Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2017.gada 19.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 19.oktobra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 2017.gada un 2018.gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”.

Šnores kungs, vai runāsiet “par” vai “pret” šo darba kārtības grozījumu? Šnores kungs, runāsiet “par” vai “pret” šo darba kārtības grozījumu? Tātad deputāti nevēlas runāt ne “par”, ne “pret” šo darba kārtības grozījumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Nevienam deputātam iebildumu nav, un darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi par iesniegto gadskārtējo valsts budžetu un ar to saistītajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tātad deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Neapšaubāmi, es aicinu balsot “par” šī likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Taču šeit jābilst daži vārdi.

Tieši Saeima un Sociālo un darba lietu komisija bija tā, kas idejiski virzīja, iniciēja šī likumprojekta tapšanu, jo atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika ir krīzes relikts, kas citās nozarēs sen jau ir likvidēts, taču veselības aprūpē, aizbildinoties ar hronisku naudas trūkumu, tas vēl netika izdarīts.

Un, atsaucoties uz arodbiedrības aicinājumu, Sociālo un darba lietu komisija uzņēmās šo iniciatīvu. Sabiedrības veselības apakškomisijā mēs skatījām šo jautājumu, Latvijas Ārstu biedrība atbalstīja. Pēteris Apinis bija pirmais, kurš pateica, ka pārejas noteikumos vajag izdarīt šos grozījumus. Liels paldies arī komisijas vadītājai Aijai Barčai, kurai izdevās pārliecināt premjeru un finanšu ministri par to, ka ir nepieciešams jau šogad pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika. Un šis process sākās ar 1.jūliju.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un arī tik svarīgā Veselības aprūpes finansēšanas likuma skatīšanā un atbalstīšanā izmantot šo sadarbības paraugu: sabiedrība - Saeima - valdība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalstīs šo likumprojektu, jo tas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli tā sauktajiem Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un tas atbilst tam, ko mēs paši esam parakstījuši mūsu priekšvēlēšanu programmā, aicinot atbalstīt veselīgu pārtiku.

Mēs vairākkārt šeit, Saeimā, bijām iesnieguši priekšlikumu atbalstīt samazināto PVN likmi veselīgai pārtikai, taču vairākkārt arī saņēmām iebildumus: “Kā lai mēs nosakām, kas ir veselīga pārtika?” Šo pašu jautājumu pārfrāzējot, es varu jautāt arī šī likumprojekta autoriem: vai visi dārzeņi un augļi, kas ir uzskaitīti šajā likumprojektā, tiešām būs veselīgi un vai tie visi tiešām būs audzēti Latvijā?

Šā iemesla dēļ Latvijas Reģionu apvienības frakcija savu sākotnējo ieceri modificēja, ja tā var teikt, un aicināja samazināt PVN likmi bioloģiski sertificētai produkcijai. Mūsuprāt, tas būtu prātīgāks un tiešām loģiskāks ieguvums, lai veselīgai pārtikai cenu samazinātu.

Šajā gadījumā mēs nezinām, cik daudz no visiem šiem dārzeņiem un augļiem - kopumā sarakstā uzskaitīti 64 punkti - būs bioloģiski audzēti un kuri būs, tā teikt, pesticīdu mērcē pasniegti.

Vēl jo vairāk man ir bažas par to, vai ieguvums no šīs PVN likmes samazināšanas būs patiešām visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jo laukos dzīvojošie cilvēki dārzeņus gluži vienkārši izaudzē paši un nemaz neiet uz veikalu tos iegādāties, it sevišķi, ja tie ir tādi diezgan eksotiski dārzeņi kā, piemēram, mangoldi, korintes, kolrābji (labi, tas vēl bija dzirdēts), fenhelis, cukurkukurūza, mizuna, pastinaki, patisoni, šalotes un turnepši. Un, godīgi sakot, manuprāt, šādus nosaukumus daudzi lauku cilvēki nemaz nebūs pirms tam manījuši.

Latvijas Reģionu apvienības frakcija tomēr atbalstīs šo likumprojektu, jo patiešām uzskatām, ka ideja varbūt nav slikta, tā ir jāvērtē, taču gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka sākotnējā iecere galu galā var beigties ar to, ka ieguvēji būs tikai tirgotāji. Tirgotāji, protams, no šī starpības... no mazākas PVN likmes būs ieguvēji, bet ražotāji, lauksaimnieki beigās tik un tā būs spiesti atdot lielajiem tirgotāju tīkliem produkciju par tām pašām iepriekšējām cenām.

Aicinu balsot “par”, bet ļoti uzmanīgi šo likumprojektu izvērtēt komisijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Varis Krūmiņš.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo grozījumu sakarā ir vismaz trīs jautājumi, par kuriem varētu diskutēt un strīdēties diezgan ilgi, taču es šodien gribu pieskarties tikai vienam, kas droši vien skar visus mūs, kuriem ir bērni un kuriem ir rūpes par bērniem.

Proti, Izglītības un zinātnes ministrija ir paziņojusi, ka ar 2018.gada 1.janvāri pārtrauc pašvaldību internātskolu un pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanu. Tas nozīmē, ka 12 internātskolas 11 pašvaldībās un arī 40 speciālās pirmsskolas izglītības iestādes ar šo datumu tiek atstātas bez uzturēšanas līdzekļiem, jo izglītības un zinātnes ministrs un Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka uzturēšanas izdevumi ir jāsedz no pašvaldības budžeta.

Jautājums - kāpēc? Lai kaut ko ietaupītu.

Latvijas Reģionu apvienībai nav pārliecības, ka Izglītības un zinātnes ministrija un ministrs saprot, kas notiks ar internātskolu audzēkņiem, ja pašvaldībām šie līdzekļi neatradīsies, turklāt mācību gada vidū. Mēs taču nesvinam Jāņus 1.janvārī un nelecam pāri ugunskuram, mēs arī Ziemassvētkus nesvinam Jāņos. Mācību gads sākas 1.septembrī. Tas nav kalendāra gads.

Zinot to, ka internātskolu audzēkņi bieži vien ir no sociāli neaizsargātām un ļoti, ļoti problemātiskām ģimenēm, ir vismaz divi jautājumi.

Pirmais jautājums - kurš šajās internātskolās mācās? Tie visbiežāk ir bāreņi vai bez vecāku apgādības palikuši bērni, kā arī izglītojamie no trūcīgām un ļoti, ļoti maznodrošinātām ģimenēm. Ne visi viņi ir palaidņi. Un, ja regulāri tiek mainīta skola (par to bija runa arī mūsu konferencēs), proti, ja bērni maina skolu četras līdz astoņas reizes, tad viņi skolu maina ne jau tāpēc, ka grib mainīt, - viņus vienkārši no šīm skolām izmet, jo neviens ar viņiem netiek galā. Viņi ir ne tie sekmīgākie skolēni un, protams, arī ne tie labākie klasesbiedri. Kur tad šīs skolas atrodas? Nebūt ne lielpilsētās, nebūt ne bagātās pašvaldībās. Šīs skolas ir Tilžā, Aglonā, Biržos, Iecavā, Vaiņodē, Mālpilī, Kandavā, Saldū... un vēl dažas šīs skolas ir reģionos. Tā ka šīs nav ne tās bagātākās pašvaldības, ne arī ir lieli centri.

Vai šis jautājums šajās pašvaldībās ir finansiāli atrisināts un nodrošināts? Protams, ka nav. Tātad arī diskusijas šeit nav līdz galam... nav līdz galam izrunātas lietas, un šis jautājums, protams, karājas gaisā.

Ja tiek apvienotas internātskolas ar vispārizglītojošām skolām, jebkuram skolotājam ir skaidrs, ka šiem bērniem būs papildus jārisina nopietnas problēmas gan mācību procesā, gan sabiedrisko aktivitāšu, gan arī uzvedības ziņā. Jo nav skaidrs, kā skolas mācību gada vidū nodrošinās bijušo internātskolu skolēnu iekļaušanos jaunās mītnes - skolas - vidē. Kā skolas direktors īsā termiņā... kā viņš, iespējams, raizējoties par skolas reitingu, par skolēnu skaitu, atrisinās... kā skaidros pēkšņās izmaiņas citu skolēnu vecākiem? Kādu atbalstu Izglītības un zinātnes ministrija šajā situācijā paredz sniegt skolai? Rezultātā daļa šo bērnu mācību gada vidū nonāks uz ielas. Kas tālāk ar viņiem notiks? Vai par to ir rūpējies ministrs Kārlis Šadurskis? Šķiet, ka nav. Galvenais, ka uz nelaimīgu bērnu un mazturīgu iedzīvotāju rēķina ir panākts ietaupījums Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā...

Varbūt der uzklausīt Kandavas internātskolas priekšlikumu un dziļāk papētīt sociālās rehabilitācijas programmu, pirms pieņemt internātskolas iznīcinošus lēmumus. Šī programma tika prezentēta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pirms nedēļas.

Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka, pirmkārt, nedrīkst pārtraukt internātskolu uzturēšanas izdevumu segšanu no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta ar 2018.gada 1.janvāri, tas ir, mācību gada vidū, ja pirms tam nav panākta vienošanās ar konkrētām pašvaldībām par konkrētu izdevumu segšanu šo skolu uzturēšanai. Vēlreiz uzsveru - īpaši ņemot vērā, ka tas notiek mācību gada vidū.

Otrkārt, ja Izglītības un zinātnes ministrija nespēj vienoties ar pašvaldībām, tad internātskolas jāturpina finansēt no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta vai jāatrod līdzekļi valsts budžetā, piemēram, no neparedzētiem gadījumiem. Internātskolu audzēkņi un skolotāji nav vainīgi un nav atbildīgi par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ilgtermiņā nespēj plānot izglītības reformas Latvijā un neuzskata, ka rūpes par šiem bērniem ir viena no prioritātēm un viens no tās galvenajiem pienākumiem.

Kamēr nav skaidras un saprotamas atbildes no ministra...

Sēdes vadītāja. Paldies, jūsu runas laiks ir beidzies.

V.Krūmiņš. ... un rīcības, risinājumu no Izglītības un zinātnes ministrijas, aicinu balsot “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es Krūmiņa kungam gribu nedaudz oponēt, jo šo likumprojektu virza Ministru kabinets, nevis Izglītības un zinātnes ministrija.

Protams, izglītības jomā šobrīd sākušās diezgan lielas reformas, sākot ar saturu, jau no pirmsskolas, kā arī droši vien attiecībā uz augstskolu tīklu. Bet internātskolas šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, un es gribu atgādināt, ka jau 2016.gadā ir izdarīti grozījumi Izglītības likumā, un pārejas noteikumu 50.punkts paredz, ka finansējums internātskolām ir paredzēts līdz šī gada 31.decembrim.

Tiešām komisija tātad jau ir redzējusi šo likumprojektu, ar kuru tiek paredzēts izslēgt internātskolu kā statusu un nosaukumu, jo šobrīd gan tiesībsargs, gan Labklājības ministrija piedāvā, lai šie bērni, kuri mācās internātskolās, mācītos vispārizglītojošajās skolās, kurām ir internāti vai dienesta viesnīcas. Protams, ir neatrisināta problēma ar sociālās korekcijas programmām un palīdzību šīm skolām, un tiešām varbūt 1.janvāris ir tas brīdis, kad... Mēs neesam gatavi šādam solim, un komisija izskatīs visus priekšlikumus, kas tiks iesniegti saistībā ar šo likumprojektu. Turklāt mēs esam ieplānojuši 31.oktobrī doties uz Vaiņodi un Kandavu un klātienē paskatīties, kas notiek. Uz šo brīdi komisijā jau no sešām skolām, no sešu skolu direktoriem ir saņemti iesniegumi par šī jautājuma pārskatīšanu.

