkta variants. Bet radikālākais ir... par 2.punktu kopumā mēs laikam balsosim tad, kad būsim nobalsojuši par apakšpunktiem. Tātad par 2.1.punktu, kas būtu iekļaujams deputāta Kehra iesniegtajā variantā, un mums būtu jābalso par 2.2.punktu. Jābalso vispirms par radikālāko variantu. To iesniegusi deputātu grupa, tas ir, lai 2.2.punkts tiktu svītrots no šā lēmumprojekta.

Rolands Repša - pie trešā mikrofona.

R.Repša: Es tikai gribēju pievērst uzmanību, ka tagad, pieņemot Kehra labojumus, mēs faktiski nonākam pretrunā ar 1.punktu, kurā teikts, ka "Augstākās padomes Prezidijam un Ministru padomei līdz 2.oktobrim apstiprināt grafiku". Deputāta Kehra priekšlikumi faktiski jau ir konkrēts grafiks gatavā veidā. Šeit rodas zināmas pretrunas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Mēs, tas ir, Ozols, Cilinskis un Grūbe, ierosinājām izstrādāt oktobra mēneša grafiku, kurā būtu atspoguļoti visi šie priekšlikumi dinamikā, ar atsevišķu etapu izpildes termiņiem. Ja šis priekšlikums tiktu pieņemts, tad tādā gadījumā tie visi tiktu iekļauti darba grafikā, kuru mēs pēc tam būtu apsprieduši savā plenārsēdē un vai nu koriģējuši, vai pieņēmuši. Pēc manām domām, patlaban pieņemtais 1.punkts tomēr daļēji dublējas. Ne pilnīgi, bet daļēji dublējas ar Kehra kunga priekšlikuma punktiem un arī ar mūsu lēmumprojekta 3.punktu, jo tam jābūt atspoguļotam šajā grafikā. Un vai vienlaikus ir jādublē grafikā un vēl kā apakšpunkti, - to es atstāju mūsu deputātu korpusa izlemšanai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Es gribētu paskaidrot un teikt, ka es šo jautājumu esmu ļoti rūpīgi pārdomājis, manuprāt, viņi nedublē. Otrais punkts atgādina vai konstatē to, kādus lēmumus mēs jau esam pieņēmuši un kādi mums būtu jāpieņem. Bet, ja runā par manas redakcijas 3.punktu, tad ir runa par to, ka likumprojekti ir jāiesniedz fiziski. Pirmajā mēs runājām tikai par grafiku, ka tādējādi mēs apzināsim, kādi tie ir. Bet pēc tam ir jāiesniedz konkrēti. Tāpēc, kad es pie tā strādāju, man jau radās šaubas, es domāju, ka tas nedublē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Bresis: Man šķiet, biedri, ka mēs te cīnāmies ar vējdzirnavām. Sesija nav cienīga, lai nepārtraukti izskatītu šādus tehniskus jautājumus. Manā uztverē 1.punkts, ko mēs jau esam akceptējuši, aptver gan 1., gan 2.punkta jēgu. Ja jau būs grafiks, tad visi šie jautājumi grafikā jāietver, un paliek tikai principiāli punkti, tas ir, 4., 5. un 6.punkts. Visi pārējie punkti vispār nav principiāli.

Priekšsēdētājs: Paldies.

No zāles: Kāds ir priekšlikums?

Priekšsēdētājs: Tātad man jau ir vairāki rakstiski priekšlikumi, ka 2.punkts līdz ar to, ka mums ir pieņemti deputāta Kehra labojumi, ir izslēdzams no lēmuma. Tas laikam ir visradikālākais priekšlikums. Man ir jāliek uz balsošanu, lai mēs varētu virzīties uz priekšu. Tātad radikālākais priekšlikums - 2.punktu, dabīgi, ar visiem apakšpunktiem, vispār izslēgt no lēmuma, tā kā to jau nosaka deputāta Kehra varianta 2.punkts, kuru mēs esam pieņēmuši. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 83, 25 un 17. Tādējādi pretējais variants mums laikam nav jābalso, jo ir absolūts balsu vairākums par to, ka 2.punkts no lēmumprojekta svītrojams.

A.Gorbunovs: Kolēģi, es tikai varu piebilst, ka acīmredzot no lēmuma mums nekas nesanāks. Jo bija koncepcija, bet katrs no tās kaut ko paņems, kaut kas tur paliks iekšā. Es negribu jūs aģitēt. Doma bija tāda, ka es, redzot, kā mums iet Augstākās padomes Prezidijā un šeit, es gribēju divas lietas; pirmais, lai Augstākās padomes Prezidijs akceptē grafiku, ko mēs izskatīsim šeit un kad un ko mums iesniegs Ministru padome. Otrs punkts bija par pastāvīgajām komisijām. Pastāvīgās komisijas faktiski ir tādi resori, kas vada visu nozares darbu. Un, ja pastāvīgās komisijas neorganizēs savu darbu, tad mēs grafikus apstiprināsim, cik gribēsim, un tās tik tiešām tad ir sociālistiskās saistības, kuras nemaz nevajag pieņemt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kehris vēlas izteikties.

