Latvijas Republikas 8.Saeimas

pavasara sesijas astotā sēde

2004.gada 2.-3.jūnijā

 

2004.gada 3.jūnijā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt vakardien iesākto lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Turpinām debates! Debatēs runās deputāts Aleksejevs. Lūdzu!

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim mūsu vakardienas debates. Es gribu paturpināt skrejlapas satura analīzi, kas ir pievienota Tolmačova un Buzajeva administratīvajām lietām. Proti, šī skrejlapa ir krievu valodā, un dažiem mūsu kolēģiem laikam būs zināmas problēmas ar tās tulkojumu, bet es varu jums vienīgi ieteikt paņemt pasniedzēju un iemācīties krievu valodu, lai jūs būtu konkurētspējīgi ar visiem pārējiem deputātiem.

No pasākumiem, uz kuriem tika ielūgti lasītāji, divi bija paredzēti 16.aprīlī, kad no rīta bija tiesa pret Rīgas Domes deputātu Giļmana kungu, bet vakarā notika iepriekš pieteiktā akcija pie Kongresu nama. Gribētos atzīmēt, ka pagaidām Latvijā notiek atklāti tiesas procesi un ka aicinājumos turp doties nav nekā pretlikumīga, bet, ja tiesas zālē nevar ietilpt tūkstotis atnākušo, tas tikai liecina par lietas aktualitāti.

Kas attiecas uz otro pasākumu, tad tā saskaņošanas process ar Rīgas Domi turpinājās līdz pēdējam brīdim, un šā saskaņojuma atteikšana ir absolūti pretlikumīga. Tā tika pārsūdzēta tiesā un ir varas institūciju sarīkota politiska provokācija.

Šajā pašā skrejlapā jūs atradīsiet arī informāciju par dažādiem konkursiem, kuru rezultātus apkopoja Plinera kungs. Viņa lieta tiks izskatīta vēlāk, bet tieši viņa lietā apspriežamā skrejlapa nez kāpēc nav ielikta. Lūk, tādi bija mūsu 15. un 16.aprīļa ekstrēmistiskie pasākumi!

Pāriesim tagad pie pašas skrejlapas, kas atrodas Tolmačova kunga lietā. Jūs visu laiku brīnāties, kādēļ štāba rīkotajos masu pasākumos nenotiek nekādi likumu pārkāpumi, un klausāties pasaciņas par štāba pieaugošo agresivitāti, kuras stāsta valdība un cītīgi tiražē mūsu prese.

Bet ko tad patiesībā mēs rekomendējam darīt skolēniem? Citēju skrejlapu: “Pa ielām iet ar sarullētiem lozungiem, netraucējot transporta kustību. Mūsu disciplīna liecina par mūsu spēku. Akcijas dalībniekiem vajag izpildīt štāba pārstāvju un policijas prasības. Nav pieļaujama necienīga rīcība attiecībā pret policijas darbiniekiem.”

Un tālākais jau pilnīgi attiecas uz jums, kungi! Citēju: “Policija nepieņem likumus, bet tikai seko, lai tie tiktu izpildīti.” Un tālāk: “Akciju laikā ir kategoriski aizliegts lietot alkoholu, nepilngadīgajiem - smēķēt. Alus pudele tavās rokās - tas ir traucēklis mūsu kopīgajai lietai. Pēc akcijas beigām izklīstam nelielās grupās. Centies nepārslogot sabiedrisko transportu un cieni citus rīdziniekus.”

Es vēlreiz atkārtošu, ka akciju dalībniekiem ir jāizpilda policijas un štāba pārstāvju prasības. Bet ko dara likumdevēji, pilsētas varas institūcijas un policija? Likumdevēji aizliedz vēlētāju tikšanās ar deputātiem bez saskaņojuma. Rīgas Dome neko nesaskaņo, bet policija aiztur štāba pārstāvjus ar megafoniem.

Ko dara skolēni, kuri ir palikuši bez vadības? Viņi dodas pie Ministru kabineta, lai paskatītos, kā notiek viņu savākto parakstu iesniegšana. Ja pasākums būtu bijis atļauts, ja deputātiem būtu bijušas iepriekšējas pilnvaras un ja policija nebūtu aizturējusi kārtības uzturētājus - aktīvistus, skolēniem nekad nebūtu ienācis prātā doties pie Ministru kabineta, nemaz jau nerunājot par to, ka likumdevējiem būtu bijis kaut nedaudz atbildības sajūtas un viņi realizētu izglītības reformu, ņemot vērā pašu skolēnu intereses un viņu vecāku viedokli.

Notikušā vaininieki ir nosaukti, bet par viņu “grēkiem” atbildēt ir spiests deputāts Tolmačovs, kurš esošajā situācijā centās vadīt skolēnu kolonnu un ievirzīt tās dalībniekus drošībai nekaitīgā gultnē.

Daži vārdi par nezināmas izcelsmes skrejlapu, kas ir pievienota Tolmačova un Buzajeva kunga lietām. Nav jābūt salīdzinošās analīzes speciālistam, lai noteiktu, ka tā absolūti nelīdzinās štāba sagatavotajai skrejlapai. Tajā ir izteiktas prasības, kas aptver jautājumu loku, kas stāv pārāk tālu no izglītības reformas atcelšanas. Tajā piedāvāto akciju laika termiņš pārāk būtiski pārsniedz divas streika dienas. Skrejlapai piemīt absolūti neiecietīgs tonis, kas atbilst Repšes, Šadurska un citu pašreizējo valsts vadītāju stilam, kad viņi cenšas sakompromitēt akciju dalībniekus, kuri vēlas aizstāvēt mācībvalodas izvēles brīvību. Lūk, šo ļaužu pulciņā vai viņiem pakļautās policijas struktūrās tad arī meklējiet skrejlapas autorus!

Taču patlaban es aicinu atcelt šo lēmuma projektu par mana kolēģa deputāta Tolmačova izdošanu saukšanai pie atbildības, jo tas viss pamatojas uz viltotiem, apšaubāmas dabas dokumentiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais - deputāts Pēteris Tabūns.

 

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir visai nepatīkami, protams, sākt Saeimas darbu no paša rīta ar netīkamām lietām. Bet ko lai dara? Tāda ir dzīve, un ir jāķeras arī pie šādām lietām.

Un es teikšu šiem trim vīriem, no kuriem viena šeit nav, jo viņš ir izraidīts uz sešām sēdēm, ka jums tas ir tikai tāds ļoti, ļoti maigs brīdinājums par to darbību, ko jūs esat veikuši pret šo valsti un pret šo sabiedrību Latvijā, jo jums faktiski būtu jāatbild pēc Krimināllikuma 225.panta. Un šis pants jau šobrīd prasa šādiem nekārtību organizatoriem brīvības atņemšanu līdz pat 12 gadiem. Jā, jā... Es nerunāju velti, jo es tūlīt atsaukšos uz speciālistu pamatojumu. Un, lūk, ko šajā sakarā teica bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Stara kungs: “Drošības policija ir valdībai sniegusi informāciju par briestošajiem nemieriem, bet vadošie politiķi nav reaģējuši, jo viņi ir aizņemti ar citām problēmām.” Es par to nerunāšu, ar kādām problēmām viņi ir aizņemti.

Tā apgalvo Stara kungs, un viņš saka, ka Drošības policijas rīcībā ir pilnīga informācija par protesta akciju organizētājiem, valdība vienīgi nav devusi rīkojumu uzsākt aktīvu darbību. Tā teica Stara kungs.

Bet, lūk, ko saka Latvijas Juristu biedrības prezidents Borovkova kungs: “Sen bija laiks asāk vērsties pret izglītības reformas pretiniekiem, kas akcijās izmanto bērnus.” Lūk!

Skaidrs, ka tie ir situācijas valstī destabilizēšanas mēģinājumi un ka par to ir skaidri un gaiši jāsoda. Un Borovkova kungs arī saka: “Jāsauc pie atbildības!” Un jāsauc pie atbildības jau pēc paredzētā panta.

Protams, mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, esam iesnieguši Krimināllikuma labojumiem priekšlikumus par to, ka šie musinātāji ir saucami pie atbildības par bērnu iesaistīšanu pretvalstiskās darbībās. Šie priekšlikumi ir nodoti komisijām, un par tiem mēs, protams, spriedīsim nākotnē, tā ka jūsu darbība... un šoreiz, kad mēs izdosim jūs - es par to nešaubos -, lai jūs varētu sodīt, ir tikai tāds brīdinājums, ka sekos kaut kas daudz nopietnāks.

Es saprotu, ka Plinera kungs ir sabijies jau tagad. Viņš komisijā tēloja, tā sakot, nevainīgu jēriņu, sacīdams, ka neesot aicinājis uz nekārtībām, neesot musinājis un ka megafons esot nonācis viņa rokās nejauši, jo viņš esot aicinājis ievērot ceļu satiksmes noteikumus un tā tālāk. Tas ir vienkārši smieklu līmenī! Tā ka viņš ir pavisam sabijies, ka šoreiz tiks sodīts, bet pēc tam sekos daudz nopietnāks sods.

Un vēl. Es vakar... nē, aizvakar saņēmu vēstuli no tā saucamajiem Latvijas jaunajiem komunistiem. Draudu vēstuli! Un tā ir ļoti, ļoti nopietna vēstule, kurā man vai, pareizāk sakot, ne tikai man, bet daudziem, kuri cīnās pret šiem provokatoriem un musinātājiem, izteikti draudi... Tā ir draudu vēstule valstij, mūsu drošībai. Jo te ir runa par spridzināšanu, kura jau ir notikusi uz dzelzceļa... sliežu ceļu spridzināšana, kā viņi saka, pagaidām viegla, bet būšot daudz nopietnāka.

Un tur ir precīzi runāts arī par viņu prasībām, kas ir visai atbaidošas un, protams, nepieņemamas.

Tā ka lieta ir pavisam nopietna. Jūsu darbība Izglītības likuma sakarā ir novedusi, lūk, vēl pie nākamā protesta viļņa, kas jau ir izteikti teroristisks. Šīs darbības jau ir sākušās, un, cik saprotams, tās var turpināties.

Tāpēc, protams, mēs balsosim “par” jūsu izdošanu, lai jūs varētu sodīt - šoreiz ļoti vieglā formā. Taču ņemiet vērā, ka būs arī daudz nopietnāki sodi par šādām pretvalstiskām darbībām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais - deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Līdz šim mēs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti, vienmēr devām piekrišanu deputātu administratīvai sodīšanai, jo uzskatām, ka katram neatkarīgi no viņa statusa jāatbild par savām izdarībām. Taču šoreiz mēs neatbalstīsim šādu priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka jāārstē slimība, nevis jācenšas apspiest simptomus. Protams, ir daži... tādi kā, piemēram, nupat runājušais Tabūna kungs. Es saprotu, ka Tabūna kungs ir nobijies. Viņš saņēma vienu draudu vēstuli un tagad, protams, plātās ar to no Saeimas tribīnes. Jebkurš no mums, cienījamie kolēģi, saņem desmitiem visādu vēstuļu, ir visādi cilvēki ar nesabalansētu psihi, kas raksta deputātiem pastāvīgi, bet ne katrs no mums plātās ar šādām vēstulēm. Skaidrs, ka Tabūna kungs grib izskatīties kā galvenais latvisko vērtību aizstāvis. Taču es uzskatu, ka nedrīkst riskēt ar stabilitāti un mieru mūsu valstī. Jāskatās, kāpēc šie protesti notika.

Vairākus gadus reformas oponenti centās pierādīt savu taisnību, centās pierādīt, ka reforma nav konstruktīva, ka tā nenovedīs pie deklarētajiem rezultātiem... ar pilnīgi miermīlīgām metodēm... Un tikai tad, kad kļuva absolūti skaidrs, ka visas valdības, kas līdz šim bijušas, negrib nopietnu dialogu, negrib konstruktīvu sadarbību ar mazākumtautību organizāciju aktīvistiem, - tikai tad cilvēki izgāja ielās. Es domāju, visiem tas ļoti labi jāsaprot.

Te ir runa par bērnu iesaistīšanu, par propagandu un tā tālāk. Cienījamie kolēģi, valdības rokās ir milzīgs un varens propagandas aparāts! Ja jau šie bērni, jūsuprāt, ir tik viegli manipulējami, kāpēc jūs neizmantojāt savas iespējas pārliecināt bērnus, pārliecināt viņu vecākus, ka reforma viņiem ir vajadzīga un laba? Ja jau jums neizdevās to izdarīt, tagad jums noteikti jāņem vērā šo jauniešu un viņu vecāku griba. Tas vienkārši atbilst visvienkāršākajiem demokrātijas principiem. Nedrīkst to uzspiest, un to nevar uzspiest! Un, jo vairāk jūs spiedīsiet, jo vairāk spriedze sabiedrībā pieaugs.

Es ļoti ceru, ka vismaz daži no jums to sapratīs. Protams, tas ir Tabūna kunga sapnis - visus cietumā, visus, kas nepiekrīt “Tēvzemei un Brīvībai” programmai! Lai sēž cietumā! Un tā tālāk. Es ļoti ceru, ka Saeimas vairākums tomēr nepakļausies šādām provokācijām.

Un vēlreiz gribu uzsvērt: es uzskatu, ka nedrīkst mainīt likumus, lai novērstu cilvēku brīvas gribas izpausmi, lai ierobežotu pulcēšanās brīvību.

Mēs uzskatām, ka šoreiz ir tieši tāds gadījums, kad propagandas apsvērumi ņem virsroku. Tāpēc mēs gribam, lai šīs manifestācijas vairs nenotiktu. Nevienam normālam cilvēkam nepatīk, ka viņa bērni tā vietā, lai mācītos skolā, staigā pa ielām un piketē, un tā tālāk. Taču ir skaidri jāsaprot, ka manifestācijas beigsies tikai tad, kad mazākumtautību izglītības problēma tiks atrisināta demokrātiskā veidā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un pirmām kārtām bērnu un viņu vecāku viedokli. Kamēr tas nenotiks, ne ar kādiem sodiem jūs nevarēsiet normalizēt situāciju Latvijā.

Tāpēc Tautas saskaņas partijas frakcija balsos “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ziniet, ārkārtīgi interesanta situācija! Klausoties man ienāca prātā interesanta doma. Pašreiz Parīzē ir aizliegtas jebkādas demonstrācijas. Kā jūs zināt, tur svin 60.gadadienu, kopš sabiedrotie izsēdināja savu desantu Francijas piekrastē, un iekšlietu ministrs ir izdevis rīkojumu, kas aizliedz jebkādus piketus un demonstrācijas Parīzē. Un tagad iedomājieties, ka valstī, kurā dzīvo 3 miljoni krieviski runājošo, notiek demonstrācija par krievu skolu atvēršanu Parīzē, policija apcietina piecus cilvēkus ar megafoniem, pārbauda, kas ir šie cilvēki, un viens no viņiem, izrādās, ir Krievijas pilsonis Kazakovs! Kā jūs domājat, kas ar viņu notiktu Francijā? Vai ar viņu tur auklētos? Vai viņu palaistu vaļā? Latvija diemžēl ir visnaivākā un visvientiesīgākā valsts pasaulē. Mēs esam redzējuši Mandātu un iesniegumu komisijā Drošības policijas uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzams, ka stāv trīs Saeimas deputāti un Krievijas pilsonis Kazakovs, kurš norāda virzienu, kurā jāiet šiem demonstrantiem, norāda, kas viņiem jāsaka, ko viņi darīs. Un jūs domājat, ka kaut kas ar šādu Krievijas pilsoni Kazakovu notiek?

Tāpēc mans pirmais jautājums ir šāds: kāpēc iekšlietu ministrs Jēkabsons nav izsūtījis jau tajā pašā dienā šo un vēl dažus citus Krievijas pilsoņus ārā no Latvijas?

Otrais jautājums: kāpēc bijušās PSRS virsnieki, kuriem saskaņā ar Krievijas un Latvijas līgumu ir atļauts palikt Latvijā, bet kuri nekad nebūs pilsoņi, jo tas ir ierakstīts likumā, piedalās Latvijas politiskajā dzīvē, gan organizē šādas demonstrācijas, gan piedalās dažādos štābistu pasākumos? Kāpēc šī terminoloģija - “štābs”, “ierakumi”, “Staļingrada”, “bataljoni” - visu laiku tiek lietota šajās sanāksmēs?

Nākamais jautājums. Šie mītiņi ir nesankcionēti. Ja Rīgas Dome atļauj... un Latvija ir demokrātiska valsts, un es pilnīgi piekrītu mūsu kolēģiem, ka šeit katram ir tiesības aģitēt un izskaidrot nepieciešamību pēc 90 skolām Latvijā, jo pie mums ir apmēram 90 tautības. Latvijā dzīvo, kā es esmu lasījis, cilvēki ar apmēram 90 dažādām etniskajām izcelsmēm, varbūt ir pat vairāk... Mēs varētu atvērt šeit skolas gan ķīniešu valodā, gan suahili valodā, bet mēs to nedarīsim viena principa dēļ. Taču uz to drīkst aicināt, to drīkst darīt, bet - tikai likumā noteiktā kārtībā. Tāpēc, ka Eiropas Savienība ir kopēja. Kopēja juridiskā telpa. Dārgie kolēģi, jūs neesat sapratuši, ka pēc iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā Latvija turpmāk pielietos tos pašus principus, ko Eiropas Savienība. Un šis princips ir ļoti vienkāršs - nevis 25 valstīs 25 skolas, bet... Varbūt darīsim tā: paliksim pie tā, ka Francija attīstīs franču kultūru, attīstīs franču skolas un izglītību franču valodā, Vācija attīstīs izglītību vācu valodā; Rīgā, kurā bija 7% krieviski runājošu Latvijas pilsoņu, attīstīs izglītību latviešu valodā... Bet kas notiks ar krievu valodu? Vai viņa attīstīsies Eiropas Savienībā? Jā, godājamie kolēģi! Viņa attīstīsies Kaļiņingradas apgabalā, kurš acīmredzot agri vai vēlu arī būs iekļauts Eiropas Savienībā. Tā ka, es domāju, nejauksim šeit gaisu ar ideoloģiskām runām, turēsimies pie Latvijas likumdošanas un padomāsim, kāpēc vēl daži Krievijas pilsoņi nav izsūtīti no šejienes!

Un pēdējais. Ja mēs šeit administratīvi nesodām dažus deputātus par vieniem pārkāpumiem, bet citus sodām, piemēram, par ātruma pārsniegšanu, tad mēs demonstrējam jeb turpinām demonstrēt visatļautību. Un daži joprojām domā - un mēs paši dodam nepareizus signālus - , ka Eiropas Savienībā un NATO turpināsies viss šis, piedošanu par izteicienu, bardaks, kāds bijis līdz šim, - ka varēs ignorēt likumus, ka gan jau Saeimas deputāti kaut kādā veidā ar megafoniem tur varēs izšmugulēties, ka gan jau atkal pārkāpsim nākamajos valsts svētkos, taisīsim pie Valsts prezidentes pils demonstrācijas, Krievijas pilsoņi ies un stāvēs pie Valsts prezidentes pils ar megafoniem, rādīs atkal virzienu, kādā viņiem ir jādodas... Nu nebūs tā! Es domāju, tie, kas jau ir divas reizes saņēmuši administratīvo pārkāpumu protokolu, trešajā reizē pasēdēs 16 diennaktis, un nākamajā reizē jau būs kriminālatbildība. Saeimai vienkārši ir jāievēro likumi, un mums, kolēģi, ir vienkārši jāņem vērā tas, ka deputātam šie likumi ir tāpat jāievēro kā visiem pārējiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Andrejs Aleksejevs - otro reizi.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jūs mani iebiedējāt. Es jau baidos. Bet jūs, Tabūna kungs, šeit citējāt Borovkova kunga vārdus par šo reformu... attiecībā uz šo reformu. Bet kur jūs, Tabūna kungs, bijāt tad, kad Advokātu asociācija un tas pats Borovkova kungs iebilda pret Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību ievešanu Irākā? Kur jūs tad bijāt? Kāpēc toreiz jūs neņēmāt vērā šos vārdus? Taču šoreiz, kad viņš runāja par to reformu, tas jums ir tāds arguments, kas uzreiz ņemams vērā. (No zāles dep. P.Tabūns: “Neņemsim!”) Nav pareizi. Neņemsim!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Iesniedzēju vārdā - Mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva izdarīto administratīvo pārkāpumu. Komisija nolēma piekrist deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Centīsimies noskaidrot, ko tad īsti ir pastrādājis jau iepriekš pie visa vainīgais deputāts Vladimirs Buzajevs un kad viņš to ir pastrādājis.

Ja var ticēt protokolam, tad 15.aprīlī pulksten 11.00 pie Ministru kabineta ēkas viņš organizēja un vadīja nesankcionētu piketu un gājienu, kura laikā tika traucēta transporta kustība un kurš notika tuvāk par 50 metriem no minētās ēkas.