Tāpēc es lūdzu šobrīd nodot komisijai šo likumprojektu, lai mēs varam to tālāk skatīt un, ņemot vērā visus iebildumus, domāt par tālāko rīcību šī jautājuma risināšanā. Šie bērni, kuri šobrīd mācās internātskolās, būtu jāintegrē parastajās skolās. Nu, mēs reizēm... Emocionāli un psiholoģiski... neaizdomājamies, kā šie bērni jūtas, kad viņiem vidusskolas diplomā ir ierakstīta internātskola. Es domāju, ka ne visi ir laimīgi.

Paldies. Es lūdzu nodot komisijai.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu balsot par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus neredzu. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 31, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Nellija Kleinberga. Lūdzu!

N.Kleinberga (LRA).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Reģionu apvienības frakcija ir iepazinusies ar 2018.gada budžeta projektu un secinājusi, ka tas nav atbalstāms.

Taču, pirms mēs runājam par to, ko mēs neatbalstām, es gribu minēt trīs labas lietas, kas ir šajā budžeta projektā.

Pirmkārt, valsts aizsardzībai beidzot tiks atvēlēti divi procenti no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Reģionu apvienībai viena no pamatvērtībām ir valsts drošība. Par aizsardzības budžeta palielināšanu Latvijas Reģionu apvienība ir iestājusies jau kopš 2014.gada, kad tika sagatavota apvienības programma Saeimas vēlēšanām.

Otrkārt, plānots samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem, un jācer, ka turpmāk iedzīvotāji maksās mazāk. Ja tirgotāji būs godprātīgi, ieguvēji būs gan ražotāji, gan patērētāji. Un, protams, valsts, jo iedzīvotāji - tā arī ir valsts.

Treškārt, budžeta projektā mēs neieraugām tā saucamās deputātu kvotas. Bet tas diemžēl nenozīmē, ka to tur nav, tās tikai slēpjas citās ailēs. Kā zināms, ministriju tēriņi ir ievērojami auguši. Ir pagājuši trīs gadi, un tikai tagad ir sadzirdēta Latvijas Reģionu apvienības balss.

Par šiem priekšlikumiem mēs esam gandarīti un ceram, ka garajā procesā šīs idejas netiks sabojātas.

Bet kas mūs neapmierina?

Latvijas Reģionu apvienībai nav pieņemami lielie tēriņi valsts pārvaldē, ministrijām papildus piešķirtie līdzekļi, kā arī birokrātijas sloga palielināšana. Diemžēl jāsecina, ka valsts pārvaldes reformu projekts, kas vērsts uz vispārēju birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē, koncentrējoties uz attiecīgas politikas izstrādi un auditu veikšanu, lai tiktu vērtēta efektivitāte un lietderība un tiktu izskausti liekie procesi un liekais regulējums, kā arī tiktu samazinātas izmaksas, diez vai ātri virzīsies uz priekšu arī nākamajā gadā.

Tālāk. Uzņēmējdarbībā, kas ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, savukārt radītas papildu izmaksas saistībā ar nodokļu politiku, kura tika apstiprināta vasarā.

Izskatās, ka visi priekšvēlēšanu solījumi par stabilitāti un nodokļu sloga samazināšanu ir pazuduši. Pašlaik uzņēmēju vidū ir nostiprinājies viedoklis, ka valsts ekonomikas un nodokļu politika vairāk ir piemērota galvaspilsētai un attīstītajiem Pierīgas reģioniem, ignorējot citu reģionu un novadu atšķirības.

Valsts nodokļu politika, Nodarbinātības valsts aģentūras un izglītības iestāžu politika nav adekvāta ekonomikas uzplaukuma vajadzībām. Un ir liels jautājums: vai uzņēmēji vēlēsies investēt Latvijā un paliks šeit, ja viņiem joprojām būs šaubas par nodokļu lietderīgu izlietojumu Latvijā? Līdz ar to uzņēmumu skaits var sarukt vēl vairāk.

Jau šobrīd, kā rāda statistika, dinamika uzņēmēju skaita ziņā ir ar lejupslīdošu tendenci, un pie tā nav vainojami tikai mikrouzņēmēji.

Un tās ir tikai pāris pozīcijas, kuras nupat minēju! Arī attiecībā uz citām, kuras mūsu frakcija uzskata par neapmierinošām, Latvijas Reģionu apvienība ir veikusi analīzi un vēršas pret tām ļoti nopietni, jo budžeta piedāvājumam jābūt atbilstošam Latvijas sabiedrības interesēm. Nevis ierēdņu algu palielināšanai vai budžeta roba matemātiskai aizpildīšanai, bet gan sabiedrības interesēm jābūt vienīgajai prioritātei, domājot par valsts izaugsmi nākamajā gadā. Atcerieties, ka šis slogs gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem un viņu pacietība nebūs bezgalīga!

Mēs iesniegsim savus priekšlikumus un rūpīgi sekosim to izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Bet pats galvenais - ceram uz opozīcijas priekšlikumu objektīvu izvērtēšanu un atbalstīšanu, lai mēs kopīgi strādātu iedzīvotāju labklājības celšanai un valsts attīstībai.

Paldies, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Godājamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Apsveicu ar 2018.gada budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu nodošanu darbam Saeimā un novēlu izturību visiem, it īpaši kolēģiem no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Jau daudz darba ir izdarīts un Ministru kabinets ir veicis atzīstamu darbu, tomēr “astes” vēl palikušas un darbs mums visiem kopā vēl ir priekšā.

Raugoties uz budžeta pozīciju pieaugumu, domāju, piekritīsiet: prioritāte numur viens 2018.gadā būs veselība. Šī sfēra pēc Saeimas frakciju, nozarē strādājošo un visu veselības jomā nodarbināto uzstājības piedzīvos vislielāko finanšu līdzekļu pieaugumu - 235 miljonu eiro apmērā. Kopumā paredzēts pārsniegt zīmīgu skaitli - vienu miljardu eiro.

Tomēr, lai arī skaitļi ir labi un gribētos teikt, ka mēs, Saeimas deputāti, pēc budžeta apstiprināšanas savu daļu darba būsim izdarījuši, mēs ceram arī sagaidīt, ka Veselības ministrija spēs piedāvāt kvalitatīvu nozares reformu, jo šīs divas komponentes - gan finansējums, gan reforma - tikai abas kopā spēs nodrošināt viskvalitatīvāko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Jādefinē pakalpojumu grozs un jāgarantē iedzīvotājiem pilnvērtīga veselības aprūpe.

Tāpat nākamajā gadā visi valsts iedzīvotāji varēs justies droši, jo ievērojams finanšu pieaugums ir atrodams gan Iekšlietu ministrijas, gan arī Aizsardzības ministrijas programmās. 2018.gadā tiks turpināta robežas ar Krieviju un Baltkrievijas stiprināšana, kā arī papildu finansējums tiks novirzīts kibernoziegumu ierobežošanai. Aizsardzības ministrijas finansējums sasniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Domāju, droši varam 2018.gadu saukt arī par ģimeņu labklājības un demogrāfijas gadu. Būtiski paaugstināsim ģimenes valsts pabalstu un, rūpējoties par audžuģimeņu labklājību, ceram, ka pārredzamā nākotnē spēsim nodrošināt, ka Latvijā augs kuplas ģimenes un nevienam bērnam nebūs jādzīvo bērnunamā.

Viena no programmām jau līdz šim ir apliecinājusi valsts atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Tādēļ man ir liels prieks, ka arī nākamajā gadā ir izdevies palielināt atbalstu šai programmai, kas ik gadu ļauj vairāk nekā 2600 ģimenēm tikt pie sen kārota mājokļa.

Ja nu kāds jums tomēr jautā, ko tieši viņš iegūs nākamajā gadā, tad droši varat ikvienam valsts iedzīvotājam atbildēt - samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, un šo ieguvumu jutīsim katrs savā maciņā. Minimālā darba alga tiks pacelta no 380 uz 430 eiro, kas dos ienākumu palielinājumu tieši strādājošiem, kuriem ir mazāki ienākumi. No 1.janvāra ikviens uzņēmējs varēs reinvestēt savu peļņu uzņēmuma attīstībā, par to nodokļos nemaksājot neko, jo uzņēmumu ienākuma nodokļa likme reinvestētai peļņai būs nulle procentu. Par 15 eiro pieaugs tieši mazākās pensijas, neapliekamais minimums pensijām tiks paaugstināts līdz 250 eiro, un atvieglojums par vienu apgādājamo sasniegs 200 eiro. Un tie ir tikai daži no ieguvumiem 2018.gadā.

Izvērtējot svarīgākos ekonomiskos rādītājus un pozitīvo iekšzemes kopprodukta tendenci, kā arī runājot ar tautsaimniecības pārstāvjiem, pārņem patīkama sajūta, ka esam nonākuši stabilas valsts izaugsmes fāzē. Tāpat es piekrītu, ka mums ir jārūpējas, lai valsts izaugsmi vēl kāpinātu. Tomēr vienlaikus mums ir jāņem vērā pagātnes mācība. Mēs nedrīkstam ignorēt rādītājus, kas valsts galvenos ekonomistus dara bažīgus, piemēram, darbaroku trūkumu atsevišķās nozarēs, kā arī fiskālās disciplīnas uzraugu izteiktās bažas apropriāciju pārdales laikā.

Es aicinu atbalstīt budžeta paketes nodošanu komisijām. Un, lai arī zinu, ka laikā starp lasījumiem centīsimies izveidot katrs savai nozarei labvēlīgus un fiskāli ietilpīgus priekšlikumus, aicinu atcerēties, ka tikai pastāvīga, stabila, visās jomās sabalansēta kopējās ekonomikas izaugsme būs garants demogrāfijas problēmu risināšanai un nodrošinās mūsu valsts bagātību ilgtermiņā, aizceļojušo latviešu atgriešanos un visu Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par valsts budžetu 2018.gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts nodots visām Saeimas komisijām, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta kā atbildīgā komisija.

Deputāte Silvija Šimfa ir lūgusi vārdu ziņojuma sniegšanai par balsošanas motīviem par likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam”. Deputāte runās frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam”, kā arī likumprojektu “Par vidēja termiņa ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” neatbalsta.

Vai mums kā opozīcijai ir cita iespēja? Domāju, ka nav. Jo (citēju): “Īsti korekcijas nevarētu būt,” pēc Koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Kučinskis, atbildot uz vaicājumu par šādu iespēju, ja deputāti budžeta izskatīšanas laikā mēģinās piedāvāt savus priekšlikumus.” (Citāta beigas.) Nepārprotama Ministru prezidenta norāde koalīcijai. Pilnīgi skaidra arī opozīcijai. Šie likumprojekti jau ir nolemti bezierunu pieņemšanai. Un šādas izskatīšanas procedūras dēļ, kā arī negrozāmā satura dēļ tie mums nav pieņemami, un “No sirds Latvijai” balso “pret”.