O.Kehris: Es pilnīgi piekrītu un arī aicinu piekrist šim mūsu priekšsēdētāja Gorbunova viedoklim. Bet tieši tāpēc mums ir arī vajadzīgs 2.punkts, jo mēs jau varam stādīt grafiku, cik mums tīk, bet, ja mēs noteiktos datumos nesaņemsim, tad nav iespējams sastādīt arī grafiku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Es jūtu, ka mums attiecībā uz plānošanu un plānošanas darba organizāciju ir dažādi viedokļi un nostādnes. Sastādot grafiku, katrs etaps - iesniegšana, saskaņošana, izpildes termiņš - tiek saskaņots ar attiecīgo atbildīgo cilvēku, kas ir konkrēti atbildīgs par šī termiņa izpildīšanu. Vienalga, vai tā ir komisija vai atsevišķs izpildītājs. Protams, dzīve var ienest korekcijas, par ko attiecīgās plānošanas orgāna vadītājs vai attiecīgi organizators ir savlaicīgi jāinformē un jālūdz objektīvu iemeslu dēļ izpildes termiņu pārnest vai koriģēt. Bet katrā gadījumā termiņu pārcelšanai ir jābūt kontrolētai. Līdz ar to sekundāri tiek pakārtoti arī pārējie lēmumprojekta vai likumprojekta izskatīšanas etapi. Ja mēs tā organizēsim darbu, tad nonāksim pie kaut kāda konkrēta plānota galarezultāta un atsevišķās situācijās mēs varēsim kādu projektu pabīdīt, forsēt un, ja to diktēs situācija, pastrādāt arī sestdienās un svētdienās. Bet katrā gadījumā tad būs pozitīvs galarezultāts. Tādas ir manas domas attiecībā uz šo procesu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons. Lūdzu patlaban izteikt priekšlikumus par balsošanu.

G.Grūbe: Par 2.punktu es gribēju pateikt, ka 1.punktā taču ir pateikts, ka Augstākās padomes Prezidijs apstiprina grafiku. Kas tad ir Augstākās padomes Prezidijs? Tas ir komisiju priekšsēdētāji, un, ja viņi nezina, kā strādāt, tad atvainojiet.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tāpēc jau es arī piedāvāju, ka komisijās beigu beigās jāiesniedz likumi un pie tam jāstrādā, bet nevis jāapstiprina grafiks. Komisijas apstiprinās grafiku pēc Ozola kunga akadēmiskā priekšlikuma tad, kad būs kaut kas sagatavots, kaut kas pārbaudīts un kad būs kaut kas izdarīts. Un beigu beigās nekas nebūs izdarīts. Tāpēc es arī ierosināju šo pirmo datumu - vai nu ir, vai nav. Vai dot brīvas rokas valdībai, lai valdība strādā, lai neskatās uz mums, mēs tikai risināsim citus savus jautājumus.

Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es aicinu izbeigt šos ļoti sīkumainos un absolūti neauglīgos strīdus un atgriezties pie tā, ko nupat teica deputāts Bresis. Tas ir ļoi pareizs priekšlikums. Es katrā ziņā nešaubos par to, ka meklēt vainu tikai komisijās un tā tālāk, ir absolūti nepareizi tāpēc, ka komisijas un to vadītāji ir tas pats Prezidijs. Un, ja būs sastādīts grafiks, kā tagad ir runāts, un ja Prezidijs arī kontrolēs, kā tas tiek pildīts, tad varbūt darbs varēs virzīties uz priekšu. Bet, ja ne, tad ir jārunā konkrēti, kāda komisija ko nedara un tā tālāk. Bet tagad mēs runājam absolūti veltīgi. Tas pats attiecībā uz ārzemju braucieniem. Visi deputāti šajā lietā nav vainojami, tā kā tas izskatījās šodien runās.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet es nedzirdēju sevišķus motīvus par balsošanu. Jo mēs tikko ar absolūtu balsu vairākumu no balsojošo skaita nobalsojām, ka 2.punktu no lēmuma svītrojam. Es neredzu pamatu, lai mēs vēlreiz šo jautājumu pārbalsotu. Tādu ierosinājumu es arī nedzirdēju. Es dzirdēju visādus racionālus priekšlikumus. Bet tieši par 2.punktu mēs esam nobalsojuši. Vai, lūdzu, ir citas domas?

No zāles: Jāiet tālāk.

Priekšsēdētājs: Es nedzirdu. 3.punkts priekšā liktajā lēmumprojektā. Ja mēs iepriekš izmetām frāzi "ar ekonomisko likumdošanu saistītos likumus un lēmumus", nepieņēmām šādu labojumu, tad mums vēlreiz par Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju. Par 3.punktu man nav rakstisku priekšlikumu.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es tomēr uzskatu, ka, bez šaubām, pagātne ir pagātne. Taču vajadzēja nobalsot arī par 2.punktu kā tādu. Ja reiz pret visām komisijām ir vienāda attieksme, tad pret visām vienāda. Bet 3.punktā, ja arī par to balso, tad jāliek šāds nobeigums - "Civilkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Jo pašlaik Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija strādā pie pašvaldības koncepcijas. Un tikai tad mēs mainīsim kaut ko likumos, kad mums būs skaidra koncepcija, bet nebūvēsim māju no kaut kādiem stūrainiem ķieģeļiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir papildinājums pie 3.punkta - pašvaldības likumos, Civilkodeksā un Administratīvajā kodeksā.

A.Gorbunovs: Ja koncepcija tikai top, tad jau tautai jāpasaka, ka mums vēl nekā nav. Tad jau...

Priekšsēdētājs: Tātad ir Tautas pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot 3.punktu.

J.Blažēvičs: Mēs esam gatavi, un Administratīvo pārkāpumu kodeksā būs grozījumi. Komisijā ir saņemti visi dokumenti, kas vajadzīgi arī Civilkodeksa grozījumiem, kuri skar pašvaldību. Tas mums ir, un oktobrī divu nedēļu laikā mēs tos iesniegsim. To mēs esam sarunājuši ar kolēģiem no citām komisijām. To mēs izdarīsim. Bet, kas attiecas uz turpmāko attīstību, mums jātiek galā ar pašvaldības galvenajiem virzieniem. Patlaban tiek koncentrēti visi priekšlikumi, kuri ienākuši no visiem rajoniem, no visām pašvaldības iestādēm. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka ir ierosinājums svītrot "pašvaldības likumos". Vai es pareizi sapratu? Tātad svītrot "pašvaldības likumos" un atstāt tikai "Civilkodeksā un Administratīvajā kodeksā". Bet, atklāti sakot, tad ir grūti saprast, kāpēc to uzdot Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai.

