1990.gada 12.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Vakara sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.



Priekšsēdētājs:
Godājamie deputāti! Es lūdzu jūs ieņemt savas vietas, jo ir jau viena minūte pāri pulksten 15. Es domāju, ka zvanu vairāk nedosim, jo zvani skanējuši jau vairākkārtīgi. Sākumā man ir lūgums reģistrēties, jo es redzu un mani pārņem šaubas, vai mēs vispār kādu lēmumu spēsim pieņemt. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu rezultātu. Trūkst 31 cilvēks, nē, es atvainojos- 41. Vēl divi ceļ rokas. tātad trūkst 39 deputātu no tiem, kas ir bijuši rīta sēdē. Tomēr procedūras jautājumus mēs varam apspriest. Kādi ieteikumi ir Repšes kungam? Taču sākotnēji es gribu atgādināt, ka debatēs par šo jautājumu rakstiski bija pieteikušies divi deputāti. Mēs bijām norunājuši, ka apmierināsim deputāta Stroganova un deputāta Budovska lūgumu, kuriem vieta tribīnē jau ir garantēta.

E.Repše:
Faktiski es nezinu, vai līdz jums ir aizgājis mans priekšlikums, ko iesūtīju sakarā ar reģistrācijas nepieciešamību. Redzat, jau vairākkārt ir gadījies un es esmu konstatējis, ka arī mana balss ir zaudēta tikai tāpēc, ka attiecīgajā reizē neesmu piereģistrējies, bet balsojis esmu. Vārdu sakot, vai mēs nevaram sistēmu pārprogrammēt tādā veidā, lai reģistrācija automātiski notiktu reizē ar balsošanu un visas podziņas tad tiktu ņemtas vērā. Citādi, haotiski apspriežot jautājumus, cilvēki reizēm aizmirst laikā piereģistrēties un pat paši nezina to, ka viņu balsis netiek ieskaitītas.

S.Zaļetajevs:
*/Es gribu vienkārši atgādināt, ka viens mans jautājums palika bez atbildes, tas ir jautājums par tiesas tautas piesēdētāju kandidātu piederību citām partijām./

Priekšsēdētājs:
Šo jautājumu mēs arī apspriedīsim pašlaik. Vārds deputātam Kalniņam.

I.Kalniņš:
Es domāju, ka vajadzētu pievērst uzmanību tam faktam, ka katrā balsošanas reizē, vērtējot pēc rezultāta, 10-15 deputāti tomēr nepiedalās. Man šķiet, ka tas ir tehniskas dabas jautājums. Tā nevar būt. Jā, tehniski tas daļēji var būt. Lai gan man te aizrādīja, ka nedrīkst neko komentēt, taču no mana galda ir ļoti labi redzams, ka viena daļa deputātu tomēr uzskata par labāku sēdēt pēdējos solos, tur, kur nav šīs balsošanas, jo tur laikam ir ērtāk lasīt avīzes vai tamlīdzīgi, tāpēc viņi balsošanā nepiedalās un rezultāts ir tāds.

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs:
*/Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien acīmredzot patiešām jautājums par Augstākās tiesas piesēdētāju apstiprināšanu- tas nav tukšs, un no tā, kā mēs to lemsim, galarezultātā būs atkarīgs, kā strādās tiesa pie mums republikā. Es neplānoju šodien uzstāties, bet mani mulsina viens jautājums, jo šis jautājums vairākkārt atkārtojas pie mums Augstākajā padomē. Es uzstājos ne no frakcijas, es uzstājos kā cilvēks un kā deputāts.
Lieta tā, ka pie mums Augstākajā padomē pastāvīgi rodas jautājums par piederību Komunistiskajai partijai. Tā tas bija, apstiprinot minis-trus, un sevišķi izpaudās šodien komisijas priekšsēdētāja runā, kurā komisijas priekšsēdētājs pamatoja 15 tautas piesēdētāju kandidatūru izmantošanas neiespējamību ar to, ka viņi ir Komunistiskās partijas biedri. Tā tika izklāstīts. (Troksnis zālē.) Un šis jautājums atkārtojas ne jau pirmo reizi. Ja šī pazīme var būt par kritēriju, vai cilvēks var ieņemt to vai citu posteni vai nevar, tad mēs varam aiziet ļoti tālu. Partijas piederība nevar būt kritērijs tam, vai cilvēkam ir tiesības ieņemt to vai citu posteni, to vai citu amatu, vai tādu tiesību nav, jo tas ir pretrunā ar mūsu Konstitūcijas 49.pantu, un ne tikai ar 49.pantu, bet arī ar Konstitūcijas 48. un 46.pantu, kā arī ar Konstitūcijas 32.pantu, kurā teikts, ka Latvijas PSR pilsoņu piederība partijām vai citām sabiedriskajām organizācijām nerada nekādas priekšrocības vai ierobežojumus dalībai valsts dzīvē. Bet šodien tā tika teikts komisijas vārdā- bet tas nav nekas cits kā makartisms, un, ja mēs domājam, ka tādā veidā mēs varam uzcelt tiesisku valsti, tad mēs to nekad neuzcelsim. Kāpēc? Tāpēc ka izdalītajos kandidātu sarakstos, kas mums visiem ir, kā labākajos stagnācijas gados norādīta piederība pie PSKP visiem kandidātiem, kuri ir šajā partijā, bet nav norādīts, vai citi kandidāti ir citās partijās: vai viņš ir bezpartejiskais, vai zaļo partijas biedrs, vai sociāldemokrātiskās partijas biedrs, vai citu politisko partiju biedrs. Kāpēc tā darīts? Tāpēc ka mūsu domāšana turpina strādāt tajā pašā gultnē, kurā tā strādāja kādreiz, un, ja mēs to nesapratīsim un neizmainīsim, tad mēs nekad nepieņemsim neko labu, jo vienas partijas sistēmas nomaiņa ar citas partijas sistēmu nav spējīga novest mūs pie demokrātijas, un mēs vilsimies tajā. Tāpēc mums ir jāsaprot viena patiesība: absolūtas patiesības nav un nevar būt, patiesība atrodas visu to pretējo domu un uzskatu kopumā, kuri pastāv sabiedrībā.
Es negribētu piekrist tiem, kuri cenšas pierādīt, ka kadrus nepieciešams formēt pēc nacionālās pazīmes, tas arī ir absurdi un muļķīgi. Kadri ir jāformē, tikai ievērojot viņu profesionālās zināšanas un sagatavotības pakāpi, neatkarīgi no tā, kādas tautības ir tas vai cits kandidāts. Man gribētos, lai mēs visi vienreiz padomātu un izdarītu no tā pareizo izvēli, jo jokot te nedrīkst. Citu valstu vēstures pieredze rāda, pie kā var nonākt tādā ceļā. Pie kā tas noveda demokrātiju- makartisms 1950.gadā ASV. Taču pēc tam sabiedrībai nācās visu to lauzt un pārtaisīt. Pie kā noveda VFR likumdošana par profesiju aizliegumiem? Mēs zinām un redzam, ka tas notika civilizētās valstīs ar attīstītu demokrātiju. Bet mēs vēl tikai esam nonākuši līdz demokrātijas slieksnim, sākam stāties uz šī ceļa un cenšamies, lūk, ar tādiem kritērijiem nostādīt cilvēku dažkārt visai neērtās situācijās. No tā mēs cilvēku un visas sabiedrības acīs nebūsim labāki.
Es gribētu griezties pie jums, kolēģi deputāti. Nevis no politiskām ambīcijām, bet no veselā saprāta mums visiem jāvadās, tad vieglāk atrisināsies visi jautājumi, un, šķiet, no tā iegūs visa mūsu sabiedrība, mūsu republika un katrs no mums. Bet citādi mēs daudz ko zaudēsim, jo ambīcijas nekad nav novedušas pie kaut kā laba./

Priekšsēdētājs:
Paldies. Es atvainojos, Jundža kungs, lieta ir tāda, ka te debatēs ir pierakstījušies runātāji, taču es gribu lūgt dot vārdu uzziņai. Lūdzu, Budovska kungs!
Mums laikam ir jānorunā, cik ilgi mēs debatēsim par šo jautājumu, jo sākotnēji bija pierakstījušies tikai deputāti Stroganovs un Budovskis, bet tagad ir nākuši klāt vēl četri deputāti. Ievērojot to visu, piecu minūšu norma debatēm ir ļoti ilgs laiks. Es domāju, ka tiem, kuri ir pierakstījušies, ar to pietiks, arī frakciju pārstāvniecība apmēram ir ievērota. Kā pēdējais runās Preinberga kungs, un tad arī debates beigsim. Bet vispirms vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis:
Cienījamie kolēģi! Mūsu rīcībā ir divi dokumenti: pirmais no tiem, ko mēs šobrīd gatavojamies izskatīt, ir lēmuma projekts par Latvijas PSR Augstākās tiesas tautas piesēdētājiem. Un, pirmkārt, man ir zināma neskaidrība par to formulējumu: Latvijas PSR Augstākās tiesas tautas piesēdētāji. Es saprastu, ja šeit būtu runa par Latvijas Republikas, tad es būtu gatavs turpināt šādu sarunu.
Līdztekus šim dokumentam ir uzziņa. Un šajā uzziņā par Augstākās tiesas tautas piesēdētāju kandidātiem ir dots neliels ieskats viņu biogrāfijā. Deputāts Jundzis nepateica visu līdz galam, minot, ka ir 163 partijas biedri. Es domāju, ka tas bija neprecīzi, un par šo neprecizitāti deputāts Stroganovs tikko izteicās- te nav norādes, pie kādām partijām šie cilvēki pieder. Manuprāt, ja jūs esat uzmanīgi paskatījušies šo uzziņas materiālu, tad jums radīsies cits priekšstats. Es mēģināšu to īsumā pateikt. Tātad no 313 ieteiktajiem kandidātiem 150 ir bezpartejiskie, tas ir precīzi norādīts, tāpat precīzi ir norādīts, ka 160 ir PSKP biedri, ir arī norāde, ka divi no tiem ir Neatkarīgās Latvijas komunistiskās partijas biedri un viens LSDSP biedrs. Citu norāžu nav, lai gan norāde ir pēc katra kandidāta. Šajā situācijā es negribētu īpaši akcentēt kopējo domu par jurisdikcijas struktūru depolitizāciju. Es domāju, ka tas ir cits jautājums. Es gribētu runāt tieši par tiem 160 cilvēkiem, kuri mūsu uzziņas materiālā ir norādīti kā PSKP biedri. Es vienmēr esmu izturējies ar dziļu pietāti pret ikvienu partiju, apzinoties, ka šī partija ir monolīta vienība. Tai ir sava iekšējā disciplīna, sava idejiskā virzība un biedru kopība jautājumā par lēmumu akceptu.
Un tieši šajā sakarā es arī gribētu izteikt savas domas. Tāpat kā iepriekš, arī šobrīd PSKP ir tāda pati monolīta partija, un mums faktiski jāskatās šīs partijas darbība pēc tās vadītāja pilsoņa Rubika izteikumiem. Šeit es tomēr gribētu jums atgādināt galvenos momentus. Pirmkārt, pēc Rubika izteikumiem mēs varam secināt, ka viņš strikti nostājas pret neatkarības Deklarāciju- tātad pret Latvijas Republiku. Otrkārt, viņš strikti iestājas par to, ka PSRS Konstitūcija un tās likumi ir priori. Tālāk. Viņa darbība ir saistīta ar politisko streiku organizēšanu. Un, visbeidzot, viņa darbību mēs varam vērtēt pēc tāda faktora kā Augstākās padomes darbības ignorance. Kopš 7.maija viņš šeit nav piedalījies. Summāri es gribētu teikt tā: ja šīs partijas vadītāja nostāja ir tāda, kā es jau minēju, tad sakiet, kāpēc mums vajadzētu domāt, ka šīs partijas biedru nostāja būs citādāka. Es varbūt šobrīd juridiski neprofesionālā izpratnē varētu secināt, ka PSKP darbība Latvijā ir Latvijas Republikai pretvalstiska. Taču šajā pašā brīdī mums tiek piedāvāts ievēlēt tiesnešus, kuri ikviens savu lēmumu sāks ar vārdiem: "Latvijas Republikas vārdā..." Es domāju, ka šāda neprincipiāla pieeja jautājuma izskatīšanā ir vairāk nekā kliedzoša. Tā ir pretrunā ar mūsu parlamenta darbu, jo šeit, parlamentā, mums vajag akceptēt piedāvātās kandidatūras. Tāpēc es gribētu lūgt ikvienu deputātu, kurš principā atbalsta manis teikto, balsot pret ikvienu PSKP biedru, kas tiek izvirzīts kā kandidāts.
Šajā pašā sakarā es gribētu izteikt vēl vienu piezīmi, kas varbūt mums atļaus turpmāk pieņemt kaut kādu lēmumu. Es pieļauju domu, ka minētais uzziņas materiāls ir stipri novecojis. Manuprāt, mums ir vajadzīgas jaunas, pietiekami precīzas uzziņas vai arī mums ir nepieciešami jauni kandidāti. Šajā sakarā ar gribētu noraidīt deputāta Jundža ieteikumu par to, ka šeit mums mutiski varētu ieteikt kādus citus kandidātus. Es patiešām gribētu redzēt jaunu uzziņas krājumu, kurā mēs varētu iepazīties ar jauniem kandidātiem. Lai jūs neaizmirstu, es vēlreiz aicinu jūs balsot pret. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamajam vārds deputātam Līgotnim.

A.Līgotnis:
Godātie deputāti! Pirms pāris minūtēm mēs dzirdējām mūsu deputāta Stroganova uzstāšanos. Un es gribu teikt, ka tā nebija vis demagoģija, bet tie bija atklāti un nekaunīgi meli, jo mūsu Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgā komisija tika apvainota tādā nekrietnā rīcībā kā cilvēku šķirošanā pēc partijas piederības. Es visnotaļ ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka tas netika darīts, ka absolūti neviens kandidāts partijas piederības dēļ no saraksta mūsu komisijā netika svītrots, taču mēs uzskatījām par neiespējamu balsot vienīgi par tiem, kuri ieņem apmaksātus amatus šādās organizācijās. Es uzskatu, ka tas, kādā veidā šo faktu pasniedza deputāts Stroganovs, vēlreiz apliecina, ka partijas funkcionāriem mēs nevaram uzticēties, tāpēc nedrīkstam viņus pat tuvuma laist šādiem amatiem. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs:
Tālāk vārds deputātam Stepičevam.

