Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas deviņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 24. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 24. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Tātad darba kārtībā ir jautājums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu, ko iesniegusi Ārlietu komisija. Patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”.

Ja kādam deputātam ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties. Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”.

Kolēģi! Ir 2022. gada 24. februāris, un šodien, visticamāk, notiek lielākais militārais uzbrukums suverēnai valstij kopš Otrā pasaules kara beigām. Notiek karš. Krievija ir uzbrukusi Ukrainai, un Baltkrievija šajā uzbrukumā piedalās.

Ārlietu komisija nupat atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”, kurā stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un pieprasa Krievijas Federācijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt tālāku militāru agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiskā risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt tālāku visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības.

Paziņojumā paužam uzskatu, ka Krievijas un Baltkrievijas dalība starptautiskajās organizācijās, kas aizstāv mieru, drošību, cilvēktiesības un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, nav savienojama ar Krievijas un Baltkrievijas veikto neprovocēto un nepamatoto agresiju pret Ukrainu. Tāpēc rosinām Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijai un to amatpersonām, kuras atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam; kā arī Eiropas Padomei rosināt jautājumu par Krievijas izslēgšanu no tās. Tas ir nopietni.

Savā uzrunā šorīt pulksten 5.45 no rīta Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudēja jebkurai valstij, kas iejauksies, tādas sekas, kādas tās nekad nav redzējušas. Neizliksimies, ka nesaprotam, – Putins ir piedraudējis pasaulei ar kodolkaru. Agresijas karš ir kara noziegums. Tas ir noziegums pret cilvēci. Agresijas nelikumība ir viens no starptautisko tiesību stūrakmeņiem, gluži tāpat kā tās novēršana ir viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatuzdevumiem.

Visi, kas zināja vai kam vajadzēja apzināties noziegumu pret cilvēces izdarīšanu un kas nedarīja to, kas viņu spēkos, lai to novērstu, ir līdzatbildīgi. Krievija ir atbildīga par to nāvi un iznīcību, ko šis karš pašlaik sēj un nesīs. Un Krievija par to atbildēs.

Sankcijas. Krievija ir jāizolē no civilizētās pasaules: atslēgt SWIFT, Visa, Mastercard, jāliedz Krievijas Centrālās bankas operācijas rezerves, jāiesaldē aktīvi visai elitei; aizliegt iebraukt Eiropas Savienībā un NATO, izņemot tikai noteiktas personas, kā arī bloķēt Krievijas propagandas kanālus.

Gadsimtiem ilgajā cīņā starp autokrātiju un demokrātiju, starp diktatūru un brīvību Ukraina šodien ir frontes līnija. Un tā ir arī mūsu frontes līnija.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”. Šeit nav nekā, par ko debatēt.

Pret Ukrainu tiek veikts neprovocēts, bezjēdzīgs un zvērīgi brutāls uzbrukums. Tas ir uzbrukums arī pret visu Eiropu, pret globālo mieru un drošību. Gadsimtiem ilgajā cīņā, kā es jau minēju, Ukraina ir frontes līnijā. Domās esam ar Ukrainas tautu.

Slava Ukraini! Gerojam slava! Slava Ukrainai! Slava varoņiem!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieteikušies debatēs.

Sākam debates par Saeimas lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”.

Kā pirmajam vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es vēlētos lūgt apvienot laikus. Ā, man nevajag, nevajag, nevajag apvienot... Viss kārtībā.

Dārgie tautieši! Šorīt mēs kopīgi ar visu Eiropu esam pamodušies citā pasaulē. Krievija, mūsu kaimiņvalsts, ir sākusi militāru iebrukumu Ukrainā. Eiropas centrā ir sācies karš. Šajā karā ir skaidrs, kurš ir agresors un kurš ir upuris.

Par kara iespējamību pieļāvuma formā runāja jau vairākus mēnešus. Lielākā daļa no mums uzskatīja, ka 21. gadsimtā tas nav iespējams. Mēs piesaucām racionālus... mūsuprāt, racionālus iemeslus, kāpēc 21. gadsimtā, laikā, kad pasaule dzīvo labāk nekā jebkad iepriekš civilizācijas vēsturē, karš nav iespējams.

Mēs teicām, ka cilvēcīgie un ekonomiskie zaudējumi ir pārāk lieli, lai attaisnotu karu. Mēs uzskatījām, ka jebkurus ģeopolitiskus vai ekonomiskus mērķus ir iespējams panākt bez upuriem un iznīcības. Ir jāatzīst, ka mēs esam kļūdījušies. Tepat netālu no mūsu valsts robežām sprāgst lādiņi un mirst cilvēki. Ir 2022. gada februāris, un tas notiek Eiropā.

Dārgie tautieši! Tuvākajās dienās mēs būsim spiesti pārvērtēt daudzas lietas un notikumus mūsu personīgajā dzīvē un mūsu valsts dzīvē. Mēs ar citām acīm paskatīsimies uz visu labo vai ne tik labo, kas ar mums ir noticis. Mēs ar citām acīm paskatīsimies uz savu ģimeni, bērniem, savu valsti, savu vēsturi, saviem kaimiņiem un līdzcilvēkiem. Mēs pa īstam novērtēsim, kas ir svarīgs un kas ir pārejošs un tikai ilūzija.