Raksturot deputāta darbību laika sprīdī, kas ir daudz ilgāks par pulksten 11.00, protokola autori neuzdrošinājās. Tā gadījās, ka tieši pulksten 11.00 es stāvēju blakus deputātam Buzajevam un labi redzēju, ko viņš dara; proti, no pulksten 10.15 līdz 11.00 viņš, stāvot pie balta galdiņa pretī Ministru kabineta ēkai Brīvības ielas pretējā pusē, centīgi lika mapītē atsevišķu skolu iesniegtos parakstus un summēja to skaitu, ierakstīdams sava darba rezultātus speciālajā veidlapā. Tieši pulksten 11.00 viņš, es un vēl kādi trīs kongresa ievēlēti sarunu grupas locekļi, pārgāja pāri ielai un iegāja Ministru kabinetā ēkā. Nedomāju, ka tas traucēja transporta kustību, bet 11.05 mēs, klātesot kādam ducim korespondentu, sarunājāmies ar izglītības un zinātnes ministru Radzeviča kungu tieši Ministru kabineta ēkā. Iespējams, ka tajā brīdī, kā uzskata policija, viņš mani organizēja un vadīja.

Buzajeva kungs patiesi ir visai cienījams un labi pazīstams cilvēks PCTVL, Koordinācijas padomes loceklis, bet pagaidām tomēr es esmu PCTVL līdzpriekšsēdētājs un Saeimas PCTVL frakcijas priekšsēdētājs, nevis Buzajeva kungs, un tāpēc nevar ticēt policijas protokolam.

Neticēsim arī lietā esošajam ziņojumam, kuru parakstījis policijas majors Junika kungs. Tur ir ierakstītas piecas personas, kuras tajā dienā nekad nebija pulcējušās kopā, proti, Vladimirs Buzajevs, Andris Tolmačovs, Jurijs Petropavlovskis, Genādijs Kotovs un Oļegs Gocuļaks, bet, pēc majora viedokļa, viņi esot aģitējuši pasākuma dalībniekus doties pie Ministru kabineta ēkas.

Tālāk šis policijas virsnieks apgalvo sekojošo (citēju): “Pieejot pie minētajām personām, es stādījos priekšā un palūdzu pārtraukt pretlikumīgo rīcību. Personas nepārtrauca savu rīcību, bet, ņemot vērā to, ka pasākuma dalībnieki bija noskaņoti agresīvi, lai izvairītos no iespējamajām masu nekārtībām, augstāk minētās personas netika aizturētas.” Atkal tiek sacerētas skaistas un šausminošas pasaciņas lētticīgajiem deputātiem.

Manis nez kāpēc starp majora ziņojumā minētajām personām nav, kaut gan es vēlreiz atkārtoju: es atrados blakus deputātam Buzajevam protokolā atzīmētajā laika sprīdī un neredzēju nedz ziņojumā minētās personas, nedz arī pašu drošsirdīgo majoru. Arī majora kungs, spriežot pēc viņa ziņojuma, pamanījās neievērot mani.

Kas notika tajā laika sprīdī, kad mēs stāvējām pie galdiņa, bet pēc tam visi pieci pārgājām pāri ielai - to var uzzināt no lietā esošā policijas ziņojuma ar nosaukumu “Notikuma norise”: “No pulksten 11.05 līdz apmēram pulksten 11.20 akcijas dalībnieki, kopumā apmēram pusotra tūkstoša cilvēku, virtenē dodas apkārt Ministru kabineta ēkai, skandējot saukļus.” Kur šajā brīdī atradās deputāts Buzajevs, to jūs jau zināt, - Ministru kabineta ēkā. Visu cieņu viņam! Bet tomēr viņš nav Dievs Tas Kungs un vadīt šo kolonnu, atrodoties ēkas iekšpusē, viņš nevarēja. Tāpēc nav arī nekāda pamatojuma saukt viņu pie administratīvās atbildības par to, kas ir rakstīts protokolā, pamatojoties uz pretrunu pilniem un patiesībai neatbilstošiem policijas dokumentiem.

Cita lieta ir tā, ka nedz Ministru prezidentam, nedz jums, cienījamie kolēģi, nav patīkams Radzeviča kungam nodoto vēstuļu saturs. No šīm vēstulēm izriet, ka viss Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais darbs, pārbaudot skolu gatavību reformai, ir bijusi blēdīšanās, kuras rezultātā tika velti izniekota nodokļu maksātāju nauda.

Un tieši tamdēļ arī tika sarīkota 15.aprīļa akcija, lai gan ministrs, gan jūs, kolēģi, varētu pārliecināties, ka jūsu reforma, jūsu centieni piespiedu kārtā latviskot mūsu bērnus, pie kam pasniedzot šos nodomus kā augstāko labumu, ir izgāzušies. Deputāts Buzajevs izpildīja savas saistības vēlētāju priekšā, lai arī samaksājot par to šādu cenu.

Kas tad notika tālāk ar skolēnu kolonnu, kas apgāja apkārt Ministru kabineta ēkai? Lūk, ko par to raksta pats deputāts Buzajevs savos paskaidrojumos: “Kad es... (Starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītājs. Deputāt Pliner, jūsu debašu laiks ir iztecējis...

J.Pliners. Man ir laiks 15 minūtes!

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes.

J.Pliners. Kāpēc?

Sēdes vadītājs. Visiem ir piecas minūtes.

J.Pliners. Uz šādu jautājumu Kārtības rullī... Painteresējieties pie juristiem! Vajag 15 minūtes!

Sēdes vadītājs. Labi. Runājiet tālāk!

J.Pliners. Paldies! Tātad Buzajevs raksta: “Kad es izgāju ārā no Ministru kabineta ēkas, es ieraudzīju cilvēku pūli, kas stāvēja pie ēkas. Sakarā ar to es teicu viņiem, lai viņi dotos atpakaļ uz Esplanādi, ko viņi arī izdarīja.” Tiklīdz deputāts pamanīja, ka pasākuma gaita ir novirzījusies no miermīlīgas demonstrācijas ietvaros pieļaujamā, viņš tūdaļ atgrieza procesu atpakaļ normālā gultnē, dodot ministriem un jums, cienījamie kolēģi, iespēju brīvi uzelpot.

Bez šaubām, jūs pārpilda vēlme nobalsot “par” viņa izdošanu, par izsūtīšanu un vēl par citiem sodiem, bet līdz ar to, cienījamie kolēģi, jūs paši atzīsiet, ka parakstu vākšana petīcijai Ministru prezidentam, atklāta sava patiesā viedokļa par skolu gatavību reformai paušana... ka tas viss ir administratīvs likuma pārkāpums. Ar to jūs pazemosiet ne tikai sevi, bet arī Latvijas valsts augstāko likumdošanas institūciju.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 18, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas iesniegumu un protokolu par Saeimas deputāta Jakova Plinera izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Komisija nolēma piekrist deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt iesniegto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs. Taču viņš šobrīd nav uz vietas... Deputāts Jakovs Pliners. Debatēs var runāt piecas minūtes.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi, atvainojiet, es patiešām pārtērēju iepriekšējo runas laiku! Es biju pārliecināts, ka drīkstu runāt 15 minūtes.

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es zinu, ka vairākiem no jums nepatīk mani pedagoģiskie un politiskie uzskati. Taču es patiešām uzskatīju un uzskatu, ka bilingvālā izglītība, kas 1999.gadā tika uzsākta bez jebkāda zinātniskā pamatojuma, bez metodikas, bez bilingvālajām mācību grāmatām, bez labi sagatavotiem skolotājiem, un šī proporcija, ka ne mazāk kā 60% mācību ir latviešu valodā un ne vairāk kā 40% ir dzimtajā valodā, kā arī tas, ka paredzēti eksāmeni valsts valodā, sākot no 2007.gada, - ka tas nevar dot pozitīvu rezultātu ne no psiholoģiskā, ne no pedagoģiskā, ne no fizioloģiskā, ne no psiholingvistiskā viedokļa. Taču tas, ka jums nepatīk mani uzskati, vēl nav administratīvais pārkāpums. Kā jau rakstīts policijas protokolā, es patiešām 2004.gada 16.aprīlī biju Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Es tur atrados pēc skolu jaunatnes uzaicinājuma, lai vērtētu plakātu konkursu. Un to es arī darīju, noslēgumā desmit cilvēkiem pasniedzu apbalvojumus. Kad skolu jaunatne un viņu vecāki gāja pastaigāties pa Rīgas ielām, es gāju viņiem līdzi un, kā rakstīja avīze “Diena”, aicināju klātesošos šķērsot ielas pie zaļās gaismas un nepieskarties automašīnām. Nav tāda likuma, kas aizliegtu vērtēt konkursus un aicināt ievērot sabiedrisko kārtību.

Vienīgais policijas arguments, mēģinot pierādīt, ka es esmu pasākuma vadītājs, ir tas fakts, ka man rokās bija megafons.

Godātie kolēģi! Tajā dienā un tajā vietā notika arī vairāki citi konkursi un vismaz pieciem sešiem cilvēkiem rokās bija megafoni, taču tas gods saņemt administratīvā pārkāpuma protokolu tika vienīgi man.

Man ir zināms, ka pirms 16.aprīļa pasākuma tika Rīgas Domē trīs reizes iesniegts pieteikums saskaņot atklāto krievu valodas stundu Kronvalda parkā, taču saskaņojums netika saņemts.

Tagad loģiski būtu pieņemt, ka viens no pieteikuma iesniedzējiem bija arī pasākuma vadītājs vai organizators. Manai lietai ir pievienots sīks 16.aprīļa notikumu apraksts, kurā mans uzvārds vispār nefigurē. Taču tur ir rakstīts (citēju): “Pulksten 17.45 dalībnieku kolonna dodas Vecrīgas virzienā. Kolonnu vada LR Saeimas deputāts V.Buzajevs.”

Ja mana administratīvā lieta pēc norādījuma “no augšas” netiktu safabricēta, tad to vajadzētu izdomāt, lai katrs bez aizspriedumiem esošs cilvēks varētu pārliecināties, ka mūsu valstī pret Saeimas deputāta pārliecību cīnās ar represīvām policijas metodēm. Visi pret izglītības reformas pretiniekiem vērstie pārmetumi par ekstrēmismu, nelojalitāti pret valsti, necieņu pret latviešu valodu ir pilnīgi meli. Par to liecina gan 2004.gada 6.marta Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresa rezolūcija, gan reālā situācija, jo laikā no 2003.gada 23.maija līdz pat šai dienai protesta akcijās pret izglītības reformu piedalījās vairāk nekā 150 000 cilvēku, taču neviens nav cietis, nav sadauzīts neviens stikls, nav sabojāta neviena automašīna. Es nekad neesmu slēpies aiz bērnu mugurām, kā man daži pārmet. Es biju, piemēram, 2003.gada 29.oktobra akcijas pieteicējs un organizators. Policijai toreiz vēl netika dota komanda “no augšas”, un nekāds administratīvais protokols attiecībā uz mani sastādīts netika.

16.aprīļa pasākumā, kurā, pēc policijas aplēsēm, piedalījās pusotrs tūkstotis cilvēku, tika fiksēts tikai viens pārkāpums - vienai meitenei izrāva no rokas mobilo telefonu, bet mamma atteicās no iesnieguma policijai.

Sēdes vadītājs. Deputāt Pliner, jūsu debašu laiks beidzies!

J.Pliners. Es tūlīt beigšu.

Pastāv viens princips: viena taisnība visiem. Es nešaubos, godātie deputāti, ka, neskatoties ne uz kādu frakcijas disciplīnu, tie no jums, kam palikusi vēl kripatiņa sirdsapziņas, nebalsos par manu izdošanu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Augsti godātais sēdes vadītāj!

Plinera kungs! Jūs šeit apgalvojāt, ka reforma esot izgāzusies. Reforma nav izgāzusies. Jūs esat izgāzušies. Es vēlreiz atkārtoju - jūs un jūsu domubiedri, štābisti, esat izgāzušies. Jo jūsu ieceres destabilizēt valstī situāciju ir izgāzušās, jūsu ieceres radīt masu nekārtības ir izgāzušās, un jūsu ieceres pārliecināt izglītības sabiedrību, pedagogus, vecākus un audzēkņus par to, ka reforma ir nepareizs risinājums, arī ir izgāzušās. Jo, neskatoties uz nepārtrauktu melu kampaņu gan no jūsu puses, gan no atsevišķu masu mediju puses - jūs runājat par to, ka pedagoģiskais šā jautājuma risinājums ir galīgi aplams - , ir pierādījies, ka visā pasaulē tieši bilingviālā izglītība ir stimuls, lai labāk apgūtu valsts valodu un integrētos sabiedrībā.

Un datu sagrozīšana, nepārtrauktā datu sagrozīšana par protestētāju skaitu! Tad, kad ielās iziet tūkstotis, jūs paziņojat, ka 10 tūkstoši un 50 tūkstoši, un vēl brīžiem tiek runāts par 100 tūkstošiem... Arī tas ir meli. Tā ka arī datu sagrozīšana nav devusi nekādus augļus. Saeimas komisijās mēs esam tikušies gan ar Rīgas, gan ar Daugavpils, gan ar Liepājas, gan ar Rēzeknes pilsētas vadītājiem un izglītības lietu pārzinātājiem, un visi kā viens ir apgalvojuši, ka, izņemot vienu skolu Rīgā, visas Latvijas mācību iestādes ir gatavas akceptēt un īstenot dzīvē šo Saeimas lēmumu, kas paredz ar 2004.gada 1.septembri nostiprināt latviešu valodas pozīcijas mazākumtautību izglītības iestādēs. (No zāles dep. J.Pliners: “Pats tam tici?”) Tā ka īstenībā jūs esat izgāzies un jūsu domubiedri ir izgāzušies. Jūsu protesti, neapšaubāmi, ies mazumā, un jūsu nelikumīgās darbības, nepārprotami, tiks konsekventi sodītas, lai jums nedaudz mazinātu to patikšanu veikt šādas darbības.

Aicinu balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Ābiķa kungs, jums būtu bijis vērts paskatīties uz manifestāciju, kura notika 1.maijā un kurā piedalījās desmitiem tūkstošu dalībnieku!

Kolēģi! No Plinera kunga runas jums jau ir kļuvis skaidrs, ka nekādu formālu iemeslu viņa saukšanai pie administratīvās atbildības nav. Jūsu vēlme saukt pie atbildības politiskās partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” līdzpriekšsēdētāju Jakovu Plineru ir tikai un vienīgi politiski motivēta. Bet, kolēģi, pievērsiet uzmanību vismaz tam, ka protokolam, kas sastādīts par mūsu frakcijas priekšsēdētāju, nav pat numura. Protokola autori vai nu prot skaitīt tikai līdz septiņi, vai arī nezina, kura pēc kārtas Saeima pašreiz nodarbojas ar likumdošanas darbu, jo Pliners tajā tiek dēvēts par 7.Saeimas deputātu.

Šī formālā necieņa pret valsts augstāko likumdošanas institūciju jau ir pietiekams pamats, lai atgrieztu dokumentus atpakaļ iesniedzējam.

Atgriežoties vēlreiz pie jums izsniegtajiem dokumentiem, vēlos atzīmēt sekojošo. Līdzpriekšsēdētājs vienā no populārākajām partijām valstī, neapšaubāmi, ir politiska figūra. Pie tam viņš vairs nav nekāds jauneklis, bet, neskatoties uz to, Plinera kungs tomēr piedalās svarīgākajos PCTVL masu pasākumos. Mēs viņu tomēr saudzējam un neliekam viņam iziet uz “ugunslīnijas”.

Tieši tāpēc viņa lietā bez nenumurēta policijas protokola nav vairs nekādu pierādījumu, kas liecinātu par to, ka viņš ir 16.aprīļa pasākuma vadītājs un organizators. No 16 viņa lietā esošajām fotogrāfijām pats Jakovs Pliners ir redzams tikai trijās.

Vēl vairāk! Policijas pievienotajā izziņā, kur sīki tiek aprakstīta visa notikumu gaita, ir norādīts burtiski sekojošais: “Pulksten 17.45 dalībnieku kolonna dodas Vecrīgas virzienā. Kolonnu vada Latvijas Republikas Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs.” Jāņem vērā arī tas, ka iepriekš minētais un jums labi zināmais deputāts 16.aprīlī tūlīt pēc aprakstītajiem notikumiem Rīgas Domes prezidijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Strazdiņa kunga klātbūtnē paziņoja sekojošo: “Man ir apnicis klausīties, ka es it kā slēpjos aiz bērnu mugurām. Es atzīstu, ka 16.aprīlī biju pasākuma tehniskais vadītājs un gāju kolonnas priekšgalā kā rīta gājienā uz tiesas ēku, tā arī vakara gājienā uz Rīgas Domi.”

Vēl vairāk! Viņš publicēja šo savu paziņojumu atklātajā presē. Pats Buzajeva kungs palūdza jums to uzsvērt, un, ja Buzajeva kungs mani dzird, lūdzu tātad pierādīt to.

Godātie kolēģi! Man gribētos atgādināt, ka pašreiz nav 1937.gads. Mēs netiesājam te Buharina-Trocka opozīciju, bet apskatām konkrētas izteikti individuālas administratīvas lietas. No deputātu rīcība esošajiem dokumentiem neapstrīdami izriet, ka frakcijas PCTVL priekšsēdētāja nekādas vainas šajā administratīvajā pārkāpumā nav. Par to, ja būtu bijusi vēlēšanās, varēja pārliecināties jau Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi, kas iesniedza šodien izskatāmo lēmuma projektu. Tāpēc tā saucamo Plinera lietu var vērtēt tikai kā konkurentu vēlmi visādi apgrūtināt apvienības PCTVL vadību priekšvēlēšanu kampaņas periodā. Jebkurā demokrātiskā valstī, iepazīstoties ar lietas materiāliem, parlaments nedotu savu piekrišanu deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības, balstoties uz tik apšaubāmu pamatojumu.

Kolēģi! Es gribu jums pastāstīt vēl vienu lietu.

Pirms dažiem mēnešiem es tikos ar Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjiem, un viņi man pastāstīja ļoti interesantu lietu. Viņi pastāstīja par to, kādā veidā Lukašenko režīms cīnās pret Baltkrievijas opozīciju. Pirmais, ko šis Lukašenko režīms izdarīja, bija tas, ka viņi padarīja stingrāku likumu par gājieniem, mītiņiem un sapulcēm un līdz ar to padarīja gandrīz neiespējamu tātad sankcionētu mītiņu rīkošanu. Kad Baltkrievijas opozīcija sāka rīkot tātad nesaskaņotus pasākumus, tad vara padarīja bargāku Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Pēc tam, kad arī administratīvie sodi nelīdzēja, Lukašenko režīms aicināja un gribēja izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai, teiksim, ieviestu jaunu sankciju pret Baltkrievijas opozīciju.

Viņi pastāstīja vēl kādu ļoti interesantu lietu. Tur tika slēgta viena no skolām, kur pasniedza baltkrievu valodā, un, kad šie skolēni izgāja uz ielām, protestējot pret to, daudzi no vietējās administrācijas, vietējie ierēdņi, paziņoja, ka it kā Baltkrievijas opozīcija slēpjas aiz bērnu mugurām. Protams, ka arī Baltkrievijā ir tāda retorika, ka Baltkrievijas opozīcija ir amerikāņu vai Eiropas spiegi un tā tālāk. Bet, kolēģi...

Sēdes vadītājs. Deputāt Sokolovski, jūsu debašu laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. Jā. Bet, kolēģi, es gribētu jums vēl atgādināt: tas notiek tātad Baltkrievijā, kuras politisko režīmu tagad nosoda daudzas Eiropas institūcijas. Un tur rīkojas tādā pašā veidā, kā rīkojaties jūs.

Padomāsim par to!

Sēdes vadītājs. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jā, kolēģi! Man vēl protokola nav, tā ka es varu runāt...

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību trim ārkārtīgi svarīgiem dokumentiem mana kolēģa, frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšsēdētāja, Jakova Plinera lietā. Konkrēti tās ir trīs Rīgas pilsētas izpilddirektora vēstules ar atteikumu saskaņot 16.aprīļa pasākumu pie Kongresu pils. Atteikums saskaņot akciju ir saistīts ar acīm redzamu varas tieksmi izstumt protestējošos ārpus tiesiskās sfēras, iebiedēt tos, kuri pretojas ņirgām par mūsu bērniem, samazināt protestējošo skaitu, rast iespēju parādīt akcijas organizatorus kā ekstrēmistus un atrast likumīgu pamatu ar viņiem izrēķināties.

Diemžēl tādā pašā garā rīkojas arī likumdevēji. Viņi tā vietā, lai tiktu skaidrībā par problēmas būtību un likvidētu masu neapmierinātības cēloni, sāk sašaurināt tiesību sfēru, kuras ietvaros ir iespējams brīvi izteikt savu viedokli. Visspilgtākais piemērs tam ir grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas liedz deputātiem iespēju uzņemties atbildību par savu vēlētāju masu protestiem.

“Saskaņojiet akcijas ar pašvaldībām!” jūs teicāt tā. Nu, lūk! Jūsu acu priekšā ir šādas saskaņošanas rezultāts! Pievērsiet uzmanību atteikumam, kas tika izsniegts vislielākās un visvarenākās krievu kopienas Latvijā - Krievu nacionālās kultūras biedrības - līdzpriekšsēdētājam Eduardam Gončarovam. Atteikums tika motivēts tikai ar to, ka par 5 no 20 kārtības uzturētājiem agrāk jau ir sastādīti administratīvie protokoli. “Ak, šausmas!” pateiks kāda pārlieku jūtīga tantiņa. “Nu un kas?” ar izbrīnu pajautās jurists.

Par trijiem Saeimas PCTVL frakcijas deputātiem arī ir sastādīti administratīvie protokoli, un pat pats Ministru prezidents viņus publiski ir nosaucis par vainīgiem, taču tiesa vēl nav bijusi. Protokolā ir atspoguļots tikai atsevišķu policijas darbinieku viedoklis, nekas vairāk.