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Ja es pareizi saprotu, tad šobrīd ir divi principiāli jautājumi, kuri mums ir jāatrisina. Tas ir Kehra kunga ierosinātais jautājums par īpašuma konversijas apturēšanu, kura patlaban jau ir sākusies pilnīgi patvaļīgi un neorganizēti. Otrs jautājums ir par to, lai deputāti varētu braukt komandējumos gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem, gan uz visām citām pusēm tikai ar Augstākās padomes atļauju. Tas ir viss. Es domāju, ka šie divi punkti ir jāiekļauj un praktiski jautājums ir atrisināts.

Priekšsēdētājs: Paldies, vai es nedzirdēju jūsu ierosinājumu par 3.punktu?

O.Kehris: Kolēģi, vai nebūtu lietderīgi, ka ieinteresētie deputāti paliktu, lai sagatavotos rītdienai un no šīm redakcijām izveidotu konkrētas redakcijas, par kurām varētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas ir viens priekšlikums. Lūdzu - deputāte Kozakeviča.

I.Kozakeviča: Atvainojiet, arī es nerunāšu par nākamo punktu. No visiem izteiktajiem priekšlikumiem es drīzāk atbalstītu to, ko patlaban ierosināja deputāts Kehris. Taču atļausiet man nelielu atkāpi.

Es gribu jautāt, ko mēs tagad gribam panākt, pieņemot šo lēmumu. Acīmredzot mēs gribam panākt to, lai mums operatīvāk veiktos ar patlaban republikai vissvarīgāko, proti, ekonomiku regulējošo likumu pieņemšanu. Es nezinu, vai mēs esam ko ieguvuši, visu plenārsēdes dienu veltīdami tam, lai atgrieztos pie tā kailā fakta, ka Prezidijam ir jāsastāda šo likumprojektu pieņemšanas grafiks. Vispirmām kārtām jānodrošina, lai šie valdības sagatavotie likumprojekti, kuri valdībai bija jāiesniedz likumdošanas iniciatīvas kārtībā, noteiktajā termiņā būtu šeit un lai komisija ar tiem varētu strādāt. Tādēļ es gribētu likt uz nobalsošanu jautājumu, lai mēs patlaban plenārsēdē neturpinātu tādas varbūt diezgan abstraktas runas, bet lai mēs sasauktu Prezidija ārkārtas sēdi, kurā, iespējams, piedalītos deputāti no ieinteresētajām komisijām, un plenārsēdē nāktu klajā ar pavisam konkrētiem priekšlikumiem, kā to darīt, bet nevis pašu faktu, ka tas ir jādara. Par to neviens laikam nešaubās.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, deputātei Kozakevičai ir priekšlikums par šo lēmumprojektu...

I.Kozakeviča: Priekšlikums par šo lēmumprojektu - pārtraukt tā apspriešanu un nobalsot, lai Prezidijs ar attiecīgo ieinteresēto komisiju (Ekonomikas komisiju) pārstāvjiem ārkārtas sēdē izstrādātu konkrētus priekšlikumus, kādā secībā, kādos termiņos mēs pie minētajiem likumprojektiem ķeramies, un tikai tad pie šā jautājuma atgriezties sesijā plenārsēdē, teiksim, jaunnedēļ.

Priekšsēdētājs: Tas būtu pavisam cits dokuments, kura teksts man diemžēl nav priekšā.

Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Procedūras jautājumā pilnīgi piekrītu Itai Kozakevičai. Tomēr ir turpmākie punkti - 4. un 5.punkts un arī 3.punkts, par kuriem mēs izspriedām, ka tie tomēr ir būtiski un ir jāpieņem. Un tādēļ par 3.punktu. Tā kā pašvaldības likums uz vietām patiešām ir saistīts ar ekonomisko likumu realizācijas mehānismu, tad būtu šis punkts jāpieņem tāds, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Balsosim, lūdzu... Deputāts Krūmiņš grib teikt kaut ko būtisku par balsošanas motīviem?

R.Krūmiņš: Es vēlreiz varu atkārtot tikai to, ka šie divi punkti ir jāiekļauj un par tiem jānobalso.

Priekšsēdētājs: To jau mēs dzirdējām. Tā, godājamie deputāti, visradikālākais priekšlikums, kuru mēs sāksim balsot, ir pārtraukt šā lēmumprojekta apspriešanu. Nākamais radikālākais priekšlikums ir (praktiski radikālāku nav) turpināt apspriešanu, pieņemot pēc šiem būtiskajiem punktiem.

Tātad mums sākumā jānobalso par radikālāko priekšlikumu - par lēmumprojekta apspriešanas pārtraukšanu, lai pie tā vēl varētu pastrādāt ieinteresēto deputātu grupa, un pēc tam turpināt apspriešanu vai nu plenārsēdē, vai Prezidijā. Bet diemžēl par apspriešanu Prezidijā mēs nevaram balsot, jo tad attiecīgi ir vajadzīgs pilnīgi jauns lēmumprojekta teksts. Tātad mēs varam balsot tikai par šā lēmumprojekta apspriešanas pārtraukšanu. Es domāju, ka balsošanas rezultātus neiespaidos tas, ka pulkstenis ir bez divām minūtēm seši. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 68, pret - 51. Ar balsu vairākumu ir nolemts lēmumprojekta apspriešanu pārtraukt un ieinteresētajiem deputātiem izstrādāt turpmāko redakciju. Tādējādi, godājamie Augstākās padomes deputāti, pārtraucot tagad darbu, tas tomēr būtu jāturpina, lai noskaidrotu, kas būtu šie ieinteresētie deputāti, kas turpinās... Vai mēs dibināsim darba grupu vai paļausimies uz brīvprātības principu, ka paliks deputāti un turpinās savu darbu. Par šo jautājumu vēlas izteikties deputāte Kozakeviča.

I.Kozakeviča: Tā kā es jūtos līdzatbildīga par šāda lēmuma pieņemšanu, gribu piebilst, ka varbūt mans izteikums bija neprecīzs. Nevis ieinteresētie deputāti, bet ieinteresētās komisijas. Manuprāt, tas ir pietiekami skaidrs, ka tā ir Ekonomikas komisija, arī Tirdzniecības un pakalpojumu komisija. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, šajā sakarībā mums uzreiz ir jāizlemj jautājums, kamēr mēs vēl esam plenārsēžu zālē, - kad mēs turpināsim lēmumprojekta apspriešanu. Ierosinājums bija turpināt rīt no rīta, uzsākot plenārsēdi. Bija viens ierosinājums. Vai ir kādi citi ierosinājumi?