M.Stepičevs:
*/Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu uzstāties krievu valodā, jo acīmredzot frakcijas "Līdztiesība" locekļi ne sevišķi labi saprot latviešu valodu, tāpēc pēc viņu iznākšanas šurp uz tribīni sākas vai nu apzināti meli, vai arī tas saistīts ar valodas nezināšanu. Atļaujiet, es jums krievu valodā visu paskaidrošu. Nē, es paskaidrošu krievu valodā.
Pirmkārt, uzstājās kolēģis Stroganovs. Diezin kāpēc viņš nenolasīja uzziņu, ko deva par katru Augstākās tiesas piesēdētāju, kurā bija teikts, ka piederība pie partijām norādīta ne tikai attiecībā uz PSKP, bet [arī] uz neatkarīgām partijām, piemēram, sociāldemokrātisko utt. Varbūt tur nav viss precīzi pateikts, taču tas jau ir cits jautājums. Bet viena partija nav izcelta. Vienkārši vajag uzmanīgi lasīt dokumentus un turpmāk tādas kļūdas un pārpratumus nepieļaut.
Kā notika kandidātu atlase? Kandidātu atlase nenotika aiz slēgtām durvīm, bet komisijas locekļu klātbūtnē, klāt bija pat deputāti no frakcijas "Līdztiesība". Un šie paši komisijas locekļi pilnīgi piekrita Tautas frontes frakcijas domām. Un tāpēc te nebija nekādas domstarpības. Bet atkal diezin kāpēc te neviens no šīs komisijas locekļiem neatspēkoja to, ko teica Stroganovs. Pēc partijas piederības pazīmes netika nekas noteikts. Bet pēc kolēģa Stroganova uzstāšanās to vajadzēja uzmanīgi aplūkot. Tomēr vajag tādai Rubika pieejai- sadalīšanai pēc partijas piederības- pievērst uzmanību. Te atlase notika vienīgi pēc vecuma un ieņemamā amata, piederības pie funkcionāru aparāta utt. Tas aparāts arī tagad vēlas piedalīties tiesā. Lūk, pēc šī pazīmes mēs noraidījām šos kandidātus. Tikai pēc vienas pazīmes. Tātad visu deputāta Stroganova uzstāšanos var uzskatīt vai nu kā pārpratumu, vai arī kā apzinātu mēģinājumu piešķirt mūsu komisijas darbam tādu rubicisku politisku nokrāsu. Es protestēju pret tādu uzstāšanos un domāju, ka pirms uzstāšanās vajag uzmanīgi iepazīties ar komisijas vērtējumu, pareizāk pieiet mūsu darbam un nedot no tribīnes tādus vērtējumu. Un nav ko piešūt mums nez' kādas lietas. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs:
Nākamajam vārds deputātam Zaļetajevam, atvainojiet, ka jūs iepriekš nebrīdināju.

S.Zaļetajevs:
*/Cienījamie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu priekšā ir ļoti grūts uzdevums: izvēlēties vairāk nekā 300 tautas piesēdētājus. Es nekādi nevaru piekrist pirms pusdienas pārtraukuma izskanējušajiem priekšlikumiem balsot par sarakstu. Domāju, ka visi ir pietiekami pieauguši, lai aizietu no tiem laikiem un labā atmiņā esošās vispārējās balsošanas un ieteikšanas bez rūpīgas analīzes. Es gribu uzsvērt tieši: mums vajadzīgs pietiekami skaidrs priekšstats par katru kandidātu. Citādi visa balsošana pārvērtīsies par īstu proformu.
Nākamais. Vienkārši jūsu zināšanai. Gribu uzsvērt, ka pašlaik ir likuma par tiesu iekārtu projekts, diemžēl saņemt šo projektu man nebija iespējams. Šajā projektā, bez šaubām, Augstākās tiesas, kā arī rajonu tautas tiesu sastāva vēlēšanu procedūra būs noteikta pietiekami skaidri un, galvenais, pārdomāti. Tagad pieņemt pusstundas laikā lēmumu par Augstākās tiesas sastāvu, kā arī par vēlēšanu procedūru un uz ilgu laiku noteikt tiesas sastāvu man šķiet pilnīgi neiespējami./

G.Preinbergs:
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Man nebija nolūka šodien runāt, taču šī situācija, kas izveidojusies sakarā ar Augstākās tiesas tiesnešu un arī piesēdētāju vēlēšanām, man tomēr liek runāt. Vispirms par tiem pārmetumiem, kurus mēs nepamatoti saņemam kā Jelgavas grupa, kā Dreimaņa grupas uzturētāji. Lai kā es cienītu mūsu kolēģi Endziņu, man tomēr gribas iebilst. Gadījums ar Dreimani ir viens gadījums, bet šajā gadījumā kā rasas lāsē atspoguļojas visi tie traģiskie notikumi, kas Jelgavā norisinājās viens pēc otra. Tā ka runa ir nevis par vienu gadījumu, bet par sistēmu, par sistemātiskām slepkavībām, kurās vairāk vai mazāk bija iejaukta milicija. Tādēļ par to nevar nerunāt. Un man liekas, ka tieši Augstākās tiesas pārstāvjiem bija skaidri zināms, ka Dreimaņa lietu pārskatīja un tika konstatēts, ka ir pieļautas būtiskas kļūdas. To var apliecināt arī šeit klātesošā deputāte juriste. To apliecināja arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Tautas frontes grupas izsauktā komisija no Maskavas, kas atvainojās bojāgājušo piederīgajiem. Kā tas varēja gadīties, ka jūs, cienījamie biedri no Augstākās tiesas, nezinājāt? Šie cilvēki to zināja, tā ka te atkal kaut kas īsti nav kārtībā. Tā vairs nav atsevišķa lieta, tā ir sistēma. Runājot par tiem tiesnešiem, kurus mēs neievēlējām, es uzskatu, ka būtu nenormāli, ja mēs būtu ievēlējuši cilvēku, kas savā laikā tiesāja Lidiju Doroņinu-Lasmani.

Priekšsēdētājs:
Man tomēr ir jāaizrāda, ka ir jārunā par lietu, par piesēdētājiem, nevis par Augstākās tiesas tiesnešiem.

G.Preinbergs:
Paldies par aizrādījumu, bet es tomēr gribu teikt, ka te ir kopsakarība. Arī šajā gadījumā mēs esam spiesti ievēlēt cilvēkus, par kuriem mēs neesam droši, jo mums nav informācijas, izņemot to, kas ir iespiesta šajā grāmatiņā. Piesēdētāju izvirzīšana rajonos ir formāla, un, lai kā es uzticos mūsu komisijai, es apzinos arī to, ka tā nav viszinoša, tāpēc uzturu spēkā savu priekšlikumu, ka būtu jāuzaicina no rajoniem cilvēki no padomes, kas šos pretendentus pazīst un var sīki raksturot. Pašreiz gan mēs, gan mūsu opozīcija maldās trijās priedēs, jo mēs šos cilvēkus nepazīstam. Taču nedrīkstētu aizmirst to, ka šo cilvēku rokās mēs nododam citu cilvēku likteņus un ir jau pieredzēts, pie kā šāda bezatbildība var novest. Par to jau šodien runāja Cālīša kungs. Tādu tiesību kā Cālīša kungam- augstsirdīgi piedot savam tiesātājam- mums, tautas izvirzītajiem, nav. To, lūdzu, ņemiet vērā.

Priekšsēdētājs:
Paldies, Preinberga kungs.
Es mēģināšu apkopot izvirzītos priekšlikumus. Faktiski gan Tautas frontes frakcijas deputāti, gan frakcijas "Līdztiesība" deputāti izteica vienu un to pašu priekšlikumu, ka šobrīd esam gatavi izskatīt šos piesēdētājus pēc tāda principa, kā tas mums tiek piedāvāts, bet abu frakciju apsvērums ir tāds, ka nav pietiekamas informācijas. Es vienīgi gribētu piemetināt, ka taisnība bija Preinberga kungam.
Lai gan piesēdētāji ne uzraudzības, ne kasācijas instancē nepiedalās, viņi piedalās lietu izskatīšanā pirmajā instancē, un, kamēr mēs neesam atcēluši nāvessodu, Augstākā tiesa pirmajā instancē ir vienīgā, kas šādu sodu var piespriest. Tā ka šo piesēdētāju atbildība ir ļoti liela. Tā ka mums jāizlemj, vai mēs šo jautājumu varam izskatīt principiāli tādā veidā, kādā tas ir sagatavots uz šīsdienas sēdi, vai mēs šo izskatīšanu atliekam, uzdodot sagatavot jaunu sarakstu.
Es redzu, ka Dinēviča kungs ceļ kartīti, viņš runās kā frakcijas vadītājs. Es vienīgi gribēju informēt godājamos deputātus, ka ir sagatavots projekts par to, ka Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj pagarināt neievēlēto Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu un Augstākās tiesas tautas piesēdētāju pilnvaras līdz Augstākās tiesas ievēlēšanai pilnā sastāvā. Mums tāds lēmums būs jāpieņem, jo, kā es minēju, ir vairāki tiesneši, kurus mēs neesam ievēlējuši, bet lietvedībā atrodas lietas, kuras viņiem ir jāpabeidz. Tur piedalās arī piesēdētāji. Tā ka tīri profesionāla izeja no situācijas ir pieņemt šādu lēmumu par pilnvaru pagarināšanu līdz Augstākās tiesas ievēlēšanai pilnā sastāvā. Mums tikai ir jāizlemj jautājums, cik ātri tas jāizdara, un jāsaskaņo ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, cik ilgi šāds starpvaldību periods var vilkties. Pirms pieņemt lēmumu, lūgsim Augstākās tiesas priekšsēdētāja informāciju.

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Mēs pašreiz nonākam neveiklā situācijā- veidojas strupceļš. Šajās debatēs mēs sākam iet pa apli. Vienu risinājumu piedāvāja Krastiņa kungs. Bet vai mums būtu jāaprobežojas tikai ar šādu risinājumu? Varbūt mēs patiesi esam spējīgi arī kaut ko konstruktīvu lemt, un, proti, noklausoties visus šos argumentus par un pret, izkristalizējas, manuprāt, divi varianti, kurus mēs varētu balsot.
Pirmais variants ir komisijas variants. Uzticoties pašu izveidotajām komisijām, mēs varētu pēc saraksta balsot par tiem cilvēkiem, kurus atbalsta komisija, bet par pārējiem balsot atsevišķi. Vēl ir arī otrs variants, kā es sapratu, tas ir Budovska kunga variants. Viņš iesaka nobalsot tikai par šajā sarakstā ietvertajiem bezpartejiskajiem piesēdētājiem un nebalsot par visiem tiem, kas sastāv kādā partijā- par sociāldemokrātiem, neatkarīgiem un PSKP biedriem.
Varbūt mēs varam iet šo otru ceļu. Tādā gadījumā, ievērojot šo paritāti, jālūdz rajoniem piestrādāt un stādīt mums priekšā šos kandidātus, lai citā plenārsēdē mēs varētu apstiprināt šos piesēdētājus pilnā skaitā. Tātad ir priekšlikumi, vai balsot komisijas priekšlikumu vai Budovska kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs:
Bija arī trešais priekšlikums. Dosim vārdu Zemrībo kungam informācijai par iespējamiem mūsu lēmumiem.

G.Zemrībo:
Attiecībā uz Augstākās tiesas sastāvu, kā es izprotu pašreizējo situāciju un procedūru, man ir jānāk ar jauniem priekšlikumiem un jāizvirza citi pretendenti to tiesnešu vietā, kurus parlaments neievēlēja. Tas, protams, aizņems zināmu laiku. Galvenais avots, no kura mēs varam smelties, ir mūsu tautas tiesneši, un diemžēl jāteic, ka ne visi alkst būt par Augstākās tiesas tiesnešiem. Tas ir fakts.
Otrkārt, mums visi šie iespējamie kandidāti, kuri būtu ar mieru, jāizskata mūsu Kvalifikācijas kolēģijā un jāizsaka savs viedoklis attiecībā uz šo iespējamo kandidatūru piemērotību Augstākās tiesas amatam tīri no profesionālā viedokļa. Tikai pēc tam es varēšu šos priekšlikumus iesniegt Augstākajai padomei. Tas varētu aizņemt vairākas nedēļas, es domāju, varbūt pat mēnesi.
Attiecībā uz piesēdētājiem Augstākās tiesas loma ir minimāla, lai neteiktu- vēl mazāka. Jo šis saraksts, par kuru jūs šodien diskutējāt, tika sastādīts pēc tam, kad Augstākās padomes Prezidijs griezās pie visām rajonu padomēm, un tās ieteica šīs kandidatūras. Es nezinu, kā jūs turpmāk, godājamie deputāti, rīkosities. Var jau būt, ka nebūtu slikti, ja jūs katrs, būdams saistīts ar savu teritoriju, savu rajonu, iepazītos ar tām konkrētajām kandidatūrām, kas nāk no jūsu reģiona. Es visu laiku dzirdēju iebildumus pret šo sarakstu, ka nav labs šis un nav labs tas, bet es nedzirdēju, ka kāds no deputātiem, jūs man piedodiet, ka varbūt būšu nekorekts pret jums, runātu konkrēti par savu reģionu, par savu rajonu, ka viņš, teiksim, atbalsta vai neatbalsta tos kandidātus, kas ir iekļauti šajā sarakstā. Es domāju, ka tāda iespēja taču droši vien pastāvētu, jo jums taču ir labs kontakts ar savām padomēm. Un tad varbūt šo jautājumu varētu atrisināt vienkāršāk. Tādējādi šeit varētu būt runa tikai par samērā nelielu kandidātu skaitu. No lauku rajoniem ir apmēram četri, Rīgā šis skaits ir lielāks. Tas atvieglotu arī komisijas darbu turpmāk. Bet tas ir mans personiskais viedoklis. Jūs varat tam piekrist vai nepiekrist. Tas ir jūsu ziņā.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Diez vai mums vajadzētu organizēt jautājumus un atbildes. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Caune:
Četriem kandidātiem vispār nav uzrādīta partijas piederība. Vajadzētu to noskaidrot. Es domāju, ka daudzi vairs nav PSKP biedri, to arī vajadzētu noskaidrot.