Interesants ir arī kaut kas cits. Likumā ietvertā prasība attiecas tikai uz pasākuma organizatoriem, taču tā neattiecas uz kārtības uzturētājiem. Katrs deputāts var nekavējoties par to pārliecināties, jo policijas darbinieki, rūpējoties par deputātu tiesiskās kultūras paaugstināšanu, ir pievienojuši Jakova Plinera lietai arī pilnu likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” tekstu. Atrodiet likuma 14.panta ceturto daļu, un jūs varēsiet pārliecināties par to, ka papildu prasības kārtības uzturētājam ir pilnīgi pretlikumīgas. Starp citu, atteikumu saskaņot pasākumu mēs esam pārsūdzējuši tiesā.

Kas, jūsuprāt, būtu jādara deputātam, ja viņš ir pārliecināts par to, ka Rīgas Dome atklāti un bezkaunīgi pārkāpj Satversmē garantētās tiesības uz sapulču brīvību situācijā, kad par pasākumu jau iepriekš ir paziņots un cilvēki tik un tā ieradīsies? Varbūt sēdēt pie televizora un noskatīties, kā policija izdzenā viņu vēlētājus? Vairākums Jakova Plinera kolēģu varbūt tā arī izdarītu, taču Plinera kungs nolēma būt kopā ar vēlētājiem un jauniešiem, tāpēc viņa darbība pilnībā sakrīt ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.panta normu, kas nosaka: “Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem, paredzēto darbību, ja tā ir rīkojusies galējas nepieciešamības stāvoklī.” Tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts un sabiedriskajai kārtībai, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Tieši tā! Plinera kungs šajā dienā aizstāvēja Satversmi un novērsa briesmas, kas draudēja sabiedriskajai kārtībai, pilsoņu tiesībām un brīvībām, - briesmas, kuras ar nodomu provocēja Rīgas Dome ar savām atklāti bezatbildīgajām darbībām, kas tika veiktas bezprecedenta, antikonstitucionāla Drošības policijas spiediena rezultātā. Tāpēc frakcijas priekšsēdētāja rīcība, esot šajā sarežģītajā brīdī kopā ar skolu jaunatni un saviem vēlētājiem, pelna tikai uzslavu, savukārt Saeimas balsojums par viņa izdošanu - tikai nosodījumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka kolēģis Ābiķis izmanto šo iespēju, lai šeit izplatītu melus. Ābiķa kungs nodemonstrēja ļoti spilgtu padomiskās propagandas piemēru. Diemžēl Ābiķa kungs sen vairs nav izglītības speciālists, bet ir komisārs. Jā, viņš tagad lielās ar to, ka it kā visi skolu direktori ziņo, ka viss ir kārtībā.

Bet, Ābiķa kungs, jūs taču ļoti labi zināt, ka direktoriem nav citas izejas, jo tie, kuri uzdrošinājās teikt patiesību viņu vadībai, jau sen ir atlaisti un represēti. Šie cilvēki ir atkarīgi, tāpēc viņi runā vienkārši to, ko jūs gribat no viņiem dzirdēt. Tā ir tīra propaganda, kurai nav nekāda sakara ar izglītības kvalitāti!

Jūs labi zināt, ka virkne neatkarīgo pētnieku vakar ir publicējusi pēdējo informāciju par pētījumu, ko veikusi neatkarīgā organizācija “Providus”. Tajā vēlreiz ir uzsvērts, ka Izglītības un zinātnes ministrija absolūti neko nedarīja, lai pārbaudītu, kā mainīsies izglītības kvalitāte reformas gaitā. Taču jūs tagad plātāties ar to, ka, redz, visas skolas tai ir gatavas.

Ko tas nozīmē? Kā šī gatavība tika pārbaudīta? Direktoriem uzdeva jautājumus, un viņi sniedza “pareizās” atbildes - tādas atbildes, kādas no viņiem gaidīja viņu priekšniecība. Un tas arī ir viss!

Taču vecāki redz konkrētos rezultātus. Jebkuram normālam cilvēkam bērnu izglītības kvalitāte ir galvenā vērtība, un tieši tāpēc vecāki protestē un izmanto visas iespējamās un likumā paredzētās metodes, lai aizstāvētu savu bērnu nākotni. Nav runa par valodām, nav runa par procentiem! Runa ir par to, ka bērni nevar iegūt kvalitatīvu izglītību, un līdz ar to viņiem nav nākotnes. Un tas ir jūsu īstenotās politikas rezultāts. Tas diemžēl ir fakts, bet jūs izliekaties, ka to nezināt. Jūs esat pieņēmuši politiski pamatotu lēmumu un tagad nevarat atkāpties, jo tādā gadījumā tie, kuri piekritīs, ka reforma jāpārskata, it kā nebūs pietiekami latviešu valodas aizstāvētāji. Tās ir sacensības patriotismā, kas ir kaitīgas Latvijas nākotnei, jo bērni - tā ir mūsu nākotne.

Un Ābiķa kungs kārtējo reizi mēģina mūs pārliecināt, ka nu jau tūlīt protesti beigsies. Jā, viņš pat tik tālu nonāca, ka pavisam nesen apgalvoja, ka šie protesti ir inspirēti, ka tas ir mēģinājums novērst Latvijas iestāšanos NATO un ka pēc 1.maija tas viss beigsies.

Un ko jūs tagad redzat? Ko jūs tagad solāt? Tagad jūs atkal maldināt cilvēkus, jūs atkal melojat, ka, redz no 1.septembra viss būs kārtībā. Nebūs, Ābiķa kungs! Un, ja jūs turpināsiet izmantot tikai represīvas metodes, mēģināsiet apspiest tikai simptomus, nevis ārstēt slimību, tad, kā es šodien jau teicu, situācija kļūs arvien sliktāka, jo protestētāju skaits arvien pieaugs pretēji tam, ko jūs šeit apgalvojāt saskaņā ar labākajiem padomju propagandas paraugiem.

Tātad nelolosim ilūzijas un nemānīsim paši sevi! Neko mēs nepanāksim ar šīsdienas lēmumu - sodīt Plineru vai sodīt vēl kādu citu. Arī krimināli viņus sodīt, kā Tabūna kungs jau sen sapņo. Problēma no tā pati neatrisināsies, būs tikai sliktāk.

Es ļoti aicinu jūs tomēr domāt ar visu atbildību par Latvijas bērniem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas un tautības - domāt par mūsu valsts nākotni, nevis meklēt ienaidniekus, ka šis vai tas ir vainīgais. Tagad mēs Plineru izolēsim, pēc tam varbūt arī Cileviču izolēsim, un tad viss beigsies. Nebeigsies! Tikai vēl sliktāk būs!

Un pirmām kārtām nemelosim paši sev. Es ļoti cerēju, ka propagandas laiks ir beidzies, bet izrādās, ka ne. Mēs esam Eiropas Savienībā, mēs esam NATO, bet mēs joprojām turpinām nodarboties ar “padomistu” propagandu. Mums nav vajadzīgi komisāri, bet ir vajadzīgi cilvēki, kuri spēj domāt ar pilnu atbildību, un uz to es jūs aicinu. Es aicinu jūs tomēr noraidīt šo priekšlikumu arī juridisku apsvērumu dēļ, jo šis dokuments ir sagatavots patiešām ļoti nekvalitatīvi, bet, galvenais, es aicinu jūs saprast, ka šī nav pati labākā metode, kā mazināt spriedzi un beidzot atrisināt šo sasāpējušo problēmu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Man kā Mandātu un pieprasījumu komisijas loceklim gribētos paskaidrot dažas nianses. Te runātāji izteicās, ka protokolam neesot bijis numura. Tas tiešām tā bija un ir, bet šo protokolu ir parakstījis mūsu kolēģis Plinera kungs. Viņš pats ir šo protokolu uzrakstījis un parakstījies. Tātad pirms parakstīšanās viņam viss protokols bija jāizskata. Es domāju, tik daudz viņš zina, ka tikai tad viņš varēja piekrist un parakstīt, kad protokols bija kārtībā. (Starpsauciens: “Kāpēc jāmelo!”) Policists ir uzrakstījis arī Tolmačova kungam un Buzajeva kungam protokolus, un zem tiem ir parakstījies Tolmačovs un Buzajevs. Plinera kunga protokolu un paskaidrojumu ir rakstījis pats Plinera kungs un zem tā parakstījies.

Otrs, ko es gribētu ierosināt. Mēs šeit izskatām jautājumu par to, ko ir iesniegusi Mandātu un iesniegumu komisija - vai mēs piekrītam deputātu administratīvai sodīšanai, un parasti visi kolēģi, kuri ir nākuši šeit tribīnē, ir piekrituši, ka viņus administratīvi soda. Taču, ja ir kaut kādas pretenzijas, tad tās vajag vērst nevis pret Saeimas deputātiem, bet iesūdzēt policiju tiesā, ka tā ir nepareizi sastādījusi protokolu, vai rīkoties vēl citādā veidā.

Nu jūs redzat to, ko Plinera kungs jau pagājušajā reizē teica, - Buzajevam nevar muti aizbāzt! Arī Plinera kungam nevar aizbāzt muti, jo, kamēr viņš runāja, neviens netraucēja viņam runāt, bet tagad es vienkārši jūtos traucēts un nevaru pabeigt savu runu, lai ietaupītu arī mūsu laiku. Tāpēc es ierosinu pārtraukt šīs neauglīgās debates, netērēt mūsu laiku, domāt un runāt par jautājumu pēc būtības, nevis novērsties no tēmas un runāt par citiem jautājumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.

J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).

Augsti godājamie deputāti! Es nebiju paredzējis uzstāties, bet diemžēl uz to, ko es dzirdēju, esmu spiests tomēr reaģēt. Es tomēr gribu oponēt vienam no iepriekšējiem runātājiem. Nevienas skolas direktors netiek represēts, arī mazākumtautību skolu direktors ne. Neviens skolas direktors dēļ tā, ka viņš pauž citādāku viedokli, nekā tas varbūt ir ministram vai valdībai, nav atlaists no darba, nav represēts, un arī atbildes uz jautājumiem, kuri viņiem tika uzdoti, viņi sniedza labprātīgi un brīvprātīgi. Ja ir pretēji pierādījumi, tad es lūdzu tos iesniegt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis.

 

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šeit mums izraisījās tāda interesanta diskusija un ir daži vērojumi. Es varbūt sākšu ar to, ko Radzeviča kungs sacīja - par direktoru represēšanu un ko tik kaismīgi pieminēja Cileviča kungs. Jā, daži no viņiem varbūt arī ir “represēti” - kāds sakarā ar aizdomām par kukuļņemšanu, cits - par alkohola lietošanu. Vai tie arī ir jūsējie, Cileviča kungs?

Taču attiecībā uz mazākumtautību izglītību, protams, Radzeviča kungam ir pilnīga taisnība. Nevienam nav nācis prātā direktorus represēt par to, ka viņi dara savu darbu.

Interesanti ir vērojumi šeit, ko nauda un vara dara ar cilvēkiem. No viena saraksta kā brālīši tika ievēlēti 25, tagad kāds ir komisiju vadībā, cits tagad pieķerts taisnojas... Patiesībā ir jautri skatīties, godātie štābisti, štāba aktīvisti un patroni! Es domāju, ka arī jūsu šefi, lai nu kur viņi sēdētu, nav īsti mierā ar to, ka jūs tā drusku viņu naudiņu esat izniekojuši. Laikam tā atdeve nav bijusi īsti tāda, kādu vajag. Varbūt tagad jūs varēsiet vienīgi teikt, ka administratīvais sods, ko esat saņēmuši, ir tas rezultāts.

Taču es gribu turpināt Kiršteina kunga teikto un vērsties pie iekšlietu ministra Jēkabsona kunga. Jā, pilnīgi pareizi! Cik ilgi Latvijas valsts cietīs, ka citas valsts pilsonis šeit veic politisku darbību? Turklāt biedrojas ar nekur nereģistrētu organizāciju - štābu, kura finanses līdz ar to nav iespējams pārbaudīt, jo tāds štābs juridiski nepastāv, lai gan faktiski šis štābs darbojas kā politiska partija. Cik ilgi mēs to cietīsim? Tā ka es aicinu Jēkabsona kungu spert ļoti nopietnus soļus, un man ir prieks par to, kas šodien notiek šeit, jo beidzot mēs patiesi ejam tiesiskas valsts ceļu, kad par bērnu iesaistīšanu prettiesiskās darbībās nu arī pirmais sods tiek saņemts.

Viena maza replika Sokolovska kungam, kurš runāja par 1937.gadu un par to, ka šeit jau netiesā Trocka opozīciju. Sokolovska kungs! Patlaban ne tikai nav 1937.gads, bet šeit nav arī Padomju Savienības, ko jūs laikam neesat pamanījis, tāpēc nerunāsim par šīm lietām. (Starpsauciens: “Mēs gan neesam pamanījuši!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien ir tāda īpatnēja sakritība, jo tieši šodien sākas faktiski starptautiska konference ar zinātnieku piedalīšanos no vairākām Rietumu valstīm par padomju okupācijas sekām Latvijā, sākas to izvērtēšana. Un es domāju, ka šis jautājums ir tieši saistīts ar to, ka šīs sekas, lūk, ir smagi jūtamas ne tikai mūsu saimniecībā, mūsu izglītībā, mūsu laukos un mūsu ģimenēs, bet šīs okupācijas sekas vēl smagi sēž arī mūsu kolēģu apziņā, un viņi tiešām ir iedomājušies, ka nekas nav izvērtēts, nekas nav apzināts. Un tā tas varbūt ir arī tāpēc, ka mēs paši esam tik bailīgi un klusējam vai arī jaucam jēdzienus. Mēs bieži runājam par minoritātēm, domādami gan nepilsoņus, gan Sarkanās armijas virsniekus ar viņu ģimenēm, kuri šeit ieplūda līdz 1991.gadam no visas Padomju Savienības.

Ir saglabājies kāds ļoti interesants dokuments no 1956.gada. To Latvijas Komunistiskās partijas līderis Jānis Kalnbērziņš raksta Hruščovam, “gensekam”, un aizsardzības ministram Bulgaņinam, kurā viņš lūdz paglābt Latviju - toreiz tātad “sarkano” Padomju Latviju - no Sarkanās armijas virsnieku pieplūduma Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās, jo toreiz Sarkanās armijas virsniekiem pēc demobilizācijas kopā ar visām ģimenēm bija atļauts ierasties tur, kur viņi vēlējās. Un, bez šaubām, visbiežāk viņi izvēlējās Baltiju, izvēlējās Latviju kā visvairāk novārdzināto tā saucamo Padomju Republiku, kur jau no 1940.gada bija masu represijas, bet 1941.gadā izsūtīšana 14.jūnijā... Tūlīt mēs būsim liecinieki...

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Ozoliņa kungs! Mēs šobrīd izskatām lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības.

Lūdzu debatēs runāt par minēto lēmuma projektu.

L.Ozoliņš. Jā, tieši Pliners neizprot to, tāpēc ka viņš nezina šos vēsturiskos faktus. Viņš nezina, kā ir cēlušies, lūk, šie nepilsoņi, kurus daži dēvē par minoritātēm. Un tāpēc es gribu atgādināt Plinera kungam, jo man būs jābalso par viņa izdošanu administratīvajai sodīšanai - un gribu uzsvērt tieši to, ka tā ir otrā, trešā ģenerācija un ka nav notikusi tā saucamā deokupācija, tātad nav ievēroti daudzu starptautisku līgumu, lēmumu un konvenciju secinājumi - gan Eiropas Padomes secinājums par Baltijas valstu okupāciju, gan par okupācijas karaspēka izvešanu kopā ar civilokupantiem...

Vārdu sakot, es gribu šodien pateikt, ka Latvija ir īpaši nomocīta. Un, ja šodien vēl šie cilvēki aicina bērnus uz demonstrācijām, tad tiešām man, traumatologam, ir jāteic, ka tas ir ārkārtīgi bīstami. Es esmu novērojis šīs demonstrācijas un redzējis tur ļoti mazus bērnus. Un cik tur trūkst, lai šos mazos bērnus samīdītu tie iereibušie jaunieši, kas ar lozungiem un bļaustīšanos, un dūru vicināšanu piedalās šajās demonstrācijās!

Un tāpēc es aicinu mūsu opozīcijas pārstāvjus jeb, tā teikt, tos cilvēkus, kuri pat mazgadīgus bērnus aicina piedalīties šādās nesankcionētās demonstrācijās, - aicinu saprast, ka tas ir ārkārtīgi bīstami. Un arī tas, ka šīs demonstrācijas var turpināties, un tie draudi, kurus izteica Cileviča kungs, - arī tas izraisa tiešām ļoti baisas sajūtas. Ja jau Cileviča kungs tirgos varbūt arī savu dvēseli un savu pārliecību, lai viņš vismaz netirgojas ar bērnu dzīvībām!

Un tāpēc es aicinu nobalsot “par” Plinera izdošanu administratīvai sodīšanai. Es domāju, ka es pietiekami argumentēti esmu paskaidrojis, kāpēc.

Un ir ļoti svarīgi arī tas, ka, lūk, šie mūsu kolēģi, mūsu Saeimas deputāti, ar savu rīcību pašreiz ir satracinājuši jauniešus, skolēnus, mainījuši viņu attieksmi pret mūsu valsti - tas ir ļoti bīstami! -, mainījuši viņu attieksmi pret mūsu parlamentu, mainījuši viņu attieksmi pret mūsu valdību, pret mūsu Valsts prezidenti. To apliecina arī nupat Mazsalacā piedzīvotais, kad vairāki krievu jaunieši mēģināja piekaut latviešu bērnus no skolas bērniem ar īpašām vajadzībām. Tas ir kauns!

Es domāju, ka pēdējais laiks ir apdomāties, cienījamie krievu armijas virsnieku un viņu ģimeņu aizstāvji!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).

Labdien, dāmas un kungi! Man tiešām jāpiekrīt tiem iepriekšējiem runātājiem, kā, piemēram, Strēļa kungam vai Kiršteina kungam... Mums tomēr būtu lēnām “jānoapaļojas” un jābeidz šīs, es tiešām teiktu, neauglīgās debates, jo citādi drīz tiešām tauta nesapratīs, ar ko mēs šeit nodarbojamies. Jo, ja mēs sāktu debatēt katru reizi, kad mums vajadzētu kādu no deputātiem izdot sodīšanai, tāpēc ka viņš ir pārsniedzis ātrumu... vai tiešām arī tad mēs notērētu šeit pusstundu, stundu vai vēl vairāk laika? Abi gadījumi, manuprāt, ir ļoti līdzīgi. Līdzīgi tie ir vismaz viena iemesla dēļ, jo abos gadījumos tomēr demokrātiskai valstij ir jāmāk sevi kaut kā aizstāvēt. Demokrātiska valsts nav visatļautība. Demokrātiska valsts nav Padomju Savienība. Demokrātiska valsts nav arī anarhija. Un šajā gadījumā cilvēks, braucot ātri ar mašīnu, izmanto savas brīvības, nodarot iespējamu ļaunumu citiem. Un, manā izpratnē, arī mūsu cienījamie deputāti, kas joprojām šeit sēž un iet demonstrācijās ar nepilngadīgiem bērniem, manuprāt, izmanto demokrātiju pret šo demokrātiju. Viņi izmanto tās tiesības, kas varbūt citās, viņiem varbūt mīļākās, valstīs viņiem nekad netiktu dotas. Un šajā gadījumā es vienkārši aicinu arī mūsu parlamentu beigt šīs debates un izdot arī Plinera kungu šai administratīvajai sodīšanai.

Taču, pirms es eju projām no tribīnes, es gribētu arī pateikt, ka mani ne pārāk iepriecināja Cileviča kunga uzruna šeit. Viņš apelēja gan pie tiesībām, gan pie demokrātijas, gan pie Eiropas normām. Es domāju, ka Cileviča kungs, interpretējot pa savam to, kas visā Eiropas Savienībā jeb Eiropas valstīs notiek attiecībā uz minoritāšu tiesībām, un to, kas notiek mūsu skolās, patiesībā centās sabiedrību musināt un pat draudēt, pasacīdams, ka, ziniet, ja jūs neņemsiet vērā to, ko nepilngadīgi bērni saka uz ielas, deputātu musināti, tad būs vēl lielākas nesaskaņas, vēl lielākas problēmas. Jums tas ir jāņem vērā!

Cileviča kungs! Es negribu likt vienlīdzības zīmi starp jums un, piemēram, laikraksta “Diena” žurnālistu Ozoliņu, kas šad un tad arī interpretē manu izpratni par tautu. Taču šajā gadījumā jūs varbūt piekritīsiet, ka demokrātijā arī nepilngadīgiem cilvēkiem ir jāvēlē parlaments. Jūs būtu varējis savu laiku veltīt tam, lai vienkārši ietu pa skolām un pastāstītu šiem skolēniem, cik tad ir Francijā, Vācijā un citās valstīs skolu, cik minoritāšu un imigrantu valodās tur notiek mācības un cik imigrantu grupām. Es domāju, ka patiesībā jums vajadzētu izmantot to iespēju, kas varbūt jums būs dota, ja jūs tiksiet pāri 5% barjerai un nokļūsiet Eiropas Parlamentā, - izmantot to iespēju, lai Eiropas Savienībā pastāstītu, cik labas iespējas šeit mācīties arī savā valodā ir krievu mazākumtautībai un arī krievu imigrantiem, kas šeit ieradās padomju laikā. Latvija, tāpat kā Igaunija, ir un būs visai Eiropai piemērs, kādā veidā mazākumtautības var savā valodā iegūt izglītību.