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Es tomēr palieku pie priekšlikuma, kas izskanēja, un es to lieku uz balsošanu, ka šodien darbs jāturpina ieinteresētajiem, līdz ar to pārtraucot plenārsēdi. Paliek ieinteresētie un izlemj šo jautājumu. Rītdien, ļaunākajā gadījumā, var nobalsot, lai dabūtu 100 balsis kopumā, bet nekādā ziņā nepieļaut, jo pretējā gadījumā rītdienas darba kārtība nevar tikt izpildīta. Darba kārtībā ir deviņi punkti. Nezinu, es šaubos, vai tos iespējams izpildīt, ja mēs sāksim nodarboties vēl ar šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Ierosinājums ir visai nekonkrēts. Deputāt Kide, lūdzu, pie trešā mikrofona. Varbūt tiks ierosināts cits variants.

E.Kide: Man ir tāds jautājums - kāds lēmuma spēks būs šim lēmumam, ko pieņems minētā darba grupa, un, ja rīt lēmums tiks pārskatīts, tad faktiski atkal par katru pantu sāksies cīņa. Vai tad nav lietderīgāk tomēr šodien tos trīs pantus izcīnīt līdz galam un rīt sākt jaunu darba kārtību?

Priekšsēdētājs: Man ir jāatgādina, ka tikko Augstākās padomes deputāti nobalsoja, ka šā lēmumprojekta izstrādāšana un apspriešana ir jāpārtrauc.

Lūdzu, vārds lēmumprojekta autoram.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Vismaz man ir subjektīvs vērojums: jo vienkāršāka lieta, jo mums sarežģītāk iet, jo tad it kā mēs visi esam kompetenti un katram ir sava doma. Tāds ir mans viedoklis. Man kā autoram, tā te mani dēvē, tiešām nav nekādu īpašu problēmu. Mēs šodien izsakām savu attieksmi pret trim punktiem. Labi, man bija sava sistēma. Tā acīmredzot nebija tāda, lai gūtu vairākuma atbalstu. Par to man jāvaino pašam sevi un nevienu citu. Bet patiesībā tiešām ir tā, ka Augstākās padomes Prezidijam ir nekavējoši jāapstiprina grafiks un jānosaka termiņš, un tikai tad šo grafiku varēs akceptēt Augstākajā padomē vai arī neakceptēt. Bet es gribēju, lai to akceptētu, jo katra komisija darīs tāpat kā līdz šim savu svētīgo darbu. Nu tas ir tā.

Un otrais. Ko darīt ar mūsu disciplīnu, tas ir, ko man turpmāk darīt? Pirmais - vai turpināsim braukt komandējumos tāpat kā līdz šim? Bija arī citi ierosinājumi.

Un trešais - vai maksāt naudu vai nemaksāt naudu? Ja jūs esat par to, ka vajag braukt komandējumos un maksāt naudu, tad nav ko lauzīt galvu. Pieņemam tādu lēmumu, un viss. Un es dzīvoju mierīgi pie šā galda un ne par ko vairāk nedomāju. Jo gan jau domas tiks risinātas komisijās un citur. Tas taču ir ļoti vienkārši.

Kāpēc mēs sarežģījam jautājumu un notērējam laiku? Tagad man pašam ir diezgan neērti, ka es ierosināju tādu lietu. Tāpēc vēlreiz šajā laikā, starp citu, darbs mums jābeidz pusseptiņos un nevis sešos, mēs varam mierīgi nobalsot par lēmumprojektu. Tātad par preambulu mēs esam nobalojuši, par pirmo - uzdot Augstākās padomes Prezidijam - esam nobalsojuši. Labi, lai tas būtu grafiks. Trešais - ko mums darīt ar ārzemju komandējumiem? Izsakiet savu attieksmi, ko tad te uzdot kādai grupai, kādai komisijai, jums taču pašiem būs jābalso. Un ko darīt ar algu - visiem maksāt, un cauri? Tad maksāsim visiem. Nu ko tad mēs spriedīsim, strādāsim tālāk, kā ies, tā ies. Te nav nekāda apvainošanās ne kā citādi, te vienkārši ir jāizlemj. Vai tad mēs tagad nevaram izlemt? Ko tad tā grupa izlems? Un, starp citu, grupai tik un tā jāzina, ko ar tiem komandējumiem darīt un ko darīt ar algu...

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, vēl par šo jautājumu vēlas izteikties deputāts Lagzdiņš, kas ir iedevis arī rakstiskus priekšlikumus.

J.Lagzdiņš: Es pilnīgi pievienojos priekšsēdētājam, ka šie jautājumi mums ir principā jāizlemj vai nu šodien, vai rīt. Bet man, lai juridiski būtu pareizi, jautājums par algām. Godātie kolēģi, ļaujiet, es šovakar mājās izstrādāšu labojumus nolikumā par deputātu materiālo nodrošināšanu. Lai juridiski šis jautājums būtu pareizs, rīt no rīta deviņos atnākšu, iesniegšu un pavairošu, lai var izdalīt deputātiem. Šajā lēmumā par algām jautājumu nerisināsim. Man ir tāds lūgums.