Priekšsēdētājs: Šo jautājumu jau mēs izskaidrojām. Diez vai Zemrībo kungs varēs atbildēt par to. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs:
*/Es gribētu frakcijas vārdā precizēt priekšlikumu. Mūsu uzstāšanās [runās] bija vēl viena nianse. Mums acīmredzot būs jāpieņem likums par tiesu iekārtu. Loģiski būtu šo sarakstu pieņemt paketē ar likumu par tiesu iekārtu. Šajā gadījumā, man šķiet, sakarā ar to mērķtiecīgi būtu pagarināt (es nezinu, kā to juridiski precīzi izdarīt) pastāvošo iekārtu. Bet pēc tam kopā ar jauno likumu par tiesu iekārtu acīmredzot jautājums par zvērinātajiem jau tiks risināts pilnīgi citādi, un man šķiet, ka labāk jau būtu risināt to jaunā rakursā, jaunā nostādnē. Tā mums bija priekšlikums vienkārši pagarināt pagaidām esošo tiesu piesēdētāju pilnvaras, līdz likumam par tiesu iekārtu. Varbūt tur jau būs runa ne vairs par tautas piesēdētājiem, bet par zvērinātiem piesēdētājiem./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lai būtu vienlīdzība debatēs, dosim vārdu arī deputātam Zatuliviteram. Un pēc tam mums tomēr ir jāpieņem lēmums.

V.Zatuliviters:
*/Liels paldies, bet es nepiedalos debatēs. Ja man atļaus Prezidijs un deputāti, es teikšu divus vārdus sakarā ar impulsīvo strīdu par partijas piederību. Es te drudžaini nodarbojos ar aritmētiku un, ja var, es šo aritmētiku darīšu jums zināmu. Lūk, šajā grāmatiņā: PSKP biedri- 149, LKP- 4, LNKP- 3, VĻKJS- 2, bezpartejiskie- 148. Es domāju, šis negaidīti uzliesmojušais strīds liecina tikai par to, ka pirmajā vietā jāliek saprāts, bet pēdējā- emocijas./

Priekšsēdētājs:
Paldies. Diemžēl te nekas nav rakstīts par šo cilvēku prāta spējām, kuri pretendē uz tautas piesēdētāju augsto amatu. Šīs grāmatiņas ir sagatavotas krietni sen, un te jau aizrādīja, ka ir minēta gan LPSR, gan PSKP, kura pa šo laiku ir sadalījusies divās daļās. Tā kā šie dati neatspoguļo reālo stāvokli, mēs tiešām varam būt netaisni, spriežot tikai pēc tā ieraksta par partijas piederību.
Tātad mums būs jābalso par trīs izvirzītajiem variantiem. Šinī gadījumā tas ir procedūras jautājums. Tātad pirmais variants ir šāds: balsot par visiem tiem kandidātiem tautas piesēdētāja pienākuma pildīšanai, kuru piemērotību nav apstrīdējusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Otrais variants: balsojam tikai pret tiem, par kuriem šajā uzziņu grāmatiņā nav nekādu ierakstu par viņu partijas piederību, un trešais, ka mēs balsošanu par šiem Augstākās tiesas piesēdētājiem atliekam līdz brīdim, kad tiks piestādīts jauns saraksts, kurā būs ziņas, kas atbilst pašreizējam stāvoklim. Bet kad mēs šo sarakstu saņemsim? Man ir ļoti lielas aizdomas, ka tas nebūs ātrāk, kā to piedāvāja frakcija "Līdztiesība". Bet, ja mēs atliekam šo jautājumu, tad ir jāpagarina tiesnešu un piesēdētāju pilnvaras, līdz Augstākā tiesa tiek izveidota pilnā sastāvā.
Es, būdams cilvēks, kas stāv diezgan tuvu šīm juridiskajām aprindām, varu teikt, ka mūsu Augstākās tiesas priekšsēdētājam stāv priekšā ļoti grūts uzdevums- sameklēt kandidatūras Augstākās tiesas tiesnešiem no tautas tiesnešu vidus, ņemot vērā, ka tautas tiesās arī ir daudz vakantu tautas tiesnešu vietu. Tas būs diezgan grūts un sarežģīts, ļoti iespējams, ka pat ilgs process. Tāpēc mums par šiem trim variantiem ir jābalso. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

T.Jundzis:
Es tikai gribu deputātiem atgādināt, ka mūsu komisija par daudziem cilvēkiem, par kuriem mums bija šaubas, ievāca pašu pēdējo informāciju. Tā ka mēs ziņojam komisijas viedokli, ņemot vērā jau pārbaudītu informāciju, kas atbilst situācijai, kāda bija pirms dažām dienām.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Kas vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Lūdzu, deputāt Providenko, pie trešā mikrofona.

A.Providenko:
*/Es gribēju, iekams mēs balsosim, noskaidrot sekojošo. Tautas piesēdētājus no tā saraksta, kurš ir mums izsniegts, cik man zināms, ievēl darba kolektīvi. Nē, jā?/

*/...Mēs./

A.Providenko:
*/Nē, iepriekš tiek formēts saraksts?/

*/...Nē./

T.Jundzis:
Šajā sakarībā es varētu paskaidrot.

Priekšsēdētājs:
Es domāju, ka tu jau vairākas reizes paskaidroji, kādā veidā tiek izvirzīts Augstākās tiesas piesēdētājs. Tos izvirza rajonu deputātu padomes un izpildkomitejas. Izvirza, nevis ievēl.

A.Safonovs:
*/Jautājumu par procedūru var?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Safonovs: */Es gribētu vienkārši precizēt. Sākot balsot par pirmo vai otro priekšlikumu, par kuriem jūs runājat, vai neieviesīsim tādā kārtā VFR un Dienvidāfrikas republikā atceltos profesiju aizliegumus pēc partijas piederības? Vai tas nav mēģinājums ieviest tādu likumu pie mums Latvijā?/

Priekšsēdētājs:
Šādu likumu ir ieviesusi jau iepriekšējā sasaukuma Augstākā padome, kura pieņēma lēmumu, ka tautas tiesneši nevar piederēt pie politiskajām partijām. Tautas piesēdētājam ir gluži tādas pašas procesuālās tiesības kā tautas tiesnešiem un Augstākās tiesas tiesnešiem. Tā ka šādu lēmumu, ja to uzskatītu par diskriminējošu, ir pieņēmusi iepriekšējā sesija, un jebkurā civilizētā valstī tiesneši nav politizēti. Bet tas ir cits jautājums.
Lūdzu sagatavoties reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultātu! 133. Tātad kāda nav. Nevienu paceltu roku es neredzu, tātad visi atzīst, ka tehnika darbojas nevainojami. Pirms ieslēdzam balsošanas režīmu, es atkārtošu priekšlikumus to izvirzīšanas kārtībā.
Tātad pirmais variants. Tā kā tas ir procedūras jautājums, te vienkārši ar balsu vairākumu. Pirmais variants: balsojam par visiem tiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas tautas piesēdētāju kandidātiem, kurus nav noraidījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūk, pirmais variants. Vai uzreiz jānosauc arī pārējie varianti? Nevajag? Labi, tad tikai variantu. Lūdzu, balsošanas režīmu. Lūdzu, rezultātu. 77. Tas ir vairākums. Es domāju, ka mums ir jābalso visi varianti, lai nebūtu nekādu domstarpību.
Tātad otrs variants, ka mēs varam balsot par visām Augstākās tiesas piesēdētāju kandidatūrām, kuras nepieder ne pie vienas politiskās partijas, vadoties pēc šī uzziņu krājuma, kas ir mūsu rīcībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo variantu. Lūdzu rezultātu. Absolūts mazākums. Lūdzu, dzēsiet rezultātu.
Par trešo variantu, ka mēs atliekam balsošanu par Augstākās tiesas tautas piesēdētāju kandidatūrām līdz jauna saraksta saņemšanai. Balsošanas režīms ieslēgts. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi. Lūdzu rezultātu. 51 balss, bija 77, tātad ar balsu vairākumu procedūras jautājumā ir pieņemts pirmais variants, ka mēs varam balsot par visām tām Augstākās tiesas tautas piesēdētāju kandidatūrām, kuras nav noraidījusi Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē. Tas, protams, nenoliedz, ka mēs varam noraidīt un neievēlēt kādu no tiem. Šajā sakarībā man jautājums šīs komisijas priekšsēdētājam Tālavam Jundzim. Kā mēs zināsim, kurus tad īsti ir noraidījusi jūsu komisija?

T.Jundzis:
Ir divi varianti. Viens priekšlikums, kuru atbalstīja vairāk balsis, bija šāds: balsot pa lapaspusēm. Es nolasīšu tos, kurus mēs atbalstām. Otrs variants ir- lasīt visus tos 40, kurus mēs neatbalstām. Droši vien labāks ir pirmais variants.

Priekšsēdētājs:
Kā mēs fiksēsim šo variantu? Vienkārši pēc protokola. Vai jūs nelasīsit tos, kurus jūs atbalstāt, un tos, kurus jūs neatbalstāt?

T.Jundzis:
Ja nav neviena, kas pēc lapaspuses nolasīšanas iebilst vai prasa personāli balsot par kādu no nosauktajiem kandidātiem, tad virzāmies uz priekšu. Lūdzu balsot par Audriņu vai Andužu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi citi priekšlikumi, kā mums šo balsošanas procedūru izdarīt? Tā nav reglamentēta nekādos dokumentos. Citu priekšlikumu nav. Vai deputāts Eglājs grib izvirzīt citu priekšlikumu?

V.Eglājs:
Man ir priekšlikums- vispirms tomēr balsot tos, kurus neatbalsta komisijas. Bez tam saskaitīt un balsot, jo pa tādām mazām porcijām ir ļoti garlaicīgi.

Priekšsēdētājs:
Es Eglāja kungam gribu atgādināt, ka mēs tikko balsojot vienojāmies- par tiem, kurus neatbalsta komisija, vispār nebalsot.

V.Eglājs:
Es domāju, ka par tiem, kurus neatbalsta komisija, nevajag balsot.

Priekšsēdētājs:
Par to jau mēs tikko nobalsojām ar 77 balsīm. Pie katra mikrofona ir viens. Pirmais pie otrā mikrofona bija deputāts Endziņš, pēc tam deputāts Gavrilovs un tad deputāts Muciņš.

A.Endziņš:
Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka tādā gadījumā Konstitūcija neparedz pastāvīgās komisijas atzinumu. Tikpat labi deputātu grupa var izteikt savu viedokli. Šajā gadījumā ir pilnīgi nepareiza pieeja.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs:
*/Mūsos izraisa izbrīnu tāds procedūras jautājuma risinājums. Procedūras jautājums, kā zināms, tiek izlemts ar klātesošo balsu vairākumu. Bet šo procedūras jautājumu mēs risinājām pēc būtības. Apmēram pusi cilvēku mēs jau izslēdzām no šī saraksta. Tas nav vienkārši procedūras jautājums. Ja tā, tad tas jāizlemj kā parasti, ar visu deputātu vairākumu. Bet šis bija jautājums pēc būtības. Mēs šodien izlēmām šo cilvēku likteņus./

Priekšsēdētājs:
Es palūgšu nekomentēt tos, kas uzstājas pie mikrofona.

M.Gavrilovs: */Lūk, tāda situācija. Nē, bet mēs taču nobalsojām par to, ka šo jautājumu mēs neizskatīsim./

Priekšsēdētājs:
Protams, komisijas slēdziens nevar būt pamatots. Mēs par viņiem nebalsojam, par viņiem būs individuālā balsošana.

M.Gavrilovs:
*/Tātad mums stāv priekšā individuālā balsošana par otro daļu./

Priekšsēdētājs:
Jā, individuālā balsošana, jo nevienu nevar izslēgt uz komisijas slēdziena pamata, mēs balsojām par tiem, pret kuriem nevienam nav pretenziju. Ja ir pretenzijas pret šajā lapaspusē minētajiem, tad tam ir jāceļas un jāsaka. Tādā gadījumā šo kandidatūru liksim uz individuālo balsošanu. Par pārējiem nobalsosim pēc saraksta kā vecos labos stagnācijas laikos. Lūdzu, deputāt Muciņ, pie trešā mikrofona.

L.Muciņš:
Summējot priekšlikumus, pirmām kārtām atcerēsimies, ka mēs paši uzdevām Iekšlietu un aizsardzības komisijai par šo jautājumu ziņot, bet pēc tam mēs ļoti veikli aizmirsām. Otrkārt, ja šai komisijai vai kādam no mums ir iebildumi, es ierosinu izskatīt sarakstu un izņemt viņus ārā no šī saraksta, pēc tam izskatot šo sarakstu līdz galam, nobalsot par visu sarakstu- par tiem, pret kuriem nevienam nav iebildumu. Pēc tam izskatīt sarakstu no gala un balsot atsevišķi par katru, pret kuru ir iebildumi.

Priekšsēdētājs:
Faktiski tas ir tas pats priekšlikums, tikai bija ierosinājums balsot pa lapaspusēm, jo lapaspuses uzziņu krājumā sakrīt. Kad mēs, piemēram, izskatīsim to lapaspusi, nelasīsim šo sarakstu, bet Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs pateiks, pret kādām personām viņam ir iebildumi, ja kādam deputātam ir iebildumi, viņi to darīs zināmu, un par tām kandidatūrām mēs nebalsojam, tās pagaidām izslēdzam, bet par pārējām mēs balsosim kopumā, un pēc tam balsosim par tiem, kuri, pirmoreiz balsojot, bija izslēgti un pret kuriem bija pretenzijas vai motivācija. Iemeslu vajadzēs paskaidrot. Es tā sapratu jūsu priekšlikumu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

O.Ščipcovs:
*/Sakiet, lūdzu, kad mēs tālāk vēlēsim vai izsvītrosim, mums vajadzīgs vienkāršs vairākums vai arī vajadzīgas 102 balsis? Visiem pārējiem pietiks ar vienkāršu balsu vairākumu vai vajadzīga 101 balss?/

Priekšsēdētājs:
Mums ir vajadzīgas 100 balsis.

O.Ščipcovs: */Vai jums kā juristam nešķiet, ka kaut kas ir pārkāpts, jo visi ievēlētie savāca 77 balsis, bet citi- pa 100./

Priekšsēdētājs:
Jūs nesapratāt. Jums deputāts Gavrilovs izskaidros, es jūtu, ka deputāts Gavrilovs zina šo jautājumu. Lūdzu, pie sava frakcijas priekšsēdētāja, jums izskaidros.

A.Providenko:
*/Man ir varbūt tāds negaidīts priekšlikums. Var, bez šaubām, izskatīt, bet, tā kā mums dienas kārtībā ir arī citi jautājumi, vai nebūtu prātīgāk no šī saraksta radīt nelielu skaitīšanas komisiju un izdarīt aizklātu balsošanu, kurā zināma tautas piesēdētāju daļa tiks ievēlēta, bet ievēlēta bez mūsu plenārsēžu laika zaudējumiem./

Priekšsēdētājs: Šāds priekšlikums mums jau vienreiz izskanēja. Bet mēs esam nobalsojuši, un mums tad ir jāatceļ iepriekšējais lēmums. Godājamie deputāti, cienīsim viens otru. Lūdzu katru deputātu pie sava mikrofona.

No zāles: */Vai par procedūru varēs racionālu kodolu?/

Priekšsēdētājs:
Pēc tam, lūdzu, strādāsim tālāk. Pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Mums komisijā ir uzvārdi, kuri tiek apspriesti Augstākajā padomē. Es ierosinu nobalsot par 266 mūsu kandidātiem. Bet personāli- 40, kuri mums vēl jāizskata./

Priekšsēdētājs:
Faktiski tas ir tas pats piedāvājums, tikai mazliet vienkāršāks. Mums piedāvā balsot nevis pa lapaspusēm, bet par nosauktajām kandidatūrām. Lūdzu, deputāts Muciņš.

L.Muciņš:
Es vēlreiz gribu atgriezties pie sava priekšlikuma, jūs laikam mani nesapratāt. Es aicināju izskatīt visu sarakstu no pirmās līdz pēdējai lapaspusei. Ja komisijai vai kādam citam ir iebildumi pret kādu kandidatūru, izņemt to ārā. Ja mēs izskatīsim visu sarakstu, un pēc tam balsot par tiem, pret kuriem bija iebildumi, un pēc tam sākt no gala- individuāli sagatavot biļetenus un rīt vai parīt balsot individuāli par 50, nevis par kaut kādām lapaspusēm. Vienreiz balsoja ar 100 balsīm, par 77 te runa nevar būt.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

No zāles: */Vai par procedūru drīkst?... Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz lūdzu nedaudz nomierināties un mazliet padomāt, lūk, par kādu tēmu. Es vairākas reizes izskatīju šo grāmatiņu. Nevienu cilvēku no jebkuras partijas, kāda tur ierakstīta, es nepazīstu. Es ļoti nevēlētos šodien pieņemt lēmumu tikai tā iemesla dēļ, ka pret kāda uzvārdu ar burtu "A","B", "C" utt. ierakstīts "bezpartejiskais" vai "PSKP biedrs", vai vēl kaut kas ierakstīts. Lūk, tā kopā ar visiem ņemt un nogriezt viņam galvu. Tas ir, izmest- viņš ir slikts. Saprotat? Mēs pašlaik tā gribam izdarīt. Ja ierakstīts "PSKP", tas nozīmē, ka absolūti slikts. Ja bezpartejiskais- katrā ziņā labs. Jūs neķeriet pie galvas. Pie mums praktiski tā notiek. Mēs taisāmies šodien izlemt par visiem reizē. Mēs neredzam cilvēku. Mums nav par viņu nekādas informācijas. Te ir trīs rindiņas. Un izlemt cilvēku likteni pēc šīm trīs rindiņām. Un savējo arī tai skaitā. Tā nedrīkst.../

Priekšsēdētājs:
Paldies. Jums izskaidroja, ka tas nebūt nav tā. Komisija ne tikai pēc partijas piederības bija izsvītrojusi. Tikko jums divi deputāti to izskaidroja.
Mums laikam tulkošanas aparatūra nav diez cik kvalitatīva, jo tikko tas tika izskaidrots. Vai tiešām deputātam Muciņam vēlreiz jāņem vārds?

L.Muciņš:
Acīmredzot, jo, klausoties kolēģi, kas tikko uzdeva jautājumus, es sapratu, ka vai nu nepareizi tulko, vai vēl kāds cits iemesls.

Priekšsēdētājs: (Runā vienlaikus ar Muciņu.) Kolēģim tikko izskaidroja viņa frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Paldies, deputāt Muciņ, vairāk nevajag skaidrot, jūs viņam varat individuāli skaidrot.

L.Muciņš:
Budovska priekšlikums balsot pēc partijas piederības tika noraidīts. Es šeit saskatu kaut kādu mēģinājumu apvainot mūsu frakcijas un arī sēdes vadītājus, izņemot Gorbunovu, kaut kādos gājienos pret PSKP. Es nezinu, kas tiek veidots, bet man šķiet, ka tiek aktivizēts un organizēts uzbrukums. Es aicinu deputātus būt mierīgākiem.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Katrs saprot, kā vēlas. Mēs tomēr esam nonākuši pie kopsaucēja, ka balsosim nevis par visiem 260 kopā, tas būtu pārāk liela viela pārdomām, bet par šīm te lapaspusēm. Komisija paziņos, pret kuriem ir individuālas vai komisijas pretenzijas, un par tiem mēs balsosim beigās. Mums ir vajadzīgas 100 balsis, lai viņus ievēlētu, un pēc tam atsevišķi izlemsim balsošanu par tiem, pret kuriem bija izteiktas kādas pretenzijas. Laikam tā ir vienīgā iespēja, kā iziet no šīs situācijas bez partijām, bez tautībām, bez vecuma un bez visa pārējā. Jebkurš no deputātiem, ja viņam pret kādu no kandidātiem ir pretenzijas, to var pateikt.

T.Jundzis: Varbūt pa lapaspusēm varētu nosaukt tos, par kuriem komisija iestājas, jo nebūtu ētiski teikt, ka mēs esam pret tiem, jo mēs vienkārši...

Priekšsēdētājs:
Nē, es atvainojos, tie, kurus atbalsta, ir vairāk, mazāk- to, pret kuriem komisija iebilst. Vieglāk ir nosaukt mazāku skaitu nekā lielāku...(Zālē troksnis un sarunāšanās.)

Priekšsēdētājs:
Turpināsim strādāt. Aicinu Tālavu Jundzi nākt tribīnē. Vai mēs esam gatavi sākt šo neparasto procedūru, kas mums līdz šim nekad vēl nav bijusi?

T.Jundzis:
Tātad es...

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos, Jundža kungs. Deputāts Providenko vēl pacēla kartīti. Vai viņš tiešām vēlas runāt? Dosim iespēju.

A.Providenko:
*/Es tomēr ierosināju, lai tiktu nobalsots, tāpēc ka tas pieckārt paātrinās visu procedūru. Visiem rokās ir saraksti, tas neaizņems vispār nekādu mūsu plenāro laiku, un mēs varētu izskatīt tad visus pārējos jautājumus. Pēc būtības tas ir tas pats, tikai ar plenārā laika ekonomiju./

Priekšsēdētājs:
Sagatavošanās arī prasa laiku. Es tomēr domāju, ka paliksim pie šī varianta, ja neviens aktīvi neprotestē. Visiem jābūt šīm grāmatiņām, kur ir uzziņa par Latvijas, te nu gan ir rakstīts, PSR Augstākās tiesas, tautas piesēdētāju kandidātiem. Atšķirsim pirmo lapaspusi. Jundža kungs ziņos par tiem kandidātiem, kurus atbalsta komisija.

T.Jundzis:
Cienījamie deputāti! Atļaujiet man sākt lasīt. Es nesteigšos, lai jūs varat izsekot, kādus uzvārdus min. Es komisijas vārdā lūdzu...(Kāds grib runāt un saka, ka tas viņam esot ļoti svarīgi.)

T.Jundzis:
...balsot pirmajā lapaspusē par sekojošiem kandidātiem. Pirmkārt, Igors Afanasjevs.

No zāles: */Vienu pauzi, saprotiet, te latviešu un krievu valodā dažādi alfabēti un dažādi saraksti, mums šī iemesla dēļ vien veikt procedūru ir sarežģīti./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Jundža kungs.

T.Jundzis:
Tā nav, tā nav.

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos. Paldies kolēģim deputātam, kas to aizrādīja, jo pretējā gadījumā mēs būtu nokļuvuši ļoti neērtā situācijā... (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs:
Tādā gadījumā pa lappusēm mēs nevaram izskatīt, mums atliek tikai izskatīt alfabēta secībā. (Zālē troksnis.) Bet tas ir ļoti sarežģīti, jo ir jātaisa jauns saraksts. (Zālē atkal atskan balsis.) Es atvainojos, bet konsultācijas nebūtu vajadzīgas, es domāju, ka sekretariāts arī ļoti slikti strādā, jo līdz šim sekretariāts pieraksta visus, kas grib runāt. Bet šodien mums ir tāda diskusiju spēle. Tātad bija ierosinājums, ka mēs varētu balsot alfabēta secībā. (Neskaidras balsis no zāles.)

No zāles: Burtus var pāršķirt.

Priekšsēdētājs:
Vai atkal kādam ir pretenzijas? Nerunājiet visi reizē. Ja radīsies kaut kādas domstarpības par burtiem, mēģināsim atrisināt. Balsosim... (Troksnis zālē.)
Godājamie deputāti, mūsu plenārsēde arvien vairāk sāk atgādināt kādas sabiedriskas organizācijas kongresu, kur visi nāk pie mikrofona un visi grib izteikties. Es domāju, ka mēs tomēr atrodamies Augstākās padomes plenārsēdē un mums pašiem sevi tomēr ir jāierobežo un jābūt, kā saka, tiešām korektiem vienam pret otru. Kā redzat, šeit notiek intensīvas konsultācijas. Bet komisijas priekšsēdētājs Jundža kungs grib izteikt savus apsvērumus.

T.Jundzis:
Cienījamie deputāti! Es saukšu šos uzvārdus ļoti lēnām, vispirms uzvārdu, pēc tam vārdu, un tikai dažos gadījumos būs nesakritība latviešu un krievu tekstā. Es saukšu uzvārdu, protams, vadoties pēc latīņu alfabēta...(Balsis zālē.)

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, sāciet lasīt sarakstu, sākot ar burtu "A", un laikam neliela pauze būs tur, kur nesakritīs burti, tur vienkārši vajadzēs pāršķirt lapu.

T.Jundzis:
Tātad, cienījamie deputāti, mūsu komisija aicina balsot par šādiem piesēdētāju kandidātiem: Afanasjevs Igors, Adlere Laimdota, Aizpurve Zenta...(Balsis no zāles.)
...Aizupietis Didzis un Aļeksejeva Ludvika.

Priekšsēdētājs:
Vai viss bija saprotams? Kādas būtu pretenzijas Gavrilovam, deputātam, pirmais mikrofons?

M.Gavrilovs:
*/Saprotiet, situācija ir tāda: jums tomēr uzvārdi sakārtoti noteiktā kārtībā, bet pie mums tas ir citādi, jūs ļoti ātri lasāt, un mēs nepaspējam sekot./

Priekšsēdētājs:
Tātad ir jālasa lēnāk.

M.Gavrilovs:
*/Tāpēc ka alfabēta robežās kārtība mainās un mēs nevaram tik ātri sekot līdzi./

Priekšsēdētājs:
Tātad vienkārši jālasa lēnāk. Lūdzu, atkārtojiet, Jundža kungs!

T.Jundzis:
Atkārtoju vēlreiz: Afanasjevs Igors, Adlere Laimdota, Aizpurve Zenta, Aizupietis Didzis un Aļeksejeva Ludvika.

Priekšsēdētājs:
Vai visi ir atzīmējuši šos uzvārdus? Paldies, tad varam strādāt tālāk. Un deputāti vienkārši atzīmēs tos, par kuriem viņi balso, kā arī tos, kurus atbalsta komisija.

T.Jundzis:
Ambrozs Bruno.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu.

T.Jundzis:
Anduža Aina, Anpilogova Ņina, Audriņš Jānis, Auniņš Bernhards, Austriņa Dzintra...(Zālē kāds kaut ko saka Prezidijam.)
...Bajāre Lidija, Balodis Alvis, Balodis Edvīns, Barkēviča Tamāra, Bauers Oskars, Bazeviča Brigita.

Priekšsēdētājs:
Trīs lapaspuses mums ir nolasītas, līdz burtam "B" mēs esam tikuši. Viens priekšlikums bija tāds, ka varbūt varētu nobalsot par kandidātiem pa lappusēm, bet tas mums aizņems ļoti ilgu laiku. Vai neviens to nepieprasa?

No zāles: Varbūt tiešām?

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi:
*/Kā mēs varam balsot par lappusēm, ja no sešiem cilvēkiem es esmu pret kādu vienu, bet balsoju pret visiem. Iznāk aplamība./

Priekšsēdētājs:
Mēs taču norunājām, ka katrs deputāts, ne vien komisija, par nosauktajiem kandidātiem var izteikt arī pretenzijas. Mēs nolasām lappusi, un katrs var izteikt pretenzijas pret katru no kandidātiem, taču balsošanu par viņiem mēs atliksim uz beigām. Lūdzu, kādam laikam ir pretenzijas.

No zāles: */Cienījamais priekšsēdētāj! Man ir priekšlikums par procedūru. Ja cienījamie deputāti nevēlas balsot par sešu kandidatūru sarakstu, tad varbūt jūs varētu pajautāt, vai deputātiem ir noraidījumi par sešām nosauktajām kandidatūrām. Ja ir, [tad] tikt skaidrībā ar šīm kandidatūrām, ja ne, tad balsot, un visa runa./

Priekšsēdētājs:
Paldies, to pašu es tikko arī teicu. Ja gadījumā pret nosauktajām kandidatūrām, Brigitu Bazeviču ieskaitot, kādam no deputātiem ir pretenzijas, lūdzu, dariet tās zināmas. Pagaidām es neredzu, ka kādam pret nosauktajām kandidatūrām būtu pretenzijas.
Priekšlikums ir tāds, ka varētu uzreiz nobalsot, jo citādi mums tas viss sajukšot. Vai nav iebildumu, ka mēs uzreiz balsotu par nosauktajām kandidatūrām? Ja nav, paldies. Lūdzu, reģistrācijas režīmu, jo pa šo laiku ir mainījies mūsu skaitliskais sastāvs. Lūdzu, rezultātu! Ir 115 deputāti. Man ir tādas domas, godājamie deputāti,- nav vērts turpināt mūsu darbu, jo, kā es redzu, lejā kioskā ir atvesta "Atmoda" un "Rīgas Balss", tā vismaz izskatās, vērojot sēžu zāli. Tādējādi es domāju, ka mēs atturēsimies no balsošanas, vismaz beigsim izskatīt burtu "B". Ja arī tad deputāti neuzskatīs par vajadzīgu ierasties sēžu zālē, tad... Turpināsim lasīt sarakstu.

T.Jundzis:
Tālāk mēs aicinām balsot par Bauģi Rotu, Bebrišu Jolantu, Beitāni Irinu, Beiholdi Kornēliju, Beļicku Laimu, Beļski Česlavu, Bendorfu Velgu, Bērtulsonu Aivaru, Bičinsku Olitu, Biezo Intu, Bitmeti Viju, Blūmu Aivaru.

Priekšsēdētājs:
Runājot par šo lappusi, vai kādam no deputātiem ir pretenzijas par kādu no kandidātiem? Ja nav, lasīsim tālāk.

T.Jundzis: Bolotova Olga, Borisova Nellija, Boroduļins Anatolijs, Aigars Brauns, Brālēna Ausma, Briede Aina, Briede Baiba, Burkevica Biruta, Burvis Imants, Bušs Ojārs, Cerbulis Aivars.

Priekšsēdētājs:
Vai ir kādas pretenzijas? Jā, es redzu. Lūdzu, deputāte Briņķe!

I.Briņķe:
Cienījamie kolēģi! Man ir pretenzijas pret Burvi Imantu. Man bija iespēja ar viņu iepazīties pirmsvēlēšanu kampaņas laikā, viņam vispār ir negatīvs noskaņojums un par visiem cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, tāpēc es gribētu lūgt, ņemot vērā šo saspringto ekoloģisko situāciju republikā- arī Augstākajā tiesā šīs lietas tiek izskatītas- varbūt balsot šo kandidatūru atsevišķi.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds deputātam Repšem.

E.Repše:
Man ir pretenzijas pret kandidāti Nelliju Borisovu, es aicinu visus deputātus kategoriski balsot pret šo kandidatūru, sīkākus paskaidrojumus varat saņemt no manis pārtraukumā.

Priekšsēdētājs: Šeit laikam vispār nav vajadzīgi paskaidrojumi, lai nekavētu laiku, jo kandidātus, pret kuriem ir pretenzijas, mēs atstājam individuālai balsošanai. Te varētu iztikt bez paskaidrojumiem, vienkārši piecelieties un pasakiet pretenzijas, lai mēs varētu to zināt. Vairāk pretenziju nav? Lūdzu, lasīsim tālāk.

T.Jundzis:
Tālāk aicinām balsot par Ceriņu Māru, Čakšu Inesi, Čepuku Imantu, Čerņavsku Anitu, Dalbiņu Dainu, Dančauski Pēteri.

Priekšsēdētājs:
Iztaisiet šeit īsu pauzi.

T.Jundzis:
Deģis Modris, Dižgalvis Eduards, Dombrovskis Reinhards, Draudziņa Velga, Drozdova Antoņina.

Priekšsēdētājs:
Vai deputātiem pret nosauktajiem kandidātiem ir kādas pretenzijas? Nav. Lasīsim tālāk.

T.Jundzis:
Tālāk aicinām balsot par Dūklavu Jāni, Emsiņu Viju.

Priekšsēdētājs:
Vienu mirklīti, saskaņošana mums notiek alfabēta kārtībā.

T.Jundzis:
Ēberliņš Vizmands, Ēvele Valērija, Fedina Marija, Fedorovskis Mihails, Freimane Inita, Gaigala Regīna. Un Gehtmane Rita.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai deputātiem ir pretenzijas pret kādu no nosauktajiem kandidātiem? Lūdzu, trešais mikrofons.

No zāles: Man ir iebildumi pret Dūklavu Jāni.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vēl viena pretenzija ir deputātam pie pirmā mikrofona.

No zāles: Esmu pret Vizmandu Ēberliņu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Kā es saprotu, pretenzijas ir izteiktas, mēs varam lasīt tālāk. Lūdzu.

T.Jundzis:
Tālāk aicinām balsot par 12.lappusē minētajiem kandidātiem, vispirms par Gravu Smaidu, Grigoroviču Elitu, Gribešoku Natāliju, Griķi Moniku, Grīnbergu Guntu, Grinhāgenu Imantu, Grišāni Veroniku, Grūbi Andri, Gulmani Rūtu, Helmani Edīti, Hincenbergu Jāni, Igali Robertu.

Priekšsēdētājs:
Kādas būtu deputātu pretenzijas? Es neredzu, mēs varam turpināt.

T.Jundzis: Iļjina Elvīra, Indriksons Gunārs, Irbe Elmārs, Ivanova Svetlana, Jakunova Velta, Kabiņecka Lilita, Kaida Ļubova, Kairišs Uldis, Kaķis Janīna.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Kādas, lūdzu, deputātiem ir pretenzijas pret šiem kandidātiem? Neredzu. Paldies. Lūdzu, turpiniet!

T.Jundzis:
Kalniņa Milda, Kalnietis Avijs, Kalvišķe Rita, Katlaps Alfrēds, Kauliņa Ināra, Kašerina Larisa, Kazakovs Aleksandrs, Kirilovs Aleksejs, Klaiše Astra, Kleine Maija.

Priekšsēdētājs:
Kādas, lūdzu, deputātam ir pretenzijas pret šiem kandidātiem? Paldies. Varam turpināt.

T.Jundzis:
Klūga Ansis, Knoks Ādolfs, Kokins Jānis, Kohovs Vladimirs, Konradi-Kondrašovs Mihails, Kornis Skaidrīte, latviešu tekstā ir kļūdaini, krievu tekstā ir pareizi, viņai dzimšanas gads ir nevis 1977.gads, kā te tekstā, bet gan 1937.gads. Kovaļenko Anita un Kozlova Irina.

Priekšsēdētājs:
Kādas, lūdzu, ir deputātu pretenzijas pret šo sarakstu? Vienu mirklīti, vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs:
*/Mums ir par uzvārdu Klūga Ansis./

Priekšsēdētājs: Pret Klūgu Ansi ir pretenzijas, lūdzu, atzīmējiet. Varam turpināt.

T.Jundzis:
Kuprijanova Inga, Kupina Ināra, Krautmanis Valdemārs, Kravčenko Gaļina, Krekle Inga, Krūskopa Inta, Krustiņš Andrejs, Kviesis Kārlis, Kviešone Laima.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Kādas būtu, lūdzu, deputātu pretenzijas? Paldies. Varam turpināt.

T.Jundzis:
Ķauķis Pēteris, Ķauķis, atkārtoju, krieviski laikam būs "Kaukis".

Priekšsēdētājs:
Varbūt tad varētu nosaukt vārdu, uzvārdu, tēvavārdu un dzimšanas gadu, lai nebūtu nekādu pretenziju.

T.Jundzis:
Tātad Ķauķis Pēteris Jāņa d., dzimis 1934.gadā, latvietis, nepabeigta vidējā izglītība, PSKP biedrs.

Priekšsēdētājs:
Paldies, tas laikam ir pietiekami.

T.Jundzis:
Ķepale Elga Friča m.

Priekšsēdētājs:
Citiem vairs nevajag.

T.Jundzis: Ķepale, krieviski Kepale Elga Friča m.

Priekšsēdētājs: Varbūt atstāsim šo? Paldies. Varam turpināt.

T.Jundzis:
Ķirsis Andrejs Kārļa d., Ķirsone Marija, krieviski acīmredzot visur būs "Kirsone". Labdzers Valentīns, Lāma Jānis, Laufmanis Arnolds, Lauka Inta, Laurinovičs Staņislavs, Lastovskis Imants. Tas viss ir 23.lapaspusē latviešu tekstā.

Priekšsēdētājs:
Kādas deputātiem būtu pretenzijas? Paldies, mēs varam turpināt. Mums ir vēl trīs minūtes laika līdz pārtraukumam.

T.Jundzis:
Lavrinoviča Judīte, Leščevics Pēteris, Lebs Juris, Leitāne Aija, Livke Regīna, Lomanoviča Raisa, Lošaka Janīna, Lukins Indars, Lure Velta un Maļiņina Nadežda.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Kādas, lūdzu, deputātiem būtu pretenzijas pret šiem kandidātiem? Nav. Tātad varam turpināt.

T.Jundzis:
Margeviča Biruta, Markvarte Vera, Maslovskis Leonīds, Mateiko Regīna, Mauriņa Silvija, Mekša Eleonora, Meijers Gunārs un Meihala Sofa.

Priekšsēdētājs:
Laikam Meilaha Sofa?

T.Jundzis:
Atvainojos, Meilaha Sofa.

Priekšsēdētājs:
Vai pret šiem kandidātiem deputātiem ir kādas pretenzijas? Nav? Es domāju, godājamie deputāti, ka mums ražīgā darbā ir pagājusi pusotra stunda, laiks atpūsties 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs:
Turpinām sēdi. Es atkal lūdzu tribīnē Aizsardzības un iekšlietu pastāvīgās komisijas vadītāju Tālavu Jundzi, lai viņš turpina šo sarakstu pēc mūsu iepriekš izstrādātās procedūras. Lūdzu Tālavu Jundzi ierasties tribīnē, bet deputātus ieņemt savas vietas.

T.Jundzis:
Tālāk lasīsim 28.lappusi. Mēs aicinām balsot par Melderi Irēnu, Miķelsoni Dainu, Miļelsonu Aleksandru, Miļelsonu Edvīnu, Mihailovu Larisu, Miezīti Mārci, Mosinu Antoņinu, Muriginu Vadimu, Nārunu Tinci, Odiņu Laimdotu, Orleāni Maiju.

Priekšsēdētājs:
Vai deputātiem ir kādas pretenzijas pret kādu no kandidātiem? Neredzu, tad, lūdzu, turpināsim.

T.Jundzis:
Ozoliņš Uldis, Ozoliņš Valts, Ozols Andris, Paegle Renāte, Paula Lūcija, Pavlovs Zotiks, Pavārs Gunārs, Petrovs Vladimirs, Pētersone Anastasija, Pētersons Ojārs, Piliņa Mirdza.

Priekšsēdētājs: Vai kādam no deputātiem ir pretenzijas pret kādu no kandidātiem? Neredzu, lūdzu, turpināsim.

T.Jundzis: Pivina Zinaīda, Pīgožne Vera, Plīkša Dace, Popova Valentīna, Pudāne Alla, Pugačevskis Vladislavs, Puļķis Zigurds, Puškina Marija, Prauliņš Valdis, Radziņa Daina, Rastorgujeva Irma, Rebinovs Ziedonis.

Priekšsēdētājs:
Vai kādam ir pretenzijas pret šiem kandidātiem? Nav. Lūdzu, turpināsim.

T.Jundzis:
Reķis Juris, Reisners Jevgeņijs, Riežnieks Ivars, Rībens Guntis, Rolis Gunārs, Romanovskis Pēteris, Roska Biruta, Roze Laima, Rozgale Marija.

Priekšsēdētājs:
Vai ir kādas pretenzijas pret šiem kandidātiem? Ja nav, lūdzu, turpināsim.

T.Jundzis:
Roznieks Andris, Rožkalna Vija, Rumbēna Dzidra, Rutkovska Ģertrūde, Sabule Vaira, Sakovičs Tomašs. Latviešu tekstā ir kļūdaini uzrakstīts, pareizi ir Tomašs Sakovičs. Piedodiet, šo kandidatūru mēs svītrojam.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, precizējiet, kuru kandidatūru jūs precizējāt?

T.Jundzis:
Sakovičs. Par šo kandidātu mēs neaicinām balsot. Tālāk Savdona Jana, Savickis Rikards.

Priekšsēdētājs:
Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Nav. Lūdzu, turpināsim.

T.Jundzis:
Semanis Ilgvars, Sembergs Laimonis, Semenova Klāra, Senkāne Lidija, Silēvičs Gatis, Silmalis Andrejs, Sirotina Regīna, Sisojeva Valentīna, Skrinda Pēteris, Skudra Ārija, Skudra Dagmāra, Skrule Irēna.

Priekšsēdētājs:
Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Ja nav, lūdzu, turpināsim.

T.Jundzis:
Skrebeļs Vladislavs, Smoļskis Pēteris, Sniķere Ināra, Soldatenko Larisa, Sprindžuka Marija, Stadņuka Ņina, Staņko Jānis, Stivriņa Daina, Stepīte Dzintra, Stepule Dzintra.

Priekšsēdētājs:
Vai ir kādas pretenzijas? Nav. Lūdzu, turpināsim.

T.Jundzis:
Strautmanis Māris, Strazdiņa Marīna, Strods Jānis, Struteniece Mārīte, Stunža Oļegs, Suško Mihails, Sadurskis Kārlis, Šakura Ludmila, Šalmane Vera, Šavdine Danuta.

Priekšsēdētājs:
Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Neredzu. Paldies, lasām tālāk.

T.Jundzis:
Šelkovskis Valerijs, Šica Vija, Širjakova Otīlija, Šlesers Jānis, Šmukste Aina, Švalkovska Aija, Teivāns Pēteris, Teteris Teodors, Teterovskis Vilis, Tjagunenko Astra, Treulands Aivars.

Priekšsēdētājs:
Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis: Trūba Līvija, Ulmanis Ojārs, Uļjanova Aina, Upeniece Velta, Ūdris Vladimirs, Ūsiņa Mirdza, Vācietis Ivars, Valters Arnolds, Vamža Ēvalds, Vanovskis Nils, Varga Dace.

Priekšsēdētājs:
Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Neredzu. Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis:
Vēciņa Māra, Velmers Oskars, Vernuša Edīte, Vētra Maija, Viks Ivars, Vilks Māris, Vilde Biruta, Vilerte Antonija, Vilsone Ausma, Vindača Janīna, Vinogradova Lolita, Vituškina Leontīna.

Priekšsēdētājs:
Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Neredzu. Lūdzu, tālāk.

T.Jundzis:
Vismane Vera, Vjatere Aina, Voita Vēsma, Voitekāne Zinaida, Vorobjova Olga, Vosekalns Aleksandrs, Zaķe Mārīte, Zaļaiskalns Andris, Zaļkalne Signe, Zāģere Irēna, Zariņa Ināra, Zariņa Regīna.

Priekšsēdētājs:
Vai kādam no deputātiem ir pretenzijas? Nav, lūdzu, tālāk.

T.Jundzis:
Zatravkina Vera, Zeberiņš Artūrs, Zēbergs Gunārs, Zelča Leonīds, Zelčāne Elendza, Zepa Māra, Zeps Gunārs, Zitāne Līga, Zujevs Anatolijs, Zvejnieks Ivars, Zvidriņš Valerijs.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Lūdzu.

No zāles: Jā, man ir pretenzija pret Zelču Leonīdu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, visi atzīmēsim, jo šis kandidāts neietilpst kopējā sarakstā.

T.Jundzis:
Vēl viens, pēdējais. Tas ir Kreceris Laimonis. 20.lappusē. Komisijā bija strīds par to, vai viņš ir Ministru padomes Lietu pārvaldes galvenais grāmatvedis. Kā izrādās, viņš ir pensijā. Līdz ar to mums nekādu iebildumu nav. Tādēļ aicinām balsot arī par Kreceri Laimoni.

Priekšsēdētājs:
Tādējādi saskaņā ar mūsu vienošanos, ko mēs apstiprinājām arī balsojot, pašlaik jābalso par tiem tautas piesēdētāju kandidātiem, kuri šeit tika nolasīti un pret kuriem neviens no deputātiem neizvirzīja nekādas pretenzijas. Viņi visi ir atzīmēti. Vai ir nepieciešams vēlreiz nolasīt šo sarakstu? Nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts- 131. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu un balsot par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tautas piesēdētāju kandidātiem, kuru uzvārdi un vārdi tika nolasīti no tribīnes. Rezultāts- ar 109 balsīm minētos kandidātus esam ievēlējuši par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tautas piesēdētājiem.
Tālāk saskaņā ar procedūru mums jālemj vēl par tiem tautas piesēdētājiem, kuri nav guvuši atbalstu vai pret kuriem ir zināmas pretenzijas. Vairākas dienas mūsu plenārsēdē sēž tautas tiesneši, kurus mēs varētu ievēlēt. Turklāt mums jāatbrīvo no tautas tiesneša amata Augstākās tiesas tiesneši, kurus mēs iepriekš ievēlējām, - Kramiņa un Grāvelsiņš. Lēmumi jums ir mapītē. Attiecībā uz šo tautas tiesnešu atbrīvošanu nekādas debates mēs neatklāsim. Esam viņus ievēlējuši par Augstākās tiesas tiesnešiem, un ir dabiski, ka viņi jāatbrīvo no Tautas tiesas tiesnešu pienākumiem.
Tātad mums vienkārši jāpieņem lēmums ar vairāk nekā 100 balsīm par to, ka mēs atbrīvojam no Latvijas Republikas tautas tiesneša pienākumiem Kramiņu Mārīti un Grāvelsiņu Raimondu: Kramiņu no Proletāriešu rajona, tagad Vidzemes priekšpilsētas, Tautas tiesas tiesneses pienākumiem un Grāvelsiņu no Oktobra rajona Tautas tiesas tiesneša pienākumiem. Es domāju, ka šādu lēmumu mēs varam pieņemt. Balsošanas režīmu. Rezultāts. Tātad tiesneši Kramiņa un Grāvelsiņš ir atbrīvoti no viņu pienākumiem sakarā ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekļiem.
Pirms mēs sākam vēlēšanas, Augstākās tiesas priekšsēdētājs lūdz izlemt jautājumu par dažu Latvijas Republikas Augstākās tiesas locekļu un Augstākās tiesas tautas piesēdētāju pilnvaru pagarināšanu. Kā es jau minēju, to Augstākās tiesas locekļu, kurus mēs neievēlējām, lietvedībā vēl ir lietas, kas viņiem ir jāpabeidz. Ja viņi šīs lietas nepabeigs, tādā gadījumā tiesas process būs jāuzsāk no jauna. Tas prasa gan lielus materiālus izdevumus, gan arī praktiski aizskar tiesājamo un ieinteresēto personu tiesības. Tāpēc tiek piedāvāts pagarināt šo neievēlēto Latvijas Republikas Augstākās tiesas locekļu un tautas piesēdētāju pilnvaras līdz Augstākās tiesas ievēlēšanai pilnā sastāvā. Tikko Augstākā tiesa būs ievēlēta pilnā sastāvā, šo tiesnešu pilnvaras beigsies. Ja kāds vēlas izteikties par šo jautājumu, tad lūdzu. Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs:
Es domāju, ka šim formulējumam trūkst loģikas. Līdz pilna tiesas sastāva ievēlēšanai. Līdz viņu rīcībā esošo lietu izskatīšanas pabeigšanai.

Priekšsēdētājs:
Vārds Augstākās tiesas priekšsēdētājam Zemrībo.

G.Zemrībo: Godājamie deputāti! Šobrīd mums trūkst septiņu Augstākās tiesas tiesnešu, par kuriem jūs nenobalsojāt. Starp viņiem ir, piemēram, Boriss Kabanovs, kurš uzsāka lielas lietas izskatīšanu aprīļa sākumā. Tā ir 18 sējumu krimināllieta, kura ir saistīta ar noziegumiem, kas izdarīti Krievijas Federācijas teritorijā, Baltkrievijā, Daugavpilī. Ja apstiprināsies apsūdzība, tad izrādīsies, ka šie ļaudis ir izdarījuši zvērisku slepkavību, noslepkavojot sievieti un mazu bērnu. Ja jūs nepieņemsiet šo lēmumu, tad, kā jau teica godājamais priekšsēdētājs, ir jāsāk viss atkal no sākuma. Pie tam tas ir saistīts ar liecinieku uzaicināšanu no citām republikām, kas ļoti sarežģī stāvokli.
Otrs jautājums ir saistīts ar lielo darba slodzi. Augstākā tiesa skata kasācijas kārtībā katrā sēdē, tas ir, divas reizes nedēļā, apmēram 20-30 civillietas vai krimināllietas. Ja jūs šodien pateiksiet, ka šie septiņi cilvēki, kurus jūs neievēlējāt, vairs nevar sēsties rīt aiz tiesas galda, tad praktiski es nezinu, kā mēs savus uzdevumus rīt un parīt veiksim. Tāpēc man ir liels lūgums, lai jūs atbalstītu manu priekšlikumu, kamēr mēs nokomplektēsim Augstāko tiesu pilnā sastāvā.

Priekšsēdētājs:
Paldies par šo informāciju. Vai vēl kāds vēlas izteikties šajā jautājumā? Vārds deputātam Vaivadam.

J.Vaivads:
Acīmredzot ir nepieciešams kaut kāds kontroles termiņš. Pretējā gadījumā faktiski nav nekādas nepieciešamības Augstākās tiesas priekšsēdētājam turpināt noformēt Augstāko tiesu un lielās darba slodzes dēļ process var ievilkties bezgalīgi.

Priekšsēdētājs:
Kādi vēl priekšlikumi? Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs:
Man liekas, ka godājamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs nesaprata mana priekšlikuma būtību. Mans priekšlikums bija tāds, lai šie tiesneši turpinātu darbu, līdz viņi tās lietas, kuras ir nodotas viņu izskatīšanā, pabeigtu. Šinī gadījumā, ja varbūt Augstākā tiesa būs nokomplektēta, bet Kabanovs savu 18 sējumu lietu vēl nebūs pabeidzis izskatīt, viņš vēl arī tad varētu šo lietu turpināt izskatīt.

Priekšsēdētājs:
Šeit Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija iebildumi sakarā ar to, ka ne visi Augstākās tiesas tiesneši nodarbojas ar lietu izskatīšanu pirmajā instancē. It sevišķi tas attiecas uz Civillietu kolēģiju, kuras tiesneši pamatā izskata lietas kasācijas instancē. Šo lietu lietvedība nav tik ilga. Šīs lietas ienāk nepārtraukti. Ja šie tiesneši nevar pildīt savas funkcijas, tas nozīmē, ka Civillietu kolēģijas darbs tieši kasācijas instancē tiek daļēji paralizēts. Un tur tāpat ir liels sastrēgums ar civillietām. Te varētu papildināt- "bet ne ilgāk par viņu tiesvedībā esošo lietu pabeigšanu". Bet tas arī neattiecas uz kasāciju. Tas varētu attiekties tikai uz pirmo instanci. Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts:
Mans priekšlikums ir- "līdz jaunā sastāva ievēlēšanas pabeigšanai un viņu izskatāmo lietu pabeigšanai". Termiņu šeit grūti noteikt.

Priekšsēdētājs:
Šāds kompromisa variants apmierina deputātus un, cik es saprotu, arī Augstāko tiesu. Vai mēs esam gatavi balsot par šādu lēmumu vai vajadzētu vēlreiz nolasīt? Tātad Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj: pagarināt neievēlēto Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu un Augstākās tiesas tautas piesēdētāju pilnvaras līdz Augstākās tiesas ievēlēšanai pilnā sastāvā un minēto tiesnešu un tautas piesēdētāju tiesvedībā esošo lietu pabeigšanai. Vēl deputāts Eglājs vēlas izteikties.

V.Eglājs:
Es gribēju teikt, ka lietas var ilgt ļoti ilgi. Man liekas, ka jāpieliek klāt termiņš.

Priekšsēdētājs:
Es paskaidrošu deputātam Eglājam no jurista viedokļa: lieta ir jāpabeidz, vai tas ilgs īsi vai ilgi, savādāk jāsāk no paša sākuma un jānodod citam tiesas sastāvam. Te ir šī problēma. Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis:
Man būtu priekšlikums papildināt šo lēmumu ar vienu punktu un lūgt Augstākās tiesas priekšsēdētāju līdz 1.jūlijam iesniegt kandidātus Augstākās tiesas locekļiem.

Priekšsēdētājs:
Kā deputāti uzskata, vai šāds papildinājums pie šī lēmuma varētu būt? Ir pretenzijas? Laikam lēmumā par lūgšanu parasti netiek runāts. Tad vienkārši varētu būt otrs punkts- Augstākās tiesas priekšsēdētājam līdz 1990.gada 1.jūlijam iesniegt Augstākās tiesas tiesnešu sarakstu papildu vēlēšanām.

G.Zemrībo:
Es, godīgi sakot, nezinu, kāpēc esmu izpelnījies tādu deputātu neuzticību. Es neesmu ieinteresēts nenokomplektēt Augstāko tiesu. Bet vai jūs stādāties priekšā, ka šodien mums ir 12.jūnijs? Manā rīcībā ir apmēram divas nedēļas. Šo divu nedēļu laikā nokomplektēt šos septiņus Augstākās tiesas locekļus ir vairāk nekā nereāli. Es, protams, darīšu visu, kas ir manos spēkos, bet garantēt nevaru. Ja būs šāds termiņš, tas nozīmē, ka pašreizējie septiņi tiesneši 1.jūlijā vairs strādāt nevarēs. Tā tas ir jāsaprot.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka godātie deputāti uzticēsies mūsu ievēlētajam Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ka viņa interesēs ir pēc iespējas ātrāk nokomplektēt Augstākās tiesas sastāvu. Tas ir saistīts arī ar finansiāliem jautājumiem. Tautas tiesnesi no lauku rajona Tautas tiesas pārcelt uz Rīgu nozīmē, ka jādod viņam dzīvoklis. Augstākajai tiesai dzīvokļu nav. Tā ka problēma ir visai smaga. Es domāju, uzticēsimies Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ka viņš šo procedūru izdarīs pēc iespējas ātri, un pieņemsim lēmumu sākotnējā variantā ar labojumu par lietu pabeigšanu. Vai ir kādi citi ierosinājumi? Nav. Vai esam gatavi balsot par šādu lēmumu? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: mēs esam pieņēmuši vēl vienu lēmumu.
Nākamais jautājums saistīts ar Tautas tiesu, pēc tam Augstākās tiesas prezidija apstiprināšana. Tas nav iespējams, jo neesam ievēlējuši pilnā sastāvā Augstāko tiesu un arī vietnieku.
Nākamais lēmums būtu par dažu Latvijas Republikas pilsētu Tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu. Vai šie tautas tiesneši ir šeit klāt? Ir lēmuma projekts, kurā ir minēti abi tiesnešu kandidāti- Uldis Brikmanis un Aivars Kaparšmits. Mums vajadzētu aicināt viņus tribīnē. Es domāju, ka 15 minūtes mēs varētu uzdot jautājumus, ja tādi būtu. Vārds deputātam Gavrilovam par procedūru.

M.Gavrilovs:
*/Man ir tāds jautājums. Mēs vienojāmies, ka par šo daļu mēs balsosim kā par sarakstu, bet par tiem, kuri neiekļuva sarakstā, balsosim atsevišķi. Kad tas būs?/

T.Jundzis:
*/Pilnīgi pareizi./

G.Zemrībo:
Gluži pareizi. Mēs tā nolēmām, un mēs tā arī noteikti darīsim. Bet šeit es vēršos pie visiem deputātiem, vai mēs nebūsim tik humāni un neizlemsim jautājumu par šiem diviem tautas tiesnešiem, kuri atrodas šeit, jo ir uzaicināti. Vienam no viņiem jāstrādā Ventspils pilsētas Tautas tiesā, Kaparšmitam- Oktobra rajonā Rīgā. Iesaku izlemt šo jautājumu par tautas tiesnešiem un pēc tam atgriezties pie jautājuma par piesēdētājiem.

M.Gavrilovs:
*/Tas ir, mēs šodien pie šī jautājuma atgriezīsimies./

G.Zemrībo:
Jā, tikai izlemt jautājumu par cilvēkiem, kuriem tiešām jāsāk strādāt un kuri divas dienas ir pavadījuši, klausoties mūsu sesiju.

Priekšsēdētājs:
Vai ir kādi iebildumi pret šādām nelielām izmaiņām? Par procedūru, cik es saprotu, arī nav? 15 minūtes jautājumiem, 15- debatēm, ja tādas būs.

T.Jundzis:
Es gribēju par procedūru. Man būtu aicinājums deputātiem racionāli izmantot laiku, jo abas šīs kandidatūras- Uldis Brikmanis un Aivars Kaparšmits- tiks liktas priekšā. Viņus izskatīja divās komisijās- gan Aizsardzības un iekšlietu, gan arī Likumdošanas jautājumu komisijā. Viņi atbildēja uz daudziem jautājumiem. Mēs par viņiem debatējām komisijās un viņus atbalstījām. Tāpēc es aicinu deputātus ekonomēt laiku.

Priekšsēdētājs:
Bet vienlaikus mēs nevaram liegt deputātiem uzdot jautājumus cilvēkiem, par kuriem viņi balsos. Mēs ņemsim vērā šo ieteikumu, tas ir mūsu visu interesēs. Tomēr es aicinu tribīnē Uldi Brikmani kā kandidātu Ventspils pilsētas tautas tiesneša amatam. Deputātiem ir iespēja uzdot kandidātam jautājumus.

S.Zaļetajevs:
*/Tāds jautājums. Jūs nevarat pateikt, kā mainīsies jūsu materiālais stāvoklis sakarā ar ievēlēšanu par tautas tiesnesi?/

U.Brikmanis:
*/Nedaudz pasliktināsies./

Ģ.Kristovskis: Es negribētu uzdot Brikmaņa kungam nevienu jautājumu. Es tikai gribētu pateikt to, ka esmu aprunājies Ventspilī ar pazīstamiem juristiem un viņi ir izteikuši atbalstu šai kandidatūrai. Varbūt arī nobalsot par to.

Priekšsēdētājs:
Jautājumu vairāk nav. Vai kāds vēlas izteikties par šo tautas tiesneša amata kandidatūru? Neviens. Tad mēs esam gatavi balsot?
Ir priekšlikums reģistrēties, jo viens otrs no deputātiem tomēr ir atstājis zāli. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Es varu tikai pateikt, ka tik daudzi neizgāja ārā no zāles, bet daudzi nav reģistrējušies. Daļa deputātu neatrodas savās vietās. Atklāti sakot, man ir grūti vēlreiz aicināt reģistrēties, jo, piemēram, vairāki deputāti, neskatoties uz šo aicinājumu, turpina sēdēt uz mūsu sola malām, savās vietās viņi nesēž un reģistrēties nevēlas, bet piespiest ar varu tomēr mēs nevarēsim. Vēlreiz aicinu reģistrēties. Reģistrēsimies, tikai šoreiz pavisam nopietni! Lūdzu rezultātu! Paldies. Rezultāts ir redzams. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai Uldi Brikmani ievēlētu par Ventspils pilsētas tautas tiesas tautas tiesnesi? Kas pret vai atturas? Lūdzu rezultātu. Paldies. Apsveicam Uldi Brikmani ar ievēlēšanu augstajā amatā!
Nākamo aicināsim tribīnē Aivaru Kaparšmitu kā kandidātu Rīgas pilsētas Oktobra rajona Tautas tiesas tautas tiesneša amatam. Komisija jau pateica savu atzinumu par kandidātiem. Kādi būs jautājumi deputātiem? Jautājumu nav. Paldies Kaparšmita kungam! Jūs varat apsēsties savā vietā. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs par šo kandidatūru? Paldies, arī neviens nevēlas. Tad es lūgšu ieslēgt balsošanas režīmu. Lūdzu godājamos deputātus izteikt savu attieksmi pret Aivaru Kaparšmitu kā Oktobra rajona Tautas tiesas tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Paldies. Apsveicam arī Aivaru Kaparšmitu kā Oktobra rajona Tautas tiesas tautas tiesnesi!
Šo lēmumu mēs būtu pieņēmuši. Pēc procedūras, tautas tiesnešiem ir jādod zvērests, taču es domāju, ka šo procedūru mēs pašlaik zālē neizdarīsim, par to vienosimies atsevišķi. Saskaņā ar iepriekš apstiprināto darba kārtību daži lauku rajonu deputāti atstāj zāli, jo viņiem ir paredzēta tikšanās ar mūsu kultūras ministru Raimondu Paulu. Es jūtu, ka turpmāk mēs nevienu lēmumu, kur nepieciešama balsošana, pieņemt nevaram. Saskaņā ar darba kārtību nākamie jautājumi mums būtu reglamenta apspriešana, Vides aizsardzības komitejas kolēģijas apstiprināšana un Augstākās padomes sabiedriskā Konsultatīvā tautību padome. Gluži dabiski, ka mēs tagad neesam gatavi šādus svarīgus lēmumus pieņemt. Tāpēc es atļaušos nolasīt dažus priekšlikumus, par kuriem mums būtu jālemj un par kuriem mēs esam tiesīgi lemt arī šādā sastāvā.
Pirmais. "Mēs, Latvijas Republikas deputāti, lūdzam š.g. 13.jūnijā pulksten 10.00 izskatīt jautājumu par agrāro reformu, pa tiešo translāciju veicot radio un televīzijas ierakstu, kuru parādīs pēc informatīvā raidījuma "Panorāma". Pamatojums: šis jautājums ir ļoti aktuāls laukiem, tāpēc nedrīkst to novilcināt. Otrkārt, vajag to izskatīt noteiktā laikā tāpēc, ka lauku cilvēki visu dienu pie radioaparātiem nevar atrasties." Un ir 44 tautas deputātu paraksti. Tas gan nav nepieciešami procedūrai, jo pietiktu ar viena deputāta ierosinājumu. Jāmaina darba kārtība, kuru mēs apstiprinājām vakar, jo saskaņā ar apstiprināto darba kārtību jautājums numur viens bija Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par likumu un lēmumu projektu izskatīšanas kārtību. Tas ir lēmums, kas mums nepieciešams, lai pieņemtu visus turpmākos lēmumus. Par šo ierosinājumu tomēr būtu jāizsakās. Attiecīgi 44 deputāti var neizteikties, jo viņi savu attieksmi ir pauduši rakstveidā. Kādi būtu priekšlikumi par darba kārtību? Jautājums par agrāro reformu mums ir paredzēts kā pirmais jautājums 13.jūnijā. Mēs vēl neesam izskatījuši 12.jūnija darba kārtībā paredzētos jautājumus. Lūdzu deputātus izteikties par to, kāda ir viņu attieksme. Pie otrā mikrofona- deputāts Batarevskis.

O.Batarevskis:
Lūdzu turpināt pieņemto darba kārtību un pēc lēmuma par likumu pieņemšanas kārtību izskatīt likumu par Vides komiteju. Es negribu, lai apkārtējai videi tiktu piešķirts pārpalikumu statuss. Mums šis jautājums ir jāizskata. Gribu atgādināt, ka mēs esam parādā šiem vairāk nekā 40 Augstākās tiesas tautas piesēdētājiem, kas mums ir jāizskata. Mēs arī šo jautājumu nevaram atlikt.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Cilinskis ir paspējis pirmais pieiet pie mikrofona.

E.Cilinskis: Kamēr nebūs kārtības reglamenta jautājumos, mums ies ļoti grūti ar likumprojektu pieņemšanu. Tādēļ mainīt sesijas darba kārtību būtu neloģiski. Paldies.

J.Blažēvičs:
Es domāju, ka saprotu gan Vides aizsardzības komiteju, gan pārējos. Es biju no tiem, kas parakstīja šo aicinājumu, jo lauku deputāti visi ir aizgājuši, es viens esmu palicis. Šis jautājums ir ārkārtīgi aktuāls. Es zinu, ka mums ir skatāmi daudzi jautājumi, bet kaut viens ekonomiskais jautājums būtu vismaz jāiesāk skatīties. Visi lauku vēlētāji gaida šo likumprojektu. Bez šaubām, reglamenta jautājums noteikti jāizskata. Tas ir viens no šīs nedēļas jautājumiem, jo iekļauts 13.jūnija darba kārtībā, un tas būtu jāizskata.

M.Gavrilovs:
*/Mēs frakcijā arī šo jautājumu apspriedām un uzskatām, ka agrārās reformas jautājums ir ļoti svarīgs. Tāpēc mēs neiebilstam un piekrītam, ka lēmums par agrāro reformu jāizskata rīt pulksten 10 no rīta./

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds deputātam Īvānam.

D.Īvāns:
Mēs darba kārtību, protams, varam mainīt. Agrārā reforma ir svarīgs jautājums, kaut gan es neteiktu, ka likums par Vides aizsardzības komiteju būtu mazāk svarīgs. Tie ir lēmumi, kas mums jāpieņem turpmāk. Bet ir vēl viens jautājums. Mums tomēr nav pieņemts šis reglaments. To jūs ļoti labi zināt, ka mēs pieņēmām likumu par Vides aizsardzības komiteju, bet netikām nekur uz priekšu tieši tāpēc, ka mums trūka reglamenta. Ja mēs tagad sāksim pieņemt likumu par agrāro reformu, mēs atkal kārtējo reizi izgāzīsimies visas tautas priekšā. Un arī mūsu deputāti, kuri grib, lai šis reglaments tiktu pieņemts, paliks ar nepieņemtu likumu. Tāpēc es domāju, ka vispirms ir jāpieņem reglaments. Mēs varam spriest par to, mainīt likumu vai ne.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš:
Pievienojos Daiņa Īvāna viedoklim pilnībā.

S.Albertiņa:
Man ir tāda duālistiska situācija. No vienas puses- es pārstāvu lauku rajonus, bet no otras puses- esmu Vides aizsardzības komitejā. Tātad esmu ļoti ieinteresēta, lai šie jautājumi tiktu nekavējoties izskatīti. Sakarā ar to man ir priekšlikums rīt izskatīt reglamenta jautājumus pašā sākumā, pēc tam Vides aizsardzības komitejas statusu. Šie cilvēki patiesi jau pusgadu gaida, kas ar viņiem būs. Man patiesi ir ļoti neērti, es pat nevaru tur rādīties, viņi man diendienā jautā: vai mēs vispār te paliksim, kāds būs likums par Vides komiteju? Mēs nedrīkstam vairs nemaz kavēties. Pēcpusdienā es lūdzu ķerties klāt zemes reformas jautājumiem. Tas ir tiešām ļoti svarīgi. Man būtu ļoti liels lūgums maniem godātiem kolēģiem deputātiem, īpaši komisiju priekšsēdētājiem. Es skatos, ka pulkstenis ir bez piecpadsmit minūtēm seši. Patiesībā mums vēl ir jāstrādā stunda un piecpadsmit minūtes. Būtībā, pateicoties Lauksaimniecības komisijas šīsdienas apspriedei, kas tika noorganizēta pulksten 18.00, mēs te sēžam un faktiski neko darīt nevaram. Es domāju, ka Lauksaimniecības komisija pati ir vainīga pie tā. Rītdien, es ceru, mēs pēcpusdienā tiksim pie šā jautājuma. Var gadīties arī, ka ne. Šodien mēs vēl varējām strādāt vairāk nekā pusotru stundu. Ļoti žēl.

Priekšsēdētājs:
Mums bija vairāki varianti. Varbūt atļaujiet tos apkopot. Otrais variants ienākšanas kārtībā- rīt 10.00 no rīta sākam izskatīt jautājumu par agrāro reformu. Otrs bija variants, ka jāturpina darba kārtība, kādu mēs to bijām apstiprinājuši. Trešais variants bija praktiski tas pats. Par reglamentu mums sāksies ļoti plašas un garas diskusijas, bet neaizmirsīsim mūsu tautas piesēdētājus, un šis jautājums ir pirmais jāpabeidz. Mēs to nevaram atstāt. Lūdzu- trešais mikrofons.

I.Caune:
Cienījamie kolēģi! Man ir tāds priekšlikums: svarīgs ir viss, bet pirmais ir pabarot tautu. Un pabarot tautu var, tikai attīstot lauksaimniecību. Es redzu, ka rītdien ar šo jautājumu nekas neiznāks, tāpēc man būtu priekšlikums pirmdien kā pirmo izskatīt lauksaimniecības jautājumu. Tad mēs varētu piekrist, ka rīt skatām citus jautājumus. Un lai cilvēki to visu zina.

Priekšsēdētājs:
Sakiet, Caunes kungs, jūs parakstījāt šo aicinājumu? Vai jūs varat runāt visu šo deputātu vārdā?

I.Caune:
Es domāju, ka pārējie šim jautājumam piekritīs. Es arī parakstīju šo aicinājumu.

Priekšsēdētājs:
Jā, es zinu, tāpēc es jautāju, vai jūs esat pilnvarots runāt pārējo vārdā?