Tie, kas man nepiekrīt, var pie manis pienākt pēc tam, es to pastāstīšu, ja jūs to vēl nezināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jakovs Pliners - otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Kad Strēļa kungs uzstājās (starp citu, es ļoti cienu šo deputātu), viņš nezin kāpēc jums stāstīja, ka protokolu rakstījis Pliners. Protokolu rakstīja policijas darbinieki - gan virsrakstu, gan visu pārējo. Es ar savu roku uzrakstīju paskaidrojumu un parakstīju šo paskaidrojumu.

Šeit izskanēja arī tas, ka neesot nekādu represiju un ka tikai viena skola neesot gatava reformai.

Man ir zināms, ka Rīgas 34.skola, viena no labākajām skolām, paziņoja, ka viņa nav tam gatava. Rīgas Anniņmuižas vidusskola paziņoja, ka viņa ir daļēji tam gatava. Maltas vidusskola... Un, starp citu, Maltas vidusskola jau ir represēta. Tiklīdz kā viņi paziņoja, ka viņi nav tam gatavi, tā uzreiz vietējā padome pieņēma lēmumu, ka 10.klasei jāmācās uz latviešu skolas bāzes. Direktors iesniedza atlūgumu. Un jūs vēl teiksiet, ka nav represiju!

Godātie deputāti! Šī proporcija, kas ir politiski izdomāta, - 60:40 - patiesībā der tikai ķīmiskai reakcijai, jo, samaisot 60% ūdens ar 40% etilspirta, iznāk šņabis. Tā saucamā “Reforma 2004” jau ir kaitējusi un vēl kaitēs Latvijai vairāk nekā alkoholisms. Kaitējums tika nodarīts gan integrācijas procesam, gan arī bērnu veselībai un zināšanu kvalitātei, jo nesekmība, kā jums ir zināms, aug gandrīz ģeometriskā progresijā. Ar reformas realizāciju saistītais nervu stress un psiholoģiskā spriedze veido fonu slimu bērnu skaita palielinājumam.

Atvainojiet, bet tieši ar savu stūrgalvību jūs esat radījuši Krievu skolu aizsardzības štābu, jūs esat piespieduši organizēt Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongresu, jūs esat veicinājuši desmitiem tūkstošu skolēnu vecāku un skolotāju iziešanu protesta akcijās Rīgas ielās - un ne tikai Rīgas. Sen būtu laiks atzīt savu traģisko kļūdu un pieņemt tādu Izglītības likumu, kas būtu demokrātisks un atbilstu Eiropas standartiem.

Taču šodien runa ir par ko citu.

16.datumā es tur biju. Es tur piedalījos, bet es nevadīju to pasākumu. Taču mani tiesā ne par vienu, otro, trešo rīcību, bet par to, ka es 16.aprīlī vadīju pasākumu. Neviena pierādījuma par to nav un, ja attiecīgi nobalsosiet “par”, es tiesāšos līdz pēdējam, līdz starptautiskajām institūcijām. Es esmu ar mieru atbildēt tieši par savām darbībām, nevis par kāda policijas virsnieka aizspriedumiem! (Starpsauciens: “Dabūsi vēl vairāk!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Boriss Cilevičs - otro reizi.

 

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nekomentēšu Ozoliņa kunga izteikumus, ka tirgo dvēseli vai vēl ko citu. Man šķiet, ka Ozoliņa kungs mani sajauca ar dažiem bijušajiem komunistiskās nomenklatūras biedriem, kas tagad dedzīgi aizstāv tieši pretējas vērtības. Es vienmēr esmu aizstāvējis tos pašus principus un nekad netirgoju. To es nekomentēšu.

Man tiešām ir ļoti žēl, ka Pabrika kungs tā arī nesaprata neko no manas runas, neskatoties uz savu augsto izglītību un zinātniskajiem tituliem, vai drīzāk laikam Pabrika kungs negribēja saprast un kārtējo reizi diemžēl sameloja. Jo, ja jau runā par Eiropas pieredzi, tad jāteic, ka nav nevienas Eiropas valsts, kur nacionālās minoritātes, kas ir šīs valsts pilsoņi (uzsveru!), veidotu aptuveni vienu ceturto daļu no visiem pilsoņiem un kur kopējais pie nacionālajām minoritātēm piederošo iedzīvotāju skaits sasniegtu 40%, un kur šādām personām netiktu garantēta vismaz vidējā izglītība dzimtajā valodā. Tāda ir prakse! Un arī attiecībā uz Vāciju un citām valstīm, kuras jūs pieminējāt, mēs varam strīdēties. Jūs to visu vienkārši nezināt vai negribat zināt un tāpēc maldināt cilvēkus, kas jums tic. Jo es esmu ievēlēts no pareizās partijas, man ir zināma pieredze. Es biju Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, kur pārzināju jautājumus par Mazākumtautību konvencijas īstenošanu. Man ir, domāju, vairāk zinātnisku publikāciju nopietnos avotos par šiem jautājumiem - gan Amerikā, gan Kanādā, gan arī Eiropas valstīs. Un es aicinu jūs: nevajag izmantot jūsu bijušā politologa retoriku, lai maldinātu cilvēkus! Tomēr politika ir politika, un nelolojiet ilūzijas, ka tauta mūs nesapratīs! Tauta ļoti labi saprot, ar ko jūs šeit nodarbojaties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti, tikai dažas piezīmes. Es gribētu izlabot dažas neprecizitātes ļoti godājamo kolēģu teiktajā.

Cileviča kungs! Jūs vairākās krievu avīzēs esat publicējis fantastisku atklājumu, ka Eiropas Savienības Tautas partija it kā, pēc jums vien zināmiem avotiem, darījusi zināmu, ka Latvijā viņi apturēs naturalizāciju. Es esmu spiests jūs apbēdināt. Mums šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi. Eiropas Tautas partijas liela daļa nav ieinteresēta, lai, teiksim, tie virsnieki, kurus PSRS laikā diskriminēja un nez kāpēc neļāva viņiem pēc dienesta apmesties uz dzīvi Maskavā, Ļeņingradā vai Kijevā, tagad gribētu pārcelties uz Parīzi vai uz Londonu. Viņi nav ieinteresēti. Taču mēs ar jums esam ieinteresēti novērst šo netaisnību, izbeigt šo diskrimināciju šiem cilvēkiem, kuri patoloģiski nemīl mazas valstis un mazas pilsētas un kuri atpakaļ negrib braukt vienkārši tāpēc, ka tur ir dažādas neatrisinātas sadzīves problēmas, un es pilnīgi piekrītu. Un arī daļēji ir nozagta tā nauda - 70 miljoni - , ko amerikāņi piešķīra luksusa dzīvokļu celtniecībai, šī nauda tika nodzerta, nozagta vai arī bijušo kompartijas funkcionāru ģimenēm iztirgota. Mēs šo netaisnību varētu novērst, palīdzot Rietumu draugiem izskaidrot, ka varbūt tiešām šīm ģimenēm daudz labāk būtu dzīvot Parīzē vai Berlīnē. Nu kāpēc viņi mokās šeit, Rīgā?

Un otra lieta. Es domāju, ka nav taisnība tas, ko jūs, Cileviča kungs, sakāt. Mēs esam publiski pateikuši, ka, piemēram, Rīgā tikai 7% ir krieviski runājošo - minoritāte. Tas tika pateikts Orlando notikušās NATO parlamentārās asamblejas laikā, runājot par Minoritāšu konvencijas ratifikāciju. Tur bija atbraucis arī pārstāvis no Eiropas Padomes, jo viņi vienmēr piedalās NATO parlamentārajās asamblejās, - pārstāvis, kurš tieši atbild par jautājumiem, kas saistīti ar Minoritāšu konvenciju. (Es jums, Cileviča kungs, to ļoti labi izskaidroju. Nevajag šeit maldināt cilvēkus, Plinera kungs! Tāpēc es jums to vēlreiz paskaidroju.) Un viņš publiski pateica, ka Minoritāšu konvenciju tiešām nevajag attiecināt... bet var lūgt to darīt brīvprātīgi - to attiecināt uz cilvēkiem, kas ir imigranti. Un jurists Levits Strasbūrā pirms apmēram trim nedēļām ļoti precīzi formulēja, ka mēs esam pieļāvuši ļoti lielu kļūdu, izdomājot dažādus nosaukumus, tādus kā, teiksim, “nepilsoņi”, kas, es piekrītu, neskan labi un, manā izpratnē, ir diezgan pazemojoši. Toties ļoti godājami skan vārds “imigrants”. Un tas ir jāievieš Latvijas likumdošanā, lai visiem būtu skaidrs, ka nevar prasīt to, ko nevar prasīt. Jāciena tās valsts likumi.

Un par integrāciju. Cileviča kungs un Plinera kungs, integrācija nav nekas cits kā atzīšanās, ka jūsu mazbērni būs latvieši. Taču daži jau savus mazbērnus ir aizsūtījuši uz ārzemēm un jauc gaisu Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates tiek slēgtas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 19, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu. Minētā komisija lūdz izdarīt 3.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu. Minētā komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” un to izskatīt pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī iesniegumu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Minētā komisija lūdz izdarīt 3.jūnija sēdes darba kārtībā grozījumus - iekļaut darba kārtībā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei starpziņojumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: Ir!”) Lūdzu zvanu! Es atsaucu pašreiz balsojumu...

Vai kāds runās “par” vai “pret”? Lūdzu ieslēgt mikrofonu! Deputāts Einars Repše runās “pret”.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Jūs taču aizmirstat visas Latvijas Republikā pastāvošās parlamentārās tradīcijas. Šādi ziņojumi parasti tiek lasīti trīs dienas pirms vēlēšanām - tātad varētu nākamceturtdien. Šoreiz tas nu ir par agru. Līdz 12.jūnijam tātad jūsu sagatavotā denunciācija jeb “kļauza” sen būs zaudējusi aktualitāti.

(Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka deputāts Einars Repše runāja “par”.

Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis un aplausi.) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par starpziņojuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, neviens neatturas. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Jā!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis Dzintars Ābiķis, un ziedus viņam pasniedz mūsu vārdā Ina Druviete. (Aplausi.)

Apaļu jubileju 30.maijā ir nosvinējis mūsu kolēģis Vitālijs Orlovs. Un viņam ziedus pasniedz mūsu kolēģe Inta Feldmane. (Aplausi.)

Paziņojumi. Vārds deputātam Leopoldam Ozoliņam.

Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Ļoti īsa Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde uzreiz pēc Saeimas sēdes beigām notiks tepat, Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).

Arī Ārlietu komisija tiek aicināta tūlīt pulcēties uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viesturam Šiliņam.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nevalstisko organizāciju darbību reglamentējošo likumu paketes izstrādes apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Izdrukas nolasīšanai vārds tiek dots Saeimas sekretāra biedram Bartaševičam.

 

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Visvaldis Skujiņš, Nikolajs Kabanovs, Ģirts Valdis Kristovskis, Ainars Latkovskis, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Sēde turpināsies pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Strazdiņš. Lūdzu!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Ir saņemti un izskatīti 56 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs esam pieraduši pie tā, ka aicinājumi, kas izteikti no šīs tribīnes, parasti atrod dzirdīgas ausis tikai vienā ierakumu pusē. Un ka bieži vien ir tā, ka runas, kas teiktas no šīs tribīnes, interesē tikai runātāju. Taču šodien es aicinu ieklausīties šajā diskusijā par Augstskolu likumu, un es ceru, ka šeit izskanēs patiesas rūpes un raizes par augstākās izglītības kvalitāti.

Šajā diskusijā es vairākkārt lūgšu vārdu, lai atbalstītu kolēģa Ābiķa priekšlikumus.

Es gribu atbalstīt ministra Radzeviča iesniegto 1.priekšlikumu.

Proti, šis priekšlikums runā par to, ka augstskolu dibina uz akreditētā augstākās izglītības iestādē īstenotu divu vai vairāku akreditētu studiju programmu bāzes. Kolēģi, Latvijā ir 35 augstskolas - 20 valsts un 15 privātās. Un nekur pasaulē nav tik sīki sadrumstalota augstskolu tīkla kā Latvijā. Nekur pasaulē nav tik daudz augstskolu uz 1000 iedzīvotājiem kā Latvijā.

Arī es nekur pasaulē nezinu tik liberālus noteikumus augstskolu atvēršanai kā Latvijā. Būtībā jebkuri autovadītāju kursi var pretendēt kļūt par augstskolu. Un man diemžēl ir arī jāsaka, ka daudzas augstskolas ir šoferu kursu līmenī. Tā ka šie grozījumi Augstskolu likumā, ko mēs šodien izskatām, lielā mērā sakārtos šo jautājumu, jo faktiski augstskolā primārais ir izglītības kvalitāte. Un tieši tāpat primāra ir arī studējošo interešu aizstāvība, lai studējošie saņemtu diplomu tiešām ar reālu segumu. Tāpēc šajos likuma grozījumos tiek prasīts, lai augstskolu dibinātājiem būtu pietiekama akadēmiskā kapacitāte - tātad vismaz 15 zinātņu doktori; lai būtu pietiekami labas telpas, lai būtu pietiekami naudas līdzekļi un lai augstskola tiešām būtu reāla augstskola.

Tomēr pats svarīgākais ir tas, kāds pasaulē būs Latvijas diploma prestižs. Nu nevar taču sanākt kopā labi cilvēki un nospriest: “Nu ko, veči, dibināsim augstskolu! Es gribu būt profesors. Vēl pāris docentu vajadzīgi un daži asistenti, un ņemam studentus!” Nu tā nesanāk!

Augstskolas kvalitātei ir svarīgas arī tradīcijas, un tāpēc es ļoti aicinu ieklausīties speciālistu viedoklī. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Izglītības un zinātnes ministrs Radzevičs, un šo priekšlikumu atbalsta arī Augstākās izglītības un zinātnes departamenta speciālisti.

Kolēģi, es aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Izglītības un zinātnes ministrs Radzevičs atsauc 1.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

J.Strazdiņš. 2.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 4.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Strazdiņš. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Piektais.

J.Strazdiņš. 7.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Vai pret 5.priekšlikumu ir iebildumi? Nav.

Tālāk, lūdzu!

J.Strazdiņš. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 7.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Strazdiņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Strazdiņš. 10.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 11.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Strazdiņš. 12.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 13.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Strazdiņš. 14.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts komisijas redakcijā 16. un 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Strazdiņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Strazdiņš. 17.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 19. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Strazdiņš. 20. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Strazdiņš. 21. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Strazdiņš. 22.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Strazdiņš. 23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Strazdiņš. 25.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš. 26.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 27. - daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 28.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Strazdiņš. 29. - daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 31. - daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 32. - atbalstīts un izteikts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 33. - daļēji atbalstīts un izteikts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Strazdiņš. 35. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Strazdiņš. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Strazdiņš. 37. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 38. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 39. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 39.priekšlikumu.

Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Radzeviča kungs spoži nodemonstrēja savu kompetenci izglītības jomā. Paldies, izglītības un zinātnes ministra kungs! Tikai kāpēc mēs gari un plaši par to savulaik diskutējām komisijā?

Man ir drusciņ bail atbalstīt nākamo priekšlikumu, jo 39. un 40.priekšlikums ir cieši saistīti, un tāpēc es gribu atbalstīt 40. - Ābiķa kunga priekšlikumu. Man ir bailes vienīgi par to, ka Ābiķa kungs to tūlīt varētu atsaukt, ņemot vērā tradīcijas...

Bet nu par studentu pašpārvaldi, godātie kolēģi! Tā ir ļoti svarīga akadēmiskās dzīves sastāvdaļa, un tā ir absolūti nepieciešama augstskolas autonomijas ietvaros. Un to pašu veco mērķi - studiju kvalitāti mēs varam panākt tikai tad, ja studentu pašpārvalde ir dziļi ieinteresēta studiju procesā, nevis ir paklausīgs administrācijas ierocis vai vienkārši nekompetenta un gadījuma rakstura cilvēku institūcija. Tāpēc šajā priekšlikumā un nākamajos likuma grozījumos ir ietvertas daudzas normas, kas nodrošina studentu pašpārvaldes darba kvalitāti.

Līdz ar to es gribu atbalstīt 40.priekšlikumā ietverto Ābiķa kunga ierosinājumu, ka studējošo pašpārvalde ir vēlēta un neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā.

Redziet, komisijā, diskutējot par Augstskolu likumu, lielākoties tika uzklausīts Rektoru padomes viedoklis. Taču teiksim tā, kā ir, - Rektoru padome skatās drusciņ no savām pozīcijām. Ja mēs gribētu uzņēmumā dibināt arodbiedrību, tad, protams, arī Direktoru padome varētu šo arodbiedrību nodibināt un izstrādāt nolikumu, bet diez vai tā būtu īsta arodbiedrība, kā to saprot strādājošie.

Tāpēc es ļoti aicinu ieklausīties studentu viedoklī, jo beigu beigās mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai sakristu augstskolas dibinātāju, augstskolas akadēmiskā personāla un studentu intereses un lai tās būtu vienas un tās pašas - studiju kvalitāte.

Es aicinu neatbalstīt 39.priekšlikumu, bet aicinu atbalstīt Ābiķa kunga 40.priekšlikumu, tāpēc, lūdzu, lūdzu, Ābiķa kungs, neatsauciet savu priekšlikumu, kā to tikko ar 1.priekšlikumu izdarīja ministrs.

Sēdes vadītājs. Juris Radzevičs - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).

Augsti godājamie deputāti! Acīmredzot ir jāievieš skaidrība dažos jautājumos. Pašreiz Latvijā jau darbojas Latvijas Studentu apvienība, kura ir ievēlēta uz pašpārvaldes principiem un apvieno visus studējošos. Tā darbojas ikkatrā augstskolā - gan valsts augstskolā, gan arī privātā augstskolā. Tā patiešām ir reāli neatkarīga un darbojas pēc pašas apstiprinātiem statūtiem.

Šajā gadījumā, ja mēs velkam paralēles, tad īstenībā mēs vēlamies, lai Senāts apstiprina studentu pašpārvaldes nolikumu, un tas ir tas, ko jau teica, ka faktiski Direktoru padome apstiprina arodbiedrības statūtus.

Ko tad domā paši studenti šajā gadījumā? Latvijas Studentu apvienība 18.maijā tika griezusies tieši pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ar savu vēstuli (citēju): “Uzskatām, ka šāda veida grozījumi paredz nozīmīgas izmaiņas studējošo pārstāvības veidošanas principos un turpmākajā darbībā, tādēļ tieši šie priekšlikumi būtu jāapspriež Latvijas Studentu apvienības biedru - Latvijas studējošo 28 pašpārvalžu vidū. Šobrīd šāda diskusija nav notikusi, tāpēc Latvijas Studentu apvienība nevar paust savu viedokli par priekšlikuma atbalstīšanu vai noraidīšanu. Aicinām Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju atlikt iesniegto priekšlikumu izskatīšanu, līdz tie tiks attiecīgi izskatīti un izvērtēti.

Latvijas Studentu apvienībai kā nacionālai studentus pārstāvošai organizācijai rūp tas, lai studējošo pašpārvalžu attīstība netiktu kavēta vai traucēta ar sasteigtiem grozījumiem Augstskolu likumā. Apliecinām, ka Latvijas Studentu apvienības priekšlikumi izmaiņām Augstskolu likumā tiks iesniegti Izglītības un zinātnes ministrijā, Latvijas Republikas 8.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā līdz šā gada 5.jūlijam.

Ar cieņu Latvijas Studentu apvienības prezidents Mārtiņš Ginejs.”

Es domāju tā: ja mēs izjūtam patiesas rūpes par studentiem, tad mums būtu jārespektē viņu viedoklis, tāpēc diemžēl man ir jāaicina noraidīt šis priekšlikums, jo būtībā tā būtu kaut kādas jaunas struktūras izveidošana, kas radītu šķelšanos studentu vidū.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Strazdiņš. Mūsu komisija uzklausīja visu domas - arī šīs pretrunīgās domas un studentu domas - un tiešām nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Šēnberga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 64, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Strazdiņš. Līdz ar to arī 40.priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

J.Strazdiņš. 41.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates par 41.priekšlikumu.

Kārlis Šadurskis.

 

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks).

Godātie kolēģi! Ir dažādi veidi, kā atbalstīt vai kavēt dažādu lēmumu pieņemšanu. Var jau, protams, noteikt neatkarību kādā likuma pantā, bet beigu beigās ar finansiālām shēmām panākt studentu pašpārvaldes atkarību un paklausību.

41. un 42.priekšlikums ir ļoti līdzīgi, tie atšķiras tikai skaitliski: tātad bijušais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Šēnbergs aicina studējošo pašpārvaldei no augstskolas budžeta piešķirt 1/200 daļu līdzekļu, tas ir, pusprocentu, bet deputāts Ābiķis 42.priekšlikumā - teksts ir tas pats, tikai skaitļi ir citi - aicina piešķirt 2/100, tas ir, 2 procentus, tātad četrreiz vairāk. Tas ir par daudz! Es domāju, ka arī paši studējošie tam piekritīs, bet, protams, ka tad, ja mēs gribam studējošo pašpārvaldi padarīt reāli neatkarīgu, tai ir jābūt kaut kādiem naudas līdzekļiem. Un es domāju, ka šis pus procents, šī 1/200, kas ir minēta 41.priekšlikumā, ir ļoti reālistisks skaitlis, tāpēc es aicinu atbalstīt 41.priekšlikumā minēto studējošo pašpārvaldes finansējumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Radzevičs - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).

Augsti godājamie deputāti! Mums ir jāapstiprina tas, ka patiešām jebkurai sabiedriskajai organizācijai ir nepieciešams finansējums. Taču kāds, uz kā rēķina un kas būs šīs organizācijas patiesās neatkarības garants? Vai šis garants būs šā likuma grozījums? Domāju, ka ne. Tātad mums ir jāpasaka juridiski tas, ka šobrīd mēs tādā veidā grozām visu augstskolu budžetus, jo tām parādīsies speciāla pozīcija, tajā skaitā arī valsts augstskolām, ka tām faktiski ir papildu nodoklis, ar kuru tās uzturēs šīs tikko noraidītās studentu pašpārvaldes.

Ir vēl arī cita problēma. Un šī problēma ir tāda, kā es jau teicu, ka šī Latvijas Studentu apvienība jau darbojas, taču patiešām daudzas augstskolas kavējas ar saviem maksājumiem, lai nodrošinātu studentu pašpārvaldes darbību. Tajā pašā laikā ir jāsaka, ka līdz šim nekas netika darīts, lai šo sistēmu sakārtotu. Tādējādi šis likums, kas faktiski uzliek augstskolām, to skaitā valsts un privātajām augstskolām, papildu nodokli, būtu nepieņemams arī pašām šim augstskolām, un iebildumus ceļ ne tikai Rektoru padome, bet arī Augstākās izglītības padome, kuras loceklis ir arī izglītības un zinātnes ministrs - gan pašreiz, gan iepriekš.

Paldies! Lūdzu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs frakcijā vēl ilgi diskutējām šīs lietas un ilgi diskutējām arī ar studentiem. Arī es atzīstu... es šobrīd piekrītu gan Šadurska kungam, gan ministra kungam un atsaucu savu priekšlikumu. Es savu priekšlikumu atsaucu, cienījamais Šadurska kungs, jo es tiešām esmu spēris pārāk lielu soli pretim studentiem, jo tas ir bijis drusku par platu. Un, ja solis ir pārāk plats, tad parasti iznāk špagats. Tā, lūk!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Strazdiņš. Lūdzu! (No zāles dep. J.Strazdiņš: “Nē, man nav ko teikt!”)

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šēnberga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 8. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

42.priekšlikums ir atsaukts. Tālāk, lūdzu!

J.Strazdiņš. 44.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 43.priekšlikums. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

J.Strazdiņš. 44.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Strazdiņš. 45.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 46.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputātu Plinera un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

J.Strazdiņš. 47.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! 47. un 48.priekšlikums ir divi atkal gandrīz identiski priekšlikumi - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga priekšlikums un deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums par Latvijas Studējošo padomi. Tie atšķiras ar 2.punkta 6.apakšpunktu.

47.priekšlikums satur juridiski nekorektu normu par studējošo apliecībām, tāpēc 47.priekšlikums nav atbalstāms. Es ļoti aicinu atbalstīt 48. - deputāta Ābiķa priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Radzevičs - izglītības un zinātnes ministrs.

 

J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).

Augsti godājamie deputāti! Vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, ja mēs gribam patiešām neatkarīgas institūcijas, tad acīmredzot šādas normas mēs nevaram atbalstīt. Citēju: “Latvijas Studējošo padomes sastāvu, tās darbības kārtību un kompetenci nosaka Latvijas Studējošo padomes nolikums, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.” Kas tad tā ir par neatkarīgu organizāciju, kuras darbības kārtību un sastāvu nosaka pats ministrs? Vai tad tie būtu līdzvērtīgi sarunu partneri? Tie ir īstenībā no ministra atkarīgi cilvēki.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 78, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Strazdiņš. Tātad 48.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 48.priekšlikumu. Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Patiesi neatkarīga organizācija, pēc ministra kunga saprašanas, laikam ir tāda, no kuras tiešām nekas nav atkarīgs. Un droši vien tieši tādu studējošo pašpārvaldi vēlas vienas otras augstskolas rektors, kas nesaprot reālu akadēmisko dzīvi. Un droši vien arī ministrija, kas vēlas, lai būtu kārtība.

Taču vislabākā kārtība, kolēģi, ir kapsētā. Un diez vai mēs gribam augstskolas padarīt tik kārtīgas?

Un vēl. Gribu aicināt Latvijas studentus ieklausīties, cik patiesi par viņu neatkarību rūpējas pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ābiķis uztur spēkā savu priekšlikumu? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 42, atturas - 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Strazdiņš. 49.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Strazdiņš. 50.priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Strazdiņš. 51.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Strazdiņš. 52.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas iesniegtajā 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 52. un 53.priekšlikumu. Paldies.

J.Strazdiņš. 54.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš. 55.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Strazdiņš. 56.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Strazdiņš. Paldies.

Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.

1.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 2.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. 3.priekšlikums - deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 4.priekšlikums - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojiet, deputāti tomēr pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Druviete. 5.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par to, kā varētu aizvietot normu, ko savā pagājušajā gada spriedumā Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu. Es vienkārši gribētu atgādināt Satversmes tiesas sprieduma motivāciju. Satversmes tiesa uzskatīja, ka šie ierobežojumi, kuri attiecas uz privātu komercraidorganizāciju raidījumu valodu, nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Nedz iesniedzēji, nedz arī Satversmes tiesa neapstrīdēja leģitīmo mērķi - veicināt valsts valodas aizstāvēšanu, bet Satversmes tiesa nolēma, ka to var panākt ar citiem līdzekļiem un ar citām metodēm. Faktiski to arī nozīmē šis Satversmes tiesas spriedums. Kaut gan, protams, tā iespēja, kas šeit ir paredzēta, nav pārkāpums pats par sevi un izskatās normāli, ir jāuzmanās, lai atkal nepieļautu to pašu kļūdu. Jo, ja jau Satversmes tiesa nolēma, ka šādi līdzekļi nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, tad principā ar šo Satversmes tiesas lēmumu tiek skarti jebkuri noteikumi, ko Ministru kabinets varētu pieņemt šajā ziņā, - principā uz tiem varētu attiecināt to pašu motivāciju. Tāpēc jāskatās ļoti uzmanīgi. Un principā es pilnīgi piekrītu Satversmes tiesas secinājumam, ka šādos reģionos valsts valoda jāaizstāv, izmantojot citas metodes un citus līdzekļus (piemēram, izmantojot sabiedrisko televīziju un radio un tā tālāk), nevis uzliekot papildu ierobežojumus komercraidorganizācijām.

Es baidos, ka, ja mēs atbalstīsim šo normu, tad tā paliks vienkārši uz papīra un diez vai palīdzēs atrisināt konkrētās problēmas. Tāpēc man ir zināmas bažas par to, ka ir vērts atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Redziet, par 5.priekšlikumu man gribētos pateikt dažus vārdus nevis kā politiķim, bet tīri kā juristam.

Man liekas, ka šim priekšlikumam ir absolūti nepareiza juridiskā konstrukcija, tā ir nekorekta. Un, lai nākotnē mums visiem nebūtu lieku problēmu un nekādu tiesas procesu, es vienkārši aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti absurds un divējādi tulkojams.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete. Es gribu nomierināt tos deputātus, kas uztraucas, ka šajā sakarā varētu tikt pieņemts tāds lēmums, kas būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu. Es atgādinu, ka Satversmes tiesa pieņēma negatīvu lēmumu attiecībā uz tā sauktajām procentu kvotām. Šajā normā jūs šādu nostādni neredzat. Pilnībā piekrītu Borisam Cilevičam, ka valsts valoda tik tiešām ir valstiski aizsargājama, un atgādinu arī mums visiem labi zināmo faktu, ka latviešu valoda kā sabiedrības integrācijas valoda vēl nav pietiekami nostiprinājusies visā Latvijas teritorijā. Mums ir jādomā par to, kādu pozitīvu ieguldījumu šajā procesā varētu dot mūsu raidorganizācijas. Tas, ka šis likuma pants paredz speciālus Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz raidījumu valodu, liecina tikai par to, ka mēs deleģējam mūsu izpildvarai tiesības noteikt vislabāko veidu, kādā būtu īstenojama mūsu valsts valodas aizsardzība un nodrošināma tās lietošana, lai tā spētu pildīt sabiedrības integrācijas līdzekļa funkciju. Un tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 18, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

I.Druviete. 6.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. 7.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Druviete. 8.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Eiropas Komisija ziņojumā par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā ir norādījusi, ka audiovizuālajā jomā Latvijas likumdošana ir uzskatāma par gandrīz saskaņotu ar Eiropas Savienības tiesībām. Tomēr Eiropas Komisija norāda, ka ierobežojoša ir norma, kas paredz, ka Latvijas radio un televīzijas programmās ir pieļaujams tikai līdz 40% raidlaika aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotiem raidījumiem. Eiropas Komisija norāda, ka šāda raidījumu kvota pārmērīgi ierobežo raidorganizāciju un neatkarīgo producentu konkurenci un ir pretrunā (es atkārtoju - ir pretrunā!) ar Eiropas Savienības tiesību normām un neatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktajam proporcionalitātes principam.

Par dalībvalstu saistību neievērošanu Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju un noteikt attiecīgas sankcijas, pret Latviju var tik uzsākts tiesvedības process. Un šajā sakarā, kolēģi, es tomēr gribu atgādināt, ka, tā kā sabiedrisko televīziju taču uzturam visi mēs, nodokļu maksātāji, diez vai būtu prātīgi no nodokļu maksātāju naudas maksāt atkal kādā zaudētā tiesas procesā.

Tāpēc es ierosinu svītrot likuma 62.panta ceturto daļu. Šāds viedoklis ir arī Kultūras ministrijai un Kultūras ministrijas speciālistiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Druviete.

I.Druviete. Komisija pēc rūpīgas apspriešanas nolēma šo ierosinājumu neatbalstīt. Taču galavārdu, protams, teiks Saeima.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Ābiķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

I.Druviete. 9.priekšlikums. Tas nav balsojams, jo neesam atbalstījuši 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

I.Druviete. 10.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 11.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Druviete. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas ir iesniegti otrajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par - 65, pret - 7, atturas - 8. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts ziņos... Nav ziņotāja.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

I.Druviete. Jā. Tātad aicinām atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2110 - likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Pirmais lasījums.

Likumprojekta būtība ir tāda, ka Valsts darba inspekcijas likuma atsevišķas normas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām, un līdz ar to likumu ir nepieciešams papildināt ar deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par koordinācijas mehānisma modeli operatīvai informācijas apmaiņai.

Uz pirmo lasījumu nav saņemti priekšlikumi, līdz ar to komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Orlovs. 26.augusts.

Sēdes vadītājs. 26.augusts. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (dokuments Nr.2699). Otrais lasījums. Kopumā saņemti 22 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. 2.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. 4.priekšlikumu ir formulējusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. Arī 5.priekšlikumu ir formulējusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Bērziņš. 6.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 10. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9. un 10.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 13.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. 14.priekšlikumu ir formulējusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Bērziņš. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Bērziņš. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iestrādāts 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Bērziņš. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Pārejas noteikumi. 22.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Bērziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Bērziņš. Lūdzu noteikt minimālu priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu - 8.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādāja pie šā likumprojekta sagatavošanas uz otro lasījumu. Ir iesniegti 36 priekšlikumi.

Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir iesniegusi kultūras ministre Demakovas kundze. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka likumā lietoto terminu definīcijas. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 5. ir deputāta Estas kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Tāpat ir arī ar 6.priekšlikumu, ko ir iesniegusi ministre Demakovas kundze. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5., 6. un 7.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 9. - deputāta Estas kunga priekšlikums. To komisija daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā Nr.10.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 14.priekšlikumu ir iesniegusi kultūras ministre Demakovas kundze. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 15. - kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 16. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lūkas kundzes priekšlikums. Tas ir no komisijas puses atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 17. - kultūras ministres Demakovas kundzes un Juridiskā biroja priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 18.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 19. - kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Arī 21.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 22.priekšlikumu iesniegusi kultūras ministre Demakovas kundze. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 23.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 24.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 24.priekšlikumu... 24.priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. 25. - kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 25.priekšlikumu. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies atbildīgajai komisijai kopumā par izpratni šā jautājuma risināšanā, tomēr es aicinātu ne tikai daļēji atbalstīt kultūras ministres priekšlikumu, bet atbalstīt to pilnībā.

Ko piedāvā kultūras ministre? Kultūras ministre piedāvā, ka par katru nostrādāto gadu virs šā likuma 2.pantā minētā izdienas stāža, izdienas pensiju palielina par 2% no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas. Arī es daļēji piedalījos atbildīgās komisijas darbā un zinu šo diskusiju. Komisijas viedoklis bija tāds, ka šāda pieeja nebūtu atbalstāma tāpēc, ka nav šāda precedenta.

Cienījamie kolēģi, šim likumam vispār nevar būt precedenta, jo šis likums aizsargā tos cilvēkus Latvijā, kuriem ir dots izcils talants.

Cienījamie kolēģi, neviens no Saeimā klātesošajiem deputātiem, lai arī cik spējīgi mēs būtu, nekad nevarēs dziedāt kā Kārlis Zariņš vai dejot kā balerīna Zita Ersa. Šis ministres ierosinājums ir vērsts uz to, lai tik spilgtu talantu, kāds ir Kārlis Zariņš - un mēs zinām, ka viņš joprojām dzied spoži, un viņš ir jau cienījamā vecumā - , lai ieinteresētu maksimāli ilgi savu spilgto talantu apliecināt uz skatuves un lai viņš varētu maksimāli ilgi sniegt savu lielisko mākslu kultūras baudītājiem.

Šis ierosinājums zināmā mērā sekmētu to, ka izcili, paši izcilākie, talanti tomēr centīsies savu mākslu sniegt mums, cik vien ilgi tas būs iespējams, cik vien ilgi viņi to spēs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Stalidzāne. Jā, Sociālo un darba lietu komisija tiešām par šo priekšlikumu debatēja ļoti ilgi un tomēr nonāca pie secinājuma, ka šis priekšlikums ir atbalstāms tikai daļēji, jo tie mākslinieki, kuri turpina strādāt, izdienas pensiju nesaņem. Savukārt tie, kuri būs pietiekami ilgi strādājuši, to saņems par to laiku, kuru viņi patiešām būs nostrādājuši, un tāpēc likumprojektā tālāk parādās vēl viens priekšlikums, kas nosaka, ka mākslinieks nevar saņemt mazāk par šo sociālo pabalstu un ne vairāk par 350 latiem.

Tātad ir ierosinājums atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - kultūras ministres Demakovas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pret 26.priekšlikumu iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

J.Stalidzāne. 27.priekšlikums ir kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Stalidzāne. 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 30. - kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Stalidzāne. 31. - kultūras ministres Demakovas kundzes priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 32. ir Demakovas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 34. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas kundzes priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 36.priekšlikums attiecas uz pārejas noteikumiem. To ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Pirmais lasījums

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums”. Dokuments Nr. 826.

Komisija lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Likumprojekts sastāv no septiņiem pantiem. Ir paredzēts Eiropas Parlamenta deputātu algas pielīdzināt Saeimas deputātu algām. Likumprojekts nepieciešams tāpēc, ka Eiropas Parlamentā neizdevās vienoties par kopēju apmaksas sistēmu Eiropas Parlamenta deputātiem no dažādām valstīm. Katrai valstij ir jāpieņem atsevišķs likums. Latvijas likuma projekts, kā jau teicu, sastāv no septiņiem pantiem. Piemēram, Somijā ir šāds speciāls likums, kurā ir tikai divi panti.

Aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Bērziņš. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 4.jūniju un par likumprojekta izskatīšanas datumu - 10.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 2695. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

Paredzētie grozījumi papildina Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas attiecībā uz pašvaldībām. Grozījumi atbilst Eiropas vietējo pašvaldību hartai un veicina iedzīvotāju plašāku līdzdalību pašvaldību darbā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un lūdz deputātus to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūlijs. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums - starpziņojums, ko sagatavojusi Parlamentārās izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu uzklausīt Latvijas Republikas 8.Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei starpziņojumu!

Parlamentārās izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei ir izveidota ar Saeimas 2004.gada 29.janvāra lēmumu Nr.289.

Komisijas mērķis ir padarīt Latvijas politiķu darbu iespējami atklātu un novērst amatpersonu interešu konfliktus, tādēļ komisija ir apkopojusi faktus un izsaka viedokli vienīgi par gadījumiem, kas liecina par Einara Repšes finansiālo darbību ietekmi uz viņa pieņemtajiem lēmumiem, kā arī Einara Repšes iepriekš pieņemto lēmumu ietekmi uz viņa turpmākajām materiālās labklājības izmaiņām.

Pildot šo Saeimas doto uzdevumu, komisija ir noteikusi sekojošus galvenos darbības virzienus:

nodrošināt sabiedrības tiesības saņemt informāciju par amatpersonu darbību un pārbaudīt Einara Repšes darījumus ar nekustamo īpašumu;

konstatēt, vai šo darījumu veikšana nav uzskatāma par nereģistrētu uzņēmējdarbību;

noskaidrot, kādas īpašas priekšrocības, slēdzot finanšu darījumus, iespējams, ir guvis Einars Repše;

noskaidrot, kādus lēmumus par labu saviem darījumu partneriem un ziedotājiem, izmantojot dienesta stāvokli, iespējams, ir pieņēmis Einars Repše;

izvērtēt Ministru prezidenta pārraudzībā esošā un tādēļ interešu konfliktā nonākušā KNAB darbības, pārbaudot iespējamās nelikumības Einara Repšes finanšu darījumos.

Vadoties no augšminētā, Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir apkopojusi sekojošus faktus, kuri ir bijuši pamatā komisijas viedoklim.

1999.gada 23.martā Rīgas Apgabaltiesa atzina akciju sabiedrību “Rīgas Komercbanka” par maksātnespējīgu, kā arī noteica desmit akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” amatpersonu piedalīšanos maksātnespējas procesā. Šīs desmit personas bija bankas prezidents Vladimirs Kuļiks, valdes locekle un galvenā grāmatvede Mārīte Kurkulīte, viceprezidentes Tatjana Ratņikova un Irēna Skobeļeva, viceprezidents Andrejs Sergejevs, padomes priekšsēdētājs Sols Bukingolts, padomes locekļi Aleksandrs Bondarevs un Kārlis Cerbulis, padomes locekle Karina Izaksone un padomes loceklis Georgs Krivickis.

1999.gada 4.augustā Latvijas Banka nolēma atbalstīt Latvijas Bankas piedalīšanos maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” sanācijā, un ar Latvijas Bankas padomes lēmumu Nr.59/2 tika nodibināta SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra”, kurā Latvijas Banka iemaksāja 15 546 000 latus Latvijas valstij piederošas naudas. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” Latvijas Banka nedrīkstēja tieši iegādāties akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcijas, tādēļ Latvijas Banka izmantoja likumā minēto atrunu, ka Latvijas Bankai var būt savi uzņēmumi, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti.

1999.gada 13.augustā Latvijas Banka uzdeva SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” izpilddirektoram A.Šteinbergam iegādāties 93 781 818 maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcijas LVL 0,01 nominālvērtībā par kopsummu 15 474 000 latu. Saskaņā ar SIA “Rīgas Komercbankas rehabilitācijas aģentūra” 1999.gada ilgtermiņa ieguldījumu kustības pārskatu šo akciju vērtība nepilnu piecu mēnešu laikā - līdz 1999.gada beigām - samazinājās par 10 748 000 latu. Saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu 2000.gada 18.maijā visas minētās akcijas tika pārdotas “Norddeutsche Landesbank Girozentrale” par 2 767 383 latiem, un Latvijas Banka šā darījuma rezultātā 2000.gada nepilnos piecos mēnešos cieta zaudējumus vēl par 2 030 617 latiem. Kopējā starpība starp maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akciju iegādes sākotnējo cenu un to pārdošanas cenu bija 12 778 617 latu.

Tādējādi, glābjot akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” akcionārus un to ieceltās amatpersonas, kā arī novēršot sekas, ko bija izraisījusi Latvijas Bankas rīcība akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” darbības uzraudzībā, Latvijas valsts cieta zaudējumus par summu 12 778 617 latu.

2001.gada 10.augustā Einars Repše atvēra kontu akciju sabiedrībā “Hansabanka” ziedojumu vākšanai, kas būtu nepieciešami viņa - jaundibināmās politiskās partijas vadītāja - finansiālās neatkarības nodrošināšanai.

2001.gada 21.decembrī stājās spēkā Saeimas lēmums par Einara Repšes atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata, izbeidzot Einara Repšes pienākumus, kuros ietilpa arī lēmumi par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, kredītiestāžu amatpersonu kontrole, kā arī kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas.

2000.gada februārī Einars Repše tika ievēlēts par jaunās politiskās partijas priekšsēdētāju.

2002.gada 10.maijā stājās spēkā likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, saskaņā ar kuru Einaram Repšem, bijušajam Latvijas Bankas prezidentam, bija jāievēro noteikti ierobežojumi mantiskos darījumos līdz 2003.gada 20.decembrim.