A.Gorbunovs: Es gribētu jums oponēt, ka nevajag deputātu statusu. Beigsies kritiskā situācija, beigs darboties lēmums. Es jau ierosināju, ka lēmuma darbības termiņš ir tikai līdz Ziemassvētkiem. Tikai līdz Ziemassvētkiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Gabrānovs: Pagaidām es esmu neklātienes deputāts. Zina, kad mums pārskaitīt naudu, ja mēs esam darbā. Kāpēc pārējie deputāti to nezina? Augstākā padome maksā par tām dienām, kad nestrādā. Vai tad tas ir jālemj? Tad jau par mums arī ir jālemj - maksāt tad, kad mēs šeit neesam klāt, bet mums pārskaita par tām dienām uz darbavietu naudu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi, jautājumu par algām mēs nevaram izlemt uz kaut kādu brītiņu, līdz gada beigām. Pēc tam atkal atgriezties pie pašreizējā. Tam ir jābūt principiālam jautājumam. Kā piedāvāja Lagzdiņš, tas ir jāizlemj vienu reizi par visām reizēm. Lai būtu skaidra, konsekventa nostāja.

Bet ir otra lieta. Tas, ka mēs esam kūtri kļuvuši, tas vien jau liecina, ka mēs esam ļoti veikli pārtraukt debates un tagad mums ir pusstunda laika, un mēs nezinām, ko darīsim. Un, lūk, priekšsēdētājs, likumprojekta autors, arī ir neziņā, ko tad darīt, kā tad rīkoties. Jo, redziet, mēs visus viedokļus neesam uzklausījuši, visus priekšlikumus neesam gribējuši dzirdēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi, juristi it sevišķi, atcerieties, ka likumā par tautas deputātu statusu ir rakstīts, ka mēs vadāmies no vispārējiem darba likumdošanas principiem. Un tādējādi priekšsēdētāja kungs ir pilnīgi pareizi formulējis šo punktu attiecībā par darba algas nesaņemšanu. Pilnīgi precīzi, filigrāni precīzi, kā ir teikts darba likumkodeksā, kas attiecas uz visiem strādniekiem un kalpotājiem. Un es jau, liekas, trešo reizi saku, ka jūs, šķiet, sevi gribat šeit nostādīt kaut kādā speciālā izņēmuma stāvoklī. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es gribēju pateikt absolūti to pašu. Nekādas jaunas normas ne Lagzdiņam, ne kādam citam nav jāizstrādā. Mums vienkārši elementāri jāievēro darba likumdošana, to, ko piedāvā priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es gribu ierosināt. Tātad Saeimas Kārtības rullī bija četras normas, kas pilnībā regulē šo kārtību, un tur bija absolūti skaidrs. Ja mēs tās ieviesīsim, tad absolūta būs apmeklētība un viss. Tas, pirmkārt, ir 10.pants, kurā noteikts, ka var izbraukt ne ilgāk kā uz vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Saeimas Prezidijam. Šo tiesību viņš var izmantot tikai divreiz sesijas laikā. Pirmā norma. Tātad divreiz sesijas laikā. Otrā norma - ja viņš izbrauc ilgāk nekā divas nedēļas, tad viņam jāizprasa atvaļinājums. To viņš var saņemt tikai ar padomes lēmumu. Pavisam elementāri. Un, ja viņš plenārsēdes neapmeklē neattaisnoti, tad zaudē 10 procentus no algas. Četras normas, kas absolūti regulē visu, bet mums tādas kārtības pašlaik nav. Minētās normas mēs gribam Kārtības rullī iestrādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Rikardam, bet es neredzu sevišķu saistību ar mūsu lēmuma pieņemšanu. Paldies par informāciju. Tātad nobalsots mums bija, ka mēs pārtraucam lēmuma izskatīšanu, bet turpinājām debates šajā jautājumā. Ir tādi vispārēji juridiski principi, ja arī pēc tam tiek turpinātas kādas darbības, tad tās varētu laikam uzskatīt arī par turpmākām debatēm.

Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāts Felss vēl vēlas izteikties, un tad mums jāpieņem lēmums.

A.Felss: Es lieku priekšā vēlreiz likt uz balsošanu un atcelt iepriekšējo lēmumu, turpināt šodien un pabeigt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka priekšlikums atbilst tam, ko mēs visu laiku darījām, jo pēc balsošanas mēs tomēr turpinājām lēmumu apspriest. Tātad ir bijis šāds priekšlikums: atcelt mūsu iepriekšējo lēmumu par lēmumprojekta apspriešanas pārtraukšanu un turpināt tā pieņemšanu. Šādu lēmumu ir iesniedzis deputāts Felss, un mums par to jābalso. Es ceru, ka deputāti paspēs ieņemt savas vietas, pirms tiks ieslēgts balsošanas režīms. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt savas vietas. Es mazliet vēl pagaidīšu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Sākumā reģistrēties, jo daudzi nav to izdarījuši. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 133. Paldies. Tātad uz balsošanu deputāta Felsa ierosinājums: atcelt mūsu iepriekšējo lēmumu par lēmumprojekta apspriešanas pārtraukšanu un turpināt šā lēmumprojekta pieņemšanu. Kas par šādu ierosinājumu, lūdzu izteikt savu attieksmi. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 64, pret - 58. Ir pieņemts lēmums, ka mēs apspriešanu turpinām.

Attiecībā uz 3.punktu ir ierosinājums balsot par iesniegto redakciju tādu, kāda tā ir lēmumprojektā. Vai visi būtu gatavi balsošanai? Lūdzu deputātus, kas ir palikuši zālē, ieņemt savas vietas, arī deputātu Rikardu es palūgšu. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad uz balsošanu tiek likts 3.punkts redakcijas variantā. Rezultāts: ar balsu vairākumu 3.punkta redakcijas variants ir pieņemts.

Ceturtais pants ir visdiskutablākais, par kuru ir saņemts visvairāk ierosinājumu. Vispopulārākais un arī radikālākais ierosinājums: 4.pantu svītrot vispār. Es nosaukšu vēl citus variantus: deputāts Lagzdiņš ierosina 4.pantu izteikt šādi: "ārzemju braucienu deputātiem atļaut tikai ar Augstākās padomes atļauju".

Par 4.pantu deputāts Indulis Bērziņš ierosina: "komandējumos, izņemot Latvijas Republikas Augstākās padomes delegāciju braucienus". Tātad ne mazāk kā divi deputāti kopā drīkst braukt.