I.Caune:
Pilnvarots neesmu, bet domāju, ka viņi ir tādās pašās domās. Šo jautājumu atstāt kā pēdējo rītdien uz vakarpusi- tas nav nopietni.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Tātad nu mums šis jautājums jāizšķir balsojot, tikai, atklāti sakot, tas ir procedūras jautājums, un pietiks ar vienkāršu vairākumu no klātesošajiem. Tātad praktiski ir divi varianti: vai nu mēs ārpus visiem pieņemtajiem reglamentiem un atkāpjoties no darba kārtības izskatām, kā to pieprasa deputāti, rīt no rīta pulksten 10.00 agrāro jautājumu, vai arī strādājam pēc apstiprinātās darba kārtības. Divi varianti. Bet par pirmdienu lemsim, ka pabeigsim.

I.Caune:
Man jautājums: vai to 40 deputātu balsis, kuri parakstījuši, arī skaitīs klāt?

Priekšsēdētājs: Diemžēl tiek skaitītas to balsis, kas atrodas zālē. Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs:
Viens priekšlikums: reglaments un tad jautājums par zemes reformu.

Priekšsēdētājs:
Saskaņā ar darba kārtību mums tieši pēc reglamenta rīt būtu jāsāk ar Augstākās padomes lēmumu par likumu un lēmumu izskatīšanas kārtību. Tas ir saistīts arī ar mūsu reglamentu. Varbūt atstāsim šī jautājuma izskatīšanu pēc reglamenta pieņemšanas. Tomēr mums ir pretruna, jo šeit ir runāts par konkrētu laiku- pulksten 10.00. Cik es saprotu, tas ir saistīts ar to, lai šodien varētu paziņot pa radio un televīziju lauku ļaudīm, lai viņi zina un pulksten 10.00 klausās, ko šeit lems par agrāro reformu. Mums tomēr ir jānobalso šis jautājums. Iepriekš reģistrēsimies, lai zinātu mūsu kopskaitu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Mēs tomēr esam vairāk par pusi.
Pirmais priekšlikums to ienākšanas kārtībā: balsosim par to, ka ārpus apstiprinātās darba kārtības rīt pulksten 10.00 sākam izskatīt jautājumu par agrāro reformu, translējot radio un televīzijas ierakstu. Kas par šādu priekšlikumu, lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav savākts vairāk par pusi.
Otrs priekšlikums, ka mēs turpinām savu darbu, bet, kā man pareizi saka priekšā, par to nebūtu jābalso, vienkārši jāturpina darba kārtība. Turklāt mēs varētu lemt šo jautājumu jebkurā laikā. Godājamie deputāti, mums ir jāatrisina jautājums par šiem 40 vai pat vairāk Augstākās tiesas tautas piesēdētājiem. Šis jautājums nav pabeigts. Mēs šajā zālē esam 107. Cik es saprotu, jautājums par šiem tautas piesēdētājiem nav viennozīmīgi risināms, jo te būs balsis gan par, gan pret, bet mums ir vajadzīgs, lai kādu no viņiem ievēlētu ar simt balsīm. Vai mēs esam spējīgi šovakar šo jautājumu izlemt? Kādas ir domas? Es redzu, ka viens māj ar galvu, bet varbūt varētu mutiski izteikties. Lūdzu- otrais mikrofons.

A.Bērzs:
Zālē ir 107 cilvēki, tātad pietiekams skaits, lai piesēdētājus apstiprinātu. Ja viņi nesaņems attiecīgo balsu skaitu, tad tā tas būs. Nav nekāda pamata par viņiem nebalsot. Pietiekams skaits ir, kvorums ir.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu- deputāts Jundzis.

T.Jundzis:
Cienījamie deputāti! Es arī atbalstu priekšlikumu balsot, jo mums nav juridiska pamata nebalsot, bet es tomēr gribu vienu minūti jūsu uzmanību pievērst vienam ļoti svarīgam jautājumam. Atcerieties, kad mēs izdarījām labojumus Konstitūcijā, es stāvēju pie šā mikrofona un teicu: nevar tā, ka balso puse no kopskaita, pietiek ar pusi no klātesošajiem. Tad būtu kāda loģika. Ja mēs uzskatām, ka 95 cilvēki, kuru nav zālē, ir pret, tad tur nav nekādas loģikas. Mums jādomā par grozījumiem Konstitūcijā. Visā pasaulē pieņemtā prakse ir puse no klātesošajiem. Tagad es aicinu balsot tā, kā Konstitūcijā ir paredzēts.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Jundzis aicina tomēr balsot. Deputāts Endziņš vēlas izteikties pie otrā mikrofona.

A.Endziņš:
Es domāju, ka šodien tomēr nevajadzētu balsot, jo mēs esam palikuši 107 cilvēki. Tas nozīmē, ka mēs nebalsojot varam uzreiz viņus izsvītrot. Pateiksim skaidri un gaiši, vai tas ir pareizi!

Priekšsēdētājs:
Vai ir citas domas? Lūdzu- deputāts Budovskis.

M.Budovskis:
Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt par mūsu rīcības ētisko pusi. Es varu jūs pārliecināt par to, ka mēs balsojam pretī šiem 40, un tajā pašā laikā esmu ieinteresēts, lai viņi neiekļūtu šajā sastāvā. Vai tas būtu pareizi, ja mums ir 107 cilvēki un mēs šobrīd tādu procedūru darām? Citos gadījumos mēs patiešām varam ievērot lielāku deputātu skaitu. Šobrīd mēs to darām ar minimālu iespēju, faktiski zinot, kāds būs rezultāts. Es domāju, šeit mēs pārkāpjam ētisko pusi, un es lūgtu atturēties šodien no balsošanas.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Es vēl gribēju papildināt, ka pret balsošanu ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas dalībnieki, kas ir vienreiz nobalsojuši pret, un diez vai viņi otro reizi savas domas mainīs. Tādējādi šo 40 cilvēku un vairāk liktenis ir izlemts. Mums tas paliek uz rītu kā pirmais nepabeigtais darba kārtības jautājums- šī balsošana. Varbūt šī pārtraukuma laikā līdz rītdienai vajadzētu vēlreiz izskatīt sarakstu, apdomāties, kā izlemt par balsošanu.
Man ir deputātiem viens ļoti iepriecinošs paziņojums: ceturtdien no pulksten 10.00 līdz 13.00 asins pārliešanas stacijā gaida deputātus donorus, kas vēlas nodot asinis. Stundā var pieņemt 25 cilvēkus. Astoņās stundās visi deputāti var iziet šo procedūru. Kas vēlas, var rīt atnākt pulksten 9.00 uz medicīnisko pārbaudi Augstākās padomes ēkā. Es domāju, ka šis jautājums ir apspriežams. Laikam Dainis Īvāns var papildināt šo ziņu.

D.Īvāns:
Es paskaidrošu tiem deputātiem, kuri vakar nebija, jo es vakar par to ziņoju. Mūsu asins nodošana tiks reklamēta televīzijā, jo tāds ir medicīnas darbinieku lūgums. Visās valstīs valdība, deputāti taisa reklāmu, nodod asinis. Ar pārlejamo asiņu daudzumu republikā ir katastrofāls stāvoklis, tieši tāpēc tāds lūgums tika izteikts- lai deputāti publiski nodotu asinis.
...Nodot, lai mēs varētu parādīt, ka arī deputāti ir devušies nodot asinis.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Bērzs gribēja ko teikt? Lūdzu!

A.Bērzs:
Es gribēju..., es gribēju akcentēt...

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, klusāk!

A.Bērzs:
Es gribēju akcentēt Krastiņa kunga uzmanību uz to faktu, ka jautājumu par balsošanu, par izskatīšanu viņš izlēma... varbūt divpersoniski ar Budovska kungu. Procedūras jautājumu vajadzēja nobalsot.

M.Budovskis:
Ar mani nekas nav lemts!...

Priekšsēdētājs:
Tātad deputāti uzskata: ir nepieciešams balsot par to, ka šodien par tautas piesēdētāju kandidātiem mēs nebalsojam. Tāds pieprasījums bija. Manuprāt, tas ir loģisks, tomēr ievērosim principus un... Tātad es lūgšu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka šodien mēs par tautas piesēdētāju kandidātiem nebalsosim. Kurš ir par, pret vai atturas? Atliksim to uz rītdienu pulksten 10 no rīta. Kurš, lūdzu, ir par šādu lēmumu, nobalsojiet!

T.Jundzis:
Bet pirmais priekšlikums...

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos, Jundža kungs, tomēr balsošanas laikā nevajag runāt pie mikrofona. (Zālē troksnis un sarunas.) Paldies, lūdzu rezultātu! Tātad ar balsu vairākumu tika nolemts balsot rīt desmitos no rīta. Mēs sāksim savu darbu ar šo tautas piesēdētāju jautājumu. Te ir arī citi paziņojumi. Lūdzu, pagaidām vēl neatstājiet savas vietas! Darīsim to tikai pēc tam, kad sēdes vadītājs paziņos, ka sēde ir slēgta. Deputātam Dainim Īvānam ir paziņojums.

D.Īvāns:
Es gribu atbildēt uz deputātu priekšlikumu. 44 deputāti ir parakstījuši tādu ierosinājumu, vai sakarā ar okupācijas 50.gadadienu Augstākajai padomei nevajadzētu pieņemt paziņojumu. Man liekas, ka mūsu attieksme faktiski pret okupāciju ir izteikta mūsu Deklarācijā, bet, ja šiem 44 deputātiem, kuri parakstījuši prasību, nebūtu iebildumu, tad Augstākās padomes Prezidijs pieņemtu šādu paziņojumu vai uzrunu tautai sakarā ar okupācijas 50.gadadienu. Lietuvas Republikā ir vesela sēde sakarā ar šo bēdīgo notikumu. Ja jums nekādu iebildumu nav, es domāju, ka mums pietiktu vienkārši ar Prezidija paziņojumu, jo vajag cilvēkus, kas sagatavo šo tekstu. Jā?
(Kāds kaut ko iebilst vai iesaka no zāles, taču to nevar sadzirdēt.)

Priekšsēdētājs:
Vārds paziņojumam deputātam Budovskim.

M.Budovskis:
Cienījamie kolēģi! Es nezinu, taču man liekas, ka pašlaik, runājot par tādu donoru dienu, par parlamenta donoru dienu vai kā to varētu nosaukt, mēs esam nonākuši ļoti neveiklā situācijā. Tātad asins nodošana būs ceturtdien no pulksten desmitiem līdz vieniem. Tieši tas ir komisiju darba laiks. Jūs saprotat, visas komisijas tad strādās. Man liekas, ka šis priekšlikums šobrīd ir organizatoriski nepārdomāts. Te nav runa par asins nenodošanu, bet ir runa par komisiju darba jaukšanu. Vai te nevar kaut ko mainīt?

T.Jundzis: Pieņemsim, vai nevar...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis:
Tātad, vai mēs nevaram, pieņemsim, to darīt organizēti! Ja mēs apmēram pulksten vienos, kad dažas komisijas varbūt ātrāk beigs darbu, varētu uz tām divām stundām noorganizēt kaut vai autobusu, lai aizbrauktu uz Asins pārliešanas centru, bet pēc tam mūs atvestu atpakaļ. Ja mēs šim jautājumam pieejam nopietni un vienkārši nesmejamies par šo pasākumu, tad tas tiešām nav nopietni, ka mēs tagad visi dzīsimies uz turieni ar velosipēdiem, kā nu katrs var...

Priekšsēdētājs:
Es tikai ļoti gribētu atgādināt, ka tas ir absolūti brīvprātīgs pasākums, ka tas laikam nevienam nav jādara obligāti, nevienam tas netiek uzspiests, ka ir noteikti jāiet. Lai katrs izlemj, kā viņam liek darīt paša veselība un sirdsapziņa, jo ļoti daudzi jau vispār nevar tādu procedūru atļauties sava veselības stāvokļa dēļ, arī reklāmas dēļ- ne. Autobusi būs pie Augstākās padomes, un rīt tad atsevišķi paziņos par transportu un braukšanu uz Asins pārliešanas staciju. Vārds deputātam Preinbergam pie pirmā mikrofona.

G.Preinbergs:
14.jūnijā ir sēru diena. Bija jau izvirzīts jautājums, kāda būs mūsu attieksme pret šo dienu?

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis:
Es vēlreiz gribu runāt par tām pašām asinīm, par donoru dienu. Te jau nav runa par kaut kādu sirdsapziņu vai ko citu. Komisijām ir nozīmēta diena, ir uzaicināti cilvēki, un mēs to vairs atcelt nevaram. Varbūt vienkāršāk būtu šo pasākumu pārcelt uz tās pašas dienas pēcpusdienu? Tas būtu daudz loģiskāk. Es domāju, ka tehniski tas varētu būs iespējams.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Es jums diemžēl varēju nolasīt tikai paziņojumu, taču šo jautājumu praktiski laikam lemsim un galīgi atrisināsim rīt. Rīt mums ir arī plenārsēdes diena, un rīt tad šo jautājumu tehniski atrisināsim. Lūdzu, nāciet pie pirmā mikrofona. Lūdzu, nāciet pie 1.mikrofona, Gulbja kungs, varbūt jūs kā mediķis...

J.Gulbis: Man tomēr būtu priekšlikums: ja ir iespējams, varbūt tie, kuri grib nodot asinis, tomēr pārcelt šo laiku uz pulksten astoņiem vai deviņiem. Es gribu paskaidrot, ka asinis, ja reiz mēs tiešām tās dosim, nebūtu vēlams ņemt pēcpusdienā, jo ir konstatēts, ka asinis vajag dot no rīta, un tas mums tomēr ir jāņem vērā.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Es domāju, ka galīgi šī jautājums tehnisko pusi mēs tomēr atrisināsim rīt, jo tik un tā mēs šodien...
Rīt deviņos ir medicīniskā pārbaude, jo no visiem asinis neņems. Tātad rīt tiem, kuri vēlas nodot asinis, jāierodas deviņos šeit, Augstākās padomes ēkā, pagaidām uz medicīnisko pārbaudi. Un rīt tad arī izlemsim jautājumu, pašā sākumā tehniski atrisināsim jautājumu par tiem, kuri vēlas ceturtdien nodot savas asinis.
Tā, es jūtu, ka paziņojumu vairāk nav, un līdz ar to es pasludinu sēdi par slēgtu. Rīt sēde sākas pulksten 10.

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde