Gallery
„Kopš darbu sākusi jaunā Ieslodzījumu pārvaldes vadītāja Spures kundze, astoņu mēnešu laikā ieslodzījumu sistēmā beidzot sakustējies ledus - sācies aktīvs darbs pie sistēmiskām pārmaiņām. Tomēr, lai uzlabotu virkni ar ieslodzīto tiesību nodrošināšanu saistītu jautājumu, tostarp medicīnas aprūpi un sadzīves apstākļus, liela nozīme ir katra cietuma vadībai,” trešdien, 19.martā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.Deputāti ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP), nevalstisko organizāciju, Valsts policijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem diskutēja par cilvēktiesību situāciju ieslodzījuma vietās.
Klātesošie eksperti un biedrību pārstāvji pozitīvi vērtēja Saeimas pieņemtos likumu grozījumus, kas ļāvuši būtiski samazināt ieslodzīto skaitu. Pusotra gada laikā ieslodzīto skaits samazinājies par pusotru tūkstoti, tomēr tas vēl joprojām ir viens no lielākajiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, sacīja IVP priekšniece Ilona Spure.
Ieslodzījumu sistēmā ir ļoti daudz ielaistu gan sistēmisku, gan praktiska rakstura problēmu. Pērn Latvija samaksājusi 25 tūkstošus latu kompensācijās par zaudētiem tiesas spriedumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar apstākļiem ieslodzījumu vietās, informēja I.Spure. Kamēr nav skaidra jaunā cietuma būvniecības nākotne, tiek veikts ieslodzījumu telpu audits, kas ļaus saprast, kuri cietumi jāslēdz, kurus vērts renovēt un kādi ir nepieciešamie uzlabojumi. Pašreizējais finansējums ļauj veikt vien niecīgus ieslodzījumu vietu uzlabojumus, sacīja I.Spure.
Ierobežota pieejamība medicīnas aprūpei, sevišķi zobārstniecībai, antisanitāri apstākļi, nepietiekama ventilācija, no kā īpaši cieš personas ar elpceļu slimībām. Tās ir dažas no problēmām, ar ko saskaras ieslodzītie, informēja nevalstisko organizāciju pārstāvji. Savukārt cietumu vadība kūtri atbildot uz cietumnieku iesniegumiem un sarunāt tikšanos ar cietuma administrāciju arī esot apgrūtinoši.
Ikdienas jautājumu risināšanu apgrūtina labas pārvaldības trūkums cietuma pārvaldē – ja cietumnieks netiek uzklausīts, tas vēršas augstākās institūcijās, sacīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Piļāne. Arī I.Spure atzina, ka pārvaldes darbinieki, tā vietā, lai strādātu pie reāliem uzlabojumiem, ir noslogoti ar ieslodzīto iesniegumu pāradresēšanu citām institūcijām, jo to jautājumi nav tiešā pārvaldes kompetencē. Savukārt finansējuma ieslodzījuma vietu personāla un vadība apmācībām nav; retumis tās tiek īstenotas ar ES vai Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību, sacīja I.Spure.
Komisijas deputāte Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka ieslodzīto resocializācijā būtiska nozīme ir nodarbinātībai, un vaicāja, vai cietumos tiek nodrošinātas ieslodzīto iespējas strādāt. I.Spure atzina, ka ir cietumi, kuros nav piemērotu telpu uzņēmēju pasūtīto darbu veikšanai, taču vienlaikus ir cietumi, kuros ir daudz brīvu vakanču, jo ieslodzītie negrib strādāt.
Runājot par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs akcentēja, ka Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā būtu jānosaka maksimālais laiks, cik ilgi persona var atrasties īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Pašlaik likumā teikts – uz procesuālo darbību veikšanas laiku, tomēr praksē ir gadījumi, kad persona tamdēļ bijusi aizturēta pat ilgāk nekā mēnesi, sacīja A.Velšs.
Saeimas Preses dienests