Deputāta Romašova ierosinājums par 4.punktu ir izteikts šādā redakcijā: */"Augstākās padomes Prezidijam līdz šī gada beigām atļaut deputātu komandējumus tikai republikas Augstākās padomes darba vajadzībām."/

Deputāte Briņķe 4.pantu ierosina papildināt ar noteiktu termiņu: oktobris, novembris, kad Prezidijam būtu tiesības izņēmuma kārtā pārtraukt šo atļauju izsniegšanu. Redakcijas nav, bet doma ir skaidra.

Deputātu Plotnieka, Apsīša, Geidāna, Dineviča priekšlikums: noteikt, ka visiem deputātiem obligāti jāpiedalās Augstākās padomes darbā laikā no 22. līdz 26.oktobrim un no 10. līdz 14.decembrim, aizliedzot šajā laikā jebkurus komandējumus un cita veida izbraukumus.

Deputāta Berklava ierosinājums pie 4.panta: Augstākās padomes Prezidijam līdz šā gada beigām stingri ierobežot atļauju un komandējumu izsniegšanu deputātiem braukšanai uz ārzemēm. Tās izsniegt tikai sevišķos nepieciešamības gadījumos, saskaņojot ar frakciju vadību.

Vēl deputāti prasa svītrot, svītrot un vēlreiz svītrot. Lūk, šādi varianti. Mums vispirms ir jābalso par radikālāko variantu.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Bija jau arī Rikarda variants: paņemt no Kārtības ruļļa, kurā skaidri un gaiši ir noteikts, kādā veidā rīkoties ar komandējumiem.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Kārtības rullis deputātiem nav izsniegts un arī šie izraksti nav izdarīti. To mēs laikam reāli nevarētu izdarīt.

Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man šķiet, ka Vulfsona kunga priekšlikums - ieteikt Prezidijam krasi samazināt komandējumu skaitu šajā periodā - tika aizmirsts. Tas nesasietu pilnīgi rokas, ja arī ir ārkārtējs gadījums, un tomēr dotu tiesības drastiski samazināt.

Priekšsēdētājs: Šis ierosinājums tika izteikts mutiski, bet rakstiski netika iesniegts. Taču būtībā tas saskan ar vairākiem citiem priekšlikumiem. Vai citu priekšlikumu nav? Kā sākotnēji, būtu... Deputātam Repšem ir priekšlikums.

E.Repše: Jā, es gribētu jautāt, mēs tādējādi būtībā traucēsim nepieciešamības gadījumā aizbraukt tiem deputātiem, kuri vispār prasa atļaujas? Tas ir viens. Bet es nezinu atbildi, tā kā es drīzāk atbalstītu to variantu, ka tikai ar Augstākās padomes atļauju. Bet jāpadomā par sankcijām, ko mēs iesākam ar tiem, kuri vienkārši neklausa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Man interesē, ko nozīmē krasi samazināt frakcijai "Līdztiesība"? Pa visu laiku es viens braucu tādā braucienā! Ko nozīmē krasi samazināt un uzskatīt, ka nebrauca?/

Priekšsēdētājs: Šis jautājums laikam varētu būt ļoti plaši diskutējams. Bet es domāju, ka ķersimies pie balsošanas, jo ir virkne variantu, no kuriem katrs var izvēlēties sev tīkamāko.

Pirmais radikālākais variants: vispār svītrot 4.punktu, jo tas rada dažādus tulkojumus un pretrunas. Lūdzu sagatavosimies balsošanai. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Rezultāts. Tātad šis punkts ar balsu vairākumu tomēr paliek lēmumā. Tagad mums ir jālemj par to, kādā redakcijā 4.punkts tiks ievietots lēmumā.

Godājamie deputāti, man, atklāti sakot, tagad būs diezgan grūti izvērtēt variantus pēc radikālisma pakāpes, jo te praktiski ir... Bet ir, lūk, šis priekšlikums. Tur gan pirmais ir minēts deputāts Plotnieks. Būtu nepareizi man minēt deputāta Dineviča priekšlikumu, jo viņš šo priekšlikumu ir parakstījis pēdējais. Tātad deputāta Plotnieka priekšlikums zālē izraisa visasāko reakciju. Es šo priekšlikumu tad atļaušos nolasīt vēlreiz. Tātad priekšlikums par 4.punkta šādu redakciju: "Noteikt visu deputātu obligātu līdzdalību Augstākās padomes darbā laikā no 22. līdz 26.oktobrim un no 10. līdz 14.decembrim, aizliedzot šajā laikā jebkādus komandējumus un cita veida izbraukumus."

Vēlas papildināt Juris Dobelis.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, ir taču jau vairāki cilvēki, kuri ir iecerējuši braucienus, un arī Prezidijs jau ir devis atļauju. Ko tad ar tiem darīt, ja mēs... Nu labi, lemiet, bet man liekas, ka mēs patlaban rīkojamies diezgan neloģiski.

A.Gorbunovs: Kolēģi, mazs paskaidrojums: es tāpēc arī griezos pie Augstākās padomes, ka Augstākās padomes Prezidijs nav spējīgs lemt šos jautājumus. Tikai tā apsvēruma pēc, ka katram komisijas loceklim ir tikai viena balss, un dabiski, ka vienam kolēģim balsot pret otra kolēģa ieteikumu, tas kaut kā... tur pat trūkst argumentu, lai noraidītu. Vienīgais, es domāju, ka Plotniekam un Dinevičam droši vien vajadzēja paskaidrot. Es baidos, ka mums pats karstākais laiks būs novembrī.

Priekšsēdētājs: Šis priekšlikums ir vienīgais. Laikam arī es tomēr drīkstētu izmantot mikrofonu, lai izteiktu savu papildinājumu, ka varētu pievienot "un cita veida izbraukumus bez Latvijas Republikas Augstākās padomes atļaujas". Jo laikam tomēr var paredzēt, ka, piemēram, kaut gan ir noteikts 10. un 14.decembris, ka tomēr šajā laikā kādam būs jābrauc kaut vai uz Maskavu. Ļoti iespējams. Es nerunāju par sevi.