2002.gada 6.oktobrī Einars Repše slēdza ziedojumu kontu akciju sabiedrībā “Hansabanka” un pieņēma viņa kontā iemaksātos 277 977 latus, 51 950 ASV dolārus, 3732 eiro un 373 Kanādas dolārus.

Vairāk nekā 90% no Einara Repšes saņemtās naudas kopsummas viņa kontā iemaksājušas aptuveni 60 fiziskās un juridiskās personas, vairākas no kurām ir savstarpēji saistītas. Šo personu skaitā bija gan Einara Repšes pārraugāmo kredītiestāžu īpašnieki, gan amatpersonas, kā arī uzņēmumu amatpersonas, kas piedalījušās valsts iepirkumos Latvijas Bankas vajadzībām, un arī tādu uzņēmumu īpašnieki vai amatpersonas, kas ziņojumā jau minētas maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Rīgas Komercbanka” sanācijas procesa aprakstā.

Piemēram, ziedotāji, par kuriem Einars Repše varēja būt lēmis, būdams Latvijas Bankas prezidents:

Andris Kreislers ir ziedojis - 1000 latu; Ojārs Kehris - 5000 latu; SIA “Domuss” - 2000 latu; Belokoņs - 10 000 latu; Belokoņs - vēlreiz 10 000 latu; SIA “Investasource” - 2000 latu; SIA “Interavots” - 2000 latu; Andris Kreislers - 7000 latu; SIA “Domuss” - 5000 latu; Ojārs Bite -1012 latu.

Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einaram Repšem, izpildot likumā noteiktos ierobežojumus kā bijušajam Latvijas Bankas prezidentam, bija tiesības pieņemt naudu no sarakstā minētajām personām agrāk nekā 2003.gada 20.decembrī un vai viņš nav pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta septītās daļas noteikumus. Saskaņā ar šā likuma 30.panta otro daļu minētās summas ir piekritīgas valstij.

Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einars Repše kredīta iegūšanai ir likumīgi saņēmis galvojumu no fiziskās personas - bijušā Latvijas Bankas darbinieka U.Klausa, attiecībā uz kuru Einars Repše realizēja kontroles funkcijas. Komisija uzskata par vismaz neētisku Einara Repšes rīcību vēl iepriekš - Latvijas Bankas prezidenta amatā, jo viņš bija saņēmis no Latvijas Bankas darbinieka U.Klausa, personas, attiecībā uz kuru Einars Repše realizēja kontroles funkcijas, kredītu vismaz 23 000 latu apmērā.

Bez tam, būdams Latvijas Bankas prezidents, Einars Repše saņēma kredītu vismaz 72 999 ASV dolāru un 7381 lata apmērā no akciju sabiedrības “Hansabanka”, attiecībā uz kuru Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, veicis kredītiestādes amatpersonu kontroli, kā arī šīs kredītiestādes uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas.

Komisija uzskata, ka, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta septītās daļas noteikumiem, līdz 2003.gada 20.decembrim Einaram Repšem nebija tiesību iegūt akciju sabiedrības “Hansabanka” un akciju sabiedrības “Nord/LB” mantu (tajā skaitā ietilpst naudas saņemšana par atlīdzību uz laiku), jo attiecībā uz šiem komersantiem Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, veicis kredītiestāžu amatpersonu kontroli, kā arī šo kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas. Likumā nav atrunas par amatpersonas pieļaujamo rīcību atkarībā no mantas iegūšanas veida, tādēļ arī kredītu ņemšanu šajās bankās komisija neuzskata par attaisnojamu rīcību. Kredītu apmēri salīdzinājumā ar Einara Repšes parastajiem ienākumiem, to nosacījumi, kas ļauj vairākus gadus nemaksāt kredītu pamatsummu, atbrīvojumi no samaksas par kredītu pieteikumu izskatīšanu, procentu likmes, kas ir zemākas nekā ievērojamam vairākumam šo banku klientu, ārkārtīgi iecietīgās prasības attiecībā uz kredītu ķīlas nodrošinājumu neļauj šos kredītus uzskatīt par parastiem ikdienas vajadzību apmierināšanai nepieciešamiem darījumiem, kuri to maznozīmības dēļ būtu uzskatāmi vien par formālu likuma pārkāpumu.

2002.gada oktobrī tika apstiprināts Einara Repšes 8.Saeimas deputāta mandāts. No 2002.gada novembra līdz 2004.gada martam Einars Repše bija Ministru prezidents - valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Komisija pauž pieņēmumu, ka Einaram Repšem bija būtiska iespēja ietekmēt Ministru kabineta normatīvo aktu saturu un pieņemšanas termiņu un viņš to ir izmantojis.

Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 13.panta sesto daļu, ja Einars Repše ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas bija pieņēmis dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, viņam laikā no 2002.gada 6.oktobra līdz 2004.gada 5.oktobrim nebija tiesību attiecībā uz šīm personām izdot administratīvus aktus.

Būdams Ministru prezidents, Einars Repše ir piedalījies administratīvu aktu izdošanā, kas attiecas uz sekojošām juridiskām personām, kuru naudu viņš ir pieņēmis 2002.gada oktobrī. Ziedotāji, par kuriem Einars Repše lēmis, būdams Ministru prezidents: piemēram, SIA “Vincents” ziedojusi 2045 eiro, SIA “Vincents” ziedojusi 1500 ASV dolāru.

2003.gada nogalē ar Ministru kabineta lēmumu tika grozīta Rīgas Brīvostas teritorijas robeža, tādējādi atvieglojot SIA “Vincents” iecerētā būvniecības projekta realizāciju. Kaut arī pēc būtības šis lēmums bija saprātīgs, Einaram Repšem nebija tiesību piedalīties tā pieņemšanā.

Bez tam komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, kādā veidā fakts, ka Einars Repše ir bijis aktīvs ierosinātājs izmaiņām Latvijas valstij piederošo mežu apsaimniekošanā un lēmumu pieņemšanas kārtībai ostās, varētu būt ietekmējis sekojošo uzņēmumu darbību, kas Einaram Repšem devuši naudu. Piemēram, ziedotāji, kuru darbību, iespējams, ietekmējuši Einara Repšes lēmumi: SIA “Vudisona termināls” - 2500 latu ziedojums Einaram Repšem. SIA “Latvijas Rietumu termināls” - 10 000 ASV dolāru ziedojums, SIA “Pata AB” - 5000 latu ziedojums, SIA “Alpha-osta” - 5000 latu ziedojums.

Komisija uzskata, ka vismaz neētiska ir bijusi Einara Repšes rīcība, augstos politiskos vai valsts saimnieciskos amatos virzot fiziskās personas, kas devušas viņam naudu. Šo personu skaitā ir Grigorijs Krupņikovs, kandidāts ārlietu ministru postenim (samaksājis Einaram Repšem 2500 latu), Kārlis Šadurskis, izglītības un zinātnes ministrs, Pāvels Rebenoks, Ministru prezidenta padomnieks ostu jautājumos, Aldis Kušķis un Liene Liepiņa - novērotāji Eiropas Parlamentā. Komisijas rīcībā ir ziņas, ka augstus amatus ir saņēmušas arī citas personas, kas kopumā Einaram Repšem samaksājušas vairākus tūkstošus latu, taču komisija neuzskata par iespējumu šādas ziņas publiskot, pirms saņemts atbilstošs izmeklēšanas iestāžu atzinums.

Par klaju interešu konfliktu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 12.panta izpratnē uzskatāms Einara Repšes atbalsts Viļa Vītola, kura kompetenci komisijai nav pamata apšaubīt, iecelšanai amatos valsts akciju sabiedrībās, jo, būdams Ministru prezidents, Einars Repše ir saņēmis Vilim Vītolam piederošajā bankā kredītus 116 406 eiro un 75 239 ASV dolāru apmērā.

Komisija uzskata, ka Einara Repšes reputāciju ietekmē arī fakts, ka viņa vadītā Ministru kabineta ieceltais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs K.Ketners 2003.gada laikā ir vienpersoniski lēmis par vairāku desmitu komersantu atbrīvošanu no maksājumiem valsts budžetā, tajā skaitā 2003.gada 11.jūlijā pieņēmis lēmumu par akciju sabiedrības “Hansabanka”, ar kuru Einars Repše atradās un turpina atrasties darījumu attiecībās, atbrīvošanu no ienākuma nodokļa un soda naudas samaksas valsts budžetā par kopējo summu 170 382 lati un ar nodokli neapliekamo, uz nākamajiem taksācijas gadiem attiecināmo zaudējumu palielināšanu par 443 999 latiem.

Komisijas uzdevums nav konstatēt visu to personu loku, kas, piešķirot Einaram Repšem naudu, pateicās par viņa sniegtajiem pakalpojumiem vai cerēja uz tādiem nākotnē. Svarīgi gan ir konstatēt, vai Einars Repše, pieņemot naudu, ir pārkāpis likumu, un tas ir izmeklēšanas iestāžu pienākums.

Diemžēl komisijai nav bijusi iespēja uzklausīt paša Einara Repšes viedokli par viņa rīcības morāli ētiskajiem aspektiem, tādēļ komisija, izsakot viedokli par sekojošajām personām un viņu rīcības motīviem, maksājot Einaram Repšem naudu, ir spiesta interpretēt faktus atbilstoši pašu komisijas locekļu izpratnei par ētisku, godīgu un loģisku rīcību.

Apšaubāmi un, iespējams, koruptīvi ziedojumi. Piemēram, Ainārs Dzelze ir noziedojis 2500 latu, SIA “Adugs” - 3000 latu, SIA “Empower” - 5000 latu, SIA “Empower” - vēlreiz 5000 latu, Valentīna Mamajeva - 5000 latu, Ilvars Attis - 5000 latu, Sergejs Korotkovs - 5000 latu, Iļja Basins - 5000 latu, Velners Siņicins - 5000 latu, Novruzs Kasum Ogli Tagijevs - 8700 latu un Nataļja Brūvere - 6400 latu.

Komisija ziņojumā ir izmantojusi vien tādus datus, kas pašam Repšem un jebkurai citai personai ir publiski pieejami, izmantojot visus atklātos informācijas avotus. Komisija uzskata par neētisku rīcību naudas paturēšanu, kuru Einars Repše saņēma no Aināra Dzelzes, kurš ir publiski atzinies, ka bijis starpnieks naudas nodošanā politiskajai partijai, un šāds fakts ir konstatēts ar tiesas spriedumu.

Komisija uzskata par politiskas personas reputāciju negatīvi ietekmējošu apstākli naudas pieņemšanu no Ilvara Atta, kurš laikrakstā “Diena” (2004.gada 10.janvārī) minēts kā persona, par kuru ir aizdomas līdzdalībā darbībās, kuru mērķis ir Ventspils uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu samaksas.

Tāpat masu medijos ir paustas bažas, ka V.Mamajevas rīcībā nav bijuši legāli naudas līdzekļi, lai viņa būtu tik dāsna Einara Repšes finansētāja. Nav saprotama SIA “SIGEX”, kuras kapitāls ir 2000 latu, vadītāja Novruza Kasum Ogli Tagijeva un revidentes Nataļjas Brūveres motivācija un spēja samaksāt Repšem kopsummā vairāk nekā 15 000 latu.

Līdzīgi nav saprotams, kādi ir bijuši avoti tiem 10 000 latu, kurus Einaram Repšem ir piešķīrusi sīka Ķekavā reģistrētā SIA “Empower”. Komisija labprāt būtu uzklausījusi Einara Repšes viedokli par sakarību starp faktu, ka viņam 3000 latu piešķīrusi Ķekavā reģistrētā SIA “Adugs”, un faktu, ka 2003.gadā, kad Einars Repše bija Ministru prezidents, SIA “Adugs” saņēma no valsts budžeta kompensāciju par ražošanā izmantoto cukuru 57 099 latu apmērā.

Komisija izsaka pieņēmumu, ka Repšes finansiāla neatkarība būtu saprātīgu politisku lēmumu pieņemšanu veicinošs faktors, tomēr tā nav iespējama, ja galvenais viņa naudas līdzekļu izcelsmes avots ir nelielas ļaužu grupas piešķirtie līdzekļi, kurus turklāt Repše ir ieguldījis augsti spekulatīvos darījumos, ienākumi no kuriem varētu būt atkarīgi no viņa kā atbildīgas valsts amatpersonas rīcības vai ietekmēt viņa rīcību.

2001.gada 21.decembrī, atstājot Latvijas Bankas prezidenta amatu, Repšem piederēja 238 “Standard&Poors” depozīta sertifikāti par kopējo tirgus vērtību 27 227 ASV dolāri, kā arī 1292 lati, ko Repše bija noguldījis Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Repšes kopējās parādsaistības bija 72 999 ASV dolāri un 30 381 lats. Komisija izsaka pieņēmumu, ka Repšes nekustamā īpašuma Ikšķilē un divu automašīnu vērtība bija ne mazāka kā 2003.gadā, kad to vērtība, kā norādīts darījumos, bija kopsummā ne lielāka par 35 000 latu. Ja vien Einara Repšes īpašumā nebija kāda vērtīga kustamā manta, kura nav jāuzrāda valsts amatpersonas deklarācijā, tad Repšes aktīvu tīrā vērtība bija negatīva, proti, viņa parādsaistības pārsniedza viņa īpašuma vērtību par vismaz 25 000 latu.

Ņemot vērā to, ka, stājoties Ministru prezidenta amatā 2002.gada 5.decembrī, valsts amatpersonas deklarācijā Repše nav norādījis kustamas mantas pārdošanas darījumus, nav saprotams, kas uzturēja Repši ilgāk nekā 9 mēnešus periodā no 2001.gada 21.decembra līdz 2002.gada 6.oktobrim, līdz viņš saņēma partijas vadītāja kontā iemaksāto naudu. Tādēļ nepieciešams papildus pārbaudīt, vai Repšes valsts amatpersonas deklarācija atspoguļo patieso stāvokli.

Kā publiski paziņojis pats Einars Repše, viņa kontā iemaksātos naudas līdzekļus viņš ir iztērējis, lai iegādātos ASV biržās dažādu firmu akcijas. Saskaņā ar Einara Repšes deklarāciju 2002.gada 5.novembrī, stājoties Ministru prezidenta amatā, viņš bija veicis divus nozīmīgus darījumus. Viens darījums bija ASV tirgus vērtspapīru pirkšana un pārdošana, līdz ar ko Repšes īpašumā nu jau bija 1411 “Standard&Poors” depozīta sertifikāti par kopējo tirgus vērtību 129 138 ASV dolāri.

Otrs darījums saskaņā ar Einara Repšes paša deklarēto bija honorāra saņemšana par politiskās partijas dibināšanu par kopējo summu 312 053 lati. Pat tad, ja Einars Repše bija samaksājis no šīs summas vismaz iedzīvotāju ienākuma nodokli nekavējoties, nevis vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma deklarācijas iesniegšanu 2003.gada 1.ceturksnī, viņa rīcībā atlikušajai naudas summai vajadzēja būt ne mazākai kā 234 000 latu.

Einars Repše bija atdevis iepriekš norādītos parādus par kopējo summu aptuveni 75 000 latu, papildus nopircis vērtspapīrus par kopējo summu aptuveni 60 000 latu. Einara Repšes deklarētie naudas uzkrājumi kopsummā bija sasnieguši aptuveni 21 500 latu. Līdz ar to vai nu Einars Repše 30 dienu laikā - no 2002.gada 6.oktobra līdz 2002.gada 5.novembrim - nelielos pirkumos ir iztērējis vismaz 77 500 latu, vai nav šo summu deklarācijā norādījis kā uzkrājumus noguldījumu vai skaidras naudas formā, vai arī sedzis kādas citas saistības, kuras nav norādītas iepriekšējo periodu deklarācijās. Tāpēc ir nepieciešams papildus pārbaudīt, vai Repšes valsts amatpersonas deklarācija atspoguļo patieso stāvokli.

Saskaņā ar Einara Repšes valsts amatpersonas deklarāciju, kas iesniegta 2003.gada 26.martā, viņam piederošo ASV tirgus vērtspapīru tirgus vērtība nepilnos divos mēnešos laikā no 2002.gada 5.novembra līdz 31.decembrim bija sarukusi par 35 121 ASV dolāru jeb 27,2 procentiem.

2001.gadā Einaram Repšem piederošo vērtspapīru portfeļa ienesīgums bija 0,91%; 2002.gadā ienesīgums saruka līdz 0,47%. 2003.gadā ienesīgums saruka līdz pat 0,10% gadā. Šāds ienesīguma līmenis bija neapšaubāmi ievērojami zemāks nekā procentu likme par kredītiem, kurus Einars Repše bija ņēmis vērtspapīru iegādei, un ievērojami zemāks nekā ienesīgums no naudas izvietošanas zema riska aktīvos.

Saskaņā ar Repšes valsts amatpersonas deklarāciju, kurā atspoguļots viņa mantiskais stāvoklis 2003.gada 31.decembrī, Einara Repšes īpašumā bija ASV tirgus vērtspapīri par kopējo summu tirgus vērtībā 810 089 ASV dolāri, likvīdi ieguldījumi un noguldījumi Latvijas finanšu uzņēmumos par kopējo summu 14 431 lats un 5 613 ASV dolāri.

Einaram Repšem piederēja nekustamie īpašumi, kuru iegādes vērtība bija 323 718 lati. Bez tam Einara Repšes īpašumā bija arī iepriekš dāvinājumā saņemts nekustamais īpašums Ikšķilē, kura ķīlas vērtība bija 65 543 lati. Einars Repše bija izsniedzis aizdevumus par kopējo summu - 6700 lati. Tādējādi Einaram Repšem piederošo aktīvu kopējā vērtība bija 851 687 lati. Einara Repšes saistības, summas pārrēķinot pēc valūtas kursa 2003.gada 31.decembrī, kopsummā bija 780 511 lati. Rezultātā Repšes aktīvu tīrā vērtība bija 71 176 lati.

2002.gada 31.decembrī Einara Repšes aktīvu tīrā vērtība saskaņā ar viņa iesniegto deklarāciju bija aptuveni 105 150 lati. Tātad viena gada laikā Einars Repše bija zaudējis vismaz 30 000 latu savas mantas, ko nespēja segt pat viņa kā Ministru prezidenta alga un ienākumi no mantas pārdošanas.

Komisijas uzdevums nav sniegt Einaram Repšem ieteikumus viņam piederošo finanšu līdzekļu saprātīgai pārvaldei, tādēļ komisija aprobežojas ar savu viedokli, ka augstas valsts amatpersonas atkarība no riskantu darījumu veiksmes var apdraudēt valsts pārvaldības kvalitāti.

Vienlaikus komisija uzskata par nepieciešamu ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka valsts amatpersonas deklarācijas formu. Lai iegūtu patiesu un skaidru priekšstatu par valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa izmaiņām, deklarācija būtu iesniedzama finanšu pārskata formā, kas sastāv no bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina un naudas plūsmas pārskata.

Pārskatos nepieciešams atspoguļot arī peļņu vai zaudējumus no valūtas kursa svārstībām. Neviena no Einara Repšes valsts amatpersonas deklarācijām šādi ienākumi vai zaudējumi nav deklarēti.

Kā jau minēts komisijas ziņojumā, atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta septītās daļas noteikumiem līdz 2003.gada 20.decembrim Einaram Repšem nebija tiesību iegūt akciju sabiedrības “Hansabanka” un akciju sabiedrības “Nord/LB” mantu, tās skaitā ietilpst naudas saņemšana par atlīdzību uz laiku, jo attiecībā uz šiem komersantiem Einars Repše bija pieņēmis lēmumus par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādēs, veicis kredītiestāžu amatpersonu kontroli, kā arī šo kredītiestāžu uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkcijas.

Komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai Einars Repše nav pārkāpis likumu, 2003.gadā pieprasot un pieņemot no minētajām kredītiestādēm aizdevumus - no akciju sabiedrības “Nord/LB Latvija” - 75 996 ASV dolārus un 269 234 eiro, no akciju sabiedrības “Hansabanka” - 259 300 eiro.

2004.gada 16.janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēma iesniegumu no sabiedrības par atklātību “Delna” par Einara Repšes iespējamo interešu konfliktu, saņemot aizdevumus no kredītiestādēm. Atbildē uz divām teksta lappusēm, ko KNAB sniedza pēc četru mēnešu ilgas pārbaudes, analizēts un kā nepamatots noraidīts šis pieņēmums, ka Einars Repše varētu būt saņēmis kredītus uz īpaši labvēlīgiem nosacījumiem.

Komisija uzskata, ka KNAB veiktā pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei, profesionālajai mazspējai vai personiskai ieinteresētībai pārbaudes rezultātos sekojošu apstākļu dēļ.

Pirmkārt, KNAB nav sniedzis tiesisku vērtējumu Repšes finansiālajām darbībām, nav analizējis saistību starp Einara Repšes saņemtajiem labumiem un viņa kā augstas valsts amatpersonas rīcību, nav kritiski vērtējis no kredītiestādēm saņemto informāciju. Pārbaude nav veikta vispusīgi, bet aprobežota vienīgi ar jautājumu par kredītu procentu likmju apmēru.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijai joprojām nav izdevies no KNAB iegūt materiālus, kas ļautu vērtēt, vai pats Repše ir sniedzis kredītiestādēm nepatiesu informāciju, vai kredītlietās ir dati par iegādāto nekustamo īpašumu patieso cenu, vai Repšem ir bijis kāds plāns ienākumu gūšanai no nekustamajiem īpašumiem, vai viņam bija līdzekļi ieguldījumiem šajos nekustamajos īpašumos, kas paaugstinātu to vērtību, vai Repšem bija nepieciešamās prasmes un iemaņas ienākumu gūšanai no uzņēmējdarbības nekustamo īpašumu jomā, vai astoņi nekustamie īpašumi bija nepieciešami vienīgi Repšes personiskā patēriņa vajadzību apmierināšanai un vai šīs vajadzības atbilst viņa paša iespējām. Tādēļ komisija pauž viedokli vienīgi par apstākļiem, kas norāda uz pretrunām KNAB pieticīgajos secinājumos. KNAB secinājumi balstīti vienīgi uz pašu kredītiestāžu norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, kuri ir pretrunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu...

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātais Šmita kungs! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu: Goldes, Šņepsta, Paula, Zommeres un citu parakstītu lūgumu turpināt 2.-3.jūnija Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai nav iebildumu? Nav...

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par strādāšanu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai šīsdienas sēdē. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - 2. Sēde tiek pagarināta līdz visu jautājumu izskatīšanai. Paldies.

Lūdzu, turpiniet!

J.Šmits. KNAB secinājumi balstīti vienīgi uz pašu kredītiestāžu norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, kuri ir pretrunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmuma Nr.17/6, kas datēts ar 2001.gada 2.novembri, “Kredītrisku pārvaldīšanas ieteikumi” 3.2.punkta un 3.5.punkta prasībām. KNAB norāda, ka lēmumu pieņemšanā par kredītu piešķiršanu būtiski bija sekojoši kritēriji: pirmkārt, kredīta valūta un termiņš; otrkārt, klienta iepriekšējā sadarbība ar banku, kredītvēsture, maksājumu disciplīna, citu produktu izmantošana bankā; treškārt, klienta maksātspēja, ņemot vērā klienta ienākumus, izglītību, darba pieredzi un potenciālo konkurētspēju darba tirgū; ceturtkārt, kredīta nodrošinājums, tā tirgus vērtība; piektkārt, citu banku konkurence, to veiktie procentu piedāvājumi.

Einara Repšes Ministru prezidenta alga tika aprēķināta un izmaksāta Latvijas latos, nevis eiro vai ASV dolāros - valūtās, kurās izsniegti un atmaksājami šie kredīti. Komisijas rīcībā nav ziņu, ka Einaram Repšem būtu bijuši kādi citi legāli pastāvīgi ienākumi, kā vien aptuveni 1650 latu liela ikmēneša alga, kuras apmērs ir nepietiekams viņa saistību segšanai.

Nav pamata uzskatīt, ka politisku partiju dibināšana būtu uzskatāma par pastāvīgu nodarbošanos un ka Einars Repše vēlreiz spētu gūt neparasti lielus ieņēmumus, savukārt viņa tēriņi patēriņa vajadzībām bija radījuši stāvokli 2001.gada beigās, kad viņa parādi bija lielāki par viņa īpašumu.

Akciju sabiedrība “Hansabanka” uzsāka 259 300 eiro liela kredīta izsniegšanu Einaram Repšem 2003.gada 10.septembrī, nosakot, ka visa šā kredīta pamatsumma ir jāatmaksā vienā paņēmienā, proti, 2008.gada 10.septembrī, visu šo periodu maksājot vien procentus par kredītu.

Einars Repše bija atbrīvots no komisijas maksas par pieteikuma izskatīšanu un kredīta izsniegšanu. Komisija konstatēja, ka Einaram Repšem, pildot Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, bija kredītvēsture “Hansabankā”, kā arī viņa pieprasītais honorārs par politiskās partijas izveidošanu tika uzkrāts “Hansabankā”, tādēļ Einaram Repšem piešķirto kredītu nosacījumi, tajā skaitā procentu likme, formāli varēja būt labāka nekā citiem “Hansabankas” klientiem. Tomēr kredīta atmaksas grafiks neļauj pienācīgi kontrolēt maksājumu disciplīnu, neļauj gūt pārliecību, ka Einara Repšes rīcībā būs pietiekami finanšu līdzekļi kredīta pamatsummas atmaksai.

Bez tam akciju sabiedrība “Hansabanka” ir piešķīrusi kredītu 90% apmērā no visa Einara Repšes turpmāk iegādājamo nekustamo īpašumu pirkumu cenas, pieļaujot, ka Einars Repše drīkst iesniegt darījumu dokumentus un ieķīlāt īpašumus 30 dienas pēc tam, kad bija saņēmis naudu no kredītkonta.

Pat šo liberālo nosacījumu Einars Repše vismaz vienu reizi ir pārkāpis. Komisijai ir pamatotas šaubas, vai īpašumu patiesā vērtība atbilda līgumos norādītajai cenai. Pat tad, ja kredītlietās būtu atrodami ARCO REAL ESTATE veiktie īpašumu vērtējumi, tie ir apšaubāmi, jo šis starpniekuzņēmums vienlaikus bija Einara Repšes pilnvarotā persona, un tātad tas nav uzskatāms par neatkarīgu vērtētāju.

Einara Repšes deklarācijās nav atrodami dati par viņa kredītvēsturi komercbankā “Nord/LB Latvija”, viņam piešķirto kredītu nosacījumi īpaši neatšķiras no nosacījumiem, kas tika piemēroti citiem šīs bankas klientiem, izņemot faktu, ka Einaram Repšem ir piešķirts kredīts 100 līdz 190% apmērā no iegādāto nekustamo īpašumu cenas.

Vienlaikus komisija pauž šaubas, vai abas komercbankas parasti būtu piešķīrušas šādus kredītus, zinot, ka Einars Repše vienlaikus ir saņēmis vairākus simtus tūkstošu naudas vienību lielus kredītus citās bankās un no ASV vērtspapīru tirgus brokeriem.

Komisija arī konstatē, ka KNAB secinājums par kredītprocentu likmēm banku sektorā neatbilst Latvijas Bankas publicētajai oficiālajai statistikai. KNAB nav analizējis noziedzīgu nodarījumu un likumu pārkāpumu pazīmes, kas atrodamas materiālos, ko KNAB ir pārsūtījis komisijai pēc tās pieprasījuma.

Valsts nodevas kopsummā vairāku tūkstošu latu apmērā darījumos ar nekustamajiem īpašumiem Einara Repšes vietā ir maksājušas “ARCO REAL ESTATE” pilnvarotas personas un citas anonīmas personas. Šie darījumi būtu papildus rūpīgi pārbaudāmi, un tie bija jāatspoguļo Einara Repšes valsts amatpersonas deklarācijā.

Ir vismaz neētiski, ka Einars Repše darba laikā ir lietojis valsts mantu ar Ministru prezidenta pienākumu izpildi nesaistītām vajadzībām, proti, daudzkārt izmantojis Ministru kabineta telpas savu paša biznesa darījumu kārtošanai sekojošos datumos: 2003.gada 22.janvārī, 2003.gada 4.augustā, 2003.gada 14.augustā, 2003.gada 19.augustā, 10.septembrī, 13.oktobrī, vēlreiz 13.oktobrī un 16.decembrī.

Komisija aicina kompetentas valsts institūcijas pienācīgi konstatēt iesaistīto personu atbildību un lemt par normatīvajos aktos noteiktās atbildības piemērošanu sakarā ar sekojošiem pārkāpumiem.

Kolkas pagasta padome 2003.gada 2.septembrī lēma par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām saistībā ar 2003.gada 6.augusta pirkuma līgumu starp G.Pūcīti un R.Sakni, kaut gan jau 2003.gada 25.augustā bija noslēgts pārjaunojuma līgums, ar kuru Einars Repše kā pircējs bija stājies Pūcīša vietā. Vienlaikus ar atteikumu no pirmpirkuma tiesībām Kolkas pagasta padome ir lēmusi par zemes gabala zemes lietošanas mērķa noteikšanu - vienas un divģimeņu māju apbūve. Jāpiezīmē, ka šis zemes gabals atrodas Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā.

2001.gada 14.februārī ar Istras pagasta padomes lēmumu Ivo Danilovam pastāvīgā lietošanā tika piešķirta zeme 141,1 hektāra platībā Istras pagasta “Līčos”. 2002.gada 18.septembrī Aivars Veinbergs, kas dzīvo Rīgas rajona Ādažu pagastā. Pirmajā ielā 31, dzīvoklis 1, ir piešķīris Gatim Saknītim ģenerālpilnvaru “Līču” zemes privatizācijai, šā īpašuma apsaimniekošanai, mežistrādes veikšanai, īpašuma atsavināšanai pēc G.Saknīša ieskatiem.

Vairākus mēnešus pēc šādas pilnvaras izsniegšanas datuma ar Istras pagasta padomes lēmumu 2003.gada 26.februārī, pamatojoties uz vienošanos, kas slēgta 2003.gada 28.aprīlī, tātad divus mēnešus pēc šā datuma, lietošanas tiesības pārreģistrētas uz A.Veinbergu un jau 2003.gada 30.maijā A.Veinbergam zeme piešķirta īpašumā par samaksu - 9640 latiem privatizācijas un kompensācijas sertifikātos.

Ar 2003.gada 9.septembra pirkuma līgumu Einars Repše iegādājās šo īpašumu par 84 600 ASV dolāriem, kā norādīts līgumā, samaksājot šo naudu vēl pirms līguma parakstīšanas.

Vairāk nekā mēnesi pirms šā līguma sastādīšanas, proti, 2003.gada 28.jūlijā, Istras pagasta padome jau bija lēmusi par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām pie norādītās pirkuma cenas - 6395 lati.

Komisija uzskata, ka krimināllietas ietvaros, kas 2003.gada 4.decembrī tika ierosināta aizdomās par Saknīša izdarītu krāpšanu lielā apmērā, būtu nepieciešams rūpīgi noskaidrot tās mehānismus, darījumos iesaistītās personas, kas ļāvušas G.Saknītim, viņa mātei A.Saknītei un citām ar viņiem saistītām personām nesodīti nemaksāt nodokļus, izmantot savu darījumu aizsegam mazturīgas personas bez noteiktas nodarbošanās un, pārkāpjot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 16.pantu, iegūt savā un savu darījuma partneru īpašumā vairāk nekā 10 000 hektāru zemes.

Komisija uzskata, ka Einara Repšes ieguldījumi zemes īpašumos varēja radīt interešu konfliktu gadījumos, kad viņš vai viņa ietekmē esošās amatpersonas lemtu par zemes lietošanas mērķi gan Slīteres nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, gan Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas liegumā, gan attiecībā uz tiešo maksājumu apmēru par zemes platībām lauku apvidos, jo šādi lēmumi būtiski ietekmētu Einara Repšes īpašumu vērtību.

Komisija uzskata, ka izmeklēšanas iestāžu pienākums būtu vispusīgi un objektīvi novērtēt sakarību starp faktu, ka Repše ir pieņēmis naudu no akciju sabiedrības “Venceb” amatpersonas, kura realizē Rēzeknes multifunkcionālās halles projektēšanu un būvniecību, faktu, ka Aizsardzības ministrija 2003.gadā ir piešķīrusi šīs halles būvniecībai 194 000 latu, un faktu, ka Repšes darījumu partnerim D.Vanagam 2003.gadā pastarpināti piederēja kapitāla daļas uzņēmumā SIA “Rēzeknes halle”.

Par Einara Repšes turpinātu saimniecisko darbību liecina arī darījums, kura rezultātā viņš ieguva savā īpašumā pusi reģionālā sporta veselības centra “Rāzna” Rēzeknes rajona Kaunatas pagastā. Iegūtā īpašuma raksturs, paša Einara Repšes izteikumi medijos, ka viņš ir nolēmis kopīgi ar līdzīpašnieku un darījumu partneri Donātu Vanagu izveidot atpūtas telpas iznomāšanai, internetā publicētā šīs atpūtas vietas reklāma ļauj uzskatīt Eināru Repši par lauku tūrisma uzņēmēju, kas viņam šobrīd kā Saeimas deputātam, nav aizliegts. Tomēr Repšes pienākums ir izpildīt visas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz komersantiem.

Komisija aicina Valsts ieņēmumu dienestu novērtēt, vai Einars Repše ir samaksājis visus likumos minētos nodokļus.

Tāpat arī komisija aicina Valsts ieņēmumu dienestu pārbaudīt, vai Einara Repšes paveiktais jaunas politiskās partijas izveidē nav uzskatāms par Civillikuma 2212.pantā minēto darbību, par kuru saskaņā ar likumu ir nomaksājams pievienotās vērtības nodoklis.

Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties pēc Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 3.panta, 41.panta otrās daļas, 107.panta pirmās daļas 2.punkta, 109.panta un 113.panta, komisija nosūta šo ziņojumu Latvijas Republikas ģenerālprokuroram J.Maizītim jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu pēc Latvijas Krimināllikuma 195.panta, 210.panta, 219.panta, 320.panta, 325.panta, 326.panta un 326.1.panta minēto noziegumu pazīmēm.

Komisija lūdz arī lemt par prasības celšanu valsts interesēs saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30.panta otro daļu.

Pamatojoties uz izklāstīto un vadoties pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.1.panta, komisija nosūta šo ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta vadītājai N.Jezdakovai, lai tiktu lemts par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.panta un 165.2.panta pazīmēm un pamatu nesamaksāto nodokļu un soda naudu piedzīšanai no ziņojumā minētajām personām.

Komisija tāpat arī aicina Ministru kabinetu visdrīzākajā laikā, iesaistot noteikumu sagatavošanā sabiedrības pārstāvjus, izpildīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārejas noteikumu 6.panta prasības, kuras attiecas uz šā likuma 18. un 22.pantu.

Komisija aicina tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt komisijas starpziņojumā minētos faktus. Savu darbību komisija turpinās, līdzko būs saņēmusi nepieciešamo informāciju no tiesībsargājošajām iestādēm.

Es lūdzu Saeimu apstiprināt šo komisijas ziņojumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Einars Repše. Es gribu deputātus informēt, ka šādos gadījumos debašu laiks ir 5 minūtes.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Sirsnīgi pateicos komisijai par veikto darbu! Patiešām ieguldīts un izdarīts liels darbs. Uzzināju daudz jauna par sevi. To, ko agrāk nebiju zinājis, to, kā nemaz nav bijis, to, kas varbūt ir tikai mani nākotnes nodomi, bet par ko mani aicina jau šodien sodīt.

Jebkurā gadījumā secinājums ir skaidrs. Es tūlīt pēc sēdes došos uz policiju un pieteikšos. Ceru, ka man nometīs kādu gadu nost un varbūt uzreiz arī nearestēs.

Jebkurā gadījumā šķiet, ka mana “kļūda” (pēdiņās) un reizē arī principiāla pozīcija ir tā, ka es visu, ko esmu darījis, esmu darījis atklāti. Ja reiz es esmu iegādājies kādu nekustamo īpašumu, tad es to esmu darījis uz sava vārda un par savu naudu, atklāti reģistrējot to zemesgrāmatā. Vienmēr esmu maksājis reālās līgumos minētās naudas summas un vienmēr esmu arī maksājis valsts nodevas pilnā apmērā. Tas, ka šīs valsts nodevas, kā to komisija satriecoši pacietīgā darbā ir konstatējusi, manā vārdā ir maksājuši mani algoti pilnvarnieki, tas, mīļie draugi, ir tāpēc, ka es, taupot savu laiku, uzticēju šo darbu, par to arī maksājot atbilstošu komisiju, profesionālām firmām, kuras manā vārdā iemaksāja visas nepieciešamās komisijas valsts iestādēs. Protams, es šos izdevumus pilnībā kompensēju. Un tas ir redzams, izpētot manus bankas kontus, kuriem komisijai vajadzētu būt pilnai pieejai. Taču ne jau patiesības noskaidrošana ir bijis šīs komisijas uzdevums.

Šīs komisijas uzdevums acīmredzot ir sajaukt vienā putrā absolūti visu, nolūkā tikai diskreditēt savu politisko pretinieku, izdarīt to tātad pirms šīm vēlēšanām, pirms nākamajām vēlēšanām, un, ja tas ir iespējams, tad vispār diskreditēt manu personu un iznīcināt mani kā politisko konkurentu.

Redziet, es nekad savā darbībā neesmu darījis neko sliktu, ne arī ētiski nosodāmu. Es neesmu piedalījies ne valsts uzņēmumu privatizācijā, kā to ir darījis dažs labs no šeit esošo politisko partiju kuratoriem, ne arī pārņēmis kontroli pār kādām valsts ostām, pašvaldībām vai uzņēmumiem, kā to ir darījis kāds cits no šeit klātesošo politisko partiju iedvesmotājiem un sponsoriem.

Neesmu arī tirgojis politisko ietekmi, piemēram, par 16 000 latu dibinot uzņēmumu, bet pēc tam pārdodot to par miljonu eiro un starpību iebāžot kabatā, saistībā ar “Saules akmens” būvniecību.

Tātad arī šādi es nekad neesmu darījis. Un būtībā, ko esmu darījis, ir tas, ka esmu par savu naudu no privātpersonām iegādājies kādus nekustamos īpašumus, uzskatot tos par labu ieguldījumu savā, savu bērnu un arī Latvijas nākotnē. To es varētu ieteikt arī jebkuram citam - naudu censties nevis notērēt, bet ieguldīt.

Un būtībā man, protams, ļoti simpatizē tas, ka komisija, šķiet, rūpējas par manu finansiālo stāvokli, tikai reizēm nav īsti skaidrs, kas komisiju interesē vairāk - mani ienākumi vai mani izdevumi. Ja interese par maniem ienākumiem it kā vēl ietilptu komisijas saprātīgu interešu sfērā, tad kāda tai ir darīšana par maniem izdevumiem? Ja protu, iztieku gadā ar 20 latiem, neprotu - tērēju 25 latus. Tomēr jebkurā gadījumā šeit ir acīm redzams mēģinājums salikt iespējami daudz vienā maisā, lai izraisītu tikai un vienīgi politisku izrēķināšanos ar saviem konkurentiem.

Tāpat man nav skaidrs, kādā sakarā man atļaujas pārmest manus nākotnes nodomus. Ne es šobrīd kādu lauku tūristu esmu izmitinājis, ja nu vienīgi pats sevi varētu uzskatīt par lauku tūristu, ne arī šobrīd esmu nodarbojies ar kādu komerciju šajā nozarē. Un tad, kad nākotnē kaut ko tādu varbūt darīšu, es arī reģistrēšos, bet nu, piedodiet, nemēģināsim man pārmest ne manus nākotnes nodomus, ne arī to, ko es varbūt nākotnē darīšu.

Tāpat, īstenojot savus personiskos ieguldījumus no darba brīvajā laikā, es neesmu izmantojis ne valsts garantētus kredītus, ne valsts palīdzību, ne arī jebkādā veidā valsts kredītiestādes tiešā pretstatā tam, kā to ir darījis dažs labs, piemēram, no Tautas partijas bijušajiem ministriem: zemkopības ministrs Slakteris un finanšu ministrs Bērziņš laikā, kad abi bija ministri. Viņi ir saņēmuši simtiem tūkstošu lielus kredītus viņu pārraudzībā esošajā valsts komercbankā, Hipotēku un zemes bankā, ar valsts garantijām, tātad ar Lauku attīstības fonda garantijām. Lauku attīstības fonds bija viena ministra pārraudzībā, bet Hipotēku un zemes banka - otra ministra... Tur godātā komisija vai godātie klātesošie Tautas partijas pārstāvji nesaskatīja nekādu interešu konfliktu un nekādu neētisku rīcību, kuru vajadzētu izmeklēt. Šeit pat jebkuram ir skaidrs, ka ne jau jebkāda patiesības noskaidrošana ir šīs komisijas uzdevums. Tāpat kā, teiksim, par nesen gaismā celtajiem darījumiem saistībā ar “Saules akmens” celtniecību. Nodibinās firmiņa ar 16 000 lielu kapitālu, izkārto visas nepieciešamās būvatļaujas un pēc tam par miljonu pārdod... Nu tas tāds normāls darījums... Ja tas ir tātad Ministru prezidenta biedra cienīgi, tad tur vispār ne gailis pakaļ nedzied, tur tātad nevienam pat nav jācenšas dibināt kaut kādu izmeklēšanas komisiju vai tamlīdzīgi...

Mīļie draugi! Neko tādu es neesmu darījis! Es esmu iegādājies zemi no privātām personām par adekvātu cenu, kuru daži preses izdevumi pat ir nosaukuši par pārmērīgi lielu... Un tā tālāk.

Mīļie draugi! Tā ir absolūti divkosīga pieeja, un šeit pat faktiski trūkst nopietnu vārdu.

Sēdes vadītājs. Deputāt Repše, jūsu debašu laiks ir beidzies.

E.Repše. Jā, pateicos.

Es domāju, ka šis komisijas starpziņojums un arī ziņojums, kas tam sekos, faktiski atmaskos pats sevi, un te ir pat lieki kaut ko vēl piebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Katrreiz jau ir vērts pajautāt, kam tas ir izdevīgi. Kad Krievijai vajadzēja novērst pasaules uzmanību no genocīda pret saviem pilsoņiem Čečenijā, tad uzreiz radās mīts par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs. Kad Ainaram Šleseram vajadzēja novērst sabiedrības uzmanību no saviem darījumiem ar SIA “Merks”, kur 16 000 vērts īpašums tika pārdots par pusmiljonu, bet pēc tam īpatnējā veidā tā vērtība atkal bija 16 000, un tad vajadzēja izveidot šo nožēlojamo izmeklēšanas komisiju Einara Repšes finansiālās darbības izvērtēšanai.

Varētu jau nenākt šajā tribīnē, bet īpatnējā veidā arī mana necilā persona tika pieminēta šajā ziņojumā. Lieliski strādājusi komisija! Prieks! Paldies par to viņiem! Repše ir atļāvies vēl arī daudzus citus noziegumus izdarīt. Redziet, godīgi sakot, visu laiku, būdams premjera amatā, viņš ir arī elpojis, lai uzlabotu savu veselību, bet patiesībā - vai premjers to drīkstēja?

Ziniet, daudziem dakteriem ne sevišķi patīk viņu pašu zāles, un šis pamatīgums, ar kādu Šmita kungs tikko ziņoja, ieinteresēja arī mani paskatīties KNAB mājas lapā. Redziet, izrādās, arī Dzintars Jaundžeikars savu amatu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja amatu -, iespējams, ir ieguvis par 3200 latu ziedojumu Latvijas Pirmajai partijai, un arī Dzintra Smiltene, kā šodien raksta žurnāls “Nedēļa”, par 5000 latu ziedojumu - Latvijas Zemnieku savienībai bija šis ziedojums - , iespējams, ir ieguvusi “Lattelekom” Direktoru padomes priekšsēdētājas amatu. Tad vēl Juris Lujāns par 2650 latu ziedojumu Latvijas Pirmajai partijai, iespējams, ir ieguvis ekonomikas ministra amatu. Arī Juris Radzevičs par 2450 latu ziedojumu Latvijas Pirmajai partijai, iespējams, ieguvis izglītības un zinātnes ministra amatu, bet pats pikantākais ir tas, ka pēdējā gada laikā arī mācītājs Jānis Šmits ir veicis 1950 latu ziedojumu, ko, strādādams par mācītāju, iemaksājis deviņos maksājumos (katru 100 un 200 latu apjomā) un ko, iespējams, ir sakrājis šim cienījamajam amatam, kurā viņš tagad sēž. Apsveicu, Šmita kungs! (Aplausi.)

Redziet, kolēģi, nekā jauna zem saules nav! Un kāds politiķis ir sacījis tādus vārdus: “Pieredzējuši nelieši lieto vārdu “iespējams”. Iespējamību apstrīdēt nav iespējams.” Šajā ziņojumā bija ļoti daudz vārdu “iespējams”, bet manis minēto citātu ir sacījis Andris Šķēle, kad viņu apsūdzēja iespējamā saistībā ar pedofiliju.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Šadurski! Es gribu teikt, ka šodien mēs izskatām Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudes starpziņojumu, un tāpēc vajadzētu runāt par tēmu, kura attiecas tieši konkrēti uz šo ziņojumu. (Starpsaucieni.)(No zāles dep. K.Šadurskis: “Paldies!”)

Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Nedaudz paturpinot Šadurska kunga jau aizsākto vērtējumu par komisijas starpziņojumu vai, pareizāk sakot, tā sagatavošanas un interpretācijas veidu, ir jāteic, ka, nedaudz tajā iedziļinoties, mēs, protams, varam konstatēt, ka bez Šadurska kunga jau nosauktajām Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Zemnieku savienības amatpersonām, biedriem un atbalstītājiem cienīgas amatpersonas statusu ir ieguvis arī, piemēram, Ēriks Jēkabsons, kurš šobrīd ir iekšlietu ministrs, un vēl daudzas citas puses.

Bet nu ir pats interesantākais: ja šo interpretāciju mēs pilnībā attiecinām, piemēram, uz partijas “Jaunais laiks” deputātu Einaru Repši, tad principā jau iznāk tā, ka Einars Repše, jo viņš kādreiz ir bijis Latvijas Bankas prezidents, nevar pieņemt kā valsts amatpersona nevienu lēmumu par nevienu personu Latvijā, kurai ir konts kādā komercbankā vai kura jebkad ir saņēmusi jebkādu kredītu vai jebkādu palīdzību no bankas. Tas tiešām ir vienkārši tāds unikāls atzinums!

Ja šīs “izcilās” interpretācijas autors būtu tikai un vienīgi mācītājs Jānis Šmits, tad es pats to vēl spētu attaisnot, bet, ņemot vērā to, ka arī man bija tas gods kādu, pavisam gan īsu brīdi, pavadīt šīs komisijas sastāvā, tad man ir jākonstatē kāda satriecoša atziņa saistībā ar to apstākli, ka vēl pavisam nesen šīs komisijas priekšsēdētāja vietniece bija tagadējā tieslietu ministre Vineta Muižniece un ka vēl arvien jau no komisijas pirmās izveides dienas tās loceklis ir jurists ar turpat vai 15 gadu parlamenta darba pieredzi Jānis Lagzdiņš. Tās nu tiešām ir fantastisku un tiešām talantīgu juristu atziņas!

Visticamāk gribot negribot ir jākonstatē, ka pie kaut kā tik “ģeniāla” var nonākt vienīgi padomju laikos studējuši juristi.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ļoti uzmanīgi izlasīju šo te dokumentu, ko parakstītāji ir nosaukuši par starpziņojumu, taču es to drīzāk uztvēru kā auditorfirmas, nevis Latvijas likumdevēju ziņojumu par Einara Repšes aktīvu stāvokli. Tiešām ir interesanti, ka Latvijas Republikas likumdevēji nevar atrast laiku, lai nodarbotos ar savām tiešajām funkcijām, bet gan kā tāds auditors izskata Einara Repšes kontu plusus vai mīnusus.

Otra lieta, kas man iekrita acīs, bija tāda, ka šī komisija ir uzņēmusies arī nekustamā īpašuma vērtētāju funkciju. Diemžēl gan bez licences. Tās varbūt būtu šīs komiskās lietas, bet arī dažas bīstamas lietas es saskatīju šajā ziņojumā. Tātad viena no galvenajām šīm lietām ir tāda, ka mēs pirmo reizi redzam, ka komisija ir norādījusi uz kaut kādiem KNAB it kā nepareizi veiktajiem pētījumiem un vērtējumiem. Tādējādi neatkarīgais KNAB, par ko sen ir cīnījušies Tautas partijas kolēģi, kuri pat gribēja šo neatkarību nostiprināt Satversmē, šobrīd tiek sists un dauzīts no mūsu parlamentārās izmeklēšanas komisijas puses ar visai apšaubāmiem pamatojumiem.

Un vēl viena lieta, kas tiešām ir ļoti, ļoti dīvaina tajā kontekstā, ka tiešām šīs komisijas vadītājs ir cienījamais jurists Lagzdiņa kungs. Mēs atceramies, ka pagājušajā gadā mēs pieņēmām jaunu likumu - “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijām”, un šī ir pirmā komisija, kura darbojas šā likuma ietvaros. Galvenais, ko šis jaunais likums nosaka, ir iespēja aicināt īpašu prokuroru savā komisijā, un šis īpašais prokurors tad pārbauda, vai izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija neietver norādījumus uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu darījumu.

Tātad, godātie kolēģi, kāpēc jūs aicināt Maizīša kungu, kāpēc jūs aicināt Jezdakovas kundzi, ja jums bija iespēja aicināt prokuroru, kurš būtu neatkarīgs un izvērtētu visas šīs lietas uz vietas? Tas ir jautājums Šmita kungam, kā šīs komisijas vadītājam. Kāpēc jūs neizmantojat šo jauno likumu, ko Saeima ir pieņēmusi, lai komisija būtu nevis tikai un vienīgi politiska ar tiešu mērķi politiski izrēķināties ar konkurentiem, bet gan pēc būtības tiešām juridiska instance.

Iesaku jums uzaicināt šādu prokuroru, nevis sūtīt savas vēstules esošajiem prokuratūras darbiniekiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es esmu strādājusi vairākās izmeklēšanas komisijās, bet jāteic, ka gandrīz neviena no tām nav beigusies ar kaut kādiem redzamiem rezultātiem. Tā tas bija ar izmeklēšanas komisiju kredīta G-24 jautājumos, tā tas bija ar izmeklēšanas komisiju privatizācijas jautājumos. Un arī šī izmeklēšanas komisija, kad tā sāka savu darbu, lai izmeklētu Einara Repšes kā Ministru prezidenta darbību, man jāsaka, darbojās vēl neproduktīvāk par iepriekšējām. Tāpēc frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosināja no šīs komisijas atsaukt savus deputātus, tas ir, mani un Pēteri Tabūnu. Tā ka mēs ziņojuma sagatavošanā neesam piedalījušies.

Un jāteic, ka tajās sēdēs, kurās mēs piedalījāmies līdz izstāšanās brīdim no šās komisijas sastāva, nebija pieņemts neviens konstruktīvs lēmums, bija pieprasītas tikai dažādas rakstiskas izziņas.

Taču šajā ziņojumā es gribu apstrīdēt vienu tēzi, un, ja es vēl būtu bijusi šajā izmeklēšanas komisijā, tad es būtu centusies to apstrīdēt arī šajā komisijā. Un tā 5.lappusītē ir ziņa, ka komisija aicina Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, kādā veidā fakts, ka Repše ir bijis aktīvs ierosinātājs izmaiņām Latvijas valstij piederošo mežu apsaimniekošanā... Šāds fakts vispār nav bijis.

Es ilgu laiku esmu strādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā gatavo visus mežu likumus un ar tiem saistītās izmaiņas. Esmu strādājusi arī iepriekšējās valdības - “Jaunā laika” organizētajās darba grupās par mežu jautājumiem, bet Einars Repše tur nekad nav ne parādījies, ne arī iesniedzis savus priekšlikumus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Gundars Bērziņš. (Starpsauciens: “Novelc žaketi!”)

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Repšes kungam, man šķiet, savu uzrunu vajadzēja sākt šādi: “Klausieties manos vārdos, bet neskatieties uz maniem darbiem!” Jo liekulība un dubultmorāle šobrīd ir kļuvusi par “Jaunā laika” standartu. Un jūs šobrīd sēžat vieni paši. Ar jums neviens pat nav gatavs runāt, tāpēc ka jūsu dubultmorāle ir visai klaji redzama gan no labās, gan no kreisās puses.

Un kāpēc komisija radās? Tika publiski paziņots, ka komisija nebūtu radusies, ja Repšes kungs tad, kad presē radās par to interese, būtu sasaucis preses konferenci un atbildējis uz jautājumiem par šiem darījumiem, ja jūs sakāt, ka esat atklāts, un izstāstījis visu uzreiz. Jūs pateicāt, ka jūs par to nerunāsiet. Jūs divreiz rakstiski atteicāties komisiju informēt par šiem darījumiem, un tad komisija izmantoja tikai tos materiālus, kuri bija pieejami, un izanalizēja šo situāciju.

Par dubultmorāli runājot. Šodien es lasīju presē un arī vakardien kāds žurnālists man lūdza komentēt “Jaunā laika” šo skandālu, kāds šobrīd ir izcēlies saistībā ar nesamaksātajiem nodokļiem. Kādam cilvēkam tika izsniegts paziņojums ar zīmogu “Gods kalpot Latvijai!” un Repšes parakstu par to, ka par šo cilvēku ir samaksāti nodokļi, bet, aizejot saņemt pensiju, izrādījās, ka tas tā nav. Tas īstenībā ir noziegums, tā ir “aplokšņu” alga, pie tam cilvēka maldināšana. Tātad jūsu deklarācija neatbilst īstenībai. Tā ka attiecībā uz šo dubultmorāli šīs lietas, es domāju, ir pilnīgi skaidras. (Starpsauciens: “Nemelo, Bērziņ!”)

Taču pati būtiskākā lieta, ko ierosina komisija, izvērtējusi datus, kuri ir saistīti ar lēmumiem, kas ir pieņemti par cilvēkiem, no kuriem Repšes kungs ir saņēmis naudu, ir tāda, ka šie fakti būtu izvērtējami saistībā ar Amatpersonu interešu konflikta likumu, jo šī nauda, ja ir bijis likuma pārkāpums, saskaņā ar 30.panta otro daļu ir piekritīga Latvijas valsts budžetam. Šī summa ir 41 012 lati un 4000 dolāru. Tā ka šis jautājums būtu skatāms.

Es saprotu, ka taisnība “Jaunajam laikam” nepatīk, bet taisnībai, “Jaunais laiks”, jūs muti neaizbāzīsiet! Bļaujiet, cik stipri vien gribat!

Vēl par dažām lietām, kas ir kļuvušas acīm redzamas. Viena no lielākajām un vērienīgākajām, man šķiet, nekustamā īpašuma afērām, kāda ir bijusi pēdējā laikā un par kuru jau ir ierosinātas vairākas krimināllietas un būs vēl, ir saistīta ar vienu pirkumu, kad cilvēks caur fiktīvām personām desmitiem reižu ir privatizējis zemi par sertifikātiem. Šie cilvēki nekavējoties viņam šo zemi ir atdāvinājuši, pie kam nepaejot pat vienam gadam un nesamaksājot nodokli. Par to ir jau ierosinātas vairākas krimināllietas.

Kā Repšes kungs iekļuva šinī kompānijā? Kā arī Krupņikova kungs no šā cilvēka ir nopircis jau lielāku skaitu šo īpašumu?

Es īstenībā aiz nekustamā īpašuma darījumiem, protams, redzu rūdīta cilvēka roku. Es gan nevaru apgalvot, bet man šķiet, ka tas ir tāds... ka tā varētu būt arī Krupņikova roka, jo šeit ir darbojusies trenēta roka. Un šī nekustamā īpašuma afēra, par kuru jau ir ierosinātas vairākas krimināllietas, kur Repšes kungs varbūt ir tikai netīšām iesaistījies vai netīšām nopircis, īstenībā ir uzmanības vērta. Jo šeit ir izkrāpti nodokļi, kas nav samaksāti, šeit caur fiktīvām personām ir privatizēti apmēram 10 000 hektāri zemes visā Latvijas valstī, iegūstot īpašumā šīs lietas.

Tāpēc, lai arī cik nepatīkama būtu patiesība un kļūdu atzīšana, šobrīd ir komisijas atzinums, kas, kā jūs redzat, nav apgalvojuma formā. Ir fakti, kas, man šķiet, ir ļoti korektā formā izklāstīti. Īstenībā, lai varētu pieņemt tālākos lēmumus un virzīties uz priekšu, arī par savām kļūdām ir jāspriež. Ir jāspēj godīgi runāt par tiem apstākļiem, kuri to ir izraisījuši, un tāpēc, “Jaunais laiks”, jūs varat kliegt, cik vien gribat, bet taisnībai jūs muti neaizbāzīsiet! Un ar savu dubultmorāli, kāda jums ir raksturīga šobrīd, sadarbības partnerus šinī Saeimā jums būs ļoti, ļoti grūti atrast. Tāpēc, lūdzu, esiet apdomīgi!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti liels prieks, ka deputāts Bērziņš tik augsti ir novērtējis mūs, partiju “Jaunais laiks”, un piedēvējis mums dubultmorāli, jo acīmredzot viņam pašam morāles vispār nav.

Tā kā viņš ir bijis finanšu ministrs un pašlaik strādā par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju, es saprotu, ka viņš ir piedalījies šā dokumenta veidošanā. Mani darīja uzmanīgu viens teikums, kas liecina par to, kā šī komisija ir strādājusi. Citēju: “Komisijas rīcībā nav ziņu, ka E.Repšem būtu bijuši kādi citi legāli pastāvīgi ienākumi kā vien aptuveni 1650 latu liela ikmēneša alga, kuras apmērs ir nepietiekams viņa saistību segšanai.” Ja jau bijušais finanšu ministrs un pašreizējais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs precīzi nezina, cik liela Repšem ir alga, tad rodas jautājums - ko tad mēs varam spriest par visu šo kopējo ziņojumu?

Otrkārt. Es lasu: “Komisija uzskata, ka KNAB veiktā pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei, profesionālai mazspējai...” Cik es atceros, šīs pārbaudes veikšanā piedalījās arī KNAB darbinieks Loskutova kungs. Un, ja jau viņš ir nekompetents un profesionāli mazspējīgs, kāpēc tad viņš pašlaik izvirzīts KNAB vadītāja amatam?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Minētais starpziņojums tiek pieņemts deputātu zināšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā ziņos deputāts Krišjānis Peters... es atvainojos, deputāts Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 785.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Kopumā ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 10. - ekonomikas ministra Jura Lujāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 10. un 11.priekšlikumu.

S.Fjodorovs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Fjodorovs. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. 1.jūlijs. Paldies.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Paziņojums. Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 13.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Izdrukas nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Nikolajs Kabanovs, Uldis Mārtiņš Klauss, Ģirts Valdis Kristovskis, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Raimonds Pauls, Andrejs Radzevičs, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Straume, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre, Dzintars Zaķis, Ausma Ziedone-Kantāne, Ērika Zommere un Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. Visi 3.jūnija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Sēde ir slēgta.

 

 

	SATURA RĀDĪTĀJS 8.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde 2004.gada 2.—3.jūnijā (2004.gada 3.jūnijs)
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Andra Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības” (Izskatīšanas turpinājums) (2661. dok., reģ. nr.440)
Debašu turpinājums	- dep. A.Aleksejevs
	- dep. P.Tabūns
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. A.Aleksejevs
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības” (2662. dok., reģ. nr.441)
Ziņo	- dep. P.Maksimovs
Debates	- dep. J.Pliners
Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības” (2663. dok., reģ. nr.442)
Ziņo	- dep. P.Maksimovs
Debates	- dep. J.Pliners
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. J.Sokolovskis
	- dep. A.Aleksejevs
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. K.Strēlis
	- izglītības un zinātnes ministrs   J.Radzevičs
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. L.Ozoliņš
	- dep. A.Pabriks
	- dep. J.Pliners
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. A.Kiršteins
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. E.Repše (pret)
Paziņojumi
	- dep. A.Pētersons
	- dep. A.Pabriks
	- dep. V.Šiliņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (3.lasījums) (2709. dok., reģ. nr.586)
Ziņo	- dep. J.Strazdiņš
Debates	- dep. K.Šadurskis
	- dep. K.Šadurskis
	- izglītības un zinātnes ministrs   J.Radzevičs
	- dep. K.Šadurskis
	- izglītības un zinātnes ministrs   J.Radzevičs
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. K.Šadurskis
	- izglītības un zinātnes ministrs   J.Radzevičs
	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” (2.lasījums) (2518. un 2698. dok., reģ. nr.775)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Debates	- dep. B.Cilevičs
	- dep. V.Agešins
	- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (3.lasījums) (2710. dok., reģ. nr.599)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”” (3.lasījums) (2711. dok., reģ. nr.595)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” (1.lasījums) (2610. un 2687. dok., reģ. nr.807)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (2.lasījums) (2608. un 2699. dok., reģ. nr.805)
Ziņo	- dep. Gundars Bērziņš
Likumprojekts “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums” (2.lasījums) (1939. un 2708. dok., reģ. nr.624)
Ziņo	- dep. J.Stalidzāne
Debates	- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums” (1.lasījums) (Steidzams) (2690. un 2690.a dok., reģ. nr.826)
Ziņo	- dep. Gundars Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (1.lasījums) (2695. un 2695.a dok., reģ. nr.830)
Ziņo	- dep. P.Ontužāns
Starpziņojums “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei starpziņojums” (2724. dok.)
Ziņo	- dep. J.Šmits
Par procedūru
Debates	- dep. E.Repše
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. E.Jaunups
	- dep. A.Kampars
	- dep. A.Seile
	- dep. Gundars Bērziņš
	- dep. K.Strēlis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” (2.lasījums) (2507. un 2705. dok., reģ. nr.776)
Ziņo	- dep. S.Fjodorovs
Paziņojums
	- dep. J.Stalidzāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs   A.Bartaševičs

 

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par piekrišanu deputāta A.Tolmačova saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 03.06.2004. 09:23:42 bal037
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2661

Lēmuma projekts "Par piekrišanu deputāta V.Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 03.06.2004. 09:33:38 bal038
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2662

Lēmuma projekts "Par piekrišanu deputāta J.Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 03.06.2004. 10:24:46 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2663

Datums: 03.06.2004. 10:27:44 bal040
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Augstskolu likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:14:54 bal041
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Grozījumi Augstskolu likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:15:18 bal042
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi Augstskolu likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:19:28 bal043
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Grozījumi Augstskolu likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:20:08 bal044
Balsošanas motīvs: Par 46.priekšlikumu

Grozījumi Augstskolu likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:21:58 bal045
Balsošanas motīvs: Par 47.priekšlikumu

Grozījumi Augstskolu likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:23:30 bal046
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Grozījumi Augstskolu likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:24:30 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2709 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Radio un televīzijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:25:44 bal048
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Radio un televīzijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:30:38 bal049
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Radio un televīzijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:33:22 bal050
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Radio un televīzijas likumā (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:34:06 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2698 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:35:38 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2710 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem" (3.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:36:34 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2711 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā (1.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:37:40 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2610 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:40:48 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2699 pieņemšanu 2.lasījumā

Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums (2.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:47:38 bal056
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātra mākslinieku izdienas pensiju likums
Datums: 03.06.2004. 11:49:14 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2708 pieņemšanu 2.lasījumā

Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums (1.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:50:14 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2690 steidzamību

Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likums (1.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:51:06 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2690 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (1.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 11:52:22 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2695 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 03.06.2004. 12:30:14 bal061
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījums likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību" (2.lasījums)
Datums: 03.06.2004. 13:13:48 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2705 pieņemšanu 2.lasījumā