Balsojot pret šiem likumprojektiem, mēs balsojam pret internātskolu likvidēšanu, jo tas pasliktinās simtiem trūcīgo ģimeņu bērnu dzīves kvalitāti un nākotnes iespējas. Mēs balsojam pret gadiem ilgi nemainīto niecīgo materiālo nodrošinājumu cilvēkiem ar invaliditāti. Mēs balsojam pret pārāk lēno un nebūtisko vecuma pensiju atvirzīšanu no nabadzības robežas. Mēs balsojam pret maksas medicīnu. Mēs balsojam pret zinātnes pakļaušanu iznīkšanai. Mēs balsojam pret to prātam neaptveramo nesaimnieciskumu un tuvredzību, kas ļauj turpināties ceļu sabrukšanai. Mēs balsojam pret reģionālo atšķirību ignorēšanu ekonomikas un nodokļu politikā, kas Latgales reģionam atņem jebkādas iespējas izrauties no nabadzības. Un tie vēl nav visi “pret”.

Valdība nepiedāvā vērā ņemamu uzblīdušā valsts pārvaldes aparāta reformu, bet mūsu uzņēmēji, nodokļu maksātāji sen vairs nevar atļauties uzturēt šo lielo un neefektīvo valsts pārvaldi. Katru gadu mums vēsta par veiktajiem optimizācijas, budžeta pārskatīšanas pasākumiem, un katru gadu Valsts kontrole konstatē arvien lielākus un lielākus tēriņus apšaubāmām prēmijām valsts pārvaldes struktūrās. Valdība veido budžetu, gadu no gada ignorējot maksājumus, par kuriem jau ir izveidojušies parādi. Valsts budžetā jau tagad ir iestrādāts nepietiekams finansējums (vairāku desmitu miljonu eiro apmērā) vairākām programmām, piemēram, izdevumu segšanai par pasažieru pārvadājumiem, par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, par ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu un medicīnas ierīču iegādi, par Latvijas iedzīvotājiem Eiropas Savienības sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un citiem.

Pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti gan jauni likumi, gan ar valsts budžeta projektu visai nosacīti saistīti likumu grozījumi, ar kuriem kārtējo reizi tiek piesegta ierēdņu nespēja savlaicīgi paveikt savus uzdevumus saistībā ar Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu. Protams, vieglāk ir izstumt caur Saeimu šos likumprojektus bez lielām diskusijām - divos lasījumos.

“No sirds Latvijai” aicina budžeta projekta izskatīšanas gaitā nodrošināt Latvijas tiesību aktos noteikto prasību īstenošanu. Un atcerieties, ka valsts - tie ir cilvēki!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegto gadskārtējo valsts budžetu un ar to saistītajiem likumprojektiem” esam visus likumprojektus izskatījuši un pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas - “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Deputāts Artuss Kaimiņš vēlas runāt “par” vai “pret”? “Pret”. Lūdzu!

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Prieks jūs redzēt man aiz muguras.

Vakar man bija brīnišķīga iespēja iepazīties ar Saeimā vislabāko, visgudrāko, visskaistāko, vispareizāko komisiju. Man ir radies jautājums šai komisijai un deputātam Dolgopolovam vienlaicīgi - jautājums par procedūru.

Pašvaldību vēlēšanas notika 3.jūnijā. Šodien ir 19.oktobris, ja? Kāpēc atkal steidzamība? Kāpēc jūs, teiksim, 4.jūnijā, uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām, nenācāt ar šo jautājumu?

Par anotāciju. “Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? Likumprojekts šo jomu neskar. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? Likumprojekts šo jomu neskar.” Kā var neskart?! Varbūt deputāts Dolgopolovs nekad par sevi nav maksājis, jo, lai piedalītos vēlēšanās, ir jāiemaksā kaut kāda drošības nauda CVK. Varbūt kāds cits par deputātu Dolgopolovu to ir iemaksājis, es nezinu. Bet katrā ziņā tur ir iesaistīta nauda. Taču anotācijā ir rakstīts, ka likumprojekts šo jomu neskar.

Nākamais. “Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? Likumprojekts šo jomu neskar.”

Anotācija ir pilnīgi nekam nederīga, manuprāt.

Līdz ar to, deputāt Dolgopolov, uznāciet, lūdzu, šeit, tribīnē, un paskaidrojiet sabiedrībai, kāpēc ir steidzamība, kāpēc ir šāda līdz galam neizstrādāta anotācija, un paskaidrojiet par procedūru. Nāciet un paskaidrojiet, citādi tas ir brāķis, ko jūs tik ļoti negribat no savas komisijas izsūtīt ārā, kā arī iepriekš nosauktos piecus likumprojektus, kas jums atvilktnē iesprūduši jau divus gadus.

Lūdzu! Gaidu atbildi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” neviens deputāts... Deputāts Dolgopolovs runās “par”.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Skaidrot var tikai tādā gadījumā, ja dokuments ir izlasīts no sākuma līdz galam. Ja tas nav izlasīts, paskaidrot diemžēl neko nevar. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Lībiņas-Egneres, Daudzes, Klementjeva, Kūtra un Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 989 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties” turpmāko virzību”.

Runāt ir pieteicies deputāts Ivars Brīvers. Lūdzu! Vai...

Tātad vispirms mums šis jautājums ir jāiekļauj šīsdienas sēdes darba kārtībā, pēc tam būs debates. Vai šobrīd par procedūru...? Tātad deputāts Brīvers nevēlas runāt par procedūru.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Līdz ar to lēmuma projekts “Par 10 989 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties” turpmāko virzību” iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Intam Dālderim šā gada 19.oktobrī.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Inta Dāldera iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.oktobrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam no šā gada 17.oktobra līdz 19.oktobrim.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Aleksandra Kiršteina iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.oktobra līdz 19.oktobrim. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Rukam no šā gada 17.oktobra līdz 20.oktobrim. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Jāņa Ruka iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.oktobra līdz 20.oktobrim. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 24.oktobra līdz 26.oktobrim. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Romāna Naudiņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 24.oktobra līdz 26.oktobrim. Un par to mums ir jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 24.oktobra līdz 26.oktobrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Līdz ar to neapmaksāts atvaļinājums deputātam Romānam Naudiņam piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei šā gada 26.oktobrī. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Lolitas Čigānes iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.oktobrī. Mums lēmums par to ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei šā gada 26.oktobrī! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātei Lolitai Čigānei 26.oktobrī piešķirts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Prezidijs ir saņēmis divus grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgums grozīt Saeimas 2017.gada 19.oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2017.gada 19.oktobra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts bezdarbību, nepiemērojot pensijām iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumus par invaliditāti”.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Klementjeva, Ingunas Sudrabas, Mārtiņa Šica, Jāņa Urbanoviča, Gunāra Kūtra, Andra Morozova, Ivara Brīvera, Jāņa Ādamsona, Sergeja Potapkina un Vitālija Orlova pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts bezdarbību, nepiemērojot pensijām iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumus par invaliditāti”. Deputāti ierosina atzīt pieprasījumu par steidzamu un ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds pieprasījuma motivācijai deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godājamie deputāti! Esmu pārliecināts, ka visi ir izlasījuši šo pieprasījumu. Tas bāzēts uz Valsts kontroles ziņojumu, kurš iesniegts par 2016.gadu.

Kāpēc steidzami? Es jums dažos vārdos izstāstīšu, kas šodien notiek. Neapliekamais minimums pensionāriem šodien ir 235 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to piemēro ļoti precīzi un automātiski. Bet ir atvieglojums vēl arī 1., 2. un 3.grupas invalīdiem - 154 eiro vai 120 eiro. To piemēro tikai tad, ja pensionārs ar invaliditāti ieiet EDS sistēmā un izdara atzīmi tur, kur vajag.

Saprotiet, ka ne visi pensionāri un invalīdi izmanto internetu. Gandrīz 62 procenti pensionāru ar invaliditāti šo sistēmu neizmanto, un tāpēc valsts nevar viņiem sniegt to atvieglojumu!... Iznāk tā, ka 9000 pensionāru invalīdu, kuriem ir tiesības uz šo atvieglojumu, nav izmantojuši šo iespēju un katru mēnesi saņem par 12 eiro mazāk, nekā mēs, deputāti, likumdevēji, viņiem piešķiram. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru šos cilvēkus apkrāpj katru mēnesi. Mēs saprotam, ka internets, e-pārvalde, viss pārējais - tas ir ļoti moderni un svarīgi, lai atvieglotu cilvēkiem dzīvi. Bet mēs arī saprotam, ka strādājam ar cilvēkiem, kuriem īpaši vajag palīdzēt. Mēs redzam tos cilvēkus gan Maxima veikalos, gan citās vietās, kur viņi apmaksā savus rēķinus kasēs. Viņi izmanto bankas, nevis internetbankas pakalpojumus un tā tālāk. Jūs saprotiet, ka mums šiem cilvēkiem vajag palīdzēt! Tāpēc mēs pieprasām un lūdzam šodien deputātus atbalstīt šo pieprasījumu steidzamības kārtībā, lai divi augsta ranga ierēdņi, tādi kā, pieņemsim, finanšu ministre un labklājības ministrs, atrastu iespēju, lai šiem cilvēkiem nevajadzētu izmantot e-vidi un viņi automātiski saņemtu atvieglojumu. Pieņemsim, ja cilvēks invalīds, kuram vajag šos atvieglojumus, domā citādāk vai grib pie cita objekta izmantot šos atvieglojumus, piemēram, pie algas, tad lai viņš pats ieiet EDS un ieliek tur ķeksīti. Saprotat? Bet visiem pārējiem, kuri neizmanto šo vidi, lai automātiski tas tiktu piešķirts! Tas nozīmē, ka no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un no VID vajag saiet kopā diviem ierēdņiem un izmantot to vidi, interneta vidi... un pieteikumu izdarīt daudz caurskatāmāku.

Jūs domājat, es nemēģināju to izdarīt bez pieprasījuma? Bija iespēja piezvanīt gan vieniem ierēdņiem, gan otriem. Neviens neko negrib darīt! Visi saka: “Likums ir tāds, un mēs izpildīsim likumu.” Saprotat? Mēs nevaram palīdzēt šodien katram pensionāram un iedot kādus 10-15 eiro caur indeksāciju, bet viņi mūsu ideju... sagrauj tos atvieglojumus, kurus mēs ierakstījām likumā, jo tie neaiziet līdz klientam. 9000 cilvēku - pensionāru ar invaliditāti - nesaņem 12 eiro katru mēnesi tāpēc, ka ierēdņi negrib dzirdēt mūsu domas un visu laiku slēpjas aiz kaut kādiem komatiem un punktiem.

Lūdzu atzīt šā pieprasījuma steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rullī noteikto viens deputāts var runāt “par” steidzamību, viens var runāt “pret”.