Tātad balsojam par deputātu Plotnieka, Apsīša, Geidāna un Dineviča iesniegto priekšlikumu. Vēlreiz nolasīt? Varbūt es mēģināšu dot ar tiem labojumiem, kurus izteica deputāts Gorbunovs un arī es. Tātad - "noteikt visu deputātu obligātu līdzdalību Augstākās padomes darbā laikā no 22.oktobra līdz 14.decembrim, aizliedzot šajā laikā jebkādus komandējumus un cita veida izbraukumus bez Latvijas Republikas Augstākās padomes atļaujas". (Zālē troksnis.)

Pie otrā un trešā mikrofona, lūdzu, deputāti, kas laikam gatavojas braukt šajā laikā. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Romašovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka visradikālākais priekšlikums - tas ir Augstākās padomes priekšsēdētāja priekšlikums un nepieciešams nobalsot par to, iekams sākt balsošanu par citiem variantiem./

Priekšsēdētājs: Vadoties pēc reglamenta, tas laikam ir pēdējais balsojums, jo tas ir redakcijas variants.

A.Seiksts: Laikam pārslodzes vai kāda cita iemesla dēļ, bet man šķita, ka sākumā Plotnieka kungam un pārējiem bija divi termiņi, bet jūs tagad nolasījāt vienu.

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi, es šos termiņus apvienoju vienā termiņā, jo deputāts Gorbunovs izteicās, ka viskarstākais darbalaiks esot paredzams tieši novembrī.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: No šīs grupiņas zālē patlaban ir divi: es un Apsīša kungs. Bet es gribētu teikt, ka savus priekšlikumus nevajadzētu sapludināt ar citu deputātu priekšlikumiem, ar šiem deputātiem nekonsultējoties. Vai ne? Uzreiz ielikt savus ierosinājumus. Vai ne? Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, kādi bija apsvērumi, kāpēc mēs izvirzījām šos divus termiņus. Pirmais ir tas, ka Dobeļa kungs ir perfekti sarēķinājis, ka uz 23... mēs būsim, mēs drusku esam paplašinājuši šo laiku, lai mēs varam šai nedēļā izdarīt tās kardinālās izmaiņas, kas mums varētu traucēt turpmāk nopietni strādāt. Šis otrs termiņš. Es piekrītu Gorbunova kungam, ka novembrī mums būs nepieciešams strādāt ļoti intensīvi. Bet man liekas, ka mēs būsim iestrādājuši iespēju, un iespējas strādāt pietiekami intensīvi ir arī novembrī. Tāpēc ir atstāts rezerves laiks decembra sākumā, ja gadījumā ar kaut ko mums nav veicies. Tādēļ šis ir laiks, kurā mēs vēl mēģinām izrisināt, visiem klātesot. Patlaban nogriezt, sapludināt abus šos brīžus kopā, es domāju, ka tas ir pārāk ass režīms. Tādā gadījumā, man liekas, ka dažām komisijām praktiski nav, ko darīt, tad tās ir jāpārmet uz kādām citām vai jādara kaut kā citādāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Cienījamie kolēģi! Mēs tik ilgi runājām par komandējumu tēmu, ka lielākais vairums zālē klātesošo un klātneesošo deputātu jau piesātinājušies ar piedalīšanās plenārsēdēs un darba komisijās svarīgumu un nepieciešamību. Šī iemesla dēļ ierosinu punktu, kuru cienījamais Augstākās padomes priekšsēdētājs ierosināja savā lēmumā, vispār izslēgt. Es nezinu, par ko jūs uzskatāt mani un par ko man uzskatīt jūs. Ja šis ierosinājums neiet cauri, ierosinu tieslietu ministram no katra ņemt parakstu par neizbraukšanu./

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam, bet viņš laikam tiešām nav bijis zālē, jo par šo punktu mēs tikko kā balsojām, ka tam ir jāpaliek lēmumā. Un būtu interesanti pārbaudīt, vai deputāts ir piedalījies balsošanā par šā punkta atstāšanu.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Mēs šim lēmumam, cik es saprotu, šodien veltījām pusi dienas. Man šķiet, ka mēs tā iestigām šajā lēmumā, ka nevaram apstāties. Varbūt vajadzētu šodien pārtraukt uzstāšanās. No rīta viss būs normāli, bet šodien mēs debatējam inerces dēļ./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka, tā kā mēs esam izvirzījuši, lūk, balsošanu par 4.punktu, ir ierosināta redakcija, un man laikam tiešām būs jāatvainojas Dineviča kungam un pārējiem šā priekšlikuma autoriem, ka tā patvaļīgi, bez konsultācijām ir šie papildinājumi. Tāpēc sākumā es likšu uz balsošanu deputātu Plotnieka, Apsīša un Dineviča priekšlikumu par šiem datumiem. Taču man ārkārtīgi gribētos beigās vēl pielikt piebildi par komandējumiem, ka tie varētu būt tomēr ar Latvijas Republikas Augstākās padomes atļauju. Es varu iedomāties situāciju, ka tiešām kādam kaut kur ir obligāti jābrauc, ja nu pēkšņi kādu uzaicina uz Eiropas Padomi. Ko mēs darīsim? Tātad minētajā laikā aizliegt jebkādus komandējumus un cita veida izbraukumus bez Latvijas Republikas Augstākās padomes atļaujas. Dineviča kungs par to var balsot? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus ieņemt vietas, un balsojam par 4.punkta šādu redakciju. Rezultāts: cik es saprotu, 4.punkts ar nospiedošu balsu vairākumu ir pieņemts minētajā redakcijā. Vai mums ir nepieciešams balsot arī par citām redakcijām? No deputātu puses tāda priekšlikuma nav. Paldies.

Lēmuma 5.punkts ir tikpat diskutabls, tas ir par deputātu algām. Jābalso par redakcijas ieteikto variantu. Visi ir gatavi balsošanai? Ja netiks pieņemts, tad tādā gadījumā cits... Deputāts Muciņš grib izteikt savu viedokli.

L.Muciņš: Es deputātiem atgādinu vēlreiz deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Es gribu norādīt, ka tomēr darba likumdošanu visā pilnībā, kā to teica deputāte Briņķe, uz deputātiem diemžēl, lai arī kā mēs to gribētu, attiecināt nevar. Un katra likuma norma jāiestrādā savā likumā. Tātad es aicinātu tomēr šo priekšlikumu iestrādāt nolikumā par materiālo nodrošinājumu, nevis tagad sākt veidot tādus likumus, ka beigās mēs nesavilksim galus kopā, kur katra norma mums atrodas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš vēlas papildināt savu ierosinājumu?

J.Lagzdiņš: Kolēģi! Rīt no rīta es iesniegšu jau konkrētu projektu attiecīgā likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet man liekas, jebkurš nolikums ir pakārtojams pieņemtam Augstākās padomes lēmumam. Un, ja mēs pieņemsim šādu lēmumu, tad, izejot no tā, arī nolikumā būs izdarāmi grozījumi, bet ne gluži otrādi. Tā ka likumprojekta pieņemšanai laikam ir tāda secība. Tāpēc es lūdzu tagad sagatavoties balsošanai par šā projekta 5.punktu. Tehniskā puse, kādā veidā atvilkumi un pārējais, tas ir izdarāms pēc tam. Balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 75, pret - 52. Ar absolūtu balsu vairākumu lēmumprojekta 5.punkts ir pieņemts. Deputāts Muciņš cēla roku "pret". Un vairāk nevienu diemžēl neredzēju. Tātad 5.punkts pieņemts.

Nākamais - 6.punkts. Numerācija mainījusies. Deputāte Ždanoka vēlas izteikties.

T.Ždanoka: Es atvainojos, bet es jums atstāju par 5.punktu sava papildinājuma formulējumu.

Priekšsēdētājs: Uz balsošanu tika likts sākotnējais redakcijas variants. Tas ieguva absolūto balsu vairākumu. Tāpēc zālei tika jautāts, vai nebija citi balsojumi. Bet, tā kā par šo redakcijas variantu bija absolūtais vairākums, vairāk balsot nav iespējams.

Godājamie deputāti, turpinām par lēmumprojekta 6.punktu. Par šo punktu, atklāti sakot, ir saņemti tikai daži rakstiski ierosinājumi, ka to vispār vajag mest ārā. Citu būtisku ierosinājumu par teksta labojumiem attiecībā uz šo punktu, ja es nemaldos, nav. Ja kas, tad lūdzu mani labot. Nav, ja? Tagad mēs, balsojot par 6.punktu, praktiski reizē arī nobalsosim, vai tas paliek vai ne, jo citu redakcionālu labojumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 66, 34 un 25. Vairākums. Mums būtu jāpārreģistrējas, lai konstatētu. Bet no balsojošo skaita mums ir absolūtais vairākums. Tādējādi arī 6.punkts mums ir pieņemts.

7.punkts. Bet Kehra papildinājumus mēs pieņēmām kā vienu veselu. Septītais punkts jau ir iekļauts deputāta Kehra variantā. Godājamie deputāti, vai mums pārbalsot ir nepieciešams? Nav. Tādējādi 7.punktu mēs esam pieņēmuši deputāta Kehra variantā.

Godājamie deputāti, tagad mūs sagaida atbildīgs brīdis. Šis lēmumprojekts mums ir jāpieņem jau kopumā. Pēc tam būs jāizlemj jautājums par tā stāšanos spēkā.

Deputāts Krūmiņš vēlas izteikties.

R.Krūmiņš: Es tomēr gribētu precizēt, jo mums tajā galā ir mazas neskaidrības. Vai deputāta Kehra priekšlikums 7.punktā ir iekļauts iekšā vai nav iekļauts tajā redakcijā?

Priekšsēdētājs: Mēs nobalsojām, ka mēs pieņemam deputāta Kehra papildinājumus lēmumprojektam visai lapai kopumā. Gluži pareizi - visu šo lapu kopumā. Par to tika nobalsots. Tātad turpmākā secība tāda: es piedāvāju balsot par šo lēmumprojektu kopumā ar mūsu izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem. Pēc tam atsevišķi balsojam par lēmuma spēkā stāšanās kārtību. Jo tiek izteikts piedāvājums, ka lēmumam ir jāstājas spēkā no tā pieņemšanas brīža, jo datumi uz to spiež. Sagatavoties balsot kopumā par lēmumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 71, 37, 17. Deputāts Muciņš cēla roku "pret". Tātad lēmums nav pieņemts.

Deputāts Krūmiņš vēlas izteikt savu viedokli.

R.Krūmiņš: Es gribētu atgādināt, ka procedūras jautājumus lemjam ar faktiski balsojošo balsu vairākumu un iekšējs spēks šim lēmumam var būt. Vai mēs tā viņu nevaram formulēt?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tas ir Augstākās padomes lēmums, lai kas tas būtu. Lai par ko tas runātu, un, vadoties no mūsu deputātu sastāva, lēmumu pieņem ar 101 balsi. Tas ir pēc mūsu pastāvošā reglamenta. Godājamie deputāti, es tomēr lūdzu necelties un neiet ārā no zāles, kamēr nav paziņots, ka plenārsēde ir beigusies.

Mūsu darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Sekretariāta vadītājs Dobelis lūdz vārdu paziņojumiem, kuri attiecas uz visiem deputātiem.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Mana informācija acīmredzot vairāk attiecas uz tiem, kas lieto austiņas. Man ir ļoti nepatīkama ziņa. Šodien es saņēmu informāciju, ka gandrīz 200 austiņas, kas izsniegtas deputātiem, vienkārši ir pazudušas. Līdz ar to es informēju, ka nākošreiz papūlēsimies austiņas izsniegt tikai pret parakstu. Tas ir viss, cita ceļa nav. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, paldies. Mūsu darbadienas jautājumi ir izsmelti. Tiekamies rīt pulksten 10.00.

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde