Gallery

Ārstniecības likumā tiks iekļauts vienots regulējums piespiedu līdzekļu lietošanai un personu privātās dzīves ierobežošanai psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādēs. Jaunais regulējums iekļauts Ārstniecības likuma grozījumos, ko otrdien, 10.jūnijā, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja parlamenta Sociālo un darba lietu komisija. 

„Esam gandarīti, ka Veselības ministrija pēc tiesībsarga pamudinājuma ir nākusi klajā ar šo iniciatīvu, jo patlaban tik nopietna lieta kā pacienta tiesību ierobežošana normatīvajos aktos valsts līmenī nav regulēta – to nosaka katra slimnīca pati. Deputāti šodien pamatīgi iztaujāja atbildīgās amatpersonas, lai gūtu pārliecību, ka jaunais regulējums ļaus ierobežot personas tiesības tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai rūpētos par paša pacienta un apkārtējo drošību. Tāpat svarīgi, lai slimnīcas personāls ierobežošanas līdzekļus nevarētu izmantot savtīgi,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. 

Ārstniecības likuma papildinājums uzskaita tiesības, kādas ir pacientiem, kuri psihiatriskajā iestādē stacionēti bez viņu piekrišanas, kā arī personām, kurām ārstniecība noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā. 

Jaunais regulējums paredz - ierobežojošus līdzekļus ārstniecības iestādēs var pielietot gadījumos, ja pacientam psihisku traucējumu dēļ pastāv tieši draudi nodarīt miesas bojājumus sev vai citām personām, vai arī pacients izrāda vardarbību pret citām personām un apdraudējumu nav izdevies pārtraukt ar mutisku pārliecināšanu. Kā ierobežojoši līdzekļi likumprojektā minēti fiziska ierobežošana, izmantojot fizisku spēku, mehāniska ierobežošana ar saitēm vai siksnām, medikamentu ievadīšana pret pacienta gribu, kā arī ievietošana novērošanas palātā. 

Pacientam būs tiesības viņam noteiktos ierobežojošos līdzekļus apstrīdēt iestādes vadītājam. Iestādes vadītāja lēmumu varēs apstrīdēt Veselības inspekcijā, bet tās lēmumu – tiesā. 

Ārstniecības likuma grozījumi paredz arī paplašināt sertificējamo ārstniecības personu loku. Sertifikātu darbam savā profesijā turpmāk varēs nokārtot arī skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un podologi, tādējādi iegūstot iespēju atvērt privātprakses un strādāt savā profesijā patstāvīgi.  

Kosmetologu un pēdu aprūpes speciālistu sertifikāciju un resertifikāciju veiks Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība. Ārstniecības personu reģistrā patlaban ir reģistrēti 176 skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā un 102 podologi, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija. 

Ar likuma grozījumiem plānots nodrošināt arī medicīniskās dokumentācijas ierakstu juridisko spēku elektroniskā vidē, ja sistēmas lietotājs ierakstu būs apliecinājis ar drošu elektronisko parakstu vai autentificējies darba sistēmā. Patlaban veselības aprūpes profesionāļi jebkuru ierakstu dokumentācijā apstiprina ar pašrocīgu parakstu. 

Likumā paredzēts precizēt vairākas definīcijas, tostarp nosakot, ka ārstniecības iestādes statusu var iegūt arī saimnieciskās darbības veicēji, piemēram, funkcionālie speciālisti, ārsta palīgi un vecmātes. Likumā tiks definēta arī telemedicīna, kā arī atbilstoši tehnoloģiskajam progresam precizēts medicīnisko ierīču jēdziens. Tajā tiks ietvertas arī kombinētas medicīnas ierīces, kas vienlaikus satur arī zāles, piemēram, implantus ar antibakteriālu zāļu pārklājumu. 

Likumprojekts otrajā un trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

Saeimas Preses dienests