“Pret” ir pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Bez šaubām, šis jautājums ir ļoti svarīgs un aktuāls. Un paldies kolēģiem, ka šo jautājumu ir aktualizējuši. Jautājums ir par to, ka šobrīd premjers neatrodas Latvijā. Viņš ir Briselē, kur viņam pašreiz ir ļoti svarīgs jautājums - Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvība. Bez šaubām, šis jautājums tiks izskatīts Pieprasījumu komisijā. Vai nu pats premjers būs, vai arī viņš deleģēs attiecīgo ministru par šo jautājumu. Tā ka es aicinu šo jautājumu pilnasinīgi izskatīt tad, kad premjers ir uz vietas Latvijā, un šā jautājuma steidzamību šodien neatbalstīt, bet virzīt to noteiktajā gaitā. Komisija nevilcināsies šo jautājumu izskatīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rullī noteikto mums ir jābalso par to, vai pieprasījumu atzīt par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts bezdarbību, nepiemērojot pensijām iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumus par invaliditāti” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 47, atturas - 1. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts, un līdz ar to šis pieprasījums ir nododams Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Andreja Klementjeva, Silvijas Šimfas, Mārtiņa Šica, Igora Zujeva, Aleksandra Jakimova, Andra Morozova, Raimonda Rubika, Gunāra Kūtra, Ivana Ribakova un Ivara Zariņa pieprasījums veselības ministrei Andai Čakšai “Par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Cienījamie deputāti! Mūsu kolēģu Andreja Klementjeva, Silvijas Šimfas, Mārtiņa Šica un pārējo deputātu pieprasījums veselības ministrei Andai Čakšai “Par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu” tika izskatīts Pieprasījumu komisijā. Uzsveru, ka šajā Pieprasījumu komisijas sēdē kolēģu aktualizētie jautājumi bija ļoti būtiski. Vai Veselības ministrija ņems vērā OECD ekonomikas pārskatā minētās rekomendācijas un samazinās pacientu iemaksas un līdzmaksājumus 2018.gadā? Vai papildus piešķirtais finansējums veselības nozarei tiks izmantots, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem un samazinātu pacientu līdzmaksājumus? Kādus uzlabojumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā pacientiem Veselības ministrija plāno veikt papildus piešķirtā finansējuma ietvaros? Vai un kad tiks noteikti pacientiem svarīgākie profilaktisko un ārstniecības pakalpojumu veidi, kuru saņemšanai pacienti tiks pilnībā atbrīvoti no pacientu iemaksām un līdzmaksājumiem?

Tātad Pieprasījumu komisijā tika uzklausīta veselības ministre. Izvērtās, manuprāt, konstruktīva diskusija, un tika pieņemti atzinumi. Bet Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēm neviens deputāts nav pieteicies. Līdz ar to debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Andreja Klementjeva, Silvijas Šimfas, Mārtiņa Šica, Igora Zujeva, Aleksandra Jakimova, Andra Morozova, Raimonda Rubika, Gunāra Kūtra, Ivana Ribakova un Ivara Zariņa pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 52, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Esam nonākuši pie darba kārtības nākamās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana”.

Kā pirmo izskatīsim nākamo likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Atgādinu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Konkurences likumā, kurus Saeima jau ir atbalstījusi trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā notika aktīvs darbs pie šo grozījumu izstrādes, un mēs arī beigu beigās lūdzām, lai Ekonomikas ministrija iesniedz precīzu skaidrojumu par attiecīgo grozījumu mērķi. Tas ir saistīts ar direktīvas prasību ieviešanu. Ekonomikas ministrija šo skaidrojumu ir arī pievienojusi, un ikviens, kuram būs nākotnē interese izprast šo normu mērķi un likumdevēju gribu, šo skaidrojumu varēs atrast un ar to iepazīties.

Kopumā komisija izskatīja 15 priekšlikumus.

1. ir ekonomikas ministra Ašeradena priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Komisija izstrādāja alternatīvu priekšlikumu, kuru atbalstīja un kurš ir ar numuru 2.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir ekonomikas ministra priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - ekonomikas ministra priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Par 8.priekšlikumu komisijā bija diskusijas. 8.priekšlikumu iesniedza ekonomikas ministrs. Komisija to daļēji atbalstīja un izveidoja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Tātad 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. ir ekonomikas ministra priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 12. ir precizējošs ekonomikas ministra priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. ir ekonomikas ministra priekšlikums, kas ir saistīts ar pārejas noteikumu precizēšanu. Komisijā tas daļēji tika atbalstīts, jo komisija izveidoja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 14. ir komisijas priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī jautājums par likuma spēkā stāšanos, kas ir ietverts 15. - ekonomikas ministra priekšlikumā, tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi un kolēģes! Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanās kārtības likumā” tika izskatīts un atbalstīts komisijas sēdē šā gada 10.oktobrī. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Likumprojekts paredz grozījumus vairākos diezgan nozīmīgos jautājumos. Pirmkārt, ir veikti redakcionāla rakstura grozījumi, otrkārt, likums papildināts ar 11.pantu, kurā tiek noteikti kritēriji apcietināto pārvietošanai uz citu izmeklēšanas cietumu, ja tas nepieciešams.

Bet būtiskākais ir treškārt: grozījumi attiecas uz apcietināto satikšanās norises noteikumiem.

Savulaik, pamatojoties uz Satversmes tiesas 2009.gada spriedumu, izmeklēšanas cietumu satikšanās telpu kabīnēs tika noņemtas stikla sienas, kas savukārt radīja ļoti neparedzamas sekas. Tagad bieži ir gadījumi, kad uz tikšanos ar apcietinātajām personām ierodas kriminālprocesā iesaistītas personas. Un, lai traucētu kriminālprocesa gaitai, nereti šajās tikšanās reizēs apcietinātajām personām tiek nodoti aizliegti priekšmeti, aizliegtas vielas un, protams, informācija. Tāpēc esošais regulējums tiek pilnveidots, paredzot detalizētāku kārtību, kā šī tikšanās notiek un kas var ierasties uz tikšanos. Radiniekiem un laulātajiem šīs tiesības, protams, netiek ierobežotas, tiesības tiek ierobežotas trešajām personām.

Vēl šie likuma grozījumi paredz pārcelt notiesāto uz izmeklēšanas cietumu izmeklēšanas interesēs, ja tiek atklāti jauni apstākļi vai kāds cits noziegums. Tāpat arī tiek ieviestas procesuālas garantijas bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, un viņiem tiek nodrošināta labāka pārvietošanās kārtība, lielāka iespēja pavadīt laiku svaigā gaisā, kā arī izglītoties.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Termiņš būs 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 24.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

 

K.Seržants (ZZS).

Šis grozījums ir tehnisks un paredz vien to, ka notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā turpmāk noteiks Apcietinājumā turēšanas kārtības likums.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts, un līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ja citu priekšlikumu par termiņu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 24.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Andris Morozovs.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”.

Augstskolu likuma 10.panta trešā daļa paredz, ka valsts dibināto augstskolu satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.

Pamatojoties uz šo normu, Izglītības un zinātnes ministrija ir nosūtījusi uz Saeimu likumprojektu, kas paredz apstiprināt Banku augstskolas Satversmes sapulces 2017.gada 31.janvārī pieņemtos augstskolas Satversmes grozījumus.

Komisija likumprojektu atbalstīja, un komisijas vārdā aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Morozovs. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2017.gada 24.oktobris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Statistikas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Astrīda Harju. Lūdzu!

A.Harju (VIENOTĪBA).

Godātā Saeima! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Statistikas likumā” un nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šie grozījumi pamatojas uz Ministru kabineta rīkojumiem par administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju un par nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas izveidošanu. Šajos grozījumos ir noteikta administratīvā atbildība par statistikas jomu, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes kompetence sodu piemērošanā. Un šīs normas tātad no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ir ieliktas šajā likumā.

Komisijas vārdā aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Grozījums Statistikas likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Statistikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Harju. Komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdz noteikt šā gada 9.novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 9.novembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma. Lūdzu!

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts skar ārpus formālās izglītības apgūtās izglītības un profesionālās pieredzes novērtēšanas kārtību.

Atbildīgā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus un likumprojektu atbalstījusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 2. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. Un 3. - Šadurska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arīdzan atbalsta.

L.Straujuma. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Straujuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Kurš oktobris?... Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 30.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss. Lūdzu!

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar grozījumiem Jūras kodeksā (Nr.937/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šim likumprojektam uz otro lasījumu ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 2. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arīdzan atbalsta.

A.Matīss. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Arī 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 24.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 24.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”, otrais lasījums. Saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir izdiskutēts un guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti arīdzan atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” atbalstīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, priekšlikumus šim likumprojektam gaidīsim līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 24.oktobrim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Kopumā ir seši priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. arī ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Savukārt 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. ... Kolēģi, tūlīt atradīšu, gara tabula... 4. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nosaka to, ka likums stājas spēkā 2017.gada 1.decembrī. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus, un aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi! Ja jums ir kādi konstruktīvi priekšlikumi saistībā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, aicinu tos iesniegt līdz šā gada 24.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 24.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Andris Morozovs.

A.Morozovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.998/Lp12).

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais likumprojekts precizē kārtību, kādā valsts un privātās augstskolas un koledžas turpmāk varēs atvērt jaunus studiju virzienus, kā arī deleģē Ministru kabinetam noteikt studiju virzienu atvēršanas kārtību. Paredzēts arī noteikt, ka augstskolas varēs izvēlēties, kur veikt ārējās kvalitātes novērtēšanas organizētāju - vai nu Akadēmiskās informācijas centru, vai arī Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautu kvalitātes nodrošināšanas aģentūru.

Likumprojekts paredz arī atvieglot studiju programmu licenču un akreditācijas lapu parakstīšanu.

Paredzēts, ka grozījumi Augstskolu likuma 55.² panta otrajā un trešajā daļā un 55.³ panta 1.² daļa stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Komisija savā 17.oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja minēto likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs uzsākam debates, vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jāņa Upenieka, Augusta Brigmaņa, Alda Adamoviča, Raivja Dzintara un Ivara Zariņa iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 19.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Līdz ar to turpinām šodienas sēdes darba kārtības izskatīšanu bez pārtraukuma.

Uzsākam debates par likumprojektu.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram. Lūdzu!

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Likumprojekts piedāvā it kā labas lietas. Kā redzam likumprojekta anotācijā, tas novērsīs papildu slogu izglītības un zinātnes ministram, kuram vairs nebūs jāapgrūtina sevi ar akreditācijas lapu parakstīšanu, un Akadēmiskās informācijas centram vairs nebūs jāorganizē vizītes augstākās izglītības iestādēs dokumentu detalizētai pārbaudei. Un tamlīdzīgi. Likumprojekts atvieglos augstskolām jaunu studiju virzienu atvēršanu. Tas viss izklausās labi. Tomēr, balstoties uz savu pieredzi augstskolu darbā, izsaku novēlējumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākā šī likumprojekta virzīšanā ņemt vērā šādus aspektus.

Pirms vairākiem gadiem, kad biju lielākā mērā saistīts ar studiju virzienu akreditāciju augstskolās, viens no cienījamiem ekspertu komisijas locekļiem neformālā sarunā teica, ka Vācijā esot ap 100 dažādu studiju virzienu, bet Latvijā to skaits ir ap 500. Kāpēc?

Augstskolas meklē savu konkurences priekšrocību, piedāvājot it kā unikālus, tikai šajā augstskolā vien pieejamus studiju virzienus. Diemžēl šī unikalitāte bieži vien izpaužas tikai nosaukumā. Citiem vārdiem sakot, tiek pārdots tas pats burkāns, tikai vienreiz tas ir ietīts sarkanā papīrītī, citreiz - zaļā, vēl citreiz apsiets ar rozā lentīti, un katrreiz tas tiek saukts citā vārdā.

Studiju virzienu nosaukumos tiek ietverti modē esoši un, kā reiz izteicās viena doktorante, seksīgi vārdi: inovācijas, pievienotā vērtība, tūrisms. Tāpēc gadās, ka studenti nezina, ko viņi īsti studē, ne vien uzsākot studijas, bet arī tās pabeidzot. Kā nesen dzirdēju intervijā ar kādas vadošas augstskolas vadošu darbinieku, arī studiju virzienam “Fizika” tagad vajadzētu meklēt citu, tas ir, seksīgāku, nosaukumu, jo tagad, redz, topošais students saprot, kas būs jāstudē, un saprot, ka tas būs grūti.

Aicinu ietvert likumprojektā normu, kas paredz augstskolām studiju virzieniem dot iespējami īsus un visiem saprotamus nosaukumus, par pamatu ņemot starptautiski atzītus klasifikatorus. Kā mūsu tautasdziesmā teikts:

“Ej, bāliņi, taisnu ceļu,

Runā taisnu valodiņu,

Tad ir Dievs palīdzēs

Taisnu ceļu nostaigāt.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jūs vēlēsieties vēl kaut ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Morozovs. Iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 9.novembris.

Sēdes vadītāja. 5.?

A.Morozovs. 9.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 9.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs. Lūdzu!

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi savā sēdē grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā pirmajā lasījumā un ir tos atbalstījusi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēm neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Šulcs. Iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 15.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad aicina iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz šā gada 15.decembrim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Likumprojekts paredz atkritumu pārvadājumu sistēmas pilnveidošanu un kontroles pastiprināšanu. Lai būtu iespējams izsekot atkritumu pārvadātājiem, likumprojekts paredz noteikt komersantam pienākumu ne vēlāk kā trīs dienas pirms plānotā pārvadājuma atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā paziņot par šo atkritumu pārvadāšanu. Tas attieksies arī uz tā saucamo zaļo sarakstu - Latvijā ievestajiem atkritumiem otrreizējai pārstrādei vai reģenerācijai. Valsts vides dienests šādā gadījumā būs savlaicīgi informēts un attiecībā uz pārvadājumiem varēs pieņemt lēmumu par nepieciešamo kontroli un uzraudzību.

Esam arī paredzējuši pastiprināt regulējumu attiecībā uz atkritumu tirgotājiem un starpniekiem. Tirgotāji un starpnieki ne vienmēr veic atbilstošu darbību atkritumu apsaimniekošanai, atkritumi tiek ilgstoši uzkrāti neatbilstošās vietās un apjomos.

Ir paredzēts arī ieviest finanšu garantijas atkritumu apsaimniekotājiem. Komersantam būs jāsaņem finanšu garantija pirms A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanas atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai, kā arī pirms atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanas.

Precizēsim arī terminu “otrreizējās izejvielas” un terminu “atkritumi”.

Veikti arī uzlabojumi jeb labojumi, lai precīzi pārņemtu direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

Mainīsim arī dabas resursu nodokļa iekasēšanas kārtību. Nodoklis iekļauts atkritumu glabāšanas tarifā.

Kolēģi! Aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz 2.novembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 2.novembris.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 2017.gada un 2018.gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Valsts... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paldies. Valsts kontroles likuma 45.panta pirmajā daļā ir noteikts Saeimas pienākums konkursa kārtībā izraudzīties zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību Valsts kontroles gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai.

Lai izpildītu šo pienākumu un nodrošinātu atklātu atlases procedūru, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 2017.gada 18.aprīlī izveidoja un Saeimas Prezidijs 24.aprīlī apstiprināja iepirkuma komisiju, kuras uzdevums bija veikt Valsts kontroles 2017.gada un 2018.gada finanšu pārskata revīzijas pakalpojumu iepirkuma procedūru.

Izveidotā iepirkuma komisija darbojas atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajām prasībām un par iepirkuma uzvarētāju atzinusi sabiedrību ar ierobežotu atbildību “A.KURSĪTES AUDITORFIRMA”.

Aicinu Saeimu par Latvijas Republikas Valsts kontroles 2017.gada un 2018.gada finanšu pārskata revīzijas veicēju apstiprināt zvērinātu revidentu komercsabiedrību - sabiedrību ar ierobežotu atbildību “A.KURSĪTES AUDITORFIRMA”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2017.gada un 2018.gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 989 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja 10 989 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Likvidēsim Saeimas deputātiem iespēju balsojumos atturēties”.

Komisija uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi, kurš aicināja no Saeimas kārtības ruļļa 139.panta pēdējā teikuma “Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”” izslēgt vārdus “vai “atturas””.

Pārstāvis minēja, ka tādējādi deputātiem mazinātos iespēja slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kaut gan faktiski ir balsojuši “pret”. Iesniedzēji uzskata, ka Saeimā balsojums “atturas” ir līdzvērtīgs balsojumam “pret”, tādēļ to var pārprast.

Pārstāvis sacīja, ka deputāti izmanto atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumos. Kā piemērs bija minēts likumprojekts “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. “Par” balsoja 39 deputāti, “pret” - 38 deputāti un “atturas” - 40 deputāti.

Daudzos citos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespējas izlikties un, balsojot “atturas”, faktiski balsot “pret”. Piemēram, Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentā nepastāv iespēja balsot “atturas”. Dānijas un Zviedrijas parlamenta deputātiem ir iespēja balsot “atturas”, bet šīs balsis netiek skaitītas kopējā balsojumā, un lēmumu izšķir tikai “par” un “pret” attiecība.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka jautājums par grozījumiem Kārtības rullī šobrīd Saeimā ir atvērts, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2017.gada 11.oktobra sēdē sagatavoja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu, kā arī nolēma to virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē, lai lemtu par šā jautājuma nodošanu izvērtēšanai līdz 2018.gada 15.janvārim Juridiskajai komisijai.

Komisija lūdz atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!

 

 

R.Balodis (NSL).

Labdien, kolēģi! Labdien augsti godājamā sēdes vadītāja! Pagājušajā nedēļā labākajā Latvijas juristu žurnālā, kas, starp citu, ir vienīgais, proti, “Jurista Vārds”, tika organizēta diskusija, ekspertu aptauja, kas mums būtu labāk jādara attiecībā uz izvēlnēm “par”, “pret” un “atturas”.

Viena no mūsu kolēģēm, viena no simtnieka, rakstīja šādi: “Ja šī iniciatīva tiks atbalstīta Saeimā un pārtaps par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, darbs parlamentā kļūs dinamiskāks, iespējams, pat intriģējošs.” Es arī domāju, ka šī pilsoņu iniciatīva būtu atbalstāma un, iespējams, patiešām būtu jāsvītro iespēja atturēties. Kāpēc? Paskaidrošu, kādas sekas tam var būt. Katrai lietai ir savi blakusefekti jeb, kā saka par zālēm, blaknes. Kāda kolēģe, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāja doktore Annija Kārkliņa, pagājušās nedēļas aptaujā, starp citu, raksta tā: “Laba parlamentārā prakse būtu, ja deputāti “atturas” iespēju izmantotu tikai īpašos gadījumos, nevis kā ērtāko attieksmes paušanas veidu.”

Patiešām, ja mēs paskatāmies skaidrojošajā vārdnīcā, vārds “atturēties” tiek skaidrots kā izvairīšanās no darbības, konkrētā gadījumā no balsošanas, un līdzīgi domā arī vairums cilvēku. Taču mēs visi zinām, ka, atturoties balsojumā, deputāts balso “pret” balsojamo priekšlikumu, nevis ir neitrāls savā izpausmē. Cilvēki, protams, domā citādi. Virknē valstu - Apvienotajā Karalistē, ASV, Austrijā, Īrijā, Kanādā -, kā raksta iesniedzēji, šie gandrīz 11 tūkstoši pilsoņu, kas ir iniciējuši šo jautājumu portālā ManaBalss.lv, šis jautājums ir sakārtots, un deputātiem nav iespējams balsojumos atturēties. Taču mēs visi zinām: ja iespēja atturēties mums tiktu liegta, vēl pastāv divas iespējas, kas saistītas ar elektronisko sistēmu, kuru mēs izmantojam ikdienā.

Piemēram, es esmu manījis, ka SASKAŅA izmanto pat īpašu žestu. Kad jābalso “par” vai “pret”, vai “atturas”, tiek veikta attiecīga žestikulācija. Tad, kad jāņem kartīte ārā, viņi rāda kulaku. Un masveidā tad tiek izņemtas kartītes ārā. Vai to var liegt? Es domāju, ka to liegt nevar. “Noraut” kvorumu, kā tautā saka, nevajadzētu liegt deputātiem, jo tā ir tāda politiskās cīņas iespēja, veids, kā cīnīties.

Tāpēc, ja tomēr vairākums attiecīgi nobalsos (par to es stipri šaubos, skatoties uz jums) un jūs tomēr šo iespēju no Saeimas kārtības ruļļa izslēgsiet, rezultāts būs tāds: daudzi vilks ārā kartītes (to liegt, es domāju, arī nevarētu) un vispār nepiedalīsies balsojumā, neizdarīs nevienu izvēli - ne “par”, ne “pret”. Tas nozīmē, ka faktiski saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viņi netiks ieskaitīti kvorumā konkrētajā balsojumā.

Nu, šīs konsekvences faktiski radīs citas blakusparādības - līdzīgi kā tad, kad 2009.gadā tika grozīts Saeimas kārtības rullis un deputātiem tika liegta “staigāšana”, jaunu frakciju veidošana. Un kas notiek? Paskatāmies! Smiltēns, kas sēdēja pie kreisās rokas Solvitai Āboltiņai... Viņam jāsēž pie Kaimiņa, bet viņš nesēž pie Kaimiņa, viņš jau divas sēdes sēž, es saprotu, pie savējiem. (Starpsaucieni.) Viņam tiek liegta staigāšana pa frakcijām, bet viņš tāpat staigā! Es nerunāšu par iepriekšējo Saeimu, kur attiecīgi deputāti bija citā partijā un citā frakcijā.

Respektīvi, katrs solis, ko mēs darām, ir jāpārdomā un jāizvērtē divreiz, jo tas rada blakusparādības. Un šinī gadījumā es pats atbalstu šo grozījumu, jo būtībā tas ļoti nemainīs... nu, katrā ziņā šo situāciju nemainīs, bet cilvēki varēs skaidri redzēt katra mūsu tautas pārstāvja viedokli, jo tas nav labi, ka cilvēkiem liekas, ka mēs, deputāti, esam neizlēmīgi. Mums vajadzētu būt izlēmīgiem.

Tātad, kolēģi, es atbalstu šo iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

(Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.) Bet es arī tev negribētu blakus sēdēt!

Baloža kungs, jūs mani patīkami pārsteidzāt, sakot, ka jūs tomēr atbalstāt.

Latvijas Republikas Saeimas deputāta zvērestu katrs no jums šeit ir devis: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

Šajā svinīgajā solījumā jeb deputāta zvērestā nav ne miņas no atturēšanās. Parādiet man kaut vienu uzņēmēju mūsu valstī, kurš vadītu savu uzņēmumu, atturoties pieņemt lēmumus! Tāda uzņēmēja nav! Viņam ir jāpieņem lēmumi. Jūs šeit esat ievēlēti principā tādēļ, lai pieņemtu lēmumus Latvijai - Latvijā! -, un jūs nevarat atturēties. Jūs varbūt varētu ņemt piemēru no manis. Es divus gadus neesmu spējis piespiest pogu “atturas”. Es vienmēr balsoju vai nu “par”, vai “pret”. Un, ticiet man, tas nav grūti! Gabals man nav nokritis, un atbildēt žurnālistiem par to, kāpēc es esmu vai neesmu atbalstījis attiecīgo likumprojektu, man nekādas problēmas nesagādā. (Dep. R.Kols: “Priekš kam šitais?!”)

Ir tā, ka par šo lietu jums būs iespēja balsot trīs reizes. Šobrīd tiek veikti grozījumi Saeimas kārtības rullī, un tur bija arī mans priekšlikums izņemt ārā “atturas”, un arī Brīvera kungs aizstāvēja savu priekšlikumu par “atturas”. Tātad jau divas reizes varēs balsot... Un trešā reize būs tagad par šo... Kurš datums bija...? Orlova kungs, 15.janvāris bija, ja? Nevar jau sarunāties, re, ka jūs zināt! Bet laikam 2018.gada janvārī Juridiskajai komisijai ir jādod savs atzinums. Kas notika ar šiem iepriekšējiem diviem priekšlikumiem, es varu ātri izstāstīt.

ZZS tas absolūti nepatīk. Daudzes... Daudzes... no Daudzes mutes runājot... jo Daudze teica, ka viņu tas neapmierina, jo vajag būt “atturas” iespējai, citādi deputāts nevar godprātīgi pildīt savu uzdevumu.

VIENOTĪBAI nav sava viedokļa, jo izrādās, atturēties it kā ir ļoti labi... Bet te jau tika pieminēts, ka Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrijā, Īrijā, Kanādā, Maltā, Nīderlandē, Slovēnijā, Austrālijā nav tādas iespējas atturēties. (Dep. V.Spolītis: “Tāpēc, ka viņiem ir cita balsošanas sistēma, Kaimiņa kungs!”) Tas, kurš ir parādā valstij 14 tūkstošus eiro, - tas klusē. (Starpsaucieni.)

Redziet, tā lieta ir tāda, ka es ļoti, ļoti vēlētos, lai tiešām... Jūs varat smieties varbūt un teikt, ka te ir cirks un kaut kā tā... Bet jums ir jāpieņem lēmumi. Ja jūs neesat spējīgs nospiest “par” vai “pret” un jums vajag šo “atturas” iespēju, tad jūs esat slikts deputāts. Tā kolīzija, par ko varētu Juridiskajā komisijā runāt... Solvita Āboltiņa, es domāju, ka varētu palikt šī atturēšanās pogas iespēja, bet lai “atturas” netiek skaitīts kā “pret”. Un tad tā lieta var notikt. Tad tu vari arī izstāstīt sabiedrībai, kāpēc tu esi balsojis “atturas”, un tad tev būs viedoklis, tad tevi izdzirdēs.

Bet šobrīd šis “atturas”... te ir ļoti daudz tādu atturēšanās speciālistu... (Starpsauciens: “Tu jau arī!”) Kā minēju, divus gadus es neesmu spiedis atturēšanās pogu.

Katrā ziņā, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu un esiet, lūdzu, tik laipni: Juridiskajā komisijā padomājiet par to, ka šīs juridiskās paukošanās varētu nebūt, ja atturēšanās netiktu skaitīta kā “pret”. Tas darītu mūsu valsti labāku, lēmumus caurskatāmākus, un, iespējams, jūs arī kādreiz pārvēlēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Mana runa būs pavisam īsa, jo Baloža kungs un Kaimiņa kungs jau pateica daudz no tā, ko es gribu teikt.

Latvijas Reģionu apvienības deputāti ne tikai atbalsta Latvijas pilsoņu iniciatīvu, bet jau agrāk ir nākuši ar analoģiska satura priekšlikumu par grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

Kā mēs visi zinām, pašreizējā balsošanas kārtība būtībā paredz piecas iespējas, kuras tagad neuzskaitīšu. Bet balsojums “atturas” pēc būtības ir balsojums “pret”. Mūsu viedoklis pilnībā sakrīt ar iesniedzēju viedokli: šāds maigāks “pret” balsojums nav vajadzīgs.

Gribu precizēt: gan kolektīvā iesnieguma, gan Latvijas Reģionu apvienības priekšlikuma būtība ir ņemt vērā tikai tās balsis, kuras ir “par” vai “pret”. Līdz ar to vairs nav būtiski, vai atstāt balsošanas pogu “atturas” vai ne. Balsošana “atturas” šādā gadījumā nozīmētu patiesu atturēšanos, kas pašlaik atbilst nebalsošanai, saglabājot savu klātesošā statusu.

Es uzskatu, ka atturēšanās pogu tomēr vajadzētu atstāt. Ir taisnība, ka deputātam ir jābūt pietiekamām zināšanām, lai paustu savu viedokli jebkurā jautājumā, tomēr var būt objektīvi apstākļi, kāpēc tas nav iespējams. Lūk, piemērs.

It kā tipisks piemērs - likumprojekti par nodokļu reformu, kuri Saeimā tika izskatīti vasarā. Šo apjomīgo dokumentu paketi opozīcijas deputāti saņēma īsi pirms Saeimas sēdes. Rūpīga šo dokumentu izpēte prasītu vismaz mēnesi. Tagad nācās ātri izdarīt secinājumus, kurus es kā profesionāls ekonomists nevaru atzīt par pietiekami pamatotiem.

Cits piemērs. Ja Saeimas sēdē pārtraukums tiek atlikts vairāk nekā par stundu, kā tas reizēm gadās, ir gluži dabiski, ka deputātam var rasties vajadzība atstāt Sēžu zāli, līdz ar to viņš nedzird visu, kas tiek spriests debatēs. Un tāpēc ir tikai godīgi, ka deputāts, atgriežoties zālē, atzīst to, ka nav pietiekami kompetents, lai balsotu “par” vai “pret”. Taču, ja es nospiežu pogu “atturas”, tas nozīmē, ka es esmu balsojis “pret”.

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti jau tagad izvairās balsot “atturas”. Par sevi varu teikt, ka vismaz pēdējā mēneša laikā balsojot noteikti neesmu atturējies ne Saeimas sēdēs, ne komisijas sēdēs. Taču būtu pareizi to nostiprināt arī Saeimas kārtības rullī atbilstoši to valstu pieredzei, kurās deputātiem vispār nav iespējas atturēties - kā jau tika uzskaitīts, tādas valstis ir Lielbritānija, Austrija, Kanāda - vai arī kurās šāda iespēja ir, bet tiek ņemtas vērā tikai tās balsis, kuras ir “par” vai “pret”, kā tas ir Dānijā un Zviedrijā.

Aicinu deputātus atbalstīt Latvijas iedzīvotāju un Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Šodien te ir ļoti maz balsojumu “atturas”, neraksturīgi maz. Ja grib, tad var saņemties.

Es arī šādu balsojumu uzskatu par, nu, tādu neskaidru, nedefinētu un tāpēc to nelietoju. (Dep. A.Kaimiņš: “Tāpēc, ka tev neļauj!”) Gan šajā Saeimā, gan arī iepriekšējā Saeimā divas reizes sākumā pieredzes trūkuma dēļ pogai garām aizsitu, bet... Es to vienkārši nelietoju.

Bet, ja mēs gribam sākt ar to, kas ir ietverts šajā pieteikumā kā pirmais - novērst deputātu izvairīšanos un maldinošus balsojumus -, tad nu galvenajai saknei mēs nepieķersimies klāt. Jo - kas ir izvairīšanās no balsojuma? “Atturas” ir balsojums “pret”. Jā! Mīkstais, nenoteiktais. Kā gribam, nosaucam, bet tas ir “pret”, un tā nav izvairīšanās. Izvairīšanās ir tad, kad daudzi, kuri arī cīnās pret šo atturēšanos, vienkārši to kartīti izņem ārā - nenobalso. Tā ir izvairīšanās! Un, ja mēs gribam cīnīties pret maldinošiem balsojumiem un pret izvairīšanos, tad neizbēgami mums ir jāsāk ar to, ka deputāti patiešām nepiedalās balsošanā. Un tad jautājums par “atturas”, kas patiesībā ir sekundārs balsojums, ir pavisam, pavisam otršķirīgs.

Nu jā! Es turpināšu izmantot iespēju... izmantošu iespēju nebalsot “atturas”. Ar to es varu labi izcelties iepretī tiem, kuriem ir daudz to dzelteno balsojumu, kas patiešām ir sliktais stils.

Bet... nu labi. Nebūs arī liela nelaime, ja mēs šo priekšlikumu virzīsim tālāk. Bet tad mēs neizbēgami nonāksim pie tā, ka mums būs vispirms jātiek galā ar nebalsošanu. Un tad nu deputātiem būs jāskaidrojas, vai viņi gāja uz tualeti tajā brīdī. Tas būs piņķerīgi, bet... nu jā... Nu, ja grib, lai ievēlē atkārtoti, var būt, ka tas sāks spiest aizvien vairāk...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Patiesībā nebiju taisījusies par to runāt, jo visvairāk mēs varam šajā telpā strīdēties par tādām tukšām un izdomātām problēmām. Un arī šo es redzu kā vienu no tādām. Un droši vien tad, kad mēs nonāksim pie balsošanas par Saeimas kārtības rulli šajā zālē, tad mēs runāsim daudz vairāk un viens otru pārliecināsim daudz kaismīgāk un neatlaidīgāk.

Atvēru sinonīmu vārdnīcu. Ko tur par to raksta? Vārdam “atturēties” sinonīmi ir “atrauties”, “nepiedalīties” (piemēram, “atturēties no smēķēšanas”), “atteikties”, “apvaldīties”, “noturēties”, “novaldīties”, “savaldīties”, “izvairīties”, “nociesties” un “noturēties”. Bet ļoti labs ir angļu skaidrojums (es to, protams, netulkošu, un es atvainojos par Valsts valodas likuma pārkāpšanu!), jo angliski tas ir šāds: to reserve one’s opinion, to suspend one’s judgement.

Un nācu es runāt nevis tādēļ, lai jums mācītu, kā izlasīt to vārdnīcā, bet gan tāpēc, ka VIENOTĪBAS frakcija tad, kad šī iniciatīva tika iesniegta... Pirms tā tika iesniegta Saeimā, portāls ManaBalss.lv aptaujāja politiskās partijas par viņu viedokļiem, un VIENOTĪBA savu viedokli ir pievienojusi, un, es domāju, tas arī tur ir atrodams.

Un mēs, protams, varam saukt vārdā tās valstis, kurās tas tā ir, vai mācīt. Pareizi teica Latkovska kungs. Nav jau problēma tajā, vai mēs balsojam “par” vai “atturas”. Problēma visos šajos Kārtības ruļļa grozījumos un prezidenta ieteikumā ir tā, ka mēs nedebatējam no šīs tribīnes pēc būtības, mēs neskaidrojam savu viedokli, un tas rada iespaidu, rada spekulācijas ap to. Ja viens no iesniedzējiem, pieņemsim, iesniedzot šo likumprojektu... kā piemēru, kurā deputāti balsojot atturējās... Visšausmīgākais, sliktākais piemērs ir piemērs par Šlesera izdošanu kratīšanai. Arī šajā balsojumā liela daļa atturējās.

Tie cilvēki kāpa šajā tribīnē un skaidroja: jā, tas likumprojekts ir jāizpilda, bet tie iesniegtie dokumenti tajā brīdī nebija sagatavoti tādā kārtībā. Un noteikti “Ir” jau ir uzrakstījis, Ozoliņš jau trin spalvu un raksta kārtējo... un tie cilvēki skaidroja, kāpēc viņi atturas.

Cits nesens piemērs, kurā VIENOTĪBAS frakcijai pārmeta: kāpēc tās lielākā daļa, balsojot par prezidenta iniciatīvu par nepilsonības statusa izbeigšanu, atturas. Viņi skaidroja, bet netika sadzirdēti. Jā, VIENOTĪBAS frakcijā ļoti liela daļa deputātu ir par to, ka šis statuss būtu izbeidzams, bet veids, kādā tas tika piedāvāts, nav pieņemams. Un kur tad vēl tas piemērs, ka iet no zāles ārā, nebalso, balso “par” vai balso “pret”! Es jau nerunāšu par tiem skaistajiem populistiskajiem piemēriem, kas ir caurām dienām šeit: pensijas palielināsim, algas palielināsim... nerēķinoties ar atbildību.

Opozīcija bieži nāk ar šādiem priekšlikumiem. Arī pozīcijā ikviens zina to, ka pensijas ir mazas un tām vajadzētu būt lielākām. Bet tajā pašā brīdī tie, kas ir valdībā, ļoti labi saprot, ka tikpat labi mums ir vajadzīga drošība, veselība un izglītība, un ir jāvar starp šīm prioritātēm atrast, par kuru iestāties. Un tajā brīdī ne viens vien... Es esmu redzējusi, kā mani kolēģi braukā pie saviem vēlētājiem kaut kur reģionos un rāda: “Redziet, mēs jau gribējām tās pensijas palielināt. Redziet, šitie bija tie, kas balsoja “pret”!” Un tieši tāpēc mēs atturamies. Tāpēc stāstīt un visu sadalīt baltā un melnā... Es neesmu par to, ka visa pasaule ir balta un melna. Ir arī citas krāsas. Manuprāt, skaidrot, vai mēs izslēgsim vai neizslēgsim... ir svarīgi, lai sabiedrība saprastu, ko mēs šeit darām un kāpēc mēs šeit darām. Atturēšanās izslēgšana neatrisinās šo jautājumu. Latkovska kungs, jums taisnība, tie cilvēki vienkārši izņems kartītes, vienkārši nebalsos, un iestāsies nākamā problēma.

Atbildot uz to, vai pieskaitīt vai nepieskaitīt šīs balsis kaut kur. Mēs jau runājām komisijas darba grupā par Kārtības ruļļa grozījumiem. Vienkārši vienā brīdī radīsies jauks instruments, un šajā zālē nebūs kvoruma. Vai arī pēkšņi izrādīsies, ka likumu šajā zālē var pieņemt ar kādām piecām vai 10 balsīm. Tieši tāpat kā Saeimu pēc prezidenta iniciatīvas būtībā var atlaist divi cilvēki, jo kvorums jau nav nepieciešams. Zālē būs 51 cilvēks, 50 ir nepieciešami, lai sēde būtu pilntiesīga, un tajā brīdī visi pārējie vienkārši nebalsos. Bet kādu ļoti svarīgu likumu pieņems ar divām vai trim balsīm. Tā ka arī tas, kur tās skaitīt, ir ļoti diskutējams jautājums.

Es vēlreiz saku, mēs varam diskutēt par šo it kā ļoti būtisko jautājumu, bet pirms tādā klajā populismā mesties kaut ko aizstāvēt, nu varbūt paanalizēsim - kāpēc šāds priekšlikums vispār nāk. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo tautas iniciatīvu un turpināt ar to strādāt, un izskatīt šeit, Saeimā. Bet es aicinu ar to strādāt pēc būtības, nevis formāli. Diemžēl mēs bieži dzirdam debatēs un arī paši iesniedzēji to ir sapratuši tā: ja nebūs šīs iespējas atturēties, tad attiecīgi problēma tiks atrisināta. Bet tā problēma, galvenā problēma, uz ko mums arī norāda šodien tautas balss, ir tā, ka tauta vēlas no deputātiem atbildīgus lēmumus, nevis izvairīšanos no šīs atbildības. Jautājums - vai tas tiks atrisināts, vienkārši noņemot šo pogu “atturas”? Tas ir pirmais jautājums.

Un otrais - vai pie Saeimā esošās darba organizācijas jeb kārtības, kādā tas viss notiek, deputātam tiešām ir iespēja, apzinīgi pildot savus pienākumus, vienmēr nobalsot “par” vai “pret”?

Es šeit dzirdēju koalīcijas deputātu argumentāciju. Jā, ļoti daudziem tas ir ļoti vienkārši, jo jums jau principā pašiem nav jādomā, par jums ir izlemts Koalīcijas padomē, jums principā nav izvēles, jums vienkārši jānospiež šī poga. Bet opozīcijas deputātiem diemžēl ļoti bieži ir tāda situācija, ka viņi ir saņēmuši sagatavotu likumprojektu, teiksim, iepriekšējā vakarā, jau pēc darba dienas beigām, un nākamajā rītā viņiem par to ir jābalso. Tad nu jūs šim opozīcijas deputātam pasakiet, kā viņam balsot par šo likumprojektu, ar kuru viņam nav bijusi iespēja iepazīties un par kuru nav bijusi iespēja diskutēt! Balsot “par” šādu likumprojektu vai “pret” šādu likumprojektu? Tāpēc diemžēl, ja netiek sakārtota... Šeit nav runa tikai par to, ka mēs noņemsim nost šo vienu pogu, šo vienu balsošanas iespēju; šeit runa ir par to, ka tad principā ir jāpārkārto Saeimas darbs, lai tiešām katrs likumprojekts, kas nāk, būtu pienācīgi izdiskutēts, sagatavots. Bet mēs labi saprotam, ka tā tas šinī Saeimā nekad nebūs.

Tāpēc, manuprāt, daudz pareizāk būtu domāt tomēr par to, kā mēs izveidosim šo darba kārtību, vismaz šo balsošanas kārtību, lai tā būtu tāda, ka deputāti, kuri tiešām vēlas pildīt savu deputāta zvērestu un pildīt savus pienākumus atbildīgi un pēc labākās apziņas, varētu to izdarīt. Un diemžēl šinī situācijā es redzu, ka iespējai atturēties ir jāsaglabājas. Bet pareizi būtu noteikt to, ka šī iespēja neietekmētu rezultātu, tā kalpotu tikai kvorumam. Tas nozīmētu, ka lēmums, kas tiks pieņemts Saeimā, tiks pieņemts ar balsīm “par” un “pret”. Tā es redzu šo situāciju.

Un nobeigumā es gribu teikt, ka tādā gadījumā, ja mēs... Šis lēmums Šlesera sakarā būtu pieņemts, jo šīs atturējušos deputātu balsis nebūtu ietekmējušas rezultātu un mēs būtu nonākuši pie pavisam cita rezultāta... un, iespējams, šodien nemaz mēs par to nediskutētu. Jo, kā es jau to minēju, šeit ir, manuprāt, diezgan liels pārpratums jautājumā par to, kā strādā Saeima un kā deputāti pieņem lēmumu, un tas man atgādina vienu anekdoti (Starpsauciens: “Nu!”), kuru es jums izstāstīšu, lai parādītu, kā tas tiek uztverts. Tā ir vārdu spēle, tie ir pāris teikumi. Tā anekdote ir angliski, un es to iztulkošu latviski. (Zālē smiekli.) Proti, situācija klosterī: mūki dzīvo atturībā, runa ir par atturēšanos, un studē... Gadiem ir tā dzīvojuši, studē Svētos Rakstus, un pēkšņi lielajā hallē ieskrien (Starpsauciens: “Zariņš!”) viens no mūkiem, ar trīcošām rokām rāda šos Svētos Rakstus un saka: “Guys, it says “celebrate”, not “celibate”!” Tas nozīmē, ka tur ir rakstīts: nevis atturieties, bet līksmojiet!

Un tas ir apmēram tas līmenis, kādā, es saprotu, pašlaik tiek diskutēts par šo jautājumu, ja tiek vienkārši runāts - noņemsim nost atturības pogu. Tas neko neatrisinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 989 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Atturamies!”) Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 4. Tātad lēmums pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Šulca iesniegumu, ka viņš kā ziņotājs komisijas vārdā par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” ir kļūdījies, nosaucot priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Komisijas priekšlikums ir 9.novembris. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 9.novembrim. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumi šā likumprojekta otrajam lasījumam iesniedzami līdz 9.novembrim.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Taču, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka deputātu Artūra Rubika, Tretjakas, Raimonda Rubika, Mirska un Ādamsona jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par izpildvaras funkcijām” ir atbildēts. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Raimonda Rubika, Tretjakas, Artūra Rubika un Pimenova jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par paredzēto finansējumu valsts ceļu infrastruktūras uzturēšanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Sudrabas, Mežecka, Kūtra, Platpera un Meijas jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par parādiem valsts budžeta programmā 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Par jautājumu “Par valsts budžeta līdzekļu plānošanas atbilstību Latvijas tiesību aktiem”, ko izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim iesnieguši deputāti Sudraba, Mežeckis, Meija, Platpers un Kūtris. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Par jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei “Par valsts budžeta līdzekļu plānošanu”, ko iesnieguši deputāti Sudraba, Mežeckis, Meija, Platpers un Kūtris. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Par jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par valsts budžeta līdzekļu plānošanu”. Deputāti Sudraba, Mežeckis, Meija, Platpers un Kūtris norāda, ka saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Par jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē”. Deputāti Sudraba, Stepaņenko, Brīvers, Šimfa un Kūtris norāda, ka saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šovakar pulksten 17.00 šeit, Saeimas Sēžu zālē, nenotiks.

Taču ir saņemti arī jauni iesniegumi.

Deputāti Zariņš, Morozovs, Potapkins, Artūrs Rubiks un citi ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas pārbaudi saistībā ar iespējamo krāpšanos, lai iegūtu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”.

Deputāts Ivars Zariņš ir lūdzis vārdu jautājuma motivācijai.

Lūdzu, Zariņa kungs!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Paldies, paldies! Ministra kungs ir minējis, ka saistībā ar šīm atklātajām nelikumībām... iespējamām nelikumībām tiek veikta pārbaude pa pilnu perimetru.

Tad nu mēs jautājam ministra kungam, lai viņš paskaidro, ko nozīmē pilns perimetrs. Vai viņš vispār ir lietas kursā, cik simtiem staciju ir izdotas šādas atļaujas? Kādā veidā tās tiks pārbaudītas? Kas to pārbaudīs? Kādi dokumenti tiks iesniegti? Un kas uzņemsies atbildību par tiem simtiem staciju, kuras netiks pārbaudītas? Vai arī tur viss ir kārtībā?

Mēs ļoti vēlētos, lai ministrs mums atbild uz šiem jautājumiem konkrēti un mums rastos pārliecība, ka tik tiešām pilns perimetrs nozīmē pilnu perimetru. (Starpsaucieni.) Viss.

Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs.

Saņemts deputātu Ivara Zariņa, Andra Morozova, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika un Jāņa Tutina jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudi saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros”.

Arī par šo jautājumu deputāts Ivars Zariņš ir lūdzis vārdu motivācijai.

Lūdzu, Zariņa kungs!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Lai gan tautsaimniecības interesēs būtu īstenot tādu enerģētikas politiku, kas pēc iespējas ierobežo OIK maksājumu, diemžēl Ekonomikas ministrija mērķtiecīgi gadiem ir īstenojusi pretējo un nez kāpēc centusies visu laiku pagarināt visas iespējamās atļaujas, lai tikai pēc iespējas vairāk būtu mums tādu ražotāju, kas varētu šo obligātā iepirkuma komponenti mums veidot arvien lielāku un lielāku.

Uz to ir daudzkārt Ekonomikas ministrijai bijis norādīts, un pati Ekonomikas ministrija savulaik ir veikusi dienesta pārbaudi saistībā ar šiem lēmumiem. Tad nu mēs lūdzam iesniegt šīs pārbaudes rezultātus un arī pastāstīt, kas tieši tika pārbaudīts, kādi lēmumi tika pieņemti un ko tālāk ministrija ir darījusi ar visiem šiem atklātajiem faktiem.

Tāda ir jautājuma būtība. Tas ir, lai palīdzētu mūsu esošajam ministram tikt skaidrībā (Starpsauciens: “Laiks!”), kas viņa ministrijā notiek.

Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs!

I.Zariņš. Skaties pareizi pulkstenī! (Starpsauciens: “Nesarunājies ar zāli!”)

Sēdes vadītāja. Nākamais ir deputātu Zariņa, Morozova, Potapkina, Rubika un Tutina jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību”.

Arī attiecībā uz šo jautājumu deputāts Zariņš vēlas sniegt jautājuma motivāciju.

Lūdzu, Zariņa kungs!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Reaģējot uz šīm nelikumībām, masu mediji uzdeva ekonomikas ministram vairākus jautājumus, un viens no tiem bija: “Kā gan tas viss varēja notikt?” Uz to ekonomikas ministrs teica (citēju): “Ir skaidrs, ka eksistē kaut kāda administratīvā bāze, visticamāk, kāda veida noteikumi un tā tālāk, kas ir ļāvuši tā rīkoties!” Tad nu, lai ministra kungam palīdzētu saprast, kas tie ir par noteikumiem, kuri būtu jāskatās, kuri būtu jāvērtē, mēs esam sagatavojuši šos jautājumus, kuros mēs konkrēti norādām, kādi jautājumi, iespējams, būtu viņam jāuzdod saviem darbiniekiem, lai viņi, šie darbinieki, beidzot ļautu ministram saprast, kas tad tie ir par noteikumiem un kas tās ir par prasībām, kas bija jāievēro, kas bija jāpārbauda, lai šāda situācija nerastos.

Un tas ir svarīgi, ka šajos jautājumos mēs paralēli norādām: ja tik tiešām ministrs vēlas saprast, kā šī afēra ir notikusi, tad ir svarīgi izvērtēt ne tikai noteikumus, bet arī saraksti, kas ir bijusi starp Ekonomikas ministriju un sadales tīkliem, un “Latvenergo” koncernu.

Ļoti ceram, ka tas tiks izdarīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs!

Un visbeidzot deputātu Jeļenas Lazarevas, Ivana Klementjeva, Ivara Zariņa, Artūra Rubika un Sergeja Potapkina jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Eiropas Savienības fondu apguvi”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Un, kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, dodu vārdu deputātam Ainaram Latkovskim.

Latkovska kungs!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde pulksten 12.15 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Komisijas sēde pulksten 11.25 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze... nav zālē, Ints Dālderis... neredzu, Artuss Kaimiņš (Starpsauciens: “Kas!”)... neredzu... ā, paldies! Tu esi darbā! Jā, labi, atzīmējam! Aleksandrs Kiršteins... nav, Jānis Klaužs... neredzu, Gunārs Kūtris... nav, Inese Laizāne... nav, Sergejs Mirskis... nav, Ināra Mūrniece... ā, jā, nav... Igors Pimenovs... nav, Jānis Ruks... neredzu, Inguna Sudraba... nebija, Mārtiņš Šics... nav, Juris Vectirāns... nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas šā gada 19.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

Jauku jums dienu!

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 7. sēde
2017. gada 19. oktobrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1039/Lp12) (Dok. Nr. 4008, 4008A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 1040/Lp12) (Dok. Nr. 4009, 4009A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 1041/Lp12) (Dok. Nr. 4010, 4010A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1042/Lp12) (Dok. Nr. 4011, 4011A, 4007)
Par likumprojektu “Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” (Nr. 1043/Lp12) (Dok. Nr. 4012, 4012A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 1044/Lp12) (Dok. Nr. 4013, 4013A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1045/Lp12) (Dok. Nr. 4014, 4014A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 1046/Lp12) (Dok. Nr. 4015, 4015A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 1047/Lp12) (Dok. Nr. 4016, 4016A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1048/Lp12) (Dok. Nr. 4017, 4017A, 4007)
Priekšlikums	- dep. R.Ražuks (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 1049/Lp12) (Dok. Nr. 4018, 4018A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1050/Lp12) (Dok. Nr. 4019, 4019A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 1051/Lp12) (Dok. Nr. 4020, 4020A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 1052/Lp12) (Dok. Nr. 4021, 4021A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1053/Lp12) (Dok. Nr. 4022, 4022A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā” (Nr. 1054/Lp12) (Dok. Nr. 4023, 4023A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1055/Lp12) (Dok. Nr. 4024, 4024A, 4007)
Priekšlikums	- dep. J.Viļums (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1056/Lp12) (Dok. Nr. 4025, 4025A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1057/Lp12) (Dok. Nr. 4026, 4026A, 4007)
Priekšlikumi	- dep. V.Krūmiņš (pret)
	- dep. A.Adamovičs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1058/Lp12) (Dok. Nr. 4027, 4027A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 1059/Lp12) (Dok. Nr. 4028, 4028A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1060/Lp12) (Dok. Nr. 4029, 4029A, 4007)
Par likumprojektu “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” (Nr. 1061/Lp12) (Dok. Nr. 4030, 4030A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1062/Lp12) (Dok. Nr. 4031, 4031A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1063/Lp12) (Dok. Nr. 4032, 4032A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1064/Lp12) (Dok. Nr. 4033, 4033A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1065/Lp12) (Dok. Nr. 4034, 4034A, 4007)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1066/Lp12) (Dok. Nr. 4035, 4035A, 4007)
Par likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” (Nr. 1067/Lp12) (Dok. Nr. 4037, 4037A, 4036)
Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2018. gadam” (Nr. 1068/Lp12) (Dok. Nr. 4036, 4038, 4038A, 4039)
Priekšlikumi	- dep. N.Kleinberga (pret)
	- dep. J.Upenieks (par)
Par balsošanas motīviem	- dep. S.Šimfa
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 1069/Lp12) (Dok. Nr. 4048, 4048A)
Priekšlikumi	- dep. A.Kaimiņš (pret)
	- dep. S.Dolgopolovs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1070/Lp12) (Dok. Nr. 4050, 4050A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” (Nr. 1071/Lp12) (Dok. Nr. 4054, 4054A)
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1072/Lp12) (Dok. Nr. 4055, 4055A)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Intam Dālderim šā gada 19. oktobrī (Dok. Nr. 4051)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksandram Kiršteinam no šā gada 17. oktobra līdz 19. oktobrim (Dok. Nr. 4052)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Rukam no šā gada 17. oktobra līdz 20. oktobrim (Dok. Nr. 4053)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 24. oktobra līdz 26. oktobrim (Dok. Nr. 4058)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei šā gada 26. oktobrī (Dok. Nr. 4059)
Par darba kārtību
Pieprasījums “Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts bezdarbību, nepiemērojot pensijām iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumus par invaliditāti”” (Nr. 17/P12) (Dok. Nr. 4056)
Priekšlikumi (par steidzamību)	- dep. A.Klementjevs (par)
	- dep. A.Brigmanis (pret)
Par deputātu Andreja Klementjeva, Silvijas Šimfas, Mārtiņa Šica, Igora Zujeva, Aleksandra Jakimova, Andra Morozova, Raimonda Rubika, Gunāra Kūtra, Ivana Ribakova, Ivara Zariņa pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu” (Nr. 15/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3920, 3920A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 913/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4046)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1004/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3799, 4005)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 1005/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3800, 4006)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” (Nr. 989/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3774, 4041)
Ziņo	- dep. A.Morozovs
Likumprojekts “Grozījums Statistikas likumā” (Nr. 623/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2379, 4042)
Ziņo	- dep. A.Harju
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 860/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4044)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 937/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4045)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”” (Nr. 1003/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4047)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 935/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4049)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 998/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3793, 4063)
Ziņo	- dep. A.Morozovs
Debates	- dep. I.Brīvers
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 1069/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4048, 4048A)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1070/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4050, 4050A)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Lēmuma projekts “Par 2017. gada un 2018. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē” (Nr. 612/Lm12) (Dok. Nr. 4064)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Lēmuma projekts “Par 10 989 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties” turpmāko virzību” (Nr. 611/Lm12) (Dok. Nr. 4040)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Brīvers
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Morozova, S.Potapkina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas pārbaudi saistībā iespējamo krāpšanos, lai iegūtu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr. 327/J12)
Motivācija	- dep. A.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Morozova, S.Potapkina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudi saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr. 328/J12)
Motivācija	- dep. A.Zariņš
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Morozova, S.Potapkina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par iespējamajām pretlikumīgajām darbībām saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu un tās pārraudzību” (Nr. 329/J12)
Motivācija	- dep. A.Zariņš
Informācija par deputātu J.Lazarevas, I.Klementjeva, I.Zariņa, A.Rubika un S.Potapkina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Eiropas Savienības fondu apguvi” (Nr. 330/J12)
Paziņojums
	- dep. A.Latkovskis
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs

 

Balsojumi

Datums: 19.10.2017 09:04:29 bal001
Par - 58, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (1039/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:06:49 bal002
Par - 60, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1044/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:07:41 bal003
Par - 74, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1045/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:11:56 bal004
Par - 56, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1050/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:26:35 bal005
Par - 49, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1057/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:27:28 bal006
Par - 59, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1058/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:31:15 bal007
Par - 53, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:41:36 bal008
Par - 53, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:50:03 bal009
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1069/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 19.10.2017 09:54:51 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 24.oktobra līdz 26.oktobrim

Datums: 19.10.2017 09:55:43 bal011
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lolitai Čigānei šā gada 26.oktobrī

Datums: 19.10.2017 10:02:26 bal012
Par - 35, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atzīšanu par steidzamu. Par valsts bezdarbību, nepiemērojot pensijām iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumus par invaliditāti (17/P12)

Datums: 19.10.2017 10:05:10 bal013
Par - 33, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu (15/P12)

Datums: 19.10.2017 10:09:09 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (913/Lp12), 3.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:12:19 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (1004/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:13:33 bal016
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1005/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:15:06 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem (989/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:17:14 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Statistikas likumā (623/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:18:52 bal019
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (860/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:21:17 bal020
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (937/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:22:56 bal021
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (1003/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:24:58 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (935/Lp12), 2.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:30:21 bal023
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (998/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:31:43 bal024
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (1069/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:34:30 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1070/Lp12), 1.lasījums

Datums: 19.10.2017 10:37:00 bal026
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par 2017.gada un 2018.gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē (612/Lm12)

Datums: 19.10.2017 11:06:14 bal027
Par - 80, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par 10 989 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Likvidēsim iespēju Saeimas deputātiem balsojumos atturēties” turpmāko virzību (611/Lm12)