Es šorīt aicinu jūs visus apturēt savas ikdienas gaitas un, cik vien tas iespējams, pabūt pašiem ar sevi un savām domām par to, kas šajā dzīvē patiešām ir svarīgs. Noteikti katram tas ir savs. Taču esmu drošs, ka mūs visus vieno pārliecība par mūsu valsti, par Latviju. Bez tās mēs neesam nekas, tikai anonīms ieraksts vēstures grāmatā. Tikai tad, kad katrs ar sevi būsim vienojušies par to, kur mēs esam jautājumā par Latviju, mēs varam sākt domāt, ko darīt tālāk.

Pirmkārt. Es aicinu Latvijas politiķus sākt domāt ārkārtas stāvokļa, nevis ikdienišķo jautājumu kategorijās. Es aicinu pārskatīt Saeimas darba kārtību un Ministru kabineta darba organizāciju. Mums uz laiku ir jāizveido pārvaldes modelis, kas ļauj ātri un bez kavēšanās pieņemt nepieciešamos lēmumus. Ir jāsaprot, ka tieši Saeima un Ministru kabinets ir un būs piemērs mūsu pilsoņiem. Mūsu atbildība pret valsti šodien ir lielāka nekā jebkad agrāk Latvijas jauno laiku vēsturē.

Otrkārt. Mums jāatzīst, ka tuvākajā laikā mūsu dzīve un dzīvesveids mainīsies – es domāju, ekonomiski un psiholoģiski. Kad pirmais šoks būs pagājis, iestāsies garš un mokošs neskaidrības periods. Latvijas Valsts prezidenta un valdības vadītāja uzdevums būs nodrošināt, ka esam gatavi šo periodu pārdzīvot pirmām kārtām jau ekonomiski. Tas skars valsts izdevumus, banku darbību, energoapgādi un citu kritisko preču piegādes. Tieši ekonomika ir pirmā, kas cietīs no kara, kas pagaidām vēl notiek citā valstī.

Visbeidzot un pats būtiskākais. Es aicinu Latvijas iedzīvotājus, pilsoņus un nepilsoņus, nemeklēt vainīgos valsts iekšienē, nemeklēt lielākos un mazākos patriotus. Es aicinu atcerēties, ka mūsu ienaidnieks vēlas, lai mēs būtu sašķelti un rādītu viens uz otru ar pirkstiem. Mūs sašķeļot, ienaidnieks jau ir uzvarējis.

Mēs uzvarēsim, ja būsim saliedēti. Saliedēti par savu valsti un savu tautu. Kopā viens pie otra sāniem. Saliedēti neatkarīgi no tā, ka varbūt mums ir atšķirīgs viedoklis par atsevišķiem iekšpolitiskajiem jautājumiem.

Es uzsveru – šis ir laiks nemeklēt vainīgos un būt saliedētiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Notikumi ir neapšaubāmi ārkārtīgi satraucoši. Gan jau daudziem Latvijas iedzīvotājiem šis liek atcerēties – īpaši vecāka gadagājuma iedzīvotājiem – Krievijas, Padomju Savienības, precīzāk sakot, agresiju. Tomēr paradumi nav mainījušies: Krievijas iebrukums Gruzijā, Krievijas iebrukums Krimā. Un jau tobrīd starptautiskā sabiedrība norādīja uz cilvēktiesību pārkāpumiem, Krievijai draudēja ar sankcijām. Tās sankcijas, protams, tika ieviestas, bet tas nav neko devis, radikāli mainot Krievijas režīmu, nevis krievu, bet Krievijas režīmu... tā turpmāko darbību.

Miera situācija valstī, kurā... suverēnā valstī Ukrainā ir bijis dažādi... Protams, katrā valstī ir savas problēmas, kurā tad to nav, bet nākt kā tādam pasaules policistam mūždien un ieviest savas korekcijas, neskatoties uz to, ar ko valsts tiek galā vai netiek galā, – tā diemžēl ir bijusi nepārtraukta Krievijas politikas sastāvdaļa. Provokācijas, dezinformācija. Un te mēs esam nonākuši līdz šodienai, kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs minēja, ar to, kas ir pilnīgi nepieņemams ne starptautiskajai sabiedrībai, ne cilvēcei kopumā.

Šobrīd karadarbība notiek mums ārkārtīgi tuvu. Rietumeiropā mēs redzam dažādu pasaules līderu izteikumus – aicinājumus steidzīgāk rīkoties, aicinājumus mazāk steidzīgi rīkoties. Bet neapšaubāmi mūsu šodienas darba kārtības jautājums par šo paziņojumu ir absolūti vietā un ir jāpieņem nekavējoties.

Šajā gadījumā es nevēlētos iedziļināties iekšpolitiski sīkos, sīkmanīgos strīdos, kas varbūt kādreiz ir starp mums, kolēģi, bet šobrīd būtu sagaidāmi mūsu ārlietu ministra, aizsardzības ministra un citu ministru paziņojumi par to, kā mūsu sabiedrībai justies. Satraukums sabiedrībā var būt pietiekami augsts, bet mūsu augstākajām valsts amatpersonām ir jānāk klajā ar paziņojumu, un tas ir jādara nekavējoties.

Pavisam nedaudz pieskaroties pie diplomātijas, kuru Krievija veic. Es neuzskatu, ka tā vispār ir diplomātija. Tā ir nepārtraukta paziņojumu sniegšana uz pašsagrozītiem faktiem. Tas ir noticis nepārtraukti, es nezinu, cik vēl vienošanos Krievija ir pārkāpusi, un Rietumu sabiedrība ir cerējusi, ka šīs vienošanās netiks vairs pārkāptas. Tās ir pārkāptas cita pēc citas visu laiku. Tāpēc mums, esot ļoti tuvu Ukrainai, ļoti labi saprotot situāciju, kāda ir (iespējams, pat Krievijas režīma mentālā attieksme), jāiesniedz paziņojums pēc iespējas ātrāk, jo mēs ļoti labi saprotam, kāda varētu būt nākotnes rīcība.

Krievija ir ignorējusi absolūti visu. Miera, cilvēktiesību organizācijās, kurās tā ņem dalību, tā ir propagandējusi absolūti sagrozītus faktus un nepārtraukti ir centusies (tai skaitā savu) sabiedrību maldināt. Kur nu mēs runājam vēl par kaimiņvalstu auditoriju!

Manuprāt, ir pietiekami skaidrs, ka ir jāpārtrauc jebkāda informācijas plūsma, propagandas informācijas plūsma, kas nāk no šīs valsts, lai mūsu iedzīvotāju prāti netiktu maldināti ar informāciju, sagrozītu informāciju, iespējams, pat sagrozītiem sižetiem, provokatīviem sižetiem, jo diemžēl, kā rāda arī brīdis, kad Krievija iebruka Ukrainā, Krimā, interpretācija šeit varēja būt cieši vien... saistītāka ar realitāti, nevis ar to, kas tika pasniegts mums šeit, valstī.

Tā ka šis paziņojums ir nācis absolūti laikā. Par to debatēt, protams, ir vērts tajā ziņā, ka mēs, pilnīgi visi Saeimas deputāti, ļoti labi apzināmies un esam dzirdējuši no saviem senčiem, kādas ir karadarbības sekas, kā karš notiek, kad cilvēktiesības netiek ņemtas vērā nevienā brīdī.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo dienu veltīt šim ārkārtējam, ļoti satraucošajam un diemžēl mūsu valsts teritorijai ļoti tuvajam notikumam, kuru mēs ļoti vēlējāmies nesagaidīt. Diplomātiskie mēģinājumi notika, cik vien tas bija iespējams, bet, kā mēs redzam, nesekmīgi. Protams, ne mūsu diplomātu dēļ, bet viena kaimiņa režīma dēļ. Es to nosodu pilnā apmērā. Tā vēsture, kas mums ir bijusi kontekstā ar Padomju Savienību... mēs ļoti labi to atceramies, un šobrīd īpaši to nevajag aizmirst. Nosodījums ir absolūti vietā.

Liels paldies Ārlietu komisijai par šo ziņojumu, par ātru rīcību. Mūsu kopējais viedoklis, es ceru, ir visiem mums saprotams un solidārs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajai vārds debatēs deputātei Kristai Baumanei.

K. Baumane (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Šorīt četros no rīta mani pamodināja īsziņa no kolēģes Ukrainas parlamenta deputātes, ka sācies karš. Tikko viņa man atsūtīja ziņu par bērnu, kas ir nomiris Harkovas reģionā, Čuginas pilsētā, dzīvojamo māju rajonā, no Krievijas artilērijas apšaudes.

Mēs baidījāmies, ka tā notiks, un brīdinājām pasauli gan starptautiskos forumos, gan amatpersonu tikšanās reizēs, gan plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, bet, spriežot pēc vairāku mūsu Rietumu kolēģu reakcijas, vēl vairāk cilvēkiem tas bija pārsteigums. “Mēs neticējām, ka tā notiks,” viņi atzina. Nu tās rozā brilles beidzot ir nokritušas. Visas ilūzijas par atturēšanas spēku un cerības uz diplomātiju ir izgaisušas, un bilde ir pavisam skaidra. Putins ir agresīvs diktators, kurš uzspļauj pēc Otrā pasaules kara ilgi un rūpīgi būvētajai, tiesībās balstītajai starptautiskajai kārtībai, un, visticamāk, viņš vēlas atjaunot Padomju Savienību, kuras sabrukšana, viņaprāt, bija lielākā gadsimta katastrofa. Pasaule nedrīkst to pieļaut. Mēs nedrīkstam to pieļaut.

Saeimas paziņojumā ir lielos vilcienos formulēts, kas būtu jādara gan attiecībā pret Krieviju, gan palīdzot Ukrainai. Tālāk tas ir deputātu, valdības un diplomātu uzdevums – precizēt gan sankcijas, gan palīdzību (un mēs ar to jau strādājam) (Skaņas defekts.)... propagandistiem un dažiem oligarhiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem un saistītiem iespējotājiem... Liegt viņiem iespēju dzīvoties greznos Rietumeiropas īpašumos, kas pirkti par salaupītu naudu, atslēgt Krieviju no SWIFT, izlēmīgi iedarbināt, nevis maigi piemērot starptautisko organizāciju noteikumus, kas Krievijai ir saistoši.

Mēs ar Baltijas kolēģiem jau esam sākuši virzīt Krievijas delegācijas izslēgšanas procedūru no Eiropas Padomes un strādājam ar saviem kolēģiem no citām dalībvalstīm par atbalstu šai iniciatīvai.

Ar lielāku jaudu palīdzēt Ukrainai – arī to Latvija jau ir sākusi, gan sūtot ieročus un citu militāro palīdzību, gan piedāvājot medicīnisko palīdzību, rehabilitācijas pakalpojumus un gatavojoties uzņemt bēgļus.

Visbeidzot. Mums vajag darīt vēl vairāk savas valsts drošības stiprināšanai, tajā skaitā palielinot aizsardzības budžetu līdz divarpus procentiem no IKP, kā to rosinājis aizsardzības ministrs.

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Labrīt, kolēģi! Tiešām ir noticis neticamais, un briesmīgi, ka karš ir sācies. Krievijas Federācijas vadība ir devusi rīkojumu iebrukt Ukrainā. Šobrīd pienāk dažādas ziņas... un brīžiem arī Krievijas mediju ziņas par daudzām lietām, kas šobrīd nenotiek.

Man kā Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu vadītājam ir sazināšanās gan ar Radas deputātiem, gan arī ar vairāku pašvaldību vadību. Jāsaka, tiešām šī informācija ir dažāda. Tas, ka šobrīd Krievijas karaspēks mēģina iznīcināt vairākas lidostas, lidlaukus, tāpat arī militāros objektus, – tā ir patiesība, taču tiek saņemts arī spēcīgs pretspars, par ko ziņo Ukrainas puse.

Tiešām jāatzīst, ka Ukraina nekādā gadījumā nepadosies un šis mūsu gan morālais, gan emocionālais atbalsts līdz šim ir bijis. Protams, mēs to turpināsim, taču aicināsim arī rītdien... Es gribu paziņot kolēģiem, ka rītdien pulksten 13.00 attālināti tiks sasaukta Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu sanāksme. Centīsimies piesaistīt arī pāris Radas deputātus un varbūt arī mūsu pašvaldību vadītājus, lai reāli pārrunātu praktiskas lietas, kas varbūt tuvākajā laikā būtu risināmas ar atbalstu bēgļiem, jo vakardien arī ienāca informācija, ka Krievija var sākt mēģināt šantažēt arī valdības, parlamenta pārstāvju ģimenes, bērnus. Līdz ar to jābūt gataviem arī šādiem soļiem.

Protams, es aicinu – un mēs visi aicinām! – ieviest visstingrākās sankcijas no Eiropas Savienības dalībvalstu un no NATO puses, arī skatoties uz dažādiem starptautiskiem kultūras un sporta pasākumiem, pilnīgi ignorēt Krieviju šajā jomā līdz situācijas miermīlīgam atrisinājumam.

Tāpat es, protams, gribu pateikt lielu paldies visiem kolēģiem un daudziem pašvaldību vadītājiem, kuri pagājušonedēļ iesaistījās akcijās ar Ukrainas karoga izritināšanu pie Brīvības pieminekļa, Ukrainas karoga pacelšanu vairākās pašvaldībās. Un, protams, līdz šim mēs esam atbalstījuši ukraiņu bērnus, ukraiņu karavīrus ar rehabilitāciju. To turpināsim darīt, un viennozīmīgi – pilnīgs mūsu atbalsts Ukrainas tautai.

Tātad rītdien pulksten 13.00 tiekamies. Cerams, piedalīsies arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji, lai pārrunātu dažas praktiskas lietas.

Aicinu vienbalsīgi atbalstīt lēmuma projektu “Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Paldies Ārlietu komisijai par sagatavoto ziņojumu, arī es pievienojos šī ziņojuma tekstam un atbalstu Ukrainu.

Gribu pievērst uzmanību pāris praktiskām lietām, ko mēs katrs varam darīt, ko katrs Latvijas iedzīvotājs var darīt. Sākšu ar pirmo: pulksten 12.00, pēc 10 minūtēm, sākas Ministru kabineta sēde par notikumiem Ukrainā. Es aicinu Ministru kabinetu šajā brīdī atvērt maku un sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai, kā arī sūtīt ieročus, civilo palīdzību un nepieciešamās lietas Ukrainai.

Ukraina pretojas, Ukraina cīnīsies, Ukrainai ir iespējas uzvarēt. Mums šobrīd ir jādara viss, lai viņus reāli atbalstītu – gan ar vārdiem, gan ar praktiskām darbībām.

Ko var darīt katrs Latvijas iedzīvotājs šajā brīdī?

Pirmkārt. Pie Krievijas vēstniecības notiek pikets. Es aicinu katru Latvijas iedzīvotāju pievienoties šim piketam, būt tur nepārtraukti un izrādīt skaidru Latvijas iedzīvotāju nostāju par šiem notikumiem.

Otrkārt. Es aicinu Latvijas iedzīvotājus un arī Saeimas deputātus vērsties pie NEPLP... un, apsveicot NEPLP rīcību, bloķējot Krievijas propagandas kanālus jau šodien, aicinu tos aizstāt ar Ukrainas televīzijas kanāliem, lai Latvijas iedzīvotāji, it īpaši Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, redz notikumu atspoguļojumu Ukrainā.

Treškārt. Es aicinu katru Latvijas iedzīvotāju saprast, ka šis būs process, kura rezultātā notiks dažādas lietas. Tostarp aicinu katru būt gatavu uzņemt savās mājās Ukrainas sievietes un bērnus, kas šobrīd nevar aizstāvēt savu valsti, un sniegt jebkāda veida palīdzību, kā mēs to varam darīt.

Ceturtkārt. Es aicinu boikotēt Krievijas produktus, aktīvus un citas ar Krievijas Federāciju saistītas lietas, kas jebkādā veidā var atbalstīt un finansēt šo karu.

Piektkārt. Kolēģi, es aicinu stāties Zemessardzē. Es aicinu apmeklēt... vasarā būs iespēja pieteikties rezervistu mācībām Latvijas armijā. Lai gan Latvijai šobrīd tiešs apdraudējums nepastāv, es aicinu būt gataviem. Es aicinu uzņemties atbildību, visādi atbalstīt savu valsti un būt vienotiem, bet atbalstīt arī Ukrainu praktiskās darbībās.

Paldies.

Slava Ukraini!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Krievija ar savu satelītvalsti Baltkrieviju ir sākusi karu Eiropā. Šajā brīdī Kremļa okupanti veic noziegumus pret cilvēci.

Diemžēl Kremļa ietekme ir dziļi sakņojusies gan Latvijā, gan Eiropā. Mūsu vidū dzīvo tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri balsoja par asiņaino diktatoru Putinu aizvadītajās prezidenta vēlēšanās. Ietekme stiepjas gan mediju, gan sporta, gan izglītības, gan ekonomikas jomā. Vistuvākajā laikā Saeima lems par to, kā pārraut Krievijas ietekmi Latvijā. Bet šobrīd mums nevajag vilcināties un vajag parādīt skaidru atbalstu Ukrainai.

Aicinu uz aktīvu rīcību Ministru kabinetu.

Aicinu nekavēties un balsot jau šobrīd par Ārlietu komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Mans rīts kā daudziem no mums sākās ar ziņu no draugiem un kolēģiem Ukrainā.

Viena no ziņām bija no Valentīna, kurš no savas mašīnas videoziņā draugiem stāstīja par artilērijas šāvieniem Harkovā, otrajā lielākajā Ukrainas pilsētā, pie Krievijas robežas. Valentīns bija mierīgs, bet tomēr šokēts. Viņš kopš 2014. gada bija aktīvi darbojies piefrontes līnijā un karadarbību savā dzīvē ir redzējis, tomēr Krievijas uzbrukums pilsētai pat viņu pārsteidza.

Tāpēc es gribu, lai atbalsts ukraiņiem plaši izskan gan Saeimas paziņojumā... un ne tikai balsojumā, bet arī atbalsta vārdos, ko daudzi no mums šodien izsaka.

Pasaule un mēs tai skaitā, Latvija, esam snieguši atbalstu Ukrainai pēdējo astoņu gadu laikā kopš Krimas aneksijas, snieguši atbalstu dažādos veidos atbilstoši situācijai. Mēs nevilcināmies un arī šobrīd nevilcināsimies atbalstīt Ukrainu morāli, praktiski un militāri. “Stinger” raķetes no Latvijas jau paspējušas ierasties Ukrainā. Šodien mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar pārējiem ārlietu ministriem atrodas Ukrainā, un tas, man liekas, ir būtiski un simboliski, ka šajās dienās viņi ir uz vietas – Kijevā. Šodien notiks arī Baltijas asamblejas prezidija sanāksme par šo jautājumu, kur kopīgi – Baltijas parlamentārieši – spriedīsim par atbalstu Ukrainai.

Mēs strādājam un strādāsim ar Eiropas Savienību un NATO partneriem tālākai atbalsta nodrošināšanai. Latvijas atbildība un iespējas ietekmēt lēmumus par ekonomisku atbalstu Ukrainai... un tāds būs vajadzīgs vairāk nekā jebkad, un tādu Eiropas Savienība var sniegt, un nodrošināsim, lai tas būtu stingrs. No otras puses – arī visstingrākās sankcijas Krievijai, un tās ir jāliek lietā.

Svarīgi ir uzsvērt, ka mūsu mērķis ir miers un Krievijai ir iespējas jebkurā brīdī uz to parakstīties. Tikai un vienīgi Krievija un – varbūt jāsauc lietas īstajos vārdos – tās prezidents Putins pats ir sācis šo karu, un Krievijai ir iespēja to izbeigt jau šodien.

Ir smagi 21. gadsimtā redzēt karu Eiropā, bet tā ir mūsu realitāte, un mums ar to ir jātiek galā. Ukraina to varēs, un mēs līdz ar viņiem – Saeima, valdība, bet arī katrs Latvijas iedzīvotājs. Jau šobrīd pie Krievijas vēstniecības notiek pikets, un tas ir jāturpina, jo diktatoriem patīk un ir izdevīgs klusums.

Organizēsimies uzņemt ukraiņus, atbalstīt ukraiņu vajadzības, un te katrs Latvijas iedzīvotājs var pielikt savu roku. Mūsu mērķis ir miers un Ukrainas teritoriālā nedalāmība, un Ukrainas tautas un valsts brīvība. Ukrainas brīvība un drošība ir Latvijas brīvība un drošība, Eiropas un pasaules brīvība un drošība. Un šeit Latvijas vienotība ir svarīga.

Šodien es ceru uz nedalītu atbalstu no Saeimas puses, un tā tad būtu pirmā reize šajā, 13., Saeimā, kad vienoti izteiksim atbalstu Ukrainai. Slava Ukraini!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, mēs jūs neredzam.

R. Bergmanis. Redzat tagad?

Sēdes vadītāja. Nē, Bergmaņa kungs, mēs jūs dzirdam.

R. Bergmanis. Jūs dzirdat?

Sēdes vadītāja. Jā, bet nav...

R. Bergmanis. Jūs dzirdat mani? Jūs redzat mani?

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, vienu mirkli. Šeit, sēdes vadītāja datorā, jūs neesat redzams.

R. Bergmanis. Bet kā lai es... Vai es varu pāriet pie cita datora? Jūs varat ieslēgt, lūdzu, Jāņa Dūklava datoru? Kur es varu...? (Starpsauciens: “Tevi redz! Viss, nu redz!”) Redz? Dzird? (Starpsauciens: “Tagad dzird!”)

Ļoti cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Latvijas valstij šodien jābūt vienotai kā nekad. Zaļo un Zemnieku savienība aicina katru valsts iedzīvotāju apzināties, ka tautas vienota attieksme, nosodot Krievijas politisko, militāro agresiju pret Ukrainas valstiskumu, šobrīd ir izšķiroša. Mums – ikvienam Latvijas valsts iedzīvotājam – ir svarīgi: miers, spēja reāli un skarbi novērtēt Krievijas agresora uzbrukumu sekas Ukrainas valstiskumam, teritoriālajai integritātei un neatkarībai.

Aicinām apzināties, ka Latvijas valsts drošība (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tehniskais pārtraukums sēdē – piecas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kļūme e-Saeimā ir novērsta.

Bergmaņa kungs, lūdzu, piesakieties vēlreiz sistēmā, lai varam dot jums vārdu ar laika atskaiti.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Paldies. Kolēģi, vēlreiz... Negribas šajā brīdī jokot, bet mēs zinām, kā tika veidoti un modelēti, un ierakstīti visi šie paziņojumi Krievijas Federācijā, bet man būs spēks atkārtot to, ko es teicu.

Tātad vēlreiz. Cienījamie kolēģi, Latvijas tautas iedzīvotāji! Latviešu tautas iedzīvotāji, cilvēki, kas dzīvo šeit, Latvijā! Latvijas valstij šodien jābūt tik vienotai kā nekad. Zaļo un Zemnieku savienība aicina katru valsts iedzīvotāju apzināties, ka tautas vienotā attieksme, nosodot Krievijas politisko un militāro agresiju pret Ukrainas valstiskumu, šobrīd ir izšķiroša. Mums ir svarīgs ikviena Latvijas valsts iedzīvotāja miers, spēja reāli un skarbi novērtēt Krievijas agresora uzbrukumu sekas Ukrainas valstiskumam, teritoriālajai integritātei un neatkarībai.

Aicinām apzināties, ka Latvijas valsts drošība ir ne tikai paļaušanās uz sabiedrotajiem NATO un Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet arī katra valsts iedzīvotāja rokās – neatkarīgi no tautības un reliģiskās pārliecības. Atliekam lietas, kas mūs šķeļ, un apzināmies, ka tautas saliedētība šodien ir mūsu valsts drošības garants rīt – ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm.

Šobrīd Ukrainas tautai ir šāda pārliecība sirdī – mēs esam uz savas zemes un mēs nepadosimies! Kopā ar Ukrainu par uzvaru!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es laikam esmu viens no ļoti nedaudzajiem deputātiem (liekas, ka mēs esam tikai divi), kas uz savas ādas ir izjutuši, ko nozīmē karš, ko nozīmē pavadīt dienas un naktis pagrabā, domājot par to, ka šis pagrabs varbūt jebkurā brīdī pārtaps par ģimenes kapavietu. Tas paliek atmiņā uz visu mūžu. Un tāpēc jebkura konflikta risināšana kara ceļā neapšaubāmi ir nosodāma.

Un līdz ar to es atbalstu šo paziņojumu, kaut, godīgi sakot, drusku mazinot emocijas... vairāk domājot par turpmāko darbību, rīcību, par turpmākajiem soļiem, dažas lietas es varbūt nebūtu ievietojis šeit, jo šeit galvenā doma šinī paziņojumā ir, ka nedrīkst pieļaut karu pasaulē. Zemeslode ir ļoti maza. Mēs esam ierobežots cilvēku skaits, kas dzīvo uz šīs zemeslodes, un nevar pieļaut, lai kari risinātos... būtu izmantoti kā jautājumu risināšanas veids. Vispār. Jebkurā vietā, no jebkuras valsts puses.

Un šodien es ļoti gribētu, lai arī, runājot par mūsu reakciju, par atbalstu cietušajai pusei, un tā ir Ukrainas tauta, mēs arī atcerētos par to, ka Krievijas tauta arī ir cietējas lomā šinī gadījumā, jo tā ir uzskatāma pasaulē par agresora valsts tautu. Tā ir problēma, tā ir traģēdija cilvēkiem, tā ir traģēdija tautām. Un es domāju, ka tad, ja mēs gribam domāt nopietni par mūsu valsts drošību, galvenais šinī lietā ir nevis budžeta finansējums aizsardzībai, nevis lielgabalu skaits, bet – cik mēs esam vienoti, cik mēs esam spējīgi noraidīt jebkādus mēģinājumus saskaldīt mūs, skaldīt, lai valdītu, – vienalga, vai tas ir no iekšienes vai ārienes.

Es vēlreiz gribu pateikt – es atbalstu šo aicinājumu kā aicinājumu pārtraukt jebkuru karadarbību pasaulē, kā aicinājumu izbeigt šo konkrēto asiņaino karu, lai kādu motīvu izraisīts tas būtu. Es aicinu arī savus kolēģus atbalstīt šo aicinājumu, jo tā ir mūsu attieksme pret problēmu, kura saucas “miers un karš”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šis paziņojums ir viennozīmīgi visu mūsu kolēģu deputātu un, es ceru, ļoti lielas sabiedrības daļas kopīgs paziņojums pasaulei.

Ir gan būtiska lieta, kas varbūt mazliet piemirsta ne pašā ziņojumā, bet šajā Saeimas sēdē. Šobrīd cilvēki ar satraukumu seko medijiem, seko ziņām no Ukrainas un ar ļoti lielu satraukumu seko arī tam, ko dara un kā uzvedas valsts vara. Es biju cerējis, ka arī mūsu Valsts prezidents mūsu valstī aktīvi aizsargās valsts iedzīvotāju intereses un kā virspavēlnieks atradīsies savā postenī. Diemžēl mūsu Valsts prezidents šobrīd ir Vācijā.

Es cerēju, ka šeit ar uzrunu uzstāsies Ministru prezidents, jo iedzīvotāji, es ceru, seko šai Saeimas sēdei un grib saņemt apliecinājumu, ka ne tikai Saeimas deputāti, Saeimas Prezidijs, komisijas, bet arī valsts augstākā amatpersona – Valsts prezidents – un valsts izpildvaras augstākā persona, kas ir Ministru prezidents, būs vienoti ar Saeimu, uzrunās tautu, runās par problēmām gan iekšienē, kā mums ātrāk saliedēt sabiedrību, gan uz āru, kā mums kā valstij reaģēt, vienoties kopējā nostājā un paziņot pasaulei, ka mēs, kaut esam maza valsts, tomēr esam lepna valsts un spējam sniegt palīdzīgu roku tiem, kam šobrīd ir grūti, neaizmirstot, ka arī mums pašiem iekšēji jābūt ļoti vienotiem un šajā grūtajā brīdī jāspēj saliedēties, turēties kopā un palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti.

Es ceru un ticu, ka visas tautas, kas šobrīd dzīvo Latvijā, ir vienotas šajā nostājā un ir gatavas jebkurā brīdī aizstāvēt gan savu tautu, gan mūsu kopējo valsti, gan sniegt palīdzību tiem, kam šobrīd ir grūti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi, es klausos jūsu runas, un ļoti pareizi vārdi, bet izklausīsies skarbi... bet tomēr... Runājot par vienotību, ko jūs visi uzsverat, – mums ir jābūt vienotiem, protams, mums ir tādiem jābūt. Bet kas mūsu sabiedrībā jau ir noticis? Valdība ir sabiedrību sadalījusi privileģētajos un pārējos. Sabiedrībā ir iesēts naids. Segregācija un tā psiholoģiskā vēlme kādam būt privileģētākam ir tik ļoti kādam iespiedusies prātā un tik ļoti gribas to saglabāt... Tad kādā veidā mēs tagad vienā dienā varam kļūt vienoti? Pasakiet, kādā veidā cilvēki – tie 62 tūkstoši, kas jau mēnešiem ir bez darba, – varēs palīdzēt un uzņemt ukraiņu sievietes un bērnus?

Neapšaubāmi, tas jādara katram un ikvienam, bet vispirms mums ir jāpadomā pašiem par to, lai izbeigtu naida sēšanu, cilvēku segregāciju, dalīšanu privileģētajos un pārējos, un tikai tad mēs varēsim kādam citam kaut ko palīdzēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šodien mēs runājam par šo Saeimas Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu. Un vispirms gribu teikt tiešām paldies Ārlietu komisijai par to, ka šāds dokuments tika operatīvi sagatavots. Un uzreiz varu teikt, ka aicināšu noteikti atbalstīt un ceru, ka mēs visi atbalstīsim šī dokumenta apstiprināšanu.

Taču ko es gribu teikt? Šis ir dokuments, kurā mēs paužam savu kopējo attieksmi un kopējo redzējumu par prioritāri veicamajiem darbiem. Es šobrīd lūdzu vārdu kā Latvijas delegācijas Baltijas asamblejā vadītājs un vienlaikus arī Baltijas asamblejas šābrīža prezidents.

Baltijas asamblejas prezidijs pēdējās nedēļas laikā jau divas reizes ar šādiem attieksmes aicinājumiem ir vērsies pie plašas sabiedrības, pie starptautiskām organizācijām gan tajā brīdī, kad parādījās pazīmes par to, kādi ir Krievijas prezidenta nolūki, gan arī tajā brīdī, kad tika paziņots par šo divu teritoriju neatkarības atzīšanu.

Šobrīd noticis... ir šis trešais brīdis, no kura mēs... mēs ļoti cerējām, ka tāds brīdis nepienāks, vismaz ne tādā apmērā, kā šobrīd mēs redzam šo karadarbību. Un neapšaubāmi – arī šajā brīdī ir jārunā. Baltijas asamblejai ir bijusi pietiekami ilga pieredze šādās diplomātiskās sarunās, jo toreiz, 2014. gadā, pēc Krimas... tad dažādos formātos, kur Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļi tikās ar Krievijas Valsts domes deputātiem, mēs vēl saglabājām ilūziju par to, ka ir iespējama parlamentārā diplomātija un ir iespējams runāt par lietām un mēģināt izskaidrot, ko nozīmē parlamentārā demokrātija Eiropas valstu izpratnē.

Diemžēl šobrīd man jāsaka tā, ka man personīgi un, es domāju, daudziem maniem kolēģiem, kas ir ilgstoši darbojušies Baltijas asamblejā, šī ilūzija ir zudusi. Šajā paziņojumā, ko ir sagatavojusi Ārlietu komisija, ir aicinājums uzsākt sarunas par to, lai izslēgtu Krievijas delegāciju no Eiropas Padomes. Bet Krievijas Valsts domes deputātu delegācijas darbojas vēl vairākās starptautiskajās starpparlamentārajās organizācijās. Viena no tām ir Baltijas jūras parlamentārā konference, kuras Pastāvīgās komitejas sēde ir paredzēta jau nākamajā pirmdienā. Tā sēde bija paredzēta, nezinot par šiem notikumiem.

Un Voikas kundze jau pieminēja, ka šodien pulksten 14.00 tiek sasaukts Baltijas asamblejas prezidijs. Viens no jautājumiem, par kuru mēs runāsim Baltijas asamblejas prezidijā (katrā gadījumā es šādu jautājumu rosināšu), – ka, iespējams, arī Baltijas jūras parlamentārajā konferencē mums... pārējo desmit valstu, deviņu valstu, jo arī Krievija tur ir, bet tātad bez Krievijas... tur kopā ir 11 valstis, bez Krievijas – desmit... ka mums ir jārosina apspriest jautājumu par to, ka tiem Krievijas Valsts domes deputātiem (un, cik es saprotu, visa Krievijas Valsts dome ir devusi atļauju lietot karaspēku ārpus Krievijas robežām, devusi šīs pilnvaras prezidentam)... ka tiem nav tiesību piedalīties šādos starpparlamentāros forumos.

Un es aicinu arī pārējās Saeimas delegācijas, kuras darbojas tādos formātos, kur Krievijas delegācija ir klātesoša, apdomāt šo jautājumu – vai tiešām mums vēl ir kāda ilūzija par parlamentārās diplomātijas pielietošanu? Manuprāt, ne. Bet šo Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu noteikti aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Kola kungs, komisijas vārdā...?

R. Kols. Komisijas vārdā es saku paldies visiem deputātiem, kas iesaistījās arī debatēs, pauda savu viedokli un nostāju. Absolūti viss ir atbalstāms, un es šeit aicinu ikvienu deputātu savas kompetences jomās un atbildības jomās visus šos priekšlikumus arī virzīt. Un tiešām domās un darbos esam kopā ar Ukrainas tautu.

Aicinu deputātus šo nostāju apliecināt ar vienprātīgumu, balsojot par Saeimas paziņojumu.

Dievs, svētī Latviju!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lēmuma projekts “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti””:

“Latvijas Republikas Saeima:

stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā;

stingri nosoda Baltkrievijas iesaisti militārajā uzbrukumā Ukrainai;

uzsver, ka Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu 2. panta un imperatīvām starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti;

pieprasa Krievijas Federācijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt turpmāku militāro agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiska risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt turpmāku visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības;

atkārtoti apstiprina Latvijas Republikas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, kā uzsvērts ANO 2014. gada 27. marta rezolūcijā A/RES/68/262 “Par Ukrainas teritoriālo integritāti”;

pauž solidaritāti Ukrainai un tās sabiedrībai un apstiprina atbalstu Ukrainas centieniem nostiprināt valsts demokrātisko attīstību un panākt progresu tās Eiroatlantiskās integrācijas procesā;

uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, kā arī sabiedrotajiem un partneriem paust vienotu nostāju, atbalstot Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni, un aicina starptautisko sabiedrību arī turpmāk sniegt politisko atbalstu, ekonomisko un tehnisko palīdzību visās jomās, kur tas nepieciešams, tostarp ar drošību un aizsardzību saistītajās jomās;

uzsver, ka ir svarīgi sniegt militāro atbalstu Ukrainai, nodrošinot tai aizsardzības ieročus saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kas pieļauj individuālo un kolektīvo pašaizsardzību;

uzsver nepieciešamību NATO tūlītēji stiprināt drošību un sabiedroto klātbūtni NATO austrumu flangā, tai skaitā aktivizējot Ziemeļatlantijas līguma 4. panta konsultācijas;

uzskata, ka Krievijas un Baltkrievijas dalība starptautiskajās organizācijās, kas aizstāv mieru, drošību, cilvēktiesības un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, nav savienojama ar šo valstu veikto neprovocēto un nepamatoto agresiju pret Ukrainu;

rosina starptautisko sabiedrību aktīvi atbalstīt Ukrainu, aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju izskatīt Krievijas Federācijas starptautisko tiesību un saistību pārkāpumus un paust asu nosodījumu;

rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam;

aicina Eiropas Padomi rosināt jautājumu par Krievijas Federācijas izslēgšanu no tās.”

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti””! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Līdz ar to esam izskatījuši Saeimas otrās 24. februāra sēdes darba kārtību.

Vēlos jūs informēt, ka iesim pārtraukumā uz 30 minūtēm un atgriezīsimies pulksten 13.00, lai turpinātu izskatīt 24. februāra pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija šajā sēdē. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad atgriežamies pirmajā attālinātajā Saeimas sēdē pulksten 13.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 19. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 24. februārī

Lēmuma projekts “Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti” (Nr. 862/Lm13)
(Dok. Nr. 5521)
   
- Ziņo - dep. R. Kols
   
- Debates - dep. A. Gobzems
  - dep. R. Nemiro
  - dep. K. Baumane
  - dep. A. Adamovičs
  - dep. R. Znotiņš
  - dep. J. Dombrava
  - dep. I. Voika
  - dep. R. Bergmanis
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. M. Možvillo
  - dep. R. Petraviča
  - dep. J. Vucāns
   
Informācija par ārkārtas sēdi
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi
Datums: 24.02.2022 12:26:50 bal001
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Paziņojums par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti (862/Lm13)

Datums: 24.02.2022 12:27:48 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

24.02.2022. 9.00
11.25
13.00
15.00
18.30



Trešdien, 28.septembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Moldovas Republikas audiovizuālās padomes priekšsēdētāju Liliana Viţu
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
15:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde